tumsnīt
tumsnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tumsnīju | tumsnījam | tumsnīju | tumsnījām | tumsnīšu | tumsnīsim |
| 2. pers. | tumsnī | tumsnījat | tumsnīji | tumsnījāt | tumsnīsi | tumsnīsiet, tumsnīsit |
| 3. pers. | tumsnī | tumsnīja | tumsnīs | |||
Pavēles izteiksme: tumsnī (vsk. 2. pers.), tumsnījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tumsnījot (tag.), tumsnīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tumsnītu
Vajadzības izteiksme: jātumsnī
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pretējā pusē ziedēja tēva augļudārzs, visas ābeles tā nobērtas ziediem, ka nevarēja saskatīt cauri ne niecīgāko zariņu, vienīgi apakšā tumsnīja taisnie stumbri.
- Novecojusi vienā mirklī — gludā āda sakritusies, zem acīm tumsnīja loki, no kuriem sākās skumju rievas, itin kā izgrauztas cietajā sejā no mūžīgu asaru sālsūdens.
- Vienīgie, kas taisa troksni, ir neskaitāmās " tumsnīšu" ģimenes, viņi balsis netaupa, bet acis visiem viņu bērniem toties tādas lielas, lielas, brūnas, brūnas.