blietēt
blietēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | blietēju | blietējam | blietēju | blietējām | blietēšu | blietēsim |
2. pers. | blietē | blietējat | blietēji | blietējāt | blietēsi | blietēsiet, blietēsit |
3. pers. | blietē | blietēja | blietēs |
Pavēles izteiksme: blietē (vsk. 2. pers.), blietējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: blietējot (tag.), blietēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: blietētu
Vajadzības izteiksme: jāblietē
1.Padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot.
2.sarunvaloda Sist, dauzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Azbestu saturošos atkritumus vispirms novieto krātuvē apmēram 50 centimetru biezās kārtās un blietē.
- Tai ir vajadzīga laba, blietēta trase, ko var sagatavot ar tehniku.
- Bet tie milteņi tik blietē un blietē kā traki!
- Jau šobrīd biomasa tiek blietēta tai paredzētajā laukumā.
- Slēpošanas sliedes tiek gatavotas, izmantojot velkošu tehniku, blietējošo un sliedi ievelkošu tehniku.