Paplašinātā meklēšana
Meklējam vilt.
Atrasts vārdos (100):
- vilt:2
- vilt:1
- vilta:1
- vilte:1
- vilti:1
- vilts:1
- svilt:2
- svilt:1
- zvilt:1
- viltāt:1
- viltin:1
- viltne:1
- viltot:1
- viltus:1
- apvilt:1
- atvilt:1
- ievilt:1
- izvilt:1
- novilt:1
- pavilt:1
- pavilt:2
- savilt:1
- uzvilt:1
- svilta:1
- svilte:1
- svilts:1
- svilts:2
- vilteka:1
- viltība:1
- vilties:1
- viltīgs:1
- viltots:1
- aizvilt:1
- apsvilt:1
- apzvilt:1
- atsvilt:1
- atzvilt:1
- iesvilt:1
- iezvilt:1
- izsvilt:1
- nosvilt:1
- pārvilt:1
- pasvilt:1
- pazvilt:1
- pievilt:1
- sasvilt:1
- sazvilt:1
- uzsvilt:1
- uzzvilt:1
- sviltin:1
- zviltne:1
- viltavas:1
- viltināt:1
- aizsvilt:1
- pārsvilt:1
- pārzvilt:1
- piesvilt:1
- piezvilt:1
- noviltot:1
- saviltot:1
- sviltene:1
- sviltnis:1
- viltenīca:1
- viltenīce:1
- viltīgums:1
- viltinīca:1
- viltnieks:1
- viltojums:1
- viltošana:1
- viltotājs:1
- viltotava:1
- apvilties:1
- bezviltus:1
- ievilties:1
- izvilties:1
- neviltots:1
- novilties:1
- paviltīgs:1
- viltenieks:1
- viltinieks:1
- viltskalbe:1
- viltticība:1
- viltvārdis:1
- bezviltība:1
- civiltērps:1
- civiltiesa:1
- iesvilties:1
- izviltināt:1
- pievilties:1
- pusviltīgs:1
- sazvilties:1
- viltakacija:1
- viltniecība:1
- aizsvilties:1
- neviltotība:1
- viltniecisks:1
- viltusdraugs:1
- amatviltojums:1
- civiltiesības:1
- civiltiesisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (454):
- aizklemberēt Aizstreipuļot, aizklaiņot, aizvilties, aizšļūkt.
- aizsvilināties Aizsvilties.
- aizdzīvināt Aizvilināt, ar viltu aizdabūt.
- atvilbināt Aizvilināt, atvilt.
- novilt Aizvilt projām.
- akutnieks Akotnieks, viltnieks.
- subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums.
- apdrošināšanas objekts apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem - mantiskas vērtības vai intereses; civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - personas civiltiesiskā atbildība; personu apdrošināšanā - personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis.
- civiltiesiskās atbildības apdrošināšana apdrošināšana, kad tiek apdrošināta personas civiltiesiskā atbildība par tās darbības vai bezdarbības rezultātā radītajiem zaudējumiem trešajai personai.
- apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits.
- negods Apkaunojošs (pieviltas) sievietes tikumiskais stāvoklis.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- vilšu Aplinkus, ar viltu (runāt).
- vilšus Aplinkus, ar viltu (runāt).
- pārvarēt apmānīt, pievilt.
- samuldināt Apmuļķot, ar viltu apmānīt.
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- visgudrēm Ar bagātīgā dzīves, darba pieredzē iegūtu gudrību, arī ar tēlotu gudrību, arī ar viltību.
- skultēt Ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu).
- izgudrēm Ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību.
- izkombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt (ko).
- sakombinēt Ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību iegūt, panākt, izveidot (ko); izkombinēt (1).
- uzlīst Ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi.
- iemānīties Ar mānīšanos, viltu iekļūt (kur iekšā).
- izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- izamānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt.
- aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt.
- atmānīt Ar mānīšanu, viltu atdabūt šurp; ar mānīšanu, viltu atdabūt (kur, pie kā u. tml.).
- iemānīt Ar mānīšanu, viltu iedabūt (kur iekšā); ievilināt.
- pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uzmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.); ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- nomānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1).
- nomūdīt Ar pūlēm novilt (no augšas).
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- sagrābt savās rokās ar spēku, viltu kaut ko iegūt, pakļaut savai varai.
- nocelt Ar veiklību, viltību dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- nocelt no deguna (arī no deguna priekšas, degungala) Ar veiklību, viltību iegūt, dabūt savā rīcībā, tā ka netiek citam.
- aizkrāpt Ar viltību, mānot aizvilināt prom (uz kurieni).
- iztirām Ar viltīgiem jautājumiem, iztaujājot.
- noķert uz makšķeres (kādu) ar viltīgiem paņēmieniem panākt gribēto.
- izlikt cilpas ar viltīgiem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju, apstākļus, lai kādu notvertu.
- ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- izlikt slazdu ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju.
- atvilt Ar viltu aizvilināt.
- atvilt Ar viltu atņemt.
- novilt Ar viltu atņemt.
- nozūmāt Ar viltu atņemt.
- atvilstināt Ar viltu atvilināt.
- saluksīt Ar viltu iegūt (daudz, vairākus priekšmetus).
- uzvilt Ar viltu ievilināt.
- izvilstināties Ar viltu izkulties.
- izvilstināt Ar viltu izmānīt.
- izkrāpt Ar viltu izzināt.
- vilstināt Ar viltu kulties.
- aizblēdīt Ar viltu nogādāt prom, aizgādāt.
- izlupt Ar viltu nozagt.
- nomāžināt Ar viltu nozagt.
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (naudu, materiālas vērtības).
- izvilt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko).
- izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu).
- savilt Ar viltu saaicināt.
- viltināt Ar viltu, blēdīgi mēģināt uzzināt.
- piesmērēties Ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- iekrāpties Ar viltu, mānoties iekļūt.
- izmānīt Ar viltu, meliem iegūt.
- muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
- piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- iekrāpt Ar viltu, piemānot.
- atčakarēt Atbrīvoties (no kā), izmantojot viltību.
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- nojaucēt Atvilt, novērst.
- atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu.
- bezviltus Bez viltus.
- čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
- niķis Blēdība, viltība.
- vikers Blēdība, viltība.
- blēgs Blēdīgs, viltīgs, izmanīgs, neuzticams.
- krāpulīgs Blēdīgs, viltīgs.
- meņķins Blēdis, viltnieks.
- miņķins Blēdis, viltnieks.
- šelmis Blēdis, viltnieks.
- illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi.
- izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- blēdis Cilvēks, kas ar viltu, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
- parādsaistības Civiltiesībās - dokuments bez vērtspapīra statusa, kurā apliecināts parāds un norādīts parādnieka pienākums, piem., samaksāt noteiktu naudas summu; izplatītākais veids ir parādzīme.
- intercesija Civiltiesībās - iejaukšanās lietā, uzņemoties cita parādu, galvojumu u. tml.
- zaudējumi Civiltiesībās - materiālo labumu samazinājums, kas radies saistības pārkāpuma rezultātā.
- akcepts Civiltiesībās - piekrišana stāties līgumattiecībās pieņemot piedāvātos noteikumus.
- punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu.
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- daļu līdzdalība civiltiesībās tāda saistība, kurā vienā pusē ir vairākas personas un katra no tām uzņemas saistību vai ir kreditors noteiktā daļā, nevis nedalīti.
- juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības.
- tālākdošana Civiltiesībās, cesija - juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai.
- lietu tiesības civiltiesības, kuru objekts ir lieta; persona, kurai ir lietu tiesības, realizē tās patstāvīgi.
- lietojums civiltiesībās, lietas derīgo īpašību izmantošana, tās patērēšana, ienākumu un augļu gūšana
- culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam.
- ģimenes tiesības civiltiesību apakšnozare, kas regulē ģimenes tiesisko attiecību izveidošanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības.
- saistību tiesības civiltiesību norma kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības.
- mantošanas tiesības civiltiesību normas, kas pilsoņa nāves gadījumā regulē viņa mantas un ar to saistīto tiesību un pienākumu pāreju citām personām.
- civilistika Civiltiesību zinātne.
- spaidi civiltiesiska darījuma dalībnieka gribas prettiesiska ietekmēšana, radot viņā bailes.
- solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
- atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas.
- atbildības limits civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā izmaksājamā maksimālā naudas summa.
- kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- glabājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru glabājuma devējs nodod glabātājam glabāšanā mantu; glabātājs apņemas mantu glabāt un atdot bez bojājumiem.
- civilstrīds Civiltiesisks strīds.
- aizpestīt Dabūt prom ar viltu.
- čupt Dabūt, iegūt, dažreiz ne pārāk labā veidā (ar varu, viltību, ātrumu, roku veiklību).
- pusviltīgs Daļēji viltīgs.
- darījums Darbība, juridisks akts, ar kuru rada, maina vai izbeidz civiltiesiskās attiecības (starp pilsoņiem vai organizācijām).
- pārmeklēšana Darbība, kas vērsta uz kādu krimināllietā nozīmīgu objektu atrašanu, tie var būt nozieguma izdarīšanas rīki, viltoti dokumenti, līķis utt.
- amatviltojums Darbības, kas izpaužas apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanā dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanā un dokumenta viltošanā, ko izdarījusi amatpersona.
- materiālā atbildība darbinieka civiltiesiskā atbildība ir viņa pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas, izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam; darbinieks atbild vienīgi par darba devēja tagadējās mantas samazinājumu, bet neatbild par sagaidāmās peļņas samazinājumu.
- ciparparaksts Dati, kas pievienoti datu blokam vai arī ir iegūti to kriptogrāfiski pārveidojot un kas ļauj datu saņēmējam pārliecināties par datu bloka integritāti un datu avota autentiskumu, kā arī nepieļauj to viltošanu.
- eksekūcija Dažu valstu civiltiesībās - parādnieka mantas pārdošana.
- civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
- smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
- valšķīties Draiskulīgi, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, uzvesties.
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots.
- Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus.
- vara čūska ebreju mitoloģijā - tēls, kas sakņojas arhaiskā mitoloģiskā priekšstatā par čūsku kā dzimšanas un nāves, gudrības un viltības iemiesojumu.
- Armils Ebreju viltus Mesija, ko viduslaikos gaidīja, kā īstā Mesijas priekšteci.
- īpašuma tiesības ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- balonreflektors Elektroniskajā karā - reflektors, kas rada viltus atbalsis un ko gaisā notur gaisa balons.
- sganarels Franču komēdijas persona - vulgārā praktiskā prāta, dažkārt arī viltības un ļaunprātības iemiesotājs.
- glunda Gļēvs, arī viltīgs cilvēks; iztapoņa.
- bezviltība Godīgums, atklātība bez viltus.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās.
- Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
- Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
- kerkopi Grieķu mitoloģijā - viltīgi kalnu gari rūķīšu izskatā, minēti teikās par Hēraklu.
- nakums Gudrinieks, viltnieks, liels blēdis.
- gudrisks Gudrs un viltīgs.
- ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē).
- ieskapēt Iedot, pārdot (parasti ar viltu, ko mazvērtīgu); sagādāt.
- iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
- uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.); ar vardarbību vai viltu pakļaut.
- iespiesties Iekļūt ar varu, viltu; iekļūt pret kāda gribu.
- ielavīties Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā); iezagties, ielavīties.
- iemudrīt Iemānīt; ar viltību iedabūt.
- aizsvilt Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- aizsvilties Iesākt svilt; pēkšņi aizdegties (par viegli degošiem priekšmetiem).
- iesvilties Iesvilt (1).
- izkombinēties Ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko).
- TAFI Iniciatīva pret tekstilpreču viltošanu ("textile anti-fraud initiative").
- zīmognodeva Īpaša valsts nodeva, ko iekasē par dokumentu noformēšanu civiltiesiskos darījumos.
- vindikācija Īpašuma tiesību aizstāvēšanas veids civiltiesībās.
- Zarers Irāņu mitoloģijā - spēkavīrs, varonis un cīnītājs, kuru varēja uzveikt tikai ar viltu.
- Barzu Irāņu mitoloģijā - varonis, varonīgā Suhrāba dēls un spēkavīra Rustama mazdēls, kurš kļuva par ļaunā Afrāsijāba viltus upuri.
- Dadžžāls Islāma mitoloģijā - kārdinātājs, viltus mesija, musulmaņu antikrists.
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
- echt īsts, neviltots; tipisks.
- ģenuīns Īsts, patiess, neviltots.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- študente Izmanīgs, viltīgs cilvēks.
- gudrīt Izrādīt gudrību, viltību.
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā, viltīgu paņēmienu izmantošana strīdos.
- izvilbināt Izvilināt, ar viltu atņemt, nozagt.
- izlupīt Izvilt, izkrāpt.
- izviļināt Izvilt, izmānīt.
- izkutināt Izvilt.
- mulšināt Izzobot, pievilt, piemānīt.
- štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks.
- štukaunieks Jokdaris, viltnieks, gudrinieks.
- apstrīdamība Kāda svarīga tiesiska darījuma defekta (viltus, draudi) sekas, kas piešķir iespēju prasīt atcelt šo darījumu.
- pretbrūtgāns Kāds, kurš cenšas novilt līgavu pirms kāzām.
- strategēma kara viltība, darbība, kas maldina pretinieku.
- strateģema Kara viltība.
- iztielēt Kaulējoties vai ar viltu pārliecināt lai ko iegūtu.
- surogāts kaut kā atdarinājums, viltojums.
- feiks kaut kas viltots, neīsts.
- piekrāpt Kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā).
- klauns Komisks personāžs - viltīgs vientiesis - angļu drāmas vēsturē.
- Kumiho Korejiešu mitoloģijā - viltības simbols - veca lapsa ar deviņām astēm, kas spēj pārvērsties arī par cilvēku.
- vaičuks Krāpnieks, blēdis, viltnieks.
- kukoļņiks Krāpnieks, kas krāpj, izmantojot imitācijas (viltotas naudas paku u. tml.).
- šnejerzon Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- šnejerzons Krāpnieks, kurš pārdod viltotas vērtslietas.
- makaris Krāpnieks, viltnieks, blēdis.
- mānūžnieks Krāpnieks, viltnieks.
- šeļma Krāpnieks; arī viltnieks.
- dorga Krāpšana, viltus, blēdība.
- humbugs Krāpšana; viltīga reklāma (parasti ASV).
- jāt Krāpt, mānīt, vilt.
- pārvadājums Kravas, pasažieru un bagāžas tāda pārvietošana ar transporta līdzekli, kuras laikā pārvadātājs vai transporta organizācija stājas civiltiesiskās līgumattiecībās ar kravas nosūtītāju vai pasažieri, apņemdamās noteiktā laikā nogādāt kravu, pasažieri vai bagāžu paredzētajā vietā.
- Vizakedjaks Kri (Kanādas dienvidrietumi) mitoloģijā - blēdis un krāpnieks - triksters, kuru augstākais gars Giči Manitu nosūtīja iemācīt cilvēkiem un dzīvniekiem dzīvot mierā un saskaņā, taču viltnieks visu izdarīja ačgārni.
- iztēkāt Labi viltīgi izjautāt, izprašņāt.
- gribas īstums lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem.
- Oļegs Viedais leģendārs senkrievu kņazs, karavadonis, kurš ar viltu iekaroja Kijevu un atdeva troni Rjurika dēlam kņazam Igoram.
- lūsis Līdējs, viltīgs cilvēks.
- jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
- jezuīts Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs cilvēks.
- jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
- stuburnieks Liekulis, viltnieks.
- krokšķis Liekulis; viltnieks.
- Lietuvas statūti Lietuvas dižkunigaitijas tiesību kodeksi, pieņemti 3 redakcijās (1529., 1566. un 1588. g.), sarakstīti slāvu lietvedības valodā, vēlāk tulkoti poļu un latīņu valodā, ietvēra valststiesību, zemes tiesību, civiltiesību, krimināltiesību, procesuālo un ģimenes tiesību normas.
- pacta sunt servanda līgumi jāpilda; viens no galvenajiem civiltiesību un starptautisko tiesību principiem, kas apstiprināts ANO statūtos.
- parādīt garu degunu (kādam) likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
- civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
- žurķis Lišķis, pielīdējs, viltnieks.
- kontrafakcija Literārs viltojums; patvarīga autoru tiesību pārkāpšana, pavairojot un izplatot cita autora sacerējumu.
- velnišķība Ļauna, viltīga darbība, rīcība.
- čūsku vecene ļauna, viltīga sieviete.
- skrošķi Ļauni nodomi, viltus.
- čūska Ļaunprātīgs, viltīgs cilvēks.
- apšutains Ļaunprātīgs, viltīgs, blēdīgs.
- ceceris Ļaunprātīgs, viltīgs, pretīgs, riebīgs cilvēks.
- ehidna ļauns, dzēlīgs, viltīgs cilvēks.
- čūsku vecis ļauns, viltīgs vīrietis.
- netārpa Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam.
- netārps Ļauns, viltīgs, bet arī auša, kas ķircinādamies ko dara aplam.
- velna pilns ļauns, viltīgs, gudrs, pārgalvīgs, uz visādiem jokiem spējīgs.
- mošķis Ļauns, viltīgs, naidīgs cilvēks.
- velnišķīgs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- velnišķs Ļauns, viltīgs; arī ļoti spēcīgs, intensīvs, liels.
- kontraģents ļīguma puse civiltiesiskās attiecībās; kontrahents.
- nosvilt Ļoti apsvilt (liesmās, karstumā).
- viltīgs kā čūska ļoti viltīgs, gudrs.
- izmenčīgs Ļoti viltīgs, izveicīgs.
- viltīgs kā lapsa ļoti viltīgs.
- strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums.
- valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- apmāžot Maldināt, mānīt, vilt, apburt.
- pārmisīties Maldīties, pievilties, pārskatīties.
- meņčīgi Manīgi, veikli; arī viltīgi.
- meņčīgs Manīgs, veikls; arī viltīgs.
- vīlīgs Mānīgs, viltīgs.
- aizmānīt Mānīt prom; ar mānīšanu, viltu aizdabūt, aizvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- krūdēt Mānīt, piemānīt, krāpt, vilt.
- krūdīt Mānīt, piemānīt, krāpt, vilt.
- maut Mānīt, vilt, piekrāpt.
- tābināt Mānīt, vilt.
- vilstalēt Mānīt, vilt.
- vilsterēt Mānīt, vilt.
- vilstīt Mānīt, vilt.
- mānēt Mānīt; krāpt; vilt.
- uzsvilt Mazliet apsvilt.
- pakrāpt Mazliet viltīgi vilināt.
- izmest makšķeri mēģināt ar viltību, aplinkus panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
- blēdība Meli, arī viltība.
- milži Mitoloģiskas, lielas, spēcīgas, cilvēkiem līdzīgas būtnes; daži neveikli un vientiesīgi, citi - ļauni un viltīgi.
- gravieris Naudas viltotājs.
- izšmugulēt Neatļautiem līdzekļiem, ar viltu panākt (ko).
- kāgans Nebēdīgs, viltīgs cilvēks.
- solidāra atbildība nedalīta vairāku personu civiltiesiskā atbildība; katram no vairākiem parādniekiem ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā.
- blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
- pasvilt Neilgu laiku, mazliet svilt.
- pseudoksija Neīsta, viltus mācība, nepareizas domas, alošanās.
- pseudozinātne Neīsta, viltus zinātne.
- fiktīvs Neīsts, izdomāts, nepatiess, arī viltots.
- apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
- melmārciņš Nepareiza mārciņa (viltots atsvars).
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības.
- mākslots nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- mākslīgs Nepatiess, neīsts, viltots (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- grieziens Netiešā nozīmē viltība, viltīgs ķēriens.
- perfīds Neuzticīgs, viltīgs; arī nodevīgs.
- izvilties Neviļus, negribēti pieļaut, ka rodas kļūda; vilties.
- Brunhilde Nībelungu teikas varone, ko Burgundijas karalis Gunters ar viltu ieguva par sievu pēc tam, kad Zigfrīds viņa vietā cīnījās un uzvarēja Brunhildi.
- spoliju sūdzība no kanoniskām tiesībām ģermāņu civiltiesībās ieviesusies sūdzība, ar ko atprasīja nelikumīgi iegūtu valdījumu.
- sapīties kāda tīklos nokļūt kāda cilvēku varā, ietekmē, nepamanot, neapzinoties tā viltību, aprēķinu.
- neviltots Nolieguma divdabis --> viltot.
- krist (kāda) tīklos nonākt (kāda) ietekmē, varā, nepamanot (tā) viltību, aprēķinu.
- civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots.
- novilstīt Novilt (ko); arī pievilt.
- nošņākt Novilt.
- kibernoziegums noziegums informācijas pārraides procesā, piemēram, dažādi viltojumi, ko izdara, strādājot tiešsaistes režīmā.
- OCTA obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana.
- OCTAA OCTA - obligātā civiltiesiskā atbildības apdrošināšana.
- padzelka Pakaļdarinājums, viltojums.
- nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku).
- kūma Palaidnis, viltnieks.
- atpelt Paļājot atvilt.
- pavilstelēt Pamānīt, pavilt; pavilstalēt.
- pavilstalēt Pamānīt, pavilt.
- izspiest Panākt (ko, piemēram, ar varu, viltību, krāpšanu).
- vilt Panākt (parasti ar viltu), būt par cēloni, ka (kāds) kur dodas; arī vilināt (1).
- pavest Panākt, parasti ar viltu, ka stājas intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
- tiesiskās regulēšanas metode paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām, kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs - administratīvās tiesības (subordinācijas metode) un civiltiesības (koordinācijas metode), citās nozarēs - abu pamatmetožu variācijas un savienojumi.
- iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
- apgudrīt Pārspēt gudrībā, viltībā.
- pandektu tiesības pārveidotas un jauno laiku prasībām piemērotas romiešu civiltiesības.
- no tīras sirds, arī ar tīru sirdi patiesi, neviltoti, bez savtīga, arī ļauna nodoma.
- nemākslots Patiess, īsts, neviltots.
- tīra sirds patiesums, neviltotība.
- priecājas kā bērns paust sirsnīgu, neviltotu, lielu prieku.
- falsificējums Paveikta darbība, rezultāts --> falsificēt (2); viltojums.
- viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (1).
- viltojums Paveikta darbība, rezultāts --> viltot (2).
- ziedzināt Pavest, ievilt grēkā, mudināt uz pārkāpumu, noziegumu.
- Trojas zirgs pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku.
- pārpirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz); iepirkties (2).
- appirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
- iepirkties Pērkot pievilties, kļūdīties (nopērkot ko nederīgu, samaksājot par daudz).
- civiliedzīvotājs Persona, kas neieņem valsts amatu, nav policijas vai bruņoto spēku sastāvā vai arī ir, bet savā darbībā ārpus amata pienākumu un tiesību vai pilnvaru realizācijas darbojas privātā kvalitātē, piemēram, savā vārdā slēdz civiltiesiskus darījumus, attiecībās ar saviem līdzcilvēkiem un sabiedrībā uzstājas kā privātpersona.
- kaķa daba pieglaimīgs, viltīgs raksturs.
- apmaukt Piekrāpt; piemānīt, pievilt.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- novadāt Piemānīt; arī pievilt.
- lumstīties Piesmērēties (2) - ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas iegūt (kāda) labvēlību, arī panākt, ka tiek pieņemts (piemēram, kādā organizācijā, kolektīvā).
- apšķiebt Pievilt, apmānīt.
- apkrāpt Pievilt.
- pieviļāt Pievilt.
- uzkrāpt Pievilt.
- apskūties Pievilties, apkrāpties.
- apgauties Pievilties.
- apvilties Pievilties.
- piekrāpties Pievilties.
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas.
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess.
- falsifikācija Process, arī rezultāts --> falsificēt (1); viltošana, viltojums.
- droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi programmatūra, aparatūra un elektroniskā paraksta radīšanas dati, kas atbilst visām šādām prasībām: elektroniskā paraksta radīšanas dati ir radīti tikai vienreiz, un ir nodrošināta to slepenība; elektroniskā paraksta radīšanas datus nevar atvasināt, un, izmantojot tehnoloģijas, elektroniskais paraksts ir nodrošināts pret viltošanu; elektroniskā paraksta radīšanas dati ir droši aizsargāti pret to, ka trešās personas varētu tos nelikumīgi izmantot; droši elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi nemaina parakstāmo elektronisko dokumentu un neliedz iepazīties ar šo dokumentu pirms tā parakstīšanas.
- svilums Rezultāts --> svilt (1).
- svilums Rezultāts --> svilt (2).
- svilums Rezultāts --> svilt (3).
- svilums Rezultāts --> svilt (4).
- svilums Rezultāts --> svilt (5).
- talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. tml.
- burggrāfa tiesa Rīgas pilsētas tiesa, kas iztiesāja lietas par muižnieku izdarītajiem noziegumiem pilsētas teritorijā un muižnieku civiltiesiskajām saistībām, tika nodibināta 1582. g., likvidēta 1725. g.
- valkšķot Rīkoties viltīgi, izlikties.
- robežapdrošināšana Robežapdrošināšanas līgums - apdrošināšanas līgums, kas tiek noslēgts ar ārvalstīs reģistrēta transportlīdzekļa īpašnieku, transportlīdzeklim šķērsojot Latvijas Republikas robežu, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar uzrādīt Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu starptautisko sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi ("Zaļo karti), kuru garantē starpvalstu vienošanās.
- Mesalīna Romas imperatora Klaudija sieva, pazīstama ar savu varaskāri, viltību un izvirtību.
- institūcijas Romiešu civiltiesību rokasgrāmatas, kurās sistemātiski izklāstīti tiesību normu pamatprincipi.
- contractus Romiešu civiltiesiskie līgumi kā īpaša līgumsaistību izcelšanās formāla sistēma.
- rafinēts Rūdīts, arī viltīgs (par cilvēku).
- rutinēts Rūdīts, arī viltīgs.
- apkorām Runāt izvairīgi, netieši, aplinkiem, viltīgi, blēdīgi.
- interpolators Sagrozītājs, viltotājs.
- sātanisks Saistīts ar sātanu, tam raksturīgs; arī ļoti ļauns, ļoti viltīgs.
- smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
- viltniecisks Saistīts ar viltību, tai raksturīgs: arī viltīgs.
- Jērikas mūri saka par pretestību, šķēršļiem, ko pārvar ar viltu un varmācību.
- tam ir gluma āda saka par viltīgu cilvēku.
- gluma āda (kādam) saka, ja cilvēks ir viltīgs, izmanīgs, prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
- paslepens Samērā, arī mazliet noslēgts, viltīgs (par cilvēkiem); tāds, kas rīkojas samērā, arī mazliet slepeni.
- paviltīgs Samērā, arī mazliet viltīgs.
- svilts Sausa, saules izdedzināta pļava; sviltene.
- koreāls Savienojumā "koreālas saistības": solidāras saistības (civiltiesībās), par kuru izpildīšanu ir atbildīgi visi parādnieki kopā un katrs no tiem atsevišķi.
- sviltin Savienojumā ar "svilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- vilšu Savienojumā ar "vilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- vilšus Savienojumā ar "vilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- viltin Savienojumā ar "vilt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- atsavināšana Savu tiesību atdošana citai personai; civiltiesībās mantas nodošana citas personas rokās.
- bomolohs Sengrieķu teātrī - jokdaris, labsirdīga viltnieka tēls.
- urohlorālskābe Skābe (acidum 2,2,2-trichloraethyl-p-D-glycuronicum), kas rodas urīnā pēc hlorālhidrāta lietošanas; uzrāda viltuspozitīvu cukura raudzi.
- Hēds Skandināvu mitoloģijā - fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa - gaišā dieva Baldra slepkavu.
- Lokijs Skandināvu mitoloģijā - ļaunais un viltīgais āsu dzimtas dievs, visu ļaunumu un noziegumu izraisītājs; Odina reliģijas ļaunais princips; Baldra nāves vaininieks.
- intriga slepena, viltīga un parasti ļaunprātīga vai naidīga, darbība, rīcība kāda mērķa sasniegšanai.
- (uz)likt ragus slepeni (pie)vilt, (pie)krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- uzlikt ragus slepeni pievilt, piekrāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu nokļūt aiz (kaut kā).
- aizblēdīt Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- aizblēdīties Slepus, ar viltu tikt prom, attālināties, aiziet.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
- lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
- finta Sportā - māņu kustība, viltus izklupiens.
- zaļā karte starptautiskais civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums
- svilēt Svilt.
- pyralidodea Sviltņu rinda.
- tiesību subjektīvisms šāda spēja civiltiesiskajās attiecības ir to dalībniekiem jeb personām, subjektiem, ja tiem ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- blēdīgs Šķelmīgs, viltīgs, nerātns.
- iestājsumma Tā sauca pēc Kurzemē pastāvošām civiltiesībām to summu, ko izmaksā līdzmantiniekam tas mantinieks, kas paturējis sev īpašumu dabā.
- dabīgs Tāds, kas atbilst (cilvēka) dabai, raksturam; tāds, kurā izpaužas (cilvēka) daba, raksturs; nemākslots, neviltots.
- civils Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām.
- civiltiesisks Tāds, kas attiecas uz civiltiesībām.
- īstnieks Tāds, kas ir īsts, nav viltots.
- kaltene Tāds, kas ir kalts, viltots, nav rūpnīcā izgatavots.
- samākslots Tāds, kas ir, parasti ļoti, nepatiess, neīsts, viltots (piemēram, par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- valšķīgs Tāds, kas izturas koķeti, draiskulīgi, arī mazliet viltīgi.
- paslepens Tāds, kas izturas samērā, arī mazliet viltīgi, slepeni (par dzīvniekiem).
- glums Tāds, kas jebkurā situācijā atrod izeju, tāds, kas prot pielāgoties apstākļiem; arī viltīgs, liekulīgs.
- izdomnieks Tāds, kas kaut ko izdomā, izgudro; gudrinieks, viltnieks.
- tīrs Tāds, kas pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem (par psihiskiem stāvokļiem, psihes, rakstura, personības īpašībām, domām); arī pilnīgi patiess, neviltots.
- blēdīgs Tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu).
- rabulistisks Tāds, kas viltīgi interpretē likumus un tiesības.
- gudrs Tāds, kas, veikli orientējoties dažādos apstākļos, prot tos izmantot savā labā; arī viltīgs.
- blēdīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, viltīgums.
- āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība, arī viltība.
- feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi".
- civillieta Tiesas lieta civiltiesiskā procesā.
- starptautiskās privāttiesības tiesību normu kopums, kas reglamentē starptautiska rakstura civiltiesiskas attiecības.
- iesmērēties Tikt (kādā vietā, amatā) ar viltu, izlikšanos, pieglaimošanas u. tml.
- aizsargiespiedums Tonēts iespiedums vērtspapīriem, lai apgrūtinātu to viltošanu.
- izgudrība Uzmanība, laipnība, viltība, izgudrojums.
- aķīls Uzmanīgs, vērīgs, viltīgs, blēdīgs, izveicīgs, veikls, manīgs.
- atbildēt Uzņemties civiltiesisku atbildību.
- bona fide uzticoties, vaļsirdīgi, neviltoti; bez jebkādiem blakusnodomiem.
- sofistikācija Uzturlīdzekļu vai zāļu līdzekļu viltojums.
- kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas.
- mendžīgs Veicīgs, izveicīgs, viltīgs.
- imitēt Veidot pēc kāda parauga (priekšmetu, parasti ar mazāku vērtību, zemāku kvalitāti); arī viltot.
- manevrs Veikla, arī viltīga aplinku rīcība, veikla, arī viltīga izturēšanās.
- lavierēt Veikli izvairīties no sadursmēm, konfliktiem, prasmīgi, arī viltīgi, apiet šķēršļus un grūtības.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi, aplinkus rīkoties, veikli, arī viltīgi izturēties.
- kazuists Veikls, izveicīgs, arī viltīgs strīdnieks.
- glodens Veikls, viltīgs, līdējs.
- glosators Viduslaiku jurists, kas izskaidroja seno romiešu civiltiesības.
- paragramma viena burta vai vārda aizstāšana ar citu, viltojums rakstā.
- izspiegotājs Vienas karojošās puses (vai neitrālas) valsts civilpersona, kas slepeni vai ar viltus ieganstu vāc (vai cenšas savākt) militāra rakstura ziņas otras puses karadarbības rajonā.
- subsidiārā atbildība viens no civiltiesiskās atbildības veidiem; to personu papildatbildība, kuras līdz ar parādnieku atbild kreditora priekšā par saistību pienācīgu izpildi gadījumos, kas ir paredzēti likumos un līgumos.
- civilatbildība Viens no juridiskās atbildības veidiem; juridiskās sekas tam, ka persona nepildīja vai nepienācīgi pildīja civiltiesību normās paredzētos pienākumus, kas saistīti ar citas personas subjektīvo civiltiesību pārkāpšanu.
- koijots Viens no populārākajiem Ziemeļamerikas pirmiedzīvotāju mītiskajiem tēliem, bieži figurē mītos kā viltīgs krāpnieks.
- amfitrions Viesmīlīgs saimnieks, bet pievilts vīrs.
- viltotava Vieta, telpa, nelegāla darbnīca, kur tiek izgatavoti viltojumi.
- pievilināt Vilinot, arī ar viltīgiem paņēmieniem panākt, ka (kāds) ierodas (kur, pie kā); šādā veidā izraisīt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
- Trojas zirgs viltība, mānīga rīcība.
- maldīties kādā vilties kādā.
- viltus viltīga rīcība, arī viltīgums
- manipulācija Viltīga, negodīga rīcība; mahinācija; viltīgs triks; tendencioza faktu sagrozīšana.
- pigulants viltīgs cilvēks, jokdaris.
- kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- viltnieks Viltīgs cilvēks; cilvēks, kas ar viltu cenšas gūt sev labumu.
- mahinācija Viltīgs paņēmiens, viltīga rīcība (kāda mērķa sasniegšanai); arī blēdība (2).
- izviltināt Viltīgs, viltīgi izpētīt.
- pipka viltnieks, blēdis.
- falšivka viltojums.
- saviltot viltot (vairākus objektus).
- falšais zaķis viltotais zaķis.
- feiks viltots profils sociālajos tīklos.
- Dryopteris expansa viltus ozolpaparde.
- Dryopteris assimilis viltus ozolpapardes "Dryopteris expansa" nosaukuma sinonīms.
- gudrība Vispārināta īpašība --> gudrs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī viltība.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neviltotība Vispārināta īpašība --> neviltots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- viltīgums Vispārināta īpašība --> viltīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- triksters Visu tautu kultūrās atrodams personāžs - viltnieks, blēdis, kuram piemīt atjautība un viltība.
- giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija.
- gņilojs Zinošs, pieredzējis, viltīgs, veikls, tāds, kam nevar uzticēties.
vilt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV