Paplašinātā meklēšana
Meklējam āms.
Atrasts vārdos (199):
- āms:1
- āms:2
- āms:3
- jāms:1
- lāms:2
- lāms:3
- lāms:1
- rāms:2
- rāms:3
- rāms:1
- sāms:1
- šāms:1
- tāms:1
- tāms:2
- adāms:1
- agāms:1
- Ālāms:1
- džāms:1
- grāms:1
- īrāms:1
- klāms:2
- klāms:1
- krāms:1
- prāms:1
- Andāms:1
- aplāms:1
- aprāms:1
- dalāms:1
- darāms:1
- ganāms:1
- Imrāms:1
- infāms:1
- islāms:1
- jerāms:1
- lāpāms:1
- lasāms:1
- lokāms:1
- manāms:1
- nerāms:1
- parāms:1
- rādāms:1
- sakāms:1
- sodāms:1
- talāms:1
- tikāms:1
- vadāms:1
- vārāms:1
- zināms:1
- balzāms:1
- Bileāms:1
- fairāms:1
- feirāms:1
- gaidāms:1
- grozāms:1
- guldāms:1
- kaptāms:1
- laktāms:1
- nedrāms:1
- progāms:1
- reizāms:1
- stādāms:1
- tiekāms:1
- vietāms:1
- Džhāmsī:1
- mīmāmsā:1
- Rāmsele:1
- Sāmsala:1
- bakstāms:1
- balināms:1
- braukāms:1
- endogāms:1
- izdarāms:1
- izsūtāms:1
- krustāms:1
- kurināms:1
- mazināms:1
- mīlināms:1
- monogāms:1
- nedalāms:1
- nelokāms:2
- nelokāms:1
- nemanāms:1
- nezināms:1
- nosodāms:1
- poligāms:1
- rakstāms:1
- rušināms:1
- sasodāms:1
- slapnāms:1
- slaukāms:1
- stāstāms:1
- sutināms:1
- taustāms:1
- Hāmstede:1
- apakaļāms:1
- apgrozāms:1
- apmaināms:1
- apšaubāms:1
- aspartāms:1
- cildināms:1
- epitalāms:1
- kaimakāms:1
- mazzināms:1
- nebaudāms:1
- negrozāms:1
- nešķobāms:1
- nevaldāms:1
- pludināms:1
- prazepāms:1
- reizināms:1
- subtalāms:1
- tālvadāms:1
- uzgaidāms:1
- uzskatāms:1
- Rāmsgeita:1
- acesulfāms:1
- atpakaļāms:1
- hipotalāms:1
- mecilināms:1
- metatalāms:1
- neapzināms:1
- neizdarāms:1
- neizsakāms:1
- neizzināms:1
- nenosakāms:1
- nepasakāms:1
- nesalasāms:1
- neskaitāms:1
- oksazepāms:1
- pārbaudāms:1
- pārskatāms:1
- saskaitāms:1
- smidzināms:1
- temazepāms:1
- triazolāms:1
- uzkarināms:1
- caurskatāms:1
- kleistogāms:1
- klonazepāms:1
- mašīnlasāms:1
- neapšaubāms:1
- neatkratāms:1
- neatraidāms:1
- neatvairāms:1
- neizpildāms:1
- neizpostāms:1
- nepārzināms:1
- neremdināms:1
- nesaīsināms:1
- nesavaldāms:1
- pieskaitāms:1
- piroksikāms:1
- salīdzināms:1
- satracināms:1
- tetrazepāms:1
- visnezināms:1
- mācāmstunda:1
- pangāmskābe:1
- reklāmstabs:1
- sakāmsvārds:1
- aizkaitināms:1
- izvēļņvadāms:1
- jaundibināms:1
- moksalaktāms:1
- neaprakstāms:1
- neaprēķināms:1
- neatdarināms:1
- neatrisināms:1
- neatšķaidāms:1
- nedziedināms:1
- neizdibināms:1
- neiznīcināms:1
- neizskaitāms:1
- nepārskatāms:1
- nepārvaldāms:1
- nepieēdināms:1
- nepiepildāms:1
- vispārzināms:1
- garāmslīdošs:1
- pildāmspalva:1
- neapklusināms:1
- neapmierināms:1
- neatšķetināms:1
- necaurskatāms:1
- nenogurdināms:1
- nenovilcināms:1
- nepārskaitāms:1
- nepieskaitāms:1
- nesalīdzināms:1
- nesamierināms:1
- nesatricināms:1
- pienslapināms:1
- raidāmstacija:1
- rakstāmspalva:1
- kriminālsodāms:1
- neaizbildināms:1
- kājāmstaigātājs:1
- reklāmsludinājums:1
- aspartāms-acesulfāms:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1421):
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- sequitur (No tā) izriet, secināms, seko.
- dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- cirkulis Abstrakts instruments, ar kuru var konstruēt jebkuru riņķa līniju, ja zināms tās centrs un rādiuss.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- intrakutāns Ādā ievadāms.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba.
- ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu.
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms).
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai.
- suspekts Aizdomīgs; apšaubāms.
- kabeklis Aizkabināms ķeksis.
- kabekls Aizkabināms ķeksis.
- contano Aizrādījums partitūrās, kāda skaņdarba sākuma vai vidu, ka zināms instruments sākumā klusē, un tādēļ tam ierādīta atsevišķa nošu sistēma tikai vēlāk, kad tas sāk spēlēt.
- lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai.
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari.
- aizdzinīgs Alkans, kārīgs, nepierīdāms.
- magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums.
- ām Āma, sena šķidruma mērvienība, āms 3.
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
- ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts.
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš.
- Laimjara apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas austrumu daļā.
- Ide apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas dienvidos Serves pussalas vidusdaļā.
- Aste apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
- Keljala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
- Kerla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
- Persama apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
- Pihtla apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā.
- Tornimē apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumos.
- Laimjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā.
- Valjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas austrumu daļā.
- Salme apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā, Serves pussalas ziemeļaustrumos.
- Kihelkonna apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumos.
- Limanda apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
- Mustjala apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
- Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē.
- Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē.
- Vehma apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā.
- Karja apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu daļā.
- Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
- Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē.
- rūķis apgaismošanas skals vai cits dedzināms gaismas avots.
- klēpja priekšauts apjožams vai citādi piestiprināms priekšauts; klēpjauts.
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava.
- ietīt Apņemt no visām pusēm tā, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms vai nav saskatāms (par tumsu).
- pazuka Apslēpts, citiem nezināms kakts, vieta.
- mazticams Apšaubāms.
- attapt Aptvert (kas darāms), arī pagūt (ko izdarīt).
- kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
- īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms.
- āma Apzīmogota, ar pareizu mēru salīdzināta vīna muca, āms 3.
- rentgendatortomogrāfs Ar datoru vadāms tomogrāfs, kurā attēlu iegūst ar rentgenstarojumu.
- spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis.
- elektrosuka Ar elektrību darbināms rīks ceļa seguma un tā plaisu tīrīšanai.
- elektroveseris Ar elektrību darbināms rīks dažādu akmens, mūra, marmora un betona sienu, ceļa segu, keramisko cauruļu kalšanai, urbšanai vai drupināšanai.
- elektrolauznis Ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai.
- hesihastisks Ar hesihasmu saistīts, uz hesihasmu attiecināms.
- automašīna Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis.
- kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
- pedāļšķīvji Ar kājsviru darbināms sitaminstruments.
- pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces u. tml.) piedziņas elements; arī kājsvira.
- pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
- hidroinkubators Ar karstu ūdeni apsildāms inkubators.
- haihats Ar pedāli darbināms sitaminstruments (divi horizontāli metāla šķīvji uz augsta statīva).
- mikrosfigmija Ar pirkstiem grūti sataustāms pulss.
- pneimobilis Ar pneimodzinēju darbināms transporta līdzeklis.
- noētisks Ar prātu aptverams, izsecināms, izzināms.
- manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
- paketslēdzis Ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai.
- atslēga Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
- pneimatiskais starteris ar saspiestu gaisu darbināms starteris.
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- varmāks Ar varu mācāms.
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- Ymodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema paplašinājumu.
- Zmodems Asinhronas datņu pārsūtīšanas protokols, kas uzskatāms par Xmodema uzlabojumu, jo nodrošina lielāku datu pārsūtīšanas ātrumu un efektīvāku pārraides kļūdu atklāšanu.
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- skrapsns ass, bargs; ātrs, kustīgs, grūti vadāms.
- CD-RW kompaktdisks atkalierakstāms kompaktdisks.
- saklāstīt atkārtoti klāt, klajināt (attiecināms uz lielāku priekšmetu skaitu.
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- nelegāls Atklātībā nezināms, slepens.
- spraugu aizspārns atliecams un izbīdāms aizspārns ar spraugām starp aizspārnu un spārna pamatdaļu; ir aizspārņi ar vienu, divām un trim spraugām.
- ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā.
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- lecīgs Ātri sakaitināms, arī ķildīgs.
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms.
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
- Bruknas pilskalns atrodas Bauskas novada Dāviņu pagastā, 0,5 km no Bauskas muižas, savrups, ovāls, 5-6 m augsts paugurs, ko no visām pusēm apņem purvi, uzskatāms pa patvēruma pilskalnu.
- Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien".
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms.
- Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka.
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms.
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms.
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Sermītes pilskalns atrodas Kuldīgas novada Laidu pagastā, ir 5-6 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Skalda, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar \~50 m garu grāvi un valni, plakums - \~60 x 50 m, iespējams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Bandavas ciemu "Sargamiten".
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms.
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns.
- Turlavas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, mežainā apvidū, ir savrups, 28 m augsts paugurs, ko apliec strauts, plakums — 80 x 55 m, kas dabiski neaizsargātajā pusē nocietināts ar \~10 m augstu valni, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Turlove".
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten".
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms.
- Divkšu pilskalns atrodas Ludzas novada Nirzas pagastā, Nirzas ezera rietumu malā, 25 m augstu pauguru grēdas dienvidrietumu galā, ziemeļaustrumu pusē tas ir maz norobežots no pārējās grēdas, bet pārējās pusēs stāvs, galvenais plakums (~30 x 60 m) izveidots pilskalna dienvidu malā, uz ziemeļiem no tā ir otrs plakums, kas ir divreiz lielāks un norobežots ar 2 vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms; Zelta kalns.
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
- Sildu pilskalns atrodas Madonas novada Mētrienas pagastā, ir garena \~13 m augsta paugura austrumu gals, ko no 3 pusēm apliec purvs, rietumu pusē norobežots ar grāvi, plakums - 55 x 25 m, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, precīzs datējums nav zināms.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
- Gorodokas pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagasta Gorodokā, ir 25 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts garens paugurs, plakums (100 x 55 m), kas norobežots ar vaļņiem un grāvjiem, uzskatāms par cietokšņveida nocietinājumu un varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.).
- Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms.
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms.
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu.
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms.
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu.
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
- Timšānu pilskalns atrodas Sventes pagasta Timšānu ciemā, ir 8 m augsts paugurs, stipri postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~70 x 20 m, datējums nav zināms.
- Strazdes pilskalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~19 m augsts paugurs, lēzenākajā pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums - \~50 x 35 m, domājams, ka saistāms ar 1291. g. minēto Strazdes ciemu ("villa Stratzen"); Dzegužu kalns; Dzegužu pilskalns.
- Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms.
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms.
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms.
- drēberis Ātrs, nevaldāms zirgs; trakulīgs zirgs, trakulīgs cilvēks.
- dreberis Ātrs, nevaldāms zirgs.
- kaisīgs Ātrs, viegli aizkaitināms.
- ģērbs atsevišķs, valkājot nedalāms apģērba priekšmets (izstrādājums) vai simetrisku priekšmetu pāris.
- biofāze Attīstības laika posms, kurā veidojas zināms orgāns, vai arī noteikts moments, kādas parādības attīstībā, formas vai stāvokļa maiņā.
- efedrīns Augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām.
- albaris Aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai tāds pats dzīvnieks.
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- dairs Baiss, nezināms.
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- Aristes līcis Baltijas jūras līcis Igaunijā, Sāmsalas dienvidos, Serves pussalas ziemeļrietumos.
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms.
- lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
- Bileāms Bībelē - gaišreģis, kuram moabiešu valdnieks lika nolādēt izraēliešus, kuri tuvojās uzbrukumam; ceļā viņš sastapa eņģeli un pēc tam svētīja izraēliešus; Bileāms ir salīdzinājums ar cilvēku, kas tam uzdoto ļauno darbu cenšas vērst par labu.
- bīdāmmērs Bīdāms instruments mērīšanai; bīdmērs.
- bulta Bīdāms metāla (retāk koka) stienis aizvērtu durvju, vārtu nostiprināšanai; aizbīdnis; aizšaujamais.
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms.
- braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma.
- kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā).
- sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms.
- Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920.
- taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem.
- parādīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst zināms, saprotams, atklājas, tiek pierādīts.
- maskēt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
- atklāt Būt par cēloni tam, ka kļūst zināms, dot iespēju uzzināt.
- dzēst Būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- dalīties Būt tādam, kas dalāms bez atlikuma (par skaitli).
- transkutāns Caur ādu izdarāms, arī zemādas.
- perkutors caur ādu izdarāms; apklauvējams.
- perkutāns Caur ādu izdarāms; zemādas.
- skaidrošana centieni stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām.
- integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
- akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}.
- akmenisks Ciets, nelokāms (piemēram, par rakstura īpašībām, psihisku stāvokli).
- skalbis cilpa, viegli raisāms mezgls.
- kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults).
- mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi.
- koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms).
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas.
- karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms).
- kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms.
- caurbire Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- caurbiris Cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz ēd, bet nebarojas; nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; caurbira.
- plošņa Cilvēks, kas mēdz plosīties; draiskulis; nerātns, nevaldāms cilvēks.
- pudurotājs Cukurbiešu sējumu kultivatora veids, kas uzkarināms traktoram.
- partitīvs Dalāms; tāds, kas norāda uz mēru, apjomu, piem., dalāmais ģenitīvs.
- dalīgs Dalāms.
- feierābends Darba pārtraukums; atpūta pēc darba, feirāms.
- taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms.
- tēzaurācija Dārgmetālu, monētu un banknošu izņemšana no apgrozības, lai veidotu uzkrājumus, ja gaidāms to vērtības pieaugums vai peļņas gūšana nākotnē.
- pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
- rovelis Dauzoņa, nevaldāms zēns.
- cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais).
- zibeņots Dedzīgs, ātri satracināms, straujš.
- zibiņots Dedzīgs, viegli uzbudināms, straujš.
- bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai.
- āmiņš Dem. --> āms.
- aporēma Dialektisks, loģiski grūti atrisināms slēdziens.
- antarktandi Dienvidamerikas Andu ģeoloģisko elementu turpinājums Antarktīdas kontinentā, saskatāms kalnu grēdās un gareniskos iegruvumos.
- majungazaurs Dinozauru klases dzīvnieks, vienīgais, par kuru droši zināms, ka tas ēda sugasbrāļus, bet nav noskaidrots, vai pats arī tos nogalināja, dzīvoja tagadējā Madagaskarā pirms apmēram 70 miljoniem gadu.
- divdegu Divreiz aizdedzināms, divreiz dedzināts.
- Mullutu-Sūrlahts Divu ezeru sistēma Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, uz rietumiem no Kuresāres, kas sastāv divām daļām, rietumu daļa - Mullutu ezers un austrumu daļa - Sūrlahts, platība - 1430 ha, dziļums - līdz 2,1 m.
- de fide dogmatiski nemaināms apgalvojums, kas skaitās patiess un to noliegt ir herētiski.
- zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops.
- vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis.
- dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
- naķists Dusmīgs, ātrs, nevaldāms.
- purslīgs Dusmīgs, nikns, viegli sakaitināms cilvēks.
- sietalis Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
- sietalža Dūšīgs, nobarojies, nepieēdināms (par cilvēku).
- spuluņģis Dzīvīgs, nevaldāms zēns, arī jauns vērsis.
- bini Edo - tauta, dzīvo Nigērijas dienvidos, valoda pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi.
- osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos.
- kavējumbloks Elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
- sirds stimulators elektronisks, ar bateriju darbināms stimulators, ko implantē pacientam ar pavājinātu sirdsdarbību, lai stimulētu sirds muskuļa ritmiskas kontrakcijas.
- kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā): ļoti dusmīgs.
- Sūrlahts ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas dienvidu daļā.
- Karujervs ezers Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas rietumu daļā.
- utopija Fantāzija, izdomājums, nepiepildāms sapnis, nerealizējama vēlēšanās.
- elektronstars Fokusēts un vadāms elektronu kūlis (saukts arī par katodstaru).
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
- integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
- mongolfjērs Gaisa balonu tips, pildāms ar karstu gaisu, ko 1782 izgudroja brāļi Mongolfjē.
- beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts.
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- iekalts gredzens gredzens, kas nav atdalāms no otra priekšmeta, piemēram, gredzens enkura dilbā.
- spaņolets Grozāms aizbīdnis (bulta), loga aizbīdņa stienis.
- kliņģis Grozāms durvju rokturis.
- griezīgs Grozāms, paklausīgs.
- grozelīgs Grozāms, viegli grozīties.
- vēlīgs Grūti apmierināms.
- nužgums Grūti atraisāms mudžeklis.
- nužinājums Grūti atraisāms mudžeklis.
- samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās).
- negodns Grūti valdāms (par dzīvnieku).
- necistums Grūti valdāms dzīvnieks.
- rupucis Grūti valdāms dzīvnieks.
- šterva Grūti valdāms dzīvnieks.
- šterve Grūti valdāms dzīvnieks.
- mujāklīgs Grūts, grūti izdarāms, sarežģīts.
- svītīgs Grūts, grūti izdarāms.
- ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem.
- kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels.
- hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem.
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu.
- Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
- klīmīgs Iedomīgs, uzpūtīgs; grūti apmierināms.
- elektriskā acs ierīce automātiskai vajadzīgā objektīva diafragmas atvēruma regulēšanai; ar baterijām darbināms luksometrs.
- patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
- problemātisks iespējams, bet nepierādīts; tikai varbūtējs, apšaubāms.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- iet savu ceļu iet savās ikdienas gaitās, darīt, kas parasti darāms.
- intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
- Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā.
- errīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- šķerpslīgs Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
- nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.).
- nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.).
- cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
- karabīnāķis Īpaša sakabināšanas ierīce - āķis ar atsperi, kas ir momentāni iekabināms, bet atbrīvojas, atbīdot speciālu aizturi.
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastveida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- noteiktā galotne īpašības vārda galotne, kas norāda, ka priekšmets, uz kuru attiecas īpašības vārds, ir zināms, pazīstams vai tekstā ir jau iepriekš minēts.
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- apredzīgs Ir pārskatāms.
- Frangrasians Irāņu mitoloģijā - un "Avestā" Turānas valdnieks, turāniešu ciltstēva Tura atvase, Irānas valdnieku nesamierināms ienaidnieks; Afrāsijābs.
- Ibrāhīms Islāma mitoloģijā - ebrejiem un arābiem kopīgs ciltstēvs, kuram atbilst Bībeles Abrahāms.
- islamisms Islāms.
- muhamedānisms Islāms.
- musulmanisms Islāms.
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus.
- bagatelle Īss, rotaļīgs, viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm).
- bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam.
- bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis.
- nanoizmērs Izmērs, kas mērāms nanometros, parasti līdz 100 nm.
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- žeberīgs Iznesīgs, dūšīgs, nevaldāms; mundrs, veikls.
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.).
- Ābrams izraēliešu un tiem radniecīgo tautu ciltstēvs Bībelē, Īzāka un Izmaēla tēvs; fanātiskas dieva pielūgsmes paraugs; Korānā Abraāms (Ibrāhīms) ir arī arābu ciltstēvs.
- velns zin izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Vilks (viņu, arī to), (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) sazin(a)! , arī velns (viņu, arī to) sazin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas saprotams, zināms.
- skaidrojums izteikums, ar kuru panāk, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- inteligibls Izzināms tikai ar prātu vai intelektuālu intuīciju (ne ar sajūtām).
- nui Jā, jā gan, zināms.
- jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms).
- ultrasoma Jebkurš ķermenis, kas nav saskatāms parastajā gaismas mikroskopā.
- eksponibls Jēdzieniski atvasināms.
- dziraklis Jērs, līdz zināmam vecumam, kas tiek barots ar šķidru ēdamo; tas pats attiecināms arī uz bērniem.
- šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks.
- banjūdze Jūdze vai zināms skaits jūdžu radiusā no pilsētas centra kā pilsētas jurisdikcijas tirgus tiesību vai amata u. c. saimnieciskās darbības veidiem.
- Ovīšu-Serves slieksnis jūras gultnes reljefa pacēlums starp Baltijas jūru un Irbes šaurumu, kas stiepjas no Serves pussalas Sāmsalas dienvidrietumos līdz Ovīšiem, garums - \~29 km, platums ziemeļos - 2,5, km, dienvidos - \~13 km.
- Soelas šaurums jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Hījumā salu un Sāmsalu, savieno Baltijas jūru ar Veinameri.
- Veikeveins jūras šaurums Igaunijā, starp Sāmsalu un Muhu salu, savieno Veinameri ar Rīgas jūras līci.
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle.
- Tadorna tadorna jūrmalas jeb Sāmsalas dižpīle.
- aizkaitīgs Jūtelīgs, dusmīgs; aizkaitināms.
- sensorais Jutīgs, attiecināms uz sajūtu orgāniem.
- pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks.
- kāda roku darbs kāda rīcības rezultāts, biežāk negatīvi vērtējams, nosodāms.
- idioma Kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
- vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- burnusteni Kāds zināms apģērba gabals.
- rupucis kāds zināms auduma veids (raksts).
- debesines Kāds zināms augs ar ziliem ziedēm.
- malčuksne Kāds zināms augs, ko govis labi ēd.
- pēkšķumniece kāds zināms augs.
- piuksis kāds zināms augs.
- ramulīši kāds zināms augs.
- santine kāds zināms augs.
- sperkstene kāds zināms augs.
- sudakālis kāds zināms augs.
- jāninīca Kāds zināms augs.
- juzupeņas Kāds zināms augs.
- juzupeņi Kāds zināms augs.
- krampinīca Kāds zināms augs.
- maļgalvis Kāds zināms augs.
- mārnadze Kāds zināms augs.
- mušainīte Kāds zināms augs.
- vidrēkša Kāds zināms augs.
- jūts Kāds zināms cimdu raksts ar svītrām.
- kliškas Kāds zināms ēdiens.
- nātnenis Kāds zināms ēdiens.
- ubagiene Kāds zināms ēdiens.
- paraviņa Kāds zināms garšaugs.
- knauzulis Kāds zināms kukainis.
- leišute Kāds zināms kukainis.
- knikulis Kāds zināms mazs kukainis.
- kuliks Kāds zināms putns; sloka.
- pipuctiņa kāds zināms putns.
- spiegs kāds zināms putns.
- īčakstelis Kāds zināms putns.
- ķirla Kāds zināms putns.
- ķurulis Kāds zināms putns.
- verdze Kāds zināms putns.
- zire Kāds zināms putns.
- vazaklis Kāds zināms rīks.
- piena moderītes kāds zināms tīruma augs, kuru ēdot govis dod daudz piena.
- noriņa Kāds zināms ūdensputns.
- ķirza Kāds, kas grūti apmierināms un ēdot izrakā ēdienu.
- spurdeklis Kāds, kas ir nemierīgs, nevaldāms.
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- minbars Kancele mošejā, no kuras imāms teic savu piektdienas sprediķi.
- apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
- bezdelis Karstgalvis, viegli uzbudināms cilvēks.
- svelots Karsts, ātrs, nesavaldāms, neizturams; svelošs.
- varzaklis Kas sapinies, samudžinājies, grūti atšķetināms; trokšņains bars, pūlis; juceklis, jezga.
- šīstaša Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža.
- zistaks Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies; sīstaža.
- sīstaža Kaut kas neiztīrāms, ar asinīm u. c. piesūcies.
- nesuntulis Kaut kas nevaldāms, neregulējams, trakulīgs (par cilvēku, zvēru vai dabas stihiju).
- pametņa Kaut kas pamests, nicināms.
- klapačas Klaudzināms instruments, ko izmanto saimes ļaužu aicināšanai mājās no laiuku darbiem un ganībām.
- klopi Klonazepāms.
- klopiki Klonazepāms.
- seriālā mūzika komponēšanas paņēmiens, kurā sēriju tehnikas pamatprincips attiecināms arī uz citiem mūzikas valodas elementiem.
- finītisms Koncepcija, kas noliedz, ka bezgalības kategorijai ir objektīvi reāls saturs vai ka bezgalīgais ir izzināms.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- bezgalīga kopa kopa, kuras elementu skaits nav izsakāms ar naturālu skaitli.
- del. Korektūrā - iznīcināms, izdzēšams (lat. "deleatur").
- diazolidinila urīnviela kosmētikas sastāvdaļa (dzīvnieku izcelsmes), konservants, tiek izmantota šampūnos, matu kondicionētājos, skūšanas želejās, mitrinātājos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu un ādas kairinājumus, var izdalīt formaldehidu, bioloģiski nav viegli noārdāms.
- ciklometikons Kosmētikas sastāvdaļa (no silīcija atvasināts silikons), šķīdinātājs, antistatiķis, izmanto matu kondicionētājos, lūpu krāsās, dezodorantos, ādas atsvaidzinātājos, toksiskums nav zināms, bet, pārklājot ar to ādu, var kavēt pareizu ādas funkcionēšanu.
- lauza Krāms, nevajadzīga lieta.
- kramesls Krāms.
- krāmis Krāms.
- liecinieka uzpirkšana krimināli sodāms nodarījums, kas izpaužas kāda labuma nodošanā lieciniekam, arī cietušajam, ekspertam, vai šāda labuma piedāvājumā ar nolūku, lai minētie procesa dalībnieki dotu apzināti nepatiesu liecību vai atzinumu vai atteiktos no agrāk dotām liecībām materiālo labumu devēja vai piedāvātāja interesēs.
- kriminālvajāšana kriminālprocesa posms, par kura sākumu uzskatāms prokurora lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.
- kapu apgānīšana kriminālsodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodas uz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai apgānīšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo novietošanā u. tml.
- tālākdošana Krimināltiesībās dažu noziegumu izdarīšanas veids, kas sodāms tad, ja tas veido kādu tiesībās aizliegta rezultāta rašanās stadiju.
- krustāms bērns kristāms bērns.
- galvenie reliģijas virzieni kristietība, islāms, budisms.
- pasaules reliģijas kristietība, islāms, budisms.
- kraupis Krupis; niecināms cilvēks vai dzīvnieks.
- drojenīte Krustziežu dzimtas ģints ("Erophila"), viengadīgi vai pārziemojoši lakstaugi, sugu skaits grūti nosakāms sarežģītās morfoloģijas dēļ; Eiropā tikai 1 suga.
- Rožkalnu raganas akmens kulta vieta Gulbenes novada Daukstu pagastā, iepretī Krapas pilskalnam, tas ir dabisks, neapstrādāts laukakmens (augstums 1,6 m, apkārtmērs 10, 5 m), senāk bijis zināms plašā apkārtnē un l''idz 19. gs. ļaudis pie tā nesuši ziedojumus.
- Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms.
- Panderu upurkalns un upurakmens kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā, \~10 m augsts, apaļš paugurs (diametrs \~50 m) ar 2-6 m platām terasēm nogāzēs visapkārt, plakuma centrā, kas ir 2-3 m augstāks par pārējo plakumu, atrodas Upurakmens (augstums - 1,2 m, garums - 1,8 m, platums - 1,6 m), datējums nav zināms.
- Ozolu svētkalns kulta vieta Talsu novada Ārlavas pagastā, Lubezera dienvidrietumu krastā, apaļš (diametrs — 30 m), \~15 m augsts paugurs ar terasi ziemeļaustrumu nogāzē, blakus ir 4 mazāki uzkalni, izmantošanas laiks nav zināms.
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
- Zebrenes elku kalns kulta vieta Zebrenes pagastā, starp Zebrus un Svētes ezeru, ir savrups \~20 m augsts paugurs (garums - \~600 m, platums - \~250 m), ko ietver purvājs, otrpus Zebrus ezeram atrodas ezerlūķu pilskalns, izmantošanas laiks nav zināms.
- Ruskuļu lielais akmens kultakmens Aglonas pagasta Ruskuļu ciemā, Ciriša ezera dienvidrietumu krastā, augstums - 2,1 m, garums - 3,8 m, platums - 2,2 m, tā virsā izveidotas 7 bedrītes (5 cm diametrā un 2,5 cm dziļas), sānos 2 bedrītes, pieskaitāms pie bedrīšakmeņiem, kas izplatīti visā Eiropā.
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
- mantelete Kustināms aizklājs no žagaru kūļiem, aizklājs apcietinājumu priekšā.
- klitors Kuteklis, seksuāli uzbudināms orgāns sievietēm starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem.
- boģis Kūtrs, grūti vadāms zirgs.
- titlonīms Kvalifikācija vai statuss, ko lieto kā nosaukumu, ja autora vārds nav zināms.
- kvēpēklis Kvēpināms trauks.
- ērcīgs Ķildīgs, arī ātri sakaitināms.
- telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili.
- spuldzīgs Labi un ātri pamanāms.
- prototips Labi zināms medikamentu grupas preparāts, ar ko salīdzina jaunu zāļu grupas preparātu.
- prokalcitonīns laboratoriski nosakāms hormona prekursors.
- atbildes laiks laika intervāls, kas sākas tad, kad dators saņem lietotāja pieprasījumu, un beidzas ar pieprasījuma izpildi vai ziņojumu, ka pieprasījums nav izpildāms.
- Manvantara Laika periods, salīdzināms ar astronomijā pazīstamo sarosa un metona 2 ciklu.
- plakāts Lakonisks, uzskatāms, arī vispārināts grafikas darbs, kas ar, parasti krāsaina, zīmējuma un teksta palīdzību veic masu aģitācijas un reklāmas uzdevumus.
- peļu dīrātājs lamu vārds, attiecināms uz cilvēku, kas dara kaut ko, bet bez sajēgas un izpratnes.
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem.
- frazeoloģisms Leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu; frazeoloģiska vienība.
- ilmaka Lempīgs, rijīgs, nepieēdināms cilvēks.
- konvertoplāns Lidaparāts, kura dzinēju vai spārnu (arī dzinēju un spārnu) stāvoklis ir maināms; tas lido kā parasta lidmašīna, bet paceļas un nolaižas vertikāli.
- ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums.
- imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī.
- grīztivs lielāks urbis, ar abām rokām darbināms.
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals.
- guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize.
- domāt lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai
- protams lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; bez šaubām.
- saprotams Lieto, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess; protams, bez šaubām.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
- tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
- dekstrīns Lipināms līdzeklis, ko grāmatrūpniecībā lietoja gumiarabika vietā.
- gumiarabiks lipināms līdzeklis, ko iegūst no tropiskām akāciju šķirnēm, lietoja gk. litogrāfijas akmens sagatavošanai iespiedumam.
- erotografomānija Literārs ekshibicionisms, kas tiek aprakstītas seksuālas fantāzijas, ar kurām autors grib ierosināt un uzbudināt sevi un lasītāju, turklāt pats nereti palikdams nezināms.
- kvantifikācija Loģikā daudzuma vai skaita norādīšana spriedumos, ievedot norādījumus vai predikāts attiecināms uz subjektu visā apjomā vai tikai daļā.
- momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz.
- noslauka Lupata, nicināms priekšmets, "kāju pamesls".
- mežakaķis Lūsis - kaķu dzimtas suga, Latvijā vienīgais kaķu dzimtas savvaļas dzīvnieks, monogāms dzīvnieks.
- (jau) nezin (arī nez) kuro (arī kuru) reizi ļoti daudzas reizes; nav zināms, kuru reizi (pēc kārtas), nav zināms, cik reižu.
- nikns Ļoti intensīvs, nevaldāms, arī mokošs (par psihisku stāvokli).
- (tikpat) kā uz delnas Ļoti labi (saskatāms, uztverams).
- pārredzams (arī pārskatāms) kā uz kartes ļoti labi pārredzams, pārskatāms.
- pārskatāms (arī pārredzams) kā uz kartes ļoti labi pārskatāms, pārredzams.
- pārskatāms (arī redzams) kā uz kartes ļoti labi pārskatāms, redzams.
- redzams (arī pārskatāms) kā uz kartes ļoti labi redzams, pārskatāms.
- redzams kā uz delnas ļoti labi saskatāms, uztverams ar redzi.
- krass Ļoti liels (par atšķirību, starpību u. tml.); nepārvarams, nesamierināms (par pretstatu, pretrunu).
- nāves grēks ļoti liels grēks, kaut kas ļoti nosodāms.
- kā tanks ļoti liels, smags, masīvs, neatvairāms.
- plēsīgs Ļoti naidīgs, arī nikns; nesamierināms.
- plēsonīgs Ļoti naidīgs, arī nikns; nesamierināms.
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) - par cilvēku.
- acīs cērtas ļoti pamanāms.
- lūriķis Ļoti rāms, gauss cilvēks.
- ugunīgs Ļoti straujš, nevaldāms (par dzīvniekiem).
- kā izliets ļoti uzskatāms; atbilstošs, piemērots.
- diskpaka Maināms disku bloks, kurš sastāv no vairākiem vienādiem cietiem magnētiskajiem diskiem un aizsargdiskiem.
- konvertējams Maināms.
- bāze Maksimālā lineāri neatkarīgu vektoru kopa, ar kuriem izsakāms ikkatrs cits šās telpas vektors.
- jutins Manāms, sajūtams.
- dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms.
- bezsaimnieka manta manta, kurai nav īpašnieka vai kuras īpašnieks nav zināms.
- bada stakle mantrausīgs, nepiepildāms cilvēks, badakāsis.
- kvadrātkods mašīnlasāms kvadrātisks laukums, kas sastāv no daudziem divkrāsu neliela izmēra kvadrātiņiem, kuru izvietojums ietver noteiktu informāciju.
- mazpazīstams Maz zināms, pazīstams, arī nepopulārs.
- sprūdeņš mazs ar dēli aizbīdāms lodziņš (1 baļķa platumā) priekšnamā.
- prīmus Mazs, ar petroleju kurināms aparāts ēdienu vārīšanai; prīmuss.
- bleķis Mazvērtīgs krāms.
- mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā.
- meshi Meshetijas turki, etniska grupa, Meshetijas novada Gruzijas DR pamatiedzīvotāji; runā turku valodā, arī gruzīnu valodā, reliģija - Islāms.
- gaisēklis Mežonīgs, nevaldāms zirgs.
- gaisonis Mežonīgs, nevaldāms zirgs.
- lāms Mierīgs, rāms, lēns.
- trāps Mierīgs, rāms, skaidrs, bezvējains, skanīgs (par laiku).
- aprāms Mierīgs, rāms.
- stila Mierīgs, rāms.
- stils Mierīgs, rāms.
- stints Mierīgs, rāms.
- pupucīte Mīlināms vārds.
- miriādes Milzīgs, nesaskaitāms (kā) daudzums.
- Umajādi Musulmaņu halīfu dinastija (661.-750. g.), kuru iedibināja Omeiju ģimene no Mekas, tās 11 halīfu valdīšanas laikā islāms izplatījās līdz Spānijai un Indijai.
- muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums.
- sonabile Muzikāli viegli izpildāms.
- Vilsandi Nacionālais parks Igaunijā, Sāmsalas tuvumā, Baltijas jūras akvatorijā, 104 salas, platība - 109 kvadrātkilometri, dibināts kā rezervāts 1910. g., lai saglabātu un pavairotu jūras putnus, pētītu to ekoloģiju un parka floru.
- nanodzinējs Nanoizmēru dzinējs, kas spēj pārvietot nanorobotu un programmējams vai vadāms no attāluma.
- diezkā Nav zināms (saprotams) kā.
- diezkāds Nav zināms kāds; mazvērtīgs, apšaubāmas kvalitātes.
- diezinkāds Nav zināms kāds.
- diezinkur Nav zināms kur.
- diezin kā Nav zināms, kā.
- diezin kad Nav zināms, kad.
- diezin kādēļ nav zināms, kādēļ.
- diezin kāds Nav zināms, kāds.
- diezin kālabad nav zināms, kālab.
- nezin kālab nav zināms, kālab.
- diezin kāpēc nav zināms, kāpēc.
- nezin kāpēc nav zināms, kāpēc.
- nezin kas nav zināms, kas
- diezin kas nav zināms, kas.
- diez kas Nav zināms, kas.
- diezin kur Nav zināms, kur.
- nezin kurp nav zināms, kurp.
- diezin kurp Nav zināms, kurp.
- diezin līdz kurienei nav zināms, līdz kurienei
- nezin no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) nav zināms, no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei).
- diezin no kurienes nav zināms, no kurienes.
- diezin uz kurieni nav zināms, uz kurieni
- erelis Neapmierināms, uzstājīgs bērns.
- kā ieaudzis neatdalāms; nekustīgs.
- nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
- riņķa kvadratūra neatrisināms uzdevums
- ālita Neatrisināms; dažu sengrierķu filozofu (Megaras skola) uzskats, ka ir pasaules un dzīves grūtākie jautājumi, uz ko var atbildēt tikai ar "jā" vai "nē", bet īsto atbildi nekad nav iespējams iegūt.
- neatrisināmi Neatrisināms.
- neatšķetināms Neatrisināms.
- irreducibils Neatvedināms.
- elteris Nebēdnīgs, pārgalvīgs, nevaldāms cilvēks.
- kamols Nedalāms (vārdu, skaņu) kopums.
- pakete nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
- vārdkopas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdkopu, bet kurā starp komponentiem nav pakārtojuma sakara.
- vārdrindas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdrindu, bet kurā starp komponentiem nav īsta sakārtojuma sakara.
- frazeoloģisks saaugums nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes; idioma.
- hlams Nederīga manta, lieta; krāms.
- gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
- apokrifs Neīsts, viltots, apšaubāms raksts, sacerējums.
- inkurabls neizārstējams, nedziedināms.
- liktenīgs Neizbēgams, neatvairāms.
- neizsekots Neizpētīts, nezināms.
- neizzināts Neizpētīts, nezināms.
- neveicams Neizpildāms, nepārvarams.
- neīstenojams Neizpildāms, utopisks.
- neizdarāms Neizpildāms, utopisks.
- neizteicams Neizsakāms (2).
- nepasakāms Neizsakāms (2).
- neizrunājams Neizsakāms.
- braģaks Nejauks, nevaldāms dzīvnieks (arī cilvēks).
- ar pirkstu barojams nejēga, muļķis; mācāms (parasti nolieguma teikumos).
- akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
- Kirjurahu neliela sala Rīgas līča ziemeļrietumos, pie Sāmsalas, Igaunijas teritorija.
- katuks neliels (aptuveni 4 x 6 m) uz riteņiem pārbīdāms aploks cūku vai aitu ganīšanai sevišķi mazās ganībās.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- tintnīca Neliels tintes trauks, kurā rakstot mērc rakstāmspalvu; rakstāmgalda piederums ar vienu vai vairākiem šādiem traukiem.
- Lonalaida nelielu salu grupa Baltijas jūrā, Sāmsalas rietumu piekrastē, Igaunijā.
- Allirahu nelielu salu grupa Rīgas jūras līča ziemeļrietumos pie Sāmsalas (Sāremā), Igaunijas Sāremā apriņķa teritorija.
- indeklīnābils Nelokāms (gramatikā).
- nenolocīgs Nelokāms, cietsirdīgs.
- ciets kā akmens nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams, cietsirdīgs.
- granītciets Nelokāms, stingrs, noteikts (par cilvēku, viņa raksturu).
- infleksibils Nelokāms.
- nelocīgs Nelokāms.
- dauzeklis Nemierīgs bērns; nevaldāms cilvēks.
- ābīderis Nemierīgs, grūti savaldāms zirgs.
- trasa Nemierīgs, ļoti kustīgs, viegli uzbudināms cilvēks.
- dīdelis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks; dīdoņa.
- daiņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- dīdoņa Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- nepustulis Nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- jātavnieks Nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks.
- aušalīgs Nemierīgs, nevaldāms.
- aušelīgs Nemierīgs, nevaldāms.
- drāsts Nemierīgs, nevaldāms.
- drāzts Nemierīgs, nevaldāms.
- beznāves Nemirstīgs, neizpostāms, izturīgs.
- digdierēt Nemitīgi rīkot, atgādināt (kas darāms, veicams u. tml.).
- alberis Nenopietns, aušīgs cilvēks; nemierīgs, nevaldāms cilvēks vai šāds dzīvnieks.
- aizbļurkšķēties Nenosakāms, nejaušs trokšņojums.
- indeterminābils Nenosakāms, nenoteicams.
- nenoteicams Nenosakāms.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds.
- jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas.
- kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi).
- nepārvēršams Nenovēršams, negrozāms.
- danaīdu muca nepadarāms, nevajadzīgs un neauglīgs darbs.
- nejaucīgs Nepaklausīgs, grūti savaldāms (par dzīvniekiem).
- blags Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
- blāgs Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem).
- kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma.
- badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis.
- platrīklis Nepieēdināms cilvēks, rīma.
- nepieēža Nepieēdināms, pastāvīgi izsalcis, izbadojies cilvēks vai dzīvnieks.
- caurais maiss nepieēdināms, tāds, kas daudz ēd, bet kam ēdiens neiet labumā; negauša.
- kā krams nepiekāpīgs, nelokāms, stingrs, cietsirdīgs, stiprs, izturīgs.
- himerisks Nepiepildāms, mānīgs.
- negausīgs Nepiepildāms, neapmierināms (par psihisku stāvokli, psihi, raksturu, personību).
- nesātīgs Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
- nesāts Nepiepildāms, neapmierināms (piemēram, par psihisku stāvokli).
- bezgalis Nepiepildāms, negausīgs cilvēks.
- bezsātes Nepiesātināms, kārīgs.
- drigalta Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
- drigalts Nerātns, nemierīgs, nevaldāms zēns; ķildnieks, kauslis.
- plosnis Nerātns, nevaldāms cilvēks; plošņa.
- drāstaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- drāstulis Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- drāztaļa Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- drāztulis Nerātns, nevaldāms cilvēks.
- neremdējams Neremdināms (2).
- nedalīgs Nesadalāms.
- nesadegams Nesadedzināms.
- mufele Nesadegams, cieši aiztaisāms trauks porcelāna apdedzināšanai.
- nesamērojams Nesalīdzināms (2).
- inkomparābils Nesalīdzināms, bez salīdzināmām pakāpēm.
- par excellence nesalīdzināms, vislabākais, tipiskākais (piemērs, paraugs).
- antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
- intrasigents Nesamierināms politiķis, kas nav pierunājams uz kompromisiem.
- tumšs kā nakts nesaprotams, neizdibināms.
- inkurabls nesaskaitāms daudzums, neaptverams.
- fatāls (arī filozofisks) miers nesatricināms miers, aukstasinība.
- fatāls miers nesatricināms miers, aukstasinība.
- filozofisks miers nesatricināms miers, aukstasinība.
- olimpiskais miers nesatricināms miers, ļoti liela nosvērtība, savaldība.
- mežonēns Nesavaldāms, negants bērns.
- iekarsīgs Nesavaldīgs, straujš; viegli sakaitināms.
- satracināms Nesavaldīgs, viegli aizkaitināms.
- zulla Neskaidrs, nenosakāms šķidrums.
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- entais Neskaitāms.
- neizskaitāms Neskaitāms.
- nepārskaitāms Neskaitāms.
- ntais Neskaitāms.
- nedross Neuzticams; apšaubāms.
- nepievarams Neuzvarams, nevaldāms.
- stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
- jākuris Nevaldāms cilvēks vai dzīvnieks.
- drigants Nevaldāms cilvēks, sevišķi bērns.
- sprandlauzis Nevaldāms cilvēks; cilvēku mocītājs.
- drāslis Nevaldāms cilvēks; nerātns bērns.
- dreberis Nevaldāms cilvēks.
- slūtaģis Nevaldāms cilvēks.
- slūtāķis Nevaldāms cilvēks.
- nevalda Nevaldāms dzīvs radījums.
- jakaris Nevaldāms puika.
- jakarnieks Nevaldāms puika.
- olderis Nevaldāms, izlaidīgs, neuzmanīgs.
- ojars Nevaldāms, izlaidīgs; delveris.
- drapslis Nevaldāms, nemierīgs cilvēks.
- nevaldīgs Nevaldāms, nesavaldāms.
- nedrēms Nevaldāms, riebīgs.
- homērisks Nevaldāms, skaļš (par smiekliem).
- nevaldu Nevaldāms, straujš, nikns.
- brāzmīgs Nevaldāms, straujš.
- drašķis Nevaldāms, trakulīgs cilvēks; sevišķi nemierīgs bērns.
- nesuntulīgs Nevaldāms.
- olders Nevaldāms.
- ģeņģīzeris Neveikls, nevaldāms cilvēks.
- tāmuks Neveikls, vientiesis, muļķis; tāms.
- N Nezināms (pilsēta N).
- arrière-pensée nezināms, apslēpts nolūks.
- iemēklis Nicināms cilvēks.
- Tersīts Nicināms cilvēks.
- voška Nicināms cilvēks.
- kauka Nicināms katoļticīgo latviešu apzīmējums luterticīgiem latviešiem.
- lazaroni Nicināms nosaukums Neapoles un Sicīlijas bezpajumtniekiem un nabagiem.
- stikāns Nicināms nosaukums nepietiekoši apģērbtam cilvēkam.
- kājminas Nicināms priekšmets.
- kājmiņas Nicināms priekšmets.
- kājmines Nicināms priekšmets.
- niceklis Nicināms stāvoklis.
- mustis Nicināms vārds cilvēkam ar melnu muti (seju); rājamais vārds bērnam ar netīrām lūpām.
- ķipars Nicināms vārds sunim.
- gnīda Nicināms, arī mazvērtīgs cilvēks.
- rēčka Nicināms, nekārtīgs, ņerkšķīgs radījums.
- pipļuks Nievājams, necienāms cilvēks.
- bezapkalpes No attāluma vai automātiski vadāms transportlīdzeklis.
- disketes apvalks no disketes neatdalāms plastmasas futlāris, kas netraucē informācijas ierakstīšanu un nolasīšanu.
- saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
- slauts No resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu.
- zoss spalva no zoss ādas ragvielas veidojuma izgatavota rakstāmspalva.
- čagans Nobīdāms jumts uz četriem stabiem virs siena kaudzes.
- dzirteklis Nodzirdāms jauns lops.
- dzirdoklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš vai jērs.
- dzirdeklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš.
- kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
- nolasīties Norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā.
- reize norāda, ka attiecīgais skaitliskais lielums ir aprēķināts vai aprēķināms reizinot.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4).
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- efektīvklauzula Noruna, ka maksājums skaidrā naudā izdarāms tieši ārzemes valūtā.
- raupjuma skaitlis nosacīts lielums, kas raksturo plūsmas kanāla iekšējo sienu nelīdzenumu augstumu; nosakāms pēc īpašas metodikas.
- smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā.
- pārbaude, pieņemot darbā noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai; ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes.
- melnums Nosodāma rīcība; nosodāms, apkaunojošs fakts, apstāklis.
- nelāgums Nosodāms nodarījums; nepatikšanas.
- peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs.
- melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā); galēji reakcionārs; arī ļauns, nelietīgs.
- netikums Nosodāms, peļams paradums.
- netikums Nosodāms, peļams, morāles normām pretējs izturēšanās, rīcības veids.
- konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiski pamatots, likumsakarīgs.
- tēraudains Noteikts, nelokāms, skarbs.
- tēraudciets Noteikts, nelokāms, skarbs.
- ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu); ciešs (4).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu).
- konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- homofokālais objektīvs obketīvs, kuram fokuss nav maināms, – parasti platleņķa obketīvs ar lielu fokusa dziļumu.
- dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds.
- Hamiltona operators operators, kas izsakāms kā pirmās kārtas diferenciāloperators; nabla.
- transfokators Optiska sistēma, kam ir maināms fokusa attālums.
- deiterojesaja Otrais Jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors.
- hamaks Pakarināms audekls vai tīkls gulēšanai, īpaši kuģos.
- gripa Pakava priekšdaļā iestiprināms iegarens dzelzs gabaliņš; dubultradze.
- pakešuzdevums Pakešapstrādes režīmā izpildāms darbs.
- veizelīgs Paklausīgs, valdāms.
- ploss Palaidnīgs, neaudzināts, nevaldāms.
- dikants Palaidnīgs, nevaldāms vai tramīgs bērns.
- nagacis Palaidnis, nevaldāms nerātnis.
- šēperis Palaidnis, nevaldāms puisēns; nekārtīgs strādnieks.
- cessat Paliek atpakaļ; atzīme uz raksta vai dokumenta, ka tas nav nosūtāms.
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts, situācija) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
- notušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, ievērojams.
- tušēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk pamanāms, jūtams.
- nodzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms.
- saistītā iedzimšana parādība, ka hibrīdiem vecāku pazīmju kombinācijas ir sastopamas biežāk, nekā sagaidāms, pamatojoties uz varbūtības likumiem.
- konservatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, kad nekāda novērtēšana netiek uzsākta, pirms nav skaidri zināms, ka tā ir nepieciešama.
- diagnostiskais parametrs parametrs, kas nosakāms diagnoscēšanas procesā, parasti ir mērāms fizikālais lielums, kas netieši raksturo kādu tehniskā stāvokļa struktūrālo parametru, piemēram, gāzu noplūdes daudzums motora karterī raksturo cilindra - virzuļa grupas detaļu izdilumu.
- komutatīvs pārmaināms, pārgrozāms, pārvietojams
- rigorozs Pārmērīgi stingrs, nelokāms (piemēram, principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
- E950 Pārtikas uzlabotājs - acesulfāms K, iespējamā iedarbība - dzīvniekiem izraisījis vēzi.
- E951 Pārtikas uzlabotājs - aspartāms, iespējamā iedarbība - depresija, astma, aklums, agresivitāte, atmiņas zudumi, lēkmes, nav ieteicams bērniem un grūtniecēm, var būt ģenētiski modificēts.
- E952 Pārtikas uzlabotājs - ciklāmskābe un tās nātrija un kalcija sāļi, iespējamā iedarbība - migrēna, ādas slimības, nātrene, sirds, asinsritre.
- copfstils Parūkas stils, 18 g. s. otrā pusē vācu zemēs ievadītais arhitektūras virziens, kas uzskatāms par protestu vaļīgā rokoka pārmērībām; raksturo pedantiska vienkāršība un sausa, sastingusi forma.
- proverbijs Paruna, sakāms vārds.
- kūņoties Pārvietoties, kustēties (tumsā, miglā u. tml.) tā, ka nav skaidri saskatāms.
- īstais vējš patiesais vēja virziens, kas nosakāms tikai uz sauszemes vai peldlīdzeklim stāvot ostā, jo pārvietojoties to liedz noteikt kustības ātrums un virziens.
- garš patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir fonoloģiski pretstatāms īsam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
- īss patskanis patstāvīga fonēma - patskanis, kas garuma ziņā ir pretstatāms garam līdzīgas artikulārās kvalitātes patskanim un spēj šķirt vārda nozīmi.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju
- kā saule pavisam skaidrs, neapšaubāms; morāli tīrs.
- nogrimt kā atvarā pazust tā, ka nekas vairs nav uzzināms.
- pazust bez miņas pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
- pazust bez pēdām (arī bez miņas) pazust tā, ka nekas vairs nav zināms.
- attapties Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.); iedomāties, izdomāt (kas darāms).
- jako Pelēkais Āfrikas papagailis, kas viegli pieradināms.
- dūris Pie arkla piestiprināms velēnu griežamais nazis.
- piesis pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla vai cita materiāla pusloks ar izvirzījumu labākai zirga vadīšanai
- sienas pulkstenis pie sienas piekarināms pulkstenis.
- attaisnot Pierādīt, ka pārkāpums ir tiesiski nesodāms.
- lodīšu pildspalva pildspalva, kam rakstāmspalvu aizstāj mazs lodveida elements.
- visnezināms Pilnīgi nezināms.
- galu gali pilnīgi viss, kas zināms, viss, ko grib.
- Kuresāre pilsēta Igaunijā ("Kuressaare"), Sāmsalas dienvidos, Sāremā apriņķa administratīvais centrs, 13200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1563. g.
- Bulandu pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Iršu pagastā Pērses labajā krastā, 6-9 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums (40 x 22 m) - izlīdznāts, datējums nav zināms.
- Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta.
- Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis.
- Rinku pilskalns pilskalns Aizputes novada Kazdangas pagastā, 14 m augsts paugurs, ko no apkārtnes norobežo gravas ar stāvām kraujām, plakums - ovāls 120 x 80 m, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto vietvārdu "Boyensemme"; Boju pilskalns.
- Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms.
- Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms.
- Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
- Stalidzānu svilušais kalns pilskalns Andrupenes pagastā, ir savrups, ovāls, \~10 m augsts paugurs, plakums — 45 x 30 m, dienvidrietumu nogāze dabiski stāva, pārējās apliec 3 paralēlu grāvju, vaļņu un terašu sistēma, datējums nav zināms; Kara kalns; Kara kapi.
- Bārenes pilskalns pilskalns Augšdaugavas novada Prodes pagastā, savrups 15-17 m augsts paugurs, ko no vienas puses norobežo strauts, no otras - grava, plakums - \~55 x 55 m, datējums nav zināms.
- Pilskalns Pilskalns Balvu novada Balvu pagastā, Pilskalnu ciema ziemeļu daļā, savrups \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums neizlīdzināts - \~60 x 25 m, datējums nav zināms.
- Panūtas kalns pilskalns Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, reljefa izvirzījums pie Panūtas ietekas Braslā, plakums - trīsstūrveidīgs (lielākais platums - \~40 m), datējums nav zināms; Krančkalns.
- Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem.
- Purmsātu pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, ir reljefa pacēlums asā Birztales līkumā, tās labajā krastā, 3 m augstas kraujas malā, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums — neregulārs 45 x 25-55 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Ezerlūķu pilskalns pilskalns Dobeles novada Bikstu pagastā, Zebrus ezera ziemeļu krastā, savrups, \~30 m augsts, ainavisks paugurs, plakums - \~40 x 25 m, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms.
- Vārtājas pilskalns pilskalns Gaviezes pagastā, Vārtājas labajā krastā, ir reljefa veidojums ar stāvām nogāzēm starp Vārtājas palieņu pļavām un avotainu gravu, dabiski neaizsargātajā ziemeļu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvjiem, plakums — 80 x 70 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs., saistāms ar Vecākajā atskaņu hronikā minēto apdzīvoto vietu "Varcdach, Varrach".
- Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
- Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms.
- Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms.
- Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms.
- Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms.
- Vītoliņu pilskalns pilskalns Kazdangas pagastā, bijušās Kazdangas muižas parkā, paugurs, ko no 3 pusēm norobežo dziļas gravas, dienvidu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums \~50 x 15-20 m, datējums nav zināms.
- Pustoškas baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Ezernieku pagastā, savrups, 10 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 30 x 15 m, datējums nav zināms.
- Okras pilskalns pilskalns Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, Dubuļu ezera dienvidaustrumu krastā, tas ir 12-15 m augsta paugura ziemeļaustrumu gals, kas nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, plakums — 35 x 15 m, datējums nav zināms.
- Bogdānu pilskalns pilskalns Krāslavas novada Konstantinovas pagasta Bogdānos, bijis savrups pacēlums (garums \~50 m, platums \~20 m, augstums \~4 m) zemā, līdzenā vietā, noarts jau agrākos laikos, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms.
- Viešu pilskalns pilskalns Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labajā krastā, ir reljefa veidojums (augstums virs Gaujas līmeņa — \~60 m), ko austrumos un rietumos pusē norobežo dziļas gravas, plakums — ovāls \~65 x 15 m, precīzs datējums nav zināms, ir izteiktas domas par tā saistību ar Indriķa hronikā minēto Gaujas lībiešu vecāko Vesiķi.
- Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- Vecmuižas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Īvandes pagastā, uzkalns nelielas upītes krastā, plakuma ovāls 50 x 30 m, postīts ņemot granti, precīzs datējums nav zināms; Īvandes pilskalns.
- Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”.
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms.
- Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums.
- Piltiņkalns pilskalns Limbažu novada Umurgas pagastā, pie Cēsu novada Stalbes pagasta robežas, stāvs \~40 m augsts paugurs, plakums - 60 x 50 m, datējums nav zināms.
- Ungurkalns Pilskalns Limbažu novada Viļķenes pagastā, Svētupes labajā krastā, ir \~0,5 km garas pauguru grēdas ziemeļu gals, augstums - \~12 m, nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~80 x 40 m, datējums nav zināms.
- Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms.
- Vecslabodas baznīcas kalns pilskalns Ludzas novada Istras pagasta Vecslabodas ciemā, \~7 m augsts paugurs, ar stāvām nogāzēm, zemes šaurumā starp Audzeļu un Dziļo ezeru, plakums \~60 x 30 m, datējums nav zināms.
- Zubrovas gorodoks pilskalns Ludzas novada Istras pagastā, ir 4-5 m augsta iegarena, smilšaina uzkalna ziemeļrietumu daļa, ka no pārējā uzkalna norobežota ar valni un 2 grāvjiem, plakums - \~50 x 16 m, datējums nav zināms.
- Solomenku pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā starp Garo Snidzinu un Rovinkas ezeru, paugurs, kura augstākā vieta paceļas \~20 m virs ezeru līmeņa, plakums — \~40 x 20 m, datējums nav zināms.
- Porkaļu pilskalns pilskalns Ludzas novada Pildas pagastā, apaļš \~15 m augsts paugurs mežainā, paugurainā apvidū, nocietināts ar 3 paralēliem grāvjiem un vaļņiem, kas apliec visu pilskalnu, plakums — 45 x 40 m, datējums nav zināms.
- Pilskalns Pilskalns Madonas novada Mārcienas pagastā, \~20 m augsts, savrups paugurs pie strauta gravas, plakums - 75 x 30 m, datējums nav zināms.
- Vormsātes pilskalns pilskalns Nīkrāces pagastā, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, ir \~20 m augsts reljefa veidojums pie Dzeldas ietekas Šķērvelī, ko ziemeļos un dienvidos norobežo stāvas gravas, bet pārējās daļās nocietināts ar valni, plakums \~40 x 20 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Zilais kalns pilskalns Ogres pilsētas rietumu malā, ir viens no osu virknes - Ogres Kangaru (Zilo kalnu) - augstākajiem kalniem, (relatīvais augstums - 27 m), plakums - \~60 x 25 m, datējums nav zināms.
- Ureles pilskalns pilskalns Raiskuma pagastā, Unguru ezera ziemeļu krastā, ir savrups, iegarens, \~30 m augsts paugurs, plakums - 55 x 30 m, saistāms ar Indriķa hronikā 1218. un 1223. g. minēto Ureles pili ("castrum Urele"); Baznīcas kalns.
- Dzirkaļu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Dubuļiem, plakums — \~45 x 25 m, kultūrslānis neizteiksmīgs un datējums nav zināms.
- Smagaņu pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, plakums - apaļš ar diametru \~30 m, gandrīz visu pilskalna nogāzi apliec terase, precīzs datējums nav zināms.
- Pīkaņu skansts kalns Pilskalns Smiltenes novada Launkalnes pagastā, \~600 m uz ziemeļaustrumiem no Pīkaņu mājām, Palsas senkrastā, aizņem stāva paugura ziemeļu dienvidu galu, plakums \~40 x 20 m, nocietināts ar grāvi, 2 vaļņiem, bet lēzenāko rietumu nogāzi apliec terase, datējums nav zināms.
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms.
- Poliščinas pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Poleščinas (Poliščinas) ciemā, pie Latvijas un Krievijas robežas, ir \~10 m augsts, savrups paugurs, postīts noarot nogāzes, plakums — 35 x 20 m, datējums nav zināms.
- Valgales pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Valgales centra, ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzes ir stāvas, bet lēzenākajā austrumu pusē nocietināts ar grāvi un 4 m augstu valni, plakums — 35 x 30 m, saistāms ar kuršu miera līgumos 1230. un 1231. g. minēto ciemu "Walegalle/Wasa Galle".
- Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre".
- Veckuipju pilskalns pilskalns Tukuma novada Viesatu pagastā, ir savrups, 28 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums izlīdzināts - 15-20 m plats, ziemeļaustrumu malā nocietināts ar \~4 m augstu valni, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms.
- Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms.
- Saldu piliņgore pilskalns un senkapi Krāslavas novada Konstantinovas pagastā starp Ignatovas un Saldu ciemu; pilskalns ir 13 m augsts, tagad kokiem apaudzis paugurs, plakums 40 x 20 m, datējums nav zināms.
- Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms.
- Ērģemes pilskalns pilskalns Valkas novada Ērģemē, Rikandas krastā, augstums — \~15 m, plakums — 100 x 25 m, datējums nav zināms, stipri postīts ar rakumiem.
- Vijciema Celītkalns pilskalns Valkas novada Vijciema pagastā, ir paugurs, kas paceļas 22 m virs Vijas mitrās ielejas, ziemeļu un dienvidu pusē stāvas nogāzes, rietumu pusē nocietināts ar valni un grāvi, kultūrslānis nav konstatēts, datējums nav zināms, saistāms ar 1224. g. Tālavas dalīšanas līgumā minēto ciemu pie Vijas ("villa apud Viwam fluvium").
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns.
- Vaidavas pilskalns pilskalns Valmieras novada Vaidavas pagastā, ir reljefa pacēlums Vaidavas ezera ziemeļaustrumu krastā, tā rietumu nogāze ir stāva, 22 m augsta ezera krasta krauja, ziemeļu nogāzes augstums — 10-15 m, pārējā daļa nostiprināta ar 3 vaļņu un grāvju sistēmu, plakums — četrstūrains 60 x 60 m, konstatēts tikai neliels kultūrslānis un datējums nav zināms.
- Augstais kalns pilskalns Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, Dzērve kreisajā krastā, savrups, 19 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, trapecveida plaknummu (60 x 50 m) apjož \~3 m augsts valnis, pēc ārējās formas un nocietinājumiem varētu būt attiecināms uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.).
- Lagzdīnes pilskalns pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā, Zlēku-Piltenes ceļa labajā pusē, reljefa pacēlumā Ventas labajā krastā, plakums - ovāls \~50 x 70 m apjozts ar 6 m augstu valni, bijis apdzīvots līdz 13. gs., apkārtnē konstatēta plaša senpilsētas vieta, saistāms ar 1280. g. dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Laxdienen"; Tāšukalns.
- Popes pilskalns pilskalns Ventspils novada Popes pagastā, 600 m uz rietumiem no bijušās Popes muižas, ir zemes izvirzījums ar dabiski stāvām nogāzēm \~25 m augsta paugura rietumu pusē, plakums — 45 x 30 m, saistāms ar Alnas Balduīna un kuršu miera līgumā (1231. g.) minēto Popes ciemu (“Popen”).
- Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu.
- Paventu pilskalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, \~1,2 km uz rietumiem no Pavenšu mājām, Ventas labajā krastā, tas ir reljefa pacēlums ar dabiski stāvām nogāzēm trijās pusēs, bet ziemeļaustrumu pusē tas no apkārtnes norobežots ar valni un grāvi, plakums - 60 x 40 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Zlēku Karātavu kalns pilskalns Ventspils novada Zlēku pagastā, ir \~500 m garas, 15 m augstas morēnu grēdas rietumu gals, stipri postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, sānu nogāzes dabiski stāvas, rietumu un austrumu puses norobežotas ar vaļņiem un grāvjiem, plakums - \~70 x 15 m, izmantošanas laiks nav zināms.
- Venteru pilskalns pilskalns Zantes pagastā, \~250 m uz dienvidaustrumiem no Venteru mājām, ir savrups paugurs ar stāvām nogāzēm, kuram apkārt purvains mežs, plakums — trīsstūrveida, \~50 x 25 m, datējums nav zināms, iespējams, ka izmantots par paslēptuvi vai pagaidu nocietinājumu.
- Vieķu pilskalns pilskalns Zosēnu pagastā, ir paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 193 m vjl., relatīvais augstums — 17 m, plakums — \~20 x 15 m, tā kultūrslānis postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, datējums nav zināms.
- spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē.
- noslēpumainā teika pirmais zināmais mongoļu vēstures un literatūras piemineklis, sarakstīts ap 1240, autors nav zināms.
- prim Pirmais, piem., matemātikā a' lasāms "a prim".
- rīta zvaigzne planēta Venera, kad tā redzama rītos; tāpat arī Merkurs, bet tas ir grūtāk ieraugāms.
- rigorozitāte Pozitīvo vekseļu likumu noteikumi, kuru dēļ vekseļa saistībai piemīt sevišķi formāls un nelokāms raksturs.
- bona vacantia preces vai lietas, kuru īpašnieks nav zināms.
- tymsuo ustoba pretistaba, kambaris, "otrais gals" dzīvojamā mājā, ko izmanto kā klēti; logu vietā aizbīdāms dēlis.
- postulāts Princips, atzinums u. tml., ko, piemēram, teorijā, jēdzienu, spriedumu sistēmā, pieņem par sākotnēju un kas nav pierādāms šīs teorijas, sistēmas ietvaros; arī aksioma.
- kārtridžs Printera sastāvdaļa - maināms konteiners, kas pildīts ar šķidrumu vai pulveri, gāzi, filtrmateriāliem.
- standartizēšana Process, kurā tiek izstrādāts ar kompetentas valdības institūcijas rīkojumu apstiprināms dokuments (standarts), kas nosaka vienotus vispārīgos principus noteiktu darbību veikšanai, kā arī vienotu paraugu saistošai tā īstenošanai praksē bez būtiskām individuālām atšķirībām, lai sekmētu optimālu sakārtotību kādā jomā.
- aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu.
- ielādes modulis programmas modulis, kas izveidots ar saišu redaktora palīdzību no viena vai vairākiem objekta moduļiem un ir tieši izpildāms datorā.
- nukā Protams, dabiski, zināms.
- modinātājs pulkstenis ar zvanu, kas iestatāms signalizēšanai noteiktā laikā
- Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
- Tagameizas pussala pussala Igaunijā, Sāmsalas rietumu daļā.
- Ninazes pussala pussala Igaunijā, Sāmsalas ziemeļrietumu daļā.
- Pammanas pussala pussala Sāmsalas ziemeļos, Igaunijā, Sāremā apriņķī, Soelas šauruma dienvidos.
- jusufzaji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa Pakistānas ziemeļrietumos, runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- afridiji Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos (Haiberas un Kohatas pārejas rajonā), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms).
- nomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), runā austrumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās barmomandos (kalnu nomandi) un kuzmomandos (līdzenuma nomandi), reliģija - islāms (sunnisms).
- vaziri Puštunu (afgāņu) cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, Kuramas un Gumalas upstarpā, runā rietumpuštunu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- barmomandi Puštunu (afgāņu) cilšu grupas daļa, kas dzīvo kalnu rajonos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms).
- kuzmomandi Puštunu (afgāņu) nomandu cilšu grupas daļa, kas dzīvo līdzenumos Pakistānas ziemeļrietumos un Afganistānas austrumos (Halberas pārejas raj.), reliģija - islāms (sunnisms); līdzenuma nomandi.
- papildhromosomas Putniem, divspārņiem, dažām augu sugāms sastopamas, gk. nelielas, hromosomas, kuru funkcijas nav saistītas ar morfoloģisko pazīmju determinēšanu un tās pastāv līdzās diploidālajam hromosomu komplektam.
- pildspalva Rakstāmrīks, kura korpusā iepildāma tinte, arī krāsaina masa, kas pieplūst rakstāmspalvai.
- rakstāmā spalva rakstāmspalva.
- spalva rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī [rakstāmspalva]{s:1911}
- paklusnis Rāms laiks.
- lija Rāms lietus.
- neriedīgs Rāms, apdomīgs.
- lēnīgs Rāms, bezvējains.
- lēns Rāms, bezvējains.
- pliekns Rāms, gluds.
- rāmīgs rāms, lēns.
- tiks Rāms, mierīgs (par laikapstākļiem).
- ramans rāms, mierīgs.
- rimts Rāms, mierīgs.
- tīks Rāms, mierīgs.
- rāmens Rāms.
- rēms Rāms.
- vuikls Rāms.
- reklāmas (arī reklāmu) stabs reklāmstabs.
- panislāmisms Reliģiski politiska ideoloģija, kuras pamatā ir nostādne, ka visas pasaules musulmaņiem jākļūst vienotiem un visām valstīm, kur valdošā reliģija ir islāms, jāsaliedējas.
- līdzremonts remonts, kura nepieciešamība nav apzināta iepriekš, bet atklāta, veicot plānotās tehniskās apkopes, un izpildāms kā neplānots tehnisko apkopju papildu darbs.
- primārā amiloidoze reta slimība, kuras cēlonis nav zināms; to raksturo vairāk vai mazāk plaši amiloīda nogulumi mezodermas struktūrās, piem., skeleta muskuļos, mēlē, kaulos, cīpslās, skrimšļos, sirds muskulī, lūpās u. c.
- Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs.
- klese Rijīgs, nepieēdināms, izbadējies dzīvnieks vai cilvēks.
- alkans Rijīgs, nepiepildāms (ēšanā); izsalcis.
- aizlaidnis Ritināms loga aizsargs.
- kliņķis Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
- klinķis Rokturis durvju vēršanai (uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē).
- drazga Rosīgs, nemierīgs, nevaldāms cilvēks.
- septiņreiz nomērīt, tikai tad nogriezt rūpīgi pārbaudīt, labi apsvērt, iekāms ko dara.
- vilks viņu zina saka neapmierinātībā, ja kaut kas nav saprotams, zināms, ja par ko ir šaubas.
- daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz.
- daudz netrūka saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz.
- ir ko padomāt saka par ko tādu, kas veicams, izpildāms ar samērā lielām grūtībām, piepūli.
- tas vēl ir jautājums saka par to, kas nav vēl droši zināms.
- likteņa pirksts Saka par to, kas uzskatāms par noteiktu apstākļu, faktoru likumsakarīgām sekām; saka par to, kas uzskatāms par nenovēršamu.
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā) Saka, ja (par dzīvu būtni vai priekšmetu) nekas vairs nav zināms.
- ir vakars kādam saka, ja draud briesmas, bojāeja, nāve, ja sagaidāms kas nepatīkams.
- dienas ir skaitītas saka, ja gaidāms drīzs statusa zaudējums.
- velns ir murdā saka, ja gaidāms kas nepatīkams.
- nav vairs labaisgals saka, ja gaidāms kas slikts, nevēlams, nepatīkams.
- spiedīgs gaiss saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
- smags gaiss Saka, ja gaidāms pērkona negaiss.
- labaisgals augšā saka, ja iet labi, ja gaidāms kas labs.
- smaga roka saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts.
- guļ kā beigts saka, ja kāds guļ ļoti ciešā miegā un ir grūti pamodināms.
- guļ kā nosists saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
- guļ kā nosists (arī beigts) saka, ja kāds ir cieši aizmidzis un grūti pamodināms.
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib.
- kā mājās saka, ja kāds jūtas brīvi, nepiespiesti, omulīgi, ja viss ir zināms, ierasts.
- kā klints saka, ja kāds savos uzskatos, pārliecībā ir nelokāms.
- būt pie rokas saka, ja kas (_biežāk_ padoms) ir prātā, ir zināms.
- lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
- kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams.
- visi gali rokā saka, ja kas ir skaidri zināms.
- aklam redzams saka, ja kas ir viegli saprotams, izsecināms.
- kā pa drāti saka, ja kas kļūst ļoti ātri zināms.
- kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
- dieviņš vien zin saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
- dievs vien zin saka, ja kas nav zināms, saprotams, ja kāds par ko šaubās, baiļojas.
- viegla roka saka, ja kas rokām darāms tiek veikts saudzīgi, veikli, veiksmīgi.
- re kur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- te tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- tur tas suns aprakts saka, ja kļūst zināms, kur slēpjas kādas parādības, rīcības cēlonis.
- kas zina saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
- kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
- kāda kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
- (nav) ne ziņas, ne miņas saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms.
- (nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas nav zināms.
- (nav) ne miņas Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms.
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- nevar zināt (ari kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs) saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos zvanīs (arī glabās), arī nav zvanīts, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- nevar zināt, kuros kapos glabās saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- piesēst Sākt veikt darbu, kas darāms sēžot; piesēsties (3).
- piesēsties Sākt veikt darbu, kas darāms sēžot.
- Vilsandi sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas, vistālāk rietumos novietotā apdzīvotā sala Igaunijā, platība - 8,75 km^2^, 30 iedzīvotāju.
- Muhu Sala Monzunda arhipelāgā, Baltijas jūrā Igaunijā, platība - 204 kvadrātkilometri, augstums - līdz 24 m, veido kaļķakmeņi, dolomīti, dambis (4 km) savieno ar Sāmsalu.
- saliektnis Salokāms nazis, kabatas nazis.
- kabatnazis Salokāms nazis, ko nēsā kabatā; kabatas nazis.
- krunculains Salokāms.
- saliecains Salokāms.
- Monzunda arhipelāgs salu grupa Baltijas jūras austrumu daļā, pieder Igaunijai, platība — \~4000 kvadrātkilometru, ietver 3 lielas salas (Sāmsalu, Hījumā, Muhu) un >500 nelielu salu, no kontinenta šķir Veinameri un Irbes šaurums.
- izteikts Samērā liels, saskatāms, arī attīstīts (par organisma daļām).
- pastingrs Samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par psihes, rakstura, personības īpašībām); tāds, kas ir samērā noteikts, nelokāms, arī prasīgs (par cilvēku).
- pustraks Samērā vieglprātīgs, nevaldāms.
- būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.
- Sāremā Sāmsala - Monzunda arhipelāga lielākā sala Baltijas jūrā, Igaunijā.
- sāmietis Sāmsalas iedzīvotājs.
- sāmnietis Sāmsalas iedzīvotājs.
- sāmi Sāmsalas igauņi.
- sāmieši Sāmsalas igauņi.
- sāmnieki Sāmsalas igauņi.
- narsts Samudžināts, grūti atšķetināms (piemēram, diegs), arī kaut kas pavirši sašūts, salāpīts.
- Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam.
- koagulējams Sarecināms, spējīgs sarecēt.
- Sāremā apriņķis Sāremā apriņķis ir viens no 15 Igaunijas apriņķiem, tas sastāv no Igaunijas lielākās salas Sāmsalas, Muhu, Roņu salas un citām mazākām salām (platība - 2922 km^2^, 33300 iedzīvotāju (2017. g.), administratīvais centrs - Kuresāre); ziemeļos to no Hījumā apriņķa šķir Soelas šaurums, austrumos no Lēnes apriņķa Sūrveina šaurums, bet dienvidos no Latvijas — Irbes šaurums; Sāmsalas apriņķis.
- mezglojums Sarežģītu parādību, ideju u. tml., parasti ciešs, nedalāms, kopums.
- palpējams Sataustāms, iztaustāms.
- satečsūknis Sateču sūknis - stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdens sūknis.
- miermīlīgs Saticīgs, draudzīgs, arī rāms (par cilvēku).
- miermīlis Saticīgs, draudzīgs, arī rāms cilvēks.
- ksērions Sauss ārstniecības līdzeklis, kaisāms pulveris.
- cits Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo).
- šarms Savdabīga, neatvairāma pievilcība, savdabīgs, neatvairāms valdzinājums (cilvēkam).
- otrais Savienojumā "viens otrs": tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms; dažs (3), kāds (8).
- ne- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ams", "-āms", norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- bez- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
- dracīgs Savvaļīgs, nevaldāms, palaidnīgs.
- senpazīstams Sen zināms, sen pazīstams.
- Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms.
- Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms.
- āme Sena šķidruma mērvienība, āms 3, āma (2).
- triljons Senā vācu skaitīšanas sistēmā skaitlis, kas rakstāms kā 1 ar 18 nullēm.
- bisenieks Senāk brīvzemnieks, kam bija tiesības turēt ieročus (bisi), par ko bija jāpiegādā muižai zināms skaits medījumu.
- dubultkleperis Sens apzīmējums igauņu vietējam lielāka auguma zirgam (142-151 cm skaustā); mazākus vietējos igauņu, īpaši Sāmsalas zirgus, dēvēja vienkārši par kleperiem.
- oglekļa disulfīds sērogleklis, CS2 - bezkrāsains, viegli aizdedzināms šķidrums, lieto par šķīdinātāju.
- priekšdarbība Sevišķs maģiskās darbības veids pirms kāda darba iesākšanas, pieskaitāms pie sākuma ritiem.
- demi-mondaine sieviete, kurai ir apšaubāms sociālais stāvoklis un tikumība.
- dirbeklis Sīks, steigā rakstīts, grūti salasāms rokraksts.
- štrunts Sīkums; neievērojama lieta; krāms.
- timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums; šī komplekta instrumenti.
- kvencis Sivēns (grūti noganāms).
- nu ir kapi ska tad, ja gaiāms kas slikts, nepatīkams.
- acīm redzams skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
- acīmredzams Skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
- acīm redzami skaidri saprotams; neapšaubāms.
- acīm redzams (arī redzami) skaidri saprotams; neapšaubāms.
- redzams Skaidri saprotams; neapšaubāms.
- taustāms Skaidri, viegli uztverams, konstatējams, pamanāms; arī konkrēts.
- jauks Skaidrs, rāms (par laiku, laika apstākļiem); tāds (parasti diennakts posms), kad ir skaidrs, rāms laiks.
- iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
- stumjams un velkams skubināms, mudināms; slinks.
- slapnams Slapnāms - ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, lociņiem, tajā slapināja kartupeļus.
- slepenraksts Slēpts raksts, kas bez teksta īpašas apstrādes nav saskatāms.
- grifonāža Slikti lasāms rokraksts.
- slotaskāts Slotas saišķī, plāksnē iestiprināms, arī iestiprināts kāts.
- vaina sodāms pārkāpums vai nosodāma rīcība, kuras dēļ rodas kas nevēlams
- sānu līnija specifisks zivju un apaļmutnieku maņu orgāns, kas saskatāms kā gareniska svītra ķermeņa sānos.
- kaikaris Sprukstiņš, nevaldāms cilvēks.
- banda Stabila, ar ieročiem bruņota grupa, kuras sastāvā ir vairāk nekā divas personas, no kurām vismaz viena ir bruņota, un par to ir zināms pārējiem noziedzīgās grupas dalībniekiem.
- sateču sūknis stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdens sūknis.
- bilžu sūknis stacionārs, mehānisks, ar roku darbināms ūdenssūknis.
- Staldes Staldu pilskalns - atrodas Virešu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums - 50 x 25 m, datējums nav zināms.
- braga Starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- brucis Starp 4 stabiem iekārtots bīdāms jumtiņš virs siena kaudzes.
- braķis Starp 4 stabiem uz augšu un leju bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma.
- F Starptautisks signāls "Foxtrot" - nozīmē "neesmu vadāms; uzturiet sakarus ar mani".
- skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
- neparametriskās [statistikas] metodes statistikas metodes, ko lieto hipotēžu pārbaudei, ja datu empīriskais sadalījums neatbilst normālam sadalījumam (dati doti intervālu vai attiecību skalā, bet vidējais aritmētiskais, mediāna un moda nesakrīt un ir tālu cita no citas, vai sadalījums nav zināms).
- šums Stāvoklis, kad (cilvēks) kļūst satraukts, nervozs, arī nevaldāms.
- izplatība Stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams; process --> izplatīties (2).
- tuvība Stāvoklis, kad (kas) izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī stāvoklis, kad (kas) ir labi zināms, saprotams.
- bezvējš Stāvoklis, kad nav vēja; rāms laiks.
- simile Stilistisks izteiksmes līdzeklis - uzskatāms divu dažādu lietu, darbību vai izjūtu salīdzinājums.
- bensedrīns Stimulējošs līdzeklis, pieskaitāms narkotiskām vielām, amfetamīns.
- dzelžains Stingri noteikts, arī nemaināms.
- dzelzs Stingri noteikts, arī nemaināms.
- strings Stingrs (1) - noteikts, prasīgs, nelokāms; arī bargs.
- katonisks Stingrs, bargs, nelokāms, kā senās Romas valstsvīrs Katons.
- ciets Stingrs, grūti lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas izgatavots no šāda auduma, ādas.
- nepielūdzams Stingrs, nelokāms (piemēram, savās prasībās).
- kā tērauds stingrs, nelokāms; ļoti ciets, stiprs, izturīgs.
- ciets Stingrs, noteikts, nelokāms, arī nežēlīgs (par raksturu, gribu).
- apodeiktisks Stingrs, noteikts, pierādāms, neapgāžams.
- drošs Stiprs, nesatricināms (piemēram, par kādu domu, pārliecību).
- skerco Straujā tempā izpildāms skaņdarbs vai skaņdarba daļa; viena no simfonijas vai sonātes cikla daļām.
- vīna Strinkšķināms indiešu stīgu instruments ar ieapaļu izgrebta koka vai kaltēta ķirbja korpusu, kas savienots ar masīvu un garu kaklu; instrumentam ir maigs, nokrāsām bagāts skanējuma tembrs.
- stringalka Strinkšķināms mūzikas instruments.
- stringalkša Strinkšķināms mūzikas instruments.
- stringals Strinkšķināms mūzikas instruments.
- ūds Strinkšķināms stīgu instruments, lautas līdzinieks.
- stīlģitāra Strinkšķināms stīgu instruments.
- dutara Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar divām stīgām, ko plašāk lieto Indijā un Vidusāzijas valstīs.
- ģitāra Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām.
- stumdeklis Stumdāms, skubināms cilvēks.
- obstināts Stūrgalvīgs, nesatricināms.
- adadžo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- alegreto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- alegro Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- andante Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- largeto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- largo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- lento Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- moderato Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- prestissimo Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- presto Šādā tempā izpildāms skaņdarbs vai tā daļa.
- šaubulīgs šaubīgs, apšaubāms.
- atkārtotas darbības šaujamierocis šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no aptveres vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms.
- skarbalains Šķiedrains, tāds, kas viegli sadalāms slejās.
- skarbulains Šķiedrains, tāds, kas viegli sadalāms slejās.
- mauri Šrilankas mauri - etniska grupa, dzīvo Šrilankas ziemeļu piekrastē, gk. pilsētās, runā singāļu vai tamilu valodā, sadzīvē lieto arābu valodu, cēlušies no arābu ieceļotājiem (VII-XII gs.) un vietējām tamilietēm un singālietēm, reliģija - islāms (sunnisms).
- iekšējais tīklainais aparāts šūnas organoīds, kas morfoloģisko, bioķīmisko un fizioloģisko īpašību ziņā atšķiras no citiem organoīdiem; saskatāms, lietojot speciālas krāsošanas metodes.
- vārda pēc Tā, ka (kas) ir zināms pēc nosaukuma, arī virspusīgi, pēc nepilnīgas informācijas, nevis iepazīts tiešā uztverē.
- skaidrai Tā, ka ir labi saredzams, salasāms.
- populārs Tāds (cilvēks), kas ir daudziem vai visiem zināms; tāds, kas daudziem vai visiem izraisa interesi, saista uzmanību.
- stills Tāds (laiks), kad nav vēja; mierīgs, rāms.
- četrzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar četriem ticamiem cipariem.
- divzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar diviem ticamiem cipariem.
- pieczīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar pieciem ticamiem cipariem.
- septiņzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar septiņiem ticamiem cipariem.
- sešzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar sešiem ticamiem cipariem.
- trīszīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar trim ticamiem cipariem.
- daudzzīmju Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vairākiem ticamiem cipariem.
- vienzīmīgs Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vienu ciparu.
- vienzīmes Tāds (skaitlis), kas rakstāms ar vienu ticamu ciparu.
- dotais lielums tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
- ginoģenēze Tāds olšūnas attīstības veids, kad šo attīstību gan izraisa spermatozoīda iespiešanās olšūnā, taču abu šo šūnu kodoli nesaplūst un dalās tikai olšūnas kodols; ir zināms, ka tādā veidā dabiski vairojas tikai daži apaļie tārpi un dažas zivis.
- noteikts Tāds, kam ir skaidrs, precīzi formulēts saturs; arī konkrēts, zināms.
- ciets (arī sīksts, stiprs) kā krams Tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs.
- grēcīgs Tāds, kam ir trūkumi, vājības; arī netikumīgs, nosodāms.
- bezīpašnieka Tāds, kam nav īpašnieka vai kam nav zināms īpašnieks.
- bezsaimnieku Tāds, kam nav īpašnieku vai kam kam nav zināms īpašnieks.
- nedrošs Tāds, kam nav stingra, droša pamatojuma, apšaubāms.
- bezvārda Tāds, kam nav vārda, nosaukuma; tāds, kam nav zināms vārds, nosaukums.
- apokrifisks Tāds, kam nav zināma autorība; apšaubāms.
- alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; nepiepildāms; negausīgs.
- negatīvs Tāds, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- stīvs Tāds, kas (parasti blīvuma, sprieguma dēļ) ir stingrs, grūti lokāms, saspiežams.
- poliganglioze Tāds, kas attiecināms uz vairākiem ganglijiem; tāds, kam ir vairāki gangliji.
- abrocīgs Tāds, kas ceļams, kustināms ar abām rokām.
- antropozoofils Tāds, kas ietekmē gan cilvēkus, gan dzīvniekus; attiecināms, piem., uz odiem un dažām sēnēm.
- perlingvāls Tāds, kas ievadāms cauri mēlei, piem., medikaments, ko resorbē mēles gļotāda.
- pernazāls Tāds, kas ievadāms pa degunu.
- pozitīvs Tāds, kas ir atzīstams, uzskatāms par labu, vēlamu, arī derīgu; tāds, kas ir labs, vēlams, arī derīgs.
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji izzudis, vāji saskatāms (piemēram, par pēdām).
- pusizdzisis Tāds, kas ir daļēji kļuvis blāvs, neskaidrs, grūti salasāms, saskatāms.
- elektrisks tāds, kas ir darbināms ar [elektrību]{s:2241}
- kājminams Tāds, kas ir darbināms ar kāju (minot paminu).
- tastāls Tāds, kas ir darbināms, arī veicams ar tastatūru.
- pazīstams Tāds, kas ir daudziem zināms, kas izceļas (ar kādu īpašību).
- mazticīgs Tāds, kas ir grūti pārliecināms (par ko), tāds, kas (ko) apšauba.
- lēts Tāds, kas ir izdarāms, iegūstams viegli, bez pūlēm; tāds, kam ir maza vērtība.
- iespējams tāds, kas ir izdarāms, kas var īstenoties.
- pierasts Tāds, kas ir kļuvis labi zināms, ikdienišķs.
- uzskatāms Tāds, kas ir labi saskatāms, labi uztverams, ievērojams pēc kādām ārējām pazīmēm.
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem); tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- viegls Tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību).
- mazzināms Tāds, kas ir maz, slikti zināms.
- negantēns Tāds, kas ir nerātns, nevaldāms.
- kavals Tāds, kas ir nevaldāms, spītīgs, uzpūtīgs.
- kazēka Tāds, kas ir nevaldāms, trakulīgs, kas daudz skraida, bizo.
- uzticīgs Tāds, kas ir pastāvīgs, nelokāms (savos uzskatos, rīcībā), pastāvīgs, nemainīgs attieksmē (pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- liecamais Tāds, kas ir salokāms.
- liecams Tāds, kas ir salokāms.
- vecs Tāds, kas ir samērā sen izgudrots, atklāts, radīts; sen zināms.
- kriminālsodāms tāds, kas ir sodāms atbilstoši krimināllikumam.
- pamatīgs Tāds, kas ir stipri manāms, izjūtams (piemēram, par stāvokli, situāciju).
- nepārredzams Tāds, kas ir tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami pārredzēt; šķietami bezgalīgs; nepārskatāms.
- viegls Tāds, kas ir tikko manāms (piemēram, par darbības rezultātu).
- negandelis Tāds, kas ir trakulīgs, nevaldāms.
- tālvadāms Tāds, kas ir vadāms no samērā liela attāluma (par ierīci, iekārtu, procesu u. tml.).
- vārs Tāds, kas ir vāji samanāms, uztverams (par parādībām dabā un sabiedrībā).
- piespiests Tāds, kas ir veicams, izpildāms pret savu gribu.
- murmuļains Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; mormoļains; verveļains.
- morķīgs Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms; tāds, kam ir izaugumi (par koka stumbra gabalu).
- mormoļains Tāds, kas ir zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms.
- slavens Tāds, kas ir zināms plašam cilvēku lokam, ir ieguvis slavu (par cilvēku, cilvēku grupu, organizāciju).
- slepens Tāds, kas ir zināms tikai vienam vai nedaudziem cilvēkiem, tāds, par ko informācija netiek plaši izplatīta (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem, vietām).
- vispārzināms Tāds, kas ir zināms visiem vai daudziem.
- tāls Tāds, kas ir zināms, atzīts vietās, kuras atrodas samērā lielā attālumā (piemēram, par kā slavu, popularitāti).
- daudzsoļu Tāds, kas izpildāms vairākos soļos.
- tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
- netiešs Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā cita.
- tiešs Tāds, kas izriet, ir izsecināms no kā objektīvi pastāvoša, no objektīvās īstenības.
- izvelkams Tāds, kas izvelkot paplašināms, atverams, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neredzēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, kas līdz šim nav redzēts.
- nedzirdēts Tāds, kas līdz šim nav bijis zināms, par ko līdz šim nav dzirdēts.
- ne redzēts, ne dzirdēts tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī neparasts.
- negrozāms Tāds, kas nav apšaubāms, apstrīdams.
- iracionāls Tāds, kas nav ar prātu izzināms, arī izprotams vai uztverams.
- nedalāms Tāds, kas nav dalāms atsevišķās daļās, vienībās.
- nepārsūdzams Tāds, kas nav grozāms, izmaināms.
- nevainīgs Tāds, kas nav izdarījis neko tādu, par ko pēc likuma būtu sodāms; tāds, kas pēc likuma nav vainojams kādā noziegumā.
- neizteikts Tāds, kas nav izpausts; tāds, kas nav darīts zināms citiem.
- neatminams Tāds, kas nav izzināms, izskaidrojams.
- galīgs Tāds, kas nav maināms, atceļams.
- negrozāms Tāds, kas nav maināms, grozāms.
- nepopulārs Tāds, kas nav populārs, plaši zināms, izplatīts.
- gaisīgs Tāds, kas nav realizējams, piepildāms (piemēram, par cerībām).
- sauss Tāds, kas nav saistāms ar jūtām, neizraisa jūtas (piemēram, par darbību, uzskatiem).
- mīksts Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas ir samērā viegli lokāms (parasti par audumu, izstrādātu ādu); tāds, kas ir izgatavots no šāda auduma, ādas.
- kratūņa Tāds, kas nav valdāms, nerātnis.
- kratņa Tāds, kas nav valdāms.
- nejūtams Tāds, kas nav viegli konstatējams, nav pamanāms.
- gangastis Tāds, kas nekad nav pieēdināms.
- svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
- nekustīgs Tāds, kas nemaina savu atrašanās vietu (par parādībām dabā); tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas; rāms, mierīgs.
- nenovērsīgs Tāds, kas nenovēršas, ciešs (par skatiennu), nenovērsts, nelokāms, stingrs.
- drošs Tāds, kas nerada šaubas; neapšaubāms.
- nepiekāpīgs Tāds, kas noris, notiek uzmācīgi, tāds, kas nav atvairāms.
- tūlītējs Tāds, kas notiek, sāk pastāvēt, ir darāms, veicams tūlīt.
- nesalaužams Tāds, kas psihiski ir tik stingrs, nelokāms, ka grūti vai neiespējami salauzt viņa izturību, pārliecību.
- autentisks Tāds, kas saskan ar oriģinālu; tāds, kas pamatojas uz pirmavotu; neapšaubāms, ticams.
- metempīrisks Tāds, kas tieši neizriet no pieredzes, bet ir izsecināms vai nojaušams uz pieredzes pamata.
- svaigs Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, radīts pirms neilga laika un spēcīgi, parasti emocionāli, ietekmē; tāds, kas līdz šim nav bijis zināms; arī savdabīgs, neikdienišķs.
- vijīgs Tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- divrocīgs Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar abām rokām.
- vienrokas Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku; vienroču.
- vienrocīgs Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku; vienrokas; vienroču.
- vienroču Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku; vienrokas.
- čarvāns Tāds, kas visu laiku velkams, stumdāms, uzmanāms.
- nešķobāms Tāds, ko nevar izkustināt, sašķobīt; nesatricināms.
- nepielūdzams Tāds, ko nevar izmainīt, grozīt; stingrs, negrozāms.
- miglaiņš Tāds, kur kas nav skaidri saskatāms, redzams (par attēlu, fotouzņēmumu u. tml.).
- slēgts Tāds, kura elementu, sastāvdaļu kopums nav maināms.
- nelāgs Tāds, kurā izpaužas kas nevēlams, nosodāms, arī negodīgs.
- runīgs Tāds, kurā kas izpaužas, no kura kas ir secināms (piemēram, par skatienu, žestu).
- svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml, (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
- motīvs Tālāk nedalāms elements, tālāk nedalāma sastāvdaļa (mākslas darbā); arī temats, pamatdoma (mākslas darbā).
- tāmiņš Tāms, vientiesis.
- kibeti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- marariti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- sungori Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- parāds Tas (parasti morāls pienākums), kas (kādam) ir atlīdzināms, piemēram, ar darbu, palīdzību; šāda veida morāla saistība.
- ziņa Tas (piemēram, dati, fakti, skaitļi, zināšanu kopums), kas ir zināms, uzzināts (par ko); arī informācija (1).
- ziņa Tas (piemēram, fakts), kas tiek darīts zināms.
- bezvārdis Tas, kam nav vārda, nosaukuma; tas, kam nav zināms vārds, nosaukums.
- negatīvs Tas, kam piemīt kas nevēlams, nosodāms.
- Veca lieta tas, kas ir jau sen zināms.
- skaidra lieta tas, kas ir skaidri zināms.
- špicka Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms; tas kas ir mazs, arī nenozīmīgs.
- spička Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms.
- spičks Tas, kas ir viegli veicams, izdarāms.
- ziņa Tas, kas ir zināms (parasti par kāda rīcību), arī atļauja (kādam, parasti ko darīt).
- zemslānis Tas, kas nav klaji pateikts, pausts, bet izsecināms no kā; arī zemteksts.
- jaunums Tas, kas vēl nav bijis; tas, kas vēl nav zināms.
- norieši Tas, kas viegli noriešams, nošķirams, nodalāms no pārējā.
- skaidrotājs tas, kurš stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams
- balta lapa tas, par ko nekas nav zināms, kas nav atklāts, izpētīts.
- sari Tauta Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, tuvu radniecīgi bagirmiem, reliģija - gk. islāms.
- saho Tauta Eritrejā, Etiopijā, Džibutijā, Somālilendā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes kušītu grupas, reliģija - islāms, daļa - kristīgie (monofizīti).
- šini Tauta Indijā un Pakistānā, dzīvo Kašmiras ziemeļrietumos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (gk. sunnisms), izplatīti pirmsislāma ticējumi.
- palembangi Tauta Indonēzijā, dzīvo Sumatras dienvidaustrumos, valoda - malajiešu, pēc izcelsmes un kultūras tuvi kaimiņiem džambiem un riaviem, arī Kalimantānas malajiešiem un džakartiešiem (Java), reliģija - islāms (sunnisms).
- ampatlavani Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- kroji Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- redžanglebongi Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- semendi Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- seraveji Tauta Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, valoda pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuva malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- mandari Tauta Indonēzijā, Sulavesi salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tikari Tauta Kamerūnā, dzīvo gk. Mbamas un Kacinas augšteces apvidū, valoda pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms (sunnisms).
- katabi Tauta Nigērijā, dzīvo gk. valsts ziemeļos, Kadunas augšteces apvidū, pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms (sunnisms); atiapi.
- kambari Tauta Nigērijā, starp Kadunas un nigēras upi, valoda pieder pie bantu saimes austrumbantoīdu grupas, reliģija - gk. islāms.
- nupi Tauta Nigērijā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši animistiskos ticējumus un kultus.
- sereri Tauta Senegālas dienvidrietumos, nedaudz arī Gambijā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, tuvu radniecīgi fulbiem, volofiem, reliģija - islāms.
- pašaji Tauta, dzīvo Afganistānas austrumos, Kabulas labā krasta pieteku ielejās, valoda pieder indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), stipra senindiešu kultūras un budisma, vēlāk tadžiku ietekme.
- bamileki Tauta, dzīvo augstienē Kamerūnas rietumos, arī Piekrastes reģionā, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos kultus.
- bobo Tauta, dzīvo Burkinafaso ziemeļrietumos un kaimiņrajonos Mali, valoda pieder pie guru grupas, tuvu radniecīgi lobiem, iedalās ciltīs: bobofingi, sankuri (pašnosaukums - zara), bobogi, bobovuli, reliģija - gk. islāms.
- butungi Tauta, dzīvo Butonas (Butungas) salā, pie Sulavesi dienvidaustrumu krasta, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tubi Tauta, dzīvo Centrālajā Sahārā, gk. Čadas ziemeļu daļā, arī Nigēras austrumos un Lībijas dienvidos, valoda (tubu) pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, iedalās 2 galvenajās grupās: tedi (ziemeļu daļā, Tibesti kalnienē) un dazi (dienvidos), reliģija - islāms (sunnisms).
- masi Tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- mubi Tauta, dzīvo Čadā, Batas un Salamatas augšteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas (lielākā daļa runā arābu vcalodā), reliģija - islāms.
- tami Tauta, dzīvo Čadas dienvidaustrumos un Sudānas dienvidrietumos, kā arī Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- jakani Tauta, dzīvo Filipīnu dienvidu salās, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islāms.
- vaji Tauta, dzīvo gk. Libērijas rietumos un Sjerraleones ziemeļaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, bija izveidota zilbju rakstība (līdz XIX gs.), reliģija - gk. islāms (sunnisms).
- buri Tauta, dzīvo gk. Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas Čadas valodām, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus; huvi.
- dioli Tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- susi Tauta, dzīvo Gvinejas rietumos un Sjerraleones ziemeļrietumos, valoda pieder pie mandu saimes dienvidu (mandefu) grupas, reliģija - gk. islāms.
- džati Tauta, dzīvo Indijas ziemeļu daļā un Pakistānā, runā lendu valodas dialektos un pandžabu valodās, Indijā arī hindustāni dialektos, reliģija - islāms, sikisms.
- pasemahi Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sumatras salas dienvidrietumos, pieder pie redžanglampongiem, reliģija - islāms (sunnisms).
- vuti Tauta, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- buriški Tauta, dzīvo Karakoruma augstkalnu ielejās (Kašmiras ziemeļos), apdzīvotās vietas līdz 5000 m vjl., runā savrupajā burušaski valodā, reliģija - islāms (ismailīti, šiīti); buruši; veršiki.
- vaņiki Tauta, dzīvo Kenijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms (sunnisms), daļa saglabājuši ģints kultus.
- dago Tauta, dzīvo Kordofanas dienvidrietumos un Darfuras plato (Sudānā un Čadā), valoda pieder pie Austrumsudānas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- vajao Tauta, dzīvo Malāvijas dienvidaustrumos, Tanzānijas dienvidos un Mozambikas ziemeļrietumos, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- kotoki Tauta, dzīvo Nigērijas austrumu daļā, Kamerūnas ziemeļos un Čadas rietumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu (Čadas) grupas, reliģija - islāms.
- biromi Tauta, dzīvo Nigērijas vidienē, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši tradicionālos kultus.
- čitralieši Tauta, dzīvo Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (gk. ismailītu sekta).
- berti Tauta, dzīvo Sudānas austrumos un kaimiņrajonos Etiopijā, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, iedalās ciltīs – šogali, agari, daši, silloki (fesaki) u. c., reliģija – islāms (sunnisms).
- lampongi Tauta, dzīvo Sumatras dienvidos, Indonēzijā, pieder pie redžanglampongiem, reliģija - islāms (sunnisms), animistiskie ticējumi.
- sumbavieši Tauta, dzīvo Sumbavas salas rietumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms.
- vazarami Tauta, dzīvo Tanzānijas austrumu daļā, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, stipra svahilu un arābu kultūras ietekme, reliģija - islāms (sunnisms).
- vagogi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- vaņaturi Tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie bantu saimes austrumu grupas, reliģija – islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus (dabas spēku un senču kults), ir arī kristīgie.
- vašambali Tauta, dzīvo Tanzānijas ziemeļaustrumu daļā, valoda (kišambala) pieder pie bantu saimes austrumu grupas, liela svahilu kultūras ietekme, reliģijas - islāms, kristiānisms, daļa saglabājuši dabas spēku un senču kultu.
- avani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- džandžuji Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- gahari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- hohari Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- multani Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tali Tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- dari Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Logones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- marbi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- museji Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- muzgi Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- sigili Tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus.
- bačani Tautība no sulabačani grupas Indonēzijā, dzīvo gk. Bačanas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi.
- suli Tautība no sulabačani grupas Indonēzijā, dzīvo gk. Bačanas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi.
- ternati Tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- tidori Tautība no ziemeļhalmaheru grupas, dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- mogoli Tautība, dzīvo atsevišķās grupās Afganistānas ziemeļrietumos un vidienē, daļa runā arhaiskā mongoļu valodas dialektā, pārējie - dari valodā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), cēlušies no mongoļu ienācējiem (XIII gs.), reliģija - islāms (sunnisms).
- dunsjani Tautība, dzīvo Ķīnā, Gaņsu provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie mongoļu grupas (spēcīga ķīniešu un arābu valodas ietekme), dzīvo starp dunganiem, ar kuriem kopējas kultūras iezīmes, reliģija - islāms.
- čami Tautība, dzīvo Mekongas ielejā Vjetnamā un Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvu radniecīgi malajiešiem, reliģija - islāms (ar hinduisma elementu piejaukumu); tjami.
- fori Tautība, dzīvo Sudānā, Darfuras plato, valoda pieder pie Austrumsudānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms), no XVI gs. līdz XX gs. sākumam veidoja Darfuras sultanāta etnisko pamatu.
- sulabačani Tautību grupa (suli, bačani), dzīvo Sulas, Bačanas u. c. salās, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), arī tradicionālie cilts ticējumi.
- ziemeļhalmaheri Tautību un cilšu grupa (ternati, tidori, makjani, tobeli, galeli, lolodi, ibuāņi u. c.), dzīvo Halmaheras salas ziemeļu piekrastē, Morotajas salā un tuvējās sīkajās saliņās, Indonēzijas austrumos, valodas veido īpašu grupu, reliģija - islāms, arī kristiānisms, daļa saglabājuši tradicionālos cilšu ticējumus.
- dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus.
- lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki.
- redžanglampongi Tautu grupa (lumpongi, redžanglebongi, pasemahi, seraveji, semendi, ampatlavani, kroji), dzīvo Sumatras salas dienvidu piekrastē, Indonēzijā, valodas pieder austronēziešu saimes indonēziešu grupai, tuvas malajiešu valodai, reliģija - islāms (sunnisms šafiisms), animistiskie ticējumi.
- spekulatīvā izpilde tehnoloģija, kas ļauj superskalāram procesoram maksimāli nodarbināt savus funkcionālos blokus, izpildot instrukcijas pat pirms tam, kad ir skaidri zināms, ka tās ir jāispilda.
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
- galīgais elements teorētiski tālāk nedalāms elements, kas slogošanā kustas un relatīvi deformējas.
- rādīt ar pirkstu (arī ar roku) tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
- rādīt ar roku (arī ar pirkstu) tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
- vēja vēsma tikko manāms, niecīgs vējš.
- ietīties Tikt apņemtam no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms vai nav saskatāms; būt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā).
- pagriežams tilts tilts ar kustīgu laiduma konstrukciju kuģu izlaišanai, tas var būt paceļams vai atverams vertikāli, pagriežams horizontāli vai izbīdāms.
- piekabināmais traktorarkls traktora piekabes sistēmai piekabināms traktorarkls ar jūgierīci.
- lauka veltnis traktoram piekabināms vai uzkarināms v. augsnes virskārtas blīvēšanai, nolīdzināšanai vai irdināšanai; lieto gan atsevišķi, gan kopā ar citām augsnes apstrādes mašīnām un sējmašīnām.
- krūmāju (arī plēsuma) arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
- plēsuma (arī krūmāju, retāk krūmu) arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
- ellīgs cilvēks trakulīgs, nevaldāms cilvēks.
- žaistīgs Trakulīgs, nevaldāms.
- žaustīgs Trakulīgs, nevaldāms.
- dudžains Tramīgs, nevaldāms.
- heliomobilis transportlīdzeklis, kas darbināms ar Saules enerģiju, ko iegūst ar Saules bateriju palīdzību.
- dazi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Čadas ziemeļrietumu daļā un Nigēras austrumos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tedi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Tibesti kalnienē Čadas ziemeļu daļā un Lībijas dienvidos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- priekštulkojums Tulkojuma pirmais variants, kas vēl pārskatāms un rediģējams, precizējot vārdu izvēli un izteiksmi.
- parindeņtulkošana Tulkošanas veids, kurā katram avotvalodas vārdam pieraksta ekvivalentu mērķvalodā; parindenis lasāms tikai savienojumā ar oriģināltekstu.
- perturbāciju teorija tuvināta metode, ar ko var risināt komplicētu problēmu, ja to aprakstošais vienādojums tikai mazliet atšķiras no citas problēmas un tai atbilstošā vienādojuma, kura atrisinājums ir zināms; piemēram, planētas kustības orbīta ap Sauli ir elipse, citu planētu ietekme to tikai mazliet izmaina; šās orbītas formas maiņas iespējams aprēķināt, izmantojot perturbāciju teoriju.
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms speciāls vagons vai īpaši izveidota pakaļējā daļa ūdens, kurināmā u. c. novietošanai.
- Leve upe Igaunijā, Sāmsalas dienvidu daļā, ietek Rīgas līcī.
- Peduste upe Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalā, ietek Rīgas līcī.
- dendrogrāfs Uz koka stumbra stiprināms aparāts, kas reģistrē stumbra caurmēra izmaiņas augšanas gaitā mitruma vai temperatūras svārstību ietekmē.
- klipons Uz parastajām brillēm ērti nostiprināms un viegli noņemamas saulesbrilles; ērti piestiprināma un noņemama lietiņa.
- uzkarināmais traktorarkls uz traktora uzkares sistēmas uzkarināms traktorarkls (diezgan nestabils).
- katapazma Uzkaisāms pulveris, pūderis.
- aizsegties Uzklājot, pārklājot sev (ko) pāri, aizklājot (ko) priekšā, panākt, ka tiek aizsargāts, nav redzams vai ir grūtāk saskatāms; aizklāties.
- neatkratāms Uzmācīgs, neatraidāms.
- neatlaidīgs Uzmācīgs, neatvairāms (par psihisku stāvokli).
- zvaigžņu karte uzskatāms zvaigžņotās debess vai atsevišķu tās apgabalu attēlojums, kurā parādīts zvaigžņu u. c. objektu (zvaigžņu kopu, miglāju, galaktiku) redzamais stāvoklis, spožums u. c. palīginformācija.
- ilustrācija Uzskatāms, konkrēts piemērs, kas noder paskaidrojumam, pierādījumam.
- uzraksts Uzskatāms, parasti īss, informatīvs teksts, kas ir uzrakstīts, izveidots (uz kā, piemēram, plāksnes, plakāta).
- ostensīvs uzskatāms, tāds, ko var demonstrēt.
- historicisms Uzskats, ka katrs vēsturiskais laikmets ir nesalīdzināms, unikāls, tādēļ pētāms idiogrāfiski.
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu.
- pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem.
- laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos.
- Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- paraglaiders Vadāms izpletņveida lidaparāts.
- dirižabls Vadāms, stūrējams gaisa kuģis; dirižablis.
- skibobs Vadāms, velosipēdam līdzīgs sporta rīks ar īsām slēpēm nobraucieniem pa īpaši izveidotu trasi.
- pliks Vāji slēpts, arī neslēpts; viegli pamanāms, uztverams; kails (8).
- kails Vāji slēpts, arī neslēpts; viegli pamanāms, uztverams.
- diegveidīgs pulss vājš, tikko sataustāms pulss.
- priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
- vērzelīgs Valdāms, paklausīgs.
- valdātans Valdāms.
- cilens Vaļīgs, vēdināms (tāds, kas nav cieši sakrauts).
- palindroms Vārds, vārdu savienojums, kas ir vienādi lasāms abos virzienos (piemēram, "aka").
- šarnjērs Vārste, vārstaļa, locīkla, kustināms savienojums ar divi daļām, kas abas kustināmas uz vienas ass; šarnīrs.
- Suparna vēdiskajā un hindu mitoloģijā, ziemeļu un dienvidu budisma simbolikā plaši izplatīts mitoloģizēts putna tēls, kas pieskaitāms pie pārdabiskiem, teiksmainiem vai arī pie reāliem plēsīgiem putniem, vai arī pie metonīmiski veidotiem tēliem.
- Brihaspati Vēdisma un hindu mitoloģijā - dievu skolotājs, lūgšanu un upurēšanas dievība, kas palīdz cilvēkiem un ir nesamierināms ar meliem un ienaidniekiem.
- taksatīvs Vērtēšanas ceļā nosakāms, novērtējams.
- videostandarts SVGA videostandarts, ko asociācija _VESA_ izstrādājusi _IBM PC_ tipa datoriem un kas izceļas ar augstu izšķirtspēju un ir uzskatāms par videostandarta _VGA_ uzlabojumu.
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
- irbuļmezgls Viegli atraisāms mezgls mālšpika (irbuļa) vai kāda cita instrumenta iesiešanai trosē.
- mālšpikmezgls Viegli atraisāms mezgls mālšpika (irbuļa) vai kāda cita instrumenta iesiešanai trosē.
- laivas mezgls viegli atraisāms mezgls, ar kuru velkamajā peldlīdzeklī (laivā) iesien vilcējtroses (vilcējtauvas) galu.
- šlepmezgls Viegli atraisāms mezgls, ar kuru velkamajā peldlīdzeklī (laivā) iesien vilcējtroses (vilcējtauvas) galu.
- atraitin Viegli atraisāms.
- atraitiņ Viegli atraisāms.
- bārkstiņas Viegli darināms, ļoti dekoratīvs apģērba u. c. tekstilizstrādājumu rotājums, ko darina no pamatam pieskaņota materiāla ar dažādiem paņēmieniem - atirdina, savij, sasien, šuj vai met.
- nospļauties Viegli izdarāms.
- jūtams Viegli konstatējams, pamanāms.
- skaislīgs Viegli sakaitināms.
- šmuila Viegli saraudināms bērns.
- šmuilis Viegli saraudināms bērns.
- skaļīgs Viegli saskaldāms, sadalāms.
- skaļš Viegli skaldāms (par kokiem, malku u. tml.).
- zilene Viegli uzbudināms cilvēks.
- valdans Viegli valdāms.
- vieliskā atkarība viena no atkarību grupām, kas ietver ar psihoaktīvu vielu lietošanu saistītās atkarības; raksturīga nepārvarama (obsesīva vai kompulsīva) vēlme atkārtoti lietot vienu (monovielu lietošana) vai vairākas psihoaktīvās vielas (polivielu lietošana), lai gan ir zināms par nelabvēlīgām biopsihosociālām sekām.
- mangaraji Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- lio Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- siki Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Floresas salas centrālajā daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- savuāņi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Savu salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- sumbieši Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Sumbas salā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- bimi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, Sumbavas salas austrumu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- nagi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- ngadi Viena no bimasumbiešu tautām, dzīvo Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas.
- kadugli Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- keigi Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- krongo Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- miri Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tuleši Viena no kaduglikrongi grupas ciltīm, dzīvo Kordofānā (Sudānā), valoda pieder pie Kordofānas valodu savrupas grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- koalibi Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- moro Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- otori Viena no koalibtagoju ciltīm, kas dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms).
- akiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- batini Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- benuji Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- lubi Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- mamaki Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- ukiti Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- utani Viena no kubu cilšu grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi.
- manipuri Viena no kukičini grupas tautībām, dzīvo gk. kalnu rajonos Indijas austrumos un Mjanmas (Birmas) ziemeļrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība bengāļu alfabētā, reliģija - hinduisms, arī kristiānisms, islāms, animistiski ticējumi.
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- bambari Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- diuli Viena no mandingu grupas tautām, dzīvo Nigēras un Senegālas augšteces apvidū, valoda pieder pie mandu saimes ziemeļu (mandetanu) grupas, rakstība - latīņu alfabētā, reliģija - islāms, daļa saglabājusi animistiskos ticējumus, senču kultu.
- saragulaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- sarambaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- sarangami Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- guragi Viena no tautām, kas dzīvo Etiopijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa - kristīgie (monoofizīti).
- galimi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- sugi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- vavi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- monopavediens Vienkārtīgs, garenvirzienā nesadalāms pavediens; monofilaments.
- urīms Viens no diviem (otrs - tumīms) senebreju krūšuzīmē ieliekamiem priekšmetiem, kurus izmantoja pareģošanai; tie minēti Bībelē, bet nav zināms, kas tie bijuši.
- tumīms Viens no diviem (otrs - urīms) senebreju krūšuzīmē ieliekamiem priekšmetiem, kurus izmantoja pareģošanai; tie minēti Bībelē, bet nav zināms, kas tie bijuši.
- Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina.
- procesu atkarība viens no uzvedības atkarību veidiem, kas saistīts ar nepārvaramu cilvēka tieksmi spēlēt azartspēles (spēļu automāti, bingo, kāršu spēles, loterijas, derības, sporta spēles u. tml.) vai pārmērīgu jauno tehnoloģiju lietošanu (internets, datorspēles, čats u. tml.), lai gan ir zināms par negatīvajām biopsihosociālajām (mentālām, fiziskām, sociālām un finansiālām) sekām, ko tā rada viņa dzīvē.
- bētiņmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- pollermezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- slīdragmezgls Vilcējtroses (vilcējtauvas) nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri sasienams un atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- vilcējtroses mezgls vilcējtroses nostiprināšanai (piesiešanai vai aizlikšanai) paredzēts mezgls, kas ir ātri atraisāms, neslīd un nesavelkas.
- bezgalīga virkne virkne, kuras loc. skaits nav izsakāms ar naturālu skaitli.
- notorisks Visiem zināms, vispārpazīstams.
- apšaubāmība Vispārināta īpašība --> apšaubāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lokāmība Vispārināta īpašība --> lokāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neapšaubāmība Vispārināta īpašība --> neapšaubāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatšķaidāmība Vispārināta īpašība --> neatšķaidāms.
- neatvairāmība Vispārināta īpašība --> neatvairāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neatvairāmība Vispārināta īpašība --> neatvairāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- negrozāmība Vispārināta īpašība --> negrozāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neizdibināmība Vispārināta īpašība --> neizdibināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelokāmība Vispārināta īpašība --> nelokāms 1(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nelokāmība Vispārināta īpašība --> nelokāms 2(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenogurdināmība Vispārināta īpašība --> nenogurdināms(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nenosakāmība Vispārināta īpašība --> nenosakāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nepārskatāmība Vispārināta īpašība --> nepārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; nepārredzamība.
- nepiepildāmība Vispārināta īpašība --> nepiepildāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesamierināmība Vispārināta īpašība --> nesamierināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nesatricināmība Vispārināta īpašība --> nesatricināms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- neskaitāmība Vispārināta īpašība --> neskaitāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaldāmība Vispārināta īpašība --> nevaldāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nevaldāmība Vispārināta īpašība --> nevaldāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārbaudāmība Vispārināta īpašība --> pārbaudāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārskatāmība Vispārināta īpašība --> pārskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmums Vispārināta īpašība --> rāms (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- rāmība Vispārināta īpašība --> rāms, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- taustāmība Vispārināta īpašība --> taustāms (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzskatāmība Vispārināta īpašība --> uzskatāms (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- factum notorium vispārpazīstams, vispārzināms fakts.
- truisms Vispārzināma, nodeldēta doma, arī vispārzināms, nodeldēts izteikums.
- klasisks vispārzināms, sevišķi raksturīgs
- morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks.
- morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra.
- murmulis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals; mormolis.
- morķis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- mormolis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- lacaroņi Zemāko šķiru nicināms apzīmējums Neapolē 18.-19. gs.
- Aliotss zemesrags Igaunijā (_Alliots_), Sāmsalas Serves pussalas dienvidrietumos.
- Serves rags zemesrags Serves pussalas dienvidos, Igaunijas Sāmsalas apriņķī.
- Silene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., kas 1254. g. nonāca Rīgas arhibīskapa pakļautībā, bet 13. gs. beigās - Livonijas ordeņa pakļautībā, nav precīzu ziņu par robežām, bet zināms, ka atradies starp Tērvetes un Žagares novadu.
- Pētera grasis ziedojums pāvesta galma valstij (pirmatnēji zināms nodoklis).
- sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
- konstellācija Zināms apstākļu un nosacījumu sagrupējums, kas vajadzīgs, lai notiktu kāda parādība.
- žvīgoņa Zināms troksnis, kāds rodas vējam pūšot caurā jumtā.
- čuriki žests – sakrustoti pirksti (rādītājpirksts un vidējais pirksts); to slēpjot aiz muguras, šajā brīdī vārdos dotais solījums uzskatāms par spēkā neesošu.
āms citās vārdnīcās: