diebt
diebt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | diebju | diebjam | diebu | diebām | diebšu | diebsim |
| 2. pers. | dieb | diebjat | diebi | diebāt | diebsi | diebsiet, diebsit |
| 3. pers. | diebj | dieba | diebs | |||
Pavēles izteiksme: dieb (vsk. 2. pers.), diebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: diebjot (tag.), diebšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: diebtu
Vajadzības izteiksme: jādiebj
Skriet (parasti ātri).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ministrei nācās diebt uz netālu no Dailes esošo valdības māju.
- Amanda Bella diebj pa veikaliem, lai atrastu tām maksimāli līdzīgas drēbes.
- Izlēcu no vannas, paķēru dvieli un diebu uz virtuvi.
- Sākumā nelikos par to ne zinis un diebu kā diebis.
- Ieraudzījis Jaunskungu, meža ruksis notēmējis un diebis virsū.