Paplašinātā meklēšana
Meklējam die.
Atrasts vārdos (967):
- die:1
- diel:1
- dien:1
- diet:1
- diez:1
- adieu:1
- diebt:1
- dieds:2
- dieds:1
- diegs:1
- diegt:2
- diegt:1
- dieks:1
- diekt:1
- diels:1
- diena:1
- diept:1
- dieve:1
- dievs:1
- diezg:1
- diezi:1
- indie:2
- indie:1
- nudie:1
- 1diena:1
- 2diena:1
- 3diena:1
- 4diena:1
- 5diena:1
- 6diena:1
- 7diena:1
- adiene:1
- adieņi:1
- apdiet:1
- diecēt:1
- diedēt:1
- diedēt:2
- diedis:1
- diedrs:1
- diedzā:1
- diedze:1
- diegot:1
- diegti:1
- diekai:1
- diekāt:1
- dielāt:1
- dielēt:1
- dienāt:1
- dienēt:1
- dietin:1
- dievop:1
- diezēt:1
- diezin:1
- diezkā:1
- ēdiens:1
- gadiem:1
- ikdien:1
- izdiet:1
- jāndie:1
- kodieļ:1
- nodiet:1
- nudien:1
- odiens:1
- odiers:1
- adierēt:1
- aizdiet:1
- apdiebt:1
- apdiega:1
- apdiegt:1
- apdiegt:2
- apvidie:1
- ardieva:1
- ardievu:1
- atdiebt:1
- atdiegt:1
- atdiegt:2
- atdiene:1
- atdieņi:1
- badiens:1
- bediejs:1
- bridien:1
- citdien:1
- codieši:1
- čadieši:1
- D-diena:1
- dadiegt:1
- daždien:1
- diecēze:1
- diedzēt:1
- dieglis:1
- diegsts:1
- diegums:1
- dieliņš:1
- diemžēl:1
- dienaļa:1
- dienene:1
- dienīgs:1
- dieniņa:1
- dienons:1
- dienuds:1
- diereze:1
- diernēt:1
- diespas:1
- dieties:1
- dievādi:1
- dievais:1
- dievājs:1
- dievdēļ:1
- dievējs:1
- dievere:1
- dievība:1
- dievīgs:1
- dieviņi:1
- dieviņš:1
- dievojs:1
- dievots:4
- dievots:1
- dievots:2
- dievots:3
- diezcik:1
- diezēts:1
- diezgan:1
- diezins:1
- ēdienis:1
- gadienā:1
- gadiens:1
- grūdien:1
- Gudiena:1
- iediebt:1
- iediegt:2
- iediegt:1
- ikdiena:1
- indieši:1
- indieva:1
- indieve:1
- Indievs:1
- izdiebt:1
- izdiegt:1
- izdiena:1
- jānudie:1
- kāddien:1
- kodiens:1
- labdien:1
- ladieši:1
- lādieši:1
- laidiem:1
- lidiete:1
- lodieši:1
- madiers:1
- mēdieši:1
- mūždien:1
- Nadiena:1
- nedieks:1
- nediena:1
- Nediena:1
- Nediene:1
- nedievs:1
- nodiebt:1
- nodiegt:1
- nodiegt:2
- nodievā:1
- nudiena:1
- odieris:1
- otardie:1
- otrdien:1
- otrodie:1
- padiebt:1
- padiegt:2
- padiegt:1
- padieks:1
- adienīte:1
- adieviņi:1
- aizdiebt:1
- aizdiegt:2
- aizdiegt:1
- aizdiekt:1
- akadieši:1
- apdienēt:1
- ardievas:1
- atadiene:1
- atdiecēt:1
- atdienēt:1
- atgadiem:1
- audience:1
- Baldieši:1
- bildiens:1
- Blīdiene:1
- bridiens:1
- brodieši:1
- citudien:1
- dagdieši:1
- dārdiens:1
- dažudien:1
- diecības:1
- diedelēt:2
- diedelēt:1
- diedelis:1
- diediena:1
- diedzene:1
- diedzīni:1
- diedziņš:1
- diegaine:1
- diegains:1
- diegtums:1
- dienaste:1
- dienasts:1
- dienauds:1
- diendesa:1
- diendusa:1
- dieneris:1
- dieneste:1
- dienests:1
- diengale:1
- dienisks:1
- dienišķs:1
- dienonis:1
- dienvidi:1
- dienviži:1
- dievains:1
- dievaiši:1
- dievaits:1
- dievārds:1
- dievaris:1
- dievdots:1
- dievekls:1
- dievelis:1
- dievelis:2
- dieveris:1
- dieviete:1
- dievināt:1
- dievisks:1
- dievišķs:1
- dievmāte:1
- dievnams:1
- dievsgan:1
- diezkāds:1
- dimdiens:1
- dindiens:1
- divdienu:1
- dundieši:1
- gadienis:1
- gaišdien:1
- gardiena:1
- gaudiens:1
- grēdiena:1
- grūdiens:2
- grūdiens:1
- haldieši:1
- iesēdies:1
- izdiecēt:1
- izdiedēt:1
- izdienāt:1
- izdienēt:1
- jānudien:1
- kādudien:1
- kājdiegs:1
- kņadiena:1
- kodielis:1
- kodienis:1
- labdiena:1
- lādienis:1
- laidiena:1
- laidiens:1
- laidieši:1
- lazdiens:1
- lazdieši:1
- ledienis:1
- lindieši:1
- lodierēt:1
- mandieši:1
- meldiens:1
- mildieši:1
- muldiens:1
- mundiers:1
- murdiens:1
- mūžadien:1
- mūžudien:1
- naudieši:1
- nedienas:1
- nedienis:1
- nedievis:1
- nodiecīt:1
- nodiedēt:1
- nodienēt:1
- nodienēt:2
- noēdiens:1
- nudienas:1
- nudieniņ:1
- ņaudiens:1
- ņurdiens:1
- otardien:1
- oterdien:1
- otradien:1
- otrādies:1
- otrdiena:1
- otrodien:1
- padiecēt:1
- padiekot:2
- padiekot:1
- adienītēm:1
- aizdienēt:1
- aizviņdie:1
- akordieši:1
- atadienis:1
- atdienīte:1
- atradiens:1
- augšdiegs:1
- balodiene:1
- balodieši:1
- baltdiena:1
- bezdielis:1
- bezdievis:1
- Blendiena:1
- brāļdiena:1
- Briediena:1
- briediene:1
- briedieši:1
- brīvdiena:1
- brudierēt:1
- brudieris:1
- ceturdien:1
- chaldieši:1
- cūkēdiens:1
- četrdienu:1
- darbdiena:1
- darbudien:1
- diedzināt:1
- diegazēns:1
- diegoties:1
- diegveida:1
- diekoties:2
- diekoties:1
- dielāties:2
- dielāties:1
- dieldrīns:1
- dielēties:1
- dielveris:1
- dienavidi:1
- dienavids:1
- diendārze:1
- diendārzs:1
- dienderis:1
- diendienā:1
- diendusis:1
- dieneškas:1
- dieneškāt:1
- dienešķas:1
- dienešķis:1
- diengalis:1
- diengrāds:1
- dieniškas:1
- dieniškāt:1
- dienišķas:1
- dienišķis:1
- dienišķot:1
- diennakts:1
- dienofili:1
- dienrādis:1
- dienvidāk:1
- dienvidis:1
- dienvidot:1
- dienvidus:1
- dienziede:1
- diepalīgs:1
- diervilla:1
- dietētika:1
- dietologs:1
- dievaines:1
- dievainis:1
- dievājība:1
- dievakoks:1
- dievāties:1
- dievazīme:1
- dievdiena:1
- dieveklis:1
- dieverene:1
- dieverēns:1
- dievgalds:1
- dievkauts:1
- dievmaize:1
- dievoklis:1
- dievoties:1
- dievozols:1
- dievreģis:1
- dievsgaus:1
- dievtiesa:1
- dievturis:1
- dievvārdi:1
- dievvārds:1
- diezinkur:1
- digdierēt:1
- dīkdienis:1
- dīkdieņot:1
- dūdieviņš:1
- dziediens:1
- elkadievs:1
- frondiers:1
- gadadiena:1
- galdienis:1
- ganudiena:1
- garadiena:1
- garādiena:1
- gardienis:1
- gausdiena:1
- glīzdiens:1
- grāddiena:1
- gradients:1
- grandiens:1
- graudiens:1
- grudienis:1
- grūdienis:2
- grūdienis:3
- grūdienis:1
- guļdienas:1
- iediedzēt:1
- ievediens:1
- ikdienējs:1
- ikdienība:1
- ikdienīgs:1
- izdiedzēt:1
- izdieties:1
- izlaidies:1
- Jāņudiena:1
- kanādieši:1
- klaidiens:1
- klandieni:1
- kniedieši:1
- kvēldiegs:1
- labadiena:1
- Lagzdiena:1
- lagzdiens:1
- laiddiena:1
- lavidieši:1
- lavīdieši:1
- Laxdienen:1
- liegdiena:1
- liekdiena:1
- liekdiene:1
- lieldiene:1
- līgodiena:1
- lopēdiens:1
- marodiers:1
- medievāls:1
- mundieris:1
- murdienis:1
- mūsdienas:1
- nākamdien:1
- nākošdien:1
- nedievājs:1
- nedievība:1
- nedievojs:1
- nemūždien:1
- nolaidies:1
- ņaudienis:1
- otardiena:1
- otardiene:1
- oterdiena:1
- otrodiena:1
- otrudiena:1
- otrudiene:1
- oturdiena:1
- oturdiene:1
- padiedzēt:1
- padieklis:1
- aizdiedzēt:1
- aizgaidiem:1
- aizviņdien:1
- akordierēt:1
- apakšdiegs:1
- apdiedelēt:1
- apdiegšana:1
- apserdieši:1
- ardieviņas:1
- arendierēt:1
- arlabudien:1
- atdiedelēt:1
- atdienītēm:1
- atgrūdiens:1
- atlaidiens:1
- atradienis:1
- Baldiešēnu:1
- bermudieši:1
- bezdievība:1
- bezdievīgs:1
- brandienis:1
- buividieši:1
- burundieši:1
- ceturdiena:1
- ceturdiene:1
- ceturtdien:1
- ciskadieši:1
- citpusdien:1
- darbadiena:1
- daudzdienu:1
- daždienīgs:1
- dažlabdien:1
- dekodieris:1
- deramdiena:1
- derimdiena:1
- derumdiena:1
- diecenieks:1
- diecinieks:1
- diedzeklis:1
- diedzēšana:1
- diedzētava:1
- diedzēties:1
- diegabikse:1
- diegadirsa:1
- diegadirša:1
- diegbiksis:1
- diegieloku:1
- diehoskops:1
- diemūksnis:1
- dienavidus:1
- diendārzis:1
- diendienas:1
- dienenieks:1
- dienesnīca:1
- dieninieks:1
- dienišķīgs:1
- dienlilija:1
- diensvidus:1
- dientamēba:1
- dienuvidus:1
- dienvidluo:1
- dienziedis:1
- dietētiķis:1
- dietētisks:1
- dievagalds:1
- dievajosta:1
- dievaķepas:1
- dievaugsts:1
- dievāzītis:1
- dievbijība:1
- dievbijīgs:1
- dievdāvana:1
- dievdienas:1
- dieverītis:1
- dievertiņš:1
- dievestība:1
- dievestiņš:1
- dievgotiņa:1
- dievišķība:1
- dievišķīgs:1
- dievkociņš:1
- dievlauzts:1
- dievpalīgs:1
- dievredzis:1
- dievrociņa:1
- dievticība:1
- dievticīgs:1
- dievturība:1
- diezinkāds:1
- dīkdienība:1
- dīkdienīgs:1
- dromadiers:1
- dzimtdiena:1
- ēdienkarte:1
- ēdienreize:1
- elkdievība:1
- frondieris:1
- frondietis:1
- gardēdiens:1
- gauddienis:1
- gausdienis:1
- girondieši:1
- graudienis:1
- grēkdienis:1
- grenādieši:1
- grūtdienis:1
- holandieši:1
- iediegšana:1
- iegaudiens:1
- iegrūdiens:1
- ikdienišķs:1
- islandieši:1
- isnaudieši:1
- izdiedelēt:1
- izdiegšana:1
- izvaldieši:1
- jumurdieši:1
- Jurusdiena:1
- kabardieši:1
- kabeļdiegi:1
- kardiehēma:1
- kordierīts:1
- kristdiena:1
- kristdiene:1
- krustdiena:1
- ķēvādietis:1
- lāpāmdiegs:1
- lieldienas:1
- lierdienes:1
- līgumdiena:1
- līkundiena:1
- lupandieši:1
- marodieris:1
- medievists:1
- meteņdiena:1
- mežvidieši:1
- miltēdiens:1
- mundieriņš:1
- mundierots:1
- mūsdienība:1
- mūsdienīgs:1
- namsadieši:1
- nedienišks:1
- neļaudiete:1
- nodiedelēt:1
- nogrūdiens:1
- nolaidiens:1
- nosēdienis:1
- odierēties:1
- otrdienējs:1
- padiedelēt:1
- Padieleits:1
- ābolkodiens:1
- aizcitdienu:1
- aizdiedelēt:1
- aizsediešos:1
- aizsedietis:1
- Andrejdiena:1
- ardievoties:1
- arhidiecēze:1
- arlabudienu:1
- atdievoties:1
- atlaidienis:1
- atsviediens:1
- balbārdieši:1
- balbordieši:1
- bārdienītis:1
- baznīcdiena:1
- bernardieši:1
- bērnudienas:1
- Bērtuļdiena:1
- brandieveņš:1
- brigadieris:1
- ceturtdiena:1
- ceturtdiene:1
- cilvēkdiena:1
- citlieldien:1
- citsestdien:1
- citsvētdien:1
- cittresdien:1
- cittrešdien:1
- conradiella:1
- darbdienējs:1
- darbdienīgs:1
- daudzdienas:1
- diedelējošs:1
- diedelētājs:1
- diedelēties:1
- diedelnieks:1
- diedzenieki:1
- diegveidīgs:1
- dienasbrīze:1
- dienasdeķis:1
- dienasknīze:1
- dienasnauda:1
- dienasvidus:1
- diendienība:1
- diendienīgs:1
- dienesmaita:1
- dienestnīca:1
- diengrāmata:1
- dienvidenis:1
- dienvidinis:1
- dienvidītes:1
- dienvidpols:1
- dienvidpuse:1
- dienvidrīti:1
- dienvidvējs:1
- dienvidvējš:1
- dietilamīds:1
- dietilamīns:1
- dietlavieši:1
- dietoloģija:1
- dievainītis:1
- dievakoceņš:1
- dievakociņš:1
- dievbērnība:1
- dievdziesma:1
- dieverstiņs:1
- dievgaldīns:1
- dievgosniņa:1
- dievināšana:1
- dievkārtīgs:1
- dievlīdzība:1
- dievlūdzējs:1
- dievlūgšana:1
- dievmaizīte:1
- dievmeitiņa:1
- dievpirksts:1
- dievradzīte:1
- dievrociņas:1
- dievspalīdz:1
- dievsunītis:1
- dievtiesīgs:1
- dievuķepiņa:1
- dievvērsiņš:1
- dievzaimība:1
- dromadieris:1
- dzimumdiena:1
- ēdiensreize:1
- ēdienstarpa:1
- gardienisks:1
- gavēņēdiens:1
- gotlandiešu:1
- grenadieris:1
- grūtdieniņš:1
- gulgzdienis:1
- iesnaudiens:1
- ievadierīce:1
- ingredients:1
- izbrudierēt:1
- izdiedzināt:1
- izdienēties:1
- izdievoties:1
- izštudierēt:1
- izvadierīce:1
- kamandierēt:1
- kargadieris:1
- kaskadieris:1
- komandieris:1
- košerēdiens:1
- krimuldieši:1
- krivandieši:1
- labasdienas:1
- labvārdieši:1
- lieldienīte:1
- lombardieši:1
- lūdzamdiena:1
- ļaundieniņa:1
- Mārtiņdiena:1
- Mazblīdiene:1
- melbārdieši:1
- mēnešdienas:1
- mūsdienīgot:1
- naktsēdiens:1
- nenodienīgs:1
- nodievāties:1
- nodievoties:1
- normandieši:1
- nospiediens:1
- nošķindiens:1
- obēdiencija:1
- padiekoties:2
- padiekoties:1
- padiekoties:3
- padieneškas:1
- padieneškāt:1
- ābeļziediens:1
- afrikandieši:1
- aizvakardien:1
- archidiecēze:1
- atsvētdienām:1
- attirgsdiena:1
- barsmindieši:1
- bernardietis:1
- bērzļaudieši:1
- bezdievnieks:1
- bezspiediena:1
- bombardieris:1
- brudieršpice:1
- burgundietis:1
- daudzdievība:1
- diegadvēsele:1
- diegmentelis:1
- dielektriķis:1
- dielektrisks:1
- diembrionija:1
- dienasgaisma:1
- dienastmeita:1
- dienastnieks:1
- dienaszaglis:1
- dienavidinis:1
- diencefalīts:1
- dienestmeita:1
- dienestnieks:1
- dienvidnieks:1
- dienvidoties:1
- dienvidslāvi:1
- dienvidzemes:1
- dieselmotors:1
- dietilēteris:1
- dietoloģisks:1
- dievaugstais:1
- dievbijīgums:1
- dievišķīgums:1
- dievkrēsliņš:1
- dievpaļāvība:1
- dievredzītis:1
- dievzirdziņš:1
- dīkdienīgums:1
- ēdienveikals:1
- garibaldieši:1
- grenlandieši:1
- ievadiekārta:1
- ikdienišķība:1
- ikdienišķums:1
- ingrediences:1
- izadienēties:1
- izdievredzēt:1
- izgāšsesdien:1
- izgāšsvēdien:1
- izvadiekārta:1
- karadieneste:1
- karadienests:1
- kategradieši:1
- kaucmindieši:1
- kaucmindiete:1
- Kristadienas:1
- labdienoties:1
- lycopodiella:1
- Lielblīdiene:1
- lielvārdieši:1
- liepziedieši:1
- marodierisms:1
- medievistika:1
- metāndienons:1
- miljardieris:1
- mūsdienīgums:1
- nākamotrdien:1
- nākamsesdien:1
- nākamsvēdien:1
- neikdienišķs:1
- nepiedienība:1
- nepiedienīgi:1
- nepiedienīgs:1
- aizparītdiena:1
- aizvakardiena:1
- ārpusdienesta:1
- asinsdienests:1
- atdiedelēties:1
- augšļaudietis:1
- bērenfeldieši:1
- bornsmindieši:1
- bradiestēzija:1
- brīvpusdienas:1
- citpēcpusdien:1
- civildienests:1
- cladopodiella:1
- diedelniecība:1
- dielektrolīze:1
- dienasgrāmata:1
- dienaskārtība:1
- dienastauriņš:1
- dienastpuisis:1
- dienasviducis:1
- dienestpuisis:1
- dienvidblāzma:1
- dienvidkotiki:1
- dienvidvakari:1
- dietanolamīns:1
- dietilftalāts:1
- dietoterapija:1
- dievgaldnieks:1
- dievkalpojums:1
- dievkalpošana:1
- dievpirkstiņš:1
- dievvārdlaiks:1
- dievvārdnieks:1
- dievzaimošana:1
- ēdienvārītāja:1
- fondietilpība:1
- Goldadiervīši:1
- grienvaldieši:1
- heribaudiella:1
- iediedelēties:1
- iespiedierīce:1
- izdiedelēties:1
- izgāšsestdien:1
- izgāšsvētdien:1
- izlūkdienests:1
- izpildietaise:1
- kardiektomija:1
- labdiendevējs:1
- lielstrodieši:1
- ligzdieraksts:1
- monopavediens:1
- nākampirmdien:1
- nākamsestdien:1
- nākamsvētdien:1
- nākamtrešdien:1
- nākošsvētdien:1
- neribaudiella:1
- nīderlandieši:1
- nokamandierēt:1
- nosadievāties:1
- padiedelēties:1
- aizcitotrdienu:1
- aizviņsvētdien:1
- anglokanādieši:1
- asinsspiediens:1
- ašņaspiedienis:1
- ātrumspiediens:1
- būvbrigadieris:1
- dienaskrietiņš:1
- dienestpersona:1
- dienvidrietumi:1
- dienvidrītenis:1
- dienvidvalstis:1
- dievakalpājums:1
- izgājušsesdien:1
- izgājušsvēdien:1
- jaunslabadieši:1
- jaunzēlandieši:1
- konvojdienests:1
- lejasstradieši:1
- lilienfeldieši:1
- nākampiektdien:1
- neikdienišķība:1
- nepiedienīgums:1
- nezidiektomija:1
- aizcitpirmdienu:1
- aizcitsestdienu:1
- aizcitsvētdienu:1
- aizcittrešdienu:1
- dežūrēdienkarte:1
- dienmēnešrādnis:1
- dienvidaustrumi:1
- dienvidlatgalis:1
- dienvidniecisks:1
- dienvidrietenis:1
- dienvidstrausis:1
- dietilēnglikols:1
- dievkrēsliņaugi:1
- frankokanādieši:1
- izgājušsestdien:1
- izgājušsvētdien:1
- jaunkrimuldieši:1
- likteņdievietes:1
- nākamceturtdien:1
- aizcitpiektdienu:1
- bombardiervabole:1
- diencefalopātija:1
- dienesttiesīgais:1
- dienvidaustrenis:1
- dienvidhalmaheri:1
- dienvidkorejieši:1
- dienvidskābardis:1
- dienvidsudānieši:1
- diesellokomotīve:1
- dispečerdienests:1
- gloeosporidiella:1
- inženierdienests:1
- Jaundienvidvelsa:1
- ņūfaundlendietis:1
- aizcitceturtdienu:1
- antistretfordieši:1
- dienvidamerikānis:1
- dienvidrietumvējš:1
- gloeocystidiellum:1
- multimiljardieris:1
- aizpagājušsestdien:1
- dienvidaustrumvējš:1
- dietilstilbestrols:1
- elementārpavediens:1
- hidrometeodienests:1
- jaunfaundlandietis:1
- magnētdielektriķis:1
- dietilarsīnchlorīds:1
- dietilbarbiturskābe:1
- hibrīdiespiedmašīna:1
- dichlordietilsulfids:1
- dihlorodietilsulfīds:1
- dietilparanitrofeniltiofosfāts:1
Atrasts etimoloģijās (58):
- No vācu _die Sorte_. (šķirklī zorte)
- islandiešu: _Blönduós_ (šķirklī Blendiousa)
- No vācu _die Waschmaschine_. (šķirklī vašmašīna)
- latīņu val. _Ante meridiem_ (šķirklī ante meridiem)
- holandiešu: _Bergen op Zoom_ (šķirklī Bergena pie Zomas)
- nlīderlandiešu un vācu: _Berkel_ (šķirklī Berkela)
- angļu: _Association for the Advancement of Baltic Studies, AABS_ (šķirklī Baltijas studiju veicināšanas apvienība)
- Vārds radies, saīsinot _skaidri_. (šķirklī skai)
- _Blangpidie_ (šķirklī Blanpidi)
- islandiešu: _Bláfjall_ (šķirklī Blaufjadls)
- No vācu _die Gabel_. (šķirklī gābele)
- No krievu _набожный_ ‘dievbijīgs’. (šķirklī nabags)
- No krievu _набожный_ 'dievbijīgs'. (šķirklī nabags)
- No vācu _die Not_ ‘vajadzība; nepieciešamība’. (šķirklī note)
- No vācu _die Scheiße_ 'sūds'. (šķirklī šaize)
- No vācu die _Scheiße_ ‘sūds’. (šķirklī šaise)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes _Junonas_ vārda. (šķirklī jūnijs)
- No latīņu _calendae_ (_kalendas_ 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārs)
- vācu _die Saft_ (šķirklī zapte)
- No senkrievu _божница_ 'dievnams'. (šķirklī baznīca)
- islandiešu: _Breiðafjörður_ (šķirklī Breidafjords)
- islandiešu: _Breiðdalsvik_ (šķirklī Breidalsvika)
- islandiešu: _Búðardalur_ (šķirklī Būdardalira)
- no vācu _die Würze_ (šķirklī virca)
- nīderlandiešu valodā: _Nederland_, _Koninkrijk der Nederlanden_ (šķirklī Nīderlande)
- No latīņu _Maius_, kam pamatā dievietes _Majas (Maia)_ vārds. (šķirklī maijs)
- no angļu val. _okay_, kas radies no abreviatūras _OK_, kas visticamāk radusies no _all correct_ ('viss pareizi') rakstības varianta _oll korrect_ (šķirklī okei)
- islandiešu: _Blöndulón_ (šķirklī Blendilouns)
- franču, nīderlandiešu, vācu: _Binche_ (šķirklī Benše)
- Saistīts ar kutināšanas skaņu izsauksmes vārdiem "kil - kil", "kili - kili". (šķirklī kilināt)
- islandiešu: _Borgarnes_ (šķirklī Borgardnesa)
- No vācu _studieren_. (šķirklī študierēt)
- No vācu _die Schublade_. (šķirklī šūplāde)
- No vācu _die Tasche_ ‘soma; kabata’. (šķirklī taša)
- No seno romiešu dievības _Janusa_ vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- islandiešu: _Borgafjörður_ (šķirklī Borgafjords)
- Jēdziens atvasināts no diviem angļu slenga vārdiem: hip ("labi") un hop ("deja"), apritē kopš 1980. gadiem. (šķirklī hiphops)
- islandiešu: _Bárðarbunga_ (šķirklī Baurdarbunga)
- angļu: _Cape Almadies_ (šķirklī Almadi rags)
- No vācu _die Gabel_. (šķirklī gapele)
- holandiešu: _Bedum_ (šķirklī Bedima)
- Angļu val. _hoodie_, kam pamatā _hood_ ‘kapuce’. (šķirklī hūdijs)
- latīņu _post meridiem_ (šķirklī p. m.)
- islandieš: _Bjarnarnes_ (šķirklī Bjardnardness)
- islandiešu: _Bolungarvik_ (šķirklī Bolungarvika)
- No latīņu _mensis Martius_ 'dieva Marsa mēnesis'. (šķirklī marts)
- No vācu _die Stelle_ ‘vieta; darbavieta’. (šķirklī štelle)
- No vācu _die Stimmung_. (šķirklī štimmungs)
- No vācu _die Stimmung_. (šķirklī štimungs)
- No vācu _die Stimme_ 'balss'. (šķirklī štimme)
- No vācu _die Teller_. (šķirklī telēķis)
- saīsinājums no "vinčestera tipa šautene M95", radies 1. pasaules kara laikā, kad latviešu strēlnieku bruņojumā nonāca šīs ASV ražotās šautenes. (šķirklī vintene)
- senpersiešu val. 'dievkalpojums' (šķirklī jasna)
- holandiešu: _Kaap Kolonie_ (šķirklī Kāpas kolonija)
- holandiešu: _Leeuwarden_ (šķirklī Leuvardena)
- frīzu val.: _Ljouwert_; holandiešu: _Leeuwarden_ (šķirklī Ljauveta)
- no franču _décade_ ‘desmit dienas’, kam pamatā grieķu _dekas_ (_dekados_) ‘desmits’ (šķirklī dekāde)
- vācu _Himmelspeise_ ‘debesu ēdiens’ (šķirklī debesmanna)
Atrasts normatīvajos komentāros (11):
- Diezgan bieži sastopams vārdu _lesbiete, lesbisks, lesbisms_ lietojums ar _z_: _lezbiete, lezbisks, lezbisms_. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar _s_: _lesbiete, lesbisks, lesbisms_. (šķirklī lesbisms)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu _sāls_ ar nozīmi ‘vārāmais sāls’ lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums, ka vārds abās nozīmēs lietojams vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Verbs *sokas* tiek uzskatīts par bezpersonas verbu, kam mūsdienu valodā nenoteiksmi un citas formas nelieto. Pie leksēmām ir norādītas paralēlas tagadnes (*sekties*) un pagātnes (*sokties*) pamatformas, tomēr to lietojums pagaidām nav izpētīts un ir šaubas par leksēmas *sokties* locīšanas paradigmu. (šķirklī sekties)
- Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)
- Deminutīvs _kartiņa_ neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni _-e_, _karte_) deminutīvus darina ar izskaņu _-īte_. (šķirklī kartiņa)
- Diezgan bieži sastopams vārdu _lesbiete, lesbisks, lesbisms_ lietojums ar _z_: _lezbiete, lezbisks, lezbisms_. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar _s_: _lesbiete, lesbisks, lesbisms_. (šķirklī lesbiete)
- Vārds *pašreiz* darināts no vārdiem *[šajā] pašā reizē*. Valodas praksē bieži sastopamais variants *patreiz*, iespējams, radies kontaminācijā no vārdiem *patlaban* un *pašreiz*. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds *pašreiz*. (šķirklī pašreiz)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Diezgan bieži sastopams vārdu _lesbiete, lesbisks, lesbisms_ lietojums ar _z_: _lezbiete, lezbisks, lezbisms_. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar _s_: _lesbiete, lesbisks, lesbisms_. (šķirklī lesbisks)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar 4. nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Ar izskaņu _-tuve_ atvasina lietvārdus no vienzilbīgiem (neskaitot priedēkli) pirmās konjugācijas darbības vārdiem, piemēram, _braukt_ – _brauktuve_. No divzilbju vai vairākzilbju, tātad otrās un trešās konjugācijas, darbības vārdiem lietvārdus atvasina ar izskaņu _-tava_, tādēļ pareizs atvasinājums no _mazgāt_ ir _mazgātava_, nevis _mazgātuve_. Sk.: https://www.valodaskonsultacijas.lv/ (šķirklī mazgātuve)
Atrasts vārdu savienojumos (400):
- (ir) kā dievs augstais
- (kā) ar cimdiem (rokās)
- (nekāds) labais dievs (nav)
- (pa)teikt ardievas
- (tu) dieviņ augstais!
- a die
- ab hodierno
- ad dies vitae
- ad hodierno
- adiabātiskais gradients
- Adienis Zāmelis
- aerodinamiskā spiediena centrs
- afrodītiskais ēdiens
- aiziet dieva mierā
- aiziet dieva priekšā
- aiznest labas dienas
- Ak dievs!
- ak tu mīļo dieniņ
- akadiešu valoda
- akmens sviediena attālumā
- Aleksandrs Afrodisiādietis
- alternatīvais dienests
- Āmura dievs
- Andreja diena
- angļu-holandiešu kari
- ANO diena
- antacīdie līdzekļi
- ante meridiem
- antitireoīdie līdzekļi
- apkūlību dievs
- apmuļļāt ēdienu
- ar baltiem cimdiem
- ar baltiem diegiem šūts
- ar diegiem nav aršana
- ar dieva palīgu
- ar dievu uz pusēm
- Ar dievu!
- ar gadiem
- ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.)
- ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.)
- ar to dieviņu
- arhidiecēzes kūrija
- Ariadnes pavediens
- arteriālais spiediens
- asais dievkrēsliņš
- atdot dievam dvēseli
- Atlantisko mežu dienvidaustrumu rezervāti
- atmosfēras spiediens
- atpūtas diena
- ātruma gradients
- atslodzes diena
- atvērto durvju diena
- augas dienas lasīt
- augsta gaisa spiediena grēda
- augstākās debesu dievības
- augstākie dievi
- babiloniešu mīts par plūdiem
- Baldieša grāvis
- Baldiešu grāvis
- balta diena
- baltas dienas
- Baltijas brīvības diena
- balts kā dieviņš
- Bārbanas diena
- Bārbeles diena
- bāriskais gradients
- barometriskais gradients
- Bašķu diena
- bērnu dienas
- Bet ko tu dieniņ!
- bez cimdiem
- bez dienas
- bez liktas dienas
- bezspiediena kustība
- bezspiediena plūsma
- biezputras diena
- Blīdienas pagasts
- Brahmas diena
- buru diegs
- būt dienas kārtībā
- būt dieva priekšā
- būt dieva rokā
- būt kā diegā pakārtam
- carpe diem
- caurām dienām
- cauru dienu (nedēļu, mēnesi, gadu, vasaru, ziemu u. tml.)
- cepļa dievs
- ciprešu dievkrēsliņš
- citiem vārdiem sakot
- cits dievs ir (kaut kur)
- civilā pusdiena
- Cladopodiella fluitans
- Colletes fodiens
- Conradiella calva
- contradictio in adiecto
- Cotoneaster dielsianus
- dalīšanas izpildietaise
- darba diena
- darba dienests
- darbs svētku dienā
- dārza dievkrēsliņš
- daudzkrāsu dievkrēsliņš
- debesbraucamā diena
- debess spīdekļu diennakts kustība
- dedestiņu dievkrēsliņš
- diastoliskais asinsspiediens
- diedziņu drēbe
- diega dvēsele
- diega zeķe
- diegastes bezdalīga
- diegu poga
- diegu zeķes
- diegveida agave
- diegveida grubuļlape
- diegveida kristāli
- diegveida polija
- diegveida vašingtonija
- diegveidīgs pulss
- dielektriķa caursite
- dielektriķa depolarizācija
- dielektriskā caurlaidība
- dielektriskā histerēze
- dielektriskā konstante
- dielektriskā polarizācija
- dielektriskā uzņēmība
- dielektriskā žāvēšana
- dielektriskais paklājs
- dielektriskie zudumi
- dienas alga
- dienas apakšveļa
- dienas aprūpes centrs
- dienas avīze
- dienas brīze
- dienas centrs
- dienas ciba
- dienas darbs
- dienas gaisma
- dienas gaismas spuldze
- dienās iet
- dienas ir skaitītas
- dienas kārtība
- dienas laikraksts
- dienas nauda
- dienas puisis
- dienas režīms
- dienas strādnieks
- dienas varonis
- dienas vidus
- dienas zaglis
- dienasgaismas lampa
- dienasgaismas spuldze
- dienesta atzīme
- dienesta noslēpums
- dienesta pakāpe
- dienesta pienākumi
- dienesta suņi
- dienesta viltojums
- dienišķā maize
- diennakts aberācija
- diennakts paralakse
- dienu dienā
- dienu jautājums
- dienu mūžu
- dienu no dienas
- dienu pēc dienas
- dienu un nakti
- dienvidmežu ķauķis
- dienvidu alonsoja
- dienvidu diksonija
- dienvidu efejvīns
- dienvidu gemals
- dienvidu kāpelētājķauķis
- dienvidu kazuārs
- dienvidu kordilīne
- dienvidu mārsmilga
- dienvidu mizložņa
- dienvidu oposums
- dienvidu platums
- dienvidu punkts
- dienvidu pūslene
- dienvidu rabarbers
- dienvidu stodere
- dienvidu tropu loks
- dienvidu vaļdelfīns
- dienvidu ziloņronis
- dienvidu žirafe
- dies non
- dieva aizmirsts
- dieva darbi
- dieva dāvana
- dieva dēļ
- dieva dēli
- dieva dotā izskatā
- dieva dotās dašķītes
- dieva dots
- dieva kalps
- dieva kauts
- dieva kociņš
- dieva laime
- dieva laists
- dieva melis
- dieva miers
- dieva neliekams
- dieva piemeklēts
- dieva rīkste
- dieva sods
- dieva suns
- dieva svaidīts
- dieva svētība
- dieva tiesa
- dieva vārdi
- dieva vārds
- dieva zīmes
- dieva ziņā
- dievadots cilvēks
- dievam tiesa
- dieviņš baras
- dieviņš pieņem
- dieviņš vien zin
- dievs aizsauc pie sevis (kādu)
- dievs ar (kādu, kaut ko)
- dievs ar viņu
- dievs augstais
- dievs gausin
- dievs ir mans liecinieks
- dievs piemeklē
- dievs pieņem
- dievs pieņēma
- dievs sodi
- dievs svētī
- dievs un miers
- dievs vien zin
- diez kas
- diezin cik
- diezin kā
- diezin kad
- diezin kādēļ
- diezin kāds
- diezin kālabad
- diezin kāpēc
- diezin kas
- diezin kur
- diezin kurp
- diezin līdz kurienei
- diezin no kurienes
- diezin uz kurieni
- diezin vai
- dīkās dienas
- dinamiskais spiediens
- divspārnu viendienīte
- Dombeja dienvidskābardis
- domu pavediens
- dot dievpalīgu
- dozimetrijas dienests
- drabļāta diena
- dzeltenā viendienīte
- dzelzceļa diennakts
- dziesma bez vārdiem
- dziesmu diena
- dzimšanas diena
- dzīt dievu mežā
- dzīves pusdiena
- dzīvot dieva mierā
- dzīvot kā pa gremzdiem
- dzīvot labas dienas
- dzīvot vienai dienai
- ebreju Lieldienas
- ēdienu karte
- ēdienu veikals
- Ēlandes dienvidu rags
- falliskās dievības
- fibrīna pavedieni
- Frankenšteina ēdiens
- gadu gadiem
- gaišā dienas laikā
- gaisa spiediena uzņēmējs
- gaisa spiediens
- gaismas spiediens
- gaišs kā dienā
- ganu diena
- garā diena
- garnizona dienests
- ģeogrāfiskais dienvidpols
- ģeomagnētiskais dienvidpols
- ģeotermiskais gradients
- glābšanas dienests
- glaudīt ar cimdiem
- gludie muskuļaudi
- gludie muskuļi
- goda diena
- grābt dievam acīs
- gradienta vējš
- Grifita dievkrēsliņš
- gruntes ēdiens
- gulēt (dieva) mierā
- gulēt dienvidu
- Heribaudiella fluviatis
- hidrodinamiskais spiediens
- hidrodinamisks spiediens
- hidrogrāfiskais dienests
- hidrometeoroloģiskais dienests
- hidrostatiskais spiediens
- holandiešu krāsns
- holandiešu valoda
- iedzīvotāju spiediens
- iekšējais dienests
- iekšējās drošības dienests
- iepazīšanās dienests
- ieraudzīt dienas gaismu
- iet kā pa diegu
- ik pārdienas
- ikdienas tehniskā apkope
- indiešu numerācija
- indiešu raksts
- indiešu sacelšanās
- individuāla reaktīvā lidiekārta
- intrakardiālais spiediens
- intravaskulārs spiediens
- ir dieva svētība
- īrisa diegi
- islandiešu sāgas
- islandiešu valoda
- izaicinājumrokspiediena autentificēšanas protokols
- izdienas pensija
- izejamā diena
- izkulties no parādiem
- izlaidies kā teļš
- izlīgšanas diena
- iznākt dienas gaismā
- izstrādes diena
- izsviest kā āzi no dievnama
- iztekas diena
- izvilkt dienas gaismā (kaut ko)
- ja dievs dos
- Jahves diena
- jaunās dienas
- jo dienas, jo
- Juliāna dienas
- Jurģu diena
- kā cūka no svētdienas
- kā diegā pakārts
- kā diegs
- kā diena no nakts
- kā diena pret nakti
- kā dieva ausī
- kā dieva azotē
- kā dieva lopiņš
- kā dieva nepieņemts
- kā dieva sūtīts
- kā dievs
- kā dievs debesīs
- kā dievs radījis
- kā driģenes saēdies
- kā jauns dievs
- kā koka dievs
- kā pa diedziņu
- kā pastardienas bazūne
- kā pie dieva aiz durvīm
- kā sarkans pavediens
- kā vakardienu meklēdams
- kabardiešu-čerkesu valoda
- kādā jaukā dienā
- kāda, kaut kā dienas ir skaitītas
- kādu dievs devis
- kalendārā diena
- kalpot dienas
- kapelānu dienests
- kara dienests
- karāties diega galā
- katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.)
- katru mīļu dienu
- kaut dievs dotu
- kauties ar parādiem
- Klusā okeāna dienvidu lielieplaka
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums
- Klusā trešdiena
- ko dievs devis
- koka dieviņš
- koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu
- kompleksais pavediens
- korda pavediens
- Kosmonautikas diena
- kristālu pusdienziede
- kritiskais spiediens
- Kupalas diena
- kuru katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.)
- Laba diena!
- labas dienas
- Labrenča diena
- labs dievs nebūs
- Lāčplēša diena
- lai dieva rokā
- lai dievs mielo (kāda) dvēseli
- lai dievs stāv klāt
- lai dievs žēlīgs
- laidiena versija
- laika dienests
- laikapstākļu dienests
- lamāties pēdējiem vārdiem
- lāpāmais diegs
Atrasts skaidrojumos (400):
- sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- jour fixe _burtiski_ "noteikta diena"; noteikta nedēļas diena, kas paredzēta viesu pieņemšanai.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
- sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
- tenrikjo "dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
- franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
- Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
- pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
- causa sui "sevis cēlonis"; sevis paša esības cēlonis - īpašība, kas piemīt tikai dievam.
- Caņņui "Sieviete - zīdtauriņa kāpurs", zīda audzēšanas dieviete.
- Spanglish "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
- Belens "Spožais" – ķeltu pavasara un dziedniecības dievs, kurš dažkārt tika asociēts arī ar Sauli.
- bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
- Te Deum "Tevi dievs"; baznīcas dziesma, kas sākas ar šiem vārdiem; tās mūzika.
- Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
- jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
- iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
- omniprezence (dieva) klātbūtne visur
- omnipotence (dieva) visspēcība
- pa krietnam (diezgan) daudz
- dozņaks (narkomāna dienas) deva
- praktisks (par cilvēku) tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus
- klāt galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda
- tikt galā ar ēdienu (spēt) apēst, izēst ēdienu, ari izdzert dzērienu.
- Bēra lagūna [Bērs]{s:2263} – lagūna Francijas dienvidos
- Norma [Leņķmērs]{s:1461} - niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
- viendienīte [viendienītis]{s:1945}
- cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
- Dekamerons 10 dienu stāsti, Bokačo noveļu krājums.
- dekurions 10 vīru nodaļas komandieris, vadītājs.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- konfederātu pavalstis 11 ASV dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- konfederātu štati 11 ASV dienvidu vergturu štatu savienība (1861.-1865. g.), kas pasludināja atdalīšanos no ASV un tādējādi izraisīja ASV pilsoņu karu (1861.-1865. g.)
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
- starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- Ostindijas kompānijas 17. un 18. gs. tirgotāju kompānijas, tirdzniecībai ar Ostindiju: Angļu Ostindijas kompānija (1600.-1858. g.); Holandiešu Ostindijas kompānija (1602.-1798. g.); Franču Ostindijas kompānija (1664.-1719. g.), kuru 1719. g. apvienoja Indijas kompānijā, kas monopolizēja visu franču aizjūras tirdzniecību; Zviedrijas Ostindijas kompānija (1731.-1831. g.)
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- kliperis 19. gs. buru vai buru-tvaika kuģis kara sakariem, izlūkošanai, patruļdienestam
- dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
- difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
- Reitera koris 1920. g. Rīgā dibināts latviešu jauktais koris, ko vadīja T. Reiters, 1945. g. uzsāka darbību Stokholmā; darbību turpina arī mūsdienās
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
- izpalīgs 2. pasaules kara laikā vācu armijā un darba dienestā iesauktie okupēto valstu iedzīvotāji; bija karaspēka vienību izpalīgi, gaisa apsardzes izpalīgi un lauku darbu izpalīgi
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- Miķeļa diena 29. septembris (ražas novākšanas darbu nobeiguma un gadatirgu diena; tās vakarā sākās veļu mielošana)
- Kapitolija triāde 3 galvenie romiešu dievi Kapitolija templī Romā: Jupiters, Jūnona un Minerva, ko pielūda līdz 455 g., kad vandaļi nopostīja Kapitolija templi
- modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- Puatjē kaujas 507. g. pie Puatjē franku karalis Hlodvigs I sakāva vestgotus un ieguva dienvidrietumu Galliju; 732. g. pie Puatjē franku kavalērija sakāva Spānijas arābus; Simtgadu kara laikā (1337.-1453. g.) 1356. g. pie Puatjē angļu karaspēks Velsas prinča Edvarda vadībā sakāva franču bruņiniekus
- exaudi 6. svētdiena pēc lieldienām.
- seksāgezima 60. diena priekš Lieldienām.
- septuāgēzima 70. diena priekš Lieldienām.
- fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
- Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
- Boļšaja Abakana Abakanas kreisā satekupe, atrodas Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidrietumu daļā
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
- apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- saldābele Ābele ar saldiem āboliem
- Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
- Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
- Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
- pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
- jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem
- fotopija Acs akomodācija gaismai; redze dienā
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
- Čikomekoatla Acteku kukurūzas dieviete
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm
- Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
- Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
- Miktlantekutli Acteku mitoloģijā - deviņu pazemes pasauļu dievs, kura pavadoņi bija sikspārņi, zirnekļi un pūce
- Vevekoijotls Acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, Makuilšočitla emanācija
- Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
- Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks
- Ometeotls Acteku mitoloģijā - pirmā dievība pasaulē, abu dzimumu dievība, kas radījusi pati sevi, tā vīrišķā hipostāze bija Ometekutli, bet sievišķā - Omesivatla
- Omesivatla Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, sievišķā hipostāze
- Ometekutli Acteku mitoloģijā - pirmās dievības pasaulē Ometeotla, kas radījusi pati sevi, vīrišķā hipostāze
- Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
- Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis
- Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
- Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā
- Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte
- Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne
- Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs
- Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
- Topalhualli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas sadalītas 20 nedēļās ar 13 dienām
- Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
- Čalčiutlikue Acteku upju un ezeru dieviete, lietus dieva Tlaloka sieva
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
- undulējošais nistagms acu svārstības abos virzienos ar vienādu ātrumu un vienādiem starpbrīžiem
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai
- Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos
- pulikoze Ādas kairinājums no blusu kodieniem
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
- cimikoze Ādas nieze no blakšu kodieniem
- mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu
- epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga (_Asterias rubens_) sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem
- Aguļaša rags Adatas rags, Āfrikas galējais dienvidu punkts
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
- Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
- Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
- Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
- Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas
- pēdainītis adījuma raksts cimdiem, ko ada ar divām dzijām un izveido zaķa pēdām līdzīgu rakstu
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus
- šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem
- garenadījums Adījums, kurā katra cilpu rindas cilpa veidota no sava pavediena; pamatņu adījums
- adjektivizācija Adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem
- adjektivācija adjektīvu rašanās no citu vārdšķiru vārdiem; adjektivēšanās
- Ilokosa administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Sanfernando, robežojas ar Kordiljeras administratīvo reģionu, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu, rietumos un ziemeļos apskalo dienvidķīnas jūra
- Kordiljeras administratīvais reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas ziemeļu daļā un vidienē, administratīvais centrs - Bagio, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas un Centrālās Lusonas reģionu
- noms Administratīva vienība mūsdienu Grieķijā
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
- Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim
- Basarabjaskas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā, atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kantemiras un Čimišlijas rajonu, kā arī ar Ukrainu
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
- Brestas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Baltkrievijā, valsts dienvidrietumu daļā, robežojas ar Grodņas, Minskas un Gomeļas apgabalu, kā arī ar Ukrainu un Poliju
- Centrālais distrikts administratīvi teritoriāla vienība Bostvanas austrumos, robežojas ra Khatlena, Kvenene, Khanzi un Ziemeļrietumu distriktu, kā arī ar Zimbabvi un dienvidāfriku
- Centrālais apgabals administratīvi teritoriāla vienība Fidži salās, ietver Viti Levu salas dienvidaustrumu daļu un tai pieguļošās salas Koro jūrā
- Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
- Bridženda administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, Velsas apvienotā pārvalde, Velsas dienvidu daļā
- Čimišlijas rajons administratīvi teritoriāla vienība Moldāvijā, valsts dienvidu daļā, robežojas ar Basarabjaskas, Leovas, Hinčeštu, Jalovenu un Keušenu rajonu, kā arī ar Krieviju
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
- Mari vilajets administratīvi teritoriāla vienība Turkmenistānas dienvidaustrumos, robežojas ar Ahala un Lebapa vilajetu, kā arī ar Afganistānu un Irānu, pārsvarā viļņots līdzenums (Turānas zemiene)
- Čerņivcu apgabals administratīvi teritoriāla vienība Ukrainā, Rietumukrainas dienvidos, robežojas ar Ivanofrankivskas, Ternopiļas, Hmeļņickas un Vinnicas apgabalu, kā arī ar Moldovu un Rumāniju
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
- Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
- Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
- Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
- Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
- Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
- ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- organofilija Afinitāte pret kādu orgānu vai tā audiem
- būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā
- afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
- būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no dienvidāfrikas Republikas valsts valodām
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
- Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
- bantu tautas Āfrikas centrālajā un dienvidu daļā dzīvojošās tautas, kas runā bantu valodās
- Dksui Āfrikas dienvidrietumos mītošo sanu (bušmeņu) dievība, pasaules radītājs
- Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- bantu Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- Karahanīdu valsts agrā feodālisma valsts (10. gs. 90.gados - 13. gs.), ko izveidoja tjurku ciltis Austrumturkestānā, Semirečjē un Pietjanšana dienvidu daļā, likvidēja Horezmas šahs Muhammeds
- Romnu-Borševas kultūra agrā viduslaiku (8.–10. gadsimts) slāvu arheoloģiskā kultūra, kas bija izplatīta Dņepras kreisā krasta mežstepju zonā, kā arī Donas un Okas upju baseinos (mūsdienu Ukrainas un Krievijas teritorijā); tieši saistāma ar hronikās minētajām austrumslāvu cilšu apvienībām — severiešiem, vjatičiem un radimičiem
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- merkuriālijas agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām
- salabuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- salabuks agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- saladuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
- pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
- pārsvēte agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
- iztekas diena agrākos laikos minēta Jāņu noslēguma diena
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- centrodesma Ahromatisks pavediens, kas savieno centrosomas un veido sākumu centrālajai dalīšanās vārpstai mitozē
- Ormuzds Ahuramazda, senajiem irāņiem saules un visa laba dievība
- Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
- koļi Aimari - indiāņu tauta dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru
- Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
- šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
- tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
- Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
- aizaizpērn Aizaizpagājušajā gadā; pirms trim gadiem
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
- aizknietēt Aizdiedzēt
- aizdaidzīt Aizdiegt, pavirši sašūt
- aizmētāt Aizdiegt, vaļīgi aizšūt
- aizlinot Aizdoties, aizdiet
- aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem
- aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem
- aizviņu Aizgājušo (nedēļu, dienu u. tml.)
- aizcitceturtdienu Aiznākamā ceturtdienā
- aizcitdienu Aiznākamā dienā
- aizcitotrdienu Aiznākamā otrdienā
- aizcitpiektdienu Aiznākamā piektdienā
- aizcitpirmdienu Aiznākamā pirmdienā
- aizcitsestdienu Aiznākamā sestdienā
- aizcitsvētdienu Aiznākamā svētdienā
- aizcittrešdienu Aiznākamā trešdienā
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
- mēreno joslu mežu zonas aizņem Eirāzijas, Ziemeļamerikas, dienvidamerikas, Tasmanijas, Jaunzēlandes mērenās joslas rajonā, kur nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu
- kakerēties Aizņemties, diedelēt
- repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos
- aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.)
- aizpagājušsestdien Aizpagājušajā sestdienā
- aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien
- aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
- Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
- atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī
- ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
- aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt
- zaboboni aizspriedumi (laimīgās un nelaimīgās dienas u. c.)
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
- aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
- aiznest Aizvadīt (par vadiem, caurulēm u. tml.)
- močīt augumā aizvainot ar vārdiem
- aizķert vārīgā vietā aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
- aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas
- aizvakara Aizvakardienas
- aizvakarrīt Aizvakardienas rītā
- aizvakarrīts Aizvakardienas rīts
- sasarausties Aizvērties (par ziediem)
- aizvilkties Aizvērties, arī aizpildīties (par dažādiem atvērumiem, tukšumiem, arī brūcēm)
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
- nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
- nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
- OMG Ak mans dievs! (angļu "Oh, my God!")
- akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
- tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
- neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu
- hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem
- figurants Aktieris bez vārdiem, statists
- ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona
- Bulusans aktīvs stratovulkāns Filipīnās, Lusonas salas dienvidaustrumos Bikolas pussalā, administratīvi ietilpst Sorsogonas provincē; augstums - 1565 m vlj un pamatnes diametrs 15 km, četri krāteri, jaunākais no tiem izveidojies 1981. gada izvirdumā
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
- nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno iedarbībā un vienādos šo procesu norises apstākļos
- viļņu pretestība akustikā - attiecība starp skaņas spiedienu un vides daļiņu svārstīšanās ātrumu
- barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru
- elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs
- lokālie akvitatori akvitatori, kas iedarbojas tikai tiem audiem un šūnām, kas tos producē; var iedarboties vai nu tikai uz šūnām, vai arī uz audiem, ierosinot embrija daļu diferencēšanos
- Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
- Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km
- Sarkanā ala ala Krimas kalnos, 23 km uz dienvidaustrumiem no Simferopoles; izpētīto alu labirintu kopējais garums sasniedz aptuveni 21 līdz 25 kilometrus; alu kompleksu veido 6 stāvu līmeņi, un atsevišķu zāļu augstums sasniedz pat 30–40 metrus
- Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
- Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
- Lasko ala Vezēras upes ielejā, netālu no Montiņakas pilsētas dienvidfrancijā, uz sienām ~800 vēlā paleolīta zīmējumu un gravējumu (15. gt. p. m. ē.), gk. dzīvnieku attēli; monohromi un polihromi
- Alande Ālande, upe dienvidkurzemes novadā
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
- Allepi Ālapuža - pilsēta Indijas dienvidos
- Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti
- Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
- albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
- Ana Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā
- Ani Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā
- Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
- autoalerģizācija Alerģijas rašanās pret paša audiem
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
- dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu
- dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu
- grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru
- Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
- Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks
- Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
- hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
- Aliberdike Aliberdukovska, apdzīvota vieta Krievijas Karačijas-Čerkesijas Republikā, tās nosaukums kabardiešu-čerkesu valodā
- Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
- hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju
- rezerpīns alkaloīds, kas pazemina asinsspiedienu; izmanto arī psihožu un neirožu ārstēšanai
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
- vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs)
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
- barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma
- viola Alts (mūsdienu stīgu instruments)
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
- Lunmiņa alu templis Ķīnā, 15 km uz dienvidiem no Luojanas pilsētas, izcirsts Ihes upes krastu klintīs (459.-898. g.), vairāki simti alu, monnumentālās tēlniecības paraugi, dekoratīvi ciļņi
Atrasts piemēros (34):
- apsēsties - Apsēdies!
- prakse - Edmunds samulsa, lai gan savā ilgajā tiesneša praksē ne reizi vien bija sastapies ar pilnīgi absurdiem slepkavības iemesliem.
- traucēt - Es nudien neuzdrīkstētos jūs traucēt, taču bez jums nevarēšu atrisināt kādu ievilkušos konfliktu.
- izmaiņa - Jūsu ziņojumu, ministra kungs, noklausīsimies vēlāk, mūsu dienas kārtībā ieviesušās izmaiņas.
- redzētājs - Ko šodien sauc par pravieti, to senāk dēvēja par redzētāju.
- lūgt - Lūdz dievu, Kazimir, un varbūt tev tiks piedots.
- samtains - Man ļoti žēl, ka traucēju jūsu mieru,- vissamtainākajā tonī ņēmās pierunāt Romualds,- bet Povila kungs nudien ir neapskaužamā situācijā.
- filiāle - Mēs šo bankas filiāli vērojam jau vairākas dienas.
- mazliet - Nē, tu biji atnākusi ar mani parunāties un tad mazliet iesnaudies, pavisam īsu brītiņu...
- zinātne - No mūsdienu zinātnes augstumiem raugoties, šim bērnam jau sen vajadzēja būt mirušam, bet, skat, viņš vēl arvien ir dzīvs.
- pateikties - Paldies, svešinieki- sieviete pateicās.
- brīve - Pirms vairākiem gadiem bija gadījums: šķūnītī izturētu stārķi pēc palaišanas brīvē apgredzenoja.
- dekrēts - Sākot ar rītdienu, eju dekrētā.
- diezgan - Tavs draugs Pēteris, nav ko slēpt, esi jau liels diezgan, Pēteris pagājušonakt nomira.
- augstums - Tu baidies no augstuma?
- atņemt - Tu baidies, ka mani tev kāds varētu atņemt?
- aizmirst - Vai neesi aizmirsusi — šodien taču ir "Pavasara" atklāšana!
- talants - Vai tad mākslai ir kāds sakars ar talantu, vismaz mūsdienās?
- dienests - Vai tie tev ir bijuši dienesta komandējumi?
- vajadzēt - Viņai tagad vajadzētu būt krietni pāri simt gadiem...
- vēstīt - Žēlīgi piedodiet, bet man jums kas vēstāms.
- dienests – Armijā jau tuvojas dienesta laika beigas, visi ir priecīgi, nevar vien sagaidīt to laimīgo dienu.
- laipnība – Atklāti sakot, bez jūsu laipnības šodien es nokavētu darbu.
- uzbrukt – Baltie lāči uzbrūk tieši šādās dienās.
- dievgosniņa – Beidz tēlot dievgosniņu!
- līksms – Cik jauki, ka fotogrāfijas saglabājušās un vecumā var atminēties līksmās jaunības dienas, – Hanna sacīja un mīlīgi pasmaidīja.
- iedarbīgs – diemžēl nekas iedarbīgāks par tiem pilieniem tavai sirdij nav izdomāts.
- diezgan – diezgan tu, mazais ķēms, esi tupējis uz mana pakauša.
- ieņemt – Izskati, meit, tev šodien skaidrākas acis, – viņš teica un atkal ieņēma vietu pie virtuves loga.
- skaidrs – Izskati, meit, tev šodien skaidrākas acis, – viņš teica un atkal ieņēma vietu pie virtuves loga.
- dārgs – Ja jums dārgas jūsu dzīvības, tad tūlīt nolieciet ieročus un dodieties pie mums!
- ticība – Kādas ir tavas attiecības ar dievu un ticību?
- piektdien – Kur tu biji piektdien?
- caurule – Laba diena, vai te nav labojamas kādas saplīsušas caurules?
die citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv