Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprast.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (241):
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot.
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst.
- nožļeibt Apjaust, apjēgt, saprast.
- ieprāsnēties Apjēgt, saprast.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- nozināt Aptvert, saprast; paredzēt.
- atjēgt Aptvert, saprast.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2).
- atjausties Ar nojautu, izpratni atrast risinājumu; saprast.
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos.
- čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt.
- pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast.
- atsapties Atjēgties, saprast; sapt.
- sapt Atjēgties, saprast.
- atdarīt (arī atvērt) acis atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast (ko).
- pārkost Atšifrēt; saprast.
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas.
- gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas.
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- meklēt kopēju valodu censties saprasties.
- meklēt kopīgu valodu censties saprasties.
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību).
- funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto.
- piebust Daļēji pierast, aprast.
- saprotamība Darbības vai darbības produkta izteikšana, ko var saprast bez paskaidrošanas.
- aprasts Divd. --> aprast.
- saprotams Divd. --> saprast.
- saprotošs Divd. --> saprast.
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu).
- sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi).
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs.
- vuimāt Iegaumēt, saprast, nojaust, saost.
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
- ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
- atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai.
- tolmāt Just, ievērot, saprast.
- špidiļķis Kāds, kas nevēlas saprast.
- voloč Kaut ko zināt, saprast, izprast.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
- stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī mulst.
- daiet Kļūt saprotamam, tikt saprastam.
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- lasītmāka Lasītprasme; māka, prasme lasot saprast teksta saturu.
- durnēt Likt (kādam) nojaust, saprast ko slepenu.
- likt just likt saprast (ko).
- amfibolija Loģiska kļūda, kas rodas neskaidrās, daudznozīmīgās valodas konstrukcijās; izteiciens, kuru var dažādi saprast.
- dezorientēt Maldināt, nepareizi orientēt; izplatot maldinošu informāciju, idejas, atņemt iespēju pareizi uztvert, saprast.
- kurst Mēģināt saprast, atcerēties.
- sensoriskā amūzija mūzikas kurlums jeb nespēja saprast muzikālas skaņas.
- ne bū (arī bī), ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt).
- ne bī, ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt).
- iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- (ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
- nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara neko nezināt (arī nesaprast).
- nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- nerubīt fišku nesaprast, neko nejēgt, būt stulbam.
- afāzija Nespēja runāt vai runāto saprast, kaut gan nav traucēts intelekts un valodas aparāts; smadzeņu garozas saslimšana, kurā traucēta valodas impulsu koordinācija.
- nesapratne Nespēja saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; vajadzīgās izpratnes trūkums (kādā jautājumā).
- anakroāzija Nespēja saprast runāto.
- akatamatēzija Nespēja saprast runu.
- sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos.
- asēmija Nespēja saprast un lietot kā sazināšanās līdzekli runu, rakstu vai žestu.
- semantiskā afāzija nespēja saprast vārdu nozīmi.
- aklums Nespēja saprast, pareizi vērtēt; aklība.
- samanīt Nojaust, noprast; arī saprast, apzināties.
- uzģist Nojaust, noprast; arī saprast.
- skārst Nojaust, saprast.
- lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
- apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- apsildīt degunu (kaut kur) pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
- apsaciesties Paciešot aprast ar sāpēm.
- piekļūt Pakāpeniski, pārvarot grūtības, iepazīt, saprast, apgūt.
- ņedašlo Palicis (kam kas) nesaprasts.
- ņedašol Palicis (kam kas) nesaprasts.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
- aizskārst Paredzēt; aptvert, saprast.
- rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust.
- apsildīt kājas pēc ierašanās pabūt kur tikai īsu brīdi, aprast, iedzīvoties.
- atģist Pēkšņi aptvert, saprast.
- iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
- iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
- atģisties Pēkšņi pamanīt un saprast (ko).
- attapties Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- atģisties Pēkšņi saprast, aptvert; atjēgties.
- atjēgties Pēkšņi saprast, aptvert; attapties.
- apsākt Pierast, aprast.
- piešauties Pierast, aprast.
- zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt.
- izprast Pilnīgi izzināt un saprast.
- jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi; arī intelekts.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- akusmatagnozija Psihisks kurlums, nespēja saprast vai atcerēties dzirdēto.
- runas mehānisms psihofizioloģisku priekšnoteikumu sistēma, kas (cilvēkam) nodrošina iespēju veidot saprātīgu runu un saprast cita runu.
- apradināties Refl. --> apradināt; aprast.
- priekškomanda Reglamentā noteiktā komandas pirmā daļa, ko dod skaļi un stiepti, lai ierindā stāvošie karavīri saprastu, kādu darbību no viņiem prasa komandieris.
- spoguļneironu sistēma rezonējoša neironu sistēma galvas smadzenēs, kas nodrošina empātiju un spēju saprast citu cilvēku nolūkus, kā arī būtiski ietekmē sociālās mijiedarbības kvalitāti.
- sarunāt Runājot saprasties (ar kādu).
- sasarunāties Runājot saprasties.
- saštimmēt Sadarboties; saskaņot, saprasties.
- smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- (ne)tiek (arī (ne) var tikt) gudrs saka, ja kāds (ne)spēj saprast, noskaidrot (ko).
- acis ir vaļā saka, ja kāds ir uzmanīgs, vērīgs, cenšas saprast to, kas notiek.
- netiek ne gudrs, ne traks saka, ja kāds ko nespēj saprast, noskaidrot.
- nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
- Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
- mosties Sākt izprast, saprast (nepieciešamo darbību, rīcību, izturēšanos).
- atdarīt ausis sākt klausīties un saprast.
- tikt jēgā sākt saprast, aptvert.
- apjust Sākt saprast.
- atvērt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atvērt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- atdarīt acis un ausis sākt saskatīt būtību, sākt saprast, apjēgt īstenību.
- slikti Samērā nepilnīgi, vienpusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- labi Samērā pilnīgi, vispusīgi (piemēram, ko zināt, saprast, uztvert).
- nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- lasīt dvēselē (retāk sirdī) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- lasīt sirdī (biežāk dvēselē) saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
- sagremot Saprast (parasti pamatīgi pārdomājot, iedziļinoties).
- zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
- uloviķ Saprast būtību.
- lasīt karti saprast kartes saturu.
- atdabūties Saprast no pieredzes.
- vjehaķ Saprast notikušo.
- izģist Saprast, apjaust.
- zināt Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko); arī apzināties (ko).
- piefilmēt Saprast, apjēgt.
- pierubīt Saprast, apjēgt.
- saģisties Saprast, apjēgt.
- samost Saprast, apjēgt.
- samosties Saprast, apjēgt.
- uzjēgt Saprast, apjēgt.
- attapt Saprast, aptvert.
- mustīt Saprast, aptvert.
- prast (arī prasties) godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk uzturēties vairs nevar.
- redzēt Saprast, apzināties.
- atkurst Saprast, attapties, atcerēties.
- uzminēt Saprast, izprast (kādu).
- rubīt (ierubīt) fišku saprast, izprast; uztvert domu.
- rubīt fišku saprast, izprast.
- aptvert Saprast, izprast.
- jaudāt Saprast, mācēt, zināt.
- jēgāt Saprast, mācēt, zināt.
- sajaudāt Saprast, mācēt.
- domāt Saprast, precizēt, uztvert runas priekšmetu.
- moistāties Saprast, saprasties.
- možāt Saprast, varēt, spēt.
- samādāt Saprast, varēt.
- manīt Saprast; apzināties.
- atčohņīt Saprast; atjēgties.
- atčoknīt Saprast; atjēgties.
- atkost Saprast.
- dogoņaķ Saprast.
- filtrēt Saprast.
- iebraukt Saprast.
- iečolēt Saprast.
- iečollēt Saprast.
- merkavot Saprast.
- moistāt Saprast.
- moistēt Saprast.
- možīt Saprast.
- muistāt Saprast.
- muistēt Saprast.
- petriķ Saprast.
- ruhnuķ Saprast.
- saģist Saprast.
- sajēgt Saprast.
- trjohnutsja Saprast.
- uztapt Saprast.
- vrubitsja Saprast.
- (at)rast kopīgu valodu saprasties.
- rast kopīgu valodu saprasties.
- atrast kopīgu valodu saprasties.
- izprašana Sarežģīts domāšanas process, kurš sākas ar vēlēšanos saprast to, kas nav skaidrs šajā brīdī, un beidzas ar savas nesaprašanas noskaidrošanu.
- runāt dažādās valodās sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- aprasties Savstarpēji aprast, pierast.
- kvipa seno peruāņu ziņojumu pārsūtīšanas priekšmets, kas sastāvēja no krāsainām ādas strēmelītēm, kurās bija iesieti mezgli, atkarībā no krāsas un mezglu skaita varēja saprast ziņojuma saturu.
- bietēt Skaidrot, saprast.
- laba (arī viegla, vērīga) galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- viegla (arī laba, vērīga) galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
- sajūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt (piemēram, kādu parādību, tās īpašības); izjūta (2).
- rubīt Spēt saprast.
- apradums Stāvoklis, arī rezultāts --> aprast (1).
- izpratne Stāvoklis, kad ir uztverta un pilnīgi saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; spēja, prasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- neizpratne Stāvoklis, kad netiek uztverta un saprasta (kā) būtība, saturs, nozīme; nespēja, neprasme uztvert un saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi.
- daudznozīmīgs Tāds (piemēram, skatiens, smaids), kas ļauj saprast ko dažādi.
- pastūrs Tāds, kam ir grūtības saprast; (mācībām) grūta galva.
- žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi un gatavība palīdzēt.
- pārsteigts Tāds, kam kas pēkšņs, neparasts, negaidīts ir izraisījis apmulsumu, nespēju saprast, kā rīkoties, ko darīt.
- bauzene Tāds, kam visu grūti aptvert, saprast.
- neiedomājams Tāds, kas ir tik neparasts, ka to grūti vai neiespējami iedomāties, saprast, aptvert; arī ārkārtīgs.
- neatskārtīgs Tāds, kas nespēj (ātri) saprast, apjēgt.
- nesapratīgs Tāds, kas nespēj saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; tāds, kam nav vajadzīgās izpratnes (kādā jautājumā).
- sapratīgs Tāds, kas spēj labi saprast (ko); tāds, kam ir vajadzīgā izpratne (piemēram, kādā jautājumā).
- trejvalodu Tāds, kas spēj saprasties trīs valodās.
- ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
- divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi (parasti divējādi).
- pārsteigts Tāds, kurā pēkšņi izpaužas apmulsums, nespēja saprast, kā rīkoties, ko darīt (parasti par acīm, seju).
- talmāt Taumēt, saprast.
- vieglā valoda teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām.
- credo, ut intelligam ticu, lai saprastu.
- noiet (arī aiziet, nokļūt, nonākt) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- nokļūt (arī noiet, nonākt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- nonākt (arī noiet, nokļūt, aiziet) līdz apziņai tikt uztvertam, saprastam, arī apzinātam.
- lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu); uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem).
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- pārjemt Uztvert; arī saprast.
- grūta galva vājas spējas atcerēties vai saprast.
- anaforisks vārds vārds, kuru var saprast tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts.
- logokofoze Vārdu kurlums, nespēja saprast dzirdēto runu.
- dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
- klīniskais sociālais darbs visbiežāk tiek saprasts kā tiešais terapeitiskais darbs ar indivīdu, pāri, ģimeni vai grupu, lietojot konkrētas psihoterapeitiskās pieejas (piemēram, kognitīvi biheiviorālo, psihodinamisko, sistēmisko ģimenes pieeju), plašākā nozīmē jēdziens dažkārt tiek izmantots, lai apzīmētu sociālā darbinieka mikrolīmeņa praksi kopumā.
aprast citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV