Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
slodzīt
slodzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.sloguslogāmslodzījuslodzījāmslodzīšuslodzīsim
2. pers.slogislogātslodzījislodzījātslodzīsislodzīsiet, slodzīsit
3. pers.slogaslodzījaslodzīs
Pavēles izteiksme: slogi (vsk. 2. pers.), slogiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slogot (tag.), slodzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slodzītu
Vajadzības izteiksme: jāsloga
2.Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
3.Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
4.lieto: reti Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā.
5.apvidvārds Pērt; arī sist.
Saistītās nozīmessveķēt, dot pa mici, dābt, klāt, klapēt, kliest.
Sinonīmi
sveķēt1 — Sist.
dot pa mici1 frazēma — Sist, pērt.
dābt1 — Sist.
klāt5 novecojis — Sist (kādam), cirst (ar ieroci).
klapēt1 — Sist; iekaustīt; pērt.
kliest1 — Sist.
koklēt1 — Sist, pērt.
miltīt1 — Sist, pērt.
mēgt1 — Sist.
miešķēt2 — Sist.
mietēt1 — Sist, pērt; miet (2).
dancināt rīksti pa muguru1 — Sist, pērt.
mūksnīt3 — Sist, pērt.
pluinīt3 sarunvaloda — Sist (kādam), arī grūstīt (kādu).
sist1 intransitīvs — Virzīt ķermeņa daļu, satvertu priekšmetu tā, ka tas strauji skar (cilvēku vai dzīvnieku, arī augu, to daļu) un rada ievainojumu, arī izraisa bojāeju.
šautīt1 — Šaust, sist.
vanckāt2 — Sist, pērt.
vilkt13 sarunvaloda, intransitīvs — Sist (kādam).
zvecēt1 — Sist.
žaut1 — Sist.
smelt1 — Sist.
smērēt4 sarunvaloda — Sist.
sutināt4 sarunvaloda, transitīvs — Sist, pērt.
šaustīt1 — Sist, pērt; šaust (1).
šaust1 — Sist, pērt; šaustīt (1).
zveķēt1 — Sist, pērt.
krāmēt2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Sist (kādam).
veķēt2 — Sist, pērt.
bozēt1 — Sist.
miet2 — Sist, pērt; mietēt.
kaut4 sarunvaloda — Sist, pērt.
liet4 apvidvārds — Sist.
plītēt2 transitīvs — Sist (piemēram, ar pātagu).
test2 sarunvaloda — Tēst 1(2).
tēst2 sarunvaloda — Pērt; arī sist.
plāt3.1 transitīvs — Sist (ko).
dot pa ādu1 — Pērt, sist.
stibīt3 apvidvārds — Pērt, sist.
bicināt1 — Sist.
mērkt2 žargonisms — Sist.
dot7 sarunvaloda, intransitīvs — Sist.
likt11 sarunvaloda, intransitīvs — Sist, cirst.
blietēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt.
Hiponīmi
bauzēt1 — Sist ar kādu priekšmetu.
belzt1 — Smagi, spēcīgi sist.
bliezt1 — Sist, cirst (spēcīgi, ar plašu vēzienu).
būkāt2 — Sist, dauzīt.
cirst5 intransitīvs — Spēcīgi, strauji sist (par cilvēku vai dzīvniekiem).
dauzīt2 transitīvs — Vairākkārt stipri sist (kādu); arī pērt.
dot žagarus1 — Pērt.
driepēt1 — Sist, pērt (ar driepi).
gāzt5 sarunvaloda, intransitīvs — Spēcīgi sist.
iedābt1 — Iesist.
iedot4 sarunvaloda — Iesist, iepērt.
iegniezt1 — Iesist.
iesist2 intransitīvs — Sitot skart, dot triecienu.
ievilkt12 sarunvaloda, intransitīvs — Iesist (2).
iezeltīt1 — Iesist.
kapāt2 — Vairākkārt spēcīgi sist (ar pātagu, pletni u. tml.).
kaustīt1 — Vairākkārt ne sevišķi stipri sist.
kokot1 — Sist (kādu) ar koku (parasti sodot).
kraut2 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvs — Spēcīgi sist.
kulstīt2 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3).
kult3 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2).
mielot2 apvidvārds — Pērt.
milnot1 — Sist (kādam), parasti ar ko smagu.
mizot4 sarunvaloda — Pērt.
pērt1 — Vairākkārt, parasti ar rīksti, pātagu, sist (cilvēkam vai dzīvniekam), lai (to) sodītu.
pļaukāt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
pliķēt1 — Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu); pļaukāt.
pogāt2 apvidvārds — Pērt.
rīkstes dot1 — Pērt.
rīkstēt1 — Pērt.
šaut3 sarunvaloda, intransitīvs — Strauji sist (cilvēkam vai dzīvniekam).
sautēt3 apvidvārds — Pērt.
sitaļāt1 — Vairākkārt viegli sist.
skaustīt1 — Kaustīt.
skaustīt2 — Sist, pērt (ar kādu sitamo).
slānīt1 — Vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu).
sloksnēt1 — Sist, slānīt, pātagot.
sovarāt1 — Pērt.
sukāt3 sarunvaloda — Pērt.
uzbelzt1 — Iesist, uzsist.
uzdābt1 — Iesist.
uzdiegt2 apvidvārds — Iesist.
uzpipkāt1 — Iesist.
uzsist1.2 — Spēcīgi iesist (kādam).
uzsloksnēt1 — Iesist.
uzsvilināt1 — Iesist.
uzvantēt2 — Iesist.
vārīt2.1 — Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
velēt2 sarunvaloda — Sist, dauzīt; kult.
zeltīt3 apvidvārds — Pērt.
zilināt1.2 sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Sist (kādu, kāda ķermeņa daļu) tā, ka rodas zilumi; arī piekaut.
zolēt3 — Dauzīt, pērt.
žurcēt1 — Sist tā, ka paliek zilums uz ādas.
zvelēt1 — Spēcīgi vairākkārt sist.
zvelt1 intransitīvs — Spēcīgi sist.
zvetēt1 — Vairākkārt spēcīgi sist.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Tepat ir pilis, villas un marķīzu greznie nami ar cietuma cellēm pagrabos, kuros savulaik slodzīti revolūciju varoņi.
  • Neviens viņu tur nebija dzinis, neviens netika slodzījis.
  • – Par ko jūs mani slogāt alā?
  • Florence reiz bija satikusi viņu mežā, viņa grāba skudru pūzni ar spaini, un slodzīja skudras sarūsējušā kannā.
  • Ja agrāk varēju palaiskoties, ilgāk paguļot, vai pavārtīties pa gultu, tad tagad ikdiena ir mainījusies, jo mazais uzliek papildus slodzīti.
Vairāk piemēru ...