Paplašinātā meklēšana
Meklējam piere.
Atrasts vārdos (44):
- piere:1
- kupiere:1
- papiere:1
- papiere:2
- pāpiere:1
- pierecēt:1
- pieredze:1
- piereibt:1
- pierepēt:1
- pārpiere:1
- puspiere:1
- papieres:1
- pieredzēt:1
- aunapiere:1
- buļapiere:1
- buļļpiere:1
- varapiere:1
- pieregulēt:1
- pieretušēt:1
- aitaspiere:1
- buļļapiere:1
- pietapiere:1
- buļļpieres:1
- cietpieres:1
- uzpierenis:1
- pieredzējis:1
- piereibties:1
- pieremdināt:1
- pieremontēt:1
- pierendelis:1
- pierendēlis:1
- pierendiele:1
- pieresvieta:1
- cirvjapiere:1
- pieredzējums:1
- pieredzēties:1
- piereģistrēt:1
- pierendielis:1
- nepieredzēts:1
- pieresvālodze:1
- nepieredzējis:1
- mazpieredzējis:1
- pirmspieredzes:1
- piereģistrēties:1
Atrasts vārdu savienojumos (26):
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) (ārā, arī laukā)
- acis (vai) izsprāgst no pieres (retāk dobuļiem) laukā (arī ārā)
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres)
- acis kāpj (arī lec, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī pieres)
- acis krīt no pieres ārā (arī laukā)
- acis krīt no pieres laukā (arī ārā)
- acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres)
- acis sprāgst (spiežas, krīt, lec, kāpj, lien, tek, pil, veļas) vai no pieres (no dobumiem, no dobuļiem) laukā (ārā)
- auna piere
- aunu pieres
- bieza piere (kādam), arī biezs pakausis (kādam)
- cieta piere
- izraudāt acis no pieres
- izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres
- izskatīt acis no pieres
- izzagt (arī izraut) aci (arī acis) no pieres
- ka (vai) zaķim acis sprāgst no pieres laukā (ārā)
- ka vai zaķim acis sprāgst no pieres laukā
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu
- kož (vai) acis no pieres laukā (arī ārā)
- raut (arī zagt) aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā)
- spiest acis no pieres ārā (laukā)
- uz pieres (nevienam) nav rakstīts
- uz pieres rakstīts
- zagt aci (arī acis) no pieres ārā (arī laukā)
- zaķim acis no pieres sprāgst laukā (arī ārā)
Atrasts skaidrojumos (393):
- pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze.
- feronjēre Agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres.
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi.
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
- iziet (dzīves, meistarības u. tml.) skolu apgūt, iegūt (noteiktu) mācību, pieredzi.
- molodčiks Apķērīgs, pieredzējis zaglis.
- vārpucis Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras.
- pilnmatrozis Apmācīts un ar labu savas profesijas pieredzi bagāts jūrnieks, kas var ieņemt bocmaņa vietu un veikt visus tā pienākumus.
- izmitot Apmainīties, dalīties pieredzē.
- bābiņā(s) lakatu apsiet apsiet lakatu gludi, cieši visapkārt galvai, divus lakata stūrus sasienot mezglā uz pieres.
- cekuļa Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula.
- cekule Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums; cekula.
- cekula Apzīmējums govij, kurai uz pieres ir citas krāsas plankums vai lāsums.
- visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē).
- ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres.
- Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
- atlauķēt Atbīdīt, atvirzīt galvassegu (no pieres).
- izlauķēt Atklāt kailu (pieri); atvirzīt matus vai lakatu (no pieres).
- paramnēzija Atmiņas sajukums, kurā jaucas pieredze ar fantāziju.
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ.
- kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei.
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- mācīšanās atziņu, izpratnes, pieredzes gūšana
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū.
- iemaņas Automatizēti praktiskās vai intelektuālās darbības paņēmieni, kas iegūti prakses, pieredzes, mācību rezultātā.
- Jaera albifrons baltpieres māņēzelītis.
- Anser albifrons baltpieres zoss.
- blese Balts pieres laukumiņš zirgiem un liellopiem.
- zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem.
- rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām.
- aptēst Būt par cēloni tam, ka cilvēks kaut cik apgūst pieklājības normas, manieres, iegūst dzīves pieredzi.
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes (piemēram, kādā jautājumā).
- nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres.
- rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas.
- bābiņa Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābīna Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- bābiņš Cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums.
- empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
- individualitāte Cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks.
- dīvānu eksperts cilvēks bez pieredzes tajā jomā, kas izsaka savu viedokli internetā, visbiežāk par kādu šovu, filmu vai notikumu.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē).
- vientiesis Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
- naivs Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.
- empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas uz pieredzes pamata.
- praktikants Cilvēks, kas iegūst pieredzi, iemaņas, prasmes, veicot kādu darbu, kādas darbības.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- lielais iegalvītis četrstūraina mīksta galvas kausa daļa starp pieres un paura kauliem.
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- rutīna Darbā iegūta veiklība, prasme; pieredze, zināšanas, iemaņas (kādā darbā, pasākumā).
- stāžs Darbības ilgums (kādā nozarē); laiks, kas ir nepieciešams, lai, strādājot (kādā specialitātē), darbojoties (kādā organizācijā), iegūtu pieredzi, paaugstinātu kvalifikāciju, arī noteiktu piemērotību.
- jūras vilks daudz pieredzējis jūrnieks.
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piemēram, dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- vecs buks daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks.
- izredzēties Daudz pieredzēt, piedzīvot.
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
- evaņģēlikālisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- elasmotērijs Degunradžiem tuvu stāvošs izmiris zīdītājs ar augstu paugurveidīgu pieres kaulu sabiezinājumu.
- klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus.
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
- filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem.
- pieredzējis Divd. --> pieredzēt.
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus").
- Serinus mozambicus dzeltenpieres ģirlicis jeb dziedātājžubīte.
- Philydor rufus dzeltenpieres lapmūrnieks.
- piedzīvot Dzīvojot sagaidīt, pieredzēt (piemēram, nozīmīgu notikumu).
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
- sholastika Ekonomikas teorijas virziens, kura pārstāvji uzskatīja, ka pētījumi ir jābalsta nevis uz loģikas likumiem un pieredzi, bet uz autoritāšu viedokli.
- empīrists Empīriķis, cilvēks, kas savās domās vai darbos iziet no pieredzes.
- Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā.
- spekulatīvā filozofija filozofijas sistēmas, kuru pamatā ir atziņa, ka zināšanas iegūstamas nevis empīriskas pieredzes ceļā, bet gan ar intelektuālu intuīciju, pārjutekliski vai abstraktu prātojumu ceļā u. tml.
- zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
- metoposkopija Frenoloģijas metode - cilvēka rakstura un garīgo spēju noteikšana pēc pieres un sejas rievām.
- ponijs Frizūra, kurai raksturīgi uz pieres sasukāti īsi, līdzeni nogriezti mati.
- vecvīrs Gados vecs, arī pieredzējis vīrietis.
- pauna Galva, pauris, piereskauls.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sievietes sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- papiere Galvas daļa zem pieres.
- metopodīnija Galvassāpes pieres apvidū.
- kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis".
- vecs buks gudrs, pieredzējis mednieks.
- mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
- čitraka Hinduistu sektas zīme uz pieres, kas tās nēsātājam ik dienas jāatjauno.
- jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes).
- hiperrinecefālija Iedzimta smadzeņu deformācija ar pieres daivu pārsvaru un pārmērīgu ožas vālīšu attīstību.
- ieravēties Iegūt pieredzi ravēšanā.
- praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
- sociālpārmantošana Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību.
- uzpierenis Iemauktu pieres siksna.
- ieradze Ieradzis - raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi.
- sjavka Iesācējs, nepieredzējis noziedznieks.
- apslīpēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka viņš apgūst pieklājības normas, manieres; dot praktisku pieredzi.
- piedzīvoties Ilgi dzīvojot, daudz piedzīvot, pieredzēt.
- paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā.
- geštaltterapija Individuālā un grupveida psihoterapijas metode, kuras mērķis ir palīdzēt klientam ar savu daudzpusīgo dvēseli produktīvāk integrēt savu pašreizējās uztveres un pieredzes novērtēšanu vienā veselumā, vienlaicīgi uzsverot indivīda atbildību par sevi un savu rīcību.
- iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija.
- iemācīšanās Individuālās pieredzes iegūšanas procesa rezultāts.
- zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē).
- sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu.
- sagalēt Izbaudīt, pieredzēt.
- paradži Izciļņi briežveidīgo galvaskausa pieres daļā starp raga rozeti un galvaskausu; celmiņi.
- pārdzīvāt Izjust (psihiskas ciešanas); pieredzēt (ko bēdīgu, traģisku).
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu).
- pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot; arī piereģistrēties.
- imanence Izziņas ierobežotība ar apziņu vai pieredzi.
- paburvis Jaunāks un mazāk pieredzējis burvis, burvja māceklis.
- zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
- pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis.
- ar aizsietām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
- ar aizvērtām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
- ar aizmiegtām acīm jebkuros apstākļos; viegli, ar pieredzējuša cilvēka prasmi.
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.
- personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
- licenciāts Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot.
- kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1).
- komercpilnvarotājs Komercpilnvarojuma licences pārdevējs, kurš pret vienreizēju un/vai regulārām iemaksām licences ieguvējam piedāvā savu pieredzi, ražošanas iekārtas, metodes, produkta koncepciju, paturot kontroles tiesības par ražoto produktu kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu utt.
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
- kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus.
- nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts.
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī.
- antinions Kraniometrisks punkts starp uzacīm (galvaskausa pieres pols), diametrāli pretējs inionam.
- pterions Kraniometrisks punkts uz galvaskausa, kurā savienojas pieres kauls, paura kauls, deniņu kauls un spārnkaula lielais spārns.
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
- ostas locis kuģuceļus labi pārzinošs, pieredzējis jūrnieks, kura pienākumos ietilpst kuģu ievadīšana ostā un izvadīšana no tās.
- feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši.
- asistentbibliotekārs Kvalificēts bibliotekārs, kas parasti strādā kopā ar pieredzējušāku darbinieku.
- tematiskā analīze kvalitatīvo datu analīzes metode, ar kuras palīdzību datos tiek noteiktas galvenās tēmas, kas atspoguļo realitāti vai pieredzi par šo realitāti.
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- pārbaudes stāžs laika posms, kurā darbu uzsākušais gūst pieredzi un profesijā nepieciešamās iemaņas, bet darba devējs novērtē viņa spējas.
- hronotarakse Laika sajūtas zudums; to rada redzes uzkalna vai pieres daivas bojājums.
- pierādījumos balstīta prakse lēmuma pieņemšana un rīcība profesionālajā darbībā, orientējoties uz pētījumos gūtiem pierādījumiem, zinātniski iegūtiem datiem un speciālistu pieredzi.
- boliski Līdzens uz pieres.
- kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); speciālista darbības joma.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- kompetents Lietpratīgs, ar plašām zināšanām, profesionālu pieredzi, izpratni (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- metafizika Mācība par esošā būtību, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- problēmmācības Mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmiskās mācības.
- problēmiskās mācības mācības, kurās informācijas apguve ir cieši saistīta ar sistemātisku radošā darba pieredzes bagātināšanu; problēmmācības.
- papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks.
- pierītes Maiņas naudas paveids, vāveru ādas pieres daļa ar austiņām (arī ar tajā ietītu sudraba stienīti), lietoja kā maksāšanas līdzekli Krievijā vēl līdz 1400. g.
- čolka Mati uz pieres (frizūras elements).
- pčolka Matu griezuma veids - īsāki mati pieres daļā; ponijs, cekuls.
- pārpiere Matu skropsta uz pieres.
- dilutes Matu šķipsniņas (uz pieres).
- podģeločņiks Mazgadīgais, kas tēlo pieredzējušu zagli.
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem.
- Lanius minor melnpieres čakste.
- sirmā čakste melnpieres čakste.
- psihosociālie traucējumi mentāla rakstura saslimšana, kam pamatā ir kognitīva un emocionāla rakstura traucējumi, ko izraisa ilgstošs stress, neapmierinātība, medicīniska rakstura problēmas, psiholoģiski pārdzīvojumi vai traumatiska pieredze, kas viss kopumā ietekmē cilvēka dzīvi.
- individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu.
- metaforas metode mērķtiecīgu darbību kopums, izmantojot simbolus, asociācijas vai līdzības, lai paplašinātu cilvēka skatījumu uz savu pieredzi, situāciju vai pārdzīvojumiem; tiek lietota konsultēšanā.
- dzīvesstāsta metode metode, kas tiek lietota sociālajā darbā ar cilvēkiem, kuri savā dzīvē ir pieredzējuši daudz pārmaiņu; tā palīdz strukturētā veidā noskaidrot un aprakstīt cilvēka dzīves notikumus un pieredzi.
- bezdarbnieku profilēšana metode, ko izmanto šīs mērķa grupas vajadzību un ilgstoša bezdarba riska identificēšanai; visbiežāk ietver strukturētu informācijas ieguvi, piemēram, par bezdarbnieku izglītību, darba pieredzi, resursiem, zināšanām, prasmēm, interesēm.
- bābiņa Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
- bābīna Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
- bābiņš Mezgls, kādā sievas sagriež uz pieres matus no pirts nākot.
- nikābs Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, kas parasti sedz visu galvu un seju, atskaitot acis; reizēm atsegta arī daļa pieres.
- a priori neatkarīgi no pieredzes, pirms pieredzes; iepriekš, pirms laika (apgalvot, noliegt, piekrist).
- rokregulēšana neautomātiska regulēšana ar rokām. Spēkratu mezglu rokregulēšanu iedala iestatīšanas regulēšanā, ar kuru sākotnēji panāk vēlamos darbības parametrus, un pieregulēšanā, precizējot vai atjaunojot šos parametrus.
- padalīties Neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē).
- skreitūlis nelielā grīztē sagriezušies mati (pakausī vai uz pieres).
- stjuarta aube neliela sieviešu galvas sega ar apmali, kas sānos velvējas augšup spārnu veidā, bet virs pieres saiet smailē, ko valkāja 16. gs. beigās.
- anempīrija Nemākulība pieredzes trūkuma dēļ.
- know-how Nemateriālo ieguldījumu sastāvdaļa, kas ietver tehnisko dokumentāciju, izstrādājumu paraugus, komerciāla rakstura ziņas, norādījumus par ražošanas organizāciju u. c. informāciju; pieredze, zinātība.
- parūka Neparasti, anormāli veidoti stirnu āža ragi, kas saplūduši vienā kreveļainā masā, uz pieres starp ausīm veidojot dažus garākus izciļņus.
- degunradzis Nepārnadžu kārtas dzimta ("Rhinocerotidae"), lieli masīvi neatgremotāji, uz pieres un deguna 1 vai 2 ragi, kas ir ādas epidermas veidojumi, 5 sugas.
- nepiedzīvojis Nepieredzējis (kādā darbā).
- frejs Nepieredzējis zaglis.
- lapuhs Nepieredzējis zaglis.
- partačs Nepieredzējis zaglis.
- porčaks Nepieredzējis zaglis.
- porčila Nepieredzējis zaglis.
- puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
- skuķe Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
- skuķis Nepieredzējusi, arī nenopietna jauniete.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
- nepieredzējis Nolieguma divdabis --> pieredzēt.
- nepieredzēts Nolieguma divdabis --> pieredzēt.
- noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- aiznest (arī paņemt) sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
- dabūt mācību Nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā.
- pārkāpt pāri savai ēnai padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto.
- regas Pagātnes stāsti; pieredzējumi, piedzīvojumi; pasakas.
- pašterapija palīdzošajās profesijās strādājošo (sociālo darbinieku, psihoterapeitu, psihologu u. c.) personiskās terapeitiskās pieredzes iegūšanas un psihiskās veselības uzturēšanas process pie psihoterapeita vai psihologa, individuāli vai grupā.
- lauksaimniecības intensifikācija palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- pareģot Pamatojoties uz pieredzi, faktiem u. tml., paredzēt (ko) un paziņot (par to).
- paplašināt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zināšanas, pieredze) kļūst saturā plašākas, bagātīgākas, daudzveidīgākas.
- déjà vu paramnēze, maldīga sajūta, ka notiekošais ir jau pieredzēts; _burtiski_: "jau redzēts".
- mocīties Pārdzīvot, pieredzēt lielas grūtības (kādā darbībā, situācijā); arī ļoti pūlēties.
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
- brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt.
- eirocentrisms Pasaules parādību aplūkošana no eiropiešu pieredzes un interešu viedokļa.
- tenūrprofesors pastāvīgas nodarbinātības profesors ar savā nozarē starptautiski atzītu pieredzi, kam tiek nodrošināts beztermiņa darba līgums zinātniskās pētniecības darbu veikšanai un studiju vadībai attiecīgajā zinātnes nozarē.
- sagaidīt Pavadīt laikposmu, nodzīvot līdz brīdim, kad (kas gaidīts), piemēram, pienāk, notiek, iestājas; piedzīvot, pieredzēt (kā gaidīta) pienākšanu, sākumu, iestāšanos.
- multiplikators Pavairotājs, atkārtotājs, labas pieredzes tālākdevējs.
- Taotje personāžs ķīniešu vissenākajā mitoloģiskajā tradīcijā, viņa attēls parādās uz māla traukiem jau 18. gs. p. m. ē. un pakāpeniski zūd ap 3. gs. p. m. ē., tas bija ģeometriski uzzīmēta briesmoņa galva ar divām milzīgām, apaļām acīm, diviem spirālveida ragiem, diviem spārniem ausu vietā, ar reljefu degunu, kas precīzi dalīja attēlu, uz pieres atradās rombs vai kvadrāts.
- izbaudījums Piedzīvojums, pieredze, mēģinājums, eksperiments.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- caurdzīvāt Piedzīvot, pieredzēt.
- caurdzīvot Piedzīvot, pieredzēt.
- naratīva pieeja pieeja sociālajā darbā, kas fokusējas uz padziļinātu cilvēka pieredzes izpratni un sociālajām nozīmēm stāstos, ko cilvēki stāsta par sevi, attiecībām ar citiem, savas dzīves notikumiem, iecerēm un mērķiem; stāstījuma pieeja.
- kompetence Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā), pilnvaru kopums (piemēram, iestādei, tās vadītājam); sfēra, par ko uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jautājumā.
- pārņemt Pieņemt, pārmantot (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus); apgūt, mācoties no citiem (piemēram, pieredzi, darba metodes).
- principiālā koordinācija pieņēmums, ka filozofijas izejpunkts ir subjekta un objekta vienība pieredzē.
- izziņas priekšmets pieredzē fiksētas un cilvēka praktiskās darbības procesā ietvertas objektu puses, īpašības un attiecības, kas tiek pētītas ar noteiktu mērķi noteiktos apstākļos un nosacījumos.
- experimenta est optimarerum magistra pieredze ir vislabākā skolotāja.
- vecā gvarde pieredzējušu cilvēku grupa (kādā nozarē).
- pārredzēt pieredzēt, piedzīvot.
- piereģistrēties Piereģistrēt sevi; tikt piereģistrētam.
- papiere Pieres drāna; agrāk īpaša pieres lenta, ko sēja maziem bērniem, lai neaugtu gara galva.
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (parasti par biedru, dalībnieku).
- dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs).
- ierags Pirkstveidīgi galvas kausa, resp. pieres kaula izliekumi, atzarojumi ragu dzīvniekiem (govīm, briežiem, auniem u. c.).
- aprioras zināšanas pirms pieredzes un neatkarīgi no tās iegūtas zināšanas.
- korņiks Plosta stūrmanis, parasti pieredzējis plostnieks.
- lingvatulas Posmkāju ģints; pieaugusī forma parazitē zīdītāju, dažreiz arī cilvēka pieres un deguna dobumos; kāpuri nonāk plaušās un gremošanas orgānos.
- instrumentālisms Pragmatisma paveids, kas idejas un jēdzienus aplūko nevis kā objektīvās īstenības atspoguļojumu, bet gan kā mākslīgus rīkus (instrumentus) subjektīvās pieredzes sakārtošanai.
- tautas pedagoģija praksē uzkrāta, ar folkloru un tradīcijām no paaudzes paaudzē nodota audzināšanas pieredze.
- studentu prakses supervizors prakses vietas pilnvarota persona, kura, balstoties uz teorētiskajām zināšanām un praktisko pieredzi attīsta studenta profesionālās iemaņas prakses vietā, kā arī vada un novērtē studenta darbu.
- piedzīvojums Praktiskā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze (2).
- skola Praktiskajā darbībā iegūtais zināšanu, prasmju, iemaņu kopums; pieredze.
- dzīves gudrība praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- izapraktizēties Praktizējoties iegūt pieredzi.
- pazīt Prast noteikt, atšķirt (ko), izmantojot savas zināšanas, pieredzi.
- padomdošana process, kurā cilvēks ar specifiskām zināšanām un attiecīgu pieredzi noteiktā jautājumā sniedz ieteikumus, kā problēma vai situācija var tikt risināta.
- eksternalizācija Process, kurā cilvēks daļu savu jūtu, domu vai pieredzējumu projicē otrā cilvēkā (apzināti vai neapzināti piedēvē viņam) un tādējādi tos uztver kā otram cilvēkam piemītošus; bieži vien tas notiek ar jūtām vai domām, kuras sevī nevar paciest un kuras, projicētas otrā, nešķiet tik traucējošas.
- profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- piesaistes teorija psiholoģisku atziņu kopums par cilvēka emocionālo attīstību kā sociālās pieredzes veidošanās pamatu, akcentējot bērna un viņa primāro aprūpētāju (vecāku) attiecību nozīmi.
- ohlokrātija Pūļa vara, atšķiras no demokrātijas ar zināšanu un pieredzes trūkumu un zemiskām tieksmēm.
- puspiere puse no pieres.
- kritiskā domāšana racionāls domāšanas veids, kas ietver spēju konceptualizēt, analizēt, sintezēt, ievākt un izvērtēt informāciju, kā arī radīt zināšanas, balstoties uz novērojumiem, pierādījumiem, pieredzi, refleksiju un komunikāciju; process, kurā tiek analizēti pierādījumi un argumenti, lai pieņemtu pamatotus lēmumus.
- konstelācija Radniecisku domu grupa, ko ar pamatdomu saista kopēja emocionālā pieredze.
- ieradzis Raga serde (dobradžiem); pieres kaula izaugums (dobradžu) raga pamatā.
- nākt Rasties, arī pilnveidoties (piemēram, par spējām, pieredzi).
- stažēšanās Ražošanas darbība pieredzes apguvei vai kvalifikācijas paaugstināšanai.
- nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojas organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- glaciālais reljefs reljefs, kas veidojies seno un tagadējo ledāju darbības rezultātā (morēnu pauguraines, līdzenumi un grēdas, osi, sandri, kēmi, aunapieres).
- pieredzējums Rezultāts --> pieredzēt.
- zelta likums rīcības princips, motīvs, kas radies, veidojies uz dzīves pieredzes pamata.
- Psarocolius wagleri rudgalvas pieresvālodze.
- ohlokrātija sabiedriski politisku grupu, politiski nepieredzējušu aprindu vara, kas apelē pie lētiem populistiskiem noskaņojumiem un manipulē ar tiem.
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi).
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība.
- nav ar pliku roku ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav ar pliku roku paņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav ar pliku roku (pa)ņemams saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- nav (jau, arī vairs) vakarējais (arī no vakarējiem) saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- cālis grib vistu mācīt saka, ja kāds gados jaunāks un mazāk pieredzējis grib mācīt citu, gados vecāku, kam pieredze daudz lielāka.
- paņemt līdzi kapā saka, ja kāds nomirst, neizpaudis kaut ko, nenodevis palicējiem savu pieredzi, māku.
- slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
- metopantralģija Sāpes pieres dobumu apvidū.
- atdabūties Saprast no pieredzes.
- Orthotomus sutorius sarkanpieres drēbniekķauķis.
- Serinus pusilus sarkanpieres ģirlicis.
- Stipiturus malachurus sarkanpieres saraste.
- raukt Sasprindzināt sejas muskuļus tā, ka (sejas, parasti pieres) ādā veidojas grumbas, mazliet pavirzīt sejas daļas.
- (sa)raukt (arī (sa)raut, (sa)vilkt) pieri (grumbās, krunkās) savilkt pieres ādu tā, ka tajā izveidojas grumbas, krunkas.
- atziņa Secinājums, uzskats (kas radies pētījumu, novērojumu vai pieredzes rezultātā); atzinums.
- infula Senajā Romā - balta pieres saite, ko valkāja priesteri, vestālietes un upurētāji.
- eleāti Sengrieķu filozofi, kas 5. gs. p. m. ē. izveidoja mācību, ka īstenā esamība ir nemainīga un vienveidīga un ka jutekliskie pieredzējumi ir šķitums; elejieši.
- Platons Sengrieķu filozofs (427.-347. g. p. m. ē.), Sokrata skolnieks, mācīja teoriju par formām jeb idejām, kas ir ikdienas pieredzē doto parādību mūžīgie pirmtēli; pāri visam stāv Labā ideja, kas visām citām idejām piešķir vienotību un vērtību.
- daršana Seno indiešu filozofijas jēdziens, kas apzīmē spēju redzēt, pārdzīvojumu, pieredzi, sapratni, doktrīnu.
- Tiavanako Senpilsēta Bolīvijā ("Tiahuanaco"), Punas plakankalnē 3800 m vjl., Titikakas ezera senkrastā, Dienvidamerikas civilizācijas centrs, kas uzplaukumu pieredzēja aptuveni no 1000. līdz 1300. gadam, pēc inku iekarojuma to uzskatīja par Virakočas svēto pilsētu.
- konceptuālisms Sholastiskās filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni ir īpaša apziņas forma - pirmspieredzes koncepti.
- zēngalviņa Sieviešu frizūra, kurai raksturīgi īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
- programminženierija Sistematizēta pieeja zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu, metožu un pieredzes izmantošanai funkcionāli efektīvas programmatūras izstrādāšanas, testēšanas un ieviešanas procesā.
- ķīlgalvji Skrejvaboļu dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 8 sugas, 4,3-6 mm garas vaboles ar lielu galvu, lielām, uz sāniem izbīdītām acīm un vairākiem spēcīgiem, gareniskiem ķīļiem uz pieres.
- sociālā darbinieka pamata kompetence sociālā darbinieka spēja izmantot teorētiskās zināšanas, prasmes, profesionālās un personiskās vērtības, attieksmes, pieredzi, kas uzkrāta, darbojoties dažādos sociālā darba prakses līmeņos klienta interesēs.
- sociālā izglītība sociālās mijiedarbības forma, kurā cilvēks mācās un apgūst zināšanas par sociālo vidi un dažādām sabiedrības sistēmām, to darbību, kā arī uzkrāj sociālo pieredzi
- kultūras deprivācija socializācijas pieredzes, kultūras apguves nepietiekamība, kas kavē indivīdam rīkoties kultūras normām un vērtībām atbilstošā veidā.
- transversalitātes kompetence spējas, kas nodrošina arvien biežāk sastopamās pārejas (sociālās, ar kvalifikāciju saistītās, personīgās), lai varētu noslēgt bijušo posmu un atklāt iespējas, kā sasaistīt iepriekšējo un jauno pieredzi.
- vibroakustiskā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšana notiek, mērot vibrāciju parametrus. Šīs metodes vienkāršots variants ir spēkratu sistēmu un agregātu vispārējā tehniskā stāvokļa vērtēšana pēc neraksturīgiem trokšņiem un vibrācijām, bez speciālas aparatūras, izmantojot tikai operatora pieredzi un intuīciju.
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus.
- empīrēm Spriedums, kas izveidojies uz pieredzes pamata.
- biogrāfiskā pieeja starpdisciplināra pētnieciska pieeja, kā arī apzīmējums vairākām metodēm sociālajā darbā, tā pievērš uzmanību attiecībām starp individuālo dzīvi, sociālajām struktūrām un vēsturiskajiem procesiem, kas šo dzīvi ietekmējuši un veidojuši; pēta arī to, kā individuālā un personiskā pieredze tiek stāstīta.
- naivais reālisms stihisks, ar ikdienas pieredzi un praksi pamatots uzskats, ka lietas, pasaule eksistē neatkarīgi no mums, no mūsu sajūtām un apziņas.
- stažēties Strādāšana (kādā specialitātē) pieredzes apguvei, kvalifikācijas paaugstināšanai, arī piemērotības noteikšanai.
- uzsukāt Sukājot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- lauķēt Sukāt (matus) no pieres uz galvvidu.
- takas atkarība tāda lēmumu pieņemšanas prakse, kas balstās uz iepriekšējiem lēmumiem un pagātnes pieredzi, noraidot pārmaiņas un jaunus risinājumus.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze.
- baltpieris Tāds (parasti, kumeļš), kam ir balts vai gaišs apmatojums uz pieres.
- apriors Tāds, kā pamatā nav pieredze, tāds, kas neizriet no pieredzes; tāds, kas radies pirms pieredzes.
- stiprs Tāds, kam ir dziļas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
- piedzīvojis Tāds, kam ir dzīves pieredze.
- rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze, plašas zināšanas (kādā darbības nozarē).
- vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- mazkompetents Tāds, kam ir maza lietpratība, mazas zināšanas, maza profesionāla pieredze, izpratne (kādā jautājumā, jautājumu kopumā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze (piemēram, kādā darbā).
- jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- dūcis Tāds, kam ir pieredze un zināšanas.
- piedzīvojis Tāds, kam ir pieredze, praktiskas iemaņas kādā nozarē; pieredzējis.
- platpierains Tāds, kam ir plata piere (3) - par priekšmetiem.
- platpierains Tāds, kam ir plata piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- platpieris Tāds, kam ir plata piere.
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere (3) - par priekšmetiem.
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- bezprecedenta Tāds, kam nav precedenta; nebijis, nepieredzēts gadījums.
- nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piemēram, kādā darbā).
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī tāds, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs (1), lētticīgs.
- naivs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes, tāds, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; tāds, kas ir dabiski vienkāršs, nemākslots, arī uzticas bez pietiekama pamatojuma.
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- muļķa Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
- muļķis Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
- intelligibils Tāds, kas aptverams un atzīstams tikai ar intelektu, bez pieredzes; sensibla pretstats.
- interfrontāls Tāds, kas atrodas starp abām pieres kaula pusēm.
- transcendentāls Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās, empīriskās pasaules robežām.
- ilgs Tāds, kas iegūts, radies lielākā laika posmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- visgudrs Tāds, kas ir gudrs, arī gudrāks par citiem (parasti bagātīgas darba, dzīves pieredzes dēļ); arī pārgudrs.
- pailgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā ilgā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- neilgs Tāds, kas ir iegūts, radies samērā īsā laikposmā (piemēram, par praksi, pieredzi, novērojumiem).
- empīrisks Tāds, kas ir pamatots ar pieredzi, izriet no pieredzes.
- pajauns Tāds, kas ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē) pirms samērā neilga laika; tāds, kam vēl ir samērā maz pieredzes (darbā).
- praktisks Tāds, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis; arī ārkārtīgs.
- piedzīvot Tāds, kas līdz šim nav pieredzēts, novērots.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, bagātīgu pieredzi; saprātīgs.
- neaptēsts Tāds, kas nav apguvis pieklājības normas, manieres; tāds, kas nav vēl ieguvis dzīves pieredzi.
- aposteriors Tāds, kas pamatots uz pieredzi, tāds, kas izriet no pieredzes.
- vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze (darbā).
- metempīrisks Tāds, kas tieši neizriet no pieredzes, bet ir izsecināms vai nojaušams uz pieredzes pamata.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); tāds, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi.
- pirmspieredzes Tāds, kas vēl nav izveidojies, fiksēts pieredzē.
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme; arī kvalificēts (3).
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; naivs (2).
- naivs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne.
- dzīvesgudrs tāds, kuram piemīt dzīves gudrība, t. i. praktiskajā dzīvē, sadzīvē iegūtā pieredze, zināšanas.
- pazīstams Tāds, par ko (kādam) ir zināšanas, pieredze.
- disebācija Tauku dziedzeru aizsprostošanās ar sausu dzeltenu masu, sevišķi ap degunu, muti un uz pieres; novēro pelagras vai citu B grupas vitamīnu deficīta gadījumos.
- natīvisms Teorija, kas pārspīlē iedzimtības nozīmi psihes attīstībā salīdzinājumā ar ārējās vides ietekmi un pieredzi.
- Eiropas Savienības zilā karte termiņuzturēšanās atļauja, ko Latvijas Republikā izsniedz ārzemniekam, kurš tiek nodarbināts un par nolīgto samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā Latvijas Republikā, kā arī ir ieguvis augstāko izglītību studiju programmā, kuras ilgums ir vismaz trīs gadi attiecīgajā specialitātē vai darba līgumā noteiktajā nozarē vai kuram ir vismaz piecu gadu profesionālā pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.
- YMMV Tev var būt cita pieredze (angļu "your mileage may vary (you may not have the same luck / did)"; īsziņās).
- iesarakstities Tikt nepareizi piereģistrētam, parasti ar nolūku.
- drošības attālums transportlīdzekļa pieļaujamais minimālais attālums līdz citiem transportlīdzekļiem; kuģa drošības attālumu norāda kapteinis, ņemot vērā kuģa manevrēšanas spējas un kuģa vadītāja pieredzi.
- glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem.
- pakakts Tukšais, ar matiem neapaugušais laukums pieres sānu daļā.
- cekuls Uz augšu izslējies (matu) kušķis pieres daļā vai galvas vidū (cilvēkam); arī mati.
- veselais saprāts uz ikdienas pieredzi balstīts, gk. empīrisks zināšanu kopums par apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- a posteriori uz pieredzes pamata.
- aposterioras zināšanas uz pieredzi balstītas zināšanas.
- pārpierē Uz pieres.
- uzņēmējdarbības kultūra uzņēmuma un tā darbinieku darbības, uzvedības normu un vērtību kopums; uzskati, kurus veido saimniekošanas dalībnieku kolektīvā pieredze, kas iegūta ilgstošā laika posmā.
- empīrisms Uzskats, ka pieredze, jutekliskā uztvere ir vienīgais drošais izziņas līdzeklis.
- apriorisms Uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
- apercipēt Uztvert, apgūt, pamatojoties uz pieredzi.
- blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti.
- stigmatisms Vairākkārt pie sevišķi eksaltētām personām atzīmēta Kristus piecām krusta brūcēm atbilstošu zīmju (stigmatu) parādīšanās uz pieres, krūtīm, plaukstām un kāju pēdām.
- lingvokulturēma Valodas vienība (vārds, vārdu savienojums, teikums, teksts), kurā ietverta verbāla un kultūras informācija, kas ļauj uztvert un izprast tautas vērtību sistēmu, tautas domāšanas, psiholoģijas, pasaules izzināšanas pieredzi.
- dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu.
- Psarocolius montezuma Vidusamerikas pieresvālodze.
- okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama.
- metopions Viduspunkts starp abiem pieres kaula pauguriem; izmanto par antropometrisko punktu.
- apercepcija Viena no cilvēka psihes pamatīpašībām - uztveres aktivitāte, kuras pamatā ir pieredze un zināšanas.
- intelektuālās attīstības traucējumi viens no trim nervu sistēmas attīstības traucējumu veidiem (autiska spektra traucējumi, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms); pastāvīgs stāvoklis, kam raksturīgas pazeminātas intelektuālās spējas (pazemināta spēja kognitīvi funkcionēt, spriest, plānot, veidot loģiskas asociācijas, ikdienā izmantot iemācīto vai pieredzēto).
- šeitelis Vīriešu frizūra - celiņš malā, uz pieres apļveida matu vilnis.
- kolbe Vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu.
- pozitīvisms Virziens 19. gs. filozofijā, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- sociālā antropoloģija visplašākajā nozīmē ir holistiska zinātne par cilvēkiem, viņu pieredzes un eksistences universālajām iezīmēm un vēstures gaitā mainīgajām lokālajām variācijām.
- vanderzellis Zellis, kam pēc cunftes statūtiem un tradīcijām vai bezdarba dēļ vajadzēja ceļot, lai pie cunftes meistariem citās pilsētās iegūtu jaunu darba un dzīves pieredzi.
- Pipra aureola zeltpieres pipra.
- zaļputns Zeltpieres zaļputns - zeltpieres zaļvālodze ("Chloropsis aurifrons").
- Chloropsis aurifrons zeltpieres zaļvālodze.
- zemdega Zemapziņa, tā pieredze, pārdzīvojumi, kas gruzd (pastāv, turpinās) cilvēkā zemapzinīgi.
- zemdegas Zemapziņa, tā pieredze, pārdzīvojumi, kas gruzd (pastāv, turpinās) cilvēkā zemapzinīgi.
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- zeltpieres zaļvālodze zilvālodžu dzimtas suga ("Chloropsis aurifrons") jeb zeltpieres zaļputns.
- dzīves karte zīmējums, grafiks, shēma, kas vizuāli attēlo cilvēka ceļojumu cauri dzīvei, fiksējot svarīgākos notikumus un pieredzi, katram atrodot atbilstošu apzīmējumu un simbolu vai attēlu, kā arī pierakstot laiku un vietu.
- apriorās zināšanas zināšanas, kas radušās pirms pieredzes un nav no tās atkarīgas.
- spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi; šādā veidā iegūtās zināšanas.
- konstrukcionisms zināšanu teorija un arī pētījumu paradigma sociālajās zinātnēs, kas veidojusies 20. gs. otrajā pusē; pamatatziņa: cilvēki savstarpējā mijiedarbībā aktīvi konstruē izpratni un zināšanas par sociālo realitāti; atzīst, ka realitātes izziņā objektivitāte nav sasniedzama; sociālo zinātņu uzdevums ir pētīt cilvēku konstruēto pasauli – sociālos institūtus, valodu, kultūru, uzskatu sistēmas un nozīmes, ko cilvēki piešķir savai pieredzei; konstruktīvisms.
- aerofotoainas interpretēšana zinātniski tehniska metode, kuru, pamatojoties uz kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, loģiskām kombinācijām, individuālo pieredzi, pielieto izvērtējot aerofotoainu ar mērķi iegūt Zemes virsas daļas pazīmes un to stāvokli.
- gņilojs Zinošs, pieredzējis, viltīgs, veikls, tāds, kam nevar uzticēties.
- sarma pierē zirga pazīme - laukums pieres apmatojumā, kurā ir balti mati uz tumšu segmatu fona.
- blesis Zirgs, kam ir blese (balts pieres laukumiņš).
- zvaigumiņš Zvaigžņveida zīme uz pieres.
- veculis Žargonvārds, ar kuru apzīmē pieredzējušu lietotāju, kas ilgstoši izmantojis internetu.
piere citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV