Paplašinātā meklēšana

Meklējam Tu.

Atrasts vārdos (210):

Atrasts vārdu savienojumos (45):

Atrasts skaidrojumos (3881):

Dons "Tumšais", īru mitoloģijā - mirušo dievs.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha.
Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā.
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km.
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā.
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā.
Seinaha Adana - pilsēta Turcijas dienvidos.
Seihana Adana, pilsēta Turcijā.
Semsūra Adijamana, pilsēta Turcijā, tās nosaukums kurdu valodā.
vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā.
vilāja Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Mauritānijā, Sudānā un Tunisijā.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala.
vilājets administratīvi teritoriāla vienība Turcijā un Tunisijā.
mudirs administratīvi teritoriālas vienības pārvaldnieks Turcijā; arī vairāku valsts un privātierēdņu tituls.
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai.
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam.
Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas.
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu.
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra.
Afganistāna Afganistānas Islāma Republika - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu.
Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu.
Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā.
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā.
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Aidina Ajdina - pilsēta Turcijā.
Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā.
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā.
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta.
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jaza'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia).
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
Adalijas līcis Antaljas līcis Turcijas dienvidos.
efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji.
Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi.
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas.
pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
Ķīši Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
Tutini Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni.
Cirma Apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs.
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka.
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs.
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs.
Lapmežciems Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs.
Vienība Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs.
Pūre Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs.
Slampe Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs.
Irlava Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs.
Džūkste Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Tume Apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs.
Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema.
Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma.
Grantiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jāmaiķi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jaunziemeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Klostere Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Ķoniņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Valāti Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Dabari Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Grugules Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Zepi Apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Jaunsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā.
Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
Balklāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā.
Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Džūkstesmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Grauzde Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Ķunduri Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Mācītājmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Dārtsmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Kalnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Pētertāle Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Snapji Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Jaunsēži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
Josti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
Aizas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Bruži Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Pičas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Sautiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Vecsāti Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Zvejnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Aizdzire Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā.
Antiņciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
Blāzma Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Burtnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Mariņmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā.
Pūres stacija apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Beķermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Daigone Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Galciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Kalnēji Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Mazlamiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Meiniķi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Putnēnmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Vidusciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Vildene Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Brizule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā.
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas.
Birztala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Birzule Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Cerība Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Plieņi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Vilksala Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Praviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
Spirgus Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
Vīksele Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Aizpure Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Gaiļi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Sēlīši Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Sloklejas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Vecmokas Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Vilkāja Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
Jaunvarieba apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā.
Pūces apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā.
Jaundziras apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zantes pagastā.
Klāvciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
Bazāni Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Dumpiete Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Dzirciems Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Rindzele Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Krīvi apdzīvota vieta (mazciems) Tumes pagastā.
Zundāni apdzīvota vieta (mazciems) Turku pagastā.
Budži Apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā.
Kalējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Kazlēnciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Maras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Ziemeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Beirupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Jaunā muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Darvas Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Dubnas viensētas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Tilta Geduši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Ārsmenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Cūkuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Daukstes Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Gaiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Kalnapurvs Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Kāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Peisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Robežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Siladieviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Silasproģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Silavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Smelcēja Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Spēlesķeiri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Stiklēri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Vanagsils Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Veceļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Veiguri Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Vuškārnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Žogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Prūseni Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Ārlavciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Slampes pagastā.
Ozolpils apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Daibes Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
Jaunpļavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zentenes pagastā.
Rijas Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
Salieši apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
Vidsala apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
Vilkāji apdzīvota vieta (skrajciems) Turku pagastā.
Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Turlavas pagastā.
Lāčupīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Bērzāji Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā.
Ezerkauķi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Līdums Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Liepkalni Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Pārupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Tukuma novada Tumes pagastā.
Ķikuri Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Jaunsilavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novada Turku pagastā.
Viesatas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs.
Zante apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lielzantes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Matkule apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. - Tukuma rajonā) 44 km no Tukuma un 8 km no Sabiles, pagasta centrs.
Vāne apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Kandavas novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 45 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Degole Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 11 km no Tukuma, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā.
Abavnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, Jaunsātu pagasta administratīvais centrs.
Zemīte apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 14 km no Kandavas, pagasta centrs.
Zentene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 25 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Senten" teritorijā, pagasta centrs.
Lestene Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs.
Sēme Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 7 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Sehmen" teritorijā, pagasta centrs.
Garauši Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Degoles pagastā.
Lancenieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Pienava Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā.
Apšuciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā, 17 km no Tukuma, Rīgas jūras līča rietumu krastā.
Bērzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Klapkalnciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Plieņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā.
Sāti Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Vaski Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Irlavas pagastā.
Jurģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā.
Kukšas Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā.
Bigauņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā.
Dzintars Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Lamiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Pūres pagastā.
Kaive Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Sēmes pagastā.
Ozolnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Slampes pagastā 5 km no Tukuma.
Grenči apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Zemītes pagastā.
Cēre apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā, 9 km no Kandavas, pagasta centrs.
Ciemgaļi Apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
Baujas apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Kandavas pagastā.
Punenieki Apdzīvota vieta (viensēta) Tukuma novada Sēmas pagastā.
Agejeva apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabala rietumu daļā.
Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
Arseņjeva Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā.
Severozadonska Apdzīvota vieta Krievijas Tulas apgabalā, Donskas pilsētas rajons, kas līdz 2005. g. bija atsevišķa pilsēta.
Sfintugeorge Apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.).
Ādorfa apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā.
Sudmalas Apdzīvota vieta Tukuma novada Tumes pagastā.
Ain Drāhima apdzīvota vieta Tunisijā (_Aïn Draham_), Džundūbas vilājā.
Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos.
kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem).
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
apkakles strazds apkakles mežastrazds ("Turdus torquatus").
Tupungato Aprimis vulkāns uz Čīles un Argentīnas robežas (sp. val. "Tupungato"), viena no Andu augstākajām virsotnēm (6800 m).
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km.
kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
Arasa Araksa - upe Turcijā, Irānā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
tupidante Arāliju dzimtas ģints ("Tupidahthus").
Tukumanas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Tucuman" / "Provincia de Tucuman"), platība — 22524 kvadrātkilometri, 1511500 iedzīvotāju (2010. g.).
seraskers Arī Turcijas kara ministrs.
Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā.
Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
Asi Āsī - upe Libānā, Sīrijā un Turcijā.
Oronta Āsī, upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, tās nosaukums senatnē.
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
Kerki Atamirata - pilsēta Turkmeristānā, tās nosaukums līdz 1999. g.
Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.).
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
Atreka Atraka - upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak").
Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts.
Tugelas ūdenskritums atrodas Dienvidāfrikā, Tugelas upes augštecē, augstums — 983 m, augstākais Āfrikā un viens no augstākajiem pasaulē.
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
Kazahstānas sīksopkaine atrodas Kazahstānas centrālajā un austrumu daļa, starp Turgajas plato rietumos, Tarbagataja atzariem austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu ziemeļos un Turānas līdzenumu dienvidos, garums - \~1200 km, platums - līdz 950 km, augstākā virsotne - 1566 m.
Turgajas plato atrodas Kazahstānas ziemeļrietumu daļā starp Dienvidurāliem un Turānas zemieni dienvidos, garums — 630 km, platums — \~300 km, augstums — līdz 310 m.
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus.
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi.
Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns.
Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži.
Tunkas ieplaka atrodas Piebaikālā, starp Tunkas kailkalniem un Hamardabana grēdu, Krievijas Burjatijas Republikā, garums — \~200 km, platums — 20-40 km, augstums — 500-1400 m vjl.
Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības.
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
Armēnijas kalniene atrodas Rietumāzijā, Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Allažu dzirnavezers atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, uzpludināts uz Tumšupes, platība 5,2 ha; Allažmuižas dzirnavezers.
Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas.
Klusā okeāna centrālā lielieplaka atrodas starp Markusas-Nekeras kalniem ziemeļos, Lainas grēdu austrumos, Kuka un Tokelavas grēdu dienvidos un Tuvalu, Gilberta un Māršalas salām rietumos, platība - 5700000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6555 m, vietām zemūdens kalni - līdz 814 m zjl., daži paceļas virs ūdens salu veidā (Feniksa salas).
Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta.
Bauju dīķis atrodas Tukuma novada Kandavas pagastā, platība - 7,4 ha.
Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs.
Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs.
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
Ustjurta plato atrodas Turānas zemienē, Kazahstānas dienvidrietumos un Uzbekistānas rietumu daļā, starp Arāla jūru un Garabogaza līci, vidējais augstums - 200-270 m, lielākais - 340 m vjl.
Turkmēnijas Karakums atrodas Turānas zemienes dienvidu un dienvidaustrumu daļā, Turkmenistānā, platība - \~350000 kvadrātkilometru, garums - \~800 km, platums - \~450 km.
Gereme nacionālais parks atrodas Turcijas centrālajā daļā, izveidots 1985. g., platība - 99 km^2^.
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas.
Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums.
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
Katrīnas liepa aug Tukuma novada Engures pagastā, netālu no Plieņciema, stumbrs augsts, ar dobumu, apkārtmērs — 3,9 m, vainags ar blīvu zarojumu, augstums — 22 m, projekcija — 13,5 x 14,5 m.
Kaives dižozols aug Tukuma novada Sēmes pagastā pie bijušās Kaives muižas, stumbra apkārtmērs - 10,1 m, koka augstums - 18,7 m, vainaga projekcija - 13 x 8,5 m, stumbrā ir liels dobums.
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m.
muširs Augsta ranga ierēdnis Turcijā.
Ķemeru-Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m.
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m.
Karantūils augstākā virsotne ("Carrauntoohil" / "Corrán Tuathail") Keri kalnos Īrijas salas dienvidrietumos, augstums - 1041 m.
Binbongas kalns augstākā virsotne Antitaura kalnu Binbogas grēdā, Turcijā, 3054 m vjl.
Kačkars Augstākā virsotne Pontijas kalnos, Lazistānas grēdā, Turcijas ziemeļaustrumos, augstums - 3932 m.
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
Hašm Māvāns augstākā virsotne Tuvaika kuestu grēdās Sauda Arābijas vidienē ("Khashm Māwān"), augstums - 1025 m.
vezīrs Augstākais ierēdnis dažās Tuvo Austrumu zemēs; šī ierēdņa tituls.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
Autzenbach Ausātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
karapapahi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa gk. Turcijas austrumos, Irānas rietumos, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā.
Babas rags Āzijas kontinenta galējais rietumu punkts Mazāzijas pussalas ziemeļrietumos (Turcijā, turku val. "Baba burun").
Bairamali Bajramali - pilsēta Turkmenistānā.
Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā.
Tutynova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukums latgaliski.
tutinavieši Balvu novada Kubuļu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" iedzīvotāji.
Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā.
tunkūnieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" iedzīvotāji.
tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales").
kātpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases cietpūpēžu rindas dzimta ("Tulostomataceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints.
tupiešānieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Tupiešāni" iedzīvotāji.
muradidi Beji, kuru vara bija mantota; Tunisijā valdīja 17. gadsimtā.
Čembara Beļova - pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā.
Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums.
Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m.
Džerids Beznoteces ieplaka Tunisijā ("Chott el Djerid") 16 m vjl., platība - \~5000 kvadrātkilometru, garums - 120 km, platums - 60 km, lietus sezonā (ziemā) izveidojas sāļezers, sausajā sezonā izžūst, veidojas solončaki.
Tuza ezers beznoteksāļezers Anatolijas plakankalnē 899 m vjl., Turcijas vidienē, platība - 1500-2500 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~2 m, vasarā izžūst, vidējais sāļums - 32,1 promiles, vārāmā sāls ieguve (iegūst 70% no Turcijā patērētā sāls daudzuma).
Sarikamišas ezers beznoteksāļezers Turkmenistānā un Uzbekistānā platība — 2850 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 40 m.
Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā, atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers.
Bixten Bikstu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā (tagad Dobeles novadā).
Bizerta Binzarta - pilsēta Tunisijā.
Briežu ezers Briežezers Tumes pagastā.
semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā.
Bresilgen Brizules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Elisenhof Brūnu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru.
Brusa Bursa - pilsēta Turcijas ziemeļrietumos.
Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām).
muhtars Ciema vecākais Turcijā.
jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
tohāri Ciltis, kas dzīvoja Turkestānas austrumos (Siņdzjanā) līdz 9.-10. gs., kad tos asimilēja uiguri.
eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms).
karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
Tutyni Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukums latgaliski.
čanu Čanu valoda - kartvelu valodu grupas valoda, runā ap 30 tk cilvēku Turcijā (Lazistānā), arī Adžārijā (Gruzijā), aglutinatīva valoda, rakstības nav.
Ļihvina Čekaļina, pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, tās nosaukums 1746.-1944. g.
Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini.
Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni.
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā.
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni.
Zaaminas rezervāts dabas rezervāts Uzbekistānā, Turkestānas grēdas rietumu daļas ziemeļu nogāzē, platība - 105 kvadrātkilometru, augstums - 1800-3500 m, dibināts 1960. g., lai saglabātu dabas kompleksus.
Tupungatito Darbīgs vulkāns Argentīnā, Tupungato masīva dienvidaustrumu atzarojumā, augstums - 5640 m, pēdējais izvirdums 1964. g.
Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
Tašauza Dašoguza - pilsēta Turkmenistānā.
Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā.
serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks.
Rumēlija Dažkārt tā sauc Turcijas Eiropas daļu (Austrumtrāķija).
Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams.
Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā .
Degahlen Degoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
turmontieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Turmonti" iedzīvotāji.
turmontišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Turmonti" iedzīvotāji.
Kaldidags Demirkaziks - augstākā virsotne Taura kalnos, Turcijā.
Ea Dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis.
turgēnija Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Turgenia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
Turnuseverina Drobeta-Turnuseverina - pilsētas Rumānijā senāks nosaukums.
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas.
delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
Tuļči Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Tulči" nosaukuma variants.
Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
Duhren Dūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
Zolitūde Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, \~8,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā.
Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
Jaundubulti Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 26,6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
Turfanas ieplaka dziļākā tektoniskā ieplaka Centrālajā Āzijā (angļu val. "Turfan Depression") un trešā dziļākā pasaulē, atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, Austrumtjanšana atzaros līdz 154 m zjl., garums - \~200 km, platums - līdz 70 km.
Selgerben Dzirciema muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
Zantes dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Zantes pagastā, platība — 1,6 ha; Dziru dzirnavezers.
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
Džeihana Džejhana - pilsēta Turcijas dienvidos.
Džilodags Džilo - kalnu masīvs Turcijā.
Džukste Džūkste, upe Tukuma novadā.
Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe.
Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km.
Enki Ea - dievs (dažkārt sieviete) vairākās senajās Tuvo Austrumu reliģijās; babiloniešiem - ūdens un gudrības Dievs.
Hadrianopolis Edirne - pilsēta Turcijā, tās sākotnējais nosaukums.
Eljaziga Elaziga - pilsēta Turcijā.
Elisa Elisa salas - Tuvalu salas Klusajā okeānā, Polinēzijas rietumos.
Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi.
Angern Engures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagasta teritorijā.
Matafao Erodēts vulkānisks masīvs Tutuilas salā, Klusā okeāna dienvidrietumos, Amerikāņu Samoa Teritorijā, augstums - 635 m.
škaraji Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā.
tapanti Etnogrāfiska grupa abāzu tautas sastāvā, dzīvo Krievijā, neliela daļa Turcijā.
Seehof Ezera muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Engures pagastā.
Tulmenītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,3 ha; Tulmenes ezers; Tulmens; Tulmeņu ezers.
Ķikuru ezers ezers Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība — 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs — \~500 m, dziļums — 3,3 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Kukuru ezers.
Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers.
Kusmurins Ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana.
Tulnikezers Ezers Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 2,9 ha; Tulniku ezers; Tūļnieku ezers; Ulnika ezers.
Aidinkels ezers Ķīnā (_Aydingköl_), Tjanšana Turpanas ieplakā, 154 m zjl.
Silavu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,0 m vjl., platība — 14 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~200 m, lielākais dziļums — 5,5 m, zemākais no Silavas ezeriem ar noteci uz Daugavu pa Silupīti.
Garais ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,1 m vjl., platība - 19,3 ha, garums - \~1,3 km, lielākais platums - \~0,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,6 m; Ilzas ezers.
Šumaņu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, 88,2 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzītes ezers; Šumānu ezers; Žīdu ezers.
Māsānu ezers ezers Līvānu novada Turku pagastā, platība - 1,6 ha; Mārsāņu ezers; Māsāņu ezers.
Līvānu ezers ezers Līvānu pilsētā un neliela daļa Līvānu novada Turku pagastā, platība — \~1 ha.
Duņieris Ezers Piejūras zemienē, Tukuma novada Lapmežciema pagastā, 2 km uz dienvidrietumiem no Lapmežciema, 1,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 0,7 km, platums - 0,4 km, dziļums - līdz 0,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Dūņera ezers; Dūņers; Dūņeris; Dūņieris; Dūņiers; Dūņu ezers.
Timseņš Ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers.
Melnezers Ezers Ropažu pagastā, platība - 5,8 ha; Tumšezers.
Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers.
Cūkezers ezers Talsu novada Strazdes pagastā un Tukuma novada Cēres pagastā, platība - 2,7 ha; Cūku ezers; Bezdibens.
Olēnu ezers ezers Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība - 1 ha.
Nūstiņu ezers ezers Tukuma novada Irlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Nustiņu ezers.
Bautelis ezers Tukuma novada Jaunpils pagastā, platība - 2,2 ha; Bauteles ezers; Bauteļu ezers.
Melnezers Ezers Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 2 ha.
Aklezers Ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 1,8 ha; Aklais ezers.
Akmeņradziņu ezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība - 3,6 ha.
Aklais ezers ezers Tukuma novada Lapmežciema pagastā, platība 1,8 ha; Aklezers
Kundziņu ezers ezers Tukuma novada Lestenes pagastā, platība — <1 ha.
Lainums ezers Tukuma novada Matkules pagastā, platība - 11 ha, garums - 580 m, platums - 250 m, lielākais dziļums - 1,5 m, eitrofs, aizaugums - 40%; Lainuma ezers.
Sēmes ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, 56,5 m vjl., platība — 48,6 ha, garums — 0,95 km, platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,3 m, eitrofs, aizaugums — \~25%.
Veļu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha.
Dziļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha.
Vecezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - <1 ha.
Koknesis Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,3 ha.
Klankšezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,5 ha; Klangšu dīķis; Klankšu ezers.
Zivene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 1,7 ha; Zivenis.
Mucnieku ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Mucenieku ezers.
Stulbezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,2 ha; Stulbais ezers; Stulbes ezers; Stulbis.
Līkaiņu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 3,9 ha.
Ciemene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers.
Mellene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Melleņu ezers; Melnenes ezers; Melnenis.
Ķeldes ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4,6 ha; Ķelda ezers; Ķeldas ezers.
Sīļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 8,8 ha; Sīļu ezers.
Pilsētas ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 13,9 ha; Brizulas ezers; Brizules ezers.
Vanadziņu ezers ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 3,2 ha.
Baltene Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 3,7 ha; Baltenis.
Pakuļezers Ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība 6,2 ha; Pakula ezers; Pakuļu ezers.
Spirgus ezers ezers Tukuma novada Slampes pagastā, gandrīz aizaudzis.
Melnezers Ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 1,3 ha; Mielezers.
Purva ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 4,5 ha; Purezers; Purvezers.
Raudas ezers ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,4 ha.
Purvezers Ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - <1 ha; Purva ezers.
Zvārguļu ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 1 ha.
Briežezers Ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 1,4 ha; Briežu ezers.
Vīkslas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,6 ha; Vīksalas ezers; Vīkseles ezers; Vīksnes ezers.
Sivēnu ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,7 ha; Sivenu ezers.
Seklis Ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 34,2 ha, dziļums - līdz 13,5 m; Sēklis; Sekļa ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers.
Jumpravas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 8,4 ha, garums — \~350 m, lielākais platums — \~300 m.
Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers.
Dzelzkalnis Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - <1 ha.
Varžezers Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 1 ha; Varžu ezers; Važu ezers.
Vaskaris Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers. Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers.
Rindzeles ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 4,5 m.
Adžigels ezers Turcijā (_Acigöl_), Afjonas (Afjonkarahisaras) un Denizli ilā.
Akšehirs Ezers Turcijā, Konjas ila rietumu daļā, platība - 350 km^2^, dziļums - līdz 7 m.
Andums Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m.
Vēršādiņa Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers.
Rūķis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers.
Sutainis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers.
Kukris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers.
Valdis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers.
Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers.
Trūdis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers.
Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers.
Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
Turnetresks Ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci.
Fātimidi Fatimas radītā musulmaņu dinastija, kas nomainīja Aglabidus un valdīja Tunisijā no 909. līdz 1171. gadam.
ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs.
bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs.
Fircks-Pedwahlen Firksa Pedoles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
ģenerālrezidents Francijas augstākais priekšstāvis Marokā un Tunisā.
Kapsa Gafsa, pilsētas Tunisijas vidienē sens nosaukums.
feska Galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
Langenfeld Garā muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
Ilzas ezers Garais ezers Turku pagastā.
tumšupieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji.
Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas.
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
Galipole Gelibolu pussala Turcijas Eiropas daļā.
Grahmatnes Grāmatneša muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
Grenzhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
Grunču Grunču grāvis - ūdenstece Tukuma novada Zentenes pagastā, ietek Engures ezerā.
lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības.
galbangumija Gumijas sveķi no vairākām "ferula" sugām Persijā, Afganistānā un Turkestānā, rodas no šo augu pienainās sulas.
Gavartines pilskalns Ģedušu pilskalns Turku pagastā.
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m.
kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
Manns Ģermāņu mitoloģijā - pirmais cilvēks, no zemes dzimušā dieva Tuisto dēls, triju ģermāņu cilšu grupējumu - ingveonu, istveonu un herminonu - pirmsencis un ciltstēvs.
Telepins Hatu-hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa un auglības dievs, kas pazūd un atrodas vai mirst un no jauna atdzimst.
Čelekena Hazara - pilsēta Turkmenistānā, Čelekenas pussalā.
Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs.
Arma Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei).
Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes.
Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju.
Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem.
Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas.
Pirva Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turvcija) mitoloģijā - dievs, kas saistīts ar karu un mirušo valstību.
Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina.
Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku.
turzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Tubaria"), Latvijā konstatētas 3 sugas.
tunikāti hordaiņu apakštips (_Tunicata_), jūras dzīvnieki, kuru kāpuriem ir horda, tiem ir vientuļas un koloniālas formas.
Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks.
Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs.
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m.
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā, Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km.
Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru.
Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.).
Agri ils Turcijā (_Ağri_), valsts austrumu daļā, Irānas pierobežā.
Adijamana ils Turcijas dienvidaustrumu daļā.
Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja.
Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra.
Afjonkarahisara Ils Turcijas rietumu daļā, robežojas ar Eskišehira, Konja, Isparta, Denizli, Ušaka un Kithaja ilu.
Buļļupe Imulas kreisā krasta pieteka Saldus, Tukuma novadā, garums - 30 km, kritums - 40,7 m.
Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera.
Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava.
Inzeem Inciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju.
Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis.
Frangrasians Irāņu mitoloģijā - un "Avestā" Turānas valdnieks, turāniešu ciltstēva Tura atvase, Irānas valdnieku nesamierināms ienaidnieks; Afrāsijābs.
saki Irāņu tauta Khotanas novadā Turkestānas dienvidrietumos; indoskiti.
Irmlau Irlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato.
Aleksandreta Iskenderona - pilsēta Turcijā, tās senāks nosaukums.
Smirna Izmira - pilsēta Turcijā, tās nosaukums līdz 1929. g.
Izmida Izmita - pilsēta Turcijā.
Kodžaeli Izmita - pilsēta Turcijā.
Jaunsātu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Grenču, Irlavas, Tumes, Zemītes un Kandavas pagasta teritorijā.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā.
Sudmaļu dzirnavezers Jaunmoku dzirnavezers Tumes pagastā.
Neu-Mocken Jaunmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
Neuenberg Jaunpils muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
tušķenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji.
tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji.
Jolotaņa Joletena, pilsēta Turkmenistānā.
Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m.
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai.
Maraša Kahramanmaraša, pilsēta Turcijā.
Kairuana Kairavāna, pilsēta Tunisijā.
Kaiwen Kaives muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Kaiseri Kajseri, pilsēta Turcijā.
Berghof Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Hohenberg Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Rotkaln Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Kurdistānas kalni kalni Āzijas dienvidrietumos (angļu val. “Kurdistan Range”), Turcijā, Irānā un Irākā, garums — līdz 400 km, lielākais augstums — 4168 m, augstākajās grēdās šļūdoņi; Kurdu kalni.
Mazāzijas kalniene kalniene Rietumāzijā, Turcijā, aizņem Mazāzijas pussalas lielāko daļu, garums - \~1200 km, platums - \~600 km, augstums pārsvarā - 800-1500 km vjl., lielākais augstums - 3916 m.
Beja kalns kalns Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaura Tahtali grēdas augstākā virsotne - 3054 m vjl.
Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans.
Kotura grēda kalnu grēda Armēnijas kalnienē (“Qutur”), uz Turcijas un Irānas robežas, garums — \~240 km, augstums — līdz 3623 m (Avrina kalns), vairāki atzari.
Augstais Atlass kalnu grēda Atlasa rietumos ("Haut Atlas"), garums - \~700 km, rietumu daļā augstums - 3000-4000 m (augstākā virsotne - Tubkals - 4165 m), austrumos - līdz 1500 m.
Binbogas grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā austrumos.
Tahtali grēda kalnu grēda Turcijas dienvidos, Taura kalnu ziemeļaustrumu daļā - Antitaurā, tā rietumos, augstākā virsotne - Beja kalns - 3054 m vjl.
Nuratavs Kalnu grēda, Turkestānas kalnu grēdas turpinājums Uzbekistānā, garums - 170 km, augstums - līdz 2165 m (Zargars), virsotnē kalnu stepes, nogāzēs krūmāji, stepes.
Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu.
Džilo Kalnu masīvs ("Gilo Dagi") Kurdistānas kalnos, Turcijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - 4168 m (Džilo kalns), virsotnēs apledojums; Džilodags.
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns).
Kilikijas Vārti kalnu pāreja ("Kuelek Bogazi") Taura kalnos (starp Bolkara un Aladaglara grēdu), Turcijas dienvidos, līdz 1800 m dziļš Čakitas upes kanjons savieno Anatolijas plakankalni ar Čukurovas zemieni.
Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā).
Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m.
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m.
Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m.
Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. "Pontus"), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni.
Taurs Kalnu sistēma Turcijā, Mazāzijas kalnienes un Armēnijas kalnienes dienvidu mala, garums - \~1000 km, augstums - līdz 3726 m (Demirkazika smaile), šķērso aizas un kalnu pārejas.
Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m.
Čukņupe Kalnupe Tukuma un Engures novadā.
Velna dīķis Kaners, zivju dīķis Turlavas pagastā.
Kappeln Kapeļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
kereksuri Kapu izbūves (1. gt. p. m. ē. un 6.-10. gs. m. ē.) Mongolijā, Tuvas Autonomajā Republikā un Aizbaikālā (Krievijā); no akmeņiem izveidotie kurgāni apjozti ar kvadrātveida vai riņķveida mūra žogu, kam piebūvēti riņķveida klāsti.
Rietumeifrata Karasu, upe Turcijā, satekot ar Muratu veido Eifratu.
Kahre Kāres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Karklen Karkles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
turku pupas kāršu pupu nosaukums bijušajā Krievijas impērijā, kur tās sākotnēji (18. gs.) ieveda no Turcijas.
bumbuļkartupeļi Kartupeļu sugu sekcija ("Tuberarium"), kam ir apakšzemes bumbuļi.
Kaserina Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos.
Kaserīna Kasraina, pilsēta Tunisijas rietumos.
ziemas kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma brumale syn. Tulostoma mammosum").
skropstainais kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma fimbriatum").
Aizkaukāzs Kaukāza dienvidu daļa uz dienvidiem no Galvenās Kaukāza grēdas līdz Turcijas un Irānas robežai, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā.
Imulas Staburags Kauķa kalns Tukuma novada Matkules pagastā.
Kaulitzen Kaulices muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
sipahi Kavalēristi Turcijas regulārajā armijā 15.-18. gs., kurus uzturēja Turcijas valdība.
Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
Kaziņu Kaziņu dīķis - atrodas Tukuma novada Slampes pagastā, platība - 7 ha.
Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu.
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā "Kypros", turku valodā "Kibris"), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
Friedrichshof Klagates muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Kliģu Kliģu ezers - atrodas Spārenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 56,5 m vjl., platība - 21,8 ha, garums - 590 m, platums - 450 m, vidējais dziļums līdz dūņām - 5,7 m, lielākais dziļums - 15,1 m, eitrofs, aizaugums - neliels (5-15%).
Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Knaukenhof Knauķes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Kodžaeli Koadželi pussala - atrodas Mazāzijas pussalas ziemeļrietumu daļā ("Kocaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, garums - 75 km, platums - līdz 50 km, pauguraina, augstums - līdz 537 m.
Kogeln Koguļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
Tuvie un Vidējie austrumi kopējs termins, kas faktiski aizstāj terminu "Tuvie Austrumi".
Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
turaidieši Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Turaida" iedzīvotāji.
tornītis Krustziežu dzimtas ģints ("Turritis"), 3 sugas (Eirāzijā, Āfrikas kalnos), Latvijā konstatēta 1 suga.
Tutinova Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tutinava" nosaukuma variants.
Kukschen Kukšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Torlova Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
Turlava Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Grantiņi" bijušais nosaukums.
jāmaiķnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāmaiķi" iedzīvotāji.
kalējnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalēji" iedzīvotāji.
klosternieks Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Klostere" iedzīvotājs.
ķikurnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķikuri" iedzīvotāji.
libiņnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" iedzīvotāji.
marenieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Maras" iedzīvotāji.
mesternieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Mestera muiža" iedzīvotāji.
platgalnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Platgale" iedzīvotāji.
torlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Torlava" iedzīvotāji.
Lipaiķi Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" bijušais nosaukums.
turlavnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Turlava" iedzīvotāji.
urālnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Urāle" iedzīvotāji.
ziemeļnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeļi" iedzīvotāji.
Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums.
Turlauskaja Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Turlausche Kuldīgas novada Turlavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Ķoniņciema elku birzs kulta vieta Kuldīgas novada Turlavas pagastā līdzās Ķoniņciemam, pie Kuldīgas-Aizputes autoceļa, mūsu dienās to iezīmē koki un krūmi, kas aug \~1 ha lielā teritorijā.
kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
Kulwen Kulves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
bey Kungs; augstāko turku ierēdņu un virsnieku tituls; arī Tunisas valdnieka tituls.
Kurdistāna Kurdu apdzīvots novads Rietumāzijā (angļu val. "Kurdistan"), gk. Armēnijas un Irānas kalnienēs, Irakas, Irānas, Sīrijas un Turcijas teritorijā.
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
Lippayten Kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1253. g. minēta apdzīvotā vieta, kas domājams atradās Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Lipaiķu pilskalnā.
māllēpe kurvjziežu dzimtas ģints (“Tussilago”), kurā ir tikai 1 suga.
enoze Kustība par Kipras apvienošanos ar Grieķiju, kas sākās 20. gs. 30. gados un noveda pie ūnijas ar Grieķiju pasludināšanas 1974. g., Turcijas iebrukuma Kiprā un salas sadalīšanas divās zonās.
Tūķauci Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Tukiši" nosaukuma variants.
Ķikuri Ķikuru ezers - atrodas Apriķu līdzenumā, Kuldīgas novada Turlavas pagastā, 38,7 m vjl., platība - 21,6 ha, gandrīz apaļa ezerdobe, diametrs - \~500 m, dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 10%.
Kukuru ezers Ķikuru ezers Turlavas pagastā.
tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 69. elements, Tm (agrāk arī Tu), atommasa - 168,9342, zināmi 14 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
Kua-Fu Ķīniešu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar tumsas valstību, pazemes valdnieka Hou-Tu mazdēls.
Abaushof Ķūķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagasta teritorijā.
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka.
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe.
Lammingen Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
Lievenhof Lamiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
oksitropis Latvijā rets stepju elements, tauriņziedis pazvilu stublāju un bāli dzelteniem ziediem, sastopams tikai pie Tukuma, Siguldas un Indras.
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā.
Tutini Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukuma variants.
Tutyni Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Tutani" nosaukums latgaliski.
Pagravu strauts Lazdukalna strauta kreisā krasta pieteka Tukuma novada Zantes pagastā.
agranulārais leikocīts leikocīts bez graudiņiem citoplazmā: limfocīts, monocīts, plazmocīts un Tirka (Turk) iritācijas šūnas.
Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
Anno lībiešu vecākais Turaidas novadā 12. gs. beigās un 13. gs 1. pusē, kurš 12. gs. 90. gados brīdinājis bīskapu Meinartu par lībiešu sazvērestību, pastāv uzskats, ka bijis pirmais Turaidas novadā kristītais lībietis.
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
Libingen Libiņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
Izmitas līcis līcis Marmora jūras austrumu daļā ("Izmit Körfezi"), Mazāzijas ziemeļrietumu piekrastē, Turcijā, garums — 52 km, platums pie ieejas — 6 km, dziļums — līdz 183 m.
Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis.
hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
Zejas-Burejas līdzenums līdzenums Krievijas Amūras apgabalā, starp Zeju, Amūru un Turanas grēdas priekškalnēm, augstums 200-300 m, smilšmāla nogulumi, Burejas baseina ogļu atradnes.
Augšzejas līdzenums līdzenums Pieamūrā, starp Tukuringas un Džagdi grēdu dienvidos un Stanovaja grēdāju ziemeļos, garums - \~300 km, augstums - līdz 500 m.
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri).
Liekne Liekna, Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novadā.
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe.
Vecmuižas upīte Liekņas kreisā satekupe Talsu novada Balgales pagastā, augštece Tukuma novada Cēres pagastā.
Aces ezers Lielā Ace, ezers Tukuma novadā.
vilajets Liela administratīvi teritoriāla vienība Turcijā.
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā.
Meandra Lielā Menderesa, upe Turcijā, tās senāks nosaukums.
Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru.
Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m.
Stambula Lielākā Turcijas pilsēta un osta ("Istanbul"), ila administratīvais centrs, atrodas Bosfora šauruma dienvidu daļā un Zelta Raga līča krastos, pie Marmora jūras, lielākā daļa pilsētas atrodas Eiropā, mazākā Āzijā, abas daļas pāri Bosforam savieno 2 tilti, 14377000 iedzīvotāju (2013. g.).
vali Lielas administratīvi teritoriālas vienības (vilajeta) Turcijā pārvaldītāja tituls.
Gross-Blieden Lielblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā.
Pitkērna Lielbritānijas aizjūras teritorija - Pitkērnas, Hendersona, Djusī un Oneo sala (angļu val. "Pitcairn" / "Pitcairn, Henderson, Ducie and Oneo Islands"), atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā, uz dienvidaustrumiem no Tuamotu salām, kopējā platība - 43 kvadrātkilometri, 48 iedzīvotāji, lielākais augstums - 347 m vjl.
Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
sandžaks Lielo provinču jeb vilajetu administratīvs iedalījums Turcijā no 15. gs. līdz 1921. g.
Gross-Santen Lielzantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
beirpurvieši Līgatnes novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurve" (arī "Beirupurvs") iedzīvotāji.
Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā.
Konjas plato Likaonas līdzenums Turcijā, Anatolijas plakankalnes dienvidu daļā.
Līkija Līkijas pussala - atrodas Mazāzijas pussalas dienvidu daļā, Turcijā, aizņem Eimali, Bedaga un Tekas grēda.
jatagans Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām.
sniedzīte Liliju dzimtas ģints ("Chionodoxa"), krāšņumaugs, ģintī 5 vai 6 sugas, savvaļā aug Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos.
tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu.
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
Listūhila Listouela, pilsēta Īrijā ("Lios Tuathail"), tās nosaukums īru valodā.
Aizpūrīši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurieši" nosaukuma variants.
Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski.
Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski.
Orsminieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants.
Beirupūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Beirupurvs" nosaukuma variants.
Ceukuli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Cūkuļi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Dorvas Cepļi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukuma variants.
Ceplis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Darvas Cepļi" nosaukums latgaliski.
Drikšni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Drikšņi" nosaukums latgaliski.
Dubnys vīnsātis Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Dubnas viensētas" nosaukums latgaliski.
Gaini Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gaiņi" nosaukums latgaliski.
gavārtienieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gavārtiene" iedzīvotāji.
gavartinieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Gavartine" iedzīvotāji.
grugulieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Grugules" iedzīvotāji.
jaujieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji.
Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski.
jaunmuizieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji.
jaunbirzacieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzaki" iedzīvotāji.
jaunsilavieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsilava" iedzīvotāji.
Koršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukuma variants.
Kuoršinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kāršenieki" nosaukums latgaliski.
kivlenieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" iedzīvotāji.
lielojurieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Lielojuri" iedzīvotāji.
mālnieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mālnieki" iedzīvotāji.
Mozuos Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Silavas" nosaukums latgaliski.
Peisinīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peisenieki" nosaukuma variants.
peiveliški Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Peiviliški" iedzīvotāji.
pēternieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
Rūbežnīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
rožupieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rožupe" iedzīvotāji.
rubenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji.
saliešāni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" iedzīvotāji.
Dīveņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukuma variants.
Dīveni Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Siladieviņi" nosaukums latgaliski.
Sprūģi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukuma variants.
Sprūgi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silasproģi" nosaukums latgaliski.
Mazās Silavas Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Sylovys Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" nosaukums latgaliski.
sīlieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
smelcējieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Smelcēja" iedzīvotāji.
sprodzieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" iedzīvotāji.
starieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji.
Tilta Ģeduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukuma variants.
Tylta Geduši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Tilta Geduši" nosaukums latgaliski.
turcieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Turki" iedzīvotāji.
turkānieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Turki" iedzīvotāji.
Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants.
Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski.
Drikšņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" daļa.
vecelieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji.
Veceli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
veigurieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veiguri" iedzīvotāji.
vilkājieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" iedzīvotāji.
Vylkuoji Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski.
vilmenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" iedzīvotāji.
Vuškornīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukuma variants.
Vuškōrīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukums latgaliski.
zundānieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Zundāni" iedzīvotāji.
Kolna Pūrs Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapurvs” nosaukuma variants.
Spēles Ķeiri Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas “Spēlesķeiri” nosaukuma variants.
Laizeem Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma.
Tutāni Ludzas novada apdzīvotās vietas "Tutini" nosaukuma variants.
tutinieši Ludzas novada Cirmas pagasta apdzīvotās vietas "Tutiņi" iedzīvotāji.
ulemi Mācītie musulmaņu teologi un tiesībnieki Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs.
lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni.
baltvēdere Māllēpe ("Tussilago farfara").
baltvēderene Māllēpe ("Tussilago farfara").
baltvēderenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
baltvēderes Māllēpe ("Tussilago farfara").
cūklēpe Māllēpe ("Tussilago farfara").
cūkpiene Māllēpe ("Tussilago farfara").
gārsenīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
kumeļpēda Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpa Māllēpe ("Tussilago farfara").
ļēpa Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpas Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpene Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpes Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpīši Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēpīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
lēplapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālainīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālainītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālene Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālenīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālenītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
māleņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllapeņa Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllapene Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllapenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllapītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpa Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpene Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpenes Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpji Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēppuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālpuķīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
mālpuķītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamaša Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamašlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamāšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamāšnītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamāte Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamātīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
pamātlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
pienene Māllēpe ("Tussilago farfara").
plekši Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltlape Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltlapes Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltlapis Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltlapīte Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltlapītes Māllēpe ("Tussilago farfara").
saltslape Māllēpe ("Tussilago farfara").
šaltupis Māllēpe ("Tussilago farfara").
trumlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūklapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūklapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūkšlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūkšņlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūkšņlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūskene Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūsklapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūsklapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
tūskulapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālandas Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālantas Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālantlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālodzene Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālodžlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
vālodžlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
varlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
vārlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
vārlape Māllēpe ("Tussilago farfara").
vārlapji Māllēpe ("Tussilago farfara").
vērlapa Māllēpe ("Tussilago farfara").
vērlapas Māllēpe ("Tussilago farfara").
māllēpene Māllēpe ("Tussilago").
mālene Māllēpes ("Tussilago").
pamāšņas Māllēpes ("Tussilago").
saltlape Māllēpes ("Tussilago").
Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
Meriča Marica, upes lejteces nosaukums Turcijā.
Arda Maričas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos (lejtece Grieķijā un Turcijā), garums - 278 km, sākas Rodopos, šaurā aizā šķērso kalnus.
Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks.
Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām.
Mārsāņu ezers Māsānu ezers Turku pagastā.
Māsāņu ezers Māsānu ezers Turku pagastā.
kantars Masas mērvienība Tuvo Austrumu zemēs - lielums stipri mainīgs: no 45- 80 kg dažās zemēs līdz 230-320 kg citās.
Matkuln Matkules muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Matkules pagastā.
mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos.
Anatolija Mazāzijas nosaukums no 5. gs. p. m. ē., kopš 20. gs. 20. gadiem Turcijas daļa Mazāzijas pussalā.
Klein-Duhren Mazdūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.).
zonārs Melna josta, ko Turcijā nēsā kristīgie un žīdi atšķirībā no muhamedāņiem.
svelpīte Melnais meža strazds ("Turdus merula").
melnais meža strazds melnais mežastrazds ("Turdus merula").
lakstīgalas pusbrālis melnais purva strazds ("Turdus merula").
perigora Melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā; perigē.
melnrīkles strazds melnrīkles mežastrazds ("Turdus ruficollis atrogularis").
Ferivila Menzelburgība - pilsēta Tunisijā, tās senāks nosaukums.
Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats.
melnais mežastrazds mežastrazdu ģints suga ("Turdus merula"), kas Latvijā sastopama samērā bieži.
silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs; persona, kam ir šāds tituls.
muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju.
Murgaba Murgapa, upe Turkmenistānā.
aga Mūsdienu Turcijā - turīga zemnieka uzrunāšanas forma; dažreiz arī personvārda sastāvdaļa.
lira naudas pamatvienība Turcijā, (Itālijā līdz 2002. g. 28. februārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme.
tuberkulārija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Tuberculariaceae"), saprofīti, retāk pusparazīti un augu parazīti, Latvijā konstatēts 14 ģinšu, 34 sugas.
Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā.
tukumnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukumi" jeb "Tukums" iedzīvotāji.
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
Mērsraga novads nodibināts 2010. g. beigās atdaloties no Rojas novada un patstāvīgu darbu uzsāka 2011. g. janvārī, ietvēra tikai bijušo Mērsraga pagastu, robežojās ar Tukuma, Talsu un Rojas novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci, 2021. g. atjaunots Mērsraga pagasts, kas iekļauts Talsu novadā.
rajati Nodokļu maksātāji zemnieki un pilsētu iedzīvotāji feodālisma laikā (no 9. gs.) Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs.
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju.
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju.
Vidējie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā, starp Eiropu un Pakistānu, dažkārt aizstāj terminu "Tuvie Austrumi", bet biežāk ar to apzīmē Tuvo Austrumu valstis kopā ar Irānu un Afganistānu.
Tursiops tursio nosaukuma "Tursiops truncatus" sinonīms.
Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu.
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
pašaliks Osmaņu impērijā (Turcijā) - apgabals, kuru pārvaldīja pašā.
Ohschelei Ošlejas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
Eckendorf Ozolu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
dīvāns Padomdevēja institūcija (bijušajā sultānu Turcijā).
Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam.
Aizupes pagasts pagasts bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorijas lielākā daļa mūsu dienās ietilpst Vānes pagastā un neliela daļa - Zantes pagastā.
Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja.
Bikstu pagasts pagasts Dobeles novada rietumu daļā, robežojas ar Annenieku un Zebrenes pagastu, kā arī ar Saldus un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bixten, krieviski — Bikstenskaja.
Jaunbērzes pagasts pagasts Dobeles novada ziemeļu daļā, robežojas ar Bērzes un Dobeles pagastu, kā arī ar Tukuma un Jelgavas novadu.
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja.
Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja.
Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja.
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja.
Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja.
Rudzātu pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes un Turku pagastu, kā arī ar Krustpils, Riebiņu un Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rudzatskaja.
Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja.
Remtes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Blīdenes, Brocēnu un Gaiķu pagastu, kā arī ar Tukuma un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Remten, krieviski — Remtenskaja.
Šķēdes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Gaiķu un Jaunlutriņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Tukuma novadu.
Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu.
Balgales pagasts pagasts Talsu novada austrumu daļā, sākotnēji pastāvējis 19. gs. 80. gados, bet 1891. g. pievienots Zentenes pagastam, no 1945. g. Balgales ciems, kas 1990. g. pārdēvēts par pagastu, administratīvais centrs Dursupē, robežojas ar Cēres, Strazdes un Laucienes pagastu, kā arī ar Tukuma novada Zentenes pagastu.
Ķūļciema pagasts pagasts Talsu novadā, Engures ezera rietumu krastā, robežojas ar Laucienas un Mērsraga pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta lielākā daļa pirmskara Mērsraga pagasta, daļa Laucienes pagasta un neliela daļa Upesgrīvas pagasta teritorijas.
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja.
Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja.
Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā.
Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu.
Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja.
Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja.
Jaunsātu pagasts pagasts Tukuma novada rietumu daļā ar administratīvo centru Abavniekos, robežojas ar Pūres, Tumes un Irlavas pagastu, kā arī ar Kandavas novadu.
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja.
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja.
Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā.
Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja.
Zentenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Sēmes, Pūres un Cēres pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Senten, krieviski — Zentenskaja.
Sēmes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Smārdes, Tumes, Pūres un Zentenes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehmen, krieviski — Semenskaja.
Lestenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Irlavas, Degoles, Slampes, Džūkstes un Jaunpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lesten, krieviski — Lestenskaja.
Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā.
Engures pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Lapmežciema un Smārdes, Sēmes un Zentenes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Angern, krieviski — Angernskaja.
Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja.
Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja.
Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja.
Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja.
Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta.
Cēres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Pūres un Kandavas pagastu, kā arī ar Talsu novadu.
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja.
alloucha Paklāji Tunisijā, kas austi bēškrāsas un brūnās vai melnās un baltās krāsas salikumos, pamatā ar stilizētu astoņstūrveida ornamentiku un ziedu motīviem.
trumu lapas parastā māllēpe ("Tussilago farfara").
šauslape parastā māllēpe ("Tussilago farfara").
liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
Urartu valsts pastāvēja 9.-6. gs. p. m. ē. Armēnijas kalnienē (tag. Armēnijas, Turcijas un Irānas ter.).
Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
Milzkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu.
Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā.
Praviņu pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Degoles un Slampes pagastā.
Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā.
Vecmoku pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Sēmes un Tumes pagastā.
Dzirciema pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Zentenes un Pūres pagastā.
Reņģes pagasts pastāvēja līdz 1925. gadam toreizējā Tukuma apriņķī, pārdēvēts par Zebrenes pagastu (tagad Dobeles novadā).
Līvānu novada lauku teritorija pastāvēja Preiļu rajonā 1999.-2009. g., ietvēra Turku un Rožupes pagasta teritoriju
Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā.
Ziemeļkipra pašpasludināta valsts (prezidentāla republika) Turcijas aizbildniecībā, "de iure" Kipras sastāvdaļa, galvaspilsēta - Nikosija (Lefkoša), platība - 3355 kvadrātkilometri, 265100 iedzīvotāju (2006. g.).
Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus.
Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m.
Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus").
pelēkais strazds pelēkais mežastrazds ("Turdus pilaris").
perigē Perigora - melno trifeļu suga "Tuber melanosporum", ko audzē Perigē apvidū dienvidrietumu Francijā.
šahsads Persijas, Afganistānas, Turcijas un Indijas prinču tituls.
erāriji Personas, kas pēc Romas karaļa Servija Tullija cenza sistēmas nemaksāja cenza nodokļus, bet galvas naudu.
Peterial Pētertāles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
Blieden Pilsblīdenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdenes pagastā.
Andhoja Pilsēta Afganistānas ziemeļu daļā, Turkmenistānas pierobežā, \~30000 iedzīvotāju.
Zarzaitina Pilsēta Alžīrijā, kalnrūpniecības centrs Sahāras austrumos, pie Lībijas robežas, lielas naftas atradnes, naftas vads uz Sehiru (Tunisijā).
Vinza Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumos ("Ouenza"), pie Tunisijas robežas, Tibisas vilājas ziemeļos, 52700 iedzīvotāju (2008. g.).
Tibisa Pilsēta Alžīrijas ziemeļaustrumu daļā, pie Tunisijas robežas, 180600 iedzīvotāju (2004. g.).
Agilaresa pilsēta Argentīnā (_Aguilares_), Tukumanas provincē.
Tukumana Pilsēta Argentīnā ("Tucuman"), provinces administratīvais centrs, 527600 iedzīvotāju (2009. g.).
Tūsonisteitsa Pilsēta ASV ("Tucson Estates"), Arizonas štatā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
Tūsona Pilsēta ASV ("Tucson"), Arizonas štatā, 528000 iedzīvotāju (2014. g.).
Tulērī Pilsēta ASV ("Tulare"), Kalifornijas štatā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
Talahoma Pilsēta ASV ("Tullahoma"), Tenesī štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
Talsa Pilsēta ASV ("Tulsa"), Oklahomas štatā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tjūpelo Pilsēta ASV ("Tupelo"), Misisipi štatā, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
Tērloka Pilsēta ASV ("Turlock"), Kalifornijas štatā, 71200 iedzīvotāju (2014. g.).
Taskalūsa Pilsēta ASV ("Tuscaloosa"), Alabamas štatā, 96100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tulna Pilsēta Austrijā ("Tulln"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tirnhauta Pilsēta Beļģijas ziemeļos ("Turnhout"), Antverpenes provincē, osta Tirnhautas kanāla krastā, 43000 iedzīvotāju (2016. g.).
Gračanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gradačaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalesija Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kladaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Lukavaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
Sapna Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Srebrenika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.).
Teočaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tuzla Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.).
Živinice Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
Čeliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Banoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tutrakana Pilsēta Bulgārijā ("Tutrakan"), Silistras apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Jambola Pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.).
Blaņaka Pilsēta Francijā ("Blagnac"), Dienvidu-Pireneju reģiona Augšgaronnas departamentā, Tulūzas piepilsēta, tās ziemeļrietumu nomalē, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
Karnūlu Pilsēta Indijas dienvidu daļā ("Karnulu"), Āndhra Pradešas štatā, Tungabadras labajā krastā, 424900 iedzīvotāju (2011. g.).
Tjūma Pilsēta Īrijā ("Tuaim"), Konahtas provincē, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
Talamora Pilsēta Īrijā ("Tullamore"), Lensteras provincē, 11300 iedzīvotāju (2011. g.).
Aviljāna Pilsēta Itālijā ("Avigliana"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
Borgaro Torinēze pilsēta Itālijā ("Borgaro Torinese"), Turīnas reģiona Pjemontas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
Karinjāno Pilsēta Itālijā ("Carignano"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Karmanjola Pilsēta Itālijā ("Carmagnola"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kaselle Torinēze pilsēta Itālijā ("Caselle Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kastellamonte Pilsēta Itālijā ("Castellamonte"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kjēri Pilsēta Itālijā ("Chieri"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kivaso Pilsēta Itālijā ("Chivasso"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
Čirie Pilsēta Itālijā ("Cirie"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kollenja Pilsēta Itālijā ("Collegno"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 49300 iedzīvotāju (2014. g.).
Džavēno Pilsēta Itālijā ("Giaveno"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
Ivrea Pilsēta Itālijā ("Ivrea"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
Lanco Torinēze pilsēta Itālijā ("Lanzo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 5150 iedzīvotāju (2014. g.).
Monkaljēri Pilsēta Itālijā ("Moncalieri"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 55800 iedzīvotāju (2014. g.).
Nikelīno Pilsēta Itālijā ("Nichelino"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
Olevāno sul Tušāno pilsēta Itālijā ("Olevano sul Tusciano"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
Orbasāno Pilsēta Itālijā ("Orbassano"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
Pinerolo Pilsēta Itālijā ("Pinerolo"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34900 iedzīvotāju (2014. g.).
Pjosasko Pilsēta Itālijā ("Piossasco"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Rivarolo Kanavēze pilsēta Itālijā ("Rivarolo Canavese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
Rivoli Pilsēta Itālijā ("Rivoli"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 48600 iedzīvotāju (2014. g.).
Sanmauro Torinēze pilsēta Itālijā ("San Mauro Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
Santena Pilsēta Itālijā ("Santena"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
Setīmo Torinēze pilsēta Itālijā ("Settimo Torinese"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
Susa Pilsēta Itālijā ("Susa"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.).
Tulje Pilsēta Itālijā ("Tuglie"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tūri Pilsēta Itālijā ("Turi"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
Tursi Pilsēta Itālijā ("Tursi"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tuskānija Pilsēta Itālijā ("Tuscania"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.).
Venārija Reāle pilsēta Itālijā ("Venaria Reale"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
Turīna Pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. "Torino"), atrodas Rietumalpu piekājē, Po upes krastos, Pjemontas reģiona un Turīnas provinces administratīvais centrs, 872600 iedzīvotāju.
Genjeli Pilsēta Kipras salā, Ziemeļkipras Turku Republikā, 11900 iedzīvotāju (2006. g.).
Sulukta Pilsēta Kirgizstānā, Ošas apgabala dienvidrietumos, Turkestānas grēdas ziemeļu nogāzē 1380 m vjl., 20700 iedzīvotāju (2009. g.).
Tunha Pilsēta Kolumbijā ("Tunja"), Austrumkordiljerā 2820 m vjl., Bojakas departamenta administratīvais centrs, 191900 iedzīvotāju (2016. g.).
Musana Pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļu daļā ("Musan"), Tumanganas kreisajā krastā, 123700 iedzīvotāju (2008. g.).
Sonbona Pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.).
Suvorova Pilsēta Krievijā ("Suvorov"), Tulas apgabala rietumos, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
Tjumeņa Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, osta Turas krastā, 679900 iedzīvotāju (2014. g.).
Kļinci Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Turosnas krastos, 61900 iedzīvotāju (2014. g.).
Krasnoturjinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala ziemeļrietumos, Turjas krastos, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
Verhņaja Tura pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas augšteces rajonā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
Turinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas krastos, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
Verhoturje Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas kreisajā krastā, 8770 iedzīvotāju (2014. g.).
Karpinska Pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turjas krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
Novomoskovska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 128000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. - Bobriki, 1934.-1961. g. - Staļinogorska.
Kimovska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
Uzlovaja Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, 53300 iedzīvotāju (2014. g.).
Bogorodicka Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
Beļova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala rietumos, rajona administratīvais centrs, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
Veņova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļaustrumos, Veņovkas krastos, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Aļeksina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Čekaļina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 1000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1944. g. saucās - Ļihvina.
Jasnogorska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
Kirejevska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
Jefremova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 3760 iedzīvotāju (2014. g.).
Ščokina Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 58500 iedzīvotāju (2014. g.).
Donska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļipki Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 8950 iedzīvotāju (2014. g.).
Bolohova Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, 9160 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
Plavska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Plavas krastos, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Sovetska Pilsēta Krievijā, Tulas apgabalā, Upas kreisajā krastā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.).
Lastunasa Pilsēta Kubā ("Las Tunas"), provinces administratīvais centrs, 150500 iedzīvotāju (2006. g.).
Turpana Pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Turpan"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona ziemeļaustrumos, 570000 iedzīvotāju (2003. g.).
Jūrmala Pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu.
Kandava Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
Gadāmisa Pilsēta Lībijā ("Ghadāmis"), oāze un pilsēta Lībijas ziemeļrietumos pie Alžīrijas un Tunisijas robežas, \~10000 iedzīvotāju (2011. g.).
Tubruka Pilsēta Lībijā ("Tubruq"), 131100 iedzīvotāju (2003. g.).
Adema pilsēta Lībijas ziemeļaustrumos (_Al ʻAdam_), uz dienvidiem no Tubrukas.
Ambuvumbe Pilsēta Madagaskarā, Tuliaras reģionā, 57000 iedzīvotāju (2001. g.).
Bogazkeja Pilsēta Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā), senās Hetu valsts galvaspilsētas (XVII-XIII gs. p. m. ē.) Hatusasas vietā.
Tula Pilsēta Meksikā ("Tula"), Idalgo pavalstī, 103900 iedzīvotāju (2011. g.).
Tustlagutjerresa Pilsēta Meksikā ("Tuxtla Gutierrez"), Čjapasas pavalsts administratīvais centrs, 490500 iedzīvotāju (2005. g.).
Tuspana Pilsēta Meksikas Halisko pavalstī ("Tuxpan"), 33700 iedzīvotāju (2007. g.).
Tuspana Pilsēta Meksikas Najaritas pavalstī ("Tuxpan"), 28500 iedzīvotāju (2006. g.).
Tuspana Pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī ("Tuxpan", arī "Tuxpam de Rodriguez Cano"), osta Tuspanas lejteces apvidū, 78500 iedzīvotāju (2005. g.).
Tibergena Pilsēta Nīderlandē ("Tubbergen"), Overeiselas provincē, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Turnumegurele Pilsēta Rumānijā ("Turnu-Magurele"), Teleormanas žudecā, 24800 iedzīvotāju (2011. g.).
Isakča Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
Mečina Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
Babadaga Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
Sulina Pilsēta Rumānijā, Tulčas žudecā, pie Donavas deltas vidējā atzara ietekas Melnajā jūrā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
Tigranokerta Pilsēta senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera, tagadējā Farkinas ciemata vietā (Turcujā), senās Armēnijas galvaspilsēta Tigrana II valdīšanas laikā, dibināta 77. g. p. m. ē., romieši to nopostīja 69. g. p. m. ē.
Tutina Pilsēta Serbijā ("Tutin"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
Ribaroha del Turija pilsēta Spānijā ("Ribarroja del Turia"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
Tudela Pilsēta Spānijā ("Tudela"), Navarras autonomajā apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
Amrisvīle Pilsēta Šveicē ("Amriswil"), Turgavas kantonā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Arbona Pilsēta Šveicē ("Arbon"), Turgavas kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bišofscelle Pilsēta Šveicē ("Bischofszell"), Turgavas kantonā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Dīsenhofene Pilsēta Šveicē ("Diessenhofen"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Frauenfelde Pilsēta Šveicē ("Frauenfeld"), Turgavas kantona administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2013.).
Kreiclingene Pilsēta Šveicē ("Kreuzlingen"), Turgavas kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.).
Štekborna Pilsēta Šveicē ("Steckborn"), Turgavas kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tūzisa Pilsēta Šveicē (fr., vācu "Thusis", it. "Tosana", retoromāņu "Tusan"), Graubindenes kantonā, 2950 iedzīvotāju (2013. g.).
Cīrihe Pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. "Zurich", vācu "Zürich", it. "Zurigo", retoromāņu "Turitg"), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.).
Adžīma pilsēta Tunisijā (_Ajīm_), Džerbas salas dienvidrietumu daļā.
Gābisa Pilsēta Tunisijā, Vidusjūras krastā, 106600 iedzīvotāju (2000. g.).
Monastīra Pilsēta Tunisijas austrumos ("Al Munastīr"), Vidusjūras krastā, vilājas administratīvais centrs, 93300 iedzīvotāju (2014. g.).
Sehira Pilsēta Tunisijas austrumos ("Sekhira"), naftas izvedosta Gabesas līča krastā, \~10000 iedzīvotāju.
Sfāksa Pilsēta Tunisijas austrumos, vilājas administratīvais centrs, 265100 iedzīvotāju (2004. g.).
Kairavāna Pilsēta Tunisijas Republikā ("Al Qayrawān"), vilājas administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2004. g.).
Sūsa Pilsēta Tunisijas Republikā, 173000 iedzīvotāju (2004. g.); Susa.
Muknīna Pilsēta Tunisijas Republikā, 48400 iedzīvotāju (2004. g.).
Tadāmena-Mnīhla Pilsēta Tunisijas Republikā, Tunisas piepilsēta, 118500 iedzīvotāju (2004. g.).
Arjāna Pilsēta Tunisijas Republikā, Tunisas piepilsēta, 97700 iedzīvotāju (2004. g.).
Gafsa Pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, 84700 iedzīvotāju (2004. g.).
Binzarta Pilsēta Tunisijas Republikā, vilājas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 114400 iedzīvotāju (2004. g.).
Kasraina Pilsēta Tunisijas rietumos ("Al Qasrayn"), vilājas administratīvais centrs, 439200 iedzīvotāju (2014. g.).
Tauzera Pilsēta Tunisijas rietumos ("Tauzar"), tāda paša nosaukuma oāzē, vilājas administratīvais centrs, 37400 iedzīvotāju (2015. g.).
Nābula Pilsēta Tunisijas ziemeļaustrumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2004. g.).
Menzelburgība Pilsēta Tunisijas ziemeļos ("Menzel Bourguiba"), Binzartas vilājā, Binzartas ezera dienvidu krastā, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bādža Pilsēta Tunisijas ziemeļos, pie Tunisas-Annabas (Alžīrijā) autoceļa, vilājas administratīvais centrs, dibināta 1. gs. p. m. ē.
Kefa Pilsēta Tunisijas ziemeļrietumos ("El Kef"), vilājas administratīvais centrs, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
Abana pilsēta Turcijā (_Abana_), Kastamonu ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Afšina pilsēta Turcijā (_Afşin_), Kahramanmarašas ilā, 43200 iedzīvotāju (2013. g.).
Agri pilsēta Turcijā (_Ağri_), ila administratīvais centrs, 107800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ahlata pilsēta Turcijā (_Ahlat_), Bitlisas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ahmetli pilsēta Turcijā (_Ahmetli_), Manisas ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Adžipajama Pilsēta Turcijā ("Acipayam"), Denzili ilā, 13700 iedzīvotāju (2013. g.).
Adakli Pilsēta Turcijā ("Adakli"), Bingelas ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Adapazari Pilsēta Turcijā ("Adapazari"), Sakarjas ila administratīvais centrs, 244700 iedzīvotāju (2013. g.).
Adildževaza Pilsēta Turcijā ("Adilcevaz"), Bitlisas ilā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
Afjonkarahisara Pilsēta Turcijā ("Afyon Kara Hisar"), ila administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.); Afjona.
Ahirli Pilsēta Turcijā ("Ahirli"), Konjas ilā, 830 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajandžika Pilsēta Turcijā ("Ayancik"), Sinopas ilā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajbasti Pilsēta Turcijā ("Aybasti"), Ordu ilā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajdindžika Pilsēta Turcijā ("Aydincik"), Jozgatas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajdinčika Pilsēta Turcijā ("Aydincik"), Mersinas ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajdintepe Pilsēta Turcijā ("Aydintepe"), Bajburtas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajrandži Pilsēta Turcijā ("Ayranci"), Karamanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajvacika Pilsēta Turcijā ("Ayvacik"), Čanakales ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajvadžika Pilsēta Turcijā ("Ayvacik"), Samsunas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajvalika Pilsēta Turcijā ("Ayvalik"), Balikesiras ilā, 37200 iedzīvotāju (2013. g.).
Akhisara Pilsēta Turcijā ("Akhisar"), Manisas ilā, 107100 iedzīvotāju (2013. g.).
Akjaka Pilsēta Turcijā ("Akyaka"), Karsas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Akjazi Pilsēta Turcijā ("Akyazi"), Sakarjas ilā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.).
Akindžilara Pilsēta Turcijā ("Akincilar"), Sivasas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Akjurta Pilsēta Turcijā ("Akyurt"), Ankaras ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.).
Akpazara Pilsēta Turcijā ("Akpazar"), Tundželi ilā, 1770 iedzīvotāju (2013. g.).
Akpinara Pilsēta Turcijā ("Akpinar"), Kiršehiras ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Aksaraja Pilsēta Turcijā ("Aksaray"), ila administratīvais centrs, 186600 iedzīvotāju (2013. g.).
Akseki Pilsēta Turcijā ("Akseki"), Antaljas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Aksu Pilsēta Turcijā ("Aksu"), Antaljas ilā, 47000 iedzīvotāju (2013. g.).
Aksu Pilsēta Turcijā ("Aksu"), Ispartas ilā, 1850 iedzīvotāju (2013. g.).
Aladža Pilsēta Turcijā ("Alaca"), Čorumas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Alačakaja Pilsēta Turcijā ("Alacakaya"), Elazīgas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Aladāga Pilsēta Turcijā ("Aladaģ"), Adanas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Alanja Pilsēta Turcijā ("Alanya"), Antaljas ilā, 104600 iedzīvotāju (2013. g.).
Alapli Pilsēta Turcijā ("Alapli"), Zonguldakas ilā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Alikahja Pilsēta Turcijā ("Alikahya"), Kodžaeli ilā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.).
Almusa Pilsēta Turcijā ("Almus"), Tokatas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Alpu Pilsēta Turcijā ("Alpu"), Eskišehiras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Altinekina Pilsēta Turcijā ("Altinekin"), Konjas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Altinjajla Pilsēta Turcijā ("Altinyayla"), Burduras ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Altinjajla Pilsēta Turcijā ("Altinyayla"), Sivasas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Altinova Pilsēta Turcijā ("Altinova"), Jalovas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Altunhisara Pilsēta Turcijā ("Altunhisar"), Nīgdes ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Aludžra Pilsēta Turcijā ("Alucra"), Giresunas ilā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Amasja Pilsēta Turcijā ("Amasya"), ila administratīvais centrs, 91900 iedzīvotāju (2013. g.).
Amasra Pilsēta Turcijā ("Amasra"), Bartinas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Anamura Pilsēta Turcijā ("Anamur"), Mersinas ilā, 35100 iedzīvotāju (2013. g.).
Andirina Pilsēta Turcijā ("Andirin"), Kahramanmarašas ilā, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Arabana Pilsēta Turcijā ("Araban"), Gaziantepes ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Arakli Pilsēta Turcijā ("Arakli"), Trabzonas ilā, 22700 iedzīvotāju (2013. g.).
Aralika Pilsēta Turcijā ("Aralik"), Īgdiras ilā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
Arapgira Pilsēta Turcijā ("Arapgir"), Malatjas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ardahana Pilsēta Turcijā ("Ardahan"), ila administratīvais centrs, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
Arguvana Pilsēta Turcijā ("Arguvan"), Malatjas ilā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
Arhavi Pilsēta Turcijā ("Arhavi"), Artvinas ilā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
Aridžaka Pilsēta Turcijā ("Aricak"), Elazīgas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Armutlu Pilsēta Turcijā ("Armutlu"), Jalovas ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Arsina Pilsēta Turcijā ("Arsin"), Trabzonas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Arslanbeja Pilsēta Turcijā ("Arslanbey"), Kodžaeli ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Arsuza Pilsēta Turcijā ("Arsuz"), Hatajas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Artova Pilsēta Turcijā ("Artova"), Tokatas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Artvina Pilsēta Turcijā ("Artvin"), ila administratīvais centrs, 25800 iedzīvotāju (2013. g.).
Aslanapa Pilsēta Turcijā ("Aslanapa"), Kitahjas ilā, 1550 iedzīvotāju (2013. g.).
Atabeja Pilsēta Turcijā ("Atabey"), Ispartas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Atkaradžalara Pilsēta Turcijā ("Atkaracalar"), Čerkešas ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Avanosa Pilsēta Turcijā ("Avanos"), Nevšehiras ilā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Azdavaja Pilsēta Turcijā ("Azdavay"), Kastamonu ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Babaeski Pilsēta Turcijā ("Babaeski"), Kirkraleri ilā, 29300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bademdere Pilsēta Turcijā ("Bademdere"), Nīgdes ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bafra Pilsēta Turcijā ("Bafra"), Samsunas ilā, 87900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajata Pilsēta Turcijā ("Bayat"), Afjonkarahisaras ilā, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajburta Pilsēta Turcijā ("Bayburt"), ila administratīvais centrs, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajkana Pilsēta Turcijā ("Baykan"), Siirtas ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajndira Pilsēta Turcijā ("Bayndir"), Izmiras ilā, 21800 iedzīvotāju (2013. g.).
Baklana Pilsēta Turcijā ("Baklan"), Denizli ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Balja Pilsēta Turcijā ("Balya"), Balikesiras ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Banaza Pilsēta Turcijā ("Banaz"), Ušakas ilā, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bandirma Pilsēta Turcijā ("Bandirma"), Balikesiras ilā, 122000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bartina Pilsēta Turcijā ("Bartin"), ila administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2013. g.).
Baskila Pilsēta Turcijā ("Baskil"), Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Batmana Pilsēta Turcijā ("Batman"), ila administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2013. g.).
Battalgazi Pilsēta Turcijā ("Battalgazi"), Malatjas ilā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bejlikova Pilsēta Turcijā ("Beylikova"), Eskišehiras ilā, 3260 iedzīvotāju (2013. g.).
Bejpazari Pilsēta Turcijā ("Beypazari"), Ankaras ilā, 37100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bekilli Pilsēta Turcijā ("Bekilli"), Denizli ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Beldibi Pilsēta Turcijā ("Beldibi"), Antaljas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Belena Pilsēta Turcijā ("Belen"), Hatajas ilā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bergama Pilsēta Turcijā ("Bergama"), Izmiras ilā, 61400 iedzīvotāju (2013. g.).
Besni Pilsēta Turcijā ("Besni"), Adijamanas ilā, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
Biga Pilsēta Turcijā ("Biga"), Čanakales ilā, 40600 iedzīvotāju (2013. g.).
Biledžika Pilsēta Turcijā ("Bilecik"), ila administratīvais centrs, 51300 iedzīvotāju (2013. g.).
Biredžika Pilsēta Turcijā ("Birecik"), Šanliurfas ilā, 48700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bismila Pilsēta Turcijā ("Bismil"), Dijarbakiras ilā, 60200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bitlisa Pilsēta Turcijā ("Bitlis"), ila administratīvais centrs, 46100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bodruma Pilsēta Turcijā ("Bodrum"), Muglas ilā, 36400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bojabata Pilsēta Turcijā ("Boyabat"), Sinopas ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bolu Pilsēta Turcijā ("Bolu"), ila administratīvais centrs, 131300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bolvadina Pilsēta Turcijā ("Bolvadin"), Afjonkarahisaras ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bora Pilsēta Turcijā ("Bor"), Nīgdes ilā, 40500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozdžāda Pilsēta Turcijā ("Bozcaada"), Čanakales ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozjazi Pilsēta Turcijā ("Bozyazi"), Mersinas ilā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozkira Pilsēta Turcijā ("Bozkir"), Konjas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozkurta Pilsēta Turcijā ("Bozkurt"), Denizli ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozkurta Pilsēta Turcijā ("Bozkurt"), Kastamonu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozova Pilsēta Turcijā ("Bozova"), Šanliurfas ilā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Boztepe Pilsēta Turcijā ("Boztepe"), Kiršehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Budža Pilsēta Turcijā ("Buca"), Izmiras ilā, 443100 iedzīvotāju (2013. g.).
Budžaka Pilsēta Turcijā ("Bucak"), Burduras ilā, 40900 iedzīvotāju (2013. g.).
Buharkenta Pilsēta Turcijā ("Buharkent"), Ajdinas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bulandžaka Pilsēta Turcijā ("Bulancak"), Giresunas ilā, 39500 iedzīvotāju (2013. g.).
Bulanika Pilsēta Turcijā ("Bulanik"), Mušas ilā, 24400 iedzīvotāju (2013. g.).
Buldana Pilsēta Turcijā ("Buldan"), Denizli ilā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
Burdura Pilsēta Turcijā ("Burdur"), ila administratīvais centrs, 72400 iedzīvotāju (2013. g.).
Burhanije Pilsēta Turcijā ("Burhaniye"), Balikesiras ilā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.).
Džejlanpinara Pilsēta Turcijā ("Ceylanpinar"), Šanliurfas ilā, 48000 iedzīvotāju (2013. g.).
Džide Pilsēta Turcijā ("Cide"), Kastamonu ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Džihanbajli Pilsēta Turcijā ("Cihanbeyli"), Konjas ilā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.).
Džizre Pilsēta Turcijā ("Cizre"), Širnakas ilā, 106800 iedzīvotāju (2013. g.).
Džumajeri Pilsēta Turcijā ("Cumayeri"), Dizdžes ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Damala Pilsēta Turcijā ("Damal"), Ardahanas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Darende Pilsēta Turcijā ("Darende"), Malatjas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Darica Pilsēta Turcijā ("Darica"), Kodžaeli ilā, 157300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dazkiri Pilsēta Turcijā ("Dazkiri"), Afjonkarahisaras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Delidže Pilsēta Turcijā ("Delice"), Kirikales ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Demirdži Pilsēta Turcijā ("Demirci"), Manisas ilā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
Demre Pilsēta Turcijā ("Demre"), Antaljas ilā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Denizli Pilsēta Turcijā ("Denizli"), ila administratīvais centrs, 516000 iedzīvotāju (2013. g.).
Derbenta Pilsēta Turcijā ("Derbent"), Konjas ilā, 2570 iedzīvotāju (2013. g.).
Derebudžaka Pilsēta Turcijā ("Derebucak"), Konjas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Dereli Pilsēta Turcijā ("Dereli"), Giresunas ilā, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
Derepazari Pilsēta Turcijā ("Derepazari"), Rizes ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Derika Pilsēta Turcijā ("Derik"), Mardinas ilā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
Derindže Pilsēta Turcijā ("Derince"), Kodžaeli ilā, 125500 iedzīvotāju (2013. g.).
Derinkuju Pilsēta Turcijā ("Derinkuyu"), Nevšehiras ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Dernekpazari Pilsēta Turcijā ("Dernekpazari"), Trabzonas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Devekovana Pilsēta Turcijā ("Devekovan"), Ankaras ilā, 520 iedzīvotāju (2013. g.).
Develi Pilsēta Turcijā ("Develi"), Kajseri ilā, 37900 iedzīvotāju (2013. g.).
Devreka Pilsēta Turcijā ("Devrek"), Zonguldakas ilā, 25400 iedzīvotāju (2013. g.).
Devrekani Pilsēta Turcijā ("Devrekani"), Kastamonu ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Dikle Pilsēta Turcijā ("Dicle"), Dijarbakiras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Didima Pilsēta Turcijā ("Didim"), Ajdinas ilā, 47900 iedzīvotāju (2013. g.).
Digora Pilsēta Turcijā ("Digor"), Karsas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Dijadina Pilsēta Turcijā ("Diyadin"), Agri ilā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dikili Pilsēta Turcijā ("Dikili"), Izmiras ilā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Dikmena Pilsēta Turcijā ("Dikmen"), Sinopas ilā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dilovasi Pilsēta Turcijā ("Dilovasi"), Kodžaeli ilā, 42300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dinara Pilsēta Turcijā ("Dinar"), Afjonkarahisaras ilā, 25200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dodurga Pilsēta Turcijā ("Dodurga"), Čorumas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Dumlupinara Pilsēta Turcijā ("Dumlupinar"), Kitahjas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dursunbeja Pilsēta Turcijā ("Dursunbey"), Balikesiras ilā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Edžeabata Pilsēta Turcijā ("Eceabat"), Čanakales ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Edremita Pilsēta Turcijā ("Edremit"), Balikesiras ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.).
Edremita Pilsēta Turcijā ("Edremit"), Vanas ilā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Eflani Pilsēta Turcijā ("Eflani"), Karabikas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ejnesila Pilsēta Turcijā ("Eynesil"), Giresunas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Elbejli Pilsēta Turcijā ("Elbeyli"), Kilisas ilā, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
Eldivana Pilsēta Turcijā ("Eldivan"), Čankiri ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Elmali Pilsēta Turcijā ("Elmali"), Antaljas ilā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Emeta Pilsēta Turcijā ("Emet"), Kitahjas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Emirgazi Pilsēta Turcijā ("Emirgazi"), Konjas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Eneza Pilsēta Turcijā ("Enez"), Edirnes ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Erba Pilsēta Turcijā ("Erbaa"), Tokatas ilā, 60200 iedzīvotāju (2013. g.).
Erdeka Pilsēta Turcijā ("Erdek"), Balikesiras ilā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
Erdemli Pilsēta Turcijā ("Erdemli"), Mersinas ilā, 50200 iedzīvotāju (2013. g.).
Eregli Pilsēta Turcijā ("Eregli"), osta Melnās jūras krastā, 98700 (2012. g.).
Erfeleka Pilsēta Turcijā ("Erfelek"), Sinopas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ergani Pilsēta Turcijā ("Ergani"), Dijarbakiras ilā, 69900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ermeneka Pilsēta Turcijā ("Ermenek"), Karamanas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Eruha Pilsēta Turcijā ("Eruh"), Siirtas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Erzindžana Pilsēta Turcijā ("Erzincan") 1185 m vjl., ila administratīvais centrs, 96500 iedzīvotāju (2012. g.).
Erzuruma Pilsēta Turcijā ("Erzurum"), Armēnijas kalnienē 1960 m vjl., ila administratīvais centrs, 367200 iedzīvotāju (2013. g.).
Eskila Pilsēta Turcijā ("Eskil"), Askarajas ilā, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
Eskipazara Pilsēta Turcijā ("Eskipazar"), Karabikas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Espije Pilsēta Turcijā ("Espiye"), Giresunas ilā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
Evdžilera Pilsēta Turcijā ("Evciler"), Afjonkarahisaras ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Evrena Pilsēta Turcijā ("Evren"), Ankaras ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ezine Pilsēta Turcijā ("Ezine"), Čanakales ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Fatsa Pilsēta Turcijā ("Fatsa"), Ordu ilā, 74600 iedzīvotāju (2013. g.).
Feke Pilsēta Turcijā ("feke"), Adanas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Felahije Pilsēta Turcijā ("Felahiye"), Kajseri ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ferizli Pilsēta Turcijā ("Ferizli"), Sakarjas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ferteka Pilsēta Turcijā ("Fertek"), Nīgdes ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ferthije Pilsēta Turcijā ("Ferthiye"), Muglas ilā, 84000 iedzīvotāju (2013. g.).
Findikli Pilsēta Turcijā ("Findikli"), Rizes ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Finike Pilsēta Turcijā ("Finike"), Antaljas ilā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gaziantepa Pilsēta Turcijā ("Gaziantep"), ila administratīvais centrs, 1376400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gebze Pilsēta Turcijā ("Gebze"), Stambulas piepilsēta, Kodžaeli ilā, 304300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gediza Pilsēta Turcijā ("Gediz"), Kitahjas ilā, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gejve Pilsēta Turcijā ("Geyve"), Sakarjas ilā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelendosta Pilsēta Turcijā ("Gelendost"), Ispartas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelibolu Pilsēta Turcijā ("Gelibolu"), Čanakales ilā, Dardaneļu piekrastē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gemereka Pilsēta Turcijā ("Gemerek"), Sivasas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gemlika Pilsēta Turcijā ("Gemlik"), Bursas ilā, 92900 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerede Pilsēta Turcijā ("Gerede"), Bolu ilā, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gergera Pilsēta Turcijā ("Gerger"), Adijamanas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Germandžika Pilsēta Turcijā ("Germencik"), Ajdinas ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerze Pilsēta Turcijā ("Gerze"), Sinopas ilā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Giresuna Pilsēta Turcijā ("Giresun"), ila administratīvais centrs, 100700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hadžilara Pilsēta Turcijā ("Hacilar"), Kajseri ilā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Hadima Pilsēta Turcijā ("Hadim"), Konjas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hafika Pilsēta Turcijā ("Hafik"), Sivasas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hajmana Pilsēta Turcijā ("Haymana"), Ankaras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Hajrabolu Pilsēta Turcijā ("Hayrabolu"), Tekirdāgas ilā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Halkapinara Pilsēta Turcijā ("Halkapinar"), Konjas ilā, 1770 iedzīvotāju (2013. g.).
Hamura Pilsēta Turcijā ("Hamur"), Agri ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hana Pilsēta Turcijā ("Han"), Eskišehiras ilā, 1060 iedzīvotāju (2013. g.).
Hanaka Pilsēta Turcijā ("Hanak"), Ardahanas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hani Pilsēta Turcijā ("Hani"), Dijarbakiras ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Harmandžika Pilsēta Turcijā ("Harmancik"), Bursas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Harrana Pilsēta Turcijā ("Harran"), Šanliurfas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hasanbejli Pilsēta Turcijā ("Hasanbeyli"), Osmanijes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Hasankejfa Pilsēta Turcijā ("Hasankeyf"), Batmanas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hasjurta Pilsēta Turcijā ("Hasyurt"), Antaljas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hasa Pilsēta Turcijā ("Hassa"), Hatajas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Havrana Pilsēta Turcijā ("Havran"), Balikesiras ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Havsa Pilsēta Turcijā ("Havsa"), Edirnes ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Havza Pilsēta Turcijā ("Havza"), Samsunas ilā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Hazro Pilsēta Turcijā ("Hazro"), Dijarbakiras ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Hekimhana Pilsēta Turcijā ("Hekimhan"), Malatjas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hendeka Pilsēta Turcijā ("Hendek"), Sakarjas ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.).
Hereke Pilsēta Turcijā ("Hereke"), Kodžaeli ilā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.).
Hilvana Pilsēta Turcijā ("Hilvan"), Šanliurfas ilā, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
Hinisa Pilsēta Turcijā ("Hinis"), Erzurumas ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Hisardžika Pilsēta Turcijā ("Hisarcik"), Kitahjas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Hodžalara Pilsēta Turcijā ("Hocalar"), Afjonkarahisaras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Honaza Pilsēta Turcijā ("Honaz"), Denizli ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hopa Pilsēta Turcijā ("Hopa"), Artvinas ilā, 18300 iedzīvotāju (2013. g.).
Horasana Pilsēta Turcijā ("Horasan"), Erzurumas ilā, 18200 iedzīvotāju (2013. g.).
Hozata Pilsēta Turcijā ("Hozat"), Tundželi ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Jahjali Pilsēta Turcijā ("Yahyali"), Kajseri ilā, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
Jajladere Pilsēta Turcijā ("Yayladere"), Bingelas ilā, 1250 iedzīvotāju (2013. g.).
Jakakenta Pilsēta Turcijā ("Yakakent"), Samsunas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Jalova Pilsēta Turcijā ("Yalova"), ila administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2013. g.).
Japrakli Pilsēta Turcijā ("Yaprakli"), Čankiri ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Javuzeli Pilsēta Turcijā ("Yavuzeli"), Gazintepes ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Jazihana Pilsēta Turcijā ("Yazihan"), Malatjas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ibradi Pilsēta Turcijā ("Ibradi"), Antaljas ilā, 1650 iedzīvotāju (2013. g.).
Idila Pilsēta Turcijā ("Idil"), Širnakas ilā, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
Jedisu Pilsēta Turcijā ("Yedisu"), Bingelas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenidže Pilsēta Turcijā ("Yenice"), Čanakales ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenidže Pilsēta Turcijā ("Yenice"), Karabikas ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenidžeoba Pilsēta Turcijā ("Yeniceoba"), Konjas ilā, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenifakili Pilsēta Turcijā ("Yenifakili"), Jozgatas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenimahalle Pilsēta Turcijā ("Yenimahalle"), Ankaras ilā, 687000 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenipazara Pilsēta Turcijā ("Yenipazar"), Ajdinas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenipazara Pilsēta Turcijā ("Yenipazar"), Biledžikas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ihsangazi Pilsēta Turcijā ("Ihsangazi"), Kastamonu ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ihsanije Pilsēta Turcijā ("Ihsaniye"), Afjonkarasiharas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ihsanije Pilsēta Turcijā ("Ihsaniye"), Kodžaeli ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ijidere Pilsēta Turcijā ("Iyidere"), Rizes ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Jildizeli Pilsēta Turcijā ("Yildizeli"), Sivasas ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ikizdže Pilsēta Turcijā ("Ikizce"), Ordu ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ikizdere Pilsēta Turcijā ("Ikizdere"), Rizes ilā, 1640 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilgaza Pilsēta Turcijā ("Ilgaz"), Čankiri ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilgina Pilsēta Turcijā ("Ilgin"), Konjas ilā, 31800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilidža Pilsēta Turcijā ("Ilica"), Erzurumas ilā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
Imranli Pilsēta Turcijā ("Imranli"), Sivasas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Indžesu Pilsēta Turcijā ("Incesu"), Kajseri ilā, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
Indžirliova Pilsēta Turcijā ("Incirliova"), Ajdinas ilā, 20600 iedzīvotāju (2013. g.).
Inebolu Pilsēta Turcijā ("Inebolu"), Kastamonu ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Inhisara Pilsēta Turcijā ("Inhisar"), Biledžikas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
Jomra Pilsēta Turcijā ("Yomra"), Trabzonas ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Jozgata Pilsēta Turcijā ("Yozgat"), ila administratīvais centrs, 78300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ipsala Pilsēta Turcijā ("Ipsala"), Edirnes ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ivrindi Pilsēta Turcijā ("Irindi"), Balikesiras ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Isdžehisara Pilsēta Turcijā ("Iscehisar"), Afjonkarahisaras ilā, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
Iskilipa Pilsēta Turcijā ("Iskilip"), Čorumas ilā, 20400 iedzīvotāju (2013. g.).
Islahije Pilsēta Turcijā ("Islahiye"), Gaziantepes ilā, 32300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ispira Pilsēta Turcijā ("Ispir"), Erzurumas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Jumurtalika Pilsēta Turcijā ("Yumurtalik"), Adanas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Junaka Pilsēta Turcijā ("Yunak"), Konjas ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Jusufeli Pilsēta Turcijā ("Yusufeli"), Artvinas ilā, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Juvadžika Pilsēta Turcijā ("Yuvacuk"), Kodžaeli ilā, 19400 iedzīvotāju (2013. g.).
Izmita Pilsēta Turcijā ("Izmit"), Kodžaeli ila administratīvais centrs, osta Marmora jūras Izmitas līča krastā, 248000 iedzīvotāju (2007. g.).
Iznika Pilsēta Turcijā ("Iznik"), Bursas ilā, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kadinhani Pilsēta Turcijā ("Kadinhani"), Konjas ilā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kadirli Pilsēta Turcijā ("Kadirli"), Osmanijes ilā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kajnardža Pilsēta Turcijā ("Kaynarca"), Sakarjas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kale Pilsēta Turcijā ("Kale"), Denizli ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaledžika Pilsēta Turcijā ("Kalecik"), Ankaras ilā, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalkandere Pilsēta Turcijā ("Kalkandere"), Rizes ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kamana Pilsēta Turcijā ("Kaman"), Kiršehiras ilā, 22200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kandira Pilsēta Turcijā ("Kandira"), Kodžaeli ilā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kangala Pilsēta Turcijā ("Kangal"), Sivasas ilā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kapakli Pilsēta Turcijā ("Kapakli"), Tekirdāgas ilā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.).
Karaburuna Pilsēta Turcijā ("Karaburun"), Izmiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Karadžabeja Pilsēta Turcijā ("Karacabey"), Bursas ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.).
Karadžasu Pilsēta Turcijā ("Karacasu"), Ajdinas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Karahalli Pilsēta Turcijā ("Karahalli"), Ušakas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Karajazi Pilsēta Turcijā ("Karayazi"), Erzurumas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Karaisali Pilsēta Turcijā ("Karaisali"), Adanas ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Karakojunlu Pilsēta Turcijā ("Karakoyunlu"), Īgdiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Karamana Pilsēta Turcijā ("Karaman"), ila administratīvais centrs, 141600 iedzīvotāju (2013. g.).
Karamanli Pilsēta Turcijā ("Karamanli"), Burduras ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Karapinara Pilsēta Turcijā ("Karapinar"), Konjas ilā, 32700 iedzīvotāju (2013. g.).
Karataja Pilsēta Turcijā ("Karatay"), Konjas ilā, 256500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kargi Pilsēta Turcijā ("Kargi"), Čorumas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Karliova Pilsēta Turcijā ("Karliova"), Bingelas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Karpuzlu Pilsēta Turcijā ("Karpuzlu"), Ajdinas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kartepe Pilsēta Turcijā ("Kartepe"), Kodžaeli ilā, 91400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kastamonu Pilsēta Turcijā ("Kastamonu"), ila administratīvais centrs, 128500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kavaka Pilsēta Turcijā ("Kavak"), Samsunas ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kavaklidere Pilsēta Turcijā ("Kavaklidere"), Muglas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kazana Pilsēta Turcijā ("Kazan"), Ankaras ilā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kazimkarabekira Pilsēta Turcijā ("Kazimkarabekir"), Karamanas ilā, 3060 iedzīvotāju (2013. g.).
Kebana Pilsēta Turcijā ("Keban"), Elazīgas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kelesa Pilsēta Turcijā ("Keles"), Bursas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kelkita Pilsēta Turcijā ("Kelkit"), Gimišhanes ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kemaha Pilsēta Turcijā ("Kemah"), Erzindžanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kemalije Pilsēta Turcijā ("Kemaliye"), Erzindžanas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kemera Pilsēta Turcijā ("Kemer"), Antaljas ilā, 11700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kemera Pilsēta Turcijā ("Kemer"), Burduras ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kemerhisara Pilsēta Turcijā ("Kemerhisar"), Nīgdes ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kepsuta Pilsēta Turcijā ("Kepsut"), Balikesiras ilā, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
Keskin Pilsēta Turcijā ("Keskin"), Kirikales ilā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kibrisdžika Pilsēta Turcijā ("Kibriscik"), Bolu ilā, 1200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kilisa Pilsēta Turcijā ("Kilis"), ila administratīvais centrs, 85100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kinika Pilsēta Turcijā ("Kinik"), Izmiras ilā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirikhana Pilsēta Turcijā ("Kirikhan"), Hatajas ilā, 74700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirikale Pilsēta Turcijā ("Kirikkale"), uz austrumiem no Ankaras, Kizilirmakas krastos, ila administratīvais centrs, 192700 iedzīvotāju (2010. g.).
Kirklareli Pilsēta Turcijā ("Kirklareli"), ila administratīvais centrs, 67400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kizildžahamama Pilsēta Turcijā ("Kizilcahaman"), Ankaras ilā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kizilirmaka Pilsēta Turcijā ("Kizilirmak"), Čankiri ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kiziltepe Pilsēta Turcijā ("Kiziltepe"), Mardinas ilā, 147600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kodžali Pilsēta Turcijā ("Kocaali"), Sakarjas ilā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kodžasinana Pilsēta Turcijā ("Kocasinan"), Kajseri ilā, 359500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kojulhisara Pilsēta Turcijā ("Koyulhisar"), Sivasas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Konja Pilsēta Turcijā ("Konya"), ila administratīvais centrs, 967000 iedzīvotāju (2007. g.).
Korgana Pilsēta Turcijā ("Korgan"), Ordu ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Korguna Pilsēta Turcijā ("Korgun"), Čankiri ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Korkuta Pilsēta Turcijā ("Korkut"), Mušas ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Korkuteli Pilsēta Turcijā ("Korkuteli"), Antaljas ilā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kovandžilara Pilsēta Turcijā ("Kovancilar"), Elazīgas ilā, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kozakli Pilsēta Turcijā ("Kozakli"), Nevšehiras ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kozana Pilsēta Turcijā ("Kozan"), Adanas ilā, 79900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kozluka Pilsēta Turcijā ("Kozluk"), Batmanas ilā, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kujudžaka Pilsēta Turcijā ("Kuyucak"), Ajdinas ilā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kula Pilsēta Turcijā ("Kula"), Manisas ilā, 24700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kullara Pilsēta Turcijā ("Kullar"), Kodžaeli ilā, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kulpa Pilsēta Turcijā ("Kulp"), Dijarbakiras ilā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kulu Pilsēta Turcijā ("Kulu"), Konjas ilā, 21200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kulundžaka Pilsēta Turcijā ("Kuluncak"), Malatjas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kumlu Pilsēta Turcijā ("Kumlu"), Hatajas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kumludža Pilsēta Turcijā ("Kumluca"), Antaljas ilā, 33200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kumru Pilsēta Turcijā ("Kumru"), Ordu ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kurtalana Pilsēta Turcijā ("Kurtalan"), Siirtas ilā, 30100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ladika Pilsēta Turcijā ("Ladik"), Samsunas ilā, 8500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lapseki Pilsēta Turcijā ("Lapseki"), Čanakales ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
Lidže Pilsēta Turcijā ("Lice"), Dijarbakiras ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Madena Pilsēta Turcijā ("Maden"), Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Mahmudije Pilsēta Turcijā ("Mahmudiye"), Eskišehiras ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Malatja Pilsēta Turcijā ("Malatya"), ila administratīvais centrs, 426400 iedzīvotāju (2013. g.).
Malazgirta Pilsēta Turcijā ("Malazgirt"), Mušas ilā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
Malkara Pilsēta Turcijā ("Malkara"), Tekirdāgas ilā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
Manavgata Pilsēta Turcijā ("Manavgat"), Antaljas ilā, 99300 iedzīvotāju (2013. g.).
Manjasa Pilsēta Turcijā ("Manyas"), Balikesiras ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Mardina Pilsēta Turcijā ("Mardin"), ila administratīvais centrs, 86900 iedzīvotāju (2013. g.).
Marmara Pilsēta Turcijā ("Marmara"), Balikesiras ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Marmarisa Pilsēta Turcijā ("Marmaris"), Muglas ilā, 34000 iedzīvotāju (2013. g.).
Mazgirta Pilsēta Turcijā ("Mazgirt"), Tundželi ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Melikgazi Pilsēta Turcijā ("Melikgazi"), Kajseri ilā, 505900 iedzīvotāju (2013. g.).
Menderesa Pilsēta Turcijā ("Menderes"), Izmiras ilā, 59300 iedzīvotāju (2013. g.).
Menemena Pilsēta Turcijā ("Menemen"), Izmiras ilā, 126000 iedzīvotāju (2013. g.).
Mengena Pilsēta Turcijā ("Mengen"), Bolu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Merama Pilsēta Turcijā ("Meram"), Konjas ilā, 311300 iedzīvotāju (2013. g.).
Merzifona Pilsēta Turcijā ("Merzifon"), Amasjas ilā, 54700 iedzīvotāju (2013. g.).
Mesudije Pilsēta Turcijā ("Mesudiye"), Ordu ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Midjata Pilsēta Turcijā ("Midyat"), Mardinas ilā, 60400 iedzīvotāju (2013. g.).
Mihalgazi Pilsēta Turcijā ("Mihalgazi"), Eskišehiras ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Milasa Pilsēta Turcijā ("Milas"), Muglas ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.).
Mudžura Pilsēta Turcijā ("Mucur"), Kiršehiras ilā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Mudanja Pilsēta Turcijā ("Mudanya"), Bursas ilā, 56200 iedzīvotāju (2013. g.).
Mudurnu Pilsēta Turcijā ("Mudurnu"), Bolu ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Muradije Pilsēta Turcijā ("Muradiye"), Vanas ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Muratli Pilsēta Turcijā ("Muratli"), Tekirdāgas ilā, 20100 iedzīvotāju (2013. g.).
Murgula Pilsēta Turcijā ("Murgul"), Artvinas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Musabejli Pilsēta Turcijā ("Musabeyli"), Kilisas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
Muta Pilsēta Turcijā ("Mut"), Mersinas ilā, 29100 iedzīvotāju (2013. g.).
Mutki Pilsēta Turcijā ("Mutki"), Bitlisas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Nallihana Pilsēta Turcijā ("Nallihan"), Ankaras ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Narmana Pilsēta Turcijā ("Narman"), Erzurumas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Nazimije Pilsēta Turcijā ("Nazimiye"), Tundželi ilā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
Niksara Pilsēta Turcijā ("Niksar"), Tokatas ilā, 32700 iedzīvotāju (2013. g.).
Nizipa Pilsēta Turcijā ("Nizip"), Gaziantepes ilā, 100500 iedzīvotāju (2013. g.).
Nurhaka Pilsēta Turcijā ("Nurhak"), Kahramanmarašas ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Nusaibina Pilsēta Turcijā ("Nusaybin"), Mardinas ilā, 88000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ofa Pilsēta Turcijā ("Of"), Trabzonas ilā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
Oltu Pilsēta Turcijā ("Oltu"), Erzurumas ilā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
Olura Pilsēta Turcijā ("Olur"), Erzurumas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ordu Pilsēta Turcijā ("Ordu"), ila administratīvais centrs, 147900 iedzīvotāju (2013. g.).
Orhaneli Pilsēta Turcijā ("Orhaneli"), Bursas ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Orhangazi Pilsēta Turcijā ("Orhangazi"), Bursas ilā, 57200 iedzīvotāju (2013. g.).
Orta Pilsēta Turcijā ("Orta"), Čankiri ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ortadža Pilsēta Turcijā ("Ortaca"), Mūglas ilā, 27600 iedzīvotāju (2013. g.).
Osmandžika Pilsēta Turcijā ("Osmancik"), Čorumas ilā, 27400 iedzīvotāju (2013. g.).
Osmaneli Pilsēta Turcijā ("Osmaneli"), Biledžikas ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Osmanije Pilsēta Turcijā ("Osmaniye"), ila administratīvais centrs, 209300 iedzīvotāju (2013. g.).
Otlukbeli Pilsēta Turcijā ("Otlukbeli"), Erzindžanas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ovadžika Pilsēta Turcijā ("Ovacik"), Karabikas ilā, 670 iedzīvotāju (2013. g.).
Ovadžika Pilsēta Turcijā ("Ovacik"), Tundželi ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
Pajasa Pilsēta Turcijā ("Payas"), Hatajas ilā, 33700 iedzīvotāju (2013. g.).
Palu Pilsēta Turcijā ("Palu"), Elazīgas ilā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Pamukova Pilsēta Turcijā ("Pamukova"), Sakarjas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Pasinlera Pilsēta Turcijā ("Pasinler"), Erzurumas ilā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Patnosa Pilsēta Turcijā ("Patnos"), Agri ilā, 62400 iedzīvotāju (2013. g.).
Pazara Pilsēta Turcijā ("Pazar"), Rizes ilā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.).
Pazara Pilsēta Turcijā ("Pazar"), Tokatas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Pazardžika Pilsēta Turcijā ("Pazarcik"), Kahramanmarašas ilā, 28600 iedzīvotāju (2013. g.).
Pazarjeri Pilsēta Turcijā ("Pazaryeri"), Bilendžikas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pazarjolu Pilsēta Turcijā ("Pazaryolu"), Erzurumas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Pazarlara Pilsēta Turcijā ("Pazarlar"), Kitahjas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Perteka Pilsēta Turcijā ("Pertek"), Tundželi ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Pervari Pilsēta Turcijā ("Pervari"), Siirtas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Pinarhisara Pilsēta Turcijā ("Pinarhisar"), Kirkraleri ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Piraziza Pilsēta Turcijā ("Piraziz"), Giresunas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Polateli Pilsēta Turcijā ("Polateli"), Kilisas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.).
Polatli Pilsēta Turcijā ("Polatli"), Ankaras ilā, 101000 iedzīvotāju (2013. g.).
Posofa Pilsēta Turcijā ("Posof"), Ardahanas ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.).
Pozanti Pilsēta Turcijā ("Pozanti"), Adanas ilā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Pursaklara Pilsēta Turcijā ("Pursaklar"), Ankaras ilā, 119600 iedzīvotāju (2013. g.).
Refahije Pilsēta Turcijā ("Refahiye"), Erzindžanas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Rejhanli Pilsēta Turcijā ("Reyhanli"), Hatajas ilā, 63600 iedzīvotāju (2013. g.).
Rize Pilsēta Turcijā ("Rize"), ila administratīvais centrs, 104500 iedzīvotāju (2013. g.).
Safranbolu Pilsēta Turcijā ("Safranbolu"), Karabikas ilā, 43100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sahilkenta Pilsēta Turcijā ("Sahilkent"), Antaljas ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Saimbejli Pilsēta Turcijā ("Saimbeyli"), Adanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Salihli Pilsēta Turcijā ("Salihli"), Manisas ilā, 98600 iedzīvotāju (2013. g.).
Salipazari Pilsēta Turcijā ("Salipazari"), Samsunas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Samsata Pilsēta Turcijā ("Samsat"), Adijamanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sandikli Pilsēta Turcijā ("Sandikli"), Afjonkarahisaras ilā, 32200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sapandža Pilsēta Turcijā ("Sapanca"), Sakarjas ilā, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Saraja Pilsēta Turcijā ("Saray"), Tekirdagas ilā, 23900 iedzīvotāju (2013. g.).
Saraja Pilsēta Turcijā ("Saray"), Vanas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarajkenta Pilsēta Turcijā ("Saraykent"), Jozgatas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Saridžakaja Pilsēta Turcijā ("Saricakaya"), Eskišehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarikaja Pilsēta Turcijā ("Sarikaya"), Jozgatas ilā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarivelilera Pilsēta Turcijā ("Sariveliler"), Karamanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sariza Pilsēta Turcijā ("Sariz"), Kajseri ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Saruhanli Pilsēta Turcijā ("Saruhanli"), Manisas ilā, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sasona Pilsēta Turcijā ("Sason"), Batmanas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Savura Pilsēta Turcijā ("Savur"), Mardinas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sebena Pilsēta Turcijā ("Seben"), Bolu ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Seferihisara Pilsēta Turcijā ("Seferihisar"), Izmiras ilā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sejdileri Pilsēta Turcijā ("Seydiler"), Kastamonu ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sejitgazi Pilsēta Turcijā ("Seyitgazi"), Ekišehiras ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Selendi Pilsēta Turcijā ("Selendi"), Manisas ilā, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
Selima Pilsēta Turcijā ("Selim"), Karsas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Senirkenta Pilsēta Turcijā ("Senirkent"), Ispartas ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Serika Pilsēta Turcijā ("Serik"), Antaljas ilā, 56800 iedzīvotāju (2013. g.).
Serinhisara Pilsēta Turcijā ("Serinhisar"), Denizli ilā, 10500 iedzīvotāju (2013. g.).
Siirta Pilsēta Turcijā ("Siirt"), ila administratīvais centrs, 135400 iedzīvotāju (2013. g.).
Silifke Pilsēta Turcijā ("Silifke"), Mersinas ilā, 55500 iedzīvotāju (2013. g.).
Silivri Pilsēta Turcijā ("Silivri"), Stambulas ilā, 137900 iedzīvotāju (2013. g.).
Silopi Pilsēta Turcijā ("Silopi"), Širnakas ilā, 84200 iedzīvotāju (2013. g.).
Silvana Pilsēta Turcijā ("Silvan"), Dijarbakiras ilā, 43700 iedzīvotāju (2013. g.).
Simava Pilsēta Turcijā ("Simav"), Kitahjas ilā, 23500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sindžana Pilsēta Turcijā ("Sincan"), Ankaras ilā, 479500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sindzika Pilsēta Turcijā ("Sincik"), Adijamanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sindirgi Pilsēta Turcijā ("Sindirgi"), Balikesiras ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivasa Pilsēta Turcijā ("Sivas"), ila administratīvais centrs, 312600 iedzīvotāju (2007. g.).
Sivasli Pilsēta Turcijā ("Sivasli"), Ušakas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivereka Pilsēta Turcijā ("Siverek"), Šanliurfas ilā, 120600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivridže Pilsēta Turcijā ("Sivrice"), Elazīgas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sivrihisara Pilsēta Turcijā ("Sivrihisar"), Eskišehiras ilā, 9800 iedzīvotāju (2013. g.).
Solhana Pilsēta Turcijā ("Solhan"), Bingelas ilā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
Soma Pilsēta Turcijā ("Soma"), Manisas ilā, 76300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sorguna Pilsēta Turcijā ("Sorgun"), Jozgatas ilā, 50300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sulakjurta Pilsēta Turcijā ("Sulakyurt"), Kirikales ilā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sultanhisara Pilsēta Turcijā ("Sultanhisar"), Ajdinas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Suluova Pilsēta Turcijā ("Suluova"), Amasjas ilā, 37200 iedzīvotāju (2013. g.).
Sulusaraja Pilsēta Turcijā ("Sulusaray"), Tokatas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Sumbasa Pilsēta Turcijā ("Sunbas"), Osmanijes ilā, 2050 iedzīvotāju (2013. g.).
Sungurlu Pilsēta Turcijā ("Sungurlu"), Čorumas ilā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
Susurluka Pilsēta Turcijā ("Susurluk"), Balikesiras ilā, 23500 iedzīvotāju (2013. g.).
Susuza Pilsēta Turcijā ("Susuz"), Karsas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Talasa Pilsēta Turcijā ("Talas"), Kasjeri ilā, 107600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tarakli Pilsēta Turcijā ("Tarakli"), Sakarjas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Tatvana Pilsēta Turcijā ("Tatvan"), Bitlisas ilā, 67000 iedzīvotāju (2013. g.).
Tavasa Pilsēta Turcijā ("Tavas"), Denizli ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tefenni Pilsēta Turcijā ("Tefenni"), Burduras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Tekirova Pilsēta Turcijā ("Tekirova"), Antaljjas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tekmana Pilsēta Turcijā ("Tekman"), Erzurumas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Terdžana Pilsēta Turcijā ("Tercan"), Erzindžanas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Termala Pilsēta Turcijā ("Termal"), Jalovas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Terme Pilsēta Turcijā ("Terme"), Samsunas ilā, 31200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tillo Pilsēta Turcijā ("Tillo"), Siirtas ilā, 1830 iedzīvotāju (2013. g.).
Tire Pilsēta Turcijā ("Tire"), Izmiras ilā, 53700 iedzīvotāju (2013. g.).
Tirebolu Pilsēta Turcijā ("Tirebolu"), Giresunas ilā, 14800 iedzīvotāju (2013. g.).
Tokata Pilsēta Turcijā ("Tokat"), ila administratīvais centrs, 132400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tomarza Pilsēta Turcijā ("Tomarza"), Kajseri ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Tonja Pilsēta Turcijā ("Tonya"), Trabzonas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Toprakale Pilsēta Turcijā ("Toprakkale"), Osmanijes ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Tortuma Pilsēta Turcijā ("Tortum"), Erzurumas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Torula Pilsēta Turcijā ("Torul"), Gimišhanes ilā, 4400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tosja Pilsēta Turcijā ("Tosya"), Kastamonu ilā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
Tundželi Pilsēta Turcijā ("Tunceli"), ila administratīvais centrs, 31500 iedzīvotāju (2013. g.).
Turgutlu Pilsēta Turcijā ("Turgutlu"), Manisas ilā, 122400 iedzīvotāju (2013. g.).
Turhala Pilsēta Turcijā ("Turhal"), Tokatas ilā, 63600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tuta Pilsēta Turcijā ("Tut"), Adijamanas ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Tutaka Pilsēta Turcijā ("Tutak"), Agri ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tuzla Pilsēta Turcijā ("Tuzla"), Stambulas ilā, 197700 iedzīvotāju (2013. g.).
Tuzludža Pilsēta Turcijā ("Tuzluca"), Igdiras ilā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ula Pilsēta Turcijā ("Ula"), Mūglas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulubeja Pilsēta Turcijā ("Ulubey"), Ordu ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulubeja Pilsēta Turcijā ("Ulubey"), Ušakas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Uluborlu Pilsēta Turcijā ("Uluborlu"), Ispartas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Uludere Pilsēta Turcijā ("Uludere"), Širnakas ilā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulusa Pilsēta Turcijā ("Ulus"), Bartinas ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Urla Pilsēta Turcijā ("Urla"), Izmiras ilā, 46300 iedzīvotāju (2013. g.).
Uzundere Pilsēta Turcijā ("Uzundere"), Erzurumas ilā, 3000 iedzīvotāju (2008. g.).
Vakfikebira Pilsēta Turcijā ("Vakfikebir"), Trabzonas ilā, 13400 iedzīvotāju (2013. g.).
Vana Pilsēta Turcijā ("Van"), ila administratīvais centrs, 370200 iedzīvotāju (2013. g.).
Varsaka Pilsēta Turcijā ("Varsak"), Antaljas ilā, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
Varto Pilsēta Turcijā ("Varto"), Mušas ilā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Vize Pilsēta Turcijā ("Vize"), Kirkraleri ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Zara Pilsēta Turcijā ("Zara"), Sisavas ilā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Zile Pilsēta Turcijā ("Zile"), Tokatas ilā, 34400 iedzīvotāju (2008. g.).
Zonguldaka Pilsēta Turcijā ("Zonguldak"), ila administratīvais centrs, 109100 iedzīvotāju (2008. g.).
Bajata Pilsēta Turcijā (Bayat"), Čorumas ilā, 8000 iedzīvotāju (2013. g.).
Adijamana pilsēta Turcijā (turku: _Adiyaman_, kurdu: _Semsûr_), ila administratīvais centrs, 304600 iedzīvotāju (2018. g.).
Imamoglu Pilsēta Turcijā, Adanas ilā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.).
Karataša Pilsēta Turcijā, Adanas ilā, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelbaši Pilsēta Turcijā, Adijamanas ilā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kahta Pilsēta Turcijā, Adijamanas ilā, 66500 iedzīvotāju (2013. g.).
Čelikhana Pilsēta Turcijā, Adijamanas ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Šuhuta Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 12500 iedzīvotāju (2013. g.).
Čaja Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kizilerena Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
Emirdāga Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Sinanpaša Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bašmakči Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sultandāgi Pilsēta Turcijā, Afjonkarahisaras ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Eleškirta Pilsēta Turcijā, Agri ilā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tašličaja Pilsēta Turcijā, Agri ilā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dogubejazita Pilsēta Turcijā, Agri ilā, 74300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozdogana Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 10100 iedzīvotāju (2013. g.).
Čine Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 20200 iedzīvotāju (2013. g.).
Korčali Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kušadasi Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 70100 iedzīvotāju (2013. g.).
Seke Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 70500 iedzīvotāju (2013. g.).
Keška Pilsēta Turcijā, Ajdinas ilā, 9900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ortakeja Pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 18400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gizeljurta Pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarijahši Pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Gilāgača Pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Āgačerene Pilsēta Turcijā, Aksarajas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gimišhadžikeja Pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 14000 iedzīvotāju (2013. g.).
Hamameži Pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 1460 iedzīvotāju (2013. g.).
Gejnidžeka Pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Tašova Pilsēta Turcijā, Amasjas ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelbaši Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 109300 iedzīvotāju (2013. g.).
Čelerena Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.).
Gidila Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Čamlidere Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Šereflikočhisara Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 28500 iedzīvotāju (2013. g.).
Afšara Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Altindāga Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 363700 iedzīvotāju (2013. g.).
Elmadāga Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 42700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kačarli Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 460 iedzīvotāju (2013. g.).
Bala Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Čubuka Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajaša Pilsēta Turcijā, Ankaras ilā, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gindogmuša Pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gazipaša Pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dešemealti Pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 32500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ješiljurta Pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čamjuva Pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gejnika Pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kaša Pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Turunčova Pilsēta Turcijā, Antaljas ilā, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Čildira Pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 1680 iedzīvotāju (2013. g.).
Keprili Pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gele Pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ašikšenlika Pilsēta Turcijā, Ardahanas ilā, 900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šavšata Pilsēta Turcijā, Artvina ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Borčka Pilsēta Turcijā, Artvinas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ardanuča Pilsēta Turcijā, Artvinas ilā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Čobanlara Pilsēta Turcijā, Atjonkarahisaras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Demirezi Pilsēta Turcijā, Bajburtas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bigadiča Pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.).
Genena Pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 45300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gemeča Pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Savaštepe Pilsēta Turcijā, Balikesiras ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kurudžašile Pilsēta Turcijā, Bartinas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerdžiša Pilsēta Turcijā, Batmanas ilā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Beširi Pilsēta Turcijā, Batmanas ilā, 8400 iedzīvotāju (2013. g.).
Segita Pilsēta Turcijā, Biledžikas ilā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bozijika Pilsēta Turcijā, Biledžikas ilā, 59700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelpazari Pilsēta Turcijā, Biledžikas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Genča Pilsēta Turcijā, Bingelas ilā, 19300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kigi Pilsēta Turcijā, Bingelas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Dertdivana Pilsēta Turcijā, Bolu ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Gejnika Pilsēta Turcijā, Bolu ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Jeničāga Pilsēta Turcijā, Bolu ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelhisara Pilsēta Turcijā, Bulduras ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.).
Čeltikči Pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Čavdira Pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Āglasuna Pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ješilova Pilsēta Turcijā, Burduras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
Inegela Pilsēta Turcijā, Bursas ilā, 177600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bijikorhana Pilsēta Turcijā, Bursas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenišehira Pilsēta Turcijā, Bursas ilā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mustafakemapaša Pilsēta Turcijā, Bursas ilā, 56000 iedzīvotāju (2013. g.).
Girsu Pilsēta Turcijā, Bursas ilā, 61400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajramiča Pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čana Pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 29200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gekčeada Pilsēta Turcijā, Čanakales ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kuršunlu Pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šabanezi Pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bajramerena Pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 690 iedzīvotāju (2013. g.).
Čerkeša Pilsēta Turcijā, Čankiri ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Lačina Pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ortakeja Pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ugurludāga Pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Oguzlara Pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Medžitezi Pilsēta Turcijā, Čorumas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarajkeja Pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bejagāča Pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Akeja Pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Čameli Pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Babadāga Pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Čala Pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 3900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čardaka Pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Geneja Pilsēta Turcijā, Denizli ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Čivrila Pilsēta Turcijā, Denzili ilā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Činari Pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 12000 iedzīvotāju (2013. g.).
Čermika Pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
Čingiša Pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 2440 iedzīvotāju (2013. g.).
Egila Pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kodžakeja Pilsēta Turcijā, Dijarbakiras ilā, 5900 iedzīvotāju (2013. g.).
Akčakodža Pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
Jīgildža Pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Čilimli Pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gimišova Pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
Geljaka Pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kajnašli Pilsēta Turcijā, Dizdžes ilā, 9400 iedzīvotāju (2013. g.).
Lalapaša Pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
Meriča Pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Siloglu Pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kešana Pilsēta Turcijā, Edirnes ilā, 57500 iedzīvotāju (2013. g.).
Uzunkepri Pilsēta Turcijā, Edirtnes ilā, 40300 iedzīvotāju (2008. g.).
Karakočana Pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Āgina Pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Iliča Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 3060 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajirli Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Izimli Pilsēta Turcijā, Erzindžanas ilā, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
Aškale Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Keprikeja Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šenkaja Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.).
Čata Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Karačobana Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Akšara Pilsēta Turcijā, Erzurumas ilā.
Čiftelera Pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ginjizi Pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 1970 iedzīvotāju (2013. g.).
Mihaliččika Pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ineni Pilsēta Turcijā, Eskišehiras ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Nurdagi Pilsēta Turcijā, Gaziantepes ilā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Oguzeli Pilsēta Turcijā, Gaziantepes ilā, 17000 iedzīvotāju (2013. g.).
Karkamiša Pilsēta Turcijā, Gaziantepes ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirtina Pilsēta Turcijā, Gimišhanes ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kese Pilsēta Turcijā, Gimišhanes ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Širana Pilsēta Turcijā, Gimišhanes ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
Šebinkarahisara Pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerele Pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 15800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čanakči Pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Čamoluka Pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 1760 iedzīvotāju (2013. g.).
Gidže Pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
Dogankenta Pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Jāglidere Pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kešapa Pilsēta Turcijā, Giresunas ilā, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šemdinli Pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
Jiksekova Pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 68200 iedzīvotāju (2013. g.).
Čukurdža Pilsēta Turcijā, Hakari ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.).
Samandāga Pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 44900 iedzīvotāju (2013. g.).
Jajlāgadi Pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
Altinezi Pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Dertjola Pilsēta Turcijā, Hatajas ilā, 75100 iedzīvotāju (2013. g.).
Čanakale Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 111100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kiršehira Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 114200 iedzīvotāju (2013. g.).
Nigde Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 118200 iedzīvotāju (2013. g.).
Dizdže Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 135600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tekirdāga Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 150100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ušaka Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 187900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čoruma Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 231100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gimišhane Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 32400 iedzīvotāju (2013. g.).
Elaziga Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 347900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hakari Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2013. g.).
Širnaka Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 63300 iedzīvotāju (2013. g.).
Mugla Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 64700 iedzīvotāju (2013. g.).
Čankiri Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 74200 iedzīvotāju (2013. g.).
Muša Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 81800 iedzīvotāju (2013. g.).
Nevšehira Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 92100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bingela Pilsēta Turcijā, ila administratīvais centrs, 98400 iedzīvotāju (2013. g.).
Egidira Pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Jalvača Pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
Jenišarbademli Pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sitčilera Pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Genena Pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kečiborlu Pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šarkikarāgača Pilsēta Turcijā, Ispartas ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Češme Pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 21700 iedzīvotāju (2013. g.).
Foča Pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 28000 iedzīvotāju (2013. g.).
Selčuka Pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 28200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bejdāga Pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Aliāga Pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 59100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kemalpaša Pilsēta Turcijā, Izmiras ilā, 75000 iedzīvotāju (2013. g.).
Činardžika Pilsēta Turcijā, Jalovas ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Čiftlikeja Pilsēta Turcijā, Jalovas ilā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čekereka Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 10700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bogazlijana Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 16100 iedzīvotāju (2013. g.).
Akdāgmadeni Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Jerkeja Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 29600 iedzīvotāju (2013. g.).
Čandira Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 3880 iedzīvotāju (2013. g.).
Kadišehri Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajiralana Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.).
Šefaatli Pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Čāglajandžerita Pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Tirkoglu Pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Geksuna Pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 18800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ekinezi Pilsēta Turcijā, Kahramanmarašas ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Pinarbaši Pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Binjana Pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 11900 iedzīvotāju (2013. g.).
Akišla Pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 1880 iedzīvotāju (2013. g.).
Ezvatana Pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarioglana Pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ješilhisara Pilsēta Turcijā, Kajseri ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ješildere Pilsēta Turcijā, Karamanas ilā, 1260 iedzīvotāju (2013. g.).
Bašjajla Pilsēta Turcijā, Karamanas ilā, 2160 iedzīvotāju (2013. g.).
Sudurāgi Pilsēta Turcijā, Karamanas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Akčašedira Pilsēta Turcijā, Karamanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kagizmana Pilsēta Turcijā, Karsas ilā, 18000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarikamiša Pilsēta Turcijā, Karsas ilā, 19700 iedzīvotāju (2013. g.).
Arpačaja Pilsēta Turcijā, Karsas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
Doganjurta Pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1250 iedzīvotāju (2013. g.).
Šenpazara Pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
Taškepri Pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 16700 iedzīvotāju (2013. g.).
Āgli Pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Haneni Pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Pinarbaši Pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čatalzejtina Pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.).
Dadaja Pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kire Pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Arača Pilsēta Turcijā, Kastamonu ilā, 6000 iedzīvotāju (2013. g.).
Jahšihana Pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bališejha Pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 2040 iedzīvotāju (2013. g.).
Karakečili Pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bahšili Pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Čelebi Pilsēta Turcijā, Kirikales ilā, 780 iedzīvotāju (2013. g.).
Lileburgaza Pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 105300 iedzīvotāju (2013. g.).
Pehlivankeja Pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Demirkeja Pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kofčaza Pilsēta Turcijā, Kirkraleri ilā, 850 iedzīvotāju (2013. g.).
Čičekdāgi Pilsēta Turcijā, Kiršehiras ilā, 6400 iedzīvotāju (2013. g.).
Akčekenta Pilsēta Turcijā, Kiršehiras ilā, 970 iedzīvotāju (2013. g.).
Čavdarhisara Pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 2340 iedzīvotāju (2013. g.).
Šaphane Pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
Domaniča Pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Altintaša Pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Tavšanli Pilsēta Turcijā, Kitahjas ilā, 66800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kuručešme Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bahčedžika Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kerfeza Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 135400 iedzīvotāju (2013. g.).
Geldžika Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 138000 iedzīvotāju (2013. g.).
Uzunčiftlika Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 15300 iedzīvotāju (2013. g.).
Dēgirmendere Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 31000 iedzīvotāju (2013. g.).
Karamirsela Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajirova Pilsēta Turcijā, Kodžaeli ilā, 98400 iedzīvotāju (2013. g.).
Akšehira Pilsēta Turcijā, Konjas ila rietumu daļā, Akšehira ezera dienvidu krastā, 62000 iedzīvotāju (2012. g.).
Jalihijika Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
Taškenta Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
Čumra Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.).
Akerene Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 3300 iedzīvotāju (2013. g.).
Hijika Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bejšehira Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 35900 iedzīvotāju (2013. g.).
Tuzlukču Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sejdišehira Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 40800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čeltika Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ginejsinira Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 4700 iedzīvotāju (2013. g.).
Selčuklu Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 540100 iedzīvotāju (2013. g.).
Dogahisara Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarajeni Pilsēta Turcijā, Konjas ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pitirge Pilsēta Turcijā, Malatajas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Doganšehira Pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Doganjola Pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 1670 iedzīvotāju (2013. g.).
Akčadāga Pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ješiljurta Pilsēta Turcijā, Malatjas ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Gerdesa Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarigeli Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kirkāgaža Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 25700 iedzīvotāju (2013. g.).
Alašehira Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 48100 iedzīvotāju (2013. g.).
Kepribaši Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelmarmara Pilsēta Turcijā, Manisas ilā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Mazidāgi Pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Jesili Pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Dargačita Pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 17300 iedzīvotāju (2013. g.).
Emerli Pilsēta Turcijā, Mardinas ilā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Čamlijajla Pilsēta Turcijā, Mersinas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
Gilnara Pilsēta Turcijā, Mersinas ilā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Datča Pilsēta Turcijā, Muglas ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Jatāgana Pilsēta Turcijā, Muglas ilā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
Dalamana Pilsēta Turcijā, Muglas ilā, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kejdžēgize Pilsēta Turcijā, Muglas ilā, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
Haskeja Pilsēta Turcijā, Mušas ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Irgipa Pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
Hadžibektaša Pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Adžigela Pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Gilšehira Pilsēta Turcijā, Nevšehiras ilā, 8900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čifrehana Pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 1250 iedzīvotāju (2013. g.).
Darbogaža Pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bahčeli Pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
Čamardi Pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Čiftlika Pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulukišla Pilsēta Turcijā, Nīgdes ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelkeja Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kabadiza Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Giljali Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Čatalpinara Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajbaši Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kabataša Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Akuša Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Girgentepe Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
Čamaša Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Inje Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 78200 iedzīvotāju (2013. g.).
Peršembi Pilsēta Turcijā, Ordu ilā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bahče Pilsēta Turcijā, Osmanijes ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
Dizdži Pilsēta Turcijā, Osmanijes ilā, 43000 iedzīvotāju (2013. g.).
Hemšina Pilsēta Turcijā, Rizes ilā, 1230 iedzīvotāju (2013. g.).
Čamlihemšina Pilsēta Turcijā, Rizes ilā, 1270 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajeli Pilsēta Turcijā, Rizes ilā, 24800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ardešena Pilsēta Turcijā, Rizes ilā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
Ginejsu Pilsēta Turcijā, Rizes ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
Karapirčeka Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 7400 iedzīvotāju (2013. g.).
Segilti Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
Karasu Pilsēta Turcijā, Sakarjas ilā, Melnās jūras piekrastē, 30700 iedzīvotāju (2012.g.).
Alačama Pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Vezirkepri Pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čaršamba Pilsēta Turcijā, Samsunas ilā, 65400 iedzīvotāju (2013. g.).
Širvana Pilsēta Turcijā, Siirtas ilā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.).
Sarajdizi Pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 1100 iedzīvotāju (2013. g.).
Tirkeli Pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Durāgana Pilsēta Turcijā, Sinopas ilā, 7700 iedzīvotāju (2013. g.).
Divrigi Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Doganšara Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 1400 iedzīvotāju (2013. g.).
Sušehri Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šarkišla Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 21100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gelova Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ulaša Pilsēta Turcijā, Sivasas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Šile Pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Arnavutkeja Pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 198200 iedzīvotāju (2013. g.).
Čataldža Pilsēta Turcijā, Stambulas ilā, 36900 iedzīvotāju (2013. g.).
Akčakale Pilsēta Turcijā, Šanliurfas ilā, 28700 iedzīvotāju (2013. g.).
Suruča Pilsēta Turcijā, Šanliurfas ilā, 57000 iedzīvotāju (2013. g.).
Viranšehira Pilsēta Turcijā, Šanliurfas ilā, 95900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bejtišebapa Pilsēta Turcijā, Šimakas ilā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gičlikonaka Pilsēta Turcijā, Širnakas ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.).
Marmaraereglisi Pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.).
Šarkeja Pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.).
Čorlu Pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 235400 iedzīvotāju (2013. g.).
Čerkezkeja Pilsēta Turcijā, Tekirdāgas ilā, 84200 iedzīvotāju (2013. g.).
Baščiftikla Pilsēta Turcijā, Tokatas ilā, 4200 iedzīvotāju (2013. g.).
Ješiljurta Pilsēta Turcijā, Tokatas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rešadije Pilsēta Turcijā, Tokatas ilā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Bešikdizi Pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Širmene Pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 15500 iedzīvotāju (2013. g.).
Kepribaši Pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajkara Pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Šalpazari Pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Dizkeja Pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Akčabata Pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 40600 iedzīvotāju (2013. g.).
Mačka Pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Čaršibaši Pilsēta Turcijā, Trabzonas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.).
Pilimira Pilsēta Turcijā, Tundželi ilā, 1770 iedzīvotāju (2013. g.).
Čemušgezeka Pilsēta Turcijā, Tundželi ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ešme Pilsēta Turcijā, Ušakas ilā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.).
Gevaša Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
Ezalpa Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
Baškale Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 12800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čaldirana Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bahčesaraja Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.).
Girpinara Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 5800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čataka Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.).
Erdžiša Pilsēta Turcijā, Vanas ilā, 81200 iedzīvotāju (2013. g.).
Karadeniza Pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 102800 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajdžuma Pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 24700 iedzīvotāju (2013. g.).
Gekčebeja Pilsēta Turcijā, Zonguldakas ilā, 7200 iedzīvotāju (2013. g.).
Igdira Pilsēta Turcijas austrumos, ila administratīvais centrs, 82700 iedzīvotāju (2013. g.).
Dijarbakira Pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Diyarbakir"), Tigras krastos, ila administratīvais centrs, 1300000 iedzīvotāju (2013. g.).
Iskenderuna Pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Iskenderun"), Vidusjūras Iskenderunas līča krastā, Hatajas ilā, 184800 iedzīvotāju (2012. g.).
Adana Pilsēta Turcijas dienvidos ("Adana"), ila administratīvais centrs, atrodas 70 km no Vidusjūras ziemeļaustrumu piekrastes Seihanas krastos, 2125600 iedzīvotāju (2013. g.).
Antakja Pilsēta Turcijas dienvidos ("Antakya"), Hatajas ila administratīvais centrs, 217000 iedzīvotāju (2013. g.), senajos laikos bija zināma kā Antioha jeb Antiohija.
Džejhana Pilsēta Turcijas dienvidos ("Ceyhan"), Adanas ilā, 107900 iedzīvotāju (2012. g.).
Mersina Pilsēta Turcijas dienvidos ("Mersin"), ila administratīvais centrs, 624000 iedzīvotāju (2007. g.).
Tarsusa Pilsēta Turcijas dienvidos ("Tarsus"), Mersinas ilā, 245700 iedzīvotāju (2013. g.).
Isparta Pilsēta Turcijas dienvidrietumos ("Isparta") 1035 m vjl., ila administratīvais centrs, 222500 iedzīvotāju (2010. g.).
Nazilli Pilsēta Turcijas dienvidrietumos ("Nazilli"), Ajdinas ilā, Menderesas upes ielejā, 111300 iedzīvotāju (2013. g.).
Ajdina Pilsēta Turcijas dienvidrietumu daļā ("Aydin"), ila administratīvais centrs, 207500 iedzīvotāju (2014. g.).
Antalja Pilsēta Turcijas Republikā ("Antalya"), ila administratīvais centrs, 775000 iedzīvotāju (2007. g.).
Samsuna Pilsēta Turcijas Republikā ("Samsun"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 605300 iedzīvotāju (2013. g.).
Kahramanmaraša Pilsēta Turcijas Republikā, ila administratīvais centrs, 443600 iedzīvotāju (2013. g.).
Šanliurfa Pilsēta Turcijas Republikā, ila administratīvais centrs, 526200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kajseri Pilsēta Turcijas Republikas vidienē ("Kayseri"), ila administratīvais centrs, 1043000 iedzīvotāju (2013. g.).
Trabzona Pilsēta Turcijas Republikas ziemeļaustrumos, ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 1254400 iedzīvotāju (2013. g.).
Balikesira Pilsēta Turcijas rietumos ("Balikesir"), ila administratīvais centrs, 267900 iedzīvotāju (2013. g.).
Manisa Pilsēta Turcijas rietumos ("Manisa"), Gedizas upes ielejā, ila administratīvais centrs, 309000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kitahja Pilsēta Turcijas rietumos, ila administratīvais centrs, 213000 iedzīvotāju (2007. g.).
Izmira pilsēta Turcijas rietumu daļā ("Izmir"), pie Egejas jūras, ila administratīvais centrs, 2606000 iedzīvotāju (2007. g.).
Eskišehira Pilsēta Turcijas rietumu daļā, ila administratīvais centrs, 599800 iedzīvotāju (2013. g.).
Karsa Pilsēta Turcijas ziemeļaustrumos ("Kars"), netālu no Armēnijas robežas, ila administratīvais centrs, 78100 iedzīvotāju (2012. g.).
Sinopa Pilsēta Turcijas ziemeļos ("Sinop"), ila administratīvais centrs, osta Melnās jūras krastā, 38600 iedzīvotāju (2013. g.).
Bursa Pilsēta Turcijas ziemeļrietumos ("Bursa"), ila administratīvais centrs, 1704000 iedzīvotāju (2013. g.); Brusa.
Edirne Pilsēta Turcijas ziemeļrietumos ("Edirne"), pie Grieķijas robežas, ila administratīvais centrs, 148500 iedzīvotāju (2013. g.); senāk saucās - Adrianopole, dibināta 117. g. kā Hadrianopolis.
Karabika Pilsēta Turcijas ziemeļu daļā, ila administratīvais centrs, 110300 iedzīvotāju (2013. g.).
Abadana pilsēta Turkmenistānā (_Abadan_), Ahala vilajetā, 35000 iedzīvotāju (1996. g.); Bezmeina.
Joletena Pilsēta Turkmenistānā ("Yoloeten"), Mari vilajetā, 37700 iedzīvotāju (2009. g.).
Baharli Pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 26800 iedzīvotāju (1996. g.).
Tedžena Pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 48700 iedzīvotāju (1996. g.).
Balkanabata Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2004. g.); Nebitdaga.
Serdara Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 51000 iedzīvotāju (1999. g.); Kizilarvata.
Tirkmenbaši Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 87000 iedzīvotāju (2004. g.).
Hazara Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kaspijas jūras austrumu krastā, Čelekenas pussalā.
Bereketa Pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kopetdaga grēdas ziemeļrietumu atzara ieplakā, rajona administratīvais centrs, 24500 iedzīvotāju (2016. g.).
Dašoguza Pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajeta administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2004. g.); Tašauza.
Boldumsaza Pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajetā, 29500 iedzīvotāju (1996. g.).
Keneurgenča Pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajetā, 31800 iedzīvotāju (1996. g.).
Tirkmenabata Pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajeta administratīvais centrs, 256000 iedzīvotāju (2004. g.); Čardžova; līdz 1940. g. - Čardžuja.
Magdanli Pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajetā, 27200 iedzīvotāju (1996. g.).
Bajramali Pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajetā, 60000 iedzīvotāju (1999. g.).
Mari Pilsēta Turkmenistānā, tās dienvidu daļā, pie Murgabas upes un Karakuma kanāla, vilajeta administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.).
Atamirata Pilsēta Turkmenistānas austrumos, Lebapa vilajetā, Amudarjas kreisajā krastā, 96700 iedzīvotāju (2011.g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., līdz 1999. g. saucās - Kerki.
Serhetabata Pilsēta Turkmenistānas dienvidos, Mari vilajetā, pie Afganistānas robežas, \~5200 iedzīvotāju (1991. g.).
Fakaifou Pilsēta Tuvalu, 1010 iedzīvotāju (2002. g.).
Alapi Pilsēta Tuvalu, 1020 iedzīvotāju (2002. g.).
Koveļa Pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā, Turijas krastos, 68900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ani Pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
Tura Pilsēta Ungārijā ("Tura"), Peštas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.).
Talimardžana Pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilajeta dienvidos, pie Turkmenistānas robežas, 9900 iedzīvotāju (2004. g.).
Tībingene Pilsēta Vācijā ("Tuebingene"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 85400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tutlingene Pilsēta Vācijā ("Tuttlingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
Tukupita Pilsēta Venecuēlā ("Tucupita"), Delta Amacuro štata administratīvais centrs, 77300 iedzīvotāju (2009. g.).
Gizeljurta Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 12400 iedzīvotāju (2006. g.).
Girne Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 24100 iedzīvotāju (2006. g.).
Ljapta Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 5670 iedzīvotāju (2006. g.).
Degirmenlika Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 6820 iedzīvotāju (2006. g.).
Lefke Pilsēta Ziemeļkipras Turku Republikā, 7640 iedzīvotāju (2006. g.).
Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m).
Čāpuļu pilskalns pilskalns Tukuma novada Kandavas pagastā pie Čāpuļu mājām Kandavas-Sabiles ceļa labajā pusē, starp Abavas senleju un kāda strauta gravu, augstums 20 m, nogāzes dabiski stāvas, it īpaši pret strautu vērstajā ziemeļu pusē, austrumu pusē valnis (garums 30 m, augstums 4 m), plakums ovāls (90 x 20 m).
Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre".
Vecmoku pilskalns pilskalns Tukuma novada Tumes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, austrumu pusē nocietināts ar grāvi un \~2 m augstu valni, plakums ovāls — 40 x 30 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.; Skāmaņu pilskalns.
Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē.
Anatolija Plakankalne Turcijā, Mazāzijas kalnienes vidienē, ziemeļos - Pontijas kalni, dienvidos - Taura kalni, garums - \~700 km, platums - līdz 400 km, sastāv no nogulumiežiem, vidējais augstums - 800-1500 m, augstākā virsotne - 3916 m (vulkāns Erdžijass).
skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
Avotupe Plānupe, Tumšupes pieteka.
Plahnen Plāņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet.
Platgaln Platgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi).
Urfas plato plato Turcijas dienvidaustrumu daļā ("Urfa Yaylasi"), augstums pārsvarā 200 m, Kordžika kalns — 978 m, tuksneši, pustuksneši, rietumu daļu šķērso Eifrata.
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās.
Ploenen Plieņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
pļukšķis Plukšķis, mežastrazdu suga ("Turdus iliacus").
Sredņaja Tunguska Podkamennaja Tunguska, upe Krievijā.
Ku Polinēziešu kara dieva havajiešu variants, citur saukts par Tu.
jaunturki Politiska kustība Turcijā (1908), kas pauda jaunās Turcijas buržuāzijas intereses; 1909 gāžot valdnieku Abdilhamitu II nāca pie varas.
Austrumpontijas kalni Pontijas kalnu austrumu daļa starp Meletas un Čorohas upi, Turcijā, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - līdz 3937 m (Kačkara kalns).
Rietumpontijas kalni Pontijas kalnu rietumu daļa Turcijā, starp Sakarjas un Kizilirmakas upi, garums - 475 km, augstums - līdz 2600 m.
Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m.
Prawingen Praviņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
Tumaniškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Tumaniški" nosaukuma variants.
tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi.
ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie.
Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
Pundern Pundura muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagastā.
Auču strauts Pūres augšteces kreisā krasta pieteka Tukuma novada Sēmes pagastā, augštece Tumes pagastā.
Pīkstupe Pūres kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 10 km; Pikstupe.
Sīļupe Pūres labā krasta pieteka Tukuma novadā, iztek no Sīļu ezera, garums - \~6 km; Sīļezerupe.
Puhren Pūres muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā.
Purva ezers Purvezers, ezers Tumes pagastā.
Lestenes-Ēnavas purvs purvs Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Džūkstes, Lestenes un Jaunpils pagastā, platība - 2302 ha, lielāko daļu (2003 ha) aizņem zemais purvs, dienvidu daļu augstais un pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m.
Mūžezera purvs purvs Tukuma novada Zentenes pagastā, vidū aizaudzis ezers, kas bija <1 ha.
Pašaeli pussala pussala Balkānu pussalas austrumu daļā ("Pasaeli"), starp Melno un Marmora jūru, Turcijā, pauguraina, augstums - līdz 379 m, tajā izvietota Stambulas pilsētas lielākā daļa.
Krasnovodskas pussala pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, garums — 85 km, platums — 80-140 km, augstums — līdz 308 m.
Čelekena Pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, platība \~500 kvadrātkilometru, augstums līdz 100 m.
Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m.
Gelibolu pussala pussala Turcijas Eiropas daļas dienvidos, starp Dardaneļiem un Egejas jūras Sarosa līci, platība — 900 kvadrātkilometru, garums — 90 km, platums — līdz 20 km, augstums — līdz 420 m.
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus").
ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius").
akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā.
semītu valodas radniecīgu valodu grupa Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Austrumāfrikā; iedalās austrumsemītu (babiloniešu, asīriešu), rietumsemītu (kanaāniešu, aramiešu) un dienvidsemītu (arābu, etiopiešu) valodās.
RCB Rajona centrālā bibliotēka (reg., piem., Tukuma RCB).
Rauden Raudas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
Rawen Rāves muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici.
Remten Remtes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Rengenhof Reņģes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
duhans Restorāns, krodziņš, sīkumu tirgotava (Tuvajos Austrumos un senāk arī Kaukāzā).
tučenieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji.
Kalnatūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" literarizēts nosaukuma variants.
Kolna Tūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
Turcinis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Turcines" nosaukums latgaliski.
tučenieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji.
Tūči Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
Lejas Tuči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
Lejas Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
Lejis Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukums latgaliski.
Turčini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukuma variants.
Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski.
turčenieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčena" iedzīvotāji.
Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants.
Krasnovodskas rezervāts rezervāts Turkmenistānā, Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē, platība — 2700 kvadrātkilometru, dibināts 1932. g., lai saglabātu putnu ziemošanas vietas (ziemo >160 putnu sugu).
Repetekas rezervāts rezervāts Turmenistānā, Lebapa vilajetā, platība - 346 kvadrātkilometri, dibināts - 1928. g., lai saglabātu un pētītu smilšu tuksnešu kompleksus.
Riddelshof Rideļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Kurmāles pagastā.
Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m.
Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, Turkmenistānā.
Imanta Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā uz ziemeļiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, izveidojusies bijušā Imantciema, Anniņmuižas, Lielās Dammes muižas un Mazās Dammes muižas teritorijā, sākta apbūvēt 20. gs. 20. gadu beigās.
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm.
Āgenskalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas-Tukuma dzelzceļa līniju (plašākā nozīmē ieskaita arī Āgenskalna priedes un Klīversalu), nosaukums cēlies no fon Hāgena muižiņas, kas tur atradās 17. gs.
āgenskalnieši Rīgas pilsētas daļas "Āgenskalns" (starp Daugavu, Kalnciema ielu un Rīgas - Tukuma dzelzceļu) iedzīvotāji.
Mara Rīvas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, garums - 9 km; Māra; Mariņa; Māriņa; Mārupīte.
Trincstok Rokfestivāls Latvijā (pēc sākotnējās norises vietas pie Tukuma novada Trincu mājām un asociācijām ar ASV notikušo Vudstokas festivālu).
Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju.
Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju.
Lielā Māte romiešu vārds Tuvo Austrumu zemes dievietei Kibelei (latīņu "Magna Mater").
tumšupieši Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji.
smirdīgā rožvabole rožvaboļu suga ("Oxythyrea funesta"), izplatīta Eiropas dienvidos un Tuvajos austrumos, 2002.-2003. gadā pirmoreiz konstatēta arī Latvijā.
Bailota sala sala ("Bylot Island") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Bafina Zemes ziemeļu piekrastē, platība - 13000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne Tules kalns 2133 m vjl., teritoriju klāj ledājs, šļūdoņi ieslīd Bafina jūrā.
Grandtērka Sala Atlantijas okeānā ("Grand Turk"), Tērksu salās, kas ietilpst Lielbritānijas aizjūras teritorijā "Tērksas un Kaikosas".
Imroza Sala Egejas jūras ziemeļrietumu daļā ("Imroz"), Turcijā, platība - 279 kvadrātkilometri, augstums - līdz 672 m.
Ahunui sala Klusajā okeānā (_Ahunui_), Tuamotu arhipelāgā, Franču Polinēzijas teritorija.
Raivavae Sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā, augstums - līdz 435 m.
Rimatara Sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā.
Ruruta Sala Tubuai salu grupā Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijā.
Ahtamara Sala Vanas ezerā ("Aktamar") Turcijā, X-XI gs. uz tās bijusi armēņu valdnieku rezidence, unikāls armēņu arhitektūras piemineklis - Sv. Krusta baznīca (915.-921. g.), arī ostas drupas.
Džerba Sala Vidusjūrā ("Djerba"), Tunisijas piekrastē, Gābisas līča dienvidos, 5 km no kontinenta, platība - 538 kvadrātkilometri, 163700 iedzīvotāju (2014. g.), iecienīts kūrorts.
Pantellērija Sala Vidusjūrā, Tunisas šaurumā (Itālija), platība - 83 kvadrātkilometri, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 836 m.
Gambjē salas salu grupa Klusajā okeānā ("Iles Gambier"), Franču Polinēzijā, Tuamotu salu dienvidos, pie dienvidu tropu loka, grupā 4 vulkāniskas salas (lielākā - Manareva) un daudzas sīkas koraļļu salas, ko ieskauj barjerrifi.
Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā.
Samoa Neatkarīgā Valsts Samoa, valsts Okeānijā (angļu val. "Samoa / Independent State of Samoa"; samoāņu "Sāmoa / Mālō Sa'oloto Tuto'atasi o Sāmoa").
Sahrzen Sārcenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā.
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
samums sauss, karsts vējš (temperatūra paaugstinās līdz 50 °C), kurš nes smilšu un putekļu mākoņus (Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikas tuksnešos un Vidusjūras dienvidu piekrastē); pēkšņi sākusies putekļu vētra.
Sekļa ezers Seklis, ezers Tumes pagastā.
Sēkļa ezers Seklis, ezers Tumes pagastā.
Sekļu ezers Seklis, ezers Tumes pagastā.
Sēklis Seklis, ezers Tumes pagastā.
Sehmen Sēmes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Sēmes pagastā.
tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos.
Hatusasa Sena hetu galvaspilsēta (XVII-XIII gs. p. m. ē.), atradās Mazāzijas pussalas ziemeļaustrumu daļā (tagadējā Turcijas teritorijā) Bogazkejas pilsētas vietā.
Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
proletarii Senā Romā iedzīvotāju grupa, kas piederēja pie plebejiem un veidoja 1 centuriju Servija Tullija centuriju sistēmā, lai gan ārpus šķirām.
taurīni Sena tauta, kas dzīvoja Alpu rietumu daļā, kur tagad Turīnas pilsēta.
mufetišs Senajā Turcijā pēdējās instances tiesnesis labdarīgo biedrību lietās, arī Turcijas un Ēģiptes valdības vairāku ierēdņu tituls.
nāzīrs Senāk Turcijā - augstāko ierēdņu, arī ministra, tituls.
irāda Senāk Turcijā sultāna pavēle.
Halikarnāsa Sengrieķu pilsēta Mazāzijā ("Halikarnassos"), tagad Bodruma (Turcijā), Mausola kapeņu drupas ("Mausoleion", 4. gs.) - viens no septiņiem pasaules brīnumiem, no tām cēlies vārds mauzolejs.
Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā.
Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi.
Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas.
Pergama Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos, tagadējās Bergamas tuvumā (Turcijā), dibināta II gt. p. m. ē., uzplaukusi III-II gs. p. m. ē., kad bija Pergamas valsts galvaspilsēta (~120000 iedzīvotāju).
Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.).
Tušpa Senpilsēta Turcijā, Vana ezera krastā, tagadējās Vanas pilsētas teritorijā, IX-VI gs. p. m. ē. Urartu valsts galvaspilsēta, 735. g. p. m. ē. to nopostīja asīrieši, saglabājušās cietokšņa mūru un valdnieku kapeņu drupas.
Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča).
Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas.
Kartāga Senpilsēta Ziemeļāfrikā ("Carthage"), Tunisas līča krastā (tagadējā Tunisijā), dibināta - 825. g. p. m. ē., romieši nopostīja - 146. g. p. m. ē., arheoloģiskie izrakumi uzsākti XIX gs. vidū.
Utika Senpilsēta Ziemeļāfrikas piekrastē ("Utica"), Tunisijā, dibinājuši feniķieši XII gs. p. m. ē., no 146. g. p. m. ē. - romiešu Āfrikas province, nopostījuši arābi VII gs., tagad drupas.
Amida Sens grieķu nosaukums Dijarbakiras pilsētai Turcijā.
Kizilarvata Serdara - pilsēta Turkmenistānā.
Kuška Serhetabata, pilsēta Turkmenistānas dienvidos, tās nosaukums padomju laikā.
para Sīka sudraba monēta Turcijā (1623.-1930. g.).
miljems Sīknauda Tunisijas Republikā, Tunisijas dolāra simtdaļa.
kurušs Sīknauda Turcijā, monēta, vienāda ar 0,01 liru.
tenge Sīknauda Turkmenistānā, Turkmenistānas manata simtdaļa.
sila strazds sila mežastrazds ("Turdus viscivorus").
Žīdu grāvis Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā.
Sīrija Sīrijas Arābu Republika - valsta Rietumāzijā (arābu val. "Sūriya"), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu.
Damaska Sīrijas galvaspilsēta, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), pirmās ziņas par šo pilsētu saglabājušās no 16. gs. p. m. ē., mūsu ēras 635 g. to ieņēma arābi, 1516.-1918. g. ietilpa Turcijā.
doira sitamais mūzikas instruments, līdzīgs tamburīnam; izplatīts Vidusāzijā, Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
Sivenu ezers Sivēnu ezers Tumes pagastā.
Raudiņa Skaldas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Turlavas pagastā, caurtek Ķikuru ezeru; Raudīte.
arnēbija Skarblapju dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Turkmenistānā un Kaukāzā.
Skolas Skolas dīķis - atrodas Tukuma novada Zantes pagastā, platība - 2,5 ha; Skolas ūdenskrātuve.
Tukuma muiža Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukums" bijušais nosaukums.
Klein-Strutteln Skuju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
Schlagunen Slagūnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Annenieku pagastā.
Skudrupīte Slampes kreisā krasta pieteka Tukuma novada Džūkstes pagastā, augštece Slampes pagastā, garums - 12 km.
Schlampen Slampes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
Sudmaļupīte Slocenes kreisā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, garums - 5 km.
Zvirgzdupīte Slocenes kreisā krasta pieteka Tukumā un Tukuma novada Tumes pagastā, garums - 6 km, iztek no Jumpravas ezera.
Tumes strauts Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, garums — 7 km.
Vašleja Slocenes labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 25 m; Vāšleja; Vašlejas strauts.
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats.
Lielais Austrumu ergs smilšu tuksnesis Sahāras ziemeļrietumos, Alžīrijā, daļēji Tunisijas rietumos un Lībijas ziemeļrietumos, platība - >100000 kvadrātkilometru, līdz 300 m augstas smilšu grēdas.
Karakums Smilšu tuksnesis Turānas zemienē Kazahstānā un Turkmenistānā.
Piearāla Karakums smilšu Tuksnesis Turānas zemienes ziemeļos, no Arāla jūras ziemeļaustrumiem līdz Sirdarjas lejtecei, Kazahstānā, augstums - līdz 10 m, starp smilšu pauguriem - sāļezeri, smilšu pauguros - gruntsūdeņi.
Barsuki Smilšu tuksneši Turānas zemienes ziemeļos, gk. Kazahstānas Aktebes apgabalā, kas 2 garās, šaurās joslās no Arāla jūras meridionāli stiepjas uz ziemeļiem.
Schmucken Smuku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
Friedrichsberg Snapju muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Irlavas pagastā.
Dienvidrietumsomija Somijas reģions, platība - 2800 kvadrātkilometru, 474100 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Turku.
Keiri Spēles Keiri - Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Spēlesķeiri" nosaukuma variants.
Spirgen Spirgas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
Springen Spriņģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Bikstu pagastā.
Konstantinopole Stambula, pilsēta Turcijā, tās nosaukums 330.-1930. g.; 1453.-1918. g. Osmaņu impērijas galvaspilsēta (ar nosaukumu - Stambula).
Istanbula Stambula, pilsēta Turcijā.
Tukuma oss stiepjas meridionālā virzienā Tukuma novada Tumes pagastā, garums — \~1,4 km, platums — 80-250 m, absolūtais augstums — 65 m vjl., relatīvais augstums — 8-15 m.
afgānietis Stiprs, putekļains vietējais dienvidrietumu vējš Amudarjas augštecē, kas saistīts ar auksto gaisa masu ieplūšanu Turānas zemienē.
Strutteln Struteles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
Stuhrhof Stūru muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Blīdienas pagastā.
aga Sultāna Turcijā - janičāru un galma sulaiņu priekšnieka tituls.
seraskīrs Sultāna Turcijā - virspavēlnieks; 19. gs. - kara lietu ministrs.
Susa Sūsa - pilsēta Tunisijā.
Tutinava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Tutinova" nosaukuma variants.
Schwarren Svares muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Urfa Šanliurfa - pilsēta Turcijas dienvidaustrumos.
Peklera šeflēra šeflēru suga ("Schefflera pueckleri"), kas augu tirdzniecībā vairāk pazīstama kā uzmavu tupidante ("Tupidanthus calyptratus").
Charlottenhof Šerlatu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Pūres pagastā.
hurūfīs Šiītu sekta, izplatīta gk. Turcijā, uzskata burtus par dievišķīgu un pārpasaulīgu būtņu simboliem.
mežastrazds Šīs apakšdzimtas ģints ("Turdus"), sastopama gandrīz visā pasaulē, izņemot dienvidaustrumu Āziju un Austrāliju, 63 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
trifele šīs dzimtas ģints ("Tuber").
kātpūpēdis Šis dzimtas ģints ("Tulostoma"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas.
Japānas mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus cardis").
pelēkmuguras mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus hortulorum").
rudais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus naumanni").
olīvmuguras mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus obscurus").
blāvais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pallidus").
pelēkais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pilaris"), kas Latvijā sastopama samērā bieži bet nevienmērīgi; pelēkais strazds.
melnrīkles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus ruficollis atrogularis"), kas retumis iemaldās Latvijā; melnrīkles strazds.
sarkanrīkles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus ruficollis ruficollies").
apkakles mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus torquatus"), Latvijā rets caurceļotājs; apkakles strazds.
vienmuļais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus unicolor").
sila mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus viscivorus"); sila strazds.
māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
tulasnella Šīs rindas dzimta ("Tulasnellaceae"), kurai Latvijā konstatēta 1 suga.
Delta Amakuro štats Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Delta Amacuro"), administratīvais centrs - Tukupita, platība - 40200 kvadrātkilometru, 163400 iedzīvotāju (2010. g.).
Žīdu ezers Šumaņu ezers Turku pagastā.
Šumānu ezers Šumaņu ezers Turku pagastā.
Ilzītes ezers Šumaņu ezers Turku pagastā.
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica.
Talakvora Talamora - pilsēta Īrijā ("Tullach Mhor"), tās nosaukums īru valodā.
turkumuižnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Turkmuiža" iedzīvotāji.
Talsu-Tukuma Talsu-Tukuma pauguraine - Vanemas pauguraine.
Armēnijas Taurs Taura kalnu austrumu daļa Armēnijas kalnienes dienvidos, Turcijas dienvidaustrumos, garums - >600 km, augstākā virsotne - Nurhaka kalns - 3090 m vjl., austrumos to saposmo Tigras un Eifratas ielejas (dziļums - līdz 1500 m).
Antitaurs Taura kalnu ziemeļaustrumu daļa Turcijas dienvidos, sastāv no 2 paralēlām grēdām, ko veido gk. kaļķakmeņi, rietumos - Tahtali grēda (Beja kalns - 3054 m), austrumos - Binbogas grēda (Binbogas kalns - 2830 m).
beludži Tauta Beludžistānā (Pakistānas dienvidrietumos), Irānā, Afganistānā, arī Turkmēnijā, runā beludžu valodā, ticīgie – musulmaņi.
gagauzi Tauta Moldovā, Bulgārijā, Turcijā u. c., runā gagauzu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
afšari Tauta, dzīvo gk. Irānas Azerbaidžānā, arī dažos citos Irānas rajonos, Turcijā, Afganistānā, >300000 cilvēku, valoda pieder pie tjurku valodu grupas, tuvu radniecīgi azerbaidžāņiem (dažkārt uzskatīti par to etnogrāfisko grupu), reliģija - islams (šiītisms).
turkani Tauta, dzīvo Kenijas ziemeļos starp Turkanas ezeru un Ugandas robežu, arī kaimiņrajonos Dienvidsudānā, valoda pieder pie nilotu saimes dienvidaustrumu grupas, tuvu radniecīgi teso, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults).
abāzi Tauta, dzīvo Krievijā Stavropoles novada Karačajas - Čerkesijas autonomā apgabala ziemeļu daļā, kā arī Turcijā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
brahuji Tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
kurdi Tauta, etniski tuva irāņiem, Kurdistānas (aizņem daļu Turcijas, Irānas, Irākas, Sīrijas) pamatiedzīvotāji, runā kurdu valodā; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
tunisieši Tauta, Tunisijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmani (sunnīti).
turki Tauta, Turcijas pamatiedzīvotāji; runā turku valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
turkmēņi Tauta, Turkmēnijas pamatiedzīvotāji; runā turkmēņu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
Tauzara Tauzera - pilsēta Tunisijā.
Turgajas garenieplaka tektoniska ieliece Turgajas plato vidienē, Kazahstānā, savieno Rietumsibīrijas līdzenumu ar Turānas zemieni, garums — 800 km, platums — 20-75 km, stepe, pustuksnesis.
auglīgais pusloks teritorijas Tuvajos Austrumos (mūsdienu Turcija, Izraēla, Irāka, Irāna, Sīrija, Ēģiptes ziemeļdaļa), kuras bija izvietotas it kā puslokā; tajās ap 6000. g. p. m. ē. sākās pāreja uz ražotājsaimniecību.
Magreba Termins, ko lieto, lai apzīmētu Āfrikas ziemeļrietumu daļu - Maroku, Alžīriju un Tunisija.
Tilmannshof Tilmaņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Praviņu pagastā.
Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
turkalnieši Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Turkalne" iedzīvotāji.
Čardžuja Tirkmenabata - pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1940. g.
Čardžova Tirkmenabata - pilsēta Turkmenistānā.
Tjuema Tjūma - pilsēta Īrijā ("Tuaim"), tās nosaukums īru valodā.
turku valoda tjurku valodu grupas valoda; runā iedzīvotāju vairākums Turcijā un minoritātes Bulgārijā, Rumānijā, Grieķijā un citur; no 1928 rakstības pamatā ir latīņu alfabēts, sākotnēji tika lietots arābu raksts.
kailais tornītis tornīšu suga ("Turritis glabra"), zilgans lakstaugs ar nezarotu stublāju, vienkāršām veselām lapām, bāli dzelteniem ziediem.
balgha Tradicionālie ādas apavi Tunisijā, grezni izdekorētas kurpes bez kapes.
Trāķijas jūra Trāķijas jūra (grieķu: "Θρακικό Πέλαγος", turku: "Trakya Denizi") ir nosaukums akvatorijai Egejas jūras ziemeļu daļā, tā apskalo ziemeļaustrumu Grieķijas un ziemeļrietumu Turcijas piekrasti vēsturiskajā Trāķijas reģionā.
Treyden Treiden - Turaidas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
ziemas trifele trifeļu suga ("Tuber brumale").
plankumainā trifele trifeļu suga ("Tuber maculatum").
sīkā trifele trifeļu suga ("Tuber puberulum").
Rutku trifele trifeļu suga ("Tuber rapaeodorum").
rudā trifele trifeļu suga ("Tuber rufum").
YOLO Tu dzīvo tikai vienreiz (angļu "You only live once").
UR Tu esi; jūs esat (angļu "you are"; īsziņās).
tutā Tu tā, tu tad.
YKWYCD Tu zini, ko tu vari darīt (angļu "you know what you can do"; īsziņās).
U Tu; jūs (angļu "you"; īsziņās).
teve Tu.
tevē Tu.
tevie Tu.
teviem Tu.
tevim Tu.
vēcē Tualete (angļu WC - watercloset).
brille Tualete (parasti t. s. sausā tualete).
WC Tualete ar labierīcībām (angļu "watercloset").
galjūns Tualete uz kuģa; uz seno spāņu un holandiešu kara burukuģu priekšgala esošajā izbūvē bija tualete, bet uz tās uzstādīts priekšgala greznojums.
ačoks Tualete, tualetes pods.
acīte Tualete; tualetes pods.
ačko Tualete; tualetes pods.
budka Tualete.
butka Tualete.
debesvārti Tualete.
hauze Tualete.
hauzene Tualete.
hauziņš Tualete.
hauzīte Tualete.
hezņiks Tualete.
ķemberķins Tualete.
ķemerķins Tualete.
labierīcības Tualete.
lunka Tualete.
lužņiki Tualete.
mazene Tualete.
mazmājiņa Tualete.
nužniks Tualete.
paraša Tualete.
pirstūzis Tualete.
provejs Tualete.
savoja Tualete.
skala Tualete.
sortirs Tualete.
toalete Tualete.
toča Tualete.
tolčoks Tualete.
tubene Tualete.
tubzene Tualete.
tubziks Tualete.
tubzis Tualete.
tuļķis Tualete.
tuptūzis Tualete.
tuzene Tualete.
tuzenis Tualete.
tuzis Tualete.
žanis Tualete.
žanītis Tualete.
šifonjēra Tualetes atvilktne dažādām sīkām lietām.
brille Tualetes pods.
krokoģils Tualetes pods.
klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
vaterklozets Tualetes telpa ar noskalojamo klozetpodu.
Paumotu salas Tuamotu salas Polinēzijā.
tenorrags Tubas veida pūšams misiņa mūzikas instruments (ar ventiļu mehānismu), bieži izmanto militārajos orķestros.
tūba Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
tubiņa Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
tubiņš Tube - neliela zivs, ko zvejnieki parasti izmanto likšanai uz āķa, lai noķertu lielākas zivis.
stubjis Tube.
acidanthera tubergenii Tubergena acidantēra.
exosporium Tuberkulāriju dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas.
cylindrocarpon Tuberkulāriju dzimtas ģints.
cylindrocolla Tuberkulāriju dzimtas ģints.
thyrostroma Tuberkulāriju dzimtas ģints.
tubercularia Tuberkulāriju dzimtas ģints.
tuberculina Tuberkulāriju dzimtas ģints.
tuberculariales Tuberkulāriju rinda.
tuberkulīnterapija Tuberkulīna lietošana tuberkulozes terapijā.
autotuberkulīns Tuberkulīns, kas izgatavots no tuberkulozes mikobaktērijām slimnieka paša krēpās.
aucērums Tuberkuloze.
čihotka Tuberkuloze.
kaltonis Tuberkuloze.
tbc Tuberkuloze.
tuberkoloze Tuberkuloze.
tuberkuloza Tuberkuloze.
skrofuloderma Tuberkulozes infekcijas ārējās izpausmes forma.
alttuberkulīns Tuberkulozes mikobaktēriju kultūra buljonā, sterilizēta karstumā, filtrējot atbrīvota no mikrobu ķermeņiem un koncentrēta ietvaicējot; lieto tuberkulozes diagnostikā.
tuberkulīns Tuberkulozes mikobaktēriju kultūras ekstrakts, ko lieto tuberkulozes diagnostikā.
tuberkulīnskābe Tuberkulozes mikobaktēriju nukleīnskābe.
tuberkuloproteīns Tuberkulozes mikobaktēriju proteīns, kas nav toksisks normālam organismam, bet pret tuberkulozi alerģiskā organismā izraisa vispārēju un vietēju reakciju, kas izpaužas ar drudzi, iekaisumu un nekrozi.
tuberkulinizācija Tuberkulozes noteikšana cilvēkiem un dzīvniekiem ar tuberkulīna palīdzību.
tuberkuloznieks Tuberkulozes slimnieks.
tubiks Tuberkulozes slimnieks.
lupoma Tuberkulozes vilkēdes mezgliņš.
splenopneimonija Tuberkulozs plaušu iekaisums ar masīvu eksudāciju alveolās un sīkajos bronhos, kas plaušām piešķir liesas pulpas izskatu.
tuberkula Tuberkuls.
tuberkulis Tuberkuls.
tuberkulācija Tuberkulu veidošanās process.
tuberoza Tuberoze.
tibi Tubi - tauta Centrālajā Sahārā.
tjubings Tubings.
pikotāža Tubingu izķīlēšana ar koka un tērauda ķīļiem, lai nodrošinātu šahtu nostiprinājumu ūdensnecaurlaidību.
tudraudzība Tubrālības.
tutulēns Tubrālis, tudraugs.
dazi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Čadas ziemeļrietumu daļā un Nigēras austrumos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
tedi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Tibesti kalnienē Čadas ziemeļu daļā un Lībijas dienvidos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
Tubuajas salas Tubuai salas Klusā okeāna dienvidos.
Tubulītis Tubuļa ezers Mārkalnes pagastā.
Tubulīts Tubuļa ezers Mārkalnes pagastā.
tutulība Tudraudzība.
tubrālis Tudraugs.
Walmeshof Tuges muiža, kas atradās Madonas apriņķa Gulbenes pilsētā.
MNT Tugriks; Mongolijas valūtas kods, sīknauda - menge.
Tujenkuanga Tujenkuana - pilsēta Vjetnamā.
betoji Tukani - indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā.
ramphastidae Tukānputni.
Tuc Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Tucana Tukāns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
tukānputns Tukāns.
rhamphastidae Tukānu dzimta.
rhamphastos Tukānu dzimtas ģints.
mīksne Tukla dzīva radība.
mīksnis Tukla dzīva radība.
līva Tukla govs ar platu muguru, kas ejot viļņojas.
mūlis Tukla seja.
pese Tukla, resna sieviete.
korpulence Tuklība; pārmērīgs taukaudu daudzums ķermenī.
apaļš Tukls (par cilvēku, par viņa ķermeņa daļām).
apals Tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
mīksts Tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
mešuks Tukls bērns, lempīgs cilvēks.
depšelis Tukls bērns.
ķunnis Tukls cilvēks ar uzblīdušu seju.
ļakāns Tukls cilvēks vai dzīvnieks.
burbulis Tukls cilvēks.
velme Tukls kakls (zirgam).
rumbulis Tukls, apaļīgs cilvēks.
dupliķis Tukls, korpulents cilvēks.
duksns Tukls, korpulents.
ļemeks Tukls, labi nobarots dzīvnieks.
bledāns Tukls, masīvs cilvēks.
ļecens Tukls, mīksts.
tumīgs Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeni, tā daļām).
gaļains Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeņa daļām, arī par cilvēku).
gaļīgs Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeņa daļām, arī par cilvēku).
kuntens Tukls.
zukls Tukls.
liparodispnoja Tuklu cilvēku aizdusa.
embonpoint Tuklums.
zuklums Tuklums.
tīrelis Tuksnesīgs vai mežonīgs apvidus.
tuksnīgs Tuksnesīgs, vientuļš.
tuksnešains Tuksnesīgs.
tuksnesīgi Tuksnesīgs.
tuksnešainums Tuksnesīgums.
tuksnesība Tuksnesīgums.
bedlends Tuksnesim līdzīgs, grūti pieejams, neauglīgs apgabals priekškalnē.
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes.
Dehna Tuksnesis Arābijas pussalas ("Dahna"), austrumu daļā, Sauda Arābijā, smilšu tuksneša josla starp kuestu augstienēm no Nafuda ziemeļrietumos līdz Rubelhali tuksnesim dienvidaustrumos, garums \~1200 km, platums 20-80 km, vidējais augstums \~450 m.
Nafuds Tuksnesis Arābijas pussalas ziemeļos, Saūda Arābijā, platība - \~70000 kvadrātkilometru, augstums - 600-1000 m, smilšu grēdas un barhani (līdz 100 m augsti), vietām salu kalni un akmeņu tuksnesis, kontinentāls tropu klimats; Lielais Nafuds.
Dašteluts Tuksnesis Irānas kalnienes centrālajā daļā (persiešu val. "Dashte-e Lut"), Irānā, platība - 80000 kvadrātkilometru, garums 550 km, platums - līdz 200 km.
Dešteluts Tuksnesis Irānas kalnienes vidienē ("Dasht-i-Lut"), Irānas austrumos, garums - \~550 km, platums - 100-200 km, beznoteces ieplakas (200-500 m vjl.), ko šķir šauras grēdas (1000-2000 m; augstākā virsotne 2992 m), viens no karstākajiem tuksnešiem pasaulē.
Deštekevirs Tuksnesis Irānas kalnienes ziemeļos ("Dasht-i-Kavir"), Irānas ziemeļaustrumos, platība - \~55000 kvadrātkilometru, garums - \~500 km, platums - līdz 250 km, beznoteces ieplakas (600-800 m vjl.), takiri, solončaki, ko šķir šauras grēdas, ziemeļu daļā oāzes.
Daštekavirs Tuksnesis Irānas kalnienes ziemeļos (persiešu val. "Dasht-e Kavir"), Irānā, platība - 550000 kvadrātkilometru, garums 600 km, lielākais platums - 350 km.
Akšārs Tuksnesis Mauritānijas rietumu daļā, Inširi un Adrāra vilājā.
Abjads tuksnesis Tunisijas dienvidos (_Abyaḑ, Rimāl al_)
pāustri Tuksnesis.
tuksna Tuksnesis.
tuksnese Tuksnesis.
tūksnesis Tuksnesis.
slebi Tuksneša klejotāju cilts Ziemeļarābijas un Sīrijas tuksnesī, varbūt no Indijas ieklejojušu čigānu pēcteči vai kādas pirmtautas atliekas.
fenneks Tuksneša lapsa, raksturīgs Z Āfrikas tuksnešu dzīvnieks, ļoti lielām acīm un ausīm, ķermenis ap 45 cm garš ar kuplu ap 20 cm garu asti.
sa'alik Tuksneša laupītājs, kas izraidīts no cilts; lai izdzīvotu, viņi apvienojās grupās.
serirs Tuksneša paveids, kur zemes virskārta sastāv no zvirgzdiem, oļiem un akmens šķembām.
oāze Tuksneša vai pustuksneša vieta, kur ir bagātīga augu valsts, arī attīstīta zemkopība.
Velda plato Tuksnešainu plato apgabals Āfrikas dienvidos, starp Limpopo, Vālu un Oranžas augšteci, DĀR, pakāpienveidā paaugstinās Drakonu kalnu virzienā.
ammomanes Tuksnešcīruļi.
Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
eremofīti Tuksnešu un sauso stepju augi.
medziņš Tukša josla starp diviem tīrumiem.
pauksna Tukša kaņepe, kam nav iekšā kodola.
pauska Tukšā kaņepe, kam nav kodola.
tukšmulde Tukša muldēšana.
gauša Tukša pļāpāšana.
prātelība Tukša prātošana.
ādiņa Tukša pudele.
mīkstais Tukša riepa.
tārmasa Tukša runa.
tārmasta Tukša runa.
tārmaste Tukša runa.
bļavāšana Tukša runāšana.
āzjomele Tukša telpa ēkas bēniņos pašā pažobelē.
atvārša Tukšā telpa jaunpiedzimušam bērnam galvaskausa augšā, kas vēlāk aizaug.
bombasts Tukša uzpūsta runa.
atvaga Tukša vaga starp kartupeļu, biešu, pupu vagām.
āzviete Tukša vieta aiz krāsns.
švikstis Tukša vieta apsētā laukā.
klānums Tukša vieta labības laukā.
robs Tukša vieta starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem.
paseknis Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; pasekne (2); paseksnis (2).
pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; paseknis (2); paseksnis (2).
caurums Tukša vieta, sprauga (kādā priekšmetā).
tuksne Tukša vieta, tuksnesis.
tuksnība Tukša vieta, tuksnesis.
tuksnis Tukša vieta.
tukšvieta Tukša vieta.
ķaule Tukša zirņu pāksts.
neuztveramzona Tukšā zona radiālā novērošanas radiolokatora ekrānpults stara sākumā.
porožņaks Tukša, bezjēdzīga saruna, lieta.
žeiba Tukša, bezsatura sieviete.
plaisa Tukša, garena, parasti samērā šaura, vieta, telpa (piemēram, priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
pliķe Tukša, ne ar ko neaizaugusi vieta; neauglīgs lauks.
pliķis Tukša, ne ar ko neaizaugusi vieta; neauglīgs lauks.
pūšķa Tukša, neapdzīvota vieta.
diekai Tukšā.
pakakts Tukšais, ar matiem neapaugušais laukums pieres sānu daļā.
blīkšēt Tukšas blēņas pļāpāt.
tokšāties Tukšas blēņas pļāpāt.
pļakšt Tukšas pļāpas runāt.
pļekata Tukšas pļāpas, tenkas.
pļekatas Tukšas pļāpas.
čaula Tukšās pupu vai zirņu pākstis.
čauls Tukšās pupu vai zirņu pākstis.
reikas Tukšas runas, pasakas.
tukšība Tukšas runas; arī nieki, blēņas.
gvelšas Tukšas runas.
ļeras Tukšas runas.
tarņiks Tukšās taras pieņemšanas punkts.
blangžēt Tukšas tenkas pļāpāt.
vārduļi Tukšas un garas runas, vārdu plūdi.
čaga Tukšas vārpas, graudu apvalki, pelavas.
jejunīts Tukšās zarnas iekaisums, parasti kā gastroenterītiska daļēja parādība, retāk kā izolēta saslimšana ar nekrozi un sekojošu obliterāciju.
jejunektomija Tukšās zarnas izgriešana.
tukšotnes Tukšatnes.
pašsinhronizācija Tukšgaitā rotējošas neierosinātas sinhronas mašīnas sinhronizācijas process, kurā mašīnu ierosina vai nu ieslēgšanas brīdī vai tūlīt pēc ieslēgšanas.
tukšpauris Tukšgalvis.
tukšprātis Tukšgalvis.
žlankstēt Tukši noskanēt.
deklamatorisks Tukši patētisks; bezsaturīgs, liekvārdīgs.
ļerēt Tukši pļāpāt, tenkot, riet bez iemesla.
niekgrabis Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
tukšība Tukšības.
šņauki Tukšie graudu aizmetņi auzu skarā.
gvelsīgs Tukšīgs, pļāpīgs, ļeverīgs.
tukšenieks Tukšinieks.
tukškaliete Tukškale.
diekāt Tukšot, iztukšot.
dīcīt Tukšot.
diecēt Tukšot.
ķīķīt Tukšot.
tukšīt Tukšot.
tuškīt Tukšot.
tūškīt Tukšot.
tukšīties Tukšoties.
klajš Tukšs (par telpu, vietu).
vējzaķis Tukšs cilvēks (bez patstāvīgas domāšanas).
paukša Tukšs cilvēks, kas nenoteikti, neskaidri runā, it kā ko slēpdams; kam nevar ticēt.
lauķis Tukšs laukuma iespiedums.
piemale Tukšs laukums lappuses malā, kas norobežo apdrukājamo zonu, kurā izvietots teksts un grafika.
švipste Tukšs pļāpa.
švipsts Tukšs pļāpa.
pulduris Tukšs runātājs, pļāpa, nemākulis.
burtenis Tukšs strops ar īpašuma zīmi, iespējamā spieta vai meža bišu piesaistīšanai.
pāusts Tukšs, mežonīgs.
strīdaža Tukšs, neauglīgs strīds.
ļeberis Tukšs, nenoteikts cilvēks.
raids Tukšs, rets, nabags.
goļakovijs Tukšs, tāds, kam nekā nav.
goļaks Tukšs, tāds, kam nekā nav.
dieks Tukšs.
pusts Tukšs.
raits Tukšs.
tols Tukšs.
tūkšā Tukšs.
tušks Tukšs.
tūšks Tukšs.
zigzdot Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo.
zigzdoties Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo.
vārduļot Tukšu runāt, daudz runāt.
murkšķēt Tukšu runāt, muldēt.
tankšķēt Tukšu runāt, pļāpāt, čivināt.
logodiarrēja Tukšu vārdu klabināšana.
mataioloģija Tukšu vārdu klabināšana.
injekcija Tukšuma piepildīšana mūrī, betonā, iespiežot tajā cementa javu.
kurcums Tukšumi jeb paslēpenes dzīvniekiem.
tuškumi Tukšumi.
pučka Tukšums olas galā vai sānos.
pagrauda Tukšums starp ledu un ūdeni; iebrucis ledus.
pagrauzda Tukšums starp ledu un ūdeni; iebrucis ledus.
pagrauzde Tukšums starp ledu un ūdeni; iebrucis ledus.
zlaugzna Tukšums zem ledus.
zlaugzne Tukšums zem ledus.
paustums Tukšums, klajums.
nekas Tukšums, nebūtība.
buljons Tukšvārdīga atbilde mācību stundā.
Annasmuižas pagasts Tukuma apriņķa Annenieku pagasta (tagad Dobeles novadā) nosaukums līdz 1920. gadam.
TGK Tukuma gaļas kombināts.
Tuckumshof Tukuma muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Nīkrāces pagastā.
Durbes pils muzejs Tukuma muzeja struktūrvienība, atrodas Tukumā, Parka ielā 7, izvietots Durbes muižas pilī, ekspozīcija atspoguļo lauku muižas kultūrvides vērtības.
Viesati Tukuma novada apdzīvotās vietas "Viesatas" bijušais nosaukums.
degolnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Degole" iedzīvotāji.
garaušnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Garauši" iedzīvotāji.
vienībnieki Tukuma novada Degoles pagasta apdzīvotās vietas "Vienība" iedzīvotāji.
apšupnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Apšupe" iedzīvotāji.
baltmuižnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Baltāmuiža" iedzīvotāji.
ciekšenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ciekšuciems" iedzīvotāji.
dzintarzemnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintarzeme" iedzīvotāji.
džūkstenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Džūkste" iedzīvotāji.
grauzdenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzde" iedzīvotāji.
kliģenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Kliģe" iedzīvotāji.
Zaļie Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķunduri" bijušais nosaukums.
Lanciņi Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Lancenieki" bijušais nosaukums.
lancenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Lancenieki" iedzīvotāji.
miķenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Mikas" iedzīvotāji.
pēternieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Pēteri" iedzīvotāji.
pienavnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Pienava" iedzīvotāji.
sprigauļnieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Sprigauļi" iedzīvotāji.
vērpenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Vērpji" senāk "Vērpju muiža" iedzīvotāji.
Žukstskaja-Penauskaja Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Siukst-Poenau Tukuma novada Džūkstes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
abragciemnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Abragciems" iedzīvotāji.
engurnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Engure" iedzīvotāji.
klapkalnciemnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Klapkalnciems" iedzīvotāji.
plieņciemnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Plieņciems" iedzīvotāji.
rideļnieki Tukuma novada Engures pagasta apdzīvotās vietas "Rideļi" iedzīvotāji.
daibenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Daibji" iedzīvotāji.
gunītnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotāji.
guņītnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Gunītes" iedzīvotāji.
irlavnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Irlava" iedzīvotāji.
ķūķenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķūķi" iedzīvotāji.
ozolnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
pētertālnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Pētertāle" iedzīvotāji.
priednieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Priedes" iedzīvotāji.
Pluģi Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
Prūšeni Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
Videnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Prūseni" bijušais nosaukums.
rudiņnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Rudiņi" iedzīvotāji.
sātnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Sāti" iedzīvotāji.
snapenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Snapji" iedzīvotāji.
vascenieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Vaski" iedzīvotāji.
Irmlavskaja Tukuma novada Irlavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Irmlau Tukuma novada Irlavas pagasta bijušais nosaukums.
jaunpilnieki Tukuma novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpils" iedzīvotāji.
jaunseržnieki Tukuma novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēži" (senāk - "Jaunserži") iedzīvotāji.
jaunsēžnieki Tukuma novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēži" iedzīvotāji.
ārenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
jaunsātnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsāti" iedzīvotāji.
kukšenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Kukšas" iedzīvotāji.
ķīšenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji.
rumbenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Rumbas" iedzīvotāji.
sautiņnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji.
vecsātenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Vecsāti" iedzīvotāji.
vecsātnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Vecsāti" iedzīvotāji.
zvejnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji.
jaunkandavnieki Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkandava" iedzīvotāji.
Bebrupe Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Kandavas stacija" bijušais nosaukums.
mustenieki Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Mustene" iedzīvotāji.
valdeķnieki Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdeķi" iedzīvotāji.
bigauņciemnieki Tukuma novada Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Bigauņciems" iedzīvotāji.
ragciemnieki Tukuma novada Lapmežciema pagasta apdzīvotās vietas "Ragaciems" iedzīvotāji.
abavnieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Abavas" ("Abavas muiža") iedzīvotāji.
blāzmenieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Blāzmas" iedzīvotāji.
lestenieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Lestene" iedzīvotāji.
pūpenieki Tukuma novada Lestenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūpji" iedzīvotāji.
Lestenskaja Tukuma novada Lestenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lesten Tukuma novada Lestenes pagasta un muižas bijušais nosaukums.
daigonieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Daigone" iedzīvotāji.
Sprunguļciems Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Dzintars" daļa.
Viljete Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Dzintars" otrs nosaukums.
galciemnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Galciems" iedzīvotāji.
Galaciems Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Galciems" nosaukuma variants.
kalnējnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Kalnēji" iedzīvotāji.
lamiņnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Lamiņi" iedzīvotāji.
Daigones skola Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Meiniķi" bijušais nosaukums.
pūrenieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Pūre" iedzīvotāji.
putnenciemnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Putnenciems" iedzīvotāji.
putnenieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Putnenciems" iedzīvotāji.
putnenieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Putnene" iedzīvotāji.
rūžciemnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Rūžciems" iedzīvotāji.
rūženieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Rūžciems" iedzīvotāji.
viljetnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viljete" iedzīvotāji.
viļģietnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļģete" tagad "Viljete" iedzīvotāji.
viļģetnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļģete", tagad "Viljete" iedzīvotāji.
viļjetnieki Tukuma novada Pūres pagasta apdzīvotās vietas "Viļjete" iedzīvotāji.
Purenskaja Tukuma novada Pūres pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Puhren Tukuma novada Pūres pagasta bijušais nosaukums.
Kulvēni Tukuma novada Sēmas pagasta apdzīvotās vietas "Sēme" bijušais nosaukums.
Brīvnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Birztala" otrs nosaukums.
brīvnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Brīvnieki" iedzīvotāji.
brizulnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Brizule" iedzīvotāji.
Lazdas Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Cerība" otrs nosaukums.
kaivenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Kaive" iedzīvotāji.
kārenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Kāres" iedzīvotāji.
kulvenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Kulveni" iedzīvotāji.
mazbrizulnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Mazbrizule" iedzīvotāji.
plieņenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Plieņi" iedzīvotāji.
rideļnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Rideļi" iedzīvotāji.
sēmnieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Sēme" iedzīvotāji.
silenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
vilksalenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" iedzīvotāji.
Cerība Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Vilksala" otrs nosaukums.
zvarenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Zvare" iedzīvotāji.
Semenskaja Tukuma novada Sēmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Sehmen Tukuma novada Sēmes pagasta bijušais nosaukums.
kalnājnieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" iedzīvotāji.
ķivuļnieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Ķivuļi" iedzīvotāji.
Praviņi Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Praviņas" nosaukuma variants.
pravenieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Praviņi" iedzīvotāji.
pundurnieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji.
putnenieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji.
slampenieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Slampe" iedzīvotāji.
spirdzenieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Spirgus" iedzīvotāji.
zemdedznieki Tukuma novada Slampes pagasta apdzīvotās vietas "Zemdegas" iedzīvotāji.
Šlampenskaja Tukuma novada Slampes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Schlampen Tukuma novada Slampes pagasta bijušais nosaukums.
aizpurieši Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpure" iedzīvotāji.
ozolnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji.
ozolpilnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolpils" iedzīvotāji.
ozopilenieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolpils" iedzīvotāji.
Ekendorfskaja Tukuma novada Smārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
durbenieki Tukuma novada Tukuma pilsētas daļas "Durbe" iedzīvotāji.
akmeņgruntnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņgruntes" (senāk "Akmeņgrunte") iedzīvotāji.
Daibe Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Daibes" nosaukuma variants.
dimzenieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Dimzas" iedzīvotāji.
gaiļenieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji.
jaunmocnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmokas" iedzīvotāji.
knauķenieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Knauķi" iedzīvotāji.
krīvenieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Krīvi" iedzīvotāji.
rotkaļnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Rotkaļi" iedzīvotāji.
tumenieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Tume" iedzīvotāji.
vecmocnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmokas" iedzīvotāji.
vilkājnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāja" iedzīvotāji.
rotkalis Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas “Rotkaļi” iedzīvotājs.
Tummenskaja Tukuma novada Tumes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Tummen Tukuma novada Tumes pagasta bijušais nosaukums.
aizupnieki Tukuma novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji.
Aizupes muiža Tukuma novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" senāks nosaukums.
dzirenieki Tukuma novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Dziras" iedzīvotāji.
jaunvariebnieki Tukuma novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvarieba" iedzīvotāji.
dzintarnieki Tukuma novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji.
klapkalnieki Tukuma novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Klapkalnes" iedzīvotāji.
dzirenieki Tukuma novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Dziras" iedzīvotāji.
jaundzirenieki Tukuma novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzirnas" iedzīvotāji.
grenčenieki Tukuma novada Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
novadnieki Tukuma novada Zemītes pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji.
balklāvnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Balklāvi" iedzīvotāji.
cērenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Cēre" iedzīvotāji.
cērnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Cēre" iedzīvotāji.
dzirciemnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirciems" (senāk - "Dzirciemmuiža") iedzīvotāji.
jaunpļavenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji.
jaunpļavnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji.
okslenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Oksle" iedzīvotāji.
rindzelnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Rindzele" iedzīvotāji.
silenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
silnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Sili" iedzīvotāji.
teņņenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Teņņi" iedzīvotāji.
zentenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Zentene" iedzīvotāji.
Zentenskaja Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Senten Tukuma novada Zentenes pagasta bijušais nosaukums.
tukumnieki Tukuma pilsētas iedzīvotāji.
Veļķu pilskalns Tukuma pilskalns, kas atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē.
Vilkāju pilskalns Tukuma pilskalns, kas atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē.
Tuckum Tukums.
Tuķis Tukums.
Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles.
tulasnellales Tulasnellas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
tulbaghia Tulbāgijas.
violetā tulbāgija tulbāgiju suga ("Tulbaghia violacea").
Alupe Tulijas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā.
Bāliņupīte Tulijas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā.
Slieķupīte Tulijas kreisā krasta pieteka.
Vienziemīte Tulijas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā.
priekštulkojums Tulkojuma pirmais variants, kas vēl pārskatāms un rediģējams, precizējot vārdu izvēli un izteiksmi.
viltusdraugs Tulkojuma saskarvalodās, resp., avotvalodā un mērķvalodā, lietots ārēji, formas ziņā līdzīgs kopīgas cilmes vārds ar līdzīgu izrunu un rakstību, bet ar atšķirīgu nozīmi.
surdotulkojums Tulkojums kurlmēmajiem (parasti televīzijā).
atveids Tulkojums.
pārcēlums Tulkojums.
translāts Tulkojums.
kompensācija Tulkojumzinātnē - nepārtulkojamas avotteksta vienības vai īpatnības aizstāšana ar līdzīgu elementu citviet tulkojumā; kompensēšana.
kompensēšana Tulkojumzinātnē - nepārtulkojamas avotteksta vienības vai īpatnības aizstāšana ar līdzīgu elementu citviet tulkojumā.
tulkojumvaloda Tulkošanā - valoda, kurā tiek tulkots teksts; mērķvaloda.
mērķvaloda Tulkošanā - valoda, kurā tiek tulkots teksts.
TTC Tulkošanas un terminoloģijas centrs.
parindeņtulkošana Tulkošanas veids, kurā katram avotvalodas vārdam pieraksta ekvivalentu mērķvalodā; parindenis lasāms tikai savienojumā ar oriģināltekstu.
atdzejot Tulkot (dzejas darbu).
atdzejot Tulkot (rakstnieka) dzejas darbus.
latviskot Tulkot latviski (parasti daiļdarbu).
pārtulkot Tulkot un pabeigt tulkot.
vāciskot Tulkot vāciski (parasti daiļdarbu).
zīmlemt Tulkot zīmes.
attulkot Tulkot.
tulkāt Tulkot.
attulkojums Tulkotā teksta tulkojums atpakaļ avotvalodā (vai oriģinālvalodā).
ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
latviskotājs Tulkotājs, kurš tulko latviski no kādas svešvalodas.
iztulks Tulks, skaidrotājs.
dolmečs Tulks, valodu pratējs starpnieks.
dolmečers Tulks.
tulkatnis Tulks.
Tulmenes ezers Tulmenītis Aiviekstes pagastā.
Tulmeņu ezers Tulmenītis Aiviekstes pagastā.
Tulmens Tulmenītis, ezers Aiviekstes pagastā.
Tulniku ezers Tulnikezers Ēdoles pagastā.
Tūļnieku ezers Tulnikezers Ēdoles pagastā.
Ulnika ezers Tulnikezers Ēdoles pagastā.
tulipa Tulpes.
divziedu tulpe tulpju suga ("Tulipa biflora").
Fergānas tulpe tulpju suga ("Tulipa ferganica").
Gesnera tulpe tulpju suga ("Tulipa gesneriana").
Halgera tulpe tulpju suga ("Tulipa halgeri").
Kolpakovska tulpe tulpju suga ("Tulipa kolpakowskiana").
vilnainā tulpe tulpju suga ("Tulipa lanata").
Mardžoleta tulpe tulpju suga ("Tulipa marjolettii").
daudzkrāsu tulpe tulpju suga ("Tulipa polychroma").
skaistā tulpe tulpju suga ("Tulipa pulchella var. humilis").
klinšu tulpe tulpju suga ("Tulipa saxatile").
meža tulpe tulpju suga ("Tulipa sylvestris").
vēlā tulpe tulpju suga ("Tulipa tarda").
Turkestānas tulpe tulpju suga ("Tulipa turkestanica").
liriodendron Tulpjukoki.
tulpjveidīgs Tulpjveida.
stuldza Tulzna (1).
stuldze Tulzna (1).
iepa Tulzna uz ādas.
pipsis Tulzna uz mēles; putnu slimība, kas izpaužas kā sacietējums mēles galā, piemēram, vistai.
plunga Tulzna uz rokas no smaga darba.
spetecis Tulzna, apdegums.
žulga Tulzna, pampums, pūte, čulga.
kūtaļa Tulzna, pūte.
vīvele Tulzna; maza grumba.
muzulis Tulzna.
plenga Tulzna.
pulzna Tulzna.
spanga Tulzna.
špota Tulzna.
tulgzna Tulzna.
tulna Tulzna.
tulza Tulzna.
tulze Tulzna.
tulzenis Tulzna.
tulzis Tulzna.
tulznis Tulzna.
tulzons Tulzna.
tušķis Tulzna.
čulkains Tulznains, čulgains.
pangains Tulznains.
stuldzains Tulznains.
tulgznaiņš Tulznains.
tulsnains Tulznains.
tulznāts Tulznains.
helotomija Tulznas vai varžacs izgriešana.
čulgot Tulznot, pārklāties ar tulznām (par ķermeņa daļām).
čulgāt Tulznot, pārklāties ar tulznām.
tulznāt Tulznot.
tulznīt Tulznot.
tulznveidīgs Tulznveida.
tulžu Tulžu roze - kāda slimība.
tuma Tume.
uztumēt Tumējot panākt, ka (ēdiens) iegūst vēlamo tumīgumu.
Tummen Tumes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
liģēt Tumēt.
tumjš Tumīgs, biezs.
tums Tumīgs, biezs.
tuma Tumīgs.
tuminice Tuminica.
timsa Tumsa (augšzemnieku izloksnēs).
kluiņāt Tumsā iet pa sliktu ceļu.
izrēgāties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies.
izrēgoties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies.
apdūzinēties Tumsā piesist te pie loga, te durvīm.
nakts Tumsa, arī raksturīgais apgaismojums šajā laikposmā.
timsiene Tumsa, tumšums.
tima Tumsa.
timsība Tumsa.
timsības Tumsa.
timsiņš Tumsa.
timss Tumsa.
timšs Tumsa.
tumsība Tumsa.
timsenice Tumsaliņa.
timsinīca Tumsaliņa.
timsinieca Tumsaliņa.
timsiniece Tumsaliņa.
tumsīgs Tumsnējs, samērā tumšs.
tumšnējs Tumsnējs.
tumsnīgs Tumsnējs.
tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu.
troglodīts Tumsonis, nekulturāls cilvēks.
tumseklis Tumsonis.
tumsinieks Tumsonis.
tumsoņa Tumsonis.
timot Tumst (augšzemnieku izloksnēs).
tumsināt Tumst, aptumšot.
timsāt Tumst.
timsāties Tumst.
timsīt Tumst.
timst Tumst.
timt Tumst.
tumsēt Tumst.
tumsnīt Tumst.
tumšt Tumst.
melanodermija Tumša ādas krāsa, ko rada melanīna nogulsnējumi.
arsēnmelanoze Tumša ādas nokrāsa no ilgstošas arsēna preparātu lietošanas.
sprostekrāns Tumša auduma ekrāns studijas prožektoru gaismas slāpēšanai.
dūls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
dumala Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
dumalains Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
dumjš Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns); duls.
dulls Tumša nokrāsa pie pamatkrāsas; pelēcīga nokrāsa, visbiežāk saistībā ar "bērs" (tumši brūns).
pneimomelanoze Tumša plaušu audu krāsa no ilgstošas ogļu putekļu ieelpošanas.
dūzma Tumša skaņa, kas tikai dūc.
peļutaka Tumša svītra pār dzīvnieka (piemēram, zirga) muguru.
tilviķis Tumšā tilbīte ("Trynga erythropus").
čurums Tumša un šaura vieta.
timinieks Tumša vieta, cietums.
timenīca Tumša vieta.
timnice Tumša vieta.
iedegums Tumša, brūna ādas nokrāsa, kas izveidojas saules staru iedarbībā.
čukna Tumša, netīra vieta, telpa.
timinīca Tumša, netīra vieta.
moris Tumšādains cilvēks, nēģeris.
dzimumzīme Tumšāks, parasti mazliet paaugstināts, plankums uz cilvēka ādas.
melzt Tumšam kļūt.
melānisms Tumšas (brūnas, melnas) krāsas indivīdu pārsvars populācijā sakarā ar pigmenta melanīna veidošanos ķermeņa segaudos.
dūmuļa Tumšas krāsas govs vārds.
baltkaklis Tumšas krāsas kaķis ar gaišu pakakli.
melanoze Tumšas krāsas rašanās organisma virsmas audos.
melanoidīni Tumšas krāsas vielas, kas rodas, aminoskābēm un olbaltumvielām augstā temperatūrā reaģējot ar cukuru sadalīšanās produktiem furfurolu un oksimetilfurfurolu; piešķir aromātu maizei u. c. pārtikas produktiem.
porphyrellus Tumšbekas.
dūmaļa Tumšbrūna govs; sarkanbrūna govs ar tumšbrūnu galvu.
dumaļa Tumšbrūna govs.
bisters Tumšbrūna minerālkrāsviela, ko lieto ūdens un eļļas krāsas pagatavošanai un krāsošanai ar otu vai spalvu.
rūsakmens Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīda saturoša smilts augsnes apakšējā daļā.
ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā; rūsakmens.
dulibērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
dulimbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
dulinbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
dulubērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
dulumbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
dulunbērs Tumšbrūns (spalvas krāsa).
bilifuscīns Tumšbrūns pigments cilvēka žultī un izkārnījumos.
dulimbēris Tumšbrūns zirgs.
dumals Tumšbrūns, tumši sarkans.
dūmojiņa Tumšbrūns, tumšsarkans; dūmals.
dūmala Tumšbrūns, tumšsarkans.
dūmaļa Tumšbrūns, tumšsarkans.
dūmals Tumšbrūns, tumšsarkans.
taleļļa Tumšbrūns, viskozs šķidrums, sulfātcelulozes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv gk. no sveķskābēm, taukskābēm.
t. Tumši (kopā ar apzīmētāju reklāma sludinājumos, piem., t. logi automašīnām).
tumšblonds Tumši blonds.
dūmaliņa Tumši brūna govs.
dūmuliņa Tumši brūna govs.
kastaņkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu niansi.
kaparkrāsa Tumši brūna krāsa ar sarkanīgu nokrāsu.
mahagonijs Tumši brūna mahagona (vai dažu citu tropu koku) koksne.
naftalāns Tumši brūna, ziedei līdzīga masa, ko iegūst no verdošas jēlnaftas, lietoja kā tautas dziedniecības līdzekli.
dūkaņa Tumši brūnas govs vārds.
bērs Tumši brūns (par zirgu).
tumšbērs Tumši brūns (par zirgu).
kastaņbrūns Tumši brūns ar sarkanīgu niansi.
varabrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu); kaparbrūns.
kaparbrūns Tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
haimols Tumši brūns organisks dzelzs preparāts, satur līdz 3% dzelzs.
hemols Tumši brūns organisks dzelzs preparāts, satur līdz 3% dzelzs.
kreolīns Tumši brūns, eļļains dezinficējošs šķīdums; krezola un ziepju šķīdums.
dumjs Tumši brūns.
dūms Tumši brūns.
dunkans Tumši brūns.
tumšbrūns Tumši brūns.
tumšdzeltens Tumši dzeltens.
padebeši Tumši mākoņi.
orseja Tumši mēļa jeb violeta krāsviela, ko pagatavo no ķērpjiem un lietā zīdu un vilnas krāsošanai; lakmus.
amfibolīti Tumši metamorfi ieži, kuru galvenie minerāli ir amfiboli un plagioklazi; izmanto būvakmeņiem un apdares materiāliem.
marengo Tumši pelēka krāsa; vilnas audums (parasti uzvalkiem, mēteļiem) šādā krāsā.
diabazs Tumši pelēks vai zaļgans, ciets magmatiskais dziļumiezis; izmanto par būvmateriālu.
melnganpelēks Tumši pelēks, gandrīz melns.
marengo Tumši pelēks.
pelēktumšs Tumši pelēks.
tumšpelēks Tumši pelēks.
ūbels Tumši pelēks.
melanosarkoma Tumši pigmentēta sarkoma.
vecrozā Tumši rozā.
tumšrūsgans Tumši rūsgans, tumši brūns.
tumšrusls Tumši rūsgans, tumši brūns.
tumšruzgans Tumši rūsgans, tumši brūns.
tumšrūtains Tumši rūtains.
tumšsarķe Tumši sarkana (govs).
aveņkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu niansi.
vīnkrāsa Tumši sarkana krāsa ar violetu nokrāsu.
pirargirīts Tumši sarkanā sudraba rūda, minerāls tumši pelēkā vai melnā krāsā, kas caurejošā gaismā izskatās sarkans, kristalizējas trigonālā singonijā.
kaparsarkans Tumši sarkans ar brūnganu nokrāsu.
vīnsarkans Tumši sarkans ar violetu nokrāsu.
bordo Tumši sarkans, sarkanbrūns, attiecīgas vīna šķirnes krāsā.
bordosarkans Tumši sarkans.
ķiršsarkans Tumši sarkans.
tumšsarkans Tumši sarkans.
purpursārts Tumši sārts ar viegli violetu nokrāsu.
tumšrozā Tumši sārts.
tumšsārts Tumši sārts.
mene-tekel Tumši vārdi, kas sludina drīzu galu; neredzama roka tos esot uzrakstījusi uz Babilonijas karaļa Nabonida pils sienas, pec kam karalis dabūjis galu.
tumšviolets Tumši violets.
piroksēni Tumši zaļi vai brūni līdz melni iežu veidotāji minerāli, kas satur galvenokārt dzelzi un magniju un kam piemīt laba skaldnība.
plasma Tumši zaļš pusdārgakmens, halcedona paveids.
tumšzaļš Tumši zaļš.
malaga Tumši zeltains vīnogu deserta vīns.
indigo Tumši zila, kristāliska viela (agrāk to ieguva no tropisko augu indigoferu lapām, tagad sintētiski); attiecīgā krāsviela; attiecīgais krāsas tonis.
ribekits Tumši zils vai melns minerāls.
mēļš Tumši zils; zils ar violetu nokrāsu.
tumšzils Tumši zils.
fillīti Tumši, blīvi, slāņoti metamorfi ieži, kas sastāv no sīkzvīņainas vizlas, hlorīta un kvarca.
timsi Tumši; timsai.
timsai Tumši.
tumšot Tumšināt.
rudais Tumškrāsaina, indīga čūska.
proctotrupidae Tumšlapseņu dzimta.
paracodrus Tumšlapseņu dzimtas ģints.
tumšmataiņš Tumšmatains.
tumšīte Tumšmate.
amfiboli Tumšo iežveidotāju minerālu grupa, kalcija, nātrija, magnija, dzelzs un alumīnija silikāti; izplatīti magmatisko un metamorfo iežu komponenti.
labradors Tumšpelēks laukšpata grupas minerāls ar zilganu un zaļganu spīdumu.
phaeoceros Tumšradzes.
daglis Tumšrūsgani plankumains kuilis.
mellums Tumšs (lietus, sniega) mākonis.
fonce Tumšs (par krāsām).
biezs Tumšs (par krēslu, tumsu, nakti); necaurredzams.
planēta Tumšs debess ķermenis, kas saņem gaismu un siltumu no zvaigznes (saules) un riņķo ap to pa eliptisku orbītu.
ala Tumšs dobums.
peridotīts Tumšs iezaļgans vai zaļganmelns magmatiskais iezis, kas galvenokārt sastāv no olivīna un piroksēniem.
ēna Tumšs laukums, plankums; arī tumšs priekšmets, figūra.
plote Tumšs mākonis.
hemozoīns Tumšs pigments malārijas plazmodiju citoplazmā, sagremotā hemoglobīna atliekas.
norīts Tumšs, bāzisks intruzīvs iezis, kas sastāv no piroksēniem un plagioklaziem.
perplekss Tumšs, divdomīgs.
nesaulīgs Tumšs, drūms, tāds, kur nav saules gaismas.
dumblains Tumšs, duļķains.
smags Tumšs, koncentrēts (parasti par krāsu).
aspīdslāneklis Tumšs, metamorfs slāniskas tekstūras iezis; sastāv gk. no mālu minerāliem.
smags Tumšs, necaurredzams (parasti par tumsu, nakti).
duins Tumšs, neskaidrs, netīrs.
obskūrs Tumšs, neskaidrs; nesaprotams, nepazīstams; nemācīts.
gabro Tumšs, rupjgraudains bāzisks intruzīvs iezis, dažreiz satur vara, niķeļa, titāna rūdas.
filīts Tumšs, slāņots metamorfisks iezis, kas gk. sastāv no kvarca, hlorīta, biotīta; spēcīgāk metamorfizēts par māla slānekļiem, bet vājāk par vizlas slānekļiem.
duls Tumšs, tumšā krāsā; tumši brūngana zirga spalva.
timss Tumšs.
timšs Tumšs.
tumsains Tumšs.
tumšais Tumšs.
tumss Tumšs.
purpurkrāsa Tumšsarkana krāsa ar viegli violetu nokrāsu.
purpurs Tumšsarkana krāsviela ar viegli violetu nokrāsu (senajā Grieķijā, Romā), ko ieguva no īpašiem gliemežiem un lietoja audumu krāsošanai; attiecīgā krāsa, krāsas tonis.
tumšruds Tumšsarkanīgi brūns, tumši brūns.
purpursarkans Tumšsarkans ar viegli violetu nokrāsu.
purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
tumšstrīpains Tumšsvītrains.
melanoplakija Tumšu plankumu veidošanās uz mutes gļotādas; novēro stomatīta, hepatīta u. c. slimību gadījumos.
melanidroze Tumšu sviedru izdalīšanās.
muarē Tumšu un gaišu joslu kopums nepareizi izgatavotas klišejas novilkumā.
timsums Tumšums.
Melnupe Tumšupe, Lielās Juglas pieteka.
Kaļķavotupīte Tumšupes augšteces kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā.
Plānupe Tumšupes labā krasta pieteka Siguldas novada Allažu pagastā.
Drosophila melanogaster Tumšvēdera drozofila.
ūdensnātra Tumšzaļais (asais) raglapis.
bismutija Tumšzila ādas un gļotādu nokrāsa kā bismuta savienojumu lietošanas sekas.
mēlene Tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm.
cianēmija Tumšzilas asinis no reducētā hemoglobīna pārmēra.
branta Tumšzosis.
Berberis thunbergii Tunberga bārbele.
Lespedeza thunbergii Tunberga lespedēza.
Spiraea thunbergii Tunberga spireja.
thunbergia Tunbergijas.
bonito Tuncis Vidusjūrā un Klusajā okeānā, nozīmīga pārtikas zivs.
tuna Tuncis, tunzivs.
protokols PPTP tunelēšanas divpunktu protokols (angļu "Point-to-Point Tunneling Protocol").
kabeļtunelis Tunelis vai koridorveidīga būve, kas paredzēta kabeļu instalācijai uz balstiņiem vai sastatņu plauktiem.
Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu "le Shuttle" no Čeritonas uz Kalē.
tunels Tunelis.
tunnelis Tunelis.
tunnels Tunelis.
tuneļkamera Tuneļveida kamera.
tuneļveidīgs Tuneļveida.
tunguzi Tungusi.
Tunguskas plato Tunguskas plato - atrodas Vidussibīrijas plakankalnes rietumu daļā, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 600 km, augstums - līdz 930 m.
lamuti Tungusu cilts Sibīrijas ziemeļaustrumu stūrī, Kolimas baseinā, sevišķi Ohotskas jūras piekrastē.
mēteļainie Tunikāti.
tunicata Tunikāti.
ascīdija Tunikātu klase ("Ascidiae"), vientuļas un koloniālas formas bezmugurkaulnieki jūrās un okeānos, Baltijas jūrā konstatētas 6 sugas.
apendikulārija Tunikātu tipa klase ("Appendiculariaea"), jūru un okeānu planktona iemītnieki, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas.
tunikveidīgs Tunikveida.
Tunisa Tunisas šaurums - Sicīlijas šaurums Vidusjūrā starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju.
samsa Tunisiešu ēdiens, kārtainās mīklas izstrādājums, pildīts ar grauzdētām mandelēm un sezama sēkliņām rožūdens sīrupā.
bouza Tunisiešu ēdiens, sātīgs, staipīgs sorgo krēms, ko ēd ramadāna mēnesī.
brik Tunisiešu gardums no sviesta mīklas.
malufa Tunisiešu tautas mūzikas žanrs.
čorba Tunisijā iecienīta zupa ar makaroniem, parasti no cāļa buljona.
TN Tunisija, valsts divburtu kods.
TUN Tunisija, valsts trīsburtu kods.
TND Tunisijas dinārs; Tunisijas Republikas valūtas kods, sīknauda - miljems.
Tunisa Tunisijas galvaspilsēta (arābu: تونس, Tūnis), atrodas Tunisas lagūnas ezera krastā (kanāls, kas to savieno ar Vidusjūru, izrakts cauri pilsētai), 693 tūkstoši iedzīvotāju.
TAP Tunisijas informācijas aģentūra (franču "Tunis Afrique Presse").
Tunisija Tunisijas Republika - valsts Ziemeļāfrikā, Vidusjūras piekrastē (arābu valodā "Tūnis"), platība - 163610 kvadrātkilometru, 10486300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Tunisa, administratīvais iedalījums - 24 vilājas, robežojas ar Lībiju un Alžīriju, apskalo Vidusjūra.
Tunkas kailkalni Tunkas kailkalni - kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~175 km, augstums - līdz 3266 m, līdz 1900-2000 m vjl. taiga (ciedrupriedes, lapegles), augstāk - tundra.
tuntaļot Tuntelēt.
tuntuļāt Tuntelēt.
tuntuļi Tuntulis.
tuntuļmoza Tuntuļmozis.
tuntulēt Tuntuļot (1).
tuntulēt Tuntuļot (2).
tuntuļoties Tuntuļot (2).
aiztuntuļot Tuntuļot prom.
kunkurot Tuntuļot, tīstīt.
tuntulēties Tuntuļoties (1).
tuntulēties Tuntuļoties (2).
počkāties Tuntuļoties vecās drēbēs.
stūkņīties Tuntuļoties, tīstīties.
tuntuļāties Tuntuļoties.
Klīsmetis Tuoleimuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants latgaliski.
Klīsmetis Tuolejuos Klīsmetis - Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Klīsmeti" nosaukuma variants latgaliski.
tupiņa Tupa - guba, kaudzīte.
tupaiidae Tupajveidīgie.
topele Tupele, nakts kurpe.
stupele Tupele.
capatas Tupeles.
čuibas Tupeles.
paramaecium Tupelīšu "Paramecium" nosaukuma sinonīms.
braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri.
kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari.
pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
paramēcijas Tupelītes, infuzoriju ģints, kuras dažādas sugas lieto par eksperimenta dzīvniekiem, jo tie ir diezgan lieli un viegli kultivējami.
paramecium Tupelītes.
tupinājs Tupenājs.
tupezis Tupesis - neliela, apaļa siena, labības u. c. kaudzīte, kopa.
tupecis Tupesis.
aiztupēt Tupēt (sēdēt, uzkavēties) līdz (laika ziņā).
notupēt Tupēt (visu laikposmu) un pabeigt tupēt; arī nosēdēt (1).
zicēt Tupēt uz pakaļkājām (parasti par suni).
notūpuļot Tupēt, nospiest tupus, nomīdīt.
gūznēt Tupēt, pavadīt laiku bezdarbībā, tūļāties.
kruknēt Tupēt, sēdēt un drebināties aukstumā.
krupēt Tupēt.
trupēt Tupēt.
tupeķis Tupētājs.
tupeklis Tupētājs.
tupiķis Tupētājs.
tupidanthus Tupidantes.
uzmavu tupidante tupidantu suga ("Tupidanthus calyptratus"), ko speciālisti pazīst kā Peklera šeflēru ("Schefflera pueckleri").
tupējiens Tupiens.
topināt Tupināt.
tūpstīties Tupstīties.
tupstīties Tupties, parasti vairākkārt.
tupt Tupties; arī tupēt.
tūpties Tupties.
tupelēt Tupuļot, locīties.
tūpaļāt Tupuļot.
tupaļot Tupuļot.
tūpāt Tupuļot.
tūpāties Tupuļot.
tūpļāt Tupuļot.
tūpuļot Tupuļot.
Tupungats Tupungato - aprimis vulkāns Dienvidamerikā.
notupuļāt Tupus norakt (piemēram, kartupeļus).
notupuļāt Tupus ravējot, nošļūkāt (piemēram, vagu).
satupu Tupus, pustupus.
tupiski Tupus.
tupiskus Tupus.
vieta Tur, kur kam ir jābūt, jāatrodas; arī tur, kur kas ir bijis, atradies iepriekš.
turīt Tur; turpat.
tienāņam Tur.
tu Tur.
tūr Tur.
turī Tur.
turij Tur.
turiņ Tur.
venkur Tur.
Treyden Turaida.
Treiden Turaidas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
musophagidae Turaki.
sariks Turbānu audums no kokvilnas, labākās šķirnes puszīda.
propellerturbīna Turbīna, kurā izmanto propellerus.
turborežīms Turbo - paātrināts režīms.
virpuļsūknis Turbomašīna, kas no centrbēdzes sūkņa atšķiras ar darbības principu un pašuzsūces spēju; galvenā daļa ir ripveida skrejrats ar lāpstiņām un horizontālu asi; lieto nelielās ūdensapgādes iekārtās, ugunsdzēsībā u. tml. (kur vajadzīga pašuzsūce).
vadaparāts Turbomašīnas ietaise - profilētu lāpstu sistēma, kas virza ūdens, tvaika vai gāzes plūsmu uz turbīnas skrejratu.
skrejrats Turbomašīnas rotors ar lāpstām; darbrats.
turbotaisnteces Turbotaisnteces dzinējs - kombinēts vairāku režīmu gaisa reaktīvais dzinējs lidojumiem ar hiperskaņas ātrumu; sastāv no gāzturbīnas un taisnteces dzinēja kontūra.
turboventilatoru Turboventilatoru dzinējs - divkontura turboreaktīvā dzinēja paveids, kuram caur ārējo un iekšējo kontūru izgājušā gaisa masu attiecība ir >1.
efendi Turcijā - kungs; pieklājīga vīriešu uzrunāšanas forma.
onbešliks Turcija 18.-19. gs. sudraba monēta, 15 paras.
kalams Turcijā arī biroja nosaukums.
raija Turcijā nemuhāmedāņu pavalstnieki.
hans Turcijā parasts būves veids, kas ap plašu pagalmu kārto arkādas ar galerijām, aiz arkādām zemesstāvā parasti iekārto tirgotavas, bet augšstāvu izmanto kā dzīvokli.
kaimakāms Turcijā virsleitnantam atbilstoša dienesta pakāpe armijā.
sardars Turcijā, Persijā, Ēģiptē gubernators; serdars.
TR Turcija, valsts divburtu kods.
TUR Turcija, valsts trīsburtu kods.
onliks Turcijas 18.-19. gs. monēta, vienlīdzīga 10 parām (1/4 piastra).
Angora Turcijas galvaspilsētas Ankaras nosaukums līdz 1930. g.
Ankira Turcijas galvaspilsētas Ankaras nosaukums senatnē.
TRY Turcijas lira; Turcijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kurušs.
Adrianopole Turcijas pilsētas Edirnes senāks nosaukums.
Galata Turcijas pilsētas Stambulas daļa, osta Bosfora šauruma Zelta Raga līča krastā, galvenais pilsētas tirdzniecības rajons.
Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra.
Ankara Turcijas Republikas galvaspilsēta (no 1923. g.) un ila administratīvais centrs ("Ankara"), atrodas Anatolijas plakankalnes centrālajā daļā (900 m vjl.), pie Čubukas un Ankaras satekas, 2. lielākā pilsēta valstī (aiz Stambulas), 4417500 iedzīvotāju (2013. g.); līdz 1930. g. saucās Angora, senatnē - Ankira.
DISK Turcijas revolucionārā strādnieku arodbiedrību konfederācija. (turku "Devrimci Iscileri Sendikasi Konfederasvonu").
parisi Turcijas sudraba 10 piastru monēta.
medžidije Turcijas zelta un sudraba monēta, bija apgrozībā līdz 1916. g.
rulete Tureklī iestiprināts ritenītis punktu un līnijveida padziļinājumu veidošanai metāla plāksnē, ko lieto dažos grafiskos paņēmienos.
turelis Tureklis.
turēlis Tureklis.
turētava Tureklis.
turētave Tureklis.
turēteve Tureklis.
turētuve Tureklis.
turētuvis Tureklis.
fundamentālisms Turēšanās pie reliģijas senākajām mācībām vai pamatnostādnēm (gk. runājot par islāmticīgajiem).
uzturināt Turēt (bērnu) virs (kā).
iztupināt Turēt (bērnu).
izturināt Turēt (bērnu).
glabāt Turēt (ko kur) novietotu, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
zīst Turēt (ko, piemēram, pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
pārturēt Turēt (ko) kādā stāvoklī ilgāk par pieļaujamo laiku.
nest Turēt (ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī un pārvietoties.
balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu; ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
apļaunot Turēt aizdomās.
atrēzēt Turēt atpakaļ atliektu.
atturēt Turēt atstatu (tā, ka nepieskaras, nepiekļūst).
ietvangāt Turēt ciet, kādā ierobežotā vietā.
aizturēt Turēt ciet.
ēnināt Turēt ēnā.
aptvaicēt Turēt kādu brīdi karstā tvaikā.
dārdzēt Turēt ko dārgu.
svarot Turēt līdzsvarā.
sūkāt Turēt mutē un lēni šķīdināt, mitrināt (ko) ar siekalām, gatavojot rīšanai; turēt mutē un vairākkārt lēni sūkt (no kā) ko ēšanai, dzeršanai derīgu.
rēzēt Turēt nekustīgi, atpūtināt.
izvainot Turēt par vainīgu; pelt; apvainot nepatiesi.
ērpēt Turēt priekšā, aizsegt.
sūkāt Turēt, (ko) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
glabāt Turēt, atstāt neizlietotu, nepārstrādātu u. tml.
stāvināt Turēt, glabāt (ilgāku laiku) kādā veidā, kādos apstākļos.
tārpināt Turēt, glabāt, līdz tārpi iemetas.
dirsināt Turēt, sēdināt uz podiņa (bērnu), veicinot vēdera izejas procesu.
turināt Turēt.
tenākuls Turētava, rociņa, kurā burtliči ieliek rokrakstu.
karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
karāties Turēties (kur), ar rokām pieķeroties; turoties (kur, pie kā), atrasties (kur).
stāvēt Turēties gaisā, nemainot atrašanās vietu vai arī mainot to mazliet (parasti par putniem).
aizturēties Turēties pie kaut kā.
šukstināt Turēties pretī, spītēt.
ķizīt Turēties pretim; spītēt; tiepties.
stengties Turēties pretim.
škurstīties Turēties savrup; atdalīties no pārējiem kādas grupas locekļiem.
plogāt Turēties uz ūdens virsmas.
līdzsvarot Turēties, būt līdzsvarā (1); līdzsvaroties (1).
līdzsvaroties Turēties, būt līdzsvarā (1).
ķibināties Turēties, pieķerties klāt.
Turgajas plakanvirsas zeme Turgajas plato.
Demmen-Pastorat Turgales mācītājmuiža muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Turgava Turgavas kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Frauenfelde, platība - 991 kvadrātkilometrs, 241600 iedzīvotāju (2009.).
turgenia Turgēnijas.
platlapu turgēnija turgēniju suga ("Turgenia latifolia").
tiene Turiene.
tieniene Turiene.
tureine Turiene.
turene Turiene.
turine Turiene.
turīne Turiene.
turienējs Turienei piederīgs, no turienes.
turienietis Turienes iedzīvotais.
turējs Turienes.
bajārmeita Turīga, dižciltīga cilvēka (bajāra) meita.
iepurināties Turīgam kļūt.
biezais Turīgs cilvēks.
dutijs Turīgs cilvēks.
bagatieris Turīgs, bagāts cilvēks; arī nabadzīgs cilvēks, kas izliekas par bagātu.
pārturīgs Turīgs, pārticis.
rotīgs Turīgs.
turīms Turīgs.
turins Turīgs.
turīns Turīgs.
Gvadalavjara Turija - upe Spānijā, tās augšteces nosaukums.
Turja Turija - upe Ukrainā.
Turkaln Turkalnes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā.
Rūdolfa ezers Turkanas ezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos.
Turksib Turkestānas - Sibīrijas dzelzceļš.
jasauls Turkestānas hanu kambarkungs.
Hordeum turkestanicum Turkestānas miezis.
Tulipa turkestanica Turkestānas tulpe.
osmaņi Turki (1).
osmaņi Turki (2).
corbadži Turkiem janičāru komandiers.
konaks Turkiem un dažām citām tautām - valdības ēka, valstsiestāde; liela māja, savrupnams u. tml.
piečapstināt Turklāt čapstināt.
piedevām Turklāt; papildus.
kas Turklāt.
TurkmPSR Turkmēnijas Padomju Sociālistiskā Republika.
Nišapūras kalni Turkmēnijas-Horasanas kalnu dienvidu daļa Irānas ziemeļaustrumos, garums — \~350 km, augstums — līdz 3314 m (Kengzoška kalns).
TM Turkmenistāna, valsts divburtu kods.
Turkmēnija Turkmenistānas bijušais nosaukums padomju laikā.
Ašgabata Turkmenistānas galvaspilsēta (turkmēņu valodā "Asgabat", padomju laikā (1927.-1992. g.) - Ašhabada), atrodas Kopetdaga priekškalnu līdzenumā, Ahalas oāzē, 848000 iedzīvotāju (2007. g.).
Poltoracka Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums 1919.-1927. g.
Ashabada Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums līdz 1919. g.
manats Turkmenistānas manats - naudas vienība Turkmenistānā, sīknauda - tenge.
TMT Turkmenistānas manats; Turkmenistānas valūtas kods, sīknauda - tenge.
tirkmeņi Turkmeņi.
sariki Turkmēņu cilts, dzīvo Murgabas oazēs.
šurpa Turkmēņu ēdiens, liellopu vai jēra gaļas zupa ar zirņiem.
avšari Turkmēņu nomadu cilts Irānas ziemeļrietumos.
Ašik-Aidins Turkmēņu un uzbeku (Horezmas oāze) mitoloģijā - dziedoņu un muzikantu aizgādnis, kurš var piešķirt cilvēkam šamaņa spējas vai arī atņemt cilvēkam prātu.
turkst Turkšēt.
tungani Turktatāru cilts Ķīnas ziemeļrietumos un Dzungarijā (starp Tjanšana un Altaja kalniem).
turktatāru Turktatāru valodas - Altaja valodu zars Turcijā, Dienvidkrievujā un Vidusāzijā līdz Ķīnas robežām.
Obu Turku - pilsētas Somijā nosaukums zviedru valodā; arī Obū.
onbaši Turku armijā apakšvirsnieks.
seraskers Turku armijas galvenais vadonis.
armatoli Turku dibināta grieķu milicija cīņai ar laupītājiem; grieķu atbrīvošanas karā cīnījās pret saviem līdzšinējiem kungiem.
muširs Turku feldmaršals.
turcēns Turku izcelsmes bērns.
redīfs Turku karaspēka vecāko rezervistu vienība, ko iesauc tikai kara laikā un kur jākalpo 15 gadu.
askers Turku kareivis.
klefti Turku kundzības laikā Grieķijā - grieķi, kas bija aizbēguši kalnos un ar ieročiem cīnījās pret iekarotājiem; aktīvi piedalījās cīņā par Grieķijas atbrīvošanu no turku jūga 19. gs. 20. gados.
sadriazams Turku lielvezīrs.
ulemas Turku likumu zinātāji un korāna iztulkotāji.
rebabs Turku mūzikas instruments ar divi vai trim stīgām, pusmēness veidā.
kemalisms Turku nacionālās atbrīvošanās kustība, kas sākās 1919. g. un nosaukta tās vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera - vārdā.
kemalisti Turku nacionālās atbrīvošanās kustības vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera atbalstītāji.
salamanija Turku niedru stabule.
Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai.
arnauti Turku nosaukums albāņiem.
firenki Turku nosaukums eiropiešiem.
Cyukuli Turku pagasta apdzīvotās vietas "Cūkuļi" nosaukuma variants latgaliski.
Rejas Vacumi Turku pagasta apdzīvotās vietas "Rijas Vecumi" nosaukuma variants.
Salīši Turku pagasta apdzīvotās vietas "Salieši" nosaukuma variants.
silavieši Turku pagasta apdzīvotās vietas "Silavas" iedzīvotāji.
sproģieši Turku pagasta apdzīvotās vietas "Spriģi" iedzīvotāji.
Vidsola Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" nosaukuma variants.
Vydsola Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" nosaukums latgaliski.
Vylkōji Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski.
Turki Turku pagasts - nodibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu.
hamams Turku pirts - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras.
čaušs Turku rotmistrs karaspēkā, agrāk sevišķa turku gvarde.
segli Turku segli - bedre spārnkaula ķermenī, kurā atrodas hipofīze.
jisliks Turku sudraba nauda, ieviesta 18. gs. beigās.
nišandži Turku sultāna sekretārs.
kumāni Turku tauta, kas no Kumas stepes (Āzijā) ap 11. gs. bij iebrukusi Eiropā un apmetusies Uralas un Volgas lejgala baseinā.
salemalek Turku un arābu apsveicināšanās vārdi: miers ar jums!
bajati Turku un azerbaidžāņu, un arī citu Austrumu tautu dzejā tradicionāla četrrindu strofa, kurā tiek savstarpēji atskaņota pirmā, otrā un ceturtā rinda, bet trešā rinda paliek neatskaņota (baltā vārsma).
jeni- Turku vietu vārdos "jaun-".
čubukčijs Turku zēns, kura uzdevums ir aizsmēķēt un padot pīpes.
kavass Turku žandarms.
Abo Turku, pilsētas Somijā nosaukums laikā, kad Somija bija iekļauta Krievijā (1809.-1917. g.); arī Obu un Obū (zviedru val.).
turco Turku.
Turkuēna Turkuāna - pilsēta Francijā.
Lapupe Turlava, Skaldas pieteka.
Turlau Turlava.
Turlau Turlavas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
valātnieki Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Valāti" iedzīvotāji.
Kundu pilskalns Turlavas pilskalns Kuldīgas novada Turlavas pagastā.
sarti Turmenistānas nometnieki, gk. Ferganas novadā, iedzīvotāju daļa, ārisko zemes pirmiedzīvotāju un turku ienācēju jaukteņi.
Turmont Turmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā.
Turneshof Turnas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
Dornika Turnē - pilsēta Beļģijā, tās nosaukums flāmu valodā.
Artemisia tournefortiana Turnefora vībotne.
koncertturneja Turneja, kuras uzdevums ir sniegt koncertus.
tornops Turnepsis.
turnepss Turnepsis.
turnipe Turnepsis.
turnips Turnepsis.
turnipsis Turnepsis.
turnipss Turnepsis.
turnipšs Turnepsis.
turnups Turnepsis.
mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
zibensturnīrs Turnīrs ar saīsinātu sacensības laiku.
saturēt Turot (kādu), neļaut (tam) kustēties, virzīties; turot panākt, ka (kāds) saglabā savu iepriekšējo stāvokli.
mērcēt Turot (ko) šķidrumā vai kādā masā, gatavot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
saturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī.
noturēt Turot (ko), panākt, ka (tas) nemaina stāvokli (piemēram, nekrīt, negāžas).
nest Turot (ko), parasti rokās, uz muguras, uz pleciem, un virzoties (kurp), pārvietot (to).
nest Turot (ko), piemēram, mutē, uz muguras, un virzoties (kurp), pārvietot (to) - par dzīvniekiem.
nosautēt Turot (ķermeņa daļu) karstā un mitrā vidē, radīt (tajā) bojājumu, ievainojumu.
vadāt Turot aiz saites, pavadas u. tml. (dzīvnieku), panākt, ka (tas) nāk līdzi (parasti dažādos virzienos).
daturēt Turot atbalstīt.
izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ.
atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (veikt kādu kustību); nelaist.
izēnināt Turot ēnā iznīcināt, nobeigt.
gatavināt Turot īpašos apstākļos (piemēram, augļus), panākt, ka gatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi.
nošmukt Turot karstā šķidrumā, panākt, ka atdalās (piemēram, āda, nagi, spalva).
atbalstīgi Turot pie rokas, balstot.
nobalināt Turot saulē panākt, ka zaudē krāsu un kļūst gaišāks.
rokrokā Turot vienam otra roku.
rādīt Turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko) - par cilvēku; izstarojot gaismu, apgaismot (ko) - par gaismas avotu.
pieturēties Turoties (pie kā), atbalstīties (pret to).
rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
turpenāk Turp; tālāk.
tur Turp.
turpāk Turp.
turpam Turp.
turpanāk Turp.
turpināk Turp.
turpš Turp.
ibidem Turpat, tai pašā rakstā.
tiepaš Turpat.
tiepat Turpat.
turpatan Turpat.
turpatanās Turpat.
turpatās Turpat.
turpatēm Turpat.
turpatim Turpat.
pēctecība Turpinājums priekšgājēju darbam, uzskatiem, tradīcijām.
atsekas Turpinājums.
turplikums Turpinājums.
laidiens Turpināma izdevuma atsevišķa iespiedvienība (burtnīca, krājums).
piegalvot Turpināt galvot.
nošļaukstīties Turpināt gulēt gultā kādu laiku pēc pamodināšanas.
atsākt Turpināt pēc pārtraukuma.
seguendo Turpināt tāpat tālāk; izpildīt tāpat kā iepriekš.
apzīdīt Turpināt zīdīt ar mātes pienu pēc normāli pieņemtā vecuma.
dzildināt Turpināt, sekmēt, audzēt, turēt, augt, audzināt.
perge Turpini! Tālāk!
pāriet Turpinoties pakāpeniski pārvērsties par ko citu (par nokrišņiem, vēju, laikapstākļiem).
paredze Turpmāk minētas valodas vienības noteikta iedarbošanās uz iepriekšēju.
pēcgados Turpmāk, turpmākajos gados.
vairāk Turpmāk; vairs (1).
tāļāk Turpmāk.
turplīg Turpmāk.
turplikam Turpmāk.
turplikām Turpmāk.
turpnāk Turpmāk.
vaira Turpmāk.
nākotne Turpmākā (kā) attīstība; turpmākās (kā) izmantošanas iespējas.
rūpes Turpmākā darbība, turpmāko (parasti neatliekamu, nozīmīgu) darbība kopums, kuru veikšanai nepieciešams sagatavoties, aktīvi darboties.
nākotne Turpmākā dzīve, arī turpmākais liktenis; turpmākā darbības sfēra.
krājums Turpmākai lietošanai īpaši sagādāts materiālu vērtību kopums.
pēclaiks Turpmākais laikposms.
pēclaikā Turpmākajā laikposmā, nākotnē; beigās; beidzot.
prieškā Turpmākajā laikposmā.
pēcdienās Turpmākajos laikos, gados, dienās.
priekšdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms, arī nākotne.
pēcdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms; arī nākotne.
atkal Turpretī, savukārt.
turpret Turpretī, turpretim.
tampret Turpretim.
Tursunzade Tursunzoda - pilsēta Tadžikistānā.
Regara Tursunzoda, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums līdz 1978. g.
kurze Turza - tūta no koka mizas ogu lasīšanai.
urza Turza ogošanai.
kumbata Turza; gumbata.
gumbata Turza.
korze Turza.
kursa Turza.
tarza Turza.
tauķis Turza.
turba Turza.
tubaria Turzenes.
gredzenotā turzene turzeņu ģints sēņu suga ("Tubaria confragosa").
pārslainā turzene turzeņu ģints sēņu suga ("Tubaria conspersa").
klijainā turzene turzeņu ģints sēņu suga ("Tubaria furfuracea").
notusēties Tusējoties pavadīt (kādu laiku).
zizanica Tuskaroras.
tusnīties Tusnīt (1).
tusnīties Tusnīt (2).
došāt Tusnīt, smagi elpot.
elkt Tusnīt, smagi elpot.
tuksnīt Tusnīt.
tusnāt Tusnīt.
tušņāt Tusnīt.
tusnēt Tusnīt.
tušņot Tusnīt.
tust Tusnīt.
tusnoties Tusnīties.
Tuspama Tuspana - pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī.
stokot Tust, smagi elst.
Tustla Tustla Gutjerresa - Tustlagutjerresa, pilsēta Meksikā.
toucher Tušē.
Romanova-Borisogļebska Tutajevas pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1822.-1918. g.
tutins Tutenis, duncis.
baletsvārciņi Tutu jeb kārtaine - daudzkārtaini baletdejotājas svārciņi.
Tutikorina Tutukudi - pilsēta Indijas dienvidos.
pleziomorfisms Tuva līdzība formas ziņā.
čuviha Tuva paziņa.
tuviene Tuva vieta; arī samērā mazs attālums.
tuviena Tuva vieta.
lejāk Tuvāk (upes) ietekai.
lejasdaļa Tuvāk dienvidiem izvietotā (kādas teritorijas) daļa.
lejasmala Tuvāk dienvidiem izvietotā (kādas teritorijas) daļa.
šurpmāk Tuvāk vietai, kur atrodas runātājs vai ar ko ir saistīts runātājs (pārvietoties, pārvietot).
klātāk Tuvāk.
šurāk Tuvāk.
tiejāk Tuvāk.
tivjāki Tuvāk.
tivok Tuvāk.
tujāk Tuvāk.
apmaļi Tuvākā apkārtne, apkārtējās vietas.
apmalis Tuvākā apkārtne, apkārtējās vietas.
caritas Tuvākā mīlestība, cieņa, labdarība.
prieška Tuvākā nākotne.
retrakts Tuvākais radinieks, arī persona, kam pieder izpirkuma tiesība.
kārtējs Tuvākais, arī pašreizējais (kā) secībā.
tuvādāks Tuvākais.
īstenieki Tuvākie radi.
viņējie Tuvāko kaimiņmāju iedzīvotāji.
agape Tuvāko mīlestība kā pretmets erotiskajai mīlestībai.
tujāks Tuvāks.
Vaiaku Tuvalu galvaspilsēta, 520 iedzīvotāju (2002. g.).
tuvalieši Tuvalu iedzīvotāji.
TV Tuvalu, valsts divburtu kods.
TUV Tuvalu, valsts trīsburtu kods.
Klīsmetes Tuvās Klīsmetes - Krāslavas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Klismeti" nosaukuma variants.
infighting Tuvcīņa boksā.
rokasgranāta Tuvcīņas metamais ierocis.
granātmetējs Tuvcīņas šaujamierocis, kas šauj ar granātām.
apciems Tuvējās apkaimes saimes, apkaime.
apkārtējs Tuvējie iedzīvotāji, kaimiņi.
klātējāks Tuvējs.
klātējs Tuvējs.
tujējs Tuvējs.
tulējs Tuvējs.
tūmējs Tuvējs.
tuvains Tuvējs.
tuvijs Tuvējs.
homologi Tuvi organiski savienojumi, kas atšķiras tikai ar grupu -CH2- skaitu molekulā.
demokrātisms Tuvība (parasti mākslā) plašām tautas masām, to interesēm, centieniem.
kopība Tuvība (starp cilvēkiem).
kontigitāte Tuvība laikā un telpā.
radniecība Tuvība, līdzība (dzīvniekiem, augiem), kuras pamatā ir kopēja izcelšanās.
radniecība Tuvība, līdzība (parādībām sabiedrībā), kas radusies no kopējas cilmes.
radniecība Tuvība, līdzība (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
radniecība Tuvība, līdzība (tautām, tautībām u. tml.), kuras pamatā ir kopēja izcelšanās.
tuvene Tuviena.
tiviene Tuviene.
sojoni Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
sojoti Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
urjanhaji Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
tuvi Tuvieši.
kurmērība Tuvinājums.
civilizēt Tuvināt (piemēram, tautu) augstāk attīstītu tautu kultūras līmenim.
literarizēt Tuvināt daiļdarba formai, tā raksturīgām īpatnībām.
briedēt Tuvināt gatavībai (augļus, sēklas u. tml.).
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu.
sniegt Tuvināt kādam (piemēram, lūpas, vaigu), pieļaujot skārienu, sitienu u. tml.
glaust Tuvināt un maigi kļaut (pie kā).
saitēt Tuvināt, arī sakļaut (piemēram, apavu, apģērba gabala) atvēruma malas ar tām piestiprinātu saiti.
savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem.
tivināt Tuvināt.
tujināt Tuvināt.
tuvot Tuvināt.
glausties Tuvināties un maigi kļauties (pie kā).
tujināties Tuvināties, nākt klāt.
konverģēt Tuvināties, sakrist pēc pazīmēm (par ko atšķirīgu, savstarpēji neatkarīgu).
tuvinīca Tuviniece.
sevēji Tuvinieki, piederīgie; savējie.
savums Tuvinieks.
tivinieks Tuvinieks.
tujnieks Tuvinieks.
tuvenieks Tuvinieks.
tuvīnnieks Tuvinieks.
konfīdents Tuvīns draugs, kam visu uztic.
aptuvīns Tuvīns.
tivīns Tuvīns.
tuvens Tuvīns.
tuvīgns Tuvīns.
arabeska Tuvo Austrumu tautu ornamentācijas veids, kam raksturīgs līniju, ģeometrisku formu, stilizētu augu elementu savdabīgs apvienojums; šāds ornaments.
dīvāns Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā: dzejoļu krājums, kur atskaņu alfabēta secībā sakārtoti dzejoļi ar vienādām atskaņām.
seīds Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs - to muhamedāņu tituls, kuri uzskata sevi par Muhameda pēctečiem.
aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
lenkt Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
pacelties Tuvojoties zenītam, nonākt (piemēram, virs kā, pāri kam) - par debess spīdekļiem; uzaust (piemēram, par gaismu).
piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku.
līst virsū Tuvoties (kādam), būt uzmācīgam, izraisot pret sevi negatīvu attieksmi.
tiekties Tuvoties (kam), lai (to), piemēram, aizsniegtu, saņemtu; arī sniegties (pēc kā).
sēsties Tuvoties (zemes virsai), arī kļūt blīvākam, koncentrētākam (pie zemes virsas) - par miglu, dūmiem u. tml.
atdūkt Tuvoties ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
atdunēt Tuvoties ar dunoņu (par transportlīdzekļiem).
dienvidoties Tuvoties dienvidiem.
sliekties Tuvoties kādam momentam, ritēt (par laiku, laikposmu).
sliekties Tuvoties kādam stāvoklim, rezultātam (piemēram, par darbību, norisi).
beigties Tuvoties mirklim, kad (juridiskās attieksmes) vairs nav spēkā; nebūt vairs spēkā.
aplenkt Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
beigties Tuvoties nobeigumam (par darbību, procesu); norisēt beigu posmā.
izplēnēt Tuvoties nobeigumam (par dienu, nakti).
beigties Tuvoties nobeigumam (par laika posmu).
novakarot Tuvoties nobeigumam (par mūžu).
dzist Tuvoties nobeigumam (parasti par dienu vai vakaru).
veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties.
novakarot Tuvoties, iestāties novakarei.
mākties Tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
darauties Tuvoties, pietuvināties.
nākt Tuvoties, sākties (par laikapstākļiem); parādīties, parasti virs apvāršņa (par sauli).
lenkt Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam).
tivēties Tuvoties.
tivināties Tuvoties.
tivoties Tuvoties.
tuvāties Tuvoties.
M Tuvredzība (angļu "myopia").
pleziopija Tuvredzība ilgstošas akomodācijas dēļ.
miopija Tuvredzība, īsredzība, acs refrakcijas anomālija; tuvredzīgas acs optiskajai sistēmai ir pārāk stipra lauztspēja, tāpēc paralēlie gaismas stari, kas nonāk acī, krustojas tīklenes priekšā, un uz tās rodas neskaidrs attēls.
īksredzība Tuvredzība.
īsredzība Tuvredzība.
tivredzība Tuvredzība.
mioportoze Tuvredzības koriģēšana.
miops Tuvredzīgs cilvēks.
žabals Tuvredzīgs, neredzīgs.
īksredzīgs Tuvredzīgs.
īsredzīgs Tuvredzīgs.
tivredzīgs Tuvredzīgs.
sub- Tuvs (piem., subekvatoriāls).
īstinieks Tuvs asins radinieks.
īstnieks Tuvs asins radinieks.
bratoks Tuvs draugs.
hļebņiks Tuvs draugs.
plintgals Tuvs mērķis šaušanai.
īstenieks Tuvs radagabals.
ģimenietis Tuvs radinieks.
īsinieks Tuvs radinieks.
tivīms Tuvs radinieks.
intimo Tuvs, intīms.
radniecīgs Tuvs, līdzīgs (piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem).
radniecīgs Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.); radniecisks (2).
radniecisks Tuvs, līdzīgs pēc kopējas izcelšanās (par tautām, tautībām u. tml.).
dzimts Tuvs, pierasts no dzimšanas, arī savs.
klātimais Tuvs.
tivs Tuvs.
tujs Tuvs.
tujš Tuvs.
tūls Tuvs.
tūļš Tuvs.
tūms Tuvs.
tumu Tuvs.
tuvā Tuvs.
izskaidrošanās Tuvu cilvēku, mīļoto vai laulāto konflikts.
konverģence Tuvu esoša objekta fiksēšana, redzes līnijām krustojoties acu iekšupvērstā kustībā.
klātes Tuvu klāt.
blakus Tuvu pie kā, līdzās.
iedurvī Tuvu pie vaļējām durvīm.
iedurvīs Tuvu pie vaļējām durvīm.
dvīņsugas Tuvu radniecīgas augu vai dzīvnieku sugas, kas cita citu it kā aizstāj dažādos areālos vai vienā areālā bet dažādos ekoloģiskajos apstākļos.
vikariāti Tuvu radniecīgas augu vai dzīvnieku sugas, kas dažādos areālos viena otru nomaina vai viena areāla robežās sastopamas dažādās ekoloģiskajās nišās.
alopatrija Tuvu radniecīgu organismu grupu izolēta eksistence.
tuvradīgs Tuvu radniecisks.
tuvradniecisks Tuvu radniecisks.
zempūtis Tuvu zemei virpuļojošs vējš.
tuju Tuvu, tuvāk.
pašklāt Tuvu; arī turpat.
pievārtē Tuvu.
tivai Tuvu.
tivi Tuvu.
tivji Tuvu.
tivļi Tuvu.
tivu Tuvu.
tūļi Tuvu.
tūlu Tuvu.
tūļu Tuvu.
tumā Tuvu.
tūmi Tuvu.
tūmu Tuvu.
tuvai Tuvu.
tūvu Tuvu.
riņķī Tuvumā (kam, kādam uzturēties), ap ko, gar ko (kustēties).
tivin Tuvumā.
tivmā Tuvumā.
tivumā Tuvumā.
tūmā Tuvumā.
tūvā Tuvumā.
tuvenieks Tuvumnieks.
tuvenietis Tuvumnieks.
tuvietis Tuvumnieks.
klātene Tuvums, klātiene.
klātums Tuvums.
tivenis Tuvums.
tivums Tuvums.
tujums Tuvums.
tūlums Tuvums.
tūmums Tuvums.
tuvatne Tuvums.
tuve Tuvums.
tuvīne Tuvums.
tuvotne Tuvums.
tuza Tuze.
tuzis Tuze.
Ahurjanas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Armēnijā (_Akhurian jrambar_), izveidota uz Ahurjanas upes, daļēji saplūst ar Turcijā izveidoto Arpas ūdenskrātuvi.
Aizupes meža tehnikuma dīķis ūdenskrātuve Tukuma novada Vānes pagastā, platība mazāka par 1 ha.
Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers.
Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km.
Plieņupe ūdenstece Tukuma novada Sēmes un Engures pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Plieņciema.
Bazānu grāvis ūdenstece Tukuma novada Zentenes un Engures pagastā, ietek Engures ezerā.
Jaunmoku dzirnavezers ūdenstilpe Tukuma novada Tumes pagastā, platība — 1,8 ha; Sudmaļu dzirnavezers.
Morgāba Upe Afganistānā ("Morghāb"), lejtece Turkmenistānā, kur saucas - Murgapa ("Murgap"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
Kāšāna Upe Afganistānā un Turkmenistānā ("Kāshān"), Murgapas kreisā krasta pieteka.
Tedžena Upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda.
Šelīfa Upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā.
Ahurjana Upe Armēnijā, kā arī Armmēnijas un Turcijas robežupe, Araksas kreisā krasta pieteka.
Tigra Upe Āzijas dienvidrietumos, Turcijā un Irākā, Sīrijas un Turcijas robežupe (angļu val. "Tigris"), garums - 1850 km, sākas Armēnijas kalnienes nogāzēs, lejtecē satekot ar Eifratu, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
Tundža Upe Bulgārijā un Turcijā (turku val. "Tunca"), Maricas kreisā krasta pieteka, garums - 405 km (345 km Bulgārijā), sākas Staraplaninā pie Boteva kalna.
Marica Upe Bulgārijas dienvidos, lejtecē Turcijas (kur saucas - Meriča) un Grieķijas (kur saucas - Evra) robežupe, garums - 525 km, sāks Rilas masīvā, pie Muasalas kalna, tek gk. pa Augštrāķijas zemieni, ietek Trāķijas jūrā, veido purvainu deltu.
Tugela Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Tugela"), garums - \~480 km, sākas Drakonu kalnos, ietek Indijas okeānā, augštecē ūdenskritums.
Pienava Upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m.
Atraka Upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak"), daļēji robežupe, garums - 669 km, sākas Kopetdagā, palu laikā ietek Kaspijas jūrā (pārējā laikā visu ūdeni izmanto apūdeņošanai).
Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
Turgaja Upe Kazahstānā, izveidojas Kazahijas sīkpaugurainē, satekot Žaldamai un Karaturgajai, garums - 825 km, tek pa Turgajas garenieplaku, sadalās attekās, daudz ezeru un vecupju, sateka ar Irgizu, izsīkst Šalkarteniza solončakā.
Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska.
Katanga Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tunguskas kreisā satekupe.
Ņepa Upe Krievijā, Irkutskas apgabalā, Ņižņaja Tunguskas kreisā krasta pieteka, garums - 683 km, sākas Angāras skraustā.
Jeika Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, augštecē arī robežupe ar Irkutskas apgabalu, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Kočečuma Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tunguskas labā krasta pieteka, garums - 733 km, sākas uz dienvidiem no Putoranas plato.
Iļimpeja Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
Učami Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka.
Tutončana Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Čuņa Upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai.
Proņa Upe Krievijā, Rjazaņas un Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 336 km, sākas Viduskrievijas augstienē, krasti augsti, stāvi.
Ņica Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
Salda Upe Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
Pišma Upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Turas labā krasta pieteka, garums - 603 km, sākas Urālu austrumu nogāzē, tek pa Rietumsibīrijas līdzenumu.
Taimura Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņaja Tungunskas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, tek pa Vidussibīrijas plakankalni.
Vivi Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka, iztek no tāda paša nosaukuma ezera.
Amila Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas kreisā satekupe, izteka Kurtušibinas grēdas ziemeļaustrumos pie Tivas Republikas robežas.
Kazira Upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Tubas labā satekupe, garums - 388 km, izteka Irkutskas apgabala rietumos, Udas grēdas ziemeļaustrumos.
Peča Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek.
Uļita Upe Krievijas Murmanskas apgabalā, Tulomas kreisā krasta pietek.
Tagila Upe Krievijas Sverdlovskas apgabalā, Turas labā krasta pieteka.
Upa Upe Krievijas Tulas apgabalā, Okas labā krasta pieteka, garums - 345 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
Veņovka Upe Krievijas Tulas apgabalā, Osjotras labā satekupe.
Plava Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas kreisā krasta pieteka.
Šata Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
Uperta Upe Krievijas Tulas apgabalā, Upas labā krasta pieteka.
Severnaja Upe Krievujā, Krasnojarskas novadā, Ņižņajas Tunguskas labā krasta pieteka.
Dursupe Upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva.
Huaihe Upe Ķīnas austrumu daļā ("Huai He"), garums (atkarībā no ietekas) - 813-1087 km, sākas Tunbošaņa kalnos, daļa ūdens pa ezeru un kanālu sistēmu ieplūst Jandzi, kanāli savieno ar Dzelteno jūru un Huanhi.
Āsī Upe Libānā, Sīrijā un Turcijā, garums - 571 km, ietek Vidusjūrā; arī Asi; senatnē saucās Oronta.
Tola Upe Mongolijas vidienē ("Tuul Gol"), Orhonas labā krasta pieteka, garums - 704 km, sākas Henteja grēdā.
Lāčupīte Upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka.
Arupīte Upe Siguldas novada Allažu pagastā, lejtecē 9 km arī Siguldas un Ropažu novada robežupe, Tumšupes kreisā krasta pieteka, garums - 14 km.
Džūkste Upe Tukuma novada dienvidu daļā, garums - 30 km, kritums - 42 m, ietek Kauguru kanālā, kas tālāk ūdeņus novada pa Vecbērzes poldera apvadkanālu uz Lielupi; Džukste.
Kalnupe upe Tukuma novada Engures pagastā, ietek Engures ezera dienvidu galā; Čukņupe; Kanupe; Plaušupe.
Slampe Upe Tukuma novada Slampes un Džūkstes pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, no satekas ar Džūksti sākas Kauguru kanāls, kas novada ūdeņus uz Lielupi.
Slocene upe Tukuma novadā, garums - 44 km, kritums - 58 m, augštecē saucas arī Vēžupīte, starp Valguma ezeru un Kaņieri arī Pulkaine, ietek Kaņierī, senāk cauri Dūņierim un Slokas ezeram ietecēja Lielupē, 20. gs. sākumā tika izrakts kanāls (Starpiņupīte), kas Kaņieri savieno ar jūru, kādreizējā lejtece (Vecslocene) uz Lielupi vairs novada tikai Dūņiera un Slokas ezera ūdeņus; Sloce.
Čoruha Upe Turcijā un Gruzijā, garums 438 km, ietek Melnajā jūrā pie Batumi, Gruzijā tikai lejteces 26 km.
Afrīna upe Turcijā un Sīrijā (_‘Afrīn, Nahr_), Karasu kreisā krasta pieteka.
Seihana Upe Turcijā, Adanas ilā, lejtecē Adanas un Mersinas ila robežupe, izteka Taura kalnos, ietek Vidusjūrā.
Kūra Upe Turcijā, Gruzijā un Azerbaidžānā (turku val. "Kura", gruz. val. "Mtkvari", azerb. val. "Kuer"), garums - 1364 km, sākas Turcijā, Armēnijas kalnienē, 2742 m vjl., ietek Kaspijas jūrā.
Džejhana Upe Turcijā, ietek Vidusjūrā, pie Iskenderunas līča rietumu piekrastes.
Araksa Upe Turcijā, Irānā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Kūras lielākā pieteka (labā krasta), garums - 1072 km, sākas Bingelas grēdā (Turcijā), ir Armēnijas un Turcijas robežupe, Armēnijas un Irānas robežupe, arī Azerbaidžānas un Irānas robežupe, ietek Kūrā pie Sibirabadas.
Aksu Upe Turcijā, Ispartas, Burduras un Antaljas ilā, ietek Vidusjūrā, Antaljas līcī.
Porsuka Upe Turcijā, Sakarjas kreisā krasta pieteka.
Kirmira Upe Turcijā, Sakarjas labā krasta pieteka.
Eifrata Upe Turcijā, Sīrijā un Irākā ("Euphrates"), veidojas satekot Muratai un Karasu, garums kopā Muratu - 3065 km, sākas Armēnijas kalnienē, satekot ar Tigru, veido Šatelarabu, kas ietek Persijas līcī.
Murata Upe Turcijas austrumos ("Murat Nehri"), satekot ar Karasu, veido Eifratu, garums - 610 km, sākas Aladaga grēdā, tek pa Armēnijas kalnieni.
Karasu Upe Turcijas austrumos, satekot ar Muratu veido Eifratu, garums - 470 km, tek pa dziļām aizām, šķērso Erzurumas un Erzindžanas ieplaku.
Lielā Menderesa upe Turcijas rietumos, garums — 380 km, sākas Anatolijas plakankalnes dienvidrietumos, ietek Egejas jūrā, veido deltu.
Kizilirmaka Upe Turcijas ziemeļos ("Kizilirmak"), garums - 1151 km, sākas Tedžeras kalnu grēdā, šķērso Anatolijas plakankalni, ietek Melnajā jūrā.
Sakarja Upe Turcijas ziemeļrietumos ("Sakaraya"), garums - \~790 km, sākas Anatolijas plakankalnē, ietek Melnajā jūrā.
Murgapa Upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur sucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā.
Etreka Upe Turkmenistānā un Irānā (daļēji robežupe), Atrakas lejteces posms no Sumbaras ietekas.
Sumbara Upe Turkmenistānā, Atrekas labā krasta pieteka.
Guški Upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst.
Surhondarja Upe Uzbekistānā, Amudarjas labā krasta pieteka, garums - 196 km (kopā ar Karatagu - 306 km), veidojas Hisaras grēdas dienvidu nogāzē, satekot Tupalangdarjai un Karatagai.
Amudarja Upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā.
Baechhof Upes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā.
Gurgandža Urgenča - senpilsēta Turkmenistānā.
Senā Urgenča Urgenča Turkmenistānā.
Sudmallejas dzirnavezers uz Rīvas upes uzpludināta ūdenskrātuve Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - <1 ha.
Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu.
Džūkstes ūdenskrātuve uzpludināta uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 8,8 ha.
Lancenieku dzirnavezers uzpludināts uz Džūkstes upes Tukuma novada Džūkstes pagastā, platība — 13,1 ha; Lanciņu dzirnavezers; Pienavas dzirnavezers.
Sēmes dzirnavezers uzpludināts uz Lāčupītes Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 1,8 ha.
Sudmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Pūres upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība — 7 ha; Jaunsudmaļu dzirnavezers.
Smārdes dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 1,8 ha.
Šlokenbekas dzirnavezers uzpludināts uz Slocenes upes Tukuma novada Smārdes pagastā, platība — 7,7 ha; Slokenbekas dzirnavezers.
Skuķīšu dīķis uzpludināts uz Tumšupes Garkalnes pagastā, platība — 7 ha; Skuķīšu dzirnavezers.
Kukšu dzirnavezers uzpludināts uz Vēdzeles upes Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 11,6 ha.
Viesatu dzirnavezers uzpludināts uz Viesatas upes Tukuma novada Viesatu pagastā, platība - 3 ha.
Valžezers Valdis, ezers Ērģemes pagastā, Turnas.
turnaviešos Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna apkārtnē; šajā apdzīvotajā vietā.
turnēnieši Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotāji.
turnavietis Valkas novada Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Turna" iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Turnā.
Barbarosas valstis valstis Z-Afrikā, tag. Maroka, Alžīrija, Tunisija un Lībija, kas no 17. gs. v. līdz 19. gs. sāk. nodarbojās ar laupīšanu uz jūras, sevišķi Vidusjūrā.
mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai.
Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā "Hayastan"), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 11 provincēs (marzi), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju.
Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru.
reis-efendi Valsts kanclers un ārlietu ministrs Turcijā.
Gruzija Valsts Melnās jūras austrumu piekrastē, Kaukāzā (gruzīnu valodā "Sakartvelo"), platība - 69700 kvadrātkilometru, 4630000 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Tbilisi, administratīvais iedalījums - 9 reģioni (mhares), 2 autonomas republikas, robežojas ar Krieviju, Azerbaidžānu, Armēniju un Turciju, kā arī ar Melno jūru.
mustešari Valsts padomnieki (iekšlietu un ārlietu ministrijā) agrākajā Turcijā.
haradžs Valsts zemes nodoklis Tuvajos un Vidējos Austrumos viduslaikos un jaunajos laikos.
Wahnen Vānes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vānes pagastā.
Warriben Variebas (Varibes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā.
Viļņu strauts Vašlejas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, izteka Degoles pagastā.
Kūlu grāvis Vašlejas labā krasta pieteka Tukuma novada Tumes pagastā, augštece Smārdes pagastā.
Alt-Mocken Vecmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Skāmaņu pilskalns Vecmoku pilskalns Tumes pagstā.
seraskirs Vecos laikos - turku karaspēka virspavēlnieks; vēlāk sultānu Turcijā - kara ministrs.
Alt-Sahten Vecsātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā.
Kukša Vēdzele - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā.
dialoģiskā vērtīborientācija vērtīborientācija, kuru vislabāk raksturo vārdu pāris "Es - Tu"; tā apgalvo, ka cilvēka rīcība nav tikai viņa viena paša rīcība, bet to ietekmē arī ap viņu esošie cilvēki, tāpēc cilvēkiem ir jāmācās saprasties, sadarboties, rīkoties kolektīvi.
Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā.
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti.
Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste.
Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru.
Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m.
Levante Viduslaikos Itālijas tirgotāju un jūrnieku aprindās radies nosaukums zemēm, kas pieguļ Vidusjūras austrumu daļai (Sīrija, Libāna, Ēģipte, Turcija, Grieķija u. c.); šaurākā nozīmē - Sīrija un Libāna.
Merva Viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes.
krusta karš Viens no astoņiem katoļu baznīcas iedvesmotiem karagājieniem no Rietumeiropas uz Tuvajiem Austrumiem (no 11. gadsimta līdz 13. gadsimtam).
Prūsene Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zantes un Viesatu pagastā, garums - 11 km; Prušena strauts.
Ķīpa Viesatas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Viesatu pagastā, augštece Zantes pagastā, garums - 10 km.
Wesahten Viesātu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
Wiexeln Vīkseles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā.
Vīksalas ezers Vīkslas ezers Tumes pagastā.
Vīksnes ezers Vīkslas ezers Tumes pagastā.
Wixtrauten Vīkstrautes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
vālī vilājeta valdnieks Turcijā.
Herāta Vilajets Afganistānas rietumu daļā, robežojas ar Bādgīsas, Gouras un Farāhas vilajetu, kā arī ar Irānu un Turkmenistānu.
Wilden Vildenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Dzirciema pagastā.
Wilding Vildiņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
Wilgahlen Vilgales muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Turlavas pagastā.
Wilkajen Vilkājas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
Wilxaln Vilksalas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
Lielie Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Tuči" nosaukuma variants.
Lelī Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Tuči" nosaukums latgaliski.
Meža Tūči Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Meža Tuči" nosaukuma variants.
Weinschenken Vīnšeņķu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā.
salāmliks Vīriešiem paredzēta daļa dzīvojamās ēkās Ēģiptē, Sīrijā, Irākā un Turcijā; salamliks.
Abatdags Virsotne Dedegela kalnu dienvidrietumu daļā, Turcijā, Antaljas ila ziemeļos, augstums - 2505 m.
Airibobo virsotne Tjanšana kalnu rietumos (_Ayribobo_), uz Uzbekistānas un Turkmenistānas robežas, augstums 3137 m; Turkmenbaši.
Turkmenbašī Visu turkmēņu tēvs - šādi tiek dēvēts Turkmenistānas prezidents Saparmurats Nijazovs, kurš no 1985. gada bija Turkmēnijas PSR kompartijas vadītājs un 1991.-2006. g. valsts prezidents.
Ararats Vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē, Turcijas ziemeļaustrumos, pie Armēnijas un Irānas robežas, sastāv no divu aprimušu vulkānu bazalta konusiem.
Erdžijass Vulkāns Anatolijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Erciyas"), Turcijā, augstums - 3916 m, pēdējais izvirdums - IV gs. p. m. ē.
Santen Zantes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zantes pagastā.
mulks Zemes īpašums viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, īpašniekam nebija jāpilda valsts dienests, īpašumu varēja pārdot, dāvināt, mantot; jaunākos laikos tāpat sauc parastu zemes īpašumu.
Bensekas rags zemesrags Āfrikas ziemeļu piekrastē, Vidusjūras krastā, Tunisijā.
Abjada rags zemesrags Ziemeļāfrikā (_Abyaḑ, Ar Ra's al_, arābu: الرأس الأبيض), Tunisijā, Vidusjūras krastā.
Čukurova Zemiene Turcijas dienvidos, starp Taura kalniem un Vidusjūru, Seihanas lejteces apvidū, augstums - 25-80 m; Kilikijas zemiene; Adanas zemiene.
Samiten Zemītes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zemītes pagastā.
cauruļzobis zīdītāju klases kārta ("Tubulidentata"), kurā ir tikai 1 dzimta un 1 suga.
Tulostoma mammosum ziemas kātpūpēža "Tulostoma brumale" nosaukuma sinonīms.
Betpakdala Ziemeļu Bada stepe - tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, no Sarisu upes rietumos līdz Balhašam austrumos, platība - \~75000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 300-500 m, augstākā virsotne - 974 m (Džambula kalns), krasi kontinentāls, sauss klimats.
Kaners Zivju dīķis Kuldīgas novada Turlavas pagastā, platība - 19,9 ha; Velna dīķis.
mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Turdinae"), pasaulē 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu.
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
plukšķis zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus"), slaids dziedātājputns ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm (mazākais no meža strazdiem).
Žīdu Žīdu ezers - Šumaņu ezers Turku pagastā.
Žīdu Žīdu grāvis - Silavu ezera noteka uz Daugavu Līvānu novada Turku pagastā.
Skrimbu strauts Žīdu strauta labā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā.
Žīdu Žīdu strauts - Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums - 11 km.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Tu.