Paplašinātā meklēšana
Meklējam Aps.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (500):
- Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
- Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
- Opsa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā; Apsa
- apbintavāt Apsaitēt
- apsaistīt Apsaitēt, vairākkārt apsiet
- apbindēt Apsaitēt; pārsiet
- apsaine Apsājs
- apšājs Apsājs
- apsulājis Apsājs
- apšulājs Apsājs
- apsenājs Apsājs, apšu mežs
- apsūla Apsājs, apšu mežs
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
- apsalties Apsaldēties
- ieaukstēties Apsaldēties
- aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu
- apķinkt Apsalt
- apsalēt Apsalt
- apstingt Apsalt
- pārkost Apsalt salnā (par augiem)
- aizkost Apsalt, nosalt salnā
- ohrana Apsardze
- kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne
- kustodijas Apsardzība
- apture Apsardzības priekšgrupa
- apvaktēšana Apsargāšana
- apvaktēt Apsargāt
- patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu)
- nosaudzēt Apsargāt, pasargāt, paturēt (pie sevis)
- piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu 1(1)
- ohraņņiks Apsargs
- rubeoze Apsarkums, sārtums
- appērsnes Apsarme
- apsarmas Apsarme
- apsarmes Apsarme
- apsarme Apsarmojums
- appērsēt Apsarmot
- apsarmāt Apsarmot
- apsermot Apsarmot
- dzieznāt Apsarmot
- Apsaujas ezers Apsauju ezers
- Lielapsaujas ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
- Lielapsu ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
- Asaujas ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
- Lielapsauju ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
- geješons Apsauka
- kekers Apsauka
- krupis Apsauka
- lommis Apsauka
- makarācija Apsauka
- marmelāde Apsauka
- mauka Apsauka
- orangutāns Apsauka
- susla Apsauka
- trusis Apsauka
- tūplis Apsauka
- nariki Apsauka (jaunāko klašu skolēni)
- duzs Apsauka, civēkam, ko viegli izmantot
- pasaukāt Apsaukāt
- apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru
- kuņoties Apsaukāt kādu par kuņu
- izjodināt Apsaukāt par jodu
- apriet Apsaukāt, arī aprunāt
- nosaukāt Apsaukāt, nolamāt
- izsaukāt Apsaukāt, nolamāt (kādu)
- dušināt Apsaukt govis ar "duš!"
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu
- solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā)
- insolēt Apsauļot
- apsaust Apsausēt (2)
- apsausēt Apsausināt
- apsis Apse
- apss Apse
- epse Apse
- opse Apse
- pēpele Apse ("Populus")
- atsēdināt Apsēdināt, nosēdināt
- atsēdīt Apsēdināt, nosēdināt
- tektura Apsega, jumts
- aizseglot Apseglot
- apsedlot Apseglot
- saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus)
- seglains Apseglots, tāds, kam ir segli
- pārklātne Apsegs
- apņemt Apsegt (ņemot apkārt)
- izseģināt Apsegt (virkni objektu)
- apdeķot Apsegt ar segu
- apdeķēt Apsegt viscaur (ar segu)
- stilpot Apsegt, aizsegt
- nosegot Apsegt, apklāt
- apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku; aiztaisīt
- apšaust Apsegt, pārklāt
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku
- apkubināt Apsegties
- apsasegties Apsegties
- apšausties Apsegties
- dasasegties Apsegties
- nosnāties Apsegties
- novāzties Apsegties
- pārkubināties Apsegties
- snāties Apsegties, ietīties
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku
- coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa
- apsēja Apsējības
- atsējības Apsējības
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- aizsēt Apsējot aizsprostot (ceļu)
- apsaite Apsējs
- apsēja Apsējs
- apsējums Apsējs
- apsienamais Apsējs
- šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku
- usmaša Apsējs, prievīte
- uzmaša Apsējs, prievīte
- uzmašs Apsējs, prievīte
- uzmata Apsējs, prievīte
- uzmats Apsējs, prievīte
- štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante
- pārsienamais Apsējs, saite
- strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte
- testudo Apsējums, ko lieto ceļgala ievainojumu gadījumos
- sēklāt Apsēklot
- sēklot Apsēklot
- apsēklāt Apsēklot (parasti govis)
- sēklātājs Apsēklotājs
- apsājs Apsēm apaugusi vieta
- populus Apses
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks
- apsasēsties Apsēsties
- apsēdēt Apsēsties
- apsēdēties Apsēsties
- iezvilt Apsēsties
- uzsēdēt Apsēsties
- aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
- apžērgt Apsēsties jāteniski
- dasasēsties Apsēsties pie kā
- dasēst Apsēsties pie kā
- nograuties Apsēsties, atkrist sēdus
- apsēst Apsēsties, nosēsties
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
- piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību)
- pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību)
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
- izcila Apsēta un aparta zeme
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes
- apslienāt Apsiekalot
- apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
- apseilāt Apsiekaloties
- saslienāties Apsiekaloties
- tilkans Apsiekalots
- iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā)
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
- sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
- cirkumligācija Apsiešana
- nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri)
- apklūgāt Apsiet ar klūgu
- apsasieties Apsiet sev (ko)
- apsieties Apsiet sev (ko)
- nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri)
- aprukt Apsīkt
- panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām)
- apsildītājs Apsildīšanas ierīce
- elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora
- hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās
- apgozēt Apsildīt saulē
- kurināties Apsildīt telpas
- apsasildīties Apsildīties
- apsarmot Apsirmot
- aplaktot Apsist apkārt ar latām
- laktāt Apsist ar kārtīm
- laktot Apsist ar kārtīm
- latot Apsist ar latām vai kārtīm
- nonaglāt Apsist ar naglām
- aptampīt Apsist ar nūju (visu objektu kopumu)
- apskalot Apsist ar skaliem
- aplaidot Apsist jaunu laivu ar sānu dēļiem
- apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā
- apklapēt Apsist, apdauzīt (apkārt)
- izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest
- kaltenīša Apsista stampa
- apšutām Apsitām
- apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne
- singoma Apskaidrības ceļa kulminācija singonismā
- lotoss Apskaidrības simbols budismā
- lustrācija Apskaidrota, ceremoniāla attīrīšanās
- puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju
- apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens
- apskambāt Apskaldīt, apskrambāt
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu
- irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana
- apšļankāt Apskalot
- apžļuncināt Apskalot
- aptaurēt Apskandināt (pūšot vai saucot ragā)
- apskupstēt Apskapstēt
- apraudze Apskate
- vere Apskate
- inspekcija Apskate, pārbaude
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā)
- lūkojums Apskates rezultāts
- cirkumspekcija Apskatīšanās visapkārt, apdomība
- raudzīt Apskatīt
- apskatīties Apskatīt (1)
- ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai
- iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu)
- apblendēt Apskatīt, aplūkot
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri)
- izlūkot Apskatīt, izskatīt
- lūkāt Apskatīt, lai pārbaudītu, konstatētu
- ķīķēties Apskatīt, lūkoties
- apsaskatīties Apskatīties
- apsavērties Apskatīties
- iečekot Apskatīties
- apblenzt Apskatīties apkārt
- apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko)
- apžaustīt Apskatīties ložņājot
- apvērties Apskatīties, apskatīt
- pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko)
- pārskatīt Apskatot, izskatot pārbaudīt
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
- review Apskats, angļu un amerikāņu žurnālu nosaukums
- pavidēt Apskaust
- paviedēt Apskaust
- fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu
- apņemt Apskaut
- apskauties Apskaut
- apvīties Apskaut
- apskauties Apskaut vienam otru
- kampaļoties Apskaut vienam otru
- apķert Apskaut, apkampt
- apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā
- apžaudzīties Apskaut, kādu apmīļojot
- apķerties Apskauties, apkampties
- saskauties Apskauties, parasti cieši
- spīļapskava Apskava, kam ir spīļsavienojums (ar ko)
- atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu
- aizsargapskava Apskava, kas paredzēta aizsardzībai
- XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi)
- skava Apskāviens
- skāva Apskāviens
- kampums Apskāviens, apkampiens
- apskraidelēt Apskraidīt
- apskrandējis Apskrandis, noskrandis, skrandains, nonēsāts, sadriskāts
- apskrīpāt Apskrāpēt
- skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties
- traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt
- apelst Apskriet
- apjobt Apskriet
- apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot
- apsukāt Apskriet (apkārt)
- apmiegt Apskriet ap kaut ko, skraidīt apkārt
- apvilnīt Apskriet apkārt
- apdiebt Apskriet apkārt kaut kam
- apdipīt Apskriet apkārt kaut kam
- aplipīt Apskriet apkārt kaut kam
- aptošāt Apskriet apkārt sēcot, tusnījot
- apkūvēt Apskriet apkārt spēlējoties
- apbliezt Apskriet kaut kam apkārt
- apļekāt Apskriet kaut kam apkārt
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku)
- aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt)
- apcilpot Apskriet, apstaigāt
- apskrabināt Apskrubināt
- apskrubīt Apskrubināt
- apskrabinēt Apskrubināt (kaulus)
- aprubināt Apskrubināt, apgrauzt
- apskupstīt Apskūpstīt
- apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties
- apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties
- skārbs Apskurbis, ģībstošs
- tuīmis Apskurbis, muļķīgs radījums
- apskust Apskūt, noskūt
- apskusties Apskūties, noskūties
- aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni
- apslaka Apslacīšana
- apmirdzināt Apslacīt
- apšļakāt Apslacīt
- nobluzgāt Apslacīt
- nošļakāt Apslacīt
- nošļakatāt Apslacīt
- nošļandēt Apslacīt
- paspridzināt Apslacīt
- traškāt Apslacīt
- sazuzināt Apslacīt, aprasināt
- apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt
- mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt
- apspridzināt Apslacīt, nošķiest
- noslapēties Apslacīties
- nošļandēties Apslacīties, aplieties
- nospridzināties Apslacīties, aptašķīties
- iesvaidīt Apslakot iesmaržot
- iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt
- apslānēt Apslānīt
- apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst
- apmudīt Apslāpēt, nosmacēt
- apslāgt Apslāpēt, nosmacēt
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi)
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso
- apslapēt Apslapināt
- ieslakāt Apslapināt
- noliedēt Apslapināt
- apglumināt Apslapināt ar siekalām, nosiekalot visapkārt
- nomīzt Apslapināt ar urīnu
- pieveldzināt Apslapināt, apmērcēt
- uzslapināt Apslapināt, apmērcēt
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām
- uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu
- piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
- nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
- apmēzt Apslaucīt, izslaucīt visapkārt
- aizmaskēt Apslēpt
- aizmaskot Apslēpt
- aizslāt Apslēpt, noslēpt, pasargāt
- aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
- occulta Apslēptas lietas, noslēpumi
- izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko
- nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi
- pazuka Apslēpts, citiem nezināms kakts, vieta
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis
- okults Apslēpts, neredzams, piem., asiņošana
- abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs)
- abstrūss Apslēpts, nesaprotams, neskaidrs
- kripto- Apslēpts, slepen-, slepens (piem., kriptofīti, kriptogrāfija)
- apmūdīt Apslīcināt
- noļebināt Apslienāt, apsiekalot
- sazabināt Apslienāt, apsiekalot
- apšļiekāt Apslienāt, nosiekalot
- apsliekot Apslienāt, nosiekalot
- novimbāties Apslienāties
- apsirgt Apslimt
- apslinkoties Apslinkt
- apslogāt Apslodzīt
- apslotēt Apslokāt
- apsuškāt Apsmērēt
- aptepēt Apsmērēt
- aptept Apsmērēt
- aptreipt Apsmērēt
- apzvaidīt Apsmērēt
- sažiekāt Apsmērēt (ar kādu mīkstu masu)
- apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu)
- apmedot Apsmērēt ar medu
- apkārnīt Apsmērēt ar saviem izkārnījumiem
- apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest
- aptaišķīt Apsmērēt, apsmulēt
- nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem
- nosvaidīt Apsmērēt, apziest
- apzieķēt Apsmērēt, notriept
- aptepties Apsmērēties
- apzviesties Apsmērēties
- apkārnīties Apsmērēties ar izkārnījumiem
- noērmoties Apsmērēties, apsmulēties
- apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram
- apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt
- apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām)
- šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu
- piekraistīt Apsmidzināt, apkaisīt
- piekrēstelēt Apsmidzināt, apkaisīt
- apkājām Apsmieklam
- apsmieklis Apsmiekls
- smaida Apsmiekls
- aprēkt Apsmiet
- apsmirdēt Apsmirdināt
- apšmulēt Apsmulēt
- apšmulīt Apsmulēt
- apšmuņķēt Apsmulēt
- lezēt Apsmulēt
- murēt Apsmulēt
- nobrečkāt Apsmulēt
- nočarpāties Apsmulēt
- noķebēt Apsmulēt
- nopakšķināties Apsmulēt
- nošņurkāt Apsmulēt
- notemēt Apsmulēt
- ružģēt Apsmulēt
- saķēgāt Apsmulēt
- sapeķēt Apsmulēt
- saslāties Apsmulēt
- taškāt Apsmulēt
- notriekt Apsmulēt (ar dubļiem)
- piešnorgāt Apsmulēt ar puņķiem
- piešmurgulēt Apsmulēt ar siekalām, spļaudekļiem
- saķermināt Apsmulēt, apsvīnīt
- saķernāt Apsmulēt, apsvīnīt
- murlīt Apsmulēt, aptašķīt
- nobrūzēt Apsmulēt, aptašķīt
- nostemelēt Apsmulēt, aptašķīt
- rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos
- apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības
- aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt
- apsmuļāt Apsmulēt, notašķīt
- apsmullāt Apsmulēt, notašķīt
- apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
- piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
- aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru
- nobrunčāt Apsmulēt, novalkāt (jaunu apģērbu)
- apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām
- noķirnāties Apsmulēties
- noparzāties Apsmulēties
- nozleķēties Apsmulēties
- savaļāties Apsmulēties
- zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties
- nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām
- čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties
- nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties
- nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties
- rākāties Apsmulēties, aptašķīties
- šekstēties Apsmulēties, aptašķīties
- nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
- apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties
- piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties
- saķezēties Apsmulēties, notraipīties
- apšmurgulēt Apsmurgāt
- apniekāt Apsmurgāt, apsmulēt
- nevado Apsnidzis; sniegu klāta galotne
- nomiņa Apsolījums
- konstitūts Apsolījums izpildīt jau pastāvošu saistību
- nosolaba Apsolījums, solījums
- aizsolīties Apsolīt
- uzsolīt Apsolīt
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt)
- piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt)
- pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz)
- džaubties Apsolīt kaut ko darīt
- apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam)
- aizasacīties Apsolīt sev
- uzgalvoties Apsolīt, apliecināt
- noteikties Apsolīties
- pasolīties Apsolīties
- piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju
- apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību
- spalvojums Apspalvojums
- tērps Apspalvojums, apmatojums
- mugara Apspalvojums, apmatojums dzīvniekam šīs ķermeņa daļas apvidū
- razbiķ Apspēlēt
- razuķ Apspēlēt
- obstaviķ Apspēlēt, apmānīt
- apliesmot Apspīdēt
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu)
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1)
- apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu
- apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu
- apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot
- apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt
- represors Apspiedējs, savaldītājs, nomierinātājs
- samākt Apspiest
- pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam)
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas)
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas)
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri
- apmiegt Apspiest, nomākt
- apslēgt Apspiest, nomākt
- žņaugot Apspiest, nomākt
- apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus)
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu)
- valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi
- spaidi Apspiestība
- nospiestība Apspiestība; nebrīve
- bārabērns Apspiestie, ekspluatētie
- bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2)
- ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
- sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1)
- apspiežamais Apspiešanai pakļkautais
- saspīlēt Apspīlēt
- nospīlēt Apspīlēt, nospiest
- apspirināt Apspirāt
- apšpļaudīt Apspļaudīt
- apšpļauties Apspļaudīt sevi vai vienam otru
- kraukains Apspļaudīts, ar krēpām nosmulēts
- apšpļaut Apspļaut
- apkraukaļāt Apspļaut, nosmērēt, notraipīt ar gļotām, krēpām
- apspožināt Apspodrināt
- apsprēdzēt Apsprādzēt
- sarēdzēt Apsprādzēt (zirgam aizjūga siksnas)
- apdurstīt Apspraudīt (visapkārt)
- apsprauslāt Apsprauslot
- apsprauslēt Apsprauslot
- nomaidzīt Apspraust
- nomiet Apspraust (ar mietiem)
- nomietot Apspraust (ar mietiem)
- izmiet Apspraust ar mietiem
- aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm
- iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm
- apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām
- apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām
- nomaidīt Apspraust, izrotāt ar meijām
- apsprēgt Apsprēgāt
- apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām
- sašļakstināt Apspricēties (daudz)
- spriedības Apspriede
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu
- sprieža Apspriede, sapulce
Atrasts piemēros (44):
- apsēsties - Apsēdies!
- muzejs - Apstaigājāt muzejus?
- apsveikt – Apsveicu ar pirmo grāmatu par literatūru.
- maz — Apskatīsim to, tad spriedīsim, — Riča balss skanēja mazāk pārliecinoši.
- eksāmens — Apsveicu ar eksāmena nokārtošanu.
- radze — Profesor Apse, vai jūs varat apliecināt, ka Suģba ar savām radzēm caursitusi kāju aizsargus un ievainojusi biedra Radviļa zirgu?
- apsardze Apsardze šo pat tuvumā nav laidusi, labi vēl, ka krieviski slikti runājošo tipu nav saņēmuši ciet kā špijonu.
- apmierināt Apsardzes darbinieku parādītā pase pilnīgi apmierināja, un viņš deva atļauju izkāpt.
- atļauja Apsardzes darbinieku parādītā pase pilnīgi apmierināja, un viņš deva atļauju izkāpt.
- izlasīt Apsardzes komandieris — Andris to izlasīja pēc zīmotnēm uz mundiera — veda viņus uz galveno ieeju.
- maiņa Apsargāt panno tika norīkoti astoņi biedri uz maiņām.
- apsargs Apsargs domīgi bungāja ar rāciju pa letes virsmu, viņa seja pauda nepatīkamu izbrīnu.
- īpašība Apsārtuma gadījumā būtu jālieto mitrinošs krēms ar dziedinošām un atvēsinošām īpašībām.
- amerikāņi Apsēdies pie mana lielā, skaistā rakstāmgalda, jaunizceptais lidostas boss pēc amerikāņu modes uzlika kājas uz galda.
- mode Apsēdies pie mana lielā, skaistā rakstāmgalda, jaunizceptais lidostas boss pēc amerikāņu modes uzlika kājas uz galda.
- papīrnazis Apsēdos pie rakstāmgalda, ar sudraba papīrnazi atgriezu vēstuli, bet iekšā nekā nebija.
- ieeja Apsēdos tā, lai varētu redzēt viesnīcas ieeju.
- saņemt Apsēdos tuvākās mājas priekšā, saņēmu galvu rokās, un mani pēkšņi pārņēma smagas un ilgstošas skumjas.
- funktierēt Apsēdos un sāku funktierēt tālāko kaujas plānu.
- tēvzeme Apsēdusies uz celma, viņa noauj gumijas zābaciņus, kas nav bijuši pietiekoši tēvzemes lietus peļķēs slīkstošajām pļavām, un mēģina plaukstām sasildīt slapjās pēdas.
- atmaksāšanās laiks Apsildīšanas tehnoloģija darbojas un tās ieviešanas investīciju atmaksāšanās laiks tiek vērtēts uz 12 gadiem.
- brīnumains Apskaidrotā aiziešanu pavadījis arī daudz visdažādāko brīnumaino zīmju.
- zieds Apskaties uz rozi, cik tā skaisti zied, cik pilnīgs ir zieds.
- centrāls Apskatījis šo vietu, Andris devās uz elektrovilcienu centrālo staciju.
- garīgs Apskats sākas ar garīgo tēmu un dzēlīgiem piezīmēm par svēto tēvu, kas iemācījies lietot apgrauztā ābola izstrādājumu.
- liels Apskāvis sevi ar rokām, gluži kā no liela aukstuma sargājot, pusaizvērtām acīm Mārtiņš paiet Silvijai garām.
- opā Apskāvuši viens otru ap pleciem, viņi — viens, divi, opā!
- vētrains Apspriede bija ilga un vētraina.
- stunda Apspriede ievilkās līdz vēlai vakara stundai – tāpat arī zupas vārīšana.
- apgalvojums Apspriešanai tiek piedāvāts kāds apgalvojums, par kuru ir pretrunīgi viedokļi.
- apspriešana Apspriešanai tiek piedāvāts kāds apgalvojums, par kuru ir pretrunīgi viedokļi.
- grāds Apstādījumos netālu no Sporta ielas iedzīvotāji pamanījuši sudrabegli, kas sasvērusies 45 grādu leņķī un kuras saknes vienā pusē izcēlušās no zemes.
- dzinējs Apstājās mežmalā un, neizslēgdams dzinēju, ieskatījās lēni šūpojošajās, saules apspīdētajās priežu galotnēs.
- svešinieks Apstājas, nopēta svešinieces un slinki slāj tālāk.
- parādīt Apstājies nekavējoties viņam parādīju savu skaisto zelta zvaigzni, kuru man piešķīra štata senators kā savam palīgam likumdošanas jautājumos.
- vārdšķira Apstākļa vārds, prievārds, saiklis, partikula un izsauksmes vārds latviešu valodā ir nelokāmas vārdšķiras, pārējās ir lokāmas.
- ziņot Apstākļi gan tur nebija nekādi ērtie- norisinoties kaujām ar sakšiem, komandieris ziņoja priekšniekam, ka tur neesot nedz provianta, nedz malkas...
- aizstāvis Apsūdzētais saņem lietas materiālus, un viņam tos ir tiesības nodot savam aizstāvim.
- apsveikums Apsveikumus tā arī nepaguvu izsūtīt.
- apsūdzēt Apsvēris visus par un pret, kapteinis Celmiņš paņēma kaprāļa Kantaiņa atsūtītos papīrus, kas apsūdzēja Aleksi Mūrlauku par zādzību pagasta veikalā, un iesvieda tos papīru smalcinātājā.
- elpa (retāk dvaša) aizraujas (retāk aizsitas) Apsverot spožās nākotnes iespējas, Morcillam uz brīdi pat aizrāvās elpa.
- riņķis Apsviedos riņķī un devos uz Katedrāles pusi.
- stopētājs Neņemot vērā izvietoto zīmi " Apstāties aizliegts", ikkatra trešā automašīna apstājās pie stopētājiem, lielāko tiesu pie daiļākajām Jāņu vainagu rotātajām meitenēm.
- stengrs Stāsta, ka šis rituāls novēršot visus šķēršļus ceļā uz Apskaidrību, nu, bet tos, kas pārcenšas un Hajagrīvas iekšās aizkavējas ilgāk, aiz čupra izvelk ārā vecs, bet stengrs mūks.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Aps.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv