Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam āle.

Atrasts vārdos (545):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2135):

nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
kaišļu zāles (slikta) zāle, ko izmanto kā pakaišus
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
abisālā zona abisāle
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.)
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
ampulla Aizkausētas stikla caurules, kas satur sterilas zāles iešļākšanai zem ādas vai vēnā; ampula
akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi
aklenīte Aklis, nezāle
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
Anthoxanthum aristatum akotainā smaržzāle
aktene Aktu zāle (skolā)
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji
halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai
rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām
cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums
ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Priedaine apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas
Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde"
Jāņukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Alejas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Jātele apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Upīškalns apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Vecvilgāle apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Zaļāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Lepšas apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Mazmežotne apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Vecrundāle apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā
Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi
Būdele apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Bemberi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Kalējiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Ameļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Ciesengure apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Dzirciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Modes apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Rāpati apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Sirgumi apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Cirkale apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā
Viesturi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā), 13 km no Bauskas
Vilgāle apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 16 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Planicas muižas "Planetzen" teritorijā, Kurmāles pagasta administratīvais centrs
Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Mazbērstele apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā
Ziedoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Rundāles pagastā
Vizla apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
Māteri apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ugāles pagastā
Āpas apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Vārdupes apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Sikilvene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Sundālsēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Veidholmene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Ersta apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkes dienvidrietumu daļā
Anāta apdzīvota vieta Palestīnā, Jeruzālemes muhāfazā
Porca apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta
Vanne-Eikele apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai
Borghorsta apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Kēsfelde apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Notulna apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Zendene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
Metingene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļu daļā
Rēsa apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumu daļā
Rundāle apdzīvota vieta, lielciema Pilsrundāle daļa Bauskas novadā, agrāk bija atsevišķs vidējciems
Arnsberga apgabals Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
aizsargleņķis Apgaismes armatūrā - leņķis, ko veido horizontāle un līnija, kura pieskaras gaismas avotam un apgaismes armatūras atstarotāja vai gaismas izkliedētāja mallai
apmālības Apmāles - agrāk svinības ar mielastu, beidzot malšanu
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles
bakamburis Aptiekas preču tirgotava (kur pārdod fasētas zāles)
oficīna Aptiekas telpa, kur pagatavo zāles un tās izsniedz pircējiem
pļaut ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas
aizgrieznis ar izkapts griezienu vālā nenopļauta zāle vai labība
rīvēt ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1)
izkarāt ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā
mazzālains ar zāli nabadzīgs, reti saaugusi neliela zāle
Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. _Ilhas dos Acores_), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m
pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede
Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem)
kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa)
Cochleria officinalis arktiskā trūkumzāle
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments
Fumaria officinalis ārstniecības matuzāle
burkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
dūmene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
dūmenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
griezene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
lineņi Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
mātene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
mātenes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
matutes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
riteņspolīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
riteņspolītes Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
rūtene Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
svecīte Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
vējaburkāns Ārstniecības matuzāle ("Fumaria officinalis")
dārga Asa purva zāle
kājgrieži Asa zāle
zandija Asā zāle, kas aug pludmales kāpās
bukkūla Asa, cieta zāle
cūksers Asa, cieta zāle; vilkkūla
pagatavojumi Asins pagatavojumi - no asinīm iegūtas zāles (konservētas asins sastāvdaļas)
brandvīna puķe asinszāle
asenpuķe Asinszāle
raganzāle Asinszāle
lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria")
asinszāle Asinszāles
hypericum Asinszāles
asines Asinszāles ("Hypericum")
krustenes Asinszāles ("Hypericum")
melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
Dactylis polygama Ašersona kamolzāle
Dactylis aschersoniana Ašersona kamolzāles "Dactylis polygama" nosaukuma sinonīms
parnassia Atālenes
parnassiaceae Atāleņu dzimta
purva atālene atāleņu suga ("Parnassia palustris")
atzala Atāls - pēc nopļaušanas ataugusi zāle
labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml)
dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem
apkals Atkala, gāle
apkale Atkala; gāle
apkule Atkala; gāle
pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā)
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
cito ātri; norādījums receptē, ka zāles jāpagatavo steidzami; uzraksts uz ātri kārtojamu dokumentu vākiem
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
Kaucmindes muiža atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, pils celta ap 1780. g., pārbūvēta 1909.-1912. g., no 1923. g. pilī darbojās Kaucmindes mājturības seminārs
Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse
Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts
Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen"
Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles
dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles
pārdot savu dvēseli velnam atteikties no morāles principiem
saplānīt Attīrīt no zāles kādu vietu ūdenstilpē
ūdensmīlis Augi, kuru ziedus apputina ūdens kustība (piem., jūras zāles)
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem)
Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
voltols augsti viskoza ziežeļļa, ko iegūst, minerāleļļas vai augu eļļas apstrādājot ar elektrisko izlādi
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums
dzeltenājs augu ģints dzelteniem ziediem, deguma zāle
gruināles augu rinda, geraniāles
Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
žākstība Aušība, ālestība
ATC Automātiskā telefona centrāle
dekāžu soļu komunikācijas sistēma automātiskā telefona centrāle (ATC), kurā par komutācijas elementu izmanto griežmeklētājus un celgriežmeklētājus
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos)
balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
bālelis Bāleliņš
bālenītis Bāleliņš
bālens Bāleliņš
brāleliņš Bāleliņš
pūkala Baltā pūka, balta purva zāle, saukta arī par kaķvillu
Bāles smilšu atradne baltu, vāji cementētu kvarca smilšu iegula augšdevona Gaujas svītas nogulumos Beverīnas novadā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Bāles dzelzceļa stacijas, smiltis izmantoja logu stikla ražošanai
ārzonas banka banka vai bankas filiāle, kas reģistrēta un/vai atrodas ārzonā, kuras likumi, kā arī banku uzraudzības un nodokļu sistēma ir salīdzinoši liberālāka par vietējo
koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas
batiālā zona batiāle
grenstālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" (arī "Grenstāle") iedzīvotāji
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā
grenctālieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" iedzīvotāji
kaucmindieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji
bērstelieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
pilsrundālieši Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
pilsrundālnieki Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Pilsrundāle" iedzīvotāji
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums
Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.)
clavariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases afilloforu rindas vāleņu dzimta
clavariaceae Bazīdiju ķērpju klases vāleņu dzimta
bentālā cenoze bentāles organismu kopa
audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji
vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji
Pjēra Sanmartēna bezdibenis bezdibenis Pireneju rietumos, uz Francijas un Spānijas robežas, dziļākā ala pasaulē - 1360 m, t. sk. \~350 m dziļa dabiska šahta, pazemes zāles, ezeri, upe, ūdenskritums
Bezdibens Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
Bezdibeņa ezers Bezdibenis, ezers Grundzāles pagastā
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt
bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem
doķis Bieza zāle
valksne Bieza, gara zāle starp krūmiem
cērps Biezs (parasti asas zāles) cers, zālājs
akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā
Almahlen bijusī muiža, kuras teritorijā Kuldīgas novada Alsungas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Almāle"
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā
Erkul Bijušās Ārciema muižas vāciskais nosaukums, kuras teritorijā Limbažu novada Pāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Ārciems"
Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele
Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
bizzāles Biszāles, šaujampulveris
panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt
bungotava Bungu vāle
bungātava bungu vāle (teica par dzimumlocekli)
ieburt Burot ietekmēt (ko, kādu), panākt vēlamo rezultātu; burot pagatavot (piemēram, zāles)
pienākties būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām
caursāpju Caursāpju zāle - mārdadzis
apakšcentrāle Centrāle, kas pakļauta lielākai centrālei
Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
CAEV Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis
cedveres Cērmju zāles
cērmuzāles Cērmjuzāles - biškrēsliņi ar cukuru
kūls Cieta purva zāle
ciesēja Cieta zāle
ciesva Cieta zāle
cūksari Cieta zāle
saistviela cietu sveķu šķīdums augu eļļās un minerāleļļā, kā arī polimerizējošās augu eļļas, kas piešķir krāsām drukai nepieciešamās īpašības – spēju izvelmēties krāsu aparāta velmēs, uzklāties uz iespiedformas un pāriet uz ofseta cilindru vai apdrukājamo virsmu un nostiprināties uz tās
nagi Cilšu un tautību grupa (angami, ao, semi, loti, rengmi u. c.), dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
palaidnis cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids
noziedznieks cilvēks, kas izturas, rīkojas neatbilstoši morāles normām, kaitīgi
kroplis cilvēks, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
zemcilvēks cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām
grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai
kapsula Čaula, kurā iepilda zāles ar nepatīkamu garšu vai kairinošu iedarbību
Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
Kursas zemiene dabas rajons Rietumlatvijā, platība — 271200 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 90 km, platums — no 48 km ziemeļu daļā līdz 16 km dienvidu daļā, iedala 2 dabas apvidos — Ugāles līdzenumā un Pieventas līdzenumā
Dāla Dālelvena - upe Zviedrijā
Puzes pagasta teritorija daļa no pirmskara pagasta teritorijas (Modes apkaime) pievienota tagadējam Ugāles pagastam
apravēt daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus)
apravēt daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu)
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles
izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās
balunde Dārza nezāle
baltacis Dārzu nezāle ar sīkiem baltiem ziediem
sadzerties daudz iedzert (zāles)
panātras Daudzgadīga sakņu nezāle "Lamium album" ar pamatā zarojošiem, līdz 40 cm gariem stublājiem, baltiem lūpveidīgiem ziediem
raizāle daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās (airene, dižauza u. c., \~6 sugas)
aurāns Daudzgadīga, vīrceļu dzimtas zāle; aug purvainās vietās, indīga
sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē; atālene
Hypericum polyphyllum daudzlapu asinszāle
cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai
digitālā plaisa dažādu sabiedrības grupu vai arī valstu vidū sociālekonomisku iemeslu dēļ pastāvošas atšķirības informācijas tehnoloģiju pieejamībā
psihodēlisms dažu jauniešu grupu uzskati un dzīvesveids, kura pamatā ir narkotiku un psihi stimulējošu vielu lietošana, raksturīga seksuāla brīvība, visatļautība, sabiedrības morāles ignorēšana
Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles
dansings Deju zāle (kafejnīcā vai restorānā)
dvālektiņš dem. --> dvālekts
vālīte dem. --> vāle
zālīte dem. --> zāle
zālteņa dem. --> zāle 2(1)
skalārmatrica diagonālmatrica, kuras visi diagonāles elementi ir vienādi
protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle
Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m
dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1
daglīts Divgadīgs, 30-100 cm augsts augs, pārklāts ar rupjām spalviņām, ziedi sākumā iesarkani, vēlāk zilgani; daglīši ir nezāles, bet dažkārt tos kultivē kā vērtīgus medusaugus, jo 1 ha daglīšu var dot tikpat daudz nektāra, cik 25 ha griķu
Hypericum perforatum divšķautņu asinszāle
asenszāle Divšķautņu asinszāle
sarkane divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asines Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asiņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinspuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinsstrutenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinstēja Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinszālīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinsziedi Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asiņzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ašņadzira Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandviņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandviņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brendelenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
degvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzelzene Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzelzinis Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzērājpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ernikas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
falšraudas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
kaktaina Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
kazakzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krampinīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krustainīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krustenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
pīterzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ragankauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
raganukauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkaņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkanīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkanzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
šnapstenīcas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ugunszāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
vīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
vīnpuķīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
zveroboji Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
clavariadelphus Dižvālenes
izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus")
dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus")
mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula")
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
Clavariadelphus fistulosus dobā dižvālene
uzpūstā dižvālene dobā dižvālene
kollēgiātkapituls Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles
kollēgiātiestāde Domkapitulam analoga garīdznieku apvienība pie baznīcām, kas nav bīskapa katedrāles; kollegiātkapituls
Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
šņagas Duļķes, sēnalas, nezāles
Dumķu ezers Dumķis, ezers Grundzāles pagastā
Dūņu ezers Dūņainis, ezers Grundzāles pagastā
Dūņu ezers Dūņezers, ezers Puzes un Ugāles pagastā
Dienku ezers Duņķis, ezers Grundzāles pagastā
Dunku ezers Duņķis, ezers Grundzāles pagastā
dvālektis Dvālekts
dvāliktis Dvālekts
kriečiņš Dvālekts
vālekts Dvālekts
dvāliķis Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra
dvālikts Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra
zobenzāle Dzelszāle
kurkumi Dzeltena, siekalām līdzīga masa uz pļavu stiebrzāles
rodzenice dzelzszāle ("Carex nigra")
roga dzelzszāle ("Carex nigra")
burtaines Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
dzērvpēda Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
grīsla Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
grīšzāle Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
mauklējs Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
viga Dzelzszāle ("Carex nigra"), grīšļu suga
grīva dzelzszāle (“Carex nigra”), grīšļu suga
Carex nigra dzelzszāle, grīšļu suga
viksa Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra")
vikse Dzelzszāle, grīšļu suga ("Carex nigra")
dzelszāle Dzelzzāle
izdzert Dzerot patērēt (visas zāles pulveru, tablešu u. tml. veidā vai noteiktu to daudzumu)
ļurbene Dzertuve, krogus zāle
dzijamas Dzijamas zāles - ārstniecības zāles, medikamenti
ķirpata Ecēšanas laikā kopā samestas nezāles ar saknēm
refektorijs Ēdamzāle viduslaiku klosterī; remteris
geits Eja, koridors (lidostā); izlidošanas zāle
sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu
iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
ekseļi Ekselējot iegūti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali
klaidonība Eksistēšana bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; pastāvīga klaiņošana no vienas vietas uz citām bez noteikta eksistences pamata
klaiņot Eksistēt bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; bieži mainīt uzturēšanās vietu un būt bez noteikta eksistences pamata
solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām
gove Elektriskā spirāle ūdens vārīšanai
govs Elektriskā spirāle ūdens vārīšanai
enkura reakcija elektriskās mašīnas enkurā inducētās strāvas magnētiskā lauka atgriezeniskā iedarbība uz induktora magnētisko lauku, piemēram, līdzstrāvas mašīnās enkura reakcijas rezultāts ir fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles
kopne Elektrisko signālu vadītāju (vadu) komplekts, pa kuru notiek informācijas apmaiņa starp dažādiem datora funkcionālajiem blokiem; maģistrāle
nullēšana elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei; lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību
grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam
kross Elektrosakaros, telefona (telegrāfa) centrāļu iekārta līnijas vadu un centrāles vadu savienošanai; arī telpa, kurā izvietota šī iekārta
darbzemēšana Elektrotīkla iekārtu neitrāles zemēšana, kas nepieciešama šo elektroiekārtu un visa tīkla pareizai darbībai
kaķu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium marum"), kas vietām Latvijā audzēta kā krāšņumaugs; kaķu zāle
ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi
Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts
Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera
scolochloa Ērkšķuzāles
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
Aumeistera ezers ezers Grundzāles pagastā, platība 1,9 ha
Kuratu ezers ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība - <1 ha
Āpu ezers ezers Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība - 12,6 ha
Kukšu ezers ezers Kurmāles paugurainē, Alsungas pagastā, 63,8 m vjl., platība — 42 ha, garums — 1,3 km, platums — līdz 0,5 km, lielākais dziļums — 4,6 m, eitrofs, aizaugums — 5%
Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%
Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers
Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers
Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers
Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers
Boksts ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Krusta ezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
Dūņainis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers
Duņķis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha
Baltezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha
Bezdibenis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers
Velna acs ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — <1 ha
Baložezers ezers Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība - 45 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 600 m, lielākais dziļums - 2,5 m; Baložu ezers; Pāces dīķis
Lakšezers ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers
Dūņezers ezers Ventspils novada austrumu daļā Puzes un Ugāles pagastā, platība - 4,4 ha; Dūņu ezers
Paegļu ezers ezers Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — <1 ha
Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri
farmaceits farmācijas speciālists; farmaceitiski izglītots aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles
citrongenāze Ferments muskuļos, kas katalizē acetetiķskābes un augstāko betaketoskābju kondensāciju ar oksāletiķskābi, veidojot citronskābi vai citas trikarboksilskābes
abonentlīnija Fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu
Hypericum forrestii Foresta asinszāle
fotokarte Fotogrāfijas vai fotomozaīkas reprodukcija, uz kuras var atzīmēt koordinātu tīklu, piezīmes, horizontāles, vietu nosaukumus, robežas u. c. informāciju
pamatfotoobjektīvs Fotoobjektīvs, kura fokusa attālums ir vienāds ar kadra diagonāles garumu; tā attēlotā telpas perspektīva un redzes leņķis ir tuvi cilvēka redzes uztverei
morālists Franču buržuāzisko morāles un sabiedrības kritizētāju rakstnieku grupa (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
aizmugurējā frēze frēze ar zobu mugurvirsmām, kas veidotas pēc logaritmiskas vai Arhimēda spirāles
nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
ledusgāle Gāle, apledojums
līte Gāle, ledus gabals
līts Gāle, ledus gabals; līte
parohiālbaznīca Galvenā baznīca pretim filiālei jeb blakus baznīcai
doms Galvenā, parasti bīskapa, baznīca; katedrāle
grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte
jesni Gara zāle
cerītis Gara zāle uz ciņa purvainā pļavā
cērpa Gara zāle, sevišķi purvā; zāles cinis
dekāns garīdznieks, kura pārziņā ir [dekanāts]{s:2042}; katedrāles vecākais garīdznieks
lancene Garkātaina izkapts, ko izmanto zāles pļaušanai lankās
bišuzāle Garšaugs, no kura pārtikā lieto lapas, bišu zāle, melisa, citronmētra; bišumētra
oficīnālijas Gatavas, aptiekās vienmēr dabūjamas zāles
Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe
Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles)
melgalve Gauru suga; melgāle
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata
graminejas Graudzāles
stiebrzāle Graudzāles
zelme Graudzāles
velnauza graudzāļu dzimtas auzu ģints suga (_Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa_, senāk arī _Avena fatua_), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
auzene Graudzāļu dzimtas daudzgadīgu lakstaugu ģints ("Festuca") - pļavu zāle
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
hasmante Graudzāļu dzimtas ģints ("Chasmantium"), graciozas, košas graudzāles, kas veido cerus un plakanas ziedu vārpiņas nokarenos ķekaros
pampuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Cortaderia"), līdz 6 m augsta divmāju graudzāle Dienvidamerikā
molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām
Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā
Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās
maucuksnes Grīslim līdzīga zāle, ko pavasarī izmanto lopbarībai
grislis Grīslis, dzelzszāle; grisla
trīskanšu Grīslis; arī sausa, cieta zāle
sikmers Grozu pinēja koka vāle
Gruiķu Gruiķu dīķis - ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 1,7 ha
Grundsahl Grundzāle
Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā
Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles
talasoģeosinklināle Ģeosinklināle, kas izveidojusies okeāniskā tipa Zemes garozā, tajā notiek nogulumu intensīva uzkrāšanās
ģeosinklināls Ģeosinklinālei raksturīgs
krokojuma apgabals ģeosinklināles daļa, kurā krokošanās notikusi vienlaikus
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle
vālene Himēnijsēņu klases dzimta ("Clavariaceae"), augļķermeņi vālesveidīgi vai cilindriski zaroti; daudzas sugas ir ēdamas un vērtīgas uzturā, dažas sugas ir mazliet indīgas, 150 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces")
dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni
korallene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Ramaria"), Latvijā konstatēts 11 sugu
tifula Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Tiphula"), parazīti
pterula himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas sēņu ģints ("Petrula")
izohipsa Horizontāle
Hypericum hookerianum Hūkera asinszāle
luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija
jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu
idri idras ("Camelina"), nezāles linos un rudzos
kupols Ieapaļas formas antiklināle, kuras garums ir ne vairāk kā divas reizes lielāks par platumu, ledāja, augstā purva vai sāls tektonikas radīts uzvelvējums
vēnas punkcija ieduršana vēnā ar dobu adatu, lai veiktu asins pārliešanu, asins nolaišanu, ievadītu vēnā zāles u. tml.
bazīdija Iegarens vai vālesveida vienšūnas vai četršūnu orgāns, kura galotnē attīstās 4 sporas
galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem
maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle
Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā
iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles tablešu, pulveru u. tml. veidā)
dzert Ieņemt šķidras zāles vai zāles kopā ar šķidrumu
trimmeris ierīce apmatojuma apcirpšanai vienādā garumā; ierīce zāles apcirpšanai; krūmgriezis
trimeris ierīce apmatojuma apcirpšanai vienādā garumā; ierīce zāles apcirpšanai; trimmeris (4)
katetometrs ierīce, ar ko mērī vertikālo atstatumu starp diviem punktiem, kas var arī neatrasties uz vienas vertikāles
galvgala remodulators ierīce, kas uztver datus no jebkuras platjoslas marķiermaģistrāles tīkla stacijas, izmantojot vienu nesējfrekvenci, un pārraida tos citām stacijām, izmantojot citu nesējfrekvenci
aizbars Iesākts bars (labības vai zāles sleja) jeb spaile, labību pļaujot
Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
hibrīdkrāsa iespiedkrāsa, kuras sastāvā ir tradicionālās ofseta krāsas, kas bāzētas uz augu vai minerāleļļām, un UV sastāvdaļas (līdz 25% no kopējā apjoma)
uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām
sporta zāle iestāde, telpa, kurā nodarbojas ar sportu, izmantojot tajā pieejamo aprīkojumu (trenažierus, brīvos svarus u. tml.); trenažieru zāle
Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
berliniāna Ikgadējais Berlīnes starptautiskais kinofestivāls; berlināle
izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi
kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis
kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes
darma Indiešu filozofijā un hinduismā: pārpasaulīgs mūžīgs morāles likums; sociāltikumiski "pareizas dzīves" principi; dharma
nepieskaramie Indijas kastu sistēmā pie viszemākajam kastām piederošie iedzīvotāji - sociālekonomiski atpalikušo cilšu pārstāvji, kopienu vergi, "netīro" amatu pārstāvji
Arunāčala Pradēša Indijas Republikas štats, atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Itānagara, robežojas ar Asamas un Nāgālendas štatu, kā arī ar Butānu, Ķīnu un Mjanmu, platība - 83743 kvadrātkilometri, 1200000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - asamiešu, hindi, angļu
pienākums Indivīda personiskā obligātā, ar morāles normām saistītā ievirze (darboties, izturēties noteiktā veidā)
adaptācija Indivīda vai sociālās grupas aktīva pielāgošanās sociālajām prasībām, morāles likumiem utt.
medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas abonentiem, kuri atrodas nelielā attālumā no telefona centrāles, nodrošina ātru multivides ciparinformācijas pārraidi
antrofori Instrumenti, ar ko zāles ievada šauros kanālos, pagatavoti no želatīna pārklātas spirāles
Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
norīts Īpaši aktīva ogle, ko lieto, glicerīna, cukuru, tauku, minerāleļļu u. tml. balināšanai
banketzāle Īpaši aprīkota restorāna vai viesnīcas zāle, kuras lielums atkarīgs no banketa dalībnieku skaita
lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa
ēdamzāle Īpaši iekārtota zāle, kurā ēd
izkurņāt Irdinot, pārcilājot (zemi), izraujot nezāles, iztīrīt zemi; izravēt
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku
Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi
Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km
Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis
Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe
Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte
blakusceļš Izdales ceļš gar abām maģistrāles pusēm
sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu
krist kaunā izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu
ciesumi Izecētas, laukā saveltas zāles, ciesas
garkāts Izkapts ar garu kātu zāles pļaušanai; garkāte
Clavariadelphus contortus izlocītā dižvālene
Corispermum hyssopifolium izoplapu kamieļzāle
ravas izravētas nezāles
revējumi Izravētās nezāles
raveklis Izravētās nezāles, ravēkļi
priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles
amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana
noziegties izturēties, rīkoties neatbilstoši morāles normām, kaitīgi
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem
slipšķot ja izkapts labi negriež un vietām paliek nenopļauta zāle, tad saka, ka izkapts slipšķo
Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka
jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku
kādīlas Jāņu zāles
kādīles Jāņu zāles
kādīli Jāņu zāles
čuka Japāņu virtuvē iecienītas jūraszāles, sauktas arī par jūras nūdelēm
tosaka Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamas jūraszāles
atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā)
Neu-Wrangelshof Jaunbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Neu-Kurmahlen Jaunkurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Novovalenskaja Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Sackenhof Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums vāciski
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums
idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā
ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem
Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi
liekša Jumiķa vāle
liekše Jumiķa vāle
tangs Jūras sūnas un zāles, mudi, labs mēslošanas līdzeklis
pelagiāle Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide
pelagiāls Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide
mašķis Jūras zāles, ko lietoja iepakošanai
dzītara sūdi jūraszāles
zostera Jūraszāles
Corispermum intermedium jūrmalas kamieļzāle
Glaux maritima jūrmalas pienzāle
maģistrālais kabelis kabelis ar pastāvīgu impedanci, kas savieno maģistrāles pievienotājblokus un kas paredzēts datu apmaiņai starp datoru tīkla stacijām
atzarkabelis Kabelis, kas savieno lokālā tīkla staciju ar maģistrāles pievienotājbloku
skrīpstāji kāda asa zāle
cēre kāda asa zāle, ko lopi noniecina
ģiģēles kāda augu (zāles) suga, ko pavasaros labprāt ēd cūkas
cūkmicis kāda dārza nezāle
vējkaņipe kāda kaņepei līdzīga nezāle
ruģeļi kāda linos sastopama nezāle
bālūdine kāda nezāle
bālūdne kāda nezāle
celines kāda nezāle ceļmalā
ķērpis kāda nezāle, kas aug linu tīrumos
čirkstuns kāda nezāle, kas sastopama dārzos
aknīte kāda puķe, akņu zāle
čīkstene kāda tīruma nezāle
mēles kāda zāle (augs), ko var izmantot krāsošanai ("Isatis tinctorica")
sviedrene kāda zināma nezāle linu tīrumā
verdzenājs kāda zināma nezāle mitrā tīrumā
zāliniece Kāda, kas vāc zāles
izturēt pārbaudījumu kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
interneta kafejnīca kafejnīca vai datorzāle, kurā līdztekus tradicionālajai apkalpošanai tiek piedāvāti arī interneta pakalpojumi un dažādi datorpakalpojumi
Kāls Kālezers Vestienas pagastā
Salsola kali kālija sālszāle
Bergfeld Kalna muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
Baraili grēda kalnu grēda Indijā, Asamas, Nāgālendas un Manipuras štatā, augstākā virsotne - 2080 m
Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis
ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles
buņava Kalta vāle, bungu vāle
Kālu Kālu ezers - Kālezers Vestienas pagastā
Kāļa Kāļa ezers - Kālezers Vestienas pagastā
corispermum Kamieļzāles
kamolīte Kamolzāle
kamoļzāle Kamolzāle
dactylis Kamolzāles
Kānadži Kānadžu kakts - Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Tenīši" otrs nosaukums
Phalaris canariensis Kanāriju spulgzāle
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus)
stempe Kāpuostu grūžamā stampa (koka vāle)
kārtākļša Kārtākļša zāle - kāda ķērpju suga; kārtākša zāle
kārtākša Kārtākša zāle - kāda ķērpju suga; kārtākšļa zāle
paralelograma likums kārtula divu nekolineāru vektoru grafiskai saskaitīšanai: vektoru a un b summa a+b ir šo vektoru veidotā paralelograma diagonālei atbilstošs vektors ar to pašu sākumpunktu
somnifers Kas miegu atnes, miega zāles
minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā
protojerejs Katedrāles draudzes priekšnieks
kapituls Katedrāles telpa, arī piebūve, kur notiek šādas sanāksmes
Livonijas ordenis katoliska un militārpolitiska vācu bruņinieku organizācija Latvijā un Igaunijā 1237.-1562. g., bija Vācu ordeņa filiāle
Kauliņi Kauliņu dīķis - atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 2 ha
marenīcas Kaulu zāles suga "Cerastium triviale"
Hypericum calycinum kausu asinszāle
Hypericum prolificum kausu asinszāle
Kazāle Kazāle Monferrato - pilsēta Itālijā ("Casale Monferrato"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 35000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kazimirvalde Kazimirvaldes ezers - Kazimirvāles ezers Eglaines pagastā
Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers
Karagpūra Kharagpura, pilsēta Indijas ziemeļaustrumos, Rietumbengāles štatā
cinisms Kiniķu filozofiskā mācība Senajā Grieķijā, kas demonstratīvi noliedza jebkādus sociālos sakarus, aicināja atteikties no ģimenes, paražām, morāles normām
cirkorāma Kinosistēma, kurā ekrāns atrodas visapkārt skatītāju zālei
Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
moralizēt Klaji, arī uzmācīgi paust morāles normas, tikumiskus uzskatus; klaji, arī uzmācīgi pamācīt
plekšis Klona blietējamā vāle
plekšķis Klona blietējamā vāle
veleklis Koka vāle ar ko velē veļu
veleknis Koka vāle ar ko velē veļu
bukvāle Koka veseris pāļu dzīšanai; vāle bluķu skaldīšanai
bulvāle Koka veseris pāļu dzīšanai; vāle bluķu skaldīšanai
Kominterne Komunistiskā (III) Internacionāle - starptautiska komunistisko partiju apvienība (1919-1943)
KI Komunistiskā Internacionāle
Trešā Internacionāle Komunistiskā Internacionāle
iezvanlīnija komutējama sakaru līnija, kas, izmantojot vispārējās lietošanas telefona kanālus, paredzēta divu datoru sadarbībai; datori sadarbojas ar automātiskās telefona centrāles starpniecību
Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
atbildes laika logs kontrolējams laika intervāls, kurš marķiermaģistrāles tīklā seko pēc vides piekļuves vadības kadra pārraides un kura laikā stacija, kas pārraidījusi šo kadru, pārtrauc pārraidi un gaida atbildi
Ermitāža kopš 18. gs. – dažas Ziemas pils zāles ar mākslas kolekcijām Sanktpēterburgā
klotoīda Kornī spirāle - plaknes līkne, kuras liekums aug proporcionāli loka garumam
Jamusukro Kotdivuāras galvaspilsēta (kopš 1983. g.), 206000 iedzīvotāju (2007. g.), te atrodas Āfrikā lielākā katoļu katedrāle (augstums - 149 m, Sv. Pētera katedrāles Romā kopija)
piķenes krāsojamais līdzeklis (melnuma zāles), ko iegūst no Amerikas kampeša ("Haematoxylon campechianum")
saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles)
saprols Krezolu saturošs darvas eļļas un minerāleļļas maisījums, tumši brūns šķidrums, ko lieto dezinfekcijai
kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala")
Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas
Salsola australis Krievijas sālszāle
Salsola ruthenica Krievijas sālszāles "Salsola australis" nosaukuma sinonīms
Ēģiptes Marija kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās netikle no Ēģiptes, kas 12 gadu vecumā aizgājusi no vecākiem un 17 gadus nodarbojusies ar prostitūciju Aleksandrijā un Jeruzālemē
Glyceria plicata krokainā ūdenszāle
parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos
kāposti Krustziežu dzimtas ģints ("Brassica"), viengadīgi vai divgadīgi dārzeņi, lopbarības augi, eļļas augi vai nezāles
pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
zarkukaiņi kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni
cirpa Kūla - veca, sausa zāle
kūlans Kūla, veca zāle
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
almalnieki Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almale" (arī "Almāle") iedzīvotāji
Almale Kuldīgas novada Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Almāle" nosaukuma variants
Kormale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums
Kūrmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" bijušais nosaukums
Kurmale Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants
Kurmalen Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants, kas minēts 1383. g. dokumentos
Kormalen Kuldīgas novada apdzvotās vietas "Kurmāle" nosaukuma variants, kas minēts 1253. g. dokumentos
alejnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Alejas" iedzīvotāji
bauženieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Baužas" iedzīvotāji
ernestnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ernesti" iedzīvotāji
jātelnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Jātele" iedzīvotāji
klanīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Klanīcas" iedzīvotāji
kormalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kormale" iedzīvotāji
kurmālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Kurmāle" iedzīvotāji
mundicnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Mundicas" iedzīvotāji
niedrenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Niedras" iedzīvotāji
planīcnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Planīca" iedzīvotāji
priedainieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji
ropenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji
ropnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Ropji" iedzīvotāji
taurkalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Taurkalni" iedzīvotāji
Smiltnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Upīškalns" bijušais nosaukums
vādzenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji
vāģnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji
vārdupnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vārdupes" iedzīvotāji
Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums
Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums
vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji
vilgālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" iedzīvotāji
zaļumnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Zaļumnieki" iedzīvotāji
Kūrmales pagasts Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums
Kurmaļenskaja Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kurmahlen Kuldīgas novada Kurmāles pagasta bijušais nosaukums vāciski
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts
Melnavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots ar 1,5 m dziļu akaci un melnu nokrāsu, ko piešķir kūdras slānis
ķimālnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ķimāle" iedzīvotāji
urālnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Urāle" iedzīvotāji
Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
pasējas kultūra kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām)
māgendroppes Kuņģa zāles
kurkumi Kurkumu zāles, kumeļpēdas ("Asarum")
Kurmahlen Kurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās
krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
mīkstpiene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Sonchus"), tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu, \~70 sugas, Latvijā 4 sugas
radīšanas teoloģija kustība, kas uzskata radīšanu par kristīgās mācības un morāles sākumpunktu un akcentē domu par visu dzīves formu savstarpējo saistību un nepieciešamību izjust atbildību par Zemes resursu tālāku izmantošanu
skurbs kušķis, krūmveida zāles vai labība saaugums
kušņa Kušņa zāles - parastais daglītis ("Echium vulgare")
vienības matrica kvadrātveida matrica, kam visi galvenās diagonāles elementi ir 1 un pārējie elementi ir 0
kvadrinnāle Kvadriennāle - pasākums (piemēram, izstāde, sacensības), kas notiek reizi četros gados
kvadrināle Kvadriennāle - pasākums, kas notiek reizi četros gados
ķeima Ķeima zāle - sārtā bezlape ("Lathraea squamaria")
Kimahlen Ķimāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā
donorakceptorsaite Ķīmiska saite starp daļiņām (molekulām, atomiem, joniem), kura rodas, ja vienas daļiņas (donora) nedalītais elektronu pāris daļēji izvietojas uz otras daļiņas (akceptora) brīvās orbitāles
biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes
eļļotājs Ķīmisku vielu maisījums, ar kuru apstrādā filamentus vai pavedienus to iegūšanas procesā; parasti satur augu eļļas vai minerāleļļas
jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols
časkas Labības atsijas, dažādas nezāles ar pelavu piemaisījumu, ogu apvalki, mizas
dzeltre Labības nezāle ar asām lapām
kokālis Labības nezāle ar garu stublāju 30-100 cm garumā
pārraides trakta aizkave laiks, kas marķiermaģistrāles tīklā nepieciešams bita pārraidei starp divām aplūkojamā tīkla stacijām, kuras atrodas vistālāk viena no otras
pērkaunene Lakstaugs krustziežu dzimtā, nezāle, līdz 60 cm augsta, ar augšdaļā zarojošos stublāju, šaurām lapām, zied no jūlija beigām līdz septembrim pasīkiem dzelteniem ziediem
veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles
Pennisetum alopecuroides lapsastu spalvzāle
Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi
uzņēmumu reģistrs Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs - valsts institūcija, kas Latvijas Republikas teritorijā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to filiāles un pārstāvniecības, kā arī visas izmaiņas to darbības pamatdokumentos un veic citas likumdošanā paredzētās darbības
ārzāle Lauka malā augoša zāle, pļavas zāle
spēguma zālīte laukos augošs augs, ko lieto kā zāles pret stiprām bailēm
vējslota Laukos kā nezāle sastopams skarains salmaugs
pļaujmašīna lauksaimniecības mašīna zāles vai labības pļaušanai
dedre Lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām
dēdre Lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām
zemzāle Lauku un pļavu zāle (pretstatā purva zālei); kultivēto pļavu zāle
viļaks Laukums, platība, kur izvāļāta, nomīdīta zāle
Vadainis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā
Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis
Sprincupe Lējējupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek no Āpu ezera Kurmāles pagastā, šķērso arī Pelču pagasta nomali, garums - 18 km, kritums - 63 m; Sprinčupe; Sēlija; augštecē Āpa
gaismas laušanas leņķis leņķis, ko veido lauztais stars pēc tā laušanas uz divu vižu robežvirsmas un normāle pret šo robežvirsmu stara laušanas punktā
krišanas leņķis leņķis, ko veido stars, krītot uz robežvirsmu starp divām vidēm, un normāle, kas novilkta pret šo virsmu stara krišanas punktā
Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma
Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
Popes pacēlums lēzens, vidēji viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu malā, Ventspils novada Popes pagastā, garums — 4,5 km, platums — 3 km, paceļas >40 m virs blakus esošā Baltijas ledus ezera līdzenuma, augstākajā daļā absolūtais augstums — 70,4 m vjl.
Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km
tranzītzāle Lidostā: uzgaidāmā un pārsēšanās zāle tranzītpasažieriem
Elberfelde Līdz 1929. g. patstāvīga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
cirpi Līdz galam nenopļauta zāle vālā
medikaments Līdzeklis slimības ārstēšanai, profilaksei vai diagnostikai; zāles
drapes Līdzekļi slimību profilaksei, ārstēšanai un diagnostikai; medikamenti, zāles
neitrāle līdzstrāvas mašīnās – ģeometriskā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuri atrodas vienādā attālumā no abiem galvenajiem poliem; fizikālā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuros magnētiskā indukcija B=0; mašīnu slogojot, vērojama fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles
kanavāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu
kaņavāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle
kanuvāle liela koka vāle, ar kuru malku skaldot sit pa cirvja pietu; kanavāle
Glyceria maxima lielā ūdenszāle
Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus
Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
Gross-Swirkaln Lielsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
ātruma gradients lielums, kas vektoriāli raksturo ātruma funkcijas telpisko izmaiņu (izmaiņu uz garuma vienību), kas vērsta līmeņa virsmas normāles virzienā
Kaucis Lielupes kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, augštece Gailīšu un Īslīces pagastā, garums - 13 km; Kauce; Kauces upe; Kauču strauts
bioētika Lietišķās ētikas nozare, kas pēta morāles jautājumus un izturēšanos saskarsmē ar dzīvību un dabu, ņemot vērā jaunās attīstības tendences un iespējas pētniecībā, terapijā (gēnu tehnoloģijas, eitanāzija u. tml.)
dropēties Lietot (bieži vai lielākā daudzumā) šķidras zāles
zāļoties Lietot zāles, medikamentus; ārstēties ar zālēm, medikamentiem
Glyceria lithuanica Lietuvas ūdenszāle
DNS polimerāzes ligāžu klases fermenti, katalizē DNS sintēzi, pēc dubultspirāles sadalīšanās izveido stabilu kompleksu ar atsevišķo DNS virkni (matricu) un katalizē matricai komplementāras DNS virknes sintēzi
Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā _Liechtenstein_), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu
Stacijas gals Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciema stacija" otrs nosaukums
ārciemieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Ārciems" iedzīvotāji
drielinieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Drieliņi" iedzīvotāji
mednieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
pālieši Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotās vietas "Pāle" iedzīvotāji
Sepkuell Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums
Sepkuļskaja Limbažu novada Pāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
lote Līmeņrādis, namdara un galdnieka instruments horizontāles noteikšanai
Saulaines māla atradne limnoglaciāla māla iegula Bauskas novada Īslīces un Rundāles pagastā, derīgais slānis (brūns māls) 1,0-4,8 m biezs, nav izmantota
piekļuves līnija līnija, kas pievieno gala lietotāju telefona centrālei; šo līniju bieži sauc arī par pēdējo jūdzi
rudzīši Linu nezāle, par vārpiņu īsākām kausplēksnēm, lielāko tiesu bezakotu ziediem, mazākām, eliptiskām, dzeltenzaļām vārpiņām, ar 4-8 ziediem
mārnavas Lipīga zāle
mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai
vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_
vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem
alfalfa Lopbarības augs, zāle
aklis Lūpziežu dzimtas ģints ("Galeopsis"), tīruma nezāles, viengadīgi lakstaugi, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
antinomisms Mācība, ka Dieva žēlastība kristiešus atbrīvo no nepieciešamības ievērot jelkādus morāles likumus, tādus kā desmit baušļi vai baznīcas likums
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle
glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs
savienotājmaģistrāle Maģistrāle (kādu vietu, objektu) savienošanai
divvirzienu maģistrāle maģistrāle, kas nodrošina signālu pārraidi abos virzienos
tranzītmaģistrāle Maģistrāle, pa kuru noris tranzīta kustība
koaksiālā kabeļa segments maģistrāles daļa, sastāvoša no vienas vai vairākām koaksiālā kabeļa sekcijām
laiksprauga Maģistrāles tīkla laika parametrs, kas nosaka, kad stacija var atsākt pārraidi
CSMA/CA tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CA metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi
CSMA/CD tīkls maģistrāles tīkls, kurā izmantota CSMA/CD metode, lai īstenotu kādas tā stacijas piekļuvi kopīgajai pārraides videi
Makao Makao Īpašais Administratīvais Reģions - Ķīnas Tautas Republikas īpašs administratīvais reģions (port. val. "Macau", ķīn. val. "Aomen"), bijusī Portugāles kolonija, atrodas Ķīnas dienvidaustrumu daļā, platība - 30 kvadrātkilometru, 542400 iedzīvotāju (2010. g.), lielākais azartspēļu centrs pasaulē
reorganizācijas pasākumi maksātnespējas process, tai skaitā sanācija, kā arī citas tiesiska rakstura darbības, kas varētu ietekmēt trešo personu tiesības un kas tiek veiktas, lai saglabātu vai atjaunotu kredītiestādes, tai skaitā tās filiāles, maksātspēju
laiksprauga Maksimālais laiks, kas stacijai jāgaida marķiermaģistrāles tīklā, lai saņemtu atbildi no jebkuras citas stacijas
Matezers Mālezers Ādažu novadā
kurika Malkas skaldāmā vāle
vante Malkas skaldāmā vāle
Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
loģiskais gredzens marķiermaģistrāles tīkla procedūra, kurā marķieri nodod no vienas stacijas otrai, tādējādi imitējot vadības nodošanu gredzentīklā
masta liekums masta vai tā daļa novirze no vertikāles
grābeklis Mašīna (piemēram, siena, zāles) grābšanai
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
pļāvējs Mašīna zāles vai labības pļaušanai; pļaujmašīna
dārzeņu novākšanas mašīnas mašīnas tādu dārzeņu novākšanai, kas ienākas vienā laikā un lielās platībās (kāpostu kombains, burkānu novācējs, pākšaugu novākšanas mašīnas, sīpolu novākšanas mašīnas, zāles pļaujmašīna, cukurbiešu cēlājs, kartupeļu kombains, dārzeņu kuļmašīna)
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles
fumaria Matuzāles
mazie Mazā zāle (teātrī); aktieri, izrādes, kas notiek mazajā zālē
sīkzālīte Maza, īsa zāle
Klein-Bersteln Mazbērsteles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
sviestlapa Mazpurenīte ("Ficaria verna"), tūkuma zāle - 8-24 cm garš augs ēnainos mežos, krūmājos, zied maijā un jūnijā (medus augs), lapas spožas, gludām malām, ziedi spoži dzelteni
Klein-Ruhental Mazrundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
glomīza mazs gliemezītis, kas sastopams uz zāles lapām un sēnēm
Klein-Swirkaln Mazsvirkalnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
bauska Mazvērtīga cieta zāle; sliktas kvalitātes siens
badi Mazvērtīgi, sīki augi, nezāles u. tml.
procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas, izdala zāles u. tml.
aktuīcija Medikamenta darbības pastiprināšana, piem., piejaucot kādas citas zāles
zoles Medikamenti, zāles
holcus Meduszāles
bīters Mehānisms kombaina vai kuļmašīnas kuļamā iekārtā; mehānisms zāles miltu agregātā
meldzu Meldzu zāle - meldri
Clavariadelphus ligula mēles dižvālene
Clavaria ligula mēles dižvālenes "Clavariadelphus ligula" nosaukuma sinonīms
melga Melga zāle - meldri
demogrāfiskā politika mērķtiecīga valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju rīcība demogrāfisko procesu regulēšanai, īstenojot sociālus, ekonomiskus, juridiskus u. c. pasākumus; valsts sociālekonomiskās politikas sastāvdaļa
divu vatmetru mērīšanas metode metode jaudas mērīšanai trīsfāžu ķēdē bez neitrāles vada; aktīvo jaudu nosaka, algebriski saskaitot divu vatmetru rādījumus
naturālisms Metodoloģisks princips (ētikā), pēc kura morāles priekšstati atvasināmi no kāda dabiska pirmsākuma
kalvene Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā
kalviņa Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā
miedzene miega zāles
mieģene miega zāles
somnifera Miega zāles
miegazāles Miega zāles - viela, medikaments, kas veicina miega iestāšanos
Holcus mollis mīkstā meduszāle
mīkstzāle Mīksta zāle
pavilnis Mīksta zāle, atāls
lancene Mīksta, jauka zāle, kas aug lankās (leknās pļavās)
mīžabruols Mīksta, sulīga zāle, aug zemās pļavās
popis Mīkstas, izklāšanai (polsterēšanai) lietotas vielas (jūras zāles, pakulas u. c.), filcs
Clavariadelphus pistillaris milzu dižvālene
transformatoreļļa Minerāleļļa transformatoru elektroizolācijai, dzesēšanai; transformatoru eļļa
industriālā eļļa minerāleļļa, ko lieto dažādu mehānismu eļļošanai; vispārlietojamā industriālā eļļa paredzēta dažādu mehānismu un to mezglu eļļošanai, hidrauliskās sistēmas darbšķidruma un speciālās industriālās eļļas izgatavošanai
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto, piemēram, kosmētikā, tehnikā
traktorgrābeklis mobila mašīna nopļautas zāles vai siena sagrābšanai vālos; pēc vālošanas veida iedaļa šķērsgrābekļos un sāngrābekļos
dispensatio Moments, kad aptiekārs nodod zāles saņēmējam
ētika Morāle
antimorāls Morālei pretējs, netikumisks
amorālisms Morāles noliegšana; tikumības trūkums; amoralitāte, netikumība
noziegums morāles normām neatbilstoša, kaitīga darbība vai bezdarbība
kauna dēļ morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt)
ētoss morāles normu, principu un ideālu kopums, kas ir pamatā sabiedrības tikumiskajai pārliecībai un virza indivīdu darbību; iedzimtais tikums
tikums Morāles princips, norma, to kopums; atbilsme kādiem morāles principiem, normām
dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas parasti seko attīstības augstākajam punktam, kulminācijai
bouteloua Moskītzāle
polygonatum Mugurenes jeb melmeņu zāle
lopmuiža Muižas palīgsaimniecība (filiāle), kur mitināja muižas lopus, izveidojās gk. 19. gs. 1. pusē
folverks Muižnieku saimniecības veids Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs līdz 19. gs. vidum (Polijā līdz 1944. g.)
Naga Nāgālenda - štats Indijā
melnā naktene nakteņu suga ("Solanum nigrum"), indīgs lakstaugs (nezāle) ar baltiem ziediem un melnām ogām
nanozāles Nanoizmēru koncentrētu medikamentu iepakojums, ko nanorobots var nogādāt vajadzīgajā organisma vietā, vai arī sameklēt slimās šūnas, kurās ievada zāles
nātrija hidroksīds nātrija sārms NaOH, ziepjuzāles, kaustiskā soda; pārtikas piedeva E524 (gatavo, elektrizējot nātrija hlorīda šķīdumu), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saskaroties var izraisīt dermatītu, koncentrētā veidā ir bīstams, izmanto ziepju un dažādu ķimikāliju ražošanai
Homo neanderthalensis Neandertāles cilvēks
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.)
noņemt zāles nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles
pazāļot neilgu laiku, mazliet dot zāles
ļēpalas Neizžuvuši zāles kušķi sienā
spieganas neliela stabule, kas sastāv no koka mizas ar spraugu, kurā iesprauž zāles stiebru vai plānu bērza tāss gabalu
bunga Neliela, apaļa koka vāle ar kātu (dažādu saimniecības darbu veikšanai)
cimbuļi Nelieli zāles ciņi pļavā
lopbarības granulas nelielos cilindrveida vai kubveida gabaliņos sapresēta smalka lopbarība, samalti vai citādi sīki sasmalcināti lopbarības līdzekļi vai to maisījumi (zāles milti, kombinētā barība u. c.)
cimbolis neliels zāles cinis pļavā
vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piemēram, zāles, salmu) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā; vīkšķis (1)
kokalis Neļķu dzimtas ģints ("Agrostemma"), labības nezāle, viengadīgs lakstaugs, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
gauri Neļķu dzimtas ģints ("Spergula"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles), \~5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
kazulis Neļķu dzimtas viengadīgs lakstaugs ("Spergula arvensis") ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles); gauri
pavāls Nenopļauts vai daļēji nopļauts zāles kopums, kas ir palicis zem nopļautās zāles vāla (pēc neprasmīgas pļaušanas ar rokas izkapti vai izkapts defekta dēļ)
činka Nenopļauts zāles, smilgu kušķis
Phalaris paradoxa neparastā spulgzāle
dīvainā spulgzāle neparastā spulgzāle
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, arī sakņaugu lapas), ko izēdina lauksaimniecības dzīvniekiem
liekulīgs Nepatiess, neīsts (piemēram, par uzskatiem, morāles normām)
cirpslis Nepilnīgi nopļautā zāle, kas palikusi pēc zāles pļaušanas ar izkapti
nervenes nervu zāles
nigrols Netīrītas minerāleļļas šķirne, ko iegūst naftas pārstrādē
blakne Nevēlams simptoms, blakusparādība, kas rodas, piemēram, lietojot kādas zāles
smadzis Nezāle
zāle Nezāle
mārļaka Nezāle linos
kankālis nezāle rudzos ar spilgti sarkaniem ziediem, kas vijas ap rudzu kātiem
vuornadži nezāle vārnkājas ("Comsrum")
apofīts Nezāle, kas tīrumos vai dārzos ieviešas no apkārtējās dabas
nozēlas Nezāles
virkši Nezāles
kogaļas Nezāles labībā
virzāji Nezāles sakņu dārzā
virkšļi Nezāles, kas aug labībā
pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu; individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām
asins pagatavojumi no asinīm iegūtas zāles (konservētas asins sastāvdaļas)
atzeļa no jauna sazālusi (ataugusi) zāle
joahimstāleri no Joahimstāles kalnraktuvju sudraba kalta nauda 16. gs. beigās
lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas
plāne no zāles brīva vieta upē zvejošanai
šloka Nobradāta zāle vai labība, sliede
šļoka Nobradāta zāle vai labība, sliede
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Corispermum declinatum noliektā kamieļzāle
medināls Nomierinošs līdzeklis, miega zāles
sēks nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem
nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles)
clearinghouse Norēķinu centrāle (bankās)
subnormāle Normāles projekcija uz abscisu ass
tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1)
Eustagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Ārendāle
Rumsdālsfjords Norvēģu jūras fjords Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
vodeviļa noslēguma kuplejas izrādē, kurās humoristiskā veidā pausta izrādes morāle
netikums Nosodāms, peļams, morāles normām pretējs izturēšanās, rīcības veids
Clavariadelphus tuncatus nošķeltā dižvālene
notālums Notāle, lielāks attālums, atstatums
griezums Noteiktā garumā sagriezti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali; arī ekseļi
maksima Noteikti, kategoriski formulēts, parasti morāles, princips
Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
bauze Nūja, spriguļa vāle
morālisms Obligātu morāles normu atzīšana
OR Operāciju zāle (angļu "operating room")
santonīns Organiska viela, ko iegūst no īpašas vībotņu sugas augiem; populāras cērmju zāles
kumarīns Organisks savienojums - smaržīga viela, ko satur daži augi (piemēram, amoliņš, miešķi, smaržzāle)
hloralhidrāts Organisks savienojums, nomierinošs līdzeklis, miega zāles
privātā atzarojuma telefoncentrāle organizācijas telefona centrāle, kas apkalpo gan savus darbiniekus, gan ļauj tiem sazināties ar publiskā komutējumā telefona tīkla abonentiem
Atinags Osetīnu (Aizkaukāzs, Gruzija) mitoloģijā - dievība, auglības dievs, kas ļauj bagātīgi zālei un palīdz sekmīgi pabeigt lauku darbus
mulda Ovāls vai apaļš lēzens planētas garozas slāņu struktūras ieliekums; sinklināle
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
pabrīns Pabrīņa zāles - ārstniecības vēršmēle ("Anchusa officinalis")
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja
Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja
Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja
Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja
Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja
Gudenieku pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu daļā, robežojas ar Īvandes, Kurmāles un Turlavas pagastu, kā arī ar Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Guddeneeken, krieviski — Gudenekenskaja
Turlavas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Gudenieku, Kurmāles, Snēpeles un Laidu pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Turlausche, krieviski — Turlauskaja
Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”
Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja
Īvandes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Padures, Kurmāles, Gudenieku, Alsungas un Ēdoles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Iwanden, krieviski — Ivandenskaja
Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja
Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu
Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja
Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja
Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja
Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja
Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu
Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja
Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja
Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja
Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja
Salsola collina pakalnu sālszāle
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā
Sepkuell Pāle
Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Ārciems Pāles pagasta teritorijas nosaukums padomju laikā
padzert Palietot (piemēram, zāles)
cortaderia Pampuzāle
Sello pampuzāle pampuzāļu suga ("Cortaderia selloana"), populāra dekoratīva graudzāle, ko audzē atsevišķos puduros
sabojāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām
sakropļot panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
vīt panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle)
pūšļainais fukuss parastā jūras zāle; lieto pret artēriju sklerozi, kā attaukošanās līdzekli
Zostera marina parastā jūraszāle
Dactylis glomerata parastā kamolzāle
ciesa Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
kamoļazāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
kamoliņš Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
kamoliņzāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
kamulzāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
smilga Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
žubursmilga Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle
Anthoxanthum odoratum parastā smaržzāle
tabaka Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum")
tabāka Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum")
tabakzāle Parastā smaržzāle ("Anthoxanthum odoratum")
vārtīties dubļos pārkāpt morāles normas, apkaunot sevi
rigorisms Pārmērīga stingrība, nelokāmība (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā)
rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā)
aretaloģija Pārspīlēta, smieklīga morāle
kamolītes Partastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
E407a pārtikas uzlabotājs - apstrādātas jūraszāles ("Eucheuma"), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - pastāv šaubas par šīs piedevas nekaitīgumu
ekseļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna salmu, siena, zāles sasmalcināšanai
apakšaugs Pasējas kultūra - lauksaimniecības kultūra (piem., āboliņš, lucerna, stiebrzāles, seradella, viengadīgā airene), ko audzē vienā platībā ar virsaugu (parasti labību) un kas veģetācijas perioda sākumā aug un attīstās lēnāk nekā virsaugs un sējas gadā ražu parasti nedod; sēj reizē ar virsaugu vai vēlāk
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu
Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu
Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā
Planīcas pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā
Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
kavācija Paukošanas mākslā kustība, ko izdara ar asmens galu spirāles veidā ap pretinieka asmeni un roku, pēc tam seko dūriens
pazvāls Pavāle
zelmājs Pavasarī pirmā pļautā zāle
Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos
pedvālisms Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja (dabas un instalāciju parka) ideja un norises šīs idejas īstenošanā; Pedvāles garam raksturīgais
Glyceria fluitans peldošā ūdenszāle
ērskis Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
pīļuzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
saldzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
ploga Peldoša zāle ezerā
sirmzāle Pelēka, veca zāle
kūla Pērnā gada zāle
kūlis Pērnā gada zāle
kūlīte Pērnā gada zāle
pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos
izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis
pēršnuma Pēršnuma zāle - ziepenītes ("Polygala")
Peterial Pētertāles muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Struteles pagastā
glaux Pienzāles
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
mirelis Piesviluma un dūmu pilns gaiss, kas rodas, tīrumā dedzinot nezāles
Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos
afiliācija Pievienošana "mātes" kompānijai nodaļas, filiāles u. tml. statusā
pīkritiņu Pīkritiņu zāle - pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
pīkstiņlapa Pīkstene - kāda plakana, plāna pļavas zāle
spirāle pilotāžas figūra – gaisakuģa kustība pa spirāli, kas var būt augšupejoša vai lejupejoša, atkarībā no sānsveres – lēzena vai stāva spirāle
Bētleme pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika
Kraslice pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, Vācijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Vācijas pilsēta Klingentāle), 6950 iedzīvotāju (2012. g.)
Baijonna pilsēta Francijas dienvidrietumos, Jaunakvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, osta pie Adūras ietekas Atlantijas okeānā, 44800 iedzīvotāju (2010. g.), arhitektūras piemineklis - katedrāle (XIII-XVI gs.)
Ālīpurduāra pilsēta Indijā (_Ālīpur Duār_), Rietumbengāles štatā
Arāmbāgha pilsēta Indijā (_Arāmbāgh_), Rietumbengāles štatā
Baharampura pilsēta Indijā (_Baharampur_), Rietumbengāles štatā
Bhātpāra pilsēta Indijā ("Bhatpara"), Hugli upes kreisajā krastā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas piepilsēta
Dimāpura pilsēta Indijā, Nāgālendas štata lielākā pilsēta
Bālurghāta pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā
Bānkura pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā
Mālda pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā
Basīrhāta pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata austrumos
Bangaona pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata austrumos, pie Bangladešas robežas
Bānsbārija pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata austrumu daļā
Belda pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata dienvidrietumu daļā
Balarāmpura pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata rietumu daļā
Bānduāna pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata rietumu pierobežā
Dārdžilinga pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata ziemeļrietumos, Himalaju austrumu priekškalnē >1800 m vjl.
Ādra pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata ziemeļrietumu daļā
Kočbihāra pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata ziemeļu daļā
Šīliguri pilsēta Indijā, Rietumbengāles štata ziemeļu daļā
Haora pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 1072000 iedzīvotāju (2013. g.)
Haldija pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 200800 iedzīvotāju (2011. g.)
Džainagara Madžilpura pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 25900 iedzīvotāju (2011. g.), atrodas 49 km uz dienvidiem no Kolkatas un ir daļa no Kolkatas aglomerācijas
Kulti pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 314000 iedzīvotāju (2011. g.)
Bardhamana pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 314600 iedzīvotāju (2011. g.)
Kamarhati pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 336500 iedzīvotāju (2011. g.)
Panihati pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 383500 iedzīvotāju (2011. g.)
Bhatpara pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 390500 iedzīvotāju (2011. g.)
Radžarhata Gopalpura pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 405000 iedzīvotāju (2011. g.)
Dumduma pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 410500 iedzīvotāju (2011. g.)
Radžpura Sonapura pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 423800 iedzīvotāju (2011. g.)
Maheštala pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 449400 iedzīvotāju (2011. g.)
Asansola pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 564500 iedzīvotāju (2011. g.)
Durgapura pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 566900 iedzīvotāju (2011. g.)
Siliguri pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, 647800 iedzīvotāju (2011. g.)
Bārāsata pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, Kalkātas ziemeļu piepilsēta
Hāura pilsēta Indijā, Rietumbengāles štatā, Kolkates piepilsēta, 1008700 iedzīvotāju (2001. g.)
Kohīma pilsēta Indijas austrumos, Nāgālendas štata administratīvais centrs, 268000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kolkata pilsēta Indijas austrumos, osta Gangas-Bramaputras atzara Hugli krastā, \~140 km no Bengālijas līča, Rietumbengāles štata centrs, 4487000 iedzīvotāju (2013. g.), 2. lielākā Indijas jūras osta; Kalkuta
Durgāpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Durgapur"), Rietumbengāles štatā, Damodaras kreisajā krastā, 493400 iedzīvotāju (2001. g.)
Kharagpura pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Kharagpur"), Rietumbengāles štatā, 207600 iedzīvotāju (2011. g.)
Rānīgandža pilsēta Indijas ziemeļaustrumos ("Rānīganj"), Rietumbengāles štatā, Damodaras upes ielejā, 129400 iedzīvotāju (2011. g.)
Asālema pilsēta Irānā (_Asālem_), Gīlānas ostānā
Taiga pilsēta Krievijas Kemerovas apgabalā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1898. g. sakarā ar Sibīrijas dzelzceļa maģistrāles būvi, pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Jorka pilsēta Lielbritānijā (_York_), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta
Rehobota pilsēta Namībijā, Marientāles reģionā, 21800 iedzīvotāju (2001. g.)
Bajē pilsēta Normandijā, Francijā, ap 15000 iedzīvotāju, 13. gs. celta gotikas stila katedrāle
Ondalsnēse pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
Kristiansunna pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Molde pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
Fusnavoga pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulsteinvīka pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Olesunna pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, Norvēģu jūras krastā, 45750 iedzīvotāju (2013. g.)
Hammerfesta pilsēta Norvēģijas ziemeļos ("Hammerfest"), Finmarkas filkē, Kvālejas salā, neaizsalstoša osta Norvēģu jūras krastā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Portu pilsēta Portugāles ziemeļos (_Porto_, arī _Oporto_), apgabala administratīvais centrs, osta Doru grīvā, 2. lielākā Portugāles pilsēta, 237600 iedzīvotāju (2011. g.); Oportu
Braga pilsēta Portugāles ziemeļos ("Braga"), apgabala administratīvais centrs, 181500 iedzīvotāju (2011. g.), 12. gs. katedrāle, pilsētas tiesības kopš 20. g. p. m. ē.
Aldeadavila de la Rivera pilsēta Spānijā (_Aldeadávila de la Ribera_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Salamankas provinces ziemeļrietumos, netālu no Portugāles robežas
Vālenštate pilsēta Šveicē (_Walenstadt_), Sanktgallenes kantonā, Vālenezera austrumu galā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Berehove pilsēta Ukrainā, Aizkarpatu apgabalā, 24450 iedzīvotāju (2013. g.), gotikas katedrāle (1418.g.)
Āhauza pilsēta Vācijā (_Ahaus_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ālene pilsēta Vācijā (_Ahlen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51800 iedzīvotāju (2013. g.)
Arnsberga pilsēta Vācijā (_Arnsberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73500 iedzīvotāju (2013. g.)
Atendorna pilsēta Vācijā (_Attendorn_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādoeinhauzene pilsēta Vācijā (_Bad Oeynhausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādzalcuflene pilsēta Vācijā (_Bad Salzuflen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 52100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergheima pilsēta Vācijā (_Bergheim_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 59300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergkāmene pilsēta Vācijā (_Bergkamen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
Boholte pilsēta Vācijā (_Bocholt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 70900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bohuma pilsēta Vācijā (_Bochum_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 361700 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta XIII gs.
Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
Botropa pilsēta Vācijā (_Bottrop_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 116000 iedzīvotāju (2013. g.)
Dinslākene pilsēta Vācijā (_Dinslaken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 67200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dorstene pilsēta Vācijā (_Dorsten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 75500 iedzīvotāju (2013. g.)
Dortmunde pilsēta Vācijā (_Dortmund_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas-Rūras aglomerācijas austrumos, osta Dortmundas-Emses kanāla krastā, 576000 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīlmene pilsēta Vācijā (_Duelmen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīrene pilsēta Vācijā (_Dueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 89000 iedzīvotāju (2013. g.)
Diseldorfa pilsēta Vācijā (_Düsseldorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvais centrs, atrodas pie Diseles ietekas Reinā, 598700 iedzīvotāju (2013. g.)
Emmeriha pilsēta Vācijā (_Emmerich am Rhein_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
Emsdetene pilsēta Vācijā (_Emsdetten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2013. g.)
Eiskirhene pilsēta Vācijā (_Euskirchen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelderne pilsēta Vācijā (_Geldern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gelzenkirhene pilsēta Vācijā (_Gelsenkirchen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 257900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gešere pilsēta Vācijā (_Gescher_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Goha pilsēta Vācijā (_Goch_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
Grēvene pilsēta Vācijā (_Greven_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gronava pilsēta Vācijā (_Gronau_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemes Minsteres apgabala rietumos, 46000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gummersbaha pilsēta Vācijā (_Gummersbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāgene pilsēta Vācijā (_Hagen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 186000 iedzīvotāju (2013. g.)
Halterne pilsēta Vācijā (_Haltern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamma pilsēta Vācijā (_Hamm_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 176000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hatingene pilsēta Vācijā (_Hattingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.)
Herne pilsēta Vācijā (_Herne_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 154400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ibenbīrene pilsēta Vācijā (_Ibbenbueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Minsteres apgabala ziemeļu daļā, 50400 iedzīvotāju (2013. g.)
Īzerlona pilsēta Vācijā (_Iserlohn_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 93100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēvelāra pilsēta Vācijā (_Kevelaer_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.)
Klēve pilsēta Vācijā (_Kleve_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
Krēfelde pilsēta Vācijā (_Krefeld_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 222100 iedzīvotāju (2013. g.)
Lēverkūzene pilsēta Vācijā (_Leverkusen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas labajā krastā, uz ziemeļiem no Ķelnes, 160800 iedzīvotāju (2013. g.)
Līdinghauzene pilsēta Vācijā (_Lüdinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
Līnene pilsēta Vācijā (_Luenen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 84800 iedzīvotāju (2013. g.)
Marla pilsēta Vācijā (_Marl_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Rūras ziemeļos, 83600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mendene pilsēta Vācijā (_Menden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53400 iedzīvotāju (2013. g.)
Menhengladbaha pilsēta Vācijā (_Moenchengladbach_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos, 255400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mersa pilsēta Vācijā (_Moers_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 103100 iedzīvotāju (2013. g.)
Minstere pilsēta Vācijā (_Muenster_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, apgabala administratīvais centrs, 299700 iedzīvotāju (2013. g.)
Neisa pilsēta Vācijā (_Neuss_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 152300 iedzīvotāju (2013. g.)
Oberhauzene pilsēta Vācijā (_Oberhausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 209100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ohtrupa pilsēta Vācijā (_Ochtrup_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļrietumos, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pletenberga pilsēta Vācijā (_Plettenberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ratingene pilsēta Vācijā (_Ratingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 86400 iedzīvotāju (2013. g.)
Reklinghauzene pilsēta Vācijā (_Recklinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 115300 iedzīvotāju (2013. g.)
Reite pilsēta Vācijā (_Rheidt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes dienvidrietumos, 10700 iedzīvotāju (2017. g.)
Reine pilsēta Vācijā (_Rheine_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļos, 73500 iedzīvotāju (2013. g.)
Zolingene pilsēta Vācijā (_Solingen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 155800 iedzīvotāju (2013. g.), dibināta 1424. g.
Štatlona pilsēta Vācijā (_Stadlohnt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štolberga pilsēta Vācijā (_Stolberg_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 56200 iedzīvotāju (2013. g.)
Unna pilsēta Vācijā (_Unna_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 58900 iedzīvotāju (2013. g.)
Felberta pilsēta Vācijā (_Velbert_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fīrzene pilsēta Vācijā (_Viersen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumos, 75900 iedzīvotāju (2015. g.)
Frēdene pilsēta Vācijā (_Vreden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vārendorfa pilsēta Vācijā (_Warendorf_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36900 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēzele pilsēta Vācijā (_Wesel_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vitene pilsēta Vācijā (_Witten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95600 iedzīvotāju (2013. g.)
Alsdorfa pilsēta Vācijā ("Alsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46300 iedzīvotāju (2013. g.)
Altena pilsēta Vācijā ("Altena"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādberleburga pilsēta Vācijā ("Bad Berleburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bāddriburga pilsēta Vācijā ("Bad Driburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādhonefa pilsēta Vācijā ("Bad Honnef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādlāzfe pilsēta Vācijā ("Bad Laasphe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādlipspringe pilsēta Vācijā ("Bad Lippspringe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādminstereifele pilsēta Vācijā ("Bad Münstereifel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādvinnenberga pilsēta Vācijā ("Bad Wünnenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Baezveilere pilsēta Vācijā ("Baesweiler"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Balve pilsēta Vācijā ("Balve"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Barmene pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
Barntrupa pilsēta Vācijā ("Barntrup"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bedburga pilsēta Vācijā ("Bedburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergišgladbaha pilsēta Vācijā ("Bergisch Gladbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergneištate pilsēta Vācijā ("Bergneustadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bernburga pilsēta Vācijā ("Bernburg"), Saksijā-Anhaltē, Zāles krastos, 33800 iedzīvotāju (2013. g.)
Beverungena pilsēta Vācijā ("Beverungen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīlefelde pilsēta Vācijā ("Bielefeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 328900 iedzīvotāju (2013. g.)
Billerbeka pilsēta Vācijā ("Billerbeck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Blomberga pilsēta Vācijā ("Blomberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bonna pilsēta Vācijā ("Bonn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 311300 iedzīvotāju (2013. g.), Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) galvaspilsēta 1949.-1991. g.
Borgenštreiha pilsēta Vācijā ("Borgentreich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Borgholchauzene pilsēta Vācijā ("Borgholzhausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bornheima pilsēta Vācijā ("Bornheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46400 iedzīvotāju (2013. g.)
Brākele pilsēta Vācijā ("Brakel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Brekerfelde pilsēta Vācijā ("Breckerfeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8900 iedzīvotāju (2013. g.)
Brilona pilsēta Vācijā ("Brilon"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.)
Brīle pilsēta Vācijā ("Brühl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 44000 iedzīvotāju (2013. g.)
Binde pilsēta Vācijā ("Bünde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 45200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bīrene pilsēta Vācijā ("Büren"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.)
Buršeide pilsēta Vācijā ("Burscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kastroprauksele pilsēta Vācijā ("Castrop-Rauxel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73800 iedzīvotāju (2013. g.)
Koesfelde pilsēta Vācijā ("Coesfeld"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35800 iedzīvotāju (2013. g.)
Datelne pilsēta Vācijā ("Datteln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.)
Delbrīka pilsēta Vācijā ("Delbrueck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30800 iedzīvotāju (2013. g.)
Detmolda pilsēta Vācijā ("Detmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļaustrumos, 73400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 783. g.
Dormagene pilsēta Vācijā ("Dormagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 62500 iedzīvotāju (2013. g.)
Dreinšteinfurte pilsēta Vācijā ("Dreinsteinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Drolshāgene pilsēta Vācijā ("Drolshagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Elsdorfa pilsēta Vācijā ("Elsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.)
Engere pilsēta Vācijā ("Enger"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Ennepetāle pilsēta Vācijā ("Ennepetal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ennigerloha pilsēta Vācijā ("Ennigerloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Erftštate pilsēta Vācijā ("Erftstadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 49000 iedzīvotāju (2013. g.)
Erkelence pilsēta Vācijā ("Erkelenz"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42800 iedzīvotāju (2013. g.)
Erkrāte pilsēta Vācijā ("Erkrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 43600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ervite pilsēta Vācijā ("Erwitte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ešveilere pilsēta Vācijā ("Eschweiler"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.)
Espelkampe pilsēta Vācijā ("Espelkamp"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
Esene pilsēta Vācijā ("Essen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, osta Reinas-Hernes kanāla krastā, 569900 iedzīvotāju (2013. g.)
Frehene pilsēta Vācijā ("Frechen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 51100 iedzīvotāju (2013. g.)
Freidenberga pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Frēndenberga pilsēta Vācijā ("Froedenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Geilenkirhene pilsēta Vācijā ("Geilenkirchen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26600 iedzīvotāju (2013. g.)
Geseke pilsēta Vācijā ("Geseke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
Gevelsberga pilsēta Vācijā ("Gevelsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gladbeka pilsēta Vācijā ("Gladbeck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 74000 iedzīvotāju (2013. g.)
Grefenbroiha pilsēta Vācijā ("Grevenbroich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 61900 iedzīvotāju (2013. g.)
Gīterslo pilsēta Vācijā ("Guetersloh"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 95500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāna pilsēta Vācijā ("Haan"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30000 iedzīvotāju (2013. g.)
Halle pilsēta Vācijā ("Halle"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hallenberga pilsēta Vācijā ("Hallenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Halvēre pilsēta Vācijā ("Halver"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.)
Hamminkelne pilsēta Vācijā ("Hamminkeln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Harzevinkele pilsēta Vācijā ("Harsewinkel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23800 iedzīvotāju (2013. g.)
Heiligenhauze pilsēta Vācijā ("Heiligenhaus"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
Heimbaha pilsēta Vācijā ("Heimbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 4350 iedzīvotāju (2013. g.)
Heinsberga pilsēta Vācijā ("Heinsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hemere pilsēta Vācijā ("Hemer"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hennefe pilsēta Vācijā ("Hennef"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 45800 iedzīvotāju (2013. g.)
Herdeke pilsēta Vācijā ("Herdecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Herforda pilsēta Vācijā ("Herford"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hertene pilsēta Vācijā ("Herten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 60600 iedzīvotāju (2013. g.)
Hercogenrāta pilsēta Vācijā ("Herzogenrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hilhenbaha pilsēta Vācijā ("Hilchenbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hildene pilsēta Vācijā ("Hilden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hērstele pilsēta Vācijā ("Hoerstel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hekstere pilsēta Vācijā ("Hoexter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Horna-Bādmeinberga pilsēta Vācijā ("Horn-Bad Meinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Horstmāra pilsēta Vācijā ("Horstmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hikelhovene pilsēta Vācijā ("Hueckelhoven"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 38700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hikezvāgene pilsēta Vācijā ("Hueckeswagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hirte pilsēta Vācijā ("Huerth"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 57200 iedzīvotāju (2013. g.)
Īzerlone pilsēta Vācijā ("Iserlohn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 93100 iedzīvotāju (2013. g.)
Izelburga pilsēta Vācijā ("Isselburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Jīliha pilsēta Vācijā ("Juelich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 32100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kārsta pilsēta Vācijā ("Kaarst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 42200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalkāra pilsēta Vācijā ("Kalkar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamene pilsēta Vācijā ("Kamen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 43200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kampa-Lintforte pilsēta Vācijā ("Kamp-Lintfort"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kempene pilsēta Vācijā ("Kempen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kerpene pilsēta Vācijā ("Kerpen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 63800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kīršpe pilsēta Vācijā ("Kierspe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnigsvintere pilsēta Vācijā ("Koenigswinter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40000 iedzīvotāju (2013. g.)
Koršenbroiha pilsēta Vācijā ("Korschenbroich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 32300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreictāle pilsēta Vācijā ("Kreuztal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.)
Lāge pilsēta Vācijā ("Lage"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34700 iedzīvotāju (2013. g.)
Leihlingene pilsēta Vācijā ("Leichlingen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lemgo pilsēta Vācijā ("Lemgo"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lengeriha pilsēta Vācijā ("Lengerich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lenneštate pilsēta Vācijā ("Lennestadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25900 iedzīvotāju (2013. g.)
Lihtenava pilsēta Vācijā ("Lichtenau"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Linniha pilsēta Vācijā ("Linnich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lipštate pilsēta Vācijā ("Lippstadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 66300 iedzīvotāju (2013. g.)
Lehne pilsēta Vācijā ("Loehne"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lohmāra pilsēta Vācijā ("Lohmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Līdenšeide pilsēta Vācijā ("Lüdenscheid"). Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes dienvidos, Zauerlandes kalnos, 75700 iedzīvotāju (2010. g.)
Lībeke pilsēta Vācijā ("Luebbecke"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ligde pilsēta Vācijā ("Luegde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Marienminstere pilsēta Vācijā ("Marienmuenster"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Marsberga pilsēta Vācijā ("Marsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19900 iedzīvotāju (2013. g.)
Meherniha pilsēta Vācijā ("Mechernich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mekenheima pilsēta Vācijā ("Meckenheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23700 iedzīvotāju (2013. g.)
Medebaha pilsēta Vācijā ("Medebach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mērbuša pilsēta Vācijā ("Meerbusch"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54400 iedzīvotāju (2013. g.)
Meinerchāgene pilsēta Vācijā ("Meinerzhagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Mešede pilsēta Vācijā ("Meschede"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
Metmanna pilsēta Vācijā ("Mettmann"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mindene pilsēta Vācijā ("Minden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80000 iedzīvotāju (2013. g.)
Monheima pilsēta Vācijā ("Monheim am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 40100 iedzīvotāju (2013. g.)
Monšava pilsēta Vācijā ("Monschau"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlheima pilsēta Vācijā ("Mülheim an der Ruhr"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 166600 iedzīvotāju (2013. g.)
Netfene pilsēta Vācijā ("Netphen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
Netetāle pilsēta Vācijā ("Nettetal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 41500 iedzīvotāju (2013. g.)
Neienrāde pilsēta Vācijā ("Neuenrade"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Neikirhene-Vluīne pilsēta Vācijā ("Neukirchen-Vluyn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīdegene pilsēta Vācijā ("Nideggen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīderkāzele pilsēta Vācijā ("Niederkassel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīheima pilsēta Vācijā ("Nieheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēlde pilsēta Vācijā ("Oelde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēre-Erkenšike pilsēta Vācijā ("Oer-Erkenschwick"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ērlinghauzene pilsēta Vācijā ("Oerlinghausen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 16700 iedzīvotāju (2013. g.)
Olfene pilsēta Vācijā ("Olfen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
Olpe pilsēta Vācijā ("Olpe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.)
Olsberga pilsēta Vācijā ("Olsberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.)
Overāte pilsēta Vācijā ("Overath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pāderborna pilsēta Vācijā ("Paderborn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 143700 iedzīvotāju (2013. g.)
Petershāgene pilsēta Vācijā ("Petershagen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25500 iedzīvotāju (2013. g.)
Porta pilsēta Vācijā ("Porta Westfalica"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35400 iedzīvotāju (2013. g.)
Preiziša pilsēta Vācijā ("Preussisch Oldendorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Pulheima pilsēta Vācijā ("Pulheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 53100 iedzīvotāju (2013. g.)
Radeformvalde pilsēta Vācijā ("Radevormwald"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rahdene pilsēta Vācijā ("Rahden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēza pilsēta Vācijā ("Rees"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Remšeide pilsēta Vācijā ("Remscheid"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 109000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēda-Vīdenbrika pilsēta Vācijā ("Rheda-Wiedenbrueck"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46900 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēde pilsēta Vācijā ("Rhede"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19100 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinbaha pilsēta Vācijā ("Rheinbach"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Reinberga pilsēta Vācijā ("Rheinberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30600 iedzīvotāju (2013. g.)
Rītberga pilsēta Vācijā ("Rietberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
Rēzrāta pilsēta Vācijā ("Roesrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ritene pilsēta Vācijā ("Ruethen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zalckotene pilsēta Vācijā ("Salzkotten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktaugustīne pilsēta Vācijā ("Sankt Augustin"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 54300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zāsenberga pilsēta Vācijā ("Sassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šīdere-Švālenberga pilsēta Vācijā ("Schieder-Schwalenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šleidene pilsēta Vācijā ("Schleiden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šmallenberga pilsēta Vācijā ("Schmallenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlosholte-Štukenbroka pilsēta Vācijā ("Schsloss Holte-Stukenbrock"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
Švelme pilsēta Vācijā ("Schwelm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šverte pilsēta Vācijā ("Schwerte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46200 iedzīvotāju (2013. g.)
Zelme pilsēta Vācijā ("Selm"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zendenhorsta pilsēta Vācijā ("Sendenhorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zīgburga pilsēta Vācijā ("Siegburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zīgene pilsēta Vācijā ("Siegen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 99400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zoste pilsēta Vācijā ("Soest"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 46700 iedzīvotāju (2013. g.)
Špenge pilsēta Vācijā ("Spenge"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Šprokhēvele pilsēta Vācijā ("Sprockhoevel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinfurte pilsēta Vācijā ("Steinfurt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 33100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteinheima pilsēta Vācijā ("Steinheim"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Štrālene pilsēta Vācijā ("Straelen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Zunderne pilsēta Vācijā ("Sundern"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28000 iedzīvotāju (2013. g.)
Teklenburga pilsēta Vācijā ("Tecklenburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Telgte pilsēta Vācijā ("Telgte"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tēnisvorste pilsēta Vācijā ("Toenisvorst"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29200 iedzīvotāju (2013. g.)
Troisdorfa pilsēta Vācijā ("Troisdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 73000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ibaha-Palenberga pilsēta Vācijā ("Uebach-Palenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24000 iedzīvotāju (2013. g.)
Fēlene pilsēta Vācijā ("Velen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferle pilsēta Vācijā ("Verl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24900 iedzīvotāju (2013. g.)
Fersmolde pilsēta Vācijā ("Versmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fīrsene pilsēta Vācijā ("Viersen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 74900 iedzīvotāju (2013. g.)
Floto pilsēta Vācijā ("Vlotho"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Fērde pilsēta Vācijā ("Voerde"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 36500 iedzīvotāju (2013. g.)
Valdbrēle pilsēta Vācijā ("Waldbroel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
Valtropa pilsēta Vācijā ("Waltrop"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
Varburga pilsēta Vācijā ("Warburg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 23300 iedzīvotāju (2013. g.)
Varšteina pilsēta Vācijā ("Warstein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vasenberga pilsēta Vācijā ("Wassenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vegberga pilsēta Vācijā ("Wegberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27700 iedzīvotāju (2013. g.)
Verdohla pilsēta Vācijā ("Werdohl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Verle pilsēta Vācijā ("Werl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vermelskirhene pilsēta Vācijā ("Wermelskirchen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 34500 iedzīvotāju (2013. g.)
Verne pilsēta Vācijā ("Werne"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vertere pilsēta Vācijā ("Werther"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vēzelinge pilsēta Vācijā ("Wesseling"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vētere pilsēta Vācijā ("Wetter"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 27600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīhle pilsēta Vācijā ("Wiehl"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Villebādezene pilsēta Vācijā ("Willebadessen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Villiha pilsēta Vācijā ("Willich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 50600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vinterberga pilsēta Vācijā ("Winterberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12800 iedzīvotāju (2013. g.)
Viperfirte pilsēta Vācijā ("Wipperfuerth"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Vilfrāte pilsēta Vācijā ("Wuelfrath"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.)
Virzēlene pilsēta Vācijā ("Wuerselen"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 37700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ksantene pilsēta Vācijā ("Xanten"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Cilpiha pilsēta Vācijā ("Zuelpich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Vupertāle pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 343500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bekuma pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 35900 iedzīvotāju (2013. g.)
Āhene pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Beļģijas un Nīderlandes robežas, 241700 iedzīvotāju (2013. g.)
Dīsburga pilsēta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, pie Rūras ietekas Reinā, 486900 iedzīvotāju (2013. g.), lielākā upju osta pasaulē
Ķelne pilsēta Vācijas rietumu daļā ("Köln"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas krastos, 1034200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vatenšeide pilsēta Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē līdz 1975. g., kad iekļauta Bohumas pilsētas sastāvā, kā tās rajons, 72700 iedzīvotāju (2016. g.)
Hesleholma pilsēta Zviedrijā (_Hässleholm_), Skones lēnes ziemeļu daļā, 18500 iedzīvotāju (2010. g.), novadpētniecības muzejs, izveidojās kā ciemats pie dienvidu virziena maģistrāles, pilsētas tiesības kopš 1914. g.
Āvesta pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 14500 iedzīvotāju (2010. g.)
Borlenge pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 41700 iedzīvotāju (2010. g.)
pavadoņpilsēta Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to
pavadonis Pilsēta, kas atrodas citas, lielākas pilsētas tuvumā un ir sociālekonomiski cieši saistīta ar to; pavadoņpilsēta
Kurmāles pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, \~4 km uz rietumiem no Kuldīgas, \~5 m augsts zemes izvirzījums starp 2 gravām Meņģupītes labajā krastā, kura apliec pilskalnu no 3 pusēm, plakums — ovāls \~35 x 20 m
Vīnakalns pilskalns Rundāles pagastā, ir reljefa veidojums Lielupes senlejas nogāzes malā, ko norobežo gravas ar stāvām nogāzēm, plakums ovāls \~25 x 17 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Sanvisenti rags Pireneju pussalas izvirzījums tās dienvidrietumos, Portugāles Faru apgabalā
indekss pirmais vai pirmie divi, trīs, četri cipari abonentu līniju numerācijā, kuri raksturīgi reģiona, rajona, pilsētas vai telefona centrālei atsevišķi pieslēgtajiem aparātiem
pirmdraudze Pirmo kristiešu draudze Jeruzālemē, ko uzskata par vēlākās kristīgās baznīcas pirmšūniņu
vitamīnsiens Pirms ziedēšanas vai ziedēšanas sākumā nopļautas zāles (piemēram, tauriņziežu) siens, kas ir bagāts ar vitamīniem
Piltenes pagasta teritorija pirmskara pagasta teritorijas austrumu daļa tagad ir pievienota Ugāles pagastam un neliela daļa Zlēku pagastam, Ventas kreisā krasta lielākā daļa pievienota Ziru pagastam, savukārt bijušā Ziru pagasta daļa, kas atradās Ventas labajā krastā pievienota tagadējam Piltenes pagastam
gramūklis pīta zāles grīste, ko slimai govij iesien mutē, lai sāktu gremot
Hypericum maculatum plankumainā asinszāle
šņapstenice Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum")
aseņpuķe Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum")
krustene Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum")
Corispermum leptoterum plānspārnu kamieļzāle
Corispermum sibiricum plānspārnu kamieļzāles "Corispermum leptoterum" senāks nosaukums
konstalīns Plastiska antifriktīva ziede, pamatā minerāleļļas, kas sabiezinātas ar augstāko taukskābju nātrija sāļiem
aula Plaša svinību, sarīkojumu zāle (parasti augstākajās mācību iestādēs); aktu zāle
halle plaša telpa, zāle publiskiem pasākumiem, uzgaidāmā telpa viesnīcā, kinoteātrī
plašība Plašums, tāle
Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda)
plaukšņu Plaukšņu zāle - deviņvīru spēks
vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu
izpļaut Pļaujot viscaur atbrīvot (kādu vietu) no zāles, labības
bezzāļu pļava pļava bez zāles
asaks Pļava, kur parasti aug cieta, asa zāle
balgalvis Pļavas zāle - spilve ("Eriophorum")
baltgalvji Pļavas zāle - spilve ("Eriophorum")
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
baltgalvis Pļavu zāle - spilve ("Eriophorum")
gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni
Poperwahlen Popervāles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagastā
tīkls Ethernet populāra lokālo tīklu arhitektūra, ko 1970. gadu vidū izstrādāja firma "Xerox", tajā izmanto maģistrāles tīklu topoloģiju, piekļuve kopējai maģistrālei tiek īstenota, izmantojot metodi CSMA/CD
Oporta Portu, pilsēta Portugāles ziemeļos
Oportu Portu, pilsēta Portugāles ziemeļos
PT Portugāle, valsts divburtu kods
Portugāles Republika Portugāle, valsts pilnais nosaukums ("República Portuguesa")
PRT Portugāle, valsts trīsburtu kods
manuelino Portugālei raksturīgs arhitektūras stils, kas attīstījās karaļa Emanuēla I valdīšanas laikā (1495-1521) un iezīmēja pāreju no gotikas uz renesanses stilu
quartinho Portugāles 16.-18. gs. 1/4 moidora ("moedo de ouro") monēta
pano Portugāles Āfrikas vara monēta, 1/10 makutas jeb 5 reisi
ANOP Portugāles informācijas aģentūra (portugāļu "Agencia Noticiosa Oficial Portuguesa")
Laurocerasus lusitanica Portugāles laurķirsis
Prunus lusitanica Portugāles laurķirsis ("Laurocerasus lusitanica")
Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
Madeiras autonomais reģions Portugāles Republikas autonoms reģions, atrodas Atlantijas okeānā \~1200 km uz dienvidrietumiem no valsts kontinentālās daļas, administratīvais centrs — Funšala, platība — 801 kvadrātkilometrs, 267800 iedzīvotāju (2011. g.), 11 municipalitātes
Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
patako Portugāles XIX gs. sākuma bronzas monēta, = 40 reisiem
pesa Portugāles zelta monēta, ko sāka kalt 18. gs. 1. pusē, sākotnēji 1/2 dobras = 4 eskudo = 6400 reisu vērtībā
kruzado Portugāles zelta nauda 15. gs., ar krustu mugurpusē, vēlāk arī sudraba nauda
quarto Portugāles, Spānijas, Gibraltāra, Marokas, Bombejas, Meksikas u. c. dažāda laika un lieluma monēta
pardao Portugāļu Austrumindijas sudraba monēta, kalta 1570.-1871. g. un bija vienāda ar 160 Portugāles reisiem
sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis
sirds līdzeklis preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirdslīdzeklis
priekšzāle Priekšējā zāle, foajē, telpa, aiz kuras atrodas galvenā zāle
tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu
labie tikumi principu un noteikumu kopums, ko izvirza sabiedrības morāle konkrētā laikmetā un kuru ievērošana nosaka kaut kādu darbību vai juridisko aktu tiesisku pamatotību
PBX Privātā atzarojuma telefoncentrāle (angļu "Private Branch Exchange")
Svaikstiks prūšu mitoloģijā - gaismas un auglības dievs, kurš veicina labības un zāles augšanu, lopu vairošanos
morālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas aplūko morālisko uzskatu rašanos un veidošanos, neiztirzājot jautājumu par morāles aprioriem principiem
Hypericum hirsutum pūkainā asinszāle
krustenes Pūkainā asinszāle ("Hypericum hirsutum")
Parnassia palustris purva atālene
atula puķīte purva atālene ("Parnassia palustris")
atāla puķe purva atālene ("Parnassia palustris")
sirdišnieks purva atālene ("Parnassia palustris")
sirdspuķīte purva atālene ("Parnassia palustris")
sirsneņa purva atālene ("Parnassia palustris")
atāla Purva atālene ("Parnassia palustris")
atālzāle Purva atālene ("Parnassia palustris")
rudenspuķe Purva atālene ("Parnassia palustris")
rudinspuķe Purva atālene ("Parnassia palustris")
sirdszāles Purva atālene ("Parnassia palustris")
sirdszālīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
sirsenīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
vienlapa Purva atālene ("Parnassia palustris")
vienlape Purva atālene ("Parnassia palustris")
vīveļzālīte Purva atālene ("Parnassia palustris")
pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus
cūkeglīte Purva jāņeglīte ("Pedicularis palustris"); purveglīte; jāņeglīte; dumbri; utene; utubunga; blakšu zāle
Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra
pūst Pūšļojot dziedināt; pūšļojot gatavot zāles, līdzekļus pret slimībām
puszta Pušta - stepes zāle Vidusdonavā
lielkājvista Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Megapodiidae"), vistas lieluma putni (masa - 0,5-2 kg) ar lielām kājām, ligzdas netaisa, olas neperē, bet iedēj pašu savāktās lapu un zāles kaudzēs, Saules sakarsētās smiltīs vai vulkānu pelnos, izplatīti Austrālijā un Klusā okeāna salās, 7 ģintis, 12 sugu
palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi
Svēte Puzes ezera pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - 12 km
tiešraide Radiofonijā, televīzijā - tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u.tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā
radiotranslācija Radiopārraide tieši no darbības vietas (piemēram, no koncertzāles, stadiona)
šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle
Jasmuiža Raiņa memoriālais muzejs - Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, atrodas Preiļu novada Aizkalnē, kompleksā 4 ēkas
Tadenava Raiņa memoriālais muzejs, Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja filiāle, dibināts 1959. g., ierīkots bijušajā Tadenavas pusmuižā, dzejnieka tēva 1865. g. celtā ēkā, kur Rainis nodzīvojis pirmos 4 mūža gadus (1865.-1869. g.)
raigrass Raizāle
raijzāle Raizāle
rajzāle Raizāle
vēstures avoti rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni
ravēt Raujot no augsnes (parasti ar rokām), iznīcināt nezāles (kādā platībā)
izravēt Ravējot izraut (nezāles)
saravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā; ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu)
pieravēt Ravējot izraut (nezāles) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
noravēt Ravēt un pabeigt ravēt (nezāles)
kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm (augus) ar kapli; ravēt, iznīcināt (nezāles) ar kapli
recepšnieks recepšu zāles
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par to, kā jālieto izrakstītās zāles; arī receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm
reibeklis Reibināmas zāles
apgrēcība Reliģisko priekšrakstu, morāles normu neievērošana; grēks
milns Resna runga, vāle
mils Resna runga, vāle
smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza
marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji
Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā
patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1)
Riddelshof Rideļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Kurmāles pagastā
Vārdupes kalns Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraines un Sudrabkalnu augstākā virsotne, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 137,7 m vjl., relatīvais augstums — 48 m
Šampēteris Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas rietumu daļas centrā, robežojas ar Imantas, Zasulauka, Pleskodāles un Zolitūdes apkaimēm
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Mūkupurvs Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Rīgas rietumu daļā, robežojas ar Beberbeķu, Zolitūdes un Pleskodāles apkaimēm, kā arī Mārupes novadu, kas piekļaujas Mūkupurva apkaimes dienvidu daļai
pleskodālieši Rīgas pilsētas daļas "Pleskodāle" iedzīvotāji
Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi
grenči Rijas sietā pēc vētīšanas atlikušās nezāles
pārdot (savu) dvēseli rīkoties nodevīgi; nodot savus morāles principus
epatēt Rīkoties pretēji sabiedrības pieņemtajām morāles normām un uzvedības nosacījumiem; izaicināt sabiedrisko domu
nolaisties tik zemu Rīkoties pretēji saviem morāles principiem
prast (arī prasties) kaunu rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām
nolaisties Rīkoties, izturēties tā, ka nonāk nevēlamā, morāles normām neatbilstošā stāvoklī
styčka robežzīme pļavā pirms pļaušanas, parasti kārts ar zāles kušķi galā
izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta
sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens
Bambergas katedrāle romāņu stilā celta (1004.-1012. g.) katedrāle Bambergas pilsētā ar nozīmīgiem viduslaiku un 16. gs. tēlniecības paraugiem
portugāļi Romāņu tauta, Portugāles (arī Madeiras un Azoru salu) pamatiedzīvotāji
trumulis rotējoša, cilindriska mašīnas sastāvdaļa (piemēram, lauksaimniecībā kulšanai, zāles smalcināšanai)
kastrs Rudzos augoša nezāle
pliksis Rudzos augoša nezāle
kolokinta Rūgts gurķis, ko lietā medicīnā kā stipras caurejas zāles
mirnules Rūgts upmalu augs, ko izmanto kā klepus zāles
Ruhental Rundāle
Ruhental Rundāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Rundāles pagastā
bornsmindieši Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Bornsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji
kaucieši Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Kaucminde" iedzīvotāji
švirkalnieki Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" iedzīvotāji
Rundāles skola Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecrundāle" bijušais nosaukums padomju laikā
lielšvitenieki Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvitene" (senāk - "Lielšvitene") iedzīvotāji
tīrumieši Rundāles novada Svitenes pagasta apdzīvotās vietas "Tīrumi" iedzīvotāji
elinieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Eliņi" iedzīvotāji
galzemieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Galzemji" iedzīvotāji
punclavieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Punclavas" iedzīvotāji
puszābacieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Puszābaki" iedzīvotāji
vairodzieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji
viesturieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji
barsmindieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Barsminde" (tagad - "Ziedoņi") iedzīvotāji
lepšenieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Lepšas" iedzīvotāji
Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā
bērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazbērstelieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazbērstelnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" iedzīvotāji
mazrundālnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazrundāle" iedzīvotāji
rundālieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Rundāle" iedzīvotāji
rundālnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Rundāle" iedzīvotāji
saulainieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji
saulainieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji
svirkalnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Svirkale" iedzīvotāji
Mazšvirkale Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Švirkale" nosaukuma variants
Bornsminde Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" bijušais nosaukums
ziedonieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" iedzīvotāji
ziedoņnieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Ziedoņi" iedzīvotāji
Ruentaļskaja Rundāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ruhental Rundāles pagasta bijušais nosaukums vāciski
boze Runga (liela, smaga), vāle; paresna nūja, spieķis
siens Rupjā lopbarība - nopļauta, izkaltēta zāle, kas satur aptuveni 17 procentu ūdens
grīvis Rupja, gara zāle, kas aug dīķos vai stipri ar ūdeni applūstošās vietās
sazālīt Sadot (slimniekam) zāles (medikamentus)
netikumisks saistīts ar izturēšanos, rīcību, kas ir pretēja morāles normām
kultūrsaimniecisks saistīts ar sociālekonomisko attīstību un kultūru
kāja paslīd saka par cilvēku, kas pārkāpj morāles vai tiesību normas
nebūt ko ar nagu aizķert saka, ja zāle ir ļoti īsa vai pilnīgi noganīta
kapājmi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai
kapājumi Sakapāta zāle vai biešu lapas cūku barībai
pēdējā jūdze sakaru līniju posms no komutācijas mezgla (telefona centrāles) līdz abonenta galaiekārtai
pulksts Saknes, nezāles vai zemes pika, kas ecējot rodas uz lauka
nonākt (arī nokļūt) uz slidena ceļa sākt rīkoties neatbilstoši morāles, juridiskajām normām
Balčeri sala sala Bangālijas līča ziemeļu piekrastē, Indijas Rietumbengāles štata teritorija
Bāngaduni sala Bengālijas līča ziemeļos, Indijas Rietumbengāles štata dienvidaustrumos, Sundarbanu nacionālā parka teritorija
Āvereja sala Norvēģu jūrā (_Averøya_), Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkē
Fāla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, sāmu - Kvāleja
Smēla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkes teritorija
Sallira sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, sāmu - Kvāleja
Korģe Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums - 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte
Agtelekas ala salaktītu ala Slovākijas un Ungārijas robežapvidū, labirints 2 stāvos, kopgarums — 23,1 km (~15 km Ungārijā), pazemes upe Stiksa, grotas ar ezeriem, izveidota koncertzāle
Corispermum algidum salcietīgā kamieļzāle
hipolimnijs Saldūdens stāvošu ūdenstilpju (ezeru, dīķu, ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis dziļāk par 14-20 metriem
grūžavs Saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām
autotropisms Saliekušos vai noliekušos augu spēja iztaisnoties (piem., veldrē sagulušas graudzāles pacelšanās)
šapi Salmi, siens, zāles
cisas Salmi, siens, zirnāji, izžāvētas ūdenszāles, no kurām veido guļasvietu (gultā, uz grīdas u. tml.)
salsola Sālszāles
sakaustīt Sapļaut nedaudz zāles ar neasu izkapti
parastais sārtžibulītis sārtžibulīšu suga ("Odontites vulgaris"), viengadīga, līdz 25 cm augsta pusparazītiska nezāle, kas parazitē uz graudzālēm, zied ar sarkaniem ziediem vasaras otrajā pusē
zāles griezumi sasmalcināta (2-5 cm gara), mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai
zāles milti sasmalcināta, samalta un mākslīgi izkaltēta zāle, ko izmanto lopbarībai
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē
vilkakūlas pļava sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle
svilta Sausa pļava, kur aug cieta, asa zāle
svilte Sausa pļava, kur aug cieta, asa zāle
čerra Sausa zāle
sausas Sausa zāle, kūla; sausa vieta
pampasa Sausa, asa zāle purvainās pļavās, aug čemuriem, saknes cieši savijas kopā un izveido ciņus
ciesa Sausa, cieta zāle
pralka Sausa, cieta zāle
pārkāpt Savā darbībā, rīcībā neievērot (kādas likumus, noteikumus, prasības, morāles normas u. tml.)
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
saviešu Saviešu zāle - apdziras ("Lycopodium selago")
saviešu Saviešu zāle - lielā strutene ("Chelidonium majus")
saviežu Saviežu zāle - apdziras ("Lycopodium selago")
saviežu Saviežu zāle - lielā strutene ("Chelidonium majus")
vīkne Savītusi zāle
uzpirkt Savtīgā nolūkā dodot (kādam) naudu, materiālas vērtības, panākt, ka (tas) rīkojas devēja interesēs pretēji likumam, morāles normām; arī piekukuļot
pārdot Savtīgos nolūkos (parasti par materiāliem labumiem) atteikties no saviem morāles principiem, nodot (draugus, līdzcilvēkus)
zālnieks Sega, ko izmanto siena vai zāles pārnēsāšanai
viļaka Sējumos izviļāta vieta; saviļāta, nomīdīta zāle (kādā platībā)
dranks sēks^1^ - nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem
Cortaderia selloana Sello pampuzāle
Amenhoteps Jaunākais Senās Ēģiptes arhitekts (15. gs. p. m. ē.), cēlis galvenās zāles kolonādi Amona-Ra templī Karnakā, tempļus Solebā un Sedeingā, Amona-Ra templi Luksorā
Varuna senindiešu mitoloģijā - debesu dievs, viens no dievietes Aditi dēliem, kurš iedibināja kosmisko kārtību un tika uzskatīts par debesu valdnieku un likumdevēju, kā arī par morāles aizstāvi uz zemes
karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai veicami īpaši karantīnas pasākumi
smalksiens Siens, ko iegūst no apkaltētas un sasmalcinātas zāles, kaltējot to ar aktīvās ventilācijas paņēmienu
karinēt Siet (mājlopus) tādā laukā, kur ir maza zāle
atzvanīt Signalizēt (parasti ar telefona zvanu telefona centrālei), ka saruna beigusies
atzvans Signāls telefona centrālei par sarunas beigšanu
maģistrāles klusumsignāls signāls, kas marķiermaģistrāles lokālajā tīklā norāda, ka pārraides vide nav aktīva
sastrēgumsignāls Signāls, ko pārraida maģistrāles tīkla stacija, lai informētu citas stacijas par to, ka tās nedrīkst sākt pārraidi
gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams
SC Siltumcentrāle
siltumelektrocentrāle Siltumelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle
siteklis Sitamais, vāle
vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas
vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm
svētzāles Skaraino salmaugu ģints, sienā sakaltējot smaržīgas zāles, krūmāju augi ar brūnām spīdīgām vārpiņām
lipene Skarblapju dzimtas ģints ("Lappula"), lakstaugs (parasti nezāle) ar stāvu, zarainu stublāju un sīkiem, gaišziliem ziediem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
papildvieta Skatītāju zāles sēdvieta, kas, parasti ar mazākām ērtībām, ir iekārtota papildus parastajām sēdvietām
parters Skatītāju zāles vietu kopums, kas atrodas tās grīdas līmenī pretim skatuvei
rinda skatītāju zāles vietu, kuras ir sakārtotas vienā līnijā, kopums (piemēram, teātrī, koncertzālē)
rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē
Bouteloua gracilis slaidā moskītzāle
trepīte Slapju, skābu, purvainu augšņu nezāle ar spēcīgu zarainu sakni un gariem ložņājošiem stublājiem; baltvēdere; platkājiņi
plīkši Sliktas stiebrzāles
Slovākijas Republika Slovākija, valsts Centrāleiropā
Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju
pavilna Smalka zāle zem lielākas
anthoxanthum Smaržzāles - graudzāļu dzimtas ģints
grundzālieši Smiltenes novada Grudzāles pagasta apdzīvotās vietas "Grundzāle" iedzīvotāji
aumeisterieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
aumeistrieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" (arī "Aumeistari", "Aumeisteris") iedzīvotāji
Aumeisteris Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" bijušais nosaukums
Aumeistari Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Aumeisteri" kļūdains nosaukuma variants
caunēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Caunas" iedzīvotāji
cirgalieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" iedzīvotāji
dzenēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
Dzeņi Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Grundzāle" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
mestrēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Mestru muiža" iedzīvotāji
vizlēnieši Smiltenes novada Grundzāles pagasta apdzīvotās vietas "Vizla" iedzīvotāji
Grundsahl Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums
Grundzaļskaja Smiltenes novada Grundzāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
zocialekonomija Sociālekonomija, tautsaimniecība
ģimenes demogrāfija sociālekonomiskās demogrāfijas daļa par ģimeņu skaitu, lielumu un sastāvu
polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā); pilsētvalsts
pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā); polisa
sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni
spūstele Spalvas stumbrs ar apgrieztiem galiem, ko izmantoja, lai ievadītu (iepūstu) zāles dzīvnieka slimajā acī
pennisetum Spalvzāles
elektroizolācijas eļļa speciālu minerāleļļu grupa - transformatoru, kondensatoru un kabeļu eļļas, ko izmanto elektrotehniskās ierīcēs elektroizolācijai un dzesēšanai
specifikas Specifiski līdzekļi, noteiktas zāles pret tādu un tādu slimību
laimētava Spēļu automātu zāle
feņka spēļu zāle _Fēnikss_
bijstarags Spieķis ar zariem, vāle milna
bīstarags Spieķis ar zariem, vāle, milna
krecele Spirāle, gredzens
slūtaģis Spirāles atspere atslēgā
slūtāģis Spirāles atspere atslēgā
slūtāķis Spirāles atspere atslēgā
riņķa kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes
vītas (arī vītņu, riņķa) kāpnes (arī trepes) spirāles formā veidotas kāpnes (trepes)
vītņu (arī vītas, riņķa) kāpnes (arī trepes) spirāles formā veidotas kāpnes (trepes)
kačene sporta zāle
kačka sporta zāle
sportene sporta zāle
treniņzāle sporta zāle treniņa nodarbībām
normālspriegums sprieguma komponente, kas dotā šķēluma punktā vērsta normāles virzienā; sprieguma tenzorā ir trīs normālspriegumi
vangale Spriguļa vāle
Mazsālija Sprincupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles un Snēpeles pagastā, garums - \~5 km
Āpa Sprincupes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
phalaris Spulgzāles
niedra Spulgzāles ("Phalarius")
niedrzāle Spulgzāles ("Phalarius")
neparastā spulgzāle spulgzāļu suga ("Phalaris paradoxa"), 25-65 cm augsta, vārpskara vālesveidīga, 2-7 cm gara, Latvijā atrasta tikai vienreiz
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas
Stahlenhof Stāles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
apcirtiens Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle
pārcilpa Starp izkapts laidieniem nenopļauta zāle; apcirtiens
Kūras ieplaka starpkalnu depresija Aizkaukāzā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Lihas grēdu un Kaspijas jūru, Azerbaidžānā un Gruzijā, neogēna un kvartāra jūras un aluvālo nogulumu pildīta sinklināle
STSC Starppilsētu telefona sakaru centrāle
AMF starptautiska kompānija, kurai pieder ļoti plašs boulinga zāļu tīkls, boulinga zāles aprīkojuma un spēles piederumu ražotāja
sociālā anomija stāvoklis sabiedrībā, kuru raksturo daļējs vai pilnīgs stingri noteiktu morāles normu trūkums
tumsonība stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu
epilimnijs Stāvošu saldūdens ūdenstilpju (ezeru, dīķu. ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis līdz 5-8 metru dziļumam
rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs
trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd
parabola Stilistisks izteiksmes veids - līdzība, kurai ir noteikts zemteksts; īss, pamācošs alegorisks stāstījums, kura morāle izteikta ar līdzību
griežļi Stobra vītnes - izstieptas spirāles veida rievas vītņstobra ieroču stobra kanāla iekšpusē, kas paredzētas izšautas lodes (šāviņa) griešanās kustības izraisīšanai ap savu asi (stabilitātei) lidojuma laikā pa trajektoriju, tādējādi palielinot šaušanas precizitāti un tālumu
Vārdupes kalni Sudrabkalni Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā
sidrabzāle Sudrabzāle
ļacens Sulīga zāle vai labība
ļocans Sulīga zāle vai labība
vīnkuojs Sulīga zāle, aug zemās pļavās
sūra sūrene, rūgta zāle
griķi Sūreņu dzimtas viengadīga vasarāju nezāle
Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis
Uzplūdums Svētes ūdenskrātuve Ugāles pagastā
Sausupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 11 km; Sausupīte
Pērļupe Svētupes labā krasta pieteka Limbažu novada Pāles pagastā, garums - 19 km, kritums - 41 m, sākas Brīvzemnieku pagasta nomalē netālu no Puikules, posmā no Ārciema līdz Pālei izveidoti >10 lieli dīķi; Pērļupīte; Greile
Glyceria striata svītrainā ūdenszāle
vāls šādā joslā nopļautā zāle, labība u. tml.
pļaut šādā veidā griezt lakstaugu, parasti zāles, labības, virszemes daļas (kādā platībā)
ravēt šādā veidā iznīcināt (nezāles)
filharmonija Šādas iestādes ēka, koncertzāle
dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles
bizāles Šaujampulveris; biszāles
vija šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
dropes Šķidras zāles (parasti tinktūra)
Napkul Šķirstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā
Sikima štats Indijas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Rietumbengāles štatu, kā arī ar Nepālu, Ķīnu un Butānu, administratīvais centrs - Gāntoka, platība - 7096 kvadrātkilometri, 594000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - nepāliešu; mazākapdzīvotais un otrs mazākais (aiz Goa) Indijas štats
spirālveidā tā, ka veido spirāli; tā, ka veidojas spirāle
piedauzīgs tāds (cilvēks), kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu pārkāpj morāles principus, aizskar pieklājības jūtas
klaidonīgs tāds (cilvēks), kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata
zālains tāds (piemēram, labība), kur ir zāles piejaukums
serpentīnveida tāds, kam ir daudzi līkumi, spirāles forma
tumsonīgs tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu
tiesīgs tāds, kam ir no tradīcijām, morāles normām u. tml. izrietoša darbības, rīcības iespēja (noteiktās robežās)
patvarīgs tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļīgs (2)
palaidnīgs tāds, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids
spirālisks tāds, kam ir spirāles (1) forma vai kas atgādina spirāli (1)
spirālveida tāds, kam ir spirāles (1) forma, veids, vai tāds, kas atgādina spirāli (1)
zālveida tāds, kam ir zāles forma, veids; tāds, kas ir līdzīgs zālei
tumšs tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs
izlaidīgs tāds, kam ir zems morāles līmenis
zaļš tāds, kam ir, piemēram, zālei raksturīgā krāsa
dabls tāds, kam zināmas īpašības, daba; piem., labdabli zirņi, nedablas (indīgas) zāles; arī slaiks
kaunpilns tāds, kas apkauno; tāds, kas neatbilst morāles normām
ļaunprātīgs tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām
smalks tāds, kas atbilst augstām, parasti morāles, prasībām (piemēram, par izturēšanos, uzvedību)
tikumīgs tāds, kas atbilst morāles normām (par rīcību, izturēšanos u. tml.)
labs tāds, kas atbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas iejūtība, labsirdība, labvēlība
tikumisks tāds, kas atbilst morāles normām; tikumīgs
morāls tāds, kas atbilst morāles normām; tikumisks
nomaļš tāds, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra, lielas satiksmes maģistrāles (par vietu, novadu, apgabalu)
amorāls tāds, kas dzīvo, rīkojas pretēji morāles principiem; netikumisks
pienācīgs tāds, kas ir atbilstošs kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām
amorāls tāds, kas ir pretrunā morāles principiem
netīrs tāds, kas izturas, rīkojas nosodāmi, peļami, pretēji morāles normām
netikumīgs tāds, kas izturas, rīkojas pretēji morāles normām; tāds, kam ir raksturīgs tikumības trūkums
neglīts tāds, kas neatbilst (parasti sadzīves) morāles normām; nepieklājīgs
nelabs tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas ļaunums, negodīgums
slikts tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas neiejūtība, cietsirdība, nelabvēlība
nesmuks tāds, kas neatbilst pieņemtajām morāles normām
kropls tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām
kroplīgs tāds, kas nevēlami neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām; kropls (3)
tīrs tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām); arī pilnīgi patiess, neviltots
lielisks tāds, kas sevišķi izceļas ar labām, morāles normām atbilstošām īpašībām, tāds, kas sevišķi izceļas ar savu labo attieksmi (pret citiem)
zālains tāds, kur aug zāle, tāds, kas ir apaudzis ar zāli
pērkoņains tāds, kur ir nezāles - pērkones
sūrenains tāds, kur ir nezāles - sūrenes
uruļains tāds, kur ir nezāles - tīruma gauri
mells tāds, kur nav uzaugusi vai ir (pilnīgi) noēsta zāle
bezzāļu tāds, kur nav zāles
izlaidīgs tāds, kurā izpaužas zems morāles līmenis
negodīgs tāds, kura izturēšanās, rīcība neatbilst morāles normām, prasībām par godīgumu; tāds, kuram nav goda jūtu
tīrs tāds, kura izturēšanās, rīcība pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem
godīgs tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tāds, kas apzinīgi, ar lielu atbildību veic savu darbu, pienākumus
tikumīgs tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst morāles normām, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības
labs tāds, kuram piemīt morāles normām atbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir iejūtīga, labsirdīga, labvēlīga (par cilvēku)
nelabs tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga
slikts tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, tāds, kurš izturas (pret citiem) neiejūtīgi, cietsirdīgi
Rundāles pagasta teritorija tagadējā teritorijā iekļauta daļa no bijušā Mežotnes pagasta un neliela daļa no Bauskas pagasta, bet neliela daļa no bijušā Rundāles pagasta pievienota Svitenes pagastam, mainījusies robeža ar Bauskas novada Īslīces pagastu
Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
Tālašu Tālašu ezers - Tālešu ezers Ziemera pagastā
attāle Tāle
Taleša Taleša ezers - Tālešu ezers Ziemera pagastā
Pidole Talsu novada Abavas pagasta apdzīvotās vietas "Pedvāle" bijušais nosaukums
popervālnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Popervāle" iedzīvotāji
tālotne Tālums, tāle
tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā
serpentīns tas (parasti ceļš), kam ir daudzi līkumi, spirāles forma
gredzens tas, kam ir loka, apļa, spirāles forma
labs tas, kas atbilst morāles normām, ideālam; šī ideāla īstenojums
slikts tas, kas neatbilst morāles normām; tas, kas ir saistīts ar ko nepatīkamu, nevēlamu
pārkāpējs tas, kurš neievēro likumus vai morāles normas
melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle
Tauerkaln Taurkalnes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
sakāmvārds Tautā izplatīts kodolīgs, parasti pārnestā nozīmē saprotams, izteiciens, kas ietver vispārinātu spriedumu par parādībām sabiedrībā, cilvēku attiecībām, morāles, sadzīves normām
TIDE Tehnoloģiju iniciatīva cilvēku ar kustību traucējumiem un gados vecu cilvēku sociālekonomiskai integrācijai ("technological initiative for the socioeconomic integration of the disabled and elderly")
Baltkrievijas anteklīze tektoniska struktūra Austrumeiropas platformas rietumu daļā, aptver Baltkrievijas ziemeļrietumu un centrālos rajonus, Lietuvas dienvidu un Polijas ziemeļrietumu malu, tās izmēri - \~400 x 500 km, Latvijas dienvidaustrumu stūrī no tās iesniedzas Viļeikas izcilņa nogāze, kas šajā vietā pieslēdzas Daugavpils monoklinālei
ciparsignāla centrāle telefona centrāle, kurā pa abonenta līniju pienākošo runas elektrisko signālu pārveido ciparsignālā un pārraida uz nākamajām komutācijas pakāpēm
telefonists Telefona centrāles darbinieks, kas strādā pie komutatora
tālsaruna Telefona saruna samērā lielā attālumā, ārpus vietējās telefona centrāles ietvariem
telefoncentrāle telefonu tīkla komutācijas mezgls, kas 20. gs. parasti sastāvēja no daudzām griežmeklētāju statnēm un atsevišķas abonentu līniju un centrāles vadu savienošanas iekārtas
angārs Telpa, celtne lidaparātu novietošanai un remontam, arī noliktavas vai telpa sporta zāles ierīkošanai
kuluāri Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos
launteniss Teniss, ko spēlē zāles laukumā (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs, Anglijā)
savanna Teritorija (tropos), kuras augu segai raksturīgas graudzāles un izklaidus augoši kokaugi vai to grupas
termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; siltumelektrocentrāle
tvaika un gāzes elektrostacija termoelektrostacija, kurā uzstādīta tvaika gāzturbīnas iekārta; var darboties gan kā kondensācijas elektrostacija (KES), gan kā termoelektrocentrāle (TEC)
sociālās tiesības tiesisko normu kopums, kas sociālekonomiski nodrošina ikviena sabiedrības locekļa pilnvērtīgu eksistenci un dzimtas turpināšanu
permisivitāte Tiesisko un morāles normu ignorēšana, visatļautība
kvēldiegs Tieva, grūti kūstoša metāla spirāle, ko elektriskā strāva var sakarsēt
tīkls ARCnet tīklošanas arhitektūra un lokālo tīklu ierīču un programmatūras komplekts ar vides piekļuves vadības protokolu, kas ir līdzīgs marķiermaģistrāles tīklu marķiera nodošanas procedūrai
dimantiņš Timotiņš - graudzāļu dzimtas daudzgadīga skrajceru virszāle
plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede
melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles
preparāts Tīra viela, vielu savienojums, kas ir izstrādāts no dabiskajām izejvielām vai iegūts sintētiski un parasti paredzēts ārstniecībai; arī zāles
dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.)
Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
urulis Tīruma gauris ("Spergula arvensis"), nezāle; curulis
zvēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); viengadīgs krustziežu dzimtas augs, nezāle ar dzelteniem ziediem un augli pākstī, kas atveras gareniski
tītaru Tītaru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tīteru Tīteru zāle - parastais pelašķis ("Achillea millefolium")
tītņi Tītņaugu dzimtas ģints, nezāles
tiesības tradīciju, morāles normu nodrošināts pamatojums, iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties)
kodekss Tradicionālu (piemēram, morāles) normu, nosacījumu kopums
TEM Transeiropas maģistrāle
transportmaģistrāle Transporta maģistrāle
kačalka Trenažieru zāle
vecvālēnieši Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji
cochleria Trūkumzāles
Daštimarga Tuksnesis Afganistānas dienvidrietumos, starp Helmandas un Hāšrūdas upi, 500-700 m augsts līdzenums, pārsvarā mālu un šķembu lauki, vietām sālszāles un vērmeles, dienvidrietumu daļā smilšu masīvi, solončaki, takiri, malās oāzes
millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms
milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā
tūkstošveselība Tūkstošveselības zāle - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
tūku Tūku zāles - avota veronika ("Veronica beccabunga")
pētertālnieki Tukuma novada Irlavas pagasta apdzīvotās vietas "Pētertāle" iedzīvotāji
tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu
pretspiediena tvaika turbīna tvaika turbīna, ko lieto, ja termoelektrocentrāles darbības zonā ir siltuma patērētāji ar lielu maz mainīgu siltuma slodzi
grīva ūdens malā, zemā vietā augoša gara zāle
pelaģiāle Ūdens slānis virs bentāles (ūdenstilpes dibens, kur dzīvo organismi) okeānos, jūrās, ezeros; iedala 3 zonās: epilimnijs, metalimnijs, hipolimnijs
Cirkales dīķis ūdenskrātuve Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 1,2 ha
Vārdupe Ūdenstece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, ietek Vilgāles ezerā; Vardupe
Jāmaņupe Ūdenstece Kuldīgas novadā, izteka Gudenieku pagastā, lejtece Kurmāles un Turlavas pagastā, arī šo pagastu robežupe, ietek Vilgāles ezerā, bet daļēji novrzīta uz Rīvu, garums - \~6 km
Ceidzeļīte Ūdenstece Smiltenes novada Grundzāles un Virešu pagastā, ietek Lejas Bužezerā
Sūnu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1,9 ha
Svētes ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 18,2 ha; Uzplūdums
ērskis Ūdenszāle ("Glyceria")
paldzāle Ūdenszāle ("Glyceria")
saldzāle Ūdenszāle ("Glyceria")
ūdenszāles Ūdenszāle ("Glyceria")
glyceria Ūdenszāles
Scolochloa festucacea ūdeņu ērkšķuzāle
Ugahlen Ugāle
Ugahlen Ugāles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā
mātarnieki Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Māteri" iedzīvotāji
dzelzs priekškars ugunsizturīga metāla plāksne, ar ko ugunsgrēka gadījumā atdala skatuvi no skatītāju zāles
katoliks Universālas zāles visām slimībām
Adžaja upe Indijā (_Ajay_), Bhāgīrathi pieteka Rietumbengāles štatā
Rīva upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve
Alekšupīte upe Latvijā, Kuldīgas novada Pelču pagastā un Kuldīgas pilsētā, Ventas kreisā krasta pieteka, garums - 8 km, kritums - 30 m, sākas Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kurmāles paugurainē; Alekša upīte; Brūžupīte; augštecē saucas arī Sure, Sūrupīte, Pelčupe
Esterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km
Vesterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos
Gvadjana upe Spānijā un Portugāles dienvidos (sp. val. "Guadiana"), garums - 820 km, izteka Lamančas plato 890 m vjl, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī
Miņo upe Spānijas ziemeļrietumos, lejtecē Spānijas un Portugāles (kur saucas - Miņu) robežupe, garums - 340 km, ietek Atlantijas okeānā
Zēca upe Šveicē, Sanktgallenes kantonā, ietek Vālenezera austrumu galā
Baņģeva upe Ugāles līdzenumā, Ventspils novadā, garums - 20 km, ietek Usmas ezera rietumu krasta līcī - Pilsgaldangā
Bode upe Vācijā ("Bode"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 169 km
Ilme upe Vācijā ("Ilm"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 120 km
Unštrute upe Vācijā ("Unstrut"), Zāles kreisā krasta pieteka, garums - 188 km
Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles
Vipere upe Vācijā, Zāles kreisā krasta pieteka
Kāžupe upe Ventspils novada Ugāles un Zlēku pagastā, garums - 11 km, ietek Kāžezerā, dažkārt tā dēvē arī Dzirnavupes posmu no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, bet citkārt tā tiek uzskatīta par Dzirnavupes augšteci
Dālelvena upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī
krūklis Upes vai grāvja grīva, kur mēdz augt gara zāle
Hypericum uralum Urālu asinszāle
susna Usna, nezāle
pauska Uzkalniņš pļavā, kur neaug zāle
Ārciema dzirnavezers uzpludināts Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā uz Svētes pietekas Pērļupes, platība — 6,8 ha
Jāņdzirnavu dīķis uzpludināts pie Pērļupes Limbažu novada Pāles pagastā, platība — 3,6 ha
Ugāles dzirnavezers uzpludināts uz Engures upes Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — \~2 ha
Planīcas dzirnavu dīķis uzpludināts uz Planīcas upes Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1 ha; Planicas dzirnavezers
Vizlas dzirnavezers uzpludināts uz Vizlas upes Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — 3 ha
Arnsbergas apgabals Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes administratīvi teritoriāla vienība, robežojas ar Ķelnes, Diseldorfas, MInsteres un Detmoldas apgabalu, kā arī ar Hesenes federālo zemi; Arnsberga
audzināt Vadīt (bērna, jaunieša) attīstību, apgādājot (viņu) ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas
tālapkure Vairāku, daudzu objektu apkure no vienas siltumcentrāles
etokrātija valdīšanas princips, kura pamatā ir morāle un tikumība
vālis Vāle
vāls Vāle
mangaļkoks Vāle (velēšanai)
kultene Vāle (veļas velēšanai)
bōbineica vāle māla trauku taisīšanai
puņava Vāle, ar ko sist pa kaltu
bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus
ķūlis Vāle, nūja
Pohlia wahlenbergii Vālenberga polija
clavaria Vālenes - bazīdijsēņu nodalījuma dzimta
clavicipitaceae Vāleņstromsēņu dzimta
claviceps Vāleņstromsēņu dzimtas ģints
epichloe Vāleņstromsēņu ģints
clavicipitales Vāleņstromsēņu rinda
clavicorona Vāleņu dzimtas ģints
clavulina Vāleņu dzimtas ģints
lentaria Vāleņu dzimtas ģints
multiclavula Vāleņu dzimtas ģints
pistillaria Vāleņu dzimtas ģints
ramaria Vāleņu dzimtas ģints
typhula Vāleņu dzimtas ģints
lapukoku svečtursēne vāleņu dzimtas sēņu suga ("Artomyces pyxidatus")
mālkrāsas vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavaria argillacea")
trauslā vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavaria fragilis")
mēles vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavariadelphus ligula")
sūnvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Eocronartium")
daudzvālīte vāleņu sēņu grupas ģints ("Multiclavula")
stobrene vāleņu sēņu grupas ģints ("Typhula")
Spathularia flavida vāles lāpstenīte
Spathularia clavata vāles lāpstenītes "Spathularia flavida" nosaukuma sinonīms
jaunvālēnieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvāle" iedzīvotāji
valsts vai pašvaldības institūcija valsts vai pašvaldības iestāde (tās struktūrvienība) vai kapitālsabiedrība (tās filiāle)
Suņupīte Vankas augšteces kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Sūnupīte Vankas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Īvandes pagastā, augštece Kurmāles pagastā
Vardupe Vārdupe, Vilgāles ezera pieteka
pundurzāle Vārpainajiem salmaugiem piederīgs smiltāju augs, sīka, velēnīga, pavedienveidīga zāle; reti sastopams Kurzemē
briežkūla Veca, sausa zāle
Alt-Sackenhof Vecvāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā
vēderzāle Vēderzāles
vadžra Vēdisma un hindu mitoloģijā - dieva Indras ierocis, vāle, kuru Tvaštars izkala īpaši viņam
stepe Veģetācijas tips, ko veido kserofili daudzgadīgi lakstaugi (piemēram, graudzāles, sīpolaugi) un kas rodas iekškontinentālos apvidos, mērenā un subtropu klimatā; teritorija, kur ir šāds veģetācijas tips
atzale Vēlāk par citiem izaudzis zāles vai labības stiebrs; atāls
atzals Vēlāk par citiem izaudzis zāles vai labības stiebrs; atāls
čūslenis Veldrē sagriezta gara zāle vai labība; veldrē sagriezti lini
punca Velējamā vāle
vangale Velējamā vāle
veneklis Veļas mazgāšanas vāle
kantavāle veļas vāle
vemjamās Vemjamās zāles - vemšanu ierosinoši medikamenti
vomitīvs Vemšanu izsaucošs; vemjamās zāles
modenieki Venstspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Mode" iedzīvotāji
Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
ciesengurnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Ciesengure" iedzīvotāji
cirkalnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Cirkale" iedzīvotāji
dzirciemnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzirciems" iedzīvotāji
dzirnavnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" iedzīvotāji
māternieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Māteri" iedzīvotāji
modnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Mode" iedzīvotāji
rāpatnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Rāpati" iedzīvotāji
sinipnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Sinipi" iedzīvotāji
sirgumnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Sirgumi" iedzīvotāji
ugālnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Ugāle" iedzīvotāji
vecsinepnieki Ventspils novada Ugāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecsinepes" iedzīvotāji
Ugahlen Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums
Ugaļenskaja Ventspils novada Ugāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
līnija Vertikāle (šaha galdiņam)
Vesterdāla Vesterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata
Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta
Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša)
Algarve vēsturisks novads Portugāles dienvidos (_Algarve_), Faru apgabalā
Algarvi vēsturisks novads Portugāles dienvidos, Faru apgabala rietumu un centrālā daļa
Vestfālene Vēsturisks novads Vācijā ("Westfalen"), starp Reinu un Vēzeri, XIX gs. - karaliste, no 1949. g. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes daļa
Kāršmežupe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā
Krēziņģe Vēždūkas kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā
Latvijas-Lietuvas sineklīze Viduslatvijas monoklināle
Lietuvas-Latvijas monoklināle Viduslatvijas monoklināle
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
rūdīšanas vide viela (ūdens, minerāleļļa, polimēru emulsijas, sāls kausējumi, gaiss u. c.), kurā dzesē sakarsēto rūdāmo izstrādājumu; tai jānodrošina tāds dzesēšanas ātrums, kas ir lielāks par attiecīgā materiāla kritisko rūdīšanas ātrumu
spēcināšanas pieeja viena no kritiskā sociālā darba pieejām, kas fokusējas uz stigmatizētiem un ievainojamiem indivīdiem, ģimenēm, grupām un kopienām, lai sekmētu to personiskā, starppersonu, sociālekonomiskā un politiskā spēka vairošanu, kā arī veicinātu spēju mainīt un uzlabot savus apstākļus
binormāle viena no līknes normālēm, kas ir perpendikulāra tās galvenajai normālei
angami viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
ao viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
loti viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
rengmi viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
semi viena no nagi grupas tautībām, dzīvo Indijas austrumos, Nāgālendas štatā, arī Manipūras štatā un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, runā dialektos, kas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, senie animistiskie ticējumi (akmeņu u. c. dabas priekšmetu garu kulti)
eihornija Viendīgļlapju klases pontedēriju dzimtas ūdensaugs, peldoša ūdeņu nezāle
lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis
tīteņgriķis Viengadīga nezāle ar apakšā zarotiem, tītenīgiem stublājiem, vijoties ap kultūraugu stublājiem, tos apēno un veicina veldri
vilkpienene Viengadīga nezāle līdz 30 cm gariem stublājiem, pienveidīgu sulu, zaļgani dzeltenīgiem ziediem
reibumzāle Viengadīga sēklu nezāle "Lolium temulentum L.", radniecīga kultūraugam - raizālei, sēklas indīgas, satur alkaloīdu temulinu
juktra Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (linu nezāle)
īdri Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); idra 1
īdres Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); īdri; idra 1
Augu aizsardzības centrs vienīgā specializētā augu aizsardzības pētniecības iestāde Baltijā, dibināta 1913. g. kā Baltijas kultūraugu kaitēkļu stacija, 1914.-1918. g. Baltijas bioentomoloģiskā stacija, 1918.-1923. g. Bioentomoloģiskā stacija, 1923.-1930. g. Augu aizsardzības institūts, 1930.-1948. g. Latvijas Augu aizsardzības institūts, 1948.-1964. g. Baltijas augu aizsardzības stacija, 1964.-1991. g. Vissavienības Augu aizsardzības institūta Baltijas filiāle, tagadējais nosaukums kopš 1991. g.
morālisms Vienpusīgs, pārspīlēts viedoklis morāles jautājumos
A7 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Bauska - Lietuvas robeža (Grenctāle)
Austrumeiropas līdzenums viens no lielākajiem līdzenumiem pasaulē (_Vostočno-Evropejskaja ravnina_), ietver teritoriju starp Barenca un Balto jūru ziemeļos, Melno jūru, Kaukāzu un Kaspijas jūru dienvidos, Karpatiem, Centrāleiropas un Skandināvijas kalniem, rietumu-austrumu virzienā stiepjas 3000 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā - 2750 km, vidējais augstums - 170 m vjl., lielākais augstums Hibīnos (Kolas pussalā) - 1191 m vjl.
grāvendālieši Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Grāvendāle" iedzīvotāji
Gravendāle Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Grāvendāle" nosaukuma variants
apāra vieta tīrumos un pļavās ar mīkstu augsni, kur aug gara zāle
tālums vieta, kas ir tālu pārredzama; tāls, neierobežots plašums; tāle (1)
dzelzava vieta, kur aug daudz dzelszāles
raiblaits vieta, kur aug jāņuzāles
zālnīca vieta, kur aug zāle
ciesājs vieta, kur slikti aug zāle
ciesnējs vieta, kur slikti aug zāle
ciess vieta, kur slikti aug zāle
zaļiena vieta, kur zaļa zāle
kuskūta Vija, āboliņa zīds, parazītiska ziemojoša nezāle
Pirkuļupe Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas un Grundzāles pagastā, garums - \~4 km; Sarkaņupe
Melderupīte Vijas labā krasta pieteka Smiltenes novada Grundzāles pagastā, iztek no Bezdibeņa ezera, garums - \~4 km
Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis
Willgahlen Vilgāle
Vilgales ezers Vilgāles ezers Kurmāles pagastā
vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle
Holcus lanatus villainā meduszāle
soska Virs ledus pļauta zāle
viļķinīca Viscietākā zāle pļavā (pļaušanas laikā)
optimum medicamentum quies est vislabākās zāles ir miers
visatļautība vispāratzīto uzvedības un pastāvošo morāles normu neievērošana, izlaidība; nerēķināšanās ar citiem
pētniecības ētika vispārcilvēcisku morāles normu un profesionālās darbības ētikas kodeksa ievērošana pētījumā; universāli labas zinātniskās prakses pamatprincipi: godprātīgums, caurskatāmība, objektivitāte, neatkarība
monurons Vispārējas iedarbības herbicīds ar ko iznīcina nezāles platībās, kur neaudzē kultūraugus, sīpolu sējumos, kartupeļu stādījumos un augļu dārzos
simazīns Vispārējās un selektīvās iedarbības herbicīds, iznīcina vārpatu u. c. nezāles ābeļu, jāņogulāju un ērkšķogulāju stādījumos, lieto arī granulētā veidā īsmūža nezāļu apkarošanai kukurūzas un zirņu sējumos
drukas Viss, kas ir smalki sasmalcināts vai drupināts (piemēram, salmi, pelavas, zāle, būvgruži)
paāde Vīzes zāle
Robežupīte Vizlas labā krasta pieteka, Grundzāles un Virešu pagasta robežupe
Elberfelde Vupertāles pilsētas rietumu daļa, Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
kūlas zaķi zaķi, kas dzimuši tad, kad zāle kļūst par kūlu
zāļi Zāle 1
herba Zāle 2, laksti; augu virszemes daļas apzīmējums farmacijā
gramen Zāle 2, stiebrs
zāls Zāle 2(1)
lapājs Zāle ar lielām lapām
kinozāle Zāle kinofilmu izrādēm
Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas
kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam
zole Zāle pļavā
amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā iekārtotām skatītāju vai klausītāju vietām
marums Zāle, augs ar stipru smaku, der ārstniecībā
rozzāle Zāle, kas aug rozās (zemās vietās, ieplakās)
pliksiens Zāle, kas aug rudeņos, vairāk smilts zemē
koncertzāle Zāle, kas iekārtota koncertiem; celtne, kurā ir šāda zāle
kosa Zāle, kas palikusi nenopļauta starp vāliem
pretstraumes zāle zāle, kas peld pret straumi
matoklis Zāle, kas stiepjas pa zemi
aktu zāle zāle, kur rīko svinīgas sanāksmes
kamīna zāle zāle, kurā ir kamīns
spoguļzāle Zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi; spoguļu zāle
spoguļu zāle zāle, kurā par dekoratīviem elementiem ir izmantoti vairāki, daudzi spoguļi; spoguļzāle
apdzyrys zāle, kuras tēju lieto pret pārstrādāšanos
pužagas Zāle, siens, salmi, kas neder lopbarībai
vingrotava Zāle, telpa vingrošanai
dižtelpa zāle; galvenā, lielākā telpa kādā ēkā
mēlotni zāle^2^, kas krāsojas zilā krāsā
apkūlāt Zālei pārvērsties kūlā
lekarsts Zāles
duša zāles zāles (augi), ko izmantoja pret aizdusu un nespēku
šeltupes zāles (ēšanai un ārstniecībai)
placebo Zāles (viela), kam nav farmakoloģiska efekta; lieto jaunu medikamentu pārbaudei
pretdiloņa līdzekļi zāles ko lieto pret diloni
cinkuris Zāles kušķis uz ciņa
Sehlenhof Zāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā
zāļplēsājs Zāles plūcējs
siena pļauja zāles pļauja siena gatavošanai
zālenieks Zāles pļaujamā mašīna
zāles placinātājs zāles pļaujmašīnas palīgierīce vai atsevišķa mašīna nopļautu tauriņziežu stiebru placināšanai, lai samazinātu stiebru un lapiņu kalšanas ātruma starpību
raiders Zāles pļāvējs (parasti neliels četrriteņu traktors) ar maināmu aprīkojumu
rezka Zāles smalcināmā ierīce
griezumnīca Zāles smalcināšanas ierīce
rauduve Zāles suga, kas aug peļķēs
sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds zāles
sirds zāles zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirdszāles
virszāles Zāles, kas ir garākas, ziedu stiebriem un lapām bagātākas un aizņem zelmeņa virsējo daļu
aizduszāles Zāles, kas palīdz pret astmu
apakšzāles Zāles, kas pastiprināti stīgo un aizņem zelmeņa apakšējo daļu
stomachica Zāles, kas stiprina kuņģi
oficīnālijas Zāles, kas uzņemtas farmakopejā
dīveldriķis Zāles, ko lieto pret izsitumiem
vellsūds Zāles, ko lieto pret izsitumiem
trūkstamzāles Zāles, ko lieto pret miega traucējumiem
zāļlīdzekļi Zāles, medikamenti
cērumzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret cērmēm
vēdarzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm
vēderzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm
naža Zāles, netīrumi, ko ūdens malā izmetis; salašņas, atlikumi
jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas
piļuļi Zāles, tabletes
dziede Zāles; ziede
zaļzālīte Zaļa zāle
zaļmaura Zaļmaura zāle - zaļmauriņš
uzzāļot Zāļot (pievienot zāles)
bacilli Zāļu irbulīši (spieķīši), ko sagatavoja iestrādājot dažas zāles kakao taukos vai želatīna masā
farmakons Zāļu jeb veselības līdzeklis, arī nozāle, burvības dzēriens
zavišķi Zavišķu zāles - staipekņu ģints suga ("Lycopodium selago)
dzelzenīca Zema, cieta zāle, kāda aug mitrā pļavā
nullvads Zemēta neitrāle, vads, kas savieno trīsfāzu elektroenerģijas avota un patērētāja nulles punktus
galaktoterapija Zīdaiņa ārstēšana, zāles dodot mātei vai zīdītājai, lai bērns tās saņemtu ar pienu
svaide Ziede, svaidāmās zāles
tomahauks Ziemeļamerikas indiāņu vālei vai cirvim līdzīgs sitamais, metamais ierocis
ziepju zāles ziepjuzāles
ziepjakmens Ziepjuzāles
ziepzāles Ziepjuzāles
zilinums Zilumzāles, veļas zilums
Simmentāle Zimmentāle, ieleja Šveices Priekšalpos
soraija Zirgu šķirne, kas mūsdienās savvaļā dzīvo Portugāles teritorijā, 15.-16. gs. no Spānijas ievesti arī Amerikā
plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan
plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan
knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe
mūrniekputns Zvirbuļveidīgo putnu tirānputnu apakškārtas dzimta ("Furnariidae"), nelieli brūni vai rudi putni (masa - 8-20 g), veido bumbveida ligzdas no māliem, dūņām, zāles, Dienvidamerikā un Centrālajā Amerikā, 34 ģintis, 218 sugas
aviohorizonts žiroskopiska aeronavigācijas ierīce, kas mēra gaisakuģa garensveres un sānsveres leņķus un rāda gaisakuģa garenass un šķērsass stāvokli attiecībā pret patieso horizontu; sastāv no žiroskopa, patiesās vertikāles korekcijas sistēmas un indikatora

āle citās vārdnīcās:

MEV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: