Paplašinātā meklēšana
Meklējam emu.
Atrasts vārdos (200):
- emu:1
- demu:1
- emus:1
- iemu:1
- lemur:1
- asemum:1
- atņemu:1
- cemuls:1
- cemurs:1
- Cremun:1
- čemuls:1
- čemurs:1
- emuārs:1
- emulis:1
- emuzis:1
- gemula:1
- iemukt:1
- iemurt:1
- iemute:1
- jemurs:1
- ķemurs:1
- ķemurs:2
- Lemula:1
- lemurs:1
- ļemurs:1
- memurs:1
- Nemuna:1
- Nemuns:1
- oremus:1
- atgremu:1
- bemukts:1
- ciemuļa:1
- Ciemupe:1
- Čemulpo:1
- čemurot:1
- emulģēt:1
- iemudēt:2
- iemudēt:1
- iemuģīt:1
- iemulda:1
- iemulēt:1
- iemulst:1
- iemurīt:1
- iemutis:1
- ķemulis:1
- memuāri:1
- memulis:1
- memuris:1
- memurot:1
- miemurs:2
- miemurs:1
- nemudrs:1
- piemuit:1
- piemuīt:1
- piemukt:1
- apodemus:1
- cecemuša:1
- čemurene:1
- čemuriņš:1
- čemurots:1
- dziemuļa:1
- emulgens:1
- emulsija:1
- emulsīns:1
- emulsors:1
- eremurus:1
- iemudrīt:1
- iemugure:1
- iemuldēt:1
- iemuļļāt:1
- iemurdēt:1
- iemustīt:1
- iemutnis:1
- ķemulīgs:1
- ķemurags:1
- Lemurija:1
- memušķis:1
- Nemunēle:1
- nemužģis:1
- neremune:1
- pacemurs:1
- pačemurs:1
- Panemune:1
- piemudāt:1
- piemudēt:1
- piemulst:1
- Biemupīte:1
- cemurains:1
- čemukslis:1
- čemuraini:1
- čemurains:1
- čemuraiņš:1
- čemurkode:1
- čemurvīns:1
- demuredžs:1
- dziemulis:1
- emuārists:1
- emulācija:1
- emulators:1
- emulēšana:1
- emulganti:1
- emulsoīds:1
- emuļoties:1
- iemudināt:1
- iemuidzīt:1
- iemuities:1
- iemurdzīt:1
- iemusināt:1
- lemuridae:1
- Nemunaite:1
- Nemunelis:1
- peļlemurs:1
- piemuldēt:1
- piemuļķēt:1
- piemuļķot:1
- piemušķīt:1
- ciemupieši:1
- čemurneļķe:1
- čemuroties:1
- čemurveida:1
- čemurveidā:1
- čemurzieži:1
- demulcents:1
- demulgents:1
- emulgators:1
- emulģēšana:1
- emulģēties:1
- emundācija:1
- iemudēties:1
- iemudīties:1
- iemudoties:1
- iemudzināt:1
- iemudžināt:1
- ļemuroties:1
- memuārists:1
- Montemurlo:1
- Panemunēle:1
- piemudināt:1
- piemudināt:2
- piemuižļot:1
- piemuļināt:1
- piemurināt:1
- piemuršķēt:1
- piemusināt:1
- Bersemuende:1
- cemurziedis:1
- čemurainība:1
- čemurainums:1
- Čemušgezeka:1
- emulgēšanās:1
- emunktorijs:1
- iemuldēties:2
- iemuldēties:1
- iemuldīties:1
- iemuļļāties:1
- iemundrināt:1
- iemunsturēt:1
- kremuļoties:1
- maianthemum:1
- nemuižnieks:1
- panemunieši:1
- piemulsināt:1
- piemuļķināt:1
- piemurdināt:1
- piemurdinēt:1
- piemurduļāt:1
- piemurkšķēt:1
- piemurkšļāt:1
- čemurpūkaine:1
- čemurveidīgs:1
- deemulgators:1
- deemulģēšana:1
- demukozācija:1
- demutizācija:1
- fotoemulsija:1
- helianthemum:1
- iemurkšēties:1
- Kautzemuende:1
- leucanthemum:1
- limnanthemum:1
- Mahlemuische:1
- osphoronemus:1
- piemunsturēt:1
- chrysanthemum:1
- čemurziedains:1
- iemudžināties:1
- iemurkšķēties:1
- iemurmināties:1
- iemurmuļoties:1
- kodolemulsija:1
- lemurveidīgie:1
- iemundrināties:1
- demultipleksors:1
- piemunsturēšana:1
- demultiplikators:1
- mesembryanthemum:1
- demultipleksēšana:1
- kodolfotoemulsija:1
- demunicipalizācija:1
- fakoemulsifikācija:1
Atrasts vārdu savienojumos (109):
- Apodemus agrarius
- Apodemus flavicollis
- Apodemus sylvaticus
- Asemum striatum
- atņemu atņemām
- atņemu ņemām
- atņemu ņemdamies
- baltā čemurpūkaine
- biezlapiņu čemurpūkaine
- braukt uz kukaiņu ciemu
- braukt uz tārpu ciemu
- brūnā čemurpūkaine
- cauru dienu (nedēļu, mēnesi, gadu, vasaru, ziemu u. tml.)
- Čemulpo līcis
- čemura stari
- čemurainā baltstarīte
- čemurainā čemurene
- čemurainā mauraga
- čemurainā spīgulīte
- čemurainais pelašķis
- čemurainais puķumeldrs
- cemuriņa stari
- čemuriņa stari
- čemuru akācija
- čemuru asparāgs
- čemuru augstiņš
- čemuru eleagns
- čemuru korallene
- čemuru neļķes
- čemuru palēks
- čemurziežu dižtauriņš
- čemurziežu dzeltenā blakts
- čemurziežu kaitēkļi
- čemurziežu laputs
- čemurziežu zaļganā blakts
- čemurziežu–kārklu laputs
- Chaerophyllum temulum
- Chrysanthemum carinatum
- Chrysanthemum coronarium
- Chrysanthemum frutescens
- Chrysanthemum indicum
- Chrysanthemum leucanthemum
- Chrysanthemum multicaule
- Chrysanthemum paludosum
- Chrysanthemum segetum
- Colletotrichum lindemuthianum
- daivainā čemurene
- Digitaria ischaemum
- dūmpelēkā čemurpūkaine
- dzeltenā čemurziežu blakts
- dzemuma stunda
- emu eļļa
- emulģējošie sāļi
- emulsijas kamera
- emulsijas krāsa
- Eremurus aitchisonii
- Eremurus himalaicus
- Geranium eriostemum
- Gloeosporium tremulae
- gobu čemurpūkaine
- Gremu kalns
- Heteronema tremulum
- Hypericum androsaemum
- īskātu čemurvīns
- Konrāda čemurpūkaine
- krist zemu
- kurpīšlapu čemurvīns
- Lactarius volemus
- Lemuāna deicija
- Lemuāna filadelfs
- Lemur catta
- Lemur variegatus
- Leucanthemum maximum
- Leucanthemum vulgare
- Lolium temulentum
- Maianthemum bifolium
- mazais emu
- Mēdemu purvs
- Melampsora tremulae
- Mesembrianthemum criniflorum
- Mesembrianthemum crystallinum
- Mesembrianthemum pyropaeum
- milzu čemurene
- modemu banka
- Nemunas svīta
- Nemunas zemiene
- Nemunēles Radvilišķi
- nolaisties tik zemu
- Osphoronemus gorami
- pačemuru roze
- Panemunēles stacija
- Panemunes pagasts
- Phellinus tremulae
- Poliphemus pediculus
- Polycnemum arvense
- Populus tremula
- salikts čemurs
- salnas čemurpūkaine
- sedzējemulsijas process
- termināļa emulācija
- termināļa emulators
- termināļa emulēšana
- Titaesporina tremulae
- trīsslāņu emulsija
- vienkāršs čemurs
- zaļganā čemurziežu blakts
- zemu krist
- Ziemupes pagasts
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne
Atrasts skaidrojumos (500):
- tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
- reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum")
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
- gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru
- vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus
- ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints
- portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
- emulgators aparāts emulsijas pagatavošanai
- kriofors aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot
- mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos
- Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
- Budberga apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune
- Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
- Nemunēles Radvilišķi apdzīvota vieta Lietuvā, Panevēžas apriņķa Biržu rajonā, pie Apaščas ietekas Nemunēlē (Mēmelē)
- Seredžus apdzīvota vieta Lietuvā, Tauraģes apriņķa dienvidaustrumu daļā, pie Dubīsas ietekas Nemunā
- iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu)
- izjāt Apmānīt; piemuļķot
- apmuļķināt Apmuļķot, piemuļķot, muļķot
- parastā apse apšu suga ("Populus tremula")
- vēsi apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar mēreni zemu temperatūru, zemas temperatūras izjūtu
- attēluztverošā virsma ar emulsiju pārklātā filmas daļa
- fotopapīrs ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates
- fotoplate ar fotoemulsiju pārklāta stikla plate fotografēšanai
- plate ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate
- modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus
- zemfrekvences ar samērā zemu frekvenci
- sedzējemulsijas process ar sedzējemulsijas palīdzību uzņemtu divu atsevišķu attēlu apvienošana kopēšanas procesā
- papiross ar tabaku pildīta, smēķēšanai paredzēta plāna papīra caurulīte ar samērā garu biezāka papīra iemuti
- čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem
- Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
- krūmu argirantēma argirantēmu suga ("Argyranthemum frutescens")
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā
- baby bonds ASV izdotie valsts vekseļi, nelielās kupīrās, ar zemu augļu likmi
- duty-free atbrīvots no muitas nodevas, nemuitojams (par precēm)
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
- gulēt uz ceļiem atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
- Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m)
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
- atminēšana atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem; [atminēšanās]{s:1215}
- atcerēšanās atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem)
- atminēšanās atsaukšana atmiņā (par agrāk saņemu informāciju, iespaidiem); [atcerēšanās]{s:510}
- čemura stari atsevišķie ziedu kāti vienkāršā čemurā
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu
- ķīmiskā attīstīšana attīstīšana, kurā reducējas emulsijas sudraba halogenīda graudi
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- ribains auglis auglis ar gareniem izciļņiem, kas ir būtiska pazīme čemurziežu dzimtas sugu noteikšanā pēc gataviem augļiem
- sačemuroties Augot izveidot vairākus, daudzus čemurus
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa
- Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
- kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
- radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju
- atpīlis Avotaina vieta, kas pa ziemu neaizsalst
- albidūrija Bāla, bezkrāsaina urīna ekskrēcija ar zemu specifisko svaru
- Lyophyllum connatum baltā čemurpūkaine
- baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
- pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā
- panemunieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Panemune" iedzīvotāji
- miega slimība beri-beri - infekcijas slimība, ko pārnēsā cecemušas; beriberi
- berula Berulas – čemurziežu dzimtas ģints
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija
- rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
- aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
- bamsteri Bikses ar ļoti zemu jostas vietu
- balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita")
- balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
- blonģinka Blondīne; meitene ar zemu intelekta līmeni
- skaistkārkls Brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints kultivēts krāšņuma krūms, 3-4 m garš, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asinssarkanu, lapas gludām malām ar īsām spilvītēm, balti ziedi pačemuros, auglis apaļš, melns ar baltām punktīm
- bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas
- Lyophyllum decastes brūnā čemurpūkaine
- Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms
- Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- ursolskābe C~30~H~48~O~3~, triterpēnskābe augļu kutikulā un dažu augu lapās; emulsijas līdzeklis farmācijā
- želatīns caurspīdīgs šāds materiāls, ko izmanto kā sudraba sāļu nesēju fotoemulsijā
- glossina Cecemušas
- čenkurains Cekulains, pušķains, čemurains
- gudronators Ceļu būvmašīna vienmērīgai saistvielu (bitumu, darvas, emulsiju) izliešanai uz ceļa virsmas ceļu būvdarbos un remonta darbos
- polimērcementbetons Cementbetons, kura saistvielai pievienota polimēra ūdensemulsija vai ūdenī šķīstoši polimāri
- špice Cigaretes iemute
- mundštiks Cigaretes iemutis
- munštiks Cigaretes iemutis
- spicis Cigaretes, cigāra iemute
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu
- mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
- sincitiolizīns Citolizīns, kas noārda placentas sincītiju; rodas, injicējot dzīvniekam placentas audu emulsiju
- oftalmotoksīns Citotoksīns, kas rodas, injicējot starenes emulsiju
- cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
- Ornithogalum umbellatum čemurainā baltstarīte
- vairsīpoliņu baltstarīte čemurainā baltstarīte
- Grifola umbellata čemurainā čemurene
- Hieracium umbellatum čemurainā mauraga
- Achillea umbellata čemurainais pelašķis
- Butomus umbellatus čemurainais puķumeldrs
- čemains Čemurains
- čemarains Čemurains
- čemuraini Čemurains
- čengurains Čemurains
- ķeķains Čemurains
- čengains Čemurains; ķekarains
- grifola Čemurene
- grifola Čemurenes
- cemuriņa stari čemuriņa kāti, kuru galos ir ziedi
- čemuriņa stari čemuriņa kāti, kuru galos ir ziedi
- epermeniidae Čemurkožu dzimta
- epermenia Čemurkožu dzimtas ģints
- Dianthus barbatus čemurneļķe
- studentneļķe Čemurneļķe - neļķu suga ("Dianthus barbatus"), Latvijā dārzbēglis
- guntene Čemurneļķe ("Dianthus barbatus")
- krustiņš Čemurneļķe ("Dianthus barbatus")
- ķeverains Čemurots, zarains
- lyophyllum Čemurpūkaines
- baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum")
- brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum")
- biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium")
- Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum")
- dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum")
- gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium")
- salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti
- čamurs Čemurs
- čangurs Čemurs
- čema Čemurs
- cemurs Čemurs
- čengurs Čemurs
- cenkurs Čemurs
- čenkurs Čemurs
- čems Čemurs (2)
- čumurs Čemurs (2)
- čems Čemurs (3)
- čokurs Čemurs (3)
- čumurs Čemurs (3)
- čenčere Čemurs, egles čiekurs
- čebrs Čemurs, krūmājs
- salikts čemurs čemurs, kura uz katra kāta ir vairāki ziedi
- vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds
- čimurs Čemurs, kušķis
- krencele Čemurs, ķekars
- krencelis Čemurs, ķekars
- čemukslis Čemurs, mudžeklis
- ķenurs Čemurs, pušķis no ziediem
- čenga Čemurs; ķekars
- ķenors Čemurs; pušķis no ziediem
- Acacia spirocarpa čemuru akācija
- Asparagus umbellatus čemuru asparāgs
- Centaurium erythraea čemuru augstiņš
- miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
- miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
- sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
- sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
- sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
- tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
- vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
- drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
- sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
- sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
- Elaeagnus umbellata čemuru eleagns
- Holosteum umbellatum čemuru holosteja
- Iberis umbellata čemuru ibēre
- Chimaphila umbellata čemuru palēks
- čemurveidīgs Čemurveida
- ampelopsis Čemurvīni - divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints
- kurpīšlapu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis aconitifolia")
- īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata")
- zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem
- cemurziedis Čemurziedis
- morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks
- umbeliferae Čemurzieži
- apiaceae Čemurzieži - divdīgļlapju klases dzimta
- ūdensdille Čemurziežiem piederīgs viengadīgs un divgadīgs indīgs augs, 30-120 cm garumā, aug stāvošos ūdeņos
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
- Papilio machaon čemurziežu dižtauriņš
- mahaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon")
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem
- platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
- prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
- opopanaks Čemurziežu dzimtas dienvidu augs
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
- bifora Čemurziežu dzimtas ģints
- gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga
- zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
- anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas
- suņburkšķi čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas
- selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
- zvaigznīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia"), daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām lapām un sīkiem ziediem vienkāršos čemuros, 9 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
- azorella Čemurziežu dzimtas ģints ("Azorella"), dekoratīvi zemsedzes augi ar mazām, apaļām lapām
- berula Čemurziežu dzimtas ģints ("Berula"), daudzgadīgi lakstaugi ar smalki rievainu stublāju, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem
- knīdija Čemurziežu dzimtas ģints ("Cnidium"), divgadīgi vai daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, lapas ar garām lapu makstīm, >20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- stobulis Čemurziežu dzimtas ģints ("Conioselinum"), \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros
- suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- koriandrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Coriandrum"), viengadīgs garšaugs ar nelieliem, ieapaļiem dzelteniem vai brūnganiem augļiem - sēkleņu skaldaugļiem, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
- falkārija Čemurziežu dzimtas ģints ("Falcaria"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kam īpaši raksturīgas vienkārt vai divkārt trīsstaraini dalītas lapas ar asu, zāģzobainu, skrimšļainu malu, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ģints ("Foeniculum"), siltzemju ārstniecības augs un garšaugs; aptiekas dilles, garšu uzlabotāja droga
- latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga
- bezgale Čemurziežu dzimtas ģints ("Laserpitium"), daudzgadīgi, retāk divgadīgi lakstaugi, divdīgļlapji, lieli, stāviem stulbājiem, baltiem ziediem
- lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu
- rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- dziedenīte Čemurziežu dzimtas ģints ("Sanicula"), daudzgadīgs vai divgadīgs lakstaugs, \~40 sugas, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- selīne Čemurziežu dzimtas ģints ("Selinum"), daudzgadīgi lakstaugi ar stāvu, vienkāršu vai augšdaļā zarotu stublāju, \~6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- briežsakne Čemurziežu dzimtas ģints ("Seseli"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- sārtburkšķis Čemurziežu dzimtas ģints ("Torilis"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, kas klāti ar pieguļošiem matiņiem, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- anīsi čemurziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi, Vidusjūras apkārtnē 2 sugas, daudzviet kultivē
- anīss Čemurziežu dzimtas noragu ģints suga ("Pimpinella anisum"), augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un par garšvielu
- meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu
- ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem
- dižzirdzene Čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints suga ("Angelica archangelica"), augs ar iezaļganiem ziediem apaļos čemuros; Latvijā samērā reti, gk. rietumu daļā; ārstniecības dižzirdzene
- ūdensmīles Čemurziežu ģints, lapas veselas, vairogveidīgas, ar rantotu apmali, ziedi balti vai rožsārti, galviņās
- čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu
- merikarpijs Čemurziežu kopauglis, kas sastāv no diviem sausiem viensēklas augļiem
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele
- cemere Čumurs, čemur; mati pakauša daļā
- homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā
- Grifola frondosa daivainā čemurene
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
- Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- iezvantīkls Datoru tīkls, pie kura attāliem lietotājiem ar modemu starpniecību nodrošināta piekļuve
- programmsarokošanās Datu plūsmas vadības metode, kas nodrošina, ka viena modema nosūtītie dati nepārplūdina otru modemu, ar kuru notiek datu apmaiņa
- somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
- Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe
- Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums
- dažlabziem dažu labu ziemu
- limnante Dekoratīvu augu ģints ("Limnanthes"), koši, zemu augoši augi, kas piemēroti apmalēm, akmeņdārziem un stādīšanai zem kokiem, sēklas bieži uzdīgst arī nākamajā gadā
- nektāraskorde Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Nectarascordum") augi, kas līdzīgi dārza sīpoliem ar pievilcīgiem ziedu čemuriem
- čemuriņš dem. --> čemurs
- dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms
- likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes
- Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas
- Marijammana Dienvidindijas ciemu dieviete, kas bija brahmane un viņu apprecēja kāds nepieskaramais izliekoties par brahmani, atklājot to pēc kāzām viņa izdarīja pašnāvību un tūlīt kļuva par dievieti
- ziepju trauks digitālais fotoaparāts ar zemu izšķirtspēju un nelielu atmiņas karti
- nefelometrija Dispersu sistēmu (aerosolu, putu, emulsiju, šļādumu u. c.) duļķainības noteikšana mērot izkliedētās gaismas intensitāti; vielu kvantitatīvās analīzes metode
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
- pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
- poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ammija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Ammi")
- bifora Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bifora")
- bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga
- kaukale Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Caucalis"), Latvijā konstatēta 1 suga
- turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
- čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās
- sanvitālija Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Sanvitalia"), viengadīgs Meksikas lakstaugs, sīku, zemu augumu, pelēki zaļām ovālām lapiņām, pudurā augošiem stublājiem
- ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā
- moruška Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium Schmidt")
- vīnodziņš Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium", arī "Majanthemum bifolium")
- žagata Divlapu žagatiņa ("Maianthemum bifolium")
- blusenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- majpuķe Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- pakrēslīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- spīdzenes Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- varžaukliņa Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- vīnpuķīte Divlapu žagatiņa ("Majanthemum bifolium")
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
- bāte Dobe, kartupeļu glabāšanai pa ziemu
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem)
- dūkt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem)
- dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem)
- rūkt Dobji, zemu, samērā skaļi skanēt (par mūzikas instrumentiem)
- ēnošanās drukas defekts, kad iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma emulģēšanās dēļ uz iespiedloksnes novilkuma parādās viegla vispārēja krāsu ēna
- Lygus kalmi dzeltenā čemurziežu blakts
- edamīns Dzidrinātājs un atkrāsotājs līdzeklis miecvielu rūpniecībā, ko iegūst samaļot attaukotas sojas pupas par emulsijas vedīgu masu
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī)
- ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā
- vibrācijas elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārvēršana mehāniskajās svārstībās un mehānisko svārstību rezonanse; izmanto zemu (rūpniecisko) maiņstrāvas frekvenču mērīšanai
- e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu
- dromaius emu
- Dromaius novaehollandiae emu
- mazais emu emu suga ("Dromaius minor"), kas bija sastopams Austrālijai tuvējās salās, bet 19. gs. iznīcināts
- emulgēšanās emulsijas veidošanās drukas laikā (eļļa ūdenī vai ūdens eļļā) iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma mijiedarbības rezultātā
- homogenizators Emulsors - mašīna, ar ko gatavo emulsiju
- Etčisona eremūrs eremūru suga ("Eremurus aitchisonii")
- Himalaju eremūrs eremūru suga ("Eremurus himalaicus")
- Olgas eremūrs eremūru suga ("Eremurus olgae")
- dižais eremūrs eremūru suga ("Eremurus robustus")
- andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas
- dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
- Ewangen Evangas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ziemupes pagastā
- Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m
- Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini
- Dusas ezers ezers Suduvas augstienē, Lietuvā, platība 2330 ha, vidējais dziļums - 14,7 m, lielākais - 32,4 m, notece uz Nemunas pieteku Šešupi
- latentais attēls filmas emulsijā fiksētais attēls pirms filmas attīstīšanas
- ekspozīcijas amplitūda filmas emulsijas kvalitātes rādītājs, kas nosaka iespējamās e–as ilguma variācijas, kādas iespējamas, neietekmējot attēla kvalitāti
- atšķirtspēja Filmas emulsijas vai optiskās sistēmas spēja fiksēt attēlā sīkas detaļas
- firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem
- kodolfotoemulsija Fotoemulsija lādētu daļiņu reģistrācijai
- pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība
- retikulācija Fotomateriālu emulsijas slāņa sakrokošanās un saplaisāšana (rodas tīkliņveida raksts) nepareizā apstrādes režīmā
- gaismas jutīgums fotomateriālu spēja gaismas starojuma iedarbībā reģistrēt šo starojumu, veidojot nomelnējumus emulsijas slānī
- emulsijas kamera fotoplate ar vairākām emulsijas kārtām, ko izmanto kodolfizikā jonizējošā starojuma reģistrēšanai
- ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem
- svina glazūra fritēta, svinu saturoša glazūra ar zemu uzkausēšanas temperatūru, labu spīdumu; skābā vidē ķīmiski neizturīga
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās
- Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu
- gaiļbikses Gaiļpieši ("Primula veris"), agrs vasaras augs, ziedi dzelteni, čemuros
- eksponēšana gaismjutīga materiāla (fotoemulsijas) pakļaušana gaismas ietekmei, lai pārnestu attēlu
- zemlodu Gar zemi ložņājošs (par stīgojošiem, zemu augošiem augiem)
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum
- gāse Gārsa - čemurziežu dzimtas lakstaugs
- aegopodium Gārsas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints
- Džoula–Tomsona efekts gāzes temperatūras maiņa, gāzei izplūstot caur cauruļvadu sašaurinājumiem, porainām starpsienām, spraugām u. tml., notiek bez siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi (adiabatiski); efektu izmanto gāzu sašķidrināšanai un zemu temperatūru iegūšanai
- limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes
- susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas
- kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts
- džvari Gruzīnu mitoloģijā - atsevišķu kopienu, ciemu, apvidu aizgādņi, kas pakļauti augstākajam pavēlniekam dievam Gmerti
- daudzziedu gundega gundegu suga ("Ranunculus polyanthemus")
- peroksidāze Hemu saturošs enzīms, oksireduktāze, kas katalizē aktīvā skābekļa pārnesi no ūdeņraža peroksīda uz skābekļa akceptoru audu elpošanā
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās
- pamiriešu valodas ide valodu saimes irāņu valodu grupas valodas, pie kurām pieder vahanu, iškašimu, jazgulemu, šugnanu, rušanu u. c. valodas
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu
- maisītājs Iekārta, kuru lieto maisīšanai - homogēnas (šķīdumu) vai heterogēnas (suspensiju, emulsiju) vides iegūšanai, masas un siltuma apmaiņas procesu intensificēšanai; jaucējs
- sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2)
- iečutināt Iemudināt
- iežļukt Iemukt (2)
- iemuldēties Iemuldēt, ieklīst
- spice Iemute
- špicis Iemute
- sprauste Iemute smēķēšanai
- zobturis Iemutis (cigāra)
- mulstiķis Iemutis (pīpes)
- munstiķis Iemutis; munštiks
- munštuks Iemutis; munštiks
- rūceklis ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni; rūcenis (2)
- rūcenis ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni; rūceklis (2)
- modema eliminators ierīce, kas dažkārt var tikt izmantota datu pārraidei īsos attālumos, lai aizstātu modemu
- termināļa serveris ierīce, kas, izmantojot vienu sakaru kanālu, ar kombinēta signāla palīdzību ļauj pievienot resursdatoram vairākus modemus vai termināļus
- iedūcināt iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu reģistru)
- iezvanpieeja Iespēja nodibināt savienojumu ar citu datoru vai datoru tīklu (piem., interneta tīklu), izmantojot modemu
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- datu komunikācija informācijas pārsūtīšana no viena datora otram, izmantojot kabeļus vai telefona līnijas un modemus, atbilstoši izvēlētajam protokolam
- progresīvā kodēšana informācijas saspiešanas paņēmiens, kas ļauj nosūtīt saņēmējam attēlu sākotnēji ar zemu izšķirtspēju, bet pēc tam pakāpeniski šo izšķirtspēju palielināt
- protokols "Telnet" interneta protokols, kas pieder pie protokolu _TCP/IP_ saimes un ko izmanto attālai piekļuvei tīkla resursiem un termināļu emulēšanai, bieži lieto arī skaru nodibināšanai ar ziņojumdēļa sistēmu un lieldatoriem
- iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus
- Bībeles papīrs īpaši plāns grāmatu papīrs ar zemu gramāžu (28–60 g/m2), ko lieto Bībeles, vārdnīcu, enciklopēdiju un citu izdevumu drukāšanai, ja grāmatai ar lielu lappušu skaitu jābūt pieņemamā biezumā
- irbine Irbene - divdīgļlapju koks vai krūmājs ar lēveraini dalītām lapām, baltiem čemurveida ziediem un sarkanām ogām
- Ampelopsis brevipedunculata īskātu čemurvīns
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem
- nodūkt īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm)
- asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga
- izolīties Izlobīties (no čemuriem) - par riekstiem
- izolīt Izņemt, izlobīt (riekstus no čemuriem)
- drellēt Izpildīt klaušas; atstrādāt parādu par zemu taksi
- kriofilaktisks Izturīgs pret zemu temperatūru, piem., dažas baktērijas
- kriotilaktisks Izturīgs pret zemu temperatūru, piem., dažas baktērijas
- Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju izveidota 1956. gadā Ainažu pilsētai pievienojot Mērnieku ciemu, 2009. gadā Ainažu pilsēta ar lauku teritoriju iekļauta Salacgrīvas novadā, Ainažu lauku teritoriju izdalot atsevišķā administratīvā teritorijā; 2010. gadā Ainažu lauku teritorija pārdēvēta par Ainažu pagastu
- sakura Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata"), dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros
- Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu
- jožus kāds, kas jocīgi (par augstu vai par zemu) apjozis jostu
- citziem kādu ziemu; dažu ziemu
- apciemnieki Kaimiņciemu iedzīvotāji
- čemurziežu kaitēkļi kaitēkļi, kas bojā čemurziežus
- priekškalne Kalnāja vai kalnzemes nomale, ko pārejā apkārtējo līdzenumu veido zemu kalnu vai pauguru reljefs; pjedmonts
- Jazgulemas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, starp Jazgulemu un Bartangu, Tadžikistānā, garums — 170 km, vidējais augstums — 4500-6000 m, lielākais — 6974 m, šļūdoņi
- kuso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziecu čemuri; koso
- koso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziedu čemuri
- ķemurs Kameņu šūnas, čemurs
- varavīksne kamerai pievienojama apertūra, kas regulē uz filmas emulsijas nonākošo gaismas daudzumu
- floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi
- sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu
- ātraudži Kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanās ogas čemuros; retāk melnām ogām
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi)
- reibuma kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum temulum")
- krioekstrakcija Kataraktas operācija, kurā izmanto zemu temperatūru un speciālu ierīci - kriozondi
- iekaulēt Kaulējoties panākt ieņemumu palielinājumu vai izdevumu samazinājumu
- Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m
- akustiskā kavitācija kavitācija, ko izraisa akustiski viļņi (ultraskaņa); plaši lieto emulsiju un suspensiju iegūšanai, kā arī lieko tauku likvidācijai bez ķirurģiskas iejaukšanās
- Šbalanke Kiču (Centrālamerika) mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs - Unapu), kas piemuļķoja pazemes dievus un iznāca no pazemes kā saule
- attēls kinofilmas emulsijas slānī fiksētās ainas projekcija uz ekrāna
- oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai
- grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu
- svītrainā klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus agrarius")
- dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā
- meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā
- šnābulis Klarnetes iemutis
- saulrozīte Klinšrožu dzimtas ģints ("Helianthemum"), puskrūmi, krūmi, lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- nokristies kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokrist (5)
- nokrist kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1)
- kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
- kokamīdu Kokamīdu MEA - kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska viela), virsmaktīva viela, emulgators, iespējamais lietojums - šampūnos un matu kondicionētājos, dažiem cilvēkiem var radīt nelielu ādas alerģisku reakciju, tvaiki ir ļoti indīgi, var saturēt nitrozamīnus, bīstams apkārtējai videi
- gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
- apputinātājmiglotājs Kombinēta mašīna augu apsmidzināšanai ar ķīmikāliju šķīdumiem, suspensijām un emulsijām, augu apputināšanai ar sausiem pulverveida preparātiem, kā arī mitrinātajai apputināšanai
- blogeris Komentāru rakstītājs tīmekļa žurnālā jeb emuārā
- V.32 Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts datu pārsūtīšanai un saņemšanai ar ātrumu līdz 9,6 kilobitiem sekundē, izmantojot modemus, publisko telefonu tīklu vai nomātas līnijas
- V.42bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kas, salīdzinot ar standartu V.42, paredz papildus izmantot arī datu saspiešanu, lai palielinātu modemu caurlaidību
- nabadzības kultūra konceptuāls skaidrojums, kas saista nabadzību ar nabadzībā nonākušo cilvēku vērtībām, normām, disfunkcionālas sociālās uzvedības modeļiem un zemu motivāciju, kas neļauj izmantot iespējas iegūt lielāku ekonomisko labklājību
- Lyophyllum konradianum Konrāda čemurpūkaine
- Rietummidlenda Konurbācija Lielbritānijā, Anglijas vidienē, ietver \~10 pilsētas ar Birmingemu kā centru
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu
- cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
- cetearilglikozīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleosavienojums, ko iegūst no kokosrieksta un kukurūzas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek lietots kā roku un ķermeņa losjons, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu
- aminometilpropanols Kosmētikas sastāvdaļa (spirts, ko gatavo no slāpekļa savienojumiem), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā līdz 1 procenta koncentrācijai, var izraisīt ādas kairinājumu
- cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu
- deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos
- sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni
- stearamidopropildimetilamīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, antistatiķis, izmanto kā matu kondicionētānju, var radīt alerģisku dermatītu, var veicināt nitrozamīnu veidošanos
- glicerilstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, var izraisīt alerģisku reakciju, kontakta dermatītu
- gliceriloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, var izraisīt kontakta dermatītu un ādas alerģijas
- glicerilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, stabilizētājs, izmanto bērnu krēmos, sejas maskās, losjonos rokām, var izraisīt kontakta dermatītu, var veicināt piņņu veidošanos
- karbomērs Kosmētikas sastāvdaļa, biezinātājs, emulgators, izmanto kosmētikā un zobu pastā, var izraisīt alerģisku reakciju, acu kairinājumu
- montānvasks Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators izmanto lūpu krāsās, tonālajos krēmos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā
- sorbitānlaurāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto kosmētiskajos krēmos un losjonos, arī pārtikā, tiek atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni
- sorbitānpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, izmanto šampūnos, matu kondicionētājos, kosmētiskajos krēmos, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta dermatītu
- lanolīna eļļa kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, mīkstinātājs, izmanto lūpu krāsās, skropstu tušās, nagu lakas noņēmējos, acu dekoratīvajā kosmētikā, kā matu kondicionētāju, tiek uzskatīts, ka nav kaitīgs, ja nav piesārņots, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas, pinnes un kontakta dermatītu
- sorbitānleāts Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, plastificētājs, izmanto kosmētikā, acu dekoratīvajā kosmētikā, atzīts par nekaitīgu, var izraisīt kontakta nātreni un alerģiskas reakcijas
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai
- etanolamīni Kosmētikas sastāvdaļa, konservators, emulgators, lieto matu krāsā, ziepēs, ilgviļņu losjonā, var būt kairinošs plaušām, ādai un acīm, var veicināt matu izkrišanu, pastiprinātu ādas jutīgumu
- rīcinskābe Kosmētikas sastāvdaļa, mīkstinātājs, emulgators, izmanto ziepēs un lūpu krāsā, arī kontraceptīvajā želejā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, iekļauta NIH bīstamo vielu sarakstā
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas
- tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu
- mononegatīvās tehnoloģijas krāsu kinofilmu uzņemšanas tehnoloģijas, kurās tiek izmantota viena filma ar trīsslāņu emulsiju
- majonēze Krējumveida konsistences emulsija (mērce) no augu eļļas, olas dzeltenuma (vai visas olas), etiķa, citrona vai laima sulas ar dažādam garšvielām (sāli, saldinātajiem, sinepēm, papriku) u. c. piedevām
- sūdpuķe Krizantēma ("Chrysanthemum")
- chrizantemas Krizantēmas ("Chrysanthemum")
- hrizantemi Krizantēmas ("Chrysanthemum")
- mārtiņpuķes Krizantēmas ("Chrysanthemum")
- mārtiņrozes Krizantēmas ("Chrysanthemum")
- ķīļveida krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum carinatum")
- vainaga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum coronarium")
- cildotā krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum indicum"), kas ir pamatā visām krustošanas ceļā iegūtajām mūsdienu krizantēmu šķirnēm
- daudzstumbru krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum multicaule")
- krastmalu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum paludosum")
- sējuma krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum segetum")
- čenkurot Krūmot, čemurot
- rooibos Krūms "Aspalathus linearis", no kura lapām iegūst bezkofeīna tēju ar zemu tanīna līmeni
- ksantāns Ksantāna sveķi - pārtikas piedeva E415 (var būt ģenētiski modificēti), biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu
- Ampelopsis aconitifolia kurpīšlapu čemurvīns
- krizantēma kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
- pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām
- novadnieki Kurzemē kuršu ķoniņu ciemu brīvo ļaužu jeb brīvnieku nosaukums
- fotoželatīns Kvalitatīvs, speciāli apstrādāts želatīns fotogrāfisko materiālu fotoemulsiju izgatavošanai
- čača Ķekars, čemurs
- ķega Ķekars, čemurs
- ķemurs Ķekars, čemurs
- ķems Ķekars, čemurs, kušķis, pušķis
- čankurs Ķekars, pušķis, čemurs
- čekains Ķekarveidīgs, pilns ar čemuriem
- čemurziežu zaļganā blakts ķermenis zaļgans ar tumšu zīmējumu, uzturas ziedu čemuros un barojas izsūcot šūnsulu no ziediem, ziedu kātiņiem
- gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
- gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos
- ekspozīcijas ātrums laiks, kas nepieciešams emulsijas ekspozīcijai, lai iegūtu apmierinošu attēlu
- Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
- Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
- Mārtiņš Latviešu mitoloģijā - viens no Dieva dēliem, simbolizē nomirstošo dabu, aizejošo sauli, pāreju no rudens uz ziemu
- skrimslene Lauka skrimslene - lauka poliknēms ("Polycnemum arvense"), balandu suga
- Deutzia x lemoinei Lemuāna deicija
- Philadelphus x lemoinei Lemuāna filadelfs
- maki-pērtiķi Lemuri
- lemur Lemurs
- maki Lemurs
- lemūrs lemurs (1)
- lemurveidīgie Lemuru dzimta
- peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas
- nolaisties Lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņiem); šķietamā kustībā lēni pavirzīties zemāk vai zemu (par mākoņu klātām debesīm)
- demulgents Līdzeklis emulsijas pagatavošanai
- ciemloža Liekēdis, kas apstaigā visu ciemu
- durt Liekt zemu (galvu, pieri)
- kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas
- ferula Lielu, daudzgadīgu čemurziežu dzimtas augu ģints, kas izplatīta Āzijā, Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā; atsevišķas ferulas sugas izmanto ēterisko eļļu, sveķu iegūšanai, pārtikai un lopbarībai, kā arī ārstniecībā
Atrasts piemēros (48):
- vispār – Es pieņemu variantu, ka var vilties, nevis darbā vispār, bet kādā cilvēkā, darbā, tad var rasties situācija, ka gribas aiziet.
- rediģētājs Acīmredzot krājuma rediģētāji pārcentušies: ieviešot vienveidību, iznīdēta memuāru savdabība, kas mazina to īpatnību.
- palīdzība Bet es neviena palīdzību nepieņemu.
- kaka Dzīvokli Artilērijas un Brīvības ielas stūrī pārdeva, atnāca uz Mežciemu, kur, kā viņa teica, visos stūros bija peļu kakas un sausā tualete.
- krindžīgs Es piemēram, runājot ar tevi par tavu projektu (es pieņemu ka tas ir tavs, es nezinu), laipnības un pieklājības vārdā izvēlos teikt ne pārāk kruts, nevis krindžīgs.
- vienmēr Es stopētājus ņemu vienmēr.
- darbs Es to neesmu izvēlējusies, apstākļu sakritības dēļ man ir piešķirts tāds amats, un es būtībā saņemu algu par to, ka nedaru neko un neiejaucos biroja darbā, un reprezentēju biroja intereses kaut kādos nenozīmīgos publiskos pasākumos...
- fokusēties Es vienkārši simtprocentīgi fokusējos uz to, ko konkrētajā brīdī daru, un saņemu attiecīgi atpakaļ to, ko esmu ieguldījis.
- mežots Ģirlicis mājo zemienēs un zemu kalnu mežotajos pakalnos.
- pasūtījumdarbs Ienākumus, kurus saņemu no pasūtījumdarbiem un fotografēšanas žurnāliem, es izmantoju rēķinu segšanai un personīgo projektu finansēšanai.
- mitināt Ja kādu pilsētas ciemu sērga apmeklētu un tur izplatītos, tad jāierīko nami, kur sasirgušos ērti varētu mitināt un kuriem pēc iespējas vajag stāvēt paaugstā vietā.
- pūst Kā sievām viļņus cilā dēlus barojušās krūtis, kad karapulks, kas dodas manevros caur ciemu, sāk maršu pūst!
- ieņemt Kad šito homopoētisko drapi ieņemu, uzreiz tā viegli ap sirdi...
- pampaks Kamēr pārējie vēl čammājas, es ņemu mugursomu plecos un turpinu vakar iesākto pastaigu pa Kaukāzu, sasniedzis laivu es atstāju mugursomu un velku laivu, kad tā uzvilkta paša lielākā pampaka augšā eju pakaļ mugursomai.
- radlers Klasiskais teiciens, kas vienādi lasās no abiem galiem, gandrīz precīzi atbilst tai dzērienu kategorijai, ko dēvē par radleriem – alus un limonādes vai sulas maisījumam ar ļoti zemu alkohola procentu.
- pusmatēts Koka dēļu grīdas apstrādei izmanto matētu, pusmatētu vai spīdīgu emulsijas vasku - atkarībā no efekta, ko vēlaties panākt.
- laiviņa Laiviņas ar zemu papēdi varbūt nav saucamas par izteikti pavedinošu auksto ieroci, taču tās pierāda, ka nu modes slavas saulītē gozējas komforts.
- reize Man visu mūžu bija briesmīgas sāpes tai reižu laikā, un, kad mana babuļa nomira — sastingusi jau bija, gulēja uz dīvāna —, es paņemu viņas roku, pieliku sev pie vēdera un paturēju.
- vecvecāki Mana vecvecāku māja bija Pērnavas un Deglava ielu stūrī, tur tālāk ir tilts uz Purvciemu, kādreiz tur bija dzelzceļš, un Vairas vecāmāte dzīvoja divas mājas tālāk, tas būtu uz Deglava ielas, un viņa tur bieži ciemojās.
- pētniecība Memuāru pētniecība ir svarīga un vērtīga gan kā vēstures avots, gan kā sabiedrības garīgās kultūras daļa.
- stauts Mēs alu dzeram pēc garastāvokļa, ziemā man pašam garšo tumšie un stiprie ali, labprāt paņemu kādu garšīgu porteri, tumīgu stautu.
- diskotēka Mēs taču neatradāmies provincē, kur ir tikai viena diskotēka pa visu ciemu.
- muļķot Nemuļķo sevi ar domu, ka viens jau nekaitēs.
- divritenis Paņemu divriteni un braucu pa salas apkārtceļu, brāžos pret vēju, līdz nonāku mežu ielokā.
- atņemt Piedod, ka atņemu tev laiku.
- prakse Pieņemu, ka tas ir prakses un iemaņu jautājums.
- procents Procentus maksājam, bet skola ir silta un dzīvokļi ir silti, siltais ūdens mums sestdienās ir ziemu un vasaru.
- pielikums Pusducis policistu, kas ziemu bija pavadījuši, spēlējot šahu un pārspriežot gaidāmo algas pielikumu, vasaras sezonā kļuva par pilienu jūrā.
- policija Reizi stundā pār pludmali ļoti zemu pārlido policijas helikopters.
- saņemt Saņemu otro poršē Amerikā (pirmo lietoja automašīnu izstādēs).
- virsū Saproties, sutina, sutina, es esmu viss sviedros, paņemu šo te krūzi ar ūdeni, nāk negaiss virsū, karsts domāju, ah, nākšu te strādāt iekšā.
- ierosinājums Sarūgtināts par gaidāmo šķiršanos, pieņemu viņas ierosinājumu tikties astoņos vakarā.
- zemzems Solo dziesmā «Kad nāksi atkal» ērģeļu tembri labi paspilgtināja mūzikas tēlainību ar saulstaru spēli sudrabainos reģistros, ar likteņa zvana nenovēršamibas zemzemu dunoņu.
- A1 Tā neskar esošo apbūvi ap autoceļu A1 (Via Baltica), apiet Svētciemu, iet pa meža zemēm un šķērso mazāk ceļu.
- aktivitāte Tas demonstrē zemu politisko aktivitāti īpaši to latviešu vidū, kas dzīvo ārzemēs.
- āda Tēvs nodīrā zvēru un tā ādu nes uz ciemu.
- atziema To, kas notiek aiz loga aprīlī, var saukt par atziemu.
- sajūta Un man zemu māgā uzradās tāda spēcīga, bet patīkama sajūta – tā kā gribētos dzert, tā kā vēl ko vairāk.
- A1 Uz A1 šosejas ierīkota autobusa pietura, šeit ir liela kājāmgājēju koncetrācija, kuri šķērso brauktuvi starp kempingu, ciemu un jūru, vilciena staciju.
- uzņemt laiku Uzņemu laiku, lai zinātu, cik aizņem ceļs turp līdz KP un atpakaļ.
- aizsargāt Vācieši atbildēja – noorganizējiet pašaizsardzības vienību, mēs jums iedosim ieročus, un aizsargājiet savu ciemu.
- svars Varēja pažēloties, ka suns pa ziemu pieņēmies svarā.
- kuļķene Vēl ņemu līdzi arī mazākus maisiņus, kuros veikalā lieku ābolus, sīpolus un citu pārtiku, lai nav jāizmanto plēves kuļķenes.
- sapulce Visas tulkotāju sapulces sākās un beidzās ar konstatējumu, ka tulkotāju darbs tiek vērtēts pārāk zemu un tulkotāja vārds iespiests pārlieku maziem burtiem.
- gulēt Visu ziemu salā sastindzis, sniegā un sarmā ietinies mežs apklusis guļ, guļ garu garu miegu.
- iela Zemu debesīs karājas milzīga, sarkana saule, un lielā peļķe ielas vidū arī laistās sarkana, sarkana.
- galva Zemu noliecis galvu, nesteidzoties un ļoti neveikli viņš devās atpakaļ uz pili.
- zvaigzne Zemu, tikai nedaudz virs namu jumtiem, riņķoja pelēkzaļi helikopteri ar sarkanām zvaigznēm uz sāniem.
emu citās vārdnīcās:
MLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv