Paplašinātā meklēšana

Meklējam eē.

Atrasts vārdos (38):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (451):

doties talkā (arī palīgā) aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
dabūt (ko) iekšā ar grūtībām ieēst, iedzert
pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
piemāguļot Ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem).
pakodāt Atkārtoti nedaudz iekost (ieēst).
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
ieķesties Ātri ieēst.
ierīt Ātri ieēst.
paķarstīt Ātri ieēst.
iekamsāt Ātri rijot ieēst.
iekamsīt Ātri rijot ieēst.
piezlanīt Ātri rijot pieēsties.
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības.
izkārot badīgam, nepieēdināmam būt
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu.
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku).
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas.
caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
iekārnīt Daudz ieēst.
pieķaulēt Daudz pieēst.
adresēšanas shēmas dažādi adresēšanas veidi, ko izmanto gadījumos, kad adreses garums ir ļoti liels un to neērti ieslēgt komandā, vai arī kad nav nepieciešams norādīt reālo adresi
dirnēt Dēdēt, izdilt; neēst, badoties.
piezotēt Dūšīgi pieēsties gaļu.
sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
ieraut ribās ēst; uzēst; ieēst
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
piemeķēties Garšojot pieēsties.
mīkšķa Govju mīkšķa - kāda zināma sēne (neēdama).
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
neīstā anoreksija histērijā novērojams stāvoklis: slimnieks atklāti nekā neēd, bet ēd slepeni
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
uzēdināt Ieēdināt.
apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta.
grunts ieēnots laukums, fons gravīrās un zīmējumos
ieersināt Ieērcināt.
iekraut bunkurā ieēst
ierevēt Ieēst (1).
ieoderēties Ieēst (auzas, sasmalcinātu āboliņu) - par zirgiem.
ieveķēt Ieēst (ko biezu).
ieķepēt Ieēst (ko pabiezu); ieķepsēt.
ieķepsēt Ieēst (ko pabiezu).
iešļipstināt Ieēst (ko šķidru).
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam).
uzēst Ieēst (ko).
iehrapņīt Ieēst (nedaudz).
ieammāt Ieēst (runājot ar bērniem).
iebrokastot Ieēst brokastis.
ieskostēt Ieēst kaut ko.
ielaunagot Ieēst launagu.
ieoderēt Ieēst pirms dzeršanas.
iebaužām Ieēst uzkodas; uzkodām.
iebaudīt Ieēst, iedzert.
iešutināt Ieēst, ierīt.
iečammāt Ieēst, kārtīgi nesakožot, viļājot pa muti.
iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu.
pielikt pie mutes ieēst; arī iedzert
iezolēt Ieēst; labi, kārtīgi paēst.
iesist māgā ieēst; paēst
iepaikot Ieēst; paēst.
parīt Ieēst; paēst.
ieķemmēt Ieēst.
iekopties Ieēst.
iekraut Ieēst.
ielopņīt Ieēst.
ieņammāt Ieēst.
ienodēt Ieēst.
iesist Ieēst.
ietest Ieēst.
iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
iekņazāt Ieknābāt, ieēst.
ieknozāt Ieknābāt, ieēst.
iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
atkalksnīt Ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku).
nobadēties Ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu.
badošanās Ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties.
izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1).
aizkalēties Ilgu laiku neēst, badoties.
trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm
interfiksācija Interfiksu izmantošana neērtu skaņu kopu novēršanai morfēmu sadurā.
orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis
izkudēt Izjust neērtības no niezes vai līdzīgas sajūtas.
močīties Izjust, pārdzīvot neērtības.
ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas
vacumi jaunu meitu slimība (neēd, paliek vāja, dzeltena)
Balenjēra līcis jūras līcis Kergeēna salas ziemeļaustrumu daļā, Kergelēna arhipelāgā Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs
no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu
kaunēties Justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu).
nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties
mulst Justies neērti, nedroši; kautrēties (2).
apmulst Justies neērti, nedroši; nokautrēties.
Kā nav kauna? kā nav neērti, nepatīkami?
vilcene Kāda cilvēkiem neēdama sēne.
žmauga Kāds purva augs ar melnām, neēdamām ogām.
seila kāre iegūt ko; kāds kārums (arī neēdams)
iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
sazoņķēties kārtīgi pieēsties
klaba Kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles).
ieknotēt Kaut ko ātri ieēst.
ieknozerēt Kaut ko ātri ieēst.
badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis
klinčot Klaiņot no vienas vietas uz citu, lai kaut ko ieēstu un iedzertu.
ieknābāt Knābājot ieēst.
ieknābāties Knābājot ieēst.
saklecēties knābājot pieēsties (par vistām)
uzknābāt Knābājot savākt un apēst, ieēst.
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla.
cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu
heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu.
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu.
cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu.
farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd.
metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns.
ģerānijas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko ekstrahē no augiem, izmanto zobu pulvera, pūderu, smaržu ražošanā, dažiem cilvēkiem var izraisīt kontakta dermatītu un ādas kairinājumu, ieēšana var izraisīt nāvi
eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
triklozāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā pretsviedru līdzekli, ziepes, mutes skalošanas līdzekli, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, toksisks, ja ieēd.
benzilkarbinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var radīt acu kairinājumu, pastiprināt ādas jutīgumu, toksisks ieēdot.
niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu
laurilsulfāts Kosmētikas sastāvdaļa, putu veidotājs, izmanto šampūnos, var izraisīt ādas jutības pastiprināšanos, vidējs toksiskums, ja ieēd, var saturēt formaldehīdu.
dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem.
bunga krietni pieēdis mazāks lops, cūka
apēžas Kuņģa slimība, kas rodas, ja ir ieēsts kas nevēlams.
piesiet dūšu labi, sātīgi paēst; ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu; izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu)
pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti).
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
ilmaka Lempīgs, rijīgs, nepieēdināms cilvēks.
piežubināt Lēnām un labi sagremojot sātīgi pieēsties.
iežubināt Lēni, negribīgi ieēst.
kvauka Liela, smaga, neērta, neglīta slida.
stečka Liellops, kas ganībās neēd un ir nemierīgs.
kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam
kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
nolāpīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
kā spīlēs ļoti cieši, stingri, spēcīgi; ļoti neērti, mokoši
ieknābāt Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
ieknābāties Ļoti maz ieēst (par cilvēku).
pasaskripstināties Ļoti maz, negribīgi ieēst.
zobatkarēm Ļoti nedaudz ieēst.
kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
kā vēža spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti
piepildīt Materiāli apmierināt (kādu); arī pieēdināt.
skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa.
ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
aizkost Mazliet (parasti steigā) ieēst; iekost.
palaizīt Mazliet ieēst (ko), parasti laizot.
aizbrokastēt Mazliet ieēst brokastis.
palaizīties Mazliet ieēst, parasti laizot.
iejamot Mazliet ieēst.
ieskrostīt Mazliet ieēst.
nosagrābāties Mazliet ieēst.
pakņābt Mazliet ieēst.
palupt Mazliet ieēst.
pasagrābāties Mazliet ieēst.
pasalizgāties Mazliet ieēst.
žogāt Mazliet ieēst.
paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
pieknābāties Mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem).
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts.
ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis.
guanilskābe Mononukleotīds, nukleīnskābes hidrolīzes produkts; sastāv no guanīna, pentozes un fosforskābes; pārtikas piedeva E626, garšas un aromāta pastiprinātājs, viegli toksisks, ja ieēd.
glotars Narkomāns, kas narkotikas lieto ieēdot, norijot.
glotokeša Narkomāns, kas narkotikas lieto ieēdot, norijot.
lorkāt Nedaiļi, neētiski strēbt, dzert.
iekost Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
uzkost Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
ieklesēt Nedaudz ieēst (par cūkām).
iegramstīties Nedaudz ieēst, kas pagadās.
uzsnaberēt Nedaudz ieēst, uzkost.
iečapstināt Nedaudz ieēst.
iegraudot Nedaudz ieēst.
iekamot Nedaudz ieēst.
īkūst Nedaudz ieēst.
pačammāt Nedaudz ieēst.
pačumināt Nedaudz ieēst.
pačagāt Nedaudz nogaršot (bet vairāk neēst).
uzbaudīt Nedaudz, nogaršojot, ar baudu ieēst.
kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
neņemt (ne) mutē nedzert (alkoholisku dzērienu), neēst
neņemt ne mutē nedzert (parasti alkoholisku dzērienu), neēst
nelikt pie lūpām nedzert, neēst
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
vilku (arī suņu) sēne neēdama sēne, arī sēne, kuras izmantošana nav zināma
suņu sēnes neēdamas sēnes, arī sēnes, kuru izmantošana nav zināma
alotriofāgija Neēdamu vielu, piem., zemes, krīta, ēšana.
gavīgs Neēdis, gavējošs.
izsalcis Neēdis.
tukšā dūšā Neēdis.
rēga neērta situācija (apstākļi)
skobūzis neērta, tumša ēka; skabūzis
bridkai Neērti, slikti.
sliktai Neērti; nepiemēroti.
drennai Neērti.
neparocība Neērtība.
bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns.
rida Neērtības, nepatikšanas.
gene Neērts stāvoklis, nepatikšanas, trūkums.
nepatāgs Neērts, neparocīgs.
neparocīgs Neērts, nepatīkams.
neparoki Neērts, nepatīkams.
paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
gavēt Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu.
žņergāties Neēst, izniekot ēdienu izmeklējot garšīgāko.
gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
pažļemāt Negribīgi ieēst.
panīkt Neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā.
pagavēt Neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst).
nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos; neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu
čukūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda; čubūzis.
čubūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda.
nebaudīt ne putraimu nemaz neēst, nebūt neko ēdušam
čūža Nepatīkama, neērta situācija; nepatīkami apstākļi.
slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
trābas kuņģis nepieēdīgs kustonis
nepieēdība Nepieēdināmība.
kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma.
badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis.
platrīklis Nepieēdināms cilvēks, rīma.
nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša
nesaņķis Nepieēža.
tīpt Nīkt no neēšanas, bada.
izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
nepieēdināms Nolieguma divdabis --> pieēdināt.
diskomforts Normālai cilvēka dzīvei nepieciešamo apstākļu, ērtību trūkums; neērtības.
snaberēt pa brīžam ieēst, uzkost
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
pārbadoties Pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu.
aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi).
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu).
kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E559 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E173 Pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E558 Pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E556 Pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E555 Pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
E554 Pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas.
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu).
nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu).
ieēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (1).
ieēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (2).
nokautrēties Pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu.
paroreksija Perversa ēstgriba; tieksme ēst neparastus ēdienus vai neēdamas lietas.
pierīdīt Pieēdināt (piemēram, tādu, kas ir rijīgs, kas daudz ēd).
pierīdināt Pieēdināt (tādu, kas daudz apēd).
salacināt Pieēdināt ar šķidru ēdienu (par suni).
pieštapēt Pieēdināt, labi pabarot.
pieštopēt Pieēdināt, pamatīgi pabarot.
atgalēt Pieēdināt, piepildīt.
piedzīdīt Pieēdināt; piedzīdināt.
nokratināt Pieēdināt.
piedzīdināt Pieēdināt.
piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz.
piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot.
piegrauzt Pieēst (ko cietu).
pieķert Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā.
pieņemt Pieēst (ko), ņemot (to, parasti no kāda trauka).
piecirst Pieēst, piepildīt (kuņģi).
piejozēt Pieēst.
piejozt Pieēst.
pielampāt Pieēst.
piesuimīt Pieēst.
pietaslāt Pieēst(ies).
taslāt Pieēst(ies).
pielocīt vēderu pieēsties
pielocīt pilnu vēderu pieēsties
sastiprināties pieēsties
pieķepēties Pieēsties (ko biezu, parasti biezputru).
pieslorbāties Pieēsties (ko šķidru); piestrēbties.
pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā.
piemašņoties Pieēsties (nelaikā).
pieklesēties Pieēsties (par cūkām).
pielepīt Pieēsties (par dzīvniekiem).
pieklesēt Pieēsties (parasti biezputru).
pieķesēties Pieēsties (parasti ko biezu).
pieveķēties Pieēsties (parasti ko biezu).
pieloksīties Pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti); pielakties.
nograuties Pieēsties (pietiekami daudz, līdz kaklam).
pienašķēties Pieēsties gardumus.
piepļunkāt Pieēsties ko šķidru.
pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2).
noknietēt Pieēsties, apēst.
pieleknēties Pieēsties, pārēsties, piebāzt vēderu.
piedumbrāties Pieēsties, pārēsties.
pietrainīties Pieēsties, pārlieku pierīties.
piezaņķēties Pieēsties, piebāzt vēderu.
saklesēties Pieēsties, pierīties.
saklesties Pieēsties, pierīties.
pielikties Pieēsties; arī piedzerties.
pielādēties Pieēsties; pārēsties.
lobīties Pieēsties.
piecirsties Pieēsties.
piedzīties Pieēsties.
pieēst Pieēsties.
piegrūsties Pieēsties.
piegumzīties Pieēsties.
piegūznīties Pieēsties.
pieķīpāties Pieēsties.
pieknotēt Pieēsties.
piekresties Pieēsties.
pielepēties Pieēsties.
pielocīties Pieēsties.
pierīt Pieēsties.
piesisties Pieēsties.
piesormēties Pieēsties.
pieštapēties Pieēsties.
pieštopēties Pieēsties.
piestrebties Pieēsties.
piestūķēties Pieēsties.
piesukāties Pieēsties.
pietiesāt Pieēsties.
pietusnīties Pieēsties.
pievīstīt Pieēsties.
piezalēt Pieēsties.
piezlāģēt Pieēsties.
uzlādēties Pieēsties.
pieļukstīt Pielakt, pieēst.
pietesties Piestrēbties; pieēsties.
piecienāties Pietiekami cienāties, cienājoties pietiekami pieēsties.
pieēsties līdz kaklam (arī acīm) pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst
pielikt vēderu pilnīgi paēst, pieēsties
neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
dirkavot Radīt kādam neērtības.
apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības; balasts.
mulsums Rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
iestaukāt Rijīgi ieēst.
pieķamzāt Rijīgi pieēst.
klese Rijīgs, nepieēdināms, izbadējies dzīvnieks vai cilvēks.
apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam).
dzērves aiznes launagu saka par laiku rudens pusē, kad vairs neēd launagu
piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo
nāk atpakaļ saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt
vēders kā bunga saka, ja kāds ir pamatīgi pieēdies
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu
(sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma)
kumoss stājas kaklā saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma)
iet iekšā saka, ja var ieēst; saka, ja kas garšo
dzeguzes brokastis saka, kad nedaudz ieēd no rīta, lai dzeguze neaizkūko
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties.
sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies.
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
neomulīgs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām.
saspiests Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
līst Savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst.
grības Sēnes (neēdamas).
indīgās sēnes sēnes, kurās ir cilvēka organismam indīgas jeb toksiskas vielas, kas var izraisīt saindēšanos; Latvijā konstatētas 33 indīgo sēņu sugas, kā arī \~240 neēdamu sēņu sugas
ridas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas.
risas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas.
ieklepsēt Skaļi, trokšņaini ieēst (parasti par cūkām).
kāmerēties Skopojoties neēst.
ieķērnāties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu.
ieķērnēties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu.
derdzīgs Slikts, neēdams (par ēdienu).
alimentarā distrofija slimība, ko izraisa ilgstoša neēšana, nepilnvērtīgs uzturs
allotriofaģija Slimīga garšas izjūta, dziņa ēst dažādas neēdamas lietas.
allotriofagija Slimīga tieksme ēst neparastas, neēdamas lietas.
iekluinīt Steigā ieēst (šķidru ēdienu).
ieklempt Steigā ieēst.
iekampstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
iekramstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst.
lepsēt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst.
lepsīt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst.
iesukāt Strauji, ar lielu kāri ieēst.
iekampt Strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko).
iešļamstināt Strebjot ieēst.
iestrēbt Strebjot ieēst.
piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt).
piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties.
plumpis Stulba palaidnība, par ko justies neērti.
plunte Stulba palaidnība, par ko justies neērti.
iečūpstināt Sūkājot (nedaudz) ieēst.
piekramstīt Šad un tad steigā ieēst.
neērts Tā, ka pārņem neērtība (2).
žņergle Tāda, kas neēd ar apetīti, bet izmeklējas, iznieko ēdienu.
negalīgs Tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs.
neomulīgs tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli)
sasodīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
kaunīgs Tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu; tāds, kas izjūt kautrību; arī kautrīgs.
neērts Tāds, kas izraisa neērtību (2).
neomulīgs Tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
žņerga Tāds, kas neēd ar apetīti, bet izmeklējas, iznieko ēdienu.
žņerglis Tāds, kas neēd ar apetīti, bet izmeklējas, iznieko ēdienu.
gnēda Tāds, kas neēd visu (piem., bērns vai sivēns), bet izmeklē labāko.
nekautrīgs Tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi.
gangastis Tāds, kas nekad nav pieēdināms.
blāgans Tāds, kas neko neēd, ir bezspēcīgs un vājš.
nepieēdināms Tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis.
grūts Tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta; nepatīkams.
nejaucība Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs; tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina.
sasodīts Tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas.
ielepsēt Uz ātru roku, steigšus ieēst; ieklīmāt.
ielepsīt Uz ātru roku, steigšus ieēst; ieklīmāt.
ieklīmāt Uz ātru roku, steigšus ieēst.
iekluit Uz ātru roku, steigšus ieēst.
dračīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības.
dročīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības.
vai nav kauna? vai nav neērti, nepatīkami?
iesalasīties Vairākkārt mazliet ieēst.
ielasīties Vairākkārt nedaudz ieēst.
lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem; lodāt (2).
ņarga Vārgulis, kas lāga neēd.
ņarglis Vārgulis, kas lāga neēd.
ņērga Vārgulis, kas lāga neēd.
ņerglis Vārgulis, kas lāga neēd.
uzkņotēt Vēlreiz ieēst (par jau paēdušu).
uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst.
iečaukstināt Viegli ieēst.
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties.
spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
neērtums Vispārināta īpašība --> neērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums

eē citās vārdnīcās:

LLVV

eē