dieniņa
dieniņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dieniņa | dieniņas |
| Ģen. | dieniņas | dieniņu |
| Dat. | dieniņai | dieniņām |
| Akuz. | dieniņu | dieniņas |
| Lok. | dieniņā | dieniņās |
Dem. → diena.
Stabili vārdu savienojumiBet ko tu dieniņ! Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)!
- Bet ko tu dieniņ! idioma — izsaucas, ja ir noticis kas negaidīts
- Vai (arī ai) (manu) dieniņ! arī Ak tu (manu, arī mīļo) dieniņ(u)! idioma — izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs, sašutumā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par godu jubilārei tika nodziedāts “ Daudz baltu dieniņu”. “
- Gribu izraut divas trīs dieniņas no komandējuma un aizlaist līdz viņai.
- “Vai dieniņ, it kā es pats to neprastu!”
- Pagulēsi dieniņu augšpēdus ar ledutiņu pie sāna, būs laiks padomāt.
- Vai, dieniņ, nu gan esat sarakusi dziļu pagātni!