Paplašinātā meklēšana
Meklējam redza.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (699):
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- ad oculum acīm redzami, ļoti uzskatāmi.
- evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs.
- rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
- kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes).
- stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
- aerofotoainas dešifrēšana aerofotoainu izpēte ar mērķi atpazīt tajās redzamos objektus un noteikt to kvalitatīvās un kvantitatīvās īpašības.
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā).
- lihenīts Akmens, kurā redzami ķērpju nospiedumi.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši.
- esenciālā anēmija anēmija bez redzama vai pazīta cēloņa.
- saules granulas apaļi veidojumi, kas vielas kustības rezultātā veidojas Saules konvektīvajā zonā un kļūst redzami fotosfēras virskārtā.
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
- kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus.
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu.
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu.
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu.
- okults Apslēpts, neredzams, piem., asiņošana.
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- granula aptuveni apaļi veidojumi vairāku simtu km diametrā, kas veido Saules fotosfēras redzamo virskārtu; veidojas Saules konvektīvajā zonā notiekošo vielas kustību rezultātā.
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses.
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
- dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis.
- skurstenis Ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis.
- aizkvēpināt Ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību.
- sedzējkrāsa Ar pernicu saberzēta krāsa, kas jau ar plānu kārtu pilnīgi nosedz laukumu un ir necaurredzama.
- spektroheliogramma Ar spektroheliogrāfa palīdzību iegūts fotoattēls, kurā redzama Saule monohromatiskajos staros.
- sarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
- sasarādīties Ar žestiem, redzamām zīmēm sazināties.
- apdare Ārējo, redzamo detaļu galīgs izstrādājums.
- zīmalis Arī cilvēks (vai jebkurš dzīvnieks) kam ir kāda redzama zīme.
- sfēriskā astronomija astronomijas nozare, kas izstrādā matemātiskās metodes, kā noteikt uz debess sfēras redzamos debess spīdekļu stāvokļus un kustības.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar debess ķermeņu redzamo stāvokļu noteikšanu.
- gaitas ugunis atbilstoši Starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem katra tipa peldlīdzeklim attiecīgi izvietotas un noteiktos leņķos redzamas ugunis naktī.
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles.
- nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā.
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
- aplidot Ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu).
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
- ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
- virtuālais ekrāns attēlu lauks, kas paplašināts ārpus fiziskā monitora ekrāna robežām; ar peles starpniecību ritinot liela apjoma dokumentu vai arī ritinot vienlaicīgi vairākus dokumentus, virtuālais ekrāns ļauj manipulēt ar dokumentiem, kuri monitora ekrānā redzami tikai daļēji.
- zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus.
- fanerogāmi Augi ar redzamiem dzimumvairošanās orgāniem (pretstatā kriptogāmiem).
- aizaugt Augiem aizsedzot, kļūt necaurredzamam vai aizēnotam.
- treniņš augoša vai nobrieduša zirga organisma mērķtiecīga sagatavošana paredzamai izmantošanai.
- atdalītājs Augstsprieguma komutācijas aparāts bez loka dzēšanas ierīcēm redzamu izolējošu pārtraukumu radīšanai.
- Damaskas tērauds augstvērtīgs tērauds, uz kura virsmas redzams īpašs raksts.
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi.
- pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam.
- izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- izbaloties Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
- pabālot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam.
- topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- varkāties Bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud.
- anhistisks Bez redzamas struktūras.
- caurspīdīga glazūra bezkrāsaina, spoža glazūra, caur ko redzama drumstalas krāsa; var būt ar svinu vai bez svina, fritēta vai nefritēta (porcelāns, fajanss).
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma.
- miglas boja boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- menetekels Brīdinājums; nosaukums no aramiešu valodas vārdiem "mene mene tekel upharsin", kurus, saskaņā ar Daniēla gr. 5:25, kāda neredzama roka uzrakstījusi uz sienas dzīru laikā pie ķēniņa Belsacara.
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas.
- nāgas Budismā - neredzamas būtnes, kas tiek asociētas ar ūdeni un šķidro enerģiju.
- neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu.
- spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
- atdalīties Būt labi redzamam (uz atšķirīga toņa vai blakus kam atšķirīgam); izcelties.
- pabalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams.
- izcelt Būt par cēloni tam, ka kļūst labāk redzams, saista uzmanību.
- sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
- viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu.
- pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
- klāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) - piemēram, par sārtumu, bālumu.
- vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- redzēties Būt redzamam.
- rēgāties Būt redzamam.
- ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
- saredzēties Būt saredzamam.
- spīdēt Būt spožam, atstarojot gaismu (par acīm, asarām tajās); būt labi redzamam (par acu atstaroto gaismu).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm).
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- vīdēt Būt tikko manāmam, redzamam (par smaidu).
- tēloties Būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā.
- atvērties Būt vaļējam, redzamam, pieejamam (par alām, ejām u. tml.).
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
- esenciāls Būtisks; patstāvīgs; bez redzama cēloņa, primārs (slimība).
- šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- stuburkāji Čūskas ar ārēji redzamām kāju atliekām, milzu čūskas.
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas.
- biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma.
- pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam.
- vīdēt Dažviet, arī tikko parādīties, arī tikko manāmi būt redzamam.
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss.
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts.
- Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams.
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams.
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
- Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams.
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams.
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa.
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams.
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams.
- ripa Debess spīdekļa daļa, kas diskveidīgi redzama novērotājam.
- disks Debess spīdekļa daļa, kas redzama novērotājam.
- pusmērs Debess spīdekļa redzamais radiuss izteikts leņķa mērvienībās.
- debess spīdekļu diennakts kustība debess spīdekļu redzamā pārvietošanās pie debess sfēras (rotācija ap pasaules asī) diennakts laikā, kuras faktiskais cēlonis ir Zemes rotācija ap asi; diennakts kustībā visi debess spīdekļi pārvietojas pa debess paralēlēm – debess sfēras mazajiem riņķiem, kas paralēli debess ekvatoram.
- Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals.
- Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna.
- subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem.
- elektronrentgenogrāfija Diagnostikas metode, ar ko, attīstot sākotnējo neredzemo elektronattēlu, kurš iegūts uz caurspīdīga materiāla virsmas, rentgenstarojuma fotoniem plūstot cauri gāzei ar lielu atomnumuru, iegūst melnbaltu redzamo attēlu.
- pārstaips Diega redzamā daļa pēc noteikta dūriena vai audumu raksta izveidošanas.
- Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana.
- ekrānuzņēmums Digitālas ierīces ekrānā redzams attēls, kuru dators saglabā kā attēla datni.
- ritbulta Displeja ekrānā redzama bultiņa, ar kuru, klikšķinot peli, ekrānu var ritināt attiecīgā norādītajā virzienā.
- priekšplāna krāsa displeja ekrānā redzamā teksta vai grafikas krāsa, kas atšķiras no fona krāsas.
- mirgošana displeja ekrānā redzamas rakstzīmes vai attēla uzzibsnīšana un apdzišana.
- koriģēšana Divu vai vairāku skaidri redzamu objektu peilējums no novērotāja skata punkta.
- Andrecēnu Velna gulta dižakmens, atrodas Naukšēnu pagastā, 600 m uz ziemeļaustrumiem no Andrecēnu mājām, garums - 4,5 m, platums - 2-3 m, augstums - 0,8 m, akmens forma nav redzama, jo tam apkārt sastumta zeme.
- parādīt Dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu.
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis.
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā.
- auss Dzirdes orgāna ārējā, redzamā daļa.
- biometrija Dzīvības apdrošināšanā - dzīves paredzamā ilguma aplēšana.
- spīdekļa rektascensija ekvatora loks no pavasara punkta līdz spīdekļa meridiānam Saules redzamās kustības virzienā.
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā.
- infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 1 milimetram un kura spektrs atrodas aiz redzamās gaismas spektra sarkanās daļas.
- infrasarkanie stari elektromagnētisks, acīm neredzams starojums, kam viļņu garums ir aptuveni no 0,75 mikroniem līdz 2 milimetriem.
- elektronstaru lampa elektronierīce, kas ar vienu vai vairākiem elektronstariem pārveido signālus, piem., elektriskus signālus pārvērš redzamos attēlos vai attēlus - televīzijas signālos; katodstaru lampa.
- skiatrons elektronstaru ierīce signālu pārveidošanai redzamā attēlā; izmanto gk. radiolokācijas signālu pierakstīšanai.
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- rietumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams rītos.
- austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros.
- hamartoma Embrionālo audu kompleksi audzēja veidā bez redzamām progresējošas augšanas pazīmēm.
- Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers.
- elektrokimogrāfija Fluoroskopiski redzamu kustību (piem., sirds kustību) pieraksts, lietojot fotoelektrisko reģistrāciju.
- gaismjutība fotogrāfiskā materiāla gaismjutīgā slāņa spēja ķīmiski mainīties gaismas staru iedarbībā, radot latento fotoattēlu, kas pēc fotoķīmiskās apstrādes kļūst redzams.
- attīstīšana Fotomateriāla gaismjutīga apstrādāšana fotoķīmiska šķīduma (attīstītāja) redzamā attēla iegūšanai.
- gaismas stiprums fotometrisks lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei.
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
- gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību.
- baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā.
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors.
- refrakcija Gaismas staru lūšana (Zemes atmosfērā), kas izraisa šķietamu debess spīdekļu redzamās vietas un formas maiņu.
- fotorecepcija Gaismas uztvere, cilvēkam redzamā gaisma ir staru enerģija ar viļņu garumu no 3900 līdz 7700 angstrēmiem.
- lūcids Gaišs, skaidrs, redzams.
- Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru.
- vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības.
- piesardzības princips grāmatvedības pamatnostādne: uzskaitē ieņēmumi jānorāda tikai tad, kad tie jau iegūti vai to ieguve droši paredzama, bet izdevumi (zaudējumi) jāreģistrā jau tad, kad paredzama to iespējamība.
- bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
- Autoliks Grieķu mitoloģijā - dieva Hermeja dēls, veikls laupītājs, kas dzīvoja Parnāsā, Odiseja mātes Antiklejas tēvs, kuram piemita spēja kļūt neredzamam vai iemiesoties jebkurā veidolā.
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas.
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā).
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes.
- fakoma Iedzimts tīklenes audzējs, redzams mikroskopiski.
- dziļleja Ieleja ar redzami augstām malām.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- makets Iepriekšējs (iespieddarba) paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
- protraktors Ierīce, ar kuru jūras kartē atzīmē kuģa atrašanās vietu, ko nosaka, mērot leņķus starp trim no kuģa redzamiem priekšmetiem.
- spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
- trasieris Ierīce, kas nodrošina lidojošu ložu, artilērijas šāviņu, prettanku vadāmo raķešu u. c. trajektoriju redzamību.
- kailmateriāls Iespiedumā neredzamais materiāls.
- iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur) -par tumsu, krēslu.
- iegremdēt Ievirzīt dziļumā uz leju tā, ka nav redzams; ievietot, izbūvēt dziļumā (zem kā).
- neirotisms Individuāla psiholoģiska īpatnība, kam raksturīgs pastiprināts nemiers, satraukums, arī bez redzama cēloņa.
- žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos.
- stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā.
- optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu.
- adars Irāņu mitoloģijā - un zoroastrismā svētā uguns dvesma, arī pati uguns, augstākā dieva Ahuramazdas redzamais tēls; ir 11 svētās uguns veidi.
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
- meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā.
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu.
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu.
- nozibsnīt Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
- paredzēties Īsu brīdi kļūt redzamam, parādīties.
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
- parēgoties Īsu brīdi rēgoties, būt redzamam.
- pavīdēt Īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam.
- nozibēt Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
- nozibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nožibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- nožvibināt Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
- balēt Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu); balot (1).
- balot Izdalīties, būt redzamam (par ko baltu, gaišu).
- gaismot Izdalīties, būt redzamam (uz tumšāka fona).
- balot Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- balsnīt Izdalīties, būt redzamam ar savu gaišumu uz tumšāka fona.
- ēnoties Izdalīties, būt redzamam uz gaiša fona (piemēram, par tumšu priekšmetu, figūru).
- palsot Izdalīties, būt redzamam, atšķirties ar savu palso nokrāsu uz spilgtāka, arī tumšāka fona.
- piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.
- skatīties caur pirkstiem izlikties ko neredzam, apzināti nereaģēt uz ko nevēlamu, neatļautu, nosodāmu.
- atmirdzēt Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atmirgot Izpausties, būt redzamam (sejā, acīs) - par jūtām.
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
- starot Izplatīt gaismu (par gaismas avotu); būt gaišam, labi saredzamam (par gaismu).
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
- spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
- vēdeklis Izplestas medņa gaiļa astes spalvas, kas sevišķi labi redzamas, gailim riestojot.
- izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu; būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu.
- menu Izvēlne datorprogrammā, kas redzama uz ekrāna un dod operatoram iespēju izvēlēties kādu komandu.
- izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta.
- buru zīmējums jahtas konstruktīvo zīmējumu sastāvdaļa, kurā redzama buru platība, to līķu (malu) garumi, nostiepšanas (novilkšanas) punkti, katras buras laukuma un visu buru kopējā laukuma smaguma centrs.
- oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu.
- dzīvīguma potenciāls jebkura vecuma vīriešu un sieviešu vidējais paredzamais mūža ilgums (potenciālajā demogrāfijā).
- absorbcijas miglājs jebkurš miglājs, kura tuvumā vai iekšienē nav spožas zvaigznes, kas to apgaismotu, tāpēc tas pie debess redzams kā tumšs veidojums uz gaišo miglāju vai blīva zvaigžņu lauka fona; tumšais miglājs.
- smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu.
- tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes.
- diltin Kā diltin izdilst - saka, ja kāds cilvēks vai dzīvnieks ļoti, acīmredzami novājē.
- dalītais kadrs kadrs, kurā vienā laikā redzami vairāki savstarpēji atdalīti dažādi attēli.
- pienelītis Kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums).
- sākotnējais kapitāls kapitāls, kuru veido apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu vērtību; akciju (daļu) emisijas uzcenojums; rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi); iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojums par peļņas esamību un ja tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.
- spontānā katarakta katarakta, kas attīstās bez redzama cēloņa.
- kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes.
- kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- tiešskate Kaut kā skaidra un tieša uztvere tādā veidā, ka lietas acīmredzamība atrodas prāta priekšā; intuīcija.
- vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- stereoskopiskais kino kinofilmu uzņemšanas un demonstrēšanas paņēmiens, kas nodrošina ekrānā redzamā attēla telpiskuma ilūziju.
- objektīvs kinokameras stāvoklis kinokameras stāvoklis, kad tā darbojas kā neredzams notikuma vērotājs.
- aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka kļūst neredzams, mazāk redzams; klājot (ko) priekšā, pasargāt, maskēt u. tml.
- vanitas Klusās dabas, kurās redzama vieta ierādīta nāves un pārmaiņu simboliem.
- rupja mērīšanas kļūda kļūda, kas ievērojami pārsniedz attiecīgos apstākļos paredzamo kļūdu.
- tīties Kļūt grūti saredzamam (piemēram, miglā, tumsā).
- dzist Kļūt grūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām); bālēt.
- rūsēt Kļūt necaurredzamam, netīram, nespodram.
- paviedēties Kļūt nedaudz redzamam.
- izbalēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- izbālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- izbaloties Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- nobālēt Kļūt nespodram, necaurredzamam.
- padzist Kļūt pagrūti saredzamam (piemēram, par krāsām, līnijām).
- gaist Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
- paplānēties Kļūt pārredzamākam, skaidrākam.
- pašķirties Kļūt redzamam (no kādas vietas); atklāties, atvērties, pavērties (skatienam).
- atklāties Kļūt redzamam (par ainavu, skatu); pavērties.
- iemelnēties Kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu).
- iemelnoties Kļūt redzamam (par ko melnu, tumšu).
- parādīties Kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas).
- atvērties Kļūt redzamam (raugoties no kādas vietas); atklāties, pavērties (skatienam).
- pavērties Kļūt redzamam (skatītājam no kādas vietas); atklāties (skatienam).
- atvīdēt Kļūt redzamam, arī sākt blāvi spīdēt, tiekot apgaismotam.
- nākt dienas gaismā kļūt redzamam, būt publicētam.
- atklāties Kļūt redzamam, ja tiek noņemts, atvirzīts tas, kas aizsedz, apklāj, vai atvirzās tas, kas aizsedz.
- rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties (piemēram, par vietu, priekšmetu, parādību).
- nākt redzamam kļūt redzamam.
- zīties Kļūt redzamam.
- izdilt Kļūt tādam, kam ir ļoti maza redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- dilt Kļūt tādam, kam ir mazāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- sadilt Kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli).
- padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
- attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
- mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā.
- resgaļa ieplīsums koka gāšanas laikā radusies plaisa; gāšanas plaisa, kas redzama stumbra resgaļa virsmā un turpinās garenvirzienā; tā rodas, ja lieto nepareizus koka nozāģēšanas paņēmienus.
- memfiss Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē.
- nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu.
- ilgperioda komēta komēta, kas periodiski redzama pēc samērā ilga laika.
- īsperioda komēta komēta, kas periodiski redzama pēc samērā neilga laika.
- attīstības pieeja konkrēta klienta orientēšana uz nākotnē paredzamajām izmaiņām, kas notiek pēc zināmām likumsakarībām (bioloģiskiem, socioloģiskiem un psiholoģiskiem cikliem) visas dzīves laikā; sociālais darbinieks var palīdzēt klienta krīzes pārvarēšanā, izskaidrojot, ka eksistē neizbēgamas attīstības krīzes.
- lielkontinents Kontinents, kas izveidojies atsevišķu kontinentu saplūšanas rezultātā, ko rada kontinentu dreifs; piemēram, pirms 300 miljoniem gadu uz Zemes bija viens kontinents - Pangeja, bet pēc 100 miljoniem gadu paredzama Amerikas un Āzijas kontinentu saplūšana; superkontinents; milzzeme.
- aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt.
- atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas.
- kriptokarpisks Kriptokarpiski augi - tādi augi, kuriem augļi nav ārēji redzami.
- Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama.
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu.
- sideriskais gads laika intervāls, kurā Saule savā redzamājā kustībā pa ekliptiku izdara pilnu apriņķojumu attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm; sideriskā gada garums ir 365,2564 diennaktis (precesijas dēļ tas ir 20 minūšu garāks nekā tropiskais g.); zvaigžņu gads.
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās.
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saules diska centrs savā redzamajā gada kustībā šķērso debess ekvatoru.
- indukcijas periods laika periods starp momentu, kad ir radīti ķīmiskās reakcijas norisei nepieciešamie apstākļi, un momentu, kad redzami tās pirmie rezultāti.
- sideralgads Laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads; zvaigžņu gads.
- zvaigžņu gads laika sprīdis, kurā Saule veic savu redzamo (gada) ceļu pa debess sfēru attiecībā pret zvaigznēm (aptuveni 365,26 diennaktis); sideriskais gads.
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī; pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
- lauzties Lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem).
- izpeldēt Lēni, slīdoši izvirzoties (parasti no tumsas, miglas, mākoņiem), kļūt redzamam (par debess spīdekļiem); parādīties.
- uzpeldēt Lēni, slīdoši virzoties, arī šķietami virzoties, parādīties, kļūt redzamam - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- aklā nolaišanās lidmašīnas piezemēšanās nepietiekamas redzamības apstākļos, kad nolaišanās notiek ar lidmašīnas un lidostas elektronisko instrumentu palīdzību.
- aerobāka Lidotājiem ceļu rādoša iekārta (bāka), kas izdod spēcīgu gaismu (redzama pat miglā) vai radiosignālus.
- kā uz skatuves līdz pēdējam sīkumam pakļauts citu acīm, pārlieku skaidri redzams.
- Amāzija Lielkontinents, kura veidošanās sākums paredzams aptuveni pēc 100 miljoniem gadu saplūstot Amerikas un Āzijas kontinentiem.
- lānis Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
- lāns Liels (parasti biezas, necaurredzamas miglas) blāķis, vāls.
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte.
- teleskopa izšķirtspēja lielums, ar ko mēra teleskopa spēju atšķirt savstarpēji tuvus objektus un ko visbiežāk raksturo ar mazāko leņķisko atstatumu starp diviem punktiem, kas vēl redzami atsevišķi.
- vei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību (parasti kam redzamam); lūk.
- pavei Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam (parasti redzamam).
- paskatīties Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam, parasti ievērības cienīgam.
- raug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
- re Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk (1).
- palūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- paskat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- paraug Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; palūk (1).
- raugi Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam; raug.
- lūk Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- skat Lieto, lai pamudinātu kādu pievērst uzmanību kam redzamam.
- reku Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam redzamam.
- štie Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību redzamajam; lūk kur.
- štiekur Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību redzamajam; lūk kur.
- kurīt Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam.
- pasar Lieto, lai pievērstu uzmanību kam redzamam.
- pas Lieto, lai pievērstu uzmanību redzamam, skatāmam.
- izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzoties (piemēram, no tumsas, miglas), kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi; vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes ļoti labi pārredzams, pārskatāms.
- pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes ļoti labi pārskatāms, pārredzams.
- pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes ļoti labi pārskatāms, redzams.
- redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes ļoti labi redzams, pārskatāms.
- kā uz delnas ļoti labi redzams.
- kaila nabadzība ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
- plika (arī kaila) nabadzība ļoti liela, acīm redzama nabadzība.
- bezgalīgs Ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
- kaulains Ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
- kā uz paplātes ļoti redzami, uzskatāmi.
- melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu).
- akls Ļoti tumšs, necaurredzams; bez gaismas.
- elektromagnētiskie viļņi mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās ar ātrumu 300 000 kilometru sekundē (piemēram, radioviļņi, redzamā gaisma, ultravioletie stari, rentgenstari).
- sudrabainie mākoņi mākoņu veids 75-90 km augstumā, redzami tikai vasarā krēslas laikā, kad tos apgaismo Saule, atrazdamās 5-15 grādu augstumā zem horizonta; spīdošie nakts mākoņi.
- redzamības tālums maksimālais attālums, kurā redzami un atpazīstami neapgaismoti zemes virsmas objekti dienā un apgaismoti objekti naktī; ir horizontālā, vertikālā un slīpā redzamība.
- salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
- matceliņš Matu šķīrums, kas redzams kā celiņš.
- Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams.
- Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam.
- Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā.
- Greblis mazs, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Caelum", saīsinājums "Cae"), spožākās jeb α zvaigžņlielums ir 4,5; Latvijā nav redzams.
- leptotēna Mejozes profāzes pirmā stadija, kuras laikā šūnas kodolā kļūst redzami smalki pavedieni - daļēji spiralīzējušās hromosomas.
- komedons Melnā pinne, matu folikula paplašināta atvere, pildīta ar tauku sekrētu un raga zvīņām tumši brūnā vai melnā krāsā un redzama melna punkta veidā; izspiežot izdalās tārpveida masa.
- histēriskais mutisms mēmums bez balss orgānu traucējumiem vai redzamiem bojājumiem galvas smadzeņu runas centros.
- mēnessirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā; Mēness sirpis.
- Mēness sirpis Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
- mēnessvaigs Mēness apgaismotā, no Zemes redzamā daļa.
- pilns Mēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
- pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns Mēness.
- jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
- jaunmēness Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa nav redzama.
- Mēness pēdējais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz kreiso pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
- Mēness pirmais ceturksnis Mēness fāze, kurā Saules apgaismotā Mēness daļa redzama pusapļa veidā ar izliekumu uz labo pusi (Zemes ziemeļu puslodē).
- pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai daļa, aptuveni puse, no tā apgaismotā diska.
- tukšs Mēness Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
- vecs Mēness Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
- augošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka.
- dilstošs Mēness Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus.
- gaišais miglājs miglājs, kas pie debess redzams kā gaišs objekts.
- sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu.
- mikrokinematogrāfs Mikroskopam pierīkots kinematogrāfs, kas var uzņemt filmā mikroskopā redzamo norisi.
- sanidīns minerāls, ortoklaza paveids, KAlSi~3~O~8~ ar NaAlSi~3~O~8~ piejaukumu (0 līdz 62%), kristalizējas monoklinā singonijā, veidojot caurredzamus bezkrāsas kristālus, izmanto iežu vecuma noteikšanai.
- aviācijas meteoroloģiskais minimums minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos; tos raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums.
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas.
- Mbombianda Mongo-nkundu (Kongo Demokrātiskā Republika) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kurš ir neredzams, tāpat kā dvēseles, kas pie viņa nonāk pēc nāves.
- makromikroskopija Morfoloģijas nozare, kas pētī objektus, kuri atrodas redzamības robežlaukā.
- pamūrs Mūra pamatu daļa, kas ir redzama virs zemes.
- čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama.
- kronis Mutē redzamā zoba daļa.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- ieslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vājāk saskatāmam, kam citam atrodoties vairākās vai visās pusēs.
- noslēpties Nebūt redzamam, būt grūti vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā.
- aizslēpties Nebūt redzamam, nebūt vairs saskatāmam, kam citam atrodoties vai aizvirzoties priekšā.
- tumīgs Necaurredzams (par tumsu).
- kupena Necaurredzams, parasti ieapaļš (piemēram, miglas) veidojums.
- aventurīna glazūra necaurspīdīga glazūra, kurā redzami sīki, mirdzoši dzelzs, vara vai hroma oksīdu, titāna vai cinka savienojumu kristāliņi.
- Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums.
- Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi.
- Gleznotājs neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pictor", saīsinājums "Pic"); Latvijā nav redzams.
- Tīkliņš neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Reticulum"; saīsinājums "Ret") Lielā Magelāna Mākoņa tuvumā, Latvijā nav redzams.
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros.
- autokinētiskā kustība nekustīga gaismas avota tumsā šķietamā kustība; redzamās kustības ilūzija.
- lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
- Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7.
- Sūknis neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē (latīņu "Antlia", sengrieķu "ἀντλία", saīsinājums "Ant"), spožu zvaigžņu nav, Latvijā nav redzams.
- Sekstants neliels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Sextans"; saīsinājums "Sex") zem Lauvas; spožu zvaigžņu nav; Latvijā redzams pavasarī.
- Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ).
- sekstants neliels, blāvs tuvu debess ekvatoram esošs zvaigznājs, tajā ir 34 ar neapbruņotu aci redzamas zvaigznes, spožākā no tām ir Sekstanta Alfa — tās redzamais spožums ir tikai 4,49; nevienai no šī zvaigznāja zvaigznēm nav sava vārda.
- redzīt Nelikties redzīt - izlikties neredzam; neievērot.
- zemūdens akmeņi neparedzamas, negaidītas grūtības, sarežģījumi.
- Pandoras lāde neparedzamu seku avots.
- maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo.
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības.
- ecclesia invisibilis neredzamā draudze.
- kalorescence Neredzama siltuma starojuma pārveidošana par redzamu.
- vecaji Neredzamie gari (spoki), vecajie.
- latentais, slēptais fotoattēls neredzams attēls, kas veidojas fotomateriāla gaismjutīgajā slānī staru enerģijas iedarbībā un kļūst redzams pēc fotomateriāla attīstīšanas (fotoķīmiskās apstrādes).
- neredžu Neredžu drēbes - apģērbs, kas tā nēsātāju padara neredzamu.
- biezs gaiss Netīrs, smacīgs, arī necaurredzams gaiss.
- buinis Neveikls, biezi saģērbies cilvēks, kuram tikko saredzamas acis (galvenokārt par sievietēm sacīts).
- skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
- gada vidējā peļņa no ieguldījuma projekta īstenošanas gaidāmās grāmatvedības peļņas kopsummas dalījums ar šā projekta paredzamo darbības laiku (gados); peļņu aprēkina kā ieņēmumu un izmaksu (ieskaitot amortizācijas summas) starpību.
- pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- makr- Norāda uz absolūti vai relatīvi lielu apjomu, laiku, nozīmi, svarīgumu; uz redzamību ar neapbruņotu aci.
- opto- Norāda uz redzamo, uz redzi.
- fanero- Norāda uz redzamu, skaidru.
- no Norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- izastatīties Nostāties redzamā, atklātā vietā.
- ribainis Novājējis dzīvnieks, kam ribas redzamas.
- noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to).
- izastatīt Novietot (ko redzamā vietā).
- izstatīt Novietot (ko redzamā vietā).
- netiešā oftalmoskopija oftalmoskopija, ar lēcu; acs dibens redzams apgrieztā veidā.
- tiešā oftalmoskopija oftalmoskopija, bez lēcas; acs dibens redzams neapgrieztā veidā.
- fatamorgāna Optiska atmosfēras parādība, kas sastāv no vairākām mirāžas formām - attālāki priekšmeti redzami vairākkārt un dažādi pārveidoti.
- pseudoskopija Optiskie maldi, kas attiecas uz redzamu priekšmetu lielumu, attālumu un veidolu.
- stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā.
- semafora telegrāfs optisks telegrāfs ziņojumu vizuālai pārraidei ar semafora ābeces palīdzību; līnijā tiešās redzamības attālumā izvietotos torņos bija no 3 kustīgām latām izveidoti semafori.
- optiskie balinātāji organiski savienojumi, bezkrāsainas fluorescējošas vielas, kas absorbē spektra neredzamās daļas ultravioleto starojumu un pārvērš to staros ar lielāku viļņu garumu (redzamajā gaismā), dodot optisku baltuma efektu; lieto ķīmisko tekstilizstrādājumu balināšanai un dabisko tekstilizstrādājumu pēcbalināšanai, papīra u. c. balināšanai.
- hronisks osteomielīts osteomielīts bez strutu veidošanās, ar izteiktu kaula sklerozi; rentgenogrammā redzams slimā kaula vārpstveida sabiezējums.
- atsegt Padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas).
- atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
- izlīdzināt Padarīt nemanāmu, mazāk redzamu.
- atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt.
- atsegt Padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties.
- heķuguns Pakaļgala uguns, apgaismo 12 strēķus (135 grādi) peldlīdzekļa aizmugurē, tai jābūt baltai un redzamai vienas jūras jūdzes attālumā.
- uznirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem.
- nirt Pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam.
- skriet rīklē pakļaut sevi acīmredzamām, nenovēršamām briesmām.
- izpeldēt Pamazām kļūt redzamam, saskatāmam, parasti, mainoties apgaismojumam, apkārtnei (par priekšmetiem).
- iesvilināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi.
- stereoskopiskais nulles efekts parādība, kad aplūkojot stereopāri, redzams telpisks attēls plaknē.
- krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
- ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā; atainoties; attēloties.
- vīties Parādīties, būt redzamam sejā (parasti par smaidu).
- iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
- iekvēloties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml).
- piedzimt Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi).
- pieradīties Parādīties, kļūt redzamam (par jaunu Mēnesi).
- iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai no kāda priekšmeta aizsega).
- guba Parasti savienojumā "mākoņu gubas": blīvas, necaurredzamas mākoņu kopas.
- makroparazīts Parazīts, kas redzams ar neapbruņotu aci.
- apdraudējuma risks paredzamas situācijas vai pieņēmumi par iespējamiem bīstamiem apstākļiem nākotnē un/vai to negatīvu attīstību.
- ieguldījumu efektivitātes novērtēšana paredzamo kapitālieguldījumu vērtēšana finanšu aspektā, lai noteiktu kapitālieguldījumu rentabilitātes un (vai) kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiku.
- miglot Pārklājot ar sīkiem šķidruma pilieniem (piemēram, stiklu), darīt (to) vāji caurredzamu, blāvu, nespodru.
- aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu.
- aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem vai sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
- norūsēt Pārklājoties ar netīrumu kārtu, kļūt necaurredzamam, nespodram.
- aizkūpēt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam); aizkvēpt.
- sensibilizēt Pastiprināt (kā, parasti fotomateriālu) jutīgumu visā redzamās gaismas spektrā.
- izlūkpatruļa Patruļa, kas ievāc informāciju pretinieka spēku kontrolētajā teritorijā ārpus virszemes novērošanas posteņa redzamības robežām, izpētot objektus un vērojot notikumus no tuva vai tālāka attāluma, nodrošinot sekmīgai kaujasdarbībai nepieciešamās informācijas iegūšanu.
- no (arī pēc) skata pēc ārējā izskata; pēc redzamām pazīmēm.
- tuļpa Pēc Tibetas jogu domām, cilvēka iztēles radīts redzams un pat sajūtams tēls, ko okulisti parasti dēvē par domas materializāciju.
- deviācija Pēkšņa, neparedzama vērtspapīru kursa, biržas preču cenu novirze nepārvaramas varas apstākļu ietekmē.
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- smīnēt ūsās pie sevis, tik tikko redzami, jaušami smīnēt.
- mēnesseja Pilna vai gandrīz pilna Mēness no Zemes redzamā daļa.
- panoptisks Pilnībā saredzams.
- amauroze Pilnīgs centrālas dabas redzes zaudējums bez redzamām pārmaiņām acs struktūrā.
- iesākums Pirmie paveiktie, jau redzamie priekšdarbi.
- reklāmplakāts Plakāts ar uzdrukātu reklāmu, kas parasti tiek nostiprināts ar stiepli vai auklu un izkārts cilvēkiem labi redzamā, bieži apmeklētā vietā vai objektā ar intensīvu satiksmi, piemēram, pilsētas centrā, lielveikalā, dzelzceļa stacijā, lidostā u. c.
- rīta zvaigzne planēta Venera, kad tā redzama rītos; tāpat arī Merkurs, bet tas ir grūtāk ieraugāms.
- planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju.
- plašums Platība, kas ir tālu pārredzama; liela platība, teritorija, arī brīva, neierobežota vieta.
- Sietiņš Plejādes - zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250.
- polārjoslas Polārās joslas - apgabali uz ziemeļiem un uz dienvidiem no attiecīgajiem polārajiem lokiem, kur saule vasarā mēdz spīdēt 24 stundas diennaktī un ziemā nav redzama.
- astrofotometrija Praktiskās astrofizikas metode, ko izmanto debess objektu starojuma, galvenokārt redzamas gaismas intensitātes mērīšanai; lieto speciālu mēriekārtu - astrofotometru.
- bezliesmas Process, kas norisinās ar pavājinātu liesmu vai bez redzamas liesmas.
- aizpūderēt Pūderējot padarīt neredzamu vai mazāk pamanāmu.
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
- irbulis rādītājierīce, ko lieto, lai izmantojot ciparošanas planšeti, zīmētu attēlus displeja ekrānā vai norādītu uz kādu tajā redzamās izvēlnes elementu.
- kolaties Rādīties, kļūt redzamai (par mirāžu jūrā).
- kolāties Rādīties, kļūt redzamai (par mirāžu jūrā).
- kolēties Rādīties, kļūt redzamai (par mirāžu jūrā).
- parādīties Rasties kāda procesa, norises, apstākļa rezultātā un kļūt redzamam, saskatāmam (par parādībām dabā).
- parādīties Rasties un kļūt redzamam, saskatāmam kādas darbības, norises rezultātā (par ko nevēlamu).
- ecclesia visiblis redzamā draudze.
- šautras zibens redzama līnijveida elektriskā izlāde atmosfērā, ja ir liela potenciālu starpība starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi.
- negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
- goda vieta redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties)
- apdzīšanas redzamības attālums redzamības attālums, kas vajadzīgs, lai autovadītājs varētu droši apdzīt, braucot ar projektēto (aprēķina) ātrumu.
- uzkalnu signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vagonu nolaišanu no uzkalna.
- manevru signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz veikt manevrus.
- ieejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam iebraukt stacijā.
- izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas.
- garāmejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atrodas posmā un atļauj vai aizliedz vilcienam aizņemt blokiecirkni.
- aizsega signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas norāda sliežu ceļa krustošanās vietu vienā līmenī ar citu dzelzceļa līniju, kā arī tramvaju ceļiem, trolejbusa līnijām, paceļamiem tiltiem.
- maršruta signāli redzamie pastāvīgie galvenie ssignāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam braukt no viena stacijas rajona uz otru.
- galvenie signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas norobežo stacijas un blokiecirkņus ceļa posmā un dod signālus, kuri atļauj vai aizliedz vilcienu kustību.
- brīdinājuma signāli redzamie pastāvīgie signāli, kas paziņo vadītājam, ka vilciens tuvojas galvenajiem signāliem un to rādījumiem.
- uz pieres rakstīts redzams pēc ārējā izskata.
- šilierēties Rēgoties; būt šķietami redzamam.
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu.
- ritlodziņš Ritjoslas daļa, kas rāda redzamās informācijas novietojumu attiecībā pret kopējo logā pieejamo informēāciju.
- krota Robeža starp piekrates nogāzi un līdzenumu; kalnu grēdas virsotne, kas redzama tālumā.
- aina Sabiedrisko, arī psihisko parādību it kā redzama izpausme; to attēlojums.
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- tas vairs maizi neēdīs saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve.
- tas vairs putras strēbējs nebūs saka par cilvēku, kam paredzama nāve.
- kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- ne gala, ne malas saka par ko tādu, kas aizņem lielu, nepārredzamu platību vai kas aizstiepjas, izplešas ļoti tālu.
- (kad) dzīvosim, (tad) redzēsim saka par notikumiem, kas nav iepriekš paredzami.
- aiziet gar degunu saka par satiksmes līdzekli, kas nedaudz nokavēts, bet vēl redzams nelielā attālumā.
- jau kapsētas suņi rej (kādam) saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
- ribas kā redeles saka, ja dzīvnieks, arī cilvēks ir ļoti vājš - ribas izspiedušās un zem ādas ļoti labi redzamas.
- kapsētas suņi rej saka, ja kādam paredzama drīza nāve.
- tas vairs mauru nemīs saka, ja kādam paredzama nāve.
- melo, ka ausis svilst saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.
- melo kā zirgs saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.
- kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami.
- turēties pie gaisa saka, ja kāds sacensībās acīm redzami zaudē.
- tur jau sunim jāsmejas saka, ja kaut kas ir acīmredzami smieklīgs, muļķīgs, nepareizs, nepatiess.
- būt (arī stāvēt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā saka, ja paredzama drīza nāve.
- nāve zobu (arī deguna) galā saka, ja paredzama drīza nāve.
- nāve degungalā, arī nāve deguna (arī zobu) galā saka, ja paredzama drīza nāve.
- nāve deguna (arī zobu) galā, arī nāve degungalā saka, ja paredzama drīza nāve.
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- nevar zināt (ari kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- ne vairāk (par) saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
- nākt Sākt augt, veidoties (par augiem, to daļām); sākot augt, kļūt redzamam, parādīties.
- tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
- plīvurs Samērā labi caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums.
- nolasīt (vārdus) no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- nolasīt vārdus no lūpām Saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
- sarkanrīkste Sarkana josla, kas kļūst redzama strauji griežot kvēlojošu ogli.
- uvināt Saukt vienam otru (kad nav savstarpēji redzami), lai savstarpēji sazinātos.
- Mēness fāzes Saules apgaismotā Mēness daļas formas, kas redzamas no Zemes un periodiski atkārtojas: jaunmēness jeb jauns Mēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness jeb pilns Mēness un pēdējais ceturksnis.
- pelnu gaisma Saules neapspīdētās, pret Zemi vērstās Mēness redzamā diska daļas vāja spīdēšana Saules gaismā, ko atstarojusi Zemes virsma; vislabāk redzama laikposmā no jaunmēness līdz pirmā ceturkšņa fāzei un no pēdējā ceturkšņa līdz jaunmēness fāzei.
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- želatine Savāda līme, ko dabū no dažām kustoņu daļām, cīpslām, zivju zvīņām utt., to pārdod plānās caurredzamās plāksnītes un lietā laku pagatavošanā, fotogrāfijā, pavāru mākslā, vīnu dzidrošanā utt.; želatīns.
- granulācija Savienojumā "Saules granulācija": teleskopā uz Saules virsmas redzamais granulu (2) tīkls.
- dendrīti sazarots kokveida metāla kristāls, kas veidojas lēnā dzesēšanas procesā, kad kristalizācijas centru skaits ir niecīgs; pēc kodināšanas dendrīti redzami uz lietņa virsmas vai sarukuma tukšumos.
- aizsegt Sedzot, aizliekot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams vai ir mazāk redzams: sedzot (ko) priekšā, pasargāt, apslēpt u. tml.; aizklāt.
- rifs Sekla zemūdens vai nedaudz virs ūdens saredzamu klinšu grēda.
- eidoss Sengrieķu filozofijā - redzamais, ārējais, āriene; veids; ideja; forma.
- Pitagors Sengrieķu filozofs, mūziķis un matemātiķis (dzīvoja ap 570.-500. g. p. m. ē.), kurš mācīja, ka realitātes pamats ir skaitlis un ka matemātika sniedz ieskatu neredzamajā pasaulē; viņš mācīja par reinkarnāciju un ievēroja stingru veģetārismu.
- Indradžits Senindiešu eposā "Rāmājana" rākšasu valdnieka Rāvanas dēls, burvis, kam piemita spēja kļūt neredzamam.
- prakriti Senindiešu mitoloģijā un filozofijā - jēdziens, kas apzīmē sākotnējo spēku un dabas radošo enerģiju, objektu pasaules pirmcēloni, kas nav matērija, bet gan pati materialitātes ideja, kas rada iluzoro "matēriju", no kuras sastāv redzamā pasaule.
- vadaudu slimības sēņu izraisītas lapkoku infekcijas slimības, kuru ārējās pazīmes ir pēkšņa dzinumu un lapu novīšana, lapu saritināšanās ap centr. asi un zaru vai visa koka kalšana; inficēto zaru šķērsgriezumā redzamas tumšbrūnas svītras un plankumi, garengriezumā — brūnas atmirušo vadaudu joslas; atkarībā no slimības attīstības gaitas koks nokalst dažu nedēļu vai mēnešu laikā vai arī pēc vairākiem gadiem.
- plejādes Sietiņš, zvaigžņu kopa Vērša zvaigznājā; ar neapbruņotu aci redzamas 7 zvaigznes, bet kopā to ir ap 250.
- Zaļā jumprava sieviešu kārtas gars latviešu mitoloģijā, kas pa naktīm rādās vecās pilīs un traucē naktsmieru; tas ir varmācīgi nogalinātas vai priekšlaicīgi mirušas sievietes tēls, kas cilvēkiem redzams zaļā ietērpā.
- elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna.
- miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- šurcēt Sist (ar pātagu vai rīksti), kamēr kļūst redzamas svītras.
- instrumentālās nosēšanās sistēma sistēma, kas nodrošina gaisakuģu nosēšanos sliktos redzamības apstākļos, izmantojot tikai indikatora rādījumus vai automātiskā lidojuma vadības sistēmas; sastāv no kursa un glisādes zemes radiobākām un gaisakuģu ierīcēm.
- nulles redzamība situācija, kad tuvākā apkārtnē nekas nav redzams.
- Piena Ceļš skaidrās, tumšās bezmēness naktīs pie debess redzama blāva, gaiša josla, kas pa loku stiepjas pāri visai debess sfērai; mūsu Galaktika (zvaigžņu sistēma).
- manāms Skaidri uztverams; arī redzams.
- smaulāt skaļi raudāt; bez redzama iemesla ilgi raudāt.
- spēles laukums skatuves dala, kas ir redzama skatītājiem.
- Bainičeks slāvu mitoloģijā - pirts gars, kas mitinājās pirtī un spēja kļūt neredzams, taču reizēm cilvēkiem parādījās kaila, pinkaina veča izskatā, netīrs un aplipis ar pirtsslotas lapām.
- rīmes Slikta dzeja ar pārāk precīzām un iepriekš paredzamām atskaņām.
- neskaidrs Slikti saredzams; miglains, izplūdis.
- tarlatans Smalks, viegls, caurredzams, gluds kokvilnas audums, parasti vienkrāsains.
- aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu.
- nelabvēlīgie laikapstākļi sniegs, migla vai ierobežota redzamība, stiprs vējš, sals, apledojums, pāratdzesētais lietus, kas apdraud gaisakuģu pacelšanos un nosēšanos.
- spīgot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
- spīguļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, asarām tajās); būt redzamam (par acu spīdumu).
- mirgot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizēt Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizmot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- vizuļot Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm); būt redzamam (par acu spīdumu).
- lāpa Spilgti fotosfēras veidojumi Saules aktīvajos rajonos, kas redzami baltā gaismā (galvenokārt Saules diska malu tuvumā).
- Andromedas miglājs spirālveida galaktika, saredzama ar neapbruņotu aci Andromedas zvaigznājā, attālums 2,2 mlj gaismas gadu; debess ziemeļu puslodes spožākā galaktika.
- rekonstruktīvā cirte starpcirte vidēja vecuma audzēs, ja ir paredzams, ka valdošā koku suga attiecīgajos augšanas apstākļos izveidos mazvērtīgu audzi un dos nelielu un mazvērtīgu koksnes pieaugumu.
- acs lēcas apduļķojums stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- fonomioklonija Stāvoklis, kad, auskultējot muskuli, dzirdama skaņa, kas norāda uz neredzamām fibrilārām kontrakcijām.
- vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas.
- hialografika Stikla un citu caurredzamu masu mozaīka.
- blāvstikls Stikls ar matētu virsmu, vāji caurredzams stikls.
- poliskops Stikls, caur kuru viens priekšmets redzams neskaitāmā daudzumā.
- fotohromiskais stikls stikls, kas ultravioletā (arī redzamās gaismas) starojuma ietekmē kļūst tumšs, bet pēc laika caurspīdīgumu (bezkrāsainību) atgūst; lieto gaismas filtriem un speciālām brillēm.
- savečot Stipri nopērt (lai paliek redzamas svītras).
- muities Strādāt, darboties (bez redzama rezultāta).
- perlamutra mākoņi stratosfēras mākoņi, kas pēc izskata līdzīgi spalvu un spalvu-gubu mākoņiem; veidojas virs Ziemeļeiropas un ziemā arī virs Aļaskas, redzami tikai īsu brīdi pēc Saules rieta.
- makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā; pretstats: mikrostruktūra.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- paksis Stūra savienojums (parasti guļbūves celtnes konstrukcijā), ko veido ierobojumi būvdetaļās (piemēram, baļķos) un to redzamo galu šķēlumi vai brīvie gali; šādas celtnes stūris.
- perioda un starjaudas sakarība svarīgs zvaigžņu attāluma noteikšanas paņēmiens mūsu Galaktikā un citās tuvākajās galaktikās – sakarība starp pulsējošo maiņzvaigžņu, galvenokārt cefeīdu, spožuma maiņas periodu un starjaudu; pēc novērojamā spožuma maiņas perioda nosaka maiņzvaigznes starjaudu un, zinot zvaigznes redzamo spožumu, aprēķina attālumu līdz tai.
- miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- prīsma Šāda veida caurredzams priekšmets, kas lauž caur viņu ejošus gaismas starus; prizma (2).
- kupols Šādas velves virsma, kas redzama no celtnes ārpuses.
- stars Šaura redzama gaismas izplatīšanās josla.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- ieslīdēt Šķietamā kustībā ievirzīties (kā aizsegā) un nebūt vairs redzamam (par debess spīdekļiem).
- spongioplazma Šūnu protoplazmas smalkais tīklojums, kas redzams fiksēta šūnā.
- pārmalas (arī pārmalu) dūriens šūšanas tehnika - dūriens, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- skaidrai Tā, ka ir labi saredzams, salasāms.
- tālu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā lielā attālumā.
- tuvu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā.
- ārējs Tāds (orgāns, tā daļa), kas atrodas ķermeņa vai orgāna ārpusē, ir no ārpuses redzams.
- zarains Tāds (priekšmets), uz kura ir zaru izaugumi; tāds (priekšmets), kam ir redzamas bijušo (parasti nocirsto) zaru vietas.
- radioredzamība Tāds uztverošās un raidošās radiostacijas novietojums, kurā abas stacijas atrodas radioviļņu pārraides tiešās redzamības zonā.
- ribains Tāds, kam ir redzami samērā lieli ribu izciļņi (par, parasti novājējušu, cilvēku, vai dzīvnieku, to ķermeņa daļām).
- košķains Tāds, kam redzama samērā liela acs ābola daļa (par acīm).
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- entoptisks Tāds, kas atrodas acs iekšienē; iekšēji redzams.
- stihohromisks Tāds, kas attiecas uz nervu šūnu, kura hromofilā substance redzama svītru veidā.
- makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā; pretstats: mikroskopisks.
- mikroskopisks Tāds, kas ir redzams tikai ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
- plašs Tāds, kas ir tālu, parasti uz visām pusēm, pārredzams (par dabasskatu).
- nepārskatāms Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārskatīt; šķietami bezgalīgs; nepārredzams.
- plāns Tāds, kas nav blīvs, koncentrēts, arī tāds, kas nav piesātināts (par gāzveidīgām vielām, miglu, dūmiem u. tml.); caurredzams.
- šalderīgs tāds, kas nav noteikts (maina domas; veic straujas, neparedzamas kustības)
- neredzams Tāds, kas nav redzams.
- nesaredzams Tāds, kas nav redzams.
- panoptisks Tāds, kas padara saredzamu mikroskopā katru daļu, piem., dažas krāsvielas histoloģijā.
- ārējs Tāds, kas redzams no ārienes, no ārpuses, tāds, ko ievēro vispirms (par izskatu, formu u. tml.).
- virspusējs Tāds, kas redzams no virsas, virspuses (2), tāds, ko ievēro vispirms (piemēram, par izskatu, formu u. tml.); arī ārējs (3).
- predikrotisks Tāds, kas redzams sfigmogrammā pirms dikrotiskā viļņa.
- daudzsološs Tāds, kas saistīts ar panākumiem, sasniegumiem; tāds, kam paredzama veiksmīga attīstība.
- neprognozējams Tāds, ko nevar prognozēt, iepriekš paredzēt; neparedzams.
- dzīslains tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi
- dzīslots tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi; dzīslains (1)
- miglaiņš Tāds, kur kas nav skaidri saskatāms, redzams (par attēlu, fotouzņēmumu u. tml.).
- asarains Tāds, kurā (arī uz kura) ir redzamas asaras.
- noraudāt Tāds, kurā ir redzamas raudāšanas sekas (par acīm, seju); saraudāts.
- neaprēķināms Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa nav iepriekš paredzama, tāds, kas izturas, rīkojas, kurā impulsīvi, negaidīti.
- cīpslains Tāds, kurā saredzamas vai sataustāmas cīpslas, dzīslas.
- seglīnija Taisna līnija dabā, kuras galos ir krasta zīmes ar ugunīm, kas, skatoties no jebkura šās līnijas punkta, redzamas vienā un tai pašā virzienā.
- virsrakstjosla Taisnstūrveida josla loga augšējā daļā, kur norādīts loga vai tajā redzamā dokumenta nosaukums, tā krāsa norāda, vai logs ir aktīvs.
- Krimuldas viduslaiku pils tās atliekas atrodas Siguldā pie tagadējā rehabilitācijas centra "Krimulda", celta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, būvēta no laukakmeņiem un ķieģeļiem vietā, no kuras labi pārredzama apkārtne, 16. gs. beigu revīzijas materiālos celtnes minētas jau kā drupas.
- aizkadrs Tas, kas atrodas, norisinās aiz (kinofilmas, TV raidījuma u. tml.) kadra un vizuāli nav redzams.
- piesegs Tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu.
- ekrānformatēšana Tekstapstrādes programmās - formatēšanas tehnika, kas nodrošina formatēšanas komandu tiešu izmantošanu displeja ekrānā redzamā teksta rediģēšanai.
- gidēšana Teleskopa griešana līdzi debess spīdeklim ar nolūku kompensēt tā redzamo kustību pie debess sfēras, lai debess spīdekli varētu ērti aplūkot, fotografēt u. tml.
- optiskais teleskops teleskops, kas uztver un reģistrē redzamo gaismu; lieto vietās ar labu astroklimatu vai orbitālajās observatorijās; attēla kvalitātes uzlabošanai izmanto aktīvo optiku vai adaptīvo optiku; pēc optiskās sistēmas konstruktīvajām īpašībām teleskopus iedala refraktoros, reflektoros un katadioptriskajos teleskopos.
- migloties Tiekot pārklātam ar sīkiem šķidruma pilieniem, kļūt vāji caurredzamam, blāvam, nespodram (piemēram, par stiklu).
- žvigot Tikai uz mirkli parādīties (kļūt redzamam).
- retikulocīts Tīklotā šūna, jauns eritrocīts, kurā ir bazofils kodolvielas tīklojums, redzams vitālā krāsojumā.
- teorētiskā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes apakšnozare, kuras uzdevums ir fiksēt vispārīgos principus, pēc kuriem skaidrojams un paredzams tulkošanas process un tā rezultāts.
- mene-tekel Tumši vārdi, kas sludina drīzu galu; neredzama roka tos esot uzrakstījusi uz Babilonijas karaļa Nabonida pils sienas, pec kam karalis dabūjis galu.
- biezs Tumšs (par krēslu, tumsu, nakti); necaurredzams.
- smags Tumšs, necaurredzams (parasti par tumsu, nakti).
- acu atspīdums tuvplānos redzamais gaismas avota atspīdums filmētās personas acīs.
- Balmera sērija ūdeņraža atoma spektra spektrāllīniju sērija, kuras daļa atrodas spektra redzamajā daļā.
- priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama.
- aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi.
- siluets Uz atšķirīga (tumšāka vai gaišāka) fona redzamā (kā samērā tāla) ārējā, šķietami plakanā forma, kontūru kopums.
- paviedēt Uz brīdi kļūt redzamam.
- Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību.
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli.
- paņirbēt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- paņirbt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam, ļoti strauji šķietami pavirzīties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- paplaiksnīt Uz īsu brīdi parādīties, kļūt redzamam.
- pazibināt Uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu.
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms; aizklāties.
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija.
- nolasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm; uzminēt, nojaust (kāda domas), piemēram, pēc skatiena, sejas izteiksmes.
- lasīt Uztvert, noprast, nojaust (ko, parasti psihisku stāvokli, rakstura īpašības) pēc kādām redzamām pazīmēm, ārējām izpausmēm.
- nomanīt Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu).
- nika Uzvari! - uzraksts, kas esot bijis redzams uz krusta, kurš parādījies Konstantīnam Lielajam dienu pirms kaujas ar Maksenciju.
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
- lēkāt Vairākkārt strauji šķietami kustēties (par ko vāji, neskaidri saredzamu, arī par maldīgiem redzes tēliem).
- iebāž kā strauss galvu smiltīs vairīties no kaut kā nepatīkama, izliekoties to neredzam.
- vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
- ambivalentā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no nekonsekventas, neparedzamas vai pretrunīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- rītazvaigzne Venēra (dažreiz Merkurs), kad tā no rītiem redzama debesīs A pusē; auseklis; spuļģis.
- pārredzamība Vides īpašība, kas raksturo no vadītāja vietas redzamo telpu ārpus transportlīdzekļa.
- migliņa Viegli miglots gaiss, kurā redzamība pārsniedz 1000 m.
- krāsa Viela, ar kuru pārklāj, piesūcina, sajauc (ko), lai (tas) atstarotu vai absorbētu noteikta garuma redzamās gaismas viļņus.
- trihroisms Vielas īpašība, kad tā redzama trīs dažādās krāsās atkarībā no skata leņķa.
- kriptogāmi Viena no augu valsts divām galvenajām grupām, kurās augus iedalīja K. Linnejs (otra ir fanerogāmi); ziedi nav redzami, vairojas ar sporām (papardes, sūnas).
- izohromatisks Vienādi jutīgi pret dažādām redzamās gaismas spektra daļām.
- medību tornis vienkārša vai sarežģītāka (ar slēgtu kabīni) celtne, kuras augstums ir atkarīgs no reljefa, apauguma un citiem faktoriem, kas iespaido dzīvnieku novērošanas redzamību.
- segtspēja Vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu.
- lizosoma Viens no sīkajiem graudiņiem citoplazmā, kas saredzami elektronmikroskopā; satur dažādus enzīmus, gk. hidrolītiskos.
- tālums Vieta, kas ir tālu pārredzama; tāls, neierobežots plašums; tāle (1).
- tāle Vieta, kas ir tālu pārredzama; tāls, neierobežots plašums.
- rumbs Virziens no novērotāja uz redzamā horizonta punktiem attiecībā pret debess pusēm; leņķis starp diviem šādiem virzieniem.
- krēšļāties Virzīties (kam) priekšā, atrasties, kustēties (kā) priekšā, radot ēnu, traucējot redzamību.
- ja daudz vislielākais (iespējamais, paredzamais) daudzums; ne vairāk (par).
- neredzamība Vispārināta īpašība - neredzams.
- caurredzamība Vispārināta īpašība --> caurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- necaurredzamība Vispārināta īpašība --> necaurredzams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārredzamība Vispārināta īpašība --> nepārredzams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; ne pārskatāmība.
- nepārskatāmība Vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepārredzamība.
- introskopija Vizuāla objektu, parādību un procesu novērošana optiski necaurspīdīgās vidēs un priekšmetos vai sliktas redzamības apstākļos.
- fasete Zoba metāla protēze, kuras redzamā virsma pārklāta ar plastmasu.
- Micars zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ζ), attālums 85 ly, tālskatī redzama dubultzvaigzne, kuras komponentu zvaigžņlielumi 2,4 un 4.
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām).
- luminozitāte Zvaigznes absolūtais spožums; zvaigznes redzamais spožums, ja tā atrastos 33,2 gaismas gadu (10 parseku) attālumā.
- absolūtais zvaigznes spožums zvaigznes redzamais spožums, kāds būtu novērojams, ja novērotājs atrastos 10 parseku attālumā no zvaigznes.
- grozāmā zvaigžņu karte zvaigžņu karte, kas attēlo virs horizonta redzamās zvaigžņotās debess izskatu noteiktam laika momentam un noteiktam ģeogrāfiskajam platumam.
- miglājs zvaigžņu sistēma, galaktika, kas redzama kā gaišs miglveida plankums.
redza citās vārdnīcās:
MEV