Paplašinātā meklēšana
Meklējam Aps.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (46):
- (ap)dzīvojamā platība
- (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažokam otru pusi, arī (ap)griezt (retāk apmest, apsviest) kažoku uz otru pusi
- (ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos)
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku)
- (ap)šķebināt dūšu (retāk sirdi)
- (ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu)
- (ap)vārdot zobus (kādam)
- apkrist ap kaklu
- apvest ap stūri
- āži badās ap dūšu (kādam)
- cilpa savelkas (ap kādu)
- domas vijas (arī griežas, grozās) (ap ko)
- galva (ap)reibst
- grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi
- ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu
- ir (arī kļūst, metas) ap dūšu
- ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu)
- kā kraukļi ap maitu
- ķerties ap kaklu
- krist (arī mesties) ap kaklu
- krist ap kaklu
- laizās kā runcis ap krējuma podu
- lieta grozās (ap ko)
- mest cilpu ap kaklu
- mest cilpu kaklā, arī savilkt cilpu ap kaklu
- mesties (arī (ap)krist) ap kaklu
- mesties (arī krist) ap kaklu
- metas (arī kļūst, ir, retāk tiek) ap dūšu
- metas priecīgi (arī viegli) ap sirdi, arī sirds metas viegla
- metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi, arī sirds metas viegla
- mierīga sirds, arī mierīgi ap sirdi
- nelabums apskrien ap sirdi
- nemierīga sirds, arī nemierīgs prāts, arī nemierīgi ap sirdi
- pamest (arī (pa)laist, (ap)laist) acis visapkārt (arī apkārt)
- Šad ap!
- savilkt cilpu ap kaklu
- savilkt cilpu ap kaklu, arī mest cilpu kaklā
- sirds (biežāk dūša) (ap)šķebinās
- sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi
- sirds metas viegla, arī metas viegli (arī priecīgi) ap sirdi
- staigā kā kaķis ap karstu putru
- tinas kā apinis ap kārti
- tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu)
- vest ap stūri
- viegli ap sirdi
- zaļš (arī zils un zaļš, raibs, melns) metas (arī (no)griežas, (no)šķīst, (no)skrien) gar (arī priekš, ap) acīm
Atrasts skaidrojumos (888):
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki.
- apsaistīt Apsaitēt, vairākkārt apsiet.
- apbindēt Apsaitēt; pārsiet.
- apbintavāt Apsaitēt.
- apbintēt Apsaitēt.
- apsenājs Apsājs, apšu mežs.
- apsūla Apsājs, apšu mežs.
- apsaine Apsājs.
- apšājs Apsājs.
- apsulājis Apsājs.
- apšulājs Apsājs.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu.
- apsalties Apsaldēties.
- ieaukstēties Apsaldēties.
- pārkost Apsalt salnā (par augiem).
- aizkost Apsalt, nosalt salnā.
- apķinkt Apsalt.
- apsalēt Apsalt.
- apstingt Apsalt.
- ohrana Apsardze.
- apsargs Apsardzes (1) loceklis.
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne.
- kustodijas Apsardzība.
- apture Apsardzības priekšgrupa.
- apvaktēšana Apsargāšana.
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu).
- nosaudzēt Apsargāt, pasargāt, paturēt (pie sevis).
- piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu 1(1).
- apvaktēt Apsargāt.
- apsardze Apsargs.
- ohraņņiks Apsargs.
- rubeoze Apsarkums, sārtums.
- appērsnes Apsarme.
- apsarmas Apsarme.
- apsarmes Apsarme.
- apsarme Apsarmojums.
- appērsēt Apsarmot.
- apsarmāt Apsarmot.
- apsermot Apsarmot.
- dzieznāt Apsarmot.
- Lielapsaujas ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā.
- Lielapsu ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā.
- Asaujas ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā.
- Lielapsauju ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā.
- Apsaujas ezers Apsauju ezers.
- nariki Apsauka (jaunāko klašu skolēni).
- duzs Apsauka, civēkam, ko viegli izmantot.
- geješons Apsauka.
- kekers Apsauka.
- krupis Apsauka.
- lommis Apsauka.
- makarācija Apsauka.
- marmelāde Apsauka.
- mauka Apsauka.
- orangutāns Apsauka.
- susla Apsauka.
- trusis Apsauka.
- tūplis Apsauka.
- apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
- kuņoties Apsaukāt kādu par kuņu.
- izjodināt Apsaukāt par jodu.
- apriet Apsaukāt, arī aprunāt.
- izsaukāt Apsaukāt, nolamāt (kādu).
- nosaukāt Apsaukāt, nolamāt.
- pasaukāt Apsaukāt.
- dušināt Apsaukt govis ar "duš!".
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā).
- insolēt Apsauļot.
- apsaust Apsausēt (2).
- apsausēt Apsausināt.
- pēpele Apse ("Populus").
- apsis Apse.
- apss Apse.
- epse Apse.
- opse Apse.
- atsēdināt Apsēdināt, nosēdināt.
- atsēdīt Apsēdināt, nosēdināt.
- tektura Apsega, jumts.
- saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
- aizseglot Apseglot.
- apsedlot Apseglot.
- seglains Apseglots, tāds, kam ir segli.
- pārklātne Apsegs.
- apņemt Apsegt (ņemot apkārt).
- izseģināt Apsegt (virkni objektu).
- apdeķot Apsegt ar segu.
- apdeķēt Apsegt viscaur (ar segu).
- stilpot Apsegt, aizsegt.
- nosegot Apsegt, apklāt.
- apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku; aiztaisīt.
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
- apšaust Apsegt, pārklāt.
- snāties Apsegties, ietīties.
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
- apkubināt Apsegties.
- apsasegties Apsegties.
- apšausties Apsegties.
- dasasegties Apsegties.
- nosnāties Apsegties.
- novāzties Apsegties.
- pārkubināties Apsegties.
- coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa.
- apsēja Apsējības.
- atsējības Apsējības.
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- aizsēt Apsējot aizsprostot (ceļu).
- šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku.
- štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante.
- usmaša Apsējs, prievīte.
- uzmaša Apsējs, prievīte.
- uzmašs Apsējs, prievīte.
- uzmata Apsējs, prievīte.
- uzmats Apsējs, prievīte.
- pārsienamais Apsējs, saite.
- strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte.
- apsaite Apsējs.
- apsēja Apsējs.
- apsējums Apsējs.
- apsienamais Apsējs.
- testudo Apsējums, ko lieto ceļgala ievainojumu gadījumos.
- apsēklāt Apsēklot (parasti govis).
- sēklāt Apsēklot.
- sēklot Apsēklot.
- sēklātājs Apsēklotājs.
- apsājs Apsēm apaugusi vieta.
- populus Apses.
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību.
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks.
- aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- apžērgt Apsēsties jāteniski.
- dasasēsties Apsēsties pie kā.
- dasēst Apsēsties pie kā.
- nograuties Apsēsties, atkrist sēdus.
- apsēst Apsēsties, nosēsties.
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
- apsasēsties Apsēsties.
- apsēdēt Apsēsties.
- apsēdēties Apsēsties.
- iezvilt Apsēsties.
- uzsēdēt Apsēsties.
- piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību).
- pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību).
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- izcila Apsēta un aparta zeme.
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes.
- apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
- apslienāt Apsiekalot.
- apseilāt Apsiekaloties.
- saslienāties Apsiekaloties.
- tilkans Apsiekalots.
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā).
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu).
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem).
- cirkumligācija Apsiešana.
- nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri).
- apklūgāt Apsiet ar klūgu.
- apsasieties Apsiet sev (ko).
- apsieties Apsiet sev (ko).
- nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
- panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām).
- aprukt Apsīkt.
- elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora.
- apsildītājs Apsildīšanas ierīce.
- hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās.
- apgozēt Apsildīt saulē.
- kurināties Apsildīt telpas.
- apsasildīties Apsildīties.
- apsarmot Apsirmot.
- aplaktot Apsist apkārt ar latām.
- laktāt Apsist ar kārtīm.
- laktot Apsist ar kārtīm.
- latot Apsist ar latām vai kārtīm.
- nonaglāt Apsist ar naglām.
- aptampīt Apsist ar nūju (visu objektu kopumu).
- apskalot Apsist ar skaliem.
- aplaidot Apsist jaunu laivu ar sānu dēļiem.
- apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā.
- apklapēt Apsist, apdauzīt (apkārt).
- izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest.
- kaltenīša Apsista stampa.
- apšutām Apsitām.
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
- singoma Apskaidrības ceļa kulminācija singonismā.
- lotoss Apskaidrības simbols budismā.
- lustrācija Apskaidrota, ceremoniāla attīrīšanās.
- puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju.
- apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens.
- apskambāt Apskaldīt, apskrambāt.
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
- irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana.
- apšļankāt Apskalot.
- apžļuncināt Apskalot.
- aptaurēt Apskandināt (pūšot vai saucot ragā).
- apskupstēt Apskapstēt.
- inspekcija Apskate, pārbaude.
- apraudze Apskate.
- vere Apskate.
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
- lūkojums Apskates rezultāts.
- cirkumspekcija Apskatīšanās visapkārt, apdomība.
- apskatīties Apskatīt (1).
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai.
- iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu).
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- apblendēt Apskatīt, aplūkot.
- izlūkot Apskatīt, izskatīt.
- lūkāt Apskatīt, lai pārbaudītu, konstatētu.
- ķīķēties Apskatīt, lūkoties.
- raudzīt Apskatīt.
- apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko).
- apblenzt Apskatīties apkārt.
- apžaustīt Apskatīties ložņājot.
- apvērties Apskatīties, apskatīt.
- pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt.
- apsaskatīties Apskatīties.
- apsavērties Apskatīties.
- iečekot Apskatīties.
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- pārskatīt Apskatot, izskatot pārbaudīt.
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- review Apskats, angļu un amerikāņu žurnālu nosaukums.
- pavidēt Apskaust.
- paviedēt Apskaust.
- fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu.
- apskauties Apskaut vienam otru.
- kampaļoties Apskaut vienam otru.
- apķert Apskaut, apkampt.
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā.
- apžaudzīties Apskaut, kādu apmīļojot.
- apņemt Apskaut.
- apskauties Apskaut.
- apvīties Apskaut.
- apķerties Apskauties, apkampties.
- saskauties Apskauties, parasti cieši.
- spīļapskava Apskava, kam ir spīļsavienojums (ar ko).
- atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu.
- aizsargapskava Apskava, kas paredzēta aizsardzībai.
- XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi).
- kampums Apskāviens, apkampiens.
- skava Apskāviens.
- skāva Apskāviens.
- apskraidelēt Apskraidīt.
- apskrandējis Apskrandis, noskrandis, skrandains, nonēsāts, sadriskāts.
- apskrīpāt Apskrāpēt.
- skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties.
- traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt.
- apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot.
- apsukāt Apskriet (apkārt).
- apmiegt Apskriet ap kaut ko, skraidīt apkārt.
- apdiebt Apskriet apkārt kaut kam.
- apdipīt Apskriet apkārt kaut kam.
- aplipīt Apskriet apkārt kaut kam.
- aptošāt Apskriet apkārt sēcot, tusnījot.
- apkūvēt Apskriet apkārt spēlējoties.
- apvilnīt Apskriet apkārt.
- apbliezt Apskriet kaut kam apkārt.
- apļekāt Apskriet kaut kam apkārt.
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku).
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt).
- apcilpot Apskriet, apstaigāt.
- apelst Apskriet.
- apjobt Apskriet.
- apskrabinēt Apskrubināt (kaulus).
- aprubināt Apskrubināt, apgrauzt.
- apskrabināt Apskrubināt.
- apskrubīt Apskrubināt.
- apskupstīt Apskūpstīt.
- apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties.
- apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties.
- skārbs Apskurbis, ģībstošs.
- tuīmis Apskurbis, muļķīgs radījums.
- apskust Apskūt, noskūt.
- apskusties Apskūties, noskūties.
- aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni.
- apslaka Apslacīšana.
- sazuzināt Apslacīt, aprasināt.
- apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt.
- mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt.
- apspridzināt Apslacīt, nošķiest.
- apmirdzināt Apslacīt.
- apšļakāt Apslacīt.
- nobluzgāt Apslacīt.
- nošļakāt Apslacīt.
- nošļakatāt Apslacīt.
- nošļandēt Apslacīt.
- paspridzināt Apslacīt.
- traškāt Apslacīt.
- nošļandēties Apslacīties, aplieties.
- nospridzināties Apslacīties, aptašķīties.
- noslapēties Apslacīties.
- iesvaidīt Apslakot iesmaržot.
- iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt.
- apslānēt Apslānīt.
- apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst.
- apmudīt Apslāpēt, nosmacēt.
- apslāgt Apslāpēt, nosmacēt.
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso.
- apglumināt Apslapināt ar siekalām, nosiekalot visapkārt.
- nomīzt Apslapināt ar urīnu.
- pieveldzināt Apslapināt, apmērcēt.
- uzslapināt Apslapināt, apmērcēt.
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
- uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu.
- piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu.
- apslapēt Apslapināt.
- ieslakāt Apslapināt.
- noliedēt Apslapināt.
- nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu).
- apmēzt Apslaucīt, izslaucīt visapkārt.
- aizslāt Apslēpt, noslēpt, pasargāt.
- aizmaskēt Apslēpt.
- aizmaskot Apslēpt.
- aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
- occulta Apslēptas lietas, noslēpumi.
- izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko.
- nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi.
- pazuka Apslēpts, citiem nezināms kakts, vieta.
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- okults Apslēpts, neredzams, piem., asiņošana.
- abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs).
- abstrūss Apslēpts, nesaprotams, neskaidrs.
- kripto- Apslēpts, slepen-, slepens (piem., kriptofīti, kriptogrāfija).
- apmūdīt Apslīcināt.
- noļebināt Apslienāt, apsiekalot.
- sazabināt Apslienāt, apsiekalot.
- apšļiekāt Apslienāt, nosiekalot.
- apsliekot Apslienāt, nosiekalot.
- novimbāties Apslienāties.
- apsirgt Apslimt.
- apslinkoties Apslinkt.
- apslogāt Apslodzīt.
- apslotēt Apslokāt.
- sažiekāt Apsmērēt (ar kādu mīkstu masu).
- apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu).
- apmedot Apsmērēt ar medu.
- apkārnīt Apsmērēt ar saviem izkārnījumiem.
- apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest.
- aptaišķīt Apsmērēt, apsmulēt.
- nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem.
- nosvaidīt Apsmērēt, apziest.
- apzieķēt Apsmērēt, notriept.
- apsuškāt Apsmērēt.
- aptepēt Apsmērēt.
- aptept Apsmērēt.
- aptreipt Apsmērēt.
- apzvaidīt Apsmērēt.
- apkārnīties Apsmērēties ar izkārnījumiem.
- noērmoties Apsmērēties, apsmulēties.
- apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram.
- apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt.
- aptepties Apsmērēties.
- apzviesties Apsmērēties.
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām).
- šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu.
- piekraistīt Apsmidzināt, apkaisīt.
- piekrēstelēt Apsmidzināt, apkaisīt.
- apkājām Apsmieklam.
- apsmieklis Apsmiekls.
- smaida Apsmiekls.
- aprēkt Apsmiet.
- apsmirdēt Apsmirdināt.
- notriekt Apsmulēt (ar dubļiem).
- piešnorgāt Apsmulēt ar puņķiem.
- piešmurgulēt Apsmulēt ar siekalām, spļaudekļiem.
- saķermināt Apsmulēt, apsvīnīt.
- saķernāt Apsmulēt, apsvīnīt.
- rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos.
- murlīt Apsmulēt, aptašķīt.
- nobrūzēt Apsmulēt, aptašķīt.
- nostemelēt Apsmulēt, aptašķīt.
- apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības.
- aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt.
- apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
- piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt.
- apsmuļāt Apsmulēt, notašķīt.
- apsmullāt Apsmulēt, notašķīt.
- aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru.
- nobrunčāt Apsmulēt, novalkāt (jaunu apģērbu).
- apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām.
- apšmulēt Apsmulēt.
- apšmulīt Apsmulēt.
- apšmuņķēt Apsmulēt.
- lezēt Apsmulēt.
- murēt Apsmulēt.
- nobrečkāt Apsmulēt.
- nočarpāties Apsmulēt.
- noķebēt Apsmulēt.
- nopakšķināties Apsmulēt.
- nošņurkāt Apsmulēt.
- notemēt Apsmulēt.
- ružģēt Apsmulēt.
- saķēgāt Apsmulēt.
- sapeķēt Apsmulēt.
- saslāties Apsmulēt.
- taškāt Apsmulēt.
- zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties.
- nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām.
- čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties.
- nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties.
- nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties.
- rākāties Apsmulēties, aptašķīties.
- šekstēties Apsmulēties, aptašķīties.
- nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot.
- apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
- piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties.
- saķezēties Apsmulēties, notraipīties.
- noķirnāties Apsmulēties.
- noparzāties Apsmulēties.
- nozleķēties Apsmulēties.
- savaļāties Apsmulēties.
- apniekāt Apsmurgāt, apsmulēt.
- apšmurgulēt Apsmurgāt.
- nevado Apsnidzis; sniegu klāta galotne.
- konstitūts Apsolījums izpildīt jau pastāvošu saistību.
- nosolaba Apsolījums, solījums.
- nomiņa Apsolījums.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt).
- piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt).
- pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
- džaubties Apsolīt kaut ko darīt.
- apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam).
- aizasacīties Apsolīt sev.
- uzgalvoties Apsolīt, apliecināt.
- aizsolīties Apsolīt.
- uzsolīt Apsolīt.
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju.
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību.
- noteikties Apsolīties.
- pasolīties Apsolīties.
- mugara Apspalvojums, apmatojums dzīvniekam šīs ķermeņa daļas apvidū.
- tērps Apspalvojums, apmatojums.
- spalva Apspalvojums.
- spalvojums Apspalvojums.
- obstaviķ Apspēlēt, apmānīt.
- razbiķ Apspēlēt.
- razuķ Apspēlēt.
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1).
- apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
- apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu.
- apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot.
- apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt.
- apliesmot Apspīdēt.
- represors Apspiedējs, savaldītājs, nomierinātājs.
- pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam).
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas).
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
- apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
- apmiegt Apspiest, nomākt.
- apslēgt Apspiest, nomākt.
- žņaugot Apspiest, nomākt.
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
- samākt Apspiest.
- nospiestība Apspiestība; nebrīve.
- spaidi Apspiestība.
- bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2).
- bārabērns Apspiestie, ekspluatētie.
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations").
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1).
- apspiežamais Apspiešanai pakļkautais.
- nospīlēt Apspīlēt, nospiest.
- saspīlēt Apspīlēt.
- apspirināt Apspirāt.
- apšpļauties Apspļaudīt sevi vai vienam otru.
- apšpļaudīt Apspļaudīt.
- kraukains Apspļaudīts, ar krēpām nosmulēts.
- apkraukaļāt Apspļaut, nosmērēt, notraipīt ar gļotām, krēpām.
- apšpļaut Apspļaut.
- apspožināt Apspodrināt.
- sarēdzēt Apsprādzēt (zirgam aizjūga siksnas).
- apsprēdzēt Apsprādzēt.
- apdurstīt Apspraudīt (visapkārt).
- apsprauslāt Apsprauslot.
- apsprauslēt Apsprauslot.
- nomiet Apspraust (ar mietiem).
- nomietot Apspraust (ar mietiem).
- izmiet Apspraust ar mietiem.
- aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm.
- iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm.
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām.
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
- nomaidīt Apspraust, izrotāt ar meijām.
- nomaidzīt Apspraust.
- apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām.
- apsprēgt Apsprēgāt.
- sašļakstināt Apspricēties (daudz).
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
- sprieža Apspriede, sapulce.
- spriedības Apspriede.
- presimpozijs Apspriedes, sarunas pirms simpozija.
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā.
- apgudrāt Apspriest, apdomāt.
- suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt.
- debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē.
- apsaspriesties Apspriesties.
- pasaredīties Apspriesties.
- rēdīties Apspriesties.
- supresija Apspriešana, noslēpšana, izšķērdēšana.
- appērt Apspurt, izspurt.
- dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai; arī parks.
- aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību.
- zaļumi Apstādījumi.
- zaļums Apstādījumi.
- apzaļumošana Apstādījumu iekārtošana apdzīvotās vietās pēc daiļdārznieka projekta.
- noart Apstādināt plostu, izmantojot plosta arklu un trosi vai virvi.
- terrināt Apstādināt zirgu (ar interjekciju tprū!).
- pielaicīti Apstādināt, apturēt.
- apstaknīties Apstādināt.
- stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
- apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt).
- apstatīt Apstādīt, apaudzēt.
- aizdēstīt Apstādīt; dēstot aizņemt ar augiem (kādu platību).
- nosadināt Apstādīt.
- iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.).
- apsoļot Apstaigāt (kādu teritoriju).
- apubagot Apstaigāt ubagojot.
- apklencēt Apstaigāt, apklaiņot.
- apmangot Apstaigāt, apmeklēt (piem., ubagojot).
- apsnāt Apstaigāt, apskriet, apiet (bez īstas vajadzības).
- apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu.
- izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties.
- apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu.
- apreizot Apstaigāt; apceļot.
- apleskāt Apstaigāt.
- appeizēt Apstaigāt.
- apstāvji Apstāja, apstāšanās.
- mitēšanās Apstāja.
- norime Apstāja.
- stāji Apstāji, zirga netikums.
- apstātņi Apstāji.
- faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
- alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums.
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- apstāklenis Apstākļa vārds, adverbs (vārdšķira).
- pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē.
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai.
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
- atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura.
- purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē).
- blakusapstākļi Apstākļi, kas var iespaidot netieši.
- pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla darbība, ievērojot konspirāciju; dzīve, darbība šādos apstākļos.
- dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
- bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu.
- romantika Apstākļi, situācija u. tml., kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
- klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē).
- izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
- tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats).
- barjera Apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi).
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
- konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu.
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību.
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē.
- liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
- likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
- spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts.
- pleziorentgenterapija Apstarošana ar rentgenstariem no neliela attāluma.
- rentgenapstarošana Apstarošana ar rentgenstarojumu.
- kvarcot Apstarot ar kvarca spuldzi.
- apspoguļot Apstarot ar spoguli.
- apspiguļot Apstarot, apspīdēt.
- apspīguļot Apstarot, apspīdēt.
- zibznēt Apstarot, apspīdēt.
- starāt Apstarota ar rentgenstarojumu (medicīnā).
- apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
- pieturpunkts Apstāšanās vieta.
- epohē Apstāšanās, aizturēšana.
- apstāvi Apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
- apsēst Apstāt, aplenkt.
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
- stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā).
- nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem).
- stagnēt Apstāties attīstībā.
- stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
- stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot.
- piestāt Apstāties kādā virzībā.
- aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties.
- stomīties Apstāties, baidīties.
- dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- aizstiknīties Apstāties, sastingt.
- apstopēt Apstāties; apstādināt.
- apsastāties Apstāties.
- apstāt Apstāties.
- apštopēties Apstāties.
- noštopēties Apstāties.
- pielaicīties Apstāties.
- staknīt Apstāties.
- apstāji Apstātņi, apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite.
- apstāji Apstāvi, apstāves, bēres.
- proplusīvs Apsteidzošs.
- apaugt Apsteigt augšanā.
- apsoļot Apsteigt iešanā.
- apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu).
- applatīt Apstiept.
- nostiedzināt Apstīgot; apaugt.
- apstīpāt Apstīpot.
- koroborējums Apstiprinājums (ar tiesas lēmumu); koroborācija.
- exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai.
- apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
- liecinājums Apstiprinājums, pierādījums.
- konfirmējums Apstiprinājums.
- apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu).
- parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi).
- ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā.
- apmienot Apstiprināt, apliecināt.
- apstiprot Apstiprināt.
- konfirmēt Apstiprināt.
- affirmatīvs Apstiprinošs.
- afirmatīvs Apstiprinošs.
- iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus.
- aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme.
- darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara.
- pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums.
- apstrād. Apstrādājis; apstrādājums; apstrādāts (bibliogrāfija).
- fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts; fabrikas, rūpnīcas izstrādājums.
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
- izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu.
- nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost.
- drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu).
- savīlāt Apstrādājot ar vīli izgatavot (vairākus).
- savīlēt Apstrādājot ar vīli izgatavot (vairākus).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu.
- braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu.
- izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai.
- izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai.
- uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci.
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu.
- izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot.
- pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai.
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- traktācija Apstrādājums.
- kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi.
- banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā.
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
- kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli.
- apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
- iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu.
- merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu.
- mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi.
- salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni.
- sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu.
- kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu.
- presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu.
- ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru.
- ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
- atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas.
- gremzdot Apstrādāt (koku), atdalot gremzdu kārtu.
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
- malināt Apstrādāt (līdzināt, apaļot, kantēt) malas.
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus.
- pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu.
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu.
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes.
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
- grāvot Apstrādāt (pļavu, purvu u. tml.), rokot grāvjus.
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
- ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas.
- adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai).
- atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību.
- nošķērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot pluksnas.
- noštērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot plūksnas.
- hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus.
- degadēt Apstrādāt (vilnas audumu) ar tvaiku vai karstu ūdeni.
- kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
- atzvīņot Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas.
- pakablīt Apstrādāt ar cērti.
- saduckāt Apstrādāt ar dūri, dot dunku.
- sabuņķēt Apstrādāt ar dūri, iedunkāt.
- sadukurēt Apstrādāt ar dūri, nodauzīt; sadunckāt.
- sakulakot Apstrādāt ar dūri, sadot dunkas.
- sadukņīt Apstrādāt ar dūri, sadunkāt.
- saduksnīt Apstrādāt ar dūri, sadunkāt.
- sadukāt Apstrādāt ar dūri; iekaustīt ar dūrēm.
- kaltēt Apstrādāt ar kaltu.
- kapačāt Apstrādāt ar kapli.
- apknabināt Apstrādāt ar pirkstu galiem.
- plaunāt Apstrādāt ar plaunu.
- alkalizēt Apstrādāt ar sārmu vai tā šķīdumu.
- smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu.
- smitēt Apstrādāt ar smiti.
- nošļūkt Apstrādāt ar šļūci.
- notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu); notvaikot.
- notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu).
- dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas.
- pievelmēt Apstrādāt ar velmēm.
- pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni).
- kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas).
- virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
- ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām.
- atsārmot Apstrādāt jēlādu ar kalcija hidroksila suspensiju.
- zarnot Apstrādāt kautķermeņa zarnas.
- apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt.
- mašot Apstrādāt linus ar roku griežamā mašīnā.
- uzkaķēt Apstrādāt savienojamās daļas, tās apstrādājot un piemērojot vienu otrai.
- brūcēt Apstrādāt šuves, izšūt, stepēt, brudierēt.
- sagatavāt Apstrādāt tā, ka kļūst derīgs lietošanai.
- bluķēt Apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli).
- sašļutēt Apstrādāt tīrumu ar šļūci.
- nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
- piebluķēt Apstrādāt uzartu augsni pierullējot ar bluķi.
- kaceklēt Apstrādāt zemi ar kacekli 2.
- kasēt Apstrādāt zemi ar kasi 2.
- sadarīt Apstrādāt, arī sastrādāt.
- apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt).
- apdarīt Apstrādāt, izveidot.
- ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu).
- balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
- fasetēt Apstrādāt, slīpēt (ko), veidojot fasetes.
- kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot.
- apdzievāt Apstrādāt.
- apdzievot Apstrādāt.
- apstrāzdāt Apstrādāt.
- šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda.
- šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns.
- hromēts Apstrādāts ar hroma savienojumiem.
- noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām.
- baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai).
- čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas.
- ātrapstrāde Apstrāde ar ātra darba metodēm.
- caurspiešana Apstrāde ar caurspiedni.
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei.
- fenolizācija Apstrāde ar fenolu.
- frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība.
- kopēšana Apstrāde ar instrumentu, kura griezējasmens konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam.
- ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu.
- sārmošana Apstrāde ar sārmu vai tā šķīdumu.
- UHT Apstrāde ultraaugstā temperatūrā (pienam) ("ultra-heat-treated").
- spiedienapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu; spiedapstrāde.
- spiedapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu; spiedienapstrāde.
- sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti.
- vibroapstrāde Apstrāde, kurā izmanto vibrācijas.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei.
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis.
- izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem.
- izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem.
- iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus); apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī).
- taisnošana Apstrādes process, kurā likvidē metāla iespiedumus, izspiedumus, viļņojumu, izliekumu, atjaunojot metāla sākotnējo stāvokli.
- liekšana Apstrādes process, kurā sagatavei vai tās daļai veido liektu formu.
- demineralizācija Apstrādes procesu kopums, kā rezultātā no sistēmas tiek izvadīti minerālsāļi.
- megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē.
- pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu.
- kontroverss Apstrīdams, diskutabls.
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- notiepties Apstrīdēt, noliegt.
- apstriept Apstrīpāt.
- ulbt Apstulbt, apjukt.
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi.
- saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas.
- atonitāte Apstulbums, stupurozs stāvoklis katatonijā.
- Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu.
- Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū.
- aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem.
- aizsērēt Apsūbēt (par stiklu).
- ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu.
- aizmilzt Apsūbēt.
- apskrapstēt Apsūbēt.
- apsūpēt Apsūbēt.
- ieskrabēt Apsūbēt.
- pablūst Apsūbēt.
- zalēt Apsūbēt.
- apsidrabot Apsudrabot.
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot.
- sasūdzēt Apsūdzēt, daudz sūdzēt.
- apgaudēt Apsūdzēt.
- apgaust Apsūdzēt.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- reus Apsūdzētais civilprocesā, arī strīda puse.
- impetrāts Apsūdzētais, atbildētājs.
- tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā.
- aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
- apsūdzamais Apsūdzētais.
- privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis.
- vainasts Apsūdzība, nopēlums.
- arkans Apsūdzība.
- iesūdzība Apsūdzība.
- aizstāvība Apsūdzības atspēkošana.
- objebons Apsūdzības raksts.
- obviņilovka Apsūdzības raksts.
- apžulīt Apsūkāt, apzelēt.
- apsūnāt Apsūnot, apaugt ar sūnām.
- apveitēt Apsutināt.
- gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs.
- nosveikties Apsveicināties.
- noveselāties Apsveicināties.
- sasveikties Apsveicināties.
- saveseloties Apsveicināties.
- uzurrāt Apsveicot kliegt "urrā".
- uzvitot Apsveikt ar iedzeršanu.
- apsveikties Apsveikt citam citu.
- pasumināt Apsveikt, apsveicināt.
- sasveicināt Apsveikt, apsveicināt.
- apsumināt Apsveikt, sveikt.
- gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes.
- nosveikt Apsveikt.
- sveikot Apsveikt.
- štenhins Apsveikuma dziesma.
- štenķiņš Apsveikuma dziesma.
- brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma.
- gratulācija Apsveikums, laimes vēlējums.
- gratulējums Apsveikums.
- sveikums Apsveikums.
- deliberācija Apsvēršana, apdomāšanās.
- prātošana Apsvēršana; intensīva domāšana vai gudrošana.
- ponderācija Apsvēršana.
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
- kumekaķ Apsvērt, apspriest.
- lāgot Apsvērt, nojaust.
- iecerējums Apsvērums par kā īstenošanu, paveikšanu, iegūšanu.
- aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs.
- apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
- apsveķot Apsviķot, visapkārt noklāt ar piķi.
- nozeldināt Apsvilināt (ar nātrēm).
- nozelt Apsvilināt (ar nātrēm).
- apgrust Apsvilināt.
- apsvildināt Apsvilināt.
- sasvildināt Apsvilināt.
- nosvilināties Apsvilināties (1).
- apšvilpt Apsvilpt (piem., suņus).
- sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot.
- murzāt Apsvīnīt, piesārņot.
- aizasarot Apsvīst, aizsvīst.
- apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt.
- aplakstēt Apsvīst, nosvīst (par logu rūtīm).
- aizrasāt Apsvīst.
- aizrasoties Apsvīst.
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams.
- Apsu Dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū; Abzu.
- Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers.
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers.
- Kormaks īru mitoloģijā - valdnieks, kuru jūras dievs bija aizvedis uz Apsolīto zemi (Solījumu zemi).
- apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Apserde" iedzīvotāji.
- Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse.
- apsieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apses" (agrāk - "Apse") iedzīvotāji.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Aps.