Paplašinātā meklēšana

Meklējam kn.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

1 kn

Atrasts skaidrojumos (7860):

monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
(pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
ligzda [cirknis]{s:1981}
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
zaļais 50 rubļu banknote.
Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
AED AAE dirhēms; Apvienoto Arābu Emirātu valūtas kods, sīknauda - puls
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm
laterālais jeb horizontālais nistagms acābolu kustības horizontālā plaknē
vertikālais nistagms acābolu svārstības vertikālā plaknē
acainis Aceknis
aciknis Aceknis
acainieks Aceknis - kuņģa daļa atgremotājiem
actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem)
mirksnis Acumirklis, mirklis; mirknis
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis
flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls
sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
infikss Afikss, ko ietver vārda saknē
transfikss Afikss, kurš sadala sakni un kuru pašu sadala sakne
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
afiksācija Afiksu pievienošana vārda saknei
agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
Kniphofia praecox agrā knifofija
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
plaktis Aitu aknu slimība
plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
aizbāža Aizbāznis; aizbāzeknis
aizbāzis Aizbāznis; aizbāzeknis
aizbāzs Aizbāznis; aizbāzeknis
aizperdeļot aiziet, nikni rājoties
heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs
nokniedēt Aizkniedēt
bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums
lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās
aizskaustīt Aizķīlēt, aizkniedēt
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni)
akadēmists Akadēmijas audzēknis
Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
hepatolitektomija Akmeņu izņemšana no aknām
akna Aknas
aknes Aknas
eknas Aknas
jeknas Aknas
ķepenas Aknas
ļivers Aknas
plūtis Aknas
ukiņa Aknas
hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts
hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums
ķepanas Aknas; ķepenas
fistulina Aknenes
fistulinaceae Akneņu dzimta
Oknist Aknīste
aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji
encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants
Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē
Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē
susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji
vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji
zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji
aknīstieši Aknīstes pagasta iedzīvotāji
Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums
Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
parahepatīts Aknu apaudu iekaisums
hepatomalācija Aknu atmiekšķēšanās, kolikvācija
hepatofīma Aknu audzējs vai abscess
aknu dēle aknu blakts
plakts Aknu blakts
hepatorāfija Aknu brūces sašūšana
preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu
redija Aknu dēles attīstības stadija
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē
Fasciola hepatica aknu fasciola
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
glisonīts Aknu fibrozās perivaskulārās kapsulas iekaisums
malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija
dishepātija Aknu funkcijas traucējums
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests")
LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests")
hepatīts Aknu iekaisums
ikterohepatīts Aknu iekaisums ar stipru dzelti
hepatoskopija Aknu izmeklēšana apskates ceļā (laparotomijā)
dehepatizācija Aknu izoperēšana
holangiotomija Aknu izvadkanāla atvēršana
holangiostomija Aknu izvadkanāla fistulas izveidošana
holangiektāzija Aknu izvadkanāla paplašināšanās
hepatikotomija Aknu izvadkanāla pārgriešana
hepatikorāfija Aknu izvadkanālā sašūšana
hepatokarcioģenēze Aknu karcinomas attīstība
hepatoptoze Aknu noslīdējums
aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā)
hepatocīts Aknu parenhīmas šūna
akngaļa Aknu pastēte
perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums
hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze
hepatorekse Aknu plīsums
distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem
kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas
hepatogrāfija Aknu rentgenogrāfija; aknu pulsācijas pieraksts
hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums
hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas
cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze
hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks
Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae"
hepaticae Aknu sūnu klase
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
hepatolīze Aknu šūnu sairšana
steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā
hepatosplenometrija Aknu un liesas lieluma noteikšana
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās
hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās
hepatoholangīts Aknu un žultsvadu iekaisums
hepatoterapija Aknu vai aknu ekstrakta lietošana terapijā
hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
hepatoflebīts Aknu vēnu iekaisums
aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam
līkknābja vangačakste āķknābja vangačakste
Vanga curvirostris āķknābja vangačaste
lecitalbumīns Albumīna un lecitīna komplekss aknās, nierēs, liesā, plaušās, kuņģī
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos)
taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji
DZD Alžīrijas dinārs; Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Coccothraustes vesperinus Amerikas dižknābis
aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību
hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu
hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu
hepatikogastrostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kuņģi
hepatikojejunostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un tukšo zarnu
hepatikoenterostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un zarnu
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju
Antropoles ezers Antropovas ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa
retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai
piknosporas Apaļas vienkodola sporas, kas attīstās piknīdās
martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
kūns Apaļš, trekns
kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai
kimogrāfs aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā
batitermogrāfs aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā
pirheliometrs aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
apcirksnis Apcirknis
apcirtnis Apcirknis
arads Apcirknis
cirknis Apcirknis
miega Apcirknis
orūds Apcirknis
sirobs Apcirknis
kaniks apcirknis klētī
arods Apcirknis labības glabāšanai
apkašāt Apcirst, nocirst (virkni objektu)
apdienēt Apdarīt (virkni darbu)
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos
Veczosna apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Balda apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Audriņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs
Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
Strūžāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni
Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
Vecružina apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā
Mežaraupi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Smeķerstāni apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Striki apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Susēja apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Tuņķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Valdaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Vilkupe apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Kaplava apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Lipši apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Upeslīči apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Urgas apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Ūsiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Treuhi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Brukāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Rogozovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Gribuļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Pudinova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Puisāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Šaurītes apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Vējpļavas apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Čapkova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tihanovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Kļasica apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Rogs apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Liuzinīki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
Laļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Mortišķi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Antonopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Baļucki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Belobabina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jekimovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Karnopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Krasutina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Odumāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Ostrovski apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zahariha apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tūmuži apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Austrumi apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Rasas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Ratnicēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Kukalēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā
Kalnageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kalnarāciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kalnaraupi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kaņupaites apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kungudruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Navicki apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Stūrageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
Ķevieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā
Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi
Vērēmes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā 8 km no Rēzeknes
Asači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Davidovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Drebi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Goruškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Greivuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Hvorobina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Janīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Jegorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Kaulači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Krīvmaizes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Kuciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Līpūri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Lounīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Mežāres apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Mivrinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Muhi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Lielā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Mazā Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Mazā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Novaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Samrekovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Skredeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Strankaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Šuļohi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Tabakirkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Vusari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Zīmeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Augstikalni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Čumine apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Grebeiži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Juzupole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Klopotova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Ļetki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Maļejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Maļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Mediņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Micāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Nirīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Palsinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Petuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Pūriski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Rejeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Silaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Steivanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Teļakalni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Uļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Uškaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vecināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vidne apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vovernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Anci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Balbiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Baļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Bandari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Besovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Bratova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Broliši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Bulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Buši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Dergilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Foļvarkova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Golenti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Īvuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kaipi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kalnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Karpuškina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kazeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kazuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kisluhina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Knutova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kolpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kovaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Kupčinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Ladusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Lipušķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Mahoņina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Mežāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Mitri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Pirmie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Otrie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Mazie Barīsi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Melnais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Baltais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Patrejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Petuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Piskuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Plīns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Putrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Račiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Rečeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Rivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Silagoli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Šņitniki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Soboļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Sokorņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Tarkilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Tilīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Uškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Vagaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Vaičuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Zapāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Zīdi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Žogotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Žurīli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Aļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Armuškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Cakuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Jaunsaimnieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Obeliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Ožinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
Abramovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Aizupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Apšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Asinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Batarāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Beleviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Ceglineica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Češļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Čirkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Daukstes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Drebejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Drinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Dzeņagols apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Jaunlesna apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Kakarvieši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Kaulači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Ķipļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Kises apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Krusti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Kūzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Lempi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Lizdiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Mortuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Mosāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Ozinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Piļcine apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Piļkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Piziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Plasi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Poikas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Raibie apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Ratinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Rūbežneica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Rudzusīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Saukavīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Semuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Skūškova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Smaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Smuti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Špuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Susekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Taunaga apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Trimaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Turcines apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Vacainīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Veitulnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Vēršukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Viļumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Zakari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Zarečka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Zileņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Zimkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Zuiči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Adamiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Akminīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Černoste apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Červjakovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Cibļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Dubina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Dudari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Ezergailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Grudes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Kancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Kazmirova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Leinakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Leperi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Liska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Meļderi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Meža Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Mazie Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Pūdnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Rušenica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Šahmovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Šejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Seksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Skrauči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Timošiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Vainova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Valaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Veideri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Vorslovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā
Apšinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Atlaka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Briežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Cīmota apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Dērvaniene apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Dūliņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Dziļāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Karitoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Kozori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Krēsle apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Kučkauški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Kuderi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Liepusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Sauleskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Stribas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Susekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Vilnauce apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Žogotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Žogotkakts apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Dervāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Dreizi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Gajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Geikina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Ignašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Jeroškina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Jusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Košeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Ladusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Litavniki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Manuhina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Minkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Niperova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Pocelujevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Punduri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Račeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Rūņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Šļahotska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Sļesarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Smuškova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Staroščiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Stolbovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Taraputki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tumenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Vipinga apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Zemesgols apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Aizezere apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Blantiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Čudarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Danči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Dirši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ērzeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Gleizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Goliševa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Gorsvani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ivgulova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Jaungailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Jekimāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ķipļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Klaugi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Klomostova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Kozudauņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Kūkoji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Ļadi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Letki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Lucatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Lupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Gola Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Lielie Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Šķerbinieki 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Šķerbinieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Maļinovka 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Maļinovka 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Plešaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Puisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Puksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Puskundži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Reidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Rogozi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Sološnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Stogoršņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Turlaji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Vaņkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Vecgailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Voseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Zagorje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Zaļūkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Žogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Bancuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Ciskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Dundas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Kantinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Klementinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Krusti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Leimaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Mihalki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Mīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Pauri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Piertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Romanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Sūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zīmeļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zirkova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Zjabki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
Ababļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Akmenīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Antropova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Baranova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Batņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Bidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Bridiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Bukateņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Čerņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Gajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Golišovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Graši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Idzepole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Izoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Kalinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Karpiņje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Katkovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Labovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Lamaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Leiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Lesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Malinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Marguči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Meški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Mihailovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Mozgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Mukoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Asticu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Namjoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Novinka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Pārtova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Piliki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Pintāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Rozalina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Silvestrina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Skadeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Šļakoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Spirgini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Sprestišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Sprūževnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Vecsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Vilkakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Virvi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Zabeļje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Astici apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta"
Apši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Biži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Brusova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Cīmota apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Ciskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Kozubērži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Križini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Leški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Livza apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Midziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Morcinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Poznane apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Požogi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Pūriski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Rūņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Skinči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Skobuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Suņova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Taudejāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Vilkusola apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Voskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Voverova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Zabalotje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Astiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Dupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Grumuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Gudeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Harčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ivuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Kivleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ļadi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Maiziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Mostovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Pušbāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Rabskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Regži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Rubčinska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Skradeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Soboļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Stilbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Turčāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ūzuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Višķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Ismeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas
Barauha apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Bereznīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Bungas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Dvarči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Galdeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Gineviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Grumuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Ilza apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Jaunstašuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Krepši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Ļoļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Luciški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Maiziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Maltečka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Malukšta apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Martušovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Melteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Milka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Plīna Romani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Krievu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Latviešu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Novaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Pozņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Rabskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Rukmoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Rusiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Škrjabi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Staraja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Stepiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Stikuti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Stiļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Utāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Vecstašuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Zeļenopole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Zeļonki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Barauha apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Bički apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Bikaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Brīžgoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Černoste apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Dupini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Dzementova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Dzeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Garkolni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Griščati apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Jakoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Jevtišovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Kiseļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Lapatiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Leimaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Lejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Locukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Maltečka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Mīškoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Paškeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Pinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Sergejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Skutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Šmeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Solomenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Špieļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Strodziškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Viškeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Zagajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Drabāki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Īdeņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Ļodāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Orenīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Sūļagols apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Teirumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Terumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Zvejsola apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Bilinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Bliseni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Brožgola apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Caunīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Cepleiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Čornie apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Dekteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Drikaškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Gabri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Gļaudas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Gleizdova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Goldadiervīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Īvulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Jaškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Jaundzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Jūrdži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Kapiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Kloneites apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Kristiņkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Kuciņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Laigolova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Laizani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Leškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Livzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Maigļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Mazuri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Miglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Miglinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Mikitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Miurinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Obrumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Opiņki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Pārkolni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Piļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Pintāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Pujati apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Pūramola apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Razgaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Rejeņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Rūbežnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Ruduki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Rudukova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Sārņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Saukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Saukavīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Šķesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Smilktinis apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Soloviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Sosiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Upeitnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Ūzuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Vilkadūbīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Znūteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Žogotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Zuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas)
Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas)
Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
Meikaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis
Andronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Benislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Deimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Gaiduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Groverišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Jeroščenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Kampišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Kivki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Križevņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Losi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Maremonts apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Škvarki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Ūsveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Dreijerovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Kozori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Ratinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Spundžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Voronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Akmenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Balda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Butleri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dītlovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Dorotpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Gulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kirkiliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Kristceļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Lazareva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Liuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Ostrovīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Parma apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Peirāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Šauriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Siugaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Stolbovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Svātova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Virbuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Vocīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Žierkļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
Asnīņis apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Babrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Baļtina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Dagumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Dzipšļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Jaunrikova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Jezupova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Kolnasāta apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Kūrpinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Liuzi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Makuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Medinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Mihalki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Osnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Piertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Piliskolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Pļuskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Sameņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Skujaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Solaviersi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Žagatnis apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Aļhovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Apari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Bolbiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Bondarevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Boriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Cerkovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Deičmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Gurilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Keidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Komulteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Kraupeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Kudļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Kukuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Kurtiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Lakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Lukna apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Mežalovnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Mežasorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Mihejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Odotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Pedeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Pertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Pilveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Pivteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Rjabki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Silinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Skromelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Spočinoki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Stirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Studeni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Subinaite apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Uļjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Žabrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Agejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Beloglazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Bikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Bodrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Burlakovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Čulki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Danilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Deneliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Feklistovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Gasuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Groveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Gruzdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Gušči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Hatki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Ignatovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Indričāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jaskina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jaunružina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Kļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Kurteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Kvasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Lisovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Losa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Māmulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Paramonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Paški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Patrejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Rubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Sopri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Špēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Sprinda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Šutovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tarakanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zabolotje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zaikovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zakutajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zemski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zuji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Akremi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
Antonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
Dilmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
Garjuša apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
Jaunmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
Jugermani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
Parapani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
Podļizovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
Asāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Batari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Dilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Doroškeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Fomkini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Gudakovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Mihalina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Ostrovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Pokrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Poludņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Rikopole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Rosica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Rozeļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Rudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Viši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Zakati apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Zverinci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
Biksinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Burzova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Djogi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Gabinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Gajova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Greivuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Gribuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Iugulova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Jaunborisova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Jermolas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Jurki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Juškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Kleperova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Krampova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Labvārži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Loborži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Meļņova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Mežagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Kolna Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Lejas Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Obricki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Olūtnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Plikpūrmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Pūrmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Pustinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Ratinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Rubļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Rūdzes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Škierbinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Skudras apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Stučeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Taudejāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Vecborisova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Veremes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Aleksandropole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Blūzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Frolovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Jaunviļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Juški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Lagoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Piziči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Privši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Rampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Sokolki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā, 7 km no Viļāniem, pagasta centrs
Pleikšņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri
Brenci apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
Gārsene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Bekši apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs
Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki
Lendži apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 17 km no Rēzeknes, pagasta centrs
Ilzeskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi
Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
Silmala apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola)
Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores
Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
Krupi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
Marientāle apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
Strūžāni apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Janopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Jupatovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Gaigalava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs
Vertukšne apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Zosna apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
Rozentova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā 2 km no Maltas
Rasnupļi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni
Ozolmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ciskādi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Kruki apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Prezma apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Pustinka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Štikāni apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tiskādi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Stoļerova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Škeņeva apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Sondori apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs
Adamova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Adamovas ezera rietumu krastā 4 km no Rēzeknes; Odumova
Radopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Sprūževa apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs
Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
Vecrikava apdzīvota vieta (viensētu grupa) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
Aleknagika apdzīvota vieta ASV (_Aleknagik_), Aļaskas pussalas dienvidrietumu daļā
Alpururulama apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpurrurulam_), Ziemeļu Teritorijas austrumos; Leikneša
Amdo apdzīvota vieta Ķīnā (_Amdo_), Tibetas autonomajā reģionā, tibetiešu valodā - Dzaknaka
Aleknas apdzīvota vieta Lietuvā (_Aleknos_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, netālu no Latvijas robežas, iepretim Aknīstei
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā
Kērkvola apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Stromnesa apdzīvota vieta Orkneju salās, Meinlendā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Iļžukolns Apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" Rēzeknes novadā nosaukuma variants
virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis
pumpāt Apgādāt ar pumpām, izrotāt ar pogām, knopēm
robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā
apstrādāt Apgrauzt, apknābāt
maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
mozeta Apģērbs bez piedurknēm katoļu garīdzniekiem Itālijā
knīpēties Apģērbties un izturēties kā knīpai
apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku
cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē
apknāpāt Apknābāt
apkņapāt Apknābāt
apknābt Apknābāt, knābāt, knābt
apknāpt Apknābt
apknubināt Apknibināt
apkribināt Apknibināt; apgrauzt, apkrimst
apkņudis Apknidis
apkniest Apknist 2
apkņubināt Apknubināt
rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu
rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
izseģināt Apsegt (virkni objektu)
maģiskais riņķis (aplis) apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt
darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes
kveldināt Apstrādāt ar verdošu ūdeni (gaļas produktus, piemēram, mēli, aknas, plaušas)
safāzēties Apvainoties, saniknoties, sadusmoties
hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus
inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā
acekņains ar aceknīšiem izausts
nodibināt ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību izveidot (saikni, iespējas sazināties)
divplakņu ar divām plaknēm
stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
ieknābt ar knābi iecirst
knierēt ar knābi kārtot (spalvas, par putnu)
izknotēties ar knābi knosīt spalvas, lai attīrītu (par putnu)
izknosīties ar knābi knosīt spalvas, lai tās attīrītu (par putnu)
knairīties ar knābi knosīties spalvās
klabināt ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi)
ieskāties ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās
knūbāties ar knābi tīrīt (savas spalvas) - par putniem
knūbāt ar knābi tīrīt (spalvas) - par putniem; knābāt
knozāties ar knābi tīrīt apspalvojumu
knierēties ar knābi tīrīt spalvas
kosīties ar knābi tīrīt spalvas
pluzināties ar knābi tīrīt spalvas
knopēties ar knābi tīrīt, sakārtot spalvas, knosīties
knuzināt ar knābi tīrīt, šķirstīt (spalvas) - par putniem
knusināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem)
knuzināties ar knābi tīrīt, šķirstīt savas spalvas (par putniem); knusināties
knobāt ar knābi vai zobiem kasīt
knobāties ar knābi vai zobiem kasīties
kalt ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.)
uzkniepēt ar kniepadatām uzspraust
sipnīce ar koka dēļiem norobežots apcirknis klētī
lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
tektoniskais bloks ar lūzumiem norobežots Zemes garozas iecirknis
skaidrs ar monētām, banknotēm (par norēķināšanos)
lepuškāt ar raukni apstrādāt (zemi, parasti līdumu)
kluiga ar sakni izcirsts koks
kable ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei
raka ar sakni izrakts koks
pulsometrs ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos
vērsties ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu
sarunāties ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem)
sfigmogramma ar sfigmogrāfu iegūtā līkne
daļējs griezums ar šķēlējplakni norobežots detaļas elements
peilēt ar tehniskiem līdzekļiem noteikt virzienu uz kāda objekta atrašanās vietu vai leņķi starp meridiāna plakni un virziena plakni uz kādu objektu
teletilts ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās
trīsplakņu ar trim plaknēm
hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
knotēt ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām)
Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
ARS Argentīnas peso; Argentīnas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Belgrano III Argentīnas zinātniski pētnieciskā stacija Antarktīdā, Vedela jūras dienvidu piekrastē, Berknera salas ziemeļos
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē
Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs
MGA Ariari; Madagaskaras Republikas valūtas kods, sīknauda - iraimbilanja
kumeļpēda Aristolohiju dzimtas ģints ("Asarum"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
arklveida Arklveida eknkurs - enkurs ar vienu ragu un lielu lāpstu, kas atgādina arklu ar lemesi (ieviests kā standarts angļu flotē)
uruakani armēņu mitoloģijā - mirušo gari, pie tiem pieder arī gornapštikneri
Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
arodskolnieks Arodskolas audzēknis
arodskolēns Arodskolas audzēknis vai audzēkne
profāns Arodvidusskolas (profesionāli tehniskās vidusskolas) audzēknis
arodvidusskolnieks Arodvidusskolas audzēknis
arodvidusskolēns Arodvidusskolas audzēknis vai audzēkne
nardes Aromātiska viela, ko iegūst no šo augu saknēm
arrovruts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
ererūts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
Symphytum officinale ārstniecības tauksakne
gliemene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glumā Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glume Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glūme Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glumene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glumes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
raudupes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
taukene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
tauksaknes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
tauksaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
taukusaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živakosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živakoss Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živakosts Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živokosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
Saponaria officinalis ārstniecības ziepjusakne
bojārnīcas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
cekule Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
cekulītes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
dancka Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
danska Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
floksis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
kristinis Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
krustneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
krustpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
miķelpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
neļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
plekšas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
pudelpuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
rudenspuķes Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
rudensžīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
rudiņpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
sētložanas Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
studentneļķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
vēršpautiņi Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
vīrpuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
žīdene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziemcieši Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepene Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepenīte Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepine Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepines Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
zieppuķe Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepsakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ziepusakne Ārstniecības ziepjusakne ("Saponaria officinalis")
ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā
arteriogramma Artērijas pulsa līkne
ežektorfiltrs Artēziskais dziļsūknis gruntsūdens līmeņa pazemināšanai
AWG Arubas guldenis; Arubas valūtas kods, sīknauda - cents
kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
valūta Ārvalstu banknotes, monētas u. c.
jūrgrunduļzivis Asarveidīgo kārtas dzimta, sīkas un nelielas jūras zivis (garums - 1-35 cm), krūšu spuras saaugušas un veido piesūcekni, ar ko pieķeras pie substrāta, izplatītas pārsvarā siltās jūrās, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 sugas
asknaibles Asas knaibles (piemēram, stiepļu pārkniebšanai)
hepatohēmija Asins sastrēgums aknās
acharnement asinskārs niknums
prokoagulants Asinsrecei nepieciešamas dabiskas vielas pirmāknis
dromogramma Asinsrites ātruma līkne
hepatorāģija Asiņošana no aknām
Geospiza difficilis asknābja zemesžube
askniebes Asknaibles
ruskuss Asparāgu dzimtas ģints ("Ruscus"), mūžzaļš augs ar ložņājošu sakneni un lapveidīgiem, saplacinātiem zariem, bieži ar dzeloņainu galotni
gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi
ekvatoriālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir debess ekvatora plakne un pamatvirziens – pasaules ass
ekliptiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir ekliptikas plakne un pamatvirziens – ekliptikas ass; koordinātas ir ekliptiskais garums un ekliptiskais platums; lieto, analizējot Saules sistēmas debess ķermeņu kustību
galaktiskā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir Galaktikas ekvatora plakne un pamatvirziens – Galaktikas ass
horizontālā koordinātu sistēma astronomisko koordinātu sistēma, kuras pamatplakne ir matemātiskā horizonta plakne un pamatvirziens – vertikālās līnijas virziens; horizontālās koordinātas ir azimuts un leņķiskais augstums, tās noteic tiešos mērījumos un lieto novērotāja ģeogrāfisko koordinātu un novērojumu laika momenta noteikšanai
meridiāna caurule astronomisks instruments tā brīža noteikšanai, kad kāds spīdeklis iet caur meridiāna plakni
neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
USD ASV dolārs; Amerikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - cents
Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
atbraucīt Atbīdīt uz augšu (piedurknes)
kompleksa skaitļa arguments atbilstošā kompleksās plaknes punkta rādiusvektora leņķis ϕ ar reālo asi (0≤ϕ<2π)
atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes
izlepuškāt Atdalot ar raukni augu daļas, apstrādāt, iekopt (zemi)
spriugt Atdarina knipja sitiena troksni
Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam
repetēt Atkārtot cita kuģa raidītus signālus informācijas tālāknodošanai, vai arī apstiprinot saņemšanu
knābelēt atkārtoti knābāt
knazerēt atkārtoti knaibīt, kutināt
knazierēt atkārtoti knaibīt, kutināt
uzknaibīt atkārtoti knaibot ievainot
noknāpāt atkārtoti noknābt, nokapāt
atknabināt Atknibināt
atkņibināt Atknibināt
atknubināt Atknibināt
atkņubināt Atknibināt
atkņubrināt Atknibināt
atrubināt Atknibināt
atkrubināt Atknibināt, atlupināt
atkribināt Atknibināt, atlupināt; atkrubināt
panadze Atkniedējamā nagla, kniede
atniedēt Atkniedēt
Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
norocīt Atlocīt piedurknes
apdūris Atloks, piedurknes atloks
parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem
retikulārais blīvums atomu (jonu) skaits uz laukuma vienību kristāliskā režģa kādā plaknē
atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša
Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
štikmuttere Atraitnīte; atraiknīte
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli
atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm
ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks
notrukšķināt Atraut, noknapināt
tērkt ātri un atkārtoti ar knābi kaļot koka stumbru, radīt noteiktas skaņas
Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi
Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.)
Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe
Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis
Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Teirumnīku ezers atrodas purva vidusdaļā Rēzeknes novada Nagļu pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m
Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m)
Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m
Bondaru ezers atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 1,5 ha; Lazauska ezers
Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
Glušanka ezers atrodas Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 4,3 ha
Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo
Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
Rubčinska ezers atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 3,2 ha
Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu)
Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts
Sūļagola purvs atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 1811 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras sapropelis
Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers
Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers
Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā
Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus)
atraitīt Atrotīt (piedurknes, bikšu galus)
raitīties atrotīt (piedurknes)
šļaucīt Atrotīt (piedurknes)
atbrucināties Atrotīt piedurknes
atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes)
atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus)
atbrauces Atrotītas piedurknes
mezgls Ātruma mērvienība - 1852,2 metri jeb viena jūras jūdze stundā (=0,5145 m/s); saīsinājums - kn (angļu "knot")
kn Ātruma mērvienība - mezgls (angļu "knot")
atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma
siept Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma
kņābiens Atsevišķs knābiens
važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1)
atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus
noknakšēties Atskanēt atsevišķam knakšķim
noknikšēties Atskanēt atsevišķam knikšķim un tūlīt apklust
atkačāt Atsūknēt
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup
cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas
hepatolienāls attiecīgs uz aknām un liesu
hepatorenāls attiecīgs uz aknām un nierēm, piem., sindroms
hepatolentikulārs attiecīgs uz aknām un uz lēcveida kodolu smadzenēs
hepatoportāls attiecīgs uz aknu portālo sistēmu
alifātisks attiecīgs uz organiskiem savienojumiem ar vaļēju virkni
izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem)
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem
primārā atvasināšana atvasināšana no saknes
sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis
pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem
prokambijs Audi, kas veido jaunas daļas augu orgānos (stublājos, saknēs); šie audi ir pamats primārajiem vadaudiem
miza audu grupējums auga stumbra, zaru un saknes ārējā daļā
hepatizācija Audu konsolidācija par aknām līdzīgu masu; novēro plaušās pneimokoku pneimonijas gadījumā
audže Audzēknis
audzētnis Audzēknis
audzēklis Audzēknis; audžubērns
audzēksnis Audzēknis; audžubērns
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
jalapa Auga "Exogonium purga" bumbuļainā sakne; tās aktīvā viela ir sveķi, kuros ir glikozīds konvolvulīns; caurejas līdzeklis
naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas
piere Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
piets Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
asns Auga daļa tā attīstības sākumstadijā (no sēklas, bumbuļa, sakneņa) ar vēl neizveidotām lapām
hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām
veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā eksistenci (piemēram, lapas, stumbrs, sakne)
kāja Auga sakne
uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi
vasas augi augi, kam ir vasas un saknes
hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem
kokcicefālis Auglis ar knābjveida galvu
levuloze Augļu cukura izomērs, kas polarizācijas plakni griež pa kreisi; tas pats, kas fruktoze
puņķis augoņa sakne
monotona virkne augoša vai dilstoša virkne
iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni
sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem)
starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus)
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
lādzeknis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne
lādzeksnis Augs, laikam dadžu suga lēdzekne
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi
Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš
Grosglokners augstākā virsotne Augstajā Tauernā (_Grossglockner_), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3798 m, līdz 10 km gari šļūdoņi
nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē
kormofiti Augstākie augi (sūnas, papardes, ziedaugi); to organisms sastāv no saknēm, stumbra un lapām
mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
kursiste Augstāko sieviešu kursu audzēkne Krievijā (līdz 1917. g.)
oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda; kalnu sistēma
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
starpzobs Augšžokļa malējais priekšzobs, ilknis vai mazais priekšdzeroklis (ciršļiem)
cauraugt augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu)
tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem)
aerotropisms augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma
aeroponika augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā
subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē
mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās
biešu nematode augu nematodu suga, kas, parazitējot biešu saknēs, rada t. s. biešu nogurumu, kad bietes atpaliek augumā, sausā laikā ātri vīst un dzeltē
sūnas augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna
uzkrājējaudi augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas (saknēs, sakneņos, bumbuļos, gurnos, stumbros, lapās un sēklās)
organoģenēze augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē)
aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas
fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
ksilēma augu vadaudu pārkokotā daļa; vada ūdeni un neorganisko sāļu šķīdumus no saknēm uz lapām
laponis augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms
aukstais starts aukstā sāknēšana
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija
vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā
XCD Austrumkarību dolārs; Angiljas, Antigvas un Barbudas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Montserratas, Sentkitsas un Nevisas Federācijas, Sentlūsijas, kā arī Sentvinsentas un Grenadīnu valūtas kods, sīknauda - cents
stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem
ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties
rēzeknieši Autobuss, kas kursē no Rēzeknes vai uz Rēzekni
hepatarģija Autointoksikācija kā aknu nepietiekamas atindējošās funkcijas sekas
rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors
salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
Aviekne Avīkne, Vadakstes pieteka
Avīkna Avīkne, Vadakstes pieteka
Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
manats Azerbaidžānas manats - naudas vienība Azerbaidžānā, sīknauda - kapeika
AZN Azerbaidžānas manats; Azerbaidžānas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika
mamons Bagātība kā ļaunuma sakne
BSD Bahamu dolārs; Bahamu Salu Sadraudzības valūtas kods, sīknauda - cents
BHD Bahreinas dinārs; Bahreinas Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
PAB Balboa; Panamas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo
ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā
hitons Baleta tērps bez piedurknēm
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti
balsta sakne balstsakne
miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī
maršalīts Balta sīkdispersa (graudu diametrs - <0,01 mm) kvarca miltveida vai putekļveida smelkne, izmanto gk. liešanā (kvarca smiltis), keramikas un elektrodu ražošanā
plerēze balta uzšuve uz sēru tērpa piedurknēm un apkakles
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
bifeļputns Baltknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
BYR Baltkrievijas rubelis; Baltkrievijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kapeika
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
neodikumarīns Balts pulveris; līdzīgi dikumarīnam kavē protrombīna un prokonvertīna veidošanos aknās
Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis
baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras
emisijas banka banka, kurai ir tiesības izlaist apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus
banknota Banknote
kredītnauda Banknote
šeine Banknote
kā vārnas barā, nikni, plēsonīgi; ar ziņkāri
BBD Barbadosas dolārs; Barbadosas valūtas kods, sīknauda - cents
barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints
Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā
klājsaknes Bārkšu saknes; bārkšsaknes
barogramma Barogrāfa pierakstījuma līkne
trofiskā ķēde barošanās ķēde, organismu virkne, kuras dažādie locekļi cits no cita pārtiek
gliebties Baroties, labi paaugties, treknam kļūt
Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile
THB Bāts; Taizemes Karalistes valūtas kods, sīknauda - satangs
bruknieši Bauskas novada Dāviņu pagasta apdzīvotās vietas "Brukna" iedzīvotāji
melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
Saponaria ocymoides bazilika ziepjusakne
dioikēze Baznīcas draudžu iecirknis
Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
Bebrīte Bebrupe Kokneses novadā
Bebrupīte Bebrupe Kokneses novadā
Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km
Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe
gals Beigu daļa, beigas (piemēram, rindai, virknei)
BZD Belizas dolārs; Belizas valūtas kods, sīknauda - cents
benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes)
gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem
BMD Bermudu Salu dolārs; Bermudu Salu valūtas kods, sīknauda - cents
knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis
knēvelis Bērns (parasti zēns); knauķis
knerpis Bērns (parasti zēns); knēvelis
knetka Bērns (parasti zēns); knēvelis
knoblaks Bērns (parasti zēns); knēvelis
knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks
tušķis Bērnu knupis
stāvā berula berulu suga ("Berula erecta"), ūdensaugs ar labi attīstītiem apaļiem sakneņiem, kails ar seleriju smaržu
BYKT Bet tu to zināji (angļu "but you knew that"; īsziņās)
lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš
aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta
aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām
izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst
sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
matemātiskais svārsts bezsvara saitē iekārts materiāls punkts, kas smaguma spēka laukā var svārstīties vienā plakne; tā cikliskā frekvence ir atkarīga no brīvās krišanas paātrinājuma un saites garuma
katena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; catena
catena Bībeles rakstu vietas interpretācija, kad Svēto Rakstu panti ir skaidroti ar citu pantu virknēm, kuri ņemti no agrākiem komentāriem; katena
cukurbietes Bietes, no kuru saknēm iegūst cukuru; biešu suga ("Beta vulgaris", arī "Beta altissima")
burka biezas rupja vilnas auduma virsdrēbes ar piedurknēm Austrumlatvijā un Lietuvā 19. gs. beigās
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne
biezājs Biezoknis
bieziena Biezoknis
biezotnis Biezoknis
biežotnis Biezoknis
biezuklājs Biezoknis
biezums Biezoknis
pabieznis Biezoknis
skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals
kuitenis Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs
kuitiens Biezoknis mežā, sevišķi, kur nocirsts vecs mežs
čūkslis Biezoknis, biežņa
bignis Biezoknis, brikšņi
biežņa Biezoknis, drūzma
saaudznis Biezoknis, saaudze
biezēklis Biezoknis; biezājs
biezēknis Biezoknis; biezājs
biezenis Biezoknis; biezājs
čuslis Biezoknis; purvains krūmājs vai mežs, kur mīt čūskas
makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
Bubalornis albirostris bifeļputns jeb bifeļu audējputns, arī baltknābja bifeļputns
Čudarānu dzirnavezers bija uzpludināts Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Rēzna Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Rozenmuiža Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums
Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems
Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša
Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava
Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
kniedenes Bikses, kuru vīles ir sastiprinātas vai izrotātas ar kniedēm
Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās)
Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
kadra beigu ierobežotājs bitu virkne vai īpašs signāls, kas norāda kadra pārraides beigas
kadra sākuma ierobežotājs bitu virkne, kas norāda kadra pārraides sākumu
kadra vadības lauks bitu virkne, kas raksturo kadra tipu un dažas vadības funkcijas
krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
Amblystegium compactum blīvā strupknābe
rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
kuiļot Bojāties (par kāpostiem, kam uzmeties bumbuļveida izaugums uz saknēm vai stublāja)
BOB Boliviano; Bolīvijas Daudznāciju Valsts valūtas kods, sīknauda - sentavo
Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe
BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš
kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami
pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
tuktys brangas, gatavotas no koka saknēm
ipekakuaņa Brazīlijas auga "Rubiaceae" dzimtai piederīgā balti un sīki ziedoša puskrūma "Uragoga (Cephalis) Ipecacuanha Baill." sakne, ar alkaloida saturu, kura dēļ lietota ārstniecībā
Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
seseli Briežsaknes
muntjaki Briežu ģints Āzijas austrumos un dienvidos ar īsiem, vienkāršiem ragiem (mātītēm ragu vietā tikai matu cekuls) un tēviņiem ar lielu augšējo ilkni, kas rēgojas no mutes laukā
britns Brikns un bailīgs
braukšķēt Brikšķēt, knakšķēt
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis
brasku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums
brisku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums
paseksnis Brīva telpa starp pamata baļķi, kas balstās uz akmeņiem vai bluķiem, un zemi; pasekne (2); paseknis (2)
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā
Brucken Bruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens
zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga
lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs
bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm
komturija Bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis, ko vadīja komturs
Bugru ezers Bugru ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - <1 ha
Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
izbuknīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt
izbukņīt Buknījot izgrūstīt; buknījot pārmācīt, sodīt
uzbokņīt Buknījot panākt, ka pieceļas; buknījot uzmodināt
ķilas Bumbuļi pie kāpostu saknēm, rodas kāpostu slimības dēļ
karotas Burkānu suga ar resnu, strupu sakni
apcirknīšu iedalījums burtenē apcirknīši tiek izveidoti pēc lietderības principa, biežāk lietotiem burtiem ir lielāki apcirknīši, citiem mazāki
atņēmiens Burtliču izveicība visātrāki un pareizi no burtenes apcirknīša saņemt burtu un novietot to liknī
identifikators Burtu, ciparu, simbolu virkne, ar ko apzīmē kādu programmas elementu
BIF Burundi franks; Burundi Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
mācīšanās būšana par mācību iestādes, kursu vai tml. audzēkni
kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
spļaut baltu (arī (zili) melnu, arī zilu (un melnu), arī (zilu) uguni) būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut melnu būt ļoti dusmīgam, saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut zilu zēveli būt ļoti dusmīgam, sašutušam, saniknotam
skatīties baltām acīm būt ļoti niknam
spļaut uguni būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spļaut zilas ugunis būt ļoti saniknotam, aiz dusmām nevaldīt pār sevi
spert vai zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam; bārties
sirdīties būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem)
niknoties būt niknam, paust niknumu
aiziet būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.)
mācīties būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni
saskanēt būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību
sasaukties būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā
zālāt būt tādam, kam lapas attīstās spēcīgāk nekā saknes, augļi
ievirzīt būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem
zarot būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām
kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt
kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt
kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt
fenoltetrahlorftaleīns C~20~H~10~Cl~4~O~4~, krāsviela, kuras nātrija sāli lieto aknu funkcionālās spējas noteikšanai
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā
pimpinellīns C13H10O5, rūgtviela noragu saknēs
mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā
sangvinarīns C20H14NO4, alkaloīds, ko iegūst no melnā plūškoka ("Sambucus nigra L.") lapām un mizas un no auga "Sanguinaria canadensis L." sakneņa
taraksacīns C40H40O5, rūgtviela pieneņu saknēs
takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas
Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā
jumta notekcaurules caurules (no skārda vai plastmasas) jumta teknēs savākta nokrišņu ūdens novadīšanai uz kanalizāciju vai zemē, tālāk no ēkas pamatiem
pārausis Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai
pāravi Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā auklas ievēršanai
pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas
ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus
ceceris Celms ar saknēm
neatvasināts celms celms, ko veido tikai sakne bez afiksiem
pirmatnīgs celms celms, ko veido tikai sakne, bez afiksiem; primārs celms
atvasināts celms celms, kurā ir sakne un viens vai vairāki afiksi (izņemot galotni)
salikts celms celms, kurā ir vismaz divas saknes
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē
ceļa plāns ceļa trases projekcija horizontālajā plaknē ar taisniem un līkiem ceļa posmiem
loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu)
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
centrifugālais sūknis centrbēdzes sūknis
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
sents Cents - Lietuvas Republikas sīknaudas vienība 1918.-1940. g.
izčurkstēt Cepoties, čurkstot iztecēt taukos (par treknu gaļu); karstumā, čurkstot izkust, satecēt (par taukiem, sviestu)
Zeriben Cerības muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa
XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
XOF CFA franks (BCEAO); Beninas Republikas, Burkinafaso, Gvinejas-Bisavas Republikas, Kotdivuāras Republikas, Mali Republikas, Nigēras Republikas un Togo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms
metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs
arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem
osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni
cigoreņš Cigoriņa sakne
pentožu cikls ciklisku, fermentatīvu, aerobisku glikozes oksidēšanās reakciju virkne, kuras galaprodukti ir ūdens un oglekļa dioksīds
AFAIK Ciktāl es zinu (angļu "as far as I know"; īsziņās)
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi)
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem
taisns cilindrs cilindrs, kura cilindriskā virsma (veidule) ir perpendikulāra tā plaknēm (pamatiem)
puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma
plakancilnis Cilnis, kurā veidojums placināti paceļas virs pamatplaknes
Inšana kalni cilu kalnu virkne Ķīnā ("Yinshan"), uz ziemeļiem no Huanhes lielā līkuma, garums - 450 km, augstums - līdz 2400 m
figūras izklājums cilvēka ķermeņa figūras, tipfigūras manekena vai tā sastāvdaļu virsmas tuvināts atveidojums plaknē; sastāv no atsevišķiem segmentiem, kas rasējuma koordinātu plaknē pārklājas vai atraujas viens no otra atkarībā no ķermeņa figūras izvirzījumiem vai iedobumiem
leptospirozes cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu
opistorhoze cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
sīkasni cilvēka uzturam audzējamas saknes
pikniķis cilvēks, kam ir spilgti izteiktas pikniskā tipa pazīmes
beidzējs cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents
niknulis cilvēks, kas bieži ir nikns
kruknis cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž
bukņica cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks
mankurts cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes
loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums
saknes rādītājs cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
anksteri Cirmeņi, ķirmuļi jeb kāpuri, cēlušies no divspārņu kukaiņu, kā odu, mušu, knišļu, dažādu spāru un dunduru oliņām
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
apkampstīties Citam citu it kā kost, knaibīt ar zobiem
hepatolizīns Citolizīns, kas noārda aknu šūnas
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne
torsemīds Cl6H20N4O3S, diurētisks līdzeklis, ķīmiski radniecīgs sulfonilurīnvielai; lieto sirds, aknu vai nieru tūskas ārstēšanai
ķiugs Cūkas augšžokļa ilknis
čukra Cūkas gaļas treknums
cūknātra Cūknātre
cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs
scrophularia Cūknātres
zvagulis Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Rhinanthus"), lakstaugs ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu
scrophulariaceae Cūknātru dzimta
cūknātraugi Cūknātru dzimta ("Scrophulariaceae")
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem
lauvmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Antirrhinum"), dekoratīvs viengadīgs augs ar divlūpainiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugas, Latvijā 1 suga
cimbalārija Cūknātru dzimtas ģints ("Cymbalaria"), dekoratīvi augi, ko izmanto akmeņdārzos
uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
žibulītis cūknātru dzimtas ģints ("Euphrasia"), viengadīgs lakstaugs ar pretējām sēdošām lapām un baltiem vai zilganiem ziediem vārpās
rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem
bezlape Cūknātru dzimtas ģints ("Lathraea"), bezhlorofila lakstaugi, 5 sugas (visas parazītaugi), Latvijā konstatēta 1 suga
dūņene Cūknātru dzimtas ģints ("Limosella"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošiem dzinumiem un lapu rozeti, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vīrcele Cūknātru dzimtas ģints ("Linaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem, 120 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
nemēzija Cūknātru dzimtas ģints ("Nemesia"), lakstaugi, retāk puskrūmi, dabā izplatīti galvenokārt Dienvidāfrikā, \~50 sugu, Latvijā dažas sugas kultivē kā viengadīgus krāšņumaugus
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
penstemone Cūknātru dzimtas ģints ("Penstemon"), daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, lapas sēdošas, ziedi skarās vai ķekaros, zieda vainags divlūpains, \~250 sugu Ziemeļamerikā, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas
torēnija Cūknātru dzimtas ģints ("Torenia")
deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas
vīrcele Cūknātru dzimtas senāks nosaukums
scrophulariales Cūknātru rinda
acanthaceae Cūknātru rindas akantaugu dzimta
strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
brūnkāšaugi Cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi bezhlorofila lakstaugi, kas parazitē uz citu augu saknēm, lapas zvīņveidīgas, ziedi nekārtni, vārpās vai ķekaros, \~16 ģintis, \~200 sugas; brūnkāšu dzimta
ceļtekaugi Cūknātru rindas dzimta ("Plantaginaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapaām, kas sakārtotas rozetē, ziedi sīki, vārpās vai galviņās, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; ceļteku dzimta
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos
spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
nopūtas Cūku liekumi (aknas, plaušas)
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi
cukursakne Cukura sakne - čemurziežu dzimtas cemeru ģints suga ("Sium sisarum"), maz izplatīts un maz pazīstams daudzgadīgs virtuves sakņaugs
Čečava Čečora, Rēzeknes pieteka
Čečere Čečora, Rēzeknes pieteka
Čečorka Čečora, Rēzeknes pieteka
Čičora Čečora, Rēzeknes pieteka
CZK Čehijas krona; Čehijas Republikas valūtas kods, sīknauda - hellers
morejs Čemurziedis baltu gaļīgu sakni, kātainām lapām; lieto zupās garšai; pastinaks
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem)
astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai)
kniednagla Četršķautnaina (vai cita profila) nagla no vara, cita nerūsoša vai pret koroziju apstrādāta materiāla, ko lieto koka laivu būvē, piekniedējot apšuves laides pie brangām
Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri
CLP Čīles peso; Čīles Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Černaja Čornaja - apdzīvota vieta un pagasts Rēzeknes novadā
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
Oph Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs
Ophiuchus Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs
Ras-Alahague Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā ("Čūskneša galva"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums
aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
holekalciferols D~3~ vitamīns; bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ultravioleto staru ietekmē no provitamīna veidojas cilvēka ādā; atrodams zivju eļļā, olas dzeltenumā, aknās u. c.
atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
dabas resursu lietošana dabas resursu izmantošana, arī zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes, un piesārņojošu vielu emitēšana vidē
Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
valodas zīmes patvaļīgums dabiskas saiknes neesība starp valodas zīmes divām pusēm - apzīmējošo jeb materiālo apvalku un apzīmējamo jeb nozīmi
faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24)
bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli
dīgļstumbrs Daļa (auga dīglī) starp dīgļsakni un dīgļpumpuru
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis
sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas
DKK Dānijas krona; Dānijas Karalistes (un Fēru Salu, Gibraltāra) valūtas kods, sīknauda - ēra
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī)
sasauksme darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko)
starpniecība darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām)
atsūknēšana darbība, process --> atsūknēt
atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa
tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis
riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta
pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
tiekties Darboties, izturēties tā, lai izveidotu saikni (ar ko)
knibaslis Darbs, kas norisinās lēnām, knibinoties
tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē
teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
niknot darīt niknu
kniedētājs darītājs --> kniedēt
piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni
hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
grafikators datora izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
izkārtojumprogramma datorizdevniecības programma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku, kā arī veikt virkni operāciju ar tekstu un attēliem
datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
kopnes sekotājs datu satekne, kas saņem datus no kopnes vedēja
digitālais paraksts datu virkne, kas apliecina, ka datu paketē, kas izsūtīta ar šādu parakstu, nav veiktas nekādas izmaiņas; ciparparaksts
efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā
koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ("Phragmites") ar garām, šaurām, cietām lapām un ložņājošu sakneni
kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs ("Panax gingseng") ar maziem, baltiem vai sārtiem ziediem un sulīgu sakni, ko izmanto medicīnā
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli
apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem
senega Daudzgadīgs ziepenīšu dzimtas ārstniecības augs, kas aug Ziemeļamerikā; preparātus, ko gatavo no šā auga saknēm, lieto medicīnā kā atkrēpošanas līdzekli
atknābāt Daudzkārt knābājot atbrīvot (mezglu, saiti)
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās
oktaedrs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis
četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes
tetraedrs daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes
vēza Daudzums, rinda, virkne
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
svikšķināt Dauzīt sevi ar asti (par zirgu, kas gaiņā knišļus)
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas
pīrsings Dažādu ķermeņa daļu (mēles, nāss, nabas, uzacs u. c.) caurduršana, lai izrotātu ar gredzentiņiem, kniedēm vai citām rotām
nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
nogāžu ekspozīcija dažādu reljefa formu (kalna, ielejas, gravas, vecgravas) nogāžu orientācija attiecībā pret debespusēm un horizonta plakni
amfigastrijas dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē
Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
tangenciālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija plaknē, kas perpendikulāra taisnei, kura savieno debess ķermeni ar novērotāju
ekliptikas ass debess sfēras līnija, kas perpendikulāra ekliptikas plaknei un iet caur debess sfēras centru
debess paralēle debess sfēras mazais riņķis, kura plakne paralēla debess ekvatora plaknei
vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē
snaps Deguns, knābis
snāpis Deguns; knābis
plutonisms Deģeneratīvas pārmaiņas eksperimenta dzīvniekos pēc plutonija iedarbības: spalvu nosirmošana, aknu deģenerācija un audzēju rašanās
ķirzakaste Dekoratīvu augu ģints ("Saururus"), kas izplatās ar sakneņiem, nolīkušas ziedu skaras un sirdsveida lapas
eritrodekstrīns Dekstrīns, kas rodas, skābei vai siekalām darbojoties uz cieti; ar jodu krāsojas sarknā krāsā
klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus
audzēknītis dem. --> audzēknis
galokniņa dem. --> galokne
galoksniņa dem. --> galokne
knābiņš dem. --> knābis
knābītis dem. --> knābis
knaiblītes dem. --> knaibles
knakšķītis dem. --> knakšķis
knāpiņš dem. --> knāpis
knausītis dem. --> knausis
knaušelis dem. --> knauslis
knauslītis dem. --> knauslis
knētiņš dem. --> knēts; gnīdiņa
knēveliņš dem. --> knēvelis
knibītis dem. --> knibis
kničelis dem. --> knicis
knipšelis dem. --> knipšis
knisītis dem. --> knisis
knislītis dem. --> knislis
liekniņa dem. --> liekna
piesūceknītis dem. --> piesūceknis
saknīte dem. --> sakne
staipeknītis dem. --> staipeknis
sūknītis dem. --> sūknis
veleknīte dem. --> velekne
MKD Denārs; Ziemeļmaķedonijas Republikas valūtas kods, sīknauda - dens
dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes
sensors devējs - mērpārveidotājs, kas tieši uztver mērījamo lielumu (spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu utt.) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni
adenīndezamināze Dezaminētājs ferments, kas katalizē adenīna pārvēršanu hipoksantīnā; rodas aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā
diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā
magnētiskā rezonanse diagnostikas metode, kas ar spēcīga magnētiskā lauka palīdzību iegūst orgānu un audu attēlus vairākās plaknēs
magnetorezonanse Diagnostikas metode, kas dod iespēju iegūt orgānu un sistēmu asu attēlu vairākās plaknēs
diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī
mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē
KRW Dienvidkorejas vona; Korejas Republikas valūtas kods, sīknauda - izņemta no apgrozības, senāk - čons
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
SSP Dienvidsudānas mārciņa; Dienvidsudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
krapstāds Dienvidu augs "Rubia tinctorum", no kura saknēm ieguva sarkanu krāsvielu
dīgļsaknīte Dīgļsakne
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
distomum Distomum hepaticum - aknu fasciolas "Fasciola hepatica" nosaukuma sinonīms
saknubis divd. --> saknubt
saniknots divd. --> saniknot
glumene Divdīgļlapju augu ģints boraginaceju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar ārēji melnganu, iekšā bālganu gaļīgu, gļotām bagātu sakni līdz 30 cm garumā; tauksakne; gliemene
tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem
dorstenija Divdīgļlapju augu ģints, Amerikas un Āfrikas zāļaugi ar asi vircotu sakni, ko lieto kā svīdēšanas līdzekli un pret čūsku kodumiem
raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
akantaugi Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Acanthaceae"), lakstaugi, krūmi, retumis koki
brūnkāte Divdīgļlapju klases cūknātru rindas dzimta ("Orobanchaceae"), viengadīgi vai daudzgadīgi bezhlorofila parazītaugi, 16 ģintis, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā
reduplicēts īpašvārds divkāršots īpašvārds - īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
bilaterālā simetrija divpusējā simetrija (caur objektu var novilkt tikai vienu simetrijas plakni)
bilateralitāte Divpusēju organismu simetrija - viena simetrijas plakne dala organismu divās vienādās pusēs (labajā un kreisajā)
bisegmentektomija Divu aknu segmentu, t. i., vienas daivas rezekcija; hepatiskā lobektomija
iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē)
iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi
dubultsvārsts divu svārstu sistēma, kurā otrs svārsts iekārts virknē kādā punktā pie pirmā svārsta
konkatenēšana Divu vai vairāku datu virkņu secīga sasaistīšana vienā veselā; savirknēšana
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm
spurainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella heteromalla"), kas aug uz atsegtas smilts, mālsmilts, grants un uz šādu substrātu pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz kūdras, smilšakmens atsegumiem
Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri
svirpis Dižknābis ("Coccothraustes"), žubīšu dzimtas ģints
Geospiza magnirostris dižknābja zemesžube
coccothraustes Dižknābji
operons DNS molekulas iecirknis, kura funkcionāli saistītās subvienības nosaka vienu secīgu bioķīmisku reakciju ķēdi katalizējošo fermentu sintēzi
STD Dobra; Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
Dobroczin Dobročinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj (piemēram, čeka, ordera) pasaknī
zaļais Dolārs, iesauka iegūta banknošu zaļās krāsas dēļ
DOP Dominikānas peso; Dominikānas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t
VND Dongs; Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - hao = 0,1 dongs un xu = 0,01 dongs
AMD Drams; Armēnijas Republikas valūtas kods, sīknauda - luma
aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai
Drycany Dricēnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
dzeltenā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana lutea"), ko Latvijā palaikam audzē sakneņu bumbuļveida izaugumu ieguvei (droga satur 3 rūgtus glikozīdus, kas ir viena no galvenajām Rīgas melnā balzama sastāvdaļām)
memme Drukna, neveikla meitene
tusņi Drukni, plati
bekains Drukns
depīgs Drukns
paducīgs Drukns
plecots Drukns
rempans Drukns
zukrs Drukns
stampa Drukns cilvēks
stampals Drukns cilvēks
stieblaks Drukns cilvēks
stepis Drukns pusaudzis
rembis Drukns zēns
štakāns Drukns, labi kopts vīrietis
tepča Drukns, lempīgs cilvēks
repšīgs Drukns, muskuļains, spēcīgs
repsis Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks
repšs Drukns, muskuļains, spēcīgs cilvēks
stebs Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks
stebus Drukns, neveikls cilvēks vai šāds dzīvnieks
ķemīgs Drukns, pabrangs
brozls Drukns, plecīgs
gabalains Drukns, plecīgs
borka Drukns, plecīgs puisis
brožs Drukns, plecīgs, miesās apjomīgs
brožīgs Drukns, plecīgs, spēcīgs
svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks
dampīgs Drukns, resns; spēcīgs
stakans Drukns, spēcīgs vīrs
stakāns Drukns, spēcīgs, bet neveikls vīrs
eirisomija Druknums
aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu
Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
dūknēja Dūknējs
dūknējs Dūkstains; duknējs
duknējs Dūkstains; dūknējs
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns
pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi
kūpekļi Dūmojoši objekti, kā aizsardzības līdzeklis pret knišļiem
bumplis Dumpis – gārņu dzimtas putns ar garu kaklu, garu, smailu knābi un garām kājām
diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri
limosella Dūņenes - cūknātru dzimtas ģints
torakocentēze Dūriens krūšu dobumā, lai izsūknētu šķidrumu
badēt Durstīt, bakstīt; buknīt
badīt Durstīt; bakstīt; buknīt
dēsteklis Durteknis
paceļamās durvis durvis, kuras atver vai aizver, tās pārvietojot vertikālā plaknē
apkaišana Dusmas, niknums
furioso dusmīgi, saniknoti, vētraini, kaislīgi
aizkaitināts Dusmīgs, nikns
sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku)
punegs Dusmīgs, nikns, ķildīgs cilvēks
dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks
purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks
greits Dusmīgs, nikns; īgns; noskaities
apkreties Dusmīgs, saskaities, saniknots
bargot Dusmoties, niknoties
sirdoties Dusmoties, niknoties
sirdīties Dusmoties, niknoties, arī sašust
kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi
anabola Dzeju virkne ar dažādiem iestarpinājumiem
genciānas sakne dzeltenās drudzenes jeb genciānas saknenis; līdzeklis pret gremošanas traucējumiem
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
Pyrrhocorax graculus dzeltenknābja klinškovārnis
dzeltenknābja Alpu kovārnis dzeltenknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax graculus")
Buphagus africanus dzeltenknābja vēršstrazds
Urocissa flavirostris dzeltenknābja zilžagata
Eurylaimus oshromalus dzeltenmelnais strupknābis
Ārdava dzelzceļa pietura Preiļu novada Pelēču pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 36 km no Daugavpils, atklāta 1931. g.
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils
Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
distance Dzelzceļa, šosejas vai ūdensceļa iecirknis (pēc administratīvi tehniskā dalījuma)
dzenis Dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas ģints ("Picoides"), putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos, 33 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
Nikola prizma dzidra, caurspīdīga kalcīta prizma, kas laiž cauri tikai vienā plaknē polarizētu gaismu
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
dziļoksnis Dziļums; biezoknis; dzelme
rituālā prostitūcija dzimumsakari, kas reliģiskā kultā kalpo par saikni ar sakrālo
zābaks Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu
Vecmelderu dzirnavezers dzirnavezers Aknīstes pagastā, platība — 1,6 ha
sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs
mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns
kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas
dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
amiloīds Dzīvnieku un cilvēka organismā - īpatnēja olbaltumviela, kas uzkrājas aknās, liesā un citos orgānos dažu patoloģisku procesu laikā
JEP Džērsijas mārciņa; Džērsijas Teritoriālās Vienības valūtas kods, sīknauda - penss
DJF Džibutijas franks; Džibutijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
ķirpata Ecēšanas laikā kopā samestas nezāles ar saknēm
govmīža Ēdama, bet mazvērtīga sēne, kas aug gk. pie satrunējušu priežu celmiem un saknēm vai sūnainās vietās skuju mežos, labprāt ēd govis un aitas; rudmiese
ūluoknis ēdiens no piena, olām, cūkgaļas un bīdelētiem miltiem; ūlaknis
olinieks Ēdiens, jauktas ceptas olas; olakne; olu kultenis
abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte
Loxia curvirostra egļu krustknābis
mazais krustknābis egļu krustknābis
šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
skuts Egļu mežs, biezoknis; sīks, biezi saaudzis krūmājs; skuta
EGP Ēģiptes mārciņa; Ēģiptes Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda – piastrs
Eimeria stiedae eimēriju suga, kas parazitē trušu aknu un žultsvadu epitēlijā
subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
Lycopus europaeus Eiropas vilknadze
aytoniaceae Eitoniju dzimta - ietilpst aknu sūnu klases maršanciju apakšklasē
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
jaudas ekonomaizers ekonomaizers, kas patreknina degmaisījumu, motoram darbojoties pilnas jaudas režīmā
izvedumķēde Ekspertsistēmās - to izvedumkārtulu un faktu virkne, ko izmanto izvedumu apakšsistēma, lai iegūtu kādu secinājumu (jaunu faktu)
atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus
elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai
elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai
elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes
vibromasažieris elektrisks aparāts, kas rada vibrāciju kādā ķermeņa iecirknī, lai stimulētu asinsriti un vielmaiņu
Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai
elektrookulogramma Elektroencefalogrāfiska līkne, kas grafiski attēlo acu kustību starp diviem fiksētiem punktiem konstantā attālumā
levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju
indukcijas sūknis elektromagnētiskais sūknis
elektromiogramma Elektromiogrāfiskās līknes attēls
elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa
radiorelejsakari Elektrosakaru veids, kurā sakaru līniju veido retranslācijas stacijas jeb retranslatoru virkne (radioreleju līnija)
semantiskie reizinātāji elementāras jēdzieniskas vienības, kuras lieto, aprakstot vārdu jēgu, nozīmi matemātiskajā lingvistikā; pie tām pieder gramēmas un tādas nozīmes, kuras izsaka ar saknēm, vārdveidojošiem afiksiem un pilnnozīmes vārdiem
Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
santaleļļa Eļļa, ko iegūst pārtvaicējot auga "Santalum album" sakni ar ūdens garaiņiem
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums
ksantīnoksidāze Enzīms, kas katalizē purīnbāžu ksantīna un hipoksantīna oksidēšanu par urinskābi; plaši izplatīta dabā, iegūst no aknām, piena
nukleāze Enzīms, kas šķeļ polinukleotīdus oligonukleotīdos un mononukleotīdos; atrodama visās šūnās, visvairāk aknās, aizkuņģa dziedzerī, liesā
maksts Epitēlija veidojums, kas aptver mata sīpolu un mata sakni
plazmotropisms Eritrocītu noārdīšana aknās, liesā un kaulu smadzenēs
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde
glutārskābe Etilēndikarbonskābe; veidojas no lizīna dažu dzīvnieku aknu homogenātos
Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
Liskas ezers ezers — atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība — 7,4 ha; Liska ezers
Mežmaļu ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 1,4 ha
Lielais ezers ezers Aknīstes pagastā, platība — 8,8 ha; Lielezers
Luknājs ezers Andzeļu pagastā, platība - 14,4 ha, Lukna ezers; Luknais ezers; Luknas ezers; Luknica ezers
Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers
Apaļais ezers ezers Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Melnezers ezers Kokneses pagastā, platība - 1,1 ha
Ragaļu ezers ezers Kokneses pagastā, platība - 6,7 ha; Ragāļezers
Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
Galdacis ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m
Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
Kauguris ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers
Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
Dziļūts ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers
Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers
Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
Sedzeris ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m
Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
Salājs ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs
Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers
Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%
Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m
Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza
Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers
Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu
Luknica ezers ezers Luknājs Andzeļu pagastā
Ķemeru ezers ezers Madonas novada Praulienas pagastā, platība — 1,4 ha; Ķemeru-Pussēkļa ezers; Puseklis; Puseknītis
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka
Gaiduļu ezers ezers Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 168,3 m vjl., platība — 66,1 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 4,5 m
Zarežnoje ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - <1 ha
Vusars ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers
Puderovas ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība — 9,7 ha; Pūderovas ezers; Puderu ezers
Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
Provala ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1 ha
Semena ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1,7 ha; Siemanīša ezers
Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers
Līduča ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers
Marientāles ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība — 2,9 ha
Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers
Zileņu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 2,8 ha
Kuces ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 8,2 ha; Lempu ezers; Pilcines ezers; Pilsenes ezers
Lempu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība 6,2 ha; Pustoška ezers; Pustoškas ezers; Pustošku ezers
Lapuku ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 1,7 ha
Dziļūkšņu ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 11,5 ha; Dziļukšņas ezers
Līdacis ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 3,8 ha; Līdočka; Līdočkas ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
Vēveru ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 8,1 ha
Arhipovka ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Guļbeits ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers
Aklis ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,8 ha
Mazais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 1,3 ha
Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers
Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers
Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
Niperovas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā, plkatība — 13,3 ha
Sivēnu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - <1 ha
Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers
Čudarānu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 2,4 ha
Gailumu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 24,4 ha
Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers
Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers
Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers
Orehovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,3 ha
Daņilova ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,4 ha; Daņilovas ezers; Daņilovkas ezers
Noviku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha
Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers
Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers
Akmenīšu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 7,4 ha, Akmeniešu ezers; Akmenišku ezers; Akmenišķu ezers
Liepukalna ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — \~1 ha
Marguču ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 16 ha
Mazais Sprestišku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 3 ha; Sprestiškas ezers
Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers
Joniku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,7 ha; Bidzānu ezers
Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka
Vurvuļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 3,3 ha, dziļums - līdz 6,2 m
Mežgaiļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 5,6 ha
Voskānu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība — 4,3 ha
Vertukšnes ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 139,2 m vjl., platība — 52,8 ha; garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 5 m
Ūzulišķu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha
Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers
Boltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta rietumu daļā, platība - 26 ha; Baltais ezers; Baltezers
Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers
Baltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 158,4 m vjl., platība — 26,0 ha, lielākais dziļums — 7,5 m; Baltezers
Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis
Dēlinis ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,3 ha; Dēliņa ezers
Rusišķu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,7 ha; Rusičku ezers; Rusiška ezers
Meruškas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,8 ha
Kraku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 18,7 ha; Kraķu ezers
Cirvītis ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 2,5 ha
Padieleits ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 3,5 ha; Padēlis; Padelis
Krievu Viraudas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — <1 ha
Krievu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 2 ha
Smagaņu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 3 ha, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m; Smageņu ezers
Piertnīku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 5,4 ha; Petriņu ezers; Pirtnieku ezers
Lubāniņš ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers
Līdaciņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,7 ha
Šķērzlateņa ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,7 ha
Šaudiņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 5,4 ha
Špieļu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 18,8 ha, dziļums — līdz 2,9 m; Spēļu ezers; Špeļu ezers; Špēļu ezers
Maltas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 4,5 ha
Griščatu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 5,1 ha
Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers
Mazazars ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers
Serpovkas ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,3 ha; Serpovka
Rubuļu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
Tēveņu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
Podberezjes ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,6 ha
Gluhars ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
Saukuma ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
Jušu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha; Jusu ezers; Ežu ezers
Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers
Brālīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 3,2 ha
Lielais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 4 ha, Budjanka ezers; Buzanka ezers; Buzjanka ezers
Mazais Krivoje ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,5 ha; Krivaja ezers
Usvīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha
Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers
Poļivaru ezers ezers Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, stipri aizaudzis
Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers
Krūdziņa ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - <1 ha
Purišs ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 10,1 ha; Puraša ezers; Puriša ezers; Pūriša ezers; Pūrīšu ezers; Puroša ezers; Purša ezers; Puršu ezers
Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers
Žierkleits ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis
Ošura ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 22 ha
Čerstogas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 27,4 ha
Pilveļu ezers ezers Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, platība — 8,5 ha
Dupenu ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
Dužņeva ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
Gluhoje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,2 ha
Sļepoje ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,5 ha; Slemoje ezers
Baļucku ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,8 ha
Javines ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,1 ha
Timseņš ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers
Veduščeje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 7,6 ha
Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers
Aprūbs ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha
Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers
Polūdņu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 2,4 ha
Služevas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 6,2 ha; Nušina ezers; Nušinas ezers; Nušino ezers; Služeva ezers; Služinas ezers; Služinu ezers
Zverinca ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 7,5 ha
Rikapoles ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 12,4 ha; Rikopoles ezers
Stoļerovas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 16,7 ha
Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers
Vizulītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 11,6 ha, dziļums - līdz 5,3 m
Nirītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš
Iugulovs ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers
Meļņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — <1 ha
Škeņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — 6,8 ha; Šķeņevo; Šķeņovas ezers
Lukstenītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers
Radopoles ezers ezers Rēzeknes novada Viļānu pagastā, platība — 1,2 ha
Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers
Kirjaņiška ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers
Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži
guanāze Ferments aknās un liesā, kas katalizē guanīna pārvēršanos ksantīnā
glikociamināze Ferments aknās, kas katalizē glikociamīna hidrolīzi urīnvielā un glikokolā
glikogenāze Ferments aknās, kas katalizē glikogēna hidrolīzi vienkāršākos cukuros
fumarāze Ferments baktērijās, pelējumā, raugā, augstākajos augos un dzīvniekos, īpaši aknās un muskuļos; katalizē fumārskābes pārvēršanos par ābolskābi
argināze Ferments, kas hidrolītiski šķeļ arginīnu urīnvielā un ornitīnā; atrodama zivju un rāpuļu aknās un zīdītāju nierēs un limfmezglos
karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā
hepatotrombīns Fibrīna faktors, kas rodas aknās; pārejot asinīs, tas savienojas ar leikotrombīnu un veido trombīnu
FJD Fidži dolārs; Fidži Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā)
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola)
perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij)
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā
PHP Filipīnu peso; Filipīnu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
animācija Filmēšanas tehnika, uzņemot filmu kā statisku attēlu virkni, kurus projicējot, rada kustības ilūziju
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu
hepatikostomija Fistulas izveidošana aknu izvadkanālā
fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta
Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem
fogteja Fogta amata iecirknis Livonijā vācu laikos, ap 1500. g.; vācu ordeņa valstī tādu bija 12
mata maisiņš folikuls, kurā ietverta mata sakne
FKP Folklenda Salu mārciņa; Folklenda (Malvinu) Salu valūtas kods, sīknauda - jaunais penss
redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums
tīklojums formāla vai neformāla saikne starp cilvēkiem vai organizācijām, kas izpaužas iespējā dalīties resursos, prasmēs, sociālos konntaktos un zināšanās
nopicināt Formēt (knapsieriņus)
sfingomielīns Fosfolipīds, kas atrodams smadzenēs, nierēs, aknās un olas dzeltenumā; sastāv no holīna, sfmgozīna, fosforskābes un taukskābes
glikofosfolipīns Fosfolipīns, kurā ir ogļhidrāta radikālis; atrodams aknās
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi
mizanscēnas izkadrējums fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos
izkadrējums Fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos
aerofotoainas galvenais punkts fotoobjektīva galvenās optiskās ass krustpunkts ar aerofotoainas plakni
fotoobjektīva gaismasspēja fotoobjektīva projicētā optiskā attēla apgaismojuma attiecība gaismjutīgā materiāla atrašanās plaknē pret fotografējamā objekta apgaismojumu
dziļuma asums fotoobjektīva spēja vienlīdz asi vienā plaknē projicēt telpiski izvietotus objektus; tas atkarīgs no fotoobjektīva fokusa attāluma, diafragmas atvēruma lieluma un attāluma līdz fotografējamam objektam
ekrāngalds Fotopalielinātāja optiskajai sistēmai plakanparalēla horizontāla plakne (galds), uz kuras projicē fotogrāfisko attēlu
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei
timpanons Frontona vidējā plakne, ko no visām pusēm norobežo profilētas dzegas
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
Lycopodium annotinum gada staipeknis
staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum")
neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu)
Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
tangāža Gaisakuģa leņķiskā kustība, kad tā garenass maina savu stāvokli attiecībā pret horizontālo plakni; to raksturo ar leņķi un leņķisko ātrumu
gaiselis Gaiseknis
gaisers Gaiseknis
gaisīklis Gaiseknis
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā
levorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana pa kreisi
magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts
Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā
naga mēnestiņš gaiša lokveida josla pie naga saknes
GYD Gajānas dolārs; Gajānas Kooperatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Galaktikas ekvatora plakne Galaktikas redzamā zvaigžņu sadalījuma simetrijas plakne, kas ar debess ekvatora plakni veido apm. 63° leņķi; tās projekcija uz debess sfēras veido Galaktikas ekvatoru
galaktopeksija Galaktozes saistīšana aknās
bacvinis Galda biete (sakne)
galokņa Galotne; galokne
galoksne Galotne; galokne
galone Galotne; galokne
galote Galotne; galokne
galotnis Galotne; galokne
apicīts Galotnes, piem., zoba saknes galotnes iekaisums
encefalomieloradikulīts Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un spinālo nervu saknīšu iekaisums
mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē
bleini Gaļas izaugumi gailim zem knābja
baltums Gaļas treknums, taukums
borščs Gaļas vira (ar bietēm, burkāniem, svaigiem kāpostiem un citām saknēm)
sedi Ganas sedi - naudas vienība Ganas Republikā, sīknauda - peseva
GHS Ganas sedi; Ganas Republikas valūtas kods, sīknauda - peseva
Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1)
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka
rizomorfas Gari (līdz vairākiem metriem) paralēlu hifu kūļi, kas klāti ar nedzīvām hifu šūnām un zarojas līdzīgi augu saknēm
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes
alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu
klēriķis Garīgā semināra audzēknis
auditors Garīgas mācību iestādes (arī dažu civilu mācību iestāžu) audzēknis, kas skolotāja uzdevumā pārbaudīja savu biedru paveiktos mājas uzdevumus
Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
mūru garknābīte garknābīšu suga ("Rhynchostegium murale")
krasta garknābīte garknābīšu suga ("Rhynchostegium ripariodes")
rhynchostegium Garknābītes
Mergus serrator garknābja gaura
Neodrepanis coruscans garknābja māņnektārputns
Ramphocaenus melanurus garknābja odķērājs
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
surcot Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
surcotte Garš mētelis bez piedurknēm, ko nēsāja 12.-14. gs.
talma Garš sieviešu apmetnis bez piedurknēm
stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā)
Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas
ingvers Garšviela, kas iegūta no šā auga sakneņa
turmeriks Garšviela, tiek saukta arī par dzelteno sakni; kurkuma
picināt Gatavot knapsieriņus
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne
genciopikrīns Genciānas saknes glikozīds
gencianīns Genciānas saknes glikozīdu un gentizīnskābes komplekss, iegūts no genciānas saknēm
gentizīnskābe Genciānas saknes sastāvdaļa; atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas; kavē hialuronidāzes darbību
GGP Gērnsijas mārciņa; Gērnsijas Teritoriālā Vienība valūtas kods, sīknauda - penss
GIP Gibraltāra mārciņa; Gibraltāra valūtas kods, sīknauda - penss
spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē; šīs dzimtas dzīvnieki
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture
hiperglikogenolīze Glikogēna pastiprināta šķelšanās (aknās)
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu
gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa)
sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
kampstīties Grābstīties, knakstīties
demogrāfiskais tīkliņš grafiska konstrukcija koordinātu plaknē sakarību attēlošanai starp dzimšanas momentu un precīzu vecumu kāda demogrāfiska notikuma brīdī
intonogramma Grafisks intonācijas attēls - skaņas pamattoņa līkne
aksonometrija Grafisks paņēmiens telpisku figūru attēlošanai plaknē, izmantojot paralēlprojekcijas taisnleņķa koordinātu sistēmu
kimogramma Grafisks svārstību attēls - līkne; runas skaņu pierakstā dominē izplūstošās gaisa plūsmas svārstības
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu
sakarīgs grafs grafs, kurā ikkatras divas virsotnes savieno šķautņu virkne (maršruts)
taisnā muguriņa grāmatas bloka muguriņa, kurā visu burtnīcu muguriņas atrodas vienā plaknē, kas ir perpendikulāra bloka malām
supletīva forma gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu
formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa
semantiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto dažādas saknes vai celmus vienas paradigmas robežās
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ciesa Graudzāļu dzimtas ģints ("Calamagrostis"), daudzgadīgs augs ar garu stiebru un gariem ložņu sakneņiem, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
cinna Graudzāļu dzimtas ģints ("Cinna"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un skraju ceru, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
mārsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Hierochloë"), daudzgadīgs augs ar garu, ložņājošu sakneni, iegareni ovālu skaru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
kelērija Graudzāļu dzimtas ģints ("Koeleria"), lakstaugi ar ložņājošiem sakneņiem vai bez tiem, stiebri stāvi ar lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
Griškāni Greiškāni - apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 7 km uz austrumiem no Rēzeknes pilsētas
Hymenostylium recurvirostrum greizknābīša mietvācelīte
gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas)
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
kikeons Grieķu dzēriens jeb zupa no miežu putraimiem, saberzta siera, vīna un dažām saknēm
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls
Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu
Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves
Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu
stimfālides Grieķu mitoloģijā lieli putni vara knābjiem un nagiem, ko iznīcināja Hērakls
pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni
hepatotomija Grieziens aknās
ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Griszkany Griškānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
UAH Grivna; Ukrainas valūtas kods, sīknauda - kapeika
kužināties Grozīties, knosīties (sēžot, guļot)
ķerbele Grozs, pīts no klūdziņām vai saknītēm
paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām
Scrophularia nodosa gumainā cūknātre
brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vanginīks gūsteknis
gūstnieks Gūsteknis
ķērums Gūsteknis
plennais Gūsteknis
prisonnier Gūsteknis
sagūstītais Gūsteknis
vaņģinieks Gūsteknis
PYG Gvarani; Paragvajas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
GNF Gvinejas franks; Gvinejas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
cistrons Ģenētiskā materiāla iecirknis, kurā kodēta kādas olbaltumvielas pirmējā struktūra
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē
tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā pēta telpas figūru un ķermeņu attēlošanu plaknē, izmantojot projekcijas
Eiklīda ģeometrija ģeometrijas uzskatāmā sistēma plaknē un telpā, kura apraksta Eiklīda aksiomas (ieskaitot paralēļu aksiomu)
riņķis ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli; [aplis]{s:458}
izklājums Ģeometriska ķermeņa virsmas speciāls attēlojums vienā plaknē
traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums
pamats Ģeometriskas figūras elements - līnija vai plakne, kas ir perpendikulāra figūras augstumam
tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma
ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos)
ģimnāzists Ģimnāzijas audzēknis
gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm
metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
heknijs heknejs - aizjūga rikšotāju zirgu suga
hakneijs Heknijs
haknejs Heknijs
hekni Heknijs
ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass
hemignathus Hemignathus wilsoni - pusknābja havajputniņš
hemosideroze Hemosiderīna nogulsnēšanās aknās u. c. orgānos un audos
pleirohepatīts Hepatīts ar aknām tuvās pleiras daļas iekaisumu
poliēteri Heteroķēžu polimēri, kuru galvenajā virknē ir ēteru grupas -C-O-C-
poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas
centrbēdzes sūknis hidrauliskā turbomašīna šķidrumu pārsūknēšanai; galvenā daļa ir rotējošs skrejrats, kura lāpstiņas, griežot šķidrumu, rada centrbēdzes spēku, kas izsviež šķidrumu; centrifugālais sūknis
reversīvs hidroagregāts hidroagregāts, kas ir piemērots gan elektroenerģijas ražošanai, gan ūdens pārsūknēšanai
ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta
koks hierarhiska datu struktūra, kuras visi elementi, izņemot saknes elementu, satur atsauci uz vienu vai vairākiem zemāka līmeņa datu struktūras elementiem un vienu augstākā līmeņa datu struktūras elementu
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
Durvāsass Hindu mitoloģijā - brahmanis, niknā vientuļnieka tips, kas sargā un aizstāv tradicionālās uzvedības normas
sansāra Hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos; samsāra
amigdalotripsija Hipertrofītas mandeles sašķaidīšana ar stiprām platknaiblēm; pēc tam sašķaidīto daļu izgriež
hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā)
batigrāfiskā līkne hipsogrāfiskās līknes daļa, kas raksturo jūru un okeānu dziļuma sadalījumu
holanopoēze Holskābes, tās atvasinājumu vai sāļu veidošanās aknās
kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu
HKD Honkongas dolārs; Ķīnas Tautas Republikas Honkongas Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - cents
rinda horizontāla izklājlapas šūnu virkne, kas šķērso visu izklājlapu; datu bāzēs ar rindu parasti saprot ierakstu
ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa
glukagons Hormons, ko secernē Langerhansa saliņu alfa šūnas; izraisa glikogenolīzi aknās un lipolīzi taukaudos
lokuss Hromosomas iecirknis, kurā atrodas gēns; gēna vieta hromosomu kartē
limfoleikoze Hroniska slimība, kam raksturīga limfoīdo audu hiperplāzija un metaplāzija, palielināti limfmezgli, limfoīdo audu infiltrācija ādā, aknās, nierēs u. c. orgānos; asinīs izteikta leikocitoze ar absolūtu limfocitozi
mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs
kapsulārā ciroze hronisks perihepatīts jeb kapsulārā pseidociroze - fibrozs aknu kapsulas sabiezējums, kas skar arī parenhīmu
hialoserozīts Hronisks serozo plēvju iekaisums ar fibrinozu eksudātu, kas pārvēršas hialīnā, pieņemot glazūras izskatu; visbiežāk - uz aknām un liesas
dolmans Huzāru svārki ar vītņu (šņoru) uzšuvumiem uz krūtīm vairākās rindās, arī uz muguras vīlēm un piedurknēm
Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa
Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km
Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
bezgalīgi tālais punkts ideāls punkts, ar kuru papildina Eiklīda plakni, lai iegūtu paralēlu taišņu kūļa "krustpunktu" projektīvajā ģeometrijā
Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka
Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums
ieknaibīt Iebiedēt ar kniebšanu
sabūkāt Iebuknīt
piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm
valda Iecirknis
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1)
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1)
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1)
ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse
Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
ietvīkt Iekaist, iekarst (dusmās, niknumā u. tml.)
korakoidīts Iekaisuma sāpes lāpstiņas un knābjveida izauguma apvidū līdz ar deltas muskuļa atrofiju
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm
grozāmbalsts Iekārta ložmetēju vai maza kalibra automātisko lielgabalu nostiprināšanai, kas nodrošina to tēmēšanu horizontālā un vertikālā plaknē, kā arī riņķveida šaušanu
polarimetrs iekārta, ar ko mērī gaismas polarizācijas plaknes pagrieziena leņķi
hidroiekārta Iekārta, kurā izmanto šķidruma radītu mehānisko enerģiju; galvenās sastāvdaļas - hidrosūknis, hidrodzinējs un attiecīgās vadības ierīces; izmanto lidaparātos, metāla un koka apstrādes mašīnās, ēku un ceļu būves mašīnās, lauksaimniecības mašīnās u. c.
iekņazāt Ieknābāt, ieēst
ieknozāt Ieknābāt, ieēst
iekņābt Ieknābt
ieknāpt Ieknābt
iekņāpt Ieknābt
ieknubināt Ieknibināt
iekņiebt Iekniebt
ieknīpēt Iekniebt, sakniebt
ieknukšēties Ieknukstēties
ieknukšķēties Ieknukstēties
sekrēttvertne Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c.
sekrētaile Iekšējo sekrētaudu veids, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās, iedalās sveķu ailēs (skuju kokiem, dažiem čemurziežiem un kurvjziežiem), eļļas ailēs (čemurziežiem, lūpziežiem), gļotvielu ailēs (kannām 2)
vakuumsūknis ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums
eļļas uztvērējs ierīce motora karterī, no kuras eļļa tiek iesūkta eļļas sūknī
epilators ierīce nevēlama apmatojuma noņemšanai: matiņus izrauj ar visu sakni
siltumsūknis ierīce siltuma pārnesei (termiskais sūknis) no siltuma avota ar zemāku temperatūru (āra gaiss, grunts, ūdenstilpne, notekūdeņu kolektors u. c.) uz patērētāju ar augstāku temperatūru (siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas sistēmas u. c.), patērējot mehānisko vai elektrisko enerģiju
termostabiņš ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem
sadalītājs ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām
mutoskops ierīce zīmējumu vai fotogrāfisku attēlu virknes ātrai demonstrēšanai
starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
blīvuma mērītājs ierīce, ar ko mērī šķidruma vai gāzu blīvumu, parastākie veidi ir aerometrs un piknometrs; blīvummērs
elektromagnētiskais sūknis ierīce, ar kuru pārsūknē šķidrus metālus un elektrolītus, izmantojot magnētiskā lauka mijiedarbību ar strāvu
dzineklis ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos
aplikators ierīce, kuru lieto, lai ar radioaktīvo starojumu iedarbotos uz cilvēka ādu ārstniecības nolūkā, apstarojamam ādas iecirknim nonākot tiešā kontaktā ar starojuma avotu
predella Ierobežota, bieži apgleznota, plakne altāra retabla apakšējā daļā
aplāgs Ierobežots iecirknis; apgaita
jauktā ierosme ierosme, kurā vienlaikus izmanto virknes un paralēlos ierosmes tinumus
virknes ierosme ierosme, kuras tinumi slēgti virknē ar enkuru
ieknakstēties iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt
aizknakstēties iesākt knakstēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakstēties
ieknakšēties iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt
ieknakšķēties iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt
aizknakšēties iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties
aizknakšķēties iesākt knakšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknakšķēties
ieknaukstēties iesākt knaukstēt un tūlīt pārstāt
ieknaukšēties iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt
ieknaukšķēties iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt
aizknaukšēties iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties
aizknaukšķēties iesākt knaukšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknaukšķēties
ieknikstēties iesākt knikstēt un tūlīt pārstāt
ieknikšēties iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt
ieknikšķēties iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt
aizknikšēties iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties
aizknikšķēties iesākt knikšķēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieknikšķēties
ieknosīties iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt
ieknukstēties iesākt knukstēt un tūlīt apklust
ieknipāt Iesist knipi
ieknipēt Iesist knipi
ieknaidīt Iesist, iekniedēt
knobīties Ieskāties, utīties, laizīt, knosīties
izcilnis Iespieddarbu salikumā trekni, pustrekni, kursīvi u. c. izcili burti
autorsērija Iespieddarbu virkne, kas apvieno viena autora darbus
emitents Iestāde vai uzņēmums, kas izlaiž apgrozībā papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus
iekniedēt Iestiprināt (kniedi)
iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā)
iepumpēt Iesūknēt
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ
svārstveida migrācija ikdienas vai arī iknedēļas iedzīvotāju pārvietošanās uz darbu vai mācībām no vienas apdzīvotas vietas uz citu
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine")
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt
hepatosplenopātija Ikviena slimība, kas skar aknas un liesu
recurvirostridae Īlenknābju dzimta
recurvirostra Īlenknābju dzimtas ģints
parastais īlenknābis īlenknābju suga ("Recurvirostra avosetta"), Latvijā ieceļo reti, aizsargājams (EASS)
knosīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
knozīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
sakluknēt ilgāku laiku kluknēt
knābāties ilgāku laiku knābāt (1); laiku pa laikam knābāt (1)
knibināties ilgāku laiku knibināt
kribināties ilgāku laiku knibināt, knibināties
noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties
izknābāties ilgāku laiku, daudz knābāties
izknaibīt ilgāku laiku, daudz knaibīt
izknaibīties ilgāku laiku, daudz knaibīties
izknakstīties ilgāku laiku, daudz knakstīties
izknibināties ilgāku laiku, daudz knibināties
izniknoties ilgāku laiku, daudz niknoties
kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes
lizdene Ilggadīgs dzeguzeņu jeb orhideju dzimtas trūdēdis lakstaugs bez hlorofila, iedzelteni brūnā krāsā ar spēcīgu zemes stumbru, daudzām gaļīgām saknēm, kas savijušās lizdas veidā, stāvu 20-30 cm augstu stublāju nedaudzām piegulošām lapām un medaini smaržojošiem ziediem
ķemerēties Ilgi, neveiksmīgi ap sīku lietu knibināties
atsūknēšana Ilgstoša ūdens sūknēšana no akas vai urbuma, lai noteiktu tā produktivitāti
knakšināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt
knakšķināties Ilgstoši, intensīvi knakšķināt
knikšināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt
knikšķināties Ilgstoši, intensīvi knikšķināt
knakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt
knikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt
ilkse Ilknis
ilksne Ilknis
ilksnis Ilknis
ilkss Ilknis
ilksts Ilknis
ilktis Ilknis
ilkts Ilknis
ilte Ilknis
ilts Ilknis
triecējzobs Ilknis
ilksna Ilknis (1)
dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones
mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā)
helleborīns Indīgs glikozīds "Helleborus" ģints augu saknēs ar digitālam līdzīgu iedarbību; paralizē centrālo nervu sistēmu
INR Indijas rūpija; Indijas Republikas valūtas kods, sīknauda - paiss
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu
indoksilsērskābe Indoksila savienojums ar sērskābi (aknās); tiek izvadīts no organisma caur nierēm kā kālija sāls (indikāns)
IDR Indonēzijas rūpija; Indonēzijas Republikas valūtas kods, sīknauda - sens
pārvede Indosaments - žiro prasījuma tālāknodošanas forma vērtspapīru tiesībās
stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus
ārstniecības ingvers ingveru dzimtas suga ("Zingiber officinale"), kuras sakneņus izmanto par garšvielu
skripts Instrukciju virkne, kas nosaka, kā programmai jāveic kāda specifiska procedūra, piem., ieiešana elektroniskā pasta sistēmā
aksiometrs instruments dažos ģeodēzijas aparātos, ar kuru mērī aparāta ass attālumu (novirzi) no sākumplaknes
knaibles instruments zīmju iespiešanai vai izkniebšanai
pasāžinstruments Instruments, ar ko novēro spīdekļa iziešanu cauri meridiānam vai pirmā vertikāla plaknei
kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai
viscerotoms Instruments, ko lieto iekšējo orgānu (aknu) pēcnāves paraugu iegūšanai
pericentriskā inversija inversija, kurā invertētais iecirknis ietver centromēras rajonu
interneta adrese IP adrese - skaitliska adrese, kas viennozīmīgi identificē katru datoru internetā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram: 192.100.81.101
orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piemēram, banknote, monēta)
perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas
atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
divkāršots īpašvārds īpašvārds, kurā divreiz atkārtojas viena un tā pati vārda sakne vai celms
gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru
IQD Irākas dinārs; Irākas Republikas valūtas kods, sīknauda - fils
IRR Irānas riāls; Irānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - dinārs, praktiski netiek lietota
dalepuškāt Irdināt un pabeigt irdināt ar raukni augsni, iekopjot līdumu
bruslaks Īsa sieviešu blūze bez piedurknēm
ponariks Īsa, kupla piedurkne
Pericrocotus brevirostris īsknābja dzelkņspalvenis
Neodrepanis hypoxantha īsknābja māņnektārputns
dzeltenā filepita īsknābja māņnektārputns ("Neodrepanis hypoxantha")
Anser brachyrhynchus īsknābja zoss
klips īslaicīga knakšķa atdarinājums
mukarna Islāma arhitektūrā, īpatna nišveidīga forma, kas pārvada no šķautnes uz plakni vai otrādi
harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis
ISK Islandes krona; Islandes Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus
Žagatu ezers Ismeru-Žagatu ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā
duprs Īss un resns, drukns
rempelis Īss un resns, drukns cilvēks
rempucis Īss un resns, drukns cilvēks
rempulis Īss un resns, drukns cilvēks
pusainis Īss virskrekls ar piedurknēm
noklabināt īsu brīdi ar knābi radīt un pārstāt radīt raksturīgas skaņas (par stārķi)
noknakšināt īsu brīdi knakšināt un pabeigt knakšināt
noknakšķināt īsu brīdi knakšķināt un pabeigt knakšķināt
noknaukšināt īsu brīdi knaukšināt un pabeigt knaukšināt
noknaukšķināt īsu brīdi knaukšķināt un pabeigt knaukšķināt
noknikšināt īsu brīdi knikšķināt un pabeigt knikšķināt
noknikšķināt īsu brīdi knikšķināt un pabeigt knikšķināt
nobrikstēt īsu brīdi, vienu reizi grabēt, knakšķēt, brīkšķēt
noknakšēt īsu brīdi, vienu reizi knakšēt
noknakšķēt īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt
noknaukšēt īsu brīdi, vienu reizi knaukšēt
noknaukšķēt īsu brīdi, vienu reizi knaukšķēt
nokniest īsu brīdi, vienu reizi kniest 1
noknikšēt īsu brīdi, vienu reizi knikšēt
noknikšķēt īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums
kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15. gs. vidu
Ariosto Itāļu dzejnieks ("Ariosto Ludoviko", 1474.-1533. g), ievērojamākais darbs - poēma "Saniknotais Orlando"
izsakņot Izaugt saknēs, bez augļa
kārpa Izaugums (uz auga mizas, lapām, augļiem, saknēm)
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm)
ķumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm)
izbuksnīt Izbuknīt
izbukstīt Izbuknīt
pļintavāt Izcirst krūmus ar saknēm
koksne izejviela, ko iegūst no koku stumbriem, zariem, saknēm
koksne izejviela, ko iegūst no nozāģētu koku stumbriem, retāk no zariem, saknēm
roce Izgriezums apģērbā piedurknei, arī vieta, kur piedurkne savienojas ar apģērba priekšpuses krūšu daļu un muguras gabalu
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to)
šķebināties Izjust nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns
apklaudzināt Izklauvēt, izklaudzināt virkni objektu
izčagāt Izknābāt
iztirst Izknābāt
izčāgāt Izknābāt kodolu un čaulu atstāt
izknāpt Izknābt
izkņāpt Izknābt
izkņubināt Izknibināt
izknubināt Izknibināt (1)
izknubināt Izknibināt (2)
izkņipēt izknipāt
izknorēties Izknopēties
ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas
emitēt Izlaist apgrozībā (papīrnaudu, banknotes, vērtspapīrus)
izlakņāt Izlaknīt
izlakņīt Izlaknīt
iznagāt Izlauzīt, izknaibīt
lukiņš izlauztas egles sakne, kas pārklāta ar zemi
žabārkstis Izmeklētas koku saknes
augstuma līkne izmērīto koku augstuma grafisks attēls (līkne), kas izlīdzināts pēc mazāko kvadrātu metodes
telpiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā atsevišķi locekļi novietoti neparalēlās plaknēs
plakniskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā visi locekļi atrodas vienā plaknē vai vairākās paralēlās plaknēs
labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi
noriesties Iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem); iznīkt, nokalst, atdaloties saknei (par augiem kādā platībā)
izcīpslot Izņemt cīpslas, atdalīt cīpslas no gaļas, aknām u. c.
optiskie izomēri izomēri, kas atšķiras savā starpā vienīgi ar spēju pagriezt polarizētas gaismas stara plakni savstarpēji pretējos virzienos, to struktūras savā starpā attiecas kā spoguļattēli
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums kādā koordināšu plaknē
izgāzt žulti izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā
darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus
bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
virzuļkompresors izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam; bieži lieto vairākpakāpju virzuļkompresorus
šķebināt izraisīt nepatīkamu, mokošu vemšanas pirmssajūtu (piemēram, par ko saldu, treknu)
Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu
eradikācija Izraušana ar saknēm, izskaušana
izsakņot Izraut ar saknēm, izskaust, iznīdēt
ekstrūzija Izspiešana, izvilkšana; izspiešanās, piem., zoba izspiešanās uz āru no sakodiena plaknes
izpumpēt Izsūknēt
izpumpēties Izsūknēties
izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām
participācija Izteikti ciešas saiknes starp objektiem jeb personām
klīrenss Iztīrīšana, kādas vielas (urīnvielas, kreatinīna, insulīna, dažu krāsvielu u. c.) izdales process no asinīm caur ekskretorisku orgānu (nierēm, aknām)
izknuzināties Iztīrīt (savu ādu, apspalvojumu ar knābi) - par putniem, parasti vistām
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem)
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē)
savienot izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā
sasaistīt izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar kādu, ar ko)
savienot izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā
savienot izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā
apsakņoties izveidot saknes (par spraudeņiem)
Mēķes polderis izveidots 1963. g., ietver bijušo Mēķes ezeru, platība — 2371 ha, iekārtota sūkņu stacija ūdens atsūknēšanai
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen")
Ižoru Ižoru ezers - atrodas Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 17,8 ha; Ižaru ezers; Ižors; Užaru ezers
IYKWIM Ja saproti, ko es domāju (angļu "if you know what I mean"; īsziņās)
IYKWIMAITYD Ja saproti, ko es domāju, un es domāju, ka tu saproti (angļu "if you know what I mean and I think you do"; īsziņās)
IYDKIDKWD Ja tu nezini, tad es nezinu, kurš zina (angļu "if you don't know I don't know who does"; īsziņās)
apjādelēt Jājot šur un tur, apmeklēt virkni objektu
bezrocis jaka, džemperis bez piedurknēm
JMD Jamaikas dolārs; Jamaikas valūtas kods, sīknauda - sens
Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes
pedicularis Jāņeglītes - cūknātru dzimtas ģints
Coccothraustes personatus Japānas dižknābis
vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi
izpeķoties Jārēties, knakstīties
mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m
PEN Jaunais sols; Peru Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
TWD Jaunais Taivānas dolārs; Taivānas (Ķīnas Republikas) valūtas kods, sīknauda - fiņa
salu loki jaunas, lineāri orientētas kalnainas salu virknes, kas atrodas pārejas zonā starp kontinentu un okeānu
Nowa Myšl Jaundomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu
NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau
hepatopātija Jebkura aknu kaite
hepatomegālija Jebkuras izcelsmes aknu palielinājums
somatomedīns Jebkurš no vairākiem peptīdiem, kas veidojas aknās u. c. audos un atrodas plazmā; veido kompleksus ar proteīniem un veicina šūnu augšanu un dalīšanos, gk. kaulos un muskuļos
diamidīns Jebkurš savienojums, kas sastāv no divām amidīna grupām, savienotām savā starpā ar ogļūdeņraža virkni
glokalizācija jēdziens, kas apzīmē globālo un lokālo procesu saikni, pievēršot uzmanību ekonomisko un kultūrsociālo globālo procesu ietekmei lokālā līmenī un otrādi
sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās
Papališķi Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Kokneši" otrs nosaukums
naftas pārstrāde jēlnaftas pārstrāde pēc tās izsūknēšanas no zemes - gāzu, ūdens, sāļu un mehānisko piemaisījumu atdalīšana un naftas pārtvaice
YER Jemenas riāls; Jemenas Republikas valūtas kods, sīknauda - fils
JPY Jena; Japānas valūtas kods, sīknauda - sens, izņemts no apgrozības
JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs
loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
CNY Juaņa renminbi; Ķīnas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - dzjao (1/10) un fiņa (1/100)
pusšļaupta jumtgale jumta plakne ēkas galos virs nošķelta zelmiņa
ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus)
Amblystegium jungermannoides jungermanniju strupknābe
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā
ramforinhs Juras laikmeta lidojošs zvīņnesis ar knābveida žokli un garu asti
Vestrejfērts jūras šaurums Atlantijas okeāna Orkneju salās, starp Vestrejas un Rouzi salu, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Anava šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Anaw, Mochun_), Čūkas arhipelāgu ieskaujošo koraļļu salu virknes ziemeļrietumu daļā
Pentlendfērts jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Orkneju salām
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
jūrskolnieks Jūrskolas audzēknis
kursants Jūrskolas audzēknis
CVE Kaboverdes eskudo; Kaboverdes Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
trūda kāda augu slimība, kas bojā saknes
kaldzene kāda augu suga, kas aug meža biezoknī un satur riebīgu sulu
kolombo kāda Indijas auga sakne ar sīvu smaržu un sūru garšu, lieto medicīnā
cūkčamariņš kāda rūgta sakne, ko dod cūkām un govīm (lai palielinātu piena atdevi)
epīra kādas figūras projekciju rasējums plaknē, kas iegūts, savietojot projekciju plaknes
mobilizācija kādas vielas atbrīvošanās no rezervēm, piem., glikogēna atbrīvošanās no aknām
Coccothraustes carnipes kadiķu dižknābis
Vecmalta Kādreizējā Maltas gultne lejpus Maltas-Rēzeknes kanāla, senāk ietecēja Lubānā, tagad lielākā daļa ir Īdeņu kanāla posms
pūknāsis kāds ar spalvainu knābi vai degunu
brizeles kāds augs, kura saknes izmantoja audumu krāsošanai
lukne kāds dīķa augs ar biezām un maigām saknēm un apaļām lapām
pursliķis kāds, kas ir nikns, ātri sadusmojas, iekaist
purslis kāds, kas ir nikns, ātri sadusmojas, iekaist
knakstētājs kāds, kas knakst, rada knakstošas skaņas
špetņuks kāds, kurš ir špetns jeb nikns
knābiķis kāds, kurš knābā, cērt
knaibsts kāds, kurš mēdz citus knaibīt, teikt citiem nepatīkamas lietas vai sagādāt neērtības
paknikšķināties kādu brīdi knikšķināt
izkņubināties kādu laiku knibināties
reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija
ķilde Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; kajaks 1
KYD Kaimanu Salu dolārs; Kaimanu Salu valūtas kods, sīknauda - cents
sirubs Kaķētu apaļkoku apcirknis
kniebavas Kalēja knaibles
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos
kalvene Kalme - daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
Naudaskalns kalns Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidaustrumu daļā, Rēzeknes novada Salnavas pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - 61 m
Kromonu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 1 km uz rietumiem no Lielā Liepukalna, absolūtais augstums - 271,1 m vjl., relatīvais augstums - \~50 m, ļoti stāvas dienvidu un ziemeļaustrumu nogāzes
Dubuļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, absolūtais augstums — 273,8 m vjl., relatīvais augstums — 54 m, vairākas virsotnes, ko citu no atdala gravas un sedlienes, apaudzis ar priedēm
Karaļu kalns kalns Latgales augstienē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, līdz 1 km plats neregulāras formas paugurs, absolūtais augstums - 272,7 m vjl., relatīvais augstums - 55,6 m, stāvas nogāzes
Mākoņkalns kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs
Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka
Gorka kalns kalns Latgales augstienes rietumu malā, Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, trīsstūrveida paugurs, garums - \~1 km, augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 40 m
Zvanu kalns kalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, absolūtais augstums — 205 m vjl., relatīvais augstums — līdz 60 m
Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
Seseli libanotis kalnu briežsakne
Augstais Tauerns kalnu grēda Austrijā (_Hohe Tauern_), Zalcburgas un Tiroles federālajā zemē, augstākā virsotne - 3798 m (Grosglokners)
Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m
Gobi Altajs kalnu grēdu un masīvu virkne, Mongolijas Altaja turpinājums Mongolijas dienvidrietumu daļā, garums — >500 km, augstums — 1500-2500 m, augstākā virsotne — 3957 m
kordiljeras Kalnu grēdu virknes Spānijā un Latīņamerikā
citversakne Kaltēta dzeltenā ingvera sakne, lietota rūgtu tinktūru pagatavošanai (pret vāju gremošanu), kā arī kā garšviela liķiera ražošanā
stars kambija darbības rezultātā izveidojušās radiālas šūnu rindas, kas nodrošina vielu horizontālo pārvietošanos stipri diferencētos orgānos (stumbros, saknēs)
Kampišķi Kampišķu purvs - Losu purvs Rēzeknes novadā
CAD Kanādas dolārs; Kanādas valūtas kods, sīknauda - cents
Maltas-Rēzeknes kanāls kanāls, kas novada Maltas ūdeņus uz Rēzeknes upi Nagļu pagastā
apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm
apkāpelēt Kāpelējot apkārt, sakāpt (virknē objektu)
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju
vaidenieks Karagūsteknis
vaidinieks Karagūsteknis
vaidnieks Karagūsteknis
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam)
junkurs Karaskolas audzēknis (cariskajā Krievijā)
kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis
saistīšana Karaspēka darbība, lai apturētu, aizturētu vai ielenktu pretinieka spēkus, kā arī lai piespiestu pretinieku iesaistīt papildu spēkus darbībai noteiktā iecirknī ar nodomu nepieļaut šo spēku atiešanu un iesaistīšanu citā vietā
kara gūsteknis karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā; karagūsteknis
ekonostats Karburatora ierīce, kas patreknina pārlieku vāju degmaisījumu dažos motora darbības režīmos
Karpin Karpines, arī Matuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kalupes pagastā
plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas
iztecināt Karsējot (piemēram, treknu gaļu), panākt, ka (no tās) izdalās (tauki)
pietecināt Karsējot (trekna gaļu), iegūt (taukus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku)
iztecināt taukos karsēt (piemēram, treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
pirmais kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
hipsometriskā karte karte, kurā reljefs attēlots ar iekrāsojumu starp augstumlīknēm (horizontālēm), izmantojot noteiktu iekrāsojuma skalu
savācējvilciens kārtējais kravas vilciens, kas savāc vagonus no iecirknī esošajām starpstacijām un kravu stacijām un nogādā tos šķirošanas stacijā
stāties Kārtot formalitātes, lai kļūta par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
likt Kārtot, virknēt (piemēram, vārdus izteikumā)
knosīties Kasīties; arī knibināties
knībāties Kašņāties, knābāties
knīpāties Kašņāties, knābāties
QAR Kataras riāls; Kataras Valsts valūtas kods, sīknauda - dirhēms
kļeruks Katoļu garīgā semināra audzēknis
kļoruks Katoļu garīgā semināra audzēknis
komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm
Kauguru ezers Kauguris, ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
Symphytum caucasicum Kaukāza tauksakne
čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm
hašs Kaukāziešu virtuves ēdiens: trekna jēra gaļas zupa
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers
mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās
zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni un kakliņu
pielipe Kaulzivju klases pielipjzivjveidīgo kārtas jūras zivju suga ("Echeneis ramosa"), kam pirmā muguras spura atrodas uz galvas un ir pārveidojusies par piesūcekni
Kauša Kauša ezers - Kovšu ezers Rēzeknes pilsētā
kava kaut kā virkne, aptvere; spēļu kāršu komplekts
moraks kaut kas liels, drukns, pilnīgs
čāparis kaut kas ļoti sazarots, koks, krūms, saknes u. tml.
knīpa kaut kas mazs, nokniebts
smigucis kaut kas sīks un niecīgs; piemēram, ods, knislis, sīkas ogas
šmetekls kaut kas trekns (par gaļu, par augsni)
mecekls kaut kas trekns un smags
gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes)
Kazimirowa Kazimiravas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
CDR KDR franks; Kongo Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
KES Kenijas šiliņš; Kenijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea
Kūriņš Kiuriņš, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
kivi Kiviveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Apteryx"), nelidojošs putns ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi; izplatīts Jaunzēlandē
Kivki Kivku ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 14,1 ha; Kiuku ezers; Ķivku ezers
Kivleņi Kivleņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1 ha
MMK Kjats; Birmas/Mjanmas valūtas kods, sīknauda - pja
porkšķināt Klabināt, kalt koku ar knābi
klegnēt Klaknēt
klaukstēt Klaudzēt, knakšķēt
mugurbruncis Kleita bez piedurknēm, parasti ar plecu lencēm
Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
klinkstēt Kluknēt (1)
klugnēt Kluknēt 1(1)
kluknīt Kluknēt 1(1)
korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu
iestāšanās kļūšana par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
apsirdīties kļūt dusmīgam, saniknoties, saskaisties; apskaisties
iecirsties kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku)
iesacirstiēs kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku)
ieniknoties kļūt niknam
iesadražnīties kļūt niknam
niknāties kļūt niknam
aizkaisties kļūt niknam, dusmīgam
aizsirdīties kļūt niknam, dusmīgam
iestāties kļūt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
sasaistīties kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu, ar ko)
sasieties kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu., ar ko)
šķilties kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem)
pajukt kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu)
pairt kļūt tādam, starp kura locekļiem pavājinās saiknes (par cilvēku vai dzīvnieku grupu)
tuklēt kļūt treknam
treknēt kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem)
apkaitināties kļūt viscaur niknam, sadusmoties
saniknoties kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par cilvēkiem)
saniknoties kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par dzīvniekiem)
saknābt knābājot apēst
saklecēties knābājot pieēsties (par vistām)
tirst Knābāt ar knābi
Plagiomnium rostratum knābīša skrajlape
platlapu knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium angustirete")
nemanāmā knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium hians")
knābis knābītis - izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka
Carex rhynchophysa knābja grīslis
karete knābjainais jūras bruņurupucis - jūras bruņurupuču suga siltās jūrās, ko medī ragvielas dēļ; draud iznīcība
Ziphius carvirostris knābjdelfīns
aizknābt knābjot neskart
pārknāpt Knābjot pārdalīt, pāršķelt; knābjot ievainot
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu? knābjot pārdalīt
kraģēt Knaģēt ar knaģi
sprangs knaģis, kas aizstāj apģērba pogu
spranga knaģis, sprungulītis, kas aizstāj paģērba pogu
lūškas knaibles, stangas
knaibeklis Knaibles; kniebējs
kniebtuves Knaibles; kniebtavas
mehāniskais satvērējs knaibļu vai spīļu veida satveršanas mehānisms
nikšķis Knakšķis, knikšķis
knaucis Knauķis, knēvelis
cerokslis Knēvelis, knauķis
snēvelis Knēvelis, knauķis
piņģierēt knibināties ap kaut ko
skotīties knibināties, knosīties, laizīties
uzknibināt knibinot uzplēst, noplēst
uzknubināt knibinot uzplēst, noplēst
mānīgā knīdija knīdiju suga ("Cnidium dubium"), Latvijā aizsargājama
sakniebt Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt
atkniebt Kniebjot atdalīt; nokniebt
pārkniebt Kniebjot radīt (kam) caurumu, bojājumu; kniebjot pārdalīt
spilēt kniebt
rapļot Kniebt (ar knaiblēm)
kņaupēt Kniebt, knaibīt
kņaupt Kniebt, knaibīt
sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt; kniedējot salabot
knaulēt Kniedēt, aizkniedēt
piespraudu adata kniepadata
Kniphofia uvularia knifofiju suga
agrā knifofija knifofiju suga ("Kniphofia praecox")
izkraukšināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami
izkraukšķināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami
izkraukstināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami
aizknikšināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties; knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai)
knerba Knīpa, knauķis
ķilpe Knipelis knipelēšanai
knuisis knislis, ods
knusis knislis, ods
knusulis Knislis, ods; knusis
miģeles knišļi
smikuči knišļi
smikulīši knišļi
knotāji Knitāji (1), knutāji
meķerēt Knosīt, knosīties
knaušoties Knosīties; knaušus dzenāt
knosēties Knosīties; knosāties
Knovu Knovu purvs - Kņāvu purvs Rēzeknes novadā
Pycnothelia papillaria knupjveida piknotēlija
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis
kūvēt Kņudēt, kniest
mikroprogramma Kodēts komandas izpildei nepieciešamās mikrooperāciju virknes pieraksts
drukas modifikatori kodi dokumentā, kas liek printerim mainīt burtstilu, piemēram, pāriet no treknraksta uz slīprakstu
kodolepopeja Kodolfizikas, kodolenerģētikas, kodolbruņošanās u. tml. attīstības nozīmīgu notikumu virkne
kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu
energīda Kodols un tam apkārt esošais protoplazmas iecirknis šūnā; daudzkodolu šūnām ir vairākas energīdas
čagums Koka celms ar atsegtām saknēm
zeceris Koka celms, izrauts ar visām saknēm
cecere Koka celms; koka saknes krastā zem ūdens
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas; šāda daļa kopā ar saknēm
ūdensdēlis Koka ēkās - konstruktīvs un arhitektonisks elements starp sienas augšdaļu un zelmiņa apakšdaļu, kas piesedz sienas plakni vai virspamatu pret lietusgāzēm; apšūtās ēkās arī virs cokola
snieggāze koka izgāšana ar saknēm sniega masas ietekmē
koksne Koka stumbra galvenā daļa - audi, kas atrodas starp kambiju un serdi, cietie audi koku vai krūmu zaros, saknēs
iedzītne Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos
iedzītnis Koka vai metāla plaknīte būvkonstruktīvos savienojumos
kokamīdu Kokamīdu DEA - kosmētikas sastāvdaļa (pussintētiska viela), emulgators, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos, vannas putās, skūšanas gelos, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
Kokenhusen Koknese
Kokenhusen Kokneses muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
bebrēnieši Kokneses novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Bebri" (senāk - "Vecbebri") iedzīvotāji
pērsieši Kokneses novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji
vecirsieši Kokneses novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Vecirši" iedzīvotāji
Hirschenhof Kokneses novada Iršu pagasta bijušais nosaukums vāciski
kaplavieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kaplava" iedzīvotāji
pastēnieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Pastamuiža" iedzīvotāji
radalcieši Kokneses novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Radalka" iedzīvotāji
atradzieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Atradze" iedzīvotāji
bilstēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bilstiņi" iedzīvotāji
Balbieri Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" senāks nosaukums
kalnakrodzinieki Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Kalnakrogs" iedzīvotāji
ratnīcēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Ratnīcēni" iedzīvotāji
skudrēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" iedzīvotāji
skudrinieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" iedzīvotāji
urdzēnieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Urgas" iedzīvotāji
viskālieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Viskāļi" iedzīvotāji
Kokenhusen Kokneses pagasta bijušais nosaukums
Kokenguzenskaja Kokneses pagasta bijušais nosaukums krieviski
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
lāčkuskuss Kokos (eikaliptos) dzīvojošs kuskusu dzimtas dzīvnieks ar druknu galvu, biezu, pūkainu apmatojumu un lēnām kustībām
kaba Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmantoja kā spāri
kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga
korīca Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; kaba
tetrakoks Koks, kas dalās divās perpendikulārās plaknēs un veido četru šūnu grupu
klambens Koks, ko kāra nikniem suņiem kaklā
klambins Koks, ko kāra nikniem suņiem kaklā
klimbins Koks, ko kāra nikniem suņiem kaklā
ķinis Koks, zars, sakne ūdenī, kas zivis aizkavē
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību
polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas)
polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas)
prokolagēns Kolagēna molekulas pirmāknis; sintezējas fibroblastos, osteoblastos u. c., ārpus šūnas šķeļoties no tā veidojas kolagēns
koloidopeksija Koloīdu saistīšana organismā vielmaiņas procesā (aknām piedēvēta funkcija)
COP Kolumbijas peso; Kolumbijas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
urbšanas–dobšanas mašīna kombinētā kokapstrādes darbmašīna urbšanai horizontālā plaknē un iegarenu gropju frēzēšanai
komercskolnieks Komercskolas audzēknis
KMF Komoru Salu franks; Komoru Salu Savienības valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
Salāja ezers ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Krāslavas novada Andrupenes pagastā un Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, dibināts 1977. g., platība - 410 ha, 2003. g. iekļauts Rāznas nacionālajā parkā
singulārs punkts Kompleksās plaknes punkts, kurā dotā funkcija nav analītiska
topogrāfiskā diagramma komplekso skaitļu plaknes punktu kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes atbilstošo punktu potenciālus
burtu garnitūra komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma un slīpuma
komenda Komturija - bruņinieku ordeņa pils novads, pārvaldes iecirknis
pārklājuguns Koncentrēta vai masveida artilērijas uguns, kad visas baterijas (divizioni) šauj vienlaikus uz visu mērķu laukumu (mērķu iecirkni)
piknokonīdijas Konīdijas, kas attīstās piknīdās
hepatolitiāze Konkrementu veidošanās aknu žultsvados
konservatorists Konservatorijas (2) audzēknis
vilkt kuba sakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli
šauro vietu analīze kontrolinga un stratēģiskās plānošanas instruments, kurā tiek salīdzināta mērķuzdevumu līkne ar prognozes līkni
kuntušs Kontušs, poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm, ko tie patapinājuši no Krimas tatāriem
CUC Konvertējams peso; Kubas Republikas konvertējamās valūtas kods, sīknauda - sentavo
kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi
Dekarta koordinātas koordinātu sistēma ar divām (plaknē) vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm, pret kurām punkta koordinātas ir attiecīgi (x, y) vai (x, y, z)
atskaites sistēma koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija
konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne
telpiska kopne kopne, kurā stieņi atrodas telpā dažādās plaknēs
plakana kopne kopne, kurā visi stieņi atrodas vienā plaknē
sakņspiedes Kopziedlapju divdīglapjua augu dzimta, vairumā augu parazīti, dažādas sugas parazitē uz dažādu augu saknēm un nomāc tās
Hypositta corallirostris koraļknābja vangačakste
corallorhiza Koraļļsaknes
Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju
NIO Kordovas oro; Nikaragvas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns
elektronistagmogrāfija Korneoretinālā potenciāla pārmaiņu līknes grafisks attēlojums nistagma noteikšanai
klotoīda Kornī spirāle - plaknes līkne, kuras liekums aug proporcionāli loka garumam
skosta Kosa - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem
skosa Kosa ("Equisetum") - daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem
etilēna oksīds kosmētikas piedeva, mitrumuzturētājs, izmanto kosmētikā, šampūnos, var būt toksisks aknām, gremošanas orgāniem, nervu sistēmai, elpošanas orgāniem un nierēm
heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai
pirokatehols Kosmētikas sastāvdaļa (akmeņogļu darvas atvasinājums), antiseptiska viela, oksidētājs, izmanto matu krāsā un ādas kopšanas līdzekļos, arī fotogrāfijā unkažokādu krāsošanā, var izraisīt kontakta dermatītu, ekzēmu, var būt toksisks nierēm un aknām, kancerogēns
dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm
svina acetāts kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no svina monoksīda un etiķskābes), krāsviela, izmanto kā matu krāsu un matu krāsas atjaunotāju vīriešiem, arī dzīvnieku ādu apstrādē un tipogrāfijas krāsās, var izraisīt saindēšanos ar svinu, toksisks aknām, nierēm un nervu sistēmai, kancerogēns
p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai
benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni
izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns
bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS
dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai
heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas
metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai
hlorksilenols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antibakteriāla viela, izmanto skūšanās krēmos, šampūnos, dezodorantos, arī pretsēnīšu līdzekļos, toksisks, ja apēd, toksisks aknām un imūnsistēmai, var radīt ādas kairinājumu
rezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, antiseptiķis, krāsviela, izmanto kā pretblaugznu šampūnos, matu krāsās, lūpu krāsās, matus tonizējošos līdzekļos, arī miecēšanā, sprāgstvielās un tekstilmateriālu apdrukāšanā, var radīt acu un acs plakstiņu iekaisumu, var būt toksisks imūnsistēmai, aknām, asinsrites orgāniem un nervu sistēmai
bronopols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, šķīdinātājs, var izraisīt acu un ādas kairinājumu, toksisks aknām, izmanto šampūnos, skropstu tušā, šķidrajās ziepēs, nagu lakās un sejas krēmos
katehols Kosmētikas sastāvdaļa, modificētājs, izmanto matu krāsās un ādas kopšanas līdzekļos, var būt toksisks aknām, asinsrites orgāniem, nervu sistēmai un imūnsistēmai, tetratogēns
mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām
dietanolamīns Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, buferviela, izmanto kosmētikā, ziepēs, šampūnos, matu kondicionētājos, vannas putās, mitrinošos krēmos un šķidrās ziepēs, var izraisīt ādas un gļotādas kairinājumus, var būt toksisks asinsrites orgāniem, nierēm, gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem
metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai
selēna sulfīds kosmētiskas sastāvdaļa, pretblaugznu viela, izmanto ārstnieciskā pretblaugznu šampūnā, arī daudzkrāsainās kodes apkarošanai, var izraisīt ādas kairinājumu un spēcīgu acu kairinājumu, var būt toksisks aknām
satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus
villāt Kost, knābt u. tml., piemēram, jaucot, plūkājot (apmatojumu, apspalvojumu)
CRC Kostarikas kolons; Kostarikas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
Kovševas ezers Kovšu ezers Rēzeknes pilsētas teritorijā
Rēzeknes ezers Kovšu ezers Rēzeknes pilsētas teritorijā
Kauša Kovšupe, Rēzeknes pieteka
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas
ratānija Krameria triandra, Ruiz, et Pav. (krūms, kas aug Peru un Bolīvijas kalnos) sakne; satur miecvielu; lieto par savilcēju līdzekli
Rhynchostegium ripariodes krasta garknābīte
lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu
alizarīns krāsviela, ko iegūst no madaru saknēm vai izgatavo sintētiski, izmanto krāsošanai sarkanā vai violetā krāsā; svarīga izejviela sarežģītu krāsvielu sintēzei
krāšņvārna Krāšņvārnveidīgo kārtas dzimta ("Coraciidae"), drukni putni (masa - 100-200 g) ar lielu galvu un īsu kaklu, spēcīgu knābi, 11 sugu, Latvijā tikai zaļā vārna
pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli
sāniskā izgāšana kravas izgāšana uz sāniem, kas parasti notiek, atverot sānu bortus un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, kravas kasti vai visu transportlīdzekli
smagsvara vilciens kravas vilciens, kura masa par 100 un vairāk tonnām pārsniedz noteiktai lokomotīvei šim iecirknim paredzēto masas normu
tīširts Krekls bez pogām ar īsām piedurknēm
krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus
Dahūrijas cimicifūga Krievijā Usūrijas novadā augošs augs, kura sakni lieto kā nomierinātāju un hipotensīvu līdzekli
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā)
katjenka Krievijas impērijas naudas 100 rubļu banknote ar Katrīnas II (Katrīnas Lielās) portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1866. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.)
petjenka Krievijas impērijas naudas 500 rubļu banknote ar Pētera I portretu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā no 1898. g. līdz 1920. g. (Krievijā - līdz 1922. g.)
domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls
RUB Krievijas rublis; Krievijas Federācijas valūtas kods, sīknauda - kapeika
Krewy Krievu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
sarafāns krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu
Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai
trigonalās hiposingonijas skalenoedrs kristāla forma, kas ierobežota ar 12 nevienādu malu trijstūru plaknēm
tetragonalās singonijas skalenoedrs kristāla forma, kas ierobežota ar 8 nevienādu malu trijstūru plaknēm
līnijdefekts Kristāla veidojošo daļiņu precīza periodiskā sakārtojuma izkropļojums, ko veido virkne punkta defektu
ciānkoblamīns kristāliska viela, B~12~ vitamīns, kas nepieciešams eritrocītu veidošanai, atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā
kreatīns Kristāliska viela, šķīst karstā ūdenī, skābā vidē pārvēršas par kreatinīnu, sārmainā vidē sadalās; atrodas mugurkaula muskuļos, aknās, nervu u. c. audos kreatīnfosfāta veidā; liela nozīme bioenerģētikā
heksagonāls kristāliskais režģis kristāliskais režģis, kurā atomi izvietoti sešstūra prizmas pamatnes virsotnēs un centrā, kā arī trīs atomi starp pamatņu plaknēm
dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu
gencianoze Kristālisks trisaharīds genciānas saknē
prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm
brukšas Kritalas, nokaltušas saknes, zari, šķembas, gruveši, gruži
čaksnis kritis koka stumbrs ar saknēm; zemē atstātās nopļautās, nozāģētās vai nolauztās pameža paliekas
Kriwiszi Krivinskas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
Kromaņu kalns Kromonu kalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
kokcicefāls Kroplis ar knābjveida galvu
kuilis Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
čeveris Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kuru dēļ kāposti pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst
brukšņi Krūmu biezoknis
šķuta Krūmu biezoknis
žagzdas Krūmu biezoknis
kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu
platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
krustdegunis Krustknābis
leitene Krustknābis
loxia Krustknābji
egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis
priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus")
slotzāles Krustziežu dzimtas augu ģints, garenām, olējādām sēklotnēm, augļi bez knābja vai ar ļoti īsu knābi, 3 sugas
mārrutks Krustziežu dzimtas ģints ("Armoracia"), daudzgadīgs lakstaugs ar garām zarotām saknēm, 3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā garšaugu
zvērene Krustziežu dzimtas ģints ("Barbarea"), daudzgadīgs augs ar zarainu sakni, kailu stublāju un dzelteniem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
šķēpene Krustziežu dzimtas ģints ("Cakile"), lakstaugi ar garu vārpstveida sakni, stublājs guļošs vai pacils, ziedi violeti, rožaini vai balti, sakopoti ķekaros, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
zobainīte Krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria"), daudzgadīgi lakstaugi ar zvīņainu sakneni un lieliem ziediem, kas sakopoti ķekarā, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
CUP Kubas peso; Kubas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
garšuve Kuģa ārējās apšuves un klāja plāšu kniežu savienojums, kas iet gareniski kuģim
galvenais klājs kuģa korpusa augšējā (horizontālā) noslēdzošā plakne
(kurss) pie vēja kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem
(kurss) pret vēju kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni
kuģa cirkulācija Kuģa kustība pa līkni, mainot kursu (kustības virzienu); arī kuģa kursa maiņa, kad tam ir pagriezta stūre
diferents Kuģa nosvēršanās gareniskajā plaknē; galsvere
bunkuris Kuģa ogļu apcirknis; bunkurs
diametrālā plakne kuģa vai jahtas vertikālā griezuma plakne garenvirzienā tieši pa vidu
nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana
donka Kuģniecībā lietojams tvaika virzuļsūknis
entofagi kukaiņu apakškārta, dēj oliņas augos, lapās, saknēs vai stublājos, kur attīstoties kāpuriem rodas pangas
dundurs kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
divspārņi kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu
knābjgalvji kukaiņu klases kārta ("Mecoptera"), galva knābjveidīgi pagarināta, spārni gandrīz vienādi, caurspīdīgi, plankumaini, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
auguts kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
boreidae kukaiņu klases knābjgalvju kārtas dzimta
kukņot Kuknēt
kukņoties Kuknēt
Dzeņu upurakmens kulta vieta Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, nelielā reljefa pacēlumā priežu mežā, \~0,5 km no bijušajām Dzeņu mājām; akmens apstrādāts, tam izveidota cilindriska forma, augstums 0,8 m, apkārtmērs 4,2 m, virsējās plaknes diametrs 1,4 m, tajā iekalts cilindrisks iedobums (diametrs 0,42 m, dziļums 0,13-0,14 m; spridzināts un sašķēlies
Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes un to pārveidnes, retāk - lapas
sapufēt Kupli sakrokot (parasti piedurknes)
pufe Kupls krokojums (parasti piedurknēm)
kurcenis Kurceknis
vaļgalvis Kurpjknābis - reti sastopams Āfrikas purvu putns
cvikstengas Kurpnieka knaibles
kursists Kursants - kursu audzēknis, kursu klausītājs
kursiste Kursu audzēkne, kursu klausītāja
arnika Kurvjziežu dzimtas augs ("Arnica"), kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku
ķirspēle Kurzemes hercogistes landtāga vēlēšanu iecirknis 1562.-1795. g., kurā piedalījās tikai muižnieki
zeseris Kurzemes hercogistes sudraba sīknauda, vienāda ar 1/6 florīna
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu
važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa
hepatopeksija Kustīgu vai noslīdējušu aknu fiksācija
kņudzināt Kustināt, knibināt; mudžināt
KWD Kuveitas dinārs; Kuveitas Valsts valūtas kods, sīknauda - fils
kompleksa skaitļa modulis kvadrātsakne no kompleksa skaitļa reālās daļas kvadrāta un imaginārās daļas kvadrāta summas
tīri imaginārs skaitlis kvadrātsakne no negatīva skaitļa
AOA Kvanza; Angolas valūtas kods, sīknauda - santīms
kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus
kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes
balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām
uzknābt Ķerot, cērtot ar knābi, nomedīt
ragana Ķildīga, nesaticīga, arī nikna sieviete
ieroce Ķīļveidīgs ielaidums krekla piedurknē
rezonanses teorija ķīmijas teorija, kas pirmo reizi izskaidroja virkni līdz tam nesaprotamu vielu struktūras jautājumu
d- Ķīmisku savienojumu priekšā nozīmē optiski aktīvu vielu, kas griež polarizēta stara plakni pa labi (lat. "dexter" - labais)
Coccothraustes migratorius Ķīnas dižknābis
czjao Ķīnas Tautas Republikas sīknaudas vienība, vienāda ar 0,1 juaņu (10 fiņām)
lakstīgala Ķīniešu lakstīgala - sarkanknābja saulesputns
hepatostomija Ķirurģiskas atveres izveidošana aknās
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos
apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem)
resns Labi barots, trekns (par dzīvniekiem)
Ļoborsk Labvāržu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Lācītis Lacenu ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
ladzes Ladzes pļava - mitra, lekna pļava ar garu zāli
Laidiņu Laidiņu ezers - atrodas Aknīstes novada Asares pagastā, platība - 2,3 ha
Megarhynchus pitangua laivknābja tirānputns
glycirrhyza Lakricas jeb lakricsaknes
dārzenis Lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, lapu kātus, augļus) lieto uzturā
lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo
flambergs Landsknehtu apbruņojumā - zobens ar viļņotu asmeni, ko turēja ar abām rokām; liesmu zobens
taloms laponis - zemāko augu (aļģu, ķērpju u. c.) un sēņu ķermenis, kas nav sašķēlies sastāvdaļās - stumbrā, lapās un saknēs
amblystegiaceae Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimta
dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga
atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
GEL Lari; Gruzijas valūtas kods, sīknauda - tetri
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes)
Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās
Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene
Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
LVL Lats; Latvijas Republikas valūtas (līdz 2013. g. 31. decembrim) kods, sīknauda - santīms; nomainīts ar eiro
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
Sventāja Latvijas un Lietuvas robežupe Dunikas un Rucavas pagastā, izteka un ieteka Baltijas jūrā atrodas Lietuvā, garums - 73 km (no tiem 34 km ir robežupe, 17 km augšteces un 22 km lejteces Lietuvā), kritums - 50 m, par robežupi kļūst pie satekas ar Lukni, ietek Baltijas jūrā pie Palangas; Robežupe; Sventaja; Sventoja; Lietuvā saucas Šventoja
Polycnemum arvense lauka poliknēms jeb lauka skrimslene
skrimslene Lauka skrimslene - lauka poliknēms ("Polycnemum arvense"), balandu suga
antirrhinum Lauvmutītes - cūknātru dzimtas ģints
Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m
lēkns Lekns
tauks Lekns (1)
trekns Lekns (1)
tumīgs Lekns (1)
tauks Lekns (2)
trekns Lekns (2)
taukums Leknums
ALL Leks; Albānijas Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota, senāk - kintars
HNL Lempīra; Hondurasas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
izknuzināt lēnām izknābāt (par vistām)
peilēšana Leņķa noteikšana starp novērojamā objekta virzienu un kādu no pamatplaknēm (parasti starp novērošanas vietas meridiāna un novērojamā objekta vertikālo plakni)
orpēšanas leņķis leņķis horizontālā plaknē starp gaisakuģa garenasi un pārvietošanās virzienu attiecībā pret gaisa masu
magnētiskā variācija leņķis horizontālā plaknē starp ģeogrāfiskā meridiāna un kompasa meridiāna ziemeļu virzieniem, kuru atskaita no ģeogrāfiskā meridiāna pulksteņa rādītāju kustības virzienā ar zīmi "+" un pretējā virzienā ar zīmi "–"
īstais kurss leņķis pie kompasa rozes centra, skaitot (pulksteņa rādītāju kustības virzienā) no īstā meridiāna ziemeļu gala līdz peldlīdzekļa diametrālajai plaknei - no 0 līdz 360 grādiem
vertikālais leņķis leņķis starp brīvi pakārtu magnēta adtu un horizontālo plakni
pagrieziena leņķis leņķis starp divām plaknēm – kustīgo un nekustīgo plakni, kuras ķermenim rotējot, krusto rotācijas asi
virsotnes leņķis leņķis starp divu griezējasmens nogriežņu projekcijām uz pamatplaknes
īstā vēja leņķis leņķis starp īstā vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni
vēja leņķis leņķis starp īsto vēju un jahtas diametrālo plakni (īstā vēja leņķis)
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem)
ķīļleņķis leņķis starp mugurvirsmu un griešanas plakni
mugurleņķis leņķis starp mugurvirsmu un griešanas plakni
skaidleņķis leņķis starp skaidvirsmu un griešanas plaknei perpendikulāru plakni
griešanas leņķis leņķis starp skaidvirsmu un griešanas plakni
stūres leņķis leņķis starp stūres lāpstas virsmu un peldlīdzekļa laterālo plakni (garenplakni)
šķietamā vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
vēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
vimpeļvēja leņķis leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
sānsveres leņķis leņķis starp ūdensvirsmas normāli un peldlīdzekļa diametrālo plakni
vēja leņķis leņķis starp vēja virzienu un buras plakni
magnētiskais azimuts leņķis starp vietas magnētiskā meridiāna plakni un jebkuru virzienu
iedarbības leņķis leņķis starp vimpeļvēja virzienu un buras plakni
spīdekļa deklinācija leņķis starp virzienu uz spīdekli un ekvatora plakni
direkcionālais leņķis leņķis, kas raksturo Zemes virsmas līnijas virzienu horizontālā plaknē, parasti attiecībā pret koordinātu asīm
spīdekļa augstums leņķis, ko debess sfēras rādiuss, kurš novilkts no spīdekļa centra, veido ar horizonta plakni
spīdekļa azimuts leņķis, ko spīdekļa meridiāns veido ar novērotāja vietas meridiānu; šie meridiāni vilkti caur zenītu un to plaknes ir perpendikulāras horizonta plaknei; azimuta lielums ir 0–180°, skaitot no dienvidu vai ziemeļu punkta, vai 0–90°, skaitot no horizonta ceturkšņiem
ekliptikas slīpums leņķis, ko veido ekliptikas plakne ar debess ekvatora plakni; tā vērtība ir 23° 26'
inklinācija Leņķis, ko veido kādas planētas orbītas plakne ar Zemes orbītas plakni
drifte Leņķis, ko veido peldlīdzekļa diametrālā plakne ar virzienu, kādā faktiski peldlīdzeklis pārvietojas vēja ietekmē
gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru
SLL Leone; Sjerraleones Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
BGN Leva; Bulgārijas Republikas valūtas kods, sīknauda - stotinks
t-sadalījums Lēzenas līknes formas normālsadalījums
LBP Libānas mārciņa; Libānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs, izņemts no apgrozības
libanotis Libanotis montana - kalnu briežsaknes "Seseli libanotis" nosaukuma sinonīms
LRD Libērijas dolārs; Libērijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Aizkraukle lībiešu apdzīvots novads 10.-13. gs., ziemeļos un rietumos to norobežoja Dīvajas upe, austrumos robežojās ar Koknesi, dienvidos piederēja arī zemes josla Daugavas kreisajā krastā
LYD Lībijas dinārs; Lībijas valūtas kods, sīknauda - dirhēms
licejists Liceja audzēknis
Manaras līcis līcis Indijas okeānā ("Gulf of Mannar"), starp Indostānas pussalas dienvidaustrumu krastu, Šrilanku un Ādama tiltu - salu un klinšu virkni, piekrastē - sekls, centrālajā daļā dziļums līdz 1335 m, Polka šaurums savieno ar Bengālijas līci
kabrēšana Lidaparāta kustība vertikālajā plaknē ap horizontālo šķērsasi, palielinot uzplūdes leņķi (lidaparāta priekšgals paceļas uz augšu attiecībā pret vietējo horizontu)
profils Lidojuma trajektorijas vai tās daļas ortogonālā projekcija uz vertikālu plakni, kas iet caur gaisakuģa trajektorijas projekciju uz Zemes virsmu
nošķīnot Līdumu attīrīt no saknēm
Silajāņu pagasta teritorija līdz 1949. gadam Silajāņu pagasta teritorija bija ievērojami lielāka, un 1990. g. atjaunojot pagastus, šīs teritorijas centrālajā daļā nodibināja tagadējo Silajāņu pagastu, rietumu daļā nodibināja Riebiņu pagastu, kam pievienota arī daļa no bijušā Preiļu pagasta, bet bijušā Silajāņu pagasta dienvidaustrumu daļā nodibināja Feimaņu pagastu (no 2009. g. Rēzeknes novadā), kam pievienota neliela platība no bijušā Maltas un Ružinas pagasta
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
Ziemeļsahalīnas līdzenums līdzenums Sahalīnas salas ziemeļu daļā, garums — \~300 km, platums — \~100 km, vidējais augstums — līdz 150 m, vietām salveida skrausti (augstums — līdz 592 m), austrumu piekrastē lagūnu virknes, ko no jūras atdala garas strēles
blāksna Līdzenums; blāknums
blāksnis Līdzenums; blāknums
hepatoīds Līdzīgs aknām vai aknu vielai
jauktas ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar paralēlās un virknes ierosmes tinumiem; paralēlas ierosmes tinumu savieno paralēli ar enkura tinumu, virknes ierosmes tinumu – virknē ar abiem iepriekšējiem tinumiem
virknes ierosmes dzinējs līdzstrāvas dzinējs ar virknē slēgtu enkura un ierosmes tinumu
virknes ierosmes ģenerators līdzstrāvas ģenerators, kura ierosmes tinumi slēgti virknē ar enkuru
lieknis Liekna (1)
Liekņa Liekna, Jurģupes kreisā satekupe
Liekne Liekna, Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novadā
Krauja Lieknas labā krasta pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir Tukuma un Talsu novadu robežupe
Veldze Lieknes kreisā satekupe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 31 km
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) - par putniem
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses
varzu varzām lielā daudzumā, virknēm
afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā
kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams
grēda liela mākoņu gubu rinda; augstu viļņu virkne
izskrāpēt acis (kādam) lielā niknumā vērsties pret kādu
izskrāpēt acis kādam lielā niknumā vērsties pret kādu
ģeosinklināle liela Zemes garozas struktūrvienība, aktīvs, parasti iegarens Zemes garozas iecirknis, kam raksturīgas intensīvas tektoniskas grimšanas kustības, iežu krokošanās, plaisu un lūzumu veidošanās, biezu nogulumiežu uzkrāšanās
Lielezers Lielais ezers Aknīstes pagastā
Kiuriņš Lielais Kiuriņš - ezers Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Salas purvā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 65,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņa ezers; Lielais Kūriņa ezers; Lielkiuriņu ezers
Lielais Āžuknis Lielais Ožukns Skaistas pagastā
Lielais Ožuknas ezers Lielais Ožukns, ezers Skaistas pagastā
Ožuknas ezers Lielais Ožukns, ezers Skaistas pagastā
jāņeglīte Lielākā cūknātru dzimtas ģints ("Pedicularis"); gk. daudzgadīgi pusparazītiski lakstaugi; ziemeļu puslodē, gk. Himalajos; \~600 sugu; Latvijā 4 sugas
luškas Lielas knaibles kalvē
omentopeksija Lielās taukplēves piešūšana pie citiem audiem, lai uzlabotu kolaterālo asinsriti, piem., pie vēdera sienas, lai mazinātu venozo stāži portālajā sistēmā aknu cirozes gadījumā
parenhimatozie orgāni lielie iekšējie orgāni, kuriem nav dobumu (aknas, liesa)
kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu
svēdra liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām
blesīgs Liels, pamatīgs, drukns (par cilvēka vai dzīvnieka augumu)
sebris Liels, resns, nikns suns
strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu
ūdens strūklas spiediens lielums (p), kas raksturo vidējo spiedienu uz virsmas daļu, pret kuru atsitas ūdens strūkla; ja virsma ir plakne, tad p=rv^2^cos a (r – ūdens blīvums, v – strūklas ātrums, a – strūklas virziena leņķis pret plaknes normāli)
sektoriālais ātrums lielums, kas raksturo sektoriālā laukuma izmaiņu laikā punkta kustībā pa plakanisku līkni; sektoriālā laukuma pirmais atvasinājums pēc laika
spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu
Symphytum grandiflorum lielziedu tauksakne
splenohepatomegālija Liesas un aknu palielināšanās
budūc lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
budūcs lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
budūks lieto (parasti sarunā ar bērniem), ģērbjot un mudinot bāzt rokas piedurknēs
kniks lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi
boū lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu
bū lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu
ļer lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot
savukārt lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.)
DNS polimerāzes ligāžu klases fermenti, katalizē DNS sintēzi, pēc dubultspirāles sadalīšanās izveido stabilu kompleksu ar atsevišķo DNS virkni (matricu) un katalizē matricai komplementāras DNS virknes sintēzi
Calidris ferruginea līkknābja šņibītis
līkšņibītis Līkknābja šņibītis ("Calidris ferrugunea")
līknaģītis Līknadzītis
kurve Līkne
hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos)
adiabāta līkne termodinamiskajā vielas stāvokļa diagrammā, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu
sindinama līkne, gar kuru komētas astē izvietojas aptuveni vienāda izmēra daļiņas, kas nemitīgi pamet komētas kodolu
sinhrona līkne, gar kuru komētas astē izvietojas sīkas daļiņas, kas vienlaikus pamet komētas kodolu
funkcijas grafiks līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta
elektrokohleogramma Līkne, kas grafiski attēlo dzirdes elektrisko potenciālu
elektroretinogramma Līkne, kas grafiski attēlo elektriskās svārstības tīklenē, to apgaismojot
politropa Līkne, kas grafiski attēlo politropiska procesa atkarību no sistēmas termodinamiskajiem parametriem
polāre Līkne, kas grafiski rāda sakarību starp cēlējspēka un pretestības aerodinamiskajiem koeficientiem
telpas līkne līkne, kas ir divu virsmu šķēluma līnija
hodogrāfs Līkne, kas ir laikā mainīga vektora galapunktu ģeometriskā vieta, ja vektora sākumpunkts paliek nemainīgs
izliekta (uz leju) līkne līkne, kas katrā punktā atrodas virs savas pieskares
laika un kontrasta līkne līkne, kas raksturo attiecību starp attēla attīstīšanas ilgumu un kontrastainību; atšķirīga katram attīstītājam un emulsijai
magnetizēšanas raksturlīkne līkne, kas raksturo feromagnētisku materiālu – magnētiskās indukcijas (B) atkarību no magnētiskā lauka intensitātes (H)
kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība līkne, kas raksturo logaritmisko attiecību starp gaismas daudzumu un elektriskā signāla spriegumu televīzijas raidlampā vai televizora kineskopā
izopters Līkne, kas savieno vienāda redzes asuma punktus tīklenē
indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos
loksodromija Līkne, kas visus zemes meridiānus šķērso vienādā leņķī
rulete Līkne, ko apraksta punkts uz citas līknes, kura bez slīdēšanas veļas pa kādu nekustīgu trešo līkni
konhoīda Līkne, ko iegūst no kādas citas uzdotas līknes, pamazinot vai palielinot tās radiusvektoru par konstantu lielumu
rinogramma Līkne, ko iegūst rinogrāfijas procesā, raksturo bronhu un bronhiolu muskulatūras tonusu, kā arī diafragmas un vēdera muskulatūras aktivitāti
epicikloīda Līkne, ko iezīmē ar riņķi nekustīgi saistīts punkts, šim riņķim veļoties pa citu riņķi
evolūta Līkne, ko plaknē veido visi tās liekuma centri, t. i., šīs līknes normāļu saimes apliecēja
ovaloīda Līkne, kurai ir ovāla veids un ko apraksta attiecīgs vienādojums
trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni
oscilogramma Līkne, kuru iegūst uz oscilogrāla ekrāna; šādas līknes attēls (uz fotofilmas, papīra u. tml.)
brahistohrona Līkne, pa kuru materiāls punkts smagumspēka iespaidā sasniedz no viena dotā stāvokļa otru minimālā laikā
loks Līknes daļa
hipsometriskā līkne līknes daļa, kas raksturo sauszemes augstumu izplatību
normālplakne Līknes pieskarei perpendikulāra plakne, kas iet caur pieskaršanās punktu
rektifikācija Līknes, loka garuma aprēķināšana
līkšnibītis Līkšņibītis - šņibīšu suga ar līku pagarinātu knābja galu
knietēt likt knist (dīgt), diedzēt
virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām)
beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes
bioģenētiskais likums likums, kas izpaužas tādējādi, ka organisms individuālās attīstības gaitā atkārto visas senču virknes attīstības galvenos posmus
Jāgerītis liķieris _Jagermeister_ 35%, kas gatavots no 56 dažādām zālēm, augļiem, saknēm un garšvielām
SZL Lilangeni; Svazilendas Karalistes valūtas kods, sīknauda - cents
čūskogas Liliju dzimtas augu ģints ("Paris") ar zilganmelnām ogām, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga; saknēs un augļos ir indīgi glikozīdi - paridīns un panistiptīns
tofīldija Liliju dzimtas ģints ("Tofieldia"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu sakneni, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
lakšaugs Liliju rindas dzimta ("Alliaceae"), gk. daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, retāk bumbuļsīpolu vai sakneni, lapas veselas, šauras, stobrveidīgas, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, \~30 ģinšu, \~550 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; sīpolu dzimta
lilijaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sakneni, sīpolu vai bumbuļsīpolu, tropos arī koki un liānas, līdz 3000 sugu
sīpols Liliju rindas lakšaugu dzimtas ģints ("Allium"), daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgām stobrveida vai plakanām lapām un dažāda veida pazemes orgāniem (sakneņiem, sīpoliem, bumbuļsīpoliem), \~450 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, daudzas kultivē
ieroča apvārsnis līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru
Apriķu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Dienvidkurzemes novadā, māla slāņa biezums 1-12,7 m, māls ļoti trekns, derģs keramzīta ražošanai
atrisinājums lineārai vienādojumu sistēmai ar n nezināmajiem - n skaitļu virkne (vektors), kas apmierina šo sistēmu
malas dislokācija līnija kristālā, gar kuru izbeidzas ("apraujas") kāda no kristāliskā režģa plaknēm
mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu
diametrāllīnija Līnija, kas iet peldlīdzekļa garenvirzienā un sakrīt ar tā diametrālo plakni
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums
LTIe Līniju tehniskais iecirknis
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
knatas Linu vai kaņepju paliekas, knatāji
neolipoģenēze Lipīdu sintēze no ogļhidrātiem (saistaudos un aknās)
gravilāts Literatūrā sastopams apzīmējums gailīšiem un bitenēm, kuru saknes izmantoja ārstniecībā
LTL Lits; Lietuvas Republikas valūtas (līdz 2014. g. 31. decembrim) kods, sīknauda - cents; nomainīts ar eiro
sakoss Liturģisks bīskapa tērps Austrumu baznīcā - īss virstērps ar īsām piedurknēm; ir sēru, pazemības un nožēlas tērps
Livžanka Liužanka, Rēzeknes pieteka
Saltupīte Liužankas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā
Lūzeņa Livžanka, Rēzeknes labā krasta pieteka
Liuzene Livžanka, Rēzeknes pieteka
Livšonka Livžanka, Rēzeknes pieteka
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām)
lodes segments lodes daļa, kas veidojas, ja lodi šķeļ ar plakni
jumta logs logs bēniņu vai mansarda izgaismošanai; konstrukcija var būt dažāda, to var iebūvēt ne tikai vertikālā plaknē, bet arī jumta slīpnē
konkatenācija loģiska datu elementu savirknēšana, lai radītu jaunu datu elementu
lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes
kolohepatopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie aknām
koknijs Londonietis, arī londoniešu akcents (angļu "cockney"); koknejs
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
LSL Loti; Lesoto Karalistes valūtas kods, sīknauda - sente
Amblystegium serpens ložņu strupknābe
planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi
Īdeņas kanāls Lubāna hidrotehniskās sistēmas daļa Madonas un Rēzeknes novadā, garums - 11 km, izrakts 1964.-1967. g. gar Lubāna ezera dienvidu un dienvidaustrumu malu līdztekus ezera krasta dambim, lai novadītu ūdeņus uz Meirānu kanālu
Astoņpadsmit svētību lūgšana lūgšanu virkne, galveno sinagogas dievkalpojuma lūgšana
tefila Lūgšanu virkne, kurā pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi
Luknais ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā
Luknas ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā
Lukna ezers Luknājs, ezers Andzeļu pagastā
Lukna ezers Luknas ezers Višķu pagastā
Lukna Lukne, Sventājas labā krasta pieteka
Lūkne Lukne, Sventājas pieteka
Ģeišupe Luknes labā krasta pieteka Dunikas pagastā
Luknas ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
Mices ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
Miču ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
Luknes ezers Luknis, ezers Cieceres pagastā
Lukiņezers Luknu ezers Ances pagastā
Lūkinezers Luknu ezers Ances pagastā
Luknas ezers Luknu ezers Ances pagastā
Lukņu ezers Luknu ezers Ances pagastā
knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis
pleidaks Lupatnieks, tāds, kas staigā ar noplīsušām piedurknēm
Ļaudiņu Ļaudiņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,3 ha
ārsala Ļauna vai draiska sieviete; nikna govs
hepatoma Ļaundabīga adenoma, primārs aknu audzējs, kas attīstās no aknu šūnām
hepatoblastoma Ļaundabīgs intrahepatisks audzējs, kas attīstās bērniem un jauniešiem; sastāv no audiem, kas atgādina embrionālos aknu epitēlijaudus
baisīgs Ļauns, ļaunprātīgs; dusmīgs, nikns, pikts, sirdīgs, bargs
izgāzt Ļaut brīvi izpausties (pret kādu, piemēram, dusmām, niknumam)
knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt
kā lauva ļoti drosmīgi, ar lielu intensitāti, enerģiju; nikni, dusmīgi; ļoti stiprs
kā lapsene ļoti dusmīgs, nikns; dusmīgi, nikni
grasis ļoti maza naudas summa; arī sīknauda
vērdiņš ļoti maza naudas summu; arī sīknauda
plēsīgs ļoti naidīgs, arī nikns; nesamierināms
plēsonīgs ļoti naidīgs, arī nikns; nesamierināms
zvērīgs ļoti nikns (par dzīvniekiem)
plunžerpāris ļoti precīzi apstrādāti un individuāli viens otram pielāgoti plunžeris un čaula; lieto dīzeļmotoru augstspiediena sūknī
psihotrīns ļoti rūgts "Uragoga ipecacuanha (Brot.) Baill." saknes alkaloids
zili melns ļoti sadusmots, saniknots, nespējīgs valdīt pār sevi
atriet ļoti skaļi un nikni atbildēt
atrieties ļoti skaļi un nikni atbildēt
nokaitināt ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
Lukno Ļuknas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ružinas pagastā
psihosomatika mācība par saikni starp psihiskām ciešanām un fiziskiem traucējumiem
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai teicamas sekmes
pansija Mācību un audzināšanas iestāde, kurā audzēknis mācās un dzīvo, saņemot pilnu uzturu
apmeklēšana mācīšanās (kursos, skolā), būšana skolas audzēknim, kursu dalībniekam
apmeklēt Mācīties (kursos, skolā), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam
kuslis Maigais, knēvelis
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne
fallēt Mainīt buru kuģa (jahtas) kursu uz aizvēja pusi, lai leņķis starp vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni, skaitot no tā priekšgala, palielinātos
falēt Mainīt buru kuģa kursu uz lejpusi jeb tā, ka leņķis starp vēja virzienu un kuģa simetrijas plakni, skaitot no kuģa priekšgala, palielinās
lēvermaize Maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām
kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi
mājturībniece Mājturības kursu audzēkne
nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi
Volkenbergs Mākoņkalns - kalns Rēzeknes novada Mākoņklana pagastā
Padebešu kalns Mākoņkalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
polimēranaloģiskās reakcijas makromolekulu funkcionālo grupu ķīmiskās reakcijas ar mazmolekulāru vielu funkcionālajām grupām, kuru rezultātā mainās polimēra elementārvienību ķīmiskais sastāvs, nemainot galvenās virknes formu un garumu; šādas reakcijas izmanto polimēru ķīmiskai modificēšanai, jaunu polimēru un kopolimēru iegūšanai
pieļaujamais sūkšanas augstums maksimālais augstums, līdz kuram sūknis darbojas normāli, bez kavitācijas; sevišķi svarīgs rādītājs centrbēdzes sūkņiem
tēlotāja māksla mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība
rizodontropija Mākslīgā vainadziņa piestiprināšana pie zoba saknes
bruņlīdaka Makšķernieku iecienīta zivs, ap 1,5 m gara līdaka ar pagarinātu knābjveida purnu, dzīvo gk. Z-Amerikā
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
kvača Malāvijas kvača - naudas vienība Malāvijas Republikā, sīknauda - tambala
MWK Malāvijas kvača; Malāvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - tambala
eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos
malkcirsne malkcirknis
malkcirkne Malkcirknis
malkcirksne Malkcirknis
Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka
Balda Maltas kreisā krasta pieteka Krāslavas un Rēzeknes novadā, garums - 24 km, kritums - 28,1 m, iztek no Bižas ezera pie Andrupenes, dažus kilometrus ir Krāslavas un Preiļu novada robežupe un \~1 km Rēzeknes un Preiļu novada robežupe; Kažaune
Mozgupe Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Feimaņu, Maltas un Silmalas pagastā, garums - 10 km
Aina Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Maltas pagastā, garums - 9 km
Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā
Šaloņa Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 7 km; Šalonupīte
Liska Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 18 km, kritums - 26 m
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka
Līčupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Leičupe
Leičupe Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, garums - 14 km; Līčupe; Sapra; Sopra
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km
Tiskade Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 15 km, kritums - 16 m, iztek no Tiskāda ezera; Tiskāde; Tiskadka; Tiskādne; Tiskatne
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Maltas-Rēzeknes pārrakums Maltas-Rēzeknes kanāls
Cnidium dubium mānīgā knīdija
apofonija mantotā patskaņu mija - no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā
niedru maranta marantu suga ("Maranta arundinacea"), ko tropu apgabalos kultivē un sakneņus izmanto uzturā un arorūta ieguvei
Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
Mariental Mariņtāles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
mikromārketings Mārketings atsevišķas kompānijas līmenī, kas nodrošina saikni starp ražotājiem un patērētājiem
osteopetroze Marmora slimība, ģeneralizēta difūza osteoskleroze (autosomāli recesīva pārmantošana): trausli kauli, palielinātas aknas un liesa; rentgenoloģiski - visi kauli sklerotiski ("marmora" kauli), augšanas aizkavēšanās, gaitas traucējumi, redzes nerva atrofija (ne vienmēr), tieksme uz osteomielītu un zobu kariešu, nereti iekšējo orgānu kalcinoze; anēmija, sepse, tetānija
MAD Marokas dirhēms; Marokas Karalistes valūtas kods, sīknauda - santīms
pneimomašīna Mašīna (piem., pneimocilindrs, pneimomotors, vakuumsūknis, kompresors, ventilators), kas pārveido saspiesta vai retināta gaisa enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi
kokgāzis Mašīna vai iekārta augošu koku gāšanai ar saknēm
gāzes mašīna mašīna, kas pārveido gāzes enerģiju mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piemēram, kompresors, ventilators, vakuumsūknis, pneimocilindrs, gāzturbīna)
hidromašīna Mašīna, kas šķidruma hidraulisko enerģiju pārveido mehāniskajā enerģijā vai otrādi (piem., sūknis, hidrocilindrs, ūdens turbīna); hidrauliskā mašīna
lituus Matemātikā īpaša spirālveida līkne
algebriskā ģeometrija matemātikas nozare, kas pētī algebriskās līknes, virsmas un to vispārinājumus - shēmas
nefroīda Matemātiska līkne, ar kuras palīdzību riņķa līniju var sadalīt 7, 21, 35 ..., 7N (kur N - pirmskaitlis) vienādās daļās
Bezjē līknes matemātiski formulētas vektorgrafikas līknes, kas izteiktas ar otrās vai trešās kārtas polinomu
izoperimetrisks uzdevums matemātisks uzdevums atrast starp visām noteiktās klases līknēm, kurām vienāds perimetrs, tādu līkni, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību
ugunsizturība materiāla spēja izturēt augstu temperatūru nesakūstot; kvantitatīvi to raksturo ar temperatūru, kurā standartparaugs (Zēgera konuss - 30 mm augsta piramīda), kas izgatavots no pārbaudāmā materiāla, deformējoties noliecas un ar virsotni skar pamatnes plakni
antikodons Matrices ribonukleīnskābes molekulas iecirknis, kas "pazīst" kodonu un ar to saistās
mātes saknīte mātsakne
liekna matu liekne jeb loknes - cirtas
MUR Maurīcijas rūpija; Maurīcijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
skutka Maza meitene; knīpa
narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
knirba Maza, sīka meitene; knīpa
Kiuriņš Mazais Kiuriņš - ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība - 16,8 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
Mazais Āžuknis Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā
Ožuknas ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā
Mazais Džunas ezers Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagastā
Mazais Āžūknis Mazais Ožukns, ezers Skaistas pagatā
Klein-Brucken Mazbruknas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bruknas pagastā
ķesalas Mazi knišļi
Kaulači Mazie Kaulači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
aizknābāt mazliet apknābāt; _(biežāk)_ ieknābāt
pakniebt mazliet iekniebt
paplest mazliet ieplest (muti, knābi)
paknābt mazliet knābāt
pieknapināt mazliet knapināt
ieknosīt mazliet pakasīt ar knābi
locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu
(iz)locīt zāģa zobus mazliet vērst zāģa zobus pamīšus uz abām pusēm no zāģa plaknes, veidojot zāģa ceļu
ieknābāt mazliet, arī vietumis saknābāt
patupties mazliet, mazliet pietupties, kniksēt
Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos
jēmurs mazs knēvelis
knapzaķis mazs knēvelis
ķesels mazs knisītis
gnūža mazs knislis
knuselis mazs knislis
ķīnis mazs knislis vai muša, kas ganībās uzklūp zirgam
krietele mazs no saknēm vai skaliem pīts groziņš, kurā nesa zirgiem miltus
knauslis mazs puisēns, knauķis
depšis Mazs, drukns cilvēks, pundurs
kveris Mazs, dusmīgs knēvelis, kliedzējs
galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot)
Meden-Muyža Medema muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
lomēt Medībās ielenkt meža iecirkni
hepatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī aknu un žults ceļu uzbūvi un funkciju, kā arī aknu un žults ceļu slimību cēloņus, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanu u. c.
mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe
hordiālā medus sviede medus sviede, kurā kāres plakne vērsta pret cilindra sienām; izplatītākās ir četru apkāru hordiālas medus sviedes
pantogrāfs Mehāniska ierīce līdzīgu plaknes figūru zīmēšanai
mēroga inversori mehāniskas ierīces fototransformatoros, kas nodrošina ainas un projekcijas plakņu saistītos attālumus ar objektīva galveno plakni
rotors Mehanizēta ūdens sūknēšanas ierīce
Peucedanum ostruthianum meistarsakne
MXN Meksikas peso; Meksikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - sentavo
biešu spradzis melna vabole ar metālisku spīdumu 1,5-2,3 mm garumā, kāpuri pavasarī bojā biešu saknes, apgrauž arī biešu, griķu, skābeņu, rabarberu dīgstus
gandrs Melnais stārķis - stārķu dzimtas suga, liels putns ar garām kājām, garu kaklu un knābi, Latvijā ligzdo līdz 1000, iespējams, pat vairāk pāru, kas ziemo Āfrikā
filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe
melnplauka melnplaukas sēnes - bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda ("Ustilaginales"), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
tillēcija Melnplaukas sēņu rindas dzimta ("Tilletiaceae"), parazītiskas sēnes, kam teliosporas parasti attīstās augstāko augu sēklotnēs, retāk lapās, retumis arī saknēs, 9 ģintis, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 33 sugas
skorcioneri Melnsakne
saldsakne Melnsakne ("Scorconera hispanica")
skorcionars Melnsakne ("Scorconera hispanica")
saussaknis melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
melnsaknis Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
skorzoneras Melnsaknes jeb raudupes ("Scorzonera")
Melkupe Melnupe, Avīknes pieteka
Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā
IMP Menas Salas mārciņa; Menas Salas valūtas kods, sīknauda - penss
Merinkas ezers Merinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība -16,6 ha; Merinka ezers
liekums Mērs plaknes līknes atvirzei no pieskares pieskaršanās punkta apkārtnē, kas ir apgriezti proporcionāls attiecīgā riņķa rādiusam
trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt
grimzītis Metāla sīknaudas gabals
cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai
MZN Metikals; Mozambikas Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
polarimetrija Metode vielu identificēšanai, izmantojot gaismas polarizācijas plaknes griešanu
skutnis meža biezoknis
skuta Meža biezoknis
tūksna Meža biezoknis
kuisiens Meža biezoknis, krūmu, meža biezums; čūkslājs; purvājs
kuits Meža biezoknis, krūmu, meža biezums; čūkslājs; purvājs
undžava Meža biezoknis, mūžamežs
kartupeļu bedre mežā izrakta bedre, kur pa ziemu glabāja kartupeļus un saknes
sautruma sakne meža zirdzenes (_Angelica sylvestris_) sakne
knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa
meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās
drāksns Mežu biezoknis
mieta sakne mietsakne
Meknesa Miknēsa, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Meknes")
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu
ektomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīgs skujkokiem, bērziem, vītoliem; tam veidojoties sakņu spurgaliņas atmirst, jo to funkcijas veic sēnes hifas, kas ap īssaknītēm izveido blīvu apvalku jeb mantiju
kladioze Mikoze zemādas mezgliņu virknes veidā, kuri ar laiku atmiekšķējas un sačūlo
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm
lancene Mīksta, jauka zāle, kas aug lankās (leknās pļavās)
ļacens Mīksts, labi nobarots, trekns sivēns
ļocans Mīksts, labi nobarots, trekns sivēns
mentene Milicija; policija; policijas (senāk milicijas) iecirknis
kursants Militāras vidējās speciālās mācību iestādes audzēknis
moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki
rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija
Veļu māte mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm
koska Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem)
koza Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem)
Kerbers modrs un nikns sargs
cerbers Modrs un nikns sargs
MDL Moldovas leja; Moldovas Republikas valūtas kods, sīknauda - bans
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piemēram, piedēklis, galotne)
piedēklis Morfēma, kas atrodas starp vārda sakni un galotni
ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās, (piem., vācu val. "binden, band, gebunden")
asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā
banceklis Mucinieka knaibles; rīks stīpu uzvilkšanai koka traukam
spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis
čemurs Mudžeklis, ko parasti veido zari, saknes
gastroradikulīts Muguras nervu pakaļējo saknīšu iekaisums, kuru sensoriskās šķiedras nāk no kuņģa
radikuloganglionīts Muguras smadzeņu nervu mugurējo saknīšu un to gangliju iekaisums
mugurējā rizotomija muguras smadzeņu nervu mugurējo, sensorisko saknīšu pārgriešana (sāpju vai spastiskās paralīzes novēršanai)
priekšējā rizotomija muguras smadzeņu nervu priekšējo, motorisko saknīšu pārgriešana
radikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu iekaisums
radikulektomija Muguras smadzeņu nervu saknīšu izgriešana
poliradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu multipls iekaisums
radikulopātija Muguras smadzeņu nervu saknīšu slimība
meningoradikulīts Muguras smadzeņu nervu saknīšu un to apvalku iekaisums
radikuloneiropātija Muguras smadzeņu nervu un to saknīšu slimība
jušanas saknītes muguras smadzeņu saknītes, kas rodas no muguras smadzeņu nervu mezglu jušanas neironu izaugumiem un ieiet muguras smadzenēs
mieloradikulīts Muguras smadzeņu un to nervu mugurējo saknīšu iekaisums
mieloradikulopātija Muguras smadzeņu un to nervu saknīšu patoloģija
radikulomielopātija Muguras smadzeņu un to nervu saknīšu slimība
meningomieloradikulīts Muguras smadzeņu, to apvalku un nervu saknīšu iekaisums
ruksaks Mugursoma; knapsaks
parandža Muhamedāņu sieviešu virsējais apģērbs - garš, plats, melns galvā uzmaucams apmetnis ar garām piedurknēm un astru tīkliņu sejas aizklāšanai
Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha)
dumūksnis Muklājs, slīksnājs meža biezoknī
Mūkukalns Mūku kalns, pilskalns Kokneses pagastā
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem
ģerkste Murda iedzirknis
ģerkle Murda iedzirknis; ieeja murdā
Rhynchostegium murale mūru garknābīte
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti
ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas
ērsalka Mutīga, nikna sieva
mūzikas festivāls mūzikas svētki, kas ietver virkni koncertu vai izrāžu, kuriem ir kopīgs mērķis, vairākums tiek rīkoti periodiski
minimālā mūzika mūzikas virziens, kura pamatā ir ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām
ģeometriskais vidējais n-tās pakāpes sakne no n skaitļu reizinājuma
enterohepatocēle Nabas trūce bērniem; tās maisā atrodas zarnas un aknas
hepatomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā ietilpst aknu daļa
oniholīze Naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni
nahimovietis Nahimova karaskolas audzēknis Krievijā
NGN Naira; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - kobo
ERN Nakfa; Eritrejas Valsts valūtas kods, sīknauda - cents
mandragora Nakteņu dzimtas ģints ("Mandragora"), daudzgadīgs lakstaugs ar platām ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus
mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule
NAD Namībijas dolārs; Namībijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Namiot Namjotu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
nanoknaibles Nanoizmēru knaibles
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
Monodon monoceros narvaļu suga, kuras vīrišķiem īpatņiem raksturīgs 2-3 m garš uz priekšu vērsts ilknis
timpa nauda, sīknauda
kuna naudas pamatvienība Horvātijas Republikā no 1994. g. līdz 2022. g. 31. decembrim, sīknauda - lipa
kvanza Naudas vienība Angolas Republikā, sīknauda - santīms
taka Naudas vienība Bangladešas Tautas Republikā, sīknauda - poiša
pula Naudas vienība Bostvānas Republikā, sīknauda - tebe
nakfa Naudas vienība Eritrejas Valstī, sīknauda - cents
birs Naudas vienība Etiopijas Fedratīvajā Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - cents
dalasi Naudas vienība Gambijas Republikā, sīknauda - bututs
lari Naudas vienība Gruzijā, sīknauda - tetri
ketsals Naudas vienība Gvatemalas Republikā, sīknauda - sentavo
gurds Naudas vienība Haiti Republikā, sīknauda - santīms
lempīra Naudas vienība Hondurasas Republikā, sīknauda - sentavo
tenge Naudas vienība Kazahstānas Republikā, sīknauda - tiņa
pataka Naudas vienība Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, sīknauda - avo
kips Naudas vienība Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - ats (izņemta no apgrozības)
ariari Naudas vienība Madagaskaras Republikā, sīknauda - iraimbilanja
ringits Naudas vienība Malaizijā, sīknauda - sens
rūfija Naudas vienība Maldīvijā, sīknauda - lari
ugija Naudas vienība Mauritānijas Islāma Republikā, sīknauda - kums
metikals Naudas vienība Mozambikas Republikā, sīknauda - sentavo
naira Naudas vienība Nigērijas Federatīvajā Republikā, sīknauda - kobo
kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea
tala Naudas vienība Samoa Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - sene
dobra Naudas vienība Santomes un Prinsipi Demokrātiskajā Republikā, sīknauda - santīms
leone Naudas vienība Sjerraleones Republikā, sīknauda - cents
lilangeni Naudas vienība Svazilendas Karalistē, sīknauda - cents
somons Naudas vienība Tadžikistānas Republikā, sīknauda - dirams
bāts Naudas vienība Taizemes Karalistē, sīknauda - satangs
paanga Naudas vienība Tongas Karalistē, sīknauda - seniti
sums Naudas vienība Uzbekistānas Republikā, sīknauda - tijins
skaidra nauda naudas zīme, naudas zīmju kopums – monētas, banknotes
likumīgais maksāšanas līdzeklis naudas zīmes, kuras saskaņā ar likumu ir obligātas pieņemšanai parādu dzēšanaidotās valsts teritorijā: banknotes, valsts kases (naudas) zīmes un maiņas nauda (sīknauda)
arkla nazis nazis, kas atgriež aramsloksni vertikālā plaknē un izveido gludu vagas sienu
Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas
karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam
kņābulēt nedaudz knābāt
knābuļot nedaudz knābāt
ienikns nedaudz nikns, dusmīgs
apknābāt nedaudz saknābāt (vairākās vietās vai visapkārt)
piebuknīt Nedaudz, īslaicīgi buknīt
paknaisīties Nedaudz, mazliet knosīt
bļaurīgs Negants, nikns, briesmīgs
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē)
pacirst neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi)
pakalt neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem
paknābāt neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību)
paknābāties neilgu laiku, mazliet knābāties
paknaibīt neilgu laiku, mazliet knaibīt
paknaibīties neilgu laiku, mazliet knaibīties
paknakstīties neilgu laiku, mazliet knakstīties
paknakšēt neilgu laiku, mazliet knakšķēt
paknakšķēt neilgu laiku, mazliet knakšķēt
paknakšināt neilgu laiku, mazliet knakšķināt
paknakšķināt neilgu laiku, mazliet knakšķināt
paknibināt neilgu laiku, mazliet knibināt
paknibināties neilgu laiku, mazliet knibināties
pakniest neilgu laiku, mazliet kniest
paknikšināt neilgu laiku, mazliet knikšināt
paknikšēt neilgu laiku, mazliet knikšķēt
paknikšķēt neilgu laiku, mazliet knikšķēt
paknikšķināt neilgu laiku, mazliet knikšķināt
paknosīt neilgu laiku, mazliet knosīt
paknosīties neilgu laiku, mazliet knosīties
pasagražīties neilgu laiku, mazliet niknoties
paklabināt neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi)
pasūknēt neilgu laiku, mazliet sūknēt
onihotillomānija Neirotiska nagu knibināšana, raustīšana
kniedēšana Neizjaucamu mašīnu un aparātu elementu savienojumu iegūšana, izmantojot kniedes
čūksnis Nekopta, piegružota vieta; biezoknis
centrālā nekroze nekroze, kas bojā šūnas, kaula vai aknu daivas centrālo daļu
ķīlis Nekustīga vertikāla virsma (ar tai piestiprinātu stūri) lidaparāta noturēšanai horizontālā plaknē
Sulsteka neliela sala Atlantijas okeānā, rietumos no Orkneju salām
bārkšķi Nelielas saknes
drucka neliels drukns zirģelis; neliels, drukns puisis
niedrcālis neliels griežveidīgo kārtas putns ar sarkanbrūnu, melnbalti plankumotu muguru un zaļu knābi
knābulis neliels knābis
zivju dzenītis neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivjdzenītis (1)
metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar virsmas plaknēs atzīmētiem vērtības punktiem
nibe neliels putna knābis (bērnu valodā)
druķis Neliels, drukns zirdziņš; neliels, drukns puisis
dentikuli Nelielu paralēlskaldņu formas izciļņu virkne zem dzegas vai sienu sadalošām joslām, zobiņi
noslāņošana Nelikumīgā ceļā iegūto ienākumu atraušana no to avotiem, izmantojot sarežģītu finanšu operāciju virkni, lai nomaskētu pārbaudāmās šo ienākumu veidošanās pēdas
plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
virza Neļķu dzimtas ģints ("Stellaria"), lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gulošu vai pacilā stublāju, pretējām lapām un baltiem ziediem
ziepjsakne Neļķu dzimtas lakstaugs, kam ir violeti ziedi un kuru izmanto medicīnā; ziepjusakne; ziepju sakne
Eurhynchium hians nemanāmā knābīte
sakņu pangnematodes nematožu klases ģints, to kāpuri iespiežas saknēs un traucē normālu ūdens un barības vielu apriti, parazitē gan kultūraugu, gan savvaļas augu saknēs
Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva
aknu ciroze nenormāla blīvu saistaudu savairošanās ("cirrhosis hepatis"), kas iznīcina aknu šūnas, rodas no indēm, gk. alkohola, un dažām infekcijām
mikrohepatija Nenormāli mazas aknas
odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē
NPR Nepālas rūpija; Nepālas valūtas kods, sīknauda - paisa
červele Neparasta, dīvaina (bieza, mezglota, nevienmērīga) sakne (parasti dārzeņu)
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā
rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis
stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni
dermatotlāzija Nepārvarama dziņa berzēt, knaibīt vai kasīt ādu
šķebas Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta, ko izraisa, piemēram, kas salds, trekns
dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas)
angelikskābe Nepiesātināta taukskābe, brīvā veidā atrasta dziedniecības dižzirdzeņu saknēs un amilestera veidā romiešu kumelīšu eļļā
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
kverpis Nepilnīgs, sīks augumā, bet nejauks, uzstājīgs knēvelis
bijons Nepilnvērtīga sīknauda, kuras nominālā vērtība ir lielāka par šo monētu kalšanas izdevumiem un metāla daudzumu, ko tās satur; arī metāls, no kā kaļ šādu sīknaudu
rabbioso Neprātīgi, nikni, mežonīgi
kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs
fraktālis Neregulāra līkne vai virsma, ko iegūst, veicot atkārtotu dalīšanu sīkākās daļās
katakrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgas svārstības sfigmogrammas līknes lejupeja daļā
katadikrotisms Neregulārs pulss, kam raksturīgs papildsitiens sfigmogrammas līknes lejupeja daļā
ramits Nerva saknītes iekaisums
ramīts Nerva saknītes iekaisums
rizanestēzija Nervu saknīšu anestēzija; pie tās pieder arī spinālā anestēzija
radikulalģija Nervu saknīšu neiralģija
rizotomija Nervu saknīšu pārgriešana
rizoneirons Nervu šūna, kuras izaugumi piedalās nerva saknītes veidošanā
bezsatura vārdi nesakarīgs vārdu savirknējums
perati Nesaprotama vārdu virkne
atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju); savārstījums (2)
nealkohola steatohepatīts neskaidras etioloģijas aknu iekaisums, histoloģiski atgādina alkohola izraisīto hepatītu, bet novēro slimniekiem, kas alkoholu nelieto, bieži slimo korpulentas sievietes, kam ir insulīnneatkarīgais cukura diabēts
determinatīvs Neskaidras nozīmes vārda saknes elements, kas pievienojies ide sākotnējai saknei
čumūksnis Netīra, pieblīvēta telpa, vieta; arī biezoknis
nevaldu Nevaldāms, straujš, nikns
rūši Nezāļu saknes uzartā laukā
IDK Nezinu (angļu "I don't know"; īsziņās)
BTN Ngultrums; Butānas Karalistes valūtas kods, sīknauda - čhetrums
ANG Nīderlandes Antiļu guldenis; Kirasao un Sintmartēnas valūtas kods, sīknauda - cents
Paradoxornis heudei niedrāju papagaiļknābulis
niekaļāties Niekoties, knibināties
kniestēt Niezēt, kniest
knūt Niezēt, kņudēt, knūst
karčavnīca Nikna govs
bole Nikna govs, kurai uz ragiem uzsiets dēlītis, lai nesabadītu citas govis
grieztauka Nikna sieva
plēsauka Nikna sieva
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem)
džakāt Nikni sist (atkārtoti)
iūkšēt Nikni zviegt, niķīgi dusmās brēkt (par zirgu)
adirato Nikni, dusmīgi
rabbiosamente Nikni, dusmīgi
urzakoties Niknoties
nikms Nikns
dusmīgs Nikns (par dzīvniekiem)
pikts Nikns (par dzīvniekiem)
ērka Nikns cilvēks
zmeja Nikns dzīvnieks
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte
plēsīgs Nikns, agresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
vellabērns Nikns, agresīvs cilvēks
razga nikns, bļaustīgs cilvēks
sertuks Nikns, dusmīgs u. tml.
īdrs Nikns, īgns, ass
abuzis Nikns, ķildīgs cilvēks
žultains Nikns, ļauns (par cilvēku)
ģiftīgs Nikns; dzēlīgs
spīvs Nikns; varmācīgs
knapšināt Niknumā ar zobiem radīt klabošu skaņu
raptuss Niknuma lēkme
niknība Niknums
dusmas Niknums (dzīvniekiem)
naids Niknums, agresivitāte (starp dzīvniekiem)
blāgums Niknums, dusmas
ummas Niknums, dusmas, ļaunums
žults Niknums, ļaunums (pret kādu); arī sarūgtinājums
bļaurība Niknums; bet arī niknais, negantais
kustību nistagms nistagms piem., vilciena pasažieriem (horizontālā plaknē) vai šahtu strādniekiem (vertikālā plaknē), ja tie skatās uz apkārtējiem priekšmetiem
ingvereļļa no "Zingiber officinalis" saknēm, pārtvaicējot tās ar ūdens tvaiku, iegūstama zaļgandzeltena bieza eļļa
karaļpingvīns no 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē
vācelis no bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs
celmu malka no celmu virszemes daļas un resnākajām saknēm sagatavotā malka
galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes
alfabētzīmju virkne no dotā alfabēta rakstzīmēm sastāvoša virkne
mantotā patskaņu mija no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā
vācele no koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku
kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces
gadījumprocess no laika atkarīgu gadījumlielumu kopa (virkne), kas raksturo kādas sistēmas varbūtisku stāvokļu maiņu
krens no mārrutka saknes gatavota ēdiena piedeva
rokas satečsūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta
rokas bilžu sūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta
sakņenieks no saknēm pīts grozs
sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra
križuka no saknēm vai zariem pīts neliels groziņš
ēdesis no sasmalcinātām saknēm, miltiem un ūdens pagatavots ēdiens cūkām
ietvarstāds no sējeņa izaudzēts stāds, kas pārstādīts un vēl 1-2 gadus audzēts izolētā, saknes ietverošā substrātā
dīgsts no sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas
kartica no skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem
katica no skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica
uzknīberēt no zemes uzknābāt
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt)
Viļānu novads nodibināts 2009. g. bijušā Rēzeknes rajona rietumu daļā, ietvēra Viļānu pilsētu, Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagastu, 2021. g. iekļauts Rēzeknes novadā
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
apdīrāt Nodīrāt (virkni objektu)
ķēķa masts nogabals medību iecirknī, kurā droši ir medījums
ekspozīcija Nogāžu orientācija attiecībā pret debess pusēm, horizonta plakni vai gaisa masām
finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi
eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums
plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas
nokņābāt Noknābāt
noknosāt Noknābāt (2)
atknāpt Noknābt
nokņābt Noknābt
nokņāpt Noknābt
noknakstēt Noknakšķēt
nokņaukšēt Noknaukšķēt
noknaukstēt Noknaukšķēt
nokņibināt Noknibināt
noknubināt Noknibināt
nokaitēties Noknibināties
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
atmiegt Nokniebt
nokņiebt Nokniebt
šņiebt Nokniebt
šņiept Nokniebt
snīpt Nokniebt
apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus)
izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus)
nokniestēt Nokniest
noknikstēt Noknikšķēt
noknietēt Noknitināt
noknodzēt Noknocēt
nokņubināt Noknubināt
nokņubelēties Noknubināties
nokņubināties Noknubināties
nokņust Noknubt, noknūbēt
noknukstēties Noknukšēties
apkraistīt Nokrejot (atkārtoti virkni objektu)
apkriet Nokrejot (virkni objektu)
diskrēts signāls nolasījumu virkne, kas iegūta, diskretizējot analogsignālu; šādu virkni var veidot sprieguma, strāvas, gaismas utt. impulsi
nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt
apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu)
apmērīt Nomērīt (veselu virkni objektu)
aplabt Nomierināties, apklust (sacīts par saniknotu cilvēku)
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes)
noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes)
nopleknēt Nopērt ar plekni
uz norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu
hepat- norāda uz aknām
hepato- norāda uz aknām
hepatiko- norāda uz aknu izvadkanālu
riz- norāda uz sakni
rizo- norāda uz sakni
sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
morītes Noragu suga, meža krūmu augs, kura sakni lieto ārstniecībā
akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa
NOK Norvēģijas krona; Norvēģijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra
simetrijas elementi nosacīti ģeometriski palīgtēli (plaknes, asis, centrs), ar kuru palīdzību raksturo kristālu
kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju
apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu)
nopumpēt Nosūknēt
Tuzers Nosusināts ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā
lotēt Noteikt horizontālo vai vertikālo plakni
burtstils noteikta burtveidola rakstzīmju izpildījuma veids, piemēram, treknraksts, slīpraksts
līnijintegrālis Noteiktā integrāļa vispārinājums, ja integrācijas kopa ir līnija (līkne)
nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni)
plāns noteiktā mērogā (1:10 000 un vairāk) samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē, ko sastāda pēc apvidus uzmērīšanas datiem
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u.tml.)
virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2)
ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne
cikls Noteikts (procesu, norišu, darbību) kopums, kas veido atsevišķu posmu (procesu, norišu, darbību) virknē, ķēdē
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne
optiskā aktivitāte noteiktu šķīdumu un cietvielu spēja griezt lineāri polarizētas gaismas polarizācijas plakni; plaknes pagriešanas leņķis ir proporcionāls attālumam, kādā gaismas stars izplatās vielā, un šķīduma koncentrācijai, ja stars izplatās šķīdumā
komplanaritātes nosacījums noteikums, ka vektoriem, kas iet no projekcijas centriem uz objekta punktu un vektoram, kas savieno projekcijas centrus (bāzi), jāatrodas vienā plaknē
stāsts notikums, notikumu virkne vai situācija, ko kāds uztver kā vienotu veselumu ar sākumu un beigām
ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo
Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu
Krāslavas novads novads Latvijas dienvidaustrumos, 2009.-2021. g. ietvēra Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas un Ūdrīšu pagastus, kā arī Krāslavas pilsētu, 2021. g. pievienoti Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Kastuļinas, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes un Šķeltovas pagasts, kā arī Dagdas pilsēta, robežojas ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Koknesas novads novads Vidzemes dienvidu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Bebru, Iršu un Kokneses pagastu, kas 2021. g. iekļauti Aizkraukles pagastā
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem)
nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints
pusdienas līnija novērotāja meridiāna plaknes un horizonta plaknes šķelšanās līnija
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu)
Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām
epopeja Nozīmīgu notikumu virkne
jekins Ņieburveida adīta jaka bez piedurknēm un apkakles; adīta veste
rādīt zobus ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
asemblāža Objektu mākslas paveids - dažādu (citām vajadzībām paredzētu) priekšmetu apkopojums plaknē vai telpā
kņuīšis Ods, knislis
tetrahlorogleklis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres
oligosaharīds Ogļhidrāts, kas sastāv no dažiem monosaharīdiem (disaharīdi, trisaharīdi, tetrasaharīdi) līdz dažiem desmitiem monosaharīdu (glikoproteīnu o. virknes)
Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā
Saponaria x oliviana Olivjē ziepjusakne
OMR Omānas riāls; Nigērijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - baiza
CONFIG.SYS operētājsistēmu MS-DOS un OS/2 konfigurācijas datne, kas atrodas saknes direktorijā un tajā ir specifikācijas (piemēram, tastatūras ierīču draiveriem un buferu skaitam), to izmanto, lai ielādētu draiverus un mainītu sistēmas konfigurāciju
kreisā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa kreisi
labā optiskā aktivitāte optiskā aktivitāte, ja, skatoties pretēji stara izplatīšanās virzienam, polarizācijas plakne griežas pa labi
totalrefleksija Optiska parādība, ka gaisma pilnībā atstarojas no divu virsmu robežplaknes optiski blīvākajā vidē
astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls
projekcija optiskas sistēmas veidots priekšmeta attēls uz plaknes
saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem
teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai
bikvarcs Optisks instruments polarizācijas plaknes noteikšanai, kas sastāv no divām kvarca pusripām
nepiesātinātie ogļūdeņraži organiski savienojumi, kuru atomu virknē ir vismaz viena divkārša vai trīskārša saite (C=C, C=C)
alifātiskie savienojumi organiski savienojumi, kuru uzbūves pamatā ir ogļūdeņraži un to atvasinājumi ar vaļēju taisnu vai sazarotu oglekļa atomu virkni
Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu
aliciklisks Organisks savienojums, kuram ir gan alifātiskas (ar vaļēju virkni), gan cikliskas (ar slēgtu virkni) īpašības
cefalantēras Orhideju dzimtas ģints ("Cephalanthera"), daudzgadīgi lakstaugi ar paīsu horizontālu vai pacilu sakneni, ziedi purpursarkani ar baltu lūpu, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga
dzeguzene Orhideju dzimtas ģints ("Epipactis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, 10-100 cm augstu stublāju un olveidīgām vai lancetiskām lapām, ziedi purpursārti vai zaļgani, sakopoti garā, skrajā ķekarā; \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
divpusēja virsma orientējama virsma; pārvietojot normālvektoru šādā virsmā pa jebkuru slēgtu līkni, tas vienmēr atgriežas sākuma stāvoklī
ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem
zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
cementoblasts Osteoblasts, kas veido zoba saknes cementu
ostericum Ostericum palustre - purva mātsaknes "Angelica palustris" nosaukuma sinonīms
konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola)
kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa
Uzul-Muyža Ozolu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas pagastā
tuvošanās Pa orbītu lidojošu kosmisko lidaparātu manevru virkne, kuras rezultātā lidaparātu savstarpējais attālums un ātrums tiek samazināti līdz iepriekš uzdotai nelielai vērtībai, lai izdarītu apskati, veiktu sakabināšanos u. c. operācijas
TOP Paanga; Tongas Karalistes valūtas kods, sīknauda - seniti
portālā hipertensija paaugstināts asinsspiediens vārtu vēnas sistēmā pāri normai; rodas no portālās asinsrites sastrēguma aknu cirozes vai portālās trombozes dēļ
tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi
pabokņīt Pabuknīt, pagrūstīt
pabuksnīt Pabuknīt, pagrūstīt
pabukstīt Pabuknīt, pagrūstīt
pabukstīties Pabuknīties, pagrūstīties
aizkaitināt padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt
blīvot padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus
ņemt gūstā padarīt par gūstekni
aptreknot padarīt treknu
izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
Mākoņkalna viduslaiku pils Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
sūkņpadeve Padeve ar sūkni
Podol Padules muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
pasirdīgi Padusmīgi; panikni
izrāvums Padziļinājums visas zāģmateriāla vai detaļas apstrādājamās virsmas platumā, kas rodas, tos frēzējot dziļāk par frēzēšanas plaknes virsmu
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne
lamža Pagara jaka ar krunkotu lejas galu un garām, šaurām piedurknēm
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā)
Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Vecbebros, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja
Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja
Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja
Bērzpils pagasts pagasts Balvu novada dienvidrietumu daļā, dibināts 19. gs. vidū Domopoles muižas teritorijā, robežojas ar Lazdukalna, Tilžas un Krišjāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Domopoles pagasts (līdz 1925. g.), krieviski — Domopoļskaja
Krišjāņu pagasts pagasts Balvu novada dienvidu daļā, robežojas ar Bērzpils un Tilžas pagastu, kā arī ar Ludzas un Rēzeknes novadu
Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu
Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri
Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja
Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja
Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja
Ezernieku pagasts pagasts Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1950.-2009. g. — Krāslavas rajonā), robežojas ar Šķaunes, Svariņu, Dagdas un Andzeļu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Bukmuižas pagasts, krieviski — Bukmuižskaja
Kastuļinas pagasts pagasts Krāslavas novadā ar administratīvo centru Priežmalē, robežojas ar Grāveru un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Kapiņu pagasta dienvidrietumu daļā
Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā
Andrupenes pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Andzeļu, Dagdas, Konstantinovas un Kastuļinas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Andrepen, krieviski - Andrepenskaja
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja
Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
Rundēnu pagasts pagasts Ludzas novadā ar pagasta administratīvo centru Rundānos, robežojas ar Pildas, Nirzas, Lauderu un Istras pagastu, kā arī ar Krāslavas un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Rundanskaja
Salnavas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Kārsavas pilsētu, Malnavas un Mežvidu pagastu, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja
Ņukšu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Pureņu, Isnaudas un Pildas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas un Kaunatas pagasta teritorijas daļu
Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
Cirmas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zvirgzdenes, Isnaudas, Pureņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos
Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja
Madlienas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ķeipenes, Taurupes, Meņģeles, Krapes un Lauberes pagastu, kā arī ar Kokneses un Lielvārdes novadu; bijušie nosaukumi: Lielais pagasts, vāciski — Esenhof, krieviski — Lelaskaja
Meņģeles pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Madlienas, Taurupes un Mazozolu pagastu, kā arī ar Ērgļu un Kokneses novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Altenwoga, krieviski — Altenvogskaja
Rušonas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru vidējciemā "Aglonas stacija", robežojas ar Aglonas, Pelēču, Aizkalnes, Preiļu, Riebiņu un Silajāņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Augšdaugavas novadu
Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja
Silajāņu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rušonas, Riebiņu un Galēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Silionskaja
Ozolaines pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Bekšos, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Sakstagala, Silmalas un Ozolmuižas pagastu; bijušie nosaukumi: Ozolmuižas pagasts, krieviski — Uzulmuižskaja
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
Kantinieku pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Liužā, robežojas ar Dricānu, Audriņu, Sakstagala un Rikavas pagastu
Mākoņkalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Ļipuškos, robežojas ar Čornajas, Kaunatas, Pušas, Maltas un Lūznavas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Andrupenes un Maltas pagasta teritorijā
Nautrēnu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Rogovkā, robežojas ar Ilzeskalna, Dricānu, Stružānu un Gaigalavas pagastu, kā arī ar Balvu un Ludzas novadu; bijušais nosaukums - Zaļmuižas pagasts
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu
Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja
Feimaņu pagasts pagasts Rēzeknes novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Silmalas, Maltas un Pušas pagastu, kā arī ar Aglonas un Riebiņu novadu
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem
Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu
Gaigalavas pagasts pagasts Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Nautrēnu, Stružānu, Dricānu, Rikavas un Nagļu pagastu, kā arī ar Madonas un Balvu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Bikovskaja
Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā
Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas
Kaunatas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Ludzas un Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: krieviski - Kaunatskaja
Pušas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Feimaņu, Maltas un Mākoņkalna pagastu, kā arī ar Krāslavas un Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Andrupenes pagasta rietumu daļu, Kapiņu pagasta ziemeļrietumu daļu un nelielu daļu Maltas pagasta teritorijas
Strūžānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Nautrēnu un Dricānu pagastu
Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu
Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
Stoļerovas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Kaunatas, Čornajas un Griškānu pagastu, kā arī ar Ludzas novadu
Maltas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Lūznavas, Mākoņkalna, Pušas, Feimaņu, Silmalas pagastu; bijušie nosaukumi: krieviski — Rozentovskaja
Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
Dricānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Stružānu, Nautrēnu, Ilzeskalna, Audriņu, Kantinieku, Rikavas un Gaigalavas pagastu; bijušie nosaukumi: Dricēnu pagasts, krieviski — Dricanskaja
Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.)
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
PKR Pakistānas rūpija; Pakistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - paisa
padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt
pačipstēt Paklusi nožvadzēt (par sīknaudu)
pakņābāt Paknābāt
pakņābt Paknābāt
pakņapāt Paknābāt
paknūbāt Paknābāt; paknibināt
paknūbāties Paknābāties; paknubināties
pakņaibīt Paknaibīt
pasakņaibīties Paknaibīties
pakņibināt Paknibināt
paknibinēt Paknibināt
paknubināt Paknibināt
pakņubināt Paknibināt
paknibinēties Paknibināties
paknubināties Paknibināties
pakņubināties Paknibināties
nokniksēt Pakniksēt
paknidēt Paknist
pasakņosīties Paknosīties
paknuzināt Paknubināt
paknubinēt paknubināties
paknuzināties Paknubināties
pakņudināties Paknudināt
ratānijas Pākšaugu dzimtas krūmi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug Amerikas subtropu kalnainajos rajonos; ratānijas saknes satur miecvielas; dažas sugas audzē oranžērijās
palēcenis Palēcekne
palēktave Palēcekne
lipidēmija palielināts lipīdu daudzums asinīs; normāli pēc ēšanas, pastiprināti - diabēta, alkoholisma, aknu slimību gadījumā
laktacidēmija palielināts pienskābes daudzums asinīs, piem., aknu parenhīmas bojājuma, aknu atrofijas dēļ
urobilinūrija palielināts urobilīna daudzums urīnā, piem., aknu un asins slimību gadījumā
pabūdīgs Paliels, padrukns, ar platām krūtīm
Paradoxornis webbianus palieņu papagaiļknābulis
Lycopodium inundatum palu staipeknīša "Lycopodiella inundata" nosaukuma sinonīms
Lycopodiella inundata palu staipeknītis
pirmsakne Pamata sakne
blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt
ievadīt panākt (piemēram, sūknējot), ka (gāze) ieplūst (kur iekšā)
līdzināt panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni
šķirt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem) zūd saiknes (ar ko) vai to rašanās kļūst neiespējama
norobežot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko)
saniknot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
saniknot panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns
sasaistīt panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kādas parādības, norises u. tml.) tiek iekļautas noteiktā kopumā, sistēmā
saradot panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas ciešas saiknes (parasti ar citiem cilvēkiem, piemēram, pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas, mērķiem)
paturēt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) atrodas joprojām, paliek (kā) ietekmē, saiknē (ar ko)
treknināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (1) vai treknāks
treknināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (5) vai treknāks
treknināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst trekns (6) vai treknāks
knakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ
knakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ
knikšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ
knikšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knikšķ
sašķelt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, tautā, kolektīvā) zūd vienotība, vēlamās saiknes
šķirt panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) zūd saiknes vai to rašanās kļūst neiespējama
saistīt panākt, būt par cēloni, ka (starp organizāciju, pasākumu u. tml. un cilvēkiem) veidojas saikne, savstarpējas attiecības
ieniknot panākt, būt par cēloni, ka kļūst nikns
iekaitināt panākt, būt par cēloni, ka sāk kļūt dusmīgs, nikns
iesakņot panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) ieaug, izveido saknes
sakņot panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes, arī aug kādā vidē
saerrināt panākt, ka kļūst dusmīgs, nikns; sakaitināt
plankumainā panātre panātru suga ("Lamium maculatum"), tā ir 10—45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, lapas olveidīgas, ar zāģzobainu malu, ziedi purpursārti, sakopoti mieturos lapu žāklēs, zied jūnijā—septembrī, auglis — riekstiņu skaldauglis, nektāraugs
panorpatae Panorpidae - knābgalvju kārtas dzimta
pansionārs Pansijas (1) audzēknis
šķēlumu metode paņēmiens materiālo objektu iekšējo spēku noteikšanai – šķeļot objektu ar kādu plakni vai virsmu tiek tālāk aplūkota tikai viena no divām objekta daļām, kas ir miera stāvoklī vai kustas; atrisinot uzdevumus, atrod reakciju spēkus un momentus šķēlumā
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem
papagaiļknābja darvinžube papagaiļknābja dzeņžube
Camarhynchus psittacula papagaiļknābja dzeņžube jeb papagaiļknābja darvinžube
paradoxornis Papagaiļknābuļi
nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem
kea Papagaiļu dzimtas suga ("Nestor notabilis"), vārnas lieluma putns ar garu, noliektu knābi, Jaunzēlandē
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu
psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām"
purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde
ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta
marsileja Paparžu nodalījuma dzimta ("Marsileaceae"), daudzgadīgi lakstaugi, dažādsporu ūdenspapardes vai mitru vietu papardes ar ložņājošu sakneni, 3 ģintis, 72 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints - pilulārija
ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas
salvīnija Paparžveidīgo klases neliels ūdensaugs ("Salvinia"), kuram nav sakņu, lapas izvietotas pie stublāja, pa trim mieturos, divas ovālas lapas peld pa ūdens virsu, bet trešā ir sašķelta šaurās daiviņās, atgādina sakni un atrodas ūdenī
izkraukšēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt
izkraukšķēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt
izkraukstēt Papilnam kraukšķēt, knakšķēt, brīkšķēt
bļitka Papīra sīknauda Pirmā pasaules kara laikā (līdzīga pastmarkai)
paknīpāties Paplūkāt, paknābāties
gaismas polarizācija parādība, ka lineāri polarizētā gaismas starā svārstības notiek tikai vienā plaknē perpendikulāri stara izplatīšanās virzienam
stereoskopiskais nulles efekts parādība, kad aplūkojot stereopāri, redzams telpisks attēls plaknē
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni)
translācija paralēlā pārnese – ģeometriska transformācija plaknē vai telpā, pārbīdot figūru vai koordinātu sistēmu par noteiktu nogriezni (vektoru) un nemainot koordinātu asu virzienus
paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt
ortogonāla projekcija paralēlprojekcija, kuras plakne ir perpendikulāra projicēšanas virzienam
taisns paralēlskaldnis paralēlskaldnis, kura sānu šķautnes ir perpendikulāras pret pamata plakni
Fistulina hepatica parastā aknene
Polypodium vulgare parastā saldsaknīte
papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju
Coccothraustes coccothraustes parastais dižknābis
zvirpis Parastais dižknābis ("Coccothraustes coccothraustes", senāk "Lotia coccothraustes")
Recurvirostra avosetta parastais īlenknābis
seklais plakanstaipeknis parastais plakanstaipeknis
Diphasium complanatum parastais plakanstaipeknis
dzeltas Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
dzeltra Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
dzeltre Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
dzeltres Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
staipekļi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
staipekņi Parastais plakanstaipeknis ("Diphasium complanatum")
sakne parasti savienojumā "funkcijas sakne": punkts, kura funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas nulle
sakne parasti savienojumā "vienādojuma sakne": reāls vai komplekss skaitlis, kas apmierina doto vienādojumu
haruspekss Pareģis, zīlēšanas speciālists, kas pareģoja pēc aitu vai mājputnu aknām
hepatomantija Pareģošana pēc aitu vai mājputnu aknām
saknes kakls pāreja no dīgļsaknes, kas ir auga galvenā sakne, uz stumbru; vieta, kurā diferencējas auga sakņu un stumbra audu anatomiskā uzbūve un veidojas fizioloģiski atšķirīgas augšanas procesu polaritātes, – saknēm tas ir pozitīvi ģeotropiskas, bet stumbriem – pozitīvi fototropiskas
diskretizācija Pāreja no izejproblēmas uz diskrēto problēmu virkni
normoblasts Pārejas stadija starp normālu eritrocītu un proeritroblastu; tam ir piknotisks kodols un hemoglobīns citoplazmā
patemātiskais mutisms pārejošs mēmums, ko rada izbailes vai niknums
cements Pārkaļķota kaulviela, kas apklāj zoba saknes dentīnu
apklausīt Pārklaušināt (virkni objektu)
pārcirst Pārknābt
pārkņiebt Pārkniebt
diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi
hipercementoze Pārmērīga cementa veidošanās uz zoba saknes sakarā ar lokālu hronisku iekaisumu vai vielmaiņas traucējuma dēļ vispārējas osteopātijas gadījumā
leicinoze Pārmērīga leicīna rašanās, piem., aknās, īpaši akūtās dzeltenās atrofijas gadījumā
hepatoreja Pārmērīga žults vai kādas citas vielas izdalīšanās no aknām
slapjaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums nepārsniedz 30 cm un koku saknēm vēl ir saskare ar minerālaugsni
brandspoits Pārnēsājams rokas sūknis uguns dzēšanai, kuģa klāja mazgāšanai vai ūdens sūknēšanai
sulfīta karamele pārtikas piedeva E150b (var būt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modificēta), krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), aromātviela, var izraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, izraisīt kuņģa problēmas
amonija karamele pārtikas piedeva E150c, krāsviela (no tumši brūnas līdz melnai), amortizētājs, var iegūt no cukurbietēm, cukurniedrēm vai kukurūzas cietes, var būt ģenētiski modficēta, var iztraisīt hiperaktivitāti, ietekmēt aknas, kuņģi dzimstību
nātrija sulfīts pārtikas piedeva E221 (sintētisks; sērpaskābes nātrija sāļi), konservants, var veicināt astmu, kuņģa kairinājumu, caureju, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi
kalcija sulfīts pārtikas piedeva E226 (sērpaskābes sāls), konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumu, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību
kalcija hidrogēnsulfīts pārtikas piedeva E227, konservants, cietinātājs, var izraisīt astmu, kuņģa kairinājumus, ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi
kālija citrāti pārtikas piedeva E332 (citronskābes kālija sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aizkuņģa dziedzera, asins un aknu laboratorisko izmeklējumurezultātus
kalcija citrāti pārtikas piedeva E333, pārtikas skābe, buferviela, var izraisīt alerģiskus simptomus cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu, var ietekmēt aknu un aizkuņģa dziedzeru darbību
kālija tartrāti pārtikas piedeva E336 (vīnskābes kālija sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir pavājināta nieru vai aknu darbība, kā arī augsts asinsspiediens, tūska vai sirdsdarbības traucējumi
kālija nātrija tartrāts pārtikas piedeva E337 (vīnskābes nātrija un kālija sāls; Rošela sāls), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, bet ieteicams izvairīties cilvēkiem, kas slimo ar tūsku, augstu asinsspiedienu, sirds, nieru, vai aknu slimībām
saharozes acetāta izobutirāts pārtikas piedeva E444, emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, suņiem izraisa aknu bojājumu
sorbitāna monostearāts pārtikas piedeva E491 (sintezē no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt arī ģenētiski modificēts), emulgators, glazētājviela, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
sorbitāna tristearāts pārtikas piedeva E492 (gatavo no sorbīta un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt starpdaivu fibrozi, augšanas aizkavēšanos, aknu palielināšanos
nātrija sulfāti pārtikas piedeva E514 (sērskābes nātrija sāļi), skābuma regulētājs, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, bet vajadzētu izvairīties cilvēkiem, kam ir nieru vai aknu darbības traucējumi
oksidēti polietilēna sveķi pārtikas piedeva E914 (sintētiski sveķi, iegūst no naftas), mitrumuzturētājs, tiek uzskatīts, ka ir kancerogēns un izraisa nieru un aknu bojājumus
sakraloze pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās
zilcs pārtikas produkts, ko gatavo no gaļas, mēlēm, aknām u. c. subproduktiem
E123 pārtikas uzlabotājs - amarants, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, kancerogēns, var ietekmēt aknas, nieres
E150c pārtikas uzlabotājs - amonija karamele, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, var ietekmēt aknas, kuņģi, testos uz dzīvniekiem izraisīja asins saindēšanos žurkām
E284 pārtikas uzlabotājs - borskābe, konservants, iespējamā iedarbība - toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
E154 pārtikas uzlabotājs - brūnais FK, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt astmu, alerģijas, var ietekmēt nieres, aknas, sirdi, vajadzētu izvairīties pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem, nav ieteicams bērniem
E320 pārtikas uzlabotājs - butilēts hidroksianizols, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - kancerogēns, galvassāpes, nogurums, astma, var ietekmēt nieres, aknas, dzimumorgānus, nav ieteicams bērniem, nātrene, miegainība, hormonu līdzsvara sagraušana, naftas derivāts, dažās valstīs aizliegts
E127 pārtikas uzlabotājs - eritrozīns, krāsviela, iespējamā iedarbība - kanserogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, var iespaidot aknas, vairogdziedzeri, kuņģi, vairošanās funkciju
E227 pārtikas uzlabotājs - kalcija hidrogēnsulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, kuņģa kairinājums, var ietekmēt aknas, nieres, plaušas, kuņģi
E226 pārtikas uzlabotājs - kalcija sulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma, ādas un kuņģa kairinājums, var ietekmēt nieru, zarnu trakta un aknu darbību
E508 pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem
E336 pārtikas uzlabotājs - kālija tartrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - cilvēkiem, kuriem pavājināta nieru vai aknu darbība vajadzētu izvairīties, augsts asinsspiediens
E514 pārtikas uzlabotājs - nātrija sulfāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, ādas kairinājums, cilvēkiem ar nieru vai aknu darbības traucējumiem vajadzētu izvairīties
E914 pārtikas uzlabotājs - oksidētipolietilēna sveķi, iespējamā iedarbība - kancerogēns, izraisa nieru un aknu bojājumus, iegūst no naftas
E231 pārtikas uzlabotājs - ortofenilfenols, konservants, iespējamā iedarbība - kancerogēns, krampji, nelabums, iedarbojas uz CNS un aknām
Kaunata Pārtova, Rēzeknes pieteka
Kaunatas strauts Pārtova, Rēzeknes pieteka
Pārtava Pārtova, Rēzeknes pieteka
Partova Pārtova, Rēzeknes pieteka
Partovka Pārtova, Rēzeknes pieteka
Pērtaja Pārtova, Rēzeknes pieteka
Orehovka Pārtovas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Orehovkas strauts; Riekstupe
novērsties Pārtraukt saikni (ar ko)
novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu)
hidrostatiskais pārvads pārvads, kas pārvada mehānisko enerģiju, izmantojot šķidruma statiskā spiediena radīto spēku; galvenās sastāvdaļas ir statiskās darbības hidrosūknis un hidromotors
izvedums Pārveidojumu virkne, ar kuru no dotajiem izteikumiem (premisām) pāriet uz galaslēdzienu (secinājumu) saskaņā ar loģikas likumiem un pieņemto darbību izpildes kārtību
piesaknis Pasaknis
aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi
Austras koks pasaules koks - zemkopju kultūrām raksturīgs trīsdaļīgs pasaules simbols, kura saknes simbolizē pazemi, stumbrs - virszemi, galotne - debesis
pasikne Pasekne
pasekme Paseknis
noslapstīt Paslēpt, noslēpt (virkni objektu)
apkacēt Pasniegt visiem (virknei objektu)
pastakņāties Pastaknīties
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Krāslavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Krāslavas un Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Grāveru, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kastuļinas, Kombuļu, Konstantinovas, Krāslavas, Ķepovas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Svariņu, Šķaunes, Šķeltovas un Ūdrīšu pagastu, robežojās ar Daugavpils, Preiļu, Rēzeknes un Ludzas rajonu, kā arī ar Baltkrieviju
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Dagdas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Latgales austrumu daļā, ietvēra Dagdas pilsētu, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu un Šķaunes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Aglonas, Rēzeknes, Ludzas un Zilupes novadu, kā arī ar Baltkrieviju
Aknīstes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Aknīstes pilsētu, Aknīstes, Asares un Gārsenes pagastu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā
Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā
Miglinieku pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas rajonā 1990.-1998. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā
Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā
Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā
Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā
Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā
Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā
Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā
Slobodas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Ozolmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Radopoles pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā, bet tā paša gada beigās pārdēvēts par Viļānu pagastu
Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā
Bikavas pagasts pastāvēja līdz 1925. g. Rēzeknes apriņķī, pārdēvēts par Gaigalavas pagastu
Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Čakšu ezers pastāvēja Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, nosusināts; Gaigalu ezers; Gaigaļu ezers
fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi
rautin Pastiprina ar tās pašas saknes darbības intensitāti - rautin raut
raušus Pastiprina ar tās pašas saknes darbības vārdu izteiktas darbības intensitāti; ar rāvienu; strauji
papumpēt Pasūknēt
anemoklinogrāfs Pašrakstītāja ierīce, kas reģistrē vēja nolieci pie horizonta plaknes
MOP Pataka; Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabala valūtas kods, sīknauda - avo
kaverna Patoloģisks dobums (orgānos, parasti plaušās, nierēs, kaulos, aknās), kas parasti saistīts ar tuberkulozes procesu
tematisks patskanis patskanis, kas savieno darbības vārda sakni ar galotni
Pandiveres augstiene pauguraine Igaunijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 166 m, osu virknes, silūra kaļķakmeņu atsegumi, karsta procesi
Cygnus olor paugurknābja gulbis
kaupra Paugurs vai pauguru virkne; paugura mugura
kaupris Paugurs vai pauguru virkne; paugura mugura
kaupre Paugurs; paugura mugura; pauguru virkne
rēve pauguru virkne
Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija
lādēt Paust niknumu (par dzīvniekiem, parasti kaķi, kad tas ātri kustina asti)
knaipīties Paust niknumu (par dzīvnieku)
kniepties Paust niknumu, atglaužot ausis un nokarot apakšlūpu (parasti par zirgu)
aizkniedējums paveikta darbība, rezultāts --> aizkniedēt
kniedējums paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (1)
kniedējums paveikta darbība, rezultāts --> kniedēt (2)
piekniedējums paveikta darbība, rezultāts --> piekniedēt
sakniedējums paveikta darbība, rezultāts --> sakniebt
savirknējams paveikta darbība, rezultāts --> savirknēt
uzkniedējums paveikta darbība, rezultāts --> uzkniedēt
virknējums paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (1)
virknējums paveikta darbība, rezultāts --> virknēt (2)
zīmējums paveikta darbība, rezultāts --> zīmēt (1); attēls uz plaknes, kas veidots, piemēram, ar zīmuli, ogli, tušu
ieplest Pavērt, attaisīt vaļā, atplest (muti, knābi)
artēziskie ūdeņi pazemes spiedienūdeņi, kas atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un var izplūst zemes virspusē bez sūknēšanas
AKA Pazīstams arī kā (angļu "also known as"; īsziņās)
anthocerotidae pēc dažu autoru iedalījuma - aknu sūnu klases ragvācelīšu apakšklase
izstāties pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
tarsus Pēdas pamats jeb sakne
abiturients Pēdējās klases audzēknis (vidējā mācību iestādē)
piegrūst kā uguni pēkšņi sadusmot, saniknot kādu
negaiss Pēkšņs ļoti intensīvs emocionāls stāvoklis (parasti dusmas, niknums); šāda emocionāla stāvokļa izpausme; arī strīds
grimstošs Peldlīdzeklis ir grimstošā stāvoklī, ja tā tilpnēs ieplūst vairāk ūdens, nekā iespējams izsūknēt, vai arī tas atrodas līdzsvarā starp abiem šiem stāvokļiem
diferents peldlīdzekļa galu novirze vertikālajā plaknē, ko izraisa peldlīdzekļa rotācija ap horizontālo šķērsasi; galsvere
horizontālās šķērssvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē perpendikulāri tā pārvietošanās virzienam; kopējo (summāro) šķērssvārstību satāvdaļa
horizontālās garensvārstības peldlīdzekļa svārstības horizontālajā plaknē tā pārvietošanās virzienā; kopējo (summāro) garensvārstību sastāvdaļa
sānprojekcija Peldlīdzekļa teorētiskā zīmējuma daļa - korpusa teorētiskās virsmas projekcija diametrālplaknē
laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni)
bagars Peldoša dziļuma palielināšanas iekārta, kas ar kausiem vai sūknēšanu izceļ grunti no ūdens
lēsa Peldoša velēna aizaugošā krastā, plāna, augu saknēm satrūdot izveidojusies humus kārta virs ūdens
nirējpelikāns Pelikānveidīgo dzimta ("Sulidae") ar 9 sugām, lieli, ar gariem spārniem, spēcīgu, konisku knābi, īsu kaklu, garu asti, īsām kājām ar peldplēvi; ķer zivis "pikējot" ūdenī no liela augstuma
kniebis Pensnejs (degunkniebis)
penstemon Penstemone - cūknātru dzimtas ģints
perikambijs Pericikls - saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes
elektroneirogrāfija Perifērisko nervu impulsu vadīšanas ātruma grafisks pieraksts līknes veidā
ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras
normāle Perpendikuls pret pieskari vai pieskarplakni, kas ir novilkts pieskaršanās punktā
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve
Mazā Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 5 km; Lielā Atradze
Paskule Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 8 km; Paskuļupe
Recija Pērses labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Bebru pagastā, garums - 9 km; Rēce; Receja; Rēcija
divpavalstniecība Personas saikne vienlaikus ar divu valstu pilsonību, pavalstniecību
daudzpavalstniecība Personas tiesiska saikne vienlaikus ar vairāku valstu pilsonību, pavalstniecību
dzīves kvalitāte personas, ģimenes, personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu
pienākuma apziņa personības īpašība, kurai raksturīga cieša, apzināta saikne starp morāles normu sistēmu un indivīda darbību, izturēšanos
stereogrāfija Perspektīvs ģeometrisku ķermeņu attēlojums plaknē
prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni
virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem
griešanas plakne pie griežņa galvenā griezējasmens konstruēta teorētiska pieskarplakne griešanas virsmai
piebokņīt Piebuknīt, piegrūst
piebukņīt Piebuknīt, piegrūst
piebukstīt Piebuknīt, piegrūst
zilais Piecu rubļu banknote
sufikss piedēklis (1) - afikss, kas vārdā vai vārdformā ir aiz saknes
pidurkne piedurkne
piedrokle piedurkne
pirdākne piedurkne
pirmote piedurkne
jakmāk Piedurkne
piedarkne Piedurkne
piedārkne Piedurkne
piedārpne Piedurkne
piederkne Piedurkne
piedikņ Piedurkne
piedorkne Piedurkne
piedorksne Piedurkne
piedrakne Piedurkne
piedraukle Piedurkne
piedraukne Piedurkne
piedrekne Piedurkne
piedrokne Piedurkne
piedroknis Piedurkne
piedrukle Piedurkne
piedrukne Piedurkne
piedrūkne Piedurkne
piedrunkne Piedurkne
piedurksne Piedurkne
piedurne Piedurkne
piedurtne Piedurkne
pieroce Piedurkne
pierokne Piedurkne
pirdokne Piedurkne
pirnote Piedurkne
pirnute Piedurkne
roka Piedurkne
rokāvs Piedurkne
šļauksts Piedurkne
nagpiedurkne piedurkne bez paduses daļas
elks Piedurkne rokas locītavas vietā
elkus Piedurkne rokas locītavas vietā
dilbpiedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz elkonim
7/8 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz plaukstas locītavai
3/4 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz pusdilbam
reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā
īspiedurkne piedurkne, kuras garums sniedzas līdz pusdilbam
piedraknis Piedurkne; piedrakne
piedreknis Piedurkne; piedrakne
atroce Piedurknes atloks
štulpe Piedurknes atloks
apdūre Piedurknes atloks; izrakstīta krekla aproce
elkūne Piedurknes daļa elkoņa vietā
elkonis Piedurknes daļa šīs locītavas vietā
dūrgals Piedurknes gals
rokgals Piedurknes gals
durugals Piedurknes gals (bez aproces)
rokriņķis Piedurknes izgriezums (tērpam, adījumam u. tml.)
šķiebtene Piedurknes šuvuma veids
ševroni Piedurknes uzšuves - zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes
garās piedurknes piedurknes, kas sniedzas līdz plaukstas pamatnei
kimono piedurknes piedurknes, kuras piegrieztas kopā ar apģērba augšdaļu
marksistiskais sociālais darbs pieeja sociālajā darbā, kas uzsver individuālo un sociālo problēmu saikni ar nevienlīdzības ekonomiskajiem un sociālajiem nosacījumiem, ko rada kapitālisms un šķiru sabiedrība
atkniedēt Piekniedēt
pieknīdēt Piekniedēt
piekņubt Pieknupt
medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu
pozitīvs ģeotropisms piemīt saknēm, sevišķi mietsaknēm
pierindot Piepildīt ar virkni, rindu
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
netiešs pierādījums pierādījums, kas nopamato pierādāmo apstākli ar kaut kādu faktu starpniecību, izmantojot loģisko secinājumu virkni
piesūkties Piesaistīties, piestiprināties, parasti ar piesūcekni (par dzīvniekiem, augiem)
fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē
biksnīt Pieskatīt, buknīt
knaģēt Piestiprināt (veļu pie auklas) ar knaģi
piekniedēt Piestiprināt ar kniedēm (pie kā, kam klāt)
pievicēt Piestiprināt ar mīkstu zaru vai sakni - vici
haustorija Piesūceknis, ar ko parazītaugs pieķeras pie saimniekauga un sūc no tā barību
piepumpēt Piesūknēt (1)
piepumpēt Piesūknēt (2)
uzpumpēt Piesūknēt (ar gāzveida vielu)
aproce Piešuve piedurknes nobeiguma daļai, parasti, lai to sašaurinātu
izknierēties pietiekoši ilgi ar knābi tīrīt sev spalvas
apcīnīt Pieveikt (piem., virkni darbu)
pierindot Pievienot virknei, rindai
hromatopeksija Pigmenta saistīšana, piem., žults pigmenta saistīšana aknās
pycnothelia Piknotēlijas
knupjveida piknotēlija piknotēliju suga ("Pycnothelia papillaria"), Latvijā aizsargājama
heteropiknoze Piknotisku kodolu īpašība nevienādi krāsoties - daļēji tumšāk (pozitīvā h.), daļēji gaišāk (negatīvā h.)
uzmest spuru piktoties, niknoties; kļūt iedomīgam
Pilcyny Pilcines muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
Kivdolica Pildas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Ludzas novadā, garums - 22 km, kritums - 37,8 m, iztek no neliela ezeriņa 4 km no Kaunatas, tek caur Kivdolovas un Tribuku ezeru; Kivdalova; Kivdolova
hepatektomija Pilnīga vai daļēja aknu izgriešana
sasakņoties pilnīgi piepildīties ar augošu augu saknēm
krodains Pilns ar grabažām, pilns ar saknēm
kupols Pilotāžas figūra - augstuma uzņemšana vertikālajā plaknē līdz pilnīgai ātruma zaudēšanai un sekojoša krišana uz leju ar korpusa pagriezienu uz vienu vai otru pusi un pāreju stāvā pikējumā
virāža Pilotāžas figūra - lidmašīnas lidojums ar sānsveri pa riņķa līniju horizontālā plaknē
Ašoknagara pilsēta Indijā (_Ashoknagar_), Madhja Pradēšas štatā
Laknava pilsēta Indijas ziemeļos, Gomati krastos, Utarpradēšas štata un Laknavas apgabala administratīvais centrs, 3380000 iedzīvotāju (2017. g.)
Jelounaifa pilsēta Kanādā ("Yellowknife"), Greitsleiva ezera ziemeļu krastā, Ziemeļrietumu Teritoriju administratīvais centrs, 19200 iedzīvotāju (2010. g.)
Saldus pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
Varakļāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Viļāni pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā
Breknela pilsēta Lielbritānijā (_Bracknell_), Anglijā, Bērkšīras grāfistē
Akūrāi pilsēta Marokā (_Agourai_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļrietumu daļā
Akelmusa pilsēta Marokā (_Aguelmous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Ain Tāvdžtāta pilsēta Marokā (_Ain Taoujdate_), Miknēsa-Tāfīlāltas vilājā
Ait Īshāka pilsēta Marokā (_Aït Īshāka_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā
Aknūla pilsēta Marokā (_Aknoul_), Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģiona austrumu daļā
Aufūsa pilsēta Marokā (_Aoufous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
Arfūda pilsēta Marokā (_Arfoud_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā
Azrū pilsēta Marokā (_Azrou_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Miknēsa pilsēta Marokā, Miknēsas-Tāfīlātas reģiona administratīvais centrs, 469200 iedzīvotāju (2004. g.)
Alega pilsēta Mauritānijā (_Aleg_), Braknas vilājas administratīvais centrs
Bababe pilsēta Mauritānijā (_Bababé_), Braknas reģiona dienvidos, Senegālas upes labajā krastā
Frunze pilsēta Moldovā, Oknicas rajonā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Otači pilsēta Moldovā, Oknicas rajonā, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Cerknica pilsēta Slovēnijā ("Cerknica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.)
Baknanga pilsēta Vācijā ("Backnang"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 35000 iedzīvotāju (2013. g.)
Erknere pilsēta Vācijā ("Erkner"), Brandenburgas federālajā zemē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Markneikirhene pilsēta Vācijā ("Markneukirchen"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Spriņģu pilskalns pilskalns — atrodas Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, ir savrups, iegarens, 12-14 m augsts paugurs, ko apņem purvājs, plakums — \~60 x 35 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs.
Avotiņkalns pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā pie bijušajām Avotiņu un Lūzānu mājām, Daugavas labajā krastā, tas ir ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, ziemeļu pusē 42 m, dienvidrietumu pusē 10-18 m augsts, tā kumpais plaknums ir 40 m garš un 15-20 m plats, domājams, ka bijis apdzīvots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā (5.-12. gs.)
Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Incēnu pilskalns pilskalns Dobeles novada Vītiņu pagastā pie bijušajām Incēnu mājām, Avīknes kreisajā krastā, paugurs ar stāvām 20-30 m augstām nogāzēm, plakums — četrstūrains 30 x30 m, datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
Kokneses pilskalns pilskalns Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha); kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis
Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
Zilais kalns pilskalns Ogres pilsētas rietumu malā, ir viens no osu virknes - Ogres Kangaru (Zilo kalnu) - augstākajiem kalniem, (relatīvais augstums - 27 m), plakums - \~60 x 25 m, datējums nav zināms
Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms
Smagaņu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, plakums - apaļš ar diametru \~30 m, gandrīz visu pilskalna nogāzi apliec terase, precīzs datējums nav zināms
Balbītes pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera rietumu daļā, nelielā salā iepretī Zosnai, tas ir \~12 m augsts apaļas formas paugurs ar stāvām nogāzēm, plaknuma diametrs - 10 m
Lopatišķu Karņecka kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, reljefa pacēlums 5-7 m virs apkārtnes, plakums - \~30 x 20 m, atrastās senlietas datējamas ar 6. gs. un agrāk
Leimanišķu baterijas kalns pilskalns Rēzeknes novada Maltas pagastā, Šentes kalnu mežā pie Leimanišķu ciema, \~15 m augsts paugurs, plakuma garums - 150 m, platums - 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Rasnupļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, Zušupes kreisajā krastā, ir \~1 km gara paugurvaļņa augstākā vieta, kas paceļas >20 m virs apkārtnes, plakums — 100 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~13. gs.; Openku pilskalns; Žogotu pilskalns
Pļuskovas pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagastā, starp Pļuskovas un Piliskolna ciemu, ir \~10 m augsta paugura augstākā un stāvākā vieta, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 20 m, bijis apdzīvots 1.-12. gs.
Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
pilskunga tiesa pilskunga iecirknis
Ornithorhynchus anatinus pīļknābis
knābainis Pīļknābis
pīļdegunis Pīļknābis ("Ornithorhynchus anatinus")
pīļdeguns Pīļknābis ("Ornithorhynchus anatinus")
ornithorhynchidae Pīļknābju dzimta
ornithorhynchus Pīļknābju dzimtas ģints
garknābja gaura pīļu dzimtas gauru ģints suga ("Mergus serrator"), putns (meža pīles lielumā) ar ļoti tievu, garu, sarkanu knābi
peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu
baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru
švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis
rinduks Pirmais un pēdējais tīkls zvejas tīklu virknē
piena zobi pirmie zobi, kas bērnam izšķiļas 6–30 mēnešu vecumā, bet 5–7 gadu vecumā (1,5–2,5 gadu laikā) to saknes uzsūcas, kroņi nodilst
pāžs Pirmsrevolūcijas Krievijā - audzēknis īpašā vidējā militārajā mācību iestādē augstāko ierēdņu un ģenerāļu bērniem
Pyrmuos Drankys Pyrmuos Drankys - Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Drankas" nosaukums latgaliski
dzelta Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum")
dzeltlapas Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum"); dzelta
kustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne kustīgās figūras plaknē (kustīgajā atskaites sistēmā)
nekustīgā centroīda plakanas figūras plakaniskas kustības momentānā ātrumu centra aprakstīta teorētiska līkne nekustīgajā atskaites sistēmā
neplakniskums plakanas virsmas formas defekts: reālās virsmas formas neatbilstība ideālai ģeometriskai plaknei
plaķenes Plakanknaibles
plakstangas Plakanknaibles
platstangas Plakanknaibles
ploskogubcas Plakanknaibles
ploskogubci Plakanknaibles
knīpstengas Plakanknaibles; knaibles
plakanis Plakans kartupeļu bumbulis vai dārzāju sakne
lentkabelis Plakans, plāns vairākvadu kabelis, kurā vadi izvietoti viens otram blakus vienā plaknē
plāksma Plakne
plāksne Plakne
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta: attiecīgais skatījums (uz kādu objektu)
pieskarplakne Plakne, kam ar doto virsmu ir tikai viens kopīgs punkts
pieslejplakne Plakne, kam ar līkni dotajā punktā ir pieskaršanās ar kārtu n >2
griezums Plakne, kas atdala (ģeometriska ķermeņa, priekšmeta attēla) daļu; šķēlums
spēkpāra plakne plakne, kas iet caur abu paralēlo spēkpāra spēku darbības taisnēm
bisektors Plakne, kas iet caur divplakņu kakta šķautni un dala kaktu uz pusēm
garenplakne Plakne, kas ir paralēla (kā) garumam
horizonta plakne plakne, kas ir perpendikulāra vertikālai līnijai
kristāla skaldne plakne, kas norobežo kristālu un atspoguļo tā iekšējās uzbūves īpatnības
šķēlējplakne Plakne, kas nošķeļ ģeometrisku ķermeni
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē
virsma Plaknes ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi
konforms attēlojums plaknes attēlojums sevī, kas saglabā leņķus starp visām līnijām (piem., līdzības transformācija)
homotētija Plaknes attēlu transformācija citā mērogā; lieto attēlu palielināšanai un samazināšanai ar pantogrāfa palīdzību
segments Plaknes daļa starp līkni un hordu
pusplakne Plaknes daļa, kas atrodas vienā pusē no kādas plaknē dotas taisnes
aplis Plaknes daļa, ko ierobežo aploce; [riņķis]{s:460}
plaknes kvadrants plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes
leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no viena un tā paša punkta; plakans leņķis; patvaļīgs stara pagrieziens ap punktu (trigonometrijā)
sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa
superelipse plaknes figūra, starpposms starp elipsi un taisnstūri; izgudrojis Piets Hains
polārās koordinātas plaknes koordinātu sistēma, kurā punkta M (r, φ) stāvokli raksturo ar tā rādiusvektora OM garumu r un nogriežņa OM leņķi φ ar fiksētu staru OA (polāro asi)
rumbs plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība - 1/32 daļa (jūras navigācijā) vai 1/16 daļa (meteoroloģijā) no horizonta riņķa līnijas
strēķis plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība (11,25 grādi jeb 11 grādi un 15 minūtes), kas ir 1/32 daļa no horizonta riņķa līnijas, virziens (no novērotāja) uz horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm
radiāns plaknes leņķa mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 radiāns ir leņķis starp diviem riņķa līnijas rādiusiem, kuru ietvertā loka garums ir vienāds ar rādiusu; 1 rad = 180⁰/π ≈ 57⁰ 17' 44,8"
kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju
cisoīda Plaknes līkne ar vienādojumu x^3^=y^2^(a-x)
spirāle Plaknes līkne, kas apriņķo vienu punktu vai vairākus punktus, tiem tuvodamās vai no tiem attālinādamās
tangensoīda Plaknes līkne, kas attēlo tangensa izmaiņas atkarībā no leņķa izmaiņām; sastāv no bezgalīgi daudziem vienādiem zariem
Arhimēda spirāle plaknes līkne, ko iegūst, punktam vienmērīgi kustoties pa staru, kas vienmērīgi rotē ap savu sākumpunktu
cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni
parabola Plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no fiksēta punkta (fokusa) un fiksētas taisnes (direktrises)
evolvente Plaknes līkne, kuras evolūta ir dotā līkne
algebriska līkne plaknes līkne, kuras vienādojumā F ir polinoms ar reāliem koeficientiem
kubiskā parabola plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir y=ax^3^
strofoīda Plaknes līkne, kuras vienādojums polārajās koordinātās ir r = -a cos2y/cosy
singulārs punkts Plaknes līknes punkts, kurā līkne vairs nav gluda (piem., mezglpunkts, atgriezes punkts)
pārliekuma punkts plaknes līknes punkts, kurā mainās tās izliekuma virziens un pieskare krusto līkni
apliecēja Plaknes līkņu saimei atbilstoša līkne, kura katrā punktā pieskaras vienai no šīs saimes līknēm
afīna transformācija plaknes vai telpas lineāra transformācija, kas katru taisni pārveido taisnē
plāksns Plākns
plakņveidīgs Plaknveida
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa
plānimetrija Planimetrija - ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē
klāja vidējā planka planka, kas atrodas peldlīdzekļa diametrālajā plaknē un pie tās pienāk visi klāja planku gali
azboplastiķis Plastmasas, kuru galvenās sastāvdaļas ir termoreaktīvi sveķi un azbesta šķiedras pildviela; tām ir liela mehāniskā un siltumizturība, labas elektroizolācijas īpašības; azbovoloknīts
Anas clypeata platknābis
Platalea leucorodia platknābjibiss jeb platknābja ibiss
Eurhynchium angustirete platlapu knābīte
apmetnis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals (bez piedurknēm)
dūrgalis Plaukstas locītava; piedurknes aproce
ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu
hidatioze Plaušu vai aknu infekcija, ko izraisa "Echinococcus" ģints plakantārpu kāpuri; raksturīga cistu veidošanās
porocefaloze Plaušu, aknu, trahejas vai deguna dobuma infestācija ar porocefālu
II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu
albumīns Plazmas olbaltumviela, kas tiek pilnīgi sintezēta aknās
piedurkņu plecģērbs plecģērbs, kura rocēs ir iešūtas vai atdalāmi ierocētas piedurknes, piem., ar rāvējslēdzēju ierocējamo piedurkņu veste, mētelis, žakete
rocētais plecģērbs plecģērbs, kura stāva sānos ir iestrādātas roces, bet tajās nav iešūtas piedurknes (piem., veste, bezrocis)
kresns Plecīgs, drukns
staņķīgs Plecīgs, drukns
druķīgs Plecīgs, spēcīgs, drukns
savillot Plēšoties sakost, saknābāt u. tml., izplūkājot, izjaucot apmatojumu, apspalvojumu (par dzīvniekiem)
sfigmopletismogrāfs Pletismogrāfs, kas attēlo pulsa pierakstu kopā ar tilpuma svārstību līkni
skujlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Diprionidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 6-9 mm), drukni, smagnēji lidojoši plēvspārņi, Latvijā konstatēts 15 sugu
kamene Plēvspārņu kārtas bišu dzimtas ģints ("Bombus"), vidēji liels vai liels, drukns, zemē ligzdojošs kukainis ar biezu apmatojumu, Latvijā konstatētas 22 sugas, visas saudzējamas
plīte Plicis ("Blicca bjoerkna", senāk "Abramis blicca")
plītne Plicis ("Blicca bjoerkna", senāk "Abramis blicca")
blicis Plicis ("Blicca bjoerkna"), karpzivju dzimtas suga
aerodinamiskais profils plūdlīniju ķermeņa vai spārna šķēlums ar plakni paralēli bāzes plaknei; profilu raksturo ar formu (simetrisku, rombveida, trīsstūra u. c.), hordas garumu, relatīvo biezumu (maksimālo spārna biezuma attiecību pret profila hordu) un izliekumu
pļedums pļāpa, tukšu vārdu virknētājs
pretgriezējs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis
pretzobs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis
diagonālā riepa pneimatiskā riepa, kuras karkasa un brekera korda diegi novietoti 30–40° leņķī pret tās simetrijas plakni
laparokaustika Pneimoperitoneju koriģējoša operācija plaušu tuberkulozes terapijā: aknu un diafragmas (vai liesas un diafragmas) saaugumu pārdedzināšana
Polesie Podļesjes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
atiestates poga poga vai slēdzis, kas ļauj izpildīt datora restartu - silto sāknēšanu
puga Poga, knope
dekstrorotācija Polarizācijas plaknes rotācija pa labi
cirkumpolarizācija Polarizētas gaismas polarizācijas plaknes rotācija pa labi vai pa kreisi
obezjaņņiks Policijas iecirknis
polycnemum Poliknēmi
lauka poliknēms poliknēmu suga ("Polycnemum arvense"), ko dēvē arī par lauka skrimsleni
depolimerizācija Polimēra fragmentu (elementārposmu) atšķelšana no makromolekulu virknēm - polimerizācijai pretēja reakcija
polimēranaloģisks Polimēranaloģiskās reakcijas - makromolekuklu un mazmolekulāru vielu ķīmiskās reakcijas, kuru rezultātā makromolekulu pamatvirknes forma un lielums nemainās
polifenilēni Polimēri, kuru galvenā virkne sastāv no benzola gredzeniem
polisulfoni Polimēri, kuru makromolekulu virknēs ir -SO2- grupas
statiskie kopolimēri polimēri, kuru virknēs savstarpēji regulāri mainās atšķirīgo monomēru elementārvienības
sakne polinomam p(x) sakne ir mainīgā x vērtība x=c, kurai p( c )=0. Algebriskam vienādojumam p(x)=0 sakne ir skaitlis x=c, kas to apmierina
odontoklasts Polinukleāra milzu šūna, kas uzsūc piena zoba sakni
inulīns Polisaharīds; augu rezerves ogļhidrāts, sastopams cigoriņu saknēs, topinambūra bumbuļos u. c.
Pulkarona Polkorones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
kontušs Poļu apģērbs ar pāršķeltām piedroknēm; kuntušs
kvartņiks Poļu sudraba sīknauda, ko sāka kalt Vladislava Jagaiļa laikā 14. gs. beigās
Sudžata Populāra Taizemes budistu mīta galvenā varone, bagāta zemes īpašnieka meita, kas nesa ziedojumu - rīsu un treknu pienu - bodhi koka dievam
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras satāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms); internacionālais postfiksoīds
astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs
hidrotermāla atradne praktiski izmantojamu termālo ūdeņu izplatības iecirknis Zemes garozā
prepozitūra Prāvesta amats un tituls, arī prāvesta iecirknis
ieskaņas s prefiksāls saknes paplašinājums indoeiropiešu pirmvalodā, kā dēļ izveidojušies vienu un to pašu sakņu varianti
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus
internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
Prežma Prezmas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam, piemēram, akai, lūkai)
loks Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāda priekšmeta, priekšmeta daļas, veidojuma forma
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni
ķizikas Priekšmetu virkne
ķīzikas Priekšmetu virkne
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs
Loxia pytyopsittacus priežu krustknābis
čeres Priežu saknes, no kurām dedzina darvu
uzņemšana pilsonībā procedūra, kuras rezultātā persona iegūst konkrētās valsts pilsonību - pilsoņa tiesisko statusu, ciešu tiesisku un arī politisku saikni ar valsti, gūst iespēju izmantot šīs valsts likumos noteiktās pilsoņa tiesības un pildīt pilsoņa pienākumus
martingals process (gadījumlielumu virkne), kurā katra nākamā elementa nosacītā vidējā vērtība sakrīt ar iepriekšējā elementa vērtību
tīklojuma veidošana process sosiālajā darbā, kura mērķis ir pilnveidot un attīstīt sociālās saiknes starp klientu un viņam tuviem cilvēkiem - ģimeni, draugiem, kaimiņiem, darbabiedriem
cikls process vai darbību virkne, kas periodiski atkārtojas
iztaisnošana process, kas slīpi uzņemtu fotogrāfiju projicē uz horizontālas plaknes
cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju
arhivolta Profilēta vai ornamentēta arkas loka ārējā vai iekšējā virsma, kas izdala arku no sienas plaknes
cikls Programmēšanā, komandu virkne, kas programmas izpildes gaitā tiek daudzkārt atkārtota
proģimnāzists Proģimnāzijas audzēknis
pārprojicēt Projicēt citā plaknē
aminopolipeptidāze Proteolītisku fermentu grupa zarnu gļotādā, raugā, nierēs, liesā un aknās
Bakzana province Vjetnamas ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Lansonas, Kuanninas, Haifonas, Haizionas, Bakniņas un Thajngujenas provinci
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā
kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu
Przemysl Pšemišļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā
butilamīns Ptomaīns ar diurētisku iedarbību zivju aknu eļļā
tīrumpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Euxoa"), tauriņu priekšspārni pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo augsnes virsējos slāņos, kur barojas ar lakstaugu, gk. graudzāļu saknēm, Latvijā konstatētas 8 sugas
dzeltenbrūnais pūčlēlis pūčlēļu suga ("Podargus strigoides"), naktsputns, kuru īpatnējā knābja dēļ mēdz dēvēt par varžmuti, plaši izplatīts Austrālijā
ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā
pūce Pūčveidīgo putnu kārtas dzimta ("Strigidae"), putns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām, 28 ģintis, 135 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
čemurainais puķumeldrs puķumeldru suga ("Butomus umbellatus"), daudzgadīgs lakstaugs, ūdensaugs ar ložņājošu sakneni, stāvu stublāju un iesārtu ziedu čemuru galotnē
BWP Pula; Bostvānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tebe
sāngāzums Pulkas ass vai riteņa slīpums transportlīdzekļa garenasij perpendikulārā plaknē
septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni
funkcijas nulle punkts, kurā funkcijas vērtība ir nulle; funkcijas sakne
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu
laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni)
metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra
fotonadīrs Punkts, kurā vertikālā līnija caur fotoaparārta lēcas perspektīvas centru šķērso fotoplakni
figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda)
badadzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi
sekvenēšana Purīnbāzes (adenīnu un guanīnu) un pirimidīnbāzes (citozīnu un timīnu vai uracilu) saturošu nukleotīdu secības (sekvences) noteikšana polinukleotīdu (DNS, RNS) virknēs
Angelica palustris purva mātsakne
mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem
čūskulājs Purvains krūmājs, brikšņi, biezoknis; vieta, kur ir daudz čūsku
Aizkraukles purvs purvs Aizkraukles pagasta ziemeļaustrumos un Kokneses pagasta rietumu malā, ietilpst dabas liegumā _Aizkraukles purvs un meži_
Teirumnīku purvs purvs Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 159 ha, tajā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., platība — 141 ha)
Lubāna purvs purvs Rēzeknes novada ziemeļrietumu daļā, Lubāna līdzenumā, starp Maltas (Vecmaltas) un Suļķas upi, platība — 2204 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m, zem kūdras līdz 1,2 m biezs sapropeļa slānis
purvājsaknis Purvsaknis
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā
stebis Pusaudzis, drukns zēns
mecoreljefs Puscilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma
Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m)
varistors Pusvadītāju rezistors ar nelineāru voltampēru raksturlīkni
degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos
šnibīši Putni tārtiņu dzimtā, garām kājām u garu melnu, vairāk vai mazāk lejup līku knābi, spalva raiba, atšķirīga vasaru un ziemu
gūra Putns, garknābja gaura
pūčveidīgie putnu kārta (_Strigiformes_), pie kuras pieder dažāda lielumu plēsīgie naktsputni ar līku, asu knābi un nagiem, ļoti lielu galvu un lielām nekustīgām acīm, apspalvotām kājām (piemēram, pūces, ūpji, apogi); šīs kārtas putni
zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni
stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni
dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni
dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas
dūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dzimta ("Podicipedidae"), nelieli un vidēji (no 100 g līdz 1,5 kg) ūdensputni ar garu kaklu un knābi, pārtiek no zivīm, posmkājiem, veikli nirst, taisa peldošas ligzdas; pasaulē 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
tukāns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Ramphastidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 30-60 cm, masa - 100-300 g) ar nesamērīgi lielu knābi, spilgtu, kontrastainu apspalvojumu, izplatīti Amerikas tropu mežos, 6 ģintis, 33 sugas
kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas
lēļputni Putnu klases lēļveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-35 cm) ar īsu, bet ļoti platu knābi, staigāt pa zemi gandrīz nespēj, 18-19 ģinšu, >70 sugu, Latvijā 1 suga
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
pelikāns Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Pelecanidae"), ūdensputns ar garu, tievu kaklu, ļoti lielu knābi un lielu maisu zem knābja, 1 ģints, 8 sugas, Latvijā retumis ieklīst 2 sugas
sulla Putnu klases pelikānveidīgo kārtas dzimta ("Sulidae"), vidēji lieli un lieli (ķermeņa masa - 1,5-5 kg) jūras putni ar gk. baltu un melbrūnu apspalvojumu, garu spēcīgu knābi un gariem, slaidiem spārniem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga kā ļoti rets ieceļotājs
vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu
piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu
stārķputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ciconiidae"), lieli putni (garums - 130-180 cm, masa - līdz 6 kg), skaņas rada klabinot knābi, 6-11 ģinšu, 17 sugu
ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss
ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu
īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta
slokputni Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (masa - 20-1000 g) ar pagaru, tievu knābi, kura gals porains ar taustes receptoriem, 23 ģintis, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas
albatross Putnu klases vētrasputnu kārtas dzimta ("Diomedeidae"), liels, balts jūras putns ar gariem, šauriem spārniem un spēcīgu, āķveida knābi
zivjdzenīšputni Putnu klases zaļvārnveidīgo (krāšņvārnveidīgo) kārtas dzimta ("Alcedinidae"), nelieli un vidēji lieli putni (garums - 15-50 cm, masa - 10-500 g) ar samērā lielu galvu un garu knābi, 14 ģinšu, \~90 sugu, Latvijā - 1 suga
mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos
dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu
kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga")
žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks
eimerioze Putnu un dzīvnieku, gk. sezonas slimību grupa, ko ierosina vienšūņu parazīti zarnu, retāk aknu (trušiem) un nieru (zosīm) epitēlija šūnās
raceknes Racenes - ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm
racinis Rācenis; rāceņa sakne
aktinomorfisks Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm
aktinomorfs Radiāli simetrisks zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par divām simetrijas plaknēm
dubultradi Radinieki, kurus saista vairākas radniecības saiknes (kas rodas, piemēram, brāļiem apprecot māsas)
marķiera radiobāka radiobāka, kas atrodas noteiktā attālumā no lidlauka uz skrejceļa ass un raida radiosignālus vertikālā plaknē, pēc kuriem pilots var noteikt attālumu līdz lidlaukam
frekvences pārveidotājs radiotehnikā lietojama ierīce signāla spektra pārbīdīšanai uz citu frekvenču diapazona iecirkni
apsakņot radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes
noskrimšķēt radīt čīkstošu, knakšķošu, krācošu skaņu
knokšināt radīt knakšķošu skaņu
noknirkšēt radīt knakšķošu skaņu
noknirkšķēt radīt knakšķošu skaņu
vaukšķināt radīt knakšķus
izvīterot radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem)
vīterēt radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem)
vīterot radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem)
pasist knipi radīt troksni ar knipi
uzsist knipi radīt troksni ar knipi
braikšķināt radīt virkni brīkšķu vai līdzīgu skaņu
ņirgt rādīt, atsegt zobus, parasti aiz niknuma
multiplikators Rādītājs, kas mēra atgriezeniskās saites efektu ekonomiskās mainīgās līknes izmaiņu rezultātā
heteronīmija Radniecīgu dažāda dzimuma būtņu nosaukšana atšķirīgas saknes vārdos
Radopole Radopoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu (tagadējā Viļānu) pagastā
Ragāļezers Ragaļu ezers Kokneses pagastā
racenes Ragavu slieces no koka ar līku sakni; arī ragavas ar šādām sliecēm
kraplakas Raibas iespiežamās krāsas, ko iegūst no madaras ("rubia tinctorium L.") samaltas saknes, kurā ir dažādas krāsvielas: alizarīns, purpurīns, karbonskābe u. c.
urināties Rakņāties, knābāties (par vistām)
raksturlīkne Raksturīga (kā) lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piemēram, grafikā, diagrammā)
izoperimetrisks Raksturlielums līknei, kurai kāds no tās atkarīgajiem lielumiem (līknes ierobežotais laukums, līknes smaguma centra augstums u. tml.) ir ar vislielāko (vai vismazāko) iespējamo vērtību starp visām noteiktas klases līknēm, kurām ir vienāds garums (perimetrs)
norobežotājs Rakstzīme vai rakstzīmju virkne, ko izmanto dažu elementu un valodas konstrukciju atdalīšanai, kā arī to sākuma un beigu apzīmēšanai
tukšumzīme Rakstzīme, kas veido tukšumu grafisku rakstzīmju virknē
pieejas kods rakstzīmju un ciparu virkne, kas ļauj lietotājam piekļūt datoram
vārds Rakstzīmju virkne, kas identificē kādu programmas komponentu vai datu struktūru, piemēram, programmu, datu kopu vai procedūru
ziņojums Rakstzīmju virkne, kas izveido datu bloku, kuru pārraida datoru tīklos
elektroniskā pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē kādas personas elektroniskās pastkastītes atrašanās vietu
literālis Rakstzīmju virkne, ko programma uztver kā nemainīgu kopumu, kas izteic noteiktus datus: skaitļus, tekstu, adreses utt.
reskrētiņš Rasaskrēsliņš - daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žaklēs
šķērsšķēlums Rasēšanā - plaknes figūra, kas rodas, šķēlējplaknei šķeļot ko šķērsvirzienā
Rosica Rasicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
mest tiltu rast saikni, veidot sakarus starp ko
(pār)mest (arī celt) tiltu rast, (iz)veidot saikni (starp ko)
Raudinka Raudiņa, Luknas ezera pieteka
saldsakne Raudupes sakne, iesaldenu garšu, lietoja arī kā kafijas surogātu
Spānijas raudupe raudupju suga ("Scorzonera hispanica"), ko dēvē arī par melnsakni un skorconēru, Latvijā retumis audzē kā dārzeni
zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē
raudzeklis Raudzeknis - raksts, musturs, paraugs
lepuška Rauknis
rauklis Rauknis
rausis Rauknis
rauteve Rauknis
rautuve Rauknis
rautava Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis
rautene Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis
rautiņš Rauknis - darbarīks atvašu, arī tievu koku nogriešanai, kātam piestiprināts īss sirpjveida nazis
ķibināt Raustīt, knibināt
Skrobe Rāznas ezera pieteka Rēzeknes novadā
Rāznas ezers Rāznas ezers - atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas un Mākoņkalna pagastā (rietumu gals robežojas ar Lūznavas pagastu), 163,4 m vjl., platība - 5756 ha, garums - 12,1 km, lielākais platums - 7 km, vidējais dziļums - 7 m, lielākais dziļums - 17 m, eitrofs, 10 salas ar kopējo platību 24,6 ha, otrais lielākais ezers Latvijā
reālists Reālģimnāzijas vai reālskolas audzēknis
BRL Reāls; Brazīlijas Federatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
reālskolnieks Reālskolas audzēknis
minorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav lielāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību
mažorante Reālu skaitļu virkne vai funkcija, kuras vērtība katrai argumenta vērtībai nav mazāka par dotās virknes vai funkcijas vērtību
augoša virkne reālu skaitļu virkne, kurai katrs nākamais loceklis ir lielāks par iepriekšējo
dilstoša virkne reālu skaitļu virkne, kurai katrs nākamais loceklis ir mazāks par iepriekšējo
puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides
redusis Redīsa sakne
radise Redīss - dārza augs ar sarkanu, apaļu vai garenu sakni
garāmejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atrodas posmā un atļauj vai aizliedz vilcienam aizņemt blokiecirkni
sakniebties refl. --> sakniebt (1)
sakniepties refl. --> sakniept
savirknēties refl. --> savirknēt; tikt savirknētam
savirpināties refl. --> savirknēt; tikt savirpinātam
sūknēties refl. --> sūknēt; tikt sūknētam
virknēties refl. --> virknēt (1); tikt virknētam
virknēties refl. --> virknēt (2); tikt virknētam
simetrija Regularitāte, proporcionalitāte vienādu organisma daļu novietojumā attiecībā pret kādu asi vai plakni
Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra
bīdes reģistrs reģistrs, kurā informāciju ievada pakāpeniski – bitu pēc bita; ievadot kārtējo informācijas bitu, iepriekš ievadītais automātiski pabīdās uz priekšu par vienu pozīciju; virknes reģistrs
kava Reibīgs austrāliešu dzēriens, ko pagatavo no kāda piparauga saknēm
šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā
harmonīti Reliģiska sekta, kas 19. gs. sākumā (~700 cilvēku) apmetās Z-Amerikā pie Pitsburgas meža biezoknī
ZAR Rends; Dienvidāfrikas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
repulis Rēpulis, resns, drukns cilvēks
Corvus macrorhynchos resknābja vārna
dupučka Resna, drukna meitene
īsknābja kaira resnknābja kaira
Uria lomvia resnknābja kaira
Acrocephalus aedon resnknābja kāpelētājķauķis
Phylloscopus schwarzi resnknābja lapuķauķis
Rhodopechys githaginea resnknābja tuksneškeģis
Euryceros prevostii resnknābja vangačaste
Geospiza fortis resnknābja zemesžube
bloņķīgs Resns, drukns
rēpulis Resns, drukns cilvēks
ducka Resns, drukns, neizveicīgs cilvēks, vai tāds dzīvnieks
rons Resns, drukns, smags, rupjš
drūkts Resns, drukns; biezs
ducīgs Resns, plecīgs, drukns
meža retējs retēju suga ("Potentilla silvestris"), kura sakneņus lieto par savelkošu līdzekli
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis
radioreleju līnija retranslatoru virkne, kas nodrošina signāla pārraidi vajadzīgajā tālumā; retranslatori atrodas augstos torņos vai mastos 40-70 km cits no cita
cementoblastoma Rets, labdabīgs, odontogēns audzējs, kas attīstās no zoba cementa un proliferē pie zoba saknes
Rēva Reva, Rēzeknes pieteka
Rāksne Rēzekne
Rositen Rēzekne
Rositten Rēzekne
Rzežyca Rēzekne
dzeņānieši Rēzekne novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
Rezekne Rēzekne, Lubāna ezera pieteka
rēzeknieši Rēzeknes apkārtnē, Rēzeknē
RA Rēzeknes augstskola
Reva Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums - 9 km; Rēva; Revas strauts
Vagaļu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas pagastā, garums — 8 km; Vogule
Geikinu strauts Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Čornajas un Griškānu pagastā, garums - 12 km
Kovšupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā, garums - 10 km, iztek no Gaiduļu ezera, tek caur Kovšu ezeru
Rodupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, garums - 10 km
Malta Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 105 km, kritums - 97 m, gultne mainīta, veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, līdz 1966. g. ietecēja Lubāna ezerā, iztek no Salāja ezera
Sūļupe Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā, garums - 14 km; Soļupīte
Tarasīne Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, augštece Dricānu pagastā; Tarasiene; Tarasina; Tarasine
Križutu strauts Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Griškānu pagastā, garums — 12 km
Pārtova Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, garums - 10 km, iztek no Pārtovas ezera; Pārtava; Kaunata; Kaunatas strauts; Partova; Partovka; Partovas strauts; Pārtaja
Taudejāņu upīte Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Vērēmu un Griškānu pagastā, garums — 13 km, dažu km posmā arī Vērēmu un Lendžu pagasta robežupe
Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka
Rzežica Rēzeknes muiža, kas atradās Rēzeknes pilsētā un tās lauku teritorijā
Biržgalis Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukuma variants
Dekšores Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Dekšāres" nosaukuma variants
Dekšuoris Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Dekšāres" nosaukums latgaliski
Vīmani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" bijušais nosaukums, kas minēts 1752. g. draudzes dokumentos
Krāce Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" dažkārt lietots nosaukums
Feimani Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" nosaukums latgaliski
Vīmaņi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" vēstures avotos 1752. g. minētais nosaukums
Gaigolova Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Gaigalava" nosaukuma variants
Greiškāni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Griškāni" retāk lietots, bet precīzāks nosaukums
Gailumi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" nosaukums līdz 1989. gadam
rēzeknieši Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji
Nautrēni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Rogovka" bijušais nosaukums
Silamola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants
Silmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants
Sylmola Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski
Jaunstružāni Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Strūžāni" otrs nosaukums
audrinieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" iedzīvotāji
Audreņi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" nosaukuma variants
Audreni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Audriņi" nosaukums latgaliski
davidovcieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Davidovka" iedzīvotāji
davidovkieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Davidovka" iedzīvotāji
Drebeja Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Drebi" nosaukuma variants
Drebeji Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Drebi" nosaukuma variants
Goruški Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruškas" nosaukuma variants
gorušcieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" iedzīvotāji
goruškieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" iedzīvotāji
Goruškys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Goruški" nosaukums latgaliski
greivulieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" iedzīvotāji
Greivuli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski
Janeiši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Janīši" nosaukuma variants
kaulacieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kaulači" iedzīvotāji
Kļuovi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski
Krīvmaizis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvmaizes" nosaukums latgaliski
krupieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupi" iedzīvotāji
kucinieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" iedzīvotāji
Kucines Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukuma variants
Kucinis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņi" nosaukums latgaliski
Lielais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" bijušais nosaukums
Lielie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants
Lielā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants
Mazā Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Lielā Puderova” nosaukuma variants
Lelī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Leluo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Lovnīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lounīki" nosaukuma variants
Mozuo Fiļkina Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Fiļkina" nosaukums latgaliski
Mozais Pūders Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” bijušais nosaukums
Mazie Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Puderova” nosaukuma variants
Mozī Pūderi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Pūderova Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Puderova" nosaukuma variants latgaliski
Mozī Kaulači Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Kaulači" nosaukums latgaliski
Mežarejas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukuma variants
Mežāri Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukuma variants
Mežarejis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežāres" nosaukums latgaliski
mivrenieki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrenieki" iedzīvotāji
Miurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukuma variants
Myurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukums latgaliski
puderieši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Puderi" iedzīvotāji
Seili Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" nosaukums latgaliski
Skredeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Skredeļi" nosaukums latgaliski
Stankaļi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" kļūdains nosaukuma variants
Strankali Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Strankaļi" nosaukums latgaliski
Šulehi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Šuļohi" neprecīzs nosaukuma variants
Tabakerkas Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants
Tabakirki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants
Tabakerkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski
Tabakirkys Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Tabakirkas" nosaukuma variants latgaliski
Vabales Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants
Jiuseri Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vusari" nosaukuma variants
Zeļteņi Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants
Zeļteni Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski
Zīmeli Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Zīmeļi" nosaukums latgaliski
Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos
Augstīkolni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Augstikalni" nosaukuma variants
bērzgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji
Bieržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" nosaukums latgaliski
biržgalieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Biržgalis" iedzīvotāji
čuminieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Čumine" iedzīvotāji
Kozlovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Kozlova" nosaukuma variants
Lītaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
Lītovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukums latgaliski
Letkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants
Ļetkas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski
Letkys Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Ļetki" nosaukuma variants latgaliski
marientālieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" iedzīvotāji
Malintars Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Marientāle" nosaukuma variants vietējā izrunā
Medeņmuiža Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
Medņovka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Mediņmuiža" nosaukuma variants
meirānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" iedzīvotāji
Meirani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Meirāni" nosaukuma variants
micānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" iedzīvotāji
Micani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukuma variants
Mycāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukums latgaliski
Nireiši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Nirīši" nosaukuma variants
Paļsinīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Palsinieki" nosaukuma variants
Peščanka Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pesčanka" nosaukuma variants
Petini Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukuma variants
Petyni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Petuni" nosaukums latgaliski
Pūriskie Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukuma variants
Pūriskī Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski
Reiņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
Rejeņas Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants
Rejenis Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukuma variants latgaliski
Silaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Silovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants
Sylaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
Sylovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Silaunieki" nosaukuma variants latgaliski
uļjanovieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji
Vuškaunīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
Vuškovnīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Uškaunieki" nosaukuma variants
Viecināni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukuma variants
Viecynāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecināni" nosaukums latgaliski
Vidņa Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidne" nosaukuma variants
Vuovernīki Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vovernīki" nosaukums latgaliski
Anči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Anci" nosaukuma variants
Aņči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Anci" nosaukuma variants
Balbyši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski
baltdūkstilgalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dūkstigals" iedzīvotāji
Boltais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukuma variants
Boltais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltais Dukstigals" nosaukums latgaliski
baltinieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" iedzīvotāji
baļinovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baļinova" iedzīvotāji
Balinova Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Baļinova" nosaukuma variants
Bondari Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bandari" bijušais nosaukums
borisieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Borisi" iedzīvotāji
bratovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bratova" iedzīvotāji
Buļāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bulāni" nosaukuma variants
Dukszltygal Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" bijušās muižas nosaukuma variants
čornajieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" iedzīvotāji
Čornā Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukuma variants
Dūkstigals Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukuma variants
Čornuo Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Čornaja" nosaukums latgaliski
dūkstigalieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Dūkstigals" iedzīvotāji
foļvarkieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" iedzīvotāji
foļvarkovieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvarka" iedzīvotāji
Goļanti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Golenti" nosaukuma variants
īvuškieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" iedzīvotāji
Īvuškas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukuma variants
Īvuškys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Īvuški" nosaukums latgaliski
Kaļnejie Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukuma variants
Kaļnejī Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnāji" nosaukums latgaliski
kolpakieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" iedzīvotāji
Kalpaki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" nosaukuma variants
Kovali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" nosaukums latgaliski
Kaļveiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļi" otrs nosaukums latgaliski
Laduši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ladusi" nosaukuma variants
lipuškieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji
Lipuški Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Lipušķi" nosaukuma variants
Loči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants
Luoci Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski
Luoči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski
Barīsi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" kļūdains nosaukuma variants
Mozī Bareisi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Barīsi" nosaukums latgaliski
Malnais Diužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukuma variants
Malnais Dyužgols Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Melnais Dukstigals" nosaukums latgaliski
Mežori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukuma variants
Mežuori Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mežāri" nosaukums latgaliski
mitrānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mitri" iedzīvotāji
Asinovka Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Osinovka" nosaukuma variants
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Baltiņi" bijušais nosaukums
Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" bijušais nosaukums
Pirmie Baļteņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukuma variants
Pirmie Baļteni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Baltiņi" nosaukums latgaliski
punculieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" iedzīvotāji
Punculi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Puncuļi" nosaukums latgaliski
putrīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" iedzīvotāji
Putreiši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Putrīši" nosaukuma variants
račikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Račiki" iedzīvotāji
ratinieki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji
ratniecāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
Ratinīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
Ratnīki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" nosaukuma variants
rāznieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rāzna" iedzīvotāji
Rečiņa Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants
Rečiņi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukuma variants
Rečeni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rečeņi" nosaukums latgaliski
rēznieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rēzna" iedzīvotāji
Ryvuoni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rivoni" nosaukums latgaliski
razaļmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" tagad "Rēzna" iedzīvotāji
rozenmuizieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža", vēlāk - "Rēzna" iedzīvotāji
Soboļova Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļeva" nosaukuma variants
Sokuorni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sokorņi" nosaukums latgaliski
spruktānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Sprukti" iedzīvotāji
šņitņikieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Šņitņiki" iedzīvotāji
Tilieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" bijušais nosaukums
tilīšāni Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tilīši" iedzīvotāji
treuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" iedzīvotāji
Triuhi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" nosaukuma variants
triuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Triuhi" iedzīvotāji
tučenieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji
Kalnatūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" literarizēts nosaukuma variants
Kolna Tūči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
uškānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Uškāni" iedzīvotāji
Vagali Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski
Vaičuli Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Vaičuļi" nosaukums latgaliski
žagatieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žagati" iedzīvotāji
Žogoti Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukuma variants
Žogotys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski
žogotieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" iedzīvotāji
Žureilas Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants
Žureili Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukuma variants
Žureilys Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Žurīli" nosaukums latgaliski
Armuškys Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Armuškas" nosaukuma variants latgaliski
atspukieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" ("Atspuki") iedzīvotāji
Eleonora Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums
Bokoni Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukuma variants
Bokuoni Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski
dekšārieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Dekšāre" iedzīvotāji
eleonorieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Eleonora" iedzīvotāji
garancieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji
Otrie Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukuma variants
Ūtrī Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukums latgaliski
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Ožinīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Ožinieki" nosaukuma variants
Rūbežnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Rūbežnieki" nosaukuma variants
aļņānieši Rēzeknes novada Dekšāru pagasta apdzīvotās vietas "Aļņi" iedzīvotāji
brukānieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Brukāni" iedzīvotāji
Brukani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Brukāni" nosaukuma variants
Češli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Češļi" nosaukums latgaliski
Čirkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Čirkas" nosaukums latgaliski
Daukstis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" nosaukums latgaliski
Drebeinīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drebejnīki" nosaukuma variants
Dreimani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreimaņi" nosaukums latgaliski
Dricēni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" bijušais nosaukums
dricānieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" iedzīvotāji
Dricani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" nosaukuma variants
Drycāni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Dricāni" nosaukums latgaliski
Drinkas Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants
Drynki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants latgaliski
Drynkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Drinki" nosaukuma variants latgaliski
Eļkšņi Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants
Eļkšni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski
Igauni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Igauņi" nosaukums latgaliski
kakarvieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kakarvieši" iedzīvotāji
kokorvieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kokorvieši" iedzīvotāji
kuzmieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Kuzmi" iedzīvotāji
Kipļuki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Ķipļuki" nosaukuma variants
lempieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Lempi" iedzīvotāji
Luoči Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski
Muortuži Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mortuži" nosaukums latgaliski
Mosani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mosāni" nosaukuma variants
Muosāni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Mosāni" nosaukums latgaliski
Uozinīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Ozinīki" nosaukums latgaliski
Piļkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Piļkas" nosaukums latgaliski
Poikys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Poikas" nosaukums latgaliski
Putrani Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Putrāni" nosaukuma variants
Raibī Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Raibie" nosaukums latgaliski
Semuli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Semuļi" nosaukums latgaliski
Sylagaili Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Silagaiļi" nosaukums latgaliski
skuškovieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Skuškava" iedzīvotāji
smaudžānieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Smaudži" iedzīvotāji
smaudzieši Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Smaudži" iedzīvotāji
Susekli Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski
Taunoga Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" nosaukuma variants
Troškys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" nosaukums latgaliski
Turcinis Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Turcines" nosaukums latgaliski
Ugulova Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Uguļova" nosaukuma variants
Veituļnīki Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Veitulnīki" nosaukuma variants
Vieršukolns Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Vēršukolns" nosaukuma variants
Zakari Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zahari" bijušais nosaukums
Zimkys Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Zimkas" nosaukums latgaliski
Dricanskaja Rēzeknes novada Dricānu pagasta bijušais nosaukums krieviski
pilcenieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pilcene" iedzīvotāji
putrānieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Putrāni" iedzīvotāji
ratniecāni Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
skuškavieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Skuškava" iedzīvotāji
taunadzieši Rēzeknes novada Dricēnu pagasta apdzīvotās vietas "Taunaga" iedzīvotāji
Adamiškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukima variants
Adamiškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Adamiški" nosaukums latgaliski
Akmenīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Akminīši" nosaukuma variants
Cybli Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Cibļi" nosaukums latgaliski
černostieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Černoste" iedzīvotāji
dubinieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Dubina" iedzīvotāji
ezergailīši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" iedzīvotāji
Azara Gaileiši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Ezergailīši" nosaukuma variants
feimanieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Feimaņi" iedzīvotāji
Grudi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukuma variants
Grudis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Grudes" nosaukums latgaliski
kazimirovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji
kazmirovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirova" iedzīvotāji
Kazimirova Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kazmirova" nosaukuma variants
kovališkieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" iedzīvotāji
Kavališkas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants
Kovališkas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants
Kavališķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
Kavališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
Kovališkys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Kovališki" nosaukuma variants latgaliski
krācieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krāce" iedzīvotāji
Krupeniškas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukuma variants
Krupeniškys Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Krupeniški" nosaukums latgaliski
leinakalnieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leinakalns" iedzīvotāji
Lieperi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leperi" bijušais nosaukums
Lyska Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Liska" nosaukums latgaliski
Mozī Pīzāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Pīzāni" nosaukums latgaliski
Melderi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" literarizēts nosaukuma variants
Meļderes Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukuma variants
Meļderis Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Meļderi" nosaukums latgaliski
Pirmā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Petrovka" bijušais nosaukums
Pizāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Pīzāni" nosaukuma variants
podnieki Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Podnieki" iedzīvotāji
rogozovcieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rogozovka" iedzīvotāji
Rušonica Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušenica" nosaukuma variants
Otrā Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums
Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums
Rušyuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" bijušais nosaukums latgaliski
Rušiuna Petrovka Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Rušona Petrovka" nosaukuma variants
sekstieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" iedzīvotāji
Sjaksti Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Seksti" nosaukuma variants
skraucieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Skrauči" iedzīvotāji
timošišķi Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji
timošišķieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Timošišķi" iedzīvotāji
tučenieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" iedzīvotāji
Tūči Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
vainovieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vainova" iedzīvotāji
veiderieši Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Veideri" iedzīvotāji
Varslavāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukuma variants
Vuorslovāni Rēzeknes novada Feimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Vorslovāni" nosaukums latgaliski
Apšinīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Apšinieki" nosaukuma variants
bikavieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" iedzīvotāji
Bikova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukuma variants
Bykova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Bikava" nosaukums latgaliski
Brīžusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Briežusala" nosaukuma variants
Cīmotys Foļvarka Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Cīmotas Foļvarka" nosaukums latgaliski
dervanienieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniene" iedzīvotāji
Diervanīne Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dērvaniene" nosaukuma variants
Druobys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Drobas" nosaukums latgaliski
Dūlenis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūleņas" nosaukums latgaliski
Dūleņas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dūliņas" nosaukuma variants
dziļarieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļari" iedzīvotāji
Dziļori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukuma variants
Dziļuori Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Dziļāri" nosaukums latgaliski
gaigalavieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gaigalava" iedzīvotāji
garancieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji
gribulieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Gribuļi" iedzīvotāji
karītānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji
karitonieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" iedzīvotāji
Kareitoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukuma variants
Kareituoni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Karitoni" nosaukums latgaliski
Līpusola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepusala" nosaukums latgaliski
Luoči Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski
Ūzulsola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" nosaukuma variants
Pūdinova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukuma variants
Pūdynova Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Pudinova" nosaukums latgaliski
puisānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Puisāni" iedzīvotāji
Sauliskolns Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Sauleskalns" nosaukuma variants
Strybys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stribas" nosaukums latgaliski
stružānieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji
Strūžani Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants
Vecstrūžāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžāni" nosaukuma variants
Strūžanu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Strūžānu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Strūžānu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants
Strūžanu sola Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu sala" nosaukuma variants
Susekli Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Susekļi" nosaukums latgaliski
svētenieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji
svētinieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" iedzīvotāji
Svietiņi Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Svētiņi" nosaukuma variants
šaurīšāni Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurīši" iedzīvotāji
Šaureites Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukuma variants
Šaureitis Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Šaurītes" nosaukums latgaliski
Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants
Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski
Vilneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukuma variants
Vylneica Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnauce" nosaukums latgaliski
žagatieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas", tagad "Žogotas" iedzīvotāji
žogotieši Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" iedzīvotāji
Žogotys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski
Žogotkokts Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Žogotkakts" nosaukuma variants
Bikovskaja Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
čacieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Čači" iedzīvotāji
Diervani Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dervāni" nosaukuma variants
Atpūta Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreizi" daļa
dreizānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Dreizi" iedzīvotāji
Gajova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" nosaukuma variants
griškānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Griškāni" iedzīvotāji
jaroškinieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Jaroškina" iedzīvotāji
Kašeļova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Košeļeva" nosaukuma variants
Košeļeva Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Košeļeva" nosaukuma variants
Laduši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ladusi" nosaukuma variants
Lītovnīki Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Litavniki" nosaukuma variants
ļipskānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļipski" iedzīvotāji
ļipskieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ļipski" iedzīvotāji
pocelujevkieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Pocelujevka" iedzīvotāji
pundurieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Punduri" iedzīvotāji
Račova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Račeva" nosaukuma variants
runieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ruņi" iedzīvotāji
rūnieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Ruņi" iedzīvotāji
Rūni Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Rūņi" nosaukums latgaliski
skangalieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji
Skangali Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski
sļesarovcieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sļesarovka" iedzīvotāji
sļesarovkieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sļesarovka" iedzīvotāji
Sļesarevka Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sļesarovka" nosaukuma variants
sprūževieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževa" iedzīvotāji
Sprūžova Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževa" nosaukuma variants
staroščikieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Staroščiki" iedzīvotāji
Šļahotski Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotska" bijušais nosaukums
šļahotskieši Rezēknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Šļahotski" iedzīvotāji
Taraputkas Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukuma variants
Taraputkys Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Taraputki" nosaukums latgaliski
tūčenieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji
Lejas Tuči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Lejas Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
Lejis Tūči Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukums latgaliski
vipindzieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji
vipingānieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji
vipingieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" iedzīvotāji
Vypinga Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Vipinga" nosaukums latgaliski
Zemisgols Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Zemesgols" nosaukuma variants
babrieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Babri" iedzīvotāji
Krīvu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Latvīšu Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Blantine Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Blantiņa" nosaukuma variants
Mazie Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums
Mozī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" bijušais nosaukums latgaliski
čaksieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" iedzīvotāji
Čūdarāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Čudarāni" nosaukuma variants
Eļkšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants
Eļkšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski
gailumieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gailumi" iedzīvotāji
Golačakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gola Čakši" nosaukuma variants
Gološova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Goliševa" nosaukuma variants
Gorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants
Gorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukuma variants
Guorsani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski
Guorsāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Gorsvani" nosaukums latgaliski
ilzānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ilzāni" iedzīvotāji
ilzeskalnieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" iedzīvotāji
Iugolova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivgulova" nosaukuma variants
Iugulova Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivgulova" nosaukuma variants
Īvoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ivoni" nosaukuma variants
Īvuoni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Īvoni" nosaukums latgaliski
Klaugas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukuma variants
Klaugys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Klaugi" nosaukums latgaliski
Kozudaune Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants
Kozudavņa Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kozudauņa" nosaukuma variants
Kravali Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski
Kipļuki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ķipļuki" nosaukuma variants
ladānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ladi" iedzīvotāji
ladieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Ladi" iedzīvotāji
letkēnieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" iedzīvotāji
letkieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" iedzīvotāji
Letkas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants
Ļetkas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants
Ļetki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukuma variants
Letkys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Letki" nosaukums latgaliski
Lelī Čakši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Čakši" nosaukums latgaliski
Lucatnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Lucatnieki" nosaukuma variants
Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants
Pirmā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 1" nosaukuma variants
Pyrmuo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 1” nosaukums latgaliski
Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants
Otrā Maļinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Maļinovka 2" nosaukuma variants
Ūtruo Malinovka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas “Maļinovka 2” nosaukums latgaliski
Martuzāni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Mortuzāni" nosaukuma variants
Plešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants
Pliešaunīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Plešaunieki" nosaukuma variants
Puškundži Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puskundži" nosaukuma variants
puškrīvieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Puškrīvi" iedzīvotāji
reidzānieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" iedzīvotāji
Reidzani Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Reidzāni" nosaukuma variants
Rogozas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukuma variants
Rogozys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Rogozi" nosaukums latgaliski
Sološnīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Sološnieki" nosaukuma variants
Stoguoršni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Stogoršņi" nosaukuma variants
šķerbenieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbenieki" iedzīvotāji
Pirmie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukuma variants
Pyrmī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 1" nosaukums latgaliski
Otrie Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Škierbinīki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukuma variants
Ūtrī Škerbinieki Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Šķerbinieki 2" nosaukums latgaliski
vecgailumieši Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecgailumi" iedzīvotāji
Vacgailumi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecgailumi" nosaukuma variants
Vuoseli Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Voseļi" nosaukuma variants
Zaliukšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukuma variants
Zaliukšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Zaļūkšņi" nosaukums latgaliski
Žogotas Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukuma variants
Žogotys Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Žogoti" nosaukums latgaliski
Banculi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Bancuļi" nosaukums latgaliski
Cyskāni Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Ciskāni" nosaukums latgaliski
Dundi Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundas" nosaukuma variants
dundieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundi" iedzīvotāji
Dundys Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Dundi" nosaukums latgaliski
kantinieki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kantinieki" iedzīvotāji
Kantinieki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kantinīki" literarizēts nosaukuma variants
kašānieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kaši" iedzīvotāji
Kristceli Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļi" nosaukums latgaliski
leimaniškieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" iedzīvotāji
Leimaniškas Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" nosaukuma variants
leimanieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
Leimani Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski
Lyuža Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Liuža" nosaukums latgaliski
livzieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Livža" iedzīvotāji
paurānieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Pauri" iedzīvotāji
paurieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Pauri" iedzīvotāji
Pertnīki Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Piertnīki" nosaukuma variants
suļānieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Suļi" iedzīvotāji
sulieši Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Suļi" iedzīvotāji
Zirkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants
Zyrkolns Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski
Zyrkova Rēzeknes novada Kantinieku pagasta apdzīvotās vietas "Zirkova" nosaukuma variants latgaliski
Akminīši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Akmenīši" nosaukuma variants
Malukšta Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Astici" bijušais nosaukums
asticieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Astici" iedzīvotāji
Astici Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Asticu muiža" bijušais nosaukums
Batnes Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants
Batni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants latgaliski
Batnis Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Batņi" nosaukuma variants latgaliski
Bydzāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bidzāni" nosaukums latgaliski
Kolna Brīdziški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bridiški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Lejas Brīdziški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bridiški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Brīdziški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bridiški" nosaukuma variants
Bukateni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Bukateņi" nosaukums latgaliski
Černiki Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Čerņiki" nosaukuma variants
dubulieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" iedzīvotāji
Dubuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dubuļi" nosaukums latgaliski
Dzierkaļi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants
Dzierkali Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski
Gajova Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Gajeva" nosaukuma variants
Golyšovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Golišovka" nosaukums latgaliski
grasieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Graši" iedzīvotāji
Idzipole Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Idzepole" nosaukuma variants
jaunslabadieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunslabada" iedzīvotāji
Novaja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsloboda" bijušais nosaukums
Juguli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski
Kaļinovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kaļinovka" nosaukuma variants
kaunatieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kaunata" iedzīvotāji
Kaunota Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Kaunata" nosaukuma variants
Lobovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Labovka" nosaukuma variants
Maļinovka Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Malinovka" nosaukuma variants
Matuli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Matuļi" nosaukums latgaliski
Mukuoni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Mukāni" nosaukums latgaliski
Mukāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Mukoni" nosaukuma variants
Nameti Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Namjoti" bijušais nosaukums
Pyntāni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski
rodzieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Rogi" iedzīvotāji
Rozaļina Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Rozalina" nosaukuma variants
skadenieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" iedzīvotāji
Skadeni Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Skadeņi" nosaukums latgaliski
Spirgiņi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Spirgini" nosaukuma variants
Sprestiškas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukuma variants
Sprestiški Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukuma variants
Sprestiškys Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprestišķi" nosaukums latgaliski
Sprūžaunīki Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Sprūževnieki" nosaukuma variants
stradieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
vecslobadieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vecslobada" iedzīvotāji
Staraja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" bijušais nosaukums
Vacsloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" nosaukuma variants
Vilkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukuma variants
Vylkakrūgs Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkakrogs" nosaukums latgaliski
Vyrvi Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Virvi" nosaukums latgaliski
Kaunatskaja Rēzeknes novada Kaunatas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Poznaņa Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas _Poznane_ nosaukuma variants
Beiži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Biži" bijušais nosaukuma variants
Beižagols Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Biži" nosaukuma variants
Cepleiši Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ceplīši" nosaukuma variants
Cyskova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Ciskova" nosaukums latgaliski
Dekšni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
Kuotāni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kotāni" nosaukums latgaliski
Kozubierži Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Kozubērži" nosaukuma variants
Kryžyni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Križini" nosaukums latgaliski
Laimani Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" nosaukums latgaliski
lendžānieši Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Lendži" iedzīvotāji
lendzieši Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Lendži" iedzīvotāji
Leškas Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leški" nosaukuma variants
Leškys Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Leški" nosaukums latgaliski
Lyuzinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Liuzinīki" nosaukums latgaliski
Liuza Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Livza" nosaukuma variants
Lyuza Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Livza" nosaukums latgaliski
Midzini Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Midziņi" nosaukums latgaliski
Muorcinīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Morcinīki" nosaukums latgaliski
Pokuli Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļi" nosaukums latgaliski
Pūriskie Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukuma variants
Pūriskī Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Pūriski" nosaukums latgaliski
Rūni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Rūņi" nosaukums latgaliski
Sarkanes Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
Sarkanis Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants latgaliski
Taudejāni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" daļa
Skangali Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski
Skiņči Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skinči" nosaukuma variants
Skuobuļnīki Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Skobuļnīki" nosaukums latgaliski
Taudejāņi Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāni" nosaukuma variants
Vylkusola Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkusola" nosaukums latgaliski
Vuoverova Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Voverova" nosaukums latgaliski
Zeļteņi Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants
Zeļteni Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski
Dupini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukuma variants
Dupyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Dupāni" nosaukums latgaliski
glužņevieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Glužņeva" (tagad - "Lūznava") iedzīvotāji
Gudeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Gudeļi" nosaukums latgaliski
Īvuškas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants
Īvuški Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukuma variants
Īvuškys Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ivuški" nosaukums latgaliski
Kiuliņi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukuma variants
Kiulini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Kivleņi" nosaukums latgaliski
ķivlēnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Ķivlēni" iedzīvotāji
Dlužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants
Glužņeva Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" bijušā nosaukuma variants
lūznavieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Lūznava" iedzīvotāji
mostovajieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Mostovaja" iedzīvotāji
pustoškieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
Pušbārni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Pušbāri" bijušais nosaukums
rabskovieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rabskova" iedzīvotāji
regžānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Regži" iedzīvotāji
Rubčinski Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rubčinska" nosaukuma variants
rutkānieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Rutki" iedzīvotāji
skradelieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" iedzīvotāji
Skradeli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Skradeļi" nosaukums latgaliski
Soboli Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Soboļi" nosaukums latgaliski
Stiļbi Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Stilbi" nosaukuma variants
Turčini Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukuma variants
Turčyni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčāni" nosaukums latgaliski
turčenieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Turčena" iedzīvotāji
veczosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" iedzīvotāji
Vaczosna Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Veczosna" nosaukums latgaliski
Viertiukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukuma variants
Viertyukšne Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertukšne" nosaukums latgaliski
vertūkšņāni Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Vertūkšņa" iedzīvotāji
višķerieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji
Viškeri Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" nosaukuma variants
zosnieši Rēzeknes novada Lūznavas pagasta apdzīvotās vietas "Zosna" iedzīvotāji
Biržgeļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bereznīki" bijušais nosaukums
Bungys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" nosaukums latgaliski
Gaļdeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Galdeņi" nosaukuma variants
Gaļdeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Galdeņi" nosaukums latgaliski
Giņeviči Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Gineviči" nosaukuma variants
Krīvu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukuma variants
Krīvu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Virauda" nosaukums latgaliski
Latvīšu Virauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukuma variants
Latvīšu Vyrauda Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Virauda" nosaukums latgaliski
Ļipuški Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" bijušais nosaukums
lipuškieši Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji
Ļoli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Ļoļi" nosaukums latgaliski
mākoņkalnieši Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Mākoņkalns" iedzīvotāji
Meļteņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukuma variants
Meļteni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Melteņi" nosaukums latgaliski
Mylka Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Milka" nosaukums latgaliski
Jaunā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas “Novaja” bijušais nosaukums
Plīna Romāni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Plīna Romani" nosaukuma variants
Purvini Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Purviņi" nosaukums latgaliski
Rukmuoni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rukmoni" nosaukums latgaliski
Rusiškas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukuma variants
Rusiškys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Rusiški" nosaukums latgaliski
Vecā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Staraja" bijušais nosaukums
Stepeņi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukuma variants
Stepeni Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stepiņi" nosaukums latgaliski
Stykuti Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Stikuti" nosaukums latgaliski
Škrabi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Škrjabi" nosaukuma variants
Vacstašuļi Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukuma variants
Vacstašuli Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Vecstašuļi" nosaukums latgaliski
Zundas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants
Zundes Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants
Zundys Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants latgaliski
Byčki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bički" nosaukums latgaliski
Bykaunīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunīki" nosaukums latgaliski
Brīžguoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Brīžgoni" nosaukums latgaliski
Dupāni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" bijušais nosaukums
Dupyni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dupini" nosaukums latgaliski
Zementova Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzementova" bijušais nosaukums
Kolna Dzeniški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeniški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Lejas Dzeniški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeniški" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Garīkolni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Garkolni" nosaukuma variants
Jaudzemki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" kļūdains nosaukuma variants
Jevcišovka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jevtišovka" bijušais nosaukums
Kisiļevka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļovka" kļūdains nosaukuma variants
Lapatiškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiškas" nosaukums latgaliski
Lapatišķi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiški" literarizēts nosaukuma variants
Lapatiškas Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lapatiški" nosaukuma variants
leimaniškieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" iedzīvotāji
Leimanišķi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaniški" literarizēts nosaukuma variants
Leinīki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejnīki" kļūdains nosaukuma variants
Lejniki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Lejnīki" nosaukuma variants
Luocukolns Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Locukolns" nosaukums latgaliski
Zamostje Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Malta" daļa
maltieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Malta" iedzīvotāji
Borovaja Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Malta" nosaukums līdz 1936. g.
mašānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Mešāni" iedzīvotāji
Mīškuoni Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Mīškoņi" nosaukums latgaliski
Pinkas Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants
Pynki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski
Pynkys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Pinki" nosaukuma variants latgaliski
rozentavieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Rozentova" iedzīvotāji
rozentovieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Rozentova" iedzīvotāji
skutānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Skutāni" iedzīvotāji
solomincieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Solominka" iedzīvotāji
Strodziški Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukuma variants
Strodziškys Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Strodziškas" nosaukums latgaliski
Šmeili Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Šmeiļi" nosaukums latgaliski
špēļānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" iedzīvotāji
špēlieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" iedzīvotāji
špēļānieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļu ciems" iedzīvotāji
špēlieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļu ciems" iedzīvotāji
Špēļi Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukuma variants
Špieli Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Špieļi" nosaukums latgaliski
višķerieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Višķeri" iedzīvotāji
zamostieši Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Zamoste" iedzīvotāji
Rozentovskaja Rēzeknes novada Maltas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Biernāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Bernāni" nosaukuma variants
Ļuodāni Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" nosaukums latgaliski
naglieši Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" iedzīvotāji
Nagli Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski
Uorenīši Rēzeknes novada Nagļu pagasta apdzīvotās vietas "Orenīši" nosaukums latgaliski
Bērzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bierzinīki" nosaukuma variants
Bliseņas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukuma variants
Bliseņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukuma variants
Blisenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Bliseni" nosaukums latgaliski
blisinieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Blisiņi" iedzīvotāji
Bruožgola Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Brožgola" nosaukums latgaliski
Civkori Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ciukori" nosaukuma variants
čaksieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čakši" iedzīvotāji
Čornī Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Čornie" nosaukums latgaliski
desatnieki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Desatnieki" iedzīvotāji
desetnieki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Desetnieki" iedzīvotāji
Drikaški Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Drikaškas" nosaukuma variants
Drykaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Drikaškas" nosaukums latgaliski
Gļaudys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Glaudas" nosaukums latgaliski
Jaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaškas" nosaukums latgaliski
Jaudzemli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski
Jaudzemi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzemļi" nosaukuma variants
jurdžānieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jurdži" iedzīvotāji
jurdzieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jurdži" iedzīvotāji
Kapines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants
Kapini Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants latgaliski
Kapinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants latgaliski
Kluoneitis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kloneites" nosaukums latgaliski
Kuorklinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Korklinīki" nosaukums latgaliski
kristinki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kristinki" iedzīvotāji
kristinkieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kristinki" iedzīvotāji
Kristiņki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kristiņkas" nosaukuma variants
kucinieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kucini" iedzīvotāji
Kucines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukuma variants
Kuciņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukuma variants
Kucinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Kuciņas" nosaukums latgaliski
Laigalova Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Laigolova" neprecīzs nosaukuma variants
laizānieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji
Laizāni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Laizani" nosaukuma variants
Leški Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Leškas" nosaukuma variants
Leškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Leškas" nosaukums latgaliski
Liuzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukuma variants
Lyuzinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Livzinīki" nosaukums latgaliski
Lozdys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski
Maigles Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants
Maigli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski
Maiglis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" nosaukuma variants latgaliski
Meikales Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants
Meikali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski
Meikalis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Meikaļi" nosaukuma variants latgaliski
Myurinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miurinīki" nosaukums latgaliski
Opiņkas Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opiņki" nosaukuma variants
Opiņkys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Opiņki" nosaukums latgaliski
Ūtruos Drankys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Otrās Drankas" nosaukums latgaliski
Pyntāni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pintāni" nosaukums latgaliski
Rancani Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rancāni" nosaukuma variants
rasnuplieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" iedzīvotāji
Rasnupli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rasnupļi" nosaukums latgaliski
Razgali Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Razgaļi" nosaukums latgaliski
Rejeņi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņas" nosaukuma variants
Rejenis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeņi" nosaukums latgaliski
sārnieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sārņi" iedzīvotāji
Sārni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sārņi" nosaukums latgaliski
Saukani Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Saukāni" nosaukuma variants
Smiļktines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukuma variants
Smiļktinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Smilktinis" nosaukums latgaliski
Sosines Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants
Suosini Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants latgaliski
Suosinis Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Sosiņi" nosaukuma variants latgaliski
Škesteri Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Šķesteri" nosaukuma variants
Vylkadūbīši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkadūbīši" nosaukums latgaliski
Znūteni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Znūteņi" nosaukums latgaliski
Žogotys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Žogotas" nosaukums latgaliski
Zaļmuižas pagasts Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
andronovieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Andronova" iedzīvotāji
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums
Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants
Pūpoli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" bijušais nosaukums
bekšānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" iedzīvotāji
bumbišķieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" iedzīvotāji
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski
deimanieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" iedzīvotāji
Deimani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" nosaukums latgaliski
dzenieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
Gaiduli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaiduļi" nosaukums latgaliski
groverišķi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji
Groveriškas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants
Groveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants
Gruoveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski
Gruoveriškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski
kampišķieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" iedzīvotāji
Kampiškas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukuma variants
Kampiški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukuma variants
Kampiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukums latgaliski
Kiukas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants
Kiuki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants
Kiukys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukums latgaliski
Križevnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukuma variants
Kryževnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukums latgaliski
laizānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji
Laizani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants
losānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" iedzīvotāji
Luosi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" nosaukums latgaliski
maremontieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonti" iedzīvotāji
Marimonts Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonts" nosaukuma variants
ozolainieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
ozulmuizieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozulmuiža" iedzīvotāji
Pauleni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski
paulinieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" iedzīvotāji
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants
Pleikšni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pleikšņi" nosaukums latgaliski
plekšņānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Plekšņi" iedzīvotāji
pūpolieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pūpoli" iedzīvotāji
ritinieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" iedzīvotāji
Rubuļnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukuma variants
Rubuli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski
runcānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji
runcieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji
Skujis Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski
Škvarkys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škavrki" nosaukums latgaliski
škvarkānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" iedzīvotāji
Škvarkas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" nosaukuma variants
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievināni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski
ūsvīšāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ūsvīši" iedzīvotāji
Uzulmuižskaja Rēzeknes novada Ozolaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
Usvīši Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski
Avots Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" daļa
Dreiverovka Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Dreijerovka" nosaukuma variants
drejerovcieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji
drejerovkieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Drejerovka" iedzīvotāji
garancieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" ("Lielie Garanči" un "Mazie Garanči") iedzīvotāji
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
kivkānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" iedzīvotāji
Krīvu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Krievu Sloboda" nosaukums latgaliski
Lali Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Laļi" nosaukums latgaliski
Latvīšu Sloboda Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Latviešu Sloboda" nosaukums latgaliski
Gaišais ceļš Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" daļa
Lelī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Garanči" nosaukums latgaliski
ļaļānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji
ļalieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ļaļi" iedzīvotāji
Mozī Garanči Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Garanči" nosaukums latgaliski
slabadieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" (kas senāk saucās "Sloboda" un "Slabada") iedzīvotāji
ozolmuizieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" iedzīvotāji
Ūzulmuiža Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" nosaukuma variants
Pauleni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants
Piliskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
Piļskolns Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
platacieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Platači" iedzīvotāji
ratinieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" iedzīvotāji
Ratinīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Ratinieki" nosaukuma variants
skujānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
Skujis Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski
spundžānieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Spundžāni" iedzīvotāji
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievināni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski
Varanova Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Voronova" nosaukuma variants
kozorieši Rēzeknes novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kozori" iedzīvotāji
krīvinieši Rēzeknes novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Krīviņi" iedzīvotāji
babrieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Babri" iedzīvotāji
Dekšni Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dekšņi" nosaukums latgaliski
dietlavieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dietlavi" iedzīvotāji
dītlovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dītlovi" iedzīvotāji
dorotpolieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dorotpole" iedzīvotāji
Guļinova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Gulinova" nosaukuma variants
Kirkiliškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukuma variants
Kirkiliškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kirkiliški" nosaukums latgaliski
Krisceļnīki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Kristceļnīki" nosaukuma variants
lācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lāci" iedzīvotāji
Lazarova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazareva" nosaukuma variants
lazerevieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lazereva" iedzīvotāji
Lyuki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Liuki" nosaukums latgaliski
locieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" iedzīvotāji
Luoci Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
Patmalnieki Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļnīki" literarizēts nosaukuma variants
pīrādzieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Pīrāgi" iedzīvotāji
pušānieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Puša" iedzīvotāji
Sivgaļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" kļūdains nosaukuma variants
Syugali Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Siugaļi" nosaukums latgaliski
stradieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
svātovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" iedzīvotāji
Svatova Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Svātova" kļūdains nosaukuma variants
Šauriškas Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukuma variants
Šauriškys Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Šauriški" nosaukums latgaliski
vācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vācieši" iedzīvotāji
Vyrbuli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Virbuli" nosaukums latgaliski
vocieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" iedzīvotāji
Vociši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" neprecīzs nosaukuma variants
Vuocīši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Vocīši" nosaukums latgaliski
Šņukuti Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Zambari" bijušais nosaukums
žerklieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žerkļi" iedzīvotāji
Žērkļi Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" kļūdains nosaukuma variants
Žierkli Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Žierkļi" nosaukums latgaliski
asnīnieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīni" iedzīvotāji
Asnīnes Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" neprecīzs nosaukuma variants
Asņīnis Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" nosaukuma variants
Asnīnis Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Asnīņis" nosaukums latgaliski
baltinieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Baltina" iedzīvotāji
Dzipšli Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Dzipšļi" nosaukums latgaliski
jaunrikavieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrikava" iedzīvotāji
Jaunrikava Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrikova" literarizēts nosaukuma variants
kalnasētieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnasēta" iedzīvotāji
kolnasātieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnasātu" iedzīvotāji
kurpinieki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji
kurpiņīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji
kurpnieki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kurpinieki" iedzīvotāji
Kurpnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Kūrpinīki" kļūdains nosaukuma variants
Livzi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzi" nosaukuma variants
Lyuzi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Liuzi" nosaukums latgaliski
livzānieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Livzi" iedzīvotāji
ļodānieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Ļodāni" iedzīvotāji
makuzieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Makuži" iedzīvotāji
medinskieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Medinski" iedzīvotāji
mihalkieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalki" iedzīvotāji
pertnīcāni Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" iedzīvotāji
Pertnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Piertnīki" kļūdains nosaukuma variants
Pilskalns Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliskolns" nosaukuma variants
Piļskolns Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Piliskolns" nosaukuma variants
pilskalnieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji
pļuskovieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Pļuskova" iedzīvotāji
rikavieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Rikava" iedzīvotāji
Rikova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Rikava" nosaukuma variants
Rykova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Rikava" nosaukums latgaliski
Skujavnīki Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Skujaunīki" kļūdains nosaukuma variants
Solavierši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Solaviersi" nosaukuma variants
Ugulova Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Uguļova" kļūdains nosaukuma variants
vecrikavieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecrikava" iedzīvotāji
Žagatnes Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnis" nosaukuma variants
Žagatņi Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Žagatnis" nosaukuma variants
Azara Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Azara Bodži" nosaukums latgaliski
Buodži Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bodži" nosaukums latgaliski
Balbiši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants
Balbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
Bolbyši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bolbiši" nosaukuma variants latgaliski
Bondarovka Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Bondarevka" nosaukuma variants
Boreņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" neprecīzs nosaukuma variants
Buorini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Boriņi" nosaukums latgaliski
ciskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji
Ciskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskādi" nosaukuma variants
Ciskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants
Cyskodi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski
Cyskods Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Ciskodi" nosaukuma variants latgaliski
deičmanieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" iedzīvotāji
Deičmani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Deičmaņi" nosaukums latgaliski
dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" iedzīvotāji
Dzierkaļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzerkaļi" nosaukuma variants
Dzierkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzierkaļi" nosaukums latgaliski
dzerkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji
dzirkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkaļi" iedzīvotāji
gurilišcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji
guriliškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Guriliški" iedzīvotāji
Guriliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants
Guriliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukuma variants
Guriliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Gurilišķi" nosaukums latgaliski
Jaunuo Sloboda Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Sloboda" nosaukums latgaliski
Kauline Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants
Komuļteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukuma variants
Komuļteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Komulteņi" nosaukums latgaliski
Kraupeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kraupeļi" nosaukums latgaliski
Kudli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kudļi" nosaukums latgaliski
kukucieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kukuči" iedzīvotāji
Kurteņi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukuma variants
Kurteni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Kurtiņi" nosaukums latgaliski
laizānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji
Laizani Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants
Leluo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Lielā Markova" nosaukums latgaliski
markovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Markovka" iedzīvotāji
Mazuo Markova Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Markova" nosaukums latgaliski
Meža Lovnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants
Meža Lounīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas “Mežalovnieki” nosaukuma variants
mortiškieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortiški" iedzīvotāji
Mortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukuma variants
Muortiški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Mortišķi" nosaukums latgaliski
Odotys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Odotas" nosaukums latgaliski
Pedeli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļi" nosaukums latgaliski
Piertnīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pertnīki" nosaukuma variants
Piļveļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukuma variants
Piļveli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pilveļi" nosaukums latgaliski
Piuteles Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants
Piuteļi Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants
Pyuteli Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski
Pyutelis Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Pivteļi" nosaukuma variants latgaliski
sakstagalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" iedzīvotāji
Sakstagols Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Sakstagals" nosaukuma variants
silinieki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" iedzīvotāji
Silinīki Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Silinieki" nosaukuma variants
Skangali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" nosaukums latgaliski
Skromeliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
Skromuliškas Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
Skromuliški Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants
Skromeliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski
Skromuliškys Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Skromelišķi" nosaukuma variants latgaliski
stirānieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" iedzīvotāji
Styrāni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Stirāni" nosaukums latgaliski
Studini Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukuma variants
Studyni Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Studeni" nosaukums latgaliski
subinaitieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" iedzīvotāji
Subynaite Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Subinaite" nosaukums latgaliski
tiskadieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji
uļjanovieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Uļjanova" iedzīvotāji
vorkalieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji
Vuorkali Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
žabrovcieši Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Žabrovka" iedzīvotāji
Sakstigoļskaja Rēzeknes novada Sakstagala pagasta bijušais nosaukums krieviski
garancieši Rēzeknes novada Sakstgala pagasta apdzīvotās vietas "Garanči" iedzīvotāji
baļuckieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Baļucki" iedzīvotāji
Belobabino Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Belobabina" kļūdains nosaukuma variants
beloglazovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji
beloglazovkietis Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Beloglazovka" iedzīvotāji
Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukuma variants
Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Bikaunieki" nosaukums latgaliski
ciskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ciskadi" iedzīvotāji
čulkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Čulki" iedzīvotāji
Daņilovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Danilovka" nosaukuma variants
Denelišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Deneliški" literarizēts nosaukuma variants
denelišķieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Denelišķi" iedzīvotāji
Dzeni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" nosaukums latgaliski
Fekļistovka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Feklistovka" nosaukuma variants
gasulieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" iedzīvotāji
Gasuli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gasuļi" nosaukums latgaliski
Gorņica Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gornica" nosaukuma variants
gorņicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gorņica" iedzīvotāji
Groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" kļūdains nosaukuma variants
Gruoveriški Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groveriški" nosaukums latgaliski
groverišķi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji
Gruzdeli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Gruzdeļi" nosaukums latgaliski
Jaši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaskina" nosaukuma variants
jaunružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunružina" iedzīvotāji
Karnopoles Bikaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukuma variants
Karnopolis Bykaunīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Karnopoles Bikaunieki" nosaukums latgaliski
krukānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kruki" iedzīvotāji
Kurtiņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" neprecīzs nosaukuma variants
Kurteni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Kurteņi" nosaukums latgaliski
Losi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
Loši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants
Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski
ļisovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ļisovski" iedzīvotāji
Māmuļnīki Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Māmuļnieki" nosaukuma variants
Mežajuri Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Juri" nosaukuma variants
piegāznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Piegāžņi" iedzīvotāji
pīgoznieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža pīgožņi" iedzīvotāji
Meža Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Pīgožņi" nosaukuma variants
mežajurieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Mežajuri" iedzīvotāji
ostrovskieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovski" iedzīvotāji
paramonovcieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Paramonovka" iedzīvotāji
prezmieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Prezma" iedzīvotāji
pustinkieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" iedzīvotāji
Pustynka Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pustinka" nosaukums latgaliski
putnieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Putni" iedzīvotāji
rogovicieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rogoviki" iedzīvotāji
Rubini Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants
Rubyni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Rubāni" nosaukuma variants latgaliski
ružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji
ružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Ružina" iedzīvotāji
silmalieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" iedzīvotāji
Sylamola Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Silmala" nosaukuma variants latgaliski
sprindieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" iedzīvotāji
Sprynda Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sprinda" nosaukuma variants latgaliski
Špeļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" kļūdains nosaukuma variants
Špieļi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukuma variants
Špieli Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Špēļi" nosaukums latgaliski
štikānieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" iedzīvotāji
Štikoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukuma variants
Štykoni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Štikāni" nosaukums latgaliski
Tīruma Pīgožņi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Teiruma Pīgožņi" nosaukuma variants
Teiruma Pīguožni Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Teiruma Pīgožņi” nosaukuma variants
tiskadieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskadi" iedzīvotāji
Ciskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
Tiskadi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukuma variants
Cyskodi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tiskādi" nosaukums latgaliski
Trūpi-Zamoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukuma variants
Trūpi-Zamuoži Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Trūpu Zamoži" nosaukums latgaliski
tūčenieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tūči" iedzīvotāji
Tūči Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Tuči" nosaukuma variants
vecružinavieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji
vecružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" iedzīvotāji
Vacružina Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vecružina" nosaukuma variants
Zemskie Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukuma variants
Zemskī Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Zemski" nosaukums latgaliski
antoniškieši Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Antoniški" ("Antonišķi") iedzīvotāji
Antoniški Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Antonišķi" nosaukuma variants
Bokoni Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukuma variants
Bokuoni Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums latgaliski
Dylmani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Dilmaņi" nosaukums latgaliski
Jugormani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Jugermani" nosaukuma variants
Podlizovka Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Podļizovka" neprecīzs nosaukuma variants
Ostroņa Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Ustroņi" bijušais nosaukums
asānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Asāni" iedzīvotāji
Dylāni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Dilāni" nosaukums latgaliski
doroškevicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Doroškeviči" iedzīvotāji
fomkinieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkina" iedzīvotāji
Fomkina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Fomkini" nosaukuma variants
Lelī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Viši" nosaukums latgaliski
Mozī Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Viši" nosaukums latgaliski
Mihaļina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalina" nosaukuma variants
Ostrovski-1 Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" kļūdains nosaukuma variants
Ostrovski Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukuma variants
Ostrovskī Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Ostrovskie" nosaukums latgaliski
Poludni Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Poludņi" nosaukums latgaliski
Rykapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski
Rykopole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikapole" nosaukuma variants latgaliski
Rikapole Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rikopole" nosaukuma variants
rosicieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rosica" iedzīvotāji
Rezenmuiža Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozeļmuiža" bijušais nosaukums
rozenmuizieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Rozenmuiža" iedzīvotāji
stoļerovieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Stoļerova" iedzīvotāji
Lielie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Mazie Viši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
višānieši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Viši" iedzīvotāji
Vuorkali Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
Zaciši Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Zatiši" nosaukuma variants
seilieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Seiļi" iedzīvotāji
sīlieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
stružānieši Rēzeknes novada Stružānu pagasta apdzīvotās vietas "Stružāni" iedzīvotāji
Odumova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" bijušais nosaukums
adamovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji
burzavieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Burzava" iedzīvotāji
burzovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Burzova" iedzīvotāji
Dzjogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" bijušais nosaukums
Diogi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Djogi" kļūdains nosaukuma variants
Gabynova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gabinova" nosaukums latgaliski
Gajeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Gajova" bijušais nosaukums
Greivuli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Greivuļi" nosaukums latgaliski
Ivgolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants
Ivgulova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" kļūdains nosaukuma variants
Iugolova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Iugulova" nosaukuma variants
ivgolieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Ivgolova" iedzīvotāji
Jermoli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukuma variants
Jermolys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukums latgaliski
Jurkas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukuma variants
Jurkys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukums latgaliski
jurcieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurķi" iedzīvotāji
Jūškāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Juškāni" bijušais nosaukums
ančupānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Ančupāni" iedzīvotāji
kleperovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Kleperova" iedzīvotāji
labvārdieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Labvārži" iedzīvotāji
lejasančuānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasančupāni" iedzīvotāji
Lobuorži Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski
makašānieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašāni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji
makašēnieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Makašēni" (tagad - "Iugulova") iedzīvotāji
meļņavieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņava" iedzīvotāji
meļņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņeva" iedzīvotāji
Meļņeva Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Meļņova" kļūdains nosaukuma variants
Mežagaili Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Mežagaiļi" nosaukums latgaliski
Plykpūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Plikpūrmaļi" nosaukums latgaliski
Pūrmali Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pūrmaļi" nosaukums latgaliski
Pustynki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Pustinki" nosaukums latgaliski
Rudzi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Rūdzes" bijušais nosaukums
Skudrys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Skudras" nosaukums latgaliski
Stučova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Stučeva" nosaukuma variants
Šķeņova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škeņeva" nosaukuma variants
Škerbinīki Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Škierbinīki" neprecīzs nosaukuma variants
šķeņevieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Šķeņeva" iedzīvotāji
Taudejāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Taudejāņi" nosaukuma variants
tūmuzieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Tūmuži" iedzīvotāji
vecborisovieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vecborisova" iedzīvotāji
Vacborisova Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vecborisova" nosaukuma variants
Verēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants
Vērēmi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" kļūdains nosaukuma variants
Veremis Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Veremes" nosaukums latgaliski
vērēmieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Vērēmi" iedzīvotāji
zeltinieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji
Zeļteņi Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukuma variants
Zeļteni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" nosaukums latgaliski
Makašāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušā nosaukuma variants
Makašēni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas (skrajciema) "Iugulova" bijušais nosaukums
aleksandropolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Aleksandropole" iedzīvotāji
Bieči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Beči" nosaukuma variants
Blūzmes Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants
Blūzmis Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Blūzmi" nosaukuma variants
Jūškas Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
Jūški Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
Jūškys Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
lagonieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Lagoni" iedzīvotāji
ogrinieki Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ogrinieki" iedzīvotāji
Orneicāni Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Ornicāni" nosaukuma variants
Puoči Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Poči" nosaukuma variants
privsieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" iedzīvotāji
Priuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants
Pryuši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Privši" nosaukuma variants
radopolieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Radopole" iedzīvotāji
rampānieši Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" iedzīvotāji
Rampani Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Rampāni" nosaukuma variants
RPKK Rēzeknes piena konservu kombināts (raj.)
Režica Rēzeknes pilsētas nosaukums dažos poļu avotos 16.-18. gs.
Rēzeknes ielejveida pazeminājums Rēzeknes senleja
Rēzīte Rēzeknes upe
Rēznīte Rēzeknes upe
Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora
Ancovas strauts Rēzeknes upes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Stoļerovas pagstā, augštecē (~2 km) arī robežupe ar Ludzas novada Pureņu pagastu, garums - 5 km
Rēzne Rēzeknes upes senāk lietots nosaukuma variants
dzelzs priekškars Rīcība, apstākļu kopums, kas pilnīgi pārtrauc saiknes (starp ko)
ielādināt Rīdot padarīt (suni) niknu
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties
Rybiniszki Riebiņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
radiālā riepa riepa, kurā korda diegi novietoti radiālā virzienā, perpendikulāri riepas simetrijas plaknei, – riepai ir laba elastība un maza rites pretestība
Barjerrifs rifu virkne Karību jūras rietumos, Belizas piekrastē
Rykopol Rikapoles muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
knīpāties Rīkoties, darboties (ar pirkstiem vācot, raisot, šķirojot u. tml. ko mazu, sīku); knibināties
knībāties Rīkoties, darboties (piemēram, vācot kopā, škirojot ko mazu, sīku); knibināties
duceklis Rīks liela trokšņa, rīboņas radīšanai, zivju baidāmais rīks ar izdobtu galu; īgņa, nesavaldīgs, straujš, nikns cilvēks
knurra Rīkste; knurga
rinka Rinda, virkne
verdzene Rinda, virkne
MYR Ringits; Malaizijas valūtas kods, sīknauda - sens
lielais riņķis riņķa līnija, pa kuru sfēru šķeļ plakne, kas iet caur sfēras centru
ģeostacionārā orbīta riņķveidīga orbīta, kas atrodas Zemes ekvatora plaknē un kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis nemaina stāvokli pret Zemes virsmu
Leidaceite Rītupes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Bērzgales pagastā; Līdacīte; Līdaces strauts
loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru
rokajs Rokoko stila galvenais ornamenta elements, kas apvieno gliemežvāka daļu, akanta lapas motīvus un dažādas līknes asimetriskā, fantastiskā kompozīcijā
felone Romas katoļu vai Pareizticīgo baznīcas garīdznieka tērps; plats, garš auduma apmetnis bez piedurknēm un ar atveri galvai, to ģērbj virs citām drēbēm un valkā mises laikā; krāsa tiek mainīta atkarībā no baznīcas svētkiem vai atceres dienām
rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību
Roskosz Roskošas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
plakanspārnu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenā sastāvdaļa ir rotors ar radiālā virzienā izgrieztām spraugām, kurās ievietoti plakani spārni
zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi
ķēde Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne
važa Rotas lieta - šāda (piemēram, dārgmetāla detaļu) virkne
važiņa Rotas lieta - šāda kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (piemēram, dārgmetāla) detaļu virkne
Roza-Muyža Rozenmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
rasaskrēsliņš Rožu dzimtas ģints ("Alchemilla"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem lapu žāklēs
RWF Ruandas franks; Ruandas Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms
ipekakuāna rubiju dzimtas augs ("Cephaëlis ipecacuanha"), 15-60 cm augsts puskrūms ar sīkiem, baltiem ziediem, aug Dienvidamerikā (kultivē Indijā, Indonēzijā, Tanzānijā), kura saknes preparātus medicīnā lieto par vemšanas un atkrēpošanas līdzekli
luknenieki Rucavas novada Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Lukne" iedzīvotāji
Klauenhof Rūdolves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
rudzarods Rudzu apcirknis (klētī)
MVR Rūfija; Maldīvijas Republikas valūtas kods, sīknauda - lari
RON Rumānijas leja; Rumānijas valūtas kods, sīknauda - bans
rumenogramma Rumenogrāfa pieraksts, līkne, kas rāda spurekļa kontrakciju frekvenci, stiprumu un raksturu
duļģis Rupja auduma vīriešu krekls bez piedurknēm
Ruszenica Rušenicas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
ruduks Rutka sakne
Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā
lēss Saaugušas, savijušās augu saknes virs ūdens
sabokņīt Sabuknīt
sabukšķināt Sabuknīt
sabuksnīt Sabuknīt
blokpostenis Sadales punkts bez sānceļiem dzelzceļa iecirknī, kas apgādāts ar automātiskas un pusautomātiskas bloķēšanas ierīcēm
metakinēze Sadalījušos hromosomu pāru novietošanās šūnas ekvatoriālajā plaknē ar izliekto pusi pret tās centru
sašķelt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās u. tml.; panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti pilnīgi, zūd vienotība, saiknes starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
darba šuve saduršuves plakne starp cietējošo un svaigo betonmasu, radusies betonēšanas pārtraukuma rezultātā
aizkairināt Sadusmot, saniknot
aizsirdīt Sadusmot; saniknot
izbesīt Sadusmot; saniknot
izbesīties Sadusmoties; saniknoties
pirmskolnieks Sagatavošanas klases audzēknis
padrazas Sagrieztas (atkritumos) biešu un kāpostu saknes un lapas
grūdums Sagrūstas saknes lopiem
apgūstīt Sagūstīt, saņemt gūstā (virkni objektu)
subjunkcija Saikne "ja - tad"
pavediens Saikne (parasti starp cilvēkiem, parādībām, darbībām)
sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība
pašreferenciāls Saiknē ar sevi esošs
asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
Leader Saiknes starp darbībām lauku ekonomikas attīstībai ("links between actions for the development of the rural economy")
sociālās attiecības saiknes, saites un saistības, kas rodas atkārtotas sociālās mijiedarbības rezultātā un kurām piešķir personisku nozīmi
granuloma saistaudu veidojums ar iekaisuma raksturu zoba saknes galā
diskurss Saistītu izteikumu virkne; teksts; konkrēts valodas lietojums; runa
kā ziepes saka (_parasti_ nepatikā) par ļoti treknu gaļu
kā sviests saka par auglīgu, treknu, mālainu zemi
kā sviests saka par ko lekni augušu (biežāk par zāli)
acis kā pūcei Saka par ļaunu, niknu skatienu
kā pūce saka par ļoti dusmīgu, niknu sievieti
kā zebiekste saka par ļoti niknu, naidīgi noskaņotu, spīvu cilvēku
kā odze saka par ļoti niknu, sadusmotu sievieti
kā speķbānis saka par ļoti resnu, tuklu cilvēku, arī par treknu dzīvnieku
žults vārās saka, ja (kādu) pārņem lielas dusmas, niknums
kā pūķis saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs, nikns
saiet lielajā saka, ja kāds ir sadusmots, nikns
atgriezts rieciens saka, ja kāds ir zaudējis kopības izjūtu, saikni ar kaut ko, ja neizjūt piederību pie kā sākotnēji tuva, neatdalāma
kā zvērs saka, ja kāds izturas cietsirdīgi, nežēlīgi, naidīgi, nikni
kā cerbers saka, ja kāds modri uzrauga ko, ir bargs, nikns
rūc kā lācis saka, ja kāds runā nikni, neapmierināti
kā kāposti saka, ja kas ir audzis lekni, ja ir viegli pļaut
asinis vārās dzīslās (kādam) saka, ja pārņem liels niknums, dusmas
asinis vārās saka, ja pārņem niknums
kā vilks saka, uzsverot niknumu, plēsonīgumu, naidīgumu
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku)
iekaitīt Sakaitināt, saniknot
apgabals Sakarīga vaļēja plaknes vai telpas punktu kopa
disociācija sakarīguma traucējums (psihiskajos procesos); domāšanas un darbības saiknes sairums
sakarnis Sakārnis - koka stumbra daļa ar zariem un saknēm
Sakārņu Sakārņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 7,6 ha; Sokomu ezers; Sokorņu ezers
savirknēt Sakārtot, novietot virknē
salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā); arī sacerēt
laikrinda Sakārtotu novērojumu virkne, kuras elementi iegūti vienādos laika intervālos
sagramzdāt Sakasīt, sasmalcināt ar nazi (piemēram, augļus, saknes, koksni)
saknāpāt Saknābāt
piekņapāt Saknābāt (kā) lielāku daudzumu
sakņapāt Saknābāt, arī sabojāt
saklecēt saknābāt; kārīgi apēst
sakņābt saknābt
saknāpt Saknābt
sakņāpt Saknābt
sakņaibīt saknaibīt
sakņaipīt Saknaibīt
saknaidīt Saknaibīt, sadrupināt (ar pirkstiem)
stateklis Saknājs
tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta
krenis Sakne, celms, cieti saaudzis koks
radix Sakne, farmācijā lietots latīņu apzīmējums sakņu drogu nosaukumu veidošanai (piem., Rad. Valerianae - baldriāna sakne)
sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes; sānu sakne
bārkšu sakne sakne, kas veidojas augam, ja tam nav spēcīgas galvenās saknes; piesakne ap mietsakni; bārkšsakne
piesakne Sakne, kas veidojas, attīstās no auga stumbra
specija Sakne, ko lieto kā garšvielu; garšviela
balstsakne sakne, kurai ir auga balsta funkcija
alrauns Sakne, kurai ir cilvēka ķermeņa forma
stigmaria Saknei līdzīgi veidojumi (rizofori) izmirušām sigilarijām un lepidodendriem karbona slāņos
rhizina Saknenes
zemesstumbrs Saknenis
rhizinaceae Sakneņu dzimta (ko dažkārt izdala no rumpuču dzimtas)
uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta
endoderma Saknes (primārās) mizas iekšējā kārta
aritmētiskā sakne saknes ^n^√a reālā nenegatīvā vērtība, kur a ir reāls skaitlis (a≥0)
dīgļsakne Saknes aizmetnis sēklas dīglī
pericikls Saknes centrālā cilindra dzīvā šūnu kārta, no kuras veidojas sānsaknes, piesaknes
sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas
virtuālā sakne saknes direktorijs, ko lietotājs ierauga, kad tas tiek savienots ar interneta serveri, bet kas norāda uz kādu citu saknes direktoriju, kurš fiziski atrodas citā vietā, piemēram, citā serverī; tāda pieeja ļauj izveidot tīmekļa vietnei vietrādi _URL_ un pārvietot saknes direktoriju, nemainot vietrādi _URL_
čavans Saknes gals
ietvarsējeņi Saknes ietverošos 50-500 cm2 substrāta veidojumos no iesētām sēklām izaudzēti sējeņi, ko izmanto apmežošanā; var stādīt jebkurā laikā, kamēr zeme nav sasalusi
umlauts saknes patskaņa palatalizācija; īpaši izplatīta ģermāņu valodās
kaliptra Saknes uzmava augošā saknes galā
plikas (arī atkailinātas) saknes saknes, kas nav segtas ar augsni
kroda Saknes, koka gabali
pulksts Saknes, nezāles vai zemes pika, kas ecējot rodas uz lauka
duālā sāknēšana sāknēšana, kas dod iespēju uzsākt datora darbību, izmantojot vienu no divām datora atmiņā ievadītām operētājsistēmām
programmas sākumielāde sāknēšanas programma, kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu
saknīpāt Sakniebt
sakniept Sakniebt (lūpas)
saņiebt Sakniebt, aizspiest (muti)
čūkstele Sakniebtas, izstieptas lūpas
saknīdēt Sakniedēt
saniedēt Sakniedēt
sanitavāt Sakniedēt
dakniedēt Sakniedēt; pabeigt kniedēt
sakņāji Sakņaugu saknes
parastais sakņmīlis sakņmīļu suga ("Dascillus cervinus"), 10-12 mm gara ovāla, melna vabole, kas sastopama uz ziediem, kāpuri attīstās mitrā augsnē un pārtiek no augu saknēm
pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu
ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs
džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm
iešmaukstēties sākt knakšķēt, paukšķēt
apkņudēt sākt kniest, niezēt viscaur (no netīrības)
Fēra sala Atlantijas okeānā (_Fair Isle_), Ziemeļjūras rietumos, Orkneju salu ziemeļos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Meinlenda sala Atlantijas okeānā, lielākā no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Sandeja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļaustrumu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Vestreja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļrietumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Nortronaldseja sala Atlantijas okeānā, Orkneju salu ziemeļu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Īdeja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Rouzi sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Šeipinseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Stronseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to austrumu malā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Sautronaldseja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to dienvidaustrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Hoja sala Atlantijas okeānā, viena no Orkneju salām, to dienvidrietumu daļā, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Simušira sala Kuriļu salu vidējā daļā Krievijas Sahalīnas apgabalā, garums - 58 km, platums - 6-10 km, to veido saplūdušu vulkānu virkne
Lainas salas salas Klusā okeāna centrālajā daļā ("Line Islands"), abpus ekvatoram, platība - \~600 kvadrātkilometru (lielākā - Kirisimasi, 577 kvadrātkilometri), izvietotas >2000 km garā virknē 11 atolu un neapdzīvotu rifu
parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu
glicirizīnskābe Salda kristāliska viela, atrodama lakricas saknē nātrija un kālija sāļu veidā
kliņģeris Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā
polypodiaceae Saldsaknīšu dzimta
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai
polypodium Saldsaknītes un polipodijas
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm
pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru
irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm
Māršala salas salu grupa Mikronēzijas austrumos, 27 atoli un 867 sīkas salas, kas izvietotas 2 virknēs: Rataku salas austrumos un Raliku salas rietumos, augstums nepārsniedz 10 m vjl.
Sulu arhipelāgs salu virkne Klusajā okeānā, Filipīnu dienvidrietumos, no Kalimantānas līdz Mindanao, kopējā platība — 4068 kvadrātkilometri, norobežo Sulu jūru no Mindanao jūras
SVC Salvadoras kolons; Salvadoras Republikas valūtas kods, sīknauda - sentavo
sultānvistiņa samērā liels, drukns griežveidīgo kārtas putns (dienvidu zemēs) ar raibu, spilgti krāsainu apspalvojumu
pašpetns samērā nikns
panegants samērā nikns, nesavaldīgs, grūti prognozējams
pempelis samērā resns, drukns cilvēks
padrukns samērā, arī mazliet drukns
palekns samērā, arī mazliet lekns
panikns samērā, arī mazliet nikns
patrekns samērā, arī mazliet trekns
Noltona samtīte samtīšu suga ("Bryum knowltonii"), Latvijā aizsargājama
raskerosiņiķ Saniknot
ņirkt Saniknot, atņirgt (zobus)
eksasperēt Saniknot, sadusmot
fūrija Saniknota, ļauna sieviete
apgremzties Saniknoties, kļūt dusmīgam
saņircis Saniknots, sadusmots
ērkšis Saniknots, trakojošs cilvēks
derivācija Sāniska (lodes, šāviņa) novirzīšanās no šaušanas plaknes (to) griešanās virzienā
sāņsakne Sānsakne
samsāra Sansāra - hinduismā un budismā atkārtotu dzimšanas un nāves ciklu virkne, dvēseles nebeidzama iemiesošanās materiālās pasaules ķermeņos
linlape Santalu dzimtas ģints ("Thesium"), neliels daudzgadīgs lakstaugs (Āfrikā arī krūmi un puskrūmi) ar tievām, ložņājošām saknēm, kailiem, taisniem stumbriem un lineārām vai lineāri lancetiskām lapām, \~220 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
sapleknēt Sapērt ar plekni jeb pletni
hepatalģija Sāpes aknās
knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); arī kniebt (3)
brikets Sapresēts ķieģeļveida kurināmais no akmeņogļu smalknēm, kūdras, zāģu skaidām, avīžpapīra; brikete
kraulis Sapuvis koka gabals, saknes gabals
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem)
knibeklains Sarežģīts, knibeklīgs
letkiss Sarīkojumu deja ar tautasdejas raksturu (populāra 20. gs. 60. gadu otrajā pusē); dejotāji atrodas cits aiz cita, veidodami garu virkni
purpurīns Sarkana krāsviela, ko iegūst no rubijas saknēm vai sintezē
Symphytum x rubrum sarkanā tauksakne
sarkanais Sarkanas krāsas banknote (piemēram, 10 rubļu naudaszīme)
Laganosticta senegala sarkanknābja amarantžubīte
Quelea quelea sarkanknābja audējputns
Bubalornis niger sarkanknābja bifeļputns
bifeļputns Sarkanknābja bifeļputns - audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis niger")
Pyrrhocorax pyrrhocorax sarkanknābja klinškovārnis
sarkanknābja Alpu kovārnis sarkanknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax pyrrhocorax")
Hylexetastes perrotii sarkanknābja kokložņa
Leiothrix lutea sarkanknābja saulesputns; "ķīniešu lakstīgala"
Emberiza caesia sarkanknābja stērste
Buphagus erythrohynchus sarkanknābja vēršstrazds
Urocissa erythrorhyncha sarkanknābja zilžagata
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nejauši, nepārdomāti
jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne
apniknoties Saskaisties, saniknoties
saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā)
saziņa Saskarsme (1); arī saikne
hepatisms Saslimšana kā aknu funkcijas traucējuma sekas
hiperhepatisms Saslimšana kā aknu pastiprinātas funkcijas sekas
raupēt sasmalcināt (dārzeņu saknes) ar kapājamo dzelzi
raupi sasmalcinātas dārzeņu saknes un lapas (kā lopbarība)
sažņiebt Saspiest, sakniebt
krokodīls Saspraude ar rievotām malām; knaģis
aizkniepēt Saspraust ar kniepadatām
planētu gredzeni sastāv no daudzām sīkām daļiņām, kas riņķo ap planētu tās gravitācijas ietekmē pa savstarpēji tuvām riņķveida orbītām planētas ekvatora plaknē
sapumpāt Sasūknēt
sapumpēt Sasūknēt
satečsūknis Sateču sūknis - stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdens sūknis
sakarsēt asinis (kādam) satraukt, saniknot, izraisīt kaislības
SAR Saūda Arābijas riāls; Saūda Arābijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - halala
pampasa Sausa, asa zāle purvainās pļavās, aug čemuriem, saknes cieši savijas kopā un izveido ciņus
sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas mīklas
čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
švaibīt Saviebt, sakniebt
Rāznas kanāls savieno Rāznas un Zosnas ezeru Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
vilknītis savienojumā "ar vilknīti aizsiet" - aizsiet ar mezglu, ko viegli atraisīt pavelkot aiz viena no galiem
daudzplakņu savienojumā "daudzplakņu kakts": telpas daļa, ko ierobežo vairākas plaknes, kurām ir kopējs punkts
mēnestiņš savienojumā "naga mēnestiņš": gaiša lokveida josla pie naga saknes
SWOT savienojumā "SWOT analīze" - metode, ko lieto, lai izvērtētu kādas parādības vai procesa stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudus (angļu "strengths, weakneses, opportunities, threats")
šaldu savienojumā "šaldu, baldu" raksturo nekārtīgu darbību virkni, sajukumu
dzenītis savienojumā ar "zivju": mazs zaļvārnveidīgo kārtas putns ar krāšņu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, ļoti spēcīgu knābi
būten savienojumā ar citu tās pašas saknes vārdu pastiprina šā vārda nozīmi
bez- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka trūkst, nav tā, ko apzīmē pamatvārda sakne
skrietin savienojumā ar tās pašas saknes verbu izsaka nozīmes pastiprinājumu
knapa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas
knipa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas
turbomolekulārais Savienojumos "turbomolekulārais sūknis" un "turbomolekulārais vakuumsūknis" - vakuumsūkņa veids
kniedēt Savienot ar kniedēm (1); veidot (savienojumu) ar kniedēm (1)
kniedēt Savienot, rotāt ar kniedēm (2)
aizvirknēties Savirknējoties, sarindojoties citam pie cita, aizdoties
monokoks Savrups koks (lodveida mikrobs), kas nav savienots ar citiem virknē, pārī vai grupā
Babītes pilskalns savrups, 8 m augsts paugurs kāpu virknē Babītes pagastā, Babītes ezera ziemeļu krastā, ziemeļrietumu nogāze stāva, pārējās nogāzes lēzenas, ziemeļu nogāzē grāvis, plakums (25 x 15 m) nelīdzens, četrstūrveidīgs, ar noapaļotiem stūriem; Poļu kalns
vija Savstarpēji saistītu parādību, norišu, faktu u. tml. virkne; arī secīgu, parasti savstarpēji saistītu, laikposmu virknējums
gamma Savstarpēji saistītu priekšmetu, parādību virkne, kopums
vija Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām)
kaskāde savstarpēji savienotu elektromašīnu virkne; radioaparatūras bloks
saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne
žubursakne Sazarota sakne
piepotētie kopolimēri sazaroti polimēri, kuri sastāv no ķīmiski saistītām galvenajām un sānu virknēm, kas atšķiras ar sastāvu un (vai) struktūru
artikulācija Secīgas skaņu virknes izpildījuma veids mūzikas instrumentu spēlē vai dziedāšanā
vārddarināšanas ķēde secīgi darinātu un savstarpēji motivētu vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums
straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne
pavediens Secīgs (kā, piemēram, darbības, parādības) sastāvdaļu kopums; secīga (kā, piemēram, darbību, parādību) virkne
sērija secīgs (piemēram, darbību, notikumu, parādību) kopums, virkne
vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
šuve secīgu dūrienu virkne, arī šūtu materiālu savienojuma vieta
pasāža Secīgu, parasti strauji mainīgu, elementu virknējums
Ephippiorhynchus senegalensis seglknābja stārķis
segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē
seģināt segt (virkni objektu)
SCR Seišelu rūpija; Seišelu Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
more Sējas pastinaks ("Pastinaca sativa"), čemurziežu dzimtas divgadīgs lakstaugs, aizvieto burkānus pārtikā, izmanto lopbarībā, novāc vēlu (saknes sala izturīgas), var atstāt pat līdz pavasarim
ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla)
ortognātija Sejas profila tips, kad taisne, kas savieno deguna sakni ar augšžokļa priekšējo virsmu, atrodas vairāk vai mazāk vertikāli
sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus
sīksaknes Sēklas ražošanai izaudzētas mazas sakņaugu saknes
sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus
iekšējie sekrētaudi sekrētšūnas (idioblasti) un sekrēttvertnes, kas atrodas lapās (lauriem, mirtēm, asinszālēm), saknēs (baldriānam), augļapvalkā (citroniem, mandarīniem) u. c., sekrētailes, kas atrodas stumbros, saknēs, retāk lapās
bārzde Sekste pie gaiļa knābja
nipis Sekste, kas tītaram karājas pāri knābim
anakrotisms Sekundārs papildu vilnis pulsa līknes augšupejošajā daļā
ciklotrona magnētiskā rezonanse selektīva elektromagnētisko viļņu absorbcija vai atstarošana vadītājos, kas ievietoti pastāvīgā magnētiskā laukā, ja viļņu frekvence sakrīt ar elektronu ciklotrona frekvenci – lādētu daļiņu rotācijas frekvenci pastāvīgā magnētiskā laukā, kas perpendikulārs daļiņas rotācijas plaknei; ciklotrona magnētisko rezonansi izmanto elektronu enerģētiskā spektra un efektīvās masas noteikšanai metālos
smaržīgā selerija seleriju suga ("Apium graveolens"), divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar, parasti dobu, stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm
seminārists Semināra (2) audzēknis
seminārists Semināra (3) audzēknis; arī cilvēks, kas ir beidzis semināru
pepinjēra Semināra audzēkne, kas gatavojas skolotājas amatam
Zvejsalas apmetne sena dzīvesvieta Rēzeknes novada Nagļu pagastā, reljefa pacēlumā Vecmaltas labajā krastā, bijusi apdzīvota vidējā neolītā
temenos Senā Grieķijā svētais iecirknis, kurā atradās templis
siluri sena tauta Dienvidvelsā, tumšu ādas krāsu un sprogainiem matiem, niknāk pretojās romiešiem un tika pakļauti 76.-78. g.
pepls Senajā Grieķijā un Senajā Romā - krokots sieviešu virstērps no vieglas drānas, bez piedurknēm, to valkāja virs tunikas
gladiators Senajā Romā - īpašām izrādēm apmācīts cīnītājs (parasti vergs vai karagūsteknis)
kavallo Senāk Neapoles vara sīknauda, pēc izskata līdzīga vecām Kartāgas un Sicīlijas monētām, no kurām bij patapināts zirga attēls
fokača Senas izcelsmes itāļu maize, līdzīga picai, bet ar biezu pamatni un treknāka
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu
cerbers Sengrieķu mitoloģijā - nikns suns, kas sargāja ieeju pazemes valstībā
Rudra Senindiešu mitoloģijā - dievība, pērkona, niknuma, dusmu personifikācija, dieva Šivas priekštecis vēdismā; graujošais spēks
Stribogs Senkrievu mitoloģijā - vēja dievs, kas ar saknēm izrauj kokus un nogalina cilvēkus
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm)
sesterce Senromiešu sudraba (vēlāk misiņa) sīknauda, denāra ceturtdaļa
d sens angļu sīknaudas penija (lat. "denarius") apzīmējums
heptaedrs Septiņskaldnis, daudzskaldnis, ko ierobežo septiņas plaknes
RSD Serbijas dinārs; Serbijas Republikas valūtas kods, sīknauda - para
Bārbeles sēravots sērūdens avots Vecumnieku novada Bārbeles pagastā, Iecavas upes ielejā, 2 km uz dienvidiem no Bārbeles, netālu no Kokneviču mājām
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga
pavadonis Sfērisks hromosomas iecirknis, ko no pārējās hromosomas atdala sekundārā iežmauga
šķīvja priekšlobītājs sfērisks šķīvis, kas nostiprināts slīpi gan pret vertikālo plakni, gan pret braukšanas virzienu; iestrādā nezāļu un augu atliekas līdzīgi lemeša priekšlobītājam
pasiena Sienas apakšējā daļa; vieta pie sienas apakšējās daļas; arī pasekne (2)
pasiene Sienas apakšējā daļa; vieta pie sienas apakšējās daļas; arī pasekne (2)
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis
slīces Sietknābju putnu ģints ar divām parasti uz jūras vai ap piekrasti dzīvojošām sugām tālajos ziemeļos, kas ziemā atceļo arī līdz Ziemeļjūrai, ledus pīles un žākstes pīles
knapaugšiņa sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš (parasti bez piedurknēm); topiņš
topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm)
līpstene Sieviešu blūze bez piedurknēm, ar dziļu kakla izgriezumu
plecis Sieviešu jaka bez piedurknēm
puskrekls sieviešu krekls, līdzīgs vīriešu krekliem ar garām piedurknēm un apkakli, ko agrāk valkāja siena un labības pļaujas laikā
rotonda Sieviešu virstērps - garš apmetnis bez piedurknēm
sekvencers Signālu virknes ģenerators
masaļi Sīkas mušiņas; knišļi
briketēt Sīkgraudainu materiālu pārvērst briketēs, piem., ogļu smelkni briketē, lai to varētu labāk sadedzināt, rūdas smalkumus un metālu skaidas - lai ērtāk varētu ievadīt kausējamās krāsnīs
kapājums Sīki sasmalcinātas augu lapas, saknes u. tml. lopbarībai
smūdži Sīki, mazi kukaiņi (piem., mušas, odi, knišļi)
altuški Sīknauda
grāši Sīknauda
mēločs Sīknauda
šaiba Sīknauda
sīcene Sīknauda
sīkaļi Sīknauda
poiša Sīknauda Bangladešas Tautas Republikā, takas simtdaļa
feniņš Sīknauda Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas konvertējamās markas simtdaļa
tebe Sīknauda Bostvānas Republikā, 0,01 pula
bututs Sīknauda Gambijas Republikā, dalasi simtdaļa
peseva Sīknauda Ganas Republikā, Ganas sedi simtdaļa
tetri Sīknauda Gruzijā, lari simtdaļa
lipa Sīknauda Horvātijas Republikā, kunas simtdaļa
orars Sīknauda Islandē, 0,01 krona
fils Sīknauda Jemenā, Jemenas riāla simtdaļa
tiņa Sīknauda Kazahstānas Republikā, tenges simtdaļa
dzjao Sīknauda Ķīnā
avo Sīknauda Ķīnas Tautas Republikas Makao Īpašās Pārvaldes Apgabalā, patakas simtdaļa
iraimbilanja Sīknauda Madagaskaras Republikā, ariari simtdaļa
tambala Sīknauda Malāvijas Republikā, Malāvijas kvača simtdaļa
lari Sīknauda Maldīvijas Republikā, rūfijas simtdaļa
kums Sīknauda Mauritānijas Islāma Republikā, ugijas simtdaļa
menge Sīknauda Mongolijā, tugrika simtdaļa
kobo Sīknauda Nigērijas Federatīvajā Republikā, nairas simtdaļa
baiza Sīknauda Omānas Sultanātā, Omānas riāla simtdaļa
sentesimo sīknauda Panamā (1/100 balboa) un Urugvajā (1/100 peso)
toea Sīknauda Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, kinas simtdaļa
sene Sīknauda Samoa Neatkarīgajā Valstī, talas simtdaļa
halala Sīknauda Saūda Arābijas Karalistē, Saūda Arābijas riāla simtdaļa
dirams Sīknauda Tadžikistānas Republikā, somona simtdaļa
fiņa Sīknauda Taivānā (Ķīnas Republikā), jaunā Taivānas dolāra simtdaļa
satangs Sīknauda Taizemes Karalistē, bāta simtdaļa
seniti Sīknauda Tongas Karalistē, paangas simtdaļa
miljems Sīknauda Tunisijas Republikā, Tunisijas dolāra simtdaļa
kurušs Sīknauda Turcijā, monēta, vienāda ar 0,01 liru
tenge Sīknauda Turkmenistānā, Turkmenistānas manata simtdaļa
tijins Sīknauda Uzbekistānas Republikā, suma simtdaļa
hao Sīknauda Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā, donga desmitdaļa
xu Sīknauda Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā, donga simtdaļa
ngvē Sīknauda Zambijas Republikā, Zambijas kvačas simtdaļa
kauss Sīknauda, feniņš, hellers
feniņš Sīknaudas gabals
grivņiks Sīknaudas gabals
peniņš Sīknaudas gabals
ēre sīknaudas monēta Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1 ē = 1/100 kronas)
hellers Sīknaudas vienība (Čehijā, agrāk arī Vācijā, Austroungārijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
kintars Sīknaudas vienība Albānijā, bija vienāda ar 0,01 leku, izņemta no apgrozības
luma Sīknaudas vienība Armēnijā, vienāda ar 0,01 dramu
grasis sīknaudas vienība Austrijā līdz 2002. g. 28. februārim (100 grašu = 1 šiliņš)
gopiks Sīknaudas vienība Azerbaidžānā, 100 gopiki = 1 manats
kapeika sīknaudas vienība Azerbaidžānā, manata simtā daļa
kapeika sīknaudas vienība Baltkrievijā, rubeļa simtā daļa
čhetrums Sīknaudas vienība Butānas Karalistē, vienāda ar 0,01 ngultrumu
agora sīknaudas vienība Izraēlā (=0,01 šekelis)
rins Sīknaudas vienība Japānā 1/10 sena jeb 1/1000 jenas; par riniem sauca 1873.-1884. g. kaltas monētas
kapeika sīknaudas vienība Krievijā (arī PSRS) - rubļa simtā daļa
santīms Sīknaudas vienība Latvijā 1922.-1941. g. un 1993.-2013. g., lata simtā daļa; attiecīgā naudas zīme, monēta
sente Sīknaudas vienība Lesoto Karalistē
franks Sīknaudas vienība Marokā, dirhēma simtā daļa
paisa Sīknaudas vienība Nepālā un Pakistānā, attiecīgās rūpijas simtdaļa
grasis sīknaudas vienība Polijā (1/100 zlota); attiecīgā naudas zīme, monēta
santīms Sīknaudas vienība Šveicē un vairākās valstīs, kur valūtas pamatvienība ir franks, vienāda ar 0,01 franku (līdz 2002. g. arī Francijā un Luksemburgā)
kapeika sīknaudas vienība Ukrainā, grivnas simtā daļa
dens Sīknaudas vienība Ziemeļmaķedonijas Republikā, denāra simtā daļa
spurgaliņa Sīks šūnu izaugums saknes galā
Amblystegium tenax sīkstā strupknābe
Solujeny Silajāņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
līpstiķi Silta jaka bez piedurknēm
svīteris Silts, adīts augšģērbs ar garajām piedurknēm, parasti ar valnīšadījuma piejostu lejasmalā (piem., pulovers ar atlokāmo valnīšadījuma ciešapkakli līdz pazodei, pūkaini uzkārsts polo krekls)
frankia Simbiotisku slāpekļsaistītāju aktinomicēšu ģints, kas dzivo alkšņu, smiltsērkšķu, purvmiršu, eleagnu saknēs
parole Simbolu virkne, kas dod iespēju identificēt datorsistēmas lietotāju
algebriska izteiksme simbolu virkne, kas veidota no burtiem un skaitļiem, izmantojot algebrisko operāciju zīmes
SGD Singapūras dolārs; Singapūras Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
elektrokardioskopija Sirds biostrāvu svārstību novērošana ar katodstaru oscilogrāfa palīdzību; elektrokardiogrāfiskā līkne redzama uz fluorescējoša ekrāna
trohorizokardija Sirds pagriešanās ap garenisko asi un novirze horizontālajā plaknē
kardiohepatomegālija Sirds un aknu palielināšanās
SYP Sīrijas mārciņa; Sīrijas Arābu Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs
Falculea palliata sirpjknābja vangačaste
kult Sist ar knābi graudus, sēklas laukā no vārpām, skarām, pākstīm u. tml. (par putniem)
bungot Sist ar knābi, radot troksni (par putniem)
pleknēt Sist ar pletni, plekni
knipināt Sist knipi
kniukšķināt Sist knipi
knipēt Sist knipjus
knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi
ziedlapprinteris Sitienprinteris rakstzīmju virknes drukāšanai, kura drukājošais elements veidots rotējoša diska veidā ar ziedlapveidīgiem, burtus saturošiem izciļņiem
knābiens Sitiens, cirtiens ar knābi
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes, parasti sēklas) - par putniem
izkalt Sitot ar knābi, izveidot (kur caurumu, dobumu u. tml.) - par putniem
noknipēt Sitot ar knipi kādu pievārēt
noknipot Sitot ar knipi kādu pievārēt
domino efekts situācija, kur viens notikums izraisa virkni citu savstarpēji saistītu notikumu
sknabarga Skabarga; sknabarda
sknabars Skabarga; sknabarda
sknabats Skabarga; sknabarda
abudi Skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
imaginārā vienība skaitlis i=√–1 (kvadrātsakne no mīnus viena), kuru pievieno reālajiem skaitļiem, lai konstruētu kompleksos skaitļus
zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6) zīmes
algebrisks skaitlis skaitlis, kas ir algebriska vienādojuma f(x)=0 sakne (f(x) – polinoms)
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme
vidējais ģeometriskais lielums skaitlis, kas ir vienāds ar sakni no doto skaitļu reizinājuma, kuru saknes rādītājs ir vienāds ar šo skaitļu skaitu
svārstību kontūra labums skaitlis, kas rāda, cik reižu spriegums uz reaktīvajiem elementiem rezistora, induktivitātes spoles un kondensatora (RLC) virknes slēgumā rezonanses režīmā pārsniedz spriegumu ķēdes ieejā; jo lielāks šis skaitlis, jo mazāki ir relatīvie enerģijas zudumi kontūrā
laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija
radikands Skaitlis, no kura izvelkama sakne (pamatskaitlis)
IP adrese skaitliska adrese, kas identificē katru datoru interneta tīklā un kas izveidota kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkne, piemēram, 91.198.156.20 vai 2001:678:84::0
bipolārās koordinātes skaitļi, kas nosaka punkta vietu plaknē atkarībā no diviem izraudzītiem punktiem, kurus sauc par poliem
harmoniska virkne skaitļu virkne (rinda), kuras locekļi veidojas no naturālo skaitļu apgrieztajām vērtībām (1, 1/2, 1/3, utt.)
Fibonači skaitļi skaitļu virkne 1, 1, 2, 3, 5, 8,..., kuras katrs skaitlis ir iepriekšējo divu summa
ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā attiecība starp diviem locekļiem, kas seko viens otram, ir nemainīga
aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu
progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības
rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas
hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem
īriss Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes
Jotunheima Skandināvu kosmoloģijā - zeme, kur mīt milži, atrodas starp debesis, zemi un pazemi saistošā gigantiskā pasaules oša Igdrasila saknēm
Mīmirs skandināvu mitoloģijā - milzis, kas sargā gudrības avotu, kas tek gar pasaules koka Igdrasila saknēm
deka Skaņu aparatūras bloks (parasti ar plaknisku virsmu), kurā atrodas ierakstes/atskaņošanas mehānisms
iekšējā fleksija skaņu mija vārda saknē gramatisko formu veidošanai (piemēram, _dzenu_ un _dzinu_)
alternācija Skaņu mija vienas saknes vārdos
traidairīdi Skaņu virknējums jautras dziesmas refrēnā
Symphytum asperum skarbā tauksakne
skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem
tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
šerps Skarbs, ass, arī nikns
revija Skatuves mākslas veids, kam raksturīgs greznums, vizuāli spožu iespaidu maiņa, plastika, dejas, ritmiska izklaidējoša mūzika, brīvā secībā savirknētas norises, parasti bez noteikta sižetiskā saistījuma; šāda skatuves mākslas veida uzvedums
saknabināt sknābāt
Sknaben Sknābes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lībagu pagastā
skolnieks Skolas audzēknis
skolēns Skolas audzēknis vai audzēkne
praktikants Skolas audzēknis, augstskolas students, kas ko apgūst praksē (3)
izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
kursa līnija skrejceļa ass līnijai vistuvākā punktu ģeometriskā vieta jebkurā horizontālā plaknē, kurā signālu modulāciju starpība ir vienāda ar nulli
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts
gnozīt Skrubināt, knosīt
cilnis Skulpturāla tēla veidojums uz plaknes
reljefs Skulpturāls veidojums uz plaknes; cilnis
bilineirīns Slāpekli saturoša viela, kas atrodas visos orgānos, B vitamīnu kompleksa sastāvdaļa, viens no savienojumiem, kuru trūkums uzturā veicina neitrālo tauku uzkrāšanos aknās un aknu taukainās deģenerācijas attīstību; holīns
trepīte Slapju, skābu, purvainu augšņu nezāle ar spēcīgu zarainu sakni un gariem ložņājošiem stublājiem; baltvēdere; platkājiņi
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī
lemniskāta Slēgta līkne cipara 8 veidā
hipocikloīda Slēgta līkne, ko veido aploces punkts, kas ripo, neslīdēdams pa citas - lielāka rādiusa aploces iekšpusi
epitrohoīda Slēgta līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas ārpus vai iekšpus aploces, kura veļas bez slīdēšanas pa citas aploces ārmalu
hipotrohoīda Slēgta līkne, kuru veido punkts aploces iekšpusē vai ārpusē, ja šī aploce neslīdēdama ripo pa citas - lielāka rādiusa aploces iekšpusi
riņķa līnija slēgta plaknes līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā r (r - riņķa līnijas rādiuss) no fiksēta punkta - riņķa līnijas centra; riņķa līnijas garums ir 2πr
kolūzija Slēpta saikne
apgalvenis Slieces priekšējā gala un pirmā balziena savienojums ar savītu sakni vai sautētu jaunu bērzu
ceļa garenprofils sliežu ceļa trases projekcija vertikālajā plaknē; sastāv no horizontāliem un slīpiem ceļa elementiem
plikans Slikts, sājš bezgaršīgs; pliekns 2
hipohepatisms Slimība pazeminātas aknu funkcionēšanas dēļ
retikuloendotelioze Slimība, kam raksturīga hemopoētisko orgānu (liesas, kaulu smadzeņu, limfmezglu, aknu) hiperplāzija, proliferējot retikulārajām šūnām
hronisks hiperplastisks perihepatīts slimība, kuras gadījumā aknu virsma izskatās kā klāta ar glazūru
dzelte Slimīgi dzeltena ādas nokrāsa aknu un žults slimniekiem
nogāze Slīpa zemes virsma (attiecībā pret horizontālu plakni)
Slabada Sloboda - Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Ozolmuiža" senāks nosaukums
kahektiskās aftas smaga zīdaiņu saslimšana, ko raksturo čūlas zem mēles, liesas un aknu palielināšanās un deģenerācija, ādas pigmentācija
kefalotripsija Smagās dzemdībās nedzīvā augļa galvas saspiešana ar īpašām knaiblēm
holangiohepatīts Smags žultsceļu iekaisums cilvēkam, atgremotājdzīvniekiem un zirgiem; bieži saistīts ar aknu trematožu invāziju, kas rada žultsvadu obstrukciju
Oxyruncus cristatus smailknābis; cekulainais ugunsgalvis
tievā smailknābīte smailknābīšu suga ("Oxitegus tenuirostris"), Latvijā aizsargājama
Heteralocha acutirostris smailknābja maoristrazds
oxyruncus Smailknābji
oxyruncidae Smailknābju dzimta
smalksme Smalce, atauga; smalkne
malt Smalcināt (parasti gaļu, augļus, saknes) iekārtā, ierīcē, kam ir rotējošas darbīgās daļas, kuras griež, spiež; šādā veidā smalcinot, parasti gaļu, augļus, saknes, iegūt (kādu produktu)
smalksme Smalki, sīki atkritumi, atliekas; smalkne
smalkme Smalkne (2)
smelkne Smalkne (2)
smelte Smalkne (2)
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piemēram, muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu saknēs
priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
bituminizācija Smilšainas vai saplaisājušas klinšainas grunts pārvēršana ūdensnecaurlaidīgā gruntī, ko panāk, zem spiediena iesūknējot gruntī bitumenu; šo paņēmienu lieto hidrotehnisku celtņu, ceļu, šahtu un lielu ēku pamatu būvē, bituminācija
laktes Smiltis, kas pieķērušās pie saknēm
koordinatora loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veidot un nodrošināt saikni starp indivīdu vai ģimeni un nepieciešamajiem resursiem, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem
Sokolki Sokolku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļānu pagastā
SOS Somālijas šiliņš; Somālijas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
TJS Somons; Tadžikistānas Republikas valūtas kods, sīknauda - dirams
KGS Soms; Kirgizstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa
Soreits Soročkas ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
stotinks Sotinka - sīknaudas vienība Bulgārijā
sprūde Spailes, knaibles
bolero Spāņu tautastērpa daļa - īsa jaciņa bez piedurknēm
kogulītis Sparģeļa sakne
kogurs Sparģeļa sakne
laminārs aerodinamiskais profils spārna profils ar laminārās applūsmas pāreju uz turbulento plūsmu tālu no profila priekšējās malas bez papildenerģijas (robežslāņa atsūknēšanas, virsmas dzesēšanas u. tml.) lietošanas
spārna profils spārna šķērsgriezums paralēli lidmašīnas bāzes plaknei; to raksturo ar maksimālo relatīvo biezumu un maksimālo izliekumu; šī profila forma var būt simetriska, asimetriska, superkritiska, rombveida, ķīļveida u. c.
spārna savērpums spārna vietējo hordu novirze no lidmašīnas bāzes plaknes vai profila izliekuma izmaiņa pa tā vēzienu; var būt ģeometriskais savērpums, kad mainās hordas iestādīšanas leņķis, un aerodinamiskais savērpums, kad mainās profila izliekums
Scrophularia umbrosa spārnainā cūknātre
Scrophularia alata spārnainās cūknātres "Scrophularia umbrosa" nosaukuma sinonīms
spārniņsūknis Spārnu sūknis
spatula Spatula clypeata - platknābja "Anas clypeata" nosaukuma sinonīms
pontons speciāla tvertne, kurā var iesūknēt un izsūknēt ūdeni un kuru lieto peldošo doku iegremdēšanai un uzcelšanai, nogrimušu kuģu izcelšanai u. tml.
kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē); norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī)
kostotoms Speciālas knaibles vai nazis ribu pārgriešanai
sekators Speciālas šķēres vai knaibles koku un krūmu dzinumu un sauso zaru noņemšanai
lidjosla Speciāli sagatavots zemes iecirknis, kas nodrošina lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos divos savstarpēji pretējos virzienos
artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu
trako krekls speciāls garš krekls ar pagarinātām piedurknēm psihiski slimu cilvēku kustību ierobežošanai
uzcirst Spēcīgi iecirst (ar knābi, nagiem u. tml.) - par dzīvniekiem
aknainis Spēcīgs vīrs, cilvēks "ar aknām"
prestarteri Spēkbarības maisījums barības piedevām jaundzīvnieku pirmajās dzīves nedēļās; parasti lieto iknedēļu vecu atšķirtu sivēnu ēdināšanai; prestarterbarība
skārdnieku darbi spēkratu un to detaļu remontā veicamie darbi skārda mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, izplatītākie to paveidi ir skārda griešana, ciršana, locīšana, taisnošana, vīlēšana, urbšana, kniedēšana, kā arī aizzīmēšana un citi darbi
sūcējspēks Spēks, ar kādu (kas) tiek sūkts, sūknēts
spektrālās efektivitātes funkcija spektrālā līkne, kas raksturo cilvēka vizuālās uztveres jutīgumu redzamās gaismas spektrā
plakanisku spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēki darbojas vienā kopējā plaknē
lašinis Speķis, trekna gaļa
lašiņa Speķis, trekna gaļa; žāvēta, vītēta gaļa
karonspēle spēle, kurā ar knipi sit kauliņus uz speciāla galdiņa
sūcenis Spiediena sūknis
kniebt Spiežot (ar knaiblēm), veidot (piemēram, robu, caurumu)
atžņiebt Spiežot nolauzt, atkniebt
nomaidzīt Spiežot nonāvēt; nokniebt
veļturis Spīles (žāvējamās veļas piestiprināšanai pie auklas); knaģis
kabe Spīlīte, knaģis
skrūves līnija spirālveida līkne telpā, ko apraksta vienmērīgi ap fiksētu asi rotējoša nogriežņa galapunkts, ja nogrieznis pārvietojas paralēli sev ass virzienā
krumšķēt Sprakšķēt, knakšķēt
parametriskais stabilizators stabilizators, kas satur stabilitronu un virknē ar sprieguma avotu slēgtu rezistoru; slodzi pieslēdz paralēli stabilitronam
kompensācijas stabilizators stabilizators, kas stabilizē spriegumu ievērojami efektīvāk nekā parametriskais stabilizators; satur virknē ar slodzi ieslēgtu regulējošo elementu, parasti tranzistoru, kas maina cauri plūstošo strāvu atkarībā no izejas sprieguma
sateču sūknis stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdens sūknis
bilžu sūknis stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdenssūknis
velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu
staipekņi Staipeknis
lycopodiella Staipeknīši
palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu
staipeknīši Staipeknītis
staipekļaugi Staipekņu rindas izospori paparžaugi ar zarotu, parasti garu, ložņīgu vai pacilu, nokarenu, reti vienkāršu vertikālu, parasti daudzgadīgu pilnu stumbru, kam dakšoti zarotas saknes un sīkas lancetiskas vai īlena un zvīņas veida, spirāles un mieturos kārtotas lapas
apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā
iebūvētā funkcija standartfunkcija, kuras aprēķināšanas programma ietverta programmēšanas sistēmas realizācijā (piemēram, logaritmi, kvadrātsaknes, trigonometriskās funkcijas)
tangas Stangas, knaibles
tengas Stangas, kniebes
cangas Stangas; knaibles
stārastija stārasta tiesas un pārvaldes iecirknis
Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
dziednieciskā pedagoģija starpdisciplinārs pedagoģijas virziens, kas balstās uz holistisku skatījumu un apvieno humānās, speciālās, sociālās pedagoģijas un attīstības psiholoģijas atziņas par cilvēka un dabas saikni
izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos
interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes
storija Stāsts; notikumu virkne
storijs Stāsts; notikumu virkne
dinamikas rinda statistisko rādītāju secīga virkne, kas skaitliski raksturo kādu parādību laikā
piederība stāvoklis, attieksme, kam ir raksturīgas ciešas saiknes (ar ko)
nesaiste stāvoklis, kad (starp ko) nav saistījuma, saiknes
apgūstīt Steidzīgi paveikt (virkni darbu)
GBP Sterliņu mārciņa; Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valūtas kods, sīknauda - penss
papagaiļknābja dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus psittacula"); papagaiļknābja darvinžube
šķiedrplasti Stiegrotie polimērkompozītmateriāli, kuru ražošanai lieto gk. dabīgās šķiedras, papīra un koka plūksnas, tās piesūcinot ar termoaktīvu polimēru; voloknīti
šķērssvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens ir perpendikulārs objekta garenasij vai garenplaknei
garensvārstības Stieņu, siju, plātņu u. c. objektu svārstību kustība, kuras virziens sakrīt ar objekta garenasi vai garenplakni
reduplikācija Stilistisks izteiksmes līdzeklis - vārda, vārda saknes vai celma atkārtojums
VEF Stiprais bolivārs; Venecuēlas Bolivāra Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
uzsist asinis (kādam) stipri sadusmot, saniknot, satracināt, satraukt, aizraut
kaitināt stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
sakaitināt stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi
Sterniany Stirnienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Stirnienes pagastā
Stolarowszina Stoļerovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
kabrēšana Strauja gaisakuģa augstuma palielināšana pa trajektoriju, kas ar horizontālo plakni veido leņķi, kurš lielāks par 30 grādiem
krist pie rokas strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni)
ieklupt strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem)
iemesties strauji tuvoties un iekost vai ieknābt (par dzīvniekiem); ieklupt
Perevoza strauts strauts, kas savieno Luknas un Višķu ezeru Augšdaugavas novada Višķu pagastā, garums — 0,3 km
Starožvalie Stražvaldu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagastā
kakažiņa Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
kakazis Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
kakažnieks Strūgu karkasa ribām izmantots egles koks, kam nav mietsaknes
replikons Strukturāli un funkcionāli vienots DNS molekulas iecirknis, kas replicējas neatkarīgi no citiem DNS iecirkņiem
konkatenācija struktūru savirknējums ķēdes veidā, piemēram, palielinātu limfmezglu virkne
amblystegium Strupknābes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints
eurylaimi Strupknābjputni
eurylaimidae Strupknābju dzimta
calyptomena Strupknābju dzimtas ģints
eurylaimus Strupknābju dzimtas ģints
pseudocalyptomena Strupknābju dzimtas ģints
zaļais strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Calyptomena viridis")
dzeltenmelnais strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Eurylaimus ochromalus")
zilrīkles strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Pseudocalyptomena graueri")
blīvā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium compactum"), Latvijā aizsargājama
tīmekļu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium confervoides"), Latvijā aizsargājama
upes strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium fluviatile"), Latvijā aizsargājama
zemā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium humile"), Latvijā aizsargājama
Jungermanniju strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium jungermannoides"), Latvijā aizsargājama
krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes
ložņu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium serpens")
sīkstā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium tenax"), Latvijā aizsargājama
mainīgā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium varium"), kas sastopama slapjā gāršā, dumbrājā, gravu mežos uz augsnes un trupošas koksnes
Stružany Stružānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
Sophienhof Stuķēnu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
aksiometrs Stūres mehānisma ierīce, kas rāda stūres leņķi pret kuģa diametrālo plakni
harstorijas Sūcamās saknītes, ar ko parazītaugi piesūcas klāt saviem saimniekiem
aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās
SDG Sudānas mārciņa; Sudānas Republikas valūtas kods, sīknauda - piastrs
tanga Sudraba sīknauda Vidusāzijā
helleris Sudraba vai vara monēta viduslaikos un jaunajos laikos, sīknauda jaunākos laikos
suknas Sukna
piesūknēt Sūknējot (šķidrumu, gāzi), piepildīt (ar to, piemēram, tvertni)
aizsūknēt Sūknējot aizgādāt projām
nosūknēt Sūknējot atdalīt (no kā)
nosūknēt Sūknējot atdalīt nost (daļu)
iesūknēt Sūknējot iepildīt (kur iekšā)
izsūknēt Sūknējot iztukšot (piemēram, trauku)
izsūknēt Sūknējot panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
sasūknēt Sūknējot panākt, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
pārsūknēt Sūknējot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur)
pārpumpēt sūknējot pārvietot šķidrumu starp tilpnēm
atpumpēt Sūknējot piegādāt
piesūknēt Sūknējot pievadīt (ko)
atsūknēt Sūknējot samazināt (gaisa, ūdens u. tml. daudzumu)
uzpumpēt sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
uzsūknēt Sūknējot uzvirzīt (parasti šķidrumu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
kačāt Sūknēt
pumpēt Sūknēt
rembēt Sūknēt
spillāt sūknēt (ūdeni), sanēsāt
lencēt Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm
lenčot Sūknēt kuģī sakrājušos ūdeni no satecēm
pumpēties Sūknēties
pumpis Sūknis
būvpumpis Sūknis būvbedres atbrīvošanai no ūdens
katla barošanas sūknis sūknis katla barošanas ūdens padevei tvaika katlā vajadzīgajā spiedienā; izmanto centrbēdzes sūkņus un virzulsūkņus ar elektrisko piedziņu, retāk tvaika sūkņus un inžektorus
membrānsūknis Sūknis suspensiju un šķidrumu pārsūknēšanai, kur darba šķidrums atdalīts no suspensijas ar membrānu
rotorsūknis Sūknis, kam darbīgā daļa ir rotors
plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām
spiedējsūknis Sūknis, kas ar spiedienu (ko) pārvieto, koncentrē
spiralsūknis Sūknis, kas darbojas ar caurulē visā garumā rotējošu spirāli
spiedsūknis Sūknis, kas darbojas lielāka spiediena apstākļos un spēj pacelt ūdeni 10 un vairāk metru augstumā
centrifugalsūknis Sūknis, kas dzen šķidrumu ar ātri rotējoša spārnrata palīdzību
strūklsūknis Sūknis, kas rauj šķidrumu līdz ar gaisa vai tvaika strūklas palīdzību
kondukcijas sūknis sūknis, kas, iedarbojoties elektromagnētiskajam spēkam, sūknē šķidrumu
motorsūknis Sūknis, ko darbina ar motoru
sūcējsūknis Sūknis, kura darbības pamatā ir sūkšanas process
virzuļsūknis Sūknis, kura darbīgā daļa ir virzulis, kas pārvietojas sūkņa cilindrā
strūklas sūknis sūknis, kurā izmanto kādas vielas strūklas enerģiju
ežektors Sūknis, kurā izmanto pamatstrūklas (šķidruma, gāzes vai tvaika) radīto retinājumu
inžektors Sūknis, kurā izmanto šķidruma, gāzes vai tvaika strūklas radīto spiedienu
Ant Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē
Antlia Sūknis, neliels zvaigznājs debess dienvidu puslodē
gums Sulīga, paresnināta sānsaknes pārveidne, kur uzkrājas rezerves barības vielas
Sūļagala purvs Sūļagola purvs Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Sūļagals Sūļagols Rēzeknes novada Nagļu pagastā
Soļupīte Sūļupe, Rēzeknes pieteka
ogive Summu līkne
UZS Sums; Uzbekistānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tijins
vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni
dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi
SRD Surinamas dolārs; Surinamas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
SHP Sv. Helēnas Salas mārciņa; Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas valūtas kods, sīknauda - penss
abēda Svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
bezpiedurknis Svārki, jaka vai veste bez piedurknēm
luktšķēre Sveču šķēres, nokniebjamās šķēres
konvolvulīns Sveķu glikozīdi, viena no galvenajām jalapas saknes sastāvdaļām
podofilīns Sveķveida vielu maisījums, ko iegūst no kaltēta Ziemeļamerikas auga "Podophyllum peltatum L." sakneņa
Lukne Sventājas labā krasta pieteka Dunikas pagastā, Latvijas un Lietuvas robežupe, garums - 13 km, kritums - 6,8 m; Lūkne, Lukna
sinhidroze Svīšana, kas saistīta ar kādu citu slimīgu stāvokli; svīšana kā blakne
važa šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem)
važas šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem)
ķēde šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem); važa
karte Šāds debess ķermeņa virsmas vai tās daļas, arī zvaigžņotās debess vai tās daļas attēlojums plaknē
kāpa Šādu pauguru virkne vai grēda (parasti piekrastēs)
Xenopirostris xenopirostris šaurknābja vangačaste
Phalaropus lobatus šaurknābju pūslītis
šautru Šautru sakne - dižzirdzene ("Angelica archangelica")
purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos
rabarbers šī auga kāts, retāk lapa, sakne, ko lieto uzturā
biete šī auga sakne
burkāns šī auga sakne
kālis šī auga sakne
kūziks šī auga sakne
mārrutks šī auga sakne
pastinaks šī auga sakne
ruks šī auga sakne
runckulis šī auga sakne
rungulis šī auga sakne
rutks šī auga sakne
lakricsakne šī auga sakne un saknenis
rācenis šī auga sakne, ko izmanto uzturam, lopbarībai
redīss šī dārzeņa sakne
mārruka šī garšauga sakne
mērruka šī garšauga sakne
runkulis šīs bietes sakne
pīle šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas
gārnis šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
grīslis šīs dzimtas ģints ("Carex"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņainu stublāju, sakneņiem un sīkiem ziediem vārpiņās
cigoriņš šīs dzimtas ģints ("Cichorium") ar baltu vai iedzeltenu sakni, ģintī 10 sugu, Latvijā sastopama 1 suga
vija šīs dzimtas ģints ("Cuscuta"), parazītiski viengadīga parazītiska nezāle bez lapām un saknēm, bet ar vijīgu, pavedienveidīgu, kailu stublāju un piesūcekņiem, kas iesūcas saimniekaugā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
eimērijas šīs dzimtas ģints ("Eimeria"), vienšūnas parazīti, zīdītāju, putnu, zivju zarnu, retāk nieru un aknu epitēlija šūnās, ierosina kokcidiozi
kosa šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas
čakste šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu
brūnkāte šīs dzimtas ģints ("Orobanche"), kas parazitē uz citu augu saknēm; brūns vai dzeltens stumbrs, zvīņveidīgas lapas, ziedi vārpveida vai ķekarveida ziedkopās, Latvijā konstatētas 3 sugas
pandāns šīs dzimtas ģints ("Pandanus"), \~600 sugu, mūžzaļš kokveidīgs tropu augs ar lielām ādainām lapām, augļiem - kauleņiem vai ogām, bieži stakļa saknēm
zīlīte šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
saldsaknīte šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vilkvālīte šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
āžloks šīs dzimtas ģints ("Triglochin"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi ar zarotu sakneni un īsu stublāju, 12 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
skalbe šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte
dzērve šīs dzimtas suga ("Grus grus"), gaišpelēks dzērvjveidīgo kārtas putns ar garām kājām, garu knābi un kaklu, Latvijā aizsargājama
jūrasžagata šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš
sloka šīs dzimtas suga ("Scolopax rusticola"), rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti
svīre šīs ģints suga ("Apus apus", senāk "Cypselus apus"), neliels, brūngani melns putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti
parastā zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla garrulus"), strazda lieluma putns ar īsu, spēcīgu knābi un īsu asti, Latvijā caurceļotāja un ziemotāja
taro šīs ģints suga ("Colocasia esculenta"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairogveida lapām un bumbuļveida sakneni, no kura iegūst cieti un izmanto pārtikā, kultivē tropos un subtropos
pīļknābis šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta
Aecidium asperifolii šīs ģints suga, kas Latvijā atrasta uz skarbās tauksaknes
jenotsuns šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu
skalbe šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
Skuszkowo Škoškavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
Mozuo Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukuma variants
Mozā Lukneica Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Luknīca” nosaukums latgaliski
līmenis Šķautņu skaits no koka virsotnes līdz tā saknei
Šķerbinieki Šķerbinieki 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Šķerbinieki Šķerbinieki 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
dvarsā Šķērsām peldlīdzeklim, perpendikulāri tā diametrālajai plaknei
Lielais purvs Šķibu purvs Kokneses novada Bebru pagastā
gāzlifts Šķidruma pacelšanas ierīce, kurā saspiesta gāze, sajaucoties ar sūknējamo šķidrumu, rada par to vieglāku emulsiju, kas ceļas uz augšu
izsūknēšana šķidruma piespiedu izvadīšana no tilpnes/rezervuāra, ko veic, izsūcot šķidrumu ar speciālu izsūknēšanas iekārtu (piemēram, nolietotās eļļas izsūknēšana no motora kartera pa iepildes urbumu)
žults Šķidrums, ko izdala aknas un kas palīdz sašķelt un uzsūkt taukvielas
tekstildrāna šķiedru un pavedienu saistījums plakniskā tekstilizstrādājumā, kura virsmas laukums ir daudzkārt lielāks nekā biezums un kuru raksturo pietiekama mehāniskā stiprība; drāna
inicializēšanas virkne šķietami nenozīmīgu rakstzīmju virkne (faktiski _AT_ komandas), ko nosūta modemam, lai to aktivizētu savienojuma izveidošanai
SLA Šķīstošais aknu antigens (angļu "soluble liver antigen")
sūcējšļūtene Šļūtene, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā
cukurbietes Šo augu sakne
puscukurbietes Šo augu saknes
LKR Šrilankas rūpija; Šrilankas Demokrātiskās Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
martinštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
stampštaga Štaga, kas novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē; tā iet no klīverbomja priekšgala uz kuģa (vai jahtas) priekšgalu
Utarpradēša Štats Indijas ziemeļu daļā ("Uttar-Pradesh"), administratīvais centrs - Laknava, platība - 240928 kvadrātkilometri, 190891000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
šķērszāliņš Štengas un masta sajūga (savienojuma) vieta ar nelielu platformu (koka vai metāla spraislis starp mastu un vantīm), tā uzdevums ir panākt vajadzīgo leņķi starp mastu un vantīm, kas ļauj fiksēt masta stāvokli peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu)
metafāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes) otrā fāze, kurā hromosomas izvietojas šūnas vidusplaknē
aspartātaminotransferāze Šūnās sintezējies enzīms, kas normas gadījumā asinīs nonāk tikai nelielā daudzumā un ko tāpēc plaši izmanto miokarda un aknu bojājumu laboratoriskajā diagnostikā; AsAT
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi)
CHF Šveices franks; Šveices Konfederācijas valūtas kods, sīknauda - santīms; apgrozībā arī Lihtenšteinā
bijons Šveices sīknauda 20. gs. 1. pusē
beizerēt Švībināt, čuknīt
beizerēties Švībināt, čuknīt
atzeles Tā dažos apvidos sauca atvases, kas aug no auga augšējām daļām, ne no celma vai saknēm
tālu tā, ka ir maz kopīga, vienojoša (ar ko); tā, ka nav garīgas saiknes, tuvības (ar ko)
neklātiene tā, ka pats neatrodas (kur) klāt; tā, ka pašam nav tiešas saiknes (ar ko)
amorfs Tāda (valoda), kurā vārdi veidoti tikai no saknes, bez afiksiem
kompakta kopa tāda kopa topoloģiskā telpā, kuras katra bezgalīga elementu virkne satur konverģentu apakšvirkni (t. i., tai ir robežpunkts)
zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmantozeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu
homoloģija Tāda plaknes punktu transformācija, kad taisnes tiek transformētas par taisnēm, turklāt eksistē tikai viens nemainīgs punkts, ko sauc par homoloģijas centru, un tikai viena nemainīga taisne, ko sauc par homoloģijas asi
karstā saite tāda saikne starp diviem lietojumiem, kad mainot vienu lietojumu mainās arī otrs lietojums
garlīns Tāda vieta upē, kur biezi saaugušas ūdensaugu saknes
gaisa saknes tādas saknes, kas augiem papildus attīstās virszemes daļā
pseidogadījumskaitļi Tādas skaitļu virknes locekļi, kas veidota pēc fiksēta matemātiska algoritma un kas apmierina noteiktus statistiskus testus
zarains tāds (augs), kura dalās (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos; arī šādas (auga) daļas
zaļgalvains tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā
zaļgalvaiņš tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā
zaļgalvis tāds (burkāns), kam saknes augšdaļa ir zaļā krāsā
tukšs tāds (cilvēks), kam nav saiknes ar saturīgu garīgo dzīvi; tāds, kurā nav spēcīgu (emocionālu) pārdzīvojumu (par cilvēka psihi)
faringāls tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h"
pēdējais tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais
sākotnējs tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko
beidzamais tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais
knābjains tāds (piemēram, kukainis), kam ir knābim līdzīgs veidojums
imaginārs tāds (skaitlis), kas par saskaitāmo satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena
saknaiņš tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes
sakņains tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes
aksiāls tāds aizstājēja novietojums ciklā, kad saite "cikls-aizstājējs" ir apmēram perpendikulāra molekulas galvenajai plaknei
īsroku tāds apģērbs, kam ir īsas [piedurknes]{s:2268}
aksonometrisks tāds attēls (parasti rasējums), kas plaknē attēlo telpisku figūru tā, lai vienlaicīgi redzētu objekta trīs dimensijas
cauraudzis tāds gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu (parasti par cūkgaļu)
aciklisks tāds molekulas vai molekulas daļas veids, kurā atomi ir savā starpā saistīti vaļējās virknēs
ekvatoriāls tāds novietojums ciklā, kad saite "cikls–aizstājējs" ir apmēram paralēla molekulas vidējai plaknei
putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt
spriegumu rezonanse tāds režīms maiņstrāvas ķēdē ar virknes slēgumu, ka ķēdes reaktīvā pretestība ir nulle; spriegumu rezonansi var iegūt, mainot induktīvo vai kapacitīvo pretestību vai frekvenci; šai režīmā ķēdē ir vislielākā strāva
vakuumblīvs tāds savienojums vai norobežojums, kas nodrošina gāzes atsūknēšanu un vakuumu
kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni
riteņu savirze tāds spēkratu vadāmo riteņu novietojums, kur horizontālajā garenplaknē to priekšdaļu atstatums ir mazāks nekā pakaļdaļu atstatums; samazinot riepu dilšanu un uzlabojot vadāmību, riteņu savirze kompensē riteņu sagāzuma un savienojumu izdiluma radīto riteņu stāvokļa maiņu; automobilim riteņu savirze ir 1–9 mm
monomorfēmisks tāds vārds vai vārdforma, kurā ir tikai viena morfēma - sakne
polimorfēmisks tāds vārds vai vārdforma, kurā ir vismaz divas morfēmas - sakne un afikss vai vairākas saknes un afiksi
nejaušs tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ (par cilvēku); tāds, kam (ar ko) ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ
tāls tāds, ar ko nav garīgas saiknes, tuvības; tāds, par ko ir maza interese; arī svešs, vienaldzīgs
smags tāds, ar kuru ir grūti veidot kontaktu, saikni (par cilvēkiem); arī nesaticīgs, ķildīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības (parasti par raksturu)
nikns tāds, kam bieži un ātri izraisās niknums (par cilvēku); tāds, kas pastāvīgi ir ļoti īgns, ļoti neapmierināts
kājains tāds, kam ir (parādījušās) saknes
skroķains tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes
skroķaiņš tāds, kam ir aproce (par piedurknēm); tāds (apģērbs, parasti virskrekls), kam ir šādas piedurknes
sakņveida tāds, kam ir auga saknes forma, veids
čāparains tāds, kam ir daudzas saknes
garknābja tāds, kam ir garš knābis
nikns tāds, kam ir izraisījies niknums (par cilvēku)
paugurknābja tāds, kam ir knābis ar pauguru
knābjveida tāds, kam ir knābja forma, veids
kumpains tāds, kam ir kumpa vai kumpas (par koku, tā stumbru, zariem, saknēm)
gūžīgs tāds, kam ir lielas gūžas; drukns
lielknābis tāds, kam ir liels knābis
slīps tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem)
plakņveida tāds, kam ir plaknes forma, veids
rāceņveida tāds, kam ir rāceņa (parasti tā saknes) veids, forma
plecīgs tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu); arī padrukns
strups tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem)
patāls tāds, kam ir samērā vājas saiknes (ar ko); arī pasvešs
sakņāts tāds, kam ir sānsaknes, piesaknes
sarkanknābja tāds, kam ir sarkans knābis
treknlapains tāds, kam ir treknas lapas
starāts tāds, kam ir vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarots stumbrs
saspiests tāds, kam kādas plaknes izmērs ir, parasti ievērojami, samazināts
kulains tāds, kam nav aproces (par piedurkni)
kulaiņš tāds, kam nav aproces (par piedurkni)
hepatotropisks tāds, kam piemīt afinitāte uz aknu audiem un kas specifiski ietekmē aknas
plakans tāds, kam visi punkti atrodas vienā un tai pašā plaknē
neklātiene tāds, kas (ko) dara, veic bez tiešas saiknes (ar ko), neatrodoties notikuma vietā
lipotrops tāds, kas aizkavē tauku nogulsnēšanos aknās
perpendikulārs tāds, kas ar doto taisni vai plakni veido taisnu leņķi
slīps tāds, kas ar kādu plakni vai taisni veido šauru vai platu leņķi
pūcains tāds, kas atgādina pūci (vista vai gailis ar kuplu apspalvojumu ap knābi)
odontinoīds tāds, kas atgādina zoba substanci; izaugums uz zoba saknes vai kakliņa
aizaknu tāds, kas atrodas aiz aknām
intrahepatisks tāds, kas atrodas aknās
perihepatisks tāds, kas atrodas ap aknām
ekstrahepatisks tāds, kas atrodas ārpus aknām; ar aknām nesaistīts
galējs tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais; tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) - par telpu, teritoriju, tās daļu
mediālais tāds, kas atrodas tuvāk viduslīnijai vai vidusplaknei
mezotropisks tāds, kas atrodas vidusplaknē vai vērsts tās virzienā
paralēls tāds, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita un kam nav kopīgu punktu, arī tāds, kas savstarpēji sakrīt (par līnijām, plaknēm)
nazociliārs tāds, kas attiecas uz acīm, uzacīm un deguna sakni vai deguna un starenes nervu
tetragēns tāds, kas attiecas uz mikroorganismu, kas dalās divās plaknēs, veidodams četru šūnu grupu
neirosegmentāls tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu mugurējo vai priekšējo saknīšu pāri apvidū, ko tas inervē
radikulomedulārs tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu nervu saknītēm un muguras smadzenēm
radikulomedullārs tāds, kas attiecas uz muguras smadzeņu nervu saknītēm un muguras smadzenēm
parasagitāls tāds, kas attiecas uz plakni vai taisni, kura paralēla sagitālajai plaknei vai taisnei
tetrakrotisks tāds, kas attiecas uz pulsa līkni ar četriem izciļņiem ciklā
kardiohepātisks tāds, kas attiecas uz sirdi un aknām
sāns tāds, kas atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
piesakne tāds, kas augam ir izveidojies pie saknes, saknes tuvumā
mežonīgs tāds, kas dzīvo savvaļā (par dzīvniekiem); tāds, kas ir ļoti straujš, arī nikns, plēsīgs
rumpīgs tāds, kas ir drukns, platiem pleciem, paresns
kasinis tāds, kas ir izrakts ar visu sakni un ko izmanto dažādu priekšmetu detaļām, arī būvniecībā (par tievu koku)
priekšējs tāds, kas ir kādas secības, virknes u. tml. pašā sākumā; arī pirmais
tauks tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2)
pundurīgs tāds, kas ir maza auguma, drukns
labsirdīgs tāds, kas ir miermīlīgs, nav nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
horizontāls tāds, kas ir paralēls horizonta plaknei
parumpīgs tāds, kas ir samērā drukns, plecīgs
norobežots tāds, kas ir savrups, tāds kam nav saiknes (ar ko)
pustrekns tāds, kas ir vidējs starp gaišu un treknu (par iespiestiem burtiem, līnijām)
netiešs tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams ar kā cita starpniecību; tāds, kura attieksmēs, saiknēs pastāv kāda priekšmeta vai parādības starpniecība
tiešs tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība
lādzīgs tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem)
lāga tāds, kas izturas mierīgi, nav nikns (par dzīvniekiem)
lēndabīgs tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem)
lēnīgs tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem)
lēns tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem)
labs tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvnieku)
knakstaža tāds, kas knakstās
knaksteklis tāds, kas knakstās
knaksts tāds, kas knakstās
knakstulis tāds, kas knakstās
knibiķis tāds, kas knibina, vai kaut kas, ko knibina
knaibīgs tāds, kas kniebj (3); dzeļošs (1)
antiholagons tāds, kas mazina žults izvadi; tāds, kas vājina aknu funkciju
hepatogēns tāds, kas nāk no aknām
sprasts tāds, kas nav lekns (par zāli)
rāms tāds, kas nav nikns, agresīvs (par dzīvniekiem)
vājš tāds, kas nav sātīgs, trekns, kalorijām bagāts (par ēdienu)
antiholagogs tāds, kas pamazina žults izvadi; kas pavājina aknu funkciju
plēsīgs tāds, kas pārtiek no dzīvniekiem, tos medījot barībai, un kam ir raksturīga (piemēram, zobu, knābja, nagu) uzbūve (par dzīvniekiem)
lipotropisks tāds, kas pasargā aknas no taukainās infiltrācijas vai distrofijas
slēgts tāds, kas pilnīgi norobežo kādu plaknes, telpas daļu; tāds, kas ir pilnīgi norobežots (par plaknes, telpas daļu)
hepatofugāls tāds, kas plūst prom no aknām (pa aknu vēnu)
holangiogēns tāds, kas saistīts ar aknu izvadkanāliem vai kas sākas no tiem
vairākplakņu tāds, kas sastāv no vairākām plaknēm
tauks tāds, kas satur daudz tauku (parasti par pārtikas produktiem, uzturu); trekns (1)
tāls tāds, kas seko (kam) kādā virknē, norisē, laikā u. tml.; arī turpmāks
sakņojošais tāds, kas veido saknes
statenisks tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs
vertikāls tāds, kas veido taisnu leņķi ar doto plakni vai taisni; perpendikulārs
neklātiene tāds, kas veidojas (kāda) iztēlē, bez (viņa) tiešas saiknes ar īstenību (parasti par pasākumu)
pieejams tāds, kas viegli veido saikni ar citiem, ir atsaucīgs, izpalīdzīgs, arī atklāts
priekšpēdējais tāds, kas vienveidīgu, secīgu (laikposmu, parādību, norišu) virknē pastāv, noris pirms pēdējā (laikposma, parādības, norises)
hepatopetāls tāds, kas virzās vai plūst virzienā uz aknām
sīks tāds, ko veido, parasti viendabīgu, neilgu elementu virkne (par norisi, darbību)
vārpatains tāds, kur ir daudz vārpatu 1; tāds, kas ir piesārņots ar vārpatu 1 sakneņiem
supletīvs tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem
lekns tāds, kurā ir auglīga, trekna augsne (par vielu, lauku)
sakņains tāds, kurā ir daudz sakņu (parasti par augsni); tāds, kur zemes virspusē stiepjas daudzas kokaugu saknes (par vietu)
nikns tāds, kurā izpaužas (cilvēka) niknums
naidīgs tāds, kurā izpaužas (dzīvnieka) niknums, agresivitāte
dusmīgs tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos)
pikts tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos)
sirdīgs tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums, arī sašutums
saniknots tāds, kurā izpaužas niknums
reglāns tāds, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu
knifīgs tāds, kura risināšanā nepieciešama atjautība, apķērība; āķīgs; knifelīgs
pamīšs tāds, kurā vienas virknes, rindas u. tml. elementi, detaļas atrodas pretī citas virknes, rindas u. tml. elementu, detaļu atstarpēm (par kādu kopumu, konstrukciju u. tml.); tāds, kas atrodas pretī (kā) atstarpēm (par priekšmetiem)
spirāle tāds, kuram ir šādas līknes forma vai kurš atgādina šādu līkni; tāds, kurā kādai sastāvdaļai ir šādas līknes forma vai kurā kāda sastāvdaļa atgādina šādu līkni
viencirkņa tāds, kuram ir viens cirknis (par auga sēklotni)
koniska virsma tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju)
Rundēnu pagasta teritorija tagadējā pagastā iekļauta gandrīz visa pirmskara Rundēnu pagasta teritorija un bijušā Nirzas pagasta dienvidu gals, bet neliela daļa no pirmskara Rundēnu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Aknīstes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta gandrīz visa pirmskara Aknīstes pagasta teritorija, izņemot tās ziemeļu stūri, kas pievienots tagadējā Jēkabpils novada Leimaņu pagastam, un liela daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas
valodas HTML tagi tagi, ko izmanto, lai iezīmētu īpaši formatētu tekstu (pustreknu, kursīvu u. tml.), kas ar globālā tīmekļa pārlūkprogrammas starpniecību tiek izspīdināts displeja ekrānā. Pārlūkprogramma interpretē šos tagus un tos pārveido atbilstoši formatētā tekstā
strauta forele taimiņa saldūdens forma ("Salmo trutta morpha fario"), druknāka par jūras foreli, sarkanām un melnām lāsēm sānos, kurām apkārt citādas krāsas gredzens
jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem
dvars Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un kuģa sāna virzienu uz attiecīgo priekšmetu
dvarss Taisnais leņķis starp kuģa diametrālo plakni un virzienu uz attiecīgo priekšmetu
slīpne Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi
perpendikuls Taisne, kas ar doto taisni vai plakni veido taisnu leņķi
galvenais stars taisne, kas iet caur projekcijas centru perpendikulāri aeroainas plaknei
horizontāle Taisne, kas ir paralēla horizonta plaknei
sekante Taisne, kas krusto līkni divos punktos
pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram
simetrijas ass taisne, kas sadala plaknes figūru divās daļās, kas ir viena otras spoguļattēls, attiecībā pret šo taisni
direktrise Taisne, kurai ir tāda īpašība, ka attiecība starp tās attālumu līdz jebkuram dotās līknes (koniskā šķēluma) punktam un attālumu no šā punkta līdz dotam punktam (šķēluma fokusam) ir pastāvīgs lielums
asimptota Taisne, kurai neierobežoti tuvojas kāds līknes zars, aizejot bezgalībā
diagonāle Taisnes nogrieznis, kas savieno divas daudzstūra virsotnes, kuras nav uz vienas malas, vai divas daudzskaldņa virsotnes, kas neatrodas vienā plaknē
horda taisnes nogrieznis, kas savieno divus kādas līknes punktus
vaļēja kopa taisnes, plaknes vai telpas punktu kopa, kas nesatur nevienu savu robežpunktu (piemēram, vaļējs intervāls (a, b))
circenis Taisnspārņu kārtas apakškārtas virsdzimta ("Gryllodea"), drukni, 17-50 mm gari kukaiņi ar cilindrisku ķermeni, \~2000 sugu
BDT Taka; Bangladešas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - poiša
WST Tala; Samoa Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - sene
aptamborēt Tamborējot izveidot malas rotājumu (piem., apkaklītei, piedurknēm)
TZS Tanzānijas šiliņš; Tanzānijas Savienotās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Tarakanovka Tarakanovkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers; Tarakanova ezers; Tarakanovas ezers
Tarasiene Tarasīne, Rēzeknes pieteka
Tarasina Tarasīne, Rēzeknes pieteka
Tarasine Tarasīne, Rēzeknes pieteka
Terasīne Tarasīne, Rēzeknes pieteka
Teresina Tarasīne, Rēzeknes pieteka
kaulēdājtārps Tārps, kas izēd līķus no iekšpuses, tam ir saknēm līdzīgi izaugumi, kas spēj izurbties cauri kauliem; zombijtārps; osedakss; atklāts 2002. g. kāda vaļa atliekās 2800 m dziļumā
Skudrinka Tartaks, Dubnas (Luknas ezera) pieteka
avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis
sloka Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Scolopacidae"), nelieli vai vidēji lieli putni ar garu vai pagaru knābi, 23 ģintis, 85 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 28 sugas
klijkaija Tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Stercorariidae"), 2 ģintis, 6 sugas, gk. brūns apspalvojums, spēcīgs, līks knābis, peldpleznas ar nagiem; zog citu putnu iegūto; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas; laupītājkaija
zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas divas ģintis ("Calidris" un "Limicola"), strazda lieluma bridējputns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi, 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, gk. caurceļotāji
puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints ("Limosa"), putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi, ziemeļu puslodē 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu
ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu
lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas trīs ģintis ("Tringa", "Xenus" un "Actitis"), nelieli līdz vidēji liels bridējputns ar slaidu ķermeni un garu knābi, Latvijā konstatētas 8 sugas
garknābis tas (tāds), kam ir garš knābis
gardegunis tas (tāds), kam ir garš knābis, snuķis, purns
plakanknābis tas (tāds), kam ir plakans knābis
kūpeklis tas, kas kūp (parasti viela); dūmojošs objekts, kā aizsardzības līdzeklis pret knišļiem
tāls tas, kas seko (kam) kādā virknē, norisē, laikā u. tml.; arī turpmākais
ievadīšanas taustiņš tastatūras taustiņš, ko parasti izmanto, lai norādītu, ka pabeigta kāda rakstzīmju virknes ievade; operētājsistēmās tas norāda, ka jāizpilda komanda, bet datu bāzu programmās - ka ieraksta ievade ir pabeigta un jāpāriet uz jaunu ierakstu
Tawdowiany Taudajānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Līksnas pagastā
melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle
taukulība Taukainums, treknums
svarīgs tauks, trekns
speķbānis Tauks, trekns
glumine Tauksakne ("Symphytum")
symphytum Tauksaknes
symphitum Tauksaknes ("Symphytum")
Taunagi Taunagas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
urbējs tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
pūcīte tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm)
pāvacis tauriņu kārtas dzimta ("Saturniidae"), drukns tauriņš ar mazu galvu un lieliem spārniem, uz kuriem ir ieapaļi plankumi, gk. tropos, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 2 aizsargājamas sugas
sfings tauriņu kārtas dzimta ("Sphingidae"), kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
zīdtauriņš tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena
lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu
termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
tauroholanopoēze Tauroholskābes sintēze aknās
smidzis Tautas nosaukums knišļiem, odiem u. c. sīkiem divspārņiem
novadtekne Tekne (kā) novadīšanai
vibrotekne Tekne ar vibratoru, kas veicina kravas pārvietošanos uz leju
aerotekne Tekne birstoša materiāla transportēšanai kopā ar gaisu - poraina auduma starpsiena tās apakšā, kas laiž cauri tikai gaisu, kurš plūstot irdina un pārvieto materiālu; lieto pneimatiskajos izkliedētājos
mēslu rine tekne, kanāls, pa kuru no kūts aizvāc kūtsmēslus
jumta tekne tekne, kas savāc nokrišņu ūdeni no jumta un novada tālāk uz notekcaurulēm; izgatavo no skārda vai plastmasas
drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi
Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis
tēlotājmāksla Tēlotāja māksla - mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība
glezniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā īstenības priekšmetus un parādības atveido mākslas tēlos ar krāsu, līniju un gaismēnas palīdzību uz plaknes (piemēram, uz audekla, koka, stikla, sienu apmetuma)
skarlauks telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi
mašīntelpa Telpa, iecirknis, nodalījums, kurā ir uzstādītas mašīnas
oktants Telpas daļa, ko atdala trīs savstarpēji perpendikulāras plaknes (piem., koordinātu plaknes)
kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts
šķērsas taisnes telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē
redzes lauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce
redzeslauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce; redzes lauks
ceļa trase telpiska līkne, ko veido ceļa ass uz zemes virsmas
projekcija telpiskas figūras vai ķermeņa attēlojums plaknē (projekcijas plaknē) izmantojot taišņu sistēmu kuras iet cauri visiem figūras punktiem un krusto šo plakni
berzes konuss telpisks konuss, kura veidule ir pilnā reakcija (normālās reakcijas un berzes spēka summa), ja ķermeni cenšas pārvietot pieskarplaknē visos iespējamos virzienos
galerija Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā)
kavalkāde Tēlu grupa, virkne (piemēram, daiļliteratūrā, tēlotājā mākslā)
diafilma Tematiski saistītu fotogrāfisku attēlu virkne uz pozitīvas kinolentes (viens no diapozitīvu veidiem)
KZT Tenge; Kazahstānas Republikas valūtas kods, sīknauda - tiņa
centroīda Teorētiska līkne, ko apraksta plakanas figūras plakaniskas kustības momentānais ātrumu centrs
sigmatika Teorētiska saikne starp zīmi un objektu, ko tā apzīmē, resp., zīmes nesēju
termogramma Termogrāfa pierakstījuma līkne
reglāns Tērpa piegriezums, kurā piedurknes ar plecu daļu veido vienu veselu gabalu
helenīns Terpēns, iegūts no Helēna alantu ("Inula helenium L.") saknēm
Oxystegus tenuirostris tievā smailknābīte
galotne Tievais gals (saknei)
vimbaļi Tievas dārza saknes
garknābja kaira tievknābja kaira
Uria aalge tievknābja kaira
Numenius tenuirostris tievknābja kuitala
Calandrella acutirostris tievknābja sīkcīrulis
Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
iesūknēties tikt iesūknētam
izgāzties tikt izpaustam (attieksmē pret kādu) - piemēram, par dusmām, niknumu
izsūknēties tikt izsūknētam
tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem
Amblystegium confervoides tīmekļu strupknābe
knoderēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi
knoterēties Tīrīt un kārtot spalvas ar knābi
pieterītis Tīruma pēterene ("knautia arvensis")
kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm
Tiskaty Tiskadu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Sakstagala pagastā
paškaitējums tīša sava ķermeņa savainošana bez pašnāvības nolūka, kas var tikt veikta ar mērķi atvieglot citādi grūti pārvaldāmas emocijas, saiknes zudumu ar realitāti un nejutīgumu
šņergals Tītara sekste uz knābja
makrozamīns Toksisks glikozīds "Zamia" palmu ģints sēklās un lapās; neoplastiska iedarbība uz cilvēka aknām, nierēm, zarnām un plaušām; liellopiem izraisa letālus gastrointestinālus un aknu darbības traucējumus
klezmers Tradicionālā ebreju mūzika, kuras saknes meklējamas Vācijā un Austrumeiropā; šādas mūziķu grupas dalībnieks; klecmers
Rosarium Tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību
kritienpunkts Trajektorijas krustpunkts ar šaušanas līmeni (horizontālu plakni, kas iet caur izlidošanas punktu)
konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
balstiekārta Transportlīdzekļa ierīču kopums, kas veido elastīgu saikni starp atsperoto un neatsperoto masu, resp., starp riteņiem un virsbūvi
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes)
vācelīte trauciņš, kas darināts no koka mizas, saknēm vai zariem; dem. --> [vācele]{s:2222}
Djuāra trauks trauks ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām izsūknēts gaiss, lai nodrošinātu siltuma izolāciju
Corallorhiza trifida treidaivu koraļļsakne
Corallorhiza innata treidaivu koraļļsaknes "Corallorhiza trifida" nosaukuma sinonīms
Diphasium tristachyum trejvārpu plakanstaipeknis
asāks trekna pļaviņa māju tuvumā sēka pļaušanai
pikns trekns
lesns Trekns
lukns Trekns
biezs Trekns (piens)
speķenieks Trekns baroklis
verans Trekns, stiprs
tums Trekns, tauks
puļīgs Trekns, tukls
bruslis Treknulis
luknība Treknums
krušņiks Treknums starp cūkas kaklu un priekškājām
ļumekls Treknums, speķis
katatrikrotisms Trešā pulsācija sfigmogrammas līknes lejupējā daļā (divi pulsa papildsitieni)
kuba sakne trešās pakāpes sakne no skaitļa
trifurkācija Trijzarošanās, piem., augšējo lielo dzerokļu saknēs
T-shirt trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm, teniskrekls, "T-krekliņš"
TTD Trinidādas un Tobāgo dolārs; Trinidādas un Tobāgo Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
emodīns Trioksimetīlantrachinons, atrodams rabarberu saknēs kā chrizofanskābes pavadonis
Krāku ezeri trīs ezeri Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 150 m vjl., lielākā Krāku ezera platība - 18,7 ha, garums - 0,7 km, vidējais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis, zivīm bagāts, ziemeļu pusē no tā neliels ezeriņš
Krivoje ezeri trīs ezeri Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība 4,9 ha, 1,7 un 1,5 ha; Križevnieku ezeri; Līkie ezeri
trinītis Trīs rubļi; trīs rubļu banknote
troika Trīs rubļi; trīs rubļu banknote
pavadītājtriedrs Trīs savstarpēji perpendikulāru līknes vienības vektoru sistēma, kas veidojas, ja šie vienības vektori iet caur vienu un to pašu līknes punktu un ir vērsti pa līknes pieskari, galveno normāli un binormāli
vienpārejas tranzistors trīselektrodu pusvadītāju ierīce, kuras voltampēru raksturlīknē ir posms ar negatīvu diferenciālo pretestību - palielinot spriegumu, samazinās strāva; divbāzu diode
latīņu bura trīsstūraina bura ar garāko malu piestiprināta pie rājas, kas ieslīpi pacelta peldlīdzekļa diametrālajā plaknē
glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem
kalaazars Tropiskās zemēs - grūta epidēmiska slimība, ko izraisa vienšūnas parazīti - leišmanijas; tiek bojātas aknas, liesa, limfas dziedzeri u. c. orgāni; rodas no moskīta - flebotomusa dzēliena
sarsaparilla Tropu Amerikas "Smilax" ģints augu sakne, kas satur trīs hemolītiskus saponīnus - smilasaponīnu, sarsasaponīnu un parilīnu; agrāk lietota sifilisa ārstēšanai
šistosomatoze Tropu slimība, ko izraisa sūcējtārpi, var būt aknu un nieru bojājumi
hepatocēle Trūce, kurā ietilpst aknu daļa
truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes
Čači Trūpu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
YKWYCD Tu zini, ko tu vari darīt (angļu "you know what you can do"; īsziņās)
MNT Tugriks; Mongolijas valūtas kods, sīknauda - menge
sistēmiskā mastocitoze tuklo šūnu infiltrācija audos ar ādas bojājumiem vai bez tiem, parasti tiek skartas aknas, liesa, kauli, limfmezgli un gremošanas trakts
paseknis Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; pasekne (2); paseksnis (2)
pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; paseknis (2); paseksnis (2)
ķeskāties Tūļāties, knosīties
TND Tunisijas dinārs; Tunisijas Republikas valūtas kods, sīknauda - miljems
TRY Turcijas lira; Turcijas Republikas valūtas kods, sīknauda - kurušs
manats Turkmenistānas manats - naudas vienība Turkmenistānā, sīknauda - tenge
TMT Turkmenistānas manats; Turkmenistānas valūtas kods, sīknauda - tenge
Renkina cikls tvaika dzinēja ideālais termodinamiskais cikls, ko veido izobāriska siltuma pievade (tvaika katlā), adiabatiska tvaika izplešanās (tvaika dzinējā), izobāriska siltuma novade (kondensatorā) un adiabatiska kondensāta saspiešana (katla barošanas sūknī)
katla barošanas ūdens tvaika katlā ar katla barošanas sūkni (ar vajadzīgo spiedienu) ievadāmais attiecīgi sagatavotais ūdens
knābāt Tvert ar knābi un rīt (parasti barību); drupināt, vairākkārt sitot, cērtot, arī plēšot ar knābi
īpatnējais debits ūdens daudzums, ko izsūknējot iegūst no akas, ja līmenis tajā pazeminās par 1 m
lencēšana Ūdens izsūknēšana no peldlīdzekļa satecēm (bilžām)
hidroakumulācija Ūdens pārsūknēšana un uzkrāšana augstākā līmenī, lai slodzes maksimuma laikā to izmantotu elektroenerģijas ražošanai
gutācija ūdens pilienu izdalīšanās no neievainotām augu lapām; tā vērojama, ja auga saknes uzsūc vairāk ūdens, nekā iztvaiko auga lapas
stikāns Ūdens putns garām kājām un knābi
ūdenssūknēšana Ūdens sūknēšana
ūdenssūknētava Ūdens sūknētava
ūdenssūknis Ūdens sūknis
ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis
ūdens līmenis ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis
Ratnieku ūdenskrātuve ūdenskrātuve Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība — 2,5 ha
Harčenku ezers ūdenskrātuve Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 11,8 ha; Harčonku ezers; Harčonoks
Iļja Muromietis ūdenskritums Kuriļu salu dienvidos (Krievijā), Iturupas salā (agrāk - Raknibedu ūdenskritums), augstums - 141 m, ūdens krīt pa krasta kraujas abrāzijas terasēm salas Klusā okeāna pusē
Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m)
lēpe Ūdensrožu dzimtas ģints ("Nuphar"), ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem; daudzgadīgi ūdensaugi; ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~10 sugas, Latvijā 2 sugas
ūdenspumpis Ūdenssūknis
Dīveja ūdenstece Aizkraukles novada Kokneses pagastā, ietek Lobes ezerā
Tacs ūdenstece Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums - \~1 km; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu; Dauguļu upīte
Salas grāvis ūdenstece Babītes novada Babītes pagastā, tek cauri Babītes polderim, ūdeni pārsūknē Babītes ezerā
Dauguļu upīte ūdenstece Krāslavas novada Andzeļu pagastā no Borauga uz Luknoja ezeru, garums — \~1 km; Tacs; dažos avotos tiek uzskatīta par Maltas augšteces posmu
Poganka Ūdenstece no Idzepoles ezera uz Opolo Snidzinu, Ludzas un Rēzeknes novadu robežupe gandrīz visā garumā, lejtece Ludzas novada Pildas pagastā; Roganka
Akmenīšu strauts ūdenstece Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, iztek no Akmenīšu ezera, ietek Rāznas ezerā, garums - 3 km
Rubčinskas strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, ietek Zosnas ezerā; Rubčinu strauts
Ismeru strauts ūdenstece Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, tek no Ismeru ezera uz Zosnas ezeru, augštecē Lūznavas un Čornajas pagasta robežupe
Purvicu upe ūdenstece Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ietek Rāznas ezera dienvidrietumu daļā
Deimanka Ūdenstece Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, ietek Losu ezerā, garums - 9 km
Pušica Ūdenstece Rēzeknes novada Pušas pagastā, ietek Rušona ezerā, iztek no Pušas ezera, garums - 11 km; Puša; Pušvča
Akmineica Ūdenstece starp vairākiem Latgales ezeriem, iztek no Dubuļu ezera Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, caurtek Asticu un Daņilovkas ezeru Kaunatas pagastā, kā arī Riuseitu Krāslavas novada Ezernieku pagastā un ietek Udrijas ezerā, kurš savienots ar Ežezeru
Raudiņa ūdenstece Višķu pagastā, ietek Luknas ezerā; Raudinka
Strūžānu ūdenskrātuve ūdenstilpe Rēzeknes novada Strūžānu pagastā, platība — 5 ha
UGX Ugandas šiliņš; Ugandas Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
MRO Ugija; Mauritānijas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - kums
Patmalnieku ezers Umaņu ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā
virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums
SI mērvienību sistēma universālo fizikālo lielumu mērvienību sistēma, ko pieņēma XI Ģenerālā mēru un svaru konferencē 1960. g. oktobrī. Tajā ir sešas galvenās mērvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins un kandela) un virkne atvasināto mērvienību
Tartaks upe Aglonas un Višķu pagastā, iztek no Rušona, ietek Luknas ezerā, tā kā tam cauri tek Dubna, tad uzskata arī par Dubnas labā krasta pieteku, garums - 21 km, kritums - 50 m, tek cauri Cirišam; Tartaka; Antāna upe; Salenieku upe
Ganga upe Indijā un Bangladešā (sanskritā "Ganga"), garums - 2700 km, sākas Himalajos >4500 m vjl., no satekupēm Bagirati un Alaknandas, ietek Bengālijas līcī, 500 km no ietekas kopā ar Bramaputru veido vienu no lielākajām deltām pasaulē (~100000 kvadrātkilometru), lejtecē plūdmaiņu ietekme līdz 300 km (3-5,5 m)
Akmenīca upe Latgales augstienē Rēzeknes un Krāslavas novadā, sākas Rāznavas paugurainē 6 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera, garums - 16 km, kritums - 24,4 m, ietek Ūdrejas ezerā
Rītupe upe Latvijā (Ludzas un Rēzeknes novadā) un Krievijā (Ostrovas un Pitalovas rajonā), Veļikajas kreisā krasta pieteka, garums - 176 km (Latvijā 56 km), kritums Latvijā - 49 m, iztek no Meirānu ezera; Ūdrāja; Krievijā Utroja
Arālīte upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa
Malmuta upe Preiļu, Rēzeknes, Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, visā garumā regulēta, par augšgalu uzskata grāvi Aklā purva austrumu malā, lejtecē gultne pāriet Meirānu kanālā; aprāk ietecēja Lubānā; Malmute; Melmute; Mēlmute
Rēzekne upe Rēzeknes novadā, iztek no Rāznas ezera, ietek Lubānā, garums - 116 km, kritums - 71 m; Rezekne; Rēzne
Ķikans upe Talsu un Ventspils novadā, lejtecē šo novadu robežupe, garums - \~20 km, sākas purvainos mežos Dundagas pacēluma ziemeļrietumu malā, ietek Irbes šaurumā pie Sīkraga; Sīkragupīte; Ķikens; Ķikenupīte; Ķikna
Bebrupe upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe
Pīte upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī
Amblystegium fluviatile upes strupknābe
akvadroms Upes, ezera vai jūras iecirknis, kur apkalpes mācās vadīt tankus uz ūdens un zem ūdens
plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts
UYU Urugvajas peso; Urugvajas Austrumu Republikas valūtas kods, sīknauda - sentesimo
Ustron Ustrones muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Baldas dzirnavu ezers uz Baldas upes uzpludināta ūdenskrātuve Rēzeknes novada Pušas pagastā
sautējums uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārīta gaļa, saknes; šādā veidā gatavots ēdiens
uzpiedurknis uz piedurknes uzvelkams plānas drēbes uzrocis, ko viegli izmazgāt
bakterioidi uz tauriņziežu augu saknēm dzīvojošo baktēriju, kas saista brīvo gaisa slāpekli, attīstības stadija ar lielāku slāpekļa uzkrājumu
vircas laistītājs uz traktorpiekabes vai automobiļa uzmontēta cisterna vircas, arī citu šķidrumu iesūknēšanai, transportēšanai un izkliedēšanai uz lauka
uzkārnīt Uzart un attīrīt (no saknēm, nezālēm u. tml. līdumu, atmatu)
uzdzirdīt Uzbarot dzirdinot ar treknu šķidrumu
dražnīt Uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
uzbuksnīt Uzbuknīt
plakanspārnu kompresors uzbūvē un darbībā plakanspārnu sūknim līdzīgs kompresors; atšķiras ar to, ka kompresors gāzi ne tikai pārvieto, bet arī saspiež (tāpēc statora dobumam ir apaļa cilindra veids)
uzknābt Uzcirst ar knābi
dinamometriskā atslēga uzgriežņu atslēga ar mehānismu un mērierīci pievilkšanas momenta noteikšanai, kas parasti ir galatslēga ar skalu vai indikatoru pievilkšanas momenta nolasīšanai. Pie šīs uzgriežņu atslēgu grupas pieder arī momentatslēgas, kurām vajadzīgo pievilkšanas momentu var ieregulēt. Sasniedzot ieregulēto momentu, dzirdams īpašs signāls - knikšķis
uzknābt Uzknābāt
uzknāpāt Uzknābāt
uzkņāpāt Uzknābāt
salest Uzknābāt (ar knābi uzlasīt)
uzknāpt Uzknābt
uzkņopēt Uzknopēt
atbraukāt Uzlocīt piedurknes
šlaucīt Uzlocīt piedurknes
uzraitīt Uzlocīt piedurknes
iegriezt pretvējā uzlūvēt, panākt jahtas diametrālās plaknes sakrišanu ar vēja virzienu
notūkt Uzpampt, kļūt visai treknam
pumburis uzpampums, kas izveidojies dunduru vai knišļu koduma vietā
Rēcijas dzirnavezers uzpludināts uz Rēcijas upes Kokneses novada Bebru pagastā, platība — 3,4 ha; Ruijas dzirnavezers; Recijs
Rhizina undulata uzpūstā saknene
Rhizina inflata uzpūstās saknenes "Rhizina undulata" nosaukuma sinonīms
pārzināt Uzraudzīt, vadīt (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.)
saraistīt Uzrotīt (piedurknes)
eksemplārisms Uzskats, ka lietu izziņa iespējama ar Dieva apgaismības palīdzību, un visu lietu pirmsakne meklējama Dievā
ševrons Uzšuvums uz kreisās piedurknes dienesta pakāpju apzīmēšanai
sakne uzturā lietojamās sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi; sakņaugi
biete Uzturā lietojams dārzenis ar tumši sarkanu, paresninātu sakni
piesaradināties Uzturēt saikni ar daudziem radiniekiem
kalējiņš Vaboļu dzimtas "Elateridae" nosaukums tautā, \~7000 sugu; sprakšķis; knikšķis
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu
eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu
sakņu kaitēkļi vaboļu, divspārņu, taisnspārņu un tauriņu kārtas kukaiņi, kuru kāpuri dzīvo augsnē un bojā augu saknes
eizenahieši Vācijas strādnieku kongresā 1869. g. Eizenahā A. Bēbeļa un V. Lībknehta vadībā dibinātās Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas biedri
Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā
pfennig Vācu sīknauda 20. gs., markas simtdaļa
Avīkne Vadakstes labā satekupe Dobeles novada Vītiņu pagastā, garums - 30 km, kritums - 38 m, sākas 3 km uz dienvidaustrumiem no Ķerkliņu ezera pie Sidrabes pilskalna, Austrumkursas augstienes dienvidu malā; Aviekne; Avīkna
traheja Vadaudu elementi augstāko augu (parasti segsēkļu) koksnē - nedzīvas, no vertikālas dzīvu šūnu virknes izveidojušās caurulītes
sūcējvads Vads, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā
knāģeris Vadzis, āķis; knaģis
Vogule Vagaļu strauts, Rēzeknes pieteka
bukņīt vairākkārt grūst ar roku vai dūri; bokņīt; buknīt
iekacināt vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
iekacināties vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
knābāt vairākkārt knābt (1)
ieknaibīt vairākkārt knaibot, iebojāt
aizknaibīt vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko)
aizkņubināt vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko)
aizkribināt vairākkārt kniebjot, aizspiest (ko)
knaibīt vairākkārt kniebt (1)
knaibīties vairākkārt kniebt (vienam otru, citam citu)
ieplēsināt vairākkārt rīdot, panākt, ka (suns) kļūst nikns
plātīt vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, knābi)
kribināt vairākkārt viegli skart (ko) ar pirkstiem; knibināt
knaibīt vairākkārt, arī ilgāku laiku kniebt (2)
knipot vairākkārtīgi sist ar knipi
saķēdēt vairāku elementu secīga sasaistīšana virknē
loks Vairāku priekšmetu sakārtojums, arī to kopējā forma, kas atgādina līknes daļu, arī riņķa līniju
polipleirodiafragmotomija Vairāku ribu rezekcija un diafragmas pārgriešana, lai piekļūtu aknu augšējai virsmai
Garezers Vairāku šauru (līdz 0,2 km platu) ezeru virkne 3,5 km garumā, 4,3 m vjl., Rīgas līča piekrastes kāpu aizmugurē starp Lilastes ezera noteku un Gaujas grīvu, Ādažu novada Carnikavas pagastā
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
fokšatagas izliekums vājam iedarbojoties uz buru, fokštaga izliecas un neatrodas jahtas diametrālajā plaknē
lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par putniem)
elektronlampa vakuumēta, vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, stikla balons, no kura izsūknēts gaiss un kurā atrodas divi vai vairāki elektrodi, starp kuriem tiek radīta brīvo elektronu plūsma
priekšvakuuma sūknis vakuumsūknis, kas samazina spiedienu vakuumsistēmā līdz \~10,0-0,1 Pa, nodrošinot augstvakuuma sūkņu normālu darbību
valks Valgs, velgans, trekns
Lycopodium clavatum vālīšu staipeknis
likopodijs Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
priviči Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
prīvīši Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipakle Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipekles Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipekļi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipēkļi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipeklis Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipekņi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
zaķprievietis Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
zeltene Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
zeltiņi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
Lokno struktūra Valmieras-Lokno izcilnis
Pleskavas-Valmieras valnis Valmieras-Lokno izcilnis
izolējošās valodas valodas, kurās vārdi parasti sastāv no vienas vai vairākām vienzilbes saknēm, kuras var lietot patstāvīgi (piemēram, senā ķīniešu valoda)
ģenealoģiskā valodu klasifikācija valodu iedalījums pēc to radniecības un saiknes ar kādu no pirmvalodām
valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
draudze Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām
pludmales tērps vaļīgas bikses un jaka ar īsām piedurknēm
Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni
oss Vaļņveida paugurs (parasti šaurs, garens) vai pauguru virkne, kas sastāv galvenokārt no ledāja kušanas ūdeņu straumju veidotiem smilts, grants un oļu nogulumiem; eskers
bezroķis Vamzis bez piedurknēm
klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
peļu klijāns vanagu dzimtas klijānu ģints suga ("Buteo buteo", senāk "Buteo vulgaris"), plēsīgs putns ar līku knābi un noapaļotu asti
vandzenieks Vaņģinieks, gūsteknis
kaparnauda Vara sīknauda
celms Vārda daļa - vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem
derivatīva nozīme vārda gramatiskā nozīme, ko izsaka ar afiksu pievienošanu saknei
iekšējā forma vārda morfoloģiskās struktūras saikne ar vārda celma morfēmu sākotnējo semantiku
iedēklis Vārda pirmatnējā saknē iesprausts nāsāls elements; infikss
priedēklis Vārda sastāvdaļa (morfēma), kas atrodas saknes priekšā; afikss
afikss Vārda sastāvdaļa, ko pievieno saknei vai celmam (atvasinot jaunus vārdus)
nozīmes pārnesums vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija
morfēma Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne)
vārddarināšanas ligzda vārddarināšanas ķēdēs un tipos izkārtots vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums
teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
motivācija Vārddarināšanas pazīme, kas norāda uz semantisku saikni starp darinājumu un vārdu vai vārdu savienojumu, no kura tas darināts
internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms
saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus
neatvasināts vārds vārds, kurā ir tikai sakne vai sakne un galotne
aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot piedēkļus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme
atvasināšana Vārdu darināšana, vārda saknei vai celmam pievienojot afiksu - piedēkli, priedēkli vai derivatīvo galotni - atbilstoši valodas vārddarināšanas modeļiem
derivatīvais paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens ar afiksa pievienošanu saknei
anmnominācija Vārdu rotaļa, atkārtojot kāda vārda sakni dažādos atvasinājumos
sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piemēram, gaļu, saknes)
klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā
parastais krauklis vārnu dzimtas suga ("Corvus corax"), putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi, Latvijā sastopams samērā bieži
parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži
hepatokupreīns Varu saturošs proteīns, līdzīgs hemokupreīnam; izolēts no aknām
saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves
salube Vatēts apmetnis ar lielu apkakli, bez piedurknēm; pusmētelis, arī villaine, kas bija pārmetama pār pleciem
VUV Vatu; Vanuatu Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
Vecānu Vecānu ezers - atrodas uz Rēzeknes un Ludzas novada robežas Stoļerovas un Pureņu pagastā, platība - 14,9 ha; Vecinas ezers; Veciņu ezers
Stary Myšl Vecdomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām
Manju Vēdisma mitoloģijā - dusmu dievība un niknuma personifikācija, galvenokārt dieva Indras dusmas
loks Veidojums (organismā), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
saistīt veidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts noteiktā kopumā, sistēmā
skaldņot veidot (parasti mākslas darbu), vienkāršojot, vispārinot dabas formas, izmantojot plaknes
saistīt veidot (savai dzīvei, darbībai) saikni (ar kādu, ar ko)
atvasināt veidot jaunu vārdu, kāda cita vārda saknei vai celmam pievienojot vienu vai vairākus afiksus — piedēkli, priedēkli vai galotni
sakņoties veidot saknes (parasti augsnē) - paraugiem
10 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 24,5-28,4 m/s, stipra vētra, vējš izrauj kokus aar visām saknēm, sagāž izturīgas celtnes
pilnvējš Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes)
aizejošs vējš vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās
dvarsa vējš vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei
vektoru lauks vektorfunkcijas vērtību kopa dotajā plaknes vai telpas apgabalā; vektoru lauka teorijā izmanto matemātisko analīzi
komplanāri vektori vektori, kas paralēli vienai plaknei
vektoriālais reizinājums vektors a x b, kas perpendikulārs abu doto vektoru a, b veidotajai plaknei un vērsts tā, ka sistēmai (a, b, a x b) ir labā orientācija
rādiusvektors Vektors, kas iet no elipses vai hiperbolas, parabolas fokusa uz patvaļīgu šīs līknes punktu
komplanaritāte Vektoru paralelitāte vienai plaknei
velekna Velekne
veleklis Velēknis
velēkns Velēknis
velēksne Velēknis
velekņu Velekņu beņķis - velēknis
ķilpa Veļas knaģis
flebogramma Vēnas pulsācijas līkne
bagatins Venēcijas sīknauda viduslaiku beigās
Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne
bebrenājs Veronika ("Veronica") - cūknātru dzimtas lakstaugu ģints
bebrene Veronika ("Veronica") - cūknātru dzimtas lakstaugu ģints
zemteka Veronika ("Veronica") - daudzgadīgs cūknātru (vīrceļu) dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs stumbrs, pretēji sakārtotas eliptiskas vai olveida lapas, skraji sīku, gaišzilu ziedu ķekari; ārstniecības veronika
virknēt Vērt, saistīt virknē (2)
lineāra operatora īpašvērtība vērtība, kas sakrīt ar daudzlocekļu raksturojuma saknēm
robežvērtība Vērtība, kuras starpība ar virknes vai mainīgā lieluma vērtībām kļūst absolūti mazāka par patvaļīgi mazu pozitīvu skaitli
kolonna Vertikāli novietota simbolu vai ierakstu virkne tabulā vai matricā (divdimensiju masīvā)
aile Vertikāli novietota simbolu vai ierakstu virkne tabulā vai matricā; kolonna
garensvere Vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa garenasi
sānsvere vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un gaisakuģa šķērsasi, kas vērsta labā spārna virzienā; sānsvere ir pozitīva, ja šķērsass atrodas zem horizontālās plaknes, negatīva – ja šķērsass atrodas virs horizontālās plaknes
glisādes slīpums vertikāls leņķis starp horizontālo plakni un glisādes plakni, parasti no 2 līdz 4 grādiem
vietas leņķis vertikāls leņķis starp novērotāja atrašanās vietas horizontālo plakni un gaisakuģa virzienu
Vertūkšņe Vertukšne, apdzīvota vieta Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava)
Vjačko Vetseke - Kokneses valdnieks 13. gs. (viņa vārds Novgorodas hronikā)
impulstraucējums Videosistēmā nevēlams signāls, kas sastāv no impulsu virknes
Golan Vidsmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu
vidusskolnieks Vidusskolas audzēknis
vidusskolēns Vidusskolas audzēknis vai audzēkne
pilstiesa Vidzemē zviedru laikos tiesa ar ierobežotu kriminālo jurisdikciju, kas izskatīja parādu piedziņas lietas un dažas policijas un valsts domēņu uzraudzības funkcijas, sākotnēji Rīgā Tērbatā un Koknesē, bet no 1639. g. tikai Rīgā, 17. gs. beigās likvidēta un tās funkcijas nodotas kārtības tiesai un galma tiesai
safari uzvalks viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un četras uzšūtas kabatas ar ielocēm
teniskrekls Viegls, plāns virskrekls (parasti triko) ar īsām piedurknēm
glikemīns Viela diabētiķu asinīs, ko atdala aknas; antagonistiski ietekmē insulīnu, kavējot glukozes saistīšanu eritrocītos
heparīns viela, hormons, kas aizkavē trombu veidošanos un pazemina holesterīna līmeni; atrodas aknu u. c. audos
hepatotoksīns viela, kas bojā aknu šūnas
antihormons viela, kas darbojas pretēji hormonam, piem., grūtnieču asinīs atrodamās vielas, kas neitralizē hipofīzes pakaļējās daļas hormonu, novēršot dzemdes kontrakcijas; arī insulināze, kas noārda insulīnu aknās
aspidinols viela, kas izdalās no melnās ozolpapardes sakneņiem
žultsdzinējs viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā
ceroīds viela, ko atrod taukos aknu eksperimentālajā cirozē, ja barībā trūkst metionīna
kristāliskais režģis vielas kristāliskajam stāvoklim piemītošs regulārs daļiņu (atomu jonu, molekulu) novietojums, kam piemīt periodiska atkārtojamība trīs dimensijās; kristāla plakanās skaldnes atbilst atomu plaknēm, taisnās šķautnes – atomu rindām
putnu tehnoloģiskās slimības vielmaiņas funkcionāli traucējumi, ko izraisa hipokinēze, kanibālisms, sprostnogurums, histērija, aptaukošanās, aknu taukainā deģenerācija
fontu saime viena burtveidola dažāda lieluma fontu kopa, t. sk. piemēram, šo fontu slīpraksta un treknraksta variācijas
skalena viena no 12 skalenoedra trijstūra plaknēm trigonalās hiposingonijas gadījumā
sefārdi viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai
Tumsaliņa Naktaliņa viena no divdabīgo nakts garu virknes, kas cilvēkam sagādā briesmas tumšajā laikā atrodoties ceļā
binormāle viena no līknes normālēm, kas ir perpendikulāra tās galvenajai normālei
albaspidīns viena no melnās ozolpapardes ("Dryopteris filix-mas") sakneņu drogu ārstnieciskām vielām
knosāt Vienam otru ar zobiem viegli kodīt, knaibīt
konvolūcija Vienas elementu virknes pārvēršana citā pēc kāda algoritma
tautoloģija vienas saknes dažādu vārdškiru vārdulietojums vienā frāzē, teikumā
klons Vienas šūnas vai organisma pēcnācēji, kas radušies bezdzimumvairošanās ceļā; augu selekcijā - ar noliekšņiem, spraudeņiem, bumbuļiem, sakneņiem pavairoti augi
ligzda Vienas un tās pašas saknes vārdu grupa (vārdnīcas šķirklī)
biezenis viendabīga masa, ko pagatavo, saspaidot, samaļot, izberžot caur sietu vai citādi sasmalcinot augļus, ogas, saknes pākšaugus, arī gaļu un zivis
melmenis Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi lakstaugi ar resnu, gaļīgu, baltu zemes stumbru ar zvīņveida lapām un daudz saknēm, no kura paceļas stublājs ar daudz lapām
volfijas Viendīgļlapju klases cūkaušu rindas ūdensziedu dzimtas ģits ("Wolffia"), sīki, peldoši vai ūdenī iegrimuši ūdensaugi, 1-1,5 mm lielas lodītes bez saknēm; 7 sugas tropos
doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas)
donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem
ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda
dioskoreja Viendīgļlapju klases liliju rindas dzimta ("Dioscoreaceae"), lakstaugi ar vijīgu stumbru un resnu sakneni vai bumbuļiem; gk. tropos un subtropos, dažas sugas arī ziemeļu mērenajā joslā; 11 ģinšu, >650 sugu
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ("Raphanus sativus") ar ēdamu apaļu, ovālu vai konisku sakni, baltu, sārtu, sarkanu vai violetu mizu un plūksnaini dalītām vai veselām lapām
triviālais datņu pārsūtīšanas protokols vienkāršs datņu pārsūtīšanas protokols, ko izmanto sāknēšanas programmu lejupielādei bezdisku darbstacijās
hepatonefrīts Vienlaicīgs aknu un nieru iekaisums
haori Vienlaidu griezuma apmetnis (līdz ceļiem) ar piedurknēm, kuru valkā virs kimono
apvienošana Vienota faila, datu virknes vai masīva izveidošana no divām tādām pašām datu kopām atbilstoši to uzbūves likumiem
sūcienis vienreizēja iesūkšana vai sūknēšana
kniebiens vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (1)
kniebiens vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (2)
kniebiens vienreizēja paveikta darbība --> kniebt (3)
dermatoms viens no ādas segmentiem, kuros sadalās visa ķermeņa virsa atkarībā no attiecīgo spinālo saknīšu inervācijas
pelangi viens no batikas veidiem Indonēzijā, kas nozīmē "varavīksne" un simbolizē saikni starp debesīm un zemi
koordināta viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā
A12 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova)
A13 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi)
A15 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rēzeknes apvedceļš
pārdebesis viens no lietus mākoņu virknes
Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers
urīnskābe viens no olbaltumvielu maiņas galaproduktiem organismā - viela, kas rodas aknās un izdalās no organisma ar urīnu un sviedriem
sinusoīds viens no terminālajiem kapilāriem aknu, liesas u. c. iekšējo orgānu venozās asinsrites sistēmā
rekurents lielums viens no virknes lielumiem, ko nosaka iepriekšējie lielumi
priekšzobs viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība
viensaknes termins vienvārda termins, kurā ir viena sakne
vienkāršs termins vienvārda termins, kurā ir viena sakne; viensaknes termins
seriāls Vienveidīgu vai ar kopīgu pazīmi saistīta parādību, darbību u. tml. virkne
vija Vienveidīgu, parasti cits ar citu saistītu, priekšmetu virkne
osta vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai
lauzenis vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras
lauzs vieta mežā vai purvājā, kur daudz lauztu vai ar saknēm izgāztu koku; lauzts mežs pēc vētras; lauzenis
cīneklis vieta mežā, līduma tuvumā, kur novieto saknes, zarus u. tml.
pacere vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem
sakarņa bedre vieta zem koka saknēm
pasiekstene vieta zem koku saknēm upē, vēža ala
pasiekste vieta zem koku saknēm upē, vēža ala; vieta zem siekstas
pasakne vieta zem saknēm
izteka vieta, kur (pa cauruli, tekni u. tml.) izplūst novadāmais ūdens
sakņu kakls vieta, kur auga sakne pāriet stumbrā; ja sakne ir daudz tievāka par stumbru, šī zona ir spilgti izteikta, parasti tā ir tumšāka, reizēm paresnināta; stādot koku vai krūmu, to nedrīkst ierakt augsnē
bedriens vieta, kur ir daudz bedru, kur ir virkne bedru
redzespunkts vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa; noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs
atknaibīt Vietām nolobīt, nokniebt
vīkstulis Vīksteknis
Asāba vilāja Mauritānijā (_Assaba_), valsts dienvidu daļā, robežijas ar Gidimakas, Gorgolas, Braknas, Tagantas un Rietumhodas vilāju, kā arī ar Mali Republiku
tehniskais ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu un ātruma samazināšanas papildlaiku
iecirkņa ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku starpstacijās
maršruta ātrums vilciena kustības vidējais ātrums maršruta iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku visos sadales punktos
lycopus Vilknadzes
Eiropas vilknadze vilknadžu suga ("Lycopus europaenus")
matiņa sakne vilnas matiņa sakne
šķērsvilnis Vilnis, kura raksturojošais vektoriālais lielums atrodas plaknē, kas ir perpendikulāra viļņa izplatīšanās virzienam
Wiliany Viļēnu, arī Viļānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
kalanētika vingrinājumu ar nelielu amplitūdu daudzkārtēja atkārtošana; šādu vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija (_Callan Pinckney_, ASV)
hionantīns Virdžīnijas sniegpārslu koka ("Chionanthus virginicus") saknes mizas glikozīds
maika vīriešu apakškrekls bez piedurknēm
garnašs vīriešu apģērba virssvārki 14. gs. pirmajā pusē, ar pusgarām, iegrieztām, platām piedurknēm
tūtainis vīriešu krekls ar gludām piedurknēm (bez uzšuvēm)
rīzika virkne
daza Virkne
vērtedzine Virkne
verzele Virkne
virķele Virkne
virtedzene Virkne
vērtene Virkne (1)
vērtene Virkne (1)
vērtine Virkne (2)
virksnis Virkne (2)
karavāna Virknē izvietoti nastu nesēji dzīvnieki kravas un cilvēku transportēšanai pa tuksnešiem, stepēm u. tml.; šāda dzīvnieku virkne
Kumrānas raksti virkne jūdu sektas (domājams, esenu) rokrakstu, kas 1947.-1965. g. tika atrasti alās netālu no Kumrānas
termoelektriskā baterija virknē slēgtu termoelementu savienojums
konverģenta virkne virkne, kurai eksistē robeža, kad n neierobežoti aug (n–>∞)
diverģenta virkne virkne, kurai neeksistē robeža
ierobežota virkne virkne, kurai visi elementi pēc moduļa ir mazāki par kādu noteiktu konstanti
rekurenta virkne virkne, kuras jebkuru nākošo locekli var noteikt, zinot tās iepriekšējos locekļus, piem., progresija
bezgalīga virkne virkne, kuras loc. skaits nav izsakāms ar naturālu skaitli
plene Virkne, rinda
strēķis Virkne, rinda
virtadziene Virkne, virtene
seriāls Virknei raksturīgs, tai piederīgs
nenoteiktība virknes vai funkcijas robežas vērtība 0/0, ∞/∞, 0·∞, ∞–∞, 0^0^, 1^∞^ vai 0^∞^, ko novērš, pārveidojot sākotnējo izteiksmi
virkņot Virknēt
virknoties Virknēt
vērt Virknēt (vārdus)
krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls
archidiecēze Virsbīskapa amata iecirknis
latīņu takelējums virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar latīņu buru, kas piestiprināta pie garas rājas, kas īsajā mastā ieslīpi pacelta diametrālajā plaknē
pušainis virskrekls ar īsām piedurknēm
šķērsgriezums Virsma, figūra, kas rodas, šķeļot (ko) ar plakni šķērsvirzienā (parasti rasējumā); attiecīgais šāda šķēluma attēls
rotācijas virsma virsma, ko iegūst, ja plaknes līnija (veidule) rotē ap asi, kas atrodas tai pašā plakne (piemēram, taisns riņķa cilindrs, sfēra)
paraboloīds Virsma, ko pārvietodamās veido parabola, kuras virsotne slīd pa citu - nekustīgu - parabolu, abu parabolu plaknēm paliekot savstarpēji perpendikulārām; ja abu parabolu asīm ir vienāds vērsums, tad veidojas eliptisks paraboloīds, bet, ja asīm vērsums ir pretējs, - hiperbolisks paraboloīds
konoīds Virsma, ko veido taisna līnija, virzoties paralēli dotajai plaknei un krustojot doto taisni
izliekta virsma virsma, kuras katrā punktā eksistē plakne (atbalstplakne), no kuras visa virsma atrodas vienā pusē
profils Virsmas šķēluma līnija ar plakni
normālšķēlums Virsmas šķēlums ar kādu no plaknēm, kas iet caur virsmas normāli dotajā punktā
periepitelioma Virsnieru audzējs, kam ir metastāzes aknās
glikokortikoīdi Virsnieru garozas hormoni, kas ietekmē glikozes metabolismu, pavairojot glikogēnu aknās un glukozi asinīs
Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m
cers Virszemes dzinumu sazarojums (augiem); šāds sazarojums kopā ar saknēm
serumhepatīts Vīrushepatīts - vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums
vīrushepatīts Vīrusu ierosināta akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs galvenokārt aknu bojājums
sūknēt Virzīt (ko, parasti šķidrumu, gāzi) ar sūkni
slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem)
stiepties Virzīties, pārvietoties, arī izplatīties (parasti) garā virknē, joslā, veidojumā
kartogrāfiskās projekcijas visas Zemes elipsoīda virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē
beigas Visattālākā vieta (telpai); gals (virknei)
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz
briknums vispārināta īpašība --> brikns (1); šīs īpašības konkrēta izpausme
druknums vispārināta īpašība --> drukns, šīs īpašības konkrēta izpausme
knašība vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme
knašums vispārināta īpašība --> knašs, šīs īpašības konkrēta izpausme
kniebīgums vispārināta īpašība --> kniebīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
leknums vispārināta īpašība --> lekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
leknums vispārināta īpašība --> lekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
niknums vispārināta īpašība --> nikns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
niknums vispārināta īpašība --> nikns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
tauknecaurlaidība vispārināta īpašība --> tauknecaurlaidīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
taukums vispārināta īpašība --> tauks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (2)
taukums vispārināta īpašība --> tauks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; treknums (3)
treknums vispārināta īpašība --> trekns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (2)
treknums vispārināta īpašība --> trekns (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; taukums (3)
treknums vispārināta īpašība --> trekns (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
treknums vispārināta īpašība --> trekns (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
treknums vispārināta īpašība --> trekns (5), šīs īpašības konkrēta izpausme
treknums vispārināta īpašība --> trekns (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
Rīmaņa virsma vispārināta kompleksā plakne – vairākplakņu virsma ar griezumiem, kuru izmanto komplekso funkciju nepārtrauktai attēlošanai
vektorgrafika Visplašāk pazīstamais grafisku datu attēlošanas veids, ko izmantojot, datora izvadierīces vektorus attēlo, pa punktiem zīmējot tiem atbilstošas taisnes un līknes
tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja
sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne
luknieši Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lukna" iedzīvotāji
ciānkobalamīns Vitamīns B~12~, tumšsarkani, ūdenī šķīstoši kristāli; atrodas aknās, nierēs, zivīs, pienā (augos nav); organismā veido eritrocītus, tā trūkums izraisa anēmiju; kobalamīns
zivju eļļa vitamīnu preparāts, ko iegūst no mencu aknām un kas satur A un D vitamīnu
Volkenberga Volkenbergas viduslaiku pils - Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
umro Vudū kulta svētnīca, kas parasti ir būdiņa meža biezoknī ar laukumu upurēšanai, kurš pārsegts ar jumtiņu
salu koki vulkānisku salu un zemūdens kalnu grēdu virknes litosfēras plātņu robežjoslā subdukcijas zonās, stiepjas kontinenta pusē no okeāna dziļvagām paralēli tām; raksturīga liela seismiskā aktivitāte un vulkānisms, jaunas kontinentālās Zemes garozas veidošanās
Laki Vulkānu virkne Islandes dienvidos ("Laki"), uz dienvidrietumiem no Vatnajēlkuda ledāja, augstums - līdz 818 m, gar 25 km garo tektonisko plaisu atrodas 115 krāteru
garenzāģēšana Zāģēšana, kura zāģējuma plakne ir paralēla koksnes šķiedrām
bluzdi Zaimi, niknas, negantas lamas
zaķaknas Zaķa aknas (kā pārtikas produkts)
SBD Zālamana Salu dolārs; Zālamana Salu valūtas kods, sīknauda - cents
Calyptomena viridis zaļais strupknābis
pūrduļs zaļknābis
ūdenshipns Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Hygrohypnum"), \~38 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kroklapes zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Sanionia")
dižsirpe Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Scorpidium"), \~3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi
čamariņš Zāļu sakne, kuru sažāvētu lieto dažās lopu slimībās
lūkns Zāļu vai matu cekuls ar visām saknēm
agonists Zāļviela, kas saistās ar noteiktiem šūnu receptoriem un izraisa fizioloģisku reakciju virkni, kuras normāli nodrošina organisma vielas
kvača Zambijas kvača - naudas vienība Zambijas Republikā, sīknauda - ngvē
ZMK Zambijas kvača; Zambijas Republikas valūtas kods, sīknauda - ngvē
dižkalla Zantedešija - kallu dzimtas ģints ("Zantedeschia"), daudzgadīgs lakstaugs, kas veido pazemes sakneņus vai gumus; savvaļā Dienvidāfrikā \~10 sugu
dumburis Zarains koka gabals kopā ar saknēm un atvasēm
vējritenis Zarains stepes, pustuksneša vai tuksneša lakstaugs, kas sakaltis atdalās no saknes un, vēja dzenāts, izbārsta sēklas lielā attālumā
piedurknes uzšuves zeltītas krāsas treses (lentes) uz krāsainas vadmalas atloka, ko horizontāli vai leņķī uz leju uzšuj uz mundiera (šineļa) piedurknes; ševroni
zelta sakne zeltsakne
hidrastis Zeltsakne
Amblystegium humile zemā strupknābe
stucka Zema, drukna, vecīga sieva
stučka Zema, drukna, vecīga sieva
kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg
Janopoles purvs zemais purvs Rēzeknes novada austrumu daļā, uz austrumiem no Janopoles, platība - 775 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,9 m, lielākais dziļums - 9 m
Ladušu purvs zemais purvs Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 544 hs, kūdras slāna lielākais dziļums - 3 m, ar drenāžu nosusināti 148 ha, ko izmanto par ganībām
Veczosnas purvs zemais purvs Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 960 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,3 m
Losu purvs zemais un augstais purvs Rēzeknes novadā ap Losu ezeru, platība — 592 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m; Kapišķu purvs
Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti
azotogens Zemes pote ar gumu baktērijām, kas dzīvo uz tauriņziežu saknēm un spējīgas saistīt brīvo gaisa slāpekli
analemma Zemes pusložu attēlojums plaknē
zemes dievi zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, kuriem ziedots, lai panāktu labāku lauku ražību, leknākas ganības, materiālo labklājību, veselību
karte Zemes virsmas vai tās daļas pamazināts, vispārināts, matemātiski noteikts grafisks attēlojums plaknē (parasti uz papīra vai digitāli)
diadinamiskās strāvas zemfrekvences modulētas pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā
bebru bunte zemnieku nemieri Dienvidvidzemē, Bebru (Kokneses) apkārtnē un citur sakarā ar zemnieku tiekšanos pāriet krievticībā un iegūt brīvu kroņa zemi Krievijā 1841. g.
kubis Zīdaiņa knupis
sosks Zīdaiņa knupis
trupķis Zīdaiņa knupis
truksnis Zīdaiņa knupītis
knupītis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupis (1)
knupis Zīdeklis (zīdainim vai dzīvnieku mazulim); knupītis (1)
tūšķis Zīdeklis, knupītis
oldējējs Zīdītāju kārta - primitīvākie zīdītāji, kas dēj olas; raksturīgākie pārstāvji ir pīļknābji un skudreži
bebrs Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Castoridae"), lieli drukni grauzēji ar saplacinātu, kailu asti un īsām kājām, dzīvo alās vai virszemes mītnēs, labi peld un nirst, 1 ģints, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas
knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga
vēdeklis ziedkopa ar vienu sānasi katrā zarojuma vietā, zarojumu vienā plaknē un abpusējiem zariem
sirpis ziedkopa, kam labi attīstīta tikai viena sānass katrā zarojuma punktā, zari atrodas vienā plaknē vienā ass pusē
kārtns zieds zieds, caur ko var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, kas katra to dala divās vienādās daļās
nekārtns zieds zieds, caur kuru var novilkt vienu simetrijas plakni, kas to dala divās vienādās daļās
daikons ziemas redīss ("Raphanus sativus var. longipinnatus"), tas ir maigas garšas, parasti raksturīgas ātri augošas lapas un gara, balta sakne
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
KPW Ziemeļkorejas vona; Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - čons
ziepju sakne ziepjsakne
ziepene Ziepjusakne ("Saponaria")
ziepjusaknes Ziepjusakne ("Saponaria")
saponaria Ziepjusaknes
Symphytum azureum zilā tauksakne
bla-bla-bla Zilbju savirknējums, ar kuru aizstāj kādu, parasti garu, tekstu bez nopietna, dziļāka satura
Zielonpol Zileņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
hepatoskopija Zīlēšana pēc aitu vai mājputnu aknām
Pseudocalyptomena graueri zilrīkles strupknābis
ZWL Zimbabves dolārs; Zimbabves Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
giljošs zīmējums uz banknotēm un vērtspapīriem, kas apgrūtina to viltošanu un ko veido līku līniju pinuma kombinācija
kubiksakne Zināma skaitļa trešās pakāpes sakne jeb skaitlis, kas kāpināts trešjā pakāpē dod zināmo skaitli
ikonoloģija Zinātniska metode, kas palīdz noskaidrot mākslas darba saikni ar laiku un vidi, kurā tas radīts
Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē
purva zirdzene zirdzeņu suga ("Angelica palustris"), kas Latvijā ir freta un aizsargājama; purva mātsakne
pentastomidi Zirnekļiem piederīgi tārpveidīgi dzīvnieki ar neattīstītiem mutes orgāniem, bez kājām, bet ar 2 pāriem piekabļu, bez acīm, sirds un trahejām, kuri mēdz uzturēties kā parazīti siltasiņu dzīvnieku un rāpuļu elpas jeb gaisa vados un kuru mazuļi (embriji) dažkārt attīstoties nodara dzīvnieka aknās un plaušās briesmīgus bojājumus; mēles tārpi
dižzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pisauridae"), lieli (garums 11-22 mm), drukni tumšas krāsas zirnekļi ar garām kājām, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas, dzīvo mitrās, krūmiem aizaugušās pļavās, purvos, ūdeņu tuvumā
zivjdzenītis Zivjdzenīšu dzimtas suga ("Alcedo atthis"), neliels krāšņvārnveidīgo (zaļvārnveidīgo) kārtas putns ar košu apspalvojumu, nesamērīgi lielu galvu, spēcīgu knābi un īsu asti; zivju dzenītis
lēveri Zivju (parasti mencu) aknas
zliekne Zlēkne - villaine, zīdene
PLN Zlots; Polijas Republikas valūtas kods, sīknauda - grasis
apekss ZMP orbītas punkts, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem no Zemes ekvatora plaknes
cementoklāzija Zoba saknes cementa progresējoša resorbcija
apikoektomija Zoba saknes galotnes rezekcija
periodonts Zoba saknes plēve
inleja Zoba stumbra mākslīga atjaunošana, izpreparējot saknes kanālu
endodontija Zobārstniecības nozare - zoba saknes kanāla saslimšanas diagnostika, ārstēšana un profilakse
avosete Zobenknābis, jūrmalas putns sloku dzimtā, lauku baloža lielumā, garām kājām, īlenveidīgu līku knābi un melni baltām spalvām
acuzobs Zobs, kas atrodas blakus priekšzobiem; ilknis (dzīvniekiem)
Jezofijel Zofinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
Rušonīca Zolvas ezera noteka uz Sekstu ezeru un tālāk uz Rušona ezeru, visā garumā ir Preiļu un Rēzeknes novada robežupe
hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt
zošaknas Zosu aknas (kā pārtikas produkts)
gaura Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas ģints ("Mergus"), liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi; 7 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
gaigala Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas suga ("Bucephala clangula"), melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu un īsu knābi
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis
Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
Zubkowo Zubkovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
baršķi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm
batviņas Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas
bočiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas
borciņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas
bučiņi Zupa, ko gatavo no gaļas buljona (dažkārt arī ar gaļu), bietēm, burkāniem u. c. saknēm, pievienojot krējumu un garšvielas; bačiņas
plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan
plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan
knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe
SEK Zviedrijas krona; Zviedrijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra
mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas
čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Loxia"), putns ar krusteniski izliektu knābi, 4 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis
Žogoty Žagatas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
divlapu žagatiņa žagatiņu suga ("Maianthemum bifolium"), kas sastopama bieži mežos ēnainās vietās trūdvielām bagātā augsnē, tā ir 5—15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar garu sakneni
kurkuma Žāvēta un pulverī saberzta šī augu sakne, kas satur dzeltenu krāsvielu, ko lieto pārtikas produktu un audumu krāsošanai
ginzengs Žeņšeņs - arāliju dzimtas panaksu ģints suga, lakstaugs ar sakni, kas satur bioloģiski aktīvas, tonizējošas vielas
baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs
parastais ķeģis žubīšu dzimtas ķeģu suga ("Acantis flammea syn. Carduelis flammea"), neliels, drukns dziedātājputns, mazāks par zvirbuli, lido kompaktos, labi koordinētos bariņos
buks Žuburaina sakne, uz kuras novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu
holerēze Žults izdale no aknām
holerāģija Žults izplūšana, piem., caur aknu abscesa fistulu
parapedēze Žults pigmentu izdalīšanās no aknu šūnām nevis žultsvados, bet asinsvados
holehromopoēze Žults pigmentu sintēze aknās
holepoēze Žults veidošanās process aknās
hepatikolitotomija Žultsakmens izņemšana no aknu izvadkanāla
hepatikolitotripsija Žultsakmens sašķaidīšana aknu izvadkanālā
holangiogramma Žultspūšļa un aknu izvadkanālu rentgenogramma

Citās vārdnīcās nav šķirkļa kn.