Paplašinātā meklēšana

Meklējam kaut ko.

Vārdos nav.

Atrasts vārdu savienojumos (45):

Atrasts skaidrojumos (949):

norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
aizdūmināt Aizdedzināt (kaut ko stipri dūmojošu).
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā.
laist ganos (kādu, kaut ko) aizmirst kaut ko.
aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu).
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu.
aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos.
žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām).
aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā.
aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu).
aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot.
aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu).
aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu).
apkreikt Apbārstīt, visapkārt kaut ko izkaisīt.
tolmēt Apdomāt (kaut ko), gudrot.
apklencēt Apklibot ap kaut ko.
apķibt Apkrist ap kaut ko.
nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu.
derināt Apņemties kaut ko izdarīt.
šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu.
žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru.
aprāpāt Aprāpot; rāpot ap kaut ko.
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
apmiegt Apskriet ap kaut ko, skraidīt apkārt.
izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko.
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot.
džaubties Apsolīt kaut ko darīt.
situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko.
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu).
nospradzināt Apšļakstīt, aptašķīt (ar kaut ko sprakšķošu).
apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā.
nogardināties Ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu).
iečūdīt Ar buršanās (māņticības līdzekļu) palīdzību kaut ko nokārtot.
nolikt pie kājām kādam (kaut ko) ar cieņu, apbrīnu kaut ko veltīt kādam, pazemīgi nodot kāda ziņā, varā.
ar vienu aci ko vienu, ar otru aci ko citu ar dalītu uzmanību (kaut ko vērot).
izlīpināt Ar glaimiem un pazemību kaut ko iegūt, izvilināt, izmānīt.
uzčiknīt Ar grūtībām (kaut ko smagu) uzdabūt augšā.
atsvempt Ar grūtībām atstiept, atvilkt (kaut ko smagu).
maracīt Ar grūtībām kaut ko darīt.
iemusināt Ar grūtībām kaut ko iedabūt vietā vai iekšā.
izstūkāt Ar grūtībām kaut ko uzsākt.
nočiknīt Ar grūtībām nocelt kaut ko smagu.
īkšķot Ar īkšķi kaut ko mērīt.
apstiprināšana Ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu atzīt kaut ko par pareizu, iecelt amatā, piešķirt pilnvaras.
piepazīties Ar kaut ko iepazīties.
angarēties Ar kaut ko maisīt, bikstīt.
lēkt acīs (kādam) ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt.
nižģēties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
nižģināties Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
nižģīt Ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties.
dzīgot Ar kaut ko nodarboties vai spēlēties (par bērnu).
šļurāties Ar kaut ko nodarboties, piņķēties, kēpāties.
dūderēt Ar kaut ko nodarboties.
uzdrazāt Ar kaut ko piegraizīt, piedrāzt.
dadzīvāties Ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt).
iedrenēt Ar lielām pūlēm kaut ko iemācīties, iegaumēt.
grandīt Ar lielu troksni kaut ko darīt.
nomānīties Ar pašapmānīšanās palīdzību kaut ko nokārtot.
aizstibīt Ar pūlēm (kaut ko smagu) kaut kur nogādāt.
apdimīt Ar pūlēm apnest (kaut ko smagu) apkārt kaut kam.
atkleberēt Ar pūlēm kaut ko izdarīt.
uzstaipīt Ar pūlēm uznest (kaut ko smagu).
norocīt Ar rokām kaut ko darīt, padarīt.
šļurcīt Ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu).
aizlapot Ar salapojušiem zariem kaut ko apklāt, noklāt.
buku Ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums.
raut vaļā ar sparu sākt kaut ko darīt.
sagrābt savās rokās ar spēku, viltu kaut ko iegūt, pakļaut savai varai.
gūstīties Ar steigu, skubu kaut ko darīt.
ķelnēt Ar stīviem locekļiem kaut ko darīt.
knīpēt Ar sviru (kaut ko smagu) pamazām pavirzīt tālāk.
iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
ģirnīt Ar varu kaut ko raut, plēst.
kūkšņāties Ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt.
praktēties Ar visu spēku kaut ko darīt.
kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci.
uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni).
uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu).
invektīva Asa uzstāšanās pret kādu vai pret kaut ko; aizvainojoša runa; lamas, izlēcieni.
atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ.
dekriminalizēt Atcelt kriminālatbildību (par kaut ko).
pieminēšana Atgādināšana (kādam par kaut ko).
atgriezties atkal pievērsties kaut kam, atsākt darīt kaut ko
apklāstīt Atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot).
ļoļļāt Atkārtoti kaut ko bāzt mutē.
pārieskāt Atkārtoti kaut ko meklēt.
nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot".
kompensācija atlīdzība; atalgojums (piemēram, par paveikto, zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
ņaidzīt Ātri (kaut ko) darīt.
noskraukstināt Ātri apēst kaut ko kraukšķošu.
drisnīt Ātri darīt (kaut ko).
pārķerstīt Ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt).
raust ātri skriet; darīt kaut ko ar ātrām kustībām.
verdēt Ātri un enerģiski kaut ko darīt.
dripelēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
žeperēt Ātri un neapdomīgi kaut ko darīt.
derbelēt Ātri un slikti kaut ko darīt.
sturbuļot Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
sturbuļoties Ātri, bet neapdomīgi kaut ko darīt.
lingāt Ātri, ļoti veikli kaut ko darīt.
krešāties Ātri, neapdomīgi kaut ko darīt.
skolderēt Ātri, steidzīgi kaut ko darīt.
žurbīt Ātri, steigšus kaut ko darīt.
savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis).
atstūkāt Atslogot kaut ko cieši piebāztu, izņemot daļu.
astrāgs Atspaids, koks, kas kaut ko balsta.
atlēties atspiesties pret kaut ko.
saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot).
starpums Atstarpe, atstatums starp kaut ko.
uzspiest kādu zīmogu atstāt noteiktu ietekmi uz kaut ko, paliekamas pēdas.
muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos.
diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju.
pārdot par lēcu virumu atteikties no kā, nodot kaut ko par niecīgu atlīdzību, nelielu ieguvumu.
uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
atbukurēt Atvelt (kaut ko smagu).
raskocaķ Atvērt kaut ko.
mest pār kārti atzīt kaut ko par nevajadzīgu; atteikties no kaut kā.
vainot atzīt kaut ko par nevēlamas parādības, notikuma cēloni
pievilkt aiz matiem atzīt par pieņemamu ko nepilnīgu, uztiept kaut ko bez pietiekama pamatojuma, argumentācijas.
nedot ne piecas kapeikas (par kaut ko) atzīt par pilnīgi nevērtīgu; nebūt drošam par kaut ko.
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt.
šķūrēt Bailīgi skatīties (caur) kaut ko.
paspiesties Balstīties uz kaut ko vai pret to.
strebināt Barot ar kaut ko šķidru.
piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
ļurkāt Berzēt kaut ko mīkstu.
ļurķēt Berzēt kaut ko mīkstu.
džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
svinīgs solījums brīvprātīga apņemšanās izdarīt kaut ko tādu, ko neparedz sabiedrības vai reliģiskās organizācijas prasības.
badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā).
bumburēt Burbuļot, čalot, kaut ko pusbalsī runāt par savu pretinieku.
urkšļāties Būt ar kaut ko neapmierinātam, dusmoties, skaisties.
turēt pulveri sausu būt gatavam uzsākt cīņu, kaut ko paveikt.
būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā.
slavēt dievu (par kaut ko) būt ļoti apmierinātam, laimīgam ar kaut ko.
vākšot Būt nomodā un kaut ko uzraudzīt.
turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos).
nostundēt Būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
ģībt Būt sajūsmā (par kaut ko).
neredzēt gaismas būt tik ļoti nodarbinātam ar kaut ko, ka nepaliek ne laika, ne spēka kam citam.
svert celt uz augšu (kaut ko smagu ar svirām vai ceļamo skrūvi).
sapluzdināt cieši turēt zobos, (pārmaiņus) sitot uz abām pusēm (pret kaut ko).
pilniem malkiem cik vien iespējams, visā pilnībā (kaut ko izbaudīt).
ko nagi nes cik vien spēka, ļoti intensīvi (biežāk strādāt, darīt kaut ko).
māceklis cilvēks, kas (kaut ko) mācās, apgūst amatu, profesiju
širpotrjebščiks Cilvēks, kas dara kaut ko ar rokām.
gauša Cilvēks, kas gari, plaši un garlaicīgi kaut ko stāsta.
pētītājs cilvēks, kas ievāc informāciju par kaut ko, novēro kaut ko u.tml.
bakšķi Cilvēks, kas izliekas, kaut ko slēpj.
apguvējs cilvēks, kas kaut ko apgūst, mācās
podsadčiks Cilvēks, kas kaut ko izdara pavirši.
mācētājs cilvēks, kas kaut ko māk, prot
ķērceklis Cilvēks, kas kaut ko sabojā, arī kašķa meklētājs.
vāķeris Cilvēks, kas kaut ko savāc, kaut kādu labumu ievācējs no citiem.
demonstrators Cilvēks, kas kaut ko uzskatāmi rāda, demonstrē.
mureklis Cilvēks, kas pastāvīgi kaut ko strādā.
kurnētājs Cilvēks, kas vienmēr ar kaut ko ir nemierā.
aizstāvis cilvēks, kas, aktīvi rīkojoties, aizsargā (kādu, ko) pret kaut ko nevēlamu
eksemplārs Cilvēks, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem; kādas cilvēku grupas pārstāvis.
stīmēties Cīnīties ar kaut ko smagu, to stiepjot, veļot, stumjot.
spurdzīties Cīnīties, (kaut ko) īstenot.
ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur.
žļirkstēt Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
švīkstēt Čukstēt, kaut ko slepus runāt.
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt.
smečkāties Darboties ar kaut ko netīru; notraipīties.
vābaļot Darīt (kaut ko) bez prieka.
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām.
neskatīties atpakaļ darīt kaut ko apņēmīgi, nešaubīgi.
ķeimurot Darīt kaut ko nepareizi.
plustinēt Darīt kaut ko neritmiski, haotiski, nemākulīgi.
patapt Darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām.
kraistīt Darīt kaut ko pavirši.
debitēt darīt kaut ko pirmoreiz.
ziegt Darīt kaut ko pretlikumīgu, noziedzīgu.
zapadlo Darīt kaut ko sliktu.
vaļīt Darīt kaut ko steidzīgi un pavirši, virspusēji.
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt.
pavirši Darīt kaut ko virspusīgi, neiedziļinoties būtībā, nepilnīgi, neprecīzi, nekārtīgi.
bērt caurā maisā darīt kaut ko, darboties veltīgi, negūstot nekādus rezultātus, panākumus.
plāt Daudz ēst vai dzert (kaut ko).
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
naujs Dedzīgs uz kaut ko.
lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu.
noskats Domas, ieskats (par kaut ko).
ļečīt mozgu dot pamācības, mēģināt kaut ko iestāstīt.
uzbraukt Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā).
nodušēties Dusmoties par kaut ko nepatīkamu.
sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru.
forsēt Dzīt lietas uz priekšu; uzspiest kaut ko darīt.
kuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
ķuidēt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
kuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
ķuidīt Dzīt, mudināt (uz kaut ko), raidīt.
fenomenālisms empīristiska teorija, kas neatzīst, ka par ārpasauli iespējams uzzināt kaut ko vairāk, nekā tieši parādās visu sajūtās un uztvērumos.
valcīt Enerģiski kaut ko darīt.
smoķēt ēst (kaut ko garšīgu).
pagardināt muti ēst kaut ko garšīgu.
iemikāt Ēst kaut ko mīkstu ar lieliem kumosiem.
kļaustīt Ēst kaut ko šķidru ar karoti.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību veltī tam, kā cilvēks kaut ko izlemj pasaulē, kura nav ar prātu izprotama; pievēršas tādām problēmām kā cilvēka eksistences jēga, viņa attiecības ar dzīvi un nāvi, gribas brīvība un determinisms u. c.
fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei.
fubļa fui bļa, rupji vārdi, ieraugot kaut ko pretīgu.
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
rīsties Galvot, par kaut ko stāvēt.
pockāt Gatavot kaut ko līdzīgu mīklai.
vēzīties Gatavoties kaut ko darīt.
nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot.
liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu).
ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības.
ņurināt Grauzt (kaut ko cietu) vai kost (par suni).
kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
WAN2 Gribēt (darīt kaut ko; angļu "want to"; īsziņās).
notomīties Gribēt (kaut ko) teikt, bet (dēļ stostīšanās) nevarēt pateikt.
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
kūsnot Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust.
siekaloties Gribēt kaut ko, vēlēties, iekārot.
pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi.
iesvarāt Iecelt, iedabūt (kaut ko smagu).
ieprātēties Iedomāties (par kaut ko).
ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko.
apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu.
ieskostēt Ieēst kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko, iesaistīties kaut kur.
ieskumēties Iegribēties kaut ko sajust.
iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā.
dabūties Iegūt kaut ko pietiekošā apjomā.
pavaldīt Iegūt pārvaldību par kaut ko.
ietvarstīt Iegūt sev (saķerot), kaut ko tvarstīt.
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu).
iekrostīt Ielikt sirdī, prātā (ādu vai kaut ko).
ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm.
piešauties iemācīties, kā kaut ko darīt
iekamāt Ienest, ievilkt (kaut ko smagu).
pleknīt Iepļaukāt, sist ar kaut ko plakanu.
prēnumerēt Iepriekš par kaut ko samaksāt; abonēt.
capuri izpērkt ieraša kaut ko dāvāt vecmātei - bērnu saņēmējai - ejot mājā no kristībām.
imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne).
iekundināt Ierosināt, pamudināt uz kaut ko.
aizbilst Iesākt runāt par kaut ko, pieskarties sarunā (kādai tēmai).
taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo.
duzenēt Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
duzot Iet dziļi domās iegrimušam un (kaut ko) neveiksmīgi meklējot; iet līdzi neapdomājot.
iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu.
ieknīpet Ievietot, novietot vajadzīgajā vietā (kaut ko smagu).
iemusināt Ievilināt, uzkūdīt uz kaut ko.
nīdrība Īgnums pret kaut ko.
nīdrums Īgnums pret kaut ko.
temelēties Ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties.
saslēpt Ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt.
sažulināties ilgi kaut ko vārīt vai ap kaut ko nodarboties.
krēnēt Ilgi kaut ko veltīgi gaidīt.
tūzerēties Ilgi un grūti kaut ko risināt (īpaši par savu tualeti).
trezierēt Ilgi un jautri kaut ko nevajadzīgu runāt.
noduņīties Ilgi un neizveicīgi kaut ko darīt.
sēdēšana Ilgstoša nodarbošanās ar kaut ko, atrodoties sēdus stāvoklī.
ūzāties Ilgstoši ar kaut ko nodarboties (par bērniem).
glizināt Ilgstoši ar kaut ko nodarboties.
māsenēties Ilgstoši būt ar kaut ko aizņemtam.
ķirmināties Ilgstoši nodarboties ar kaut ko sīku, veikt mazvērtīgu darbu.
pētīšana informācija iegūšana par kaut ko, konstatējot faktus, novērojot u. tml.
novērošana informācijas iegūšana par kaut ko, to vērojot.
hujārīt intensīvi darīt (kaut ko), veikt darbības (ar kaut ko)
nopurpuļāt Īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt.
sbacaj Izdari (kaut ko)!
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu).
dobiķ Izdarīt kaut ko līdz galam.
otmočiķ Izdarīt kaut ko nebijušu, negaidītu.
saķīmiķot Izdarīt kaut ko sarežģītā ceļā, neveiksmīgi un nepareizi.
ispasēt Izdarīt pa prātam, uzmanīt kaut ko.
reklāma izdevīgs notikums vai apstākļu sakritība, kas parāda (kaut ko) labā gaismā.
iztervēt Izēst kaut ko neatļautu.
uzcakot Izgatavot kaut ko greznu, tādu, kam ir cakas.
izžmaugt Izgriezt (kaut ko slapju).
pārvilkt svītru pāri izjaukt ko, būt par cēloni tam, ka kaut ko nevar realizēt.
izjamāt Izjaukt, izpostīt, kaut ko izmīt.
izkapurēt Izkasīt, izrakt kaut ko no zemes.
knīdzgāt Izlasīt vai izplūkāt ar pirkstiem (kaut ko smalku, piemēram, graudus no pelavām, putekļus no drēbēm).
izgumzīt Izlīdzināt (kaut ko saburzītu).
fasonu rādīt izlikties (par kaut ko), tēlot (ko).
fasonu taisīt izlikties (par kaut ko).
uzdēvēties Izlikties (par kaut ko).
spēlēt spēlītes izlikties ar mērķi panākt kaut ko.
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.
vē Izsaka kategorisku nosodījumu, par kaut ko netīru, liekot kaunēties.
vilks ar ārā izsaucas neapmierinātībā ar kaut ko, dusmās.
pankarta Izsludinājums, izjundējums par kaut ko publikai.
licencēt Izsniegt licenci; kaut ko ar licenci atļaut.
vēlējums izteikums, ar kuru kaut ko vēl
līperēties Izvairīties no otra, kad no tā kaut ko ir aizņēmies un negrib atdot.
masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt.
žiperēties Izveicīgi un ātri kaut ko darīt.
noņaidzīt Izveicīgi, žigli kaut ko izdarīt.
retorisks jautājums jautājums, ar kuru grib kaut ko kaismīgi apgalvot vai noliegt, nevis dabūt atbildi; jautājuma formā izteikts spriedums.
inķeress Jebkura spēle, lai kaut ko laimētu.
pircējs juridiska persona (uzņēmums, iestāde), kas kaut ko pērk
širmačs Kabatzaglis, kas zādzības laikā piesedz roku ar avīzi vai kaut ko citu.
reminiscence Kāda īpatnība, kas ierosina salīdzinājumu ar kaut ko.
pētīšana kāda objekta vērīga apskatīšana, lai kaut ko noskaidrotu
puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara.
šķeteris Kāds, kas kaut ko dara nepareizi, sajauc.
nebeigulis Kāds, kas kaut ko nav pabeidzis, piemēram, studijas.
gribis Kāds, kas kaut ko vēlas, grib; kārumnieks, alkatis.
kramsts Kāds, kas kaut kotver, ķer ar zobiem, meklē kaut ko ēdamu.
urkacis Kāds, kas pastāvīgi kaut ko meklē vai pēta.
ilgins Kāds, kas velk kaut ko garumā (piemēram, darbu).
vilkna Kāds, kas velk kaut ko garumā, novilcina.
ubiķis Kāds, kas vienmēr kaut ko meklē.
stibiķis Kāds, kurš ar grūtībām velk kaut ko smagu.
iemelsins Kāds, kurš grib kaut ko iegūt.
iemelsis Kāds, kurš grib kaut ko iegūt.
ierosinātājs Kāds, kurš izsaka priekšlikumu, pamudina kaut ko darīt.
gūkša Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
gūsts Kāds, kurš kaut ko meklē, cenšoties to noķert.
guvējs Kāds, kurš kaut ko noķer, iegūst, dabū.
māķis Kāds, kurš kaut ko prot.
dalcis Kāds, kurš kaut ko sadala, izdala.
plīstiķis kāds, kurš neprot darīt vai nevēlas darīt kaut ko saprātīgu.
ķepelis Kāds, kurš neveikli kaut ko veido no māla (ķepē).
smēlis kāds, kurš nezina, kā kaut ko sasniegt.
glābējs Kāds, kurš sargā kaut ko (priekšmetus, nemateriālas vērtības) no posta, nelaimes u. tml.
mekšis Kāds, kurš visur kaut ko slepeni meklē (okšķeris).
pagniezt Kādu brīdi vilkt kaut ko smagu.
izkukoties Kādu laiku bez panākumiem kaut ko runāt.
izlenkties Kādu laiku kaut ko meklēt.
noknosāties Kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu.
izkamstīties Kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt).
ķenkt Kampt, grābt (kaut ko).
kluncīt Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
ņagāt Kārīgi piesavināties (kaut ko).
izgājīgs Kārs uz kaut ko.
iestildzis Kārs, kā uzburts uz kaut ko.
kas pirmais brauc, tas pirmais maļ kas kaut ko sāk darīt ātrāk par citiem, tam tiek kāds labums.
kopsis Katliņš, kāds trauks, kurā var kaut ko ieliet.
aizsargāšana kaut kā novietošana tā, lai pasargātu kaut ko citu no nevēlamas iedarbības
pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
koordinēties Kaut kam ar kaut ko saskaņoties, saskaņot savu darbību.
kompensēt Kaut ko aizstāt ar kaut ko citu.
gūņoties kaut ko apzināties.
reāli rullēt kaut ko darīt īpaši labi.
kacerēties Kaut ko grābt, kampt, kaut ko sasniegt, sameklēt.
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut.
atturēties kaut ko nedarīt.
badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis.
slapstīties aiz pakšiem kaut ko pa kluso darīt; izvairīties.
pūlēt kaut ko radīt, virzīt attīstību.
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt.
pakļibīt Kaut ko strēbt (ēst kaut ko šķidru).
ko nārīt kaut ko.
ko nebūt kaut ko.
apblandīties Klaiņojot apceļot kaut ko.
krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert.
klinčot Klaiņot no vienas vietas uz citu, lai kaut ko ieēstu un iedzertu.
notusties Klusu un it kā pie sevis (kaut ko) nosacīt.
aizkampt Kļūdīties, kaut ko tverot, ķerot.
kupāt Kļūt bagātākam, pārtikušākam, vairot kaut ko.
kupināt Kļūt bagātākam, pārtikušākam, vairot kaut ko.
miezt Kļūt neasam (par zobiem), pārklāties ar kaut ko mizai līdzīgu.
uzrimt Kļūt remdenam (par kaut ko, kas pirms tam bija auksts).
piņģierēt knibināties ap kaut ko.
kādu dziesmu dziedāt ko teikt, kā reaģēt uz kaut ko.
nāras Kokā iecirsti robi, kuros kaut ko iestiprināt.
vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus.
žļēkāt Košļāt kaut ko grūti sagremojamu.
kraukstīt Kožļāt kaut ko cietu.
sakrākt Krācot (kaut ko) piesaistīt, sasaukt.
prohodņaks Krāpšanas veids, paņemot naudu, lai it kā kaut ko nopirktu vai kādam iedotu, ieejot veikalā vai birojā pa vienu un izejot pa otru izeju.
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
nokukot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
nokūkot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
čunčulēties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuloties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčuļoties Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt; čunčulēt (2).
čunčulēt Kūtri, nevīžīgi un nekārtīgi kaut ko mazliet darīt.
ķencēties Ķēpāties, aiztikt kaut ko lipīgu.
sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu.
iecienāt Labi paēdināt; atkārtoti pacienāt ar kaut ko garšīgu.
lāt Lamāt, lādēt kaut ko.
peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes.
skalot smadzenes lasīt morāli; censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
breikšķis Lempis, ļoti neveikls cilvēks, kas visam pieskaras, uzgrūžas un kaut ko apgāž.
sipenēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
siperēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
sīpēt Lēnām bērt, birdināt kaut ko, bārstīt; berot, krītot gāžoties dobji skanēt, būkšķēt.
mūrēt Lēnām kaut ko darīt.
čampāties Lēnām un neveikli kaut ko darīt; pavirši izdarīt.
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt.
tepčāties Lēnām, lempīgi kaut ko darīt.
tušāties Lēnām, nesekmīgi kaut ko darīt, niekoties, vilcināties.
čurkāties Lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt).
klimša Lēnīgs cilvēks, kas bieži kaut ko uzsāk, bet nepabeidz.
mērgļāt Lēnītēm, ar lielām pūlēm kaut ko darīt.
pikņīties Lēnītēm, kaunoties vai pa jokam kaut ko darīt.
atgardināt Līdz apnikumam ar kaut ko ļoti garšīgu cienāt.
piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt.
normāls lieto, lai apzīmētu kaut ko stulbu.
braiks Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
braikt Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
apbarot Likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies.
lenkšot Locīt (kaut ko lentveidīgu).
apčāpāt Lodāt ap kaut ko.
kormuška Lodziņš kameras durvīs, caur kuru kaut ko dod.
hysteron proteron Loģiska kļūda, kas tiek pielaista, kad kādu apgalvojumu grib pierādīt ar kaut ko, kas pats var tikt pierādīts tikai ar šo apgalvojumu.
bučot roku lūgties kādam (kaut ko), ļoti lūgt.
atbrīvošana Ļaušana nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
kā īkšķis ļoti liels (runājot par kaut ko mazāka izmēra).
salikt pa plauktiņiem ļoti rūpīgi klasificēt, mērķtiecīgi izkārtot kaut ko.
izraudāt acis no pieres ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
izraudāt visas acis ļoti stipri un ilgi raudāt par kaut ko.
blatikatsja Mācīties kaut ko darīt.
uzmācīt Mācot samācīt uz kaut ko.
zamasķiritsja Mākslīgi izraisīt kādu saslimšanu, ierīvējot, injicējot kaut ko u. tml.
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids.
paķizīt Mazliet ķircināt, kaut ko parādot, bet nedodot.
izmest makšķeri mēģināt ar viltību, aplinkus panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
kamarēt Mēģināt kaut ko iegūt vai sasniegt.
šustīt Mēģināt kaut ko slepeni uzzināt.
uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
kaimerēt Meklēt (kaut ko), rakņāties.
žangalēt Meklēt ūdenī (kaut ko ar kārti).
drizgāt Meklēt vainas, pelt (kaut ko ēdamu).
nokrēst Mest lejā (kaut ko smagu vai ar atvēzienu).
pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu).
tūdīt Mudināt, skubināt, kūdīt (uz kaut ko).
knušināt Murmināt; pavirši strādāt; pavirši kaut ko darīt.
dilatators Muskulis, kas kaut ko paplašina.
burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
šļemmāt Mutē kaut ko valstīt šurp un turp.
tērēšana naudas vai materiālu vērtību kopuma mazināšana, maksājot par kaut ko, pildot saistības vai dāvinot
urbt Neatlaidīgi (kaut ko) darīt.
apēst vai ar acīm neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku skatīties uz kādu, uz kaut ko.
nedot ne plika graša nebūt drošam par kaut ko.
pērties Nedarīt to, ko vajag, bet kaut ko citu.
patiekties Nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu.
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko).
neatkarīgs neievērojot kaut ko; nesaskaņojot ar kaut ko
sukstenēties neizveicīgi, tūļīgi kaut ko darīt.
kazuāls Nejaušs, tāds, kas nedod pamatu kaut ko vispārināt.
pačabināties Nekārtīgi kaut ko izdarīt.
apcelt kā kaimiņu āzi nekautrīgi izmantot, kaut ko noblēdīt.
grezāt Nemākulīgi kaut ko darīt.
grezāties Nemākulīgi kaut ko darīt.
iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
zāģēt kā ar zāģi kādu nemitīgi pārmest kādam kaut ko.
šaudelīgs nenoteikts; tāds, kas kaut ko iesāk, bet nepabeidz.
ieķirmināt Nepareizi iesākt kaut ko darīt.
ulderis Nepraša, kas steigā izdara kaut ko sliktu.
sastirkāties nēsājot kaut ko smagu, velkot vai paceļot, pārpūlēties.
tāpiņot Nesaprātīgi, bez domāšanas kaut ko darīt.
pašļupt Nesaprotami kaut ko pateikt.
noļurināt Nesaprotami, neskaidri teikt (kaut ko).
stebīt Nēsāt, valkāt (kaut ko nepiemēroti, garu, kas velkas pa zemi).
sažabravuot Neskatoties uz grūtībām, kaut ko sev sameklēt.
inkontinence Nespēja aizturēt kaut ko, atturēties no kaut kā; nespēja aizturēt izkārnījumu, urīna izvadīšanu.
žiebt Nest, celt (kaut ko smagu).
gramzdīt Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
gramzdīties Netikt ar kaut ko galā, mīcīties uz vietas.
puņķains netīrs, nosmērēts ar puņķiem vai kaut ko gļotainu.
mest pie malas neturpināt, pārtraukt, beigt kaut ko.
nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko.
žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi.
žļurdzīties Neveikli kaut ko darīt (piemēram, kaut cūku).
ķempēties Neveikli kaut ko darīt.
kuknīties Neveikli kaut ko darīt.
kūžņāties Neveikli kaut ko darīt.
lorgāt Neveikli kaut ko darīt.
kurļāties Neveikli kustoties kaut ko darīt.
muļīt Neveikli un ilgstoši kaut ko darīt.
ķeimuroties Neveikli un neefektīvi kaut ko darīt; tūļāties, vilcināties.
čuknīties Neveikli, lempīgi ar kaut ko nodarboties.
peķēt Neveikli, neizveicīgi kaut ko darīt.
kā bez nagiem neveikli, nemākulīgi (darīt kaut ko).
bīdeklis Neveikls cilvēks, kas baidās kaut ko darīt pēc savas iniciatīvas.
kaitējums Nevēlama iedarbība uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
kaitēt Nevēlami iedarboties uz kaut ko (piemēram, par vielām, vides apstākļiem).
strebuļoties Nevērīgi, steidzīgi kaut ko darīt.
suskāties niekoties, kasīties, darīt kaut ko nenozīmīgu.
knipelēties Niekoties; niekojoties kaut ko dauzīt.
pārpirkt no jauna pirkt (kaut ko, kas jau bija nopirkts).
aizkalpot No sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu.
noburžļāt Noberzt (kaut ko nokrāsotu).
ieķērnāties Nodarbojoties ar kādu vai kaut ko darot, nosmulēties.
nužināt Nodarboties ar (kaut ko).
nužināties Nodarboties ar (kaut ko).
kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem.
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu).
izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties.
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
aizguldīt Nolikt (kaut ko) priekšā kādam.
notutināt Nolikt, novietot kaut ko tā, lai tas neapgāztos.
nogruģināt Nomurmināt pie sevis kaut ko.
nostilpāt Nonest (kaut ko smagu).
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
mikr- Norāda uz kaut ko mazu, sīku.
nano- Norāda uz kaut ko nenormāli sīku.
pale- Norāda uz kaut ko primitīvu, bijušā atkārtojumu, filoģenētiski senu.
mon- Norāda uz kaut ko tādu, kas ir viens, vienīgais.
kvazi- Norāda uz kaut ko vai gandrīz tādu pašu, šķietamu, neīstu.
pant- Norāda uz kaut ko visaptverošu.
panto- Norāda uz kaut ko visaptverošu.
dendr- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
dendri- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
-trops Norāda uz virzību vai iedarbību uz kaut ko.
raskolotsja Noskaidrot kaut ko.
raskruķitsja Noskaidrot kaut ko.
disponēts noskaņots (kaut ko darīt).
nošļaukt Noslaucīt (kaut ko šķidru).
apkārtmūris Noslēgts mūris, kas uzbūvēts ap kaut ko.
zaķiriķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
zanačiķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu.
aizsitināt Nostiprināt, aptinot ap kaut ko.
iecietināt Nostiprināt, nodrošināt pret kaut ko.
prioritizēt noteikt kaut ko par [prioritāru]{s:1643}
zatoržmačonnijs Notiesātais, kas ar pazemotu notiesāto dara kaut ko kopā.
nošļerbelēt Notraipīt ar kaut ko šķidru.
nošļeberēties Notraipīties ar kaut ko šķidru.
brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost).
situēts Novietots (parasti attiecībā pret kaut ko).
apmaukt Novilkt, uzvilkt pār kaut ko.
bāžīties Nozagt kaut ko paslēptu.
bāžļoties Nozagt kaut ko paslēptu.
uzņemties Ņemot (ko) nejauši pacelt kaut ko nevajadzīgu, nepiemērotu.
ieknubināties Ņemt vai ēst kaut ko pa mazam nieciņam.
burties ņemties, darboties (gar kaut ko)
pieošņāt Ošņājot nodarīt (kaut ko ļaunu).
lielināt Padarīt kaut ko lielāku apjomā.
salekšķēt Padarīt kaut ko netīru.
paplacināt Padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt.
izmozēt Pagatavot, izgatavot (kaut ko būtisku, lietojamu).
likt svaru kausos pakļaut kaut ko pārbaudei, salīdzinājumam, riskam.
noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu.
ticēt Paļauties uz kaut ko.
jodināt Pamudināt uz kaut ko, kaut ko atgādināt.
saradzināt Pamudināt, paskubināt (uz kaut ko).
āķoties Panākt kaut ko ar (nelielu) mānīšanos.
panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē.
kamīt Paņemt, atņemt (kaut ko).
piespirāt Papildus spirāt; pievienot papildus (kaut ko graudainu).
izvensties Par kaut ko attīstīties, kļūt.
izdēvēt Par kaut ko iztērēt.
paēsties Par kaut ko mazliet dusmoties, bārties.
ķizināt Parādīt kādam kaut ko patīkamu, bet nedot to.
kriminalizēt Paredzēt kriminālatbildību (par kaut ko).
žaustelēties Pārgalvīgi kaut ko darīt.
aizvurvēt Pārklāties ar kaut ko.
piešķutēt Pārliecināt par kaut ko, pamudināt.
pārkrēst Pārliet (kaut ko pusšķidru no viena trauka otrā).
ciklēties Pārmērīgi koncentrēties uz kaut ko vienu.
atgundums Pārsātinājums, riebums; iestājas kaut ko pārāk bieži darot, līdz tas apnīk un sagādā nepatiku.
noslēgt rēķinus pārskatīt, izvērtēt līdzšinējo, izbeigt kaut ko.
spusķiķ na tormoza pārtraukt, palēnināt kaut ko.
pārvietot pārveidojot vai pārkārtojot kaut ko (tekstu, attēlu u.c.) kompozīcijā, ievietot to citā vietā
brauciens pārvietošanās ar transportlīdzekli uz noteiktu galamērķi vai pa noteiktu maršrutu ar mērķi kaut ko darīt, pieredzēt.
slūpēt Pārvietot kaut ko ar slūpes (5) palīdzību.
paprast Pārzināt, prast kaut ko iegūt.
uzderināt Paskubināt, pierunāt (uz kaut ko).
būt nomodā pastāvīgi rūpēties, gādāt par kaut ko.
nēsā kā kaķene savu kaķēnu (kādu, ko) pašaizliedzīgi rūpēties par kādu, ar grūtībām kādu audzināt, uzturēt, pārceļoties no vienas vietas uz otru; glabāt, slēpt kaut ko dažādās vietās.
atgādināšana pateikšana (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (kaut ko); likšana atcerēties
netēvis Patēvs, kuru apstākļi kavē kaut ko darīt bērna labā.
rokas nauda pati pirmā nauda, kura tiek saņemta, kaut ko pārdodot.
atklāt jaunu Ameriku patstāvīgi izzināt kaut ko sen zināmu (parasti nolieguma teikumos).
zamuhļiķ Paturēt kaut ko, kas bija jānodod citam.
neskatīties ne virsū paust necieņu pret kādu, neizrādīt ne mazāko interesi par kādu, kaut ko.
novākšķīties Pavadīt kādu laiku taustoties kaut ko meklējot.
piemulsināt Pavedināt (uz kaut ko sliktu).
atroceņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
atrociņis Pavēršot roku uz mugurpusi, aiz muguras vai ar otrādi apgrieztu plaukstu kaut ko ņemt, sviest, liet u. tml.
ņerglīt Pavirši kaut ko darīt.
treibēt Pavirši kaut ko gatavot.
nokraistīt Pavirši kaut ko izdarīt, nokārtot.
sanarstīt Pavirši sasiet (kaut ko kopā).
saliešķēt Pavirši, neveikli (kaut ko) darīt, taisīt.
kā mazu suni pavisam vienkārši, kā nieku, kaut ko viegli izdarīt.
iegnozīt Pēc vairākiem mēģinājumiem iecelt (kaut ko smagu).
pamūdīt Pēkšņi palaist vaļā (kaut ko turētu).
terminators Persona vai lieta kas terminē kaut ko.
aranžētājs Persona, kas aranžē, t. i., kaut ko sagatavo (piem., svētku programmas).
ieguvējs persona, kas dabūjusi kaut ko savā īpašumā, rīcībā
uzurpators Persona, kas prettiesiski sagrābusi varu vai piesavinājusies cita tiesības uz kaut ko.
pielikt roku (pie kā, kur) piedalīties kādā darbā, norisē, strādāt, palīdzēt; veicināt kaut ko.
pieplorķēt Piemazgāt, piejaukt ar kaut ko.
apsaucināt Pieminēt aizlūguma laikā no kanceles to, kas izdarījis kaut ko sliktu.
piekrēst Piepildīt ar kaut ko nokritušu, nobirušu, izkritušu.
grūtredzēt Pieredzēt, piedzīvot kaut ko smagu.
zapragaķ Piespiest kaut ko darīt.
prikoloķ Piespiest kaut ko izdarīt.
piestāt Piestu grūst - smalcināt kaut ko piestā.
pievairināt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu).
pievairīt piestumt, piebīdīt, piegrūst (kaut ko smagu).
iedzerties Piesūkties ar kaut ko un kļūt netīram, plankumainam.
jekāt Piešūt (kaut ko vaļīgu).
sacirsties uz deviņi pilnā gatavībā kaut ko darīt; saposties.
pārvilkt krustu (kaut kam) pilnīgi atteikties no kaut kā, izbeigt, aizmirst kaut ko.
appīnes Pīnes, ko greznojot pin vai tin ap kaut ko apaļu.
apvarzāt Pīt kaut ko tīklveidīgu.
noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien.
ģirnīt Plātīties ar kaut ko, lielīties.
ģirnīties Plātīties ar kaut ko, lielīties.
marnīties Plīties virsū, uzmākties ar kaut ko.
atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu.
uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni).
narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
mācēšana prasme, māka (kaut ko izdarīt)
iztrāpīt Precīzi pielāgot, trāpīt; izdarīt kādam kaut ko par patiku.
heirēka Prieka sauciens, ko mēdz lietot, kad kaut ko atklāj vai kad ienāk prātā ģeniāla doma.
ierosināšana Priekšlikuma izteikšana, pamudināšana darīt kaut ko.
aizsargs Priekšmets, ierīce, iekārtojums, kas aizsargā pret kaut ko
intrapersonālā saziņa process, kurā indivīds runājas pats ar sevi, par kaut ko domādams, kaut ko izlemdams vai arī veidodams viedokli par savu Es.
pacelt roku (pret kaut ko) protestēt, vērsties, nostāties pret kaut ko.
deldēt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
kulstīt mēli pūlēties ar runāšanu kaut ko panākt.
muijāties Pūlēties, lai kaut ko sasniegtu.
poņķāties Puņķēties, lēnām kaut ko darīt.
sudīteris radījums, kas steidzīgi staigā apkārt un kaut ko meklē.
ļikstināt Radīt klusas skaņas, kā kaut ko ēdot, zelējot.
praecipe rakstiska pavēle kaut ko darīt vai nedarīt.
šņabac Raksturo pēkšņu darbību, piemēram, lēcienu, kaut ko ķerot.
žļaugs Raksturo plaukšķošu troksni, kāds rodas kaut kam smagam pēkšņi iekrītot ūdenī vai sitot ar kaut ko slapju.
činkstināties Raudot kaut ko lūgt, mēģināt izlūgties.
apraut Raujot aptīt ap kaut ko un cieši savilkt.
puņķēties Rīkoties lēnām, tūļāties; neglīti kaut ko darīt.
nieska Rīkste, nūja, runga ar ko var kaut ko sist.
ūķis Rūcējs, kas ar kaut ko neapmierināts.
vermelēt Runāt (parasti kaut ko nesaprotamu).
dirst bumbiņas runāt kaut ko bezjēdzīgu, muļķības; melot.
aizrūķēt Rūpīgi kaut ko aizgādāt prom.
maderēt Sabojāt (kaut ko).
uzkarsināt Sadumpot, uzkūdīt, uzkurināt (uz kaut ko).
lauzt kaklu kādam sagādāt kādam kaut ko ļaunu, nepatīkamu, pārmācīt, pieveikt.
ķīpāt Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
ķīpāties Sagādāt kaut ko pārlieku daudz.
piemargot Sagatavot lielākā (pietiekamā) daudzumā kaut ko raibu (piemēram, izšuvumus, adījumus).
izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu.
uzlipis Sailgojies (pēc kāda), iekārojis (kaut ko).
izjakarēt Sajaukt, kaut ko meklējot.
jakarēt Sajaukt; jaukt (kaut ko meklējot), rušināt.
iet pupās saka noraidot kādu, kaut ko.
kā balts zvirbulis saka par cilvēku, kas ar kaut ko stipri atšķiras no pārējiem, par kaut ko neparastu, reti sastopamu.
kā sarkans pavediens saka par galveno, būtisko, par kaut ko spilgtu, vienojošu, īpaši izceltu.
ruļez Saka par kaut ko lielisku, stilīgu.
Eifeļa tornis saka par kaut ko ļoti augstu, kas izceļas uz apkārtējā fona.
modes kliedziens saka par kaut ko ļoti modernu.
kā cūkai segli saka par kaut ko ļoti nepiemērotu.
naga melnums saka par kaut ko ļoti niecīgu, gandrīz nemanāmu.
salds kā cukurs saka par kaut ko ļoti saldu.
no Mozus laikiem saka par kaut ko ļoti vecu, sen radušos.
grozies kā gribi, aste kā pakaļā tā pakaļā saka par kaut ko nenovēršamu, neapstrīdamu.
ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
kā audzis saka par kaut ko stabilu, labi nostiprinātu.
āķis lūpā saka par kaut ko tādu, ar ko cilvēku var ieinteresēt vai iekārdināt.
vēja ziedi saka par kaut ko tādu, kam nav pozitīva rezultāta, par ko neauglīgu, nenopietnu.
kā deķis saka par kaut ko vienmērīgi, biezi noaugušu.
vai lūst vai plīst saka par kaut ko, kas jāizdara, jāpaveic katrā ziņā.
piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā.
diņģējas kā čigāns saka tad, ja kāds par kaut ko ļoti kaulējas.
velns zin saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko.
nenovēlēt ne savam ienaidniekam (kaut ko) saka, atzīstot kaut ko par ļoti lielu ļaunumu.
neviens pa muti nesitīs saka, iedrošinot runāt, kaut ko jautāt, noskaidrot.
kā pie mieta piesiets saka, ja cilvēks nespēj no kaut kā atkāpties, kaut ko pārvarēt.
kā mušas uz medu saka, ja daudzi uzmācīgi tiecas pēc viena un tā paša cilvēka ievērības, visiem spēkiem cenšas iegūt kaut ko kārotu.
nevar iestāstīt kā zirgam pasaku saka, ja ir grūti, gandrīz neiespējami kādam kaut ko ieskaidrot.
salms pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko.
smilga pārdeg saka, ja kādam ātri pāriet patika uz kaut ko.
laimīga roka saka, ja kādam īpaši veicas ar kaut ko, laimējas.
mēle niez kādam saka, ja kādam ļoti gribas ko pateikt, par kaut ko runāt.
priecājas kā bērns par kliņģeri saka, ja kādam par kaut ko ir ļoti liels prieks.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu.
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi.
nokost sev vai mēli saka, ja kāds ir cieši apņēmies par kaut ko nerunāt, klusēt.
kā nopērts saka, ja kāds ir ļoti nokaunējies, kaut ko ļoti nožēlo.
atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko dara, visu atlicis, no visa atsacījies.
kā kaķis uz baldriānu saka, ja kāds kaut ko ļoti kāro, pēc kaut kā pārmērīgi tiecas.
sēd kā krauklis saka, ja kāds kaut ko neatlaidīgi cenšas izdiedelēt.
iet pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo.
ķerties pie sirds saka, ja kāds kaut ko sāpīgi pārdzīvo.
būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties.
vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
paņemt līdzi kapā saka, ja kāds nomirst, neizpaudis kaut ko, nenodevis palicējiem savu pieredzi, māku.
kā bada dzeguze saka, ja kāds pastāvīgi par kaut ko gaužas, žēlojas par trūkumu.
lipt pie pirkstiem saka, ja kāds piesavinās kaut ko no uzticētajām materiālajām vērtībām, zog.
pūš kā sila priede saka, ja kāds smagi nopūšas, ir nomākts, bēdīgs, neapmierināts, žēlojas par kaut ko.
iet no rokas saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot.
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu.
ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt.
piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko.
kost vai ar zobiem ārā saka, ja kaut ko no kādas virsmas ir grūti dabūt nost.
beigta balle saka, ja kaut ko uzskata par nokārtotu, negrozāmu un vairs nav vērts par ko runāt.
kā vista saka, ja runā daudz, kaut ko lieku, nevajadzīgu, ja apnicīgi gaužas.
smieties bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
smīnēt bārdā saka, ja vīrietis ar smīnu, smaidu kaut ko nodomā pie sevis.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas.
pasarg dievs saka, kaut ko nevēloties, baidoties no kaut kā.
un punkts saka, lai kaut ko apstiprinātu.
akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
kā dievs debesīs saka, pastiprinot izteikuma ticamību, uzskatot kaut ko par neapšaubāmu.
nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot.
cūku būšana saka, paužot sašutumu, lielu neapmierinātību ar kaut ko.
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
dievs un miers saka, uzskatot kaut ko par atrisinātu, izbeidzot strīdu.
gaidi ar maisu saka, uzskatot kaut ko par neiespējamu.
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu.
uzausīt Saklausīt (kaut ko tālumā).
sakraukstīt Sakost kaut ko cietu.
mesties uz galvas (kaut kur) sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
šaut vaļā sākt kaut ko darīt
vjazaķ Sākt kaut ko darīt.
spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk.
paplest muti sākt runāt, izteikt kaut ko.
aizsmelt Sākt smelt (kaut ko šķidru) (pēc kā radies pārtraukums).
aiztiepties Sākt tiepties, nepiekāpties (par vai pret kaut ko).
aplīgt Salīgt, veikt darījumu par kaut ko (sacīts par visu subjektu kopumu vai attiecināts uz visu objektu kopumu).
kript- Salikteņos norāda uz kriptu vai uz kaut ko apslēptu, nezināmu.
gūņāties Salīkušam ar kaut ko nodarboties.
salenkšot Salocīt (kaut ko lentveidīgu); salenčot.
salenčot Salocīt (kaut ko lentveidīgu).
apmantāt Saņemt kaut ko mantojumā no tēva.
bērt sāli brūcē sāpināt, runājot par kaut ko smagi pārdzīvotu.
inkubācija Sarežģītu uzdevumu risināšanas radošā procesa hipotētiskais posms, kas ietver sevī nesekmīgas apzinātas problēmas risināšanas pārtraukšanu un uzmanības pārslēgšanu uz kaut ko citu.
stundēt Saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi.
saglemšt sasmalcināt, sagremot (kaut ko mitru un sīkstu).
apslaistīt Sastutēt visapkārt (tādā veidā kaut ko atbalstot).
saukalēt Saukt (kādu par kaut ko).
žūrēt Sautēt, kaut ko garšīgu gatavot.
iekost mēlē savaldīties un neizteikt savas domas, neizpaust kaut ko.
pļēpēt Savārīt kaut ko šķidru par pabiezu.
lipu Savienojumā ar "lapu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu.
lapu Savienojumā ar "lipu" raksturo kaut ko augošu, augšup kāpjošu.
līka savienojumā ar "loks" formām raksturo kaut ko līku, līkumainu.
ļerum Savienojumā ar "ļirum" raksturo kaut ko skaļu un haotisku.
trūslu Savienojumā ar "rūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu.
sausoti savienojumā ar "sauss" raksturo kaut ko ļoti izžuvušu, izžāvētu.
slorkt Savienojumā ar "slirkt" apraksta troksni, kas rodas kaut ko pārplēšot.
slirkt Savienojumā ar "slorkt" apraksta troksni, kas rodas kaut ko pārplēšot.
rūslu Savienojumā ar "trūslu" raksturo kaut ko trauslu, neelastīgu.
pievalcīt Savilkt, sanest (kaut ko); pievilkt.
vuārisms Seksuālas baudas gūšana vērojot kaut ko intīmu, pikantu.
fabri Senajā Romā - amatnieki, kas varēja kaut ko pagatavot, mākslinieciski apstrādājot koku, metālu u. c.
klukstene Sieviete (veca), kas pastāvīgi kaut ko jautā vai prasa.
smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
ceļa jūtīs situācijā, kad no divām vai vairākām iespējām jāizvēlas viena, jāizšķiras par kaut ko, robežsituācijā; turpmākajā gaitā.
izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu.
skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
narkšēt Skanēt, rībēt, it kā neskaidri runājot, kaut ko spiežot vai velkot.
skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus).
iztrikšināties Skopojoties, taupīgi ar kaut ko apejoties iztikt.
ļurkāt Skraidot kaut ko meklēt.
sadripēt skribelēt, slikti (kaut ko) pierakstīt.
apeskāt Skriet ap kaut ko.
lažāt slepeni ložņāt apkārt kaut ko meklējot.
cīrāt Slepeni nolūkot; kaut ko ļoti vēlēties iegūt sev.
kumt Slepeni un steigā (kaut ko) darīt.
ieķērnāties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu.
ieķērnēties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu.
pielavīt Slepus kaut ko paņemt, ar to piepildīt.
apmašot Slepus no visiem vezumiem paņemt kaut ko sev.
namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem.
paralipofobija Slimīgas bailes kļūdīties vai kaut ko nokavēt.
blekstēt Slinkot, kaut ko nevīžīgi darīt.
tušnāties Smagi elšot kaut ko darīt, lēni pārvietoties, niekoties.
čingāt Smagi strādāt (fiziski, kaut ko smagu pārvietojot, cilājot).
sipenēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
siperēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
sīpēt Smalki līt; smalki kaisīt, bērt kaut ko.
uzsmelties Smeļot iesmelt kaut ko lieku, negaidītu.
mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas, panākt, ka kāds kaut ko apgūst.
spaušanās Sparīgums, spēks kaut ko darot.
spausme Spaušanās - sparīgums, spēks kaut ko darot.
savācējmašīna Speciāla automašīna, kas kaut ko savāc un pārvieto.
sazvīrot Spēcīgi sašūpot kaut ko, kas atrodas ūdenī.
sadragāties Spēcīgi triecoties (pret kaut ko citu), parasti pilnīgi salūzt, sagrūt, izputēt.
suņa nāsis spēja ātri aptvert un novērtēt situāciju, viegli orientēties apstākļos, noskaidrot kaut ko.
spontaneitate Spēja pašam no sevis iesākt kaut ko, pašnoteikšanās.
aumakām Spēji; ar drūzmu, spiešanos, ar steigu kaut kur mēģināt nokļūt vai kaut ko izdarīt.
spējiens spēks, spēja (kaut ko darīt).
mērķēties Spēlējoties ar ieroci vairākkārt norādīt uz kaut ko vai mērķēt.
braut Spiest, spiesties, berzties, bružāties (gar kaut ko).
izzīst no mēles stāstīt kaut ko izdomātu, nepatiesu.
pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu.
iebraukt auzās, arī sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu, kļūdīties; ciest neveiksmi.
sabraukt auzās stāstīt, darīt kaut ko aplamu.
zinātība stāvoklis, kurā piemīt zināšanas par to, kā kaut ko darīt
aizrīstīties Steidzīgi rijot, ēdot, ierīt kaut ko elpvadā.
kūčot Steidzīgi sagrābt kaut ko, kas tiek piedāvāts.
ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru.
iekampstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
iekramstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
izdirbināt Steigšus (kaut ko) izdarīt.
dribināties Steigšus, bet bez panākumiem ar kaut ko nodarboties.
sastenēt Stenot kaut ko iegūt, sasniegt.
pikāties stīvēties, gausi, ar lielām grūtībām kaut ko darīt.
tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
paderbelēt Strauji, pavirši kaut ko padarīt.
graut Sviest, mest (kaut ko zemē).
tudīties Šā un tā, bet bez labuma (vajadzības) kaut ko darīt.
iedoties Šad un tad kaut ko iedot.
skalderēt Šaudīties; žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
šete še^3^ - lieto uzrunājot vairākas personas, lai pamudinātu kaut ko ņemt
minštelēt Šurp un turp interesēties, lai kaut ko uzzinātu.
izgniezt Šurp un turp iznēsāt, pārvilkt (kaut ko smagu).
biezi tā, ka darbībā iesaistītais objekts ir vai kļūst biezs salīdzinājumā ar kaut ko citu
rūpmane tā, kas par kaut ko rūpējas.
buze Tabu vārds, kad kaut ko negrib saukt īstajā vārdā.
publiskā saziņa tāda komunikācija, kurā cilvēks par kaut ko informē auditoriju.
beztiesība Tāds tiesību subjekta statuss, vispārināta īpašība, kas raksturo situāciju vai stāvokli, kad šim subjektam netiek atzītas vai arī tiek būtiski ierobežotas tam raksturīgās vai pienākošās tiesības, brīvības uz kaut ko.
veiksmīgs tāds, kam izdodas sasniegt labus rezultātus, kaut ko paveikt labā kvalitātē atbilstoši prasībām
grauznis Tāds, kas allaž ar kaut ko nemierā.
derbelis Tāds, kas ātri un slikti kaut ko dara.
piemārša Tāds, kas bieži aizmirst kaut ko.
nereiznieks Tāds, kas dara kaut ko (aizliegtu) nepareizu.
propaideutisks Tāds, kas kalpo iepriekšējai sagatavošanai uz kaut ko.
aizdedzīgs Tāds, kas kaut ko dara ar aizrautību, kaislīgs.
gāzējs Tāds, kas kaut ko gāž, sagrāvējs, izpostītājs.
valtīgs Tāds, kas kaut ko grib panākt ar varu, varmācīgs.
izdomnieks Tāds, kas kaut ko izdomā, izgudro; gudrinieks, viltnieks.
sapratnieks Tāds, kas kaut ko ļoti labi pieprot.
moļa Tāds, kas kaut ko prot, spēj.
en fête tāds, kas kaut ko svin vai ir gatavs svinēt.
tušķis Tāds, kas kaut ko tukšu runā.
mendžīgs Tāds, kas mantkārīgi tiecas pakampt kaut ko sev.
cildīgs Tāds, kas musina kaut ko izdarīt.
sukstene tāds, kas neizveicīgi, tūļīgi kaut ko dara.
makņa Tāds, kas rakājas pa kaut ko, kas izrakņā, izjauc.
sviloņa Tāds, kas skrien, steidzas, kaut ko dara bez apdomas; karstgalvis.
indikatīvs tāds, kas uz kaut ko norāda.
vaķe Tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko).
vaķelētājs Tāds, kas vāc, kārto, pārzina (kaut ko).
okšķerīgs Tāds, kas visur okšķerē, kaut ko meklē.
puntulis Tāds, kurš kaut ko pie sevis murmina, ņurd.
sēne Tāds, kurš nepiekrīt kaut ko darīt, atsakās, autsaiders, atkritējs.
testēt Taisīt testamentu, novēlēt kaut ko testamentā.
dzineklis tas, kas ierosina spēcīgu gribu kaut ko darīt; dzinulis, dziņa
peikšķis tas, kas izdara kaut ko nepareizi.
prohibitīvs Tas, kas kaut ko ierobežo vai aizliedz.
pārmantotājs tas, kas kaut ko manto, pārņem.
garants Tas, kas kaut ko nodrošina vai pret kaut ko pasargā.
izglītotājs Tas, kas kaut ko padara izkoptu, glītu.
budulis Tas, kas kaut ko uzrok, pārrok.
vīģes lapa tas, kas paslēpj, aizklāj kaut ko atklāti neizpaužamu, nerādāmu.
eponīms Tas, kura vai kā vārdā kaut ko nosauc.
pasniedzējs Tas, kurš kaut ko dod kādam citam.
identifikators tas, kurš kaut ko identificē.
atbrīvotājs Tas, kurš palaiž kādu, kaut ko brīvībā.
jaunpienācējs tas, kurš tikko vai nesen kaut ko uzsācis.
izvīzība Tieksme radīt iespaidu, vēlēties kaut ko nozīmēt, būt bezkaunīgam vai lepnam.
mudoties Tiekties uz kaut ko, censties kaut ko sasniegt.
aizgalēties Tikt galā ar kaut ko, paciest.
dabūt pa spārniem tikt ievainotam, piekautam, pārmācītam, dabūt ciest par kaut ko.
krist Tikt strauji virzītam lejup ar mērķi iedarboties uz kaut ko.
trikšināt Trokšņot, kaut ko darīt, radot troksni.
čušāties Tūļājotie, lēnām un mierīgi darīt (kaut ko).
gūrāties Tūļājoties un vilcinoties ar kaut ko nodarboties.
tuntelēt Tūļāties, kaut ko lēnām, nesteidzoties darīt.
kramažāties Tūļāties, lēnām kaut ko darīt; lēnām iet.
mačāties Tūļāties, neveikli, lēnām (kaut ko) darīt.
timbāt Tūļāties, smagi stiept; ar grūtībām vilkties, ar lielām pūlēm kaut ko nest.
taulēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauņāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauņāties Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tautāt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
tauvēt Tūļāties, vilcināties, kavēties kaut ko izdarīt.
knusīties Tūļīgi, neizveicīgi kaut ko darīt.
izrēgāties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies.
izrēgoties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies.
karacēt Ūdenī vai dūņās kaut ko meklēt.
ķerties pie rīkles uzbrukt kādam, gribēt kādu piekaut, nogalināt; nežēlīgi prasīt no kāda kaut ko.
pārdāvināt Uzdāvināt kādam citam kaut ko, kas saņemts kā dāvana.
mesties Uzdoties (par kaut ko).
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu.
kompulsija Uzmācīga ideja, nepārvarama tieksme izdarīt kaut ko pretēji savai pārliecībai vai gribai.
pietillināt Uzmanīgi pienest (kaut ko smagu vai trauslu).
būt nomodā uzmanīt no kā nevēlama, sargāt, aizstāvēt, kādu, kaut ko.
mastēties Uzmanīt, kaut ko paredzēt.
kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā.
satomīt Uznest, uzvilkt (kaut ko smagu).
gruzitsja Uzņemties kaut ko darīt.
ražotājfirma Uzņēmums izgatavotājs; uzņēmums, kas kaut ko ražo.
uzblektēt Uzsist, iesist (par kaut ko).
puļīt Vairākkārtīgi mest lejup (kaut ko vieglu, lielākā apjomā).
pasnaicīties vairākkārtīgi nedaudz pastiepjoties un izstiepjoties, mēģināt kaut ko aizsniegt.
jimstelēt Vairākkārtīgi ņemt (kaut ko).
sūkāties Vairākkārtīgi sūkt; sūkāt kaut ko šmakstinot; laizīties.
štancēt vairumā taisīt kaut ko vienveidīgu.
vaķelēt Vākt, pārzināt (kaut ko).
picināties Veidot kaut ko.
aizšiverēties Veikli rīkojoties, kārtojot kaut ko, aiziet, nokļūt kur.
davārīt Vēl kaut ko pievārīt (papildus).
dakaulēt Vēl papildus kaut ko nosacīt, norunāt.
lincēt Vēlēt kaut ko.
linkēt Vēlēt kaut ko.
aizstaipīt Velkot kaut ko priekšā, nosprostot.
deidot Veltīgi kaut ko gaidīt.
novērojums Vērošanas gaitā iegūta informācija (par kaut ko).
karot vērsties, cīnīties (pret kādu vai kaut ko nevēlamu), vājinot tā ietekmi, spēku
pačokāt Viegli pasist ar kaut ko.
piedukurēt Viegli piegrūst, kaut ko bakstīt, bikstīt.
kaitētājs Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
kaitnieks Viela, apstāklis u.c., kas nevēlami iedarbojas uz kaut ko.
čorkāties Vienatnē un nopietni kaut ko darīt, nepievēršot uzmanību apkārtnei.
rūčāties Vienatnē, bet nopietni darīt (kaut ko).
ņika Vieta, kur kaut ko slēpj.
glabājamais Vieta, kur kaut ko var glabāt.
ieliekamais Vieta, kurā paredzēts kaut ko ievietot.
vērotava Vieta, no kuras kaut ko apskata, vēro; lūkotava.
lūkotava Vieta, no kuras kaut ko apskata.
madēties Vilcināties kaut ko darīt.
gaterēt Vilcināties, būt lēnam; darīt kaut ko negribot.
gniezt Vilkt kaut ko smagu.
stepīt Vilkt, stiept (kaut ko smagu).
žakarēties Virspusēji kaut ko darīt.
maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam.
ziberēt Zibensātrumā rīkoties, (kaut ko) darīt.
vbagriķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
vlomiķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
vplaviķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
vpruģiķ Ziņot par kaut ko vai par kādu.
atzīst Zīžot kaut ko nepiemērotu, izmainīt to.
žmaidzīt Zmaidzīt (kaut ko mīkstu spaidīt).
aizšņakstēties Zobi izdot čirkstošu skaņu (kožot kaut ko cietu).
ielangāt Zvanīt (nekvalitatīvi, kaut ko dauzot).
skaldarēt Žigli steigt, ātri darīt kaut ko.
žvingus Žvingus laist - rotaļā, kurā met mazus akmentiņus zemē, lai kaut ko minētu (zīlētu).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa kaut ko.