Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2025

407 040 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam nag.

Atrasts vārdos (321):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

ieaudzis nags
ir nags (uz kādu)
zaļais nags

Atrasts skaidrojumos (1182):

letene (Lāča) ķepa, nags.
letenis (Lāča) ķepa, nags.
letens (Lāča) ķepa, nags.
piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c).
panadzis Ādas atšķēlums virs nagiem.
naglis Ādas iekaisums (suņu nagli).
naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums.
atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt.
aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām.
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt.
mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra.
apcirknis Akas grodu vainagi.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem.
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants.
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
Dzaknaka Amdo, apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_).
sirdszālīte Anagallis.
anagrama Anagramma.
sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu.
apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags.
pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags.
bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete.
bole Apaļa cepure bez naga.
bonere Apaļa cepure bez naga.
trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
žokejmice Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
žoķene Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure.
Aleknagika apdzīvota vieta ASV (_Aleknagik_), Aļaskas pussalas dienvidrietumu daļā.
Greignamana apdzīvota vieta Īrijā (_Graiguenamanagh_), Kilkeni grāfistes austrumos, Berovas krastā.
Abdenagočeo Garsija apdzīvota vieta Meksikā (_Abdenago Cheo Garda_), Čivavas pavalstī.
onikofagija Apmātība, kas izpaužas pastāvīgā nagu apgraušanā.
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
nonaglāt Apsist ar naglām.
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss.
zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss.
vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
briežāt Ar dzelzs irbuli vai naglu kasīt.
nagažāt Ar nagu nogalināt.
nagažot Ar nagu nogalināt.
iznagot Ar putna vai zvēra, cilvēka nagiem izskrāpēt, izkašņāt.
atsist Ar sitienu vai sitieniem atdarīt, dabūt vaļā (ko aiznaglotu, sastiprinātu).
izbražāt Ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem.
izbružāt Ar skrāpjvīli nogludināt, nolīdzināt (naglas) jauniem apaviem.
vizuliņš Ar spīguļiem izšūts meitenes vainags.
zīļu vainags ar stikla lodīšu, pērlīšu izšuvumu rotāts vainags.
ievaiņagot Ar vainagu aptvert, izrotāt (ko).
vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā.
namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas.
toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
Kerinejas briežumāte Artemīdas svētais dzīvnieks, kas bija apveltīts ar ārkārtēju ātrumu, zelta ragiem un vara nagiem, šī dzīvnieka notveršana bija Hērakla trešais varoņdarbs.
atskabarga asa šķēluma formas "nags", kas piekļaujas zāģmateriāla vai detaļas garenmalai.
korontīns Asinsvadu paplašinātājs līdzeklis, lieto stenokardijas u. c. sirds vainagartēriju darbības traucējumu gadījumos.
Dryas octopetala astoņvainaglapu driāde.
attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
panadze Atkniedējamā nagla, kniede.
atskarba Atlūzis nags, atnadzis.
atskarbe Atlūzis nags, atnadzis.
atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga.
makstnagi Ātrai skriešanai pielāgojušos dzīvnieku nagi, kuros ir ragvielas veidojums, kas aptver visu pirksta galu; tie ir pārnadžiem (govīm, cūkām, briežiem) un nepārnadžiem (zirgiem).
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela.
Managvas ezers atrodas Nikaragvas ziemeļos (sp. val. “Lago de Managua”), tektoniskā ieplakā 39 mvjl., platība — 1035 kvadrātkilometri, garums — 58 km, lielākais platums — 25 km.
Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu.
spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
linkaine Audekla gabals, ko apsien ap vara vainagu.
matrice Audu daļa, kurā atrodas kāds orgāns vai izaugums (zobi, nagi).
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m.
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m.
Staišu dižozols aug Ēveles pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,9 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 25,2 x 31 m, ļoti kupls, stumbrs sadalās 13 žuburos.
Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols.
Rudes liepa aug Kuldīgas novada Laidu pagastā, bij. Rudes muižā, stumbra apkārtmērs - 6 m, vainaga projekcija - 16 x 14 m, augstums - 22 m.
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
Upatu dižozols aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 8,4 m, vainaga projekcija - 11 x 17,5 m, augstums - 11 m, zibens nošķēlis galotni.
Grīdnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m, vainaga augstums - 10 m, vainaga proerkcija - 20 x 20 m, izcili ainavisks.
Iesalnieku dižozols aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums — 14 m, vainaga projekcija — 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos.
Miķelēnu ozols aug Ogres novada Taurupes pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,1 m, vainaga projekcija — 17 x 19 m.
Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī.
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs.
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m.
Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā.
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums.
Punenieku dižliepa aug Sēmes pagastā 100 m uz dienvidiem no Punenieku mājām, stumbra apkārtmērs - 5,8 m, koka augstums - 25,5 m, vainaga projekcija - 17 x 18 m.
Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m.
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
Zīļu ozols aug Talsu novada Abavas pagastā, stumbra apkārtmērs — 8,6 m, vainaga projekcija — 14 x 9,5 m, koka augstums — 13 m, stumbrā liels dobums, tā augšdaļa gājusi bojā, domājams no zibens spēriena.
Labdzeņu kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Čiekuru paeglis.
Čiekuru kadiķis aug Talsu novada Ģibuļu pagasta Labdzeņu māju zemē, otrs lielākais kadiķis Latvijā, stumbra apkārtmērs - 1,9 m, vainaga projekcija - 2,5 x 5 m, augstums - 9 m (1999. g.); Labdzeņu paeglis.
Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi.
Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks.
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā.
Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m.
Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols.
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā.
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m.
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava.
Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m.
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m.
Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks.
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā).
Zaubes ozols aug Zaubē pie Lejas ezera, stumbra apkārtmērs — 8,05 m, vainaga projekcija — 8 x 17 m, koka augstums — 19 m.
šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām.
kaķactiņas Augi: dzeguzes spulgnaglene un sarkanā spulgnaglene.
stumbrveidotājs augļu koks vai ogu krūms, uz kura stumbra veido cita koka vai krūma vainagu; izmanto arī daiļdārzniecībā dekoratīvo rožu un ceriņu formu veidošanai.
vainagkociņš Augļu koku stāds ar vainagzariem.
apirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga; apvirde; apirda.
apvirde Augonis, sastrutojums, augonis uz naga.
budzis Augonis, suņa nagla, puns.
bezgalis Augonis, suņa nagla.
sunaklis Augonis, suņa nagla.
nagtiķis Augonis, uztūkums ap nagu.
sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos.
korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
kakaosviests Augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes.
Vonogi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants.
šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu.
Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju.
vainagbalodis Balodis ar vainagveida spalvām uz galvas; attiecīgā baložu šķirne.
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes.
leikonīhija Balti plankumi vai punkti uz nagiem; to cēlonis ir gaisa pūslīši zem nagiem.
Lotus balticus Baltijas vanagnadziņš.
nefelions Balts plankumiņš uz naga.
sirobs Baļķis, baļķu vainags.
vainagkoks Baļķis, kas veido vainagu (4).
finis coronat opus beigas vainago darbu.
trīt Berzējot (pret ko), panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
vainagtaustekleņi Bezmugurkaulnieku tips ("Tentaculata"), sēdoši ūdensdzīvnieki, kas dzīvo piestiprinājušies pie substrāta, ap mutes atveri ir taustekļu vainags, kas rada ūdens cirkulāciju un tādējādi piegādā barību, 3 klases - sūneņi, pleckāji un foronīdi, \~4000 sugu, zināmi \~20000 fosilo sugu, ko izmanto par vadfosilijām paleozoja nogulumiežu stratigrāfijā.
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā.
bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
Bogdans Bogdana kalns - augstākā virsotne Srednagoras kalnos Bulgārijā, augstums - 1604 m.
atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu.
vainagradzis Briežu bullis ar izciliem ragiem, kuriem stieņu galos ir izteikti vainagi ar 5 un vairāk žuburiem.
Visnaga daucoides burkānu visnaga.
tolamolols C~19~H~24~N~2~O~4~, beta adrenoblokators; lieto vainagartēriju vazodilatācijai stenokardijas gadījumā un aritmijas ārstēšanā.
celloautotipija Cellona autotipijas ienaglošanai apaļās plāksnēs.
spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres.
bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru.
kaskete Cepure ar nagu.
naģene Cepure ar nagu.
nagenīca Cepure ar nagu.
plidene Cepure ar nagu.
širmene Cepure ar nagu.
šņepene Cepure ar nagu.
kaškets cepure ar spožu nagu.
beznaģe Cepure bez naga.
bolene Cepure bez naga.
bolis Cepure bez naga.
tole Cepure bez naga.
tolis Cepure bez naga.
snipis cepures nags.
kozuris Cepures nags.
širme Cepures nags.
laime ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
nagcepure Cilvēks, kas parasti nēsā cepuri ar nagu.
dūja Cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēku pamatus un sienas.
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām.
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem.
padzīt Daļēji iedzīt (piemēram, naglu).
dārza zāģi darbarīki augļu koku vainagu retināšanai, sausu vai slimību bojāto zaru izzāģēšanai.
viļķis Darbarīks (kā, piemēram, naglu) izvilkšanai.
kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru.
protokols FTAM datņu pārsūtīšanas, piekļuves un pārvaldības protokols (angļu "File Transfer, Access and Management protocol").
atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
Caltha polypetale daudzvainaglapu purene.
nagvals Dažos apvidos par nagvaliem sauc dzīvniekus, par kuriem pārvērtušies cilvēki, kas vēlējušies nodarīt ļaunu.
Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles.
zimse Dēļu uznaglojums uz siju ārējiem galiem, lai novērstu vērbaļķu galu trūdēšanu.
nagliņa Dem. --> nagla.
naglīna Dem. --> nagla.
neglīna Dem. --> nagla.
nadziņš Dem. --> nags.
palaunadziņš Dem. --> palaunags.
vainadziņš Dem. --> vainags.
vaiņaķelis Dem. --> vainags.
vainedziņš Dem. --> vainags.
vaiņedziņš Dem. --> vainags.
vanadziņš Dem. --> vanags.
Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums.
onihopatoloģija Dermatoloģijas nozare par nagu slimībām.
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
svīdenis Dienvidu vējš; dienvidrietumu vējš, launaga vējš.
pieturniece Dīķnagaine.
dryopidae Dīķnagaiņu dzimta.
parnidae Dīķnagaiņu dzimtas "Dryopidae" nosaukuma sinonīms.
DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)").
sistēma DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)").
naglots Divd. --> naglot.
proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē.
kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta.
shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta.
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga.
kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu.
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu.
īstais mēlzieds divdzimumu mēlzieds, kas veidojies saaugot 5 vainaglapām.
enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata.
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums.
Lagātu dižpriede dižpriede, aug Priekuļu novada Liepas pagastā, \~1 km no Irbīšu mājām, stumbra apkārtmērs 4,3 m, koka augstums 18 m (2001. g.), vainaga projekcija 21 x 16 m, viena no kuplākajām priedēm Latvijā.
Lotus uliginosus dūkstu vanagnadziņš.
dūksnāju vanagnadziņš dūkstu vanagnadziņš.
sūcējutis Dūrējutis - parazītisku kukaiņu kārta utu virskārtā, >300 sugu, Latvijā 30 sugu, 0,4-6 mm garas utis, sugas specializētas un eksistē tikai uz 1 vai nedaudziem saimniekiem - cilvēka, pērtiķa, nagaiņa, ādspārņa, plēsoņa, roņa, grauzēja vai kukaiņēdāja, pārtiek no asinīm.
antohlors Dzeltena krāsviela (pigments), ko satur augu šūnu sula, galvenokārt ziedu vainaglapās, retāk - augļos un lapās (rudenī).
plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas.
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu.
ķetna Dzīvnieka pēda ar spēcīgiem nagiem.
pēdas Dzīvnieka pēdu, pirkstu, nagu u. c. nospiedumi un gaistošās liecības augsnē, sniegā un citur.
kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti.
Ahtariēls Ebreju mitoloģijā - viens no trim eņģeļiem, kuri ebreju valodā lasītās lūgšanas pin vainagos un liek galvā vienīgajam un svētajam Dievam.
pielaunadzis Ēdienreize (ap četriem pēcpusdienā) starp launagu un palaunadzi.
padieneškas Ēdienreize launags.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu.
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags.
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu.
padvičorkas Ēdiens launagā.
Nemti Ēģiptiešu mitoloģijā - austrumu, tuksneša un jūrasceļu dievs, kuru attēloja vanaga veidolā.
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union").
apakškronis Ēkas apakšējais vainags.
perionihijs Epiderma ap nagu.
aquila Ērgļi - vanagu dzimtas ģints.
launagot Ēst launagu.
acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde.
Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
vārda formālais variants fonoloģisks, morfonoloģisks vai morfoloģisks vārda variants, piemēram, "vainags" un "vaiņags"; "tāls" un "tāļš".
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot tā vainagu.
pinne Furunkuls, suņa nagla.
piņņi Furunkuļi, suņa naglas.
naga mēnestiņš gaiša lokveida josla pie naga saknes.
diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
auts Galvassega, ko jaunajai sievai apsien noņemtā vainaga vietā.
clou galvenais pievilkšanas, intereses punkts; _burtiski_: "nagla".
uzkubeklis Gara balta linu drāna, ko Kursā līgava sedza virs vainaga (plīvuram līdzīgi).
piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
Hymenocallis longipetala garvainaglapu peruāņu narcise.
koka iekāršanās gāšanas laikā koka ieķeršanās blakus esošo koku vainagos (iekāries koks).
Alfeka Gemma, Ziemeļu Vainaga α.
Gnosa Gemma, Ziemeļu Vainaga α.
launadzīte Govs, kas dzimusi launaga laikā.
plagiocefālija Greiza galva, kuras asimetrija radusies no nevienmērīgas vainagveida šuvju pārkaulošanās.
Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja.
Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki.
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
stimfālides Grieķu mitoloģijā lieli putni vara knābjiem un nagiem, ko iznīcināja Hērakls.
vērķēt Griezt (izaugumus zirga nagā), tīrīt (zirga nagu kaļot).
nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
aegypius Grifi - vanagu dzimtas ģints.
Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
pamatnīca Guļbūves apakšējais vainags.
spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija.
artroonihodisplāzija Hereditārs sindroms, kam raksturīga nepilnīga spieķa kaula galviņas attīstība, ceļa kaula trūkums vai nepilnīga attīstība, zarnukaula mugurējie izaugumi un nagu distrofija.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
plakanpiepe Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Ganodermataceae"), piepju augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi, plakani vai nagveidīgi, sēdoši vai ar kātiņu; 3 ģintis, 105 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
onihoshīze Horizontāla nagu plaisāšana.
kagajani Ibanagi - tauta Filipīnās.
ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus).
anonihija Iedzimts nagu trūkums.
apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
nodzīt Iedzīt (piemēram, naglas) daudzās (kāda priekšmeta) vietās.
ienaglot Iedzīt naglu.
ielaunagot Ieēst launagu.
Iesalnieki Iesalnieku dižozols - aug Kuldīgas novada Rumbas pagastā, stumbra apkārtmērs 7,5 m, vainaga augstums - 14 m, vainaga projekcija - 22 x 18,5 m, izcili ainavisks.
aizšvīkāt Ievilkt ar nagu zīmi (novelkot svītru).
kalasa Indiešu arhitektūrā lietojamais vāzveidīgais sikharu vainagojums, arī vāzveidīgais kolonnu kapitelis.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.).
Arunāčala Pradēša Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Itānagara, platība - 83743 kvadrātkilometri, 1200000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - asamiešu, angļu.
sikara Indijas tempļa vainaga daļa virs celles.
ISM Informācijas sistēmu vadība (angļu "Information Systems Management"; WHO ISM).
koronogrāfs Instruments Saules vainaga (koronas) fotografēšanai.
vērķīzeris Instruments zirgu nagu apgriešanai un kopšanai.
vērzele Instruments zirgu nagu kopšanai.
VIMBO Īpašnieka ierosināts vadības veikts akciju izpirkums (angļu "vendor initiated management buy-out").
naglīzeris Īpašs veidnis naglu kalšanai.
kimatijs Īpatnējs rotas veids sengrieķu arhitektūrā, ko lieto kā atsevišķu būvlocekļu (arhitrava, geisona, kapitella) vainagu, bet ne kā lielu būves daļu augšas noslēgumu.
pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
devas Irānas folklorā - spalvām klāti milzīgi radījumi ar asiem nagiem un baismām sejām, tie dzīvo kalnu aizās un sargā dārgumus, neieredz cilvēkus un ir stipri, nežēlīgi un ļauni.
Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu.
metāla tapa īsa tērauda nagla ar vītņotu caurumu strupgalā; metāla dībelis.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
Syzygium aromaticum īstais nagliņkoks.
pīnija Itālijas priede ("Pinus pinea"), skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā.
pienaglot Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
izverķēt Izgriezt un iztīrīt (zirga nagu pirms apkalšanas).
kondilartra Izmirusi nagaino dzīvnieku apakšrinda, atliekas Eiropas eocēnā un vecterciārā Ziemeļamerikā.
izņēgāt Izņakāt, izņerbināt, iznagāt.
nokroņot Izrotāt ar vainagiem.
izvērķēt Iztīrīt (zirga nagu).
uzsist jumtu izveidot Jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām.
EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager").
Hiruko Japāņu mitoloģijā - "dēles bērns", pirmatnējo dievību Idzanagi un Idzanami ķēmīgais pēcnācējs.
Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts.
Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja.
Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas.
Ojamacumi japāņu mitoloģijā - kalnu dievība, kas piedzimusi dievu pārim Idzanagi un Idzanami.
Cukijomi Japāņu mitoloģijā - mēness dievs, pirmatnējā radītāja Idzanagi dēls, saules dievietes Amaterasu un vētru dieva Susano brālis.
Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls.
Susano Japāņu mitoloģijā - vētras un postošo spēku dievs, dieva Izanagi dēls.
Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai.
MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība.
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā.
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs.
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi.
beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm).
krimelis Kāda zirgu nagu slimība.
žapkas Kāda zirgu slimība, kas izraisa ādas bojājumus virs nagiem.
onihohifoze Kājas pirksta zemnaga epidermas sabiezējums.
pedikīrs kāju pēdu, pirkstu un nagu kopšana.
vērķnazis Kalēja nazis zirga nagu griešanai, tīrīšanai.
Srednagora Kalni Balkānu pussalā ("Srednagora"), uz dienvidiem no Staraplaninas, Bulgārijas vidienē, garums - 285 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 1604 m (Bogdana kalns); Antibalkāns.
Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm.
aizkalt Kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka tā skar naga dzīvo daļu.
sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
sēru lente Kapu vainaga lente.
karmelītu spirts karmelītu 17. gs. tirdzniecībā ievestais spirts, kas sastāv no 150 daļām alkohola, 250 daļām ūdens, 14 daļām melisas, 12 daļām citronu mizu, 6 daļām muskata riekstu 3 daļām kanēļa mizu un 3 daļām nagliņu.
monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai.
zieda lapas kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas.
gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids.
mičotājs Kāzu procesijas dalībnieks, kurš noņem jaunlaulātajai sievai vainagu no galvas un nomaina to ar lakatu.
klidzēt Kliegt (par vanagu).
CRM Klientu attiecību vadība jeb pārvaldība (angļu "customer relationship management"), vadības nozare, kas pēta uzņēmuma vai iestādes darbu (sadarbību) ar klientiem un šo aktivitāšu lomu rentabilitātes palielināšanā, efektivitātes celšanā un attiecību cilvēciskošanā.
milvus Klijas - vanagu dzimtas ģints.
iekniebties Kniebjot satvert (ar nagiem, spīlēm u. tml.).
kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu.
spilka Koka nagla, ar ko piesit apavu zoli; kurpnieka nagla, špeile.
durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu.
saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus).
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vada zars.
vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
piezari Koka vainaga sastāvdaļa, kas sedz zaru asis un veido ziedus, lai nestu augļus.
stumbris Koka vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
vainagu slēgums kokaudzes koku vainagu horizontālās projekcijas laukumu summas (neņemot vērā vainagu savstarpējo pārklāšanos) un audzes kopējās platības attiecība.
plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
appērājs Koks ar lokanu stumbru un galotni, samērā sīkstiem zariem, kas, vējā šūpojoties apper vai aprīvā tuvāko kaimiņkoku vainagu augšējo daļu un tādējādi to bojā.
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
ēncietīga koku suga koku suga, kas var atjaunoties zem veco koku vainagu klāja un veidot audzes otro stāvu.
vainagu klājs koku vainagu kopums (mežā).
saunadznieki Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" iedzīvotāji.
Saunagciems Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukuma variants.
Sānag Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Saunags" nosaukums lībiski.
Vonogi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukums latgaliski.
zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
koplapas Kopā saaugušas vainaglapas.
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem.
manikirēt Kopt, arī lakot roku nagus, kopt rokas.
simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā.
kantors Kora priekšdziedātājs (sinagogā).
amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
etilmetakrilāts Kosmētikas sastāvdaļa (etilspirta un metakrilskābes esteris), biezinātājs, izmanto nagu lakās un mākslīgajos nagos, var radīt ādas kairinājumu, alerģiskas reakcijas, toksisks nervu sistēmai, ieteicams izvairīties no kontakta ar ādu.
dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni.
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu.
lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu.
butilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa, iegūst no miristīnskābes un butilspirta, mīkstinātājs, var izraisīt ādas kairinājumu un veicināt piņņu veidošanos, izmanto lūpu krāsās, sejas krēmos, nagu lakā un nagu lakas noņēmējos.
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos.
tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus.
dioktiftalāts Kosmētikas sastāvdaļa, plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, var izraisīt sēklinieku vēzi un šūnu mutācijas, CNS depresiju.
butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā.
etoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto kosmētikā, nagu lakās, šampūnos, var izraisīt CNS depresiju, nieru bojājumus, toksisks attīstībai, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var nokļūt organismā caur ādu.
etoksietanolacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakām, var būt toksisks, kaitīgs ūdens organismiem.
butirolaktons Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, nagu lakas noņēmejos, var būt toksisks, iespējams, kancerogēns cilvēkiem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
metoksietanols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, smaržviela, izmanto nagu lakās, smaržās, šķidrajās ziepēs, kosmētikā, var būt toksisks attīstībai un dzimumorgāniem, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme.
koronions Kraniometrijā apakšžokļa vainagveida izauguma galotne.
stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju.
vanadzieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos.
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos.
LCA Kreisā vainagartērija (angļu "left coronary artery").
boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu.
kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
oreols Kristiānismā, budismā - riņķveida mirdzums, staru vainags ap svēta Cilvēka, dievišķas būtnes galvu; nimbs.
velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem.
sirubs Krusta pakšos cirstas guļbūves celtnes vainagu kopums.
kreicnagleņa Krustnagliņa.
kreicnagliņa Krustnagliņa.
kreicnaglīna Krustnagliņa.
kreicnegliņa Krustnagliņa.
nagliņa Krustnagliņa.
naglīna Krustnagliņa.
neglīna Krustnagliņa.
nāgelkenes Krustnagliņas.
nāģelķenes Krustnagliņas.
nēgelkenes Krustnagliņas.
nēģelķenes Krustnagliņas.
kariofilīns Krustnagliņu eļļas kampars jeb sveķi.
spilka Kurpe ar ļoti smailu nagliņveida papēdi.
špilka Kurpes ar smailu nagliņveida papēdi.
ķīla Kurpnieka nagliņa.
Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem.
vārnaga Ķeraiņu madara ("Galium aparine"); vārnags.
vārnaģe Ķeraiņu madara; vārnags.
ķereklis Ķeramie nagi, piem., kaķim.
klurgstēt Ķērkt kā gailim, kad tas vanagu ieraudzījis.
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par šādiem kopšanas paņēmieniem.
skaistumkopšana Ķermeņa, ādas, matu, nagu kopšana, ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus; arī kosmētika (1).
kuiga Ķikuts ("Gallinago media", senāk "Scolopax major").
šķikuts ķikuts ("Gallinago media").
stikods Ķikuts ("Gallinago media").
stikots Ķikuts ("Gallinago media").
Luņs Ķīniešu mitoloģijā - ragains pūķis ar kamieļa galvu, brieža ragiem, govs ausīm, zivju zvīņām, piekūna nagiem un tīģera ķepām.
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens.
varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols.
launagpuse Laikposms, kad tuvojas launags.
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks.
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu.
palaunagājs Laiks starp pusdienlaiku un launagu.
duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord").
šidele Laivas iekšpusē pienaglots galdiņš, aiz kā aizbāž darba rīkus.
lakšot Lāpīt, ar kārtīm apsist (apnaglot).
lapotne Lapu vainagu kopums.
nervācija Lapu, ziedu vainaglapu un augļu dzīslojums.
Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt.
Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
sausseržu raibspārnis Latvijā visbiežāk sastopamā raibspārņu suga ("Zygaena lonicerae"), kāpuri dzīvo uz āboliņiem, vanagnadziņiem.
launaggalds Launaga ēdienreizei servēts galds.
launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks.
Ērmaņu iezis Launagiezis Pārgaujas novada Straupes pagastā pie Ērmaņu mājām.
launaga Launags (1).
dīneiškys launags.
dižciltīgais laurs lauru suga ("Laurus nobilis"), līdz 20 m augsts koks, kura vainags ir sens slavas simbols, tā lapas - pazīstama garšviela.
kazkāja Lauznis ar līku, iešķeltu galu naglu vilkšanai, dēļu atplēšanai (nojaucot ēku).
gvozdodzjoris Lauznis naglu vilkšanai.
atlauzt Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu).
Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants.
Micis Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otrs nosaukums.
A. S. Sandino lidosta lidosta Nikaragvā (_Augusto C. Sandino_), Managvas departamentā, austrumos no Managvas pilsētas un dienvidos no Managvas ezera.
audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe.
ad ungeum līdz pilnībai; ļoti precīzi; _burtiski_: "līdz nagam".
protuberance līdz simtiem tūkstošu kilometru garš veidojums Saules vainaga apakšējā daļā, kurā ir augstāka vielas koncentrācija un zemāka temperatūra nekā apkārtējā Saules vielā.
petaloīds Līdzīgs vainaglapai.
polionihija Lieks nags uz pirksta.
bānnagla Liela nagla, skava, ar ko piestiprina dzelzceļa sliedi pie gulšņiem.
mahāpadama Lielais lotoss, Indijas svētnīcu kupolu vainagojums.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
piukšs lietus vanags.
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
kroņot Likt vainagu (galvā), rotāt ar vainagu.
vanadzieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants.
Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski.
lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga.
Kolna Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnagreči" nosaukuma variants.
hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma.
Astoņpadsmit svētību lūgšana lūgšanu virkne, galveno sinagogas dievkalpojuma lūgšana.
pūķgalve Lūpziežu dzimtas ģints ("Dracocephalum"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar divlūpainu zili violetu ziedu vainagu \~40 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
uzaudzēt Ļaut, lai (mati, arī nagi) izaug (parasti gari).
noaudzēt Ļaut, lai (mati, nagi) izaug (kādā veidā).
audzēt Ļaut, lai aug (mati, nagi).
ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieniem, kā arī līdzekļiem un to pagatavošanu un lietošanu.
Kolnagols Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnagals" nosaukums latgaliski.
ielaunadze Maltīte pirms īstā launaga.
malvaugi Malvu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi ar veselām, daivainām vai šķeltām lapām, vainaglapas pumpurā spirāliski savītas, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās, \~90 ģinšu, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai.
eikeratīns Matu un nagu keratīns, nešķīst ūdenī, atšķaidītās alkālijās un skābēs; to nešķeļ parastie proteolītiskie fermenti.
tekste Maza nagliņa.
štifte Maza, tieva nagla bez galviņas; štipte.
štipte Maza, tieva nagla bez galviņas.
vanadznieks Mednieks, kas medī ar vanaga palīdzību.
naģe Meitene ar gariem nagiem.
launadzīte Meitene, kas dzimusi launaga laikā.
melanonihija Melanoza nagu pigmentācija.
Dasytes niger melnais pļavnagainis.
kotka Melns dzīvnieks, putns; jūras vanags.
pikaza Mērkaziņa ("Gallinago gallinago", senāk "Ascalopax gallinago").
debess āzis mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
badadzegoze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
badadzeguse Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
badadzeguze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
badadzegūze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
baddzegoze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
baddzeguse Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
baddzeguze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
baddzegūze Mērkaziņa ("Gallinago gallinago").
enkuris Metāla āķis, kas satur kopā griestu siju un vainagbaļķi.
pakavs Metāla kalts lokveida veidojums, ko ar naglām piestiprina pie darba dzīvnieka, parasti zirga, nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
dībelis Metāla vai plastmasas stienis (nagla) ar vītņotu caurumu strupgalā.
vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā deg arī koku vainagi.
Krafta klasifikācija mežaudžu klasifikācija, kurā kokus pēc ārējā izskata un vainagu attīstības iedala piecās klasēs.
meža dabiskās atjaunošanās veicināšana mežsaimniecisku darbību kopums, kas rada labvēlīgus apstākļus bagātīgai sēklu ražošanai, to iespējami vienmērīgai izsējai izcirtumā vai zem mežaudzes vainagu klāja un kas nodrošina piemērotu vidi sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un pašizsējas sējeņu augšanai.
eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu.
aiznadze Miesa zem naga.
mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
fitoklimats Mitruma un temperatūras režīms augu augšanas vidē (piem., zālājā, koku vainagos u. tml.).
remesis muižas koka darbu amatnieks, kas savus ražojumus gatavoja tikai naglojot (bet ne līmējot).
lauri Mūžzaļi subtropu koki, kuru aromātiskās lapas lieto par garšvielu; senajiem grieķiem un romiešiem lauru vainags simbolizēja uzvaru un triumfu.
oniholīze Naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni.
naga sakne naga daļa, kas atrodas ādā, tā augšanas zonā.
pēds Naga forma, kas vispilnīgākā izveidojumā novērojama pārnadžu un nepārnadžu dzīvniekiem, piem., zirgam, kur naga plātne apņem pirkstgalu gandrīz visapkārt, ieslēdz arī sarukušo pamatni un pirksta spilventiņu.
onihogripoze Naga slimība, kam raksturīgs naga ķermeņa sabiezējums un saliekšanās.
Clarkia unguiculata nagainā klarkija.
Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols.
īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs.
ienaglot Naglojot ievainot (piemēram, zirga kāju pie naga).
sanaglot Naglojot sastiprināt; naglojot salabot.
ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
onihaukse Nagu hipertrofija; pastiprināta nagu augšana.
onihomikozes Nagu sēnīšslimības; infekciozas nagu slimības, ko ierosina patogēnās sēnes (trihofitoni, raugveida sēnes).
koltyuņs nagu slimība (melni un grumbuļaini).
onihoze Nagu slimības - slimīgas nagu pārmaiņas, kas var rasties uz vispārēju slimību fona, kā arī nagu vai ādas slimību gadījumā.
nadzene Naģene - cepure ar nagu.
nagcepure Naģene - cepure ar nagu.
oenotheraceae Naktssveču dzimtas "Onagraceae" nosaukuma sinonīms.
trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
grebtuve Nazis (zirga) nagu kopšanai.
nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
iekramstīt Nedaudz ieskrāpēt (ar nagu).
aeti Negritosu ciltis, dzīvo mežu un kalnu rajonos vairākās Filipīnu salās, kopskaits \~50000 cilvēku, runā daudzos dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām; ati; inagti.
onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana.
oktodontidi Neīstās žurkas, ārēji žurkām zināmā mērā līdzīgu grauzēju dzimta, lieliem nagiem, dzīvo alās un kokos.
krustnagliņas Neizplaukuši žāvēti nagliņkoka ziedu pumpuri ar raksturīgu smaržu un garšu.
vazdiķis Neļķe, naglene.
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija.
mēringija Neļķu dzimtas ģints ("Moehringia"), lakstaugi ar veselām lapām, ziedi sīki ar kausu un vainagu, \~25 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
makronihija Nenormāli lieli nagi.
plationihija Nenormāli plakani un plati nagi.
onihomalācija Nenormāls nagu mīkstums.
mikronihija Neparasti mazi nagi.
apnaglot Nepareizi apkalt; kaļot zirgu, iesist naglu tā, ka skar naga dzīvo daļu.
metilmetakrilāts Nepiesātināts organisks savienojums, metakrilskābes metilēteris, ko lieto polimetilmetakrilāta (organiskā stikla) ražošanai, izmanto arī nagu lakās un mākslīgajiem nagiem, var radīt sēcīgu ādas kairinājumu un alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
koronārā nepietiekamība nepietiekama sirdsdarbība asinsrites traucējuma vainagartērijas dēļ; raksturīgas sāpes sirds apvidū.
sēras Netīrumi zem pirkstu nagiem.
Managva Nikaragvas galvaspilsēta (sp. val. "Managua"), atrodas Managvas ezera dienvidu krastā, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
koks No dēļiem sanaglots rāmis ratu virsmas paplašināšanai.
lēne No dēļiem sanaglots rāmis ratu virsmas paplašināšanai.
žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
sokoli No slāviem pārņemts vārds Vanagu organizācijai.
nolīstēt Noklāt ar līstēm (tās piestiprinot ar naglām).
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi.
knidināt Nolīdzināt iedzītas naglas galvu.
novaiņagot Noņemt līgavas vainagu.
onih- Norāda uz nagu.
oniho- Norāda uz nagu.
koron- Norāda uz vainagu, vainagveida.
korono- Norāda uz vainagu, vainagveida.
vainagdzega Noslēdzošā vainagojošā dzega.
ķinnāt Nostiprināt; saistīt, sastiprināt (ar naglām).
ķinnīt Nostiprināt; saistīt, sastiprināt (ar naglām).
daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus.
grupa OMG objektu pārvaldības grupa (angļu "Object Management Group").
OMG Objektu pārvaldības grupa (angļu “Object Management Group”).
ragviela Olbaltumviela (ar samērā lielu sēra saturu), kas rodas ādas epidermas šūnās un ir pamatā visiem cilvēku un mugurkaulnieku dzīvnieku epidermas veidojumiem (matiem, spalvām, ragiem, nagiem, zvīņām u. tml.).
Equus hemionus onager onagra, kulana pasuga.
sekunde Otrais pamatstāvoklis (parade), uzbrukums un atbilde, paukojot (lejup un uz āru, turot rapieri ar nagiem uz leju).
ozolvaiņags Ozola vainags.
turku ozols ozolu suga ("Quercus cerris") ar konisku vainagu un pūkainiem zīļu kausiņiem, paretam audzē dekoratīvu koku.
bema Paaugstinājums runātājam sinagogā.
almemārs Paaugstinājums sinagogā, no kura tiek lasīta Tora.
palaunagot Paēst launagu.
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja.
stote Pakava radze, nagla pazolē.
pakavnagla Pakavu nagla.
apkalšana Pakavu piestiprināšana pie dzīvnieka naga, lai pasargātu nagu no traumām, arī ārstniecības nolūkā.
palaunadze Palaunags.
palaunaga Palaunags.
vespers Palaunags.
cviknegla Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes; cvika.
cvika Paliela kurpnieku nagla zābaku, kurpju virsas pagaidu piestiprināšanai pie liestes.
palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam.
naga gultne pamats, uz kura balstās nags.
piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
stulka Paplatināta kājas apakšējā daļa līdz nagam (dažiem dzīvniekiem).
onihofāgija Paradums grauzt nagus.
lihenoīdā parapsoriāze parapsoriāze, kurai raksturīgi diseminēti hiperkeratotiski papulozi izsitumi; bojājas arī nagi un mati.
raganpuķe Parastā sveķene; arī pļavu spulgnaglene.
epidermofiti Parazītisko nepilnīgi pazīstamo sēņu ģints, kuras ierosina ādas un nagu slimību, bet neskar matu folikulus.
epidermofitoni Parazītisku mikroskopisku sēņu ģints, kas ierosina ādas un nagu saslimšanu, bet neskar matu folikulus.
porga Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam); (naglas) galviņa.
putnnadži Paretam pļavās kultivēts tauriņziežu augs, putnu nagus atgādinošām pākstīm.
šķeltnadži Pārnadži; dzīvnieki ar šķeltiem nagiem.
E525 Pārtikas uzlabotājs - kālija hidroksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, nagu bojājumi, ādas kairinājums.
sistēma MIS pārvaldības informācijas sistēma (angļu "Management Information System").
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
Saules vējš pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam.
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika.
Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers.
onihomikoze Patogēno sēņu ierosināta nagu slimība.
pavakareņas pavakariņas, launags.
naglojums Paveikta darbība, rezultāts --> naglot.
sanaglojums Paveikta darbība, rezultāts --> sanaglot.
vainagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3).
tīruma pavirza pavirzu suga ("Anagallis arvensis").
zilā pavirza pavirzu suga ("Anagallis foemina syn. Anagallis caerulea").
ex ungue leonem pēc nagiem (var pazīt) lauvu; pēc daļas var spriest par kopumu.
dienišķis Pēcpusdienas azaids - launags, pavakariņas.
jahtu nagla peldlīdzekļu būvei paredzēta četrstūraina vara (kapara) nagla.
laivu nagla peldlīdzekļu būvei paredzēta četrstūraina vara (kapara) nagla.
vanags Peļu vanags - peļu klijāns ("Buteo buteo").
vējvanags Peļu vanags.
sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos.
Tora Pergamenta tīstoklis ar ebreju Bībeles pirmo piecu grāmatu tekstu; parasti glabājas sinagogā.
kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas.
ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas.
ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns.
sist krustā pienaglot sodīto pie krusta.
pieķaulēt Pienaglot, piesist.
dadzīt Pienaglot.
pienaglāt Pienaglot.
pieneglot Pienaglot.
kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus.
piekalt Piestiprināt (pie kā, kam klāt), piemēram, ar naglām.
naglot Piestiprināt (pie kā) ar naglām.
dasist Piestiprināt ar naglām, tapām.
Panagjurište Pilsēta Bulgārijā ("Panagjurište"), Pazardžikas apgabalā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
Anandnagara pilsēta Indijā (_Anandnagar_), Utarpradēšas štatā.
Ašoknagara pilsēta Indijā (_Ashoknagar_), Madhja Pradēšas štatā.
Karīmnagara pilsēta Indijā (_Karīmnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 297400 iedzīvotāju (2011. g.).
Mahbūbnagara pilsēta Indijā (_Mahbūbnagar_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 222600 iedzīvotāju (2011. g.).
Džāmnagara Pilsēta Indijā ("Jamnagar"), Gudžarātas štatā, Arābijas jūras Kačhas līča piekrastē, 447700 iedzīvotāju (2001. g.).
Ulasnagara Pilsēta Indijā ("Ulhasnagar"), Mahārāštras štatā, Mumbajas ziemeļaustrumu piepilsēta, 506900 iedzīvotāju (2011. g.).
Ahmadnagara pilsēta Indijas rietumu daļā (_Ahmadnagar_), Mahārāštras štatā, 351000 iedzīvotāju (2011. g.).
Srinagara Pilsēta Indijas ziemeļos (angļu val. "Srinagar"), Kašmiras ielejā 1600 m vjl., Dželamas krastos, Džammu un Kašmiras štata administratīvais centrs, 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
Karndona pilsēta Īrijā (_Carndonagh_), Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas ziemeļu daļā, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Korndaunaka.
Nīna pilsēta Īrijā (_Nenagh_), Nortiperēri grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Tēnoka.
Monahana pilsēta Īrijā ("Monaghan"), Olsteras kanāla krastos, grāfistes administratīvais centrs, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
Ananji Pilsēta Itālijā ("Anagni"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Lenjago Pilsēta Itālijā ("Legnago"), Venēcijas reģiona Veronas provincē, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kasāno Manjāgo pilsēta Itālijā (“Cassano Magnago”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
Acugi pilsēta Japānā (_Atsugi_, 厚木市), Kanagavas prefektūrā.
Hiracuka Pilsēta Japānā ("Hiratsuka"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, 260800 iedzīvotāju (2010. g.).
Jonago Pilsēta Japānā ("Yonago"), Honsju salas rietumu krastā, seklūdens osta Nakanoumi lagūnā, 148300 iedzīvotāju (2010. g.).
Kamakura Pilsēta Japānā ("Kamakura"), Honsju salas austrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 174300 iedzīvotāju (2010. g.).
Odavara Pilsēta Japānā ("Odawara"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 194100 iedzīvotāju (2015. g.).
Jenagoa Pilsēta Nigērijā ("Yenagoa"), Bajelsas štata administratīvais centrs, 24300 iedzīvotāju (2005. g.).
Sjudadsandino Pilsēta Nikaragvā, Managvas piepilsēta, 72500 iedzīvotāju (2005. g.).
Jēna Pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.).
Maturina Pilsēta Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Maturin"), Monagasas štata administratīvais centrs, 542300 iedzīvotāju (2012. g.).
Reuta kalns pilskalns Aglonas pagastā pie Jaunaglonas ciema, ir 25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, postīts jau senākos laikos, plakums - 70 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem.
panadze Pirksta daļa, ko sedz naga augšmala; arī vieta zem naga augšmalas.
lēvs Plakans (parasti par zirga nagiem).
Herkuless plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Hercules", saīsinājums "Her") starp Liru un Ziemeļu Vainagu, spožākās zvaigznes - Ras Algethi un Kornefoross.
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi.
Geranium platypetalum platvainaglapu gandrene.
melnais pļavnagainis plavnagaiņu suga ("Dasytes niger"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs.
kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
fissipedia Plēsīgo zīdītāju apakškārta, sauszemes plēsīgie ar 5 vai 4 pirkstiem, kas brīvi līdz pamatam un bruņoti spēcīgiem nagiem.
dzegužpuķe Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
guntiņa Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
kromene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
kroņnese Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
skarene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
sveķenes Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
zīdene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
Coronaria flos-cuculi pļavas spulgnaglene.
Lychnis flos-cuculi pļavas spulgnaglenes "Coronaria flos-cuculi" nosaukuma sinonīms.
dasytidae Pļavnagaiņu dzimta.
dasytes Pļavnagaiņu dzimtas ģints.
dolichosoma Pļavnagaiņu dzimtas ģints.
jaunaglonieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" iedzīvotāji.
Jaunagliuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukuma variants.
Jaunaglyuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukums latgaliski.
Allu dižpriede priede Ventspils nopvada Usmas pagastā, Stendes upes kreisā krasta kraujā, stumbra apkārtmērs - 4,2 m, vainaga projekcija - 16 x 15 m, augstums - 23,5 m, blīvs zarojums, vecums 250-300 g.
egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas.
pavirza Prīmulu dzimtas ģints ("Anagallis"), viengadīgi lakstaugi ar apaļu vai četršķautņainu stulbāju, ziedi aktinomorfi, divdzimumu ar divkāršu apziedni, auglis - lodveida pogaļa; \~24 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
kolka Pūču vanags.
tabakpuķe Puķu tabaka ("Nicotiana alata"), nakteņu dzimtas lakstaugs ar smaržīgiem, sarkani violetiem vai baltiem ziediem, garu vainaga stobru.
bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi.
kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā).
petaloīdija Putekškauslapu u. c. zieda orgānu pārveidošanās zieda vainaglapai līdzīgā formā.
pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
accipitridae Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimta.
harpia Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas ģints.
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā.
čūskērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Circaetus gallicus"), Latvijā aizsargājams; parastais čūskērglis.
jūrasērglis Putnu klases piekūnveidīgo klases vanagu dzimtas ģints ("Haliaeetus"), 8 sugas.
svīrputns Putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta ("Apodidae"), nelieli putni (garums - 10-18 cm, masa - līdz 60 g), kāju pirksti ar asiem nagiem, var pieķerties vertikālām virsmām, nespēj staigāt pa zemi un pacelties no tās, 8-18 ģinšu, 67-82 sugas.
skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
krapšēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
krapšķēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim.
Arnolda raflēzija raflēziju ģints suga ("Raflesia arnoldii"), kas aug Sumatras salā, tās milzum lielā zieda (diametrā \~1 m, masa \~7 kg) biezās (līdz 5 cm), sulīgās vainaglapas izdala puvuma smaku, kas pievilina zieda apputeksnētājas mušas.
Lotus corniculatus ragainais vanagnadziņš.
akeratoze Ragaudu, piem., nagu trūkums.
vainadziņš ragveida, zvīņveida vai matiņveida izaugumi uz vainaglapas plātnītes un nadziņa vai pie vainaga apmales pārejas stobriņā; raksturīgs neļķu un skarblapju dzimtā.
Apšu sala Rāznas ezera lielākā sala, atrodas netālu no ezera ziemeļrietumu krasta, Zosnagala līcī, apaugusi ar mežu; Kazjonnijas sala.
Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs.
piedzimtā pahionīhija reta ektodermas attīstības anomālija, kam raksturīgas distrofiskas nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu apakšu hiperkeratoze, matu anomālijas, ceļu un elkoņu folikulārā keratoze un radzenes diskeratoze.
progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
Taunoga Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" nosaukuma variants.
taunadzieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" iedzīvotāji.
Suputinkas rezervāts rezervāts Krievijas Piejūras novadā, Dadjanšanagrēdas dienvidu nogāzē, platība - 404 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m, dibināts 1932. g., lai saglabātu Sihotealina skujkoku-platlapju mežus, austrumu briežus, staltbriežus (izjubrus), tīģerus, iekārtota žeņšeņa plantācija.
vērķdzelze Rīks ar ko kalējs izgriež naga apakšdaļu (kaļot zirgu).
grebtuvis Rīks zirga nagu tīrīšanai.
manikīrs Roku nagu kopšana, arī lakošana, roku kopšana.
manikūra Roku nagu kopšana.
apvērts Roku pirkstu slimība, kam raksturīga strutošana pie nagiem.
spilga Rota vainagam stikla caurulītes veidā.
vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
plūme Rožu dzimtas ģints ("Prunus"), augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, pamīšus sakārtotām vienkāršām lapām, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem - kauleņiem.
mēlveida vainags saaudzis vainags ar vainaga apmali tikai vienā pusē.
zvanveida vainags saaudzis vainags, kā stobriņš virzienā uz augšdaļu ir mazliet un vienmērīgi platāks; bieži raksturīgs, piemēram, pulkstenīšu dzimtas sugām.
divlūpains vainags saaudzis zieda vainaglapu kopums, kas ar divām iežmaugām sadalīts augšlūpā un apakšlūpā.
apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu.
augšlūpa Saaugusi zieda vainaga augšējā daļa, visbiežāk kapucveidīga, dažreiz arī sīka, sarukusi.
ķept Sagrābt, sakampt ar nagiem.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
ķinīt Saistīt, sastiprināt (ar naglām).
anaglifisks Saistīts ar anaglifiju, tai raksturīgs.
dzērves aiznes launagu saka par laiku rudens pusē, kad vairs neēd launagu.
dzērves atnes launagu saka par laiku, kad diena kļūst garāka, un cilvēki sāk ieturēt launagu.
templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
sakļaustīt Salabot, sanaglot (parasti koka priekšmetus).
kričiņš Saliekamā gulta ar krustveida kājām un pienaglotu stipru drēbi.
sakaustīt Sanaglot (parasti vecu, nolietotu priekšmetu).
saneglot Sanaglot.
kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem vai pirkstu galiem (piemēram, ādu).
atkliedēt Saplacināt naglas aso galu.
Vanagupīte Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Dagdas novadā, garums - 9 km; Ribaku upīte; Vanaga; Vonogupeite; Vonogu upīte.
sanagot Saskrāpēt (ar nagiem).
kakažiņa Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
kakazis Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
kakažnieks Saslietas spāres jaunceļamai ēkai; jumta kārts, pie kuras pienaglo skaidas un piesien salmus.
sasist Sastiprināt, savienot (ko) ar naglām.
sasist Sastiprinot ar naglām elementus, sastāvdaļas, pagatavot (ko).
depu savienojumā "dipu depu" raksturo dažu dzīvnieku (parasti nagaiņu) soļu skaņas.
dipu savienojumā "dipu depu" raksturo dažu dzīvnieku (parasti nagaiņu) soļu skaņas.
mēnestiņš Savienojumā "naga mēnestiņš": gaiša lokveida josla pie naga saknes.
vainags Savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums.
vads Savienojumā "vada zars": koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu; vadzars.
naglot Savienot ar naglām; savienojot ar naglām detaļas, elementus, veidot (ko).
kopziedlapains Segsēkļu ziedaugs, kam ziedlapas saaugušas savā starpā kopā; kopvainaglapis.
naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
berberu valodas semītu-hamītu valodu saimes valodu grupa, ietilpst vairāki simti dzīvo dialektu un izlokšņu, iedala 3 grupās: ziemeļu grupa, tuaregu un zenagu valoda.
laureāts senajiem grieķiem un romiešiem - sacensību uzvarētājs; cilvēks, kas apbalvots ar lauru vainagu.
tanagras sengrieķu terakotas statuetes, kas lielā daudzumā atrastas Tanagras pilsētas (Grieķijā) tuvumā un arī citviet.
targums Seni Vecās Derības tulkojumi aramiešu valodā; sākotnēji mutisks tulkojums sinagogas dievkalpojuma laikā.
Landzes dižliepas septiņas vecas liepas Ventspils novada Piltenes pagastā, aug Ventas labajā krastā pie Landzes luterāņu baznīcas, resnākās liepas stumbra apkārtmērs - 6,4 m līdz pat 10 m augstumam, vainags kupls, tā projekcija - 20 x 19 m, koka augstums - 22 m, otras resnākās liepas apkārtmērs - 5,4 m.
spīne sienā iedzīta nagla.
vairogu siena siena no koka vairogiem, kas veidoti no latu ietvara, siltumizolācijas materiāla pildījuma un abpusēja dēļu apšuvuma; vairogus sastiprina ar naglām un salaiduma vietu nosedz ar segdēli.
matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
Signahi Sighnaghi, pilsēta Gruzijā.
kronis Siju vainags būvniecības laikā.
tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama.
fluoroze Simptomu komplekss cilvēkiem, kas ilgstoši lietojuši uzturā ūdeni ar pārmērīgu fluora saturu (>1 mg/l): zobu emaljas displāzija; stomatīts; nagu displāzija; matu distrofija; dažādas dermatozes u. c.
bimahs Sinagogā izveidots paaugstinājums, no kura mēdz lasīt Toras rulli.
zinagoga Sinagoga.
mikva Sinagogas baseins, kurā notiek rituāla apmazgāšanās.
disjunktīvais sakārtojums sintaktisko attieksmju veids, kurā komponentus saista šķiramie saikļi (piem., "Putni bija vai nu vanagi, vai pūces.").
koronārie asinsvadi sirds vainagartērijas, kas baro sirds muskuli.
koronārā skleroze sirds vainagartēriju pārkaļķošanās un elastības samazināšanās.
koronarogrāfija sirds vainagartēriju radioloģisks izmeklējums, caurskate.
serveris SMS sistēmas pārvaldības serveris (angļu "System Management Server").
aizsist Sitot aizdarīt (ar naglām, tapām u. tml.).
piesist Sitot, ar sitieniem virzot kam cauri naglas, tapas u. tml., piestiprināt (pie kā, kam klāt).
Nāgelfars Skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas būvēts no miroņu nagiem, tajā no veļu valstības Hēlas atbrauks mirušie un piedalīsies kaujā ar dieviem un kritušajiem varoņiem einherijiem.
Nāglfars skandināvu mitoloģijā - kuģis, kas uzbūvēts no miroņu nagiem, tajā no Hēlas atbrauks mirušie, lai piedalītos eshatoloģiskajā kaujā ar dieviem un einherijiem.
šķirsts Skapis sinagogas sienā, kas vērsts pret Jeruzalemi, tajā tiek glabāti ar roku rakstīti Toras teksti uz pergamenta.
skrambt Skrāpēt (ar nagiem).
skrampt Skrāpēt (ar nagiem).
makracis Slapjā ēde pie zirga naga.
faneromānija Slimīga uzmanības pievēršana ķermeņa ārējām daļām, piem., nagu graušana, ūsu plūkāšana.
onihalakse Slimīgas nagu pārmaiņas.
baķinkas Smagi saišu zābaki (ar apkaltiem papēžiem un naglām zolē).
ķīle Spalvas stobrs; kurpnieka nagliņa.
naglu kurpes speciāli sportistu apavi ar naglām, kas iestiprinātas zolē ar aso galu uz ārpusi.
kokkopis Speciālists, kas nodarbojas ar stādīto koku un krūmu kopšanu, vainaga veidošanu, zaru izzāģēšanu u. tml.
uzcirst Spēcīgi iecirst (ar knābi, nagiem u. tml.) - par dzīvniekiem.
ietriekt Spēcīgi sitot (ar ko), ievirzīt (kur iekšā, piemēram, naglu).
nagliņkurpes Sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; naglenes.
spulgnaglenes Spulgnaglene ("Coronaria").
līmpuķe Spulgnaglene ("Lychnis flos cuculi").
darvaspuķe Spulgnaglene, sveķene.
līmzieds Spulgnaglene; līmpuķe.
darvas puķe spulgnaglene.
dzeguzes naglene spulgnaglene.
coronaria Spulgnaglenes.
pļavas spulgnaglene spulgnagleņu suga ("Coronaria flos-cuculi", arī "Lychnis flos-cuculi").
krusts Stabs ar šķērskoku augšdaļā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
stabkoki Staipekņveidīgo klases izmiruši koki, kas auga devona beigās un karbonā, izmira perma sākumā, 40-45 m augsti dažādsporu koki ar resniem stumbriem (līdz 2 m diametrā), kam galā kupolveida vai piramīdveida vainags.
glorija Staru vainags ap kādas personas galvu, mākslā apzīmē svētuma oreolu.
nimbs Staru vainags; mirdzums (riņķa veidā) ap dievību un svēto galvām (piem., tēlotājmākslā); oreols.
koronārisms Stāvoklis, ko raksturo vainagartēriju spazmas.
koilonihija Stāvoklis, kurā nagu sānu malas ir paceltas, bet naga centrs iespiests; novēro dzelzs deficīta anēmijās.
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
smeldze Stikla salmveida rotājums (vainagam, tautastērpam).
kniebties Stipri, sāpīgi spiesties (kur) - par pirkstiem, arī nagiem.
iecirst Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, zobus, nagus).
sist Strauji skarot (ko), parasti ar darbarīku, panākt, ka (tas) virzās kur iekšā; šādā veidā virzot iekšā naglas, tapas u. tml., nostiprināt (ko), arī gatavot (ko).
iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem).
aizraut Strauji virzot roku (parasti pa kāda negluda priekšmeta virsmu), iedurt (aiz naga, ādas).
elmidae Strautnagaiņu dzimta.
Antibalkāns Strednagora, kalni Balkānu pussalā, Bulgārijā.
krancis Suns, kam ap kaklu visapkārt gaišāku spalvu svītra, it kā vainags (vācu "Krantz").
suņanagla Suņa nagla.
Vonagava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vonagova" nosaukuma variants.
kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar vainagu; zieds, kura ziedlapas sakārtotas kausveidīgi.
stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
Aurangābāda Šambhadžinagara (_Shambhajinagar_) – pilsēta Indijā, Mahārāštras štatā.
Lotus ambiguus šaubīgais vanagnadziņš.
virsis Šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga.
zīlīte Šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
priede Šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga.
liepa Šīs dzimtas ģints ("Tilia"), koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, introducētas \~20 sugas.
ērika Šīs rindas dzimta ("Ericaceae"), mūžzaļi krūmi, puskrūmi, retāk koki, ziedi kārtni, spilgtās krāsās, ar koplapainu, retāk šķirtlapainu vainagu, 80 ģintu, >2500 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 11 sugu; viršu dzimta.
panātre Šīs rindas lūpziežu (panātru) dzimtas ģints ("Lamium"), lakstaugs ar četršķautņainu stumbru un baltu vai sārtu vainagu, 40-50 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
jūrmalas šķēpene šķēpeņu ģints suga ("Cakile maritima"), 15-30 cm augsts, kails, viengadīgs augs ar apaļu stublājulapas 3-6 cm garas, ķekarā 8-30 ziedi, tiem sārtvioletas vai violetas vainaglapas.
hiphops Šo subkultūru raksturo sava mūzika (dīdžejošana, skrečošana), dejas (breikdānss), māksla (grafīti) un dzeja (reps), kā arī noteikts ģērbšanās stils un aksesuāri (garas, platas bikses, svīteris ar kapuci, beisbola cepure, kas tiek valkāta ar nagu uz sāniem vai mugurpusi).
Gudžarāta Štats Indijas rietumos ("Gujarāt"), Arābijas jūras piekrastē, platība - 196024 kvadrātkilometri, 56408000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Gāndhīnagara.
Bajelsa Štats Nigērijā ("Bayelsa"), administratīvais centrs - Jenagoa, platība - 10773 kvadrātkilometri, 1703400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis.
Monagasa Štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Monagas"), administratīvais centrs - Maturina, platība - 28930 kvadrātkilometru, 908600 iedzīvotāju (2010. g.).
šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze.
koplapains Tāds (vainags), kam vainaglapas saaugušas kopā.
asnadzis Tāds, kam ir asi nagi.
kupls Tāds, kam ir daudz lapu, dzinumu, ziedu (piemēram, par zariem, ceriem, vainagiem).
nagains Tāds, kam ir lieli, asi nagi (par dzīvniekiem).
līknadzītis Tāds, kam ir līki nagi vai pirksti.
nagainīša Tāds, kam ir nagi (vardes epitets).
naglveida Tāds, kam ir naglas veids, forma.
nagains Tāds, kam ir nags (par cepuri).
nagaiņš Tāds, kam ir nags (par cepuri).
širmains Tāds, kam ir nags (par cepuri).
širmaiņš Tāds, kam ir nags (par cepuri).
pildīt tāds, kam ir palielināts vainaglapu daudzums (par ziediem).
plakangalvas Tāds, kam ir plakana galva (piemēram, par naglu, skrūvi).
platgalvas Tāds, kam ir plata galva (par naglām, skrūvēm u. tml.).
vainagveida Tāds, kam ir vainaga forma, veids.
viennadzis Tāds, kam ir viens nags.
beznaga Tāds, kam nav naga (par cepuri).
šķirtlapains Tāds, kam vainaglapas nav saaugušas kopā.
periungvāls Tāds, kas atrodas ap nagu.
interkoronolds Tāds, kas atrodas starp vainagveida apakšžokļa izaugumiem.
aortokoronārs Tāds, kas attiecas uz aortu un vainagartērijām.
kroņots Tāds, kas ir rotāts ar vainagu.
onihoids Tāds, kas līdzīgs nagam.
plēsīgs Tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem).
šķeltinis Tāds, kas raksturīgs pārnadžiem (par nagu).
onihogēns Tāds, kas veido naga substanci.
naglaiņš Tāds, kur ir (iesistas) naglas.
naglāts Tāds, kur ir iedzītas naglas.
naglains Tāds, kurā ir iedzītas (daudzas) naglas.
naglots Tāds, kurā ir iestiprinātas naglas; naglains.
kofeinagla Tapai (naglai) līdzīgs profilēts nerūsoša metāla kalums, kas vertikāli ievietots naglu sola ligzdā.
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija.
mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams.
Taunagi Taunagas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā.
bura Tauriņziežu dzimtas zieda vainaga 2 brīvās sāniskās vainaglapas.
tauriņveida vainags tauriņziežu dzimtas zieda vainags no 5 vainaglapām - laiviņas, karoga un burām.
laiviņa tauriņziežu dzimtas ziedu vainaga divas apakšējās, saaugušās vainaglapas.
karogs Tauriņziežu zieda augšējā vainaglapa.
ho Tauta Indijā, dzīvo Orīsas štata ziemeļos un Biharas štata dienvidos, Čotanagpūras kalnos, valoda pieder pie mundu saimes, reliģija - hinduisma un animistisku ticējumu sajaukums.
sundi Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
mikiri Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Asamas štata vidienē, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, pēc saimnieciecības, kultūras, un sabiedriskajām attiecībām tuvi nagiem 2(2), stipras ģints iekārtas paliekas, animistiskie ticējumi.
vuti Tauta, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
nevari Tauta, dzīvo Nepālā, Katmandu ielejā, arī citur pilsētās, nelielas grupas arī Indijā, valodas (nevari, nepalbaša) pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, literatūra no XII gs. (senbengāļurakstībā, tagad - devanagari), viena no himalajiešu tautām, tradicionālā reliģija - budisms, mūsdienās stipra hinduisma ietekme.
genica Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa.
genisa Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti.
iekniebties Tikt dziļi iespiestam (kur iekšā) - par nagiem.
pavirši Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis"), prīmulu dzimtas divdīgļlapju ģints augs ar sarkaniem vai ziliem ziediem.
pavirži Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis").
pavirzis Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis").
sirdszālīte Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis").
virzenes Tīruma pavirza ("Anagallis arvensis").
Lotus arvensis tīruma vanagnadziņš.
terce Trešais stāvoklis paukošanās mākslā: roka pagriezta ar dilbi uz iekšu, nagiem uz leju.
parazitārā sikoze trihofītija (kailā ēde) - cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana.
Magnolia tripetala trīsvainaglapu magnolija.
Anagers tuksnesis Alžīrijā (_Anagueur, Erg el_), Bejedas vilājas dienvidaustrumu daļā.
nošmukt Turot karstā šķidrumā, panākt, ka atdalās (piemēram, āda, nagi, spalva).
Damodara Upe Indijā, garums 580 km, sākas Čotanagpūras plato, ietek Gangas attekā Hugli, musonu režīms, pali vasarā.
Džerema Upe Kamerūnā ("Djerem"), Sanagas labā satekupe.
Loma upe Kamerūnā ("Lom"), Sanagas kreisā satekupe.
Mbama Upe Kamerūnā ("Mbam"), Sanagas labā krasta pieteka.
Sanaga Upe Kamerūnā ("Sanaga"), veidojas Adamavas plakankalnē satekot Džeremai un Lomai, garums kopā ar Djeremu - 918 km, ietek Gvinejas līcī.
Amana upe Venecuēlā (_Amana, Rio_), Gvanipas kreisā krasta pieteka Monagasas štatā, augštece Ansoategi štatā.
Vonogi Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants.
onihogrāfs Uz naga novietojams aparāts grafiskai asinsspiediena reģistrācijai pirkstgala kapilāros.
vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību.
uzneglot Uznaglot.
mičot Uzņemt (jaunlaulāto) sievas kārtā, saskaņā ar rituālu apmainot vainagu pret sievas galvassegu.
aizmilzums Uzpampums, naga uzpampums.
nourrāt Uzstādīt vainagu uz jaunbūves jumta.
uzcvikot Uzvilkt uz liestes un piestiprināt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieku naglām - cvikām.
MIS Vadības informācijas sistēma (angļu "Managrenent Information System"; WHO MIS).
virsotne Vainaga augšējā daļa, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
Lychnis coronaria vainaga guntiņa.
Chrysanthemum coronarium vainaga krizantēma.
Pitta baudii vainaga pita.
Stropharia coronilla vainaga virpainīte.
galotne Vainaga virsotne, augšējie zari (kokam); stumbra turpinājuma, vadošā zara gals; augšējā, virsējā daļa (augam).
Zonotrichia atricapilla vainaga zvirbuļstērste.
koronarīts Vainagartēriju iekaisums.
koronārskleroze Vainagartēriju skleroze.
krancbaļķis Vainagbaļķis; vainagkoks.
vaiņagkoks Vainagkoks.
ziedlapa Vainaglapa.
nadziņš Vainaglapas apakšējā šaurā kātveida daļa.
kronītis Vainaglapu kopums ziedam.
vainags Vainaglapu kopums ziedam.
apvaiņagot Vainagot, rotāt vainagiem.
kronēt Vainagot.
nokronēt Vainagot.
vainagāt Vainagot.
vaiņagot Vainagot.
vainakāt Vainagot.
vaiņakot Vainagot.
Geastrum quadrifidum vainagotā zemeszvaigzne.
nokronoties Vainagoties, izpušķoties.
kronēties Vainagoties.
vaiņagoties Vainagoties.
vaiņukots Vainagots.
vainugs Vainags (1).
vainuks Vainags (1).
kronis Vainags (kokam).
rozainītis Vainags, vainadziņš.
krancis Vainags.
kronis Vainags.
vaiņags Vainags.
vainaks Vainags.
vaiņaks Vainags.
vaiņugs Vainags.
vaiņuks Vainags.
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji.
phoronidae Vainagtaustekļaiņi.
tentaculata Vainagtaustekļaiņi.
kristatella Vainagtaustekļaiņu tipa sūneņu klases bezmugurkaulnieku ģints ("Cristatella").
kronis Vainagveida vijums, pinums.
koronāls Vainagveida.
koronoīds Vainagveida.
vainagveidīgs Vainagveida.
vīksna Vairākas gobu ģints ("Ulmus") sugas, vasarzaļi koki ar lielu vainagu, Latvijā brīvā dabā tikai 1 suga.
kasīt Vairākkārt (piemēram, ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
Karančo vairāku Dienvidamerikas indiāņu cilšu mitoloģijā - vanags, kultūrvaronis, kas iznīcina briesmoņus, iegūst uguni, daudzos mītos darbojas kopā ar lapsu triksteru, kristietības ietekmē kļuvis par augstāko dievību.
pseidogadskārta Vāji iezīmējies un nepilnīgi izveidojies otrs gadskārtu slānis pēc koka vainaga (salnas, kukaiņu, uguns u. c.) bojājuma.
neīstā gadskārta vāji iezīmējusies un nepilnīgi izveidojusies gadskārta kokiem ar vainaga bojājumiem veģetācijas sezonā (kukaiņu nograuztas lapas vai skujas, apgriezts vai apdedzis vainags); pseidogadskārta.
diadēms Valdnieka kronis; galvas rota vainaga veidā ar dārgakmeņiem.
vanadzēns Vanaga mazulis.
accipiter Vanagi - vanagputnu dzimtas ("Accipitridae") ģints.
vanags Vanagi.
aunradziņi Vanagnadziņi ("Lotus").
pākstāboliņš Vanagnadziņi ("Lotus").
vaiņaglīciņas Vanagnadziņi ("Lotus").
lotus Vanagnadziņi.
šaubīgais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus ambiguus").
tīruma vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus arvensis").
Baltijas vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus balticus").
virsāju vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus callunetorum").
ragainais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus corniculatus").
dūkstu vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus uliginosus").
peikuns vanags.
klaņķis Vanags.
kubucis Vanags.
lidenis Vanags.
vanaģelis Vanags.
vanagi Vanags.
varnags Vanags.
klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas.
circaetus Vanagu dzimtas ģints.
haliaeetus Vanagu dzimtas ģints.
pernis Vanagu dzimtas ģints.
peļu klijāns vanagu dzimtas klijānu ģints suga ("Buteo buteo", senāk "Buteo vulgaris"), plēsīgs putns ar līku knābi un noapaļotu asti.
melnā klija vanagu dzimtas suga ("Milvus migrans").
vistu vanags vanagu ģints suga ("Accipiter gentilis"), plēsējputns, Latvijā sastopams samērā bieži visā teritorijā, dzīvo skujkoku un jauktos mežos, arī parkos, kapsētās.
Egļu krauja Vanagu iezis Amatas ielejas pamatkrastā Drabešu pagastā.
Roču iezis Vanagu iezis Drabešu pagastā.
vanadzene Vanagu mātīte.
zvirbuļu vanags vanagu suga ("Accipiter nisus").
kūliens Vanagu suga; varžu vanags.
veronika vanagu vīķis ("Vicia cracca").
dedesiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
dedestiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lauklēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lauklēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēceklis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēces Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēči Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēciņa Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēciņas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēciņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
lēcīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirniņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirniņš Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
peļzirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
pļavlēcas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
retējums Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadži Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadziņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadzis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadzīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanadzīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanaģelis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanaģēlis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanagiņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanaglēca Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanagzirņi Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vanagzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vējzirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vējzirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīka Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīķis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīķīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
vīks Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnāji Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnēji Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnīši Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirniški Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnītis Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnīts Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
zirnuškas Vanagu vīķis ("Vicia cracca").
Vicia cracca vanagu vīķis.
Vonogupeite Vanagupīte - Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 9 km.
Vanaga Vanagupīte, Sarjankas pieteka.
vanadzieši Vārkavas novada Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
vārnagāji Vārnagu stiebri (kas aug mitrās vietās).
Vaiņagi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukuma variants.
Vainogi Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vainagi" nosaukums latgaliski.
Vonagapierklis Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagperēklis" nosaukuma variants.
briedumzari Veģetatīvie (augļu koku) zari, kurus, koku vainagu veidojot, īsi apgriež.
nagi Velna nagi - iekabe ar diviem āķiem, ko lieto tikai vienmērīgas slodzes gadījumā.
aromatizētie vīni vermuts u. c. vīni, kuru ražošanā izmanto aromātvielu un garšvielu piedevas (augu ekstraktus, muskatriekstus, kanēli, krustnagliņas u. c.).
upmalas veronika veroniku suga ("Veronica anagallis", arī "Veronica anagolla-aquatica").
abaks Vertikāla balsta vainagojuma (kapiteļa) augšējā daļa, parasti četrstūraina plāksne.
angami Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
ao Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
loti Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
rengmi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
semi Viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti).
galimi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
sugi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
vavi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
agrionidae Vienādspārnu spāru apakškārtas krāšņspāru dzimtas "Coenagrionidae" nosaukuma sinonīms.
synanthae Viendīgļlapju augu rinda, vidēja starp tai tuvām palmām un starp aracejām, lieli lakstaugi, liānas vai palmveida koki ar zemu stumbru un lapu vainagu, 1 dzimta, ciklantacejas, 44 sugas tropu Amerikā.
neīstais mēlzieds viendzimuma vai neauglīgs mēlzieds, kas veidojies saaugot 3 vainaglapām.
nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā.
kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti.
protokols SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol").
SNMP vienkāršais tīkla pārvaldības protokols (angļu "Simple Network Management Protocol").
skeletzars Viens no galvenajiem zariem, kas veido (augļu koka, ogulāja) vainagu.
vainagzars Viens no zariem, kas veido koka vainagu.
nagpakaļa Vieta aiz naga.
ienadze Vieta zem naga (govij).
vēdzuknītis Vieta zem naga aitai.
dzīvums Vieta zem naga.
vanagvīķis Vīķu suga, vanagu vīķis.
cvikot Vilkt uz liestes un stiprināt klāt (zābaku, kurpju virsas) ar kurpnieka naglām - cvikām.
jumta latojums virs spārēm noteiktā attālumā pienaglotas latas – pamatne jumta seguma materiāliem.
jumta dēļu klājs virs spārēm pienaglots dēļu klājs – pamatne jumta seguma materiāliem.
Lotus callunetorum virsāju vanagnadziņš.
TQM Visaptverošā kvalitātes vadība (angļu "Total quality management").
visnaga Visnagas.
burkānu visnaga visnagu suga ("Visnaga daucoides"), kas Latvijā konstatēta tikai vienreiz.
CMIP vispārīgais pārvaldības informācijas protokols (angļu "Common Management Information Protocol").
protokols CMIP vispārīgais pārvaldības informācijas protokols (angļu "Common Management Information Protocol").
CMIS vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi (angļu "Common Management Information Service").
pakalpojumi CMIS vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi (angļu "Common Management Information Service").
accipiter gentilis vistu vanags.
vistiķis Vistu vanags.
Vonogi Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants.
parastais vombats vombatu suga ("vombatus ursinus"), lācim līdzīgs dzīvnieks, kas sasniedz 1,2 m garumu un 35 kg svaru, spēcīgām kājām un lieliem nagiem, ar ko rok līdz 30 m garas alas, kuras atstāj vienīgi naktīs, lai barotos ar zālaugiem.
jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas.
parastais zeltlietus zeltlietu suga ("Laburnum anagyroides").
Anagas rags zemesrags Tenerifes salas ziemeļaustrumos (_Anaga, Punta de_), Spānijas Kanāriju Salās.
prievene Zīda vainags ar izšuvumiem.
trušnagaiņi Zīdītāju kārta, kopā ar snuķaiņiem un jūrassirēnām ietilpst panagaiņu virskārtā, nelieli (līdz 60 cm un 3 kg) dzīvnieki, kas dzīvo Āfrikā un DR Āzijā.
plēsējs Zīdītāju klases kārta ("Carnivora"), kurā ietilpst dzīvnieki, kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības un kam raksturīgi spēcīgi ilkņi un nagi, 7 dzimtas, \~90 ģinšu, \~235 sugas, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 9 ģintis, 14 sugu.
perigons Zieda apziednis ar vienkāršām lapām, nav diferencēts kauslapās un vainaglapās.
apziednis Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
rīklīte zieda robeždaļa starp apmali un stobriņu saaugušā vainagā.
petalum Zieda vainaglapa.
kopvainaglapji Ziedaugi ar koplapainu zieda vainagu, ko veido stobriņā saaugušas vainaglapas.
pildītie ziedi ziedi ar palielinātu vainaglapu daudzumu, kas radies, putekšņlapām pārveidojoties vainaglapās.
mēlzieds Zieds ar mēlveida vainagu (asteru dzimtas augiem).
nekārtns zieds zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām.
pildīts zieds zieds ar palielinātu vainaglapu daudzumu.
piltuvzieds zieds ar piltuvveidīgu vainagu (piemēram, tīteņiem).
stobrzieds Zieds ar stobriņā saaugušu vainagu (piemēram, asteru, lūpziežu dzimtas augiem).
zvans Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā.
pušķainis ziedu vainags.
CrB Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Corona Borealis Ziemeļu Vainags, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Anagallis caerulea zilā pavirza, "Anagallis foemina" nosaukuma sinonīms.
zilvaiņags Zils vainags.
aizcirtums Zirga kājas kronīša ievainojums virs naga.
iedūrumi Zirga naga bojājumi.
štengeles Zirga naga bojājums, kaite, kas radusies no nepareizas vai nesavlaicīgas zirga apkalšanas, no nepareizas nagu apkopšanas.
kronītis Zirga naga daļa starp vēzīša kaulu un naga kaulu.
pilnnadzis Zirga nags, kura mīkstā, iekšējā daļa ir izaugusi pārāk liela.
krupis Zirga nagu slimība.
apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to.
aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi.
storte Zirga pakava radze; nagla zābakā.
stota Zirga pakava radze; nagla zābakā.
naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem.
špreijas Zirgu ādas slimība (parasti dermatīts, ekzēma nagu, potīšu apvidū).
šreijas Zirgu ādas slimība (parasti dermatīts, ekzēma nagu, potīšu apvidū).
onagra Zirgu ģints kulana sugas pasuga ("Equus hemionus onager").
krimizeris Zirgu nagu slimība.
lipatkas Zirgu slimība, kam ir raksturīgi kreveļaini izaugumi ap nagiem.
zvaigznes atmosfēra zvaigznes ārējie slāņi, kas apņem zvaigzni, – fotosfēra, hromosfēra un vainags.
accipiter nisus zvirbuļu vanags.
kepka Žokejcepure; cepure ar nagu.
kepons Žokejcepure; cepure ar nagu.

nag citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: