Paplašinātā meklēšana
Meklējam ciet.
Atrasts vārdos (206):
- ciet:1
- cietā:1
- ciete:1
- cieti:1
- ciets:1
- cietai:1
- cietan:1
- cietēt:1
- cietāda:1
- cietais:1
- cietaļa:1
- cietans:1
- cietējs:1
- cietene:1
- cietens:1
- cieteņš:1
- cietība:1
- cieties:1
- cietīgs:2
- cietīgs:1
- cietiņš:1
- cietums:2
- cietums:1
- paciets:1
- cietanās:1
- cietināt:1
- cietlode:1
- cietnējs:1
- cietpape:1
- cietpore:1
- cietulis:1
- cietzeme:1
- apcietēt:1
- cūcietis:1
- ērcietis:1
- iecietēt:1
- jēlciete:1
- nocietas:2
- nocietas:1
- nocietēt:1
- pacietēt:1
- pārciets:1
- pusciets:1
- sacietēt:1
- societas:1
- uzcietēt:1
- vecietis:1
- cietēšana:1
- cietienis:1
- cietķērsa:1
- cietlapis:1
- cietmēsli:1
- cietpiepe:1
- cietsēkle:1
- cietspuru:1
- cietušais:1
- cietviela:1
- cietvielu:1
- aizcietēt:1
- ēncietība:1
- ēncietīgs:1
- iecietība:1
- iecietīgs:1
- izcietība:1
- izcieties:1
- kazaciete:1
- mokcietis:1
- necietīgs:1
- pacietība:1
- pacietīgs:1
- pacietums:1
- pārcietēt:1
- piecietēt:1
- Rogūciets:1
- salcietis:1
- societāte:1
- vācietene:1
- vācietība:1
- ziemciete:1
- cietgalvis:1
- cietgumija:1
- cietiešana:1
- cietmetāls:1
- cietmetams:1
- cietoksnis:1
- cietpauris:1
- cietpienes:1
- cietpieres:1
- cietsirdis:1
- cietspārņi:1
- cietumnīca:1
- cietumsods:1
- aizcietīgs:1
- apcietināt:1
- burlaciete:1
- dacietināt:1
- iecietināt:1
- kapucietes:1
- kapucietis:1
- nocietināt:1
- pēcietekme:1
- piecietība:1
- piecietīgs:1
- sacietināt:1
- salcietība:1
- salcietīgs:1
- superciets:1
- vācietelis:1
- vācietiene:1
- vācietītis:1
- ziemcietis:1
- cietaudzīte:1
- cietgalvība:1
- cietgalvīgs:1
- cietgraudes:1
- cietinātājs:1
- cietlapains:1
- cietpaparde:1
- cietpienene:1
- cietpienīte:1
- cietprātīgs:1
- cietpūpēdis:1
- cietsirdība:1
- cietsirdīgs:1
- cietspārnis:1
- cietumbedre:1
- cietumciets:1
- cietumnieks:1
- cietumsargs:1
- aizcietināt:1
- badacietējs:1
- dalmācietis:1
- granītciets:1
- iecietīgums:1
- kluscietība:1
- kluscietīgs:1
- konfūcietis:1
- līdzcietība:1
- līdzcietīgs:1
- mazvācietis:1
- neiecietība:1
- neiecietīgs:1
- nepacietība:1
- nepacietīgs:1
- pacietīgums:1
- pārcietināt:1
- patricietis:1
- piecietināt:1
- pusvācietis:1
- randauciete:1
- sacietējums:1
- sauscietība:1
- sauscietīgs:1
- tēraudciets:1
- ziemcietējs:1
- ziemcietene:1
- ziemcietība:1
- ziemcietīgs:1
- cietlodēšana:1
- cietoksnieši:1
- cietpaurains:1
- cietpienenes:1
- aizcietējums:1
- ātrcietējošs:1
- baltvācietis:1
- mikrocietība:1
- provincietis:1
- pusvācietība:1
- randaucietis:1
- salcietīgums:1
- cietgalvnieks:1
- cietkausējums:1
- cietsirdīgums:1
- cietstāvēšana:1
- cietumniecība:1
- apcietinājums:1
- apcietināšana:1
- apcietinātais:1
- apcietinātājs:1
- apcietināties:1
- iecietinājums:1
- līdzcietīgums:1
- neiecietīgums:1
- nepacietīgums:1
- nocietinājums:1
- nocietināšana:1
- nocietināties:1
- puscietspārņi:1
- siltumcietīgs:1
- skaluvācietis:1
- tēraudcietums:1
- trūkumcietējs:1
- ziemcietīgums:1
- cietumniecisks:1
- centrālcietums:1
- kārkluvācietis:1
- skaluvācietība:1
- cietsakausējums:1
- cietsavienojums:1
- kārkluvācietība:1
- nosacietināties:1
- varoņcietoksnis:1
- kārkluvācietisks:1
- bojājumpiecietība:1
- puscietspārnainie:1
- hidroksipropilciete:1
Atrasts vārdu savienojumos (59):
- (aiz)laist ciet (govi)
- (tā, ka (vai), arī ka (vai)) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (tā, ka arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- (tā, ka, arī ka vai) ausis krīt ciet (arī plīst pušu, arī jābāž ciet)
- acetilēta ciete
- acetilēta oksidēta ciete
- acis krīt ciet
- aiziet ciet
- aizsist ciet
- cietes ekvivalents
- cietes piens
- cietes sīrups
- ciets agregātstāvoklis
- ciets kā akmens
- ciets kā daglis
- ciets kā drāte
- ciets kā krams
- ciets ķermenis
- ciets līdzskanis
- ciets pakausis
- ciets pakausis (kādam)
- ciets pauris
- ciets rieksts
- ciets šķīdums
- ciets ūdens
- ciets vēders
- ciets zīmulis
- deguns ir ciet
- dziesma ir ciet (kādam)
- dzīvnieku ciete
- elpa sitas ciet
- govs aiziet ciet
- govs iet ciet
- govs stāv ciet
- iet ciet
- jemt ciet
- jumts aizbrauc(is), arī aiziet (ciet), arī aizgājis ciet, arī nobraucis, arī nošļucis
- klapēt ciet
- klopēt ciet
- laist ciet govi
- likt elpu ciet
- maksāt ragā (arī ciet)
- modificētā ciete
- mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet
- mute ir ciet
- Muti ciet!
- ņem (arī rauj) elpu ciet
- ņemt ciet
- ņemt elpu ciet
- oksidētā ciete
- pārtikas ciete
- rīsu ciete
- saņemt ciet
- saut ciet
- šīberis aizkrīt (ciet)
- šīberis ciet
- sit (arī ņem, rauj) elpu ciet
- stāvēt (arī būt) ciet
- turēt ausis ciet
Atrasts skaidrojumos (2780):
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- maša "Gaiļu kastas" saimniecības vadītājs cietumā.
- Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
- sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
- samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
- ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
- māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
- fakoskleroze Acs lēcas sacietēšana
- tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
- sklerodermatīts Ādas iekaisums ar sabiezējumu un sacietējumu
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas
- mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu
- tiloma Ādas sacietējums, varžacs
- tiloze Ādas sacietējums, varžacs; tiloma
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu
- krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze
- nobrāzums Ādas virskārtas brūce, kas radusies, ķermeņa daļai skarot ko nelīdzenu, asu, cietu
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
- elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
- spires desa aitu zarna pie izkārnījumu izejas, kur izkārnījumi ir jau sacietējuši
- barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet)
- aizdzīt Aizart (vagu) ciet
- aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā
- stīvzarnis aizcietējums
- konstipācija Aizcietējums
- āizaturēties Aizcietēt (par vēderu, zarnām)
- aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ)
- aizsaut Aizcietēt, piepampt (par tesmeni)
- aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori
- dzildināt Aizkavēt, turēt ciet
- laktāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas noārda cieti
- amilopsīns Aizkuņģa dziedzera ferments, kas pārvērš cieti maltozē
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā
- basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
- bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
- nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri)
- stegnoze Aizsprostojums; aizcietējums; stenoze
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
- atbalsta punkts aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa
- SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme")
- akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- aizalvot Alvot ciet
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
- AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
- mīksttapšana Amorfas vielas pāreja no cieta stāvokļa plastiskā stāvoklī temperatūras ietekmē
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
- lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām
- Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
- žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
- imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju
- aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ
- halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas
- tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā
- Pyrola rotundifolia apaļlapu ziemciete
- pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia")
- rengals Apaļš sacietējums (mēsli)
- rengulis Apaļš sacietējums (mēsli)
- prjaņiks Apaļš, ciets cepums
- pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos
- mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos
- hidrolizors aparāts cietes sīrupa ražošanai
- likvefaktors aparāts cietu un gāzveida ķermeņu pārvēršanai šķidros
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
- klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai
- ciklons aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku
- dezintegrators aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās
- mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai
- inhalators aparāts skābekļa ievadīšanai cilvēkā, kas cietis avāriju šahtā
- nostādinātājs aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē
- dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās
- kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti
- kape Apavu cietā daļa virs papēža
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai
- sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
- retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks
- jemt ciet apcietināt
- ņemt ciet apcietināt
- saņemt ciet apcietināt
- sašņorēt apcietināt
- cietināt Apcietināt
- pajemt Apcietināt
- būt drošās rokās apcietināt, arestēt
- nogādāt drošā vietā apcietināt, arestēt
- paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību
- sabāzt cietumā (arī aiz restēm) apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus)
- likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā
- nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt
- iebāzt cietumā apcietināt; notiesāt
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību
- tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
- parašņiks Apcietinātais, kas cietuma kamerā dzīvo pie tualetes un to tīra
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā
- lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais
- balabas Apcietinātajam nododamie produkti
- berdačs Apcietinātajam nododamie produkti
- berdana Apcietinātajam nododamie produkti
- berdičs Apcietinātajam nododamie produkti
- bacilla Apcietinātajam nododamie produkti (tauki, sviests, desa u. c.)
- ksur Apcietināti ciemi Atlasa kalnājos
- profoss Apcietināto kareivju uzraugs
- ksar Apcietināts ciems Atlasa kalnājos
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
- 4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
- Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
- iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības)
- kampis Apkalums galu aizlikšanai, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
- pīlīte Apkalums galu aizlikšanai, var būt dažāda veida, izgatavots no cieta koka, misiņa vai nerūsoša tērauda
- kidoks Apkrāpt cietušo
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību
- cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai
- rondelis Apļveida vai lokveida nocietinājums
- žvarks Apraksta skaņu, kāda rodas metāla priekšmetam nokrītot uz cieta pamata
- žvaks Apraksta skaņu, kas rodas daudz sīkiem metāla priekšmetiem vienlaicīgi nokrītot (izbirstot) uz cieta pamata
- žļerks apraksta skaņu, kas rodas sašķaidot ko daļēji cietu
- šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu
- sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu)
- iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu)
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
- kalendula Aptieku kliņģerītes (lat. "calendula"), viengadīgs lakstaugs kurvjziežu dzimtā, darbīgā viela - kalendulīns; tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi
- mantelēt Apžogot, nostiprināt apcietinājumus
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
- nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ar brīvības atņemšanu vai arestu notiesātu personu, ja viņa ar savu uzvedību ir pierādījusi labošanos un iespēju robežās atlīdzinājusi ar noziedzīgo nodarījumu nodarīto materiālo zaudējumu, tiesa var atbrīvot no tālākas soda izciešanas, ja notiesātais izcietis Kriminālkodeksā noteikto daļu no tiesas piespriestā soda
- kakalžņains ar cietiem māla gabaliem bagātīgi noklāts
- deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums
- nomale ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala
- zemessala ar cietzemi saistīta sala; pussala
- zemsala ar cietzemi saistīta sala; pussala; zemessala
- elektroncaurums ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos
- modificētā ciete ar enzīmiem sašķeltas cietes molekulas, kas pašķidrina cietes klīsteri, nemainot koncentrāciju (sevišķa nozīme papīra virsmas līmēšanā uz līmpreses)
- grauzt ar zobiem ar grūtībām rakt, ārdīt ko cietu, pārvarēt lielu pretestību
- leģētie instrumentu tēraudi ar hromu, silīciju, volframu leģēti tēraudi ar oglekļa daudzumu līdz 1,1%; tiem piemīt liela cietība, nodilumizturība, siltumnoturība; izmanto nelielu, vienkāršu griezējinstrumentu izgatavošanai
- grebt ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla)
- grebt ar īpašu rīku veidot (attēlu, rakstu cietā materiālā)
- koska ar kādu vielu piesūcies ciets, sakaltis priekšmets
- nižģēties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
- nižģināties ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
- nižģīt ar kaut ko nenozīmīgu nodarboties, pacietīgi ņemties
- lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
- kārs ar lielu interesi, arī patiku, ar sasprindzinātu uzmanību, nepacietību
- acis iepletis ar nepacietību, ieinteresētību, izbrīnu
- aizdarināt ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet
- kokss ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst, karsējot kurināmo, piemēram, akmeņogles, kūdru, naftas paliekas, bez gaisa piekļūšanas
- izgrauzt ar pūlēm izveidot (ar asu ūku, piemēram, bedri cietā zemē); izveidot (piemēram, bedri cietā zemē) - par asu rīku
- sklero- ar sacietēšanu, sablīvēšanos saistīts (piem., sklerodermija, sklerofīti)
- sargāt ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas
- sijāt ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam
- vilkt ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet)
- grauzt ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem
- kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis
- Biedrības salas arhipelāgs Klusā okeāna dienvidos, (fr. val. "Iles de la Societe"), Francijas Polinēzijā, platība - 1600 kvadrātkilometru, 230000 iedzīvotāju (2006. g.)
- storno Ārkārtēji zaudējumi, ko cietis apdrošinātājs, apdrošinājuma ņēmējam priekšlaicīgi atkāpjoties no līguma (izpērkot apdrošinājumu); ristorno
- rezaks Arkla griezējdaļa cietas velēnas aršanai
- guba Armijas cietums, karceris
- gubs Armijas cietums, karceris
- arrovruts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- ererūts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
- aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet)
- arsenīdi Arsēna un metālu savienojumi - cietas vielas, kas parasti kūst augstā temperatūrā
- Lithospermum officinale ārstniecības cietsēkle
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt
- dragonārums Ārumu dzimtas ģints ("Dracunculus"), ziemcietīgs augs ar bultveida lapām, starp kurām attīstās lieli, tumšsarkani ziedi ar melnu vālīti
- bukkūla Asa, cieta zāle
- cūksers Asa, cieta zāle; vilkkūla
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
- kollaterālie vadi asinsvadi, kas rada starp citiem blakus savienojumu, pa ko asinis, ja ceļš ir ciet, tomēr nokļūst pie mērķa
- angioskleroze Asinsvadu sienu sacietēšana un sabiezešana, attīstoties saistaudiem
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
- skabrs Ass, ciets, nežēlīgs; skarbs
- šerbs ass, neiecietīgs; arī ātrs
- skabrums Asums, rakstura cietība
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums
- virvaļi Atbrīvoja no apcietinājuma
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma
- otkinutsja Atbrīvoties no cietuma
- paraša Atejas mēslu tvertne (cietuma kamerā)
- raskrutka Atkārtota sodāmība par izdarīto cietumā, saņemot jaunu sodu
- vārstuļot atkārtoti vērt vaļā un ciet
- sekundāra viktimizācija atkārtots traumējošā notikuma pārdzīvojums, kuru cietušajam izraisa nodarījuma apstākļu izvērtēšanas un izmeklēšanas process
- otricalovka Atklāta nepakļaušanās cietuma administrācijai
- sārņi atkritumviela, kas rodas, cietām izejvielām (kurināmajam, rūdai, kušņiem) augstā temperatūrā reaģējot ar gāzes vidi; ir metalurģiskās rūpniecības sārņi un kurtuvju sārņi (izdedži) un pelni
- gandarījums Atlīdzība (cietušajam)
- izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs)
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos)
- valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem
- fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē)
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai
- paņemt, sagrābt aiz apkakles kādu atņemt kādam rīcības brīvību, apcietināt; uzbrukt
- polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās
- Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- boļeķ Atrasties apcietinājumā
- paritsja Atrasties apcietinājumā
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā
- pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu
- pripuhaķ Atrasties arestā, cietumā
- SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
- plomba ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus; šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums
- aluminātcements ātri cietējošs, izturīgs cements, ko iegūst, apdedzinot līdz saķepšanai ar korundu Al~2~O~3~ bagātu izejvielu maisījumu un to smalki samaļot
- gumiarābiks ātri sacietējoši sveķi, ko izdala dažu sugu akācijas un ko lieto par līmvielu
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
- Sidrabiņu pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Šantes kalns
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten"
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove"
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Sabiles pilskalns un senpilsēta atrodas Sabilē pie Pilskalna un Kandavas ielas, Abavas senlejas malā, tas ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, bet austrumu pusē tas nocietināts ar valni un grāvi, plakums 60 x 45 m, spriežot pēc atradumiem bijis apdzīvots no 10. gs. beigām līdz 13. gs. beigām
- Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem
- mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu
- atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem
- gelotripsija Audu sacietējuma masāža
- sklerostenoze Audu sacietējums ar orgāna sarukumu vai atveres sašaurinājumu
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
- Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
- sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas
- sausauglis Auglis (piemēram, pāksts, pogaļa), kam pilnīgas gatavības stadijā mezokarpijs ir sauss (plēvains vai ciets)
- saloms auglis, kas cietis no sala
- pasvilt Augot kļūt iesarkanam un pacietam (par liniem)
- cietlapis Augs ar cietām lapām
- glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
- liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums
- lielainums Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- liemenis Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- liens Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; liels 2(2)
- aizaugt Augt ciet
- aizaugt Augt ciet
- sveķi augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu)
- statocistas augu augošo daļu šūnas, kas satur sīkus, ļoti kustīgus, cietus graudiņus - statolitus
- lipeklis augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem)
- sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties par cietvielu; aukstuma iedarbībā kļūt cietam
- sasalt (retāk sastingt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam
- sastingt (biežāk sasalt) (kā) kramā aukstumā kļūt ļoti cietam
- nodrūvēt Aukstumā kļūt stīvam, cietam
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni
- rahatlukums Austrumzemju konditorejas izstrādājums, ko gatavo no riekstiem, mandelēm, augļu sulas, cukura un cietes
- posmainais autobuss autobuss, kas sastāv no divām ar cietu šarnīru savienotām sekcijām, kuras kopā veido pasažieru salonu
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru)
- kophavarija Avārija, kurā cietuši divi vai vairāki transportlīdzekļi, kas savstarpēji radījuši kaitējumu viens otram
- azosavienojumi Azogrupu saturoši organiski savienojumi, krāsainas (dzeltenoranžas, sarkanas, violetas), gk. cietas vielas
- plikadesa Badacietējs, stipri izsalcis cilvēks
- miltaiņš Bagāts ar cieti un vārītā veidā irdens (par kartupeļiem)
- koprastazofobija Bailes no aizcietējumiem
- aizbakstīt Bakstīt ciet
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
- cīkstene Baltenei līdzīga sēne ar diezgan cietu kātu
- baltvācietis Baltijas vācietis
- vācbaltietis Baltijas vācietis; baltvācietis
- pandermīts Balts vai pelēks ļoti ciets borātu klases minerāls; to izmanto bora savienojumu ražošanai
- leikoplakija Baltu, cietu plankumu veidošanās gļotādā
- cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām
- laikzvaigzne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Astraeaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
- kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu
- SABENA Beļģijas aviokompānija (fr. "Societe anonvme Belge d'exploitation de la navigation aerienne")
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas
- aizbērt Bērt ciet; berot likvidēt
- lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
- leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti
- polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
- bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt, aizvērt; bīdīt ciet
- klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
- bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem)
- prošļaks Bijušais "likumīgais zaglis", kas aizgājis no aktīvās kriminālvides, bet cietumā turpina baudīt autoritāti un piedalās "shodkās"
- Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
- borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- aizbirt Birt ciet
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
- viegli uzliesmojošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot viegli var aizdegties. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var aizdegties no sērkociņa liesmas, dzirksteles, berzes vai pašsabrukšanas procesa. Tādas kravas var būt, piemēram, benzīns, laka, spirts, siens, alumīnija pulveris un citas
- pašuzliesmojošā krava bīstamā krava, kas savu īpašību dēļ ir spējīga uzliesmot bez tiešas ārējas liesmas iedarbības uz to. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to masījums, kas zināmos apstākļos var aizdegties pašas no sevis, piemēram, fosfors
- kasibers Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā
- ksive Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā; kasibers
- kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals
- blieķēties Blīvēties, kļūt cietam
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka)
- argilīts Blīvs, akmensciets māla iezis, kas ūdenī neatmiekšķējas
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai
- bložs Blīvs, ciets, kompakts
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni
- Lepidium densiflorum blīvziedu cietķērsa
- skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā
- borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts
- Polystichum braunii Brauna cietpaparde
- bugors Brigadieris cietuma ražotnē
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim
- badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā)
- abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- aizbruģēt Bruģējot aiztaisīt ciet, noslēgt
- aizbrukt Brukt ciet
- pirodekstrīns Brūna, cieta viela, iegūta, karsējot cieti
- Scleroderma bovista brūnais cietpūpēdis
- hippomanes Brūnganas krāsas cieta viela, ko nelielos daudzumos atrod šķidrumos, kuros kumeļš guļ ķēves dzemdē; kumeļu maizīte, dievmaizīte
- papīra brūsoneja brūsoneju suga ("Broussonetia papyrifera"), kuru kopš 19. gs. sākuma mēģināts audzēt, bet Latvijā tā nav ziemcietīga
- Tāra Budisma mitologijā - bodhisatva, sievišķā sargātājdievība - idams, bezgalīgas līdzcietības iemiesojums
- pretas budisma mitoloģijā - gari, kas nespēj apmierināt savas vēlēšanās, par kādiem kļūst tie, kas dzīvē bijuši skopi, mantkārīgi, cietsirdīgi un rijīgi
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
- samšits Buksis - neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni, suņu mirte
- sīklapu bukša Japānas varietāte bukšu sugas varietāte ("Buksus microphylla var. japonica"), kas ir ziemcietīga
- aizbultēt Bultēt ciet
- breša Bumbu vai mīnu izlauzts caurums cietokšņa sienā
- aizturēties būt aizcietējumam (par vēderu)
- zapravļaķ būt galvenajam kamerā (cietuma)
- bīties būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem)
- strāvot būt kustībā, virzībā (par sīkām cietas vielas daļiņām)
- samierināties būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu)
- dīžāt būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
- dīžļāties būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
- dīžļoties būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
- dīžot būt nemierīgam, nepacietībā mīdīties
- bibļāt būt nepacietīgam
- noraut būt par cēloni tam, ka (āda) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju, sauli)
- izkausēt būt par cēloni tam, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
- kausēt būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra
- nopūst būt par cēloni tam, ka (kādam) kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa, piemēram, sejas, āda (par vēju)
- nopūst būt par cēloni tam, ka (piemēram, sejas) āda kļūst sārta, tumša, arī cieta, asa (par vēju)
- izgulsnēt būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām)
- nervozēt būt psihiskā stāvoklī, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motoriska nemiers
- kutēt būt tādam, kurā šķietami izpaužas nepacietība, vēlēšanās (par ķermeņa daļām)
- pīkleste Bute, kas ir sasālīta un saulē izžāvēta; cietžāvēta bute
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
- laktitols C20H24O11, laktulozes disaharīda analogs; lieto par saldvielu; piemīt arī vājas laksatīvas īpašības, tāpēc lieto aizcietējuma novēršanai
- palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu
- heksahlorbenzols C6Cl6 - sīki balti kristāli ar īpatnēju smaku, lieto kviešu sausai kodināšanai pret cieto melnplauku
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
- karameļu masa caurspīdīga stiklveida masa karameļu gatavošanai, ko iegūst, ietvaicējot cukura šķīduma maisījumu ar cietes sīrupu vai invertcukuru līdz 1,0–3,0% mitrumam
- stikls caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem
- cietes sīrups caurspīdīgs, gaišs, viskozs produkts ar nelielu saldumu; iegūst, šķīdinot kukurūzas cieti sērskābē, kā rezultātā ciete noārdās par glikozi, maltozi un citiem oligosaharīdiem, rodas arī nedaudz ūdenī šķīstošu dekstrīnu
- Amerikas ceanots ceanotu suga ("Ceanothus americanus"), kas Latvijā introducēta un ir ziemcietīga
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
- okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību)
- dabas polimēri celuloze, ciete
- cietkoksnes celuloze celuloze, kas iegūta no cietas koksnes (galvenokārt lapu kokiem)
- metilceluloze celulozes metilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OCH~3~)~x~]~n~, cieta balta viela bez garšas un smaržas, iegūst uz alkālijcelulozi iedarbojoties ar metilhlorīdu
- šoseja Ceļš ar cietu segumu; autoceļš ar daudzslāņu segumu
- cementa aktivitāte cementa stiprības pieaugums pēc noteikta cietēšanas laika (pārbauda pēc standartnoteikumiem)
- ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai
- nostādināšanas centrifūga centrifūga, kurā cietās daļiņas nogulsnējas uz rotora iekšējās virsmas un sablīvējas
- dadegt Cepoties sakalst tā, ka izveidojas par daudz cieta garoza
- minerālvaski Ceresīns - rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
- nitrili Ciānūdeņražskābes atvasinājumi; bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar īpatnēju smaržu; spēj polimerizēties (piemēram, poliakrilnitrils)
- Aloina rigida cietā alvejīte, šīs ģints suga, Latvijā aizsargājama
- palmitīnskābe cieta augstākā karbonskābe C~15~H~31~COOH, kušanas temperatūra 62,6 °C; lieto krāsu, mazgāšanas līdzekļu, sveču ražošanai
- cietā karte cietā diska analogs, kas kopā ar vadības shēmu izveidots kā datora slotā ievietojama karte
- audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību
- loģiskā diskierīce cietā diska sekcija, kas apzīmēta ar kādu burtu un ko lietotājs var izmantot kā atsevišķu disku
- ledus karamele cieta karamele bez pildījuma
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem
- deformējama ķermeņa mehānika cieta ķermeņa mehānika
- regulārā precesija cieta ķermeņa sfēriska kustība, kuras laikā nemainās trīs lielumi: nutācijas leņķis, rotācijas leņķiskais ātrums un precesijas leņķiskais ātrums
- cieta ķermeņa pārvietojums cieta ķermeņa stāvokļa maiņa, ko raksturo ar viena tā punkta (piemēram, masas centra) pārvietojumu un trīs pagriezieniem ap to
- sausais ledus cieta ogļskābā gāze
- Erysimum durum cietā pērkonene
- heterogēnā degšana cietā vai šķidrā kurināmā degšana
- jonapmaiņas sveķi cieta viela, kas spēj uzņemt jonus no šķīduma un apmainīt tos pret citiem (piem., pārvērst sālsūdeni saldūdenī)
- Stellaria holostea cietā virza
- durāls cietais apvalks, gan galvas, gan muguras smadzenēm
- priežu darvas piķis cietais atlikums pēc darvas eļļas atdestilēšanas no priežu darvas
- fiksētu galviņu disks cietais disks ar katram diska celiņam piekārtotām nekustīgām lasīšanas / rakstīšanas galviņām
- fiksētais disks cietais disks, ko nevar noņemt no piedziņas mehānisma un ko izmanto vairumā personālo datoru
- Echinocererus rigidissimus cietais ehinocerejs
- aplocējums cietais iesējums ar priekšlapu / pēclapu ar atlokiem; atloki rievoti
- Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju
- retes cietākas koksnes pumpas, kokam ar cietu koksni
- Erysimum hieracifolium ssp. durum cietās pērkonenes "Erysimum durum" nosaukuma sinonīms
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
- cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
- kartupeļu milti ciete, ko iegūst no kartupeļiem
- iecietēt Cietējot ieveidoties; kļūt cietam
- cietulis Cietējs, trūkumcietējs
- dekstrīns cietes hidrolīzes starpprodukts, ko izmanto kā līmvielu
- oblāta cietes kapsula (zāļu devai)
- amiloze cietes makromolekulas struktūrelements, kas ietilpst gan tās lineārajā, gan sazarotajā daļā
- amilopektīns cietes makromolekulas struktūrelements, kas veido tās sazaroto daļu; t. i., cietes graudiem sabriestot karstā ūdenī, izveido recekļaino klīstera daļu
- gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
- cietes piens cietes suspensija ūdenī
- nieru akmeņi cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās; urīnceļu akmeņi
- servelāde cieti kūpinātas vārītas desas šķirne ar sīkiem speķa gabaliņiem
- spraišļaini lini cieti lini, ko nevar viegli izkult un kur spaļi paliek iekšā
- skraute cieti sasluši izkārnījumi uz ceļa
- kantovys cieti, nepiemēroti apavi
- absorbenti cieti, poraini dabiski un sintētiski materiāli ar lielu īpatnējo virsmu (1-1700 m^2^/g), kas labi saista vielas no gāzēm un šķidrumiem
- dūrometrs Cietības mērītājs - aparāts dažādu materiālu cietības noteikšanai
- superjonu vadītāji cietie elektrolīti, jonu kristāli ar lielu jonu vadītspēju, kas salīdzināma ar šķidru elektrolītu vadītspēju
- tenuji cietie līdzskaņi p, t, k
- vulkanoklasti Cietie, pēc izcelsmes nešķirotie vulkānu izvirdumu produkti, kas sastāv no lavas kanālu sienām atrautiem iežu gabaliem un sacietējušas lavas pilieniem
- stērķulēt Cietināt ar cietes šķīdumu
- izturība cietķermeņu īpašība - spēja pretoties elastīgai un plastiskai deformācijai, spēja pretoties sagrūšanai
- Hierochloe hirta cietmatainā mārsmilga
- Hierohloe hirta cietmatainā mārsmilga
- saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros
- uzlabotā mazo ierīču saskarne cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē
- cietokšņa artilērija cietokšņa garnizona artilērijas ieroči, ko izmantoja ienaidnieka apšaudei, uzbrukuma atvairīšanai, cietokšņa pieeju piesegšanai ar flangu uguni un izbrukumu no cietokšņa atbalstīšanai
- retirāde Cietokšņa nocietinājumos - nocietināta vieta atkāpšanās gadījumam
- hornverks Cietokšņa priekšnocietinājums
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks
- konstebls cietokšņa, pils komandants (Lielbritānijā)
- Polystichum tsus-simens cietpaparžu suga
- daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama
- Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama
- šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama
- mazā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum minutum")
- stingrā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum rigens")
- šķeltā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum setiferum")
- cietpienene Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietaudzīte
- cietaudzīte Cietpiene - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), cietpienene, Latvijā 5 sugas
- divgadīgā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis biennis")
- mīkstā cietpiene cietpieņu suga ("Crepis mollis")
- purva cietpiene cietpieņu suga ("Crepis paludosa")
- krūmu cietpiene cietpieņu suga ("Crepis praemorsa")
- tīruma cietpiene cietpieņu suga ("Crepis tectorum")
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
- brūnais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma bovista")
- parastais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma citrinum")
- kārpainais cietpūpēdis cietpūpēžu suga ("Scleroderma verrucosum")
- sērksns ciets (par sniegu)
- stropols ciets mēsls, parasti zirga
- piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
- stellīts Ciets sakausējums uz volframa, hroma un kobalta bāzes, kas saglabā cietību augstā temperatūrā (līdz 750 ⁰C)
- sūkalu siers ciets vai pusciets produkts, kas iegūts, iebiezinot sūkalas, pievienojot (vai nepievienojot) pienu, krējumu vai citus piena produktus
- konkrements ciets veidojums kāda orgāna dobumā vai audos
- ass Ciets, ar smailām formām, ar cietu spilvojumu (par lapām, zāli, stiebriem)
- grāmatas iesējums ciets, izturīgs grāmatas pārvalks, kas nodrošina tās saglabāšanu, vienlaikus būdams arī mākslinieciskā noformējuma elements
- kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda
- tīruma cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum arvense")
- ārstniecības cietsēkle cietsēkļu suga ("Lithospermum officinale")
- hidrotermāla atradne cietu derīgo izrakteņu iegula, kas veidojusies no Zemes garozā cirkulējošiem karstajiem ūdens šķīdumiem
- granula cietu dispersu sistēmu nosacīta struktūrvienība, kuras lielums ir 1-10 mm
- mehāniskā (elastiskā) deformācija cietu ķermeņa daļiņu savstarpējā novietojuma izmaiņa, kas izpaužas mehāniskos spriegumos, ķermeņa formas un izmēru izmaiņa
- slapjā malšana cietu materiālu malšana ūdens vai cita šķidruma vidē
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
- saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
- sausā destilācija cietu vielu termiska sadalīšana bezgaisa vidē
- kaltēšana virstošā slānī cietu, sīkgraudainu daļiņu kaltēšana karsta gaisa plūsmā, daļiņām atrodoties kustībā (lidinoties)
- aiz restēm cietumā
- aiz zviedru gardīnēm cietumā
- cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā
- sprosts Cietuma kamera; cietums
- zviedru gardīnes cietuma restes, cietums
- cietumsargs Cietuma un cietumnieku apsargātājs, uzraugs
- cietumniecisks Cietumnieka dzīvei raksturīgs; cietuma nosacījumiem atbilstošs
- zeks Cietumnieks; bijušais cietumnieks
- pirmais galds cietumnieku barveži
- cietuma mūri cietums
- mūra muiža cietums
- droša vieta cietums
- carova dača cietums
- pārmācības nams cietums ar smaga fiziskā darba režīmu
- dimpa Cietums, cietumsods
- dimpe Cietums, cietumsods
- izmeklēšanas cietums cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam
- čoks Cietums; apcietinājums
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā
- pacients cietušais kabatzādzībā vai citā noziegumā
- kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem
- radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā
- molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm
- lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli
- optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W
- katoda izputināšana cietvielu sagraušana, apšaudot virsmu ar atomiem, joniem un neitroniem
- termoluminiscence cietvielu spēja uzkrāt ārējās iedarbības (piemēram, jonizējošā starojuma) enerģiju, kas sildot tiek atdota gaismas kvantu veidā; termostimulētā luminiscence
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
- sāgopalma Cika - līdz 12 metriem augsts, palmai līdzīgs koks, kura stumbra serde satur daudz cietes
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
- ložu dzirnavas cilindrveida dzirnavas ar 1–4 kamerām, kas pildītas ar cieta materiāla maļķermeņiem (dažāda lieluma lodēm vai cilindrīšiem); materiāla sasmalcināšana notiek berzes un trieciena iedarbībā
- foršmaks cilvēka pazemošanas veids cietumā, izdarot ar viņu pederastijas aktu
- skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
- karabūve cilvēka veidota būve, konstrukcija vai nocietinājums, ko veido, lai aizsargātu karaspēku un svarīgus objektus no pretinieka uzbrukuma; pie tām pieder cietokšņi, aizsargtorņi, bastioni, nocietinājumu vaļņi, ierakumi u. c. militāra rakstura būves, kas daudzos gadījumos ir arī tūristu iecienīti apskates objekti
- upuris cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- pusvācietis cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis
- krukņa cilvēks, kas ar lielu pacietību sēž pie kāda darba
- cietušais cilvēks, kas cietis (piemēram, dabas katastrofā, avārijā)
- vieninieks cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā
- apcietinātais cilvēks, kas ir apcietināts
- tūrists cilvēks, kas nejauši nokļuvis cietumā
- fanātiķis cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām
- čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu
- apdegulis cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve
- ālēt Cirst (kaut ko cietu); caurumu taisīt ledū, sienā vai citur kur
- deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
- deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
- Japānas kadsura citronliānu dzimtas kadsuru ģints suga ("Kadsura japonica"), ko Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu, bet tā nav ziemcietīga
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība
- si-ar CR - kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela, spēcīgi iedarbojas uz cilvēka ādu
- krauns Cūkas snuķa augšējā, cietā daļa
- karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
- iemute Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē
- čedars Čedaras siers - Lielbritānijas izcelsmes maigi skābs cietais siers; nosaukums no Čedaras ciema
- pentaeritrīts četrvērtīgs alifātiskais spirts C(CH~2~OH)~4~, cieta viela; lieto pentaftalsveķu, virsmaktīvu vielu, ziežeļļu u. c. iegūšanai
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
- dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
- termoplastiskums dabīgā tempertūrā stiklveida stāvoklī esošu polimēru spēja sasilstot pāriet šķidrā stāvoklī un atdziestot atkal sacietēt
- asfalts Dabiska melna vai brūna, cieta vai puscieta viela, oksidētu naftas ogļūdeņražu maisījums, izplatīts seklās naftas iegulās; izmanto ceļu būvē, elektrotehnikā, ķīmiskajā rūpniecībā
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
- cerezīns Dabisks, ciets lielmolekulāru ogļūdeņražu maisījums; lieto izolācijas materiālu izgatavošanai (sauc arī par zemes vasku)
- Polystichum aculeatum daivainā cietpaparde
- uranokoloboma Daļēja cieto aukslēju šķeltne
- aizdambēt Dambēt ciet
- dambrēt Dambēt ciet
- cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.)
- kalts Darbarīks trieciena pārnešanai uz cietu materiālu, piemēram, lai tam veidotu formu, ko atšķeltu no tā
- privaroks Darbavieta pēc iznākšanas no apcietinājuma
- apcietināšana darbība, process --> apcietināt
- kaledulīns Darbīgā viela aptieku kliņģerītēs - tautas līdzeklis pret aizcietējumiem, dzelteno kaiti, vemšanu, limfmezglu tuberkulozi, vēzi
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko)
- ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu
- Lepidium sativum dārza cietķērsa jeb kressalāts
- dālderroze Dārza cietķērsa jeb kressalāts ("Lepidium sativum")
- bojāta datne datne ar fragmentāriem neatjaunināmiem datiem, ko v ar radīt nekvalitatīvi diskatmiņas sektori, kļūmes cieto disku vai diskešu kontrolleru darbībā, kā arī kļūdas programmatūrā
- atmiņu hierarhijas pārvaldība datņu automātiska pārvietošana no cietā diska uz lēnāku, lētāku atmiņu, parasti no cietā diska uz optisko disku un no tā - uz lenti
- datņu fragmentēšana datņu izvietošana dažādos diskešu vai cieto disku sektoros, kas neatrodas viens otram blakus
- virtuālā atmiņa datora brīvpieejas atmiņas šķietama palielināšana, izmantojot daļu cietā diska
- galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot
- sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
- vandaļi datorprogramma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību, piemēram, atšifrē lietotāja paroli, īsteno pieeju neatļautiem datiem vai dzēš cieto disku
- datu kompresija datu apstrādes algoritms, ko izmanto vietas ekonomijai uz cietā diska, arī datu glabāšanas veids, kas samazina datu apjoma glabāšanai nepieciešamo vietu vai datu pārraides ātrumu, kas ir līdzvērtīgs datu daudzuma samazināšanai
- izkārtojums datu apstrādes sistēmās - rakstzīmju izvietojums ierakstā, datu blokā, datnē vai ziņojumā, kā arī to sakārtojums cietajā kopijā vai displeja ekrānā
- sastrādāt daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas
- kvazidaļina Daudzdaļiņu kvantu fizikas jēdziens, kas apzīmē elementāru kvantu mehānikas ierosinājumu cietvielā, plazmā, atoma kodolā u. c., to (līdzīgi daļiņai) raksturo viļņu funkcija, enerģija, impulss, spins u. c.
- niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
- aizdauzīt Dauzot aiztaisīt ciet
- Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē
- šnauceri dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīga īsa, cieta spalva un ar biezu bārdu apaudzis purns
- šnaucers Dažāda lieluma sargsuņu šķirņu grupa, kam raksturīgs īss, ciets apmatojums un ar biezu bārdu apaudzis purns
- verķis Dažādas aizsardzības būves un ierīces cietokšņos (aizsargvaļņi, forti u. c)
- šķiltarači dažādi cieti priekšmeti, krams
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
- iekšējā berze dažādu neatgriezenisku procesu kopums cietvielās, šķidrumos un gāzēs, kas rodas ķermeni deformējot
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem
- haptotropisms dažu augu reaģēšana uz cieta ķermeņa pieskaršanos; šās reakcijas rezultātā kāpelētājaugu un vīteņaugu orgāni izliecas
- cietsakausējums dažu metālu, piem., volframa, titāna, karbīdu sakausējumi uz kobalta bāzes; var iegūt dimantam līdzīgu cietību un nodilumizturību; izmanto gk. griezējinstrumentiem un riepu dzelkšņiem
- termoreaktivitāte dažu polimēru un oligomēru materiālu īpašība sasilstot kļūt mīkstiem, bet pēc atdzišanas neatgriezeniski sacietēt, veidojot nešķīstošu un nekūstošu produktu
- tīmekļa dziedzeri dažu posmkāju ārējās sekrēcijas dziedzeri, kuru sekrēts gaisā ātri sacietē un veido smalkus tīmekļu pavedienus
- brūcēšana dažu šķirņu sēklu apstrāde pirms sēšanas, apstrādājot mehāniski vai ķīmiski to cietos apvalkus, lai paātrinātu dīgšanu
- mākslīgās deggāzes deggāzes, ko iegūst sausās pārtvaices ceļā vai pārgāzējot cietos kurināmos (sk. ģeneratorgāze), ogļu koksēšanas un naftas pārstrādes procesos
- impulsu deglis deglis, ar kuru šķidro, gāzveida vai cieto kurināmo ritmiski ievada krāsnī no augšas
- dūmi Degšanas procesā radies gāzes un cietu daļiņu maisījums
- Lemuāna deicija deiciju suga ("Deutzia x lemoinei"), kas ir ziemcietīgākā no Latvijā audzētajām
- floribundroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
- poliantroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, Latvijā nav ziemcietīgas
- leiogoma Dekstrīna šķirne, ko iegūst, grauzdējot kartupeļu cieti
- eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā
- cietiņš dem. --> ciets; lieto lai mazinātu izteikumu (ne pilnīgi ciets) un savienojumā "ciets, cietiņš" lai to pastiprinātu
- pusvāķietelis dem. --> pusvācietis
- vācietelis dem. --> vācietis
- vācietītis dem. --> vācietis
- vāķietelis dem. --> vācietis
- červoņecs Desmit gadi cietumsoda
- jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība
- puansons Detaļa, elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), ar ko tieši iedarbojas uz pārbaudāmā materiāla virsmu, nosakot tā cietību
- liešana Detaļu izgatavošanas tehnoloģija - izkausētu, šķidru materiālu ielej ugunsizturīgā formā, kurā, materiālam sacietējot, veidojas lējums; izmanto sarežģītas formas detaļu izgatavošanai no metāla, tā sakausējumiem, plastmasas, stikla u. c. materiāliem
- aizdiegt Diegt ciet
- vienpusēja diskete diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē
- vienpusējs disks diskete vai cietais disks, kurā datus var ierakstīt un uzglabāt tikai vienā tās (tā) pusē
- geli Dispersas sistēmas, kam piemīt dažas cietu ķermeņu mehāniskās īpašības (spēja saglabāt formu, stiprība, plastiskums); lielmolekulāru vielu gadījumos sauc par recekļiem
- halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā
- lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
- sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni
- kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas
- krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās
- cietpienes Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints ("Crepis"), viengadīgi, divgadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar nelieliem dzeltenu ziedu kurvīšiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas; cietaudzīte
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
- gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs
- Crepis biennis divgadīgā cietpiene
- ziemciete Divgadīgās ziemcietes - dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
- nosegšana divu atšķirīgu, necaurspīdīgu materiālu (piemēram, papīra un kartona) pārvilkšana ar plānāku materiālu, arī salīmēšana ar sacietējošu vai termokūstošu līmi
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju
- kastaņa Dižskābaržu dzimtas ģints ("Castanea"), vasarzaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām, Latvijā introducētas 2 sugas, bet tās ir vidēji ziemcietīgas un netiek plaši audzētas
- blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais
- žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu
- sekta draudze vai draudžu grupa, kas atšķēlusies no valdošās baznīcas un kam raksturīga neiecietība pret citādi domājošiem
- Lepidium draba drojeņu cietķērsa
- mumme Dubļi, kas nav ne šķidri, ne cieti
- dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa
- kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi
- izgāzt (arī izliet) dusmas (uz kādu) dusmās izturēties rupji, īgni, neiecietīgi pret kādu, kas būtībā nav vainīgs
- cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
- deviācijas kompensēšana dzelzs priekšmetu izraisītās kuģa kompasa novirzes samazināšana (vai pat iznīcināšana) ar papildu magnētiem vai cietiem speciāliem paņēmieniem
- austenīta struktūra dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūra augstā temperatūrā, ciets oglekļa šķīdums gamma dzelzī; oglekļa šķīdība mainās atkarībā no temperatūras (727 °C - 0,83% oglekļa, 1147 °C - 2,14% oglekļa); austenīta struktūra ir mīksta, plastiska, nemagnētiska
- dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- adenoskleroze Dziedzera sacietēšana kā hiperēmijas, infiltrācijas, ļaundabīgas deģenerācijas vai hroniska iekaisuma un saistaudu attīstības sekas
- sirdsžēlastība Dziļa līdzcietība, dziļš žēlums
- aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi
- epitēlijšūnas Dzīvas plānsienu šūnas, kuru dobumi pildīti ar rezerves vielām (cieti, eļļām), no kurām veidojas skujkoku sveķi, kas izdalās sveķaiļu kanālā
- pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
- aizecēt Ecējot aizraust ciet
- skleredēma Edematozs ādas un zemādas audu sacietējums
- čerpaks Ēdiena izdalītājs cietumā
- bērziņi Ēdiens, ko gatavo vārot verdošā pienā plānas šķēles, no smalku miltu cietas mīklas
- fics Ēdienu izsniedzējs cietumā
- balanģors Ēdienu pasniedzējs cietumā
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros
- ECRI Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (angļu "European Commission against Rasism and Intolerance")
- atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas)
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem
- ekstrahēšana Ekstrakcija - šķidru vai cietu vielu maisījuma komponentu savstarpēja atdalīšana ar šķīdinātājiem
- Releja viļņi elastiskas svārstības, kas izplatās cietos ķermeņos gar to brīvo virsmu un rimst perpendikulāri virsmai
- Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam
- caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos
- Komptona efekts elektromagnētiskā starojuma elastiska izkliede uz brīviem vai vāji saistītiem elektroniem (atomos, molekulās, šķidrumos, cietvielās), ko pavada viļņu garuma palielināšanās
- velosimetrs Elektromehāniska ierīce, ar kuras palīdzību mēra cietu virsmu svārstību ātrumu ultraskaņas frekvenču diapazonā; izmanto mašīnu un būvju svārstību (vibrāciju) pētīšanai
- brīvie lādiņnesēji elektroni un caurumi cietvielās
- krioelektronika Elektronikas virziens, kas aptver pētījumus par elektriskā un magnētiskā lauka mijiedarbību ar elektroniem cietā vielā kriogēnā temperatūrā un elektronierīču izveidošanu uz šo pētījumu bāzes
- mīkstā kopija elektroniska informācijas uzglabāšanas vai izvades forma kādā no personālajā datorā izmantojamajām datu vidēm, piem., disketē, cietajā diskā, lasāmatmiņas kompaktdiskā, magnētiskajā lentē, displeja ekrānā
- fotoelektronu emisija elektronu atbrīvošana no cietvielām, šķidrumiem un gāzēm vakuumā vai vielā, iedarbojoties uz to ar elektromagnētisko starojumu
- autoelektronu emisija elektronu emisija no vadošām cietvielām un vadošiem šķidrumiem lielā ārējā elektriskajā laukā (E \~ 10^9^ V/m)
- Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās
- ārējais fotoefekts elektronu izsišana no cietiem ķermeņiem vai šķidrumiem absorbētās gaismas iedarbībā
- elektronu emisija elektronu izsviešana no ciet-vielas vai šķidruma virsmas
- Ožē spektroskopija elektronu spektroskopijas veids, spektroskopija, kurā, ierosinot pētāmo vielu ar fotoniem, elektronu vai jonu kūli, reģistrē no atomiem, molekulām un cietvielām emitēto Ožē elektronu enerģiju un emisijas intensitāti
- caurumu vadītspēja elektrovadītspēja, kas saistīta ar caurumu pārvietošanos cietos dielektriķos un pusvadītājos
- ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi
- izejas darbs enerģija, kas jāpatērē, lai atbrīvotu elektronu no cietvielas vai šķidruma
- bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu
- dabēsija Ēriku dzimtas ģints ("Daboecia"), dekoratīvi krūmi, maz ziemcietīgi
- piēra Ēriku dzimtas ģints ("Pieris"), ziemcietīgi, dekoratīvi krūmi
- krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt
- grauzt Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem
- digestija Farmakoloģijā cietu vielu miekšķēšana spirtā, ēterā u. c. šķidrumos
- kristalizācijas temperatūra fāžu pārejas (šķidrums – cietviela) temperatūra
- fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās
- kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas
- tiofenoli Fenolu sēra analogi, bezkrāsaini šķidrumi vai cietas vielas ar nepatīkamu smaku; izmanto krāsvielu, polimēru, smaržvielu iegūšanai, sintētisko kaučuku ražošanā
- amilokoagulāze Ferments labības graudos, kas sarecina šķīstošo cieti
- galaktozimāze Ferments pienā, kas hidrolizē cieti
- amilāze Ferments, kas cieti un glikogēnu šķeļ vienkāršākos saharīdos
- diastāze Ferments, kas šķeļ cieti - amilāze
- papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
- džainisms Filozofisks un reliģisks novirziens Indijā, kuram raksturīgs askētisms, ētikas pamatprasība ir līdzcietīgi izturēties pret visām dzīvajām būtnēm
- šaterings Finiera veidnes, kurās sapilda šķidru betonu, lai tas sacietē noteiktā formā (angļu "shuttering")
- personālais dators PC/XT firmas _IBM_ personālais dators, kas izstrādāts, pirmā firmas _IBM_ personālā datora arhitektūru, un papildināts ar arhitektūrai _ISA_ atbilstošu paplašināšanas kopni un cieto disku
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
- tilpdisks Firmas "Iomega Corporation" diskdziņa noņemams cietais disks, kurā varēja ierakstīt līdz 100 megabaitiem informācijas (angļu "zip disk")
- termoelektriskie efekti fizikālās parādības, kuru pamatā ir saistība starp siltumu un elektriskajiem procesiem cietos vadītājos un pusvadītājos
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās
- cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības
- cietušais kriminālprocesā fiziska persona, kuras tiesībām un likumiskajām interesēm ar noziedzīgu nodarījumu sagādāts fizisks, morāls vai mantisks kaitējums un kura, pieņemot īpašu lēmumu lietā, ir atzīta par cietušo
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts
- priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls
- paraformaldehīds Formaldehīda polimēru maisījums HO[-CH,O-]nH, glabāšanai un transportēšanai ērts ciets formaldehīda veids; paraforms
- tambūrs Fortifikācijā neliels palīgapcietinājums ar šaujamām lākām
- ravelīns Fortifikācijas palīgbūve cietokšņa nožogojuma priekšā
- retranšements Fortifikācijas palīgietaise nocietinājuma iekšienes aizstāvēšanas pastiprinājumam, ja daļa no priekšējā vaļņa jau zaudēta
- kerogēni Fosilizētas iežos izkliedētas cietās organiskās vielas, kas nešķīst organiskos šķīdinātājos
- rigiditāte funkcionāls skeleta muskuļu stāvoklis, kam raksturīgs muskuļu sasprindzinājums, cietums un stīvums, ko izraisa CNS bojājumi un patoloģisks perifēro nervu kairinājums
- gaidīties Gaidīt (vienam uz otru, citam uz citu); nepacietīgi, arī ilgāku laiku gaidīt
- gaidīt kā ūdens kustēšanos gaidīt ko nepacietīgi, ilgi, kā glābiņu
- baltkaļķi gaisā cietējoša saistviela ar lielu CaO (> 95%) daudzumu
- ģipša saistvielas gaisā cietējošas saistvielas, ko izgatavo no ģipšakmens (CaSO~4~·2H~2~O) vai anhidrīta (CaSO~4~)
- gaisa kaļķi gaisā cietējošie kaļķi
- migla gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis
- miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām
- kanibālisms Galēja cietsirdība, nežēlīgums
- kanibālisks Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs
- kanibāls Galēji cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks
- pahiarahnīts Galvas smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums
- pahimeningīts Galvas vai mugurkaula smadzeņu cietā apvalka iekaisums
- Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu
- momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu
- Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
- strēle Garens, šaurs (gāzu, miglas, sīku cietas vielas daļiņu) veidojums
- dieva piemeklēts garīgi (arī fiziski) nepilnvērtīgs; kādu nelaimi pārcietis
- burbuļainums Gāzes pūslīšu ieslēgumi cietu izstrādājumu masā, piem., stiklā
- deaerācija Gāzu (visbiežāk gaisa) atdalīšana no šķidruma vai cieta materiāla, piem., sagatavojot barošanas ūdeni tvaika katlam, lai novērstu cauruļvadu un iekārtas metāla koroziju; lieto termiskos, ķīmiskos un desorbcijas deaeratorus
- diafanometrija Gāzu, šķidrumu vai cietu vielu caurspīdības noteikšana
- adsorbcija Gāzu, tvaiku vai izšķīdušu vielu saistīšanās uz cietu ķermeņu (adsorbentu) virsmas
- sorbcija Gāzu, tvaiku, izšķīdušu vielu saistīšanās šķidrumā vai cietā vielā
- ģeneratorgāze Gāzveida kurināmais, kuru iegūst gāzģeneratoros, gazificējot cietos vai šķidros kurināmos; sastāvs atkarīgs no kurināmā veida, sastāva un gazifikācijas paņēmiena
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
- gorgondzola Gorgonzola - siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers
- govs stāv ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā
- iesējuma tipi grāmatu iedalījums pēc iesiešanas veida: skavota brošūra; grāmata mīkstajos vākos; grāmata mīkstajos vākos ar atlokiem; grāmata cietajos vākos; grāmata cietajos vākos ar apvāku; grāmata ar vaļēju muguriņu; grāmata, iesieta ar metāla spirāli; grāmata ar fleksi vākiem
- gratāža Granulācijas noņemšana (piem., trahomas gadījumā), kasot vai berzējot ar cietu suku
- granulācija Graudveida sacietējums (augļa, piemēram, bumbiera, mīkstumā serdes tuvumā)
- ņurināt Grauzt (kaut ko cietu) vai kost (par suni)
- kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt
- rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu)
- protopepsija Gremošanas procesa sākumposms, piem., cietes sašķelšana ar siekalām
- Nausikaja Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka meita, kas atrada un sniedza palīdzību vētrā cietušajam Odisejam
- Lāomedonts Grieķu mitoloģijā - Īla un Eiridikes dēls, Trojas valdnieks, kam dievi Apollons un Poseidons uzcēla un nocietināja pilsētas mūrus
- Melantejs grieķu mitoloģijā - Odiseja vergs, kurš nepazina Odiseju, kad tas skrandās ģērbies atgriezās no klejojumiem, apvainoja Odiseju un iesita viņam, par ko tika cietsirdīgi sodīts sacērtot gabalos un izbarojot suņiem
- Proits grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieks Argolīdā, Abanta dēls, Akrisija dvīņubrālis, Proitīdu (Līsipes, Īfiansas un Īfinojas) un Megapenta tēvs, kurš cieta neveiksmi cīņā par varu ar Akrisiju
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet)
- sprantīt griezt, graizīt (cietu koku ar nazi)
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes
- trīskanšu Grīslis; arī sausa, cieta zāle
- grīns Grods, stingrs, ciets
- aizgrūt Grūt ciet; aizbrukt, aizbirt
- miramants Grūti kausējamu metālu sakausējums, kas satur cietus (molibdena, volframa u. tml.) karbīdus; lieto ļoti cietu vielu (mangāntērauda, niķeļa un hromniķeļa tērauda) apstrādei
- nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls
- polimērmateriālu presēšana gumijas maisījumu un termoreaktīvo plastmasu lokšņu u. c. izstrādājumu iegūšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir materiāla mīksttapšana, to sildot (80–300 °C), un izstrādājuma formas fiksācija, materiālam sacietējot veidnē izturēšanas laikā
- ķert Gūstīt (kādu); vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu
- kaptivitāte Gūsts, apcietinājums
- bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā
- Kambrijas formācija ģeoloģijā ūdenī nogulusies zemes kārta, cieta, no lielā spiediena sagrumbāta
- vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti
- tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt Gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem
- ģipsis ģipša saistviela – balts pulveris, kas, sajaukts ar ūdeni, ātri saistās un cietē, pārvēršoties ģipšakmenī
- zemtemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra nepārsniedz 200 °C, kā būvģipsis, veidņu ģipsis (ātri saistās un cietē), augststiprības ģipsis (ātri saistās un cietē
- augsttemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra sasniedz līdz 1100 °C, kā anhidrītcements, klona ģipsis (lēni saistās un cietē)
- borskābe H~3~BO~3~ (ortoborskābe), balta, cieta viela, neorganiska vāja skābe; 1–2% ūdens šķīdums ir vājš antiseptiķis
- polietilēnpoliamīns H2N(CH2CH2NH)nH (n=1-5), tumši brūns šķidrums, ko lieto epoksīdsveķu cietināšanai
- cefalhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu
- ceflhematocēle Hematoma galvā, kas savienota ar cietā smadzeņu apvalka venozo sinusu
- gāzu dinamika hidroaeromehānikas nozare, kas pētī gāzveida vides kustību un tās mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem, pieņemot, ka vide ir saspiežama
- Komētforta dambis hidrotehniska būve Rīgā, Daugavgrīvā, uz ziemeļiem no Daugavgrīvas cietokšņa, uzbūvēts 1780. gados, lai regulētu Daugavas gultni un ziemeļrietumu virzienā izveidotu taisnu kuģu ceļu uz jūru
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus
- kronverks Hornverks - cietokšņa prieksnocietinājums
- kontrgarde Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums
- kontrverks Hornverks - cietokšņa priekšnocietinājums
- skleroma Hroniska infekcijas slimība; dažādās vietās elpošanas ceļos (visbiežāk degunā un balsenē) attīstās sacietējumi (granulomas), kas iekaist
- dermatoskleroze Hroniska saistaudu slimība, kolagenoze, kas izpaužas ar saistaudu sacietējumu (sklerozi) un sabiezējumu jebkurā orgānā, bet gk. ādā; sklerodermija
- sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana
- iecietīgums Iecietība
- tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos)
- noliecība Iecietība, pacietība, tolerance
- pacietīgs Iecietīgs, savaldīgs
- piedevīgs Iecietīgs, spējīgs piedot
- noliecīgs Iecietīgs, tolerants
- iestērķelēt Iecietināt
- iestērķulēt Iecietināt
- iekrapmalēt Iecietināt ar cieti
- nostērķelēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu)
- nostērķulēt Iecietināt ar cieti (drānu, apģērba gabalu)
- pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna
- sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi
- sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi; sacietināt (3)
- gorža Ieeja apcietinājumā (cietoksnī); apcietinājuma aizmugurējā (uz savējo pusi vērstā) mala
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši
- apgaldēt iegūt cietu garozu, virskārtu
- gāzģenerators Iekārta cietā kurināmā pārvēršanai gāzveida kurināmajā
- veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu
- multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs
- automobiļa gāzģenerators iekārta, kurā no cietā kurināmā iegūst gāzi iekšdedzes dzinēja darbināšanai un kura uzmontēta uz automobiļa šasijas
- reintegrācija iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.)
- aizskraukstēties Iekrikstēties uz mirkli (kožot kaut ko cietu)
- kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā
- mehāniskais spriegums iekšējie spēki, kas rodas materiālā tā deformēšanās procesā; vienkāršākajā gadījumā, ja deformējošo spēku pieliek perpendikulāri cieta ķermeņa virsmai, mehāniskais spriegums ir spēks, kas darbojas uz ķermeņa virsmas laukuma vienību; vispārīgākos gadījumos ķermenī spriegumi darbojas dažādos virzienos un to raksturošanai izmanto sprieguma tenzoru
- iestabulēt Ielikt cietumā
- timbāt Ielikt cietumā
- entrez Ienāciet! (iekšā!)
- sapa Ierakumi, pa kuriem, atrodoties aizsegā, var tuvoties aplenktajam cietoksnim vai pretinieka ierakumiem (pozīciju karā)
- kolonimetrs ierīce baktēriju koloniju saskaitīšanai uz cietas barotnes
- stērķeļmašīna ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem
- stērķeļmašīns ierīce cietes gatavošanai no kartupeļiem
- sklerometrs ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot dimanta vai tērauda adatas ieskrāpējuma dziļumu
- skleroskops ierīce cietvielu cietības noteikšanai, mērot īpaša āmura atsitiena augstumu
- pjezometrs ierīce gāzu, šķidrumu un cietu ķermeņu tilpuma mērīšanai
- uzliesmotājs ierīce pulvera lādiņu, raķešu cietās degvielas, aizdedzinošo un apgaismošanas sastāvu u. c. uzliesmošanai
- katapulta ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei)
- ultrafiltrs ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietām vielas daļiņām, šo šķidrumu filtrējot caur mazcaurlaidīgu filtru
- elektrofiltrs ierīce, kas ar elektrisko lauku attīra gāzes no cietu vielu daļiņām vai šķidruma pilieniem
- dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā
- stokers ierīce, kas mehāniski iepilda cieto kurināmo kurtuvē
- elektronierīces Ierīces, kurās elektriski lādiņi vakuumā, gāzēs, šķidrumos vai cietvielās mijiedarbojas ar elektromagnētisko lauku un kuras paredzētas enerģijas vai signālu pārveidošanai
- Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
- pie ūdens un maizes ieslodzījumā, cietumā
- valsts maizē ieslodzījumā, cietumā, valsts uzturā
- ietimbāt Ieslodzīt cietumā
- mužiks Ieslodzītais, kas strādā cietumā
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- cietums Iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma; šādas iestādes ēka
- tulēt Iestērķelēt, iecietināt
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne
- spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot mazas cietības materiālus; presforma
- Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2)
- tupināt Ievietot (apcietinājuma, cietuma)
- iesēdināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā)
- ietupināt Ievietot (cietumā, apcietinājumā)
- iespundēt Ievietot (cietumā)
- ielikt Ievietot (piemēram, cietumā)
- iemest cietumā ievietot cietumā
- iesviest cietumā ievietot cietumā
- ietupināt aiz restēm ievietot cietumā
- okunuķ Ievietot cietumā
- gasiķ Ievietot cietuma kamerā
- brosiķ Ievietot cietumā vai īslaicīgās aizturēšanas izolatorā
- vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; izvirdumiezis
- izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, uz planētas virsas izplūdušajai magmai ātri atdziestot un sacietējot; vulkanīts
- magmatiskie ieži ieži (piemēram, granīti, bazalti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai
- vulkanogēnie ieži ieži, kas veidojušies no šķidras lavas (efuzīvie ieži), no stipri viskozas lavas (ekstruzīvie ieži) vai no vulkāniskajiem pelniem, bumbām u. c. cietajiem izvirduma produktiem (piroklastiskie un vulkanoklastiskie ieži)
- intrūzija Iežu ķermenis, kas radies, Zemes garozas dzīlēs sacietējot magmai
- blastēze Iežu pārkristalizēšanās metamorfisma procesos, ja minerālu graudi ir cietā stāvoklī
- pazemes ūdeņi iežu porās, plaisās un citos tukšumos esošais ūdens šķidrā, gāzveida vai cietā stāvoklī
- koskāt ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets
- sagulsnēties ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem)
- nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu
- notekāt ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- cementa kārniņi ilgizturīgs un ugunsizturīgs materiāls, ko ražo no cietas konsistences cementa un smilšu maisījuma
- ļičņaks Ilgstoša tikšanās ar kādu tuvinieku divatā (cietumā)
- vecināt Ilgstoši karsējot, pārveidot (metāla, sakausējuma) īpašības (piemēram, palielinot stiprību, cietību, samazinot plastiskumu, stigrību)
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais
- ierakstaizsardzība Informācijas dzēšanas vai ierakstīšanas aizliegums, to var izmantot gan disketei, gan datnei, ko paredzēts ierakstīt vai kas ierakstīta disketē vai cietajā diskā
- stučaķ Informēt policiju, cietuma administrāciju
- stučīt Informēt policiju, cietuma administrāciju
- stukaķ Informēt policiju, cietuma administrāciju
- dekusorijs instruments cietā smadzeņu apvalka atbīdīšanai, galvaskausu trepanējot
- diafanometrs instruments cietu ķermeņu, šķidrumu un gāzu caurspīdīguma pakāpes noteikšanai
- kvalimetrs instruments rentgenstaru "cietuma" noteikšanai
- evakuators instruments šķidruma vai cietu vielu izsūkšanai no urīnpūšļa vai zarnas
- densimetrs instruments šķidrumu un cietvielu relatīvā blīvuma mērīšanai
- ātrgriezējtēraudi instrumentu materiāls ar lielu siltumnoturību (600-640 °C), cietību, stiprību un nodilumizturību augstā temperatūrā
- levulīns Inulīna nepilnīgas hidrolīzes produkts, kas atbilst dekstrīnam cietes šķelšanas gadījumā; pilnīgas hidrolīzes produkts ir fruktoze
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu)
- penitenciārijs Īpaša ASV cietumu sistēma, kur spaidu darbi apvienoti ar lūgšanām un dievkalpojumiem
- zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai
- fizikālmehāniskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla stāvokli un izturību (blīvums, tilpummasa, cietība, stiprība)
- specifiskās īpašības īpašības, kas raksturo objekta individualitāti (piemēram, saistvielu spēja saistīties un cietēt, ja tās iejauc ūdenī)
- pierakstīšanās Īpašs rituāls, kas jāizpilda jaunpienācējam, ienākot cietuma kamerā
- strugulis Īsas, cietas, grūti noplūcamas putnu spalvas
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā
- parmesans Itāļu cietā siera šķirne (angļu "parmesan", it. "parmigiano"), ko gatavo no nepasterizēta piena; parmezans; Parmas siers; parmedžano; parmadžāno
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno
- parmezāns itāļu cietā siera šķirne; parmidžāno
- debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu)
- vaļņot Izbūvēt valni, ierīkot nocietinājumus
- nolauzt sroku izciest (visu piespriesto) cietumsodu
- lauzt sroku izciest cietumsodu
- izsēdēt Izciest sodu (parasti cietumā)
- atsēdēt Izciest sodu cietumā
- čaļitsja Izciest sodu, sēdēt cietumā
- izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā
- izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu)
- nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību
- nokramt Izkalst un kļūt cietam
- cimbulis Izkaltis, ciets zemes kukurznis
- cimpulis Izkaltis, ciets zemes kukurznis
- centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos; parasti veidots no cietākiem iežiem nekā apkārtējā teritorija
- izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību)
- grauzt izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.)
- izalot Izrakņāt, veidojot ierakumus, nocietinājumus
- azafija Izrunas neskaidrība, sevišķi, ja ir cieto un mīksto aukslēju defekti
- tvaicēšana Izstrādājuma apstrāde ar siltumu un mitrumu; betona un dzelzsbetona izstrādājumi šādas apstrādes ietekmē paātrināti cietē un palielinās to stiprība
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi)
- cietāda Izstrādāta cieta āda
- lutināt Izturēties (pret kādu) ļoti saudzīgi, iecietīgi (piemēram, pasargājot no grūtībām, izdabājot)
- stikla lodējums izturīgs cietu materiālu (metāla, stikla, keramikas u. c.) savienojums ar lodstiklu
- Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
- izgrebt izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē)
- pampars Jauna, cieta koka daļa, kas izaug koka ievainojuma vietā
- bruss Jaunienācējs cietumā
- mjaso Jaunpienācējs cietumā
- pants Jauns, augošs, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags
- saistīšanās Javas plūstamības zudums cietēšanas sākumā
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem
- termojonu emisija jonu izstarošana no sakarsētām cietām un šķidrām vielām
- zunds Jūras šaurums starp divām salām vai starp salu un cietzemi
- pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā
- atpazīšana kāda agrāk uztvertā objekta noteikšana lieciniekam, cietušajam, aizdomās turētajam vai apsūdzētajam
- krimene kāda cieta, bālgana sēne
- čikle kāda sapotu dzimtas koka sacietējusi piensula, ko izmanto kožļājamās gumijas ražošanā
- CR Kairinošo indīgo kaujasvielu grupas cieta kristāliska dzeltena ķīmiska kaujasviela
- lāsakmens Kalcīta vai aragonīta veidojums, kas rodas no cieta, kalcija karbonātu saturoša ūdens, kad tas pilieniem krīt no alu griestiem vai sienām; stalaktīts
- kazemāts Kamera (cietumā)
- tuptūzis Kamera (cietumā)
- hidrotermālās apstrādes kamera kamera betona u. c. būvmateriālu apstrādei ar piesātinātu tvaiku, lai paātrinātu to cietēšanu un paaugstinātu mehānisko stiprību
- skarblapjaugi Kāpnīšu rindas dzimta, lakstaugi, retāk kokaugi ar veselām lapām, kas klātas ar cietiem (skarbiem) matiņiem, ziedi pa vienam vai rituļos, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā 13 ģinšu, 23 sugas
- kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
- Kengsbeks Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas
- Kingsbenčs Karaliskā (sola) tiesa - Anglijas Augstākās tiesas sastāvdaļa; parādnieku cietums pie šīs tiesas
- komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā)
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē
- kandejs Karceris, cietums
- kindets Karceris, cietums
- karioze kariess - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja
- sirdsveida kārija kāriju suga ("Carya cordiformis"), ziemcietgākā, auglis 2-2,5 cm
- skaluvācietība Kārkluvācietība - cenšanās izlikties par vācieti
- kārklu vācietis kārkluvācietis
- skaluvācietis Kārkluvācietis - tāds, kas cenšas izlikties par vācieti
- Scleroderma verrucosum kārpainais cietpūpēdis
- aizkārpīt Kārpīt ciet
- karamelizēt Karsēt (cukuru, arī citus cieti un cukuru saturošus produktus) līdz karamela veidošanās temperatūrai
- fēkuloze Karstā ūdenī pilnīgi šķīstošas stērķeles, kas neželatinizējas un pārtvaicējot atstāj cietu caurspīdīgu kārtiņu
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus
- pozīciju karš karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās
- muižas policija kārtības uzraudzības institūcija, par pārkāpumiem (neatļautām medībām, degvīna dedzināšanu u. c.) drīkstēja vainīgos sodīt, bet lielāku pārkāpumu gadījumos vainīgie bija jāapcietina un jānogādā tiesā, tās uzdevums bija arī gūstīt aizbēgušos dzimtļaudis; beidza pastāvēt 19. gs. beigās
- kartiņmilti Kartupeļu ciete
- kartupeļmilti Kartupeļu ciete jeb kartupeļu milti
- modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu
- peska Kas ciets, sakaltis
- aizkasīt Kasot, kārpot (ko virsū, iekšā), aizpildīt, aizbērt; _imperf._ kasīt ciet; aizkašņāt
- aizkašņāt Kašņāt ciet
- izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu)
- olveida katalpa katalpu suga ("Catalpa ovata"), kas ir ziemcietīgākā
- kokaudzes vecumklase kategorija kokaudžu iedalīšanai pēc vecuma, ņemot vērā atšķirības augšanas gaitā; skujkoku un cieto lapkoku audzēm pieņemtais vecumklases intervāls ir 20 gadu, mīkstajiem lapu kokiem — 10 gadu un īpaši ātraudzīgajiem kokiem (baltalkšņiem, blīgznām un vītoliem) — 5 gadi
- grenči Katla dibenā cietā kārtiņa no piedeguša ēdiena
- gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula
- vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni
- osteocēle Kaulam līdzīgs sacietējums trūces maisā
- kauliņš Kauleņa sēkla - kodols ar cietu čaulu
- osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ
- izkausēt Kausējot panākt, ka (cieta viela, priekšmets) kļūst šķidrs, izkūst
- virulis Kausējums; kaut kas ciets
- virulis Kausējums; kaut kas ciets
- liesmu krāsns kausēšanas iekārta, kurā izmanto cieta, šķidra vai gāzveida kurināmā degšanas siltumu
- ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu)
- stags kaut kas blīvs, ciets
- gremēklis kaut kas ciets, ko grūti sakošļāt
- stripenis kaut kas īss, ciets
- stripens kaut kas īss, ciets
- kaulēt kaut ko cietu pārsist, sadauzīt
- kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho
- liešana keramikas izstrādājumu veidošanas paņēmiens - lejamo masu (šlikeri) lej ģipša vai cita poraina materiāla veidnē, kas uzsūc ūdeni no šlikera, un veidnē izveidojas cieto daļiņu kārtiņa
- glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai
- aizklakstēt Klakstot aizvērties, aizsisties ciet
- šosēt Klāt (ceļu) ar cietu segumu
- līmēt Klāt ciet (piemēram, caurumu), uzliekot ko virsū un piestiprinot ar līmi; šādā veidā klāt ciet ko, piemēram, caurumu (priekšmetā)
- līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi
- aizklāt Klāt ciet; aizsegt
- aizkleķēt Kleķējot aiztaisīt ciet (caurumu, spraugu)
- aizkleķēt Kleķēt ciet
- lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt
- nocietināt sirdi kļūt bezjūtīgam, cietsirdīgam; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, cietsirdīgs
- nobriest kļūt blīvākam, sacietēt (par maizi)
- sabriest kļūt blīvam, sacietēt (par maizi); nobriest (5)
- pacietēt kļūt cietākam
- kramēt kļūt cietam
- sakramēt kļūt cietam
- apstingrēt kļūt cietam (stingram)
- uzcietēt kļūt cietam pārkalstot
- ieskrabt kļūt cietam un grabošam
- cietēt kļūt cietam vai cietākam (par augiem, to daļām)
- cietēt kļūt cietam vai cietākam (par vielu)
- springt kļūt cietam, stingram
- zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam attieksmē pret citiem cilvēkiem
- izkalst kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.); iznīkt aiz sausuma (par augiem)
- pārkārkloties kļūt par kārkluvācieti
- sakamot kļūt pinkuļainam, savelties (cietās) pikās
- nodzeldēt kļūt raupjam, cietam
- atsamities kļūt sāpīgam, pārvietojoties tiekot spiestam pret ko cietu (par ķermeņa daļu), daudz staigājot vai arī ejot
- nocietēt kļūt, parasti ļoti, cietam (par vielu)
- sacietēt kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu)
- sasekšēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
- sasekšķēt kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu)
- aizknīdēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā)
- aizkniedēt Kniedējot aiztaisīt ciet (caurumu metāla priekšmetā)
- grīzeklis Koka aizšaujamais; sens atslēgas veids, izgriezts no garena koka klucīša, ko aizgrieza ciet, lai durvis nevar attaisīt
- koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs
- lieva Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva
- lieve Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva
- lievs Koka stumbra iekšējā jeb vidējā daļa, kodols, nedzīva un cietāka kā to aptverošā aplieva; lieva
- mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē
- cietie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir >40 megapaskāli, tie ir goba, ozols, osis
- biezmizis Koks ar biezu, cietu mizu
- venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls
- sprauslis Koks, kuru citreiz iesprauž tīklā, lai tas neveras ciet
- nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
- koksnes trieciena cietība koksnes spēja pretoties momentānai cietāku ķermeņu iespiešanai tajā
- aerosols Koloidāla sistēma, kas sastāv no gāzes un sīkām cietas vai šķidras vielas daļiņām
- komētas kodols komētas centrālā daļa, ko veido cietas daļiņas, ledus un saslušas gāzes
- koma Komētas kodola miglveidīgais apvalks, kas kopā ar cieto kodolu veido komētas galvu
- atkalierakstāms kompaktdisks kompaktdisks, kas atšķirībā no ierakstāmā kompaktdiska ļauj informāciju ierakstīt atkārtoti, un var tikt izmantots līdzīgi disketēm vai cietajam diskam
- kompleksonometrija Kompleksometrija - ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai
- atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo
- karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, ietvaicētu cietes cukura sīrupu un šķīdināta cukura masu karsējot līdz karamela veidošanās temperatūrai
- pomādes konfektes konfektes, ko gatavo, cukura un cietes sīrupu vispirms vārot, tad vienlaikus kuļot un dzesējot, līdz izveidojas pomāde – sīkkristāliska masa
- konfuciānietis Konfūcietis
- kaltēšana Konservēšanas veids - ūdens iztvaicēšana siltumā no šķidriem, pastveida vai cietiem pārtikas produktiem līdz produkta beigu mitrumam 4-15%
- atomu rādiusi konstantes, kas ļauj tuvināti novērtēt starpatomu attālumus molekulās un cietvielās
- garts kopējais nosaukums svina, antimona un alvas sakausējumam (no vācu _Hartblei_ ‘cietais svins’), kuru izmantoja augstspiedes teksta iespiedformu izgatavošanai, burtu atliešanai, linotipa salikumam un stereotipu izgatavošanai
- aizkorķēt Korķēt ciet
- ašķi Kosas ar nesazarotiem, cietiem un asiem stumbriem; ziemzaļās kosas
- butilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, apēšana var izraisīt nieru bojājumu, vemšanu, miegainību, depresiju, komu un nāvi, var būt bīstams apkārtēji videi, izmanto matu lakā un cietināšanas losjonos
- kraukstīt Kožļāt kaut ko cietu
- stafilions Kraniometrisks punkts cieto aukslēju viduslīnijas mugurējā malā
- zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piemēram, pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai)
- īstenā rūdīšana krāsaino metālu sakausējumu termiskās apstrādes veids – sakausējumu sakarsē līdz komponentu maksimālās šķīdības temperatūrai un strauji atdzesē, iegūst vienmērīgi pārsātinātu plastisku šķīdumu ar nelielu cietību; tā rūda dūralumīniju, berilija bronzu
- zemglazūras keramiskās krāsas krāsas mīkstā un cietā porcelāna, akmensmasas izstrādājumu un fajansa neglazētu apdedzinātu vai neapdedzinātu izstrādājumu dekorēšanai; pēc dekorēšanas glazē ar caurspīdīgu glazūru un apdedzina 1100–1400 °C temperatūrā
- restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo
- pernica Krāsu saistviela, ko iegūst no žūstošām augu eļļām vai to aizstājējiem un kas pēc sacietēšanas veido plānu, elastīgu plēvi
- krētiņš Krātiņš, cietums
- sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā
- dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā)
- botvina Krievu nacionālais ēdiens, ko pagatavo no kvasa, vēžiem, gurķiem, cieti novārītām olām un skāba krējuma
- bēgšana Krimināli sodāma, ja aizdomās turētais, apsūdzētais, tiesājamais vai notiesātais nelikumīgi atstājis aizturēto turēšanas, iepriekšējā apcietinājuma vai brīvības atņemšanas vietu
- liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs
- aizkrist Krist ciet; aizcirsties
- cietie elektrolīti kristāli, kuriem cietā stāvoklī ir raksturīga jonu tipa vadāmība līdzīgi elektrolītiem ūdens šķīdumos
- kušanas temperatūra kristāliskas cietvielas līdzsvarotas fāžu pārejas temperatūra šķidrā stāvoklī pastāvīgā spiedienā
- polimēru kristalizācija kristalizācija, kas var var notikt no šķīduma vai kausējuma, vai arī kristāliskajai struktūrai pilnveidojoties cietā agregātstāvoklī
- kristallizācija Kristālu rašanās un augšana, kas norisinās, gāzveidīgai vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī
- Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
- Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs
- Kronšlote Kronštate, cietoksnis Krievijā, tā nosaukums līdz 1723. g.
- Crepis praemorsa krūmu cietpiene
- balistrārijs Krustveidīga šaujamā spraugasenlaiku nocietinājumu mūros
- paidra Krustziežu dzimtas ģints ("Neslia"), viengadīgs lakstaugs ar cietiem, zarotiem matiņiem, stulbājs 15-80 cm augšdaļā zarots, ziedi blīvos ķekaros, kas augļu laikā stipri pagarinās, 1 suga
- komedokarcinoma Krūts dziedzera vēzis, kas sastāv no ķekarveidā sakārtotiem vadiem, pildītiem ar sacietējušu sekrētu
- sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti, beramas vielas, šķidras vielas slēgtā tarā
- ezis Kukaiņēdēju kārtas zīdītājs ar cietām adatām klātu muguru
- vabole kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu
- plaucētās kūkas kūkas no plaucētiem miltiem ar sviestu, sāli un olām; cepoties kūku iekšpusē veidojas tukšums, jo plaucēšanas procesā klīsterizētā ciete veido uz kūkas virsmas blīvu garozu, kas nelaiž cauri ūdens tvaikus
- kukulsnītis Kukurznis - sacietējušas zemes pika, gabals
- kunkslis Kunkulis, apaļš sacietējums
- šņorkurpes Kurpes, kas sienamas ciet ar auklām (šņorēm); saišu kurpes
- kamerkurtuve Kurtuve, kas izveidota vertikālas prizmatiskas kameras veidā; cietais putekļu, šķidrais vai gāzveida kurināmais tajā sadeg gaisa strūklā - liesmas kūlī; parasti lieto tvaika katlu un ūdens sildīšanas katlu iekārtās
- slāņa kurtuve kurtuve, kurā cieto gabalkurināmo sadedzina slānī
- rotācijas kustība kustība, kuras laikā vismaz divi cietā ķermeņa punkti uz rotācijas ass ir nekustīgi
- karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem
- šarnīrs Kustīgs cietu ķermeņu savienojums, kas pieļauj griezes kustību ap kopēju ģeometrisko asi vai centru
- mantelete Kustināms aizklājs no žagaru kūļiem, aizklājs apcietinājumu priekšā
- iekust Kūstot saplūst kopā, savienoties (ar ko); tikt apņemtam (ar ko sacietējošu)
- absorbcijas spektroskopija kvantu sistēmas (atomu, molekulu, šķidrumu, cietvielu) enerģētisko stāvokļu noteikšanas metode, mērot tās gaismas absorbcijas spektrus
- elektroni cietvielā kvantu stāvokļi – kvazidaļiņas, kas daļēji aizpilda cietvielas elektronu enerģētisko zonu
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā
- izkliede kvazidaliņu (fotonu, elektronu, neitronu u. c.) kūļa (plūsmas) novirze, kustības virziena maiņa un vājināšana (to izplatīšanās virzienā), ko izraisa kvazidaļiņu mijiedarbība ar citām daļiņām vai ar ārējo (elektrisko, magnētisko u. c.) lauku, kā arī tām sadarbojoties ar dažādas dabas izkliedējošiem centriem, daļiņām, vides nehomogenitātēm un heterofāzes ieslēgumiem (sk. heterogēna sistēma) gāzēs, šķidrumos un cietvielās
- polarons Kvazidaļiņa cietvielā; saistīts elektrona un fonona stāvoklis
- suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem
- aizķepēt Ķepēt ciet
- amiloplasts Ķermenītis auga šūnas citoplazmā, kas veido cieti fotosintēzes ceļā
- krepīt Ķert, grābt ciet, apcietināt
- skaldīgs Ķildīgs, neiecietīgs
- urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 92. elements, U, atommasa - 238,029, zināmi 14 radioaktīvie izotopi
- germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili
- osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa
- kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils
- niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos
- molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili
- volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos
- ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības
- sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili
- titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas
- mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils
- kompleksometrija Ķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir metālu jonu spēja veidot kompleksus savienojumus ar kompleksoniem; izmanto sakausējumu, minerālu u. c. analīzei, ūdens cietības noteikšanai
- cianēšana Ķīmiski termiskā apstrāde, kurā tērauda detaļu iztur izkausēta ciāna sāls vannā - virskārta piesātinās ar oglekli un slāpekli, un pēc rūdīšanas tai piemīt liela cietība un nodilumizturība
- nitridēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids - metāla virskārtu piesātina ar slāpekli, kas veido nostiprinošus ķīmiskos savienojumus - nitrīdus; palielina virsmas cietību, nodilumizturību un korozijnoturību
- borēšana Ķīmiski termiskās apstrādes veids, kurā instrumentu virskārtu piesātina ar boru; bors veido borīdus un stipri palielina virskārtas cietību, nodilumizturību, instrumenta noturību
- etilkarbazols Ķīmisks kara līdzeklis, ko 1. pasaules karā lietoja Vācija, cieta viela
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
- pudeļķirbis Ķirbju rindas ģints ("Lagenaria"), silto zemju augs, kura augļu cieto mizu pēc mīkstuma izņemšanas var izmantot par trauku, 1-6 sugas, savvaļā nav atrastas
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci
- aerodinamiskā caurule laboratorijas iekārta gaisa plūsmas radīšanai, lai eksperimentāli pētītu parādības, kas noris, gaisa masām applūstot cietus ķermeņus (piem., lidmašīnas spārnu)
- aizlaist Laist ciet
- duļbārds Laivas borta malai uznaglots cieta bērza koka stiprinājums, lai airi pastāvīgā kustībā neizgrauztu pašu borta malu (vācu "das Dollbord")
- UV lakas lakas no akrila sveķiem un šķidriem polimēriem, kas sacietē 250–400 nm UV starojuma ietekmē
- aizlakot Lakot ciet
- aizlāpīt Lāpīt ciet; salāpīt
- baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp
- skalu vācietis latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti
- kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti
- kārklenieks Latvietis, kas cenšas pārvācoties, "kārklu vācietis"
- redāns Lauka nocietinājums, kam ir izvirzīta leņķa forma
- skanste Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī
- skansts Lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- lagzda Lazda ("Corylus") - bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
- klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels
- aunu pieres ledāju nogludināti cietu iežu izciļņi vai pauguri
- auna piere ledāju nogludināts cietu iežu izcilnis vai paugurs
- uzkausēšana Leģētā tērauda vai cietsakausējuma kārtas uzklāšana detaļai vai instrumenta griezējdaļai
- cementējamie leģētie konstrukciju tēraudi leģēti tēraudi ar mazu oglekļa daudzumu (<0,30%); pēc cementēšanas un sekojošas termiskās apstrādes tiem ir liela virskārtas cietība un stigra serdes daļa
- aizliet Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē)
- mnemodermija Lēkmjveidīga psihogēna nieze cilvēkiem, kas pārcietuši ar niezi saistītu ādas slimību
- pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā
- šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā
- smigt lēnām grimt, durties (biezā vai gandrīz cietā masā)
- skirs Lēni augoša karcinoma, kurā ir bagātīgi attīstīti, cieti saistaudi
- tīmiņš lēni, pacietīgi veicams darbs; kaut kas stipri piņķerīgs, kas prasa ilgu laiku
- lentes straumdzinis lenšdzinis, ko bieži izmanto, lai veidotu cieto disku informācijas dublējumkopijas
- strīmeris Lenšdzinis, ko bieži izmanto, lai veidotu cieto disku informācijas dublējumkopijas
- aglomerācijas režģis lentes tipa iekārta cietvielu smalkumu saķepināanai
- leproma Lepras mezgls; ciets infiltrāts ādā, gk. ap asinsvadiem, īpaši lepromatozās lepras gadījumā
- starta paātrinātājs lidaparāta palīgdzinējs īslaicīgai vilces palielināšanai paceļoties; lieto cietās degvielas raķešdzinējus, ko pēc darba beigām nomet
- špuļators Līdzeklis zīmīšu izmešanai (no cietuma teritorijas, vai no vienas kameras uz otru)
- aizlīdzināt Līdzināt ciet
- nožēla Līdzjūtība, līdzcietība
- ciets līdzskanis līdzskanis, kura izrunā mēle nav pie cietajām aukslējām
- mīksts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām
- alveolārs līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu
- mīkstināts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot papildartikulācijā mēles mugura ir izliekta pie cieto aukslēju priekšējās daļas
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- fibrīnūrija liela daudzuma fibrīna izdalīšanās ar urīnu, pie kam pēdējā ātri sacietē
- neuzvaramā armāda liela Spānijas kara flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi
- piekaušana Lielāka skaita sitienu izdarīšana nolūkā cietušajam sagādāt fiziskas sāpes
- klumzāks Lielāks baļķis, sieksta; kāds lielāks, ciets gabals, kunkulis
- Čedaras siers Lielbritānijas izcelsmes cietais siers, gatavots no govs piena, pikanta riekstu garša, ērti sagriežams; nosaukums no Čedaras ciema Anglijā
- aplenkuma artilērija lielkalibra artilērijas ieroči pretinieka nocietinājumu graušanai, tajos izvietotās kara tehnikas un dzīvā spēka iznīcināšanai
- marka liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs
- lakolīts liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns
- monolīts liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa
- kākars Liels, vājš, arī cietsirdīgs cilvēks
- Liepājas karosta Liepājas pilsētas daļa, kurā 1894.-1908. g. tika izbūvēta nocietinājumu sistēma, kā arī kara pilsētiņa ar savu elektrostaciju, ūdensapgādi, baznīcu, skolām, pastu u. c. infrastruktūras elementiem
- cauraugusi gaļa liesa, cieta gaļa
- aizliet Liet ciet
- medaga Lietaskoks; ciets koks, no kā pagatavo dažādus rīkus
- sormaīts lieti cietsakausējumi uz dzelzs bāzes ar palielinātu oglekļa un hroma daudzumu; tos uzmetina ātrdilstošu detaļu un instrumentu virsmām
- inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu
- brakt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
- brākt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
- klaukš lieto, lai atdarinātu cieta priekšmeta plīšanas troksni
- blākš lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
- blāgs lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu
- kriukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
- kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
- krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
- skrap lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
- skrapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
- krakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skrakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks
- blakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum
- bliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš
- bliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ
- bliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ
- klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
- klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
- klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
- klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
- krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- klabu lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu
- kling lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
- bukt lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klang lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
- klap lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
- klip lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
- blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
- blīkt lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu
- krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- skrapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
- trak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem
- voļņaški Līgumstrādnieki cietumā
- spundēt likt (cietumā); iesprostot, ievietot (kur iekšā)
- aizlikt likt ciet
- kocināt Likt, ļaut sacietēt
- vaksēt likvidēt nevēlamu ķermeņa apmatojumu, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
- klīsteris Līme, ko gatavo no miltiem vai cietes
- sveķulīmes līmes, kuras plēves veidojošā viela ir termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, epoksīdu) sveķi, kas nocietinās nocietinātāju klātbūtnē normālā vai paaugstinātā temperatūrā
- aizlīmēt Līmēt ciet
- skleradenīts Limfmezgla iekaisums un sacietējums
- solidusa līnija līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas beigu kritiskās temperatūras; zem šīs līnijas sakausējumi atrodas cietā stāvoklī
- izanabazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums
- izobazes Līnijas, kas savieno cietzemes punktus, kam kontinentu vertikālā svārstībā vienāds celšanās vai grimšanas ātrums; izanabazes
- aizlipināt Lipināt ciet; aizlīmēt
- aizlipt Lipt ciet
- līpināt Lipt ciet, aizvērt
- kremele Literatūrā sastopams nosaukums cietai bērzlapei
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi
- cietlodēšana Lodēšana ar cietlodi
- aizlodēt Lodēt ciet
- bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla
- maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās
- labdabīgā fibrozā mezotelioma lokalizēts pleiras audzējs, ciets, iekapsulējies un dažkārt vaskularizēts
- liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru
- termostimulētā luminiscence luminiscence, kas rodas, ja silda cietvielu, kura ierosināta, iepriekš to apstarojot ar gaismu vai citu radiāciju; termoluminiscence
- drova Lupatas, avīzes, ko cietumnieki izmanto lai kamerā uzvārītu tēju
- kariopters Lūpziežu dzimtas ģints ("Caryopteris"), Austrumāzijas izcelsmes dekoratīvi krūmi, nav ziemcietīgi
- sklerosfēra Lūzuma zona, zemes garozas ārējā cietā daļa, kas sastāv no cietiem, trausliem iežiem, kuros rodas lūzumi, ar biezumu 50-60 km
- grīns Ļauns, cietsirdīgs, nedraudzīgs
- sasaldēt kramā ļaut, lai (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets, panākt, ka (kas) aukstumā kļūst ļoti ciets
- skaudrs ļoti ass, stingrs, ciets (piemēram, par priekšmetiem, augiem, to daļām)
- tehniskais karborunds ļoti cieta kristāliska viela, ko lieto kā abrazīvu materiālu
- abrazīvi materiāli ļoti cieti materiāli, ko izmanto koka, metāla, stikla u. c. virsmu mehāniskai apstrādei
- cietumciets ļoti ciets
- granītciets ļoti ciets
- kā klons ļoti ciets
- ciets kā akmens ļoti ciets
- kā kauls ļoti ciets (parasti koks)
- kā galoda ļoti ciets (tiešā un pārnestā nozīmē)
- kvebraho ļoti ciets Dienvidamerikas koks, kura miza satur vairākus alkaloidus un miecvielas; lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kebraco
- korunds ļoti ciets kristālisks minerāls, alumīnija oksīds Al~2~O~3~, abrazīvs materiāls, daži paveidi ir dārgakmeņi (rubīns, safīrs)
- volomīts ļoti ciets un izturīgs volframa, kobalta, niķeļa, hroma un dzelzs karbīdu sakausējums; izmanto cieto metālu apvirpošanai un urbšanas darbos
- kā no dzelzs ļoti ciets, izturīgs, spēcīgs, stiprs
- kā ķieģelis ļoti ciets, sakaltis
- kā krams ļoti ciets, stīvs
- kā koks ļoti ciets, stīvs, nekustīgs; cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams
- kā grīda ļoti gluds, ciets
- eņģeļa pacietība ļoti liela pacietība
- batolīts ļoti liels iežu masīvs, kas veidojies Zemes garozā, sacietējot granītiskā sastāva magmai
- sasalt ragā ļoti nosalt, pārsalt, būt viscaur aukstuma pārņemtam, sasalstot kļūt ļoti cietam
- lonsdeilīts ļoti reti sastopams minerāls, tāpat kā dimants, sastāv no oglekļa atomiem, tikai tie izkārtoti atšķirīgā režģī, dabā sastopams tikai ar piemaisījumiem, bet laboratorijas apstākļos iegūts bez piemaisījumiem, tas izrādījās par 58% cietāks nekā dimants
- sacietēt (arī sakalst) ragā ļoti sacietēt (sakalst)
- sakalst (arī sacietēt) ragā ļoti sakalst, sacietēt
- nokalst ļoti sakalst, sacietēt (parasti par zemi)
- putekļi ļoti sīkas noteiktu cietvielu daļiņas
- nitroželatīns ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas
- kā mūris ļoti stiprs; ļoti ciets; nejūtīgs
- kā uz karstām oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības
- kā uz (karstām) oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības
- kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti
- ģeostatika mācība par cieto ķermeņu līdzsvaru
- tenzometrija mācība par cietu ķermeņu deformācijām un deformācijas spēku mērīšanu
- konsolidācija Magmas sacietēšana (solidifikācija) vai nogulu pārvēršanās par nogulumiezi (litifikācija)
- intruzīvie ieži magmatiskie ieži, kas veidojušies no magmas, tai sacietējot Zemes dzīlēs
- lentdublējums Magnētiskās lentes izmantošana, lai glabātu cieto disku datņu rezerves kopijas
- diskpaka Maināms disku bloks, kurš sastāv no vairākiem vienādiem cietiem magnētiskajiem diskiem un aizsargdiskiem
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē
- papirolīts Mākslīga grīdu un sienu sedzamā masa no magnija cementa un zāģu skaidām, korķu miltiem, papīra atkritumiem u. tml., ko sacietina ar gaisa skābekli
- juvelīts mākslīgi sveķi, ko iegūst, kondensējot fenolu ar cietu paraformaldehidu ļoti nedaudz skābes klātbūtnē; izmanto izgatavojot raga, bruņurupuča, dzintara imitācijas
- taisnais koka irbulis mālšpiks - cieta koka vai metāla ķīļveida irbulis takelāžas darbiem, piemēram, špleisēšanai
- ptialoze Maltoze siekalās, radusies no cietes ptialīna ietekmē
- my house is my castle mana māja ir mans cietoksnis
- milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns)
- ādas difūzā mastocitoze mastocitoze, kad āda sabiezē un sacietē, pārklājas ar ēdi, pievienojas vispārēja eritrodermija un intensīva nieze
- sklerotiskais mastoidīts mastoidīts ar kaula cietēšanu un biezēšanu
- frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei)
- apstrāde ar plazmu materiāla griešana ar plazmas strūklu, ko izmanto ļoti cietu metālisku un nemetālisku materiālu griešanai
- mehāniskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pretoties ārēja spēka iedarbībai – stiprība, plastiskums, cietība, stigrība u. c.
- apšuvums materiāla kārta, no kā veido lidaparāta ārējo virsmu; lieto cietā metāla, kompozīta loksnes, kā arī audeklu (viegliem lidaparātiem)
- mikrocietība materiāla plānu slāņu cietība
- rūdāmība materiāla spēja rūdīšanā iegūt lielu cietību (jo tēraudos vairāk oglekļa, jo lielāka rūdāmība, resp., cietība)
- sarkannoturība materiāla spēja saglabāt cietību un stigrību līdz noteikta augstuma temperatūrai
- atkvēlināšana materiāla termiskā apstrāde, kurā iegūst pareizi veidotu, līdzsvarotu struktūru - materiālu atbrīvo no iekšējiem spriegumiem, samazina tā cietību un palielina plastiskumu
- abrazīvs materiāls materiāls ar cietu, sīkgraudainu struktūru, ko lieto apstrādei ar berzi; arī instruments, kas izgatavots no šāda materiāla un saistvielas
- mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra)
- mākslīgais šīferis materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām
- azbestšīferis Materiāls, kas sastāv no sacietējušas sablīvētas portlandcementa javas ar tajā ietvertām, sīki un vienmērīgi sadalītām, noteiktos virzienos orientētām azbesta šķiedrām; mākslīgais šīferis
- pjedra Matu mikoze, kam raksturīga cietu mezgliņu veidošanās uz mata kutikulas
- histricisms Matu saslimšana, kas matus padara stīvus un cietus
- Polystichum minutum mazā cietpaparde
- sīkdatne Maza datne, ko tīmekļa serveris nosūta tīmekļa pārlūkprogrammai, lai tā to saglabātu lietotāja cietajā diskā
- Alkatraza Maza klinšaina saliņa ("Alcatraz") Klusā okeāna austrumu piekrastē, Zelta vārtu līcī pie Sanfrancisko, kur līdz 1963. g. bija izvietots cietums
- Pyrola minor mazā ziemciete
- monpansjē Maza, cieta augļu karamele bez pildījuma
- skaņas ātrums mazas amplitūdas elastiskā viļņa pārvietošanās ātrums elastiskā vidē; to nosaka vides blīvums un saspiežamība: cietvielās - 2000-6000 m/s, šķidrumos - 750-2000 m/s, gāzēs - 150-1000 m/s; gaisā normālos apstākļos - \~330 m/s
- cietnējs mazliet ciets
- bauska Mazvērtīga cieta zāle; sliktas kvalitātes siens
- grifons medību suns ar garu, un taustot cietu, spalvu; uzrāda manāmu aitu suņa piemaisījumu
- ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus
- saglezēt Mēģināt sakost ko cietu, sīkstu; ar grūtībām sazelēt, sagremot
- hidromehānika Mehānikas nozare, kas pētī šķidrumu un gāzu kustību, līdzsvaru un mijiedarbību ar cietiem ķermeņiem
- hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika
- nepārtrauktas vides mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu, šķidrumu un deformējamu cietu ķermeņu kustību un līdzsvaru; ietver gāzu dinamiku, hidromehāniku, elastības un plastiskuma teoriju u. c. teorijas
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas
- mastaks Meistars cietuma ražotnē
- magnetīts Melns, ciets, dzelzi saturošs minerāls ar metālisku spīdumu un magnētiskām īpašībām
- sūrpieņi Mēļziedaino kurvjziežuaugu ģints, vīkallapas dakstiņveidīgas, ārējās bieži uz zemi, zieda pamatne kaila, stublājs un lapas ar cietām atskabargveidīgām spilvītēm, lapas jomzobotas
- saldā mērce mērce, ko gatavo no augļu vai ogu sulas ar cukuru, ūdeni un cieti
- kālija minerālmēsli mēslošanas līdzekļi, kuros galvenais augu barības elements ir kālijs (K), veicina cukuru un cietes veidošanos un uzkrāšanos augos, vielmaiņu augu šūnās un olbaltumvielu uzkrāšanos, labību cerošanu un sakņaugu sakņu veidošanos
- aizmest Mest ciet
- pļoknīt Mest mīkstu, lipīgu vielu (pret kaut ko cietu)
- nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus
- ievelmēšana Metāla sagataves virsmas reljefa veidošana, to spiedapstrādes procesā plastiski deformējot; ievelmē vītnes, zobratu zobus, vārpstu izciļņus, rokturu rievojumu; palielinās arī apstrādāto detaļu nogurumizturība, dilumpretestība un cietība
- cietkausējums Metālkeramisks sakausējums, ko iegūst, sapresējot un saķepinot ļoti cietus un grūti kūstošus (volframa, titāna un tantala) karbīdu pulverus ar metālisku saistvielu - kobaltu; saglabā cietību un nodilumizturību līdz 800-1000 Celsija grādu temperatūrā
- polimorfās pārvērtības metālu (cietā stāvoklī) kristāliskā režģa formu maiņa atkarībā no temperatūras; notiek karsēšanas-dzesēšanas procesā
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri
- sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
- geloze Mezglveida sacietējums audos, piem., muskuļos
- aizmīdīt Mīdīt ciet
- rubīties migt ciet
- cepamais pulveris mīklas irdinātājs, ko gatavo no dzeramās sodas, citronskābes un kartupeļu cietes
- akustoelektronika Mikroelektronikas nozare, kurā izmanto akustisko svārstību un elektronu (vai kvazidaļiņu) mijiedarbību cietvielā, galvenokārt pjezoelektriskā materiālā
- integrālā mikroshēma mikrominiatūra elektroniska cietvielu ierīce, kurā lielā blīvumā kopīgā struktūrā apvienoti dažādi elementi (tranzistori, diodes, rezistori, kondensatori), kas nav atdalāmi un izmantojami atsevišķi
- Crepis mollis mīkstā cietpiene
- ferīta struktūra mīksta, plastiska, magnētiska struktūra, kāda ir alfa dzelzij vai oglekļa cietam šķīdumam alfa dzelzī
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm
- Babilonas nocietinājumi milzīgs trīskāršs nocietinājumu mūris, kas apjoza Babilonu un ko reizēm mēdz pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto, piemēram, kosmētikā, tehnikā
- granulētie minerālmēsli minerālmēslu granulas, lodītes ar 1–4 mm diametru; granulētie minerālmēsli ir mazāk higroskopiski, glabājot nekūst un nesacietē, labāk izsējas
- talks minerāls ar ļoti mazu cietību, hidratizēts magnija silikāts Mg~3~Si~4~O~10~(H)~2~; izmanto par izejvielu silikātrūpniecībā, parfimērijas, papīra, gumijas rūpniecībā, medicīnā, par izolācijas un ugunsizturīgu materiālu
- taumasīts minerāls Ca~3~\[CO~3~/SO~4~/SiO~4~\](OH)~6~·12H~2~O, kas veidojas ģipša, cementa un pucolānu saistvielu izstrādājumos hidratācijas un cietēšanas procesā
- leicīts Minerāls, kālija alumosilikāts, gaišā krāsā, izveidojas, sacietējot lavai, kurā maz kramzemes; var izmantot zemes mēslošanai un alumīnija un kālija iegūšanai
- aizmīņāt Mīņāt ciet
- aizmīt Mīt ciet
- ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets
- parastā mizložņa mizložņu suga ("Certhia familiaris"), kas sastopama arī Latvijā, pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām
- kohēzija Molekulārā mijiedarbība starp (cietas vai šķidras vielas) daļiņām, kuras rezultātā veidojas vienota sistēma
- adhēzija Molekulāra saistība starp divu kontaktā esošu cietvielu vai šķidrumu saskarvirsmām; maksimālu adhēziju panāk, ķermeņus metinot, lodējot, līmējot
- kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī
- Īles muiža muižas pils celta 1854.-1856. g. kā simetriska klasicisma klasicisma formās būvēta celtne ar 2 neogotiskiem torņiem ēkas galos, pārbūvēta 1929.-1931. g., cietusi 2. pasaules karā, 1948. g. kapitāli remontēta, tagad tā ir vienstāva garenbūve ar augstu cokolstāvu un centrālo rizalītu, kas sadalīts ar pilastriem, rizalīta augšdaļā izbūvēts mezonīns
- aizmūrēt Mūrēt ciet
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem
- mioskleroze Muskuļa sacietējums, muskuļa skleroze
- miogeloze Muskuļa sacietēšana, mezglu un sabiezējumu rašanās muskulī, sevišķi aukstuma ietekmē (bieži sēžas muskuļos)
- basmala Musulmaņu pasaulē populārs teiciens, saīsinājums no "Līdzcietīgā, žēlsirdīgā dieva vārdā" ("Bismi Allah ar rahmani ar-rahim"); ar to sākas ikviena sūra (nodaļa) Korānā, to saka pirms katras svarīgas darbības - ēdienreizes, ceļojuma utt.
- cietās aukslējas mutes dobuma augšējā cietā siena no alveolām līdz mīkstajām aukslējām
- mīkstās aukslējas mutes dobuma augšējā elastīgā siena no cietajām aukslējām līdz ūkai
- makja Mūžam zaļš cietlapju krūmājs Vidusjūras apgabalā
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs
- gvajaks Mūžzaļš Amerikas tropu koks un krūmi ar cietu, blīvu koksni, kurā ir ēteriskas eļļas un daudz sveķu; tos izmanto mašīnbūvē un medicīnā
- makhija Mūžzaļu, parasti dzeloņainu, cietlapju krūmu un nelielu koku (piemēram, pistāciju, miršu, zemeņu koku) savvaļas audze
- kom Nāc! Nāciet!
- komon Nāc! Nāciet!
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja
- ozokerīts naftas bitumenu grupas minerāls, cieto piesātināto ogļūdeņražu maisījums; to lieto elektroizolācijas tinumu piesūcināšanai, laku un krāsu rūpniecībā u. c.; kalnu vasks
- aiznaglot Naglot ciet
- skleronihija Nagu sacietējums un sabiezējums
- rezidents Narkotiku piegādātājs cietumā
- zagons Nauda vai narkotikas, ko ienes cietumā
- Naumki Naumku pilskalns - atrodas Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu
- tirkšīgs Neapdomīgs, straujš, nepacietīgs; tāds, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- jēlnafta Neapstrādāta minerālnafta dabīgajā stāvoklī, kā cietā iezī tā šķidrā formā, vai kā dabīgās gāzes produkts, kas iegūts kondensēšanas vai ekstrakcijas rezultātā
- plasticitāte Neatgriezeniska cietvielas formas maiņa ārēju deformējošu spēku ietekmē
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze
- bross Neatļautu priekšmetu pārmešana pār cietuma sētu
- inhumāns Necilvēcīgs, cietsirdīgs
- stirkšis nedaudz uztraucies, nepacietīgs cilvēks
- stāvēt (arī būt) ciet nedot pienu cietstāvēšanas periodā (par govi, kazu)
- skarbs Negluds, ass, ciets (par ādu); tāds, kam ir negluda, asa, cieta āda (par ķermeņa daļām)
- nepasesība neiecietība
- nenoliecība Neiecietība
- intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem, citu uzskatu nerespektēšana
- nepacietība Neiecietība, arī īgnums
- nenoliecīgs Neiecietīgs
- nepieļāvīgs Neiecietīgs
- nepacietīgs Neiecietīgs (1), arī īgns
- netolerants Neiecietīgs pret citu uzskatiem
- stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs
- nesatīkoņa neiecietīgs, strīdīgs cilvēks
- skverns Neiejūtīgs; cietsirdīgs
- pasēdēt neilgu laiku atrasties apcietinājumā
- pagrauzt neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- pakausēt neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu)
- mežģere Neīsta avene asu stiebru, cietām ogām
- leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem
- metināšana Neizjaucama cietu materiālu savienojuma veidošana atomu vai molekulu mijiedarbības rezultātā, sametināmās virsmas sakausējot, kopīgi plastiski deformējot
- akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets
- nemīlestība Nelabvēlība, nežēlastība, cietsirdība
- letāls nelaimes gadījums nelaimes gadījums, kas beidzies ar cietušā nāvi
- depeša Nelegāla vēstule cietumā vai no cietuma
- fasete neliela plakana virsma uz cietiem audiem, piem., uz kaula
- Zemes grupas planēta neliela vidējas masas planēta, kurai ir cieta virsa un relatīvi plāns atmosfēras slānis
- Rizoforu dzimta nelieli mūžzaļi koki un krūmi (16 ģintis, 120 sugas) ar miecvielām bagātām mizām un lapām un izturīgu, cietu koksni, ko izmanto zemūdens būvēm
- lapilli Nelieli, apaļi vai stūraini vulkāna izmeši, kas rodas no gaisā sacietējušas lavas pilieniņiem vai līdzaizrautu iežu gabaliņiem
- kākucis neliels ciets palielinājums uz kādas virsmas vai koka zariem
- piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu
- spraudīte neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata
- buksuss Neliels, mūžzaļš dienvidzemju koks ar ļoti cietu koksni
- nenolocīgs Nelokāms, cietsirdīgs
- ciets kā akmens nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams, cietsirdīgs
- spuļģītis Neļķu dzimtas augs ar pacilu, augšdaļā zarainu stumbru, šauri lancetiskām lapām; cietā virza
- smanioso Nemierīgi, nepacietīgi
- kā uz karstiem ķieģeļiem nemierīgi, uztraukti; nepacietīgi
- plomba Neorganiska viela, ar ko piepilda dobumu zoba cietajos audos; šādas vielas kopums, ar ko ir piepildīts dobums zoba cietajos audos
- gaidabas Nepacietīga gaidīšana
- nestilties Nepacietīgi dīdīties, būt nepacietīgam
- dinkšēt Nepacietīgi gaidīt
- dinkšķēt Nepacietīgi gaidīt
- bibļoties Nepacietīgi kustēties
- kā uz adatām nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti
- dīdžoties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem)
- dīžāties Nepacietīgi, strauji mīdīties (parasti par zirgiem)
- necietīgs Nepacietīgs
- vaidīgs Nepacietīgs
- didels Nepacietīgs un neiecietīgs cilvēks
- negaidīgs Nepacietīgs, tāds, kas nespēj gaidīt
- vitreodentīns Neparasti cieta, stiklveida dentīna forma
- kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu)
- kā krams nepiekāpīgs, nelokāms, stingrs, cietsirdīgs, stiprs, izturīgs
- permisīvs Nepiespiests, pacietīgs
- ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties
- noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties
- saļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ zaudēt savu formu, kļūt (parasti) plakanam
- piededži nepilnīgas sadegšanas produkts stigras vai cietas masas veidā, kas nosēžas uz motora degkameras detaļām, un ko galvenokārt veido nesadegusī eļļa
- apdegulis nepilnīgi pārogļojies koksnes gabals sausās pārtvaices vai kokogļu ražošanas procesa cietajā atlikumā - kokoglēs
- neiroskleroze Nervaudu sacietēšana
- amiloreja Nesagremotas cietes pastiprināta ekskrēcija ar izkārnījumiem, trūkstot sālsskābei kuņģī un amilopsīnam aizkuņģa dziedzera sulā
- sifilītiskais bubonis nesāpīgs, kustīgs, blīvi elastiskas konsistences, rodas vinu nedēļu pēc cietā šankra rašanās vai četras nedēļas pēc inficēšanās
- kvestas Nesimetriskas reljefa grēdas un kāples, kas veidojušās mīksto iežu izskalošanās rezultātā apgabalos, kuru uzbūvē ir dažādas cietības iežu slāņi
- amilodispepsija Nespēja sagremot ar cieti bagātu uzturu
- Ābels Nevainīgs cietsirdības upuris
- vaksācija Nevēlamā apmatojuma noņemšana, ko izdara, attiecīgajām ķermeņa vietām uzklājot īpašu vasku un, kad vasks sacietējis, to noņemot kopā ar apmatojumu
- spietato Nežēlīgi, cietsirdīgi; nesaudzīgi
- cieta sirds nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās
- Edamas siers Nīderlandes cietais siers, apaļš, klāts ar sarkanu parafīna kārtu
- nefroskleroze Nieru sacietēšana un sakrunkošanās, ja tajās saauguši saistaudi; arī nieru bojājumi hipertonijas gadījumā
- lunets no aizmugures pieejams lauka nocietinājums
- nurags no akmens būvēta, nocietināta torņveida celtne Sardīnijā bronzas un agrajā dzelzs laikmetā (15.-3. gs. p. m. ē.)
- koka mālšpiks no cieta koka izgatavots darbarīks - irbulis augu vai sintētisko šķiedru trošu spleisēšanai
- sāgo no cietes gatavoti putraimi, to kopums
- laukakmens no cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals, kura diametrs - >10 cm
- fruktozāns no fruktozes vienībām sastāvošs polisaharīds, piem., inulīns (dālijas ciete)
- kokvilnas troses no kokvilnas diegiem savītas troses, kas var būt cieta un mīksta vijuma, pēdējās ļoti noderīgas šotīm
- piķis no naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs
- asinskaraša no svaigām asinīm un miežu miltiem samīcītas pacietas mīklas plācenīši, ko cepj uz pannas
- apbriest no virspuses kļūt cietam
- Komētforts Nocietinājuma būve Daugavgrīvā, 1765.-1767. g. uzcelts forts ar 2 no tā atzarotiem dambjiem, kurš sava komētai līdzīgā apveida dēļ ieguva savu nosaukumu
- kurtīne Nocietinājuma daļa starp diviem bastioniem vai diviem fortiem
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi
- poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā
- apcietinājums Nocietinājums
- forts Nocietinājums (parasti liels) vai nocietinājumu sistēma
- eskarpe Nocietinājumu ārējā grāvja iekšējais (mūrim vai valnim pieguļošais) lēzenums
- fortifikācija Nocietinājumu celtniecība; arī nocietinājumi
- apcietināt Nocietināt
- rūdināt Nocietināt
- spraislāt nocietināt, aizsprostot, aizkavēt
- aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt
- Arkaima nocietināta arheoloģiskā vieta Krievijā (_Arkaim_), kas datēta ar 2150.-1650. g. p. m. ē., pieder Sintashta kultūrai, atrodas Dienvidu Urālu stepē, Čeļabinskas apgabala dienvidu daļā
- aizsardzības baznīca nocietināta baznīca, kas agrāk kalpoja par patvērumu iedzīvotājiem uzbrukuma laikā
- pilskalns Nocietināta dzīves vieta senlaikos
- ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils)
- priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa
- kastela Nocietināta nometne, kuru aizsargā zemes valnis ar palisādēm vai mūra siena un grāvis
- bastile Nocietināta pils ar torņiem
- alkazars Nocietināta pils Spānijā; lielākā daļa šādu piļu celta mauru stilā
- Pilspurva kalns nocietināta senvieta Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, \~2 m augsts uzkalns pļavu (kādreizējo purvu) vidū, tā centrālo daļu apliec poligonāls akmeņu valnis (augstums - 0,7-0,9 m, platums - 5-7 m, iežogotās teritorijas diametrs - >30 m), aiz kura vietām saskatāmi arī 2. un 3. valnis krauts no akmeņiem, izmantots 9.-12. gs.
- doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras
- apcietināties Nocietināties
- nosacietināties Nocietināties
- kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās)
- ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja
- Mēdiešu mūris nocietināts zemes valnis starp Eifratu un Tigru ziemeļos no Bagdādes, kas celts 5. gs. p. m. ē. Babilonijas aizsargāšanai
- menzel Nocietinātu ēku, saimniecību kopums
- nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt
- nograuzt Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē
- kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē
- ustroitsja Nokļūt cietumā
- ledus putraimi nokrišņi - cieti veidojumi (līdz 5 milimetriem diametrā) ar caurspīdīgu ledus apvalku
- čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties
- glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
- lāgeris Nometne (karagūstekņiem, apcietinātajiem)
- lēģeris Nometne, parasti karagūstekņiem, apcietinātajiem
- povisnuķ nonākt cietumā
- nodriepēt Nopērt ar driepi (cietu, darvotu virvi)
- amilo- norāda uz cieti
- skler- norāda uz cietu konsistenci; sacietējumu; sklerozi kā procesu; cīpsleni
- cieti norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts; ciet (1)
- cieti norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.); ciet (2)
- bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums
- Otrais krusta karš norisa 1147.-1150. g., sankcionēja pāvests Eugēnijs III, lai atbrīvotu musulmaņu rokās kritušo Edesas grāfisti, bet krustneši cieta sakāvi Damaskā un nespēja atgūt Edesu
- probācija Nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija
- mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^
- faites vos jeux nosauciet likmes! (kazino)
- aizvažāt Noslēgt ar ķēdēm (atveri, caurumu; it kā aizlāpīt ciet)
- aizslēgt sirdi noslēgties sevī, neatklāt savas domas, jūtas; arī būt cietsirdīgam
- aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses
- virskārtas rūdīšana nostiprināmajai detaļai ar intensīvu karsēšanu (ar gāzes degli, augstfrekvences strāvu, lāzera staru u. c.) tikai virskārtu sakarsē līdz rūdīšanas temperatūrai un strauji atdzesē; virskārta norūdās, bet serdes daļa saglabā plastiskumu un vāju cietību
- norūdināt Nostiprināt, nocietināt, notvirtināt
- nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība)
- nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība)
- optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā
- gluharjs Notiesātais, kas ilgstoši izcieš sodu cietumā
- polupokers Notiesātais, kas mēģina cietumā iefiltrēties pie autoritātēm
- āzis Notiesātais, kas palīdz cietuma administrācijai
- nosacīta atbrīvošana notiesātas personas izlaišana no cietuma pirms soda laika izciešanas ar pārbaudes laiku; atbrīvotā persona atrodas uzraudzībā
- hozbanda Notiesātie, kas strādā cietuma saimnieciskajā apkalpošanā
- počta Notiesāto nelegālie sakari starp cietumiem
- mahnovščina Notiesāto vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības
- nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet
- nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet
- krimināluzraugs Noziedznieku uzraugs (cietumā)
- bezpreģels Noziedznieku, notiesāto, arī policijas vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības
- tārpiņu putra nūdeļu putra; arī putra ar cietas mīklas plāniem gareniem (tārpveidīgiem) gabaliņiem
- kondemnācija Oficiāls ekspertu atzinums, ka nelaimes gadījumā cietušo kuģi nav iespējams izlabot vai nav vērts labot
- austenīts Oglekļa cietais šķīdums gamma dzelzī, viena no dzelzs un oglekļa sakausējuma struktūrām
- mīkstčaula Ola ar plānu, mīkstu (nevis parasto cieto) apvalku (parasti putniem)
- elaidīnskābe Oleīnskābes stereoizomērs, cietas konsistences nepiesātināta taukskābe
- ceļa vārds operētājsistēmas MS-DOS priekšraksts, kas norāda datnes vārdu un tās precīzu atrašanās vietu uz cietā diska
- elipsometrija Optiska cietvielu pētīšanas metode, kuras pamatā ir tas, ka lineāri polarizēta gaisma, atstarodamās no metāla virsmas, pārvēršas eliptiski polarizētā gaismā
- ābolskābe Organiska oksiskābe HOOO-CH~2~-CH(OH)-COOH, cieta, ūdenī šķīstoša viela; ir negatavos augļos
- stearīnskābe organiska skābe C~17~H~35~COOH, cieta, ūdenī nešķīstoša viela, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 69,6 °C
- hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks
- pleksistikls Organiskais stikls; ciets caurspīdīgs polimērmateriāls
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam)
- organiskie pusvadītāji organiskas cietvielas, parasti polimēri ar konjugētām saitēm, kurām piemīt elektronu vai caurumu vadāmība un pozitīvs elektrovadītspējas termiskais koeficients
- dinitrobenzols Organisks savienojums - benzols, kurā divi ūdeņraža atomi aizstāti ar nitrogrupām NO~2~; cieta, kristāliska viela, ko lieto tehnikā sprāgstvielu ražošanai
- dinitrohlorbenzols Organisks savienojums; cieta, kristāliska, indīga viela dzeltenā krāsā; lieto krāsu rūpniecībā u. c.
- Virdžīnijas ostrija ostriju suga ("Ostrya virginiana"), kas ir ziemcietīgāka
- ozolpiepis Ozolu piepe; ļoti cieta piepe
- patupēt Pabūt apcietinājumā
- gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete
- paciešana Pacietība
- pacietums Pacietība
- pacietīgums Pacietība (1)
- pacietīgums Pacietība (2)
- cietīgs Pacietīgs
- panesīgs Pacietīgs, izturīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- piecietība Pacietīgums, pacietība
- cietans Paciets
- cietens Paciets
- koržiks Paciets plācenītis
- appūst padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju)
- apraut padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu)
- cietināt padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti)
- cietināt padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu
- nocietināt padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu
- saasināt padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.)
- blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
- varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
- kaverna Pagrabveidīga kazematēta paslēptuve apcietinātos rajonos karavīru rezervju novietošanai atpūtas laikā
- indurācija Pakāpeniska audu vai orgāna sacietēšana, savairojoties saistaudiem
- iztrupēt pakāpeniski iet bojā (par zobu cietajiem audiem)
- sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos
- pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma
- radiācijdefekti Paliekošas pārmaiņas cietvielas struktūrā (piem., defekti kristālos) vai ķīmiskajā sastāvā, kuras rodas jonizējošā starojuma iedarbībā
- stērstēt Palikt stīvam, cietam, nelokanam
- aizpampt Pampt ciet; aiztūkt
- plasticēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks
- sacietināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (1)
- sacietināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sacietē (2)
- izvest no pacietības panākt, būt par cēloni, ka zaudē pacietību, sadusmojas
- iecietināt panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti)
- iestīvināt panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti); iecietināt
- pārstīvināt panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti); pārcietināt
- aizlaidināt panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet
- tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu
- tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks
- virsmas cietība un pretestība berzei papīra īpašība, ko raksturo papīra pretestība cietu materiālu iespiedumam virsmā, un to nosaka šķiedrvielu delignifikācijas pakāpe
- iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu
- cietpape Papīra rūpniecībā plāna, bet ļoti cieta, no šķiedras izgatavota dzeltenbrūna pape ar spīdīgi gludu virsmu
- šņirkstēt par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests
- kakumināls par skaņu - tāds, kura izrunā mēles gals skar cietās aukslējas
- mezglainā diseminētā ādas amiloidoze parādās kā stipri niezošas, cietas papūlas un mezgliņi uz apakšstilbu ārpuses
- kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti; latvieša cenšanās izlikties par vācieti
- izmēra efekti parādības cietvielās, kas rodas, kad parauga izmēri kļūst salīdzināmi ar kādu no raksturīgiem fizikāliem garumiem - lādiņnesēja brīvā ceļa garumu, difūzijas garumu, de Brojī viļņa garumu
- radiācijas efekti cietvielā parādības, kas novērojamas, jonizējošam starojumam mijiedarbojoties ar cietvielu
- izkāpt Parādīties (no kurienes) - piemēram, par miglu, debess spīdekli, cietzemi
- pārciets pārāk ciets; tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi
- liberāls pārāk iecietīgs
- pārcietināt pārāk iecietināt
- pārgaidīties pārāk ilgi gaidot, nogurt, kļūt nepacietīgam, zaudēt cerības sagaidīt
- litifikācija Pārakmeņošanās, irdenu nogulu pārtapšana cietos iežos
- Ilex x meservae parastā akmeņozola hibrīds, ziemcietīgāks
- Lepidium ruderale parastā cietķērsa
- Scleroderma citrinum parastais cietpūpēdis
- šņirks parasti atkārtojumā, raksturo skaņas, kas rodas ar asu dzelzs griezni griežot (vai skrāpējot) kādu cietu materiālu, piemēram, akmeni
- robinsonāde parasti kuģa avāriju pārcietušā cilvēka dzīve, piedzīvojumi vientuļā salā
- grābt parasti savienojumā "grābt ciet": apcietināt
- pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli)
- propiska Pārbaude pēc iemitināšanas cietuma kamerā
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei
- Bastīlija Parīzes cietoksnis (14.-18. gs.), kurā atradās valsts cietums; viens no Francijas absolūtisma balstiem; 1789. g. 14. jūlijā, kad sākās Lielā franču revolūcija, sacēlusies tauta to ieņēma un sagrāva
- bļatovaķ Pārkāpt cietuma režīmu
- plazmas pārklājums pārklājums, ko izveido ar plazmotronu no ļoti cietiem karbīdiem, nitrītiem u. c. vielām, kuras pārvērš plazmas stāvoklī un uzsmidzina virsmai
- liberālisms Pārmērīga iecietība
- liberalitāte Pārmērīga iecietība
- parmadžāno Parmesans - itāļu cietā siera šķirne
- parmedžano Parmesans - itāļu cietā siera šķirne
- parmezans Parmesans - itāļu cietā siera šķirne
- žņurgulis Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā
- žņurguls Pārnestā nozīmē - vārais punkts, kas liek turēt muti ciet kādā jautājumā
- izlīgums ar starpnieka palīdzību pārrunu process, kurā piedalās cietušais un probācijas klients un kurā izmanto starpnieka palīdzību, lai novērstu noziedzīga nodarījuma sekas un panāktu cietušā un probācijas klienta izlīgumu
- pārgāzēt Pārstrādāt (cieto, šķidro kurināmo) deggāzē
- oksidētā ciete pārtikas piedeva E1404 (sintētiska, modificēta ciete), biezinātājs, stabilizētājs, pastāv neskaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņu uzturā
- sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas
- amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību
- kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu
- kalcija sulfīts pārtikas piedeva E226 (sērpaskābes sāls), konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumu, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību
- kalcija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E227, konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumus, ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi
- kalcija acetāts pārtikas piedeva E263, pārtikas skābe, cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, var bojāt mutes gļotādas
- kalcija malāti pārtikas piedeva E352 (ābolskābes kalcija sāļi), buferviela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- nātrija adipināts pārtikas piedeva E356 (adipīnskābes nātrija sāls), skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus
- magnija hlorīds pārtikas piedeva E511, cietinātājs, buferviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, pārmērīgam daudzumam var būt caureju veicinoša iedarbība
- kalcija sulfāts pārtikas piedeva E516 (ja karsē, kļūst par ģipsi), cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet liels daudzums var izraisīt zarnu aizsprostojumu un aizcietējumu
- kalcija hidroksīds pārtikas piedeva E526, skābuma regulētājs, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet ir toksisks un kaitīgs koncentrētā formā
- magnija oksīds pārtikas piedeva E530, pretsalipes viela, cietinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
- ģenētiski modificēta pārtika pārtikas produkti vai to sastāvdaļas, kuru substance ģenētisku manipulāciju rezultātā ir pārveidota, lai iegūtu kādu vēlamu auga vai dzīvnieka īpašību vai arī izskaustu kādu nevēlamu īpašību, piemēram, radītu salcietīgas augu šķirnes, novērstu uzņēmību pret noteiktām slimībām u. tml.
- E1451 pārtikas uzlabotājs - acetilēta, oksidēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1422 pārtikas uzlabotājs - acetilētās dicietes adipināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1420 pārtikas uzlabotājs - acitelēta ciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1414 pārtikas uzlabotājs - acitelētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā
- E1450 pārtikas uzlabotājs - cietes nātrija oktenilsukcināts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1412 pārtikas uzlabotājs - dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu
- E1413 pārtikas uzlabotājs - fosfatētas dicietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā
- E1440 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilciete, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1442 pārtikas uzlabotājs - hidroksipropilcietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu, īpaši zīdaiņiem
- E1410 pārtikas uzlabotājs - monocietes fosfāts, iespējamā iedarbība - nav skaidrības par nekaitīgumu
- E1404 pārtikas uzlabotājs - oksidētā ciete, iespējamā iedarbība - pastāv neskaidrības par modificētās cietes nekaitīgumu, īpaši - zīdaiņu uzturā
- E513 pārtikas uzlabotājs - sērskābe, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - izmanto cietes pārveidošanai, droša, izmantojot kā pārtikas piedevu, bet ļoti bīstama koncentrētā veidā
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums
- gazificēt Pārvērst (cieto kurināmo, piemēram, akmeņogles, degakmeni, kūdru) deggāzē
- pārtvaicēt Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas
- tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3)
- WSTA Pasaules Anestēzijas tehnoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Societies for Tech-nologv in Anaesthesia")
- WFSOS Pasaules Ķirurģiskās onkoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Surgical Oncology Societies")
- WFSRS Pasaules Miega pētniecības biedrību federācija (angļu "World Federation of Sleep Research Societies")
- passiflora Pasifloras jeb cietējpuķes
- pneimoskleroze Pastiprināta saistaudu veidošanās plaušās; plaušu audu sacietēšana
- trihosporija Patogēnu sēņu izraisīta matu slimība, kam raksturīga cietu, sīku, melnu vai baltu mezgliņu veidošanās uz matiem
- sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā)
- nosēdēt Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu)
- pleiga Paveca kundze, kārklu vāciete
- iecietinājums paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt
- sacietējums paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt(1)
- sakausējums paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam
- stingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt cietam, arī valkanam, želejveidīgam
- sastingt Pazeminoties temperatūrai, arī iztvaikojot kādām sastāvdaļām, kļūt, parasti pilnīgi, cietam, arī valkanam, želejveidīgam; arī sasalt (1)
- pepperoni Peperoni - itāļu virtuves ēdiens - no cūkas vai liellopa gaļas gatavota cietā desa, kuras masai pievienots daudz sīvo piparu
- landsknehts Pērkams, cietsirdīgs karotājs
- recidīvists persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas); bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju
- cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs
- injūrija Personas aizskārums romiešu tiesībās, kam seko sods pēc civilām vai kriminālām tiesībām pēc paša cietušā izvēles
- institūciju iedzīvotāji personas, kuras dzīvo slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, viesnīcās, cietumos utt.
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu
- parotidoskleroze Pieauss dziedzera fibroza sacietēšana hroniska iekaisuma dēļ
- tolerēt Pieciest, pieņemt, atbalstīt, izrādīt iecietību
- bastions Piecstūrains, uz priekšu izvirzīts nocietinājums (cietokšņa mūra stūros); mūra daļa, kas izvirzīta uz priekšu
- petuhs Piecu gadu cietumsods
- pjaķorka Piecu gadu cietumsods
- piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz
- piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot
- piegrauzt Pieēst (ko cietu)
- pielaidīgs Piekāpīgs, arī iecietīgs
- pseidoanafilaktisks Piem., reakcija, kas atgādina anafilaktisko un kas rodas, ievadot vēnā svešu serumu, audu ekstraktus u. c. nespecifiskus proteīnus, kā arī agaru un cieti
- jonu implantācija piemaisījumu atomu ievadīšana cietvielā līdz 1 μm dziļumā, apšaudot virsmu ar joniem
- podogrevs Pienesums (cietumniekam)
- dača Pienesums cietumā
- dačka Pienesums cietumā
- idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
- saplombēt Piepildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (nobeidzot zoba ārstēšanu)
- ozolu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fomitiporia robusta", syn. "Phellinus robustus")
- brūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fuscoporia ferruginosa", syn. "Phellinus ferruginosus")
- tumšbrūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinidium ferrugineofuscum", syn. "Phellinus ferrugineofuscus")
- ieliektā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinopsis conchata", syn. "Phellinus conchatus")
- egļu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus chrysoloma")
- parastā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus igniarius")
- priežu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pini")
- augļukoku cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pomaceus")
- milzu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus populicola")
- pelēkā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus punctatus")
- apšu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus tremulae")
- melnsvītras cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellopilus nigrolimitatus", syn. "Phellinus nigrolimitatus")
- jāņogu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phylloporia ribis")
- melnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpipju ģints suga ("Phellinus nigricans")
- melnējošā cietpore piepju sēņu grupas cietporu ģints suga ("Rigidoporus crocatus")
- izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu
- alkāni Piesātinātie ogļūdeņraži, vispārējā formula C~n~H~2n+2~; var būt gāzveidīgi (dabasgāzē), šķidri (naftas produktos) vai cieti (parafīns)
- piesprendzēt Piesiet, piejozt, ar siksnu cieti pievilkt
- piestērķelēt Piesūcināt ar cietes šķidrumu
- piestērķulēt Piesūcināt ar cietes šķidrumu
- koskāties Piesūcinoties ar kādu vielu (piemēram, dubļiem), kļūt netīram, cietam
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam, arī cietam, zaudēt elastīgumu
- renkulis Pika, rengulis, apaļš sacietējums
- plombēt Pildīt (dobumu zoba cietajos audos) ar plombu (2)
- izšķīst pilnīgi sajaukties (cietas, šķidras vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
- Akershūsa Pils Oslo ("Akershus"), celta 1290. g. kā cietoksnis, mūsdienās Norvēģijas valdība to izmanto reprezentācijai
- burggrāfs Pils vai nocietinātas pilsētas komandants viduslaiku Vācijā
- Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
- Adva pilsēta Etiopijā ("Ādwa"), 2000 m vjl., 43000 iedzīvotāju (2007. g.), pirmajā karā starp Itāliju un Etiopiju itālieši šeit cieta sakāvi (1896. g. 1. martā)
- Belagāmvi pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi
- Mumbaja pilsēta Indijas rietumos, Mahārāštras štata centrs, osta Arābijas jūras krastā, aizņem Bombejas un Sosetas salas dienvidu daļu, ko ar cietzemi savieno dambji, viena no lielākajām pasaules pilsētām - 13 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1995. g. saucās Bombeja
- Bijska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Bijas krastos, 204000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1709. g. kā cietoksnis, pilsētas tiesības kopš 1782. g.
- Belgoroda pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
- Alatira pilsēta Krievijā, Čuvašijas Republikā, piestātne pie Alatiras ietekas Šurā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā nocietinājums 1552. g.
- Belorečenska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
- Bogorodicka pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
- Haldene pilsēta Norvēģijā (_Halden_), Estfollas filkē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.), uz dienvidiem no tās atrodas Fredrikstēnas nocietinājums, kur 1718. g. krita zviedru karalis Kārlis XII
- Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.)
- Almerija pilsēta Spānijas dienvidos (_Almería_), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, \~192000 iedzīvotāju (2012. g.), arābu cietokšņa (8.-11. gs.) drupas
- Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ani pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Estergoma pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis
- Višegrāda pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence
- Barkisimeto pilsēta Venecuēlas ziemeļos, Merida Kordiljerā 522 m vjl., Laras štata administratīvais centrs, 844100 iedzīvotāju (2000. g.), dibināta 1552. g., stipri cietusi zemestrīcā 1812. g.
- Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas
- Brīveru Garadkas kalns pilskalns Andrupenes pagasta Brīveros, 13 m augsts paugurs, kura rietumu gals nocietināts ar \~1 m augstu valni, kam abās pusēs grāvji, plakums - (~100 x 20 m), pēc savrupatradumiem vērtējot, izmantošana attiecināma uz 1. gadu tūkstoti
- Āpšukalns Pilskalns Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Rūķīšu mājām, savrups \~12 m augsts, apaļš paugurs, virsotnes līdzenā daļa (plakums) - \~30 m diametrā, apjož terase 4-5 m augstumā, dienvidrietumu pusē ar šauru pāržmaugu savienots ar apkārtni; pāržmauga nocietināta ar diviem \~1,5 m augstiem vaļņiem un 2 grāvjiem
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
- Ērgļu kalni pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, starp Riebiņu un Eiķēnu ezeru, osu grēdas šaurākajā vietā, tam ir 2 līdzīgas \~45 x 25 m lielas daļas, visa nocietinājumu sistēma kopumā norobežo teritoriju 150 m garumā
- Cesvaines pilskalns pilskalns Cesvainē, Sūlas kreisajā krastā, tas ir \~20 m augsts paugurs, ko no 2 pusēm apliec Sūla, plakums — līdzens (70 x 25 m), atrastās keramikas trauku lauskas un senlietas liecina, ka pilskalns izmantots jau 1. gt. 1. pusē, vēlāk nocietināts un visintensīvāk apdzīvots bijis 12.-13. gs., varētu būt, ka atbilst 13. gs. sākuma rakstītajos avotos minētajai "Cessoee", "Sessawe", "Zeessowe"
- Baznīcas kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes labajā krastā starp 2 stāvām gravām, augstums - 25 m, garums - 50-60 m, dienvidaustrumu pusē nocietināts ar puslokveida valni (augstums - 1-2 m) un grāvi (platums - 9 m, dziļums - 3-4 m), kas savieno abas gravas
- Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Paplakas pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, Virgas upes kreisajā krastā, tā ziemeļu pusē upes krasta erozijas dēļ nobrukusi \~1/3 plakuma, austrumu un rietumu nogāzes dabiski stāvas, bet neaizsargātā nocietināta ar 2 vaļņiem (augstums — 6 m un 1 m) un grāvi starp tiem, bijis apdzīvots līdz \~4 gs.
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach"
- Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
- Uriekstes pilskalns pilskalns Gulbenes novada Lizuma pagastā, upes līkumā labajā krastā, dabiski stāvās nogāzes pret upi ir 10-15 m augstas, pārējās pusēs nocietināts ar 2 grāvjiem un platu valni, domājams, ka izmantots par patvērumu briesmu gadījumos; Lizuma pilskalns
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Vecslobodas pilskalns pilskalns Kaunatas pagasta Vecslobodas ciemā, ir \~40 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm 3 pusēs, bet lēzenākajā ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kas pāriet terasē un apjož visu pilskalnu, plakums — \~50 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.
- Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms
- Dauguļu Kapču kalns pilskalns Krāslavas novada Andzeļu pagasta Dauguļos, garena paugura dienvidaustrumu galā, kas virs tuvākās apkārtnes paceļas 12-14 m, plakums ovāls (~50 x 20 m), ko no pārējā paugura norobežo 4 vaļņi un grāvji, no 3 pusēm apliec divas terases, pirmā no tām izveidota 3-4 m zem plakuma līmeņa un ir līdz 5 m plata, otrā terase atrodas \~2 m zemāk un ir līdz 3 m plata, pilskalna ziemeļrietumu pusē abas terases pāriet nocietinājuma grāvjos
- Ostrovnas pilskalns pilskalns Krāslavas novada Indras pagastā, Ostrovnas ezera austrumu krastā, \~20 m augsts paugurs, plakums — \~50 x 15 m, zemāk izveidota terase un nocietinājumi, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms
- Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
- Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms
- Rudovas kalns pilskalns Lauderu pagastā, ir plaša reljefa pacēluma augstākā vieta, plakums — 60 x 45 m un tā nocietinājumi postīti abos pasaules karos, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.; Rudavas kalns; Raudas kalns; Lītavas kalns
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums
- Peiteļa pilskalns pilskalns Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļa ezera rietumu krastā, ir sirpjveidīgs, 2-3 m augsts uzkalns, garums — 75 m, platums — līdz 10 m, kas nocietināts ar grāvi un valni, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos, vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā
- Porkaļu pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā, apaļš \~15 m augsts paugurs mežainā, paugurainā apvidū, nocietināts ar 3 paralēliem grāvjiem un vaļņiem, kas apliec visu pilskalnu, plakums — 45 x 40 m, datējums nav zināms
- Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
- Liezēres pilskalns pilskalns Madonas novada Liezēres pagastā, aizņem \~20 m augsta paugura ziemeļu daļu, ko atdala ieplaka, nogāzes nolaidenas, plakums — līdzens, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, un tā mākslīgie nocietinājumi nav saglabājušies
- Ubānu pilskalns pilskalns Madonas novada Praulienas pagastā, Ilgas upītes gravas malā, ir reljefa pacēlums kura austrumu nogāze pret upīti ir \~25 m augsta, bet rietumu puses nogāzes lēzeni pāriet apkārtējos laukos, izmantots lauksaimniecības vajadzībām, un tā eventuālie nocietinājumi noarti, bijis apdzīvots \~10. gs.
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
- Zeļenopoles Karātavu kalns pilskalns Mākoņkalna pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Zeļenopoles ciema, ir \~40 m augsts, savrups paugurs, kas nocietināts ar 2 vaļņiem un 2 grāvjiem, kas pāriet terasēs, kuras apliec visu pauguru, plakums - \~50 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., spriežot pēc nosaukuma izmantots arī par soda vietu
- Mātras pilskalns pilskalns Medzes pagastā, reljefa pacēlums, kura rietumu nogāzi veido kādreizējais jūras krasts, bet no dienvidiem un austrumiem ieskauj gravas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar grāvi un valni, saskatāmas terases paliekas, plakumā atrastas 9.-12. gs. senlietas, uz dienvidaustrumiem no pilskalna konstatēta plaša senpilsētas vieta
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms
- Bašķu naudas kalns pilskalns Preiļu novada Rušonas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Aglonas dzelzceķa stacijas, 1928. g. bija ar terasēm, vaļņiem un grāvjiem nocietināts pilskalns ar stāvām nogāzēm, 1960.-1970. g. pilnīgi norakts un iznīcināts
- Trekņu pilskalns pilskalns Priekules pagastā, ir \~4 m augsts reljefa izvirzījums pie Ruņas un Spreceles satekas, dabiski neaizsargātajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu valni, plakums - 100 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-13. gs. un saistīts ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Trecne"
- Pļuskovas pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagastā, starp Pļuskovas un Piliskolna ciemu, ir \~10 m augsta paugura augstākā un stāvākā vieta, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-12. gs.
- Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m)
- Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
- Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms
- Batarejas kalns pilskalns Straupes pagastā pie Pilskalnu mājām, 1,5 km no Lielstraupes centra, Braslas kreisajā krastā, 8 m augsts stāvs paugurs, kam 2 pusēs gravas, plakums - iegarens (80 x 50 m), ziemeļu un austrumu pusēs nocietināts ar 1-2 m augstu valni un grāvi
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle"
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
- Vecmoku pilskalns pilskalns Tukuma novada Tumes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~2 m augstu valni, plakums ovāls — 40 x 30 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.; Skāmaņu pilskalns
- Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium")
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Vecpils pilskalns pilskalns Vecpils pagastā, ir \~20 m augsts paugurs nelielas upītes kreisajā krastā, nocietināts ar vairākiem dziļiem grāvjiem un 3 m augstu valni, plakums — 60 x 40 m, domājams, ka te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Merķes ("Merke") pils
- Naumku pilskalns pilskalns Zaļesjes pagastā, ir ar gravu nodalīta garena paugura daļa, plakums (75 x 15-20 m) ziemeļu pusē nocietināts ar 4 vaļņiem un 3 grāvjiem, kas daļēji pāriet terasēs un apliec pārējās stāvās nogāzes, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.)
- Venteru pilskalns pilskalns Zantes pagastā, \~250 m uz dienvidaustrumiem no Venteru mājām, ir savrups paugurs ar stāvām nogāzēm, kuram apkārt purvains mežs, plakums — trīsstūrveida, \~50 x 25 m, datējums nav zināms, iespējams, ka izmantots par paslēptuvi vai pagaidu nocietinājumu
- Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
- Skrīveru-Lielvārdes kauja pirmā lielākā kauja Latvijā 1905. g. revolūcijas laikā, kas sākās ar revolucionāru kaujinieku vienību uzbrukumu Skrīveru muižai 1905. g. 27.XI/10.XII un beidzās 11./24.XII, kad Skrīveros ieradās karaspēka vienība un daudzus kaujiniekus apcietināja
- Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā
- šķela Plaisa cietā, sakaltušā māla, pliena zemē
- šķelāt Plaisāt (par cietu, sakaltušu māla, pliena zemi)
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums (piemēram, kā nosegšanai)
- plāksne Plakans, samērā plāns cietas vielas veidojums, ko izmanto, piemēram, par (kā) zīmi
- pahiblefaroze Plakstiņu sabiezējums un sacietējums
- minerāls Planētas cietās garozas homogēna sastāvdaļa, kas rodas fizikāli ķīmisku procesu rezultātā
- polimērpārklājumi Plāni polimērmateriāla slāņi, kas uzklāti uz kāda cieta materiāla
- robežslānis Plāns viskoza šķidruma (vai gāzes) plūsmas slānis, kas veidojas uz cieta ķermeņa virsmas vai uz robežas starp diviem ar dažādiem ātrumiem, temperatūru vai ķīmisko sastāvu plūstošiem šķidrumiem
- plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks
- uranoplastika Plastiska cieto aukslēju operācija
- uranostafiloplastika Plastiska cieto un mīksto aukslēju operācija
- uranostafiloplastiska Plastiska cieto un mīksto aukslēju operācija
- tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai
- barjermateriāli plastmasas vai daudzslāņu materiālu pārklājumi, cietam vai elastīgam iepakojumam, kas paredzēti ūdens un gāzes izkliedes samazināšanai
- diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam
- aminoplasti Plastmasas, ko iegūst no dažādu amīnu un aldehīdu sveķiem un kas satur pildvielas, cietinātājus, krāsvielas, ziežvielas u. c.; lieto par apdares materiāliem mēbeļu ražošanā, celtniecībā u. c.
- reaktoplasti Plastmasas, kuru galvenā sastāvdaļa ir neatgriezeniski cietējoši oligomēri
- Lepidium latifolium platlapu cietķērsa
- helioplomba Plomba, kuras sacietināšanai izmanto kvarca halogēna lampas gaismu
- aizplombēt Plombēt ciet
- Lepidium pinnatifidum plūksnainā cietķērsa
- saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
- asaks Pļava, kur parasti aug cieta, asa zāle
- aizpogāt pogāt ciet
- sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā
- termoplasts Polimērs, kas, tiekot karsēts, maina īpašības (formu, cietību, elastību)
- heksozāns Polisaharīds, kuru hidrolizējot rodas heksoze; tāda ir celuloze, ciete, glikogēns
- mīkstais porcelāns porcelāns ar lielāku laukšpata daudzumu un zemāku apdedzināšanas temperatūru nekā cietajam porcelānam
- ātri cietējošais portlandcements portlandcements, kas satur palielinātu trikalcija silikāta un trikalcija alumināta daudzumu; cietējot izdalās daudz siltuma
- levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi
- aizprapēt Potēt, aiztaisīt ciet ar poti
- jonu emisija pozitīvu un negatīvu jonu atbrīvošana no cietvielas virsmas augstā temperatūrā (termojonu emisija), kā arī apstarojot ar fotoniem (fotodesorbcija)
- virsmas jonizācija pozitīvu un negatīvu jonu termiskā desorbcija (iztvaikošana) no cietvielas virsmas; izmanto jonu avotos, plazmas dzinējos kosmiskajā tehnikā u. c.
- civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem
- privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas
- atlējums Priekšmetu atdarināšana ar plūstošu un ātri sacietējošu vielu palīdzību
- SPRL Privāta sabiedrība ar ierobežotu atbildību (fr. "societe de persoonnes a responsabilite limitee")
- absorbcija process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana
- atkārtota viktimizācija process, kad vardarbībā cietušais atkārtoti kļūst par upuri vardarbībai vai noziegumam
- gāzu absorbcija process, kurā gāzveida vielas saistās absorbentā (šķidrumā vai cietvielā) visā tā tilpumā
- saķepšana process, kurā no sīkdispersām vielām augstā temperatūrā iegūst cietu, porainu materiālu (piem., cementa klinkeru)
- cietušā liecības procesuāli nostiprinātas ziņas, ko par krimināllietas apstākļiem sniedz persona, kas ar procesa virzītāja - izziņas izdarītāja, prokurora, tiesas vai tiesneša lēmumu atzīta par cietušo
- tapioka Produkts (milti, putraimi, pārslas), ko iegūst no maniokas cietes
- pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko nodod kādam (piemēram, slimnīcā, cietumā)
- nesaistes lasītājs programma, kas no intereškopām, FTP serveriem vai citiem interneta resursiem veic informācijas lejupielādi un saglabā to uz cietā diska, lai to varētu lasīt nesaistes režīmā, nesaņemot lielu rēķinu par telefona izmantošanu
- instalēšanas programma programma, kura sagatavo citu programmatūras pakotni darbam datorā. Tā pārkopē datnes no distributīvās disketes uz cietā diska un identificē datora ārējās iekārtas, lai noteiktus programmu draiverus piekārtotu konkrētiem displejiem, printeriem, skeneriem un citām ierīcēm
- provinciālis Provinces (1) iedzīvotājs; provincietis (1)
- gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis
- nervs Psihiska izturība, pacietība
- nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers
- galmanīns Pulveris (satur cinka oksīdu, magnēzija karbonātu, talku un cieti), ko kaisīja jēlumos un piesvīdušās miesas daļās
- cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā
- prespulveris pulverveida polimērmateriāls, kas sastāv no daļēji sacietējušiem termoreaktīviem fenolformaldehīdsveķiem vai amīnaldehīdsveķiem (retāk citiem)
- trīskāršs punkts punkts (vielas stāvokļa diagrammā), kas raksturo vielas trīs fāžu (piemēram, cietās, šķidrās un gāzveida fāzes) līdzsvaru
- Crepis paludosa purva cietpiene
- atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem
- jēlciete Pusfabrikāts, ko iegūst gk. no kartupeļiem un kukurūzas graudiem, izmanto sausās cietes, glikozes, dekstrīna u. c. produktu ražošanā
- vilkt Putināt ciet (parasti ceļu)
- kančuki Putnu īsās, cietās spalvas, kuras grūti noplūkt
- konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445)
- šķilt radīt (dzirksteles, uguni), piemēram, sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru
- blākšēt radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- blākšķēt radīt dobju troksni (piemēram, par ko lielu, smagu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- ņerkstēt radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni (piemēram, par ko cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- skrapšēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
- skrapšķēt radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt
- zliukšēt radīt īslaicīgu paasu troksni, piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
- kriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
- kriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim
- skriukšēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
- skriukšķēt radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests); atskanēt šādam troksnim; kriukšķēt
- krikšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- krikšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- kraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
- kraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
- skraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
- skraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
- skrapstēt radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt
- krakšēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- krakšķēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- skrakšēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt
- skrakšķēt radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt
- blakšēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- blakšķēt radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- kripšēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
- kripšķēt radīt īslaicīgu, klusu troksni (piemēram, par cietiem, sīkiem priekšmetiem, kas saskaras cits ar citu); atskanēt šādam troksnim
- strikšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- strikšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par ko nelielu, cietu, kas beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- knakšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim
- knakšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim
- bliukšēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- bliukšķēt radīt īslaicīgu, paasu troksni (piemēram, par nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- šņarkstēt radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- klakšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klakšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- klikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- šņakstēt radīt īslaicīgu, paskarbu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts); atskanēt šādam troksnim
- krapšēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- krapšķēt radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu, par lūstošiem sīkiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- klabēt radīt īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim
- skrabēt radīt īsus, citu citam sekojošus asus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko), arī skrāpējoties, beržaties (gar ko) - piemēram, par asiem, cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādiem trokšņiem
- grabēt radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim
- dunēt radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- knabināties radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu
- slirkšināt radīt noteiktu troksni, kas raksturīgs cieta priekšmeta pārvietošanai velkot vai stumjot
- brakšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- brākšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- brakšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- brākšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- blorkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- blurkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
- snakšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim
- šņakstēt radīt paskarbu troksni, ēdot (parasti ko cietu, arī sulīgu); atskanēt šādam troksnim
- skandēt radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām
- klapšēt radīt raksturīgu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kurus sit vienu pret otru); atskanēt šādam troksnim
- žvirkstēt radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par maziem, cietiem priekšmetiem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim
- klaudzēt radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- blīkšēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- blīkšķēt radīt spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni (piemēram, par smagiem priekšmetiem, kas strauji atsitas pret ko cietu, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim
- žļārkšēt radīt troksni, kāds rodas velkot ķēdi pa cietu, nelīdzenu virsmu (arī akmeņiem)
- ceresīns Rafinēts ozokerīts, balta, cieta mikrokristāliska masa, lieto sveču rūpniecībā, ziedēm, bišu vasku vietā
- gripele Rakstāmrīks, ciets, dažus milimetrus plats irbulis, ar ko rakstīja uz nelielas tāfelītes
- šķīdības līkne raksturlielums, kas rāda, kā atkarībā no temperatūras mainās vienas vielas šķīdība otrā; gāzu šķīdība ir atkarīga no spiediena un temperatūras, šķidru un cietu vielu šķīdība – praktiski tikai no temperatūras
- žļorks Raksturo skaņu kas rodas, piemēram, kaut kam cietam ievirzoties pašķidrā masā
- plaks Raksturo skaņu, kas rodas krītot cietam priekšmetam
- žļoks Raksturo troksni, kāds rodas kaut kam mīkstam nokrītot uz cietas virsmas
- aizrakt Rakt ciet
- starta raķešdzinējs raķešdzinējs ar lielu vilci, kurš līdztekus ar galveno raķešdzinēju nodrošina kosmiskā lidaparāta startu no Zemes; parasti izmanto cietās degvielas ķīmisko raķešdzinēju
- sublimācijas raķešdzinējs raķešdzinējs, kas izmanto gāzveida darbvielu, kas rodas, sublimējoties cietai vielai
- šķilties Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem)
- aizraust Raust ciet
- aizraut Raut ciet
- krecēt Recēt, cietēt
- socīnisms Reformācijas virziens gk. Žečpospolitā 16. gs. b. un 17. gs. sākumā, kas pauda iecietību ticības jautājumos un aizstāvēja apziņas brīvību
- struktūrreljefs Reljefs, kura forma sakrīt ar to veidojošo iežu saguluma formām; parasti veidojas vietās, kur zemes virspusē denudācijas rezultātā atsedzas cieto iežu slāņi
- švica Repums (sabiezējusi, sacietējusi āda; tulzna)
- ārdi Restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis
- radžotā riepa riepa, kurai pa perimetru vairākās rindās iestiprinātas radzes, kas palielina riepas saķeri ar slidenu cieta seguma ceļa virsmu
- centraļņiks Rīgas Centrālcietums
- Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
- Iekšrīga Rīgas pilsētas daļa nocietinājuma mūru iekšpusē
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela
- Mīlgrāvja līgums Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa līgums, noslēgts 1330. g. 30. martā, ar to beidzās Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu (1297.-1330. g.), kurā rīdzinieki cieta sakāvi
- Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
- Brasas cietums Rīgas Termiņcietums, atrodas Rīgā, Laktas ielā (netālu no Brasas dzelzceļa pieturas), atklāts 1907. g., 2001.-2019. g. izmeklēšanas cietums ar daļēji slēgta tipa cietuma nodaļu; slēgts 2019. g. 1. aprīlī
- likt Rīkoties, lai (kāds) nonāk (cietumā)
- blieķis Rīks, ar ko sasist mālu kulu cietu
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces, iekārtas u. tml. detaļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) mazākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām
- galoda Rīks, kas pagatavots no cietas, blīvas vielas un ko lieto asināšanai, materiālu virsmas slīpēšanai
- lodīšu gultņu tēraudi rites gultņu izgatavošanai paredzēti tēraudi ar lielu cietību, nodilumizturību, kontaktnoguruma pretestību; satur 0,95–1,15% oglekļa, 0,4–1,65% hroma un 0,2–1,2% mangāna
- aizritināt ritināt ciet; ritinot aizklāt (kam priekšā)
- kremajēri Robaini izgriezumi cietokšņa valnī, lai būtu ērtāka šaušana sāniski
- virsma robeža, kas cietu ķermeni atdala no apkārtējās vides jeb ķermeņa robežpunktu kopa
- Pagariņu ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
- Rogotu ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
- Rogučkas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
- Rogunas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
- Rogurnas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
- Rogovas ezers Rogūciets, ezers Višķu pagastā
- vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai
- uzsitējveseris Roku darbarīks - veseris trieciena pārnešanai uz cieta materiāla
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā
- Euandrs romiešu mitoloģijā - Arkādijas valdnieka Pallanta (variants - Hermeja) un Nīkostrates (variants - Karmentas) mazdēls vai dēls, kurš nogalināja tēvu un ar pavadoņiem aizbēga uz Itāliju, kur uzcēla nocietinātu pilsētu
- Tarpeja Romiešu mitoloģijā - leģendāra nodevēja, kas ielaida sabīņus nocietinātajā Romā
- Adriāna mūris romiešu nocietinājumi šķērsām pāri Anglijas ziemeļu daļai (angļu "Hadrians wall", latīņu "Vallum Hadriani"), garums aptuveni 12 jūdzes, augstums - 5 m, daļēji saglabājies
- frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei); arī frēzmašīna
- vilkābele Rožu dzimtas ģints ("Crataegus"), vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, introducēts >200 taksonu
- ārdēšana Rūdīšana, cietināšana
- martensīta struktūra rūdīta tērauda struktūra, ar oglekli pārsātināta alfa dzelzs; jo lielāks oglekļa saturs tēraudā, jo dzelzs vairāk pārsātināta, kristāliskais režģis vairāk deformēts un lielāka martensīta cietība un trauslums
- atlaidināšana Rūdīta tērauda termiskā apstrāde - karsēšana, izturēšana un dzesēšana -, samazinās iekšējie spriegumi, cietība un stiprība, bet palielinās stigrība
- zemā atlaidināšana rūdītu instrumentu apstrāde, karsējot līdz 220-250 Celsija grādu temperatūrai, pēc izturēšanas un atdzesēšanas instruments saglabā lielu cietību, pieaug stigrība
- augstā atlaidināšana rūdītu, atbildīgu detaļu termiskā apstrāde, karsējot līdz 500-600 Celsija grādu temperatūrai, - pilnīgi izzūd iekšējie spriegumi, palielinās stigrība, mazliet pazeminās cietība un stiprība
- norūdīt Rūdot panākt, ka (kas) kļūst cietāks, ciets, izturīgāks, ka palielinās (kā) elastība
- pārrūdīt Rūdot pieļaut, ka (kas) kļūst pārāk ciets, trausls, ka samazinās (kā) elastība
- apenta Rūgts minerālūdens pret cietu vēderu
- duramente Rupji, cieti, skarbi
- rēns rupjš, ciets
- termiskā žāvēšana rūpniecībā cietu vielu (arī pastu) žāvēšanai visvairāk lietotā metode, kuras pamatā ir masas un siltuma apmaiņa starp siltumnesēju un mitro materiālu
- aizrušināt Rušināt ciet
- SARL Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (fr. "societe a responsabilite limitee")
- kocēt Sabiezēt, cietēt
- vulkāniskais tufs sablīvējušies un sacietējuši vulkāna izvirduma radīti produkti (pelni, bumbas u. c.); plaši izmanto par būvakmeņiem un izejvielām būvmateriālu rūpniecībā
- dzeldēt Sablīvēties, kļūt cietam (par sniegu, kad tas cieši sablīvējas kopā)
- alaunakmens Sacietējis alauna minerāls
- grubucis Sacietējis cinis, kas radies braucot
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals
- virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot)
- kurmulis Sacietējis ķermeņa izaugums
- kankalis Sacietējis zemes vai izkārnījumu gabals
- koskans Sacietējis, izžuvis, no sviedriem un netīrumiem kļuvis stīvs
- vimbas Sacietējumi lopiem pie kakla
- plaukas Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm)
- miroņkauls Sacietējums, izaugums uz kaula
- garoza Sacietējusi (masas, irdenas vielas) virsējā, ārējā kārta
- kukužņa Sacietējusi dubļu pika
- skatoma Sacietējusi izkārnījumu masa lokzarnā; palpējot atgādina audzēju
- pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks
- sklerocijs Sacietējusi sēņotne dažām parazītiskām sēnēm, piem., vilka zobiem, dažām sklerotīniju sugām u. c.
- repums Sacietējusi, sabiezējusi āda; tulzna
- nocietas Sacietējušas atliekas
- ķaķis Sacietējušas strutas vai sarecējis asins receklis uz čūlas vai brūces
- virulis Sacietējušu sveķu gabals uz koka
- konsolidācija Sacietēšana, sadzīšana
- sagaldēt Sacietēt
- aizcietēt Sacietēt (par govs tesmeni)
- pierepēt Sacietēt (par lipīgu masu)
- aizziedēt sacietēt (par maizi)
- sakrest Sacietēt netīrumos
- sašekšķēt Sacietēt no netīrumiem
- sašekstēt Sacietēt no netīrumiem
- gletēt Sacietēt pēc lietus (par augsni)
- glezēt Sacietēt pēc lietus (par augsni)
- sakokoties Sacietēt, kļūt kokveidīgam, cietam
- satvirināt sacietēt, nostiprināties
- satvirtināt sacietēt, padarīt cietu
- retēt Sacietēt, repēt, recēt
- saplienēt Sacietēt, sagulēties
- galdēt Sacietēt, sažūt
- sastērķelēt Sacietināt (3)
- sakrapmalēt Sacietināt (apģērba gabalu, tā daļu)
- sastērķulēt Sacietināt ar cietes šķīdumu
- sastērķelēties Sacietināt ar cietes šķīdumu savu apģērbu
- sazekšēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam
- sazekšķēt Sacietot netīrumiem kļūt melnam un smirdošam
- darba šuve saduršuves plakne starp cietējošo un svaigo betonmasu, radusies betonēšanas pārtraukuma rezultātā
- sakrimst Saēst (cietu barību); sagrauzt (1)
- mākslīgais sāgo sāgo, ko iegūst no kartupeļu vai kukurūzas cietes
- dabiskais sāgo sāgo, ko iegūst no sāgopalmu vai maniokas cietes
- noķert Sagūstīt (kādu); notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu
- savangāt sagūstīt, apcietināt
- savangot Sagūstīt, apcietināt
- maltoze Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas alus, spirta gatavošanas procesā; iesalcukurs
- iesala cukurs saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; iesalcukurs, maltoze
- iesalcukurs Saharīds - cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze
- aizsaiņot Saiņot ciet
- adsorbēties Saistīties, uzsūkties cietā vielā (par šķidrumiem un gāzēm)
- hidrauliskās saistvielas saistvielas, kas spēj sacietēt un ilgstoši saglabāt stiprību ne tikai gaisā, bet galvenokārt arī ūdenī (portlandcements un tā paveidi, aluminātcements, pucolāncements, romāncements, hidrauliskie kaļķi); lieto būvēm arī zem ūdens
- tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā
- būvjava Saistvielu, smalkgraudainu minerālo pildvielu un ūdens maisījums, kas pēc iestrādāšanas sacietē, java
- auksta sirds saka par cietsirdīgu, nejūtīgu cilvēku
- sirds vietā akmens saka par cietsirdīgu, nepielūdzamu cilvēku
- akmens, ne cilvēks saka par cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku
- doglis Saka par ko cietu, iespējams, pielīdzinot vārdam "krams", arī viegli uzliesmojošs materiāls
- sirds no krama saka par nejūtīgu, cietsirdīgu cilvēku
- nav sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku
- ciets kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem
- sauss kā daglis saka par nekvalitatīviem, cietiem pārtikas produktiem
- kā (uguns) spirkstele saka par strauju, nesavaldīgu, arī skarbu, neiecietīgu cilvēku
- dzelzs (arī naglotais) zābaks (arī papēdis) saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās)
- dzelzs papēdis saka par varmācīgu rīcību, cietsirdīgu varas izpausmi (parasti valstu attiecībās)
- papēži deg saka, ja kādam ļoti gribas dejot, kaut kur iet, skriet un nav pacietības gaidīt
- uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā
- sirds vietā akmens (kādam) saka, ja kāds ir ļoti cietsirdīgs, nepielūdzams
- kā zvērs saka, ja kāds izturas cietsirdīgi, nežēlīgi, naidīgi, nikni
- kā sadedzis saka, ja kāds ko dara lielā steigā, nepacietībā
- pirksti deg saka, ja kāds lielā nepacietībā grib ko darīt
- sirds nav krūtīs saka, ja kāds nejūt otram līdzi, ir cietsirdīgs, nežēlīgs
- mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
- iet, no kurienes nācis saka, kādu cietsirdīgi dzenot projām
- stāvēt pie ratiem saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot nejaukties citu darīšanās
- skraba Sakaltusi, sasalusi vai citādi sacietējusi zemes virskārta
- kāmēt Sakāmēt, sapelēt un sacietēt
- Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras
- tālā un tuvā kārtība sakārtotība vielas (cietvielu, šķidrumu) struktūru veidojošo daļiņu novietojumā, to magnētisko un elektrisko dipolu orientācijā; sakārtotību attālumos, kas salīdzināmi ar starpatomu attālumiem, sauc par tuvo kārtību, kuru raksturo koordinācijas skaitlis; sakārtotību, kas atkārtojas neierobežoti lielos attālumos, sauc par tālo kartību; šķidrumos, amorfās cietvielās un stiklos ir tikai tuvā kārtība, kristālos ir arī tālā kārtība
- mehānisks maisījums sakausējuma struktūra, kas sastāv no savstarpēji nešķīstošu komponentu cietu fāžu maisījuma; mehāniskās īpašības mainās lineāri; atkarībā no ķīmiskā sastāva ievērojami pazeminās sakausējuma kušanas temperatūra
- ciets šķīdums sakausējuma struktūra, kurā komponenti cietā stāvoklī saglabā savstarpējo šķīdību; cieta šķīduma kristāliskajā režģī izvietojas abu komponentu atomi; tas ievērojami deformējas, un mainās mehāniskās un fizikālās īpašības
- krenis Sakne, celms, cieti saaudzis koks
- sakraukstīt Sakost kaut ko cietu
- dzēdēt sākt sacietēt
- sasalt ledū sala iedarbībā kļūt stingram, cietam (par priekšmetiem)
- Corispermum algidum salcietīgā kamieļzāle
- ķiselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti
- ķīselis Saldais ēdiens, kas gatavots, parasti no augļiem, ogām, arī no miltiem vai piena, un iebiezināts ar cieti
- aizsaldēt Saldēt ciet; būt par iemeslu aizsalšanai
- pumperniķelis Salds, ciets cepums ar rozīnēm un riekstiem
- polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns)
- aizsalt Salt ciet
- bruņreljefs Salveida augstieņu reljefs, ko veido galdkalnu palikšņi, kurus klāj cietie ieži, kas pasargā zemākos slāņus no noārdīšanas
- futors samērā cieti polsterēts pītenis, ko lieto kā gultas matraci
- paciets samērā ciets; pretstats: pamīksts
- pamīksts samērā mīksts; pretstats: paciets
- sars samērā resns, ciets matiņš (augiem, posmkājiem)
- lāsteka samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, sacietējot izkusušai un lejup tekošai vielai; samērā tievs, parasti vertikāls, veidojums, kas rodas, izgulsnējoties vielām no lejup tekoša šķidruma
- parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža
- sakāmēt Sapelēt un sacietēt
- sadriepēt Sapērt ar driepi (cietu, darvotu virvi)
- sapropelīts Sapropelis (parasti sacietējis), kura saturā pārsvarā ir minerālvielas
- noplēkšēt Sapūt un cietam kļūt
- Licross Sarkanā Krusta biedrību līga ("League of Red Cross Societies")
- sasalt (arī sastingt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam
- sastingt (arī sasalt) ragā Sasalstot kļūt ļoti cietam
- sakruvežot Sasalstot un sacietējot kļūt kruvešainam
- sakruvežoties Sasalstot un sacietējot kļūt kruvešainam
- skrāpsna Sasalusi cieta virskārta, sērsna
- slaugzna Sasalusi vai sakaltusi cieta virskārta, ledus, kraupis
- kruveši Sasaluši, arī sacietējuši dubļi (piemēram, uz ceļa, lauka); sasalušu, arī sacietējušu dubļu gabali
- sadauzījums Sasitums, saspiedums, kas rodas ķermeņa audus satricinot ar neasiem, smagiem priekšmetiem, vai krītot uz cietas zemes vai ledus
- habeas corpus saskaņā ar Anglijas likumu par personas neaizskaramību izrakstīta pavēle amatpersonai, kas kādu tur apcietinājumā; _burtiski_: "tev jānogādā aizturētā persona (tiesā)"
- saskarne ST 506 saskarne, kas nosaka, kādā veidā cieto disku diskdzinis pieslēdzams pirmajiem firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem personālajiem datoriem; tā nenodrošina pietiekami lielu datu pārsūtīšanas ātrumu, un to aizvieto ar saskarnēm _EIDE_, _ESDI_ un _SCSI_
- skrotētājs Sasmalcināmā mašīna, kas cietas vielas sasmalcina līdz skrošu lieluma daļiņām
- gremzdi Sasmalcinātu augļu vai dārzeņu masa pēc apstrādes (sulas izspiešanas, cietes ieguves)
- salekšēt Sasmērēties, kļūt netīram, lipīgam un sacietēt
- ievērt (arī savērt, iespiest u. tml.) durvīs saspiest (ko), verot durvis ciet
- aizāķēt Sastiprināt, sasaistīt ar āķi; āķēt ciet
- krušs Saulei atklātākā un cietākā egles puse
- vilkakūlas pļava sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle
- svilta Sausa pļava, kur aug cieta, asa zāle
- svilte Sausa pļava, kur aug cieta, asa zāle
- ciesa Sausa, cieta zāle
- pralka Sausa, cieta zāle
- sausa Sausās, cietās sastāvdaļas, piem., pienā, lopbarībā
- sausna Sausās, cietās sastāvdaļas, piem., pienā, lopbarībā
- riekstiņš Sauss neveronis ar vienu sēklu un samērā cietu augļa apvalku
- cimburs sauss, ciets zemes klucis
- sakalst kramā sausumā kļūt ļoti cietam
- lievains savienojumā "lievaina egle" - egle, kurai ir cieta ziemeļu puse, parādījusies lieva
- rede savienojumā "redes koks" apzīmē slimību, kas izpaužas kā sacietējums krūtīs vai sānos
- dambēt savienojumā ar "ciet": aizsprostot (tecējumu) ar dambi
- kičmaņiķ Sēdēt cietumā
- naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām
- pelagiālfauna Selgas fauna, no cietzemes (krasta) un tā ietekmēm (piem., saldūdens) pilnīgi neatkarīga jūras (bet ne jūras dibena) fauna
- Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu)
- Aleksandra valnis sena nocietinājumu sistēma Irānas ziemeļos (_Wall of Alexander_), Golestānā
- pilskalns sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes
- kokošņiks sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
- karcers Senā Romā valsts cietums; viduslaikos apcietinājuma vieta klosteros, vēlāk augstskolās un vidusskolās telpas brīvības soda izciešanai
- ergastuls Senajā Romā - vergu cietums, parasti pazemē, kur ķēdēs iekaltie vergi veica sevišķi smagu darbu
- Māmertīnu cietums senajā Romā valsts cietums, kur savas beidzamās dienas esot pavadījuši apustuļi Pēteris un Pāvils
- kastells Senatnē (Romā) un viduslaikos nocietinājums, bastions, forts, cietoksnis; vēlāk arī pils
- akropole Sengrieķu pilsētu nocietinātā daļa
- compositio Seno romiešu sodu sistēmā atlīdzība, ko vainīgajam un viņa dzimtai jāmaksā cietušajam vai viņa dzimtai
- Tauers Senos laikos Londonā - karaļa pils (1085.-1685. g.), vēlāk valsts cietums īpaši bīstamiem noziedzniekiem; daudzu izcilu personu soda vieta; mūsdienās - Ieroču muzejs
- Teišebaini Senpilsēta Armēnijā, Erevānas tuvumā, Urartu cietoksnis, pilsēta VII gs. - VI gs. sāk. p. m. ē., \~585 g. p. m. ē. vietējās un skitu ciltis to sagrāva
- Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.)
- Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas
- bulata tērauds sens augstvērtīgs liets tērauds zobenu un dunču asmeņu izgatavošanai; asmeņiem ir liela cietība, asums un elastība
- Konsjeržerija Sens cietoksnis un cietums Parīzē, kur atrodas policijas pārvalde
- izoserums Serums, iegūts no cilvēka, kas pārcietis to pašu slimību, ar kuru slimo ārstējamais slimnieks
- superciets Sevišķi ciets
- zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks
- Sidrabiņi Sidrabiņu pilskalns - atrodas Ilūkstes novada Dvietes pagastā, ziemeļu pusi norobežo strauta ieleja, dienvidu pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un vaļņiem, postīts ar lauksaimniecības darbiem, plakums varētu būt bijis \~100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- ptialīns Siekalu amilāze, kas cieti šķeļ vienkāršākos saharīdos
- aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizklāt ciet
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet (galu, malas u. tml.)
- gorgonzola Siera šķirne, itāļu puscietais zilā pelējuma siers; gorgondzola
- aizsiet Siet ciet
- valdzināt siet vai saturēt ar valgu, virvi; ķert, turēt ciet
- kurjatņiks Sieviešu cietums
- dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu
- mikrokapsula Sīka vielas daļiņa, kas iekļauta cietā čaulā
- kondensācijas kodoli sīkas, cietas daļiņas, kas atrodas gaisā un ap ko ūdens tvaiki pārvēršas par ūdeni vai ledu
- statolīti Sīki cietes graudiņi, kas sastopami augošās augu daļās un zināmā mērā ietekmē augšanas virzienu
- ledāja skrambas sīki lineāri padziļinājumi cieto iežu virsmā, kuru garums var sasniegt vairākus metrus, platums - līdz 15 cm, dziļums - 0,5-3 cm
- ciets kā drāte sīksts, ciets (parasti par nekvalitatīviem pārtikas produktiem)
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā
- karborunds silīcija karbīds SiC, ļoti cieta termoizturīga kristāliska viela, ko izmanto metālkausēšanas krāšņu oderēšanai, sildelementiem elektriskās pretestības krāsnīs, pārbīdāmiem krāšņu dibeniem motoru un gāzes turbīnu būvē, no sprieguma atkarīgiem pusvadītājiem (varistoriem), par abrazīvu materiālu slīpēšanai; silīts
- kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^)
- kust Siltuma un spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā
- kondensators siltummainis, kurā, novadot vielas siltumu, notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā agregātstāvoklī
- ozokerītterapija Siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausēta ozokerīta (kušanas temperatūra 52-68 Celsija grādi), kas sacietējis līdz mīklas konsistencei, kompreses
- signatūra Simbols, zīme objektu (piemēram, mežu, ceļu, cietokšņu) apzīmēšanai kartogrāfijā, arī šādu simbolu, zīmju kopums
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā
- semantiskais objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas
- objekts sintaktiskajā semantikā - vispārināta semantiskā loma, situācijas dalībnieks, uz ko darbība kādā veidā ir vērsta; ietver cietēju, ieguvēju, saņēmēju, adresātu u. c. semantiskās lomas
- fianīti Sintētiski kristāli uz cirkonija, hafnija, retzemju elementu u. c. oksīdu bāzes, tiem piemīt liela cietība, blīvums, augsta kušanas temperatūra utt., izmanto konstrukciju materiālos, lēcās, lāzermateriālos
- poliamīdi Sintētiski polimēri - baltas, cietas, elastīgas sveķveida vielas, no kurām iegūst, piemēram, mākslīgās šķiedras, plastmasu
- poliuretāni Sintētiski polimēri - cietas, elastīgas vielas, no kā iegūst, piemēram, putuplastus, plēves, kaučuku
- polivinilhlorīds sintētisks polimērs - balta, cieta, izturīga viela, no kā iegūst, piemēram, šķiedras, plēves; PVC
- poliakrilnitrils Sintētisks polimērs - cieta, balta viela, no kā iegūst šķiedras
- polipropilēns Sintētisks polimērs - cieta, bezkrāsaina viela, no kā iegūst šķiedras, plastmasu
- kardiofibroze Sirds muskulatūras sacietēšana, saistaudiem saviešoties bojā gājušo muskuļšķiedru vietā
- aizsist Sist ciet
- kondensēta sistēma sistēma, kura sastāv tikai no cietiem ķermeņiem un šķidrumiem vai to maisījumiem
- neitralizēšana Skābes samazināšana jēlādās pēc miecēšanas, miecēšanas procesa pabeigšana; ja āda netiek neitralizēta, tā kļūst cieta un trausla
- virpskaida Skaida, kas rodas, apstrādājot ar virpu (cietu materiālu)
- izlauzuma skaida skaida, kas sastāv no atsevišķiem dažādas formas savstarpēji nesaistītiem elementiem; veidojas, apstrādājot mazplastiskus materiālus – cietu čugunu, cietu bronzu u. c.
- elementu skaida skaida, kas sastāv no atsevišķiem, plastiski deformētiem, savstarpēji vāji saistītiem elementiem; veidojas, apstrādājot cietus zemas stigrības materiālus ar mazu griešanas ātrumu
- Idavela Skandināvu mitoloģijā - lauks, kurā dzīvoja āsi (Asgardas cietoksnī) un kur tiem atkal jāsapulcējas pēc ragnarjoka
- skrūšķēt Skanēt skaņām, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus)
- palatāla skaņa skaņa, kuru izrunājot mēles izliekuma augstākais punkts ir pie cietajām aukslējām
- čirkstas Skaņas, kas rodas cepot gaļu vai beržoties cietiem priekšmetiem
- skrūšķas Skaņas, kas rodas kožot, graužot kaut ko cietu (piemēram, nevārītus zirņus)
- slirkšēt skaņu verbs, kas raksturo, piemēram, skaņu, kas rodas, ar grābekli grābjot uz cieta pamata
- brunera Skarblapju dzimtas ģints ("Brunnera"), dekoratīvi, ēncietīgi augi, kurus var audzēt apmalēs vai mežainos dārzos
- čeigrs Skarbs, rupjš, cietsirdīgs, bargs, strups, nelaipns
- nobrāzt Skarot (ar ķermeņa daļu) ko nelīdzenu, asu, cietu, ievainot (tās) ādas virskārtu
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ievainot, radīt brūci (ādas virskārtā); būt tādam, kas, skarot (ko), rada (tajā) brūci
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, radīt rievas, līnijas (kā virsmā); skarot ar ko asu, cietu, veidot (piemēram, rievas, līnijas) kā virsmā
- spraukt Skarot ar ko nelīdzenu, cietu, asu, ievainot (parasti ādu, mizu)
- kost Skarot radīt sāpes, arī ievainot (par cietiem, asiem priekšmetiem)
- skrāpēt Skart (ko) ar ko asu, cietu tā, ka rodas raksturīgs, ass, samērā skaļš troksnis; atskanēt šādam troksnim
- Lepidium perfoliatum skaujlapu cietķērsa
- skrimstalains skrimšļains; dzīslains, ciets, sīksts
- aizskrūvēt Skrūvēt ciet
- araukārija Skujkoku klases dzimta ("Araucariaceae"), mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti dienvidu puslodē
- araukārijaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi, lieli koki ar pārsvarā lielām, cietām lapām, čiekuri lodveidīgi, izplatīti D puslodē
- aizslēgt Slēgt ciet
- degkamera Slēgta telpa iekšdedzes motorā gāzveida, šķidrās vai cietās degvielas sadedzināšanai
- redute Slēgts (apaļš vai četrstūrveida) zemes nocietinājums ar valni un grāvi
- melnā Berta slēgts policijas automobilis, kurā pārvadā apcietinātos
- kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās
- homuts Slimība, kas rodas pasīvam partnerim no ilgstošas intensīvas pederastijas (vienlaidus sacietējumi gar taisnās zarnas sieniņām)
- koprostazofobija Slimīgas bailes no vēdera aizcietējuma
- mironkauls Slimīgs veidojums, sacietējums uz kājas kaula virspuses (parasti zirgiem)
- gleznotājspalva Slokas spārna pirmā lidspalva, mednieka trofeja; tā ir 2-3 cm gara, cieta, ar ļoti smalku, asu un stingru smaili; gleznotāji šo spalvu kādreiz izmantojuši ļoti smalku līniju gleznošanai; daži mednieki no tām gatavo rotaslietas
- duroarahnīts Smadzeņu cietā apvalka un plīvurapvalka iekaisums
- aizkalšana Smagas zemes tīruma pārklāšanās ar cietu garozu
- malšana Smalcināšana, spiežot vai beržot starp cietām, nelīdzenām virsmām (īpašās mašīnās, dzirnavās)
- ķīseļa pulveris smalki saberztu augļu ekstraktu, cietes un cukura sajaukums ķīseļa pagatavošanai
- pulveris smalki sasmalcināta kristāliska vai amorfa viela (daļiņu izmēri 10^-8^ līdz 10^-3^ m); iegūst ar fizikālmehāniskām metodēm (cietu vielu maļ, saberž) un fizikālķīmiskām metodēm (izgulsnējot, sublimējot, elektrolizējot, izmantojot zemas temperatūras plazmu); lieto dažādu pastu izgatavošanai
- Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim
- Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
- sniega robeža sniega līnija, augstuma līmenis, virs kura sniegs u. c. cietie nokrišņi var saglabāties uz horizontālām virsmām sniega paliku veidā visu gadu
- sroks Soda (parasti cietumsoda) termiņš
- burs Soda izolators cietumā
- indija Soda izolators cietumā
- cietumsods Sods, kas izciešams cietumā
- kārpīt Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko)
- cietinātājs Speciāla piedeva, kas izraisa materiāla vai kompozīcijas neatgriezenisku cietēšanu
- obturators speciāla plāksnīte, ar ko aizklāj mutes dobuma (piem., cieto aukslēju) defektus
- puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās
- baleta kurpes speciāli baletdejotāju apavi ar cietu purngalu; baletkurpes
- skrūvveida kustība speciāls cieta ķermeņa kustības gadījums, kurā leņķiskā ātruma vektors ir paralēls virzes kustības ātruma vektoram
- zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai
- cerāts Speciāls zāļu veids aptiekās, cietāks par ziedi, bet mīkstāks par plāksteri
- čenčerē sasalt spēcīgā salā kļūt cietam
- blīkšķis Spēcīgs un spalgs, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
- viskozitāte Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; stigrība
- stigrība Spēja (gāzēm, šķidrumiem, cietiem ķermeņiem) pretoties tecēšanai; viskozitāte
- stereognostika Spēja izzināt ar taustes palīdzību (cieto) ķermeņu formas
- aerodinamiskais spēks spēks, ar kuru gāzveida vide (piemēram, gaiss) darbojas uz cietu ķermeni, kas tajā pārvietojas; šo spēku parasti sadala komponentēs koordinātu sistēmā, kas saistīta ar kustības ātrumu (komponentes: aerodinamiskā pretestība, cēlējspēks, sānspēks)
- boulings spēle, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot smagu un cietu plastikāta bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk no 10 trīsstūrveidā nostādītajiem ķegļiem
- kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts
- spēļu kārts spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa - neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapa, uz kuras ir sugas un vērtības zīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā)
- aizspert Spert ciet
- ātrumspiediens spiediena palielinājums, ko izraisa šķidruma vai gāzes plūsma, sadurdamās ar kādu cietu ķermeni, kad plūsmas kinētiskā enerģija pārveidojas spiediena enerģijā un gāzes iekšējā enerģijā un spiediens paaugstinās; dinamiskais spiediens
- aizspiest Spiest ciet
- kosties Spiesties, griezties (kur iekšā) - par ko cietu, asu
- vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā
- aizspraust Spraust ciet
- neks stabveida vulkānisku iežu veidojums, kas radies, vulkāna kanālā sacietējot lavai vai citiem izvirduma produktiem
- Sarkanā Pusmēness biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija (austrumu zemēs), kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
- Sarkanā Krusta biedrība starptautiska brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas kara laikā sniedz palīdzību ievainotajiem, miera apstākļos - dabas katastrofās cietušiem iedzīvotājiem un veic profilaktiskus pasākumus slimību novēršanai
- ISPA Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības biedrība (angļu "International Society for the Protection of Animals")
- SWIFT Starptautiska starpbanku organizācija (angļu "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication"), kuras mērķis ir elektroniska informācijas apmaiņa par veiktajiem norēķiniem; dibināta 1973. g.; tajā ietilpst ap 1500 banku no vairāk nekā 50 valstīm
- X "X-ray" starptautisks signāls – nozīmē "pārtrauciet darbību un vērojiet manus signālus!"
- X Starptautisks signāls "X-ray" - nozīmē "pārtrauciet darbību un vērojiet manus signālus!"
- cilinderis Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm
- cilindrs Stāva, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm
- nebrīvība stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā
- brīvība stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā
- brīve stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2)
- svabadība stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvība (2)
- nežēlastība stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam)
- suspendēts stāvoklis stāvoklis, kurā cietas vielas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē
- recidīvisms stāvoklis, parādība, kur persona atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts par bīstamu (parasti pēc tam, kad izcietusi sodu par iepriekšējo šādas noziegšanās reizi vai izbēgusi no ieslodzījuma vietas)
- mandrēns Stieple, ar ko novērš mīksto katetru lokanību, ievadot tos ķermeņa dobumos, kā arī tīra cietos katetrus, endoskopus, kaniles un injekciju adatas, troakārus
- stikla liešana stikla izstrādājumu izgatavošana no šķidra stikla (1000–1100 °C) divdaļīgā čuguna veidnē, kurā stikla masa atdziest un sacietē; papildu spiedienu veidne var radīt ar saspiestu gaisu
- Polystichum rigens stingrā cietpaparde
- sadzēdēt stingram un cietam kļūt
- birzumi Stingras, cietas mīklas mazas klimpas, ko (ar pirkstiem) iedrupina zupā; šķidras mīklas klimpas (kas vāroties sašķīst)
- izausināt Stingri, cieti ar kādu apieties
- iekša Stingrs, arī ciets raksturs
- raupjš Stingrs, ciets (par matiem, apmatojumu)
- tvirts Stingrs, ciets (parasti par augu daļām, priekšmetiem, vielām)
- kā tērauds stingrs, nelokāms; ļoti ciets, stiprs, izturīgs
- piena produktu pakošanas papīra pamatne stipri līmēts, mašīngluds papīrs ar lielu mehānisko stiprību un cietību; lieto vienreizējas lietošanas papīra taras izgatavošanai
- citadele stipri nocietināta vieta pilsētā; arī cietoksnis
- pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu
- parensts Stiprs, ciets
- krapmalēt Stīvināt ar cieti (apģērba gabalu)
- līnija Stratēģiska aizstāvēšanās josla ar ilglaicīgiem nocietinājumiem
- šaut strauji bīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.), lai ko aizdarītu; strauji bultēt ciet vai vaļā (durvis, vārtus u. tml.)
- krist strauji vērties ciet, tikt strauji vērtam ciet
- izvirst strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu
- vemt uguni strauji, spēcīgi izšļākt, izdalīt (nokaitētus cietus, šķidrus vai gāzveida vulkāniskos produktus) - parasti par vulkānu
- kasba sultāna pils vai cietoksnis Marokā
- tiesas izdevumi summas, kas izmaksātas vai izmaksājamas cietušajiem, lieciniekiem, ekspertiem, speciālistiem, tulkiem, pieaicinātajiem
- hispaniolietis Suņu šķirne, kas ievesta Anglijā caur Spāniju no Haiti, gara pacieta spalva, garas ausis, glīta aste
- ebonasfalts Sveķu ziede, sastāv no asfalta, sveķu piķa, nedaudz kaučuka, 5% cieta parafīna un 34% mālu, lietoja alus darītavās beton alus mucu izklāšanai
- baranta Sveša īpašuma patvaļīga sagrābšana, galvenokārt ganāmpulka aizdzīšana, to nepiesavinot, lai pamudinātu cietušo izpildīt kādu prasību, Vidusāzijas tautu un dažu citu tautu paraža
- stereo- Svešvārdu salikteņos ciets, stingrs, masīvs
- Atotonilko svētvieta svētvieta Meksikā (_Atotonilco, Santuario de_), Gvanahato pavalstī, kurā izceļas nocietinātā 18. gadsimta Atotonilko svētvietas baznīca un freskas tajā ar bībeles ainām, ko rotā greznās baroka stila ēkas centrālo daļu un kapelas
- salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā
- važa šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem)
- važas šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem)
- ķēde šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa
- mūris šādā veidā celta aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni)
- pārestība Šādas rīcības izraisīts (cietēja) emocionālais stāvoklis
- šeiloks Šekspīra drāmas "Venēcijas tirgonis" varonis: mantkārīgs, cietsirdīgs ebreju augļotājs
- līčija šī koka auglis, plūmes lielumā, ar ļoti cietu, bet nolobāmu mizu un saldu sulīgu mīkstumu
- taro šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos
- Persijas parotija šīs ģints suga ("Parrotia persica"), kas reizēm Latvijā tiek audzēta, bet ir vāji ziemcietīga; Kaukāza dzelzskoks
- šķemba šķautņainas cieta, izturīga akmensmateriāla (dolomīta, granīta u. c.) atlūzas, kuru lielums ir 5–150 mm un kuras iegūst, sadrupinot dabiskos iežus; lieto par betonu pildvielu un ceļu segumos
- Polystichum setiferum šķeltā cietpaparde
- Polystichum lonchitis šķēplapu cietpaparde
- solvatācija Šķīdinātāja molekulu piesaistīšanās cietai vielai vai izšķīdinātas vielas molekulām, joniem
- dūmmaisījums Šķidras vai cietas vielas, kas rada dūmus, ko izmanto dūmlaides aparātu, mašīnu un dūmsveču piepildīšanai
- korporizācija Šķidras vielas pārvēršana cietā
- imbibīcija Šķidruma iespiešanās, iesūkšanās cietos ķermeņos
- slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks)
- peldēšana Šķidrumā vai gāzē daļēji vai pilnīgi iegrimuša cieta ķermeņa hidrostatiskais līdzsvara stāvoklis
- žāvēšana Šķidruma, parasti ūdens, aizvadīšana no gāzēm, šķidrumiem, cieta materiāla vai izstrādājuma
- izsmidzināšana Šķidrumu un cietvielu suspensiju vienmērīga izkliedēšana gāzē
- zīds Šķiedra, ko iegūst no zīdtauriņu kokoniem un kas gaisā sacietē smalku, tievu pavedienu veidā
- tress šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte
- triste šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte
- trists šķieta zobs, niedres, cieta koka vai dzelzs plāksnīte
- amilogēns Šķīstošā ciete
- amilodekstrīns Šķīstošā ciete, starpprodukts, cietei pārvēršoties par cukuru
- glaciālās skrambas šļūdoņa ieskrāpējumi (svītras u. c.) cietos pamatiežos, kas rodas kustīgam šļūdonim ar līdznestiem morenas akmeņiem un smiltīm beržot un skrāpējot pamatni
- Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus
- aizšūt Šūt ciet; šujot aizdarīt (caurumu)
- Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots
- cietlapains tāds (augs), kam ir cietas lapas
- bezsirdīgs tāds (cilvēks), kas nejūt līdzi citiem; cietsirdīgs, neatsaucīgs
- koronāls tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa
- alveopalatāls tāds (līdzskanis), kur izrunājot mēles priekšējā daļa pieskaras daļēji alveolām, daļēji cietajām aukslējām
- stigrs tāds (šķidrums, gāze, ciets ķermenis), kam piemīt spēja pretoties tecēšanai; viskozs
- dzēlestība tāds psihisks pārdzīvojums, kad cita ciešanas dzeļ, sāpina arī mūsu sirdi, modina tajā līdzjutību pret cietēju
- eitektika tāds vairāku vielu maisījums, kam sacietējot, sastāvdaļas no kausējuma izkristalizējas vienlaikus - temperatūrā, kas zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem
- eitektisks maisījums tāds vairāku vielu maisījums, kurā ar šķidru fāzi līdzsvarotas cietas fāzes un kura sastāvdaļas vienlaikus sacietē (kristalizējas) noteiktā temparatūrā, kas ir zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem
- aditīvā īpašība tāds vielu veidoto fizikālo ķermeņu (cieto, šķidro, gāzveidīgo) raksturlielums (piem., masa), kas, izveidojoties vielu maisījumam, aritmētiski summējas
- labisks tāds vītnes virziens skrūvei vai uzgrieznim, kad skrūvējot ciet jāgriež uz labo pusi
- lielains tāds, kam augšanas apstākļu ietekmē ir radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums stumbra vienā pusē (par skujkokiem)
- līdzcietīgs tāds, kam citu bēdas, nelaime izraisa līdzcietību; līdzjūtīgs
- kazinis tāds, kam ir ass, ciets apmatojums (par aitu)
- prismaļāts tāds, kam ir cieta, asa, iesarkana šķiedra (par liniem)
- garozains tāds, kam ir cieta, bieza garoza (1)
- rupjstiebrains tāds, kam ir ciets stiebrs (par lakstaugiem)
- dzeļžainis tāds, kam ir dzelzs īpašības (piemēram, cietums, stiprums)
- karsts tāds, kam ir ļoti straujš raksturs; nesavaldīgs, neiecietīgs
- pusmīksts tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem)
- šķidrs tāds, kam ir raksturīga plūstamība, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs
- skarbs tāds, kam ir raksturīgas cietas daļas, cieti, asi matiņi (parasti par lakstaugiem); ciets, ar cietiem, asiem matiņiem (par lakstaugu daļām)
- nervozs tāds, kam ir raksturīgs pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers
- intolerants tāds, kam raksturīga intolerance; neiecietīgs
- ātrcietējošs tāds, kas ātri sacietē (parasti par būvmateriāliem)
- retrodurāls tāds, kas atrodas aiz cietā smadzeņu apvalka
- peridurāls tāds, kas atrodas ap smadzeņu, īpaši muguras smadzeņu, cieto apvalku
- nebrīvs tāds, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā
- ekstradurāls tāds, kas atrodas ārpus smadzeņu cietā apvalka
- intradurāls tāds, kas atrodas smadzeņu cietajā apvalkā
- epidurāls tāds, kas atrodas virs smadzeņu cietā apvalka
- subkrustals tāds, kas atrodas zem cietās zemes garozas
- subdurāls tāds, kas atrodas, tiek ievadīts vai notiek zem cietā smadzeņu apvalka
- gribulis tāds, kas daudz un nepacietīgi grib
- kramgrauzis tāds, kas grauž cietus priekšmetus
- polikristālisks tāds, kas ietver daudz neregulāru, dažādos virzienos orientētu, sīku, savstarpēji saistītu kristālu; lielākajai daļai cietvielu (minerāliem, metāliem) ir polikristāliska struktūra
- nēburāgs tāds, kas ir cietsirdīgs pret dzīvniekiem un cilvēkiem
- piekļāvīgs tāds, kas ir iecietīgs, lēns, maigs, tāds, kas pielāgojas, arī pakļaujas citu gribai
- zems tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks
- priekštilta tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā) - par nocietinājumu, pozīciju u. tml.
- kārkluvācietisks tāds, kas ir raksturīgs kārkluvācietim
- cietvielu tāds, kas ir saistīts ar vielām cietā agregātstāvoklī
- neuzvarams tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt
- nožēlojams tāds, kas izraisa pret sevi līdzjūtību, līdzcietību
- bargs tāds, kas izturas ļoti stingri, asi, arī neiecietīgi; tāds, kas iedveš bailes
- termoreaktīvs tāds, kas karsēts pāriet viskozi šķidrā stāvoklī, cietinātāju klātbūtnē cietā, zaudējot spēju atkal pāriet viskozi šķidrā stāvoklī
- raupjš tāds, kas nav mīksts, maigs (par augiem, to daļām); ciets, koksnains
- raupjš tāds, kas nav mīksts, piekļāvīgs (piemēram, par audumu); ciets, ass
- slikts tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība
- brīvs tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā
- svabads tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvs (2)
- pacans tāds, kas pirmo reizi nokļuvis cietumā
- termoplastisks tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem)
- šķidrs tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu); pretstats: biezs
- duļķains tāds, kas satur cietu, parasti necaurspīdīgu, daļiņu piemaisījumu (parasti par minerāliem)
- stērķelains tāds, kas satur daudz cietes
- stērķelaiņš tāds, kas satur daudz cietes
- miltāts tāds, kas satur daudz cietes (par kartupeļiem)
- nesauss tāds, kas satur maz cietes (parasti par kartupeļiem)
- pļekains tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
- pļekaiņš tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
- pļekans tāds, kas satur maz cietes un vārītā veidā nav irdens (par kartupeļiem)
- kvēpainis tāds, kas satur sakaltušu, sabirzušu augu cietās daļiņas
- miltains tāds, kas satur samērā daudz cietes
- konsolidējošs tāds, kas veicina audu sacietēšanu
- intruzīvs tāds, kas veidojies no dzīlēs sacietējušas magmas
- plastisks tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem u. tml.)
- sīksts tāds, ko (piemēram, tā elastības, cietības dēļ) ir grūti saraut, salauzt, sagriezt u. tml. (parasti par augiem, dzīvnieku ķermeņiem, to daļām)
- mīksts tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2)
- mediterrāns tāds, ko visapkārt apņem cietzeme
- nežēlīgs tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma
- necilvēcīgs tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga
- koksnains tāds, kurā ir koksne (1) vai koksnei līdzīgi cieti audi (par augiem, to daļām)
- necilvēcīgs tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, nežēlība
- zvērīgs tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība
- zvērisks tāds, kurā izpaužas ļaunums, cietsirdība, sevišķa nežēlība
- smags tāds, kurā izpaužas nosodījums, arī cietsirdība, ļaunums (par vārdiem, skatienu u. tml.)
- nervozs tāds, kurā izpaužas pārmērīgs jūtīgums, afekti, neiecietība, motorisks nemiers
- palatāls tāds, kura izrunā ir raksturīgs mēles muguras vidējās daļas pacēlums pret cietajām aukslējām
- zvērīgs tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1)
- ne dzīvs, ne miris tāds, kura veselība ir stipri cietusi
- stings tāds, kuram ir raksturīga cietība, arī valkanums, želejveidīgums, kas parasti izveidojas, pazeminoties temperatūrai, iztvaikojot kādām sastāvdaļām
- samierniecisks tāds, kuram ir raksturīga, arī kurā izpaužas samierināšanās (ar esošo stāvokli), protesta trūkums, iecietīgums (pret ko nevēlamu)
- slikts tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi
- cietaļa tāds, kurš bieži lieto vārdu "ciets"
- momentānā rotācijas ass tādu cieta ķermeņa punktu ģeometriskā vieta, kuru ātrumi dotajā laika momentā ir vienādi ar nulli; pa šo asi vērsts momentānā leņķiskā ātruma vektors
- buiķēt Taisīt ciet (nostiprinot ar ko)
- aiztaisīt Taisīt ciet; aizvērt
- vāzt Taisīt vaļā vai ciet (piemēram, nazi, kam asmens iekļaujams spalā)
- rīģelēt Taisīt, bultēt ciet (durvis)
- tampondrukas aizvērtā krāsu sistēma tampondrukas paņēmiens, kurā tiek izmantota cilindriska krāsu tilpne (rakeļa gredzens) ar līdzenām malām no cieta metāla, kas veic rakeļa funkciju
- monolīts tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens; tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas
- apcietinātājs tas, kas apcietina
- ciešulis tas, kas daudz cieš, tas, kas ir daudz cietis
- gašenijs tas, kas nevar atrasties cietumā
- liber- tas, kas saistīts ar cilvēka brīvību, kas ir iecietīgs
- krencumi Tauku cietās daļiņas, kas pārpaliek taukus kausējot
- palisandrs Tauriņziežu dzimtas koks (Brazīlijā, Argentīnā, Antiļu salās) ar sevišķi cietu, smagu, izturīgu koksni; šī koka koksne
- pernambukkoks Tauriņziežu dzimtas koks (gk. Brazīlijā) ar cietu, dzeltensarkanu koksni, kura žūstot kļūst tumši sarkana; to lieto mēbeļu ražošanā un sarkanas krāsas - brazilīna - iegūšanai; pernambuks
- ieroza Tece, purva strēmele, kas iestiepjas cietzemē
- nosacītais kurināmais tehniski ekonomiskos aprēķinos pieņemta kurināmā uzskaites vienība dažāda kurināmā veidu efektivitātes salīdzināšanai un kurināmā daudzuma uzskaitei; par vienību tiek pieņemts 1 kg cietā kurināmā (1 m^3^ gāzveida kurināmā) ar sadedzes siltumu 29 308 kJ (7000 kcal); pārrēķināšanas koeficients naftai ir 1,43, dabasgāzei– 1,175, vidējas kvalitātes akmeņoglēm – 0,69, kūdrai – 0,34, degslāneklim – 0,32, malkai – 0,27
- tehnoloģija XT tehnoloģija, kas izmantota, izstrādājot pirmo firmas _IBM_ personālo datoru ar cieto disku
- pārcukurošana Tehnoloģijas posms, iegūstot spirtu no graudiem vai kartupeļiem, izejvielās esošās cietes pārvēršana cukuros; visbiežāk pārcukuro ar fermentiem
- atūdeņošana Tehnoloģiska operācija ūdens aizvākšanai no gāzēm, šķidrumiem un cietiem ķermeņiem, tos apstrādājot termiski vai ar vielām, kas spēj saistīt ūdeni
- virskārtas nostiprināšana tehnoloģiski paņēmieni (virskārtas plastiskā deformācija, virskārtas rūdīšana), ar kuriem palielina virskārtas cietību, stiprību, nodilumizturību, saglabājot detaļas serdes daļā lielu stiprību, pretošanās spēju triecieniem
- betonēšana Tehnoloģisko procesu kopums - betona masas sagatavošana, transportēšana, iestrādāšana un kopšana cietēšanas laikā
- modificēšana Tehnoloģisks paņēmiens kristalizācijas centru skaita palielināšanai, ievadot šķidrā materiālā cietas daļiņas - modifikatorus, kas kalpo par mākslīgiem kristalizācijas centriem; čuguniem par modifikatoriem lieto magniju, alumīnijam - nātriju, polimēriem - indigo
- kazemāts telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pilī u. tml.)
- saķepšanas temperatūra temperatūra, kurā no sīkdispersām cietvielām iegūst cietu, porainu materiālu
- cietēšanas temperatūra temperatūra, par kuru zemākā temperatūrā amorfi materiāli pāriet cietā stāvoklī
- mīksttapšanas intervāls temperatūras intervāls, kura materiāls pakāpeniski pāriet no cieta stāvokļa šķidrā
- aiztepēt Tepēt ciet
- hromēšana Tērauda izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar hromu (difuzīvā metalizēšana), lai palielinātu cietību, karstumizturību, dilumizturību, korozijizturību, nogurumizturību
- sorbīta struktūra tērauda struktūra, kas sastāv no ferīta un noapaļotu cementīta graudiņu maisījuma; iegūst, paātrināti atdzesējot tēraudu ar austenīta struktūru vai to izotermiski izturot augstā temperatūrā (500-600 Celsija grādos); cietība HRC25
- koka veseris tērauda trošu spleisēšanā lietots cieta koka (ozola, bērza) āmurs
- oglekļa instrumentu tēraudi tēraudi ar 0,7-1,3% oglekļa; cieti, nodilumizturīgi; ; lieto vienkāršu, nelielu griezējinstrumentu izgatavošanai
- amil- Terminu sastāvdaļa, kas norāda uz šo vārdu sakaru ar cieti
- noslēdzošā termiskā apstrāde termiskā apstrāde, kurā izveido gatavām detaļām nepieciešamas ekspluatācijas īpašības: stiprību, cietību, nodilumizturību u. c.
- apstrāde ar aukstumu termiskā apstrāde, kurā rūdītu leģēto tēraudu ar lielu paliekošā austenīta daudzumuturpina atdzesēt līdz negatīvai temperatūrai; tēraudā palielinās martensīta daudzums, palielinās cietība
- kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī
- pentaplasts Termoplastisks polimērs, ciets, bezkrāsains produkts, šķīst tikai cikloheksanonā, hlorbenzolā, ķīmiski izturīgs; izmanto cauruļvadu un ķīmisko iekārtu pretkorozijas pārklājumiem, sevišķi precīzu detaļu izgatavošanai mašīnbūvē
- poliformaldehīds Termoplastisks, lineārs polimērs ar lielu cietību un dilumizturību [-CH2-O-]n; lieto aparātbūvē un mašīnbūvē krāsaino metālu un sakausējumu aizstāšanai, šķiedru ražošanai
- noziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, arī gaišākam (parasti par rudzu maizi)
- saziedēt Tiekot uzglabātam, kļūt blīvākam, cietākam, mainīt krāsu (par pārtikas produktiem, parasti par rudzu maizi)
- sadisms Tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām; seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks
- nokļūt (arī nonākt) aiz restēm tikt apcietinātam
- nonākt (arī nokļūt) aiz restēm tikt apcietinātam
- ārpilsēta Tirgotāju un amatnieku priekšpilsēta, nenocietinātā pilsētas daļa 10.-17. gs.
- kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei
- kārst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielu piejaukumiem, laižot tam plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei
- Lepidium campestre tīruma cietķērsa
- Crepis tectorum tīruma cietpiene
- Lithospermum arvense tīruma cietsēkle
- kaušu zāles Tīruma cietsēkle ("Lithospermum arvense")
- aiztīstīt Tīstīt ciet
- aiztīt Tīt ciet
- koprēmija Toksisks stāvoklis, pastāvot ilgstošam zarnu aizcietējumam
- pulvertornis Tornis (pils, pilsētas u. tml. nocietinājumu sistēmā), kur tika glabāts šaujampulveris
- vidējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts atrodas zem cieto un mīksto aukslēju saskares joslas
- priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām
- sauskravas kuģis transportkuģis cietu gabalkravu un beramkravu, kā arī automobiļu, traktoru, dzc. vagonu un slēgtā tarā pildītu šķidrumu pārvadāšanai
- kļizma Trauksmes signāls cietuma kamerā
- aiztriept Triept ciet
- ksilils Trinitroksilols - cieta, kristāliska viela; iegūst, nitrējot ksilolu; ksilils ir stipra sprāgstviela
- koška Trīsžuburains āķis virves galā, ko uzmet cietuma sētai, lai bēgot pārkļūtu tai pāri
- beizīklis Trokšņains, nepacietīgs cilvēks
- hionosfēra troposfēras slānis ar pozitīvu gada cieto nokrišņu bilanci, slānis, kurā iespējama sniega un ledus uzkrāšanās
- marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām
- sarkankoks Tropu koks ar dekoratīvu sarkanīgu, brūnu, cietu koksni (piemēram, sekvoja, mahagonijs); šī koka koksne
- dzelzskoks Tropu koks ar ļoti cietu koksni
- melnkoks Tropu koks ar ļoti tumšu, smagu un cietu koksni
- stiepļu trose trose no dažāda cietuma materiāla
- metāla trose trose no dažāda cietuma metāla, ir rūsošās un nerūsošās metāla troses, nerūsošās lieto kustīgās un nekustīgās takelāžas vajadzībām
- kailvēderis Trūkumcietējs
- plikadīdis Trūkumcietējs
- trūcenieks Trūkumcietējs
- tukšelnieks Trūkumcietējs
- tukšrocis Trūkumcietējs
- bezbiksis Trūkumcietējs, nabags
- bezmantietis Trūkumcietējs, nabags
- kailvēdars Trūkumcietējs, nabags
- tukšulis Trūkumcietējs; tāds, kam nekas nepieder
- raibā sietveida trupe trupe, kam raksturīga pazemināta koksnes cietība un raiba nokrāsa uz tumši brūna vai pelēki violeta fona, iedzelteni plankumi un joslas un šūnveida vai šķiedraina struktūra
- aiztūkt Tūkt ciet; aizpampt
- pipsis Tulzna uz mēles; putnu slimība, kas izpaužas kā sacietējums mēles galā, piemēram, vistai
- timinieks Tumša vieta, cietums
- diabazs Tumši pelēks vai zaļgans, ciets magmatiskais dziļumiezis; izmanto par būvmateriālu
- pektenoze Tūpļa kanāla vidējās trešdaļas sacietējums un stenoze
- aizturēt Turēt ciet
- ietvangāt Turēt ciet, kādā ierobežotā vietā
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību); nelaist
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama
- kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
- hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus
- fresks Ūdenskrāsu gleznojums uz mitrām, svaigam sienam, kur stukatura iesūc krāsvielas un kopā sacietē
- hidroholerēze Ūdeņainas žults atdalīšanās, kurai pazemināts īpatnējais svars, viskozitāte un cietvielu daudzums
- hidrēšana ūdeņraža pievienošana, piemēram, šķidrajām augu eļļām vai taukiem (dubultsaišu vietās), lai paaugstinātu to kušanas temperatūru un palielinātu cietību; hidrogenēšana
- ūdens ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā
- apdeģis Ugunsgrēkā cietušais
- anatekse Ultrametamorfisma process, kurā cietie ieži izkūst un pārvēršas magmā
- rokas elektrokalts universāls elektroinstruments, kas nodrošināts ar daudziem darbinstrumentiem un citiem piederumiem sacietējušas krāsas un lakas palieku notīrīšanai; elektrošāberis; elektroskrāpis
- balani Ūskāju vēžu apakškārta, ar cietām čaulām nošķeltas piramīdas veidā, dzīvo kolonijās jūrā
- aeroplanšete uz cietas pamatnes samontētas savietotas aerofotoainas
- pladas uz riņķiem ceptas cietas pankūkas
- plādas uz riņķiem ceptas cietas pankūkas
- plades uz riņķiem ceptas cietas pankūkas
- izbrukt Uzbrukt (piemēram no nocietinājuma)
- laupīšana Uzbrukums cietušajam nolūkā iegūt svešu mantu, ja uzbrukums saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu
- indentors uzgalis, kuru uzspiežot izmēra materiāla cietību
- rekristalizācija uzkaldināta metāla kristāliskās uzbūves maiņa, kas notiek, ja temperatūra pārsniedz rekristalizācijas temperatūru, – deformēto graudu vietā izveidojas jauni, pareizi veidoti, līdzsvaroti graudi; metālam pazeminās cietība, palielinās plastiskums
- uzlējums Uzlietā šķidruma, masas sacietējusi kārta uz (kā) virsmas
- šuba Uzraugs (cietumā)
- piebriest Uzsūcot, uzkrājot šķidrumu, palielināties apjomā; piesūcoties ar šķidrumu, mitrumu, kļūt cietākam, stingrākam, biezākam
- kveksis Uzticīgs un pacietīgs kalps
- izdzīvojuša cilvēka sindroms uzvedības un emociju īpatnības, kas rodas cilvēkiem, kuri pārcietuši dzīvību apdraudošus notikumus vai traumas
- strupvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Histeridae"), līdz 10 milimetriem gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem, >3800 sugu, Latvijā konstatētas 53 sugas
- vācene Vāciete
- vācietene Vāciete
- vācietiene Vāciete
- vācītiene Vāciete
- plīsis Vācietis
- vācis Vācietis
- vācītis Vācietis
- vācits Vācietis
- vāczemnieks Vācietis (2)
- fricis Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā vai Otrajā pasaules karā)
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts
- Atlantijas valnis vācu nocietinājumu līnija gar Atlantijas okeāna krastu 2. pasaules kara laikā
- Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms
- Eilera dinamiskie vienādojumi vairāki vienādojumi, kas apraksta ķermeņa sfērisko kustību uz izvēlētajām kustīgajām asīm, kuras ir galvenās inerces asis cietā ķermenī
- kapāt vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu)
- skrāpēties vairākkārt skarties pie kā ar ko asu, cietu
- vārstīt vairākkārt vērt vaļā un ciet (durvis, logus u. tml.); virināt
- virināt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku)
- vārstīt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis)
- virāt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis)
- virināt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis)
- plātīt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi)
- plātīties vairākkārt vērties vaļā un ciet (parasti par muti)
- virināties vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par durvīm, logu)
- virāties vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm)
- virināties vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm)
- kopieslodzījums Vairāku apcietinātu vai notiesātu personu turēšana kopējās telpās
- metāliskie savienojumi vairāku metālu sakausējumu vai arī metālu sakausējumu ar dažiem nemetāliem (piemēram, H, B, N, C, Si) cietas fāzes; atšķirībā no cietiem šķīdumiem metāliskie savienojumi pieskaitāmi pie t. s. starpfāzēm, kuru kristāliskais režģis atšķiras no komponenšu kristāliskajiem režģiem
- aizvākot Vākot ciet
- skancis valnis, apcietinājums
- skance Valnis, apcietinājums
- skanci Valnis, apcietinājums
- ieslodzījuma vietas valsts iestādes apcietināto izvietošanai izmeklēšanas laikā vai brīvības atņemšanas soda izciešanai pēc tiesas sprieduma
- kroņa maize valsts uzturs (bruņotajos spēkos, arī cietumā)
- mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta
- atslēgvara Vara, ko Kristus devis baznīcai: piedot grēkus nožēlojošiem grēciniekiem un atstāt tos nepiedotus nocietinātiem un nenožēlojošiem grēciniekiem, līdz viņi atgriežas
- grinīgs Varmācīgs, cietsirdīgs
- čulmaki Veci, sacietējuši zābaki
- palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai
- opilācija Vēdera aizcietējums
- atveidņošana Veidņu noņemšana no betona vai dzelzsbetona konstrukcijām tad, kad betons cietējot ir sasniedzis pietiekamu stiprību
- cilpa Veidojums (no virves, auklas, siksnas u. tml.), kam ir gredzena vai loka forma un kas velkot sašaurinās, savelkas ciet
- veidnis Veidojums (piemēram, no kokmateriāliem, metāla), kas nodrošina noteiktu iepildītās betona masas stāvokli līdz sacietēšanai
- gravēt veidot (ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem) gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu)
- cirst veidot ar asu priekšmetu (cietā materiālā, parasti tēlotājas mākslas darbu)
- apglezēt Veidoties cietai zemes garozai, arī slidenai atkalā
- dira Veids, kā cietumā tiek ienestas aizliegtas mantas
- slīdošs vektors vektors, ko var pārvietot pa tā darbības taisni (piem., dinamiskās skrūves moments, spēka moments pret asi, spēka pārvietojums absolūti cietā ķermenī)
- švīkātās keramikas kultūra vēlā bronzas laikmeta un agrā dzelzs laikmeta baltu arheoloģiskā kultūra, bija izplatīta 1. gt. 1. pusē p. m. ē. - 1. gt. vidum m. ē. tagadējā Latvijas, Lietuvas un Ziemeļbaltkrievijas teritorijā, tās pārstāvji dzīvoja gk. nocietinātās apmetnēs un pilskalnos, saimniecības pamats bija lopkopība un zemkopība, palīgnozares - medniecība un zvejniecība
- bluķis Veltnis ar rievām cieto augsnes gabalu sasmalcināšanai
- fleboskleroze Vēnu sacietēšana, pavairojoties saistaudiem vēnu sienā, īpaši intīmā
- pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta)
- ievērt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), iespiest (ko starpā)
- sadarīt Verot ciet (piemēram, durvis, logu), saspiest (ko starpā)
- plātīt muti Verot muti vaļā un ciet, paust izbrīnu
- slēgt Vērt ciet (acis, plakstiņus)
- mergžt Vērt ciet acis
- miegt Vērt ciet, sašaurināt (acis, plakstus)
- miegties Vērt ciet, sašaurināt acis, plakstus
- aizvērt Vērt ciet; aiztaisīt
- slēgties Vērties ciet (par acīm, plakstiņiem)
- iet ciet Vērties ciet, arī būt aizveramam
- siena Vertikāla, samērā šaura aizsargbūve (piemēram, ap pilsētu, cietoksni); mūris
- Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā)
- Ambuhimanga vēsturisks kultūras piemineklis Madagaskarā (_Ambohimanga_), kalns un tradicionāla nocietināta karaliskā apmetne, kas atrodas aptuveni 24 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Antananarivo
- scirrhus Vēža slimības veids, t. s. cietais vēzis
- ķekarspireja Vidēja auguma ziemcietīgs rožu dzimtas krāšņumaugs, Latvijā reti sastopams
- pusciets Vidēji ciets
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves
- Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas
- Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums
- Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- befruā Viduslaiku piļu nocietinājumu galvenais aizsarga tornis
- šlaubs Vieglāk, pacietīgāk
- šļaubs Vieglāks, pacietīgāks
- bezslāpekļa ekstraktvielas viegli fermentējamu vielu grupa, kurā nav slāpekļa; šai grupā pārsvarā ir cukuri un ciete, arī pentozāni, pektīnvielas u. c.; BEV
- putuplasta materiāli viegli, ar gāzi piepildīti materiāli, kas atgādina sacietējušas putas; lieto aviobūvē plānsienu konstrukciju piepildīšanai, lai palielinātu to stingrību un siltumizolāciju
- makadamīts Viegls un ļoti ciets metālu sakausējums no 72 daļām alumīnija, 24 daļām cinka un 4 daļām vara
- kondensēts stāvoklis viela cietā vai šķidrā stāvoklī, kam raksturīga pastāvīga mijiedarbība starp daļiņām (atomiem, joniem, molekulām) un struktūras tuvā un tālā kārtība
- tvaiks Viela gāzveida stāvoklī (fāzē), kas noteiktos apstākļos atrodas līdzsvarā ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi)
- želeja Viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli
- koloīds viela, kas nekristalizējas, bet arī neiet cauri dzīvnieku vai augu plēvēm, piem., olbaltumvielas, ciete
- cietinātājs viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju
- euforbijs viela, ko iegūst no dažu euforbijas sugu iegriezumiem, no kuriem iztek pienaina ātri sacietējoša sula
- šķidrais kristāls viela, kurai noteiktā temperatūras intervālā ir gan šķidruma, gan cietvielas īpašības
- desublimācija Vielas agregātstāvokļa maiņa no gāzveida uz cietu, apejot šķidro fāzi
- konsistents Vielas īpašība: ciets, izturīgs, biezs
- kušana Vielas pāreja no cieta agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī, kas saistīta ar enerģijas patēriņu, kuru raksturo kušanas siltums
- hilotropija Vielas spēja bez ķīmiskām pārvērtībām mainīt agregātstāvokli, piem., no cieta uz šķidru, no šķidra uz gāzveida
- hidrofilitāte Vielas spēja slapināties ar ūdeni (piliens izplūst pa cieta ķermeņa virsmu)
- mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija)
- iztvaikošana Vielas stāvokļa maiņa, pārejot no cietās vai šķidrās fāzes gāzveida stāvoklī
- hidrofobitāte Vielas vāja mijiedarbība ar ūdeni (piliens neizplūst pa cieta ķermeņa virsmu)
- apreti Vielas, ar kurām apstrādā audumus vai dziju (ciete, ziepes, taukvielas, celulozes esteri, sintētiskie sveķi u. c.), lai piešķirtu tiem vajadzīgās īpašības (zināmu cietumu, elastību, spīdumu utt.)
- koloīdi vielas, kas nekristalizējas, piemēram, olbaltumvielas, ciete
- plastifikatori vielas, kas samazina polimērmateriālu un laku un krāsu pārklājumu cietību un trauslumu, palielina elastību, plastiskumu un salturību, samazina plastmasu kausējumu viskozitāti; visbiežāk lietotie plastifikatori ir ftalskābes u. c. skābju esteri, sintētiski oligomēri, kaučuki
- putu veidotāji vielas, kas veido viendabīgu gāzveida fāzi cietā vai šķidrā produktā
- vērene viena no jāņogu sugām - Alpu vērene ("Ribes alpinum") - ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; alpu jāņoga
- polimorfija Vienas un tās pašas cietās vielas spēja pastāvēt vairākās struktūras formās - modifikācijās
- pandāns Viendīgļlapju klases palmu apakšklases pandānu rindas dzimta ("Pandanaceae"), krūmi, liānas, koki ar cietām, šaurām, līdz 4 m garām lapām, kas sakārtotas pušķos zaru galā, ziedi vālītēs vai galviņās, kas sakārtotas skarās, 3 ģintis, \~900 sugu
- Šveices iesējums viengabala materiāla cietā iesējuma vāks - bloks ar taisnu nolīmētu muguriņu vai nolīmētu un aplīmētu ar materiālu
- kazemāts Vieninieka kamera (cietoksnī, pilī u. tml.) īpaši bīstamiem ieslodzītajiem
- svira Vienkāršs mehānisms - ar statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi
- strebelīgs vienmēr steidzīgs; ātrs, nepacietīgs
- suspendēt vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē
- vilkties vienmērīgi virzīties, tikt virzītam (kopā, ciet, vaļā - piemēram, par priekškaru)
- bunkurs Viennīca (cietuma kamera)
- kartelis Vienošanās, līgums (starp valstīm) par apmainīšanos ar cietumniekiem vai karagūstekņiem
- liešana apvalkveida veidnēs vienreizlietojamās veidnes izgatavo no kvarca smilšu un 6–7% sintētisko sveķu maisījuma, kas saskarē ar sakarsēto veiduļu paplāti sakarst, sveķi saķepina smilti un veido apvalkveida veidnes vienu pusi; pēc sveķu pilnīgas sacietēšanas (200–220 °C) veidnes puses savieno; gatavā veidnē lej tēraudu, čugunu vai krāsainos metālus
- zobs viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā
- Triangula bastions viens no četriem senajiem nocietinājumiem Rīgā, Daugavmalā, tajā bijušas divas 6-7 m augstas mūra sienas - ārējā 2,5 m, iekšējā 1,5 m bieza, 21. gs. sākumā tajā vietā uzcelts darījumu centrs ar tādu pašu nosaukumu un saglabājušos senos pamatus var aplūkot caur stikla sienu jaunās ēkas pagrabstāvā
- kristāliskā režģa svārstības viens no galvenajiem cietvielas iekšējās kustības veidiem – struktūras daļiņu (atomu, jonu, molekulu) svārstības ap saviem līdzsvara stāvokļiem
- agregātstāvoklis viens no jebkuras vielas iespējamajiem fizikālajiem stāvokļiem - plazma, gāze, šķidrums vai cietviela dažādos temperatūras un spiediena intervālos
- papīra krītošana viens no papīra pārklāšanas veidiem, kā pigmentu lietojot kaolīnu, kalcija karbonātu (CaCO~3~) jeb krītu, titāna dioksīdu, bārija sulfātu un krāsainos pigmentus; kā līmvielas krītošanai izmanto cieti, kazeīnu, dažreiz sojas miltus, polivinilspirtu un sintētiskos lateksus
- politiskā atbildība viens no starptautiski tiesiskās atbildības veidiem, kas izpaužas apliecinājumos cietušajai pusei, ka tiesību pārkāpumi neatkārtosies, atvainojumos, nožēlas izpausmēs, konkrēto tiesībpārkāpumos vainojamo personu sodīšanā, citās morālā gandarījuma došanas formās cietušai pusei
- celiņš viens no vairākiem formatējot izveidotajiem disketes vai cietā diska koncentriskajiem riņķiem, kuros var ierakstīt un no kuriem var nolasīt datus
- sausums vieta (piemēram, cietzeme), arī vide, kur nav ūdens vai tā ir maz; vieta, arī vide, kur nav mitruma vai tā ir maz
- lauvu bedre vieta, kur dzīvo, uzturas nesaticīgi, ļauni, cietsirdīgi cilvēki; to kopums
- Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan"
- karkass Vīksnu dzimtas sausu kalnu apgabalu koks ar ļoti cietu un smagu koksni
- vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle
- aizvilkt Vilkt ciet
- kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda
- filarets Viļņas universitātes poļu studentu slepenas organizācijas loceklis (1820.-1823. g.), kas simpatizēja poļu nacionālās atbrīvošanās kustībai; mērķis bija pašizglītošanās un savstarpēja palīdzība; 1823. g. biedrus apcietināja un izsūtīja trimdā
- vinčesters Vinčesterdisks, personālo datoru cieto disku sākotnējais nosaukums
- vira Vīra nauda - naudas sods par cilvēka nogalināšanu, ko vainīgais maksāja cietušā radiniekiem
- gumba vīriešu slimība, ko dēvē par "žagariņiem"; sacietējums zem ribām
- pletkrekls Virskrekls (parasti balts), kas ir jāgludina, arī jācietina
- zemiene Virsma, ciets pamats, uz kā kas atrodas
- kapilārparādības Virsmas parādības, kuras izraisa molekulu mijiedarbība liektu virsmu tuvumā (robežvirsma starp šķidrumu un gāzi, šķidrumu un cietu ķermeni, starp diviem šķidrumiem, kas savstarpēji nesajaucas)
- divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga
- kazemāts Virszemes vai pazemes nocietinājums, kas pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam; pazemes telpa aizstāvēšanās nocietinājumā, kura pasargā no artilērijas šāviņiem un nelielām aviobumbam
- smelt Virzīt laukā, parasti ar īpašu rīku, ierīci, no šķidruma (ko cietu)
- virpuļot Virzīties, pārvietoties (pa gaisu) straujā riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par sīkām cietvielu daļiņām, arī par, parasti vieglu, priekšmetu kopumu)
- pogāt Virzot pogu pa pogcaurumu, cilpu, vērt (apģērba gabalu) ciet vai vaļā
- griezt Virzoties (pa cietu virsmu), daļēji vai pilnīgi šķelt (to)
- demultiplikators Visbiežāk divpakāpju papildu pārnesumkārba, kura atrodas aiz automobiļa pārnesumkārbas un kuras mazākais pārnesums paredzēts kustībai ar mazu ātrumu vai bezceļa apstākļos, bet lielākais pārnesums - kustībai ar lielu ātrumu pa cieta seguma ceļiem
- izstērķelēt Viscaur iecietināt
- izstērķulēt Viscaur iecietināt
- viļķinīca Viscietākā zāle pļavā (pļaušanas laikā)
- odoramenta Vispārīgs apzīmējums cietām un šķidrām ožamām vielām
- grodums vispārināta īpašība --> [grods]{s:1940}, šīs īpašības konkrēta izpausme; cietība
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietība vispārināta īpašība --> ciets (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietība vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietums vispārināta īpašība --> ciets (9), šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietsirdība vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- cietsirdīgums vispārināta īpašība --> cietsirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- iecietība vispārināta īpašība --> iecietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- līdzcietīgums vispārināta īpašība --> līdzcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiecietība vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiecietīgums vispārināta īpašība --> neiecietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (1)
- neiecietība vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- neiecietīgums vispārināta īpašība --> neiecietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neiecietība (2)
- nepacietīgums vispārināta īpašība --> nepacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepacietīgums vispārināta īpašība --> nepacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepacietīgums vispārināta īpašība --> nepacietīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pacietība vispārināta īpašība --> pacietīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pacietība vispārināta īpašība --> pacietīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pielaidība vispārināta īpašība --> pielaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; piekāpība, arī iecietība
- plastiskums vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu
- pusvācietība vispārināta īpašība --> pusvācietis (2)
- salcietība vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- salcietīgums vispārināta īpašība --> salcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- tēraudcietums vispārināta īpašība --> tēraudciets, šīs īpašības konkrēta izpausme
- termoplastiskums vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu
- ziemcietība vispārināta īpašība --> ziemcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ziemcietīgums vispārināta īpašība --> ziemcietīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- zvērība vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme
- specialtērauds Volframa, molibdena un citu līdzīgu tēraudu nocietinošu piejaukumu uzdižots tērauds - darba rīku, sevišķi urbju izgatavošanai
- Pyrola chlorantha zaļziedu ziemciete
- Pyrola virens zaļziedu ziemcietes "Pyrola chlorantha" nosaukuma sinonīms
- enterostāze Zarnu stāze, zarnu satura sastrēgums, aizcietējums
- apnikt Zaudēt patiku, interesi, pacietību; sajust pretīgumu, riebumu
- Voterera zeltlietus zeltlietu sugu hibrīds ("Laburnum x watereri"), kas Latvijā ir ziemcietīgs
- dzelzenīca Zema, cieta zāle, kāda aug mitrā pļavā
- apbižotie Zemākā cietumnieku kategorija, ar kuriem pārējie nerēķinās, pazemo tos
- negatīvais stereotropisms zemāko organismu augšana vai kustība virzienā projām no cieta ķermeņa
- pozitīvais stereotropisms zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni
- stereotropisms Zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni vai prom no tā
- salt Zemas temperatūras iedarbībā kļūt par cietvielu (parasti par ūdeni); zemas temperatūras iedarbībā kļūt tādam, kur veidolos ledus (par ūdenstilpi); zemas temperatūras iedarbībā veidoties, parasti ūdenstilpes virsā (par ledu)
- sauszeme Zeme - pretstatā jūrai, okeānam; cietzeme
- preokeaniskais periods Zemes attīstības periods, kad pēc zemes garozas sacietēšanas temperatūra vēl bija tik augsta, ka ūdens varēja pastāvēt tikai gāzveidā
- Zemes kodols Zemes centrālā ģeosfēra, kas aizņem 17% no Zemes tilpuma, kodola ārējā daļa ir šķidrā agregātstāvoklī, apmēram 2200 km bieza, sastāv no dzelzs un niķeļa sakausējuma ar silīcija un magnija piejaukumu; iekšējais kodols ir ciets, tuvs viskozam stāvoklim, sastāv no dzelzs un niķeļa
- Zemes rotācija Zemes cietā apvalka griešanās ap savu asi virzienā no rietumiem uz austrumiem; pilns apgrieziens notiek 23 stundās 56 minūtēs un 4,09 sekundēs
- Zemes rotācijas nevienmērība Zemes cietā apvalka griešanās ātruma izmaiņas un Zemes rotācijas ass stāvokļa maiņa
- mezosfēra Zemes iekšējās uzbūves slānis, kas atrodas ap kodolu aptuveni 350-2880 km dziļumā, tas ir karsts, taču spiediena dēļ ciets
- sīpoliņš Ziemas šķirnes ābele ar nelieliem plakaniem, dzeltenīgiem, cietiem, saldskābiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne
- ziemcietis Ziemciete
- cieši Ziemciete ("Pyrola"), zemeņu suga
- kumeļpeka Ziemciete ("Pyrola"), zemeņu suga
- potadzine Ziemciete, dārza puķe
- pyrola Ziemcietes
- ziemenieks Ziemcietīgas šķirnes ābols
- ziemcietējs Ziemcietīgs
- salcietis Ziemcietis
- ziemcieši Ziemcietis
- dzeltra Ziemcietis (augs)
- aizziest Ziest ciet
- lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls)
- notvangot Zināmu laiku būt nepatikšanās, nepārtraukti kalpot, vergot (būt cietumā)
- fortifikācija zinātne par karaspēka pozīciju nocietināšanu un aizsargbūvju celtniecību
- kriminoloģija zinātne, kas pēta noziedzību, tas stāvokli, struktūru, dinamiku, noziedzību nosakošos un veicinošos apstākļus, prognozes un profilakses iespējas, kā arī cietušā un noziedznieka personības, noziedznieka resocializāciju pēc soda izciešanas un soda efektivitāti
- triboloģija Zinātnes nozare, kas pētī kontaktējošu cietu ķermeņu berzi un dilšanu
- radioelektronika Zinātnes un tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar informācijas pārraides, uztveršanas un pārveidošanas problēmām, izmantojot elektromagnētiskās svārstības un viļņus; aptver radiotehniku, elektroniku, kvantu elektroniku, optoelektroniku, mikroelektroniku un ir saistīta ar cietvielu fiziku
- tēkše Zirņu pākstei iekšpusē cietā kā ragādiņa plēve; arī pie lopiem plēve ap iekšu taukiem
- perimilolīze Zoba vainadziņa cieto audu destrukcija
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām
- aizšņakstēties Zobi izdot čirkstošu skaņu (kožot kaut ko cietu)
- kutikulārviela Zooloģijā vienslāņainā epitēlija atdalīta viela, kas sacietē un sedz epitēliju
- spēga Zoss spalvas cietā daļa
- spidzene Zoss spalvas cietā daļa
- spīga Zoss spalvas cietā daļa
- žūt Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām)
- Hinseberga Zviedrijā vienīgais cietums sievietēm ("Hinseberg"), atrodas Frēvi Vestmanlandē
- Anjalas savienība zviedru un somu virsnieku sazvērestība 1788. g. pret karali Gustavu III krievu-zviedru kara laikā ar mērķi noslēgt mieru, dalībnieki 1789. g. apcietināti, viens sodīts ar nāvi
- fašīns Žagaru kūlītis, ko lieto lauku apcietināšanas darbos ierakumu nogāžu (sienu) apģērbšanai un sevišķi aizdambējumos ūdens kavēkļu radīšanai
- aizžņaugt Žņaugt ciet
- kramt Žūstot kļūt cietam
ciet citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV