Paplašinātā meklēšana

Meklējam Aps.

Atrasts vārdos (14):

Atrasts vārdu savienojumos (36):

Atrasts skaidrojumos (882):

Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
Opsa apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā; Apsa
apbintavāt Apsaitēt
apbintēt Apsaitēt
apsaistīt Apsaitēt, vairākkārt apsiet
apbindēt Apsaitēt; pārsiet
apsaine Apsājs
apšājs Apsājs
apsulājis Apsājs
apšulājs Apsājs
apsenājs Apsājs, apšu mežs
apsūla Apsājs, apšu mežs
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
apsalties Apsaldēties
ieaukstēties Apsaldēties
aizaukstēt Apsaldēties, apsaldēt iekaisušu, vārīgu orgānu
apķinkt Apsalt
apsalēt Apsalt
apstingt Apsalt
pārkost Apsalt salnā (par augiem)
aizkost Apsalt, nosalt salnā
ohrana Apsardze
kordons Apsardzes postenis (rezervātā vai saudzējamā zonā); šādam postenim paredzēta celtne
kustodijas Apsardzība
apture Apsardzības priekšgrupa
apvaktēšana Apsargāšana
apvaktēt Apsargāt
patrulēt Apsargāt kādu teritoriju, uzturēt kārtību, kontrolēt stāvokli kādā teritorijā, to apbraukājot vai apstaigājot (par karavīru, policistu, zemessargu u. tml. grupu)
nosaudzēt Apsargāt, pasargāt, paturēt (pie sevis)
piketēt Apsargāt, uzturēt kārtību ar piketu 1(1)
ohraņņiks Apsargs
rubeoze Apsarkums, sārtums
appērsnes Apsarme
apsarmas Apsarme
apsarmes Apsarme
apsarme Apsarmojums
appērsēt Apsarmot
apsarmāt Apsarmot
apsermot Apsarmot
dzieznāt Apsarmot
Apsaujas ezers Apsauju ezers
Lielapsaujas ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
Lielapsu ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
Asaujas ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
Lielapsauju ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
geješons Apsauka
kekers Apsauka
krupis Apsauka
lommis Apsauka
makarācija Apsauka
marmelāde Apsauka
mauka Apsauka
orangutāns Apsauka
susla Apsauka
trusis Apsauka
tūplis Apsauka
nariki Apsauka (jaunāko klašu skolēni)
duzs Apsauka, civēkam, ko viegli izmantot
pasaukāt Apsaukāt
apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru
kuņoties Apsaukāt kādu par kuņu
izjodināt Apsaukāt par jodu
apriet Apsaukāt, arī aprunāt
nosaukāt Apsaukāt, nolamāt
izsaukāt Apsaukāt, nolamāt (kādu)
dušināt Apsaukt govis ar "duš!"
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu
solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā)
insolēt Apsauļot
apsaust Apsausēt (2)
apsausēt Apsausināt
apsis Apse
apss Apse
epse Apse
opse Apse
pēpele Apse ("Populus")
atsēdināt Apsēdināt, nosēdināt
atsēdīt Apsēdināt, nosēdināt
tektura Apsega, jumts
aizseglot Apseglot
apsedlot Apseglot
saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus)
seglains Apseglots, tāds, kam ir segli
pārklātne Apsegs
apņemt Apsegt (ņemot apkārt)
izseģināt Apsegt (virkni objektu)
apdeķot Apsegt ar segu
apdeķēt Apsegt viscaur (ar segu)
stilpot Apsegt, aizsegt
nosegot Apsegt, apklāt
apvāzt Apsegt, nosegt, uzliekot vāku; aiztaisīt
apšaust Apsegt, pārklāt
piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku
apkubināt Apsegties
apsasegties Apsegties
apšausties Apsegties
dasasegties Apsegties
nosnāties Apsegties
novāzties Apsegties
pārkubināties Apsegties
snāties Apsegties, ietīties
piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku
coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa
apsēja Apsējības
atsējības Apsējības
bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
aizsēt Apsējot aizsprostot (ceļu)
apsaite Apsējs
apsēja Apsējs
apsējums Apsējs
apsienamais Apsējs
šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku
usmaša Apsējs, prievīte
uzmaša Apsējs, prievīte
uzmašs Apsējs, prievīte
uzmata Apsējs, prievīte
uzmats Apsējs, prievīte
štrūbante Apsējs, prievīte; štrumbante
pārsienamais Apsējs, saite
strumbante Apsējs, sietava; zeķu gumija vai prievīte
testudo Apsējums, ko lieto ceļgala ievainojumu gadījumos
sēklāt Apsēklot
sēklot Apsēklot
apsēklāt Apsēklot (parasti govis)
sēklātājs Apsēklotājs
apsājs Apsēm apaugusi vieta
populus Apses
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks
apsasēsties Apsēsties
apsēdēt Apsēsties
apsēdēties Apsēsties
iezvilt Apsēsties
uzsēdēt Apsēsties
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
apžērgt Apsēsties jāteniski
dasasēsties Apsēsties pie kā
dasēst Apsēsties pie kā
nograuties Apsēsties, atkrist sēdus
apsēst Apsēsties, nosēsties
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
piesēt Apsēt papildus (kādu vietu, platību)
pārsēt Apsēt vēlreiz, no jauna (platību)
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
izcila Apsēta un aparta zeme
apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes
apslienāt Apsiekalot
apsiekaloties Apsiekalot sevi, savas drēbes u. tml.
apseilāt Apsiekaloties
saslienāties Apsiekaloties
tilkans Apsiekalots
iesiet Apsienot, aptinot (ar auklu, stiepli u. tml.), iestiprināt (kur iekšā)
sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
sasaistīt Apsienot, sasienot, cieši aptverot u. tml. (ar ko vairākus, daudzus priekšmetus), izveidot (ko no tiem)
cirkumligācija Apsiešana
nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri)
apklūgāt Apsiet ar klūgu
apsasieties Apsiet sev (ko)
apsieties Apsiet sev (ko)
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri)
aprukt Apsīkt
panīkt Apsīkt (par kultūras parādībām, cilvēka jaunrades spējām)
apsildītājs Apsildīšanas ierīce
elektrokalorifers Apsildīšanas ierīce, kas sastāv no siltumelementa, ventilatora un termoregulatora
hipokausts Apsildīšanas ietaise ar karstu gaisu seno romiešu termās
apgozēt Apsildīt saulē
kurināties Apsildīt telpas
apsasildīties Apsildīties
apsarmot Apsirmot
aplaktot Apsist apkārt ar latām
laktāt Apsist ar kārtīm
laktot Apsist ar kārtīm
latot Apsist ar latām vai kārtīm
nonaglāt Apsist ar naglām
aptampīt Apsist ar nūju (visu objektu kopumu)
apskalot Apsist ar skaliem
aplaidot Apsist jaunu laivu ar sānu dēļiem
apventēt Apsist, apcirst lielā daudzumā
apklapēt Apsist, apdauzīt (apkārt)
izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest
kaltenīša Apsista stampa
apšutām Apsitām
apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne
singoma Apskaidrības ceļa kulminācija singonismā
lotoss Apskaidrības simbols budismā
lustrācija Apskaidrota, ceremoniāla attīrīšanās
puršļāties Apskaisties, rādīt dusmīgu seju
apšķelt Apskaldīt gabalus visapkārt no akmens
apskambāt Apskaldīt, apskrambāt
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu
irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana
apšļankāt Apskalot
apžļuncināt Apskalot
aptaurēt Apskandināt (pūšot vai saucot ragā)
apskupstēt Apskapstēt
apraudze Apskate
vere Apskate
inspekcija Apskate, pārbaude
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā)
lūkojums Apskates rezultāts
cirkumspekcija Apskatīšanās visapkārt, apdomība
raudzīt Apskatīt
apskatīties Apskatīt (1)
ovoskopēt Apskatīt (olu) pret gaismu tās svaiguma noteikšanai vai dīgļa attīstības kontrolēšanai
iztaustīt Apskatīt (par acīm, skatienu)
apblendēt Apskatīt, aplūkot
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri)
izlūkot Apskatīt, izskatīt
lūkāt Apskatīt, lai pārbaudītu, konstatētu
ķīķēties Apskatīt, lūkoties
apsaskatīties Apskatīties
apsavērties Apskatīties
iečekot Apskatīties
apblenzt Apskatīties apkārt
apdairēties Apskatīties apkārt (meklējot kaut ko)
apžaustīt Apskatīties ložņājot
apvērties Apskatīties, apskatīt
pārvērties Apskatīties, skatoties pārbaudīt
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko)
pārskatīt Apskatot, izskatot pārbaudīt
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
review Apskats, angļu un amerikāņu žurnālu nosaukums
pavidēt Apskaust
paviedēt Apskaust
fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu
apņemt Apskaut
apskauties Apskaut
apvīties Apskaut
apskauties Apskaut vienam otru
kampaļoties Apskaut vienam otru
apķert Apskaut, apkampt
apglēbt Apskaut, apķert, apkļaut, paglābt; nogādāt drošībā
apžaudzīties Apskaut, kādu apmīļojot
apķerties Apskauties, apkampties
saskauties Apskauties, parasti cieši
spīļapskava Apskava, kam ir spīļsavienojums (ar ko)
atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu
aizsargapskava Apskava, kas paredzēta aizsardzībai
XOXO Apskāvieni un skūpsti (angļu "hugs and kisses"; X - buča, O - apskāviens; var atkārtoties daudzkārtīgi)
skava Apskāviens
skāva Apskāviens
kampums Apskāviens, apkampiens
apskraidelēt Apskraidīt
apskrandējis Apskrandis, noskrandis, skrandains, nonēsāts, sadriskāts
apskrīpāt Apskrāpēt
skrest Apskrest, noskrest, novalkāties, notraipīties, noskrandāties
traipuļot Apskribelēt, neglīti aprakstīt
apelst Apskriet
apjobt Apskriet
apspriņģāt Apskriet (apkārt kaut kam) lēkājot
apsukāt Apskriet (apkārt)
apmiegt Apskriet ap kaut ko, skraidīt apkārt
apvilnīt Apskriet apkārt
apdiebt Apskriet apkārt kaut kam
apdipīt Apskriet apkārt kaut kam
aplipīt Apskriet apkārt kaut kam
aptošāt Apskriet apkārt sēcot, tusnījot
apkūvēt Apskriet apkārt spēlējoties
apbliezt Apskriet kaut kam apkārt
apļekāt Apskriet kaut kam apkārt
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku)
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt)
apcilpot Apskriet, apstaigāt
apskrabināt Apskrubināt
apskrubīt Apskrubināt
apskrabinēt Apskrubināt (kaulus)
aprubināt Apskrubināt, apgrauzt
apskupstīt Apskūpstīt
apskurbināties Apskurbināt (1) sevi; apreibināties
apskurbināties Apskurbināt (2) sevi; apreibināties
skārbs Apskurbis, ģībstošs
tuīmis Apskurbis, muļķīgs radījums
apskust Apskūt, noskūt
apskusties Apskūties, noskūties
aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni
apslaka Apslacīšana
apmirdzināt Apslacīt
apšļakāt Apslacīt
nobluzgāt Apslacīt
nošļakāt Apslacīt
nošļakatāt Apslacīt
nošļandēt Apslacīt
paspridzināt Apslacīt
traškāt Apslacīt
sazuzināt Apslacīt, aprasināt
apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt
mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt
apspridzināt Apslacīt, nošķiest
noslapēties Apslacīties
nošļandēties Apslacīties, aplieties
nospridzināties Apslacīties, aptašķīties
iesvaidīt Apslakot iesmaržot
iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt
apslānēt Apslānīt
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst
apmudīt Apslāpēt, nosmacēt
apslāgt Apslāpēt, nosmacēt
izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi)
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso
apslapēt Apslapināt
ieslakāt Apslapināt
noliedēt Apslapināt
apglumināt Apslapināt ar siekalām, nosiekalot visapkārt
nomīzt Apslapināt ar urīnu
pieveldzināt Apslapināt, apmērcēt
uzslapināt Apslapināt, apmērcēt
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām
uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu
piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
apmēzt Apslaucīt, izslaucīt visapkārt
aizmaskēt Apslēpt
aizmaskot Apslēpt
aizslāt Apslēpt, noslēpt, pasargāt
aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa
kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
occulta Apslēptas lietas, noslēpumi
izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko
nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi
pazuka Apslēpts, citiem nezināms kakts, vieta
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis
okults Apslēpts, neredzams, piem., asiņošana
abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs)
abstrūss Apslēpts, nesaprotams, neskaidrs
kripto- Apslēpts, slepen-, slepens (piem., kriptofīti, kriptogrāfija)
apmūdīt Apslīcināt
noļebināt Apslienāt, apsiekalot
sazabināt Apslienāt, apsiekalot
apšļiekāt Apslienāt, nosiekalot
apsliekot Apslienāt, nosiekalot
novimbāties Apslienāties
apsirgt Apslimt
apslinkoties Apslinkt
apslogāt Apslodzīt
apslotēt Apslokāt
apsuškāt Apsmērēt
aptepēt Apsmērēt
aptept Apsmērēt
aptreipt Apsmērēt
apzvaidīt Apsmērēt
sažiekāt Apsmērēt (ar kādu mīkstu masu)
apsvaidīt Apsmērēt (piem., maizi ar sviestu)
apmedot Apsmērēt ar medu
apkārnīt Apsmērēt ar saviem izkārnījumiem
apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest
aptaišķīt Apsmērēt, apsmulēt
nosviķot Apsmērēt, aptašķīt ar sveķiem
nosvaidīt Apsmērēt, apziest
apzieķēt Apsmērēt, notriept
aptepties Apsmērēties
apzviesties Apsmērēties
apkārnīties Apsmērēties ar izkārnījumiem
noērmoties Apsmērēties, apsmulēties
apsmekšēties Apsmērēties, kļūt netīram
apsūbināt Apsmērēties, ļaut apsūbēt
apmiglot Apsmidzināt (augus ar ķimikālijām)
šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu
piekraistīt Apsmidzināt, apkaisīt
piekrēstelēt Apsmidzināt, apkaisīt
apkājām Apsmieklam
apsmieklis Apsmiekls
smaida Apsmiekls
aprēkt Apsmiet
apsmirdēt Apsmirdināt
apšmulēt Apsmulēt
apšmulīt Apsmulēt
apšmuņķēt Apsmulēt
lezēt Apsmulēt
murēt Apsmulēt
nobrečkāt Apsmulēt
nočarpāties Apsmulēt
noķebēt Apsmulēt
nopakšķināties Apsmulēt
nošņurkāt Apsmulēt
notemēt Apsmulēt
ružģēt Apsmulēt
saķēgāt Apsmulēt
sapeķēt Apsmulēt
saslāties Apsmulēt
taškāt Apsmulēt
notriekt Apsmulēt (ar dubļiem)
piešnorgāt Apsmulēt ar puņķiem
piešmurgulēt Apsmulēt ar siekalām, spļaudekļiem
saķermināt Apsmulēt, apsvīnīt
saķernāt Apsmulēt, apsvīnīt
murlīt Apsmulēt, aptašķīt
nobrūzēt Apsmulēt, aptašķīt
nostemelēt Apsmulēt, aptašķīt
rukšķēt Apsmulēt, aptašķīt, rakņāties netīrumos
apmuļināt Apsmulēt, darīt darbu nekārtīgi, bez pienācīgas rūpības
aptraišķīt Apsmulēt, nosmulēt, aptašķīt, notašķīt
apsmuļāt Apsmulēt, notašķīt
apsmullāt Apsmulēt, notašķīt
apkrēst Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
piežiekāt Apsmulēt, notašķīt, notraipīt
aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru
nobrunčāt Apsmulēt, novalkāt (jaunu apģērbu)
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām
noķirnāties Apsmulēties
noparzāties Apsmulēties
nozleķēties Apsmulēties
savaļāties Apsmulēties
zaņķēties Apsmulēties (ar dubļiem), noziesties
nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām
čuļļāties Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšēt Apsmulēties, aptašķīties
nopļekšķēt Apsmulēties, aptašķīties
rākāties Apsmulēties, aptašķīties
šekstēties Apsmulēties, aptašķīties
nomiņģēties Apsmulēties, nosmērēties pa kaut ko biezu brienot
apsmurgāties Apsmulēties, notašķīties
piešmurgāties Apsmulēties, notašķīties
saķezēties Apsmulēties, notraipīties
apšmurgulēt Apsmurgāt
apniekāt Apsmurgāt, apsmulēt
nevado Apsnidzis; sniegu klāta galotne
nomiņa Apsolījums
konstitūts Apsolījums izpildīt jau pastāvošu saistību
nosolaba Apsolījums, solījums
aizsolīties Apsolīt
uzsolīt Apsolīt
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt)
piesolīt Apsolīt (ko paveikt, izdarīt)
pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši
sasolīt Apsolīt (parasti daudz)
džaubties Apsolīt kaut ko darīt
apsolīties Apsolīt kļūt par sievu (kam)
aizasacīties Apsolīt sev
uzgalvoties Apsolīt, apliecināt
noteikties Apsolīties
pasolīties Apsolīties
piesolīties Apsolīties būt par (kāda darba, uzdevuma) veicēju
apņemties Apsolīties citiem, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu; uzņemties saistību
spalvojums Apspalvojums
tērps Apspalvojums, apmatojums
mugara Apspalvojums, apmatojums dzīvniekam šīs ķermeņa daļas apvidū
razbiķ Apspēlēt
razuķ Apspēlēt
obstaviķ Apspēlēt, apmānīt
apliesmot Apspīdēt
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu)
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu; apvizēt (1)
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu
apvizuļot Apspīdēt ar vizuļojošu gaismu
apmirdzināt Apspīdēt, apgaismot
apspodrināt Apspīdēt, apmirdzēt
represors Apspiedējs, savaldītājs, nomierinātājs
samākt Apspiest
pamīt Apspiest (kādu); nodarīt pāri (kādam)
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas)
apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas)
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
šaust Apspiest, mākt, darīt pāri
šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri
apmiegt Apspiest, nomākt
apslēgt Apspiest, nomākt
žņaugot Apspiest, nomākt
apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus)
noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu)
valdīt Apspiest, pārvarēt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi
spaidi Apspiestība
nospiestība Apspiestība; nebrīve
bārabērns Apspiestie, ekspluatētie
bārenis Apspiestie, ekspluatētie; bārabērni (2)
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
sērdienis Apspiests, ekspluatēts cilvēks; bārabērns (1)
apspiežamais Apspiešanai pakļkautais
saspīlēt Apspīlēt
nospīlēt Apspīlēt, nospiest
apspirināt Apspirāt
apšpļaudīt Apspļaudīt
apšpļauties Apspļaudīt sevi vai vienam otru
kraukains Apspļaudīts, ar krēpām nosmulēts
apšpļaut Apspļaut
apkraukaļāt Apspļaut, nosmērēt, notraipīt ar gļotām, krēpām
apspožināt Apspodrināt
apsprēdzēt Apsprādzēt
sarēdzēt Apsprādzēt (zirgam aizjūga siksnas)
apdurstīt Apspraudīt (visapkārt)
apsprauslāt Apsprauslot
apsprauslēt Apsprauslot
nomaidzīt Apspraust
nomiet Apspraust (ar mietiem)
nomietot Apspraust (ar mietiem)
izmiet Apspraust ar mietiem
aizmastīt Apspraust ar pupu maikstēm
iemastīt Apspraust ar pupu maikstēm
apskujot Apspraust skujas, mazas eglītes, priedītes; pārklāt ar skujām
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām
nomaidīt Apspraust, izrotāt ar meijām
apsprēgt Apsprēgāt
apšķilt Apsprēgāt ar dzirkstelēm, kas radušās no šķiltavām
sašļakstināt Apspricēties (daudz)
spriedības Apspriede
simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu
sprieža Apspriede, sapulce
presimpozijs Apspriedes, sarunas pirms simpozija
diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā
apgudrāt Apspriest, apdomāt
suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt
debatēt Apspriest, pārrunāt (ko), apmainīties domām (par kādu jautājumu) sanāksmē, sēdē
apsaspriesties Apspriesties
pasaredīties Apspriesties
rēdīties Apspriesties
appērt Apspurt, izspurt
zaļums Apstādījumi
dārzs Apstādījumi ar celiņiem pastaigai; arī parks
aizsargapstādījumi Apstādījumi, kas aizsargā (dārzu, ceļu u. tml.) pret vēja u. c. apkārtējās vides iedarbību
apzaļumošana Apstādījumu iekārtošana apdzīvotās vietās pēc daiļdārznieka projekta
apstaknīties Apstādināt
noart Apstādināt plostu, izmantojot plosta arklu un trosi vai virvi
terrināt Apstādināt zirgu (ar interjekciju tprū!)
pielaicīti Apstādināt, apturēt
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs
nosadināt Apstādīt
apdēstīt Apstādīt (ap ko, kam apkārt)
apstatīt Apstādīt, apaudzēt
aizdēstīt Apstādīt; dēstot aizņemt ar augiem (kādu platību)
apleskāt Apstaigāt
appeizēt Apstaigāt
iziet Apstaigāt (kādas instances, iestādes u. tml.)
apsoļot Apstaigāt (kādu teritoriju)
apubagot Apstaigāt ubagojot
apklencēt Apstaigāt, apklaiņot
apmangot Apstaigāt, apmeklēt (piem., ubagojot)
apsnāt Apstaigāt, apskriet, apiet (bez īstas vajadzības)
apjādelēt Apstaigāt, izsirot, apklejot, jājot šur un tur, (bez vajadzības) visu pagastu
izlangāt Apstaigāt, klaiņot, blandīties
apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu
apreizot Apstaigāt; apceļot
mitēšanās Apstāja
norime Apstāja
apstāvji Apstāja, apstāšanās
apstātņi Apstāji
stāji Apstāji, zirga netikums
faktors Apstāklis, fakts u.tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu
alibi Apstāklis, kas pierāda apsūdzētā, aizdomās turētā nevainību: viņa atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums
sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi
apstāklenis Apstākļa vārds, adverbs (vārdšķira)
pusprievārds Apstākļa vārds, ko lieto arī prievārda nozīmē
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
blakusapstākļi Apstākļi, kas var iespaidot netieši
pagrīde Apstākļi, kuros noris nelegāla darbība, ievērojot konspirāciju; dzīve, darbība šādos apstākļos
dvinga Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu
bēdas Apstākļi, notikumi, fakti (piemēram, nelaime, posts), kas izraisa sāpīgu pārdzīvojumu
ērtības Apstākļi, stāvoklis, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti
klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē)
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu
konstelācija Apstākļu sagadīšanās; apstākļi, kam jāsagadās, lai kaut kas notiktu
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā)
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta (piemēram, tautas, cilvēces) iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita, stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta iepriekšējās vai turpmākās attīstības gaita (piemēram, kādai parādībai), stāvoklis, kādā (tā) nonāk apstākļu, dažādu faktoru ietekmē
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu
produkts Apstākļu, vides iedarbības rezultāts
pleziorentgenterapija Apstarošana ar rentgenstariem no neliela attāluma
rentgenapstarošana Apstarošana ar rentgenstarojumu
kvarcot Apstarot ar kvarca spuldzi
apspoguļot Apstarot ar spoguli
apspiguļot Apstarot, apspīdēt
apspīguļot Apstarot, apspīdēt
zibznēt Apstarot, apspīdēt
starāt Apstarota ar rentgenstarojumu (medicīnā)
apstāja Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā)
pieturpunkts Apstāšanās vieta
epohē Apstāšanās, aizturēšana
apstāvi Apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite
apsēst Apstāt, aplenkt
apsastāties Apstāties
apstāt Apstāties
apštopēties Apstāties
noštopēties Apstāties
pielaicīties Apstāties
staknīt Apstāties
iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
stāties Apstāties (ejot, braucot u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā)
nostāties Apstāties (par transportlīdzekļiem)
stagnēt Apstāties attīstībā
stakņāt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
stakņīt Apstāties ejot, vai kaut ko velkot
piestāt Apstāties kādā virzībā
aizciklēties Apstāties pie kaut kā; nemainīties, neattīstīties
stomīties Apstāties, baidīties
dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
aizstiknīties Apstāties, sastingt
apstopēt Apstāties; apstādināt
apstāji Apstātņi, apstāšanās; apstājamā vieta; lēkme, liga, kaite
apstāji Apstāvi, apstāves, bēres
proplusīvs Apsteidzošs
apaugt Apsteigt augšanā
apsoļot Apsteigt iešanā
applatīt Apstiept
apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu)
nostiedzināt Apstīgot; apaugt
apstīpāt Apstīpot
konfirmējums Apstiprinājums
koroborējums Apstiprinājums (ar tiesas lēmumu); koroborācija
exequātur Apstiprinājums vai atzinums sprieduma izpildīšanai; zemes valdnieka apstiprinājums pāvesta bullai
apliecinājums Apstiprinājums, pierādījums
liecinājums Apstiprinājums, pierādījums
apstiprot Apstiprināt
konfirmēt Apstiprināt
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu)
parafēt Apstiprināt (starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem, kad ir konstatēts (šī teksta) autentiskums vienā vai vairākās valodās (par pilnvarotajiem, kas veic līguma teksta galīgo izstrādi)
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā
apmienot Apstiprināt, apliecināt
affirmatīvs Apstiprinošs
afirmatīvs Apstiprinošs
iekrāsošana Apstrādājamā dokumenta mainītā teksta izspīdināšana citā krāsā, kas ļauj teksta autoram vai citiem teksta lietotājiem ievērot teksta grozījumus
aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme
darbs Apstrādājamais priekšmets; tas, pie kā strādā, tas, ko pašreiz dara
pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums
apstrād. Apstrādājis; apstrādājums; apstrādāts (bibliogrāfija)
fabrikāts Apstrādājošās rūpniecības produkts; fabrikas, rūpnīcas izstrādājums
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni
izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1)
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
nokodināt Apstrādājot ar ķimikālijām, atdalīt nost
drāzt Apstrādājot ar nazi vai citu asu rīku kādu materiālu, gatavot (priekšmetu)
savīlāt Apstrādājot ar vīli izgatavot (vairākus)
savīlēt Apstrādājot ar vīli izgatavot (vairākus)
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu)
uzkodināt Apstrādājot ar zināmām vielām panākt krāsas spilgtuma palielinājumu
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu
tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu)
apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu
izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai
izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai
uzpūst Apstrādājot palielināt apjomu un izveidot porainu konsistenci
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs)
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot par ko citu
izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot
pielāgot Apstrādājot, veidojot (piemēram, priekšmetu), panākt, ka (tā) forma atbilst (kā cita) formai
traktācija Apstrādājums
redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants
kopapstrādāšana Apstrādāšana, ko veic vairāki vai daudzi
banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks
apdzievāt Apstrādāt
apdzievot Apstrādāt
apstrāzdāt Apstrādāt
sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības
kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli
apdarināt Apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo
iesālot Apstrādāt (barību) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
dīrāt Apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot ādu
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar stipru sārma šķīdumu
mugurot Apstrādāt (griezējinstrumenta) aizmugures virsmu, lai samazinātu berzi
salināt Apstrādāt (iesala miltus) ar verdošu ūdeni
sārmot Apstrādāt (izmērcētas jēlādas) ar veldzēto kaļķu suspensiju, kam pievienots nātrija sulfīds vai sulfīts
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai iegūtu attiecīgu virsmas efektu
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos
sārmot Apstrādāt (ko) ar sārmu, tā šķīdumu
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piemēram, mainītu (tā) formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu, izspiestu (no tā) šķidrumu
ševingēt Apstrādāt (ko) ar ševeru
ekstrahēt Apstrādāt (ko) ar šķīdinātājiem, lai atdalītu, izdalītu kādu vielu
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai
atrūgtināt Apstrādāt (ko), lai tajā samazinātu rūgtvielas
gremzdot Apstrādāt (koku), atdalot gremzdu kārtu
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
malināt Apstrādāt (līdzināt, apaļot, kantēt) malas
iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot, atcērtot zarus
pergamentēt Apstrādāt (papīru) ar sālsskābi, lai tas nelaistu cauri taukvielas, mitrumu
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām
darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus
zigzagot Apstrādāt (piemēram, audumu, tērpa detaļu) ar zigzagdūrienu
apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu
grāvot Apstrādāt (pļavu, purvu u. tml.), rokot grāvjus
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
ekscerpēt Apstrādāt (tekstu), izrakstot no tā vārdus vai teksta daļas
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam (arī svešvalodu mācīšanai)
atlaidināt Apstrādāt (tēraudu), lai tas iegūtu lielāku izturību, plastiskumu, triecienstingrību
nošķērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot pluksnas
noštērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot plūksnas
hlorēt Apstrādāt (vielu) ar hloru vai hlora savienojumiem, lai iegūtu attiecīgus (šīs vielas) atvasinājumus
degadēt Apstrādāt (vilnas audumu) ar tvaiku vai karstu ūdeni
kārst Apstrādāt (vilnu, kokvilnu u. tml.) ar kārstuvi vai īpašu mašīnu, lai izlīdzinātu šķiedru un attīrītu (to) no piemaisījumiem un īsajām šķiedrām
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus)
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi
atzvīņot Apstrādāt (zivi), notīrot zvīņas
pakablīt Apstrādāt ar cērti
saduckāt Apstrādāt ar dūri, dot dunku
sabuņķēt Apstrādāt ar dūri, iedunkāt
sadukurēt Apstrādāt ar dūri, nodauzīt; sadunckāt
sakulakot Apstrādāt ar dūri, sadot dunkas
sadukņīt Apstrādāt ar dūri, sadunkāt
saduksnīt Apstrādāt ar dūri, sadunkāt
sadukāt Apstrādāt ar dūri; iekaustīt ar dūrēm
kaltēt Apstrādāt ar kaltu
kapačāt Apstrādāt ar kapli
apknabināt Apstrādāt ar pirkstu galiem
plaunāt Apstrādāt ar plaunu
alkalizēt Apstrādāt ar sārmu vai tā šķīdumu
smilšstrūklot Apstrādāt ar smilšu strūklu
smitēt Apstrādāt ar smiti
nošļūkt Apstrādāt ar šļūci
notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu)
notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu); notvaikot
dekatēt Apstrādāt ar tvaiku vai karstu ūdeni (piemēram, vilnas drānu), lai uzlabotu kvalitāti, nodrošinātu pret savelšanos, saraušanas
pievelmēt Apstrādāt ar velmēm
pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni)
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas)
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piemēram, metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu)
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām
atsārmot Apstrādāt jēlādu ar kalcija hidroksila suspensiju
zarnot Apstrādāt kautķermeņa zarnas
apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt
mašot Apstrādāt linus ar roku griežamā mašīnā
uzkaķēt Apstrādāt savienojamās daļas, tās apstrādājot un piemērojot vienu otrai
brūcēt Apstrādāt šuves, izšūt, stepēt, brudierēt
sagatavāt Apstrādāt tā, ka kļūst derīgs lietošanai
bluķēt Apstrādāt tīrumu ar bluķi (rulli)
sašļutēt Apstrādāt tīrumu ar šļūci
nodīrāt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (beigtu dzīvnieku), atdalot nost (tam) ādu
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus
nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (piemēram, sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo
piebluķēt Apstrādāt uzartu augsni pierullējot ar bluķi
kaceklēt Apstrādāt zemi ar kacekli 2
kasēt Apstrādāt zemi ar kasi 2
sadarīt Apstrādāt, arī sastrādāt
apbadīt Apstrādāt, izdurot caurumus (visapkārt)
apdarīt Apstrādāt, izveidot
ciklēt Apstrādāt, līdzināt koka virsmu ar īpašu instrumentu (ciklu)
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas
fasetēt Apstrādāt, slīpēt (ko), veidojot fasetes
kalandrēt Apstrādāt, velmējot, gludinot u. tml. un vienlaicīgi žāvējot
šagrēns Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēnāda
šagrēnāda Apstrādāta dažu dzīvnieku āda ar graudainu, spīdīgu virsmu; šagrēns
hromēts Apstrādāts ar hroma savienojumiem
noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām
baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai)
čagas Apstrādātu ogu, augļu atliekas
ātrapstrāde Apstrāde ar ātra darba metodēm
caurspiešana Apstrāde ar caurspiedni
caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei
fenolizācija Apstrāde ar fenolu
frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība
kopēšana Apstrāde ar instrumentu, kura griezējasmens konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam
ozonēšana Apstrāde ar ozonu, piem., gaisa vai ūdens tīrīšana un dezinficēšana ar materiāliem, kas satur vai izdala ozonu
sārmošana Apstrāde ar sārmu vai tā šķīdumu
UHT Apstrāde ultraaugstā temperatūrā (pienam) ("ultra-heat-treated")
spiedienapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu; spiedapstrāde
spiedapstrāde Apstrāde, izmantojot spiedienu; spiedienapstrāde
sīkapstrāde Apstrāde, kurā (ko) izveido pilnīgi, detalizēti
vibroapstrāde Apstrāde, kurā izmanto vibrācijas
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei
klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis
izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
iemērkt Apstrādes procesā iegremdēt ūdenī (linus); apstrādājot iegremdēt (linus ūdenī)
taisnošana Apstrādes process, kurā likvidē metāla iespiedumus, izspiedumus, viļņojumu, izliekumu, atjaunojot metāla sākotnējo stāvokli
liekšana Apstrādes process, kurā sagatavei vai tās daļai veido liektu formu
demineralizācija Apstrādes procesu kopums, kā rezultātā no sistēmas tiek izvadīti minerālsāļi
megaflops Apstrādes veiktspējas mērvienība, kas vienāda ar viena miljona peldošā komata darbību izpildi vienā sekundē
pārtapt Apstrādes, pārveidošanās procesā kļūt citādam, iegūt citu veidu, kvalitāti, kļūt par ko citu
kontroverss Apstrīdams, diskutabls
oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski
notiepties Apstrīdēt, noliegt
apstriept Apstrīpāt
ulbt Apstulbt, apjukt
sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi
saspiesties Apstulbt, zaudēt spriešanas spējas
atonitāte Apstulbums, stupurozs stāvoklis katatonijā
Apsū Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Abzu
Abzu Apsu - dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū
aizzilējis Apsūbējis, pārklājoties, piemēram, ar putekļiem
aizmilzt Apsūbēt
apskrapstēt Apsūbēt
apsūpēt Apsūbēt
ieskrabēt Apsūbēt
pablūst Apsūbēt
zalēt Apsūbēt
aizsērēt Apsūbēt (par stiklu)
ūbēt Apsūbēt, pārklāties ar rūsu
apsidrabot Apsudrabot
apgaudēt Apsūdzēt
apgaust Apsūdzēt
denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot
sasūdzēt Apsūdzēt, daudz sūdzēt
aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību
apsūdzamais Apsūdzētais
reus Apsūdzētais civilprocesā, arī strīda puse
impetrāts Apsūdzētais, atbildētājs
tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts
arkans Apsūdzība
iesūdzība Apsūdzība
privātapsūdzība Apsūdzība gadījumā, kad valsts sauc pie atbildības vainīgo kādā nodarījumā tikai tad, ja to prasa pats cietušais vai viņa likumīgais priekšstāvis
vainasts Apsūdzība, nopēlums
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana
objebons Apsūdzības raksts
obviņilovka Apsūdzības raksts
apžulīt Apsūkāt, apzelēt
apsūnāt Apsūnot, apaugt ar sūnām
apveitēt Apsutināt
gratulants Apsveicējs, laimes vēlētājs
nosveikties Apsveicināties
noveselāties Apsveicināties
sasveikties Apsveicināties
saveseloties Apsveicināties
uzurrāt Apsveicot kliegt "urrā"
nosveikt Apsveikt
sveikot Apsveikt
uzvitot Apsveikt ar iedzeršanu
apsveikties Apsveikt citam citu
pasumināt Apsveikt, apsveicināt
sasveicināt Apsveikt, apsveicināt
apsumināt Apsveikt, sveikt
gratulēt Apsveikt, vēlēt laimes
štenhins Apsveikuma dziesma
štenķiņš Apsveikuma dziesma
brindisi Apsveikuma tosts, galda dziesma
gratulējums Apsveikums
sveikums Apsveikums
gratulācija Apsveikums, laimes vēlējums
ponderācija Apsvēršana
deliberācija Apsvēršana, apdomāšanās
pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna
kumekaķ Apsvērt, apspriest
lāgot Apsvērt, nojaust
iecerējums Apsvērums par kā īstenošanu, paveikšanu, iegūšanu
aprēķins Apsvērums savtīgās interesēs
apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt
apsveķot Apsviķot, visapkārt noklāt ar piķi
apgrust Apsvilināt
apsvildināt Apsvilināt
sasvildināt Apsvilināt
nozeldināt Apsvilināt (ar nātrēm)
nozelt Apsvilināt (ar nātrēm)
nosvilināties Apsvilināties (1)
apšvilpt Apsvilpt (piem., suņus)
sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot
murzāt Apsvīnīt, piesārņot
aizrasāt Apsvīst
aizrasoties Apsvīst
aizasarot Apsvīst, aizsvīst
apsvīnīties Apsvīst, apsūbēt
aplakstēt Apsvīst, nosvīst (par logu rūtīm)
Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta
Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams
Apsu Dievs Divupes mitoloģijā, kas simbolizēja pirmatnējo saldūdens okeānu; Apsū; Abzu
Prodes ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, platība — \~1,5 ha, garums — \~200 m, lielākais platums — \~80 m; Prodes-Apsānu ezers
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
Kormaks īru mitoloģijā - valdnieks, kuru jūras dievs bija aizvedis uz Apsolīto zemi (Solījumu zemi)
apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Apserde" iedzīvotāji
Apsaks kalns Krievijā (_Apsak, gora_), Irkutskas apgabala ziemeļu daļā, augstums - 570 m
Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse
apsieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Apses" (agrāk - "Apse") iedzīvotāji

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Aps.