tumsiņa
tumsiņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | tumsiņa | tumsiņas |
| Ģen. | tumsiņas | tumsiņu |
| Dat. | tumsiņai | tumsiņām |
| Akuz. | tumsiņu | tumsiņas |
| Lok. | tumsiņā | tumsiņās |
Dem. → tumsa.
Stabili vārdu savienojumiMazā tumsiņā (arī tumsā).
- Mazā tumsiņā (arī tumsā) idioma — agra rīta krēslā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iegāzīsieties tumsiņā kaut kur grāvī un abi kājas notirināsiet.
- — Kas tur deja aizmežā, tumsiņā, naksniņā?
- No rīta vēl tumsiņā uz darbu, vakarā ar tumsu mājās.
- Atgriezās tikai tumsiņā, bet pēc tam mēdza izjāt katru dienu.
- Vecāki vēl kādu mēnesi bērnus pieskata, vakara tumsiņā tos pabarojot un apčubinot.