Paplašinātā meklēšana
Meklējam klau.
Atrasts vārdos (255):
- klau:1
- klauga:1
- klauks:1
- klaukš:1
- klaukt:1
- klauns:1
- klausa:1
- klause:1
- klausi:1
- klaust:1
- klauši:1
- klauva:1
- klauve:1
- klauza:1
- klauze:1
- neklau:1
- paklau:1
- klaucis:1
- klaučēt:1
- klaučis:1
- klaudze:1
- klaugas:1
- klaugāt:1
- klauģis:1
- klauķis:1
- klaupāt:1
- klausīt:1
- klausma:1
- klaušas:1
- klauvas:1
- klauvāt:1
- klauves:1
- klauvēt:1
- sklaust:1
- apklaust:1
- daklaust:1
- ieklaust:1
- izklaust:1
- kaklauts:1
- klaudzēt:1
- klaudzis:1
- klaukšēt:1
- klaukšus:1
- klaunāde:1
- klausējs:1
- klausība:1
- klausīgs:1
- klausule:1
- klaušņāt:1
- klauvāni:1
- klauzera:1
- klauzula:1
- klauzūra:1
- neklauša:1
- noklaust:1
- paklaust:1
- saklaust:1
- sēklaugi:1
- uzklaust:1
- aizklaust:1
- apklausīt:1
- atklausīt:1
- atklauvēt:1
- auklauzne:1
- ieklaugāt:1
- ieklausīt:1
- izklausīt:1
- izklauvēt:1
- kārklaugi:1
- klaucains:1
- klaucieši:1
- klaudzoņa:1
- klauģītis:1
- klaukstēt:1
- klaukšķēt:1
- klaukšķis:1
- klaunisks:1
- klaunisms:1
- klausināt:1
- klausinēt:1
- klausties:1
- klaušenēt:1
- klaušināt:1
- klaušinēt:1
- noklausas:1
- noklausīt:1
- paklausīt:1
- paklauvēt:1
- pārklaust:1
- pārklauša:1
- pārklauši:1
- pieklaust:1
- saklausīt:1
- saklauvēt:1
- sēklaudze:1
- sklaudiņš:1
- sklaudums:1
- uzklausīt:1
- uzklauvēt:1
- aizklaugāt:1
- aizklausīt:1
- aizklauvēt:1
- atklaudzēt:1
- būvklaušas:1
- izklaušņāt:1
- klaudziens:1
- klaudzināt:1
- klaudzinēt:1
- klaukšināt:1
- klauseklis:1
- klausīgums:1
- klausītājs:1
- klausītava:1
- klausīties:1
- klausnieks:1
- klauvēklis:1
- klauvētājs:1
- klauvēties:1
- klauvfalle:1
- neklausība:1
- neklausīgs:1
- noklaudzēt:1
- noklaukšēt:1
- noklausīts:1
- paklaudzēt:1
- paklausība:1
- paklausīgs:1
- pārklausīt:1
- pieklausīt:1
- pieklauvēt:1
- saklaudzēt:1
- saklaustīt:1
- sēklaudzis:1
- Sentklauda:1
- tīklaudums:1
- uzklausīgs:1
- aizklaudzēt:1
- apklaušenēt:1
- apklaušināt:1
- atklausības:1
- atklausināt:1
- atklausties:1
- cf-klauzula:1
- izklausināt:1
- izklaušināt:1
- izklaušinēt:1
- klaudzeklis:1
- klaudzēties:1
- klaukšķināt:1
- klaušenieks:1
- klaušinieks:1
- klauvējiens:1
- klauvētuves:1
- neklausulis:1
- noklaukšķēt:1
- noklausināt:1
- noklaušināt:1
- paklaušenēt:1
- paklaušināt:1
- pārklausība:1
- saklausties:1
- saklaušināt:1
- Santaklauss:1
- stiklaudums:1
- uzklausināt:1
- uzklaušināt:1
- vairāklauku:1
- aizklausināt:1
- aizklaušināt:1
- apklaudzināt:1
- apklausīties:1
- apklauvēšana:1
- atklaudzināt:1
- atklausīties:1
- cif-klauzula:1
- daklausīties:1
- ieklausīties:1
- ieklauvēties:1
- izklaudzināt:1
- izklausīšana:1
- izklausīties:1
- izklauvēšana:1
- izklauvēties:1
- Kalnaklaukas:1
- karaklausība:1
- klausībnieks:1
- klaušinājums:1
- klaušināties:1
- nepaklausība:1
- nepaklausīgs:1
- noklaudzināt:1
- noklaukšināt:1
- noklausīties:1
- paklaudzināt:1
- paklausīties:1
- paklauvēties:1
- pārklausināt:1
- pārklaušināt:1
- pieklausties:1
- saklaudzināt:1
- saklausīties:1
- saklauvēties:1
- sirdsklauves:1
- streiklauzis:1
- uzklaudzināt:1
- uzklausīties:1
- aizklaudzināt:1
- aizklaudzinēt:1
- aizklausīties:1
- avis-klauzula:1
- dasaklausties:1
- ieklaudzēties:1
- ieklaukšēties:1
- izaklausīties:1
- klaudzeklītis:1
- klaudzināties:1
- klaukšināties:1
- noklaudzēties:1
- noklaukšķināt:1
- orderklauzula:1
- pārklausīšana:1
- pārklausīties:1
- pieklaudzināt:1
- pieklausīties:1
- pieklauvējums:1
- saklaustīties:1
- Sanktniklausa:1
- sēklaudzēšana:1
- sēklaudzētava:1
- aizklaudzēties:1
- apklaušināties:1
- apsaklausīties:1
- brīvklausītājs:1
- cific-klauzula:1
- dasaklausīties:1
- ieklaušināties:1
- iesaklausīties:1
- izklaušināties:1
- klaukšķināties:1
- klaustrofilija:1
- klaustrofobija:1
- nenoklausīties:1
- nepaklausīgums:1
- nepaklausīšana:1
- nosaklausīties:1
- pārklausīšanās:1
- pasaklausīties:1
- efektīvklauzula:1
- ģenerālklauzula:1
- izklaudzināties:1
- pārsaklausīties:1
- radioklausītājs:1
- saklaudzināties:1
- klausītiesprasme:1
- atbrīvotājklauzula:1
Atrasts vārdu savienojumos (48):
- (pa)klausīt uz vārda
- aknas klaudz no žēlabām
- aktīvā klausīšanās
- ar vienu ausi (klausīties)
- Baltā Kalnaklauku ala
- ceļa klaušas
- celt klausuli
- ceļu klaušas
- daktiliskā klauzula
- detonācijas klaudze
- grotbomja klauve
- iet klaušās
- Jaunā Kalnaklauku ala
- kājas neklausa
- Kalnaklauku alas
- kara klausība
- karāties klausulē
- klaudzināt pie vārtiem
- klausāmais radziņš
- klausīt pakaļā
- klausīt uz vārda
- klausītāja kultūra
- klausīties (ar) abām ausīm
- klausīties ar abām ausīm
- klausīties ar vaļēju muti
- klausīties ar vienu ausi
- klausīties kā evaņģēlijā
- klausīties sevī
- klaušu gaitas
- klaušu laiki
- klauvas bendzele
- klauvēt pie durvīm
- klauvēt pie kāda durvīm
- klauvēt pie vārtiem
- klauzūras darbs
- motora darbības izklausīšana
- motora klaudze
- nepaklausīgi mati
- paklausīt uz vārda
- parlamenta klausīšanās
- pieklauvēt pie durvīm
- pieklauvēt pie loga
- pieklauvēt pie sirdsapziņas
- Saklauru purvs
- sievišķā klauzula
- sirds klauve
- sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.)
- vīrišķā klauzula
Atrasts skaidrojumos (400):
- iurare in verba magistri "zvērēt ar skolotāja vārdiem"; akli klausīt skolotāja vārdiem.
- truba [klausule]{s:2480}
- trubiņa [klausule]{s:2503}
- kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
- aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem)
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
- pajaco Āksts, klauns
- referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
- priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
- kaklalakats Ap kaklu sienams lakats; kaklauts
- kakllakatiņš Ap kaklu sienams lakats; kaklauts
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
- detektofons aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai
- kardiofons aparāts sirds toņu pastiprināšanai, lai demonstrētu klausītājiem
- stetofons Aparāts, ar ko iespējams pārraidīt auskultējamās skaņas vairākiem klausītājiem
- stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā
- telekardiofons Aparāts, kas pastiprina sirds toņus un dod iespēju tos izklausīt no attāluma
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
- kāpt uz kakla apgrūtināt, uzbāzties, aiztikt; neklausīt
- apsaklausīties Apklausīties
- apklaušenēt Apklaušināt
- nočalot Apklusināt neļaujot izteikties, neklausoties, pārspēt runāšanā
- integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu)
- iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
- ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
- pieklaudzināt ar klaudzināšanu pavadīt (kādu norisi, darbību)
- labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
- pielabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs
- uzlabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā)
- valdēt ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām)
- mānīt ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā; arī vilināt
- liecenieks Ārkārtas klaušinieks
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija
- atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko)
- ilgata Atbrīvojums no karaklausības
- immūnitāte Atbrīvojums no nodokļiem, nodevām klaušām feodālismā
- ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu
- pārprašņāt atkārtoti izjautāt, izklaušināt
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm
- atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos
- atblākšķēt atskanēt klaudzošas skaņas atbalsij
- audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
- zieds Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas
- mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī
- cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko); ar patiku skatīties, lasīt, klausīties u. tml.
- ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
- gneti augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceae"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki; mitrajos tropu mežos, >30 sugu
- podokarps augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales")
- saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus
- eihofobija Bailes izteikt vai uzklausīt laba vēlējumus
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
- Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm"
- dancot bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam
- bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem
- augu embrioloģija botānikas nozare, kas pētī sēklaugu apaugļošanas, dīgļa un endospermas attīstību
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
- bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem)
- sadumpoties būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam)
- turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties
- sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam
- perkutors caur ādu izdarāms; apklauvējams
- atdzimt caur ticību un kristīšanos kļūt par jaunu radījumu garīgā aspektā - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
- smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem)
- spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1)
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem
- kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos)
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa
- radioklausītājs cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus
- sienāskrējējs cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi
- klausītājs cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto); cilvēks, kas klausās (piemēram, lekciju, koncertu)
- liecinieks cilvēks, kas muižas darbos pildīja ārkārtējās klaušas
- uhars cilvēks, kas noklausās
- darbinieks cilvēks, kas pilda klaušas
- klaušinieks cilvēks, kas pilda klaušas
- darbenieks cilvēks, kas pilda klaušas - darbinieks
- antrē Cirkā - sižetiska runas vai pantomīmas aina klaunu izpildījumā
- auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts)
- miokrisms Čirkstēšana, kas izklausāma muskuļu kontrakcijas laikā
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- darba dienests darba klausība jauniešiem, kas bija ieviesta fašistiskajā Vācijā; vācu okupācijas iestādes to uzspieda arī Baltijas valstu jauniešiem (18. - 19. g. vecumā)
- klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
- klauvētājs darītājs --> klauvēt
- periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc olšūnas apaugļošanās attīstās sēkla
- noklapēt Dauzīt, klaudzināt un beigt dauzīt, klaudzināt
- klapēt Dauzīt; klauvēt
- ķaulēties Dauzīties, klaudzināties; darboties, ko klaudzinot, dauzot u. tml.
- liturģija daži valsts klaušu veidi senajā Grieķijā un Bizantijā
- klaudzeklītis dem. --> klaudzeklis
- klauģītis dem. --> klauģis
- diecības Dīcības, klaušas
- diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs
- brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu
- klauģis dobs stienis, ko izmanto tukšu vietu aizpildīšanai salikumā; atstarpes klauģis; starpu klauģis
- brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām
- vaku grāmata dokuments, kurā ierakstītas muižai maksājamās nodevas, maksātāju saraksti ar katram izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu, kā arī citi zemnieku pienākumi pret muižu
- akroamatisks Domāts uzklausīšanai
- letrisms Dzeja, kas veidota, lai to uztvertu skatoties (vizuāli), nevis klausoties, un kurai raksturīga cenšanās dzejas vārdu pielīdzināt vielai, materiālam vai priekšmetam
- akatalekse Dzejas metrikā - pilnapjoma vīrišķās klauzulas jambos un anapestos, sievišķās klauzulas trohajos un un amfibrahijos, daktiliskās daktilos
- dzē Dzi; klau
- sēršu dziesmas dziesmas, kas dziedātas klaušu laikos muižas rijā labību serot
- arkla vīrs dzimtbūšanas laikos katrs saimnieks, kam piederēja lauku sēta ar veselu arklu vai kādu tā daļu klaušu zemes
- trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā
- novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu
- kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
- pieņemt eksāmenu eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā)
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni
- pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus
- monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā
- embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu
- svinīgais stils emocionāli ekspresīvais stils, kam raksturīga pacilāta, saviļņojoša izteiksme un kas rada lasītājā vai klausītājā apbrīnu par kādu parādību, notikumu, personu vai rīcību
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
- Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; klauces ezers; Klauces II ezers
- Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; klauces I ezers; Klauces ezers
- Lielais Klauģis ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, platība — 7,1 ha; Lielais klaugu ezers; Lielais Klauģa ezers
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
- Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
- Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas
- klauvfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu
- ķepfalle Falle, ar kuru paceļ un nolaiž gafeles klauvu
- brīvciems Feodālismā - ciems, kura iedzīvotāji bija brīvi no muižas klaušām un nodevām; Latvijā pazīstamākie bija kuršu ķoniņu brīvciemi
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis
- vilāns Feodālisma laikmetā - zemnieks; Francijā - personiski brīvs zemnieks, kas saņēma apstrādāšanai zemi no muižnieka, kuram zemnieks pildīja dažādas klaušas; Anglijā - dzimtzemnieks
- domēne Feodāļa tiešais zemes īpašums, ko zemnieki apstrādāja klaušu kārtā
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
- Liezeres gulētāja Gaišreģe Liezēres pagastā 19. gs. beigās, kura cilvēkus uzklausījusi, gulēdama gultā
- bukols Gani - zemnieki un vergi Romas provincē Ēģiptē; nosaukums cēlies no Bukolijas - nepieejamas, pārpurvojušās vietas Nīlas deltā, kur pulcējās no nodokļu un klaušu jūga izbēgušie zemnieki un vergi
- konfesionārijs Garīdznieks, kas noklausās grēku sūdzību
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
- klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties
- Grabažānu Grabažānu upe - klauce, Saukas ezera pieteka
- Grabažūnu Grabažūnu upe - klauce, Saukas ezera pieteka
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu
- Eristihtons Grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka dēls, kas, neklausīdams dievietes Dēmetras brīdinājumam, izcērt viņas svēto birzi
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju
- griezīgs Grozāms, paklausīgs
- Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs
- iesaklausīties Ieklausīties
- dasaklausīties Ieklausīties citu runā
- ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi
- iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas
- apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi)
- lāzermikrofons ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas
- otofons ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš
- ieklaudzēties iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt
- aizklaudzēties iesākt klaudzēt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ ieklaudzēties
- ieklauvēties iesākt klauvēt un tūlīt pārstāt
- cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos
- kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu
- tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana
- piedzirdēties ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
- izlūkoties ilgāku laiku izklaušināt, spiegot
- pieklausīties ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
- klaušināties ilgāku laiku klaušināt
- saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties
- nobruzdināties ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot
- izausīties ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties
- atklaudzināt ilgāku laiku, daudz klaudzināt
- izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
- izklausīties ilgāku laiku, daudz klausīties
- izadauzīties ilgāku laiku, daudz klauvēt
- izklauvēties ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi)
- klaudzēties ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt
- atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku
- aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (1)
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (2)
- klaudzināties Ilgstoši, intensīvi klaudzināt (3)
- klauvēties Ilgstoši, intensīvi klauvēt (piemēram, pie durvīm, loga, sienas)
- klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1)
- klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2)
- klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
- ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks
- fonendoskops instruments sirds un plaušu izklausīšanai
- sporokarpiji Īpatnēji dažu paparžu sori, kas ārēji atgādina sēklaugu augļus
- polišinelis Īpatnējs klauna vai nerra tēls itāliešu, īpaši neapoliešu farsos
- pulcinella Īpatnējs klauna vai nerra tēls neapoliešu farsos; polišinelis
- klauve Īsa klaudziena troksnis
- klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1)
- klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2)
- klauvējiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1)
- Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem
- noklaudzināt īsu brīdi klaudzināt un pabeigt klaudzināt
- noklaukšināt īsu brīdi klaukšināt un pabeigt klaukšināt
- noklaukšķināt īsu brīdi klaukšķināt un pabeigt klaukšķināt
- uzklaudzināt īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (uz kā, pa ko)
- noklaudzēt īsu brīdi, vienu reizi klaudzēt
- noklaukšēt īsu brīdi, vienu reizi klaukšēt
- noklaukšķēt īsu brīdi, vienu reizi klaukšķēt
- izklapēties Izklaudzināties
- izbungāties Izklaudzināties; izklauvēties
- pārklausīt Izklausīt
- izklaušināties Izklausīties
- pasadzirdēties Izklausīties
- izklaušinēt Izklaušināt
- apkankstināt Izklauvēt
- apklaudzināt Izklauvēt, izklaudzināt virkni objektu
- apklabināt Izklauvēt, perkutēt
- izbruzdināties Izklauvēties
- izklopēties Izklauvēties; izdauzīties
- pteridospermae Izmiruši sēklaugi, sēklu papardes
- praestanda Izpildījumi, pienācīgās klaušas un nodevas
- drellēt Izpildīt klaušas; atstrādāt parādu par zemu taksi
- slauks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu
- slaukš Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu
- sliuks Izsauksmes vārds, kas raksturo klaudzošu skaņu
- prakšāt Iztaujāt, izklaušināt
- seķinēt Iztaujāt, izklaušināt
- noklaust Iztaujāt, izklaušināt, izdibināt
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
- apklaust Izzināt, izpētīt, izklaušināt (visapkārt)
- Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen")
- ar kailu takelāžu jahta iet tad (un pa vējam klausa stūrei), ja vēja ātrums neļauj lietot nevienu buru
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam
- audiatur et altera pars jāuzklausa arī otr puse (strīdā, prāvā u. tml.)
- klaucieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "klauce" iedzīvotāji
- smaiklotājs jokdaris, klauns
- kumedenčiks Jokdaris, klauns
- jokmeisters Jokdaris; klauns
- fow Kā klauzula pārdošanas līgumā vai piedāvājumā nozīmē, ka pārdevējs apņemas uz sava riska un rēķina nogādāt preci transpota vagonā (angļu free on wagon)
- kaceklis kāds, kas iztaujā, izklaušina
- špiga kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem
- klapčuks kāds, kurš bez ierunām paklausa citiem
- lukausis kāds, kurš klausās tik nevērīgi, ka nākas atkārtot teikto
- paukšķis kāds, kurš trokšņo, klauvē
- nogražoties kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt
- saklaudzēt kādu laiku klabēt, klauvēt
- kollārs Kakla rota, kaklauts ar baltām svītrām, kādu nēsā katoļu garīdznieki
- elzdogs Kaklauts
- galstruks Kaklauts
- galstuks Kaklauts
- kašnē Kaklauts vai šalle, kurā apslēpj sejas apakšdaļu, arī degunu
- Bighorna kalni kalnu grēda Klinšu kalnos, ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - klauda smaile - 4015 m
- niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība
- kara klausība karaklausība
- kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam)
- konskripcija Karaspēka komplektēšana (Francijā 18. un 19. gadsimtā), kuras pamatā bija vispārējā karaklausība un kurā pieļāva arī izpirkšanu un aizstāšanu
- kordu darbi kārtnieku darbi, klaušu veids Livonijā
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns
- biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi
- salezietes Katoļu sieviešu ordenis, ko dibināja 1610. g. un 1618. g. tas pieņēma augustiniešu regulu un klauzūru
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
- klaba kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles)
- daklausīties kaut ko iemācīties, apgūt pēc vairākkārtējas noklausīšanās
- skangalds Klabata, klaudzināmais dēlis
- klauvas Klabeklis, klaudzeklis
- klauvētuves Klabeklis, klaudzeklis
- saklabēt klabēt, klauvēt, atskanēt
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- bāžēt Klaiņot apkārt (tenkas uzklausot)
- kla klau
- kaļ klau!
- Klauce klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas
- Almagests klaudija Ptolemaja sacerējums, kurā izklāstīti pasaules ģeocentriskās sistēmas priekšstati
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums
- klauvēklis klaudzeklis
- klabačot klaudzēt
- laušķēt klaudzēt
- klidzināt klaudzēt, grabēt, trokšņot
- kludzēt klaudzēt, klabēt
- ļencerēt klaudzēt, klabēt
- klaukstēt klaudzēt, knakšķēt
- klabstēt klaudzēt, neritmiski klabēt
- bauškas klaudzieni
- klaudzis klaudzieni, dārdoņa
- klapačas klaudzināms instruments, ko izmanto saimes ļaužu aicināšanai mājās no laiuku darbiem un ganībām
- tappingtest klaudzināšanas pārbaude, ko psihotehnikā un psiholoģijā lieto personīgā tempa, kustības veikluma, noguruma, uzmanības un suģestibilitates noteikšanai
- klaudzinēt klaudzināt
- klūdzinēt klaudzināt
- pankšķināt klaudzināt
- stucināt klaudzināt, ducināt
- tukšķināt klaudzināt, klauvēt, pukstēt
- zvārkšēt klaudzināt, tarkšķēt, dārdēt
- klopēties klaudzināties, klauvēties
- saklaudzināt klaudzinot modināt (vairākus)
- saklaudzināt klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- uzklaudzināt klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
- izklaudzināt klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms)
- pieklaudzināt klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
- noklaudzināt klaudzinot raitin aust
- saklaudzināt klaudzinot salabot (par kalēju u. tml.)
- saklaudzināties klaudzinot sazināties
- izklaudzināt klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu
- klape klaudzošs troksnis
- nokukšināt klaudzot aiziet
- aizklaudzēt klaudzot aizvērties, aizdarīties
- atklaudzēt klaudzot atbalsoties
- aizklaudzēt klaudzot attālināties
- Klaugu klaugu ezers - Stogoršņu ezers Ilzeskalna pagastā
- klovns klauns
- kumidaņčiks klauns
- ampelmanis klauns; māžs; āksts; paviegls cilvēks
- klaunāde klaunu māksla; uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni
- klauseklis klausāmais radziņš (pakurliem)
- klausinēt klausināt
- klausīt pakaļā klausīt, uzklausīt, paklausīt
- auditorija klausītāju kopums (piemēram, lekcijā)
- kalbasīt klausīties
- klausīt klausīties (1)
- noausīties klausīties (pietiekami ilgi), spicēt ausis
- klausīties ar vaļēju muti klausīties ar izbrīnu, pārsteigumu
- atklausīties klausīties ilgi ar patiku, neapnīkstot
- klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi
- klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu
- noklausīties klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu, atskaņotu u. tml.)
- uzklausīt klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast
- noklausīties klausīties un pabeigt klausīties (runātāju, dziedātāju, atskaņotāju)
- uzklausīt klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast
- aizklausīt klausīties, dzirdēt; saost
- saklaustīties klausoties izzināt
- izaklausīties klausoties izzināt, pārbaudīt
- izklaust klausoties izzināt, pārbaudīt
- izklausīt klausoties izzināt, pārbaudīt
- pārklausīties klausoties kļūdīties (saklausot, piemēram, citus vārdus)
- ieklausīties klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird)
- saklausīties klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz)
- noklausīties klausoties uzzināt un aizgūt (piemēram, uzskatus)
- brīvdarbi klaušas
- darbs klaušas
- klausa klaušas
- klause klaušas
- klausi klaušas
- klausība klaušas
- klauši klaušas
- noklausas klaušas
- rieža klaušas (gabaldarba veidā)
- dienās iet klaušās iet
- gaitot klaušās iet
- derža klaušas, kurās jāpiedalās ar savu zirgu
- tauja klaušināšana
- taujas klaušināšana
- klaušenēt klaušināt
- noklaušināt klaušināt un pabeigt klaušināt
- klausināt klaušināt, izvaicāt; prasīt
- derža klaušinieks
- gaitnieks klaušinieks
- klausnieks klaušinieks
- klausībnieks klaušinieks
- īstenieks klaušinieks, kas strādāja darbos ar zirgu
- saklaušināt klaušinot uzzināt (ko)
- būvklaušas klaušu darbi piļu un baznīcu celtniecībā
- otrinieks klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā
- kārtnieks klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus)
- kājnieks klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājinieks
- kājinieks klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga; kājnieks (3)
- otrenieks klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu
- dīcinieks klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības)
- aizkūlējs klaušu darbinieks, kas rītos stājās nakts kūlēja vietā
- vagars klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus
- atgaita klaušu gaitas atkalpošana: ja kāds bija gājis kaimiņa vietā gaitās, tad pēdējam bija vēlāk jāiet tā vietā atgaitā
- stidzenieks klaušu gaitnieks
- braukt reizās klaušu kārtā pārvadāt produktus, preces u. tml.
- dīcības klaušu laikos dīkās nedēļas vai vispār ārkārtējas klaušas
- īstinieks klaušu laikos nedēļas darbinieks ar zirgu pretstatā otrinieku kājniekiem
- vērzaka klaušu laikos pārtikas maisa veids
- voits klaušu laikos vagars vai vagara palīgs
- zirdzinieks klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu
- klaušu gaitas klaušu pildīšana
- atkūlējs klaušu rijas kūlēja vietnieks
- kārtnieku darbi klaušu veids Livonijā 15. gs., tās pildīja viss pagasts kolektīvi; kordu darbi
- klapes klauvējamais dēlis (ko izmantoja signalizācijai aicinot mājās laukstrādniekus)
- buciens klauvējiens
- izklauvēt klauvējot izaicināt (no kurienes, kur u. tml.)
- uzklauvēt klauvējot pamodināt, uzmodināt
- saklauvēt klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- izklauvēt klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu
- saklauvēties klauvējot sazināties
- uzbungot klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
Atrasts piemēros (35):
- izmaiņa - Jūsu ziņojumu, ministra kungs, noklausīsimies vēlāk, mūsu dienas kārtībā ieviesušās izmaiņas.
- āda - klauss ir satvēris sievietes roku, viņa jūt sausu, atskabargainu, sastrādātu ādu.
- klausīties – klausieties, kas te īsti notiek?
- dienaszaglis — klausies, brigadier, vai šitādam dienaszaglim ir kāda pievaldīšana vai ne?
- klausīties — klausies, Ķēst, es nezinu, vai dzīvokļa pirkšana ir laba ideja, — izteicu savas šaubas.
- klausīties — klausieties, es taču esmu daudz vecāka par jums — es varētu būt jūsu krustmāte, tiešām; nu, ne krustmāte, vecākā māsa.
- ārkārtīgs — klausos jūs ar ārkārtīgu interesi!
- maize — Maizes un pajumtes devēji Balahovski uzskatīja par paklausīgu jēriņu,„ko pulkvedis, kam viņš armijā bijis dieninieks, izdresējis staigāt pa drāti kā mērkaķi un atradinājis no pretimrunāšanas.
- paklausīties — Paklausies, varbūt esi stāvoklī?
- atsaukties — Tūlīt eju, — Agra neapmierināta atsaucās, kas gan tur varētu klauvēties tik agrā rītā.
- labot Aizgāju uz poliklīniku labot zobus un noklausījos divu vecīšu garderobistu sarunu.
- izpildītājs Allaž jāatceras Ļeņina brīdinājums, jo revolūcijas vadonis saprata, kādas briesmas var draudēt jaunajai iekārtai no pašu izlolota kroņa ierēdņa, kurš sevi uzskata par lēmēju un vadītāju, pārējos ierindodams paklausīgos pavēļu izpildītājos.
- pūst Ambainis paklausīgi noģērba mēteli un, grūti pūzdams, uzsvieda uz tuvākā krēsla.
- ar vienu ausi (klausīties) Andžs pamāj ar galvu un tad ar vienu ausi noklausās, kā viņa šiverējas pa iekšpusi, velk savas drēbes, savāc naudu, pirms iziešanas pat traukus novāc un nomazgā.
- pēc sava prāta Ar to, ka nav stingri noteiktas nodevas un klaušas, tāpēc kungi muižas tiesu noteic katrs pēc sava prāta.
- dienu no dienas Atkal dienu no dienas klausīties pārmetumus?
- apsardze Atvars apgalvo, ka apsardzes sistēma te esot augstā līmenī, bet sarunas neviens nenoklausoties.
- nokremšļoties Balss tālruņa klausulē nokremšļojās.
- notikt Balstoties uz šo teoriju, valodas apguvē notiek atsevišķu elementu mācīšana, liekot valodas apguvējiem tos klausīties, lasīt un atkārtot.
- gardi Bārdainis atkal ņēmās varen gardi krākt, izklausījās, ka šis strēbtu zupu.
- baudīt Baudījām pieticīgos gardumus, klausījāmies Katrīnas un Kārļa čivināšanu.
- izmist Beigu beigās viņa saprata, ka pūliņi veltīgi, izmisa, apsēdās un sagatavojās klausīties.
- televīzija Bērnībā skatīties televīziju un spēlēt datorspēles nav tas, kas klausīties tēva stāstījumos.
- reivs Bet 90. gadu tehno - atceros to sajūtu, kad tuvojies tai reiva norises vietai, rūpnīcu vai angāru logi dreb brutālajā ritmā, bet tuvāk ejot, saklausi nianses...
- paklausība Bet kaujas laukā vadoņa vērtību nosaka citas īpašības, nevis akla paklausība brammaņiem.
- tradīcija Bet visi paklausīgi bija turpinājuši šo mīklaino tradīciju.
- redzēt Bet, klausoties gliemežnīcā noslēpto dvēseli, viņa redzējusi sevi sēžam pie loga pītā krēslā un raugāmies uz jūru.
- mīļš Biežāk saklausāmās uzrunas –„Mana mīļā, latviešu tauta!
- taukains Bija parasta diena, es atgriezos mājās no skolas, uzsildīju ēdienu, tad sēdēju salonā un ēdu ar taukainiem pirkstiem, klausoties mūziku, taču jutu, ka kaut kas nav tā, kā vajag.
- iespaidīgs Brīdi klusēju, lai nākamā piebilde izklausītos iespaidīgāka.
- AIDS Briesmu stāstus par to, cik šausmīgas un mokošas mēdz būt AIDS slimnieku beigas, viņš ir atklausījies līdz nelabumam.
- stopot Ceļot, stopēt, klausīties koncertus, dziedāt, dejot, rakstīt, zīmēt un ākstīties ar mūzikas instrumentiem.
- zvans Cilvēki meta krustus un nobijušies klausījās dobjajās zvanu skaņās.
- kokčiks Citiem izklaide ir aiziet uz klubu iedzert kokčikus un dejot, citiem tā var būt džeza mūzikas klausīšanās kāda vīna bārā.
- uzsēsties Čegevareks paklausīgi uzsēdās sunim mugurā.
klau citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv