Paplašinātā meklēšana
Meklējam klau.
Atrasts vārdos (255):
- klau:1
- klauga:1
- klauks:1
- klaukš:1
- klaukt:1
- klauns:1
- klausa:1
- klause:1
- klausi:1
- klaust:1
- klauši:1
- klauva:1
- klauve:1
- klauza:1
- klauze:1
- neklau:1
- paklau:1
- klaucis:1
- klaučēt:1
- klaučis:1
- klaudze:1
- klaugas:1
- klaugāt:1
- klauģis:1
- klauķis:1
- klaupāt:1
- klausīt:1
- klausma:1
- klaušas:1
- klauvas:1
- klauvāt:1
- klauves:1
- klauvēt:1
- sklaust:1
- klaudzēt:1
- klaudzis:1
- klaukšēt:1
- klaukšus:1
- klaunāde:1
- klausējs:1
- klausība:1
- klausīgs:1
- klausos!:1
- klausule:1
- klaušņāt:1
- klauvāni:1
- klauzera:1
- klauzula:1
- klauzūra:1
- apklaust:1
- daklaust:1
- ieklaust:1
- izklaust:1
- kaklauts:1
- neklauša:1
- noklaust:1
- paklaust:1
- saklaust:1
- sēklaugi:1
- uzklaust:1
- klaucains:1
- klaucieši:1
- klaudzoņa:1
- klauģītis:1
- klaukstēt:1
- klaukšķēt:1
- klaukšķis:1
- klaunisks:1
- klaunisms:1
- klausināt:1
- klausinēt:1
- klausties:1
- klaušenēt:1
- klaušināt:1
- klaušinēt:1
- aizklaust:1
- apklausīt:1
- atklausīt:1
- atklauvēt:1
- auklauzne:1
- ieklaugāt:1
- ieklausīt:1
- izklausīt:1
- izklauvēt:1
- kārklaugi:1
- noklausas:1
- noklausīt:1
- paklausīt:1
- paklauvēt:1
- pārklaust:1
- pārklauša:1
- pārklauši:1
- pieklaust:1
- saklausīt:1
- saklauvēt:1
- sēklaudze:1
- sklaudiņš:1
- sklaudums:1
- uzklausīt:1
- uzklauvēt:1
- klaudziens:1
- klaudzināt:1
- klaudzinēt:1
- klaukšināt:1
- klauseklis:1
- klausīgums:1
- klausītājs:1
- klausītava:1
- klausīties:1
- klausnieks:1
- klauvēklis:1
- klauvētājs:1
- klauvēties:1
- klauvfalle:1
- aizklaugāt:1
- aizklausīt:1
- aizklauvēt:1
- atklaudzēt:1
- būvklaušas:1
- izklaušņāt:1
- neklausība:1
- neklausīgs:1
- noklaudzēt:1
- noklaukšēt:1
- noklausīts:1
- paklaudzēt:1
- paklausība:1
- paklausīgs:1
- pārklausīt:1
- pieklausīt:1
- pieklauvēt:1
- saklaudzēt:1
- saklaustīt:1
- sēklaudzis:1
- Sentklauda:1
- tīklaudums:1
- uzklausīgs:1
- klaudzeklis:1
- klaudzēties:1
- klaukšķināt:1
- klaušenieks:1
- klaušinieks:1
- klauvējiens:1
- klauvētuves:1
- aizklaudzēt:1
- apklaušenēt:1
- apklaušināt:1
- atklausības:1
- atklausināt:1
- atklausties:1
- cf-klauzula:1
- izklausināt:1
- izklaušināt:1
- izklaušinēt:1
- neklausulis:1
- noklaukšķēt:1
- noklausināt:1
- noklaušināt:1
- paklaušenēt:1
- paklaušināt:1
- pārklausība:1
- saklausties:1
- saklaušināt:1
- Santaklauss:1
- stiklaudums:1
- uzklausināt:1
- uzklaušināt:1
- vairāklauku:1
- klausībnieks:1
- klaušinājums:1
- klaušināties:1
- aizklausināt:1
- aizklaušināt:1
- apklaudzināt:1
- apklausīties:1
- apklauvēšana:1
- atklaudzināt:1
- atklausīties:1
- cif-klauzula:1
- ieklausīties:1
- ieklauvēties:1
- izklaudzināt:1
- izklausīšana:1
- izklausīties:1
- izklauvēšana:1
- izklauvēties:1
- Kalnaklaukas:1
- karaklausība:1
- nepaklausība:1
- nepaklausīgs:1
- noklaudzināt:1
- noklaukšināt:1
- noklausīties:1
- paklaudzināt:1
- paklausīties:1
- paklauvēties:1
- pārklausināt:1
- pārklaušināt:1
- pieklausties:1
- saklaudzināt:1
- saklausīties:1
- saklauvēties:1
- sirdsklauves:1
- streiklauzis:1
- uzklaudzināt:1
- uzklausīties:1
- klaudzeklītis:1
- klaudzināties:1
- klaukšināties:1
- aizklaudzināt:1
- aizklaudzinēt:1
- aizklausīties:1
- avis-klauzula:1
- dasaklausties:1
- ieklaudzēties:1
- ieklaukšēties:1
- izaklausīties:1
- noklaudzēties:1
- noklaukšķināt:1
- orderklauzula:1
- pārklausīšana:1
- pārklausīties:1
- pieklaudzināt:1
- pieklausīties:1
- pieklauvējums:1
- saklaustīties:1
- sēklaudzēšana:1
- sēklaudzētava:1
- klaukšķināties:1
- klaustrofilija:1
- klaustrofobija:1
- aizklaudzēties:1
- apklaušināties:1
- apsaklausīties:1
- brīvklausītājs:1
- cifci-klauzula:1
- cific-klauzula:1
- dasaklausīties:1
- ieklaušināties:1
- iesaklausīties:1
- izklaušināties:1
- nenoklausīties:1
- nepaklausīgums:1
- nepaklausīšana:1
- nosaklausīties:1
- pārklausīšanās:1
- pasaklausīties:1
- efektīvklauzula:1
- ģenerālklauzula:1
- izklaudzināties:1
- pārsaklausīties:1
- radioklausītājs:1
- saklaudzināties:1
- klausītiesprasme:1
- atbrīvotājklauzula:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (864):
- iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
- turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- aizklaudzinēt Aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam.
- aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem).
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas.
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu.
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju.
- pajaco Āksts, klauns.
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu.
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts.
- kaklalakats Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
- kakllakatiņš Ap kaklu sienams lakats; kaklauts.
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības.
- detektofons Aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai.
- kardiofons Aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem.
- stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem.
- stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā.
- telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma.
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
- kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt.
- apsaklausīties Apklausīties.
- apklaušenēt Apklaušināt.
- nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā.
- integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2).
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
- ar pavērtu (arī vaļēju) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- ar vaļēju (arī pavērtu) muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- pieklaudzināt Ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību).
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- uzlabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā).
- valdēt Ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām).
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt.
- liecenieks Ārkārtas klaušinieks.
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija.
- atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
- ilgata Atbrīvojums no karaklausības.
- immūnitāte Atbrīvojums no nodokļiem, nodevām klaušām feodālismā.
- ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu.
- pārprašņāt atkārtoti izjautāt, izklaušināt.
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
- atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī.
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
- atblākšķēt atskanēt klaudzošas skaņas atbalsij.
- audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta.
- zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
- mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī.
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
- gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
- podokarps Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales").
- saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus.
- eihofobija Bailes izteikt vai uzklausīt laba vēlējumus.
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci.
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm".
- dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem.
- augu embrioloģija botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību.
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas.
- bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem).
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
- sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
- perkutors caur ādu izdarāms; apklauvējams.
- spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1).
- smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt.
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa.
- radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
- sienāskrējējs Cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi.
- klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu).
- liecinieks Cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas.
- uhars Cilvēks, kas noklausās.
- darbenieks Cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks.
- darbinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
- klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
- antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā.
- auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
- miokrisms Čirkstēšana, kas izklausāma muskuļu kontrakcijas laikā.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1).
- klauvētājs Darītājs --> klauvēt.
- periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums.
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla.
- noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt.
- klapēt Dauzīt; klauvēt.
- ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
- liturģija daži valsts klaušu veidi senajā Grieķijā un Bizantijā.
- klaudzeklītis Dem. --> klaudzeklis.
- klauģītis Dem. --> klauģis.
- diecības Dīcības, klaušas.
- diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs.
- brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
- vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu.
- akroamatisks Domāts uzklausīšanai.
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam.
- akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos.
- dzē Dzi; klau.
- sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot.
- arkla vīrs dzimtbūšanas laikos katrs saimnieks, kam piederēja lauku sēta ar veselu arklu vai kādu tā daļu klaušu zemes.
- trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā.
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
- kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
- pieņemt eksāmenu eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
- pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus.
- monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā.
- embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu.
- svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību.
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs.
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
- Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
- ķepfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu.
- klauvfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu.
- brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
- vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks.
- domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes.
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus.
- Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā.
- bukoli Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi.
- konfesionārijs Garīdznieks, kas noklausās grēku sūdzību.
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam.
- klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties.
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto.
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu.
- Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi.
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju.
- griezīgs Grozāms, paklausīgs.
- Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs.
- dasaklausīties Ieklausīties citu runā.
- iesaklausīties Ieklausīties.
- ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi.
- iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas.
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi).
- lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
- otofons Ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš.
- aizklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties.
- ieklaudzēties Iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt.
- ieklauvēties Iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt.
- cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos.
- darbiniekos iet iet klaušās.
- kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
- tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana.
- piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
- izlūkoties Ilgāku laiku izklaušināt, spiegot.
- pieklausīties Ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
- klaušināties Ilgāku laiku klaušināt.
- saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties.
- nobruzdināties Ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot.
- izausīties Ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties.
- izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- atklaudzināt Ilgāku laiku, daudz klaudzināt.
- izklausīties Ilgāku laiku, daudz klausīties.
- izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
- izadauzīties Ilgāku laiku, daudz klauvēt.
- klaudzēties Ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt.
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2).
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3).
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas).
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1).
- klaudzoņa Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2).
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām.
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai.
- sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus.
- polišinelis Īpatnējs klauna vai nerra tēls itāliešu, īpaši neapoliešu farsos.
- pulcinella Īpatnējs klauna vai nerra tēls neapoliešu farsos; polišinelis.
- klauve Īsa klaudziena troksnis.
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
- Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi.
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- noklaudzināt Īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt.
- noklaukšināt Īsu brīdi klaukšināt un pabeigt klaukšināt.
- noklaukšķināt Īsu brīdi klaukšķināt un pabeigt klaukšķināt.
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko).
- noklaudzēt Īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt.
- noklaukšēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšēt.
- noklaukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt.
- izbungāties Izklaudzināties; izklauvēties.
- izklapēties Izklaudzināties.
- pārklausīt Izklausīt.
- izklaušināties Izklausīties.
- pasadzirdēties Izklausīties.
- izklaušinēt Izklaušināt.
- apklaudzināt Izklauvēt, izklaudzināt virkni objektu.
- apklabināt Izklauvēt, perkutēt.
- apkankstināt Izklauvēt.
- izklopēties Izklauvēties; izdauzīties.
- izbrudzināties Izklauvēties.
- pteridospermae Izmiruši sēklaugi, sēklu papardes.
- praestanda Izpildījumi, pienācīgās klaušas un nodevas.
- drellēt Izpildīt klaušas; atstrādāt parādu par zemu taksi.
- slauks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
- slaukš Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
- sliuks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu.
- noklaust Iztaujāt, izklaušināt, izdibināt.
- prakšāt Iztaujāt, izklaušināt.
- seķinēt Iztaujāt, izklaušināt.
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- apklaust Izzināt, izpētīt, izklaušināt (visapkārt).
- ar kailu takelāžu jahta iet tad (un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru.
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- audiatur et altera pars jāuzklausa arī otr puse (strīdā, prāvā u. tml.).
- smaiklotājs jokdaris, klauns.
- kumedenčiks Jokdaris, klauns.
- jokmeisters Jokdaris; klauns.
- fow Kā klauzula pārdošanas līgumā vai piedāvājumā nozīmē, ka pārdevējs apņemas uz sava riska un rēķina nogādāt preci transpota vagonā (angļu free on wagon).
- kaceklis Kāds, kas iztaujā, izklaušina.
- špiga Kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem.
- klapčuks Kāds, kurš bez ierunām paklausa citiem.
- lukausis kāds, kurš klausās tik nevērīgi, ka nākas atkārtot teikto.
- paukšķis Kāds, kurš trokšņo, klauvē.
- nogražoties Kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt.
- saklaudzēt kādu laiku klabēt, klauvēt.
- kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki.
- kašnē Kaklauts vai šalle, kurā apslēpj sejas apakšdaļu, arī degunu.
- elzdogs Kaklauts.
- galstruks Kaklauts.
- galstuks Kaklauts.
- niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
- kara klausība karaklausība.
- kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam).
- konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu.
- kordu darbi kārtnieku darbi, klaušu veids Livonijā.
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns.
- biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi.
- salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
- skangalds Klabata, klaudzināmais dēlis.
- klauvas Klabeklis, klaudzeklis.
- klauvētuves Klabeklis, klaudzeklis.
- saklabēt klabēt, klauvēt, atskanēt.
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- bāžēt Klaiņot apkārt (tenkas uzklausot).
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori.
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums.
- tukšķināt Klaudzināt, klauvēt, pukstēt.
- klopēties Klaudzināties, klauvēties.
- saklaudzināt klaudzinot modināt (vairākus).
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.).
- klaunāde Klaunu māksla; uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni.
- klausīt pakaļā klausīt, uzklausīt, paklausīt.
- klausīties ar vaļēju (arī pavērtu) muti klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu.
- klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
- klausīties (ar) vienu ausi (arī pusausi) klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
- klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
- klausīties (ar) vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
- noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- noklausīties Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju).
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- kalbasīt klausīties.
- pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus).
- dienās iet klaušās iet.
- noklaušināt Klaušināt un pabeigt klaušināt.
- dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības).
- dīcības Klaušu laikos dīkās nedēļas vai vispār ārkārtējas klaušas.
- voits klaušu laikos vagars vai vagara palīgs.
- kungu (arī muižas, klaušu) gaitas klaušu pildīšana.
- muižas gaitas klaušu pildīšana.
- klaušu (arī muižas, kungu) gaitas klaušu pildīšana.
- kārtnieku darbi klaušu veids Livonijā 15. gs., tās pildīja viss pagasts kolektīvi; kordu darbi.
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- aizklauvēt Klauvējot, klaudzinot apdullināt.
- uzklopēt Klauvējot, klaudzinot uzmodināt, panākt, ka pieceļas.
- atklauvēt Klauvēt pretī, atsaucoties uz klauvējienu.
- kankstināt Klauvēt, klaudzināt.
- krakšināt Klauvēt, klaudzināt.
- krakšķināt Klauvēt, klaudzināt.
- krākšķināt Klauvēt, klaudzināt.
- kukšēt Klauvēt, klaudzināt.
- sisties Klauvēt, klaudzināt.
- staukšķināt Klauvēt, klaudzināt.
- bumbināt Klauvēt, pieklauvēt.
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
- klimbināt Klusi klauvēt (pie durvīm).
- brudzināt Klusi klauvēt.
- piegrabināt Klusu pieklauvēt.
- pasalaisties Kļūt izlaidīgam, nepaklausīgam, slinkam.
- izalaisties Kļūt nedisciplinētam, nepaklausīgam, palaidnīgam.
- iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
- iesacirstiēs Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
- spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
- aizturēt elpu kļūt uzmanīgam, saspringt gaidās; klausīties ar lielu interesi
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā.
- aizklaugāt Koka tupelēm klaudzot, aiziet.
- cifci-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
- cific-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
- stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
- lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
- skārums Konkrēts skaņveides vai artikulācijas priekšraksts: legato, stakato, detašē; šis jēdziens apvieno tušē (piesitienu), štrihu (stīginstrumentu lociņa vilcienu) un jebkādus citus skaņveides paņēmienus, ieskaitot klaudzināšanu pa stīginstrumenta korpusu vai spēli ar pūšaminstrumenta vārstiem bez pašas pūšanas.
- kroņa ļaudis kopējs nosaukums pilsētu un lauku iedzīvotājiem Krievzemē 12.-17. gs., kuri maksāja visu veidu valsts nodokļus un pildīja dažādas valsts klausības.
- kursists Kursants - kursu audzēknis, kursu klausītājs.
- kursiste Kursu audzēkne, kursu klausītāja.
- Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu.
- lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo.
- recitēt Lasīt (klausītājiem) priekšā (parasti daiļdarbu); deklamēt.
- lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
- diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
- mērķauditorija Lasītāji vai klausītāji, kuriem konkrētais teksts adresēts.
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
- riežu sistēma lauksaimniecības klaušu akorda darba sistēma, kas 18. gs. nostiprinājās Latvijā.
- Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē.
- klaušenieks Lauku iedzīvotājs, kas strādāja klaušu darbus muižā.
- brīvtiesa Leida, laide - nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām.
- leidenieks Leidinieks - zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā.
- ančakrysts Liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns).
- brat Lieto (bieži savienojumā "da brat"), lai pievērstu klausītāju uzmanību izteikumam.
- dūpa Lieto atkārtojumā atdarinot zābaku soļu klaudzoņu.
- klauks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
- kliuks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
- klaukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni.
- kliukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni.
- kliukstēt Lieto lai raksturotu vairākkārtīgus īsu klaudzienu skaņas.
- a lieto pārjautājot, kad nevar saklausīt teikto
- paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
- Paklausies!, arī Paklausieties! lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- klau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
- vaidzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk.
- bradka Lieto, lai pievērstu klausītāju uzmanību izteikumam.
- zināt Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
- klauvas bendzele līne, ar kuru sasien klauvas dakšas galus, lai gafele neatrautos no masta.
- prozas lasījumi literārs festivāls Rīgā kopš 1995. g., kura laikā neformālos pasākumos dažādās Rīgas vietās savus jaunākos darbus vai to fragmentus lasa dažādu paaudžu Latvijas rakstnieki un nu viesautori no citām Eiropas valstīm; klausās un vērtē īpaša žūrija, kas labākajam autoram piešķir balvu.
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā nolūkā, parasti oficiāli, paredzētajā laikā ierodas, uzklausīt viņu.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- burāt ar maksimāli ierēvētām burām ļoti stiprā vējā (vētrā) atstāt paceltu tik lielu buru platību, kas nepieciešama, lai peldlīdzeklim būtu gaita, ejot pie vēja, un tas klausītu stūrei.
- klausīties (ar) abām ausīm ļoti uzmanīgi, sasprindzināti klausīties.
- seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
- atklātā stunda mācību stunda (skolā), kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku.
- klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru.
- kārtnieku nauda maksa, ar ko Vidzemes zemnieki 17. gs. beigās atpirkās no kārtnieku klaušām jeb kārtas.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, jāšanas sports, ekvilibristika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra, iluzionisms.
- pasēdēties Mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.).
- auskultācija medicīniska izmeklēšana: iekšējo orgānu izklausīšana.
- auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi); izklausīt.
- akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems.
- ausināt Mudināt klausīties.
- muižas zeme muižai piederošā zemes daļa, ko apstrādāja klaušinieki.
- oternieks Muižas klaušu darbinieks - kājnieks.
- riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- obsekvencija Mūku paklausība klosteros pēc solījuma.
- kaktinieki Nabadzīgo zemnieku un pilsētnieku slānis Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā un Polijā 13.-19. gs., kas par mītnes (kakta) nomāšanu pildīja klaušas.
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- dīceklis Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- dīcenieks Nedēļas klaušu darbinieks, kas nebij sūtīts vaku grāmatas noteiktās gaitās.
- gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
- paklaudzēt Neilgu laiku, mazliet klaudzēt.
- paklaudzināt Neilgu laiku, mazliet klaudzināt.
- padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paklauvēt Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- pasadauzīties Neilgu laiku, mazliet klauvēt.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem.
- frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
- kāpt uz galvas (kādam) neklausīt.
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- klapēt (arī neklapēt) ar ausīm neņemt vērā, neklausīties, ignorēt.
- insubordinācija Nepaklausība (priekšniecībai).
- kontumācija Nepaklausība tiesas pavēlei ierasties noteiktā termiņā.
- neklausība Nepaklausība.
- nepaklausīšana Nepaklausība.
- neķielene Nepaklausīga meitene.
- stečka Nepaklausīga meitene.
- renitenti Nepaklausīgi.
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis.
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
- koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs).
- dreķelis Nepaklausīgs dzīvnieks.
- bamplis Nepaklausīgs pusaudzis.
- drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika.
- ulliņš Nepaklausīgs zēns.
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis).
- nejaucīgs Nepaklausīgs, grūti savaldāms (par dzīvniekiem).
- blags Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
- blāgs Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
- pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis.
- neatkurtīgs Nepaklausīgs, nerātns.
- nerātnīgs Nepaklausīgs, nerātns.
- steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks.
- denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis.
- neklausīgs Nepaklausīgs.
- īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu).
- izgražot Nepaklausīt, jokot, muļķīgi uzvesties.
- niķāties Nepaklausīt, spārdīties, kost (parasti par zirgu).
- zeceris Nepatīkama, nepaklausīga persona.
- pārklausīšanās Neprecīzi vai nepareizi saklausīta un uztverta informācija.
- atkaklis Nerātnis, tāds, kas ir nepaklausīgs.
- rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns.
- vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns.
- kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs.
- nedrēbns Nerātns, nepaklausīgs.
- ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks.
- nedāris Nevaldāmais, nepaklausīgais.
- nenoklausīties Nevarēt beigt klausīties.
- kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
- iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam.
- pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu.
- laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida.
- prēstandi Nodevas un klaušas.
- nogodāt Nokalpot klaušas.
- noklaudzēties Noklaudzēt.
- notalkšēties Noklaudzēt.
- kastings Noklausīšanās, noskatīšanās, izvēloties labāko izpildītāju.
- ieklaušināties Noklausīties.
- klaušināt Noklausīties.
- noklausīt Noklausīties.
- noklaust Noklausīties.
- nosaklausīties Noklausīties.
- uzklaušināt Noklausīties.
- atklausināt Noklaušināt.
- noklausināt Noklaušināt.
- nenoklausīties Nolieguma darb. v. --> noklausīties.
- iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski).
- tauvināt Nopratināt, noklaušināt.
- noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
- saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem.
- otrnieks Oternieks - klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu.
- škļaubt pacelt ausis, vērīgi klausīties.
- staigāt pa drāti padevīgi, paklausīgi izpildīt jebkuru pavēli.
- konsultēšanās Padomu uzklausīšana.
- dzirst Padzirdēt, saklausīt.
- ceļu klaušas pagasta saimniecību sabiedriskās klaušas ceļu un tiltu būvēšanai un uzturēšanai 19. gs.
- novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas.
- šķilteris Pagasta vecākā un stārasta palīgs, kas pagasta ļaudīm izziņoja muižas pavēles un norīkojumus klaušu darbos, kā arī palīdzēja vagaram uzraudzīt darbiniekus un izpildīt sodus.
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi.
- aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt.
- obēdiencija Paklausība, padevība.
- atkurtība Paklausība.
- klausība Paklausība.
- veizelība Paklausība.
- paklusns Paklausīgs, labprātīgs (ko darīt).
- piepratīgs Paklausīgs, prātīgs.
- godīgs Paklausīgs, uzvedīgs (par bērniem).
- veizelīgs Paklausīgs, valdāms.
- artīgs Paklausīgs.
- atkurtīgs Paklausīgs.
- klausīgs Paklausīgs.
- vērselīgs Paklausīgs.
- noklausīt Paklausīt (kādam).
- ieklausīt Paklausīt, ņemt vērā.
- atkurst Paklausīt.
- izklausīt Paklausīt.
- izklaust Paklausīt.
- parēt Paklausīt.
- pasaklausīties Paklausīties.
- paklauvēties Paklauvēt.
- tikt galā (ar kādu) pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa; uzveikt.
- dancot, kā kāds pūš un spēlē pakļauties cita gribai, bez ierunām paklausīt.
- blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības.
- paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības.
- paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida.
- turēt grožos (kādu) panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt pār kādu.
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (1).
- klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klaudz (2).
- pārcelt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, daiļdarba lasītājs, izrādes skatītājs, pārraides klausītājs) iejūtas tēlotās darbības apstākļu laikā, vietā u. tml.
- paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
- piedienas Papildus (izņēmuma) klaušu dienas.
- ņemt (arī ķert) pie dziesmas par nepaklausību, neatļautu darbību u. tml. pakļaut (kādu) sodam.
- degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes.
- brīvgadi Parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi.
- pusauss Parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
- uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns.
- pārklausība Pārklausīšana.
- pārklaušināt Pārklausīt (1).
- pārdzirdēt Pārklausīties.
- pārsaklausīties Pārklausīties.
- apklausīt Pārklaušināt (virkni objektu).
- pārklausināt Pārklaušināt.
- parlamenta klausīšanās parlamenta darbības forma, kad uzklausa parlamenta locekļus, valsts un sabiedriskos darbiniekus, ekspertus konkrētā likumprojekta vai kādā citā jautājumā, kas ietilpst parlamenta kompetencē.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- pašpicēt Paspicēt ausis - uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par suņiem).
- feodālā rente pastāvot feodālajam zemes īpašumam, zemniekiem par viņu rīcībā atstāto zemi bija jāmaksā nodevas (naturālā vai naudas rente) un jāpilda klaušas (atstrādāšanas jeb klaušu rente).
- pektorilokvija Pastiprināta bronhofonija, ko dzird, izklausot kavernu vai infiltrātu bronha tuvumā.
- sirdsklopis Pastiprinātas sirdsdarbības sajūta; sirdsklauves.
- karbača Pātaga, 2-3 sašūtu ādas slokšņu biezumā, ar ko senāk muižas ierēdņi pārmācīja klaušu gaitniekus, cērtot pa muguru, kurai atstāja virsū tikai kreklu.
- izmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu); apmainīt (3).
- apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
- klaušinājums Paveikta darbība, rezultāts --> klaušināt.
- pieklauvējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieklauvēt.
- piesacīt Paziņot klausītājiem, skatītājiem (nākamo priekšnesumu koncertā, uzvedumā u. tml.).
- izsaukt Paziņot, darīt zināmu mutvārdiem (daudziem klausītājiem).
- nolasīt no lūpām pēc sejas izteiksmes uztvert, nojaust ko, vērīgi uzklausīt.
- naturālnodevas Personīgā darbā vai zināmos darba produktos (ražojumos) pastāvošas nodevas, resp., klaušas, šķūtis.
- eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās.
- klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
- karklenes Pie kārklaugu stumbriem augošas sēnes.
- kārklenes Pie kārklaugu stumbriem augošas sēnes.
- sēklkopības grupa pieaugušas audzes selekcijas novērtējums, iedalot četrās grupās: A – izcila audze, B – sēklaudze, C – normāla audze un D – mīnusaudze.
- pieklinkšķināt Pieklauvējot radīt klinkšķošas skaņas.
- piekacēt Pieklauvēt, papliķēt.
- pieķīlēt Pieklauvēt, piedauzīt, piesist.
- pieklapēt Pieklauvēt; pieklaudzināt.
- dasasisties Pieklauvēt.
- dasist Pieklauvēt.
- padaudzīt Pieklauvēt.
- piebruzdināt Pieklauvēt.
- piebuldurēt Pieklauvēt.
- pieklabināt Pieklauvēt.
- pieklaudzināt Pieklauvēt.
- pieklopēt Pieklauvēt.
- piesadauzīties Pieklauvēt.
- piestučīt Pieklauvēt.
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
- saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt.
- saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt.
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
- pieklausīt Pietiekami labi paklausīt.
- pietērpināt Pietiekoši (stingri) izklaušināt, nopratināt.
- liecīt Pildīt ārpuskārtas klaušas.
- iet (arī braukt) kārtā (arī kārtās) pildīt klaušas (muižā).
- iet klaušās pildīt klaušas.
- iet darbos (retāk darbiniekos) pildīt klaušas.
- iet gaitās pildīt klaušas.
- atklausīt Pildīt klaušas.
- klaušinēt Pildīt klaušas.
- plastrons Plats kaklauts, kas apklāj visas krūtis.
- plegafonija Plaušu auskultācija, izklausot trokšņus, kas rodas no balsenes perkusijas.
- narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts.
- tirpināt Pratināt, tirdīt, klaušināt.
- Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā").
- pretniecība Pretestība, nepaklausība.
- tiešums princips tiesvedībā, kas uzliek par pienākumu tiesai, kas izlemj jautājumu pēc būtības, personīgi izmeklēt pierādījumus lietā - noklausīties visu lietas dalībnieku liecības, ekspertu atzinumus, iepazīties ar rakstiskiem dokumentiem, apskatīt lietiskos pierādījumus.
- Bažu purvs purvs Talsu novada Kolkas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, platība - 2646 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,7 m, atrastas 168 paparžaugu un sēklaugu sugas, to vidū retas un aizsargājamas.
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā.
- ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem.
- matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam.
- skanēt Radīt (kādu) iespaidu, izklausīties (kā) - par vārdiem, valodu.
- laušķināt Radīt klaudzošu troksni.
- knabināties Radīt nelielu troksni, piemēram, klaudzinot ar ko smailu pa cietu virsmu.
- miņotes Raibi kaklauti.
- rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
- rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj.
- klandēt Ritmiski klabēt, klaudzēt (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām).
- dungot Ritmiski klaudzināt (parasti ar pirkstiem).
- dungot Ritmiski klaudzināt (pirkstus pret ko).
- padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
- klandi Ritmisku klabienu, klaudzienu kopums, ko parasti rada sliežu transportlīdzekļi, to daļas; šo transportlīdzekļu kratīšanās, zvalstīšanās (parasti ritmiska).
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā.
- functio Romiešu tiesībās valsts gaitas (klaušas), kas bija sevišķi izplatītas absolūtās monarhijas laikā.
- trebis Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele.
- trebo Rudens ābeļu šķirne - Trebū sēklaudzis; šīs šķirnes ābele.
- publiskā runa runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
- murkšēt Runāt ko klausītājiem nepatīkamu; murkšķēt (2).
- murkšķēt Runāt ko klausītājiem nepatīkamu.
- dziedāt savu dziesmu runāt, neuzklausot citus, citu iebildumus.
- balss Runātājs, kuru klausītājs neredz, nav pamanījis.
- saspicēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem); sasmailēt.
- sasmailēt Sacelt ausis, parasti, sākot uzmanīgi klausīties (par dzīvniekiem).
- atbildēt Sacīt, reaģēt, atsaucoties uz klauvējienu, zvanu u. tml.
- aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt.
- klaunisks Saistīts ar klaunu mākslu, klauniem, klaunu mākslai, klauniem raksturīgs.
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns.
- bieza galva Saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- liela (arī resna) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- biezs pauris Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums.
- ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos.
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib.
- liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs.
- cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs.
- atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
- vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas saka, ja kāds neuzklausa cita teikto.
- cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
- Ej bekot! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
- Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
- iet bekot saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja noraida kāda izteikumu, ja grib no kāda atbrīvoties.
- vārdi krīt auglīgā zemē saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību.
- Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
- uzausīt Saklausīt (kaut ko tālumā).
- saaušāt Saklausīt (tenkas).
- aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt.
- dzirdīties Saklausīt.
- dzirdoties Saklausīt.
- sagramstīties Saklausīties.
- saklaustīt Saklaušināt.
- atdarīt ausis sākt klausīties un saprast.
- sasmailēt Sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
- saspicēt Sākt uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
- kanonisas Sākumā mūķenes, no kurām prasīja klostera kopdzīvi, paklausību un tiklību, bet vēlāk parasti dižciltīgu patversmju iemītnieces.
- vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus.
- piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- piedzīt (arī piebāzt) pilnu galvu samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- atklausības Samaksa par atbrīvojumu no klaušām.
- vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām.
- ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku).
- nogrābt Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
- sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- kordeljēra Savāds sieviešu kaklauts.
- paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
- noklausīties Savienojumā "nevarēt noklausīties": nevarēt beigt klausīties.
- apklausīties Savienojumos "nevar ne apklausīties", "nevar vien apklausīties": atklausīties.
- apmaiņa Savu domu, uzskatu izteikšana un cita domu uzklausīšana; darbība, process --> apmainīt (3), apmainīties (2).
- magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu.
- angiospermae Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums.
- nucels Sēklaizmetņa kodols - sēklaugu sēklaizmetņa centrālā daudzšūnu daļa, ko ietver viena vai divas segas (t. sauc. integumenti); segsēkļu nucelā atrodas dīgļsoma ar olšūnu, no kuras pēc apaugļošanas rodas dīglis.
- sējmateriāls Sēklas materiāls - sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
- meženis Sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašība.
- spermatofiti Sēklaugi.
- spermatophyta Sēklaugi.
- ziedaugi sēklaugu apakšnodalījums (_Angiospermae_), augi, kas vairojas ar sēklām un parasti zied krāšņiem ziediem; segsēkļi.
- segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu.
- kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām.
- ziedputekšņi Sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; putekšņi.
- putekšņi sēklaugu mikrosporas ar vīrišķām dzimumšūnām; ziedputekšņi.
- efedra Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases efedru rinda ("Ephedrales").
- īve Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma ginku klases apakšklase ("Taxidae").
- skujkoks Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma klase ("Pinopsida, Pinatae"), mūžzaļi, reti vasarzaļi koki un krūmi ar adatveida (skujām), retāk zvīņveida vai lentveida lapām.
- intīna Sēklaugu putekšņu apvalka iekšējais slānis.
- sēklas materiāls sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāni, arī augli, paaugļi, sakneņi, stumbra daļas u. tml, ar ko pavairo augus.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks, kas par nelielu zemes gabalu lietošanu atdeva daļu ražas un pildīja naturālās klaušas.
- čuksttulkošana sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakus klausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu.
- čukstustulkošana Sinhronā tulkošana, kurā tulks sēž (vai stāv) blakusklausītājam un sinhroni čukst pārtulkoto tekstu.
- segmentēšana Sinhronās tulkošanas paņēmiens - teksta sadalīšana vienkāršākos fragmentos, tādējādi atvieglojot gan tulka darbu, gan klausītāju uztveri, gan citu tulku darbu (starpniektulkojumā).
- macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās.
- klape Sirdsklauves.
- klauves Sirdsklauves.
- bambāt Skaļi dauzīt, klauvēt.
- izdauzīties Skaļi izklauvēties.
- dauzīt Skaļi klauvēt, klaudzināt.
- klaudzināt Skaļi klauvēt.
- kļaustīt Skaļi klauvēt.
- padauzīt Skaļi paklauvēt, paklaudzināt.
- paklaudzināt Skaļi paklauvēt.
- piedauzīt Skaļi pieklauvēt, pieklaudzināt.
- pabūkšināt Skaļi pieklauvēt.
- pabūkšķināt Skaļi pieklauvēt.
- piebungāt Skaļi pieklauvēt.
- piebungot Skaļi pieklauvēt.
- sabūkšināt Skaļi pieklauvēt.
- klaudziens Skaļš klauvējiens.
- sliukšēt Skanēt skaņai, kas rodas klaudzinot ar āmuru, vai sitot pļauku pa ausi.
- klinkšoņa Skaņa, klaudzieni.
- audiēšana Skaņu ierakstu klausīšanās un ar to izprašanu saistītu uzdevumu veikšana svešvalodu nodarbībās.
- izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
- babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus.
- Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus.
- nosaklausīties Slepus noklausoties, uzzināt.
- noklausīties Slepus, arī neviļus, negribēti klausīties un pabeigt klausīties (piemēram, sarunu).
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns.
- radiofonija Speciālu programmu (teksta un mūzikas) veidošana un pārraidīšana pa radio klausītājiem plašā teritorijā.
- saklaudzēt Spēcīgi klaudzot, klikšķot sabraukt kopā.
- motora darbības izklausīšana spēkratu mezglu pārbaudes metode defektu noteikšanai pēc darbības trokšņiem. Izklausot normālai darbībai neraksturīgus, bet defektiem raksturīgus trokšņus, iespējams atklāt palielinātus detaļu izdilumus, mehānismu izregulēšanos un citus darbības traucējumus. Trokšņu labākai izklausīšanai lieto stetoskopus.
- subjektīvā diagnostika spēkratu tehniskās diagnostikas veids, kad spēkratu sistēmu un agregātu diagnoscēšanas rezultātus nosaka un vērtē operators, izmantojot savas profesionālās iemaņas un pieredzi, kā arī vienkāršas signāla pastiprināšanas ierīces, bet nelieto mērinstrumentus. Augsti kvalificēti meistari to lieto, piemēram, ar stetoskopu izklausot motora trokšņus.
- blenst Spiegot, izklaušināt.
- liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam.
- buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns.
- stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- stetopoliskops Stetoskops ar vairākām caurulēm lietošanai vairākiem klausītājiem vienlaikus.
- autostetoskops Stetoskops sevis paša izklausīšanai.
- koronizācija Stiklaudumu augsttemperatūras apstrāde eļļotāja izdedzināšanai.
- darbenīca Strādniece (klaušās).
- darbenīce Strādniece (klaušās).
- klauvēties Strauji, spēcīgi pukstēt, pulsēt; klauvēt (2).
- skebs Streiklauzis (Anglijā un ASV).
- sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm.
- podvoda Šķūtis, transporta klaušas.
- daimonijs Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa.
- smaulainīca Tā, kura neklausa, ir spītīga, iecirtīga.
- autoritāra vadīšana tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierunu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli.
- gvāltnieks Tāds klaušinieks, kam papildus parastajiem darbiem bija jāiet arī siena ievākšanas darbos.
- vērīgs Tāds, kas ātri ievēro, pamana, saklausa ko.
- mikroakustisks Tāds, kas attiecas uz vājām skaņām; tāds, kas palīdz saklausīt ļoti vājas skaņas (par instrumentu, aparātu).
- mīksts Tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs.
- trolis Tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs.
- noklausīts Tāds, kas ir uztverts klausoties.
- pazemīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu).
- niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- pakurls Tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
- rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
- kurls Tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
- padevīgs Tāds, kas pakļaujas, paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
- nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
- akatnieks Tāds, kas par maksu padodas karaklausībai kāda cita vietā.
- zlamba Tāds, kas šo to runā vilcinādamies un ar to klausītājiem kavē laiku.
- uzklausīgs Tāds, kas uzklausa un, parasti, cenšas ievērot cita teikto.
- ausīgs Tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās.
- dzirdes- Tāds, ko var klausīties.
- auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā.
- neiecietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus.
- vērīgs Tāds, kurā izpaužas uzmanība, cenšanās ievērot, pamanīt, saskatīt vai saklausīt ko; arī tāds, kurā izpaužas iedziļināšanās, rūpīgums.
- platmutis Tāds, kurš neklausa pavēles, runā pretim.
- zemteksts Tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu.
- drabans Tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns.
- grandeklis Tas, kas grandās - ar troksni ko gāž, gruj, sit, arī dauzās, klaudzinās.
- smaulainis Tas, kurš neklausa, ir spītīgs, iecirtīgs.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- pamudinājuma teikums teikums, ar kuru runātājs pamudina klausītāju vai kādu trešo personu veikt kādu darbību; pavēles teikums; rosinājuma teikums.
- koplasījums Teksta lasījums vairākiem klausītājiem.
- koplasīšana Teksta lasīšana vairākiem klausītājiem.
- mikrotelefons Telefona aparāta klausule, kas sastāv no mikrofona un telefona, kuri ir uzmontēti uz kopēja roktura.
- klauseklis Telefona klausule.
- trubis Telefona klausule.
- piemutnis Telefona klausules detaļa, ko tur pie mutes.
- uzgrābstīt Tenkas saklausīties.
- tīkliņcimdi Tīklauduma cimds, tīklveidīgi adīts cimds.
- tīkliņkrekls Tīklauduma krekls.
- tīkliņzeķes Tīklauduma zeķes, tīklveidīgi adītas zeķes.
- tīkliņaudums Tīklaudums.
- dīkās dienas to saimnieku (kuru saimniecība nebija lielāka par 3/8 arkla) brīvās dienas, kas muižai deva klaušas tikai dažas dienas nedēļā.
- dīkā nedēļa to saimnieku brīvnedēļa, kas muižai deva klaušas tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
- paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks.
- šķūtis Transporta klaušas.
- pankšināt Trokšņaini klaudzināt.
- klaugāt Trokšņojot (klaudzinot) iet.
- bruzdēt Trokšņot, klaudzināt.
- bruzdināt Trokšņot, klaudzināt.
- bruzdināties Trokšņot, klaudzināt.
- brauzīt Trokšņot, klauvēt; brauzdēt.
- brauzdēt Trokšņot, klauvēt.
- brizdināt Trokšņot, klauvēt.
- (pa)klausīt uz vārda tūlīt (pa)klausīt.
- klausīt uz vārda (arī uz pēdām) tūlīt klausīt.
- paklausīt uz vārda (arī uz pēdām) tūlīt paklausīt.
- turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- reālnasta Uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās.
- prīma Uz vērtspapīriem sastopama klauzula, kas apzīmē, ka šis ir vērtspapīra pirmais eksemplārs.
- izspavedēt Uzklausīt (grēku sūdzētāju).
- saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
- ievērot Uzklausīt un izpildīt (lūgumu, vēlēšanos).
- pieņemt Uzklausīt vai izlasīt (kāda piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.) un ar pozitīvu atbildi vai rīcību reaģēt (uz to).
- uzklaušināt Uzklausīt, iedziļināties, atrast.
- biktēt Uzklausīt, iztaujāt grēksūdzē.
- uzklausīties Uzklausīt; arī ieklausīties.
- uzklausināt Uzklaušināt.
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks).
- klaust Uzmanīgi ieklausoties vai taujājot uzzināt.
- smailēt Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
- spicēt Uzmanīgi klausīties (par cilvēkiem).
- ausenēt Uzmanīgi klausīties, ausīties.
- špicēt ausis uzmanīgi klausīties.
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
- paspicēt ausis uzmanīgi klausoties, pasliet stāvus ausis (par dzīvniekiem); paausīties.
- knūpēt Uzmanīt, uzmanīgi klausīties.
- uzklauvēt Uzsist, pieklauvēt.
- lasīt Uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu); uztverot, saprotot rakstu valodā (tekstu), runāt (to klausītājiem).
- sadzirdēt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
- saklausīt Uzzināt (piemēram, sarunās, noklausoties).
- uzdzirdēt Uzzināt dzirdot, klausoties.
- padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties.
- pieklaust Uzzināt, noklausīties.
- pieklausties Uzzināt, noklausīties.
- klaudzināt Vairākkārt klaudzēt (par mašīnām, mehānismiem).
- šmudzināt Vairākkārt kustināt, cilāt (ausis) - parasti par zirgu, kad tas saspringti klausās.
- lodalēt Vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties).
- vērzelīgs Valdāms, paklausīgs.
- kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme.
- uztveres metode valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir uztveres eksperiments, nosakot klausītāja reakciju uz akustiskajām pazīmēm.
- karadienests Valsts dienesta veids: karaklausības pienākuma izpilde.
- pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
- Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti.
- cf-klauzula Vedamizmaksu klauzula, norādījums, ka pirkuma cenā bez preču cenas jau ieskaitītas arī pārvadāšanas izmaksas.
- nolasīt (vārdus) no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
- nolasīt vārdus no lūpām Vērīgi uzklausīt (kāda izteikumu).
- orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru.
- poliptiks Vidus laikos saraksts par zemes īpašumiem līdz ar iedzīvotajiem, ienākumiem, klaušām un nodevām.
- komutācija Viduslaikos (galvenokārt Anglijā) - produktu un klaušu rentes nomaiņa ar feodālo naudas renti.
- meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- patipināt Viegli pieklauvēt.
- piedripināt Viegli pieklauvēt.
- pieknibināt Viegli pieklauvēt.
- pieknikstināties Viegli pieklauvēt.
- pieknipelēt Viegli pieklauvēt.
- Jaunā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (~400 m augšpus Kalnaklauku mājām), tās garums 23 m, platums 4,7 m, griestu augstums 2,6 m, no alas izplūst spēcīgs avots.
- Baltā Kalnaklauku ala viena no Kalnaklauku alām, atrodas Gaujas senlejas kreisajā krastā (250 m augšpus Kalnaklauku mājām), alu izveidojis avots 12 m augstā augšdevona Gaujas svītas baltā smilšakmens klintī, garums - 5 m, platums - 4 m, augstums pie ieejas - 2 m, dziļumā - 3 m.
- aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts.
- kaļ kā dzenis vienmērīgi, ritmiski klaudzina.
- obsekvencija Vieta, kur iesloga nepaklausīgos mūkus.
- šarlainis vilnas šalle (kaklauts) ar ziediem (pirkta, ne pašausta).
- klaudzināt Virzīties, parasti iet, radot klaudzošu troksni.
- klausīgums Vispārināta īpašība --> klausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepaklausīgums Vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kamerzāle Zāle nelielam skatītāju vai klausītāju skaitam.
- amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā iekārtotām skatītāju vai klausītāju vietām.
- valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
- valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
- riežis Zemes gabals, ko klaušiniekam bij jāapstrādā.
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā); leidenieks.
- leidas vīrs zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā; leidinieks.
- laidenieks Zemnieks, kas atpircies no klaušām, gk. Vidzemē zviedru laikos.
- adnaličniks Zemnieks, kas rentēja no muižnieka zemi, maksājot naudu, kā arī pildot klaušas.
- servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas.
- segsēgļi Ziedaugi (sēklaugi) ar vienu vai vairākām par auglenīcu izveidotām augļu lapām (ar apsegtiem sēklas pumpuriem).
- oranžisti Ziemeļīrijas protestantu apvienība (dibināta 1795. g.); vēlāk tā sauca visus Anglijai paklausīgos īrus.
- Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina.
- psiholingvistika Zinātnes nozare, kas pētī valodu tās konkrētajās realizācijās, izteikumos, attiecībās starp runātāju un klausītāju dažādās situācijās.
- ļebene Žaketei līdzīgs virsvalks (piemēram, klaunam).
- zvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
- žvakšēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
- zvakšķēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
- zvakšķināt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
- zvakstēt Žvadzēt, klabēt, klaudzēt, dobji noskanēt.
- zvakšināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
- zvakšķināt Žvadzināt, klabināt, klaudzināt.
klau citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV