Paplašinātā meklēšana

Meklējam dzird.

Atrasts vārdos (84):

Atrasts vārdu savienojumos (11):

Atrasts skaidrojumos (529):

kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos.
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru.
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi.
aiztakšķināt Aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas).
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to.
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā.
sfigmofons Aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai.
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti.
kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus.
apdzērdināt Apdzirdīt.
apdzirdināt Apdzirdīt.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā.
auditīvs Ar dzirdes uztveri saistīts.
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto).
ārējā runa ar dzirdi vai redzi uztverama runa.
saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana.
aušīgs Ar smalku dzirdi.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
švībināt Ātri (arī dzirdami) vicināt.
špurgt Ātri un dzirdami skriet vai lidot.
gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto).
mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu).
galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs).
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši).
vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums.
otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
ehofonija Balss skaņas atbalsošanās, dzirdama, auskultējot krūtis.
ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī.
ģirulis Bērns, ko nezīda, bet dzirdī.
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas.
kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā.
egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai.
skanēt ausīs būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās).
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties.
atdalīties Būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
izdalīties Būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām).
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto.
negribēt ticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
noslāpēt Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
apslāpēt Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
ložņāt Būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām).
dzirdēties Būt, šķist dzirdamam.
timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2).
liecinieks Cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
biezausis Cilvēks, kas slikti dzird.
akustiķis Cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus.
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi.
apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam).
aizklaust Dabūt dzirdēt.
apdzirdināšana Darbība, process --> apdzirdināt.
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā.
specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem.
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa.
tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
surdoloģija Defektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai.
buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem.
piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste).
brontīdi Dobjas, pērkonam līdzīgas skaņas, kas bieži dzirdamas aktīvas seismiskās darbības rajonos.
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
piedzirdīt Dot dzert (ko) papildus; dzirdot piebarot.
iedot Dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā.
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
auss Dzirde, dzirdes spēja.
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas.
Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija.
fonisms Dzirdes priekšstatu rašanās redzes un citu priekšstatu (kas nav dzirdes priekšstati) ietekmē.
akūzija Dzirdes spēja, dzirde.
pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija.
ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas.
bariakūzija Dzirdes vājums, vāja dzirde.
aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi.
saklaust dzirdēt, sadzirdēt.
piedzirdēt Dzirdēt, sadzirdēt.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt.
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2).
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
dzerdenāt Dzirdīt, dzirdināt.
dzērdināt Dzirdīt, dzirdināt.
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.).
grupveida dzirdne dzirdne, no kuras vienlaikus var dzert vairāki dzīvnieki (ganībās vai grupveida turēšanas novietnēs).
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2).
aizkukot dzirdot dzeguzes kūkošanu, pareģot, zīlēt pēc tās.
izdzērdināt Dzirdot, dzirdinot uzbarot (dzīvnieku).
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
akufons Elektrisks aparāts (skaņu pastiprinātājs) dzirdes uzlabošanai.
fonofors Elektrisks skaņu pastiprinātājs aparāts vājdzirdīgajiem.
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju.
otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem.
nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām.
anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju.
fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums.
aerotūba Gaiss dzirdes kanālā vai olvadā.
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu).
auss gliemene garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā.
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties.
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
eholāls Hipnotizēta persona, kas atkārto dzirdētus vārdus, nesaprotot to nozīmi.
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā.
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija.
iedzirdināt Iedzirdīt.
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
skaņas nolasītājs iekārta, ar ko montāžas procesā var dzirdēt ierakstu filmas skaņas celiņā.
audiklāvs Ierīce dzirdes uzlabošanai.
dzirdne Ierīce dzīvnieka dzirdināšanai kūtī vai ganībās.
dentifons Ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai).
pseidofons Ierīce, kas izmaina dzirdamības virzienu.
otofons Ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš.
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird".
vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai.
aizbļaut Ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
piedzirdēties Ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties.
izdzirdināt Ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1).
izdzirdīt Ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1).
izdzērdināties Ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt.
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
akumetrs Instruments dzirdes asuma mērīšanai.
salpingoskops Instruments dzirdes kanāla apskatei.
audioskops Instruments dzirdes pavājināšanās atklāšanai; sastāv n o otoskopa un audiometra.
dievots Īpatnīgs, raksturīgs, piederīgs; rets, savāds, dīvains, ievērojams, neredzēts, nedzirdēts.
atdzirst Izdzirdēt.
izdzirst Izdzirdēt.
uzdzirdēt Izdzirdēt.
izdzirāt Izdzirdināt (1).
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu).
izdzērdināt Izdzirdīt, izdzirdināt.
asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi).
nelikies dzirdīties izlikties nedzirdam.
nelikties dzirdoties izlikties nedzirdam.
izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens.
izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienāds dienu skaits gadā, kad dzirdams pērkons.
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam.
slups Izsauksmes vārds, kas raksturo strauju un sadzirdamu kustību.
hiperakūzija Kāpināts dzirdes asums; kāpināta jutība pret akustiskiem kairinājumiem.
auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai.
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
aizklausīt Klausīties, dzirdēt; saost.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
izdzist Kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu).
nodzist Kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu); izdzist (4).
atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā); atbalsoties.
izdzirsties Kļūt dzirdamam, zināmam.
padzirsties Kļūt dzirdamam.
apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
nogrimt Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
plakt Kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām).
noslāpt Kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu).
izzust Kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām).
izgaist Kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt (par skaņu).
pagaist Kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt.
apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
nosmakt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
nozust Kļūt nesadzirdamam (par skaņu).
pazust kļūt nesajūtamam, neuztveramam ar maņām (dzirdi, redzi, ožu u.c.).
pieslāpt Kļūt vājāk dzirdamam (par skaņu).
attālināties Kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
izkraukšināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami.
izkraukšķināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami.
izkraukstināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami.
hromestēzija Krāsas sajutās asociācija ar dzirdes, garšas vai ožas sajūtām.
tarļanka krievu ermoņika hromatiskā gammā (skaļa, tālu var dzirdēt)
kurns Kurls, nedzirdīgs.
šmudzēt Kustēties, cilāties (parasti par zirga ausīm, kad tas sasprindzina dzirdi).
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai.
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu.
plānas (arī smalkas) ausis laba dzirde, arī uztvere.
smalkas (arī plānas) ausis laba dzirde, arī uztvere.
labas ausis laba dzirde.
smalka dzirde laba dzirde.
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9).
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
inkudektomija Laktiņas (vidējā no trim dzirdes kauliņiem) izgriešana.
lasīt balsī lasīt dzirdami.
LNS Latvijas Nedzirdīgo savienība.
kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām.
čipt Lieto savienojumā "ne čipu, ne čapu", lai pateiktu, ka nekas nav dzirdēts.
štie Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību dzirdamajam.
štiekur Lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību dzirdamajam.
dzird Lieto, lai pievērstu uzmanību kam dzirdamam.
elektrokohleogramma Līkne, kas grafiski attēlo dzirdes elektrisko potenciālu.
mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
dzirde lopu dzirdinātava
dzirdīkla Lopu dzirdinātava.
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
komma Ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
ēža Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
leča Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
lečka Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm.
klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru.
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji.
karavnieks Muižas strādnieks, kurš ēdina un dzirda lopus.
koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert.
eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids.
ieskurbināt Nedaudz piedzirdīt, apreibināt.
gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam.
gulēt (arī sēdēt) uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus.
kurlausis Nedzirdīgs, pakurls cilvēks.
dzirdes aparāts neliela individuāla skaņu pastiprinātāja ierīce, ko izmanto dažāda veida vājdzirdības gadījumos.
bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū).
oksiakoja Nenormāli asa dzirde.
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem).
pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi).
sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos.
palaist gar ausīm (kaut ko) neuztvert dzirdēto; apzināti neievērot.
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt.
pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis.
pupausis Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird.
aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu.
dzirteklis Nodzirdāms jauns lops.
dzirdoklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš vai jērs.
dzirdeklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš.
nodzirdināt Nodzirdīt (1).
nodzirdināt Nodzirdīt (2).
džirulis Nodzirdīts jauns jērs.
dzirdulis Nodzirdīts jauns lops.
dzirulis Nodzirdīts jauns lops.
nedzirdams Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
nedzirdēts Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
audi- Norāda uz dzirdi.
audito- Norāda uz dzirdi.
salping- Norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu.
salpingo- Norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu.
aku- Norāda uz skaņu, uz dzirdi.
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
audioloģija Otorinolaringoloģijas nozare, kas pētī dzirdes orgāna fizioloģiju, funkciju, izmeklēšanas metodes, kā arī dzirdes traucējumus, vājdzirdības un kurluma cēloņus, ārstēšanas un profilakses iespējas.
attālināt Padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām.
dzirst Padzirdēt, saklausīt.
iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt.
padzirst Padzirdēt.
padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt.
padzērdināt Padzirdināt.
paģirināt Padzirdināt.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
noslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
pieslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama.
pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes.
pusauss Parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu.
aizkladzināt Parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
ieskanēt Parasti savienojumā ar "ausīs": kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
ieskanēties Parasti savienojumā ar "ausīs": kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās).
kluss Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas.
pārdzirdināt Pārdzirdīt.
enorms Pārmērīgs, nedzirdēts, pārspīlēts.
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem.
lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām).
WFD Pasaules Nedzirdīgo federācija (angļu "World Federation of the Deaf").
kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku).
pektorilokvija Pastiprināta bronhofonija, ko dzird, izklausot kavernu vai infiltrātu bronha tuvumā.
autofonija Pastiprināta savas balss, elpošanas un cirkulācijas trokšņu rezonanse vai dzirdamība.
psihālija Patoloģisks stāvoklis, saistīts ar redzes un dzirdes halucinācijām.
čukstiena pektorilokvija pektorilokvija, ko dzird virs seroza pleiras eksudāta.
mukoperiosts Periosts ar gļotainu virsmu, piem., dažas dzirdes aparāta daļas.
eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās.
apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
sadzirināt Piedzirdīt, ļaut piedzerties.
dadzirdīt Piedzirdīt.
piedzērdināt Piedzirdīt.
piedzirdināt Piedzirdīt.
pielacināt Piedzirdīt.
piemūdīt Piedzirdīt.
pomiķ Piedzirdīt.
pārdzirdēt Pilnībā dzirdēt (ko).
piedzirdīt Pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu; apdzirdīt.
ne ķiku, ne grabu pilnīgs klusums, neko nedzird.
aizgriezt Pirms ēšanas dzirdēt griezes dziesmu.
atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu.
akusmatagnozija Psihisks kurlums, nespēja saprast vai atcerēties dzirdēto.
diskriminācija Psiholoģijā - spēja uztvert atsevišķi divus līdzīgus dzirdes, taktilos, redzes kairinātājus, kas iedarbojas vienlaicīgi vai secīgi.
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas.
avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai.
bankšķināt Radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams.
spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos.
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā.
faringosalpingīts Rīkles un dzirdes kanāla iekaisums.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
pārrunāt runājot skaļāk, panākt, ka sadzird (uztver, iegaumē) labāk nekā kādu citu (citus).
atstāstīšana Runas darbība, kuras laikā notiek kāda dzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts; jauna teksta radīšana, izmantojot pamattekstu.
alālija Runas defekts vai pilnīgs runas trūkums, ja ir normāla dzirde.
parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri.
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi.
aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt.
dadzirdēt Sadzirdēt.
sadzirēt Sadzirdēt.
sadzirst Sadzirdēt.
sasviķot sadzirdīt.
sadzērdināt Sadzirdīt.
salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana.
melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs; labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam.
biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
ausis svilst Saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju.
kā bungas saka, ja dzirdams dobjš, spēcīgs troksnis.
ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
ne čibu, ne čabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa.
kā nāves miegā saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, kad neko ne jūt, ne dzird.
ausis kā pelei saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
aizsit ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi).
galva (arī galvā, pa galvu) rūc (arī dūc, dun) saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes.
galva (arī galvā, pa galvu) dūc saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
galva (arī galvā, pa galvu) dun saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc, džinkst) saka, ja šķietami dzird skanas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē).
asinis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē).
ak tā (arī ak jā, ak nē) Saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu).
pakaļa plaiksnī saka, kad pamalē zibeņo, bet pērkona rūcieni nav dzirdami.
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu).
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt.
aizbrazdinēties Sākt dzirdami iet.
atskanēt Sākt skanēt, kļūt dzirdamam (par skaņām).
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku).
tonālais audiometrs sastāv no ģeneratora, kas rada dažāda augstuma un stipruma skaņas, un telefona, nosakot dzirdamības slieksni - vismazāko skaņas stiprumu, kuru var uztvert ar pārbaudāmo ausi noteiktā attālumā.
sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
saūkšēt Saucot, ūjinot panākt, ka sadzird.
apsaklausīties Savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto.
aizkliegt Savienojumā ar "ausis": ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
aizkviekt Savienojumā ar vārdu "ausis": ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis).
daktilogrāfija Sazināšanās līdzeklis: rakstīšana ar pirkstu uz jebkuras piemērotas virsmas (galda, sarunu biedra delnas u. c.); lieto saziņai ar nedzirdīgiem (arī neredzīgiem).
mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja.
omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds.
Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts.
vāreklis Skaļa, nesaprotama runāšana, kas dzirdama no tālienes.
prieškā Skaļi, kādam dzirdami (lasīt, teikt).
graunīt Skaļi, sadzirdami ēst.
brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis; troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
apakšējais dzirdamības slieksnis skaļuma līmenis (0 foni), kad skaņa ir tikko dzirdama.
dzirdamība Skanējuma skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt.
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem).
iešņikstēties Skaņa, kas dzirdama ātri griežot vai kožot augus vai gaļu.
pēcskaņa Skaņa, kas ir vēl dzirdama pēc tās avota darbības izbeigšanās.
audioieraksts Skaņas ieraksts - magnētisks skaņas ieraksts lentā, optisks ieraksts kompaktdiskā, elektronisks ieraksts datora atmiņā vai citā datu nesējā (agrāk - arī mehānisks ieraksts skaņuplatē), ko izmanto informācijas uztverei ar dzirdi.
decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
akustika Skaņu izplatība un dzirdamība (telpā).
neskaidrs Slikti dzirdams, saprotams.
onomatofobija Slimīgas bailes izdzirdēt kādu konkrētu vārdu.
ehopātija Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga dzirdēta vārda vai skaņas vai redzētas darbības automātiska, bezmērķīga atkārtošana.
halucinācija smadzeņu darbības traucējumu radīti uztvērumiem līdzīgi redzes, dzirdes, taustes u. c. tēli (pseidouztvērumi), ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas cilvēkam pašam liekas atspoguļojam īstenību.
sociālais darbs ar cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem sociālais darbs ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem un viņu ģimenēm, veicinot viņu pašnoteikšanos un neatkarību.
surdotulks Speciālists, kurš prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
absolūtā dzirde spēja ar dzirdi precīzi noteikt skaņu augstumu, tonalitāti utt.
gaišdzirdība Spēja sadzirdēt skaņas ar frekvenci, augstāku par normālās dzirdamības robežu.
dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
likt ausi (pie kā) spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā).
klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad nav dzirdamas skaņas.
fonomioklonija Stāvoklis, kad, auskultējot muskuli, dzirdama skaņa, kas norāda uz neredzamām fibrilārām kontrakcijām.
tonfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
sasvilpot svilpojot pievērst uzmanību, panākt, ka (kāds) sadzird.
izadzirdēties Šķist, ka dzird (skaņas).
pārdzirdēt Šur un tur dzirdot uzzināt.
tālu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā lielā attālumā.
tuvu Tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā.
dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
vājdzirdīgs Tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
kluss Tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu; tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas.
aplokaina valoda tāds izteiksmes veids, kad notikumu norise un domu saturs neietveras vārdu un teikumu tiešajā nozīmē, bet uzminams vai nu kā secinājums no teiktā, vai arī kā vārdu un teikumu simbolikā dzirdams visiem, bet tikai vērīgiem saprotams noslēpums.
skanīgs Tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu).
uzmanīgs Tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk uztvertu, piemēram, redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu.
pakurls Tāds, kam ir pavāja dzirde.
ziņkārīgs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē).
ziņkārs Tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs.
puskurls Tāds, kam it ļoti vāja dzirde.
kurls Tāds, kam nav dzirdes (par dzīvniekiem).
kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
kurls Tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas.
infratubāls Tāds, kas atrodas zem (dzirdes) kanāla.
infrastapediāls Tāds, kas atrodas zem kāpslīša (viena no dzirdes kauliņiem).
audio- Tāds, kas attiecas uz (1) dzirdi; (2) skaņu; (3) skaņu ierakstes vai atskaņošanas aparatūru.
akustisks Tāds, kas attiecas uz skaņām, uz dzirdamību.
stetakustiks Tāds, kas dzirdams ar stetoskopu.
stetakustisks Tāds, kas dzirdams ar stetoskopu.
nodrāzts Tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis.
silts Tāds, kas ir patīkams dzirdei (par skaņu, tembru).
scēnisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks.
skatuvisks Tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus.
kluss Tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu); tāds, kas nerada stipras skaņas.
uz ausīm kritis tāds, kas labi nedzird.
nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts.
pakurls Tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
griezīgs Tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu).
kurls Tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt.
prettrokšņa Tāds, kas novērš trokšņa iedarbību, vājina tā dzirdamību.
skanīgs Tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem).
biezausains Tāds, kas slikti dzird; pakurls.
jēlausis Tāds, kas slikti dzird.
auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā.
skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi); tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kur nav dzirdamas skaņas.
raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi).
skanīgs Tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību).
asarains Tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi); raudulīgs.
laids Tālu dzirdams.
dziržams Tas, kas dzirdot ir uztverams, saprotams.
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
aizdziedāšana Tautas ticējums, ka ceļas visādas nelaimes, ja tukšā dūšā no rīta dzird putnu dziedam.
surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana.
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
dzire Teļš, kas tiek dzirdīts.
dizakūzija Traucēta dzirde; pakurlums.
disgrāfija Traucēta pareiza rakstīšana, parasti sastopama vienlaikus ar artikulācijas traucējumiem un nepilnībām fonemātiskajā dzirdē, novērojami burtu aizvietojumi, to vietas nomaiņa, vārdu saplūšana rakstot.
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
iedzirdēties Uz īsu brīdi kļūt dzirdamam (atskanēt).
uzdzirdīt Uzbarot dzirdinot ar treknu šķidrumu.
uzdzirst Uzdzirdēt.
uzklaust Uzdzirdēt.
dinamometriskā atslēga uzgriežņu atslēga ar mehānismu un mērierīci pievilkšanas momenta noteikšanai, kas parasti ir galatslēga ar skalu vai indikatoru pievilkšanas momenta nolasīšanai. Pie šīs uzgriežņu atslēgu grupas pieder arī momentatslēgas, kurām vajadzīgo pievilkšanas momentu var ieregulēt. Sasniedzot ieregulēto momentu, dzirdams īpašs signāls - knikšķis.
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto).
agnozija Uztveres traucējumi, kas saistīti ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem un izpaužas kā nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto.
izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma); domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm).
manīt Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi); arī just.
pamanīt Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu).
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu.
nomanīt Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu).
saklaust Uzzināt (ko dzirdētu).
uzdzirdēt Uzzināt dzirdot, klausoties.
padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties.
adzi Vai dzirdi?
staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt.
sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu.
sprostu baterija vairāku putnu sprostu komplekts ar mehānismiem barības izdalei, dzirdināšanai, olu savākšanai, ventilācijai un apsildīšanai.
vājas ausis vāja dzirde.
švakas ausis vāja dzirde.
švaka dzirde vāja dzirde.
aizkurlība Vājdzirdība.
ambliakūze Vājdzirdība.
pakurlums Vājdzirdība.
VBIS Vājdzirdīgo bērnu internātskola.
bronhofonija Vāji dzirdama, no bronhiem izejoša balss skaņa, ko dzird, auskultējot plaušas.
logokofoze Vārdu kurlums, nespēja saprast dzirdēto runu.
vestibulārais neironīts vestibulāro funkciju traucējumi, kas izpaužas ar atsevišķām smaga reiboņa lēkmēm, kuras komplicējas ar sliktu dūšu un vemšanu, bet bez dzirdes traucējumiem; novēro gk. jaunībā un vidējā vecumā, stāvoklis parasti uzlabojas pēc dažām dienām.
akusma Vienkāršas dzirdes halucinācijas (sīkšana, zvanīšana).
laktiņa Viens no dzirdes kauliņiem vidusausī.
kāpslītis Viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā.
āmuriņš Viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti.
dzirdinātava Vieta, kur dzirda dzīvniekus; ierīce dzīvnieku dzirdināšanai.
solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu.
dzirdīgums Vispārināta īpašība --> dzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vājdzirdīgums Vispārināta īpašība --> vājdzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
klēdonomantija Zīlēšana pēc skaņām, ko dzird mājā vai ārpus tās.
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm.
otolītu membrāna želatīnveida plēve, kas satur otolītus un klāj dzirdes plankumu sensoriskā epitēlija brīvo virsmu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa dzird.