Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam nag.

Atrasts vārdos (328):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

ieaudzis nags
ir nags (uz kādu)
zaļais nags

Atrasts skaidrojumos (1193):

letene (Lāča) ķepa, nags
letenis (Lāča) ķepa, nags
letens (Lāča) ķepa, nags
piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
panadzis Ādas atšķēlums virs nagiem
naglis Ādas iekaisums (suņu nagli)
naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu
Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums
atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt
aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt
mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra
apcirknis akas grodu vainagi
grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_)
sirdszālīte Anagallis
anagrama Anagramma
sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags
pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags
bole Apaļa cepure bez naga
bonere Apaļa cepure bez naga
bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete
trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga
žokejmice Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure
žoķene Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure
Aleknagika apdzīvota vieta ASV (_Aleknagik_), Aļaskas pussalas dienvidrietumu daļā
Loreto apdzīvota vieta Filipīnās, Dinagatas salas ziemeļrietumu piekrastē
Greignamana apdzīvota vieta Īrijā (_Graiguenamanagh_), Kilkeni grāfistes austrumos, Berovas krastā
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī
Aragva apdzīvota vieta Venecuēlā, Monagasas štatā
onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
nonaglāt Apsist ar naglām
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss
zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss
vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu
briežāt ar dzelzs irbuli vai naglu kasīt
nagažāt ar nagu nogalināt
nagažot ar nagu nogalināt
iznagot ar putna vai zvēra, cilvēka nagiem izskrāpēt, izkašņāt
atsist ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu)
izbražāt ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem
izbružāt ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem
vizuliņš ar spīguļiem izšūts meitenes vainags
zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags
ievaiņagot ar vainagu aptvert, izrotāt (ko)
vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā
namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs
atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai
korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos
Dryas octopetala astoņvainaglapu driāde
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.)
panadze Atkniedējamā nagla, kniede
atskarba Atlūzis nags, atnadzis
atskarbe Atlūzis nags, atnadzis
atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga
makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem)
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas)
deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
linkaine Audekla gabals, ko apsien ap vara vainagu
matrice Audu daļa, kurā atrodas kāds orgāns vai izaugums (zobi, nagi)
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m
Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni
Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks
Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
Miķelēnu ozols aug Ogres novada Taurupes pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,1 m, vainaga projekcija — 17 x 19 m
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava
Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m)
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā
Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā)
Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m
šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām
kaķactiņas Augi: dzeguzes spulgnaglene un sarkanā spulgnaglene
stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai
vainagkociņš Augļu koku stāds ar vainagzariem
apvirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga
apirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga; apvirde; apirda
bezgalis Augonis, suņa nagla
sunaklis Augonis, suņa nagla
budzis Augonis, suņa nagla, puns
nagtiķis Augonis, uztūkums ap nagu
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags
subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
Vonogi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu
Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly
lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes
leikonīhija Balti plankumi vai punkti uz nagiem; to cēlonis ir gaisa pūslīši zem nagiem
Lotus balticus Baltijas vanagnadziņš
nefelions Balts plankumiņš uz naga
sirobs Baļķis, baļķu vainags
vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4)
finis coronat opus beigas vainago darbu
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem)
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m
atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu
vainagradzis Briežu bullis ar izciliem ragiem, kuriem stieņu galos ir izteikti vainagi ar 5 un vairāk žuburiem
Visnaga daucoides burkānu visnaga
tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā
celloautotipija Cellona autotipijas ienaglošanai apaļās plāksnēs
spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres
bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
kaskete Cepure ar nagu
naģene Cepure ar nagu
nagenīca Cepure ar nagu
plidene Cepure ar nagu
širmene Cepure ar nagu
šņepene Cepure ar nagu
kaškets cepure ar spožu nagu
beznaģe Cepure bez naga
bolene Cepure bez naga
bolis Cepure bez naga
tole Cepure bez naga
tolis Cepure bez naga
snipis cepures nags
kozuris Cepures nags
širme Cepures nags
laime ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags
ieķerties cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem
nagcepure cilvēks, kas parasti nēsā cepuri ar nagu
dūja cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem
padzīt daļēji iedzīt (piemēram, naglu)
dārza zāģi darbarīki augļu koku vainagu retināšanai, sausu vai slimību bojāto zaru izzāģēšanai
viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai
kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
protokols FTAM datņu pārsūtīšanas, piekļuves un pārvaldības protokols (angļu "File Transfer, Access and Management protocol")
atmīt daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt
Caltha polypetale daudzvainaglapu purene
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu
Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles
zimse Dēļu uznaglojums uz siju ārējiem galiem, lai novērstu vērbaļķu galu trūdēšanu
nagliņa dem. --> nagla
naglīna dem. --> nagla
neglīna dem. --> nagla
nadziņš dem. --> nags
palaunadziņš dem. --> palaunags
vainadziņš dem. --> vainags
vaiņaķelis dem. --> vainags
vainedziņš dem. --> vainags
vaiņedziņš dem. --> vainags
vanadziņš dem. --> vanags
Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums
onihopatoloģija Dermatoloģijas nozare par nagu slimībām
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties)
CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
svīdenis Dienvidu vējš; dienvidrietumu vējš, launaga vējš
pieturniece Dīķnagaine
dryopidae Dīķnagaiņu dzimta
parnidae Dīķnagaiņu dzimtas "Dryopidae" nosaukuma sinonīms
DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)")
sistēma DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)")
naglots divd. --> naglot
proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē
kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta
shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu
lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga
kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
īstais mēlzieds divdzimumu mēlzieds, kas veidojies saaugot 5 vainaglapām
enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā
Lotus uliginosus dūkstu vanagnadziņš
dūksnāju vanagnadziņš dūkstu vanagnadziņš
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm
antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī)
plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus
aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu
ķetna Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem
pēdas Dzīvnieka pēdu, pirkstu, nagu u. c. nospiedumi un gaistošās liecības augsnē, sniegā un citur
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam
pielaunadzis Ēdienreize (ap četriem pēcpusdienā) starp launagu un palaunadzi
padieneškas Ēdienreize launags
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu
padvičorkas Ēdiens launagā
Nemti Ēģiptiešu mitoloģijā - austrumu, tuksneša un jūrasceļu dievs, kuru attēloja vanaga veidolā
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
apakškronis Ēkas apakšējais vainags
perionihijs Epiderma ap nagu
aquila Ērgļi - vanagu dzimtas ģints
launagot Ēst launagu
acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde
Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību
Vanadziņš ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš"
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu
pinne Furunkuls, suņa nagla
piņņi Furunkuļi, suņa naglas
naga mēnestiņš gaiša lokveida josla pie naga saknes
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē)
auts Galvassega, ko jaunajai sievai apsien noņemtā vainaga vietā
clou galvenais pievilkšanas, intereses punkts; _burtiski_: "nagla"
uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi)
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām
Hymenocallis longipetala garvainaglapu peruāņu narcise
koka iekāršanās gāšanas laikā koka ieķeršanās blakus esošo koku vainagos (iekāries koks)
Alfeka Gemma, Ziemeļu Vainaga α
Gnosa Gemma, Ziemeļu Vainaga α
launadzīte Govs, kas dzimusi launaga laikā
plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās
Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja
Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
stimfālides Grieķu mitoloģijā lieli putni vara knābjiem un nagiem, ko iznīcināja Hērakls
vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot)
nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus)
aegypius Grifi - vanagu dzimtas ģints
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
pamatnīca Guļbūves apakšējais vainags
spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
onihoshīze Horizontāla nagu plaisāšana
kagajani Ibanagi - tauta Filipīnās
ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus)
anonihija Iedzimts nagu trūkums
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt)
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās
ienaglot Iedzīt naglu
ielaunagot Ieēst launagu
Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks
aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru)
kalasa Indiešu arhitektūrā lietojamais vāzveidīgais sikharu vainagojums, arī vāzveidīgais kolonnu kapitelis
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.)
Arunāčala Pradēša Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Itānagara, robežojas ar Asamas un Nāgālendas štatu, kā arī ar Butānu, Ķīnu un Mjanmu, platība - 83743 kvadrātkilometri, 1200000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - asamiešu, hindi, angļu
sikara Indijas tempļa vainaga daļa virs celles
ISM Informācijas sistēmu vadība (angļu "Information Systems Management"; WHO ISM)
koronogrāfs instruments Saules vainaga (koronas) fotografēšanai
vērķīzeris instruments zirgu nagu apgriešanai un kopšanai
vērzele instruments zirgu nagu kopšanai
VIMBO Īpašnieka ierosināts vadības veikts akciju izpirkums (angļu "vendor initiated management buy-out")
naglīzeris Īpašs veidnis naglu kalšanai
kimatijs Īpatnējs rotas veids sengrieķu arhitektūrā, ko lieto kā atsevišķu būvlocekļu (arhitrava, geisona, kapitella) vainagu, bet ne kā lielu būves daļu augšas noslēgumu
pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni
Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu
metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
Syzygium aromaticum īstais nagliņkoks
pīnija Itālijas priede ("Pinus pinea"), skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā
pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt)
izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas)
kondilartra Izmirusi nagaino dzīvnieku apakšrinda, atliekas Eiropas eocēnā un vecterciārā Ziemeļamerikā
izņēgāt Izņakāt, izņerbināt, iznagāt
nokroņot Izrotāt ar vainagiem
izvērķēt Iztīrīt (zirga nagu)
uzsist jumtu izveidot Jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām
EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager")
draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager")
Hiruko Japāņu mitoloģijā - "dēles bērns", pirmatnējo dievību Idzanagi un Idzanami ķēmīgais pēcnācējs
Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts
Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja
Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas
Ojamacumi japāņu mitoloģijā - kalnu dievība, kas piedzimusi dievu pārim Idzanagi un Idzanami
Cukijomi Japāņu mitoloģijā - mēness dievs, pirmatnējā radītāja Idzanagi dēls, saules dievietes Amaterasu un vētru dieva Susano brālis
Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls
Susano Japāņu mitoloģijā - vētras un postošo spēku dievs, dieva Izanagi dēls
Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai
MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm)
Surigao šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Leites un Dinagatas salu, savieno Boholas jūru ar Leites līci
Initvana šaurums jūras šaurums Filipīnās, starp Mindanao salas ziemeļaustrumu malu un Dinagatas un Lielo Bukasa salu
Dinagatas šaurums jūras šaurums Filipīnu salu austrumos, strap Dinagatas salu ziemeļrietumos un Siargao salu dienvidaustrumos
krimelis kāda zirgu nagu slimība
žapkas kāda zirgu slimība, kas izraisa ādas bojājumus virs nagiem
onihohifoze Kājas pirksta zemnaga epidermas sabiezējums
pedikīrs kāju pēdu, pirkstu un nagu kopšana
vērķnazis Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai
Srednagora kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns
Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm
aizkalt Kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka tā skar naga dzīvo daļu
sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
sēru lente Kapu vainaga lente
karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu
monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
zieda lapas kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids
mičotājs Kāzu procesijas dalībnieks, kurš noņem jaunlaulātajai sievai vainagu no galvas un nomaina to ar lakatu
klidzēt Kliegt (par vanagu)
CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā
milvus Klijas - vanagu dzimtas ģints
iekniebties Kniebjot satvert (ar nagiem, spīlēm u. tml.)
kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30
dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu
spilka Koka nagla, ar ko piesit apavu zoli; kurpnieka nagla, špeile
durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu
saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus)
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vada zars
vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus
piezari Koka vainaga sastāvdaļa, kas sedz zaru asis un veido ziedus, lai nestu augļus
stumbris Koka vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu
vainagu slēgums kokaudzes koku vainagu horizontālās projekcijas laukumu summas (neņemot vērā vainagu savstarpējo pārklāšanos) un audzes kopējās platības attiecība
plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu
snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
ēncietīga koku suga koku suga, kas var atjaunoties zem veco koku vainagu klāja un veidot audzes otro stāvu
vainagu klājs koku vainagu kopums (mežā)
saunadznieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" iedzīvotāji
Saunagciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukuma variants
Sānag Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukums lībiski
Vonogi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukums latgaliski
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā
koplapas Kopā saaugušas vainaglapas
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem
manikirēt Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas
simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā
kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā)
amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu
dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns
dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu
lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu
butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai
bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos
tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes
fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības
karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju
butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā
etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu
etoksietanolacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakām, var būt toksisks, kaitīgs ūdens organismiem
butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme
koronions Kraniometrijā apakšžokļa vainagveida izauguma galotne
stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju
vanadzieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
LCA Kreisā vainagartērija (angļu "left coronary artery")
boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs
velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem
sirubs Krusta pakšos cirstas guļbūves celtnes vainagu kopums
kreicnagleņa Krustnagliņa
kreicnagliņa Krustnagliņa
kreicnaglīna Krustnagliņa
kreicnegliņa Krustnagliņa
nagliņa Krustnagliņa
naglīna Krustnagliņa
neglīna Krustnagliņa
nāgelkenes Krustnagliņas
nāģelķenes Krustnagliņas
nēgelkenes Krustnagliņas
nēģelķenes Krustnagliņas
kariofilīns Krustnagliņu eļļas kampars jeb sveķi
spilka Kurpe ar ļoti smailu nagliņveida papēdi
špilka Kurpes ar smailu nagliņveida papēdi
ķīla Kurpnieka nagliņa
Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem
vārnaga Ķeraiņu madara ("Galium aparine"); vārnags
vārnaģe Ķeraiņu madara; vārnags
ķereklis Ķeramie nagi, piem., kaķim
klurgstēt Ķērkt kā gailim, kad tas vanagu ieraudzījis
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem
skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus; arī kosmētika (1)
kuiga Ķikuts ("Gallinago media", senāk "Scolopax major")
šķikuts ķikuts ("Gallinago media")
stikods ķikuts ("Gallinago media")
stikuts ķikuts ("Gallinago media")
stikots Ķikuts ("Gallinago media")
Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā
jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols
launagpuse Laikposms, kad tuvojas launags
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks
palaunagājs Laiks starp pusdienlaiku un launagu
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord")
šidele Laivas iekšpusē pienaglots galdiņš, aiz kā aizbāž darba rīkus
lakšot Lāpīt, ar kārtīm apsist (apnaglot)
lapotne Lapu vainagu kopums
nervācija Lapu, ziedu vainaglapu un augļu dzīslojums
Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās
ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt
Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru
sausseržu raibspārnis Latvijā visbiežāk sastopamā raibspārņu suga ("Zygaena lonicerae"), kāpuri dzīvo uz āboliņiem, vanagnadziņiem
launaggalds Launaga ēdienreizei servēts galds
launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām
dīneiškys launags
launaga Launags (1)
dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela
kazkāja Lauznis ar līku, iešķeltu galu naglu vilkšanai, dēļu atplēšanai (nojaucot ēku)
gvozdodzjoris Lauznis naglu vilkšanai
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu)
Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants
Micis Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otrs nosaukums
A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera
audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe
ad ungeum līdz pilnībai; ļoti precīzi; _burtiski_: "līdz nagam"
protuberance līdz simtiem tūkstošu kilometru garš veidojums Saules vainaga apakšējā daļā, kurā ir augstāka vielas koncentrācija un zemāka temperatūra nekā apkārtējā Saules vielā
petaloīds Līdzīgs vainaglapai
polionihija Lieks nags uz pirksta
bānnagla liela nagla, skava, ar ko piestiprina dzelzceļa sliedi pie gulšņiem
mahāpadama Lielais lotoss, Indijas svētnīcu kupolu vainagojums
skrap lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
skrapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai
piukšs lietus vanags
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
kroņot likt vainagu (galvā), rotāt ar vainagu
vanadzieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants
Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski
lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga
Kolna Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnagreči" nosaukuma variants
hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma
Astoņpadsmit svētību lūgšana lūgšanu virkne, galveno sinagogas dievkalpojuma lūgšana
pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari)
noaudzēt Ļaut, lai (mati, nagi) izaug (kādā veidā)
audzēt Ļaut, lai aug (mati, nagi)
ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski
ielaunadze Maltīte pirms īstā launaga
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti
tekste Maza nagliņa
štipte Maza, tieva nagla bez galviņas
štifte Maza, tieva nagla bez galviņas; štipte
vanadznieks Mednieks, kas medī ar vanaga palīdzību
naģe Meitene ar gariem nagiem
launadzīte Meitene, kas dzimusi launaga laikā
melanonihija Melanoza nagu pigmentācija
Dasytes niger melnais pļavnagainis
kotka Melns dzīvnieks, putns; jūras vanags
pikaza Mērkaziņa ("Gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago")
debess āzis mērkaziņa ("Gallinago gallinago")
badadzeguze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago")
enkuris Metāla āķis, kas satur kopā griestu siju un vainagbaļķi
pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas
dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā
vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi
Krafta klasifikācija mežaudžu klasifikācija, kurā kokus pēc ārējā izskata un vainagu attīstības iedala piecās klasēs
meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai
eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu
aiznadze Miesa zem naga
žokejnīca mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm; žokejcepure
mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
fitoklimats Mitruma un temperatūras režīms augu augšanas vidē (piem., zālājā, koku vainagos u. tml.)
remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot)
lauri Mūžzaļi subtropu koki, kuru aromātiskās lapas lieto par garšvielu; senajiem grieķiem un romiešiem lauru vainags simbolizēja uzvaru un triumfu
oniholīze Naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni
naga sakne naga daļa, kas atrodas ādā, tā augšanas zonā
pēds Naga forma, kas vispilnīgākā izveidojumā novērojama pārnadžu un nepārnadžu dzīvniekiem, piem., zirgam, kur naga plātne apņem pirkstgalu gandrīz visapkārt, ieslēdz arī sarukušo pamatni un pirksta spilventiņu
onihogripoze Naga slimība, kam raksturīgs naga ķermeņa sabiezējums un saliekšanās
Clarkia unguiculata nagainā klarkija
Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs
ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga)
sanaglot Naglojot sastiprināt; naglojot salabot
plēseklis nags
ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša
onihaukse Nagu hipertrofija; pastiprināta nagu augšana
onihomikozes Nagu sēnīšslimības; infekciozas nagu slimības, ko ierosina patogēnās sēnes (trihofitoni, raugveida sēnes)
koltyuņs nagu slimība (melni un grumbuļaini)
onihoze Nagu slimības - slimīgas nagu pārmaiņas, kas var rasties uz vispārēju slimību fona, kā arī nagu vai ādas slimību gadījumā
nadzene Naģene - cepure ar nagu
nagcepure Naģene - cepure ar nagu
oenotheraceae Naktssveču dzimtas "Onagraceae" nosaukuma sinonīms
trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām
grebtuve Nazis (zirga) nagu kopšanai
nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus
iekramstīt nedaudz ieskrāpēt (ar nagu)
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti
onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana
oktodontidi Neīstās žurkas, ārēji žurkām zināmā mērā līdzīgu grauzēju dzimta, lieliem nagiem, dzīvo alās un kokos
krustnagliņas Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu
vazdiķis Neļķe, naglene
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
mēringija Neļķu dzimtas ģints ("Moehringia"), lakstaugi ar veselām lapām, ziedi sīki ar kausu un vainagu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
makronihija Nenormāli lieli nagi
plationihija Nenormāli plakani un plati nagi
onihomalācija Nenormāls nagu mīkstums
mikronihija Neparasti mazi nagi
apnaglot Nepareizi apkalt; kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka skar naga dzīvo daļu
metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū
spīteru vaiņags neprecētu meiteņu vainaga veids
sēras Netīrumi zem pirkstu nagiem
Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns
koks no dēļiem sanaglots rāmis ratu virsmas paplašināšanai
lēne no dēļiem sanaglots rāmis ratu virsmas paplašināšanai
žokejcepure no gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm
smailnagla no metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu
berete no mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga
sokoli no slāviem pārņemts vārds Vanagu organizācijai
nolīstēt Noklāt ar līstēm (tās piestiprinot ar naglām)
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
knidināt Nolīdzināt iedzītas naglas galvu
novaiņagot Noņemt līgavas vainagu
onih- norāda uz nagu
oniho- norāda uz nagu
koron- norāda uz vainagu, vainagveida
korono- norāda uz vainagu, vainagveida
vainagdzega Noslēdzošā vainagojošā dzega
ķinnāt Nostiprināt; saistīt, sastiprināt (ar naglām)
ķinnīt Nostiprināt; saistīt, sastiprināt (ar naglām)
daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus
grupa OMG objektu pārvaldības grupa (angļu "Object Management Group")
OMG Objektu pārvaldības grupa (angļu “Object Management Group”)
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.)
Equus hemionus onager onagra, kulana pasuga
sekunde Otrais pamatstāvoklis (parade), uzbrukums un atbilde, paukojot (lejup un uz āru, turot rapieri ar nagiem uz leju)
ozolvaiņags Ozola vainags
turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku
bema Paaugstinājums runātājam sinagogā
almemārs Paaugstinājums sinagogā, no kura tiek lasīta Tora
palaunagot Paēst launagu
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
stote Pakava radze, nagla pazolē
pakavnagla Pakavu nagla
apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā
palaunadze Palaunags
palaunaga Palaunags
vespers Palaunags
cvika Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes
cviknegla Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes; cvika
palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam
naga gultne pamats, uz kura balstās nags
piestiprināt panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt)
stulka Paplatināta kājas apakšējā daļa līdz nagam (dažiem dzīvniekiem)
onihofāgija Paradums grauzt nagus
lihenoīdā parapsoriāze parapsoriāze, kurai raksturīgi diseminēti hiperkeratotiski papulozi izsitumi; bojājas arī nagi un mati
raganpuķe Parastā sveķene; arī pļavu spulgnaglene
epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus
epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus
porga Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam); (naglas) galviņa
putnnadži Paretam pļavās kultivēts tauriņziežu augs, putnu nagus atgādinošām pākstīm
šķeltnadži Pārnadži; dzīvnieki ar šķeltiem nagiem
E525 pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums
sistēma MIS pārvaldības informācijas sistēma (angļu "Management Information System")
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika
Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers
onihomikoze Patogēno sēņu ierosināta nagu slimība
pavakareņas pavakariņas, launags
naglojums paveikta darbība, rezultāts --> naglot
sanaglojums paveikta darbība, rezultāts --> sanaglot
vainagojums paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3)
tīruma pavirza pavirzu suga ("Anagallis arvensis")
zilā pavirza pavirzu suga ("Anagallis foemina syn. Anagallis caerulea")
ex ungue leonem pēc nagiem (var pazīt) lauvu; pēc daļas var spriest par kopumu
dienišķis Pēcpusdienas azaids - launags, pavakariņas
jahtu nagla peldlīdzekļu būvei paredzēta četrstūraina vara (kapara) nagla
laivu nagla peldlīdzekļu būvei paredzēta četrstūraina vara (kapara) nagla
vējvanags Peļu vanags
vanags Peļu vanags - peļu klijāns ("Buteo buteo")
sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos
Tora Pergamenta tīstoklis ar ebreju Bībeles pirmo piecu grāmatu tekstu; parasti glabājas sinagogā
kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses
grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas
ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas
ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns
dadzīt Pienaglot
pienaglāt Pienaglot
pieneglot Pienaglot
sist krustā pienaglot sodīto pie krusta
pieķaulēt Pienaglot, piesist
kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus
piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām
naglot Piestiprināt (pie kā) ar naglām
dasist Piestiprināt ar naglām, tapām
Panagjurište pilsēta Bulgārijā ("Panagjurište"), Pazardžikas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhosē pilsēta Filipīnās, Dinagatas salas dienvidrietumu piekrastē
Santamonika pilsēta Filipīnās, Karagas reģionā, Siargao salas ziemeļu daļā, Dinagatas šauruma krastā
Anandnagara pilsēta Indijā (_Anandnagar_), Utarpradēšas štatā
Ašoknagara pilsēta Indijā (_Ashoknagar_), Madhja Pradēšas štatā
Karīmnagara pilsēta Indijā (_Karīmnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 297400 iedzīvotāju (2011. g.)
Mahbūbnagara pilsēta Indijā (_Mahbūbnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 222600 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulasnagara pilsēta Indijā ("Ulhasnagar"), Mahārāštras štatā, Mumbajas ziemeļaustrumu piepilsēta, 506900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ahmadnagara pilsēta Indijas rietumu daļā (_Ahmadnagar_), Mahārāštras štatā, 351000 iedzīvotāju (2011. g.)
Srinagara pilsēta Indijas ziemeļos (angļu val. "Srinagar"), Kašmiras ielejā 1600 m vjl., Dželamas krastos, Džammu un Kašmiras štata administratīvais centrs, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Karndona pilsēta Īrijā (_Carndonagh_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas ziemeļu daļā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Korndaunaka
Nīna pilsēta Īrijā (_Nenagh_), Nortiperēri grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Tēnoka
Monahana pilsēta Īrijā ("Monaghan"), Olsteras kanāla krastos, grāfistes administratīvais centrs, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kasāno Manjago pilsēta Itālijā (_Cassano Magnago_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ananji pilsēta Itālijā ("Anagni"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lenjago pilsēta Itālijā ("Legnago"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Acugi pilsēta Japānā (_Atsugi_, 厚木市), Kanagavas prefektūrā
Hiracuka pilsēta Japānā ("Hiratsuka"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, 260800 iedzīvotāju (2010. g.)
Jonago pilsēta Japānā ("Yonago"), Honsju salas rietumu krastā, seklūdens osta Nakanoumi lagūnā, 148300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kamakura pilsēta Japānā ("Kamakura"), Honsju salas austrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 174300 iedzīvotāju (2010. g.)
Odavara pilsēta Japānā ("Odawara"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 194100 iedzīvotāju (2015. g.)
Belabo pilsēta Kamerūnā, Austrumu provincē, Sanagas upes kreisajā krastā
Jenagoa pilsēta Nigērijā ("Yenagoa"), Bajelsas štata administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.)
Sjudadsandino pilsēta Nikaragvā, Managvas piepilsēta, 72500 iedzīvotāju (2005. g.)
Bahāvalnagara pilsēta Pakistānā (_Bahāwalnagar_), Pendžābas provinces austrumu daļā
Jēna pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.)
Aparisjo pilsēta Venecuēlā, Monagasas štata ziemeļrietumu daļā
Maturina pilsēta Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Maturin"), Monagasas štata administratīvais centrs, 542300 iedzīvotāju (2012. g.)
Reuta kalns pilskalns Aglonas pagastā pie Jaunaglonas ciema, ir 25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, postīts jau senākos laikos, plakums - 70 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem
panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala; arī vieta zem naga augšmalas
lēvs Plakans (parasti par zirga nagiem)
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi
Geranium platypetalum platvainaglapu gandrene
melnais pļavnagainis plavnagaiņu suga ("Dasytes niger"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs
kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tiek turēts mājas kaķis
fissipedia Plēsīgo zīdītāju apakškārta, sauszemes plēsīgie ar 5 vai 4 pirkstiem, kas brīvi līdz pamatam un bruņoti spēcīgiem nagiem
Coronaria flos-cuculi pļavas spulgnaglene
dzegužpuķe Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
guntiņa Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
kromene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
kroņnese Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
skarene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
sveķenes Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
zīdene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi")
Lychnis flos-cuculi pļavas spulgnaglenes "Coronaria flos-cuculi" nosaukuma sinonīms
dasytidae Pļavnagaiņu dzimta
dasytes Pļavnagaiņu dzimtas ģints
dolichosoma Pļavnagaiņu dzimtas ģints
jaunaglonieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" iedzīvotāji
Jaunagliuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukuma variants
Jaunaglyuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukums latgaliski
Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g
egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas
pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
kolka Pūču vanags
tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru
bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi
kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā)
petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā
pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas
accipitridae Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimta
harpia Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas ģints
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā
čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis
jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas
svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas
skrapšēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
skrapšķēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
skrapstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt
krapšēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
krapšķēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas
Lotus corniculatus ragainais vanagnadziņš
akeratoze Ragaudu, piem., nagu trūkums
vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā
Apšu sala Rāznas ezera lielākā sala, atrodas netālu no ezera ziemeļrietumu krasta, Zosnagala līcī, apaugusi ar mežu; Kazjonnijas sala
Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
piedzimtā pahionīhija reta ektodermas attīstības anomālija, kam raksturīgas distrofiskas nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu apakšu hiperkeratoze, matu anomālijas, ceļu un elkoņu folikulārā keratoze un radzenes diskeratoze
progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms
Taunoga Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" nosaukuma variants
taunadzieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" iedzīvotāji
Suputinkas rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Dadjanšanagrēdas dienvidu nogāzē, platība - 404 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m, dibināts 1932. g., lai saglabātu Sihotealina skujkoku-platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, iekārtota žeņšeņa plantācija
vērķdzelze Rīks ar ko kalējs izgriež naga apakšdaļu (kaļot zirgu)
grebtuvis Rīks zirga nagu tīrīšanai
manikūra Roku nagu kopšana
manikīrs Roku nagu kopšana, arī lakošana, roku kopšana
apvērts Roku pirkstu slimība, kam raksturīga strutošana pie nagiem
spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā
vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem
mēlveida vainags saaudzis vainags ar vainaga apmali tikai vienā pusē
zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām
divlūpains vainags saaudzis zieda vainaglapu kopums, kas ar divām iežmaugām sadalīts augšlūpā un apakšlūpā
apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu
augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi
ķept Sagrābt, sakampt ar nagiem
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes)
ķinīt Saistīt, sastiprināt (ar naglām)
anaglifisks saistīts ar anaglifiju, tai raksturīgs
dzērves aiznes launagu saka par laiku rudens pusē, kad vairs neēd launagu
dzērves atnes launagu saka par laiku, kad diena kļūst garāka, un cilvēki sāk ieturēt launagu
templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
Dinagata sala Filipīnu austrumos, rietumos Surigao šaurums to norobežo no Leites salas, dienvidos Initvana šaurums - no Mindanao salas un dienvidrietumos Dinagatas šaurums - no Siargao salas
sakļaustīt Salabot, sanaglot (parasti koka priekšmetus)
kričiņš Saliekamā gulta ar krustveida kājām un pienaglotu stipru drēbi
saneglot Sanaglot
sakaustīt Sanaglot (parasti vecu, nolietotu priekšmetu)
kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu)
atkliedēt Saplacināt naglas aso galu
Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte
sanagot Saskrāpēt (ar nagiem)
kakažiņa Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus
kakazis Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus
kakažnieks Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus
sasist Sastiprināt, savienot (ko) ar naglām
sasist Sastiprinot ar naglām elementus, sastāvdaļas, pagatavot (ko)
depu savienojumā "dipu depu" raksturo dažu dzīvnieku (parasti nagaiņu) soļu skaņas
dipu savienojumā "dipu depu" raksturo dažu dzīvnieku (parasti nagaiņu) soļu skaņas
mēnestiņš savienojumā "naga mēnestiņš": gaiša lokveida josla pie naga saknes
vainags savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums
vads savienojumā "vada zars": koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vadzars
naglot Savienot ar naglām; savienojot ar naglām detaļas, elementus, veidot (ko)
kopziedlapains Segsēkļu ziedaugs, kam ziedlapas saaugušas savā starpā kopā; kopvainaglapis
naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām
berberu valodas semītu-hamītu valodu saimes valodu grupa, ietilpst vairāki simti dzīvo dialektu un izlokšņu, iedala 3 grupās: ziemeļu grupa, tuaregu un zenagu valoda
laureāts senajiem grieķiem un romiešiem - sacensību uzvarētājs; cilvēks, kas apbalvots ar lauru vainagu
tanagras sengrieķu terakotas statuetes, kas lielā daudzumā atrastas Tanagras pilsētas (Grieķijā) tuvumā un arī citviet
targums Seni Vecās Derības tulkojumi aramiešu valodā; sākotnēji mutisks tulkojums sinagogas dievkalpojuma laikā
Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m
spīne sienā iedzīta nagla
vairogu siena siena no koka vairogiem, kas veidoti no latu ietvara, siltumizolācijas materiāla pildījuma un abpusēja dēļu apšuvuma; vairogus sastiprina ar naglām un salaiduma vietu nosedz ar segdēli
matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu
Signahi Sighnaghi, pilsēta Gruzijā
kronis Siju vainags būvniecības laikā
tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama
fluoroze Simptomu komplekss cilvēkiem, kas ilgstoši lietojuši uzturā ūdeni ar pārmērīgu fluora saturu (>1 mg/l): zobu emaljas displāzija; stomatīts; nagu displāzija; matu distrofija; dažādas dermatozes u. c.
zinagoga Sinagoga
bimahs Sinagogā izveidots paaugstinājums, no kura mēdz lasīt Toras rulli
mikva Sinagogas baseins, kurā notiek rituāla apmazgāšanās
disjunktīvais sakārtojums sintaktisko attieksmju veids, kurā komponentus saista šķiramie saikļi (piem., "Putni bija vai nu vanagi, vai pūces.")
koronārie asinsvadi sirds vainagartērijas, kas baro sirds muskuli
koronārā skleroze sirds vainagartēriju pārkaļķošanās un elastības samazināšanās
koronarogrāfija sirds vainagartēriju radioloģisks izmeklējums, caurskate
serveris SMS sistēmas pārvaldības serveris (angļu "System Management Server")
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.)
piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt)
Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem
Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem
šķirsts Skapis sinagogas sienā, kas vērsts pret Jeruzalemi, tajā tiek glabāti ar roku rakstīti Toras teksti uz pergamenta
skrambt Skrāpēt (ar nagiem)
skrampt Skrāpēt (ar nagiem)
makracis Slapjā ēde pie zirga naga
faneromānija Slimīga uzmanības pievēršana ķermeņa ārējām daļām, piem., nagu graušana, ūsu plūkāšana
onihalakse Slimīgas nagu pārmaiņas
baķinkas Smagi saišu zābaki (ar apkaltiem papēžiem un naglām zolē)
ķīle Spalvas stobrs; kurpnieka nagliņa
naglu kurpes speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi
kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
uzcirst Spēcīgi iecirst (ar knābi, nagiem u. tml.) - par dzīvniekiem
ietriekt Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu)
nagliņkurpes sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; naglenes
darvas puķe spulgnaglene
dzeguzes naglene spulgnaglene
spulgnaglenes Spulgnaglene ("Coronaria")
līmpuķe Spulgnaglene ("Lychnis flos cuculi")
darvaspuķe Spulgnaglene, sveķene
līmzieds Spulgnaglene; līmpuķe
coronaria Spulgnaglenes
pļavas spulgnaglene spulgnagleņu suga ("Coronaria flos-cuculi", arī "Lychnis flos-cuculi")
krusts Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto
velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags
glorija Staru vainags ap kādas personas galvu, mākslā apzīmē svētuma oreolu
nimbs Staru vainags; mirdzums (riņķa veidā) ap dievību un svēto galvām (piem., tēlotājmākslā); oreols
koronārisms stāvoklis, ko raksturo vainagartēriju spazmas
koilonihija stāvoklis, kurā nagu sānu malas ir paceltas, bet naga centrs iespiests; novēro dzelzs deficīta anēmijās
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem
smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam)
kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem
iecirst strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus)
sist strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko)
iecirsties strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem)
aizraut strauji virzot roku (parasti pa kāda negluda priekšmeta virsmu), iedurt (aiz naga, ādas)
elmidae Strautnagaiņu dzimta
Antibalkāns Strednagora, kalni Balkānu pussalā, Bulgārijā
krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz")
suņanagla Suņa nagla
Vonagava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vonagova" nosaukuma variants
kauss šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu; zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi
stumbrs šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu
Aurangābāda Šambhadžinagara (_Shambhajinagar_) – pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā
Lotus ambiguus šaubīgais vanagnadziņš
virsis šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga
zīlīte šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
priede šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga
liepa šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas
ērika šīs rindas dzimta ("Ericaceae"), mūžzaļi krūmi, puskrūmi, retāk koki, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu, 80 ģintu, >2500 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 11 sugu; viršu dzimta
panātre šīs rindas lūpziežu (panātru) dzimtas ģints ("Lamium"), lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu, 40-50 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
jūrmalas šķēpene šķēpeņu ģints suga ("Cakile maritima"), 15-30 cm augsts, kails, viengadīgs augs ar apaļu stublājulapas 3-6 cm garas, ķekarā 8-30 ziedi, tiem sārtvioletas vai violetas vainaglapas
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi)
Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara
Bajelsa štats Nigērijā, administratīvais centrs - Jenagoa, platība - 10773 kvadrātkilometri, 1703400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
Monagasa Štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Monagas"), administratīvais centrs - Maturina, platība - 28930 kvadrātkilometru, 908600 iedzīvotāju (2010. g.)
šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze
koplapains tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā
asnadzis tāds, kam ir asi nagi
kupls tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem)
nagains tāds, kam ir lieli, asi nagi (par dzīvniekiem)
līknadzītis tāds, kam ir līki nagi vai pirksti
nagainīša tāds, kam ir nagi (vardes epitets)
naglveida tāds, kam ir naglas veids, forma
nagains tāds, kam ir nags (par cepuri)
nagaiņš tāds, kam ir nags (par cepuri)
širmains tāds, kam ir nags (par cepuri)
širmaiņš tāds, kam ir nags (par cepuri)
pildīt tāds, kam ir palielināts vainaglapu daudzums (par ziediem)
plakangalvas tāds, kam ir plakana galva (piemēram, par naglu, skrūvi)
platgalvas tāds, kam ir plata galva (par naglām, skrūvēm u. tml.)
šķeltnadzis tāds, kam ir šķelti nagi
vainagveida tāds, kam ir vainaga forma, veids
viennadzis tāds, kam ir viens nags
beznaga tāds, kam nav naga (par cepuri)
šķirtlapains tāds, kam vainaglapas nav saaugušas kopā
periungvāls tāds, kas atrodas ap nagu
interkoronolds tāds, kas atrodas starp vainagveida apakšžokļa izaugumiem
aortokoronārs tāds, kas attiecas uz aortu un vainagartērijām
kroņots tāds, kas ir rotāts ar vainagu
onihoids tāds, kas līdzīgs nagam
plēsīgs tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem)
šķeltinis tāds, kas raksturīgs pārnadžiem (par nagu)
onihogēns tāds, kas veido naga substanci
naglaiņš tāds, kur ir (iesistas) naglas
naglāts tāds, kur ir iedzītas naglas
naglains tāds, kurā ir iedzītas (daudzas) naglas
naglots tāds, kurā ir iestiprinātas naglas; naglains
kofeinagla Tapai (naglai) līdzīgs profilēts nerūsoša metāla kalums, kas vertikāli ievietots naglu sola ligzdā
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija
mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu
ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams
Taunagi Taunagas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
bura Tauriņziežu dzimtas zieda vainaga 2 brīvās sāniskās vainaglapas
tauriņveida vainags tauriņziežu dzimtas zieda vainags no 5 vainaglapām - laiviņas, karoga un burām
laiviņa tauriņziežu dzimtas ziedu vainaga divas apakšējās, saaugušās vainaglapas
karogs Tauriņziežu zieda augšējā vainaglapa
ho tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums
sundi tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
mikiri tauta, dzīvo Indijas austrumos, Asamas štata vidienē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, pēc saimnieciecības, kultūras, un sabiedriskajām attiecībām tuvi nagiem 2(2), stipras ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi
vuti tauta, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
nevari tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme
genisa telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti
genica telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa
iekniebties tikt dziļi iespiestam (kur iekšā) - par nagiem
pavirži Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
pavirzis Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
sirdszālīte Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
virzenes Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis")
pavirši Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis"), prīmulu dzimtas divdīgļlapju ģints augs ar sarkaniem vai ziliem ziediem
Lotus arvensis tīruma vanagnadziņš
terce Trešais stāvoklis paukošanās mākslā: roka pagriezta ar dilbi uz iekšu, nagiem uz leju
parazitārā sikoze trihofītija (kailā ēde) - cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
Magnolia tripetala trīsvainaglapu magnolija
Anagers tuksnesis Alžīrijā (_Anagueur, Erg el_), Bejedas vilājas dienvidaustrumu daļā
nošmukt Turot karstā šķidrumā, panākt, ka atdalās (piemēram, āda, nagi, spalva)
Damodara upe Indijā, garums 580 km, sākas Čotanagpūras plato, ietek Gangas attekā Hugli, musonu režīms, pali vasarā
Džerema upe Kamerūnā ("Djerem"), Sanagas labā satekupe
Loma upe Kamerūnā ("Lom"), Sanagas kreisā satekupe
Mbama upe Kamerūnā ("Mbam"), Sanagas labā krasta pieteka
Sanaga upe Kamerūnā ("Sanaga"), veidojas Adamavas plakankalnē satekot Džeremai un Lomai, garums kopā ar Djeremu - 918 km, ietek Gvinejas līcī
Amana upe Venecuēlā (_Amana, Rio_), Gvanipas kreisā krasta pieteka Monagasas štatā, augštece Ansoategi štatā
Vonogi Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
onihogrāfs uz naga novietojams aparāts grafiskai asinsspiediena reģistrācijai pirkstgala kapilāros
vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību
uzneglot Uznaglot
mičot Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu
aizmilzums Uzpampums, naga uzpampums
nourrāt Uzstādīt vainagu uz jaunbūves jumta
uzcvikot Uzvilkt uz liestes un piestiprināt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieku naglām - cvikām
MIS Vadības informācijas sistēma (angļu "Managrenent Information System"; WHO MIS)
virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1)
Lychnis coronaria vainaga guntiņa
Chrysanthemum coronarium vainaga krizantēma
Pitta baudii vainaga pita
Stropharia coronilla vainaga virpainīte
galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam)
Zonotrichia atricapilla vainaga zvirbuļstērste
koronarīts Vainagartēriju iekaisums
koronārskleroze Vainagartēriju skleroze
krancbaļķis Vainagbaļķis; vainagkoks
vaiņagkoks Vainagkoks
ziedlapa Vainaglapa
nadziņš Vainaglapas apakšējā šaurā kātveida daļa
kronītis Vainaglapu kopums ziedam
vainags Vainaglapu kopums ziedam
kronēt Vainagot
nokronēt Vainagot
vainagāt Vainagot
vaiņagot Vainagot
vainakāt Vainagot
vaiņakot Vainagot
apvaiņagot Vainagot, rotāt vainagiem
Geastrum quadrifidum vainagotā zemeszvaigzne
kronēties Vainagoties
vaiņagoties Vainagoties
nokronoties Vainagoties, izpušķoties
vaiņukots Vainagots
krancis Vainags
kronis Vainags
vaiņags Vainags
vainaks Vainags
vaiņaks Vainags
vaiņugs Vainags
vaiņuks Vainags
vainugs Vainags (1)
vainuks Vainags (1)
kronis Vainags (kokam)
rozainītis Vainags, vainadziņš
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji
phoronidae Vainagtaustekļaiņi
tentaculata Vainagtaustekļaiņi
kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella")
koronāls Vainagveida
koronoīds Vainagveida
vainagveidīgs Vainagveida
kronis Vainagveida vijums, pinums
vīksna Vairākas gobu ģints ("Ulmus") sugas, vasarzaļi koki ar lielu vainagu, Latvijā brīvā dabā tikai 1 suga
kasīt vairākkārt (piemēram, ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu)
Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību
pseidogadskārta Vāji iezīmējies un nepilnīgi izveidojies otrs gadskārtu slānis pēc koka vainaga (salnas, kukaiņu, uguns u. c.) bojājuma
neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta
diadēms Valdnieka kronis; galvas rota vainaga veidā ar dārgakmeņiem
vanadzēns Vanaga mazulis
vanags Vanagi
accipiter Vanagi - vanagputnu dzimtas ("Accipitridae") ģints
lotus Vanagnadziņi
aunradziņi Vanagnadziņi ("Lotus")
pākstāboliņš Vanagnadziņi ("Lotus")
vaiņaglīciņas Vanagnadziņi ("Lotus")
šaubīgais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus ambiguus")
tīruma vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus arvensis")
Baltijas vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus balticus")
virsāju vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus callunetorum")
ragainais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus corniculatus")
dūkstu vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus uliginosus")
peikuns vanags
klaņķis Vanags
kubucis Vanags
lidenis Vanags
vanaģelis Vanags
vanagi Vanags
varnags Vanags
circaetus Vanagu dzimtas ģints
haliaeetus Vanagu dzimtas ģints
pernis Vanagu dzimtas ģints
klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas
peļu klijāns vanagu dzimtas klijānu ģints suga ("Buteo buteo", senāk "Buteo vulgaris"), plēsīgs putns ar līku knābi un noapaļotu asti
melnā klija vanagu dzimtas suga ("Milvus migrans")
vistu vanags vanagu ģints suga ("Accipiter gentilis"), plēsējputns, Latvijā sastopams samērā bieži visā teritorijā, dzīvo skujkoku un jauktos mežos, arī parkos, kapsētās
Egļu krauja Vanagu iezis Amatas ielejas pamatkrastā Drabešu pagastā
Roču iezis Vanagu iezis Drabešu pagastā
vanadzene Vanagu mātīte
zvirbuļu vanags vanagu suga ("Accipiter nisus")
kūliens Vanagu suga; varžu vanags
Vicia cracca vanagu vīķis
veronika vanagu vīķis ("Vicia cracca")
dedesiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
dedestiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lauklēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lauklēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēceklis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēces Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēciņa Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēciņas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēciņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
lēcīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirniņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirniņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
peļzirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
pļavlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
retējums Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadži Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadziņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadzis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadzīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanadzīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanaģelis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanaģēlis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanagiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanaglēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanagzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vanagzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vējzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vējzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīka Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīķis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīķīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
vīks Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnāji Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnēji Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirniški Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnītis Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
zirnuškas Vanagu vīķis ("Vicia cracca")
Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km
Vanaga Vanagupīte, Sarjankas pieteka
vanadzieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji
vārnadzēji vārnagāji
vārnagāji Vārnagu stiebri (kas aug mitrās vietās)
Vaiņagi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukuma variants
Vainogi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukums latgaliski
Vonagapierklis Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagperēklis" nosaukuma variants
briedumzari Veģetatīvie (augļu koku) zari, kurus, koku vainagu veidojot, īsi apgriež
nagi Velna nagi - iekabe ar diviem āķiem, ko lieto tikai vienmērīgas slodzes gadījumā
aromatizētie vīni vermuts u. c. vīni, kuru ražošanā izmanto aromātvielu un garšvielu piedevas (augu ekstraktus, muskatriekstus, kanēli, krustnagliņas u. c.)
upmalas veronika veroniku suga ("Veronica anagallis", arī "Veronica anagolla-aquatica")
abaks Vertikāla balsta vainagojuma (kapiteļa) augšējā daļa, parasti četrstūraina plāksne
Džammu un Kašmīra viena no Indijas savienības teritorijām ((dogru: जम्मू और कश्मीर, urdu: جموں اور کشمیر, Jammūn va Kaśmīr), robežojas ar Ladākhu, Pendžābas un Himāčalas Pradēšas štatiem, kā arī ar Pakistānu; platība ir 42 241 km^2^, administratīvais centrs vasarā ir Džammu, bet ziemā štata lielākā pilsēta Šrīnagara
angami viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
ao viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
loti viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
rengmi viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
semi viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
galimi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
sugi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
vavi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms
krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis
agrionidae Vienādspārnu spāru apakškārtas krāšņspāru dzimtas "Coenagrionidae" nosaukuma sinonīms
synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā
neīstais mēlzieds viendzimuma vai neauglīgs mēlzieds, kas veidojies saaugot 3 vainaglapām
nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā
kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti
protokols SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol")
SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol")
skeletzars viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu
vainagzars viens no zariem, kas veido koka vainagu
nagpakaļa vieta aiz naga
dzīvums vieta zem naga
ienadze vieta zem naga (govij)
vēdzuknītis vieta zem naga aitai
vanagvīķis Vīķu suga, vanagu vīķis
cvikot Vilkt uz liestes un stiprināt klāt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieka naglām - cvikām
jumta latojums virs spārēm noteiktā attālumā pienaglotas latas – pamatne jumta seguma materiāliem
jumta dēļu klājs virs spārēm pienaglots dēļu klājs – pamatne jumta seguma materiāliem
Lotus callunetorum virsāju vanagnadziņš
TQM Visaptverošā kvalitātes vadība (angļu "Total quality management")
visnaga Visnagas
burkānu visnaga visnagu suga ("Visnaga daucoides"), kas Latvijā konstatēta tikai vienreiz
CMIP vispārīgais pārvaldības informācijas protokols (angļu "Common Management Information Protocol")
protokols CMIP vispārīgais pārvaldības informācijas protokols (angļu "Common Management Information Protocol")
CMIS vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi (angļu "Common Management Information Service")
pakalpojumi CMIS vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi (angļu "Common Management Information Service")
accipiter gentilis vistu vanags
vistiķis Vistu vanags
Vonogi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants
parastais vombats vombatu suga ("vombatus ursinus"), lācim līdzīgs dzīvnieks, kas sasniedz 1,2 m garumu un 35 kg svaru, spēcīgām kājām un lieliem nagiem, ar ko rok līdz 30 m garas alas, kuras atstāj vienīgi naktīs, lai barotos ar zālaugiem
jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas
parastais zeltlietus zeltlietu suga ("Laburnum anagyroides")
Desoleišena rags zemesrags Filipīnu austrumos, Dinagatas salas ziemeļos, iesniedzas Leites līča dienvidu daļā
Anagas rags zemesrags Tenerifes salas ziemeļaustrumos (_Anaga, Punta de_), Kanāriju Salās, Spānijā
prievene Zīda vainags ar izšuvumiem
trušnagaiņi Zīdītāju kārta, kopā ar snuķaiņiem un jūrassirēnām ietilpst panagaiņu virskārtā, nelieli (līdz 60 cm un 3 kg) dzīvnieki, kas dzīvo Āfrikā un DR Āzijā
plēsējs Zīdītāju klases kārta ("Carnivora"), kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi, 7 dzimtas, \~90 ģinšu, \~235 sugas, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 9 ģintis, 14 sugu
perigons Zieda apziednis ar vienkāršām lapām, nav diferencēts kauslapās un vainaglapās
apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas
rīklīte zieda robeždaļa starp apmali un stobriņu saaugušā vainagā
petalum Zieda vainaglapa
kopvainaglapji Ziedaugi ar koplapainu zieda vainagu, ko veido stobriņā saaugušas vainaglapas
pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās
mēlzieds Zieds ar mēlveida vainagu (asteru dzimtas augiem)
nekārtns zieds zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām
pildīts zieds zieds ar palielinātu vainaglapu daudzumu
piltuvzieds zieds ar piltuvveidīgu vainagu (piemēram, tīteņiem)
stobrzieds Zieds ar stobriņā saaugušu vainagu (piemēram, asteru, lūpziežu dzimtas augiem)
zvans Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā
pušķainis ziedu vainags
CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Anagallis caerulea zilā pavirza, "Anagallis foemina" nosaukuma sinonīms
zilvaiņags Zils vainags
aizcirtums Zirga kājas kronīša ievainojums virs naga
iedūrumi Zirga naga bojājumi
štengeles Zirga naga bojājums, kaite, kas radusies no nepareizas vai nesavlaicīgas zirga apkalšanas, no nepareizas nagu apkopšanas
kronītis Zirga naga daļa starp vēzīša kaulu un naga kaulu
pilnnadzis Zirga nags, kura mīkstā, iekšējā daļa ir izaugusi pārāk liela
krupis Zirga nagu slimība
apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to
aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi
storte Zirga pakava radze; nagla zābakā
stota Zirga pakava radze; nagla zābakā
naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem
špreijas Zirgu ādas slimība (parasti dermatīts, ekzēma nagu, potīšu apvidū)
šreijas Zirgu ādas slimība (parasti dermatīts, ekzēma nagu, potīšu apvidū)
onagra Zirgu ģints kulana sugas pasuga ("Equus hemionus onager")
krimizeris Zirgu nagu slimība
lipatkas Zirgu slimība, kam ir raksturīgi kreveļaini izaugumi ap nagiem
zvaigznes atmosfēra zvaigznes ārējie slāņi, kas apņem zvaigzni, – fotosfēra, hromosfēra un vainags
accipiter nisus zvirbuļu vanags
kepka Žokejcepure; cepure ar nagu
kepons Žokejcepure; cepure ar nagu

nag citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: