Paplašinātā meklēšana

Meklējam dzird.

Atrasts vārdos (83):

Atrasts vārdu savienojumos (11):

Atrasts skaidrojumos (532):

kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
aiztakšķināt aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas)
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām
maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā
sfigmofons aparāts dzirdamai pulsa vibrāciju atskaņošanai
audiometrs aparāts dzirdes asuma noteikšanai
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti
kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus
apdzērdināt Apdzirdīt
apdzirdināt Apdzirdīt
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
vilkt savu veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu
kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
auditīvs ar dzirdes uztveri saistīts
klausīties ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto)
ārējā runa ar dzirdi vai redzi uztverama runa
sadzirdēt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu)
saklausīt ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt
traumatopnoja ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk
sensorā analīze ar sajūtām (redzi, ožu, garšu, tausti, dzirdi) uztveramo produktu īpašību novērtēšana
aušīgs ar smalku dzirdi
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ)
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts)
atražot atkārtoti radīt ko jau pastāvošu; atkārtot ko iepriekš dzirdētu, nepārliecinoties par tā patiesumu, atbilstību (par idejām, uzskatiem)
atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām)
švībināt ātri (arī dzirdami) vicināt
špurgt ātri un dzirdami skriet vai lidot
gliemeža labirints atrodas auss gliemezī, tajā ir dzirdes receptori
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.)
palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto)
mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem
seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu)
galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs)
saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši)
vidusauss iekaisums auss bungdobuma un dzirdes kanāla gļotādas iekaisums
otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.)
ehofonija Balss skaņas atbalsošanās, dzirdama, auskultējot krūtis
ģirdulis Bērns (vai dzīvnieku mazulis), ko nezīda, bet dzirdī
ģirulis Bērns, ko nezīda, bet dzirdī
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt
vecā dziesma bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas
kaucoša boja boja, kurā ierīkota cauruļu un virzuļu ierīce, kas viļņošanās rezultātā gaisu iesūc un izsūc caur sirēnu; miglas laikā šāda skaņa dzirdama 11,5 jūras jūdžu attālumā
egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai
skanēt ausīs būt dzirdamam (reāli vai iedomās, arī atmiņās)
turēt ausis vaļā būt gatavam dzirdēt, saklausīt; uzmanīgi klausīties
atdalīties būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām)
izdalīties būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām)
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par dzirdēto
negribēt ticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird
jausties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi)
viesties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties
noslāpēt būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu)
apslāpēt būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams
ložņāt būt sadzirdamam vairākās vietās (par skaņām); būt saredzamam vairākās vietās (par gaismu, ēnām)
dzirdēties Būt, šķist dzirdamam
timpanoskleroze Cietu, blīvu saistaudu uzkrāšanās ap dzirdes kauliņiem
vājdzirdīgs cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums
ziņkārīgs cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2)
liecinieks cilvēks, kas apstiprina redzēto, dzirdēto
kurls cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird
biezausis cilvēks, kas slikti dzird
akustiķis cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus
rikši Četrkājaiņu, gk. zirgu, gaita, kas saistīta ar lielu enerģijas patēriņu; šajā gaitā diagonālo kāju pāru kustību stāvokļi sakrīt vai gandrīz sakrīt, tāpēc uz katra soļa dzirdami tikai divi nagu uzsitieni pret zemi
aizklaust Dabūt dzirdēt
apdzirdēt Dabūt dzirdēt (pavirši, pa ausu galam)
apdzirdināšana darbība, process --> apdzirdināt
pēdīgais Darbības, norises rezultātā; pēc visa līdz šim teiktā, redzētā, dzirdētā, darītā
specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa
tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
surdoloģija Defektoloģijas nozare, kas pētī dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai
surdopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī nedzirdīgu un vājdzirdīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu
tiflosurdopedagoģija defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgo un nedzirdīgo bērnu audzināšanas un mācīšanas procesus un problēmas
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus cilvēkiem ar normālu dzirdi un izstrādā metodes runas traucējumu novēršanai
buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem
piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste)
brontīdi Dobjas, pērkonam līdzīgas skaņas, kas bieži dzirdamas aktīvas seismiskās darbības rajonos
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt
sadzirdīt dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt
piedzirdīt dot dzert (ko) papildus; dzirdot piebarot
iedot dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt
supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā
dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu
auss Dzirde, dzirdes spēja
audiofons Dzirdes aparāts - elektroniska skaņu pastiprinoša ierīce, ko lieto cilvēki ar dzirdes traucējumiem, tādējādi uzlabojot iespējas sadzirdēt runātos tekstus u.c. skaņas
Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība
audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija
fonisms Dzirdes priekšstatu rašanās redzes un citu priekšstatu (kas nav dzirdes priekšstati) ietekmē
akūzija Dzirdes spēja, dzirde
pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija
ehoakūzija Dzirdes traucējums, kura gadījumā šķiet, ka normāli dzirdētā skaņa atkārtojas
bariakūzija Dzirdes vājums, vāja dzirde
aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi
saklaust dzirdēt, sadzirdēt
piedzirdēt Dzirdēt, sadzirdēt
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt
izdzirdināt Dzirdinot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdīt (2)
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert
dzerdenāt Dzirdīt, dzirdināt
dzērdināt Dzirdīt, dzirdināt
individuālā dzirdne dzirdne atsevišķu dzīvnieku dzirdināšanai (govīm piesietas turēšanas kūtīs, cūkām atnešanās aizgaldos u. tml.)
grupveida dzirdne dzirdne, no kuras vienlaikus var dzert vairāki dzīvnieki (ganībās vai grupveida turēšanas novietnēs)
izdzirdīt Dzirdot (dzīvnieku), izlietot (visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu); izdzirdināt (2)
aizkukot dzirdot dzeguzes kūkošanu, pareģot, zīlēt pēc tās
izdzērdināt Dzirdot, dzirdinot uzbarot (dzīvnieku)
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus)
akufons Elektrisks aparāts (skaņu pastiprinātājs) dzirdes uzlabošanai
fonofors Elektrisks skaņu pastiprinātājs aparāts vājdzirdīgajiem
videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja
traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju
otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem
nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss
indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle)
tanmātra Ezoterismā pieci fundamentālie principi, kas atbilst taustes, redzes, dzirdes, garšas un ožas sajūtām
anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju
fotisms Gaismas vai krāsas sajūta, ko izraisa dzirdes, taustes, garšas vai ožas kairinājums
aerotūba Gaiss dzirdes kanālā vai olvadā
zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu)
auss gliemene garš, spirālveidīgs, ar šķidrumu pildīts kanāls dzirdes orgāna iekšējā daļā
speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties
zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā
eholāls Hipnotizēta persona, kas atkārto dzirdētus vārdus, nesaprotot to nozīmi
arteriovenozā cerebrālā malformācija iedzimta smadzeņu asinsvadu anomālija, arteriālie un venozie kanāliņi ar daudziem savstarpējiem savienojumiem bez kapilāru tīkla; novēro hemorāģiju, galvassāpes un fokālas epileptiskas lēkmes; lielas malformācijas gadījumā auskultatīvi var dzirdēt raksturīgus trokšņus galvaskausā
hereditārais familiārais hemorāģiskais nefrīts iedzimtu anomāliju komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): vāja dzirde vai kurlums, iekšējās auss funkciju traucējumi; eritrocitūrija, leikocitūrija, albuminuria, cilindrūrija
iedzirdināt Iedzirdīt
reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās
skaņas nolasītājs iekārta, ar ko montāžas procesā var dzirdēt ierakstu filmas skaņas celiņā
audiklāvs ierīce dzirdes uzlabošanai
dzirdne ierīce dzīvnieka dzirdināšanai kūtī vai ganībās
dentifons ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai)
pseidofons ierīce, kas izmaina dzirdamības virzienu
otofons ierīce, ko lietoja vājdzirdīgie skaņas pastiprināšanai; klausāmais radziņš
strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird"
vides pieejamība iespēja cilvēkiem ar kustību, redzes vai dzirdes traucējumiem pārvietoties vidē atbilstoši plānotajai būves funkcijai
aizbļaut ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
piedzirdēties ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
izdzirdināt ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1)
izdzirdīt ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1)
izdzērdināties ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
akumetrs instruments dzirdes asuma mērīšanai
salpingoskops instruments dzirdes kanāla apskatei
audioskops instruments dzirdes pavājināšanās atklāšanai; sastāv n o otoskopa un audiometra
dievots Īpatnīgs, raksturīgs, piederīgs; rets, savāds, dīvains, ievērojams, neredzēts, nedzirdēts
atdzirst Izdzirdēt
izdzirst Izdzirdēt
uzdzirdēt Izdzirdēt
izdzirāt Izdzirdināt (1)
izdzirdināt Izdzirdīt (cilvēkiem visu dzērienu vai noteiktu tā daudzumu)
izdzērdināt Izdzirdīt, izdzirdināt
asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi)
nelikies dzirdīties izlikties nedzirdam
nelikties dzirdoties izlikties nedzirdam
izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienā un tai pašā mirklī dzirdēts pērkona grāviens
izobronta Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienāds dienu skaits gadā, kad dzirdams pērkons
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu
pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1)
plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni)
cirsties izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni
vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam
slups Izsauksmes vārds, kas raksturo strauju un sadzirdamu kustību
plauška kāds, kas nekavējoties stāsta citiem visu, ko dzird
hiperakūzija Kāpināts dzirdes asums; kāpināta jutība pret akustiskiem kairinājumiem
auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai
sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi
aizklausīt Klausīties, dzirdēt; saost
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird)
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu)
izdzist kļūt aizvien klusākam, līdz nav vairs dzirdams (par skaņu)
nodzist kļūt aizvien klusākam, līdz vairs nav dzirdams (par skaņu); izdzist (4)
padzirsties kļūt dzirdamam
atbalsot kļūt dzirdamam (atbalss veidā); atbalsoties
izdzirsties kļūt dzirdamam, zināmam
apkurlt kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku)
nogrimt kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu)
plakt kļūt klusākam, vājāk dzirdamam (par skaņām)
noslāpt kļūt ļoti klusam, nedzirdamam (par skaņu)
izzust kļūt ļoti klusam, nesadzirdamam (par skaņām)
izgaist kļūt nedzirdamam (attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt (par skaņu)
pagaist kļūt nedzirdamam (skaņas avotam attālinoties, citām skaņām pārmācot) - par skaņu; arī apklust, izskanēt
apslāpt kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam
nosmakt kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam
nozust kļūt nesadzirdamam (par skaņu)
pazust kļūt nesajūtamam, neuztveramam ar maņām (dzirdi, redzi, ožu u.c.)
pieslāpt kļūt vājāk dzirdamam (par skaņu)
attālināties kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam)
izkraukšināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami
izkraukšķināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami
izkraukstināt Knikšķināt līdz knikšķi vairs nav dzirdami
hromestēzija Krāsas sajutās asociācija ar dzirdes, garšas vai ožas sajūtām
tarļanka krievu ermoņika hromatiskā gammā (skaļa, tālu var dzirdēt)
kurns Kurls, nedzirdīgs
šmudzēt Kustēties, cilāties (parasti par zirga ausīm, kad tas sasprindzina dzirdi)
čipeits Ķipītis - neliels koka trauks teļu dzirdīšanai
timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu
labas ausis laba dzirde
smalka dzirde laba dzirde
plānas (arī smalkas) ausis laba dzirde, arī uztvere
smalkas (arī plānas) ausis laba dzirde, arī uztvere
ass Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs
skaudrs Labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs; (9)
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu)
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai
inkudektomija Laktiņas (vidējā no trim dzirdes kauliņiem) izgriešana
lasīt balsī lasīt dzirdami
LNS Latvijas Nedzirdīgo savienība
kūtsture Lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas sistēmas veids, kad dzīvnieki visu gadu vai noteiktu periodu atrodas mītnēs vai laukumos ar ēdināšanas, dzirdināšanas, slaukšanas u. c. iekārtām
čipt lieto savienojumā "ne čipu, ne čapu", lai pateiktu, ka nekas nav dzirdēts
štie lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību dzirdamajam
štiekur lieto, lai pievērstu sarunu biedra uzmanību dzirdamajam
dzird lieto, lai pievērstu uzmanību kam dzirdamam
elektrokohleogramma Līkne, kas grafiski attēlo dzirdes elektrisko potenciālu
mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai
dzirde lopu dzirdinātava
dzirdīkla Lopu dzirdinātava
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto
komma ļoti mazs, ar dzirdi tikko uztverams intervāls mūzikas akustikā; skaitlis 80/81, ja divu toņu frekvences atšķiras ne vairāk kā 80/81 reizes, tad tādus toņus var pieņemt par vienādiem
sakliegt ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
ēža Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm
leča Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm
lečka Mājdzīvnieku barības galds ar ēdināšanas un dzirdināšanas silēm
klausītiesprasme Māka uztvert informāciju ar dzirdi, to apjēgt un interpretēt atkarībā no klausīšanās mērķa, klausīšanās laikā ievērojot klausītāja kultūru
skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē; šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas
jehu Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji
jehū Mītizēts piedziedājuma vārds, ko 16. gs., garāmbraucot latviešu ciemiem, dzirdējuši vairāki Eiropas apceļotāji
karavnieks Muižas strādnieks, kurš ēdina un dzirda lopus
koma Mūzikas akustikā ļoti mazs intervāls, ko dzirde tikko var uztvert
eholālija Neapzināta, automātiska dzirdēto vārdu atkārtošana tad, kad vajadzētu aktīvi atbildēt uz uzdoto jautājumu; ehopraksijas veids
ieskurbināt nedaudz piedzirdīt, apreibināt
gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam
zīmju valoda nedzirdīgo sazināšanās veids - daļēji ar žestiem (katram žestam noteikta nozīme), ko izdara ar rokām, papildinot ar mainīgu sejas izteiksmi, daļēji ar rokām un pirkstiem, attēlojot alfabēta burtus
kurlausis Nedzirdīgs, pakurls cilvēks
dzirdes aparāts neliela individuāla skaņu pastiprinātāja ierīce, ko izmanto dažāda veida vājdzirdības gadījumos
bungdobums neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā
onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū)
oksiakoja Nenormāli asa dzirde
māņi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi
māns Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi
maldi Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar, parasti redzes, dzirdes, orgāniem)
pajaust Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi, retāk ar ožu)
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust
jaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi)
nojaust Neskaidri, vāji uztvert (parasti ar redzi vai dzirdi)
sensoriskā afāzija nespēja saprast teikto vai rakstīto, neraugoties uz normālu dzirdi vai redzi ("dvēseles kurlums"); novēro sensoriskā centra bojājuma gadījumos
palaist gar ausīm (kaut ko) neuztvert dzirdēto; apzināti neievērot
kurlums Nevēlēšanās ko dzirdēt, uzklausīt
pupausis Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird
pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis
aizdžinkstēt no džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt
skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu
dzirteklis Nodzirdāms jauns lops
dzirdeklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš
dzirdoklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš vai jērs
nodzirdināt Nodzirdīt (1)
nodzirdināt Nodzirdīt (2)
džirulis Nodzirdīts jauns jērs
dzirdulis Nodzirdīts jauns lops
dzirulis Nodzirdīts jauns lops
nedzirdams nolieguma divdabis --> dzirdēt
nedzirdēts nolieguma divdabis --> dzirdēt
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni)
audi- norāda uz dzirdi
audito- norāda uz dzirdi
salping- norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu
salpingo- norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu
aku- norāda uz skaņu, uz dzirdi
ciet norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana
Aršeji gelta oāze Čadā (_Guelta d’Archéї_), Borku-Ennedi-Tībestī reģiona dienvidaustrumu daļā, ievērojama kamieļu dzirdināšanas vieta
audioloģija Otorinolaringoloģijas nozare, kas pētī dzirdes orgāna fizioloģiju, funkciju, izmeklēšanas metodes, kā arī dzirdes traucējumus, vājdzirdības un kurluma cēloņus, ārstēšanas un profilakses iespējas
attālināt padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām
padzirst Padzirdēt
dzirst Padzirdēt, saklausīt
iedzirdēt Padzirdēt, uzzināt
padzērdināt Padzirdināt
paģirināt Padzirdināt
padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus)
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
iet garām Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam
gaist Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām)
noslāpēt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama
pieslāpēt panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst vājāk dzirdama
pārdzirdīt pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku); pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims
degvielas detonācija pārāk strauja degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā; motors darbojas neritmiski, dzirdami klaudzieni, samazinās jauda, un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
pusauss parasti savienojumā "ar pusausi klausīties, dzirdēt u. tml": pavirši klausīties, dzirdēt u. tml., darot, domājot ko citu
aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
ieskanēt parasti savienojumā ar "ausīs": kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās)
ieskanēties parasti savienojumā ar "ausīs": kļūt dzirdamam (iztēlē, arī atmiņās)
kluss parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu; parasti savienojumā ar "būt", "kļūt, "tapt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav dzirdamas skaņas
pārdzirdināt Pārdzirdīt
enorms Pārmērīgs, nedzirdēts, pārspīlēts
atskaņot Pārraidīt, atveidot, darīt dzirdamu (piemēram, runu, mūziku) - par skaņu pārraides un reproducēšanas aparātiem
lauzties Pārvarot vides pretestību, kļūt dzirdamam (par skaņām)
WFD Pasaules Nedzirdīgo federācija (angļu "World Federation of the Deaf")
kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku)
pektorilokvija Pastiprināta bronhofonija, ko dzird, izklausot kavernu vai infiltrātu bronha tuvumā
autofonija Pastiprināta savas balss, elpošanas un cirkulācijas trokšņu rezonanse vai dzirdamība
psihālija Patoloģisks stāvoklis, saistīts ar redzes un dzirdes halucinācijām
čukstiena pektorilokvija pektorilokvija, ko dzird virs seroza pleiras eksudāta
mukoperiosts Periosts ar gļotainu virsmu, piem., dažas dzirdes aparāta daļas
eksaudiorisms Perversitāte, kad svarīgākā loma ir dzirdes uztveres īpatnībām - indivīds jūt uzmācīgu vēlēšanos ieklausīties dzimumakta un citu seksuālo darbību skaņās
apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt
dadzirdīt Piedzirdīt
piedzērdināt Piedzirdīt
piedzirdināt Piedzirdīt
pielacināt Piedzirdīt
piemūdīt Piedzirdīt
pomiķ Piedzirdīt
sadzirināt Piedzirdīt, ļaut piedzerties
pārdzirdēt Pilnībā dzirdēt (ko)
piedzirdīt pilnīgi apreibināt ar alkoholisku dzērienu; apdzirdīt
ne ķiku, ne grabu pilnīgs klusums, neko nedzird
aizgriezt Pirms ēšanas dzirdēt griezes dziesmu
atgrabināt Pļāpājot atstāstīt kādam kaut ko dzirdētu
akusmatagnozija Psihisks kurlums, nespēja saprast vai atcerēties dzirdēto
diskriminācija Psiholoģijā - spēja uztvert atsevišķi divus līdzīgus dzirdes, taktilos, redzes kairinātājus, kas iedarbojas vienlaicīgi vai secīgi
piekūnveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder plēsīgie dienas putni (piemēram, piekūns, vanags, ērglis), kam raksturīgs līks, ass knābis, asi, spēcīgi nagi, laba redze un dzirde, augsti attīstīta lidošanas spēja; šīs kārtas putni; 5 dzimtas, 81 ģints, 287 sugas; Latvijā 3 dzimtas
avārijas radiosakari radiosakari starp sakaru dienestiem krastā un kuģu radiostacijām to dzirdamības robežās; uztvērušas signālus SOS un pa radiotelefonu MAYDAY, visas radiostacijas pārtrauc citas pārraides un seko avarējošā kuģa informācijai
bankšķināt radīt spalgu troksni, signalizēt, lai tālumā būtu sadzirdams
spirālais orgāns receptorais dzirdes orgāns iekšējās auss gliemeža vadā; orgāna dzirdes šūnas ar bārkstiņām uztver tām piegulošās segplēves svārstības un pārvērš tās nervu impulsos
sapnis Redzes, retāk dzirdes tēli, kas parādās miegā
faringosalpingīts Rīkles un dzirdes kanāla iekaisums
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi)
pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā)
pārrunāt runājot skaļāk, panākt, ka sadzird (uztver, iegaumē) labāk nekā kādu citu (citus)
atstāstīšana Runas darbība, kuras laikā notiek kāda dzirdēta vai lasīta teksta satura izklāsts; jauna teksta radīšana, izmantojot pamattekstu
alālija Runas defekts vai pilnīgs runas trūkums, ja ir normāla dzirde
parasimbolija Runas traucējumi centrālās nervu sistēmas bojājumu dēļ: slimnieks dzirdēto nesaprot un pats runā neskaidri
dadzirdēt Sadzirdēt
sadzirēt Sadzirdēt
sadzirst Sadzirdēt
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi
padzirdēt Sadzirdēt, izdzirdēt (ko), parasti pavirši, arī nepilnīgi
aizdzirst Sadzirdēt, saklausīt
sasviķot sadzirdīt
sadzērdināt Sadzirdīt
salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana
melodisks saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs; labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piemēram, krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu)
modalitāte sajūtu, uztvērumu un priekšstatu satura pamatīpašības, kas atkarīgas no tā, kādos aspektos īstenību tver attiecīgā maņa; redzei tāda ir, piemēram, krāsa, dzirdei - tonis, ožai - smarža utt.
biezas ausis Saka par cilvēku, kas labi nedzird vai izliekas nedzirdam
biezas ausis (kādam) saka par cilvēku, kas labi nedzird, izliekas nedzirdam vai stūrgalvīgi neievēro teikto
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu
kā taure saka par ļoti skaļu, tālu dzirdamu, griezīgu balsi
ausis svilst saka, ja dzird ko nepieklājīgu, rupju
kā bungas saka, ja dzirdams dobjš, spēcīgs troksnis
ne čibu, ne čabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa
ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
kā nāves miegā saka, ja kādam ir ļoti dziļš miegs, kad neko ne jūt, ne dzird
ausis kā pelei saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde
ausis kā zaķim saka, ja kādam ir ļoti laba dzirde
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts
aizsist ausis saka, ja spalgs troksnis atņem spēju dzirdēt (uz kādu brīdi)
galva dūc saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); saka, ja ir uztveres traucējumi, galvassāpes
ausīs (arī ausis) žvinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc, džinkst) saka, ja šķietami dzird skanas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) rūc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) šalc (arī džinkst, dūc, zvana, dun, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) zvana (arī džinkst, dūc, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) dūc (arī džinkst, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
ausīs (arī ausis) džinkst (arī dūc, zvana, dun, šalc, rūc, šņāc) saka, ja šķietami dzird skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē)
asinis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (parasti asinsrites traucējumu ietekmē)
ak tā saka, kad dzirdētais pārsteidz, izbrīna (kādu)
pakaļa plaiksnī saka, kad pamalē zibeņo, bet pērkona rūcieni nav dzirdami
Klausies ar ausīm! saka, pamudinot klausīties uzmanīgi (lai dzirdētu, saprastu)
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko
aizdzirdēt Saklausīt, sadzirdēt
aizbrazdinēties sākt dzirdami iet
atskanēt sākt skanēt, kļūt dzirdamam (par skaņām)
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam)
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem)
ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties (par cilvēku)
tonālais audiometrs sastāv no ģeneratora, kas rada dažāda augstuma un stipruma skaņas, un telefona, nosakot dzirdamības slieksni - vismazāko skaņas stiprumu, kuru var uztvert ar pārbaudāmo ausi noteiktā attālumā
sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
saūkšēt Saucot, ūjinot panākt, ka sadzird
apsaklausīties savienojumā "nevarēt apsaklausīties": ilgstoši klausoties, izjust nepatiku pret dzirdēto
daktilogrāfija Sazināšanās līdzeklis: rakstīšana ar pirkstu uz jebkuras piemērotas virsmas (galda, sarunu biedra delnas u. c.); lieto saziņai ar nedzirdīgiem (arī neredzīgiem)
mists Senajā Grieķijā cilvēks, kas guvis iepriekšēju svētību kādā mistiskā noslēpumā, pilda iesvētīšanā saņemtos slepenos norādījumus, klusē par visu, ko viņš rituāla laikā redzēja un dzirdēja
omens Senajiem romiešiem laika pazīme, ļauns vai labs pareģojums, īpaši nejauši dzirdēts vārds
Namuči Senindiešu mitoloģijā - dēmons, Danu dēls, kurš piedzirdīja dievu Indru un atņēma viņam spēku, bet tika pieveikts
ausīmdzirdot skaidri samanāmi, nenoliedzami, neapšaubāmi (attiecinot uz to, kas uztverams ar dzirdi)
vāreklis Skaļa, nesaprotama runāšana, kas dzirdama no tālienes
prieškā Skaļi, kādam dzirdami (lasīt, teikt)
graunīt Skaļi, sadzirdami ēst
brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis; troksnis, kurā dzirdami kliedzieni
apakšējais dzirdamības slieksnis skaļuma līmenis (0 foni), kad skaņa ir tikko dzirdama
dzirdamība Skanējuma skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem)
iešņikstēties skaņa, kas dzirdama ātri griežot vai kožot augus vai gaļu
pēcskaņa skaņa, kas ir vēl dzirdama pēc tās avota darbības izbeigšanās
audioieraksts skaņas ieraksts - magnētisks skaņas ieraksts lentā, optisks ieraksts kompaktdiskā, elektronisks ieraksts datora atmiņā vai citā datu nesējā (agrāk - arī mehānisks ieraksts skaņuplatē), ko izmanto informācijas uztverei ar dzirdi
decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
akustika Skaņu izplatība un dzirdamība (telpā)
neskaidrs Slikti dzirdams, saprotams
onomatofobija Slimīgas bailes izdzirdēt kādu konkrētu vārdu
ehopātija Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga dzirdēta vārda vai skaņas vai redzētas darbības automātiska, bezmērķīga atkārtošana
halucinācija smadzeņu darbības traucējumu radīti uztvērumiem līdzīgi redzes, dzirdes, taustes u. c. tēli (pseidouztvērumi), ko neizraisa ārējs kairinājums, bet kas cilvēkam pašam liekas atspoguļojam īstenību
sociālais darbs ar cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem sociālais darbs ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem un viņu ģimenēm, veicinot viņu pašnoteikšanos un neatkarību
surdotulks Speciālists, kurš prot gan tieši, gan atgriezeniski tulkot tekstus latviešu skaņu un zīmju valodā saziņā starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgo cilvēku, spēj tulkot lekcijas, uzrunas, kā arī citas mutiskas saziņas formas latviešu valodā
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē)
absolūtā dzirde spēja ar dzirdi precīzi noteikt skaņu augstumu, tonalitāti utt.
gaišdzirdība Spēja sadzirdēt skaņas ar frekvenci, augstāku par normālās dzirdamības robežu
dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi
likt ausi (pie kā) spiest ausi (pie kā), lai sadzirdētu (ko aiz tā)
klusums stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai kad nav dzirdamas skaņas
fonomioklonija stāvoklis, kad, auskultējot muskuli, dzirdama skaņa, kas norāda uz neredzamām fibrilārām kontrakcijām
tonfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā
toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā
sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
sasvilpot svilpojot pievērst uzmanību, panākt, ka (kāds) sadzird
izadzirdēties Šķist, ka dzird (skaņas)
pārdzirdēt Šur un tur dzirdot uzzināt
tālu tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā lielā attālumā
tuvu tā, ka ir uztverams (piemēram, redzams, dzirdams) samērā mazā attālumā; tā, ka (skatiens) tiek vērsts uz ko samērā mazā attālumā
uzmanīgi tā, ka tiek noturēta uzmanība, lai kaut ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu
dzirdīgs tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt
vājdzirdīgs tāds (cilvēks), kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums
kluss tāds (laikposms), kad nav stipru skaņu; tāds (laikposms), kad nav dzirdamas skaņas
aplokaina valoda tāds izteiksmes veids, kad notikumu norise un domu saturs neietveras vārdu un teikumu tiešajā nozīmē, bet uzminams vai nu kā secinājums no teiktā, vai arī kā vārdu un teikumu simbolikā dzirdams visiem, bet tikai vērīgiem saprotams noslēpums
skanīgs tāds, kad izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par laikposmu)
uzmanīgs tāds, kam ir noturīga uzmanība, tāds, kas spēj koncentrēt uzmanību, lai ko pēc iespējas pilnīgāk redzētu, dzirdētu, arī izprastu, veiktu
pakurls tāds, kam ir pavāja dzirde
ziņkārīgs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt (ko - parasti sadzīvē)
ziņkārs tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt, izzināt; tāds, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme iegūt zināšanas (2); ziņkārīgs
puskurls tāds, kam it ļoti vāja dzirde
kurls tāds, kam nav dzirdes (par dzīvniekiem)
kurls tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem)
kurls tāds, kam uz brīdi ir pavājinājušās dzirdes spējas
infratubāls tāds, kas atrodas zem (dzirdes) kanāla
infrastapediāls tāds, kas atrodas zem kāpslīša (viena no dzirdes kauliņiem)
audio- tāds, kas attiecas uz (1) dzirdi; (2) skaņu; (3) skaņu ierakstes vai atskaņošanas aparatūru
akustisks tāds, kas attiecas uz skaņām, uz dzirdamību
stetakustiks tāds, kas dzirdams ar stetoskopu
stetakustisks tāds, kas dzirdams ar stetoskopu
nodrāzts tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis
silts tāds, kas ir patīkams dzirdei (par skaņu, tembru)
skatuvisks tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus
scēnisks tāds, kas ir piemērots skatuvei, izteiksmīgs, spēj radīt uz skatuves vēlamos redzes un dzirdes iespaidus; skatuvisks
kluss tāds, kas ir vāji dzirdams, vājš, neintensīvs (par skaņu); tāds, kas nerada stipras skaņas
uz ausīm kritis tāds, kas labi nedzird
nedzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts
pakurls tāds, kas ne sevišķi vēlas ko dzirdēt, uzklausīt
griezīgs tāds, kas nepatīkami kairina dzirdi, ļoti skaļš (par skaņu)
kurls tāds, kas nevēlas ko dzirdēt, uzklausīt
prettrokšņa tāds, kas novērš trokšņa iedarbību, vājina tā dzirdamību
skanīgs tāds, kas rada labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (piemēram, par mūzikas instrumentiem, priekšmetiem)
jēlausis tāds, kas slikti dzird
biezausains tāds, kas slikti dzird; pakurls
auskultatīvs tāds, ko var sadzirdēt (ar fonendoskopu), uzzināt izklausīšanā
skanīgs tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi); tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas
kluss tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kur nav dzirdamas skaņas
raudulīgs tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi)
skanīgs tāds, kurā rodas labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par norisi, darbību)
asarains tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi); raudulīgs
laids Tālu dzirdams
dziržams tas, kas dzirdot ir uztverams, saprotams
sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
aizdziedāšana Tautas ticējums, ka ceļas visādas nelaimes, ja tukšā dūšā no rīta dzird putnu dziedam
surdotehnika Tehniskie līdzekļi dzirdes defektu un ar to saistīto runas traucējumu korekcijai un kompensācijai; šādu līdzekļu izstrāde un ražošana
saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas
dzire Teļš, kas tiek dzirdīts
dizakūzija Traucēta dzirde; pakurlums
disgrāfija Traucēta pareiza rakstīšana, parasti sastopama vienlaikus ar artikulācijas traucējumiem un nepilnībām fonemātiskajā dzirdē, novērojami burtu aizvietojumi, to vietas nomaiņa, vārdu saplūšana rakstot
saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
iedzirdēties uz īsu brīdi kļūt dzirdamam (atskanēt)
uzdzirdīt Uzbarot dzirdinot ar treknu šķidrumu
uzdzirst Uzdzirdēt
uzklaust Uzdzirdēt
dinamometriskā atslēga uzgriežņu atslēga ar mehānismu un mērierīci pievilkšanas momenta noteikšanai, kas parasti ir galatslēga ar skalu vai indikatoru pievilkšanas momenta nolasīšanai. Pie šīs uzgriežņu atslēgu grupas pieder arī momentatslēgas, kurām vajadzīgo pievilkšanas momentu var ieregulēt. Sasniedzot ieregulēto momentu, dzirdams īpašs signāls - knikšķis
ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt
auss Uztvere, izpratne (par dzirdēto)
agnozija Uztveres traucējumi, kas saistīti ar galvas smadzeņu darbības traucējumiem un izpaužas kā nespēja pazīt redzēto, dzirdēto, taustīto
izšķirt Uztverot, piemēram, ar redzi vai dzirdi, izdalīt (no kāda kopuma); domās atdalīt (citu no cita pēc kādām pazīmēm)
manīt Uztvert (parasti ar tausti, dzirdi); arī just
pamanīt Uztvert, arī sajust (piemēram, ar dzirdi, ožu)
pazīt Uztvert, atšķirt (ko) kā iepriekš redzētu, dzirdētu u. tml. un iegaumētu
nomanīt Uztvert, parasti ar redzi, dzirdi (parasti ko vāji redzamu, sadzirdamu)
saklaust Uzzināt (ko dzirdētu)
uzdzirdēt Uzzināt dzirdot, klausoties
padzirdēt Uzzināt, nejauši dzirdot, noklausoties
adzi Vai dzirdi?
staipīt (arī snaikstīt) kaklu vairākkārt pastiepjot kaklu, pūlēties labāk saredzēt, sadzirdēt
sasaukāt vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu
sprostu baterija vairāku putnu sprostu komplekts ar mehānismiem barības izdalei, dzirdināšanai, olu savākšanai, ventilācijai un apsildīšanai
vājas ausis vāja dzirde
švakas ausis vāja dzirde
švaka dzirde vāja dzirde
aizkurlība Vājdzirdība
ambliakūze Vājdzirdība
pakurlums Vājdzirdība
VBIS Vājdzirdīgo bērnu internātskola
bronhofonija Vāji dzirdama, no bronhiem izejoša balss skaņa, ko dzird, auskultējot plaušas
logokofoze Vārdu kurlums, nespēja saprast dzirdēto runu
vestibulārais neironīts vestibulāro funkciju traucējumi, kas izpaužas ar atsevišķām smaga reiboņa lēkmēm, kuras komplicējas ar sliktu dūšu un vemšanu, bet bez dzirdes traucējumiem; novēro gk. jaunībā un vidējā vecumā, stāvoklis parasti uzlabojas pēc dažām dienām
akusma Vienkāršas dzirdes halucinācijas (sīkšana, zvanīšana)
laktiņa viens no dzirdes kauliņiem vidusausī
kāpslītis viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā
āmuriņš viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti
dzirdinātava vieta, kur dzirda dzīvniekus; ierīce dzīvnieku dzirdināšanai
solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets
radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu
dzirdīgums vispārināta īpašība --> dzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
vājdzirdīgums vispārināta īpašība --> vājdzirdīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
klēdonomantija Zīlēšana pēc skaņām, ko dzird mājā vai ārpus tās
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm
otolītu membrāna želatīnveida plēve, kas satur otolītus un klāj dzirdes plankumu sensoriskā epitēlija brīvo virsmu

Citās vārdnīcās nav šķirkļa dzird.