Paplašinātā meklēšana

Meklējam y.

Atrasts vārdos (605):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Y "Yankee"

Atrasts skaidrojumos (7318):

Ammodytes lancea "ammodytes tobianus" sinonīms nosaukums.
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
blastomicīns "Blastomyces dermatitidis" buljona kultūras sterils filtrāts, ko lieto ādas raudzei.
ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
balamutijas "Leptomyxida" kārtas amēbu ģints.
PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation")
LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy")
RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy")
metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium")
MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies")
abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla")
SED Ādas eritēmas deva (angļu "skin erythema dose")
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
brūnzobe adateņu dzimtas sēņu ģints ("Hydnellum")
bankera Adateņu dzimtas sēņu ģints ("Phellodon", syn. "Bankera")
parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea")
sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea")
asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea")
Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
Anīkšču rajons administratīvi teritoriāla vienība Lietuvā (_Anykščių rajonas_), Utenas apriņķī
Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
dibenamīns Adrenolītiska un simpatikolītiska viela ("N, N-dibenzyl-betachloraethylaminum"), spazmolītisks (pretspazmu) līdzeklis
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency")
Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca")
košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea")
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea")
ūdensvabole Airvabole - vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae")
ditiscus Airvaboles "Dytiscus"
macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis")
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!")
Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā
sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida")
hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes")
pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys")
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem
SA Akciju sabiedrība (fr. "societe anonyme")
akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson")
upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides")
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
Scopthalmus maximus akmeņplekste jeb āte (syn. "Psetta maxima)
blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla")
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis")
NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia")
AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia")
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia)
hariuss alata ("Thymallus thymallus")
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā
Hēgeļa aliogīne aliogīņu suga ("Alyogyne huegelii")
alisītes Alises ("Alyssum")
kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum")
tuksneša alise ališu suga ("Alyssum desertorum")
Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
mūru alise ališu suga ("Alyssum murale")
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy")
Hot4U Alkstu pēc tevis (angļu "hot for you"; īsziņās)
mazais alks alku dzimtas suga ("Alle alle syn. Plotus alle")
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium")
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System"
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina")
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula")
kailvārpu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia psilostachhya")
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa")
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos
zillapu andromeda andromedu suga ("Andromeda glaucophylla")
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous")
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.)
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām
kristāla antūrija antūriju suga ("Anthurium crystallinum")
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
pelēka Apaļlapu ziemciete ("Pyrola rotundifolia")
nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones")
nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
staipīkņi apdziras (_lycopodium selago_)
Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
Braiana apdzīvota vieta ("Bryan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Tutini apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni
Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
Krišjāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 50 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas ("Ruskuly") teritorijā, pagasta centrs
Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs
Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
Rudzāti apdzīvota vieta (vidējciems) Līvānu novadā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rudzaty" teritorijā, pagasta centrs
Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems
Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova
Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
Silmala apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola)
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
Rekova apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā, izveidojusies bijušās Šķilbēnu muižas ("Szkielbany") teritorijā
Murmastiene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs
Kokari apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs
Alīheila apdzīvota vieta Afganistānā (_‘Alī Kheyl_), Paktijas vilajeta ziemeļu daļā
Abernati apdzīvota vieta ASV (_Abernathy_), Teksasas štata rietumu daļā
Antilopveli-Krestvjū apdzīvota vieta ASV (_Antelope Valley-Crestview_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā
Ārčersitija apdzīvota vieta ASV (_Archer City_), Teksasas štatā
Ārgaila apdzīvota vieta ASV (_Argyle_), Minesotas štata ziemeļrietumu daļā
Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā
Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Olbani apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kenbi apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaiena apdzīvota vieta ASV ("Cheyenne"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kleitona apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kleitona apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Danberi apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dērbi apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fejitvila apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Fejitvila apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Glastonberija apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.)
Granbi apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Heisa apdzīvota vieta ASV ("Hays"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hāfveja apdzīvota vieta ASV ("Halfway"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.)
Hārvi apdzīvota vieta ASV ("Harvey"), Luiziānas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Holispringsa apdzīvota vieta ASV ("Holly Springs"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārni apdzīvota vieta ASV ("Kearny"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju
Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Linčbērga apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mērisvila apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūolbani apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Olni apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Olni apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Mērilendas štatā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.)
Olni apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Orčardsitija apdzīvota vieta ASV ("Orchard City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pālmsitija apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.)
Pālmveli apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Pērlsitija apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Peri apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Konnektikutas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Plimuta apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kvinsi apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Rokimaunta apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Roja apdzīvota vieta ASV ("Roy"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentmērisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Solsberi apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.)
Solsberi apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandaski apdzīvota vieta ASV ("Sandusky"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Konnektikutas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Tenesī štatā, 10900 iedzīvotāju (2010. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbi apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Šelbivila apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sidni apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sirakjūsa apdzīvota vieta ASV ("Syracuse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Springveli apdzīvota vieta ASV ("Spring Valley"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilora apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Teritauna apdzīvota vieta ASV ("Terrytown"), Luiziānas štatā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Tailera apdzīvota vieta ASV ("Tyler"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Taunenkantri apdzīvota vieta ASV ("Town 'n' Country"), Floridas štatā, 78400 iedzīvotāju (2010. g.)
Triniti apdzīvota vieta ASV ("Trinity"), Floridas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Veiverli apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Mičiganas štatā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.)
Veiverli apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aļanula apdzīvota vieta Austrālijā (_Alyangula_), Ziemeļu teritorijas ziemeļaustrumos, Karpentārija līča Grūtailendas salā
Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā; Akremaiči
Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā
Aļeksandrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aleksandryna_), Vitebskas aapgabalā
Alšani apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alšany_), Brestas apgabala dienvidaustrumos
Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā
Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā
Astrina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astryna_), Grodņas apgabala rietumu daļā
Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā
Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas
Azariči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azaryčy_), Gomeļas apgabalā
Azjerci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziercy_), Vitebskas apgabalā
Azjerščina apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Azierščyna_), Gomeļas apgabalā
Azjori apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziory_), Grodņas apgabalā
Babiņiči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babiničy_), Vitebskas apgabala dienvidaustrumos
Babroviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Babrovičy_), Minskas apgabala rietumu daļā
Andersonrivera apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem (_Anderson River Bird Sanctuary_), putnu rezervāts Kanādas Ziemeļrietumu Teritoriju kontinentālās daļas ziemeļos
Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
Ain Suhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā
Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
Astipaleja apdzīvota vieta Grieķijā (_Astypálaia_), Dienvidegejas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā
Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni
Asadīje apdzīvota vieta Irānā (_Asadīyeh_), Dienvidhorasānas ostānā
Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā
Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā
Ārktikbeja apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Arctic Bay_), Bafina salas Bordena pussalas rietumos
Abaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Abay_), Akmolas apgabala Ceļinogradas rajona administratīvais centrs
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Almati apgabalā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Airika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Ayriq_), Karaghandi apgabala ziemeļaustrumos
Amankaraghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Amanqarağay_), Kostanajas apgabalā, Eulikejelas ziemeļu piepilsēta
Akžajika apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjayıq_), Rietumkazahstānas apgabala ziemeļos, pie Ašķisajas ietekas Urālā (Žajikā)
Akoja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqoy_), Karaghandi apgabalā
Aksijeka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqsūyek_), Žambilas apgabala austrumu pierobežā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Austrumkazahstānas apgabala dienvidu daļā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Karaghandi apgabala austrumu daļā
Aktoghaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtoğay_), Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā
Aktiesaja apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqtūesay_), Ziemeļkazahstānas apgabala ziemeļaustrumos
Aijanapa apdzīvota vieta Kiprā (_Ayia Napa_), salas dienvidaustrumos, Dekelijas apgabalā
Akbejita apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akbeyit_), Narinas apgabala dienvidu daļā
Akija apdzīvota vieta Kirgizstānā (_Akkıya_), Narinas apgabalā
Auleja apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs
Adige-Habļa apdzīvota vieta Krievijā (_Adyge-Habl’_), Karačajas-Čerkesijas Republikās ziemeļu daļā
Ahtirska apdzīvota vieta Krievijā (_Ahtyrskij_), Krasnodaras novadā
Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
Aligdžera apdzīvota vieta Krievijā (_Alygdžer_), Irkutskas apgabala dienvidrietumu daļā
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
Altinaja apdzīvota vieta Krievijā (_Altynaj_), Sverdlovskas apgabalā
Ambarnija apdzīvota vieta Krievijā (_Ambarnyj_), Karēlijas Republikas ziemeļaustrumos
Arčagliajata apdzīvota vieta Krievijā (_Arčagly-Ajat_), Čeļabinskas apgabalā
Arhiza apdzīvota vieta Krievijā (_Arhyz_), Karačajas-Čerkesijas Repiblikā
Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
Avturi apdzīvota vieta Krievijā (_Avtury_), Čečenijas Republikā
Babiņina apdzīvota vieta Krievijā (_Babynino_), Kalugas apgabalā
Gauri apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry
Višgoroda apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā
Abdelīja apdzīvota vieta Kuveitas ziemeļos (_'Abdalīyah_), pie Irākas robežas
Aželi apdzīvota vieta Ķīnā (_Ayeli_), Siņdzjanas / Šindžanas Uiguru autonomā reģiona Keškeras prefektūrā
Aksaja apdzīvota vieta Ķīnā (_Aksay_), Gaņsu dienvidrietumu daļā
Abū Nudžeima apdzīvota vieta Lībijā (_Abū Nujaym_, _Abu Nujaym_, أبو نجيم), Sidras šebījā
Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos
Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā
Glastonberija apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Glastonbury"), Anglijas dienvidu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007.) g.
Adomīne apdzīvota vieta Lietuvā (_Adomynė_), Panevēžas apriņķa Kupišķu rajonā
Aļone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Alionys I_), Viļņas apriņķa Širvintu rajona austrumu daļā
Audrone I apdzīvota vieta Lietuvā (_Audronys I_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā
Auksūda apdzīvota vieta Lietuvā (_Auksūdys_), Telšu apriņķa Mažeiku rajona ziemeļaustrumu daļā
Ajerbaloi apdzīvota vieta Malaizijā (_Ayer Baloi_), Džohoras štata dienvidrietumu daļā
Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askøy_), Hordalannes filkē
Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
Abū Rubeika apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Abū Rubayq_, _Abu Rubaiq_), Medīnas mintakā
Asāfīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ‘Assāfīyah_), Džaufas mintakas dienvidos
Artāvīja apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al Arțāwīyah_), Rijādas mintakas ziemeļu daļā
Aisa apdzīvota vieta Saūda Arābijā (_Al ʻAys_), Medīnas mintakā
Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā
Baghādveina apdzīvota vieta Somālijā (_Bacaadweyn_), Puntlendas dienvidrietumos
Hirinsalmi apdzīvota vieta Somijā (_Hyrynsalmi_), Kainū reģionā
Isokile apdzīvota vieta Somijā (_Isokylä_), Lapzemē
Kireskoski apdzīvota vieta Somijā (_Kyröskoski_, _Hämeenkyrö_), Pirkanmā reģionā
Mentiharju apdzīvota vieta Somijā (_Mäntyharju_), Dienvidsavo reģionā
Millikoski apdzīvota vieta Somijā (_Myllykoski_), Kimenlākso reģionā; Anjalankoski
Sekile apdzīvota vieta Somijā (_Säkylä_), Satakuntas reģionā
Sodankile apdzīvota vieta Somijā (_Sodankylä_), Lapzemē
Ajora apdzīvota vieta Spānijā (_Ayora_), Valensijas autonomajā apgabalā
Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu
Abāsīja apdzīvota vieta Sudānā (_Al 'Abbāsīyah_), Dienvidkorfānas vilājas ziemeļaustrumos
Ainī apdzīvota vieta Tadžikistānā (_Aynī_), Sugdas vilojatā, Zarafšonas upes ielejā
Ālija apdzīvota vieta Tunisijā (_Al ʻĀliyah_), Binzartas vilājas ziemeļaustrumu daļā
Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos
Antoņini apdzīvota vieta Ukrainā (_Antoniny_), Hmeļņickas apgabalā
Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā
Kiriļivka apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.)
Ānebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Aneby_), Jenšēpingas lēnē
Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē
Hērbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hörby_), Skones lēnē
Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
Ūsbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Osby_), Skones lēnē
Rīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ryd_), Krūnuberjas lēnē
Redebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rödeby_), Blēkinges lēnē
Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
Spoķiks aplikācija _Spotify_
smaržīgā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista irina", syn. "Tricholoma irinum")
raibā aplocene aploceņu ģints suga ("Lepista luscina", syn. "Lepista panaeola")
līganā aplocene aploceņu ģints suga ("Paralepista flaccida", syn. "Lepista inversa")
divvārpu aponogetons aponogetonu suga ("Aponogeton distachyos")
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
UHL Apvienotā hokeja līga (angļu "United Hockey League") - Ziemeļamerikas profesionālā hokeja līga, izveidota 1991. gadā
Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.)
UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus
UNICEF Apvienoto Nāciju starptautiskais bērnu aizsardzības fonds (angļu "United Nations International Children's Emergency Fund")
dārza fuksija apvienots nosaukums Latvijā audzētajām fuksiju formām un šķirnēm ("Fuchsia x hybrida")
LAV ar limfadenopātiju asociētais vīruss (angļu "lymphadenopathy-associated virus")
TRIPs ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights")
dizigotēka Arāliju dzimtas ģints ("Dizygotheca")
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta
poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla")
archaeopteryx Archaeopterix lityographica - arheopterikss
protokols EGP ārējās vārtejas protokols (angļu "External Gateway Protocol")
arekas palma areku ģints suga ("Areca lutescens", arī "Chrysalidocarpus lutescens")
Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.)
krūmu argirantēma argirantēmu suga ("Argyranthemum frutescens")
Mjei arhipelāgs arhipelāgs Andamanu jūrā (mjanmiešu val. “Myeik Kyunzuma”, angļu val. “Mergui Archipelago”), Mjanmas teritorija, platība — 3500 kvadrātkilometru, >800 salu, stiepjas >400 km meridionālā virzienā, augstums — līdz 852 m
Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
Malajas arhipelāgs arhipelāgs Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Malay Archipelago"), starp Eirāzijas kontinenta dienvidaustrumu daļu un Austrāliju, lielākā salu grupa pasaulē (>10000 salu), platība - \~2 mlj kvadrātkilometru
liellapu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia macrophylla syn. Aristolochia durior, Aristolochia sipho")
ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope")
Armēnija Armēnijas Republika — valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
gaismas gads ārpussistēmas attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā, - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā, apzīmējums - ly; 1 ly = 63240 astronomisko vienību = \~9,46·10^12^ km
rīdbergs ārpussistēmas mērvienība, ko lieto atomfizikā un optikā; 1 Ry = 13,60 eV un ir vienāds ar ūdeņraža atoma jonizācijas enerģiju
janskis Ārpussistēmas starojuma spektrālā blīvuma mērvienība radioastronomijā, Jy
RAEB Ārstēšanai nepakļāvīga anēmija ar palielinātu blastu skaitu (angļu "refractory anemia with excess of blasts")
klostera puķe ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
zāļu izops ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
izapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
īzapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
izopes Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
izops Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
kaulenītes Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
kaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
melmeņzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkauli Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkauļi Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkaulis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurkaulzāles Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
mugurlauzis Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
zālamanzīmogs Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum")
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
dadzītis Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
kumeļmēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
melnsakne Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
sunīši Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
sunsmēle Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
suņumēles Ārstniecības suņmēle ("Cynoglossum officinale")
gliemene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glumā Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glume Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glūme Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glumene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
glumes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
raudupes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
taukene Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
tauksaknes Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
tauksaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
taukusaknis Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živakosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živakoss Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živakosts Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
živokosi Ārstniecības tauksakne ("Symphytum officinale")
ķērsis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Nasturtium officinale")
ķelvkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale", senāk "Sisymbrium nasturtium")
ķērkši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
ķērnis Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
ķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
kūkojeņš Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
pērkoņi Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
slotzāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
tāle Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
ūdensšķērši Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
žultine Ārstniecības žodzene ("Sisymbrium officinale")
viši Ārstniecisks minerālūdens "Vichy"
lizihitons Ārumu dzimtas ģints ("Lysichiton"), dekoratīvs augs ar ļoti izteiksmīgām lapām
ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
Acerina cernua asaru sugas "Gymnocephalus cernuus" nosaukuma sinonīms
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
ADSL Asimetriskā ciparu abonentlīnija (angļu "Asymmetric Digital Subscriber Line")
ATM asinhronās pārsūtīšanas režīms (angļu _Asynchronous Transfer Mode_)
ATM režīms asinhronās pārsūtīšanas režīms (angļu "Asynchronous Transfer Mode")
Orchis cruenta asinssarkanās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza cruenta" nosaukuma sinonīms
lipene Asinszāle (senāk "Lychnis viscaria")
asines Asinszāles ("Hypericum")
krustenes Asinszāles ("Hypericum")
gutiferae Asinszāļu dzimtas "Hyperiaceae" nosaukuma sinonīms
pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
kausu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum calycinum")
Foresta asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum forrestii")
Hūkera asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum hookerianum")
plankumainā asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum")
kuplā asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum prolificum")
Urālu asinszāle asinszāļu suga ("Hypericum uralum")
divšķautņu asinszāle asinzāļu suga ("Hypericum perforatum")
daudzlapu asinszāle asinzāļu suga ("Hypericum polyphyllum")
hoija Asklēpiju dzimtas ģints ("Hoya")
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
chrysotrix Asku ķērpju dzimtas "Chrysotrichiaceae" ģints
gyalidea Asku ķērpju grafīdiju rindas dzimtas "Asterothyriaceae" ģints
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga
mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus")
pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha")
hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem
kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis")
leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas
bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas
cūktrifele Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Choiromyces")
zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm)
mikosferellas Asku sēņu nodalījuma dotīdeju dzimtas ģints ("Mycosphaerella"), saprofīti un parazīti, vairākums attīstās uz dažādiem saimniekaugiem, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas \~25 sugas
saharomicēte Asku sēņu nodalījuma dzimta ("Saccharomycetaceae"), spirtrūgšanas izraisītājas, Latvijā maz pētīta, konstatētas 8 ģintis, \~10 sugu
purpurlāsene asku sēņu nodalījuma ģints ("Ascocoryne")
inermīzija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria")
sklerotīnija asku sēņu nodalījuma ģints ("Byssonectria")
dižspulgaine asku sēņu nodalījuma ģints ("Caloscypha")
holveja asku sēņu nodalījuma ģints ("Holwaya")
endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām
protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu
histērija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales")
mikrotīrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
koksnene asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Hypoxylon")
hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis
ksilārija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Xylariales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces")
kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta
onigenas Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Onygenaceae")
stemphylium Asku sēņu pleosporu dzimtas atsevišķu sugu anamorfas aprakstītas kā "Stemphylium" sugas
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem
paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
Fortīna aslapu paparde aslapu paparžu suga ("Cyrtomium fortunei")
rūsganais asmalis asmaļu suga ("Ostoma ferruginea syn. Peltis ferruginea")
aveņu astainītis astainīšu suga ("Callophyrs rubi")
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
smirdošais astpūpēdis astpūpēžu suga ("Hysterangium clathroides")
punktainais astrofīts astrofītu suga ("Astrophytum myriostigma")
greznais astrofīts astrofītu suga ("Astrophytum ornatum")
ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_)
CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System")
Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā
Dactylis aschersoniana Ašersona kamolzāles "Dactylis polygama" nosaukuma sinonīms
Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array")
NRN Atbildēt nav nepieciešams (angļu "no reply necessary"; īsziņās)
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa
taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus")
sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius")
milzu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus subperonatus", syn. "Agaricus vaporarius")
dižsporu atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus urinascens", syn. "Agaricus macrosporus")
liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas
šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti
skrimalene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeocollybia")
DMA atmiņas tiešpiekļuve (angļu "Direct Memory Access")
NEA Atomenerģijas aģentūra (ESAO struktūrvienība; "Nuclear Energy Agency")
Alpu atragēne atragēņu suga ("Atragene alpina syn. Clematis alpina")
Sibīrijas atragēne atragēņu suga ("Atragene sibirica syn. Clematis sibirica")
REM Ātrās acu kustības miegā (angļu "Rapid Eye Movement")
SCSI ātrdarbīgs paralēlais interfeiss, kuru izmanto, lai datoru savienotu ar ārējām iekārtām, piemēram, cieto disku vai skeneri (angļu "Small Computer System Interface")
Karalienes Mērijas Zeme atrodas Antarktīdas austrumos (angļu val. “Queen Mary Land”) starp 92. un 100. austrumu garuma grādu, to apskalo Deivisa un Mosona jūra, ledus vairoga virsas augstums — 3000 m, ledus biezums līdz 3500 m
Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība
Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m
Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
Eira pussala atrodas Dienvidaustrālijā (angļu val. "Eyre Peninsula"), starp Spensera un Lielo Austrālijas līci, garums — \~300 km, kaļķakmens plato \~200 m vjl., lielākais augstums — 472 m
Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā
Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds)
Zommerfelta atskabardze atskabardžu suga ("Campylium sommerfeltii")
starainā atskabardze atskabardžu suga ("Campylium stellatum")
EP Atskaņotāja skaņuplates, kuru griešanās ātrums ir 45 apgr./min. (angļu "extended play")
mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena"
korporācija COS atvērto sistēmu korporācija (angļu "Corporation for Open Systems (COS)")
COS atvērto sistēmu korporācija (angļu "Corporation for Open Systems")
MP3 Audiosignāla kompresija, lietojot augstas sarežģītības algoritmus (angļu "MPEG layer III"); mp3 audiofailiem raksturīga augsta kvalitāte un niecīgs faila lielums; no interneta ielādējama mūzika
koriamirtīns Auga "Coriaria myrtifolia" indīgs glikozīds, kas izraisa krampjus
kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds
augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu)
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
ķiršu augļsmecernieks augļsmecernieku suga ("Rhynchites cupreus")
Gerlaha smaile augstākā virsotne (2654 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. _Gerlachovsky štit_), Tatros, Tatru nacionālā parka teritorijā
Ņenčhenthanlha Augstākā virsotne [“Nyainqêntanglha Feng”] Ņenčhenthanlha kalnu grēdā Tibetas kalnienē, augstums — 7088 m vjl.
Olimps augstākā virsotne Kipras salā (_Olympos_), augstums -- 1952 m
Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali
Risi kalns augstākais kalns Polijā ("Rysy"), 2499 m, Augstajos Tatros, uz Slovākijas robežas
Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
platdeguna pērtiķi augstāko pērtiķu infrakārta ("Platyrrhini"), kas izplatīta Amerikā, pie kuras pieder tinējastpērtiķu un pundurpērtiķu dzimtas
šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
sinkarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Syncarida"), sīki līdz vidēji lieli (0,5 mm līdz 5 cm garumā), tievi primitīvi saldūdens vēžveidīgie
Hercules Graphics karte augstas izšķirtspējas grafikas karte (videoadapters) monohromiem monitoriem, ko izstrādājusi firma "Hercules Computer Technology"
V. S. O. P. Augstas kvalitātes maigs konjaks (angļu "a very superior Old Pale")
Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
Silēzijas augstiene augstiene Polijas dienvidu daļā ("Wyžyna Šlanska"), augstums — līdz 400 m (Svētās Annas kalns), asimetriskas, līdz 150 km garas grēdas un plato
čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai
jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams
atmiņas apgabals HMA augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)")
URI Augšējo elpceļu infekcija (angļu "upper respiratory infection")
Wyschgorodok Augšpils (tagad Vyšgorodok, Krievijā)
haimatoksilīns augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum"
sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi
sūnas augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna
fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
augi augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu)
lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu
filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem
Austrālijas galvaspilsētas teritorija Austrālijas federālā teritorija (_Australian Capital Territory_), kas ietver galvaspilsētu Kanberu un tās apkārtni
Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.)
Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.)
Dryopteris dilata Austrijas ozolpapardes "Dryopteris austriaca" nosaukuma sinonīms
Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m)
melnsvītru austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Geothlypis trichias")
austrumu tūja austrumu platzaris, ciprešu dzimtas platzaru ģints suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis")
kaķaste Austrumu sūrene ("Polygonum orientale")
govju strazdvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Scaphidura oryzivora")
ALEPH Automātiska paplašināma bibliotēku programma (angļu "Automated Library Expandable Program")
c autortiesību apzīmējums (c) (angļu "copyright")
haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
smilts auzene auzeņu suga ("Festuca arenaria syn. Festuca rubra subsp. arenaria")
daudzziedu auzene auzeņu suga ("Festuca multiflora syn. Festuca rubra subsp. multiflora")
Poļesjes auzene auzeņu suga ("Festuca polesica syn. Festuca beckeri subsp. polesica")
kāpu auzene auzeņu suga ("Festuca sabulosa syn. Festuca beckeri subsp. sabulosa")
smalklapu auzene auzeņu suga ("Festuca tenuifolia syn. Festuca ovina subsp. tenuifolia")
raupjā auzene auzeņu suga ("Festuca trachyphylla")
Henrija avene aveņu suga ("Rubus henryi")
lielā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus fumatus")
mazā aveņvabole aveņvaboļu suga ("Byturus tomentosus syn. Byturus aestivus")
aslapu avokado avokado suga ("Persea drymifolia")
parastā avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis antipyretica")
hipnu avotsūna avotsūnu suga ("Fontinalis hypnoides")
āžu biezkāte āžu tīmeklene ("Cortinarius traganus syn. Inoloma traganum")
Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya")
korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
aksire Balandu dzimtas ģints ("Axyris"), 15-80 cm augsti, viengadīgi lakstaugi, klāti ar zvaigžņmatiņiem, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
smaržīgā balanda balandu suga ("Chenopodium botrys")
bastarda balanda balandu suga ("Chenopodium hybridum")
daudzsēklu balanda balandu suga ("Chenopodium polyspermum")
zaļā balanda balandu suga ("Chenopodium suecicum syn. Chenopodium viride")
sarkanās balandas piejūras varietāte balandu sugas varietāte ("Chenopodium rubrum var. botryoides")
kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama
šķērslapu balodene balodeņu suga ("Atriplex prostrata syn. Atriplex hastata")
Tla Balsenes audzējs ar priekšējās komisūras iesaisti (angļu "tumor of the larynx with involvement of anterior comissure")
Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
žogvīte Baltā sētvija ("Bryonia alba")
baltā brionija baltā sētvija ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
baltaispuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
baltāpuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerkaraliene Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerpuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ezerrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigala Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigalas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigale Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
gaigula Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
krūkliņas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičine Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laičinis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksna Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksne Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laiksnis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķi Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
laišķulapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lēplapa Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
lilijas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
tuļbis Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdeņrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslapas Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenslēpes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķe Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdenspuķes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
ūdensrozes Baltā ūdensroze ("Nymphaea alba")
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
Bahrelabjada Baltās Nīlas nosaukums Sudānā ("Bahr el Abyad")
pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem
krūkļu baltenis balteņu suga ("Gonopteryx rhamni")
kalnu lija baltgalvas grifs ("Gyps Fulvus")
BSC Baltijas cukura kompānija (angļu "Baltic Sugar Company")
Orchis baltica Baltijas dzegužpirkstītes "Dactylorhiza baltica" nosaukuma sinonīms
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
trīskrāsu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus tricolor", syn. "Leucopaxillus compactus")
diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī
dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī
dibazols Balts kristālisks pulveris ("2-benzyl-benzimidazolum-hydrochloratum"); viegli šķīst karstā ūdenī un alkoholā
difenīns Balts pulveris "phenytoinum (natrium 5,5-diphenyl-hydantoicum)"; šķīst ūdenī
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
piramidālā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum pyramidale")
melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus")
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
porphyridium Bangiju klases dzimtas "Porphyridiaceae" ģints
sarkstošā bankera bankeru ģints sēņu suga ("Phellodon fuligineoalbus", syn. "Bankera fuligineoalba")
NEL barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs (angļu "_net energy for lactation_), ko izsaka pēc produktīvā efekta – piena ieguves un reprodukcijas funkciju nodrošināšanas laktējošiem dzīvniekiem, galvenokārt govīm
nošķeltā bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma theobrominum", syn. "Hebeloma truncatum")
gludā bartrāmija bartrāmiju suga ("Bartramia ithyphylla")
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
bastaja āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum")
druvu baltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum")
rozā āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum")
sarkanbaltais āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum")
zviedru āboliņš bastarda āboliņš ("Trifolium hybridum")
Lamium incisum bastarda panātres "Lamium hybridum" nosaukuma sinonīms
Petasites officinalis bastarda tūsklapes "Petasites hybridus" nosaukuma sinonīms
Budišina Baucene - pilsētas nosaukums sorbu valodā (_Budyšin_)
Bavārijas brīvvalsts Bavārija, federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Freistaat Bayern")
Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene
īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi
holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas
fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas
dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales")
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales")
pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda
himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes
teliomicēte bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Teliomycetes syn. Sclerobasidiomycetes"), parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, 174 ģintis, 5850 sugu, Latvijā konstatētas 36 ģintis, 318 sugu, iedala melnplauku sēnēs un rūsas sēnēs
astpūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases rinda ("Hysterangiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
bumbieru–kadiķu rūsas sēne bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas suga ("Gymnosporangium sabinae")
ādgalve Bazīdijsēņu nodalījuma tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Dermocybe"), Latvijā konstatētas 9 sugas
kliņģerene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas adateņu dzimtas ģints ("Hydnum")
adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
kamolbegonija Begoniju hibrīdcilmes suga ("Begonia x tuberhybrida")
ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi
mazā begonija begoniju suga ("Begonia minor syn. Begonia nitida")
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
sviestbeka Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
dzīslkāta beka beku dzimtas suga ("Aureoboletus projectellus" syn. "Boletellus projectellus", arī "Boletus projectellus"), aug galvenokārt kāpās priežu mežos, izstrādātos kūdras purvos
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms
benzoje Benzokoka "Styrax benzoin Dryander" sveķi
ametista bērzlapene bērzlapeņu ģints suga ("Laccaria amethystina")
cūcene Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius necator syn. Lactarius turpis"), sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
violetzaļā bērzlape bērzlapju suga ("Russula cyanoxantha")
bālējošā bērzlape bērzlapju suga ("Russula depallens", syn. "Russula exalbicans")
olīvbrūnā bērzlape bērzlapju suga ("Russula elaeodes", syn. "Russula xeramphelina")
lundella bērzlape bērzlapju suga ("Russula intermedia", syn. "Russula lundelli")
lazda Bērzu dzimtas ģints ("Corylus"), krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
ostrija Bērzu dzimtas ģints ("Ostrya"), 7 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas
papīra bērzs bērzu suga ("Betula papyrifera")
brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus")
BYKT Bet tu to zināji (angļu "but you knew that"; īsziņās)
ērkšķauzas Bezakotu lāčauza ("Bromus inermis Leyss")
bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu
kokuvarde Bezastaino abinieku kārtas kokvaržu dzimtas dzimta ("Hylidae"), pirkstu galos diskveida piesūcekņu, ar kuriem pieķeras pie augu lapām un zariem, 16 ģinšu, \~415 sugu
baltkrūšu bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus leucorhynchus")
kokbezdelīga Bezdelīgu dzimtas ģints ("Tachycineta"), Latvijā nav konstatēta
kalnu bezdelīga bezdelīgu suga ("Ptyonoprogne rupsetis"), Latvijā nav konstatēta
polimorfs Bezmugurkaulnieku kāšgalvtārpu tipa ģints ("Polymorphus")
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota")
bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma
finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene
sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea")
starainā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus subradiatus")
pļavas biezlapīte biezlapīšu suga ("Cuphophyllus pratensis", syn. "Hygrocybe pratensis")
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Cuphophyllus")
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā
baltroku gibons biežāk sastopamā gibonu suga ("Hylobates lar")
FAQ Bieži uzdotie jautājumi (angļu "frequently asked questions")
Āfrikas bifelis jeb kafers bifeļu suga ("Bubalus cafer"), ko dažkārt nodala atsevišķā ģintī ("Syncerus"), kā sugu ("Syncerus caffer")
Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika
BSC binārie sinhronie sakari (Binary Synchronous Communication)
pirostēgija Binjonu dzimtas ģints ("Pyrostegia")
Augšējā Kalifornijas līča un Kolorādo deltas biosfēras rezervāts biosfēras rezervāts Meksikā (_Alto Golfo de California y Delta del Rio Colorado, Reserva de la Biosfera_), aptver Kolorādo upes deltu un Kalifornijas līča ziemeļaustrumu galu
Bridge Biotehnoloģiju izpēte inovācijai, attīstībai un izaugsmei Eiropā (angļu val. "biotechnology research for innovation, development and growth in Europe")
cērpa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
drebulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
gailinis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
gailinīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
gailīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
jāņuzāle Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kādilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeila Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeilas Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeils Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodele Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeles Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeli Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodeļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodelis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodels Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kodielis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
kupaļa Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņārbule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņārbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
nārbulīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņārbuls Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
nārzbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
nārzbulis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņērbules Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņērbuļi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
ņērbulīts Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
silgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
snaibule Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalve Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalviņi Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvīši Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvīte Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvītes Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvītis Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
zilgalvji Birztalu nārbulis ("Melampyrum nemorosum")
mātras Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
naktenīca Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
raskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
raskožnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
roskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
smerdelītes Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
ugunspuķe Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
virziņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
ziepenīte Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
žvirbuļactiņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys")
vairoga bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Discina ancilis", syn. "Discina perlata"); pērļainā discīna
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
dižā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra gigas")
rudens bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra influa")
apaļsporu bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra sphaerospora")
muršķins Bisīte ("Gyromitra")
balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita")
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas
mazā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia leachi")
parastā bitīnija bitīniju suga ("Bithynia tenaculata")
sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
Corydalis halleri blīvā cīrulīša "Corydalis solida" nosaukuma sinonīms
plakanā blizme blizmju suga ("Blysmus compressus", agrāk "Scirpus compressus")
rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
blumeriella Blumeriella hiemalis - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hipodermu dzimtas sugas "Coccomyces hiemalis" nosaukuma sinonīms
eža blusa blusu suga ("Archaeopsylla erinacei")
smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā
blusenāji Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
blusenes Blusu sūrene ("Polygonum persicaria")
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
body Body bike - vingrinājumu sistēmam kurā tiek izmantots īpašs stacionārais divritenis; spinnings
body Body shape - fitnesa metode, kuras pamatā ir spēka nodarbības ķermeņa veidošanai
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
ABS Bremžu pretbloķēšanas sistēma (angļu "anti-lock braking system")
brevicoryne Brevicoryne brassicae - kāpostu laputs
purslas briedenes ("Sarcodon imbricatus", senāk "Hydnum imbricatum")
skarbā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces asperulus")
parastā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces granulatus")
raibā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces muricatus")
zilais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Platycerus caraboides syn. Systenocerus caraboides")
vienraga praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Synodendron cylindricum")
brūnsānu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops erythropleura")
briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu
divkrāsainā briorija brioriju suga ("Bryoria bicolor"), kas aug Gaujas Nacionālajā parkā uz apsūnojušām smilšakmens klintīm, Latvijā aizsargājama
smalkmatainā brorija brioriju suga ("Bryoria capillaris"), kas aug skujkoku mežos uz egļu zariem un koku stumbriem, tās lapoņi gaišpelēki, pavedienveidīgi, cilindriski, nokareni
brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi
iesirmā briorija brioriju suga ("Bryoria subcana"), kuras pelēcīgie lapoņi aug uz lapkoku un skujkoku stumbriem
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
RAM Brīvpieejas atmiņas apzīmējums (angļu "Random - Acces Memory")
kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne
briežāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
kaķpēdiņa Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
krampāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
lēciņas Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
pērkonāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
pērkoņāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
vājšāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
velnāboliņš Brūču pērkonamoliņš ("Anthyllis vulneraria")
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella")
ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta
Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms
liellapu brunera bruneru suga ("Brunnera macrophylla")
raudavīte brūnkaklis ("Aythya ferina")
raudeve Brūnkaklis ("Aythya ferina")
raudiva Brūnkaklis ("Aythya ferina")
rauduva Brūnkaklis ("Aythya ferina")
rauduve Brūnkaklis ("Aythya ferina")
kalpiņš Brūnspārnu ķauķis ("Sylvia communis")
oranžā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum aurantiacum")
zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum")
kopaugošā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum concrescens")
rūsganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum ferrugineum")
Peka brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum peckii")
grubuļainā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum scrobiculatum")
smaržīgā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum suaveolens")
deviņjoslu bruņnesis bruņnešu suga ("Dasypus novemcinctus")
sarkanausu bruņurupucis bruņurupuču suga ("Trachemys scripta elegans"), kuras daži eksemplāri Latvijā ievesti kā mīļdzīvnieki
mīkstā augumāju bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Coccus hesperidum syn. Lecanium hesperidum")
grimoņu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Parthenolecanium corni syn. Lecanium corni, Eulecanium corni, Eulecanium coryli")
papīra brūsoneja brūsoneju suga ("Broussonetia papyrifera"), kuru kopš 19. gs. sākuma mēģināts audzēt, bet Latvijā tā nav ziemcietīga
Veijera budleja budleju suga ("Buddleia weyeriana")
bezlapu buksbaumija buksbaumiju suga ("Buxbaumia aphylla")
sīklapu buksis bukšu suga ("Buksus microphylla")
sīklapu bukša Japānas varietāte bukšu sugas varietāte ("Buksus microphylla var. japonica"), kas ir ziemcietīga
brūnausu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes amaurotis")
Maskarēnu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Hypsipetes borbonicus")
sarkanvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus jocosus")
baltvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus leucogenys")
dzeltenvēdera bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus xanthorrhous")
bumbiernīce Bumbiere ("Pyrus")
Kaukāza bumbiere bumbieru suga ("Pyrus caucasica")
mājas bumbiere bumbieru suga ("Pyrus communis"), Latvijā plaši izplatīta introducēta suga, kas vietām pāriet savvaļā
meža bumbiere bumbieru suga ("Pyrus pyraster"), Latvijā vienīgā autohtonā bumbiere
vītollapu bumbiere bumbieru suga ("Pyrus salicifolia")
parastā bumbiervācelīte bumbiervācelīšu suga ("Leptobryum pyriforme")
barbeja Burvjlazdu apakšklases rinda ("Barbeyales"), gk. Āfrikā
palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus"
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību
loganīns C~17~H~26~O~10~, "Strychnos nux vomica L." sēklu glikozīds; svarīgs indola alkaloīdu biosintēzes starpprodukts
pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii"
sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam
hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds
oleandomicīns C~35~H~61~NO~12~, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces antibioticus"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
truksilīns C~38~H~46~N~2~O~8~, "Erythroxylon coca" lapu alkaloīds
ranimicīns C12H18O6, antibakteriāls līdzeklis, iegūts no "Streptomyces lincolnensis"
porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus"
skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius")
oksitetraciklīns C22H24N2O9, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces rimosus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām, pret riketsijām
puromicins C22H29N7O5, antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces alboniger" un arī sintētiski; aktīvs pret tripanosomām un dizentērijas amēbām; darbojas citostatiski
paromomicīns C23H45N5O14aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, iegūta no "Streptomyces rimosus", efektīva pret gramnegatīvām, grampozitīvām un skābjizturīgām baktērijām
stahioze C24H42O21, tetrasaharīds, kas izolēts no "Stachys tuberifera L." bumbuļiem; hidrolīzē iegūst pa vienai molekulai fruktozes un glikozes un divas molekulas galaktozes
viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā
filirīns C27H34O11, kristālisks glikozīds dažādu "Phillyrea" sugu mizā un lapās; lietots pret drudzi
zigadenīns C27H43NO7, auga "Zygadenus intermedius" kristālisks alkaloīds
poligalīns C30H45ClO6, senegas ("Polygala senega L.") rūgts saponīns
takrolīms C44H69NO12, imūndepresīvs līdzeklis, makrolīds, ko iegūst no "Streptomyces tsykubaensis", iedarbība tāda pati kā ciklosporīnam; lieto transplantāta tremes novēršanai, īpaši pēc aknu transplantācijas
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
zorbamicīns C56H100CuN18O24S2 2HCl antibakteriāla antibiotiska viela, kas iegūta no "Streptomyces bikiniensis"
vankomicīns C66H25Cl2N9O24HCl, antibiotiska viela, glikolipīds, kas iegūts no "Streptomyces orientalis"; aktīvs pret grampozitīvām baktērijām un dažām spirohetām
mitilotoksīns C6H18NO2, neirotoksiska viela "Mytilis" ģints moluskos, kurus lieto uzturā; biežs saindēšanās cēlonis
stahidrīns C7H13NO2, alkaloīds, ko iegūst no "Stachys" ģints augiem
streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā
calycella Calycella citrina - leociju dzimtas sugas "Bisporella citrina" nosaukuma sinonīms
calliclystis Calliclystis rectangulata - ābeļu zaļganais ziedsprīžotājs
cash & carry cash and carry
smadze caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
smadzis caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
utene Caurejas sūricis ("Pulicaria dysenterica")
operētājsistēma TOPS caurspīdīgā operētājsistēma (angļu "transparent operating system")
pušķainais ceanots ceanotu suga ("Ceanothus thyrsiflorus")
Transilvānijas cefalārija cefalāriju suga ("Cephalaria transsylvanica")
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
kāpostu cekulkode cekulkožu dzimtas suga ("Plutella xylostella")
sekstainā celogīne celogīņu suga ("Coelogyne cristata")
Lorensa celogīne celogīņu suga ("Coelogyne lawrenceana")
smilts ceļteka ceļteku suga ("Plantago scobra", senāk "Plantago psyllium", arī "Plantago arenaria" un "Plantago ramosum")
DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe")
CIA Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu "Central Intelligence Agency"), ASV
CENTO Centrālā līguma organizācija (angļu "Central Treaty Organization")
CNS Centrālā nervu sistēma (angļu "central nervous system")
bārkstainā cepurene cepureņu suga ("Encalypta ciliata"), Latvijā aizsargājama
parastā cepurene cepureņu suga ("Encalypta vulgaris"), Latvijā aizsargājama
upes micīte cepurgliemežu dzimtas suga ("Ancylus fluviatilis")
Urugvajas cerejs cereju suga ("Cereus uruguayanus")
ciriņi Ceriņi ("Syringa")
Afganistānas ceriņš ceriņu suga ("Syringa afghanica")
Amūras ceriņš ceriņu suga ("Syringa amurensis")
Ķīnas ceriņš ceriņu suga ("Syringa chinensis")
Himalaju ceriņš ceriņu suga ("Syringa emodi")
Transilvānijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa josikaea")
Ungārijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa josikaea")
šķeltais ceriņš ceriņu suga ("Syringa laciniata")
Meijera ceriņš ceriņu suga ("Syringa meyeri")
sīklapu ceriņš ceriņu suga ("Syringa microphylla")
Persijas ceriņš ceriņu suga ("Syringa persica")
plūksnlapu ceriņš ceriņu suga ("Syringa pinnatifolia")
liektais ceriņš ceriņu suga ("Syringa reflexa")
Japānas ceriņš ceriņu suga ("Syringa reticulata")
Zvjaginceva ceriņš ceriņu suga ("Syringa sweginzovii")
Tīgeršteta ceriņš ceriņu suga ("Syringa tigerstedtii")
smalklapainais ceriņš ceriņu suga ("Syringa tomentella")
matainais ceriņš ceriņu suga ("Syringa villosa")
parastais ceriņš ceriņu suga ("Syringa vulgaris")
Zvegifleksa ceriņš ceriņu suga ("Syringa x swegifleksa")
virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk
serdes ciateja ciateju suga ("Cyathea medullaris")
cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
cyclachaena Cyclahena xanthiifolia - smaillapu skarziedes "Iva xanthiifolia" nosaukuma sinonīms
īstā cidonija cidoniju ģints vienīgā suga ("Cydonia oblonga")
iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata")
posmainā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis phragmitoides syn. Calamagrostis purpurea subsp. phragmitoides")
stīvā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis stricta syn. Calamagrostis neglecta subsp. stricta")
Erysimum hieracifolium ssp. durum cietās pērkonenes "Erysimum durum" nosaukuma sinonīms
daivainā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum aculeatum"), Latvijā aizsargājama
Brauna cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum braunii"), Latvijā aizsargājama
šķēplapu cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum lonchitis"), Latvijā aizsargājama
mazā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum minutum")
stingrā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum rigens")
šķeltā cietpaparde cietpaparžu suga ("Polystichum setiferum")
sēdošā cifēlija cifēliju suga ("Cyphelium sessile"), Latvijā aizsargājama
ceļmala Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cigoreņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cigori Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cigureni Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
ciguriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cigurins Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
ciguriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cikariņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cikoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cīkoriņi Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cikoriņs Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
cīkoriņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
ciporiņš Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
zilpienes Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
zilstares Cigoriņu suga ("Cichorium intybus")
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās
atritinātā cikadeja cikadeju suga ("Cycas revoluta")
Alpu vijolīte ciklamena ("Cyclamen")
Kilikijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen cilicum")
kosas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen coum")
efejlapu ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen hederifolium syn. Cyclamen neapolitanum")
Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
CRC cikliskā redundances pārbaude (angļu "Cyclic Redundancy Check")
HIV cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS
hilbilijs cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs")
trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi
trīsdaivu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria aquitriloba")
vizbulīšlapu cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria hepaticifolia")
mūru cimbalārija cimbalāriju suga ("Cymbalaria muralis")
ziloņkaula cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium eburneum")
Lova cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium lowianum")
neaizmirstulīte Ciņu neaizmirstule ("Myosotis caespitosa")
suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata
šķiedrainā ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus fibrosus syn. Agropyron fibrosum")
Sibīrijas ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus sibiricus")
paciprese Ciprešu dzimtas ģints ("Chamaecyparis"), dekoratīvs mūžzaļš koks vai krūms ar zvīņveida skujām, 7 sugas, iegūti vairāki simti dekoratīvu formu, no tām Latvijā audzē \~100
platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku
brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus")
lauka circenis circeņu suga ("Gryllus campestris"), kas pēdējos gadu desmitos vairs nav atrasts
mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
sirpjveida cirtomija cirtomiju suga ("Cyrtomium falcatum")
šaurlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis angustifolia")
dobais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cava syn. Corydalis bulbosa"), Latvijā aizsargājama
paparžlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis cheilantifolia")
divlapu cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis diphyla")
vidējais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis intermedia"), Latvijā aizsargājama
dzeltenais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis lutea")
dzeltenbaltais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis ochroleuca")
blīvais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis solida syn. Corydalis halleri")
ātraudzīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
ausbate Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
auslecite Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
auslēcīte Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
cīruļsakne Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
cīruļzāle Cīrulītis ("Corydalis"), daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs
dubultplankumu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha bimaculata")
stepes cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha calandra")
melnais cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha yeltoniensis")
Mongolijas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha mongolica")
baltspārnu cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Melanocorypha sibirica")
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
Cystocoleus niger cistokoleju sugas "Cystocoleus ebeneus" nosaukuma sinonīms
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms
kafīra laims citrusu ģints suga (“Citrus hystrix”), citrusaugs ar aromātiskām lapām, ko izmanto Dienvidaustrumāzijas virtuvē
cryophytum Cryophytum crystallinum - kristālu pusdienziedes "Mesembryanthemaceae crystallinum" nosaukuma sinonīms
cimbalārija Cūknātru dzimtas ģints ("Cymbalaria"), dekoratīvi augi, ko izmanto akmeņdārzos
nārbulis Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
baltā cūktrifele cūktrifeļu ģints sēņu suga ("Choiromyces meandriformis")
kailgalvas čakste čakstu dzimtas suga ("Pityriasis gymnocephala")
baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum")
brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum")
biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium")
Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum")
dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum")
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium")
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti
miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea")
drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga
četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga
četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele
peļastes čiekurene čiekureņu ģints suga ("Baeospora myosura")
pūšļainā čiekursēne čiekursēņu ģints suga ("Strobilurus stephanocystis")
cirtainā čigānene čigāneņu ģints sēņu suga ("Cortinarius caperatus", syn. "Rozites caperata")
ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
Ras-Alahague Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā ("Čūskneša galva"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7
Čūskneša galva Čūskneša α, spožākā zvaigzne Čūskneša zvaigznājā (arī "Ras-Alhague"), atrodas tā ziemeļrietumu malā, atrodas 47 ly attālumā no Zemes, spožums 2,7. zvaigžņlielums
dasiphora Čužu ģints "Pentaphylloides" nosaukuma sinonīms
krūma čuža čužu ģints suga ("Pentaphylloides fruticosa syn. Dasiphora fruticosa"), kas Latvijā ir aizsargājama, dažos avotos tā tiek dēvēta par retēju sugu ("Potentilla fruticosa"), dekoratīvs, līdz 1,5 m augsts krūms ar dzelteniem ziediem
Fridrihsena čuža čužu suga ("Pentaphylloides x friedrichsenii"), ko Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
Dasiphora fruticosa čužu sugas "Pentaphylloides fruticosa" nosaukuma sinonīms
Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
Altajs-Zelta kalni dabas piemineklis Altaja kalnos (_Altaj-Zolotye gory_), pie Kazahstānas, Ķīnas un Mongolijas robežas, iekļauts UNESCO aizsargājamo dabas objektu sarakstā; platība - 881238 ha
dažādlapu dadzis dadžu suga ("Cirsium heterophyllum")
asais dadzis dadžu suga ("Cirsium vulgare syn. Cirsium lanceolatum")
Dajuilins Dajuilina grēda ("Dayuling") atrodas Nanlina kalnu austrumu daļā, Ķīnas dienvidaustrumos, garums - \~100 km, augstums - līdz 1466 m
platlapiņu dāldersēne dāldersēņu sēņu suga ("Megacollybia platyphylla", syn. "Oudemansiella platyphylla")
reizesdarbu ekonomika darba tirgus joma (angļu "gig economy"), kurā galvenokārt nelielus pasūtījumus uz īsu periodu uztic individuāliem komersantiem
ABC Darbību izmaksu kalkulācijas metode (angļu "activity based costing") pašizmaksas aprēķinos
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
sētlodzītis Dārza ķauķis ("Sylvia borin")
šleijerītis Dārza puķe - migliņa ("Gypsophyla"); ģipsene
īstā dateļpalma dateļpalmu suga ("Phoenix dactylifera")
DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
protokols DDP datogrammu piegādes protokols (angļu "Datagram Delivery Protocol")
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums
CERT datortrauksmes reaģēšanas komanda (angļu "Computer Emergency Response Team"); komanda CERT
DES datu šifrēšanas standarts (angļu "Data Encryption Standard")
Orfeja dziedātājķauķis daudzbalsu smējējķauķis ("Hippolais polyglotta")
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1
simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās
ūdens daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum aquaticum")
Brazīlijas daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum brasiliensis")
vārpainā daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum spicatum")
mieturu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum verticillatum")
daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama
mugurkauli Daudzziedu mugurene ("Polygonatum multiflorum")
Daurijas ciņuvārpata Daurijas ciņuvārpata ("Elymus dahuricus")
Tavoja Davei (Thave) - pilsēta Mjanmā ("Tavoy")
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu
kitonkrāsvielas Dažas skābās vilnas azo- un trifenīlmetāna krāsvielas, ko ražoja "Gesellsch f. chem. Industrie" un "Clayton Aniline Company"
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
dedess Dedestiņa ("Lathyrus")
dedesas Dedestiņas ("Lathyrus")
dedesiņi Dedestiņas ("Lathyrus")
dedestiņi Dedestiņas ("Lathyrus")
peļzirņi Dedestiņas ("Lathyrus")
vanagzirņi Dedestiņas ("Lathyrus")
plakanzirņi Dedestiņas ("Lathyrus"), pākšaugu dzimtas divdīgļlapju viengadīgi vai daudzgadīgi augi, Latvijā >5 sugas, daudzās formās kultivēti
puķuzirnītis Dedestiņu ģints suga - smaržīgā dedestiņa ("Lathyrus odoratus"), Latvijā kultivē kā krāšņumaugu ar daudzām šķirnēm
vītņu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus aphaca")
skarbā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus hirsutus")
platlapu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus latifolius")
jūrmalas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus maritimum")
kalnu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus montanus")
melnā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus niger")
smaržīgais puķzirnītis dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus")
smaržīgā dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus odoratus")
purva dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus palustre")
ungāru dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pannonicus")
zirņveida dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pisiformis")
pļavas dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus pratensis")
meža dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus sylvestris")
bumbuļu dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus tuberosus")
pavasara dedestiņa dedestiņu suga ("Lathyrus vernus")
Ruisa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium x ruysii")
Komersona delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus commersonii"), garums 1,4-1,7 m, svars - līdz 90 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas dienviddaļas, Folklenda salām un Kergelēna salām
Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās
baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā
krusta delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus cruciger"), garums līdz 1,9 m, svars - 90-120 kg, dzīvo Dienvidu okeāna aukstajos apgabalos
Klusā okeāna baltsānu delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obliquidens"), garums 2,1-2,5 m, svars - 75-90 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļos, rada putu šļakatas, kas bieži redzamas krietni ātrāk pirms paša delfīna
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās
dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms
Aveirona departaments Francijā (_Aveyron_), Oksitānijas reģiona ziemeļu dalā
Augšpireneji departaments Francijā (_Hautes-Pyrénées_), Oksitānijas reģiona dienvidrietumos, administratīvais centrs - Tarbe
Atlantijas Pireneji departaments Francijā (_Pyrěnées-Atlantiques_), Jaunakvitānijas reģiona dienvidriertumos
Austrumpireneji departaments Francijā (_Pyrénées-Orientales_), Oksitānijas reģiona dienvidos, administratīvais centrs - Perpiņāna
astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum")
miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs
Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum")
DNA dezoksiribonukleīnskābe, saīsinājums no angļu "deoxyribonucleic acid"; DNS
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
ūdensroze Didīgļlapju klases augu dzimta ("Nymphaeaceae"), pie kuras pieder daudzgadīgi ūdensaugi (piemēram, ūdensroze, lēpe, lotoss u. c.) ar lielām peldošām vai pacilus lapām un dažādas krāsas palieliem ziediem, 6 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ziepenīte Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
ziepenīšaugi Didīgļlapju klases augu dzimta ("Polygalaceae"), nelieli koki, krūmi, puskrūmi, liānas un daudzgadīgi lakstaugi, \~18 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
nošķeltā didimohlēna didimohlēnu suga ("Didymochlaena truncatula")
vaskpalma Dienvidamerikas palmu ģints ("Ceroxylon"), kuras 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu, gadā iegūst \~10 kg vaska
SEATO Dienvidaustrumu Āzijas līguma organizācija (angļu "South-East Asia Treaty Organization"), pastāvēja 1954.-1977. g.
Dombeja dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus dombeyi")
mandeļveida dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia amygdaloides")
ciprešu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia cyparissias")
dedestiņu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia lathyris")
miršu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia myrsinites")
daudzkrāsu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia polychroma")
aitu diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus filaria")
govju diktiokauls diktiokaulu suga ("Dictyocaulus viviparus")
lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
parnidae Dīķnagaiņu dzimtas "Dryopidae" nosaukuma sinonīms
DRAM Dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa ("dynamic random access memory")
DDE dinamiskā datu apmaiņa (angļu "Dynamic Data Exchange")
DHCP dinamiskais hostdatora konfigurācijas protokols (angļu "Dynamic Host Configuration Protocol")
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
DUA direktorija lietotāja aģents (angļu "Directory User Agent")
DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol")
protokols DAP direktorija piekļuves protokols (angļu "Directory Access Protocol")
DSA direktorija sistēmas aģents (angļu "Directory System Agent")
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
DJ Diskžokejs (angļu "Disk Jokey")
ANOVA dispersiju analīze (angļu "Analysis of Variance")
DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)")
sistēma DPMS displeja barošanas pārvaldības sistēma (angļu "display power management system (DPMS)")
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
Magelāna Mākoņi divas neregulāras formas galaktikas (Lielais un Mazais Magelāna Mākonis), kas atrodas vistuvāk mūsu Galaktikai (160000 ly attālumā) un ir tās pavadoņi
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints
magnoliatae Divdīgļlapju "Dicotyledonae" nosaukuma sinonīms
halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā
strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
nyssa Divdīgļlapju augu ģints "Nyssaceae" dzimtā, ka pieder mirtifloru rindai, 6 sugas
nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu
kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā
hortenzija Divdīgļlapju klases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Hydrangeaceae"), nelieli koki, krūmi vai krūmveida liānas, 17 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pahisandra Divdīgļlapju klases bukšu dzimtas ģints (Pachysandra")
mirotamnaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases burvjlazdu rindas dzimta ("Myrothamnaceae")
sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas
didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā
purvmirte Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Myricales"), kurā ir 1 dzimta
ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām
kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas
mirsīnijaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Myrsiniaceae")
zalktene Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Thymelaeales")
kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum")
čemurzieži Divdīgļlapju klases dzimta ("Apiaceae syn. Umbelliferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis krūmi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās
oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints
muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu
ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta
puplaksis Divdīgļlapju klases dzimta genciānu rindas dzimta ("Menyanthaceae"), daudzgadīgs ūdensaugs vai pārmitru vietu vietu lakstaugs ar gariem sakneņiem, 5 ģintis, \~40 sugu
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās
hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos
palēpe Divdīgļlapju klases puplakšu dzimtas ģints ("Nymphoides"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu lakstaugi ar gariem sakneņiem, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
mirte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rinda ("Myrtales")
nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē
kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon")
hrizoblanaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Chrysoblanaceae"), \~20 ģinšu, >430 sugu
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
Salix bicolor divkrāsu kārkla "Salix phylicifolia" nosaukuma sinonīms
katsura Divmāju koku dzimta ("Cercidiphyllaceae")
asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības
gliemežmuša Divspārņu kārtas dzimta ("Sciomyzidae"), vidēji lielas mušas, kāpuri plēsīgi, pārtiek no sauszemes un saldūdens gliemežiem, \~450 sugu, Latvijā zināmas 54 sugas
ādspindele Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hypodermatidae"), vidēji lieli (garums - 11-15 mm) kukaiņi
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
sarkane divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asines Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asiņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinspuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinsstrutenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinstēja Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinszālīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asinsziedi Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
asiņzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ašņadzira Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandviņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandviņpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brandvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
brendelenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
degvīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzelzene Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzelzinis Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
dzērājpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ernikas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
falšraudas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
kaktaina Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
kazakzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krampinīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krustainīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
krustenes Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
pīterzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ragankauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
raganukauli Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkaņa Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkanīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
sarkanzāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
šnapstenīcas Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
ugunszāle Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
vīnpuķe Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
vīnpuķīte Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
zveroboji Divšķautņu asinszāle ("Hypericum perforatum")
viļņainā divzobe divzobju suga ("Dicranum polysetum")
smalkā dizigotēka dizigotēku suga ("Dizygotheca elegantissima")
gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus")
pamīšlapu dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus alternifolius")
skrajais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus diffusus")
brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti
garais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus longus")
sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera")
parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru
liesmainā dižspulgaine dižspulgaiņu ģints sēņu suga ("Caloscypha fulgens")
reinotrija Dižsūrene - sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria")
Japānas dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria japonica var. compacta")
daudzvārpu dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria polystachium")
Sahalīnas dižsūrene dižsūreņu suga ("Reynoutria sachalinensis")
cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
žogu dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia sepium", senāk "Convolvulus sepium"), stublājs 3-5 m garš, mazliet šķautņains
Corydalis bulbosa dobā cīrulīša "Corydalis cava" nosaukuma sinonīms
bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību
skuju dobumsēnīte dobumsēnīšu suga ("Marasmiellus perforans", syn. "Micromphale perforans")
ITYFIR Domāju, tu sapratīsi, ka man taisnība (angļu "I think you'll find I'm right"; īsziņās)
sistēma DNS domēnu vārdu sistēma (angļu "Domain Name System (DNS)")
kūdrāja donis doņu suga ("Juncus stygius"), Latvijā aizsargājama
Agropyron junceum doņu vārpatas "Elytrigia junceiformis" nosaukuma sinonīms
Kolumna doronika doroniku suga ("Doronicum columnae syn. Doronicum cordifolium")
HACCP Draudu analīze un kritiskie kontroles punkti - pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas sistēma. (angļu "Hazard Analysis and Critical Control Points")
astoņvainaglapu driāde driāžu suga ("Dryas octopetala")
Svendermana driāde driāžu suga ("Dryas x suendermanii")
driģine Driģene ("Hyoscyamus")
gulbene Driģene ("Hyoscyamus")
melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem
rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama
Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly
Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu
Džefrija ducīte ducīšu suga ("Dodecatheon jeffryi")
dugesia Dugesia polychroa - dīķa planārijas "Euplanaria polychora" nosaukuma sinonīms
bālganā dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus pallescens")
daudzkausiņu dūkstenīte dūkstenīšu suga ("Chiloscyphus polyanthos")
mazais dūkuris dūkuru suga ("Tachybaptus ruficollis")
liepene dūmainā piltuvene ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis")
dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama
ievu dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon padi")
mainīgā dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon variable")
mazais dumpis dumpju suga ("Ixobrychus minutus")
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
pīcka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīckainis Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīkala Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pīkāls Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
pusdienziede Dvdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Aizoaceae syn. Mesembryanthemaceae"), krūmi, puskrūmi un lakstaugi, gk. Dienvidāfrikā, Austrālijā, \~150 ģinšu, 1200-2500 sugu, dažas sugas kultivē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
Austrālijas dvīņdzilnītis dvīņdzilnīšu suga ("Neositta crysoptera")
dzeltenā dzegužkurpīte dzegužkurpīšu suga ("Cypripedium calceolus"), Latvijā aizsargājama
parastais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum commune")
krāšņais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum formosum")
kadiķu dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum juniperinum")
garsetas dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum longisetum")
matainais dzegužlins dzegužlinu suga ("Polytrichum piliferum")
Baltijas dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza baltica")
asinssarkanā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza cruenta")
Fuksa dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza fuchsii")
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama
Rusova dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza russowii")
čūskenaji Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza")
dzegužpuķe Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza")
orchidejas Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza")
dzeguzene Dzegužpirkstītes ("Dactylorhiza") - orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar smaržīgiem ziediem vienpusīgos ķekaros
rudā dzēlējskudra dzēlējskudru suga ("Myrmica rubra")
buķešpaparde Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa")
olenders Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana")
Dryopteris spinulosa dzeloņainās ozolpapardes "Dryopteris carthusiana" nosaukuma sinonīms
adatainais dzeloņgurķis dzeloņgurķu suga (Echinocystis lobata), ko Latvijā audzē, bet vietām pāriet arī savvaļā
sarkanpaura dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Synallaxis ruficapilla")
ādamzāle Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzeguzeskurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzeguzessietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzegužkurpes Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
dzegužsietava Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
sietavas Dzeltenā dzegužkurpīte ("Cypripedium calceolus")
kaķpēdiņa Dzeltenā kaķpēdiņa - dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
bezsmertņiks Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
dilumzāle Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
kaķpēdiņi Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
pļāpenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmene Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmenes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķe Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
salmpuķītes Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
saulzelte Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
sausziede Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
vienmērskaistā Dzeltenā kaķpēdiņa ("Helichrysum arenarium")
kaķa pēda dzeltenā salmene ("Helichrysum arenarium")
dzeltenā kaķpēdiņa dzeltenā salmene (“Helichrysum arenarium”)
praulgrauzis Dzeltenkāju praulgrauzis - praulvaboļu dzimtas suga ("Mycetochara flavipes")
dzeltenknābja Alpu kovārnis dzeltenknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax graculus")
Amerikas dzeltenkoks dzeltenkoku suga ("Cladrastis lutea syn. Cladrastis kentukea"), ko Latvijas rietumu daļā audzē kā krāšņumkoku
Ditiscus circumcinctus dzeltenmalu airvabole "Dytiscus circumcinctus"
botrīdija Dzeltenzaļo aļģu heterosifonu klases rinda ("Botrydiales")
ofiocitija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Ophiocytium"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas un koloniju aļģes, 16 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas
heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
rizohlorīdi Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Rhizochloridophyceae"), kustīgas, kailas amēbveida vienšūnas aļģes
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
bārkšu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea phrygia")
dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis
vidējais dzenis dzeņu suga ("Picoides medius syn. Dendrocopos medius"), Eiropā aizsargājama
trīspirkstu dzenis dzeņu suga ("Picoides tridactylus"), Latvijā aizsargājama
monsterītis dzēriens _Monster Energy_
Mūrnieku purvs dzērvenāju liegums Susāju pagastā, purva platība — 1458 ha, aizsargājamā platība — 381 ha kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 129,6 ha, to segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”)
spengole Dzērvene ("Oxycoccus")
dzērvanes Dzērvenes ("Oxycoccus")
dzērveņas Dzērvenes ("Oxycoccus")
dzērveņi Dzērvenes ("Oxycoccus")
dzērviņa Dzērvenes ("Oxycoccus")
dzērvine Dzērvenes ("Oxycoccus")
dzērvenājs Dzērvenes ("Oxycoccus"), dzērveņu cers; arī dzērveņaudze
lielogu dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus macrocarpus"), kas Latvijas purvu plantācijās introducēta no Ziemeļamerikas
sīkā dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus microcarpus")
purva dzērvene dzērveņu suga ("Oxycoccus palustrus")
labzāle Dziedniecībā lietota zālīte, no kā iegūst strihnīnu ("Strychnus nux vomica")
gangnams dziesma _Gangnam style_
klinšu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta neumayer")
sīkais dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta pygmaea")
melnā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Dryocopus martius"), aizsargājama
lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu
sēnes Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski
QOL Dzīves kvalitāte (angļu "quality of life")
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti
kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts
Japānas hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros kaki"); persimons
Kaukāza hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem; dateļplūme
Virdžīnijas hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros virginiana")
hurma Ebenu rindas ebenu (ebenaugu) dzimtas ģints ("Diospyros"), 200-500 sugu, kas izplatītas gk. Āzijas dienvidos
pīlādzene Ēdama sēne "Clitocybe nebularis"
Lycopersicon esculentum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
Solanum lycopersicum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
zilā ēdamgliemene ēdamgliemeņu suga ("Mytilus edulis), biežāk saukta par mītilu, agrākos avotos (līdz \~1990. g.) dēvēta par mīdiju
Cyclamen neapolitanum efejlapu ciklamenas ("Cyclamen hederifolium") nosaukuma sinonīms
cilindriskais egilopss egilopsu suga ("Aegilops cylindrica")
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
MENA Ēģiptes informācijas aģentūra (angļu "Middle East News Agency")
Antonijs Ēģiptes kristietis ("Antonius"), svētais, eremīts (Anthony the Great; ap 251.-356. g.), kristīgo mūku kustības aizsācējs
Beilija ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii var. baileyi")
akalifa Eiforbiju dzimtas ģints ("Acalypha")
Ganna eikalipts eikaliptu suga ("Eucalyptus gunnii")
riekstputniņš Eirāzijas riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
Eurocontrol Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ("European Organisation for the Safety of Air Navigation")
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
EDA Eiropas Aizsardzības aģentūra ("Europian Defence Agency")
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā
EASA Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ("European Aviation Safety Agency")
Eurolib Eiropas bibliotēkas projekts ("European library project")
EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work")
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969. gada
ERA Eiropas Dzelzceļa aģentūra ("European Railway Agency")
ESA Eiropas integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēma ("European system of integrated economic accounts")
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency")
ENEA Eiropas Kodolenerģijas aģentūra ("European Nuclear Energy Agency")
ESA Eiropas kosmosa aģentūra ("European Space Agency")
Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances")
ECHA Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra ("European Chemicals Agency")
Ehlass Eiropas mājas un atpūtas negadījumu uzraudzības sistēma ("European home and leisure accident surveillance system")
EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products")
EFICS Eiropas Mežsaimniecības informācijas un saziņas sistēma ("European forestry information and communication system")
EURES Eiropas nodarbinātības dienesti ("European employment services")
EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority")
EPOS Eiropas pētījumu (un analīžu) datubāze ("European pool of studies (and analyses)")
Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency")
Science Eiropas pētnieku starptautiskās sadarbības un apmaiņas stimulēšanas plāns ("plan to stimulate the international cooperation and interchange necessary for European researchers")
ECOS Eiropas pilsētu sadarbības sistēma ("European city cooperation system")
CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies")
EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards")
ESSI Eiropas programmatūras un sistēmu iniciatīva ("European software and systems initiative")
ERMES Eiropas radioziņojumu sistēma ("European radio messaging system")
EAR Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra ("European Agency for Reconstruction")
COST Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ("European cooperation in science and technology")
EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies")
EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999. gadā, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002. gadā
FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights")
SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment")
ELISE Eiropas tīkls informācijas apmaiņai ar vietējām iniciatīvām nodarbinātības veicināšanā ("European network for the exchange of information on local initiatives for the creation of employment")
ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency")
ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim
EAA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency")
EEA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency")
EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA)
EFCA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģēntūra, ("European Fisheries Control Agency"; arī EZKA)
COCOM Eksporta kontroles koordinācijas komiteja (angļu "Coordinating Committee for East-West Trade Policy")
elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga
elateroides Elateroides dermestoides - lapkoku kokurbja "Hylecoetus dermestoides" nosaukuma sinonīms
elateroides Elateroides flabellicornis - skujkoku kokurbja "Hylecoetus flabellicornis " nosaukuma sinonīms
akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi
dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus")
sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus")
JVC Elektronikas ražotājfirma Japānā (angļu "Japan's Victor Company")
asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)")
ESP Elektroniska sistēma automašīnas stabilitātes nodrošināšanai (angļu "Electronic Stability Program")
RQ Elpošanas koeficients (angļu "respiratory quotient")
ginokardskābe Eļļaina masa, iegūta no "Gynocardia odorata" sēklām; senāk lietota pret lepru, sifilisu un reimatismu
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole
zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu
OPET Enerģētikas tehnoloģiju veicināšanas organizācija ("Organisation for the Promotion of Energy Technologies")
serropalpidae Ēnvaboļu dzimtas "Melandryidae" nosaukuma sinonīms
Janga epimēdija epimēdiju suga ("Epimedium youngianum")
VP-16 Epipodofilotoksīns (angļu "epipodophyllotoxin")
derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis
mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili
ziemas erante erantu suga ("Eranthis hyemalis")
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas
tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu
kviešu eremopīre eremopīru suga ("Erempyrum triticeum")
klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
melnraibais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythrogaster")
rudmuguras erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythronotus")
Ahernars Eridānas zvaigznāja spožākā zvaigzne (Eridānas α), tā ir 0,5 zvaigžņlieluma balta zvaigzne ar visrsmas temperatūru aptuveni 15000 °C, attālums - 144 ly
miltene Ēriku dzimtas ģints ("Arctostaphylos"), mūžzaļš sīkkrūms ar tumšzaļām, spīdīgām, ādainām lapām un sarkanu, miltainu kauleni, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
dzērvene Ēriku dzimtas ģints ("Oxycoccus"), mūžzaļi, ložņājoši puskrūmi ar rožainiem ziediem un sarkanām, sulīgām, skābām ogām, 4 sugas, Latvijā 2 sugas
parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums
TED Eritēmas sliekšņa deva (angļu "threshold erythema dose")
erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms
Kalifornijas eritronija eritroniju suga ("Erythronium californicum")
suņzoba eritronija eritroniju suga ("Erythronium dens-canis")
Hendersona eritronija eritroniju suga ("Erythronium hendersonii")
Tolumnas eritronija eritroniju suga ("Erythronium tuolumnense")
Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students")
ACER ES Energoregulatoru sadarbības aģentūra ("Agency for the Cooperation of Energy Regulators")
ILUVUMED Es mīlu tevi jo dienas jo vairāk (angļu "I love you more each day"; īsziņās)
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
IUTLUVUBIAON Es tevi mīlēju, bet viss ir cauri (angļu "I used to love you but it's all over now"; īsziņās)
ILUVU Es tevi mīlu (angļu "I love you"; īsziņās)
IOU Esmu jums parādā (angļu "I owe you")
IHTFP Esmu paradīzē (angļu "I have truly found paradise"; īsziņās)
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs
Loba ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus lobbianus")
lienošā ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus radicans")
krāšņā ešinante ešinantu suga ("Aeschynanthus speciosus")
Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
eulecanium Eulecanium coryli - grimoņu bruņuts "Parthenolecanium corni" nosaukuma sinonīms
evonymus Euonymus
Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža
Ārgaila ezers ezers Austrālijā (_Argyle, Lake_), Rietumaustrālijas ziemeļaustrumos, noteka pa Ordas upi uz Timoras jūras Žozefa Bonaparta līci
Alberta ezers ezers Austrumāfrikas lūzumzonā (_Albert Nyanza_, angļu _Albert, Lake_), 619 m vjl., Kongo Demokrātiskajā Republikā un Ugandā, platība - 5600 m2, garums - 145 km, platums - 35-46 km, dziļums - līdz 58 m, bagāts zivīm; Mobutu Sese Seko ezers
Afreras ezers ezers Etiopijā (_‘Afrēra YeCh’ew Hāyk’_), Afaras kililā, Denakilas ieplakā
Abajas ezers ezers Etiopijā ("Ābaya Hāyk'"), garums - \~80 km, vairākas salas
Abhebida ezers ezers Etiopijā un Džibutijā (_Ābnē Bid Hāykʻ_), platība 320 km^2^ (~17x19 km), maksimālais dziļums 37 m
Baja ezers ezers Filipīnās ("Laguna de Bay"), Lusonas salā, uz dienvidaustrumiem no Manilas, garums — \~75 km, vidējais dziļums — \~36 m, vairākas salas
Ansī ezers ezers Francijas austrumos (_Annecy, Lac dˈ_), Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā
Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku
Ajames ezers ezers Kotdivuārā (_Ayamé, Lac ď_), Dienvidkomoe reģionā, caurtek Bia
Aslikuls ezers Krievijā (_Asly-Kulˈ, ozero_ / _Asylykül_), Baškorostānas Republkā
Aidinkels ezers Ķīnā (_Aydingköl_), Tjanšana Turpanas ieplakā, 154 m zjl.
Gaojouhu ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai
Pojanhu ezers ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Poyang Hu"), Jandzi baseinā, platība - atkarībā no sezonas - 1000-4400 kvadrātkilometru, garums - 170 km, platums - 17 km, lielākais dziļums - 25 m, ap ezeru dzīvo vairāk nekā 150 sugu putni (ziemā arī baltās dzērves)
Aločas ezers ezers Madagaskarā (_Alaotra, Farihy_), Tomasinas reģionā
Mamrijs ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu
Kīvesi ezers Somijā (_Kyyvesi_), Dienvidsavo reģionā
Kiresjervi ezers Somijā (_Kyrösjärvi_), Pirkanmā reģionā
Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļkarēlijas reģiona dienvidaustrumos, uz Krievijas robežas 80 m vjl., platība - 225 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 32 m
Pihejervi ezers Somijā (_Pyhäjärvi_), Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos, Ezeru plato ziemeļos, platība - 113 kvadrātkilometru, notece pa Pihejoki (166 km) uz Botnijas līci
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
čit Ezoterismā apziņa, drīzāk gan tukša apziņa, jebkuru specifisku zināšanu trūykums
vienkāršā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium emersum syn. Sparganium simplex")
zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama
fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki
fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī
funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī
PCF Faringokonjuktivālais drudzis (angļu "pharyngoconjunctival fever")
Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.)
Putradžaja Federāla teritorija Malaizijā ("Putrajaya" / "Wilayah Persekutuan Putrajaya"), Malajas pussalas dienvidrietumos, platība - 46 kvadrātkilometri, 65000 iedzīvotāju (2009. g.)
Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
PCP fenciklidīna hidrogēnhlorīds (angļu "phencyclidine hydrochloride")
PKU Fenilketonūrija (angļu "phenylketonuria")
cilindriskais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus cylindraceus")
WRC FIA pasaules čempionāts rallijā (angļu "World Rally Championship")
brugioze Filarioze, ko ierosina "Wuchereria malayi"
Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju
arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība
skalārā procesora arhitektūra firmas _SUN microsystems_ 1988. g. izstrādāta atvērta _RISC_ datora arhitektūra, kuras centrālā funkcionālā bloka izveide aparatūrā ir relatīvi vienkārša
tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā
specifikācija JavaBeans firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta valodas _Java_ objektu sadarbības specifikācija. Šai specifikācijai atbilstošu objektu sauc par _JavaBean_
valodas Java programmizstrādes aprīkojums firmas _Sun Microsystems_ izstrādāti valodas _Java_ programmu veidošanas līdzekļi
caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi
tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS
Zaļā grāmata firmu _Sony_ un _Philips_ izstrādāto kompaktdisku _CD-I_ un to atskaņotāju standartu kopojums
arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai
PHA Fitohemaglutinīns (angļu "phytohemagglutinin")
Franšē fizālis fizāļu suga ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), ko Latvijā ziemā izmanto telpu dekorēšanai; lampions; lampionpuķe
Meksikas fizālis fizāļu suga ("Physalis ixocarpa"), ko Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
zemeņu fizālis fizāļu suga ("Physalis pubescens"), ko arī Latvijā dažkārt audzē kā dārzeni
PE Fizikālā izmeklēšana (angļu "physical examination")
irbeņspireja Fizokarps - rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), ātraudzīgs un izturīgs krāšņumkrūms, zarojums blīvs, lapas 3 vai 5, daivainas, ar zāģzobainu apmali, ziedi balti, vairodziņos
Virdžīnijas fizostēgija fizostēgiju suga ("Physostegia virginiana")
zeltpulkstenīte Forsītija ("Forsytia")
zeltpulkstenītis Forsītija ("Forsytia") - olīvu dzimtas ģints, varsarzaļš krāšņumkrūms ar dzelteniem ziediem, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā
Eiropas forsītija forsītiju suga ("Forsythia europaea")
Korejas forsītija forsītiju suga ("Forsythia ovata")
Fortīna forsītija forsītiju suga ("Forsythia suspens")
zaļā forsītija forsītiju suga ("Forsythia viridissima")
vidējā forsītija forsītiju suga ("Forsythia x intermedia")
PE Fosfatidiletanolamīns (angļu "phosphatidylethanolamine")
Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns
Franču Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. _Polynesie Francaise_), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete
fajolisms Franču inženiera Anrī Fajola (Henri Fayol) izstrādātu uzņēmuma vadības principu kopums
lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions
Physalis alkenegi var franchetii Franšē fizāļa "Physalis franchetii" nosaukuma sinonīms
Asīrijas fritilārija fritilāriju suga ("Fritillaria asyriaca")
Orchis fuchsii Fuksa dzegužpirkstītes "Dactylorhiza fuchsii" nosaukuma sinonīms
trīslapu fuksija fuksiju suga ("Fuchsia triphylla")
daļveida lineāra funkcija funkcija _y=(ax+b)/(cx+d)_, kur a, b, c, d – skaitļi, ad–bc≠0
lineāra funkcija funkcija y=f(x~1~, ..., x~n~)=a~1~X~1~+...+a~n~x~n~+b (a~i~; b – skaitļi)., kuras grafiskais attēls ir taisne
pakāpes funkcija funkcija y=x^n^ ar konstantu kāpinātāju n
apslēpta funkcija funkcija, ko definē vienādojums F(x, y)=0
inversa funkcija funkcijai y=f(x) atbilstošā funkcija x=g(y)
sedlu punkts funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts
staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum")
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos
ly Gaismas gads (ārpussistēmas garuma mērvienība; angļu "light-year")
Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns
bezžokleņi Galvaskausaiņu nodalījums ("Agnatha syn. Entobranchiata"); ūdensdzīvnieki, kuriem ir mute bez žokļiem, senākā un primitīvākā mugurkaulnieku grupa, kas apvieno nedaudzus mūsdienu un daudzus izmirušos ūdensdzīvniekus; Latvijā atliekas atrodamas silūra un devona nogulumos (70 sugu)
Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
Kitalfars galvenā zvaigzne Mazā Zirga zvaigznājā (α), atrodas 186 ly attālumā, zvaigžņlielums 3,9
MHC Galvenais audu saderības komplekss (angļu "major histocompatibility complex")
putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas
plēsējērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Phytoseiidae"), kuras pārstāvji barību iegūst kā plēsēji, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 30 sugu; fitoseīdu dzimta
kokaīnaugs Gandreņu rindas dzimta ("Erythroxylaceae"), koki un krūmi Dienvidamerikā, kuru lapas satur kokaīnu; šīs dzimtas augi
Pireneju gandrene gandreņu suga ("Geranium pyrenaicum")
platvainaglapu gandrene gandreņu suga ("Geranium platypetallum")
meža gandrene gandreņu suga ("Geranium sylvaticum")
Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru
Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
mūru garknābīte garknābīšu suga ("Rhynchostegium murale")
krasta garknābīte garknābīšu suga ("Rhynchostegium ripariodes")
naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
sturbulis Gāršu sturbulis - meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
parseks Garuma mērvienība astronomijā - attālums līdz tādai zvaigznei, kuras gada paralakse ir 1 loka sekunde; 1 pc = 3,26 ly = 206265 ua = 3,0857·10^16^ m
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu)
BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour")
STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry")
puplakšaugi Genciānu rindas dzimta ("Menyantacea"), daudzgadīgi ūdensaugi vai pārmitru vietu augi ar veselām vai trīsstaraini dalītām lapām, 5 ģintis, \~40 sugu, Latvijā 1 suga
krizotēma Gesnēriju dzimtas ģints ("Chrysothemis")
gobu gialekta gialektu suga ("Gyalecta ulmi")
GB Gigabaits (angļu "gigabyte")
Bruha gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium bruchii")
kailais gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium denudatum")
Mihanoviča gimnokalīcijs gimnokalīciju suga ("Gymnocalycium mihanovichii")
glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"
glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs
smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga
ēdamgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Mytilidae") un ģints ("Mytilus"), čaula garena, trijstūraina; garumā līdz 20 cm, okeānos visā pasaulē 16 sugas; Latvijā konstatēta 1 suga
smaržīgā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus agathosmus")
melnšķiedrainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus atramentosus")
biezlapīšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus camarophyllus")
zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni
diska gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus discoideus")
ziloņkaula gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus eburenus")
iesārtā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus erubescens")
bērzu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hedrychii")
hiacinšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hyacinthinus")
salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos
medainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus melizeus")
birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni
olīvbaltā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus olivaceoalbus")
sausā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus penarius")
egļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus piceae")
lapegļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pudorinus")
melnpunktu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pustulatus")
bērzlapju gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus russula")
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
cepurgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Ancylidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
krūmgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Bradybaenidae syn. Eulotidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
kreiļgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Physidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas
akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus")
jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus")
Sanguisorba minor ssp. polygamum gliemežu zaļvālītes "Poterium polyganum" nosaukuma sinonīms
saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta")
poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga
GMDSS Globālā jūras negadījumu un kuģošanas drošības sistēma (angļu "Global Marine Distress Safety System")
GNSS Globālā navigācijas satelītsistēma - satelītu navigācijas sistēma, kuru izmanto transporta līdzekļu koordinātu noteikšanai reālā laikā (angļu "Global Navigation Satellite System")
GDR Globālais depozitārais sertifikāts (angļu "Global Depository Receipt")
GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma, otrās paaudzes mobilais tīkls (angļu "Global System for Mobile Communications")
kartupeļu globodera globoderu suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu nematode
krāšņā gloksīnija gloksīniju suga ("Gloxinia speciosa syn. Sinningia speciosa"), dekoratīvs lakstaugs ar lieliem, krāšņiem zvanveida ziediem
Taraxacum laevigatum gludās pienenes "Taraxacum erythrospermum" nosaukuma sinonīms
kristāla gludspolīte gludspolīšu suga ("Vitrea crystallina")
Grenlandes valis gludvaļu dzimtas suga ("Balaena mysticetus")
fizāra Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Physaraceae"), saprofīti, 12 ģinšu, 125 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 18 sugu
arcīrija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases saprofītu sēņu dzimta ("Arcyriaceae"), izplatītas uz skuju un lapu koku celmiem, 2 ģintis, 21 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas
miksomicētes Gļotsēņu nodalījuma klase ("Myxomycetes")
Ikru henēgija gļotsporaiņu suga ("Henneguya oviperda")
plaužu miksobola gļotsporaiņu suga ("Myxobolus bramae")
stepes goba gobu suga (“Ulmus carpinifolia”, arī “Ulmus minor syn. Ulmus campestre”), Latvijā introducēta, audzē kā krāšņumaugu
parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse
golnetija Goltjēru un pernetiju hibrīds ("x Gaulnettya"), zileņu dzimtas dekoratīvs augs
Himalaju gorals goralu suga ("Himalayan goral")
BSE Govju trakuma slimība (angļu "bovine spongiform encephalopathy")
standarts GKS grafikas kodola sistēma (angļu "Graphics Kernel System")
Dārbišīra Grāfiste Lielbritānijā ("Derbyshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Metloka, platība - 2625 kvadrātkilometri, 1049000 iedzīvotāju (2017. g.)
Mērsisaida Grāfiste Lielbritānijā ("Merseyside"), Anglijas rietumu daļā, administratīvais centrs - Liverpūle, platība - 645 kvadrātkilometri, 1416800 iedzīvotāju (2017. g.)
Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.)
kaunte Grāfistes nosaukums Anglijā (angļu "county")
kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu
Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā)
dzeltenā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma amianthinum")
smakojošā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystoderma carcharias")
cinobrsarkanā graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella cinnabarina", syn. "Cystoderma terrei")
rūsas graudcepurīte graudcepurīšu ģints sēņu suga ("Cystodermella granulosa")
puskailā graudsardzene graudsardzeņu ģints sēņu suga ("Cystolepiota seminuda", syn. "Cystolepiota sistrata")
garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra")
velnauza graudzāļu dzimtas auzu ģints suga (_Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa_, senāk arī _Avena fatua_), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
lapvārpis Graudzāļu dzimtas bambusu cilts ģints ("Phyllostachys"), dekoratīvi augi ar mūžzaļām lapām
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga
kamolzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Dactylis"), daudzgadīgs augs, kas ir piemērots ganībām un agri pļaujamiem zālājiem, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
kāpumiezis Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordelymus"), daudzgadīgi lakstaugi, 1 suga
kāpukvieši Graudzāļu dzimtas ģints ("Leymus"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā
nutrija Grauzēju kārtas suga ("Myocastor coypus"), dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti
prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi
Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m
pusoliņas gredzenīte gredzenīšu ģints sēņu suga ("Panaeolus semiovatus", syn. "Anellaria semiovata")
tievā gredzenvācelīte gredzenvācelīšu suga ("Gyroweisia tenuis"), Latvijā aizsargājama
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi
egļu sešzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus")
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
spožais gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus laevis")
mazais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus multistriatus")
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
lielais gobu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus scolytus")
ipsils Grieķu alfabēta burts "y"; ipsilons
Čīles griezējputns griezējputnu suga ("Phytotoma rara")
parastā griezene griezeņu suga ("Funaria hygrometrica"), viengadīgs vai divgadīgs augs, veido irdenas vai blīvas, bāli zaļas (ēnā tumšzaļas) velēnas
melnais grifs grifu suga ("Aegypius monachus"), saukts arī par maitu liju
baltgalvas grifs grifu suga ("Gyps fulvus"), saukts arī par kalnu liju
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
Tatārijas griķi griķu suga ("Fagopyrum tataricum"), 30-80 cm augsts adventīvs augs ar gludu stublāju
smaillapu grimmija grimmiju suga ("Grimmia trichophylla")
Zviedrijas grimonis grimoņu suga ("Swida suecica syn. Cornus suecica")
zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV
papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
baltmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Rhynchospora"), daudzgadīgi, retumis viengadīgi lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu trīsšķautņainu stublāju, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
vienvārpas grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa
akotainais grīslis grīšļu suga ("Carex atherodes syn. Carex siegertiana"), Latvijā aizsargājama
pavasara grīslis grīšļu suga ("Carex caryophyllea")
Greja grīslis grīšļu suga ("Carex grayi")
palu grīslis grīšļu suga ("Carex irrigua syn. Carex paupercula")
dižmeldru grīslis grīšļu suga ("Carex pseudocyperus")
knābja grīslis grīšļu suga ("Carex rhynchophysa"), Latvijā aizsargājama
pēdveida grīslis grīšļu suga ("Carex rhizina syn. Carex pediformis subsp. rhizodes"), līdz 50 cm augsts daudzgadīgs dažādvārpu lakkstaugs ar spēcīgu, garu sakneni, aug skrajos ceros, Latvijā aizsargājama
Skandināvijas grīslis grīšļu suga ("Carex scandinavica syn. Carex pulchella"), Latvijā aizsargājama
meža grīslis grīšļu suga ("Carex sylvatica")
diegveida grubuļlape grubuļlapju suga ("Pterigynandrum filiforme")
ziemeļu gulbis gulbju ģints suga ("Cygnus cygnus")
melnais gulbis gulbju suga ("Cygnus atratus")
mazais gulbis gulbju suga ("Cygnus columbianus")
paugurknābja gulbis gulbju suga ("Cygnus olor"), liels ūdensputns ar melnu pauguru pie knābja pamata un melnām kājām
krāšņlapu gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus cyathistipula")
lirveida gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus lyrata")
peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii")
Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva
daudzziedu gundega gundegu suga ("Ranunculus polyanthemus")
Alpu guntiņa guntiņu suga ("Lychnis alpina")
Ārkraita guntiņa guntiņu suga ("Lychnis arkwrightii")
sarkanā guntiņa guntiņu suga ("Lychnis chalcedonica"), ko bieži audzē Latvijā
vainaga guntiņa guntiņu suga ("Lychnis coronaria")
Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls)
Franču Gviāna Gviāna, Francijas aizjūras reģions ("Guyane Francaise")
Konakri Gvinejas galvaspilsēta (fr. val. "Conakry"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, Kalumnas pussalā un Tombo salā (ar kontinentu to savieno dambis), 1494000 iedzīvotāju (2007. g.)
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
ĢIS Ģeogrāfiskās informācijas sistēma (angļu "geographical information system")
plīvurpuķe Ģipsene ("Gypsophila")
ģipsmīle Ģipsenes ("Gypsophila")
šleieriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
šleijeriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
gleznā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila elegans")
garkātu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila fastigiata")
tīruma ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila muralis syn. Psammophiliella muralis")
skarainā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila paniculata")
skaujošā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila perfoliata syn. Gypsophila trichotoma")
ložņu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila repens")
āmurzivs Haizivju kārtas dzimta ("Sphymidae")
vaļu haizivs haizivju suga ("Rhincodon typus"), garums - \~18 m
HAMĀS Hamas (2) - "Islāmiskā pretošanās kustība" (arābu val. "Harakat al-Muqawamah al-Islamiyya")
harpochytrium Harpohitrīdiju rindas dzimtas "Harpochytridiaceae" ģints
šarlaksarkanā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium coccinium")
eliptiskā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium ellipticum")
dzeltenā hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium flavum")
Foresta hedīhija hedīhiju suga ("Hedychium forrestii")
Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā
fenasāls Helmintoze (tenidoze), ko cilvēkam izraisa vēršu lentenis ("Taeniarhynchus saginatus")
protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes
bumbuļu hermodaktils hermodaktilu suga ("Hermodactylus tuberosus")
eudesme Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
gobia Heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" ģints
Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence)
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
pretējlapu hiastofila hiastofilu suga ("Chiastophyllum oppositifolium")
Sīrijas hibisks hibisku suga ("Hibiscus syriacus")
ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis")
Baltijas pērkonamoliņš hibridogēna pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x baltica")
eurycerus Hidoru dzimtas apakšdzimtas "Eurycercinae" ģints
mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama
slaidā hidrobija hidrobiju suga ("Hydrobia ulvae")
uzpūstā hidrobija hidrobiju suga ("Hydrobia ventrosa")
hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām
zaļā hidra hidru suga ("Chlorohydra viridissima")
garkāta hidra hidru suga ("Hydra oligactis")
pelēkā hidra hidru suga ("Hydra vulgaris")
emodi Himalaju ceriņš ("Syringa emodi")
himēnija sēnes himēnijsēnes - bazīdiju sēņu klase ("Hymenomycetes"); tajā ietilpst ari cepurīšu sēnes
himenohēte Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Hymenochaetaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 25 sugas
puslocene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Phyllotopsis")
graudcepurīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Cystoderma"), Latvijā konstatētas 4 sugas
skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe")
tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe")
samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina")
celmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Armillaria syn. Armillariella"), 17 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
piltuvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Clitocybe"), ēdama sēne ar krāsainu piltuvveida cepurīti, \~250 sugu; Latvijā konstatēta 31 suga
gļotpēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas tīmekleņu ģints sēņu grupa, kas senākā klasifikācijā bija izdalīta kā atsevišķa ģints ("Myxacium")
pacelmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Kuehneromyces"), Latvijā konstatēta 1 suga
kailgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Psilocybe"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zobiņbeka Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Gyrodontaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
piepju sēņu dzimta himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), ko daži autori sadala 2 dzimtās - poriju ("Poriaceae") un poliporu ("Polyporaceae") dzimta, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 90 sugu
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
stiklene himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Hygrocybe"), 50 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem
sierpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Aurantiporus" un "Tyromyces")
cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas
datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia")
pelēkpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cinereomyces")
citīdija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cytidia")
klimakociste himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Climacocystis")
mitrumpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Physisporinus")
egļpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporellus")
cinobrpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporus")
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
apaļpore himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Oxyporus")
krimelde Himēnijsēņu klases pūkainsēņu dzimtas piltuveņu ģints suga ("Clitocybe fragrans")
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
sēntiņa himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Mycena"), sēņu augļķermeņi nelieli, bez plīvura, aug pa vienam vai puduros, \~200 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugas
brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis")
rūtaine himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģints ("Xylobolus")
svečtursēne himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Artomyces")
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas
pundurkamolene himēnijsēņu klases, pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Sarcomyxa", syn. "Panellus"), Latvijā konstatētas 5 sugas
Phellinus ribis himenohēšu sugas "Phylloporia ribis" nosaukuma sinonīms
HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
protokols HTTPS hiperteksta drošas pārsūtīšanas protokols (angļu "Secure Hypertext Transfer Protocol")
valoda HTML hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language")
HTML Hiperteksta iezīmēšanas valoda (angļu "Hypertext Markup Language") informācijas izvietošanai internetā
protokols HTTP hiperteksta transporta protokols (angļu "Hyper Text Transport Protocol")
ciprešu hipns hipnu suga ("Hypnum cupressiforme")
Lindberga hipns hipnu suga ("Hypnum lindbergii")
bālganais hipns hipnu suga ("Hypnum pallescens")
pļavas hipns hipnu suga ("Hypnum pratense")
lapvārpu hipoeste hipoestu suga ("Hypoestes phyllostachia")
uzpūstā hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia physodes")
lentveida hipogimnija hipogimniju suga ("Hypogymnia vittata"), Latvijā aizsargājama
hipoleps Hipolepu dzimta - ērgļpapardes ("Hypolepidaceae"), paparžu nodalījuma augu dzimta
pušķu hlorofīts hlorofītu suga ("Chlorophytum comosum"), telpaugs, izveidotas vairākas šķirnes
botryociccus Hlorokoku rindas ("Botryococcaceae") dzimtas aļģu ģints
chlorochytrium Hlorokoku rindas dzimtas "Chlorochytriaceae" ģints
skaistā hoija hoiju suga ("Hoya bella"), saukta arī par mazo vaskapuķi
gaļīgā hoija hoiju suga ("Hoya carnmosa"), ko Latvijā biežāk dēvē par vaskapuķi
daudzziedu hoija hoiju suga ("Hoya multiflora")
gļotainā holveja holveju ģints sēņu suga ("Holwaya mucida")
mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas
vīteņhortenzija Hortenziju dzimtas hortenziju ģints ("Hydrangea") atsevišķu krūmveida liānu sugu nosaukums
kokveida hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea arborescens")
raupjā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea aspera")
vesellapu vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea integrifolia")
liellapu hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea macrophylla")
skarainā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea paniculata")
kātainā vīteņhortenzija hortenziju suga ("Hydrangea petiolaris")
zāģzobainā hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea serrata")
funkija Hosta - liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia")
baltmalu hosta hostu suga ("Hosta sieboldii syn. Hosta albo-marginata")
sirdsveida hotūnija hotūniju suga ("Houttuynia cordata")
Bērtuļa nakts hugenotu apkaušana Parīzē 1572. g. naktī uz 24. augustu ("St. Bartholomew's day" - Sv. Bērtuļa diena); to organizēja karaliene Katrīna Mediči un katoļu vadonis hercogs Gīzs
linu idra idru suga ("Camelina alyssum"), kādreiz augusi linu sējumos un ceļmalās
Magnolia obovata iebaltās magnolijas "Magnolia hypoleuca" nosaukuma sinonīms
sfagnu iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Arrhenia gerardiana", syn. "Omphalina sphagnicola")
silāju iedobīte iedobīšu sēņu suga ("Lichenomphalia umbellifera", syn. "Omphalina umbellifera")
mieds iegrimusī raglape ("Ceratophyllum demersum")
AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis
Hudzona līcis iekšējā jūra Kanādas ziemeļaustrumu daļā ("Hudson Bay") \~1,2 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 112 m, lielākais — 257 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 7,9 m
Avašas lejteces ieleja ieleja Etiopijā (_Lower Valley of the Āwash_), Afaras kililā, kur atrastas senākās cilvēku apmetne pēdas
Alaja ieleja ieleja Kirgizstānā (_Alay öröönū_), starp Alaja un Aizalaja grēdām, Pamira-Alaja kalnu sistēmā, garums 150 km, platums 8-25 km, augstums līdz 2240 m rietumos un 3536 m austrumos
Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m
pārtikas produktu apstarošana iesaiņotu vai neiesaiņotu pārtikas produktu apstrāde ar jonizējošu starojumu (līdz 10 kGy), lai samazinātu mikroorganismu daudzumu, kas izraisa produktu bojāšanos; alternatīva metode termiskai sterilizācijai
astralons iespieddarbu montāžas procesā senāk bieži izmantots polimēru materiāls, ko ražoja uzņēmums _Dynamit Nobel AG_
BIOS ievadizvades pamatsistēma (angļu "Basic Input/Output System")
sistēma BIOS ievadizvades pamatsistēma (angļu "Basic Input/Output System")
parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus")
Hyponomeuta evonymella ievu tīklkodes ("Yponomeuta evonymellus") nosaukuma sinonīms
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
WWREM Iknedēļas neatliekamās medicīnas internetapskats (angļu "Weekly Web Review in Emergency Medicine")
hibrīdā iksija iksiju suga ("Ixia hybride")
kalnu iksiolirions iksiolirionu suga ("Ixiolirion montanum syn. Ixiolirion palasii")
makrolīds Ikviena antibakteriāla viela, kas satur makrolīdu ciklu, piem., eritromicīns, azitromicīns un klaritromicīns; tās sintezē noteiktas "Streptomyces" sugas
polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām
LTM Ilglaika atmiņa (angļu "long-term memory")
pekanrieksts Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis") jeb pekanriekstkoka auglis (sēkla), kurā ir līdz 70 % eļļas un ko izmanto uzturā
pekanriekstkoks Ilinoisas kārija ("Carya illinoensis"), valriekstu kokam radniecīgs kāriju ģints koks ar ēdamiem riekstiem, kas savvaļā aug Ziemeļamerikas dienvidaustrumos; pekans
Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu
Antalja ils Turcijā (_Antalya_), valsts dienvidrietumu daļā, Antaljas līča krastā
Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja
Ajdina ils Turcijas dienvidrietumos (_Aydın_), robežojas ar Izmiras, Ušakas, Denzili un Muglas ilu
Amasja ils Turcijas ziemeļu daļā (_Amasya_), robežojas ar Ordu, Sivasas, Jozgatas, Čorumas un Samsunas ilu
ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas
MSCI Indeksu aģentūra "Morgan Stanley Capital International"
giromitrīns indīga viela, kas sastopama parastās bisītes ("Gyromitra esculenta") augļķermeņos
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
likoktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"
mioktonīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no "Aconitum lycoctonum"; iedarbība līdzīga kurārei
Šārkbejs Indijas okeāna līcis ("Shark Bay") Austrālijas rietumu piekrastē; Haizivju līcis
ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
arhitektūra ISA industriālā standartarhitektūra (angļu "Industry Standard Architecture")
dzeltenā inermīzija inermīziju sēņu ģints suga ("Byssonectria fusispora")
iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_)
kods EBCDIC informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
EBCDIC Informācijas apmaiņas paplašinātais bināri decimālais kods (angļu "Extended Binary Coded Decimal Interchange Code")
SIGHT Informācijas kopsavilkums par pasaules veselības tendencēm (angļu "Summary Information on Global Health Trends"; WHO SIGHT)
ISM Informācijas sistēmu vadība (angļu "Information Systems Management"; WHO ISM)
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways"
CIREA Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos ("Centre for Information, Discussion and Exchange on Asylum")
Delavē inkarvileja inkarvileju suga ("Incarvillea delavayi")
Sprint Inovāciju un tehnoloģiju nodošanas stratēģiskā programma ("strategic programme for inovation and technology transfer")
CTI integrētā datortelefonija (angļu "computer-telephony integration (CTI)")
INSIS Integrēto pakalpojumu starpiestāžu sistēma ("Interinstitutional system of integrated services")
ISIS Integrēto standartu informācijas sistēma ("integrated standards information system")
difilobotrioze Invāzijas slimība; helminloze, to ierosina gk. platais lentenis ("Diphyllobothrium latum")
hedīhija Inveraugu dzimtas ģints ("Hedychium")
VIMBO Īpašnieka ierosināts vadības veikts akciju izpirkums (angļu "vendor initiated management buy-out")
Sysmin Īpašs finansēšanas mehānisms ĀKK un AZT kalnrūpniecības produktiem ("special financing facility for ACP and OCT mining products")
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā
parastā ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea purpurea syn. Pharbitis purpurea")
trejkrāsu ipomeja ipomeju suga ("Ipomoea tricolor syn. Pharbitis rubrocaerulea")
INA Irākas informācijas aģentūra (angļu "Iraqi News Agency")
IRNA Irānas informācijas aģentūra (angļu "Islamic Republic News Agency")
Henrija irbene irbeņu suga ("Viburnum henryi")
Lidijas irbulene irbuleņu suga ("Genista lydia")
ĪRA Īru Republikāniskā armija (angļu "Irish Republican Army") - nacionālistiska cīņas organizācija, kurai bija izšķiroša loma brīvības karā pret britiem 1918-21 un vēlāk, īpaši no 20. gs. 60. gadu b., katoļu cīņā Ziemeļīrijā par vienotu Īriju
plūksnainā īskāje īskāju suga ("Brachypodium pinnatum")
meža īskāje īskāju suga ("Brachypodium sylvaticum")
dzeltenā filepita īsknābja māņnektārputns ("Neodrepanis hypoxantha")
islaya Islaya islayensis - Islajas neoportērijas ("Neoporteria islayensis") nosaukuma sinonīms
Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks
jumta lāčauza īstā jumtauza, jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum")
mājassēne Īstā mājassēne - brants ("Serpula lacrymans")
papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā
golovinomyces Īstās miltrasas sēņu dzimtas ģints "Erysiphe" dažas sugas, kas pēc anamorfas tipa un kleistotēciju uzbūves dažkārt atsevišķā ģintī
blumeria Īstās miltrasas sēņu dzimtas sugas "Erysiphe graminis" klasifikācijas variants, ko atsevišķi autori nodala kā atsevišķu ģinti vai pat dzimtu
uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas
noras īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium albicans")
klajuma īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium campestre")
parastā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium curtum")
grants īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium glareosum")
Mildes īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium mildeanum")
apšu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium populeum")
spurainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium reflexum")
strautmalas īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rivulare")
struplapu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium rutabulum")
nelīdzenā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium salebrosum")
uzpūstā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium turgidum")
samtainā īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium velutinum")
Aivazovskis Ivans Aivazovskis (Ivan Aivazovsky, 1817.-1900. g.) - armēņu izcelsmes krievu gleznotājs marīnists; latviski 19. gs. saukts arī "Jānis Konstantinovičs Aivazovskis"
Visgrilla īvlape īvlapju ģints suga ("Taxiphyllum wissgrillii"), Latvijā aizsargājama
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči
senspārņi izmirusi kukaiņu kārta (_Paleodictyoptera_)
epiornisveidīgie Izmirusi plakankrūšu putnu kārta ("Aepyornithiformes"), ļoti lieli nelidojoši putni, kas līdz 17.-18. gs. dzīvoja Madagaskarā; epiorniss
saururae Izmirusi putnu apakšklase, sadalās divās ģintīs "Archaeopteryx" un "Archaeornis"
plesiosaurus Izmirusi rāpuļu ģints no "Sauropterygia" rindas, ar garu ieapaļu ķermeni, četrām airu veida ekstremitātēm, īsu asti un garu kaklu; pleziozaurs
pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi
osteolepis Izmirusi zivju ģints "Crossopterygii" rindā ar rombiskām gludām vai punktētām zvīņām un heterocerku astes spuru
pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā
senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā
gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu
ārstniecības izops izopu suga ("Hyssopus officinalis")
meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju)
neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0
EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager")
draiveris EMM izvērstās atmiņas pārvaldnieks (angļu "Expanded Memory Manager")
specifikācija EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification (EMS)")
EMS izvērstās atmiņas specifikācija (angļu "Expanded Memory Specification")
Akžaikinkels izžuvis sālsezers Kazahstānā (_Aqjayqın köli_), Dienvidkazahstānas apgabala ziemeļu daļā
IIRC Ja pareizi atceros (angļu "if I recall correctly"; īsziņās)
IYKWIM Ja saproti, ko es domāju (angļu "if you know what I mean"; īsziņās)
IYKWIMAITYD Ja saproti, ko es domāju, un es domāju, ka tu saproti (angļu "if you know what I mean and I think you do"; īsziņās)
IYDKIDKWD Ja tu nezini, tad es nezinu, kurš zina (angļu "if you don't know I don't know who does"; īsziņās)
IYSS Ja tu tā saki (angļu "if you say so"; īsziņās)
YYSSW Jā, jā, protams, protams, lai vai kas (angļu "yeah, yeah, sure, sure, whatever"; īsziņās)
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte
meža jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis sylvatica"), Latvijā aizsargājama
Henrija jāņoga jāņogu suga ("Ribes henryi")
persimons Japānas hurma ("Diospyros kaki")
mieturu vēdekļpriede Japānas širmegle ("Sciadopitys verticillata")
toijota Japāņu automobiļu firmas "Toyota" vieglā automašīna
jamato japāņu glezniecības skola ("yamato-e"), kas radās ap 12. gs., Heianas perioda beigās un ko uzskata par klasisko japāņu glezniecības stilu
jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē
daudzziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum polyanthum"), ko audzē siltumnīcās vai telpās
YWIA Jau iepriekš saku, ka nav vērts; nevajag pateikties (angļu "you're welcome in advance"; īsziņās)
hārlijs Jaudīgs motocikls, kas ražots 1903. g. dibinātajā uzņēmumā "Harley-Davidson Company"
MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība
jipijs Jaunatnes starptautiskās partijas biedrs ASV (angļu "Yippie" - no "Youth International Party" jeb "YIP")
SIDS Jaundzimušo pēkšņās nāves sindroms (angļu "sudden infant death syndrome")
YBA Jaunie britu mākslinieki (angļu "young British artists") 20. gadsimta 60.-70. gados dzimusī britu mākslinieku paaudze
YES Jauniešu apmaiņas shēma ("youth exchange scheme")
CCITT Jauninājumu un tehnoloģiju nodošanas konsultatīvā komisija ("Consultative Committee on Innovation and Technology Trahsfer")
komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav
IAC Jebkurā gadījumā (angļu "in any case"; īsziņās)
NE1 Jebkurš (angļu "anyone"; īsziņās)
NE Jebkurš, jebkas (angļu "any"; īsziņās)
Jemenas Republika Jemena, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Yamaniyyah")
jenuts Jenotsuns ("Nyctereutes procyonoides")
Amerikas jenots jenotu suga ("Procyon lotor"); mazlācītis
Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta"), platība – 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.)
ziemeļu joldija joldiju suga ("Yoldia hyperborea")
sterilizējošā doza jonizējošā starojuma absorbētā doza (25–50 kGy), kas garantē apstarotā objekta sterilitāti; pārtikas produktiem pieļaujamā doza ir līdz 10 kGy
grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg)
Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah")
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
Jaunzēlandes jostiņhidrobija jostiņhidrobiju suga ("Potamopyrgus jenkinsi")
sārtā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha rubens syn. Bromus rubens")
neauglīgā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha sterilis syn. Bromus sterilis")
īstā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum"), saukta arī par jumta lāčauzu
briežu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus")
iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus")
zvīņainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius")
Killēne Jupitera pavadonis ("Cyllene"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 2 km
Euridome Jupitera pavadonis ("Eurydome"), vidējais attālums no planētas - 22865000 km, izmēri - 3 km
Ganimēds Jupitera pavadonis ("Ganymede"), vidējais attālums no planētas - 1070400 km, izmēri - 5262 km
Harpalike Jupitera pavadonis ("Harpalyke"), vidējais attālums no planētas - 21105000 km, izmēri - 4 km
Kalike Jupitera pavadonis ("Kalyke"), vidējais attālums no planētas - 23583000 km, izmēri - 5 km
Līsiteja Jupitera pavadonis ("Lysithea"), vidējais attālums no planētas - 11717000 km, izmēri - 38 km
Tāigete Jupitera pavadonis ("Taygete"), vidējais attālums no planētas - 23360000 km, izmēri - 5 km
Tione Jupitera pavadonis ("Thyone"), vidējais attālums no planētas - 20940000 km, izmēri - 4 km
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
Aspicottus bubalis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis")
zilais jūrasbullis jūras dzeloņgalve ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), platgalvju dzimtas suga
Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos
Bristola līcis jūras līcis Aļaskas dienvidrietumu piekrastē ("Bristol Bay"), Beringa jūras austrumu daļā, platums — pie ieejas 480 km, dziļums — 27-84 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,7 m; Bristoles līcis
Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē
Ārdli jūras līcis Antarktīdā (_Ardley Bay_), Karaļa Džordža (Vaterlo) salas dienvidrietumu daļā
Amundsena līcis jūras līcis Antarktīdā (angļu val. _Amundsen Bay_), Indijas okeāna Kosmonautu jūras austrumu krastā
Apalaču līcis jūras līcis ASV (_Apalachee Bay_), Meksikas līča ziemeļaustrumos
Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_Cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m
Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m
Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
Česapīka līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Chesapeake Bay"), ASV piekrastē, garums — 315 km, platums — 6-30 km, lielākais dziļums — 27 m
Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē
Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
Ansona līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Anson Bay_), Ziemeļu Teritorijas ziemeļrietumos, Timoras jūras dienvidaustrumu daļā
Anadiras līcis jūras līcis Beringa jūrā starp Čukču pussalu un Eirāzijas kontinentu (_Anadyrskij zaliv_), Krievijas Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 278 km, platums — \~400 km, lielākais dziļums — 105 m, plūdmaiņas — līdz 3 m
Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
Bengālijas līcis jūras līcis Indijas okeānā, starp Indostānas un Indoķīnas pussalu un Andamanu un Nikobaru salām (angļu val. "Bay of Bengal"), platība — 2,19 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 4519 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 10,7 m
Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m
Sanfrancisko līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("San Francisko Bay"), ASV rietumu piekrastē, ar okeānu to savieno Zelta Vārtu šaurums, garums — 88 km, platums — līdz 20 km, lielākais dziļums — 19 m
Anibares līcis jūras līcis Nauru salas austrumu krastā (_Anibare Bay_), Klusajā okeānā
Avateles līcis jūras līcis Niue salas dienvidrietumos (_Avatele Bay_), Klusajā okeānā
Alofi līcis jūras līcis Niue salas rietumu piekrastē (_Alofi Bay_), Klusajā okeānā
Suecas līcis jūras līcis Sarkanās jūras ziemeļu daļā (angļu val. "Gulf of Suez", arābu val. "Khalyj as Suways"), starp Sinaja pussalu un Āfriku, garums — \~325 km, platums — 15-46 km, dziļums — līdz 80 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos
Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē
Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m
Marifērts jūras līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. _Moray Firth_), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m
Admiralitātes līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (_Admiralty Inlet_), Kanādā, Bafina (Kikiktāluka) salas ziemeļos
ECDIS Jūras navigācijas karšu elektroniska sistēma (angļu "Electronic Chart Display and Information System"), kas sastāv no datora, žirokompasa, eholotes un lagas
Akaši šaurums jūras šaurums Seto jūras ziemeļaustrumos (_Akashi-kaikyō_), atdala Avadži salu no Honsju salas
Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m
zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi
MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology")
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum")
Lathyrus japonicus jūrmalas dedestiņas "Lathyrus maritimus" nosaukuma sinonīms
Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā
kakactiņas kāda guntiņu suga ("lychnis diurna")
datu posma savienojuma identifikators kadra galvenes daļa, kuras kods norāda uz saņēmēja pieslēgvietu kādā no tīkla "Frame Relay" mezgliem
lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā
zivju kaija kaiju suga ("Larus ichthyaetus"), kas retumis ieklīst Latvijas teritorijā
šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris
trīspirkstu kaija kaiju suga ("Rissa tridactyla"), kas Latvijā ir rets maldu viesis
brūnā kailace kailaču ģints suga ("Platysteira castanea syn. Dyaphorophyia castanea")
mēslu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe coprophila")
kalnu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe montana")
kalnu kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Deconica montana", syn. "Psilocybe montana")
zilkāta kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe cyanescens")
smailā kailgalve kailgalvju ģints sēņu suga ("Psilocybe semilanceata")
uzpūstā kailkausīte kailkausīšu suga ("Gymnocolea inflata")
Linneja kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium dryopteris")
Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama
pliksēklainie Kailsēkļi ("Gymnospermae")
gymnospermae Kailsēkļu ("Pinophyta") nosaukuma sinonīms
cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos
megafilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas cikadejaugu zars ("Cycadophytina syn. Cycadiae")
mikrofilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas priežaugu jeb skuju koku zars ("Pinophytina syn. Coniferophytina")
kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi
astrofīts Kaktusu dzimtas ģints ("Astrophytum")
gimnokalīcijs Kaktusu dzimtas ģints ("Gymnocalycium")
zigokaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Zygocactus")
pundurfraileja Kaktusu dzimtas suga ("Frailea pygmaea")
gepards Kaķu dzimtas ģints ("Acinonyx")
UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles")
ziemeļu kalipso kalipso suga ("Calypso borealis")
singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos
spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi
Agastjamalajs kalna virsotne Indijā (_Agastya Malai_), Kardamona kalnu dienvidu daļā, uz Tamilnādas un Keralas štata robežas, augstums 1869 m
Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m
Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
Sudeti kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. _Sudety_, vācu val. _Sudeten_), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m
Selvina kalni kalni Kordiljeru ziemeļu daļā ("Selwyn Mountains"), Kanādā, garums — \~500 km, augstums — līdz 2972 m (Kīla smaile), egļu meži, virsotnēs — tundra
Atbājs kalniene Ēģiptē un Sudānā (_ʻAtbāy_), kas stiepjas gar Sarkanās jūras rietumu piekrasti
Aitau kalniene Kazahstānā (_Aytaw_), Žambilas apgabala austrumos, augstākā virsotne Sunkars (1042 m)
Aņemačhens kalniene Ķīnā (_A’nyēmaqēn Shan_), Cjinhai provinces austrumu daļā
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi
Arinpiglinajs kalns Krievijā (_Arynpyglynaj, gora_), Čukotkas autonomajā apgabalā, augstums - 1609 m
vanagzirnis Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montannus")
vanagzirņi Kalnu dedestiņa ("Lathyrus montanus")
Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m
Ņenčhenthanlha Kalnu grēda Gandisišana kalnu dienvidaustrumu daļā ("Nyainqêntanglha Shan"), Tibetas kalnienes dienvidaustrumos, Ķīnā, garums - \~600 km, augstums - līdz 7088 m, pārkāpes - >5000 m vjl., virsotnēs apledojums
Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi"
Bāharzs kalnu grēda Irānā (_Bākharz, Kūhhā-ye_), Rezāvi Horasānas ostāna austrumos
Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m)
Beščadi Kalnu grēda Karpatos (poļu val. "Bieszczady"), Austrumbeskidu daļa, atrodas Polijā, augstākā virsotne – Tarnica – 1348 m vjl.
Alajkū grēda kalnu grēda Kirgizstānā un Ķīnā (_Alaykuu kırka toosu_), augstākā virsotne - 5001 m
Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes
Ajilariķi kalnu grēda Ķīnā (_Ayila Riˈgyū_), Tibetas kalnienes rietumu daļā, augstums līdz 6477 m vjl.
Anusi kalnu grēda Madagaskaras dienvidaustrumos (_Anosy, Tandavan’_), Tuliaras un Fianaranco provincē, lielākais augstums - 1972 m
Pētera Pirmā grēda kalnu grēda Rietumpamirā (“Qatorkūhi Pyotri Yakum”), Tadžikistānā, garums — 200 km, augstums — līdz 6785 m
Ansarijas grēda kalnu grēda Sīrijas rietumos ("Ansariya"), garums - 120 km, augstums - līdz 1562 m, platoveida virsa
Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
Arasgineji kalnu grēda Turcijā (_Arasgüneyi Dağları_), Agri ilā, ziemeļu nogāzes arī Karsas un Igdiras ilā, augstākā virsotne - 3433 m (Keses kalns)
Aksajas ieleja kalnu ieleja Kirgizstānā (_Ak Say öröönū_), Tjanšanā, dienvidos no Abaī grēdas
Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m
Alījakas pāreja kalnu pāreja Irānā (_Alīyak, Godār-e_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļrietumu daļā, augstums, Džaftāja kalnienes austrumos, augstums - 1440 m
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā)
Jablunkovas pāreja kalnu pāreja Rietumbeskidos ("Jablunkovsky priesmyk") 553 m vjl., Čehijā, Ostrovas-Žilinas autoceļš un dzelzceļa līnja
Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju
Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
Austrumu grēda kalnu sistēma Kamčatkas pussalas austrumos (_Vostočnyj hrebet_), Krievijas Kamčatkas novadā, garums - >600 km, augstākā virsotne - vulkāns Kizimens (2485 m); Austrumu grēdājs
Sisyrinchium bermudiana kalnu sizirinhijas "Sisyrinchium montanum" nosaukuma sinonīms
Aighiržals kalnu virsotne Kazahstānā (_Ayğirjal_), Karaghandi apgabalā, augstums 803 m
Aujantepujs kalnu virsotne Venecuēlā (_Auyántepuy_), Bolivara štatā, Lagransabanas kalnos, augstums - 2460 m
kuso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziecu čemuri; koso
koso Kaltēti auga "Hagenia abyssinicia" ziedu čemuri
avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama
ēdamā kamasija kamasiju suga ("Camassia quamash syn. Camassia esculenta")
kalāns Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē
izoplapu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum hyssopifolium"), Latvijā adventīvs augs
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
kāmjžurka Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Cricetomys"), 4 sugas
Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas
bērzu kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus conchatus", syn. "Lentinus conchatus"); bērzu sīkstene
smaržīgā kamolene kamoleņu ģints sēņu suga ("Panus suavissimus", syn. "Lentinus suavissimus"); smaržīgā sīkstene
parastā kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis glomerata")
Ašersona kamolzāle kamolzāļu suga ("Dactylis polygama syn. Dactylis aschersoniana, Dactylis glomerata subsp. polygama")
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm
Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.)
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
Cornus canadensis Kanādas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum canadense" nosaukuma sinonīms
Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
Ceilonas kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum zeylanicum")
Agavas kanjons kanjona Agavas upes lejtecē (_Agawa Canyon_), Kanādā, Ontārio provinces dienvidu daļā, netālu no šīs upes ietekas Augšezerā
apocīns Kaņepēm līdzīgās kendiras "Apocynum cannabinum L." kaltēts zemesstumbrs ar saknēm
Maģarkaniža Kaņiža, pilsēta Serbijā ("Magyarkanizsa"), tās nosaukums ungāru valodā
ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
Plutella maculipennis kāpostu cekulkodes "Plutella xylostella" nosaukuma sinonīms
ziedkāposts Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. botrytis"); puķkāposts
kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
leicestērija Kaprifoliju dzimtas ģints ("Leycesteria"), daudzgadīgs, dekoratīvs krūms, kuram ziedi veidojas uz viengadīgajiem dzinumiem
sniegoga Kaprifoliju dzimtas ģints ("Symphoricarpos"), dekoratīvs krūms ar baltām ogām, kas nenobirst visu ziemu, 18 sugu
iesirmā kāpsmildzene kāpsmildzeņu suga ("Corynephorus canescens")
priežu kapucķirmis kapucķirmju dzimtas suga ("Stenopachys linearis")
smiltāja kāpukviesis kāpukviešu suga ("Leymus arenarius")
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos
sirdsveida kārija kāriju suga ("Carya cordiformis"), ziemcietgākā, auglis 2-2,5 cm
ilinoisas kārija kāriju suga ("Carya illinoensis"), ko plaši kultivē siltākos apgabalos, tās sēklkas - pekanriekstus izmanto uzturā
olveida kārija kāriju suga ("Carya ovata"), auglis Latvijā nenogatavojas
pelēkais kariopters kariopteru suga ("Caryopteris incana")
atvašu kariota kariotu suga ("Caryota mitis")
CMI karjeras brieduma aptauja (angļu "Career Maturity Inventory")
mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens")
kārpa Karpa ("Cyprinus carpio")
Lycoperdon gemmatum kārpainā pūpēdža "Lycoperdon perlatum" nosaukuma sinonīms
bezvāržkoks Kārpainais segliņš ("Euonymus verrucosa")
Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij
kārele kārvele ("Chaerophyllum")
smaržīgā kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum aromaticum")
bumbuļu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum bulbosum")
lapu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum cerefolium")
reibuma kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum temulum")
ārkausa kasandra kasandru suga ("Chamaedaphne calyculata"), mūžzaļš purva augs ar bālganiem ziediem ķekaros un ādainām lapām
vairogu kasija kasiju suga ("Cassia corymbosa")
dubultķekaru kasija kasiju suga ("Cassia didymobotria")
mencu kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Echinorhynchus gadi")
dižais kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Macracanthorhynchus hirudinaceus")
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā
opluots katoļu baznīcas svētki (Ziemeļlatgalē); atlaidys; atpuski
ziemas kātpūpēdis kātpūpēžu suga ("Tulostoma brumale syn. Tulostoma mammosum")
Japānas katsura katsuru suga ("Cercidiphyllum japonicum var. japonicum")
diženā katsura katsuru suga ("Cercidiphyllum magnificum")
dateļplūme Kaukāza hurma ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem
lokanā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia flexilis syn. Najas flexilis")
mazā kaulīnija kaulīniju suga ("Caulinia minor syn. Najas minor")
bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas
karpveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Cypriniformes"), nelielas un vidēji lielas saldūdeņu zivis (garums - 6-170 cm) ar daudzveidīgu ārējo izskatu un dzīvesveidu, \~3000 sugu
kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae")
gludā kausenīte kausenīšu suga ("Cyathus olla")
svītrainā kausenīte Kausenīšu suga ("Cyathus striatus")
auglīgā kausziede kausziežu suga ("Calycanthus fertilis")
piramidālā kelērija kelēriju suga ("Koeleria pyramidata")
CISS Kempbela interešu un prasmju pārskats (angļu "Campbell Interest and Skill Survey")
Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri)
Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
Kentuki Kentuki Sadraudzība - štats ASV ("Kentucky" / "Commonwealth of Kentucky"), administratīvais centrs - Frankforta, platība - 104659 kvadrātkilometri, 4413500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums
Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi
Kiklādu Kiklādu salas - arhipelāgs Egejas jūrā (angļu val."Cyclades"), Grieķijas teritorija, platība - 2600 kvadrātkilometru, ietver >200 kalnainu salu, 120000 iedzīvotāju (2005. g.)
Oromija Kilils Etiopijā ("Oromiyaa"), administratīvais centrs - Adāma, platība - 353007 km^2^, 27158500 iedzīvotāju (2007. g.)
Tigraja Kilils Etiopijā ("Tigray"), administratīvais centrs - Mekele, platība - 50079 kvadrātkilometri, 4314500 iedzīvotāju (2007. g.)
Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m
echinocephala Kinorinhu ("Kinorhyncha") nosaukuma sinonīms
Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.)
Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā _Kypros_, turku valodā _Kibris_), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija
Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu
kivi Kiviveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Apteryx"), nelidojošs putns ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi; izplatīts Jaunzēlandē
pundurgrimonis Kizilu dzimtas ģints ("Chamaepericlymenum"), krūmaugs ar dekoratīviem ziediem; 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā
dzeloņainā kleome kleomju suga ("Cleome hassleriana syn. Cleome spinosa")
aurīnija Klinšu alise ("Alyssum saxatile"), krāšņumaugs
melnā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster melanocarpus syn. Cotoneaster niger")
sīklapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster microphyllus")
austrumu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster orientalis syn. Cotoneaster x matrensis Domokos")
dzeltenā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum repandum"), cepurīte gaišdzeltena
rūsganā kliņģerene kliņģereņu ģints sēņu suga ("Hydnum rufescens")
sarkanā kliņģerene kliņģereņu suga ("Hydnum rufescens"), tās cepurīte oranža līdz ķieģeļsarkana
Stra Klīst; klaidonis (angļu "stray"; īsziņās)
Klišī Klišī pie Buā - pilsēta Francijā ("Clichy-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 29700 iedzīvotāju (2010. g.)
Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m
Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām
liellapu kļava kļavu suga ("Acer macrophyllum")
Pensilvānijas kļava kļavu suga ("Acer pensylvanicum")
platlapu knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium angustirete")
nemanāmā knābīte knābīšu suga ("Eurhynchium hians")
WUCIWUG Ko redzi, to arī saņem (angļu "what you see is what you get"; īsziņās)
Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.)
INFCE Kodoldegvielas cikla starptautisks novērtējums ("international nuclear fuel cycle evaluation")
virziena koeficients, slīpums koeficients k=tg a taisnes vienādojumā y=kx+b (a – taisnes leņķis ar x ass pozitīvo virzienu)
CAPS kognitīvi afektīvā personības sistēma (angļu "cognitive affective personality system")
dažādlapu kohija kohiju suga ("Kochia heterophylla")
kokaīnkrūms kokaīnaugu dzimtas suga (_Erythroxylon coca_), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu
upju kokbezdelīga kokbezdelīgu suga ("Tachycineta bicolor")
priežmežu kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica pityophila")
sārtmuguras kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Campylorhamphus trochilirostris")
sarkanknābja kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Hylexetastes perrotii")
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum")
HDF Koksnes pārstrādes produkts, ļoti blīvas kokšķiedras plātne (angļu "hard density fiber")
MDF Koksnes pārstrādes produkts, vidēji blīvas kokšķiedras plātne (angļu "medium density fiber (fiberboard)")
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo")
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni
kamponga Koku suga "Oroxylum indicum", kas aug Āzijas dienvidaustrumu daļā, var sasniegt 12 m augstumu, trompetveida ziedi
lapkoku kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Hylecoteus dermestoides")
skujkoku kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Hylecoteus flabellicornis")
ozolu kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Lymexylon navale")
parastā kokuvarde kokuvaržu suga ("Hyla arborea") ar zaļgani plankumainu muguru, dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā, Latvijā aizsargājama
ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta
kokveida kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium arboreum")
smalkšķiedras kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium barbadense")
lakstainā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium herbaceum")
parastā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium hirsutum")
baltmelnais kolobi kolobi suga ("Colobus polykomos")
rotkalis Kolrābis - kāpostu ģints suga ("Brassica oleracea", var. "gongyloides")
kolrabji Kolrābis - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides")
sīklapu kolumneja kolumneju suga ("Columnea microphylla")
CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory")
Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
Kalifornijas kondors kondoru suga ("Gymnogyps californianus")
Andu kondors kondoru suga ("Vultur gryphus")
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas
CIS kooperatīvā informācijas sistēma (angļu "Cooperative Information System")
CIS sistēma kooperatīvā informācijas sistēma (angļu "Cooperative Information System")
kompleksā plakne koordinātu plakne, kuras katram punktam (x, y) piekārtots komplekss skaitlis z=x+yi; abscisu un ordinātu asi kompleksajā plaknē sauc attiecīgi par reālo un imagināro asi
Dekarta koordinātas koordinātu sistēma ar divām (plaknē) vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm, pret kurām punkta koordinātas ir attiecīgi (x, y) vai (x, y, z)
TIBC Kopējā dzelzs saistīšanas spēja (angļu "total iron-binding capacity")
TLC Kopējā plaušu kapacitāte (angļu "total lung capacity")
CGI kopējā vārtejas saskarne (angļu "Common Gateway Interface")
saskarne CGI kopējā vārtejas saskarne (angļu "Common Gateway Interface")
TBI Kopējais ķermeņa apstarojums (angļu "total body irradiation")
JOULE Kopējas iespējas nekonvencionālas vai ilgtermiņa enerģijas piegādei ("joint opportunities for unconventional or long-term energy supply")
Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās)
CSF Kopienas atbalsta shēma ("Community support framework")
CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office")
PINC Kopienas ilustratīvā kodolenerģijas programma ("Community's illustrative nuclear programme")
CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service")
baltegļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Phaeoclavulina abietina", syn. "Ramaria abietina")
čemuru korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria botrytis")
egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii)
Alberta Maiera rifs koraļlu salu grupa (_Albert Meyer Reef_), atrodas Klusajā okeānā, Tongas Karalistes teritorija
Palmiras sala koraļļu atols Klusā okeāna centrā ("Palmyra Island"), Lainas salu ziemeļos, platība - 800 ha
Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas
Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē
Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju
dienvidu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline australis")
krūmu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline fruticosa")
sarkanā kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline rubra")
galotņu kordilīne kordilīņu suga ("Cordyline terminalis")
KCNA Korejas Centrālā informācijas aģentūra (angļu "Korean Central News Agency"; KTDR)
Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2")
upes kosa kosu suga ("Equisetum fluviatile syn. Equisetum limosum")
meža kosa kosu suga ("Equisetum sylvaticum")
lielā kosa kosu suga ("Equisetum telmateia syn. Equisetum maximum"), Latvijā aizsargājama
zaļā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum eyrei")
sarkanā košlapīte košlapīšu ģints sēņu suga ("Melamophyllum haematospermum")
vizuļojošais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga cayana"), viens no skaistākajiem kotingu dzimtas pārstāvjiem, satopams Dienvidamerikā
zeltpīpeņlapu kotula kotulu suga ("Cotula pyrethrifolia")
centriskās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Centrophyceae"), kurām vāciņi ir radiāli bez rafes, mīt jūrās un saldūdeņos gk. planktonā un ir nekustīgas
plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties
sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
ciklotella Kramaļģu nodalījuma koscinodisku dzimtas ģints ("Cyclotella"), diskveidīgas vai īsi cilindriskas aļģes, mīt pa vienai vai savienotas irdenās ķēdītēs vai ieslēgtas gļotu masā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
piķenes krāsojamais līdzeklis (melnuma zāles), ko iegūst no Amerikas kampeša ("Haematoxylon campechianum")
miežu muša krastmušu dzimtas suga (“Hydrellia grisola”)
CMYK Krāsu sistēma, kas sastāv no četrām krāsām: C - (Cyan) zila, M - (Magenta) sarkanā jeb fuksīna, Y - (Yellow) dzeltena, K - (black) melnā; ciānfuksīndzeltenmelnā krāsu sistēma
upes krāšņspārnis krāšņspārņu suga ("Calopteryx splendens")
strauta krāšņspārnis krāšņspārņu suga ("Calopteryx virgo")
sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem
ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga
lielā krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Buprestis mariana syn. Calcophora mariana"), Latvijā aizsargājama
sarkangalvas amadīnžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Amadina erythrocephala")
Javas rīsžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Padda oryzivora")
favuss Kraupis, mikroskopiskās sēnes "Trychophyton schoenleini" ierosināta slimība ar lokalizāciju galvas matainajā daļā, gludajā ādā vai nagos
dūkstāja kreiļgliemezis kreiļgliemežu suga ("Aplexa hypnorum")
burbuļu kreiļgliemezis kreiļgliemežu suga ("Physa fontinalis")
LCA Kreisā vainagartērija (angļu "left coronary artery")
kriešu Kriešu zāle - ziepenītes ("Polygala")
opojaz Krievu formālās skolas literatūrzinātnieku un valodnieku apvienība 1916.-1918. g. "Poētiskās valodas izpētes biedrība" (krievu "Obščestvo izučenija poetičeskogo jazyka")
vilkvālīšu kriksis krikšu suga ("Thelmatophilus typhae")
tievkāta krinipela krinipelu suga ("Crinipellis scabella", syn. "Crinipellis stipitaria")
melnceru kripse kripšu suga ("Crypsis schoenoides")
joslainā kriptante kriptašu suga ("Cryptanthus zonatus")
Japānas kriptomērija kriptomēriju suga ("Cryptomeria japonica")
dehidrokoridalīns Kristālisks alkaloīds cīrulīšu ("Corydalis") saknēs, koridalīna oksidācijas produkts; pazemina arteriālo spiedienu
ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm
sūdpuķe Krizantēma ("Chrysanthemum")
chrizantemas Krizantēmas ("Chrysanthemum")
hrizantemi Krizantēmas ("Chrysanthemum")
mārtiņpuķes Krizantēmas ("Chrysanthemum")
mārtiņrozes Krizantēmas ("Chrysanthemum")
ķīļveida krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum carinatum")
vainaga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum coronarium")
cildotā krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum indicum"), kas ir pamatā visām krustošanas ceļā iegūtajām mūsdienu krizantēmu šķirnēm
daudzstumbru krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum multicaule")
krastmalu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum paludosum")
sējuma krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum segetum")
krūmu krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum frutescens")
Roksburga krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthenum roxburgii")
jaukā krizotēma krizotēmu suga ("Chrysothemis pulchella")
dārza montbrēcija krokosmiju suga ("Crocosmia x crocosmiiflora syn. Montbretia crocosmiiflora")
Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu
zeltziedu krokuss krokusu suga ("Crocus chrysanthus")
sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes
Krovlija Kroli, pilsēta Lielbritānijā ("Crawley")
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
pelēkkrūšu timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Alcippe abyssinica")
kalnu krūmčakste krūmčakstu suga ("Telophorus dohertyi")
eulotidae Krūmgliemežu dzimtas "Bradybaenidae" nosaukuma sinonīms
Eiropas krūmgliemezis krūmgliemežu suga ("Bradybaena fruticum")
lapsastu krūmīte krūmīšu suga ("Thamnobryum alopecurum")
Jaunzēlandes krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone igata")
dzeltenkrūšu krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone sulphurea")
platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli
meža krustaine krustaiņu suga ("Senecio sylvaticus")
priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus")
alises Krustziežu dzimtas ģints ("Alyssum"), nelieli lakstaugi, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas
miagra Krustziežu dzimtas ģints ("Myagrum"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
briežu ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria hypoxylon")
daudzveidīgā ksilārija ksilāriju ģints sēņu suga ("Xylaria polymorpha")
izoplapu kufeja kufeju suga ("Cuphea hyssopifolia")
Kanopuss Kuģa Ķīļa zvaigznāja dzeltena pārmilzu zvaigzne; 2. spožākā zvaigzne pie debesīm; vizuālais zvaigžņlielums -0,75; attālums 310 ly.; Latvijā nav redzama
Dyaphorophyia castanea kukaiņēdāju apakšdzimtas sugas "Platysteira castanea" nosaukuma sinonīms
melnrīkles kukaiņēdājs kukaiņēdāju suga ("Platysteira peltata")
dyaphorophyia Kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints "Platysteira" nosaukuma sinonīms
zemesblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Lygaeidae"), sīkas līdz vidēji lielas (ķermeņa garums - 3-12 mm), ovālas, melnas vai brūnas blaktis, galva trīsstūrveidīga, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas \~50 sugu
mušveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi
pūkmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega
alotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu
pamuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi
utumuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem
krastmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
raibspārnmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta
zeltači kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas
pangodiņš kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas
miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
kožodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti
krastods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta
spārneņi kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi
cikāde kukaiņu klases kārta ("Cicadinea syn. Auchenorrhyncha, Cicadodea"), sīki un vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - 2-10 mm), kuru tēviņi rada spēcīgas, čirkstošas skaņas; kārtā \~21000 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 231 suga, plašāk pārstāvētās ir cikādītes, piešcikādes, putcikādes, tīklcikādes un dzelkņcikādes
plēvspārņi kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu
tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
ķērpjutis kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
auguts kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu
tripsis kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu
zvīņene kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pundurmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Hydroptilidae"), sīkas makstenes (ķermeņa garums - 1,5-4,5 mm), kāpuri mīt strautos un upēs, daļai sugu - ezeros, Latvijā konstatētas 6 ģintis, >20 sugu
dižmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu
plēsējmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Rhyacophilidae"), vidēji lielas makstenes (5-9 mm), Latvijā 1 ģints, 4 sugas
iežmauglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu
auglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu
māņragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas
pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
skudrlauva kukaiņu klases tīklspārņu kārtas ģints ("Myrmeleon formicarius"), līdz 40 mm garš kukainis, kura kāpuri pārtiek galvenokārt no skudrām
miksofāgi kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Myxophaga")
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas
herkulesvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā
ekdionurīda kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Ecdyonuridae"), Latvijā konstatēta 1 suga - dzeltenā viendienīte
skrējējzvīņene kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs
kukuruza Kukurūza ("Zea mays")
kukurūze Kukurūza ("Zea mays")
kukurūži Kukurūza ("Zea mays")
mais Kukurūza ("Zea mays")
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi
Kuorsova Kuorsovys staceja - Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kārsavas stacija" nosaukums latgaliski
Ajudags Kupolveida kalns (lakolīts) un zemesrags Krimas dienvidu krastā (_Aiudah, hora_ / _Ayuv Dağ_), augstums - 572 m, kraujās nogāzēs mežs un krūmāji
letalīns Kurāres grupas alkaloids Dienvidamerikas augā "Strychnos letalis"
Henrija kurpīte kurpīšu suga ("Aconitum henryi")
cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi, kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula
krizantēma kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas
salmene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helichrysum"), \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pelūde Kurvjziežu dzimtas ģints ("Hypochoeris"), 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
skarziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Iva syn. Cyclachaena"), 15 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
mežsalāts Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mycelis"), 30 sugas, Latvijā 1 suga
zeltpīpenīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pyrethrum"), \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
mārdadzis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Silybum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, 2 sugas
omalotheca Kurvjziežu dzimtas ģints, kurā dažkārt iekļauj meža zaķpēdiņu "Gnaphalium sylvaticum"
argirantēma Kurvjziežu dzimtas krāšņumaugu ģints ("Argyranthemum"), kas vasaras periodā zied ilgstoši, Latvijā bieži dēvē arī par krizantēmām
koksagīzs Kurvjziežu dzimtas pieneņu ģints suga ("Taraxacum kok-saghyz"), pienenei līdzīgs augs ar garu mietsakni, kas satur kaučuku
Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku
kvadrātfunkcija Kvadrāttrinoms - otrās pakāpes polinoms y=ax2+bx+c
dzeltensvītru ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus inornatus")
zeltgalvas ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus proregulus")
zaļais ķauķītis ķauķīšu suga ("Phylloscopus trochiloides")
lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis
lielais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus major")
Ķīnas krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus tacsanowskius")
lāsumainais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus thoracicus")
kalnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia althaea")
melngalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia atricapilla"), Latvijā sastopama samērā bieži
dārza ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia borin", senāk "Sylvia hortensis"), Latvijā sastopama samērā bieži
sarkanrīkles ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia cantillans")
brūnspārnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia communis"), Latvijā sastopama samērā bieži
briļļainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia conspicillata")
gaišais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia curruca"), Latvijā sastopama samērā bieži
dienvidmežu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia hortensis")
Vidusjūras ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia melanocephala")
palieņu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia mystacea")
tuksneša ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nana")
svītrainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nisoria"), Latvijā sastopama samērā reti
tumšgalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia rueppeli")
salu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia sarda")
rietumu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia undata")
baltkaklīte Ķauķu suga ("Sylvia garrula")
kalnu ķeģis ķeģu suga ("Acantis flavirostris syn. Carduelis flavirostris")
gaišais ķeģis ķeģu suga ("Acantis hornemanni syn. Carduelis hornemanni")
baltoga Ķekarainā sniegoga ("Symphoricarpus racemosus")
melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms
paparde Ķekarpaparde ("Botrychium")
papardīte Ķekarpaparde ("Botrychium")
trepīte Ķekarpaparde ("Botrychium")
botrichiji Ķekarpapardes ("Botrychium")
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
pusmēness ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium lunaria")
zarainā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium matricariifolium"), Latvijā aizsargājama
vienkāršā ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium simplex"), Latvijā aizsargājama
Virdžīnijas ķekarpaparde ķekarpaparžu suga ("Botrychium virginianum"), Latvijā aizsargājama
dzeltenā ķekarzeltene ķekarzelteņu suga ("Naumburgia thyrsiflora"), daudzgadīgs lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, stublāji stāvi (augstums - 15-70 cm), vienkārši, bagātīgi lapoti
Agropyron cristatum ķemmveida pavārpatas "Agropyron pectinatum" nosaukuma sinonīms
brūnspārnu ķērpjuts ķērpjutu suga ("Metylophorus nebulosus")
Hellera ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum helleranium syn. Sphenolobus helleranus"), Latvijā aizsargājama
mazā ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum minutum syn. Sphenolobus minutus"), Latvijā aizsargājama
klinšu ķīļlape ķīļlapju suga ("Anastrophyllum saxicolum"), atrasta liekņā uz trupoša koka
snuķgalvji Ķīļzobjveidīgie - mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), radniecīgi zvīņrāpuļiem, cēlušies agrajā triasā, raksturīga primitīva galvaskausa uzbūve; mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem
rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes)
sētvija Ķirbjaugu dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, staraini daivainām vai šķeltām lapām un melnām ogām
dzeloņgurķis Ķirbju dzimtas ģints ("Echinocystis"), kāpelējoši lakstaugi, 15 sugu (Ziemeļamerikā), Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu
maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea")
saldais ķirsis ķiršu suga ("Cerasus avium syn. Prunus avium"), Latvijā ∆ ir dārzbēglis, introducēts jau 10.—11. gs. no Eiropas dienvidrietumu apgabaliem, vasarzaļš koks ar stāvu zarojumu un spīdīgu, pelēkbrūnu mizu, lapas līdz 16 cm garas, eliptiskas vai otrādi olveidīgas
pūce Ķīsis ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua")
zaļsūnu ķiverene ķivereņu ģints sēņu suga ("Galerina hypnorum")
REPOH Labas mācīšanās formula (angļu "Repetition, Easy, Pleasure, Often, Habit" - atkārtošana, viegli, patīkami, bieži, ieradums)
lachnea Lachnea stercorea - humāriju dzimtas sugas "Cheilymelia stercorea" nosaukuma sinonīms
mauragu lācītis lācīšu dzimtas suga ("Hyphoraia aulica"), Latvijā aizsargājama
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
Tomina lāčauza lāčauzu suga ("Bromus hordaceus syn. Bromus thominii")
aszobainā lāčauza lāčauzu suga ("Bromus oxyodon")
parastā lāčtauce lāčtauču suga ("Monotropa hypopitys")
Malajas lācis lāču suga ("Helarctos malayanus")
MGB Lai Dievs svētī (angļu "may God bless"; īsziņās)
IAE Lai notiek kas notikdams (angļu "in any event"; īsziņās)
HAND Lai tev jauka diena (angļu "have nice day"; īsziņās)
lielais laimiņš laimiņu suga ("Sedum maximum syn. Sedum telephium subsp. maximum")
biezlapainais laimiņš laimiņu suga ("Sedum pachyphyllum")
maigais laimiņš laimiņu suga ("Sedum sexangulare syn. Sedum boloniense, Sedum acre subsp. sexangulare"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un vietām konstatēta arī savvaļā
čīkstuļu laimiņš laimiņu suga ("Sedum telephium syn. Sedum purpureum, Sedum telephium subsp. telephium")
lakricsakne Lakrica ("Glycirrhyza")
kailā lakrica lakricu suga ("Glycirrhyza glabra")
Urālu lakrica lakricu suga ("Glycirrhyza uralensis")
lampions Lampionpuķe - Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii")
alkšņu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Psylla alni")
ābeļu lapblusiņa lapblusiņu suga ("Psylla mali")
bumbieru lapblusiņa lapblusiņu suga ("Psylla pyri")
nojumes lapeņputns lapeņputnu suga ("Amblyornis inornatus")
plankumainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Chalmydera maculata")
zīdainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Ptilonorhynchus violaceus")
zeltainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Sericulus chrysocephalus")
slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
graudsardzene lapiņu sēņu ģints ("Cystolepiota")
pussēntiņa lapiņu sēņu ģints ("Hemimycena")
kserula lapiņu sēņu ģints ("Hymenopellis")
kokpūkaine lapiņu sēņu ģints ("Hypsizygus", syn. "Lyophyllum")
makrocistīdija lapiņu sēņu ģints ("Macrocystidia")
dāldersēne Lapiņu sēņu ģints ("Megacollybia")
košlapīte lapiņu sēņu ģints ("Melanophyllum")
miksomfālija Lapiņu sēņu ģints ("Myxomphalia")
rikenella lapiņu sēņu ģints ("Omphalina", syn. "Rickenella")
karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus")
kailgalve lapiņu sēņu ģints ("Psilocybe")
ramikola lapiņu sēņu ģints ("Simocybe", syn. "Ramicola")
sakņkāta kserula lapiņu sēņu suga ("Hymenopellis radicata", syn. "Xerula radicata")
peļastīšu lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus myosuroides"), kas Latvijā ir adventīvs augs
nātru lapsmecernieks lapsmecernieku suga ("Phyllobius urticae")
epifīļi Lapu kaktusa ģints ("Epiphyllum"), zied lieliem ziediem
musci Lapu sūnu "Bryopsida" nosaukuma sinonīms
zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas
pārzobe Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Zygodon"), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
suņzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Cynodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
baltsamtīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Leucobryum"), \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
lāčsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; dzegužlini
īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
cepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Encalyptaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
mirīnija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Myriniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu
zīmlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Sematophyllaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
pūšļcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Physcomitrium"), Latvijā konstatēta 1 suga
šķeltzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Dryptodon"), 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā
stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
pilēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pylaisia"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
platgredzene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Platygyrium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas
knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas
garknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Rhynchostegium"), Latvijā konstatētas 2 sugas
grubuļlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pterigynandrum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
pabārbula Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Didymodon"), Latvijā konstatētas 5 sugas
atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
zaļastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases tēliju dzimtas ģints ("Myurella"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
parastā līklape lapu sūnu suga (_Campylopus introflexus_), dzeltenīgas vai olīvkrāsas sūna, kas sausā laikā kļūst pelēcīga, lapas šauri lancetiskas ar izejošu dzīslu, kas pāriet caurspīdīgā matiņā, Latvijā pirmoreiz konstatēta 2005. g.
baltvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus bonelli")
ziemeļu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus borealis")
brūnais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus fuscatus") jeb tumšais ķauķītis, kas Latvijā ieceļo ļoti reti
Centrālāzijas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus griseolus")
dzeltensvītru lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus inornatus") jeb dzeltensvītru ķsuķītis, Latvijā rets ieceļotājs
Irānas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus neglectus")
dzeltenvēdera lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus nitidus")
kalnu lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus occipitalis")
zeltgalvas lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus proregulus") jeb zeltgalvas ķauķītis, arī Sibīrijas ķauķītis, Latvijā rets ieceļotājs
resnknābja lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus schwarzi")
gaiškāju lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus tenellipes")
zaļais lapuķauķis lapuķauķu suga ("Phylloscopus trochiloides") jeb zaļais ķauķītis, kas Latvijā ligzdo reti
zirņu laputs laputu apakškārtas suga ("Acyrthosiphon pisi syn. Acyrthosiphon onobrychis")
krūkļu-kartupeļu laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis frangulae syn. Doralis frangulae")
ērkšķogulāju laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis grossulariae syn. Doralis grossulariae")
augumāju raibā laputs laputu apakškārtas suga ("Aulacorthum circumflexum syn. Neomyzus circumflexus")
kāpostu laputs laputu apakškārtas suga ("Brevicoryne brassicae")
jāņogulāju sarkanpangu laputs laputu apakškārtas suga ("Cryptomyzus ribis syn. Capitophorus ribis")
plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs
ķiršu–madaru laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus cerasi")
persiku laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus persicae")
ievu-labības laputs laputu pakškārtas suga ("Rhopalosiphum padi syn. Siphonaphis padi")
zelta lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys aurea")
bambusveida lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys bambusoides")
melnais lapvārpis lapvārpju suga ("Phyllostachys nigra")
lastrea Lastrea thelypteris - parastās purvapapardes "Telypteris palustris" nosaukuma sinonīms
ketlasis Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus keta"), vērtīga, rūpnieciski izmantojama lašu dzimtas zivs
kizučs Lašu dzimtas Klusā okeāna lašu ģints suga ("Oncorhynchus kisutsch")
kuprlasis Lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus gorbuscha"), zivs ar smalkām zvīņām (Klusā okeāna ziemeļu daļā); gorbuša
alata Lašveidīgo kārtas dzimta ("Thymallidae"), 1 ģints, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen")
igrek Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju)
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y), matemātikā ar to apzīmē meklējamo lielumu vai atkarīgo mainīgo lielumu (funkciju)
zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus")
Fortjūna segliņš Latvijā introducēta segliņu suga ("Euonymus fortunei")
pundura segliņš Latvijā introducēta segliņu suga ("Euonymus nanus")
sausseržu raibspārnis Latvijā visbiežāk sastopamā raibspārņu suga ("Zygaena lonicerae"), kāpuri dzīvo uz āboliņiem, vanagnadziņiem
skrimslene Lauka skrimslene - lauka poliknēms ("Polycnemum arvense"), balandu suga
sautene Lauku aitene ("Lycopsis arvensis")
sautenes Lauku aitene ("Lycopsis arvensis")
neaizmirstulīte Lauku neaizmirstule ("Myosotis arvensis")
lazds Lazda ("Corylus")
lagzda Lazda ("Corylus") - bērzu dzimtas krūms ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem - riekstiem
dižlazda Lazdu ģints suga ("Corylus maxima"), dekoratīvs krūms ar dzeltenām skarām un brūnsarkanām lapām
parastā lazda lazdu suga ("Corylus avellana")
orchestes Lēcējsmecernieku ģints "Rhynchaenus" nosaukuma sinonīms
Psora scalaris lecideju sugas "Hypocenomyce scalaris" nosaukuma sinonīms
daiļā leicestērija leicestēriju suga ("Leycesteria formosa")
LIF Leikocītu migrāciju nomācošais faktors (angļu "leukocyte migration inhibitory factor")
LAP Leikocītu sārmainā fosfatāze (angļu "leukocyte alkaline phosphatase")
LAF Leikocītus aktivizējošais faktors (angļu "leukocyte-activating factor")
Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts Lejaskalifornija, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Baja California")
Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski
Kļockys Leluos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukums latgaliski
DSS lēmumatbalsta sistēma (angļu "decision support system")
govju spongiformā encefalopātija lēnas gaitas infekcijas slimība, kam raksturīgas centrālās nervu sistēmas patoloģiskas pārmaiņas (angļu "Bovine Spongiform Encephalopathy"; BSE); govju trakuma slimība
baltvioletā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria albovinacea", syn. "Lentaria afflata")
baltā lentārija lentāriju ģints sēņu suga ("Lentaria epichnoa", syn. "Lentaria subcaulescens")
pundurlentenis Lenteņu klases dzimta ("Hymenolepididae"), putnu, zīdītāju, arī cilvēka gremošanas sistēmas parazīti, ķermeņa garums - no dažiem mm līdz 60 cm, galvai 4 piesūcekņi
platais lentenis lenteņu klases suga ("Diphyllobothrium latum syn. Bothriocephalus latus, Taenia lata"), kas pieaugušo attīstības stadijā parazitē cilvēka tievajā zarnā
zilganā leptogija leptogiju suga ("Leptogium cyanescens"), laponis tumšpelēks, lapveidīgs, aug uz koku stumbru apsūnojušās pamatnes; Latvijā aizsargājama
karpu lernejs lerneju suga ("Lernaea cyprinacea")
kauslapu levīzija levīziju suga ("Lewisia cotyledon")
Ļanjungana Liaņjuņgana, pilsēta Ķīnas austrumos ("Lianyungang")
JANA Lībijas informācijas aģentūra (arābu un angļu "Jamahirivah News Agency")
Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra
parastā līcija līciju suga ("Lycium barbarum syn. Lycium hamilifolium")
Arnemas līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (_Arnhem Bay_), Austrālijas Ziemeļu teritorijas ziemeļos, Bakingema līča dienvidaustrumos
Agavas līcis līcis Augšezera austrumu krastā (_Agawa Bay_), Kanādā, Ontārio provincē
Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m
Fērtofklaids līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Firth of Clyde_), Skotijas rietumu piekrastē, garums - \~140 km, platums pie ieejas - 40 km, dziļums - līdz 164 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m; Klaidas līcis
skrejvāvere Lidvāvere ("Pteromys volans")
skrejvāveriņš Lidvāvere ("Pteromys volans")
parastā brūngalvīte līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lūpziežu dzimtas augs ("Brunella vulgaris syn. Prunella vulgaris") ar violeti iesarkaniem ziediem un ložņājošu sakneni
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene
kanna liela antilope ar gariem, taisniem ragiem ("Taurotragus oryx")
sarkanastis Lielā lapu koku mūķene, mūķeņu dzimtas naktstauriņš ("Dasychira pudibunda")
Thymus pulegioides lielā mārsila "Thymus ovatus" nosaukuma sinonīms
smerdele Lielais mārsils ("Thymus pulegioides")
Thymus ovatus lielais mārsils, sinonīms "Thymus pulegioides", senāk arī "Thymus chamaedrys"
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
septiņgulētājs lielais susuris ("Glis glis syn. Myoxus glis")
smicenis Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens")
smicens Lielais ūdenscirslis ("Neomys fodiens")
Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.)
Eira ezers lielākais beznoteksāļezers Austrālijā (angļu val. "Lake Eyre"), atrodas kontinenta tuksnešainajā dienvidu daļā, tektoniskā depresijā 15 m zjl., platība - 8000-15000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5,7 m, sastāv no 2 daļām - Ziemeļeira ezera un Dienvideira ezera, ko savieno Goidera kanāls
Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra
BAFTA Lielbritānijas Kino un televīzijas mākslas akadēmija (angļu "British Academy of Film and Television Arts")
MI Lielbritānijas militārās izlūkošanas dienests (angļu "Military Intelligence")
Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu
Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
skropstlapu liellape liellapju suga ("Darmera trichophylla")
govju trakuma slimība liellopu spongiformā encefalopātija, ļoti bīstama liellopu slimība; arī BSE jeb "Bovine Spongiform Encephalopathy"
mastodonozaurs liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos
TUVM liels paldies (angļu "thank you very much"; īsziņās)
VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba")
gramūklis liepas lūku vīšķis, ko dod govij ar maizi (aitai - gredzenveidīgs lūks), ja tā negremo ("gramūklis izkrytis")
platlapu liepa liepu suga ("Tilia platyphyllos", arī "Tilia grandifolia"), Latvijā introducēta
sfagnu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus fulgens")
raiblapiņu liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus penetrans")
oranžbrūnā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus picreus")
skujkoku liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus sapineus")
ievērojamā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus spectabilis", syn. "Gymnopilus junonius")
protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" lietojumprocesu mijiedarbības protokols, ko nodrošina tādas operētājsistēmas kā "Microsoft Windows", "Macintosh System 7", "OS/2"
Delaveja ligustrs ligustru suga ("Ligustrum delavayum")
vikāra ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vycaryi")
pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
lauka lija liju suga ("Circus cyaneus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama
likakonitīns Likoktonīna N-sukcinilantranilskābes esteris, ļoti indīgs alkaloīds ar kurārei līdzīgu darbību, iegūts no "Aconitum lycoctonum"; lietots vilku un lapsu indēšanai
biešvabole Līķvaboļu dzimtas ģints ("Aclypea"), vidēji lieli kukaiņi, fitofāgi, ēd biešu un citu augu dīgstus un jaunas lapas; Latvijā 2 sugas; biešu kapracis
hlorofīts Liliju dzimtas ģints ("Chlorophytum"), daudzgadīgi krāšņumaugi, vairāk nekā 100 sugu, ziedi sīki, balti, skrajos ķekaros stublāju galos
eritronija Liliju dzimtas ģints ("Erythronium"), dekoratīvi bumbuļaugi ar koši zaļām lapām, kuras rotā skaisti plankumi vai dzīslas
pahiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthoides"), dekoratīvi augi, kas jāstāda mitrā, ēnainā vietā, ziedkāti līdz 40 cm augsti
hiacinte Liliju dzimtas ģints ("Hyacinthus"), krāšņumaugs ar smaržīgiem ziediem, 1 suga
hosta Liliju dzimtas ģints ("Hosta syn. Funkia"), daudzgadīgs lakstaugs, lapas rozetē, ziedneši līdz 1 m augsti, ar skrajiem ziedu ķekariem, gk. Austrumāzijā, \~40 sugas, dekoratīvo lapu dēļ bieži audzē dārzos, parkos kā krāšņumaugu, arī Latvijā; funkija
mugurene Liliju dzimtas ģints ("Polygonatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām un zaļganbaltiem vai baltiem ziediem; \~30 sugu, Latvijā 3 sugas
tricirta Liliju dzimtas ģints ("Tricyrtis")
kordilīne Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Cordyline"), augs ar stumbra galotnē sakārtotām lineārām lapām
LN Limfmezgls(-i) (angļu val. "lymph node(s)")
LMF Limfocītu mitogēnais faktors (angļu "lymphocyte mitogenic factor")
LAF Limfocītus aktivējošais faktors (angļu "lymphocyte activating factor")
LSF Limfocītus stimulējošais faktors (angļu "lymphocyte-stimulating factor")
LT Limfotoksīns (angļu "lymphotoxin")
LET Lineārā enerģijas izkliede (angļu "linear energy transfer")
Dryopteris linneana Linneja kailpapardes "Gymnocarpium dryopteris" nosaukuma sinonīms
Camelina linicola linu idras ("Camelina alyssum") nosaukuma sinonīms
ežadatu lipene lipeņu suga ("Lappula squarrosa syn. Lappula echinata, Lappula myosotis")
LPS Lipopolisaharīds (angļu "lipopolysaccharide")
lyrurus Lyrurus tetrix - fazānu dzimtas rubeņu sugas "Tetrao tetrix" nosaukuma sinonīms
Amerikas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton americanus")
Kamčatkas lizihitons lizihitonu suga ("Lysichiton camtschatcensis")
LLC apakšslānis loģiskā posma vadības apakšslānis (angļu "Logical Link Control sublayer (LLC Sublayer)")
ascoloculares Lokuloaskomicētes - asku sēņu nodalījuma klases "Loculoascomycetes" sinonīms nosaukums
Bromli Londonas administratīvais rajons ("Bromley"), 320000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas pilsētas dienvidaustrumos
Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs
koknijs Londonietis, arī londoniešu akcents (angļu "cockney"); koknejs
resnie lori loru ģints ("Nycticebus")
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
saulinīte ložņu saulenīte ("Goodyera repens")
triticīns Ložņu vārpatas ("Agropyron repens (L.) P. B.") fruktozes polisaharīds
Lojaltī salas Luajotē salu nosaukuma tulkojuma variants no angļu valodas ("Loyalty Islands")
ziemeļu lucerna lucernu suga ("Medicago borealys syn. Medicago procumbens")
cilindriskā lufa lufu suga ("Luffa cylindrica")
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini")
Lojana Luojana, pilsēta Ķīnā ("Luoyang")
daudzlapu lupīna lupīnu suga ("Lupinus polyphyllus")
kalnmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Acinos syn. Calamintha"), \~10 sugu, Latvijā 1 suga
kariopters Lūpziežu dzimtas ģints ("Caryopteris"), Austrumāzijas izcelsmes dekoratīvi krūmi, nav ziemcietīgi
izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās
vilknadze Lūpziežu dzimtas ģints ("Lycopus"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu, kailu vai matiņiem klātu stublāju, gareni olveidīgām vai lancetiskām lapām un blīviem, augšējo lapu žāklēs sakārtotiem, parasti baltiem un sarkanpunktainiem, ziedu pušķiem, 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
fizostēgija Lūpziežu dzimtas ģints ("Physostegia"), dekoratīvs lakstaugs, kas cēlies no Ziemeļamerikas, ziedi violetsārti vārpās
sārmene Lūpziežu dzimtas ģints ("Stachys"), daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām un dažādas krāsas ziediem vārpveida ziedkopās vai ķekaros, \~300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 4 sugas
MH Ļaundabīgā hipertermija (angļu "malignant hyperthermia")
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus
ML Ļaundabīgā limfoma (angļu "malignant lymphoma")
VDSL ļoti ātrdarbīga ciparu abonentlīnija (angļu "Very high bit-rate Digital Subscriber Line")
VBNS ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service")
VLBI ļoti garas bāzes interferometrija ("Very-long-baseline interferometry")
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru
VLT ļoti lielais teleskops ("Very Large Telescope")
krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
gauskājis ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu
V. O. ļoti vecs (angļu "very old")
piesūcekņsikspārnis Madagaskarā dzīvojoša sikspārņu suga "Myzopoda aurita", kas zoologiem zināma gadiem ilgi, bet nav atrasta it neviena šīs sugas mātīte
smaržīgais miešķis madaru ģints suga ("Galium odoratum" syn. "Asperula odorata"), kas senāk tika pieskaitīta miešķu ģintij
meža madara madaru suga ("Galium sylvaticum")
MRA Magnētiskās rezonanses angiogrāfija (angļu "magnetic resonance angiography")
agrīnā magnolija magnoliju suga ("Magnolia kobus syn. Magnolia praecocissima")
zvaigžņu magnolija magnoliju suga ("Magnolia stellata syn. Magnolia tomentosa")
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle
cīrulītis Magoņu dzimtas ģints ("Corydalis"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzelteniem, rožainiem vai violetiem ziediem, \~90 sugu, Latvijā brīvā dabā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā)
Āfrikas mahagons mahagonu suga ("Khaya senegalensis")
tīkla "Frame Relay" kadrs mainīga garuma datu bloks, kas formatēts atbilstoši protokolam _Frame Relay_ un kas atšķirībā no paketēm tiek pārsūtīts kā tīri dati
bumbere Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbērģis Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumberis Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumberkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbērnīca Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbērs Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbieris Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbierkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbiernīce Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbiers Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumbure Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumburis Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
bumburkoks Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
krause Mājas bumbiere ("Pyrus communis")
Circenis Mājas gars, ko iedomājās esam mājas circeņa ("Gryllus domesticus") izskatā
Āfrikas makaks makaku suga ("Macaca sylvana")
sirdsveida makleja maklejus suga ("Macleaya cordata"), kuras dažas šķirnes Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
sīkaugļu makleja maklejus suga ("Macleaya microcarpa")
gurķu makrocistīdija makrocistīdiju suga ("Macrocystidia cucumis")
MILA Makrofāgu insulīnveida darbība (angļu "macrophage insulin-like activity")
CBD Maksājums pirms piegādes (angļu "cash before delivery")
zīdainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella bombycina")
ābeļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora bernoulliella syn. Coleophora anatipennella")
Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
Njasalenda Malāvijas bijušais nosaukums (līdz 1964. g.), kad tā bija Lielbritānijas protektorāts ("Nyasaland")
aliogīne Malvu dzimtas ģints ("Alyogyne")
pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus
mežu pēpele malvu suga ("Malva sylvestris")
pēpele Malvu suga ("Malva sylvestris")
meža malva malvu suga ("Malva sylvestris), kuras lapas un ziedus lieto par mīkstinošu un atkrēpošanas līdzekli
zīdmatainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria bombycina")
glītā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria formos syn. Mammillaria microthele")
Gelzova mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria guelzowiana syn Krainzia guelzowiana")
garziedu mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria longiflora syn. Krainzia longiflora")
Petersona mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria pettersonii syn. Mammillaria heeseana")
Šūmaņa mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria schumannii syn. Bartschella schumannii")
sirmā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria senilis syn. Mammillopsis senilis")
lodveida mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria sphaerica syn. Dolichothele sphaerica")
vilnainā mamilārija mamilāriju suga ("Mammillaria supertexta syn. Mammillaria lanata")
parastā mandele mandeļu suga ("Amygdalus communis")
Gruzijas mandele mandeļu suga ("Amygdalus georgica")
zemā mandele mandeļu suga ("Amygdalus nana")
trīsdaivu mandele mandeļu suga ("Amygdalus triloba")
JM2p Mans 2 peniju ieguldījums (angļu "just my 2 pennyworth"; īsziņās)
IMO Manuprāt (angļu "in my opinion"; īsziņās)
Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs
Stefensa salas māņceplītis māņceplīšu suga ("Xenicus lyalli syn. Traversia lyalli")
īsknābja māņnektārputns māņnektārputnu suga ("Neodrepanis hypoxantha")
linu pogaļu tinējs māņtinēju dzimtas suga ("Cochylis epilinana")
dzeltengalvas māņžagata māņžagatu suga ("Picathartes gymnocephalus")
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis
Āzijas mārīte mārīšu dzimtas suga ("Harmonya axiridis")
Marokas karaliste Maroka, valsts pilnais nosaukums ("Al Mamlaka al Maghribiyya")
aitumaurs Mārsili ("Thymus")
cēberiņi Mārsili ("Thymus")
cēberiņš Mārsili ("Thymus")
smerdelīte Mārsili ("Thymus")
smerdelītes Mārsili ("Thymus")
timians Mārsili ("Thymus")
timijans Mārsili ("Thymus")
timus Mārsili ("Thymus")
cārbīši Mārsils ("Thymus")
cēberīši Mārsils ("Thymus")
cēberītes Mārsils ("Thymus")
cēbrene Mārsils ("Thymus")
cēbri Mārsils ("Thymus")
cebrine Mārsils ("Thymus")
cēbrine Mārsils ("Thymus")
cēbriņi Mārsils ("Thymus")
cēbriņš Mārsils ("Thymus")
cēbrīši Mārsils ("Thymus")
cēbrīte Mārsils ("Thymus")
čombori Mārsils ("Thymus")
čombri Mārsils ("Thymus")
cūksili Mārsils ("Thymus")
cūksiliņi Mārsils ("Thymus")
cūksiliņš Mārsils ("Thymus")
kāpsiliņi Mārsils ("Thymus")
kāpsiliņš Mārsils ("Thymus")
laukeglīte Mārsils ("Thymus")
laukeglītes Mārsils ("Thymus")
Mārassils Mārsils ("Thymus")
mārsili Mārsils ("Thymus")
mārsiliņi Mārsils ("Thymus")
mārsiliņš Mārsils ("Thymus")
sabriņi Mārsils ("Thymus")
sanderiņi Mārsils ("Thymus")
sanderiņš Mārsils ("Thymus")
scēbrine Mārsils ("Thymus")
sili Mārsils ("Thymus")
siliņš Mārsils ("Thymus")
smerdele Mārsils ("Thymus")
vecīši Mārsils ("Thymus")
vecvīrbārzdiņa Mārsils ("Thymus")
vērdiņi Mārsils ("Thymus")
zanderiņi Mārsils ("Thymus")
zilziedīši Mārsils ("Thymus")
timiāns Mārsils ("Thymus"), kam ir sīkas lapas, violeti iesarkani ziedi un ko izmanto par garšaugu
Citronu mārsils mārsilu suga ("Thymus citriodorus")
neīstais vilnainais mārsils mārsilu suga ("Thymus precox var. pseudolanuginosus")
lielais mārsils mārsilu suga ("Thymus pulegioides")
mazais mārsils mārsilu suga ("Thymus serpyllum")
parastais mārsils mārsilu suga ("Thymus vulgaris"); parastais timiāns; timiāns
Thymus pannonicus mārsilu sugas "Thymus marchallianus" nosaukuma sinonīms
MIT Masačūsetsas Tehnoloģiskais institūts (angļu "Massachusetts Institute of Technology")
ceļtrēkine Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
griķis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
kosa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maura Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maureņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maureņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņa Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
mauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurītis Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurs Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
maurzāles Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
pīļzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sētložņi Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sētzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
sīvene Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
vienkājmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
zošzāle Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
žuburmauriņš Maura sūrene ("Polygonum aviculare")
Erysimum marschallianum mauraglapu pērkonenes "Erysimum hieracifolium" nosaukuma sinonīms
galvainā mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum")
lielā mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum")
prūšu mauraga mauragu suga ("Hieracium cymosum")
Mauritānijas Islāma Republika Mauritānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Islāmiyyah al Mūrītāniyyah")
Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns
Helix minutissima mazā punktgliemeža "Punctum pygmaeum" nosaukuma sinonīms
salaka Mazā salaka - šīs dzimtas ģints ("Hypomesus")
mazā slīce mazais dūkuris ("Tachybaptus ruficollis", senāk "Podiceps fluvialis")
cēbe Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
sanderiņi Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
sili Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
vecīši Mazais mārsils ("Thymus serpyllum")
hidrilla Mazlēpju dzimtas ģints ("Hydrilla"), vienmājas lakstaugi, ūdensaugi, 1 suga
parastā mazlēpe mazlēpju suga ("Hydrocharis morsus-ranae"), peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem
saskarne SCSI mazo datorsistēmu saskarne (angļu "Small Computer System Interface")
pavasara mazpurenīte mazpurenīšu suga ("Ficaria verna syn. Ranunculus ficaria"), indīgs augs ar īsu stumbru, vienkāršām lapām un dzelteniem ziediem, izmanto tautas medicīnā
Vairogs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Scutum", saīsinājums "Sct") Piena Ceļā uz dienvidiem no Ērgļa, spožākā jeb α ir 3,8. zvaigžņlieluma, atrodas 174 ly attālumā; Latvijā redzams vasaras beigās un rudenī tuvu horizontam
Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā
Ķirzaka mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lacerta", saīsinājums "Lac"), starp Pegazu, Gulbi, Cefeju un Andromedu, tajā ir tikai dažas, ne pārāk spožas zvaigznes, Ķirzakas α spožums 3,7 zvaigžņlielumi un tā atrodas 102 ly attālumā, Latvijā nenorietošs
pūšļkājis mazs kukainis, kas mīt uz augu lapām, ziediem un mizas ("Thrips physopus"); Latvijā bieži uz rudziem, kviešiem, miežiem un auzām
sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu
vēršacs medūza medūzu suga ("Cotylorhiza tuberculata"), viena no nedaudzajām medūzu sugām, kas nepārvietojas, ļaujoties straumei - tā pati kustas, kurp vēlas
MB Megabaits (angļu megabyte)
cycadiae Megafilo kailsēkļu "Cycadophytina" nosaukuma sinonīms
veratrīns Meksikas auga "Schoenocaulon officinale A. Gray" sēklu alkaloīdu (veratrīna, cevadīna un cevīna) maisījums; kairina, pēc tam paralizē vazomotoriskos centrus
Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.)
Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.)
Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.)
Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.)
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.)
Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.)
Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.)
Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.)
Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.)
Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.)
Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.)
Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.)
Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.)
Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.)
Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.)
Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.)
Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.)
Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.)
Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.)
Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.)
Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.)
Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.)
Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.)
MSH Melanocītus stimulējošais hormons (angļu "melanocyte-stimulating hormone")
melasoma Melasoma populi - lielā apšu lapgrauža "Chrysomela populi" nosaukuma sinonīms
meža meldrs meldru suga ("Scirpus sylvaticus")
melleņkārkls Mellenāju kārkls ("Salix myrtilloides")
cūcenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
cūcene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
gailene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
glāzenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melines Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellanāji Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellanes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melleņi Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenītes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melles Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melline Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellines Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melmenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melmene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīce Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīdza Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīdzājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīgas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melniņas Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnine Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melninis Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnis Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
melnīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
silene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
sustrenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
zilenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
zilene Mellenes ("Vaccinium myrtillus")
mellenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus"), melleņu cers; arī melleņu audze
daudzace Melnā daudzace - skropstiņtārpu klases planāriju kārtas suga ("Polycelis nigra")
dridzenes Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridži Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridžine Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
dridžiņi Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
driģine Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
jodene Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
labdarīte Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
vērmele Melnā driģene ("Hyosciamus niger")
olenders Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
palmenes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
paparde Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
papardes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
paparkstes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas")
maitu lija melnais grifs ("Aegypius manachus")
kārkaulis Melnkakla gārgale ("Gavia arctica", senāk "Colymbus arcticus")
entilomas Melnplaukas sēņu rindas tillēciju dzimtas ģints ("Entyloma"), parazītiskas sēnes ar ciklisku attīstību, veido dažādas formas un lieluma plankumus un uzbiezējumus uz saimniekauga lapām, stublājiem, ziedkātiem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu
ctenuchidae Melnraibeņu dzimtas "Syntomidae" nosaukuma sinonīms
papains Meloņkoka "Carica papaya L." augļu un lapu sulas proteolītisks enzīms, kas darbojas skābā, neitrālā un sārmainā vidē; lieto gremošanas traucējumu novēršanai, kā arī eritrocītu apstrādei, nosakot rēzus faktoru
himopapaīns Meloņkoka "Carica papaya" sulas ferments, kas sarecina pienu
meningomielorāfija Meningomyeloceles reparatlva operācija
medene Mercpīle ("Anas platyrhynchos")
merulius Merulius domesticus - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms
merulius Merulius lacrymans - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms
merulius Merulius molluscus - konioforu dzimtas sugas "Leucogyrophana mollusca" nosaukuma sinonīms
Pensilvānijas mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum pensylvanicum")
teilorija Mēslšūnu dzimtas ģints ("Tayloria")
MIBG Metajodbenzilguanidīns (angļu "metaiodobenzylguanidine")
reliktā metasekvoja metasekvoju suga ("Metasequoia glyptostroboides"), saglabājies \~1000 īpatņu Šuihas ielejā Ķīnā, introducēta Eiropā
sāgo palma metroksilonu ģints palmu suga ("Metroxylon sagu"), līdz 12 metriem augsta palma, kuras stumbra serde satur daudz cietes, tās dzimtene ir dienvidaustrumu Āzija
garlapu mētra mētru suga ("Mentha longifolia", arī "Mentha sylvestris")
sūrine Mezglainā sūrene ("Polygonum nodosum")
lāčzirņi Meža dedestiņa ("Lathyrus sylvestris")
garziedis Meža gandrene ("Geranium sylvaticum")
alksnene Meža malva ("Malva sylvestris")
alksnīte Meža malva ("Malva sylvestris")
alksnītis Meža malva ("Malva sylvestris")
elksnene Meža malva ("Malva sylvestris")
kaķsierītes Meža malva ("Malva sylvestris")
rozītes Meža malva ("Malva sylvestris")
sauleslapa Meža malva ("Malva sylvestris")
sauleslapiņas Meža malva ("Malva sylvestris")
māņstrazds Meža māņstrazds - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Hylocichla mustelina")
maucekļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maucekņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maucikņi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauciknis Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauklaji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauklājmeldri Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maukleji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mauklēji Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
maukļi Meža meldrs ("Scirpus sylvaticus")
mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu
prīde Meža priede ("Pinus sylvestris")
prieds Meža priede ("Pinus sylvestris")
čigānīca Meža sārmene ("Stachys sylvatica")
drumpetnes Meža sārmene ("Stachys sylvatica")
burkāns Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris", senāk arī "Chaerophyllum silvestre")
suņburkšķi meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
gosķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
kārvele Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
kārveles Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
ķerbelis Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
suņķimene Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
svētas Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
svētes Meža suņburkšķis ("Anthriscus sylvestris")
blauznēji Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
dilumzāle Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
kaķpēdiņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
pelējumi Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
zaķpeciņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
zaķpekiņa Meža zaķpēdiņa ("Gnaphalium sylvaticum")
zaķpēdiņa meža zaķpēdiņa (“Gnaphalium sylvaticum”)
angelikas meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
šautra meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
dzirdzenāji Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
gārša Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
līčstiebri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
līčstiebrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
līčstriebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
saulessakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
saute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
šaute Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
šautes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
sautrene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
šautrsakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
sautusakne Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
sente Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
smirdenes Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
stabuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
striebuļi Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
striebulis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
striebuļlaksti Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
svilpene Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirdzenājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirdzinājs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirdzine Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirdzinis Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirgstobri Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
zirgstobrs Meža zirdzene ("Angelica sylvestris")
sautruma sakne meža zirdzenes (_Angelica sylvestris_) sakne
meža ābele mežābele ("Malus sylvestris")
mežu ābele mežābele ("Malus sylvestris")
laukābele Mežābele ("Malus sylvestris")
rūgtābele Mežābele ("Malus sylvestris")
splitābele Mežābele ("Malus sylvestris")
sūrābele Mežābele ("Malus sylvestris") - savvaļas ābele ar sūriem augļiem
ķīkste Mežābele ("Malus sylvestris"), arī tās auglis
mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās
kailmuguras mežskudra mežskudru suga ("Formica polyctena")
rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena"
Henrija mežvīns mežvīnu suga ("Parthenocissus henryana")
mycelia Mycelia sterila - sterilo micēliju rindas "Agonomycetales" nosaukuma sinonīms
myelophilus Myelophilus minor - mazā priežu lūksngrauža "Tomicus minor" nosaukuma sinonīms
myelophilus Myelophilus piniperda - lielā priežu lūksngrauža "Tomicus piniperda" nosaukuma sinonīms
greizknābīša mietvācelīte mietvācelīšu suga ("Hymenostylium recurvirostrum"), Latvijā aizsargājama
mikobakterioze Mikobaktēriju (izņemot "Mycobacterium tuberculosis") ierosināta slimība
lepras mikobaktērija mikobaktēriju suga ("Mycobacterium leprae")
tuberkulozes mikobaktērija mikobaktēriju suga ("Mycobacterium tuberculosis")
asinssārtais mikoblasts mikoblastu ģints ķērpju suga ("Mycoblastus sanguinarius")
Calicium subtile mikokalīciju dzimtas sugas "Mycocalicium parietinum" nosaukuma sinonīms
coniferophytina Mikrofilo kailsēkļu, priežaugu jeb skuju koku evolūcijas zara "Pinophytina" nosaukuma sinonīms
aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu
Līberkīna miksīdija miksīdiju suga ("Myxidium lieberkuni")
ogļu miksomfālija miksomfāliju sēņu suga ("Myxomphalia maura", syn. "Fayodia maura")
zaļganā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus campestris")
dzeltenā čemurziežu blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus kalmi")
zaļā dārza blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus pabulinus")
spīdīgā pļavas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Lygus pratensis")
galvainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps capitata"), kas sastopama uz briežtrifelēm
miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem
kara milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps militaris"), kas attīstās uz tauriņu kūniņām meža zemsedzē
čūsku milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps ophioglossoides"), kas attīstās uz trifeļu augļķermeņim
sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām
smiltenāji Miltenes ("Arctostaphylos")
parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem
Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m
MHD Minimālā hemolitiskā deva (angļu "minimal hemolytic dose")
MBD Minimālā smadzeņu disfunkcija (ngļu "minimal brain dysfunction")
MI Miokarda infarkts (angļu "myocardial infarction")
palienes mirīnija mirīniju suga ("Myrinia pulvinata")
durstīgā mirmekodija mirmekodiju suga ("Myrmecodia echinata")
vieči Miršlapu kārkls ("Salix myrsinites")
eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus
vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi
vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš
parastā mirte miršu suga ("Myrtus communis"), krūms ar mūžzaļām lapām un baltiem ziediem
milzu miskante miskantu suga ("Miscantus floridulus syn. Miscantus synensis var. giganteus")
mīdija Mītila ("Mytilus edulis") - ēdama divvāku gliemene (mērenās joslas un subtropu jūrās), ūdenī parasti atvērta un nekustīgi piestiprinās pie substrāta
ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
dienvidu mizložņa mizložņu suga ("Certhia brachydactyla")
kalnu mizložņa mizložņu suga ("Certhia himalayana")
parastā mizvabole mizvaboļu suga ("Cerylon histeroides")
Nepjido Mjanmas galvaspilsēta (angļu val. "Naypyidaw"), 418000 iedzīvotāju
MFM tehnoloģija modificētā frekvences modulācija (angļu "Modified Frequency Modulation")
daktilogīri Monogeneju klases ģints ("Dactylogyrus"), sīki, parazītiski, hermafrodītiski plakantārpi, kas dzīvo uz zivju žaunām, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas
MIT Monojodtirozīns (angļu "monoiodotyrosine")
MPS Mononukleāro fagocītu sistēma (angļu "mononuclear phagocyte system")
hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons
Kļockys Mozuos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants
mugurkauļi Mugurenes ("Polygonatum")
mainīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum commutatum")
sirpjveida mugurene mugureņu suga ("Polygonatum falcatum")
daudzziedu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum multiflorum")
platlapu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum multiflorum")
smaržīgā mugurene mugureņu suga ("Polygonatum odoratum")
ārstniecības mugurene mugureņu suga ("Polygonatum officinale")
mieturu mugurene mugureņu suga ("Polygonatum verticillatum")
žokleņi Mugurkaulnieku nodalījums ("Gnathostomata syn. Ectobranchiata"), pie kura pieder zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis
planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
ķīļzobjveidīgie Mugurkaulnieku tipa rāpuļu klases kārta ("Rhynchocephalia"), cēlušies agrajā triasā no perma rāpuļiem, mūsdienās tikai 1 suga - hatērija
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
Asjūta muhāfaza Ēģiptē (_Asyūț_), robežojas ar Minjas, Bahr el Ahmaras, Sauhāgas un Vādī el Džedīdas muhāfazu
Abjāna muhafāza Jemenā (_Abyān_), Adenas līča piekrastē, administratīvais centrs Zindžibāra
MPS Mukopolisaharidoze (angļu "mucopolysaccharidosis")
ozolu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria dispar")
egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
Mongira Mungera, pilsēta Indijas ziemeļos ("Monghyr")
skarainā mureja mureju suga ("Murraya paniculata")
murškani Murķeļi jeb bisītes ("Gyromitra")
brikleijers Mūrnieks (angļu "bricklayer")
mūrs Mūru mežsalāts ("Mycelis muralis")
mazā muskare muskaru suga ("Muscari botryoides")
muskataugi Muskatu dzimta ("Myristicaceae")
govju muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis blanchardi")
cūku muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis miescheriana")
aitu muskuļsporaiņi muskuļsporaiņu suga ("Sarcocystis tenella")
ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas
zilais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula cyanomelana")
melnais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula hypoleuca"), kas sastopama arī Latvijā
baltuzacu mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula zanthopygia")
pelēkā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita excelsa", syn. "Amanita spissa")
violetbrūnā mušmire mušmiru ģints sēņu suga ("Amanita porphyria")
sīvā muša mušu dzimtas suga ("Stomoxys calcitrans"), pēc ārējā izskata atgādina istabas mušu, bet ir gaišāka (gaišpelēka) ar nedaudz platāk izplestiem spārniem
Ophrys muscifera mušu ofrīdas "Ophrys insectifera" nosaukuma sinonīms
īstaustekleņi Mušveidīgie ("Brachycera")
atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem
NLM Nacionālā Medicīnas bibliotēka (ASV) (angļu "National Medicine Library")
Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to
Ata-Kulkines nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Hattah-Kulkyne National Park_), Viktorijas štata ziemeļu daļā
Arli-Madžoari nacionālais parks nacionālais parks Burkinafaso (_Arly-Madjoari, Parc National_), Austrumu reģiona dienvidu daļā, pie robežas ar Beninu
Aujuitukas nacionālais parks nacionālais parks Kanādā (_Auyuittuq National Park_), Bafina salas austrumu piekrastē, Deivisa šauruma krastā
Amakajaku nacionālais parks nacionālais parks Kolumbijā (_Amacayacú, Parque National Natural_), Amazonasas departamenta dienvidos
Aizbaikāla nacionālais parks nacionālais parks Krieviijas Burjatijas Republikā un Irkutskas apgabalā (_Zabajkal'skij nacional'nyj park_), Baikāla ezera austrumu un dienvidu piekrastē
Alānijas nacionālais parks nacionālais parks Krievijā (_"Alanija", Nacionalʾnyj park_), Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas dienvidrietumu daļā
Alhanaja nacionālais parks nacionālais parks Krievijas Aizbaikāla novadā (_"Alhanaj", Nacionalˈny park_), izveidots šīs teritorijas floras un faunas saglabāšanai
Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks
Ajubijas nacionālais parks nacionālais parks Pakistānas ziemeļu daļā (_Ayubia National Park_), Haibaras Pahtūnhvas provincē, uz ziemeļrietumiem no Islāmābādas, izveidots mērenās joslas mežu aizsardzībai
Aigvestortesas un Santmaurisi ezera nacionālais parks nacionālais parks Spānijā (_Aigūestortes i Estany de Sant Maurici, Parc Nacional d’_), Katalonijas ziemeļrietumu daļā
Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā (_Azovo-Syvas’kyi natsional’nyi pryrodnyi park_), Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas
īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs
pūpēžu naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora lycoperdoides")
parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica")
driģene Nakteņu dzimtas ģints ("Hyosciamus"), indīgs lakstaugs ar dzeltenīgiem ziediem un nepatīkamu smaku, \~20 sugas, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
līcija Nakteņu dzimtas ģints ("Lycium"), mūžzaļš vai vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem, \~100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugs audzēta 1 suga, kas vietām pārgājusi savvaļā
tomāts nakteņu dzimtas ģints ("Lycopersicon"), lakstaugs ar augstu zarotu stublāju, dzelteniem ziediem rituļos un parasti sarkaniem vai dzelteniem, sulīgiem augļiem
fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus
žodzeņlapu naktene nakteņu suga ("Solanum sisymbriifolium"), Latvijā adventīva
koijoti naktsklubs _Coyote Fly_
Branta naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis brandti syn. Myotis mystacinus brandti")
dīķa naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis dasycneme")
ūdeņu naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis daubentoni")
lielais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis myotis")
bārdainais naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis mystacinus")
Naterera naktssikspārnis naktssikspārņu suga ("Myotis nattereri"), no citiem sikspārņiem atšķiras ar ļoti garām ausīm (16-20 mm), Latvijā aizsargājams, zināmas 4 ziemošanas vietas (smilšakmens alās Līgatnē un Svētciemā, dolomīta alā pie Cēsīm un mitrā pagrabā Gaujienā)
Nanjana Naņjana, pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang")
ņērbules Nārbuļi ("Melampyrum")
nērbuļi Nārbuļi ("Melampyrum")
ņērbuļi Nārbuļi ("Melampyrum")
sekstainais nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum crystatum"), Latvijā aizsargājama
birztalu nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum nemorosum")
Polijas nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum polonicum")
pļavas nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum pratense")
meža nārbulis nārbuļu suga ("Melampyrum sylvaticum")
ciklamenziedu narcise narcišu suga ("Narcissus cyclamineus")
zemessomiņu nardija nardiju suga ("Nardia geoscyphus")
NAMSA NATO Uzturēšanas un apgādes organizācija ("NATO Maintenance and Supply Agency")
MYOB Nav tava darīšana (angļu "mind your own business"; īsziņās)
Detvelija Nāves ieleja ("Death Walley") Mohaves tuksneša ziemeļos, ASV
cielavene Neaizmirstule ("Myosotis")
neaizmirstulīte Neaizmirstule ("Myosotis")
cielavenes Neaizmirstules ("Myosotis")
cielaviņes Neaizmirstules ("Myosotis")
mauragas Neaizmirstules ("Myosotis")
neaizmirsteles Neaizmirstules ("Myosotis")
ņezabuģ Neaizmirstules ("Myosotis")
pakalnu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga ("Myosotis ramosissima"), Latvijā sastopama samērā reti un aizsargājama
sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
Alpu neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis alpestris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
lauku neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis arvensis", arī "Myosotis intermedia")
ciņu neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis caespitosa")
raibā neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis discolor", arī "Myosotis versicolor")
smilts neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis micrantha", arī "Myosotis arenaria" un "Myosotis stricta")
purva neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis palustris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
meža neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis sylvatica")
Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas
kārtojums RAID neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks")
RAID Neatkarīgu disku redundants kārtojums (angļu "Redundant Array of Independent Disks")
IANAL Neesmu jurists (bet ...) (angļu "I am not a lawyer (but ...)"; īsziņās)
NEFA Neesterificētā taukskābe (angļu "nonesterified fatty acid")
dzeltensarkanā negailene negaileņu ģints sēņu suga ("Hygrophoropsis aurantiaca"); neīstā gailene; dzeltensārtā gailene
bālā negailene negaileņu suga ("Hygrophoropsis pallida"), sastopama ļoti reti egļu mežos, mitrās vietās, sfagnos
upes nēģis nēģu dzimtas suga ("Lampetra fluviatilis", senāk "Petromyzon fluviatilis")
jūras nēģis nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus")
jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
NHL Nehodžkina limfoma (angļu "non-Hodgkin's lymphoma")
UFO Neidentificēts lidojošs objekts (angļu "unidentified flying object")
Pulkstenis neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Horologium"; saīsinājums "Hor"), tā galvenā zvaigzne (α) atrodas 117 ly attālumā, tās spožums ir 3,8. zvaigžļlielums
Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums
Fēnikss neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Phoenix", saīsinājums "Phe"); Latvijā nav redzams; galvenā zvaigzne - 77 ly tālā, oranžā Fēniksa α, kuras spožums ir 2,4 zvaigžņlielumi
Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance")
Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne")
Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”)
NCA Neirocirkulatoriskā astēnija (angļu "neurocirculatory asthenia")
NSS Neirosekretoriskā viela (angļu "neurosecretory substance")
NSM Neirosekretoriskais materiāls (angļu "neurosecretory material")
nektrārputniņš Nektārputnu dzimtas ģints ("Aethopyga")
sarkanastes nektārputniņs nektārputnu dzimtas suga ("Aethopyga ignicauda")
pasterizējošā doza neliela (ap 1 kGy) jonizējošā starojuma doza, kas nenodrošina pilnīgu apstarotā objekta sterilitāti, bet dod produkta termiskai pasterizācijai līdzvērtīgu efektu
pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
guntiņa neliela neļķu dzimtas ģints ("Lychnis"), daudzgadīgi lakstaugi bez rozetes lapām, stublāja lapas veselas, sēdošas vai ar īsu kātu, ziedkopa - blīvs divžuburonis, ziedi divdzimumu, ar divkāršu apziedni, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
aundeguns neliela paparde ("Botrychium matricariae")
Aligbaja neliela sala Filipīnās (_Aligbay_), Sulu jūras austrumos, ietilpst Ziemeļzamboangas Pussalas reģiona Ziemeļzamboangas provincē
Arenasa neliela sala Meksikas līcī (_Arenas, Cayo_), Meksikas teritorija
Amsterdameja neliela sala Svalbārā (_Amsterdamøya_), Špicbergenas arhipelāga ziemeļrietumos, ietilpst Ziemeļrietumšpicbergenas nacionālajā parkā
Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija
Stūreja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumu daļā (_Storøya_)
Hameleons neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Chamaeleon", saīsinājums "Cha"), galvenā zvaigzne Hameleona α atrodas 63 ly attālumā, un tās spožums ir 4,1. zvaigžņlielums; Latvijā nav novērojams
Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7
Amboina nelielu salu grupa (_Amboyna Cay_), Dienvidķīnas jūras dienvidu daļā, Malaizijas un Filipīnu strīdus teritorija; vjetnamiešu - Anbana (_An Bang, Đảo_)
Ambergrisu salas nelielu salu grupa Atlantijas okeāna rietumos (_Am bergris Cays_), Kaikosu salu dienvidos, Tērksas un Kaikosas teritorija
Albukerkes salas nelielu salu grupa Karību jūras rietumu daļā (_Albuquerque, Cayos de_), Kolumbijas teritorija
Aju salas nelielu slu grupa Klusā okeāna Halmaheras jūras ziemeļaustrumos (_Ayu, Kepulauan_), Indonēzijas Rietumpapua štatā
ģipsene Neļķaugu dzimtas ģints ("Gypsophila"), daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, retumis puskrūmi, ziedi nelieli, sakopoti daudzziedu ziedkopās, \~125 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, tikai lakstaugi
paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes
honkēnijas Neļķu dzimtas ģints ("Honckenya"), un vienīgā suga ("Honckenia peploides syn. Ammodenia peploides"), ļoti polimorfa ar daudzām pasugām, izplatīta jūru piekrastēs, Latvijā ne visai bieži, 10-25 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar sulīgu stublāju un lapām
ūdensvirza Neļķu dzimtas ģints ("Myosoton syn. Malachium"), kurā ir tikai 1 suga
naktsziede Neļķu rindas dzimta ("Nyctaginaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, koki, retāk liānas, lapas veselas, bez pielapēm, pretējas vai pamīšus
dārza neļķe neļķu suga ("Dianthus caryophyllus")
stublājnematode Nematožu klases ģints ("Ditylenchus"), sīkas nematodes, kas parzitē gk. augu stublājos un izraisa to deformēšanos - paresnināšanos, pundurformu veidošanos
metastrongils Nematožu klases ģints ("Metastrongylus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, visas cūku plaušās, starpsaimnieks - sliekas
singama Nematožu klases ģints ("Syngamus"), Latvijā konstatēta 1 suga
matgalvis Nematožu klases ģints ("Trichocephalus syn. Trichuris"), parazītiski tārpi, kas cilvēku un dzīvnieku organismā ierosina trihocefalozi
kartupeļu nematode nematožu klases suga ("Globodera rostochiensis syn. Heterodera rostochiensis"), kartupeļu globodera
NSILA Nenomācama insulīnveida darbība (angļu "nonsuppressible insulin-like activity")
pelēkā ekonomika Neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika; ekonomika, kas balansē uz aizliegtā robežas; ēnu ekonomika (no angļu "gray economy")
neomyzus Neomyzus circumflexus - augumājas raibās laputs "Aulacorthum circumflexum" nosaukuma sinonīms
Vālveida neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria clavata syn. Neoporteria nigrihorrida")
islajas neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria islayensis syn. Islaya islayensis")
ligzdu neoportērija neoportēriju suga ("Neoporteria nidus syn. Neoporteria multicolor")
cepurainā neotiante neotianšu suga ("Neottianthe cucullata syn. Gymnadenia cucullata"), Latvijā aizsargājama
Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika Nepāla, valsts pilnais nosaukums ("Sanghiya Loktāntrik Ganatantra Nepāl")
UPS Nepārtrauktā barošana (angļu val. "uninterruptible power supply")
sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu
cistokoleja Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints ("Cystocoleus"), Latvijā konstatēta 1 suga
melnā cistokoleja nepilnīgi pazīstamo ķērpju suga ("Cystocoleus ebeneus syn. Cystocoleus niger"), Latvijā aizsargājama
Fungi imperfecti nepilnīgi pazīstamo sēņu "Deuteromycota" nosaukuma sinonīms
cryptococcaceae Nepilnīgi pazīstamo sēņu blastomicēšu klases rindas "Cryptococcales" dzimta, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 29 sugas
candida Nepilnīgi pazīstamo sēņu dzimtas "Cryptococcaceae" ģints
hifomicētes nepilnīgi pazīstamo sēņu grupas klase ("Hyphomycetes"), sēnes, kurām attīstās tikai bezdzimuma vairošanās sporas (sk. konidijas), ir saprofīti un parazīti, \~930 ģinšu, \~7500 sugu, Latvijā konstatētas \~85 ģintis, \~365 sugas
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
blastomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Blastomycetes"), kurai pieder t. s. asporogēnie raugi, kas iedalās 2 rindās - "Cryptococcales" un "Sporobolomycetales"
celomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma klase ("Coelomycetes"), saprofītiskas vai parazītiskas sēnes ar kosmopolītisku izplatību, \~870 ģinšu, 7000 sugu, Latvijā konstatēts \~100 ģinšu, 850 sugu; iedala 2 rindās - melankoniju un sferopsīdu
cilindrosporija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma melankoniju dzimtas ģints ("Cylindrosporium"), sēnes parzitē uz augu lapām, \~50 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
sporobolomicētes Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma rinda ("Sporobolomycetales")
citosporas Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Cytospora"), saprofīti vai parazīti, kas aug uz koku un krūmu zariem, retāk uz lakstaugiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts >20 sugu
fillostikta Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints ("Phyllosticta"), parazītiskas sēnes, kas mīt uz augiem un bojā to lapas, retāk stublājus, >500 sugu, Latvijā konstatēts 110 sugu
NSAID Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis (NPL) (angļu "nonsteroidal anti-inflammatory drug")
NTMI Netransmurālais miokarda infarkts (angļu "nontransmural myocardial infarction")
CW2CU Nevaru sagaidīt, kad tevi satikšu (angļu "can't wait to see you"; īsziņās)
nefrotuberkuloze Nieru slimība, ko izraisījusi "Mycobacterium tuberculosis"
Niameja Nigēras galvaspilsēta (fr. val. "Niamey"), piestātne Nigēras kreisajā krastā, 830000 iedzīvotāju (2007. g.)
svilpiņš Nigliņš ("Hyperoplus lanceolatus")
spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu
nirēja Nirējvabole ("Hydroporus")
NTG Nitroglicerīns (angļu "nitroglycerin")
vīna raugs no vīnogām, augļiem un ogām iegūti "Saccharomyces" ģints raugi, ko ilgstošā selekcijas darbā izveido individāli katrai šķirnei
sakņu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Rhyzoglyphus echinopus")
miltu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Tyroglyphus farinae")
MHOTY Noņemu cepuri tavā priekšā (angļu "my hat's off to you"; īsziņās)
NSR Normāls sinusa ritms (angļu "normal sinus rhythm")
RSN Nu jau pavisam drīz (angļu "really soon now"; īsziņās)
mikobaktērija Nūjiņveida baktēriju dzimta ("Mycobacteriaceae"), kas agrīnās attīstības stadijās var zaroties
Bruklina Ņujorkas administratīvais rajons ("Brooklyn"), Longailendas salā, platība - 180 kvadrātkilometru, 2636700 iedzīvotāju (2015. g.)
DJ Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company"
DJIA Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company" (angļu "Dow Jones Industrial Average")
Kāsnevīza Ņūporta, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Casnewydd_)
Faijūma Oāze un muhāfaza Ēģiptē ("Al Fayyūm"), Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos, platība - \~1800 kvadrātkilometru
Baharija Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos ("Bahariya"), Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - 95 km, platums - 40 km)
sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu
Ojonna Ojonaksa, pilsēta Francijā ("Oyonnax")
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
pīļknābis Oldējēju kārtas pirmzīdītāju apakšklases dzimta ("Ornithorhynchidae"), no kuras līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai 1 suga
pahipodija Oleandru dzimtas ģints ("Pachypodium")
forsītija Olīvu dzimtas ģints ("Forsythia"), vasarzaļš krāšņumkrūms, Austrumāzijā un Ziemeļalbānijā, krāšņumaugi ar spilgti dzelteniem ziediem, kas parādās pirms lapu plaukšanas, 7 sugas, visas introducētas arī Latvijā; zeltpulkstenītis
ceriņi Olīvu dzimtas ģints ("Syringa"), krāšņumkrūms ar smaržīgiem violetiem vai baltiem ziediem blīvās skarās, \~30 sugas
olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši
MS-DOS Operētājsistēma (Microsoft Disc Operating System), kuru lietoja ar IBM saderīgajos datoros pirms Windows sistēmas izstrādes
ophiostoma Ophiostoma ulmi - ofiostomu dzimtas sugas "Ceratocystis ulmi" nosaukuma sinonīms
OD Optiskais blīvums (angļu "optical density")
HFC tīkls optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls (angļu "Hybrid Fiber-Coax network")
sīkskabargu opuncija opunciju suga ("Opuntia microdasys")
Pollukss oranža milzu zvaigzne Dvīņu zvaigznājā, vizuālais zvaigžņlielums 1,14, attālums 35 ly
cimbīdija Orhideju dzimtas ģints ("Cymbidium")
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas ģints ("Cypripedium"), daudzgadīgi lakstaugi, kuru ziedu lūpa uzpūsta kurpītes veidā, \~50 sugas, Latvijā 1 suga
dzegužpirkstīte Orhideju dzimtas ģints ("Dactylorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi pirkstveidīgi šķelti, ziedi violeti, sarkanvioleti, reti dzelteni, vārpā, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~30 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas aizsargājamas
gimnadēnija Orhideju dzimtas ģints ("Gymnadenia"), daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 10 sugu, Latvijā 1 suga, diezgan bieži pļavās, mežmalās, krūmājos, ziedi mazi, violetsārti vai purpursarkani, ar neļķu smaržu, sakopoti blīvā, 4 - 5 cm garā, cilindriskā vārpā
saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga
sūnene Orhideju dzimtas ģints ("Hammarbya"), Latvijā konstatēta 1 suga
vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
ofrīda Orhideju dzimtas ģints ("Ophrys"), daudzgadīgi lakstaugi, Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē
mušu ofrīda orhideju dzimtas suga (“Ophrys insectifera syn. Ophrys muscifera”), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama, aug pārpurvotos priežu mežos, kaļķainos zāļu purvos un purvainās pļavās
bezlapu epipogija orhideju suga ("Epipogium aphyllum"), gaiši dzeltens bezhlorofila, saprofītisks orhideju dzimtas augs, plēkšpveidīgas lapas, to ir nedaudz, zarains saknenis bez saknēm, Latvijā reti, pēdējo reizi konstatēta 1937. g.
Bellatrikse Oriona (γ); balta milzu zvaigzne Oriona labajā plecā; vizuālais zvaigžņlielums 1,6; 1800 reižu spožāka par Sauli, attālums 125 ly
olinājums Ornamentāls motīvs, sastāv no izliektyiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis; daudz lietots joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās
dažādlapu osmants osmantu suga ("Osmanthus heterophyllus")
Austrumazerbaidžāna ostāns Irānā (_Āzarbāyejān-e Sharqi_), valsts ziemeļrietumos, robežojas ar Ardabīlas un Rietumazerbaidžānas ostānu, kā arī ar Armēniju un Azerbaidžānu
Aleksandrija ostas pilsēta Ēģiptē (_Al Iskandarīyah_) pie Nīlas deltas, ko dibināja Maķedonijas Aleksandrs 332. g. p. m. ē., 3770500 iedzīvotāju (2005. g.)
skābaržlapu ostrija ostriju suga ("Ostrya carpinfolia")
Virdžīnijas ostrija ostriju suga ("Ostrya virginiana"), kas ir ziemcietīgāka
Mircams otra spožākā zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā, tās zvaigžņlielums 2,0., atrodas 500 ly attālumā
Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas)
kvadrāttrinoms Otrās pakāpes polinoms y=ax2+bx+c; kvadrātfunkcija
oxyuris Oxyuris vermicularis - cilvēka spalīša "Enterobius vermicularis" nosaukuma sinonīms
zeltziedu ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia chrysantha")
embates Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
emboši Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
embotes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
embutes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
mežeglīte Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
radniecīgā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris affinis")
Austrijas ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris austrica")
dzeloņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa")
sekstainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris cristata"), ārstniecības augs
sarkansporu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris erythrosora")
plēkšņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris expansa", senāk "Dryopteris assimilis)
melnā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris filix-mas", arī "Aspidium filix-mas")
malu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris marginalis")
Valliha ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris wallichiana")
zaļais paalksnis paalkšņu suga ("Duschekia viridis syn. Alnus viridis"), ko Latvijā stāda visbiežāk
salu pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon insulanus"), Latvijā aizsargājama
brūnganā pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon spadiceus"), Latvijā aizsargājama
Tufa pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon tophaceus"), Latvijā aizsargājama
pavasara pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces lignicola")
mainīgā pacelmene pacelmeņu ģints sēņu suga ("Kuehneromyces mutabilis")
ceplītis Paceplīšu dzimtas ģints ("Thryothorus")
kaktusu paceplītis paceplīšu dzimtas suga ("Campylorhynchus brunneicapillus")
muzikālais paceplītis paceplīšu dzimtas suga ("Cyphorhinus arada")
māju paceplītis paceplīšu suga ("Troglodytes aedon")
Losona paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis lawsoniana")
Aļaskas paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis nootkatensis")
Hinoki paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis obtusa")
zirņu paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis pisifera")
Atlantijas paciprese paciprešu suga ("Chamaecyparis thyoides")
sētroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera")
žogroze Pačemuru roze ("Rosa corymbifera")
Salienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Sallonay, krieviski — Sallonaiskaja
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja
Sarkaņu pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Biksērē, robežojas ar Madonas pilsētu, Aronas, Cesvaines, Dzelzavas, Indrānu un Praulienas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Heydenfeld, krieviski — Sarkanskaja
jūrmalas pagaurs pagauru suga ("Spergularia marina syn. Spergularia salina")
Spānijas pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides hispanica")
parastā pahiacinte pahiacinšu suga ("Hyacinthoides non-scripta")
Lamēra pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lamerei")
Saundersa pahipodija pahipodiju suga ("Pachypodium lealii saundersii")
galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā
šarlaksarkanā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys coccinea")
dzeltenā pahistahe pahistahu suga ("Pachystachys lutea")
Myosotis collina pakalnu neaizmirstules "Myosotis ramosissima" nosaukuma sinonīms
Myosotis hispida pakalnu neaizmirstules "Myosotis ramosissima" nosaukuma sinonīms
Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān")
pamīšlapu pakrēslīte pakrēslīšu suga ("Chrysosplenium alternifolium")
meža paķērsa paķērsu suga ("Rorippa sylvestris", arī "Nasturtium sylvestre")
sīkziedu palazda palazdu suga ("Corylopsis pauciflora")
vārpainā palazda palazdu suga ("Corylopsis spicata")
THNQ Paldies tev (angļu "thank you"; īsziņās)
čemuru palēks palēku suga ("Chimaphila umbellata", senāk "Pyrola umbellata"), Latvijā aizsargājama, dekoratīvs un ārstniecisks augs
vairogu palēpe palēpju suga ("Nymphoides peltata"), Latvijā aizsargājama
Palestīnas Autonomija Palestīna, teritorijas pilnais nosaukums ("Al Sulṭa al Waṭaniyya al Filasṭīniyya")
Fatah Palestīniešu nacionālās atbrīvošanās kustība, izveidota 20. gs. 50. gadu beigās (apvērsta abreviatūra no arābu "Harakat al-Tahrir al Wataniyyeh al-Falastiniyyeh")
Seišeļu palma palmu dzimtas suga ("Lodoicea seychellanum"), kuras augļu masa sasniedz 25 kg
vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu
melnais paltuss paltusu suga ("Reinhardtius hyppoglossoides")
Lycopodium inundatum palu staipeknīša "Lycopodiella inundata" nosaukuma sinonīms
purva pameldrs pameldru suga ("Eleocharis palustris syn. Scirpus palustris")
sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama
mazziedu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis quinqueflora syn. Eleocharis pauciflora")
krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium")
kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī
labības muša pamušu dzimtas suga ("Leptohylemyia coarctata")
biešu muša pamušu dzimtas suga (Pegomyia hyoscyami"), divspārnis ar 6-8 mm garu ķermeni, ko klāj dzeltenpelēki matiņi, kaitīgi to kāpuri, kas alo un barojas biešu, balandu, spinātu lapās
mārsils Panātru (lūpziežu) dzimtas ģints ("Thymus"), puskrūms ar guļošu stumbru, stāviem zariem, pretējām lapām un violeti sārtiem, retāk baltiem, smaržīgiem ziediem, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
bastarda panātre panātru suga ("Lamium hybridum syn. Lamium incisum"), kas tiek uzskatīta par skaujošās un sārtās panātres hibrīdu
vilkvālīte Pandānu rindas augu dzimta ("Typhaceae"), pie kuras pieder lakstaugi ar gariem stublājiem, šaurām lineārām lapām un vālītēs sakārtotiem ziediem, 1 ģints
milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi
ozolu sarkansvītru panglapsene panglapseņu suga ("Cynips longiventris")
ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii")
itonididae Pangodiņu dzimtas "Cecidomyiidae" nosaukuma sinonīms
bumbieru pangodiņš pangodiņu suga ("Contarinia pyrivora")
labības pangodiņš pangodiņu suga ("Mayetiola destructor")
pelēkgalvas papagaiļvireons papagaiļvireonu suga ("Cyclarhis gujanensis")
psilofīti Paparžaugu grupas nodalījums ("Psilophyta"), ļoti seni fosili augi ar dakšveidīgi zarotu stumbru, bez saknēm, reizumis arī bez lapām
aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas
polipodija Paparžaugu klases ģints ("Polypodium") atsevišķas sugas ar ložņājošiem sakneņiem, kas tropos aug uz kokiem, pie kuriem piestiprinās ar "daudzajām kājām"
purvpaparde Paparžaugu nodalījuma dzimta ("Thelypteridaceae"), daudzgadīgs vienādsporu lakstaugs ar melnu, ložņājošu vai pacilu sakneni, \~30 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
kariota Paparžaugu nodalījuma ģints ("Caryota"), kuras dzimtene ir Dienvidaustrumu Āzijas tropu apgabali
ciateja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyathea"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
cirtomija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
didimohlēna Paparžaugu nodalījuma ģints ("Didymochlaena"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus
platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu
staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas
paparde Paparžaugu nodalījums ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām
scolopendrium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, ar vairāk nekā 10 sugām, Latvijā nav konstatēts, bet vairākās monstrozās formās to kultivē
nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus
sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde
ērgļpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Hypolepidaceae"), daudzgadīgi lakstaugi ar garu ložņājošu sakneni, 6 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints; hipolepu dzimta
saldsaknīte Paparžu nodalījuma dzimta ("Polypodiaceae"), nelieli vienādsporu lakstaugi, 30-64 ģintis
ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas
piramidālā papele papeļu suga ("Populus nigra "Italica"", arī "Populus pyramidalis")
arhitektūra EISA paplašinātā industriālā standartarhitektūra (angļu "Extended Industry Standard Architekture (EISA)")
specifikācija XMS paplašinātās atmiņas specifikācija (angļu "eXtended Memory Specification (XMS)")
XMS Paplašinātās atmiņas specifikācija (angļu "eXtended Memory Specification")
Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port Moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.)
garastes paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Astrapia mayeri")
kailgalvas paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Diphyllodes respublica")
Paragvajas Republika Paragvaja, valsts pilnais nosaukums ("República del Paraguay" / "Tetã Paraguái")
Amambaja Paragvajas departaments (_Amambay_), atrodas valsts austrumu daļā, robežojas ar Kanindeģu, Sanpedro un Konsepsjonas departamentu, kā arī ar Brazīliju
Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja
Paragvaja Paragvajas Republika - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā (sp. val. "Paraguay"), platība - 406752 kvadrātkilometri, 6375800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Asunsjona, administratīvais iedalījums - 17 departamentu un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Bolīviju, Brazīliju un Argentīnu
kumeļa pauti parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Helvella esculenta"), ķervelis
ķerpulis Parastā bisīte ("Gyromitra esculenta", senāk "Morchella esculenta")
murķelis parastā bisīte ("Gyromitra esculenta"), nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"; augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
ciesa Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
kamoļazāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
kamoliņš Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
kamoliņzāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
kamulzāle Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
smilga Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
žubursmilga Parastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
lagzda Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzdas Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzde Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzdi Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
lagžu Parastā lazda ("Corylus avellana")
lazdas Parastā lazda ("Corylus avellana")
lazde Parastā lazda ("Corylus avellana")
lazds Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzda Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzde Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzdi Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzdkoks Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzdkrūms Parastā lazda ("Corylus avellana")
legzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
lezda Parastā lazda ("Corylus avellana")
lezds Parastā lazda ("Corylus avellana")
logzds Parastā lazda ("Corylus avellana")
lēpa Parastā mazlēpe ("Hydrocharis morsus")
lāčķekars Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
mīklene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
miltenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
miltenes Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
miltenmētra Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
miltiņmētra Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
siltenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smilktenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smilktenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smilktene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smiltenāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smiltenājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
smiltene Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
spengalaji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
spengalāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
spengalājs Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
spengalis Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
spengals Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
speņģelāji Parastā miltene ("Arctostaphylos uva-ursi")
mirta Parastā mirte ("Myrtus communis")
mirtes Parastā mirte ("Myrtus communis")
pērkoni Parastā pērkonene ("Erysimum cheiranthoides")
sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum")
balzamkārkls Parastā purvmirte ("Myrica gale")
balzāmpumpuri Parastā purvmirte ("Myrica gale")
mirika Parastā purvmirte ("Myrica gale")
pabērze Parastā purvmirte ("Myrica gale")
pabērzis Parastā purvmirte ("Myrica gale")
pabērzs Parastā purvmirte ("Myrica gale")
pars Parastā purvmirte ("Myrica gale")
virsāji Parastā purvmirte ("Myrica gale")
virses Parastā purvmirte ("Myrica gale")
pors Parastā purvmirte ("Myrica gale"), krūmaugs līdz 1,25 m augstumā, divdīgļlapis, stipri zarots un lapots, ar spēcīgu balzamisku smaržu; blusu kārkls, purva balzams; lielie vāverāji; aug jūrmalas rajonā kūdras purvos un purvainās meža pļavās
rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem
papardes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
rumenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare")
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju
sekstene Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus")
sekstenes Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus")
suņaste Parastā sekstaine ("Cynosurus cristatus")
paparde Parastā sievpaparde ("Anthyrium filix-fenina")
dzeltenaji Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
zeltenājs Parastā zeltene ("Lysimachia vulgaris")
naksnenīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīca Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
naktinīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
trūkstelīte Parastā ziepenīte ("Polygala vulgaris")
boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis
cerīne parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besakociņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besakoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
beseņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
besi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bezeņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bezi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
bleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cepurītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cereni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerenīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cereņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerinas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīnas Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerines Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņkoks Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ceriņkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cerīns Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirele Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cireļi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirelīni Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenāji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirenis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirinis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirinīts Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ciriņš Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
ciroņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
cirulini Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
dzelzene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēdari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēderes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fleidars Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fleideri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderiņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderīši Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīderkrūms Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
flīders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
fliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
kliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
kliederi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
klieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
lustūzis Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plēders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pleideris Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pleiders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plīdēri Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pliedari Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
plieders Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
pulkstenītes Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
sirināji Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
svilpene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
zīdene Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
zilkociņi Parastais ceriņš ("Syringa vulgaris")
laukeglīte Parastais mārsils ("Thymus serpyllum")
ceplītis Parastais paceplītis ("Troglodytes troglodytes")
sausiņš parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussviedis parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausējs Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sauskaulis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussperdņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussverdiņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausvēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausvids Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausviedis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
smiļģis parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea")
zvāpulis Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea")
svilpiņš Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula")
timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija
timijans Parastais timiāns ("Thymus vulgaris")
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
sakņu biete parastās bietes ("Beta vulgaris") varietāte ("convar. crassa syn subsp. esculenta"), kuras dažādas varietātes un šķirnes Latvijā plaši kultivē
Brachytechium oedipodium parastās īsvācelītes "Brachytechium curtum" nosaukuma sinonīms
Lycium hamilifolium parastās līcijas "Lycia barbarum" nosaukuma sinonīms
Dryopteris thelypteris parastās purvpapardes "Thelypteris palustris" nosaukuma sinonīms
simska Parazītiska sēne "Polyporus ignarius"
ķimpis Parazītiskas sēnes "Polyporus ignarius" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
ķimpene Parazītiskas sēnes, ģints "Polyporus" piepes pie lapu koku stumbriem, retāk celmiem
hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem
henēgija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Henneguya")
miksīdija Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxidium")
miksobola Parazītisko vienšūņu dzeļsporaiņu tipa gļotsporaiņu klases ģints ("Myxobolus")
gļotsporainis Parazītisko vienšūņu sporaiņu tipa klase ("Myxosporidia"), zivju, retāk abinieku un rāpuļu audu un orgānu parazīti
starsporainis parazītisku vienšūņu dzeļsporaiņu tipa klase ("Actinomyxidia")
PAo2 Parciālais skābekļa spiediens alveolās (angļu "partial alveolar oxygen tension")
Pao2 Parciālais skābekļa spiediens arteriālajās asinīs (angļu "partial arterial oxygen tension")
parastais parīss parīsu suga ("Leersia oryzoides")
Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks
liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
Aijopajanas parodija parodiju suga ("Parodia ayopayana")
sarkanīgā parodija parodiju suga ("Parodia rutilans syn. Notocactus rutilans")
Haselberga parodija parodiju^2^ suga ("Parodia haselbergii syn. Brasilicatus haselbergii ")
PND Paroksismālā nakts aizdusa (angļu "paroxysmal nocturnal dyspnea")
PNH Paroksismālā nakts hemoglobinuria (angļu "paroxysmal nocturnal hemoglobinuria")
EPROM pārprogrammējamā lasāmatmiņa (angļu "Erasable Programmable Read-Only Memory")
kamolītes Partastā kamolzāle ("Dactylis glomerata")
parastais parūkkoks parūkkoku suga ("Cotinus coggygria"), introducēta 19. gs. 70. gados, augļi 15-30 cm garās konusveida skarās ("parūkās")
TTUL Parunāsimies vēlāk (angļu "talk to you later"; īsziņās)
sistēma MIS pārvaldības informācijas sistēma (angļu "Management Information System")
EVW Pārvietoto personu apzīmējums Lielbritānijā pēc 2. pasaules kara (angļu "European Voluntary Workers")
Baumgartnera pārzobe pārzobju suga ("Zygodon baumgartneri")
košzaļā pārzobe pārzobju suga ("Zygodon viridissimus")
WABBA Pasaules Amatieru bodibildinga (kultūrisma) asociācija (angļu "World Amateur Body-Building Association")
IPPNW Pasaules ārsti par kodolkara novēršanu (angļu "International Physicians for the Prevention of Nuclear War")
Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu
WBD Pasaules bioloģiskās daudzveidības datubāze (angļu "World Biodiversity Database")
WADP Pasaules Dinamiskās psihiatrijas asociācija (angļu "World Association for Dynamic Psychiatry")
WCPT Pasaules Fizioterapijas konfederācija (angļu "World Confederation for Physical Therapy")
WIPO Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (ANO) (_World Intellectual Property Organisation_)
WFSOS Pasaules Ķirurģiskās onkoloģijas biedrību federācija (angļu "World Federation of Surgical Oncology Societies")
WALT Pasaules Lāzerterapijas asociācija (angļu "World Association for Laser Therapy")
WFNMB Pasaules Medicīniskās un bioloģiskās radioloģijas federācija (angļu "World Federation of Nuclear Medicine and Biology")
WFN Pasaules Neiroloģijas federācija (angļu "World Federation of Neurology")
WPA Pasaules Psihiatrijas asociācija (angļu "World Psychiatric Association")
WASP Pasaules Sociālpsihiatrijas asociācija (angļu "World Association for Social Psychiatry")
PCA Pasīvā ādas anafilakse (angļu "passive cutaneous anaphylaxis")
ērkšķogu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Zophodia grossulariela syn. Zophodia convolutella")
ārstniecības pātaine pātaiņu suga ("Betonica officinalis syn. Stachys officinalis")
viļņotā pataurene pataureņu ģints sēņu suga ("Pseudocraterellus undulatus", syn. "Pseudocraterellus sinuosus")
Pth Patoloģija (angļu "pathology")
Ķīnas ozolu zīdtauriņš pāvaču dzimtas suga ("Antheraea pernyi"), kas Eiropā aklimatizēts zīda ieguvei un 1950. gados to mēģināja audzēt arī Latvijā
Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.)
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.)
Durango Pavalsts Meksikā ("Durango"/ "Estado libre y Soberano de Durango" - Brīvā un Suverēnā Durango Valsts), platība - 123367 kvadrātkilometri, 1509100 iedzīvotāju (2005. g.)
Karena Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Kayin"), administratīvais centrs - Phaana, platība - 30383 kvadrātkilometru, 1575000 iedzīvotāju (2002. g.)
Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.)
tuksneša pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron desertorum")
trauslā pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron fragile syn. Agropyron sibiricum")
ķemmveida pavārpata pavārpatu suga ("Agropyron pectinatum syn. Agropyron ceristatum subsp. pectinatum")
Agropyron repens pavārpatu sugas "Elytrigia repens" nosaukuma sinonīms
zilā pavirza pavirzu suga ("Anagallis foemina syn. Anagallis caerulea")
Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
IMNSHO pēc manām ne tik dumjajām domām (angļu "in my not so humble opinion"; īsziņās)
IMHO pēc manām necilajām domām (angļu "in my humble opinion"; īsziņās)
IMCO pēc maniem apsvērumiem (angļu "in my considered opinion"; īsziņās)
bezspārņi pēc senāka iedalījuma - kukaiņu apakšklase ("Apterygota"), kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni; šīs apakškārtas kukaiņi
ascomycetes pēc senākas klasifikācijas askusēnes jeb somiņsēnes, tagad "Ascomycota"
būmers pēckara periodā (1945–1960) dzimušo cilvēku paaudzes (_Baby Boomers_) pārstāvis
sīkābolveida pedilanta pedilantu suga ("Pedilanthus tithymaloides")
apkakles pekars pekaru suga ("Tayassus tajacu"), kas sastopama biežāk
Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus")
šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs
vītolu pelašķis pelašķu suga ("Achillea salicifolia syn. Achillea cartilagine, Ptarmica cartilaginea")
ērskis Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
pīļuzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
saldzāle Peldošā ūdenszāle ("Glyceria fluitans")
tīrītājgarnele peldvēžu apakškārtas garneļu grupas suga ("Lysmata grabhami"), kas atbrīvo lielās zivis no parazītiem, arī mutē
pelēkā roņa Baltijas jūras pasuga pelēkā roņa pasuga ("Halichoerus grypus macrorhynchus"), no kuras sastopami tikai daži simti īpatņu
erizimīns Pelēkās pērkonenes ("Erysimum canescens Roth.") kristālisks glikozīds; darbības ziņā atgādina strofantīnu
pelēkkrūšu svilpis pelēkkrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea")
sakņkāta pelēklape pelēklapju suga ("Tephrocybe rancida", syn. "Lyophyllum rancidum")
mazā zoss pelēko zosu ģints suga ("Anser erythropus")
lielā slīce pelēkvaigu dūkuris ("Podiceps grisegena", senāk "Lophaethya griseigena")
parastā pellija pellia epiphylla
sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs
Alopecurus agrestis peļastīšu lapsastes "Alopecurus myosuroides" nosaukuma sinonīms
sīkā peļastīte peļastīšu suga ("Myosurus minimus")
Centrālāzijas peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella himalayana")
pundurpele Peļu dzimtas suga ("Micromys minutus"), kuras pārstāvju auguma garums - ir \~5-7 cm, masa - 7-12 g.
PRSP Penicilināzrezistents sintētiskais penicilīns (angļu "penicillinase-resistant synthetic penicillin")
Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.)
dažādlapu penstemone penstemoņu suga ("Penstemon heterophyllus")
Delaveja peonija peoniju suga ("Paeonia delavayi")
anaerobiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus anaerobius syn. Diplococcus magnus"), mikroaerofils vai anaerobisks mikroorganisms; atrodams aklās zarnas piedēklī, sieviešu dzimumorgānos, kā arī cistīta un dobumu infekciju klīniskajos paraugos
asaharolītiskais peptokoks peptokoku suga ("Peptococcus asaccharolyticus"), kas nefermentē cukurus; atrodams cilvēka tievajā zarnā, mutes, pleiras, dzemdes dobumā un makstī
pericystis Pericystis apis - askosfēru dzimtas sugas "Ascosphaera apis" nosaukuma sinonīms
Arrojoverde periodiski izsīkstoša upe Argentīnā (_Arroyo Verde_), Rionegro provinces dienvidaustrumos, lietus periodā ietek Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcī
smiltāju pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis arenaria")
košsarkanais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis coccinea")
lielgalvainais pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis macrocephala syn. Anthyllis polyphylla")
jūrmalas pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis maritima"), Latvijā aizsargājams
brūču pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis vulneraria")
daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums
pērkaunenes Pērkonenes ("Erysimum")
pērkaunes Pērkonenes ("Erysimum")
pērkone Pērkonenes ("Erysimum")
pērkoņi Pērkonenes ("Erysimum")
pērkons Pērkonenes ("Erysimum")
svējres Pērkonenes ("Erysimum")
svēres Pērkonenes ("Erysimum")
parastā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum cheiranthoides"), kas Latvijā ir autohtona
skrajā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum diffusum syn. Erysimum canescens")
cietā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum durum syn. Erysimum hieracifolium subsp. durum")
mauraglapu pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum hieracifolium syn. Erysimum marschallianum")
jomotā pērkonene pērkoneņu suga ("Erysimum repandum")
PTCA Perkutānā transluminal koronārā angioplastika (angļu "percutaneous transluminal coronary angioplasty")
PTRA Perkutānā transluminālā nieru angioplastika (angļu "percutaneous transluminal renal angioplasty")
ARPANET Perspektīvo pētījumu pārvaldes (datoru) tīkls (angļu "Advanced Research Projects Agency NETwork")
pēršnuma Pēršnuma zāle - ziepenītes ("Polygala")
garvainaglapu peruāņu narcise peruāņu narcišu suga ("Hymenocallis longipetala")
melnraibspārnis Pētereņu melnraibspārnis - tauriņu kārtas melnraibeņu dzimtas suga ("Syntomis phegea")
Forest Pētniecība un tehnoloģiju attīstība mežsaimniecībā ("research and technological development in the forestry sector")
Aujuituka pētnieciskā stacija Kanādā (_Auyuittuq_), Hudzona līča Manselas salas dienvidu galā
hibrīdiskā petūnija petūniju suga ("Petunia x hybrida")
phleosporella Phleosporella hiemale - cilindrosporiju sugas "Cylindrosporium hiemale" nosaukuma sinonīms
DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
FOQ Piegādāts līdz piestātnei (angļu "free on quay")
DEQ Piegādāts no piestātnes (angļu "delivered ex quay") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās, nomuitotas importēšanai, nodotas pircēja rīcībā ostmalā (piestātnē) norunātajā galamērķa ostā
grifs Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas divas ģintis ("Gyps" un "Aegypius"), ģintī "Gyps" ir 7 sugas, ģintī "Aegypius" - 2 sugas, Latvijā kā ļoti reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas
baltā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
gludā pienene pieneņu suga ("Taraxacum erythospermum syn. Taraxacum laevigatum")
poss Piepe ("Polyporus igniarius")
pesks piepe ("Polyporus igniarius"), deglis
peska Piepe ("Polyporus igniarius"), deglis
plēne Piepe ("Polyporus igniarus")
ķempe Piepe (koka; "Polyporus igniarius")
četrplankumu piepjmīlis piepjmīļu suga ("Endomychus coccineus"), kas Latvijā biežāk sastopama
cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana
lenzites Piepju ģints "Polyporaceae" dzimtā ar pusriņķveidīgiem vai garozas veidojošiem augļķermeņiem korķa vai koka konsistencē, sēņotne koksnē rosina puvi
ceriņu aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus syringae")
mizas apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus corticola")
kļavu apaļpore piepju sēņu apaļporu ģints suga ("Oxyporus populinus")
čemurainā čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola umbellata" syn. "Polyporus umbellatus")
polipora Piepju sēņu dzimtas ("Polyporaceae") dažkārt lietots nosaukums, ja no tās tiek nodalīta poriju dzimta
zvīņpiepe Piepju sēņu dzimtas ģints ("Polyporus"), Latvijā konstatētas 7 sugas
viļņainā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Amyloporia sinuosa", syn. "Antrodia sinuosa"), kas inficē skujkoku koksni
rindu antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Neoantrodia serialis", syn. "Antrodia serialis")
ozolu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fomitiporia robusta", syn. "Phellinus robustus")
brūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Fuscoporia ferruginosa", syn. "Phellinus ferruginosus")
tumšbrūnā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinidium ferrugineofuscum", syn. "Phellinus ferrugineofuscus")
ieliektā cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinopsis conchata", syn. "Phellinus conchatus")
egļu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus chrysoloma")
melnsvītras cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellopilus nigrolimitatus", syn. "Phellinus nigrolimitatus")
jāņogu cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phylloporia ribis")
parastā cinobrpiepe piepju sēņu grupas cinobrpiepju ģints suga ("Pycnoporus cinnabarinus")
vītolu citīdija piepju sēņu grupas citīdiju ģints suga ("Cytidia salicina")
parastā datronija piepju sēņu grupas datroniju ģints suga ("Cerioporus mollis", syn. "Datronia mollis")
baltdzeltenā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus alboluteus")
liesmainā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus fulgens")
kātiņpiepe piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Polyporus", arī "Lentinus" un "Picipes")
ziemeļu klimakociste piepju sēņu grupas klimakocistu ģints suga ("Climacocystis borealis")
pilienu mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia guttulata", syn. "Oligoporus guttulatus")
pūkainā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia ptychogaster")
sārtā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Rhodonia placenta", syn. "Oligoporus placentus")
Lindblada pelēkpore piepju sēņu grupas pelēkporu ģints suga ("Cinereomyces lindbladii", syn. "Diplomitoporus lindbladii")
divkrāsu plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Vitreoporus dichrous", syn. "Gleoporus dichrous")
egļu sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum abietinum")
smaržīgā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum odoratum")
parastā sētaspiepe piepju sēņu grupas sētaspiepju ģints suga ("Gloeophyllum sepiarium")
oranždzeltenā sierpiepe piepju sēņu grupas sierpiepju ģints suga ("Tyromyces kmetii")
purpura sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Chondrostereum purpureum", syn. "Stereum purpureum")
asinssarkanā mitrumpiepe piepju sēņu grupas smalkpiepju ģints suga ("Physisporinus sanguinolentus")
ozolu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Inonotus dryophilus")
alkšņu spulgpiepe piepju sēņu grupas spulgpiepju ģints suga ("Xanthoporia radiata", syn. "Inonotus radiatus")
grubuļainā vaskaine piepju sēņu grupas vaskaiņu ģints suga ("Peniophora polygonia")
zvīņainā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus squamosus", syn. "Polyporus squamosus")
mainīgā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Cerioporus varius", syn. "Polyporus varius")
ziemas kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Lentinus brumalis", syn. "Polyporus brumalis")
skropstainā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Lentinus substrictus", syn. "Polyporus ciliatus")
kastaņbrūnā kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Picipes badius", syn. "Polyporus badius")
bumbuļa kātiņpiepe piepju sēņu kātiņpiepju suga ("Polyporus squamosus")
pygosteus Pygosteus pungitius - deviņadatu stagara "Pungitius pungitius" nosaukuma sinonīms
knupjveida piknotēlija piknotēliju suga ("Pycnothelia papillaria"), Latvijā aizsargājama
pīkritiņu Pīkritiņu zāle - pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta
pīkstelis Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
šķobris Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
šķobrs Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis")
hibrīdpīlādzis pīlādžu ģints suga ("Sorbus x hybrida"), kas Kurzemes rietumos un ziemeļrietumos stādīta un pārgājusi savvaļā
polimorfoze Pīlēm un zosīm sastopams helmintozes veids, ko ierosina "Polymorphidae" dzimtas dzelkņgalvji
parastā pilēzija pilēziju suga ("Pylaisia polyantha")
hidranencefālija Pilnīgs vai daļējs smadzeņu pusložu trūkums, kuru vietā ir smadzeņu ventrikuli, pildīti ar likvoru "hydrocephalus internus" gadījumos
Hradčāni Pils Prāgā ("Hradcany"), celta 9. gs., tagadējo izskatu ieguva 18. gs., čehu valdnieku rezidence; mūsdienās - prezidenta rezidence
Bētleme pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika
Aibaka pilsēta Afganistānā (_Aybak_), Samangānas vilajeta administratīvais centrs
Aštarlaja pilsēta Afganistānā (_Ashtarlay_), Dājkondī vilajetā
Feizābāda pilsēta Afganistānas ziemeļos ("Fayzabad"), Kokčas krastos 1200 m vjl., Badahšānas vilajeta administratīvais centrs, 44400 iedzīvotāju (2006. g.)
Meimane pilsēta Afganistānas ziemeļrietumos ("Meymaneh"), Baktrijas līdzenuma oāzē, Fārjābas vilajeta administratīvais centrs
Djūsberi pilsēta Anglijā ("Dewsbury"), Vestjorkšīras grāfistā, 62900 iedzīvotāju (2011. g.)
Aina pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos (_Al ʻAyn_), Abū Dabī emirātā, Omānas pierobežā, 444000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ummelkaivaina pilsēta Apvienotajos Arābu Emirātos ("Umm al Qaywayn"), emirāta administratīvais centrs, 33300 iedzīvotāju (2006.)
Agvaraja pilsēta Argentīnā (_Aguaray_), Saltas provinces ziemeļos
Ajakučo pilsēta Argentīnā (_Ayacucho_), Buenosairesas reģiona dienvidaustrumu daļā
Anjatuja pilsēta Argentīnā (_Añatuya_), Santjago del Estero provincē
Arrojito pilsēta Argentīnā (_Arroyito_), Kordovas provincē
Huhuja pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Jujuy"), Centrālajos Andos, Riograndes ielejā 1260 m vjl., provinces administratīvais centrs, 719000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ārkanzassitija pilsēta ASV (_Arkansas City_), Kanzasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Blaita pilsēta ASV (_Blythe_), Kalifornijas štatā, 19250 iedzīvotāju (2014. g.)
Keri pilsēta ASV (_Cary_), Ilinoisas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Keri pilsēta ASV (_Cary_), Ziemeļkarolīnas štatā, 155200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dārbi pilsēta ASV (_Darby_), Pensilvānijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Deri pilsēta ASV (_Derry_), Ņūhempšīras štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūberi pilsēta ASV (_Newberry_), Dienvidkarolīnas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Veimuta pilsēta ASV (_Weymouth_), Masačūsetsas štatā, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbani pilsēta ASV ("Albany"), Džordžijas štatā, 75800 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbani pilsēta ASV ("Albany"), Ņujorkas štata administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbani pilsēta ASV ("Albany"), Oregonas štatā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.)
Aleksandersitija pilsēta ASV ("Alexander City"), Alabamas štatā, 14850 iedzīvotāju (2014. g.)
Eplveli pilsēta ASV ("Apple Valley"), Kalifornijas štatā, 71600 iedzīvotāju (2014. g.)
Eplveli pilsēta ASV ("Apple Valley"), Minesotas štatā, 50500 iedzīvotāju (2014. g.)
Aroiogranda pilsēta ASV ("Arroyo Grande"), Kalifornijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Atlantiksitija pilsēta ASV ("Atlantic City"), Ņūdžersijas štatā, 39500 iedzīvotāju (2015. g.), viens no lielākajiem kūrortiem pasaulē
Bejona pilsēta ASV ("Bayonne"), Ņūdžersijā, Ņujorkas anglomerācijā, 66000 iedzīvotāju (2015. g.), dibināta 1646. g.
Bērkli pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV
Betani pilsēta ASV ("Bethany"), Oklahomas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Betani pilsēta ASV ("Bethany"), Oregonas štatā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.)
Beverlihilsa pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Kalifornijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.)
Beverlihilsa pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Mičiganas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Blaitvila pilsēta ASV ("Blytheville"), Ārkanzasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bointonbīča pilsēta ASV ("Boynton Beach"), Floridas štatā, 73100 iedzīvotāju (2014. g.)
Božersitija pilsēta ASV ("Bossier City"), Luiziānas štatā, 67500 iedzīvotāju (2014. g.)
Boldersitija pilsēta ASV ("Boulder City"), Nevadas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Broli pilsēta ASV ("Brawley"), Kalifornijas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Braiana pilsēta ASV ("Bryan"), Teksasas štatā, 80900 iedzīvotāju (2014. g.)
Brigemsitija pilsēta ASV ("Brighan City"), Jūtas štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bjusairesa pilsēta ASV ("Bucyrus"), Ohaio štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bulhedsitija pilsēta ASV ("Bullhead City"), Arizonas štatā, 39350 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērli pilsēta ASV ("Burley"), Aidaho štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalifornijasitija pilsēta ASV ("California City"), Kalifornijas štatā, 13250 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalaveja pilsēta ASV ("Callaway"), Floridas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kenbi pilsēta ASV ("Canby"), Oregonas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanjona pilsēta ASV ("Canyon"), Teksasas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanjonsitija pilsēta ASV ("Canon City"), Kolorādo štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārsonsitija pilsēta ASV ("Carson City"), Sjerranevadas piekājē 1430 m vjl., Nevadas štata administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.)
Katīdralsitija pilsēta ASV ("Cathedral City"), Kalifornijas štatā, 53400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīdarsitija pilsēta ASV ("Cedar City"), Jūtas štatā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaiena pilsēta ASV ("Cheyenne"), Klinšu kalnu piekājē 1850 m vjl., Vaiomingas štata administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čīni pilsēta ASV ("Cheney"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čeini pilsēta ASV ("Cheney"), Vašingtonas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Čerikrīka pilsēta ASV ("Cherry Creek"), Kolorādo štatā, 11100 iedzīvotāju (2010. g.)
Činoveli pilsēta ASV ("Chino Valley"), Arizonas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kleitona pilsēta ASV ("Clayton"), Misūri štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kleitona pilsēta ASV ("Clayton"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kleitona pilsēta ASV ("Clayton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Konveja pilsēta ASV ("Conway"), Ārkanzasas štatā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.)
Konveja pilsēta ASV ("Conway"), Dienvidkalorīnas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Konveja pilsēta ASV ("Conway"), Floridas štatā, 13500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kūsbeja pilsēta ASV ("Coos Bay"), Oregonas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kristala pilsēta ASV ("Crystal"), Minesotas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Krauli pilsēta ASV ("Crowley"), Luiziānas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Krauli pilsēta ASV ("Crowley"), Teksasas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kajahogafolsa pilsēta ASV ("Cuyahoga Falls"), Ohaio štatā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
Deitona pilsēta ASV ("Dayton"), Ohaijo štatā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.)
Deitonbīča pilsēta ASV ("Daytona Beach"), Floridas štatā, 63000 iedzīvotāju (2014. g.)
Deilsitija pilsēta ASV ("Dale City"), Virdžīnijas štatā, 66000 iedzīvotāju (2010. g.)
Deilsitija pilsēta ASV ("Daly City"), Kalifornijas štatā, 106000 iedzīvotāju (2014. g.)
Delribīča pilsēta ASV ("Delray Beach"), Floridas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dērbi pilsēta ASV ("Derby"), Kanzasas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.)
Daiera pilsēta ASV ("Dyer"), Indiānas štatā, 16150 iedzīvotāju (2014. g.)
Daiersbro pilsēta ASV ("Dyersburg"), Tenesī štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Dodžsitija pilsēta ASV ("Dodge City"), Kanzasas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Dauni pilsēta ASV ("Downey"), Kalifornijas štatā, 114100 iedzīvotāju (2014. g.)
Ilīrija pilsēta ASV ("Elyria"), Ohaio štatā, 54000 iedzīvotāju (2014. g.)
Elizabetsitija pilsēta ASV ("Elizabeth City"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Elksitija pilsēta ASV ("Elk City"), Oklahomas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Eloja pilsēta ASV ("Eloy"), Arizonas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fejitvila pilsēta ASV ("Fayetteville"), Ārkanzasas štatā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.)
Fejitvila pilsēta ASV ("Fayetteville"), Džordžijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.)
Fejitvila pilsēta ASV ("Fayetteville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 203900 iedzīvotāju (2014. g.)
Federalveja pilsēta ASV ("Federal Way"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.)
Fērnli pilsēta ASV ("Fernley"), Nevadas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.)
Findli pilsēta ASV ("Findlay"), Ohaio štatā, 41100 iedzīvotāju (2014. g.)
Foli pilsēta ASV ("Foley"), Alabamas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Foristsitija pilsēta ASV ("Forrest City"), Ārkanzasas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortmaiersa pilsēta ASV ("Fort Myers"), Floridas štatā, 70900 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortpeina pilsēta ASV ("Fort Payne"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fortveina pilsēta ASV ("Fort Wayne"), Indiānas štatā, Momī krastos, 258500 iedzīvotāju (2014. g.)
Frantrojala pilsēta ASV ("Front Royal"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gafni pilsēta ASV ("Gaffney"), Dienvidkarolīnas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārdensitija pilsēta ASV ("Garden City"), Aidaho štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārdensitija pilsēta ASV ("Garden City"), Kanzasas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārdensitija pilsēta ASV ("Garden City"), Mičiganas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Gārdensitija pilsēta ASV ("Garden City"), Ņujorkas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Geri pilsēta ASV ("Gary"), Indiānas štatā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.)
Gilroja pilsēta ASV ("Gilroy"), Kalifornijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.)
Goldenveli pilsēta ASV ("Golden Valley"), Minesotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grāsveli pilsēta ASV ("Grass Valley"), Kalifornijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīli pilsēta ASV ("Greeley"), Kolorādo štatā, 98500 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnbeja pilsēta ASV ("Green Bay"), Viskonsinas štatā, 104900 iedzīvotāju (2014. g.)
Grīnveli pilsēta ASV ("Green Valley"), Arizonas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Grovsitija pilsēta ASV ("Grove City"), Ohaio štatā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gaimona pilsēta ASV ("Guymon"), Oklahomas štata ziemeļrietumos, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Heidena pilsēta ASV ("Hayden"), Aidaho štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Heisa pilsēta ASV ("Hays"), Kanzasas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Heivorda pilsēta ASV ("Hayward"), Kalifornijas štatā, 154600 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemptonbeisa pilsēta ASV ("Hampton Bays"), Ņujorkas štatā, 13600 iedzīvotāju (2010. g.)
Hepiveli pilsēta ASV ("Happy Valley"), Oregonas štatā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hārvi pilsēta ASV ("Harvey"), Ilinoisas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hikori pilsēta ASV ("Hickory"), Ziemeļkarolīnas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Holioka pilsēta ASV ("Holyoke"), Masačūsetsas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Holispringsa pilsēta ASV ("Holly Springs"), Džordžijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Holispringsa pilsēta ASV ("Holly Springs"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.)
Holivuda pilsēta ASV ("Hollywood"), Floridas štatā, 148000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jazūsitija pilsēta ASV ("Yazoo City"), Misisipi štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Aiovasitija pilsēta ASV ("Iowa City"), Aiovas štatā, 73400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jubasitija pilsēta ASV ("Yuba City"), Kalifornijas štatā, 65700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jukaveli pilsēta ASV ("Yucca Valley"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Džērsisitija pilsēta ASV ("Jersey City"), Ņūdžersijas štatā, 262200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija pilsēta ASV ("Johnson City"), Ņujorkas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija pilsēta ASV ("Johnson City"), Tenesī štatā, 65800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džankšensitija pilsēta ASV ("Junction City"), Kanzasas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Džankšensitija pilsēta ASV ("Junction City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kanzassitija pilsēta ASV ("Kansas City"), Kanzasas štatā, 149600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanzassitija pilsēta ASV ("Kansas City"), Misūri štatā, osta pie Kanzasas ietekas Misūri, 470800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārni pilsēta ASV ("Kearney"), Nebraskas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kārni pilsēta ASV ("Kearny"), Ņūdžersijas štatā, 41800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kībiskeina pilsēta ASV ("Key Biscane"), Floridas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kīlargo pilsēta ASV ("Key Largo"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kīvesta pilsēta ASV ("Key West"), Floridas štatā, Kīvesta salā (Floridakīzu salu grupā), 25700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kaila pilsēta ASV ("Kyle"), Teksasas štatā, 32900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kingsitija pilsēta ASV ("King City"), Kalifornijas štatā, 13580 iedzīvotāju (2014. g.)
Leisi pilsēta ASV ("Lacey"), Vašingtonas štatā, 45400 iedzīvotāju (2014. g.)
Leidileika pilsēta ASV ("Lady Lake"), Floridas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lafīeta pilsēta ASV ("Lafayette"), Idiānas štatā, Vobašas krastos, 70600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lafīeta pilsēta ASV ("Lafayette"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lafīeta pilsēta ASV ("Lafayette"), Kolorādo štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lafīeta pilsēta ASV ("Lafayette"), Luiziānas štatā, 126000 iedzīvotāju (2014. g.)
Leitona pilsēta ASV ("Layton"), Jūtas štatā, 72200 iedzīvotāju (2014. g.)
Leiksitija pilsēta ASV ("Lake City"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.)
Leikhavasūstija pilsēta ASV ("Lake Havasu City"), Arizonas štatā, 53100 iedzīvotāju (2014. g.)
Līgsitija pilsēta ASV ("League City"), Teksasas štatā, 94400 iedzīvotāju (2014. g.)
Leksingtona-Fejita pilsēta ASV ("Lexington-Fayette"), Kentuki štatā, 310800 iedzīvotāju (2014. g.)
Liberti pilsēta ASV ("Liberty"), Misūri štatā, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
Laima pilsēta ASV ("Lyme"), Konektikutas štatā, 2400 iedzīvotāju (2010. g.)
Linčbērga pilsēta ASV ("Lynchburg"), Virdžīnijas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lindena pilsēta ASV ("Lynden"), Vašingtonas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lindona pilsēta ASV ("Lyndon"), Kentuki štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lindsi pilsēta ASV ("Lindsay"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Linna pilsēta ASV ("Lynn"), Masačūsetsas štatā, 92100 iedzīvotāju (2014. g.)
Laionsa pilsēta ASV ("Lyons"), Ilinoisas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Meifīlda pilsēta ASV ("Mayfield"), Kentuki štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērisvila pilsēta ASV ("Marysville"), Kalifornijas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērisvila pilsēta ASV ("Marysville"), Ohaio štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērisvila pilsēta ASV ("Marysville"), Vašingtonas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērivila pilsēta ASV ("Maryville"), Misūri štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērivila pilsēta ASV ("Maryville"), Tenesī štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.)
Meisonsitija pilsēta ASV ("Mason City"), Aiovas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.)
Makinlivila pilsēta ASV ("McKinleyville"), Kalifornijas štatā, 15200 iedzīvotāju (2010. g.)
Makini pilsēta ASV ("McKinney"), Teksasas štatā, 156800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mičigansitija pilsēta ASV ("Michigan City"), Indiānas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
Midveja pilsēta ASV ("Midway"), Floridas štatā, 16100 iedzīvotāju (2010. g.)
Midvestsitija pilsēta ASV ("Midwest City"), Oklahomas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mērtlbīča pilsēta ASV ("Myrtle Beach"), Dienvidkarolīnas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Misūrisitija pilsēta ASV ("Missouri City"), Teksasas štatā, 71700 iedzīvotāju (2014. g.)
Moberli pilsēta ASV ("Moberly"), Misūri štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Montereja pilsēta ASV ("Monterey"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
Montgomeri pilsēta ASV ("Montgomery"), Alabamas štata administratīvais centrs, osta Alabamas kreisajā krastā, 200500 iedzīvotāju (2014. g.)
Montgomeri pilsēta ASV ("Montgomery"), Ilnoisas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montgomeri pilsēta ASV ("Montgomery"), Ohaio štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Morenoveli pilsēta ASV ("Moreno Valley"), Kalifornijas štatā, 203000 iedzīvotāju (2014. g.)
Morgansitija pilsēta ASV ("Morgan City"), Luiziānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Morobeja pilsēta ASV ("Morro Bay"), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mauntēri pilsēta ASV ("Mount Airy"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Mari pilsēta ASV ("Murray"), Kentuki štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūolbani pilsēta ASV ("New Albany"), Indiānas štatā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūsmērnabīča pilsēta ASV ("New Smyrna Beach"), Floridas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūberiporta pilsēta ASV ("Newburyport"), Masačūsetsas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortmērtlbīča pilsēta ASV ("North Myrtle Beach"), Dienvidkarolīnas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Okli pilsēta ASV ("Oakley"), Kalifornijas štatā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ošensitija pilsēta ASV ("Ocean City"), Ņūdžersijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Oilsitija pilsēta ASV ("Oil City"), Pensilvānijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Oklahomasitija pilsēta ASV ("Oklahoma City"), Oklahomas štata administratīvais centrs, atrodas Nortkaneidjanas krastos, 580000 iedzīvotāju (2014. g.)
Olimpija pilsēta ASV ("Olympia"), Vašingtonas štata administratīvais centrs, 49200 iedzīvotāju (2014. g.)
Orindžsitija pilsēta ASV ("Orange City"), Floridas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oroveli pilsēta ASV ("Oro Valley"), Arizonas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.)
Peisona pilsēta ASV ("Payson"), Arizonas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Peisona pilsēta ASV ("Payson"), Jūtas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pālmbeja pilsēta ASV ("Palm Bay"), Floridas štatā, 105800 iedzīvotāju (2014. g.)
Panamasitija pilsēta ASV ("Panama City"), Floridas štatā, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Pīčtrīsitija pilsēta ASV ("Peachtree City"), Džordžijas štatā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Peri pilsēta ASV ("Perry"), Džordžijas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fīnikssitija pilsēta ASV ("Phenix City"), Alabamas štatā, 13570 iedzīvotāju (2014. g.)
Pikajūna pilsēta ASV ("Picayune"), Misisipi štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Painigrīna pilsēta ASV ("Piney Green"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13300 iedzīvotāju (2010. g.)
Plimuta pilsēta ASV ("Plymouth"), Indiānas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Plimuta pilsēta ASV ("Plymouth"), Minesotas štatā, 75000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ponkasitija pilsēta ASV ("Ponca City"), Oklahomas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kvinsi pilsēta ASV ("Quincy"), Ilinoisas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kvinsi pilsēta ASV ("Quincy"), Masačūsetsas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.)
Reimonda pilsēta ASV ("Raymond"), Ņūhempšīras štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Reimondvila pilsēta ASV ("Raymondville"), Teksasas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Remzi pilsēta ASV ("Ramsey"), Minesotas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.)
Remzi pilsēta ASV ("Ramsey"), Ņūdžersijas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Repidsitija pilsēta ASV ("Rapid City"), Dienviddakotas štatā, 72600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rīdli pilsēta ASV ("Reedley"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.)
Riograndesitija pilsēta ASV ("Rio Grande City"), Teksasas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Rokimaunta pilsēta ASV ("Rocky Mount"), Ziemeļkarolīnas štatā, 56300 iedzīvotāju (2014. g.)
Roja pilsēta ASV ("Roy"), Jūtas štatā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentmērisa pilsēta ASV ("Saint Marys"), Džordžijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentmērisa pilsēta ASV ("Saint Marys"), Pensilvānijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Solsberi pilsēta ASV ("Salisbury"), Mērilendas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Soltleiksitija pilsēta ASV ("Salt Lake City"), Jūtas štata administratīvais centrs, 190900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sendispringsa pilsēta ASV ("Sandy Springs"), Džordžijas štatā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sendi pilsēta ASV ("Sandy"), Jūtas štatā, 91100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sendi pilsēta ASV ("Sandy"), Oregonas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandaski pilsēta ASV ("Sandusky"), Ohaio štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Skenektadi pilsēta ASV ("Schenectady"), Ņujorkas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sērsi pilsēta ASV ("Searcy"), Ārkanzasas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sikjūriti-Vaidfīlda pilsēta ASV ("Security-Widefield"), Kolorādo štatā, 32900 iedzīvotāju (2010. g.)
Sīmora pilsēta ASV ("Seymour"), Indiānas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
Šeboigana pilsēta ASV ("Sheboygan"), Viskonsinas štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šelbi pilsēta ASV ("Shelby"), Ziemeļkarolīnas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Šelbivila pilsēta ASV ("Shelbyville"), Indiānas štatā, 19150 iedzīvotāju (2014. g.)
Šelbivila pilsēta ASV ("Shelbyville"), Kentuki štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Šelbivila pilsēta ASV ("Shelbyville"), Tenesī štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sidni pilsēta ASV ("Sidney"), Ohaio štatā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
Silakoga pilsēta ASV ("Sylacauga"), Alabamas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.)
Silveinija pilsēta ASV ("Sylvania"), Ohaio štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Silversitija pilsēta ASV ("Silver City"), Ņūmeksikas štatā, 101200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sūsitija pilsēta ASV ("Sioux City"), Aiovas štatā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sirakjūsa pilsēta ASV ("Syracuse"), Jūtas štatā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sirakjūsa pilsēta ASV ("Syracuse"), Ņujorkas štatā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.)
Smērna pilsēta ASV ("Smyrna"), Delavēras štatā, 11170 iedzīvotāju (2014. g.)
Smērna pilsēta ASV ("Smyrna"), Džordžijas štatā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.)
Smērna pilsēta ASV ("Smyrna"), Tenesī štatā, 45300 iedzīvotāju (2014. g.)
Snaidera pilsēta ASV ("Snyder"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sautveli pilsēta ASV ("South Valley"), Ņūmeksikas štatā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Springveli pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.)
Springveli pilsēta ASV ("Spring Valley"), Nevadas štatā, 178400 iedzīvotāju (2010. g.)
Springveli pilsēta ASV ("Spring Valley"), Ņujorkas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanisaida pilsēta ASV ("Sunnyside"), Vašingtonas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Saniveila pilsēta ASV ("Sunnyvale"), Kalifornijas štatā, 150000 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilora pilsēta ASV ("Taylor"), Mičiganas štatā, 61600 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilora pilsēta ASV ("Taylor"), Teksasas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Teilorvila pilsēta ASV ("Taylorville"), Ilinoisas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Teisveli pilsēta ASV ("Teays Valley"), Rietumvirdžīnijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2010. g.)
Teksassitija pilsēta ASV ("Texas City"), Teksasas štatā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tailera pilsēta ASV ("Tyler"), Teksasas štatā, 101400 iedzīvotāju (2014. g.)
Treisi pilsēta ASV ("Tracy"), Kalifornijas štatā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.)
Travērssitija pilsēta ASV ("Traverse City"), Mičiganas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Alabamas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Mičiganas štatā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Misūri štatā, 11350 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Ņujorkas štatā, 49900 iedzīvotāju (2014. g.)
Troja pilsēta ASV ("Troy"), Ohaio štatā, 25550 iedzīvotāju (2014. g.)
Tventīnainpālmsa pilsēta ASV ("Twentynine Palms"), Kalifornijas štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Džordžijas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Kalifornijas štatā, 73600 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Ņūdžersijas štatā, 68700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jūnionsitija pilsēta ASV ("Union City"), Tenesī štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Veikrosa pilsēta ASV ("Waycross"), Džordžijas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Veina pilsēta ASV ("Wayne"), Mičiganas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.)
Veinsboro pilsēta ASV ("Waynesboro"), Pensilvānijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Veinsboro pilsēta ASV ("Waynesboro"), Virdžinijas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Voterberi pilsēta ASV ("Waterbury"), Konnektikutas štatā, 109300 iedzīvotāju (2014. g.)
Veiverli pilsēta ASV ("Waverly"), Aiovas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestvelisitija pilsēta ASV ("West Valley City"), Jūtas štatā, 134500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vesterli pilsēta ASV ("Westerly"), Rodailendas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaitfišbeja pilsēta ASV ("Whitefish Bay"), Viskonsinas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Villoubi pilsēta ASV ("Willoughby"), Ohaio štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaiominga pilsēta ASV ("Wyoming"), Mičiganas štatā, 74800 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeferhilsa pilsēta ASV ("Zephyrhills"), Floridas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.)
Olbani pilsēta Austrālijā ("Albany"), Rietumaustrālijas štata dienvidos, 34000 iedzīvotāju (2015. g.)
Olberi pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.)
Makaja pilsēta Austrālijā ("Mackay"), Kvīnslendas austrumos, osta Koraļļu jūras krastā, 85500 iedzīvotāju (2015. g.)
Vaiala pilsēta Austrālijā ("Whyalla"), Dienvidaustrālijas štatā, Spensera līča ziemeļrietumu krastā, 21800 iedzīvotāju (2016. g.)
Lā pilsēta Austrijā ("Laa an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mistelbaha pilsēta Austrijā ("Mistelbach an der Zaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Poisdorfa pilsēta Austrijā ("Poysdorf"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rābsa pilsēta Austrijā ("Reabs an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šteire pilsēta Austrijā ("Steyr"), Augšaustrijas federālajā zemē, 38000 iedzīvotāju (2013. g.)
Štairega pilsēta Austrijā ("Steyregg"), Augšaustrijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaidhofene pilsēta Austrijā ("Waidhofen an der Thaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gejčaja pilsēta Azerbaidžānā ("Goychay"), rajona administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2010. g.)
Goranboja pilsēta Azerbaidžānā ("Goranboy"), rajona administratīvais centrs, 7200 iedzīvotāju (2008. g.)
Ismajilli pilsēta Azerbaidžānā ("Ismayilli"), Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes piekājē, rajona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2010. g.)
Saljana pilsēta Azerbaidžānā ("Salyan"), piestātne Kūras labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 36200 iedzīvotāju (2008. g.)
Maimansinha pilsēta Bangladešā ("Mymensingh"), Bramaputras labajā krastā, 225800 iedzīvotāju (2001. g.)
Nārājangaņdža pilsēta Bangladešā ("Narayanganj"), galvaspilsētas Dakas piepilsēta, 290300 iedzīvotāju (2001. g.)
Sinē pilsēta Beļģijā (_Ciney_), Valonijas reģiona Namīras provincē, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šimē pilsēta Beļģijā ("Chimay"), Valonijas reģiona Eno provincē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Šinī pilsēta Beļģijā ("Chiny"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Durbuī pilsēta Beļģijā ("Durbuy"), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
Malmedī pilsēta Beļģijā (fr., nl. _Malmedy_, vācu _Malmuende_), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Huja pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Huy", nl. "Hoei"), Valonijas reģiona Ljēžas provincē, 21200 iedzīvotāju (2013. g.)
Abomeja-Kalavi pilsēta Beninā (_Abomey-Calavi_), Beninas līča piekrastē
Abomeja pilsēta Beninā ("Abomey"), valsts dienvidu daļā, 75200 iedzīvotāju (2006. g.)
Asensjona de Gvarajosa pilsēta Bolīvijā (_Ascención de Guarayos_), Santakrusas departamenta ziemeļu daļā
Prezidenti Kenedi pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Frīdekmīsteka pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.)
Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
Ajkina pilsēta Čīlē (_Ayquina_), Antofagastas reģiona ziemeļaustrumu daļā
Morsas Nikēbinga pilsēta Dānijā (_Nykøbing Mors_), Ziemeļjitlandes reģionā, Morsas salas auztrumu piekrastē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Zēlandes Nikēbinga pilsēta Dānijā (_Nykøbing Sjælland_), Zēlandes reģionā, 5140 iedzīvotāju (2014. g.)
Brīle pilsēta Dānijā ("Brylle"), Dienviddānijas reģionā, 1200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirke Hīlinge pilsēta Dānijā ("Kirke Hyllinge"), Zēlandes reģionā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kirke Sobī pilsēta Dānijā ("Kirke Saaby"), Zēlandes reģionā, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Nī Hamersholta pilsēta Dānijā ("Ny Hammersholt"), Galvaspilsētas reģionā, 1340 iedzīvotāju (2014. g.)
Falsteras Nikēbinga pilsēta Dānijā ("Nykøbing Falster"), Zēlandes reģionā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kimberli pilsēta Dienvidāfrikā (Kimberley), Labās Cerības raga provincē, 167000 iedzīvotāju, dimanta ieguves centrs
Leidismita pilsēta Dienvidāfrikas Republikā ("Ladysmith"), Rietumkāpas provincē, Drakonu kalnu dienvidaustrumu nogāzē, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
Čhundžu pilsēta Dienvidkorejas vidienē ("Chyngju"), Čhunčhonpukto provincē, Sobeksana grēdas ziemeļrietumu nogāzē, 211400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajoda pilsēta Dienvidsudānā (_Ayod_), Džūnkalī vilājā
Atomajora pilsēta Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs
Abū Rudeisa pilsēta Ēģiptē (_Abū Rudays_, _Ras Abu Rudeis_, راس أبو رديس), Suecas līča austrumu krastā, Sīnāja pussalā, Dienvidsīnāja muhāfazā
Abū Suvaira el Mahata pilsēta Ēģiptē (_Abū Ṣuwayr al Maḩațțah_, _Abu Suwayr al Mahattah_), Ismaīlījas muhāfazā
Abū Suveira pilsēta Ēģiptē (_Abū Suwayrah_), Dienvidsīnāja muhāfazā
Agemījīna pilsēta Ēģiptē (_Al Ajamīyīn_, _Al Ajamiyyin_, العجميين), Faijūmas muhāfazā
Alemeina pilsēta Ēģiptē (_Al ʻAlamayn_), Matrūhas muhāfazas ziemeļaustrumu daļā, Vidusjūras Arābu līča krastā
Asjūta pilsēta Ēģiptē (_Asyūț_, أسيوط), Nīlas kreisajā krastā, \~400 km augšpus Kairas, 397700 iedzīvotāju (2005. g.)
Faijūma pilsēta Ēģiptē ("Al Fayyūm"), muhāfazas administratīvais centrs, 305000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kusaira pilsēta Ēģiptē ("Al Qusayr"), osta Sarkanās jūras krastā, \~50000 iedzīvotāju (2013. g.)
Dumjāta pilsēta Ēģiptē ("Dumyat"), Vidusjūras krastā, pie Nīlas deltas austrumu atzara, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 102900 iedzīvotāju (2005. g.)
Suvaisa pilsēta Ēģiptē (arābu val. "as-Suways", fr. val. "Suez"), osta Sarkanās jūras Suecas līča krastā, Suecas kanāla dienvidu galā, \~497000 iedzīvotāju; Sueca
Kefr ez Zeijāta pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Kafr az Zayyāt", arī "Kafr El-Zayat"), Nīlas deltā, 75300 iedzīvotāju (2007. g.)
Babaojo pilsēta Ekvadorā (_Babahoyo_), Losriosas provinces administratīvais centrs
Gvajakila pilsēta Ekvadorā (sp. val. "Guayaquil"), osta Gvajasas krastos, 50 km no tās ietekas Klusā okeāna Gvajakilas līcī, Gvajasas provinces centrs, 1,95 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Adi Kejha pilsēta Eritrejā (_‘Adī K’eyh_), Debuba zonas austrumos
Abejadi pilsēta Etiopijā (_‘A bey ‘Adi_, _Abiye Adi_, ዓቢይ ዓዲ), Tigrajas kililā
Agere Marjama pilsēta Etiopijā (_Āgere Maryam_), Oromijas kililā
Ajkela pilsēta Etiopijā (_Ăykel_), Amaras kilila rietumu daļā
Amba Gijorgisa pilsēta Etiopijā (_Amba Gīyorgīs_), Amaras kilila ziemeļu daļā
Asajta pilsēta Etiopijā (_Āsayta_), Afaras kilila administratīvais centrs
Ataje pilsēta Etiopijā (_Āt’aye_), Amaras provinces austrumos
Ahuja pilsēta Filipīnās (_Ajuy_), Rietumu Visajas reģiona Iloilo provincē, Panajas salas austrumu piekrastē
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē
Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē
Kagajana pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pasaja pilsēta Filipīnās ("Pasay"), Lusonas salas dienvidrietumos, Manilas līča krastā, Manilas dienvidu piepilsēta, 416500 iedzīvotāju (2015. g.)
Amberjēanbižē pilsēta Francijā (_Ambérieu-en-Bugey_), Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā
Annonē pilsēta Francijā (_Annonay_), Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ardēšas departamenta ziemeļu daļā
Antonī pilsēta Francijā (_Antony_), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61800 iedzīvotāju (2010. g.)
Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
Seržī pilsēta Francijā (_Cergy_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 57000 iedzīvotāju (2010. g.)
Šamberī pilsēta Francijā (_Chambéry_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Savojas departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.)
Andē pilsēta Francijā (_Hendaye_), Akvitānijas reģiona dienvidrietumos, Biskajas līča piekrastē; Endaija
Ojonaksa pilsēta Francijā (_Oyonnax_), Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Ēnas departamentā, 22600 iedzīvotāju (2010. g.)
Onē pie Buā pilsēta Francijā (“Aulnay-sous-Bois”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 82100 iedzīvotāju (2010. g.)
Bobiņī pilsēta Francijā ("Bobigny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bondī pilsēta Francijā ("Bondy"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, 53500 iedzīvotāju (2010. g.)
Bretiņī pie Oržas pilsēta Francijā ("Brétigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 28 km uz dienvidiem no Parīzes, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Brinuā pilsēta Francijā ("Brunoy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.)
Busī Senžorža pilsēta Francijā ("Bussy-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Sēnas un Manras departamentā, Parīzes austrumu piepilsēta, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šampaņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Champigny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 75500 iedzīvotāju (2010. g.)
Šatnē Malabrī pilsēta Francijā ("Châtenay-Malabry"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 32100 iedzīvotāju (2010. g.)
Šuazīleruā pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 40900 iedzīvotāju (2010. g.)
Klišī pilsēta Francijā ("Clichy"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, Parīzes ziemeļrietumu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 58900 iedzīvotāju (2010. g.)
Damarī Lelisa pilsēta Francijā ("Dammarie-les-Lys"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Dransī pilsēta Francijā ("Drancy"), Parīzes ziemeļaustrumu piepilsēta, Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 66400 iedzīvotāju (2010. g.)
Epernē pilsēta Francijā ("Épernay"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Marnas departamentā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.)
Epiņē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Épinay sur Seine"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, Parīzes ziemeļu piepilsēta, 54500 iedzīvotāju (2010. g.)
Evrī pilsēta Francijā ("Évry"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 52100 iedzīvotāju (2010. g.)
Flerīlezorbe pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontneoroza pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.)
Fontenē a Rozā pilsēta Francijā ("Fontenay-aux-Roses"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.); Fontneoroza
Fontenē pie Buā pilsēta Francijā ("Fontenay-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 53100 iedzīvotāju (2010. g.)
Ganjī pilsēta Francijā ("Gagny"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Grandsente pilsēta Francijā ("Grande-Synthe"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Griņī pilsēta Francijā ("Grigny"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 26600 iedzīvotāju (2010. g.)
Gviankūra pilsēta Francijā ("Guyancourt"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.)
Erblē pilsēta Francijā ("Herblay"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Jēra pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.)
Isī le Molino pilsēta Francijā ("Issy-les-Moulineaux"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 64400 iedzīvotāju (2010. g.)
Ivrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Ivry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, Parīzes dienvidu piepilsēta, osta Sēnas krastā, 57700 iedzīvotāju (2010. g.)
Laseina pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.)
Laņī pie Marnas pilsēta Francijā ("Lagny-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lešenē pilsēta Francijā ("Le Chesnay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
Legrāna Kevili pilsēta Francijā ("Le Grand-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Leptī Kevili pilsēta Francijā ("Le Petit-Quevilly"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Livrī-Gargāna pilsēta Francijā ("Livry-Gargan"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41800 iedzīvotāju (2010. g.)
Masī pilsēta Francijā ("Massy"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
Meizjē pilsēta Francijā ("Meyzieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī le Broteņē pilsēta Francijā ("Montigny-le-Bretonneux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 33300 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī pie Mecas pilsēta Francijā (“Montigny-lès-Metz”), Lotringas reģiona Mozeles departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Monmoransī pilsēta Francijā ("Montmorency"), Ildefransas reģiona Valduāza departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīplezansa pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrmarna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrsēna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuazī Legrāna pilsēta Francijā ("Noisy-le-Grand"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 63000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuazī Leseka pilsēta Francijā (“Noisy-le-Sec”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
Orlī pilsēta Francijā ("Orly"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Puasī pilsēta Francijā ("Poissy"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 37700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ruasī pilsēta Francijā ("Roissy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22300 iedzīvotāju (2010. g.)
Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentetjēna pie Rūvjē pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
Senžermēnanlē pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 40500 iedzīvotāju (2010. g.)
Senfuā pie Lionas pilsēta Francijā ("Sainte-Foy-lès-Lyon"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
Saviņī Letampla pilsēta Francijā ("Savigny-le-Temple"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 28600 iedzīvotāju (2010. g.)
Saviņīsīrorža pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjūsianbrī pilsēta Francijā ("Sucy-en-Brie"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 25800 iedzīvotāju (2010. g.)
Tavernī pilsēta Francijā ("Taverny"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.)
Torsī pilsēta Francijā ("Torcy"), Ildefransas reģiona Sēnas un Marnas departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Tramblēanfrānsa pilsēta Francijā ("Tremblay-en-France"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
Truā pilsēta Francijā ("Troyes"), Šampaņas-Ardēnu reģiona Obas departamentā, 60300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vandjevra pie Nansī pilsēta Francijā ("Vandoeuvre-lès-Nancy"), Lotringas reģiona Mertas un Mozeles departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Velizī-Vilakublē pilsēta Francijā ("Vélizy-Villacoublay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Višī pilsēta Francijā ("Vichy"), Overņas reģiona Aljē departamentā, 24800 iedzīvotāju (2010. g.)
Virī Šatijona pilsēta Francijā ("Viry-Chatillon"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vitrī pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vitry-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kajenna pilsēta Francijas aizjūras valdījumā Gviānā ("Cayenne"), Atlantijas okeāna piekrastē, Franču Gviānas reģiona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ansī pilsēta Francijas austrumos (_Annecy_), Savojas Alpu rietumu daļā, Overņas-Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.)
Liona pilsēta Francijas austrumos (fr. val. "Lyon"), osta pie Ronas un Sonas satekas, Ronas-Alpu reģiona Ronas departamenta administratīvais centrs, 484300 iedzīvotāju (2010. g.)
Nansī pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Nancy_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta administratīvais centrs, 105400 iedzīvotāju (2010. g.)
Pirga pilsēta Grieķijā ("Pyrgos"), Rietumgrieķijas perfērijā, Peloponesas pussalas rietumos, Ilejas (Elīdas) nomes administratīvais centrs, 25200 iedzīvotāju (2011. g.)
Lezabima pilsēta Gvadelupas salā ("Les Abymes"), Francijas aizjūras teritorijā, 58500 iedzīvotāju (2010. g.)
Maturī pilsēta Gviānā ("Matoury"), Francijas aizjūras reģionā, Kajennas piepilsēta, 28100 iedzīvotāju (2010. g.)
Komajagva pilsēta Hondurasā ("Comayagua"), departamenta administratīvais centrs, 152000 iedzīvotāju (2015. g.)
Adītjapura pilsēta Indijā (_Adītyapur_), Džhārkhandas štatā
Ajodhja pilsēta Indijā (_Ayodhya_), Utarpradēšas štatā
Auraija pilsēta Indijā (_Auraiya_), Utarpradēšas štatā
Gaja pilsēta Indijā (_Gaya_), Bihāras štata dienvidu daļā, 385400 iedzīvotāju (2001. g.)
Haidarābādu pilsēta Indijā (_Hyderābād_), Mūsi krastos, Telangānas štata administratīvais centrs (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas štatā), 11052500 iedzīvotāju (2011. g.)
Nejveli pilsēta Indijā ("Neyveli"), Tamilnādas štatā, 105700 iedzīvotāju (2011. g.)
Pudučerri pilsēta Indijā ("Puducherry"), Bengālijas līča rietumu piekrastē, tāda paša nosaukuma teritorijas administratīvais centrs, 549400 iedzīvotāju (2001. g.)
Rādžamandri pilsēta Indijā ("Rājahmundry"), Āndhra Pradēšas štatā, Godāvari upes deltā, 341800 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajerpuluha pilsēta Indonēzijā (_Ayerpuluh_), Riau Salu provinces Bulanas salas ziemeļu daļā
Bajana pilsēta Indonēzijā (_Bayan_), Rietumu Nusa Tengara provincē, Lombokas salas ziemeļu piekrastē
Džajapura pilsēta Indonēzijā ("Jayapura"), Jaungvinejas salas ziemeļos, Papua provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 256700 iedzīvotāju (2010. g.)
Abū Gureiba pilsēta Irākā (_Abū Ghurayb_), Bagdādes piepilsēta Anbāras muhāfazā
Abū Suhaira pilsēta Irākā (_Abū Ṣukhayr_), Nedžefas muhāfazā, Eifratas labajā krastā
Amādīja pilsēta Irākā (_Al ‘Amādīyah_), Kurdistānā, Dahūkas muhāfazā; kurdu valodā - Amēdī (_Amêdî_)
Azīzīja pilsēta Irākā (_Al 'Azīzīyah_), Vāsitas muhāfazā, Tigras kreisajā krastā
Ain el Aseda pilsēta Irākā (_ʻAyn al Asad_), Anbāras muhāfazā
Dīvānīja pilsēta Irākā ("Ad Dīwānīyah"), Kādisījas muhāfazas administratīvais centrs, Hillas krastos, 311200 iedzīvotāju (2003. g.)
Suleimānija pilsēta Irākā ("Sulaimaniya"), Kurdistānas reģionā, Suleimānijas muhāfazas administratīvais centrs, 591700 iedzīvotāju (2003. g.)
Asalūje pilsēta Irānā (_‘Asalūyeh_), Hormozgānas ostāna rietumos, Persijas līča piekrastē
Ābībeiglū pilsēta Irānā (_Ābī Beyglū_, آبي بيگلو), Ardabilas provincē, \~6500 iedzīvotāju (2016. g.)
Ābjeka pilsēta Irānā (_Ābyek_, آبیک), Kazvīnas provincē, \~60000 iedzīvoāju
Abū Zeidābāda pilsēta Irānā (_Abū Zeydābād_), Isfahānas ostānā
Ājaska pilsēta Irānā (_Āyask_), Dienvidhorasānas ostāna ziemeļos
Amīrīje pilsēta Irānā (_Amīrīyeh_), Semnānas ostānā
Ārijanšahra pilsēta Irānā (_Āriyan Shahr_), Dienvidhorasānas ostānā
Āstāne i Ašrafīje pilsēta Irānā (_Astāneh-ye Ashrafīyeh_), Gīlānas ostānā
Bābā Heidara pilsēta Irānā (_Bābā Heydar_), Čahārmahāla un Bahtijārī ostānā
Masdžedsoleimāna pilsēta Irānas dienvidrietumos ("Masjed Soleymān"), Hūzestānas ostānā, 103400 iedzīvotāju (2012. g.)
Ebifīla pilsēta Īrijā (_Abbeyfeale_), Limerikas grāfistes dienvidrietumos, 2500 iedzīvotāju (2011. g.); Moništirnafēla
Boila pilsēta Īrijā (_Boyle_), Roskomonas grāfistē, 1460 iedzīvotāju (2011. g.)
Breja pilsēta Īrijā (_Bray_), Viklovas grāfistē, 31900 iedzīvotāju (2011. g.); Brēhūla
Kāslbleini pilsēta Īrijā (_Castleblayney_), Monahanas grāfistes austrumos, 1800 iedzīvotāju (2011. g.)
Klonakilti pilsēta Īrijā (_Clonakilty_), Korkas grāfistē, 4000 iedzīvotāju (2011. g.); Kjontoela
Īdenderi pilsēta Īrijā (_Edenderry_), Ofali grāfistē, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
Eniskorti pilsēta Īrijā (_Enniscorthy_), Veksfordas grāfistē, 3250 iedzīvotāju (2011. g.); Iniškorhiga
Fērmoja pilsēta Īrijā (_Fermoy_), Korkas grāfistē, 2220 iedzīvotāju (2011. g.)
Gori pilsēta Īrijā (_Gorey_), Veksfordas grāfistē, 3500 iedzīvotāju (2011. g.); Guera
Greistounsa pilsēta Īrijā (_Greystones_), Vilkovas grāfistē, 7200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kilkeni pilsēta Īrijā (_Kilkenny_), grāfistes administratīvais centrs, 24400 iedzīvotāju (2011. g.)
Kilārni pilsēta Īrijā (_Killarney_), Kerri grāfistē, 12700 iedzīvotāju (2011. g.); Kilārna
Leterkeni pilsēta Īrijā (_Letterkenny_, īru: _Leitir Ceanainn_), Donegolas grāfistē, 15400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tiperēri pilsēta Īrijā (_Tipperary_), Sautiperēri grāfistē, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Belibeja pilsēta Īrijā ("Ballybay"), Olsteras provincē, 1160 iedzīvotāju (2011. g.)
Danboina pilsēta Īrijā ("Dunboyne"), Lensteras provincē, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
Meinūta pilsēta Īrijā (angļu val. "Maynooth", īru val. "Maigh Nuad"), Lensteras provincē, 12500 iedzīvotāju (2011. g.)
Golveja pilsēta Īrijas rietumos (_Galway_), grāfistes administratīvais centrs, 75500 iedzīvotāju (2011. g.)
Akureiri pilsēta Islandes ziemeļu daļā ("Akureyri"), 18000 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta, zivju konservu kombināts, kuģubūvētava
Montegobeja pilsēta Jamaikā ("Montego Bay"), Sentdžeimsas pagasta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 89200 iedzīvotāju (2001. g.)
Ajabe pilsēta Japānā (_Ayabe_, 綾部市, Ayabe-shi), Kioto prefektūrā, ~31000 iedzīvotāju (2022. g.)
Fukujama pilsēta Japānā ("Fukuyama"), Honsju salas dienvidos, Hirosimas prefektūrā, Asidas krastos, 461400 iedzīvotāju (2010. g.)
Ičinomija pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.)
Kirjū pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kitakjusju pilsēta Japānā ("Kitakyūshū"), Kjusju salas ziemeļos, osta pie Kamona šauruma, 992000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kumagaja pilsēta Japānā ("Kumagaya"), Honsju salas vidienē, 198400 iedzīvotāju (2015. g.)
Mijadzaki pilsēta Japānā ("Miyazaki"), Kjusju salas dienvidaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 401100 iedzīvotāju (2015. g.)
Nisinomija pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojama pilsēta Japānā ("Toyama"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 418700 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojohaši pilsēta Japānā ("Toyohashi"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, 374800 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojonaka pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojota pilsēta Japānā ("Toyota"), Honsju salā, Jahagi krastos, 422500 iedzīvotāju (2015. g.)
Tokujama pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana
Cujama pilsēta Japānā ("Tsuyama"), Honsju salas rietumos, 108000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ucunomija pilsēta Japānā ("Utsunomiya"), Honsju salā, Točigi prefektūrā, 518600 iedzīvotāju (2015. g.)
Nagoja pilsēta Japānā (angļu val. "Nagoya"), Honsju salas austrumos, osta Ises līča krastā, Aiči prefektūras centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Hudeida pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.)
Ain el Beida pilsēta Jordānijā (_Al Ayn al Baydā'_), Tafīlas muhāfazā
Rusaifa pilsēta Jordānijā ("Ar Rusayfah"), Ammānas ziemeļaustrumu piepilsēta, 280000 iedzīvotāju (2010. g.)
Anapolisrojala pilsēta Kanādā (_Annapolis Royal_), Jaunskotijas provincē
Sadberi pilsēta Kanādā (_Sudbury_), Ontārio provincē, 161500 iedzīvotāju (2016. g.)
Aperheirivera pilsēta Kanādā (_Upper Hay River_), Albertas provinces ziemeļrietumu daļā
Sageneja pilsēta Kanādā ("Saguenay"), Kvebekas provincē, 146800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sidni pilsēta Kanādā ("Sydney"), Jaunskotijas provincē, Keipbretonas salā, Atlantijas okeāna piekrastē, 31600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sari pilsēta Kanādā ("Surrey"), Vankūveras piepilsēta, 395000 iedzīvotāju (2006. g.)
Tanderbeja pilsēta Kanādā ("Thunder Bay"), Ontārio provincē, osta Augšezera krastā, 111000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kalgari pilsēta Kanādā (angļu val. "Calgary"), Albertas provincē 1045 m vjl., Bovas krastos, Klinšu kalnu piekājē 1045 m vjl., 1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Abaja pilsēta Kazahstānā (_Abay_), Karaghandi apgabalā, rajona administratīvais centrs, 27950 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.
Akadira pilsēta Kazahstānā (_Aqadir_), Karaghandi apgabalā; krievu Agadira (_Agadyr_)
Akbakaja pilsēta Kazahstānā (_Aqbaqay_), pilsēta Kazahstānā, Žambilas apgabala ziemeļu daļā
Aksuajuli pilsēta Kazahstānā (_Aqsw-Ayulı_), Karaghandi apgabalā
Ašisaja pilsēta Kazahstānā (_Așșısay_), Dienvidkazahstānas apgabalā
Mbužimaji pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidos (angļu val. "Mbuji-Mayi"), Bušimajes krastā, Austrumkasai provinces centrs, 919000 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Bakvanga
Kjondžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kyongju"), 256200 iedzīvotāju (2011. g.), apkaimē vairāki vēsturiski arhitektūras pieminekļi
Anjana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta (hangilā: 안양시 ; handžā: 安養市 ; angļu val. _Anyang_), Kjongido provincē, 624200 iedzīvotāju (2007. g.)
Anbjona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (_Anbyŏn_), Kanvondo provincē
Kangje pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Kanggye"), Čagando provinces administratīvais centrs, 252000 iedzīvotāju (2008. g.)
Anjama pilsēta Kotdivuārā (_Anyama_), Lagūnas reģionā, 57100 iedzīvotāju (1998. g.)
Agriza pilsēta Krievijā (_Agryz_), Tatarstānas Republikā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1646. g.
Anadira pilsēta Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, osta Beringa jūras Anadiras līča krastā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1889. g., pilsētas tiesības kopš 1965. g.
Apatīti pilsēta Krievijā (_Apatity_), Murmanskas apgabalā, Imandras ezera austrumu krastā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1926. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Krasnijkuta pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.)
Ahti pilsēta Krievijas Dagestānas Republikā (_Ahty_), Lielā Kaukāza Samuras grēdas dienvidos
Bahčisaraja pilsēta Krimas pussalā (ukraiņu: _Бахчисарáй_; tatāru: _Bağçasaray_), Čuruksas upes ielejā, hana pils ansamblis (XVI gs.), 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kamagveja pilsēta Kubā ("Camaguey"), provinces administratīvais centrs, 306800 iedzīvotāju (2006. g.)
Altaja pilsēta Ķīnā (_Altay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, Altaja kalnu dienvidrietumos
Aņjana pilsēta Ķīnā (_Anyang_), Henaņas provincē, 570800 iedzīvotāju (2002. g.), ap 1500.-1000. g. p. m. ē. bija Šanu valsts galvaspilsēta
Aņji pilsēta Ķīnā (_Anyi_), Dzjansji provinces ziemeļu daļā
Aņjuaņa pilsēta Ķīnā (_Anyuan_), Dzjansji provincē; Sjiņšaņa
Aņjuaņa pilsēta Ķīnā (_Anyuan_), Gaņsu provincē
Aņjue pilsēta Ķīnā (_Anyue_), Sičuaņas provincē
Juejana pilsēta Ķīnā (_Anyue_), Sičuaņas provincē
Baja pilsēta Ķīnā (_Bay_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā; Baičena
Šounina pilsēta Ķīnā (_Shouning_, _Aoyang_), Fudzjaņas provincē
Janjuaņa pilsēta Ķīnā ("Yangyuan"), Hebei provinces ziemeļu daļā
Liaojana pilsēta Ķīnā ("Liaoyang"), Liaoninas provincē, starp Šeņjanu un Aņšaņu, 527900 iedzīvotāju (2011. g.)
Liaojuaņa pilsēta Ķīnā ("Liaoyuan"), Dzijliņas provincē, 1177000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sjaņjana pilsēta Ķīnā ("Xianyang"), Šaaņsji provincē, 540800 iedzīvotāju (2002. g.), Ķīnas galvaspilsēta Cinu dinastijas laikā (221.-207. g. p. m. ē.)
Naņjana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Nanyang"), Henaņas provinces dienvidos, 531200 iedzīvotāju (2002. g.)
Sjiņjana pilsēta Ķīnas austrumu daļā ("Xinyang"), Henaņas provincē, 1230000 iedzīvotāju (2010. g.)
Taijuaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Taiyuan"), Fiņhes krastos, Šaņsji provinces administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Šaojana pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Shaoyang"), Hunaņas provincē, osta Dzišujas labajā krastā, 7072000 iedzīvotāju (2010. g.)
Guijana pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guiyang"), Naņminhes krastos, Guidžou provinces administratīvais centrs, 1,19 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Šeņjana pilsēta Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Huanhes krastos (angļu val. "Shenyang", ķīniešu val. "沈阳市"), Liaoninas provinces centrs, 3,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Sūra pilsēta Libānā (arābu: صور, Ṣūr, feniķiešu: צור, Ṣur), senāk Tīra (ivritā: צוֹר, Tzor, grieķu: Τύρος, Týros; latīņu: Tyrus), Dienvidlibānas muhāfazā, 117100 iedzīvotāju (2003. g.)
Azīzīja pilsēta Lībijā (_Al ʻAzīzīyah_), Džifāras šebījas administratīvais centrs, 222300 iedzīvotāju (2005. g.)
Marsalbrēga pilsēta Lībijā ("Marsā al Buraygah"), naftas izvedosta Vidusjūras Sidras līča krastā, 7000 iedzīvotāju (2006. g.)
Abjāra pilsēta Lībijas ziemeļu daļā (_Al Abyār_, الأبيار), aptuveni 50 km uz austrumiem no Bengāzī, \~32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Eilsberi pilsēta Lielbritānijā (_Aylesbury_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistē
Ēra pilsēta Lielbritānijā (_Ayr_), Skotijas dienvidrietumos, osta Fērtofklaida līča krastā, 47200 iedzīvotāju (2012. g.)
Blaita pilsēta Lielbritānijā (_Blyth_), Anglijas ziemeļu daļā, Ziemeļjūras krastā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bērnli pilsēta Lielbritānijā (_Burnley_), Anglijā, ziemeļos no Mančestras, 73500 iedzīvotāju (2011. g.)
Kenterberija pilsēta Lielbritānijā (_Canterbury_), Anglijas dienvidaustrumos, 151100 iedzīvotāju (2011. g.), Kenterberijas arhibīskapa - anglikāņu baznīcas galvas rezidence
Koventri pilsēta Lielbritānijā (_Coventry_), Anglijas vidienē, 316900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kroli pilsēta Lielbritānijā (_Crawley_), Anglijas dienvidu daļā, uz dienvidiem no Londonas, 106600 iedzīvotāju (2011. g.); pilsētas teritorijā atrodas Londonas Getvikas lidosta
Dārbi pilsēta Lielbritānijā (_Derby_), Anglijas vidienē, 248800 iedzīvotāju (2011. g.)
Dadli pilsēta Lielbritānijā (_Dudley_), Anglijā, Birmingemas piepilsēta, 79400 iedzīvotāju (2011. g.)
Aimuta pilsēta Lielbritānijā (_Eyemouth_), Skotijas dienvidaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
Heivordshīta pilsēta Lielbritānijā (_Haywards Heath_), Anglijā, Rietumsaseksas grāfistē, Vidussaseksas distrikta administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta
Haivikoma pilsēta Lielbritānijā (_High Wycombe_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistē
Aivibridža pilsēta Lielbritānijā (_Ivybridge_), Kornvolas pussalas dienvidu daļā
Kērkoldi pilsēta Lielbritānijā (_Kirkcaldy_), Skotijas austrumos, osta Fērtoforta līča ziemeļu krastā, 49500 iedzīvotāju (2011. g.)
Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija
Miltonkīnza pilsēta Lielbritānijā (_Milton Keynes_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistes ziemeļaustrumos Greitūzas un Ūzelas upju un Grandjūniona kanāla krastos 33 km no grāfistes centra Eilsberi
Ņūberi pilsēta Lielbritānijā (_Newbury_), Anglijā, Bērkšīras grāfāfistē, 41000 iedzīvotāju (2020. g.)
Ņūkāsla pie Tainas pilsēta Lielbritānijā (_Newcastle upon Tyne_), Anglijas ziemeļaustrumos, osta pie Tainas grīvlīča, Tainas un Vīras grāfistes administratīvais centrs, 193000 iedzīvotāju (2007. g.)
Peizli pilsēta Lielbritānijā (_Paisley_), Skotijā, Ērvinas krastos, 76800 iedzīvotāju (2012. g.)
Rojaltanbridžvelsa pilsēta Lielbritānijā (_Royal Tunbridge Wells_), Anglijā, Kentas grāfistes dienvidrietumos, nozīmīgs tūrisma centrs un kūrorts
Ragbi pilsēta Lielbritānijā (_Rugby_), Anglijas vidienē, Eivonas krastos, 70600 iedzīvotāju (2011. g.), \~1823. g. te radusies sporta spēle - regbijs
Solsberija pilsēta Lielbritānijā (_Salisbury_), Anglijas dienvidu daļā, Eivonas upes krastos, 39900 iedzīvotāju (2011. g.)
Šrūsberi pilsēta Lielbritānijā (_Shrewsbury_), Anglijas rietumos, Šropšīras grāfistes administratīvais centrs, 71700 iedzīvotāju (2011. g.)
Torkī pilsēta Lielbritānijā (_Torquay_), Anglijā, Devonas grāfistes dienvidos, Laima līča rietumu piekrastē
Veimuta pilsēta Lielbritānijā (_Weymouth_), Anglijas dienvidos, osta un kūrorts Lamanša krastā, 52300 iedzīvotāju (2011. g.)
Eilsburija pilsēta Lielbritānijā ("Aylesbury"), Anglijā, 58 km no Londonas, Bakingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
Beri pilsēta Lielbritānijā ("Barry"), Velsā, osta Bristoles līča krastā, apdzīvota vieta kopš VII gs.
Derri pilsēta Lielbritānijā ("Derry"), Ziemeļīrijā, 107900 iedzīvotāju (2011. g.)
Eli pilsēta Lielbritānijā ("Ely"), Anglijā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.)
Grimsbi pilsēta Lielbritānijā ("Grimsby, Great Grimsby"), Anglijas austrumos, Hambera dienvidrietumu piekrastē, 88200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kītli pilsēta Lielbritānijā ("Keighley"), Anglijas ziemeļaustrumos, 51400 iedzīvotāju (2008. g.)
Ņūkāsla pie Laimas pilsēta Lielbritānijā (“Newcastle-under-Lyme”), Anglijas rietumos, 75100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ņūrī pilsēta Lielbritānijā ("Newry"), Ziemeļīrijā, 27400 iedzīvotāju (2011. g.)
Plimuta pilsēta Lielbritānijā ("Plymouth"), Anglijā, Kornvolas pussalā, Lamanša piekrastē, 256400 iedzīvotāju (2011. g.)
Tainmuta pilsēta Lielbritānijā ("Tynemouth"), Anglijas ziemeļaustrumos, zvejas osta Ziemeļjūras krastā, iekļauta Ņūkāslas pie Tainas sastāvā
Torbeja pilsēta Lielbritānijā ("Torbay"), Anglijas dienvidos, osta Laima līča rietumu krastā, 131000 iedzīvotāju (2011. g.)
Volesi pilsēta Lielbritānijā ("Wallasey"), Anglijas rietumos, Īrijas jūras krastā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.)
Mērtirtidvila pilsēta Lielbritānijā, Velsas dienvidos (_Merthyr Tydfil_), 69900 iedzīvotāju (2014. g.)
Anīkšči pilsēta Lietuvā (_Anykščiai_), Utenas apriņķī, Šventojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 10220 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
Kaišadore pilsēta Lietuvā (_Kaišiadorys_), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 8370 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Ķībarti pilsēta Lietuvā (_Kybartai_), Marijampoles apriņķa Vilkavišķu rajonā, 5350 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Ramīgala pilsēta Lietuvā (_Ramygala_), Panevēžas apriņķī un rajona pašvaldībā, 1570 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Švenčoņi pilsēta Lietuvā (_Švenčionys_), Viļņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 4930 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1800. g.
Pandēle pilsēta Lietuvā ("Pandėlys), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Apaščas krastos, 780 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Panevēža pilsēta Lietuvā ("Panevėžys"), Nevēžas krastos, Panevēžas apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 97590 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
Pasvale pilsēta Lietuvā ("Pasvalys"), Panevēžas apriņķī, pie Lēvenes un Svaļas satekas, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 7290 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Tītuvēni pilsēta Lietuvā ("Tytuvėnai"), Šauļu apriņķī, Ķelmes rajona pašvaldībā, 2200 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Alīta pilsēta Lietuvas dienvidu daļā ("Alytus"), apriņķa un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 52900 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1581. g.
Ambahikili pilsēta Madagaskarā (_Ambahikily_), Tuliaras provinces rietumu daļā
Ambatubueni pilsēta Madagaskarā (_Ambatoboeny_), Mahadzangas provincē
Ambatulampi pilsēta Madagaskarā (_Ambatolampy_), Antananarivu provincē
Ambatumainti pilsēta Madagaskarā (_Ambatomainty_), Antananarivu provincē
Ambosari pilsēta Madagaskarā (_Amboasary_), salas dienvidu piekrastē, Tuliaras provincē
Ambundžumami pilsēta Madagaskarā (_Ambondromamy_), Mahadzangas provincē
Ampanihi pilsēta Madagaskarā (_Ampanihy_), Tuliaras provinces dienvidrietumu daļā
Andžanuvuri pilsēta Madagaskarā (_Andranovory_), Tuliaras provincē
Antanifuci pilsēta Madagaskarā (_Antanifotsy_), Antananarivu reģionā, 59000 iedzīvotāju (2001. g.)
Antanimbari pilsēta Madagaskarā (_Antanimbary_), Mahadzangas provinces dienvidu daļā
Ancuhihi pilsēta Madagaskarā (_Antsohihy_), Mahadzangas provincē
Kajesa pilsēta Mali Republikā ("Kayes"), reģiona administratīvais centrs, osta Senegālas kreisajā krastā, 83100 iedzīvotāju (2002. g.)
Ajūnelatrusa pilsēta Mauritānijā (_Ayoûn el ʻAtroûs_), Rietumhodas vilājas administratīvais centrs
Akajukana pilsēta Meksikā (_Acayucan_), Verakrusa de Ignasio de la Ljave pavalstī
Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Gerrero pavalsts dienvidaustrumu daļā
Ajutla pilsēta Meksikā (_Ayutla_), Halisko pavalstī
Atojaka pilsēta Meksikā (_Atoyac_), Gerrero pavalstī
Gvajmasa pilsēta Meksikā ("Guaymas"), Sonoras štatā, osta Kalifornijas līča krastā, 134200 iedzīvotāju (2006. g.)
Nesavalkojotla pilsēta Meksikā ("Nezahualcoyotl"), Mehiko piepilsēta, 1136300 iedzīvotāju (2005. g.)
Rejnosa pilsēta Meksikā ("Reynosa"), Tamaulipasas pavalstī, Riobravo kreisajā krastā, 508000 iedzīvotāju (2005. g.)
Monterreja pilsēta Meksikā (sp. val. "Monterrey"), Austrumu Sjerramadres kalnu piekājē 490-640 m vjl., Nuevoleonas pavalsts administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Mandalaja pilsēta Mjanmā ("Mandalay"), apgabala administratīvais centrs, osta Iravadi labajā krastā, 924000 iedzīvotāju (2005. g.)
Pji pilsēta Mjanmā ("Pyay"), Pegu apgabalā, osta Iravadi kreisajā krastā, 131200 iedzīvotāju (2004. g.)
Magve pilsēta Mjanmā (Birmā), Iravadi kreisajā krastā ("Magway"), apgabala administratīvais centrs, 289200 iedzīvotāju (2014. g.)
Jenandžauna pilsēta Mjanmas (Birmas) dienvidrietumos ("Yenangyaung"), 46000 iedzīvotāju (2010. g.)
Molamjaina pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Mawlamyine"), Monas pavalsts administratīvais centrs, osta Adamanu jūras Motamas līča krastā, 405800 iedzīvotāju (2004. g.)
Tončī pilsēta Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Tawngkyi"), Šanas (Tai) pavalsts administratīvais centrs, 161400 iedzīvotāju (2004. g.)
Dzūnbajana pilsēta Mongolijas dienvidaustrumu daļā ("Zuunbayan"), Ausatrumgobi aimakā
Šaringola pilsēta Mongolijas ziemeļos ("Šaryngol"), Darhanūlas aimakā, 9000 iedzīvotāju (2015. g.)
Leleistade pilsēta Nīderlandē (_Lelystad_), Flevolandes provinces administratīvais centrs, 76200 iedzīvotāju (2014. g.)
Venraja pilsēta Nīderlandē (_Venray_), Limburgas provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Asenraja pilsēta Nīderlandē ("Asenray"), Limburgas provincē, 880 iedzīvotāju (2014. g.)
Eigelhovena pilsēta Nīderlandē ("Eygelshoven"), Limburgas provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.)
Hejtujsene pilsēta Nīderlandē ("Heythuysen"), Limburgas provincē, 6150 iedzīvotāju (2014. g.)
Ajoru pilsēta Nigērā (_Ayorou_), Tillaberi reģiona ziemeļrietumos
Isejina pilsēta Nigērijā ("Iseyin"), Ojo štatā, 236300 iedzīvotāju (2005. g.)
Ujo pilsēta Nigērijā ("Uyo"), Akva Ibomas štata administratīvais centrs, 80700 iedzīvotāju (2005. g.)
Bonni pilsēta Nigērijas dienvidaustrumos ("Bonny"), Nigēras deltā, naftas izvedosta Biafras līča krastā
Akojapa pilsēta Nikaragvā (_Acoyapa_), Čontalesas departamentā
Longjērbīene pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.)
Atalaja pilsēta Panamā (_Atalaya_), Veragvasas provincē
Ajolasa pilsēta Paragvajā (_Ayolas_), Misjonesas departamentā
Abankaja pilsēta Peru (_Abancay_), Apurimakas reģiona administratīvais centrs 2377 m vjl., 58700 iedzīvotāju (2015. g.)
Agvaitija pilsēta Peru (_Aguaytia_), Ukajali reģiona ziemeļrietumu daļā
Ajaviri pilsēta Peru (_Ayaviri_), Puno reģionā
Andavailasa pilsēta Peru (_Andahuaylas_), Apurimakas reģionā
Aukajaku pilsēta Peru (_Aucayacu_), Vanuko reģionā
Ajakučo pilsēta Peru ("Ayacucho"), reģiona administratīvais centrs, 151000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1677. g.)
Čiklajo pilsēta Peru ("Chiclayo"), Lambajekes reģiona administratīvais centrs, 524400 iedzīvotāju (2007. g.)
Vankajo pilsēta Peru ("Huancayo"), Huninas reģiona administratīvais centrs, 323100 iedzīvotāju (2007. g.)
Jungaja pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls
Andrihova pilsēta Polijā (_Andrychów_), Mazpolijas vojevodistes rietumos, 21200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1767. g.
Lapi pilsēta Polijā (_Łapy_), Podlases vojevodistē, 16100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Kostšina pie Odras pilsēta Polijā ("Kostrzyn nad Odrą"), Lubušas vojevodistē, 18100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1300. g.
Kriņica Zdroja pilsēta Polijā (“Krynica-Zdrój”), Mazpolijas vojevodistes dienvidos pie Slovākijas robežas, Sončas Beksidos, balneoloģiskais kūrorts, ziemas sporta un tūrisma centrs, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1889. g.
Novi Dvora Gdaņska pilsēta Polijā ("Nowy Dvór Gdański"), Pomožes vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1880. g.
Novi Dvora Mazovecka pilsēta Polijā ("Nowy Dwór Mazowiecki"), Mazovijas vojevodistē, 28300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
Radziņa Helmiņska pilsēta Polijā ("Radzyń Chełmiński"), Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1234. g.
Radziņa Podlaska pilsēta Polijā ("Radzyń Podlaski"), Mazovijas vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1468. g.
Rejoveca Fabrična pilsēta Polijā ("Rejowiec Fabryczny"), Ļubļinas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
Ustšiki Dolne pilsēta Polijā ("Ustrzyki Dolne"), Priekškarpatu vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1727. g.
Visoka pilsēta Polijā ("Wysoka"), Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1505. g.
Visoke Mazovecke pilsēta Polijā ("Wysokie Mazowieckie"), Podlases vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1503.-1869. g. un kopš 1916. g.
Nisa pilsēta Polijas dienvidrietumos ("Nysa"), Opoles vojevodistē, 45200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1223. g.
Ajūna pilsēta Rietumsahārā (franču _Laáyoune_, arābu _El-Aaisn_), atrodas Rietumsahāras ziemeļrietumos, Hamras oāzē, 13 km no Atlantijas okeāna, 190 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.), Rietumsahāras galvaspilsēta _de jure_
Abū Hadrīja pilsēta Saūda Arābijā (_Abū Ḩadrīyah_), Šarkījas (Austrumu provinces) mintakā
Ain Ibn Fuheida pilsēta Saūda Arābijā (_ʻAyn Ibn Fuhayd_), Kasīmas mintakas austrumos
Džubeila pilsēta Saūda Arābijā ("Al Jubayl"), Šerkījas mintakā, 222500 iedzīvotāju (2004. g.)
Arraja pilsēta Sīrijā (_Arra’ya_), Halebas muhāfazas ziemeļos
Ain el Arāba pilsēta Sīrijā (_ʻAyn al ʻArāb_), Halebas muhāfazas ziemeļaustrumos
Lādikīja pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija
Kusaira pilsēta Sīrijā ("Al Qusayr"), Homsas muhāfazā, 29800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pještjani pilsēta Slovākijā ("Piešt'any"), Trnavas apgabalā, Vāhas labajā krastā, 27300 iedzīvotāju (2007. g.)
Kismājo pilsēta Somālijas dienvidu daļā ("Kismaayo"), Indijas okeāna piekrastē, 195900 iedzīvotāju (2001. g.)
Zeilagha pilsēta Somālilendas Republikā ("Zeylac"), osta Adenas līča krastā, 18600 iedzīvotāju (2012. g.)
Jiveskile pilsēta Somijā (_Jyvaeskylae_), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs
Vēksi pilsēta Somijā (_Vääksy_; _Asikkala_), Dienvidsomijas reģiona Peijethemes apakšreģionā
Savonlinna pilsēta Somijā (somu val. _Savonlinna_, zviedru val. _Nyslott_), Dienvidsavo reģionā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
Alboraja pilsēta Spānijā (_Alboraya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aldaja pilsēta Spānijā (_Aldaya_), Valensijas autonomā apgabala Valensijas apgabalā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.)
Arganda del Reja pilsēta Spānijā (_Arganda del Rey_), Madrides apgabala Madrides provincē, 55300 iedzīvotāju (2014. g.)
Arrojo de la Enkomjenda pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Encomienda_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Valjadolidas provincē
Arrojo de la Lusa pilsēta Spānijā (_Arroyo de la Luz_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē
Ajamonte pilsēta Spānijā ("Ayamonte"), Andalūzijas autonomā apgabala Velvas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalatajuda pilsēta Spānijā ("Calatayud"), Aragonas autonomā apgabala Saragosas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļukmažora pilsēta Spānijā ("Lluchmayor"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Molinsa de Reja pilsēta Spānijā ("Molins de Rey"), Katalonijā, Barselonas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Monkada i Rešada pilsēta Spānijā (“Moncada y Reixach”), Katalonijā, Barselonas provincē, 34200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ontiņenta pilsēta Spānijā ("Ontinyent"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sansebastjāna de los Rejesa pilsēta Spānijā ("San Sebastian de los Reyes"), Madrides apgabala Madrides provincē, 83300 iedzīvotāju (2014. g.)
Villahojosa pilsēta Spānijā ("Villajoyosa"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 32700 iedzīvotāju (2014. g.)
Vilanova i la Želtru pilsēta Spānijā ("Villanueva y Geltru"), Katalonijā, Barselonas provincē, 65900 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkoja pilsēta Spānijas dienvidaustrumos (_Alcoy_), Valensijas autonomā apgabala Alikantes provincē, 59700 iedzīvotāju (2014. g.)
Abū Džubeiha pilsēta Sudānā (_Abū Jubayhah_), Dienvidkordofānas štatā
Pajerna pilsēta Šveicē (_Payerne_), Vo kantonā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bundrī pilsēta Šveicē ("Boudry"), Neišateles kantonā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kontē pilsēta Šveicē ("Conthey"), Valē kantonā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kosonē pilsēta Šveicē ("Cossonay"), Vo kantonā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kilī pilsēta Šveicē ("Cully"), Vo kantonā, 1750 iedzīvotāju (2013. g.)
Estavajēlelaka pilsēta Šveicē ("Estavayer-le-Lac"), Fribūras kantonā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Grijēreza pilsēta Šveicē ("Gruyeres"), Fribūras kantonā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Lansī pilsēta Šveicē ("Lancy"), Ženēvas kantonā, 30300 iedzīvotāju (2013. g.)
Līsa pilsēta Šveicē ("Lyss"), Bernes kantonā, 14200 iedzīvotāju (2013. g.)
Litrī pilsēta Šveicē ("Lutry"), Bernes kantonā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mērina pilsēta Šveicē ("Meyrin"), Ženēvas kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Montē pilsēta Šveicē ("Monthey"), Valē kantonā, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
Niona pilsēta Šveicē ("Nyon"), Vo kantonā, 19500 iedzīvotāju (2013. g.)
Prilī pilsēta Šveicē ("Prilly"), Vo kantonā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pilī pilsēta Šveicē ("Pully"), Vo kantonā, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Romainmotē-Envī pilsēta Šveicē ("Romainmotier-Envy"), Vo kantonā, 500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vevē pilsēta Šveicē ("Vevey"), Vo kantonā, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
Martiņī pilsēta Šveicē (fr., it. _Martigny_, vācu _Martinach_), Valē kantonā, 17200 iedzīvotāju (2013. g.)
Porantruī pilsēta Šveicē (fr., it. _Porrentruy_, vācu _Pruntrut_), Juras kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Švīce pilsēta Šveicē (fr., vācu _Schwyz_, it. _Svitto_, retoromāņu _Sviz_), kantona administratīvais centrs, 14800 iedzīvotāju (2013. g.)
Aranjaprathēta pilsēta Taizemē (_Aranyaprathet_), Sakēu provincē
Ajutthaja pilsēta Taizemē (_Phra Nakhon Si Ayutthaya_), provinces administratīvais centrs
Ajuthaja pilsēta Taizemē ("Phra Nakhon Si Ayutthaya"), \~70 km uz ziemeļiem no Bangkokas, provinces administratīvais centrs, XIV-XVIII gs. piļu un tempļu drupas, dibināta 1350. g., līdz 1767. g. valsts galvaspilsēta; Ajutaja; Ajutija
Bagamojo pilsēta Tanzānijā (_Bagamoyo_), Pvani provinces ziemeļaustrumos, Zanzibāras šauruma krastā
Kairavāna pilsēta Tunisijas Republikā ("Al Qayrawān"), vilājas administratīvais centrs, 117900 iedzīvotāju (2004. g.)
Kasraina pilsēta Tunisijas rietumos ("Al Qasrayn"), vilājas administratīvais centrs, 439200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ajbasti pilsēta Turcijā (_Aybasti_), Ordu ilā, 13900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajdintepe pilsēta Turcijā (_Aydintepe_), Bajburtas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajdindžika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Jozgatas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajdinčika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Mersinas ilā, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajvadžika pilsēta Turcijā (_Ayvacik_), Samsunas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Akjaka pilsēta Turcijā (_Akyaka_), Karsas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Akjurta pilsēta Turcijā (_Akyurt_), Ankaras ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.)
Aksaraja pilsēta Turcijā (_Aksaray_), ila administratīvais centrs, 186600 iedzīvotāju (2013. g.)
Albajraka pilsēta Turcijā (_Albayrak_), Vanas ila dienvidaustrumos
Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Burduras ilā, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Altinjajla pilsēta Turcijā (_Altinyayla_), Sivasas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Arpačaja pilsēta Turcijā (_Arpaçay_), Karsas ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.)
Arslankeja pilsēta Turcijā (_Arslanköy_), Mersinas ilā
Konja pilsēta Turcijā (_Konya_), ila administratīvais centrs, 967000 iedzīvotāju (2007. g.)
Malatja pilsēta Turcijā (_Malatya_), ila administratīvais centrs, 426400 iedzīvotāju (2013. g.)
Adžipajama pilsēta Turcijā ("Acipayam"), Denzili ilā, 13700 iedzīvotāju (2013. g.)
Afjonkarahisara pilsēta Turcijā ("Afyon Kara Hisar"), ila administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.); Afjona
Ajandžika pilsēta Turcijā ("Ayancik"), Sinopas ilā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajrandži pilsēta Turcijā ("Ayranci"), Karamanas ilā, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajvacika pilsēta Turcijā ("Ayvacik"), Čanakales ilā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ajvalika pilsēta Turcijā ("Ayvalik"), Balikesiras ilā, 37200 iedzīvotāju (2013. g.)
Akjazi pilsēta Turcijā ("Akyazi"), Sakarjas ilā, 42600 iedzīvotāju (2013. g.)
Alačakaja pilsēta Turcijā ("Alacakaya"), Elazīgas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Alanja pilsēta Turcijā ("Alanya"), Antaljas ilā, 104600 iedzīvotāju (2013. g.)
Alikahja pilsēta Turcijā ("Alikahya"), Kodžaeli ilā, 24200 iedzīvotāju (2013. g.)
Amasja pilsēta Turcijā ("Amasya"), ila administratīvais centrs, 91900 iedzīvotāju (2013. g.)
Arslanbeja pilsēta Turcijā ("Arslanbey"), Kodžaeli ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Atabeja pilsēta Turcijā ("Atabey"), Ispartas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Azdavaja pilsēta Turcijā ("Azdavay"), Kastamonu ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bejlikova pilsēta Turcijā ("Beylikova"), Eskišehiras ilā, 3260 iedzīvotāju (2013. g.)
Bojabata pilsēta Turcijā ("Boyabat"), Sinopas ilā, 26600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bozjazi pilsēta Turcijā ("Bozyazi"), Mersinas ilā, 15900 iedzīvotāju (2013. g.)
Burhanije pilsēta Turcijā ("Burhaniye"), Balikesiras ilā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
Džejlanpinara pilsēta Turcijā ("Ceylanpinar"), Šanliurfas ilā, 48000 iedzīvotāju (2013. g.)
Džihanbajli pilsēta Turcijā ("Cihanbeyli"), Konjas ilā, 16000 iedzīvotāju (2013. g.)
Džumajeri pilsēta Turcijā ("Cumayeri"), Dizdžes ilā, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Derinkuju pilsēta Turcijā ("Derinkuyu"), Nevšehiras ilā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Dijadina pilsēta Turcijā ("Diyadin"), Agri ilā, 20300 iedzīvotāju (2013. g.)
Dursunbeja pilsēta Turcijā ("Dursunbey"), Balikesiras ilā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ejnesila pilsēta Turcijā ("Eynesil"), Giresunas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Elbejli pilsēta Turcijā ("Elbeyli"), Kilisas ilā, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Espije pilsēta Turcijā ("Espiye"), Giresunas ilā, 17400 iedzīvotāju (2013. g.)
Felahije pilsēta Turcijā ("Felahiye"), Kajseri ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferthije pilsēta Turcijā ("Ferthiye"), Muglas ilā, 84000 iedzīvotāju (2013. g.)
Gejve pilsēta Turcijā ("Geyve"), Sakarjas ilā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajmana pilsēta Turcijā ("Haymana"), Ankaras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajrabolu pilsēta Turcijā ("Hayrabolu"), Tekirdāgas ilā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasanbejli pilsēta Turcijā ("Hasanbeyli"), Osmanijes ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasankejfa pilsēta Turcijā ("Hasankeyf"), Batmanas ilā, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Hasjurta pilsēta Turcijā ("Hasyurt"), Antaljas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Jahjali pilsēta Turcijā ("Yahyali"), Kajseri ilā, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jajladere pilsēta Turcijā ("Yayladere"), Bingelas ilā, 1250 iedzīvotāju (2013. g.)
Ihsanije pilsēta Turcijā ("Ihsaniye"), Afjonkarasiharas ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ihsanije pilsēta Turcijā ("Ihsaniye"), Kodžaeli ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ijidere pilsēta Turcijā ("Iyidere"), Rizes ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Islahije pilsēta Turcijā ("Islahiye"), Gaziantepes ilā, 32300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kajnardža pilsēta Turcijā ("Kaynarca"), Sakarjas ilā, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Karadžabeja pilsēta Turcijā ("Karacabey"), Bursas ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.)
Karajazi pilsēta Turcijā ("Karayazi"), Erzurumas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Karakojunlu pilsēta Turcijā ("Karakoyunlu"), Īgdiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Karataja pilsēta Turcijā ("Karatay"), Konjas ilā, 256500 iedzīvotāju (2013. g.)
Kemalije pilsēta Turcijā ("Kemaliye"), Erzindžanas ilā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kojulhisara pilsēta Turcijā ("Koyulhisar"), Sivasas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kujudžaka pilsēta Turcijā ("Kuyucak"), Ajdinas ilā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Mahmudije pilsēta Turcijā ("Mahmudiye"), Eskišehiras ilā, 4600 iedzīvotāju (2013. g.)
Manjasa pilsēta Turcijā ("Manyas"), Balikesiras ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mesudije pilsēta Turcijā ("Mesudiye"), Ordu ilā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Midjata pilsēta Turcijā ("Midyat"), Mardinas ilā, 60400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mudanja pilsēta Turcijā ("Mudanya"), Bursas ilā, 56200 iedzīvotāju (2013. g.)
Muradije pilsēta Turcijā ("Muradiye"), Vanas ilā, 14500 iedzīvotāju (2013. g.)
Musabejli pilsēta Turcijā ("Musabeyli"), Kilisas ilā, 1000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nazimije pilsēta Turcijā ("Nazimiye"), Tundželi ilā, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
Nusaibina pilsēta Turcijā ("Nusaybin"), Mardinas ilā, 88000 iedzīvotāju (2013. g.)
Osmanije pilsēta Turcijā ("Osmaniye"), ila administratīvais centrs, 209300 iedzīvotāju (2013. g.)
Pajasa pilsēta Turcijā ("Payas"), Hatajas ilā, 33700 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazarjeri pilsēta Turcijā ("Pazaryeri"), Bilendžikas ilā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pazarjolu pilsēta Turcijā ("Pazaryolu"), Erzurumas ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.)
Refahije pilsēta Turcijā ("Refahiye"), Erzindžanas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Rejhanli pilsēta Turcijā ("Reyhanli"), Hatajas ilā, 63600 iedzīvotāju (2013. g.)
Saimbejli pilsēta Turcijā ("Saimbeyli"), Adanas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Saraja pilsēta Turcijā ("Saray"), Tekirdagas ilā, 23900 iedzīvotāju (2013. g.)
Saraja pilsēta Turcijā ("Saray"), Vanas ilā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarajkenta pilsēta Turcijā ("Saraykent"), Jozgatas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Saridžakaja pilsēta Turcijā ("Saricakaya"), Eskišehiras ilā, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarikaja pilsēta Turcijā ("Sarikaya"), Jozgatas ilā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sejdileri pilsēta Turcijā ("Seydiler"), Kastamonu ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sejitgazi pilsēta Turcijā ("Seyitgazi"), Ekišehiras ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sulakjurta pilsēta Turcijā ("Sulakyurt"), Kirikales ilā, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sulusaraja pilsēta Turcijā ("Sulusaray"), Tokatas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Tonja pilsēta Turcijā ("Tonya"), Trabzonas ilā, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tosja pilsēta Turcijā ("Tosya"), Kastamonu ilā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulubeja pilsēta Turcijā ("Ulubey"), Ordu ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulubeja pilsēta Turcijā ("Ulubey"), Ušakas ilā, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Adijamana pilsēta Turcijā (turku: _Adiyaman_, kurdu: _Semsûr_), ila administratīvais centrs, 304600 iedzīvotāju (2018. g.)
Dijarbakira pilsēta Turcijas dienvidaustrumos ("Diyarbakir"), Tigras krastos, ila administratīvais centrs, 1300000 iedzīvotāju (2013. g.)
Antakja pilsēta Turcijas dienvidos (_Antakya_), Hatajas ila administratīvais centrs, 217000 iedzīvotāju (2013. g.), senajos laikos bija zināma kā Antioha jeb Antiohija
Džejhana pilsēta Turcijas dienvidos ("Ceyhan"), Adanas ilā, 107900 iedzīvotāju (2012. g.)
Ajdina pilsēta Turcijas dienvidrietumu daļā (_Aydın_), ila administratīvais centrs, 207500 iedzīvotāju (2014. g.)
Antalja pilsēta Turcijas Republikā (_Antalya_), ila administratīvais centrs, 775000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kajseri pilsēta Turcijas Republikas vidienē (_Kayseri_), ila administratīvais centrs, 1043000 iedzīvotāju (2013. g.)
Atamirata pilsēta Turkmenistānas austrumos (_Atamyrat_), Lebapa vilajetā, Amudarjas kreisajā krastā, 96700 iedzīvotāju (2011.g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., līdz 1999. g. saucās - Kerki
Novodružeska pilsēta Ukrainas austrumos, Luhanskas apgabala rietumos, Siverskijdonecas labajā krastā, 7900 iedzīvoytāju (2012. g.)
Kalbajoga pilsēta un osta Filipīnās ("Calbayog"), Samaras salas rietumu krastā, 172800 iedzīvotāju (2010. g.)
Aboņa pilsēta Ungārijā ("Abony"), Peštas meģē, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Adoņa pilsēta Ungārijā ("Adony"), Fejēras meģē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.)
Badačoņtomaja pilsēta Ungārijā ("Badacsonytomaj"), Vesprēmas meģē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.)
Batoņa pilsēta Ungārijā ("Battonya"), Bēkēšas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Eņinga pilsēta Ungārijā ("Enying"), Fejēras meģē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Feģverneka pilsēta Ungārijā ("Fegyvernek"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kestheja pilsēta Ungārijā ("Keszthely"), Zalas meģē, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kunheģesa pilsēta Ungārijā ("Kunhegyes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Leteņe pilsēta Ungārijā ("Letenye"), Zalas meģē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģbajoma pilsēta Ungārijā ("Nagybajom"), Šomoģas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģečeda pilsēta Ungārijā ("Nagyecsed"), Sabolčas-Satmāras-Beregas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģkaniža pilsēta Ungārijā ("Nagykanizsa"), Zalas meģē, 48700 iedzīvotāju (2014. g.)
Naģmarosa pilsēta Ungārijā ("Nagymaros"), Peštas meģē, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
Šeļe pilsēta Ungārijā ("Sellye"), Baraņas meģē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.)
Simontorņa pilsēta Ungārijā ("Simontornya"), Tolnas meģē, 4100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sombatheja pilsēta Ungārijā ("Szombathely"), Vašas meģes administratīvais centrs, 77600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ģula pilsēta Ungārijas dienvidaustrumos ("Gyula"), Bēkēšas meģē, Kerešas kreisajā krastā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jaipana pilsēta Uzbekistānā ("Yaypan"), Fergānas apgabala rietumu daļā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Jangijera pilsēta Uzbekistānā ("Yangiyer"), Sirdarjas vilajetā, 29600 iedzīvotāju (1991. g.)
Jangijela pilsēta Uzbekistānā ("Yangiyo'l"), Taškentas vilajetā, 60300 iedzīvotāju (2005. g.)
Hedžaili pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi
Kosonsoja pilsēta Uzbekistānā ("Kosonsoy"), Namanganas vilajetā, 43700 iedzīvotāju (2007. g.)
Kuvasoja pilsēta Uzbekistānā ("Quvasoy"), Fergānas vilajeta dienvidaustrumos, 71500 iedzīvotāju (2005. g.)
Toitepa pilsēta Uzbekistānā ("To'ytepa"), Taškentas vilajetā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.)
Uļjanova pilsēta Uzbekistānā ("Ulyanovo"), Sirdarjas vilojatā, 23900 iedzīvotāju (2005. g.)
Alceja pilsēta Vācijā (_Alzey_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 17500 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādoeinhauzene pilsēta Vācijā (_Bad Oeynhausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 48300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādpīrmonta pilsēta Vācijā (_Bad Pyrmont_), Lejassaksijas federālajā zemē, 18900 iedzīvotāju (2013. g.)
Freištate pilsēta Vācijā (_Freystadt_), Bavārijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Frīzoite pilsēta Vācijā (_Friesoythe_), Lejassaksijas federālajā zemē, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Maiene pilsēta Vācijā (_Mayen_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Norderneja pilsēta Vācijā (_Norderney_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Zīke pilsēta Vācijā (_Syke_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīka pilsēta Vācijā (_Wyk auf Föhr_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Fēras salā Ziemeļjūras piekrastē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.); Vīka Fērā
Bādfrankenhauzene pilsēta Vācijā ("Bad Frankenhausen/Kyffhäuser"), Tīringenes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Barbi pilsēta Vācijā ("Barby"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Freiunga pilsēta Vācijā ("Freyung"), Bavārijas federālajā zemē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Geiere pilsēta Vācijā ("Geyer"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Hajingene pilsēta Vācijā ("Hayingen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 2150 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoja pilsēta Vācijā ("Hoya"), Lejassaksijas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoiersverda pilsēta Vācijā ("Hoyerswerda"), Saksijas federālajā zemē, 34300 iedzīvotāju (2013. g.)
Iznī pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Killburga pilsēta Vācijā ("Kyllburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kīrica pilsēta Vācijā ("Kyritz"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kēnigsberga pilsēta Vācijā ("Koenigsberg in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.)
Līhene pilsēta Vācijā ("Lychen"), Brandenburgas federālajā zemē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Mejenburga pilsēta Vācijā ("Meyenburg"), Brandenburgas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīlava pilsēta Vācijā ("Mylau"), Saksijas federālajā zemē, 2650 iedzīvotāju (2013. g.)
Neikirhene-Vluīne pilsēta Vācijā ("Neukirchen-Vluyn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nīski pilsēta Vācijā ("Niesky"), Saksijas federālajā zemē, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ētingene pilsēta Vācijā ("Oettingen in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.)
Pleišteina pilsēta Vācijā ("Pleystein"), Bavārijas federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Zaida pilsēta Vācijā ("Sayda"), Saksijas federālajā zemē, 1950 iedzīvotāju (2013. g.)
Špeiere pilsēta Vācijā ("Speyer"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 49700 iedzīvotāju (2013. g.)
Veilheima pilsēta Vācijā ("Weilheim in Oberbayern"), Bavārijas federālajā zemē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.)
Veisenburga pilsēta Vācijā ("Weissenburg in Bayern"), Bavārijas federālajā zemē, 17700 iedzīvotāju (2013. g.)
Puertoajakučo pilsēta Venecuēlā ("Puerto Ayacucho"), Amazonas štata administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2009. g.)
Marakaja pilsēta Venecuēlas ziemeļos (sp. val. "Maracay"), Karību Andos 457 m vjl., Aragvas štata administratīvais centrs, 400000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mito pilsēta Vjetnamā ("My Tho"), osta Mekongas deltā, provinces administratīvais centrs, 220000 iedzīvotāju (2012. g.)
Hesana pilsēta Ziemeļkorejas ziemeļu daļā ("Hyesan"), Jangando provincē, osta Jaludzjanas kreisajā krastā, 174000 iedzīvotāju (2008. g.)
Ronnebī pilsēta Zviedrijā (_Ronneby_), Blēkinges lēnē, 12000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tēbi pilsēta Zviedrijā (_Täby_), Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 65400 iedzīvotāju (2010. g.)
Visbija pilsēta Zviedrijā (_Visby_), Gotlandas salas rietumu krastā, Gotlandes lēnes administratīvais centrs, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
Oroja Pilsētu Peru ("La Oroya"), Huninas provincē, Mantaro krastos, Andos 3650 m vjl., 24500 iedzīvotāju (2015. g.)
Rinku pilskalns pilskalns Aizputes novada Kazdangas pagastā, 14 m augsts paugurs, ko no apkārtnes norobežo gravas ar stāvām kraujām, plakums - ovāls 120 x 80 m, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto vietvārdu "Boyensemme"; Boju pilskalns
Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre"
biezkāta piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe clavipes")
lauka piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe dealbata")
aromātiskā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe fragrans", syn. "Clitocybe suaveolens")
dzeltenpelēkā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe geotropa")
mainīgā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe metachroa", syn. "Clitocybe dicolor")
dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus
anīsa piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe odora")
lapu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe phyllophila", syn. "Clitocybe cerussata")
apsarmotā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe radicellata")
pļavu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa", syn. "Clitocybe dealbata")
pļavas piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe rivulosa")
degumu piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe sinopica")
parastā piltuvene piltuveņu suga ("Infundibulicybe gibba", syn. "Clitocybe infundibuliformis")
koksnes piltuvene piltuveņu suga ("Ossicaulis lignatilis", syn. "Clitocybe lignatilis")
pīļdegunis Pīļknābis ("Ornithorhynchus anatinus")
pīļdeguns Pīļknābis ("Ornithorhynchus anatinus")
brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle
ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
meža pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Anas platyrhynchos"); mercene
Adeles pingvīns pingvīnu suga (_Pygoscelis adeliae_), garums - 70 cm, svars - 6 kg
tumšā pinkaine pinkaiņu suga ("Cinclidium stygium"), Latvijā aizsargājama
hotūnija Piparu rindas ģints ("Houttuynia"), daudzgadīgi dekoratīvi, zemi augi, kas var ātri pārklāt lielu platību zem gaismu caurlaidīgu koku vainagiem
parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa
sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā
sarkanā pirakanta pirakantu suga ("Pyracantha coccinea"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
ķērpjveida pirkstaine pirkstaiņu ģints suga ("Hypocreopsis lichenoides")
Pyrmuos Drankys Pyrmuos Drankys - Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmās Drankas" nosaukums latgaliski
pirofītaļģes Pirofīti ("Pyrrophyta") - zemāko augu nodalījums, mikroskopiskas, kustīgas vai nekustīgas vienšūnas aļģes; saldūdeņos un jūrās, >130 ģinšu, \~1070 sugu, Latvijā \~60 sugu
kriptoficeja Pirofītu kārtas klase ("Cryptophyceae")
ugunssarkanā pirostēgija pirostēgiju suga ("Pyrostegia venusta")
pythiomorpha Pythiomorpha undulatum - pitiju sugas "Pythium undulatum" nosaukuma sinonīms
Pythium ultimum pitiju sugas "Pythium debarayanum" nosaukuma sinonīms
Indijas pita pitu suga ("Pitta brachyura")
Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci
plakanmeldri Plakanā blizme ("Blysmus compressus")
dzelta Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum")
dzeltlapas Plakanais staipeknis ("Lycopodium complanatum"); dzelta
Anadiras plakankalne plakankalne Anadiras augšteces baseinā (_Anadyrskoje ploskogor’e_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — \~400 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 1221 m vjl.
Alšas plato plakankalne Ķīnas centrālās daļas ziemeļos (_Alxa Gaoyuan_), dienvidos no Mongolijas
epiorniss Plakankrūšu putnu kārtas ("Aepyornithiformes"), ļoti liels (līdz 5 m augsts), strausam līdzīgs putns, kas dzīvoja Madagaskaras salā un izmira 17. gs.; epiornisu olas, 34 cm garas, vēl 20. gs. vidū bija atrodamas šajā salā
parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
trejvārpu plakanstaipeknis plakanstaipekņu suga ("Diphasium tristachyum")
girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi
cisoīda Plaknes līkne ar vienādojumu x^3^=y^2^(a-x)
kubiskā parabola plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir y=ax^3^
strofoīda Plaknes līkne, kuras vienādojums polārajās koordinātās ir r = -a cos2y/cosy
TLC Plānā slāņa hromatogrāfija (angļu "thin-layer chromatography")
upes planārija planāriju suga ("Euplanaria lugubris syn. Dugesia lugubris")
dīķa planārija planāriju suga ("Euplanaria polychroa syn. Dugesia polychroa")
Baltijas plānčaulgliemene plānčaulgliemeņu suga ("Macoma baltica syn. Tellina baltica"); Baltijas makoma
šņapstenice Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum", agrāk "Hypericum quqdrangulum")
aseņpuķe Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum")
krustene Plankumainā asinszāle ("Hypericum maculatum")
čūskenāji Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata", arī "Orchis maculata")
dzeguze plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
piesis plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
čūskulājs Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
čūskupuķe Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dievaķepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dievpirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dievpirksts Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dievrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dievuķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzegozine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzeguzene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzeguzenīši Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzeguzine Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzeguzīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzegužkāja Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzegužkumoss Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzegužlapa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzegužpiestiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzegužpiestiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzegužpodiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
dzegužsietava Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
govmēlīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
grāvene Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
jodrociņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
laimiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
laimīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
orchidejas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
piesta Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
pirkstiņš Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
sietavas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
vālīte Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
velķepiņa Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
velnaķkepas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
vistkājas Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata")
pestiņi Plankumainā dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza maculata") un arī dažas citas orhideju sugas
Orchis maculata plankumainās dzegužpirkstītes "Dactylorhiza maculata" nosaukuma sinonīms
cikloserīns Plaša spektra antibiotiska viela, iegūta no dažām "Streptomyces" ģints sugām
Brodveja Platā iela (angļu val. "Broadway") - 8 km gara galvenā tirgošanās iela Ņujorkā, ASV
Taenia lata platā lenteņa "Diphyllobothrium latum" nosaukuma sinonīms
šķirbgalvis Platais lentenis ("Diphyllobotthrium latum", senāk "Bothriocephalus latus")
ziemeļu jūrasbullis platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs; ziemeļu platgalve
četrragu platgalve platgalvju dzimtas suga ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), arī četrragu jūrasbullis un četrragu buļļzivs
ložņu platgredzene platgredzeņu suga ("Platygyrium repens")
platystomus Platystomos - vaboļu kārtas platsmeceru dzimtas ģints
platifilīns Platlapu krustaines ("Senecio platyphyllus DC.") alkaloīds
ķelpis Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vāliņas Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vāliņi Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vālītes Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
vangale Platlapu vilkvālīte ("Typha latifolia")
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi
Vaiomingas baseins plato klinšu kalnos ("Wyoming Basin"), ASV, augstums — 2000-2400 m, kalnu masīvi līdz 2700 m
Urfas plato plato Turcijas dienvidaustrumu daļā ("Urfa Yaylasi"), augstums pārsvarā 200 m, Kordžika kalns — 978 m, tuksneši, pustuksneši, rietumu daļu šķērso Eifrata
Kirēnaika Plato Ziemeļāfrikā ("Cyrenaica"), Lībijas ziemeļaustrumos, veido lēzena antiklināle no neogēna kaļķakmeņiem (augstums - 300-500 m), augstākā virsotne - 876 m vjl. (Ahdara grēda)
lielziedu platpulkstenīte platpulkstenīšu suga ("Platycodon grandiflorus syn. Wahlenbergia grandifloria")
divžubru platragpaparde platragpaparžu suga ("Platycerium bifurcatum")
lielā platragpaparde platragpaparžu suga ("Platycerium grande")
biotas Platzari - ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota")
austrumu platzaris platzaru suga ("Platycladus orientalis syn. Biota orientalis"); austrumu tūja
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās
sīkziedu plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene borysthemica"), Latvijā aizsargājama
kātacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Stylommatophora")
PADP Plaušu artērijas diastoliskais spiediens (angļu "pulmonary artery diastolic pressure")
PWP Plaušu artērijas ieķīlēšanās spiediens (angļu "pulmonary wedge pressure")
PVR Plaušu asinsvadu pretestība (angļu "pulmonary vascular resistance")
PE Plaušu embolija (angļu "pulmonary embolism")
PFT Plaušu funkcionālais tests (angļu "pulmonary function test")
PCWP Plaušu kapilāru ieķllēšanās spiediens (angļu "pulmonary capillary wedge pressure")
melnais pļavnagainis plavnagaiņu suga ("Dasytes niger"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
Pleuronectes flesus plekstes "Platichthys flesus" nosaukuma sinonīms
ceratostomella Plektomicēšu klases asku sēņu ģints "Ceratocystis" divu sugu ģints nosaukuma sinonīms
Ceratostomella pini plektomicēšu klases asku sēņu sugas "Ceratocystis minor" nosaukuma sinonīms
Ceratostomella ulmi plektomicēšu klases asku sēņu sugas "Ceratocystis ulmi" nosaukuma sinonīms
Macrosiphum commune pleosporu sugas "Stemphylium botryosum" nosaukuma sinonīms
plankumastes caunsomainis plēsējsomaiņu dzimtas ('Dasyuridae") caunsomaiņu ģints suga ("Dasyurus viverrinus"), tievs, veikls dzīvnieks, reizē līdzīgs gan kaķim, gan žurkai, dzīvo mežos un laukos Austrālijā, veikli rāpjas kokos, medī ķirzakas, putnus un citus mazus dzīvniekus
jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu
lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis
jenotsuns Plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints ("Nyctereutes")
parastais plēvpūpēdis plēvpūpēžu suga ("Hymenogaster vulgaris")
plēvspārnaiņie kukaiņi plēvspārņi (_Hymenoptera_)
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas
dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica"
panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
pūkainā plūksnpaparde plūksnpaparžu suga ("Phegopteris connectilis syn. Dropteris phegopteris, Thelypteris phegopteris")
kausiņa plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus scyphoides")
Hyalopterus arundinis plūmju-niedru laputs "Hyalopterus pruni" nosaukuma sinonīms
bišlēcīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasiņas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadasis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dadastiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dārzlēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
debestiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedesa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedesiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedestiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
dedestīns Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
lēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
peļzirņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
plakanzirņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanadziņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanadzis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanagzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vanagzirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vējzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vīka Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vīķis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
vīks Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
virklītes Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
zirniņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
zirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
zirnīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis")
plikstiņš pļavas nārbulis ("Melampyrum pratense")
degumzāle Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
dzeltenāji Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
zeltenājs Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
zeltene Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia")
ošu pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Euphydryas maturna")
ceļteku pļavraibenis pļavraibeņu suga ("Melitaea didyma")
WONCA PNKAO - Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "World Organization of National Colleges, Academies and Academic Associations of General Practitioners/Family Physicians. World Organization of Family Doctors")
PCO Policistiskas olnīcas (angļu "polycystic ovaries")
PCOS Policistisko olnīcu sindroms (angļu "polycystic ovarian syndrome")
lauka poliknēms poliknēmu suga ("Polycnemum arvense"), ko dēvē arī par lauka skrimsleni
PCR Polimerāzes ķēdes reakcija (angļu "polymerase chain reaction")
varavīksnes forele polimorfa lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus myksis syn. Salmo gairdneri, Salmo irideus"), kas ietver vairākas morfoekoloģiskas formas un selekcionētas šķirnes
lielais polimorfs polimorfu suga ("Polymorphus magnus"), kas Latvijā atrasta mājas zosīs un meža pīlēs
zeltainā polipodija polipodiju suga ("Polypodium aureum")
banānlapu polipodija polipodiju suga ("Polypodium musifolium")
Balfūra poliscija polisciju suga ("Polyscias balfouriana")
krūmu poliscija polisciju suga ("Polyscias fruticosa")
Gilfoila poliscija polisciju suga ("Polyscias guilfoylei")
alternatīvā mūzika popmūzikai un klasiskajai alternatīvs mūzikas novirziens, kas ietver sevī ļoti dažādus mūzikas stilus (rokenrolu, "heavy metal", pankroku, "indie", folkroku u. c.)
neīstā posaspiepe posaspiepju suga ("Phellinus igniarius syn. Fomes igniarius, Polyporus igniarius")
daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
zivjdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Ichthyobdellidae"), Latvijā konstatēta 1 suga
daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi
spēka funkcija potenciālā spēka lauka skalāra funkcija, kuras parciālie atvasinājumi pēc koordinātām x, y un z ir vienādi ar spēka projekcijām attiecīgajās asīs
samtīšu potija potiju suga ("Pottia bryoides"), Latvijā aizsargājama
PEEP Pozitīvais izelpas beigu spiediens (angļu "positive end-expiratory pressure")
MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"")
Kenedi Prezidenti Kenedi - pilsēta Brazīlijā ("Presidente Kennedy"), Tokantinsas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki
prieda Priede ("Pinus sylvestris")
širmegle Priežu kārtas ģints ("Sciadopitys"), dekoratīvi koki ar garām skujām
parastā priede priežu suga ("Pinus sylvestris")
PBC Primāra biliārā ciroze (angļu "primary biliary cirrhosis")
PHC Primārā veselības aprūpe (angļu "primary health care")
PSC Primārs sklerotizējošais holangīts (angļu "primary sclerosing cholangitis")
driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā
gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā
hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā
apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte
zeltene prīmulu dzimtas ģints ("Lysimachia"), daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām, spilgti dzelteniem ziediem un augli - pogaļu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 krasi atšķirīgas sugas
Bulleja prīmula prīmulu suga ("Primula bulleyana")
gaiļbiksītes Prīmulu suga ("Primula veris syn. Primula officialis"), ko izmanto kā ārstniecības augu un krāšņumaugu
parastā prīmula prīmulu suga ("Primula vulgaris syn. Primula acaulis")
FAST Prognozes un novērtējums zinātnes un tehnoloģiju jomā ("forecasting and assessment in the field of science and technology")
zeīns prolamīnu grupas rezerves proteīns kukurūzas _Zea mays_ sēklās
PTU Propiltiouracils (angļu "propylthiouracil")
protokols DDE protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" (angļu "Dynamic Data Exchange (DDE)")
protokols IS-IS protokols "Starpsistēma-starpsistēma" (angļu "Intermediate System to Intemediate System Protocol")
http Protokols hiperteksta datņu pārvietošanai internetā (angļu "hypertext transport protocol")
Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.)
Atomajora province Dominikānas Republikā (_Hato Mayor_), Haiti salas austrumu daļā
Albaja province Filipīnās (_Albay_), Bikolas reģionā, Lusonas salas dievidaustrumu daļā
Apajao province Filipīnās (_Apayao_), Ilokosas reģionā, Lusonas salas ziemeļu daļā
Haiberpahtunhva Province Pakistānā ("Khyber Pakhtunkhwa"), atrodas tās teritorijas ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Pešāvara, platība - 74521 kvadrātkilometrs, 20215000 iedzīvotāju (2008. g.)
Biņdiņa Province Vjetnamas dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Kujņona ("Quy Nhon"), platība - 6025 kvadrātkilometri, 1510000 iedzīvotāju (2013. g)
meža prusaks prusaku suga ("Ectobius sylvestris")
mājas prusaks prusaku suga ("Phyllodromia germanica")
PHP Pseidohipoparatireoze (angļu "pseudohypoparathyroidism")
PGR Psihogalvaniskais reflekss (angļu "psychogalvanic reflex")
ošlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya fraxinifolia")
sumahlapu pterokārija pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
ptychoverpa Ptychoverpa bochemica - parastā ķēvpupa "Verpa bochemica" nosaukuma sinonīms
plc Public limited company
SIMAP Publiskā iepirkuma informācijas sistēma ("Information system for public procurement")
zobspārnu pūcīte pūcīšu dzimtas suga ("Scoliopteryx libatrix")
baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama
Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts Puebla, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Puebla”)
krustenes Pūkainā asinszāle ("Hypericum hirsutum")
vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
čemurpūkaine Pūkaiņu dzimtas ģints ("Lyophyllum"), sēņu augļķermeņi skrimšļaini, aug ceros, bieži vien kātiņi pie pamatnes saauguši, cepurītes diametrs - 3-25 cm, 25 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
liepene Pūkaiņu dzimtas sēne - piltuvene ("Clitocybe clavipes")
auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni
pelēklape pūkaiņu dzimtas suga ("Tephrocybe")
smiltene Pūkaiņu dzimtas suga ("Tricholoma equestre", syn. "Tricholoma flavovirens")
sudrabpelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma argyraceum")
dzeltenbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma fulvum", syn. "Tricholoma flavobrunneum")
baltā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma stiparophyllum", syn. "Tricholoma album")
ierotītā pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum gymnostomum")
Laiela pūkcepurene pūkcepureņu suga ("Orthotrichum lyellii")
matveida pukcinellija pukcinelliju suga ("Puccinellia capillaris syn. Puccinellia retroflexa"), Latvijā aizsargājama
Ruiša pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum ruyschiana"), Latvijā aizsargājama
mārsilu pūķgalve pūķgalvju suga ("Dracocephalum thymiflorum")
septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai
vienādlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula isophylla"), ko Latvijā audzē kā telpaugu
Požarska pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula poscharksyana")
lielvārpu pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia macrostachya")
Kanādas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum canadense syn. Cornus canadensis"), ko Latvijā retumis audzē akmeņdārzos
Zviedrijas pundurgrimonis pundurgrimoņu suga ("Chamaepericlymenum suecicum"), Latvijā aizsargājams augs, reizēm audzē arī akmeņdārzos
sūrā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Panellus stypticus")
vēlā pundurkamolene pundurkamoleņu ģints sēņu suga ("Sarcomyxa serotina", syn. "Panellus serotinus")
žurku pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis diminuta"), kas var parazitēt arī cilvēka zarnās
cilvēka pundurlentenis pundurlenteņu suga ("Hymenolepis nana"), kas ir gk. bērnu parazīts
priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus")
sīkais pundurpērtiķis pundurpērtiķu suga ("Callithrix pygmaea")
plaknes līkne punktu (x, y) kopa, kuru koordinātas apmierina vienādojumu F(x, y)=0
apaļpūpēdis Pūpēžu dzimtas ģints ("Langermannia syn. Globaria"), Latvijā 1 suga
ežu pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon echinatum"), aug skujkoku un lapkoku mežos, sastopams reti
smirdošais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon faetidum"), reti sastopama un maz pētīta
kārpainais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon perlatum syn. Lycoperdon gemmatum"), augļķermeņi apaļi (diametrā 1-5 cm) ar kātiņu, ļoti bieži aug mežos, dārzos
bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām
brūnais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon umbrinum"), aug lapkoku mežos, sastopams reti
kausenīte Pūpēžu klases ligzdenīšu dzimtas ģints ("Cyathus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
plēvpūpēdis Pūpēžu klases rinda ("Hymenogastrales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
plīvurene Pūpēžu klases zemestauku dzimtas ģints ("Dictyophora"), Latvijā konstatēta 1 suga
puplakši Puplaksis ("Menyanthes")
trejlapu puplaksis puplakšu suga ("Menyanthes trifoliata")
daudzvainaglapu purene pureņu suga ("Caltha polypetale"), ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu
kausveida purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne cylinchium")
krokainā purpurlāsene purpurlāseņu ģints sēņu suga ("Ascocoryne sarcoides")
Malaxis paludosa purva sūnenes "Hammarbya paludosa" nosaukuma sinonīms
Eiropas purvbruņurupucis purvbruņurupuču dzimtas suga ("Emys orbicularis")
kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā)
parastā purvmirte purvmiršu suga ("Myrica gale"), Latvijā aizsargājama, krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus
Pensilvānijas purvmirte purvmiršu suga ("Myrica pensylvanica")
parastā purvpaparde purvpaparžu suga ("Thelypteris palustris")
konofīts Pusdienziežu dzimtas ģints ("Conophytum"), skaisti ziedošs sukulents, savvaļā Dienvidāfrikā
vēlā pusdienziede pusdienziežu suga ("Carpanthea pomeridiana syn. Mesembryanthemaceae pomeridianum")
mārpuķīšu pusdienziede pusdienziežu suga ("Dorotheanthus bellidiformis syn. Mesembryanthemaceae criniflorum, Dorotheanthus criniflorus")
zālainā pusdienziede pusdienziežu suga ("Dorotheanthus gramineus syn. Mesembryanthemaceae pyropaeum")
kristālu pusdienziede pusdienziežu suga ("Mesembryanthemaceae crystallinum syn. Cryophytum crystallinum")
trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos
Tihaņa Pussala Balatona ezera ziemeļu daļā ("Tihany"), Ungārijā, iesniedzas ezerā 5 km iepretī Santodas šaurumam (1,5 km), aprimuša vulkāna bazalta palikšņi, augstums - līdz 232 m vjl., sens klosteris, alu mītnes (XI gs.)
Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km
ģipša pussēntiņa pussēntiņu sēņu suga ("Hemimycena cucullata")
pienbaltā pussēntiņa pussēntiņu sēņu suga ("Hemimycena lactea")
alksnāja pūšļcepurene pūšļcepureņu suga ("Physcomitrium pyriforme")
parastā putekļuts putekļutu suga ("Trogium pulsatorium syn. Atropos pulsatorium")
nātru putekšņvabole putekšņvaboļu dzimtas suga ("Brachypterus urticae")
kiviveidīgie Putnu kārta ("Apterygiformes"), tumšbrūni, nelidojoši putni, mitros mežos Jaunzēlandē; 1 dzimta, 1 ģints, 3 ssugas, atrodas uz izmiršanas robežas
harpijērglis Putnu klases piekūnveidīgo kārtas vanagputnu dzimtas harpiju dzimtas suga ("Harpia harpyja"), īpaši rets un apdraudēts putns Vidusamerikā
plīvurpūce Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga
baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs
čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu
smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai
lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas
rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus")
lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā
paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā
kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā
kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira")
krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia")
krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone")
žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus")
sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha")
puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia")
stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes")
svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus")
ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis")
zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus)
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints
tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga
dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus")
zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta")
zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax")
klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax")
papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis")
zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius")
tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys")
pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis
Putradžajas federālā teritorija Putradžaja, teritorijas pilnais nosaukums ("Wilayah Persekutuan Putrajaya”)
WHO-ART PVO nelabvēlīgo blakņu terminoloģija (angļu "WHO Adverse Reactions Terminology")
WHOSIS PVO statistiskās informācijas sistēma (angļu "WHO Statistical Information System")
VHF Radioviļņi ar ļoti augstām frekvencēm, robežās no 30 līdz 300 MHz (angļu "very high frequency"); izmanto radio FM, TV kanālos, mobīlo radiosakaru sistēmās un radionavigācijā
dižcekulainā slīce ragainais dūkuris ("Podiceps auritus", senāk "Dytes auritus")
pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
iegrimusī raglape raglapju suga ("Ceratophyllum demersum")
Ķīnas ragukoks ragukoku suga ("Gymnocladus chinensis")
Amerikas ragukoks ragukoku suga ("Gymnocladus dioicus")
neaizmirsteles Raibā neaizmirstule ("Myosotis discolor")
lielais meža raibenis raibeņu dzimtas suga ("Argynnis paphia")
dadžu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Cynthia cardui")
ceļteku raibenis raibeņu dzimtas suga ("Melitaea didyma"), Latvijā aizsargājama
bērzu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Nymphalis antiopa")
ceriņu raibkode raibkožu suga ("Gracillaria syringella"), kas ir Latvijā pazīstamākā raibkode, spārnu plētums - 10-14 mm
esparsetu raibspārnis raibspārņu suga ("Zygaena carniolica berolinensis"), Latvijā aizsargājama, sastopama tikai Latvijas dienvidaustrumu daļā
Aghdžabedi rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağcabәdi Rayonu_), Kūras-Araksas zemienē
Aghdašas rajons rajons Azerbaidžānā (_Agdaṣ rayonu_), Kūras kreisajā krastā, lejpus Mingečeviras ūdenskrātuves
Aghstafas rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağstafa rayonu_), atrodas valsts ziedmeļrietumos
Aghsu rajons rajons Azerbaidžānā (_Ağsu rayonu_), Kūras ielejas ziemeļu daļā
Alītas rajons rajons Lietuvā (_Alytaus rajonas_), Alītas apriņķa sastāvā, robežojas ar Varēnas un Lazdiju rajonu, kā arī ar Kauņas un Viļņas apriņķi
WRC Ralliju automašīnu klase (World Rally Car), kas ārēji atgādina attiecīgās markas standartauto un kuru rūpnīca speciāli ražo ralliju vajadzībām
sīksporu ramikola ramikolu ģints sēņu suga ("Simocybe centunculus", syn. "Ramicola centunculus")
krabis Rāpotājvēžu apakškārtas nodalījums ("Brachyura"), vēži ar platām galvkrūtīm un spēcīgām spīlēm, 17 dzimtu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 2 sugas
čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā
čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā
purvbruņurupucis Rāpuļu sugas bruņurupuču kārtas dzimta ("Emydidae"), nelieli rāpuļi (bruņas garums - 10-75 cm), mīt gk. ūdeņos, 25 ģintis, \~80 sugu, Latvijā 1 suga
sarkankātu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla erythropoda")
zilganais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla glaucescens syn. Alchemilla glaucescens")
slaidais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla gracilis syn. Alchelmilla micans")
kalnu rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla monticola syn. Alchelmilla pastoralis")
brūnā receklene recekleņu ģints suga ("Phaeotremella foliacea", syn. "Tremella foliacea"), augļķermeņi gaišbrūni vai tumšbrūni, aug gan uz lapkoku, gan skujkoku koksnes
adatreceklene recekleņu sēņu ģints ("Pseudohydnum")
RDE Receptorus iznīcinošais enzīms (angļu "receptor-destroying enzyme")
Ačafalaja Redriveras notece tās lejtecē (_Atchafalaya_) uz Meksikas līci, ASV, Luiziānas štatā
Austrumu Majo Kebi reģions Čadā (_Mayo-Kebbi Est_), atrodas valsts rietumu daļā, robežojas ar Šari-Bagirmi, Tandžiles un Rietumu Majo-Kebi reģionu, kā arī ar Kamerūnu, administratīvais centrs - Bongora
Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
Austrumu Visajas reģions reģions Filipīnās (_Eastern Visayas_), ietver Samaras, Leites, Biliranas, Dinagatas un vairākas mazāķas salas, iedalās Ziemeļsamaras, Samaras, Biliranas, Leites, Dienvidlaites un Dinagatas provincēs
Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
Aņebī reģions Kotdivuāras dienvidaustrmu daļā (_Agnéby_), robežojas ar Viduskomoe, Lagūnas un Nzi-Komoe reģionu
Austrumūsimā reģions Somijas dienvidos (somu _Itā-Uusimaa_, zviedru _Östra Nyland_), Somu līča piekrastē, robežojas ar Ūsimā, Peijethemes un KImenlākso reģionu; pastāvēja no 1997. g. līdz 2011. g.
Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m
RVH Renovaskulārā hipertensija (angļu "renovascular hypertension")
RKY Rentgenkimogrāfija (angļu "roentgenokymography")
melnūsainais pļavas resngalvītis resngalvīšu suga ("Thymelicus lineola")
ogu resngalvis resngalvju suga ("Hylocitrea bonensis")
zeltvēdera resngalvis resngalvju suga ("Pachycephala pectoralis")
RDS respiratoriskā distresa sindroms (angļu "respiratory distress syndrome")
RCM Restriktīvā kardiomiopātija (angļu "restrictive cardiomyopathy")
Eiropas segliņš reti sastopams augs, krūmājos, lapu koku mežos, 90-240 cm garumā, četršķautņainiem, gludiem zariem, sarkanu, indīgu augli (Euonymus europaeus)
Liužonka Rēzeknes labā krasta pieteka Rēzeknes novadā, garums - 26 km, kritums - 59 m, sākas uz ziemeļaustrumiem no Audriņiem, ieteka pie Rikavas; Liuzene; Liužanka; Livžanka; Lūzeņa; Livšonka; lagaliski arī Lyužanka un Lyužonka
Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
medus riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria escharoides", syn. "Alnicola melinoides")
tumšbrūnā riekstenīte riekstenīšu ģints sēņu suga ("Naucoria scolecina", syn. "Alnicola scolecina")
kārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Carya"), vasarzaļš krāšņumkoks, ar skaistu, sīkstu koksni; savvaļā aug Ziemeļamerikā un Ķīnā, 20 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas; hikorija
pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas
sirdsveida riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans ailanthifolia var. cordiformis syn. Juglans cordiformis")
riekstzīle riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
krēķis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
krīķis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
riekstsīlis Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
riekstvista Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes")
rodze Riekstrozis ("Nucifraga caryocatactes") - vārnu dzimtas putns
Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m
brūnā rievspolīte rievspolīšu suga ("Discus ruderatus syn. Goniodiscus ruderatus")
jomainā rikardija rikardiju suga ("Riccardia chamaedryfolia"), Latvijā aizsargājama
sarainā rikenella rikenellu ģints sēņu suga ("Omphalina setipas", syn. "Rickenella swartzii")
r&b Ritms un blūzs (angļu "rhythm and blues"); ritmblūzs
Dryopteris robertianum Roberta kailpapardes "Gymnocarpium robertianum" nosaukuma sinonīms
atvasinājums Robeža funkcijas y=f(x) pieauguma dy attiecībai pret argumenta pieaugumu dx punkta x=x0 apkārtnē, kad dx tiecas uz 0; apzīmē y', f'(x0) vai dy/dx
strupaugļu rododendrs rododendru suga ("Rhododendron brachycarpum")
pelēkais ronis roņu dzimtas suga ("Halichoerus grypus")
pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams
Akšeiha Rozdoļne - apdzīvota vieta Krimā, tās nosaukums tatāru valodā (_Aq-Şeyh_)
Ontario rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum ontariense"), kas Latvijā ir reta un aizsargājama; aug tikai uz karbonātaugsnes gāršā, arī avotainās, koku apēnotās strautu gravās, tās rozetē ir 20—50 lapu, to gali plati, rozetes stīvas, sausā stāvoklī to lapas vērstas uz augšu
parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes
kaļķu rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum spathulatum")
mandele Rožu dzimtas ģints ("Amygdalus"), neliels, vasarzaļš koks vai krūms, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugu atsevišķas šķirnes
cidonija Rožu dzimtas ģints ("Cydonia"), krūms vai koks ar aromātiskiem, diētiski vērtīgiem augļiem
driāde Rožu dzimtas ģints ("Dryas"), neliels, ložņājošs mūžzaļš augs ar ādainām, ovālām lapām, baltiem ziediiem, aug ar kaļķi bagātā augsnē kalnos un arktiskajā zonā
čuža Rožu dzimtas ģints ("Pentaphylloides syn. Dasiphora"), ko mēdz apvienot ar retēju ģinti ("Potentilla"), 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja
pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas
bumbiere Rožu dzimtas ģints ("Pyrus), augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem; \~50 sugu, kultivē \~5000 šķirņu
mežābele Rožu dzimtas, ābeļu ģints suga ("Malus sylvestris"), koks ar ērkšķainiem zariem un kailām lapām
smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
pačemuru roze rožu suga ("Rosa corymbifera syn. Rosa dumetorum")
rudā roze rožu suga ("Rosa majalis syn. Rosa cinnamomea"), savvaļas roze ar sarkanbrūniem dzinumiem
smirdīgā rožvabole rožvaboļu suga ("Oxythyrea funesta"), izplatīta Eiropas dienvidos un Tuvajos austrumos, 2002.-2003. gadā pirmoreiz konstatēta arī Latvijā
Ruandas Republika Ruanda, valsts pilnais nosaukums ("Repubulika y'u Rwanda", franču: "République du Rwanda", angļu "Republic of Rwanda")
mirmekodija Rubiju dzimtas ģints ("Myrmecodia")
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā
ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus")
rudausis rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
lapsprādze Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rucis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
ručrauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
ručurauda Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rūdulis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rūdulīte Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
rudusis Rudulis ("Scardinius erythrophthalmus")
vasilka Rudzpuķe ("Centaurea cyanus")
cūkaine Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara")
cūkainis Rūgtā ziepenīte ("Polygala amara")
bultene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
bultspuķīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
cūkaines Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
cūkaiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
mauriņš Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
miedzenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
miegazālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
miegzālīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naksnenīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naksnenīte Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naksnenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naktenīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naktinīca Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
naktinīcas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pēkšene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pēkšenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pēkšumzāle Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
plūksne Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
putene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
pūtenes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
suņziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
ziepene Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
ziepenītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
ziepītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zilactiņas Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zilactiņi Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zīlītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zilpuķītes Rūgtā ziepenīte ("Polygala amarella")
zīlīte Rūgtā ziepenīte (“Polygala amarella”)
ziepine Rūgtā ziepīte ("Polygala amarella")
rūgtā rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea amara syn. Saussurea glomerata"), Latvijā adventīva, pirmoreiz konstatēta 1930. g.
Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē
IRDAC Rūpnieciskās pētniecības un attīstības padomdevēja komiteja ("Industrial Reserch and Development Advisory Committee")
hrizomiksa Rūsas sēņu rindas dzimta ("Chrysomyxaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības ciklu, Eiropā un Latvijā 1 ģints
uromice Rūsas sēņu rindas pukcīniju dzimtas ģints ("Uromyces"), parazītiskas sēnes, parazitē uz dažādiem lakstaugiem un ierosina to rūsu, \~550 sugu, Latvijā konstatēts \~40 sugu
asinsmeldri Rūsganā blizme ("Blysmus rufus")
sālsmeldri Rūsganā blizme ("Blysmus rufus")
Raphanus sativus ssp. sativus rutka " Raphanus sativus ssp. hybernus" nosaukuma sinonīms
mureja Rūtu dzimtas ģints ("Murraya")
Cosine Sadarbība atvērtu sistēmu starpsavienojumu tīklu izveidei Eiropā ("Eureka" programmas projekts; "cooperation for open systems interconnection networking in Europe")
Arābijas tuksnesis Sahāras tuksneša ziemeļaustrumu daļa Ēģiptē (_Sharqīyah, Aş Şaḩrā' ash_), starp Nīlu un Sarkano jūru, no kuras to atdala Etbajs (augstums — līdz 2184 m), uz dienvidiem no 22 grādu ziemeļu platuma, pāriet Nūbijas tusksnesī, akmeņains plato, vidējais augstums — 500 m vjl.
maizes jeb alus raugs saharomicēšu suga ("Saccharomyces cerevisiae")
Leader Saiknes starp darbībām lauku ekonomikas attīstībai ("links between actions for the development of the rural economy")
ustilagīnisms Saindēšanās ar melnplaukas sēnēm "Ustilago maydis" (kukurūzas rūsa), kas rada dedzināšanu, niezi, hiperēmiju, akrocianozi un kāju pietūkumu; līdzīgs ergotismam
SARS-CoV-2 Saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2", 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais koronavīruss
reonoma saite saite, kurai saites vienādojumā ietilpst laiks: f(x,y,z,t)=0; nestacionāra saite
neholonoma saite saite, kurai saites vienādojumā ietilpst punktu ātrumi: f(x,y,z,x',y',z')=0
holonoma saite saite, kurai saites vienādojumā neietilpst punktu ātrumi: f(x,y,z)=0
skleronoma saite saite, kurai saites vienādojums nesatur laiku: f(x,y,z)=0; stacionāra saite
apgrieztā proporcionalitāte sakarība starp lielumiem x un y, ko raksturo vienādojums xy=k (k - proporcionalitātes koeficients)
Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts Sakatekasa, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de Zacatecas")
lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius")
mezais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes opacus")
pangnematode Sakņu pangnematode - veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Meloidogyne"), kuru kāpuri iespiežas saknēs, un tur veidojas dažāda lieluma izaugumi - pangas, ģintī >30 sugu
ziemeļu sakņu pangnematode sakņu pangnematožu suga ("Meloidogyne hapla"), kas parazitē gan kultūraugu (burkānu, gurķu, salātu), gan savvaļas augu saknēs
cūksaknes Sakņu pelūde ("Hypochoeris radicata")
Skaja sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.); apskalo Litlminčs, Inera šaurums, Slītas šaurums un Hebridu jūra
Ailrojala sala Augšezerā (_Royale, Isle_), ASV Mičiganas štatā
Fīna sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga rietumos (dāņu val. _Fyn_), Dānijas teritorija, platība - 2980 kvadrātkilometru, 447000 iedzīvotāju (2006. g.), augstums - līdz 131 m vjl., tilti savieno ar Zēlandes salu un Jitlandes pussalu
Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija
Ābeleja sala Barnca jūrā (_Abeløya_), Svalbāras arhipelāgā, Karaļa Kārļa Zemes austrumos
Anmjondo sala Dzeltenajā jūrā (_Anmyŏn-do_), Korejas Republikas teritorija
Anidra sala Egejas jūrā (_Ánydros, Nisída_), Grieķijas teritorija, Kiklādu salu dienvidaustrumos
Skira sala Egejas jūrā ("Skyros"), Ziemeļsporādu salu grupā, Grieķijā, platība - 210 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 792 m, ganību lopkopība (aitas, kazas), dzelzs rūdas, marmora atradnes
Astipaleja sala Egejas jūras dienvidu daļā (_Astypálaia, Nisos_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijas teritorija
Agutaja sala Filipīnās (_Agutaya_), Sulu jūras ziemeļu daļā, Kujo salu grupā
Leite sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
Aileja sala Hebridu jūras dienvidaustrumos (_Islay_), Lielbritānijas (Skotijas) teritotija, Iekšējo Hebridu salu dienvidos
Englsi sala Īrijas jūrā (_Anglesey_), Britu salu arhipelāgā, Velsas ziemeļrietumu piekrastē, platība - 715 kvadrātkilometru, stāvi krasti, paugurains reljefs, lielākā pilsēta un osta - Holiheda
Holiailenda sala Īrijas jūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Velsas teritorija, atrodas tās ziemeļrietumos, cieši blakus Englsi salai
Kerkira sala Jonijas jūrā ("Kerkyra"), Jonijas salu grupas ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 593 kvadrātkilometru, ziemeļu daļa kalnaina, augstums - līdz 906 m
Ambergrisa sala Karību jūras ziemeļrietumos (_Ambergis Caye_), Belizas Korosalas distrikta teritorija
Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu
Ambrima sala Klusajā okeānā (_Ambrym_), Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas teritorija
Aneitjuma sala Klusajā okeānā (_Aneityum_), Jaunhebridu salu dienvidu daļā, Vanuatu Republikas teritorija
Džērsija sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m
Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
Arneja sala Norvēģu jūrā (_Arnøya_, _Árdni_), Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Atleina sala Norvēģu jūrā (_Atløyna_), Norvēģijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija
Āvereja sala Norvēģu jūrā (_Averøya_), Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkē
Abūmūsa sala Persijas līcī (_Abū Mūsá, Jazīreh-ye_), Irānas teritorija _de facto_, strīdus teritorija ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
Abū el Abjada sala Persijas līča dienvidos (_Abū al Abyaḑ_), Apvienoto Arābu Emirātā, Abū Dabī emirāta teritorija
Arzena sala Persijas līča dienvidos (_Arzanah_), Apvienoyo Arābu Emirātu teritorija
Holiailenda sala Ziemeļjūrā (_Holy Island_), Lielbritānijas, Anglijas teritorija, pie tās ziemeļaustrumu krasta
Norderneja sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Norderney_), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 26,3 kvadrātkilometri, 5770 iedzīvotāju (2011. g.)
Zilte sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Sylt_), viena no Ziemeļfrīzu salām, platība - 58 kvadrātkilometri, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas
Tatārijas salāts salātu suga ("Lactuca tatarica syn. Mulgedium tataricum")
parastā saldsaknīte saldsaknīšu suga (“Polypodium vulgare”), paparde, kuras sakneni lieto tautas medicīnā pret caureju un klepu, kā arī zarnu parazītu izdzīšanai
dzeltenā salmene salmeņu suga ("Helichrysum arenarium"), ko dēvē arī par dzelteno kaķpēdiņu un izmanto ārstniecībā
seglapu salmene salmeņu suga ("Helichrysum bracteatum"), ko Larvijā mēdz audzēt kā viengadīgu krāšņumaugu
dīvainā salmene salmeņu suga ("Helichrysum monstrosum")
Arnasoja ezeri sālsezeri Uzbekistānā (_Arnasoy ko'llari_), Džizahas vilajeta ziemeļaustrumos
Akjatans sālsezers Turcijā (_Akyatan Gölü_), Adanas ila dienvidu daļā
Krievijas sālszāle sālszāļu suga ("Salsola australis syn. Salsola ruthenica")
Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā (_Isles of Scilly_), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru
Babujanas salas salu grupa Filipīnu ziemeļos (_Babuyan Islands_), starp Lusonas un Babujanas šaurumu
Admiralitātes salas salu grupa Klusā okeāna rietumos (40 salas, angļu val. "Admiralty Islands") Bismarka arhipelāgā uz ziemeļiem no Jaungvinejas salas, ietilpst Papuā-Jaungvinejā, apdzīvo papuasi
Anautojes salas salu grupa Mjei (Mergui) arhipelāgā (_Anauktawyet Kyungyi_), Andamanu jūrā, Mjanmas teritorija
Ģamonulčhu Salvina - upes augšteces posma nosaukums ("Gyamo Nguqu") Tibetas autonomajā reģionā
Sasiks Sāļezers Krimas pussalā 0,6 m zjl. ("ozero Sasyk"), platība -75,3 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1,2 m, lagūnas ezers, smilšu sēre to atdala no Melnās jūras
Sasiks Sāļūdens limāns Melnās jūras ziemeļrietumos ("ozero Sasyk"), Ukrainā, Odesas apgabalā, platība - 210 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2,7 m, platums - 3-12 km
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama
raibā samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus chrysenteron")
sīksamtenis Samteņu dzimtas ģints ("Coenonympha"), vissīkākie samteņu dzimtas tauriņi (spārnu plētums - 24-40 mm), spārni dzeltenīgi vai brūngani, ar sīkiem acsveida plankumiem, Latvijā konstatētas 5 sugas
parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem
sīklapu samtene samteņu suga ("Tagetes tenuifolia syn. Tagetes signata")
nokarvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum algovicum")
Arhangeļskas samtīte samtīšu suga ("Bryum archangelicum"), Latvijā aizsargājama
Arktikas samtīte samtīšu suga ("Bryum arcticum"), Latvijā aizsargājama
sudrabainā samtīte samtīšu suga ("Bryum argenteum")
Blinda samtīte samtīšu suga ("Bryum blindii"), Latvijā aizsargājama
ciņa samtīte samtīšu suga ("Bryum caespiticium")
sudrablapu samtīte samtīšu suga ("Bryum calophyllum"), Latvijā aizsargājama
matainā samtīte samtīšu suga ("Bryum capillare")
apaļlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum cyclophyllum"), Latvijā aizsargājama
gludā samtīte samtīšu suga ("Bryum elegans"), Latvijā aizsargājama
vairpavedienu samtīte samtīšu suga ("Bryum flaccidum")
Funka samtīte samtīšu suga ("Bryum funckii"), Latvijā aizsargājama
vidējā samtīte samtīšu suga ("Bryum intermedium"), Latvijā aizsargājama
Noltona samtīte samtīšu suga ("Bryum knowltonii"), Latvijā aizsargājama
marā samtīte samtīšu suga ("Bryum marratii"), Latvijā aizsargājama
neidamas samtīte samtīšu suga ("Bryum neodamense"), Latvijā aizsargājama
garenlapu samtīte samtīšu suga ("Bryum oblongum"), Latvijā aizsargājama
bālā samtīte samtīšu suga ("Bryum pallens")
lielā samtīte samtīšu suga ("Bryum pseudotriquetrum")
ripvācelītes samtīte samtīšu suga ("Bryum turbinatum"), Latvijā aizsargājama
Vārenes samtīte samtīšu suga ("Bryum warneum"), Latvijā aizsargājama
Veigela samtīte samtīšu suga ("Bryum weigelii"), Latvijā aizsargājama
smalkā samtmicīte samtmicīšu ģints sēņu suga ("Conocybe tenera")
oranžā puslocene sānaušu dzimtas sēņu suga ("Phyllotopsis nidulans")
aizsegtā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus calyptratus")
ozolu sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus dryinus")
Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts Sanluisa Potosi, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums ("Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi")
paciprešu santolīna santolīnu suga ("Santolina chamaecyparissus")
saraksts FAQ saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" (angļu "Frequently Asked Questions")
zilganā sarene sareņu suga ("Setaria glauca syn. Panicum glaucum")
liektā sariņsmilga sariņsmilgu suga ("Lerchenfeldia flexuosa syn. Deschampsia flexuosa")
Menkars sarkana milzu zvaigzne Valzivs zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,53, atrodas 1100 ly attālumā
Betelgeize sarkana pārmilzu zvaigzne Oriona kreisajā plecā (Oriona α), sarkanais milzis, kura diametrs 700-1000 reizes pārsniedz Saules diametru un ir 21300 reižu spožāka par Sauli, atrodas 430 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums mainās no 0,4 līdz 1,3
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
sarkanknābja Alpu kovārnis sarkanknābja klinškovārnis ("Pyrrhocorax pyrrhocorax")
svāpulis sarkankrūtītis jeb parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula")
parastais svilpis sarkankrūtītis, žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula")
smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama
eiglifa Sarkodīnu klases čaulamēbu kārtas ģints ("Euglypha")
dizentērijas amēba sarkodīnu klases kailamēbu kārtas suga ("Entamoeba histolytica"), kas mīt cilvēka zarnu sienās un pārtiek no eritrocītiem, leikocītiem un epitēlija
pataine Sārmene ("Stachys")
pātaine Sārmene ("Stachys")
patenīte Sārmene ("Stachys")
rubatene Sārmene ("Stachys")
rūpatene Sārmene ("Stachys")
rūpatiņa Sārmene ("Stachys")
rupetene Sārmene ("Stachys")
rūpetene Sārmene ("Stachys")
rupetne Sārmene ("Stachys")
sarmane Sārmene ("Stachys")
sārmane Sārmene ("Stachys")
sārmenes Sārmene ("Stachys")
sarmenīte Sārmene ("Stachys")
sārmine Sārmene ("Stachys")
rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis
betonika Sārmenes ("Stachys")
brumbetes Sārmenes ("Stachys")
drumbetnes Sārmenes ("Stachys")
drumpatenes Sārmenes ("Stachys")
drumpetnes Sārmenes ("Stachys")
rumbatenes Sārmenes ("Stachys")
rupetes Sārmenes ("Stachys")
rupetnes Sārmenes ("Stachys")
rūpetnes Sārmenes ("Stachys")
rupiete Sārmenes ("Stachys")
rupietes Sārmenes ("Stachys")
rupletes Sārmenes ("Stachys")
sarmenes Sārmenes ("Stachys")
vārpa Sārmenes ("Stachys")
vārpenes Sārmenes ("Stachys")
zarmenes Sārmenes ("Stachys")
vasaras sārmene sārmeņu suga ("Stachys annua")
tīruma sārmene sārmeņu suga ("Stachys arvensis")
vilnainā sārmene sārmeņu suga ("Stachys byzantina"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu
lielziedu sārmene sārmeņu suga ("Stachys grandiflora"), Latvijā audzē kā krāšņumaugu
purva sārmene sārmeņu suga ("Stachys palustris")
stāvā sārmene sārmeņu suga ("Stachys recta"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
Zībolda sārmene sārmeņu suga ("Stachys sieboldir", arī "Stachys tuberifera"), Latvijā reizēm audzē kā krāšņumaugu
meža sārmene sārmeņu suga ("Stachys sylvatica")
vārpu sārmene sārmeņu suga ("Stachys spicata")
sarothamnus Sarothamnus scoparius - parastā slotzara "Cytisus scoparius" nosaukuma sinonīms
ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai
kriptonēmija Sārtaļģu nodalījuma florideju klases rinda ("Cryptonemiales"), visās jūrās, sevišķi tropos, >900 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
florideja Sārtaļģu nodalījuma klase ("Florideophyceae"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes ar sarežģītu anatomisko uzbūvi, retāk tās ir vienas šūnu rindas pavedieni, lapotnis parasti plātņveidīgs vai krūmveidīgs, dalīts stumbram un lapām līdzīgos orgānos, \~3700 sugu, kas iedalās 6 rindās, no tām Latvijā konstatētas 4 rindas
Pyrethrum roseum sārtās zeltpīpenītes "Pyrethrum coccineum" nosaukuma sinonīms
nošķeltā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitopilus geminus", syn. "Rhodocybe truncata")
vairoga sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma clypeatum")
smirdošā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma rhodopolium", syn. "Entoloma nidorosum")
milzu sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sinuatum", syn. "Entoloma lividum")
riekstu sārtsporene sārtsporeņu ģints sēņu suga ("Leucoagaricus leucothites", syn. "Leucoagaricus naucinus")
START Sarunas un līgumi starp ASV un PSRS/Krieviju par stratēģisko ieroču samazināšanu (angļu "Strategic Arms Reduction Treaty"), kas iesākās 1985. g.; START-1 parakstīja 1991. g., START-2 - 1993. g.
Kalipso Saturna pavadonis ("Calypso"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 19 km
Hiperīons Saturna pavadonis ("Hyperion"), vidējais attālums no planētas - 1464100 km, izmēri - 266 km
Hirokina Saturna pavadonis ("Hyrrokkin"), vidējais attālums no planētas - 18437000 km, izmēri - 8 km
Polideiks Saturna pavadonis ("Polydeuces"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 4 km
Tētija Saturna pavadonis ("Tethys"), vidējais attālums no planētas - 294700 km, izmēri - 1060 km
Trims Saturna pavadonis ("Thrymr"), vidējais attālums no planētas - 20474000 km, izmēri - 7 km
Rijāda Saūda Arābijas galvaspilsēta (arābu val. "Ar Riyād"), Arābijas pussalas centrālajā daļā, 4,4 mlj iedzīvotāju; Errijāda
Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
ložņu saulenīte saulenīšu ģints suga ("Goodyera repens"), aug mitros, ēnainos skujkoku mežos parasti lielās grupās, stublājs 10-25 cm augsts
saulessargu korifa saulesarga korifa ("Corypha umbraculifera"), kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos, ziedkopas garums - 14 m, platums - 12 m
Delavē saulkrēsliņš saulkrēsliņu suga ("Thalictrum delavayi")
smailzvīņu saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Echinoderma aspera", syn. "Lepiota acutesquamosa")
vairoga saulsardzene saulsardzeņu ģints sēņu suga ("Lepiota clypeolaria")
Asjūts sausgultne Ēģiptē (_al Asyūțī, Wādī_), Asjūtas muhāfazā
Ains sausgultne Omānā (_ʻAyn, Wādī al_), Zāhiras mintakā un nedaudz iesniedzas Dāhilījas mintakā
lāns Sausieņu meža augšanas apstākļu tips ("Myrtillosa"), augsne - podzolēta smilts ar rūsas horizontu, vietām māla paslānis, virskārtā skābā trūda slānis, galvenā suga - parastā priede, egle aug piemistrojumā, pamežā paegļi, pīlādži
Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu
Henrija vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera henryi")
Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā
parastais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera xylosteum")
proksi savienojumā "proksi serveris" (angļu "proxy server") - interneta serveris, kas nodrošina ātrāku pieeju biežāk lietotajām interneta lapām un ir starpnieks starp organizācijas iekšējā datortīkla lietotājiem un internetu
staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru
zobkarpveidīgs savienojumā "zobkarpveidīgās zivis": zivju kārta ("Cyprinodontiformes"), pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos
saviešu Saviešu zāle - apdziras ("Lycopodium selago")
saviežu Saviežu zāle - apdziras ("Lycopodium selago")
Saviņji pie Oržas Saviņīsīrorža, pilsēta Francijā ("Savigny-sur-Orge")
SPECT Savrupfotonu emisijas datortomogrāfija (angļu "single-photon emission computed tomography")
ģeosistēma Savstarpēji saistītu un cits ciyu ietekmējošu ģeogrāfiskā apvalka komponentu kopums
SIT Sazināsimies (angļu "stay in touch"; īsziņās)
skaipot Sazināties ar interneta programmas "Skype" starpniecību
secotium Secotium agariocoides - stabiņpūpēžu sugas "Endoptychum agaricoides" nosaukuma sinonīms
daudzveidīgā sēdgliemene sēdgliemeņu suga ("Dreissena polymorpha"), kas dažkārt veido apaugumus un rada aizsprostojumus hidrotehniskās būvēs un HES iekārtās
seglpunkts Sedlu punkts - funkcijas f(x,y) argumentu vērtību pāris, ar kuru f iegūst maksimālo vērtību pret x, bet minimālo pret y (vai otrādi); arī atbilstošais virsmas punkts
lāčgrauds Segliņš ("Euonymus", senāk "Evonymus verrucosa")
sedlinaji Segliņš ("Euonymus")
sedlinajs Segliņš ("Euonymus")
sedlinājs Segliņš ("Euonymus")
sedliņkoks Segliņš ("Euonymus")
sedols Segliņš ("Euonymus")
seglenājs Segliņš ("Euonymus")
seglenieks Segliņš ("Euonymus")
seglinājs Segliņš ("Euonymus")
seglinieks Segliņš ("Euonymus")
židans Segliņš ("Euonymus")
žīdaus Segliņš ("Euonymus")
židaviņa Segliņš ("Euonymus")
židavkoks Segliņš ("Euonymus")
židavs Segliņš ("Euonymus")
žīdavs Segliņš ("Euonymus")
spārnotais segliņš segliņu suga ("Euonymus alatus")
Japānas segliņš segliņu suga ("Euonymus japonica")
Sahalīnas segliņš segliņu suga ("Euonymus sachalinensis")
kārpainais segliņš segliņu suga ("Euonymus verrucosus")
divdīgļlapji Segsēkļu klase ("Dicotyledoneae, Magnoliatae"), kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas, šīs klases augi, \~280 dzimtu, \~200000 sugu, Latvijā konstatētas 87 dzimtas, >1200 sugu
kalikants Segsēkļu nodalījuma augu dzimta ("Calycanthaceae")
kausziede Segsēkļu nodalījuma kalikantu dzimtas ģints ("Calycanthus"), vidēji lieli, blīvi krūmi ar ļoti spīdīgām lapām, ko Eiropā mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; kalikants
Seišelas Seišelu Republika - valsts Indijas okeāna rietumu daļā (kreolu val. "Sesel", angļu val. "Seychelles"), platība - 454 kvadrātkilometri, 87476 iedzīvotāji (2009. g.), galvaspilsēta - Viktorija, 25 distrikti, ārējās salas
Seišelu sarkanrīklīte Seišelu žagaterickiņš ("Copsychus sechellarum")
kriķāji Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum")
kriķis Sējas griķi ("Fagopyrum esculentum")
Vulfa sfagns sekcijas "Polyclada" sfagnu suga ("Sphagnum wulfianum")
platlapu sfagns sekcijas "Subsecunda" sfagnu suga ("Sphagnum platyphyllum")
segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu
kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām
sekstaines Sekstaine ("Cynosurus")
sektenes Sekstaine ("Cynosurus")
parastā sekstaine sekstaiņu suga ("Cynosurus cristatus")
dažādmalu sekstīte sekstīšu suga ("Lophocolea heterophylla")
hlamidioze seksuāli transmisīva slimība, ko ierosina hlamīdiju dzimtas ("Chlamydia") mikroorganismi
zvīņlapu selaginella selaginellu suga ("Selaginella lepidophylla")
Babilona sena Divupes pilsēta Eifratas krastos (_Babylon_), kuras drupas atrodas tagadējās Irākas teritorijā netālu no Hillas pilsētas; Bābele
Hēdebija sena pilsēta Baltijas jūras piekrastē (angļu val. "Hedeby", sendāņu val. "Haithabu"), netālu no vācu pilsētas Šlēzvigas, dibināta, domājams, ap 800. g., vikingu laikos līdz pat 11. gs. beigām bija nozīmīgs tirdzniecības centrs, daudz senatnes pieminekļu
kotilozauri Senākā izmirušo rāpuļu kārta ("Cotylossauri")
ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
hirakoteriji Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; eohipi
eohipi Senākie zirgu senči ("Eohippus, Hyracotherium), auguma ziņā līdzīgi suņiem, dzīvojuši Z-Amerikā, Eiropā un Āfrikā pirms \~50 mlj g.; hirakoteriji
prokonsuls Senāks driopiteku ("Dryopithecus") nosaukums
Ārjabhata Senās Indijas matemātiķis un astronoms (Aryabhata; 476.-550. g.), ko uzskata par arābu ciparu radītāju; aprēķinājis skaitļa "pī" vērtību, izteica domu, ka Zeme griežas ap savu asi, zinātniski skaidroja Saules un Mēness aptumsumus
Aishils Sengrieķu dramaturgs, traģēdijas žanra pamatlicējs ("Aeschylus"; ap 525. - ap 456. g. p. m. ē.); Eshils
Eshils Sengrieķu dramaturgs, traģēdijas žanra pamatlicējs ("Aeschylus"; ap 525.-ap 456. g. p. m. ē.); Aishils
Alkajs Sengrieķu dzejnieks (Alcaeus of Mytilene; ap 620. g. - ap 580. g. p m. ē.)
stahibotriotoksikoze Sēnītes "Stachybotrys alternans" toksīnu izraisīta infekcijas slimība, ar ko slimo gk. zirgi, kas saslimst uzņemot rupjo barību, kurā savairojušies šie toksīni
Palmira senpilsēta Sīrijas tusksneša oāzē ("Palmyra"), netālu no tagadējās Tadmoras, radusies I gt. p. m. ē., Palmiras valsts centrs līdz III gs. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi
Senetjēna pie Rūvjē Sentetjēna pie Rūvjē, pilsēta Francijā ("Saint-Étienne-du-Rouvray")
adatu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena acicula"), Latvijā reta, aug mežos starp sūnām, nokaltušām lapām un zariņiem
adonisa sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena adonis")
niedru sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena belliarum")
slaidkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena capillaripes")
stiepīgā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena epipterygia")
ķiverenes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galericulata")
pienainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena galopus")
asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā
noliektā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena inclinata")
nitrātu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena leptocephala")
vīteņu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena meliigena")
brūnsārtā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena metata")
pavasara sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena niveipes")
rievkāta sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena polygramma")
zilganā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pseudocorticola")
dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts
purpurbrūnā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena purpureofusca")
Renātes sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena renati")
sārtā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosea")
rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti
sarkanmalu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rubromarginata")
sarkanjoslu sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena sanguinolenta"), kuras piensula ir purpursarkana
sārmainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena stipata", syn. "Mycena alcalina")
ziemas sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena tintinnabulum")
pelēkbrūnā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena vitilis")
zefīra sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena zephirus")
gļotkāta sēntiņa sēntiņu suga ("Roridomyces rorida")
Senžermēna pie Lajē Senžermēnaljē, pilsēta Francijā ("Saint-Germain-en-Laye")
četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis
fungivoridae Sēņodiņu dzimtas "Mycetophilidae" nosaukuma sinonīms
askusēne sēņu nodalījums ("Ascomycota"), sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un kas vairojas ar askusporām, kuras parasti pa 8 attīstās askos jeb somiņās (tādēļ dažkārt sauc arī par somiņsēnēm)
zigosēnes sēņu nodalījums (Zygomycota), kurā apvienotas mikroskopiskas sēnes, kam ir vienšūnas daudzkodolu micēlijs vai sekundārs daudzšūnu micēlijs, šūnapvalki satur hitīnu, vairojas dzimumiski (ar zigosporām) vai bezdzimumiski (ar konīdijām un sporangijsporām)
fungi Sēņu valsts ("Mycota") nosaukuma sinonīms
mastigomicēte Sēņu valsts aļģsēnu nodalījuma apakšnodalījums ("Mastigomycotina")
hidromiksomicēte Sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase ("Hydromyxomycetes")
plazmodioforomicētes Sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase ("Plasmodiophoromycetes")
nepilnīgi pazīstamās sēnes sēņu valsts nodalījums (_Deuteromycota syn. Fungi imperfecti_), kurā ietilpst sēnes, kuru attīstības ciklā nav dzimumvairošanās, 1825 ģintis, 15000 sugu, Latvijā konstatēts \~240 ģinšu, \~1360 sugu
askusēnes Sēņu valsts nodalījums ("Ascomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju; \~30 tūkstoši sugu, Latvijā konstatēts \~230 ģinšu, 640 sugu
bazīdijsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Basidiomycota"), augstākās sēnes ar šūnās sadalītu micēliju, pasaulē zināmas \~900 ģintis, \~12000 sugu, Latvijā konstatēts >300 ģinšu, \~1360 sugu, tās pieder pie himēnijsēņu, pūpēžu un teliomicēšu klases
hitrīdijsēnes sēņu valsts nodalījums ("Chytridiomycota"); sēņu veģetatīvais ķermeis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs; vairojas dzimumiski un bezdzimumiski (ar zoosporām), gk. ir aļģu un sauszemes ziedaugu parazīti, retāk saprotrofi
gļotsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Myxomycota"), bezhlorofila organismi, kas sastopami uz augsnes, sūnām, celmiem vai trūdošiem kokiem mitrās un tumšās vietās
aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu
septiņvīru spēks septiņu vīru spēks jeb vārpainā septiņvīre (_Phyteuma spicatum_)
septiņvīrspēks Septiņvīre ("Phyteuma")
apaļā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma orbiculare"), Latvijā aizsargājama
vārpainā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma spicatum")
Eiropas ūdele sermuļu dzimtas suga ("Mustela lutreola syn. Lutreola lutreola"), Latvijā aizsargājama
Amerikas ūdele sermuļu dzimtas suga ("Mustela vison syn. Lutreola vison")
dzegužlinu sērsēne sērsēnu suga ("Hypholoma polytrichi")
dūmainā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma capnoides")
kūdraspurva sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma elongatipes")
dzeltenīgā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma epixanthum")
rūgtā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma fasciculare")
purva sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma myosotis")
ķieģeļsarkanā sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma sublateritium")
mitruma sērsēne sērsēņu ģints sēņu suga ("Hypholoma udum")
garkāta sērsēne sērsēņu suga ("Hypholoma elongatum"), kas aug purvos un slapjos mežos uz sūnām
CA Sertifikātu izsniegšanas aģentūra (angļu "certificate authority") - iestāde, kas izsniedz digitālos sertifikātus, kuri apstiprina klientu elektronisko parakstu, kā arī publisko un privāto atslēgu pareizību
zilganā seslerija sesleriju suga ("Sesleria caerulea syn. Sesleria uliginosa")
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga
baltā sētvija sētviju suga ("Bryonia alba"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, vietām pāriet savvaļā, 2-4 m garš vienmājas lakstaugs, ziedi ķekaros un čemuros, ogas melnas, indīgs augs
VIP Sevišķi svarīga persona (angļu "very important person")
cicinnobolus Sferopsīdu dzimtas ģints "Ampelomyces" nosaukuma sinonīms
askohitas Sferopsīdu dzimtas ģints ("Ascochyta"), viena no lielākajām nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma ģintīm, parazītiskas un fakultatīvi saprofītiskas sēnes, parazitē gk. uz augu lapām, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 135 sugas
priežu sfings sfingu dzimtas suga ("Hyloicus pinastri")
Altaja sibireja sibireju ģints suga ("Sibiraea laevigata syn. Sibiraea altaiensis"), kuru Latvijā paretam audzē kā dekoratīvu krūmu
ginarhija Sieviešu (grieķu "gynē") kundzība
topsiteils sieviešu matu sakārtojums _topsy tail_
matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu
pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
parastā sievpaparde sievpaparžu suga ("Athyrium filix-fenina"), kas sastopama bieži ēnainos lapkoku un skujkoku mežos (vērī, gāršā, slapjajā gāršā, dumbrājā) barības vielām bagātā, vāji skābā augsnē
apkakles sīga sīgu dzimtas suga ("Chlamydotis undulata")
mauragas Sīkā peļastīte ("Myosurus minimus")
muraga Sīkā peļastīte ("Myosurus minimus")
muragas Sīkā peļastīte ("Myosurus minimus")
peļaste Sīkā peļastīte ("Myosurus minimus")
tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama
ūdenspiparu sīkeglīte sīkeglīšu suga ("Elatine hydropiper"), Latvijā aizsargājama
ellobiidae Sīkgliemežu dzimtas "Carychiidae" nosaukuma sinonīms
resnais sīkgliemezis sīkgliemežu suga ("Carychium minimum")
parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās
plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
ozolu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaete tabacina")
lazdu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaetopsis tabacina")
plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem
meža sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha hero"), spārnu plētums - 28-35 mm, sastopams tikai dažās vietās, ļoti cieš no mežu meliorācijas
parastais sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha pamphilus"), spārnu plētums - 24-33 mm, sastopams sausās pļavās, laukos mežmalās
baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai
ziemeļu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Eptesicus nilssoni syn. Vespertilio nilssoni")
platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti
mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams
rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti
Natūza sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus nathusii syn. Vesperitilo nathusii"), Latvijā aizsargājama
pundursikspārnis Sikspārņu dzimtas suga ("Pipistrellus pipistrellus syn. Vespertilio pipistrellus"), aizsargājams dzīvnieks, mazākais sikspārnis Eiropā, ķermeņa garums - 36-51 mm, masa - 3,5-9 g.
divkrāsainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Vespertilio murinus syn. Vespertilio discolor")
naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas
bērzu sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus conchatus", syn. "Panus conchatus"); bērzu kamolene
tīģeru sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus lepideus", syn. "Panus tigrinus")
smaržīgā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus suavissimus", syn. "Panus suavissimus"); smaržīgā kamolene
zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem)
neaizmirsteles Sīkziedu neaizmirstule ("Myosotis sparsiflora")
Silene parviflora sīkziedu plaukšķenes "Silene borysthenica" nosaukuma sinonīms
sila gļotpēdene sila tīmeklene ("Cortinarius mucosus syn. Myxacium mucosum")
lielais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia alcyone"), mīt tikai Latvijas DA daļā sausos priežu mežos, sastopams reti, aizsargājams
SIM SIM karte - abonenta identifikācijas modulis (angļu "subscriber identity module"), kas ir ievietots ikvienā mobilajā telefonā, un satur nepieciešamo drošības informāciju, atmiņu telefona numuru ierakstīšanai
sympecna Sympecna paedisca - ziemspārītes "Sympycna annulata" nosaukuma sinonīms
kātlapu singonija singoniju suga ("Syngonium podophyllum"), kurai radītas daudzas dekoratīvās šķirnes
standarts SDH sinhronā datu hierarhija (angļu "Synchronous Data Hierarchy")
tīkls SONET sinhronais optiskais tīkls (angļu "Synchrnous Optical Network")
SIMV Sinhronizētā intermitējošā obligātā ventilācija (angļu "synchronized intermittent mandatory ventilation")
valoda SMIL sinhronizētās multivides integrācijas valoda (angļu "Synchronized Multimedia Integration Language")
SSS Sinusa mezgla vājuma sindroms (angļu "sick sinus syndrome")
zilganais sīpols sīpolu suga ("Allium caeruleum syn. Allium azureum")
lavandzilais sīpols sīpolu suga ("Allium caesium syn. Allium urseolatum")
Moli sīpols sīpolu suga ("Allium moly")
augstkalnu sīpols sīpolu suga ("Allium oreophyllum")
NR Sirds atrioventrikulārā mezgla ritms (angļu "nodal rhythm")
SANA Sīrijas informācijas aģentūra (angļu "Syria Arab News Agency")
staipekņu sirpjlape sirpjlapju suga ("Drepanocladus lycopodioides"), Latvijā reta un aizsargājama
AFIS Sistēma (kartotēka) pirkstu nospiedumu identifikācijai (angļu "Automatical fingerprints investigation system")
serveris SMS sistēmas pārvaldības serveris (angļu "System Management Server")
etalonprogrammas "SPECmark" sistēmas veiktspējas novērtējuma etalonprogrammu komplekts (angļu "System Performance Evaluation Cooperative Mark")
SBF Sistēmiskā asinsrite (angļu "systemic blood flow")
SLE Sistēmiskā sarkanā vilkēde (angļu "systemic lupus erythematosus")
SVR Sistēmiskā vaskulārā pretestība (angļu "systemic vascular resistance")
arhitektūra SAA sistēmu lietojumu arhitektūra (angļu "Systems Application Architecture")
SAA sistēmu lietojumu arhitektūra (angļu "Systems Application Architecture")
sBP Sistoliskais asinsspiediens (angļu "systolic blood pressure")
sitkoms Situāciju komēdija (angļu "situation comedy")
kalnu sizirinhija sizirinhiju suga ("Sisyrinchium montanum syn. Sisyrinchium bermudiana")
skarbele Skābarde ("Fagus sylvatica")
urohlorālskābe Skābe (acidum 2,2,2-trichloraethyl-p-D-glycuronicum), kas rodas urīnā pēc hlorālhidrāta lietošanas; uzrāda viltuspozitīvu cukura raudzi
krastmalas skābene skābeņu suga ("Rumex hydrolapathum")
Somijas skābene skābeņu suga ("Rumex pseudonatronatus syn. Rumex fennicus")
šaurlapu skābene skābeņu suga ("Rumex stenophyllus")
piramidālā skābene skābeņu suga ("Rumex thyrsiflorus")
vītollapu skābene skābeņu suga ("Rumex triangulivalvis syn. Rumex salicifolius")
Polygonum arenarium ssp. pulchellum skaistās sūrenes "Polygonum pulchellum" nosaukuma sinonīms
kausveida skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe cyathiformis")
rūsganā skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe expallens")
maija auzene skaistgalvju ģints suga ("Calocybe gambosa". syn. "Calocybe georgii")
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā
sārtā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces carneus")
dzeltenā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces chrysenteron", syn. Calocybe chrysentera", arī "Calocybe chrysenteron"), cepurīte dzeltena 3-5 cm diametrā, arī mīkstums, lapiņas un kātiņš intensīvi dzelteni, aug skujkoku un lapkoku mežos uz zemsegas, nav ēdama
vijolīšu skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces ionides")
glamūrs Skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"; glemūrs
ACM Skaitļošanas tehnikas asociācija ("Association for Computing Machinery")
hermodaktils Skalbju dzimtas ģints ("Hermodactylus"), dekoratīvi augi, līdzīgi īrisiem ar bumbuļveida sakneņiem
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
SAS Skandināvijas aviosabiedrība (angļu "Scandinavian Airlines System")
Gutasāga Skandināvu sāga, kas stāsta par gotu izceļošanu no Gotlandes uz Grieķiju pa Daugavu ("Dyna"), teksts radies \~13. gs., bet izceļošana varētu būt notikusi ap 3. gs.
jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem
jūlijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Anomala aenea syn. Anomala dubia aenea"), vaboles ķermenis 11-15 mm garš, tumšzils vai zaļš ar metālisku spīdumu
degunradžvabole Skarabeju dzimtas suga ("Oryctes nasicornis"), liela vabole (garums 26-41 mm), segspārni kastaņbrūni, spīdīgi
dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
vārpucis Skarbā sūrene ("Polygonum scabrum")
suņumēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), dekoratīvi lakstaugi
suņmēle Skarblapju dzimtas ģints ("Cynoglossum"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos, \~60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
aitenes Skarblapju dzimtas ģints ("Lycopsis"), lakstaugi ar atstāvošiem, raupjiem sarveida matiņiem, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
neaizmirstule Skarblapju dzimtas ģints ("Myosotis"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; \~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas
tauksakne Skarblapju dzimtas ģints ("Symphytum"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu sakneni, matiņiem klātām iegarenām olveida vai eliptiskām lapām un dažādu nokrāsu ziliem vai sārtiem ziediem nokarenos rituļos, 10-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti
Gypsophila trichotoma skaujošās ģipsenes "Gypsophila perfoliata" nosaukuma sinonīms
SEM Skenējošā elektronmikroskopija (angļu "scanning electron microscopy")
Sclerotinia fuckeliana sklerocīniju dzimtas sugas "Botryotinia fuckeliana" nosaukuma sinonīms
bumbuļu sklerotīnija sklerotīniju ģints sēņu suga ("Dumantinia tuberosa", syn. "Sclerotinia tuberosa")
Antaress Skorpiona α — sarkana pārmilzu zvaigzne Skorpiona zvaigznājā, viena no spožākajām dienvidu puslodē (zvaigžņlielums 0,9), pusregulāra maiņzvaigzne, attālums — 170 ly
Erysimum canescens skrajās pērkonenes "Erysimum diffusum" nosaukuma sinonīms
kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas
Kristīnes skrimalene skrimaleņu ģints sēņu suga ("Phaeocollybia christiane")
lipīgā skrimalene skrimaleņu ģints sēņu suga ("Phaeocollybia lugubris")
tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas
himenostomati Skropstaiņu klases kārta ("Hymenostomata"), vienšūņi
alkšņu slēptdeguņi slēptdeguņu kaitīgākā suga "Crytorhynchus lapathi L.", kaitējoša melnalkšņiem
teniarinhoze slimība ("taeniarhynchosis"), ko ierosina vēršu lentenis ("Taeniarhynchus sginatus"), izplatīta gk. zemēs, kur audzē daudz liellopu un uzturā izmanto gk. liellopu gaļu
metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju
sarkoidoze slimība, labdabīgā limfogranulomatoze ("lymphogranulomatosis bengina"), neskaidras etoloģijas hroniska, ģeneralizēta, labdabīga granulomatoze: visu, it sevišķi endotorakālo, limfmezglu palielināšanās; nereti ādā nelieli, plakani, sārtvioleti infiltrāti - sarkoīdi
bedlems Slimnīca Londonā "St. Mary of Betlehem"
kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām
cītizs Slotzars - tauriņziežu dzimtas slotzaru ģints ("Cytisus")
purpursarkanais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus purpureus")
parastais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus scoparius syn. Sarothamnus scoparius"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet Priekules novada Gramzdā tā pārgājusi arī savvaļā
Kjū slotzaris slotzaru suga ("Cytisus x kewensis")
agrais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus x praecox")
SARS Smagais akūtais respiratorais sindroms jeb netipiskā pneimonija - angļu "Severe Acute Respiratory Syndrome"
krastmalu smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium albinum syn. Xanthium riparium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās
Sofijas smalkžodzene smalkžodzeņu suga ("Descurainia sophia", arī "Sisymbrium sophia"), sastopama samērā bieži, 20-70 cm augsts augs
muskatrieksts Smaržīgā muskata ("Myristica fragrans") koka sēkla, ko lieto par garšvielu, kā arī parfimērijā
tolubalsams Smaržīga viela, ko iegūst no Dienvidamerikas koka "Myroxylon toluifera" un lieto parfimērijā un medicīnā
tonkas pupas smaržigas melnas mandeļveidīgas sēklas, ko iegūst no Dienvidamerikas tropiskajā joslā augošā "Dypterix" ģints koka, galvenokārt no "Dypterix odorata"
smirna Smaržīgi sveķi, ko iegūst no Arābijas koka "Balsamo-dendron Myrrha"
graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas
lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām
alkšņu smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Cryptorrhynchus lapathi"), melna vai tumšbrūna vabole, 7-9 mm garumā, Latvijā bieži uz alkšņiem
priežu lielais smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius abietis")
lielais priežu smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius abietis")
egļu lielais smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius picecus")
slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri
lielā smilga smilgu suga ("Agrostis gigantea syn. Agrostis alba", senāk "Agrostis solonifera")
parastā smilga smilgu suga ("Agrostis tenuis syn. Agrostis vulgaris")
rudzupuķu smilšbeka smilšbeku suga ("Gyroporus cyanescens"), aug gaišos, smilšainos priežu un jauktos mežos
lielā smilšgliemene smilšgliemeņu dzimtas suga ("Mya arenaria")
smilšvistiņa Smilširbju dzimtas suga ("Syrrhaptes paradoxus"), baloža lieluma putns ar smilšdzeltenu un pelēku apspalvojumu, ļoti reta ieceļotāja, kas Latvijā 20. gs. novērota tikai dažas reizes
skropstlapu arābe smilšķērsu suga ("Arabis blepharophylla")
smiltsblusa Smilšu blusa ("Sarcopsylla penetrans")
brūnā smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela hybrida")
meža smilšvabole smilšvaboļu suga ("Cicindela sylvatica")
mārsila smiltenīte smiltenīšu suga ("Arenaria serpyllifolia")
ezerkaraliene Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ezerpuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ezerrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigala Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigalas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigale Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
gaigula Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
krūkliņas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laičine Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laičinis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laiksna Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laiksne Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laiksnis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laišķi Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laišķis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
laišķulapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lēplapa Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
lilijas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
tuļbis Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdeņrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenslapas Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenslēpes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenspuķe Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdenspuķes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
ūdensrozes Sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida")
strauta sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus var. laevigatus syn. Symphoricarpos rivularis")
baltā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos albus")
Šeno sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos chenaultii")
Dorenbosa sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos doorenbosii")
apaļā sniegoga sniegogu suga ("Symphoricarpos orbiculatus")
platlapu sniegpulkstenīte sniegpulkstenīšu suga ("Galanthus ikariae subsp. latifolius syn. Galanthus latifolius")
SHC Sociālās higiēnas klīnika (angļu "social hygiene clinic")
SDPL Sociāldemokrātiskā un darba partija - angļu "Social Democratic and Labour Party" - mēreno nacionālistu partija Ziemeļīrijā, dibināta 20. gs. 60. gados
Derjačejenemeks Solončaks Deštekevira tuksneša rietumu daļā ("Daryacheh-i-Namak"), Irānas ziemeļos, platība - \~4000 kvadrātkilometru, ziemas periodā pārvēršas seklā ezerā vai ezeru sistēmā (platība - līdz 3000 kvadrātkilometru), Nemeks
Abarkūhs solončaks Irānā (_Kaffeh-ye Abarqū_), Jezdas ostāna rietumos
Asmantajs solončaks Kazahstānā (_Asmantay_), Aktebes apgabala dienvidrietumos
lēcējpele Somainā lēcējpele - somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas ģints ("Antechinomys")
plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā
SONNA Somālijas nacionālā informācijas aģentūra (angļu "Somali National News Agency")
zilganā somenīte somenīšu suga (“Calypogeia azurea”)
Millera somenīte somenīšu suga ("Calypogeia muellerana")
Nēsa somenīte somenīšu suga (“Calypogeia neesiana”)
Zviedrijas somenīte somenīšu suga (“Calypogeia suecica”), Latvijā aizsargājama
Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts Sonora, Meksikas pavalsts, tās pilnais nosaukums (“Estado Libre y Soberano de Sonora”)
civēka spalītis spalīšu suga ("Enterobius vermicularis syn. Oxyuris vermicularis")
samtīšu spārnene spārneņu suga ("Fissidens bryoides")
klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm
Patīna spatifīla spatifīlu suga ("Spathiphyllum patinii")
Volisa spatifīla spatifīlu suga ("Spathiphyllum wallisii")
spatula Spatula clypeata - platknābja "Anas clypeata" nosaukuma sinonīms
SAVE Specifiskas darbības aktīvai enerģijas efektivitātei ("specific actions for vigorous energy efficiency")
dins Spēka mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 dins ir vienāds ar spēku, kas l g masai piešķir paātrinājumu l cm/s2; 1 dyn=0,00001 N (N - ņūtons)
Kapella spektrāla dubultzvaigzne Vedēja zvaigznājā (α), kuras komponentes ir dzeltenas milzu zvaigznes, kopējais vizuālais zvaigžņlielums 0,09, attālums 45 ly; Latvijā novērojama visu gadu
pleisis spēļu konsole _Playstation_
jāņtārpiņš Spīdvaboļu dzimtas ("Lampyridae") suga ("Lampyris noctiluca"), vabole, kurai piemīt spēja izstarot gaismu
samtainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Lacrymaria lacrimabunda", syn. "Psathyrella lacrimabunda")
smiltāja spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila")
smilšu spīgulite spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella ammophila")
purpurbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella bipellis")
kandola spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella candolleana")
rievainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella corrugis", syn. "Psathyrella gracilis")
ūdeņainā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella piluliformis", syn. "Psathyrella hydrophyla")
kastaņbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea" syn. "Psilocybe spadicea")
kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala")
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes
slaidā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella gracilis"), kuras augļķermeņi ir ļoti sīki un trausli
čemurainā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella multipedata"), kas sastopama reti
pundura spīgulīte spīgulīšu suga (“Psathyrella pygmaea"), kuras augļķermeņi veido lielas grupas ap veciem lapkoku celmiem
Alnairs spilgtākā zvaigzne Dzērves zvaigznājā, atrodas 101 ly attālumā, tās zvaigžņlielums ir 1,8
Ranunculus trychophyllus spilvlapu ūdensgundegas "Batrachium trychophyllum" nosaukuma sinonīms
šaurlapu spilve spilvu suga ("Eriophorum polystachium syn. Eriophorum angustifolium")
goblapu spireja spireju suga ("Spiraea chamaedryfolia", senāk "Spirea ulmifolia")
asinszāļlapu spireja spireju suga ("Spiraea hypericifolia")
parastā spirodela spirodelu suga ("Spirodela polyrrhiza")
klavieres Spirts "Royal"
klavierspirts Spirts "Royal"
piroplazma Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Piroplasma syn. Babesia"); zīdītāju (piemēram, govju, suņu) eritrocītu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas
muskuļsporaiņi Sporaiņu tipa kokcīdiju klases ģints ("Sarcocystis"), vienšūņi, kas zīdītājiem (retāk cilvēkam), putniem un rāpuļiem ierosina invāzijas slimību sarkosporidiozi; Latvijā konstatētas 3 sugas
paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta")
Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā
Akrukss spožākā zvaigzne Dienvidu Krusta zvaigznājā (α, latīņu "Acrux"), balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri, kopējais zvaigžņlielums 0,79, atrodas 321 ly attālumā
Formalhauts spožākā zvaigzne Dienvidu Zivs zvaigznājā (no arābu val. "zivs mute"), dzeltenbalta, atrodas 25 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,2
Hidras sirds spožākā zvaigzne Hidras zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,0, atrodas 177 ly attālumā; Alfards
Spika spožākā zvaigzne Jaunavas zvaigznājā (α), aptumsuma maiņzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 0,97-1,04, spožuma maiņas periods 4,01 diena, tā ir zilganbalta, virsas temperatūra sasniedz 20000 °C, atrodas 260 ly attālumā
Gijena spožākā zvaigzne Kraukļa zvaigznājā (Kraukļa γ; arābu "kraukļa spārns"), tās spožums ir 2,6. zvaigžņlielums, un tā atrodas 165 ly attālumā
Reguls spožākā zvaigzne Lauvas zvaigznājā (α), kas faktiski ir četrkārša zvaigžņu sistēma, atrodas 77 ly attālumā, un tās spožums sasniedz 1,3 zvaigžlielumu, galvenā komponenta virsas temperatūra \~13000 °C
Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura
Procions spožākā zvaigzne Mazā Suņa zvaigznājā, astotā spožākā zvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 0,37, atrodas 11,4 ly attālumā
Kārļa Sirds spožākā zvaigzne Medību Suņu zvaigznājā, dubultzvaigzne, atrodas 110 ly attālumā, zvaigžņlielums 2,84
Naoss spožākā zvaigzne Pūpes zvaigznājā, tā ir zilganbalta ar zvaigžņlielumu 2,3, atrodas 1400 ly attālumā
Arneba spožākā zvaigzne Zaķa zvaigznājā (α), atrodas 1280 ly attālumā, vizuālais zvaigžņlielums 2,57
šaursvītru spradzis spradžu apakšdzimtas suga ("Phyllotreta undulata")
sarkansvītrotais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Ampedus sanguinolentus syn. Elater sanguinolentus")
puķu sprigane sprigaņu suga ("Impatiens glandulifera syn. Impatiens roylei"), kas plaši kultivēta Eiropā un it visur pārgājusi savvaļā, arī Latvijā
līmpuķe Spulgnaglene ("Lychnis flos cuculi")
pļavas spulgnaglene spulgnagleņu suga ("Coronaria flos-cuculi", arī "Lychnis flos-cuculi")
sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas
parastā spuraine spuraiņu suga ("Rhytidiadelphus squarrosus")
plūksnainā spuraine spuraiņu suga ("Rhytidiadelphus subpinnatus")
lielā spuraine spuraiņu suga ("Rhytidiadelphus triquetrus")
baltmuguras stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Gymnorhina hypoleuca")
melnmuguras stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Gymnorhina tibicen")
slaidastes stabuļputns stabuļputnu apakšdzimtas suga ("Orthonyx temmincki")
divplūksnu stafīleja stafīleju suga ("Staphylea bipinnata")
Kolhīdas stafīleja stafīleju suga ("Staphylea colchiuca")
deviņadatu stagars stagaru dzimtas suga ("Pungitius pungitius syn. Pygosteus pungitius")
jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets
palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu
apdzerenes Staipekņi ("Lycopodium")
apdziras Staipekņi ("Lycopodium")
dzeltas Staipekņi ("Lycopodium")
dzirenes Staipekņi ("Lycopodium")
prīviči Staipekņi ("Lycopodium")
prīvīši Staipekņi ("Lycopodium")
staipekle Staipekņi ("Lycopodium")
staipekļi Staipekņi ("Lycopodium")
staipeklis Staipekņi ("Lycopodium")
staipeknīši Staipekņi ("Lycopodium")
staipenāji Staipekņi ("Lycopodium")
staipeši Staipekņi ("Lycopodium")
staipīkļi Staipekņi ("Lycopodium")
staipītnes Staipekņi ("Lycopodium")
voronci Staipekņi ("Lycopodium")
zaķstaipekļi Staipekņi ("Lycopodium")
zeltejas Staipekņi ("Lycopodium")
zeltene Staipekņi ("Lycopodium")
zeltiņi Staipekņi ("Lycopodium")
prievīši Staipekņi ("Lycopodium") - staipekņaugu ģints, kurā mēreni lieli, ložņīgi, kāpelētājaugi vai nokareni zemes augi un epifiti; \~180 sugas
apdziras Staipekņu dzimtas ģints ("Huperzia syn. Lycopodium"), \~350 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga
staipeknītis Staipekņu dzimtas ģints ("Lycopodiella"), nelieli, daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, sporaugi, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
atģiru zāle staipekņu suga _Lycopodium selago_
apdziras Staipekņu suga ("Huperzia selago syn. Lycopodium selago"), daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos, satur toksiskas vielas, lakstu 5% novārījumu lieto medicīnā
gada staipeknis staipekņu suga ("Lycopodium annotinum")
stilite Staipekņveidīgo nodalījuma ezereņu rindas ezereņu dzimtas ģints ("Stylites"), atklāta 1954. g. Peru
Sarkanā grāmata standartu kopums, ko izstrādājušas firmas _Sony_ un _Philips_ un kas nosaka kompaktdiska _CD-DA_ celiņu skaitu, kuros ierakstīti diskrētie audiodati, kā arī izmantojamos kļūdu labošanas līdzekļus, kas ierakstīšanas procesā nodrošina skaņas iespējami labāku saglabāšanu
vālīšu staipeknis stapekņu suga ("Lycopodium clavatum")
mainīgais staipeknis stapekņu suga ("Lycopodium dubium")
Stary Rykow Stary Rykow - Vecrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
BTW Starp citu (angļu "by the way"; īsziņās)
MIRV Starpkontinentālas raķetes ar vairākām kodolgalviņām, kas var tikt raidītas vienlaicīgi pret vairākiem mērķiem (angļu "Multiple Independently-targeted Re-entry Vehicle")
Adobe Creative Cloud starpplatformu programmatūras pielikumu komplekts, ko izstrādājusi un piedāvā abonēt firma _Adobe Systems_
IELTS Starptautiskā angļu valodas zināšanu novērtēšanas sistēma (angļu "International English Language Testing System")
IAEA Starptautiskā atomenerģijas izmantošanas aģentūra (angļu "International Atomic Energy Agency"), viena no ANO organizācijām
IBF Starptautiskā bendija federācija (zviedru "Internationella Bandyfbrbundet")
ISPA Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības biedrība (angļu "International Society for the Protection of Animals")
IEA Starptautiskā enerģētikas aģentūra (angļu "International Energy Agency")
SI Starptautiskā fizikālo mērvienību sistēma (franču "Systeme International"), kam ir 7 pamatvienības (metrs, kilograms, sekunde, ampērs, kelvins, kandela un mols) un 2 papildvienības (radiāns un steradiāns)
IIHF Starptautiskā Hokeja federācija (angļu "International Ice Hockey Federation")
FCI Starptautiskā kinologu (suņu audzētāju) federācija (franču "Federation Cynologique Internationale")
SOLAS Starptautiskā konvencija "Dzīvības drošība jūrā" (angļu "Safety of Life at Sea")
IMPAC Dublinas literārā prēmija starptautiska literāra balva (angļu "The International IMPAC Dublin Literary Award"), ko piešķir Dublinas pilsētas padome un uzņēmums IMPAC, bet pasākumu administrē Dublinas pilsētas publiskā bibliotēka, pretendentus izvirza pasaules valstu bibliotēkas
FIM Starptautiskā Motosporta federācija (franču "Federation internationale motocycliste")
Apspiesto Eiropas Tautu asambleja starptautiska nāciju pašnoteikšanās tiesību aizstāvēšanas organizācija (angļu "Assembly of Captive European Nations" - ACEN), dibināta 1954. g.
IOC Starptautiskā Olimpiskā komiteja (angļu "International Olympic Committee")
asociācija PCMCIA starptautiskā personālo datoru atmiņas karšu asociācija (angļu "Personal Computer Memory Card International Association")
PEN Starptautiskā Rakstnieku apvienība (angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists); penklubs
penklubs Starptautiskā rakstnieku apvienība (PEN - no angļu Poets, Playwrights, Publishers, Editors, Essayists, Novelists), kas 1921. g. dibināta lai aizsargātu vārda brīvību
UCI Starptautiskā riteņbraukšanas federācija (franču "Union cycliste internationale")
SWIFT Starptautiska starpbanku organizācija (angļu "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication"), kuras mērķis ir elektroniska informācijas apmaiņa par veiktajiem norēķiniem; dibināta 1973. g.; tajā ietilpst ap 1500 banku no vairāk nekā 50 valstīm
ISIC Starptautiskā studenta identitātes karte (angļu "International Student Identity Card")
ATYPI Starptautiskā tipogrāfistu asociācija (franču "Association typographique internationale")
IUPAB Starptautiskā tīrās un lietišķās biofizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Biophysics")
IUPAP Starptautiskā tīrās un lietišķās fizikas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Physics")
IUPAC Starptautiskā tīrās un lietišķās ķīmijas savienība (angļu "International Union of Pure and Applied Chemistry")
FIVB Starptautiskā Volejbola federācija (franču "Federation Internationale de Voleyball")
IMT Starptautiskais kara tribunāls (angļu "International Military Tribunal")
IMF Starptautiskais valūtas fonds (angļu "International Monetary Fund")
AID Starptautiskās attīstības aģentūra (ASV; "Agency for International Development")
rotarietis Starptautiskas organizācijas "Rotary International", Rotari kluba biedrs
ātrvilciens EC starptautisks ātrvilciens "Euro City", kas kursē Vācijā un savieno to ar citām Eiropas valstīm
W Starptautisks signāls "Whiskey" - nozīmē 'vajadzīga medicīniskā palīdzība'
X Starptautisks signāls "X-ray" - nozīmē "pārtrauciet darbību un vērojiet manus signālus!"
SRAM atmiņa statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
SRAM statiskā brīvpiekļuves atmiņa (angļu "Static Random-Access Memory")
spīdīgā stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium splendens"), ir viena no visvairāk izplatītajām sūnām vidēji auglīgu un auglīgu sausieņu, kā arī nosusinātu mežu zemsedzē, retāk tā sastopama trūdvielām nabadzīgos sausieņu mežos un uz ciņiem slapjos mežos
ēnāja stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium umbratum"), Latvijā reta un aizsargājama; tās stumbrs līdz 10 cm garš, vienkārt plūksnaini zarots, aug avotainu, slapju, auglīgu mežu (niedrāja, dumbrāja, slapjā vēra, platlapju kūdreņa) zemsedzē
Andu tapakulo stāvastu dzimtas suga ("Scytalopus magellanicus")
čūskulājs Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
dievrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
jodrociņas Stāvlapu dzegužpirkstīte ("Dactylorhiza incarnata")
Orchis incarnata stāvlapu dzegužpirkstītes "Dactylorhiza incarnata" nosaukuma sinonīms
pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle
micēlijs Sterilais micēlijs - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Agonomycetaceae"), \~50 ģinšu, 200 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
mangrovju dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus heliobates")
blāvā dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus pallidus"); blāvā dzeņžubīte
mazā dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus parvulus"); mazā darvinžube
papagaiļknābja dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus psittacula"); papagaiļknābja darvinžube
dzeltenuzacu stērste stērstu suga ("Emberiza chrysophrys")
rudkakla stērste stērstu suga ("Emberiza yessoensis")
labības stiebrlapsene stiebrlapseņu dzimtas suga ("Cephus pygmaeus")
oranžā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe acutoconica", syn. "Hygrocybe persistens")
gaileņu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe cantharellus")
vaska stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe ceracea")
ķiršsarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe coccinea")
koniskā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe conica")
gļotkāta stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe glutinipes")
mīnijsarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe miniata")
smirdošā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe nitrata")
slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās
melnējošā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe pseudoconica")
papagaiļu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe psittacina"), saukta arī par zaļo stikleni
sarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe punicea")
medainā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe reidii", syn. "Hygrocybe marchii")
avenāju stiklspārnis stiklspārņu suga ("Pennisetia hylaeiformis")
jāņogulāju stiklspārnis stiklspārņu suga ("Synanthedon tipuliformis")
doņu stobrene stobreņu ģints sēņu suga ("Typhula filiformis", syn. "Macrotyphula filiformis")
dobā stobrene stobreņu ģints sēņu suga ("Typhula fistulosa", syn. "Macrotyphula fistulosa")
Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros
SAST Stratēģiskā analīze zinātnes un tehnoloģiju jomā ("strategic analysis in the field of science and technology")
SOFIA Stratosfēras infrasarkanās astronomijas observatorija (angļu "Stratospheric Observatory for Infrared Astronomy")
RPGN strauji progresējošs glomerulonefrīts (angļu "rapidly progressive glomerulonephritis")
parastā strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia struthiopteris syn. Struthiopteris filicastrum") ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām
Symphoricarpus rivularis strauta sniegogas "Symphoricarpus albus var. laevigatus" nosaukuma sinonīms
piekrastes strautvabole strautvaboļu dzimtas suga ("Hydraena riparia")
sarkanknābja vēršstrazds strazdu dzimtas suga ("Buphagus erythrorhynchus")
žagatveida strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Grallina cyanoleuca")
lubīt Strēby
īstā strihnīna strihnīnkoku suga ("Strychnos nuxvomica")
indes strihnīna strihnīnkoku suga ("Strychnos toxifera")
strihnīnkoks Strihnīnu dzimtas ģints ("Strychnos"), koks vai krūms
Daiera strobilante strobilanšu suga ("Strobilanthes dyerianus")
QSAR Struktūras un aktivitātes kvantitatīvā attiecība (angļu "quantitative structure-activity relationship")
valoda SQL strukturēta vaicājumvaloda (angļu "Structured Query Language")
Austrumeiropas strupaste strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga
zaļais strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Calyptomena viridis")
dzeltenmelnais strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Eurylaimus ochromalus")
zilrīkles strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Pseudocalyptomena graueri")
blīvā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium compactum"), Latvijā aizsargājama
tīmekļu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium confervoides"), Latvijā aizsargājama
upes strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium fluviatile"), Latvijā aizsargājama
zemā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium humile"), Latvijā aizsargājama
Jungermanniju strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium jungermannoides"), Latvijā aizsargājama
krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes
ložņu strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium serpens")
sīkstā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium tenax"), Latvijā aizsargājama
mainīgā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium varium"), kas sastopama slapjā gāršā, dumbrājā, gravu mežos uz augsnes un trupošas koksnes
āboliņu stublājnematode stublājnematožu suga ("Ditylenchus dipsaci"), izplatīta visā Latvijas teritorijā, tā parazitē sarkanajā āboliņā un stipri novājina augus; šai sugai ir vairākas rases, kas parazitē dažādos augos: zemenēs, bietēs, sīpolaugos
lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem
aknu fasciola sūcējtārpu klases suga (“Fasciola hepatica syn. Distomum hepaticum”), plakantārps, kas parazitē aitu, govju, cūku (retumis arī cilvēku) aknās
SUNA Sudānas informācijas aģentūra (angļu "Sudan News Agency")
Jizeras kalni Sudetu ziemeļrietumu daļa Čehijā un Polijā ("Jizerske hory"), garums — \~40 km, augstums līdz 1127 m, sastāv no 4 grēdām
SSA Sulfosalicilskābe (angļu "sulfosalicylic acid")
sumahlapu Sumahlapu pterokārija - pterokāriju suga ("Pterocarya rhoifolia")
parastais sumahs sumahu suga ("Rhus typhina"), ko dēvē arī par etiķkoku jeb parasto etiķkoku
vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni
joslainā sūneklene sūnekleņu ģints suga ("Arrhenia spathulata", syn. "Leptoglossum muscigenum")
purva sūnene sūneņu suga ("Hammarbya paludosa syn. Malaxis paludosa"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar trim vai četrām dzeltenzaļām, pabiezām, eliptiskām lapām pie stumbra pamatnes un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
ISIS Sunnītu džihādistu grupas pašpasludināta valsts "Islāma valsts Irākā un Levantē", kas 2014.-2017. g. kontrolēja teritorijas Irākā un Sīrijā ("Islamic State of Iraq and Syria", arī "Islamic State of Iraq and the Levant", arābu "Daesh")
lapu sūnas sūnu nodalījuma klase ("Bryopsida syn. Musci"), daudzgadīgi vai viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi ar stumbru un nedalītām lapām, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 122 ģintis, 374 sugas, no tām 162 sugas ir aizsargājamas
meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju
nesmaržīgā suņkumelīte suņkumelīšu suga ("Tripleurospermum perforatum syn. Tripleurospermum inodorum, Matricaria perforata")
suņmēles Suņmēle ("Cynoglossum")
maigā suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum amabile"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
ārstniecības suņmēle suņmēļu suga ("Cynoglossum officinale"), divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos
burkāns Suņpētersīlis ("Aethusa cynapium")
spīde Suņpētersīlis ("Aethusa cynapium")
suņpētersile Suņpētersīlis ("Aethusa cynapium")
suņpētersilis Suņpētersīlis ("Aethusa cynapium")
suņupētersīlis Suņpētersīļu suga ("Aethusa cynapium")
Agropyron caninum suņu ciņuvārpatas "Elymus caninus" nosaukuma sinonīms
pirkstveida suņzobe suņzobju suga ("Cynodon dactylon")
SVT Supraventrikulārā tahikardija (angļu "supraventricular tachycardia")
sūrine Sūrene ("Polygonum")
ugunspuķes Sūrene ("Polygonum")
bilderdykia Sūrenes ("Polygonum"), senāks nosaukums
griķene Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
griķenes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
juduri Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
kaulenes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
kazkriķi Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
rūgtene Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
rūgtines Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sētzāle Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sinepes Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūrele Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūreles Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūrgans Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūriči Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūriņa Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūriņas Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
sūrine Sūreņu dzimtas ģints - sūrene ("Polygonum")
griķi sūreņu dzimtas ģints ("Fagopyrum"), viengadīgs labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem; 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas paretam sastopamas uz dzelzceļa uzbērumiem un nezālienos
dižsūrene Sūreņu dzimtas ģints ("Reynoutria"), daudzgadīgi lakstaugi ar resniem sakneņiem un lielu, spēcīgu stublāju, ziedi sakopoti šaurās skarveida ziedkopās, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas ir dārzbēgļi
sūrenes Sūreņu ģints ("Polygonum"). Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
raibā sūrene sūreņu suga ("Polygonum affine")
abinieku sūrene sūreņu suga ("Polygonum amphibium")
svečveida sūrene sūreņu suga ("Polygonum amplexicaule")
Oberta sūrene sūreņu suga ("Polygonum aubertii")
maura sūrene sūreņu suga ("Polygonum aviculare")
Baldžuānas sūrene sūreņu suga ("Polygonum baldschuanicum")
zalkšu sūrene sūreņu suga ("Polygonum bistorta")
galviņu sūrene sūreņu suga ("Polygonum capitatum")
ūdenspipars Sūreņu suga ("Polygonum hydropiper"), viengadīgs sūreņu dzimtas augs, kam ir raksturīgi iesārti vai zaļgani ziedu ķekari, kodīga piparu garša, aug mitrās vietās un krastmalās
mazā sūrene sūreņu suga ("Polygonum minus")
maigā sūrene sūreņu suga ("Polygonum mite"), Latvijā aizsargājama
mezglainā sūrene sūreņu suga ("Polygonum nodosum", arī "Polygonum lapathifolium" un "Polygonum tomentosum")
austrumu sūrene sūreņu suga ("Polygonum orientale")
asaugļu sūrene sūreņu suga ("Polygonum oxyspermum")
blusu sūrene sūreņu suga ("Polygonum persicaria")
skarbā sūrene sūreņu suga ("Polygonum scabrum", arī "Polygonum lapathifolium")
brūkleņlapu sūrene sūreņu suga ("Polygonum vaccinifolium")
vairvasiņu sūrene sūreņu suga ("Polygonum viviparum"), Latvijā aizsargājama
caurejas sūricis sūriču suga ("Pulicaria dysenterica")
rīsgrauzis Surinamas rīsgrauzis - vaboļu kārtas šaurvaboļu dzimtas suga ("Oryzaephilus surinamensis")
meža susuris susuru dzimtas suga ("Dryomys nitedula")
dārza susuris susuru dzimtas suga ("Eliomys quercinus"), Latvijā aizsargājama
lielais susuris susuru dzimtas suga ("Glis glis syn. Myoxus glis")
siena svārsteklene svārstekleņu ģints sēņu suga ("Panaeolina foenisecii", syn. "Panaeolus foenisecii")
tauriņu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus papilionaceus", syn. "Panaeolus sphinctrinus")
parastā sveķene sveķeņu suga ("Viscaria vulgaris syn. Viscaria viscosa, Lychnis viscaria")
egļu sveķotājsmecernieks sveķotājsmecernieku suga ("Pissodes harcyniae"), kas attīstās zem plānās egļu mizas
podofilīns Sveķveida vielu maisījums, ko iegūst no kaltēta Ziemeļamerikas auga "Podophyllum peltatum L." sakneņa
lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti
raibais miltu svilnis sviļņu dzimtas suga ("Pyralis farinalis")
šķirste Svīre; čurkste; mūra bezdelīga ("Cypselus opus")
zaķa pauti šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
spilga Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
spilgas Šaurlapu spilve ("Eriophorum polystachium")
Eriophorum angustifolium šaurlapu spilves "Eriophorum polystachyon" nosaukuma sinonīms
doņi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
ērkuļi Šaurlapu vilkvālīte ("Typha angustifolia")
starainā šeflēra šeflēru suga ("Schefflera actinophylla")
Peklera šeflēra šeflēru suga ("Schefflera pueckleri"), kas augu tirdzniecībā vairāk pazīstama kā uzmavu tupidante ("Tupidanthus calyptratus")
SIS Šengenas informācijas sistēma ("Schengen information system")
staipeknis šī nodalījuma dzimta ("Lycopodiaceae"), kurā ietilpst vienādsporu augi ar ložņājošu stumbru, \~450 sugu (visā pasaulē), Latvijā konstatētas 4 ģintis
zaļaļģes šī nodalījuma klase ("Euchlorophyceae"), 6 rindas, Latvijā konstatētas 5 rindas
paparde šī nodalījuma klase ("Polypodiopsida")
Japānas širmegle širmegļu suga ("Sciadopitys verticillata")
zilenītis šīs apakšdzimtas ģints ("Polyommatus")
ķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
tangarstērste šīs apakšdzimtas suga ("Catamblyrhynchus diadema"), kas dzīvo Dienvidamerikā
dzeltenpieres lapmūrnieks šīs apakšdzimtas suga ("Philydor rufus")
baltlāsumainā vēdekļaste šīs apakšdzimtas suga ("Rhipidura leucophrys")
tirānputns šīs apakškārtas dzimta ("Tyrannidae"), 112 ģintis, 374 sugas, Amerikas kontinentā, gk. Dienvidamerikā, mežos un krūmājos, retumis atklātās vietās
purvmirte šīs apakšklases dzimta ("Myricaceae"), kurā ir 1 ģints
nēģis šīs apakšklases kārta ("Petromyzoniformes")
vihuhols šīs cilts ģints ("Galemys")
balanda šīs dzimtas apakšdzimta ("Cyclolobeae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 40 sugas
zeltainītis šīs dzimtas apakšdzimta ("Lycaeniinae"), Latvijā konstatētas 8 sugas
dzilna šīs dzimtas divas ģintis ("Picus") ar 14 sugām, no kurām Latvijā konstatētas divas sugas, un ("Dryocopus") ar 6 sugām, no kurām Latvijā konstatēta viena suga
amarillis šīs dzimtas ģints ("Amaryllis"), dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem
strupknābe šīs dzimtas ģints ("Amblystegium"), \~95 sugas, Latvijā konstatēts 10 sugu
sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
bitīnija šīs dzimtas ģints ("Bithynia"), Latvijā konstatētas 2 sugas
zīdaste šīs dzimtas ģints ("Bombycilla), pie kuras pieder nelieli putni ar spalvu cekulu uz galvas, Latvijā konstatēta 1 suga
botrīdija šīs dzimtas ģints ("Botrydium"), laponis cauruļveidīgs vai maisveidīgs, šūnās nesadalīts, ar daudziem kodoliem; zaļas bumbveida lodītes (līdz 3 mm diametrā) ar bezkrāsainiem rizoīdiem, aug uz kailas, mitras augsnes upju un ezeru piekrastēs, Latvijā konstatētas 2 sugas
īsvācelīte šīs dzimtas ģints ("Brachythecium"), velēnas blīvas, bieži pieplakušas pie substrāta, spīdīgas, gk. mežos, \~300 sugu, Eiropā 24 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
samtīte šīs dzimtas ģints ("Bryum"), sīki vai samērā lieli, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, \~1050 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas, no tām 15 ir retas un aizsargājamas
kalikants šīs dzimtas ģints ("Calycanthus"), kas vairāk pazīstama kā kausziede
raglape šīs dzimtas ģints ("Ceratophyllum"), ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens, 2 sugas
katsura šīs dzimtas ģints ("Cercidiphyllum"), vasarzaļš dekoratīvs koks, lapas pretējas vai daļēji pamīšas, veselas, ziedi sīki bez apziedņa, dzimtene Japāna, 2 sugas, abas Latvijā introducētas 20. gs. vidū
hrizomiksa šīs dzimtas ģints ("Chrysomyxa"), Latvijā konstatētas 7 sugas
tīmeklene šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas
pelējumgrauzis šīs dzimtas ģints ("Cryptophagus"), sīkas 1,4-3,5 mm garas vaboles, dzīvo trūdošās vielās, zemsedzē, uz piepēm u. c. sēnēm, trūdošā koksnē, putnu un zīdītāju ligzdās, telpās, Latvijā konstatētas 18 sugu
airvabole šīs dzimtas ģints ("Dytiscus"), Latvijā konstatētas 6 sugas
cepurene šīs dzimtas ģints ("Encalypta"), Latvijā konstatētas 3 sugas
stabiņpūpēdis šīs dzimtas ģints ("Endoptychum"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemeszvaigzne šīs dzimtas ģints ("Geastrum syn. Geaster"), Latvijā konstatētas 9 sugas
virpuļotājs šīs dzimtas ģints ("Gyrinus")
zemesriekstene šīs dzimtas ģints ("Hydnotrya")
hortenzija šīs dzimtas ģints ("Hydrangea"), no kuras Latvijā introducētas 3 sugas
hidrobija šīs dzimtas ģints ("Hydrobia"), Latvijā konstatētas 2 sugas
mazlēpe šīs dzimtas ģints ("Hydrocharis"), Latvijā konstatēta 1 suga
gliemezene šīs dzimtas ģints ("Hygrophorus"), apakšpusē lapiņas ar vaskam līdzīgu kārtiņu, kājiņa bez gredzena, Latvijā konstatēts >10 sugu, dažas ir ēdamas
kokuvarde šīs dzimtas ģints ("Hyla"), 300-350 sugu, vislielākā abinieku ģints, Latvijā konstatēta 1 suga
plēvpūpēdis šīs dzimtas ģints ("Hymenogaster"), Latvijā konstatēta 1 suga
asinszāle šīs dzimtas ģints ("Hypericum"), 200-400 sugas, Latvijā 3 sugas, daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem
hipns šīs dzimtas ģints ("Hypnum"), \~200 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
hipogimnija šīs dzimtas ģints ("Hypogymnia"), 40 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
astpūpēdis šīs dzimtas ģints ("Hysterangium")
pūpēdis šīs dzimtas ģints ("Lycoperdon") ar 50 sugām, no kurām Latvijā konstatētas 6 sugas
staipeknis šīs dzimtas ģints ("Lycopodium"), neliels, mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, visas aizsargājamas
vējmietiņš šīs dzimtas ģints ("Lythrum"), lakstaugs ar lancetiskām lapām un sārtiem ziediem stublāja vai zaru galos, 24 (pēc citiem datiem, 34-35) kosmopolītiskas sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
puplaksis šīs dzimtas ģints ("Menyanthes"), daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstaraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros, 1 suga
mikobaktērija šīs dzimtas ģints ("Mycobacterium")
purvmirte šīs dzimtas ģints ("Myrica"), kurā ir 1 suga
mirīnija šīs dzimtas ģints ("Myrinia"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
mirte šīs dzimtas ģints ("Myrtus")
miksine šīs dzimtas ģints ("Myxine")
ūdensroze šīs dzimtas ģints ("Nymphaea"), daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas līdz 19. gs. tika uzskatītas par 1 sugu ar vairākām varietātēm
raibenis šīs dzimtas ģints ("Nymphalis")
oocista šīs dzimtas ģints ("Oocystis"), \~50 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas
pīļknābis šīs dzimtas ģints ("Ornithorhynchus")
fiscija šīs dzimtas ģints ("Physcia"), \~135 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
kašalots šīs dzimtas ģints ("Physter") ar 1 sugu
fitolaka šīs dzimtas ģints ("Phytolacca")
pirenula šīs dzimtas ģints ("Pyrenula"), no kuras Latvijā konstatētas 4 sugas, bet 3 no tām tikai 19. gs. beigās
ziemciete šīs dzimtas ģints ("Pyrola"), daudzgadīgs, dekoratīvs lakstaugs, puķe, 20-35 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
pitija šīs dzimtas ģints ("Pythium"), Latvijā konstatētas 3 sugas
ziepenīte šīs dzimtas ģints ("Polygala"), lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retumis baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās
sūrene šīs dzimtas ģints ("Polygonum"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, retāk puskrūms ar vienkāršām, veselām, spirāliski sakārtotām lapām, sīkiem, sārtiem vai rožainiem, retāk zaļganiem vai baltiem ziediem vārpveida vai skarveida ziedkopā
saldsaknīte šīs dzimtas ģints ("Polypodium"), nelieli daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām, 75 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
dzegužlini šīs dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; lāčsūnas
sinhitrija šīs dzimtas ģints ("Synchytrium"), Latvijā konstatētas 4 sugas
sinūra šīs dzimtas ģints ("Synura"), \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, gk. pavasarī un rudenī
āmurzivs šīs dzimtas ģints ("Sphyma")
sporobolomicētes šīs dzimtas ģints ("Sporobolomyces")
zvīņbeka šīs dzimtas ģints ("Strobilomyces")
krūmīte šīs dzimtas ģints ("Thamnobryum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
purvpaparde šīs dzimtas ģints ("Thelypteris"), Latvijā konstatēta 1 suga
vilkvālīte šīs dzimtas ģints ("Typha"), lakstaugs ar attīstītu sakneni un sīkiem, stublāja galā sakārtotiem ziediem, 12 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
paceplītis šīs dzimtas ģints ("Troglodytes")
ksilārija šīs dzimtas ģints ("Xylaria"), no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
zobiņbeka šīs dzimtas ģints (Gyrodon"), kurā 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
piltuvjzirneklis šīs dzimtas suga ("Agelena labyrinthica")
tūbīte šīs dzimtas suga ("Ammodytes tobianus syn. Ammodytes lancea")
lielais apšu lapgrauzis šīs dzimtas suga ("Chrysomela populi syn. Melasoma populi")
zaķzivs šīs dzimtas suga ("Cyclopterus lumpus"), saimnieciski izmantojama, vidēji liela jūras zivs; jūras zaķis; jūraszaķis
karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg
Maurīcijas dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Coracina typica")
melnkrūšu māņpita šīs dzimtas suga ("Corythopis torquata")
krastvabole šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu
ūdenstīkliņš šīs dzimtas suga ("Hydrodictyon reticulatum"), kas veido maisveida cenobijus 40 cm garumā un garākus, kas sastāv no cilindruskām līdz 1 cm garām šūnām, dažreiz masveidā sastopami eitrofos ezeros
smaržīgais muskats šīs dzimtas suga ("Myristica fragrans"), kas aug Moluku salās, tiek kultivēta tropos
šarlaksarkanais medusputns šīs dzimtas suga ("Myzomela sanguinolenta")
augļukoku medusputns šīs dzimtas suga ("Myzomela sclateri")
smailknābis šīs dzimtas suga ("Oxyruncus cristatus"); cekulainais ugunsgalvis
sarkanblakts šīs dzimtas suga ("Pyrrhocoris apterus"), tā ir 10-12 mm gara, melna, spārni un priekškrūtis sarkani ar melniem apļiem
plekste šīs dzimtas suga ("Platichthys flesus syn. Pleuronectes flesus"), plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē
akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte
kožodiņi šīs dzimtas suga ("Psychoda phalaenoides"), bieži sastopama telpās - pagrabos, vannasistabās, tualetēs
lidvāvere šīs dzimtas suga ("Pteromys volans"), Latvijā sastopama reti, gk. austrumu daļā, aizsargājama
raibais māņmizložņa šīs dzimtas suga ("Rhabdornis mysticalis")
cekulainā stāvaste šīs dzimtas suga ("Rhinocrypta lanceolata")
gardeguna adatzivs šīs dzimtas suga ("Syngnathus typhle")
alata šīs dzimtas suga ("Thymallus thymallus"), zivs ar lielu muguras spuru un taukspuru, uzturas straujos, skābekļa bagātos strautos
logspārnis šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem
plīvurpūce šīs dzimtas suga ("Tyto alba"), putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un labi izveidotu, gandrīz trīsstūrveida plīvuru ap acīm
sarkoscifa šīs ģints suga "Sarcoscypha coccnea" jeb agrene
suņpētersīlis šīs ģints suga ("Aethusa cynapium")
svīre šīs ģints suga ("Apus apus", senāk "Cypselus apus"), neliels, brūngani melns putns ar īsu, platu knābi, gariem, smailiem spārniem un garu dakšveida asti
Mandžūrijas arālija šīs ģints suga ("Aralia elata syn. Aralia mandshurica"), Latvijā introducēta 19. gs. 80. gados, vāji sazarots ērkšķains krūms, lapas līdz 1 metru garas, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, ar dzeloņiem
laikzvaigzne šīs ģints suga ("Astraeus hygrometricus syn. Astraeus stellatus")
ciedru zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla cedrorum")
parastā zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla garrulus"), strazda lieluma putns ar īsu, spēcīgu knābi un īsu asti, Latvijā caurceļotāja un ziemotāja
Sibīrijas zīdaste šīs ģints suga ("Bombycilla japonica")
karpu hilonodella šīs ģints suga ("Chilodonella cyprini")
kauri šīs ģints suga ("Cypraea moneta"), kas mīt Indijas un Klusā okeāna tropu daļā; tās gliemežvākus lietoja jau vairākus gadu tūkstošus p. m. ē.; arī ļauno garu atbaidīšanai
skaļā sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha dichroa")
baltuzacu sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha heuglini")
baltgalvas sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha niveicapilla")
rudmuguras sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha semirufa")
hibrīdā ciprese šīs ģints suga ("Cupressocyparis leylandii")
lapkoku otiņmūķene šīs ģints suga ("Dasychira pudibunda")
melnā mamba šīs ģints suga ("Dendroapsis polylepis"), garums - līdz 4 m, sastopama Āfrikā, dzīvo uz zemes
stabiņpūpēdis šīs ģints suga ("Endoptychum agaricoides syn. Secotium agaricoides"), kuras augļķermeņi pēc nogatavošanās ir līdzīgi tintenēm
zilā lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus cyane")
austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži
rietumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus megarhynchos")
krūmāju puslakstīgala šīs ģints suga ("Erythropygia galactotes")
Persijas zīdčakste šīs ģints suga ("Hypocolius ampelinus")
daudzbalsu smējējķauķis šīs ģints suga ("Hippolais polyglotta")
ziemeļu junkostērste šīs ģints suga ("Junco hyemalis")
gludā limanda šīs ģints suga ("Limanda limanda syn. Pleuronectes limanda"), zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē
Lazūra māņķauķis šīs ģints suga ("Malurus cyaneus")
parastā maršancija šīs ģints suga ("Marchantia polymorpha")
pelēkais stabuļstrazds šīs ģints suga ("Myadestes unicolor")
zilais svilpējstrazds šīs ģints suga ("Myiophoneus caeruleus")
ūdensvirza šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži
baltkrūšu skudrputns šīs ģints suga ("Myrmeciza loricata")
svītrainais skudrceplītis šīs ģints suga ("Myrmotherula surinamensis")
šķeltkājvēzis šīs ģints suga ("Mysis oculata relicta")
gļotainā miksine šīs ģints suga ("Myxine glutinosa"), līdz 50 cm garš dzīvnieks ar 2 pāriem bārkstiņu pie mutes un 1 pāri pie vienīgā nass cauruma, iesarkani pelēku, bet maz pigmentētu un stipri gļotainu ādu, dzīvo ierakusies dūņās
zilsvītrainais nektārputns šīs ģints suga ("Nectarina chalybea")
meža puķutabaka šīs ģints suga ("Nicotiana sylvestris")
zilmelnā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe Leucopyga")
kalnu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe xanthoprymna")
pīļknābis šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta
dzeltenplankuma panterputniņš šīs ģints suga ("Pardalotus xanthopygnus")
zilā žubīšstērste šīs ģints suga ("Passerina cyanea")
paksistima šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni
ozolu filoksēra šīs ģints suga ("Phylloxera coccinea")
kašalots šīs ģints suga ("Physter catodon"), galvas garums ir \~1/3 no ķermeņa garuma, zem ūdens var uzturēties līdz 1,5 stundas
plēsīgā fitosejula šīs ģints suga ("Phytoseiulus persimilis"), ko izmanto augu mājās tīklērču apkarošanai
rudā zemesstērste šīs ģints suga ("Pipilo erythrophthalmus")
ugunsspārīte šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti
orangutans šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos)
melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi
Āzijas ūdenserickiņš šīs ģints suga ("Rhyacornis fuliginosus")
vistu singama šīs ģints suga ("Syngamus trachea")
gludā āmurzivs šīs ģints suga ("Sphyma zygaena")
tievā teilorija šīs ģints suga ("Tayloria tenuis"), kas aug kūdreņos uz nitrofilu augu (aveņu, nātru) paliekām
ziemeļu ceplītis šīs ģints suga ("Thryothorus ludovicianus")
svītrainais ceplītis šīs ģints suga ("Thryothorus pleurostictus")
bālkrūšu kanastero šīs ģints suga ("Thripophaga drbignyi")
parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis
mellene šīs ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā mellene
Ampelomyces quisqualis šīs ģints suga (syn. "Cicinnobolus cesatii"), kas parazitē uz īstās miltrasas sēnēm
Botrytis cinerea šīs ģints suga, kas ir asku sēnes "Botryotinia fuckeliana syn. Sclerotinia fuskeliana" anamorfa, daudziem augiem izraisa pelēko puvi
Coccomyces hiemalis šīs ģints suga, kas ir sēnes "Cylindrosporium hiemale" teleomorfa
Botryotinia fuckeliana šīs ģints suga, kuras anamorfa ir "Botrytis cinerea"
Cicinnobolus cesatii šīs ģints sugas "Ampelomyces quisqualis" nosaukuma sinonīms
Ceratocystis coerulea šīs ģints sugas "Ceratocystis pilifera" nosaukuma sinonīms
Melampsorella cerastii šīs ģints sugas "Melampsorella caryophyllacearum" nosaukuma sinonīms
Sapromyces reinschii šīs ģints sugas "Sapromyces elongatus" nosaukuma sinonīms
gepards šīs ģints vienīgā suga ("Acinonyx jubatus"), paliels plēsējs (ķermeņa garums 120 - 150 cm, astes garums 63 - 75 cm, masa 50 - 65 kg), galva maza, kājas garas, izplatīts Āfrikas un Āzijas tuksnešos un savannās
jenotsuns šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu
nēģis šīs kārtas dzimta ("Petromyzonidae"), ūdens dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu, 5 ģintis, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
šķeltkājvēzis šīs kārtas ģints ("Mysis")
cauruļzobis šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus
pūpēdis šīs klases dzimta ("Lycoperdaceae"), sēnes, kurām augļķermeņi dažāda lieluma un veida, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 16 sugu
pūpēdis šīs klases rinda ("Lycoperdales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas
paparde šīs klases rinda ("Polypodiales")
botrīdija šīs rindas dzimta ("Botrydiaceae")
hitrīdija šīs rindas dzimta ("Chytridiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas parazitē uz zaļaļģēm edogonijām
dakrimicēte šīs rindas dzimta ("Dacrymycetaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
plēvpūpēdis šīs rindas dzimta ("Hymenogastraceae"), augļķermeņi bumbuļveidīgi, pilnīgi vai daļēji atrodas augsnē; \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
astpūpēdis šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas
histērija šīs rindas dzimta ("Hysteriaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
mikrotīrija šīs rindas dzimta ("Hysteriaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
leocija šīs rindas dzimta ("Leotiaceae syn. Helotiaceae"), vairākums saprofīti uz atmirušām augu daļām, retāk parazīti, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 37 sugas
mirte šīs rindas dzimta ("Myrtaceae"), kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām
palma šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē
pirenula šīs rindas dzimta ("Pyrenulaceae"), ķērpji ar vienveidīgu, plānu krevju laponi, kas attīstās substrātā vai virs tā, augļķermeņi - lodveida peritēciji, 10 ģinšu, >350 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
protomicēte šīs rindas dzimta ("Protomycetaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 ģintis, no katras 1 suga
sporobolomicētes šīs rindas dzimta ("Sporobolomycetaceae")
zalktene šīs rindas dzimta ("Thymelaeceae")
segliņš šīs rindas kokžņaudzēju dzimtas ģints ("Euonymus", "Evonymus"), puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdaļīgiem ziediem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~200 taksonu (sugas, dekoratīvās formas)
circenis šīs virsdzimtas dzimta ("Gryllidae"), pasaulē vairāk nekā 900 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
hortenzijveida šizofragma šizofragmu suga ("Schizophragma hydrangeoides")
šķeltkājis Šķeltkājvēzis ("Mysidacea")
Mysis oculata šķeltkājvēžu sugas "Mysis oculata relicta" nosaukuma sinonīms
spurainā šķeltzobe šķeltzobju suga ("Dryptodon patens")
DCS šķērssavienotāju ciparsistēma (angļu "digital cross-connect system")
LCD Šķidro kristālu displejs (angļu "liquid cristal display")
Agropyron fibrosnum šķiedrainās ciņuvārpatas "Elymus fibrosus" nosaukuma sinonīms
Bongāra šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe bongardii")
briežu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe cervicolor")
Kuka šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe cookei")
olīvdzeltenā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe dulcamara")
smailā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe fastigiata")
zemes šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe geophylla")
šķeltā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lacera")
tumšzvīņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lanuginosa", syn. "Inocybe ovatocystis")
violetā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe lilacina")
plankumainā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe maculata")
Patujāra šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe patouillardii")
zābakotā šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu ģints sēņu suga ("Inocybe terrigena")
bumbuļkāta šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe mixtilis"), kurai dzeltenbrūna cepurīte un pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums
rāceņu šķiedrgalvīte šķiedrgalvīšu suga ("Inocybe napipes"), kurai dzeltenbrūna cepurīte, tāpat kā bumbuļkāta šķiedrgalvītei
pese Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius")
pesis Šķiltavu deglim derīga sausa bērza piepe ("Polyporus igniarius"); pese 1
Akadēmijas glečers šļūdonis Antarktīdā (_Academy Glacier_), pie Patuksentas grēdas un Tolčina kalna
Zemie Jesenīki šo kalnu ziemeļu daļa ("Nizky Jesenik"), atrodas pie Polijas robežas, augstākā virsotne - 891 m
Džajavardenepūra-Kote Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Jayewardenapura-Kotte"), 119000 iedzīvotāju (2007. g.); Šrī Džajavardenepura Kote; Kote
Mērilenda Štats ASV ("Maryland"), atrodas valsts austrumos, administratīvais centrs - Anapolisa, platība - 32134 kvadrātkilometri, 5976400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūdžersija Štats ASV ("New Jersey"), administratīvais centrs - Trentona, platība - 22587 kvadrātkilometri, 8938200 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Delavēru, Pensilvāniju un Ņujorku
Vaiominga Štats ASV ("Wyoming"), administratīvais centrs - Šaiena, platība - 253337 kvadrātkilomretri, 584200 iedzīvotāju (2014. g.)
Goa Štats Indijas rietumu daļā ("Gomya"), Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Panadži, platība - 3702 kvadrātkilometri, 1628000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - konkanu
Madhja Pradēša štats Indijas vidienē (_Madhya-Pradesh_), administratīvais centrs - Bhopāla, platība - 308245 kvadrātkilometri, 69279000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - hindi
Harjāna Štats Indijas ziemeļrietumos ("Hariyāņā"), platība - 44212 kvadrātkilometru, 23772000 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Čandīgarha (ārpus štata), valoda - hindi
Eboņi Štats Nigērijā ("Ebonyi"), administratīvais centrs - Abakaliki, platība - 5530 kvadrātkilometru, 2173500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
Ojo Štats Nigērijā ("Oyo"), administratīvais centrs - Ibadana, platība - 28454 km^2^, 5591600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidrietumu daļā
Jarakuja Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Yaracuy"), administratīvais centrs - Sanfelipe, platība - 7100 kvadrātkilometru, 634300 iedzīvotāju (2010. g.)
Šuazi Leruā Šuazīleruā, pilsēta Francijā ("Choisy-le-Roi")
dzeltens tāds, kam ir, piemēram, pieneņu ziedu krāsa; atbilst viļņa garumam 565 līdz 590 nm, viena no četrām pamatkomponentēm CMYK sistēmā - Y no angļu _yellow_; RGB sistēmā to iegūst summējot sarkano un zaļo
BFN Tagad - atā (angļu "bye for now")
BBFN Tagad - atā, atā (angļu "bye bye for now")
circenis Taisnspārņu kārtas apakškārtas virsdzimta ("Gryllodea"), drukni, 17-50 mm gari kukaiņi ar cilindrisku ķermeni, \~2000 sugu
zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis
paparžu nodalījums taksonomiska kategorija ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augstākie augi - sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze jeb sporofīts un kam raksturīga liellapainība (megafilija) - lapas veidojušās saaugot kopā galotnes zariem un sānzariem
Žofruā cekulainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus geoffroyi")
ūsainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus mystax")
Tanganjika Tanzānijas kontinentālā daļa ("Tanganyika"), platība - 939000 kvadrātkilometru, kā neatkarīga valsts pastāvēja no 09.12.1961. līdz 26.04.1964., kad tai apvienojoties ar Zanzibāru izveidojās Tanzānija
vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Lymnocryptes minimus"), putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu), Latvijā bijusi parasta ligzdotāja, bet kopš 20. gs. 20. gadiem nav ziņu par ligzdošanu
melmenis Taukā sakne (lat. "polygonatum"), mugurene, kaulu zāle
glumine Tauksakne ("Symphytum")
symphitum Tauksaknes ("Symphytum")
skarbā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum asperum"), Latvijā sastopama samērā reti, kā dārzbēglis
zilā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum azureum")
Kaukāza tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum caucasium"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
lielziedu tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum grandiflorum")
ārstniecības tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum officinale")
sarkanā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum x rubrum")
pīlādžu tīklkode tauriņu kārtas argirestīdu dzimtas suga (“Argyresthia conjugella”), spārnu plētums — 9-14 mm, Latvijā sastopama dārzos un mežos, kur aug pīlādži, ābeles un vilkābeles
argirestīdi tauriņu kārtas dzimta ("Argyresthiidae"), sīki tauriņi, spārnu plētums 6-15 mm, kāpuri dzīvo tīmekļu ligzdās kokaugu pumpuros, ziedos, augļos, dzinumos, lapās; Latvijā konstatētas 24 sugas; tīklkodes
māņtinējs tauriņu kārtas dzimta ("Cochylidae"), sīki un nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-25 mm), taustekļi īsāki par priekšspārnu, vairākums sugu dzīvo uz kurvjziežu un čemurziežu dzimtu augiem, Latvijā konstatētas 43 sugas
māņkode tauriņu kārtas dzimta ("Glyphipterigidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 5-15 mm), \~250 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, sastopamas ūdeņu krastos, purvos, mitrās pļavās
tīklkode tauriņu kārtas dzimta ("Yponomeutidae syn. Hyponomeutidae"), neliels tauriņš (spārnu plētums - 6-26 mm), kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos, \~800 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
zeltainītis tauriņu kārtas dzimta ("Lycaenidae"), kas līdz 20. gs. 90. gadiem tika dēvēta par zilenīšu dzimtu, tauriņu spārni parasti oranžsarkani vai violeti ar melniem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, kāpuri dzīvo uz lakstaugiem, 3 apakšdzimtas, \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
mūķene tauriņu kārtas dzimta ("Lymantriidae"), vidēji lieli un lieli tauriņi ar spārniem baltos, pelēkos vai brūnos toņos, \~4000 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
lapukode tauriņu kārtas dzimta ("Lyonetiidae"), ļoti sīki un sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), Latvijā konstatētas 8 sugas
sīkraibenis tauriņu kārtas dzimta ("Nemeobiidae syn. Riodinidae"), gk. tropos, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga
raibenis tauriņu kārtas dzimta ("Nymphalidae"), tauriņi, kam ir raksturīgi raibi spārni, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas
pūcīte tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm)
pasvilnis tauriņu kārtas dzimta ("Phycitidae"), neliels vai vidēji liels tauriņš (spārnu plētums - 9-36 mm), Eirāzijā >500 sugu, Latvijā konstatētas 55 sugas
sulukode tauriņu kārtas dzimta ("Phyllocnistidae"), ļoti sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-8 mm), galva spīdīga, gluda, taustekļi īsāki par priekšspārnu, Latvijā konstatētas 3 sugas
svilnis tauriņu kārtas dzimta ("Pyralidae"), vidēji liels tauriņš, kura kāpuri mīt, piemēram, uz augiem, miltos, vaskā, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
māņsvilnis tauriņu kārtas dzimta ("Pyraustidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 10-40 mm), galva gluda, klāta ar matveida zvīņām, Latvijā konstatētas 73 sugas
makstneši tauriņu kārtas dzimta ("Psychidae"), vidēji lieli tauriņi, kāpuri dzīvo no augu daļām vai smiltīm veidotā makstī uz dažādiem augiem, koka ēku sienām, akmeņiem, 800 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
samtenis tauriņu kārtas dzimta ("Satyridae"), vidēji lieli un lieli tauriņi, spārnu plētums - 24-60 mm, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 20 sugas
tinējkode tauriņu kārtas dzimta ("Scythrididae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-20 mm), pakaļspārni ar bārkstīm, kuru garums - 1,5-3 reizes pārsniedz spārnu platumu, >300 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
melnraibenis tauriņu kārtas dzimta ("Syntomidae"), \~2000 sugu, vairākums mīt tropos, Latvijā konstatēta 1 suga - pētereņu melnraibspārnis
logspārnis tauriņu kārtas dzimta ("Thyrididae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 12-20 mm), galva klāta ar piegulošām zvīņām, spārni plati, trīsstūrveidīgi, parasti ar viļņotu ārmalu, \~700 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
raibspārnis tauriņu kārtas dzimta ("Zygaenidae"), nelieli un vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 22-35 mm), \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
otiņmūķene tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas ģints ("Dasychira")
egļu otiņmūķene tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Dasychira abietis")
parastā otiņaste tauriņu kārtas mūķeņu dzimtas suga ("Orgya antiqua"), kas apgrauž daudzu koku lapas (skujas)
skabiozu pļavraibenis tauriņu kārtas pļavraibeņu suga ("Euphydryas aurinia"), Latvijā aizsargājama
nātru zeltpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas suga ("Plusia chrysitis"), spārnu plētums 36-42 mm, priekšspārnu malas laukā un pie pamatnes zeltains zīmējums, kāpuri dzīvo uz nātrēm, panātrēm, sārmenēm
pļavraibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas 3 ģintis ("Euphydryas, Melitea, Mellicta"), tauriņu spārnu plētums - 25-50 mm, spārni parasti ar melnrūsganu tīklveida zīmējumu, Latvijā konstatētas 8 sugas
ošu raibenis tauriņu kārtas raibeņu dzimtas suga ("Hypodryas maturna"), Latvijā aizsargājama
vērpējsprīžotājs tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints ("Lycia")
priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas
zilenītis tauriņu kārtas zeltainīšu dzimtas apakšdzimta ("Polyommatinae"), kuras pārstāvjiem ir zili spārni
pērkonamoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Anthyllis"), lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 2 hibridogēnas, tikai lakstaugi ar dzelteniem ziediem galviņās un plūksnainām lapām
slotzaris Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), vasarzaļš krūms ar stāviem, arī ziemā zaļiem zariem, šaurām, lancetiskām lapām un spilgti dzelteniem ziediem, 23 sugas Vidusjūras apkārtnē
lakrica Tauriņziežu dzimtas ģints ("Glycirrhyza"), daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un ziliem ziediem, kura saknes izmanto medicīnā un rūpniecībā, 15 sugu
dedestiņas Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lathyrus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar dažādas krāsas ziediem \~110 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu
ķekarcītizs Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lembotropis"), kas nodalīta no slotzaru (cītizu) ģints ("Cytisus"), tikai viena suga
esparsete Tauriņziežu dzimtas ģints ("Onobrychis"), augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
aslaiviņa Tauriņziežu dzimtas ģints ("Oxytropis"), daudzgadīgi lakstaugi ar nepārī plūksnainām lapām; \~350 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
zemesrieksts Tauriņziežu dzimtas suga ("Arachis hypogaea"), augs ar pupām līdzīgām sēklām, kas satur daudz eļļas
FYI Tavai zināšanai (angļu "for your information")
YR Tavs (angļu "your"; īsziņās)
TIDE Tehnoloģiju iniciatīva cilvēku ar kustību traucējumiem un gados vecu cilvēku sociālekonomiskai integrācijai ("technological initiative for the socioeconomic integration of the disabled and elderly")
Kalifornijas ieleja tektoniska ieliece Kordiljeros (angļu val. “California Central Valley”), starp Piekrastes grēdu un Sjerranevadas kalniem, ASV, garums — 800 km, platums — līdz 80 km, 20-160 m vjl.
Ezeru ieleja tektoniska ieliece Mongolijā ("Nuuryn Am") starp Hangaja grēdu ziemeļos un Gobi Altaju dienvidos, garums - >300 km, augstums - >1000 m vjl., saldūdens ezeri un sāļezeri
Nāves ieleja tektoniska starpkalnu ieplaka Mohaves tuksneša ziemeļos (angļu val. "Death Valley"), Lielā Baseina kalnienes dienvidrietumos, ASV, garums - 250 km, platums - 24 km, viena tuksnesīgākajām bezūdens ieplakām uz Zemes, astotā dziļākā pasaules sauszemes ieleja - 86 m zjl. (dziļākā Ziemeļamerikā); Detvelija
Klinšu kalnu tranšeja tektoniski glaciāla ieleju sistēma Kordiljēros ("Rocky Mountains Trench") starp Klinšu kalnu Frontālo grupu un Kolumbijas, Kasiara un Ominekas kalniem, Kanādā, garums - 1900 km, platums - 8-24 km, dziļums - 1000-1500 m
saskarne TAPI telefonijas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Telephony Application Programming Interface")
TAPI telefonijas lietojumprogrammu saskarne (angļu "Telephony Application Programming Interface")
neļķu kārpsēne teleforu dzimtas kārpsēņu ģints sēņu suga ("Telephora caryophyllea")
TIA Telekomunikācijas industrijas asociācija (angļu "Telecommunications Industry Association")
sclerobasidiomycetes Teliomicēšu "Teliomycetes" nosaukuma sinonīms
Altinkels Teļecas ezera nosaukums altajiešu valodā (_Altyn-Köl_)
Tx Terapija (angļu "therapy")
Pudučerri Teritorija Indijā ("Puducherry"), sastāv no 4 atsevišķiem anklāviem, administratīvais centrs - Pudučerri pilsēta, platība - 480 kvadrātkilometru, 1074000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - tamilu, angļu, franču
TGA Termogravimetriskā analīze (angļu "thermogravimetric analysis")
IRC tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat")
IRC pakalpojumi tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat")
kibertērzēšana tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat"); IRC pakalpojumi
YMMV Tev var būt cita pieredze (angļu "your mileage may vary (you may not have the same luck / did)"; īsziņās)
daudzlapu tiarella tiarellu suga ("Tiarella polyphylla")
Verija tiarella tiarellu suga ("Tiarella wheryi")
TWIMC Tiem, kam tas interesē (angļu "to whom it may concern"; īsziņās)
OLAP tiešaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing")
OLAP apstrāde tiešsaistes analītiskā apstrāde (angļu "Online Analytical Processing")
turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla _Frame Relay_ kadra galvenes bits, ar kuru mezgls paziņo savam blakus mezglam, kas novietots plūsmas pārraides virzienā, ka tas ir tuvu pārblīves stāvoklim un turpmāk nevarēs nodrošināt pietiekami augstu informācijas plūsmas intensitāti
atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla "Frame Relay" kadra galvenes bits, ar kuru tīkla mezgls informē blakusmezglu par to, ka no tā pienākošā informācija ir tik intensīva, ka var radīt tīkla pārblīvi
saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā
sistēma NFS tīkla datņu sistēma (angļu "Network File System")
NFS tīkla datņu sistēma (angļu "Network File System")
sistēma NetBIOS tīkla ievadizvades pamatsistēma (angļu "Network Basic Input/Output System")
NetBIOS tīkla ievadizvades pamatsistēma (angļu "Network Basic Input/Output System")
ievu tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta evonymellus syn. Hyponomeuta evonymella")
priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas
priežu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda nemoralis", dažviet arī "Lyda nemoralis")
zeltactiņa Tīklspārņu kārtas ģints ("Chrysopa"), zaļgans vai dzeltenbrūngans kukainis ar zeltaini mirgojošām acīm, dzīslotiem, caurspīdīgiem spārniem, kas nelidojot sakļauti jumtveidā, Latvijā konstatēts 10 sugu
CUL8R Tiksimies vēlāk (angļu "see you later"; īsziņās)
tumšzilā tilandsija tilandsiju suga ("Tillandsia cyanea")
upes tilbīte tilbīšu suga ("Actitis hypoleucos syn. Tringa hypoleucos")
tumšā tilbīte tilbīšu suga ("Tringa erythropus"), Latvijā caurceļotāja
sarkanjoslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius armillatus", syn. "Telamonia armillata"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene
pavalku tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius collinitus", syn. "Cortinarius muscigenus")
birztalas tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius largus", syn. "Cortinarius nemorensis")
sila tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius mucosus", syn. "Myxacium mucosum"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sila gļotpēdene
sarkanbrūnā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius rubellus", syn. "Cortinarius speciosissimus")
asinssarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sanguineus", syn. "Dermocybe sanguinea"); asinssarkanā ādgalve
sarkanlapiņu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius semisanguineus", syn. "Dermocybe semisanguinea"); sarkanlapiņu ādgalve
āžu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius traganus", syn. "Inoloma traganum"); āžu biezkāte
gleznā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius triumphans", syn. "Cortinarius crocolitus")
lazdu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Apoderus coryli")
bērzu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Byctiscus betulae")
apšu tinējsmecernieks tinējsmecernieku dzimtas suga ("Byctiscus populi")
augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem
tumšais zirņu tinējs tinēju dzimtas suga ("Laspeyresia nigricana")
ābolu tinējs tinēju dzimtas suga ("Laspeyresia pomonella")
egļu čiekuru tinējs tinēju dzimtas suga ("Laspeyresia strobilella"), tauriņu spārnu plētums 10-15 mm
spīgulīte Tinteņu dzimtas sēņu ģints ("Psathyrella"), vairumā saprofīti, aug uz trūdvielām bagātas augsnes, retāk tās ir parazīti uz dzīvas koksnes un cepurīšu sēnēm, dažāda lielum augļķermeņi, cepurīte pusapaļa vai zvanveidīga, radiāli rievota, 50 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
dižbara tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinellus disseminatus', syn. "Coprinus disseminatus")
viendienas tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinellus ephemerus", syn. "Coprinus ephemerus")
vizuļojošā tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinellus micaceus", syn. "Coprinus micaceus")
pelēkā tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis atramentaria", syn. "Coprinus atramentarius")
zaķkājas tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis lagopus", syn. "Coprinus lagopus")
zaķu tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinopsis phlyctidiospora")
krokainā tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Parasola plicatilis", syn. "Coprinus plicatilis")
laivknābja tirānputns tirānputnu suga ("Megarhynchus pitangua")
kronētais tirānputns tirānputnu suga ("Onychorhynchus coronatus")
purpura tirānputns tirānputnu suga ("Pyrocephalus rubinus")
valdonīgais tirānputns tirānputnu suga ("Tyrannus tyrannus")
TEDIS Tirdzniecības elektronisko datu apmaiņas sistēma ("trade electronic data interchange systems")
TRH Tireotropīnu atbrīvojošais hormons (angļu "thyrotropin-releasing hormone")
P-mix tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle; tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public")
TBG Tiroksīnu saistošais globulins (angļu "thyroxine-binding globulin")
koksnes tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe firma")
cietā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe molesta")
agrā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Agrocybe praecox")
tumšā tīrumene tīrumeņu ģints sēņu suga ("Cyclocybe erebia", syn. "Agrocybe erebia")
ņarbuli Tīrumu nārbulis ("Melampyrum arvense")
tīrumnērbulis Tīrumu nārbulis ("Melampyrum arvense")
dižtītenis Tīteņu dzimtas ģints ("Calystegia"), indīgi augi, Latvijā konstatētas 2 sugas
kauslapu tofīldija tofīldiju suga ("Tofieldia calyculata"), Latvijā aizsargājama
TKD Tokodinamometrs (angļu "tokodynamometer")
pomidori Tomāti ("Lycopersicon")
pomidors Tomāti ("Lycopersicon")
tomats Tomāts ("Lycopersicon")
ēdamais tomāts tomātu suga ("Lycopersicon lycopersicum syn. Lycopersicon esculentum, Solanum lycopersicum"), ko kultivē visā pasaulē, \~2000 šķirņu un formu
T&A Tonsilektomija un adenoīdektomija (angļu "tonsillectomy and adenoidectomy")
jančins tradicionāls ķīniešu stīgu instruments, kuru spēlē līdzīgi kā cimbalu, sitot pa stīgām ar veserīšiem (ķīniešu "yangqin", "yang chin")
saldlapu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus glycyphyllos")
Grumbdaivu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus rytilobus"), Latvijā adventīva
Trāķijas jūra Trāķijas jūra (grieķu: "Θρακικό Πέλαγος", turku: "Trakya Denizi") ir nosaukums akvatorijai Egejas jūras ziemeļu daļā, tā apskalo ziemeļaustrumu Grieķijas un ziemeļrietumu Turcijas piekrasti vēsturiskajā Trāķijas reģionā
Tramble Francijā Tramblēanfrānsa, pilsēta Francijā ("Tremblay-en-France")
Agropyron sibiricum trauslās pavārpatas "Agropyron fragile" nosaukuma sinonīms
greimene Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
kuplaški Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupēji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplači Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pūplaks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplakšķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplaksti Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplaškes Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulaji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulāji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulākša Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulakšas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulākši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulakšķis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulapas Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulašks Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulēkši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulekšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupulēšņi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupurlakši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupurlašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
pupurlaukši Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trejlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trijlapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trijlapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trilapi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trīslapa Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trīslapis Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
trīslapji Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata")
puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās
Lycopodium tristachyum trejvārpu plakanstaipekņa "Diphasium tristachyum" nosaukuma sinonīms
daiļā tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis formosana")
pūkainā tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis hirta")
platlapu tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis latifolia")
matainā tricirta tricirtu suga ("Tricyrtis pilosa")
melnraibais zemesčiekurs trifeļu dzimtas zemesčiekuru suga ("Pachyphloeus melanoxanthus")
daudzziedu triplohlame triplohlamu suga ("Triplochlamys multiflora")
El-Akrabs trīskārša zvaigžņu sistēma Skorpiona zvaigznājā, summārais vizuālais zvaigžņlielums ir 2,59, attālums 35 ly
ķīrlis Trīspirkstu kaija ("Larus tridactylus")
ķirlis Trīspirkstu kaija ("Larus tridactylus")
dažādskuju hemlokegle tsugu suga ("Tsuga heterophylla")
YOLO Tu dzīvo tikai vienreiz (angļu "You only live once")
UR Tu esi; jūs esat (angļu "you are"; īsziņās)
YKWYCD Tu zini, ko tu vari darīt (angļu "you know what you can do"; īsziņās)
U Tu; jūs (angļu "you"; īsziņās)
tubjis Tūbīte ("Ammodytes tobianus")
Lielais Smilšu tuksnesis tuksnesis Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. “Great Sandy Desert”), dienvidos robežojas ar Gibsona tuksnesi, platība — 360000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā — 900 km, platums — 600 km, augstums — 500-3000 m, 10-15 m augstas smilšu kāpas
Abjads tuksnesis Tunisijas dienvidos (_Abyaḑ, Rimāl al_)
Aizuniza Karakums tuksnesis Turkmenistānā (_Uňūzdenaňyrky Garagumy_), Dašoguzas vilajetā un Lebapa vilajeta ziemeļos
tūkstošveselība Tūkstošveselības zāle - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
tūkstošveselība Tūkstošveselības zālīte - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea")
daudzkrāsu tulpe tulpju suga ("Tulipa polychroma")
meža tulpe tulpju suga ("Tulipa sylvestris")
tilviķis Tumšā tilbīte ("Trynga erythropus")
raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs
driade tundras pundurkrūms ("Dryas octopetala"), pēc kura atliekām nosaukta driasa flora
uzmavu tupidante tupidantu suga ("Tupidanthus calyptratus"), ko speciālisti pazīst kā Peklera šeflēru ("Schefflera pueckleri")
Turcija Turcijas Republika - valsts Rietumāzijā (97%) un Dienvideiropas dienvidaustrumos (turku valodā "Turkiye"), Eiropas daļu no Āzijas šķir Bosfors, Dardeneļu šaurumms un Marmora jūra, platība - 779452 kvadrātkilometri, 76805500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ankara, administratīvais iedalījums - 81 ils, robežojas ar Gruziju, Armēniju, Irānu, Irāku, Sīriju, Grieķiju un Bulgāriju, apskalo Vidusjūra un Melnā jūra
daudzziedu ūdenīte ūdenīšu suga ("Callitriche cophocarpa syn. Callitriche polymorpha")
rudens ūdenīte ūdenīšu suga ("Callitriche hermaphroditica syn. Callitriche autumnalis")
pavasara ūdenīte ūdenīšu suga ("Callitriche verna syn. Callitriche palustris")
Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
spilvlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium trichophyllum")
Araksas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Araksas upē (_Araz su anbari / Sadd-e Aras, Daryāche-ye_), uz Azerbaidžānas (Nahčivanas Autonomās Republikas) un Irānas (Rietumazerbaidžānas ostāna) robežas
Alegeini ūdenskrātuve ūdenskrātuve ASV (_Allegheny Reservoir_), izveidota uz Alegeini upes Ņujorkas un Pensilvānijas štatā
Antalieptes ūdenskrātuve ūdenskrātuve Lietuvā (_Antalieptēs tvenkinys_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā, uzpludināta uz Šventojas upes tās augštecē
Asada ūdenskrātuve ūdenskrātuve Sīrijā (_ASad, Buḩayrat al_), uzpludināta uz Eifratas upes Rakas un Halebas muhāfazā
Altinkajas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Altınkaya Barajı_), uzpludināta uz Kizilirmakas upes Samsunas ilā
Arpas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Turcijā (_Arpaçay Barajı_), uzpludināta uz Arpas upes pie robežas ar Armēniju, kur saucas - Ahurjanas ūdenskrātuve
dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis"
lielais ūdensmīlis ūdensmīļu suga ("Hydrous aterrimus"), dzīvo stāvošos, aizaugušos ūdeņos, ķermenis ovāls, 32-40 mm garš, viena no lielākajām Latvijas ūdensvabolēm
blīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
griķenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
kriķis Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
līvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sīvene Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sīvenes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sūričes Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
sūriči Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
ūdenspipari Ūdenspipars ("Polygonum hydropiper"), sūreņu suga
laiksna Ūdensroze ("Nymphaea")
laiskanica Ūdensroze ("Nymphaea")
lēpas Ūdensroze ("Nymphaea")
ūdensrozes Ūdensroze ("Nymphaea")
baltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea alba"), izplatīta visā Eiropā, Latvijā sastopama visā teritorijā stāvošos un lēni tekošos ūdeņos līdz 5 m dziļumam, ziedi balti, smaržīgi (diametrs 6-15 cm)
sniegbaltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea candida")
mazā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea tetragona")
Amanzamņama ūdenstece Zimbabvē (_Amanzamnyama_), lejtece Bostvānā, kur saucas _Nata_, izsīkst Makhadikhadi solončakā
malachium Ūdensvirzu ģints "Myosoton" nosaukuma sinonīms
Malachium aquaticum ūdensvirzu sugas "Myosoton aquaticum" nosaukuma sinonīms
ērskis Ūdenszāle ("Glyceria")
paldzāle Ūdenszāle ("Glyceria")
saldzāle Ūdenszāle ("Glyceria")
ūdenszāles Ūdenszāle ("Glyceria")
peldošā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria fluitans", arī "Festuca fluitans")
Lietuvas ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria lithuanica"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama
dižā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria maxima", arī "Glyceria aquatica")
krokainā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria plicata")
svītrainā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria striata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
UHF Ultraaugsta frekvence ("ultra-high frequency")
daudzlapu umbilikārija umbilikāriju suga ("Umbilicaria polyphylla"), kas Latvijā ir aizsargājama
MTI Ungārijas informācijas aģentūra (ungāru "Magyar Tavirati Iroda")
Ungārija Ungārijas Republika - valsts Viduseiropā (ungāru valodā _Magyarorszag_), platība - 93030 kvadrātkilometru, 9905600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Budapešta, administratīvais iedalījums - 19 meģu, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Slovākiju, Ukrainu, Rumāniju, Serbiju, Horvātiju, Slovēniju un Austriju
sistēma UMTS universālā mobilās telekomunikācijas sistēma (angļu "Universal Mobile Telecommunications System")
UMTS universālā mobilās telekomunikācijas sistēma (angļu "Universal Mobile Telecommunications System")
BASIC Universāla programmēšanas valoda, beisiks (angļu "Beginner's All-purpose Symbolic Instruction Code")
raiduztvērējs UART universālais asinhronais raidzutvērējs (angļu "Universal Asynchronous Receiver-Transmitter")
Baltijas Universitāte universitāte Hamburgā un Pinebergā 1946.-1949. g. (angļu "Baltic University in Exile"), ko var uzskatīt par Latvijas Universitātes tradīciju turpinātāju trimdā
Alīngāra upe Afganistānā (_‘Alīngār, Daryā-ye_), Kābolas kreisā krasta pieteka Langmānas vilajetā, augštece Nūrestānas vilajetā
Mulūja upe Āfrikas ziemeļrietumos ("Oued Moulouya"), Marokā, garums - 520 km, sākas Vidusatlasā, ietek Vidusjūrā
Alegeini upe ASV (_Allegheny River_), Ņujorkas un Pensilvānijas štatā, Ohaijo labā krasta pieteka
Kajukuka upe ASV (_Koyukuk River_), Aļaskā, Jukonas labā krasta pieteka
Šaiena upe ASV ("Cheyenne River"), Vaiomingas un Dienviddakotas štatā, Misūri labā krasta pieteka
Ovaihī upe ASV ("Owyhee River"), Sneikas kreisā krasta pieteka
Šaiena upe ASV ("Sheyenne River"), Ziemeļdakotas štatā, Ziemeļu Redriveras kreisā krasta pieteka
Smokihila upe ASV ("Smoky Hill River"), Kolorādo un Kanzasas štatā, Kanzasas labā satekupe, garums - \~725 km
Triniti upe ASV ("Trinity"), Teksasas štatā, garums - 820 km, ietek Meksikas līča Galvestonas līcī
Ficroja upe Austrālijas austrumos ("Fitzroy"), Kvīnslendā, Dosonas un Makenzi koptekupe, garums 450 km, ietek Koraļļu jūrā
Mareja upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī
Gaskoina upe Austrālijas rietumos ("Gascoyne"), garums 780 km, augštece Rietumaustrālijas plakankalnē, ietek Indijas okeāna Šārkbeja līcī, sausajā sezonā izsīkst
Laionsa upe Austrālijas rietumos ("Lyons"), Gaskoinas labā krasta pieteka, sausajā sezonā izsīkst
Mareja upe Austrālijas rietumos ("Murray"), Rietumaustrālijas dienvidrietumos, ietek Indijas okeānā uz dienvidiem no Pērtas, sausuma periodos izžūst
Ficroja upe Austrālijas ziemeļrietumos ("Fitzroy"), garums 520 km, iztek no Kimbernijas plato, ietek Indijas okeāna Kinga līcī
Klonkari upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Cloncurry"), Flindersas kreisā krasta pieteka, sākas Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumu nogāzē, garums - 900 km
Saksbi upe Austrālijas ziemeļu daļā ("Saxby"), Flindersas labā krasta pieteka, sākas Gregorija grēdas rietumu nogāzē
Šteire upe Austrijā ("Steyr"), Ensas kreisā krasta pieteka
Iravadi upe Āzijas dienvidaustrumos ("Irrawaddy"), Ķīnā un Mjanmā, garums - 2150 km, sākas Tibetas kalnienes dienvidaustrumu nogāzē, ietek Andamanu jūrā
Paragvaja upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato
Urugvaja upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru
Lobaje upe Centrālāfrikas Republikā ("Lobaye"), Ubangi labā krasta pieteka
Dije upe Čehijā un Austrijā, Morāvas labā krasta pieteka (čehu val. "Dyje", vācu val. "Thaya"), garums 302 km
Aglī upe Francijas dienvidos (_Agly_), Odas un Austrumpireneju departamentā, izteka Korbjēru kalnos, ietek Vidusjūras Lionas līcī
Aveirona upe Francijas dienvidrietumos ("Aveyron"), Tarnas labā krasta pieteka
Majenna upe Francijas rietumu daļā ("Mayenne"), garums - 200 km, satekot ar Sartu veido koptekupi Mēnu (10 km), kas ietek Luārā
Kujuvini upe Gajānā ("Kuyuwini"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās augštecē
Adžaja upe Indijā (_Ajay_), Bhāgīrathi pieteka Rietumbengāles štatā
Menamčaopraja upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama
Ābdānāna upe Irānā (_Ābdānān, Rūdkhāneh-ye_), Ilāmas ostānā, sākas Kabirkūha kalnos, izsīkst ostāna dienvidos pie Irākas robežas
Āgčāja upe Irānā (_Āq Chāy_), Austrumazerbaidžānas ostānā, Araksas labā krasta pieteka
Dijala upe Irānā un Irākā ("Diyala"), Tigras kreisā krasta pieteka, garums - \~500 km
Arava upe Izraēlā (_Ha'Arava, Naẖal_), robežupe ar Jordāniju, ietek sālsezerā uz dienvidiem no Nāves jūras; Džeiba (_Jayb, Wādī al_)
Flaja upe Jaungvinejas salas dienvidos ("Fly"), Papuā-Jaungvinejā, garums - 1130 km, sākas Centrālajos kalnos, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī, veidojot līdz 80 km platu estuāru, paisuma vilnis (5 m) līdz 320 km no grīvas
Olbani upe Kanādā ("Albany River"), Ontārio provincē, garums - 982 km, iztek no Keta ezera, ietek Džeimsa līcī
Sageneja upe Kanādā ("Riviére Saguenay"), Kvebekas provincē, iztek no Senžana ezera, Sentlorensas estuāra kreisā krasta pieteka
Sentmērisa upe Kanādā un ASV ("Saint Marys"), šo valstu robežupe, garums - 112 km, iztek no Augšezera Vaitfiša līča, ietek Hūrona ezra Nortčenela šaurumā
Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Karaezenas pieteka
Ašķisaja upe Kazahstānā (_Așșısay_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas (Žajikas) labā krasta pieteka
Aksaja upe Kirgizstānā (_Ak-Say_), Narinas apgabalā
Alimka upe Krievijā (_Alymka_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas kreisā krasta pieteka
Anadira upe Krievijā (_Anadyr’_), Čukču autonomajā apvidū, garums - 1150 km, sākas Anadiras plakankalnē, ietek Beringa jūras Anadiras līcī, grīvā līdz 7 km plata
Ašlika upe Krievijā (_Ašlyk_), Tjumeņas apgabalā, Irtišas pietekas Vagajas kreisā krasta pieteka
Bajana upe Ķīnā (_Bayan Gol_), Tibetas kalnienes ziemeļaustrumu daļā, ietek Tosonnūra ezerā
Klaida upe Lielbritānijā (_Clyde_), Skotijā, ietek Fērtofklaidā, garums - 170 km (kopā ar estuāru - 208 km), augštece Dienvidskotijas augstienē
Audrupe upe Lietuvā (_Audrupys_), Panevēžas apriņķa Rokišķu rajonā, Audras pieteka
Merķe upe Lietuvā (_Merkys_), Nemunas labā krasta pieteka, izteka Baltkrievijā, Ašmjanu augstienes rietumu daļā, garums - 226 km
Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Gerrero pavalstī, ietek Klusajā okeānā
Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Oahakas pavalstī, Verdes kreisā krasta pieteka
Atojaka upe Meksikā (_Atoyac, Rio_), Pueblas pavalstī, Meskalas labā krasta pieteka
Athajana upe Mjanmā (_Attayan Muit_), Salvinas kreisā krasta pieteka, tās lejtecē
Trīsilelva upe Norvēģijā (_Trysilelv_), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena (_Klaraelven_), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
Kimmene upe Somijas dienvidos ("Kymene") ar daudziem atzarojumiem ietek Somu jūras līcī, garums - 204 km
Kimijoki upe Somijas dienvidos ("Kymijoki"), Peijenes ezeru sistēmas \~600 ezeru noteka uz Somu līci, garums - 208 km
Iļjaka upe Tadžikistānā ("Ilyak"), Kofarnihonas kreisā krasta pieteka
Akčaja upe Turcijā (_Akçay_), Lielās Menderesas kreisā krasta pieteka Ajdinas ilā
Aksu upe Turcijā (_Aksu Çayı_), Ispartas, Burduras un Antaljas ilā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
Alakira upe Turcijā (_Alakır Çay_), Antaljas ila rietumu daļā, ietek Vidusjūras Finikes līcī
Alara upe Turcijā (_Alara Çayı_), Antaljas ila austrumu daļā, ietek Vidusjūras Antaljas līcī
Ankara upe Turcijā (_Ankara Çayı_), Sakarjas labā krasta pieteka
Aslankeja upe Turcijā (_Aslanköy Deresi_), Mersinas ilā, ietek Vidusjūrā
Anačaja upe Turcijas Eiropas daļā (_Anaçay_), Tekirdaga un Kirklareli ilā, Ergenes kreisā krasta pieteka
Sakarja upe Turcijas ziemeļrietumos ("Sakaraya"), garums - \~790 km, sākas Anatolijas plakankalnē, ietek Melnajā jūrā
Oržica upe Ukrainā ("Orzhytsia"), Sulas labā krasta pieteka Poltavas apgabalā, izteka – Kijivas apgabala austrumos
Zaģva upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km
Kujuni upe Venecuēlā un Gajānā ("Cuyuni"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās lejtecē
Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe
Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
zutiņš Upes nēģis ("Lampetra fluviatilis", senāk "Petromyzon fluviatilis")
Tringa hypoleuca upes tilbītes "Actitis hypoleucos" nosaukuma sinonīms
šaurspīļu upesvēzis upesvēžu suga ("Astacus leptodactylus")
Sikoroksa Urāna pavadonis ("Sycorax"), vidējais attālums no planētas - 12179000 km, izmēri - 150 km
ābeļu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Zeuzera pyrina")
UTI Urīnceļu infekcija (angļu "urinary tract infection")
plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts
Uromyces nerviphilus uromicu sugas "Uromyces flectens" sinonīms nosaukums
Uromyces appendiculatus uromicu sugas "Uromyces phaseoli" sinonīms nosaukums
parastā ūsaine ūsaiņu suga ("Cirriphyllum piliferum")
pirkstaine uz sausiem lapu koku zariem augoša sēņu ģints ("Hypocreopsis")
BCNU uz tikšanos (angļu "be seeing you")
CU uz tikšanos (angļu "see you"; īsziņās)
CYA uz tikšanos (angļu "see you"; īsziņās)
programmatūra ECF uzlabotās savienojamības iespējas (angļu "Enhanced Connectivity Facilities (ECF)")
Hydrobia stagnalis uzpūstās hidrobijas "Hydrobia ventrosa" nosaukuma sinonīms
dīķeniece Vaboļu kārtas airvaboļu dzimtas ģints ("Colymbetes")
visēdāju vaboļu apakškārta vaboļu kārtas apakškārta ("Polyphaga")
mitriniece Vaboļu kārtas dīķvaboļu dzimtas ģints ("Hydrocus"), ko dažkārt iekļauj arī ūdensmīļu dzimtā
dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns
piepjēdis Vaboļu kārtas dzimta ("Biphyllidae"), maz pētītas vaboles ar brūnganmelnu 3-3,3 mm garu ķermeni, kas blīvi klāts ar matiņiem
aveņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Byturidae"), 20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas parasti ziemo augsnē zem aveņu krūmiem u. c., izlido pavasarī, dēj olas aveņu ziedos
koksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Cerambycidae"), kuru kāpuri pārtiek no koksnes, \~27000 sugu, Latvijā konstatētas 102 sugas; ūsaiņu dzimta
ūsainis vaboļu kārtas dzimta ("Cerambycidae"), slaidas vaboles ar gariem taustekļiem
mizvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Cerylonidae"), dzīvo zem koku mizas, 1,8-2,5 mm garš saplacināts ķermenis; Latvijā konstatētas 5 sugas
gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā
lapgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Chrysomelidae"), sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas, \~35000 sugu, Latvijā konstatēts \~340 sugu
pundurspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Cybocephalidae"), 0,9-1,5 mm garas vaboles puslodveidīgu, kailu ķermeni, plēsīgas, pārtiek no bruņutīm, Latvijā atrasta 1 suga, iespējams, ka ir vēl 1-3 sugas
ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās
spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē
pelējumgrauzis vaboļu kārtas dzimta ("Cryptophagidae"), sīkas vaboles (1-4 mm), kas pārtiek gk. no pelējumsēnēm; \~1000 sugu, Latvijā \~50 sugu
pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem
airvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Dytiscidae"), ūdenskukainis, vaboles un kāpuri plēsīgi, pasaulē >3200 sugu, Eiropā 300 sugu, Latvijā varētu būt >120 sugu; ūdensvaboļu dzimta
dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece
piepjmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Endomychdae"), dažādas krāsas vaboles 1-6 mm garumā, bieži plankumainas, >1400 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
piepjvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Erotylidae"), 2,2-6,5 mm garas vaboles zilu vai melnu virspusi ar sarkanīgiem plankumiem, segspārni ar gareniskām punktu rindām; >2300 sugu, Latvijā konstatētas >8 sugas
māņsprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Euchnemidae syn. Melasidae"), maz pētīta, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas \~7 sugas, vaboļu ķermenis 4-9 mm garš, cilindrisks, gk. melns, attīstās gk. lapkoku koksnē un ar to arī barojas
krastvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Georyssidae"), 45 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
virpuļotājs Vaboļu kārtas dzimta ("Gyrinidae"), kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles, gk. tropos >820 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu; virpuļotājvabole
strautvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydraenidae"), >900 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, iegarens vai plati ovāls, dzīvo dažādos ūdeņos, arī peļķēs un sāļūdeņos
dīķvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrochidae"), vaboļu ķermenis iegarens 2-4 mm garš, uz segspārniem 10 gareniskas punktu rindas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, Latvijā maz pētītas, konstatētas 4 sugas; mitriniece
ūdensmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrophilidae"), pie kuras pieder galvenokārt sīkas vaboles, kas dzīvo ūdenī vai mitrās vietās uz zemes, arī svaigos mēslos; šīs dzimtas vaboles, >2200 sugu, Latvijā konstatētas >65 sugas
līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi
spīdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lampyridae"), \~2000 sugu, vairākums no tām siltās zemēs; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas, no kurām vietām sastopams parastais jāņtārpiņš, retāk mazais jāņtārpiņš
blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti
sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi
kokurbis Vaboļu kārtas dzimta ("Lymexylonidae"), 75 sugas, Latvijā 3 sugas, vaboļu ķermenis 6-18 mm garš, maz hitinizēts, galva liela, segspārni bez epipleirām
kailvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Liodidae syn. Anisotomidae"), \~500 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu, ķermenis ovāls vai apaļš, stipri izliekts, virspuse kaila, dzīvo sēnēs
māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem
sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm
trūdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Orthoperidae syn. Corylophidae"), pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un sēņotnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml., 425 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
asmalis Vaboļu kārtas dzimta ("Ostomidae syn. Peltidae"), plēsīgas vaboles, daudzas iznīcina mizgraužus un to kāpurus, Latvijā konstatētas \~6 sugas
ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē
praulmīļi Vaboļu kārtas dzimta ("Pythidae"), Latvijā konstēta 1 suga ("Pytho depresus"), 7-16 mm garas vaboles ar plakanu, kailu ķermeni, segspārni ar rievām, melni, violeti vai rūsganbrūni, sastopami zem skuju koku mizas, izcirtumos un kokzāģētavās zem baļķiem
pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
gremzdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Scolytidae syn. Ipidae"); sīkas 2-4 mm garas vabolītes, kas zem koku mizas veido ejas un ir vienas no mežu lielākajiem postītājiem, >5000 sugu, Latvijā konstatētas 58 sugas
karuļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scraptiidae syn. Anaspidae"), \~200 sugu, dažkārt iekļauj smailvēderu dzimtā kā ģinti "Anaspis", Latvijā konstatēta 1 suga
īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta ("Staphylinidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni, \~30000 sugu, Latvijā maz pētīta, iespējams, ka varētu atrast \~400 sugu; šīs dzimtas vaboles
lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē
kapucķirmis Vaboļu kārtas dzimta (Bostrychidae"), \~500 sugu, Eiropā konstatēts 30 sugu, Latvijā - 1-2 sugas, vaboļu ķermenis cilindrisks, 4-5 mm garš, attīstība saistīta ar koku mizu
ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi
lūksngrauzis Vaboļu kārtas gremzdgraužu dzimtas 2 ģintis ("Tomicus" un "Hylesinus"), sīkas vai nelielas vaboles, kuru kāpuri pārtiek parasti no lūksnes, Latvijā konstatētas 2 sugas
stublājgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas 2 ģintis ("Agapanthia" un "Phytoecia")
cigārtinēji Vaboļu kārtas, smecernieku dzimtas apakšdzimta ("Rhynchitinae") ar taisniem galvas taustekļiem un garu tievu smecerveidīgu galvu
MIS Vadības informācijas sistēma (angļu "Managrenent Information System"; WHO MIS)
RUOK? Vai tev viss kārtībā? (angļu "are you OK?"; īsziņās)
RU Vai tu esi ... ? (angļu "are you?"; īsziņās)
YTLKIN2ME? Vai tu runā ar mani? (angļu "you talking to me?"; īsziņās)
sūneņi Vainagtaustekleņu tipa klase ("Bryozoa"), bezmugurkaulnieki, kas uz zemūdens priekšmetiem veido kolonijas, kuras pēc izskata atgādina sūnu audzes; attiecīgais dzīvnieku tips; sūndzīvnieki; briozoji
Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas
Rīgels vairākkārtīga zvaigžņu sistēma Oriona zvaigznājā (β); galvenais komponents - balts pārmilzis, summārais zvaigžņlielums 0,13, atrodas 770 ly attālumā. un tā virsas temperatūra ir 12000 °C
neomicīns Vairāku līdzīgu antibiotiku maisījums, iegūts no "Streptomyces fradiae" kultūrām; aktīvs pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
ogu vairogblakts vairogblakšu suga ("Dolycoris baccarum")
krustziežu vairogblakts vairogblakšu suga ("Eurydema oleraceum")
TSH Vairogdziedzeri stimulējošais hormons (angļu "thyroid-stimulating hormone")
baltgalvas vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle leucocephala")
parastā vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle vulgaris"), Latvijā aizsargājama
cietpaparde vairogpaparžu dzimtas ģints ("Polystichum"), daudzgadīgi dažādsporu lakstaugi, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos
kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
sarkansoru vairogpaparde vairogpaparžu suga ("Dryopteris erythrosora")
lapukoku svečtursēne vāleņu dzimtas sēņu suga ("Artomyces pyxidatus")
stobrene vāleņu sēņu grupas ģints ("Typhula")
likopodijs Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
priviči Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
prīvīši Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipakle Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipekles Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipekļi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipēkļi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipeklis Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
staipekņi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
zaķprievietis Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
zeltene Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
zeltiņi Vālīšu staipeknis ("Lycopodium clavatum")
Somālija Valsts Āfrikas austrumos (somāliešu val. "Soomaaliya"), platība - 637657 kvadrātkilometri, 6332000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Mogadīšo, administratīvais iedalījums - nenoteikts (2 pašpasludinātas pavalstis (Galmuduga un Puntlenda) un 1 pašpasludināta valsts (Somālilenda)), robežojas ar Keniju, Etiopiju un Džibutiju, apskalo Adenas līcis, Arābijas jūra, Indijas okeāns
Azerbaidžānas Republika valsts Aizkaukāza dienvidaustrumu daļā, Kaspijas jūras piekrastē (azerbaidžāņu valodā "Azarbaycan"), galvaspilsēta — Baku, administratīvais iedalījums — 59 rajoni, 11 pilsētas un 1 autonoma republika (neskaitot Kalnu Karabahu, kas ir pasludinājusi neatkarību, bet nav starptautiski atzīta), robežojas ar Irānu, Kalnu Karabahu, Armēniju, Gruziju un Krieviju; Nahčivanas Autonomā Republika ir teritoriāli atdalīta un atrodas starp Armēniju un Irānu
Armēnijas Republika valsts Aizkaukāza dienvidu daļā (armēņu valodā _Hayastan_), galvaspilsēta — Erevāna, iedalās 10 provincēs (marzos), robežojas ar Gruziju, Azerbaidžānu, Irāku un Turciju
Apvienotie Arābu Emirāti valsts Āzijā (_Al Imārāt al ‘Arabīyah al Muttaḩidah_), Arābijas pussalas austrumos, galvaspilsēta - Abū Dabī, administratīvais iedalījums - 7 emirāti, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, kā arī ar Persijas un Omānas līci
Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra
Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
Malaizija Valsts dienvidaustrumu Āzijā ("Malaysia"), federatīva konstitucionāla monarhija, sastāv no Rietummalaizijas (Malakas pussalas dienvidu daļā) un Austrummalaizijas (Kalimantānas salas ziemeļos un ziemeļrietumos), kuras šķir Dienvidķīnas jūra, platība - 329758 kvadrātkilometri, 25715800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Kualalumpura, valdības mītne Putradžaja, administratīvais iedalījums - 13 štatu un 3 federālas teritorijas, sauszemes robežas ar Taizemi, Indonēziju un Bruneju
Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu
resnknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Euryceros prevostii")
koraļknābja vangačakste vangačakstu dzimtas suga ("Hypositta corallirostris")
Salmo gairdneri varavīksnes foreles "Oncorynchus myksis" nosaukuma sinonīms
Salmo irideus varavīksnes foreles "Oncorynchus myksis" nosaukuma sinonīms
cekulainais zilsīlis vārnu dzimtas suga ("Cyanocitta cristata")
azūra zilkrauklis vārnu dzimtas suga ("Cyanocorax caeruleus")
kapuces zilkrauklis vārnu dzimtas suga ("Cyanocorax chrysops")
zaļais zilkrauklis vārnu dzimtas suga ("Cyanocorax yncas")
zilspārnu žagata vārnu dzimtas suga ("Cyanopica cyana")
resnknābja vārna vārnu dzimtas suga ("Corvus macrorhynchos")
zilgalvas sīlis vārnu dzimtas suga ("Gymnorhinus cyanocephala")
Eirāzijas riekstrozis vārnu dzimtas suga ("Nucifraga caryocatactes"), neliels putns ar tumšbrūnu, baltraibu apspalvojumu un melnu asti ar baltu galu; Latvijā nelielā skaitā
dzeltenknābja klinškovārnis vārnu dzimtas suga ("Pyrrhocorax graculus")
sarkanknābja klinškovārnis vārnu dzimtas suga ("Pyrrhocorax pyrrhocorax")
sarkanknābja zilžagata vārnu dzimtas suga ("Urocissa erythrohyncha")
cērpzāle Vārpata ("Elytrigia")
ciesa Vārpata ("Elytrigia")
ciesas Vārpata ("Elytrigia")
ciese Vārpata ("Elytrigia")
cieši Vārpata ("Elytrigia")
cieszāle Vārpata ("Elytrigia")
ciezis Vārpata ("Elytrigia")
cūksari Vārpata ("Elytrigia")
kviesis Vārpata ("Elytrigia")
pūris Vārpata ("Elytrigia")
vārpatājs Vārpata ("Elytrigia")
vārpate Vārpata ("Elytrigia")
vārpatene Vārpata ("Elytrigia")
vārpatnājs Vārpata ("Elytrigia")
vārpats Vārpata ("Elytrigia")
vārpazāle Vārpata ("Elytrigia")
vārpenājs Vārpata ("Elytrigia")
vārpene Vārpata ("Elytrigia")
vārpenīca Vārpata ("Elytrigia")
vārpine Vārpata ("Elytrigia")
vārpis Vārpata ("Elytrigia")
vārpone Vārpata ("Elytrigia")
vārpotne Vārpata ("Elytrigia")
vārputa Vārpata ("Elytrigia")
vārpute Vārpata ("Elytrigia")
vārputele Vārpata ("Elytrigia")
vārputes Vārpata ("Elytrigia")
vārputne Vārpata ("Elytrigia")
vārputnes Vārpata ("Elytrigia")
pļavine Vārpata ("Elytrisia")
doņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia junceiformis"), Latvijā aizsargājama
ložņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia repens syn. Agropyron repens")
jūrmalas vārpata vārpatu suga ("Elytrigia x littorea"), kas ir ložņu un doņu vārpatas hibrīds
sekstainā vārpstene vārpsteņu sēņu ģints suga ("Clavulina coralloides", syn. "Clavulina cristata")
purva varde varžu dzimtas suga ("Rana arvalis syn. Rana terrestris"), Latvijā aizsargājama
ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
īsvācelītes veisija veisiju suga ("Weissia brachycarpa"), Latvijā aizsargājama
dārza vējgriķis vējgriķu suga ("Fallopia convolvulus syn. Polygonum convolvulus")
krūmāju vējgriķis vējgriķu suga ("Fallopia dumetorum syn. Polygonum dumetorum")
vītolu vējmietiņš vējmietiņu suga ("Lythrum salicaria")
substancionālais atvasinājums vektora pilnais atvasinājums pēc laika, izteikts ar tā konvektīvo komponenti (vektora atvasinājumu tikai pēc koordinātām x, y un z) un lokālo komponenti (vektora parciālo atvasinājumu pēc laika)
NYD Vēl nediagnosticēts (angļu "not yet diagnosed")
BMX Velokross; krosam piemērotu velosipēdu tips (angļu "bicycle motocross")
kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti
matonis Veltņtārpu tipa klase ("Nematomorpha syn. Gordiacea"), vairākus desmitus centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem, \~220 sugu, Latvijā sugu skaits un sastāvs nav noskaidroti
diktiokauls Veltņtārpu tipa nematožu klases ģints ("Dictyocaulus"), kas parazitē zīdītāju bronhos un trahejā, ierosina dikliokaulozi
Bizantijas vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum byzantinum")
limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze
LGV Venēriskā limfogranuloma (angļu "lymphogranuloma venereum")
hibrīdā verbēna verbēnu suga ("Verbena x hybrida")
skropstainā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Collybia cirrhata")
nobiru vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Collybia dryophila")
bumbuļu vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Collybia tuberosa")
kopaugošā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopsus confluens", syn. "Collybia confluens")
zābakotā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopsus peronatus", syn. "Collybia peronata")
meža vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Gymnopus dryophillus", syn. "Collybia dryophila")
sviesta vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Rhodocollyba butyracea", syn. "Collybia butyracea")
pelēkā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Rhodocollybia butyracea", syn. "Collybia asema")
plankumainā vērdiņsēne vērdiņsēņu suga ("Rhodocollybia maculata", syn. "Collybia maculata")
ūdeņu veronika veroniku suga ("Veronica catenata syn Veronica aquatica")
birztalas veronika veroniku suga ("Veronica chamaedrys")
mārsila veronika veroniku suga ("Veronica serpyllifolia")
trejlapu veronika veroniku suga ("Veronica triphyllos")
bērzu vērpējsprīžotājs vērpējsprīžotāju suga ("Lycia hirtaria")
MOH Veselības ministrija (angļu "Ministry of Health")
Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru
Lione Vēsturiska province Francijā ("Lyonnais"), Centrālā masīva ziemeļaustrumos, ietver Ronas un Luāras departamentu, platība - 8000 kvadrātkilometru
Kirēnaika Vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru
burātājs Vētrasputnveidīgo kārtas jūras putnu dzimta ("Hydrobatidae"), kas uz sauszemes sastopami tikai vairošanās laikā, ligzdo kolonijās neapdzīvotos jūru krastos un salās, 8 ģintis, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga
lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas
mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī
Corydalis fabacea vidējā cīrulīša "Corydalis intermedia" nosaukuma sinonīms
MCA Vidējā galvas smadzeņu artērija (angļu "middle cerebral artery")
vīdžejs Videoprogrammas vadītājs (angļu "veejay"); strādājot kopā ar dīdžeju, tā uzdevums ir saskaņot attēlu ar mūziku, ko spēlē dīdžejs
VGA Videostandarts VGA (angļu "Video Graphics Array")
VDT Videoterminālis (angļu "visual display terminal")
EPA Vides aizsardzības aģentūra ("Environment Protection Agency")
MAC apakšslānis vides piekļuves vadības apakšslānis (angļu "Medium Access Control sublayer")
Antaljas līcis Vidusjūras līcis Turcijas dienvidu piekrastē (_Antalya Körfezi_), platums pie ieejas - 216 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 0,4 m
bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.)
SUV Vieglo automobiļu virsbūves tips (angļu "sport utility vehicle") -- palielinātas ietilpības automobilis ar 5-7 sēdvietām
Abšeronas rajons viena no administratīvi teritoriālā iedalījuma vienībām Azerbaidžānā (_Abşeron rayonu_), atrodas valsts austrumu daļā
miksīnveidīgie viena no apaļmutnieku kārtām ("Myxiniformes"), jūras mugurkaulnieki, kas, līdzīgi nēģiem, pārtiek gan no beigtām, gan dzīvām zivīm un bentosa organismiem
plektomicētes viena no asku sēņu klasēm ("Plectomycetes"), saprofīti un parazīti, \~160 ģinšu, 2250 sugu, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, \~70 sugu
Aizalaja grēda viena no augstākajām grēdām Pamira kalnos (Coñ-Alay kirka toosu), Kirgizstānas un Tadžikistānas teritorijā, ziemeļos robežojas ar Alaja ieleju; garums - 240 km, vidējais augstums - 5500 m, augstākā virsotne - 7134 m
taipāns viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti
albaspidīns viena no melnās ozolpapardes ("Dryopteris filix-mas") sakneņu drogu ārstnieciskām vielām
NBC viena no vecākajām ASV televīzijas sabiedrībām, dibināta 1940. gadā (angļu "National Broadcasting Company")
Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly
krāšņspārnis Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Calopterygidae"), nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem, Latvijā konstatētas 2 sugas; krāsspārnis
krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis
platkājspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Platycnemididae"), kuras īpatņi raksturīgi ar platiem pakaļējo un vidējo kāju stilbiem
ūdensspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma")
ziemspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas zaigspārīšu dzimtas suga ("Sympycna annulata"), vienīgā Latvijas faunas spāru suga, kam pārziemo pieauguši īpatņi
sīkā vienādspārne vienādspārņu ģints suga ("Isopterygium pulchellum")
peļastu vienādvācelīte vienādvācelīšu suga ("Isothecium myosuroides")
grīslis Vienādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
liliāti Viendīgļlapji ("Monocotyledoneae, Liliatae")
liliatae Viendīgļlapju "Monocotyledoneae" nosaukuma sinonīms
leukoja Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, ilggadīgs sīpolaugs vidēji lieliem, nokareniem, zvanveidīgiem ziediem (parasti baltiem); \~10 sugu, Vidusjūras apgabalā; lefkojas
pancratium Viendīgļlapju augu ģints "Amaryllidaceae" dzimtā, sīpolaugi šaurām lapām un smaržīgiem, čemurainā ziedkopā sakopotiem ziediem ar blakus vainadziņu, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē un Āzijā līdz tropiem
amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas
grīslis Viendīgļlapju klases dzimta ("Cyperaseae"), daudzgadīgi vienmājas (retāk divmāju) lakstaugi
graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas
suņzobe Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Cynodon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
kripse Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Crypsis"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
akotaine Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Polypogon"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
mazlēpe Viendīgļlapju klases lakstaugu dzimta ("Hydrocharitaceae"), 16 ģintis, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās
katleja Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas un orhideju dzimtas ģints ("Cattleya"), epifītisks augs, sastopams Amerikas tropu mežos, Latvijā audzē siltumnīcās
sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
korifa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Corypha")
ziloņkaulene Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Phytelephas")
vitlavija Viengadīgs "Hydrophyllaceae" dzimtas augs ar pelēkzaļām, robotām lapām un ziliem zvanveida ziediem
kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs ("Cuminum cyminum"), kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā
soja viengadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ("Glycine hispida") ar zarainiem, dažkārt vijīgiem stumbriem un augli - pāksti, kurā ir plakanas vai lodveida sēklas (pupas)
ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama
kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
purvāja vienlape vienlapju suga ("Malaxis monophyllos"), Latvijā aizsargājama
Microstylis monophyllos vienlapju sugas "Malaxis monophyllos" nosaukuma sinonīms
modulis SIMM vienrindas atmiņas modulis (angļu "single in-line memory module")
Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs
ihtioftīriuss Vienšūņu nodalījuma skropstaiņu klases suga ("Ichthyophthirius multifiliis"), ieapaļš skropstainis (~1 mm diametrā), parazitē gandrīz visu saldūdens zivju ādā, spurās, žaunās, nereti dīķos izraisa zivju masveidīgu bojāeju
grīslis Vienvārpas grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Monastachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam stublāja galotnē 1 ziedu vārpiņa, Latvijā konstatētas 4 sugas
paribe vieta, dobums zem ribām ("regio hypochondriaca")
LEDA Vietējās nodarbinātības attīstības rīcības programma ("local employment development action programme")
lielziedu vīgrieze vīgriežu suga ("Filipendula vulgaris syn. Filipendula hexapetala")
Pireneju vihuhols vihuholu suga ("Galemys pyrenaicus")
meža vijolīte vijolīšu suga ("Viola reichenbachiana", arī "Violla sylvestris")
dumbrāju vijolīte vijolīšu suga ("Viola stagnina syn. Viola persicifolia"), Latvijā aizsargājama
āboliņa vija viju suga ("Cuscuta epithymum")
šaurlapu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha angustifolia")
platlapu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha latifolia")
Lasmaņu vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha laxmanii")
mazā vilkvālīte vikvālīšu suga ("Typha minima")
dedestiņu vīķis vīķu suga ("Vicia lathyroides")
meža vīķis vīķu suga ("Vicia sylvatica")
Arjāna vilāja Tunisijā (_Aryānah_, أريانة), uz ziemeļim no Tunisas pilsētas
Andidžonas vilajets vilajets Uzbekistānas austrumos (_Andijon viloyati_), ietver Fergānas ielejas austrumu daļu
paēršķis Vilkābele ("Crataegus oxyacantha")
Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama
divirbuļu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus laevigata syn. Crataegus oxyacantha"), Latvijā aizsargājama
vienirbuļa vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus monogyna")
vēdekļlapu vilkābele vilkābeļu suga ("Crataegus rhipidophylla syn. Crataegus curvisepala")
Eiropas vilknadze vilknadžu suga ("Lycopus europaenus")
bungu vāle vilkvālīte ("Typha")
bunguvāle Vilkvālīte ("Typha")
bungvāles Vilkvālīte ("Typha")
doņi Vilkvālīte ("Typha")
vilkuvāle Vilkvālīte ("Typha")
vilkvāle Vilkvālīte ("Typha")
vilkvālītes Vilkvālīte ("Typha")
ērkuļi Vilkvālītes ("Typha")
ezerkalmji Vilkvālītes ("Typha")
madžgales Vilkvālītes ("Typha")
vālītes Vilkvālītes ("Typha")
vilkkalmes Vilkvālītes ("Typha")
Stachys lanata villainās sārmenes "Stachys byzantina" nosaukuma sinonīms
pavasara vilnkājis vilnkāju suga ("Polyploca flavicornis")
kazeņu vilnkājis vilnkāju suga ("Thyatira batis")
Dryopteris assimilis viltus ozolpapardes "Dryopteris expansa" nosaukuma sinonīms
kalanētika vingrinājumu ar nelielu amplitūdu daudzkārtēja atkārtošana; šādu vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija (_Callan Pinckney_, ASV)
lapsu vīnkoks vīnkoku suga ("Vitis vulpina syn. Vitis riparia"), ko Latvijā audzē kopš 19. gs. sākuma
ložņu vīrcele vīrceļu suga ("Linaria repens syn. Linaria monspessulana")
puslodes virpainīte virpainīšu ģints sēņu suga ("Protostropharia semiglobata", syn. "Stropharia semiglobata")
virpuļotājvabole Virpuļotājs ("Gyrinidae")
jūras virpuļotājs virpuļotāju suga ("Gyrinus marinus")
parastais virpuļotājs virpuļotāju suga ("Gyrinus natator")
ezeru virpuļotājs virpuļotāju suga ("Gyrinus pullatus")
algebriska virsma virsma, kuras vienādojums ir F(x, y, z)=0 (F – polinoms ar reāliem koeficientiem)
Baeiērsbērhs virsotne Dienvidāfrikā (_Bayersberg_), Karieberhi kalnos, augstums - 1656 m
Aneisbērhs virsotne Dienvidāfrikas Republikā (_Anysberg_), Rietumkāpas provincē, augstums - 1623 m
Abuje Meda virsotne Etiopijas kalnienē (_Abuyē Mēda_), Amaras kilila austrumos, augstums 4008 m
Atavirs virsotne Grieķijā (_Attávyros_), Rodas sals ziemeļrietumu daļā, augstums - 1215 m
Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
Amzastaskils virsotne Krievijā (_Amzas-Taskyl, gora_), Kuzņeckas Alatau grēdā, uz Kemerovas apgabala un Hakasijas Republikas robežas, augstums - 2178 m
Aipetri virsotne Krimas kalnu Galvenajā grēdā (_Ai-Petri, hora / Ay Petri_), Krimas pussalā, augstums - 1233 m, kaļķakmeņi, Melnās jūras krastā stāva krauja
Ajanganna virsotne Lagransabamas kalnos (_Ayanganna, Mount_), Dienvidamerikā, Venecuālas, Gajānas un Brazīlijas robežu saskares punktā
Čooju virsotne Lielo Himalaju centrālajā daļā (angļu val. "Cho Oyu"), uz Ķīnas un Nepālas robežas, astotā augstākā pasaules virsotne - 8201 m; Čo Oju
Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns
Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m
Airibobo virsotne Tjanšana kalnu rietumos (_Ayribobo_), uz Uzbekistānas un Turkmenistānas robežas, augstums 3137 m; Turkmenbaši
Alhadirs virsotnne Austrumsajānos (_Alhadyr, gora_), Krievijas Irkutskas apgabala dienvidrietumos, augstums 2313 m
OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus
TQM Visaptverošā kvalitātes vadība (angļu "Total quality management")
sēklaugi Visaugstāk attīstīto augu nodalījums ("Spermatophyta"), kuru raksturīga pazīme ir sēklu veidošanās, \~301000 sugu
WHA Vispasaules hokeja asociācija (angļu "World Hockey Association")
vampīrkalmārs vispazīstamākais dziļjūras galvkājis (_Vampyroteuthis infernalis_) ar lielām spīdīgām acīm un dzeloņainiem taustekļiem, kas kopā ar drūmo, tumšbrūno ādu veido mantiju; savu vārdu tas ir ieguvis tikai biedējošā izskata dēļ, bet neizsūc medījuma asinis
O.K. Viss kārtībā (angļu "okay"); amerikāņu izteiciens: pareizi; jā; protams; ar mieru
Sīriuss visspožākā zvaigzne pie debesīm, vizuālais zvaigžņlielums - -1,46, attālums - 8,6 ly, dubultzvaigzne, Lielā Suņa α; Kanikula
mežirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas medņu apakšdzimtas suga ("Bonasa bonasia syn. Tetrastes bonasia"), vidēji liels putns, apspalvojums rūsgans, dzīvo pa pāriem, ligzdu taisa uz zemes, nometnieks, Latvijā diezgan bieži
paipala vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Coturnix coturnix", senāk "Tetrao coturnix", arī "Ortygion coturnix"), neliels dzeltenīgi brūns vai raibs vistveidīgo kārtas putns, Latvijā aizsargājams; audzē olu un gaļas ieguvei; puspelēda; putpelava
rubenis Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Tetrao tetrix syn. Lyrurus tetrix"), liels putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem; teteris
vairoga vītene vīteņu suga ("Gymnopus androsaceus", syn. "Marasmius androsaceus")
lapu vītene vīteņu suga ("Marasmius epiphyllus")
vinneja vītene vīteņu suga ("Marasmius wynneae")
garkāta vītene vīteņu suga ("Mycetinis alliaceus")
Bujāra vītene vīteņu suga ("Mycetinis bulliardii")
smirdošā vītene vīteņu suga ("Mycetinis querceus")
bongo antilope vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
miķēlnīca Vītolu miķelīte ("Asyter salignus")
Ptarmica cartilaginea vītolu pelašķa "Achillea salicifolia syn. Achillea cartilaginea" nosaukuma sinonīms
Babilonas vītols vītolu suga ("Salix babylonica")
villainzaru kārkls vītolu suga ("Salix dasyclados")
mellenāju kārkls vītolu suga ("Salix myrilloides"), Latvijā aizsargājama
mirsīnlapu kārkls vītolu suga ("Salix myrsinifolia")
divkrāsu kārkls vītolu suga ("Salix phylcifolia syn. Salix bicolor"), Latvijā aizsargājama
Štarkes kārkls vītolu suga ("Salix starkeana syn. Salix livida")
vicu kārkls vītolu suga ("Salix triandra", arī "Salix amygdalina")
vijenes Vītolu vējmietiņš ("Lythrum salicaria")
Transilvānijas vizbulīte vizbulīšu suga ("Hepatica transsylvanica")
meža anemone vizbuļu suga ("Anemone sylvestris")
meža vizbulis vizbuļu suga ("Anemone sylvestris"), Latvijā aizsargājama, audzē arī kā krāšņumaugu
Ras Algethi vizuāla dubultzvaigzne Herkulesa zvaigznājā (α), kuras spožākais komponents ir sarkanais milzis ar neregulāru spožuma maiņu, atrodas 382 ly attālumā, zvaigžņlielums 3, tā virsas temperatūra ir tikai 2700 °C
Jana Majena sala vulkāniska sala (_Jan Mayen_) Norvēģu jūrā, Norvēģijas teritorija, ap 500 km uz ziemeļaustrumiem no Islandes, platība - 373 kvadrātkilometri, augstums — līdz 2267 m, neapdzīvota, izņemot meteoroloģiskās un radionavigācijas stacijas personālu
Ararats vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē (_Büyükağrı Dağı_), Turcijas ziemeļaustrumos, pie Armēnijas un Irānas robežas, sastāv no divu aprimušu vulkānu bazalta konusiem, augstākā virsotne - 5165 m
Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna
Erdžijess vulkāns Anatolijas plakankalnes dienvidaustrumos (_Erciyas_), Turcijā, Kajseri ilā, augstums - 3916 m, pēdējais izvirdums - IV gs. p. m. ē.
peļastu vulpija vulpiju suga ("Vulpia myuros")
jāņogu pumpuru zāģkode zāģkožu dzimtas suga ("Lampronia capitella syn. Incurvaria capitella")
upeņu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pochynematus pumilio")
benekena zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis benekenii syn. Bromopsis ramosa subsp. benekenii"), Latvijā aizsargājama
staltā zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis erecta syn. Bromus erectus")
bezakotu zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"); bezakotu lāčauza
zarainā zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis ramosa syn. Bromus ramosus")
krasta zaķauza zaķauzu suga ("Bromopsis riparia syn. Bromus riparius")
meža zaķpēdiņa zaķpēdiņu suga ("Gnaphalium sylvaticum")
dziedzerlapu zaķskābene zaķskābeņu suga ("Oxalis adenophylla")
vīgrieži Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta")
zalšas Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta")
zalšusakne Zalkšu sūrene ("Polygonum bistorta")
hlamidomonas Zaļalģu klases volvoksu rindas hlamidomonāžu dzimtas ģints ("Chlamydomonas"), kustīgas lodveida, olveida vai elipsveida vienšūnas aļģes; visās ūdenstilpēs, it īpaši piesārņotās, \~500 sugu, Latvijā \~50 sugu
gonatoziga Zaļaļgu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Gonatozygaceae"), šūnas cilindriskas vai cilindriski vārpstveidīgas, veido viegli sairstošus pavedienus, dažreiz dzīvo pa vienai, Latvijā konstatētas 7 sugas
gleocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Gloeocystidaceae"), parasti apvienotas gļotainās kolonijās, šūnas lodveidīgas vai elipsoidālas, 12 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis
ūdenstīkliņš Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Hydrodictyaceae"), 4 ģintis, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 18 sugu
oocista Zaļaļģu klases hlorokoku rindas dzimta ("Oocystaceae"), kurā apvienotas dažādas vienšūnas zaļaļģes, kas bieži izdala daudz gļotu, 14 ģinšu, visas konstatētas arī Latvijā
hlamidomonādes Zaļaļģu klases volvoksu rindas dzimta ("Chlamydomonadaceae"), mikroskopiskas vienšūnas aļģes, parasti ar 2 vai 4 vicām šūnas priekšgalā
hamesifoni Zaļaļģu nodalījuma klase ("Chamaesiphophyceae"), vienšūnas aļģes, kas diferencētas pamatā un galotnē, piestiprinātas pie substrāta, sastopamas samērā reti
konjugāta Zaļaļģu nodalījuma klase ("Conjugatophyceae"), vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot, \~5000 sugu, iedalās 6 dzimtās, kas konstatētas arī Latvijā
zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos
briopsīda Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases rinda ("Bryopsidales"), laponis cauruļveidīgs (garums - līdz 1 m), 7 dzimtas, 30 ģintis, \~400 sugu; sifonaļģe
spirogīra Zaļaļģu nodalījuma zignēmu rindas ģints ("Spirogyra"), pavedienveida nezarots lapotnis, stāvošu vai lēni tekošu saldūdeņu virspusē bieži veido zaļganus, vatei līdzīgus sakopojumus, 300 sugu, Latvijā konstatētas 62 sugas
gludā zaļastīte zaļastīšu suga ("Myurella julacea")
strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas
samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas
kaļķenīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gymnostomum")
gredzenvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gyroweisia")
mietvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Hymenostylium")
daudzspārne Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Pterygoneurum")
bumbiervācelīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Leptobryum"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
rožgalvīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Rhodobryum"), \~43 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
skrajsamtīte Zaļsūnu apakšklases srajlapīšu dzimtas ģints ("Pseudobryum"), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ūdenshipns Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Hygrohypnum"), \~38 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
vienādspārne Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Isopterygium"), Latvijā konstatēta 1 suga
īvlape Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Taxiphyllum"), Latvijā konstatēta 1 suga
gliemežu zaļvālīte zaļvālīšu suga ("Poterium polygamum syn. Sanguisorba minor subsp. polygamum")
Pyrola virens zaļziedu ziemcietes "Pyrola chlorantha" nosaukuma sinonīms
hidrozoji Zarndobumaiņu klase ("Hydrozoa"), kas parasti vairojas pumpurojoties, vairākums dzīvo jūrās; šīs klases dzīvnieki
hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu
scifozoji Zarndobumaiņu tipa klase ("Scyphozoa"), kuras pārstāvjiem attīstības ciklā regulāri mainās medūzas paaudze un polipa paaudze, \~200 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas
zavišķi Zavišķu zāles - staipekņu ģints suga ("Lycopodium selago)
tuksneša zebra zebru suga ("Equus grevyi"), kas ir lielākā no zebrām
sniegbaltā zefirante zefirantu suga ("Zephyranthes candida")
lielziedu zefirante zefirantu suga ("Zephyranthes grandiflora")
struplapu zeligērija zeligēriju suga ("Seligeria campylopoda")
ķiploks Zelta ķiploks - sīpolu ģints suga ("Allium moly syn. Allium luteum")
zeltacīte Zeltactiņa ("Chrysopa perla")
violetais zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena alciphron syn. Heodes alciphron")
lielais skābeņu zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena dispar")
mazais skābeņu zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena hippothoe")
parastais zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena phlaes")
brūnais zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena tityrus")
zeltgalvīšu zeltainītis zeltainīšu suga ("Lycaena virgaureae")
hydrurus Zeltaino aļģu klases "Chrysocapsineae" ģints
epichrysis Zeltaino aļģu klases "Chrysosphaerineae" ģints
phaeoplaca Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints
phaeothamnion Zeltaino aļģu klases "Chrysotrichineae" ģints
chrysamoeba Zeltaino aļģu klases "Rhizochrysidineae" ģints
dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas
izohrizīdas Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Isohrysidiaceae"), brīvi peldošas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
sinūra Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Synuraceae"), vienšūnas vai koloniju aļģes, šūnas lodveidīgas vai olveidīgas, retāk pagarinātas, ietvertas plānā periplastā, kas klāts ar krama zvīņu bruņām, kolonijas parasti lodveidīgas
prymnesium Zeltaino aļģu nodalījuma dzimtas "Prymnesiaceae" ģints
hibrīdā zeltastere zeltasteru suga ("Solidaster hybridus")
skropstainā zeltene zelteņu suga ("Lysimachia ciliata")
sniegbaltā zeltene zelteņu suga ("Lysimachia clethroides")
blīvziedu lizimahija zelteņu suga ("Lysimachia congestiflora")
efemērā zeltene zelteņu suga ("Lysimachia ephemerum")
pļavas zeltene zelteņu suga ("Lysimachia nummularia")
dārza zeltene zelteņu suga ("Lysimachia punctata")
parastā zeltene zelteņu suga ("Lysimachia vulgaris")
parastais zeltlietus zeltlietu suga ("Laburnum anagyroides")
zivpeteris Zeltmalu airvabole ("Dytiscus marginalis")
parastā zeltnātrīte zeltnātrīšu suga ("Galeobdolon luteum syn. Lamiastrum galeobdolon")
sārtā zeltpīpenīte zeltpīpenīšu suga ("Pyrethrum coccineum syn. Pyrethrum roseum")
jaunavīgā zeltpīpenīte zeltpīpenīšu suga ("Pyrethrum parthenium")
piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos
pīpene Zeltpīpenīte ("Pyrethrum")
piretrums Zeltpīpenīte ("Pyrethrum")
zeltlape Zeltpīpenīte ("Pyrethrum")
LDL Zema blīvuma lipoproteīns (angļu "low-density lipoprotein")
cītizs Zemais cītizs - divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Chamaecytisus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas pārgājusi savvaļā kā dārzbēglis
kramaļģe Zemāko aļģu nodalījums ("Bacillariophyta"), mikroskopiskas vienšūnas vai koloniju aļģes ar krama un pektīna apvalku, \~320 ģinšu, 20000 sugu, Latvijā konstatēts 440 sugu; diatomeja
hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
dinofītaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Dinophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, retāk nekustīgas vienšūnas aļģes ar bilaterālu simetriju, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 48 sugas
heterogenerāti Zemāko augu brūnaļģu nodalījuma klase ("Heterogeneratophyceae"), aug jūrās uz akmeņiem un epifītiski uz citām aļģēm, iedala 7 rindās, Latvijā konstatētas 2 rindas, 6 ģintis, 7 sugas
mieturaļģes Zemāko augu nodalījums ("Charophyta") - makroskopiskas aļģes, kas izskatā līdzīgas kosām, aug ūdenstilpēs; ar nepatīkamu smaku; 6 ģintis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
zaļaļģes zemāko augu nodalījums ("Chlorophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida vai plātņveida aļģes, galvenokārt zaļā krāsā, \~360 ģinšu, 8000 sugu, Latvijā konstatēts >1380 sugu
zeltainās aļģes zemāko augu nodalījums ("Chrysophyta"), kustīgas vai pie substrāta piestiprinātas vienšūnas, koloniju, retāk daudzšūnu (pavedienveida, plātņveida) aļģes ar zeltaini dzeltenu, zaļgandzeltenu vai brūnganu nokrāsu, \~1200 sugu, Latvijā konstatēta 71 suga
zilaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cyanophyta"), pēc cita sistemātiskā iedalījuma ir baktēriju valsts ciānbaktēriju klase ("Cyanobacteria syn. Oxyphotobacteria"), vienšūnas, koloniju vai pavedienveida daudzšūnu organismi, vissenākie organismi uz Zemes, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 390 sugu
kriptofītaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cryptophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas
eiglēnaļģe Zemāko augu nodalījums ("Euglenophyta"), iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes; 6 dzimtas, 60 ģinšu, \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 189 sugas
brūnaļģes Zemāko augu nodalījums ("Phaeophyta"), aļģu grupa (brūnā krāsā), kuras sastopamas galvenokārt jūrās
pirofīti Zemāko augu nodalījums ("Pyrrophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas koloniju, retumis pavedienveida, aļģes, kuru šūnas ir kailas vai ietvertas divdaļīgās bruņās; pirofītaļģes
sārtaļģe Zemāko augu nodalījums ("Rhodophyta"), vienšūnas vai daudzšūnu pavedienveida, krūmveida, plātņveida aļģes sarkanā, iedzeltenā, zilganā krāsā, 2 klases, \~3800 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, no tām saldūdeņos - 27 sugas
dzeltenzaļās aļģes zemāko augu nodalījums ("Xanthophyta"), kustīgas vai nekustīgas vienšūnas, koloniju, daudzšūnu un sifonveida aļģes dzeltenzaļā, retāk zilā vai zilganā krāsā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 51 suga
miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta
svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās
sviltnis Zemāko naktstauriņu rinda ("Pyralididae")
Braya supina zemās žodzenes ("Sisymbrium supinum") nosaukuma sinonīms
Austrumāfrikas lauzumzona Zemes garozas dziļlūzumu sistēma (angļu val. "Rift Valley"), kas stiepjas no Izraēlas (Jordānas ielejas) ziemeļos līdz Njasas ezeram dienvidos, \~5000 km garumā
ogļu zemeskausiņš zemeskausiņu ģints sēņu suga ("Geopyxis carbonaria")
Aitosas rags zemesrags Antarktīdā (_Aytos Point_), Livingstona salas izvirzījums Brensfīlda šaurumā
Aisikeips zemesrags ASV (_Icy Cape_), Aļaskas ziemeļrietumos, Čukču jūras ziemeļaustrumos
Amnjonkits zemesrags Korejas pussalas austrumos (_Amnyong-kkūt_), Austrumkorejas līča dienvidos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas teritorija
Aņisija rags zemesrags Koteļnijas salas ziemeļos (_Anisij, mys_), Jaunsibīrijas salās Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas teritorija
Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos
Aļevina rags zemesrags Krievijas Magadanas apgabalā (_Alevina, mys_), Koni pussalas dienvidrietumos, Ohotskas jūras ziemeļu piekrastē
Angunci rags zemesrags Madagaskarā (_Angontsy, Tanjona_), salas galējais austrumu izvirzījums Indijas okeānā
Anuruntani rags zemesrags Madagaskarā (_Anorontany, Tanjona_), izvirzījums ziemeļrietumu virzienā salas ziemeļu daļā, Ancirananas provincē
Babombi rags zemesrags Madagaskaras salas ziemeļos (_Babaomby, Tanjona_)
Ajama rags zemesrags Malaizijā (_Ayam, Tanjung_), Malakas pussalas austrumu daļas tālākais dienvidu punkts
Aņivas rags zemesrags Sahalīnas dienvidaustrumos (_Aniva, mys_), Toņinoaņivska pussalas dienvidu gals
Adžijaska rags zemesrags Ukrainā (_Adzhyiasʾk, mys_), Nikolajevas apgabalā, Melnās jūras ziemeļu piekrastē
Abjada rags zemesrags Ziemeļāfrikā (_Abyaḑ, Ar Ra's al_, arābu: الرأس الأبيض), Tunisijā, Vidusjūras krastā
Tilāna zemesriekstene zemesrieksteņu ģints sēņu suga ("Hydnotrya tulasnei")
smaržīgā zemessomenīte zemessomenīšu suga ("Geocalyx graveolens"), kas ir reta un aizsargājama
racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis
pundura zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum nanum", syn. "Geastrum schmidelii")
Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā
Anadiras zemiene zemiene Anadiras līča piekrastē (_Anadyrskaja nizm ennost’_), Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, garums — 270 km, augstums — līdz 100 m vjl., mūžīgais sasalums
Rēgensburgas zemais cītizs zemo cītizu suga ("Chameacytisus ratisbonensis")
lauka zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula campestris syn. Luzula subpilosa")
birztalu zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula luzuloides syn. Luzula nemorosa"), kas ir dārzbēglis
meža zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula sylvatica")
pārnadži Zīdītāju kārta ("Artiodactyla"), pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu; šīs kārtas dzīvnieki; 2 apakškārtas, 9 dzimtas, 75 ģintis, \~170 sugu (~830 pasugu); Latvijā 2 dzimtas, 4 ģintis, 4 sugas
nepārnadži zīdītāju kārta ("Perissodactyla"), raksturīgākie pārstāvji ir zirgi, tapiri, degunradži; ekstremitātēm visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie attīstīti vāji; attiecīgā dzīvnieku kārta
susuris Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Gliridae syn. Myoxidae"), kurā ietilpst nelieli brūngani vai rūsgani grauzēji, meža nakts dzīvnieki, 7 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
lemings Zīdītāju klases grauzēju kārtas kāmju dzimtas četras ģintis ("Lemmus, Myopus, Synaptomus, Dicrostonyx"), neliels dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu, ziemeļu puslodē tundrā, mežatundrā, 9 sugas
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs
bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga
skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras
pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas
hiēna Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Hyaenidae"), samērā lieli dzīvnieki (ķermeņa gar. 55-165 cm, masa - 10-80 kg), parasti dzīvo atklātos līdzenumos (pustuksnešos, tuksnešos), izplatīti Āfrikā un Dienvidāzijā, 3 ģintis, 4 sugas
jenots Zīdītāju klases plēsēju kārtas ģints ("Procyon")
mamuts Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas suga ("Mammuthus primigenius syn. Elephas primigenius"), izmiris leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu
skudrlāčsomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Myrmecobiidae"), pārtiek no skudrām un termītiem, somas nav - mazuļi karājas pie zīdekļiem, apslēpti mātītes apmatojumā
kurmjsomaiņi Zīdītāju klases somaiņu kārtas dzimta ("Notoryctidae"), mīt augsnes alās
vilksomainis Zīdītāju klases somaiņu kārtas plēsējsomaiņu dzimtas suga ("Thylacinus cynocephalus"), plēsīgs dzīvnieks, gk. Austrālijā, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras
plātņvalis Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Mysticeti"), pie kuras pieder vaļu sugas, kuriem mutē zobu vietā ir plātnes, 11 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 2 sugas
kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus)
ešinante Ziedagu ģints ("Aeschynanthus"), kas cēlusies no Dienvidaustrumu Āzijas, ložņīgs mūžzaļš epifīts, ziedi sarkani, ar zaļgandzeltenu kausu
viendīgļlapji ziedaugu klase (_Monocotyledoneae, Liliatae_), kurā ietilpst augi, kuru dīgļiem ir viena dīgļlapa, kas bieži ir pārveidota par sūcējorgānu barības vielu uzņemšanai no endosperma; \~70 dzimtu, \~100000 sugu, Latvijā konstatētas 22 dzimtas, 394 sugas; liliāti
puķukāposts Ziedkāposts - kāpostu pasuga ("Brassica oleracea var. botrytis"), baltu puķveida galvu; ziedkāposti
puķkāposts Ziedkāposts ("Brassica oleracea var. botrytis")
cekulainā māņzīlīte ziedputniņu dzimtas suga ("Paramythia montium")
Skvovelija Ziemas sporta centrs ASV ("Squaw Valley"), Kalifornijā, Sjerranevadas kalnos 1889 m vjl., uz dienvidaustrumiem no Donera pārkāpes, šeit norisinājās VIII ziemas olimpiskās spēles 1960. g.
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu
zaļziedu ziemciete ziemciešu suga ("Pyrola chlorantha")
vidējā ziemciete ziemciešu suga ("Pyrola media"), Latvijā aizsargājama
mazā ziemciete ziemciešu suga ("Pyrola minor")
apaļlapu ziemciete ziemciešu suga ("Pyrola rotundifolia")
cieši Ziemciete ("Pyrola"), zemeņu suga
kumeļpeka Ziemciete ("Pyrola"), zemeņu suga
NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija (angļu "North Atlantic Treaty Organization")
Hamgjona grēda Ziemeļkorejas kalnu austrumu daļa Ziemeļkorejā ("Hamgyongsanmaek"), garums - \~400 km, augstums - 1200-1800 m, augstākā virsotne - 2541 m (Kvanmobona)
cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m
ziemeļu platgalve ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu buļļzivs
ziemeļu buļļzivs ziemeļu jūrasbullis, platgalvju dzimtas suga ("Myoxocephalus scorpius syn. Cottus scorpius"); ziemeļu platgalve
Medicago procumbens ziemeļu lucernas "Medicago borealys" nosaukuma sinonīms
Cottus scorpius ziemeļu platgalves jeb ziemeļu jūrasbuļļa "Myoxocephalus scorpius" nosaukuma sinonīms
samtainā ziemene ziemeņu suga ("Flammulina velutipes syn. Collybia velutipes"), kas senāk saukta par ziemas celmeni
rūgtā ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala amarella", arī "Polygala amara")
cekulainā ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala comosa")
miršlapu ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala myrtifolia")
parastā ziepenīte ziepenīšu suga ("Polygala vulgaris")
bultspuķīte Ziepenīte ("Polygala")
ziepenītes Ziepenīte ("Polygala")
zieppuķīte Ziepenīte ("Polygala")
bazilika ziepjusakne ziepjusakņu suga ("Saponaria ocymoides")
nošķeltais zigokaktuss zigokaktusu suga ("Zygocactus truncatus")
mītila Zilā ēdamgliemene ("Mytilus edulis") - ēdama sāļūdens gliemene, gliemežvāks iekšpusē zils, ārpusē brūni melns, dzīvo Z-Atlantijā gar krastiem no pludmales līdz dažu metru dziļumam, kur tā sasniedz 15 cm garumu, Latvijas piekrastē izaug tikai 3 cm gara
rudzu puķe zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
ceļmalītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
dzeltenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
dzelzene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naksnenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktenīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktine Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktinīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
naktiniece Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
raganiņas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
rudzpuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
rudzupuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
rudzzīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
suseklīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
suseklītis Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļcenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasilkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļki Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļočeks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasiļoks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vasjolka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vosilka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
vosiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
zīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
žīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
žīdenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
žīdenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
zilene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
zilenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
zilinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
lingbija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Lyngbya"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos uz grunts, retāk planktonā
scitonēma Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Scytonema"), 54 sugas, Latvijā konstatētas 9 sugas, kas mīt stāvošos un tekošos ūdeņos, uz mitrām klintīm upju krastos, uz mūriem, koku mizas, augsnes
mikrocista Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Microcystis"), veido mikroskopiskas vai makroskopiskas (līdz 8 mm garas) nenoteiktas formas, retāk ieapaļas kolonijas, 25 suga, Latvijā konstatēts 13 sugu
hrookoki Zilaļģu nodalījuma klase ("Chroococcophyceae"), vienšūnas un koloniju aļģes, vairojas daloties, gk. saldūdeņos, augsnē, bieži izraisa ūdens "ziedēšanu" arī Latvijā, dažas sugas uz smilšakmens klintīm (Gūtmaņa alā Siguldā) veido zilganvioletus, recekļainus pārklājus, 3 rindas, Latvijā konstatētas 2 rindas
hormogoni Zilaļģu nodalījuma klase ("Hormogonophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, iedalās 5 rindās, Latvijā konstatētas 3 rindas
Abaja Zilās Nīlas augšteces nosaukums Etiopijas kalnienē (_Ābay Wenz_)
esparsešu zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus damon syn. Agrodiaetus damon"), Latvijā aizsargājama, sastopama ļoti reti
parastais zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus icarus")
pernētija Zileņu dzimtas ģints ("Pernettya"), vasarzaļi krūmi, ziedi balti neievērojami, dažām šķirnēm arī rozā vai sarkani
gaišzilā zīlīte zīlīšu suga ("Parus cyanus"), Latvijā reģistrēta tikai 20. gs. sākumā
lielaugļu ziloņkaulene ziloņkauleņu suga ("Phytelephas macrocarpa"), kuras sēklas sastāv gandrīz no tīras celulozes un ir tik cietas, ka no tām gatavo pogas un rotaslietas (augu ziloņkauls)
agavjlapu zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium agavifolium")
alpīnā zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium alpinum"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu
burga zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium bourgattii")
milzu zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium giganteum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
jūrmalas zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium maritimum"), Latvijā aizsargājama
plakanā zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium planum"), Latvijā adventīva
salu zilvālodze zilvālodžu suga ("Irena cyanogaster")
Stride zinātne un tehnoloģijas Eiropas reģionālai inovācijai un attīstībai ("science and technology for regional innovation and development in Europe")
NABS Zinātnes budžetu un programmu analīzes un salīdzināšanas nomenklatūra ("nomenclature for the analysis and comparison of science bugets and programmes")
BBS ziņojuma dēļa sistēma (angļu "Bulletin Board System")
sistēma BBS ziņojuma dēļa sistēma (angļu "Bulletin Board System")
meža zirdzene zirdzeņu suga ("Angelica sylvestris")
strongiloze Zirgu invāzijas slimība, ko ierosina "Strongylus equinus" kāpuri, kas lokalizējas aizkuņģa dziedzerī, ierosina tā iekaisumu un sekretoriskās darbības traucējumus
baltvaigu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Chlidonias hybridus")
dzeltenbārdainais zirnekļputniņš zirnekļputniņu suga ("Arachnothera chrysogenys")
kruzuļzirnekļi Zirnekļu kārtas dzimta ("Dictynidae"), nelieli, 2-4 mm gari zirnekļi, dažas sugas sastopamas uz koku un krūmu lapām, kā arī uz lakstaugiem, citas - tikai zemsedzē, Latvijā konstatētas 6 sugas
vilkzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Lycosidae"), lieli (ķermeņa garums - 10-12 mm), tumši zirnekļi, kas spēj ātri pārvietoties, Latvijā konstatētas 47 sugas
segzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Linyphiidae"), sīki un vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 2-6 mm), vairākums auž horizontālus, segai līdzīgus ķeramtīklus, Latvijā konstatētas 64 sugas
pundurzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Micryphantidae"), sīki zirnekļi, garums - 2-4 mm, pārtiek no sīkiem posmkājiem, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 88 sugas
māņlēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Oxiopidae"), Latvijā konstatēta 1 suga ("Oxyopes ramosus"), vidēji liels zirneklis (ķermeņa garums - 5-6 mm), mīt gk. sausās pļavās krūmos un zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams samērā reti
ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Argyroneta aquatica"), kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa
ūdensērces Zirnekļu klases ērču kārtas grupa ("Hydrachnellae syn. Hydracarina"), kurai ir kopīga ekoloģiska īpatnība - piemērošanās dzīvei ūdenī, Latvijā konstatēts 20 dzimtu, \~140 sugu
pangērce Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas divas dzimtas ("Eriophydidae" un "Phyllocoptidae"), raksturīgi divi kāju pāri, izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem
fitosejula Zirnekļveidīgo klases ērču kārtas gamazīnērču kohortas ģints ("Phytoseiulus")
tarantuls zirnekļveidīgo klases zirnekļu kārtas skrējējzirnekļu dzimtas ģints ("Lycosa"), \~10 sugu, liels indīgs skrējējzirneklis (siltajās zemēs); aktīvs naktī, mīt Dienvideiropā un Vidusāzijā
miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm
daktilogiroze Zivju helmintozes veids, ko ierosina "Dactylogyrus" ģints sūcējtārpu vairākas sugas, kas parazitē gk. karpu žaunās
adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes
acerina Zivju klases asaru dzimtas ģints "Gymnocephalus" nosaukuma sinonīms
adatzivjveidīgie Zivju klases augstāko kaulzivju kārta ("Syngnathiformes"), 2,5-60 cm gari planktonofāgi, tropu un mērenajās joslās, jūrās, dažas sugas saldūdeņos; Latvijā adatzivs un čūskzivs
karpa zivju klases karpveidīgo kārtas dzimta ("Cyprinidae"), pie kuras pieder ātraudzīgas, siltumu mīlošas saldūdens zivis, dzimtā >270 ģinšu, \~1700 sugu, Latvijā konstatētas 18 ģintis, 22 sugas
nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma
zaķzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cyclopteridae"), 7 ģintis, \~30 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
difilobotrioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, lenteņi ("Diphyllobothrium dendriticum" un "Diphyllobothrium ditremum")
filometroidoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, nematodes ("philometroides cyprini")
lerneoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vēžveidīgie ("Lernaea cyprinacea")
hloromiksoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Chloromyxum truttae")
ihtioftirioze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, vienšūņi ("Ichthyophthirius multifillis")
daudzbalsu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Mimus polyglottos")
smilšbeka Zobiņbeku dzimtas ģints ("Gyroporus"), sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē, 9 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas izmantojamas uzturā
kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos
alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa
platknābis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas suga ("Anas clypeata syn. Spatula clypeata", senāk "Rhynchaspis clypeata"), putns, kam raksturīgs garš, galā ļoti paplatināts knābis
gulbis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Cygnus"), liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
Dienvidu Hidra zvaigznājs debess dienvidpola tuvumā (latīņu "Hydrus", saīsinājums "Hyi"), Latvijā nav novērojams
Kastors zvaigzne Dvīņu zvaigznājā (Dvīņu α), dzeltena seškārtīga zvaigzne, ko veido 3 spektrālas dubultzvaigznes; totālais vizuālais zvaigžņlielums 1,58, attālums 44 ly
Altairs zvaigzne Ērgļa zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 0,8, attālums - 16 ly, karstāka, masīvāka un 10 reižu spožāka par Sauli
Šedirs zvaigzne Kasiopejas zvaigznājā (α), 2,2. vizuālais zvaigžņlielums, atrodas 229 ly attālumā
Denebola zvaigzne Lauvas zvaigznājā (β), atrodas 36 ly attālumā, balta galvenās secības 2,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne; 20 reižu spožāka par Sauli
Alkors zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (g), tiek saukta arī par Jātnieku, attālums 80 ly, zvaigžņlielums 4,0
Dubhe zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (α), attālums 123 ly, zvaigžņlielums 1,79
Meraks zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (β), attālums 80 ly, zvaigžņlielums 2,37
Fekda zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (γ), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 2,44
Megrecs zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (δ), attālums 81 ly, zvaigžņlielums 3,31
Aliots zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ε), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 1,77
Micars zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ζ), attālums 85 ly, tālskatī redzama dubultzvaigzne, kuras komponentu zvaigžņlielumi 2,4 un 4
Mirzams zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (β), atrodas 490 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,99
Vezens zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (δ), attālums 1600 ly, zvaigžņlielums 1,82
Adara zvaigzne Lielā Suņa zvaigznājā (ε), atrodas 430 ly attālumā, zvaigžņlielums 1,50
Vega zvaigzne Liras zvaigznājā (α), spožākā zvaigzne debesu ziemeļu puslodē un 4. spožākā zvaigzne pie debesīm, vizuālais zvaigžņlielums 0,03, atrodas 25 ly attālumā, tās virsas temperatūra ir ap 11600 °C
Markabs zvaigzne Pegaza zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 2,48, atrodas 133 ly attālumā
Mirfaks zvaigzne Perseja zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielums 1,81, atrodas 510 ly attālumā
Algols zvaigzne Perseja zvaigznājā (β), pirmā atklātā aptumsuma maiņzvaigzne (trīskārtīga zvaigzne), vizuālais zvaigžņlielums 2,12-3,39, atrodas 90 ly attālumā
Menkibs zvaigzne Perseja zvaigznājā (ζ), vizuālais zvaigžņlielums 2,86, atrodas 750 ly attālumā
Zuben Elgenubi zvaigzne Svaru zvaigznājā (α), vizuālais zvaigžņlielubs 2,75, atrodas 77 ly attālumā
Mira zvaigzne Valzivs zvaigznājā (o), pirmā zināmā maiņzvaigzne, tās vizuālais zvaigžņlielums mainās no 2 līdz 10,1, mainīguma periods vidēji 331,5 dienas, pulsējoša, sarkana milzu zvaigzne, attālums 250 ly
DN Zviedrijas laikraksts "Dagens Nyheter" (Dienas Jaunumi)
Cornus suecica Zviedrijas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum suecicum" nosaukuma sinonīms
melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs
dzeltenā (alkšņu) zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Flammula alnicola", syn. "Pholiota alnicola")
smaržīgā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Hemipholiota heteroclita", syn. "Pholiota aurivella")
zeltainā zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota cerifera", syn. "Pholiota aurivella", arī "Pholiota aurivellus")
ogļu zvīņene zvīņeņu ģints sēņu suga ("Pholiota highlandiensis", syn. "Pholiota carbonaria")
parastā zvīņpiepe zvīņpiepju suga ("Polyporus squamosus"), kas bieži sastopama uz lapu koku celmiem un stumbriem, augļķermeņi var sasniegt līdz 50 cm diametrā
čūskveidīgs zvīņrāpuļu apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dažāda lieluma rāpuļi ar pagarinātu ķermeni \~2700 sugu, Latvijā sastopamas 3 sugas; čūskas
apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu
zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži
vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns
ķauķītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"), neliels dziedātājputns ar olīvzaļu apspalvojumu, 41 suga, Latvijā konstatētas 6 sugas
svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei
sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis
tirānputns Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Tyranni"), sīki putni (5-80 g) ar spilgti dekoratīvu apspalvojumu, sastopami Amerikā, 13 dzimtas; kliedzējputns
gaišais žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus malabaricus")
melnbaltais žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus saularis")
Seišelu žagaterickiņš žagaterickiņu suga ("Copsychus sechellarum"); Seišelu sarkanrīklīte
augstā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium altissimum")
Lēzela žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium loeselii")
ārstniecības žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium officinale"), Latvijā autohtona
austrumu žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium orientale")
daudzveidīgā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium polymorphum")
zemā žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium supinum"), Latvijā aizsargājama, autohtona
Volgas žodzene žodzeņu suga ("Sisymbrium wolgense")
krāšņžubīte Žubīšu dzimtas ģints ("Pytilia") atsevišķu sugu nosaukums
parastais ķeģis žubīšu dzimtas ķeģu suga ("Acantis flammea syn. Carduelis flammea"), neliels, drukns dziedātājputns, mazāks par zvirbuli, lido kompaktos, labi koordinētos bariņos
zaļžubīte Žubīšu dzimtas suga ("Carduelis chloris syn. Chloris chloris"), neliels dziedātājputns, kura tēviņiem ir raksturīgs zaļgans apspalvojums; rietumu zaļžubīte
mazais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus erythrinus syn. Erythrina erythrina")
sudrabsārtais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus rhodochlamys")
raibā krāšņžubīte žubīšu dzimtas suga ("Pytilia melba")
resnknābja tuksnešķeģis žubīšu dzimtas suga ("Rhodopechys githaginea")
Centrālāzijas tuksnešķeģis žubīšu dzimtas suga ("Rhodopechys mongolica")
palsais tuksnešķeģis žubīšu dzimtas suga ("Rhodopechys obsoleta")
sārtspārnu tuksnešķeģis žubīšu dzimtas suga ("Rhodopechys sanguinea")
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums

Citās vārdnīcās nav šķirkļa y.