Paplašinātā meklēšana

Meklējam kn.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (7):

Atrasts normatīvajos komentāros (27):

Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _pielēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _pielēkt_. (šķirklī pielēkt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīties)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _uzlēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _uzlēkt_. (šķirklī uzlēkt)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _palēkties_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _palēkties_. (šķirklī palēkties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīt)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _uzlēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _ielēkt_. (šķirklī ielēkt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī iemocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī apmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīties)
Jaunākos avotos lietuviešu valodas īpašvārds _Neris_ kļūdaini atveidots kā _Nēre_. Lietuviešu valodā upes nosaukumā _Neris_ _e_ ir īsais saknes patskanis, tāpēc nav pamata to pagarināt arī latviešu valodā. Pareizs šī vārda atveidojums latviski ir _Nere_. (šķirklī Nere)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī samocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīt)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _lēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _lēkt_. (šķirklī lēkt)

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
(pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
ligzda [cirknis]{s:1981}
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
zaļais 50 rubļu banknote.
Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm
laterālais jeb horizontālais nistagms acābolu kustības horizontālā plaknē
vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē
acainis Aceknis
aciknis Aceknis
acainieks Aceknis - kuņģa daļa atgremotājiem
actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem)
mirksnis Acumirklis, mirklis; mirknis
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Bričenu rajons administratīvi teritoriāla vienība Moldovas ziemeļrietumos, robežojas ar Oknicas un Jedenicas rajonu, kā arī ar Rumāniju un Ukrainu
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis
flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls
sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē
transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei
agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
Kniphofia praecox agrā knifofija
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
plaktis Aitu aknu slimība
plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
aizbāža Aizbāznis; aizbāzeknis
aizbāzis Aizbāznis; aizbāzeknis
aizbāzs Aizbāznis; aizbāzeknis
aizperdeļot aiziet, nikni rājoties
heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs
nokniedēt Aizkniedēt
bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums
lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās
aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni)
akadēmists Akadēmijas audzēknis
Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
hepatolitektomija Akmeņu izņemšana no aknām
akna Aknas
aknes Aknas
eknas Aknas
jeknas Aknas
ķepenas Aknas
ļivers Aknas
plūtis Aknas
ukiņa Aknas
hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts
hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums
ķepanas Aknas; ķepenas
fistulina Aknenes
fistulinaceae Akneņu dzimta
Oknist Aknīste
aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji
encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants
Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē
Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē
susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji
vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji
zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji
aknīstieši Aknīstes pagasta iedzīvotāji
Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums
Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
parahepatīts Aknu apaudu iekaisums
hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija
hepatofīma Aknu audzējs vai abscess
aknu dēle aknu blakts
plakts Aknu blakts
hepatorāfija Aknu brūces sašūšana
preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu
redija Aknu dēles attīstības stadija
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē
Fasciola hepatica aknu fasciola
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums
malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija
dishepātija Aknu funkcijas traucējums
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests")
LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests")
hepatīts Aknu iekaisums
ikterohepatīts Aknu iekaisums ar stipru dzelti
hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā)
dehepatizācija Aknu izoperēšana
holangiotomija Aknu izvadkanāla atvēršana
holangiostomija Aknu izvadkanāla fistulas izveidošana
holangiektāzija Aknu izvadkanāla paplašināšanās
hepatikotomija Aknu izvadkanāla pārgriešana
hepatikorāfija Aknu izvadkanālā sašūšana
hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība
hepatoptoze Aknu noslīdējums
aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā)
hepatocīts Aknu parenhīmas šūna
akngaļa Aknu pastēte
perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums
hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze
hepatorekse Aknu plīsums
distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem
kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas
hepatogrāfija Aknu rentgenogrāfija; aknu pulsācijas pieraksts
hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums
hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas
cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze
hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks
Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae"
hepaticae Aknu sūnu klase
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
hepatolīze Aknu šūnu sairšana
steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā
hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās
hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās
hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums
hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā
hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
hepatoflebīts Aknu vēnu iekaisums
aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam
līkknābja vangačakste āķknābja vangačakste
Vanga curvirostris āķknābja vangačaste
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē

Atrasts piemēros (35):

Citās vārdnīcās nav šķirkļa kn.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies