Paplašinātā meklēšana
Meklējam vieš.
Atrasts vārdos (407):
- vieš:1
- vieši:1
- viešu:1
- viešņa:1
- viešus:1
- avieša:1
- avieši:1
- kvieši:1
- viešiņa:1
- viešiņi:1
- aviešas:1
- avieška:1
- divieši:1
- idvieši:1
- javieši:1
- kāvieši:1
- Ķevieši:1
- luvieši:1
- neviešu:1
- saviešu:1
- sviešus:1
- tuvieši:1
- viešņava:1
- aviešene:1
- buivieši:1
- gatvieši:1
- gravieši:1
- grīvieši:1
- kalvieši:1
- kaļvieši:1
- klīvieši:1
- kļavieši:1
- kviešāja:1
- kviešāji:1
- kviešājs:1
- latvieši:1
- lauvieši:1
- pravieši:1
- Telvieši:1
- vaivieši:1
- zalvieši:1
- želvieši:1
- viešāties:1
- ainavieši:1
- ārdavieši:1
- bāzavieši:1
- beļavieši:1
- bikavieši:1
- bikovieši:1
- bolīvieši:1
- bozavieši:1
- bozovieši:1
- deņevieši:1
- dunavieši:1
- dzērvieši:1
- egļavieši:1
- gajevieši:1
- igrivieši:1
- jehovieši:1
- jodavieši:1
- jučevieši:1
- kščevieši:1
- kviešalus:1
- kviešpuķe:1
- ķekavieši:1
- ķelovieši:1
- ķepavieši:1
- ķepovieši:1
- lāpovieši:1
- malāvieši:1
- morāvieši:1
- mordvieši:1
- orlovieši:1
- panovieši:1
- pikovieši:1
- praviešot:1
- prievieši:1
- račevieši:1
- rāmavieši:1
- rejevieši:1
- rekavieši:1
- rikavieši:1
- sakavieši:1
- sakovieši:1
- sausvieši:1
- silavieši:1
- spalvieši:1
- spilvieši:1
- tālavieši:1
- Tālavieši:1
- vējavieši:1
- ābeļavieši:1
- adamovieši:1
- ārlatvieši:1
- barkavieši:1
- berkavieši:1
- bratovieši:1
- brunavieši:1
- burzavieši:1
- burzovieši:1
- cesļavieši:1
- cesļevieši:1
- černovieši:1
- daugavieši:1
- Daugavieši:1
- deglavieši:1
- dītlovieši:1
- firsovieši:1
- guznavieši:1
- Jadlovieši:1
- jādrovieši:1
- kakarvieši:1
- Kakarvieši:1
- kaplavieši:1
- kāpukvieši:1
- kārsavieši:1
- kokorvieši:1
- kozlovieši:1
- krutovieši:1
- kudravieši:1
- kupravieši:1
- lietavieši:1
- lietuvieši:1
- lukševieši:1
- lūznavieši:1
- ļurbavieši:1
- ļurbovieši:1
- maldīvieši:1
- malnavieši:1
- markavieši:1
- markovieši:1
- medņavieši:1
- medņevieši:1
- meiravieši:1
- meiroviešu:1
- meļņavieši:1
- meļņevieši:1
- moldovieši:1
- naumovieši:1
- neigovieši:1
- obeļevieši:1
- obeļovieši:1
- paskavieši:1
- paškovieši:1
- pavlovieši:1
- pērnavieši:1
- Pērnavieši:1
- pešlevieši:1
- plešavieši:1
- plēšavieši:1
- pleševieši:1
- Purnavieši:1
- pūšļevieši:1
- rjabovieši:1
- rupjkviešu:1
- ruskovieši:1
- saikavieši:1
- salnavieši:1
- sumbavieši:1
- svātovieši:1
- sviļavieši:1
- sviļevieši:1
- šiškovieši:1
- šķeņevieši:1
- šņekovieši:1
- šuškovieši:1
- tiltavieši:1
- tiltovieši:1
- tronovieši:1
- ubagavieši:1
- ubogovieši:1
- vaidavieši:1
- vainovieši:1
- vārkavieši:1
- Vārkavieši:1
- vārnavieši:1
- vilkavieši:1
- vilkovieši:1
- volkovieši:1
- zaicevieši:1
- zelgavieši:1
- zeļčavieši:1
- zeļčevieši:1
- aizpurvieši:1
- aksenovieši:1
- alženovieši:1
- astašovieši:1
- auguļevieši:1
- baharevieši:1
- bākaravieši:1
- baļinovieši:1
- barisavieši:1
- barisovieši:1
- beļejevieši:1
- bližnevieši:1
- brangovieši:1
- braslavieši:1
- brieževieši:1
- dagunavieši:1
- dagunovieši:1
- dagušavieši:1
- daguševieši:1
- daudzevieši:1
- degunavieši:1
- dēmeravieši:1
- dēmerovieši:1
- dietlavieši:1
- donikovieši:1
- dubinovieši:1
- dukuļavieši:1
- dukuļevieši:1
- dzelzavieši:1
- erzeļevieši:1
- evertovieši:1
- Gardrivieši:1
- glužņevieši:1
- goliševieši:1
- grebņavieši:1
- grebņevieši:1
- grūšļavieši:1
- grūšļevieši:1
- ignatovieši:1
- jezupavieši:1
- jumpravieši:1
- kakaravieši:1
- kalsnavieši:1
- katolovieši:1
- kazanovieši:1
- kliškovieši:1
- kokarovieši:1
- kovaļovieši:1
- krāslavieši:1
- kubulavieši:1
- kubulovieši:1
- kudinavieši:1
- kvašnavieši:1
- kvašņevieši:1
- lazerevieši:1
- lemešavieši:1
- lemeševieši:1
- ļimonovieši:1
- makarovieši:1
- maļinovieši:1
- marinovieši:1
- mazzalvieši:1
- mediševieši:1
- mihalovieši:1
- mikalavieši:1
- mīlgrāvieši:1
- naktsviešņa:1
- plesņevieši:1
- pļuskavieši:1
- pļuskovieši:1
- pudinavieši:1
- punclavieši:1
- puškrīvieši:1
- rabskovieši:1
- ražanovieši:1
- rimstavieši:1
- rudinavieši:1
- rudinovieši:1
- rusakovieši:1
- ružinavieši:1
- saulesvieši:1
- saviešāties:1
- selekovieši:1
- seļakovieši:1
- senlatvieši:1
- skuškavieši:1
- skuškovieši:1
- sprūževieši:1
- stabļavieši:1
- stabļevieši:1
- stiglavieši:1
- surikavieši:1
- surikovieši:1
- surukavieši:1
- svilpavieši:1
- svilpovieši:1
- šķeltovieši:1
- šķincevieši:1
- tabalovieši:1
- tabulovieši:1
- tadenavieši:1
- tadinavieši:1
- terehovieši:1
- timanovieši:1
- tokelavieši:1
- turnaviešos:1
- tutinavieši:1
- uļjanovieši:1
- vārkaviešos:1
- vasiļovieši:1
- veclatvieši:1
- veselavieši:1
- vietalvieši:1
- zabolovieši:1
- zimbabvieši:1
- zvārtavieši:1
- žagatavieši:1
- žogotovieši:1
- andrijovieši:1
- andronovieši:1
- bahmatovieši:1
- bakmatavieši:1
- baltinavieši:1
- barkašovieši:1
- beirpurvieši:1
- benislavieši:1
- bondarevieši:1
- butkunavieši:1
- butkunovieši:1
- carnikavieši:1
- dargeļevieši:1
- eizbahovieši:1
- eķengrāvieši:1
- gaigalavieši:1
- gorbačevieši:1
- gribulovieši:1
- indrikovieši:1
- jadvigavieši:1
- jaunlatvieši:1
- jedvigavieši:1
- kazmirovieši:1
- kleperovieši:1
- kotļarovieši:1
- kraukļavieši:1
- kraukļevieši:1
- kurlinovieši:1
- kušņerovieši:1
- lazduļavieši:1
- lielzalvieši:1
- ļudvikovieši:1
- machajevieši:1
- magnusovieši:1
- makšinavieši:1
- makšinovieši:1
- nauduševieši:1
- nikaragvieši:1
- panfilovieši:1
- plītinavieši:1
- pricimovieši:1
- pričinovieši:1
- puncuļevieši:1
- pušmucovieši:1
- ramandovieši:1
- rozentavieši:1
- rozentovieši:1
- ruskulovieši:1
- semjonovieši:1
- stoļerovieši:1
- stuborovieši:1
- šķirotavieši:1
- tereškovieši:1
- vaicuļevieši:1
- vartulavieši:1
- vecrikavieši:1
- verpuļavieši:1
- verpuļevieši:1
- vertulovieši:1
- vitkupovieši:1
- zibergovieši:1
- ziedgravieši:1
- dreimanavieši:1
- dreimanovieši:1
- foļvarkovieši:1
- geraņimovieši:1
- gereņimovieši:1
- ieķingrāvieši:1
- jaunrikavieši:1
- jaunsilavieši:1
- jezufinovieši:1
- kārklinavieši:1
- kārklinovieši:1
- kazimirovieši:1
- nikolajevieši:1
- pakaļsviešana:1
- pārdaugavieši:1
- pozdņakovieši:1
- salacgrīvieši:1
- sieviešgājums:1
- steķentavieši:1
- steķintavieši:1
- testečkovieši:1
- vecsaikavieši:1
- balisumbavieši:1
- dampjadruvieši:1
- daugavgrīvieši:1
- esmiraldovieši:1
- felicianovieši:1
- jaunjelgavieši:1
- jaunsaikavieši:1
- krivošejevieši:1
- lielzeļcavieši:1
- lielzeļčevieši:1
- maslobojevieši:1
- vecborisovieši:1
- veckalsnavieši:1
- vecmīlgrāvieši:1
- vecružinavieši:1
- aleksandrovieši:1
- jaunkalsnavieši:1
- jaunmīlgrāvieši:1
- jumpraviešnieki:1
- konstantinovieši:1
- sarkandaugavieši:1
- zvejnieklīgavieši:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1542):
- pelēkā sieva 1. sieviešu kārtas mirušo gars, velis, kas rādījās uz kapiem vai kapsētu tuvumā; 2. divdabīga sieviešu kārtas dabas gara pavārds.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Simjūddiena 28. oktobris, kad senlatvieši veļus mieloja.
- lasts 48 pūri miežu vai kviešu.
- sivēne 6 - 7 mēnešus veca cūka; sieviešu dzimuma sivēns.
- abtese Abate - katoļu sieviešu klostera priekšniece.
- muncis Adīta vai no drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa.
- uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem.
- mauči Adītas aproces (manšetes); adītas vai izšūtas aproces, adīti rakstaini uzroči vai uzkāji pie sieviešu tautastērpa.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- letisms Aizguvums no latviešu valodas; latvisms.
- latvisms Aizguvums no latviešu valodas; letisms.
- leticisms Aizguvums no latviešu valodas.
- leitisms Aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms.
- lietuvisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- aizpluskāt Aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem.
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- onnagata aktieru ampluā japāņu kabuki teātrī - vīrieši, kuri izpilda sieviešu lomas.
- ALA Amerikas latviešu apvienība.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association").
- boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
- beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
- zaļmale Apaļa sieviešu cepure ar zaļām malām.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- Aizkraukle Apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden.
- Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši.
- Piedruja Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši.
- savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
- apskrotēt Apšūt sieviešu svārku augšējo malu.
- brizelaiņi Ar brizelēm krāsoti sieviešu svārki.
- baznīcas apmeklēšana ar likumu noteikts latviešu zemnieku pienākums 17.-18. gs.
- zīlotne Ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs; zīlene.
- zīlene Ar zīlēm rotāts sieviešu ņieburs.
- Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto.
- ginaikologs Ārsts, kas specializējies sieviešu slimībās.
- Pasaules baltiešu apvienība ārzemēs dzīvojošo igauņu, latviešu un lietuviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija, dibināta 1972. g., 1992. g. darbību izbeidza.
- Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē.
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi.
- vārkaviešos Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" apkārtnē.
- vārkavieši Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" iedzīvotāji.
- dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
- Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts ASV valdības organizācija, kas veicina nacionālo standartu izstrādāšanu un ieviešanu mērīšanas, skaitļošanas, tīklošanas un citu tehnoloģiju jomā; senāk - Nacionālais standrtu birojs.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400.
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
- pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos.
- rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī.
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- renesanse Atzīšana, ieviešana, arī izplatīšanās no jauna.
- eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- krupčatka Augstākā labuma, parupji kviešu milti.
- Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
- Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
- kursiste Augstāko sieviešu kursu audzēkne Krievijā (līdz 1917. g.).
- beguma Augstdzimušu indiešu sieviešu (musulmaņu) uzruna, īpaši attiecībā uz firstu mātēm vai atraitnēm.
- špiļka Augsts, smails papēdis (sieviešu kurpēm).
- augšzemnieki Augšzemes latvieši.
- glutens Augu līme, gk. labībā, sevišķi kviešu graudos.
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā.
- lipeklis Augu olbaltumviela - elastīgs, viskozs receklis, ko iegūst, piemēram, atskalojot no kviešu miltu mīklas cieti un ūdenī šķīstošās vielas.
- introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
- Ausma Austra - rītausmas dieviete senlatviešu mitoloģijā.
- Archīvs Austrālijas latviešu centrālā arhīva rakstu krājums, iznāca Melnburnā 1960.-1993. g. vienreiz gadā.
- indonēziešu valodas austronēziešu valodu saimes valodu grupa; \~ 300 valodas, plašāk izplatītās: malajiešu, javiešu, malagasu, indonēziešu valoda, filipīniešu valodas (tagalu valoda u. c. val.).
- dādiņi Austrumlatvieši.
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu.
- Lilita Babiloniešu mitoloģijā - nakts spoks, sieviešu kārtas vētras dēmons, kas mīt vecās drupās; pēc citas leģendas - Ādama pirmā sieva, kas bija veidota no māliem, pirms Ievas.
- putnkrāpis babņiks, sieviešu pavedējs.
- Belaretas latviešu kopiena Balaratas latviešu kopiena.
- madapolams Balināts vai gaiši krāsots audekla pinuma kokvilnas audums ar mīkstinošu apreti; plaši lieto sieviešu apģērbos.
- balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas.
- BLSDSO Baltijas latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku organizācija.
- BSBL Baltijas Sieviešu basketbola līga.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji, t. i., igauņi, latvieši un lietuvieši.
- baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- senlatvieši Baltu ciltis un tautības, no kurām izveidojās latviešu tautība.
- latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
- latgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. - 2. gt. sākumā runāta tagadējā Austrumvidzemē un Latgalē.
- sēļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām, kas 1. gt. un 2. gt. sākumā runāta, domājams, Dienvidaustrumvidzemē, Augšzemgalē, kā arī tai tuvākajos tagadējās Lietuvas novados.
- zemgaļu valoda baltu valodu grupas valoda, viena no senlatviešu cilšu valodām; runāta 1. gt. un 2. gt. sākumā galvenokārt Rietumzemgalē un tai tuvākajos Lietuvas novados.
- gefrenss Bārkšveidīga sieviešu galvas rota 15. gs. otrā pusē.
- pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
- hauli Berberu sieviešu tērps no brīvi krītoša auduma, apjozts ar jostu un uz pleca sasprausts ar sprādzi.
- bērnotības koeficients bērnu skaita vecumā līdz 4 gadiem attiecība pret reproduktīvā vecuma sieviešu skaitu.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- Lettica Bibliogrāfijā nodaļa par visu latvisko citās valodās, arī tulkojumi no latviešu valodas.
- lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki.
- muncis Bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
- jupķins Bieza sieviešu jaka.
- muncis Bieza, pašaustas drēbes (sieviešu) jaka.
- klecene Biezputra no miežu, rudzu, ziemas kviešu miltiem.
- Abrene bijušais latviešu īpašums (1987.-1996. g.) Francijā, atradās Endras un Luāras departamentā 250 km uz dienvidrietumiem no Parīzes.
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- bēržums Birzums (1) – sens latviešu platības un attāluma mērs.
- manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
- interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu.
- ļitars Brunči (sieviešu).
- rinduks Brunči, sieviešu svārki.
- kremle Brunču apakšējā mala; lieks piešuvums pie sieviešu brunčiem.
- kremele Brunču apakšējā mala; piešuvums pie sieviešu brunčiem.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- brioche Bulciņas no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes, sastāvā daudz sviesta.
- ievazāt Būt par cēloni tam, ka izplatās, ieviešas (kas nevēlams) - par parādībām sabiedrībā.
- sitosterīns C29H49OH, sterīns kviešu asnos.
- heksahlorbenzols C6Cl6 - sīki balti kristāli ar īpatnēju smaku, lieto kviešu sausai kodināšanai pret cieto melnplauku.
- biparentāls Cēlies no diviem vecākiem (vīriešu un sieviešu dzimuma).
- vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
- ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
- laivīna Cieši piegulošas izejamās sieviešu kurpes bez aizdares, ar palielu izgriezumu.
- kapri Cieši piegulošas trīsceturtdaļgaruma sieviešu bikses.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās.
- pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
- okupācija citas valsts teritorijas sagrābšana ar bruņotu spēku un savas pārvaldības ieviešana tajā.
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes.
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine.
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
- Jānis Dabas gadskārtējās atdzimšanas un auglības dievība latviešu mitoloģijā.
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
- Akmentiņa Dace Akmentiņa (1858.-1936. g.) - latviešu aktrise.
- Minona Dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - sieviešu dieviete, kura, pēc nostāstiem, mīt sieviešu mājā, kur nodarbojas ar vērpšanu.
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
- tiešais darbības vārds darbības vārds, kam latviešu valodā nenoteiksmē ir galotne -t un kam nevienā gramatiskajā formā nav atgriezenisku afiksu.
- būķēties Darboties ar veļu; nodarboties ar sieviešu darbiem vispār.
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
- griezne Daudzkārtīgi savīti vilnas pavedieni, arī austas, pītas vai trikotāžas lentes, kas šūtas uz sieviešu svārkiem, lai nodrošinātu lielāku izturību.
- daugavietis Daugavieši.
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- laulību tirgus dažādu laulāties spējīgu vīriešu un sieviešu grupu skaitliskās attiecības.
- svīta Dažādu sieviešu apģērbu apzīmējums, dažviet arī vīriešu svārki.
- purda Dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana.
- Saule Debesu solārā dievība latviešu mitoloģijā.
- ciemenīte Dem. --> viešņa.
- jaunlatviešu kustība demokrātiskas ievirzes nacionālās atbrīvošanās kustība Latvijā 19. gadsimta 50.-90. gados, kas zināmā mērā turpināja 18. gs. Rīgas brīvo latviešu un brāļu draudžu cīņu par latviešu tiesībām.
- DGN Derīgu grāmatu nodaļa (Rīgas Latviešu biedrības apgāds).
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
- tiāra diadēmai līdzīga sieviešu galvasrota.
- gravis diakritiska zīme ( ` ), ko latviešu tradicionālajā fonētiskajā transkripcijā lieto krītošās zilbes intonācijas apzīmēšanai virs burta.
- apgrieztais jumtiņš diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis.
- Brazīlijas latviešu apvienība dibināta 1953. g., izveidoja 2. pasaules kara bēgļi, kas grupējās ap Brazīlijas evaņģēliski luterisko draudzi Sanpaulu un uzturēja sakarus arī ar Brazīlijas latviešu baptistu kolonijām, 20. gs. 50. gados darbojās 3000-4000 nacionāli aktīvu latviešu, vēlāk biedru skaits krietni samazinājās aizceļošanas un asimilācijas dēļ.
- Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai.
- Ūsiņš Dievība senlatviešu mitoloģijā.
- gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- Svētas meitas divdabīgi sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģujā.
- ūdens vīrs divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā; Ūdens puisis
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
- daļēji lokāmais divdabis divdabis, ko latviešu valodā veido, darbības vārda nenoteiksmes celmam pievienojot piedēkli _-dam-_, un kam ir tikai vīriešu un sieviešu dzimtes vienskaitļa un daudzskaitļa nominatīva formas.
- emers Divgraudu kvieši, kviešu suga no plēkšņu kviešu grupas.
- īsts divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā tādi ir visi divskaņi.
- īss divskanis divskanis, kura abi komponenti veido zilbes kodolu; latviešu literārajā valodā visi divskaņi ir īsie divskaņi.
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos.
- iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja".
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti; sieviešu homoseksuālisms.
- gonohorisms Dzimumu diferenciācija, vīriešu un sieviešu dzimuma indivīdu dzimuma pazīmju atšķirība, pretstatā hermafrodītismam.
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem.
- haftara Ebreju dievkalpojuma lasījumi no praviešu grāmatām kā nedēļas posma noslēgums.
- Lilita Ebreju mitoloģijā - sieviešu kārtas dēmons, kas pavedina vīriešus, ir bīstams dzemdētājām un jaundzimušajiem.
- kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss.
- ķēkas Ēdiens, pagatavots no rudziem, kviešiem, miežiem, zirņiem, pupām un griķiem.
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā.
- Taurta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, sieviešu un bērnu aizstāve.
- Taverete Ēģiptiešu mitoloģijā - sieviešu un bērnu aizgādne, kas palīdzēja mirušajiem atdzimt Nuna pirmatnējos ūdeņos.
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
- ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā.
- ladinosi eiropiešu vīriešu unindiāņu sieviešu bērni Dienvidamerikā.
- elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana.
- elektronu emisija elektronu izsviešana no ciet-vielas vai šķidruma virsmas.
- fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā.
- termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
- gonadoģenēze Embrija gonādu attīstība, kuras raksturīgas vīriešu vai sieviešu dzimumam.
- erzja Erzji - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
- folikulīns Estrons - viens no sieviešu dzimumhormoniem, kas veidojas olnīcās.
- gaučo Etniska grupa Argentīnā un Urugvajā, radās 16.-17. gs. no spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācējiem.
- suiti Etnogrāfiska latviešu grupa, Alsungas novada katoļi, kas veidojusies no 17. gs. 1. puses, kad toreizējais novada īpašnieks salaulājās ar poļu muižnieci un pārgāja katoļticībā, līdz ar to arī viņa dzimtcilvēki tika pievērsti katoļticībai, kas veidoja savrupību no apkārtējiem luterāņiem.
- Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām.
- Plaužu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha; Jaunslaviešu ezers; Slaviešu ezers; Slavišu ezers.
- Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
- Varnaviešu ezers ezers Nīcgales pagastā, platība - 3,8 ha; Vārkaviešu ezers.
- faidešīns Fajs - vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai.
- fašizācija Fašistisku metožu, paņēmienu, ideoloģijas ieviešana (valstī, valsts iestādēs, organizācijās).
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību cīnītāja.
- feministu valoda feminismam raksturīgi centieni izskaust pieņēmumu, ka valodā un rakstībā labskanīgāka ir vīriešu un nevis sieviešu dzimte.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
- letistika filoloģijas nozare, kas aptver latviešu valodu, literatūru, folkloru, literatūrzinātni un folkloristiku saistībā ar tautas dzīvi, kultūru un vēsturi; latvistika.
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs).
- Piektā republika Francijas Republika pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas 1958. g. kura piešķīra prezidentam (Šarlam de Gollam) lielu varu.
- klarises Franciskāņu ordeņa sieviešu atzars; klarisas.
- klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas.
- klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra.
- rodāns Fungicīds, ķīmisks imunizators, biezs, brūngans šķidrums, 0,5% koncentrācijā lieto sēklu apstrādei kviešu un miežu putošo melnplauku apkarošanai.
- speciālais dzimstības koeficients gada laikā dzimušo skaita attiecība pret kopējo sieviešu skaitu reproduktīvajā vecumā (parasti 15-49 gadu vecumā).
- kurcumi Gan laiks senajā latviešu gada ciklā (nedēļa pirms gavēņa), gan ļaudis, kas maskējušies par lāčiem, kazām, āžiem, vilkiem u. c. gājuši, pēc tautas nostāstiem, taujādami: "Kur ciemi, kur ciemi?".
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
- korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā.
- garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
- garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
- talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm.
- linkaine Garš sieviešu galvas lakats.
- morfoloģiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatiskās nozīmes izteikšanai izmanto afiksus, latviešu valodā parasti galotnes.
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
- paātrinātā graudu kondicionēšana graudus 20–40 sekundes silda ar ūdens tvaiku līdz 45–60 °C temperatūrai, atdzesē, kaltē līdz 15–16% mitrumam un 3 stundas iztur 20–25 °C temperatūrā; ar karsto un paātrināto paņēmienu kondicionē tikai kviešus.
- korāļnotis Gregorisko korāļu nošu raksts pirms mensurālraksta ieviešanas.
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
- peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
- Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars.
- Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus.
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja.
- Parīds grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēls, kas triju dieviešu strīdā par savu skaistumu uzvaru piešķīra Afrodītei, kura viņam palīdzēja iegūt par sievu Spartas valdnieka Menelāja sievu Helēnu; šī rīcība bija cēlonis Trojas kara sākšanai.
- Likurgs Grieķu mitoloģijā - valdnieks Trāķijā, kas vērsies pret dieva Dionīsa kulta ieviešanu, par ko tika sodīts ar vājprātu un nogalināja savu dēlu.
- Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā.
- kalathos Grieķu sieviešu darba grozs vilnas uzglabāšanai; arī līdzīgs māla trauks.
- grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms.
- grūtniecības koeficients grūtniecības iestāšanās skaita attiecība pret vidējo reproduktīvajā vecumā esošo sieviešu skaitu noteiktā laika periodā.
- Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- gūžu apkārtmērs gūžu lielākā horizontālā perimetra somatomērs, kura skaitlisko vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; sieviešu plecģērbu un gurnģērbu lielumu skalas vadmērs.
- Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām.
- ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze.
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- tribadija Homoseksuālisma paveids, sieviešu savstarpēja kopošanās; lesbisms.
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
- feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.).
- mazmāja Iebūvieša māja.
- hortulanus Iebūvieša nosaukums Livonijas poļu laikmeta latīņu tekstos.
- dzimumvecumstruktūra Iedzīvotāju sastāva raksturojums, ko izsaka attiecība starp vīriešu un sieviešu skaitu un starp iedzīvotāju skaitu dažādās vecumgrupās.
- latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) - par cittautiešiem.
- pārlatvināties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- pārlatviskoties Iegūt latviešu tautas piederīgā iezīmes (piemēram, dzimtās valodas vietā lietojot latvieša valodu) - par cittautieti.
- falte Ieloce (sieviešu apģērbā); plisējums.
- pasportizācija Iereģistrēšana noteikta veida dokumentos; reģistrācijas apliecību ieviešana.
- medus sviede ierīce medus izsviešanai no kārēm; medsviedne.
- ežektors Ierīce šaujamieročos izšautās patronas čaulītes izsviešanai.
- darbeklis Iestrādāts sieviešu rokdarbs, adīklis.
- vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos.
- ginopātija Ikviena sieviešu slimība.
- imantieši Imantas pulka karavīri (1918.-1919. g. Vladivostokā saformēta latviešu nacionālā karaspēka daļa).
- Indianopolisas latviešu biedrība Indianapolisas latviešu biedrība.
- puri Indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem; purī.
- dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones.
- šrīmatī Indijā izplatīts uzrunas veids sieviešu dzimuma personai, gan jaunkundzei, gan kundzei.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām.
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
- latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- hetu valoda indoeiropiešu valodu saimes hetu-luviešu valodu grupas valoda; lietota Mazāzijā 18.-12. gs. p. m. ē. un Z-Sīrijā 10.-8. gs. p. m. ē.
- baltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, izšķir austrumbaltu (latviešu, leišu jeb lietuviešu) un rietumbaltu (prūšu, jātvingu, galindu) valodas; dzīvās baltu valodas ir latviešu un lietuviešu valoda.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- Bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja institūcija, kas vadīja latviešu bēgļu palīdzības iestādes 1. pasaules kara laikā.
- apsviežamais termometrs instruments ūdens temperatūras mērīšanai dziļumā; dzīvsudraba termometrs, kas ar virvi nolaists konkrētā dziļumā, nolaižot pa virvi kādu smagumu rada termometra strauju apsviešanos par 180 grādiem, kas izsauc dzīvsudraba pavediena pārtraukšanu noteiktā vietā un izvelkot pēc notrūkušās daļas nolasa temperatūru, ko termometrs rādījis dziļumā apsviešanās momentā.
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- brioša Īpašas formas smalkmaizīte no kviešu miltu mīklas, kas rūgusi vairākas reizes; sastāvā daudz sviesta.
- signifikatīvais īpašvārds īpašvārds, kam nav atbilstoša sugasvārda valodā, pie kuras pieder šis īpašvārds (piemēram, vairums mūsdienu latviešu priekšvārdu)
- kāsaiņi Īpatnēji austi un šūti sieviešu svārki ar izšuvumiem.
- Džamaspa Irāņu mitoloģijā - pravieša Zaratustras znots un viens no viņa pirmajiem sekotājiem.
- pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas.
- Parendi Irāņu mitoloģijā - sieviešu pavēlniece, pārpilnības dāvātāja, dārgumu un apslēptas mantas sargātāja.
- Isfandijars Irāņu mitoloģijā - varonis, kas cīnās par pravieša Zaratustras varas nostiprināšanu.
- Vištaspa Irāņu mitoloģijā un leģendārajā historiogrāfijā - mītiskās Keijanīdu dinastijas valdnieks, kas pieņēmis pravieša Zaratustras mācību, devis viņam pajumti un kļuvis par viņa aizgādni.
- bizmaņi Ironisks nosaukums, ko 19. gs. 2. pusē jaunlatvieši attiecināja uz Baltijas vāciešiem, kas mēģināja latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas.
- Figaro īsa brīva piegriezuma sieviešu jaciņa, ko velk virs kleitas vai blūzes.
- bruslaks Īsa sieviešu blūze bez piedurknēm.
- ikseņi Īsa, pieguloša sieviešu jaka.
- spenseris Īsa, šaura sieviešu jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
- neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības.
- rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā.
- malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos.
- gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija.
- Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs.
- mirādžs Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda ceļojums uz debesīm.
- Zulkifls islāma mitoloģijā - tēls, kas Korāna tekstos minēts līdzās praviešiem Ismaīlam un Idrīsam; komentētāji identificēja ar Jesaju, Ecekiēlu u. c. Bībeles praviešiem.
- Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam.
- zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā.
- mantiļa Īss sieviešu apmetnis.
- vengerka Īss sieviešu zābaks.
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
- uzkamiesis Izrakstītā sieviešu krekla pleca daļa.
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
- Bostonas latviešu kopiena izveidojās 1881. g., 1900. g. Bostonā dzīvoja \~400 latviešu, 1914. g. - \~3000, 1930. g. - \~8000, 1960. gados - \~5000 un 1990. gados - \~2500 latviešu.
- Londonas latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1914. g. bija \~400 latviešu, 1950. gados - \~1000 latviešu, 21. gs. sākumā darbība apsīkusi.
- Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- Pērtas latviešu kopiena izveidojās 1947. g., 1960. gados bija \~1500 latviešu, 1973. g. uzcelts Latviešu nams.
- Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas.
- Linkolnas latviešu kopiena izveidojās 1948. g., kad ASV sāka ieceļot latvieši - 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~700-1000 latviešu, 1990. gadu vidū - \~350 latviešu.
- Milvoki latviešu kopiena izveidojās 1948.-1951. g., kad tur ieradās \~2000 latviešu, no 1950. g. darbojas latviešu pamatskola, 1970. g. nodibināts Latviešu nams, darbojas dažādas interešu kopas.
- Indianapolisas latviešu biedrība izveidojās 1949. g., kad tur apmetās \~1200 latviešu bēgļu un arī 1990. gados latviešu skaits bija aptuveni tāds pats, starp tiem ir \~300 latgaliešu, tādēļ notiek īpaši latgaliešu kultūras pasākumi.
- Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā.
- Mineapolisas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1930. gados bija \~200 latviešu, 1950.-1990. g. - \~2000 latviešu, darbojās latviešu svētdienas skola, 1971. g. atvērts Latviešu nams.
- Portlendas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1950.-1951. g. apmetās \~200 latviešu, 1980. gados bija 400-450 latviešu, 1977. g. atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, darbojas Oregonas latviešu pamatskola.
- Losandželosas latviešu kopiena izveidojās 20.gs. sākumā, 1920. gados bija \~300 latviešu un Losandželosā darbojās Latvijas konsulāts, ap 1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1980. gados bija \~3500-4000 latviešu.
- Stokholmas latviešu kopiena izveidojās jau 20. gs. sākumā, 1944.-1945. g. ieradās daudz bēgļu, 1990. gados bija \~1000 latviešu, darbojas dažādas latviešu organizācijas, Stokholmas latviešu koris (dibināts 1946. g.), Stokholmas latviešu skola (dibināta 1953. g., 2007./2008. mācību gadā bija \~45 skolēni).
- Balaratas latviešu kopiena izveidojuies 20 gs. 40. gados, kad tur ieradās \~200 latviešu bēgļu.
- Kanberas latviešu kopiena izveidojusies 1940. gadu 2. pusē, 1990. gados bija \~500 latviešu.
- Akmenes latviešu kopiena izveidojusies Akmenē un tās apkaimē 19. gs. sākumā, un 21. gs. sākumā Akmenē vēl dzīvoja \~30 latviešu ģimeņu, visā Akmenes rajonā \~360 latviešu.
- Akermanis Jānis Akermanis - latviešu izcelsmes amerikāņu aviokonstruktors (angliski "John D. Akerman", 1897.-1972. g.).
- Rainis Jānis Rainis (īst. v. Jānis Pliekšāns) - latviešu dzejnieks (1865.-1929. g.).
- Kiberota Jaruru (Venecuēla) mitoloģijā - sieviešu kārtas ļaunais gars, pazemes valstības saimniece.
- jaunlatviete Jaunlatvieši.
- Pirmā (latviešu tautas) atmoda jaunlatviešu kustība 19. gs. 60.-70. gados.
- jaunlatvietība Jaunlatviešu kustība.
- jaunā publiskā vadība jaunu sabiedrības pārvaldes principu ieviešanas kustība, kas aizsākās 20. gs. beigās; galvenie elementi ir pārvaldes izdevumu samazināšana, valsts budžeta efektīvs izlietojums, pārvaldes gatavība pārmaiņām, privātā sektora vadības metožu izmantošana, orientācija uz iedzīvotāju vajadzībām, iekšējās un ārējās novērtēšanas izmantošana.
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē.
- dzimumu jautājumi jautājumi par vīriešu un sieviešu attiecībām.
- gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem.
- jav. Javiešu valoda.
- apzināšana Jebkāda neapzināta satura ieviešana apziņā.
- dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā).
- nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums.
- miežvilks Jumim radniecisks un rudzu ruņģim līdzīgs latviešu druvu auglības dēmons.
- Jumpraweeten Jumpraviešu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā.
- aizsākšana kā jauna ieviešana, pamatu likšana (mākslā, zinātnē, tehnikā)
- sarkanvārpa Kāda kviešu šķirne.
- zedenis Kāda latviešu tautasdeja.
- Pilnītis Kāda senlatviešu dievība (pilnība).
- reintrodukcija Kādas sugas ieviešana apvidū, kur tā kādreiz mitusi, bet vēlāk izzudusi.
- jandals Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- jandāls Kadriļas tipa četrpāru vai divpāru latviešu tautas deja.
- kurkulis Kāds ēdiens, kviešu miltu klimpas.
- cieminiete Kaimiņmāju saimniece; viešņa.
- ciemiņiete Kaimiņmāju saimniece; viešņa.
- kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
- komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- kāpu mieži kāpukvieši.
- leymus Kāpukvieši.
- pamieži Kāpukvieši.
- smiltāja kāpukviesis kāpukviešu suga ("Leymus arenarius").
- karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu).
- kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
- magdalēnietes Katoļu sieviešu ordenis ar augustīniešu noteikumiem netiklībā kritušo sieviešu glābšanai un labošanai.
- redemptorietes Katoļu sieviešu ordenis, dib. 1750., pazīstams ar barbarisku askēzi.
- salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru.
- kliceņi Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
- kločkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
- klučkas Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu; ķiļķēni.
- kiļķeni Klimpas, ko gatavoja no miežu, kviešu, retāk rudzu miltiem, vārītiem ar pienu vai gaļu.
- kurzuliņi Klimpas, ķiļķeni no rupjiem miežu vai kviešu miltiem.
- mūķene Klostera vai ordeņa sieviešu kārtas locekle.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kaba Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmantoja kā spāri.
- kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
- korīca Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; kaba.
- kombineja Kombinē - sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
- sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai.
- Nebiim Kopējs nosaukums Vecās Derības praviešu grāmatām.
- hidžābs Korāna diktētā sieviešu izolācija.
- jaukts koris koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm.
- Zangelana Kovsakana - pilsēta Kalnu Karabahas dienvidos, tās nosaukuma azerbaidžāņu valodā "Zengilana" rakstības variants latviešu valodā.
- daugavieši Krāslavas novada Piedrujas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
- KLB Krievijas latviešu biedrība.
- Jura krusts Krievijas militārais apbalvojums, dibināts 1807. g., no 1914. g., kad sākās 1. pasaules karš, tika piešķirts visi bieži, saņēmuši arī daudzi latvieši - 1. pasaules kara dalībnieki.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- ābramīti Kristiešu sekta, kas 18. gs. izveidojās Bohēmijā pasludinot, ka seko "Ābrahāma reliģijai", proti, senebreju reliģijai līdz apgraizīšanas rituāla ieviešanai.
- Tedore kristiešu svētais (Svētais Teodors), kura vārdā pēc kristietības ieviešanas gruzīni joprojām pielūdza tāda paša nosaukuma arhaisku agrāru dievību — zemkopības un zirgu aizgādni.
- kristianizācija Kristietības ieviešana, pievēršana kristietībai.
- priore Kristīgā reliģiskā kopienā abates palīdze, kas atbild par disciplīnu; dažos katoļu ordeņos - sieviešu klostera priekšniece.
- Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis.
- ķermasa Krokaini sieviešu svārki.
- krokaine Krokaini sieviešu svārki.
- krokainīši Krokaini sieviešu svārki.
- krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- bruncis Kupli sieviešu svārki; brunči.
- kaspins Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentas; ap galvu sienama lenta; matos pinamā lenta; kaspines.
- kaspine Kurzemes sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, krāsainas zīda lentes; ap galvu sienama lente; matos pinamā lente.
- feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši.
- pūris Kvieši ("Triticum hibernum").
- polītis Kvieši bez kātiem.
- pūri Kvieši; ziemas kvieši.
- kviesis Kvieši.
- triticum Kvieši.
- Eremopyrum triticeum kviešu eremopīre.
- grūdene Kviešu graudu putra.
- kviešāja Kviešu lauks.
- kviesājs Kviešu lauks.
- kviešājs Kviešu lauks.
- kvietājs Kviešu lauks.
- mucedīns Kviešu lipekļa proteīns kopā ar glutēnfibrīnu un gliadīnu.
- veģe Kviešu maizes klaipiņš; smalkmaize; veģis.
- bidža Kviešu miltu putra.
- kviešāji Kviešu salmi.
- kviesājs Kviešu salmi.
- kvietāji Kviešu salmi.
- pūrāji Kviešu salmi.
- parastais kviesis kviešu suga ("Triticum aestivum").
- Euxoa tritici kviešu tīrumpūcīte.
- kuzuliņi Kviešu vai miežu klimpas.
- parpuļi Kviešu vai miežu klimpas.
- Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos.
- silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - gaisa stihiju personificējošs gars vieglas, kustīgas vīriešu vai sieviešu dzimuma būtnes veidolā.
- Kurbads Ķēves dēls cilvēka izskatā latviešu pasakās.
- Hou-Tu Ķīniešu mitoloģijā - zemes dievība, kuru uzskatīja par Jaņ-Di pēcteci un aizkapa pasaules valdnieku; vēlāk šis tēls transformējās par sieviešu kārtas dievību.
- labais Labais gars - pārdabiska būtne latviešu mitoloģijā, kas ir palīdzīga cilvēkiem.
- maize Labība, labības graudi (parasti rudzi, kvieši).
- lakšķis Labības auga kāts vai kātiņš (piemēram, kviešu) līdz vārpai.
- tritikāle Labības augs - kviešu un rudzu hibrīds; šī hibrīda grauds, sēkla.
- Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
- Vjatlag Labošanas darbu nometņu sistēma, Gulaga struktūrvienība Krievijā Kirovas apgabalā, dibināta 1938. g., 1956. g. bija 35 nometnes, 1176 nometņu punkti un 56 darba kolonijas, 1953. g. bija \~31,4 tk ieslodzīto, 1938.-1956. g. šajās nometnēs ieslodzīti vairāk nekā 6500 Latvijas iedzīvotāji un vairāki simti PSRS dzīvojošie latvieši, no tiem 2567 gāja bojā ieslodzījumā.
- laikgadi Laika dalījuma periods seno latviešu kalendārajos priekšstatos, 2-12 nedēļas gari periodi, atbilstoši veicamajiem darbiem; kā ziemas tā vasaras laiks dalījās 5 laikgados.
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes.
- Lavīze Laikraksts "Latviešu Avīzes" (1822.-1915. g.).
- storcka Lamuvārds sieviešu kārtas radībai.
- skverna Lamuvārds sievietei vai sieviešu dzimtes dzīvniekam.
- leti Latgaļi (1) - viena no baltu tautībām, kas kļuva par latviešu nācijas pamatu.
- ļuturi Latgaļu iesauka pārējiem latviešiem.
- gotiskais raksts latīņu raksta grafiskais veids, kas izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies visā R-Eiropā, gk. Vācijā; raksturīgi smaili burti ar stūrainām, asām, lauztām formām: latviešu rakstībā lietots no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem.
- latvji Latvieši (1).
- latvji Latvieši (2).
- ārlatvieši Latvieši, kas dzimuši, auguši ārpus Latvijas.
- veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
- laķi Latvieši.
- letiņi Latvieši.
- Aģitteātris Latviešu aģitācijas un propagandas teātris - latviešu teātris Maskavā, darbojās 1921.-1923. g., vadīja T. Amtmanis.
- LAMZA Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienība.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
- bēgļu komitejas latviešu bēgļu apgādes organizācijas 1. pasaules kara laikā, pastāvēja no 1914. g. augusta līdz 1918. g. novembrim, kad to lietas pārņēma Padomju Krievijas Latviešu nacionālo lietu komisariāts.
- ganīklu māte Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas.
- Argentīnas latvju savienība latviešu emigrantu sabiedriska organizācija Argentīnā, dibināta 1935. g., darbību beidza 1987. g.
- dancis Latviešu etnogrāfiska deja.
- kursenieki Latviešu etnogrāfiska grupa, kas dzīvoja Kuršu kāpās un Klaipēdas apkaimē tagadējā Lietuvā.
- ruņķis Latviešu folklorā - mantnesis pūķis, mājas gars.
- LFK Latviešu folkloras krātuve.
- LFLN Latviešu fonda Latvijas nodala.
- LF Latviešu fonds.
- lellošana Latviešu ganu dziesmu īpašs dziedāšanas veids, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām.
- Jaunā strāva latviešu inteliģences idejiskā kustība 19. gs. 90. gados; veicināja marksisma ideju izplatīšanos Latvijā.
- jaunstrāvnieks Latviešu inteliģences idejiskās kustības "Jaunā strāva" dalībnieks 19. gs. 90. gados.
- Auerbahas karagūstekņu nometne latviešu karagūstekņu nometne 1945.-1946. g. amerikāņu okupācijas zonā Vācijā, tagadējā Bavārijas federālajā zemē, kur tika izvietoti internētie latviešu leģionāri.
- akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu.
- daina Latviešu klasiskā tautas dziesma.
- Augšbebri Latviešu kolonija Krievijā, Rietumsibīrijā, Omskas apgabalā pie Irtišas upes, tuvākā pilsēta Tara atrodas 40 km attālumā, dibināta 1897. g., 1928. g. bija 58 zemnieku saimniecības, 21. gs. sākumā ciemā dzīvoja \~200 cilvēku, no kuriem >110 sevi uzskata par latviešiem.
- Aizupe Latviešu kolonija Krievijas Tālajos austrumos Amūras apgabalā pie Zejas upes 20 km no Ovsjanskas pilsētas, izveidojās 1908. g., 1914. g. bija 47 viensētas, pastāvēja līdz 1938. g.
- Abukava Latviešu kolonija Vitebskas apriņķī, dibināta 1884. g., kad te 19 ģimenes nopirka zemi, apmaksājot visu skaidrā naudā.
- Aizupeņka Latviešu kolonijas "Aizupe" nosaukums Krievijas pārvaldes dokumentos 1915. g., kad tā kļuva par pašvaldības vienību.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
- Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
- Maiami latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Floridas štatā, izveidojās 1930. gados, kad tur apmetās \~100 latviešu, 1980. gados, bija \~300 latviešu.
- Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas.
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu.
- Birmingemas latviešu kopiena latviešu kopiena Lielbritānijā, Vestmidlendsas metropolgrāfistē, kas izveidojās 1940. gadu beigās, kad ieceļoja latviešu bēgļu ģimenes no Vācijas bēgļu nometnēm.
- Gēteborgas latviešu kolonija latviešu kopiena Zviedrijā, Gēteborgas pilsētā, 1951. g. bija 150 latviešu, 90. gados - 500-600.
- pēdakmeņi latviešu kultakmeņi ar ieveidotām cilvēka pēdas vai plaukstas zīmēm, dzīvnieku pēdu nospiedumiem, šīs zīmes ir gan mākslīgi veidotas, gan īpatnēji dabiski veidojušās, pēdu izmēri visumā atbilst to dabiskajam lielumam, tās parasti ieveidotas ne sevišķi lielos akmeņos.
- veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.-60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
- Mores kaujas Latviešu leģiona 19. divīzijas un Sarkanās armijas vienību kaujas Mores apkaimē 1944. g. 26.-30. septembrī.
- pelēkais barons latviešu lielsaimnieks.
- LLVV Latviešu literārās valodas vārdnīca.
- katrans Latviešu literatūra sastopams nosaukums augam "Statice Gmelini", kas ljas florā nav sastopams.
- kurelieši Latviešu militāra vienība, kas darbojās 1944. g. VII - XI Rīgas un Ventspils apriņķos ģenerāļa J. Kureļa vadībā.
- mīkales Latviešu mistēriju spēles (lugas), kas sacerētas pamatojoties uz senām latviešu reliģiskām teiksmām un ticējumiem.
- Bārbala Latviešu mitoloģijā - (1) aitu un kazu aizgādne; (2) Saules meita.
- Madaļa Latviešu mitoloģijā - (1) sieviešu kārtas gars; (2) dievietes Māras pavārds; arī Madaliena, Magdaliņa.
- ābele Latviešu mitoloģijā - ābele ir mātes simbols, tai nedrīkst ne zarus lauzt, ne tās ziedus vainagos pīt.
- Asins māte latviešu mitoloģijā - cilvēka asinīs iemiesots sieviešu kārtas gars.
- viesulis Latviešu mitoloģijā - cilvēkiem kaitējošs gars, kas ietver sevī negaisa stihiju.
- Krēmars Latviešu mitoloģijā - cūku aizbildnis gars, kas gādājis arī par apslēptu naudu un mantu; arī Kremata.
- vienacis Latviešu mitoloģijā - dabas stihiskos un iznīcinošos spēkus iemiesojoša būtne, baismīgs cilvēkēdājs.
- villaine latviešu mitoloģijā - debesu simbols: "Zila villaine, pilna uguns dzirkstelēm".
- vecītis Latviešu mitoloģijā - Dieva pavārds.
- Boga Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars.
- Bogs Latviešu mitoloģijā - divdabīgs mājas, lauka gars.
- Bāba Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
- Baigi Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas gars, kas var dot cilvēkam mantiskus labumus, bet var arī apdraudēt cilvēka dzīvību.
- Baltā Latviešu mitoloģijā - divdabīgs sieviešu kārtas meža, naudas vai mājas gars; Baltā sieva; Baltā mātīte; Baltā dāma.
- Ezera māte latviešu mitoloģijā - ezera gars, kas iedomāts esam lielas zivs izskatā.
- dzelzu māte latviešu mitoloģijā - gars, kas ar dzelzī ietverto spēku aptur dažādas slimības.
- klimšķinātājs Latviešu mitoloģijā - gars, kas ar skaņu (balsi) aizmaldina ceļinieku.
- dzemtes māte latviešu mitoloģijā - gars, kas iemiesots dzemdē.
- Blūds Latviešu mitoloģijā - gars, kas mežā, bet arī citviet maldina cilvēkus.
- ceļa māte latviešu mitoloģijā - gars, kas rūpējas par ceļinieku un viņu mantas drošību.
- Dieviņš Latviešu mitoloģijā - gars, visbiežāk - mājas gars.
- Ciemnieks Latviešu mitoloģijā - iespējams viens no mājas gara nosaukumiem.
- izcelšanās teikas latviešu mitoloģijā - ietver nostāstus par pasaules izcelšanos, antropogoniskās teikas un teikas par augu, dzīvnieku un putnu rašanos.
- ziemeļmeita Latviešu mitoloģijā - ilgu, sapņu tēls, mītizēta sieviešu kārtas būtne, kas dzīvo tālu ziemeļos un kuru kāro apprecēt cilvēkdēli.
- Bangu māte latviešu mitoloģijā - jūras viļņu, vētrā sabangotas jūras gars.
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- Ceroklis Latviešu mitoloģijā - labības gars, kas bija iemiesots vārpā un darbojās kā labības ražas sekmētājs.
- paziema latviešu mitoloģijā - laika posms no Mārtiņiem līdz decembra sākumam.
- žurguliņš Latviešu mitoloģijā - latviešu mīļdieviņš un mīļais gariņš vienkopus iemiesots pīlādža nūjā vai zarā.
- Cerokslis Latviešu mitoloģijā - lauku, it īpaši labības dievs.
- caurduras māte latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
- Ligna Latviešu mitoloģijā - likteņdievības Laimas negatīvā puse, biežāk saukta par Nelaimi, dažkārt arī par Lignu jeb Ligu.
- kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
- ašgalvis Latviešu mitoloģijā - mājas aizsarggars akmens tēla veidolā.
- cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks.
- Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs.
- Maikats Latviešu mitoloģijā - mājas gars, mājas sargs, mirušais pirmsencis, arī Maikata.
- Cēlis Latviešu mitoloģijā - mājas gars, par kuru saglabājies pavisam maz ziņu.
- Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties.
- bubulis Latviešu mitoloģijā - meža gari, iemiesoti putnos.
- Indievs Latviešu mitoloģijā - nelabais gars, ļauns gars; Velns.
- Dieveklis Latviešu mitoloģijā - pagāniskā dieva vai gara apzīmējums, kāds tas dots kristietiskajā, piešķirot šim vārdam niecinošu pieskaņu.
- kreiss latviešu mitoloģijā - parasti nelaimes vēstnesis pretēji labajam - laimīgajam.
- ceru māte latviešu mitoloģijā - pārzināja augu, labības, koku, krūmu cerošanu.
- Dzīslu māte latviešu mitoloģijā - pārzināja cilvēka asinsvadus, cīpslas.
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu.
- melnā grāmata latviešu mitoloģijā - pēc tautas ticējumiem un nostāstiem, burvju grāmata, kuru lasot var izsaukt miroņus, lai tie dara noteiktus darbus.
- Dieviņš Latviešu mitoloģijā - Pērkona pavārds.
- Lauska Latviešu mitoloģijā - sala personificējums, Lausks.
- gausa māte latviešu mitoloģijā - sāta, bagātības aizgādne.
- gausu māte latviešu mitoloģijā - sāta, bagātības aizgādne.
- Māršava Latviešu mitoloģijā - sieviešu kārtas gars, govju pārzinātāja un aizgādne; dažkārt arī viens no Māras pavārdiem; arī Māršala, Mārša.
- Drudzis Latviešu mitoloģijā - slimību, kas saistās ar drebuli, iemiesojošs gars.
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
- dieva dēli latviešu mitoloģijā - tēva dēlu līdzinieki, kas pacelti debesu dievību kārtā, tiek apdziedāti un daudzināti gk. kā Saules meitu precinieki.
- Būzēlis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ar kuru pārsvarā baidīja bērnus, cenšoties atturēt tos no upes un citiem ūdeņiem.
- Depis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ko iedomājās esam krupja izskatā; Depšis.
- Bubulis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars.
- Labrencis Latviešu mitoloģijā - uguns gars, kam pamatā ir katoļu svētā Laurencija tēls.
- ēns Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars, kas spokojas pa naktīm un vajā ceļiniekus.
- Baiglis Latviešu mitoloģijā - varmācīgā nāvē vai pašnāvībā miruša cilvēka gars, kas kaitē dzīvajiem, pēkšņi iznirstot kādās nomaļās, tumšās vietās.
- Jopķis Latviešu mitoloģijā - velna pavārds.
- Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- vīkala Latviešu mitoloģijā - vērpēju aizgādne; plašāk tā, kas sasien, savij vai atvij vērpēju un citu cilvēku dzīvības pavedienu.
- Mārtiņš Latviešu mitoloģijā - viens no Dieva dēliem, simbolizē nomirstošo dabu, aizejošo sauli, pāreju no rudens uz ziemu.
- Roķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
- Vilcis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
- Viļķis Latviešu mitoloģijā - viens no pūķa (1) pavārdiem.
- Jods Latviešu mitoloģijā - viens no Velna daudzajiem pavārdiem.
- ziemelis Latviešu mitoloģijā - ziemeļvēja, arī ziemas stihiju iemiesojošs gars vīriešu kārtas gars.
- Jurģis Latviešu mitoloģijā - zirgu aizgādnis.
- Bungotājs Latviešu mitoloģijā – (1) Pērkona pavārds; (2) gars, varmācīgā nāvē miruša cilvēka dvēsele, kas nerodot mieru, traucē dzīvajiem trokšņojot naktīs, līdz kamēr viņa kaulus aprok zemē.
- Bēlis Latviešu mitoloģijā – viens no mājas gara pavārdiem.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
- Jodu māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Joda māte.
- Joda māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Jodu māte.
- Zirgu māte latviešu mitoloģijā dažkārt aizstāj Ūsiņu zirgu labklājības nodrošināšanā.
- Saules māte latviešu mitoloģijā Debesu dievība Saule bieži tiek saukta par Saules māti, biežāk deminutīva formā.
- govju māte latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem.
- Krampju māte latviešu mitoloģijā gars, kas iemiesots slimību pavadošās krampju lēkmēs.
- mēslu māte latviešu mitoloģijā gars, kas saistīts ar cilvēku un lopu auglību.
- Rudzu māte latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība.
- Ļekatu māte latviešu mitoloģijā Gausa mātes vai cita auglības, ražības vai gara tabuizēts apzīmējums.
- Sniega māte latviešu mitoloģijā iemiesoja sniegoto ziemas daļu.
- Velna māte latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja.
- Upes māte latviešu mitoloģijā ir gan cilvēkam izpalīdzīgs, gan kaitniecisks ūdens gars.
- Krūma māte latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem.
- Naktes māte latviešu mitoloģijā kaitētājs gars, kas darbojas nakts tumsā.
- Sekšu māte latviešu mitoloģijā līdzīgi vairākām citām dievietēm un sieviešu kārtas gariem, ir vērpēja, kur vērpšana saistījās ar cilvēka likteņa veidošanu.
- Lopu māte latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm.
- Jumja māte latviešu mitoloģijā minēta tikai dažos tekstos, vairumā gadījumu lauku ražības aizgādību veic viņas vīrišķais līdzinieks jumis.
- Rauga māte latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa.
- Lazdu māte latviešu mitoloģijā pārzināja kuplu un ražīgu lazdu krūmu audzēšanu un to augļu briedēšanu.
- Tūškuma māte latviešu mitoloģijā pieminēta buramvārdos, vārds atvasināts no "tūkt" - pampt.
- Rīgas māte latviešu mitoloģijā Rīgas pilsētas aizgādne.
- Rijas māte latviešu mitoloģijā sieviešu gars, kas atbildīgs par veiksmi labības kulšanā.
- Mēra māte latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību.
- Raganu māte latviešu mitoloģijā sievietes gars, kas spēj pārvērsties dzīvniekā vai putnā.
- Zūdes māte latviešu mitoloģijā slimības (visticamāk - ēdes jeb ekzēmas) iemiesotājs gars.
- ūdens māte latviešu mitoloģijā tāpat kā Jūras māte, slēpj savās dzīlēs bagātības, tostarp zivis.
- jūras māte latviešu mitoloģijā ūdenī slēptu bagātību (zelta, sudraba) īpašniece.
- Uguns māte latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja.
- vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
- Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte.
- Māras māte latviešu mitoloģijā viens no dievietes Māras apzīmējumiem, nereti kā Saulei pretējo - zemes līmeni pārstāvošā puse.
- tirgus māte latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem.
- Meža māte latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība.
- Zemes māte latviešu mitoloģijā zemes auglības un ražības pārzine un gādniece par mirušajiem; Zemesmāte.
- Ziemeļu māte latviešu mitoloģijā ziemas sezonas un ziemeļu vēja iemiesojums.
- pūķis Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi.
- veca māte latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- Imantas pulks latviešu nacionālā karaspēka vienība Sibīrijā, kas 1920. g. pa daļām ar kuģiem izbrauca uz Latviju.
- LNPL Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā.
- latvietība latviešu nacionālā pašapziņa.
- Stompaku kauja latviešu nacionālo partizānu un LPSR Iekšlietu tautas komisariāta (ITK) vienību kauja 1945. g. 2. martā, bet 3. marta naktī partizāni izlauzās no aplenkuma un izklīda apkārtējos mežos; 90. gados iekārota piemiņas vieta.
- lettī Latviešu nosaukums senrakstu latīniskā rakstībā.
- lettones Latviešu nosaukums senrakstu latīniskā rakstībā.
- letten Latviešu nosaukums vācu valodā.
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.-30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi.
- Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons.
- bulbulis Latviešu pasakās brīnumu putns, kas cilvēkus apbur par kokiem.
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
- nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām.
- dūda Latviešu stīgu instruments, kas sastāv no 1,5 m gara un ap 9 cm plata plāna dēlīša, ko 2-3 zarnu stīgas savelk puslokā; kā rezonatoru lieto starp stīgām un dēlīti iestiprināto cūkas pūsli.
- streļķis Latviešu strēlnieks (1).
- Iskolastrels Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja, Latviešu strēlnieku vēlēta pašvaldības institūcija (1917. III/IV - 1919. VII).
- Fraternitas Rusticana latviešu studējošās zemnieku jaunatnes biedrība, darbojās LU no 1921. g. (statūti no 1926. g.).
- Fraternitas Vanenica latviešu studentu korporācija, dib. 1947. g. Minhenē (Vācijā), no 1950. g. darbojas gk. ASV.
- Fraternitas Imantica latviešu studentu korporācija, dib. 1947. g. Pinnebergā Baltijas univ. (Vācijā).
- konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā.
- Fraternitas Cursica latviešu stududentu korporācija, dib. 1947. g. Pinnebergā Baltijas universitātē (Vācijā).
- Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
- ačkups Latviešu tautas deja ar noteiktu pāru skaitu.
- ačikops Latviešu tautas deja, divdaļīgā taktī, ātrā kustībā.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
- sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- dainoloģija Latviešu tautas dziesmu pētniecība no visdažādākajiem kā satura, tā formas aspektiem.
- ļautiņputra Latviešu tautas ēdiens, ko gatavo no sautētiem, izžāvētiem un brūni notaukšķētiem rudziem, tos samaļot un iekuļot rūgušpienā.
- mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
- pavasara rotāšanas dziesmas latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu "rotā" (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar 5-9 stīgām.
- pelni latviešu tautas ticējumos - aizsarglīdzeklis pret ļauniem spēkiem, ko izmanto govju apkaisīšanai pirmo reizi ganos laižot, lai raganas netiktu klāt, jaunu riju kurinot, visu kaktu izkaisīšanai, lai nebūtu spoku, apavus pirmoreiz kājās aujot iekaisīšanai, lai nenotiktu nelaime, tos valkājot.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
- burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
- sleņģene Latviešu tautastērpu metāla josta.
- Alus nesēju brālība latviešu tirdzniecības palīgamata strādnieku apvienība Rīgā 14.-19. gs., kas apvienoja dzērienu transportēšanā nodarbinātos Rīgas latviešus.
- lettigallī Latviešu un latgaliešu nosaukums senrakstu latīniskā rakstībā.
- nevāci Latviešu vai igauņu tautības iedzīvotāji Baltijā (no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam) pretstatā privileģētajiem vāciešiem; Rīgā jau 1354. g. lietots atsevišķu namnieku apzīmējums.
- graķene Latviešu valoda (mācību priekšmets; gramatika).
- gramene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latiks Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latišene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latiška Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latval Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latvaloda Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- latvene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- letene Latviešu valoda (mācību priekšmets).
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības.
- LVA Latviešu valodas aģentūra.
- LVAVP Latviešu valodas apguves valsts programma (spec.).
- sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas.
- vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- LaVI Latviešu valodas institūts.
- latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm.
- lībiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir lībiešu valodas pēdas, pieder pie lībiskā dialekta.
- zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
- LVKJ Latviešu valodas kultūras jautājumi (rakstu krājums).
- tāmnieku izloksnes latviešu valodas lībiskā dialekta Kurzemes izloksnes.
- augšzemnieku izloksnes latviešu valodas sēliskās un latgaliskās izloksnes, ko runā Latvijas austrumdaļā.
- LVLSA Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija.
- kursiskās izloksnes latviešu valodas vidus dialekta izloksnes Dienvidrietumu Kurzemē ar kuršu valodas substrātu; dažkārt par kursiskām dēvē arī lībiskā dialekta izloksnes ar kuršu valodas substrātu.
- lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene.
- locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā.
- celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās.
- kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis.
- Ačinskas Pedagoģiskais tehnikums latviešu vidējā speciālā mācību iestāde 1930.-1938. g., kas gatavoja pamatskolas pedagogus darbam ar Sibīrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem un bija Sibīrijas latviešu skolotāju metodiskais centrs; tika sastādīta ābece augšzemnieku dialektā.
- biedrinieki Latviešu zemnieki, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā kopēji valdīja zemi; šo zemi sauca par biedru zemi jeb biedru gabaliem.
- latv. Latviešu-.
- letiņš Latvietis; labvēlīgi ironisks latviešu pašnosaukums.
- Misiņa bibliotēka Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas filiāle, atrodas Rīgā, Rūpniecības ielā 10, dibināta 1885. g., tajā glabājas visi Latvijā izdotie iespieddarbi, ārzemēs izdotās grāmatas par Latviju un latviešiem, kā arī izdotie latviešu autoru darbi un to tulkojumi.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši ar šim apgabalam raksturīgā dialekta izrunu.
- lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
- Dauderi Latvijas kultūras muzejs - atrodas Rīgā, Sarkandaugavas ielā 30, dibināts 1990. g., izveidots savrupmājā, kas celta 1897.-1898. g., tā ir eklektisma stila mūra ēka arskatu torni; muzeja ekspozīcija atspoguļo kultūras dzīvi Latvijā 20. gs. 20.-30. gados, kā arī iepazīstina ar latviešu kultūras norisēm ārpus Latvijas.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- LNSL Latvijas Nacionālā sieviešu līga.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.-1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piemēram, Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- LSL Latvijas Sieviešu līga.
- laulību dzimstības koeficients laulībā dzimušo bērnu skaita attiecība pret vidējo laulībā sastāvošo sieviešu skaitu noteiktā vecumā.
- Pintaiņa valoda lauzīta latviešu valoda, pa pusei somu (lībiešu, igauņu) valoda.
- keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem.
- tops Lenčkrekliņš - divdaļīga sieviešu apģērba augšējā daļa: bezaizdares, bezpiedurkņu trikotāžas krekliņš ar lencītēm.
- birstbante Lente ar bārkstīm, kuru piešuj sieviešu svārku apakšmalā.
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā; viens no trim latviešu valodas dialektiem.
- dundžiņu valoda lībiešu valodas ietekmēta latviešu valoda, kurā runā gk. Dundagas apkaimē.
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
- garš līdzskanis līdzskanis, kuru izrunā ar aptuveni dubultu pagarinājumu, latviešu valodā tam parasti nav fonoloģiskas funkcijas.
- Lieldienas Liela diena - latviešu tradīcijā pavasara svētki, kad diena un nakts vienādā garumā; pavasara saulgrieži.
- šķotele Liela kabata sieviešu svārkiem.
- augštaiši Lielākā etnogrāfiskā grupa Lietuvas austrumu daļā (Augštaitijā); lietuviešu cilšu grupa, kas 13. gs. iekļāvās Lietuvas valstī; no 15. gs. tā sauc arī citus lietuviešus, kas dzīvo Augštaitijā; saglabājuši dažas īpatnības valodā un kultūrā.
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī.
- Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā.
- kumele Liels sieviešu dzimuma kumeļš.
- villaine Liels vilnas plecu lakats (arī latviešu tautastērpa piederums).
- trīsdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar trīs [vadmēriem]{s:1663}, piemēram, sieviešu virsdrēbju 100.–112.–160. lielums der figūrām, kuru krūšu apkārtmērs ir (100±2) cm, gūžu apkārtmērs – (112±3) cm un augums – (160±4) cm
- VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba").
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
- leiši Lietuvieši (1).
- lietuvji Lietuvieši (1).
- leiši Lietuvieši (2).
- lietuvji Lietuvieši (2).
- lietavieši Lietuvieši.
- zirgagalva Lietuviešu dota palama latviešiem.
- Sambaris Lietuviešu mitoloģijā - auglības dievs un ražas aizgādnis.
- deive lietuviešu mitoloģijā - augstākā ranga sieviešu kārtas dieviete; sieviešu kārtas dievietes, vēlāk - gari (dievaiši).
- Austēja Lietuviešu mitoloģijā - bišu dieviete; precētu sieviešu un māšu aizgādne.
- Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai.
- Priparšs lietuviešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar cūkām.
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota.
- Baubis Lietuviešu mitoloģijā - dievs, mājdzīvnieku sargātājs, ganu aizgādnis, kuram tika upurēti lopi.
- aitvari Lietuviešu mitoloģijā - gari, kas spēj parādīties pūķa, ugunīgas čūskas, melnas vārnas, kaķa vai spoka izskatā.
- Vaižgants Lietuviešu mitoloģijā - linu dievība.
- Tratits kirbikstu lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas apdzēš dzirksteles, lai neizceltos ugunsgrēks.
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
- kauki Lietuviešu mitoloģijā - mājas gari, kas nes mantu.
- Sovijs lietuviešu mitoloģijā - mirušo sadedzināšanas tradīcijas iedibinātājs un dvēseļu pavadonis.
- Giltine Lietuviešu mitoloģijā - nāves, kā arī nelaimes dieviete.
- Perkūns lietuviešu mitoloģijā - pērkona, zibens un lietus dievs.
- skalsa lietuviešu mitoloģijā - pilnības rags, laimes un uzplaukuma iemiesojums.
- Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu.
- Vizūns Lietuviešu mitoloģijā - pūķis, kas aprij mirušos, kuri pēc nāves cenšas uzkāpt nepieejamā kalnā un nokrīt no tā.
- laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm.
- Gabija Lietuviešu mitoloģijā - uguns dieviete, kurai lūdza aizsardzību no ugunsgrēka, kaltējot graudus.
- Gabjauja Lietuviešu mitoloģijā - uguns un bagātības dieviete, viņai izlūdzās svētību visai saimei, mājai, lopiem un labībai.
- Vējopatis Lietuviešu mitoloģijā - vēja dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar divām sejām, kas katra raugās uz savu pusi, ar atvērtu muti.
- sarkanzobis lietuviešu mitoloģijā - velns.
- šķeltnadži lietuviešu mitoloģijā - velns.
- bubulis lietuviešu mitoloģijā - viens no velna pavārdiem.
- dievaiši Lietuviešu mitoloģijā - zemākā līmeņa dievi Dieva dēli.
- Žemīna Lietuviešu mitoloģijā - zemes dieviete, zemes personifikācija, saistīta ar dievu Pērkūnu, sauli un mēnesi.
- burtnieks Lietuviešu mitoloģijā – cilvēks, kas nodarbojas ar buršanu, spēj pārvērsties un arī citus cilvēkus pārvērst par dzīvniekiem, var kaitēt cilvēkiem un mājdzīvniekiem, spēj ietekmēt dabas norises.
- Šventarģis lietuviešu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - kultūrvaronis, valdnieks, apbedīšanas tradīciju dibinātājs.
- cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens - liela, parasti ar maltu gaļu pildīta kartupeļu klimpa, kuras forma līdzinās cepelīnam (1).
- ļitovka lietuviešu projekta daudzstāvu māja.
- liet. pr. lietuviešu projekts (būvniecībā)
- sutartīne Lietuviešu seno tautasdziesmu, galvenokārt sieviešu darba dziesmu, veids.
- trimits Lietuviešu tautas pūšaminstruments, koka taures veids.
- birbīne Lietuviešu tautas pūšaminstruments, līdzīgs klarnetei, no koka.
- skudučs Lietuviešu tautas pūšaminstruments, vairākstobru flautas paveids.
- Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- lietuv. Lietuviešu valoda.
- Ikītis lietuviešu veikalu tīkla _Iki_ veikals.
- liet. Lietuviešu-.
- nekatra dzimte lietvārda dzimšu sistēmas sastāvdaļa, kas gramatiski norāda uz piederību dzimtei, kam ir viena vai vairākas locīšanas paradigmas un kas ir cita, nevis vīriešu vai sieviešu dzimte.
- dzimte Lietvārda gramatiskā forma, kas norāda uz dzimumu (daļā valodu - arī uz dzīvumu) vai formālu piederību kādai no dzimtes formām - sieviešu, vīriešu vai nekatrai dzimtei.
- kopdzimtes lietvārds lietvārds, kam ir sieviešu dzimtes forma un kas var apzīmēt gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes būtnes.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- Kārta Likteņlēmēja dievība senlatviešu mitoloģijā, kas bija saistīta ar Laimu un gādāja par Laimas lēmumu izpildi.
- bančakļi Lindraki, sieviešu svārki.
- šamplešinis Linu svārki (sieviešu).
- letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu (neatkarīgi no izdošanas vietas un valodas).
- Gardrivīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Gardrivieši" nosaukums latgaliski.
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
- cilvēks Ļaudis, nenoteikts vīriešu un sieviešu kopums.
- minisvārki Ļoti īsi sieviešu svārki.
- spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
- promdzīšana Maģiska darbība latviešu tautas ticējumos, lai atbrīvotos no kāda ļaunuma vai nelaimes.
- pelēkā maize maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem.
- nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi.
- manieši Mana ģimene, radinieki, savieši.
- zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni.
- Buclers Mārtiņš Buclers - fotogrāfs, fotorūpnieks, izdevējs (1866.-1944. g.), Latvijas fotomākslas pamatlicējs, 1903. g. atvēris pirmo fotopreču veikalu Latvijā, sarakstījis pirmo fotografēšanas pašmācības grāmatu latviešu valodā, nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību.
- MLKB Maskavas Latviešu kultūras biedrība.
- ludīts Masu nemieru dalībnieks Anglijā rūpniecības apvērsuma laikmetā, cīnījās pret mašīnu ieviešanu (18. gs. pēdējā trešdaļa - 19. gs. sākums, ar maksimumu 1811.-1816. g.).
- mehanizācija Mašīnu, mehānismu, ierīču ieviešana (piemēram, darba procesā).
- toka Maza, pieguloša cepurīte, nēsājama zem īstās cepures; arī sevišķa sieviešu cepure.
- gramatiskais centrs mazākā iespējamā teikuma struktūra (gramatiskais kodols), ko latviešu valodā var veidot vai nu divi virslocekļi - teikuma priekšmets un izteicējs -, vai arī viens virsloceklis - galvenais loceklis.
- pūšļkājis Mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām.
- bikini Mazs, divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas sastāv no krūštura un šaurām biksītēm, nosaukums ieviesās 1947. g. pēc atombumbas sprādziena Bikini atolā.
- ginekoloģija Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organisma anatomiskās un bioloģiskās īpatnības; mācība par sieviešu slimībām un to ārstēšanu.
- Egle Meitene lietuviešu mitoloģijā, kuru izprecināja svēto dzīvnieku zalkšu karalim.
- drindli Meiteņu un jaunu sieviešu apģērbs, kas sastāv no ņiebura, blūzes, svārkiem un priekšauta.
- meituskīs Meituskīs darbs - sieviešu darbs.
- uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm.
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos.
- mēles vertikālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta vertikālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala augsta mēles pacēluma, vidēja mēles pacēluma un zema mēles pacēluma patskaņos.
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- burnavs Mētelim līdzīgs sieviešu virsģērbs.
- Miķeļi Miķeļa diena (29. septembris); ziemas sākuma svētki latviešu mitoloģijā.
- Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju.
- susna Miltu (miežu, kviešu, zirņu u. tml.) maisījums, ko ēd atsevišķi vai kopā ar raudzētu pienu.
- MLĢ Minsteres Latviešu ģimnāzija.
- hetu-luviešu valodas mirušu ide valodu saimes valodu grupa; runātas 2.-1. gt. p. m. ē. Mazāzijā, pie tām pieder hetu valoda, luviešu, palajiešu, liķiešu u. c. valodas.
- jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
- jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
- viegle Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- Mani Mitoloģizēts irāņu reliģiskā reformatora un pravieša, maniheimisma dibinātāja tēls, viņa mācība par glābiņu pamatojas uz labā un ļaunā savstarpējo cīņu pasaulē.
- mokša Mokši - mordviešu tautas grupas pašnosaukums.
- mordvini Mordvieši.
- mordviņi Mordvieši.
- karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā.
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
- mokši Mordviešu tautas grupa (~1/3 daļa), dzīvo gk. Mokšas upes baseinā, pašnosaukums - mokša.
- erzji Mordviešu tautas lielākā grupa (~2/3), pašnosaukums - erzja.
- Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
- parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai.
- zeltnesis Muižnieka nosaukums veclatviešu rakstos.
- mābeins musulmaņu mājā telpa starp vīriešu dzīvokli (selamliku) un sieviešu dzīvokli (harēmu).
- harēms Musulmaņu mājas daļa, puse, kurā mīt sievietes; tur dzīvojošo sieviešu kopums.
- hidžaba Musulmaņu sieviešu plīvurs, lakats vai šalle, kas pasargā no svešinieku skatieniem.
- Lailatulišvalmirādžs Musulmaņu svētki, kuros piemin pravieša Muhameda Nakts ceļojumu.
- latvieši Nācija, Latvijas Republikas pamatiedzīvotāji; runā latviešu valodā, ticīgie - gk. luterieši, katoļi.
- kalendāra nemieri namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu.
- kocinis Nātni sieviešu svārki.
- krona Naudas vienība Igaunijā un Slovākijā pirms eiro ieviešanas.
- preilene Neaicināta kāzu viešņa.
- Batērstas latviešu kopiena nedaudzi latvieši pēc nometnes ir palika šajā pilsētā un izveidoja latviešu koloniju.
- neglige Negližē - viegli sieviešu rītasvārki.
- jandaliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
- jandāliņš Neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja "Tūdaliņ, tagadiņ".
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- donžuānisms Nekautrīga sieviešu pavešana, patērētāja psiholoģijas izpausme.
- stjuarta aube neliela sieviešu galvas sega ar apmali, kas sānos velvējas augšup spārnu veidā, bet virs pieres saiet smailē, ko valkāja 16. gs. beigās.
- klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
- rokassomiņa Neliela sieviešu soma (piemēram, naudas, dokumentu, tualetes piederumu ielikšanai).
- burste Neliela sieviešu veste.
- Toronto latviešu kopiena nelielā skaitā pastāvēja jau 20. gs. 20-30. gados, 50. gados bija \~5000 latviešu, 70.-80. gados - 10.-11. tk, bet 90. gados 14.-16. tk latviešu, darbojas sestdienas skola un papildskola, kā arī Toronto Latviešu ģimnāzija (no 1953. g.), 1963. g. atvērts Latviešu nams, 1979. g. - Kanādas latviešu kultūras centrs, kopienai pieder vairāki ārpilsētas īpašumi.
- mice Neliela, apaļa cepure (parasti adīta); precētu sieviešu cepure.
- pompadūrs Neliela, grezna maisiņa formas sieviešu rokassoma garā saitē; arī šāds rokdarbu maisiņš.
- smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
- Jehovas liecinieki neortodoksāla kristiešu jaunā reliģiskā kustība, kas sludina domu par Kristus nenovēršamo atgriešanos; kustības locekļi ir politiski neitrāli un nepiedalās karos, viņiem aizliegta asins pārliešana; jehovisti; jehovieši.
- invāzija Neregulāra, masveidīga kādas sugas dzīvnieku vai augu ieceļošana, ieviešanās kādā teritorijā.
- apofīts Nezāle, kas tīrumos vai dārzos ieviešas no apkārtējās dabas.
- Vorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukuma variants.
- Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski.
- kauka Nicināms katoļticīgo latviešu apzīmējums luterticīgiem latviešiem.
- vāžas Nicinošs lietuviešu baznīcas dziesmu apzīmējums.
- bružuruncis No bieza auduma izgatavota sieviešu jaka.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- apkaklis No bronzas vai sudraba stieņa liedināts kakla riņķis, visu latviešu cilšu iecienīta kakla rota, kas parādās m. ē. 1. gs. un izzūd 13.-14. gs.
- hemiballisms No gribas neatkarīgas kustības vienas puses locekļos, ritmiskākas nekā horejas gadījumā; atgādina sviešanas, mētāšanas kustības.
- kūce No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
- kūķas No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
- kūči No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
- kūķes No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
- kviešalus No kviešu graudiem gatavots alus.
- smilšu (arī sviesta) mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdena, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
- kamas No neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu.
- mazā putriņa no piena un kviešu miltiem gatavots ēdiens, ko lieto kā aizdaru; mērce.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
- plade No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
- baltmaize No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- kuskuss No smalkiem kviešu miltiem sagatavotas granulas.
- glidīns No stērķelēm atbrīvots kviešu miltu preparāts, satur 96% olbaltuma, 3% sāļu, 1% lecitīna.
- prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
- kvietaine Nopļauts kviešu lauks.
- kviesaite Nopļauts un novākts kviešu lauks.
- gin- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
- gine- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
- gineko- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
- gino- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
- pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
- dzimstības tabulas noteiktā kārtībā izkārtota statistisko rādītāju sistēma par dzimstības intensitātes izmaiņām atkarībā no sieviešu vecuma.
- darba perioda tabulas noteikta vecuma vīriešu un sieviešu ekonomisko aktivitāti raksturojošu statistisko rādītāju sistēma.
- reglamentācija Noteikumu izdošana un ieviešana.
- Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru.
- tritikonukleīnskābe Nukleīnskābe kviešu dīgļos ar ribozi kā cukura komponentu.
- ņieburis Ņieburs - sieviešu tautastērpa sastāvdaļa, cieši auguma virsdaļu apņemoša īsa jaciņa, ko velk virs tautiskā krekla, lai augums izskatītos slaids.
- daugavieši Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- daugavieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- olinīca Olnīca (sieviešu organisma dzimumdziedzeris, kur attīstās olšūnas).
- onkoginekoloģija onkoloģijas nozare, kas pēta sieviešu dzimumorgānu un krūts audzējus, to cēloņus, attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
- bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
- latviskot Padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku.
- sovetizācija Padomju Savienībai raksturīgo sabiedriskās dzīves iezīmju un darbības metožu izplatīšana, ieviešana.
- interimteātris Rīgā pagaidu latviešu teātris Rīgā 1908.-1917. g.
- šķiedaine Pagari, priekšpusē vaļēji sieviešu svārki.
- pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses.
- lauksaimniecības intensifikācija palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
- saviest Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti dzīvnieki, augi) saviešas.
- atgriezt vēstures ratu atpakaļ panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- griezt vēstures ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- pagriezt vēstures ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- atgriezt laika ratu atpakaļ Panākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ panākt, ka atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.
- diakritiskā zīme papildus zīme virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, kas piešķir burtam citu nozīmi (piemēram, latviešu s un š), norāda skaņas kvantitāti, intonāciju, toņus u. tml.; dažādās rakstu sistēmās vienu un to pašu zīmi var lietot ar atšķirīgu nozīmi.
- kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti; latvieša cenšanās izlikties par vācieti.
- sausās brokastis pārtikas koncentrāti, kas pilnīgi gatavi izmantošanai uzturā, piemēram, kukurūzas un kviešu pārslas, kukurūzas, rīsu un kviešu pūslīši.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to stieples, caurules formā un izkaltējot.
- nūdeles Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas, parasti kviešu miltu, mīklas, izveidojot to, piemēram, lentes, skaidu formā un izkaltējot.
- PBLA Pasaules brīvo latviešu apvienība.
- WFFH Pasaules Sieviešu veselības medicīnisko pētījumu fonds (angļu "World Foundation for Medical Studies in Female Health").
- Sidnejas latviešu kopiena pastāvēja jau 19. gs. beigās, 1930. gados bija daži simti latviešu, 1980. gados bija \~6000 cilvēku, darbojas pamatskola, Sidnejas Latviešu teātris, dažādas interešu kopas.
- Melburnas latviešu kopiena pastāvēja jau 1930. gados (~30 cilvēku), 1947. g. sāka ieceļot 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~5000 latviešu, 1970. gados - \~7000, 1990. gados - >3000, 1955. g. iegādāts Latviešu nams, kurā atrodas lielākā latviešu grāmatu krātuve ārpus Latvijas (~17000 sējumi).
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
- Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes.
- pasportizācija Pasu sistēmas ieviešana; apgādāšana ar pasēm.
- vokalizēšana Patskaņu ieviešana ebreju Bībeles tekstā ar punktu sistēmas palīdzību, ko veica masorēti.
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- metodika Pedagoģijas nozare, kas pētī kāda priekšmeta mācīšanas un skolēnu audzināšanas paņēmienus un metodes, kā arī sagatavo to ieviešanu praksē.
- šeraks Pelēka audekla sieviešu svārki.
- anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos.
- sarkano lukturu iela pērkamo sieviešu kvartāls; savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām bija izkārti sarkani lukturi.
- latvietība piederība pie latviešu tautas.
- dubultzirdziņš Piekariņš ar divām zirga galvas figūrām (lībiešu un senlatviešu sieviešu rotas lietas sastāvdaļa 13.- 15. gadsimtā).
- latviskošana Pielāgošana, padarot atbilstošu latviešu valodai, tās īpatnībām, struktūrai.
- tuntuļmozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
- tuntuļnozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
- piertekls Pierieteklis - sieviešu krekls, kuram apakšdaļa stiķēta no rupjākas drēbes.
- pierieteklis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- pierietnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- pierots Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- pierotnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa.
- kremeļi Piešuvums pie sieviešu brunču apakšmalas; volāni.
- Kalamazū Pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss.
- Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
- Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis.
- Cēsis Pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu.
- Salacgrīva pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Rīgas jūras līča krastā pie Salacas upes ietekas, Limbažu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 104 km no Rīgas un 45 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1921. g., tagadējā pilsēta sāk attīstīties kā miestiņš ap 1870. g. saistībā ar kuģniecības uzplaukumu Baltijas jūrā, 13.-17. gs. te bija bīskapa pils, Latviešu Indriķa hronikā minēta 1215. gadā.
- Eslingene Pilsēta Vācijā ("Esslingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 38800 iedzīvotāju (2013. g.), blakus Štutgartei; 1945.-1949. g. tur atradās lielākā (~6500 cilvēku) latviešu bēgļu nometne Vācijā.
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Jablovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta.
- kami Pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- Ainažu jūrskola pirmā jauna tipa latviešu jūrskola Latvijā, dibināta 1864. g. pēc K. Valdemāra iniciatīvas; pastāvēja līdz 2. pasaules karam, kad ēkas nodega; 1969. g. atjaunotājā jūrskolas ēkā atvērts Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs.
- Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā.
- Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Lielbritānijas latviešu kopienas pirmās kopienas radās 20. gs. sākumā, kad pēc 1905. g. revolūcijas Lielbritānijā ieceļoja latviešu politiskie emigranti, 20. gs. 30. gados Lielbritānijā bija \~500 latviešu, pēc 2. pasaules kara apmetās \~18000 latviešu, kas vēlāk daļēji izceļoja uz ASV, Austrāliju, Vāciju u. c. valstīm, \~1970.-1980. gados vēl bija \~9000 latviešu.
- Baltkrievijas latviešu kopiena pirmās latviešu apmetnes tagadējās Baltkrievijas teritorijā izveidojās jau 17. gadsimtā, lielāks skaits latviešu ieceļoja 19. gs. 2. pusē, kad latvieši iepirka zemes īpašumus Vitebskas un Mogiļovas guberņā un 20. gs. sākumā tur dzīvoja \~19000 latviešu, bet stipri cieta 1937.-1938. g. represiju laikā, daļa 2. pasaules kara laikā atgriezās Latvijā.
- Brazīlijas latviešu kopienas pirmie latvieši Brazīlijā ieceļoja 19. gs. beigās un līdz 20. gs. 40. gadiem tie bija gk. latviešu baptisti, līdz 1. pasaules karam \~3000 latviešu, pēc 2. pasaules kara ieceļoja \~1500 latviešu, kopumā Brazīlijā dzīvo \~5000 latviešu.
- Filadelfijas latviešu kopiena pirmie latvieši Filadelfijā apmetušies 1888. g., 1. pasaules kara laikā pilsētā un apkaimē dzīvoja līdz 4000 latviešu, taču 30. gados lielākā daļa jau bija amerikanizējušies, 1949. g. ieceļoja 1200-1500 latviešu bēgļu, 80. gadu beigās tur dzīvoja \~2500 latviešu.
- snātine Plāna (parasti pirkta) auduma sieviešu svārki vai cits apģērba gabals.
- snātane Plāna auduma sieviešu svārki.
- snāte Plāna auduma sieviešu svārki.
- snātene Plāna auduma sieviešu svārki.
- snātne Plāna auduma sieviešu svārki.
- ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
- plunciņi Plāni plāceņi no saberztiem kartupeļiem, kviešu miltiem un skāba piena.
- pluduris Plāni sieviešu svārki.
- mehanizācija Plaša mašīnu ieviešana un roku darba aizstāšana ar mašīnu, mehānismu, ierīču darbu (kādā tautas saimniecības nozarē).
- robotizācija Plaša robottehnikas ieviešana (piemēram, darba procesā, ražotnē).
- dolomāns Plata piegriezuma sieviešu kleita.
- šļuburjaka Plata sieviešu jaka.
- pluduris Plati sieviešu svārki.
- pluzuris Plati sieviešu svārki.
- kazveiks Polsterēts sieviešu mētelis ar nelielu stāvošu apkakli.
- vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
- internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
- hegīra Pravieša Muhameda bēgšana no Mekas uz Medīnu 622. g., kas tāpēc musulmaņu kalendārā tiek uzskatīts par pirmo gadu.
- Fātima Pravieša Muhameda meita (602.-632. g.), kuru sevišķi godāja šiīti.
- Hadidža Pravieša Muhameda pirmā sieva.
- Āiša Pravieša Muhameda trešā un mīļākā sieva, kas neveiksmīgi cīnījās pret ceturto kalifu Ali.
- zoroastrisms Pravieša Zaratustras (1. g. tūkstoša p. m. ē. 2. pusē) dibināta reliģija, kuras pamatā ir mācība par divu spēku - labā un ļaunā - cīņu un uguns pielūgšana (svētais kanons Avesta).
- prečnauda Preces, ko kādā teritorijā plaši lietoja maiņas tirdzniecībā pirms naudas ieviešanas.
- sievkārta Precētas sievietes stāvoklis; precētu sieviešu grupa.
- daugavieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" iedzīvotāji.
- Daugavīši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Daugavieši" nosaukuma variants.
- premonstrietes Premontriešu sieviešu ordenis.
- premontrietes Premontriešu sieviešu ordenis.
- bērzs lietuviešu mitoloģijā pretstatā latviešu tradīcijai ir saistīts ar htonisko pasauli (it īpaši ar Velnu un raganām).
- spuļģis Problemātiska senlatviešu mitoloģiska būtne, varētu pieņemt, ka labības gars.
- zemes informācijas pārvaldība process, kas saistīts ar prasību noteikšanu ar zemi saistītai informācijai, šīs informācijas kontroli, zemes informācijas sistēmu uzlabošanu un jaunu ieviešanu, informācijas un personas datu aizsardzības nodrošināšanu.
- jauninājums programmatūras modificēšana vai jaunu versiju ieviešana, lai uzlabotu tās funkcionēšanu.
- tautiskais romantisms progresīvā romantisma variants (latviešu literatūrā 19. gadsimta 70. un 80. gados), kura ideāli saistīti ar tautas antifeodālo cīņu.
- glutelīns Proteīns kviešu un kukurūzas graudos.
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- Atsevišķais Latvijas strēlnieku rezerves pulks PSRS karaspēka daļa 2. pasaules kara laikā, izveidota 1942. g. 18. februārī, 1944. g. 16. jūnijā pārveidota par 308. latviešu strēlnieku divīziju un iekļauta Latviešu strēlnieku korpusā.
- prūsene Puķains sieviešu galvas lakats.
- prūsine Puķains sieviešu galvas lakats.
- purī Puri - indiešu ēdiens: apaļi, plakani eļļā vai ghī (kausējot attīrīts sviests) vārīti plāceņi no kviešu miltiem.
- golfa zeķes pusgaras (vīriešu vai sieviešu) zeķes līdz ceļiem.
- vanagi Pusmilitāra latviešu jaunatnes biedrība nacionālās kultūras un valsts drošības sargāšanai 1922.-1934. g.
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtele Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena.
- pūtēlis Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena.
- lobio Putra, kas gatavota no pupām un atgādina latviešu zirņu grūdeni.
- ambilineāra radniecība radniecības atzīšana, skaitot izcelmi gan pa sieviešu, gan pa vīriešu līniju.
- pupurka Raibi sieviešu svārki.
- žardinjēre Raibs pušķis sieviešu cepurēm.
- vienpēdiņas Rakstzīme (' '), ko latviešu valodā lieto augu un dzīvnieku šķirņu nosaukumu un vārdu nozīmju paskaidrojumu grafiskai apzīmēšanai.
- rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
- kursenieku valoda reģionāls latviešu valodas paveids, ko runāja latviešu izceļotāju pēcteči Kuršu kāpās (tagadējā Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā).
- bons Reliģija Tibetā pirms budisma ieviešanās, tā bija dabas reliģija, un rituāli notika galvenā šamaņa vadībā, kurš nodibināja kontaktus starp zemi un debesīm; lai gan šīs reliģijas piekritēji asi vērsās pret budismu, daudzas tās prakses daļas tika iekļautas budisma sistēmā.
- mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā.
- kakarvieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kakarvieši" iedzīvotāji.
- kokorvieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kokorvieši" iedzīvotāji.
- Latvīšu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukuma variants.
- Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski.
- Latvīšu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Sloboda" nosaukums latgaliski.
- balbārdieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji.
- balbordieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvoto vietu "Latviešu Balborži" un "Krievu Balborži" iedzīvotāji.
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas.
- boginkas Rietumslāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas būtnes, kas zaga vai apmainīja bērnus.
- Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes.
- pārcēlāju amats Rīgas latviešu amata brālība, ko 17. gs. nodibināja Rīgas laivinieki, kas cēla pāri Daugavai cilvēkus, pajūgus un kravas; pastāvēja līdz 1853. g.
- amatnieku kase Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības krājaizdevu kase - vecākā latviešu kredītiestāde Rīgā, dibināta 1883. g., kuras uzdevums bija panākt, lai Rīgas latviešu amatnieki nebūtu finansiāli atkarīgi no vāciešiem.
- RLB Rīgas Latviešu biedrība.
- māmuļnieks Rīgas latviešu biedrības biedrs, sabiedrisks darbinieks (līdz Pirmajam pasaules karam).
- pātiņš Rīgas latviešu liģeru, sāls nesēju un kaņepāju kulstītāju artelis, kam pamatā bij savstarpējs līgums un dalībnieku pilnīga vienlīdzība; pirmie dibināti 17. gs. 60. gados, pastāvēja līdz 1766. g.
- Auseklis Rīta zvaigznes (Venēras) personifikācija senlatviešu mitoloģijā.
- Austra Rītausmas dieviete senlatviešu mitoloģijā.
- durka Rokassomiņa (sieviešu).
- Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai.
- Matūta Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādne, dieve, kuras svētku - Matrāliju - laikā sievietes nesa uz templi savu māsu bērnus un aizlūdza par tiem.
- matrālijas Romiešu mitoloģijā - sieviešu aizgādnei, dievei Matūtai veltīti svētki.
- Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem.
- kognāti Romiešu tiesībās - vīriešu vai sieviešu līnijas asinsradinieki, kas nav pakļauti attiecīgās ģimenes galvas varai.
- rucavietis Rucavas novada latviešu tautas vairākfigūru deja, ko izpilda četri vai astoņi pāri; šīs dejas mūzika.
- kvietrudzi Rudzi, kas sajaukti ar kviešiem.
- ruņģītis Rudzu ruņģis - senlatviešu svētības un bagātības vācējs, labības, īpaši rudzu pūķis.
- šāmbrālis Runā minēto sieviešu brālis; šo brālis.
- šāmmāte Runā minēto sieviešu māte; šo, viņu māte.
- šāmreize Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize; šāmreiza.
- šāmreiza Runā minēto sieviešu reize (ko darīt); šo, viņu reize.
- šāmtēvs Runā minēto sieviešu tēvs; šo, viņu tēvs.
- lunģis Ruņģis - mantnesis pūķis, mājas gars latviešu folklorā.
- pieduri Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai.
- pieroti Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai.
- Apvienotā darbaļaužu fronte sabiedriski politiska organizācija PSRS 1988.-1991. g., kas vērsās pret saimniekošanas formu daudzveidības ieviešanu PSRS un politisko uzskatu plurālismu, idealizēja staļinismu.
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim.
- paraugsaimniecība Saimniecība, kur pārbauda, ievieš zinātnes atziņas, pirmrindas pieredzi un ar tām iepazīstina citus lauksaimniecības darbiniekus; arī priekšzīmīga saimniecība.
- sonetīns Saīsinātais sonets - latviešu dzejai specifiska stingrā strofiskā forma, ko izveidojis Rainis; Raiņa strofa.
- mašinizēt Saistīts ar mašīnu izmantošanu, ieviešanu.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (1) darbību, tai raksturīgs.
- pravietisks Saistīts ar pravieša (2) darbību, tai raksturīgs.
- stahanovisks Saistīts ar stahanoviešu kustību, tai raksturīgs.
- liesaišķis Saite, ar kuru nostiprina sieviešu garās zeķes; lielsaišķis.
- Ņujorkas latviešu kopiena sāka veidoties 19. gs. beigās, Latviešu biedrība dibināta 1893. g., pēc 1905. g. palielinājās kreisi noskaņoto latviešu emigrantu īpatsvars, 1930. gados bija 5000-7000 latviešu, 1946.-1952. g. ieceļoja >17000 latviešu, 1960. g. dzīvoja 16,7 tk latviešu, pēc tam skaits samazinājās.
- Klīvlendas latviešu kopiena sāka veidoties 19. un 20. gs mijā, 1930. gados bija \~1000 latviešu, 1949.-1950. g. ieceļoja \~2000 latviešu, 1980. gados Klīvlendā bija \~2000 latviešu.
- Kalamazū latviešu kopiena sāka veidoties 1949. g., kad tur no Eiropas ieradās \~2000 latviešu bēgļu, no kuriem aptuveni puse palika uz pastāvīgu dzīvi pilsētā vai apkārtnē, 1990. gados bija \~600 latviešu, 1981.-1996. g. Kalamazū pastāvēja Latviešu studiju centrs ar arhīvu (deponēts Latvijas valsts arhīvā) un bibliotēku, kas bija lielākā letonikas krātuve ārpus Latvijas.
- Jaunzēlandes latviešu kopiena sāka veidoties pēc 1905. g., 1949.-1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1960. gados kopienā bija \~800 cilvēku, 2004. g. \~200 latviešu.
- Deitonas latviešu kopiena sāka veodoties 1950. g., kad tur apmetās \~150 latviešu bēgļu, 20. gs. 70. gados Deitonā dzīvoja 25 latviešu ģimenes, ir latviešu evanģēliski luteriskā draudze, bibliotēka, darbojas vairākas interešu kopas.
- latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.
- vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus.
- Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- ogu maize salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
- dzeltenmaize Salda smalko kviešu miltu maize, kas cepta ar safrāna un olu piedevām, parasti arī ar rozīnēm.
- buberts Saldais ēdiens, ko gatavo no piena, mannas vai kviešu miltiem, cukura un sakultām olām.
- jumpraviešnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Jumpravaiši" (arī "Jumpravieši") iedzīvotāji.
- turktatāru Vidusāzijas dialekti sartu, uzbeku, taškentiešu, buhariešu un hiviešu valodas, Ilijas ielejas taranču valoda, Austrumturkestānas un Hamijas oāzes valodas.
- Eslingenes latviešu kopiena sastāv no dažiem simtiem latviešu, kas gk. palika Eslingenē pēc nometņu laikiem.
- vieši Saules vieši - parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus"), arī vasaras saulgrieze ("Helianthus annuus").
- šifonjēra Savāda lāde sieviešu veļas un apģērbu uzglabāšanai.
- kordeljēra Savāds sieviešu kaklauts.
- saviešu Saviešu zāle - apdziras ("Lycopodium selago").
- saviešu Saviešu zāle - lielā strutene ("Chelidonium majus").
- dzīvnieku introdukcija savvaļas dzīvnieku sugu ieviešana teritorijā, kurā tie agrāk nav dzīvojuši. Latvijā atļauta tikai pēc zinātnisko iestāžu rekomendācijas saņemšanas un saskaņošanas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
- dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam.
- sistēmas izstrādes cikls secīgu informācijas sistēmas izstrādes posmu kopums, kurā ietverta: 1) sistēmas analīze un plānošana; 2) lietotāja piekrišana projektam; 3) programmēšana; 4) ieviešana; 5) izstrādājuma akceptēšana.
- talams Senā Grieķijā laulāto guļamistaba, arī sieviešu telpa.
- bičkus Sena latviešu dejas melodija.
- bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū").
- pūra vešana sena latviešu tradīcija, ar kuru līgavas jeb jaunās sievas īpašuma daļa (pūrs) simboliski un praktiski tika nogādāta vīra saimniecībā.
- Metsepole Sena lībiešu zeme Vidzemes jūrmalā, kas ziemeļos robežojās ar igauņu zemi (aiz Salacas), austrumos - ar Tālavu un Idumeju, dienvidos - ar Gauju, rietumos - ar Rīgas līci; minēta Latviešu Indriķa hronikā.
- pepls Senajā Grieķijā un Senajā Romā - krokots sieviešu virstērps no vieglas drānas, bez piedurknēm, to valkāja virs tunikas.
- piemitnis Senāk Kurzemē iebūvieša nosaukums.
- salope Senējs sieviešu virsvalks, plats apmetnis.
- Sokrats Sengrieķu filozofs (469.-399. g. p. m. ē.), skolotājs un Platona audzinātājs, mācīja jautājumu un atbilžu metodi, kuras uzdevums bija gūt konsekventu un racionālu atbildi un līdz ar to nonākt pie universālas patiesības; notiesāts uz nāvi par jaunatnes samaitāšanu un svešu dievu ieviešanu.
- megars Sengrieķu mājas galvenā daļa, kas parasti noderēja kā virtuve, ēdamistaba un guļamistaba vīriešiem, plašākā nozīmē pie tā varēja pieskaitīt arī sieviešu istabu un tempļa svētāko daļu.
- ginekejs Sengrieķu mājas sieviešu puse.
- amacone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- peploss Sengrieķu sieviešu virsapģērbs, ko sasprādzēja virs viena pleca, rokas tas atstāja svabadas.
- hitons Sengrieķu vīriešu un sieviešu kreklveida apģērbs no vilnas vai linu auduma.
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
- vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; meteņi.
- Mahī Senindiešu mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība, zemes personifikācija.
- senlatvji senlatvieši.
- senlatviete Senlatvieši.
- miekšis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- miekšķis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtelis Senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- bašķis Senlatviešu govju dievs.
- plāneniece Senlatviešu kāzās viena no panāksnieku dziedātājām, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
- plānenieks Senlatviešu kāzās viens no panāksnieku dziedātājiem, kas izdarīja apdziedāšanu atrodoties plānā.
- sobari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai; sabari.
- sabari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai.
- Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā.
- Tikla Senlatviešu tikumības dieviete.
- diakonisa Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks (2).
- veļu kults seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
- matronālijas seno romiešu sieviešu svētki 1. martā.
- burnuss Senos laikos – sieviešu virsdrēbju veids.
- Autrimps Senprūšu (vai sūdaviešu) jūras, upju un avotu dievs, kuram piederēja visu jūras dzīļu bagātības, pieminēts 1530. g.
- Potrimps Senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu. 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā. Sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku. Beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu.
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
- birzums Sens latviešu mērs tīrumu platības un nelielu attālumu mērīšanai, attālums 1 birzums bija 60 soļu, platības birzums bija 60 x 60 soļu liela zemes platība (0,13-0,17 ha).
- gudenieki Sens latviešu nosaukums gotiem, vēlāk Gotlandes zviedriem un vikingiem vispār; gudi (1).
- gudi Sens latviešu nosaukums gotiem, vēlāk Gotlandes zviedriem un vikingiem vispār.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu (retāk 2 vai 3 stīgām); bija izplatīts līdz 19. gs. b.
- ganu rags (arī taure) sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- letgalieši Sens latviešu un latgaļu apzīmējums.
- ožragis Sens lietuviešu pūšamais instruments; āžrags.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- mērotāji Sens Rīgas latviešu amats, sāls nesēju un viņu priekšteču krāvēju amata turpinājums, kas plauka līdz 1870. g., kad rāte atļāva lietot firmām savus svarus, pastāvēja kā svērāju amats līdz pat 1940. g.
- hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules.
- ginarhija Sieviešu (grieķu "gynē") kundzība.
- medzosoprāns Sieviešu (zēnu) balss, kas pēc diapazona atrodas starp soprānu un altu.
- biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
- striķubikses Sieviešu apakšbikses, kas sastāv ne vairāk kā no striķīša.
- dessous Sieviešu apakšdrēbes.
- apakšlindraks Sieviešu apakšsvārki.
- apakšiņas Sieviešu apakšveļa.
- ičkara Sieviešu apdzīvotā daļa musulmaņu mājā.
- karako Sieviešu apģērbā 18. gs., viduklī pieguloša, priekšā aizpogājama jaka, ko lietoja kā mājas un jātnieku apģērbu.
- korsāža Sieviešu apģērba augšējā daļa līdz jostas vietai.
- knapaugšiņa sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš (parasti bez piedurknēm); topiņš.
- topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm).
- brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki.
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
- augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops.
- tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā.
- šarpe Sieviešu apģērba piederums - drēbes lenta uz pleciem vai ap vidukli.
- palantīns Sieviešu apģērba piederums - plata, parasti kažokādas vai samta, šalle.
- jeunesse Sieviešu apģērbā plata saite, kas, apsieta ap zodu un ausīm, sarga no aukstuma.
- mezzo soprano sieviešu balss, kas diapazona ziņā atrodas starp soprānu un kontraltu.
- spencele Sieviešu blūze (ar vai bez rokām); spenseris.
- līpstene Sieviešu blūze bez piedurknēm, ar dziļu kakla izgriezumu.
- spendzele Sieviešu blūze bez rokām.
- špencelis Sieviešu blūze vai jaciņa; īsa vīriešu žakete (jaka, kamzolis).
- šemizete Sieviešu blūzēs ieliekama priekšiņa, mazs krekliņš.
- kapata Sieviešu brunči, sašūti kopā ar jaku.
- lesinis Sieviešu brunči.
- ķika Sieviešu cepure, aube.
- egrete Sieviešu cepurei stāvus piesprausta spalva vai kāds cits tamlīdzīgs rotājums.
- štagere Sieviešu cepures veids.
- štokmice Sieviešu cepures veids.
- kurjatņiks Sieviešu cietums.
- garie cimdi sieviešu cimdi līdz elkonim vai augstāk.
- sieviešu kustība sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
- filogins Sieviešu draugs.
- jārniece Sieviešu dzimtas persona, kurai patīk klaiņot apkārt.
- māma Sieviešu dzimtas putns.
- zvirbulene Sieviešu dzimtas zvirbulis.
- maestrīna Sieviešu dzimte vārdam "maestro".
- femininum sieviešu dzimte.
- guļšņavniece Sieviešu dzimtes guļava.
- f Sieviešu dzimtes lietvārds (latīņu "femininum").
- dūkņa Sieviešu dzimtes meža gars.
- meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
- meita Sieviešu dzimuma bērns (attiecībā pret vecākiem).
- Milzene Sieviešu dzimuma pārdabiska būtne, kas mīt mežā vai kādā citā nomaļā vietā; darbībā tuva velna mātei vai raganai.
- peķis Sieviešu dzimumorgāni, kaunums, īpaši klitors.
- pneimoginogramma Sieviešu dzimumorgānu rentgenogrāfija pēc gaisa ievadīšanas dzemdē.
- sievišķīgais dzimums sieviešu dzimums.
- ginaikejs Sieviešu dzīvojamā telpa.
- dāmu salons sieviešu frizētava vai sieviešu nodaļa frizētavā.
- zēngalviņa Sieviešu frizūra, kurai raksturīgi īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- līkainis Sieviešu galvas lakats.
- skora Sieviešu galvas vai ap pleciem apliekams lakats.
- blūmeri Sieviešu garās bikses 19. gs.; kuplas bikses līdz potītēm, virs kurām valkāja svārkus.
- tribādija Sieviešu homoseksuālisms.
- sufražisms Sieviešu idejiskā kustība, kura radās Anglijā 19. gadsimta 2. pusē un kuras mērķis ir panākt vēlēšanu tiesību vienlīdzību ar vīriešiem.
- plecis Sieviešu jaka bez piedurknēm.
- bruslis Sieviešu jaka bez rokām.
- lamži Sieviešu kamzolis.
- feminīns Sieviešu kārta; sieviešu kārtas vārds.
- dieviete Sieviešu kārtas dievība (vairāku dievu kultā).
- Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā.
- melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2.
- Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot.
- Zilā jaunava sieviešu kārtas pārdabiska būtne, varmācīgā nāvē miruša cilvēka gars.
- ūdens meita sieviešu kārtas ūdens gars, kas atgādina nāru, dažkārt tiek akcentēts zivs, dažkārt skaistas meitas veidols.
- nira Sieviešu kārtas ūdens gars.
- Zemes sievas sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, dažkārt, ja minēti vienskaitļa formā, tuvi Zemes mātei.
- pupi Sieviešu kārtas zīdītāju dzīvnieku orgāni ar piena dziedzeriem mazuļu zīdīšanai.
- plēģis Sieviešu katūna jaka.
- poča Sieviešu kaunums.
- sukne Sieviešu kleita.
- vestes brunči sieviešu kleitas veids.
- kurjatņiks Sieviešu kompānija.
- jezuītes Sieviešu kongregācija, ko 1609. g. pēc jezuītu ordeņa noteikumiem dibināja meiteņu un jaunavu audzināšanai.
- magdalēnītas Sieviešu kongregācijas prostitūcijas apkarošanai.
- sievu koris sieviešu koris.
- koscjums Sieviešu kostīms.
- pastaini sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
- pīrītnis sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
- pīrūti sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla.
- pastaiņi sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka audekla.
- pietriekums Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka materiāla.
- pierote Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes.
- piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2).
- piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
- piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
- piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
- pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma.
- pierētnis Sieviešu krekla apakšējā daļa.
- puškreklis Sieviešu krekla augšdaļa no linu auduma.
- virsgabalis Sieviešu krekla augšdaļa.
- virsgabals Sieviešu krekla augšdaļa.
- puskreklis Sieviešu krekla augšējā daļa no linu auduma.
- lāstauka Sieviešu krekla uzplecis.
- stāns Sieviešu krekls (bez rokām).
- pusainis sieviešu krekls, kura augšdaļa izgatavota no audekla, bet apakšdaļa - no pakulu auduma
- puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā.
- apakškleita Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma; kombinē.
- kombinē Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
- lodočka Sieviešu kurpe ar ovālu izgriezumu priekšpusē, bez aizdares; laiviņa.
- laiveņa Sieviešu kurpe ar ovālu izgriezumu priekšpusē, bez aizdares.
- baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu uz ļoti zemiem papēžiem.
- nagliņkurpes Sieviešu kurpes uz aigstiem un ļoti smailiem papēžiem.
- ķeda Sieviešu ķilda.
- dādu Sieviešu ķildas.
- lāmene Sieviešu lakata veids.
- kuntine Sieviešu lakats.
- nātene Sieviešu linu sega vai svārki.
- džalomba sieviešu linu svārki.
- direktrise Sieviešu mācību iestādes vadītāja Krievijā līdz 1917. g.; direktore.
- topsiteils sieviešu matu sakārtojums _topsy tail_.
- kuldoskopija Sieviešu mazā iegurņa orgānu apskate ar kuldoskopu, kas ievadīts iegurņa dobumā caur maksts mugurējo velvi.
- mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
- matronejs Sieviešu nodalījums pirmskristīgo bazilikās.
- servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm.
- hospitālietes Sieviešu ordeņu biedrības pēc hospitāliešu parauga.
- bāzlis Sieviešu pavedējs.
- maskulinizācija Sieviešu pielīdzināšanās vīriešiem (piemēram, uzvedībā).
- tamža Sieviešu pusmētelis ar krokainiem pleciem senlaikos.
- māsa Sieviešu reliģiskā ordeņa locekle; mūķene.
- ridikuls Sieviešu rokas somiņa; ridikils.
- reģiks Sieviešu rokassomiņa.
- ķēpene Sieviešu sagša, sega, ko ņem uz pleciem.
- santene Sieviešu samta cepure; santenīca.
- pusbrunči Sieviešu svārki (līdz viduklim).
- vidusbrunči Sieviešu svārki (līdz viduklim).
- lindraki Sieviešu svārki (parasti gari, paplati).
- simarre Sieviešu svārki ar garu asti.
- lenču brunči sieviešu svārki ar lencēm.
- oderēti brunči sieviešu svārki ar oderi.
- riņķenieki sieviešu svārki ar riņķveida horizontālām svītrām.
- šķeltene sieviešu svārki ar šķēlumu aizmugurē.
- stāvkocis Sieviešu svārki ar vertikālām raksta joslām.
- stabenieki Sieviešu svārki ar vertikālām svītrām jeb "stabiem".
- snōtine sieviešu svārki no liniem.
- rumbucis sieviešu svārki no ļoti rupjas vadmalas.
- porģeles Sieviešu svārki un apakšsvārki.
- brunkas Sieviešu svārki, brunči, lindraki.
- kapats Sieviešu svārki, kas šūti vienā gabalā ar jaku.
- virsbrunči Sieviešu svārki, ko valkā virs apakšsvārkiem; sieviešu svārki.
- praki Sieviešu svārki, lindraki.
- šelderiņi sieviešu svārki.
- bruncēni Sieviešu svārki.
- bruņči Sieviešu svārki.
- čabraki Sieviešu svārki.
- ķedele Sieviešu svārki.
- ķedelis Sieviešu svārki.
- puskleite Sieviešu svārki.
- truncīši Sieviešu svārki.
- ujagi Sieviešu svārki.
- atstote Sieviešu svārku (brunču) lejas malas atloks.
- bruņčapuža Sieviešu svārku apakšējā daļa.
- pastote Sieviešu svārku apakšējā mala; apmale.
- atšuva Sieviešu svārku apakšējās malas atloks.
- apskrote Sieviešu svārku augšējā mala.
- līdz puskājai sieviešu svārku garums.
- paslēptā ķeša sieviešu svārku iekšējā kabata.
- apdroksts Sieviešu svārku jostasvieta (vai josta).
- krunkas Sieviešu svārku krokas.
- bruņčpakaļa Sieviešu svārku mugurējā daļa.
- apdriksējušās lindroku stērbeles sieviešu svārku noskrandusī mala.
- apdroksts Sieviešu svārku noskrandusī mala.
- bruņčaste Sieviešu svārku pagarinājums mugurpusē; svārku mugurdaļa.
- korsāža Sieviešu svārku pieguļošā daļa.
- bruņčpriekša Sieviešu svārku priekšējā daļa.
- brunčupriekša Sieviešu svārku priekšējā daļa.
- šķira sieviešu svārku šķēlums.
- ķīlīte Sieviešu svārku šķēlums.
- kūle Sieviešu svārku šķēlums.
- pāraiņi Sieviešu svārku veids (ar divu krāsu svītrām).
- plisēti brunči sieviešu svārku veids (ar sīkām ielocēm).
- kloša brunči sieviešu svārku veids.
- mautuve Sieviešu svārku veids.
- titelis Sieviešu svārku veids.
- svārkapuža Sieviešu svārku, brunču apakšējā daļa; vieta zem svārkiem, brunčiem.
- nāmats Sieviešu tautastērpa piederums, iegarens, četrstūrains linauts, ko Rucavas novadā sievietes tin ap galvu.
- kostīms Sieviešu tērps, kas sastāv no žaketes ar oderi vai bez tās un svārkiem; arī kostīmkleita.
- kleita Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem.
- modiste Sieviešu tērpu vai veļas šuvēja; arī cepurniece.
- spanogīnija Sieviešu trūkums; sieviešu dzimstības samazināšanās.
- goržete sieviešu tualetes piederums, šaura kažokādas strēmele, ko valkā kā cieši piegulošu apkakli.
- dāmu istaba sieviešu tualetes telpa.
- mediums Sieviešu un bērnu balsu vidējais reģistrs.
- zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm.
- COPEC Sieviešu un vīriešu līdztiesības attīstības apvienotā komiteja (fr. "comite paritaire de l'egalite des chances").
- dzimumlīdztiesība Sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzība.
- botes Sieviešu vai bērnu ziemas apavi, ko parasti valkā virs kurpēm un kas aptver pēdu arī no virspuses.
- ginekokrātija Sieviešu vara, vājā dzimuma vara; vājo vara.
- sabo sieviešu vasaras sandales bez kapes.
- apakšsvārki Sieviešu veļas gabals - svārki, ko valkā zem tērpa.
- taļļiņa Sieviešu veļas gabals krūtīm; krūšturis.
- krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm.
- virslindraki Sieviešu virsējie svārki.
- virsjaks Sieviešu virsjaka.
- pārmači sieviešu virssvārki.
- pārmati sieviešu virssvārki.
- rotonda Sieviešu virstērps - garš apmetnis bez piedurknēm.
- strumpe Sieviešu zeķe bez pēdas.
- uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti no kažokādas) roku iebāšanai, lai pasargātu tās no aukstuma.
- uzkājis Sieviešu ziemas apģērba piederums (parasti rakstains adījums) ko uzmauca stilbos pār auklu vietu.
- S Sieviešu- (tualete).
- mātieņu Sieviešu.
- mātiešu Sieviešu.
- kompanjons Sieviete, kas tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
- aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice).
- bumbierenes Siltās sieviešu apakšbikses (parasti ar gumiju staras galā).
- mičošana Simbolisks rituāls latviešu kāzu tradīcijās, līgavas un līgavaiņa uzņemšana sievas un vīra kārtā.
- dietilstilbestrols Sintētisks preparāts, kam piemīt sieviešu dzimumhormona īpašības; lieto olnīcu disfunkcijas gadījumos.
- kardiofibroze Sirds muskulatūras sacietēšana, saistaudiem saviešoties bojā gājušo muskuļšķiedru vietā.
- unilineāra izcelsme sistēma, kur radniecību atzīst tikai pa sieviešu vai tikai pa vīriešu līniju.
- laika mērīšanas sistēmas sistēmas, kuru pamatā ir periodiski dabas procesi; lielu laika intervālu mērīšanai izmanto Zemes kustību ap Sauli (gads), Mēness kustību ap Zemi (mēnesis), Zemes rotāciju (diennakts); atomsekundes definēšanai un atomlaika skalas ieviešanai izmanto atomos notiekošos procesus.
- programminženierija Sistematizēta pieeja zinātnisko un tehnoloģisko zināšanu, metožu un pieredzes izmantošanai funkcionāli efektīvas programmatūras izstrādāšanas, testēšanas un ieviešanas procesā.
- četri Skaitlis, kas latviešu tradīcijā simbolizē laika cikla, telpas pabeigtību, noslēgumu.
- voluspa Skandināviešu dzeja par pasaules radīšanu un izpostīšanu, Edas vecākā daļa.
- zilbiska skaņa Skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu; latviešu valodā zilbiskas skaņas ir patskaņi, divskaņi, skaneņi.
- Mokoša Slāvu mitoloģijā - auglības, pārticības un valgmes dieviete, ko austrumslāvu tautas pielūdza auglības kultā, viņa bija arī sieviešu darba un jaunavu sargātāja.
- sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni.
- vīlas Slāvu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, daiļas jaunavas ar gariem, vaļā palaistiem matiem, kas bija mirušas nekristītas.
- laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē.
- kontrabanda Slepena (kā) ieviešana (piemēram, mākslas darbā); tas, kas ir slepeni ieviests.
- androcentrisms Sliecība skaidrot lietas un parādības no vīriešu skatpunkta, neievērojot sieviešu skatījumu uz tām.
- kviesēni Slikti izauguši (mazi) kvieši.
- sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
- ginefobija Slimīgas bailes no sieviešu sabiedrības, sieviešu nīšana.
- ginekofobija Slimīgas bailes no sieviešu sabiedrības, sieviešu nīšana.
- ķēžaiņi Smagi, divu dziju biezuma sieviešu lindraki.
- smalkie milti smalki malti kviešu milti; baltie milti.
- baltie milti smalki malti kviešu milti; smalkie milti.
- žakonets Smalks kokvilnas audekls sieviešu uzvalkiem.
- mesalīns Smalks zīda audums sieviešu tērpiem.
- unsvatiņš Smalks, audekla, īss sieviešu krekls.
- Jumala Somugru mitoloģijā - dievība, pārdabiska būtne un debesu gars; pēc kristietības ieviešanas ar šo vārdu sāka apzīmēt kristiešu Dievu.
- Ajata Somugru mitoloģijā - sieviešu kārtas ļauns gars.
- mordvieši Somugru tauta (divas grupas - erzji un mokši), dzīvo pie Volgas vidusdaļas (Krievijā), runā mordviešu valodā.
- puante Speciāli apavi, kam ir ciets purngals un ko izmanto sieviešu klasiskajās dejās.
- surdotulks Speciālists, kurš prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā.
- amazone Speciāls garš sieviešu tērps jāšanai.
- sporulācija Sporu veidošanās; sporu izsviešana no sporangija, ko novēro dažos augos.
- SDSF Starptautiskā demokrātiskā sieviešu federācija.
- Zonta International starptautiska nevalstiska sieviešu organizācija, kurā var iestāties jebkura sieviete, ir tikai viens obligāts nosacījums - viņa nedrīkst būt vīra bagātības piedeva, bet pašai sevi jānodrošina.
- jehovisti starptautiska reliģiska organizācija, kas dibināta ASV 19. gs.; atzīst tikai vienu dievu - Jahvi; Jehovas liecinieki; jehovieši.
- 8. marts Starptautiskā sieviešu diena.
- atraitnības koeficients statistiskais rādītājs, kurš atspoguļo atraitnības izplatību vīriešu un sieviešu kopumos.
- stāvkocis Stingra auduma taisni sieviešu svārki.
- plerēze strausa spalvu rotājums uz sieviešu cepures.
- Selonija studentu korporācija, dibināta 1880. g. Rīgā, apvienojoties Rīgas latviešu studentu organizācijai "Draugu pulciņš" un 19 latviešu studentiem no vācu korporācijām, bija pirmā Latvijā nodibinātā latviešu studentu korporācija, krāsas: zaļš, balts, sarkans.
- glaciālrelikts Suga, kuras ieviešanās sākumi apgabalos, kas bijuši zem šļūdoņa vai atradušies tuvumā, datējami pēdējā ledus laikmetā.
- sunnīts Sunnisma piekritējs; musulmaņu grupa, kas atzina par valdniekiem arī tos kalifus, kuri nebija pravieša Muhameda pēcteči.
- Augustīns Sv. Augustīns - kristiešu teologs un filozofs (Augustine of Hippo; 354.-430. g.) Hiponas (Ziemeļāfrikā) bīskaps, viens no Baznīcas tēviem, radīja jēdzienu par Dieva valstību un šīs pasaules valstību, uzsvēra Dieva absolūtās žēlastības nozīmi vīriešu un sieviešu glābšanā un cilvēku grēcīgumu; viņš arī pirmais esot sācis lasīt klusējot, neizrunājot lsīto tekstu.
- Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
- pneimatiskais ierocis šaujamierocis, kurā lodes, bultas vai citu lādiņu izsviešanai izmanto saspiesta gaisa vai balonos pildītas ogļskābās gāzes izplešanās spēku.
- apkaklīte Šaura, neliela apkakle, kas piešūta, piepogāta pie (vīriešu krekla vai sieviešu tērpa) kakla izgriezuma.
- ciete Šī viela balta pulvera veidā (parasti iegūst no kartupeļiem, rīsiem, kukurūzas, kviešiem).
- šiīts Šiisma piekritējs; musulmanis, kas par kalifiem atzīst tikai pravieša noteiktos cilvēkus.
- sļoka Šķēlums sieviešu svārkos.
- šķerstele Šķēlums sieviešu svārku apakšmalā, arī vīriešu svārku aizmugurē.
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-".
- birģeris Šrilankas birģeri - etniska grupa Šrilankā, eiropiešu ieceļotāju (portugāļu, holandiešu) un vietējo sieviešu (singāliešu, tamiliešu) pēcnācēji, runā angļu valodā (daļa - holandieš), lielākā daļa prot arī singāļu valodu.
- spaļu vācieši tā agrāk sauca latviešus, kas labprātīgi gribēja pārvācoties.
- Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu.
- seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci.
- pionieru sugas tādas augu sugas, kas kādā atklātā vietā ieviešas pirmās un rada pirmo augu sabiedrību.
- faringāls Tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h".
- palatalizēts Tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto.
- topless Tāds (sieviešu peldkostīms), kam nav augšdaļas; kailām krūtīm (par sievietēm).
- rietīgs tāds, kas ātri izplatās, ieviešas (par augiem).
- selīgs Tāds, kas ātri vairojas, ieviešas, aug.
- sudzīgs tāds, kas ātri vairojas, ieviešas; vaislīgs.
- rupjkviešu Tāds, kas ir gatavots no rupja maluma kviešu miltiem.
- kviesinis Tāds, kas ir iegūts un gatavots no kviešiem.
- latvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts latviešu valodā; raksturīgs latviešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs latviešiem.
- lietuvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lietuviešu valodā; raksturīgs lietuviešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs lietuviešiem.
- hologīnisks Tāds, kas pārmantots tikai no sieviešu dzimuma; pārraidīts ar gēniem X hromosomās.
- pirmskristiānisma Tāds, kas pastāv, noris pirms kristietības rašanās, attīstības, arī ieviešanas.
- pirmskristietības Tāds, kas pastāv, noris pirms kristietības rašanās, attīstības, arī ieviešanas.
- brunčveidīgs Tāds, kas pēc izskata atgādina sieviešu svārkus.
- teligēns Tāds, kas rada tikai sieviešu dzimuma pēcnācējus.
- inovatīvs Tāds, kas saistīts ar inovācijām, to ieviešanu.
- kviesinis Tāds, kur aug kvieši.
- aizsācējs Tas, kas ievieš ko jaunu, liek pamatus kam (mākslā, zinātnē, tehnikā).
- madurieši Tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti).
- lietuvieši Tauta, Lietuvas pamatiedzīvotāji, runā lietuviešu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- melnkalnieši Tauta, Melnkalnes pamatiedzīvotāji, runā serbhorvātu valodas štokaviešu dialektā, ticīgie - pareizticīgie.
- moldāvi Tauta, Moldovas pamatiedzīvotāji, moldovieši; runā rumāņu valodā, ticīgie - pareizticīgie.
- tuvieši Tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji; runā tuviešu valodā, ticīgie - budisti (lamaisti).
- krimčaki Tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši).
- teatietes Teatiešu ordeņa sieviešu nozare.
- Pentejs Tēbu valdnieks, kas pretojās Dionīsa kulta ieviešanai, par ko viņa paša māte un citas bakhantes to saplosīja gabalos.
- tehnizācija Tehnikas plaša ieviešana (tautas saimniecībā, kultūrā, sadzīvē, darba procesā u. tml.).
- Khadžuraho Tempļu komplekss Indijā, Madhjapradešas štatā, kulta erotikas arhitektūras piemineklis, celts ap 1000 gadu, saglabājušies 20 (no 80) paraboliski tempļi, kuru sienas rotā skulpturālas joslas ar vīriešu un sieviešu attēliem visdažādākajās dzimumakta pozās un kombinācijās.
- Pīpkalonija Tērbatas universitātē studējošo latviešu literāri zinātniska biedrība 1888.-1904. g.; nosaukums pēc viena no dibinātājiem - J. Pīpkalēja - uzvārda.
- bulgurs Termiski apstrādāti šķelti kviešu graudi.
- La Tibetiešu mitoloģijā - cilvēka dzīvības spēks, kurš mēneša sākumā un beigās atrodas vīriešu kreisajā papēdī un sieviešu labajā papēdī.
- Eiropas Savienības direktīvas tiesiskie līdzekļi, kas paredzēti, lai saskaņotu un koordinētu ES dalībvalstu likumus un citus normatīvos aktus; direktīvu mērķi ir saistoši, bet ES dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties tiesiskos paņēmienus un līdzekļus direktīvu ieviešanai savā valstī.
- apriņķa prokurors tiesu administrācijas un policijas amatpersona 19. gadsimtā, kas nodeva tiesai apsūdzētos likuma pārkāpējus, piedalījās tiesas sēdēs, baznīcu un skolu lietu izspriešanā, kā arī policijas darbā; amats pastāvēja līdz 1864. g. tiesu nolikuma ieviešanai Baltijā.
- pārpoļošana Topošās latviešu buržuāzijas asimilācijas izpausme Latgalē 19.-20. gs., ko īstenoja katoļu baznīca (līdz 20. gs. 30. gadiem tā Latgali uzskatīja par Polijas malieni).
- augsta mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas augstākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- vidēja mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas vidējā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- zema mēles pacēluma patskanis tradicionālajā latviešu fonētikā lietots patskaņa apzīmējums, kas norāda uz mēles virsmas augstākā punkta atrašanos mutes dobumā vertikālās dimensijas zemākajā stāvoklī patskaņa izrunas laikā.
- priekšējās rindas patskanis tradicionālajā latviešu valodas fonētikā - patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām.
- učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu.
- trejdeksnis trideksnis (1) - latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
- trijmuduru Trijmuduru svārki - sieviešu svārki ar trīskārtīgām ielocēm viduklī.
- Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja trimdas baltiešu organizācija ASV, izveidoja 1961. g. aprīlī Amerikas latviešu apvienība, Igauņu nacionālā padome un Lietuviešu nacionālā padome, tās mērķis ir sadarboties ar ASV valdību un likumdošanas iestādēm, informēt tās par situāciju Baltijas valstīs, veicināt Baltijas valstu uzņemšanu NATO.
- Komiteja Latvijas brīvībai trimdas latviešu augstākā pārstāvniecības institūcija politiskai darbībai un starptautiskiem sakariem, dibināta 1951. g., darbību izbeidza 1977. g., un politiskās funkcijas pārņēma PBLA valde.
- Elles ķēķis trimdas latviešu literātu (pārsvarā dzejnieku) un mākslinieku - modernistu grupa, kas izveidojās 20. gs. 50. gadu sākumā Ņujorkā.
- gorgones Trīs briesmīgas sieviešu kārtas būtnes sengrieķu mitoloģijā, kuru starpā par visšausmīgāko daudzināta Medūza, ar čūskām matu vietā.
- spundīte Trīsstūrveida auduma gabaliņš, ko iešuj sieviešu krekla plecu daļā pie kakla.
- Tae Tukunu (Brazīlija, Peru, Kolumbija) mitoloģijā - augšējās pasaules sieviešu kārtas dievība, kas soda mirušo grēcinieku dvēseles.
- tuntuļu nozis tuntuļnozis - pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem.
- sojoni Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- sojoti Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- urjanhaji Tuvieši - tauta, Tivas Republikas (Krievijā) pamatiedzīvotāji, senāk lietots tās nosaukums.
- tuvi Tuvieši.
- makaronu izstrādājumi ūdenī gatavotas neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi, izkaltēti līdz 13% mitrumam (makaroni, nūdeles, spageti u. c.).
- jūras meitas Ūdens gari latviešu mitoloģijā, minēti gan tautasdziesmās, gan teikās, arī buramvārdos.
- Ūdenīte Ūdens meita - sieviešu kārtas ūdens gars.
- ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
- kopdzimte uz personu attiecināts nosaukums, kas lietojams gan kā vīriešu, gan kā sieviešu dzimtes vārds
- Klīvlendas Latviešu kultūras centrs uzcelts 1971. g., tur bieži rīkotas latviešu trimdas organizāciju sanāksmes, kultūras un sporta pasākumi.
- fordizācija Uzņēmumu pārkārtošana ieviešot masveida ražošanas procesu standartizāciju, unifikāciju un konveijerizāciju.
- blemža Uzšuve sieviešu lindrakiem gar apakšu.
- manna Uzturlīdzeklis, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un pēc tam sīki saskaldot; mannas putraimi.
- Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru.
- Latviešu leģions vācu armijas 15. un 19. divīzija, ko 1943. g. nelikumīgi izveidoja vācu okupācijas iestādes no faktiski piespiedu kārtā mobilizētajiem latviešu vīriešiem.
- Trimpus Vācu ieviests, bet nekad nebijis senlatviešu dievs, kam atbilstu sengrieķu Bakhs.
- Zedelgemas karagūstekņu nometne vācu karagūstekņu nometne Beļģijā 1945.-1946. g., kurā tika ievietoti arī internētie latviešu, lietuviešu un igauņu karavīri, kas 2. pasaules kara laikā bija dienējuši nacionālsociālistiskās Vācijas militārajās vienībās; kopumā nometnē atradās \~11500 bijušo latviešu karavīru.
- valene Valodas mācība; latviešu valoda (mācību priekšmets).
- alveolāra skaņa valodas skaņa, kas veidojas, artikulācijas procesā ar mēles galu pieskaroties alveolām (latviešu valodā - č, dž, l, r, š, ž).
- labiodentāla skaņa valodas skaņa, kuru izrunājot saskaras apakšlūpa un augšējie priekšzobi; mūsdienu latviešu literārajā valodā labiodentāli ir līdskaņi _f_ un _v_.
- somugru valodas valodu saime, kurā ietilpst Baltijas jūras valodu grupa (lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda), sāmu valoda, Volgas valodu grupa (mordviešu, mariešu valoda), Permas valodu grupa (komiešu, komiešu-permiešu, udmurtu valoda) un ugru valodu grupa (hantu, mansu, ungāru valoda).
- militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s).
- dzimumu līdztiesības politika valsts politika, kuras mērķis ir nostiprināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
- šķiedainis Vaļēji sieviešu svārki.
- pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
- vārddarināšanas paņēmiens vārddarināšanas līdzekļu nosacīts vārdu darināšanas veids; latviešu valodā tiek izmantoti trīs varddarināšanas paņēmieni - morfoloģiskais, sintaktiskais un semantiskais.
- morfoloģiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā jaunu vārdu atvasināšanā izmato afiksus, latviešu valodā parasti piedēkļus.
- ķūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu.
- kūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu.
- Vārkaviešu ezers Varnaviešu ezers Nīcgales pagastā.
- logaedas Vārsmas, kurās regulāri atkārtojas noteiktas vienības, kas dažādo ritmu un vārsmu intonāciju; latviešu dzejā nelieto.
- aļģērka Vatēts sieviešu mētelis.
- angerka vatēts sieviešu pusmētelis.
- ligerka vatēts sieviešu pusmētelis.
- burnass Vatēts sieviešu ziemas mētelis vai pusmētelis.
- riemeri Vecākos latviešu rakstos romiešu nosaukums.
- hagiogrāfi Vecās Derības kanonisko rakstu trešā daļa, t. i. grāmatas, kas neietilpst Torā vai Praviešu rakstos.
- šlabraki Vecas drēbes, īpaši nekopti sieviešu svārki.
- štagmice Vecmodīga sieviešu cepure ar ziediem un lentām.
- tālavieši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" iedzīvotāji.
- Tolavīši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" nosaukuma variants.
- Tuolavīši Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" nosaukums latgaliski.
- Slobodka Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Tālavieši" otrs nosaukums.
- āpas vēdiskajā mitoloģijā - personificēti pirmatnējie kosmiskie ūdeņi, sieviešu kārtas dievības, mātes, kas pārstāv senu ūdensdievību kultu; tās šķīsta no dubļiem un grēkiem, atsvabina no meliem un lāsta, stiprina veselību, dāvājot to slimajiem un palīdzot saglabāt veselajiem.
- Prišni Vēdisma mitoloģijā - sieviešu kārtas dievība govs izskatā, dieva Rudras sieva, kuru uzskatīja par auglības spēka iemiesojumu.
- sakrunkāt Veidot krokas (sieviešu svārkiem).
- inhoatīvs veids veids, kas izsaka darbības sākumu, piemēram, latviešu valodā inhoatīva veida nozīme ir priedēkļverbiem "iekurt", "aizsmēķēt"; iesākuma veids.
- pabeigts veids veids, kas izsaka pabeigtu darbību; latviešu valodā tādi ir priedēkļverbi.
- ērzeli iešķērēt velkot velkus uz velku kokiem, pieļaut, ka ieviešas kļūda.
- Vīkala Vērpēju aizgādne latviešu mitoloģijā.
- Augštaitija Vēsturiski ģeogrāfisks un etnogrāfisks novads Lietuvas austrumu daļā, kas līdz 13. gs. bija augštaišu apdzīvota teritorija, no 15. gs. tajā ietilpa lietuviešu apdzīvota teritorija uz austrumiem no Nevēžas un Nemunas vidusteces.
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība.
- mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
- fajs Vidēji blīvs zīda audums ar sīkām rieviņām; lieto sieviešu apģērbu šūšanai, faidešīns.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- levantieši Vidusjūras austrumu daļas zemju iedzīvotāju (parasti sieviešu) un eiropiešu jaukto laulību pēcnācēji, kas bija eiropiešu kultūras un katoļu ticības galvenie priekšstāvji.
- kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte.
- kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām.
- tafta Viegla zīda drāna sieviešu apģērbam un oderēm.
- sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi.
- Liebfraumilch viegls Reinas apgabala baltvīns, ko sākotnēji ražoja sieviešu klosterī, kura aizbildne bija Jaunava Marija (_Liebfrau_)
- fata Viegls sieviešu apmetnis no tilla vai mežģīnēm.
- rītakleita Viegls, ērts sieviešu rītatērps (parasti viscaur pogājams vai apņemams ar jostu).
- penoārs Viegls, plats sieviešu rīta apģērbs.
- ginekogēns Viela (sieviešu hormoni), kas ierosina vai veicina sievietei raksturīgo pazīmju attīstību.
- lībieši Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- latgaļi Viena no baltu tautībām, kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
- Latviešu rokasgrāmata viena no pirmajām grāmatām latviešu valodā, kuras izveidošanu topošās evaņģēliski luteriskās baznīcas vajadzībām 16. gs. 20. gados aizsāka vairāki Rīgas latviešu draudzes mācītāji; sākumā tika izmantoti rokraksti.
- Cēsu rota viena no pirmajām Latvijas armijas vienībām, dibināta 1918. g. 8. decembrī Cēsīs uz Cēsu pašaizsardzības rotas bāzes, 1919. g. 5. janvārī iekļauta Latviešu atsevišķajā bataljonā, 1919. g. martā kļuva par Cēsu bataljonu.
- graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas.
- redingots Viengabala piegriezums (sieviešu apģērbam), kurā ir neliels paplatinājums uz leju no joslas vai gurnu vietas.
- lielpasākums Vienreizējs vai daudzkārtīgi organizēts pasākums ar ļoti lielu dalībnieku vai skatītāju skaitu; var būt vietēja, nacionāla vai starptautiska mēroga: lielu pilsētu svētki, starptautiskas sporta sacensības, festivāli, konkursi, izrādes, koncerti, starptautisku un valstisku organizāciju saieti, gadatirgi u. c, piemēram, Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, Rīgas 800 gadu svinības, Olimpiskās spēles.
- Suvalkija Viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole, daļa vēsturiskā novada ar centru Suvalkos atrodas Polijā, kur Suvalku un Sejnu apriņķos vēl arvien dzīvo daudz lietuviešu; Sūduva.
- Habakuks Viens no Bībeles Vecās Derības 12 mazajiem praviešiem.
- ablatīvs Viens no locījumiem dažās valodās (piem., latīņu), kas apzīmē darbības izejpunktu; latviešu valodā ablatīva funkcijas daļēji pilda instrumentālis un ģenitīvs.
- liģeris Viens no Rīgas latviešu amatiem 14.-18. gs.; nodarbojās ar ievesto preču (it īpaši labības) izkraušanu, svēršanu, novietošanu, arī eksporta preču apstrādi; šim amatam piederīgie.
- lielā sieva viens no sieviešu kārtas Spoka pavārdiem; varmācīgā un priekšlaicīgā nāvē mirušas sievietes gars.
- augšzemnieku dialekts viens no trim latviešu valodas dialektiem, ko runā Latvijas austrumdaļā.
- bruņčapuža Vieta zem sieviešu svārkiem.
- jautājamais vietniekvārds vietniekvārds, kas ievada jautājuma teikumu; latviešu valodā tie ir _kas_, _kurš_, _kāds_.
- kundi Vīriešu un sieviešu dzimumorgānu vai to attēlu kopīgs nosaukums senindiešu tantrisma kultā.
- dzimumu proporcijas vīriešu un sieviešu skaita attiecība apskatāmā populācijā.
- palto Vīriešu un sieviešu virsdrēbes, mētelis.
- bizmanis Vīrietis ar bizi - simbolisks tēls, ar kuru jaunlatvieši izsmēja tos, kas vēlējās latviešus atturēt no nacionālo centienu paušanas un saglabāt visu veco, atpalikušo.
- babņiks Vīrietis, kam patīk uzsākt daudz mīlas dēku, parasti ar precētām sievietēm; uzdzīvotājs, kas mīl saieties ar sievietēm; donžuāns; sieviešu pavedējs.
- tirliņš Vīrietis, kas pamazām kļūst līdzīgs sievietei, nēsā sieviešu rokassomiņas u. tml.
- siržu lauzējs vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- siržu zaglis (biežāk lauzējs) vīrietis, kurš ļoti viegli iegūst sieviešu simpātijas.
- jaunnacionālisms Virziens latviešu literatūrā, ko vadīja Andrievs Niedra, 1904 un 1905 izdodams "Austrumu".
- letika Visas latviešu valodā izdotās grāmatas, periodika un sīkiespieddarbi neatkarīgi no izdošanas vietas; latviešu autoru darbu tulkojumi; literatūra par latviešiem (tautu, valodu, literatūru, etnogrāfiju, vēsturi).
- ķimizācija Vispusīga ķīmisko materiālu un ķīmisko pārstādes procesu un metožu ieviešana.
- kontralts Viszemākā sieviešu balss.
- momi Vjetnamiešu rituālās maizītes, kuru forma atgādina sieviešu ģenitālijas un tiek izmantotas reliģiskajos auglības rituālos.
- diskants vokālā partija, ko izpilda augstas bērnu vai sieviešu balsis.
- hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
- eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
- ohromonāde Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Ochromonadaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas viešūnas, retāk koloniju aļģes, kamšūnas parasti ir dorsiventrālas, bez šūnapvalka, klātas ar periplastu, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
- babuška Zem zoda sasienama sieviešu cepure.
- alts Zema sieviešu vai bērnu balss.
- zemes dievi zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, kuriem ziedots, lai panāktu labāku lauku ražību, leknākas ganības, materiālo labklājību, veselību.
- smerds Zemnieks Senkrievijā 9.-14. gs. (pirms apzīmējuma "zemnieks" ieviešanās); smirds.
- muduri Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduraiņi.
- muduraiņi Zemnieku (vīriešu vai sieviešu) īpaša piegriezuma svārki ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gadsimtā Latvijā); muduri.
- saimniece Zemnieku saimniecības īpašnieka vai nomnieka sieva; zemnieku saimniecības īpašniece vai nomniece; sieviete, kas pārzina, vada, parasti sieviešu, darbu zemnieku saimniecībā.
- auglenieks Ziedaugiem sieviešu dzimuma orgāns; auglenīca.
- proteroginija Ziedu auglenīcu drīksnu agrāka nobriešana salīdzinājumā ar putekšlapām vai vispār agrāka sieviešu dzimumorgānu nobriešana; parādība, kas ir pretēja protandrijai.
- pūrrudži ziemas kviešu un rudzu graudu maisījums.
- kikalkas Ziemassvētku ēdiens Latgalē, no kviešu miltiem cepti ķiļķeni, ko ēda ar tauku vai krējuma mērcē ar karotēm.
- kūķi Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, ka gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala; kūčas.
- kūčas Ziemassvētku, arī Meteņa u. c. svētku reižu ēdiens, kas gatavots no piestā grūstiem miežiem vai kviešiem, kam nolobīta čaumala.
- kuskuss Ziemeļāfrikas izcelsmes ēdiens, gatavots no kviešu graudiem (vai granulām), sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, to pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kus-kus.
- filgja ziemeļu tautu mitoloģijā - pārdabiska sieviešu dzimtes būtne dzīvnieka veidolā, sapratās ar cilvēkiem; labais gars.
- zilbes kodols zilbes galvenā daļa starp zilbes sākumu un zilbes beigām; latviešu valodā fonoloģiski nozīmīgu zilbes kodolu galvenokārt veido patskanis vai divskanis, retāk - diftongisks savienojums.
- prošava Zīlēm izrakstīta vai citādi rotāta sieviešu krekla vai brunču apakšējā mala.
- zilumbrunči Zilgani sieviešu ikdienas svārki.
- zinātniski tehniskā revolūcija zinātnes un tehnikas sasniegumu strauja ieviešana, ieviešanās visās saimnieciskās dzīves sfērās.
- hetoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī seno hetu-luviešu valodu grupas tautu valodas, vēsturi un kultūru, atšifrē ķīļu rakstus.
- lituānistika Zinātņu komplekss, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, literatūras zinātne, folkloristika, mitoloģija, arheoloģija, etnogrāfija un vēsture; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūras zinātne un folkloristika).
- latvistika zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst latviešu valodniecība, latviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - latviešu filoloģija; letistika.
- lietuvistika Zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, lietuviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija.
- letonistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu; letonika (1).
- letonika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu.
- Bertolda dzirnavas zobenbrālu ordeņa nocietinājums 13. gadsimtā, atradās ārpus Rīgas (netālu no tagadējā Slāvu tilta), pie upītes, kas iztecēja no Hausmaņa purva un pie Vīberta salas ietecēja Daugavā, tika izmantotas 13.-14. gs. Rīgas pilsētas un Livonijas ordeņa karos, 15. gs. izlēņoja cisteriešu sieviešu klosterim, 1583. g. pārņēma jezuīti, 17. gs nopirka Rīgas pilsēta, tika ierīkotas amatnieku darbnīcas, 17. gs. sauca par dzirnavām pie Maskaviešu nometnes, 18. gs. - par Pleiku dzirnavām.
- grelot Zvārgulis; saitē savērtas bumbiņas sieviešu apģērba rotāšanai.
- līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa vieš.