Paplašinātā meklēšana

Meklējam eē.

Atrasts vārdos (39):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (454):

doties talkā aizstāvēt (kādu), palīdzēt izkļūt no neērtas situācijas
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības)
bukāties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
bukstīties ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos)
dabūt (ko) iekšā ar grūtībām ieēst, iedzert
pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
pakodāt atkārtoti nedaudz iekost (ieēst)
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt
nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku)
vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2)
ieķesties ātri ieēst
ierīt ātri ieēst
paķarstīt ātri ieēst
iekamsāt ātri rijot ieēst
iekamsīt ātri rijot ieēst
piezlanīt ātri rijot pieēsties
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības
izkārot badīgam, nepieēdināmam būt
trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu
izsalkt būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku)
vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
linalools C10H18O, terpenalkohols, ļoti izplatīts kā ēterisko eļļu sastāvdaļa, kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, izmanto smaržās, odekolonos, smaržīgās ziepēs, pēcskūšanās līdzekļos, losjonos rokām, matu lakās, var izraisīt alerģiskas reakcijas, sejas psoriāzi, viegli toksisks ieēdot, var radīt ādas un acu kairinājumus, var ietekmēt aknas
caurbire cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira
caurbiris cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira
iekārnīt daudz ieēst
pieķaulēt daudz pieēst
adresēšanas shēmas dažādi adresēšanas veidi, ko izmanto gadījumos, kad adreses garums ir ļoti liels un to neērti ieslēgt komandā, vai arī kad nav nepieciešams norādīt reālo adresi
dirnēt Dēdēt, izdilt; neēst, badoties
piezotēt Dūšīgi pieēsties gaļu
sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku)
sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku)
ieraut ribās ēst; uzēst; ieēst
dietilēnglikols Ēteris ar hidroksilgrupām molekulas galos O(CH2CH2OH)2; lieto polimēru ražošanai, poliesteru sveķu un eļļu šķīdināšanai, par plastifikatoru un antifrīzu sastāvdaļu; izmanto kosmētisko krēmu un matu laku ražošanā, var izraisīt acu un ādas kairinājumus, bīstams ieēdot, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
piemeķēties Garšojot pieēsties
mīkšķa Govju mīkšķa - kāda zināma sēne (neēdama)
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst
neīstā anoreksija histērijā novērojams stāvoklis: slimnieks atklāti nekā neēd, bet ēd slepeni
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst
uzēdināt Ieēdināt
apsaēsties Ieēdot ko nevēlamu, kļūt tādam, kam izraisās nepatīkama, mokoša, vemšanas pirmssajūta
grunts ieēnots laukums, fons gravīrās un zīmējumos
ieersināt Ieērcināt
iekraut bunkurā ieēst
ieķemmēt Ieēst
iekopties Ieēst
iekraut Ieēst
ielopņīt Ieēst
ieņammāt Ieēst
ienodēt Ieēst
iesist Ieēst
ietest Ieēst
ierevēt Ieēst (1)
ieoderēties Ieēst (auzas, sasmalcinātu āboliņu) - par zirgiem
ieveķēt Ieēst (ko biezu)
ieķepsēt Ieēst (ko pabiezu)
ieķepēt Ieēst (ko pabiezu); ieķepsēt
iešļipstināt Ieēst (ko šķidru)
uzēst Ieēst (ko)
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
iehrapņīt Ieēst (nedaudz)
ieammāt Ieēst (runājot ar bērniem)
iebrokastot Ieēst brokastis
ieskostēt Ieēst kaut ko
ielaunagot Ieēst launagu
ieoderēt Ieēst pirms dzeršanas
iebaužām Ieēst uzkodas; uzkodām
iebaudīt Ieēst, iedzert
iešutināt Ieēst, ierīt
iečammāt Ieēst, kārtīgi nesakožot, viļājot pa muti
iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu
pielikt pie mutes ieēst; arī iedzert
iezolēt Ieēst; labi, kārtīgi paēst
iesist māgā ieēst; paēst
iepaikot Ieēst; paēst
parīt Ieēst; paēst
iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
iekņazāt Ieknābāt, ieēst
ieknozāt Ieknābāt, ieēst
iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis)
ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā)
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā)
atkalksnīt ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku)
nobadēties ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu
badošanās ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu
sanīkt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim)
aizbadoties Ilgi būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un just lielu izsalkumu; _(biežāk)_ izbadoties
izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu
izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1)
aizkalēties Ilgu laiku neēst, badoties
trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm
interfiksācija Interfiksu izmantošana neērtu skaņu kopu novēršanai morfēmu sadurā
orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis
izkudēt Izjust neērtības no niezes vai līdzīgas sajūtas
močīties Izjust, pārdzīvot neērtības
ak tu nolāpīts izsaucas nepatikā, dusmās par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas
vacumi jaunu meitu slimība (neēd, paliek vāja, dzeltena)
Balenjēra līcis jūras līcis Kergeēna salas ziemeļaustrumu daļā, Kergelēna arhipelāgā Indijas okeānā, Francijas Dienvidjūru Zemēs
no (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu
kaunēties Justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu)
nezināt, kur acis likt justies neērti, kaunēties, nevarēt ne uz vienu paskatīties
mulst Justies neērti, nedroši; kautrēties (2)
apmulst Justies neērti, nedroši; nokautrēties
Kā nav kauna? Kā nav neērti, nepatīkami?
vilcene kāda cilvēkiem neēdama sēne
žmauga kāds purva augs ar melnām, neēdamām ogām
knaibsts kāds, kurš mēdz citus knaibīt, teikt citiem nepatīkamas lietas vai sagādāt neērtības
seila kāre iegūt ko; kāds kārums (arī neēdams)
iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
sazoņķēties kārtīgi pieēsties
klaba kaut kas klaudzošs, neērts (piemēram, koka tupeles)
ieknotēt kaut ko ātri ieēst
ieknozerēt kaut ko ātri ieēst
badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis
klinčot Klaiņot no vienas vietas uz citu, lai kaut ko ieēstu un iedzertu
ieknābāt Knābājot ieēst
ieknābāties Knābājot ieēst
saklecēties knābājot pieēsties (par vistām)
uzknābāt Knābājot savākt un apēst, ieēst
diheksiladipināts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no adipīnskābes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto kā mitrinātāju, ādas kopšanas līdzekļos, dekoratīvajā kosmētikā, nav konstatēta toksiska iedarbība uz cilvēkiem, bet liela daudzuma ieēšana ir letāla
cinka miristāts kosmētikas sastāvdaļa (miristīnskābes cinka sāls), opalescētājs, viskozitātes regulētājs, izmanto dekoratīvajā kosmētikā, nagu lakā, toksisks, var veicināt piņņu veidošanos, ja ieēd, var radīt nelabumu un vemšanu
heliotropīns Kosmētikas sastāvdaļa (piperonāls, violeta diazokrāsviela), piedeva, aromātviela, izmanto smaržās un ziepēs, lieto arī lai radītu ķiršu un vaniļas aromātu pārtikā, var izraisīt alerģiskas reakcijas, ādas kairinājumu, arī CNS depresiju, ja ieēd lielu daudzumu
cetilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (sintētisks oleoķīmisks savienojums, var būt augu, dzīvnieku vai naftas izcelsme), mīkstinātājs, emulgators, opalescētājs, izmanto losjonos bērniem, skropstu tušā, tonālajā krēmā, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, šampūnos, tiek uzskatīts, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu, var arī izraisīt nātreni un kontakta dermatītu
cetiloktanoāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, izmanto kosmētiskā krēma un lūpu krāsas ražošanā, uzskata, ka piemīt neliels toksiskums, gan ieēdot, gan saskaroties ar ādu
farnezols Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, piedeva, izmanto parfimērijā, retāk, kā pārtikas garšvielu un cigaretēs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nedaudz toksisks, ja ieēd
metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns
ģerānijas eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko ekstrahē no augiem, izmanto zobu pulvera, pūderu, smaržu ražošanā, dažiem cilvēkiem var izraisīt kontakta dermatītu un ādas kairinājumu, ieēšana var izraisīt nāvi
eikalipta eļļa kosmētikas sastāvdaļa, ko iegūst no svaigām eikalipta koka lapām, vietējas antiseptikas līdzeklis, arī pārtikas garšvielas, lieto kā ādas atsvaidzinātāju, var izraisīt alerģiskas reakcijas un ādas kairinājumu; ja ieēd lielu dozu (1 tējkaroti), var iestātes nāve
triklozāns Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā pretsviedru līdzekli, ziepes, mutes skalošanas līdzekli, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu, toksisks, ja ieēd
benzilkarbinols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, var radīt acu kairinājumu, pastiprināt ādas jutīgumu, toksisks ieēdot
niķeļa sulfāts kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, lieto matu krāsās, acu zīmuļos, kosmētikā, savelkošos līdzekļos, var radīt izsitumus uz ādas, toksisks nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai un imūnsistēmai, var izraisīt vemšanu, ja ieēd, var radīt kontakta dermatītu
laurilsulfāts Kosmētikas sastāvdaļa, putu veidotājs, izmanto šampūnos, var izraisīt ādas jutības pastiprināšanos, vidējs toksiskums, ja ieēd, var saturēt formaldehīdu
dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem
bunga krietni pieēdis mazāks lops, cūka
apēžas Kuņģa slimība, kas rodas, ja ir ieēsts kas nevēlams
piesiet dūšu labi, sātīgi paēst; ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu; izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu)
pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti)
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst
ilmaka Lempīgs, rijīgs, nepieēdināms cilvēks
piežubināt lēnām un labi sagremojot sātīgi pieēsties
iežubināt lēni, negribīgi ieēst
kvauka Liela, smaga, neērta, neglīta slida
stečka Liellops, kas ganībās neēd un ir nemierīgs
kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam
kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam
nolāpīts lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas
sasodīts lieto, lai paustu dusmas par to, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku
kā spīlēs ļoti cieši, stingri, spēcīgi; ļoti neērti, mokoši
ieknābāt ļoti maz ieēst (par cilvēku)
ieknābāties ļoti maz ieēst (par cilvēku)
pasaskripstināties ļoti maz, negribīgi ieēst
zobatkarēm ļoti nedaudz ieēst
kā (vēža) spīlēs ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies)
kā vēža spīlēs ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies)
saspiests ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu)
kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti
piepildīt Materiāli apmierināt (kādu); arī pieēdināt
skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa
ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa
ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa
aizkost mazliet (parasti steigā) ieēst; iekost
iejamot mazliet ieēst
ieskrostīt mazliet ieēst
nosagrābāties mazliet ieēst
pakņābt mazliet ieēst
palupt mazliet ieēst
pasagrābāties mazliet ieēst
pasalizgāties mazliet ieēst
žogāt mazliet ieēst
palaizīt mazliet ieēst (ko), parasti laizot
aizbrokastēt mazliet ieēst brokastis
palaizīties mazliet ieēst, parasti laizot
paknābāt mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem)
pieknābāties mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem)
būcenis Mazs, neērts, neglīts, arī vecs miteklis; būda; grausts
ūķis Mazs, neērts, neglīts, parasti tumšs, arī vecs miteklis; neglīts, nemājīgs miteklis
guanilskābe Mononukleotīds, nukleīnskābes hidrolīzes produkts; sastāv no guanīna, pentozes un fosforskābes; pārtikas piedeva E626, garšas un aromāta pastiprinātājs, viegli toksisks, ja ieēd
glotars Narkomāns, kas narkotikas lieto ieēdot, norijot
glotokeša Narkomāns, kas narkotikas lieto ieēdot, norijot
lorkāt Nedaiļi, neētiski strēbt, dzert
iekost nedaudz (parasti steigā) ieēst
putna kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
dzeguzes kumoss nedaudz ēdamā, kas cilvēkam no rīta jāiebauda, lai kāds putns (parasti dzeguze) nepārsteigtu (neaizkūkotu) neēdušu; neliels kumoss
iečapstināt nedaudz ieēst
iegraudot nedaudz ieēst
iekamot nedaudz ieēst
īkūst nedaudz ieēst
pačammāt nedaudz ieēst
pačumināt nedaudz ieēst
uzkost nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam)
ieklesēt nedaudz ieēst (par cūkām)
iegramstīties nedaudz ieēst, kas pagadās
uzsnaberēt nedaudz ieēst, uzkost
pačagāt nedaudz nogaršot (bet vairāk neēst)
uzbaudīt Nedaudz, nogaršojot, ar baudu ieēst
kautrība nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums
neņemt (ne) mutē nedzert (alkoholisku dzērienu), neēst
neņemt ne mutē nedzert (parasti alkoholisku dzērienu), neēst
nelikt pie lūpām nedzert, neēst
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām
vilku (arī suņu) sēne neēdama sēne, arī sēne, kuras izmantošana nav zināma
suņu sēnes neēdamas sēnes, arī sēnes, kuru izmantošana nav zināma
alotriofāgija Neēdamu vielu, piem., zemes, krīta, ēšana
izsalcis Neēdis
tukšā dūšā Neēdis
gavīgs Neēdis, gavējošs
rēga neērta situācija (apstākļi)
skobūzis neērta, tumša ēka; skabūzis
drennai Neērti
bridkai Neērti, slikti
sliktai Neērti; nepiemēroti
neparocība Neērtība
bailes Neērtības, nedrošības izjūta, kauns
rida Neērtības, nepatikšanas
gene Neērts stāvoklis, nepatikšanas, trūkums
nepatāgs Neērts, neparocīgs
neparocīgs Neērts, nepatīkams
neparoki Neērts, nepatīkams
paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt)
gavēt Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst)
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu
žņergāties Neēst, izniekot ēdienu izmeklējot garšīgāko
gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks
pažļemāt Negribīgi ieēst
panīkt neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā
pagavēt neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst)
nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos; neko neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu
čubūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda
čukūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda; čubūzis
nebaudīt ne putraimu nemaz neēst, nebūt neko ēdušam
čūža Nepatīkama, neērta situācija; nepatīkami apstākļi
slikti Nepatīkami, arī neērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī)
trābas kuņģis nepieēdīgs kustonis
nepieēdība Nepieēdināmība
kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma
badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis
platrīklis Nepieēdināms cilvēks, rīma
nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks
caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša
nesaņķis Nepieēža
tīpt Nīkt no neēšanas, bada
izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju)
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju)
nepieēdināms nolieguma divdabis --> pieēdināt
diskomforts Normālai cilvēka dzīvei nepieciešamo apstākļu, ērtību trūkums; neērtības
snaberēt pa brīžam ieēst, uzkost
apgrūtināt padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību)
šokēt panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts; izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu)
pārbadoties pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu
aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi)
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu)
kālija alumīnija silikāts pārtikas piedeva E555, pretsalipes viela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E559 pārtikas uzlabotājs - alumīnija silikāts, kaolīns, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E173 pārtikas uzlabotājs - alumīnijs, krāsviela, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E558 pārtikas uzlabotājs - bentonīts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var aizsprostot poras, lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E556 pārtikas uzlabotājs - kalcija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet lielākos daudzumos toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E555 pārtikas uzlabotājs - kālija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; Eiropas Parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
E554 pārtikas uzlabotājs - nātrija alumīnija silikāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - toksisks asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem un nervu sistēmai, ieēšana var saasināt nieru un plaušu slimības, konstatēta saistība ar Alcheimera slimību; ES parlaments pieņēmis lēmumu aizliegt alumīniju saturošas piedevas
salīst Pārvietojoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (laika posmu)
nonīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (visu laikposmu)
ieēnojums paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (1)
ieēnojums paveikta darbība, rezultāts --> ieēnot (2)
nokautrēties pēkšņi izjust nedrošumu, mulsumu, neērtumu, arī biklumu
paroreksija Perversa ēstgriba; tieksme ēst neparastus ēdienus vai neēdamas lietas
nokratināt Pieēdināt
piedzīdināt Pieēdināt
pierīdīt Pieēdināt (piemēram, tādu, kas ir rijīgs, kas daudz ēd)
pierīdināt Pieēdināt (tādu, kas daudz apēd)
salacināt Pieēdināt ar šķidru ēdienu (par suni)
pieštapēt Pieēdināt, labi pabarot
pieštopēt Pieēdināt, pamatīgi pabarot
atgalēt Pieēdināt, piepildīt
piedzīdīt Pieēdināt; piedzīdināt
piejozēt Pieēst
piejozt Pieēst
pielampāt Pieēst
piesuimīt Pieēst
piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz
piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot
piegrauzt Pieēst (ko cietu)
pieķert Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā
pieņemt Pieēst (ko), ņemot (to, parasti no kāda trauka)
piecirst Pieēst, piepildīt (kuņģi)
pietaslāt Pieēst(ies)
taslāt Pieēst(ies)
pielocīt vēderu pieēsties
sastiprināties pieēsties
lobīties Pieēsties
piecirsties Pieēsties
piedzīties Pieēsties
pieēst Pieēsties
piegrūsties Pieēsties
piegumzīties Pieēsties
piegūznīties Pieēsties
pieķīpāties Pieēsties
pieknotēt Pieēsties
piekresties Pieēsties
pielepēties Pieēsties
pielocīties Pieēsties
pierīt Pieēsties
piesisties Pieēsties
piesormēties Pieēsties
pieštapēties Pieēsties
pieštopēties Pieēsties
piestrebties Pieēsties
piestūķēties Pieēsties
piesukāties Pieēsties
pietiesāt Pieēsties
pietusnīties Pieēsties
pievīstīt Pieēsties
piezalēt Pieēsties
piezlāģēt Pieēsties
uzlādēties Pieēsties
pieķepēties Pieēsties (ko biezu, parasti biezputru)
pieslorbāties Pieēsties (ko šķidru); piestrēbties
pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā
piemašņoties Pieēsties (nelaikā)
pieklesēties Pieēsties (par cūkām)
pielepīt Pieēsties (par dzīvniekiem)
pieklesēt Pieēsties (parasti biezputru)
pieķesēties Pieēsties (parasti ko biezu)
pieveķēties Pieēsties (parasti ko biezu)
pieloksīties Pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti); pielakties
nograuties Pieēsties (pietiekami daudz, līdz kaklam)
pienašķēties Pieēsties gardumus
piepļunkāt Pieēsties ko šķidru
pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2)
noknietēt Pieēsties, apēst
piedumbrāties Pieēsties, pārēsties
pieleknēties Pieēsties, pārēsties, piebāzt vēderu
pietrainīties Pieēsties, pārlieku pierīties
piezaņķēties Pieēsties, piebāzt vēderu
saklesēties Pieēsties, pierīties
saklesties Pieēsties, pierīties
pielikties Pieēsties; arī piedzerties
pielādēties Pieēsties; pārēsties
pieļukstīt Pielakt, pieēst
pieļuksīt pielakt, pieēst (pilnu vēderu)
pietesties Piestrēbties; pieēsties
piecienāties Pietiekami cienāties, cienājoties pietiekami pieēsties
pieēsties līdz kaklam (arī acīm) pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst
pielikt vēderu pilnīgi paēst, pieēsties
neomulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas
dirkavot radīt kādam neērtības
apgrūtinājums rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības; balasts
mulsums rezultāts --> mulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas (parasti daļējs) zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta
samulsums rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spējas, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības izjūta
iestaukāt Rijīgi ieēst
pieķamzāt Rijīgi pieēst
klese Rijīgs, nepieēdināms, izbadējies dzīvnieks vai cilvēks
apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (cilvēkam)
dzērves aiznes launagu saka par laiku rudens pusē, kad vairs neēd launagu
piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo
nāk atpakaļ saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt
vēders kā bunga saka, ja kāds ir pamatīgi pieēdies
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu
(sa)metas kauns saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma)
kumoss stājas kaklā saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma)
iet iekšā saka, ja var ieēst; saka, ja kas garšo
dzeguzes brokastis saka, kad nedaudz ieēd no rīta, lai dzeguze neaizkūko
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu)
samulst Sākt, parasti pēkšņi, justies neērti, nedroši; sakautrēties
sardoniskā zāle Sardīnijā augoša pētersīļu suga, indīga, ko ieēdis, cilvēks nobeidzas, krampjaini lūpas valbīdams, it kā smiedamies
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
neomulīgs savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kas saistīts ar nepatīkamām (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtām
saspiests savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā
līst savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst
grības Sēnes (neēdamas)
indīgās sēnes sēnes, kurās ir cilvēka organismam indīgas jeb toksiskas vielas, kas var izraisīt saindēšanos; Latvijā konstatētas 33 indīgo sēņu sugas, kā arī \~240 neēdamu sēņu sugas
ridas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas
risas Sīki darbi, neērtības, nepatikšanas
ieklepsēt Skaļi, trokšņaini ieēst (parasti par cūkām)
kāmerēties Skopojoties neēst
ieķērnāties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu
ieķērnēties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu
derdzīgs Slikts, neēdams (par ēdienu)
alimentarā distrofija slimība, ko izraisa ilgstoša neēšana, nepilnvērtīgs uzturs
allotriofaģija Slimīga garšas izjūta, dziņa ēst dažādas neēdamas lietas
allotriofagija Slimīga tieksme ēst neparastas, neēdamas lietas
ieklempt Steigā ieēst
iekluinīt Steigā ieēst (šķidru ēdienu)
iekampstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
iekramstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
lepsēt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst
lepsīt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst
iesukāt strauji, ar lielu kāri ieēst
iekampt strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko)
iešļamstināt Strebjot ieēst
iestrēbt Strebjot ieēst
piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt)
piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties
plumpis Stulba palaidnība, par ko justies neērti
plunte Stulba palaidnība, par ko justies neērti
iečūpstināt Sūkājot (nedaudz) ieēst
piekramstīt Šad un tad steigā ieēst
neērts tā, ka pārņem neērtība (2)
žņergle Tāda, kas neēd ar apetīti, bet izmeklējas, iznieko ēdienu
negalīgs tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs
neomulīgs tāds, kam ir raksturīgas nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas (par psihisku stāvokli)
nolāpīts tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas
sasodīts tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas
kaunīgs tāds, kas izjūt nepatiku, neērtumu; tāds, kas izjūt kautrību; arī kautrīgs
neērts tāds, kas izraisa neērtību (2)
krindžīgs tāds, kas izraisa neērtuma vai kauna sajūtu par sevi vai kādu citu
viebīgs tāds, kas izraisa neērtuma vai kauna sajūtu par sevi vai kādu citu
neomulīgs tāds, kas izraisa nepatīkamas (parasti neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas
žņerga tāds, kas neēd ar apetīti, bet izmeklējas, iznieko ēdienu
žņerglis tāds, kas neēd ar apetīti, bet izmeklējas, iznieko ēdienu
gnēda tāds, kas neēd visu (piem., bērns vai sivēns), bet izmeklē labāko
nekautrīgs tāds, kas neizjūt kautrību, neērtumu; tāds, kas izturas, rīkojas, runā netaktiski, nepieklājīgi, arī vaļīgi
gangastis tāds, kas nekad nav pieēdināms
blāgans tāds, kas neko neēd, ir bezspēcīgs un vājš
nepieēdināms tāds, kas tik daudz ēd, ka to ir grūti vai neiespējami pieēdināt; tāds, kas vienmēr jūtas izsalcis
grūts tāds, kuru veicot rodas nepatīkams pārdzīvojums, neērtības sajūta; nepatīkams
nejaucība tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir nepatīkams, pretīgs; tas, kas sagādā neērtības, apgrūtina
sasodīts tas, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku, dusmas
ieklīmāt uz ātru roku, steigšus ieēst
iekluit uz ātru roku, steigšus ieēst
ielepsēt uz ātru roku, steigšus ieēst; ieklīmāt
ielepsīt uz ātru roku, steigšus ieēst; ieklīmāt
dračīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības
dročīt Uzmākties; sagādāt nepatikšanas, neērtības
vai nav kauna? vai nav neērti, nepatīkami?
iesalasīties vairākkārt mazliet ieēst
ielasīties vairākkārt nedaudz ieēst
lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti pa šauru vietu, neērtos apstākļos) - par cilvēkiem; lodāt (2)
ņarga Vārgulis, kas lāga neēd
ņarglis Vārgulis, kas lāga neēd
ņērga Vārgulis, kas lāga neēd
ņerglis Vārgulis, kas lāga neēd
uzkņotēt Vēlreiz ieēst (par jau paēdušu)
uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst
iečaukstināt Viegli ieēst
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties
spiesties Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
neērtums vispārināta īpašība --> neērts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
neērtums vispārināta īpašība --> neērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums

eē citās vārdnīcās:

LLVV

eē