Paplašinātā meklēšana
Meklējam attieksme.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (15):
- atšķirīgas attieksmes aizliegums
- attieksmes adjektīvs
- attieksmes inokulācija
- attieksmes īpašības vārds
- attieksmes vietniekvārds
- jēdzieniskās attieksmes
- lingvistiskā attieksme
- mēra attieksme
- paradigmatiskās attieksmes
- refleksīva attieksme
- simetriska attieksme
- sintagmatiskās attieksmes
- sociālā darbinieka attieksme
- transitīva attieksme
- veida attieksme
Atrasts skaidrojumos (305):
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats).
- AIVD Apzināšanās (attieksme), interese, vēlme un darbība (angļu "attention, interest, desire, action").
- politiskā izturēšanās apzināta pasīva vai aktīva indivīdu, grupu vai institūtu attieksme pret pastāvošo sabiedrības pārvaldīšanas sistēmu vai atsevišķiem tās elementiem.
- emocionālā vardarbība apzināta, regulāra tādas attieksmes paušana un darbības, kas rada emocionālu spriedzi un ciešanas citam cilvēkam.
- iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piemēram, bailes), ka izveidojas (vēlamā attieksme).
- paradigmatiskās attieksmes asociatīvas attieksmes starp kaut kādā ziņā līdzīgām valodas vienībām, kas pastāv valodas sistēmā un runātāja apziņā, bet runas plūsmā vai tekstā nav tieši novērojamas.
- sagatavošanās atbilstoša noskaņojuma, attieksmes radīšana sevī (gaidāmam notikumam, situācijai)
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs.
- terminu atbilstība attieksme starp dažādu valodu terminiem, kas apzīmē vienu un to pašu jēdzienu.
- simetriska attieksme attieksme, kurai aRb līdzvērtīgs bRa.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
- transitīva attieksme attieksme, kurai no aRb, bRc izriet aRc (piemēram, vienādība =).
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
- refleksīva attieksme attieksme, kurai visiem a izteikumiem aRa ir patiess.
- situācija attieksmes starp reālijām (situācijas dalībniekiem), ko valodā atspoguļo vārdu savienojums, teikums vai teksts.
- relatīvais vietniekvārds attieksmes vietniekvārds.
- relatīvais pronomens attieksmes vietniekvārds.
- vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
- aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana.
- izomorfisms bijektīvs attēlojums starp divām kopām, kas saglabā visas tajās definētās operācijas un attieksmes; visi izomorfie objekti ir identiski.
- sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >).
- ekskomunikācija Boikota veids, plānveida atturēšanās no sociālās attieksmes ar kādu personu vai personu grupu.
- suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
- radīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkiem) veidojas kāda attieksme (pret ko), attiecības (ar ko).
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- veidot Būt par cēloni, ka rodas (īpašības, uzskati, attieksme).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- izturēties Būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko) - par dzīvniekiem.
- rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
- dzīves uztvere cilvēka attieksme pret cilvēka dzīvi, tās izpratne.
- pasaules uztvere (arī skatījums, izjūta) cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- pasaules skatījums (arī uztvere, izjūta) cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
- jūtas Cilvēka pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi; emocijas.
- sociopāts Cilvēks ar personības traucējumiem, kas izpaužas kā antisociāla attieksme un uzvedība.
- eirofils Cilvēks, kam ir izteikti pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts dalību tajā.
- obskurants Cilvēks, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonis.
- eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts vietu tajā.
- racionālists Cilvēks, kam raksturīga saprātīga attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka tikai vai galvenokārt intelekts, prāts.
- smīkņa Cilvēks, kura attieksme (pret kādu, ko) ir nicīga, nievīga, izsmējīga.
- ļaunprātis Cilvēks, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- grēka gabals cilvēks, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- reproduktīvā ievirze cilvēku tieksme, kuru raksturo pozitīva attieksme pret bērniem, pret noteiktu bērnu skaitu ģimenē.
- kārtas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu, darbību un darbības objektu.
- personas kategorija darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka teksta autora, teksta adresāta un darbības subjekta attieksmes.
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā.
- lingvistiskā attieksme dažādu etnosu, sociālo grupu un indivīdu subjektīvo faktoru komplekss - valodas uztveres īpatnības, attieksme pret dažādām valodām un valodas situācijas regulēšanas mehānismiem.
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs.
- seksuālā diskriminācija diferencēta attieksme pret cilvēkiem, balstoties vienīgi uz dzimumkritēriju.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- intersubjektivitāte Diviem vai vairākiem subjektiem vienāda vai līdzīga attieksme pret ko; piemēram, estētiskā gaume var būt intersubjektīva, bet ne objektīva, ja ir nejauši gadījumfaktori, kas saistīti ar subjektiem un objektu.
- emotikons Drukas zīmīte emociju vai attieksmes paušanai.
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- sāpinājums dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisījusi kāda cilvēka darbība vai attieksme
- sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pētī organismu kopu (cenožu) attieksmes ar vidi.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
- nepatika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga negatīva attieksme pret ko neatbilstošu cilvēka vajadzībām, prasībām, uzskatiem, darbībām.
- patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko).
- semantiskais trīsstūris grafisks vārda nozīmes modelis, kas rāda vārda, apzīmējamās reālijas (referenta) un nozīmes resp. jēdziena attieksmes.
- mēra attieksme gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi.
- veida attieksme gramatiska attieksme, kas raksturo darbības, stāvokļa veidu.
- melos Grieķu apzīmējums melodijas tīri lineārajam elementam bez attieksmes uz ritmu.
- kopa Grupa, kuras sastāvdaļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- dalāmais ģenitīvs ģenitīvs, kas. izsaka mēra, apjoma attieksmes starp diviem lietvārdiem.
- rūpes Ieinteresēta attieksme (pret ko), lai (tas) norisētu vēlamajā veidā, arī lai (tam) būtu vēlamais stāvoklis.
- zaudēšana iepriekšējās attieksmes (pret sevi) neizraisīšana
- pizjec Iespraudums sarunā emocionālas attieksmes izteikšanai.
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā.
- relatīvais adjektīvs īpašības vārds, kas nosauc pastāvīgu priekšmeta pazīmi kā attieksmi pret kādu apstākli vai priekšmetu; attieksmes īpašības vārds.
- leģitimitāte Īpašuma, prasības, stāvokļa vai varas likumīgums, it īpaši monarha tiesība ieņemt savu senču troni; valsts varas likumīgums pēc starptautiskajām tiesībām vai sabiedrības attieksmes.
- visas durvis ir vaļā (kādam) ir labvēlīgi apstākļi, labvēlīga attieksme, lai ko veiktu, iespēja panākt gribēto.
- triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
- apziņa Izpratne; apzinīga attieksme (pret ko).
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
- grafika Kādas valodas rakstības līdzekļu kopums; attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu.
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko).
- persona kategorija, kas pauž runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir noteiktas attieksmes un kurai ir noteiktas funkcijas.
- humors Labsirdīgi zobgalīga attieksme (pret ko); spēja saskatīt un atveidot komisko.
- labs prāts Labvēlīga attieksme (pret kādu).
- uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
- fenomens lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, attieksme, notikums utt.), kāda tā parādās mūsu sajūtās un uztvērumos.
- ibeņ Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
- iben Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
- ibio Lieto negatīvas attieksmes izteikšanai, arī kā lamuvārdu.
- locījuma kategorija lietvārda gramatiskā kategorija, kas izsaka priekšmetu, procesu vai pazīmju savstarpējās attieksmes.
- selektīvā migrācija likumsakarības migrācijas procesu norisē, kuru specifika ir atsevišķu demogrāfisko un sociālo grupu atšķirīga attieksme pret dzīves vietas maiņu, piemēram, jaunāka vecuma darbspējīgo un izglītotāko iedzīvotāju biežākā un ilgdzīvotāju retākā migrācija.
- sintagmatiskās attieksmes lineāras secīgu valodas vienību (skaņu, morfēmu, vārdformu, vārdu, teikumu) attieksmes runas plūsmā vai tekstā.
- modālā loģika loģikas sistēma, kas formalizē tādas attieksmes kā "nepieciešamība", "īstenība", "iespējamība", "nejaušība" un to negācijas.
- odžu dzimums ļauni cilvēki, cilvēku kopa, pret kuru ir ļoti negatīva attieksme.
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- pielūgsme Ļoti (pat pārmērīgi) dziļa reliģioza attieksme (pret ko).
- burta kalpība ļoti formāla, birokrātiska attieksme; stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- kopu teorija matemātikas nozare, kurā aplūko abstraktas (galvenokārt bezgalīgas) kopas un pēta to savstarpējās attieksmes un sakarības.
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi.
- obskurantisms Naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; tumsonība.
- necienība Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme; necieņa.
- necieņa Necienīga attieksme (pret kādu, pret ko); šādas attieksmes izpausme.
- klientu tops neformāls mutvārdu vai rakstisks saraksts, kurā ietverti klienti, kas kādā institūcijā vai organizācijā tiek uzskatīti par īpaši apgrūtinošiem viņu attieksmes vai uzvedības dēļ (pret šādiem klientiem jāizturas ar īpašu uzmanību, īpaši piesardzīgi).
- neapmierinātība Negatīva attieksme, arī protests (parasti pret ko nevēlamu).
- brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- neģēlība Neģēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- ļauns prāts nelabvēlīga, arī naidīga attieksme (pret kādu).
- eseja Neliela mākslinieciski kritiska apcere, kurā izceļas galvenokārt autora subjektīvi emocionālā attieksme pret attēlojamo parādību.
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- aplamība Nepareiza rīcība, attieksme; kļūda, muļķība.
- skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko); arī skepticisms (2).
- neuzticība Neuzticēšanās, aizdomu pilna attieksme.
- brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai.
- beznosacījumu pozitīva pieņemšana nevērtējoša attieksme un pozīcija nedirektīvajā konsultēšanas pieejā, kas nozīmē pieņemt cilvēku tādu, kāds viņš ir.
- zaimošana Nievīgas, pulgojošas attieksmes izrādīšana pret to, kas kādam svēts, dārgs.
- dievināšana No pagānisma laikiem pārmantota attieksme pret dzeju kā reliģisku tekstu un pret dzejnieku kā demiurgu, kas ar vārdiem pārrada, kosmizē pasauli.
- negativitāte Noliedzēja attieksme.
- paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; nievas.
- nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; paļas.
- uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
- starp Norāda uz diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām, kuras saista savstarpēja darbība, savstarpējas attieksmes.
- ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
- gar Norāda, ka ir aktīva attieksme (pret ko); par.
- negatīvisms Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
- attieksmes inokulācija nostājas / attieksmes noturīguma pakāpeniska nostiprināšana.
- iegūšana noteiktas attieksmes (pret sevi) panākšana, izraisīšana
- nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
- eirooptimisms Optimistiska, pozitīvi orientēta attieksme pret Eiropas Savienību, tajā notiekošajiem procesiem, nākotnes perspektīvām un Latvijas (vai kādas citas valsts) dalību un progresīvu attīstību šajā organizācijā.
- pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
- veltīt Panākt, arī ļaut, ka izpaužas, parasti pozitīva, emocionāla attieksme (pret kādu, arī ko).
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni ka (kādam) izraisās pozitīva attieksme, patika (pret ko).
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās naidīga attieksme (pret kādu).
- saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pilnīgi nododas (kam); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, īpašība, stāvoklis, attieksme, darbība) nezūd, turpina pastāvēt.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka cilvēkiem veidojas (kāda attieksme pret ko, attiecības ar ko); panākt, būt par cēloni, ka veidojas (darbība, norise, attiecību kopums) sabiedrībā.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (attieksmes, situācija).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- veidot Panākt, ka tiek radītas attieksmes.
- pārbaudīt Pārliecināties par (jūtu, attieksmes) pastāvēšana, īpašībām.
- ierobežojuma partikula partikula, kas vārda nozīmē ietvertās attieksmes sfēru sašaurina, ierobežo.
- romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika.
- loģiskā izteiksme patiesumvērtības noteikšanas priekšraksts, kas formulēts, izmantojot attieksmes, loģiskos mainīgos un konstantes, kas savienoti ar loģisko operāciju zīmēm.
- saikļavārds Patstāvīgas vārdšķiras vārds (attieksmes vietniekvārds, apstākļa vārds) viens pats vai kopā ar prievārdu vai palīgvārds (partikula), kas veic saikļa funkciju.
- tolerance Patvaļīgā kopā definēta bināra attieksme, kas ir refleksīva un simetriska.
- nosodījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosodīt (1); noraidoša, nopeļoša attieksme (pret ko), šādas attieksmes izpausme.
- paviršība Paviršas, virspusīgas attieksmes, arī rīcības, darbības rezultāts.
- birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem.
- eirooptimists persona, kam ir optimistiska attieksme pret Eiropas Savienību.
- eiroreālists persona, kam ir reālistiska attieksme pret Eiropas Savienību.
- vaina Personas psihiskā attieksme pret savu prettiesisko nodarījumu un tā sekām.
- subjektīvā puse personas psihiskā attieksme pret viņas izdarīto darbību vai bezdarbību un to izraisītajām sekām.
- skoliopatekse Perversa attieksme pret slimību, piem., simulēšana vai pārspīlētas, pastāvīgas rūpes par savu veselību.
- incidence Piederības vai saistījuma attieksme, piem., dotais punkts ir incidents dotajai taisnei (un taisne - punktam), ja tas atrodas uz šīs taisnes.
- eklektiskā pieeja sociālajā darbā pieeja vispārīgā sociālā darba praksē, kas neiekļaujas vienas paradigmas ietvaros vai pieņēmumos un kam raksturīga vairāku sociālā darba teoriju, pieeju vai to atsevišķu daļu kombinēšana; plašu diskusiju temats sociālajā darbā, un attieksme pret šo pieeju ir pretrunīga.
- sasirgt Pilnīgi nodoties (kam); pilnīgi nonākt (kāda psihiska stāvokļa, kādas attieksmes) varā.
- deklaratīvā valoda programmēšanas valoda, kurā uzrakstītajā programmā ir uzdotas attieksmes starp objektiem un lielumiem, bet nav noteikta darbību izpildes kārtība, piemēram, aprakstot datus un to savstarpējās attieksmes datu bāzēs.
- sirsnība Psihes, rakstura, personības īpašību kopums, kam raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām; suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- izjūta Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga (kāda stāvokļa, attieksmes) uztveršana un pārdzīvošana.
- pasīvais negatīvisms psihisku slimnieku noliedzoša attieksme pret ārējām ietekmēm un iekšējiem impulsiem.
- vīpsnāt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīnēt.
- smīnēt Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- radlīnija Radniecības attieksmes.
- māksla Radošās darbības nozare, veids vai paveids, kam raksturīga estētiski izzinoša attieksme pret īstenību.
- kopsakarība Raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakars.
- kopsakars Raksturīgs savstarpējs sakars, raksturīgas attieksmes (starp ko); kopsakarība.
- lomas ģimenē raksturo katra ģimenes locekļa sagaidāmo uzvedības modeli, balstoties uz radniecību un/vai statusu ģimenē, ietver noteiktas funkcijas, atbildību, mijiedarbību, attieksmes un saistības ar citiem ģimenes locekļiem.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- psiholoģiskā vardarbība regulāras, tīšas darbības un tādas apzinātas attieksmes paušana, kas upurim kropļo realitātes izjūtu; mērķis ir pārliecināt upuri par tā psihes problēmām vai nekompetenci.
- okazionālisms Reliģiski ideālistiska doktrīna (17. gadsimtā), kas ķermeņa un dvēseles attieksmes skaidroja ar nejaušu dieva ietekmi.
- šana Rūpīga attieksme (parasti pret apģērbu, darbarīkiem, dzīvniekiem).
- sabiedriskā doma sabiedrības vai tās daļas uzskatu kopums, kurā izpaužas attieksme pret sociālās īstenības faktiem, sabiedrības grupām, organizācijām, indivīdiem.
- iznest Saglabāt (piemēram, jūtas, uzskatus, attieksmes).
- pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu.
- nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
- īpašniecisks Saistīts ar privātīpašnieku, tam raksturīgs, īpašnieciska attieksme.
- grēka pagale saka par cilvēku, pret kuru ir klaji negatīva attieksme, kura rīcība tiek nosodīta.
- trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
- kā brūtgāns saka, ja ir ļoti uzmanīga attieksme pret vīrieti.
- piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko.
- kā mēris saka, ja ko uzskata par neiedomājamu ļaunumu, ja pret ir klaji negatīva attieksme, ja no kā vairās, cik spēj.
- kā rūgta nāve saka, ja pret ko ir ļoti negatīva attieksme.
- neesmu kopā cūkas ganījis (ar kādu) saka, nepieņemot kāda ar uzrunu ar "tu", noraidot familiāru attieksme.
- racionālisms Saprātīga attieksme pret īstenību; saprātīga, uz intelektuālu darbību pamatota rīcība.
- korespondence Savstarpēja atbilstība, saskaņa; savstarpēja attieksme, sakars.
- sadraudzība Savstarpēja attieksme, kam ir raksturīga biedriska sadarbība, draudzīga saprašanās, interešu kopība cilvēku attiecībās.
- draudzība Savstarpēja attieksme, kam pamatā ir saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība.
- sintaktika Semiotikas nozare, kas pēti zīmju savstarpējās attieksmes.
- dzīves ziņa skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi, parādībām, arī dzīves veids, arī tradīciju, ieražu kopums (parasti tautai).
- dzīvesziņa Skatījums uz dzīvi, attieksme pret dzīvi; arī tradīciju, ieražu kopums (kādai tautai).
- eiroskepticisms Skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību, tajā notiekošajiem procesiem, nākotnes perspektīvām un Latvijas (vai kādas citas valsts) dalību un progresīvu attīstību šajā organizācijā.
- vīpsna Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko; smīns.
- smīns Smaidam līdzīgs sejas daļu (lūpu, vaigu) kustību kopums, raksturīga izteiksme, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- sociālais darbs probācijā sociālā darba joma, kuras mērķis ir veicināt probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, kā arī spēju apzināties savas domāšanas, attieksmes un uzvedības ietekmi, tādējādi mazinot atkārtotas pārkāpuma veikšanas risku.
- antirasistiskais sociālais darbs sociālā darba prakse, kas palīdz pārvarēt uz rases vai tautības pazīmēm balstītas negatīvas attieksmes un izturēšanos.
- sociālā darbinieka pamata kompetence sociālā darbinieka spēja izmantot teorētiskās zināšanas, prasmes, profesionālās un personiskās vērtības, attieksmes, pieredzi, kas uzkrāta, darbojoties dažādos sociālā darba prakses līmeņos klienta interesēs.
- intelekts Spēja atspoguļot un izzināt priekšmetu un parādību īpašības, savstarpējās attieksmes; spēja, izmantojot izziņas rezultātus, darboties jaunā situācijā.
- piederība Stāvoklis, attieksme, kam ir raksturīgas ciešas saiknes (ar ko).
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- nežēlastība Stāvoklis, kam raksturīga ļoti nelabvēlīga, nelīdzcietīga attieksme (pret kādu), nevēlēšanās sniegt nepieciešamo palīdzību (kādam).
- vēplēt Strādāt bez nopietnas attieksmes pret darbu.
- analītisks Tāds, kam gramatiskās attieksmes izsaka nevis ar vārda formu, bet ar cita vārda pievienojumu, vārdu kārtu u. tml.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- neapmierināts Tāds, kam ir negatīva attieksme, tāds, kas protestē (parasti pret ko nevēlamu).
- izsmējīgs Tāds, kam ir nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko) - par cilvēku.
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga (parasti nepamatota) pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem.
- priekšniecisks Tāds, kam ir raksturīga augstprātība, pavēlnieciska attieksme pret citiem.
- sirsnīgs Tāds, kam ir raksturīga emocionāli vērīga, labvēlīga attieksme, atklātība pret cilvēkiem, spēja tos dziļi izprast, pozitīvi ietekmēt.
- saprotošs Tāds, kam ir raksturīga iejūtīga attieksme.
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs.
- pretrunīgs Tāds, kam piemīt pretruna (1), pretstatu attieksme.
- nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (parasti par darbības vārdu, tā veidu); imperfektīvs.
- egodistonisks Tāds, kas attiecas uz personas domām, impulsu, attieksmes un uzvedības aspektiem, kas šķiet nepieņemami, pretrunīgi un nesavienojami ar pārējo personības daļu.
- egosintonisks Tāds, kas attiecas uz personas domām, impulsu, attieksmes un uzvedības aspektiem, kas šķiet pieņemami un savietojami ar personības pārējo daļu.
- rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumiem.
- nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, tāds, kam ir raksturīga pārdomāta, apzinīga rīcība, attieksme pret ko.
- kārtīgs Tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu.
- antihernhūtisks Tāds, kas ir saistīts ar cīņu pret hernhūtismu; tāds, kam ir negatīva attieksme pret hernhūtismu.
- nevērīgs Tāds, kas izturas nenopietni, pavirši (piemēram, pret saviem pienākumiem); tāds, kurā izpaužas nenopietna, pavirša attieksme (piemēram, pret saviem pienākumiem).
- nevērīgs Tāds, kas izturas nolaidīgi, pavirši (pret sevi, savu ārieni, apkārtni); tāds, kurā izpaužas nolaidīga, pavirša attieksme (pret sevi, savu ārieni, apkārtni).
- uztiepīgs Tāds, kas ko uztiepj, uztiepjas; tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, attieksme.
- ļaunvēlīgs Tāds, kas vēlas, lai kādam notiek kas ļauns; tāds, kura attieksme pret citiem ir ļaunprātīga.
- nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
- nelabvēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu, pret ko) ir negatīva, noraidoša, nelaipna.
- vēlīgs Tāds, kura attieksme (pret kādu) ir ļoti laipna, draudzīga.
- nešpetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga, arī ļauna; negants (1).
- špetns Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga, arī ļauna; nešpetns (1); negants (1).
- negants Tāds, kura attieksme pret citiem ir barga, naidīga, arī ļauna.
- mīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir draudzīga, sirsnīga, mīļa; arī simpātisks, patīkams.
- labsirdīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir iejūtīga, labvēlīga, miermīlīga.
- maigs Tāds, kura attieksme pret citiem ir labsirdīga, mīļa.
- nežēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, bez saudzības, žēluma.
- necilvēcīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, nežēlīga.
- nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
- nemīlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir nelaipna, bez sirsnības.
- neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
- neģēlīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir zemiska, ļaunprātīga.
- labvēlīgs Tāds, kura attieksme pret kādu ir vēlīga, laipna.
- labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga.
- sintētisks Tāds, kurā gramatiskās attieksmes starp vārdiem teikumā izsaka ar vārdu formu maiņu.
- kopsakarīgs Tāds, kurā ir raksturīga savstarpēja sakarība, raksturīgas attieksmes.
- apliecinošs Tāds, kurā izpaužas apstiprinoša, labvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
- personisks Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu; tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; [personīgs]{s:1550}.
- personīgs Tāds, kurā izpaužas attieksme pret kādu konkrētu personu; tāds, kas attiecas uz kādu konkrētu personu; [personisks]{s:1553}.
- saprotošs Tāds, kurā izpaužas iejūtīga attieksme.
- iznīcinošs Tāds, kurā izpaužas ļoti naidīga vai nicinoša attieksme.
- verdzisks Tāds, kurā izpaužas nekritiska attieksme.
- sājš Tāds, kurā izpaužas nenoteikta, arī nepatiesa attieksme, liekuļots pārdzīvojums (parasti par smaidu).
- izsmējīgs Tāds, kurā izpaužas nievīga, nicīga attieksme (pret kādu, pret ko).
- noraidošs Tāds, kurā izpaužas noliedzoša, nelabvēlīga attieksme.
- nelabvēlīgs Tāds, kurā izpaužas šāda attieksme.
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- vispārīgs Tāds, kurā nedetalizētā veidā parādās tikai vispārējas, būtiskas īpašības, pazīmes, vispārēji, būtiski sakari, attieksmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm).
- parataktisks Tāds, kura pamatā ir paralakse; tāds (par sintaktisku sakaru), kas ir paralakse (piem., parataktiska attieksme starp teikuma komponentiem).
- ļaunprātīgs Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna.
- ļauns Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir naidīga, nežēlīga, nekrietna, arī noziedzīga.
- zemisks Tāds, kura rīcība, attieksme pret citiem ir nekrietna, netikumiska, arī ļauna.
- objektīvs Tāds, kura uzskati, rīcība, runa atbilst īstenībai, tāds, kura uzskatos nav subjektīvas attieksmes, aizspriedumu.
- labs Tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga.
- nelabs Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga.
- korelāts tas, kam (ar ko) ir korelācijas (2) attieksmes.
- izsaukuma teikums teikums, ar kuru runātājs izpauž jūtas vai emocionālas attieksmes pret kādu īstenības parādību.
- beigties Tuvoties mirklim, kad (juridiskās attieksmes) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā.
- sarasties Uzsākt darbību (kādā nozarē) - par vairākiem, daudziem; izveidot, radīt kādas attieksmes (pret kādu, pret ko).
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošajiem uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- viedoklis Uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko).
- sociopātija Uzvedības modelis, kas izpaužas kā antisociāla izturēšanās un attieksme.
- lingvistiskā situācija valodas funkcionēšanas apstākļu kopums, kas raksturo kādā sabiedrībā konkrētā brīdī runāto valodu pozīcijas: cik un kādas valodas attiecīgajā areālā lieto, cik cilvēku noteiktu apstākļu ietekmē tajās runā, kāda ir kolektīva locekļu attieksme pret šīm valodām u. c.
- valodas situācija valodas funkcionēšanas apstākļu kopums, kas raksturo kādā sabiedrībā konkrētā brīdī runāto valodu pozīcijas: cik un kādas valodas attiecīgajā areālā lieto, cik cilvēku noteiktu apstākļu ietekmē tajās runā, kāda ir kolektīva locekļu attieksme pret šīm valodām u. c.
- emocionāli ekspresīvais stils valodas paveids, ko raksturo autora vērtējoši emocionālā attieksme pret runas saturu un emocionāla iedarbe uz adresātu.
- valodas struktūra valodas sistēmas elementu iekšējie būtiskie, stabilie sakari, valodas likumību noteiktas attieksmes starp sistēmas elementiem.
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā, piemēram, konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, veido runas aktu tipoloģiju, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā, resp., izteikuma tiešā un slēptā satura attieksmes.
- mikrolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas sistēmas un apakšsistēmu iekšējos procesus un sakarības, valodas vienību savstarpējās attieksmes, līdzīgo, sastatāmo un atšķirīgo, pretstatāmo u. tml.
- etnolingvistika Valodniecības virziens, kas pētī attieksmes starp tautas valodu un kultūru un etnisko faktoru mijiedarbību valodas funkcionēšanā un attīstībā.
- neoloģija Valodniecības virziens, kurā pēta jaunradītos vārdus, resp., jaunvārdus jeb neoloģismus, un citas jaunas leksiskas vai frazeoloģiskas vienības, to veidošanas faktorus, modeļus, paņēmienus, tipus, jaunvārdu attieksmes ar okazionālismiem un potenciālismiem u. tml.
- mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta.
- drošā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi mīlošas, atbalstošas un gādīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- izvairīgā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi vēsas un noraidošas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- ambivalentā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no nekonsekventas, neparedzamas vai pretrunīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu.
- tapt Veidoties (stāvoklim, attieksmei); [kļūt]{s:1689}.
- kļūt Veidoties (stāvoklim, attieksmei); [tapt]{s:1698}.
- kārta Verba gramatiskā kategorija, kas izsaka attieksmes starp darbības subjektu un objektu.
- patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme).
- pozīcija Viedoklis, nostāja (kādā jautājumā), attieksme (pret kādu jautājumu).
- psihosociālā izvērtēšana viena no sociālā darba mikrolīmeņa prakses pieejām izvērtēšanas posmā, ko raksturo izvērtēšanas fokusēšana uz klienta psiholoģisko faktoru (piemēram, raksturs, kognitīvās spējas, attieksmes, motivācija, vērtības un pārliecība u. c.) un sociālo faktoru (vides jeb sociālās prasības, atbalsta sistēmas, iespējas un resursi) mijiedarbību un ietekmi uz klienta sociālo funkcionēšanu.
- datubāze vienā vai vairākās lietošanas jomās izmantojams datu kopojums, kas organizēts saskaņā ar kādu jēdzienisku struktūru, kura atspoguļo šo datu īpašības un tiem atbilstošo entitāšu savstarpējās attieksmes; datu bāze.
- pofigs Vienaldzīga attieksme; ignorance.
- kviētisms Vienaldzīga, pasīva attieksme pret apkārtējo pasauli.
- bērna pamešana novārtā viens no vardarbības veidiem pret bērnu, kad bērnam netiek nodrošināta viņa attīstībai atbilstoša aprūpe un šādai attieksmei nav gadījuma raksturs.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēsa attieksme, izturēšanās.
- vieglprātība Vispārināta īpašība --> vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; vieglprātīga attieksme (pret ko), vieglprātīga rīcība.
- zvērība Vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- visas durvis ir slēgtas (kādam) visur pret kādu ir noraidoša attieksme.
- krustotājelastība Zināmas preces pieprasījuma procentuālo pārmaiņu attieksme pret kādas citas preces cenas procentuālām pārmaiņām.
attieksme citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV