Paplašinātā meklēšana
Meklējam pak.
Atrasts vārdos (903):
- pak:1
- paka:1
- pakā:1
- paki:1
- pakal:1
- pakaļ:1
- pakas:1
- pakāt:1
- Apaka:1
- apakš:1
- īpakš:1
- Opaka:1
- opaks:1
- pakāja:1
- pakāje:1
- pakāji:1
- pakala:1
- pakale:1
- pakalt:1
- pakaļ-:1
- pakaļa:1
- pakaļā:1
- pakaļī:1
- pakaļš:1
- pakans:2
- pakans:1
- pakāpe:1
- pakāps:1
- pakāpt:1
- pakara:1
- pakare:1
- pakari:1
- pakars:1
- pakārs:1
- pakārt:1
- pakaru:1
- pakase:1
- pakast:1
- pakāst:1
- pakāte:1
- pakaut:1
- pakava:1
- pakavs:1
- pakehi:1
- pakete:1
- paklāt:1
- paklau:1
- alpaka:2
- alpaka:1
- alpaks:1
- apakaļ:1
- apakla:1
- apakle:1
- apakš-:1
- apakša:1
- apakšā:1
- apakuļ:1
- dupaks:1
- epakme:1
- epakta:1
- epakti:1
- gopaks:1
- hopaks:1
- ilpaks:1
- īpakši:1
- Jāpaks:1
- kapaks:1
- Lipaks:1
- pakacēt:1
- pakails:1
- pakaime:1
- pakains:1
- pakaisa:1
- pakaīsa:1
- pakaisi:1
- pakaiss:1
- pakaīss:1
- pakaist:1
- pakaiši:1
- pakaīši:1
- pakājas:1
- pakājes:1
- pakakāt:1
- pakakle:1
- pakakte:1
- pakakts:1
- pakaķēt:1
- pakalan:1
- pakalas:1
- pakalēt:1
- pakalne:1
- pakalns:1
- pakalpe:1
- pakalps:1
- pakalst:1
- pakaļām:1
- pakaļup:1
- pakāmēt:1
- pakampt:1
- pakapāt:1
- pakares:1
- pakarns:1
- pakārns:1
- pakarot:1
- pakarst:1
- pakārst:1
- pakasas:1
- pakāsēt:1
- pakasis:1
- pakasīt:1
- pakašāt:1
- pakašņi:1
- pakatle:1
- pakaukt:1
- pakaule:1
- pakaust:1
- pakavāt:1
- pakavēt:1
- pakāzas:1
- paketēt:1
- paklāde:1
- paklāja:1
- paklājs:1
- paklajš:1
- paklaņa:1
- paklāri:1
- paklārs:1
- pakledi:1
- paklēte:1
- paklēts:1
- paklibs:1
- Anzpaki:1
- apakaļs:1
- apakaļu:1
- apakļāk:1
- apakļam:1
- apakšan:1
- appakaļ:1
- atpakaļ:1
- atšpaks:1
- čapakls:1
- čarpaks:1
- čerpaks:1
- drapaks:1
- epaktas:1
- hapakss:1
- iepakaļ:1
- iepakāt:1
- iepakot:1
- impakts:1
- izpakot:1
- kalpaka:1
- Kalpaki:1
- kalpaks:1
- Kapakli:1
- knipaks:1
- Kolpaki:1
- ķerpaka:1
- nepakam:1
- nopakaļ:1
- nopakāt:1
- nopakot:1
- pakablis:1
- pakablīt:1
- pakaifot:1
- pakaisas:1
- pakaisīt:1
- pakaisls:1
- pakaišam:1
- pakaitēt:2
- pakaitēt:1
- pakājīši:1
- pakājīte:1
- pakaklis:1
- pakalene:1
- pakalnis:1
- pakalpot:1
- pakalsns:1
- pakaltēt:1
- pakaļase:1
- pakaļass:1
- pakaļējs:1
- pakaļene:1
- pakaļķot:1
- pakāpele:1
- pakāpene:1
- pakāpens:1
- pakaplēt:1
- pakāplis:1
- pakaplīt:1
- pakāpnis:1
- pakarams:1
- pakarāts:1
- pakarīgs:1
- pakariņš:1
- pakārnīt:1
- pakarots:1
- pakarpīt:1
- pakārpīt:1
- pakarsēt:1
- pakarsts:1
- pakārtāt:1
- pakārtne:1
- pakārtne:2
- pakārtot:1
- pakašņāt:1
- pakāties:1
- pakaulēt:1
- pakaunēt:1
- pakausēt:2
- pakausēt:1
- pakausis:1
- pakautrs:1
- pakaviņš:1
- pakavots:1
- pakišops:1
- paklabēt:1
- paklačot:1
- paklaidā:1
- paklaidu:1
- paklanīt:1
- paklapēt:1
- paklāsts:1
- paklātne:1
- paklaust:1
- pakledus:1
- paklēgāt:1
- paklejot:1
- paklemst:1
- paklepot:1
- paklibāt:1
- paklibot:1
- paklīdis:1
- pakliegt:1
- pakliest:1
- pakliezt:1
- paklimst:1
- paklinte:1
- aizpakāt:1
- apakaļam:1
- apakšene:1
- apakšijs:1
- apakšīre:1
- apakšpus:1
- atpakaļ-:1
- atpakaļa:1
- atpakaļi:1
- atpakaļs:1
- atpakaļu:1
- Batpakti:1
- cinpakši:1
- citpakaļ:1
- čapaklis:1
- čapaklis:2
- čāpaklis:1
- čapakuri:1
- diskpaka:1
- drupakla:1
- drupakle:1
- iepakaļā:1
- kapaklis:1
- klampaks:1
- kompakts:1
- lepakule:1
- ļepakans:1
- Nafpakta:1
- nopakaļš:1
- nopakaļu:1
- nopakšēt:1
- pakabacīt:1
- pakabināt:1
- pakacināt:1
- pakačināt:1
- pakagvari:1
- pakājenis:1
- pakaklīte:1
- pakalaine:1
- pakalains:1
- pakaldans:1
- pakaliski:1
- pakalnāja:1
- pakalniņš:1
- pakalnīte:1
- pakalpība:1
- pakalpīgs:1
- pakalpiņš:1
- pakalsens:1
- pakalties:1
- pakaļdaļa:1
- pakaļgals:1
- pakaļgūža:1
- pakaļiela:1
- pakaļiena:1
- pakaļkāja:1
- pakaļķepa:1
- pakaļpuse:1
- pakaļrags:1
- pakaļrati:1
- pakaļrats:1
- pakaļroka:1
- pakaļzobs:1
- pakamarīt:1
- pakapačāt:1
- pakāpalēt:1
- pakapelēt:1
- pakāpelēt:1
- pakāpenes:1
- pakāpiens:1
- pakapināt:1
- pakāpslis:1
- pakapslīt:1
- pakāpties:1
- pakarains:1
- pakarenis:1
- pakareņis:1
- pakarīnas:1
- pakarināt:1
- pakarināt:2
- pakarinēt:1
- pakariņas:1
- pakariņis:1
- pakarksne:1
- pakārstīt:1
- pakārtene:1
- pakārties:1
- pakasinēt:1
- pakātavāt:1
- pakatelēt:1
- pakatināt:1
- pakaunīgs:1
- pakaustīt:2
- pakaustīt:1
- pakauties:1
- pakavains:1
- pakavināt:1
- paketsija:1
- pakicināt:1
- pakičināt:1
- pakistāņi:1
- pakitinēt:1
- paklaidām:1
- paklaidēt:1
- paklaidus:1
- paklaigāt:1
- paklaiņāt:1
- paklaiņot:1
- paklakšēt:1
- paklambāt:1
- paklamzāt:1
- paklastīt:1
- paklāstīt:1
- paklāties:1
- paklātuve:1
- paklausīt:1
- paklauvēt:1
- paklenčēt:1
- pakliedēt:1
- paklikšēt:1
- aizpakšis:1
- Antipaksa:1
- apakaļāms:1
- Apakapura:1
- apaksvāki:1
- apakšaile:1
- apakšaugs:1
- apakšdaļa:1
- apakšgals:1
- apakšiņas:1
- apakšjaka:1
- apakškoks:1
- apakškopa:1
- apakšlūpa:1
- apakšmala:1
- apakšnams:1
- apakšnoma:1
- apakšpēle:1
- apakšpols:1
- apakšpuse:1
- apakšroka:1
- apakštase:1
- apakšveja:1
- apakšvējš:1
- apakšveļa:1
- apakšvēre:1
- apakšveša:1
- apakšzeme:1
- apakšzobs:1
- apakšzona:1
- atpakaļām:1
- atpakaļis:1
- atpakaļus:1
- auspakaļa:1
- Bānpakona:2
- Bānpakona:1
- bodpakaļa:1
- būdpakaļa:1
- ciņpakaļa:1
- čupakobra:1
- durpakaļa:1
- epaksiāls:1
- galpakuli:1
- garpakuli:1
- iepakaļis:1
- iepakaļus:1
- impakcija:1
- impaktīdi:1
- izpakulot:1
- jakpakaļa:1
- kājapakša:1
- kapakmens:1
- kokpakaļa:1
- Kotopaksi:1
- krampakši:1
- lāčpakaļa:1
- lāvapakša:1
- mājpakaļa:1
- mizpakaļa:1
- nagpakaļa:1
- nopakaļis:1
- nopakaļus:1
- nopakstēt:2
- nopakstēt:1
- nopakšķēt:1
- nopakulot:1
- pakacēties:1
- pakairināt:1
- pakaisāmie:1
- pakaitināt:1
- pakalainis:1
- pakalāties:1
- pakaldināt:1
- pakalēties:1
- pakalēties:2
- pakalkulēt:1
- pakalnains:1
- pakalnesis:1
- pakalnīcas:1
- pakalnieki:1
- pakalnieks:1
- pakalnieši:1
- pakalnītis:1
- pakaloties:1
- pakalpināt:1
- pakalsnējs:1
- pakaļbomis:1
- pakaļdarīt:1
- pakaļduris:1
- pakaļdziņa:1
- pakaļējais:1
- pakaļkājis:1
- pakaļkārši:1
- pakaļklājs:1
- pakaļķēmot:1
- pakaļķetna:1
- pakaļlaiža:1
- pakaļmasts:1
- pakaļnieks:1
- pakaļpāris:1
- pakaļpētīt:1
- pakaļpīķis:1
- pakaļplecs:1
- pakaļpulki:1
- pakaļrinda:1
- pakaļsacīt:1
- pakaļšdaļa:1
- pakaļšgals:1
- pakaļškāja:1
- pakaļtapis:1
- pakaļtecis:1
- pakaļteķis:1
- pakaļtrepe:1
- pakaļzdejs:1
- pakaļzdijs:1
- pakampstīt:1
- pakancināt:1
- pakaņģerēt:1
- pakapāties:1
- pakāpenība:1
- pakāpienis:1
- pakaramais:1
- pakarāties:1
- pakārbains:1
- pakarcināt:1
- pakarcināt:2
- pakarcinēt:1
- pakārdināt:1
- pakārtavāt:1
- pakāsēties:1
- pakasīties:1
- pakašāties:1
- pakaucināt:1
- pakaukties:1
- pakaulains:1
- pakaulaiņš:1
- pakaunināt:1
- pakausītis:1
- pakaušgals:1
- pakautrīgs:1
- pakavāties:1
- pakavēties:1
- pakavnagla:1
- pakavsakta:1
- pakavveida:1
- pakavveidā:1
- pakāzoties:1
- pakešdatne:1
- paketēšana:1
- paketkuģis:1
- paklabināt:1
- paklabinus:1
- paklabiņus:1
- paklājaugi:1
- paklājdobe:1
- paklakšķēt:1
- paklaudzēt:1
- paklausība:1
- paklausīgs:1
- paklepains:1
- pakleverēt:1
- paklibiski:1
- paklīdenis:1
- paklīdināt:1
- paklikšķēt:1
- ābeļapakša:1
- apakaļiski:1
- apakšaudze:1
- apakšdaiva:1
- apakšdeķis:1
- apakšdelms:1
- apakšdiegs:1
- apakšdrēbe:1
- apakšējais:1
- apakšgrupa:1
- apakšģērbi:1
- apakšģērbs:1
- apakšģints:1
- apakšjūras:1
- apakškārta:1
- apakšklase:1
- apakškonts:1
- apakšlēnis:1
- apakšlente:1
- apakšnieks:1
- apakšodere:1
- apakšpakši:1
- apakšraugs:1
- apakšshēma:1
- apakšstāvs:1
- apakštīkls:1
- apakštonis:1
- apakšuvējs:1
- apakšveids:1
- apakšzāles:1
- atpakaļāms:1
- atpakaļējs:1
- beņķapakša:1
- beņķpakaļa:1
- Betpakdala:1
- bezpakāpju:1
- birzpakaļa:1
- blūzpakaļa:1
- bodspakaļa:1
- cinkpaksis:1
- dārzpakaļa:1
- divpakāpju:1
- galdpakaļa:1
- galpakulas:1
- hipakūzija:1
- iepakaļējs:1
- iepakojums:1
- iepakotājs:1
- izpakoties:1
- izpakšināt:1
- iztrapakāt:1
- kaklpakaļa:1
- kalnpakaļa:1
- kapakmenis:1
- kolpakieši:1
- kompaktāti:1
- kompaktums:1
- krāspakaļa:1
- krogpakaļa:1
- krūmpakaļa:1
- krustpakši:1
- kulbpakaļa:1
- kūtspakaļa:1
- laivpakaļa:1
- Linapakana:1
- maukpakaļa:1
- nopakšināt:1
- notrapakāt:1
- oderpakaļa:1
- ozolapakša:1
- pakaisnieki:1
- pakaiškūdra:1
- pakaitēties:1
- pakaitēties:2
- pakaldijais:1
- pakalpīgums:1
- pakalpojums:1
- pakalpošana:1
- pakalpotājs:1
- pakaltēties:1
- pakaļaskāja:1
- pakaļasrats:1
- pakaļdējais:1
- pakaļdurvis:1
- pakaļgabals:1
- pakaļistaba:1
- pakaļkrūtis:1
- pakaļnācējs:1
- pakaļplecis:1
- pakaļstūris:1
- pakaļšciska:1
- pakaļtaisīt:1
- pakaļtēviņš:1
- pakaļtrepes:1
- pakaļvadnis:1
- pakaļvējais:1
- pakaļzdejis:1
- pakamiderēt:1
- pakāpenisks:1
- pakāpjveida:1
- pakaravulēt:1
- pakārnīties:1
- pakārpīties:1
- pakarsēties:1
- pakārtojums:1
- pakārtotība:1
- pakārtoties:1
- pakašķēties:1
- pakašņāties:1
- pakaulēties:1
- pakaunēties:1
- pakaustelēt:1
- pakavdeguņi:1
- paklačoties:1
- pakladzināt:1
- paklaigalēt:1
- paklājveida:1
- paklakšināt:1
- paklamburet:1
- paklamburēt:1
- paklanīties:1
- paklaušenēt:1
- paklaušināt:1
- pakledzināt:1
- paklemburot:1
- paklenderēt:1
- paklidzināt:1
- pakliebties:1
- pakliegties:1
- paklikšināt:1
- paklīrēties:1
- akmeņapakša:1
- apakšaģents:1
- apakšaugsne:1
- apakšbikses:1
- apakšblāķis:1
- apakšbrunči:1
- apakšdējais:1
- apakšdevons:1
- apakšdomēns:1
- apakšdrānas:1
- apakšdrēbes:1
- apakšdzimta:1
- apakšgaroza:1
- apakšgarums:1
- apakšgrunts:1
- apakšiedaļa:1
- apakškleita:1
- apakšklucis:1
- apakškrekls:1
- apakškronis:1
- apakšmorēna:1
- apakšnodaļa:1
- apakšnozare:1
- apakšpaksis:1
- apakšpalāta:1
- apakšpunkts:1
- apakšraksts:1
- apakšsērija:1
- apakšsilūrs:1
- apakšslānis:1
- apakšstilbs:1
- apakšstrāva:1
- apakšsvārki:1
- apakštasīna:1
- apakštasīte:1
- apakštituls:1
- apakšžoklis:1
- atpakaliski:1
- atpakaļceļš:1
- atpakaļiski:1
- bikšupakaļa:1
- bodespakaļa:1
- bruņčpakaļa:1
- būceņpakaļa:1
- būdaspakaļa:1
- četrpakāpju:1
- dārzapakaļa:1
- divpakāpīgs:1
- droškpakaļa:1
- drupaklains:1
- eksprespaka:1
- ēnapakausis:1
- iepakšēties:1
- kamanpakaļa:1
- karakalpaki:1
- kaudzpakaļa:1
- klētsapakša:1
- klētspakaļa:1
- krēslpakaļa:1
- mājaspakaļa:1
- mugurpakaļa:1
- nopakšķināt:1
- nošpaktelēt:1
- pakabināties:1
- pakacināties:1
- pakalināties:1
- pakaļānācējs:1
- pakaļdarināt:1
- pakaļdūrieni:1
- pakaļdzinējs:1
- pakaļdzīties:1
- pakaļrakstīt:1
- pakaļritenis:1
- pakaļstaigāt:1
- pakaļšgabals:1
- pakaļtaisīts:1
- pakaļzdejais:1
- pakamandavāt:1
- pakāpelēties:1
- pakarināmais:1
- pakarināties:3
- pakarināties:2
- pakarināties:1
- pakārstīties:1
- pakautrēties:1
- pakavāboliņš:1
- pakavveidīgs:1
- pakešapmaiņa:1
- paketslēdzis:1
- pakistānieši:1
- paklaidēties:1
- paklakšķināt:1
- paklaudzināt:1
- paklausīties:1
- paklauvēties:1
- pakliedēties:1
- pakliedziski:1
- paklikšķināt:1
- aizšpaktelēt:1
- apakšbaseins:1
- apakšburtene:1
- apakšfaktors:1
- apakšformāts:1
- apakšīrnieks:1
- apakšizvēlne:1
- apakškorpuss:1
- apakškultūra:1
- apakšpasaule:1
- apakšplaukts:1
- apakšreģions:1
- apakšrubrika:1
- apakšsistēma:1
- apakšstacija:1
- Apakšstacija:1
- apakšstraume:1
- apakššpāklis:1
- apakštermins:1
- apakšvadonis:1
- apakšvienība:1
- apakšvilenis:1
- atpakaļatgūt:1
- atpakaļejošs:1
- atpakaļgaita:1
- atpakuloties:1
- daudzpakāpju:1
- dziļumpakāpe:1
- gultasapakša:1
- gultaspakaļa:1
- harpakticīdi:1
- iepakšķēties:1
- ietērpakmens:1
- ietrapakavāt:1
- iztrapakavāt:1
- kancelpakaļa:1
- kompaktdisks:1
- kompaktnieks:1
- korpačpakaļa:1
- krampakausis:1
- krāsnspakaļa:1
- lapakonitīns:1
- nepaklausība:1
- nepaklausīgs:1
- pagrabpakaļa:1
- pakairināties:1
- pakaļbraucējs:1
- pakaļčinkslis:1
- pakaļķēmoties:1
- pakaļlādējams:1
- pakaļpalicēji:1
- pakaļsēdeklis:1
- pakaļsekotājs:1
- pakaļskrējējs:1
- pakaļsviešana:1
- pakaļtēlojums:1
- pakāpeniskums:1
- pakāpienveida:1
- pakāpjveidīgs:1
- pakarcināties:1
- pakešapstrāde:1
- pakešuzdevums:1
- paketapstrāde:1
- paklabināties:1
- paklājveidīgs:1
- apakaļdūrieni:1
- apakaļtikšana:1
- apakšcentrāle:1
- apakšjēdziens:1
- apakškatalogs:1
- apakškomisija:1
- apakškomiteja:1
- apakškrekliņš:1
- apakšlindraks:1
- apakšnomnieks:1
- apakšuzņēmējs:1
- apakšuzņēmums:1
- ārpakalpojums:1
- atpakaļadrese:1
- atpakaļatkāpe:1
- atpakaļpalikt:1
- atpakaļvērsts:1
- harpaktikoīdi:1
- iepakšināties:1
- izapakalāties:1
- kontrolpakete:1
- litolapaksija:1
- malkielpakaļa:1
- mīzalpakausis:1
- muguraspakaļa:1
- nepakļaušanās:1
- nopakšināties:1
- pakaļābraucējs:1
- pakaļdzinējies:1
- pakaļķēmošanās:1
- pakaļmeklēties:1
- pakaļpalikušie:1
- pakliedzeniski:1
- apakšdiapazons:1
- apakšlietotājs:1
- apakšprogramma:1
- apakšpulkvedis:1
- apakšvirsnieks:1
- apsapakalāties:1
- atpakaļdūrieni:1
- atpakaļgājiens:1
- atpakaļkustība:1
- atpakaļnāciens:1
- atpakaļpirkums:1
- atpakaļrāpulis:1
- atpakaļtikšana:1
- harpaksofobija:1
- iepakšķināties:1
- izatrapakāties:1
- nepaklausīgums:1
- nepaklausīšana:1
- nopakšķināties:1
- nosapakalāties:1
- pakalnišķinieki:1
- pakaļdarinājums:1
- pakaļgaluzpilde:1
- pakaļmēģinājums:1
- pakaļmēģinātājs:1
- pakaļmēģināties:1
- pakāpienveidīgs:1
- apakškodinājums:1
- apakšstrāvojums:1
- apakšvirsraksts:1
- atpakaļrāpulība:1
- atpakaļrāpulīgs:1
- atpakaļsaderīgs:1
- atpakaļvirziens:1
- Karakalpakstāna:1
- lietojumpakotne:1
- pakaļmēģināšanās:1
- apakšdirektorijs:1
- atpakaļbrauciens:1
- atpakaļpārdevums:1
- Austrumpakistāna:1
- datorpakalpojums:1
- hapakslegomenons:1
- pakalpojumatteice:1
- aizsargiepakojums:1
- apakšapgaismojums:1
- apakškonsistorija:1
- atpakaļuzsūkšanās:1
- dežūrapakšvienība:1
- eskortpakalpojums:1
- kioskapakšstacija:1
- kompaktapakšstacija:1
- apakšuzspridzinātājs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9387):
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
- apakštīkla adrese _IP_ adreses daļa, kas identificē apakštīklu.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
- kaišļu zāles (slikta) zāle, ko izmanto kā pakaišus
- Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
- pakalps [pakalpiņš]{s:783}
- pakalps [pakalpiņš]{s:784}
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
- terabaits 1099511627776 baiti = 2^40^ baiti (divi 40. pakāpē baiti).
- terabits 1099511627776 biti = 2^40^ biti (divi 40. pakāpē biti).
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
- redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
- Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
- kubsakne 3. pakāpes sakne; skaitlis, kura kubs ir dotais skaitlis.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
- cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm
- abrasdibens Abras apakšējā daļa
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
- apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
- epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru
- adžubeniski Ačgārni, atpakaļiski, otrādi, atmuguriski
- apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- kvalitatīvais adjektīvs adjektīvs, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- apakškonsistorija Administratīva institūcija luterāņu baznīcā, kas pakļauta konsistorijai
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
- Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
- agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
- laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
- anšefs agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
- civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents
- aijaijs Aiaijs - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), 1 ģints
- apakšaile Aile, kas atrodas zemāk, lejpus (kā); apakšējā aile
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
- atairēties Airējot (piemēram, laivu), atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atairēt Airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- paairēt Airējot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- atairēt Airēt nost (sānis, atpakaļ)
- atairēties Airēties nost (sānis, atpakaļ)
- copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- acartia Airkājvēžu kārtas kalanoīdu apakškārtas ģints
- macrodytes Airvaboļu dzimtas ģints "Dytiscus" apakšģints
- trape Aizbāznis (no papīra vai pakulām)
- aizkaķēt Aizbāzt ar sūnām vai pakulām
- aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci
- pažicīt Aizdot (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
- paspārne aizgādība, aizbildnība, pakļautība
- iziet aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
- pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi
- krāspakaļa Aizkrāsne; krāsnspakaļa
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu
- pakalene Aizmugure, pakaļpuse
- pakaļene Aizmugure, pakaļpuse
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- kredītreitings Aizņēmēja kredītspējas novērtējums, kas tiek izteikts ar speciālu indeksu vai burtu kombināciju un kas apzīmē riska pakāpi
- aizridāties Aizpakoties (aiziet ar mantām), pārvākties
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
- pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju)
- sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- akciju kontrolpakete akciju pakete (formāli vairāk nekā 50% sabiedrības akciju), kas to īpašniekam dod iespēju valdīt akciju sabiedrībā
- holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- ķinas Akmeņi, kas iešūti zvejas tīkla apakšējā malā
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa
- akorda prīma akorda apakšējā skaņa; pamatskaņa (1)
- dominante akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas
- purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē
- pakara Āķis, pakaramais
- pakares Āķis, pakaramais
- pakari Āķis, pakaramais
- pakars Āķis, pakaramais
- Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
- izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
- Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
- Lama guanicoe f. pacos alpaka
- alpaka Alpaks
- alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
- udehu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas viena no ziemeļu apakšgrupas valodām
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams
- trogtoditi Alu iemītnieki, pirmatnējas tautas, kas stāv uz kultūras viszemākās pakāpes
- drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā
- pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
- inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
- hegabs Amulets, burvju līdzeklis; Ēģiptē - īpaši uz papīra vai ādas strēmeles uzrakstīti Korāna panti vai burvestības formula, ko zelta vai sudraba kapsulā nēsāja pakārtu kaklā
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru
- gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos
- andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints
- andreaeidae Andreju apakšklase
- Scytalopus magellanicus Andu tapakulo
- progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
- komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis
- Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
- Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
- epistilijs Antablementa apakšējā daļa
- arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.)
- hipotrachēlijs Antīkā arhitektūrā kolonnas kakla apakšdaļa
- sistils Antīkā arhitektūrā kolonu kārtojums, novietojot kolonas 2 apakšējo diametru attālumā citu no citas, mērot starp kolonu asīm
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem
- pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
- prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
- sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
- rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu
- apagaļ Apagaļš; atpakaļ; atpagaļ
- apekle Apakle, apkakle
- apaš Apakš
- apaž Apakš
- apukš Apakš
- apuš Apakš
- pazarēs Apakš zariem
- pazaros Apakš zariem
- apuž- Apakš-
- hypo- Apakš-, zem-
- sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls)
- apuž Apakš, apakša; zem
- apš Apakš; zem, apakšā
- apakšene Apakša
- apauška Apakša
- apukša Apakša
- zemaška Apakša
- apakšan Apakšā
- apukšā Apakšā
- apuškā Apakšā
- apužā Apakšā
- zemin Apakšā
- zemu Apakšā
- zemuškā Apakšā
- pabiliņģis Apakšā paliekamais, biliņģis (1)
- spraices apakšā paliktas stutes
- zemīne Apakša, leja
- zempus Apakšā, lejā
- apuža Apakša; apakšējā daļa (priekšmetam); apakšējā puse
- subareāls Apakšareāls - kāda areāla daļa
- apakškultūra Apakšaugs
- iuzys apakšbikses
- poslovas apakšbikses
- apukšbikses Apakšbikses
- apužbikses Apakšbikses
- bumbierenes Apakšbikses
- paslavas Apakšbikses
- trauzenes Apakšbikses
- trusaki Apakšbikses
- trusas Apakšbikses
- trusenes Apakšbikses
- trūsenes Apakšbikses
- trusikas Apakšbikses
- trusiki Apakšbikses
- trusoni Apakšbikses
- bokseršorti apakšbikses, kas līdzinās šortiem
- apenes Apakšbikses; biksītes
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses
- snuotine apakšbrunči
- apušbrunči Apakšbrunči
- apuždaļa Apakšdaļa
- zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
- stuļpe apakšdelma kauls
- spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē
- supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu
- pusdilbs apakšdelma vidusdaļa
- apužstilbs Apakšdelms
- dilbs Apakšdelms
- kulkšņa Apakšdelms
- stilbuks Apakšdelms
- tullīte Apakšdelms
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- pomoideae Apakšdzimta rožziežu dzimtā
- apakšveja Apakšēja
- stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala
- pamatne Apakšējā (celtnes) daļa
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa
- piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
- grotbura Apakšējā bura grotmastā
- apakšdaļa Apakšējā daļa
- pēda Apakšējā daļa (apaviem), kas saskaras ar pamatu; apakšējā daļa (zeķēm)
- priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes
- lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa
- apakša Apakšējā daļā; pašās beigās
- hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
- hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
- parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam)
- apakškārta Apakšējā kārta
- metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs
- apakšlūpa Apakšējā lūpa
- apakšmala Apakšējā mala
- lejasmala Apakšējā mala
- pamale Apakšējā mala
- tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
- submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe
- apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa
- fokrāja Apakšējā rāja uz fokmasta
- foka Apakšējā rājzēģele uz priekšējā masta (fokmasta)
- testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm)
- kreisā puse apakšējā virsma, apakšpuse, arī iekšpuse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam)
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam)
- mikroskopa objektīvs apakšējā, objektam vistuvākā lēca vai lēcu sistēma
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda
- pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa
- pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma
- apakšdējais Apakšējais
- apkaš- Apakšējais
- apukšējais Apakšējais
- apuža Apakšējais
- apužējais Apakšējais
- zemējais Apakšējais
- zemijais Apakšējais
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags
- pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags
- LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter")
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- apakšgals Apakšējais gals
- lejasgals Apakšējais gals
- lejgalis Apakšējais gals
- zemgalis Apakšējais gals
- apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa
- hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi
- ieklājs apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai)
- apakšplaukts Apakšējais plaukts (nodalījums)
- apakšpols apakšējais pols, piemēram, nierei, kādam veidojumam
- apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā)
- ķeksts apakšējais šķērsstienis uz nēģu lamatas
- untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā
- apakšžoklis Apakšējais žoklis
- sub Apakšējais, apakšā, zem
- apuškijais Apakšējais, apakšējs
- pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu
- leja Apakšējais, zemākais
- zemļejīs Apakšējais, zemākais
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam)
- rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
- pazares Apakšējie zari
- pazari Apakšējie zari
- interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā
- apakšijs Apakšējs
- apakšuvējs Apakšējs
- apaušķīns Apakšējs
- apužējs Apakšējs
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
- sublokācija Apakšīre
- Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
- Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
- subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa
- apukšas krekls apakškrekls
- apukšmala Apakšmala
- disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
- Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
- apukšpalags Apakšpalags
- padokoņņiks Apakšpulkvedis
- kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
- magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
- pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi
- buknēmija Apakšstilba difūzs iekaisums pampums
- knemīts Apakšstilba kaula iekaisums
- apužstilbkauls Apakšstilba kauls; apakšdelma kauls
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums
- apukšstilbs Apakšstilbs
- apakšbrunči Apakšsvārki
- apaksvāki Apakšsvārki
- apukšbrunči Apakšsvārki
- apužbrunči Apakšsvārki
- apužbruņči Apakšsvārki
- apužkleita Apakšsvārki
- apužlindraki Apakšsvārki
- apužsvārki Apakšsvārki
- pamaucinis Apakšsvārki
- dienas apakšveļa apakšsvārki, apakškrekli, apakšjakas, kombinē, apakšbikses
- krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
- apakštasīna Apakštase
- apakštasīte Apakštase
- apužtasīna Apakštase
- pabļoda Apakštase
- tase Apakštase
- tasīte Apakštase
- spotka Apakštase, neliels šķīvis
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
- kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam
- apakšdrānas Apakšveļa
- apakšdrēbes Apakšveļa
- apakšveša Apakšveļa
- apuždrēbes Apakšveļa
- apakšģērbi Apakšveļa un korsešģērbi, kurus valkā zem virsdrēbēm
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai
- apakšjaka Apakšveļas jaka
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
- pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā)
- frakcionēšana Apakšvienību veidošana
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā
- unterītis Apakšvirsnieks
- unteroficieris Apakšvirsnieks
- unters Apakšvirsnieks
- undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris)
- kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā
- sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā
- brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā
- inferi Apakšzemē esošs, veļu valsts
- kontrmina Apakšzemes ala no aplenkta cietokšņa laukā, lai varētu uzmeklēt ienaidnieka ietaisītas minas vai lai ietaisītu paši savas
- drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai
- drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai
- tulliāns Apakšzemes cietums senajā Romā
- bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu)
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens
- kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
- ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus
- hipognātija Apakšžokļa aizkavēta attīstība
- miloptoze Apakšžokļa atkarāšanās
- kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals
- zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam)
- dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai
- hemimandibulektomija Apakšžokļa puses izoperēšana
- maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
- bomītis Apaļa koka kārts, pie kuras burukuģos un burulaivās tiek piestiprināta buras apakšdaļa
- glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā
- pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri
- kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
- bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
- normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m
- nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones")
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints
- tropometrs aparāts acābola rotācijas pakāpes noteikšanai
- oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai
- hemoalkalimetrs aparāts asins sārmainības pakāpes noteikšanai
- elastometrs aparāts audu elastības un tūskas pakāpes noteikšanai
- ortokinometrs aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai
- oftalmostatometrs aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai
- proptometrs aparāts eksoftalma pakāpes noteikšanai
- endosmometrs aparāts endosmozes pakāpes noteikšanai
- tropometrs aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai
- heteroskops aparāts heteroforijas pakāpes noteikšanai
- lāzeratskaņotājs aparāts kompaktdisku atskaņošanai ar fokusētu lāzera staru, kas ciparu formā pārveidoto skaņu nolasa no ātri rotējoša kompaktdiska spirālveida ieraksta celiņa
- hromatoptometrs aparāts krāsu uztveres pakāpes noteikšanai
- kinesteziometrs aparāts muskuļu sajūtas pakāpes mērīšanai, muskuļu reakcijas noteikšanai
- jonometrs aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi
- strabometrs aparāts šķielēšanas pakāpes mērīšanai
- mikrofotometrs Aparāts, ar ko mērī fotoemulsijas nomelnojuma pakāpi ļoti mazos laukumos
- kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos)
- acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem
- pašmaklis Apaušu apakšējā aukla
- pabārde Apaušu apakšējā daļa
- pabārzda Apaušu apakšējā daļa
- pabārzde Apaušu apakšējā daļa
- pažokle Apaušu apakšējā daļa
- papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums
- šarmēt Apburt, pakļaut savam šarmam
- aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
- noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
- apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam
- Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
- Akšelaka apdzīvota vieta Uzbekistānā (_Akshoʻlak_), Karakalpakstānas Republikas rietumu daļā
- viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
- aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi
- pagaisma Apgaismojums no apakšas
- dirsa apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu
- zemiene apģērba apakšmala
- zemuška apģērba apakšmala
- dibins apģērba pakaļējā daļa
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
- mērs Apjoms, daudzums; pakāpe, robeža
- apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības
- pakaustīt Apkalt ar pakaviem
- kaustīt Apkalt, stiprināt pakavu zirga kājai
- grotbomja noka apkalums apkalums grotbomja pakaļējā galā, kurā iekabina dirku un grotšoti
- apkabināties Apķerties, apkampt, pakārties
- maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam
- ķiguzis Apļveidā ap pakausi satīta matu bize
- koncentrs Apmācības pakāpe, kam ir pamatos tāds pats saturs kā citām pakāpēm, bet kas atšķiras ar vielas apjomu un sarežģītību
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), pakļaujot (to) savai ietekmei
- sapūšļot Appūst, pakļaut burvībai
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi
- apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem
- paslodzīt apspiest, pakļaut
- apspiežamais Apspiešanai pakļkautais
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
- valsts mērīšanas līdzekļu reģistrs apstiprināto mērīšanas līdzekļu tipu saraksts, kurus atļauts lietot Latvijas Republikā valsts metroloģijas kontrolei pakļautajās formās
- izgaismot Apstrādājot pakļaut (filmu) gaismas iedarbībai
- izsaldēt Apstrādājot pakļaut zemas temperatūras iedarbībai
- pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
- puskalns Aptuvena puse attāluma no kalna pakājes līdz tā virsotnei
- uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu
- ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni
- cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis
- arhi- Apzīmē tās pazīmes augstāko pakāpi, kas ietverta salikteņa otrajā daļā, piem., arhireakcionārs
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
- pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
- mikroģenēze Apziņā novērojams uztveres process, kad veidola uztveršanai nepieciešams laiks, ietver uztveramā objekta pakāpenisku vai posmsecīgu apzināšanu
- apzināts Apziņai pakļauts, apziņas, saprāta nosacīts, vadīts
- iekarot ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai
- augšpēdus ar apakšdaļu uz augšu
- atgāzene ar apgāšanu vai atpakaļ atgāšanu radīta pozīcija vai arī apgriezts, pretējs stāvoklis
- tēst ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko)
- ex post facto ar atpakaļēju spēku, ar atpakaļēju datumu u. tml.
- lēkt ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri)
- taisīt ar attiecīgām darbībām (savienojot detaļas, apstrādājot virsmu, pakļaujot fizikāliem vai ķīmiskiem procesiem u. tml.) panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs izmantošanai; arī gatavot (1)
- drīvēt šuves ar augu šķiedru pakulām aizpildīt (aizbakstīt) apšuves planku starpas (spraugas)
- POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā
- postermināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls
- iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
- ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
- četrpakāpju ar četrām pakāpēm, ar četriem posmiem
- darbinieka saistība ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem
- divpakāpju ar divām pakāpēm, ar diviem posmiem
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
- atdukņāt ar elkoņiem stumt atpakaļ
- atglāstīt ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ)
- atvairīt ar grūdienu, sitienu u. tml. kustību atvirzīt, atbīdīt nost (sānis atpakaļ)
- sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus
- saformēt ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību)
- uzlīst ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi
- aizvien ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi
- arvien ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi
- arvienu ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi
- kodolu magnētiskā rezonanse ar kodola spinu saistīto magnētisko līmeņu sašķelšanās apakšlīmeņos ārējā magnētiskajā laukā un pārejas starp šiem apakšlīmeņiem, ja vielu apstaro ar radiofrekvences lauku; izmanto vielas īpašību izpētē
- decimāldaļa ar komatu (datortehnikā - ar punktu) izteikts daļskaitlis, kura saucējs ir skaitļa 10 pakāpe
- transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu
- grīdums ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā
- pielabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs
- uzlabināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka paklausīgi seko (kaut kur augšā)
- atspridzināties ar lēcieniem skriet atpakaļ
- atlēkt ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus
- atgāztēm ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu
- uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas)
- sakrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.)
- uzkrāt ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu
- sakrāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki)
- rēvgradzens ar metāla gredzenu pastiprināts caurums, kas atrodas buras rēvlentes galos pie priekšējās un pakļējās malas
- atmest ar metienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); atsviest
- pamest ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2)
- šķelt ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās
- valdēt ar noteiktu rīcību, noteiktiem pasākumiem panākt, ka paklausa, pakļaujas disciplīnai, kārtībai, nedara ko neatļautu; neļaut (kādam) rīkoties (pēc viņa iegribām)
- nolaidums ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa
- izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli
- vērķīt ar pakulām aizdrīvēt
- pakulājs ar pakulām pildīts
- piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
- šļaupēt ar plaukstām pliķējot savietot mīklu atpakaļ muldā (kad tā rūgst pāri malām)
- patamzāties ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties
- patomzāties ar pūlēm, grūtībām paiet, pakustēties
- palass ar rokām vai mašīnu austs divpusējjs paklājs bez uzkārsuma
- paslīdēt ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku)
- atsviesties ar sparu atkrist (atpakaļ)
- atlauzt ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas)
- uzlauzt ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3)
- sagrābt savās rokās ar spēku, viltu kaut ko iegūt, pakļaut savai varai
- atspert ar spērienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- paspert ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- lokālās testēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā atvērto sistēmu sadarbības protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz, ka apakšējais un arī augšējais testeris ir izvietoti testēšanas sistēmā. Lai veiktu testējamās protokolu realizācijas kontroli, ir paredzēta iespēja tieši piekļūt šīs realizācijas augšējai servisa robežai
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem
- atraut ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis)
- attraukt ar strauju kustību atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- atmest ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ
- pasist ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā
- pamesties ar strauju kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- mest ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli)
- paraut ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- atsist ar strauju, spēcīgu kustību atvirzīt atpakaļ
- hipnotizēt ar suģestiju kādu pakļaut savai ietekmei
- atsviest ar sviedienu atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- pasviest ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2)
- attriekt ar triecienu attālināt, atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- trīspakāpju ar trim pakāpēm, ar trim posmiem
- ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
- pieskalojums ar ūdens straumi pakāpeniski pieskalota zeme
- daudzpakāpju ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem
- vairākpakāpju ar vairākām pakāpēm, ar vairākiem posmiem
- paverdzināt ar varu pakļaut, apspiest (tautu, valsti u. tml.)
- atvēzēt ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.)
- atvēzēties ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.)
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu
- vienpakāpes ar vienu pakāpi; ar vienu posmu
- atkrāmēties ar visu iedzīvi doties (šurp, atpakaļ u. tml.)
- zeibelēt ar zīmuli zīmēt līnijas uz priekšu un atpakaļ
- izdunkurēt ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības
- sofits Arhitektūrā spraišļa apakšējā daļa, tēlniecības darbiem izgreznota vai krāsām izgleznota
- korintiskais orderis arhitektūras ordera tips, līdzīgs joniskajam orderim, tikai atšķiras ar bagātīgāk dekorētu kapiteli, kas sastāv no vairākās pakāpēs kārtotām stilizētām akanta lapām
- sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā
- rālis Armijas komandējošā sastāva loceklis, kura dienesta pakāpes nosaukums beidzas ar "-rālis"
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
- iksvienība Ārpussistēmas garuma mērvienība, 1 X = 1,00206 x 10-13 m (1,00206 reiz 10 mīnus 13 pakāpē metru); ieviesta rentgenstarojuma un gamma starojuma viļņa garuma, kā arī kristālrežģa perioda mērīšanai
- anaterapeize Ārstēšana ar pakāpeniski pieaugošām devām
- RAEB Ārstēšanai nepakļāvīga anēmija ar palielinātu blastu skaitu (angļu "refractory anemia with excess of blasts")
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus
- spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai
- arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā
- baterija Artilērijas (1) apakšvienība, kas sastāv no vadiem
- feierverkers Artilērijas jaunākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Krievijas armijā līdz 1917. g.
- atgrūde Artilērijas lielgabala vai tā daļu kustība (pārvietošanās) atpakaļ šāviena laikā atsitiena iedarbības dēļ
- sprāgstpildiņš Artilērijas šāviņu, mīnu, granātu sprādzienu imitācijas līdzeklis nodarbībās un taktiskajās mācībās; sprāgstpakete
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu
- starptautiskais tūrisms ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports)
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
- stichaeidae Asarveidīgo kārtas dzimta, kurā kā apakšdzimtu dažkārt iekļauj lentzivju dzimtu
- miodidīms Asimetriskie savienotie dvīņi ar divām galvām, no kurām mazākā pieaugusi otras pakauša apvidū
- pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni
- oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju
- pletismometrija Asinsvada pildījuma pakāpes noteikšana
- hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību
- askogons Askomicēšu sievišķā dzimumorgāna paplašinātā apakšējā daļa; dažām askomicētēm - viss sievišķais dzimumorgāns
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia")
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
- radze ass, šķautņains izcilnis (kurpes vai pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze
- rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3)
- thecla Astainīšu apakšdzimtas ģints
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
- asteridae Asteru apakšklase
- astere Asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās
- astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta
- astigmatometrija Astigmatisma pakāpes noteikšanas metode
- mičmanis ASV Jūras kara akadēmijas vecākā kursa kadets (dienesta pakāpe)
- bakšišs Atalgojums par sīkiem pakalpojumiem
- atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu)
- knokaķ Atbalstīt, pakalpot
- an- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-
- ana- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības)
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības; atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem
- izpakulot Atbrīvot no pakulām
- atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ
- atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto)
- tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt
- veiglot Atdarināt, pakaļdarīt
- tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ
- izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto)
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā
- andot Atdot atpakaļ
- izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas
- atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt
- atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu)
- apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu
- sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē
- ruminantia Atgremotāju apakškārta
- returs Atgriešanās, atsūtīšana atpakaļ
- atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis)
- retrocesija Atiešana atpakaļ
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde
- CD-RW kompaktdisks atkalierakstāms kompaktdisks
- atkāpināties Atkāpināt pajūgu atpakaļ
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā
- atšņūkāt atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm
- otricalovka Atklāta nepakļaušanās cietuma administrācijai
- atgriezties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
- atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal
- atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī)
- nomīstas Atkritumi (pakulas) linus kulstot
- bruncis Atkritumi, saslaukas; pakaiši
- atlaucenēt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ
- atlaucēt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ
- atlaucīt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu
- honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu
- apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu)
- revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- atkumis Atliecies atpakaļ
- retroversija Atliekšanās atpakaļ
- atsliet Atliekt atpakaļ (galvu); atgāzt
- atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu)
- knaipīties Atliekt ausis atpakaļ (zirgam, kurš vālas kost)
- atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā)
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu)
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī)
- refūzija Atliešana; atpakaļplūsma, piem., asins ievadīšana atpakaļ asinsritē
- atmaukties Atlocīties atpakaļ
- izarēķināties Atmaksāt, atdot atpakaļ parādu
- atkrāpt Atmānīt, pierunājot nākt atpakaļ
- agaricales Atmatenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
- lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes)
- atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi)
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja
- diskiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no diskpakas (disketes, optiskā diska) un diskdziņa
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas
- apsviedeniski Atmuguriski, atpakaļ
- atšauban Atmuguriski, atpakaļ
- atšaubaniski Atmuguriski, atpakaļ
- atšaubu Atmuguriski, atpakaļ
- atšaumiski Atmuguriski, atpakaļ
- atžaubiski Atmuguriski, atpakaļ
- atrociski Atmuguriski, atpakaļ (mest)
- atšaubeniski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu
- atšaubinu Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu
- atšaubiski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu
- atšobeni Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu
- atšobeniski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu
- pazemināt dienesta pakāpi atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku
- atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ
- Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
- sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos
- apagaļš Atpakaļ
- apakaļ Atpakaļ
- apakaļam Atpakaļ
- apakaļāms Atpakaļ
- apakaļs Atpakaļ
- apakaļu Atpakaļ
- apakļam Atpakaļ
- apakuļ Atpakaļ
- apegaļam Atpakaļ
- apikaļ Atpakaļ
- apiļ Atpakaļ
- apkalu Atpakaļ
- appakaļ Atpakaļ
- apukaļ Atpakaļ
- apukaļus Atpakaļ
- apukļam Atpakaļ
- apukuļ Atpakaļ
- atgal Atpakaļ
- atkarpeņus Atpakaļ
- atkārten Atpakaļ
- atkārtiņ Atpakaļ
- atpagaļ Atpakaļ
- atpagaļā Atpakaļ
- atpagaļam Atpakaļ
- atpageļ Atpakaļ
- atpakaļa Atpakaļ
- atpakaļām Atpakaļ
- atpakaļāms Atpakaļ
- atpakaļi Atpakaļ
- atpakaļis Atpakaļ
- atpakaļs Atpakaļ
- atpakaļu Atpakaļ
- atpakaļus Atpakaļ
- atpegaļam Atpakaļ
- atpugļams Atpakaļ
- atpukaļ Atpakaļ
- atslejus Atpakaļ atgāzts, atstumts
- atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku)
- atkumu Atpakaļ atliekts
- restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu
- dzemdes antefiksācija atpakaļ izliektas dzemdes piešūšana pie vēdera priekšējās sienas
- revolvēt Atpakaļ velt
- atbulu Atpakaļ, atmuguriski
- atkalnis Atpakaļ, atmuguriski
- atkalnu Atpakaļ, atmuguriski
- atkaļņu Atpakaļ, atmuguriski
- apugļams Atpakaļ, atpugļams
- atkārteniski Atpakaļ; atkārten
- atkārtin Atpakaļ; atkārten
- atpakaļiski Atpakaļ; atmuguriski
- apakaļiski Atpakaļ; atmuguriski; atpakaļiski
- apagaļā Atpakaļ; atpagaļā
- apagaļam Atpakaļ; atpagaļam
- apageļ Atpakaļ; atpageļ
- retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ
- retrogrādisks Atpakaļejošs; tāds, kas deģenerējas, izvirst
- rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu
- atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas
- regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem
- vindikācija Atpakaļprasīšana; arī atriebība
- atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks
- ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā
- iekšējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa salonā, autovadītāja priekšā
- BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
- notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
- reversais lokālā tīkla kanāls atpakaļvērstais kanāls
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem
- nosukāt Atpoguļot (linus); sukājot nodalīt (pakulas)
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- uzraisīt Atraisīt, izpakot
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā)
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam
- atkarība Atrašanās (kā) varā, ietekmē, pakļautībā
- buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai)
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni
- izkasīt ātri aiziet (uz kādu vietu) un atgriezties atpakaļ
- krētelēties ātri kustēties, skriet uz priekšu un atpakaļ; grūstīties, ķerstīties
- nozipstināt ātri pakustināt
- paņirbināt ātri pakustināt (ko)
- pakratīt pirkstu ātri pakustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu)
- paskriet ātri pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
- pasajāties ātri skrienot, slīdot pakrist
- atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
- atbliezt Ātri, lempīgi atgriezties, atnākt atpakaļ
- atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem)
- Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs
- mazais lielakauls atrodas apakšstilba ārējā malā, tā apakšējais gals veido ārējo potīti
- lielais lielakauls atrodas apakšstilba iekšējā malā, tā augšgalā ir divi locītavpauguri, apakšējā galā - iekšējā potīte
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
- Sedas tīrelis atrodas Jērcēnu pagastā, platība — 7582 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, kopš 1954. g. iegūst pakaišu frēzkūdru, ko izmanto arī kā kurināmo
- Dzirkaļu pilskalns un apmetne ar baznīckalnu atrodas Krustpils novada Kūku pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Kūku dzelzceļa stacijas, senais nocietinājums ierīkots paugura atzarā, kas robežojas ar purvainu zemieni, pilskalna pakājē konstatēta plaša apmetne, ko datē ar 1. gadu tūkstoti
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši
- Ankeršmitu senkapi atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā starp Ankeršmitu un Druku mājām \~100 x 50 m lielā pakalnā
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
- Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
- iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem)
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- grupas ātrums ātrums, ar kādu pārvietojas viļņu paketes apliecēja; tas var atšķirties no viļņa fāzes ātruma (pārvietojoties vielā, vielas dispersijas dēļ viļņu paketes forma un izmēri var mainīties)
- šotstūra novilcējs atsaite (grotburai), ar kuru nostiepj grotburas apakšējo malu (līķi) attiecībā pret grotbomja noku (galu)
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai
- beigu vēre atsauce vai piezīme, kas izvietota dokumenta vai kādas tā daļas beigās, nevis lappuses apakšējā daļā
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
- ieliktnis atsevišķi iespiests izdevuma elements vai reklāma, kas pievienota vai pielīmēta izdevumam un iepakota kopā ar to
- apakšdiegs Atsevišķos gadījumos ātrspiedēs apakšlentes aizstājējs
- atveķēt Atsist atpakaļ
- attempt Atsist atpakaļ, sist pretī
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ)
- atsavērties Atskatīties atpakaļ
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku
- nolaist līdz pēdējam tūkstotim atstājot (ko) novārtā, nerūpējoties, pakļaut (ko) postažai; nolaist līdz beidzamajam
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties
- atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.)
- bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ
- rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem)
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai
- atstate Attālums dziļumā starp rindām, mašīnām un apakšvienībām (no priekšā stāvošās apakšvienības pēdējās rindas līdz aizmugurē stāvošās apakšvienības (mašīnas) priekšējai rindai)
- cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei
- burta biezne attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo malu, ko mēra punktos
- grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); biezne
- biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); grāds
- interlinjāža attālums starp salikuma rindu apakšējo un augšējo līniju, ko metāla salikumā maina, ievietojot kailmateriālus, bet datorsalikumā – izmantojot speciālu programmatūru vai komandas
- atteikt abonēšanu atteikties no pakalpojuma
- muciņa Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā
- mitruma koeficients attiecība starp gada nokrišņu daudzumu un iztvaikojamību vienā un tai pašā laika periodā; raksturo teritorijas mitruma pakāpi
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai
- bazitemporāls attiecīgs uz deniņu kaula apakšdaļu
- bazifaciāls attiecīgs uz ģīmja apakšdaļu
- iniofaciāls attiecīgs uz pakauša pauguru un ģīmi
- inioglabellārs attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju
- diafemetrisks attiecīgs uz taustes maņas pakāpes noteikšanu
- hiponīmija Attieksmes starp hiperonīmu, resp., virsjēdziena nosaukumu, un tā hiponīmiem, resp., apakšjēdzienu nosaukumiem
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi
- diantebrahija Attīstības anomālija, ko raksturo apakšdelma divkāršošanās
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu
- platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus
- novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei
- fotogrāfiskais blīvums attīstīta eksponēta fotomateriāla metāliskā sudraba melnējuma gaismas absorbcijas (caurspīdīguma) pakāpe
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā)
- uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā)
- atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
- bezdimensijas lielumi atvasināti fizikāli lielumi, kuru dimensijā pamatlielumu pakāpes rādītājs ir nulle
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības
- atbultēties Atvērties, atbīdīties atpakaļ (par aizbīdni)
- pakalpojumu sniedzējs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa elementu kopums, kas nodrošina slāņa pakalpojumus
- skaldīšana atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku apakšējā blakusslāņa savienojumu izmantošanu viena aplūkojamā slāņa savienojuma uzturēšanai
- tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā
- apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā
- apakšsistēma Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - sistēmas funkciju hierarhiskā sadalījuma komponents, kas tieši sadarbojas ar augšējo un apakšējo šīs sistēmas sadalījuma blakus komponentiem
- konkatenācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku aplūkojamā slāņa protokola datu bloku attēlošanu vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu bloka veidā
- apakštīkls atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī reāla apakštīkla abstrakts modelis
- entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību
- rekombinācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas identificē aplūkojamā slāņa uzturētā savienojuma protokola datu blokus servisa datu blokos, kuri tiek saņemti pa vairākiem šī slāņa apakšējā blakusslāņa uzturētajiem savienojumiem
- atdalīšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas ļauj identificēt aplūkojamā slāņa protokola datu blokus, kuri iekļauti vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu blokā
- multipleksēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamajā slānī
- neapstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde neprasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt
- korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis
- protokols "Starpsistēma-starpsistēma" atvērto sistēmu sadarbības maršrutēšanas protokols, kas nodrošina gan atvērto sistēmu sadarbības, gan arī intertīkla protokolu prasībām atbilstošu pakešu maršrutēšanu
- datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās
- starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas
- atpekelēt Atvest ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ)
- retrakcija Atvilkšana atpakaļ
- atstuidīt Atvilkt nost, atpakaļ
- atkāpšanās atvirzīšanās atpakaļ
- atriezt Atvirzīt (galvu) atpakaļ
- atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu)
- atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu)
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu)
- korpačpakaļa Atzveltnes ragavu pakļējā daļa
- lāpsens Audekls, kurā velku dzijas savstarpēji maina virzienu, vīdamās cita citai pāri un atkal uz apakšu
- šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem)
- stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums
- audekla auduma pinums auduma pinums, kas veidojas, pirmajam šķēram pārklājoties pāri pirmajam audam, bet otrajam šķēram ejot audam pa apakšu, tad atkal audam pāri, tad pa apakšu un tā tālāk; otrs šķērs sapinās ar audiem pretēji pirmajam; audekla p-ā gan šķēru, gan audu raports ir 2
- smalkpakulu audekls audums, kas izgatavots no smalkas pakulu dzijas
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- kamlis Auga (vai koka) apakšējais, resnākais gals
- gaši Auga apakšzemes atvases
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
- durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- stilopodijs Auglenīcas irbuļa apakšējā daļa
- kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
- paragnāts Auglis ar lieku apakšžokli
- gnatocefālis Auglis, kam galvas vietā ir palielināts apakšžoklis
- podencefālis Auglis, kam ir daļēja akrānija pakauša apvidū un galvaskausa satura izspiedums paura apvidū
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
- tlipsencefālis Auglis, kuram trūkst pakauša kaula un augšējo kakla skriemeļu
- riekstaugi Augļaugu apakšgrupa, kura ietilpst lazdas un valriekstkoks
- pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem)
- pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku)
- nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām)
- apakšaugsne Augsnes apakškārta
- apakšgrunts Augsnes apakškārta
- minerālzeme Augsnes maztrūdainā apakškārta
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme
- Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
- robeža Augstākā (arī zemākā, pēdējā u.tml.) pieļaujamā pakāpe
- smaile Augstākā (kā, piemetām, procesa, darbības) pakāpe
- virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums
- virsvaldība Augstāka (valsts, tās institūciju) vara (attiecībā pret citām, tai pakļautām valstīm, to institūcijām); augstākā vara (valstī attiecībā pret tās apgabaliem, štatiem, pavalstīm); arī hegemonija
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- pilnbrieds Augstākā attīstības pakāpe (norisei, stāvoklim u. tml.)
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (augiem, to daļām); arī pilngatavība
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (dzīvniekiem)
- pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.)
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- admirālis augstākā dienesta pakāpe kara flotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- prādžņa Augstākā gudrības pakāpe budismā, kas ļauj apzināties, ka viss eksistējošais ir iluzors, un kas paver ceļu uz nirvānu
- ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham)
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā
- zēlums Augstākā pakāpe (kā, piemēram, sabiedrisku parādību) attīstībā, norisē, izpausmē
- plaukums Augstākā pakāpe (kā) attīstībā, norisē, izpausmē
- meistars Augstākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā; cilvēks, kas ir piederīgs šai pakāpei
- augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kurai nereti piešķirtas lielākas tiesības nekā apakšpalātai
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piemēram, kāda tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara
- primāts Augstākais garīdznieks (katoļu un anglikāņu baznīcā), kura jurisdikcijai ir pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi
- Triju zvaigžņu ordenis augstākais Latvijas Republikas apbalvojums, dibināts 1924. g. 25. martā, atjaunots 1994. g. 25. oktobrī, tam ir 5 šķiras un 3 pakāpju Goda zīmes
- augstākā mērā augstākajā pakāpē
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
- virspriesteris Augstākas pakāpes priesteris, kam ir lielākas tiesības
- kursa projekts augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi izstrādāts darbs (beidzot attiecīgo mācību pakāpi), kas sastāv no rasējumiem un aprēķiniem
- kursa darbs augstāko mācību iestāžu studenta vai vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņa patstāvīgi uzrakstīts darbs izvēlētajā specialitātē (beidzot attiecīgo mācību pakāpi)
- stiharijs Augstāko pakāpju kleriķu (svētnieka, bīskapa) tērpā to lieto kā apakštērpu
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
- macrojugata Augstāko vienādspārnu tauriņu apakškārta
- hromatogrāfijas papīrs augstas baltuma pakāpes sūcpapīrs ar ierobežotu dzelzs un vara daudzumu; izgatavots no celulozes ar lielu α celulozes daudzumu; lieto hromatogrāfiskām un elektroforētiskām kvalitatīvām analīzēm
- mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas
- komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums augstas veiktspējas komutējamu datu pārraides pakalpojums, ko telefonu sabiedrības piedāvā attālu lokālo tīklu savienošanai
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
- smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu)
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki
- īsslēdzējs Augstsprieguma elektrisks aparāts māklīgu īsslēgumu radīšanai apakšstacijās
- ķencele Augšā un apakšā vienādi plats koka trauks ar divi osiņām
- ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku un noteces caurumiņu apakšmalā
- trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats apakša
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu)
- kvarteris Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvarterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvaterdeķis Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvāterklājs Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- kvāters Augšējā klāja paceltā (par 0,8-1 m) daļa kuģa pakaļgalā
- cenomāns Augšējā krīta apakšējais nodalījums, sastāv no smiltīm un merģeļainiem kaļķiem
- augšzeme augšējā pasaule pretstatā apakšzemei
- acs kaktiņš augšējā un apakšējā plakstiņa savienojuma vieta; sejas, acu daļa ap šo vietu
- mērījuma rezultāta ticamības robežas augšējā un apakšējā robeža intervālam, kas ar uzdoto varbūtību ietver mērīšanas kļūdu
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā
- drēbniekmuskulis Augšstilba muskuļu priekšējās grupas muskulis, kas iet no zarnkaula līdz lielā lielakaula nelīdzenumam, saliec augšstilbu gūžas locītavā un apakšstilbu ceļa locītavā
- sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; oklūzija (3)
- oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; sakodiens
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
- pelde augu pakļaušana ūdens iedarbībai, tos iegremdējot
- tehniskā gatavība augu produkcijas gatavības pakāpe
- triba augu un dzīvnieku sistemātikā - taksons starp ģinti un apakšdzimtu, radniecīgu ģinšu grupa
- ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
- gneti augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu
- podokarps augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales")
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi
- lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- lapblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Psyllodea"), sīki kukaiņi, dzīvo uz kokaugiem un lakstaugiem, fitofāgi (sūc augu sulu), \~1400 sugu, Latvijā \~40 sugu
- hermess Augutu kārtas laputu apakškārtas atsevišķu sugu nosaukuma satāvdaļa
- acyrthosiphon Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
- aphrastasia Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
- filoksēra Augutu kārtas laputu apakškārtas ģints ("Phylloxera"), kas parazitē uz augiem
- ūzaukla Aukla apakšbikšu saturēšanai
- saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- auriscalpiaceae Ausenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
- ausēt Ausīt - ar koka karoti smeļot un lejot atpakaļ, dzesēt, lai nepārvārītu ēdienu
- lauvronis Ausroņu dzimtas apakšdzimta ("Otariinae"), 5 sugas, labi iedzīvojas nebrīvē
- Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
- tagalu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas (filipīniešu apakšgrupas) valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts (līdz 18. gs. v. - oriģināls tagalu zilbju raksts)
- filipīniešu valodas austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas apakšgrupa; nozīmīgākā no tām ir tagalu valoda, ko sauc arī par filipīniešu valodu
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
- drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem
- kontaktions Austrumu baznīcā - himna, kas veidota no strofu rindām un paredzēta liturģiskai lietošanai; īpaši izplatīti 6.-7. gs., no 8. gs. tos pakāpeniski aizstāja kanoni
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
- stelbrekte Aušanas palīginstruments, velku dēlītis, ko lietoja sagatavojot dziju velkiem - dēlītis ar izdedzinātiem 16 caurumiem (to skaits var mainīties) un rokturi apakšdaļā
- bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus
- aktīvā autofokusa sistēma autofokuss kompaktkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka ar ultraskaņas vai infrasarkano staru impulsiem
- marķieris Automātisko koordinātu sistēmu telefona centrāļu vadības ierīce, ar kuru caur meklēšanas pakāpēm iekārto savienojumu; var būt piekārtots atsevišķiem komutācijas blokiem vai centralizēts
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei
- autokabriolets Automobilis ar pakaļējā daļā nolaižamu jumtu; kabriolets
- pakaļējās piedziņas automobilis automobilis ar pakaļējiem dzenošajiem riteņiem
- teifers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu
- sprieguma invertors autonomais invertors, kura izejas spriegums periodiski lēcienveidā pārmetas no pozitīvas vērtības uz tikpat lielu negatīvu vērtību un atpakaļ
- Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.)
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus
- aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām
- autobāze autotransporta uzņēmums vai aģentūra (autosaimniecība), kas organizē un veic kravas un pasažieru pārvadājumus, iznomā automobiļus un sniedz citus transporta pakalpojumus
- motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni
- vērsītis Aužamo stāvu detaļa ar ko aizbāž stellēm riestuvi, lai negriežas atpakaļ
- žakardmašīna Aužamo steļļu šķīriena veidošanas ierīce lielrakstainu audumu (paklāju, dekoratīvo audumu, segu) aušanai; izgudrojis Ž. M. Žakārs (1805)
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
- lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai
- kaļķošanas līdzekļi avotkaļķi, dedzinātais kaļķakmens, dedzinātie dolomīta milti, filtrkaļķis (lauku, dārza platībām), krīts (pakaišu kūdras skābuma neitralizācijai segtajās platībās)
- īkaste Avots, kas no kalna apakšas burbuļo
- interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa
- bazzania Bacānijas - sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints
- bacbu Bacbu valoda - kaukāziešu valodu saimes nahu-dagestāniešu valodu grupas nahu valodu apakšgrupas valoda; bez rakstības
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem
- gracilicutes Baktēriju nodalījuma apakšnodalījums
- cyclolobeae Balandu apakšdzimta
- sālszāle Balandu dzimtas apakšdzimta ("Spirolobeae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
- sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas
- ballastcisterna Balasttanka tvertne kuģa ūdensbalastam, visbiežāk kuģa dubultdibenā un priekšgalā, bet arī pakaļgalā un sānos
- jeté baletā - lēciens, kurā viena kāja izvirzīta uz priekšu, bet otra izstiepta atpakaļ
- greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm
- josle Balta govs, kurai priekšdaļa un pakaļdaļa ir tumšākas
- atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā
- aleurodea Baltblusiņas - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta
- trialeurodes Baltblusiņu apakškārtas ģints
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
- Scelorchilus albicollis baltrīkles tapakulo
- pienstikls Balts stikls ar zemu caurspīdīguma pakāpi
- celulozes dzeltēšana baltuma pakāpes samazināšanās gaismas un gaisa iedarbībā
- balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos
- oderēt Baļķus vedot, vadīt pakaļējās ragavas ar īpašu koku palīdzību
- mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem
- geotrupinae Bambalu apakšdzimta
- telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus
- ceļojumčeks Bankas izdots čeks, kuru var apmainīt citas valsts bankā šīs valsts vietējā valūtā vai izmantot kā maksāšanas līdzekli par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm
- bazuto Bantu nēģeru bečuanu cilts apakšgrupa D Āfrikā
- barbula Bārbulas - zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
- barbilophozia Bārdlapes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases jaungermanniju dzimtas ģints
- panurinae Bārdzīlīšu apakšdzimta
- panurus Bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints
- barības enerģētiskā vērtība barības barotājvērtības rādītājs, kas izteikts kādā no dzīvnieka organismā notiekošās enerģijas maiņas pakāpēm - bruto, sagremojamo vielu, maiņas vai neto enerģijā
- redelapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm
- redeļapuža Barības redeļu apakšējā daļa; vieta zem barības redelēm; redelapuža
- sagremojamība Barības sagremošanas pakāpe, kas raksturo uzņemtās barības pārvēršanos organismā uzsūkties spējīgās vielās
- crossopterygii Bārkšspuru apakšklase
- pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
- bartramia Bartrāmijas - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints
- bartramiaceae Bartrāmiju dzimta - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta
- Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns)
- Hieracium bauhinii Bauhina mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- holobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Holobasidiomycetidae"), kam ir veselas vienšūnas bazīdijas, Latvijā konstatētas 8 rindas
- fragmobazīdijsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase ("Phragmobasidiomycetidae"), kam ir dalītas bazīdijas, Latvijā konstatētas 3 rindas
- auriculariales Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rinda
- auriculariaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas ausaiņu dzimta
- septobasidiaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta
- fleogena Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Phleogenaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- septobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas dzimta ("Septobasidiaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģintis, 1 suga
- ledus matu sēne bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas sēņu suga ("Exidiopsis effusa")
- kalocera Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases dakrimicēšu rindas dakrimicēšu dzimtas ģints ("Calocera")
- ausaine Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Auriculariales")
- dakrimicēte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Dacrymycetales")
- receklene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tremellales")
- ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- aknene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Fistulinaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- gomfa Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Gomphaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- lahnoklādija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Lachnocladiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- atmatene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Agaricales")
- afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales")
- beka Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Boletales")
- eksobazīdija Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Exobasidiales")
- bērzlape Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Russulales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales")
- tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta
- himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes
- Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
- atbāzt Bāzt atpakaļ
- pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
- nobāzt Bāžot stingri sapakot
- būvbedre Bedre, ierakums zemē būves apakšzemes daļu izvietošanai
- atbēgt Bēgot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- pabēgt Bēgot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- atbēgt Bēgt nost (sānis, atpakaļ)
- mirt Beigt eksistēt, pakāpeniski zust (par parādībām sabiedrībā, dabā)
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
- rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu
- stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu)
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.)
- kārējs Bende, kas izpilda nāvessodu pakarot
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
- pakaļtecis Bērns, kas tek (mātei) pakaļ; pēcnācējs
- didels Bērnu valodā - pakaļa, dibens
- pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
- atbērt Bērt atpakaļ
- Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
- Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā
- dancot bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles
- dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam
- lenčkrekliņš bezaizdares pārmaucamais augšģērbs bez piedurknēm no paplānas trikotāžas drānas; valkā tieši uz miesas, sākotnēji apakšveļas, tagad arī virsdrēbju sastāvā; U krekliņš
- bezānbura Bezānmasta (vairākmastu kuģa pakaļējais masts) galvenā bura, var būt trīsstūraina vai četrstūraina
- anura Bezastainie abinieki - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa abinieku klases kārta
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
- griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties
- anostraca Bezčaulvēži - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie
- struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā
- tersininae Bezdelīgtangaru apakšdzimta
- tersina Bezdelīgtangaru apakšdzimtas ģints
- aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta
- aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
- slemerēt bezmērķīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
- dekrements Bezmugurkaulnieka nervu ierosas viļņa pakāpeniska norimšana, tam izplatoties pa nervu
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu
- komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi bezsavienojuma datu pārraides pakalpojumi ātrdarbīgos teritoriālajos un pilsēttīklos
- ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings
- apterigoti Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase ("Apterygota")
- apterygota Bezspārņi - kukaiņu klases apakšklase, pēc senāka iedalījuma
- bezspārneņi Bezspārņi ("Apterygota"), kukaiņu apakšklase pēc senāka iedalījuma
- vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- verdzene beztiesīgs sieviešu dzimuma cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
- personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
- agnatha Bezžokleņi - hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums, pie kura no recentajiem dzīvniekim pieder tikai apaļmutnieki
- kapuči Bežti - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- atbīdīt Bīdīt nost (sānis, atpakaļ)
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- pabīdīt Bīdot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- bubēlis Biedēklis nepaklausīgiem bērniem
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods
- brošs Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim
- brošums Bieza, plata apakšējā daļa, piemēram, tornim
- guetiffa Biezi, uzkārsti paklāji, kādus darina un lieto berberu ciltis
- pamīkstais Biezpiens; ar krējumu, rūgušpienu vai pakrējumu sajaukts biezpiens
- tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs
- sabiezinātība Biezuma pakāpe (vielai)
- dvesināt Bieži vāji paklepot
- bifeļputns Bifeļu audējputns - putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas suga ("Bubalornis albirostris")
- honvedi Bijušajā Austroungārijā - ungāru karaspēka daļa, kas bija pakļauta nevis visas ķeizarvalsts, bet gan Ungārijas ministrijai
- ūzas Bikses; apakšbikses
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt
- retūrbiļete Biļete braukšanai turp un atpakaļ (ar satiksmes līdzekli)
- kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā
- pabirt Birstot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm
- medusbite Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtā vienīgā ģints ("Apis"), savvaļā Āzijas dienvidaustrumos, Dienvidāfrikā, 6 sugas
- apis Bišu dzimtas medusbišu apakšdzimtas ģints
- bithynia Bitīnijas - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimtas ģints
- B2B Bizness - biznesam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi savstarpēji pērk un pārdod preces un pakalpojumus)
- B2C Bizness - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi pārdod preces un pakalpojumus patērētājiem)
- ūdensblaktis Blakšu kārtas apakškārta, pie kuras pieder blaktis, kas dzīvo saldūdenī vai uz tā virsmas; šīs apakškārtas blaktis
- atpakaļpirkums Blakus līgums pie pirkuma līguma, kad pircējs vai pārdevējs paturēja sev tiesības pārdot vai pirkt atpakaļ pārdoto lietu
- sablīvētība Blīvējuma pakāpe
- nopakulot Blīvi piepildīt ar pakulām (spraugu)
- blīzns Blīvs, ciešs, kompakts
- bložs Blīvs, ciets, kompakts
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- atspiedumi Bojājumi zirga naga zoles kaktos, kas rodas no uzmīšanas uz kāda akmentiņa un tā ieķeršanās starp pakavu un nagu
- kreisais aperkots boksā - sitiens ar kreiso roku no apakšas
- brachininae Bombardiervaboļu apakšdzimta
- brachinus Bombardiervaboļu apakšdzimtas ģints
- pļencēt bradāt pa ūdeni turp un atpakaļ vai darīt tur kaut ko citu
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
- galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pabraukt Braucot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par transportlīdzekli)
- pamētāties Braucot strauji pakratīties, pašūpoties, pazvalstīties (par transportlīdzekļiem)
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem
- pabraukt Braukšus pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- piezibināt Brīdinot pakratīt (pirkstu)
- atbrist Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- pabrist Brienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- dabriest Briest līdz kādai gatavības pakāpei
- pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
- teļš Briežu dzimtas vēršu apakšdzimtas dzīvnieku mazulis
- brigāders Brigādes komandieris, dienesta pakāpe krievu armijā 18. gs., starp pulkvedi un ģenerālmajoru
- bifokālā lēca briļļu lēca no diviem segmentiem ar dažādām refrakcijām; augšējais - skatīšanai tālumā, apakšējais - tuvumā
- atbrist Brist nost (sānis, atpakaļ)
- Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
- aeroklimatoloģija Brīvās atmosfēras klimatoloģija; pēta klimatiskos apstākļus troposfērā un apakšējā stratosfērā
- brīvais Brīvās svārstības - svārstības, kas notiek sistēmā, kura nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai; pašsvārstibas
- pārākbrīvdomātājs Brīvdomātājs pārākajā pakāpē
- atļūt Brīvi atkarāties atpakaļ vai uz sāniem
- ļaujība Brīvības pakāpe, ko kāds atļauj
- ļaujums Brīvības pakāpe, ko kāds atļauj
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
- submisija Brīvprātīga pakļaušanās
- zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem
- brīvtermiņa Brīvtermiņa biļete, arī atvērtā biļete - divvirzienu biļetes veids, ko piedāvā lidsabiedribas, tajā nav norādīts atpakaļlidojuma datums un laiks
- abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos
- kremle Brunču apakšējā mala; lieks piešuvums pie sieviešu brunčiem
- kremele Brunču apakšējā mala; piešuvums pie sieviešu brunčiem
- sardze Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko)
- chionaspis Bruņutu apakškārtas ģints
- coccus Bruņutu apakškārtas ģints
- lepidosaphes Bruņutu apakškārtas ģints
- parthenolecanium Bruņutu apakškārtas ģints
- pseudococcus Bruņutu apakškārtas ģints
- vītolu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Chionapsis salicis")
- mīkstā augumāju bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Coccus hesperidum syn. Lecanium hesperidum")
- komatveida bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Lepidosaphes ulmi")
- grimoņu bruņuts bruņutu apakškārtas suga ("Parthenolecanium corni syn. Lecanium corni, Eulecanium corni, Eulecanium coryli")
- pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
- Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu
- bubis Bubulis (biedējamais vārds nepaklausīgiem bērniem)
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- buda budisma mitoloģijā - antropomorfisks simbols, kas iemieso sevī garīgās attīstības visaugstākās pakāpes ideālu
- buda budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis visaugstāko garīgās attīstības pakāpi
- lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos
- devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem
- suburgana Budisma sakrālā trīspakāpju celtnes (stūpas) tips Mongolijā
- pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti
- pagoda Budistu kulta celtne - parasti torņveidīga ar daudzpakāpju jumtiem
- pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas
- speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu
- pastiprinājuma ielāps burai uzšūts pastiprinājums (ielāps) tajā vietā, kur tā pakļauta pastiprinātai berzei pret kādu takelāžas detaļu
- paburāt Burājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- ahterlīķis Buras pakaļējā mala
- latkabata Buras pakaļējā malā vai pāri visai uzšūts nodalījums (kabata), kurā ievieto latas
- šotstūris Buras pakaļējais, pakaļējais stūris, kurā iestiprina šoti
- killēšana Buras pakaļējās malas drebēšana, ja bura nostādīta tā, ka tās virziens gandrīz sakrīt ar vēja virzienu
- plivināšanās Buras pakaļējās malas drebēšana, ja stūrē pārāk augstu pie vēja
- trimlīne Buras pakaļējās malas vīlē ievērta līne, kuru pievelkot vai palaižot vaļīgāk piešķir burai vajadzīgo profilu
- halzstūris Buras priekšējais apakšējais stūris
- noburt Burot pakļaut (ko) kādai ietekmei, kādām pārvērtībām
- vidupeņi Burti bez augšējā un apakšējā pagarinājuma, piem., a, e, o, u, n
- pachulka Burtlicis, kas darba ziņā pakļauts citam burtlicim un strādā tā uzraudzībā
- lejupenis Burtu veids; burts ar apakšējo pagarinājumu
- bezrēdzes Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos
- bezserifa Burtveidols, kurā rakstzīmēm nav serifu (rēdzu) - īso svītriņu vai ornamentu burtu vilkumu augšējos vai apakšējos galos
- fordevinds Burukuģa kursa izmaiņa, kad, mainot halzi, kuģa pakaļgals šķērso vēja virzienu
- hamamelididae Burvjlazdu apakšklase
- barbeja Burvjlazdu apakšklases rinda ("Barbeyales"), gk. Āfrikā
- sadumpoties būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam)
- kāpt būt augšupejošam (piemēram, par līkni); mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju)
- pieķerties būt ciešā saistībā (ar cilvēku), izturēties draudzīgi, pakļāvīgi (pret to) - par dzīvniekiem
- iekārties būt iekārtam, pakārtam (kur, starp ko) un nokarāties
- trakot būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem)
- tuvoties būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu
- kņupši būt paklupušam
- gozēties būt pakļautam (saules) siltumam (piemēram, par augiem)
- dzesēties būt pakļautam dzesēšanai
- dzisināties būt pakļautam dzesēšanai
- saistīt būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.)
- sakarst būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- karst būt pakļautam karstuma iedarbībai un kļūt karstam (par vielu, priekšmetu)
- karst būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- tvīkt būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); arī karst (1)
- berzties būt pakļautam savstarpējam spiedienam kustībā
- sasilt būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
- silt būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam (par vielu, priekšmetiem, vidi u. tml.)
- silt būt pakļautam siltuma iedarbībai, tā ka kļūst silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- čadīties būt pakļautam tvana gāzes iedarbībai
- vējot būt pakļautam vēja iedarbībai
- salt būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka kļūst auksti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
- salt būt pakļautam zemas temperatūras iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra (par vielu, priekšmetu)
- apsapakalāties būt pakulainam
- likt būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.)
- spiest būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem
- paraut būt par cēloni tam, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā
- novest būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) nonāk līdz kādam rezultātam; panākt, ka (kas) attīstās līdz kādai pakāpei, attīstīt (ko) līdz kādai pakāpei
- pavirzīt būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par veļu, straumi)
- saēst būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības)
- atsist būt par cēloni, ka strauji atkāpjas, atlec atpakaļ
- karāties būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
- zmaugt būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē)
- žmaugt būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē)
- kāpt būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi
- sliet ragus būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam
- mesties būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
- oksidēties būt tādam, kam palielinās oksidēšanas pakāpe
- reducēties būt tādam, kam samazinās oksidēšanas pakāpe
- zust būt tādam, kas beidz eksistēt, pakāpeniski izmirst, iznīkst (par tautu, etnisku vienību, par dzīvnieku, augu sugām, dzimtām u. tml.)
- nolemt būt tādam, kas ir pakļauts kam nenovēršamam (nāvei, bojāejai, iznīcībai u. tml.)
- zust būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku)
- zust būt tādam, kas pakāpeniski samazinās, beidz pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī organisma funkciju)
- tumst būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi)
- murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
- uzkrāt būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā)
- izkarst būt viscaur pakļautam karstuma iedarbībai (par produktiem, priekšmetiem)
- izsilt būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām)
- paaudze būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos)
- atdzimt caur ticību un kristīšanos kļūt par jaunu radījumu garīgā aspektā - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni
- apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā
- kaķa caurums caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā)
- kaķlūka Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā)
- kaķcaurums Caurums klēts durvju apakšējā stūrī (lai kaķis varētu staigāt iekšā un ārā); kaķlūka
- svelpsts Caurums, kur var vilkt gaiss, dūmi utt.; dibens, pakaļa
- svelstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa
- svulstiķis Caurums, pa kuru gaiss, dūmi u. tml. var izplūst; pakaļa
- pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1)
- lepturinae Celmgraužu apakšdzimta
- leptura Celmgraužu apakšdzimtas ģints
- strangalia Celmgraužu apakšdzimtas ģints
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem
- lejas stāvs celtnes apakšējais stāvs
- celodekstrīns Celulozes hidrolīzes starpprodukts, kas rodas lielām molekulām noārdoties vairākās sīkās molekulās ar dažādu polimerizācijas pakāpi
- x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru
- o kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru
- FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, pie kā u. tml.); ceļot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu)
- atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda
- noieta ceļš ceļš, kurš jāveic precei (pakalpojumam) no ražotāja vai pakalpojuma devēja līdz pircējam (patērētājam)
- atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš
- transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības
- tirgus cena cena, par ko var pārdot preci vai pakalpojumu
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos)
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē
- apakšcentrāle Centrāle, kas pakļauta lielākai centrālei
- numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde
- sacepināt Cepinot pagatavot (ko), cepinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcepināt
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
- pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- sacept Cepot pagatavot (ko), cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izcept
- izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- dasacepties Cepties līdz vēlamajai gatavības pakāpei
- dacept Cepties, tikt ceptam līdz vēlamajai gatavības pakāpei
- paslāņi Cepuma vai smalkmaizītes apakšējie slāņi
- ascaridata Cērmes - veltņtārpu tipa nematožu klases apakškārta
- parascaris Cērmju apakškārtas dzimtas "Ascaridae" ģints
- neoascaris Cērmju apakškārtas ģints
- porrocaecum Cērmju apakškārtas ģints
- toxascaris Cērmju apakškārtas ģints
- toxocara Cērmju apakškārtas ģints
- ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
- noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
- fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do
- bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē
- industrija 4.0 ceturtās rūpnieciskās revolūcijas apzīmējums; vispārīgi lieto, runājot par visaptverošu ražošanas procesu un pakalpojumu sektora centrālo uzdevumu un procesu automatizāciju un digitalizāciju
- bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs
- fesapo ceturtās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- calemes ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- dimatis ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs
- didoji Cezi - tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu
- sapakulot cieši aizbāzt, piepildīt (piemēram, nelielas spraugas) ar pakulām
- aizdrīvēt cieši aizpildīt, aizbāzt (plaisu, spraugu, caurumu, piemēram, ar pakulām)
- bābiņa cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- bābīna cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- bābiņš cieši apaļiski ap galvu sasiets lakats, kura divi stūri sasieti (mezglā) uz pieres vai arī pakausī; šāda veida lakata sējums
- drīvēt cieši blīvējot, pildīt (piemēram, nelielas spraugas ar pakulām, lupatām)
- saprakāt cieši sapakot
- vīkšķis cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei
- zibīte cieši sasiets un apgriezts salmu kūlis jumta apakšējas malas izveidei
- sasiet cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- pacienss Cietējs; semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai
- cietspuru Cietspuru zivis - kaula zivju apakškārta, Latvijas faunā asari, jūras grunduļi, makreles
- apdedzināšana Cietu materiālu un izstrādājumu pakāpeniska uzkarsēšana un izturēšana augstā temperatūrā, lai tie iegūtu vajadzīgās īpašības (piemēram, cietību, stiprību) un attīrītos no piemaisījumiem
- šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš
- metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli
- cichorioideae Cigoriņu apakšdzimta
- liguliflorae Cigoriņu apakšdzimtas "Cichorioideae" nosaukuma sinonīms
- līdz pēdējai iespējai cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei
- ciklotija Ciklopijas veids, ko raksturo apakšžokļa trūkums un ausu savienošanās
- ergasilus Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- eucyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- macrocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- mesocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- oithona Ciklopoīdu apakškārtas ģints
- cyclops Ciklopoīdu āpakškārtas ģints
- klipināt Cīkstoties paklupināt pretinieku ar kāju
- kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts
- jojo cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai, kad spēlētājs to tur rokā aiz aukliņas, brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ
- pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai
- pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai
- šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus
- nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
- dibins cilvēka (arī dzīvnieka) ķermeņa pakaļējā daļa; sēžamvieta
- lietderības koeficients cilvēka darbības lietderības pakāpe
- veltņakauls cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu
- temperatūra cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi
- krusti cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem
- iegāļi cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragiem un ausīm
- iegālis cilvēka pakausis; dzīvnieka galvas daļa starp ragu un ausi
- zods cilvēka sejas apakšējā daļa - apakšžokļa izvirzījums zem mutes
- gūža cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu
- internētie Cilvēki, kas pakļauti internēšanai, respektīvi, vienas karojošas valsts teritorijā dzīvojošu pretinieka valsts pilsoņu brīvības ierobežošanai līdz kara beigām
- marionete cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks
- izsūtāms cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai
- zirglūpa cilvēks ar lielu, atkārušos apakšlūpu
- pusmežonis cilvēks, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe
- vājš cilvēks, kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī cilvēks, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- karātavnieks cilvēks, kam piespriests nāves sods pakarot
- brahikerks cilvēks, kam spieķkaula un augšdelma kaula indekss mazāks par 75; apakšdelms relatīvi īsāks par augšdelmu
- katodonts cilvēks, kam zobi ir tikai apakšžoklī
- pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
- sienāskrējējs cilvēks, kas akli paklausa (kādam); arī cilvēks, kas rīkojas neapdomāti, pārgalvīgi
- māceklis cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā
- pašnāvnieks cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve
- zellis cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā
- represēts cilvēks, kas bijis pakļauts represijām
- rokaspuisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš
- rokas puisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2)
- moceklis cilvēks, kas ir pakļauts spīdzināšanai; cilvēks, kas atrodas ļoti smagos apstākļos
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam
- virsotne cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē)
- vergs cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- koruptants cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju; cilvēks, kas pakļaujas korupcijai
- ogļdeģis cilvēks, kas nodarbojas ar ogļu ieguvi, pakļaujot organiskās vielas karstuma iedarbībai
- verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai
- pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
- diktators cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai
- konformists cilvēks, kas pasīvas ērtības un drošības interešu, arī bezprincipialitātes dēļ nekritiski, pasīvi pakļaujas valdošai kārtībai vai uzskatiem, pielāgojas noteiktām prasībām
- pašmoceklis cilvēks, kas pats sevi pakļauj fiziskām vai garīgām mokām, ciešanām
- pusmežonis cilvēks, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim
- varmāka cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm
- fanātiķis cilvēks, kas pilnīgi pakļāvies noteiktai reliģijai un ir galēji neiecietīgs pret citām reliģijām
- izsūtāmais cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus
- palīgs cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā
- kājlaiža cilvēks, kas verdziski pakļaujas (kādam), verdziski izpilda (kāda) gribu
- šušars cilvēks, kas visiem pakalpo
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi
- rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
- krūts Cinis, neliels pakalns
- Hieracium caespitosum ciņu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- CD-DA kompaktdisks ciparaudio kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Digital Audio")
- rādītājs Cipars, ar ko apzīmē pakāpi
- dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri
- bloku metode cirsmu projektēšana, kas paredz gada laikā izstrādājamās cirsmas izvietot kompakti, kas nodrošina darbu koncentrāciju un līdz ar to samazina ražošanas izmaksas
- grupu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzēs ar priedes paaugu vai kur iespējama meža dabiska atjaunošanās ar priedi; audzi nocērt pakāpeniski pa grupām 15 gados vai ilgākā laikposmā
- alismidae Cirveņu apakšlase
- piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem
- homonoms Citam līdzīgs uzbūves un funkcijas ziņā; pakļauts vienam un tam pašam likumam
- pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- nekombatants Civiliedzīvotājs, kas nav pakļauts karojošās puses (valsts) karadarbības veikšanas starpatautiskajiem likumiem, tiesībām un pienākumiem
- ģimenes tiesības civiltiesību apakšnozare, kas regulē ģimenes tiesisko attiecību izveidošanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības
- krešendo Crescendo - pakāpenisks skaņas pastiprinājums
- melndirsis Cūka ar melnu pakaļējo daļu
- pogainis Cūka ar pogas veida piedevām pakaklē
- krūtacis Cūkas pakakles gabals, kurā ir dūruma vieta
- cūkutis Cūku utis - dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis")
- meisteris Cunftīgs amata pratējs, kas šo pakāpi bija ieguvis pēc īpaša pārbaudījuma; to skaits vienā pilsētā katrā amatā bija ierobežots, lai novērstu konkurenci
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- zilpodze Čemurziežu dzimtas ģints ("Eryngium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, veselām, biezām apakšējām lapām, staraini šķeltām augšējām lapām un sīkiem zilganiem ziediem galviņveida čemuros, 220-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas
- padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu
- abulis Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj vīriešu apakšbikšu staru starpā
- tetrahords Četru pakāpju skaņurinda tīrās kvartas apjomā
- zebīt Čiept, zagt, slepeni pakampt
- cemere Čumurs, čemur; mati pakauša daļā
- ophidia Čūsku apakškārta
- serpentes Čūsku apakškārtas "Ophidia" nosaukuma sinonīms
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
- odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
- meža likumdošana dabas resursu likumdošanas apakšnozare, kas regulē racionālu meža apsaimniekošanu, izmantošanu un aizsardzību
- ūdenstiesības dabas resursu tiesību apakšnozare, kas regulē ūdens resursu izmantošanas (lietošanas) un aizsardzības kārtību
- fizioģeogrāfiskā rajonēšana dabasapstākļu ziņā viendabīgu teritoriālu vienību nošķiršana, to savstarpējās pakārtotības (taksonomijas un hierarhijas) noteikšana un klasificēšana
- katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti
- homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
- ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni
- saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu)
- atdabūt Dabūt nost (sānis, atpakaļ)
- ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
- Hieracium echioides daglīšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- lietotāja dati daļa no ziņojuma vai paketes, kas satur lietotājam piederošu informāciju, bet nesatur vadības vai citu informāciju, kas tiek izmantota pārraides organizēšanai
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- atbirināt daļēji atbērt atpakaļ
- pakurcēt daļēji izkurtēt; pakurtēt
- apsukāt daļēji nosukāt, izsukāt (linus, kaņepājus); sukājot atdalīt (daļu pakulu)
- decentralizēt daļēji sadalīt (varu, pārvaldi), piešķirt (tās) funkcijas kādām pakļautajām iestādēm, organizācijām
- priekšapmaksa daļēji veikta samaksa par precēm vai pakalpojumiem pirms šo preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas beigām
- hemignātija Daļējs vai pilnīgs apakšžokļa trūkums vienā pusē; žokļu nevienāds garums
- decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kam saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas uzrakstīts īpašā veidā bez saucēja
- rigsdags Dānijas parlaments (1849.-1953. g.), kas sastāvēja no folketinga (apakšpalātas) un landstinga (augšpalātas)
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- ruidi Darba apģērbs no skujaina pakulu auduma
- pakešu attālā ievade darba pakešu ievade datorā no attāla termināļa, izmantojot datu pārraides līniju
- mangulis Darba rīks veļas rullēšanai - pabiezs dēlītis ar rievainu apakšpusi un rokturi virspusē vai galos
- darba vide darba vieta ar tās fizikālajiem, ķīmiskajiem, psiholoģiskajiem, bioloģiskajiem, fizioloģiskajiem un citiem faktoriem, kuriem nodarbinātais pakļauts, veicot savu darbu
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā
- sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele
- špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai - neliels, plāns, lāpstiņai līdzīgs, instruments ar rokturi
- špaktele darbarīks špaktelēšanai; sliepne; paletes nazis; krāsotāja lāpstiņa
- darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis
- paklaņa darbība --> paklanīties; paklanīšanās
- rubrikācija darbība --> rubricēt (1); teksta sadalījums apakšnodaļās, arī ailēs
- sapakošana darbība --> sapakot
- gribas darbība darbība, kas pakļauta apziņas kontrolei
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
- inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- spindzēt Darbojoties, arī tiekot pakļautam spiediena, trieciena u. tml. iedarbībai, radīt smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par iekārtām, ierīcēm, priekšmetiem)
- pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam)
- neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma
- pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde
- fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
- platformu ekonomika darījumu modelis, kura centrā ir tiešsaistes platforma kā preču un pakalpojumu aprites vieta
- kārties darīt pašnāvību pakaroties
- staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
- staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai
- kārējs darītājs --> kārt, pakārt
- drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā
- piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
- pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā
- atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas)
- publiskie dati dati, kuri gan pakešu, gan interaktīvā režīmā pieejami plašam lietotāju lokam (piemēram, dažāda veida izziņas)
- programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas
- tilpsaspiede Datņu kopas sapakošana vienā arhīvā ar mazāku tilpumu
- hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
- protokols FSP datņu pakalpojumu protokols (angļu "File Service Protocol")
- datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem
- dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju
- adresējamā atmiņa datora atmiņa, kuru var izmantot centrālais procesors; tās maksimālā ietilpība ir 2 pakāpē n, kur n - adreses garums
- direktorijs Datora diskatmiņā ierakstīta datņu vārdu un apakšdirektoriju tabula, kas norāda saistību starp šīm datu struktūrām un to izvietojumu atmiņā
- izsaukums Datora programmas aktivizācija, ko realizē, nododot ieejas datus un vadību apakšprogrammai vai procedūrai tās ieiešanas punktā
- iebūvētā pārbaude datora vai programmatūras darbības pārbaude ar to iekšējiem līdzekļiem (iebūvētām kontrolshēmām vai speciālām apakšprogrammām); iebūvētais tests
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas
- pakalpe datorisks līdzeklis vai līdzekļu kopums, kas sniedz kādus pakalpojumus
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
- videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju
- zaļdatorika Datoru izgatavotājfirmu pakāpeniska virzība uz energoekonomijas pasākumu veikšanu, izstrādājot sistēmas un aparatūru
- datoru paaudze datoru neformāla klasifikācija pēc to aparatūras un programmatūras attīstības pakāpes
- resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators
- maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus
- paketes formāts datoru tīklā pārraidāmās paketes lauku sakārtojums un to izmēri
- atgriezeniskā cilpa datoru tīkla testēšanas paņēmiens, kad signāls no signāla avota tiek pārraidīts kādam starppunktam un pēc tam atgriezts atpakaļ signāla avotā, lai novērtētu pārraides kvalitāti
- adaptīvais tilts datoru tīklā tilts, kas atceras datu saņēmēju adreses, lai nodrošinātu ātrāku pakešu maršrutēšanu
- pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem
- profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas
- pakešu atstarpe datoru tīklos laika intervāls starp vienas paketes nosūtīšanas (saņemšanas) beigām un nākošās paketes nosūtīšanas (saņemšanas) sākumu
- pārraides logs datoru tīklu protokolos noteiktais pakešu skaits, kuras vienu pēc otras var pārraidīt bez apliecinājuma saņemšanas; šo skaitu (pārraides loga platumu) izvēlas tā, lai tīkla caurlaidspēja būtu maksimāla
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
- bezsavienojuma protokols datu apmaiņas metode, kas nodrošina datu apmaiņu starp resursdatoriem bez iepriekšēja savienojuma nodibināšanas, sūtot paketes pa dažādiem maršrutiem
- palīgierīce datu apstrādes sistēmas ierīce, kas nav pakļauta centrālā procesora vadībai un kas parasti izpilda palīgfunkcijas
- konveijerapstrāde Datu apstrādes tehnoloģija, ko izmanto gadījumos, kad iespējama pakāpeniska datu apstrāde un to var veikt dažādas iekārtas
- maršruts Datu bloka (paketes) pārraides ceļš datu pārraides tīklā
- pakešrežīma terminālis datu galiekārta, kas nodrošina datu formēšanu, nosūtīšanu un saņemšanu pakešu režīmā
- izsaukuma ventilis datu ieraksts mikroprocesora reģistrā vai atmiņā, kas satur apakšprogrammas, subrutīnas vai procedūras sākuma adresi un citus parametrus; kā arī ir uzdota vienīgā atļautā sākuma adrese un tas ir starpposms vadības nodošanai attiecīgajai programmatūras struktūrvienībai
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus
- DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
- bloks DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
- pakešu komutācija datu pārraides process adresētu pakešu veidā
- GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
- uzkrāšanas un pārsūtīšanas režīms datu pārraides tīkla darbības veids, ko raksturo pakešu vai ziņojumu uzkrāšana pirms to pārraides adresātam
- datu atkapsulēšana datu pārraides tīkla protokolos - datu paketes izdalīšana no kadra pēc tā pārraides pareizības pārbaudes
- papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu
- ziņojumu komutācijas tīkls datu pārraides tīkls, kas paredzēts ziņojumu pārsūtīšanai, izmantojot ziņojumu komutāciju, iepriekš ziņojumus sadalot standarta garuma fragmentos - paketēs
- pakešu komutācijas datu tīkls datu pārraides tīkls, kurā dati, lai tos pārsūtītu, tiek sadalīti neatkarīgos standartformāta blokos - paketēs. Formātus un procedūras nosaka šī tipa tīklos izmantotie protokoli
- datu iekapsulēšana datu pārraides tīklu protokolos - kadra konstruēšana, pievienojot datu paketei papildus vadības informāciju (sākuma un beigu norobežotājus, kadra pārbaudes sekvenci u. c.)
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
- datu saspiešana datu pārveidošana kompaktā formā bez informācijas zaudējumiem, ko izmanto datu pārraides sistēmās, lai paaugstinātu šo sistēmu efektivitāti
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
- rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus
- digitālais paraksts datu virkne, kas apliecina, ka datu paketē, kas izsūtīta ar šādu parakstu, nav veiktas nekādas izmaiņas; ciparparaksts
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā
- sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā
- puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst
- paks Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; pakledus
- pakledus Daudzgadīgs peldošs polāro jūru ledus, kas veido izturīgus ledus laukus; paks 1
- simfilas Daudzkāju apakšklase ("Symphyla"), pie kuras pieder sīki, dažus milimetrus gari, bezkrāsaini dzīvnieki, kam ir 12 pāru kāju un nav acu, \~150 sugu, Latvijā zināmas 3 sugas
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
- pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus)
- tipiskie daudzšūņi daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Eumetazoa"); eimetozoji
- multiproblēma Daudzu problēmu sistēma, kas sastāv no vairākām apakšproblēmām (apakšsistēmām), atrodoties savstarpējā saistībā un mijiedarbībā
- triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000 (desmit divpadsmitajā pakāpē); miljons miljonu; tūkstotis miljardu
- sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu
- autiskā spektra traucējumi daudzveidīgi un dažādas pakāpes, taču individuāli neiroloģiskie attīstības traucējumi, kas izpaužas kā samazinātas komunikācijas spējas, iztēle, domāšanas elastība
- ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms
- Hieracium x floribundum daudzziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
- Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas
- higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
- miksoploīdija Dažādas ploiditātes pakāpes šūnu vienlaicīga klātbūtne organismā
- aeschnidae Dažādspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimta
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
- spāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Libellulidae"), Latvijā konstatēts 15 sugu
- ceļotājspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas spāru dzimtas suga ("Libellula quadrimaculata"), kas samērā izplatīta Latvijā, reizēm veic masveida pārlidojumus
- frenata Dažādspārnu tauriņu apakškārta
- epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī
- garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem
- puslīmēts Dažādu papīru, it īpaši iespiežamo, līmējuma pakāpes, kas svārstās starp pilnīgi līmētiem rakstāmpapīriem un nelīmētiem sūcējpapīriem
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- likuma ievērošana dažādu pienākumu uzliekoša un aizliedzoša likuma normu realizācijas forma, kuras gaitā tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas likuma normu prasībām un pamatojas uz tām
- starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
- štāba rotmistrs dažās armijās - vecāko virsnieku dienesta pakāpju (majors, apakšpulkvedis, pulkvedis) kopējais nosaukums
- tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks)
- desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā
- amfigastrijas dažu aknu sūnu lapas, kas attīstās lapoņa apakšējā (substrātam piegulošajā) pusē
- aste dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta)
- frullato dažu pūšamo instrumentu (flautas, trompetes) spēles paņēmiens, līdzīgs tremolo (uz vienas nots) vai glissando (pakāpeniskā kustībā)
- fanātisms Dedzīga, nekritiska, pilnīga pakļaušanās noteiktai reliģijai
- grēmas Dedzinoša sāpju sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi
- ģēlis ēd dedzinoša sāpju sajūta pakrūtē - grēmas
- ugunsspēks Degšanas procesa, uguns iedarbības pakāpe
- limbo Deja, kurā dejotājam, atliecoties atpakaļ, atkārtoti jāiziet pa horizontālas kārts apakšu (kārti nolaiž arvien zemāk)
- prototheria Dējējzīdītāju apakšklase
- funkcionālā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentos (funkcionālos modeļos), kas izpilda noteiktas sistēmas funkciju apakškopas un kas kopumā veic visas sistēmas funkcijas
- frīze Dekoratīva sienas, grīdas, griestu, paklāja u. tml. priekšmetu mala, kas rotāta ar vienlaidu ornamentu
- gobelēns Dekoratīvo audumu (paklāju, sienas segu u. tml) aušanas tehnika
- ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē)
- mezglojums Dekoratīvu tekstiliju (piemēram, paklāju, sienas segu, lakatu) siešanas tehnika; priekšmets, kas veidots šādā tehnikā
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties
- apakškrekliņš dem. --> apakškrekls
- paķele dem. --> paka
- paciņa dem. --> paka; maza paka
- pakājīte dem. --> pakāje
- pakājīši dem. --> pakāje (4)
- pakaklīte dem. --> pakakle
- pakalnīte dem. --> pakalne
- pakalniņš dem. --> pakalns
- pakalnītis dem. --> pakalns
- pakausītis dem. --> pakausis
- pakaviņš dem. --> pakavs
- paklusiņām dem. --> paklusi; samērā klusi
- paklusītēm dem. --> paklusi; samērā klusi
- paklusītinām dem. --> paklusi; samērā klusi
- pakrejiņas dem. --> pakrejas
- pakrēsliņa dem. --> pakrēsla
- pakrēsliņš dem. --> pakrēslis
- pakrēslītis dem. --> pakrēslis
- pakūdeņš dem. --> pakūds
- pakuliņas dem. --> pakulas
- uzjādelēt Demonstrējot izjāt turp un atpakaļ
- denudatīvs Denudācijai pakļauts
- krājumu kategorijas derīgo izrakteņu krājumu grupas pēc to izpētes detalizācijas pakāpes
- hipostatiskais dermatīts dermatīts, kas izveidojas vietās ar vājāku asinsriti; parasti apakšstilbu apakšējā daļā
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
- upesvēzis Desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Astacidae"), kuras pārstāvji ir pielāgojušies dzīvei saldūdeņos
- kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu
- dekolāža Destrukcija, pakāpeniska iznīcināšana
- tārps Destruktīva pašreproducēšanās programma (datora vīrusa paveids), kas pakāpeniski aizpilda datora atmiņu, vairojoties tādās datora atmiņas vietās, kas netiek aktīvi izmantotas
- sistēmprojektēšana Detalizēta lietojumprogrammu paketes projektēšana
- pasitnis Detaļa, elements, ko piestiprina zem (kā), arī (kam) apakšā
- situants Determinantu veids - adverbiālas nozīmes determinants resp. apstāklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam teikumā
- gaitnieks Dežurants (skolā, karaspēka apakšvienībā u. tml.)
- sjaņ Di sjaņ - vēlākajā daoismā augstākā nemirstības pakāpe, ko spēj sasniegt cilvēks
- buzēšana Diagnostika un ārstniecības procedūra cauruļveida orgānu (piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla, dzirdes kanāla u. c.) sašaurinājumu izmeklēšanai un pakāpeniskai paplašināšanai ar speciāliem instrumentiem - bužiem
- sekstahords Diatoniska pakāpeniska 6 toņu skaņu rinda
- heksakords Diatoniska sešpakāpju skaņurinda
- doriskā skaņkārta diatoniska skaņkārta, dabiskais minors ar paaugstinātu VI pakāpi, kas kopā ar toniku veido lielo, t. s. dorisko sekstu
- undecima Diatoniskās gammas 11. pakāpe
- duodecima Diatoniskās gammas divpadsmitā pakāpe
- dūcamais Dibens, pakaļa
- subene Dibens, pakaļa, tūplis
- dūkamais Dibens, pakaļa; dūcamais
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
- eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu
- miesas veļa dienas apakšveļa un nakts guļamģērbi
- uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi
- uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēt (1)
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēties (1)
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes
- čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā)
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu)
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- štalmeisters Dienesta pakāpe dažos pilsgalmos; zirgu pārzinis
- staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks
- degradējums Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram
- degradēšana Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram
- servisdienests Dienests, kas veic kādu iekārtu garantijas apkalpi un citus pakalpojumus
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai
- aukiss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo zemākās Andu kalnu virsotnēs un nav tik vareni kā apusi, un valda pār mazāku apgabalu; katram aukisam ir vārds, kas ir tā kalna vai pakalna nosaukums, kurā šis gars mājo
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
- pakopis Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
- pakopu Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
- pakopus Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
- krietnai Diezgan daudz, samērā lielā pakāpē
- asimetriskais diferenciālis diferenciālis, kas griezes momentu starp dzenamām vārpstām sadala nevienādi (piemēram, attiecībā 1:2, viena daļa uz priekšējo dzenošo tiltu, divas daļas uz diviem pakaļējiem dzenošajiem tiltiem)
- ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network")
- pārdīgt Dīgstot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
- dilleniidae Dilēniju apakšklase
- dinamiskā buferizācija dinamiska buferatmiņas sadale, kuru izpildot, vadības programmai katrai ievadizvades operācijai automātiski iedala buferi un ievada to atpakaļ buferpūlā
- putniegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Ornithischia"), kurā ir 4 apakškārtas
- zauriegurņa dinozauri dinozauru apakšklases kārta ("Saurischia"), kurā ir 3 apakškārtas
- diplomātiskie rangi diplomātisko darbinieku atšķirības pakāpes pēc amata vai stāvokļa
- bērndirektorijs Direktorijs, kas ir hierarhiski pakārtots citam direktorijam
- izplātais datņu direktorijs direktorijs, kurā nav apakšdirektoriju, bet ir tikai datņu saraksts
- pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas
- ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis diskdzinis, kas, izmantojot speciālu programmatūru, nodrošina informācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskos un audio kompaktdiskos; CD-R diskdzinis
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
- kombinatorika Diskrētās matemātikas nozare, kurā pēta galīgu kopu uzbūvi, to elementu un apakškopu izvēles un sakārtojuma paņēmienus
- forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes
- koloīdi dispersas sistēmas ar ļoti lielu sasmalcinājuma pakāpi - no 10^-7^ līdz 10^-9^ m, kuras vienmērīgi izkliedētas dispersijas vidē
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
- pakarams divd. --> pakārt
- pakļauts divd. --> pakļaut
- kostīmkleita divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, arī blūzveida jaka, apakšējā – svārki
- plumbaginācejas Divdīgļlapju augu dzimta, ilggadīgi lakstaugi, puskrūmi un krūmi, gk. veselām lapām rozetē apakšā, kam tāpat kā arī vasai, īpaši dziedzeri, kas atdala ūdeni, gļotas un kalcija sālis, Latvijas florā viena suga "Armeria vulgaris Wild", istabā bieži audzē Kapzemes svineni, kas ir krūms ar ziliem ziediem, ar lipīgu kausiņu
- stirakacejas Divdīgļlapju augu dzimta, kokaugi ar ziediem, kur auglenīca tikai apakšdaļā sadalīta 3-5 apcirkņos, lapas ar veselu vai zāģzobotu malu, auglis - kaulenis vai pogaļa, kādas 110 sugas Amerikā un Austrumāzijā
- čamarags Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, visas sugas narkotiski indīgi augi (sevišķi zemes stumbri un apakšējās lapas)
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos
- kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā
- choripetale Divdīgļlapju klases apakšklase
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
- gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
- gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
- bezslavīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases dispaku rindas dzimta ("Adoxaceae"), kurā tikai 1 ģints
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
- skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
- melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu
- dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu
- genciāna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Gentianales"), 14 dzimtas, >1000 ģinšu, \~13000 sugu
- panātre Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Lamiales")
- kāpnīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Plemoniales")
- roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās
- poliknēms Divdīgļlapju klases balandu dzimtas balandu apakšdzimtas ģints ("Polycnemum"), 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mirotamnaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases burvjlazdu rindas dzimta ("Myrothamnaceae")
- sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
- ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos
- balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā
- bērzs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Betulales")
- ceridifila Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Ceridiphyllales"), kurā ir 1 dzimta, 1 ģints, 2 sugas
- didimēlija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Didymelales"), 1 ģints, 2 sugas, Madagaskarā
- eikomīnija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Eucominales"), 1 ģints, Ķīnā
- dižskābardis Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Fagales"), 1 dzimta
- leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā
- purvmirte Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Myricales"), kurā ir 1 dzimta
- trohodendrs Divdīgļlapju klases burvjlazdu klases apakšklases rinda ("Trochodendrales"), 2 dzimtas Austrumāzijā
- ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
- heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas
- filants Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju dzimtas ģints ("Phyllanthus"), uz tā saplacināto zaru malām attīstās ziedi, šie zari izskatās pēc ziedošām lapām
- šāvējgurķis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Ecballium"), 1 suga
- kokvilna Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu dzimtas ģints ("Gossypium"), koki, krūmi, lakstaugi, no kuru sēklapvalku šķiedrām izgatavo tekstilijas, vati un citus izstrādājumus, kultivē 4 sugas
- kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
- mirsīnijaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Myrsiniaceae")
- teofrastaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Theophrastaceae")
- kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
- ķirbis Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Cucurbitales"), kurā ir tikai 1 dzimta
- diapensija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Diapensiales"), 1 dzimta, \~20 sugu, kalnos
- dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
- ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu
- ērika Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ericales"), koki, krūmi, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, 10 dzimtu, \~140 ģinšu, \~3400 sugu
- pasiflora Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Passiflorales"), kurā ir 5 dzimtas, 37 ģintis, >800 sugu
- tamariki Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Tamaricales"), kokaugi, reti lakstaugi ar sīkām, bieži zvīņveida vai adatveida lapām, 3 dzimtas, \~130 sugu
- zalktene Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Thymelaeales")
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās
- tamarikaugi Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tamariku rindas dzimta ("Tamaricaceae"), \~120 sugu
- kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum")
- carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā
- meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
- lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis
- matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas
- ilīcija Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Illiciales"), koki, krūmi, liānas ar spirāliski izvietotām lapām, 2 dzimtas
- lotoss Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Nelumbonales"), kurā ir tikai viena dzimta
- hidnorācijaugi Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases dzimta ("Hydnoraceae"), kas ir parazīti
- aristolohija Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Aristolochiales")
- laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu
- pipars Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Piperales"), tropu krūmi, liānas lakstaugi, retāk koki, \~2000 sugu
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
- ferokaktuss Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Ferocactus")
- mamilārija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Mammilaria"), lodveida vai cilindrveida kaktuss ar matiņiem un ērkšķiem
- opuncija Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Opuntia"), kokveida vai krūmveida augs ar plakaniem, cilindriskiem vai lodveida stumbra un zaru posmiem
- plumbagi Divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Plumbaginales"), kurā ir viena dzimta
- petrorāgija Divdīgļlapju klases neļķu dzimtas plaukšķeņu apakšdzimtas ģints ("Petrorhagia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās
- eskalonijaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas dzimta ("Escalloniaceae"), 17 ģintis, \~150 sugu, gk. Andos
- eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
- panaksi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases arāliju rindas arāliju dzimtas ģints ("Panax"), kuras vairāk pazīstamā suga ir žeņšeņs
- malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas
- mirte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rinda ("Myrtales")
- granātkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas dzimta ("Punicaceae"), augļu koks vai krūms ar dzeloņainiem zariem, cietām, gaišzaļām lapām, spilgti sarkaniem ziediem un ābolveida augļiem, 1 ģints, 2 sugas
- zonneratija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas ģints ("Sonneratia"), kas sastopama mangrovēs
- nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās
- olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem
- kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon")
- indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
- segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
- olīva Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Oleales"), kurā ir 1 dzimta
- podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta
- protejs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Proteales")
- rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu
- sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu
- saracēnija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sarraceniales"), kukaiņēdāji augi, 4 dzimtas
- akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu
- konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
- hrizoblanaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Chrysoblanaceae"), \~20 ģinšu, >430 sugu
- neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos
- ogābele Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas rožu dzimtas ābeļu ģints suga ("Malus baccata"), kuras augļi ir līdz 1 cm diametrā; Sibīrijas ogābele
- pistācija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas anakardiju dzimtas ģints ("Pistacia"), neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi
- citrons Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus limon"), neliels mūžzaļš augļu koks ar dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citronkoks
- cedrāts Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rūtu rindas rūtu dzimtas citrusu ģints suga ("Citrus medica")
- loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos
- dipteronija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas kļavu dzimtas ģints ("Dipteronia"), zināmas 3 sugas, no tām 1 izzudusi un 1 ļoti reta
- kelreitērija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Koelreuteria"), ko audzē apstādījumos
- paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu
- ziepjukoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Sapindus"), koks ar viendzimuma ziediem, augļos ir vielas, kas veido labi putojošus šķīdumus, ko izmato par mazgāšanas līdzekli
- cefalota Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Cephalotaceae"), 1 ģints, Austrālijas dienvidrietumu daļā
- nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
- dioneja Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas raseņu dzimtas ģints ("Dionea") ar vienu sugu
- akmeņozols Divdīgļlapju klases rožu apakšklases segliņu rindas akvifoliju dzimtas ģints ("Ilex"), krūms vai neliels koks ar cietām, spīdīgām, mūžzaļām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem - kauleņiem, bieži izmanto Ziemassvētku rotājumiem, Latvijā introducētas 3 sugas; ilekss
- gigabaits divi 30. pakāpē jeb 1073741824 baiti
- gigabits Divi 30. pakāpē jeb 1073741824 biti (apzīmējums Gb)
- serjeants-at-arms Divi ierēdņi, kas rūpējas par kārtību un drošību Anglijas parlamentā: viens lordu namā pakļauts lordam kancleram, otrs deputātu namā, pakļauts spīkeram
- mārksla Divkāršais zods; pakakle
- palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas
- diagonālštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu
- starpštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu
- stengštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasts stengas apakšas iet uz grotmasta topu
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu
- divpakāpīgs Divpakāpju
- apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās
- Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m
- Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu
- elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā - vēlētāju ievēlēta persona, kas ir pilnvarota tieši ievēlēt deputātu vai citu amatpersonu (piemēram, prezidentu)
- hypodermatidae Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas ādspindeļu dzimta
- stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
- ādspindele Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hypodermatidae"), vidēji lieli (garums - 11-15 mm) kukaiņi
- kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
- drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
- incroyable Divstūraina cepure ar priekšā un pakausī uzlocītām malām, 18. gs.
- enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata
- harmoniskā secība divu vai vairāku dažādu pakāpju akordu secība
- krotonkondensācija Divu viena aldehīda molekulu kondensācijas reakciju vai dažādu aldehīdu kondensācijas reakciju 1. un 2. pakāpe
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe
- limnadia Divvākčauļu apakškārtas ģints
- dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste)
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
- anax Dižspārnu spāru apakškārtas dižspāru dzimtas ģints
- cīrulīšu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Parnassius mnemosyne"), pakļauts izzušanas briesmām, aizsargājams
- saits DNS vai RNS rajons, kas pakļaujas kādai iedarbībai neatkarīgi no citiem rajoniem; piemēram, mutācijas vieta, fermenta vai regulētājproteīna piesaistīšanās vieta
- paklājdobe Dobe (apstādījumos), kuras veidošanai izmantoti paklājaugi
- govveidīgo apakšdzimta dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Bovinae"), mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos
- niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā
- sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
- muskusvērsis Dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Ovibos moschatus"), samērā liels un masīvs pārnadzis (ķermeņa gar. 1,8-2.5 m, masa - 200-300 kg) Ziemeļamerikā; mošusvērsis
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs
- subordinacionisms Dogmatisks uzskats, ka Kristus personas dievišķā būtne jeb dievišķais logoss Kristū pakārtots (subordinēts) Dievam Tēvam, ko baznīca nosodīja 4. gs.
- iedzīvotāju saraksts dokumentāls ziņu avots par iedzīvotāju skaitu un sastāvu; pakāpeniski zaudē savu lomu sakarā ar reģistru sistēmu ieviešanu
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu
- darba līgums dokuments, ar kuru darba devējs un darbinieks nodibina savstarpējas tiesiskas darba attiecības: darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt atbilstošus darba apstākļus
- izglītības dokuments dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ
- blakusapstākļi Dokuments, kurā izklāstīti sīki dati par apmācāmās apakšvienības un tiešo kaimiņu stāvokli un darbībām, ziņas par "pretinieku" noteiktā laikā, par to, kur un kādā laikā ierodas apmācāmās apakšvienības
- nepretrunīgums Dokumentu, sistēmu vai to komponentu vienveidības, standartizēšanas vai saskaņošanas pakāpe
- pārdomāties Domājot atcerēties; domās pakavēties (pie kā)
- pilnais domēna vārds domēna vārds, kas identificē konkrētu datoru (vai vismaz konkrētu apakštīklu) internetā un kas sastāv no hostdatora vārda, apakšdomēna vārda un domēna vārda
- remitēt Dot, sūtīt atpakaļ
- uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju
- pārklājums Dotās kopas netukšu apakškopu sistēma, kuru apvienojums aptver visu šo kopu
- sadalījums Dotās kopas netukšu apakškopu sistēma, kuru apvienojums ir šī kopa un kuras apakškopām nav kopīgu elementu
- izmest līkumu doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- izlaist riņķi doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ
- pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai
- dīdināt Dresēt, pakļaut dresūrai
- dīdīties Dresēt, pakļaut dresūrai
- bakšķi Drīvēšanai lietojamās pakulas vai sūna; arī rīki ar ko drīvē
- aizbakšņi Drīvēšanai lietojamās pakulas vai sūna; arī rīki ar ko drīvē; bakšķi
- drošticamība Droša ticamība; augstas pakāpes ticamība
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu
- piretolīze Drudža pakāpeniska mazināšanās
- aizdrupināt Drupinot pakaisīt priekšā (priekš)
- padruvēt Druvu pakopt
- nopoilus Dudzkāju klases tūkstoškāju apakšklases ģints
- duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve
- ixobrychus Dumpju apakšdzimtas ģints
- anoplura Dūrējutis - kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta
- haematopinus Dūrējutu apakškārtas ģints
- pediculus Dūrējutu apakškārtas ģints
- phthirus Dūrējutu apakškārtas ģints
- cūku uts dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis")
- galvas uts dūrējutu apakškārtas suga ("Pediculus humanus capitis")
- kaunuma uts dūrējutu apakškārtas suga ("Phthirus pubis")
- padurt Durot (ar ko), pavirzīt (to) zem (kā), arī (kam) apakšā
- slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts)
- durapuža Durvju apakša
- aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei
- nošventīt Dusmīgi pakaļ norunāt
- izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt
- lekanopāgs Dvīņi, kas savienoti ar iegurņiem un apakšējām viduma daļām
- hipognātija Dvīņu kroplība, kad parazīts piestiprināts pie autozīta apakšžokļa
- anadidīms Dvīņu kroplis ar divkāršu ķermeņa apakšdaļu, bet kopīgu augšdaļu
- anakatadidīms Dvīņu kroplis, kas savienots viduklī un šķirts augšgalā un apakšgalā
- konkordance Dvīņu pazīmju sakritība attiecīgajā aspektā; indivīdu genotipiskā līdzīguma pakāpe
- kājenes dzega dzega grāmatas lappuses apakšā
- synallaxinae Dzeloņmūrnieku apakšdzimta
- aphrastura Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints
- certhiaxis Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints
- synallaxis Dzeloņmūrnieku apakšdzimtas ģints
- dziedātājžubīte Dzeltenpieres ģirlicis - zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Serinus mozambicus")
- elektrificēta dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kas aprīkota ar iekārtu kompleksu elektriskās enerģijas pārveidošanai un pārvadei no vilces apakšstacijām caur kontakttīklu elektrolokomotīvju un elektrovilcienu barošanai
- šķienis dzelzs gabals pie lemeša arkla apakšā
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks
- cervikālā intraepiteliālā neoplāzija dzemdes kakla epitēlija displāzija, bieži vēždraudes stāvoklis; raksturīga dažādas pakāpes hiperplāzija ar anomālu keratinizāciju un kondilomu veidošanos
- dzemdes retroversija dzemdes ķermeņa atliekšanās atpakaļ bez saliekšanās
- Soto dzenbudisms dzenbudisma skola, kas māca pakāpenisku un lēnprātīgu ceļu uz satori
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ)
- padzīt Dzenot panākt, ka (kas) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- dadzīt Dzenoties (kādam) pakaļ, panākt (to)
- dasadzīties Dzenoties pakaļ, panākt
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
- mežstrazdputni Dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, nelieli putni (garums - 15-130 cm, masa - 10-140 g), barojas ar bezmugurkaulniekiem, ogām, 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- filēt Dziedot vai spēlējot kādu lociņa vai pūšamo mūzikas instrumentu, vilkt skaņu, to pakāpeniski pastiprinot un pēc tam tāpat pavājinot, līdz skaņa pilnīgi izdziest
- respekts Dziļa cieņa (pret kādu, ko), pakļaušanās (kāda, kā) ietekmei
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu)
- rijolēšana Dziļāka augsnes pārrakšana, novietojot virsējo slāni dziļumā un apakšējo slāni virspusē
- labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu)
- sekundārais narcisisms dzimumtieksme, kas reiz bijusi vērsta uz citu ārēju mīlas objektu, atgriežas atpakaļ mīlestībā pret sevi
- atsacījums Dziņas pakļaušana
- skaļums Dzirdamības pakāpe, kas subjektīvi raksturo skaņas intensitāti
- sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni
- atdzīt Dzīt nost (sānis, atpakaļ)
- dzanāties Dzīties kam pakaļ
- pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami
- rūdināt dzīties pakaļ; tiekties pēc kaut kā
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām
- mirstība Dzīvas būtnes (visbiežāk cilvēka) pakļautība nāvei, bojāejai
- temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli)
- arhebaktērijas Dzīvās dabas klasifikācijā - baktēriju valsts apakšvalsts ("Archaebacteria")
- aizkalums Dzīvnadža, retāk citu raga kurpē ietverto audu traumatizējums ar pakavu naglām, apkaļot nagu
- cimenis Dzīvnieka apspalvojums pie pakauša
- paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts
- spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem
- pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja
- pakaļgūža Dzīvnieka pakaļkājas gurns
- vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki; barvedis
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli
- grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas
- parazoji Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Parazoa"), kurā ietilpst 1 tips - sūkļi
- acanthelminthes Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma eimetazoju apakšnodalījuma dzelkņtārpu tips
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
- lapžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Eulamellibranchia"), >100 dzimtu, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 28 sugas
- šķērsžauņi Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Septibranchia")
- pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
- aizsirdsžaunis Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemežu klases apakšklase ("Opistobranchia")
- bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
- trilobītveidīgie Dzīvnieku valsts posmkāju tipa apakštips ("Trilobitomorpha")
- omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
- fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas
- ērbēģapuža Dzīvojamās mājas apakšējā daļa; vieta zem dzīvojamās mājas
- e-apgāde E-komercijas kategorijas bizness - biznesam veids, kurā preču piegādātāji piedāvā preces un pakalpojumus, izmantojot internetu
- santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
- jamss Ēdamie šā auga apakšzemes bumbuļi, kurus lieto līdzīgi kartupeļiem
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu
- septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
- aytoniaceae Eitoniju dzimta - ietilpst aknu sūnu klases maršanciju apakšklasē
- atiet Ejot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- paiet Ejot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ)
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu
- apakškronis Ēkas apakšējais vainags
- paviļi Ēkas pamati; (ēkas, vārtu) apakša
- klinšainās gruntis ēkas pamatne, kas praktiski ir nesaspiežama, tomēr atmosfēras procesu iedarbībā pakāpeniski sadēdē
- norēķins ekonomiskas attiecības, kas veidojas starp fiziskām un juridiskām personām, realizējot preces un pakalpojumus, veicot samaksu par darbu, maksājot nodokļus, nodevas utt.
- atbrīvošana Ekonomiskas vai tiesiskas pakļautības likvidēšana
- eksoftalmometrija Eksoftalma pakāpes noteikšana
- izvedumķēde Ekspertsistēmās - to izvedumkārtulu un faktu virkne, ko izmanto izvedumu apakšsistēma, lai iegūtu kādu secinājumu (jaunu faktu)
- automobiļu darbizbrauces koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo automobiļu parka faktiskās izmantošanas pakāpi: tā ir faktiski ekspluatācijā esošo automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu
- parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu
- tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu
- eksportbaļķis Eksportam noderīga koka stumbra (parsti priežu, egļu) labākā apakšējā daļa, garumā sākot no 5,5 m
- apakšuzņēmēja līgums eksportētāja un apakšuzņēmēja vienošanās par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi
- eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam
- elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai
- grafa zars elektriskās ķēdes grafa apakšgrafs (nogrieznis, kas atbilst elektriskās ķēdes zaram)
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu
- elektriskās enerģijas rekuperācija elektrodzinēja darba režīms, kad dzinēja enkurā inducējas tāds elektrodzinējspēks, lai dzinējs var nodot elektrisko enerģiju atpakaļ avotam
- e-iepirkšanās Elektroniskā iepirkšanās - preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus
- mīkstā kopija elektroniska informācijas uzglabāšanas vai izvades forma kādā no personālajā datorā izmantojamajām datu vidēm, piem., disketē, cietajā diskā, lasāmatmiņas kompaktdiskā, magnētiskajā lentē, displeja ekrānā
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā
- e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu
- hausmūzika Elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš izveidojās 20. gs. 80. gados ASV, Čikāgā
- klienta-servera komunikācija elektroniskās komunikācijas forma, kurā datori (klienti) no centrālā datora (servera) pieprasa pakalpojumus un informāciju
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja
- operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
- elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu
- sekcionēšanas postenis elektrotehniska iekārta, kas izvietota starp blakus vilces apakšstacijām un aprīkota ar automātiskiem slēdžiem kontakttīkla aizsardzībai pret īsslēgumiem
- bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0)
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam
- atgriezeniskā saite eletroniskas iekārtas (piemēram, pastiprinātāja) izejas signāla pievadīšana atpakaļ ieejai, lai mainītu iekārtas parametrus
- inferno Elle, apakšzeme
- eļļas traips eļļas atstātas pēdas uz indikatora eļļas kvalitātes pārbaudei. Ar vienkāršu metodi pārbaudot eļļas nolietošanās pakāpi un mehānisko piemaisījumu daudzumu, eļļu uzpilina uz indikatora, piemēram, tīra balta filtrpapīra, un analizē atstātā eļļas traipa gredzenu skaitu, izmērus, krāsu un piejaukumus
- garīgā veselība emocionāla un intelektuāla līdzsvarotība; augsta darbaspēju pakāpe, gatavība veidot produktīvas attiecības ar cilvēkiem un pārvarēt iespējamās grūtības
- nosaule Ēna, paēna, pakrēslis
- ūksma Ēna, pakrēslis
- susētivs Ēna, pakrēslis, vieta, kur neķer saule
- energoefektivitāte Enerģijas izmantošanas lietderīguma pakāpe, kas izpaužas kā galaprodukta veida un kvalitātes samērs ar enerģijas patēriņu
- spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai
- mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam
- parasitiformes Ērču kārtas apakškārta
- sarcoptiformes Ērču kārtas apakškārta, pie kuras pieder akarīdērču, bruņērču, ādasērču, matērču un spalvērču dzimtas
- trombidiformes Ērču kārtas apakškārta, pie kuras pieder četrkājērces, plēsīgās ērce, ūdensērces, sārtērču un tīklērču dzimta
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
- krenācija Eritrocītu sarukšana, ko panāk, pakļaujot tos gaisa ietekmei vai ievietojot hipertoniskā nātrija hlorīda šķīdumā; to izskats sāk atgādināt zobratu
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.)
- hutu Etniska grupa, dzīvo Āfrikas lielo ezeru reģionā, gk. Ruandā, Burundi un Kongo Demokrātiskās Republikas austrumu daļā, valoda pieder pie Bantu valodu Ruandas-Rundu apakšgrupas, gk. kristieši
- etniskās asimilācijas koeficients etnosa asimilācijas pakāpes rādītājs
- reevakuācija Evakuēto iedzīvotāju, uzņēmumu, iestāžu, īpašuma atvešana atpakaļ sākotnējā atrašanās vietā
- plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā
- profundāle Ezera dziļākā daļa, kas nav pakļauta viļņošanās kustībām
- aythya Ezerpīles - pīļu apakšdzimtas ģints
- Linokas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 3,3 ha; Linoksa ezers; Lipaks
- sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi
- pirktspējas paritāte faktiskā divu (vai vairāku) valūtu attiecība pēc to pirktspējas attiecībā pret noteiktu preču un pakalpojumu grozu
- klinšumedņi Fazānu apakšdzimtas ģints, spārna garums - 25-34 cm, masa - 1,6-3 kg, fitofāgi, ligzdo uz zemes, kalnos klinšainās vietās, no Kaukāza līdz Sajāniem un Himalajiem
- pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma
- muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs; šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi
- muiža feodālais zemes valdījums, kungam pakļautās zemes kopums
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāliem vai pilsētām; senjorijas īpašnieks
- pagasts Feodālismā - feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; arī vāka
- vaka Feodālismā - feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija: arī pagasts (1)
- fermions Fermi daļiņa - elementārdaļiņa vai kvazidaļiņa, kuras spina kvantu skaitlis (spins) ir pusvesels skaitlis (1/2, 3/2. ...); pakļaujas Fermi-Dirraka statistikai; fermioni ar spinu s=1/2 ir elektrons, protons, neitrons, mions, daudzi hiperoni un kodoli ar nepāra nuklonu skaitu (arī to antidaļiņas)
- Fermi gāze fermionu gāze, kas pakļaujas Fermi–Diraka statistikai; pie tās pieder elektroni metālos un pusvadītājos, nukloni smagos atomu kodolos un citas kvazidaliņas ar pusveselu spinu
- šūna Fiksēta garuma pakete, kas paredzēta pārsūtīšanai pa šūnu komutācijas tīklu
- apakšapgaismojums Filmējamās ainas apgaismojums no apakšas
- sofija Filozofijas jēdziens, kurš apzīmē zinātni, gudrību un augstākās pakāpes iemaņas, kas pilnā mērā pieejamas tikai dieviem, turpretī cilvēks var tikai pēc tām tiekties
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja
- nostādinātājfiltrs Filtrs, kurā atdalāmie piemaisījumi nosēžas tā apakšējā daļā
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem
- datu nesējpakalpojumu sniedzējs firma, kas piedāvā telefona sakarus vai datu pārraides pakalpojumus starp dažādiem punktiem vienā vai vairākās valstīs
- CorelDraw firmas _Corel_ grafikas programmu pakotne, kas darbojas _Microsoft Windows_ vidē; komplektā ietilpst vektorgrafikas redaktors, fotoattēlu un bitkartētu attēlu apstrādes programma, kā arī trīsdimensiju modelēšanas un trīsdimensiju animāciju veidošanas līdzekļi, kas ērti izmantojami informācijas precizēšanai
- konvencionālā atmiņa firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina _MS-DOS_
- mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi
- firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
- operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
- aktīvais datu objekts firmas "Microsoft" programmēšanas saskarne, kas izstrādāta kā šīs firmas standarts datiem un pakāpeniski kļūst pieejams visām šīs firmas programmēšanas valodām un lietojumprogrammām
- apsardzes uzņēmumi firmas un apvienības, kas sniedz apsardzes pakalpojumus fiziskajām vai juridiskajām personām
- telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam
- Zaļā grāmata firmu _Sony_ un _Philips_ izstrādāto kompaktdisku _CD-I_ un to atskaņotāju standartu kopojums
- arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai
- phytomonadida Fitomastiginu apakšklases kārta
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma
- stiprums Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) izpausmes, iedarbības u. tml. pakāpi
- dimensionāls fizikāls lielums fizikāls lielums, kura mērvienībā kaut viens no pamatlielumiem nav nulles pakāpē
- bezdimensionāls fizikāls lielums fizikāls lielums, kura mērvienībā pamatlielumi ir nulles pakāpē
- apvads Fizioģeogrāfiskās rajonēšanas taksonomisko vienību pakāpe, kas var būt rajonu grupa
- reabsorbcija Fizioloģijā - tā saucamā primārā urīna ūdens uzsūkšanās atpakaļ organismā, kad šis urīns iet pa nieru kanāliņiem; rezultātā galīgi izveidojas urīns, kas izdalās no organisma
- svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
- sistēmas lietotājs fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus
- mazumtirgotājs Fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā savus vai no vairumtirgotāja iegādātus pakalpojumus un/vai preces tieši patērētājam
- lietotājs fiziskā vai juridiskā persona, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus pakalpojumus
- pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
- piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus
- būvniecības dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- hathajoga Fizisku un psihisku vingrinājumu sistēma, kas sakņojas Patandžali mācībā par astoņām jogas pakāpēm
- foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas
- burvju paklājs folklorā - paklājs, kam piemīt pārdabiskas spējas, īpašības
- dēmons Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi
- instrumentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā ar mehāniskiem, elektriskiem elektroniskiem instrumentiem un ierīcēm pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus, piemēram, uzsvaru, intonāciju
- eksperimentālā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā eksperimentos pēta valodas skaņas un citus runas līdzekļus
- vispārīgā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas aparāta veidotās skaņas un to izmantošanas daudzveidīgās iespējas dažādās valodās
- artikulārā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta runas orgānus un to darbību valodas skaņu vai citu runas līdzekļu, piemēram, intonācijas, uzsvara u. tml. veidošanā
- akustiskā fonētika fonētikas apakšnozare, kurā pēta valodas skaņu intensitāti jeb stiprumu, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu
- grāvs Fonoloģijā - tāds, kam raksturīga enerģijas koncentrēšanās skaņas spektra apakšējās frekvencēs; zemfrekvences
- pakaļējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā izmantota mēles pakaļējā daļa
- ģeneratīvā fonoloģija fonoloģijas apakšnozare, kurā morfēmas analizē ciešā saistībā ar to fonētiskajiem komponentiem, izmantojot fonētisku pazīmju matricu
- fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt
- Ņūtona binoms formula jebkuras binoma naturālās pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi
- dziļkodinājums Fotoķīmigrafijā trešās pakāpes kodinājums līdz dziļumam, ko velme nesniedz
- phragmobasidiomycetidae Fragmobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
- frakcionēšana kondensējot frakcionēšana, kurā gāzu maisījumu sadala, to pakāpeniski atdzesējot un radušos kondensātus savācot atsevišķi
- konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls
- joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa
- eksponentfunkcija funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājā
- slāņa pārvaldība funkcijas, kas saistītas ar kāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pārvaldību un kas aplūkojamajā slānī daļēji tiek izpildītas atbilstoši tā protokolam, bet daļēji - kā sistēmas pārvaldības funkciju apakškopa
- analītiskās funkcijas funkcijas, kuras var definēt ar pakāpju rindu
- pakāpju rinda funkciju rinda a~0~+a~1~x+a~2~x^2^+...+a~n~x^n^+..., kuras locekļi satur argumenta x pakāpes
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
- datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju
- dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos
- paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
- veļamkrava gabalkrava, kas pakļauta ripināšanai, velšanai, piemēram, kabeļu spoles, lielas mucas, trumuļi u. tml.; šādai kravai to pārvadājot, ir tieksme patvaļīgi pārvietoties pa kravas platformu, tāpēc krava jānostiprina atbilstoši īpašiem noteikumiem
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m)
- paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina
- rudens Gadalaiks, klimatiska sezona, kam raksturīga pakāpeniska temperatūras pazemināšanās
- rasties Gadīties, ierasties; pakāpeniski pulcēties (kur)
- pīķis Gafeles pakaļējais (brīvais) gals
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
- pīķstūris Gafeļburas augšējais pakaļējais stūris
- vīrsargs Gaileņaugu ģints, sausuma augs ar veselām, visām apakšējām lapām, baltiem ziediem, augšdaļā ļoti šauru, par valnīti īsāku vainadziņa stobriņu
- konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana
- gaisaprasme Gaisa kara spēku lidsastāva iemaņu un prasmju komplekss, apakšvienību, daļu, vienību apmācības pakāpe darbībām dažādās kaujasdrabības situācijās
- eskadriļa Gaisa kara spēku taktiskā apakšvienība, kas sastāv no lidaparātu grupām vai posmiem
- siltuma barjera gaisa pretestības radīta lidaparāta sakaršanas pakāpe, kad ātruma palielināšana kļūst bīstama
- Zemes atmosfēra gaisa slānis ap zemeslodi (gāzu maisījums - apm. 78% slāpekļa, 21% skābekļa, 0,9% argona, 0,03% ogļskābās gāzes) vairāku simtu km biezumā, kura īpašības (blīvums, sastāvs, gāzu jonizācijas pakāpe, temperatūra u. c.) stipri mainās atkarībā no augstuma
- papildešelons Gaisa transporta operācijās - apakšvienības, ko uz konkrētu zonu pārvieto pēc triecienešelona
- epicentrs Gaisa, zemūdens vai apakšzemes kodolsprādziena centra projekcija uz Zemes virsmas
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli
- spārna uzplūds gaisakuģa spārna daļa ārpus pareizas ģeometriskās formas (trapeces, trīsstūra) plānā; var būt priekšējais un pakaļējais spārna uzplūds
- servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
- gaismas depolarizēšana gaismas polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana
- eksponēšana gaismjutīga materiāla (fotoemulsijas) pakļaušana gaismas ietekmei, lai pārnestu attēlu
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
- nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs
- uzbrukt Galda spēlēs - veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu
- kalpiņš Galdnieka rīks, ko garākus dēļus ēvelējot, paliek vienam galam apakšā
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats
- Ezus Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, viņam domātais upuris bijis jāpakar ozola zaros; uz vairākiem altāriem viņš attēlots stāvam pie koka ar sirpi (cirvi) rokā
- tektozagi Gallu cilts, kas ap 300 g. p. m. ē. no Gallijas pārgāja uz Mazāziju pa ceļam izlaupot Delfus; vēlāk tos pakļāva romieši
- šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls
- Hieracium cymosum galvainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- pažokle Galvas daļa zem apakšžokļa, vieta zem apakšžokļa
- pleice Galvas plikums (laukums pakausī bez matiem vai pilnīga plikgalvība)
- notencefalocēle Galvas smadzeņu trūce pakauša daļā
- encefalomielocēle Galvas un muguras smadzeņu trūce kā pakauša kaula lielā cauruma nenormālas attīstības, kā arī kakla skriemeļu plātnīšu un muguras izaugumu trūkuma sekas
- galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes
- grots Galvenā vai apakšējā bura, ko uzvelk grotmastā
- virsdežurants Galvenais dežurants; dežurants, kam pakļauti citi dežuranti
- pamatkatalogs Galvenais failu katalogs, kurā reģistrēti visi parastie faili un to pirmā līmeņa apakškatalogi
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
- sēpija Galvkāju klases apakškārta ("Sepiida"), gareni, saplacināti mīkstmieši ar reducētu čaulu, kuru organismā rodas brūns sekrēts, ko briesmu gadījumā izlaiž ūdenī
- nautili Galvkāju klases kamerčauļu apakšklases vienīgā recentā ģints ("Nautilus"), gliemji ar spirālveida čaulu, kas sadalīta vairāk nekā 30 kamerās, dzīvnieks atrodas ārējā kamerā, bet pārējās ir pildītas ar gāzi un darbojas kā peldaparāts, Indijas un Klusajā okeānā, 3 sugas
- desmittaustekļu galvkāji galvkāju klases kārta ("Decabranchia") ar kalmāru un sēpiju apakškārtu
- kalmārs galvkāju klases kārta ("Teuthida"), jūras gliemis (ap 350 sugu), kas pieder pie desmittaustekļu galvkāju apakškārtas; izmanto pārtikā
- astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts
- atriezies Galvu atpakaļ atgāzis
- Kolorado vabole gaļēdāju vaboļu apakškārtas lapgraužu dzimtas suga (_Leptinotarsa decemlineata_), vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis
- ganoīda Ganoīdu zivis - zivis, kam ir ganoīdzvīņas - lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
- galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piemēram, kalnraktuvēs, aizsardzības būvēs)
- pakājas Garāki salmu gali labības vai linu kūļa apakšā
- pantaloni Garās treniņtērpa bikses; garās apakšbikses
- alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu
- ekskardinācija Garīdznieka atbrīvošana no pakļautības vienam ordinārijam, lai viņš stātos cita ordinārija pakļautībā
- bhakti Garīgā treniņa sistēma, kuras pamatā ir pilnīga uzticība un pakļaušanās savai dievībai vai savam guru kā dievības pasaulīgajam iemiesojumam
- atdzimšana Garīgs notikums, kad cilvēks ticībā evaņģēlijam un kristīdamies kļūst par jaunu radījumu - Dieva bērnu, kas grib paklausīt Dievam
- palaemonidae Garneles (viena no vairākām peldvēžu apakškārtas dzimtām)
- ardeinae Gārņi - putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta
- nycticorax Gārņu apakšdzimtas ģints
- tarsiidae Garpirkstpērtiķu apakškārta
- bārzda Garš matu kopums pie dzīvnieka apakšžokļa
- atstarpēšanas taustiņš garš taustiņš tastatūras apakšdaļā, kas ievada atstarpes rakstzīmi
- atometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) metra
- zeptometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē) metra
- joktometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) metra
- pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība
- karcinēt Gatavojoties dēt, radīt raksturīgas stieptas skaņas (par vistu); paklusu kladzināt
- pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
- akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
- Ķūķu krāces Gaujas seklūdens posms lejpus Amatas ietekas, gar Ēdelnieku un Ķūķu klintīm, 1 km garumā veido 3 pakāpes
- dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas
- impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu)
- lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos
- atgāzt Gāžot, strauji grūžot, panākt, ka (cilvēks) atkrīt (atpakaļ)
- ekspresivitāte Gēna izpausmes pakāpe, gēna iedarbības spēka mērs, kas nosaka attiecīgās pazīmes attīstības pakāpi un ir atkarīga no konkrētā gēna īpašībām, kā arī no modificētājgēnu un vides apstākļu specifiskās ietekmes
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim)
- glaciomorfostrukturāls Glaciomorfostrukturālais reljefs - apledojuma apgabala iekšējās apakšzonas reljefa tipi un formas
- paurēties Glaudīt un kasīt pakausi
- atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust
- atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ)
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- cyprinoctus Gliemeņvēžu apakšklases ģints
- cypris Gliemeņvēžu apakšklases ģints
- priekšžauņi Gliemežu klases apakšklase ("Prosobranchia"), kuras pārstāvjiem žaunas atrodas priekšā sirdij, >70000 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, 14 sugu
- plaušgliemeži Gliemežu klases apakšklase ("Pulmonata"), kuras pārstāvjiem ir plaušas, šīs apakšklases dzīvnieki, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~90 sugu, \~65 sugas uz sauszemes, 25 sugas saldūdeņos, kas pieder pie 2 kārtām
- micīte Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas 2 sugas
- ancylidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimta
- ancylus Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases cepurgliemežu dzimtas ģints
- vīngliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Helicidae"), pie kuras pieder sauszemes gliemeži ar masīvu čaulu, >40 ģinšu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 12 sugu
- dīķgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Limnaeidae"), čaula plāna, sagriezta pa labi, dzīvo gk. lēni tekošos, ar augiem bagātos saldūdeņos, 120 sugu; Latvijā konstatētas 7 sugas
- cilindrgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Pupillidae"), čaula sarkanbrūna, olveidīga vai cilindriska, dzīvdzemdētāji; 48 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 12 sugas
- dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
- gludspolīte Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Zonitidae"), mazi gliemeži ar mirdzošu, dažkārt caurspīdīgu čaulu; tās forma vilciņveidīga līdz saplacināta, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
- acanthinula Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ģints
- arion Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtas "Arinodae" ģints
- agriolimax Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimtu grupas ģints
- arionidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu grupas dzimta
- acroloxidae Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimta
- armiger Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints
- arianta Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints
- matiņgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases vīngliemežu dzimtas ģints ("Trichis"), Latvijā konstatēta 1 suga
- acicula Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints
- acme Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases adatgliemežu dzimtas ģints "Acicula" nosaukuma sinonīms
- bitīnija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases bitīniju dzimta ("Bithyniidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- aciculidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta
- adatgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Aciculidae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- hidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Hydrobiidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- raibgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Neritidae")
- valvāta Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Valvatidae")
- acmidae Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimtas "Aciculidae" nosaukuma sinonīms
- lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- amnicola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints
- amnikola Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints "Amnicola"
- akmeņgliemezis Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Lithoglyphus")
- jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus")
- pirmgliemji Gliemju apakštips ("Amphineura"), kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji; šī apakštipa dzīvnieki
- čaulgliemji gliemju apakštips ("Concifera"); gliemji, kuriem čaula parasti sedz visu ķermeni
- iekščaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Dibranchia")
- kamerčauļi Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa galvkāju klases apakšklase ("Tetrabranchia"), kurā ir 1 ģints - nautili
- saistčaulis Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases kārta ("Dysodonta")
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās
- tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās
- gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs
- meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_
- vispārējais pakešu radiopakalpojums globālās mobilo sakaru sistēmas paplašinājums, kas nodrošina datu pakešu pārraidi
- glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu
- cinka paksis gludais paksis
- vācu paksis gludais paksis
- cinkpaksis Gludais paksis
- pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu)
- slīme govs pakakle
- govveidīgs Govveidīgo apakšdzimta - mājas govis, vērši, bifeļi un bizoni
- direktoriju koks grafisks diska satura attēlojums, kas rāda direktoriju un apakšdirektoriju savstarpējās attiecības un to hierarhiju
- noraki Graizes un asas sāpes pakrūtē
- norags Graizes un asas sāpes pakrūtē, savienotas ar vemšanu
- noraga Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu
- noregs Graizes, asas sāpes pakrūtē ar vemšanu un ģībšanu; noraga (2)
- grāmatas kājiņa grāmatas apakšējais apgriezums
- šķērsformāts Grāmatas formāts, ka garākās puses augšā un apakšā, bet šaurākās abās sānu malās
- ģeneratīvā gramatika gramatikas apakšnozare, kurā cenšas izzināt un formulēt likumus, pēc kuriem runātāji veido sintaktiskas struktūras
- mēra attieksme gramatiska attieksme, kas atspoguļo darbības vai īpašības apjomu, pakāpi
- krāsmente Grāmatu spiestuvēs koka rokturī iestiprināts, uz apakšu plats nazis krāsu maisīšanai un izberšanai pirms iespiešanas
- zemākās vērtības princips grāmatvedības pamatnostādne: apgrozāmajiem līdzekļiem (izņemot vērtspapīrus, kuri pakļauti kursu svārstībām fondu biržā) jāievēro zemākais novērtējums, savstarpēji salīdzinot to iegādes izmaksas vai ražošanas pašizmaksu un zemāko tirgus cenu bilances sastādīšanas dienā
- izmaksu princips grāmatvedības pamatnostādne: iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām
- lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
- arundinārijas Graudzāļu dzimtas bambusu apakšdzimtas ģints ("Arundinaria"), mūžzaļš un ātraudzīgs, bambusam līdzīgs augs
- avotene Graudzāļu dzimtas ģints ("Catabrosa"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem un nedaudziem stiebriem, kas apakšējos mezglos sakņojas, Latvijā konstatēta 1 suga
- cerošana Graudzāļu un dažu lakstaugu zarošanās stublāja apakšzemes vai (retāk) virszemes mezglu vietās, sekundāro sakņu un papildu virszemes dzinumu veidošanās
- sagrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko), grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, ar kādas īpašības
- izgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta
- lidvāvere Grauzēju kārtas dzimta ("Petauristidae syn. Pteromyidae"), nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, 13 ģinšu, 33 sugas; Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- columbicola Grauzējutu apakškārtas ģints
- grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast
- Kembridžas gredzens gredzentīkls, kura darbību vada viena galvenā stacija un datus pārraida minipaketēs (40 biti)
- boja Gremdakmens (pie zvejas tīkla apakšējās malas)
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
- grīdsega Grīdas paklājs
- Eirs Grieķu mitoloģijā - austrumvējš, kas mīt Arābijā un Persijas pakalnos, viņš bija titāna Astreja un ausmas dieves Ēosas dēls
- Ērigone grieķu mitoloģijā - Īkarija meita, kura atradusi tēva kapu aiz bēdām pakārās
- Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Poseidonam pakārtots jūras dievs
- Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus
- Hipermnēstra Grieķu mitoloģijā - viena no Danaīdām, kas vienīgā nepaklausīja tēvu un kāzu naktī nenogalināja savu vīru Linkeju
- Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
- Enio grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa kalnu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
- Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
- pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni
- škaldīt Griezt (noteikta izmēra auduma gabalus apģērba apakšdaļas šūšanai)
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes)
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- labējais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās kreisās puses uz augšējo labo pusi; apzīmē ar Z burtu
- kreisais grodums grodums, kurā vijumi iet no apakšējās labās puses uz augšējo kreiso pusi; apzīmē ar S burtu
- Postojnas ala grota Dināru Karsta apvidū 550 m vjl. (“Postojnska jama”), Slovēnijas dienvidrietumos, eju garums — 23 km, izveidojusi Pivkas upe (800 m tek alas apakšstāvā), stalagmīti, stalaktīti, drapējumi, milzu grotas (lielākajā var saiet līdz \~10000 cilvēku)
- grotbomja noks grotbomja pakaļējais gals
- grotbura ar vaļēju apakšējo līķi grotbura, kuras apakšējais līķis nav paredzēts ievilkšanai grotbomja gropē
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites
- trisele Grotburas vietā paceļama neliela, stipra trīsstūraina vētras bura ar vaļēju apakšējo malu
- griezīgs Grozāms, paklausīgs
- retropulsija Grūdiens atpakaļ
- nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe
- cikliska grupa grupa, kuras visi elementi ir kāda tās elementa (veidotājelementa) pakāpes
- grupdomāšana Grupas locekļu vairākuma nekritiska pakļaušanās autoritātei un atsacīšanās no rūpīgas lemjamo jautājumu analīzes
- slēgta grupa grupas organizācijas veids kurā no tās sākuma līdz beigām piedalās vieni un tie paši dalībnieki, kas nodrošina augstāku konfidencialitātes pakāpi, lielāku psiholoģisko drošību un uzticēšanos, nemainīgais dalībnieku sastāvs ļauj ievērot iepriekš izstrādātā tematiskā plāna secīgumu
- pļurkšināt Grūst atpakaļ ēdienu (par bērnu)
- atgrūst Grūst nost (sānis, atpakaļ)
- gruvešu konusi gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani
- džvari Gruzīnu mitoloģijā - atsevišķu kopienu, ciemu, apvidu aizgādņi, kas pakļauti augstākajam pavēlniekam dievam Gmerti
- atgrūst Grūžot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ); grūžot nost (sānis, atpakaļ), atvirzīt (kur, pie kā u. tml.)
- pagrūst Grūžot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- izliktnis Gulošais apaļkoks jauliem; tas līdzīgi bugšpritam izvirzīts pāri jahtas pakaļgalam, lai pie tā piestiprinātu blokus bezānburas vadīšanai
- gultasapakša Gultas apakša, pagulte
- gultasapuža Gultas apakša, pagulte
- kaķēt Guļbūvē liekama baļķa apakšpusē visā garumā izcirst ieapaļu rievu
- pamatnīca Guļbūves apakšējais vainags
- pamatbaļķis Guļbūves sienas apakšējais baļķis; viens no šādas sienas apakšējiem baļķiem
- buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai
- ranunculidae Gundegu apakšklase
- tongs Gurnautam līdzīgs vīriešu apakšveļas paveids, auduma strēmele, kas fiksēja dzimumorgānus un pasargāja tos no traumām
- morfotaktika Ģeneratīvās un strukturālās gramatikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu lineāro izkārtojumu, morfēmu savienošanās fonoloģiskās un strukturālās likumības
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
- tektonofizika Ģeotektonikas apakšnozare, kas pētī tektonisko struktūru un iežu tektonisko deformāciju rašanās fizikālos aspektus
- ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem
- konstrukcija ģērba materiāli tehniskā uzbūve, kuru raksturo piegriezuma u. c. detaļu skaits, to izejmateriāli, paketējums, apveidi, izmēri un savienojumi
- virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas
- heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem
- frīzu valoda ģermāņu valodu grupas rietumģermāņu valodu apakšgrupas valoda
- Hapaksa grāvis Hapaka grāvis
- Rātsupīte Hapaka grāvis Rīgā pie Bolderājas
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
- spermatīda Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermatocītam, un kas attīstās par spermatozoīdu
- spermatīde Haploīda šūna, kas radusies, daloties otrās pakāpes spermocītam, un kas attīstās par spermotozoīdu
- harpakticīdi harpaktikoīdi
- harpacticoida Harpaktikoīdi
- ectinosoma Harpaktikoīdu apakškārtas ģints
- harpacticus Harpaktikoīdu apakškārtas ģints
- tachidius Harpaktikoīdu apakškārtas ģints
- Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos
- triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts
- jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- minerālu garoza hemogēnas izcelsmes minerālu agregāti, kas pakāpeniski uzkrājas uz kāda substrāta virsmas
- oksimetrija Hemoglobīna skābekļa piesātinājuma pakāpes noteikšana
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
- hiperhermeneutika Hermeneutikas apakšgadījums, kad interprets izlasa vai nu vairāk vai mazāk nekā domājis autors
- matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe
- chydorinae Hidoru dzimtas apakšdzimta
- eurycercinae Hidoru dzimtas apakšdzimta
- eurycerus Hidoru dzimtas apakšdzimtas "Eurycercinae" ģints
- hidrocilindrs Hidraulisks mehānisms, kura virzulis vai cilindrs darbojas turpatpakaļkustībā
- hidrokoraļļi Hidroīdu bezdzimuma paaudzes apakškārta
- folijizols Hidroizolācijas ruļļmateriāls, plāna rievota vai gluda alumīnija folija, kas no apakšas pārklāta ar bitumena vai gumijas aizsargkārtām
- padambējums Hidrotehniskas būves sastāvdaļa, kas ir izveidota zem (kā), arī (kam) apakšā
- hidroīdi Hidrozoju apakšklase ("Hydroidea"), zarndobumaiņi, kam raksturīga paaudžu maiņa starp sēdošiem polipiem un brīvi peldošām medūzām
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki
- vecākdirektorijs Hierarhiskā datņu sistēmā - direktorijs, attiecībā pret kuru aktivizētais direktorijs ir apakšdirektorijs
- lejupejošā programmēšana hierarhiska programmas izstrādāšanas metode, kuru izmantojot programmēšanu sāk ar vispārējiem priekšrakstiem un pakāpeniski tos detalizē, veidojot apakšprogrammu kopu
- saknes direktorijs hierarhiskas datņu sistēmas sākuma direktorijs, no kura atzarojas dažādi direktoriji un apakšdirektoriji
- hipotēcijs Hifu slānis zem dažu sēņu himēnija apotēciju apakšējā daļā
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
- hipotakse Hipnozes otrā (vidējā) pakāpe
- somnolence Hipnozes pirmā pakāpe
- oksitocīns Hipofīzes pakaļējās daivas [hormons]{s:1631}, kas veicina gludās muskulatūras, it īpaši dzemdes un piena dziedzeru muskulatūras, saraušanos
- adiuretīns Hipofīzes pakaļējās daļas hormons; veicina nātrija hlorīda izdali un kavē ūdens atpakaļrezorbciju nierēs
- siltumradis Hipotētiska substance, kas nosaka vielas sasiluma pakāpi, 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē ar to mēģināja izskaidrot siltuma parādības
- bioplazmīns Hipotētiska viela visās dzīvajās šūnās, kas nepieciešama šūnas funkcijai, bet pakāpeniski izsīkst, pazeminādama vielu maiņu
- gugols Hipotētisks skaitlis 1 ar 100 nullēm, ko iegūtu skaitli 10 kāpinot 100. pakāpē
- holobasidiomycetidae Holobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
- tunikāti hordaiņu apakštips (_Tunicata_), jūras dzīvnieki, kuru kāpuriem ir horda, tiem ir vientuļas un koloniālas formas
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
- skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
- kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas
- štreks Horizontāla kalnraktuves apakšzemes eja bez tiešas izejas uz virszemi
- buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
- hrizoderma Hriziāzes izpausme, kam raksturīga pelēcīgi violeta Saules starojumam pakļauto ķermeņa daļu nokrāsa
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.)
- luzitāņi Ibēru cilts, dzīvoju Pireneju pussalas DR (tagadējās Portugāles lielākā daļa), ko 61. g. p. m. ē. pakļāva romieši un ap 15. g. p. m. ē. šajā teritorijā tika izveidota Romas province Luzitānija
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica
- čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
- pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā
- atbāzt Iebāzt atpakaļ
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1)
- iečuksnīt Iedabūt, iecelt, iebāzt, iepakot
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums)
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes
- atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā
- vistinieks Iedobta vieta krāsns apakšā, kur ziemā mitināja vistas
- paceple Iedobums maizes krāsns apakšā
- losms Iedobums zem zirga pakava
- atdot Iedot atpakaļ (saņemto, paņemto)
- aizdot iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ
- patapināt Iedot lietošanai (piemēram, naudu, priekšmetus), lai pēc kāda laika saņemtu atpakaļ; aizdot
- iedrogavāt Iedresēt, ar stingrību, bardzību panākt, ka (cilvēks) ir paklausīgs
- hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē
- aknēmija Iedzimta kroplība: apakšstilbu trūkums vai atrofija
- dignātija Iedzimta kroplība: divi apakšžokļi vai šķelts apakšžoklis
- agenosomija Iedzimta kroplība: Dzimumorgānu trūkums vai nepilnīga attīstība un vēdera sienas apakšējās daļas trūkums
- cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta
- agnātija Iedzimts apakšžokļa trūkums
- notancefālija Iedzimts galvaskausa pakauša daļas trūkums
- aprozops Iedzimts kroplis bez ģīmja; shistoprozopijas augstākā pakāpe
- simpodija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā
- simelija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā; simpodija
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
- paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli
- deportētie iedzīvotāji iedzīvotāji, kuri ir bijuši pakļauti piespiedu izraidīšanai no valsts vai izsūtīti uz citu valsts reģionu
- kvazistabilie iedzīvotāji iedzīvotāju kopums (modelis) ar nemainīgu dzimstību un pakāpenisku, lēnu mirstības samazināšanos; iedzīvotāju vecumstruktūra praktiski paliek nemainīga
- iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis
- panirt Iegrimt (ūdenī) zem (kā), arī (kam) apakšā
- atgrimt Iegrimt atpakaļ
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši
- ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā
- zeķturis Iegurņa joslu aptverošs, nestaklēts jostveida apakšģērbs ar vairākiem garo zeķu turētājiem
- samesties iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
- uzkāpt slavas augstumos iegūt lielu slavu, slavas augstāko pakāpi
- uzkundzēties iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei
- uzkundzēties iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.); ar vardarbību vai viltu pakļaut
- iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski)
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas)
- neiralģiskā osteopātija iekaisīga apakšējo lumbālo un augšējo sakrālo skriemeļu osteopātija ar muskuļu kontraktūrām
- CD-ROM atskaņotājs iekārta informācijas nolasīšanai no kompaktdiskiem un lasāmatmiņas kompaktdiska
- klients iekārta vai lietojumprocess, kam parasti ir tikai viens lietotājs un kas izmanto servera pakalpojumus
- elektriskais akumulators iekārta, kas elektriskās uzlādēs strāvas iedarbībā uzkrāj ķīmisko enerģiju un pēc tam atdod šo enerģiju atpakaļ elektriskajā enerģijā
- IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs
- vibrostends Iekārta, ko lieto materiālu, detaļu vai ražojumu pārbaudei, pakļaujot tos vibrācijām
- bīstamās iekārtas iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm
- saistītās iekārtas iekārtas vai aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību (tajā skaitā ar ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežu palīdzību)
- žirostabilizācija Iekārtas vertikālās un horizontālās ass stabilitātes nodrošināšana neregulārām svārstībām pakļautā transporta līdzeklī (uz kuģa, lidmašīnā u. tml.)
- reintegrācija iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.)
- dekompresors Iekšdedzes dzinēja cilindra galvā iebūvēta ierīce, kas dod iespēju motora iedarbināšanas vai apstādināšanas brīdī samazināt kompresijas pakāpi cilindrā
- pronators Iekšpusgriezējs muskulis, kas apakšdelmu pagriež uz iekšpusi
- apakšuzņēmums Iekšzemes uzņēmums (uzņēmumu grupas dalībnieks), no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem
- meitasuzņēmums Iekšzemes uzņēmums, no kura vismaz 90% pieder galvenajam uzņēmumam vai vienam vai vairākiem tā apakšuzņēmumiem
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie pasta paku (līdz 10 kilogramiem) sūtījumi, to skaitā apdrošināti sūtījumi, kas atbilst Pasta noteikumos reglamentētajām minimālajām prasībām attiecībā uz savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi
- vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi
- segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā
- pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā
- apkurt Iekurt, pakurt (uguni) zem kā
- Lienes iela iela Rīgā, Grīziņkalnā, kur visbiežāk varot sastapt prostitūcijas pakalpojumu sniedzējas
- ielaidans Ielaidens, ar pakāpenisku slīpumu uz leju
- aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to)
- atliet Ieliet (atpakaļ)
- iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā)
- atlīt Ielīt, salīt (atpakaļ)
- pasmakle Iemauktu apakšējā daļa, kas atrodas zem žokļa
- pasmaklis Iemauktu apakšējā daļa, kas atrodas zem žokļa
- čina Ieņemamais amats, dienesta pakāpe
- iesekus Iepakaļ
- iepakaļā Iepakaļ (1)
- iepakaļis Iepakaļ (1)
- iepakaļā Iepakaļ (2)
- iepakaļis Iepakaļ (2)
- gofrētais kartons iepakojuma materiāls, ko izgatavo, salīmējot vairākas papīra kārtas, no kurām vismaz viena ir no gofrēta papīra
- ķīpa iepakojuma mērvienība lokšņu papīram, kartonam vai lokšņu celulozei; papīra ķīpas masa ir no 35 līdz 200 kg, kartona – līdz 500 kg
- fasofka Iepakojums
- izlietotais iepakojums iepakojums vai iepakojuma materiāls, kas nav izmantojams tā sākotnējam uzdevumam un kvalificējams kā atkritumi
- aizsargiepakojums Iepakojums, kas aizsargā
- atkārtoti lietojamais iepakojums iepakojums, kuru var izmantot atkārtoti tā sākotnējam uzdevumam
- iekraustīt Iepakot
- iekātavāt Iepērt; perot panākt, ka (kāds) paklausa, pakļaujas
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu
- aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda
- CD-R diskdzinis ierakstāmā kompaktdiska diskdzinis
- CD-R ierakstāmais kompaktdisks
- CD-R kompaktdisks ierakstāmais kompaktdisks (angļu "Compact Disc-Recordable")
- dermografometrs ierīce ādas kairinājuma pakāpes mērīšanai dermogrāfisma pārbaudē un ādas reakcijas lieluma noteikšanai
- ametrometrs ierīce ametropijas pakāpes noteikšanai
- astigmatometrs ierīce astigmatisma veida un pakāpes noteikšanai
- sakabes ierīce ierīce automobiļa rāmja pakaļējā daļā automobiļa savienošanai ar velkamo piekabi vai citu transportlīdzekli
- dēdeklis ierīce desas nostiprināšanai un pakāpeniskai aizpildīšanai
- rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi)
- rahiometrs ierīce mugurkaula izliekuma pakāpes mērīšanai
- karātavas ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu)
- bolometrs ierīce niecīgu starojuma enerģiju mērīšanai (līdz 10 pakāpē -12 vatu), kā arī mazu temperatūras starpību (10 pakāpē -7 grāda) mērīšanai
- prognatometrs ierīce prognātisma pakāpes mērīšanai
- pronometrs ierīce pronācijas vai supinācijas pakāpes noteikšanai
- dekompresors ierīce spiediena pakāpeniskai samazināšanai hermētiskā kamerā
- grotburas šotstūra novilcējs ierīce, ar kuru nostiepj buras apakšējo līķi pret grotbomja noku
- lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis ierīce, kas ietilpst CD-ROM atskaņotājā un parasti veic kompaktdiskā ierakstītās informācijas nolasīšanu un pārsūtīšanu datoram; atskaņotājs nodrošina diskdziņa griešanos un lāzera star izveidi kompaktdiskā ierakstīto datu nolasīšanai
- vārteja ierīce, kas nodrošina datu pārraidi starp datoru tīkliem, kuriem ir atšķirīga arhitektūra un protokoli (piemēram, starp lokālo datoru tīklu un pakešu komutācijas datoru tīklu)
- pakešu savācējs-sadalītājs ierīce, kas nodrošina tādu staciju vai termināļu piekļuvi pakešu komutācijas datu tīkliem, kuri nav piemēroti darbam pakešu komutācijas režīmā
- osmoregulators ierīce, kas regulē osmozes pakāpi un ātrumu
- ierobežotas piekļuves sistēma ierīce, programma vai cits risinājums, kas pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam
- pakare ierīce, sistēma, kurā kas ir pakārts
- atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita
- kabeļmeklētājs Ierīču komplekts apakšzemes vai zemūdens kabeļa trases, tā dziļuma, kā arī bojājuma vietas noteikšanai
- kolonna Ierinda, kurā apakšvienības vai karavīri stāv cits aiz cita
- izvērstā ierinda ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs
- iespīlēt Ierobežot (pakļaujot kādiem varmācīgiem likumiem, nosacījumiem u. tml.)
- predella Ierobežota, bieži apgleznota, plakne altāra retabla apakšējā daļā
- nelegāla sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas
- kavalērija Ieroču šķira, kuras daļas un apakšvienības kaujās un gājienos izmanto jājamzirgus
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi
- iepakšēties iesākt pakšēt un tūlīt pārstāt
- iepakšināties iesākt pakšināt un tūlīt pārstāt
- iepakšķēties iesākt pakšķēt un tūlīt pārstāt
- iepakšķināties iesākt pakšķināt un tūlīt pārstāt
- ieķiķināties iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt
- informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem
- akķivists Ieslodzītais, kas pakļaujas administrācijai
- atprasījums Iespēja saņemt atpakaļ nodotu naudu vai priekšmetu
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā)
- pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu
- prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem
- atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs
- apspraust Iespraust kam apakšā
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus
- uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām
- kolektors Iestāde, kas savāc (piemēram, grāmatas, materiālus) un izdala savām pakļautības organizācijām
- sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe
- spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus
- iegripēt Iestiprināt (pakava priekšdaļā) dubultradzi - gripu
- ierēdzēt Iestrādāt rādzes pakavam
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi
- atiet Iet nost (sānis, atpakaļ)
- simpātisms Ietekmējamība: spēja pakļauties hipnotiskai iedvesmai
- spiest pie zemes ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī
- kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu
- ietērpa akmens ietērpakmens
- tītīšanās Ietiepšanās, spītēšanās, nepaklausīšana
- akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
- briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna
- involūts Ietīts, miglā tīts, grūti saprotams; atpakaļ gājis attīstībā
- tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu
- atvadīt Ievadīt, iestumt atpakaļ
- Mahāvīra Ievērojams džainisma skolotājs, kas pēc tradīcijas dzīvojis 599.-527. g. p. m. ē.; viņš vērsās pret kastu sistēmu un centās izplatīt savu mācību brahmaņu vidū; pēdējos dzīves gadus pavadīja pilnīgi kails un septiņdesmit divu gadu vecumā pakļāva sevi bada nāvei
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu
- iekārt Ievirzīt (kur iekšā) un pakārt
- iet tālāk Ievirzīt, pārveidot jaunā, augstākā stadijā, pakāpē (piemēram, kādu pasākumu)
- apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
- apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
- kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
- cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas
- griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
- akumulācija Iežu atlūzu, ūdenī izšķīdušo minerālvielu nogulšņu un organismu atlieku uzkrāšanās ūdens baseinu dibenā vai uz sauszemes (ieplakās, nogāžu pakājēs)
- prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- parūkt Īgni, nelaipni parunāt; pakurnēt
- cilvēka papilomavīruss ikviens no papilomavīrusu ģints vīrusiem, kas ietver vismaz 70 vīrusu tipus, kuri izraisa kārpas, īpaši pēdu apakšu un dzimumorgānu kārpas uz ādas un gļotādas; kārpas ir kontagiozas tiešā vai netiešā saskarē, dažkārt ir saistītas ar malignizēšanos dzimumorgānu apvidū
- atkarst ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam
- karinēt ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
- karinēties ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
- izdzīties ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ)
- nočinkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt
- izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
- izņerkšēties ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem)
- kāpkviesis Ilggadīga kāpu graudzāle, zilganā krāsā, ātri iesakņojas, attīsta garus (līdz 4 m) apakšzemes stublājus, nostiprina ceļojošās smiltis
- kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes
- paklājaugi Ilggadīgi vai viengadīgi zemi krāšņumaugi, kurus izmanto galvenokārt paklājveida un mozaīkveida puķu stādījumos
- dzeguzes kurpe ilggadīgs viendīgļlapju augs orhideju dzimtā ar 3-4 eliptiskām gaišzaļām lapām un 1 vai 2, retāk arī 3 un 4 skaistiem ziediem, kuros citrondzeltenā apakšējā ziedlapiņa (lūpa) izveido koka tupelei līdzīgu kurpīti
- uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu
- karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai; ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā
- karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai (piemēram, var vielām)
- valodas nomaiņa ilgstošs sociolingvistisks process, vienas valodas pakāpeniska aizstāšana ar citu dažās vai visās sociolingvistiskajās funkcijās, līdz valoda ir mirusi kā, piemēram, senprūšu un kuršu valoda
- invaliditāte ilgstošs vai nepārejošs ļoti smagas, smagas vai mērenas pakāpes funkcionēšanas ierobežojums, kas ietekmē personas garīgās vai fiziskās spējas, darbspējas, pašaprūpi un iekļaušanos sabiedrībā
- deldēšana Ilgtermiņa parādu vai pašu kapitālu pakāpeniska atmaksa vai līdzekļu krāšana vienreizējai atmaksai
- minervals Illūminātu ordenī zemākā pakāpe
- kukla Imitācija, pakaļdarinājums
- aviditāte Imunoloģijā intensitātes pakāpe, kādā notiek imūnreakcijas
- hipergrafs Incidences sistēma - galīgas vai bezgalīgas kopas elementu (grafa virsotņu) vai dotu apakškopu (grafa šķautņu) veidota sistēma
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- tupi Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikā, dzīvo gk Brazīlijas ziemeļu daļā, Gajānā, Surinamā un Gviānā, arī Peru ziemeļrietumos, atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- tupogvarani Indiāņu cilšu grupa Dienvidamerikas vidienē (Brazīlijā, Gajānā, Surinamā, Gviānā, Paragvajā, Bolīvijā, Peru), valodas veido īpašu saimi, iedalās 2 grupās: ziemeļu - tupi (ojampi, tupinambi, tenetehari, tapirapi, mavi, munduruki, kavahivi, parintintini, kokami) un gvarani (kaingvi, sirioni, gvajaki, apapokuri, ivapari, gvajani, čani, čirigvani u. c.), atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi, vietumis ar kristiānisma elementu piejaukumu
- totonaki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo Meksikas līča piekrastē, valoda pieder pie maijosoku saimes totonaku zara, XIV-XV gs. tos pakļāva acteki, reliģija - kristiānisms (katolicisms)
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela
- antilope Indijas antilope - viena no antilopju apakšdzimtas sugām ("Antilope cervicapra"), tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu
- prefikss Indikators, kas sastāv no viena vai vairākiem cipariem un kas ļauj izvēlēties dažādu numuru formātu, tīklu, pakalpojuma tipus
- subsumpcija Indivīda loģiskā pakārtošana veidam vai veida sugai, vispār kāda atsevišķa gadījuma izskaidrošana ar norādījumu, ka tas izriet no kāda vispārēja likuma
- konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā
- dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās
- konformitāte Indivīda sociālpsiholoģiskā pakļaušanās grupas ietekmei
- veidošanās indivīda tuvošanās noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāla, profesionāla attīstītīšanās
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā
- akcelerants Indivīds, kas apsteidz hronoloģiskā vecuma bioloģiskās attīstības pakāpi
- obligātais klients indivīds, kas nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus, bet, piemēram, ir nozīmēts pie sociālā darbinieka pēc tiesas sprieduma
- sociālā funkcionēšana indivīdu spējas sociāli pieņemamā veidā apmierināt fiziskās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības, spējas veikt attiecīgā vecumposma dzīves uzdevumus un pildīt atbilstošas sociālās lomas, kuras nemitīgi tiek pakļautas apkārtējās vides ietekmei un ietver sabiedrības gaidas un objektīvās prasības
- grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm
- iemācīšanās Individuālās pieredzes apgūšanas process, kas izpaužas sistemātiskās pakāpeniskās vai pēkšņās kvalitatīvās un kvantitatīvās uzvedības pārmaiņās, kad tiek atkārtota viena un tā pati stimula situācija
- uzskaites pārvaldība individuālās un kolektīvās piekļuves identificēšanas process dažādiem datoru tīkla resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamās piekļuves iespējas vai noteiktu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem
- FIT Individuāls ārvalstu ceļojums (angļu "foreign independent tour") - ceļojumu biroja organizēts ārvalstu ceļojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz tūrista izteiktajām vēlmēm un prasībām, neiekļaujot gida pakalpojumus
- lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu
- illīrieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas dzīvoja Balkānu pss. ZR un Apenīnu pss. DA - 1. gs. p. m. ē. tos pakļāva romieši
- baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- āčāras Indusu tantrisma mācības dažādas pakāpes
- ideoplastija Inerts stāvoklis pilnīgā hipnozē, kad hipnotizētais uztver hipnotizētāja domas un paklausa tām
- retroinfekcija Inficēšanās atpakaļejošā virzienā, piem., mātes inficēšanās no augļa
- uzskaites informācija informācija par reālās atvērtās sistēmas funkcionēšanas gaitā patērētajiem atvērto sistēmu sadarbības resursiem, ko izmanto pakalpojumu izmaksu noteikšanai un rēķinu sastādīšanai
- pakešapmaiņa informācijas apmaiņa paketēs datoru tīklos
- elektroniskā publicēšana informācijas izplatīšana, izmantojot elektronisku vidi, piemēram, sakaru tīklus vai lasāmatmiņas kompaktdiskus
- asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM
- starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu
- progresīvā kodēšana informācijas saspiešanas paņēmiens, kas ļauj nosūtīt saņēmējam attēlu sākotnēji ar zemu izšķirtspēju, bet pēc tam pakāpeniski šo izšķirtspēju palielināt
- vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu
- kilobits Informācijas vienība, kurā ir 1024 (2 desmitajā pakāpē) biti
- veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem
- spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai
- pulsatio Injūrijas (personas aizskāruma) pakāpe romiešu tiesībās - sitieni bez ievainojumiem
- kapaks Inku valdnieku tituls, kas cēlies no dinastijas pamatlicēja Manko Kapaka vārda
- Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks
- sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību
- sabiedriskais medijs institūcija (organizācija), kas nodrošina sabiedriskās apraides pakalpojuma īstenošanu
- dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
- pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- aberometrs instruments acs aberācijas pakāpes noteikšanai
- diafanometrs instruments cietu ķermeņu, šķidrumu un gāzu caurspīdīguma pakāpes noteikšanai
- cikloforometrs instruments cikloforijas pakāpes noteikšanai
- anesteziometrs instruments kādas ķermeņa daļas anestēzijas pakāpes noteikšanai
- diplopiometrs instruments redzes dubultošanās pakāpes mērīšanai
- apotetrs Instruments, ar kuru novieto atpakaļ izkritušu nabas saiti dzemdību laikā
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni
- tīkls ISDN integrēto pakalpojumu cipartīkls
- INSIS Integrēto pakalpojumu starpiestāžu sistēma ("Interinstitutional system of integrated services")
- CD-I Interaktīvs kompaktdisks - īpašs CD-ROM disks ar attēliem un video (angļu "CD Interactive"); attēlu var skatīties datora ekrānā vai televizorā
- vietnes vārds internetā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda
- virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas
- piekļuves vadības saraksts interneta hostdatora pakalpojumu tabula un to hostdatoru saraksts, kuri šos pakalpojumus var izmantot
- interneta televīzija interneta pakalpojums televīzijas izmantošanai mājās
- tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi
- provaiders Interneta pakalpojumu piegādātājs
- IPS Interneta pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja pieeju internetam
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes
- interneta multiraides mugurkauls interneta paplašinājums, kas nodrošina IP multiraidi - datu divvirzienu pārraidi serveriem dažādās mugurkaultīkla vietās. _Mbone_ atsevišķai paketei var būt daudz adresātu, tā var iziet caur vairākiem maršrutētājiem, pirms tā tiek sadalīta, lai nonāktu pie galējiem adresātiem
- internetizācija Interneta plaša pieejamība un izmantošana informācijas ieguvei, dažādu pakalpojumu veikšanai, tirdzniecībai u. tml.
- pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam
- paaugstināta privātuma pasts interneta standarts, kas elektroniskā pasta pakalpojumiem nodrošina paaugstinātu privātuma pakāpi, panākot, ka elektroniskā pasta ziņojumu var izlasīt vienīgi tā tiešais adresāts
- skype Interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus
- vietas vārds interneta tīklā - elektroniskā pasta adreses daļa, kas atrodas pirms domēna vai apakšdomēna (ja tāds ir) vārda
- domēna vārda adrese interneta tīkla adrese, kas atšķirībā no skaitliskās IP adreses uzdota, izmantojot resursdatora apakšdomēna un domēna vārdus
- apakšdomēns Interneta tīkla adreses daļa, kas parasti norāda organizāciju, kurā meklējams adresāts, piemēram, cna@latnet.lv apakšdomēns ir latnet
- iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus
- interneta banka internetbanka - attālinātais bankas pakalpojums
- IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange")
- protokols IPX intertīkla pakešapmaiņas protokols (angļu "Internet Packet Exchange")
- pamatne Intervāla, akorda apakšējā skaņa
- tīrais intervāls intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm
- undecima Intervāls starp 1. un 11. pakāpi
- duodecima Intervāls starp 1. un 12. pakāpi
- stikla kristalizācijas intervāls intervāls starp apakšējo kristalizācijas temperatūru, kad stiklā parādās redzami kristāli, un augšējo kristalizācijas temperatūru, kurā kristāli izšķīst izkusušajā stikla masā
- stikla atlaidināšanas intervāls intervāls starp apakšējo un augšējo atlaidināšanas temperatūru
- prīma intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām
- kvinta Intervāls starp pirmo un piekto pakāpi (diatoniskā gammā)
- tercdecima Intervāls, kas aptver 13 pakāpes (oktāva + seksta)
- decima Intervāls, kura virsotne ir desmitā pakāpe attiecībā pret pamatni; diatoniskās gammas desmitā pakāpe
- secunda Intervāls, kura virsotne ir otrā pakāpe attiecībā pret pamatni
- temperācija intervālu attiecību izlīdzinājums starp skaņurindas pakāpēm; oktāvas sadalījums 12 vienādos pustoņos (taustiņinstrumentiem, arī skaņu sistēmai), mazliet sašaurinot akustiski tīro kvintu
- bordelis Intīmservisa firma, telpas, kur prostitūtas sniedz savus pakalpojumus
- babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces
- opistoporija Involuntāra kāpšanās atpakaļ, mēģinot doties uz priekšu; vērojama parkinsonisma gadījumā
- fizikālais lauks īpaša matērijas forma, kuru iedomājas kā fizikālu sistēmu ar bezgalīgi daudzām brīvības pakāpēm
- zašila Īpašas dakšas, ar ko satver kārti un virza paledus apakšu no viena āliņģa uz otru
- prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa
- ortohromasija Īpaši pagatavotu fotogrāfisko plašu īpašība dot notēlojumos pareizu dzelteno, zaļo un violeto priekšmetu gaišuma pakāpi
- atomitāte īpašība, kas raksturo kolektīvi lietojamā resursa dalāmības pakāpi
- apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības
- kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- vadāmība Īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai
- eksteritorialitāte Īpašs tiesisks statuss pēc starptautiskajām tiesībām, kuru viena valsts atzīst dažiem citas valsts tiesību subjektiem (piemēram, diplomātiem, pārstāvniecībām, kuģiem) savā teritorijā, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem
- seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā
- stūres vadnis īpašs uz pakaļgalu izvirzīts papildu vadnis, kurā iekabināta stūres lāpsta
- OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes
- melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu
- alavi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
- burungi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
- gorovi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
- mbugi Irakvu tautai tuvu radniecīga etniska grupa, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas irakvu apakšgrupas, vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
- Jima Irāņu mitoloģijā - pirmais īstenais cilvēks, trešā pakāpe cilvēku radīšanas procesā, valdītājs svētlaimīgajā "zelta laikmetā"
- piemītnieks Īrnieks, apakšīrnieks
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pairt Irot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā; paairēt (2)
- atirt Irot, airējot atvirzīt (piemēram, laivu) nost (sānis, atpakaļ); atairēt
- atirt Irt nost (sānis, atpakaļ)
- turktatāru rietumu dialekti Irtišas tatāru, kirgīzu, karakirgīzu, karakalpaku, nogajiešu un Eiropas Krievijas tatāru valodas
- Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem"
- rēvknitele Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot
- rēvsaite Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot
- rēvceiziņš Īsa aukliņa, kas piešūta noteiktā attālumā no no buras apakšējās malas, lai buru varētu nosiet, to ierēvējot
- terči Īsas, stingri savērptas pakulas
- ņaukstēt Īsi, aprauti, paklusu riet (piemēram, par medību suņiem, kas dzen pēdas medījumam)
- padžēkstes Īsie mati aiz ausīm un pakausī
- padžēksti Īsie mati aiz ausīm un pakausī
- afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei
- atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko)
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
- lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
- valoda ESTELLE ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku
- mauraga Īstā mauraga - mauragu apakšģints ("Hieracium")
- žņaudzējčūska Īstā žņaudzējčūska - šīs dzimtas apakšdzimta ("Boinae")
- apužistaba Istaba ēkas apakšējā stāvā
- gultasrūme Istabas daļa, ko izmanto apakšīnieks; gultas vieta
- gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks
- guļasrūme Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks; gultas vieta
- gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks
- ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1)
- risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1), ritēt (3)
- risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); ritēt (3)
- īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu
- boinae Īsto žņaudzējčūsku apakšdzimta
- nopakšināt īsu brīdi pakšināt un pabeigt pakšināt
- nopakšķināt īsu brīdi pakšķināt un pabeigt pakšķināt
- nopakšēt īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt
- nopakšķēt īsu brīdi, vienu reizi pakšķēt
- nomurkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas
- nomurkšķēt īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas
- noņēkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
- brachytheciaceae Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta
- brachythecium Īsvācelītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
- SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus
- taxidae Īvju apakšklase
- daaudzēt Izaudzēt (augus) līdz vēlamajai gatavības pakāpei
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) - par putniem; arī izvest
- apaugt Izaugt kam apakšā
- bērdēt Izbārstīt, izkaisīt, pakaisīt
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi
- norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu
- izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
- droškpakaļa Izbraucamo ratu - droškas pakaļējā daļa
- kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā)
- trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā)
- mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai
- pabūvēt Izbūvēt zem (kā), arī (kam) apakšā
- tipogravīra Izcilspiedums, pakrāsas plākšņu, apmaļu u. tml. pagatavošana autotipijā
- izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī)
- grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās
- izapakalāties Izdalīt pakulas (piemēram, par linu dziju, auklu u. tml.)
- izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.)
- atpalīdzēt Izdarīt pakalpojumu pretī
- mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties
- pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām
- zemdegas Izdegusi zeme, apakšzemē gruzdoša zeme; degošs purvs, kad deg kūdra augsnes zemkārtā
- dējības stabilitāte izdēto olu daudzums noteiktā garākā laikposmā; dējības stabilitātei raksturīga dējības ritma saglabāšanās, bet pakāpeniska ciklu saīsināšanās un intervālu palielināšanās
- dupināt Izdzīt vēzi no pakrastes alas
- noliktavas krājumi izejvielas, materiāli, pusfabrikāti, degviela, instrumenti u. c. ražošanas līdzekļi, kurus uzņēmums ir saņēmis, bet kuri ražošanas procesā (pakalpojumu sniegšanā) vēl nav izmantoti
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles)
- vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles)
- ražīgums Izgatavotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjoms laika vienībā
- pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai
- brucināties Izģērbties, parasti līdz apakšveļai
- respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei
- pastreijāt Izkaisīt pakaišus kūtī
- laipsta Izkapts kata apakšējā daļa (no roktura)
- iztilināt Izklāt, izstādīt (uz lauka linus), lai tie (žūstot, balojot) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi
- apbezdēties Izlaist paklusām vēdera gāzes
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests
- izlietotā iepakojuma apsaimniekošana izlietotā iepakojuma savākšana, šķirošana, pārvadāšana, uzglabāšana, reģenerācija (pārstrāde vai enerģijas iegūšana) vai apglabāšana, kā arī minēto darbību plānošana un organizēšana
- izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem
- loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas
- stenda izmēģinājumi izmēģinājumi uz zemes, kuros pēta dzinēju, lidaparāta korpusa, borta sistēmu un aprīkojuma funkcionēšanas spējas un drošuma pakāpi; posms lidaparāta sagatavošanai izmēginājumiem lidojumā
- arheociāti Izmiris dzīvnieku tips, radniecīgi sūkļiem, skelets no kaļķa, porains, parasti cilindrisks, apakškembrijā siltās jūrās >1000 sugu
- dinozaurs Izmiris mezozoja ēras arhozauru apakšklases rāpulis ("Dinosauria"), dažāda lieluma dzīvnieki ar relatīvi mazu galvu un kaulu bruņām, vairojušies ar olām, iedala 2 kārtās
- graptolīti Izmiris pushordaiņu apakštips ("Graptolithina"), paleozojā dzīvojuši jūras dzīvnieki, kas veidoja zarotas kolonijas, to fosilijām ir liela nozīme stratigrāfiskos pētījumos, Latvijā plaši izplatīti ordovika un silūra nogulumos
- baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos
- egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči
- paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos
- Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
- theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos
- stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos
- tabulāti Izmirusi koraļļu klases apakšklase ("Tabulata"), no kembrija līdz triasam dzīvojuši primitīvi koloniālie koraļļi, Latvijā fosilijas atrodamas ordovika un silūra nogulumos; tabulatomorfi
- eozuhijas Izmirusi lepidozauru apakšklases rāpuļu grupa, kas dzīvoja perma un triasa periodos
- kondilartra Izmirusi nagaino dzīvnieku apakšrinda, atliekas Eiropas eocēnā un vecterciārā Ziemeļamerikā
- trīspaugurzobji Izmirusi pirmatnēju zīdītāju apakšklase juras perioda beigās un krīta periodā
- productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā
- saururae Izmirusi putnu apakšklase, sadalās divās ģintīs "Archaeopteryx" un "Archaeornis"
- daudzpaugurzobji Izmirusi savrupzvēru apakšklases zīdītāju grupa, nelieli, grauzējiem līdzīgi fitofāgi; dzīvojuši no triasa perioda līdz terciārā perioda vidum
- kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi
- bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā
- savrupzvēri Izmirusi zīdītāju apakšklase, nelieli dzīvnieki, fitofāgi, dzīvojuši no vēlā juras perioda līdz vēlajam eocēnam
- paleotherium Izmiruši tapirveidīgi dzīvnieki eocēnā un apakšējā oligocēnā
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi
- temnospondyli Izmirušu abinieku apakšrinda ar skriemeļiem, kuru pārkaļķošana norisinājusies tikai atsevišķās vietās, tāpēc tie sastāv no vairākām daļām, sastopami karbonā līdz triasam
- arthrodira Izmirušu bruņuzivju apakšklase
- antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā
- artrodiras Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Arthrodira"), dzīvoja devona periodā jūrā un saldūdeņos, garums no dažiem desmitiem centimetru līdz 6 m
- puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas
- triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu
- matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu; īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai
- kara stāvoklis izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai; karastāvoklis
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civivilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai
- virzuļkompresors izplatīts kompresoru tips (uzbūvē un darbībā līdzīgs virzuļsūknim) ar labām blīvēšanas iespējām, kuru lieto gāzes saspiešanai līdz augstam spiedienam; bieži lieto vairākpakāpju virzuļkompresorus
- retransfūzija Izplūdušu nesarecējušu asiņu ievadīšana atpakaļ paša asinsritē
- varažāt Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem
- varažot Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem
- zoba replantācija izrauta zoba pārstādīšana atpakaļ tajā pašā alveolā
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties
- buč Izsauksmes vārds, ko lieto bērnam pakrītot
- atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu)
- konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
- vairāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski paaugstina cenu
- mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu
- sabrukšana Izstrādājuma kompaktuma zaudēšana dažādu faktoru (mehānisko, ķīmisko u. c.) iedarbībā; sākumposmā zūd izstrādājuma vienlaidums (veidojas plaisas, poras), pēc tam izstrādājums sadalās daļās
- pulveru metalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulvermetalurģija, metālkeramika
- pulvermetalurģija izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, metālkeramika
- metālkeramika Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un pēc tam saķepinot augstā temperatūrā; pulveru metalurģija, pulvermetalurģija
- kāple Izstrādāšanai sagatavota, pakāpienveidīga iežu daļa, ko no augšas norobežo horizontāla, bet no sāniem vertikāla vai slīpa virsma
- subservients iztapoņa, pakalpiņš
- Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas
- iztauņāt Iztīstīt, atbrīvot no biezāka apģerba, iepakojuma
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam)
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku)
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa dala, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai
- peldēt pa straumi izturēties, rīkoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem
- Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
- sakrāt izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas
- izpāzēt izveidot gropi guļbaļķa apakšējā malā; arī dēļu savienojumiem
- padambēt izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā (hidrotehniskas būves sastāvdaļu)
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) - par putniem
- vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts
- nokarināt Izžaut; pakārt, piekārt
- stiepšana izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu; apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama
- balastķīlis Jahtas ķīļa apakšējā (svina, ķeta, dzelzs vai betona) daļa
- smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu
- relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas
- jahtheķis Jahtas pakaļgals
- ahterklājs Jahtas vai kuģa klāja pakaļējā daļa
- heķis jahtas vai kuģa pakaļgals
- ahters Jahtas vai kuģa pakaļgals
- levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā
- kurbete jājamzirga lēciens ar pievilktām kājām, jāšanas sportā lēciena augstākā pakāpe
- atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- čorbadži Janičāru virsnieks Osmaņu impērijā, atbilda rotas komandiera pakāpei
- singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību
- piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- šķirnieki jauni vīrieši, kas primāri pakļauti iesaukšanai karadienestā
- pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā
- inovācija jauns veidojums valodā (leksikā, gramatikā u. c. apakšsistēmās)
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām
- sociālā administrēšana jaunu sociālo programmu un sociālo pakalpojumu attīstīšana un esošo ilgtspējas nodrošināšana
- jaunumdeva Jaunumu pakete, ko tīklā "Usenet" pārsūta no viena datora uz nākošo datoru
- subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
- fona druka jebkādā drukas tehnoloģijā atveidota gaiša pakrāsa, fona siets vai sižeti, uz kuriem pēc tam uzdrukā tekstu vai ilustrācijas; izmanto vērtspapīru izgatavošanā, kā arī kā dekoratīvu iespieddarba noformējuma elementu
- komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību
- aizskaršana jebkura darbība, ko veic kāda persona ar nodomu vai nejauši, pakļaujot citu personu vardarbības aktam
- sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi
- saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību
- serveris Jebkurš dators, kas nodrošina datoru tīkla lietotājiem pieeju datnēm, printeriem, komunikāciju sistēmām vai citiem pakalpojumiem
- dihotomija Jēdziena dalīšana divos savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos; objektu klases dalīšana divās savstarpēji izslēdzošās apakšklasēs
- trihotomija Jēdziena vai objekta dalīšana trīs savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos vai objektos
- taksonomiskās kategorijas jēdzieni, ko izmanto taksonomijā, lai apzīmētu attiecīgi pakārtotas objektu grupas - taksonus; noteiktai īstenības jomaitiek izveidota taksonomisko kategoriju sistēma, kurai pilnībā jāatspoguļo šīs jomas hierarhiskā uzbūve (piemēram, kategorijas, kas atspoguļo dzīvnieku sistemātiku vai augu sistemātiku)
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija
- sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās
- virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu
- zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa
- panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae"
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
- prānājāma Jogas elpošanas vingrinājumu sistēma, kas noregulē smalko enerģiju plūsmas organismā un pakļauj tās gribas kontrolei
- ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem
- koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem
- autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai
- sliede josla (ierīcē), pa ko virzās kāda detaļa; apakšējā, sliedei līdzīgā daļa, ar ko arkls slīd pa zemi
- šaurjoslas Josla, kas paredzēta nelielam pārraides ātrumam no 50 bsek līdz 64 Kbsek un ko izmanto mobilo vai pārnēsājamo radio pakalpojumiem
- zēravs Jūdaismā un kristietībā sešspārnu eņģelis, kas debesu hierarhijā atrodas uz augstākās pakāpes
- jumtapuža Jumta apakša
- antefikss Jumta augšējais vai apakšējais kārniņš ar plastisku vertikālu dekoratīvo elementu (palmetes vai fantastiska dzīvnieka veidā), ko izmanto jumta dzegas vai kores rotāšanai
- pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā
- jumta kopne jumta konstrukcija, kas vispārējā gadījumā sastāv no augšējās un apakšējās joslas, statņiem un atgāžņiem, kuri savā starpā savienoti mezglu punktos; visvienkāršākā jumta konstrukcija sastāv no divām spārēm un apakšējās joslas
- piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci
- jungermannidae Jungermanniju apakšklase
- trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
- kelovejs Juras formācijas vidējā posma apakšiedalījums, pēc senākas angļu klasifikācijas
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas
- Linapakanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mimaropas reģionā, starp Kalamajanas salām un Linapakanas salu
- mičmens Jūras virsnieku dienesta pakāpe dažu valstu flotēs
- pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem
- mašķis Jūras zāles, ko lietoja iepakošanai
- sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai
- auditorfirma Juridiska persona, kas sniedz audita pakalpojumus
- tiesību teorija juridiskās zinātnes apakšnozare, kas pētī tiesisko parādību teorētiskos un metodoloģiskos aspektus, ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju attīstības gaitu, kā arī tiesiskā regulējuma piemērošanas problemātiku un juridisko praksi
- lietu piekritība jurisdikcijas institūciju izskatīšanai pakļauto lietu sadalījums starp atsevišķiem šo institūciju posmiem (struktūrvienībām)
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
- jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā
- pakulde Kabatas apakša
- miltene kāda ēdama sēne, ar miltainu apakšu, kas pēc formas atgādina gailenes
- ģenerāladjutants kāda firsta adjutants ģenerāļa pakāpē
- apakšformāts kāda formāta apakškopa
- apakšlēnis kāda lielāka vasaļa lēņa daļa, ko viņš tālāk izlēņojis apakšvasalim
- zole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna)
- spietuve kāda materiāla (piemēram, koka, kriju) tvertne, kam apakšā vai sānos ir rets, izturīgs audums vai metāla siets un kas ir paredzēta spieta ievietošanai
- lejasdaiva kāda orgāna apakšējā daļa, parasti plaušu apaksējā daļa
- sodīšana kāda pakļaušana juridiskam sodam
- sodīšana kāda pakļaušana morālam vai fiziskam sodam
- deeskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) pakāpeniska ierobežošana
- plūsmkarte kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas
- plūsmas diagramma kāda procesa vai programmas projektēšanai vai dokumentēšanai paredzēts grafisks attēls, kurā process vai problēmas pakāpenisks risinājums parādīts ar anotētām ģeometriskām figūrām, ko savieno plūsmas līnijas; plūsmkarte
- vuškene kāda sēne (ar brūnu virspusi un zaļganu apakšpusi)
- zem kāda tupeles kāda varā, pakļautībā, ietekmē
- baltpavēdere Kāda, kam ir balta vēdera apakšējā daļa
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
- pavasalis Kādam citam vasalim pakļauts vasalis
- apakšprogramma kādas darba programmas patstāvīga apakšnodaļa
- palīgkrātuve kādas krātuves apakšnodaļa, kurā glabājas retāk izmantotās lietas
- apdraudējums kādas personas pakļaušana briesmām, bīstama, nedroša stāvokļa radīšana
- subpopulācija kādas populācijas apakškopa
- infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas
- ārējā tirdzniecība kādas valsts preču (plašākā nozīmē arī pakalpojumu un kapitāla) ievedums, izvedums un tranzīts
- apakšnozare kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa
- salīdzināmās pakāpes kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpes
- gradācija kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu gramatiskā kategorija, kas izsaka pazīmes salīdzinājumu trīs pakāpēs
- salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu trīspakāpju salīdzināmās sistēmas elements
- kadra demontāža kadra sadalīšana, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis un kā rezultātā iegūtie kadra lauki tiek nodoti loģiskā posma vadības apakšslānim
- kadra montāža kadra sastādīšanas process, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis, izmantojot no loģiskā posma vadības apakšslāņa saņemtos kadra laukus
- vadības kadrs kadrs, kas tiek pārraidīts tā paša slāņa vai apakšslāņa aktīvajam elementam citā atvērtajā sistēmā, bet netiek pārraidīts augstākajiem slāņiem vai apakšslāņiem (piemēram, vides piekļuves vadības kadrs)
- starpkadrēšana Kadru ģenerēšana starp diviem attēliem, radot šķietamību, ka pirmais attēls pakāpeniski pāriet otrajā attēlā
- kadru retranslēšana kadru pārraides standartprocedūra pakešu komutācijas tīklos; viens no standarta X.25 variantiem
- meizulāns kāds auduma veids, kuram rievaina augšpuse, bet apakšpuse gluda
- smagdirsa kāds, kam ir smaga ķermeņa pakaļējā daļa
- smagpakaļa kāds, kam ir smaga ķermeņa pakaļējā daļa
- kaitētājs kāds, kura ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai; kaitnieks
- klapčuks kāds, kurš bez ierunām paklausa citiem
- klaniķis kāds, kurš sveicinoties mēdz dziļi paklanīties
- pastaknīties kādu brīdi (apmulsumā) mīdīties uz priekšu un atpakaļ
- pakamarīt kādu brīdi pakamarīties
- nokrencelēties kādu laiciņu paklepot, pakrekšķēt
- pašaudīt kādu laiku izstiepties uz priekšu un atpakaļ
- nogražoties kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt
- paslenderēties kādu laiku paklaiņot
- nozvēbināt kādu laiku vēcināt uz priekšu un atpakaļ
- serviss kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums
- imediātizēt kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu
- interneta kafejnīca kafejnīca vai datorzāle, kurā līdztekus tradicionālajai apkalpošanai tiek piedāvāti arī interneta pakalpojumi un dažādi datorpakalpojumi
- larinae Kaiju apakšdzimta
- larus Kaiju apakšdzimtas ģints
- rissa Kaiju apakšdzimtas ģints
- mazā polārkaija kaiju apakšdzimtas suga ("Larus glaucoides"), kas reizēm ieklīst Latvijas teritorijā
- mazais ķīris kaiju apakšdzimtas suga ("Larus minutus")
- sudrabkaija Kaiju dzimtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus argentatus"), kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
- baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
- kajaks kaijveidīgo apakškārtas kaiju apakšdzimtas suga ("Larus canus"), ūdensputns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; vētras kaija
- ķilde Kaijveidīgo apakškārtas putns ar dzeltenpelēku knābi un zaļganpelēkām kājām; kajaks 1
- piekratīt Kaisot noklāt (ar pakaišiem) pietiekami, daudz
- pakaisīt Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
- biešu svilnis kaitīgs tauriņš, izplestu spārnu platums - 20-26 mm, priekšspārni pelēkbrūni ar 2 tumši brūniem laukumiem un ārējo šķērssvītru, pakaļspārni pelēki ar gaišu svītru, kāpuri polifagi, var baroties ar 35 augu dzimtām, Latvijā kaitē cukurbietēm
- apužstilbs Kājas apakšstilbs
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājas locītavas priekšējā, vairāk izvirzītā daļa; arī celis
- liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali
- kājapuža Kājas pēda; kājas pēdas apakšējā daļa
- stimbīns Kājas vai rokas daļa, kas palikusi pēc apakšējās daļas amputācijas
- ūksts Kājstarpe; pakaļa; sievietes dzimumorgāni
- paslauka Kāju slaucīšanas paklājs
- paslauķis Kāju slaucīšanas paklājs; paslauka (2)
- paraanalgēzija Kāju un ķermeņa apakšdaļas analgēzija
- paraanestēzija Kāju un ķermeņa apakšdaļas anestēzija
- padžerkle Kakla apakšējā daļa
- padžirkle Kakla apakšējā daļa
- paģerkle Kakla apakšējā daļa
- pakrūpene Kakla apakšējā daļa
- pakakle Kakla apakšējā priekšdaļa (dzīvniekam)
- kulons Kaklarota - ķēdītē (arī dekoratīvā auklā, metāla stīpā) pakārts, piemēram, dārgakmens (dārgakmeņi), pusdārgakmens (pusdārgakmeņi)
- kašnē Kaklauts vai šalle, kurā apslēpj sejas apakšdaļu, arī degunu
- pakakte Kakta apakšējā daļa; vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas
- peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām
- eudiaptomus Kalanoīdu apakškārtas ģints
- eurytemora Kalanoīdu apakškārtas ģints
- limnocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints
- pseudocalanus Kalanoīdu apakškārtas ģints
- Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes
- ommastrephes Kalmāru apakškārtas ģints
- iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa; piekalne
- kalnamala Kalna nogāze, pakāje
- parozīte Kalna pakājē augoša roze
- mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi
- damari Kalnu damari - tauta, dzīvo Namībijas vidienē, valoda pieder pie hotentotu grupas, cēlušies no hereru daļas, kas senatnē nonākuši hotentotu pakļautībā un pieņēmuši to valodu un kultūru, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie
- Beltovs kalnu grēda Uzbekistānā, Karakalpakstānas austrumu daļā, Turānas zemienē, augstums līdz 101 m vjl.
- Arnavada smaile kalnu virsotne Tadžikistānā (_Arnavad, qullai_), uz Republikas pakļautības rajonu un Kalnu Badahšanas autonomā vilojata robežas, augstums - 5992 m
- pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus
- palakta Kalšanas iekārtas apakšējā smagā daļa
- pakala Kalta detaļa, elements piestiprināšanai zem (kā), arī (kam) apakšā
- kamanpakaļa Kamanu pakaļējā daļa
- kameņu Kameņu gali - nopļautās labības apakšējie, resnākie gali
- mežstrupaste Kāmju dzimtas strupastu apakšdzimtas ģints ("Clethrionomys"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - līdz 15 cm), Eirāzijā un Ziemeļamerikā, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- CSU/DSU kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks (angļu "Channel Service Unit/Data Service Unit")
- multiplekskanāls Kanāls ar vairākiem apakškanāliem, kuriem pievienotas lēndarbīgas ārējās ierīces un kuru sadarbe ir komutējama
- kapakmenis Kapa kopas piemineklis; kapakmens
- kapa akmens kapakmens
- purvķauķis Kāpelētājķauķis, ķauķu apakšdzimtas ģints
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
- skāpināt Kāpināt (3); likt kāpties atpakaļ vai uz priekšu
- stedzināt Kāpināt atpakaļ
- kvadrāt- Kāpināts otrajā pakāpē (gk. par laukuma mērvienībām)
- Scala Sancta kāpnes blakus Laterāna baznīcai Romā, kas veidotas no Tīrijas marmora, tām ir didesmit astoņi pakāpieni; saskaņā ar tradīciju Kristus esot devies lejup pa šīm kāpnēm pēc nāvessoda piespriešanas
- uzkāpe Kāpnes, pakāpieni
- laida pasija kāpņu laida sija, kas balsta pakāpienu un uzņem no tiem slodzi
- kāpe Kāpņu pakāpienam līdzīgs veidojums (piemēram, zemes virsmā)
- kāptavas Kāpņu pakāpieni
- kāptuves Kāpņu pakāpieni
- kapele Kāpņu pakāpiens
- strepe Kāpņu pakāpiens
- niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība
- nočinkstēt Kaprīzi, paklusi noraudāt (visu laikposmu)
- pačinkstēt Kaprīzi, paklusi pāraudāt
- činkstēt Kaprīzi, paklusi raudāt
- kāpsis Kāpslis, pakāpiens
- kāpsnis Kāpslis, pakāpiens
- trepes Kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem
- kāpnes Kāpšanai paredzēts rīks, kas sastāv no savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem
- skāpties Kāpties atpakaļ
- atkāpties Kāpties atpakaļ (sānis, nost)
- gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus
- breitvimpelis Kara flotes karogs ar garu asti, kuras galā ir trīsstūrveida izgriezums; to paceļ uz karakuģiem, kurus komandē atbilstošas pakāpes virsnieki
- kilvaters Kara kuģu nostāšanās rindā viens pakaļ otram
- kantonists Karadienestam pakļautais (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam), kuru ņēma karadienestā no kantona noteiktam pulkam
- repatriācija Karagūstekņu, bēgļu, izceļotāju nosūtīšana atpakaļ uz dzimteni, uz attiecīgo valsti
- Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā (_Qaraqalpaqstan_), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.)
- flagkuģis Karakuģis, uz kura atrodas kuģu vienības komandējošais virsnieks (parasti admirāļa pakāpē) un uz kura pacelts viņa karogs
- rangs karakuģu iedalījuma pakāpe pēc to tonnāžas, tehniskā raksturojuma un bruņojuma
- arjergards Karaspēka (flotes) daļa vai apakšvienība, kas virzās aiz galvenajiem spēkiem un apsargā tos
- konvojs Karaspēka apakšvienība (kā) pavadīšanai, apsargāšanai
- rota karaspēka apakšvienība, bataljona sastāvdaļa, kas sastāv no vadiem
- vads Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no nodaļām vai grupām
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām, parasti ietilpst pulkā vai brigādē
- reids Karaspēka apakšvienību vai daļu nokļūšana, pārvietošanās un karadarbība pretinieka aizmugurē (piemēram, nozīmīgu objektu iznīcināšanai, partizānu kustības organizēšanai)
- priekšpulks Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas ir izvirzīta patstāvīga kaujas uzdevuma veikšanai; avangards (1)
- avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos
- desants Karaspēka daļa vai apakšvienība, ko paredzēts izcelt vai kas ir izcelta pretinieka teritorijā kaujas uzdevuma izpildīšanai
- papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā
- goda eskorts karaspēka vienība vai apakšvienība, kas svinīgās ceremonijās pavada kādu personu
- brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no atsevišķajiem bataljoniem, divizioniem, speciālajām apakšvienībām
- iekārta Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības grupējums platumā un dziļumā (noteiktas darbības veikšanai)
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks
- kaujas darbība karaspēka vienību, daļu, apakšvienību darbība, kas ir saistīta ar kaujas norisi
- kaujas iekārta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību grupējums kaujai
- kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram
- bombardieris Karavīra vai matroža nosaukums vairāku valstu armijās; dienesta pakāpe cara armijas artilērijā, atbilst jefreitora dienesta pakāpei kājnieku karaspēkā
- vadošais Karavīrs (mašīna vai apakšvienība), kas virzās norādītā virzienā gājiena ierindas galvgalā
- majors karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām)
- apķēdējums Karavīru grupa (komanda, apakšvienība), kas norīkota noteiktā vietā, lai nepiederošām personām neļautu iekļūt apsargājamā rajonā (pie apsargājamā objekta) vai no tā izkļūt
- rangs karavīru grupējuma pakāpe pēc kvalifikācijas, dienesta stāvokļa
- vecākie virsnieki karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži
- cardinalinae Kardinālstērstu apakšdzimta
- cardinalis Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints
- pheucticus Kardinālstērstu apakšdzimtas ģints
- bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni
- karioze kariess - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja
- vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā
- iekarot Karojot iegūt savā varā, pakļaut
- sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps
- karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām
- sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss
- atbāzenes Kāršu spēle, kur izspēlēto kārti otrs spēlētājs var vai nu sist ar lielāku kārti vai atdot atpakaļ (atbāzt) ar mazāku; atbāžu cūkas
- karcenēt Kārt, pakārt
- virsdzimta Kārtai pakārtota sistemātikas vienība
- ordinārus Kārtējs profesors, pār to stāv izkalpojis profesors jeb emerits, un apakš viņa ārkārtējs jeb ekstrāordinārijs
- kredītkarte Kartītes formas dokuments, kurā ierakstīta informācija par personas bankas kontu; tā dod iespēju ātri un vienkārši norēķināties par pirkumiem, pakalpojumiem un saņemt skaidru naudu bankomātā
- noregulēt Kārtojot, pakļaujot (ko) noteiktai kārtībai, noteikumiem, panākt, ka rodas (kas, piemēram, vēlamās attieksmes starp ko)
- burbuļkārtošana Kārtošanas veids, kura gaitā pakāpeniski tiek samainīti vietām kārtojamā masīva blakuselementi, ja tie neapmierina uzdoto sakārtotības kritēriju
- paketēt Kārtot, apvienot (ko) paketē (2)
- āris Kārts ar diviem slīpiem zariem apakšgalā zivju ķeršanai
- izlaida Kārts, kas savieno ratu priekšējo asi ar pakaļējo
- kratītāja kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kam elevatoru vietā ir divi pakarināti ārdu sieti ar lemesi
- bumbuļkartupeļi Kartupeļu sugu sekcija ("Tuberarium"), kam ir apakšzemes bumbuļi
- modificētā ciete kartupeļu vai kukurūzas ciete, kas pakļauta 1% sālsskābes iedarbībai 50 °C temperatūrā un pēc tam apstrādāta ar kālija permanganātu
- vadzis Kāsis, ko piestiprina (piemēram, pie sienas) kāda priekšmeta pakarināšanai
- ķeņķis Kāša koks pie katliņa tā pakāršanai virs ugunskura
- negantnieks Kašķīgs, ātras dabas cilvēks; nepaklausīgs, niķīgs bērns
- stylommatophora Kātacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta
- katlapuža Katla apakšējā daļa; vieta zem katla
- prēstārijas Katoļu baznīcā garīdznieku vietas, kas dod ienākumus un ko bīskaps var atņemt atpakaļ
- penitenciārijs Katoļu baznīcas iestāde Romā, kas pāvesta vārdā atlaiž grēkus un atbrīvo no pakļautības kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību pildīšanas (piem., atbrīvo no dotā solījuma)
- albe Katoļu un anglikāņu garīdznieku balts liturģisks apakšģērbs
- pažobele katra šaura sprauga, kaut kam apakšā
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem); kaucot izraisīt (piemēram, notikumu)
- kaudzapuža Kaudzes apakšējā daļa; vieta zem kaudzes
- inženiernodrošinājums Kaujasdarbības inženiertehniskais nodrošinājums un visi ar to saistītie tehniskie priekšdarbi, ko lielākas karaspēka vienības veic ar to sastāvā esošo inženierkaraspēka vienību (apakšvienību) spēkiem un līdzekļiem, bet mazākas apakšvienības saviem spēkiem
- apakšējais žoklis kauli, kas veido kustīgo apakšējo sejas daļu; apakšžoklis
- osteoporoze Kaulu atrofija, kas rodas, pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam kaulos
- bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas
- lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru
- starspure Kaulzivju klases zivju apakšklase pie kuras pieder vairākums recento zivju; atšķirībā no bārkšspurēm, pāra spuru pamatne tām ir neliela
- kauri Kauri gliemeži - gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints ("Cypraeidae")
- pakāpene kaut kas uz kā pakāpties
- kāpjamais kaut kas uz kā pakāpties; kāpņu šķērskoks, pakāpiens; arī kāpnes
- paplāt kaut ko izklāt, paklāt
- švaukstināt kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni
- nomurmināties kaut ko neskaidri, paklusām nomurmināt
- turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem
- eskadrons Kavalērijas apakšvienība, kas sastāv no vadiem
- dekūrija Kavalērijas zemākā apakšvienība Senajā Romā, kas sastāvēja no 10 jātniekiem
- jesauls Kazaku dienesta pakāpe un amats; kazaks, kam ir šāda dienesta pakāpe un amats
- sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.-1907. gada revolūcijas laikā)
- simts Kazaku kavalērijas apakšvienība (cariskajā Krievijā); sotņa
- tārs Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, ķermeņa masa līdz 105 kg, dzīvo Arābijas pss., DA Himalajos un R-Indijas D daļā
- pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā
- Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos
- Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
- Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā
- iekļautā kešatmiņa kešatmiņa, kas atrodas blakus centrālajām procesoram un kopā ar citām datora apakšsistēmām izmanto vienu un to pašu sistēmas kopni
- nomaļkešatmiņa kešatmiņa, kas kopīgi ar pamatatmiņu un citām apakšsistēmām izmanto sistēmas kopni. Šī kešatmiņa ir lielāka gan par iekļauto kešatmiņu, gan arī par aizmugures kešatmiņu
- kompaktapakšstacija Kioskapakšstacija - rūpnieciski izgatavota kompakta transformatoru apakšstacija
- signāldēlis Klabata - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- paklāt Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
- klājkalsiņš Klājstringers - peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja
- klaņa galva klaņa augšējā vai apakšējā daļa; ja kloķvārpsta ir neizjaucama, klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā iemontēts slīdgultnis
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā)
- fasete Klasifikācijā - apakšklašu kopums, ko iegūst, klasificējot dokumentus pēc vienām un tām pašām pazīmju kopām
- decimālā klasifikācija klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā
- šķēršļu pārvarēšana klasiskais jātnieku sporta veids, kurā ir jāpārvar dažāda grūtuma pakāpju šķēršļi; konkūrs
- arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ
- atitīde Klasiskajā baletdejā - viena no pamatpozām, kur dejotājs stāv uz vienas kājas, otra celī saliekta un pacelta atpakaļ
- ekvipartīcijas princips klasiskās statistiskās fizikas pamattēze, kas nosaka, ka termodinamiskā līdzsvara stāvoklī noteiktas kustības brīvības pakāpei vienmēr atbilst noteikta vidējā enerģija
- sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- klauseklis Klausāmais radziņš (pakurliem)
- klausīt pakaļā klausīt, uzklausīt, paklausīt
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- kapšķināt Klauvēt, pukstēt, pakšķināt
- sotto Klavieru spēlē norādījums, kurai rokai jāspēlē apakšā, ja rokas liekamas krustiski
- klēpjiem Klēpjiem iet - steidzīgi lieliem soļiem iet, vicinot rokas, pagriežoties uz priekšu um atpakaļ, brižiem stiepjoties uz augšu un saliecot ceļus uz priekšu
- kāselēt Klepot, pakāsēt
- kremelēt Klepot, pakāsēt
- kremšķināt Klepot, pakāsēt
- kremslāt Klepot, pakāsēt
- noduselēties Klepot, pakāsēt
- klēts apakša klētsapakša
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga)
- mezoklimatoloģija Klimatoloģijas nozare, kas pētī klimata specifiskās īpatnības relatīvi nelielās teritorijās (ieleja, pakalns, mežmala, jūrmala, kāpas utt.), atšķirībā no makroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar kontinenta, jūras, ainavu klimatu, un no mikroklimatoloģijas, kas nodarbojas ar nelielu teritoriju klimatu
- asala Klinšu jeb hieroglifu čūskas vietējais nosaukums, milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīklotu zīmējumu, 4-5 m gara, sastopama tropu Āfrikā
- Tarpeja klints klints Kapitolija pakalna rietumdaļā Senajā Romā, no kura meta aizā uz nāvi notiesātos valsts noziedzniekus
- samešanās Klišeju pakājeņu koka deformēšanās nepilnīgas izžāvēšanas rezultātā
- taisnā klīze klīze, kurā trosi ieliek pa atvērumu, kas perpendikulārs klīzes garenvirzienam; šāda klīze parasti ir jahtas pakaļgalā
- paklupt Klūpot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā
- apklupt Klupt, paklupt, krist; priekšlaicīgi piedzimt
- ANZUS Klusā okeāna drošības pakts (angļu "Australia, New Zealand, United States")
- rimties kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku
- nodzeltēt kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu)
- dzeltēt kļūt dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē
- pasalaisties kļūt izlaidīgam, nepaklausīgam, slinkam
- rimt kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu
- izalaisties kļūt nedisciplinētam, nepaklausīgam, palaidnīgam
- iecirsties kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku)
- iesacirstiēs kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku)
- pakulot kļūt pakulainam
- pakuloties kļūt pakulainam
- sapakulot kļūt pakulainam
- sasapakalāties kļūt pakulainam (par audumu)
- pārdzeltēt kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi
- nosapakalāties kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu)
- sadilt kļūt tādam, kam it ļoti maza redzamā dala, pakāpeniski kļūt neredzamam (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā, arī par rietošu Sauli)
- noslīdēt kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni
- sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
- tuvoties kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu)
- rimt kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli
- sēst kļūt zemam, zemākam, pakāpeniski iegrimstot zemē (par celtnēm, to daļām)
- zilēt kļūt zilam brieduma, gatavības pakāpē
- spurāties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
- spuroties kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko)
- sadilt kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu)
- sarkt kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām)
- saniķoties kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu)
- eurhynchium Knābītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
- kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini
- gaiškodināšana Kodināšanas pakāpe svītru kodināšanā
- apraudzēt Kodināt ādas līdz noteiktai pakāpei
- ūdensdēlis Koka ēkās - konstruktīvs un arhitektonisks elements starp sienas augšdaļu un zelmiņa apakšdaļu, kas piesedz sienas plakni vai virspamatu pret lietusgāzēm; apšūtās ēkās arī virs cokola
- garnējums Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, kima jeb sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma
- garnieriņš Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma
- grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast
- nedzīvais koks koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās
- totholcs Koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās; pildiņš (1)
- dedkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni
- dodkoks Koka pildījums starp ķīļplanku un pakaļvadni
- šķeteklis Koka rīks ar ko šķeterē pakulu kodeļu
- verdele Koka saimniecības trauks, lielāks par spaini, augšpusē platāks, ar caurumu apakšmalā, ko aizbāž ar tapu
- krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni
- kašeklis Koka vai dzelzs adata, ar kuru linu vai pakulu kodeļu piesprauž pie sprēslīcas
- koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem
- cirtes intensitāte kokaudzes izretināšanas pakāpe vienā cirtes paņēmienā; parasti mērī m^3^/ha
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
- pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski
- lubstājis Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu
- lubstājs Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu
- deķeris Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu; lubstājs (2)
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei
- pametekls Koks, ko pirms uguns iekuršanas noliek šķērsām apakšā malkai, lai malkas pagales nesakristu cita uz citas un uguns nenosmaktu
- puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām
- vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā
- ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
- mīkstā kokšķiedru plātne kokšķiedru plātne ar blīvumu līdz 400 kg/m^3^, kas izgatavota pēc paklāja žāvēšanas metodes
- dastošana Koku caurmēra mērīšana ar dastmēru un grupēšana pa sugām un caurmēra pakāpēm
- ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta
- kaptāls kokvilnas vai zīda lente (platums līdz 10 mm) ar sabiezinātu malu, ko pielīmē grāmatas bloka muguriņas augšā un apakšā, lai sastiprinātu tā malas un nosegtu aizvērtā veidā redzamo spraugu starp grāmatas bloka muguriņu un iesējuma vāku; kaptāllente; greznumlente
- ilimerizācija Koloīdu, kā arī māla daļiņu iznese no augsnes augšējiem horizontiem apakšējos, parasti notiek podzolēšanās procesā
- entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot
- bāze Kolonnas vai pilastra apakšējā, profilētā daļa - kolonnas vai pilastra pamatne jeb pēda
- joniešu orderis kolonnu kārtojums sengrieķu arhitektūrā, kuram raksturīgs kapitelis ar volūtām un kolonnu pakāpenisks sašaurinājums virzienā uz augšu
- Tulipa kolpakowskiana Kolpakovska tulpe
- breik Komanda boksā, pēc kuras pretiniekiem vienam no otra jāatiet solis atpakaļ
- patruļbāze Komandiera iepriekš plānota vai tikko izraudzīta vieta, kas paredzēta, lai patruļu apstāšanās laikā organizētu apakšvienību tālākai darbībai un paaugstinātu patrulējošo karavīru drošību
- konfigurācija kombinatorikā – kopas apakškopu sistēma ar noteiktām īpašībām (piemēram, latīņu kvadrāts)
- tedijs Kombinēbiksītes - viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju
- paplašināta vārdkopa kombinēta vārdkopa - vārdkopa, kuras atkarīgajam komponentam vai komponentiem pakārtots vismaz viens atkarīgais komponents
- baksterotipija Kombinēts asējuma un koka grebuma iespiedums, kurā vispirms iespiež asējumu kā zīmējumu un virs tā koka grebumu kā pakrāsu plāksni
- commelinidae Komelīnu apakšklase
- komelīna Komelīnu apakšklase ("Commelinidae") - viena no 4 viendīgļlapju klases apakšklasēm
- komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
- tūrisma informācijas centrs komersants, kas informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā
- elektronisko sakaru komersants komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus
- tūrisma aģentūra komersants, kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem
- apsardzes komersants komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus
- clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata
- vēži Komisijā nodotas, bet nepārdotas grāmatas, ko sūta atpakaļ izdevējam
- apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai
- apakškomiteja Komiteja, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komitejai
- ciparvideodisks Kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt pilnmetrāžas filmu (vismaz 4,7 gigabaitus); digitālais videodisks, DVD
- skaņripulis spīdīgais kompaktdisks
- blīvplate Kompaktdisks
- cēdē Kompaktdisks
- ciešripa Kompaktdisks
- sīdī Kompaktdisks
- sīģiks Kompaktdisks
- tvarts Kompaktdisks
- CD Kompaktdisks - disks optiskai digitālās informācijas ierakstīšanai (angļu "Compact Disc")
- CD ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai (angļu "Read Only Memory")
- CD-ROM kompaktdisks vienreizējam ierakstam un daudzkārtējai informācijas nolasīšanai; lasāmatmiņas kompaktdisks
- atkalierakstāms kompaktdisks kompaktdisks, kas atšķirībā no ierakstāmā kompaktdiska ļauj informāciju ierakstīt atkārtoti, un var tikt izmantots līdzīgi disketēm vai cietajam diskam
- lasāmatmiņas kompaktdisks kompaktdisks, ko izmanto teksta un grafikas, kā arī skaņas ierakstīšanai; CD-ROM
- ierakstāms kompaktdisks kompaktdisks, no kura informāciju var ne tikai operatīvi nolasīt, bet kurā to var arī ierakstīt
- kompaktnieks Kompaktdisku atskaņotājs
- SACD Kompaktdisku ierakstu tehnoloģijas nosaukums; angļu "super audio compact disc"
- DVD-ROM Kompaktdisku jaunākā paaudze ar iespēju uzglabāt daudz lielāku informācijas daudzumu
- reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību
- kompaunddzinējs Kompaunds - tvaikmašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- kompaundmašīna Kompaunds - tvaikmašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- kompaundtvaikmašīna Kompaunds - tvaikmašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti
- GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts
- avioceļojums Kompleksais tūrisma pakalpojums, kurā kā transporta veids tiek iekļauts aviolidojums
- ugunsbīstamības klase komplekss rādītājs, kas izsaka ugunsbīstamības pakāpi
- aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ
- neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu
- rūteris Komunikācijas iekārta, kas saņem noteikta formāta datu paketes un tās pa visefektīvāko ceļu pārsūta uz galamērķi
- bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos
- galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
- galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
- tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu
- fragments Komunikāciju tīklā - daļa no pārraidāmās paketes
- pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus
- uzkrājnosūtes komutators komutators, kas pilnīgi saglabā ievaddatu paketi pirms tās tālāksūtīšanas. Šādus komutatorus izmanto, kas ievaddatu un izvaddatu pārraides ātrumi ir dažādi
- caurteku komutators komutators, kas uzsāk ieejas datu izvadi pirms paketes pilnīgas saņemšanas
- SMDS komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi (angļu "Switched Multimegabit Data Services")
- SMDS komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums (angļu "Switched Multimagabit Data Service")
- koncertalbums Koncerta ieraksts albumā (piem., kompaktdiskā) ar vienu nosaukumu
- piemērs Konkrēts fakts, konkrēta doma, kas pakļaujas kādiem vispārīgiem spriedumiem, pamato, ilustrē tos
- tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi
- mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties
- jumta spraišļi konstrukciju elementi, kas novērš apakšējo kopturu deformēšanos un nodrošina tiem nemainīgu stāvokli telpā
- kontinenta piekāje kontinenta zemūdens nomaļas apakšējā daļa, kas veido pārejas zonu starp kontinenta nogāzi un okeāna dibenu
- centriklīners Konusveida (7-10° leņķī) caurule, kurā pēc centrbēdzes principa papīra vai celulozes masu attīra divpakāpju un trīspakāpju attīrīšanas iekārtās
- piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri
- jūras līmenis konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis
- komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku
- lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu
- peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam
- patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
- universālkopa Kopa, kura sastāv no visiem noteikta veida elementiem un kuras apakškopa ir katra aplūkojamā kopa
- kopāllaka Kopālsveķu šķīdinājums, ko piejauc zelta iespieduma pakrāsai
- paketes garums kopējais baitu skaits paketē, ko nosaka tīkla slāņa vadības protokols
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī
- mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem
- zemējumkopne Kopne apakšstacijas zemējumsistēmas daļu savstarpējai savienošanai
- landauers Kopš 18. gs. lietoti četrvietīgi grezni rati ar divdaļīgu, priekšup un pakaļup nolaižamu jumtu
- kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra
- simpetaļi Kopziedlapainie, segsēkļu ziedaugu apakšklase divdīgļlapju klasē, ir ar ziedu, kam ziedlapas jeb vainaglapas saaugušas savā starpā kopā
- sešstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Hexacorallia"), kuras piederīgajiem ir 6 taustekļi
- astoņstarainie koraļļi koraļļu apakšklase ("Octocorallia"), kuras piederīgajiem ir 8 taustekļi, koloniāli dzīvnieki
- oktaktīnijas Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi
- oktokoraļļi Koraļļu apakšklase, astoņstarainie koraļļi; oktaktīnijas
- heksakoraļļi Koraļļu polipu apakšklase ar seštarainiem neplūksnotiem taustekļiem
- dūkšķis Korķis no lupatām un pakulām
- nerūsošais tērauds korozijizturīgs tērauds, ko iegūst, pievienojot hromu (18-20%), niķeli (7-9%), un pakļaujot to termiskai apstrādei
- melhiors Korozijizturīgs vara un niķeļa sakausējums (niķeļa daudzums 19-30%), ko var papildus leģēt ar dzelzi un mangānu; labi pakļaujas spiedapstrādei
- apakškorpuss korpusa apakšējā daļa
- hloracetamīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto krēmos, šampūnos, dūņu pakās, tīrīšanas losjonos, var izraisīt ādas kairinājumus
- suborbitāls lidojums kosmiskais lidojums, kura laikā kosmiskais lidaparāts paceļas ārpus atmosfēras blīvajiem slāņiem, taču neattīsta pirmo kosmisko ātrumu un līdz ar to nenonāk orbītā, bet nolaižas atpakaļ uz Zemes
- donalds Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis
- doņiks Košļājamās gumijas iepakojuma papīrītis
- callorhinus Kotiku apakšdzimtas ģints
- koronions Kraniometrijā apakšžokļa vainagveida izauguma galotne
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts
- inions Kraniometrijā pakauša ārējā paugura virsotne
- opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
- mezognatisks Kraniometrijā tāds, kam apakšžoklis mēreni izvirzīti uz priekšu (žokļa indekss 98-103)
- gonijs Kraniometrisks punkts apakšžokļa leņķa
- gonions Kraniometrisks punkts apakšžokļa leņķa virsotnē
- asterions Kraniometrisks punkts lambveida šuves saskares vietā ar paura kaula un aizauss paugura šuvi, kā arī pakauša kaula un aizauss paugura šuvi
- opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes
- zigomaksilārs Kraniometrisks punkts vaiga kaula un augšžokļa šuves apakšējā galā
- stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju
- kukoļņiks Krāpnieks, kas krāpj, izmantojot imitācijas (viltotas naudas paku u. tml.)
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu vai klāj kādas virsmas lielāko daļu
- melnā krāsa krāsa, kuras pamatpigments ir kvēpi; to izgatavojot cenšas iegūt maksimāli iespējamu melnuma pakāpi
- testa krāsu skala krāsainu elementu – tīklu, režģu un pakrāsu laukumu – kopums ar stingri noteiktiem krāstoņu parametriem, kurus izmanto krāsu pārveides un attēlošanas kontrolei un novērtēšanai (testēšanai)
- čoza Krāsns spelte; maza iere krāsns pakājē
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā
- plusiinae Krāšņpūcīšu apakšdzimta
- plusia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints
- plusidia Krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints
- kuldurēt Kratīt, šūpot turp un atpakaļ
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
- atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.)
- atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā
- pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
- atkraut Kraut atpakaļ
- štrope kravas celšanas ierīces saite gabalkravas vai iepakojuma celšanai, kas veidota no trosēm, ķēdēm vai virvēm ar augām (vai āķiem) abos galos
- pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus
- eksportkredīts Kredīts, kas tiek piešķirts ārvalstu juridiskajām personām - valsts preču un pakalpojumu pircējiem
- kregalis Krekla apakšējā daļa
- kurators Krievijā līdz 1917. g. - persona, kas kādā apgabalā pārzināja valstij pakļautu darbības jomu (piemēram, skolas)
- kvartīrmeistars Krievijas flotē līdz 1910. g. - jaunākais apakšvirsnieks
- zemščina Krievijas valsts teritorijas daļa, kas neietilpa opričņinā; administratīvais centrs - Maskava. Pēc opričņinas atcelšanas (1572. g.) atšķirība pakāpeniski izzuda
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas
- atvirst Krist atpakaļ
- stiklkeramika Kristālisks stikla materiāls, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas paņēmieniem, t. i., izstrādājumu presē no stikla pulvera un pēc tam kristalizē (sk. kristalizācija) divpakāpju vai vairākpakāpju režīmā
- apskaidrošanās Kristieša stāvoklis mūžībā, kur viņš vairs nebūs pakļauts iznīcības draudiem
- deviņas eņģeļu kārtas kristīgajā mitoloģijā — eņģeļu hierarhijas pakāpes, ko veido trīs triādes, ko skaita (no augšas uz leju) šādā kārtībā: pirmā triāde — serafi, ķerubi un troņi; otrā triāde — kundzības, spēki, varas; trešā triāde — pirmspēki, erceņģeļi, eņģeļi (vārda šaurākā nozīmē)
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ
- kripte Kristīgas ticības pirmajos laikos maza baznīciņa apakš zemes; vēlāk apakš baznīcām spraislis, kurā uzglabāja relikvijas; kripta
- neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta
- velociraptors Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - 2 m, medījumu nogalināja ar pakaļkāju pusmēness formas nagiem
- relevances kritērijs kritērijs, kurš nosaka meklējamā un pēc pieprasījuma no informācijas sistēmas saņemtā dokumenta jēdzieniskās tuvības pakāpi
- apkrist Krītot nokļūt kam apakšā
- pakrist Krītot pakļūt zem (kā), arī (kam) apakšā
- epiblefarons Kroka apakšējā plakstiņa ādā, kas liek skropstām griezties uz iekšu
- montbrēcija Krokosmija - viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- augnats Kroplis ar diviem apakšžokļiem
- iniencefāls Kroplis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa kuru galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
- gnatocefāls Kroplis, kuram galvas vietā ir palielināts apakšžoklis
- timaliinae Krūmājstrazdu apakšdzimta
- alcippe Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints
- heterophasia Krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints
- pelēkkrūšu timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Alcippe abyssinica")
- sarkanmuguras timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Heterophasia annectens")
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus
- sirubs Krusta pakšos cirstas guļbūves celtnes vainagu kopums
- torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
- turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
- karotene Krustziežu dzimtas ģints ("Cochlearia"), divdīgļlapji ar karotes veida apakšējām lapām
- drojene Krustziežu dzimtas ģints ("Draba"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem, daudzas sugas veido blīvus paklājveida ciņus
- rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis
- pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē
- pakaišu kūdra kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem; pakaiškūdra
- pakaiškūdra Kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem; pakaišu kūdra
- stampāšana Kuģa (vai jahtas) priekšgala un pakaļgala ātra svaidīšana uz augšu un uz leju, ja peldlīdzeklis iet pret vilni augstā jūrā
- sentīna Kuģa apakšdaļa, kur sakrājas ūdens
- juts Kuģa augšējā klāja pakaļdaļa
- pūpe Kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa
- pakaļpīķis kuģa korpusa pakaļgala apakšējais nodalījums
- bezānmasts Kuģa pakaļējais masts, ja ir trīs (vai vairāk) masti
- pakaļvadnis kuģa pakaļgala apakšējā daļa (ar sarežģītu profilu), savienota ar ķīli, borta apšuvi, stūri un dzenvārpstas deidvudu. (Kuģa stringeru sastiprinājuma vieta pakaļgalā - kuģa daļa, kas šķeļ ūdeni kuģa atpakaļgaitā.)
- gakaborts Kuģa pakaļgala augšējā noapaļotā daļa
- galsvere Kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimes starpība; diferents
- šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā
- ahterflaga Kuģa vai jahtas karogs, ko paceļ tā pakaļgalā
- pūpe Kuģa vai jahtas pakaļgala kajīte
- priekšējā galsvere kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu
- bugsvere Kuģa vai jahtas priekšgala pārlieka iegrime un pakaļgala stipra pacelšanās uz augšu
- četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm
- Dyaphorophyia castanea kukaiņēdāju apakšdzimtas sugas "Platysteira castanea" nosaukuma sinonīms
- platysteirinae Kukaiņķērāju apakšdzimta
- dyaphorophyia Kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints "Platysteira" nosaukuma sinonīms
- bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta
- entofagi kukaiņu apakškārta, dēj oliņas augos, lapās, saknēs vai stublājos, kur attīstoties kāpuriem rodas pangas
- āržokleņi kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi
- iekšžokleņi kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi
- laputs kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta ("Aphidodea"), pie kuras pieder sīki kaitīgi kukaiņi, kas sūc augu sulas ar sūcējtipa mutes orgāniem, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts \~390 sugu
- laccifer kukaiņu klases augutu kārtas bruņutu apakškārtas ģints
- piešcikādes kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas
- mušveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Brachycera"), pārsvarā sīki un vidēji lieli kukaiņi, daudzi ir parazīti, parazitoīdi, augu kaitēkļi, cilvēkam bīstamu slimību ierosinātāju pārnesēji; 2 infrakārtas, \~105 dzimtas, >100000 sugu; īstaustekleņi
- odveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi
- pūkmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega
- agromyziidae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas alotājmušu dzimta
- acroceridae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta
- zirnekļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas
- alotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu
- pamuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Anthomyidae"), sīki vai vidēji lieli (3-8 mm) tumšas krāsas mušveidīgi kukaiņi
- laupītājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Asilidae"), vidēji lielas un lielas mušas (ķermeņa garums - 6-30 mm), pieaugušie indivīdi pārtiek no citiem kukaiņiem, gk. sausos un siltos apvidos, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 29 sugas
- līķmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Calliphoridae"), metāliski spīdīgas zilas vai zaļas mušas, kuru kāpuri (gaļas "tārpi") pārtiek gk. no dzīvnieku līķiem, sasmakušas gaļas u. tml., bet dažkārt arī parazitē dzīvnieku ādā, zarnās; \~1500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu
- utumuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chamaemyiidae"), 2-5 mm gari, sudrabpelēki mušveidīgie, kas mīt zālē, krūmos, uz dažādu augu ziediem
- lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- smaragdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte
- augļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Drosophilidae"), nelieli (2-5 mm) mušveidīgie, kāpuri attīstās dažādos rūgstošos un pūstošos substrātos, zem kritušu koku mizas mitrās vietās, vecās sēnēs
- dejotājmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Empididae"), ķermeņa garums 1,5-5 mm, bieži veido spietus virs strautiem un upēm, Latvijā nav pētītas
- krastmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta
- kuņģspindele kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas
- trūdmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Lauxaniidae"), nelieli (ķermeņa garums - 2,5-5 mm), dzeltenīgi mušveidīgie, Latvijā konstatētas 35 sugas
- muša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Muscidae"), Latvijā nav pētīta
- degunspindeles kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Oestridae"), ķermeņa garums 9-18 mm, daudzām sugām biezi klāts ar matiņiem, pārnadžu un nepārnadžu parazīti, Latvijā nav pētīta, varētu būt 2-3 sugas
- kuprmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas
- cikāžmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas
- burkānmušas kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas
- medniekmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Rhagionidae"), vidēji lieli, retāk lieli (ķermeņa garums - 6-16 mm), melni, brūni vai dzelteni mušveidīgie, uzturas mitrās vietās uz koku un krūmu lapām un stumbriem, barojas ar citiem kukaiņiem
- gaļasmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sarcophagidae"), 6-19 mm gari, gk. pelēkmelni raibi mušveidīgie, \~2300 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- mēslmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās
- skudrmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sepsidae"), 2-6 mm gari, melni, spīdīgi mušveidīgie, kas pēc ķermeņa formas un kustībām atgādina skudras, to kāpuri ir nozīmīgi organisko vielu noārdītāji
- puvummuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos
- dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
- dundurs kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tabanidae"), liels, drukns divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, 117 ģinšu, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- raibspārnmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta
- samtmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta
- zeltači kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas dunduru dzimtas ģints ("Chrysops"), vidēji lieli dunduri ar zeltaini zaigojošām acīm un melnraibiem spārniem, kas sūc zīdītāju, arī cilvēku asinis, Latvijā konstatētas 6 sugas
- apocephalus kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas kuprmušu dzimtas ģints
- amaurosoma kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mēslmušu dzimtas ģints
- anthomyidae kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas pamušu dzimta
- mežaods kukaiņu klases divspārņu kārtas odu apakšdzimtas odu dzimtas ģints ("Aedes"), Latvijā konstatēts 16 sugu
- dižods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti
- pangodiņš kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas
- trīsuļods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu
- odu dzimta kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- odi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Culicidae"), pārtiek no sulām un nektāra; pirms oliņu produkcijas mātītes lūko iegūt asinis
- abiniekodi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Dixidae"), sīki kukaiņi, kuru kāpuru ķermeņa daļa vienmēr atrodas ūdenī, bet daļa ārpus tā
- miģele kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu
- trauslkāji kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu
- kožodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Psychodidae"), ļoti sīki (garums - 1,8-4 mm) odveidīgie, Latvijā maz pētīti
- krastods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta
- trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
- knislis kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Simuliidae"), >1200 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
- ziemasods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti
- anopheles kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas odu dzimtas ģints
- dūrējutis kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
- uts kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas dūrējutu apakškārta ("Anoplura"), \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu (iespējams, ka ir \~20 sugu)
- jātnieciņš kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu
- vabole kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu
- divspārņi kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu
- taisnspārņi kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem
- dzīvniekutis kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis
- auguts kukaiņu klases kārta ("Sternorrhyncha"), augēdāji - sūc augu sulu no augu virszemes orgāniem vai saknēm, 4 apakškārtas (laputis, lapblusiņas, baltblusiņas un bruņutis), >25000 sugu
- zvīņene kukaiņu klases kārta ("Thysanura"), primitīvi kukaiņi bez spārniem garums - 8-20 mm, nodalītas 2 apakškārtas - skrējējzvīņenes un lēcējzvīņenes, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- anthophoridae kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta
- iežmauglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu
- auglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu
- ragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas
- māņragaste kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas
- arge kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints
- dryinidae kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta
- pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
- māņjātnieciņš kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes
- spožlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta
- palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
- prusaklapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas
- tievvēderlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi
- pundurlapsenīte kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta
- tumšlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta
- māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
- puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
- lapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas
- anthocopa kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints
- apanteles kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints
- ancistrocerus kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints
- ammophila kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints
- klejotājskudra kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido
- trihogramma kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte
- vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
- anisoptera kukaiņu klases spāru kārtas dažādspārnu spāru apakškārta
- dziedātājsienāzis kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- arhostemāti kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Archostemata")
- miksofāgi kukaiņu klases vaboļu kārtas apakškārta ("Myxophaga")
- anoplodera kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints
- lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
- skrējējzvīņene kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs
- otkats kukuļdošanas veids sarunās, kurā kukuļņēmējam apmaiņā pret sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāta komisijas maksa
- kulbpakaļa Kulbas pakaļējā daļa
- veltnis Kulinārijas produkts - rulete, kuras pagatavošanā produkti pakļauti vienam tehnoloģiskam paņēmienam - saveltnēšanai
- Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums
- Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
- Īvānu velnakmens kultakmens Madonas novada Sarkaņu pagastā pie Īvānu mājām, tas ir konusveidīgs (augstums — 2,4 m, apkārtmērs pie pamatnes — 12 m), nolaidenākajā pusē iekalta iedobe (~1 m x 30 cm; dziļums 4 cm), citā pusē - pakāpieni, izmantots kā kulta vieta
- Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā
- virsaugs Kultūraugs, zem kura pasēj kādu apakšaugu
- mašiņapuža Kuļmašīnas apakšējā daļa; vieta zem kuļmašīnas
- mašīnapuža Kuļmašīnas apakšējā daļa; vieta zem kuļmašīnas
- pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- Mugānas līdzenums Kūras-Araksas zemienes daļa uz dienvidiem no Kūras un Araksas satekas, Azerbaidžānā, dienvidrietumos tā turpinās Irānā, dienvidu daļā pakāpeniski saplūst ar Lenkorānas zemieni, lielākā daļa teritorijas zjl., sauss subtropu klimats
- švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni)
- cigoriņš Kurvjziežu dzimtas apakšdzimta ("Cichorioideae syn. Liguliflorae"), lakstaugi, kuru augiem kurvītī ir tikai mēlziedi un parasti tiem ir piensula
- asteroideae Kurvjziežu dzimtas asteru apakšdzimta
- ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
- tūsklape Kurvjziežu dzimtas ģints ("Petasites"), daudzgadīgs augs ar vairākiem gaiši dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē un lielām, apakšpusē tūbainām lapām, 18 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- klanīties Kustēties, šūpoties uz leju un augšu, uz priekšu un atpakaļ (piemēram, par ierīcēm, priekšmetiem)
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļkustībā) - par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- sinfāzās svārstības kustība sistēmā ar vairākām brīvības pakāpēm ap līdzsvara stāvokļiem, kurā vairākām harmoniskām sistēmām sakrīt fāzes
- turpatpakaļkustība Kustība turp un atpakaļ
- reverss Kustības maiņa pretējā virzienā (piemēram, transportlīdzeklim); arī atpakaļgaita
- elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri)
- sprūds Kustīga, ar atsperi aprīkota detaļa zobrata fiksēšanai (pret atpakaļgaitu)
- bakštaga Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā
- preventeri Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā
- slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu
- zeibelēt kustināt kādu kvēlojošu ķermeni ātri pa apli vai uz priekšu nu atpakaļ, lai tas apraksta atbilstošas figūras
- trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; berzties (2)
- šķidrmēsli Kūtsmēsli (ar 7-10% sausnas), ko iegūst, dzīvniekus turot uz spraugu grīdām bez pakaišiem
- pusšķidrmēsli Kūtsmēsli, kas pēc īpašībām ir vidēji starp tvirtiem kūtsmēsliem un šķidrmēsliem; iegūst, lietojot minimālu pakaišu daudzumu
- bikvadrāts Kvadrāta kvadrāts, ceturtā pakāpe
- kvadrātfunkcija Kvadrāttrinoms - otrās pakāpes polinoms y=ax2+bx+c
- fleksoiespiedējs kvalificēts strādnieks, kas, izmantojot fleksogrāfijas tehnoloģiju un iekārtas, iespiež iepakojumu, etiķetes un tamlīdzīgus iespieddarbus
- kategorija Kvalifikācijas pakāpe (dažos arodos)
- nosaukums Kvalifikācijas pakāpe, dienesta stāvokļa pakāpe
- klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija, ko piešķir dažās profesijās, sportā
- Bozes gāze kvantu gāze, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai; tuvojoties absolūtajai nullei, daļiņu skaits šādā gāzē neierobežoti aug un var iestāties Bozes–Einšteina kondensācija
- Bozes šķidrums kvantu šķidrums, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai
- eopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība, sākotnēji (no 1932. g.) tā nosauca kvartāra apakšējo nodaļu (agro epohu), vēlāk termins lietots gk. pleistocēna nodaļas apakšējā stāva nozīmē
- sylviinae Ķauķu apakšdzimta
- sylvinae Ķauķu apakšdzimta
- strazds Ķauķu apakšdzimtas atsevišķas sugas
- bebrornis Ķauķu apakšdzimtas ģints
- lusciniola Ķauķu apakšdzimtas ģints
- scotocerca Ķauķu apakšdzimtas ģints
- phylloscopus Ķauķu apakšdzimtas ģints - lapuķauķi jeb ķauķīši
- kāpelētājķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Acrocephalus"), nelieli dziedātājputni ar spēcīgu knābi un lielām kājām, dzīvo niedrājos, krūmājos, gk. mitrās vietās, veikli kāpelē pa niedru u. c. augu vertikālajiem stublājiem, 27 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- lapuķauķis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"); kauķītis
- krāšņgalvītis Ķauķu apakšdzimtas ģints ("Regulus"), ļoti sīki dziedātājputni (masa - 5-6 g), Eirāzijā, Ziemeļāfrikā, Ziemeļamerikā; 5 sugas, Latvijā 2 sugas: zeltgalvītis un sārtgalvītis (ieklīst)
- purvuķauķis Ķauķu apakšdzimtas kāpelētājķauķu ģints vairāku sugu paralēls nosaukums
- sārtgalvītis Ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus ignicapillus"), ļoti sīks, kustīgs dziedātājputns
- Seišelu ķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bebrornis sechellensis")
- lielais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus major")
- Ķīnas krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus tacsanowskius")
- lāsumainais krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Bradypterus thoracicus")
- krastmalu krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Cettia cetti")
- piejūras krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Cettia diphone")
- īsastes krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Cettia squameiceps")
- iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi
- acanthis Ķeģi - zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas žubīšu dzimtas ģints
- sidi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas mita pauguros, dziļi apakšzemē
- veneti Ķeltu ciltis, kas dzīvoja Atlantijas okeāna piekrastē un ko Jūlijs Cēzars pakļāva gallu karagājiena laikā 58.-51. g. pirms mūsu ēras
- allobrogi Ķeltu cilts Narbonas Gallijas Ziemeļu daļā, 121. g. p. m. ē. cilti pakļāva Roma
- skordiski Ķeltu tauta ar iliriešu piejaukumu starp Donavu, Savu un Moravu, dzīvoja naidīgās attiecībās ar romiešiem, pakļauti Romai 1. gs. p. m. ē.
- gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda
- atķemmēt Ķemmējot atvirzīt (matus) nost (sānis, atpakaļ); atsukāt
- ļeļināt Ķēmoties pakaļ, sakot "ļeļeļe", mēdīties
- ceratozaurs Ķenguram līdzīga izmirusi, 4-5 m gara ķirzaka, īsām priekškājām un garu asti, dzīvoja apakšējā krīta periodā ZR Amerikā un D Āfrikā
- līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem
- sirenomēlija Ķermeņa apakšdaļas attīstības anomālija, viena nepilnīgi attīstīta apakšējā ekstremitāte vai kopā saaugušas kājas
- paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij)
- gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo galu un augšstilbu; gūža
- pasirds Ķermeņa daļa zem sirds; - pakrūte
- reinversija Ķermeņa daļas vai orgāna novietošana atpakaļ normālā stāvoklī, piem., izvērstas dzemdes reponēšana
- hiptokinēze Ķermeņa gāšanās atpakaļ sarkanā kodola sistēmas disfunkcijas gadījumā
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu
- otrs gals ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
- dibens Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
- oksta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
- okste Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
- oksts Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkam, dzīvniekam)
- sēde Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- sēžamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēdamvieta
- sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2)
- pakaļgals Ķermeņa pakaļējā daļa (dzīvniekam)
- gūžugals Ķermeņa pakaļējā daļa ap gūžām (dzīvniekiem)
- paraplēgija Ķermeņa priekšdaļas vai pakaļdaļas abpusēja paralīze
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
- ventrāls aspekts ķermeņa virsmas izskats, aplūkojot no priekšpuses vai apakšas
- eilema Ķērpjlācīšu apakšdzimtas ģints
- lithosia Ķērpjlācīšu apakšdzimtas ģints
- pūkainā ķērsa ķērsu ģints suga ("Cardamine hirsuta"), 7-30 cm augsts lakstaugs, ar vienkāršu vai apakšdaļā zarotu stublāju, Latvijā aizsargājama; skarbā ķērsa
- pārvietojamais ķīlis ķīlis, ko brauciena laikā var nedaudz pabīdīt uz priekšu un atpakaļ
- pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags
- pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš
- reducēšana Ķīmiska elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā
- oksidēšanās Ķīmiska reakcija, kurā palielinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe
- reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe
- denitrēšana Ķīmiskā rūpniecībā slāpekļskābes un sērskābes atpakaļiegūšana no skābju pārpalikumiem pēc organisku vielu nitrēšanas
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas
- gurde ķirbja pudele, groziņā iepīta pudele; plakana, saitē pakarama svētceļnieku un kareivju pudele
- ķīre Ķīris - kaiju apakšdzimtas ģints
- kurliks Ķīris ("Larus"), kaiju apakšdzimtas ģints
- replantoloģija Ķirurģijas nozare, kas pārstāda atdalītos audus, orgānus u. tml. atpakaļ bijušajā vietā
- replantācija ķirurģiskā operācijā atdalīto audu, orgānu u. tml. pārstādīšana atpakaļ bijušajā vietā
- replantēt Ķirurģiski pārstādīt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā
- hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā
- lacertilia Ķirzaku apakškārta
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
- RLL Labā apakšējā daiva (angļu "right lower lobe")
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, priekšpuses vai mugurpuses, augšas vai apakšas
- RLQ Labais apakšējais kvadrants (angļu "right lower quadrant")
- kunis labības kūlīša apakšgals
- resgalis labības kūļa vai linu pēdas apakšējais gals
- kuzka Labības vabolīte, plākšņtaustekļaino vaboļu dzimtas maijvaboļu apakšdzimtas suga
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni
- Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā
- atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints
- lagūni Lagūnu ciltis - cilšu grupa (atiji, abi, kiami, ari, aburi, aladiani, avikani, gva, metjibi, krobi), dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- lachnocladiaceae Lahnoklādijas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
- kadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai lokālo tīklu vides pieejas vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos pārejas procesi
- starpkadru atstarpe laika intervāls starp kadriem, kas nepieciešams, lai vides piekļuves vadības apakšslānī un fizikālajā slānī beigtos kadra pārraides izraisītie pārejas procesi
- vācu laiki laika periods Latvijas vēsturē no 1207.-1561. g., kad liela daļa Latvijas teritorijas bija Livonijas ordeņa pakļautībā
- zviedru laiki laika periods Vidzemē 1629.-1721. g., kad tā bija Zviedrijas karaļa pakļautībā
- savienojumlaiks Laika periods, kurā lietotājs ir pievienots pakalpojumu sniedzējam
- sutoņa Laikapstākļi, kuriem ir raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi
- saimnieciskās darbības cikls laikposms starp naudas līdzekļu izdošanas brīdi preču vai pakalpojumu iegādei un preču vai pakalpojumu pārdošanas brīdi pircējiem (klientiem), lai saņemtu naudu
- robežšķirtne Laikposms, notikums, apstākļu kopums u. tml., kas nošķir (dažādas parādības, vienas parādības dažādas pakāpes citu no citas)
- atvāržas Laiks pēc Jāņiem, kad dienas pakāpeniski paliek īsākas un sākas saules atceļš no visaugstākā punkta uz viszemāko
- svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe
- svētlaimība Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts; arī laimes augstākā pakāpe; svētlaime
- complaisance Laipnība, pakalpība
- pielaidīgs Laipns, pakalpīgs
- laivpakaļa Laivas pakaļējā daļa
- duriņš Laivas pakaļgaldiņš
- astrags Laivas pakaļgals
- grīdkoks Laivas riba tās apakšdaļā
- laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime
- andrus Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa
- anders Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus
- andra Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus
- andrs Laivas, koka kuģa ķīļa apakšējā daļa; andrus
- tēviņš Laivas, kuģa priekšgala un pakaļgala detaļa, kas paredzēta ūdens, viļņu šķelšanai
- palaisties Laižoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- gruntis Laku un krāsu pārklājumu apakšējais slānis, kas aizpilda virsmas poras, nodrošina labu pārklājuma adhēziju, aizsargā metālus pret koroziju, izceļ koksnes tekstūru
- griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem
- lietuvēns Lamu vārds, apzīmējot kādu dusmīgu, niknu, ļoti nepaklausīgu bērnu vai pieaugušo
- amfiokss Lancetnieki - bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta, zivīm līdzīgi, caurspīdīgi mugurkaulnieki
- mezofils Lapas mīkstums, ko veido pamataudi, kuri atrodas starp augšējo un apakšējo epidermas slāni
- svītrainā peperomija lapas vairogveida, virspusē sudrabotas svītras, lapu apakšpuse un kāti sārti
- psyllidae Lapblusiņas - augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi
- heterotrioza Lapblusiņu apakškārtas ģints
- psylla Lapblusiņu apakškārtas ģints
- vairogvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Cassidinae"), Latvijā konstatēts >20 sugu
- zaigvabole Lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Donaciinae"), nelielas, parasti metāliski zaigojošas vaboles, kas dzīvo uz ūdensaugiem, fitofāgi, >1200 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, >25 sugas
- cassidinae Lapgraužu dzimtas vairogvaboļu apakšdzimta
- donaciinae Lapgraužu dzimtas zaigvaboļu apakšdzimta
- dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- vairogčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Notostraca"), vēžveidīgie no dažiem mm līdz 7,5 cm garumā, līdz 70 pāru kāju; 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lynceus Lapkājvēžu kārtas divvākčauļu apakškārtas ģints
- leptodora Lapkājvēžu kārtas kladoceru apakškārtas dzimta ("Leptodoridae"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā
- philydorinae Lapmūrnieku apakšdzimta
- automolus Lapmūrnieku apakšdzimtas ģints
- philydor Lapmūrnieku apakšdzimtas ģints
- gāzturbīnu dzinēja kompresors lāpstiņu agregāts caurplūstoša gaisa spiediena paaugstināšanai; sastāv no ievirzes aparāta un vairākām secīgi izvietotām pakāpēm
- plūksna Lapu pirmās pakāpes dalījuma segments (pie lapas kāta)
- kūdras sūnas lapu sūnu apakšklase (_Sphagnidae_); daudzgadīgi augi, kas veido blīvas audzes, atmirstot veido kūdru un veicina teritoriju pārpurvošanos
- sfagns Lapu sūnu ģints ("Sphagnum"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru, \~150 sugu, kas pēc anatomiskajām un morfoloģiskajām pazīmēm iedalītas sekcijās, Latvijā konstatētas 36 sugas no 7 sekcijām
- andrejas Lapu sūnu klases apakšklase ("Andreaeidae"), sarkanbrūnas, pat melnas sūnas, kas izplatītas augstu kalnos un polārajos apvidos
- zaļsūnas Lapu sūnu klases apakšklase ("Bryidae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi, 0,1-50 cm gari augi, 85 dzimtas, >700 ģinšu, \~14000 sugu, Eiropā 1084 sugas, Latvijā konstatētas 35 dzimtas, 120 ģinšu, 337 sugas, no tām 152 sugas ir retas un aizsargājamas
- avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas
- plagiope Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Plagiopus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- ragzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ceratodon"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- suņzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Cynodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- divzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranella"), nelieli divmāju, retāk vienmājas augi, ne garāki par 3 cm, veido skrajas vai blīvas, zaļas vai dzeltenzaļas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- lapmete Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- matzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ditrichum"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- baltsamtīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Leucobryum"), \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- kārpvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Oncophorus"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- īlenlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Pleuridium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- svītraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Rhabdoweisia"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- garkaklīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Trematodon"), kas Latvijā sastopama samērā reti
- lācīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Atrichum"), \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- bārdaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Pogonatum), \~210 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- lāčsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Polytrichum"), \~120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; dzegužlini
- krokvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Aulacomniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- bartrāmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bartramiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- īsvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Brachytheciaceae"), vienmājas vai divmāju dažāda lieluma augi, kas parasti veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 30 sugu
- buksbaumija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Buxbaumiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- sīkvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Catoscopiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- kociņsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Climaciaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- divzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Dicranaceae"), daudzgadīgi divmāju vai vienmājas augi (garums \~1-20 cm), kas aug blīvās velēnās, \~1200 sugu, Latvijā konstatētas 37 sugas no 15 ģintīm
- cepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Encalyptaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- īslaicīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Ephemeraceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- spārnene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fissidentaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido 0,1-10 cm augstas dažāda blīvuma velēnas vai aug grupās starp citām sūnām, 5 ģintis, \~1100 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- avotsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Fontinalaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- griezene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Funariaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
- grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes
- hedvīgija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hedwigiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- hipns Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Hypnaceae"), sīkas līdz lielas (līdz 20 cm garas) vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido dažāda blīvuma, nereti spīdīgas velēnas, 700 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- leskeja Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leskeaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- mēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Meesiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- mirīnija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Myriniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- pūkcepurene lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Orthotrichaceae"), dzeltenzaļi vai brūnganzaļi daudzgadīgi augi, kas veido zemas blīvas velēnas vai spilventiņus uz koku mizas, granīta laukakmeņiem, dolomīta atsegumiem, betona; \~1000 s, Latvijā konstatētas 3 ģ., 17 sugu
- dzegužlini Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Polytrichaceae"), divmāju, retāk vienmājas augi, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 14 sugu
- potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
- spulgsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Schistostegiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- zeligērija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Seligeriaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- zīmlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Sematophyllaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- mēslsūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Splachnaceae"), viengadīgi vai pārziemojoši vienmājas vai divmāju augi, veido blīvas, līdz 8 cm augstas velēnas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- četrzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Tetraphidaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģintsa, 1 suga
- krūmīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thamniaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints
- tēlija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Theliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- ežlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Thuidiaceae"), divmāju vai vienmājas augi, garums - līdz 20 cm, veido dažāda blīvuma velēnas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- kažocene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Anomodon"), \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- purvspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas ģints ("Helodium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- anomodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases ežlapju dzimtas kažoceņu ģints
- apaļvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Aphanorhegma"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- stāvvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Entosthodon"), Latvijā konstatēta 1 suga
- pūšļcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints ("Physcomitrium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- šķeltzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Dryptodon"), 1 suga, kas konstatēta arī Latvijā
- sarmenīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
- šķeltcepurene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Schistidium"), \~20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- ķemmzare Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ctenidium"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- stāvaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Hylocomium"), aug līdz 20 cm augstās, skrajās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- spurlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Homomallium"), 14 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- pilēzija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pylaisia"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- platgredzene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Platygyrium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga
- straussūna Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Ptilium"), 2 sugas, abas konstatētas arī Latvijā
- spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- ūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Cirriphyllum"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- knābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Eurhynchium"), Latvijā konstatētas 6 sugas
- slaidlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Homalothecium"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- vienādvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Isothecium")
- garknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Rhynchostegium"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- zaļkāte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints ("Scleropoium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- leskejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pseudoleskella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- grubuļlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pterigynandrum"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- strupzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Amblyodon"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
- dzīparene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas ģints ("Paludella"), Latvijā konstatēta 1 suga, aizsargājama
- amblyodon Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases mēziju dzimtas strupzobju ģints
- gludlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases nekeru dzimtas ģints ("Homalia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- alvejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Aloina"), Latvijā konstatēta 1 suga
- biezmale Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Desmatodon"), Latvijā konstatēta 3 sugas
- pabārbula Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Didymodon"), Latvijā konstatētas 5 sugas
- krūmzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Eucladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smailknābīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Oxitegus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- pumpurīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Phascum"), Latvijā konstatēta 1 suga
- vijzobīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortella"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- veisija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Weissia"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu
- dižspārne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases spārneņu dzimtas ģints ("Octodiceras"), \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- amblystegiaceae Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimta
- dumbrene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergon"), gk. divmāju augi, kas aug līdz 30 cm augstās velēnās vai atsevišķi; gk. arktiskajā un mērenajā joslā. 14 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- smailzarīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Calliergonella"), 1 suga
- atskabardzes Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Campylium"), parasti veido blīvas, dzeltenbrūnas vai dzeltenzaļas, 1-12 cm augstas velēnas, gk. mitrās un slapjās, karbonātiem bagātās vietās, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- sirpjlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Drepanocladus"), augs ar zarainu stumbru un lapām, kam ir sirpjveida galotnes, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- zaļastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases tēliju dzimtas ģints ("Myurella"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
- stardzīslene Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vēverastīšu dzimtas ģints ("Antitrichia"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dažādlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases zīmlapju dzimtas ģints ("Callicladium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- acutifolia Lapu sūnu sfagnu apakšklases sfagnu dzimtas sfagnu ģints iedalījuma sekcija
- aphidodea Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas apakškārta
- aphis Laputis - kukaiņu klases augutu kārtas laputu apakškārtas ģints
- aulacorthum Laputu apakškārtas ģints
- cryptomyzus Laputu apakškārtas ģints
- hyalopterus Laputu apakškārtas ģints
- macrosiphum Laputu apakškārtas ģints
- metopolophium Laputu apakškārtas ģints
- myzys Laputu apakškārtas ģints
- phorodon Laputu apakškārtas ģints
- sacchiphantes Laputu apakškārtas ģints
- sitobion Laputu apakškārtas ģints
- zirņu laputs laputu apakškārtas suga ("Acyrthosiphon pisi syn. Acyrthosiphon onobrychis")
- pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
- krūkļu-kartupeļu laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis frangulae syn. Doralis frangulae")
- ērkšķogulāju laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis grossulariae syn. Doralis grossulariae")
- zaļā ābeļu laputs laputu apakškārtas suga ("Aphis pomi")
- augumāju raibā laputs laputu apakškārtas suga ("Aulacorthum circumflexum syn. Neomyzus circumflexus")
- kāpostu laputs laputu apakškārtas suga ("Brevicoryne brassicae")
- jāņogulāju sarkanpangu laputs laputu apakškārtas suga ("Cryptomyzus ribis syn. Capitophorus ribis")
- plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs
- augumāju zaļā laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum euphorbiae")
- lielā rožu laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum rosae")
- rožu-graudzāļu laputs laputu apakškārtas suga ("Metopolopium dirhodum")
- ķiršu–madaru laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus cerasi")
- persiku laputs laputu apakškārtas suga ("Myzus persicae")
- plūmju-apiņu laputs laputu apakškārtas suga ("Phorodon humuli")
- labības laputs laputu apakškārtas suga ("Sitobion avenae")
- ievu-labības laputs laputu pakškārtas suga ("Rhopalosiphum padi syn. Siphonaphis padi")
- lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe
- CD-ROM diskdzinis lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis
- lasāmatmiņas ciparvideodisks lasāmatmiņas kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt 4,7 līdz 17 gigabaitiem un kurš nodrošina piekļuves ātrumu 600 kilobitu līdz 1,3 megabitu sekundē
- interaktīvais kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas paredzēts īpaši formalizētu datu, audioinformācijas un videoinformācijas uzglabāšanai un reproducēšanai personālajos datoros un televizoros
- ciparaudio kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas tiek formatēts tā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes skaņas ierakstīšanu ciparu formā 74 minūšu ilgai atskaņošanai
- ierakstāmais kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kas tiek formatēts tā, lai tajā ar speciāla diskziņa starpniecību ierakstītos datus varētu nolasīt, izmantojot parastos lasāmatmiņas kompaktdisku diskdziņus
- vairāksesiju lasāmatmiņas kompaktdisks lasāmatmiņas kompaktdisks, kurā datus var ierakstīt dažādā laikā
- lektors Lasītājs; Pareizticīgo un Romas katoļu baznīcā - viena no zemākās ordinācijas pakāpēm
- knemoskolioze Laterāls apakšstilba kaula izliekums
- Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- akcijons Latviešu kāzinieku rotaļa: gulētājiem nomauca apavus un otru rītu izsauca akcijonā, kur katrs saņēma atpakaļ savu pazudušo lietu
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
- burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības
- kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis
- krievvalodīgie Latvijā - lingvistiska minoritāte, kas aptver krievu nacionālās minoritātes valodas kolektīvu un tos citu etnosu pārstāvjus, kas savstarpējā saziņā lieto galvenokārt krievu valodu un valodas ziņā identificējas ar krievu nacionālo minoritāti, bet dažādā pakāpē saglabā etnisko kultūru un etniskās piederības apziņu
- eksportētājs Latvijā reģistrēts komersants, kurš, pamatojoties uz noslēgto eksporta līgumu, izgatavo un piegādā produktu vai sniedz pakalpojumu pircējiem trešajās (ārpus ES) valstīs
- LII Latvijas Iepakojuma institūts
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
- zemessardze Latvijas Republikas bruņoto spēku sastāvdaļa, kas apvieno brīvprātīgus, aktīvajam karadienestam nepakļautus pilsoņus valsts aizsardzības, iekšējās kārtības un drošības nostiprināšanai
- repšēns Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- repsītis Latvijas rublis, pagaidu naudas vienība Latvijā, kas tika ieviests 1992. g. 7. maijā līdztekus apgrozībā esošajam Krievijas rublim un pakāpeniski tika nomainīts ar latiem 1993. g.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu
- ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre
- dzīvlaiks lauks protokolā _IP_, kas norāda cik daudz lēkumu pakete pieļauj pirms tā tiek ignorēta vai atgriezta atpakaļ
- sekundārā atslēga lauks, kas tiek meklēts tādu ierakstu apakškopā, kuriem ir vienādas primāro atslēgu vērtības
- kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav
- vasarnīcu ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu apbūvi, galvenokārt sezonālu apdzīvotību un apvienojošu nosaukumu
- aprūpes ciems lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs (pansionātos, internātskolās, rehabilitācijas centros, sanatorijās u. tml.) dzīvojošie un strādājošie
- apriņķu pašvaldības lauku pašpārvaldes iestādes Latvijā 1918.-1935. g., kas pārraudzīja pagastu pašvaldību darbu, uzturēja kārtībā apriņķa infrastruktūru (ceļus, tiltus utt.), bija pakļautas Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamentam
- otariinae Lauvroņu apakšdzimta jeb jūras lauvas
- uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
- mansarda jumts lauzta jumta forma ar lēzenu augšējo un stāvu apakšējo virsmu; Latvijā dēvē arī par holandiešu jumtu
- uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
- sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu
- trifokālā lēca lēca no trim segmentiem ar dažādām refrakcijas spējām; augšējais skatīšanai tālumā, vidējais - vidējā atstatumā un apakšējais - tuvumā
- archaeognatha Lēcējzvīņenes - kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta
- salonis ledū sasalis siens (kaudzes apakšā)
- noliet Lejot atdalīt krējumu no piena (pēc nostādināšanas); dažkārt arī notecinot pienu pa caurumu trauka apakšējā malā
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts
- atbukt Lēkt atpakaļ
- pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā
- atvilkties Lēnā gaita atiet nost (sānis, atpakaļ)
- mirdele Lēna vai pakāpeniska miršana
- atremsties lēnām (ar pūlēm) atkļūt atpakaļ
- atvilkties lēnām atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- urbulēt Lēnām, pakāpeniski urbināt
- atvilkt Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus)
- radiācijas mielopātija lēni progresējoša mielopātija pusgadu vai ilgāk pēc muguras smadzeņu pakļaušanas jonizējošam starojumam, parasti staru terapijas sekas
- pamazām lēni, pakāpeniski
- lauzties lēni, pakāpeniski kļūt redzamam cauri kādam aizsegam (piemēram, par gaismu, debess spīdekļiem)
- spirdzināties lēni, pakāpeniski mosties
- birstbante Lente ar bārkstīm, kuru piešuj sieviešu svārku apakšmalā
- birstīnbante Lente ar bārkstīm, kuru piešuj svārku apakšmalā
- muižu redukcija lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā
- vertikālais leņķis leņķis starp brīvi pakārtu magnēta adtu un horizontālo plakni
- spārna iestādīšanas leņķis leņķis starp spārna centrālo hordu un lidmašīnas bāzes asi; šis leņķis ir pozitīvs, ja hordas priekšējais punkts ir augstāks par pakaļējo attiecībā pret lidmašīnas bāzes līniju
- piesātinātā leptogija leptogiju suga ("Leptogium saturninum"), kuras lapoņa centrā melnas, graudainas izīdijas, apakšpusē rizoīdi; Latvijā aizsargājama
- lernaea Lerneji - žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārtas ģints
- avioceļojumu organizatora licence licence, kas jāiegūst ikvienai personai vai uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus vai līgumreisa lidojumus, kas izveidota, lai aizsargātu ceļotājus gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts
- elektroenerģijas sistēmas operators licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu
- redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai
- palidot Lidojot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- audzes biezība līdz 9 gadu vecās dabiski izcēlušas audzēs - vainagu projekcijas platības attiecība pret kopējo platību; līdz 9 gadu vecās mākslīgi izcēlušās audzēs - pašreizējā kociņu skaita attiecība pret normatīvo skaitu; 10-19 gadu vecās audzēs - koku vainagu slēguma pakāpe
- turp un atpakaļ līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot)
- turpatpakaļ Līdz kādai vietai, punktam un pēc tam atpakaļ kustības sākuma vietā, punktā (pārvietoties, pārvietot); turp un atpakaļ
- kā uz skatuves līdz pēdējam sīkumam pakļauts citu acīm, pārlieku skaidri redzams
- protuberance līdz simtiem tūkstošu kilometru garš veidojums Saules vainaga apakšējā daļā, kurā ir augstāka vielas koncentrācija un zemāka temperatūra nekā apkārtējā Saules vielā
- pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz
- tehnoloģija līdzekļu, iekārtu kopums, kas nepieciešams, lai ražotu izstrādājumus, veiktu konkrētus uzdevumus vai pakalpojumus
- Budžakas stepe līdzenums Moldovā un Ukrainā, augstums — 160-200 m, saposmo gravas, dienvidaustrumu virzienā pakāpeniski pāriet Melnās jūras zemienē
- pakaļējais mēlenis līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu
- uvulārie līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijas centrs ir ūkā un mīkstajās aukslējās (tās tiek piespiestas pie mēles pakaļējās daļas)
- cerebrālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot mēle atliecas atpakaļ; retrofleksīvie līdzskaņi
- vienādranga līdzvērtīgi, tādi kas pieder vienai un tai pašai iedalījuma vai grupējuma pakāpei
- palikt Liekot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
- pakāpties Liekot soli vai soļus, pavirzīties, paiet (parasti sānis, nost, atpakaļ)
- dorsifleksija Liekšana atpakaļ, liekšana muguras virzienā
- reklinācija Liekšanās atpakaļ, atliekšana
- afalīna Lielā jūrascūka ("Tursiops truncatus"), delfīnu dzimtas suga; līdz 4 m garumā, svars - 150-650 kg, purns pagarināts, knābjveidīgs, apakšžoklis garāks par augšžokli; dzīvo visur, izņemot polāros ūdeņus, Ziemeļatlantijas pasugas indivīdi reizēm ieklīst Baltijas jūrā
- Hieracium praealtum lielā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- stiprai Lielā mērā, pakāpē (par īpašības, pazīmesizpausmes intensitāti); ļoti
- peldviesnīca liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
- sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā
- makrosistēma liela sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi
- slavas augstumi liela slava, slavas augstākā pakāpe
- zirglūpa Liela, atkārusies apakšlūpa
- lielā mērā lielā, ievērojamā pakāpē
- cimslis Lielākā cīpsla ceļgala locītavā, kas savieno augšstilbu un apakšstilbu
- nogurumizturības (ilgizturības) robeža lielākais spriegums, ko materiāls cikliski mainīgā slodzē iztur neierobežoti ilgi (pieņemts, ka ciklu skaits N ir 10 pakāpē 9)
- ganoīdzvīņas Lielas rombiskas vai dakstiņveidīgas zvīņas ar virsējo daļu no īpašas zalgojošas vielas un apakšējo no kaula
- lidspalvas Lielas, lidošanai nepieciešamas spalvas putna spārna pakaļējā malā
- Cerastium fontanum ssp. macrocarpum lielaugļu radzenes apakšsuga
- komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības
- lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā
- lapa lieli lapām klāti zari, kurus liek siena gubai apakšā, lai to pārvietotu (uz šķūni, uz sausāku vietu)
- tip-top Lieliski, vislabākajā kārtībā, uz goda, "pa pirmo"; vislabākais; augstākā pakāpe
- lielpriors Lielmeistaram pakāpē sekojošs bruņinieku ordeņa amatvīrs
- triceratopss liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta
- barka liels 3, 4 vai 5 mastu burukuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras
- ančakrysts liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns)
- panka liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina
- ķīne liels koka trauks ar paplašinātu apakšdaļu
- jaks liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām
- asums lielums, kas ir pretējs attēla kontūru izplūdes zonas izmēram un izsaka attēla ģeometrisko elementu vai teksta atveidojuma precizitātes pakāpi
- kontrastainības koeficients lielums, kas raksturo fotomateriāla spēju atveidot blīvuma nomelnējuma atšķirības objekta gaismojuma optikā, fotoslāņa attīstīšanas pakāpes līmeni
- dekrements Lielums, kas raksturo rimstoša procesa pavājināšanās pakāpi
- jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals
- palīst Lienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- pelīšas Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai
- pelīses Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
- pelīsi Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
- pelīss Liepas mizai apakšējā daļa, ko lietoja mašu u. c. pīšanai; pelīšas
- paaugstinātas bīstamības avots lietas, kas rada paaugstinātu bīstamību apkārtējiem sakarā ar tām piemītošajām īpašībām, kuras nav iespējams pilnīgi pakļaut cilvēka kontrolei šo lietu ekspluatācijas procesā
- laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
- ordinālskala Lietišķās psiholoģijas vērtību skala - vienkārša pakāpju secība un hierarhija
- taukš lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi
- kniks lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi
- plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- puk lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam
- kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
- krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
- knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
- klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
- klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
- klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
- bukt lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
- plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
- paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
- pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- čap lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
- čapu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
- čipu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
- pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
- bukt lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni
- ta lieto, lai norādīta uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi
- uz lieto, lai norādītu adjektīvā minētās īpašības visaugstāko pakāpi
- tad lieto, lai norādītu uz (kā) lielu daudzumu; lieto, lai norādītu uz (kā) pazīmes, īpašības, arī darbības, norises augstu intensitātes pakāpi
- vēl lieto, lai norādītu uz kā īpašības, pazīmes augstāku pakāpi
- cieši lieto, lai norādītu uz pazīmes, darbības augstu pakāpi; ļoti
- jo tālāk, jo lieto, lai norādītu, ka darbības, norises, procesa u. tml. intensitāte pakāpeniski palielinās
- tas lieto, lai vārdu savienojumam piešķirtu vispārākās pakāpes nozīmi
- pats lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu
- viss lieto, lai veidotu vispārākās pakāpes formu
- zic lieto, mudinot, mācot suni tupēt uz pakaļkājām
- lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai
- kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi
- panāksnieki līgavas radi, kas dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenzdamies līgavu atņemt un atvest atpakaļ agrākajā ģimenē
- Šengenas līgums līgums par pakāpenisku robežkontroles atcelšanu starp Eiropas valstīm, noslēgts 1985. g. 14. jūnijā uz kuģa Mozeles upē pie Šengenas
- apakšnoma Līgums, ko slēdz lietas, mantas nomnieks un cita trešā persona, ar kuru nomnieks viņam iznomāto lietu, mantu, nodod tālāk lietošanā citai, trešajai personai, apakšnomniekam
- apakšīre Līgums, ko slēdz lietas, mantas, dzīvojamās telpas īrnieks un cita, trešā persona, ar kuru īrnieks nodod viņam izīrēto lietu, mantu, dzīvojamo telpu lietošanai tālāk, citai, trešajai personai - apakšīrniekam
- atpirkums Līgums, kurā pircējs apņemas savu nopirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma
- vispārējo izmaksu pieskaitījumu likme likme, pēc kuras vispārējās izmaksas pieskaita produkcijas vai pakalpojuma veida (vienības, grupas) tiešajām izmaksām, lai noteiktu tā pilnu pašizmaksu
- kruģis Līks koks kā drēbju pakaramais
- piespiest likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai
- atspēdināt likt iet atpakaļ, stumt atpakaļ
- disciplinēt likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības
- atsviest likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ)
- aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā
- Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā; Krievijas parlamenta (Federālās padomes) apakšpalāta
- galalietotāja licences līgums likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu ieraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā izspīdina uz displeja ekrāna
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku
- budžeta likumprojektu pakete likumprojektu pakete, kas sastāv no gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta vai gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu projekta un likumprojektiem, kuri nosaka vai groza valsts budžetu
- retroaktīvs likums likums, kura darbība sākas ar atpakaļejošu datumu
- liliidae Liliju apakšklase
- palīmēt Līmējot piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā
- nivo Līmenis; netieši: pakāpe, stāvoklis (piem., izglītības)
- Alšēnu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 1 km uz ziemeļaustrumiem no Biržiem, derīgā slāņa augšējā daļā sarkanbrūns keramzīta māls, apakšējā daļā pelēkbrūns ķieģeļu māls
- atbraukas Lina pakulas kopā ar spaļiem
- simpleksmetode Lineārās programmēšanas uzdevumu risināšanas metode, kas balstās uz iteratīvu procedūru, kuras rezultātā pakāpeniski atrod uzlabotu plāna variantu, kam atbilst vislielākā mērķfunkcijas vērtība
- sija Lineārs konstruktīvs būvelements, parasti horizontāli nostiprināts baļķis, profilēts metāla velmējums, kas pakļauts galvenokārt liecei un ko izmanto celtniecībā, mašīnbūvē
- abonenta līnija līnija no klienta vietas līdz vietējai telefona pakalpojumu sniedzējai firmai
- plūves Linu auga apakšējās lapas
- ņockas Linu paklājs
- bunte linu šķiedra, iepakota pārdošanai (8 kg)
- pabari Linu vai kaņepju apakšējās lapas
- ēdūkšņas Linu vai kaņepju pakulas
- ēdūkšņi Linu vai kaņepju pakulas
- spillas linu vai pakulu vērpšanas atkritumi
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti
- Pārdaugavas hercogiste Livonijas teritorijas daļas uz ziemeļiem no Daugavas (latīņu "Ducatus Ultradunensis") no 1566. g. līdz 1629. g., kad šī teritorija bija Polijas un Lietuvas pakļautībā
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals
- amfidiartroze Locītavas forma, kas reizē ir amfiartroze un diartroze, piem., deniņu kaula un apakšžokļa locītava
- kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties
- palodze Loga ailas apakšējā daļā iestrādāta plāksne
- logapuža Loga apakšdaļa
- logaritmēšana Logaritmu atrašana, t. i., viena no divām darbībām, kas ir pretējas skaitļa kāpināšanai kādā pakāpē
- bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs
- ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo; atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam; vispārināšana
- LLC apakšslānis loģiskā posma vadības apakšslānis (angļu "Logical Link Control sublayer (LLC Sublayer)")
- skatījums loģiska tabula (apakšshēma) relāciju datu bāzu pārvaldības sistēmā, kurā īslaicīgi var apvienot vienu vai vairākas datnes, lai tās varētu attēlot displeja ekrānā, drukāt un no tām saņemt kādu informāciju
- jauktais maršruts loka maršruts ar svārsta maršruta elementiem, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde vairākos punktos notiek, braucot galvenokārt vienā virzienā pa noslēgtu trases kontūru, bet dažos tā posmos braucot atkārtoti pa vienu trasi starp diviem vai vairākiem punktiem uz priekšu un atpakaļ
- vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_
- tīkls Fast Ethernet lokālā tīkla _Ethernet_ arhitektūras versija, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 100 megabitiem sekundē, saglabājot standarta _IEEE 802.3_ paredzēto paketes formātu un vides piekļuves metodi _CSMA/CD_
- vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim
- caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus
- loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim
- līksts lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai)
- līksta lokana kārts (piemēram, šūpuļa pakāršanai); līksts
- smilšpadeves sistēma lokomotīves un motorvagonu elektriskās vadības iekārtu komplekss, kas zem dzenošajiem riteņpāriem pakaisa sausas smiltis, lai palielinātu to saķeri ar sliedēm, novēršot buksēšanu un šļūci
- rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku
- palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem)
- Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā
- elpe Lopbarība; karaspēkā lietojamā zirgu barība: siens, auzas, salmi (arī pakaišiem), ko izsniedz pēc zināmām normām
- pakāja Lopu pakāje - tāda vieta, kur lopi bieži iet
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu
- loterijas norises sākums loterijas atļaujā norādītais datums, no kura personas pērk preces vai saņem pakalpojumus un, uzrādot dokumentāru pirkuma apliecinājumu, piedalās loterijā
- pēgma Lūka skatuves grīdā, kur aktieri var parādīties it kā no zemes apakšas
- komingss Lūkas apmale kuģa tilpnei; kuģa durvju apakšējā apmale
- ģīmjzieds Lūpzieda veids, kam parasti apakšļūpa ar punu jeb smakru
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē)
- repozīcija Lūzuma gadījumā pārvietojušās kaula daļas ievilkšana atpakaļ pareizā vietā
- apsēstība Ļauno garu iemājošana cilvēkā, viņu daļēji vai pilnīgi pakļaujot un darbojoties caur viņu
- ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai
- sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai
- padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei
- ievilināties Ļauties, pakļauties vilinājumam
- ļepatans Ļepakans
- VBNS ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service")
- līdz ūkai ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- burta kalpība ļoti formāla, birokrātiska attieksme; stāvoklis, kad bez pietiekamas izpratnes izpilda priekšrakstus un norādījumus vai bez kritiskas attieksmes pakļaujas tiem
- Galaktikas kodols ļoti kompakts vielas sablīvējums pašā Galaktikas centrā; iespējams, ka Galaktikas kodolā atrodas melnais caurums
- traks ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- trakulīgs ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- lieliški ļoti lielā mērā, pakāpē
- lieliškis ļoti lielā mērā, pakāpē
- maksimums ļoti liela, arī vislielākā (kā) intensitāte; iespējamā (kā) pilnība, visaugstākā pakāpe
- sātans ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks
- minimums ļoti maza, arī vismazākā (kā) intensitāte, ļoti zema, arī viszemākā (kā) pakāpe
- niķīgs kā zirgs ļoti niķīgs, nepakļāvīgs
- būt priekšā un pakaļā ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam)
- līdz pēdējai vīlītei ļoti pamatīgi (ko darīt); visaugstākajā pakāpē
- rāvine ļoti rupji pakulu svārki
- fitoplanktons ļoti sīku augu kopums, kuri dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām; augu planktons
- sakliegt ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- verdzība ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā
- kaislība ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums
- skaudrs ļoti spēcīgs (par darbību, norisi); tāds, kam ir augsta pakāpe (par kā intensitāti)
- aizskriedināt ļoti steidzīgi aizsūtīt pakaļ
- atsprāgt ļoti strauji atlēkt, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- paņirbēt ļoti strauji pakustēties šurp turp
- paņirbt ļoti strauji pakustēties šurp turp
- kā nāve ļoti, ārkārtīgi (saka par negatīvas īpašības, pazīmes visaugstāko pakāpi, par kādas darbības vislielāko intensitāti)
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu, biežāk par ārkārtīgu nogurumu, pārbīli, apnikumu)
- līdz kaklam ļoti, pārmērīgi, līdz pēdējai pakāpei (parasti saistījumā ar darbības vārdu, visbiežāk - apnikt); ļoti daudz (saistījumā ar lietvārdu, visbiežāk darba - apgrūtinoša, nepatīkama, nevēlama)
- līdz kaklam ļoti; ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei, pilnīgi (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu)
- bailīg Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē
- bailīgi Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē
- traki Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē
- trakotīgi Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē
- traku Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē
- trakotās Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē; ārkārtīgi
- trakotīgās Ļoti; ļoti lielā mērā, pakāpē; ārkārtīgi; trakotās
- kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos
- arminiānisms mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam
- tribometrija mācība par ārējās berzes spēka un koeficienta mērīšanas metodēm, arī par berzei pakļauto virsmu nodiluma noteikšanas paņēmieniem; attiecīgā mērīšana, noteikšana
- kinezioloģija mācība par gribai pakļauto muskuļu kustībām, arī par to lietošanu terapijā
- koncentri Mācību kursa posmi, kuros vienu un to pašu vielu māca dažādā dziļuma pakāpē
- kurss Mācību pakāpe (augstākajā mācību iestādē, vidējā speciālajā mācību iestādē)
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei)
- ciparu audiolente magnētiskā lente, kas nodrošina ciparsignālu formā pārveidotas skaņas ierakstu, kura atskaņošanas kvalitāte ir salīdzināma ar reproducēšanas kvalitāti, ko nodrošina kompaktdiski
- ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju
- magnoliidae Magnoliju apakšklase
- tīkla "Frame Relay" kadrs mainīga garuma datu bloks, kas formatēts atbilstoši protokolam _Frame Relay_ un kas atšķirībā no paketēm tiek pārsūtīts kā tīri dati
- pustonēšana Mainīgas gradācijas toņu attēlu drukāšanas tehnoloģija, izmantojot dažāda lieluma punktus, kuri, saplūstot kopā, veido dažādas attēla elementu pelēkuma pakāpes
- alternējošs Mainīgs, tāds, kas mijas, kas pakļauts alternācijai
- mediātizēt Mainīt kārtas vai pavalstnieka pakļautību, nostādot starp to un ķeizaru kādu zemes kungu
- attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties
- izausināt Maisot un ar karoti smeļot un atkal lejot atpakaļ dzisināt (kādu vārošos šķidrumu)
- apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē
- kliečis Maizes klaipa apakšdaļa, ja šī ir sakritusi, jēla un grūta
- mājapuža Mājas apakšējā daļa; vieta zem mājas
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija)
- telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā
- aizkaves fluktuācija maksimālā starpība starp dažādu pakešu pārsūtīšanas aizkavēm
- maksimālais pārraides bloks maksimālais pa datoru tīklu pārraidāmais paketes garums baitos, kas dažādiem tīkliem var būt dažāds. Jebkurš ziņojums, kura garums pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo pakešu garumu, pirms pārraides tiek sadalīts mazākās paketēs
- gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos
- Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā
- mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta
- Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā
- neatraidāmie mantinieki mantojuma atstājēja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie, bet, ja lejupējo nav, tad arī tuvākās pakāpes augšupējie, kas manto likumā noteikto neatņemamo daļu neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojumā izteiktajiem novēlējumiem vai dāvinājumiem, viņam dzīvam esot
- puspagrieziens Māņu manevrs (sacīkstēs), ko izpildot, jahta it kā gatavojas caurgriezienam (iešanai pār štagu), bet pēdējā brīdī atgriežas atpakaļ (atkrīt) iepriekšējā kursā
- iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi
- akcija mārketinga pasākums, kas vērsts uz kādas preces vai pakalpojuma noieta stimulēšanu
- marchantiidae Maršanciju apakšklase
- dalītā maršrutēšana maršrutēšana dalītās datu apstrādes vidē. Pakešu vai ziņojumu pārraides maršruta kārtējo soli izvēlas tieši tajā tīkla mezglā, no kura paketi vai ziņojumu pārraida
- ceļš Maršruts, kas operētājsistēmai jānoiet, lai atrastu izpildāmo programmu apakšdirektorijā
- svārsta maršruts maršruts, kurā kravas (pasažieru) uzņemšana un piegāde notiek, braucot pa vienu trasi uz priekšu un atpakaļ. Krava vai pasažieri var tikt pārvadāti vienā vai abos virzienos, kā tas notiek, piemēram, vairumā pilsētas autobusu maršrutu
- elastīgais masīvs masīvs, kura augšējā un apakšējā robeža nav fiksēta, bet var pieņemt dažādas uzdotās vērtības
- masta pēda masta apakšējais gals, parasti apstrādāts profilā, kas atbilst masta kurpei (ligzdai)
- mastigomycotina Mastigomicēšu apakšnodalījums
- stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā
- gaisa pūte mašīna gaisa vai citas gāzes padevei un spiediena paaugstināšanai; pēc spiediena palielināšanas pakāpes izšķir ventilatorus un kompresorus
- kaļammašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
- kaļmašīna Mašīna nesakarsētu metālu apstrādei un atsevišķu priekšmetu (piem., naglu, pakavu) izgatavošanai
- defektu noteikšana mašīnas elementu (detaļu) tehniskā stāvokļa noteikšana defektu atklāšanai, mērot, sverot un/vai vērtējot vizuāli, kā rezultātā nosaka detaļu derīguma pakāpi turpmākai lietošanai, sadalot detaļas trīs grupās: turpmākai lietošanai derīgās, atjaunojamās un nederīgās; defektēšana
- apakaļdūrieni Mašīndūrieni; atpakaļdūrieni
- mauraga Matainā mauraga - mauragu apakšģints ("Pilosella")
- pilosella Mataino mauraugu apakšģints
- programmēšana Matemātikas disciplīna, kurā pēta funkciju ekstrēmu atrašanu galīgdimensiju vektoru telpu apakškopās (piem., lineārā, kvadrātiskā, veselskaitļu programmēšana)
- sfērika Matemātikas un astronomijas apakšnozares nosacīts nosaukums, kas lieto sfēriskās ģeometrijas, sfēriskās trigonometrijas un sfēriskās astronomijas elementus lai veiktu debess spīdekļu novērojumu rezultātu apstrādi un interpretāciju
- tehnoloģiskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pakļauties dažādiem apstrādes veidiem: liešanai, metināšanai, štancēšanai, apstrādei ar griešanu u. c.
- antifriktīvie materiāli Materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo slīdberzei pakļautas mašīnu detaļas (gultņus, ieliktņus u. tml.); pretberzes materiāli
- sabiedriskais patēriņš materiālo labumu un pakalpojumu patēriņš izglītībā, veselības aizsardzībā, zinātnē, valsts aizsardzībā
- kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt
- trijstūrmatrica matrica, kurai a~ij~=0, ja i>j (apakšējā trijstūrmatrica) vai i
- matroklīnija Matroklīnā iedzimtība - reciproko hibrīdu līdzība ar māti; šo līdzību var nosacīt (a) plazma, kuru galvenokārt nes olšūna, (b) mātes efekts un (c) nevienāda vecāku poliploīdizācijas pakāpe
- ofiāze Matu izkrišana, kas no pakauša joslveidīgi pāriet uz pieri
- ķiksa Matu mezgls (pakausī)
- zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati
- copis Matu savijums pakausī
- cope Matu savijums pakausī vai virs ausīm
- matu mezgls matu savijums, saspraudums (parasti pakausī)
- hieracium Mauragas un īsto mauragu apakšģints
- raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
- sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām
- piļums Maza lāpstiņa ar augstām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni
- liekšķere Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu, kas paredzēta, lai izsmeltu laivā sakrājušos ūdeni
- pāce Maza lāpstiņa ar paaugstinātām malām un plakanu apakšu; paredzēta, lai izsmeltu sakrājušos ūdeni
- Hieracium pilosella mazā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Rumex acetosella mazā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints
- cuketo Maza, apaļa cepurīte, ko valkā noteikti Romas katoļu baznīcas garīdznieki; krāsa atkarīga no hierarhijas pakāpes: pāvests valkā baltu, kardināli - sarkanu, bīskapi - violetu, pārējie - melnu
- grupa mazākā apakšvienība dažu valstu armijās
- ceturtdaļtonis Mazākā toņu pakāpe sistēmā ar oktāvas dalījumu 24 līdzīgās daļās
- nokrimšķināt mazliet ieklepoties, paklepot
- ieknosīt mazliet pakasīt ar knābi
- pakrekot mazliet paklepot, iekrekšķināties
- pakrekoties mazliet paklepot, iekrekšķināties
- paklīdināt mazliet, daļēji izklīdināt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); pakliedēt (2)
- pagrebzdināt mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus
- pabuncināties mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni
- papindzelēt mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu
- klinis mazs auduma gabals, ko iešuj apģērba sānu daļā vai apakšdaļā tā paplašināšanai
- spudiņš mazs salmu saišķītis, ar ko iesāk jumtu jumt no apakšas
- pakišops mazs veikaliņš (Londonā u. c.), kura saimnieks visbiežāk ir pakistāniešu izcelsmes
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi)
- zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi
- harmoniskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. pakāpi
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe
- līdiskā kvarta mažors ar augstu ceturto pakāpi
- drēbju pakaramais mēbeļu izstrādājums virsdrēbju pakāršanai un galvassegu novietošanai
- veselības aprūpe mājās medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkam viņa dzīvesvietā
- klimatfizioloģija Medicīniskās klimatoloģijas apakšnozare, kas pēta klimatisko faktoru izraisītās fizioloģiskās reakcijas
- klimatpatoloģija Medicīniskās klimatoloģijas apakšnozare, kas pēta klimatisko faktoru izraisītās patoloģiskās novirzes
- veselības apdrošināšana medicīniskās palīdzības un ārstniecisko pakalpojumu nodrošināšana; izšķir valsts obligāto un brīvprātīgo apdrošināšanu
- pakaļķēmot Mēdīt, ķēmoties pakaļ
- mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe
- statika Mehānikas nozare, kurā aplūko spēku iedarbībai pakļautu ķermeņu līdzsvara nosacījumus
- imprinteris Mehāniska ierīce maksājumu kartes nolasīšanai pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja
- laidena ieslēgšana mehānismu vadības process, ko raksturo vienmērīga, pakāpeniska darbības attīstība; spēkratiem ieskrienoties, sajūga laidena ieslēgšana notiek bez vibrācijām, rāvieniem un grūdieniem, un tas dod iespēju kustību uzsākt vienmērīgi
- atmeimurot Meimurojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atmeimurot Meimurot nost (sānis, atpakaļ)
- lauce Meitene ar atpakaļ atsukātiem matiem
- mēles horizontālais novietojums mēles izliekuma augstākā punkta horizontālais novietojums mutes dobumā, pēc kā latviešu valodas tradicionālajā fonētikā patskaņus iedala priekšējās rindas, vidējās rindas un pakaļējās rindas patskaņos
- gruppetto Melismu veids; melodijas pamatskaņas un tās augšējo un apakšējo palīgskaņu mija; grupeto
- Oriolus chinensis melnpakauša vālodze
- Pteroptochos tarnii melnrīkles tapakulo
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- ostinētais bass melodiska figūra, kas nemainīga atkārtojas skaņdarba apakšējā balsī
- merlūza Mencu dzimtas jūras zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli; biežāk sauc par heku (parastais heks, sudrabotais heks); gk. izplatīta Atlantijas okeānā
- heks Mencu dzimtas zivs, kurai ir divas muguras spuras un nav taustekļu pie apakšžokļa
- gradācija mēra, intensitātes pakāpe; vienas šādas pārejas pakāpe, iedaļa
- polarimetrs Mēraparāts, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi
- āmīties Mērkaķoties pakaļ
- individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu
- metriskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē
- atriezties Mest galvu atpakaļ
- atmest Mest nost (sānis, atpakaļ)
- mēzties Mēšanas procesā pakāpeniski nolietoties (par slotu)
- reohords Metāla reostats; ierīce, ar kuru var pakāpeniski mainīt elektrisko pretestību, par rezistīvo elementu izmantojot metāla stiepli
- tangentes Metāla stienīši jeb mēlītes vecā klavihorda taustiņu pakaļējos galos, kas ļāva panākt skaņas vibrāciju
- novecināšana Metālu sakausējuma struktūras izmainīšana normālā vai paaugstinātā temperatūrā; pārsātinātā cietā šķīduma pārvērtības notiek pakāpeniski, un materiāls nocietinās, tā stiprība palielinās; n. samazina izstrādājuma iekšējos spriegumus, lai ekspluatācijas laikā nemainītos forma un izmēri
- sekundārie meteorītu krāteri meteorītu krāteri, kas izveidojas, no sprādziena krātera izsviestajiem meteorīta gabaliem nokrītot atpakaļ uz debess ķermeņa virsmas
- augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu
- modulārā programmēšana metode vidēju un lielu programmu projektēšanai no nelielām neatkarīgām apakšprogrammām (moduļiem)
- transversālās testēšanas metode metode, ko lieto datoru tīklu protokolu realizāciju konformances testēšanā, tās pamatā ir divu apakšējo testeru izmantošana, kas izvietoti dažādos apakštīklos
- sociālā gadījuma apraksts metode, ko pielieto sociālie darbinieki, lai dokumentētu informāciju par klienta situāciju un veiktajiem pakalpojumiem
- decerebrācija Metode, ko praktizēja zīdītājdzīvnieku organisma funkciju eksperimentālā pētīšanā; izdarot decerebrāciju, pārgriež galvas smadzeņu stumbra daļu starp četrkalnes priekšējiem un pakaļējiem pauguriem, reizē ar to starpsmadzenes un visas tās galvas smadzeņu daļas, kas atrodas augstāk, tiek atdalītas no pārējām smadzeņu daļām
- izpukstēt Metot burbuļus, pakāpeniski izplūst
- zarbia Mezgloti paklāji ar ģeometriskiem rakstiem sarkanu, zaļu un zilu toņu salikumā
- pulksts Mezgls linos, pakulās vai dzijā
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas
- dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
- māņstrazds Meža māņstrazds - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Hylocichla mustelina")
- Hieracium vulgatum meža mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- turdinae Mežastrazdu apakšdzimta
- chaimarrornis Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- erythropygia Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- grandala Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- hylocichla Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- irania Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- monticola Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- myadestes Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- myiophoneus Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- sialia Mežastrazdu apakšdzimtas ģints
- Japānas sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus akahige")
- taigas rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus calliope")
- kalnu rubīnrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus pectoralis")
- sarkanrīklīte Mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula", senāk "Lusciola rubecula"), neliels dziedātājputns, kukaiņēdājs, galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums oranžs; rietumu sarkanrīklīte
- rietumu sarkanrīklīte mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus rubecula")
- kalnu erickiņš mežastrazdu apakšdzimtas suga (“Enicurus scouleri”)
- baltuzacu erickiņš mežastrazdu apakšdzimtas suga (“Irania gutturalis”)
- meža ilgtspējīga apsaimniekošana mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskas un sociālas funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā
- damīcīt Mīcīt (mīklu) līdz vēlamai gatavības pakāpei
- ar vēsu prātu mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām
- rātns Mierīgs, pakļāvīgs (par dzīvniekiem)
- consolatio Mierinājums, iepriecinājums; mierinājuma runa vai raksts pakaļpalicējiem; senatnē izkopta literāriska forma
- plosta arkls mietam līdzīgs, ar dzelzi apkalts baļķēns, ko izmanto plosta pakāpeniskai apturēšanai
- atenuācija Mikrobioloģijā patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem
- bitšķēļu arhitektūra mikroprocesoru arhitektūras veids, kura pamatā ir dažādu sistēmu konstruēšana no tipveida shēmām ar augstas pakāpes integrāciju
- popis Mīkstas, izklāšanai (polsterēšanai) lietotas vielas (jūras zāles, pakulas u. c.), filcs
- bryocorinae Mīkstblakšu dzimtas apakšdzimta
- lunte Mīksti savīts valgs, pavediens, grīste; pīta pakulu aukla
- starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu
- momēle Mīksto auksleju pakaļējā, nokarenā daļa
- momēlis Mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa
- lakatiņi Mīksts, sarkanīgs ādas krokveida veidojums dažu putnu (piemēram, gaiļu, vistu) pakaklē
- anakantina Mīkstspuru kaulu zivju apakškārta
- mīkstspuru Mīkstspuru zivis - kaulu zivju grupa (apakškārta), ar nepārkaulotiem spuru stariem un bez dzeloņiem staru galos
- atģaugties Mīlīgi, draudzīgi apkalpot, pakalpot
- brigādes ģenerālis militārā dienesta pakāpe starp pulkvedi un ģenerālmajoru dažu valstu bruņotajos spēkos
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas
- aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem
- avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem
- kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe
- civilie darbinieki militāro vienību civilpersonas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem
- Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju
- kvinkviljons Miljons piektā pakāpē
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda
- augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās
- universālais pakalpojums minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas
- aviācijas meteoroloģiskais minimums minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt gaisa kuģa pacelšanos un nosēšanos civilajos lidlaukos; tos raksturo vizuāli vai instrumentāli noteikta redzamība uz skrejceļa un mākoņu apakšējās robežas augstums
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi
- harmoniskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 7. pakāpi
- ziedot dzīvību mirt, arī pakļaut sevi nāves briesmām (kādas idejas dēļ, pildot pienākumu u. tml.)
- hadess Mirušo valstība, apakšzemes valstība, kur mīt mirušo gari
- pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem
- ligidum Mitreņu apakškārtas ģints
- oniscus Mitreņu apakškārtas ģints
- porcellio Mitreņu apakškārtas ģints
- trichoniscus Mitreņu apakškārtas ģints
- plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis
- mitrināšana Mitruma ievadīšana kailādā pēc žāvēšanas (atkarībā no tās veida un deformācijas pakāpes), lai āda iegūtu plastiskumu
- žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties
- fotopapīra pamatne mitrumizturīgs papīrs ar augstu baltuma pakāpi, ar ierobežotu mitruma iesūkšanās spēju, netīrumu skaitu un metāliskiem ielāsojumiem
- pamiza Mizas apakšējā (iekšējā) daļa
- mizapuža Mizas apakšējā daļa; vieta zem mizas
- m-komercija Mobilā komercija - produktu un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, izmantojot bezvadu sakaru protokolu un bezvadu sakaru ierīces
- vibrozvans Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kad ienākošā zvana skaņas signāls tiek aizstāts ar aparāta vibrāciju
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo
- reduplikācija molekulāro un šūnas apakšstruktūru divkāršošanās, kas nodrošina šūnu dalīšanos, organismu augšanu un vairošnos
- nomelis Momēlis - mīksto aukslēju pakaļējā, nokarenā daļa
- pavalstniecība Monarhijās - personas valstspiederības un pakļautības stāvoklis
- monarchinae Monarhķauķu apakšdzimta
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks
- Abida Mongoļu mitoloģijā - dievība, kas līdzīga indiešu dievam Šivam, valda pār mirušo dvēselēm, labajām ļauj doties paradīzē, bet ļaunās dvēseles, pārmiesotas citā būtnē, nosūta atpakaļ uz zemi
- sgrafito Monumentāli dekoratīvajā glezniecībā - līniju un laukumu iegriezums apmetuma virsējā kārtā līdz apmetuma apakšējai kārtai, kas pēc krāsas atšķiras no virsējās kārtas
- apakšmorēna Morēnu apakšējā kārta, kas satur pelēko morēnu mālu vai merģeli, kas radies vecākā ledus laikmetā
- demorfinizācija Morfīnisma ārstēšana, pakāpeniski samazinot morfija devas
- morfēmika Morfoloģijas apakšnozare, kurā pēta morfēmas, to struktūru, funkcijas, saistījumu un izkārtojumu
- polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām)
- pakustināties Mosties, nedaudz pakustēties
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids; mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas
- mucapuža Mucas apakšējā daļa; vieta zem mucas
- gastroradikulīts Muguras nervu pakaļējo saknīšu iekaisums, kuru sensoriskās šķiedras nāk no kuņģa
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū
- glioze Muguras smadzeņu pelēkā viela ap centrālo kanālu un pakaļējā raga priekšpusē
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ
- pirskas kauls mugurkaula apakšējais gals
- pirškaulis Mugurkaula apakšējais posms
- bezgalvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips ("Acrania"), primitīvākie mugurkaulnieki, kam nav galvaskausa, norobežotu galvas smadzeņu, nieru; nelieli jūras dzīvnieki - galvhordaiņi un lancetnieki
- galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss
- galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav
- mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei
- dzemdētājzīdītāji Mugurkaulnieku tipa zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvji atšķirībā no dējējzīdītājiem dzemdē mazuļus
- plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā
- bumbzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Tetraodontiformes"), tropu jūrās, daži saldūdeņos, 4 apakškārtas, 11 dzimtas, 85 ģintis, daudz sugu
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
- zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
- metenterons Mugurzarna, embrija entodermas caurulītes daļa, no kuras attīstās gk. resnā zarna; to apasiņo gk. apzarņa apakšējā artērija
- muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju
- puskungs Muižas pārvaldnieks; pakungs
- obsekvencija Mūku paklausība klosteros pēc solījuma
- egļu mūķene mūķeņu suga ("Lymantria monacha syn. Porthertria monacha"), mūķeņu dzimtas suga, tauriņa priekšspārni balti ar daudzām melnām līčločveida šķērsjoslām un svītrām, pakaļspārni gaišpelēki, krūtis baltas ar melniem plankumiem
- multimediji Multivide - tehniski organizēts vairāku komunikācijas vai informācijas reproducēšanas un apstrādes veidu (skaņas, nekustīga attēla, video, rakstīta teksta) kopums; visbiežāk tā sauc speciālu kompaktdisku iekārtu (CD-ROM) izmantošanu datoros, arī videokonferences u. tml.
- MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio
- pamūrēt Mūrējot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā
- furnariinae Mūrniekputnu apakšdzimta
- furnarius Mūrniekputnu apakšdzimtas ģints
- geositta Mūrniekputnu apakšdzimtas ģints
- patērniecība Mūsdienu dzīves stils, kura raksturīgākā īpatnība ir nevajadzīgu lietu un pakalpojumu aizvien masveidīgāka pirkšana
- sisarkoze Muskuļains kaulu savienojums, piem., ceļa skriemeļa savienojums ar augšstilba kaulu vai mēles kaula savienojums ar apakšžokli
- muscicapinae Mušķērāju apakšdzimta
- ficedula Mušķērāju apakšdzimtas ģints
- muscicapa Mušķērāju apakšdzimtas ģints
- niltava Mušķērāju apakšdzimtas ģints
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti
- ķauķis Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Sylviinae"), 58 ģintis, \~350 sugu, gk. Eiropā, šaurs, smails knābis, parasti vienkrāsains apspalvojums, skaisti dzied, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 24 sugas
- dziedātājķauķis Mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas smējējķauķu ģints ("Hippolais") atsevišķu sugu paralēls nosaukums
- čopa Mute, sejas apakšdaļa
- scemando Mūzikā: izzūdot, pakāpeniski noklusinot
- puskadenca Muzikāla teikuma noslēgums ar kādu blakus pakāpes akordu, gk. ar dominantu vai subdominantu
- diatonika Muzikālu skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes
- alterācija Mūzikas skaņas paaugstinājums vai pazeminājums par pustoni vai toni, tās pakāpes nosaukumam nemainoties
- kāpiens Mūzikas teorijā solis, atstatums no kādas skaņas līdz tās blakus pakāpei uz augšu vai uz leju
- crescendo Mūzikas termins - pakāpeniski pastiprinot skaņu
- ģeometriskais vidējais n-tās pakāpes sakne no n skaitļu reizinājuma
- kontaji nācija, Taizemes pamatiedzīvitāji, dzīvo arī Malaizijā, Birmā, runā taju valodā, cēlušies no ciltīm, kas sākot ar 1. gt. p. m. ē. pakāpeniski ienākuša no D-Ķīnas tagadējā Taizemes teritorijā un sajaukušās ar vietējām ciltīm, reliģija - budisms (hinjana)
- patēriņa fonds nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem
- neģeogrāfiskais numurs nacionālā numerācijas plāna numurs, kas neietver ģeogrāfisku informāciju un tiek piešķirts elektronisko sakaru pakalpojumu numerācijas nolūkos
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību
- gārvisms Nacionālistisks virziens ASV nēģeru kustībā 20. gs. ar lozungu "Atpakaļ uz Āfriku!"
- reprivatizācija Nacionalizētā vai konfiscētā privātīpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā
- nagapuža Naga apakšējā daļa; panadze
- oniholīze Naga atdalīšanās no gultnes, kas sākas naga brīvajā malā un pakāpeniski virzās uz sakni
- prima Nākamās lappuses pirmais vārds, iespiests lappuses apakšā
- panākt Nākot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- nanozāles Nanoizmēru koncentrētu medikamentu iepakojums, ko nanorobots var nogādāt vajadzīgajā organisma vietā, vai arī sameklēt slimās šūnas, kurās ievada zāles
- čeks narkotiku (parasti heroīna) mērvienība; tās iepakojuma vienība (līdz 10 g)
- izmaksa naudā izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā
- portfeļieguldījumi Naudas līdzekļu vai kapitāla ieguldīšana parastas akciju paketes iegādei vai līdzdalības iemaksas veikšana kādā ārzemju uzņēmumā
- kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu
- norakstījumi Naudas summas, kas paredzētas pamatlīdzekļu atjaunošanai un attiecināšanai uz preču un pakalpojumu pašizmaksu
- dakšina Naudas ziedojums braminam par rituālo pakalpojumu veikšanu
- nazalizēta skaņa nazalizācijai pakļauta orāla skaņa
- pārgājskaņa Neakorda skaņa vājajā taktsdaļā, kas pakāpeniskā kustībā savieno divas akorda skaņas
- pukšēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3)
- pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (3)
- pukšināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
- pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
- pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3)
- nonruminatia Neatgremotāji - zīdītāju klases pārnadžu kārtas apakškārta
- sertifikācija neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām; apliecināšana ar sertifikātu (1)
- neatgriezties Neatnākt (atpakaļ, atkal)
- teļapauris Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis
- kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks)
- bauzena Neauglīgs pakalns, uzkalns
- vārdkopas analogs nedalāms vārdu savienojums, kas formāli atgādina vārdkopu, bet kurā starp komponentiem nav pakārtojuma sakara
- cokolstāvs nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari
- pakleverēt Nedaudz, mazliet paklaiņot
- pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt
- palaidināt Nedaudz, mazliet šur un tur pakaisīt
- pierakt Nedziļi ierakt (auga apakšējo daļu)
- kurlausis Nedzirdīgs, pakurls cilvēks
- dzeltenās lapas neformāls interneta pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju saraksts (datu bāze), kurā iekļauta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un piekļuvi tiem
- gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā
- petromyzones Nēģu apakšklase
- svabadība Neierobežotas (rīcības) iespējas; nepakļautība normām, paražām; brīvība (3)
- aizķert Neilgi pakavēties (pie jautājuma), pavirši iztirzāt (tematu)
- aizķerties Neilgi, pāri slīdot, pakavēties, apstāties (pie kā) - par skatienu
- pabļaustīties neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt
- padzīties neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ)
- pakašņāt neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt
- pakašņāties neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties
- pakņudināt neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt
- pakodīt neilgu laiku, mazliet kodīt; pakošļāt
- pakurēties neilgu laiku, mazliet kurēties; pakurties
- pakurt neilgu laiku, mazliet kurt; pakurināt
- pakurties neilgu laiku, mazliet kurties; pakurēties
- paplaucēt neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai
- papakšēt neilgu laiku, mazliet pakšēt
- papakšināt neilgu laiku, mazliet pakšināt
- papakšķēt neilgu laiku, mazliet pakšķēt
- papakšķināt neilgu laiku, mazliet pakšķināt
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām
- karotidodīnija Neiroveģetatīvi traucējumi ar asinsvadu dilatāciju miega artērijas vaskularizācijas apvidū: stipras vienpusējas lēkmjveida sāpes skaustā un pakausī; reizēm rīšanas traucējumi
- šumēties nejauši paslīdot, pakrītot u. tml., gadīties, notikt (kam nevēlamam); gadīties kļūmei
- multirezistence Nejutība pret vairākiem medikamentiem, kas parasti izveidojas pakāpeniski, šo medikamentu ilgstošas lietošanas rezultātā
- ērzekls Nekārtīga (pakulu) kodeļa
- nekonvencionālā medicīna nekārtnā, netradicionālā medicīna, kas nepakļaujas zinātniskās medicīnas likumiem, bet ir ļoti sena (piemēram, homeopātija, iridoloģija)
- maksāt meslus nekritiski kam pakļauties
- spurainis Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs, nepieejams cilvēks
- spurains Nelaipns, skarbs; arī nepakļāvīgs, nepieejams
- lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana
- trepjains Nelīdzens, pakāpienveida
- špicglāzīte neliela glāzīte ar smailu apakšu (uz kājiņas)
- skreitūlis nelielā grīztē sagriezušies mati (pakausī vai uz pieres)
- gomfs neliela kājiņa lapu ķērpju lapoņa apakšpusē, ar kuru tas piestiprinās pie substrāta
- nokalne neliela kalna slīpa nogāze; šādas nogāzes apakšējā daļa
- trepītes neliela kāpšanai paredzēta konstrukcija, kas sastāv no nedaudziem savstarpēji saistītiem pakāpieniem vai šķērskokiem
- pačka Nelielā pakā fasēta prece; neliela paka
- utilītprogramma neliela programma vai šādu programmu kopa, kas nodrošina papildpakalpojumus, ko nesniedz operētājsistēma
- Nangalao neliela sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Linapakanas šauruma austrumos
- Kabulavana neliela sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Linapakanas šauruma dienvidaustrumos
- vētras trisele neliela, stipra trīsstūraina vētras bura, ko ar vaļēju apakšējo malu paceļ grotmastā
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks; šāda valdnieka tituls
- leptomedūza Nelieli jūras dzīvnieki, hidroīdu apakškārta, dzimuma (medūzu) paaudze kampanulārijām, dzimuma šūnas attīstās pie radiālkanāliem
- seimurija neliels (ap 1 m) perma perioda sauszemes mugurkaulnieks, kas iekļauts batrahozauru (amfībiju) apakšklasē, taču pēc izskata un citām uzbūves īpatnībām atgādina rāpuli, tāpēc agrāk tika uzskatīts par reptiļu klases pārstāvi
- kulbene neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala)
- laiskumbedre neliels iedobums kakla mugurpusē zem pakauša
- uzkrūslis neliels mālu pakalns tīrumā
- pakaramais neliels pakarams rīks tērpu uzlikšanai
- mēles kauls neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni
- kājslauķis neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā)
- kājslauka neliels paklājs, režģis pie ieejasapavu notīrīšanai
- parazītlapsene neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu
- cifela neliels regulāras formas padziļinājums dažu lapu ķērpju lapoņa apakšpusē
- uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns
- tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases
- nospiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; pakļaut savai varai, turēt pakļautībā
- caryophyllidae Neļķu apakšklase
- alsinoideae Neļķu dzimtas alsiņu apakšdzimta
- holostejas Neļķu dzimtas alsiņu apakšdzimtas ģints ("Holosteum")
- paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes
- plaukšķene Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Silenoideae"), no kuras Latvijā konstatētas ģipsenes, kokaļi, melnodzenes, neļķes, plaukšķenes, spulgnaglenes, spulgotnes, sveķenes, vakārijas, ziepjusaknes un klinšu petrorāgija
- alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes
- insensibile Nemanot, pakāpeniski
- kust Nemanot, pakāpeniski tikt izdotam (parasti par naudu)
- cērme Nematožu klases apakškārta ("Ascaridata"), līdz 30 cm garš parazītisks velteniskais tārps (dzīvnieku, arī cilvēku organismā)
- daiņāties Nemierīgi staigāt uz priekšu un atpakaļ
- apziņas plūsma nemitīgi plūstošo pārdzīvojumu straume cilvēka apziņā, kurā domas, sajūtas un iespaidi līdzīgi strautam pārplūst cits citā, pakļaudamies asociācijas principam
- mikroknēmija Nenormāli īsi apakšstilbi
- brahignatija Nenormāli īss apakšžoklis
- makroknēmija Nenormāli lieli apakšstilbi
- makrognātija Nenormāli liels un garš apakšžoklis
- mikrognātija Nenormāli mazs žoklis (augšžoklis vai apakšžoklis)
- zināmā mērā Nenoteiktā pakāpē, arī aptuveni
- magaričas Neoficiāla samaksa par pakalpojumu
- mangānskābe Neorganiska skābe, kuras skābes veidotājs elements ir mangāns ar oksidācijas pakāpi seši
- nepaticīgs Nepakalpīgs, neiztapīgs
- neklausība Nepaklausība
- nepaklausīšana Nepaklausība
- insubordinācija Nepaklausība (priekšniecībai)
- kontumācija Nepaklausība tiesas pavēlei ierasties noteiktā termiņā
- neķielene Nepaklausīga meitene
- stečka Nepaklausīga meitene
- renitenti Nepaklausīgi
- neklausīgs Nepaklausīgs
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns)
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns); neklausulis
- dreķelis Nepaklausīgs dzīvnieks
- koiba Nepaklausīgs dzīvnieks (piemēram, govs, zirgs)
- bamplis Nepaklausīgs pusaudzis
- drickāns Nepaklausīgs pusaugu puika
- ulliņš Nepaklausīgs zēns
- roža Nepaklausīgs, arī nekaunīgs cilvēks (bērns, pusaudzis)
- nejaucīgs Nepaklausīgs, grūti savaldāms (par dzīvniekiem)
- blags Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem)
- blāgs Nepaklausīgs, grūti valdāms (par dzīvniekiem)
- neatkurtīgs Nepaklausīgs, nerātns
- nerātnīgs Nepaklausīgs, nerātns
- pauskainis Nepaklausīgs, nerātns bērns vai pusaudzis
- steņģausis Nepaklausīgs, spītīgs cilvēks
- denkslis Nepaklausīgs, trakulīgs, spēcīgs puisis
- īņāties Nepaklausīt, čīkstēt, mīņāties uz vietas (vairāk par zirgu vai mazu bērnu)
- izgražot Nepaklausīt, jokot, muļķīgi uzvesties
- niķāties Nepaklausīt, spārdīties, kost (parasti par zirgu)
- pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai); spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam)
- atstāt Nepakļaut kādai iedarbībai (neiznīcinot, nelikvidējot)
- brīvība Nepakļautība normām, paražām
- spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei
- atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.)
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to)
- stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem)
- turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to)
- spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem)
- izaturātīs Nepakļauties citu ietekmei
- nelikties uztraukties nepakļauties uztraukumam
- tirvēties Nepakļauties, pretoties; tiepties
- kārpīties Nepakļauties, runāt pretim
- buks Nepakļāvīgs, grūti ietekmējams cilvēks; stūrgalvīgs, spītīgs cilvēks
- nenoliecīgs Nepakļāvīgs, spītīgs
- stāvraģis Nepakļāvīgs, spītīgs, tāds, kam "ragi vienmēr gaisā"
- anālā spura nepāra spura zivs ķermeņa apakšpusē aiz anālās atveres
- mezioklūzija Nepareizs sakodiens, ko raksturo apakšējā zobu loka izvirzījums uz priekšu attiecībā pret augšējo loku
- muršķināt Nepatiesību runāt; neskaidri runāt, murmināt; radīt paklusas neskaidras skaņas
- zeceris Nepatīkama, nepaklausīga persona
- spuraiņš Nepiekāpīgs, nepakļāvīgs; arī īgns, neapmierināts
- atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu); noraidīt (lūgumu)
- inferiors nepilnvērtīgs; zemāks, niecīgāks; pakārtots
- ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām)
- paļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām)
- atkaklis Nerātnis, tāds, kas ir nepaklausīgs
- nedrēbns Nerātns, nepaklausīgs
- rupucēns Nerātns, nepaklausīgs bērns
- vebzis Nerātns, nepaklausīgs bērns
- kuldurīgs Nerātns, nepaklausīgs, nikns, rosīgs
- viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus
- veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas regulē iekšējo orgānu darbību un nav pakļauta mūsu gribai
- pazaudēt sevi nesaglabāt savu individualitāti, pakļaujoties kāda, kā ietekmei
- inkomparābils Nesalīdzināms, bez salīdzināmām pakāpēm
- dizalelognātija Nesamērīgums starp augšžokli un apakšžokli
- ellenieca Nesaticīga, ķildīga sieviete; nepaklausīgs dzīvnieks
- velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks
- kanksis Nesienu vai kuldas kāsis, uz kura pakar podu
- glandulārais heilīts neskaidras etioloģijas patoloģija: apakšlūpas gļotu dziedzeru hipertrofija; ap dziedzeru izvadkanāliem balta apmale; uzspiežot no tiem izdalās atsevišķi sekrēta pilieni; dziedzeri bieži sastruto, seja izskatās vecīga
- atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt
- uzņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, ierunāties
- noņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, noteikt, pateikt
- ņurdēt Neskaidri, paklusu, parasti neapmierināti, runāt
- dīkt Neskaidri, stiepti dziedāt (parasti paklusu)
- panest Nesot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- retropulsija Nespēja apstāties, kāpjoties atpakaļ (trīcošās triekas gadījumā)
- reģistrnejutība Nespēja atšķirt augšējā reģistra rakstzīmes no apakšējā reģistra rakstzīmēm
- akcīze Netiešais nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā
- pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ko aprēķina no pārdoto preču vai pakalpojumu pievienotās vērtības, un kas ir noteikts procentos no pievienotās vērtības
- kurva Netikle, paklīdene
- nedāris Nevaldāmais, nepaklausīgais
- šķīrējtiesa nevalstiska, neatkarīga jurisdikcijas institūcija, kas izskata un izspriež tai pakļautās civillietas
- pamazavāt Nevērīgi, pavirši pakrāsot
- anizometrija Nevienādība izmēros, pakāpēs
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareiza virziena) un pazaudēt (to); pazaudējot pareizo ceļu, pareizo virzienu u. tml., nespēt orientēties, atrast ceļu atpakaļ, nonākt (kur)
- iedzīt zemē nežēlīgi vērsties pret kādu, iznīcināt, piespiest pakļauties; pazemot, aizvainot
- iemalss Nicīgs apzīmējums nepaklausīgam, spītīgam cilvēkam
- paki Nicinošs pakistāniešu apzīmējums (gk. angliski runājošā vidē)
- niedrāzis Niedrājantilopju apakšdzimtas suga, skausta augstums - 1,2-1,3 m, masa - \~250 kg, sastopams gandrīz visā Āfrikas teritorijā
- kalpība Nievājama pakļautība un atkarība, kas saistīta ar reakcionāru centienu aktīvu sekmēšanu
- Kastālija Nimfa Sengrieķu mitoloģijā, kura glābdamās no Apollona uzmācības metās avotā Parnas kalna pakājē
- panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens); nirstot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- karaļpingvīns no 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē
- alpakas šķiedra no alpakas (_Lama pacos_) apmatojuma iegūta šķiedra
- krustpakši no apaļbaļķiem guļbūves konstrukcijā celtas ēkas pakši, kur baļķi krusteniski savienoti tā, ka paliek apmēram 20-30 cm brīvi gali
- satelītapakšstacija no bāzes apakšstacijas tālvadāma apakšstacija
- vējjaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka
- vēja jaka no blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vējjaka
- subalterns no cita atkarīgs, citam pakļauts, citam padots jeb pakārtots
- vēdeklis no dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu
- dubultdibens no divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.)
- dibins no ieejas tālākā telpas daļa, tālāk; apakšā
- pēlis no koka stumbra izdobta laiva ar plakanu apakšu
- atgube no krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās
- rampa no kuģa pakaļgala (desantkuģiem - priekšgala) uz krastu nolaižama sekciju platforma, kuras viena sekcija stacionārā stāvoklī veido aizveri kuģa korpusā
- lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas
- krija no liepas mizas pagatavots cilindrisks trauks vilnas, linu, pakulu uzglabāšanai
- plauka no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
- plauks no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
- plūka no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
- bardūna no masta topa nākoša trose stengas nostiprināšanai atpakaļvirzienā
- salvācionisms no metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības
- patrimoniālapgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals
- heķkurvis no nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem
- pakaļgala norobežojuma kurvis no nerūsoša tērauda caurulēm izgatavots nodrošinājums, kas aptver jahtas pakaļgalu un stabili piestiprināts pie borta un saistīts ar reliņa trosēm
- pļunduris no niedrēm gatavots paldēšanas paklājs
- pļundurs no niedrēm gatavots paldēšanas paklājs
- vējablūze no pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm
- nātnis no pakulām austa drāna
- pakalaine no pakulām austa sega
- kājdrēbe no pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī
- kājpalags no pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī
- pirdeklis no pakulām vērpta tieva dzija, kas ātri pārtrūkst
- dukšķis no skrandām un pakulām kopā savīstīts puļķis kaut kā aizbāšanai
- spermatocīts no spermatogonia radusies šūna; pirmās pakāpes spermatocīts dalīdamies veido divus otrās pakāpes spermatocītus, kuri katrs veido divas spermatīdes
- seipuls no sulīgām zvīņlapām veidotā paresninātā vasas apakšzemes daļa (dažiem liliju dzimtas ziedaugiem)
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām
- pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu
- atdzenēt Nocirst, nodzenāt (apakšējos zarus)
- sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā)
- apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa
- prostitūcija Nodarbošanās veids - seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus
- noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala
- pagore Nogāze, pakalne
- klinis Nogriezts, pašaurs auduma gabals kleitas, svārku apakšdaļas šūšanai
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu
- nosēsties Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā
- delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas
- blīnis Noguris, vājš cilvēks, kurš nespēj pakustēties
- noildzīgs Noilgumam pakļauts
- katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves
- noķircinēt Nokārties, pakārties
- lacāni nokārušās kāpostu apakšējās lapas
- viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem
- apakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā)
- atpakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā)
- pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti
- nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā)
- izslīkt Nolaisties, pakrist
- bubināt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.)
- bubulēt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.)
- retrofleksija Noliekšanās atpakaļ (piem., dzemdes)
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras)
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
- aizpakāt Nolikt, nopakot aiz kaut kā
- atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā)
- kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai
- krist kāda nagos nonākt kāda varā, pakļautībā
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu)
- nopakaļis Nopakaļ (1)
- nopakaļš Nopakaļ (1)
- nopakaļis Nopakaļ (2)
- nopakaļš Nopakaļ (2)
- nopakaļu Nopakaļis
- nopakstēt Nopakšķēt
- nopokšēt Nopakšķēt
- noraujas Noplēšana, pakulu atlikumu noņemšana no linu susekļa
- sprāgalis nopļautā rudzu stiebra apakšējais gals; linu vai kaņepju kātiņa apakšējais gals
- notīdāt Nopratināt, pakļaut nopratināšanai
- kāds norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi
- šitamais norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi
- šitenais norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi
- šitas norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds
- pa norāda uz (kā) mēru, intensitātes pakāpi; norāda uz (kā) pazīmes pakāpi
- štik norāda uz adjektīvā vai adverbā izteiktās pazīmes pakāpi
- opist- norāda uz aizmuguri, uz virzienu atpakaļ
- opisto- norāda uz aizmuguri, uz virzienu atpakaļ
- stāvus norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi
- da norāda uz darbības mēru, pakāpi
- ar norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi
- līdz norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi
- tā norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi
- līdz norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi
- līdz norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi
- no norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi
- zem norāda uz darbības, norises, stāvokļa, parādības intensitātes pakāpi
- tiktāl norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi
- tiktālu norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi
- štāds norāda uz īpašības, pazīmes aaugstu pakāpi, intensitāti
- šitenāds norāda uz īpašības, pazīmes augstu pakāpi, intensitāti
- super norāda uz īpašību ļoti augstā pakāpē, ļoti
- necik norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- cik norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- cik norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
- tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi
- zem norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris
- zem norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots; apakš
- ini- norāda uz pakausi
- inio- norāda uz pakausi
- okcipito- norāda uz pakausi
- kur norāda uz pazīmes pakāpi; norāda uz parādības kvantitātes emocionālu vērtējumu; cik 2 (2)
- kilo- norāda uz reizinājumu ar 2^10^ = 1024 (2 desmitajā pakāpē)
- zem norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas
- no norāda uz stāvokļa, situācijas izplatības, pakāpes robežām
- pēc norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi
- par norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē
- pār norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei
- tāds norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti
- uz- norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi
- uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri
- apakš- norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto
- stāvus norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē; ļoti
- pagalam norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē
- samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- pretī norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt
- liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi
- pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi
- vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē
- visu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe; vis- (3)
- piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu
- pakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē
- ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe
- super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe
- piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe
- drive-in Norāde, ka automobilisti var saņemt, piem., bankas pakalpojumus vai paēst, neizkāpjot no automobiļa
- regurgitācija Norītās barības vai gāzes atgrūšana atpakaļ nelielām porcijām
- anotermija Normālais temperatūru slāņojums dabiskos ūdeņos, kad siltie slāņi augšā, saltie apakšā, un pāreja no pirmiem uz otriem ir vienmērīga
- juridiskais spēks normatīvā tiesību akta obligātums, tā prioritāte pār citiem aktiem vai pakļautība tiem
- vispārējā atļauja normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem
- standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
- odelstings Norvēģijas parlamenta (stortinga) apakšpalāta
- drošības noteikumi nosaka zināmu kārtību, ierobežojumus un pat aizliegumus cilvēkiem, kuri pakļauti šiem noteikumiem
- kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu
- nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
- piesliepnēt Nosliepnēt atsevišķas vietas; piešpaktelēt
- attieksmes inokulācija nostājas / attieksmes noturīguma pakāpeniska nostiprināšana
- pacelties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām
- pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā
- apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā
- apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā
- piešpaktelēt Nošpaktelēt atsevišķas vietas; piesliepnēt
- triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
- triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
- saskaņots informācijas pārraides ātrums noteikta caurlaidība, ko mēra bitos sekundē un kas garantēta kadru retranslēšanas pakalpojumiem
- noskaņa Noteikta emocionālā stāvokļa kvalitāte, arī intensitātes pakāpe
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti
- triecienlīnija Noteikta pozīcija starp izejas līniju un objektu, kur vienība pilnīgi izvēršas triecienizkārtojumā (izvērš visas apakšvienības)
- triecienpozīcija Noteikta pozīcija starp izejas līniju un objektu, kur vienība pilnīgi izvēršas triecienizkārtojumā (izvērš visas apakšvienības)
- civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi
- fāze Noteikta stadija, moments, pakāpe (norisē); kāds no stāvokļiem (periodiskā parādībā)
- domīnija Noteiktai ietekmei vai kontrolei pakļauta joma vai teritorija
- subsistēma Noteiktai sistēmai pēc apjoma un satura pakļauta apakšsistēma
- mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte
- noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā)
- būtiskums Noteiktas informācijas svarīguma pakāpe finanšu pārskatos kopumā
- darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi
- noziedzīga nodarījuma stadijas noteikti noziedzīgās darbības attīstības posmi, kas kvalitatīvi atšķiras pēc bīstamās darbības rakstura un atspoguļo vainīgās personas nodoma realizācijas dažādas pakāpes
- atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus
- otricala Notiesātais, kas nepakļaujas režīma prasībām
- nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ)
- saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
- nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas; pakārt (1)
- atkarināt Novietot atpakaļ karāties
- paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā
- uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni
- atkarināt Novietot tā, ka atkarājas atpakaļ
- atkārt Novietot, pakārt iepriekšējā vietā
- pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā
- pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā
- aprīkoties Novietoties, ierīkoties kam apakšā
- retrodeviācija Novirze atpakaļ
- retropozīcija Novirze atpakaļ
- vidējā novirze novirze, kas ir vienāda ar augšējās un apakšējās robežizmēru summas pusi
- tiesību normu ievērošana nozīmē to, ka tiesību subjekti savā darbībā pakļaujas tiesību normu prasībām un pamatojas uz tām; pienākumus uzliekošo un aizliedzošo tiesību normu realizācijas forma
- normāldalītājs Nozīmīgs apakšgrupu paveids algebrā
- piekļuves kods numurs (bits vai biti), ko izmato kā prefiksu izsaucamajam numuram, lai varētu nodrošināt piekļuvi noteiktam telefona pakalpojumam
- pakalpojuma veida identifikators numurs, ko telefonu sabiedrība piekārto _ISDN_ līnijai, lai norādītu, kādus pakalpojumus _ISDN_ līnija var saņemt. _SPID_ garums svārstās no 8 līdz 14 cipariem
- kabināt Ņemt nost (piemēram, ko pakarinātu)
- duzināt Ņurdēt, kurnēt; paklusām raudāt, vaimanāt
- binomiālā formula Ņūtona binoms, formula jebkuras binoma naturālas pakāpes izteikšanai reizinājumu summas veidā, viena no algebras kombinatorikas un varbūtību teorijas pamatformulām
- redzamība Objekta uztveramība ar redzi; šādas uztveramības skaidrības pakāpe; iespēja redzēt, saskatīt (ko)
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem)
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem
- polioptilinae Odķērāju apakšdzimta
- polioptila Odķērāju apakšdzimtas ģints
- ramphocaenus Odķērāju apakšdzimtas ģints
- sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu
- tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai)
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai)
- dukcija Oftalmoloģijā acs kustība sāniski (abdukcija un adukcija), vertikāli (supradukcija un infradukcija) vai rotatoriski (ap priekšēji pakaļējo asi)
- riņķvads Okeāna zvejas rīks - 200-2000 m (parasti 600 m) garš un 30-300 m augsts apmetamais tīkls, ko apakšdaļā savelk ar trosi, - siļķu, skumbriju u. c. pelaģisko zivju zvejošanai
- iedzēklis Ola, ko liek apakšā perētājai vistai
- iedzēknis Ola, ko liek apakšā perētājai vistai
- pīļknābis Oldējēju kārtas pirmzīdītāju apakšklases dzimta ("Ornithorhynchidae"), no kuras līdz mūsdienām izdzīvojusi tikai 1 suga
- olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši
- hidronīmika Onomastikas apakšnozare, kurā pēta hidronīmus
- toponomastika Onomastikas apakšnozare, kurā pēta vietvārdus
- kodolprotokols operētājsistēmas protokols, ko izmanto tīkla serveris, lai nodrošinātu klientus ar tīkla pakalpojumiem
- federālisms Oportūnistisks princips, pēc kura partija sastāv no atsevišķām organizācijām, nepakļaujoties centrālajai vadībai
- zaru un robežu algoritms optimizācijas uzdevumu risināšanas ierobežotas pārlases algoritms, kurā optimumu mērķtiecīgi meklē iespējamo risinājumu telpā, secīgi dalot apakškopās iespējamo risinājumu kopu un veidojot apakškopu koku, ierobežojot tā zaru pārlasi, pārrēķinot robežvērtības
- polariskops Optiska ierīce, ar ko nosaka gaismas polarizācijas pakāpi
- Hieracium aurantiacum oranžā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- gūta Ordera sistēmā noslēdzošs, it kā pakarināts dekoratīvs elements cilindriskas tapiņas vai maza trīsstūra veidā, ko izmanto grupās
- atvilnis Orgāna satura atpakaļplūsma no zemāk esoša orgāna uz augstāk esošu
- dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus
- iestrādāšanās Organisma darbspēju pakāpeniska paaugstināšanās kustību izpildes sākuma periodā
- veselība Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu
- nekrobioze Organisma šūnu vai audu pakāpeniska atmiršana
- eirihalīni Organismi (dzīvnieki), kas pielāgoti dzīvei vidē ar dažādu sāļuma pakāpi
- antagonisms organismu abpusēji nomācošo savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences augstākā pakāpe
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu
- datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT
- interneta numurpiešķires institūcija organizācija, kas strādā interneta arhitektūras padomes pakļautībā un ir atbildīga par jaunu interneta _IP_ adrešu piešķiršanu
- interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju
- nevalstiskas organizācijas organizācijas, kas darbojas sabiedrības un tās grupu interesēs un kuru saturiskā darbība nav pakļauta valsts pārvaldei, kā arī nav vērsta uz peļņas gūšanu vai reliģisko darbību
- atsevišķs Organizatoriski nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām)
- kodoldrošība Organizatorisku un tehnisku pasākumu sistēma kodolobjektu bezavārijas izmantošanai un starojumam pakļauto darbību aizsardzībai pret jonizējošo starojumu
- kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku
- transfērs Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai
- rudiments Orgāns, kas organisma evolūcijas gaitā ir zaudējis savu sākotnējo nozīmi un pakāpeniski izzūd; rudimentārs orgāns
- putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām
- barbarisms Otrā no trim cilvēku sabiedrības attīstības pakāpēm (mežonība, barbarisms, civilizācija)
- mīcaci Otrādi, uz muguras, ar apakšu uz augšu
- mīcacu Otrādi, uz muguras, ar apakšu uz augšu
- konika Otrās kārtas līnija, t. i., plaknes līkne, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir 2. pakāpes algebrisks vienādojums (piem., elipse, parabola, hiperbola)
- kvadrika otrās kārtas virsma, t. i., virsma, kuras vienādojums Dekarta koordinātās ir otrās pakāpes algebrisks vienādojums (piemēram, elipsoīds, hiperboloīdi, paraboloīdi)
- re Otrās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa
- kvadrāttrinoms Otrās pakāpes polinoms y=ax2+bx+c; kvadrātfunkcija
- kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa
- festino otrās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- camestres otrās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- cesare otrās slēdzienu figūras pirmais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispāri apgalvojošs, bet slēdziens vispāri noliedzošs
- enkolpions Ovāls medaljons, ko, kaklā pakārtu, nēsā Austrumu baznīcas bīskapi; parasti uz tā attēlota Kristus vai Sv. Marijas figūra
- pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji
- nors Paaugstinājums, pakalne
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai)
- uzkāpt Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) - parasti par temperatūru, spiedienu
- uzkāpt Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) - piemēram, par cenu, darba ražību
- pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi)
- pasuinīt Paberzēt, pakasīt
- paveplāt Pabļaustīties, paklaigāt
- atsvabināt padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2)
- likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam
- saņemt saujā (kādu) padarīt kādu pakļāvīgu, tikt galā ar kādu
- atsvabināt padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3)
- zombēt padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu
- apvaldīt padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku)
- staigāt pa drāti padevīgi, paklausīgi izpildīt jebkuru pavēli
- iet kāda pavadā padevīgi, paļāvīgi rīkoties pēc cita gribas, pakļauties kādam
- mesties (kāda) apkampienos padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai
- saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi
- palikts Padots, pakārtots, pakļauts
- zemlikts Padots, pakārtots, pakļauts
- pamiezerēt Padunkāt, pakaustīt
- pakulakot Padunkāt; pakaustīt
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus
- kasete Padziļināts laukums pārseguma apakšpusē
- pasadzīties Padzīties pakaļ
- iedalīšana Pagaidu pārmaiņas taktisko gaisa spēku sadalījumā starp pakļautajām pavēlniecībām
- pantaloni Pagarinātas, ar mežģīnēm apšūtas sieviešu apakšbikses
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums (putniem)
- pamālēt Pagleznot; pakrāsot
- atgriezt Pagriezt, pavērst atpakaļ
- atgriezties pagriezties atpakaļ; pagriežoties atpakaļ, novērsties no kaut kā
- atsagriezties Pagriezties, pavērsties atpakaļ
- zamgrūst Pagrūst (kur apakšā)
- iegrūst Pagrūst uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
- padīvelēt Pagrūstīt, pašūpot, pakustināt
- palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā
- palinot Paiet, pastaigāt (pa mājām), pakulstot linus; paklaiņot
- apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko saka citi
- apkaisīt Pakaisīt kam (vai kur) apakšā
- kreiki pakaiši
- pakaisa pakaiši
- kreīki Pakaiši, paklāsts
- paņarināt pakaitināt
- kāmurs Pakakle, āda, kas karājas liellopu pakaklē
- Epilobium collinum pakalnu kazroze
- Myosotis ramosissima pakalnu neaizmirstule
- Myosotis collina pakalnu neaizmirstules "Myosotis ramosissima" nosaukuma sinonīms
- Myosotis hispida pakalnu neaizmirstules "Myosotis ramosissima" nosaukuma sinonīms
- Salsola collina pakalnu sālszāle
- Viola collina pakalnu vijolīte
- aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt
- pakalpojumatteice pakalpojuma atteikums
- aprūpes līdzmaksājums pakalpojuma saņēmēja maksājuma daļa, saņemot valsts apmaksātos sociālās aprūpes pakalpojumus; tās apmērs un biežums tiek noteikts pēc individuālās situācijas izvērtējuma, ko veic sociālais darbinieks
- pakalpošana pakalpojuma sniegšana; izpalīdzēšana
- pansija pakalpojumi (gk. uzturs), ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu
- caurspīdīgais tīklojumtransports pakalpojumi lokālo tīklu datu pārraidei pa pilsēttīklu vai globālo tīklu, ko nodrošina telefona sabiedrības vai publisko telekomunikāciju operatori
- aprūpe mājās pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt
- bērnu aizsardzības pakalpojumi pakalpojumi, kas ietver sociālu, medicīnisku, juridisku palīdzību bērniem, kuru vecāki vai aizbildņi nerūpējas par viņu vajadzību apmierināšanu
- palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami kāda pakalpojuma izpildes nodrošināšanai
- sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja (dzīvoklis) u. c.)
- ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus
- kapelānu dienests pakalpojums ārpus baznīcas draudzes, kas nodrošina pastorālo, reliģisko, garīgo aprūpi un konsultācijas institūcijās gan personālam, gan klientiem un to tuviniekiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības
- konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
- krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas
- numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju
- ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu
- automātiska numura noteikšana pakalpojums, kas telefona zvana saņēmējam paziņo zvanītāja telefona numuru
- radiopakalpojums pakalpojums, ko nodrošina ar radiosakaru starpniecību
- pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē
- papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei
- pūļpakalpojums pakalpojums, kura veikšanai iesaista plašas cilvēku grupas kopēja mērķa sasniegšanai
- elektronisko sakaru pakalpojums pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos
- veselības aprūpes pakalpojums pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai
- protokols SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
- SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
- aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki)
- tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus
- direktorija pakalpojumi pakalpojumu veids, kas dalītās datu bāzēs uztur viennozīmīgu atbilstību starp balto un dzelteno lapu formā iekļauto informāciju
- sprāklis pakaļa
- peķis pakaļa (lamuvārds)
- podinieks pakaļa, dibens
- spranga pakaļa, dibens
- pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa
- rimeiks pakaļdarinājums, pārfilmējums; populāru dziesmu pārveidojums
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals
- pakaļvējais Pakaļējais, pakaļējs
- pakaļzdejs pakaļējs; pēdējais
- pakaļzdijs pakaļējs; pēdējais
- pakaļzdejais pakaļējs; pēdējais; jaunākais bērns
- pakaļplecs Pakaļgabals, pakaļējais gurns, pakaļējais šķiņķis
- ahter- Pakaļgala-; pakaļējais; pakaļ-
- pakaļčinkslis Pakaļkājas pēdas apakšējā daļa
- pakaļvadņa brusa pakaļvadņa baļķis - būvkonstrukcija, kas iet no pakaļvadņa līdz spogulim
- instance Pakāpe vai posms savstarpēji pakļautu iestāžu sistēmā, piem., tiesu instance
- līmenis pakāpe, aspekts kādā plašākā hierarhijā vai sistēmā
- korektums pakāpe, kādā programmatūra, dokumentācija vai citi izmantojamie objekti atbilst lietotāja vajadzībām
- korektums pakāpe, kādā programmatūra, dokumentācija vai citi izmantojamie objekti atbilst specificētajām prasībām
- korektums pakāpe, kādā sistēma vai tās komponents ir brīvi no specifikācijas izstrādāšanas vai implementācijas procesā pieļautajām kļūdām
- efektivitāte pakāpe, kādā sistēma vai tās komponents izpilda savas funkcijas ar minimālo resursu patēriņu
- skaitļošanas stabilitāte pakāpe, kādā skaitļošanas process saglabā izpildes pareizību kļūmju, kļūdu vai disfunkciju rašanās gadījumā
- trasējamība Pakāpe, kādā var nodibināt attiecības starp diviem vai vairākiem izstrādes procesā iegūtajiem produktiem, īpaši tādiem, kurus saista pakļautības attiecības
- līmenis pakāpe, kas raksturo (ko) no attīstības, kvalitātes vai kvantitātes viedokļa
- naturālā pakāpe pakāpe, kuras kāpinātājs ir naturāls skaitlis
- konstrukciju nogurums pakāpeniska bojājumu uzkrāšanās atkārtoti mainīga slogojuma iedarbībā, kā rezultātā rodas plaisas un sākas konstrukcijas sabrukšana
- dihotomija pakāpeniska dalīšana, kur katru jauniegūtu daļu dala divās daļās
- degradācija pakāpeniska dzīvo organismu uzbūves vienkāršošanās un funkciju pavājināšanās (filoģenēze vai ontoģenēze)
- krāsu gamma pakāpeniska krāsu rinda, kurā ietilpst visas spektra krāsas vai tikai daļa no tām; to lieto mākslas darba radīšanā tēlotājmākslā un dekoratīvi lietišķajā mākslā
- veidošanās pakāpeniska kustību, valodas u.tml. spēju attīstīšanās, veidošana
- pagrimums pakāpeniska kvalitātes samazināšanās
- kaskādpadeve pakāpeniska lokšņu padeve
- veidošanās pakāpeniska psihes, rakstura, personības īpašību, uzskatu u. tml. attīstīšanās
- globālā sasilšana pakāpeniska zemeslodes vidējās temperatūras paaugstināšanās, tiek uzskatīts, ka tas notiek pastiprināta siltumnīcefekta ietekmes rezultātā
- pilienu pa pilienam pakāpeniski
- iegūstīt pakāpeniski (dažādi) iegūt
- izņemt pakāpeniski apgūt (mācību vielu), parasti kāda vadībā
- noklust pakāpeniski apklust (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- noklust pakāpeniski apklust (par skaņu)
- migt pakāpeniski apklust, stingt, rimt (par parādībām dabā)
- saplūst pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā)
- veseļoties pakāpeniski atgūt labu veselības stāvokli; pakāpeniski kļūt veselam vai veselākam
- atlaidināt pakāpeniski atkausēt (ko sasalušu); ļaut, lai atkūst
- veidoties pakāpeniski attīstīties (par psihes, rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml.)
- veidoties pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
- pāraugt pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā)
- atzīstināt pakāpeniski atzīt, darīt atpazīstamu
- noplēnēt pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.)
- plēnēt pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.)
- noplienēt pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.); noplēnēt
- zust pakāpeniski beigt pastāvēt apziņā (kā kam esošam, arī iespējamam, piemēram, par cerībām)
- izsekot pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību
- pieslīgt pakāpeniski grimstot piepildīt
- pieslīkt pakāpeniski grimstot piepildīt
- sēsties pakāpeniski grimt (piemēram, par celtni)
- ieglecēt pakāpeniski iegrimstot, nosēsties
- nosēst pakāpeniski iegrimt (par celtnēm)
- nosēsties pakāpeniski iegrimt (piemēram, par celtni, tās daļu)
- mesties pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
- iedzīvāt pakāpeniski iegūt (materiālas vērtības)
- krāt pakāpeniski iegūt (piemēram, zināšanas, atziņas), pakāpeniski vairot (piemēram, slavu)
- iznākt pakāpeniski iegūt noteiktas īpašības (par dzīvniekiem)
- tumst pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni
- noslīdēt pakāpeniski iegūt zemāku kvalitāti
- ieaugt pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā); arī iedzīvoties, iejusties
- ieaugt pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās)
- savilkties pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu
- nākt pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā, parasti par gaismu)
- virsū pakāpeniski iestāties (par parādībām dabā)
- nolaisties pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru)
- biezēt pakāpeniski iestāties, kļūt tumšākam (par krēslu, tumsu)
- iztrupēt pakāpeniski iet bojā (par zobu cietajiem audiem)
- ritēt pakāpeniski īstenoties (par mūžu, tā posmiem)
- izņemt pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu)
- plesties pakāpeniski izplatīties (kur) - par parādībām dabā
- rūgt pakāpeniski izraisīties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām); pakāpeniski rasties, attīstīties (par darbību, kas vērsta pret ko); briest
- izslīdēt pakāpeniski izsīkt, izzust (piemēram, par vērtībām, jūtām)
- sarasties pakāpeniski izveidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - piemēram, par vairākām, daudzām parādībām dabā
- savilkties pakāpeniski izveidoties (kādā vietā, vidē) - par laikapstākļiem, parasti lietu, negaisu
- sarasties pakāpeniski izveidoties fizioloģiskā procesā (piemēram, par vairākiem, daudziem veidojumiem organismā, izdalījumiem no tā)
- izplatīties pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu
- sarasties pakāpeniski izveidoties, arī ieviesties (kur) - par vairākiem, daudziem augiem, dzīvniekiem
- savilkties pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml; pakāpeniski apmākties (par debesīm)
- nolaisties pakāpeniski izveidoties, iestāties (par krēslu, tumsu)
- iznīkt pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt (parasti par parādībām sabiedrībā)
- atmirt pakāpeniski izzust, zaudēt nozīmi (parasti par parādībām sabiedrībā)
- pludot pakāpeniski klāties kam pāri, arī plūst (par miglu, dūmiem u. tml.)
- biezēt pakāpeniski kļūt biezam (par šķidrumu, arī masu)
- pāriet pakāpeniski kļūt citādam, arī sākties kā iepriekš esoša vietā (par cilvēka darbību, rīcību, izturēšanos)
- stiepties pakāpeniski kļūt ilgākam (par laikposmu, parasti diennakts daļu)
- pieaugt pakāpeniski kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- labēties pakāpeniski kļūt labākam (par laiku, apstākļiem u. tml.)
- novecot pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam
- novecoties pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nepiemērotam, nederīgam, arī neizskatīgam; novecot (2)
- slīdēt pakāpeniski kļūt mazāk nodrošinātam; pakāpeniski zaudēt stāvokli, ietekmi (darbā, sabiedrībā)
- niesēt pakāpeniski kļūt neasākam
- līst pakāpeniski kļūt nepatīkami sajūtamam (parasti cauri apģērbam) - piemēram, par aukstumu, mitrumu
- smult pakāpeniski kļūt netīram
- sēsties (kādam) uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), pakāpeniski uzspiest (kādam) savu gribu
- spiesties pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) - piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu
- sārst pakāpeniski kļūt sārtākam
- siksnēt pakāpeniski kļūt sīkstākam
- sirmot pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam
- krāties pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- iesastiprinaties pakāpeniski kļūt spēcīgākam, parasti pēc slimības
- iedzīvoties parādos pakāpeniski kļūt tādam, kam ir daudz parādu
- tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
- vērties pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi
- norimt pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- labēties pakāpeniski kļūt veselam; veseļoties
- nosēsties pakāpeniski kļūt zemākam, noslīdēt (par celtnes daļu, elementu)
- skaust pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu)
- pāraugt pakāpeniski mainoties, piemēram, intensitātei, apjomam, īpašībām, pārveidoties, kļūt par ko citu (par parādībām dabā)
- slīdēt pakāpeniski mazināties (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru)
- slīdēt pakāpeniski mazināties (par kā skaitlisko vērtību, daudzumu, apjomu)
- aizsāpēt pakāpeniski mazināties, aprimt, izgaist (par sāpēm)
- mostīties pakāpeniski mosties
- espirando pakāpeniski noklusinot, izdziestot
- decrescendo pakāpeniski noklusinot, samazinot skaņas stiprumu
- uzdeldēt pakāpeniski nolietot
- iegrimt pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- grimt pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī), nodoties (kam)
- ielaisties pakāpeniski nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī)
- slīgt pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam)
- grimt purvā pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt
- iegrimt pakāpeniski nonākt kādā stāvoklī (parasti nevēlamā)
- slīdēt pakāpeniski nonākt kādā, parasti pasīvā, fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī
- slīgt pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos
- migt pakāpeniski nonākt miega stāvoklī
- grimt purvā pakāpeniski nonākt nepatīkamā situācijā, nevēlamos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt
- noslīdēt pakāpeniski nonākt nevēlamā stāvoklī; pakāpeniski nonākt zemākā sabiedriskā stāvoklī
- slīdēt pakāpeniski nonākt nevēlamos apstākļos, kā nevēlama ietekmē; pakāpeniski morāli degradēties
- kurlināt pakāpeniski padarīt kurlu
- krāt pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli)
- pieaugt pakāpeniski palielināties (piemēram, daudzumā, apjomā, skaitliskā vērtībā, intensitātē)
- grimt pakāpeniski panīkt, pasliktināties
- slīdēt pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu)
- plaukt pakāpeniski parādīties, izpausties aizvien uztveramāk (acīs, sejā u. tml.) - piemēram, par smaidu, jūtām
- uznirt pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, izvirzoties no tumsas vai kā aizsega) - par parādībām dabā, piemēram, par mākoņiem, debess spīdekļiem
- nirt pakāpeniski parādīties, kļūt redzamam (piemēram, virzoties no tumsas vai kā aizsegā); pakāpeniski kļūt neredzamam (piemēram, nokļūstot tumsā vai kā aizsegā); atkārtoti parādīties un pazust skatienam
- griezties pakāpeniski pāriet (no viena perioda uz otru, no vienas stadijas otrā) - par laika posmu, laika apstākļiem
- sūnot pakāpeniski pārklāties ar sūnu
- pāriet pakāpeniski pārmainīties intensitātē (par gaismu)
- pāriet pakāpeniski pārmainoties, kļūt citādam (par skaņu)
- norimt pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni)
- degradēties pakāpeniski pasliktināties, pagrimt, panīkt
- tirpt pakāpeniski pastiprināties (par pozitīvām emocijām, enerģiju u. tml.)
- pieaugt pakāpeniski pastiprināties (par skaņu)
- pielasīties pakāpeniski pievienoties, tikt pievienotam (pie kāda kopuma)
- piebiksnīt pakāpeniski pievirzīt
- slīkt pakāpeniski pilnīgi nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana
- kraniofaringioma pakāpeniski progresējošs hipofīzes audzējs, kas cēlies no Ratkes kabatas epitēlija atliekām; slimība sākas bērnībā vai jaunībā; augšanas aizkavēšanās, galvassāpes, redzes traucējumi, adipozoģenitālā distrofija
- nākt pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- virsū pakāpeniski rasties, kļūt intensīvākam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi)
- sagulstīties pakāpeniski sagulties, nogulties
- pierast pakāpeniski sākt izjust (ko) par labi pazīstamu, tuvu
- pierast pakāpeniski sākt uztvert (kādu) par pazīstamu, justies drošībā (pie kā) - par dzīvniekiem
- mosties pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā)
- mosties pakāpeniski sākties, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām sabiedrībā)
- norietināt pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu
- diminuendo pakāpeniski samazinot skaņas stiprumu
- smaile pakāpeniski sašaurināta (kādas platības) daļa, kas ir iekļauta citā (zemes, ūdens u. tml.) platībā
- sakrāt pakāpeniski savākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu
- sēsties pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, elementu)
- nolaidums pakāpeniski slīps reljefa veidojums
- aizbradāties pakāpeniski tikt aizmīdītam
- grimt pakāpeniski tuvoties stāvoklim (parasti nevēlamam), kas pilnīgi pārņem, nomāc
- virsū pakāpeniski tuvoties, iestāties (par laikposmu, laika momentu, cilvēka mūža posmu)
- uzkrāt pakāpeniski vākt (atsevišķus elementus, sastāvdaļas) un izveidot kādu kopumu, veselumu, daudzumu, arī, pakāpeniski vācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas, izveidot (kopumu, daudzumu)
- raisīt pakāpeniski veidot, attīstīt (ko) - par parādībām daba
- rūgt pakāpeniski veidoties (par domu, atziņu u. tml.)
- taisīties pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes
- viesties pakāpeniski veidoties (piemēram, par augiem), pakāpeniski iestāties (piemēram, par diennakts posmu); arī rasties (1)
- viesties pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par kādu stāvokli, cilvēku attiecībām, arī sabiedriskām parādībām); arī rasties (4)
- viesties pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); arī rasties (3)
- mesties pakāpeniski veidoties, rasties (par kādām parādībām, norisēm)
- raust pakāpeniski virzīt (ko irdenu, izkliedētu), parasti pa kādu virsmu (ar rokām vai kādu rīku)
- tīt pakāpeniski virzīt nost, laukā (ko no kāda satīta kopuma)
- slīgt pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā)
- izspirgt pakāpeniski zaudēt alkohola reibumu
- iežūt pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem)
- plēnēt pakāpeniski zaudēt spilgtumu (piemēram, par gaismu), arī intensitāti
- rietēt pakāpeniski zust, pārstāt eksistēt, pastāvēt
- pēdu pa pēdai pakāpeniski, maz pamazām; lēnām
- sprīdi pa sprīdim pakāpeniski, maz pamazām; lēnām
- pēdu pēc pēdas pakāpeniski, mazpamazām
- poi a poi pakāpeniski, pamazām
- maz pamazām pakāpeniski; lēni; pamazām
- pa daļām pakāpeniski; ne visu uzreiz, ne visi uzreiz
- sekvenciāls pakāpenisks
- saknes vilkšana pakāpes bāzes atrašana, ja dota pakāpe un kāpinātājs
- Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis
- pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta
- iekārt Pakārt (starp ko), piestiprinot abos galos; pakārt (priekšmetu kur) horizontāli aiz saites, auklas u. tml., kas piestiprināta (tam) divās vai vairākās vietās
- atžaut Pakārt atpakaļ. lai izžūtu
- izkārt Pakārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus); pakārt izklaidus (vairākus priekšmetus); pakārt (kur ārā, atklātā vietā kādu priekšmetu)
- aplikt šlipsi pakārt; izpildīt nāves sodu
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās
- apkaš- Pakārtots (iedalījumā), pakļauts (attieksmēs)
- dveselēt Pakāsēt, paklepot
- skausts pakausis
- opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
- rēdze pakava radze
- rēdas pakava radzes
- stose pakava stote, rādze
- pakavveida glābšanas riņķis pakava veidā izgatavots glābšanas līdzeklis, kas izgatavots nenoslēgta riņķa jeb pakava formā
- paīsināt laiku pakavēt laiku
- mest skatienu (arī skatu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota
- mest skatu atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota
- pakavveida arka pakavveida pārseguma formas arka
- darbu pakete pakešapstrāde sakārtota darbu secība
- transakcija pakešapstrādes režīmā - darbs vai darba solis
- pakešu komutācijas tīkls pakešu komutācijas datu tīkls
- kadru retranslēšanas protokols pakešu komutācijas protokols ierīču pievienošanai teritoriālajam tīklam
- virtuālais izsaukums pakešu komutācijas tīklos virtuālās ķēdes izveidošana starp diviem termināļiem, lai sagatavotu lietotāju datu nosūtīšanu
- balansēts datu posma piekļuves protokols pakešu komutācijas tīklu X.25 standartā noteiktais datu posma slāņa protokols. LAPB ir duplekss, asinhrons, simetrisks protokols
- šūnu komutācija pakešu komutācijas versija, kas paredz datu saiņošanu fiksēta garuma paketēs - šūnās un to pārsūtīšanu, izmantojot asinhrono pārsūtīšanas režīmu
- karstā maršrutēšana pakešu maršrutēšanas metode, kuras pamatā ir datu pārraides tīkla mezglu centieni atbrīvoties no pienākošajām paketēm tik ātri, cik tas ir iespējams, nosūtot tos uz blakus mezglu, kura virzienā dotajā momentā ir vismazākā rinda
- vadības pakete pakete datoru tīklos, kurai nav datu lauka, bet kura satur tīkla vadībai nepieciešamo informāciju; izšķir savienojumu nodibināšanas, pārtraukšanas, plūsmas vadības, diagnostikas un kļūdu apstrādes paketes
- datagramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam
- datogramma Pakete datu pārraides tīklos, kas ir neatkarīga no citām paketēm un kas satur nepieciešamo informāciju tās pārsūtīšanai no datu avota datu saņēmējam
- IP pakete pakete, ko izmantojot standarta protokolu _IP_, pārsūta pa internetu. Tā sākas ar galveni, kurā iekļauta adresēšanas un sistēmas vadības informācija, tās garums var mainīties atkarībā no pārsūtāmajiem datiem
- paketes iesākums paketes daļa, ko pārsūta pirms lietotāja datiem un kas satur adreses un citu vadības informāciju
- paklimst Paklaiņot, paklejot
- fasete Paklājs klišeju, stereotipu u. c. iespiežamo plākšņu ieslēgšanai; arī klišeju un stereotipu plākšņu slīpā mala, kas noder to piestiprināšanai uz koka kājenes vai cita paklāja
- dielektriskais paklājs paklājs no materiāla ar lielu īpatnējo elektrisko pretestību darbiem ar paaugstinātu elektrisko bīstamību
- lūgšanu paklājs paklājs, uz kura musulmaņi, pagriezušies pret Meku, izpilda savu lūgšanu
- padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt
- paklāstīt Paklāt, parasti vairākās kārtās (ko) zem (kā), arī (kam) apakšā
- pableņķerēt Paklejot, paklaiņot
- palenterēt Paklejot, paklaiņot
- palēverēt Paklejot, paklaiņot
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- pakļunkstēt Paklunkšķēt, paklunkšķēt
- aizlikt padeni paklupināt
- ņemt uz aci paklupt, nokrist
- zem deguna paklusu, pie sevis, neskaidri
- izkāst caur zobiem paklusu, tikko atverot muti, pateikt, izrunāt
- nosauļoties pakļaujot savu ķermeni saules starojuma iedarbībai, panākt, ka āda kļūst tumšāka
- pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- ideoloģizācija pakļaušana kādas ideoloģijas ietekmei
- nosaldēt pakļaut (cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļu) aukstuma iedarbībai tā, ka rodas audu bojājums
- eksponēt pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai; apgaismot
- apgaismot pakļaut (gaismjutīgu materiālu) gaismas iedarbībai; eksponēt
- pārgaismot pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai
- pāreksponēt pakļaut (gaismjutīgu materiālu) pārāk ilgstošai, intensīvai gaismas iedarbībai; pārgaismot
- saindēt pakļaut (kā organismu, tā daļas) indīgas vielas vai indīgu vielu, parasti stiprai, iedarbībai; izraisīt saindēšanos (2)
- piekārtot pakļaut (kā, piemēram, mākslas darba, sastāvdaļas, elementus) noteiktai iecerei, mērķim, sistēmai
- pakundzēt pakļaut (kā) kundzībai
- pasportizēt pakļaut (kādas valsts pilsoņus) pasu sistēmai; izsniegt pases (kādas valsts pilsoņiem)
- nodot pakļaut (kādu, piemēram, aizbildnībai, vadībai)
- nodot pakļaut (kādu, piemēram, iestāžu, amatpersonu rīcībai, darbībām)
- sodīt pakļaut (kādu) fiziskam vai morālam sodam (2)
- sodīt pakļaut (kādu) juridiskam sodam (1)
- turēt pakļaut (kādu) savai ietekmei tā, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas
- angliskot pakļaut (ko) angļu valodas vai kultūras ietekmei; padarīt anglisku vai angliskāku
- vecināt pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu
- applaucēt pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika vai kodīgu vielu iedarbībai
- likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kāda labumu
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts retāk likt (visu) uz spēļu kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu
- likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu
- uzlikt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu
- likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu
- liedēt pakļaut (ko) lietus iedarbībai
- liedināt pakļaut (ko) lietus iedarbībai
- apsaldēt pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai
- slogot pakļaut (ko) slodzei (1)
- urbanizēt pakļaut (ko) urbanizācijai
- saldēt pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai
- sauļot pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai
- devalvēt pakļaut (naudas vienību, valūtu) devalvācijai
- revalvēt pakļaut (naudas vienību, valūtu) revalvācijai
- vitaminizēt pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai
- iegrožot pakļaut (parādību dabā), pārmainīt (to) vēlamā virzienā
- saldēt pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai; pakļaut (parasti pārtikas produktu) aukstuma iedarbībai līdz sasalšanas temperatūrai
- savaldīt pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem
- militarizēt pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē)
- denaturēt pakļaut (piemēram, vielu, augļus) tādiem apstākļiem, kuros zūd dabiskās īpašības; apstrādāt (piemēram, vielu, augļus) tā, ka zūd dabiskās īpašības
- sagūstīt pakļaut (pretinieka karavīru, karaspēka vienību) valsts varas noteiktai nebrīvei, atņemot militāras darbības iespēju
- mest pār vienu kārti pakļaut (vairākus vai visus) vienam un tam pašam (parasti negatīvam) vērtējumam
- sublimēt pakļaut (vielu) sublimācijai
- analizēt pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot
- apdedzināt pakļaut augstas temperatūras iedarbībai tehnoloģiskā procesā, lai veidotu, nostiprinātu priekšmeta vai materiāla struktūru, īpašības
- apburt pakļaut burvībai (māņticīgo uztverē); noburt
- diskriminēt pakļaut diskriminācijai
- dispanserizēt pakļaut dispansera uzskaitei un ārstēt dispanserā
- apspīdināt pakļaut gaismas stariem
- kondicionēt graudus pakļaut graudus pirms malšanas ūdens un siltuma iedarbībai, lai uzlabotu miltu kvalitāti
- uzberzt pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums); intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka izveidojas (tulzna, ādas iekaisums) - piemēram, par apaviem
- noberzt pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas ādas iekaisums; intensīvi, ilgstoši mehāniski kairināt tā, ka rodas ādas iekaisums (piemēram, par apaviem)
- saberzt pakļaut intensīvam, ilgstošam mehāniskam kairinājumam tā, ka rodas stiprs ādas iekaisums; arī noberzt (4)
- invertēt pakļaut inversijai; apgriezt otrādi; saskaldīt, sašķelt; pārveidot
- izsolīt pakļaut izsolei, vairāksolīšanai (ko), lai piešķirtu kādam darba veicēja tiesības
- noslogot pakļaut kāda smaguma iedarbībai
- ņemt priekšā pakļaut kādai darbībai
- ņemt uz grauda pakļaut kādai darbībai
- paņemt priekšā pakļaut kādai darbībai
- izlietot pakļaut kādai, parasti saimnieciskai, darbībai
- dancināt pēc savas stabules pakļaut kādu savai gribai
- karsēt pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas)
- izkarsēt pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti
- karsēt pakļaut karstuma iedarbībai tehnoloģiskā procesā (parasti metāla, māla izstrādājumus), lai (tos) rūdītu, apdedzinātu
- likt svaru kausos pakļaut kaut ko pārbaudei, salīdzinājumam, riskam
- apdedzināt pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses)
- noberzt pakļaut mehāniskam kairinājumam tā, ka pārplīst (tulzna)
- nomuitot pakļaut muitai (1)
- denacificēt pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes)
- likt (arī mest) svaru kausos pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam; pakļaut riskam
- mest (arī likt) svaru kausos pakļaut pārbaudei, salīdzinājumam; pakļaut riskam
- saaukstēt pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis
- polimerizēt pakļaut polimerizācijai
- represēt pakļaut represijām
- apsauļot pakļaut saules staru iedarbībai
- savaldīt pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā
- saņemt grožos pakļaut savai gribai, varai
- pārgriezt pakļaut savai ietekmei
- tikt galā (ar kādu) pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa; uzveikt
- sagūstīt pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt
- nospiest pie zemes pakļaut savai varai, apspiest, panākt, lai kāds nokļūst ļoti nevēlamā stāvoklī
- nobakstīt pakļaut savai varai, izmantot, ierobežot, apspiest
- gūstīt pakļaut savai varai, valdzināt
- uzkundzēt pakļaut sev (kādu), uzkundzēties (kādam)
- saķert pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē)
- pieņemt pakļaut sevi (ārstniecisku vai higiēnisku procedūru) ietekmei
- skriet rīklē pakļaut sevi acīmredzamām, nenovēršamām briesmām
- saldēties pakļaut sevi aukstuma iedarbībai
- iet ugunī pakļaut sevi briesmām, darot ko pārgalvīgu, neprātīgu
- skriet ugunī pakļaut sevi briesmām, darot ko pārgalvīgu, neprātīgu
- skriet velnam rīklē pakļaut sevi briesmām, doties nenovēršamās briesmās
- skriet vilkam rīklē pakļaut sevi briesmām, doties nenovēršamās briesmās
- līst murdā pakļaut sevi briesmām, kaut kam nepatīkamam
- bāzt pirkstus ugunī pakļaut sevi briesmām, riskēt
- sviedrēties pakļaut sevi karstuma, arī kādu vielu iedarbībai tā, ka no organisma izdalās daudz sviedru
- liedēties pakļaut sevi lietus iedarbībai
- saaukstēties pakļaut sevi pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis
- sauļoties pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai
- cepties pakļaut sevi saules starojuma iedarbībai; sauļoties
- sakarsēties pakļaut sevi stipra karstuma iedarbībai
- svilināties pakļaut sevi stipra siltuma iedarbībai
- žāvēties pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku)
- uzkarsēties pakļaut sevi, parasti straujai, karstuma iedarbībai
- sildīt pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas)
- izrēķināties pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt
- apstarāt pakļaut starojuma iedarbībai
- apstarot pakļaut starojuma iedarbībai
- bendēt pakļaut tādiem apstākļiem, kas sagādā sāpes, ciešanas, bojā (ko)
- dedzināt pakļaut uguns, karstuma iedarbei apstrādes vai izgatavošanas procesā (piemēram, kaļķus, mālu)
- izkodināt pakļaut viscaur kā kodīga iedarbībai
- uzlikt savu ķepu pakļaut, apspiest, atņemt rīcības brīvību; neatļaut, aizliegt
- pieveikt pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt
- pievarēt pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt
- pievārēt pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; pieveikt
- vārēt pakļaut, pārspēt; arī veikt
- nolemtība Pakļautība kam nenovēršamam; pakļautība kam likumsakarīgam
- hierarhija pakļautības kārtība dzīvnieku grupā, kurā indivīdu savstarpējās attiecības tiek stingri regulētas, t. i., vieni grupā dominē, citi – pakļaujas
- iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus
- dancot, kā kāds pūš un spēlē pakļauties cita gribai, bez ierunām paklausīt
- karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes
- kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes
- nolaist rokas pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties
- paknūbāt Paknābāt; paknibināt
- paknūbāties Paknābāties; paknubināties
- paknubinēt paknubināties
- nokraste Pakrastes apakšējā daļa
- pietricināt Pakratīt, pakustināt
- pakrenkstēt pakrekstēt
- pamīšlapu pakrēslīte pakrēslīšu suga ("Chrysosplenium alternifolium")
- pabraukt virsū pakritizēt
- krievu pakšķis paksis ar līdzenu salaiduma stiprinājumu un ārpusē piestiprinātiem aizsargdēļiem
- gludais paksis paksis, kura būvdetaļām nav brīvu galu
- krusta paksis paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali
- Paksistima canbyi paksistima
- tragakants Pākšaugu dzimtas astragālu ģints apakšģints
- pācneņas pakulas pēc linu sukāšanas
- trēzele pakulas vai lupatas, kas savītas kopā virves formā
- pokuļnīks pakulu dzijas audums
- pakulu spurgulis pakulu mudžeklis
- nokarcināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku)
- nospirināt Pakustināt, pakratīt (kādu locekli, parasti par dzīvnieku)
- sējampalags Palags, kurā ieber sējamo materiālu un pakar kaklā sējot
- blags Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns
- blāgs Palaidnīgs, nepaklausīgs, nerātns
- apakšdevons Paleozoja ēras ceturtā perioda - devona - apakšējā nodaļa; nogulumu slānis, kas veidojies šajā periodā
- apakšsilūrs Paleozoja ēras trešā perioda, silūra apakšējā nodaļa
- transportpaliktnis palete - pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai
- piestrīķēt Palīdzēt airētājam stūrēt laivu sēžot tās pakaļgalā
- cessat Paliek atpakaļ; atzīme uz raksta vai dokumenta, ka tas nav nosūtāms
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties
- oksidēt Palielināt (kā) oksidēšanas pakāpi
- savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piemēram, kādā karadarbības rajonā, virzienā)
- sārtot Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt
- sārtoties Palielinoties, parasti pakāpeniski, asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām); arī sarkt
- apzīmētāja palīgteikums palīgteikums, kas pakārtots kādam lietvārdam virsteikumā un pēc nozīmes līdzinās apzīmētājam
- relatīvais palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās neatkarīgai teikuma daļai un par palīgteikumu uzskatāms tāpēc, ka to ievada pakārtojuma vārds
- papildinātāja palīgteikums palīgteikums, kas pēc nozīmes līdzinās papildinātājam un ir pakārtots kādam darbības vārdam virsteikumā
- trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu
- palikties Palikt (ko) zem sevis, sev apakšā
- pametināt palikt apakšā paliktni
- atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.)
- aplikt Palikt kam apakšā
- apakšklucis Paliktnis, apakšējais klucis
- zamlīst Palīst (apakšā)
- arecidae Palmu jeb areku apakšklase
- palode Paloda - durvju vai loga augšējais pārsegs pretstatā slieksnim, kas ir apakšējais pārsegs
- pozitīvs Pamata pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam)
- basommatophora Pamatacu plaušgliemeži - gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases plaušgliemežu kārta
- lentveida peldošie pamati pamati ar augšējo un apakšējo stiegrojumu un līdz ar to telpiski stingru konstrukciju, kas dod iespēju uzņemt grunts izcilājumu radītās slodzes
- ciltsiezis Pamatiezis, uz kā un no kā pakāpeniski izveidojas augsne
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu
- plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai)
- dibendaļa Pamatne, apakšējā daļa (traukam)
- validitāte Pamatotība - pārbaudes darba, mācību programmas vai pētījuma pazīme, kas izpaužas kā atbilstība mērķim, lietu, parādību, procesu būtībai, objektīvām vajadzībām, prasībām; pakāpe, kādā pārbaudes darbs, mācību programma vai pētījums ir pamatots, nozīmīgs un lietderīgs un atbilst mērķim
- dubens Pamats, dibens, apakša
- dubins Pamats, dibens, apakša; tas, kas atrodas vistālāk
- paklātne Pamats, paklājs
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām
- zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus
- pamatu pēda pamatu apakšējā virsma, kas atbalstās uz pamatnes (grunts vai sagataves kārtas)
- atslīgt Pamazām nonākt atpakaļ (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā stāvoklī)
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas)
- iekrāt Pamazām, pakāpeniski sakrāt
- tukšināt Pamazām, pakāpeniski tukšot
- Chrysosplenium alternifolium pamīšlapu pakrēslīte
- krēsliņi Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium")
- kašķene Pamīšlapu pakrēslīte ("Chrysosplenium alternifolium"), ilggadīgs augs ar ložņīgu, garu zemes stumbru, trijstūrainu stublāju un pamīšus ap to (apakšā rozetveidīgi) sakārtotām nierveidīgām robotām lapām, zied agri pavasarī
- valdīt panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā
- valdīt panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veida
- turēt grožos (kādu) panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt pār kādu
- savaldīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, cilvēku grupa) pārmaina savu izturēšanos, rīcību, pakļaujas vēlamajām normām, nosacījumiem u. tml.
- liekt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas
- saliekt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi
- pilnveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā
- nocietināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām; panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs
- pakustināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļas) pakustas
- paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi
- šķobīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību
- pilnveidot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām
- vairot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, process, stāvoklis, īpašība) pakāpeniski kļūst intensīvāks, izpaužas spilgtāk
- uzspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi
- paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst lielāks par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu
- pasargāt panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā; bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko); nosargāt
- pacelt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte
- saspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
- spiest panākt, būt par cēloni, ka (kas) skar ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku
- pakšināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ
- pakšķināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ
- uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- sakāpināt panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas
- uzkrāt panākt, būt par cēloni, ka (parasti psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst spēcīgāks
- saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
- uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, īpašības, spējas u. tml.) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē
- uzturēt panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā pakāpē
- uzkrāt panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, arī palielinās (fiziskie, arī garīgie spēki)
- sasliet panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām
- piesaistīt panākt, ka (kāds) kļūst atkarīgs no cita; pakļaut (kādu) pienākumam, saistībai būt kopā
- paklupināt panākt, ka (kāds) paklūp
- noturēt panākt, ka (kas) paliek (pašreizējā pakāpē, līmenī, arī virzienā)
- izvest panākt, ka (mazuļi) noteiktā attīstības pakāpē atstāj ligzdu (par putniem)
- atkāpināt panākt, ka (parasti zirgs) atkāpjas, atvirzās atmuguriski atpakaļ
- sakrāt panākt, ka (psihes, rakstura, personības īpašības, arī psihisks stāvoklis) pakāpeniski kļūst noturīgs, arī spēcīgs
- iekāpināt panākt, ka (zirgs) kāpjas atpakaļ un ievirzās (parasti ilksīs)
- atgriezt panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ
- atpeldināt panākt, ka atpeld nost (sānis, atpakaļ)
- atdabūt panākt, ka atvirzās nost (sānis, atpakaļ)
- apstrādāt panākt, ka iegūst zināmu gatavības pakāpi (detaļas, atsevišķi priekšmeti u. tml.)
- paņemt savā varā panākt, ka pakļaujas, paklausa
- izraudzēt panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
- aizlaidināt panākt, lai govs pakāpeniski aprautu pienu, lai govs pakāpeniski aizietu ciet
- ailuropoda Pandu apakšdzimtas ģints
- ailurus Pandu apakšdzimtas ģints
- ailurinae Pandu jeb bambuslāču apakšdzimta
- nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem
- korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām
- kakapo Papagaiļu ģints, vienīgā pūcespapagaiļu apakšdzimtā, nakts putni ar garām sejas spalvām, kas izveido plīvuru kā pūcēm
- Ahilleja cīpsla papēža cīpsla, kas iet uz apakšstilba muskuļiem
- policijas kontrole papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestāžu norādītajiem ierobežojumiem
- marginālā lietderība papildu apmierinājums (lietderība), ko gūst patērētājs, papildus saņemdams vienu kāda ražojuma vai pakalpojuma vienību
- anapofīze Papildu izaugums, kas atbilst šķērsizauguma pakaļējam pauguriņam; novērojams galvenokārt krūšu un jostas skriemeļos
- papildizvēle Papildu piedāvājums ceļojuma programmā (kompleksajā tūrisma pakalpojumā) par atsevišķu samaksu, ko tūrists var izvēlēties ārpus piedāvātās ceļojuma programmas
- izsaucošā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas
- izsauktā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā
- virsmas cietība un pretestība berzei papīra īpašība, ko raksturo papīra pretestība cietu materiālu iespiedumam virsmā, un to nosaka šķiedrvielu delignifikācijas pakāpe
- Šopera–Rīglera aparāts papīrmasas maluma pakāpes noteikšanas aparāts, ko izmanto lielākajā daļā Eiropas valstu un Krievijā
- hipofīze Paplašinājums zaļsūnu sporu vācelītes apakšdaļā
- kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem)
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu
- stulka Paplatināta kājas apakšējā daļa līdz nagam (dažiem dzīvniekiem)
- paknīpāties Paplūkāt, paknābāties
- pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības
- ņemt (arī ķert) pie dziesmas par nepaklausību, neatļautu darbību u. tml. pakļaut (kādu) sodam
- kapāt par papēžiem, pakaviem u. tml.
- mezglainā diseminētā ādas amiloidoze parādās kā stipri niezošas, cietas papūlas un mezgliņi uz apakšstilbu ārpuses
- vilku vaine paradums skatīties atpakaļ
- vilkvaina Paradums skatīties atpakaļ
- pārciets pārāk ciets; tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi
- pārsauļot pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu
- pārsaldēt pārāk ilgi pakļaut aukstuma iedarbībai
- pārcepties pārāk ilgi pakļaut savu ķermeni saules iedarbībai; pārsauļoties
- pārsaldēties pārāk ilgi pakļaut sevi aukstuma iedarbībai; arī saaukstēties
- pārdiedzēt pārāk izdiedzēt; diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
- agrāk pārākā pakāpe --> agri
- agrākais pārākā pakāpe --> agrs
- augstākais pārākā pakāpe --> augsts
- vairāk pārākā pakāpe --> daudz
- jaunākais pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais
- laikākus pārākā pakāpe --> laikus
- mazākais pārākā pakāpe --> mazs (1)
- senāk pārākā pakāpe --> sen
- šurpāk pārākā pakāpe --> šurpu
- šurpāku pārākā pakāpe --> šurpu
- tālāk pārākā pakāpe --> tālu, tāli
- vecākais pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais
- vēlākais pārākā pakāpe --> vēls
- vēlāk pārākā pakāpe --> vēlu
- vēlāku pārākā pakāpe --> vēlu
- zemākais pārākā pakāpe --> zems
- komparatīvs pārākā pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam)
- pasarakties Parakties (apakšā)
- svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana
- darba parametri parametri, kas raksturo sistēmas darbu un/vai arī izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu darba parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošos rādītājus (tehniskās gatavības koeficients, kravnesības izmantošanas koeficients, dīkstāves laiks u. c.) un transporta darba rezultātus raksturojošos skaitliskos datus (pārvadājumu apjoms, veiktais transporta darbs, pārvadājumu pašizmaksa u. c.)); ekspluatācijas rādītāji
- pārvadājumu attālums parametrs, kas raksturo transporta sistēmas darbu un arī izmantošanas efektivitāti: attālums, kādā pārvadāta krava vai pasažieri, km. Transportlīdzekļu izmantošanas raksturošanai lieto divu veidu pārvadājumu attālumu parametrus: izmantošanas pakāpi raksturojošo vidējo pārvadājumu attālumu un transporta darba rezultātus raksturojošo kopējo pārvadājumu attālumu
- sociālā gadījuma palīgs paraprofesionālis, kas strādā sociālā darba komandā un palīdz profesionālam darbiniekam nodrošināt klientu ar specifiskiem pakalpojumiem
- Rumex acetosa parastā skābene, kas pieder pie īsto skābeņu apakšģints
- kirpičs parasti 100000 ASV dolāru naudas paka (ar kirpiču jeb ķieģeļu skaitu apzīmē darījuma kopsummu)
- zemsvītras piezīme parasti ar līniju atdalīta piebilde, skaidrojums vai bibliogrāfiska norāde lappuses apakšdaļā, par kuras esamību pamattekstā norāda cipars, zvaigznīte vai cita zīme
- tik parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko
- pakāpe parasti savienojumā "dienesta pakāpe": reglamentā, nolikumā paredzēts nosaukums, ko piešķir karavīriem atbilstoši viņu kvalifikācijai, amatam, nopelniem
- stilbs parasti savienojumā "rokas stilbs": delms (parasti apakšdelms)
- neatgriešanās parasti savienojumā "uz neatgriešanos": tā, ka (kas) neatgriežas atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
- galifē parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts
- tālu parasti savienojumā ar "cik", "tik"; norāda uz (kā, piemēram, darbības, norises, izpausmes), parasti augstu, pakāpi, intensitāti
- izlaist parasti savienojumā ar "loks", "līkums", "riņķis" u. tml.; doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- plāns parasti savienojumā ar "pirmais", "otrais", "tiešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos)
- beigt parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: gūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību
- pabeigt parasti savienojumā ar mācību iestādes nosaukumu: iegūt pilnu attiecīgās pakāpes, nozares izglītību
- pasarausties Parausties (apakšā)
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu
- atpekelēties Pārcelties (šurp, atpakaļ) uz jaunu dzīvesvietu (ar mantām)
- atpindelēties Pārcelties ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ)
- atcelties Pārcelties atpakaļ
- tālākpārdevējs Pārdevējs, kas iepērk preces vai pakalpojumus un tos pārdod saviem klientiem
- apstāties Pārdomājot vai pārrunājot pakavēties (pie kāda jautājuma, problēmas u. tml.)
- struktūrprogrammēšana Pārdomāta un loģiska tehnoloģija programmu veidošanā; izšķir programmēšanu no apakšas uz augšu un no augšas uz apakšu
- pārdotspējas automatizācija pārdošanas darbību automatizācijas programmpakete, kas izveidota, lai pārdevējiem atvieglotu pārdodamo preču ieteikšanu un reklāmu; tā nodrošina savstarpēju klientu-pārdevēju kontaktu vadību, piedāvājumu un prezentāciju veidošanu, pasūtījumu apstrādi, jaunu produktu iegādi, cenu politikas veidošanu u. c.
- peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā - eparhijas bīskapam, arhibīskapam, metropolītam pakļauta iestāde
- uņģistītis Pārgalvīgs, nepaklausīgs zēns
- strisciando Pāriet no viena toņa uz otru, slīdot jeb šļūcot un tādējādi uz īsu mirkli pieskaroties visām pustoņu pakāpēm starp tiem
- pakaļpāris Pāris, kas ir pēdējais (parasti rotaļā "pakaļpārus ķert")
- pārķirināt Pārkārt, pakārt pār (ko)
- tepdeķis Pārklājs, paklājs, sienas sega
- ierēpēt pārklāties ar netīrumiem, kas pakāpeniski ieaug ādā
- Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes
- sarkanspārnu sisenis parkšķis, siseņu apakškārtas suga ("Psophus stridulus"), Latvijā aizsargājama
- pārlaidbūve Pārlaidbūves apšuve - apšuves veids, kurā katras laides apakšējā mala nosedz iepriekšējās laides augšmalu
- deputātu palāta parlamenta apakšpalāta, ko ievēlē tauta (piem., Itālijā)
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem
- nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi)
- fosfātu diabēts pārmantota vielmaiņas slimība, kas attīstās, ja nieru kanāliņos ir traucēta fosfātu reabsorbcija (atpakaļuzsūkšanās)
- pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu
- hiperinvolūcija Pārmērīga palielinātu audu vai orgānu atpakaļēja attīstība, piem., dzemdes hiperinvolūcija pēc dzemdībām
- seksuālā atkarība pārmērīga seksuālā pakļāvība partnerim, pazemošanās, lai patiktu pielūgtajam partnerim
- līdz acīm pārmērīgi, līdz pēdējai iespējai, ļoti augstā pakāpē
- fakoplanēze Pārmērīgs lēcas kustīgums (no mugurējās acs kameras uz priekšējo un atpakaļ)
- džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans
- garna pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas suga ("Antilope cervicapra"), sastopama Indijas līdzenumos
- gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka
- bezpakāpju pārnesumkārba pārnesumkārba, kurā pārnesumskaitļa maiņa notiek laideni, bez pakāpēm
- aizraut Pārņemt savā varā, pakļaut (par spēcīgām jūtām, izjūtām)
- paronychinoidae Paronihiju apakšdzimta
- pārpakāt Pārpakot
- balss kanāls pārraides kanāls vai apakškanāls, kura platums ir pietiekams cilvēka balss pārraidei
- elektronisko sakaru tīkls pārraides sistēmas, komutācijas un maršrutēšanas iekārtas un citi resursi, kas neatkarīgi no pārraidītās informācijas veida ļauj pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus tīklos, tajā skaitā: satelītu tīklos, fiksētos tīklos (kanālu un pakešu komutācijas tīklos, ieskaitot internetu) un mobilos zemes elektronisko sakaru tīklos; tīklos, kurus izmanto radio un televīzijas signāla izplatīšanai; kabeļtelevīzijas un kabeļradio tīklos, elektrības kabeļu sistēmās, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus
- iet pāri mēram pārsniegt vēlamo pakāpi
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.)
- norimt Pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- stāties Pārstāt darboties, parasti pakāpeniski (par ierīcēm, iekārtām u. tml.)
- benuārs Partera ložas teātrī, apakšējā ložu rinda (benuāra ložas)
- novecot Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
- novecoties Pārtraucot augšanu, pakāpeniski zaudēt dzīvotspēju (par augiem, to daļām)
- stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm)
- programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi
- nograsīties Parunāt, pakaulēties, apņemties, bet nepirkt (zirgu)
- centrālisms Pārvaldes un organizācijas sistēma, kurā vietējās institūcijas pakļautas centrālajai varai, centram
- daudzlīniju organizācijas sistēma pārvaldības organizatoriskais risinājums, kas balstās uz instanču specializāciju; pārvaldības kompetence tiek izkliedēta tādā veidā, ka viena darbvieta (darbinieks)var būt pakļauta vairākām rīkojošām instancēm
- holdingkompānija Pārvaldītājsabiedrība, kam pieder citu sabiedrību (banku) akciju kontrolpaketes; holdingsabiedrība
- pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām)
- migrācijas ceļš pārveidošanas soļu secība, kas ļauj organizācijai pakāpeniski un bez konfliktsituācijām pāriet uz jaunākām aparatūras un programmatūras versijām
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (kompaktā veidā uzrakstītu matemātisku formulu)
- modernizēt Pārveidot, pilnveidot, arī atjaunot atbilstoši kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei
- palete pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai; paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai; palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus; palešu izmēri ir standartizēti
- ieskrieties Pārvietojoties pakāpeniski palielināt ātrumu līdz vajadzīgajam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā)
- virzuļa gājiens pārvietojums, ko veic virzulis virzuļmotora cilindrā no augšējā maiņas punkta līdz apakšējam maiņas punktam vai otrādi
- ceļojums Pārvietošanās (gājputniem) no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ
- ceļot pārvietoties no ligzdošanas uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par gājputniem)
- plirināties pārvietoties pa ledu uz priekšu un atpakaļ, iet pa ledu pret vēju
- pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai
- iekšējais dienests pasākumi, kas saistīti ar iekšējās kārtības uzturēšanu karaspēka daļās un apakšvienībās un ar karavīru amata pienākumiem
- atkonservācija pasākumu komplekss mašīnu ievadīšanai ekspluatācijā pēc konservācijas, t. i. pēc ilgstošas glabāšanas, noņemot uzklātās konservējošās vielas, iepakojumu u. tml.; dekonservācija
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā
- sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās
- starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus
- kosmocentrisms Pasaules skatījums, kurā par galveno uzskata kosmosu un tajā valdošo kārtību, pieņemot, ka dievi gan pastāv, taču, tāpat kā cilvēki ir pakļauti kosmosā valdošajai kārtībai, padoti tā likumiem
- naturālisms Pasaules uzskatu sistēma, kurā cilvēks tiek apjēgts kā bioloģiska, uz dziņu apmierināšanu ievirzīta būtne, kas ir pakļauts savas eksistences materiālajiem nosacījumiem
- atskatīties Paskatīties atpakaļ
- pastīdīt Paskubināt, pakūdīt
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atiet, arī atskriet nost (sānis, atpakaļ)
- degradācija pasliktināšanās, pagrimšana, panīkums; pakāpeniska kvalitātes samazināšanās
- pakreijāt Pasmalstīt; pakrejot
- eksprespaka Pasta paka, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
- kurjerpasts Pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātam ar kurjeru
- programma Eudora pasta programma, kas operētājsistēmu "Macintosh" un "Microsoft Windows 95" lietotājiem nodrošina piekļuvi interneta elektroniskā pasta pakalpojumiem
- pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu
- pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses
- blāvpasta Pasta, ko tipogrāfijās lieto krāsu spīduma mazināšanai; blāvi žūstošām pakrāsu krāsām pieliek smalku krītu
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī paklaiņot
- pavanterēt Pastaigāt, paklejot
- konsistence Pastāvība; sociāls izlīdzinājums; psihisko traucējumu neietekmējamības pakāpe
- niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam
- piedzīvot Pastāvot, attīstoties tikt pakļautam kādām pārmaiņām (piemēram, par procesu, darbības rezultātu)
- pastrejot Pastreijāt, pakaisīt
- paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties
- centralizēto iepirkumu institūcija pasūtītājs, kurš: iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām
- pažvanckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt
- pažvonckāt Pasvārstīt, pakratīt (šķidrumu traukā, arī trauku ar šķidrumu); paskalināt
- apspert Pasviest kam apakšā
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra
- aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības
- pašķēri Pašķēros aust - ieaust linu vai pakulu velkos vilnas audus
- atlapot Pašķirt (grāmatu u. tml.) atpakaļ
- sociālais dienests pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem
- mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem
- kommodāts Patapinājums; romiešu līgums ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot
- ceļgala reflekss patellarais reflekss, kas rodas, uzsitot pa cīpslu, kas savieno ceļa kauliņu (patella) un lielo liela kaulu, kad apakšstilbs pasitas uz augšu; dažādu slimību gadījumā reflekss pastiprinās, pavājinās vai izzūd
- C2B Patērētājs - biznesam (e-komercijas kategorija, kur patērētājs piedāvā cenu par preci vai pakalpojumu; angļu "consumer to business")
- piekāje Pati apakšējā (piemēram, augstas celtnes) daļa; vieta pie šādas daļas
- ateunācija Patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem
- pakaļējās rindas patskanis patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām
- mediatizācija Patstāvīgas valsts neatkarības iznīcināšana, pakļaujot to citas valsts varai
- pazicēt Patupēt uz pakaļkājām (parasti par suni)
- iztvērums Patvaļīgi izvēlēta ģenerālkopas apakškopa, ko izmanto statistiskam eksperimentam, lai iegūtu pētījamo lielumu pazīmju (parametru) vērtību tabulu
- paugurots Paugurains, pakalnains
- mazais grozītājs paugurs augšstilba kakliņa apakšā, kas virzīts uz mugurpusi
- pangurs Paugurs, ar zāli apaudzis pakalns
- kauburs Paugurs, pakalns, kalniņš
- touché paukošanā - cirtiena (dūriena) fiksēšana; cīņas sportā - pieskarināšana pie paklāja
- allopauropus Pauropodu apakšklases ģints
- pauropus Pauropodu apakšklases ģints
- kniepties Paust niknumu, atglaužot ausis un nokarot apakšlūpu (parasti par zirgu)
- saliekties deviņos līkumos paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi (parasti pret pakļautu cilvēku); izturēties
- sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- pakaulains Pavājš, pakalsns
- pakaulaiņš Pavājš, pakalsns
- apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm
- iziet Paveikt, pabeigt (piemēram, mācību kursu, praksi); būt pakļautam (kādai darbībai, norisei)
- pakaļdarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1)
- pakaļdarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2)
- pakārtojums paveikta darbība, rezultāts --> pakārtot (1), pakārtoties (1)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (1)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (2)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (3)
- pakļāvums paveikta darbība, rezultāts --> pakļaut (4)
- pakojums paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1)
- pakojums paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņem (piemēram, priekšmetu), piepilda (piemēram, spraugas, plaisas)
- sapakojums paveikta darbība, rezultāts --> sapakot(1)
- sapakojums paveikta darbība, rezultāts --> sapakot(2)
- pavaļa Paviļa - ēkas pamati; (ēkas, vārtu) apakša
- padzīt Pavirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot, zem (kā), arī (kam) apakšā
- padabūt Pavirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām, zem (kā), arī (kam) apakšā
- apzeme Pazeme, apakšzeme
- naftas ūdeņi pazemes ūdeņi tieši zem pazemes naftas slāņa, parasti ar lielu mineralizācijas pakāpi
- degradācija Pazemināšana dienesta pakāpē
- degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē
- degradēt Pazemināt, pamazināt (kā) nozīmīgumu, vērtību; pakļaut (ko) degradācijai
- noslīdēt Pazemināties, parasti pakāpeniski, lēni (par fizikāliem lielumiem, parasti par temperatūru)
- atmainīties pēc apmaiņas atdot atpakaļ iemainīto un atgūt savējo
- pārcelšana citā darbā pēc ārsta atzinuma saņemšanas darba devējam ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai novērstu viņas pakļaušanu jebkādam riskam, kas var negatīvi ietekmēt viņas drošību vai veselību
- anthocerotidae pēc dažu autoru iedalījuma - aknu sūnu klases ragvācelīšu apakšklase
- Krīvu krīvs pēc dominikāņu mūka Simona Grūnava apraksta, Romoves valdnieks, kam bijuši pakļauti citi krīvi un priesteri
- graduāls pēc grādiem, pakāpenisks
- centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā
- blasts pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas
- bocca della verita pēc nostāstiem senie romieši zvērējuši, ieliekot roku "patiesības mutē" (liela maska), un nepatiesa zvēresta gadījumā vainīgais nevarējis roku izvilkt atpakaļ
- sdāča pēc samaksas atpakaļ atdodamais naudas atlikums
- novēlēt pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā
- bezspārņi pēc senāka iedalījuma - kukaiņu apakšklase ("Apterygota"), kuras pārstāvjiem jau sākotnēji nav bijuši spārni; šīs apakškārtas kukaiņi
- sietknābji pēc senākas klasifikācijas ūdensputnu apakšgrupa ("Lamellirostres"), pie kuras piederēja pīles, zosis, gulbji, flamingi un gauras
- laimes pakavs pēc tautas ticējumiem - atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi
- speciālā pedagoģija pedagoģijas apakšnozare, zinātne par bērnu ar speciālām vajadzībām mācību procesu, audzināšanu un sagatavošanu dzīvei
- kājapakša Pēdas apakša
- pēdapuža Pēdas apakša
- pleksne Pēdas apakša
- plakanpēda Pēdas apakšas izliekuma noslīdējums; platfūss
- pedogramma Pēdas apakšas nospiedums pēdas velves izliekuma noteikšanai
- atpēdas Pēdas, kas izveidojušās, kādam dodoties atpakaļ pa to pašu vietu, kur tas nācis vai braucis
- ahterlūka Pēdējā klāja lūka jahtas vai kuģa pakaļējā daļā
- keratodermija Pēdu apakšu un delnu pārragošanās
- grifons pēkšņa apakšzemes ūdens izplūde no ūdenssaturoša ieža vai gāzes izlaušanās no urbuma
- samesties pēkšņi izjust traucējumu kustībā; pēkšņi nespēt ritmiski kustēties ejot (paklūpot, aizķeroties aiz kā u. tml.) - par kājām
- saklupinēt pēkšņi paklupt
- sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim)
- peldkurpes Peldei paredzēti apavi ar pagarinātu pleznveida apakšdaļu
- sānstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim gar sāniem
- klājstringers Peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim tieši zem klāja
- garensija peldlīdzekļa būvelements (sija), kas iet no priekšvadņa līdz pakaļvadnim, atkarībā no atrašanās vietas tas iegūst specifisku nosaukumu, piemēram, dibenstringers, sānstringers, klājstringers
- heķsvere Peldlīdzekļa pakaļgala iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu
- pakaļējā galsvere peldlīdzekļa pakaļgala pārlieka iegrime un priekšgala stipra pacelšanās uz augšu
- heklaterna Peldlīdzekļa signāllaterna, kas izvietota tā pakaļgalā
- komats Peldošais komats - skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n
- atpeldēt Peldot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ) - par dzīvām būtnēm
- papeldēt Peldot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- crangonidae Peldvēžu apakškārtas dzimta
- palemonidae Peldvēžu apakškārtas dzimta
- Ziemeļjūras garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crangodinae" suga ("Crangon crangon")
- crangon Peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crngonidae" ģints
- Baltijas garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Palaemonidae" suga ("Palaemon squilla"), kuras sīka varietāte (garums - līdz 4 cm) sastopama arī Rīgas līcī
- tīrītājgarnele peldvēžu apakškārtas garneļu grupas suga ("Lysmata grabhami"), kas atbrīvo lielās zivis no parazītiem, arī mutē
- mehāniskā pele pele, par kuras kustības virzienu informāciju iegūst ar speciālas peles apakšējā virsmā iebūvētas lodītes palīdzību
- zoss Pelēkā zoss - zosu apakšdzimtas ģints ("Anser"), 9 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- anser Pelēkās zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints
- andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā
- epoha Periodam pakārtota ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kurai stratigrāfiskajā iedalījumā atbilst nodaļa
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.)
- formācija Periods cilvēku sabiedrības attīstībā; sabiedrības attīstības pakāpe, stadija; sabiedrisko parādību kopums (kādā laika periodā)
- novecošanas periods periods, kad dzīvnieks pakāpeniski zaudē savu saimniecisko derīgumu, samazinās tā produktivitāte
- abonents persona (personu grupa vai organizācija), kas pilnvarota izmantot datu apstrādes un pārraides sistēmu pakalpojumus
- apakšnieks persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais
- padots persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā)
- gaisa kuģa ekspluatants persona, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus aviācijas sfērā
- ekspluatants persona, kas nodarbojas ar kādas tehniskas iekārtas ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā sfērā
- pakulnieks persona, kas nodarbojas ar pakulām, pārdod pakulas
- vosmjorka persona, kas pakalpo zagļiem
- kvartīrmeistars persona, kas pārzina karaspēka izvietošanu pa dzīvokļiem (atbilstošā militārās pārvaldes nozare - kvartīrmeistaru dienests; vairākās armijās šā dienesta funkcijas pakāpeniski paplašinājās, ietverdamas dažādus karaspēka apgādes jautājumus, pārgājienu organizēšanu u. c.)
- loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu
- starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem
- viesis persona, kas piesakās tīklā vai kāda noteikta sistēmas pakalpojuma izmantošanai, bet kam nav lietotāja konta
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem
- pakalpojuma sniedzējs persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam
- sociālo pakalpojumu saņēmējs persona, kas savu sociālo vajadzību realizēšanaiizmanto sociālo pakalpojumu sniedzēja palīdzību
- aprūpētājs persona, kas sniedz profesionālus aprūpes pakalpojumus
- sociālo pakalpojumu sniedzējs persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā
- cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs
- policijas darbinieks persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai ir piešķirta speciālā dienesta pakāpe
- patērētājs persona, kura lieto vai patērē nopirktās preces vai izmanto pakalpojumus (nepārdodot tālāk)
- ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ
- ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus
- ar uzņēmumu saistīta persona persona, kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) pieder vairāk nekā 50 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai daļu vērtības vai kooperatīvās sabiedrības paju vērtības vai kurai (fiziskās personas gadījumā — tās radiniekiem līdz trešajai pakāpei vai laulātajam, vai ar šo personu svainībā esošiem līdz otrajai pakāpei) ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā
- loterijas organizētājs persona, kurai preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis tiesības organizēt preču vai pakalpojumu loteriju
- maznodrošināts īrnieks persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu
- kaitnieks persona, kuras ļaunprātīgā darbība vai bezdarbība ir vērsta pret valsts un sabiedrības interesēm un kura ir pakļauta kriminālatbildībai
- multivides personālais dators personālais dators, kas piemērots multivides lietojumiem un kas parasti ir aprīkots ar skaņu karti, lasāmatmiņas kompaktdiska dzini un augstas izšķirtspējas krāsu monitoru
- plānais serveris personālais dators, kura aparatūra un programmatūra ir pietiekama tādu atsevišķu funkciju izpildei datoru tīklā kā, piemēram, piekļuve datnēm, piekļuve lasāmatmiņas kompaktdiskiem, drukāšana, piekļuve internetam
- laukaprasme Personālsastāva prasmju un iemaņu komplekss, apakšvienību, daļu, vienību, vadības iestāžu sagatavotība, saliedētība un spēja veikt karadarbību vai paredzētos uzdevumus atbilstoši to specifikai dažādos apstākļos
- dispensācija Personas atbrīvojums no pakļaušanās kādam baznīcas noteikumam vai no morālu saistību izpildīšanas, ko pāvesta vārdā piešķir speciāla garīga iestāde Romā - penitenciārijs
- personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus
- Taotje personāžs ķīniešu vissenākajā mitoloģiskajā tradīcijā, viņa attēls parādās uz māla traukiem jau 18. gs. p. m. ē. un pakāpeniski zūd ap 3. gs. p. m. ē., tas bija ģeometriski uzzīmēta briesmoņa galva ar divām milzīgām, apaļām acīm, diviem spirālveida ragiem, diviem spārniem ausu vietā, ar reljefu degunu, kas precīzi dalīja attēlu, uz pieres atradās rombs vai kvadrāts
- autoritāra personība personība, kas tiecas sev pakļaut apkārtējos cilvēkus
- paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem
- korpuss Personu (parasti militārpersonu, diplomātisko darbinieku) kopums, kurām ir noteikta amata pakāpe, dienesta pakāpe, kategorija, uzdevums
- simii Pērtiķu apakškārta jeb augstākie pērtiķi
- pāžisms Perversitāte, sadomazohisma paveids, kas piekopj verdzisku bezierunu pakļaušanos aktīvajam partnerim - libertēnam
- komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā)
- slidas Pie apavu apakšdaļas piestiprināmas (parasti metāla) ierīces, kam ir šaura, samērā asa pamatne un kas ir paredzētas cilvēka slīdēšanai pa ledu vai pa cietu, gludu virsmu
- rifs pie buras piestiprinātu saišu šķērsrinda; tā ļauj samazināt buras laukumu, apakšējā daļā to savelkot
- ampele Pie griestiem pakārts trauks ar lampu vai puķēm
- iekārtnes Pie piedarba griestiem piestiprināti koki vētījamā režģa pakāršanai
- ātrumu rinda pieaugošā kārtībā sakārtota iespējamo ātruma pakāpju kopa
- uzslieties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem
- piectoņu Piectoņu gamma - piecu blakus pakāpju skaņu rinda; jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei
- pentahords Piecu blakus pakāpju skaņu rinda; jebkuras skaņkārtas piecas pakāpes no tonikas līdz dominantei
- pentatonika Piecu pakāpju skaņkārta īpašā lielo sekundu un mazo tercu secībā bez pustoņiem
- informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam
- piedāvāties Piedāvāt savu palīdzību, pakalpojumu
- iedāvāties Piedāvāt savus pakalpojumus, piedāvāties
- piedagas Piedegumi (katla apakšējā daļā)
- krapeči Piedegums katliņa apakšā
- attālā pieeja pieeja datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus
- stotēt Piekalt pakavam radzi
- attālā piekļuve piekļuve datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus
- sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa
- falconinae Piekūnu apakšdzimta
- daptriinae Piekūnu dzimtas apakšdzimta, kas dzīvo Dienvdamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā
- herpetotherinae Piekūnu dzimtas apakšdzimta, kuras pārstāvji Latvijā nav sastopami, dzīvo Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas subtropu un tropu mežos
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas
- sekretārputns Piekūnveidīgo kārtas plēsīgs putns ar pelēku un melnu apspalvojumu, garu kaklu, asti un kājām; raksturīgs atpakaļ vērsts cekuls uz galvas, dzīvo Āfrikas stepēs un savannās; sekretārs 3
- piegripēt Pielabot, mazliet uzasināt (radzi - gripu - pakava priekšadļā)
- liekties Pielāgoties, pakļauties (citu gribai)
- apozīcija Pielikums, apzīmētājs lietvārds (tai pašā locījumā, kādā ir vārds, kuram tas pakārtots), piemēram, vāverīte kuplastīte
- palipināt Pielīmēt apakšā, no apakšas
- palipt Pielipt no apakšas
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot)
- piepakulot Piepildīt, piebāzt ar pakulām (piemēram, spraugas)
- piesaiņot Piepildīt, sapakot
- piepakalāties Piepildīties ar pakulām
- piepakuloties Piepildīties ar pakulām
- cinobrsarkanā piepe piepju dzimtas piepe ("Pycnoporus cinnabarina"), kas aug uz lapkoku kritalām, tai augļķermeņa cepurītes virspuse ir bāli oranža, apakšpuse — spilgti ķieģeļsarkana
- onkolkonts Pieprasījuma konts - speciāls norēķinu konts, ko atver klientam, lai atspoguļotu viņam piešķirto aizdevumu, kuru banka saskaņā ar līgumu ir tiesīga jebkurā brīdī pieprasīt atpakaļ
- piertekls Pierieteklis - sieviešu krekls, kuram apakšdaļa stiķēta no rupjākas drēbes
- iestotēt Pierīkot pakavam āķus
- pierotnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa
- pierieteklis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
- pierietnis Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
- pierots Pierote - sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties
- ūdeņu pašattīrīšanās piesārņotu ūdeņu pakāpeniska attīrīšanās ūdensorganismu dzīvības procesu gaitā; ūdeņu pašattīrīšanās procesā piedalās galvenokārt aerobiskās baktērijas, sēnes, aļģes un dzīvnieki (zooplanktona un zoobentosa organismi)
- varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm)
- ielikt asti spīlēs piespiest (kādu) pakļauties
- saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam
- saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt
- saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt
- kalpība Piespiesta kalpošana, pakļautība
- kalpisks Piespiesti, pazemojoši pakļauts
- kalt Piestiprināt (parasti zirga) nagiem pakavus
- apkalt Piestiprināt pakavu
- karstā piestrāde piestrāde, kuru veic uz stenda, darbinot spēkratus vai motoru ar pašu ražoto enerģiju, pēc aukstās piestrādes; šo piestrādi sāk, motoru darbinot bez slodzes (brīvgaitas režīmā), un turpina, pakāpeniski slogojot motoru ar stenda bremzēšanas iekārtu
- paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi
- tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums; arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums
- iereijāt Piešūt pie saistzoles (apava virsas apakšmalu)
- apšūt Piešūt zem kā, kam apakšā
- kremeļi Piešuvums pie sieviešu brunču apakšmalas; volāni
- springs Pietauvošanās gals (trose), kas no peldlīdzekļa priekšgala iesānis iet uz pakaļgala pusi (priekšējais springs) un no peldlīdzekļa pakaļgala - iesānis uz priekšgala pusi (pakaļējais springs)
- pieklausīt Pietiekami labi paklausīt
- priekšnodoklis Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa, ko jāiemaksā budžetā tajā mēnesī, kad ir saņemtas preces un rēķins, importējot preces vai norēķinoties par pakalpojumiem
- abonēt pievienoties pakalpojumam
- marginālija Piezīme, norāde, arī apakšvirsraksts uz lappuses malas
- nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos
- pildklucis Pildiņš - koka pildījums starp jahtas korpusu un ķīļa apakšējo (metāla) daļu, vadņos un citās vietās
- pakulot Pildīt ar pakulām (spraugas, plaisas) - parasti, būvējot ēku
- spaļot Pildīties ar linu vai pakulu atliekām atdaloties
- resursdatora vārds pilnā domēna vārda kreisā daļa, kas viennozīmīgi identificē konkrētu datoru kāda datoru tīkla domēna apakšdomēnā
- hostdatora vārds pilnā domēna vārda kreisā daļa, kas viennozīmīgi identificē konkrētu datoru kāda tīkla domēna apakšdomēnā
- normālā pakāpe pilnā pakāpe - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas īsi patskaņi vai to savienojumi ar skaneņiem
- zem sievas tupeles pilnīgā sievas pakļautībā, arī varā
- amigdalohipokampektomija Pilnīga vai daļēja galvas smadzeņu mandeļveida ķermeņa un jūraszirdziņa izgriešana, lai ārstētu deniņu daivas epilepsiju, kas nepakļaujas medikamentozai ārstēšanai
- pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe
- nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe; pabeigtība (1)
- apmāt pilnīgi pakļaut savai ietekmei
- (ap)tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) pilnīgi pakļaut savai ietekmei
- tīt (kādu) ap pirkstu (retāk pirkstiņu) pilnīgi pakļaut savai ietekmei
- sagrābt pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem)
- izkāpināties pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināt sevi
- izkāpināt sevi pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināties
- holoedri Pilnplākšņi, vienkāršas kristāla formas, kādas piemīt katrā singonijā tai klasei, kam visaugstākā simetrijas pakāpe (holoedriskā klase)
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml, iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi)
- Opaka pilsēta Bulgārijā ("Opaka"), Targovištes apgabalā, 2770 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ikike pilsēta Čīlē ("Iquique"), Tarapakas reģiona administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 206700 iedzīvotāju (2002. g.)
- Linapakana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģionā, Linapakanas salā
- Šimla pilsēta Indijas ziemeļos, Himalaju pakājē, Himāčalas Pradēšas štata administratīvais centrs, 2275 m vjl., 169600 iedzīvotāju (2015. g.); senāk - Simla
- Valmiera pilsēta Latvijā, Vidzemē, valstspilsēta un novada centrs no 2021. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. g., no 1224. g. Zobenbrāļu ordeņa pakļautībā, arheoloģiskie izrakumi liecina, ka te atradusies sena latgaļu pils
- Vēksi pilsēta Somijā (_Vääksy_; _Asikkala_), Dienvidsomijas reģiona Peijethemes apakšreģionā
- Kapakli pilsēta Turcijā ("Kapakli"), Tekirdāgas ilā, 60900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Priviļļe pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Tertkela pilsēta Uzbekistānā ("To'rtko'l"), Karakalpakstānas Republikā, 50800 iedzīvotāju (2004. g.)
- Berunija pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas labajā krastā, \~20000 iedzīvotāju
- Meinoka pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, senāk bija osta Arāla jūras dienvidu krastā, bet mūsdienās atrodas \~80 km no izžūstošas jūras krasta, 18200 iedzīvotāju (20122. g.)
- Nukusa pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas administratīvais centrs, 240700 iedzīvotāju (2001. g.)
- Čimboja pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas centrālajā daļā, \~20000 iedzīvotāju, Šimbaja
- Tahiatoša pilsēta Uzbekistānas Karakalpakastānas Republikā, Amudarjas kreisajā krastā, 64100 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kenghirota pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, \~10000 iedzīvotāju
- Manghita pilsēta Uzbekistānas Karakalpaksttānas Republikā ("Mang'it"), 30700 iedzīvotāju (2004. g.)
- digeri pilsētas apakšzemes ģeogrāfijas pazinēji, kas orientējas apakšzemes komunikāciju sistēmā
- urbanizācijas līmenis pilsētu iedzīvotāju īpatsvars, izplatības pakāpe kādā teritorijā (valstī, reģionā u. tml.)
- Strobuku pilskalns pilskalns Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā, ir \~70 m garš paugurs, plakuma platums - \~20 m, postīts ar kartupeļu bedrēm, datējums nav zināms, ziemeļu pakājē atklāta apmetnes vieta
- Orma kalns pilskalns Aizputes pagastā, Tebras kreisajā krastā, savrups paugurs ar izlīdzinātu, 30 x 50 m lielu plakumu, tā austrumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, dienvidaustrumu pakājē ir varbūtēja apmetnes vieta
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Ardusa pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Alsungas pagastā pie Pilsezera, netālu no bijušās Todaižu muižas un Leiškalnu mājām, minēts 1230. g. Alnas Balduīna noslēgtajā līgumā ar kuršiem par pakļaušanos pāvestam, \~15 m augsts paugurs, kura ziemeļrietumu malā izveidots \~2 m augsts valnis, bet dienvidu nogāzē - terase; Todaižu pilskalns
- Kaniņu kalns pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā, augstums \~9 m, aizņem paugura ziemeļrietumu galu, ko no pārējā paugura norobežo 6 m dziļa pārrakuma vieta un pakavveida valnis (garums \~20 m, augstums 2 m), plakums 18-24 x 80 m, varētu būt datējams ar vēlo dzelzs laikmetu (9.-12. gs.)
- Kārļa kalns pilskalns Siguldā, \~250 m uz dienvidrietumiem no Turaidas pils, tas ir reljefa pacēlums (130 x 40 m), ko no 3 pusem norobežo Gaujas sāngravas, ziemeļrietumu pusē nocietināts ar grāvi un 2 pakavveida vaļņiem (garums 40 m)
- Bašķiņkalns Pilskalns Talsu novada Ārlavas pagastā, savrups, iegarens \~17 m augsts paugurs, plakums - (20 x 40 m) nelīdzens, ar kritumu uz dienvidu pusi, rietumu puses pakājē ir terase, kas ziemeļu pusē beidzas ar stāvu nogāzi
- Lanku pilskalns pilskalns Vaiņodes pagastā, \~600 m uz dienvidrietumiem no Vecpakuļu mājām, ziemeļu pusē gar pilskalnu tek Dakterišķe (Lankupe, Lankupīte), dienvidu pusē 2 vaļņi un grāvis, plakuma austrumu malā - 2 vaļņi, izmantošanas laiks nav zināms
- Pekas kalns pilskalns Valmieras novada Kauguru pagastā, Gaujas kreisajā krastā, ir \~10 m augsta paugura rietumu gals, kas nodalīts no pārējā paugura ar 5 m platu grāvi un 1 m augstu valni, ziemeļu un rietumu pusē ir muklājs, dienvidu pakājē izrakts grāvis, plakums - četrstūrains 70 x 35 m, bijis apdzīvots ilgstoši, līdz 16. gs. atrastas arī mūra celtnes paliekas, pēc dažu autoru domām šeit atradusies Beverīnas pils
- katavotras Piltuves vai šahtas veida caurumi karsta kaļķa virsū, pa kuriem ūdens noiet apakšzemē
- bucephala Pīļu apakšdzimtas ģints
- clangula Pīļu apakšdzimtas ģints
- melanitta Pīļu apakšdzimtas ģints
- netta Pīļu apakšdzimtas ģints
- polysticta Pīļu apakšdzimtas ģints
- brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle
- cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle
- ķerra Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya marila"), vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām, Latvijā caurceļotāja un reta ligzdotāja
- garkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas acuta"), meža pīlei līdzīgs putns ar garu kaklu un smailu asti; garkakla pīle
- meža pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Anas platyrhynchos"); mercene
- prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem
- pelēkā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Anas strepera")
- tumšā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta fusca")
- melnā pīle pīļu apakšdzimtas suga ("Melanitta nigra")
- anas Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas ģints, kurā ietilpst tipiskas peldpīles, 36 sugas, Latvijā ligzdo 7 sugas
- lielgalvis Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Netta rufina"), vidēji liels ūdensputns, Latvijā rets maldu viesis
- tumšzoss Pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Branta"), ķermeņa masa - līdz 2,2 kg., Eirāzijā un Ziemeļamerikā, gājputni, 5 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kā caurceļotājas un maldu viesi
- pinaroloxias Pinaroloxias inornata - stērstu apakšdzimtas suga - kokosžube jeb Kokossalas zemesstērste
- atlivaine Pīpe (smēķēšanai) ar dobumu apakšā, kur uzkrājas tabakas eļļa
- švancdoze Pīpes galviņas apakšējā daļa, kur uzkrājas nikotīna nosēdumi
- švandoze Pīpes galviņas apakšējā daļa, kur uzkrājas nikotīna nosēdumi
- Rumex thyrsiflorus piramidālā skābene, kas pieder pie mazo skābeņu apakšģints
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus
- naģi Pirkstaini cimdi, kas apsedz tikai pirksta apakšējo daļu, bet atstāj kailus pirkstu galus
- kalacs pirkta maize ar sakritušu apakškārtu
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī kareivis
- Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā
- Hermaņa Hēlevēga hronika pirmā Rīgas pilsētas hronika, aprakstīti 15. gs. 20. - 80. g. notikumi, bet galvenā tēma ir Rīgas pilsētas cīņa pret tai uzspiesto Salaspils līgumu (1452. g.), ar kuru pilsēta tika pakļauta 2 feodālo senioru - Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa - kundzībai
- horunžijs Pirmā virsnieku pakāpe kazaku karaspēkā
- mulazims Pirmā virsnieku pakāpe turku armijā
- atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu
- Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīkls ARPANET pirmais pakešu komutācijas tīkls, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātās firmas, sāka darboties 1969. g.
- barbara Pirmās slēdziena figūras pirmais modus; virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens tāpat
- ferio pirmās slēdzienu figūras ceturtais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- celarent pirmās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispāri noliedzošs, apakšteikums vispārīgi apgalvojošs, bet slēdziens vispārīgi noliedzošs
- darii pirmās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens partikulāri apgalvojošs
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā
- probioloģija Pirmbioloģija, mācība par vispirmām dzīvības pakāpēm
- amphineura Pirmgliemju apakštips
- aizcietināt pirms laika pakāpeniski pārtraukt slaukt govi, lai tā vairs nedod pienu
- eksoteriķi Pitagoriešu apvienības biedri, kuri vēl nav iesvētīti visos noslēpumos, bet šīs pakāpes iegūšanai parasti vajadzēja izturēt klusēšanas pārbaudi, kas varēja ilgt no diviem līdz pieciem gadiem
- plints Plakana kvadrātveidīga akmens plātne kolonnas bāzes apakšējā daļā
- spogulis Plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala (dažreiz arī priekšgala) konstrukcija
- pakaļgala spogulis plakana virsma, ar kuru beidzas peldlīdzekļa pakaļgala konstrukcija
- Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
- platfūss Plakanpēda - pēdas apakšas izliekuma noslīdējums
- lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas
- lata Plāna, gluda, apmēram 5-10 cm plata un vienā galā nedaudz sašaurināta līstīte, kuru ievieto speciālā latkabatā buras pakaļējā malā, lai noturētu buras sirpi un veidotu pareizu aerodinamisko profilu; parasti burai ir trīs un vairāk reglamentēta garuma latas, bet lieto arī latas, kas iet pāri visai burai (garās latas)
- retrogrāds planētas kustība, kura, novērojot no zemes, šķietami virzās atpakaļgaitā
- retrogradācija Planētas šķietama virzīšanās atpakaļ; retrograda kustība
- melasma Plankumveidīga tumša ādas nokrāsa, kas visbiežāk novērojama apakšējās ekstremitātēs un sejā, sevišķi veciem un vārgiem cilvēkiem
- pliksteris Plāns, nolietots pakavs
- caurspīdīgs logs plastikāta lodziņš, ko izmanto galvenokārt iepakojuma dizainā, lai pircējs varētu redzēt iesaiņoto produktu
- barjermateriāli plastmasas vai daudzslāņu materiālu pārklājumi, cietam vai elastīgam iepakojumam, kas paredzēti ūdens un gāzes izkliedes samazināšanai
- termoaktīvās plastmasas plastmasas, kuras plastiskai apstrādei pakļaujas siltuma iedarbībā
- laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji
- firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.")
- ignimbrīti Plaši vulkāniski veidojumi, kuru apakšdaļā irdens pumeks, vidū saķepis, lavai līdzīgs tufs, augšdaļā irdens
- segmembrāna Plata fibroza saite starp pakauša kaula pamatdaļu un otrā un trešā skriemeļa ķermeņa mugurējo virsmu
- ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam
- vienkabeļa platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā gan turpvērstajam kanālam, gan atpakaļvērstajam kanālam tiek izmantots viens un tas pats kabelis
- divkabeļu platjoslas lokālais tīkls platjoslas lokālais tīkls, kurā turpvērstajam kanālam izmanto vienu, bet atpakaļvērstajam kanālam citu kabeli
- mysticeti Plātņvaļu apakškārta
- Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats
- Obščijsirts Platoveida augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumos, gar Piekaspijas zemienes ziemeļu robežu, Krievijā un Kazahstānā, garums - 500 km, rietumu-austrumu virzienā pakāpeniski paaugstinās līdz 405 m, veido ūdensšķirtni starp Volgas un Urālas upi
- gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas
- platgātheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā
- spoguļheķis Plats jahtas pakaļgals, kas beidzas ar spoguli vai bez tā
- delna Plaukstas apakšējā daļa
- silenoidea Plaukšķeņu apakšdzimta
- petrorhagia Plaukšķeņu apakšdzimtas ģints
- klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās
- rijolis Plaukts ar (drēbju) pakaramo
- rijole Plaukts; plaukts ar (drēbju) pakaramo
- meža kailgliemezis plaušgliemežu apakšdzimtas kailgliemežu dzimta (“Limacidae”), Latvijā konstatētas 4 sugas
- vārpstiņgliemezis Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Clausiliidae"), sauszemes gliemezis ar slaidu, torņveidīgu vai vārpstveidīgu čaulu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 13 sugu
- rievspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Endodontidae"), viena no senākajām sauszemes gliemežu dzimtām, nelieli un ļoti mazi gliemeži ar zemu, gandrīz diskveidīgu pelēkbrūnu čaulu, ko klāj ļoti smalkas rievas, Latvijā 2 ģintis, 2 sugas
- ūdensspolīte Plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Planorbidae"), čaula sagriezta vienā plaknē, zema, diskveidīga; \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 14 sugu
- lauku kailgliemezis plaušgliemežu apakšklases kailgliemežu dzimta (“Arionidae”), Latvijā konstatētas 9 sugas
- acroloxus Plaušgliemežu apakšklases micīšu dzimtas ģints
- anisus Plaušgliemežu apakšklases ūdensspolīšu dzimtas ģints
- apakšdaiva plaušu apakšējā daiva
- kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids; var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi
- obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs
- sēpijveidīgie galvkāji plēsīgi desmittaustekļu galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieki, kam ir tintes dziedzeri; dažkārt tos sauc par tinteszivīm (5 dzimtas, 20 ģinšu, > 150 sugu)
- fissipedia Plēsīgo zīdītāju apakškārta, sauszemes plēsīgie ar 5 vai 4 pirkstiem, kas brīvi līdz pamatam un bruņoti spēcīgiem nagiem
- uzplēst Plēšot, parasti no apakšas uz augšu, atdalīt, sašķelt, sasmalcināt
- turzīte Plēvjaina sūreņu dzimtas augu maksts, kas izveidojusies saaugot pielapēm un aptver stublāja mezgla apakšdaļu
- dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras
- stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas
- vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu
- skujlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Diprionidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 6-9 mm), drukni, smagnēji lidojoši plēvspārņi, Latvijā konstatēts 15 sugu
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu
- smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas
- bite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Apidae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis
- krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas
- zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
- slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas
- grumbuļbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Melittidae"), Latvijā konstatētas 6 sugas
- kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros
- smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas
- dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica"
- andrenidae Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimta
- andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints
- panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- paugas Plika galva vai kalniņš; pakausis
- plītsapukša Plītsapakša
- atpludināt Pludinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- prunoideae Plūmju apakšdzimta
- kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi
- atplūst Plūst atpakaļ
- pulsēt Plūst, kustēties, arī izplatīties periodiski, arī turp un atpakaļ
- urgt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urdzēt
- urdzēt Plūst, radot paklusas, skanīgas skaņas (par ūdeni, ūdensteci); plūstot radīt paklusas, skanīgas skaņas; atskanēt šādām skaņām; urgt
- atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā)
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi)
- Suhlovas slāņi Pļaviņu svītas ceturtās (augšējās) pasvītas apakšējā daļa, stratotips - Grūbes 126. atsegums Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā Daugavas labajā krastā
- podapakša Poda apakša
- podapuža Poda apakša
- gāršas Podagras gārsa ("Aegopodium podagraria") - ilggadīgs čemurziežu dzimtas augs, līdz 1 m augsts, ziedi čemuros balti, aug mitros krūmājos, gar žogiem un mēslienās, arī dārzos kā nezāle, vairojas ar apakšdzinumiem; zirdzenes, suņu burkāni
- velēnu podzolētās augsnes podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī
- velēnu podzolētās gleja augsnes podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi
- klape Pogājama bikšu priekša vai pakaļa
- superintendents policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā)
- kvestors Policista dienesta pakāpe Itālijā
- norma Poligrāfijā - grāmatas iespiedloksnes pirmās lappuses apakšā, kreisajā pusē ar sīkiem burtiem rakstīts loksnes numurs un grāmatas nosaukums vai autors
- folijspiede Poligrāfijas tehnoloģija, kur augstas temperatūras apstākļos uz priekšmeta virsmas tiek uzklāta krāsaina metāliska vai pigmenta folija - tradicionāli zelta, bet iespājams arī sudraba, sarkana, zila u. c. krāsas; šai tehnoloģijai pakļaujas āda, tās imitācija, papīrs, arī atsevišķi plastmasas veidi
- Pomože Polijas ziemeļrietumu daļa Baltijas jūras piekrastē ("Pomorze"), ietver gk. Rietumpomožes un Pomožes vojevodisti, teritorija, kas no XII gs. beigām atradās Teitoņu ordeņa pakļautībā, daļu pārvaldīja zviedri, vēlāk Brandenburga, Prūsija, 1919. g. izveidojās Dancigas brīvpilsēta un "poļu koridors", pārējā daļā pastāvēja Vācijas province Pomerānija, ko 1945. g. atguva Polija
- polimērhomologi Polimēru molekulas, kas sastāv no vienādiem elementārposmiem un atšķiras tikai ar polimerizācijas pakāpi
- plumbisms Polineirīts svina intoksikācijas gadījumā: simetriskas, šļauganas apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīzes; pirms paralīzēm bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā
- Latvijas Tautas fronte politiska organizācija, dibināta 1988. g. oktobrī, 1989. g. oktobrī bija \~250000 biedru, apvienoja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjus un kļuva par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā un komunistiskās partijas kontrolei nepakļāvās; uzvarot 1989. g. 18. marta vēlēšanās leģitīmi pārņēma varu Latvijā
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība
- sociāldemokrātija Politisks virziens strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm izveidot sociālistisku sabiedrību
- gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus
- kaptāllente Popēta auduma lente starp griezumu un muguru iesietas grāmatas augšmalā un apakšmalā, kas stiprina muguru, aizklāj tukšo starpu un grezno sējumu
- helicerāti Posmkāju apakštips ("Chelicerata"), kas apvieno sauszemes (gandrīz visi zirnekļveidīgie) vai jūras dzīvniekus (senčauļi, jūraszirnekļi)
- traheāti posmkāju tipa apakštips (_Tracheata_), pie kura pieder kukaiņu klase un daudzkāju klase; šī apakštipa dzīvnieki
- skolopendra Posmkāju tipa daudzkāju klases simtkāju apakšklases ģints ("Scolopendra"), indīgs, līdz 30 centimetriem garš dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus
- daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
- vēzis Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), >40 tk sugu, kas pieder pie vairākām apakšklasēm, Latvijā pārstāvētas 4 apakšklases
- vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki
- vēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"); vēžveidīgie
- spīdvēži Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases augstāko vēžu kārta ("Euphausiacea"), daudziem no tiem ir gaismas orgāni, kas izstaro iedzeltenu gaismu, \~85 sugas
- kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā)
- lēkumu skaits posmu skaits, kas ceļā no nosūtītāja līdz saņēmējam jāveic paketei vai e-pasta ziņojumam
- celmiņš Potcelma apakšējā daļa, kas paliek pēc potcelma galotnes nogriešanas
- reducētā masa pozitīvs skaitlis kas raksturo mašīnas vai iekārtas kādas brīvības pakāpes inertumu kustības laikā
- pārvaldīt Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību)
- gnorimus Praulgraužu apakšdzimta
- trichiinae Praulgraužu apakšdzimta
- mycetochara Praulgraužu apakšdzimtas ģints
- osmoderma Praulgraužu apakšdzimtas ģints
- spīdīgais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus nobilis"), Latvijā aizsargājama
- blāvais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus octopunctatus"), Latvijā aizsargājama
- lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole
- Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā")
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam
- testers preces paraugs, kuru iespējams pārbaudīt, izmēģināt (piemēram, smaržu flakons, arī kompaktdisks u. tml.)
- iepakotājs Preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kurš iepako preci vai izstrādājumu valstī vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu no citām valstīm
- reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzējs
- barters Preču (pakalpojumu) apmaiņa bez naudas starpniecības
- bartera darījums preču (pakalpojumu) apmaiņas darījums bez norēķiniem skaidrā naudā
- barterdarījums Preču (pakalpojumu) apmaiņas operācija bez skaidras naudas norēķiniem
- pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt
- elektroniskā iepirkšanās preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus, kādus piedāvā globālais tīmeklis
- reeksports Preču ievešana no ārzemēm pārstrādei un atpakaļpārdošanai vai tālākpārdošanai; arī pārdošanai uz citu valsti bez pārstrādes
- komerciālais kredīts preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu
- pašpatēriņš Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmuma darbiniekiem u. c. personām bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas zemāka par tirgus vērtību
- cenrādis Preču un pakalpojumu cenu saraksts
- reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu
- elektroniskā komercija preču un pakalpojumu pārdošana internetā; e-komercija
- tirdzniecība preču un pakalpojumu pārdošana un pirkšana, preču ieguve un to piegādāšana patērētājiem
- atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji
- iztikas minimums preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama vienas personas uzturēšanai
- tirgvedība Preču un pakalpojumu virzīšana pie klientiem
- tirgus preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra
- maiņas darījums preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu
- kredītvēstule Preču vai pakalpojumu pircēja vārdā bankas izsniegts dokuments, kas ļauj tajā minētajai personai saņemt noteiktu naudas summu
- rektors Prefektam vai eksarham pakļauts provinces pārvaldnieks Senajā Romā
- anspacieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Anspoki" ("Anspaki", "Lielie Anspoki") iedzīvotāji
- anspocieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Anspoki" ("Anspaki", "Lielie Anspoki") iedzīvotāji
- anspokieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Anspoki" ("Anspaki", "Lielie Anspoki") iedzīvotāji
- prekancerozais abrazīvais heilīts prekanceroza lūpas erozija; parasti novēro vīriešiem; apakšlūpas vidusdaļā rodas erozija bez infiltrāta; vēlāk bieži no tās attīstās spinocelulāra epitelioma
- sotto Prepozīcija zem, apakš
- Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa
- gruntsmīna Pretdesanta mīna, ko uzstāda zem ūdens uz grunts, un tā rada sūci vai caurumu transporta tehnikas apakšējā daļā
- enantiodromija Pretēja efekta iegūšana, izdarot suģestīvas pakļaušanas mēģinājumu
- iepretība Pretējā puse, pakaļpuse
- atsprēkļi Pretējā virzienā, atpakaļ; atmuguriski
- atsprākļi Pretējā virzienā, atpakaļ; atmuguriski; atsprēkļi
- aizpuse Pretējā, pakaļējā puse; mugurpuse
- darba izpildītājs pretendents, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un noslēdzis par to valsts pašvaldības pasūtījuma līgumu
- pretniecība Pretestība, nepaklausība
- stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai)
- stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai)
- griezt ragus pretī pretoties, nepakļauties, runāt pretī
- atkalpojums Pretpakalpojums
- atsitiens Pretsitiens, sitiens atpakaļ
- hipo- Priedēklis ar nozīmi: zem-, apakšā esošs
- atto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g = 0,000000000000000001 g.
- ato- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g.
- zepto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē), piem., 1 zg (zeptograms) = 10^-21^ g.
- jokto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē)
- peta- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai, kas nozīmē - desmit piecpadsmitajā pakāpē
- tera- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - desmit divpadsmitajā pakāpē, 10^12^, apzīmējums - T; piem., 1 TN (teraņūtons) = 1000000000000 N
- eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru
- giga- Priedēklis, kas datortehnikā norāda uz kāda lieluma skaitliskās vērtības reizinājumu ar divi trīsdesmitajā pakāpē (2^30^ = 1073741824)
- priekšautapuža Priekšauta apakšējā daļa; vieta zem priekšauta
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals
- anteroposteriors Priekšēji pakaļējais
- pīķis Priekšgala vai pakaļgala nodalījums (kuģim)
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša
- ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā
- paliktnis Priekšmets, veidojums, uz kura ko uzliek, novieto; detaļa, elements, ko iemontē zem (kā), arī (kam) apakšā
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros; kategorija, kas raksturo priekšmetus, būtnes, parādības pēc to apjoma, skaita un attīstības pakāpes
- rangs priekšmetu, parādību grupējuma pakāpe pēc to nozīmīguma
- virspriekšnieks Priekšnieks, kura pakļautībā ir vairākas apakšnodaļas ar saviem priekšniekiem
- deidvuds Priekšvadņa un pakaļvadņa savienojums ar ķīli
- potamopyrgus Priekšžauņu apakšklases ģints
- coniferae Priežu jeb skuju koku apakšklases "Pinidae" nosaukuma sinonīms
- antropoīdi Primātu apakškārta, kas aptver cilvēku un cilvēkveida pērtiķus
- puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki
- gorilla Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Gorilla"), 1 suga (Āfrikā)
- orangutans Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas ģints ("Pongo"), 1 suga
- driopiteks Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas cilvēkpērtiķu dzimtas izmirusi ģints ("Dryopithecus", senāk "Proconsul"), kas dzīvojusi miocēnā un pliocēnā, bijuši izplatīti visā Eirāzijā un Āfrikā
- tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas
- mērkaķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti
- gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
- hominīdi primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hominidae"), pie kuras pieder gan fosilie cilvēki, gan mūslaiku cilvēks
- cilvēkpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Pongidae"), visvairāk cilvēkiem līdzīgie pērtiķi, t. i., gorilla, orangutāns, parastais šimpanze un mazais šimpanze; arī gibons
- mērkaķveidīgie Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 20-100 cm, masa - 1,5-50 kg), \~100 sugu
- degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei
- babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā
- hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā
- drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā
- mandrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio sphinx"), dzīvnieks ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti, Āfrikā
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus
- rēzuspērtiķis primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas makaku ģints suga ("Macaca mulatta"), plaši pazīstams primāts, ko bieži tur zooloģiskajos dārzos, kā arī izmanto laboratorijās; rēzus makaks
- kapucīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Cebus"), vidēji lieli primāti (masa - 1-4 kg), izplatīti Amerikas kontinenta tropos, mīt kokos, aktīvi dienā, 4 sugas
- indrs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Indridae"), vidēji liels pērtiķis (ķermeņa gar. 32-70 cm, masa - līdz 7 kg) Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas
- tupajveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupaiidae"), sīki (masa - līdz 400 g), primitīvi pērtiķi, pārtiek no kukaiņiem un augiem, izplatīti Dienvidāzijā, 5 ģintis, 15 sugu; ciršļpērtiķi
- ciršļpērtiķi Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Tupiidae"), dažreiz tos pieskaita pie kukaiņēdāju kārtas, nelieli zīdītāji (<0,4 kg) ar garu purnu, mežos Indomalajas zooģegrāfiskajā apgabalā; tupajveidīgie
- indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas
- bušbēbijs Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas loru dzimtas ģints ("Galago"), mīt kokos Āzijas dienvidos un Āfrikā, aktīvi naktī
- loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos
- pirmzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; šīs apakšklases dzīvnieki
- dējējzīdītāji Primitīvāko zīdītāju apakšklase; tiem saglabājušās vairākas rāpuļu pazīmes (kloāka, vairošanās ar olām)
- priekšplāns Prioritāte, kas vairākuzdevumu sistēmās tiek piešķirta interaktīvā režīmā strādājošajām programmām atšķirībā no pakešrežīmā strādājošām programmām, kas ir fona darbi
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu
- anulācija Privātā vai publiskā, administratīva vai tiesu rakstura juridiska akta atcelšana, kurai ir atpakaļejošs spēks
- nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem
- pārkreditēšana Procedūra, kad klients noslēdz līgumu ar citu banku, saņemot izdevīgāku kredītu, un atsakās no līdzšinējās bankas pakalpojuma, slēdzot trīspusēju līgumu - starp abām bankām un klientu
- novirzīšana Procedūra, kas paredzēta kuģiem, kas neatrodas jūras spēku pārraudzībā, un ko izmanto, lai atbrīvotu mierlaika kuģošanas maršrutus un iespējami ātrāk pakļautu šos kuģus sistēmai, kas paredz Sabiedroto jūras spēku kontroli pār tirdzniecības floti
- iepirkuma procedūra procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus
- sociālo pakalpojumu administrēšana procedūru kopums, kas nodrošina kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem
- intensitāte procentos no kopējās audzes krājas izteikta (regulētas un grupu izlases, pakāpeniskās, kopšanas un sanitārās izlases cirtēs) izcērtamās (izcirstās) koksnes krāja
- uzlabojums procesa vai darbības rezultāts, kurā kāda sabiedriska parādība sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- komutācija procesi, kas norisinās elektriskās enerģijas pārveidotājos, strāvai pārslēdzoties no viena ventiļa uz citu; ja slodzei piemīt induktivitāte un nevar arī ignorēt transformatora tinumu induktīvo pretestību, tad, mainoties taisngriezim pievadītā maiņsprieguma polaritātei, strāva turpina plūst pa iepriekš atvērtajiem ventiļiem, kaut gan jau ir atvērusies arī citi ventiļi; komutācijas laikā strāva pakāpeniski samazinās iepriekš atvērtajos ventiļos un pieaug jaunajos
- cietiešana process, kurā govs pakāpeniski pārstāj dot pienu pirms atnešanās
- uzlabošanās process, kurā kāda sabiedriska parādība vai stāvoklis sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- mecistāze process, kurā muskulis pagarinās, bet nezaudē sākotnējo spraiguma pakāpi
- reģenerācija process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst otrreizējās izejvielas vai enerģiju
- izlietotā iepakojuma pārstrāde process, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst to pašu materiālu vai citus materiālus, izņemot enerģiju, ko iegūst, izlietoto iepakojumu vai iepakojuma materiālu sadedzinot
- uzlabošana process, kurā tiek panākts, ka konkrēta sabiedriska parādība sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
- izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija produkcijas, pakalpojumu, struktūrvienību vai darba (aprites) cikla plānoto un faktisko izmaksu uzskaite un atspoguļošana; izmaksu klasificēšana un attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām un izmaksu nesējiem (kalkulācijas objektiem), lai noteiktu produkcijas (pakalpojumu) pašizmaksu un iesniegtu uzņēmuma vadībai pieņemamā laikā izmantošanai pārvaldībā
- galalietotājs Produkta, pakalpojuma pircējs, kurš pērk preci vai pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām
- aprūpes vajadzību izvērtēšana profesionāla darbība, ar kuras palīdzību, izmantojot noteiktus kritērijus, tiek izvērtētas pakalpojuma saņēmēja vajadzības, esošās pašaprūpes spējas un tiek noteikts nepieciešamais aprūpes apjoms un līmenis
- zellis Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe; cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa)
- menedžerisms profesionālu algotu speciālistu realizēta ražošanas, kā arī pakalpojumu jomas, vadīšana un pārvaldīšana
- aizspārns Profilēts, atliecams, var būt arī izbīdāms spārna elements spārna pakaļējā malā; atliecot to uz leju līdz 60 grādiem, uzlabo gaisakuģa pacelšanās un nosēšanās aerodinamisko raksturojumu
- disasambleris Programma, kas pārveido mašīnvalodas programmu, objekta vai ielādes moduli ekvivalentā asamblera programmā, nosakot iezīmes, apakšprogrammu ieejas punktus, kā arī atdalot komandu un datu apgabalus
- zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā
- instalēšanas programma programma, kura sagatavo citu programmatūras pakotni darbam datorā. Tā pārkopē datnes no distributīvās disketes uz cietā diska un identificē datora ārējās iekārtas, lai noteiktus programmu draiverus piekārtotu konkrētiem displejiem, printeriem, skeneriem un citām ierīcēm
- ITS Programmatūra interneta pakalpojumu sniegšanai (angļu "Internet Transaction Server")
- lietojumprogrammatūra Programmatūra kādu konkrētu datu apstrādes sistēmas lietotājam specifisku uzdevumu risināšanai; satur attiecīgās lietojumprogrammas un lietojumpakotnes
- autorēšanas sistēma programmatūra, ko parasti izmanto multivides lietojumos, ar speciālu komandu starpniecību nodrošinot lasāmatmiņas kompaktdisku atskaņotāju vadību, kā arī skaņu datņu un videoklipu atskaņošanu
- kritiskā programmatūra programmatūra, kuras kļūme var būtiski pazemināt tās nebīstamības pakāpi un radīt ievērojamus finansiālus vai sociālus zaudējumus
- instalācija Programmatūras ielaišana datorā (piem., no disketes, kompaktdiska u. c.)
- lietojumprogrammu saskarne programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs
- paplašināmās iezīmēšanas valoda programmēšanas valodas _SGML_ apakškopa, kas speciāli izstrādāta darbam ar tīmekļa dokumentiem; valoda _XML_
- atgrieze Programmisks paņēmiens, ar kuru skaitļošanas procesu var atsākt no programmas (apakšprogrammas) izsaukuma vietas, saglabājot iepriekšējos datus
- asinhrono sakaru programmatūra programmu pakotne, kas ar modema starpniecību ļauj jebkuram datoram uzturēt sakarus ar citiem datoriem, to informatīvo servisu un datu bāzēm, izmatojot asinhrono pārraidi vispārējās lietošanas telefona tīklos
- izsaukuma meitene prostitūta, kas piedāvā seksuālas dabas pakalpojumjus vīriešiem
- proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- interneta vadības ziņojumu protokols protokola _IP_ sastāvā iekļauts protokols, kas kopīgi ar protokolu _IP_ piegādā datu avotam informāciju par maršrutēšanas kļūdām, kā arī tiek izmantots, lai ģenerētu ziņojumus par kļūdām, testu paketes un ar protokolu _IP_ saistītos informacionālos ziņojumus
- protokols SPX protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" (angļu "Sequenced Packet Exchange")
- pakalpojumu izziņošanas protokols protokols, kas lokālajos tīklos, kuri strādā operētājsistēmas _NetWare_ vadībā, nodrošina iespēju informēt visus tīkla klientus par serveru sniegtajiem pakalpojumiem
- servera ziņojumu bloka protokols protokols, kas nodrošina klienta datora lietojumprogrammu ierakstīšanu servera datnēs un datņu nolasīšanu no tā , kā arī iespēju pieprasīt servera pakalpojumus datoru tīklā
- intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem
- epipaleolīts Protoneolīta pirmā pakāpe, kas tieši seko augšējam paleolītam
- pabliņģis Provizorisks pamats, kas sastāv no siju galiem, uz kuriem jaunbūves apakšējās sijas balstās līdz būvniecības pabeigšanai, pēc tam tos aizstāj ar iestrādātiem pamatiem
- Hieracium x prussicum prūšu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- Ukapirms Prūšu mitoloģijā - galvenais dievs, kuram ir pakļauts viss pārējais pasaulē, pats augstākais debesu dievs
- nonākt Psihiskā darbībā izveidot, radīt (piemēram, domu, ideju); psihiskā darbībā sasniegt (kādu rezultātu, attīstības pakāpi)
- zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei
- psihotehnika Psihiska un fiziska treniņa sistēma, kas pakļauj psihisko darbību apzinātai kontrolei un pašregulācijai; kādas darbības veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana
- emocionāls stāvoklis psihisks stāvoklis, kam raksturīgas noteiktas emocionālās norises un to izpausmes pakāpes
- pašu Psiholoģisks vīrieša tips tantrismā, kas atbilst pirmajai iesvētīšanas pakāpei, parasts cilvēks, kas netic ne mantrām ne guru un ievēro tikai vēdiskos rituālus
- psihoanalīze psihoterapijas metode psihisku traucējumu ārstēšanā - neapzinātu dziņu un afektu atklāšana, ko veic, analizējot pacienta sapņus, neapzināto domu izpausmes, spontānās asociācijas, lai neapzināto pakāpeniski atsauktu pacienta apziņā un daudzkārtējās pārrunās izskaidrotu (izveidoja Z. Freids)
- sarkanais lukturis publiskā nama simbols, ko pakar pie ieejas durvīm klientu pievilināšanai
- publiskais komutējamais telefonu tīkls publiskais telefonu tīkls, kas izmantojot komutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus
- balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā
- lentpūcīte Pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Catocalinae"), tauriņu priekšspārni plati, trīsstūrveidīgi, pelnpelēki vai brūnganpelēki, ar daudzām viļņotām šķērssvītrām, to krāsa labi harmonē arkoku mizu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- catocala Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints
- dižpūcīte Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints ("Catocala") neoficiāls nosaukums
- komanda Pulka apakšvienība (ar īpašu specializāciju), kas ir mazāka par rotu
- kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni
- pūpa Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa
- pūpis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa
- pupis Pūpe - kuģa galvenā klāja pakaļējā daļa
- blīgzna Pūpolvītols ("Salix caprea") - neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām
- plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos
- Galenieku purvs purvs Bauskas novada Codes pagastā, platība — 600 ha, kūdras slāņa lielākais biezums — 5,2 m, 1969. g. purvā sākta pakaišu kūdras ieguve; Lakstīgalu purvs
- Lamžu purvs purvs Bauskas novada Iecavas pagastā, platība - 620 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, kopš 1953. g. iegūst pakaišu kūdru
- Ploču purvs purvs Dienvidkurzemes novada Vērgales un Medzes pagastā, platība - 557 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 5,6 m, iegūst pakaišu kūdru; Ploča purvs
- Seķu purvs purvs Liepupes pagastā, platība - 666 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,6 m, iegūst pakaišu kūdru un frēzkūdru
- Žļaugu purvs purvs Ogres novada Suntažu pagasta rietumu daļā, platība - 521 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, iegūst pakaišu kūdru
- Taures purvs purvs Plāņu pagastā, platība - 861 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, daudz akaču un ezeriņu, 250 ha platībā iegūst pakaišu frēzkūdru
- Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi
- Rūjas purvs purvs Rūjienas novada Vilpulkas pagastā, platība — 1879 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, kopš 1966. g. iegūst pakaišu frēzkūdru
- Vilīšu purvs purvs Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, platība - 579 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, iegūst pakaišu frēzkūdru
- Pūņu purvs purvs Ventspils novada Vārves pagastā, platība - 914 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,2 m, 1964.-1992. g. ieguva pakaišu frēzkūdru; Vārves purvs; Buļļu purvs
- puskalniņā pusceļā starp virsotni un kalna pakāji
- puspakavs Puse no pakava; gabals no pakava
- mugurpuse Puse, daļa (priekšmetam), kas ir pretēja priekšpusei vai apakšpusei
- pusaudeklis Puslina audums, kam vai nu meti, vai audi nav linu, bet kokvilnas, pakulu u. c. dzijas
- puspakava Puspakavs
- prosimiae Puspērtiķi apakškārta, pēc senākas klasifikācijas
- prosimii Puspērtiķu apakškārta jeb zemākie pērtiķi
- slaidpirkstainis puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks ("Daubentonia madagascariensis"), naktī aktīvs zīdītājs, kurš dzīvo tikai Madagaskarā, tam ir raksturīgi slaidi pirksti
- malakometrija Pusšķidru vielu mīkstuma pakāpes mērīšana
- atpūst Pūst nost (sānis, atpakaļ)
- atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- atdzīt Pūšot, plūstot atvirzīt (ko) nost (sānis, atpakaļ) - par vēju, ūdeni u. tml.
- duļķe Putekļi kopā ar mazvērtīgajām pakulām, kuri rodas linu kulstīšanā
- gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ
- karināti Putnu apakšklase, ar ķīli - stipri attīstītu cilni krūšu kaulam priekšā, pie kura piestiprināti lidojamie muskuļi
- zvirbuļveidīgie putnu kārta (_Passeriformes_), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ; šīs kārtas putni
- zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni
- gārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Ardeidae"), kurā ir 2 apakšdzimtas, 17 ģintis, 61 suga, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
- baltgārnis Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu apakšdzimtas ģints ("Egretta"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- ardea Putnu klases stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas gārņu apakšdzimtas ģints
- marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu
- apodinae Putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas apakšdzimta
- kaija Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Laridae"), 2 apakšdzimtas
- ķīris Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas kaiju apakšdzimtas ģints ("Larus"), putns ar baltu apspalvojumu un melnu vai tumšbrūnu galvu
- fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas
- pīle Putnu klases zosveidīgo kārtas dzimta ("Anatidae"), vidēji lieli un lieli ūdensputni; 3 apakšdz., 42 ģintis, \~145 sugas; Latvijā konstatētas 2 apakšdzimmtas, 13 ģinšu, 36 sugas; pīļputni
- pīļzoss Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anseranatinae"), tikai 1 suga
- anatinae Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimta
- baltacis Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya nyroca"), Latvijā rets ieceļotājs un ligzdotājs
- anseranas Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļzosu apakšdzimtas ģints
- strupknābjputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta
- lirastputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Menuridae"), 2 dzimtas, abas tikai Austrālijā
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- liraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta ("Menuridae"), 1 ģints, 2 sugas
- čunčiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus collybitus"), mazs, zaļganpelēks dziedātājputns
- māņpita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Conopophagidae"), 2 ģintis, 11 sugas, tropu mežos Dienvidamerikā
- strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas)
- stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos
- dzeloņmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Synallaxiane"), 17 ģinšu, 115 sugu
- kanastero Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas dzelņmūrnieku apakšdzimtas ģints ("Thripophaga")
- smailknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Oxyruncidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo mežos no Kostarikas līdz Paragvajai
- pipra Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pipridae"), 19 ģintis, 57 sugas, Dienvidamerikā un Vidusamerikā, mežos un biezos krūmājos
- pita Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Pittidae"), 1 ģints, 24 sugas, mežos un krūmājos Āfrikas, Dienvidaustrumāzijs, Malaju arhipelāga un Ziemeļaustrālijas tropu rajonos
- griezējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 1 ģints, 3 sugas, Dienvidamerikā, mežastepēs un stepēs
- māņnektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, biezos, mitros mežos Madagaskarā
- māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē
- lapmūrnieks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas apakšdzimta ("Philydorinae"), 12 ģintis, 66 sugas
- fodijs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Foudia")
- parazītaudējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas audējputnu dzimtas ģints ("Vidua")
- kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga")
- mežķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Protonotaria")
- zemesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģints ("Seiurus")
- cukurķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas suga ("Coereba flaveola")
- austrumvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimta ("Icteridae"), 23 ģintis, 43 sugas, Amerikā no Aļaskas līdz Ugunszemei, arī Antiļu salās; Amerikas vālodžu dzimta
- melnvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas divas ģintis ("Agelaius" un "Xanthocephalus")
- kasiks Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Cacicus")
- govjustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Molothrus"), ASV izplatīts ligzdošanas parazīts, kas dēj olas citu putnu ligzdās un izposta šīs ligzdas, ja viņa olas netiek izperētas
- pieresvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Psarocolius")
- pļavvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas ģints ("Sturnella")
- rīsustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas suga ("Dolichonyx oryzivorus")
- strazdvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumvālodžu dzimtas trīs ģintis ("Euphangus", "Quoscalus" un "Scaphidura")
- svilpējčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas čakstu dzimtas ģints ("Laniarius"), Latvijā nav konstatēta
- drongo Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas ģints ("Dicrurus")
- dvīņdzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas ģints ("Neositta")
- klinšložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzilnīšu dzimtas suga ("Tichodroma muraria")
- garastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Aegithalidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- bezdelīgstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Artamidae"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā, Āzijas dienvidaustrumos un Okeānijā
- maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta
- stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās
- ziedputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicaeidae"), 7 ģintis, 58 sugas, no Indijas un Dienvidķīnas līdz Tasmānijai
- drongs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dicruriade"), 2 ģintis, 20 sugu, tropu zonas mežos, izņemot Ameriku
- havajputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Drepanididae"), nelieli putni (masa - 10-30 g), polifāgi, tikai Havaju salās, 10 ģintis, 23 sugas (no tām 2 ģintis jau izmirušas)
- palmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Dulidae"), 1 ģints, 1 suga, dzīvo palmu audzēs gk. Haiti salā, ligzdo kolonijās augstās palmās, (no zariem un zāles veidotā bumbveida ligzdā ir \~10 individuālu ligzdu), fitofāgi
- krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas
- žubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Fringillidae"), neliels putns ar konisku, spēcīgu knābi un raibiem spārniem, 19-33 ģintis, 122-133 sugas, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 17 sugu
- strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta
- zilvālodze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Irenidae"), 3 ģintis, 14 sugas, mežos un krūmājos Dienvidaustrumāzijā un Malajas arhipelāgā
- medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā
- nektārputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Nectariniidae"), 5 ģintis, 116 sugas, tropu un subtropu zonās Āfrikā, Āzijā un Austrālijā
- paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos
- austrumķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Parulidae"), 28 ģintis, 126 sugas, gk. Amerikā, 2 sugas ieklīst arī Čukču pussalā; Amerikas ķauķu dzimta
- audējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ploceidae"), 10 ģintis, 106 sugas, gk Mežos Āfrikā uz dienvidumiem no Sahāras, arī Madagaskarā, paretam Indomalajas apgabalā
- peļkājīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Prunellidae"), 1 ģints, 13 sugas
- lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā
- somzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Remizidae"), 4 ģintis, 10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzilnītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sittidae"), 4 ģintis, 25 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
- paceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Troglodytidae"), 15 ģinšu, 61 suga, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- vireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vireonidae"), 4 ģintis, 43 sugas, Amerikā
- briļļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Zosteropidae"), 11 ģintis, 83 sugas, tropu zonā no Okeānijas līdz Āfrikai
- māņmizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 2 sugas, abas dzīvo Filipīnās; Filipīnu mizložņa
- stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā
- bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā
- dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku
- amadīnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Amadina")
- amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta")
- rīsžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Padda")
- mako putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Anthornis melanura")
- moho Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas medusputnu dzimtas suga ("Moho"); mohoputns
- mušķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimta ("Muscicapidae"), sīki un nelieli (masa - 5-40 g) putni, 13 apakšdzimtu, 259 ģintis, 1423 sugas, Latvijā 16 ģinšu, 43 sugas
- māņķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Malurinae")
- monarhķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Monarchinae")
- stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā
- māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā
- kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā
- vēdekļaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Rhipidurinae"), gk. Malajas arhipelāgā un apkārtnē, 2 ģintis, 40 sugas
- resngalvis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta, 10 ģintis, 46 sugas
- krūmčivulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimtas ģints ("Chamaea")
- papagaiļknābulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas bārdzīlīšu apakšdzimtas ģints ("Paradoxornis")
- timālijstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas
- krūmājsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Garrulax")
- saulesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Leiothrix")
- krūmājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas krūmājstrazdu apakšdzimtas ģints ("Timalia")
- kailace Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas kukaiņķērāju apakšdzimtas ģints ("Platysteira")
- niedruķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas atsevišķu sugu paralēli nosaukumi
- krūmķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas divas ģintis ("Bradypterus" un "Cettia")
- čiepstējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Cisticola")
- māņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Epthianura")
- krūmsvilpējs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Gerygone")
- smējējķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Hippolais")
- zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile")
- sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- drēbniekķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Orthotomus")
- saraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Stipiturus")
- dzeltengalvītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus satrapa")
- lakstīgalķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Lusciniola melanopogon")
- krūmājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas suga ("Scotocerca inquieta")
- dzelkņknābenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas māņķauķu apakšdzimtas ģints ("Acanthiza")
- rubīnrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas atsevišķas sugas
- sarkanrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas dažas sugas
- māņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Catharus"), 12 sugas
- žagaterickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Copsychus")
- sārtčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Cossypha")
- puslakstīgala Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Erythropygia")
- stabuļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myadestes")
- svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus")
- akmeņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Monticola")
- akmeņčakstīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Oenanthe")
- ūdenserickiņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Rhyacornis")
- zilstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Sialia")
- māņplušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Zoothera")
- zilastīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus cyanurus)
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints ("Turdus") atsevišķu sugu paralēls nosaukums
- plušķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus iliacus")
- ceļotājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus migratorius")
- lazūrstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Grandala coelicolor")
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints sugu grupa ("Cyanosylvia"), ko dažkārt izdala no lakstīgalu ģints
- paradīzesķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas moharhķauķu apakšdzimtas ģints ("Terpsiphone")
- zirnekļputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas nektārputnu dzimtas ģints ("Arachnothera")
- tangarstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Catamblyrhynchinae"), 1 ģints, 1 suga
- bezdelīgtangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Tersininae"), 1 ģints, 1 suga, gk. Dienvidamerikā
- tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai
- kardinālstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimta ("Cardinalinae"), 9 ģintis, 39 sugas, tikai Amerikā
- žubīšstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas kardinālstērstu apakšdzimtas ģints ("Passerina")
- zvirbuļstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas divas ģintis ("Spizella" un "Zonotrichia")
- darvinžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas dzeņžubju ģints nosaukuma sinonīms atsevišķām sugām
- dzeņžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Camarhynchus")
- zemesžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Geospiza")
- junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco")
- zemesstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Pipilo")
- dzeltenstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Sicalis")
- ķauķžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Certhidea olivacea")
- kokosžube Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas suga ("Pinaroloxias nivalis"), Kokossalas zemesstērste
- dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia")
- siseņstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Acridotheres")
- salustrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Aplonis")
- vēršstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Buphagus")
- maina Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas ģints ("Gracula")
- bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea")
- sīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas
- žagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas atsevišķas sugas
- zilsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocitta")
- zilkrauklis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Cyanocorax")
- klinškovārnis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Pyrrhocorax")
- tuksnešsīlis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Podoces")
- zilžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vārnu dzimtas ģints ("Urocissa")
- papagaiļvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Cyclarhis")
- čakstvireons Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas vireonu dzimtas ģints ("Vireolanius")
- zīdčakste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Hypocolius")
- zīdgaraste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zīdastu dzimtas ģints ("Phainopepla")
- māņzīlīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas atsevišķas sugas
- panterputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas ziedputniņu dzimtas ģints ("Pardalotus")
- mēdītājstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zobgaļstrazdu dzimtas ģints ("Toxostoma"); mēdītājputns
- kalnzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Montifringilla")
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
- dižknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Coccothraustes"), dziedātājputns ar druknu siluetu, knābis spēcīgs, resns, konisks
- kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte")
- tuksnešķeģis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Rhodopechys")
- ģirlicis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Serinus")
- kanārijputniņš Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģirliču ģints suga ("Serinus caranius")
- pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis
- uzputot Putojot panākt, ka (šķidra vai pusšķidra masa), izveidojoties (tajā) gaisa pūslīšiem, porām, parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- scaritinae Racējskrejvaboļu apakšdzimta
- clivina Racējskrejvaboļu apakšdzimta, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- dyschirius Racējskrejvaboļu apakšdzimtas ģints, >200 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- tuvi radi radi, kas ir tuvā radniecības pakāpē
- (at)tāli radi radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē
- attāli radi radi, kas nav tuvā radniecības pakāpē
- kvazioptika Radiofizikas nozare, kas aplūko, kā izplatās elektromagnētisko viļņu kūļi (viļņa garums ir no \~0,01 mm līdz \~1 mm), kuru šķērsizmēri ir daudz lielāki par viļņa garumu; šādu kūļu izplatīšanās lielā mērā pakļaujas ģeometriskās optikas likumiem, tāpēc difrakcijas parādības jāņem vērā tikai daļēji
- radiodati Radiostacijas frekvences (frekvenču paketes), indeksi, paroles, izsaukumi (adrešu kodi), radiosakaru grafiki, kā arī izsaukumu tabulu atslēgas u. c. dati, kas nepieciešami radioapmaiņai
- izdvest radīt (paklusu skaņu) - par priekšmetiem, arī par parādībām dabā
- smilkstēt radīt augstas, paklusas, stieptas skaņas (piemēram, par vēju); atskanēt šādām skaņām
- murmināties radīt ilgstošas neskaidras, paklusas balss skaņas
- sprikstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (par ko sīku, kas tiek spiests, lauzts, arī atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- krikšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- krikšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim
- sprakšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
- sprakšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakstēt
- sprakstēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko degošu, sprāgstošu, lūstošu); atskanēt šādam troksnim; sprakšķēt
- kraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
- kraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim
- skraukšēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
- skraukšķēt radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko plānu, cietu, trauslu, kas lūst vai tiek spiests); atskanēt šādam troksnim; kraukšķēt
- noplokšēt radīt īslaicīgu, padobju, paklusu troksni; noskanēt šādam troksnim
- klakšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klakšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu, par nelieliem iedarbinātiem mehānismiem); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- klikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim
- knikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- knikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piemēram, par tieviem koka priekšmetiem, kas lūst, plaisā, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- plikšēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plikšķēt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- čakstēt radīt īslaicīgu, paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- tikšēt radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
- tikšķēt radīt īslaicīgus, ritmiskus, parasti paklusus, trokšņus (parasti par pulksteņa mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
- murmināt radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- lulot radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1)
- lūlot radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlināt (1)
- lulināt radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1)
- lūlināt radīt paklusas skaņas (par mūzikas instrumentiem); lūlot (1)
- bukšināt radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem)
- krecināt radīt paklusas, mazliet ķērkstošas skaņas (par cilvēku)
- ņorkšēt radīt paklusas, ņurdošas skaņas; urkšķēt
- ņēkšēt radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm)
- bubināt radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu)
- rucināt radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt
- īdēt radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut
- ņarkstēt radīt paklusu gurkstošu troksni (piemēram, saskaroties skrimšļiem locītavās); atskanēt šādam troksnim
- klikšēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikšķēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klikstēt radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml. (piemēram, par papēžiem, pakaviem)
- klinkšēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- klinkšķēt radīt paklusu skaņu (piemēram, par metāla, stikla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim
- šmikšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, griežot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- šmakšēt radīt paklusu troksni (piemēram, ko sulīgu laužot, kožot u. tml.); atskanēt šādam troksnim
- snakšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko pacietu graužot, laužot; atskanēt šādam troksnim
- snikšēt radīt paklusu troksni, piemēram, ko sulīgu ēdot, laužot; atskanēt šādam troksnim
- plīkšēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- plīkšķēt radīt paklusu troksni, piemēram, par šķidruma lāsēm, kas atsitas pret ko, vai par kādiem priekšmetiem, kas atsitas (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaras ar to; atskanēt šādam troksnim
- klidzēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, kam saskaroties vai atsitoties pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pakšēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt radīt paklusu, īslaicīgu troksni (piemēram, par šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- čabēt radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- švīkstēties radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- pļokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim
- pokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
- plokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
- buknēt radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim
- znakšēt radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim
- švaukstēt radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim
- pūkšēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
- pūkšķēt radīt paklusus, nevienmērīgus trokšņus (piemēram, par degošu slapju malku, gaļu, kas cepas); atskanēt šādiem trokšņiem
- pokšināt radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
- pokšināties radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
- čaukstēt radīt pasmalku, paklusu troksni (par ko vieglu, sausu, kas saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim
- saņaukšēt radīt pasmalku, paklusu troksni (piemēram, par lūstošiem zariem)
- totināt radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili)
- smilkstēt radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni)
- lulot radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2)
- lūlot radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2)
- lulināt radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2)
- lūlināt radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2)
- klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
- klaukšķināt (biežāk klakšķināt) ar mēli (arī mēli) radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām
- skandēt radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām
- pokšināt radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi)
- pokšināties radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi)
- šļurkstēt radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim
- izšķirbāt radīt šķirbas (piemēram, izraustot pakojumu starp sienas baļķiem)
- zizināt radīt vidēji augstas, paklusas, vienmērīgi stieptas skaņas (par dažiem kukaiņiem); atskanēt šādām skaņām
- aktivitātes rādītāji rādītāji, kas raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto tā rīcībā esošos līdzekļus, lai saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai
- akciju idekss rādītājs, kas atspoguļo akciju kursa svārstību pakāpi kādā laika periodā, parāda kādas valsts fondu tirgus vai kādas nozares uzņēmumu akciju cenu vispārējās tendences un palīdz ieguldītājiem izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par investīcijām attiecīgajā vērtspapīru tirgū
- grafiskā precizitāte rādītājs, kas parāda pakāpi, kādā visi novilkuma elementi pēc formas, izmēriem un novietojuma atbilst oriģinālam
- keratometrija Radzenes izliekuma pakāpes mērīšana
- purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām
- regavpakaļa Ragavu pakaļējā daļa; ragavu pakaļgals
- apuždzelze Ragavu, kamanu slieces apakšējā metāla daļa
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams
- gracillariinae Raibkožu dzimtas apakšdzimta
- lithocolletinae Raibkožu dzimtas apakšdzimta
- callisto Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints
- caloptilia Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Gracillariinae" ģints
- parornix Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints
- phillonorycter Raibkožu dzimtas apakšdzimtas "Lithocolletinae" ģints
- kolejas Raibnātres, lūpziežu dzimtas lakstaugu un krūmu ģints; izplatīts arī kā istabas augs ar skaistas krāsas lapām, audzē kā viengadīgu paklājaugu
- bandana Raibs galvas lakats, bieži ar iekodinātu rakstu (parasti uz melna pamata), ko mēdz sasiet pakausī; reperu, hiphopa un citu jaunatnes subkultūru atribūts
- smiltājsisenis Raibspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Oedipoda coerulescens"), Latvijā aizsargājama
- televeikals Raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus
- Saulcerīte Raiņa pasaku lugas "Zelta zirgs" (1909. g.) tēls - princese, kas 7 gadus pamirusi guļ stikla zārkā, līdz Antiņš viņu noved atpakaļ uz zemes
- bramrāja Rāja, pie kuras piestiprina bramburu, masta trešā vai ceturtā rāja no apakšas
- RSPK Rajona sadzīves pakalpojumu kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras RSPK)
- ikonotipija Rakstainu pakrāsu plākšņu pagatavošana izcilspiedumam
- tumba Rakstāmgalda apakšējā daļa ar atvilktnēm
- jaunreālisms Rakstniecībā atgriešanās pie dabas, cilvēka un viņa reālās dzīves, kad dzīves noliedzējs simbolisms bija zaudējis pamatu 20. gs. sākumā; apzīmē 19. gs. pēdējās puses reālisma un naturālisma tālāku attīstību un augstāku pakāpi
- zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa
- valdīšanas forma raksturo augstāko valsts varas iestāžu organizāciju t. i. to struktūru, nodibināšanas kārtību, kompetenci, iedzīvotāju piedalīšanās pakāpi to veidošanā - valsts varas juridisko avotu, pamatveidi: monarhija un republika
- daudzpakāpju raķete raķete, kas sastāv no vairākām lidojuma gaitā atdalāmām raķetes pakāpēm, kuras darbojas secīgi cita pēc citas, sākot ar apakšējo pakāpi
- starporbitālais velkonis raķetes pakāpe, ko izmanto, lai kosmisko lidaparātu nogādātu no zemas orbītas plānotajā orbītā (piemēram, ģeostacionārajā orbītā) vai palaistu starpplanētu lidojumā
- atrāpot Rāpojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atrāpot Rāpot nost (sānis, atpakaļ)
- piekrastes peldkrabis rāpotājvēžu apakškārtas krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"), kas plaši izplatīts ziemeļu puslodē un Ziemeļjūrā, kā arī Baltijas jūras dienvidu daļā; krasta krabis
- krabis Rāpotājvēžu apakškārtas nodalījums ("Brachyura"), vēži ar platām galvkrūtīm un spēcīgām spīlēm, 17 dzimtu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 2 sugas
- atrāpties Rāpties nost (sānis, atpakaļ)
- lepidozauri Rāpuļu dzīvnieku apakšklase, kur pieder ķirzakas, čūskas
- iguanodons Rāpuļu klases ģints ("Iguanodon"), izmirusi mezozoja beigās, liels (garums - līdz 10 m, augstums - līdz 5 m) dinozauru kārtas rāpulis, kas pārvietojies tikai uz pakaļkājām
- hameleons Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Chameleontes"), neliels rāpulis, dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, 1 dzimta, 4 ģintis, \~90 sugu
- ķirzaka Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Lacertilia"), 20 dzimtas, 3500-4000 sugas
- čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
- jūrasčūska Rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Hydrophidae"), 0,5-2,7 m garas čūskas, kas dzīvo ūdenī; indīgas, Klusā un Indijas okeāna tropiskajā joslā, 16 ģintis, 48 sugas, no tām 12 sugas pa reizei iznāk krastā
- čūskķirzakas Rāpuļu klases zviņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Pygopodidae"), dažāda lieluma (garums - 12-75 cm) čūskām līdzīgas ķirzakas ar nometamu asti, 13 sugas, Austrālijas zooģeogrāfiskajā apgabalā
- atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- izveidoties Rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kādu cilvēka darbības nozari)
- veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā)
- mesties Rasties, izraisīties, parasti pakāpeniski (par slimībām, traucējumiem organismā)
- veidošanās rašanās, attīstīšanās, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā)
- vāģapukša Ratu apakša
- stute Ratu detaļa, kas katrā stūrī satur kopā ratu vai ragavu apakšējo daļu ar augšējo
- vāģpakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals
- vāģupakaļa Ratu pakaļējā daļa; ratu pakaļgals
- jūga Ratu priekšass atstatums no pakaļass
- apakšblāķis Ratu sastāvdaļa - blāķa (3) apakšējā daļa
- noraudzēt Raudzējot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
- uzraudzēt Raudzējot panākt, ka (piemēram, mīkla) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu
- pārraudzēt Raudzējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- plaušenes Raupjlapju dzimtai piederīgas ģints augi - augstākais līdz pusei šķeltu kausiņu, ziliem, violetiem vai sarkaniem ziediem, 5 matiņu pušķiem stobriņa rīklītei, tikai apakšā pieziedlapainu ziedu ķekaru
- paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- atrausties Raušoties atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- saimniecība ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums
- ražošanas veids ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē
- deflators Ražotās produkcijas un pakalpojumu cenu un tarifu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu
- pašražojums Ražoto preču vai pakalpojumu apjoms, kurus uzņēmums izmanto pašu vajadzībām
- reducētājs Reaģējoša viela, kurā palielinās kāda elementa oksidēšanas pakāpe
- reālalga Reālā darba alga, kas ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un algas lieluma
- kritizētājs reālisms reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi
- atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
- infims Reālu skaitļu kopas apakšējais slieksnis
- tremellales Receklenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases rinda
- šķērslis redeļveida kāpņu pakāpiens; šķērsis
- prozopagnozija Redzes agnozija, kam raksturīga nespēja atšķirt pazīstamas sejas vai pat savu seju spogulī; attīstās, ja abpusēji bojātas vidēji apakšējās pakauša daivas gar deniņu daivas medioventrālo virsmu
- pakaitēties refl. --> pakaitēt (2), tikt pakaitētam
- pakaltēties refl. --> pakaltēt; tikt pakaltētam
- pakārties refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties
- pakārtoties refl. --> pakārtot (1); tikt pakārtotam
- paklāties refl. --> paklāt (1); tikt paklātam
- pakliedēties refl. --> pakliedēt (1); tikt pakliedētam
- pakliedēties refl. --> pakliedēt (2); tikt pakliedētam
- pakulstīties refl. --> pakulstīt (3); tikt pakulstītam
- pakuplināties refl. --> pakuplināt (2); tikt pakuplinātam
- ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību un daļu, transportlīdzekļu u. tml.) sakārtojums kopīgai darbībai; šāds (piemēram, sportistu) sakārtojums
- umlauts regresīva vokālisma pārskaņa, pakaļējās rindas patskaņiem un divskaņiem kļūstot par priekšējās rindas patskaņiem un divskaņiem sekojoša priekšējās rindas vokālisma ietekmē
- pakāpjveida ātruma regulēšana regulēšana ar iespējām realizēt regulēšanas diapazona robežās noteiktas ātruma pakāpes
- regullīne Regulēšanas līne - stipra līne, kas no fallstūra dēlīša iet līdz grotbomja šotstūrim, to pievelkot vai atlaižot, izveido buras pakaļējā līķa profilu
- Arika un Parinakota reģions Čīles ziemeļos (_Arica y Parinacota, Region de_), robežojas ar Tarapakas reģionu, kā arī ar Peru un Bolīviju, rietumos apskalo Klusais okeāns
- Antofagasta reģions Čīles ziemeļu daļā (_Antofagasta, Región de_), robežojas ar Tarpakas un Atakamas reģionu, kā arī ar Bolīviju un Argentīnu
- bīdes reģistrs reģistrs, kurā informāciju ievada pakāpeniski – bitu pēc bita; ievadot kārtējo informācijas bitu, iepriekš ievadītais automātiski pabīdās uz priekšu par vienu pozīciju; virknes reģistrs
- giroze Reiboņa veids, kura slimniekam stāvot liekas, ka viss ap viņu griežas; viņam jāaizver acis, lai nepakristu
- slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju
- faktūrrēķins Rēķins, ko izraksta par piegādātām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem
- nokalums Relatīvs lielums, kas raksturo sagataves deformācijas pakāpi kalšanas operācijā; parasti izsaka kā sagataves un kaluma šķērsgriezuma laukumu attiecību
- postulants Reliģiska ordeņa noviciāta kandidāts, kas iziet pirmo pārbaudes pakāpi
- totalitāra sekta reliģiska sekta, kas uz saviem piekritējiem iedarbojas ar psiholoģiska spiediena (dažkārt - zombēšanas) metodēm un prasa no viņiem pilnīgu pakļaušanos sektas interesēm
- Svētais laiks reliģisku svētku cikls, kurā pakārtotie svētki ir grupēti ap galvenajiem svētkiem
- izkārnījumi Resnās zarnas apakšējās daļas saturs
- falcunculus Resngalvju apakšdzimtas ģints
- hylocitrea Resngalvju apakšdzimtas ģints
- pachycephala Resngalvju apakšdzimtas ģints
- hostdators Resursdators - datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šīs funkcijas
- piedzimtā pahionīhija reta ektodermas attīstības anomālija, kam raksturīgas distrofiskas nagu pārmaiņas, plaukstu un pēdu apakšu hiperkeratoze, matu anomālijas, ceļu un elkoņu folikulārā keratoze un radzenes diskeratoze
- spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas
- retrofleksīvs Retrofleksīvs līdzskanis - līdzskanis, kuru izrunājot mēle atliecas atpakaļ
- kolpakieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" iedzīvotāji
- Kalpaki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" nosaukuma variants
- Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus
- Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju)
- tuberozā hondropātija ribu anomālijas robežapvidū, kur skrimšļaudi pāriet kaulaudos; dažādas pakāpes izspīlējumi ribu galos
- atrīdīt Rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ)
- špakānieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Špaki" iedzīvotāji
- sklavini rietumslāvu ciltis, dzīvoja 6.-8. gs. teritorijā no Donavas augšteces līdz Dņestrai; tos pakļāva avāri
- donas Rieva koka trauka apakšmalā (lai varētu ielikt traukam dibenu)
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai
- parīkle Rīkles apakšējā daļa; pakakle (dzīvniekiem)
- laringofaringīts Rīkles apakšējās daļas iekaisums
- ezofagofarinkss Rīkles distālā daļa, kurā rīkles apakšējā sašaurinātājmuskuļa šķiedras iet cirkulāri
- riskēt Rīkoties, darboties pārdroši (cerībā uz vēlamu rezultātu); pakļaut iespējamām briesmām, zaudējumam, rīkojoties, darbojoties pārdroši, arī neapdomīgi
- izlaist džinu no pudeles rīkoties, pakļaujot sevi neparedzētām un neatvairāmām sekām
- vērķdzelze Rīks ar ko kalējs izgriež naga apakšdaļu (kaļot zirgu)
- suceklis Rīks linu un kaņepāju šķiedru atdalīšanai no pakulām un linu stiebru atdalīšanai no pogaļām
- šķelbete Rīks linu, pakulu kulstīšanai
- vaķe Rīks linu, pakulu kulstīšanai
- apaļgreblis Rīks pakrāsu plākšņu apstrādāšanai
- virpis Rīks valga vīšanai; ar to savērpj pakulas pinekliem, linus - grožiem
- atkāpes rinda rindkopas pirmā rinda ar atkāpi, kas nedrīkst atrasties lappuses apakšā
- anus Riņķis, pakaļa, tūplis
- atripināt Ripinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- atripot Ripojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- likt visu uz vienas kārts riskēt, pakļaujot visu vienam mērķim
- kodolrisks Risks, ko nosaka komandieris un kam uzbrukuma operācijā varētu būt pakļauti savējo spēki, ja kodolierīces sprādziens vērsts uz tuvu esošu pretinieka mērķi
- atrīstīt Rīstoties atdabūt atpakaļ mutē (ierīto)
- basmati Rīsu šķirne ar gariem graudiem, aug Himalaju kalnu pakājē
- atrīt Rīt atpakaļ
- atrīties Rīt atpakaļ
- pagaisma Rītausma; īss brīdis pirms saullēkta; gaismas apakša
- pagaisme Rītausma; īss brīdis pirms saullēkta; gaismas apakša
- atritināt Ritinot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem)
- atritēt Ritot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem
- milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas
- parakt Rokot izveidot zem (kā), arī (kam) apakšā
- novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu
- etnarhs Romas impērijā Romas varai pakļauts valsts pārvaldnieks Palestīnā
- inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem
- Kvirināls Romas pakalns, uz kura atrodas pils, kas 1870.- 1946. gadā bija Itālijas karaļu galvenā rezidence, bet kopš 1948. gada ir Itālijas prezidenta rezidence
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā
- onija Romas pāvesta varai pakļauta pareizticīgo baznīcas daļas un katoļu baznīcas apvienība
- commodatum Romiešu līgums, ar ko lietu nodeva citai personai ar noteikumu, atdot to atpakaļ tai pašā stāvoklī
- kognāti Romiešu tiesībās - vīriešu vai sieviešu līnijas asinsradinieki, kas nav pakļauti attiecīgās ģimenes galvas varai
- agnāti Romiešu tiesībās - visi viena namtura varai pakļautie
- redhibicija Romiešu tiesībās pirktas lietas atdošana atpakaļ pārdevējam, ja tai izrādījās trūkumi, kurus pārdevējs nebija norādījis, lai gan viņam pienācās tos zināt
- rondoforma Rondo uzbūve, tās konkrētais izveidojums (apjoms, refrēna caurvedumu skaits, kontrasta pakāpe utt.)
- rožukronis Rosarium - tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību
- pajaktēt Rotaļājoties pakutināt, pagrūstīt u. tml.
- smerģele rotējošs slīpakmens zāģu u. tml. asināšanai
- rososideae Rožu apakšdzimta
- rosidae Rožu apakšklase
- maloidae Rožu dzimtas ābeļu apakšdzimta
- spireja Rožu dzimtas apakšdzimta ("Spiraeoideae"), no kuras Latvijā kā adventīvas sugas sastopami fizokarpi un sorbārijas
- smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
- cetoniinae Rožvaboļu apakšdzimta
- cetonia Rožvaboļu apakšdzimtas ģints
- Sūcene Rūbežupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā, augštece Susāju pagastā, kur iztek no Stompaku purva
- rubikons Rubikona; robeža aiz kuras nav atpakaļceļa
- dižpīle Rudā dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna ferruginea"), kas Latvijā ir ļoti reta ieceļotāja
- racējmūrnieks Rudais racējmūrnieks - zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas mūrniekputnu dzimtas mūrniekputnu apakšdzimtas suga ("Geositta ruffipennis")
- saks Rudens mētelis, kam augšdaļa ir šaura, pieguļoša, bet apakšdaļa - krokota
- proatlants Rudimentārs kakla skriemelis, ko dažreiz atrod starp pakauša kaulu un atlantu
- kuņi Rudzu apakšējie gali, rudzu kūļa resgaļi
- rudzenīca Rudzu bise - pakaļa (cilvēkam)
- raži rugāji, rudzu kūļa apakšējais gals
- norūgt Rūgstot iegūt vēlamo gatavības pakāpi
- uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavības pakāpi
- izrūgt Rūgšanas procesā sasniegt vēlamo gatavības pakāpi
- daaugt Rūgt līdz vēlamajai gatavības pakāpei
- darūgt Rūgt līdz vēlamajai gatavības pakāpei
- maša rupja materiāla (salmu, niedru) pinums, ko izmanto kā paklāju vai logu un durvju aizklāju
- pieduri Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai
- pieroti Rupjāka auduma sieviešu krekla apakšdaļa, ko piešuj tā augšdaļai
- lielie pakuli rupjās pakulas
- galpakulas Rupjās pakulas, ko linus sukājot, nosukā vispirms
- galpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms
- garpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms; galpakuli
- mērceklis Rupji savērpta pakulu dzija
- rupjpakulu Rupjpakulu audekls - audekls no rupjām pakulām
- marškūns Rupjš pakulu audums
- dupra drēbe rupjš pakulu audums, maisu drēbe
- atgriezeniskā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienu no vienkāršajā krustošanā izmantotām šķirnēm lieto atkārtoti, proti, pirmās pakāpes krustojuma dzīvniekus krusto ar jau izmantotās šķirnes vaislinieku
- trīs šķirņu krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kur krusto vienkāršajā krustošanā iegūto pirmās pakāpes krustojumdzīvnieku ar trešās šķirnes vaislinieku
- kioskapakšstacija Rūpnieciski izgatavota kompakta transformatoru apakšstacija
- Dzeltenā grāmata rūpniecisku standartu kopums, kas nosaka lasāmatmiņas kompaktdisku formātu un kas ir Sarkanās grāmatas pirmais paplašinājums, kurš ļauj kompaktdiskā diskrētā formā ierakstīt ne tikai skaņu, bet arī 650 megabaitus datu
- divlūpains vainags saaudzis zieda vainaglapu kopums, kas ar divām iežmaugām sadalīts augšlūpā un apakšlūpā
- apakšlūpa Saaugusi zieda vainaga apakšējā daļa, visbiežāk ir daivaina, manāmi lielāka par augšlūpu, ar raksturīgu punktu vai sv;itru zīmējumu
- samaknīt Sabāzt, sapakot (kārtīgi saspiežot)
- civilizācija Sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpe, ko sasniegusi attiecīgā sabiedriski ekonomiskā formācija ; sabiedrība noteiktā (parasti augstā) attīstības pakāpē
- SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
- piegumzīt Saburzīt, sapakot pietiekami daudz
- bruņinieku turnīri sacensības 16.-18. gs., kurās jātniekam ar šķēpu jātrāpa vai jāsatver pakārts priekšmets, parasti - riņķis
- frizētava Sadzīves pakalpojumu darbnīca, kur frizē
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu
- SPK Sadzīves pakalpojumu kombināts
- aploksnēt Sagatavot aploksni ar sūtītāja un saņēmēja adresēm, ievietot dokumentu vai vēstuli un aizlīmēt to; arī sagatavot bandroles iepakojumu
- kvalifikācija Sagatavotības pakāpe (kāda darba) veikšanai
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi)
- pakārtojuma saiklis saiklis, kas saista palīgteikumu ar virsteikumu vai divus savstarpēji pakārtotus palīgteikumus
- pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu
- lidosta saimniecisks uzņēmums, kas nodrošina pasažieru un kravas pārvietošanu ar aviotransporta palīdzību un komercpakalpojumus (ēdinašana, tirdzniecība) uzņēmuma telpās vai teritorijā
- pakot Saiņot (ko), parasti pakā; veidot paku
- vai saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai"
- atpakaļpirkuma līgums saistība, ar kuru pircējs uzņemas savu pirkto lietu pārdot atpakaļ pārdevējam pēc viņa pieprasījuma
- pakārtot Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā
- termināls saistīts ar (kā) robežu, arī ar (piemēram, norises, stāvokļa) galējo pakāpi, beigām, tām raksturīgs
- konspiratīvs saistīts ar konspirāciju, tai raksturīgs; pakļauts konspirācijas noteikumiem
- lineārs saistīts ar pirmo pakāpi
- kubisks saistīts ar skaitļa trešo pakāpi
- dinamisks saistīts ar skaņu spēku, tā dažādām pakāpēm
- komplekts saistītu programmu grupa, kas veido programmu pakotni
- tilpummaiņas vienmērība saistvielu izstrādājumu īpašība saglabāt kompaktumu (nerodas plaisas, atšķēlumi) cietēšanas procesā; to nosaka, saistvielu javas paraugus vārot vai pārbaudot autoklāvā
- josta Saite (priekšmeta) pakāršanai plecā
- kā pats nelabais saka (savienojumā ar īpašības vārdu), raksturojot ļoti augstu īpašības, pazīmes pakāpi
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu)
- ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu
- kā eglis saka par nepakļāvīgu, paskarbu, arī asu cilvēku
- tupeļu varonis saka par sievai pakļāvīgu vīru, kas vārdos mēdz paust nepakļāvību
- palikt apakšā saka par tādu, kas ir citam pakļauts, cita pārspēts
- Dots pret dotu! saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu
- pūst ragā saka, ietiepīgi ko noraidot, paužot nepakļaušanos, arī bezspēcību
- cieta pauska saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
- liela smaule saka, ja cilvēks (parasti bērns vai pusaudzis) ir nepaklausīgs, nerātns
- bieza galva saka, ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs. (b) Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
- biezs pauris saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
- resna (arī liela) galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs
- rokas nolaižas saka, ja grūtā situācijā kāds pārstāj aktīvi darboties, pakļaujas pesimismam, bezcerībai
- kā velns saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē
- pēc velna saka, ja īpašība izpaužas ļoti augstā pakāpē
- vajadzība spiež saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem
- ņemt pukā saka, ja kādā spēlē (parasti ar kauliņiem) spēlētājs pakāpeniski zaudē pozīcijas
- noķert zaķi saka, ja kāds (_parasti_ bērns) skrienot, ejot pakrīt
- spļaut pret vēju saka, ja kāds bezcerīgi vēršas pret cilvēku, kuram ir pakļauts, ja dara to, par ko pašam vēlāk jācieš, kas jānožēlo
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib
- liela galva saka, ja kāds ir pārāk patstāvīgs, pārdrošs, nepaklausīgs
- cieta galva saka, ja kāds ir stūrgalvīgs, ietiepīgs, nepaklausīgs
- kā kurts saka, ja kāds ļoti pūlas ko panākt, noskrienas, dzenoties kam pakaļ
- kūst kā sniegs saka, ja kas (biežāk nauda) nemanot, pakāpeniski tiek iztērēts, strauji samazinās
- spiest acis no pieres ārā (laukā) saka, ja kas grūti panesams, paciešams, ir sasniedzis ļoti augstu pakāpi
- uz dzīvību un nāvi saka, ja kas izpaužas, noris ļoti augstā pakāpē, ja tiek izmantoti visi līdzekļi
- saēd kā rūsa saka, ja kas pakāpeniski tiek nomākts, ja zūd pozitīvās īpašības
- nauda (iz)kūst saka, ja nauda nemanot, pakāpeniski tiek izdota
- līdz asinīm saka, ja pretēju interešu cīņa sasniegusi visaugstāko pakāpi
- acis tumst saka, ja redze pakāpeniski kļūst vāja
- kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu
- norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis, paužot neapmierinātību, dusmas
- kā piepe saka, paužot negatīvu emocionālu attieksmi pret kādu parādību un uzsverot darbības izpausmes augsto pakāpi
- kā uguns saka, raksturojot augstu darbības vai īpašības pakāpi
- pēc suņa saka, uzsverot kā nevēlama, nepatīkama augstu pakāpi
- kā pagāns saka, uzsverot kādas parādības augsto pakāpi, lielo intensitāti
- kā pimberis saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti
- no panckām ārā saka, uzsverot nosodījuma, izsmiekla augsto pakāpi, intensitāti; parasti savienojumā ar lamāt, lādēt, zobot, smiet
- baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls kļūst spoži balts
- komunikācijas apakštīkls sakaru apakštīkls
- formālās aprakstīšanas tehnika sakaru pakalpojumu un datoru tīklu protokolu formālu specifikāciju izstrādāšanas paņēmieni
- retranslators sakaru satelīta raiduztvērējs, kas saņemto informāciju pastiprina un ar citu frekvenci nosūta atpakaļ uz zemi
- kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas
- kadru retranslēšanas tīkls sakaru tīkls, kurā izmantota kadru retranslēšanas tehnoloģija un kurā pretstatā pakešu komutācijas tīkliem dati tiek multipleksēti
- uzpūstā saknene sakneņu ģints sēņu suga ("Rhizina undulata"), tās augļķermeņi (apotēciji) lieli, klājeniski, izliekušies, tumšbrūni, ar baltdzeltenu joslu gar malu, līdz 10 cm diametrā, apakšpuse gaiša, ar rizoīdiem piestiprināta pie substrāta
- pacere Sakņaina, iedobumaina pakraste
- rhizopoda Sakņkāju apakšklase
- distoklūzija Sakodiena anomālija, kurā apakšējie zobi attiecībā pret augšējiem vērsti atpakaļ
- retrūzija Sakodiena anomālija, viena vai vairāku zobu noliekšanās atpakaļ
- koncentrēt savās rokās sakopojot, uzkrājot pakļaut sev
- datu reducēšana sākotnējo datu (jēldatu) pārveidošana kompaktākā, strukturētākā vai citādāk labāk izmantojamā formā, lietojot filtrēšanu, mērogošanu, sakārtošanu vai citas metodes, ko parasti veic pirms datu nodošanas apstrādei lietojumprogrammām
- apkrūzēties Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi)
- apkrūzot Sakrokoties, červelēties (par siera nogatavošanās pakāpi)
- uzņemt sākt (kustību, darbību), arī darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par mašīnām, ierīcēm)
- uzņemt sākt (parasti kāda veida, kustību, virzību), arī ejot, skrienot u. tml. virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu), parasti līdz kādai pakāpei (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- rasties sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (cilvēka darbības rezultātā) - piemēram, par apdzīvotu vietu
- rasties sākt eksistēt, pakāpeniski veidoties (kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā) - par parādībām dabā, sabiedrībā, cilvēka prātā
- mesties sākt izjust (fizioloģisku vai psihisku stāvokli), pakāpeniski nonākt (fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī); pakāpeniski izraisīties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- uzvārīties sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.); vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi
- sabangoties Sākt, parasti pēkšņi, spēcīgi izpausties, arī tikt pakļautam pēkšņām pārmaiņām (par pārdzīvojumu)
- notikt Sākties un (parasti pakāpeniski) īstenoties noteiktā veidā (par norisi, darbību)
- kanonisas Sākumā mūķenes, no kurām prasīja klostera kopdzīvi, paklausību un tiklību, bet vēlāk parasti dižciltīgu patversmju iemītnieces
- tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze)
- antitēze Sākuma stāvokļa noliegšana attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā - otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze)
- sarkankvēle Saķeršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu
- Linapakana sala Filipīnās, Mimaropas reģionā, Linapakanas šauruma dienvidrietumos
- parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu
- pataisīt mīkstu Salaužot (kāda) pretestību, pakļaut (to)
- pamata pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi kā neatkarīgu, patstāvīgu, bez salīdzinājuma
- pārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei; komparatīvs
- vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme
- TC Salīdzināta telegramma (fr. "telegramme collationue"), kas nozīmē ka telegramma pēc saņemšanas ir pārsūtīta atpakaļ un pārbaudīta teksta pareizība
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā
- šlapakieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Šlapaki" iedzīvotāji
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums
- jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai"
- bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
- palīgteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski atkarīgais komponents
- virsteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski neatkarīgais komponents
- neatkarīga teikuma daļa salikta sakārtota teikuma vai jaukta salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai
- hausmanīts salikto oksīdu apakšklases minerāls, mangāna oksīds brūnimelnā krāsā; rūda feromangāna un leģēto čugunu ieguvei
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā
- jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums
- pīpzāle Salmaugu dzimtai piederīgs, pīpkātu tīrīšanai lietots, gaišzaļš pļavu, purvu un mežu augs - stāvu, gludu, apakšā virs saknes 1-3 tuvu stāvošiem mezgliem mezglotu, citādi nemezglotu stublāju, tikai apakšējām, šaurām, virspusē un malās asām lapām, šauru, saspiestu, pat vārpas veidīgu skaru
- cibītes Salmu jumta paši apakšējie salmu kūļi, kas līdzeni nopļauti ar izkapti
- dāriņš salmu paklājiņš kā logu pārsegs siltuma saglabāšanai
- blaķis Salmu paklājs
- dāre Salmu paklājs koka rāmī lecekšu segšanai
- vistiņa Salmu vīšķis jumta klājuma apakšējā malā
- sarotīt Salocīt (ko) pakāpeniski šaurās joslās, arī riņķveidīgi, cilindrveidīgi
- spirolobeae Sālszāļu apakšdzimta
- Japa Salu grupa ("Yap") Mikronēzijā, Karolīnu salu rietumos, kompaktā grupā, rifu ieslēgtas 3 lielākas un 10 sīkas salas (135 kvadrātkilometri), zemas koraļļu salas, augstāko - Japu veido seni izvirdumieži (Buras kalns - 330 m)
- Kalamjanas salas salu grupa Filipīnās, dienvidrietumos no Mindoro šauruma, Lusonas jūras dienvidaustrumu daļā, dienvidos - Linapakanas šaurums
- loča nauda samaksa par loča pakalpojumu, ievadot peldlīdzekli ostā vai izvadot no tās
- priekšsamaksa Samaksa par precēm pirms to saņemšanas un par pakalpojumiem pirms to izmantošanas
- apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas
- atlīdzināt Samaksāt (par darbu, pakalpojumu u. tml.)
- reducēt Samazināt (kā) oksidēšanas pakāpi
- noasiņot Samazināties, karavīriem ejot bojā vai tiekot ievainotiem (par karaspēku, tā vienībām, apakšvienībām)
- ierobežot Samazinot pakļaut noteiktai normai (skaitu, daudzumu, apjomu u. tml.)
- oligopols samērā augstā pakāpē monopolizēts tirgus, kurā konkurē neliels skaits lielražotāju vai tirgotāju
- žēls samērā augsts, stiepts, monotons, parasti pakluss (par skaņu)
- paaugsts samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- paslikts samērā novājējis; pakalsns; paliess
- pašķidrs samērā rets, arī pakluss (par aplausiem)
- paviegls samērā viegls (pēc izpausmes, arī iedarbības pakāpes, stipruma)
- paauksts samērā, arī mazliet auksts; pretstats: pakarsts
- pakautrs samērā, arī mazliet kautrs; arī pabikls, pakautrīgs
- mešķi Samīdītu niedru paklājs
- amphipoda Sānpeldvēži - augstāko vēžu apakšklases kārta
- izņemt Saņemt atpakaļ (piemēram, glabāšanā nodoto, uzkrāto)
- atgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu)
- atpakaļatgūt Saņemt atpakaļ savā rīcībā, īpašumā (ko atņemtu vai zaudētu)
- izmantot saņemt pakalpojumus
- sapaķēt sapakāt
- sapakavāt Sapakot
- sapakavot Sapakot
- sasakrāmēties Sapakoties
- sasapakāties Sapakoties
- sasalikties Sapakoties, lai dotos (kur)
- PITA Sāpe pakaļā (par īpaši kaitinošu situāciju vai cilvēku; angļu "pain in the ass"; īsziņās)
- ģeniantraļģija Sāpes apakšžokļa dobumā
- tibialģija Sāpes lielajā apakšstilba kaulā
- pakauša neiralģija sāpes pakauša lielā nerva sazarojuma apvidū
- epigastralģija Sāpes pakrūtē
- talalģija Sāpes papēža apakšējā virsmā
- pedionalģija Sāpes pēdas apakšā
- plantalģija Sāpes pēdas apakšā
- hipogastralģija Sāpes vēdera apakšdaļā
- galvassāpes Sāpes, piemēram, pierē, deniņos, pakausī
- dolorimetrija Sāpju pakāpes noteikšana
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu
- vēss saprāts saprāts, kas ir saistīts ar nepakļaušanos jūtām, psihisku līdzsvarotību, aukstasinību
- salasīties Sapulcēties, parasti pakāpeniski
- zivtiņa Sarastaino kukaiņu dzimta, bezspārnaini, sīki kukainīši ar gariem taustekļiem un ar 3 sariņiem pakaļgalā
- hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem
- Baltā grāmata Sarkanajā grāmatā iekļauto standartu paplašinājums, kas nosaka diskrēto videodatu ierakstīšanas formātu lasāmatmiņas kompaktdiskos un nodrošina 74 minūšu video- un audioinformācijas ierakstīšanu lasāmatmiņas kompaktdiskā
- sarkanastītis Sarkankrūtīšiem tuvi radniecīgs dziedātājs putns, tēviņam apakšā līdz stilbiem melnu, bet mātītēm augšā un apakšā pelnpelēku krāsu, rūsgani sarkanām apakšējām segspalvām; erickiņš
- parkšķis Sarkanspārnu sisenis ("Psophus stridulus") - siseņu apakškārtas suga, brūnpelēks, masīvs 20-34 mm garš kukainis, dzīvo sausos silos, izcirtumos, pļavās, pārtiek no augiem
- smiltājsisenis Sarkanspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Bryodema tuberculatum"), Latvijā aizsargājama
- saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas
- raphidiophrys Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints
- vampyrella Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints
- acanthocystis Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases vienšūņu ģints
- actinophrys Sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases vienšūņu ģints
- sarkodīnas Sarkodīnvicaiņu tipa klase ("Sarcodina"), vienšūņi, kas spēj izlaist māņkājiņas, Latvijā konstatētas 2 apakšklases - saulenītes un sakņkāji
- sakņkāji Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases apakšklase ("Rhizopoda"), kurā ietilpst kailamēbu, čaulamēbu un foraminīferu kārta
- alani Sarmatu izcelsmes nomadu ciltis, kas 1. gs. apmetās starp Donu un Kaukāzu, ap 375. g. pakļāva huņņi un lielas grupas devās uz Kaukāzu, Galliju un Pireneju pussalu
- hildenbrandijas Sārtaļģu nodalījuma florideju klases ģints ("Hildenbrandia"), tumšsarkans, plāns, garozveidīgs laponis līdz 2,5 cm diametrā, kas ar apakšpusi blīvi pieguļ substrātam, \~10 sugu (gk. jūrās), Latvijā konstatētas 2 sugas
- saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu)
- vantēt Sasaitēt nepaklausīga dzīvnieka galvu ar sapītām kājām
- temperatūra Sasilšanas pakāpe (piemēram, priekšmetam, vielai, videi), ko vērtē pēc cilvēka sajūtām; fizikāls lielums, ar ko raksturo termodinamiskas sistēmas līdzsvara stāvokli
- sabīniešu nolaupīšana saskaņā ar leģendu romieši kopējos svētkos atņēma sabīņiem viņu sievietes, tas izraisīja karu, kā rezultātā pakļāva sabīņus
- ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā)
- koordinēt Saskaņot (piemēram, darbības, norises, parādības, jēdzienus), pakārtot (tos) citu citam, radīt savstarpēju atbilstību (starp tiem)
- nākt Sasniegt (kādu gatavības pakāpi), iegūt (kādu īpašību) - par augiem, dzīvniekiem
- aizsniegt Sasniegt (kādu kvalitātes pakāpi)
- nākt Sasniegt (kādu stāvokli), tiekot pakļautam kādai norisei, darbībai (par priekšmetiem)
- uzkāpt Sasniegt (sabiedriska stāvokļa, kādas darbības nozares u. tml.) noteiktu, parasti augstu, pakāpi
- uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi (piemēram, par panākumiem, nepatikšanām)
- spert soli uz priekšu sasniegt augstāku attīstības pakāpi; progresēt
- attīstīties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā izaugsmē (par cilvēku); izveidoties (par individuālajām īpatnībām)
- pilnveidoties Sasniegt augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā
- uzlaboties sasniegt augstāku pakāpi, dot kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus (par parādībām sabiedrībā)
- mest augstu vilni sasniegt augstu pakāpi
- sist (arī mest) augstu vilni sasniegt augstu pakāpi
- uzmest (arī uzsist) augstu vilni sasniegt augstu pakāpi
- uzsist (arī uzmest) augstu vilni sasniegt augstu pakāpi
- nobriest Sasniegt gatavības pakāpi (kā veikšanai)
- izveidoties Sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (par rakstura, personības īpašībām, uzskatiem u. tml)
- notilāties Sasniegt noteiktu gatavības pakāpi, kad šķiedra kļūst elastīga un atdalās (par noplūktiem, uz lauka izklātiem liniem)
- izveidoties Sasniegt noteiktu pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā; intelektuāli attīstīties
- nobriest Sasniegt psihes, rakstura, personības, to īpašību augstu attīstības pakāpi (par cilvēku)
- atsvērties Sasvērties atpakaļ
- paldriķis Sašūtas lupatas, ar ko vecās mājās ziemā nopakoja logus
- nazad Sauciens, ar ko mudina zirgu kāpties atpakaļ
- nazat Sauciens, ar ko mudina zirgu kāpties atpakaļ
- ačkāp Sauciens, ar kuru mudina zirgu kāpties atpakaļ
- acskā Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ
- acski Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ
- atskāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ
- atkāp Sauciens, ar kuru pavēl zirgam kāpties atpakaļ; atskāp
- sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- Jonatāns Saula, pirmā Israēla ķēniņa, vecākais dēls, uzticams Dāvida draugs, kopā ar tēvu un brāļiem krita Gilboas pakalnos kaujā pret filistiešiem
- pusnakts saules apakšējās kulminācijas moments novērotāja meridiānā jeb nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta
- patiesā pusnakts Saules apakšējās kulminācijas moments pēc patiesā Saules laika
- vidējā pusnakts Saules apakšējās kulminācijas moments pēc vidējā Saules laika
- saules apakšas saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus
- saulpakāpi Saules pakāpi - saulrieta brīdis, ko senie ļaudis īpaši ievēroja, tai laikā pārtraucot darbus
- starpplanētu vide Saules vējš, magnētiskais lauks, kosmiskais starojums, putekļi un gāze, kas aizpilda Saules sistēmu; tālāk tā pakāpeniski pāriet starpzvaigžņu vidē
- saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem
- sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, kavalērijas) taktiskā apakšvienība, kurā ietilpst, piemēram, vairākas baterijas, vairāki eskadroni
- taktiskā apakšvienība sauszemes karaspēka organizatoriska vienība ar vienveidīgu pamatsastāvu, kurai pakļautas citu ieroču šķiru apakšvienības
- sasautēt Sautējot pagatavot (ko), sautējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsautēt (1)
- izsautēt Sautējot panākt, ka (pārtikas produkts, ēdiens) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
- pārsautēt Sautējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- sapuzāties savākt savas mantas un sapakot tās (pirms aizceļošanas)
- paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko)
- saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā; vadīt (ko)
- turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko)
- turēt (ko) (savās) rokās savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko)
- cenceris Savēlušos linu, pakulu, matu u. tml. kopums
- kritizētājs savienojumā "kritizētājs reālisms": reālisma forma (sākot ar 19. gadsimta vidu), kam raksturīga sabiedrības dzīves un cilvēku psihes daudzveidības, sarežģītības atspoguļojums, sasniedzot augstu vispārinājuma pakāpi
- saitīte savienojumā "mēles saitīte": gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu
- mušveida savienojumā "mušveida divspārņi"; divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi (piemēram, dunduri, mušas), kam raksturīgi trīsposmu taustekļi
- tik savienojumā "ne tik", parasti teikumos ar noliegtu verbu: norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu
- odveida savienojumā "odveida divspārņi" -, divspārņu kārtas apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā gariem taustekļiem, kam ir vismaz seši gandrīz vienādi posmi; šīs apakškārtas kukaiņi
- pakavēt savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
- palielināts savienojumā "palielinātā skaņkārta": skaņkārta, kurā visi trijskaņi visās pakāpēs ir palielināti par pustoni
- peļveidīgs savienojumā "peļveidīgie grauzēji": grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji; šīs apakškārtas dzīvnieki
- svaigs savienojumā "svaigā veidā": tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
- ļipiņa savienojumā ar "auss"; ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa, ko veido galvenokārt taukaudi
- trešais savienojumā ar "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz to, kas ir ievērojami sarežģītāks, arī nozīmīgāks (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- kapteinis savienojumā ar "pirmā ranga", "otrā ranga" vai "trešā ranga": dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm
- miksolīdisks savienojumā ar "skaņkārta": sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors ar pazeminātu septīto pakāpi
- trešais savienojumā ar "šķira", "kategorija", "pakāpe" u. tml. norāda uz (kā) ievērojami zemāku kvalitāti, nozīmīgumu (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu)
- tik savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda uz īpašības, pazīmes, tās izpausmes, parasti augstu, pakāpi
- visai savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi
- at- savienojumā ar lietvārdu apzīmē to, kas vērsts atpakaļ
- pa- savienojumā ar lietvārdu norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu
- apakš- savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi
- pa- savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds
- apakš- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā
- tik savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz daudzuma pakāpi
- ļoti savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi
- visai savienojumā ar nenoteikto skaitļa vārdu norāda uz palielinātu daudzuma pakāpi; arī ļoti
- frīģisks savienojumā ar skaņkārta: sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais minors ar pazeminātu otro pakāpi
- pa- savienojumā ar verbu norāda uz darbības vai īpašības pakāpenisku pastiprinājumu
- pa- savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību zem (kā), arī (kam) apakšā
- tik savienojumā ar verbu norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi
- pār- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti
- pār- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek veikta, noris, sasniedzot ļoti, arī pārāk augstu pakāpi, intensitāti
- at- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz izejas punktu vai uz aizmuguri)
- pacelties Savienojumos "pacelties pāri", retāk "pacelties pār": būt tādam, kas nepakļaujas (kādiem apstākļiem, ietekmēm u. tml.)
- izsaukums Savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju saziņu reālā laikā
- kameras kabelis savienotājkabelis starp telekameru un kameras vadības sistēmu (KVS), kas nodrošina kameras raidītājlampai dažādus spriegumus un pārraida attēlu no raidītājlampas atpakaļ uz KVS
- atgriezeniskās cilpas spraudnis savienotājs pārraides diagnosticēšanai, ko pievieno seriālajai, paralēlajai vai kādai citai pieslēgvietai, un tas savieno raidītāju ar uztvērēju tā, lai izejošos signālus varētu atgriezt atpakaļ datoram un tādējādi pārbaudīt pieslēgvietu un atbilstošo ievadizvades ierīču funkcionēšanu
- skaņkārta Savstarpēji pakārtotu skaņu sistēma, kuras apvieno tonika
- bantu Savstarpēji radniecīgas Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo grupas (Benues-Kongo apakšgr.) valodas (svahilu valoda, ruanda, kirundu, kongo u. c.), kurās runā Āfrikas vidienē un dienvidos dzīvojošas tautas
- budžeta programma savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji
- sašķindēt Savstarpēji saskaroties vai pakustinot iešķindēties
- uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.)
- iekundzēties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt par noteicēju
- savvaļas kaza savvaļā dzīvojošas kazas, kas atkarībā no ragu formas dalās trīs apakšgrupās: tūri, kalnu jeb akmens kazas un īstās kazas
- scolopendrella Scolopendrella immaculata - simfilu apakšklases sugas "Scutigerella immaculata" nosaukuma sinonīms
- hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam; secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā
- cirtes virziens secība, kādā katru nākamo kailcirtes cirsmu drīkst projektēt blakus iepriekšējai, lai izcirtumos nodrošinātu meža dabisko atjaunošanos ar sēklām un nenocirstā meža pusi nepakļautu valdošo vēju iedarbībai
- hierarhija Secīga (jēdzienu, arī parādību) pakļautība (kādā sistēmā)
- pēctecība Secīga saistība ar ko iepriekšēju (piemēram, mācību procesā); arī pakāpenība
- ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem); pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu)
- plāns Secīgs (teksta) sadalījums (nodaļās, apakšnodaļās, paragrāfos u. tml.); šāda sadalījuma lakonisks formulējums
- kāpnes Secīgs, pakāpenisks (faktu, informācijas) izkārtojums
- nolaidena lapa sēdoša lapa ar gari gar stublāju lejup stieptu plātnes apakšdaļu, bieži saaug ar stublāju
- atsēdu Sēdus ar atpakaļ atgāztu galvu
- pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu
- pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā
- šatierainais deķis sega ar vienas krāsas pakāpeniski sabiezinātām nokrāsu joslām
- kaišdeķis Sega, ar ko nes pakaišus
- apakšdeķis Sega, ko klāj apakšā zem citas segas
- apuždeķis Sega, ko klāj apakšā zem citas segas
- lupatu deķis sega, kur linu vai pakulu velkos ieaustas strēmelēs sagrieztas lupatas
- noklājs Sega, paklājs
- izklājs Sega, paklājs, grīdsega
- angiospermae Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums
- magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu
- rūdīšana segtās platībās izaudzēto dārzeņu dēstu pakāpeniska pieradināšana pie āra apstākļiem
- sētuve Sējai izmantojams lēzens, parasti cilindrisks, grozs, kurā ber sēklas un kuru sējējs pakar sev kaklā
- putna seja sejas deformācija, ko rada traucējumi apakšžokļa attīstībā
- litams sejas plīvurs, ar ko dažu Rietumāfrikas stepju un tuksnešu tautu vīrieši aizsedz sejas apakšdaļu zem acīm, lai aizsargātu to no saules un neļautu putekļiem iekļūt degunā un mutē
- ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla)
- platdubens Seklas iegrimes laiva ar plakanu apakšu; platdibene
- ziedaugi sēklaugu apakšnodalījums (_Angiospermae_), augi, kas vairojas ar sēklām un parasti zied krāšņiem ziediem; segsēkļi
- segsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Magnoliophytina syn. Angiospermae"), kam sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, sēklām nogatavojoties, attīstās auglis, 358 dzimtas, \~13000 ģinšu, \~300000 sugu, Latvijā konstatētas 109 dzimtas, \~1600 sugu
- kailsēkļi Sēklaugu apakšnodalījums ("Pinophyta syn. Gymnospermae"), kam sēklaizmetņi un sēklas nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas brīvi uz sēklzvīņām
- efedra Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases efedru rinda ("Ephedrales")
- īve Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma ginku klases apakšklase ("Taxidae")
- skujkoks Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma klase ("Pinopsida, Pinatae"), mūžzaļi, reti vasarzaļi koki un krūmi ar adatveida (skujām), retāk zvīņveida vai lentveida lapām
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ, parasti neatlaidīgi (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu
- pasīvisms Seksuāla perversitāte, kad viens no partneriem pakļaujas otra gribai pretdabiskā seksuālā aktā
- finanšu sektors sektors, kuru veido banku sektorā, apdrošināšanas sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ietilpstošas komercsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības neatkarīgi no tā, vai minētās komercsabiedrības atrodas vienā vai vairākās valstīs
- cietējs semantiskā loma - situācijas dalībnieks, kas pakļauts darbībai; pacienss
- amorieši Semītu klejotāju cilšu grupa, kas 24.-16. gs. p. m. ē. dzīvoja Sīrijas un Mezopotāmijas stepēs; ap 1894. g. p. m. ē. nodibināja Babilonijas valsti; pakāpeniski asimilējās
- pēlīgni sena itāļu tauta Abrucu kalnu apgabalā, ko 304. g. pakļāva romieši
- sponsalia Senā Romā saderināšanās forma, kas notika divu pakāpju solījumu (vienošanās) veidā
- siluri sena tauta Dienvidvelsā, tumšu ādas krāsu un sprogainiem matiem, niknāk pretojās romiešiem un tika pakļauti 76.-78. g.
- filistieši sena tauta, kas no 12. gs. p. m. ē. dzīvoja Kanaānas dienvidrietumos (Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē); 8. gs. p. m. ē. to pakļāva Asīrija
- auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus
- amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – atklāta apaļa vai ovāla celtne izrādēm, kurā skatītāju vietas iekārtotas pakāpjveidīgi ap arēnu
- devocija Senajā Romā - ar zināmām formulām un rituāliem saistītas savas vai cita cilvēka dzīvības apsolījums apakšzemes dieviem
- podijs Senajā Romā - tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā
- centūrija Senajā Romā 100 vīru liela karaspēka apakšvienība, 60 centūrijas veidoja leģionu
- promaģistrāti Senajā Romā personas, kas darbojās maģistrātu vārdā; dažkārt arī zemākas pakāpes maģistrāts, kas darbojās augstākas pakāpes maģistrāta vietā ar viņa pilnvarām
- gurgandine Senāk ņieburs; vēlāk - paklīdusi sieviete, ielas meita
- pusduris Senāk rijas un dzīvojamās rijas durvju apakšējā puse, ko varēja slēgt un atvērt atsevišķi; pusdurvis
- ņingmapa Senākā vadžrajānas skola, kas izveidojusies 8. gadsimtā, tās mācības pamatā ir "slepenās mantras", iedalās vairākās pakāpēs
- apakšroka Senas bērnu rotaļas elements - man virsroka, tev apakšroka
- ibēri Senas ciltis Spānijā, kuras 6.-3. gs. p. m. ē. sajaucās ar ķeltiem, bet, pakļautas Romai, pamazām romanizējās
- ķeltibēri Senas ciltis ZA Spānijā, cēlušies 6.-3. gs. p. m. ē., ieceļojušajiem ķeltiem sajaucoties ar vietējām ibēru ciltīm; 2. gs. p. m. ē. pakļāva romieši
- reti Senas ķeltu-illīriešu ciltis, kas dzīvoja Alpos; 15 g. p. m. ē. pakļāva romieši
- stobriņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēne
- stobriņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida vai bišu šūnām līdzīgi iedobumi, kuros veidojas sporas
- lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes, uz kurām atrodas sporas veidotājs slānis
- kleruhija Sengrieķu (gk. atēniešu) militāra apmetne (6.-4. gs. p. m. ē.), ko dibināja pakļauto un sabiedroto valstu teritorijā lai apgādātu grieķu kolonistus ar zemi un nodrošinātu militāru un politisku kontroli pār sabiedrotajiem
- Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu
- diazoma Sengrieķu teātrī līdztekus skatītāju soliem iebūvēta plaša līmeniska eja, kas atdalīja apakšējo solu rindas no augšējām
- guna seniendiešu mitoloģijā - trīs stāvokļi, īpašības, spēki, kas piemīt dabas substancei (pakriti) kā visu atklāto un apslēpto objektu avotam; tās ir: satva - līdzsvarotais, harmoniskais, labais pirmsākums; radžasa - kustīgais, kaislīgais, darbīgais pirmsākums; tamas - iesīkstējušais, inertais, tumšais
- Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti)
- umbri Senitāļu ciltis Itālijas ziemeļu un vidusdaļā, ko ap 3.-2. gs p. m. ē. pakļāva romieši un vēlāk asimilēja latīņi
- sabīņi Senitāļu ciltis, kas apdzīvoja plakankalni uz Z no Latijas, ap 290. g. p. m. ē. romieši tos pakļāva; 268 g. p. m. ē. tie ieguva Romas pilsoņu tiesības un vēlāk romanizējās
- sabelli Senitāļu cilts, kas 3. gs. p. m. ē. tika pakļauti Romai un vēlāk pilnīgi romanizējās
- ekvi Senitāļu cilts, piederēja pie osku-umbru cilšu grupas, dzīvoja Apenīnu rietumu nogāzē, 304 p. m. ē. to pakļāva Roma
- kontubernijs Seno romiešu armijas apakšvienība, 8 karavīri, kas dzīvoja vienā teltī
- Samarra Senpilsēta Irākā, Tigras kreisajā krastā, 138 km uz ziemeļaustrumiem no Bagdādes, dibināta 836. g. senas apmetnes (V-IV gt. p. m. ē.) vietā, Bagdādes kalifu Abasīdu galvaspilsēta, pēc galvaspilsētas pārcelšanas atpakaļ uz Bagdādi (892. g.) zaudējusi savu nozīmi un atstāta, vairāki arhitektūras pieminekļi
- Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni
- Ešnunna Senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā), radusies IV gt. b. p. m. ē., tagad drupu pakalns, arheoloģiskajos izrakumos atklātas akadiešu pils, tempļa u. c. celtņu drupas, mākslas priekšmeti; Ašnunnaka
- Ūra senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), Eifratas labajā krastā, radusies IV gs. p. m. ē., šumeru reliģiskais centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz daiļamatniecības un juvelieru izstrādājumu
- Uruka Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irākā), radusies IV gt. p. m. ē., XIV gs. p. m. ē. - Šumeras galvaspilsēta, tagad drupu pakalns, atklāti vairāki arhitektūras pieminekļi, daudz mākslas priekšmetu un vissenāko rakstu pieminekļi - piktogrammas
- Nipura Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos (Irakā), seno šumeru cilšu savienības centrs (sākot ar IV gt. p. m. ē.), tagad drupu pakalns
- Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu
- Borsipa Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), 18 km uz dienvidrietumiem no Babilonas ("Borsippa"), pirmoreiz minēta Hammurapi likumos (XVIII gs. p. m. ē.), tagad drupu pakalns (Birsnimruda)
- Kiša Senpilsēta Mezopotāmijas vidienē (Irākā), uz dienvidiem no Babilonas, liels senās Šumeras kultūras centrs, tagad drupu pakalns (Oheimira), atrastas valdnieku pils (XXVIII-XXV gs. p. m. ē.) u. c. celtņu drupas
- Kalaha Senpilsēta Mezopotāmijas ziemeļos (Irākā), pie Lielās Zabas ietekas Tigrā, dibināta 883. g. p. m. ē., nopostīta 612. g. p. m. ē., tagad drupu pakalns (Nimruda), arheoloģiskajos izrakumos atklāta Asurnasirpala II pils, citadeles, tempļu u. c. drupas
- vārmieši Senprūšu cilts, kas līdz 12. gs. dzīvoja tagadējās Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļrietumos, 1243. g. pakļāva krustneši
- Potrimps senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu
- kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām
- ribattuta Sens nosaukums paņēmienam, kad, kādu noti kopā at tās augšējo palīgnoti atkārtojot, izdara pakāpenisku paātrināšanu
- emocionālās (patērētāju) metodes sensorās produktu vērtēšanas metodes, kuras lieto, lai noteiktu kāda produkta pārākumu (izvēloties vienu no vairākiem vērtētajiem produktiem), patikšanu (nosakot "patīk" vai "nepatīk" pakāpi) vai produkta akceptēšanu (atzīstot vai noraidot)
- mastigomicēte Sēņu valsts aļģsēnu nodalījuma apakšnodalījums ("Mastigomycotina")
- kvintsekstakords Septakorda apvērsums, kad tā apakšējo toni paceļ oktāvu augstāk, tā padarot tā tercu par septakorda zemāko toni
- ievadseptakords Septakords, kas veidots uz skaņkārtas VII pakāpes
- dominantseptakords Septakords, veidots uz mažora vai harmoniskā minora V pakāpes (dominantes)
- heptahords Septiņu pakāpju skaņurinda (septimas apjomā)
- si Septītās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
- polisērskābe Sērskābe, kuras molekulā ir vairāki sēra atomi ar oksidēšanas pakāpi VI
- SPS Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs
- kvalificēts sertifikāts sertifikāts, kurš ietver Elektronisko dokumentu likumā noteikto informāciju un kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs
- la Sestā pakāpe diatoniskajā gammā, kas sākas ar do
- heksahords Sešu pakāpju skaņurinda (sekstas apjomā)
- reindžers Sevišķu uzdevumu apakšvienības karavīrs (gk. ASV)
- čuba Sēžamvieta, pakaļa
- tupēksnis Sēžamvieta, pakaļa
- sphagnidae Sfagnu apakšklase
- nereglamentētā sfēra sfēra, kas nav pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanai
- reglamentētā sfēra sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai
- stratigrāfiskās shēmas shēmas, kurās parādīta Zemes garozu veidojošo nogulumiežu, vulkanogēno un metamorfo iežu vecuma secībaun taksonomiskā pakļautība
- sida Sida - vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimtas "Sididae" ģints
- šuls Sieksts, ko piestiprina pie ēkas pakša piebūves piesaistīšanai
- noraušana Siena kaudzes gala sašaurināšana, pakāpeniski noapaļojot
- uguns aizsargsiena siena starp divām (parasti ar eļļu pildītām) apakšstacijas elektroiekārtām uguns izplatīšanās ierobežošanai ugunsgrēka gadījumā
- trizduļi Siena vai labības dakšas ar 3 vai 4 zariem apakšā un vienu zaru augšā labības saturēšanai
- pasiena Sienas apakšējā daļa; vieta pie sienas apakšējās daļas; arī pasekne (2)
- pasiene Sienas apakšējā daļa; vieta pie sienas apakšējās daļas; arī pasekne (2)
- decticus Sienāžu apakškārtas ģints
- dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt
- siera graudu apstrāde siera graudu ūdens satura un skābuma pakāpes regulēšana ar dažādiem tehnoloģiskiem paņēmieniem
- biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- striķubikses Sieviešu apakšbikses, kas sastāv ne vairāk kā no striķīša
- dessous Sieviešu apakšdrēbes
- apakšlindraks Sieviešu apakšsvārki
- apakšiņas Sieviešu apakšveļa
- verdzene sieviešu dzimuma cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- pastaini sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla
- pīrītnis sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla
- pīrūti sieviešu krekla apakšdaļa no rupja audekla
- pastaiņi sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka audekla
- pietriekums Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjāka, izturīgāka materiāla
- pierote Sieviešu krekla apakšdaļa no rupjas pakulu drēbes
- piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
- piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
- piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
- piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2)
- pierētnis Sieviešu krekla apakšējā daļa
- pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma
- pusainis sieviešu krekls, kura augšdaļa izgatavota no audekla, bet apakšdaļa - no pakulu auduma
- porģeles Sieviešu svārki un apakšsvārki
- virsbrunči Sieviešu svārki, ko valkā virs apakšsvārkiem; sieviešu svārki
- bruņčapuža Sieviešu svārku apakšējā daļa
- pastote Sieviešu svārku apakšējā mala; apmale
- atšuva Sieviešu svārku apakšējās malas atloks
- svārkapuža Sieviešu svārku, brunču apakšējā daļa; vieta zem svārkiem, brunčiem
- kleita Sieviešu tērps, kura augšdaļa atbilst blūzei, apakšdaļa - svārkiem
- prostitūta Sieviete (un arī vīrieši), kas nodarbojas ar prostitūciju, proti, sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu
- staigule sieviete, kas sniedz seksuāla rakstura pakalpojumus par naudu; [prostitūta]{s:2161}
- pirteklis sievietes krekls, kas ir smalks augšpusē, bet rupja auduma apakšdaļā
- ielasmeita Sievišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas
- siphonophora Sifonoforu apakšklase
- TDMA Signāla pakešu dalījums pēc laika (angļu "Time Division Multiple Access") digitālo sakaru tehnoloģijā, kas ļauj vairākiem lietotājiem vienlaicīgi izmantot vienu sakaru kanālu
- klabata Signāldēlis - vienkārša ierīce, ar kuru dod signālu katra dubla sākumā filmas attēla un skaņas sinhronizācijai, - dēlītis, kura apakšmalā ar viru piestiprināta līste
- optiskā ciparierakste signālu ierakstīšana binārā formā, veidojot nelielus iedobumus optisko disku vai kompaktdisku virsmā, ko nolasa ar lāzera staru
- pasija Sijas apakša
- kravas lielināšana sīkāku kravas vienību apvienošana lielākās, veidojot kraušanai un transportēšanai piemērotas paketes (parasti uz paletēm), kas atvieglo un paātrina gabalkravu kraušanas darbus un samazina to izmaksas
- aphodiinae Sīkbambali - skarabeju dzimtas apakšdzimta
- aphodius Sīkbambali - skarabeju dzimtas sīkbambalu apakšdzimtas ģints
- garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis
- dižsikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Megachiroptera"), 1 dzimta, \~175 sugas, Latvijā nav konstatēta
- sīksikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Microchiroptera"), 17-18 dzimtu, \~775 sugas, Latvijā konstatēta 1 dzimta
- augļsikspārņi Sikspārņu kārtas dzimta ("Pteropodidae"), dažāda lieluma dzīvnieki (lielākais Indonēzijā ar lidplēves plētumu līdz 1,5 m), fitofāgi, ēd ziedus un augļus, daži tikai ziedputekšņus un nektāru, citi papildus arī kukaiņus; tropos un subtropos, 4 apakšdzimtas, 38 ģintis, 154 sugas
- pakavdeguņi Sikspārņu kārtas dzimta, dažāda lieluma sikspārņi (ķermeņa garums - 2,8-11 cm) ar lieliem spārniem, uz purna lapveidīgi izaugumi, tāpēc purns atgādina pakavu, apmatojums mīksts no melna līdz oranžam, A puslodes tropu un subtropu, retāk mērenās joslas mežos
- naktssikspārnis Sikspārņu kārtas sīksikspārņu apakškārtas sikspārņu dzimtas ģints ("Myotis"), \~80 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, visas retas un aizsargājamas
- zooplanktons Sīku dzīvnieku kopums, kurš dzīvo ūdens slānī, pasīvi pakļaujoties ūdens kustībām
- karsēt Sildīt (vielu) līdz vārīšanās temperatūrai; pakļaut (vielu) karstuma iedarbībai
- uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi
- diaptazs silikātu klases gredzenveida apakštipa minerāls, vara silikāta hidrātssmaragdzaļā krāsā; caurspīdīgos kristālus izmanto juvelieru darbiem
- uzsilt Silstot sasniegt vēlamo sasiluma pakāpi; kļūt siltam
- bumbierenes Siltās sieviešu apakšbikses (parasti ar gumiju staras galā)
- konvekcija atmosfērā siltuma apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem gaisa vertikālo kustību rezultātā, kuras izraisa spiediena maiņa vertikālā virzienā
- konvekcija okeānā siltuma apmaiņa starp ūdens augšējiem un apakšējiem slāņiem, ko izraisa ūdens blīvuma maiņa atkarībā no tā temperatūras vai sāļuma
- perēkļainā miksedēma simetriski novietoti ādas sabiezējumi, kas aproces veidā apņem apakšstilbus; vērojami vairogdziedzera funkcijas traucējumu gadījumā
- scolopendrellopsis Simfilu apakšklases ģints
- scutigerella Simfilu apakšklases ģints
- symphylella Simfilu apakšklases ģints
- diplopodi Simtkāju apakšklase
- lithobius Simtkāju apakšklases ģints
- litobius Simtkāju apakšklases ģints
- geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu
- teksta sintakse sintakses apakšnozare, kurā pēta saistīta teksta izveides likumus un teikuma struktūras pārveidojumus konsituācijas ietekmē
- līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi
- poliakrilnitrilšķiedra Sintētiska šķiedra (piem., nitrons, akrilāns), ko iegūst no akrilnitrila polimēra vai tā kopolimēra; vieglas, mehāniski, termiski izturīgas, ar labu siltumizolētspēju; lieto gk. kopā ar vilnu un kokvilnu trikotāžas audumu, segu, kažokādu, paklāju ražošanā
- plastmasa Sintētiski iegūta lielmolekulāra viela, kas pakļaujas plastiskai apstrādei
- macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās
- piesirde Sirds apvidus; arī pakrūte
- bryodema Siseņu apakškārtas ģints
- locusta Siseņu apakškārtas ģints
- oedipoda Siseņu apakškārtas ģints
- omocestus Siseņu apakškārtas ģints
- psophus Siseņu apakškārtas ģints
- sphingonotus Siseņu apakškārtas ģints
- purvu sisenis siseņu apakškārtas suga ("Mecostethus grossus")
- atšautīt Sist atpakaļ, pūst atpakaļ
- globālā mobilo sakaru sistēma sistēma (tehnoloģija), kas nodrošina digitālo mobilo telefonu standartpakalpojumu, kura pamatā ir laikdales multipleksēšana
- formālā izglītība sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments
- elektroniskās bankoperācijas sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai izmantojot tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu
- nemainīga sistēma sistēma, kurā kustības laikā nemainās tās struktūra (brīvības pakāpju skaits un saites)
- nodaļa Sistēmai pakārtota stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kurai ģeohronoloģiskajā iedalījumā atbilst epoha
- subordinācija Sistēmas elementa, sastāvdaļas u. tml. pakļautība citiem šīs sistēmas elementiem, sastāvdaļām u. tml.
- sistēmas elements sistēmas minimālākā sastāvdaļa, kuru nevar pakļaut tālākai dalīšanai; sistēmas dalīšanas robeža
- granularitāte Sistēmas modularitātes pakāpe
- alfabētiskais rādītājs sistemātiskā kataloga palīgaparāts – priekšmetu (zinātņu nozaru, jēdzienu, sabiedriskās dzīves parādību, atsevišķu jautājumu u. tml.) nosaukumu un tiem atbilstošu kataloga daļu vai apakšnodaļu alfabētiska kartotēka, kas atbilst pieņemtās klasifikācijas darba tabulām un metodisko lēmumu kartotēkai
- pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā
- triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu
- aperkots Sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā)
- pasist Sitot (parasti rudzu vārpas pret īpašu ierīci), pakult
- pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā
- pirmsvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu)
- priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu); pirmsvēsture (2)
- tīkla pārblīve situācija, kad datu pārraides tīklā atrodas vairāk pakešu, nekā tas spēj vienlaicīgi apstrādāt un efektīvi vadīt to pārsūtīšanu starp stacijām. Pārblīves rezultātā tīkla caurlaidspēja sāk strauji kristies, jo katras paketes neveiksmīga pārraide izsauc atkārtotu mēģinājumu, kas vēl vairāk palielina slodzi
- administratīvā atstumtība situācija, kurā dalību valsts vai pašvaldības programmās un pakalpojumu saņemšanu nosaka ierobežojoši administratīvi un/vai organizatoriski nosacījumi, nevis iedzīvotāju vajadzības un atbilstība programmu un pakalpojumu saņemšanas kritērijiem
- robežsituācija Situācija, kurā krasi mainās kāds stāvoklis, norise u. tml.; situācija, kurā kāds stāvoklis, norise u. tml. sasniedz augstāko pakāpi; marginālā situācija
- paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanas pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi
- apskābe Skābe, kurā skābi veidojošam elementam ir viszemākā oksidācijas pakāpe
- izskābēt Skābējot panākt, ka sasniedz vajadzīgo gatavības pakāpi (parasti par nesagrieztu kāpostgalvu)
- pārskābēt Skābējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- pentoksīds Skābekļa savieno jums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 5; elementa (V) oksīds
- trioksīds Skābekļa savienojums ar ķīmisko elementu, kura oksidēšanas pakāpe ir 3; ķīmiskā elementa (III) oksīds
- kalikarpa Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa")
- kalikarps Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa")
- gabalkrava Skaitāmu priekšmetu (vai iepakojumu) krava, kuru var pārvadāt iesaiņojumā vai bez tā
- pozicionāla skaitīšanas sistēma skaitīšanas sistēma, kurā vienības ir bāzes b (b=2, 3,...) pakāpes; cipari tajā ir 0, 1, ..., b–1; binārajā, oktālajā, decimālajā un heksadecimālajā (sedecimālajā) skaitīšanas sistēmā bāze ir attiecīgi 2, 8, 10, 16
- indekss Skaitlis vai burts, kas pierakstīts matemātiskam simbolam (parasti labajā pusē apakšā), lai atšķirtu viendabīgus matemātiskus objektus citu no cita
- indekss skaitlis, kas pierakstīts ķīmiskā elementa simbolam (parasti labajā pusē apakšā) un norāda šī elementa atomu skaitu molekulā
- korelācijas koeficients skaitlis, kas rāda korelācijas pakāpi
- bāze Skaitlis, kas raksturo pakāpi, logaritmu vai skaitīšanas sistēmu
- intervāla centrs skaitlis, ko iegūst, summējot intervāla apakšējo robežu ar intervāla augšējo robežu un iegūto summu dalot ar 2
- binārais skaitlis skaitlis, ko izsaka kā summu no noteiktām skaitļa 2 (bāzes) pakāpēm
- peldošā komata notācija skaitļa pieraksta veids, kad skaitlis tiek attēlots kā mantisas reizinājums ar attiecīgās skaitīšanas sistēmas bāzes pakāpi
- kompilēt Skaitļošanas tehnikā - kārtot iepriekš translētus segmentus, apakšprogrammas vai standartprogrammas vienotā programmā
- standartprogramma Skaitļotāja programma, ko izmanto bieži sastopamas funkcijas veikšanai; parasti ir apakšprogramma, ko var ietvert citās programmās
- peldošais komats skaitļu attēlošanas forma datorsistēmās, kad jebkurš skaitlis tiek pierakstīts kā skaitļu 1,0-10,0 reizinājums ar 10 pakāpē n
- monoms Skaitļu, mainīgo lielumu un to naturālo pakāpju reizinājums
- āmiņš Skala uz kuģa borta priekšgalā un pakaļgalā, kas rāda kuģa iegrimi; āma (1)
- parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas
- atskalot Skalojoties atvirzīt nost (sānis, atpakaļ) - par viļņiem, straumi
- paklaudzināt skaļi paklauvēt
- padauzīt skaļi paklauvēt, paklaudzināt
- dekreščendo skanējuma pakāpenisks atslābums, pakāpeniska pāreja no skaļa skanējuma uz klusu skanējumu
- dzirdamība Skanējuma skaidrības pakāpe; iespēja dzirdēt
- kreščendo skanējuma spēka pieaugšana, pakāpeniska pāreja no klusa skanējuma uz skaļu
- pamatskaņa skaņa, kas ir noteiktas skaņurindas sastāvdaļa; pamatpakāpe
- audioieraksts skaņas ieraksts - magnētisks skaņas ieraksts lentā, optisks ieraksts kompaktdiskā, elektronisks ieraksts datora atmiņā vai citā datu nesējā (agrāk - arī mehānisks ieraksts skaņuplatē), ko izmanto informācijas uztverei ar dzirdi
- skaņas refrakcija skaņas izplatīšanās virziena maiņa neviendabīgā vidē, turklāt skaņas ātrums mainās pakāpeniski, nevis lēcienveidīgi
- piano pianissimo skaņas visklusākā pakāpe
- krākšana Skaņas, kas parasti izceļas, mēlei miegā atkrītot atpakaļ pret mīkstajām aukslējām un rīkles mugurējo sienu
- ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem, pēc kuriem interprets atšifrē un veido pārējās balsis; ciparotais bass
- ciparotais bass skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem; ģenerālbass
- mažors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpē) veido lielo trijskani
- minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani
- hromatisms Skaņkārtas diatoniskās pakāpes paaugstinājums vai pazeminājums ar diēzu vai bemolu par pustoni
- mediante Skaņkārtas trešā vai sestā pakāpe
- ievadtonis Skaņkārtas visnenoturīgākā skaņa, kas atrodas pakāpi zemāk vai augstāk par toniku un tiecas uz to
- pandiatonika Skaņkārtiska struktūra, kuras 12 pakāpju tonalitātes ietvaros pārsvarā ir diatoniskās secības
- elektronisks izdevums skaņu ieraksts, videoieraksts vai datorieraksts, kas tiražēts kasetēs, disketēs, diskos, kompaktdiskos un tamlīdzīgā veidā un paredzēts publiskai izmantošanai
- diahromatika Skaņu sistēma, kurā līdzās skaņkārtu galvenajām un blakus pakāpēm pastāv atvasinātās (paaugstinātās un pazeminātās) pakāpes ar relatīvi lielu patstāvību
- skaņojums Skaņu sistēmas pakāpju augstuma samērs
- terasskara skara, kam pirmās pakāpes zari virzienā uz augšu kļūst pakāpeniski īsāki
- sīkbambals Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Aphodiinae"), Latvijā konstatēts \~50 sugu
- rožvabole Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Cetoniinae"), vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi, Latvijā konstatētas 4 sugas
- praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas
- dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
- skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzēties (2), trīties
- berzēties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); berzties (2), trīties
- rīvēties skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku); trīties; berzēties (2); berzties (2)
- tribīne Skatītājiem paredzēta liela būve ar pakāpeniski paaugstinātām solu, arī pakāpienu rindām (stadionos, lielu pasākumu laukumos u. tml.); šādā būvē esošie skatītāji
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama
- draudzes skola skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai
- skoliozimetrija Skoliozes pakāpes noteikšana
- ģērpsteles Skrandaina, novalkāta apģērba apakšējā vīle
- babis Skrandains ubags, arī biedēklis, ar ko baida mazus nepaklausīgus bērnus
- zygentoma Skrējējzvīņeņu apakškārta
- odacanthinae Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta
- bombardiervabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Brachininae"), >500 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vabolēm paīsi segspārni bez izteiktām rieviņām, vienīgi rindstarpas dažreiz nodalītas ar tievām ribiņām, kas bieži vien smalki pūkotas, iztraucētas ar troksni izšļāc šķidrumu, kurš gaisā strauji, eksplozīvi sadalās
- racējskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Scaritinae"), sastopama dažādos biotopos, gk. ūdeņu tuvumā, pārtiek no sīkiem kukaiņiem; >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 15 sugu
- kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
- atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- paskriet Skrienot pakļūt (zem braucoša transportlīdzekļa)
- paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- atskriet Skriet nost (sānis, atpakaļ)
- bronhomalācija Skrimšļu nepietiekamība bronha sienā, bieži kombinējas ar dažādas pakāpes traheomalāciju, var attīstīties atelektāze vai obstruktīva emfizēma; var būt pārmantota vai iegūta
- veselgalvas Skrimšļzivju apakšklase, primitīvas jūras zivis; 3 dzimtas, \~25 sugas
- plātņžauņi Skrimšļzivju apakšklase, primitīvas zivis ar skrimšļa skeletu, abās ķermeņa pusēs 5-7 žaunu atveres, kas atveras tieši uz āru
- zāģraja Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu
- skudru pūznis skudru mītne - apakšzemes un virszemes "būve" ar sarežģītu struktūru
- paskujas Skujas, ko izmanto kā pakaišu apakšējo slāni kūtī
- pinidae Skuju koku apakšklase
- hiponastija Skuju koku zaru gadskārtu gredzenu ekscentrība, gredzeni platāki zara apakšpusē
- paslānis Slānis, kas atrodas zem (kā), arī (kam) apakšā
- kava Slānis, kaudze, bars; 30 gabali; 4 pakavi
- drošības pakalpojumi slāņa pakalpojumi, kas nodrošina savstarpēji sadarbojošos atvērto sistēmu vai ar to sadarbību saistītās datu pārraides līdzvērtīgu drošību
- blāķēt Slāņiem kraut kaudzē (piemēram, labību, sienu, salmus) blīvi sapakojot
- Babajs Slāvu mitoloģijā - tēls, ar ko biedēja nepaklausīgus un niķīgus bērnus
- fķiharja Slepeni, paklusām
- slēpnis Slepens apsardzības postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas karaspēka apakšvienībai
- cikloforija Slēpta acs tendence griezties ap savu priekšēji pakaļējo asi slīpo muskuļu insuficiences dēļ
- atslīdēt Slīdēt nost (sānis, atpakaļ)
- atslīdēt Slīdot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- paslīdēt Slīdot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās)
- sliedes pēda sliedes paplatinātā apakšdaļa
- nosliepnēt Sliepnēt un pabeigt sliepnēt; nošpaktelēt
- sliežu ceļa apakšbūve sliežu ceļa apakšējā daļa – zemes klātne un inženiertehniskās būves – tilti, caurtekas, tuneļi, estakādes u. c., uz kā balstās ceļa virsbūve
- sliežu ceļa virsbūve sliežu ceļa augšējā daļa – sliedes, gulšņi, sliežu piestiprinājumi, balasta slānis, sliežu enkuri, pārmijas, tiltu un pārmiju brusas, kas uzņem slodzi no ritošā sastāva riteņiem un nodod to ceļa apakšbūvei
- kariess Slimība - zoba cieto audu pakāpeniska bojā eja, kam seko dobuma veidošanās
- klimakss Slimības intensitātes augstākā pakāpe
- veģetatīvie paroksismi slimības izpausmes, kas rodas sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas augstākās daļas funkciju traucējumu: sāpes pakrūtē vai sirdī, elpošanas, sirdsdarbības traucējumi, reibonis
- šlakāns Slinks cilvēks, slinks, nepaklausīgs suns
- spankers Slīpa (slīptakelēta) apakšējā bura bezānmastā
- rampa Slīpa brauktuve (vai josla), kas šķērsojuma mezglā savieno dažādu līmeņu ceļus; bez pakāpieniem izbraucams vai izejams dažādo līmeņu ceļu savienojums
- panduss Slīpa iebūve (celtnē) vai izbūve (celtnes ārpusē, arī pie tiltiem) bez pakāpieniem satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- slips slīpa platforma zvejas kuģa pakaļgalā, pa kuru uzvelk uz klāja trali vai citu zvejas riku, vai vali
- mutuls Slīpa taisnstūrveidīga plātne doriskā ordera dzegas apakšdaļā virs frīzes
- pāls Slīpi griezts auduma gabals svārku, kleitu apakšdaļas šūšanai
- nokārens Slīpi uzkārts, pakārts, nokarājas
- īpatnējā svara likvācija smagākā elementa koncentrēšanās sakausējuma apakšējā daļā
- aviovienība Smago bumbvedēju daļas apakšvienība, kas sastāv no dažām lidmašīnām
- vambaža Smags un biezs krekls no pakulām vai rupjas dzijas
- mazie pakuli smalkās pakulas
- zaļganīte Smaragdmuša - kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae")
- vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā
- īssmeceri smecernieku dzimtas ("Adelognatha") grupa, vaboles ar īsu taisnu smeceri, taustekļi smecera galā, lidspārnu nav; grupā ietilpst vairākas apakšgrupas
- zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos
- slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri
- šerpuks Smeļams trauks, garmetis; šerpaks
- mimēze Smieklīga citu cilvēku atveidošana jeb pakaļdarīšana vārdos un uzvedībā
- ķiķināt Smieties īsiem, paklusiem smiekliem
- smilakss Smilaksu rinda - viendīgļlapju klases liliju apakšklases rindas ("Smilacales")
- Ātraiskalns smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti
- sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- pūkainā smiltsķērsa smiltsķērsu ģints suga ("Arabis sagittata"), līdz 80 cm augsti, divgadīgi augi, stublāja apakšdaļā nezaroti, atstāvoši matiņi, lapu austiņas strupas, atstāvošas no stublāja
- zirgs ballē sniegs salīp, saveļas zirgam zem pakaviem
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu
- sociālo gadījumu apzināšana sociālā darba funkcija, kuras mērķis ir savlaicīgi atrast un identificēt sociālam riskam pakļautos indivīdus, grupas, ģimenes, kopienas, lai nodrošinātu vajadzīgo sociālo palīdzību un piedāvāt nepieciešamos sociālos pakalpojumus
- mobilais darbs sociālā darba pakalpojums darbā ar grūti sasniedzamām klientu grupām viņu ierastajā vidē ārpus tradicionālajām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām (sociālajiem dienestiem un institūcijām)
- supervīzija Sociālā darba veids, funkciju kopums ar mērķi aizsargāt klienta intereses un nodrošināt sociālā pakalpojuma kvalitāti
- arodsociālais darbs sociālā darba virziens, profesionālo pakalpojumu nodrošināšana darba vietā
- koordinatora loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veidot un nodrošināt saikni starp indivīdu vai ģimeni un nepieciešamajiem resursiem, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem
- patversme sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus
- fabiānisms sociāla kustība un teorija, kas radās Fabiāņu biedrības darbības rezultātā Londonā 1884. gadā un tika balstīta uz pakāpeniski īstenojamām sociālistiskām idejām; noliedza marksisma revolucionāro taktiku, atbalstot demokrātiskā sociālisma ideju īstenošanu
- dienas centrs sociālā pakalpojuma veids, kas organizē un īsteno aktivitātes noteiktu mērķa grupu vajadzību nodrošināšanai dienas laikā
- sociālā institūcija sociāla sistēma, sociālās politikas realizācijas līdzeklis, lai uzlabotu cilvēku sociālo labklājību, nosakot sociālo pakalpojumu piemērotības un pieņememības pakāpi un nodrošinot pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku sociālajām vajadzībām
- tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas
- sociālais darbs darbavietā sociālais darbs, kas tiek veikts vidējos vai lielos ražošanas uzņēmumos vai organizācijās ar mērķi organizēt vai piesaistīt sociālo atbalstu un pakalpojumus strādājošajiem un viņu ģimenēm, kā arī darba meklētājiem un pensionētajiem darbiniekiem
- asistenta pakalpojums sociālais pakalpojums, ko izmanto neatkarīgas dzīves veicināšanai un sociālo problēmu mazināšanai dažādām mērķa grupām
- pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā
- pusceļa māja sociālas rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus
- sociāldemokrātisms Sociāldemokrātijas ideoloģija un taktika sociālistiskas sabiedrības pakāpeniskai izveidošanai, izmantojot demokrātiskas metodes
- savstarpējie sociālie pakalpojumi sociālie pakalpojumi, kuru mērķis ir veicināt attiecības starp cilvēkiem un apkārtējo vidi, kā arī nodrošināt sociālo vajadzību apmierināšanas iespējas
- sociālā loma sociālo attiecību struktūrelements, kas saistīts ar personas statusu; tiek īstenota, realizējot noteiktu uzvedības veidu, kas mainās atbilstoši situācijai; lomas izpilde ir saistīta ar sabiedrības gaidām un ir pakļauta apkārtējo vērtējumam (sociālajai kontrolei); katra loma var tikt īstenota tikai tad, ja ir kāds, kas to izpilda, un kāds, uz kuru tā vērsta
- sociālā distance sociālo grupu vai indivīdu savstarpējās tuvības vai atsvešinātības pakāpe
- sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu
- sociālā administrēšana sociālo pakalpojumu piešķiršanas, sadales un vadības organizācija un process
- sociālā aprūpe sociālo pakalpojumu sistēma, kas nodrošina atkarīgas un sociāli nespējīgas personas pamatvajadzību apmierināšanu
- karitatīvais sociālais darbs Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt
- makrosociolingvistika Sociolingvistikas apakšnozare, kurā pēta valodas funkcionēšanu lielā valodas kolektīvā un valodas un kolektīva savstarpējo mijiedarbību (attiecības starp valodu un sabiedrību)
- ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro
- sociogramma Sociometrijas datu grafiskas attēlošanas veids, kas rāda sociālās grupas locekļu iedalījumu pēc katra autoritātes pakāpes kādā kopīgā darbībā: līderi, augstāk vērtētie, pieņemtie, zemāk vērtētie un atstumtie
- atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai
- atsolis Solis atpakaļ
- Arālkums solončaku un sālsezeru apgabals Uzbekistānā (_Orolqum_), Karakalpakstānā, dienvidos no Arāla jūras
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plašs purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs
- ķengurs Somaino zīdītāju dzimtas zālēdājs (Austrālijā), kas pārvietojas, lecot uz garajām pakaļkājām
- oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā
- caunsomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks
- velnsomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks
- žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos
- plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā
- planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās
- pēdas garums somatomērs, ko mēra kā horizontālo attālumu no papēža atpakaļizvirzījuma līdz garākā pirksta priekšgalam; pēdģērbu (piemēram, zeķu, apavu) lielumu skalas vadmērs
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums
- kājas garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no kājstakles līdz pēdapakšu līmenim; bikšu lielumu skalas vadmērs
- pečori Somugru cilts, kas dzīvoja Pečoras upes baseinā, 12.-14. gs. bija Novgorodas feodālās republikas, no 15. gs. Krievijas valsts pakļautībā
- talons Spaile, stīgu instrumentu lociņa apakšējais gals ar skrūvi astru saspīlējuma regulēšanai
- atspārdīt Spārdīt nost (sānis, atpakaļ)
- atspārdīt Spārdot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- vējkārte Spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis
- penkas Spāres savienojošās apakšējas sijas
- dažādspārnu spāre spāru kārtas apakškārta (“Anisoptera”), ietver 5 dzimtas: dižspāru, smaragdspāru, spāru, strautspāru un upjspāru dzimtas; Latvijā konstatētas 35 sugas
- atlīdze Speciāla atlīdzība par konkrētu publiskas apvienības pakalpojumu
- barjerlaka speciāla dispersijas laka, kas palielina iepakojuma mitrumizturību un taukvielu necaurlaidību; to izmanto, lakojot ofseta iespiedmašīnā mitrus novilkumus pirms UV lakas uzklāšanas
- pārtraukumu apdarinātājs speciāla programma, ko izpilda konkrēta pārtraukuma gadījumā; datora apakšējā atmiņā tiek izveidota tabula ar šo speciālo programmu adresēm (tās dažkārt sauc par pārtraukuma vektoriem)
- uzšuve Speciāla, parasti auduma, (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam) uzšūta zīme dienesta pakāpes, apbalvojuma veida u. tml. apzīmēšanai
- dežūrkuģis Speciālam uzdevumam norīkots kuģis, lai ļautu citu jūras spēku kuģu kaujas gatavības pakāpei būt zemākai
- remontbedre Speciāli izbūvēta bedre mašīnu (piemēram, automobiļu) apakšējo daļu remontēšanai
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu
- etniskās pievilkšanās/atgrūšanās indeksi speciāli laulātības indeksi, kas parāda prioritātes pakāpi atsevišķas tautības laulības partnera izvēlē salīdzinājumā ar nejaušo (varbūtējo) partnera izvēli
- plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu
- standartlikme Speciālista, profesionāla pakalpojumu sniedzēja stundas cena (stundas likme), kas tiek piedāvāta potenciālajiem klientiem, neierēķinot atlaidi
- sociālais aprūpētājs speciālists, kas atbalsta indivīdu un grupu vajadzības, nodrošinot sociālās un personiskās aprūpes pakalpojumus bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuri paši nespēj veikt pašaprūpi vecuma vai veselības stāvokļa dēļ
- sociālais darbinieks speciālists, kas strādā ar indivīdu, grupu un kopienu, sniedzot sociālā atbalsta pakalpojumus gadījumos, kad nepieciešams risināt starppersonu un sociālās problēmas vai krīzes situācijas, kā arī veic preventīvo darbu
- sekundārā veselības aprūpe specializēti medicīniski pakalpojumi, kurus, galvenokārt īslaicīgi, sniedz kvalificēti speciālisti ambulatorajā vai stacionārajā ārstniecības iestādē
- faksserveris Specializēts datoru tīkla serveris, kas nodrošina faksa pakalpojumus visām datoru tīkla darbstacijām
- interneta protokola drošības protokols speciāls protokols, kas atšķirībā no agrākajām pieejām drošības problēmu risināšanai lietojumslānī ir izstrādāts, lai panāktu drošu pakešu apstrādi tīkla slānī; protokols _IPSec_
- militārrūpnieciskais komplekss specifiska savienība, kas ietver militārās produkcijas ražošanā specializējušos resorus un tiem pakļautos lielos uzņēmumus vai korporācijas, kas saņēmušas militāros pasūtījumus, kā arī bruņoto spēku pārstāvjus, daļu valsts administratīvā aparāta, militārās zinātnes pārstāvjus
- tranšejsiena Specifiski veidota apakšzemes būves siena
- vara Spēcīgā pakļautībā (pārdzīvojumam, uzskatiem u. tml.)
- reģistrjutība Spēja atšķirt un šķirot augšējā un apakšējā reģistra rakstzīmes (lielos un mazos burtus)
- diadohokinēze Spēja izdarīt ātrā secībā antagonistiskas kustības nosacītā kārtībā, piem., apakšdelma pronāciju un supināciju
- vara Spēja pakļaut, ietekmēt (kādu, ko)
- mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē; mitrumietilpība
- mitrumietilpība Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē; mitrumkapacitāte
- atgāzties Spēji atkrist, atvirzīties atpakaļ
- apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres
- pakaļējais tilts spēkratu pakaļējā ass ar tai nepieciešamajiem piedziņas mehānismiem
- bezbremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, nelietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto vārpstu attīstīto paātrinājumu (vārpstas iegriešanas metode), motora cilindru pakāpenisku ieslēgšanu vai izslēgšanu (cilindru izslēgšanas metode), vai citus paņēmienus
- spars Spēks, arī ātrums (darbībai, norisei); augsta (darbības, norises) izpausmes pakāpe
- spektrālās sērijas spektrāllīniju kopas, kas veidojas, notiekot kvantu pārejām starp noteiktu apakšējo enerģijas līmeni un dažādiem augšējiem līmeņiem
- triecienešelons Spēku apakšvienība, kuras plānotais uzdevums ir dot sākotnējo triecienu objekta zonai
- pakalpojumu loterija spēle, kurā dalībnieki piedalās, noslēdzot pakalpojuma līgumu, bet nemaksājot dalības maksu
- atspēlēt Spēlējot (sporta spēles), atvirzīt (bumbu, ripu) šurp, atpakaļ
- atskaņot Spēlēt (skaņuplates, kompaktdiskus)
- atspert Spert, likt atpakaļ (kāju, soli)
- panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās); paciest
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās)
- paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to)
- paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to)
- kalšana Spiedapstrādes process, kurā instruments veic alkārtotu trieciendarbību uz sakarsētu sagatavi, pakāpeniski piešķirot tai nepieciešamo formu un izmērus
- kāpjošs avots spiedienūdeņu avots ar ūdens pieplūdi no apakšas uz augšu
- spieķakauls Spieķa kauls - apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē
- rādiuss Spieķa kauls (apakšdelmā)
- liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam
- atspiest Spiežot, grūžot atvirzīt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
- spalvnīdze spilvena apakšdrāna
- Hieracium x piloselliflora spilvziedu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- klēpītis Spīļu arkla detaļa, koks apakš ilksīm virs lemesnīcas
- dzenis Spīļu arkla sastāvdaļa, kas satur kopā rokturu apakšdaļu un pie kuras ir piestiprināta lemesnīca
- spinakera šotstūris spinakera pakaļējais, aizvēja pusē (lēpusē) esošais stūris, kuram piestiprināta spinakeršote
- spinakerbrase Spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu
- spinakera atpakaļnovilcējs spinakera vadības līne vai trose (gals), kas iekabināta spinakera halzstūrī (tas savukārt pievienots spinakerbomja ārējam galam) un pa virsvēja pusi (lūvpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā, bet no turienes - uz kokpitu; pēc halzes maiņas, kad spinakerbomi pārliek uz otru pusi, halzstūris kļūst par šotstūri, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
- spinakeršote Spinakera vadības trose (gals), kas piestiprināta spinakera šotstūrī un pa aizvēja pusi (lēpusi) ārpus vantīm iet uz bloku jahtas pakaļgalā un pēc tam - uz kokpitu; pēc halzes maiņas spinakeršote kļūst par spinakerbrasi, bet spinakerbrase - par spinakeršoti
- barbotāža Spinālās anestēzijas metode: izsūc daļu likvora, pievieno tam anestēzijas līdzekli un ievada atpakaļ mugurkaula kanālā
- spireoideae Spireju apakšdzimta
- buka Spītīgs, nepaklausīgs cilvēks
- krolis Spītīgs, nepaklausīgs zēns
- platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze
- eksosporas Sporas, kas rodas uz sporveidojošā orgāna virsmas un pakāpeniski no tā noraisās (piem., konīdijas)
- meistarklase Sportā - kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti
- sportenes sporta biksītes; īsās apakšbikses
- tušē sporta divcīņā - cīkstoņa pieskaršanās pie paklāja ar abām lāpstiņām vienlaicīgi, kas nosaka sakāves momentu; paukošanā - dūriens pretiniekam ievainojamā vietā
- klase Sporta, sacensību tips, paveids (piemēram, atkarība no grūtības, meistarības pakāpes)
- halticinae Spradžu apakšdzimta
- phyllotreta Spradžu apakšdzimtas ģints
- zilais linu spradzis spradžu apakšdzimtas suga ("Aphthona euphorbiae")
- ozolu spradzis spradžu apakšdzimtas suga ("Haltica erucae")
- šaursvītru spradzis spradžu apakšdzimtas suga ("Phyllotreta undulata")
- virbs Spraislis, trepju pakāpiens no apaļkoka
- pažobele Sprauga starp jumta apakšējo daļu un celtnes augšējā stāva pārsegumu
- nospriegot Spriegojot radīt (kam) vajadzīgo sprieguma pakāpi
- vijīgs Sprogains, arī pakļāvīgs, viegli veidojams (parasti par matiem)
- sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas
- atspurgt Spurdzot atlidot nost (sānis, atpakaļ)
- bulbķīlis Spurķīļa konstrukcija, kas sastāv no plakanas vai profilētas metāla plāksnes, kurai apakšmalā pierīkots cigārveida bulbs
- orthonychinae Stabuļputnu apakšdzimta
- ifrita Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
- melampitta Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
- orthonyx Stabuļputnu apakšdzimtas ģints
- pitveida stabuļputns stabuļputnu apakšdzimtas suga ("Ifrita kowaldi")
- melnais stabuļputns stabuļputnu apakšdzimtas suga ("Melampitta lugubris")
- slaidastes stabuļputns stabuļputnu apakšdzimtas suga ("Orthonyx temmincki")
- stilbbikses Staklēts apakšveļas gurnģērbs, kas aptver iegurni un - ar starām - atsevišķi abus stilbus
- pamatnovirze Standartā reglamentēta augšējā vai apakšējā novirze (faktiskā izmēra atšķirība no nominālizmēra), kas atrodas tuvāk nulles līnijai
- interneta kopējā datņu sistēma standartprotokols, kas ļauj programmām pieprasīt datus un pakalpojumus no interneta attāliem datoriem. Protokols _CIFS_ izmanto klientservera programmēšanas modeli. Klienta programma pieprasa servera programmai piekļuvi datnei vai ziņojuma pārsūtīšanas programmai, kas tiek izpildīta serverī. Serveris veic pieprasīto darbību un nosūta atbildi klienta programmai
- tehnoloģijas AT piesaistes paketes saskarne standarts, kas atvieglo lasāmatmiņas kompaktdiska diskdziņa pievienošanu rezursdatoram, izmantojot saskarni EIDE
- oranžā grāmata standartu kopums, kas nosaka formātus, kuri, izmantojot _CD-R_ diskdziņus, ļauj ierakstīt lasāmatmiņas kompaktdiskos informāciju tā, ka to var nolasīt ar parastajiem lasāmatmiņas kompaktdisku atskaņotājiem. Atšķirībā no Sarkanās grāmatas un Dzeltenās grāmatas standartiem Oranžās grāmatas standarti pieļauj datu ierakstīšanu kompaktdiskā vairāku sesiju laikā
- Sarkanā grāmata standartu kopums, ko izstrādājušas firmas _Sony_ un _Philips_ un kas nosaka kompaktdiska _CD-DA_ celiņu skaitu, kuros ierakstīti diskrētie audiodati, kā arī izmantojamos kļūdu labošanas līdzekļus, kas ierakstīšanas procesā nodrošina skaņas iespējami labāku saglabāšanu
- antitrichia Stardzīslenes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases vāverastīšu dzimtas ģints
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
- dumpis Stārķveidīgo kārtas gārņu dzimtas apakšdzimta ("Botaurinae"), vidēji liels bridējputns ar garām kājām, garu kaklu un raibu, dzeltenbrūnu apspalvojumu, 2 ģintis, 12 sugas, Latvijā 2 ģintis 2 sugas
- pārvadu grupa starp divām piedziņas vārpstām novietota vairāku pārvadu kopa ātruma pakāpjveida regulēšanai
- iegrime starpība starp cilindra aploces rādiusu un cilindra darba virsmas rādiusu, kur novietots pakojums un/vai iespiedforma
- hipotalāms Starpsmadzeņu apakšējā daļa, ietekmē emocijas un vada autonomas funkcijas (vielmaiņu, asinsspiedienu, slāpes, miegu u. c.)
- standarts ISO 9000 Starptautiskās kvalitātes vadības sistēmas standarts, kas paredzēts ražotāju un pakalpojumu sniedzēju novērtēšanai; ieviesa Starptautiskā Standartizācijas organizācija 1987. gadā
- vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādātais pakalpojumu CMIS kopums un atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošas datoru tīklu standartfunkcijas, kas nodrošina ar šo tīklu pārraudzību un vadību saistītos lietojumslāņa pakalpojumus
- X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi
- X.25 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu funkcionēšanas pamatprincipi
- X.75 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas rekomendācija, ar kuru noteikti pakešu komutācijas datu pārraides tīklu savienošanas principi gadījumā, kad šo tīklu pamatā ir rekomendācijas X.25 dažādas realizācijas
- standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju
- restitūcija Starptautiskās tiesiskās atbildības veids - tā paša vai cita (līdzvērtīga), parasti karā sagrābta, priekšmeta, objekta atdošana atpakaļ
- gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni
- S "Sierra" starptautisks signāls – nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā"
- S Starptautisks signāls "Sierra" - nozīmē "kuģa dzinēji strādā atpakaļgaitā"
- pastata Statiņa apakša
- iztvērumu metode statistiska metode, ar kuru izdara secinājumus par ģenerālkopas objektu īpašībām, novērojot objektus patvaļīgi izvēlētā apakškopā (iztvērumā)
- urbanizācijas indeksi statistiskie rādītāji urbanizācijas pakāpes (līmeņa) raksturošanai, piemēram, tie var parādīt kādas valsts (teritorijas), lielākās pilsētas (dominējošā centra) lomu urbanizācijas procesa attīstībā
- buka Statīvs, uz kura novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu
- uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem; pakaramais
- pārkare Stāvas klints, krasta u. tml. daļa, kas ir izvirzīta pāri pakājei
- zicēt Stāvēt pēc komandas uz pakaļkājām (par suni, kaķi)
- pakārtotība stāvoklis (piemēram, priekšmetiem, parādībām), kad (kas) ir pakārtots (kam)
- parters stāvoklis sporta cīņā, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā
- drošība stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām
- drosums stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām; drošums
- nebrīvība stāvoklis, kad (kas) atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā
- piesātinātība stāvoklis, kad (kas) ir caurstrāvots, piepildīts ar (kādas parādības) spēcīgu izpausmi; stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts (kā) spēcīgai ietekmei
- noslogotība stāvoklis, kad (kas) ir pakļauts kāda smaguma iedarbībai
- pārmērs stāvoklis, kad (kas) ir pāri mēram, pārāk liels (pēc kvantitātes, skaitliskās vērtības); stāvoklis, kad (kas) izpaužas ļoti intensīvi, ļoti augstā pakāpē, arī pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē
- pakļautība stāvoklis, kad (tauta, valsts u. tml.) ir, parasti politiski, pakļauta (kam) ar varu
- neatkarība stāvoklis, kad cilvēks neatrodas kāda cita varā, ietekmē, pakļautībā
- pakārtotība stāvoklis, kad kāda valodas vienība ir pakārtota citai valodas vienībai
- svabadība stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības; stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1)
- brīvība stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības
- brīve stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības; brīvība (1)
- brīvestība stāvoklis, kad nav pakļautības, atkarības; brīvība (1)
- neatkarība stāvoklis, kad tauta vai valsts nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās
- heteronomija stāvoklis, kur persona vai cits subjekts nav savas rīcības izlēmējs, jo ir pakļauts ārējiem faktoriem, likumiem
- eksciklotropija stāvoklis, kurā acu vertikālie meridiāni attālinās no apakšas uz augšu
- vaduguns līnija stāvoklis, kurā kuģis (jahta) atrodas tad, kad augšējā un apakšējā vaduguns no klāja redzama uz vertikālas līnijas
- vieta stāvoklis, pakāpe secībā, ko noskaidro sacenšoties
- staga Stāvošas takelāžas tauva, kas no mastu augšgala vai tā pagarinājuma stiepjas slīpi uz apakšu un priekšu, noturot mastu no priekšas
- krūts Stāvs pakalns
- stāvkājām Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem
- stāvkājās Stāvus, uz pakaļkājām (piecelties, slieties) - par dzīvniekiem
- pūkpīle Stellera pūkpīle - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Polysticta stelleri"), neliela, gracioza jūras nirpīle
- paralēlā izvietojuma slaukšanas iekārta stenda slaukšanas iekārta, kurā dzīvniekus ielaiž pa grupām un fiksē stāvvietā taisnā leņķī pret slaucējas darba tranšeju; slaukšanas aparātu uz tesmeņa uzliek starp pakaļkājām
- rulontehnoloģija Sterila un higiēniska metode vītinātas zāles ruļļu (rulonu) sagatavošanai bez gaisa piekļuves, bez ķimikālijām, lietojot speciālus skābsiena kombainus, kuri sagatavo zāles ruļļus un iepako tos plēvēs
- emberizinae Stērstu apakšdzimta
- ammodramus Stērstu apakšdzimtas ģints
- certhidea Stērstu apakšdzimtas ģints
- pipilo Stērstu apakšdzimtas ģints
- plectrophenax Stērstu apakšdzimtas ģints
- sicalis Stērstu apakšdzimtas ģints
- spizella Stērstu apakšdzimtas ģints
- zonotrichia Stērstu apakšdzimtas ģints
- mangrovju dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus heliobates")
- blāvā dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus pallidus"); blāvā dzeņžubīte
- mazā dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus parvulus"); mazā darvinžube
- papagaiļknābja dzeņžube stērstu apakšdzimtas suga ("Camarhynchus psittacula"); papagaiļknābja darvinžube
- koku zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Spizella arborea")
- palsā zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Spizella pallida")
- tīrumu zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Spizella pusilla")
- baltkakla zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia albicollis")
- vainaga zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia atricapilla")
- rudkakla zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia capensis")
- purvu zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia georgiana")
- rudā zvirbuļstērste stērstu apakšdzimtas suga ("Zonotrichia iliaca")
- piranga Stērstu dzimtas tangaru apakšdzimtas ģints
- kloķmehānisms Stieņmehānisms, kas dzenošā locekļa (kloķa, kloķvārpstas) rotācijas kustību pārveido dzenamā locekļa (kloķa, kulises, slīdņa, svārstīklas, sviras) rotācijas kustībā, taisnvirziena turpatpakaļkustībā vai periodiskā svārstību kustībā vai otrādi
- treiliņš Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai
- treinieks Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai
- treinija Stieņveida detaļa (ratu) priekšējās un pakaļējās ass savienošanai; treiliņš (1)
- pagarinātā pakāpe stiepuma pakāpe - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas gari patskaņi
- Hieracium x flagellare stīgu mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- morfostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta morfēmu un gramatisko formu lietojuma stilistisko un emocionālo ekspresivitāti
- fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi
- sintakses stilistika stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus sintaktiskos valodas līdzekļus
- klimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. kāpinājumu
- antiklimakss Stilistiska figūra tradicionālajā poētikā, kas apzīmē pakāpenisku epitetu, metaforu u. c. samazinājumu
- virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai); stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu)
- zem (kāda) pātagas stingrā pakļautībā, arī uzraudzībā
- pilns Stipra dzēruma pakāpē
- zlaņķēt stipri saspiest, cieši sapakot
- kriptopodija Stiprs apakšstilba lejasgala un pēdas virsas satūkums; pēda zaudē savas kontūras
- kvēla Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai)
- kvēle Stiprs karstums; augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai)
- Stonišķu svīta Stonišķu svīta - apakšdevona stratigrāfiskā vienība, kas labi nodalāma tikai Baltijas sineklīzes centrālajā daļā Lietuvas rietumos, Latvijā kopā ar Tilzītes (Tilžes) svītu apvienotas Gargždu sērijā
- uzņemt Strādājot kāpināt, parasti līdz kādai pakāpei (darba tempu)
- atpelnīt Strādājot, pelnot dabūt atpakaļ, arī atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus)
- Apaščas svīta stratigrāfiska vienība apakšsilūra nogulumu slāņkopā Latvijas dienvidu daļā, Lietuvas rietumu rajonos un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums - līdz 11 m, nogulumi satur hitinozojus un konodontu elementus, kuru sastāvs liecina par piederību pie Landoveru stāva
- atplakt strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt
- atsisties strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- atmest galvu strauji atliekt galvu atpakaļ
- atcirst strauji atvirzīt atpakaļ; atmest
- atraut strauji atvirzīt nost, atpakaļ (piemēram, savu roku, galvu)
- kulstīt strauji maisīt (ko), lai (tas) iegūtu vēlamo gatavības pakāpi
- izkult strauji maisot, panākt, ka (piemēram, mīkla, putra) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- saslieties strauji nostāties, pacelties (uz pakaļkājām)
- uzlēkt strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.)
- uzlēkties strauji paaugstināties līdz noteiktai pakāpei (par temperatūru, spiedienu u. tml.)
- sacirst strauji pagriezt, pavērst (ko), arī panākt, ka (kāds) strauji pagriezās, pavērsās (atpakaļ, sānis u. tml.)
- atsviesties strauji pagriezties (atpakaļ)
- atmesties strauji pagriezties atpakaļ
- atsasviesties strauji pagriezties atpakaļ
- atcirsties strauji pagriezties atpakaļ; apcirsties
- pasalikties strauji pakrist
- pasvaidīties strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pamētāties (2)
- pamētāties strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2)
- pamētāt strauji pakustināt (ķermeņa daļu)
- parauties strauji pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- paķert strauji satvert (mutē) - par dzīvniekiem; pakampt (2)
- sist strauji virzīt, griezt (ķermeņa daļu, parasti galvu, atpakaļ, sāņus)
- atsviesties strauji, pēkšņi atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- pasisties strauji, pēkšņi pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
- iegrūdiens Straujš grūdiens uz priekšu, parasti, pirms tam mazliet pavelkot atpakaļ (piemēram, lai iekustinātu)
- dibenstraume Straume ūdenstilpes apakšējos slāņos
- akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus")
- atstreipuļot Streipuļojot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- Stropiņa ezers Stropaka ezers Daugavpilī
- Stropiņu ezers Stropaka ezers Daugavpilī
- ietvērums strukturālas attiecības starp pārvaldāmajiem objektiem, kas nosaka, ka pārvaldāmā objekta eksistence atkarīga no šo objektu ietverošā pārvaldāmā objekta eksistences; ietvertais pārvaldāmais objekts tiek saukts par pakļauto pārvaldāmo objektu, bet ietverošais - par pakļaujošo pārvaldāmo objektu
- amblystegium Strupknābes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
- atstumt stumjot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- skegs Stūres piestiprināšanai paredzēta stinga spuras veida konstrukcija jahtas pakaļgalā
- skapstot sūbēt, oksidēšanās dēļ un pārklājoties ar putekļiem pakāpeniski mainīt krāsu
- anulārā lipoatrofija subkutānās neirodistrofijas forma (iespējams, hereditāra): atrofisks panikulīts simetrisku gredzenu veidā uz augš- un apakšdelmiem
- slengisms subliterārs vārds vai cits subliterārs valodas izteiksmes līdzeklis, ko lieto neformālā saziņas situācijā un kam parasti raksturīgs zems sociālais prestižs un lielāka vai mazāka odiozuma pakāpe valodas lietotāju vairākuma vērtējumā
- līmenis Subordinācijas pakāpe hierarhijā
- uzsukāt Sukājot (pakulas, linus) pārsniegt noteiktu daudzumu
- atsukāt Sukājot atvirzīt atpakaļ (matus)
- atsasukāties Sukājot tikt atdalītam (par pakulām)
- pakariņas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas
- pakarīnas Sula, ko nolaiž, sviestu taisot, krējumam no apakšas
- cenas atlaide summa vai procenti, par kādu pārdevējs samazina sākotnēji noteikto preces vai pakalpojuma cenu
- bacānija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Bazzania"), \~450 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- kurcija Sūnu klases jungermanniju apakšklases zvīņlapju dzimtas ģints ("Kurzia"), \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- aloina Sūnu nodalījuma lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints
- suņsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania"), sastopama purvainās pļavās, 30-60 cm gara, pelēkzaļā krāsā, sarveidīgi ierotītām apakšlapām, garenu, zobotu mēlīti, violetām, reti kad dzeltenām vārpiņām
- acetosa Sūreņu dzimtas skābeņu ģints īsto skābeņu apakšģints
- acetosella Sūreņu dzimtas skābeņu ģints mazo skābeņu apakšģints
- ekspressūtījums Sūtījums, kuram pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
- sasutināt Sutinot pagatavot (ko), sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izsutināt
- nosutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst noteiktu gatavības pakāpi; izsutināt
- izsutināt Sutinot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- izsutināt Sutinot panākt, ka (pārtikas līdzekļi, ēdiens u. tml.) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- pārsutināt Sutinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- returnēt Sūtīt atpakaļ
- izsust Sūtot iegūt vēlamo gatavības pakāpi (par ēdienu)
- atograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) grama
- zeptograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-21^ (desmit mīnus divdesmit pirmajā pakāpē) grama
- joktograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-24^ (desmit mīnus divdesmit ceturtajā pakāpē) grama
- sterbele Svārku apakšmala
- sterble Svārku apakšmala
- šķēte Svārku stūris, svārku apakšējā mala; šķēlums
- stērbelis Svārku vai mēteļa apakšējais stūris priekšpusē
- bante Svārku, bikšu augšējā apmale, josta (pie kuras piešuj svārkus, bikšu apakšdaļu)
- svārkapuža Svārku, žaketes apakšējā daļa; vieta zem svārkiem
- balansieris Svārstenis - divplecu svira (svaros, sūkņos, urbšanas ierīcē u. c.) atpakaļkustības pārnešanai mehānismā
- pašsvārstības Svārstības, kas notiek svārstību sistēmā, to izvirzot no stabila līdzsvara stāvokļa, ja šī sistēma nav pakļauta periodiskai ārējai iedarbībai
- harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa
- rimstošas svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās
- rimšana Svārstību amplitūdas pakāpeniska samazināšanās
- martirs Svētais moceklis, cilvēks, kas, apliecinādams savu ticību, pakļauj sevi moku pilnai nāvei; asinsliecinieks
- atsviest Sviest nost (sānis, atpakaļ)
- sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem)
- apoteoze Svinīgs, pacilāts nobeigums; augstākā pakāpe
- cypseloidinae Svīru dzimtas apakšdzimta
- uzplecis šāda apģērba detaļa ar dienesta pakāpes atšķirības zīmi (formas tērpam)
- panika šāda psihiska stāvokļa izraisīta, saprāta kontrolei nepakļauta, nemērķtiecīga (parasti daudzu cilvēku) rīcība, nekārtības, sajukums
- klauzūra Šādam aizliegumam pakļautās telpas
- servokompensācija Šarnīra momenta samazināšana gaisakuģa vadības sistēmā, izmantojot aerodinamisko spēku, ko rada neliela palīgvirsma - servokompensators, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
- obturators Šaujamieroča ierīce, kas pulvera gāzēm neļauj caur aizslēgu izlauzties atpakaļ
- obturācija Šaujamieroča stobra kanāla hermetizācija šaušanas brīdī, kas novērš šaujampulvera gāzu izlaušanos atpakaļ
- patrontelpa Šaujamieroča stobra pakaļējā daļa, kurā ievieto patronu
- ugunsspēks Šaujamieroču kopums (piemēram, karaspēkam, tā vienībām, apakšvienībām); šaujamieroču kopuma, arī šaujamieroča postošās iedarbības pakāpe
- sadegšana Šaujampulvera degšanas process, kad liesmas ieiet pakāpeniski pulvera graudos līdz pilnīgai to sadegšanai, radot maksimālu gāzu spiedienu, kas iedarbojas uz lodi (šāviņu, mīnu), virzot to pa stobra kanālu
- sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu
- celiņš Šaura, garena grīdsega, paklājs
- berdanka Šautene ar Berdāna aizslēgu; senāk krievu armijā lietota no pakaļgala lādējama šautene
- ķauķis šīs apakšdzimtas atsevišķas sugas
- sīkbambals šīs apakšdzimtas ģints ("Aphodius"), >1000 sugu, Latvijā konstatēta 41 suga, gan vaboles, gan to kāpuri pārtiek no liellopu mēsliem
- balanda šīs apakšdzimtas ģints ("Chenopodium"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
- bambals šīs apakšdzimtas ģints ("Geotrupes")
- māņķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Malurus")
- monarhķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Monarcha")
- zilenītis šīs apakšdzimtas ģints ("Polyommatus")
- sālszāle šīs apakšdzimtas ģints ("Salsola"), \~120 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- plaukšķene šīs apakšdzimtas ģints ("Silene"), daudzgadīgs lakstaugs (retāk puskrūmi) ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem - pogaļām; ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskajā joslā; \~400 sugas, Latvijā 13 sugas
- ķauķis šīs apakšdzimtas ģints ("Sylvia"), neliels, slaids brūnganpelēks, zaļganpelēks vai iedzeltenpelēks zvirbuļveidīgo kārtas gājputns, kas ligzdo zemē vai tuvu zemei, 18 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- mežastrazds šīs apakšdzimtas ģints ("Turdus"), sastopama gandrīz visā pasaulē, izņemot dienvidaustrumu Āziju un Austrāliju, 63 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas
- lauvronis šīs apakšdzimtas ģints ("Zalophus"), dzīvo baros Klusajā okeānā, veic garas migrācijas
- lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā
- mazais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailurus fulgens"), jenotveidīgs dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un garu pūkainu asti, sastopams gk. Himalajos
- olīvkrāsas lapmūrnieks šīs apakšdzimtas suga ("Automolus infuscatus")
- tangarstērste šīs apakšdzimtas suga ("Catamblyrhynchus diadema"), kas dzīvo Dienvidamerikā
- lentpūcīte šīs apakšdzimtas suga ("Ephesia fulminea"), spārnu plētums - 52-68 mm, pakaļspārni ar divām brūnām joslām
- rudais mūrniekputns šīs apakšdzimtas suga ("Furnarius rufus")
- bārdzīlīte šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams
- dzeltenpieres lapmūrnieks šīs apakšdzimtas suga ("Philydor rufus")
- zilais odķērājs šīs apakšdzimtas suga ("Polioptila caerulea")
- garknābja odķērājs šīs apakšdzimtas suga ("Ramphocaenus melanurus")
- pelēkā vēdekļaste šīs apakšdzimtas suga ("Rhipidura fuliginosa")
- baltlāsumainā vēdekļaste šīs apakšdzimtas suga ("Rhipidura leucophrys")
- bezdelīgtangars šīs apakšdzimtas suga ("Tersina viridis")
- ķirzaka šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- zvirbuļputni šīs apakškārtas dzimta ("Passeridae"), nelieli putni (garums - 12-20 cm, masa - 18-100 g), barojas ar sēklām, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- tirānputns šīs apakškārtas dzimta ("Tyrannidae"), 112 ģintis, 374 sugas, Amerikas kontinentā, gk. Dienvidamerikā, mežos un krūmājos, retumis atklātās vietās
- sīksikspārnis šīs apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), 7 ģintis, 15 sugas, kas visas Latvijā ir aizsargājamas
- jungermannija šīs apakšklases dzimta ("Jungermanniaceae"), \~200 sugu (gk. abu pusložu mērenajā joslā); Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
- maršancija šīs apakšklases dzimta ("Marchantiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- purvmirte šīs apakšklases dzimta ("Myricaceae"), kurā ir 1 ģints
- andrejas šīs apakšklases ģints ("Andreaea"), kas veido tumšas, sarkanīgi līdz melni brūnas, līdz 4 cm (retāk līdz 10 cm) augstas, irdenas velēnas uz kaļķi nesaturošām klintīm un akmeņiem
- nēģis šīs apakšklases kārta ("Petromyzoniformes")
- cirvene šīs apakšklases rinda ("Alismales")
- palma šīs apakšklases rinda ("Arecales"), kurā ir tikai 1 dzimta
- burvjlazda šīs apakšklases rinda ("Hamamelidales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, koki ar vienkāršām, veselām vai daivainām lapām
- pīle šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas
- gārnis šīs dzimtas apakšdzimta ("Ardeinae"), nedaudz mazāks par stārķi bridējputns ar garām kājām un garu knābi un kaklu, 15 ģinšu, 49 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- balanda šīs dzimtas apakšdzimta ("Cyclolobeae"), Latvijā konstatētas 7 ģintis, 40 sugas
- mūrniekputns šīs dzimtas apakšdzimta ("Furnariinae"), 5 ģintis, 37 sugas
- kaija šīs dzimtas apakšdzimta ("Larinae"), 7 ģintis, 46 sugas, Latvijā 2 ģintis, 12 sugu
- zeltainītis šīs dzimtas apakšdzimta ("Lycaeniinae"), Latvijā konstatētas 8 sugas
- roze šīs dzimtas apakšdzimta ("Rosoideae"), 13 ģinšu, 84 sugas, no tām 7 adventīvas
- gliemezene šīs dzimtas ģints ("Hygrophorus"), apakšpusē lapiņas ar vaskam līdzīgu kārtiņu, kājiņa bez gredzena, Latvijā konstatēts >10 sugu, dažas ir ēdamas
- īve šīs dzimtas ģints ("Taxus"), mūžzaļš skuju koks vai krūms ar apakšpusē gaišzaļām skujām un sarkanu kausveida sēklsedzi
- roze šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, \~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi
- paksistima šīs ģints suga ("Paxistima canbyi"), ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu vai zālāja aizstājēju, paklājveida krūms ar blīvu, 5-7 cm augstu lapotni
- māllēpe šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas
- sikspārnis šīs kārtas sīksikspārņu apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), \~40 ģinšu, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 15 sugas, visas aizsargājamas; gluddeguņu dzimta; parasto sikspārņu dzimta
- kaupra Šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs; klints asā daļa
- kaupre Šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs; klints asā daļa
- kaupris Šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs; klints asā daļa
- hipogastroshīze Šķeltne vēdera sienas apakšdaļā
- šķerstele Šķēlums sieviešu svārku apakšmalā, arī vīriešu svārku aizmugurē
- pinne Šķērskoks, kas jaunu koka piebūvi satur pie vecas koka ēkas, pie pakša
- iedzerksnis Šķērstīkls zivju murdā, kas nelaiž zivis atpakaļ
- šķētele Šķēte - svārku stūris, svārku apakšējā mala; šķēlums
- aciditāte Šķidruma skābuma pakāpe
- pasārme Šķidrums, kas nostājas apakšā slikti izvārot ziepes to gatavošanas procesā
- dzīvniekšķiedra Šķiedra, ko iegūst no dzīvnieku apmatojuma (aitu, kamieļu vilna, mohēra, kašmira, alpaka, lamas šķiedras) vai ko izdala zīdtārpiņa siekalu dziedzeri (dabiskais zīds)
- plukas Šķiedraini atkritumi, kas paliek pēc linu kulstīšanas; pakulas
- strabometrija Šķielēšanas pakāpes mērīšana strabisma gadījumā
- subsumtivs Šķietams, pakārtojošs
- subsumptivs Šķietams, pakārtojošs; subsumtivs
- sorts Šķira (vairākpakāpju vērtējumā)
- pašķīvis Šķīvis (vai tase), kas atrodas apakšā (zem trauka ar dzērienu vai ēdienu)
- atšļukt Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī)
- nošpaktelēt Špaktelei un pabeigt špaktelēt; nosliepnēt
- aizšpaktelēt Špaktelējot aizpildīt, nolīdzināt
- apakšdiegs Šujmašīnā apakšējais diegs
- kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu
- atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu)
- Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus
- diplotrypa Šūndzīvnieku ģints, dzīvnieki masīvās, pusbumbveidīgās, parasti brīvās, pie substrāta nepieaugušās kolonijās, kas sastāv no daudzām diezgan lielām un cieši viena otrai piegulošām šūnu caurulītēm, apakšējā un augšējā silūrā
- atpakaļuzsūkšanās Šūnstarpas šķidruma uzsūkšanās atpakaļ asinīs kapilāru venozajā galā
- balzienis Šūpoļu apakšāejais šķērskoks, dēlis, uz kura stāv vai sēž šūpojoties
- bogāties Šūpot galvu uz priekšu un atpakaļ
- svārboties Šūpoties uz priekšu un atpakaļ
- mašīndūrieni Šūšanas tehnikas paņēmiens, pēc kura šuj pa vienu un to pašu auduma diegu starpu, ņemot labajā pusē pāri, parasti trim, auduma diegiem un kreisajā pusē - pāri, parasti sešiem, auduma diegiem atpakaļ
- priekšdūriens Šūšanas un izšūšanas tehnikas paņēmiens - pavediena virzīšana pāri noteiktam (velku) diegu skaitam pa augšu un apakšu
- reijāt Šūt klāt (apava virsas apakšmalu pie saistzoles)
- svaigā veidā tā (izmantot, gatavot u. tml.), ka tiek saglabātas (kā, parasti augļu, dārzeņu) dabiskās īpašības, nepakļaujot termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei
- haskala Tā saucamā ebreju apgaismība, humānistiska ebreju kustība Eiropā 18. gs. kas uzskatīja, ka Baznīca jāatdala no valsts, lai reliģiskās institūcijas nevarētu cilvēkus piespiest vai pakļaut, bet tikai pārliecināt
- pamatīgi tā, ka (īpašība, pazīme) izpaužas lielā mērā, augstā pakāpē
- atkarus tā, ka atliekts atpakaļ, nost (no kāta pārāk platā leņķī) - par izkapti
- ļoti tā, ka īpašība, pazīme, darbība izpaužas, notiek pastiprināti, intensīvi, augstā pakāpē
- ārkārtīgi tā, ka īpašība, pazīme, stāvoklis izpaužas pastiprināti, intensīvi, augstā pakāpē
- visā spēkā tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe
- pašā (arī pilnā) spēkā tā, ka ir sasniegta (kā, piemēram, darbības, norises) augstākā pakāpe
- lāgā tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; īsti
- lāga tā, kā ir vēlams, vajadzīgs (ko darīt); tā, ka ir sasniegta vēlamā, vajadzīgā pakāpe; lāgā 1(1)
- īpaši tā, ka izpaužas lielākā pakāpē; [ļoti]{s:2047}
- čuļča Tabakas atkritumi, kas sakrājušies pīpes apakšā un caurulē
- maršrutēšanas tabula tabula, kura glabājas datu pārraides tīkla mezglā un kurā katrai šai mezglā ienākošajai paketei (ziņojumam) norādīts blakusmezgls, uz ko tā jānosūta; maršrutēšanas tabulas izmanto, lai optimizētu tīklā pārraidāmo datu plūsmu
- tabulas lejasdaļa (arī lejasgals) Tabulas apakšējā daļa
- tabulatomorfi Tabulāti - izmirusi koraļļu klases apakšklase
- ilgspēlējošs Tāda (skaņuplate, kompaktdisks), kurā nelielā laukumā ir (samērā) ilgs skaņu ieraksts
- ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai))
- koordinētās testēšanas metode tāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa protokolu realizāciju standartatbilstības testēšanas metode, kurā augšējais testeris izvietots testējamā sistēmā un testu koordinācijai izmantots administratīvās pārvaldības protokols, tādējādi dodot iespēju specificēt vadības un novērošanas funkcijas vienīgi apakšējā testera darbības terminos
- kompakta kopa tāda kopa topoloģiskā telpā, kuras katra bezgalīga elementu virkne satur konverģentu apakšvirkni (t. i., tai ir robežpunkts)
- monopoldarbība Tāda monopolstāvokļu iespēju izmantošana, kas ierobežo konkurences attīstību, tā izpaužas tādejādi, ka viens uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība efektīgi kontrolē visu kādas preces realizēšanas (pakalpojuma sniegšanas) tirgu
- fiksētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kad maršruta izvēle izdarīta iepriekš un nav atkarīga no tīkla stāvokļa
- centralizētā maršrutēšana tāda pakešu vai ziņojumu maršrutēšana datu pārraides tīklā, kur maršruta izvēle notiek centralizēti - vienā noteiktā vietā
- cilptestēšanas metode tāda pārbaudes metode, kurā testi, izmantojot modemu, tiek nodoti apstrādei atpakaļ pārbaudes vietā
- tāpat Tādā pašā mērā, pakāpē, ar tādu pašu intensitāti (kā līdz šim)
- noplicināšana Tāda rīcība lauksaimniecībā, kad ilgāku laiku vienā vietā audzē augus ar vienādām barības vielu prasībām un augu uzņemtās barības vielas neatdod zemei atpakaļ
- neatkarīgs tāda tauta vai valsts, kas nav pakļauta kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās
- autoritāra vadīšana tāda vadīšana, kurā no darbiniekiem prasa bezierunu paklausību un maz uzklausa viņu viedokli
- klientisms tādas attiecības starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem, ko raksturo asimetriskas un vertikālas varas pozīcijas, kas izpaužas kā aizbildnieciskums un mērķa grupu redzējuma ignorēšana
- vācu laiki tādi laiki, kad mūsdienu Latvijas teritorija vai tās daļa bija vācu pakļautībā
- klopains tāds (apģērba gabals, parasti bikses), kam ir piepogājama pakaļējā daļa
- puspakulu tāds (audums), kam linu velki un pakulu audi
- vājš tāds (cilvēks), kam nav vīrišķības, izturības grūtās situācijās, smagos apstākļos, arī tāds, kas viegli pakļaujas negatīvām ietekmēm, vilinājumiem u. tml.
- galīgs tāds (cilvēks), kurā, parasti negatīvas, īpašības sasniegušas visaugstāko pakāpi
- augstzaru tāds (koks), kam nav zaru apakšējā daļā
- zemzaraiņš tāds (koks), kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei
- trīsvērtīgs tāds (ķīmiskais elements), kura oksidēšanas pakāpe ir trīs
- faringāls tāds (līdzskanis), kuru izrunājot atpakaļ pavilkta mēles sakne tuvojas vai piekļaujas rīkles sienai; latviešu valodā ir tikai viens šāds līdzskanis - dvesmas skaņa "h"
- korozijizturīgs tāds (materiāls), kas nepakļaujas korozijai
- izsūtāms tāds (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai
- valkans tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu
- četrtāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir četras (pakāpeniskas) daļas
- divtāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir divas (pakāpeniskas) daļas, joslas
- piectāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir piecas (pakāpeniskas) daļas, joslas
- trīstāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir trīs (pakāpeniskas) daļas, joslas
- daudztāžains tāds (piemēram, svārki, kleita), kam ir vairākas, daudzas (pakāpeniskas) daļas, joslas
- zemsvītras tāds (piemēram, vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde
- ass tāds (priekšmets, veidojums), kam gals ir pakāpeniski sašaurināts; smails
- krancaiņš tāds (suns), kam ir balta pakakle vai balta josla ap kaklu
- pakaļlādējams tāds (šaujamierocis), ko lādē no stobra pakaļējā gala
- lokains tāds (tērps), kura apakšdaļu veido brīvi krītošas ieloces, krokas
- lokaiņš tāds (tērps), kura apakšdaļu veido brīvi krītošas ieloces, krokas
- neatkarīgs tāds cilvēks, kurš neatrodas kāda cita varā, ietekmē, pakļautībā
- specializēšanās tāds ražošanas organizācijas princips, kur ģimene (mājsaimniecība), nācija (valsts) vai cita ekonomiska vienība nevis piekopj autarķiju (naturālo saimniecību), bet gan koncentrējas uz noteiktu preču ražošanu un noteiktu pakalpojumu sniegšanu un pārpalikuma pārdošanu citiem
- kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni
- riteņu savirze tāds spēkratu vadāmo riteņu novietojums, kur horizontālajā garenplaknē to priekšdaļu atstatums ir mazāks nekā pakaļdaļu atstatums; samazinot riepu dilšanu un uzlabojot vadāmību, riteņu savirze kompensē riteņu sagāzuma un savienojumu izdiluma radīto riteņu stāvokļa maiņu; automobilim riteņu savirze ir 1–9 mm
- diatonisks stils tāds stils, kad skaņdarbā (ar nedaudz izņēmumiem) izmantotas tikai skaņkārtas pamatpakāpes
- asimetrisks torakopāgs tāds torakopāgs, kad parazīts pieaudzis autozīta pakrūtes apvidū
- zeltastains tāds, kam aste, vai ķermeņa pakaļējā daļa, ir zeltainā krāsā
- anizognats tāds, kam augšžoklis platāks par apakšžokli
- baltkrūtains tāds, kam balta krūšu un pakakles daļa (par dzīvniekiem)
- ass tāds, kam gals ir pakāpeniski sašaurināts un nobeidzas ar duršanai piemērotu smaili; tāds, ar ko viegli var durt
- smails tāds, kam gals ir pakāpeniski, parasti konusveidīgi, trīsstūrveidīgi, sašaurināts (par priekšmetu, celtni, veidojumu u. tml.)
- kaskāde tāds, kam ir (parasti kustīgs) terasveida vairākpakāpju veidojums kā virzīšanai uz leju (par ierīci, iekārtu)
- augsts tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: zems
- zems tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: augsts
- koncentrēts tāds, kam ir augsta koncentrācijas, (3) pakāpe; arī sabiezināts
- svaigs tāds, kam ir dabiskais veids un kas nav bijis pakļauts termiskai, ķīmiskai u. tml. apstrādei (par pārtikas produktiem, parasti par augļiem, dārzeņiem)
- pakarains tāds, kam ir daudz pakaru (piemēram, par augiem)
- lēzens tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem)
- lēvs tāds, kam ir neliels, pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem)
- mitrumprasīgs tāds, kam ir nepieciešama (samērā) liela mitruma pakāpe
- augsts tāds, kam ir noteikts attālums no apakšas līdz augšai
- slīps tāds, kam ir pakāpenisks pazeminājums vai paaugstinājums, kuram ar horizontālu plakni ir samērā šaurs leņķis (par reljefa veidojumiem)
- lēvs tāds, kam ir pakāpenisks, slīps paaugstinājums
- lēzens tāds, kam ir pakāpenisks, slīps paaugstinājums, tāds, kas nav stāvs
- pakāpienveida tāds, kam ir pakāpiena vai pakāpienu kopuma forma, veids
- pakavveida tāds, kam ir pakava (1) forma, veids
- asi kalts tāds, kam ir pakavi ar asām radzēm (parasti par zirgu)
- paklājveida tāds, kam ir paklāja forma, veids
- pienbalts tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, arī zema caurspīdīguma pakāpe
- pienveida tāds, kam ir pienam līdzīga krāsa, konsistence, arī zema caurspīdīguma pakāpe
- pakavots tāds, kam ir piestiprināts pakavs (1) - par darba dzīvnieku, parasti zirgu, tā kāju
- pakavots tāds, kam ir piestiprināts pakavs (2) - par apaviem
- mutants tāds, kam ir raksturīga mutācija (1); tāds, kas ir pakļauts mutācijai
- pusmežonīgs tāds, kam ir raksturīga samērā zema attīstības pakāpe un primitīva kultūra (piemēram, par zemi, tautu)
- tveicīgs tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem)
- posmsecīgs tāds, kam ir raksturīga viena (norises, procesa) posma pakāpeniska, secīga nomaiņa ar otru
- resnpakaļa tāds, kam ir resna ķermeņa pakaļējā daļa
- piesātināts tāds, kam ir samērā augsta piesātinājuma pakāpe (par krāsu, krāsas toni)
- paaugsts tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: pazems
- vājš tāds, kam ir samērā maza koncentrācija (piemēram, par šķidrumu, šķīdumu); tāds, kam ir maza jonizācijas pakāpe
- pazems tāds, kam ir samērā mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: paaugsts
- piens tāds, kam ir šādam sekrētam līdzīgs krāsas tonis, arī zema caurspīdīguma pakāpe
- pabarains tāds, kam ir vēl klāt apakšējās lapas (par liniem, kaņepēm)
- rekords tāds, kam ir visaugstākā, parasti skaitliskās, vērtības pakāpe
- padevīgs tāds, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, piemēram, forma, apjoms; pakļāvīgs (2)
- pahignāts tāds, kam liels apakšžoklis
- bezpakāpju tāds, kam nav pakāpju
- plikdirsa tāds, kam nekā nav, nabags, tukšinieks; plikpakaļa
- pirmā numura tāds, kam noteiktas spējas, īpašības, iezīmes izpaužas visaugstākajā pakāpē
- kaislīgs tāds, kam piemīt ļoti spēcīgas, saprātam grūti pakļaujamas jūtas
- ritmisks tāds, kam piemīt noteikts ritms (1), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam
- ritmisks tāds, kam piemīt noteikts ritms (2), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam; saistīts ar ritmu (2), tam raksturīgs
- ritmisks tāds, kam piemīt noteikts ritms (3), tāds, kas ir pakļauts noteiktam ritmam; saistīts ar ritmu (3), tam raksturīgs
- zemzaru tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem)
- zemzarains tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem); zemzaru
- lāsains tāds, kam, atstarojot gaismu, ir mainīgas nokrāsas nevienmērīgs spīdums (par priekšmetu); lāsmains; tāds, kas pakāpeniski pāriet no viena toņa citā (par krāsu)
- stūrgalvīgs tāds, kas (kādā laikposmā) nemainās, nepakļaujas kādai iedarbībai (par priekšmetiem, parādībām, norisēm u. tml.)
- sekundārs tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) otrajā vietā, pakāpē
- terciārs tāds, kas (no kāda viedokļa) atrodas (secības, sistēmas u. tml.) trešajā vietā, pakāpē; arī trešējs
- priekšējs tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs
- moderns tāds, kas atbilst kāda laikposma (parasti mūsdienu) sabiedrības, zinātnes, tehnikas, mākslas attīstības pakāpei
- lāga tāds, kas atbilst normālam stāvoklim, normālai norisei (par psihiskām vai fizioloģiskām parādībām); tāds (stāvoklis), kad kas ir pietiekami, vēlamā pakāpē
- padots tāds, kas atrodas (piemēram, kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pakļauts (3)
- nebrīvs tāds, kas atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā
- sāns tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas; tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas
- retromandibulārs tāds, kas atrodas aiz apakšžokļa
- posteroinferiors tāds, kas atrodas aizmugurē un apakšā
- parokcipitāls tāds, kas atrodas blakus pakauša kaulam
- atkarīgs tāds, kas atrodas kāda varā, ietekmē, pakļautībā
- aizmugure tāds, kas atrodas pakaļgalā
- aizmugurējs tāds, kas atrodas pakaļgalā, arī mugurpusē
- zemrīkles tāds, kas atrodas rīkles apakšpusē
- intergoniāls tāds, kas atrodas starp abiem gonioniem (apakšžokļa leņķiem)
- interkoronolds tāds, kas atrodas starp vainagveida apakšžokļa izaugumiem
- virsējais tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais
- augšējais tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; virsējais; pretstats: apakšējais
- subvagināls tāds, kas atrodas zem maksts vai tās apakšdaļā
- infratonsilārs tāds, kas atrodas zem mandeles vai tās apakšējā daļā
- sāns tāds, kas atrodas, pārvietojas virzienā uz labo vai kreiso pusi atšķirībā no virziena uz priekšu vai atpakaļ, uz augšu vai leju
- mastookcipitāls tāds, kas attiecas uz aizauss pauguru un pakauša kaulu
- zemējais tāds, kas attiecas uz apakšdrēbām
- atlantookcipitāls tāds, kas attiecas uz atlantu un pakauša kaulu
- mezokavāls tāds, kas attiecas uz augšējo mezenteriālo un apakšējo dobo vēnu
- petrookcipitāls tāds, kas attiecas uz deniņu kaula piramīdu un pakauša kaulu
- temporomandibulārs tāds, kas attiecas uz deniņu kaulu un apakšžokli
- digitoplantārs tāds, kas attiecas uz kāju pirkstiem un pēdas apakšu
- propalināls tāds, kas attiecas uz kustībām uz priekšu un atpakaļ
- oromandibulārs tāds, kas attiecas uz muti un apakšžokli
- okcipitofaciāls tāds, kas attiecas uz pakausi un seju
- okcipitomentāls tāds, kas attiecas uz pakausi un zodu
- okcipitotalāmisks tāds, kas attiecas uz pakauša daivu un redzes uzkalnu
- iniomeziāls tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un mediālo līniju
- inioglabelārs tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un virsdeguni
- parietookcipitāls tāds, kas attiecas uz paura un pakauša kaulu vai daivu
- slimīgs tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām
- balināts tāds, kas bijis pakļauts saules, vēja, kādas vielas iedarbībai
- izdaba tāds, kas cenšas katram pakalpot, iztapt, izpatikt; izdabis
- izdabis tāds, kas cenšas katram pakalpot, patikt
- atpakaļejošs tāds, kas dodas atpakaļvirzienā; tāds, kas tiek veidots atpakaļvirzienā
- pārgatavs tāds, kas gatavojoties ir pārsniedzis vēlamo gatavības pakāpi
- činīgs tāds, kas ieņem augstu amatu, dienesta pakāpi
- zems tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu diapazonu); apakšējais (par balsi, piemēram, basu, baritonu)
- zemzems tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu diapazonu); apakšējais (par balsi, piemēram, basu, baritonu); ļoti [zems]{s:2633}
- pakāpjveida tāds, kas ir (kādā sistēmā) secīgā pakļautībā
- atgāzenisks tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni)
- atgāzens tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni); atgāzenisks
- advancēts tāds, kas ir augstākā līmenī, ar augstu sarežģītības pakāpi
- pieķērīgs tāds, kas ir ciešā saistībā (ar cilvēku), izturas draudzīgi, pakļāvīgi (pret ko) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- tendenciozs tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes
- uzticams tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- uzticīgs tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- slaids tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem)
- pakalainis tāds, kas ir gatavots no pakulaina auduma
- piekļāvīgs tāds, kas ir iecietīgs, lēns, maigs, tāds, kas pielāgojas, arī pakļaujas citu gribai
- sutīgs tāds, kas ir intensīvs, ar augstu temperatūru un ir saistīts ar paaugstinātu mitruma pakāpi (piemēram, par siltumu)
- personīgs tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai
- personisks tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai
- sutīgs tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu, tvaiku, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); arī tveicīgs, spiedīgs (1)
- spiedīgs tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem)
- pazemināt tāds, kas ir mazāks par vidējo, parasto kvantitātes pakāpi, par normu
- palaidnīgs tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- pazems tāds, kas ir mazliet zemāks par vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- pakaru tāds, kas ir pakārts, piestiprinot to vienā vai vairākās vietās
- mīksts tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs
- mirstīgs tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei (par cilvēkiem)
- vecināts tāds, kas ir pakļauts kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu
- termāls tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai; tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe
- roka tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm
- neapstrādāts tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā; tāds, kas nav bijis pakļauts mērķtiecīgai cilvēka iedarbībai
- organizēts tāds, kas ir saliedēts, apvienots noteiktā kopumā, sistēmā; tāds, kura izturēšanās, rīcība ir pakļauta noteiktai sistēmai
- pillīgs tāds, kas ir sasniedzis augstāko izpausmes pakāpi (par parādībām, norisēm)
- pēdējais tāds, kas ir sasniedzis augstāko pakāpi; galējs (2)
- saspīlēts tāds, kas ir sasniedzis augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
- uzspīlēts tāds, kas ir sasniedzis augstu, parasti nevēlamu, pakāpi, arī tāds, kas ir nedabisks, pārspīlēts (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- pilns tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli)
- totāls tāds, kas ir sasniedzis visaugstāko pakāpi; galīgs
- trolis tāds, kas ir spītīgs, nepaklausīgs
- interstadiāls tāds, kas ir starp stadijām, starpstadiāls, starppakāpju, starpstāvokļu
- kronis tāds, kas ir tieši pakļauts valsts varai, valdībai (monarhistiskā valstī)
- nesamaksājams tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu)
- neatvairāms tāds, kas ir tik valdzinošs, pievilcīgs, ka pilnīgi pakļauj sev (par cilvēku)
- dzīvniecisks tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prātam
- retrogrāds tāds, kas ir vērsts, pārvietojas atpakaļ, uz pretējo pusi
- pirmais tāds, kas ir zemākas pakāpes, arī tāds, kas ir nenozīmīgāks (par ko citu līdzīgu)
- straujš tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, rakstura, personības īpašībām)
- pārliecīgs tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām)
- pārlieks tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku attiecībām)
- pārmērīgs tāds, kas izpaužas pārāk intensīvi, pārāk augstā pakāpē (par psihes, rakstura, personības īpašībām, cilvēku, attiecībām)
- liels tāds, kas izpaužas spēcīgi, intensīvi; tāds, kas izpaužas iespējami pilnīgi vai augstā pakāpē
- pazemīgs tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu)
- niķīgs tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nav cilvēkam pakļāvīgs (parasti par mājdzīvnieku)
- untumains tāds, kas izturas cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku); niķīgs (2)
- niķīgs tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu)
- padots tāds, kas kādā (administratīvā, juridiskā, ekonomiskā u. tml.) sistēmā ir pakārtots, pakļauts tās augstākajam posmam, personai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; pakļauts (2)
- retrokursīvs tāds, kas kāpjas atpakaļ
- līdzatkarīgs tāds, kas kopā ar kādu ir pakļauts (kā negatīva, piemēram, alkoholisma) ietekmei
- pakalpīgs tāds, kas labprāt pakalpo; tāds, kam ir tieksme pakalpot
- lēniedarbīgs tāds, kas lēni, arī pakāpeniski, iedarbojas
- milzīgs tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- milzu tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi; milzīgs (3)
- galējs tāds, kas ļoti skaidri izpaužas; tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi; arī krass
- mendžīgs tāds, kas mantkārīgi tiecas pakampt kaut ko sev
- paliels tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- patstāvīgs tāds, kas nav (kā) pakļautībā, atkarībā; arī neatkarīgs (2)
- rāms tāds, kas nav aktīvs, enerģisks, arī agresīvs; tāds, kas samierinās ar ko, pakļaujas kam
- drošs tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā)
- cieteņš tāds, kas nav izvārījies līdz vēlamajai gatavības pakāpei
- rudimentārs tāds, kas nav līdz galam attīstīts, tāds, kas pakāpeniski izzūd (par organisma daļām)
- neapzināts tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, tāds, kas ir intuīcijas vai ar apziņu nesaistītu instinktu nosacīts, vadīts
- patvaļīgs tāds, kas nav pakļauts gribai, apziņai
- akls tāds, kas nav pakļauts prāta vērtējumam, kontrolei
- vājš tāds, kas nav pietiekami spilgti izteikts, kā izpausme ir zemā pakāpē (par īpašību, stāvokli)
- tālīms tāds, kas nav tuvā radniecības pakāpē ar kādu
- neizturēts tāds, kas nav uzglabāts pietiekami ilgi (kādos apstākļos) un tāpēc nav ieguvis vēlamo gatavības pakāpi
- svabads tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā; tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvs (1)
- brīvs tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā
- rātns tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas izturas mierīgi, klusu
- klupīgs tāds, kas nedroši iet (bieži paklūpot)
- pieļāvīgs tāds, kas neiebilst, nepretojas, pakļaujas; piekāpīgs
- nepateicīgs tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību (piemēram, par kādu pakalpojumu)
- nesavaldīgs tāds, kas nepakļauj, neprot pakļaut savas vajadzības, tieksmes, jūtas sabiedrībā pieņemtajām uzvedības normām
- neārstējams tāds, kas nepakļaujas ārstēšanai, tāds, ko nav iespējams novērst, izārstēt (par slimību)
- spītīgs tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- nevaldāms tāds, kas nepakļaujas cilvēkam (par dzīvniekiem)
- nelabojams tāds, kas nepakļaujas dresūrai (par dzīvnieku)
- gaismizturīgs tāds, kas nepakļaujas gaismas iedarbībai
- auksts tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns
- salts tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns; auksts (5)
- nepaklausīgs tāds, kas nepakļaujas vadībai (piemēram, par iekārtām, ierīcēm)
- disidentisks tāds, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai
- tirvīgs tāds, kas nepakļaujas, pretojas; ietiepīgs
- kategorisks tāds, kas nepieļauj iebildumus, tāds, kam jāpakļaujas (piemēram, par pavēli, prasību); ļoti noteikts, stingrs
- mazs tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- nepilnīgs tāds, kas nesasniedz vajadzīgo daudzuma, lieluma (piemēram, garuma, masas) pakāpi, tāds, kurā (kā) ir mazāk, nekā vajadzētu būt
- pilnpakalpojumu tāds, kas nodrošina pilnīgu pakalpojumu klāstu
- brīvs tāds, kas norisinās vai ko veic bez pakļautības, atkarības
- nebrīvs tāds, kas norisinās vai ko veic pakļautībā, atkarībā
- divpakāpju tāds, kas notiek divās pakāpēs, tāds, kam ir divas pakāpes, stadijas
- daudzpakāpju tāds, kas notiek vairākās pakāpēs, stadijās, tāds, kam ir vairākas pakāpes, stadijas
- vairākpakāpju tāds, kas notiek vairākās pakāpēs, stadijās, tāds, kam ir vairākas pakāpes, stadijas
- nolaidens tāds, kas pakāpeniski pazeminās; tāds, kam ir neliels slīpums
- progresīvs tāds, kas pakāpeniski pieaug, pastiprinās
- paklausīgs tāds, kas pakļaujas bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem
- pašdisciplinēts tāds, kas pakļaujas disciplīnai pats pēc savas gribas
- elektroerozīvs tāds, kas pakļaujas elektroerozijai
- padevīgs tāds, kas pakļaujas, paklausa bez pretestības, arī pazemīgi
- aizbilst tāds, kas pakļauts aizbildnībai (1)
- izmēģinājums tāds, kas pakļauts izmēģināšanai
- reglamentēts tāds, kas pakļauts noteikumiem, iepriekš noteiktai kārtībai
- nerātns tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu); tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo
- pozicionāls tāds, kas pamatojas uz pakāpenisku labākas pozīcijas iegūšanu (parasti šahā, dambretē)
- diatonisks tāds, kas pamatojas uz skaņkārtas pamatpakāpju secību
- pārāks tāds, kas pārsniedz parasto kvantitātes, intensitātes pakāpi, mēru; pārlieks
- pamatīgs tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- pārmērīgs tāds, kas pārsniedz pieļaujamo mēru, pakāpi, ir pārāk intensīvs, pārāk iedarbīgs (par darbību, norisi)
- pārspīlēts tāds, kas pārsniedz pieņemto, parasto (kā) izpausmes pakāpi; ļoti nedabisks, samākslots
- augsts tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi; liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma)
- varmācīgs tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu); tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu)
- vidusmērs tāds, kas pēc kvalitātes, daudzuma u. tml. atbilst šādai pakāpei
- vidējs tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu)
- stings tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pusmežonīgs tāds, kas pēc sava dzīves veida un attīstības pakāpes daļēji ir līdzīgs pirmatnējam cilvēkam, mežonim
- četrzvaigžņu tāds, kas pēc sava labuma, kvalitātes pakāpes ir novērtēts ar četrām zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem)
- varmācīgs tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu
- anagrafs tāds, kas raksta ačgārni, no kreisās uz labo pusi, vai no apakšas uz augšu
- pakaļtapis tāds, kas runā pakaļ
- supra- tāds, kas saistītas ar virsēju pozīciju, augstākās pakāpes darbību
- termoplastisks tāds, kas sakarsētā stāvoklī viegli pakļaujas deformācijai un atdziestot saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem)
- pasauss tāds, kas samērā maz pakļaujas jūtām; tāds, kurā pavāji izpaužas jūtas; samērā lietišķs
- attīstīts tāds, kas sasniedzis augstu attīstības pakāpi (par sabiedriskām parādībām)
- galīgs tāds, kas sasniedzis visaugstāko pakāpi, kvalitāti; pilnīgs
- pakāpjveida tāds, kas sastāv no pakāpieniem līdzīgiem posmiem, detaļām
- pakalainis tāds, kas satur daudz pakulu
- pakulains tāds, kas satur pakulas, tāds, kam ir pakulu piejaukums; tāds, kas ir pagatavots no pakulām
- pilns tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību)
- pilnīgs tāds, kas savā izpausmē, arī atbilstībā, piemērotībā (kam) ir sasniedzis augstāko pakāpi, kvalitāti; tāds, kas izpaužas ļoti izteikti
- biezausains tāds, kas slikti dzird; pakurls
- neārstējams tāds, kas slimo ar slimību, kura nepakļaujas ārstēšanai, kuru nav iespējams novērst, izārstēt
- retraktils tāds, kas spēj savilkties, vilkties atpakaļ
- retrogrāds tāds, kas šķietami virzās atpakaļ (par planētu)
- apliekamais tāds, kas tiek pakļauts noteiktām saistībām
- spaidi tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma u. tml., pakļaujot (kādu) noteiktas darbības obligātai izpildei; arī piespiedu (1)
- piespiedu tāds, kas tiek veikts, organizēts pēc pavēles, rīkojuma, tiesas sprieduma, pakļaujot (kādu) noteiktas darbības, rīcības obligātai izpildei
- pazaļš tāds, kas vēl nav pilnīgi nogatavojies un ieguvis gatavības pakāpei raksturīgo krāsu (par augļiem, labību u. tml.)
- atgriezenisks tāds, kas vērsts atpakaļ, iedarbojas iepriekšējā, sākotnējā virzienā
- pakļāvīgs tāds, kas viegli pakļaujas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- paklausīgs tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sutīgs tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu)
- šķīsts tāds, kur ir maz pakaišu, bet daudz vircas (par mājdzīvnieku novietnēm)
- pakalnains tāds, kur ir pakalni
- pakrēšļains tāds, kur ir pakrēslis (piemēram, par vietu); ēnains
- slapņis tāds, kur maz pakaišu, bet daudz vircas (par mājlopu novietni)
- mežonīgs tāds, kura attīstības pakāpe atbilst mežonībai (5)
- iekārt tāds, kura galvenie nesošie elementi (troses, ķēdes u. tml.) pakļauti tikai stiepei
- verdzisks tāds, kurā izpaužas liela pazemība, pazemošanās, arī pakļaušanās
- nepaklausīgs tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas apzinātai regulācijai (par ķermeņa daļām)
- straujš tāds, kura psihiskās norises īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi; tāds, kas viegli, arī pēkšņi mēdz sadusmoties, iekaist, uzbudināties; arī ātrs (2)
- trīszvaigžņu tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piemēram, par viesnīcām, kempingiem)
- sanitārs tāds, kura uzdevums (parasti bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā) ir veikt higiēnas, veselības aizsardzības pasākumus, arī sniegt palīdzību ievainotajiem (par cilvēkiem, to grupām, karaspēka apakšvienībām u. tml.)
- spodrs tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu
- veselīgs tāds, kuram vienmēr vai parasti ir laba veselība, tāds, kura organisms nepakļaujas slimībām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- kompulsīvs tāds, kurš ir pakļauts kādai uzmācīgai idejai un pakļauts tieksmei izpildīt kādas darbības atkal un atkal
- tukšs tāds, uz kā nekas nav pakarināts, uztīts u. tml.
- pirmatnējās reliģijas tādu cilšu reliģijas, kam nav literārās tradīcijas; tās raksturo ticība dažādiem dabas parādībām piemītošiem garīgiem spēkiem, senču godināšana un kompakta sociālā sistēma, kurā pastāvošā kārtība ir aprakstīta un sankcionēta mītā
- saistību izpildījums tādu darbību veikšana, kas sastāda saistību saturu: lietas atdošana, darba izpilde, pakalpojuma sniegšana utt.
- ritualizācija Tādu signālu veidošanās, kas katrs saistīti ar noteiktu situāciju un apveltīti ar kādu noteiktu nozīmi (draudi, pakļaušanās, miera līgšana utt.)
- Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu
- Austrumbengālija Tagadējās Bangladešas teritorijas nosaukums līdz 1947. g., kad tā kļuva par Austrumpakistānu (līdz 1971. g.)
- Rietumpakistāna Tagadējās Pakistānas teritorijas nosaukums 1956.-1971. g., kad Pakistānas sastāvā kā Austrumpakistāna ietilpa tagadējā Bangladeša
- Tahiataša Tahiatoša - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
- kraitāt Taisīties krist, bet nepakrist; streipuļot
- ortogēnija Taisnais sakodiens, kad augšzobi sastopas ar apakšzobiem gandrīz vertikālā stāvoklī
- horda taisne, kas savieno profila vistālākos (priekšējo un pakaļējo) punktus; spārnam ir vairākas raksturīgas hordas: centrālā horda, spārna gala horda, borta horda
- mecostethus Taisnspārņu apakškārtas ģints
- sisenis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Acridodea"), kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem, >10000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas
- sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- circenis Taisnspārņu kārtas apakškārtas virsdzimta ("Gryllodea"), drukni, 17-50 mm gari kukaiņi ar cilindrisku ķermeni, \~2000 sugu
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis
- barbitistes Taisnspārņu kārtas sienāžu apakškārtas ģints
- acridium Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints
- pļavsisenis Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints ("Chorthippus"), kuras pārstāvji bieži sastopami arī Latvijā
- ritjosla Taisnstūrveida josla loga ietvara labajā vai apakšējā malā, ko izmanto loga satura pārvietošanai horizontālā vai vertikālā virzienā
- tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas
- tālākveidošana Tālāka (kā) veidošana (parasti pēc pārtraukuma, kādas gatavības pakāpes sasniegšanas)
- tālākvirzība Tālāka (kā) virzība (parasti pēc pārtraukuma, kādas attīstības pakāpes sasniegšanas)
- catamblyrhynchinae Tangarstērstu apakšdzimta
- catamblyrhynchus Tangarstērstu apakšdzimtas ģints
- thraupinae Tangaru apakšdzimta
- tangara Tangaru apakšdzimtas ģints
- thraupis Tangaru apakšdzimtas ģints
- sarkanais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Piranga rubra")
- maskainais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Tangara larvata")
- zilais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Thraupis episcopus")
- palmu tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Thraupis palmarum")
- krāšņais tangars tangaru apakšdzimtas suga ("Tingara chilensis")
- vaišņavāčāra Tantriskajā klasifikācijā hinduista otrā garīgās evolūcijas pakāpe; "uzticības ieleja", kur dvēsele atrod "savu" dievu un pilnīgi uzticas un paļaujas uz to, paužot pašaizliedzīgu mīlestību (bhakti)
- vīra Tantrismā psiholoģiskais vīrieša tips, kas atbilst iesvētīšanas otrajai pakāpei
- divja Tantrismā psiholoģisks vīrieša tips, kas atbilst pirmajai - augstākajai - iesvētīšanas pakāpei
- sidhāntāčāra Tantrista sestā garīgās attīstības pakāpe, kurā viņš apgūst svēto tekstu dziļākās gudrības un kļūst par sidha jogu ar pārcilvēciskām spējām - sidhi
- zebinieks Tarba, ko zirgam pakar kaklā barošanai; zvejas tarbiņa
- paušāltarifs Tarifs, kas ir noteikts kopējas maksājuma summas veidā par noteikta pakalpojuma izmantošanu
- sariņkājainie Tārpu grupa, posmaino tārpu apakšklase, kam pie ķermeņa posmiem sīki, ar īpašu muskuļu palīdzību kustināmi sariņi, gk. kustības orgāni
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi
- kaijputns Tārtiņveidīgo apakškārta, nelieli un vidēja lieluma ūdensputni (masa - no 40 g līdz 3 kg)
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu; šīs apakškārtas putni
- zīriņš Tārtiņveidīgo kārtas kaiju dzimtas apakšdzimta ("Sterninae"), neliels, slaids ūdensputns ar slaidu, galā nosmailētu knābi, gariem, šauriem spārniem un šķeltu asti, 10 ģinšu, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- piedāvātājs tas (cilvēks, uzņēmums), kas nodarbojas ar preces vai pakalpojuma reklamēšanu, izplatīšanu un pārdošanu
- apakšstrāvojums tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāva
- apakšstrāva tas (noskaņojums, viedoklis), kas nav pausts vārdos, bet uztverams no teksta, situācijas kopumā; apakšstrāvojums
- pabūve tas (piemēram, celtnes daļa), kas ir pabūvēts zem (kā), arī (kam) apakšā
- iekarotājs tas (tāds), kas iekaro, pakļauj citu zemi, tautu
- caurceļotājs tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem)
- zemteksts tas iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un domu plūsmu
- logaritms Tās pakāpes rādītājs, kurā jākāpina skaitlis, lai iegūtu doto skaitli
- ūdeņraža mākonis tas pats, kas difūzais miglājs, tikai iedalīts pēc ūdeņraža molekulu vai atomu jonizācijas pakāpes
- dzīves dārdzība tas, cik cilvēkam izmaksā vidējam dzīves līmenim nepieciešamās preces un pakalpojumi
- baltsprāklis tas, kam ir balta pakaļa
- zemzaris tas, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (parasti par kokiem)
- izņēmums tas, kas atšķiras no citiem līdzīgiem, tas, kas nepakļaujas vispārējai likumībai
- drabans tas, kas dreb; nemierīgs, nepaklausīgs, arī palaidnīgs bērns
- paklājs tas, kas ir paklāts, palikts, novietots tā, ka atrodas (kā) apakšā
- kareklis tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas
- uzvija tas, kas pārsniedz paredzēto, nepieciešamo (kā) daudzumu, apjomu, pakāpi u. tml.
- maksa tas, kas tiek darīts vai dots kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.)
- apspiests tas, ko apspiež, kas atrodas pakļautībā
- pasega tas, ko pasedz, paklāj
- pasegs tas, ko pasedz, paklāj
- reklāmdevējs tas, kurš grib reklamēt sevi, savas preces, pakalpojumus u. tml.
- stalkers tas, kurš riskē ar dzīvību, pakļauj to lielām briesmām, lai sasniegtu kādu mērķi
- sataukšēt Taukšējot pagatavot (ko), taukšējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības
- sataukšķēt Taukšķējot pagatavot (ko), taukšķējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības
- iztaukšēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
- iztaukšķēt Taukšķējot panākt, ka sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
- norobežotā lipoatrofija tauku zudums norobežotās ķermeņa daļās, kas pakļautas spiedienam (pleci, elkoņi, sēža)
- tuturžņi Taukumi cūkai pie paslēpenēm, pie pakaļkājām
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur); taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- gājtauriņi Tauriņi, kas līdzīgi gājputniem, rudeņos ceļo no vairošanās vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros vai vasaras sākumā atgriežas atpakaļ
- zaigspārnis tauriņu kārtas divas raibspārņu dzimtas ģintis ("Procris" un "Rhagades"), tauriņu priekšspārni zaļi vai zilgani, ar metālisku spīdumu, pakaļspārni pelēki, spārnu plētums - 24-27 mm, Latvijā konstatētas 2 sugas
- līktaustkode tauriņu kārtas dzimta ("Bucculatricidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-11 mm), galva ar zvīņu cekuliņu, apakšlūpas tausti īsi, vērsti uz leju, snuķis īss, Latvijā konstatēts 15 sugu
- sviļņkode tauriņu kārtas dzimta ("Ethmiidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 13-34 mm), galva gluda, uz pakauša atstāvošu zvīņu pušķīši, >200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- raibkode tauriņu kārtas dzimta ("Gracillariidae"), sīki tauriņi ar 4,5-20 mm spārnu plētumu, galva ar atstāvošu zvīņu cekuliņu vai jumtiņu, priekšspārnu pamatkrāsa parasti tumša, 2 apakšdzimtas, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 77 sugas
- zeltainītis tauriņu kārtas dzimta ("Lycaenidae"), kas līdz 20. gs. 90. gadiem tika dēvēta par zilenīšu dzimtu, tauriņu spārni parasti oranžsarkani vai violeti ar melniem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, kāpuri dzīvo uz lakstaugiem, 3 apakšdzimtas, \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
- opostegīdi tauriņu kārtas dzimta ("Opostegidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-12 mm), baltgani priekšspārni ar svītrojumu, šauri pakaļspārni ar platām bārkstīm; \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- tinējkode tauriņu kārtas dzimta ("Scythrididae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-20 mm), pakaļspārni ar bārkstīm, kuru garums - 1,5-3 reizes pārsniedz spārnu platumu, >300 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- sfings tauriņu kārtas dzimta ("Sphingidae"), kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
- ķērpjlācītis tauriņu kārtas lācīšu dzimtas apakšdzimta ("Lithosiinae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 25-60 mm), krāsa gk. pelēcīga vai dzeltenīga, kāpuri klāti ar matu pušķīšiem, dzīvo uz ķērpjiem, sūnām, piepēm, Latvijā konstatēts 18 sugu
- krāšņpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas apakšdzimta ("Plusiinae"), tauriņu priekšspārni ar metāliski spīdošu, zeltainu vai sudrabainu plankumveida zīmējumu, retāk bez tā, Latvijā konstatēta 21 suga
- autographa tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas ģints
- nātru zeltpūcīte tauriņu kārtas pūcīšu dzimtas krāšņpūcīšu apakšdzimtas suga ("Plusia chrysitis"), spārnu plētums 36-42 mm, priekšspārnu malas laukā un pie pamatnes zeltains zīmējums, kāpuri dzīvo uz nātrēm, panātrēm, sārmenēm
- priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas
- zilenītis tauriņu kārtas zeltainīšu dzimtas apakšdzimta ("Polyommatinae"), kuras pārstāvjiem ir zili spārni
- grauzējkode tauriņu kārtas zemāko vienādspārnu tauriņu apakškārtas dzimta ("Micropterigidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), lido V-VI, aktīvi dienā, pārtiek no ziedputekšņiem, Latvijā konstatētas 5 sugas
- astainītis tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas apakšdzimta ("Theclinae"), spārni tumši, vienkrāsaini vai ar gaišiem plankumiem, dažkārt ar metālisku spīdumu, pakaļspārnu ārmalā dažus milimetrus garš astveida izcilnis, Eiropā 14 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
- bērzu zefīrs tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas astainīšu apakšdzimtas suga ("Thecla betulae")
- agrodiaetus tauriņu kārtas zilenīšu dzimtas zilenīšu apakšdzimtas ģints
- pakavāboliņš Tauriņziežu augs - gulu vai pacilu, parasti vienkāršu stublāju, 9-15 plūksnotām, ačgārni olējādām vai pat iegarenām lapām, dzelteniem ziediem - pa 4-10 čemuros, 1 pāksti, pakavveidīgi ieliektiem sēklu sēklu loceklīšiem
- laiviņa tauriņziežu dzimtas ziedu vainaga divas apakšējās, saaugušās vainaglapas
- hareri tauta Etiopijā, pakāpeniski saplūst ar amhariem veidojot etiopiešu nāciju
- argobi tauta Etiopijā, pakāpeniski saplūst ar amhariem, veidojot etiopiešu nāciju
- bakvi tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
- grebo tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
- krani tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
- andi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- baguli tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- čamali tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- ginuhi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- godoberi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- gunzebi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- hvarši tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- karati tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- cezi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); didoji
- bežti tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); kapuči
- botlihi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); pašnosaukums - buihadi
- ahvahi tauta Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas ziemeļrietumos, viena no andocezu tautām, pašnosaukums - ašvado, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- basi tauta Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
- sikoni tauta Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
- jorubi tauta Nigērijā, Beninā, Ganā, Togo, Kamerūnā, valoda pieder pie mandu Gvinejas grupas kva apakšgrupas, ticīgie - kristieši, musulmaņi, daļa saglabājuši tradicionālos ticējumus
- idžo tauta Nigērijā, Nigēras deltas apvidū, valoda veido atsevišķu apakšgrupu pie mandu saimes Gvinejas grupas
- gbari tauta Nigērijā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- igbiri tauta Nigērijā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- nupi tauta Nigērijā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši animistiskos ticējumus un kultus
- angasi tauta Nigērijas vidienē, kopā ar tuvu radniecīgajiem ankviem un suriem \~400000 cilvēku, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, pakāpeniski asimilējas ar hausiem
- foni tauta, dzīvo Beninas dienvidos, arī Togo, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa musulmaņi vai kristieši
- evi tauta, dzīvo Beninas līča piekrastē Ganas dienvidaustrumos, Togo dienvidos, arī Nigērijas dienvidrietumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus, daļa - kristieši
- abrongi tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- akvapimi tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- bauli tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- ga tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- gondži tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- ašanti tauta, dzīvo Ganas dienvidos, kopā ar tuvu radniecīgajiem akimiem un akvapimiem \~2 mlj cilvēku, valodas (tvi, ašanti) pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- fanti tauta, dzīvo Ganas rietumos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie
- geri tauta, dzīvo Kotdivuāras rietumu daļā un Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas
- tucji tauta, dzīvo Ķīnā, Hunanas provinces ziemeļrietumos, arī Hubejas provinces dienvidrietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, plaši izplatīta ķīniešu valoda un rakstība, tuvu radniecīgi idziem, pakļauti stiprai ķīniešu asimilācijai, animistiskie ticējumi
- irakvi tauta, dzīvo Tanzānijas vidienē, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas (veido tās apakšgrupu), vietējie tradicionālie ģints ticējumi un kulti
- karakalpaki tauta, Karakalpakstānas Republikas (Uzbekistānā) pamatiedzīvotāji, runā karakalpaku valodā, ticīgie - musulmaņi
- sadzīves pakalpojumi tautas saimniecības nozare, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus sadzīves vajadzību apmierināšanai; darbību, pakalpojumu kopums, ko veic šīs nozares uzņēmumi
- līdiskā skaņkārta tautasmūzikā sastopama skaņkārta, mažors ar augstu ceturto pakāpi
- tindi tautība Krievijā, Dagestānas Republikas augstkalnu daļas rietumos, viena no andocezu tautām, valoda pieder pie dagestāņu grupas avāru-andocezu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- himalajieši Tautību un cilšu grupa, dzīvo gk. Nepālā, nedaudz arī Butānā un Indijas ziemeļu daļā, Himalajos 2000-3000 m vjl., valodas veido sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupu, reliģijas - hinduisms un budisms, izplatīti arī vietējie tradicionālie kulti
- tūrisma nozare tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana
- akani Tautu grupa (ašanti, fanti, akimi, tvi, aņi, bauli), dzīvo Ganā un Kotdivuārā, valodas pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- bili Tautu grupa Radžastānas, Gudžaratas, Madjas, Maharaštras štatā (Indijā), pakāpeniski saplūst ar radžastāņiem, gudžaratiem, marathiem; valoda pieder pie indoāriešu valodām, ticīgie - hinduisti
- testēšana Tehniska darbība produkta, procesa vai pakalpojuma nepieciešamo raksturlielumu noteikšanai saskaņā ar attiecīgu metodiku
- ierobežota piekļuve tehnisks pasākums (līdzeklis), saskaņā ar kuru piekļuve aizsargātam pakalpojumam iespējama, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iepriekšēju piekrišanu vai individuālu atļauju
- ATAPI tehnoloģijas AT piesaistes paketes saskarne
- saskarne ATAPI tehnoloģijas AT piesaistes paketes saskarne
- apdedzināšana Tehnoloģiska procesa posms, kurā priekšmetu pakļauj augstai temperatūrai
- teikuma locekļa grupa teikuma loceklis kopā ar tam tieši vai pakāpeniski pakārtotām vārdformām, tātad teikuma locekļa veidotā vārdkopa
- teikuma palīgloceklis teikuma loceklis, kas ir pakārtots kādam no teikuma virslocekļiem
- palīgloceklis Teikuma loceklis, kas ko paskaidro par teikuma virslocekli, galveno locekli vai par kādu citu tiem pakārtotu teikuma locekli
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml. vai uz pazīmes mēru vai pakāpi
- hipotakse Teikumu, teikuma locekļu pakārtojums
- aerotekne Tekne birstoša materiāla transportēšanai kopā ar gaisu - poraina auduma starpsiena tās apakšā, kas laiž cauri tikai gaisu, kurš plūstot irdina un pārvieto materiālu; lieto pneimatiskajos izkliedētājos
- bāreņrindiņa Teksta apstrādē - rindkopas pirmā rinda, ja tā parādās viena pati lappuses apakšā
- apakšpunkts Teksta iedalījuma vienības, teksta daļas, ko apzīmē ar cipariem vai burtiem, pakļauta iedalījuma vienība
- mala teksta izdruku baltie laukumi ārpus galvenā teksta masīva lappuses augšā, apakšā un sānos
- zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru; arī parinde
- jēlmateriāls Tekstilizstrādājums (jēlaudums, jēltrikotāža), ko pakļauj apstrādei lai atdalītu dabas un tehnoloģiskos piemaisījumus
- drukas stils tekstu sagatavošanā izmantojamo paragrāfu un lappušu izkārtojuma, kā arī malu izmēru, kolonnu platuma, rakstzīmju atribūtu (kursīva, treknraksta, augšraksta, apakšraksta u. c.) fontu un fontu lieluma kopums, kas nosaka teksta stilistisko izveidi
- ciparsignāla centrāle telefona centrāle, kurā pa abonenta līniju pienākošo runas elektrisko signālu pārveido ciparsignālā un pārraida uz nākamajām komutācijas pakāpēm
- piekļuves skaitlis telefona numurs, ko izmato, lai saistītos ar lokālo pakalpojumu sniedzēju; lai tiktu pievienots internetam, lietotājam vispirms jāizveido konts sava apgabala pakalpojumu sniedzēja iestādē, tad tas saņem telefonu numuru sarakstu, ar kādiem iespējams iezvanīties pakalpojumā
- datora un telefona integrācija telefona pakalpojumu paplašināšana, apvienojot datu un balss pārraidi
- mainīga bitu ātruma pakalpojums telekomunikāciju pakalpojums, kas noteiktās robežās pieļauj bitu pārraides ātruma maiņu
- teligons Teligonu rinda - divdīgļlapju klases neļķu apakšklases rinda ("Theligonales"), 1 dzimta, 3 sugas, sulīgi lakstaugi, kuru augļi ir kauleņi
- telosporidia Telosporīdiju apakšklase
- ceplīca telpa krāsns apakšā, zem kurtuves
- gremdētava telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava
- pagrīda telpa starp grīdu un apakšējā stāva griestiem vai starp pirmā stāva grīdu un grīdas pamatu
- aizputne telpa starp skursteni, kura paplašinātā apakšējā daļa veido virtuves telpu, un mājas ārsienu; pieliekamais blakus virtuvei
- ahtertelpa telpa zem klāja jahtas vai kuģa pakaļgalā
- topoloģiska telpa telpa, kurā definēta apakškopu (vaļējo kopu) sistēma ar noteiktām īpašībām
- grīda Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā)
- panelis telpas sienas apakšējās daļas apdare (piemēram, koka plātņu apšuvums); arī plātnes šādai apdarei
- purpusa zebrīna telpaugs, lapas virspusē zaļganbrūnas, apakšpusē violetsarkanas, ziedi rožaini
- mīksttapšanas intervāls temperatūras intervāls, kura materiāls pakāpeniski pāriet no cieta stāvokļa šķidrā
- attenterēt Tenterējot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- profesionālā sagatavotība teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktas sarežģītības un atbildības pakāpes darbu atbilstoši profesijas standartā noteiktām attiecīgajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ko apstiprina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments
- kultūrtrēģerisms Teorija, kas kolonizēto zemju pakļaušanu attaisno kā palīdzību šo zemju kultūras attīstībā
- kaskāde Terasveida vairākpakāpju veidojums, pa kuru (kas, parasti ūdens) plūst virzienā uz leju
- iktidozauri teriodontu apakškārtas mazi plēsīgi zvēriņi zebiekstes lielumā, izmiruši, dzīvoja mezozojā
- reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības
- atbalstam Termins, kas apzīmē atbalstu, ko sniedz kādai citai vienībai, formējumam vai organizācijai, saglabājot sākotnējo pavēlniecības pakļautību
- dekomodifikācija termins, kas raksturo pakāpi, kādā indivīda nodrošinājums un sociālās tiesības ir relatīvi neatkarīgas no viņa pozīcijas darba tirgū
- nozīmes pārnesums terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
- apakštermins Terminu sistēmas hierarhijā - termins, kas izsaka apakšjēdzienu un ir pakārtots virsterminam; apakšjēdziena termins
- virstermins Terminu sistēmas hierarhijā - termins, kas izsaka virsjēdzienu un kam pakārtoti citi termini (apakšjēdzienu termini); virsjēdziena termins
- blakustermins Terminu sistēmas hierarhijā - viens no diviem vai vairākiem terminiem, kas pakārtoti vienam un tam pašam tuvākajam virsterminam
- atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (metālu), lai stabilizētu (tā) struktūru
- ciklisks process termodinamisks process, kurā fizikālā sistēma, pakāpeniski mainot savu stāvokli, atgriežas sākumstāvoklī
- Turtkula Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā
- Tertkila Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums karakalpaku valodā
- Petroaleksandrovska Tertkela, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums līdz 1920. g.
- kibertērzēšana tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat"); IRC pakalpojumi
- tiešais klienta / klienta protokols tērzēšanas retranslēšanai internetā radīts protokols, kas nodrošina lietotājiem iespēju privāti tērzēt, nosūtot un saņemot datus tieši, nevis caur _IRC_ pakalpojumu serveriem
- omphyma Tetrakoraļļu ģints, vientuļi koniskas formas koraļļi ar daudzām septām un sakņveida izaugumiem apakšējā daļā
- lungs Tibetas tantristu tradīcijā iesvētīšana zemākajā pakāpē, kas nepieciešama, gatavojoties jebkurai garīgai attīstībai, sākot ar alfabēta mācīšanos vai reliģiskas grāmatas lasīšanu, līdz mantru runāšanai un meditācijai
- izcepties Tiekot ceptam, iegūt vēlamo gatavības pakāpi
- uzcepties Tiekot ceptam, iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi
- izveidoties Tiekot organizētam, nodibinātam, rasties, arī sasniegt noteiktu attīstības pakāpi (piemēram, par kolektīvu, sabiedrisku institūtu)
- plīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, bojāties
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi
- sakarst Tiekot pakļautam karstuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (par vielu, priekšmetu)
- sasilt Tiekot pakļautam siltuma iedarbībai, kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam (parasti par vielu, priekšmetu)
- sasniegt Tiekot pilnveidotam, attīstītam, arī attīstoties iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi)
- nosālīties Tiekot sālītam, sasniegt vajadzīgo gatavības pakāpi
- izasukāties Tiekot sukātam, atdalīties (piemēram, par spaļiem, pakulām)
- izdarboties Tiekot turētam, glabātam (nepiemērotos apstākļos), pakāpeniski pārveidoties, zaudēt kvalitāti, vēlamās īpašības (par vielām)
- vara Tiesības un iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs
- algvasils Tiesu, kā arī policijas dienesta pakāpe Spānijā
- e-iegāde Tiešā un netiešā preču un pakalpojumu iegāde, izmantojot datoru, kā arī elektroniska konkursu, izsoļu un kontraktu vadība
- labialodontija Tiešais sakodiens, kurā saskaras augšžokļa un apakšžokļa priekšzobu kožamā virsma
- pamatizmaksas Tiešo materiālo izmaksu un tiešo darba izmaksu summa, kuru uz attaisnojuma dokumenta pamata var uzreiz attiecināt uz konkrētu ražojumu vai pakalpojumu
- līkumainā zarna tievās zarnas apakšējais posms, kas nāk aiz tukšās zarnas un beidzas pie aklās zarnas (resnās zarnas augšējais nodalījums)
- Rīgas pilsētas lauku novads tika izveidots 1226. g. un bija pakļauts Rīgas pilsētai (apm. 75000 ha), ko pārvaldīja rātes kungi - landfogti, 1606. g. pārdēvēts par Rīgas patrimoniālo apgabalu
- atsevišķais bataljons tika izveidots 1919. g. 5. janvārī Jelgavā no karaspēka vienībām, kas pulkveža O. Kalpaka vadībā bija atkāpušās no Rīgas, sākotnēji 2 rotas, 28. janvārī iekļauta arī atsevišķā studentu rota, pastāvēja līdz 1919. g. 21. martam; Kalpaka bataljons
- saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā
- attālās piekļuves serveris tīkla dators, pie kura attālam lietotājam tiek nodrošināta piekļuve ar modema vai integrēto pakalpojumu cipartīkla starpniecību
- kooperatīvā informācijas sistēma tīklam pievienota datoru sistēma, kas nodrošina gan informācijas kooperatīvās apstrādes iespējas, gan arī piekļuvi informācijai un tīkla sniegtajiem pakalpojumiem
- ularsava Tīklotā čūska - milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīkloti saistītiem plankumiem, var sasniegt līdz pat 10 m garumā, sastopama gk. Malakas pussalā un Malajas arhipelāgā
- nokļūt (arī tikt, būt) (kāda, arī kādam) zobos tikt aprunātam, pakļautam ļaunprātībai (par cilvēku)
- paiet tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā
- pagult tikt novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā (par priekšmetiem)
- pielasīties tikt pakāpeniski piepildītam (piemēram, par grozu)
- dabūt tikt pakļautam (fiziskai iedarbībai, nepatīkamiem pārdzīvojumiem u. tml.)
- nākt tikt pakļautam (kādai darbībai), nokļūt (kādā stāvoklī)
- saņemt tikt pakļautam (kādai fiziskai iedarbībai)
- saņemt tikt pakļautam (piemēram, kāda cilvēka, sabiedrības morālai iedarbībai), izjust (kāda cilvēka, sabiedrības) attieksmi; tikt informētam un pakļautam (piemēram, rīkojumam, uzdevumam); uztvert (piemēram, iespaidus)
- atbildēt tikt pakļautam tiesas procesam; uzņemties atbildību likuma priekšā
- sildīties tikt pakļautam, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai (piemēram, par vielām)
- paiet tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu)
- dasust tikt sautētam līdz vēlamai gatavības pakāpei
- salasīties tikt savāktam, parasti pakāpeniski
- nostāvēties tikt uzglabātam īpašos apstākļos, līdz iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi
- atpirkties tikt vaļā, atbrīvoties, izdarot kādu pakalpojumu, parādot savu labvēlību u. tml.
- pietikt tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav vajadzīgs, nepieciešams, arī vēlams
- estakāde tiltam līdzīga virszemes (virsūdens) būve, kas paredzēta zemes uzbēruma aizstāšanai, satiksmes izkārtošanai dažādos līmeņos, inženiertīklu (piem., siltumtrases) ierīkošanai; arī spēkratu novietošanai augstākā līmenī, lai atvieglotu piekļuvi to apakšējām daļām
- vidējais tilts tilts, kas atrodas starp transportlīdzekļa priekšējo un pakaļējo tiltu
- paceļamais tilts tilts, kuram vismaz viens laidiena posms ir paceļams tik augstu, lai pa tā apakšu varētu iziet noteikta lieluma peldlīdzekļi
- portāls Tīmekļa (interneta) vietne, kas sniedz informāciju par noteiktu tēmu un nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam: elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju grupām u. c.
- vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls
- virsklase Tipam pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā)
- attipināt Tipinot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
- plakanspiede Tipogrāfijas iespiedmašīna, kam plakana iespiedforma ir nostiprināta uz metāla plāksnes (tālera), kas izdara turp-atpakaļ kustību un rotējošs iespiedcilindrs; ātrspiede
- areāltipoloģija Tipoloģiskās valodniecības apakšnozare, kurā pēta viena areāla valodu kopīgās pazīmes, galvenokārt tās, kas radušās valodu kontaktu ietekmē
- linums Tīra linu šķiedra bez pakulām
- plaukas Tīrākās, labākās pakulas
- plauki Tīrākas, labākas pakulas; sīkas linu šķiedras
- bulings tiranizēšana; iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem, īpaši pusaudžu un bērnu vidē
- kliedzējputns Tirānputni - zvirbuļveidīgo putnu apakškārta ("Clamatores")
- tyranni Tirānputnu apakškārta
- kontrolpircējs Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs pircējs kontroles nolūkos veic pirkumu, pēc tam par konstatēto rezultātu informē kontrolējamā uzņēmuma vadību
- kontrolviesis Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs viesis (apmeklētājs) ierodas uzņēmumā tā vadības vai konkurentu uzdevumā, lai izvērtētu uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un to kvalitāti
- skrumslis Tīrums uz pakalna
- krepeči Tītara apakšējā sekste
- čins Tituls sakarā ar civila vai kara ierēdņa dienesta pakāpi
- kalnletes Tjanšana ziemeļu grēdu priekškalnes, kas pakāpeniski kāpļveidīgi paaugstinās līdz 2000 m augstumam kalnu virzienā
- oguzi Tjurku cilts Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā 7.-11. gs.; piedalījušies turkmēņu, azerbaidžāņu, turku, gagauzu un karakalpaku etnoģenēzē
- sociālo pakalpojumu grozs to pakalpojumu klāsts, kurus obligāti nepieciešams nodrošināt sociālajam riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām
- aviācijas toksikoloģija toksikoloģijas nozare, kurā pēta aviācijas materiālu toksiskās īpašības un bīstamības pakāpi cilvēkam
- vidējie toņi tonālās gradācijas pakāpes starp intensīvi izgaismotajiem un apēnotajiem attēla laukumiem
- attēla kontrastainums tonālo atšķirību pakāpe starp attēla laukumiem, melnbalta vai krāsaina attēla raksturojums uz fotomateriāla, krāsu piesātinājuma atšķirība novilkuma gaišākajos un tumšākajos laukumos
- tonālā gradācija toņu intensitātes atšķirības kadrā atkāra no filmējamās ainas apgaismojuma pakāpes
- Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem
- upju tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs tievs, garš, sārti violets, lapas ar īsiem kātiņiem, virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas
- Rosarium Tradicionāla katoļu baznīcas lūgšana, kas sastāv no 15 tēvreizēm, katrai no tām pakārtotas 10 lūgšanas "Ave Maria"; lūgšanas secību kontrolē ar savirknētu pērlīšu palīdzību
- učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu
- maiņvērsēja traktorarkls traktorarkls ar diviem korpusu komplektiem aramsloksnes apvēršanai pārmaiņus pa labi (braucot turp) un pa kreisi (braucot atpakaļ)
- frontālais traktorarkls traktorarkls saistīgu augšņu aršanai; arot aramsloksni apvērš par 180° un noklāj atpakaļ sākotnējā vietā
- pusuzkarināmais traktorarkls traktorarkls, kas ar traktora uzkares sistēmu savienots tā, lai arkla priekšējā daļa transporta stāvoklī balstītos uz traktora, bet pakaļējā daļa – uz arkla pakaļējā riteņa
- paugainis Trakulīgs, nebēdnīgs, nepaklausīgs cilvēks
- dūzenēt Tramdīt, dukņīt, pakundzēt
- apgrieztā transformācija transformācija, kas pārveido objektu (piemēram, figūru) B atpakaļ par objektu A, ja dotā transformācija pārveidojusi A par B
- TEK Transporta ekspeditorpakalpojumu komplekss
- iekraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa iekraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības iekraušanai un iekraušanas darbu mehanizācijas pakāpes
- izkraušanas dīkstāves laiks transportlīdzekļa izkraušanas dīkstāves ilgums, kas ir atkarīgs no kravas rakstura un veida, transportlīdzekļa piemērotības izkraušanai un izkraušanas darbu mehanizācijas pakāpes
- atpakaļgaita Transportlīdzekļa kustība atpakaļvirzienā
- manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas
- pakaļrats Transportlīdzekļa pakaļējais ritenis
- apritums transportlīdzekļa pārvietošanās slēgtā kustības ciklā no sākumpunkta uz galapunktu un atpakaļ
- emitera atkārtotājs tranzistora kopkolektora pastiprinātājpakāpe, kas nepastiprina spriegumu, bet pastiprina strāvu; bieži izmanto par pastiprinātāja pēdējo (izejas) pakāpi
- marsbura Trapecveida bura uz buru kuģa ar taisnu takelāžu, otrā bura no apakšas
- dizakūzija Traucēta dzirde; pakurlums
- puķpods Trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai; puķu pods
- puķupods Trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai; puķu pods
- puķu pods trauks (parasti māla, ar caurumu apakšējā sienā) puķu audzēšanai; puķupods, puķpods
- treilyns treilenis, koks priekšējā un pakaļējā plāča sastiprināšanai ratos
- attrenkt Trencot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); attriekt (2)
- uztrenēt Trenējot, vingrinot attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei (spējas, atmiņu u. tml.)
- uztrenēties Trenējoties, vingrinoties attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei, spējas, atmiņu u. tml.
- attrenkt Trenkt nost (sānis, atpakaļ)
- meistars Trešā iesvētīšanas pakāpe masonu ložā
- mi Trešās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa
- kuba sakne trešās pakāpes sakne no skaitļa
- datisi trešās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār apgalvojošs, apakšteikums un slēdziens pa daļai apgalvojošs
- darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
- ferison trešās slēdzienu figūras sestais modus; virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- attriekt Triecot attālināt, atvirzīt (dzīvnieku) nost (sānis, atpakaļ); atdzīt
- aptriekt Triecot padzīt kam apakšā
- attriekt Triekt nost (sānis, atpakaļ)
- pusregulārā trikotāža trikotāžas izstrādājumi, kas izgatavoti no detaļām ar izadītu apakšmalu
- sarzī Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem
- sarzis Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem
- serzī Trinīša pakulu audekls baltiem šķēriem, ziliem audiem
- baltie masoni trīs augstākās iesvētīšanas pakāpes masonu senajā vispārējā Skotijas ritā
- Kuito ezeri trīs savstarpēji savienoti ezeri (Augšējais, Vidējais un Apakšējais ezers) Krievijas Karēlijas Republikā, Kemas baseinā
- kubs Trīs vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa trešā pakāpe
- tercdecima Trīspadsmitā pakāpe no dotās
- trihords Trīspakāpju skaņkārta tīrās kvartas robežās (piemēram, mi-sol-la, sol-la-do)
- denes Trīsstūra vai cita veida sēdeklis laivā (parasti tās pakaļgalā)
- mazais iegalvītis trīsstūraina mīksta galvaskausa daļa starp pakauša un paura kauliem
- blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē
- godē trīsstūrveida piegriezuma svārki (ar ķīļveida ielaidumiem apakšdaļā)
- dene Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšdaļā un pakaļdaļā
- denis Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšgalā un pakaļgalā
- kaņējums Trīsstūrveida vai ieapaļš tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā vai augšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala
- kaķējums Trīsstūrveida vai ieapaļš, tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala
- zeigma Tropu 2 veids, darbības vārda lietojums kopā ar diviem vai vairākiem dažādās jēdzieniskās attieksmēs pakārtotiem vārdiem
- spāniešu tākeliņš troses gala nostiprināšana (pret atšķetināšanos), kardeles iešpleisējot atpakaļ trosē, ko izdara bez tākeldiegiem un adatas
- trupējis zars trupēs bojāts zars dažādās sadalīšanās pakāpēs, kad zara koksne ir pārvērtusies irdenā masā; tabakas zars
- Velda plato Tuksnešainu plato apgabals Āfrikas dienvidos, starp Limpopo, Vālu un Oranžas augšteci, DĀR, pakāpienveidā paaugstinās Drakonu kalnu virzienā
- julus Tūkstoškāju apakšklases ģints
- polydesmus Tūkstoškāju apakšklases ģints
- schizophyllum Tūkstoškāju apakšklases ģints
- simtkājis tūkstoškāju apakšklases ģints ("Julus terrestris")
- tulasnellales Tulasnellas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
- BRB Tūlīt būšu atpakaļ (angļu "be right back"; īsziņās)
- paklausīt uz vārda (arī uz pēdām) tūlīt paklausīt
- aprakstošā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes apakšnozare, kurā apraksta tulkošanas praksi un pēta tulkošanas normas un universālijas, tulkotā teksta lomu un funkcijas mērķauditorijā
- teorētiskā tulkojumzinātne tulkojumzinātnes apakšnozare, kuras uzdevums ir fiksēt vispārīgos principus, pēc kuriem skaidrojams un paredzams tulkošanas process un tā rezultāts
- attulkojums Tulkotā teksta tulkojums atpakaļ avotvalodā (vai oriģinālvalodā)
- Kolpakovska tulpe tulpju suga ("Tulipa kolpakowskiana")
- baltkaklis Tumšas krāsas kaķis ar gaišu pakakli
- rūsakmens Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīda saturoša smilts augsnes apakšējā daļā
- ortšteins Tumšbrūna, blīva, galvenokārt dzelzs oksīdu saturoša smilts augsnes apakšējā daļā; rūsakmens
- mēlene Tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm
- zicēt Tupēt uz pakaļkājām (parasti par suni)
- turbopropellera ventilatora dzinējs turbopropellera dzinēja paveids, kurā parastā propellera vietā izmantots propelleris ventilators, kas ir viens vai vairāki loka korpusā ievietoti propelleri; to var uzskatīt arī par divkontūru dzinēju ar ļoti lielu divkontūrības pakāpi
- kaimakāms Turcijā virsleitnantam atbilstoša dienesta pakāpe armijā
- atrēzēt Turēt atpakaļ atliektu
- turēt zem tupeles turēt kādu savā varā, pakļautībā
- turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
- karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu
- tūre Tūrismā lietots apzīmējums tūrisma braucienam pa noteiktu maršrutu ar noteikta pakalpojumu klāsta piedāvājumu
- tūrisma infrastruktūra tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību
- tūrisma areāls tūrisma objektu un pakalpojumu koncentrācijas apgabals
- tūroperators Tūrisma operators - uzņēmums, kas iepērk tūrisma produktus un pakalpojumus vairumā un, tos kombinējot, veido kompleksos ceļojumu pakalpojumus, kurus pēc tam tieši vai pastarpināti caur ceļojumu aģentūrām pārdod tūristiem
- mērķtirgus Tūrisma tirgvedībā izdalīts segments, uz ko tūrisma uzņēmumi orientē savus pakalpojumus, tas var būt gan noteikta teritorija, gan klientu grupa
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi
- sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli)
- kūrortviesnīca Tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, kur sniedz ārstēšanas, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus, parasti iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur ir izveidota atbilstīga infrastruktūra
- daļēja pansija tūristu mītne, kur pamatpakalpojums ir nakšņošana un brokastis
- pilna pansija tūristu mītne, kur pamatpakalpojums ir nakšņošana un vairākas ēdienreizes, kā arī iespējami citi pakalpojumi
- paradors Tūristu mītņu tips Spānijā, tūristiem pielāgota mītne vēsturiskās celtnēs (pilīs un klosteros), kur piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus, un tās atrodas valsts pārziņā
- onbaši Turku armijā apakšvirsnieks
- Rumēlija Turku nosaukums (lietots līdz 1866. g. - "Rumeli") Balkānu pussalas zemēm pēc to pakļaušanas Osmaņu impērijai
- izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ
- gatavināt Turot īpašos apstākļos (piemēram, augļus), panākt, ka gatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi
- šurpu turpu turp un atpakaļ
- pāriet Turpinoties pakāpeniski pārvērsties par ko citu (par nokrišņiem, vēju, laikapstākļiem)
- veidoties Tuvoties noteiktai pakāpei garīgās vai fiziskās attīstības procesā; intelektuāli, profesionāli attīstīties
- nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu)
- tenderis Tvaika lokomotīvei piekabināms speciāls vagons vai īpaši izveidota pakaļējā daļa ūdens, kurināmā u. c. novietošanai
- kompaunds Tvaika mašīna ar diviem cilindriem, kuros tvaiks izplešas pakāpeniski
- šabote Tvaika, gasa un vispār mehānisko veseru apakšējā lakta
- dzenrata tvaikonis tvaikonis, kas virzās uz priekšu ar dzenrata palīdzību, kas var atrasties vai nu kuģa pakaļgalā (viens), vai kuģim sānos (divi)
- notveicēt Tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai un pabeigt tveicēt, pakļaut karstuma iedarbībai
- ķibla Tvertne kompasam laivas pakaļgalā
- tvirtne Tvertne, iepakojums
- cietmēsli Tvirtie kūtsmēsli, kurus iegūst, lietojot pietiekamā daudzumā tādus pakaišu materiālus kā salmi, kūdra, zāģskaidas
- pildviela ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
- pildvielas Ūdenī nešķīstošas vai mazšķīstošas vielas, ko pievieno papīrmasai, lai palielinātu papīra necaurspīdīgumu un baltuma pakāpi
- ūdenīgums Ūdens esamība, ūdens daudzuma pakāpe (kādā vietā, vidē u. tml.)
- ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis
- ūdensskorpioni Ūdensblakšu dzimta ar laupīšanai piemērotām priekškājām (aizvāžama naža veidā) un peldēšanai pielaikotām pakaļkājām, ap 2,5 cm garš ar 1,5 cm garām pakaļkājām
- damijas Ūdensblusu apakškārtas sīki saldūdens vēžveidīgie
- Krimles ūdenskritums ūdenskritums Austrijā (vācu val. "Krimmler Wasserfaelle"), Krimlerahes upē, Augstajā Tauernā, atrodas 1450 m vjl., augstums - 380 m, ūdens krīt 3 pakāpēs
- Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m
- Veģu ūdenskritums ūdenskritums Talsu novada Abavas pagastā, izveidojies Veģupītes gultnē 300-500 m augšpus ietekas Abavā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g., platība — 0,4 ha), 3 pakāpju kopējais augstums — \~1,7 m
- Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples
- Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m)
- Andira ūdenstece Ķīnā (_Andir He_), Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģionā dienvidu daļā, sezonāli veidojas no Aktaga ledājiem, pakāpeniski izžūst tuksnesī
- flegetons Ugunīga straume apakšzemē, Acheronta pieteka
- saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
- akladioze Ulceroza dermatomikoze uz plaukstām un pēdu apakšām, sastopama Ceilonā un Malajā
- transīvers Ultraīsviļņu radioiekārta, kurā vienas un tās pašas pakāpes ar pārslēgšanas palīdzību izmanto gan raidīšanai, gan uztveršanai
- biodeva Ultravioleto staru biodozimetriskā vienība, kas rada ādā vājāko eritēmas pakāpi - sliekšņa eritēmu
- Sarisu upe Kazahstānā ("Sarisw"), garums - 761 km, sākas, satekot Žaksisarisu un Žamansarisu, tek pa Kazahstānas sīkpauguraini un Betpakdalas tuksnesi, ietek Telekola ezerā
- Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka
- Kema upe Krievijas Karēlijas Republikā, garums - 191 km, iztek no Apakšējā Kuito ezera, ietek Baltās jūras Oņegas līcī
- Pīte upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī
- meandrs upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu
- cirriphyllum Ūsaines - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ģints
- balani Ūskāju vēžu apakškārta, ar cietām čaulām nošķeltas piramīdas veidā, dzīvo kolonijās jūrā
- evernija Usneju dzimtas ķērpju ģints ("Evernia"), laponis mīksts, krūmveidīgs, daivu virspuse zaļganpelēka, apakšpuse balta, aug uz koku stumbriem, retāk uz augsnes; \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- briķēt uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz
- reimports uz citām valstīm izvesto preču atpakaļievešana
- pastāties uz īsu brīdi apstāties, paklusēt
- deidvuds uz koka kuģiem - vadņu pildklucis, novietots starp priekšvadni un pakaļvadni un ķīli
- gripiņa uz leju noliektā daļa pakava galos vai vidū
- bārņi uz lizes zem maizes kukuļa pakaisītie milti
- pirmsreformācija uz nacionālu baznīcu izveidošanos un pret pakļautību pāvestam vērstu reformu idejas vēlajos v-laikos (Dž. Viklifs un J. Huss)
- okcipitāls uz pakausi attiecīgs
- skritēlis uz pakauša riņķī sagriezušies mati
- proģēnija uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, patoloģiska sakodiena veids
- šurp (un) turp, retāk šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot)
- šurp (un) turp, retāk Šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot)
- šurpu (un) turpu uz priekšu un atpakaļ (pārvietoties, pārvietot)
- stumdīties uz priekšu un atpakaļ raustīties
- pieskaitāmās vispārējās izmaksas uz produkciju vai pakalpojumu veidu (vienību, grupu) attiecināmo vispārējo izmaksu summa, kas tiek noteikta, izmantojot vispārējo izmaksu pieskaitījumu likmi (sadales koeficientu)
- izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- nostāvināt Uzglabāt (ko) īpašos apstākļos, līdz (tas) iegūst vēlamās īpašības, noteiktu gatavības pakāpi
- paģērbt Uzģērbt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā
- uzkāpties Uzkāpt; pakāpties (uz kā)
- uzkacināt Uzkārt, pakārt
- sakārt Uzkārt, pakārt (ko) lielākā daudzumā; uzkārt, pakārt (kā lielāku daudzumu)
- pažauties Uzkārties, pakārties
- iespēkoties Uzlabot savus materiālos apstākļus (parasti pakāpeniski)
- uzkaulēties Uzmācīgi lūdzot, prasot, panākt sev kādu labumu vai pakalpojumu
- vargāns Uzmācīgs, nemierīgs, nepaklausīgs dzīvnieks (retāk cilvēks)
- konkurence Uzņēmējsabiedrības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīgu uzņēmēju sacensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasījumam
- uzņēmuma pārvaldības vidējais posms uzņēmuma augstākajam pārvaldības posmam pakļautā uzņēmuma vadības posma (nodaļu, pārvalžu) vadītāji, kuriizpilda uzņēmuma vadības rīkojumus un pavēles, izlemj savu struktūrvienību jautājumus un izrīko uzņēmuma pārvaldības zemāko posmu
- neto apgrozījums uzņēmuma ienākumi no pamatnodarbības, preču, gatavās produkcijas pārdošanas un maksas pakalpojumu un darbu veikšanas, no kuriem atskaitītas piešķirtās trdzniecības un citas atlaides, kā arī ieņēmumu sastāvā ietvertie nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu
- monopolstāvoklis Uzņēmuma izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšana visas valsts vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmumiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību
- apgrozījums uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms un vērtība noteiktā laika periodā
- pašapdrošināšanās Uzņēmuma pasākumu komplekss, kuru mērķis ir samazināt iespējamos zudumus, neizmantojot apdrošināšanas kompānijas pakalpojumus
- funkcionālā organizācija uzņēmuma uzbūve, kas orientēta uz uzņēmējdarbības funkcijām - sagādi, personāla komplektēšanu un izmantošanu, ražošanu, realizāciju, pakalpojumu sniegšanu, pētniecību, finansēšanu, norēķiniem un vadīšanu
- operatīvā krīzes pārvaldība uzņēmuma vadības pasākumi akūtās uzņēmuma krīzes apstākļos: jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšana; produkcijas sortimentu atbrīvošana no precēm, kurām dzīves cikls tuvojas finālam; izmaksu samazināšana; ražošanas jaudu diversifikācija; ļoti radikāla cenu politika; agresīva tirgvedība; produkcijas un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, enerģiska sanācija, darbinieku atlaišana; kreditoru prasību apmierināšana utt.
- firmas veidlapa uzņēmuma vai iestādes stilā veidota noteikta parauga dokumenta sagatave ar daļēji iespiestu tekstu, kuras augšdaļā atrodas iestādes nosaukums un rekvizīti (dažreiz rekvizīti var tikt izvietoti apakšā), lielāko daļu lapas atstājot tukšu iedrukām vai ierakstiem
- radniecīgi uzņēmumi uzņēmumi, starp kuriem ir mātesuzņēmuma un apakšuzņēmuma attiecības
- finanšu institūcija uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegt finanšu pakalpojumus, veiktu apdrošināšanas operācijas vai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu pamatkapitālā
- finanšu iestāde uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā
- apbedīšanas firma uzņēmums, ka spiedāvā dažādus bēru organizēšanas pakalpojumus
- komercpilnvarotais Uzņēmums, kas iegādājas tiesības ražot vai pārdot preces vai pakalpojumus, izmantojot komercpilnvarotāja izstrādātās darba metodes un koncepciju, kā arī zīmolu, kas parasti ir labi pazīstams tirgū
- veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava
- operators Uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus noteiktā sektorā (piem., telekomunikācijā, transportā)
- mātesuzņēmums Uzņēmums, kurš uzņēmumu apvienībā, koncernā vai holdingā funkcionāli var pārņemt vadības un kontroles funkcijas, jo tam pieder akciju kontrolpakete meitas uzņēmumos
- holdings Uzņēmumu pārvaldes veids ar akciju kontrolpaketēm
- klopis Uzpogājama bikšu pakaļējā daļa
- subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā (parasti teksta tulkojums)
- epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa
- epigrāfs Uzraksts uz kapakmens vai pieminekļa; arī epitāfija
- interneta konts uzskaite, ko veic interneta pakalpojumu sniedzējs, ar kura starpniecību lietotājam tiek atļauta piekļuve interneta resursiem
- panpsihisms Uzskats, ka viss dabā pastāvošais apveltīts ar noteiktu apziņas pakāpi
- blemža Uzšuve sieviešu lindrakiem gar apakšu
- ševrons Uzšuvums uz kreisās piedurknes dienesta pakāpju apzīmēšanai
- koriģējošā uzturēšana uzturēšana, kas nodrošina programmatūras vai aparatūras kļūdu labošanu; arī labošanas pakalpojumi, kas nepieciešami, ja produkts nepareizi funkcionē
- plecu uzvara uzvaras veids cīņas sportā - pretinieka lāpstiņu piespiešana pie paklāja
- nospiest uz ceļiem (arī ceļos) uzvarēt, piespiest padoties; pakļaut savai varai
- pavilkt Uzvilkt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā
- degunradzīši Vaboļu ģints, tēviņam vidū uz galvas līks atpakaļvērsts rags
- gaļēdāju vaboļu apakškārta vaboļu kārtas apakškārta ("Adephaga")
- visēdāju vaboļu apakškārta vaboļu kārtas apakškārta ("Polyphaga")
- sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu
- strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji
- smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem
- ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē
- skarabejs Vaboļu kārtas dzimta ("Scarabaeidae"), kurā apvienotas vaboles, kam raksturīgi elkoņveida taustekļi, kuru galā ir plāksnīšveida vālīte, tiek iedalīta daudzās apakšdzimtās, >2000 sugu, Latvijā - 90 sugu (neskaitot mūmijvaboles, ko arī dažkārt iekļauj skarabeju dzimtā)
- spalvspārņvabole Vaboļu kārtas dzimta, vismazākās vaboles (0,25-1,2 mm garas), pakaļspārni atgādina putna spalvu; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas
- celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas
- spradzis Vaboļu kārtas lapgraužu dzimtas apakšdzimta ("Halticinae"), neliela, parasti melna, zili vai zaļi mirdzoša vabole, kas spēj tālu lēkt, Latvijā konstatēts >110 sugu; zemes blusa
- skrejvabole vaboļu kārtas plēsīgo vaboļu apakškārtas dzimta ("Carabidae"), kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles, >50000 sugu, Latvijā konstatēts >310 sugu
- bambals Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), vaboles ar neveiklu, stipri velvētu ķermeni, Latvijā konstatētas 6 sugas
- potosia Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas rožvaboļu apakšdzimtas ģints
- zvīņvabole Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas rožvaboļu apakšdzimtas ģints ("Hoplia")
- cigārtinēji Vaboļu kārtas, smecernieku dzimtas apakšdzimta ("Rhynchitinae") ar taisniem galvas taustekļiem un garu tievu smecerveidīgu galvu
- aphthona Vaboļu klases lapgraužu dzimtas spradžu apakšdzimtas ģints
- landesvērs Vācijā (19. gs. un 20. gs. sāk.) - otrā karadienestam pakļauto rezervju kategorija, kā arī karaspēka daļas, ko formēja no karadienestam pakļauto personu kontingentiem
- Bundestāgs Vācijas parlamenta apakšpalāta; to uz 4 gadiem ievēlē vispārējās un tiešās vēlēšanās
- maats Vācu kara flotē apakšvirsnieka dienesta pakāpes apzīmējums
- Austrumzeme Vācu okupācijas laikā 1941-44 Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja "Reichskommissariat Ostland" Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā
- nodaļa Vada apakšvienība; atsevišķa organizēta cīnītāju (neliela) grupa
- komandēt Vadīt (piemēram, karaspēka vienību, daļu, apakšvienību, militāru objektu)
- knablis Vadzis sienā; āķis, drēbju pakaramais
- pakans Vaigubārda; spalvas vai bārda uz vaigiem vai pakaklē vistām vai cilvēkiem
- nadziņš Vainaglapas apakšējā šaurā kātveida daļa
- garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete
- kailgliemezis vairākas plaušgliemežu apakšklases dzimtas, dzīvnieks ar čaulas neietvertu parasti tārpveidīgu ķermeni, Latvijā konstatētas 2 dzimtas - lauku kailgliemezis un meža kailgliemezis
- aviogrupa Vairākas viena veida vai vairāku veidu aviācijas apakšvienības, daļas vai vienības, kas uz laiku apvienotas vecākā aviācijas priekšnieka vadībā noteikta kaujas uzdevuma izpildei
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā ir savstarpēji savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī
- skraidīt vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem; par dzīvniekiem)
- skraidelēt vairākkārt ātri pārvietoties, kustēties turp un atpakaļ, šurp turp (par cilvēkiem); skraidīt (1)
- tvarstīt vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu
- mīdīties vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru
- mīņāties vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru; mīdīties
- klanīties vairākkārt kustēties, virzīties uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti par galvu, ķermeņa augšdaļu)
- ļodzīt vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (parasti apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu)
- klanīt vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu)
- klanīties vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu, parasti galvu, ķermeņa augšdaļu
- jamstelēt vairākkārt ņemt un likt atpakaļ
- pakšināt vairākkārt pakšēt (parasti par lietus lāsēm)
- pakšķināt vairākkārt pakšķēt (parasti par lietus lāsēm)
- palikalēt vairākkārt palikt (apakšā)
- pļepināt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
- pļepēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
- pļerēt vairākkārt radīt īslaicīgu, paklusu troksni, plīstot burbuļiem (par biezputru, kas vārās); pļepināt
- apraustīt vairākkārt raujot, atbrīvot (piemēram, izkulstītus linus no pakulām)
- atrīdināt vairākkārt rīdot suni, atdzīt (kādu) nost (sānis, atpakaļ)
- sasaukāt vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklusu
- kapāt vairākkārt sitot (ar papēžiem, pakaviem u. tml.), radīt iedobumus, iespiedumus; vairākkārt sist (ar kājām, apaviem u. tml. pa cietu virsmu)
- ļodzīties vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu)
- lēkāt vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem)
- lēkt vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt (2)
- zigzaglīnija vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija; zigzags
- zigzags vairākkārt turp un atpakaļ virzienā lauzta līnija: zigzaglīnija
- dakratīt vairākkārt uzkaisīt (pakaišus)
- iebraucīt vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu)
- pabukšināt vairākkārt viegli (ar paklusu dobju troksni) sist
- lipināt vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas
- jemstelēt vairākkārtīgi ņemt un likt atpakaļ
- varažāt vairākkārtīgi staigāt caur durvīm turp un atpakaļ
- apvēršana Vairākpakāpju apstrādes process, kura beigu posmā materiāla emulsijā rodas pozitīvais attēls
- vairāksesiju CD-ROM vairāksesiju lasāmatmiņas kompaktdisks
- izsolīt Vairāksolīšanā pārdot (ko); pakļaut izsolei, vairāksolīšanai
- radniecības līnija vairāku nepārtraukti turpinošos pakāpju sakars
- kulms Vairākus simtus m bieza glūdaini smilšaina slānekļu rinda apakšējā akmeņogļu formācijā
- notostraca Vairogčauļi - vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta
- triops vairogčauļu apakškārtas ģints
- lepidurus Vairogčauļu apakškārtas ģints
- tīršķirne Vaislas dzīvnieku augstākā šķirnības pakāpe, kad abi īpatņa vecāki vairākās paaudzēs pieder vienai un tai pašai šķirnei
- pakaļdzinējies Vajātājs, pakaļskrējējs
- pakaļdzinējs Vajātājs, pakaļskrējējs
- nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt (1)
- nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkuļot (1)
- nikt Vāji attīstīties; pakāpeniski iet bojā
- pakulzaķis Vājš, neuzņēmīgs cilvēks; arī trūcīgs (pakulu drānās ģērbies) cilvēks
- atvākt Vākt nost (sānis, atpakaļ)
- vērzelīgs Valdāms, paklausīgs
- marionešu valdība valdība, kas akli pakļaujas svešu varu pavēlēm
- publisko tālsakaru operators valdības licencēta organizācija (institūcija), kas plašai sabiedrības daļai nodrošina publiskus tālsakaru pakalpojumus
- publiskā nesējorganizācija valdības pārraudzīta institūcija, kas nodrošina vispārējus telekomunikāciju pakalpojumus
- pārkrievošana valdības politika, kas vērsta uz nekrievu tautību piespiedu [asimilāciju]{e:57060}; pakļaušana krievu valodas vai kultūras ietekmei
- štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
- leģitimācija valdošās varas atzīšana no tiem, kam jāpakļaujas šai varai; piekrišana tās mērķiem un darbībai, uzticēšanās tai, gatavība sadarboties ar to
- pārvaldīt Valdot (kādā teritorijā), pakļaut (to) savai varai (piemēram, par monarhu)
- morfoloģijas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido morfēmu un gramatisko formu kopums to savstarpējās attiecībās
- fonētikas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido valodas skaņu un prosodisku elementu kopums to savstarpējās attieksmēs
- sintakses līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido vārdu savienojumu, teikumu un tekstu kopums to savstarpējās attieksmēs
- leksikas līmenis valodas apakšsistēma, kuru veido vārdu un leksiski semantisko elementu un kategoriju kopums to savstarpējās (cilmes, lietojuma u. c.) attieksmēs un izpausmes veidos
- stila lapas kaskadēšana valodas HTML papildu iespēja, kas ļauj globālā tīmekļa pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus, piemēram, noteikt, kā izvietot galvenes vai kā noformēt saites
- valodas līmenis valodas sistēmas daļa - valodas apakšsistēma, kurā pēc kopīgām pazīmēm apvienojas viena veida savstarpēji saistītas valodas vienības un kategorijas
- labiodentāla skaņa valodas skaņa, kuru izrunājot saskaras apakšlūpa un augšējie priekšzobi; mūsdienu latviešu literārajā valodā labiodentāli ir līdskaņi _f_ un _v_
- korpusa lingvistika valodniecības apakšnozare, kas analīzei izmanto elektroniski uzkrātu tekstu korpusu
- pedolingvistika Valodniecības apakšnozare, kas pētī bērnu valodu
- ģeolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta dialektu parādības saistībā ar to ģeogrāfisko izplatību pasaulē un dialektu politisko, ekonomisko un kultūras statusu
- teksta lingvistika valodniecības apakšnozare, kurā pēta tekstu sintaktiskā, stilistiskā, pragmatiskā un citos aspektos
- tulkojumzinātne valodniecības apakšnozare, kurā pēta tulkošanas teorētiskos pamatus un praksi; translatoloģija
- vispārīgā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas būtību, funkcijas, cilmi un attīstību, valodas sociālās funkcijas, sakarus ar procesiem sabiedrībā, valodas un domāšanas sakaru, valodu uzbūves universālās iezīmes, klasificē pasaules valodas, izstrādā valodas pētīšanas metodes un paņēmienus
- lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā, piemēram, konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, veido runas aktu tipoloģiju, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā, resp., izteikuma tiešā un slēptā satura attieksmes
- diahroniskā lingvistika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas parādības to pārmaiņu un vēsturiskās attīstības procesā
- diahroniskā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas parādības to pārmaiņu un vēsturiskās attīstības procesā
- mikrolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas sistēmas un apakšsistēmu iekšējos procesus un sakarības, valodas vienību savstarpējās attieksmes, līdzīgo, sastatāmo un atšķirīgo, pretstatāmo u. tml.
- vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskā attīstībā
- valodas kultūra Valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodu kā kultūrvērtību, valodas lietojumu noteiktā valodas attīstības posmā, izzina valodas sistēmas attīstības likumības un tendences un uz to pamata izstrādā ieteikumus (paraugus) valodas optimālam lietojumam, sekmējot izteiksmes skaidrību un bagātināšanos un valodas ilgtspējīgu attīstību
- lietišķā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā valodas uzbūves un funkcionēšanas teorētiskā pētniecība tiek veikta aktuāla valodas praktiskā lietojuma mērķiem
- sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes; kontrastīvā lingvistika
- sinhroniskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kurās pēta valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā tās vēsturiskās attīstības laikposmā, parasti - pašreizējā stāvoklī
- mūsdienu valodniecība valodniecības apakšnozares, kurās pēta valodu, tās struktūru, funkcionēšanu, stabilo un mainīgo valodas lietojumā
- aizgūšana Valodu saskares ietekmēts process, kurā vienas valodas vienība tiek pārņemta un pakāpeniski iekļaujas citas valodas struktūrā, pakļaujoties šīs citas valodas izrunas un rakstības noteikumiem un gramatikas likumiem
- militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s)
- valsts budžeta ilgtermiņa saistības valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
- sociālie pakalpojumi valsts sniegti bezmaksas pakalpojumi iedzīvotājiem
- Frīģija valsts šajā teritorijā, kas pastāvēja 10. - 8. gs. p. m. ē. ar galvaspilsētu Gordiju, 7. gs. 70. gados tās lielāko daļu iekaroja kimeri, bet 6, gs. pakļāva Līdija, 546. g. - persieši, 333. g. - Maķedonijas Aleksandrs, no 133. g. Romas pakļautībā
- administratīvi teritoriālais iedalījums valsts teritorijas iedalījums tipveida vienībās un dažādu pakāpju vienību attiecību reglamentācija
- regulators Valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē pakalpojumu sniegšanu
- licence valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās)
- monopoloīds Valsts vai pašvaldības monopols, kura uzdevums nav sagādāt ienākumus, bet gan nodrošināt stabilus pakalpojumus (piem., pasts, gāzes un ūdens piegāde u. c.)
- ilgtermiņa saistības valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados
- subditus Valsts varai pakļauta persona, viduslaikos zemnieka un pavalstnieka nosaukums
- metropole Valsts, kurai pakļautas kolonijas
- frontofiss Valūtas darījumu telpa - komercbankas apakšnodaļa, ko veido darījumu telpa un iekārtas, kas tiek izmantotas informācijas saņemšanai, darījumu slēgšanai un valūtas pozīciju un limitu uzraudzībai
- aizķirināt Vaļīgi aizkārt vai pakārt priekšā
- Saldus pacēlums vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Kalveni un Blīdeni, garums — \~90 km, platums — 10-15 km
- Rietumkursas izcilnis vaļņveidīgs pacēlums kristāliskā pamatklintāja virsā un nogulumiežu segas apakšdaļā, atrodas starp Liepāju, Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu, garums — \~100 km, platums — 10-30 km
- joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos
- delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos
- narvalis Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Monodontidae"), ķermeņa garums - līdz 6 m, masa - līdz 2 t, mīt Ziemeļu Ledus okeānā un ziemeļu jūrās, 2 ģintis, 2 sugas
- horizontālas tiesiskas attiecības var veidoties, attīstīties un izbeigties starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem, kuri nav pakļauti viens otram (piemēram, starp ministrijām)
- argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks
- centralizācija Varas, pilnvaru vai kādu līdzekļu savākšana pārvaldes sistēmas augstāko iestāžu rīcībā, vietējo organizāciju pakļaušana augstākstāvošām instancēm
- albedo Varbūtība, ka neitrons, kas ir iekļuvis vidē caur noteiktu virsmu, atgriezīsies atpakaļ caur to pašu virsmu
- darba vides risks varbūtība, ka nodarbināto drošībai vai veselībai darba vidē var rasties kaitējums, un šā kaitējuma iespējamā smaguma pakāpe
- masu apkalpošanas teorija varbūtību teorijas nozare, kurā pēta likumības lielas sistēmas (ražošana, sakaru tehnikā, pakalpojumu sfērā), lai izstrādātu optimālas to apkalpošanas metodes; rindu teorija
- samīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīdīt (2)
- samīdīt Vardarbīgi pakļaut, izpostīt, parasti pilnīgi; samīt (2)
- mīdīt Vardarbīgi pakļaut, postīt
- derivatoloģija Vārddarināšanas apakšnozare, kurā pēta atvasināšanas, resp., derivācijas, procesu, atvasinātos vārdus, vārdu atvasināšanas paņēmienus, tipus, modeļus, dažādu vārdšķiru vārdu darināšanas īpatnības u. tml.
- kombinēta vārdkopa vārdkopa, kuras atkarīgajam komponentam vai komponentiem pakārtots vismaz viens atkarīgais komponents
- salikta vārdkopa vārdkopa, kuru veido neatkarīgais komponents un vismaz divi tieši pakārtoti atkarīgie komponenti
- neatkarīgais vārds vārdkopas komponents, kam pakārtots cits (atkarīgais) vārds
- zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu
- hapakss vārds vai izteiciens, kuram konstatēts tikai viens lietošanas gadījums (valodā kopumā, korpusā, viena autora tekstos u.tml.); hapakslegomenons
- gradācijas jēdzienu grupa vārdu grupa, kas nosauc vienu un to pašu pazīmi atšķirīgā pakāpē, piemēram, vārdi “sīks”, “mazs”, “liels” un “milzīgs” veido vienu gradācijas jēdzienu grupu
- vārdkopa Vārdu savienojums, kura komponentus saista pakārtojuma sakars
- davirt Vārīt līdz noteiktai gatavības pakāpei
- terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē
- uzmesties par kaklakungu varmācīgi uzspiest (kādam) savu gribu, varmācīgi pakļaut (kādu) sev
- parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu
- savārīt Vārot pagatavot (ko), vārot panākt, ka (tas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt (1)
- uzvārīt Vārot panākt, ka (dzēriens, ēdiens u. tml.), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi; arī izvārīt
- izvārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- novārīt Vārot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izvārīt
- pārvārīt Vārot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- starpniekvārteja Vārteja, kas nodod tīmekļa WWW pārlūkprogrammas pieprasījumu vienotā resursu vietrāža ārējam serverim un nosūta atpakaļ iegūto informāciju; tā parasti ir saistīta ar ugunsmūri, un tās galvenais uzdevums ir izveidot barjeru, kas aizsargā klientu no nesankcionētas pieejas
- gubmākoņi Vasaras mākoņi ar puķkāpostiem līdzīgu baltu augšpusi un tumšāku horizontālu apakšpusi
- brigadieris Vecāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; Krievijā 18. gs. virsnieka tituls starp pulkvedi un ģenerālmajoru
- Ēdenes dārzs Vecās Derības Pirmajā Mozus grāmatā un Korānā - "dārzs", kurā pēc savas radīšanas dzīvojuši Ādams un Ieva un no kura tie par nepaklausību izdzīti
- kustode Vecās grāmatās katras lappuses apakšējā malā zem teksta iespiests nākošās lappuses pirmais vārds vai zilbe
- kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti
- prošava Vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- rātenē Vecumā, kad pakļaujas audzināšanai
- pachycephalinae Vēdekļastu apakšdzimta
- rhipidurinae Vēdekļastu apakšdzimta
- vēdarapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
- vēderapukša Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
- vēderapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
- pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera
- lielie pauti vēdera plēves plīsums, kas rada zarnu izspiedumu vēdera apakšējā daļā
- abdomens Vēderiņš, ķermeņa pakaļējais nodalījums posmkājiem
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
- urbties Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā)
- soriji Veidojumi paparžu lapu apakšpusē, sporangiju veidošanās sakopojumi, melnganas vai brūnas krāsas, ko bieži klāj plāna zvīņveida sedzene; sors (2)
- vasara Veidošanās un attīstības augstākā pakāpe (piemēram, kādai parādībai)
- sēsties veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (parasti par kā nogulsnēm)
- kaskadēt veidot vairākpakāpju struktūru
- kristīt veikt (kā) kristības ceremoniju; pakļaut (ko) kristībai
- pilnvējš Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes)
- vējkārts Vējkārte - spārēm no apakšas šķērsām piesista kārts vai lakts, kas satur spāres, lai vējš tās negāž sānis
- lēna Velēna gar krastu ar apakšā izskalotu zemi
- atvilkt Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ)
- sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu)
- pavilkt Velkot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- uzvilkt Velkot, stiepjot, parasti (kā) atsperi, stiegru, nostādīt (to) darbošanās gatavībā; velkot, stiepjot noregulēt, nostādīt noteiktā sprieguma pakāpē (slīgu, stiegru, atsperi u. tml.)
- pārvēliens Velšanās kustība akrobātikā, kuru izpildot atbalstam pakāpeniski pieskaras vairākas ķermeņa daļas bez rotācijas pāri galvai
- atvelt Velt nost (sānis, atpakaļ)
- ascaridae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta
- anisakidae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta, kas parazitē gk. pieaugušos domesticētos un savvaļas plēsējos
- ascaridia Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas ģints
- ascaris Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas ģints
- atvelt Veļot atdabūt nost (sānis, atpakaļ)
- pavelt Veļot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā
- hemoroīdi Vēnu mezglveida paplašinājums taisnās zarnas apakšējā daļā
- cērve Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cēre; cēris
- cēris Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēre
- cēre Vērpjamā ratiņa daļa (ērkulis, sprēslīca), parasti izgriezta un izrakstīta dēlīša veidā, kur piesprauž vērpjamo linu, pakulu vai vilnas kodaļu; cērve; cēris
- pembele vērpjot savilkta, satinusies pakulu pika
- kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums
- ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis
- kūdele vērpšanai sagatvoti pie sprēslicas piestiprināti lini, pakulas, vilna
- slaunis Vērsis (arī govs) ar baltiem raibumiem, baltu pavēderi, pakakli
- vērši Vēršu apakšdzimtas ģints; ķermeņa masa - 300-1200 kg. Āzijā, Malajas arhipelāgā, Ziemeļāfrikā, senāk arī Eiropā; 5 sugas: bantengs, gaurs, jaks, kuprejs, taurs (mājas govs priekštecis, izmiris)
- novērtēt Vērtējot, analizējot noteikt (sabiedriskas parādības, piemēram, darba, panākumu) atbilstību noteiktām prasībām, arī attīstības pakāpei
- summatīvā vērtēšana vērtēšanas veids, ko organizē temata, kursa, mācību gada, programmas vai izglītības pakāpes nobeigumā un ko izsaka ar atzīmi, līmeni vai procentiem
- žūrēt Vērtēt, pakļaut žūrijas izvērtējumam
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākpārdošanas gaitā; daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam
- šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē; atmatene
- gremdaka Vertikāla pazemes būve, parasti dzelzsbetona konstrukcija, ko izveido virs zemes un iegremdē gruntī, pakāpeniski izstrādājot grunti no tās iekšpuses
- vulkāna kanāls vertikāla vai gandrīz vertikāla eja, kuras apakšējā daļa savienojas ar magmas avotiem, bet augšējā daļa beidzas ar krāteri; parasti ir viens centrālais kanāls, kas bieži sazarojas, veidojot daudzus mazākus kanālus
- stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām
- Vitkomba spārniņi vertikālas aerodinamiskas plāksnes lidmašīnas spārna galos, priekšējā uz augšu, pakaļējā (īsākā) – uz leju
- jumta statņi vertikāli novietoti elementi, kas balsta kori vai augšējos kopturus un pārnes slodzi uz apakšējo kopturi vai paliktņiem
- reevakuēt Vest (evakuētus cilvēkus, iestādes, uzņēmumus, priekšmetus u. tml.) atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu
- apdrošināts sūtījums vēstule, sīkpaka vai paka, kuru sūtītājs ir novērtējis par noteiktu summu
- pasta sūtījums vēstules, pastkartes, bandroles, pakas, naudas pārvedumi, periodiskie izdevumi, ko pasta iestādes pieņem, pārsūta un izsniedz adresātiem saskaņā ar pasta noteikumiem
- ekspresvēstule Vēstuļu korespondence, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
- serbedari Vēsturē lietots 14. gs. irāņu nemiernieku apzīmējums (burtiski tulkojot no persiešu valodas - pakārtie)
- stiepuma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas gari patskaņi
- pilnā pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas īsi patskaņi vai to savienojums ar skaneņiem
- zuduma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā patskanis ir zudis, no divskaņa palicis tikai otrais komponents no diftongiskā savienojuma - zilbiskais skanenis
- sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, samērā kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvotā vieta (Krievijā)
- Megrēlija Vēsturisks novads Gruzijas rietumdaļā, iedzīvotāji gk. megreli, 16.-19. gs. pastāvēja kā feodāla valsts, 1803. g. nonāca Krievijas pakļautībā, 1867. g. juridiski beidza pastāvēt
- Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā
- Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā
- Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša)
- Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā
- Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
- Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai
- Gūrija Vēsturisks novads Rietumgruzijā, ko apdzīvo gruzīnu etnogrāfiskā grupa - gūrieši, XIV gs. te izveidojās Gūrijas valsts, XVI gs. tai bija pakļauta Adžārija un Batumi, XVIII gs. iekaroja turki, 1811. g. iekļauta Krievijas sastāvā
- Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu
- vezumapuža Vezuma apakš; vieta zem vezuma
- macrura Vēžu apakškārta
- entomostraca Vēžu apakšklase, zemākie vēži, ar mainīgu posmu skaitu ķermenī
- olenellus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Mesonacidae", vadfosīlija apakšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā
- žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās
- augstākie vēži vēžu klases apakšklase ("Malacostraca"), 18000 sugu, Latvijā konstatēts 50 sugu
- žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži
- gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas
- eikarīdi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases virskārta ("Eucarida"), no kuras Latvijā konstatēta 1 kārta (desmitkājvēži)
- bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas bosminu dzimtas ģints
- bosmina Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Bosminidae"), pirmais taustekļu pāris saplūdis ar galvas priekšdaļu un veido garu snuķi, daudzām sugām vērojama sezonālā mainība (ciklomorfoze), 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints
- hidori Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Chydoridae"), vēžiem 5-6 pāri krūškāju, otro taustekļu zari trīsposmaini, dzīvo gk. starp augiem, kā arī uz grunts vai tās tuvumā, retāk planktonā
- dafnija Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Daphniidae"), 7-8 ģintis, \~70 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
- makrotriksa Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Macrothricidae"), Latvijā samērā reti sastopami vēži, kas dzīvo gk. uz substrāta, 9 sugas
- polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga
- sida Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Sididae"), vēžu galva izteikti nodalīta no krūtīm, 8 ģintis, gk. saldūdeņos, Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā viena suga
- acroperus Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
- alona Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
- alonella Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
- aloninae Vēžu klases kladoceru apakškārtas hidoru dzimtas ģints
- acantholeberis Vēžu klases kladoceru apakškārtas makrotriksu dzimtas ģints
- lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas
- sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis
- argulus Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases žaunastvēžu kārtas ģints
- cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem
- mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī
- tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu
- ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu
- buferšķīdums Vide, kas spēj stabilizēt pati savu skābuma vai bāziskuma pakāpi; lieto ķīmijas tehnoloģijā, analītiskajā ķīmijā
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību)
- ķeksējošās akmeņogles vidējas ogļošanās pakāpes akmeņogles, kas, karsējot bez gaisa piekļuves, pāriet plastiskā stāvoklī un saķep
- ķerre Vidēji liela nirpīle ar gaišpelēku muguru, baltu plankumu uz spārniem un pagarinātām pakauša spalvām; ķerra 2
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām
- MAC apakšslānis vides piekļuves vadības apakšslānis (angļu "Medium Access Control sublayer")
- sadursmes apdare vides piekļuves vadības apakšslāņa darbība CSMA/CD tīklos pēc sadursmes atklāšanas pārraides vidē
- konversija vides vai vielas pāreja citā stāvoklī, ķīmiska reakcija; šās pārejas vai reakcijas norises pakāpe, dziļums
- piltuve Vidū resnāks skārda trauks, ar pagaru cauruli uz apakšu, ar kuru uzpilda mucas
- kombinēbiksītes viduklī krokoti savilkts lenčkrekla un krokbiksīšu apvienojums kombinē līdzīgā vaļīgā viengabala apakšģērbā ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņu līniju; tedijs
- pavēze Viduslaikos - liels vairogs, kam apakšgalā bija ass dzelksnis, kuru iesprauda zemē
- brīvpilsēta Viduslaikos - pilsēta, kas pakļauta tieši ķeizaram vai karalim
- Uhaku horizonts vidusordovika Landeilas stāva apakšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 12-14 m, nodalīts Ziemeļigaunijā
- pulkste vieglas, smalkas pakulas, kas tīrīšanas laikā atdalās no liniem
- skiriti Viegli apbruņotu kājnieku pulks Spartā, kas sastāvēja no 600 izlasītiem kareivjiem un rekrutējās no Spartai pakļautā Skiras novada iedzīvotājiem
- šņapstiņš Viegli iespaidojams, pakļāvīgas dabas cilvēks
- apkužināt Viegli pakutināt
- tīt ap pirkstu (kādu) viegli, nemanāmi pakļaut savai gribai, padarīt pilnīgi padevīgu (bieži pretējā dzimuma pārstāvi); veikli apmuļķot
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos)
- spēlēties (arī rotaļāties) ar dzīvību vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību
- mergoum Viegls, plāns berberu paklājs spilgtās krāsās, ar ģeometriskiem rakstiem
- antihormons viela, kas darbojas pretēji hormonam, piem., grūtnieču asinīs atrodamās vielas, kas neitralizē hipofīzes pakaļējās daļas hormonu, novēršot dzemdes kontrakcijas; arī insulināze, kas noārda insulīnu aknās
- konsistence Vielas daļiņu savstarpējās saistības pakāpe, [stigrība]{s:2262}
- difūzija Vielas koncentrācijas pakāpeniska izlīdzināšanās, vielu savstarpēja sajaukšanās, iesūkšanās, iespiešanās sakarā ar molekulu haotisko kustību
- mitrumuzturētāji Vielas, kas palīdz saglabāt produktiem vajadzīgo mitruma un mīkstuma pakāpi, novērš kristalizāciju
- skābuma regulētāji vielas, kas regulē produktu skābuma pakāpi
- saistības pakāpe vienā hromosomā lokalizēto gēnu saistītās iedzimšanas biežums, ko raksturo saistības pakāpei apgriezti proporcionālais rekombināciju biežums
- stadija viena no (kā) attīstības, arī veidošanas, parasti krasi atšķirīgām, pakāpēm, posmiem u. tml.
- sliece viena no (parasti) divām slīdoša transportlīdzekļa (piemēram, ragavu) apakšējām, samērā šaurām sastāvdaļām, kas saskaras ar ceļa virsmu
- burvjlazda viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Hamamelididae"), koki, krūmi, retāk lakstaugi, ziedi ar stipri reducētu apziedni, kas veicina anemofiliju
- okoļņičijs viena no augstākajām dienesta pakāpēm un amatiem Krievijas galmā no 13. gs. līdz 18. gs. sākumam
- ootīda viena no četrām haploidālajām šūnām, kas ooģenēzē izveidojas no pirmā pakāpes oocīta mejotiskās dalīšanās rezultātā
- Hoda viena no četrām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka apakšējo daļu, atbilst Merkuram
- sakaskoks viena no divām saku lokveida koka detaļām ap kurām augšdaļā nostiprināts polsterējums, bet apakšā izcilņi saku savilkuma nostiprināšanai
- vaigs viena no divām sejas daļām, kas atrodas katrā pusē degunam starp aci un apakšžokli
- krāteris viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā
- krāters viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā
- brahmačārja viena no garīgās attīstības pakāpēm hinduisma reliģiskajā praksē
- miksamoibe viena no gļotaino sēņu attīstībās pakāpēm
- kanauri viena no himalajiešu ciltīm, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas
- lahuli viena no himalajiešu ciltīm, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas
- gurungi viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms
- volski viena no Itālijas pirmtautām, ap Liridas lejteku, romiešiem pakļauti 338. g. p. m. ē.
- patrulēšana viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, ko veic mobilas apakšvienības, lai pārvaldītu teritoriju, iegūtu informāciju un iznīcinātu pretinieku vai traucētu tā darbību
- justīckolēģija viena no Krievijas kolēģijām 18. gs., kas pastāvēja 1718.-1786. g. un izpildīja nevien tagadējo tieslietu ministriju pienākumus, bet tai pašā laikā bija arī senātam pakļauta tiesas instance, kas izsprieda lietas apelācijas un revīzijas kārtībā
- abi viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- aburi viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- aladiani viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- ari viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- atiji viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- avikani viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- gva viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- kiami viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- krobi viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- metjibi viena no lagūnu ciltīm, dzīvo Kotdivuāras dienvidu piekrastē, valoda pieder pie Gvinejas grupas kva apakšgrupas
- gadījuma vadīšana viena no pamatmetodēm sociālajā darbā ar gadījumu, kas palīdz cilvēkiem orientēties plašajā pakalpojumu klāstā un saņemt visatbilstošākos pakalpojumus: veic individuālās situācijas un vajadzību izvērtēšanu, nepieciešamo pakalpojumu plānošanu, resursu un pakalpojumu piesaisti
- attālās testēšanas metode viena no protokolu realizāciju konformances testēšanas metodēm, kas izmanto no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbību ar šo sistēmu nodrošina atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu serviss
- sikani viena no senākajām ciltīm Sicīlijas salā, kas 7.-4. gs. p. m. ē. nonāca Kartāgas un Grieķijas ietekmē un pakāpeniski tika helenizēti
- sikuli viena no senākajām ciltīm Vidusitālijā, Dienviditālijā un no 13. gs. p. m. ē. Sicīlijā; valoda bija līdzīga latīņu valodai; 4. gs. p. m. ē tos pakļāva grieķi un pakāpeniski tika hellenizēti
- psihosociālais darbs viena no sociālā darba ar gadījumu pamatmetodēm, kam raksturīga tiešā intervence un psihosociālā konsultēšana; sociālais darbinieks, veicot šo darbu, nepiešķir papildu pakalpojumus, bet sadarbojas ar gadījuma vadītāju līdzīgi kā citi pakalpojumu sniedzēji
- tigraji viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā un Etiopijā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, ticīgie - kristieši
- tigri viena no tautām, kas dzīvo Eritrejā, pie Sarkanās jūras, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģika - gk islams (sunnisms), daļa ticīgo - kristīgie (monofizīti)
- guragi viena no tautām, kas dzīvo Etiopijas vidienē, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes semītu grupas etiopu apakšgrupas, reliģija - islāms (sunnisms), daļa - kristīgie (monoofizīti)
- sunvari viena no tautībām Nepālā, kas XVIII gs. veidoja bijušo Gorkas militāro konfederāciju, bet vēlāk veido gurku tautu daļu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas
- pakāpiens viena no trīspakāpju (goda pjedestāla, paaugstinājuma) daļām
- elevons viena no vairākām kustīgām plāksnēm pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas, kas veic augstuma stūres un elerona funkcijas
- stāvs viena no vertikālās uzbūves horizontālajām konstruktīvajām daļām (priekšmetam, piemēram, mēbelei), kas norobežota no apakšas un reizumis arī no augšas
- vienlīdzīgi palīgteikumi viena nosaukuma palīgteikumi, kas pakārtoti vienam un tam pašam virsteikumam un savā starpā ir saistīti sakārtojumā
- starpsavienojums Viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants
- lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu
- patentlīdzekļi Vienāda sastāva farmaceitiskie līdzekļi ar īpatnēju nosaukumu vienādā iepakojumā, t. i. dažādās firmās ražoti medikamenti, kas gatavoti pēc viena un tā paša patentēta paņēmiena
- mitrene Vienādkājvēžu kārtas apakškārta ("Oniscoidea"), neliels posmkāju tipa vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās; \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 19 sugu
- kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe
- kubisks vienādojums vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
- kubikvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
- krāšņspārnis Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Calopterygidae"), nelielas spāres ar metāliski spīdīgiem zilganiem vai zaļganiem spārniem, Latvijā konstatētas 2 sugas; krāsspārnis
- krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis
- zaigspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Lestidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, spāru ķermeņa virspuse tumšā bronzaskrāsā vai metāliski zaļa, bieži ļoti spīdīga, spārni bezkrāsaini, uzturas pie upēm
- platkājspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Platycnemididae"), kuras īpatņi raksturīgi ar platiem pakaļējo un vidējo kāju stilbiem
- agrionidae Vienādspārnu spāru apakškārtas krāšņspāru dzimtas "Coenagrionidae" nosaukuma sinonīms
- ūdensspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma")
- ziemspārīte Vienādspārnu spāru apakškārtas zaigspārīšu dzimtas suga ("Sympycna annulata"), vienīgā Latvijas faunas spāru suga, kam pārziemo pieauguši īpatņi
- cilindrs Vienādu numuru celiņu kopums diskpakā, pie kuriem piekļuvi var realizēt, nemainot lasīšanas/rakstīšanas galviņas stāvokli
- asperācija Vienai personai par dažādiem noziegumiem vairāku piespriesto sodu apvienošana vienā, pie tam tādā veidā, ka atstāj tikai bargāko no tiem, paasinot to līdz augstākai likumīgai pakāpei
- paaudze vienas pakāpes radinieku (bērnu, mazbērnu, mazmazbērnu) kopums attiecībā pret kopēju senci vai kopējiem senčiem
- poliploīdu rinda vienas sugas vai ģints dažādas poliditātes pakāpes organismu rinda
- ophiopogon Viendīgļlapju augu ģints liliju dzimtā, ilggadīgi augi ar īsu zemes stumbru un šaurām vai lancentiskām lapām apakšā, virs kurām paceļas hiacintveidīga ziedkopa
- cirvene Viendīgļlapju klases apakšklase ("Alismidae"), kas ietver tikai 1 rindu
- palma Viendīgļlapju klases apakšklase ("Arecidae"), iedala 3-5 rindās
- āžlokaugi Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases dzimta ("Juncaginaceae"), ūdeņu, purvu, mitrāju augi, kam vērojama ziedu redukcija; āžloku dzimta
- najādas Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases rinda ("Najadales")
- ananass Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases bromēliju rindas bromēliju dzimtas ģints ("Ananas"), 5 sugas
- eriokaulonaugs Viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases komelīnu rindas dzimta ("Eriocaulaceae"), \~1200 sugu, ko dažkārt mēdz nodalīt kā patstāvīgu rindu
- kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās)
- banāns Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Musaceae"), tropu lakstaugs, no kura iegūst augļus, šķiedras, viendīgļlapju klases dzimta, 2 ģintis, \~70 sugu
- kardamonaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas ingveru dzimtas ģints ("Elettaria"), tropu augs, kura sēklas izmanto par garšvielu
- ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu
- hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti
- formijaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Phormiaceae")
- pontedērijas Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas dzimta ("Pontederiaceae"), ūdensaugi, kas peld vai sakņojas substrātā, aug arī purvos, gk. tropos un subtropos, auglis - pogaļa; 7 ģintis, \~30 sugu
- celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti
- galeola Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Galeola"), konstatētas 6 sugas
- gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās
- katleja Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas un orhideju dzimtas ģints ("Cattleya"), epifītisks augs, sastopams Amerikas tropu mežos, Latvijā audzē siltumnīcās
- skalbe Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Iridales"), kurā apvienotas radniecīgas dzimtas, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpoliem, bumbuļsīpoliem, sakneņiem, bumbuļiem
- triuridāļi Viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Triuridales"), \~80 sugu
- ingvers viendīgļlapju klases liliju apakšklases rinda ("Zingiberales"), daudzgadīgi lakstaugi vai sekundāri koki ar sakneni, 8 dzimtas; ingveru rinda
- acidantēra Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Acidanthera"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu, atgādina gladiolu, dzimtene Etiopija
- krokosmija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Crocosmia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā audzē kā krāšņumaugu; montbrēcija
- lapeirūzija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Lapeirousia"), kuras atsevišķas sugas Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu
- sizirinhija Viendīgļlapju klases liliju apakšklases skalbju dzimtas ģints ("Sisyrinchium"), kas brīvā dabā izplatīta Ziemeļamerikā, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, retumis dažas sugas audzē kā krāšņumaugus
- ūdenszieds Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu (kallu) rindas dzimta ("Lemnaceae"), daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami, 6 ģintis, \~30 sugu
- taro Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia")
- kolokāzija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases cūkaušu rindas cūkaušu dzimtas ģints ("Colocasia"); taro 1
- kokospalma Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas ģints ("Cocos"), kurā ir tikai 1 suga
- korifa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Corypha")
- nipa Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Nipa")
- ziloņkaulene Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas ģints ("Phytelephas")
- kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska
- pandāns Viendīgļlapju klases palmu apakšklases pandānu rindas dzimta ("Pandanaceae"), krūmi, liānas, koki ar cietām, šaurām, līdz 4 m garām lapām, kas sakārtotas pušķos zaru galā, ziedi vālītēs vai galviņās, kas sakārtotas skarās, 3 ģintis, \~900 sugu
- ciklants Viendīgļlapju klases palmu apakšklases rinda ("Ciclantales"), 1 dzimta
- strelīcija viendīgļlapju klases, banānu dzimtas apakšdzimta ("Strelitziaceae"), lakstaugi ar ādainām lapām divās rindās un nekārtniem ziediem laivveida seglapas žāklē, auglis - pogaļa, aug tropos, gk. Dienvidāfrikā un Dienvidamerikā; 3 ģintis, 7 sugas; audzē arī kā krāšņumaugus
- tīteņgriķis Viengadīga nezāle ar apakšā zarotiem, tītenīgiem stublājiem, vijoties ap kultūraugu stublājiem, tos apēno un veicina veldri
- arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
- elementārās funkcijas vienkāršākā skaitlisko funkciju klase – funkcijas, kuras iegūstamas no pakāpes funkcijas, eksponentfunkcijas, logaritmiskās funkcijas, trigonometriskām funkcijām un inversajām funkcijām ar galīgu skaitu aritmētisku operāciju un superpozīciju
- SOAP Vienkāršs objektu piekļuves protokols (angļu "simple object access protocol") - noteikumu kopums, kas ļauj lietojumprogrammām un pakalpojumiem tīklā sazināties savā starpā
- poliartrīts Vienlaicīgs vai pakāpenisks vairāku vai visu locītavu iekaisums
- zole Vienlemeša arkla balstdaļa - sliedes - apakšējā mala
- plūst vienmērīgi izplatīties (par gaismu); pakāpeniski iestāties (piemēram, par krēslu)
- slīdēt vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm)
- atpakaļpārdevums Vienošanās, ar kuru pircējs patur sev tiesību prasīt, lai pārdevējs pērk no viņa atpakaļ lietu
- vienpakaļ Vienpakaļ otram - viens aiz otra; viens pēc otra
- paklupiens vienreizēja paveikta darbība --> paklupt (1)
- pakritiens vienreizēja paveikta darbība --> pakrist (1)
- pazare viens no (koka vai krūma) apakšējiem zariem
- elkoņa kauls viens no apakšdelma kauliem, kas atrodas mazā pirkstiņa pusē
- segspārns viens no diviem (kukaiņu, piemēram, vaboļu) priekšspārniem, kas pārsedz pakaļējo, plēvjaino spārnu
- blakusjēdziens viens no diviem (vai vairākiem) savstarpēji norobežojamiem jēdzieniem, kas pakārtoti vienam un tam pašam tuvākajam virsjēdzienam
- lielakauls viens no diviem kājas apakšstilba skeletu veidojošajiem kauliem
- protokols "Secīgā pakešu apmaiņa" viens no firmas _Novell_ operētājsistēmu _NetWare_ izmantotajiem protokoliem, kas daudzslāņu arhitektūrā atrodas virs protoklola _IPX_ un veido transporta slāņa saskarni,nodrošina paketes nogādes pareizības pārbaudi un, ja konstatēta kļūda, tās atkārtotu pārsūtīšanu, kā arī brīdina tīkla operatoru par iespējamām kļūdām savienojumu veidošanā, ja paketes atkārtota pārsūtīšana ir nesekmīga
- žoklis viens no galvaskausa sejas daļas lielākajiem kauliem, kas veido pusi no virsējās sejas daļas vai kustīgo apakšējo sejas daļu
- balotāde viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ
- kapriola viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs palecoties uz augšu izdara spērienu ar pakaļkājām
- ajolots viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka
- tīkls Datapac viens no pirmajiem koplietošanas pakešu komutācijas tīkliem pasaulē, kas izstrādāts Kanādā. Resursdatora pievienošanai izmantots protokols X.25, bet citi koplietošanas datu pārraides tīkli pievienoti ar protokolu X,75 palīdzību
- vidusnervs viens no rokas nerviem, kas iet pa apakšdelma un plaukstas priekšējo virsmu
- Eskvilīns viens no septiņiem Romas pakalniem
- izvērtēšana viens no sociālā darba posmiem, kura mērķis – iegūt jaunu izpratni, viedokli vai lēmumu par indivīda, ģimenes, grupas, kopienas vai klientu mērķgrupas situāciju, vajadzībām, sociālajām problēmām un resursiem, kā arī sniegt rekomendācijas un plānot turpmāko sociālā darba procesu vai sociālos pakalpojumus
- institucionālās vajadzības viens no sociālā darba praksi ietekmējošiem faktoriem, kas saistīts ar dažādu institūciju vidi un regulējumu (valsts, pašvaldības, nevalstiskā vai privātā sektora organizācijās un iestādēs), kā arī ar sniegto sociālo pakalpojumu specifiku
- masas nezūdamības likums viens no vielas fizikas likumiem: ja ķermeņu sistēma nav pakļauta ārējai iedarbībai, tās kopējā masa laika gaitā nemainās; tas nozīmē, ka masu nevar ne iznīcināt, ne radīt no nekā, tā ir matērijas neatņemama sastāvdaļa; relatīvistiskajā mehānikā šis likums ietverts enerģijas nezūdamības likumā
- komercviesnīca viens no viesnīcu tipiem, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt darījumu tūristiem un parasti ir izvietotas pilsētu darījumu centros, atbilst augstākajām kvalifikācijas kategorijām, aprīkotas darījumu tūristu vajadzībām (internets, citi sakaru līdzekļi, apspriežu telpas, darījumu centrs utt. )
- arktogeja viens no zooģeogrāfiskajiem sauszemes pamata apakšnodalījumiem, kas aptver visus zooģeogrāfiskos apgabalus, izņemot Dienvidamerikas (neogeju), Austrālijas (notogeju) un Antarktikas apgabalu
- zoomastigins Vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Zoomastigina")
- radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās
- foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos
- actinosphaerium Vienšūņu tipa sarkodīnu klases saulenīšu apakšklases ģints
- mašīnstunda Vienu stundu ilga ražošanas iekārtas vai mašīnas darbība produkcijas ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā
- darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts
- dzīvokļu viesnīca viesnīca, kur lielākā daļa ir dzīvokļveida numuri, kas iekārtoti atsevišķos stāvos un ir atdalīti no pārējiem numuriem vai atrodas citā ēkā; šādas viesnīcas parasti orientējas uz viesiem, kuri izmitināšanas pakalpojumus izmanto ilgāku laiku
- apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.)
- skappakaļa vieta aiz skapja; skapjpakaļa
- apvelings vieta ar stāviem jūras krastiem, kas pakļauta stipra vēja un viļņu iedarbībai un kur krasts daļēji izskalojas; ūdenī daudz barības vielu un skābekļa, tāpēc tur ir daudz dzīvo organismu
- pasienis vieta cieši pie sienas apakšmalas
- pakrauja vieta kraujas pakājē
- pakšmale vieta pakša tuvumā
- pakāje vieta pie kā samērā augsta (piemēram, kalna, koka) pamatnes; kā augsta (piemēram, kalna nogāzes) apakšējā daļa
- pacere vieta zem (izgāzta vai daļēji izgāzta koka, krūma) saknēm, (krūma) apakšējiem zariem
- blūzapuža vieta zem blūzes; blūzes apakšējā daļa
- jakapuža vieta zem jakas; jakas apakšējā daļa
- apuža vieta zem kā, kam apakšā; apakšējā daļa
- kamanapuža vieta zem kamanām; kamanu apakša
- paklinte vieta zem klints; vieta pie klints pakājes
- lādapuža vieta zem lādes; lādes apakšējā daļa
- laivapuža vieta zem laivas; laivas apakšējā daļa
- palagzde vieta zem lazdas; lazdas, lazdu audzes apakšējā daļa
- palazde vieta zem lazdas; lazdas, lazdu audzes apakšējā daļa
- manteļapuža vieta zem mēteļa; mēteļa apakšējā daļa
- menteļapuža vieta zem mēteļa; mēteļa apakšējā daļa
- vāģapuža vieta zem ratiem; ratu apakšējā daļa
- deķapuža vieta zem segas; segas apakša
- obsekvencija vieta, kur iesloga nepaklausīgos mūkus
- pavēnis vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna (2), paēna (1), pakrēslis (1)
- paēna vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem; ēna (2), pavēnis (1), pakrēslis (1)
- pakārtne vieta, kur pakārt mājas atslēgas
- meitumāja vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams
- intīmklubs vieta, kur var saņemt seksuālos pakalpojumus
- komandpunkts vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes)
- klētsapuža vieta, telpa starp klēts grīdu un zemes pamatu; klētsapakša; paklēte
- mazgātava vieta, telpa, kas paredzēta (kā) mazgāšanai; uzņēmums, kas sniedz mazgāšanas pakalpojumus
- šķīstītava vieta, vide, kurā mirušo dvēseles tiek pakļautas pārbaudījumiem pirms to likteņa izlemšanas
- āru vārds vietvārds, kas nosauc samērā nelielu ģeogrāfisku objektu lauku apvidū (tīrumu, mežu, pakalnu u. tml.)
- staipikņi Vijīgi augi vai to salmi (zirnāji, kaņepāji, pakulas), kas nokarājas
- vikingu kuģi vikingu laiku airu un burukuģi; vaļēji kuģi ar vienu taisnu buru un stūres airi pakaļgalā
- atvilkt Vilkt nost (sānis, atpakaļ)
- atvilkties Vilkties nost (sānis, atpakaļ)
- atvilkties Vilkties nost (sānis, atpakaļ)
- čapraks Vilnas sega, ko paklāj zem sedliem zirgam uz muguras
- panūrgs Viltīgs blēdis, viens no Rablē romāna varoņiem, kas atriebās uz kuģa kādam tirgotājam, kurš viņu bija aizkaitinājis, iesviezdams tā aunu jūrā, un šim aunam pakaļ tad viss aitu bars iemetās jūrā
- kukla Viltotas naudas vai sagriezta papīra paka, kas cietušajam tiek iemānīta kā nauda
- viļņu depolarizēšana viļņu polarizācijas pakāpes daļēja samazināšanās vai pilnīga izzušana
- pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām
- boļenes vīriešu apakšbikses
- pišķevicenes vīriešu apakšbikses, kas sniedzas gandrīz līdz ceļgaliem
- maika vīriešu apakškrekls bez piedurknēm
- subincizija vīriešu apgraizīšanas paņēmiens, kas izpaužas urīnkanāla (uretra) apakšējās daļas uzgriešanā, gk. sastopama Ziemeļrietumu un Centrālā Austrālijā
- virskrekls vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla
- sarzenes vīriešu bikses no linu vai pakulu auduma
- virsbikses vīriešu bikses, ko valkā (parasti) virs apakšbiksēm
- kolbe vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu
- zetersvārki vīriešu svārki ar pagarinātu apakšējo malu
- suteners Vīrietis, kas pakļauj sev prostitūtas, lai iegūtu daļu no viņu ienākumiem
- žigolo vīrietis, kurš par maksu pavada bagātas sievietes, arī sniedz seksuālus pakalpojumus; kompanjons; pavadonis
- izsaukuma zēns vīrišķā dzimuma prostitūta, kas piedāvā seksuālas dabas pakalpojumus vīriešiem un sievietēm
- ielaspuisis Vīrišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas, gk. homoseksuāliem vīriešiem
- paviesuļot Virpuļojot pakļūt zem (kaut kā)
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls
- čirstaklis Virs galvgaļa pagarināti gultas stabiņi, starp kuriem piestiprināta kārts drēbju pakāršanai
- plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (Krievijas armijā līdz 1917.); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- spenceris Virsdrēbju piekļāvīgi īsā virsjaka, parasti līdz viduklim; sākotnēji līdz pakrūtei (kā 1790.-1825. g. ampīrkleitu papildinājumos)
- fons Virsmas daļa (piemēram, gleznā, zīmējumā, bareljefā), kurai ir pakārtota nozīme un uz kuras izceļas galvenie kompozīcijas elementi
- divkomponentu laka virsmas pārklāšanas materiāls (laka un tās cietinātājs), kas fasēts divos iepakojumos, un tikai pirms lakošanas tos sajauc kopā un izlieto 4-8 stundu laikā, laka labi saistās virsmu, to var uzklāt ļoti plānā kārtā, tā ir elastīga un ķīmiski izturīga
- virsmežzinis virsmežniecības vadītājs, valsts civildienesta ierēdnis, pakļauts Valsts mežu dienesta ģenerāldirektoram
- mežzinis virsmežzinim pakļauts valsts civildienesta ierēdnis, kas uzrauga un kontrolē mežu apsaimniekošanu savas apgaitas teritorijā teritorijā, vada un kontrolē mežziņa vietnieka, mežniecības darbinieku darbu
- komandors Virsnieka dienesta pakāpe dažu valstu flotē, atbilst pulkvedim pārējos aizsardzības spēkos
- komandkapteinis Virsnieka dienesta pakāpe Latvijas jūras spēkos (starp kapteiņa un jūras kapteiņa pakāpi) un dažu citu valstu karaflotēs
- komandors Virsnieka dienesta pakāpe Pestīšanas armijā
- mičmanis Virsnieka vietnieka dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos)
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917) kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā); virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kolonels Virsnieku dienesta pakāpe, pulkvedis
- tik Virsteikumā norāda uz (kā) izpausmes pakāpi, ko konkretizē apstākļa palīgteikums
- tikpat Virsteikumā norāda uz (piemēram, darbības, stāvokļa, īpašības) izpausmes pakāpi, ko konkretizē (apstākļa) palīgteikums
- tiktāl Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi)
- tiktālu Virsteikumā norāda uz darbības, stāvokļa, īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi, ko konkretizē (mēra apstākļa) palīgteikums (ar seku nozīmes niansi)
- pabalte Viršziežiem piederīgs purvāju augs, iegareni blietējādām, pat līnijveidīgām lapām ar ierotītu apmali, izcilu dzīslojumu un zilganbaltu apakšpusi, gariem kātiem gaišsarkaniem ziediem - galotnes čemuros
- parūse Viršziežiem piederīgs, pabaltei radniecīgs purvāju augs, baltiem ziediem vienpusīgos ķekaros, visai īsiem ziedu kātiņiem, mazām brūnganām plēksnītēm lapu apakšpuses abās pusēs
- elektroniskā pasāža virtuāla iepirkšanās vieta, kur var pārlūkot un iegādāties dažāda rakstura un dažādu firmu produktus un pakalpojumus
- OPODO Virtuālās tūrisma aģentūras (angļu "Opportunity to do")tīmekļa vietne, kuras īpašnieki ir Eiropas lielākās lidsabiedribas; tās klients tīmekļa vidē var rezervēt plašu tūrisma pakalpojumu klāstu - lidojumus, viesnīcas, automobiļus, izprieckuģojumus un kompleksos tūrisma pakalpojumus
- skursteņvirtuve Virtuves telpa ar atklātu pavardu grīdā un skursteni jumtā, kura apakšējā daļa ir paplašināta un aptver visu telpu
- halze Virve, ar ko nostiprina apakšējo, vēja pusē esošo buras stūri
- fallrēpe Virvju kāpnes ar koka pakāpieniem, ko nolaiž peldlīdzekļa (kuģa) borta ārpusē
- pneumatomachi Virziens austrumu pareizticīgās baznīcas teoloģijā, kas atzina svētu garu par pakārtotu Dievam tēvam un dēlam
- atvirzīt Virzīt nost (sānis, atpakaļ)
- moimorēt Virzīt uz priekšu un atpakaļ (vicināt)
- mest Virzīties (kur, parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ)
- progresēt Virzīties attīstībā uz priekšu, pāriet augstākā attīstības pakāpē
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- kāpties Virzīties, kustēties (parasti atpakaļ) - par transportlīdzekļiem
- līst Virzīties, parasti lēni, pakāpeniski (kur iekšā, piemēram, ūdenī vai ārā no kurienes, piemēram, no ūdens)
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.) attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ)
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā
- pavirzīt Virzot novietot (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā
- eļļas gredzens virzuļa apakšējais g., kas, virzulim pārvietojoties uz leju, noņem no cilindra sienām eļļu un aizkavē eļļas nokļūšanu degkamerā
- iekšzemes kopprodukts visa preču un pakalpojumu vērtība, kas valstī tiek saražoti noteiktā laika periodā, parasti gada laikā
- dzemdes retropozīcija visas dzemdes novirze atpakaļ bez retrofleksijas vai retroversijas
- apogejs Visaugstākā attīstības pakāpe
- kulminācija Visaugstākā pakāpe, vislielākais kāpinājums (kā) attīstībā
- zenīts Visaugstākā pakāpe, vislielākais sasniegums (kāda, kā) attīstībā
- demultiplikators Visbiežāk divpakāpju papildu pārnesumkārba, kura atrodas aiz automobiļa pārnesumkārbas un kuras mazākais pārnesums paredzēts kustībai ar mazu ātrumu vai bezceļa apstākļos, bet lielākais pārnesums - kustībai ar lielu ātrumu pa cieta seguma ceļiem
- caursalt Viscaur tikt pakļautam sala iedarbībai
- kibersekss Visdažādākā veida seksuāla rakstura pakalpojumu sniegšana un izmantošana interneta vidē
- papildpakalpojumi visi pakalpojumi, kas nepieciešami, lai piekļūtu pie pārvades un sadales tīkliem un uzglabāšanas iekārtām vai ekspluatētu šos tīklus un iekārtas, tostarp balansēšana, izņemot iekārtas, kuras izmanto tikai pārvades sistēmu operatori
- par visu naudu visiem spēkiem, cik vien iespējams; ļoti, visaugstākajā pakāpē
- polinoze Viskozes šķiedru paveids, kas atšķiras ar lielāku šķiedras struktūrelementu sakārtotības pakāpi un viendabīgāku struktūru
- nullenerģija Vismazākā enerģija, kas var būt kādai sistēmai (piemēram, atomam, molekulai), kura pakļaujas kvantu mehānikai
- sešnieks Visnevērtīgākais; pakalpiņš
- visagrāk vispārākā pakāpe --> agri
- visagrākais vispārākā pakāpe --> agrs; vissenākais
- visātrāk vispārākā pakāpe --> ātri
- visvairāk vispārākā pakāpe --> daudz 2
- vislabāk vispārākā pakāpe --> labi
- vistālāk vispārākā pakāpe --> tālu, tāli
- vistuvāk vispārākā pakāpe --> tuvu
- superlatīvs vispārākā pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam)
- VVPT Vispārēja vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību
- pakalpojums GPRS vispārējais pakešu radiopakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
- publiskais telefonu tīkls vispārējas lietošanas sakaru tīkls, kas, izmantojot komutējamas vai nekomutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus
- pastāvs Vispārējās stratigrāfiskās shēmas iedalījuma vienības "stāvs" apakšvienība
- šūnu retranslēšana vispārējs termins, kas apzīmē sakaru protokolus, kuri izmanto īsu fiksēta garuma pakešu komutāciju un tādējādi nodrošina efektīvu dažāda tipa datu multipleksēšanu vienā kanālā
- subalternācija Vispārīgā secinājuma atkarība no tam pakārtotā atsevišķā secinājuma
- CMIS vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi (angļu "Common Management Information Service")
- pakalpojumi CMIS vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi (angļu "Common Management Information Service")
- pakalpojuma saņēmējs vispārīgs apzīmējums indivīdam, grupai vai kopienai, kas saņem kādu pakalpojumu, piemēram, sociālā darba vai sociālās aprūpes pakalpojumu
- atbalsta centrs vispārīgs apzīmējums pakalpojumu sniegšanas vietai, kurā nodrošināti vairāki pakalpojumu veidi un tiek sniegts sociāls, emocionāls, informatīvs un praktisks atbalsts dažādām mērķa grupām (ģimenēm, bērniem, pieaugušajiem un senioriem)
- sociālā rehabilitācija vispārīgs jēdziens, kas plašā nozīmē ietver visas rehabilitācijas formas un attiecas uz cilvēka sociālās funkcionēšanas uzlabošanu, bet šaurākā nozīmē tiek attiecināts uz specifiskiem rehabilitācijas pakalpojumiem, kā to nosaka normatīvais regulējums konkrētā valstī
- krimināllietu apvienošana vispārīgs pirmstiesas izmeklēšanas noteikums, atbilstoši kuram krimināllietu apvienošanas mērķis ir nodrošināt pirmstiesas izmeklēšanas pilnību un objektivitāti, ievērojot katra apsūdzētā lomu, viņa atbildības pakāpi u.c. apstākļus
- atpakaļrāpulība vispārināta īpašība --> atpakaļrāpulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompaktums vispārināta īpašība --> kompakts (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompaktums vispārināta īpašība --> kompakts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- kompaktums vispārināta īpašība --> kompakts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- nepaklausīgums vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- nolaidenums vispārināta īpašība --> nolaidens (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; veidojums, kas pakāpeniski pazeminās; veidojums, kam ir neliels slīpums
- padotība vispārināta īpašība --> padots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (5)
- padotība vispārināta īpašība --> padots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (6)
- pakalpība vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- pakalpīgums vispārināta īpašība --> pakalpīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakalpība
- pakāpeniskums vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpenība
- pakāpenība vispārināta īpašība --> pakāpenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; pakāpeniskums
- pakļautība vispārināta īpašība --> pakļauts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pakļautība vispārināta īpašība --> pakļauts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pakļāvība vispārināta īpašība --> pakļāvīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
- pakļāvība vispārināta īpašība --> pakļāvīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- termoplastiskums vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu
- pamatskola Vispārizglītojošās skolas pirmā pakāpe (mūsdienu Latvijā no 1. līdz 9. klasei), kurā noteikta vecuma bērni iegūst pamatizglītību
- tīkla etiķete vispārpieņemtas normas, kas nosaka lietotāja uzvedību, izmantojot interneta tīkla pakalpojumus
- alloteriji Vispirmākie zīdītāji, kas kļuvuši pazīstami no pārakmeņojumiem, juras, krīta un apakšējā terciārā periodā
- kulminācija Vissasprindzinātākā (daiļdarba darbības, konflikta) attīstības pakāpe, kurai seko atrisinājums
- pavīstīt Vīstot palikt zem (kā), arī (kam) apakšā
- pāvs Vistveidīgo kārtas fazānu apakšdzimtas 2 ģintis ("Afropavo" un "Pavo"), liels putns ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem)
- mežirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas medņu apakšdzimtas suga ("Bonasa bonasia syn. Tetrastes bonasia"), vidēji liels putns, apspalvojums rūsgans, dzīvo pa pāriem, ligzdu taisa uz zemes, nometnieks, Latvijā diezgan bieži
- bruto nacionālais produkts visu valstī ražoto preču un pakalpojumu kopvērtība noteiktā laika posmā, parasti gadā
- sakņu sistēma visu viena auga sakņu kopums, kurā var būt galvenā sakne (attīstās no dīgļsaknes), sānsaknes (atzarojas no galvenās saknes) un piesaknes (attīstās gk. no stumbra apakšdaļas); ir 2 sakņu veidi — mietsakne un bārkšsakne
- minims Viszemākā algas pakāpe grāmatrūpniecībā nodarbinātam strādniekam
- priekšķīlis Vītne galvas smadzeņu paura daivas mediālajā virsmā, pakauša daivas ķīļa priekšpusē
- Vjetnama Vjetnamas Sociālistiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas austrumu daļā, platība - 331114 kvadrātkilometru, 88576700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Hanoja, administratīvais iedalījums - 58 provinces un 5 centrālās pakļautības pilsētas, robežojas ar Kambodžu, Laosu un Ķīnu, apskalo Dienvidķīnas jūra
- X X kājas - kāju deformācija: ceļa locītavas savirzītas uz iekšu, bet apakšstilbi uz āru
- mediatizācija XIX gs. sākumā - daudzu neatkarīgu vācu firstu - patstāvīgu un tiešu vācu ķeizarvalsts savienības locekļu pakļaušana kādai citai - lielākai vācu valstij, kas arī ietilpa ķeizarvalsts savienībā
- zābaka galva zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu
- auss Zābaka cilpa tā uzvilkšanai, arī pakāršanai
- štripa Zābaka cilpa tā uzvilkšanai, arī pakāršanai
- šustriks Zagļu pakalpiņš
- šustrins Zagļu pakalpiņš
- zāģmateriālu faktiskie izmēri zāģmateriālu izmēri to noteikšanas brīdī esošā mitruma pakāpē
- amfiteātris Zāle vai tās daļa ar pakāpjveidīgi, parasti puslokā iekārtotām skatītāju vai klausītāju vietām
- svinaugi Zālējāda kopziedlapju divdīglapju augu dzimta, šaurām apakšrozetes lapām, rožsārtiem vai purpursarkaniem ziediem, sausām vīkallapām; plumbaginaceae
- apakšzāles Zāles, kas pastiprināti stīgo un aizņem zelmeņa apakšējo daļu
- zālājsisenis Zaļais zālājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Omocestus viridulus"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā
- sēka zaļi pakaiši
- strupknābe Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Amblystegiaceae"), līdz 30 cm gari augi, kuru blīvās vai irdenās velēnas bieži veido plašas audzes, gk. mitru un slapju vietu sūnas, kā arī ūdenssūnas, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, 37 sugas
- samtīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Bryaceae"), daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas veido blīvas vai irdenas velēnas, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 39 sugas
- skrajlapīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Mniaceae"), līdz 17 cm augsti, daudzgadīgi vienmājas vai divmāju augi, kas bieži veido lielas audzes, 10 ģinšu, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- šķībvācelīte Zaļsūnu apakšklases dzimta ("Plagiotheciaaceae"), sīki vai līdz 15 cm (Latvijā līdz 5 cm) augsti daudzgadīgi augi, kas veido irdenas, reti blīvas, bieži spīdīgas, zaļas, bāli zaļas, dzeltenīgas vai brūnganas velēnas, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
- seligeria Zaļsūnu apakšklases ģints
- bārbula Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Barbula"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- krāčsūna Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Cinclidotus")
- kaļķenīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gymnostomum")
- gredzenvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Gyroweisia")
- mietvācelīte Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Hymenostylium")
- daudzspārne Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Pterygoneurum")
- vijzobe Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Tortula"), divmāju vai vienmājas augi, kas veido irdenas vai blīvas, līdz 8 cm augstas, nereti sirmas velēnas, \~280 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- bumbiervācelīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Leptobryum"), 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- rožgalvīte Zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Rhodobryum"), \~43 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pinkaine Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Cinclidium"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- skrajlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Plagiomnium"), lielas vienmāju un divmāju sūnas, kas veido irdenas velēnas, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- punktlape Zaļsūnu apakšklases skrajlapīšu dzimtas ģints ("Rhizomnium"), 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- skrajsamtīte Zaļsūnu apakšklases srajlapīšu dzimtas ģints ("Pseudobryum"), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ūdenshipns Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Hygrohypnum"), \~38 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- kroklapes zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Sanionia")
- dižsirpe Zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Scorpidium"), \~3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi
- hercogīte Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Herzogiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- vienādspārne Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Isopterygium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- īvlape Zaļsūnu apakšklases šķībvācelīšu dzimtas ģints ("Taxiphyllum"), Latvijā konstatēta 1 suga
- bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis)
- hidra Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases apakšklases ("Hydrida"), vientuļi, pārvietoties spējīgi polipi, 30 sugu
- trahilida Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta
- hondrofora Zarndobumaiņu tipa hidrozoju klases hidroīdu apakšklases kārta ("Chondrophora")
- klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais
- pārzarošana zaru atlikušo daļu nociršana, lai sortimentu kvalitāte atbilstu standarta prasībām: to veic, ja pēc koka nogāšanas stumbra apakšējie zari ir iespiesti zemē un tos nevar atzarot, tad to izdara pēc stumbru sagarumošanas sortimentos
- nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini
- hriziāze Zelta nogulsnēšanās audos; to konstatē kā zilganu ādas krāsu gaismai pakļautās vietās pēc ilgstošas parenterālas zelta preparātu lietošanas
- Hieracium lactucella zeltainā mauraga, mataino mauragu apakšģints "Pilosella" suga
- lycaeniinae Zeltainīšu apakšdzimta
- bakkaste Zem kokpita sola vai tā pakaļējā daļā zem klāja izbūvēta lāde, kurā uzglabā visnepieciešamākos piederumus
- hippo- Zem-, apakš-
- infra- Zem-, zemāk-, apakš-
- liekne Zema vieta starp uzkalniem, leja, apakša pretstatā augšai
- kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg
- apužpus Zemāk (par ko); apakšpus, lejpus; zem
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917.) un citu valstu armiju artilērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- uradņiks Zemākā dienesta pakāpe Krievijas apriņķa policijā 1878.-1917. g.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe
- gorodovojs Zemākā dienesta pakāpe Krievijas pilsētu policijā līdz 1917.; policists, kam ir šāda dienesta pakāpe
- konstebls zemākā dienesta pakāpe policijā (Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs); policists, kam ir šāda dienesta pakāpe
- apakšvadonis Zemāka ranga vadītājs, kas pakļauts kādam citam vadītājam
- bass Zemākā skaņa akordā; apakšējā balss vairākbalsu salikumā
- leja Zemākā vietā, apakšā
- kornets Zemākā virsnieka pakāpe dažu valstu kavalērijā
- infima species zemākais līmenis jēdzienu kārtojumā pēc vispārīguma pakāpes (burtiski "zemākā suga")
- trešs Zemākais, mazāk kvalitatīvais (parasti trīspakāpju vērtējums)
- hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems
- evaņģēlists zemākās pakāpes garīdznieks; brīvprātīgs sprediķotājs vai misionārs
- ministrrezidents Zemākas pakāpes sūtnis
- tautskola Zemākās pakāpes vispārizglītojošā skola cariskajā Krievijā
- miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta
- aiaijs Zemāko pērtiķu apakškārtas dzimta ("Daubentoniidae"), kurā tikai 1 suga
- cekultaustkodes Zemāko sīktauriņu dzimta, radniecīga tīklkodēm, raksturīgs uz priekšu vērsts garu matiņu cekuls pie apakšlūpu taustu 2. posma, kāpuri grauž lapas lapu kokiem un krustziežiem
- microjugata Zemāko vienādspārnu tauriņu apakškārta
- posterioritāte Zemākums, zemāks amats vai vieta; zemāka kalpības pakāpe (pretstats: prioritāte)
- dzinējmateriāls Zemas pakāpes sprāgstviela vai pirotehniskais sastāvs, kuram degot kontrolējamā apjomā, izdalās gāzes, kas nodrošina lodes (šāviņa, mīnas, granātas) sākumātrumu, kad tā izlido no stobra, vai arī raķetes reaktīvajai kustībai nepieciešamo enerģiju
- fona darbs zemas prioritātes darbs, ko iekļauj darbu secībā, tos izpildot pakešapstrādes režīmā un tādējādi optimizējot sistēmas resursu noslodzi
- biosfēra Zemes apvalka daļa, kurā pastāv dzīvība (litosfēras augšējā daļa, hidrosfēra un atmosfēras apakšējā daļa)
- ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks
- troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 11-17 kilometru augstumam)
- biodaudzveidība Zemes dzīvnieku, augu un mikrobu sugu dažādības pakāpe; ģenētiskā dažādība atsevišķu sugu ietvaros; šo sugu veidoto ekosistēmu dažādība
- sima Zemes garozas apakšējā kārta, kas veidota galvenokārt no silīcija un magnija minerāliem
- zemes kadastrālā vērtība zemes kvalitātes novērtējums naudā, ņemot vērā arī zemes ģeogrāfisko novietojumu (attālumu no pilsētām, pagastu centriem, dzelzceļa stacijām), kā arī zemes gabalu kompaktumu (vienā gabalā, starpgabali u. tml.)
- domēne Zemes platības, kas bija tieši pakļautas ķeizaram vai karalim
- racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis
- ringa Zemgalē pakavveidīgi celtas saimniecības ēkas lauku sētā
- Silene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., kas 1254. g. nonāca Rīgas arhibīskapa pakļautībā, bet 13. gs. beigās - Livonijas ordeņa pakļautībā, nav precīzu ziņu par robežām, bet zināms, ka atradies starp Tērvetes un Žagares novadu
- lauksaimniecības produkti zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī to pirmās pakāpes pārstrādes produkti
- muceknīte Zemnieces linu apakšsvārki, kas tika vilkti pār galvu
- nebrīvība Zemnieku dzimtbūtnieciska pakļautība
- bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem
- locīt ceļus (kāda priekšā) zemoties kā priekšā, pakļauties kam
- dīkers Zemteka, cauruļveida būve ūdens plūsmas izvadīšanai pa šķēršļa apakšu (zem upes, ceļa u. tml.)
- dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.)
- izzīdīt Zīdīt (jaunpiedzimušo) līdz noteiktai attīstības pakāpei
- placentāļi Zīdītāji, kam ir placenta; šo zīdītāju apakšklase
- plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks)
- galeopithecidae Zīdītāju dzimta, slaidi dzīvnieki kaķa lielumā, ar ķemmveidīgi robotiem apakšējiem priekšzobiem, ar lidādu sānos
- snuķainie Zīdītāju dzīvnieku apakškārta
- pārnadži Zīdītāju kārta ("Artiodactyla"), pie kuras pieder dzīvnieki ar vienlīdz spēcīgi attīstītu trešo un ceturto pirkstu; šīs kārtas dzīvnieki; 2 apakškārtas, 9 dzimtas, 75 ģintis, \~170 sugu (~830 pasugu); Latvijā 2 dzimtas, 4 ģintis, 4 sugas
- somaiņi Zīdītāju klases apakšklase, kuras pārstāvjiem ir raksturīga soma 1(2); šīs apakšklases dzīvnieki
- vihuhols Zīdītāju klases ciršļveidīgo kārtas kurmju dzimtas cilts ("Desmanini"), kas pamatā ir ūdens dzīvnieki, bet guļ sausās, pašu raktās apakšzemes alās
- pele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Muridae"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu; \~100 ģinšu, \~460 sugu; Latvijā konstatēta 1 apakšdzimta, 4 ģintis, 7 sugas
- vaļveidīgie Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru, samērā lielu galvu, iedala 2 apakškārtās - zobvaļi un plātņvaļi
- sikspārnis zīdītāju klases kārta ("Chiroptera"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums, 2 apakškārtas, \~950 sugu
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi
- sniegģemze Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas kazu apakšdzimtas suga ("Oreamnos americanus"), kas izplatīta Aļaskā un Montanā (ASV), skausta augstums - 90-105 cm, masa - 80-135 kg, biezs apmatojums līdz pat apakšstilbiem, dzīvo klinšainos kalnos
- pērtiķis Zīdītāju klases primātu kārtas augstāko pērtiķu apakškārta ("Simii"), dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes
- lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu
- kata Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur catta"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās
- varis Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur variegatus"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās
- plātņvalis Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Mysticeti"), pie kuras pieder vaļu sugas, kuriem mutē zobu vietā ir plātnes, 11 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 2 sugas
- zobvaļi Zīdītaju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Odontoceti"), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti), 67 sugas, Latvijas piekrastē konstatētas 3 sugas
- kašalots Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobaino vaļu apakškārtas dzimta ("Physeteridae"), liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks, 2 ģintis, 3 sugas, ķermeņa garums - 9-21 m, masa - līdz 50 t, visos okeānos (izņemot arktiskos rajonus)
- upjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Platanistidae"), 4 sugas, visas dzīvo saldūdeņos, piem., Indijas upjdelfīni (Indijā, Nepālā, Bangladešā), Amazones delfīns (D-Amerikā)
- knābjdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Ziphiidae"), vidēji lieli zobvaļi (ķermeņa garums - 4,5-13 m, masa - 1-4,5 t), purns izstiepts, knābjveidīgs, 5 ģintis, 18 sugu, Baltijas jūrā 1 suga
- zaķis Zīdītāju klases zaķveidīgo kārtas dzimta ("Leporidae"), vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti, 10 ģinšu, 45-47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- hipantijs Zieda apakšējās daļas paplašinājums, kas sastāv no saaugušiem apziedņa un putekšņlapu pamatnēm
- ķekaronis Ziedkopa (piemēram, vārpa, ķekars, čemurs), kam attīstīta viena galvenā, garumā augoša ass, uz kuras veidojas ziedi no apakšas uz augšu
- ķekars Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums
- pakars Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā; pakariņš (2)
- monopodiālā ziedkopa ziedkopa, kuras galvenā ass aug spēcīgāk nekā sānasis, ziedi, kas atrodas uz sānasīm, attīstās un aug akropetālā secībā (no apakšas uz augšu)
- divžuburonis Ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.; dihāzijs
- lūpzieds Zieds ar stobriņu apakšā un divās daļās sašķeltu augšējo daļu
- oranžisti Ziemeļīrijas protestantu apvienība (dibināta 1795. g.); vēlāk tā sauca visus Anglijai paklausīgos īrus
- Brunhilde Ziemeļu teikā - valkīra, kurai Odins par nepaklausību liek iemigt dziļā miegā liesmu apņemtā kalnā, līdz Sigurds viņu uzmodina
- zīgens Zīgenas stāvs - apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu
- zygomycotina Zigomicēšu apakšnodalījums
- prošava Zīlēm izrakstīta vai citādi rotāta sieviešu krekla vai brunču apakšējā mala
- polyommatinae Zilenīšu apakšdzimta
- polyommatus Zilenīšu apakšdzimtas ģints
- callophrys Zilenīšu dzimtas astainīšu apakšdzimtas ģints
- hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari
- Pitta nipalensis zilpakauša pita
- smiltājsisenis Zilspārnu smiltājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Sphingonotus coerulans"), Latvijā aizsargājama
- triptika Zīme, ko izsniedz robežas pārbraucējiem, lai nebūtu jāmaksā muita, ar kuru domāts vēlāk atgriezties atpakaļ
- kubiksakne Zināma skaitļa trešās pakāpes sakne jeb skaitlis, kas kāpināts trešjā pakāpē dod zināmo skaitli
- čams Zināmu laiku ilgstoša vientulība, kas ieteicama visiem lamām, un obligāta mistiķiem un augstāko pakāpju iesvētītajiem
- zinātniskais grāds zinātnes darbinieka kvalifikācijas pakāpe
- grāds Zinātnes darbinieka pakāpe
- teorija Zinātnes nozare, arī zinātnes nozares daļa, apakšnozare
- vadībzinātne Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku grupu darbību, ir 3 apakšnozares: uzņēmējdarbības vadība, sabiedrības vadība un izglītības vadība
- ganaši Zirga apakšžokļa stūri
- pažobele Zirga galvas apakšējā daļa pie žokļa
- pažodele Zirga galvas apakšējā daļa pie žokļa
- kabriola zirga lēciens ar saliektām priekškājām, bet izstieptām pakaļkājām
- apnaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā pieet tuvu dzīvnadzim un jūtami spiež uz to
- aiznaglojums Zirga nepareizs apkalums, kas rodas, ja pakava nagla iedzīta nepareizā virzienā un ievaino dzīvnadzi
- lāčkāja Zirga pakaļkāja ar vēzīša locītavas izliekumu uz priekšu
- storte Zirga pakava radze; nagla zābakā
- stota Zirga pakava radze; nagla zābakā
- naris Zirga piesis, t. i. kāju pakaļpusē pēdējais augstumiņš virspus naga, kas apaudzis pagariem sariem
- kausla Zirga skausts, pakausis
- rumex Zirgskābeņu apakšģints
- sterninae Zīriņu apakšdzimta
- chlidonias Zīriņu apakšdzimtas ģints
- sterna Zīriņu apakšdzimtas ģints
- baltvaigu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Chlidonias hybridus")
- melnais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Chlidonias niger")
- melnvēdera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna acuticauda")
- mazais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna albifrons", senāk "Sterna minuta")
- Indijas upju zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna aurantia")
- lielais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna caspia")
- sārtais zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna dougallii")
- Forstera zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna forsteri")
- Dienvidamerikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundinacea")
- upes zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna hirundo")
- garastzīriņš Zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna macroura")
- jūras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna paradisaea")
- Sarkanās jūras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna repressa")
- baltkrūšu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna striata")
- Sumatras zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sumatrana")
- baltgalvas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna trudeaui")
- Kergelēnu zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna virgata")
- Antarktikas zīriņš zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna vittata")
- garkājzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pholcidae"), 2,5-3,5 mm garš, kompakts ķermenis un it kā nesamērīgi garas (20-30 mm) tievas kājas, atgādina māņzirnekļus, Latvijā konstatēta 1 suga
- māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm
- akmeņplekste zivju klases plekstveidīgo kārtas dzimta ("Scophthalmidae", daži zinātnieki to nodala kā dzimtas "Bothidae" apakšdzimtu), jūras zivs, 6 ģintis, 9 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- cikloidālas zvīņas zivju zvīņas ar apaļu pakaļējo malu
- rūkūzis Zivju žāvējamais aprīkojums, zemē izrakta bedre ar iekuru apakšā
- pastāvīgie zobi zobi, kas bērnam izšķiļas 5–7 gadu vecumā un pakāpeniski nomaina piena zobus
- smilšbeka Zobiņbeku dzimtas ģints ("Gyroporus"), sēne ar stobriņiem cepurītes apakšpusē, 9 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas izmantojamas uzturā
- sprūdmehānisms Zobmehānisms turpatpakaļkustības pārvēršanai vienvirziena rotācijas vai virzes kustībā
- sadales kārba zobratu reduktors jaudas plūsmas sadalīšanai starp automobiļa priekšējo un pakaļējo dzenošo tiltu
- apakšzobs Zobs, kas atrodas apakšžoklī
- dakšastes Zobspārņu dzimtas ģints ("Cerura"), tauriņu priekšspārni pelēki vai netīri balti ar zigzagveida zīmējumu, pakaļspārni pelēki, aktīvi naktī, Latvijā konstatētas 2 sugas, kāpuri dzīvo uz vītoliem, retāk uz apsēm
- odontoceti Zobvaļu apakškārta
- pazode Zoda apakšējā daļa
- zoomastigina Zoomastiginu apakšklase
- anserinae Zosis - putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta
- tūpsle Zoss vai pīles pakaļdaļa
- gaura Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas ģints ("Mergus"), liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi; 7 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
- gaigala Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas suga ("Bucephala clangula"), melnraiba nirpīle ar samērā lielu galvu un īsu knābi
- zoss Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas apakšdzimta ("Anserinae"), liels ūdensputns ar garu kaklu, 7 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 12 sugu
- kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa
- nirpīles Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas sugu grupa, kurā ietilpst putni, kas spēj nirt un ilgi uzturēties zem ūdens
- gulbis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas zosu apakšdzimtas ģints ("Cygnus"), liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam
- zvaigžņu spektrālā klasifikācija zvaigžņu iedalījums grupās (spektra klasēs) zvaigžņu temperatūras pazemināšanās secībā un pēc to spektra īpatnībām; galvenās zvaigžņu spektra klases apzīmē ar burtiem O, B, A, F, G, K, M; sīkāku iedalījumu apakšklasēs norāda ar cipariem no 0 līdz 9 aiz burta
- kļošs Zvanveida griezums apģērbam; bikšu galu paplatinājums; svārku apakšdaļas paplatinājums
- dorķis Zvejas laivas pakaļgals, kur stūrmanis sēž
- astnieks Zvejas rīka (bridņa) pakaļējās daļas - astes turētājs
- kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža
- veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu
- gremds Zvejas tīkla apakšējai malai piestiprināti priekšmeti, kas nodrošina apakšējās malas vajadzīgo iegrimi
- vadnis Zvejas tīkla elements - resna virve tīkla apakšējā daļā
- papetens Zvejas tīkla piederums, mazas līstītes, pie kurām stiprina pludiņus augšpusē un gremdu akmeņus apakšpusē
- abars Zvejas tīkls, kam augšējā daļā ir piestiprināti tāšu pludiņi, bet apakšējā daļā - svina gremdes
- verlops Zvejniecībā īpaša ar auklu aprīkota kārts, ar kuras palīdzību velk zvejas tīklu pa ledus apakšu
- ārējā pārbaude zvērināta revidenta vai ārējā auditora veiktā uzņēmuma finansu pārskatu pārbaude, nosakot to ticamību un uzņēmuma faktiskā finansiālā stāvokļa atspoguļojuma pakāpi
- terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā
- amfisbēna Zvīņrāpuļu apakškārta ("Amphisbaenia"), specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā
- čūskveidīgs zvīņrāpuļu apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dažāda lieluma rāpuļi ar pagarinātu ķermeni \~2700 sugu, Latvijā sastopamas 3 sugas; čūskas
- hameleonveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, 4-50 cm gari rāpuļi, kas piemērojušies gk. dzīvei kokos, spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, Āfrikā un D-Eiropā
- amfisbēnveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā
- ķirzakveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārtas no 3,5 cm līdz 3 m gari rāpuļi, 20 dzimtu (nozīmīgākās - gekonu, čūskķirzaku, iguānu, agāmu, scinku, ķirzaku, glodeņu, varami, indesķirzaku dzimta), 350 ģinšu, \~3500 sugu; Latvijā 2 dzimtas, 2 ģintis, 3 sugas
- klaburčūska Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Crotalidae"), indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti, 6 ģintis, \~120 sugu
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu
- odžčūskas Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta, 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, \~60 sugu, Latvijā 1 suga
- mamba Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas kobru dzimtas ģints ("Dendroaspis"), 5 sugas, visas ļoti indīgas
- zalktis Zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Colubridae), kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas - gludenā čūska un zalktis
- drakons Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas agāmu dzimtas ģints ("Draco"), mīt kokos, ķirzaka ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku, Dienvidaustrumu Āzijā, 15-20 sugu
- gekoni Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Gekkonidae"), 11 sugas, sīki un nelieli rāpuļi (garums - 3,5-30 cm), mazliet saplacinātu ķermeni; spēj pārvietoties pa vertikālām virsmām, dzīvo gk. tropos un subtropos, retāk mērenajās joslās, 70-80 ģinšu, 600-700 sugu
- apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu
- agāma Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Agamidae"), rāpulis ar akrodontiem (pie žokļa augšējās malas pieaugušiem) zobiem, 35 ģintis, >300 sugu
- iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna
- dziedātājputni Zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Oscines"), mazi un vidēji lieli putni (masa no 4 g līdz 1,5 kg) ar attīstītu balss aparātu; 44 dzimtas, \~4190 sugu; Latvijā konstatēts 20 dzimtu, >120 sugu
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Cinclidae"), neliels putns, mīt pie tekošiem ūdeņiem, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vārna Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi, 26-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- vārnputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), vidēji lieli putni (garums - 18-70 cm, masa - līdz 1,6 kg), visēdāji, 24-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas
- vālodze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vālodžputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), nelieli (garums - 18-30 cm, masa - 60-200 g), spilgtas krāsas putni, 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā 1 suga
- zīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Paridae"), 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- dzilnīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Sittidae"), nelieli putni (garums - 9,5-19 cm, masa - 15-40 g), 3-4 ģintis, 25 sugas, Latvijā tikai dzilnītis
- cielavputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-22 cm, masa - 12-30 g) ar pagaru asti, 5 ģintis, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- cīruļputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-23 cm, masa - 15-70 g), 15-18 ģintis, 75-82 sugas, Latvijā - 4 ģintis, 4 sugas
- zīdastputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-22 cm, masa - 60-70 g), barojas ar kukaiņiem un ogām, 5 ģintis, 8 sugas
- čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- strazdputns Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 17-45 cm, masa - 50-150 g), 23-36 ģintis, \~110 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zīlīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki putni (garums - 10-20 cm, masa - 7-25 g), barojas ar kukaiņiem, arī sēklām, 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 7 sugas
- stērstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 8-30 cm, masa - līdz 100 g), 133-146 ģintis, \~565 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- mušķērājputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - 8-25 g), \~260 ģinšu, >1400 sugu, ko iedala 13 apakšdzimtās, Latvijā konstatētas 4 apakšdzimtas
- garastīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - līdz 17 g), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
- ķauķputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, sīki un nelieli putni (masa - 5-40 g), barojas ar kukaiņiem, retāk ēd ogas, 58 ģintis, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 23 sugas
- bārdzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Panurinae"), 3 ģintis, 19 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Turdinae"), pasaulē 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas zīlīšu ģints suga ("Parus caeruleus"), neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi
- ķauķītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"), neliels dziedātājputns ar olīvzaļu apspalvojumu, 41 suga, Latvijā konstatētas 6 sugas
- svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei
- krūmputns Zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta, nelieli (ķermeņa garums - 17-22 cm), tumšbrūni putni ar īsiem spārniem un garu asti, lido slikti, nelabprāt, krūmājos un mežos Dienvidaustrālijā, 1 ģints, 2 sugas
- erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas
- lakstīgala Zvirbuļveidīgo kārtas mušķērājputnu dzimtas mežstrazdputnu apakšdzimtas ģints ("Erithacus"), \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- kotings Zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Cotingidae"), gk. mežos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, dažāda lieluma, daudziem ir spilgtas spalvas, 27 ģintis, 79 sugas
- matainais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus hottentotus")
- melnais drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus macrocercus")
- raķetastes drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus paradiseus")
- bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis
- zvirbuļputni Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Passeres") jeb dziedātājputni ("Oscines")
- tirānputns Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Tyranni"), sīki putni (5-80 g) ar spilgti dekoratīvu apspalvojumu, sastopami Amerikā, 13 dzimtas; kliedzējputns
- kokložņa Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Dendrocolaptidae"), sastopama Dienvidamerikas un Vidusamerikas mežos, 13 ģinšu, 52 sugas
- skudrķērājs Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Formicariidae"), neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem, 51 ģints, 228 sugas
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni
- vangačakste Zvirbuļveidīgo putnu kārtas, zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vangidae"), gk. Madagaskarā un tuvējās salās, dzīvo mežos un krūmājos, ķermeņa garums - 12-30 cm, 9 ģintis, 13 sugu
- mūrniekputns Zvirbuļveidīgo putnu tirānputnu apakškārtas dzimta ("Furnariidae"), nelieli brūni vai rudi putni (masa - 8-20 g), veido bumbveida ligzdas no māliem, dūņām, zāles, Dienvidamerikā un Centrālajā Amerikā, 34 ģintis, 218 sugas
- langorts Žākle, ar ko piestiprina pakaļējo asi pie ratu mēles
- žņaugas Žaunas, pakakles mīkstumi
- bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi
- konhostraki Žaunkājvēžu apakšklases lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), tikai fosilās formas, Latvijā atrod devona nogulumos; recentos šīs apakškārtas vēžus sauc par divvākčauļiem
- izžaudēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- izžāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (piemēram, gaļa, zivis) iegūst vēlamo gatavības pakāpi
- nožāvēt Žāvējot (parasti dūmos), panākt, ka (produkts) iegūst vēlamo gatavības pakāpi; izžāvēt (2)
- pāržāvēt Žāvējot (parasti dūmos), pieļaut, ka (produkts) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
- Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts
- žmauga Žņaudzējs pakrūtē
- sētapuža Žoga apakša; vieta zem žoga
- lerneoīdi Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas apakškārta
- lernaeoidea Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārta
- lernejs Žokļkājvēžu apakšklases airkājvēžu kārtas lerneoīdu apakškārtas ģints
- žaunastvēzis Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Branchiura"), ekoparazīti, parazitē gk uz zivīm gan saldūdeņos gan jūrās, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; žaunaste
- airkājvēži Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Copepoda"), sīki vēzīši bez čaulas, 4 apakškārtas, \~6000 sugu; peldkājvēži
- zivjēdis Žokļkājvēžu apakšklases kārta žaunastvēžu kārtas ģints ("Argulus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- parastais ķeģis žubīšu dzimtas ķeģu suga ("Acantis flammea syn. Carduelis flammea"), neliels, drukns dziedātājputns, mazāks par zvirbuli, lido kompaktos, labi koordinētos bariņos
- buks Žuburaina sakne, uz kuras novieto zirga kāju, piestiprinot pakavu
- parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums
- iztilāties Žūstot, balojot (kādu laiku), sasniegt vēlamo gatavības pakāpi (par šķiedraugiem)
- tiloties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem liniem); tilāties
- tilāties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem, liniem)
pak citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV