Paplašinātā meklēšana
Meklējam nes.
Atrasts vārdos (985):
- nes:1
- nesa:1
- nesi:1
- nest:1
- nesāt:1
- nesen:1
- neseņ:1
- nesēt:1
- nesls:1
- nesta:1
- aknes:1
- denes:1
- dones:1
- manes:1
- nēnes:1
- penes:1
- Anesī:1
- enesi:1
- Inese:1
- nesājs:1
- nesams:1
- nesāts:1
- nesavs:1
- neschi:1
- nescio:1
- nesējs:1
- nesens:1
- nesevī:1
- nesīgs:1
- neslia:1
- neslis:1
- nesnēt:1
- nesošs:1
- nespīd:1
- nestor:1
- nesule:1
- nesums:1
- acenes:1
- apenes:1
- asenes:1
- asines:1
- astnes:1
- ašenes:1
- avines:1
- Batnes:1
- bignes:1
- Caunes:1
- drones:1
- džīnes:1
- eženes:1
- Grēnes:1
- gušnes:1
- gūtnes:1
- ģennes:1
- kāpnes:1
- karnes:1
- kārnes:1
- mīknes:1
- nornes:1
- ošūnes:1
- pennes:1
- pienes:1
- pinnes:1
- agnese:1
- apnest:1
- Asnesa:1
- atnest:1
- Banesa:1
- danest:1
- Emnesa:1
- finese:1
- Giness:1
- Gnesta:1
- Gonesa:1
- ienesa:1
- ienese:1
- ienest:1
- Inesis:1
- iznest:1
- nesākša:1
- nesāķis:1
- nesalts:1
- nesāška:1
- nesātis:1
- nesātns:1
- nesaule:1
- nesauss:1
- nesauts:1
- nesekļi:1
- nesekme:1
- nesekne:1
- nesenes:1
- nesenīt:1
- nesieni:1
- nesiens:1
- nesieva:1
- nesīkla:1
- nesilka:1
- neslava:1
- neslave:1
- neslīps:1
- nesmuki:1
- nesmuks:1
- nespēja:1
- nespēks:1
- nespožs:1
- nesties:1
- nestors:1
- nestuļi:1
- nestuve:1
- nesvēts:1
- Abrines:1
- acaines:1
- actenes:1
- airenes:1
- aitenes:1
- aklenes:1
- alpenes:1
- aphanes:1
- aplanes:1
- appīnes:1
- Asnīnes:1
- ātrenes:1
- ausenes:1
- aušenes:1
- badenes:1
- bakenes:1
- baķenes:1
- basenes:1
- begīnes:1
- bizenes:1
- bolenes:1
- boļenes:1
- bucenes:1
- būcenes:1
- bujenes:1
- bulenes:1
- Bušines:1
- celenes:1
- celines:1
- celines:2
- ceļines:1
- cerines:1
- cirenes:1
- cūcenes:1
- cūcines:1
- čimines:1
- dakines:1
- dipenes:1
- dūmenes:1
- dupenes:1
- dūrānes:1
- dursnes:1
- dzirnes:1
- eglenes:1
- eumenes:1
- fiķenes:1
- galenes:1
- gūženes:1
- ģelenes:1
- ģilenes:1
- irbenes:1
- irbines:1
- jānenes:1
- jēzenes:1
- kaķenes:1
- kamanes:1
- kapenes:1
- kāpenes:1
- Kapines:1
- kapūnes:1
- kasines:1
- kocenes:1
- koķenes:1
- komenes:1
- Kucines:1
- kulenes:1
- kūlenes:1
- ķēmenes:1
- ķimenes:1
- ķīmenes:1
- ķimines:1
- lācenes:1
- laķenes:1
- lēcenes:1
- leitnes:1
- lēpenes:1
- līvenes:1
- locenes:1
- locenes:2
- lupines:1
- lūrenes:1
- luženes:1
- ļēmenes:1
- ļirenes:1
- ļovenes:1
- ļurenes:1
- magunes:1
- magūnes:1
- mālenes:1
- marenes:1
- mārenes:1
- mātenes:1
- mauknes:1
- medenes:1
- medenes:2
- melenes:1
- melines:1
- mīkūnes:1
- mizenes:1
- murenes:1
- narenes:1
- nātenes:1
- nazenes:1
- naženes:1
- oscines:1
- Ozolnes:1
- ožaines:1
- pagones:1
- pelenes:1
- piķenes:1
- pīķenes:1
- pīpenes:1
- aiznest:1
- Amnesty:1
- anesehi:1
- atnesāt:1
- biznes-:1
- bizness:1
- Blanesa:1
- Dērnesa:1
- fitness:1
- Forness:1
- funesto:1
- genesis:1
- Genesis:1
- Gvinesa:1
- ienesāt:1
- inesīvs:1
- iznesas:1
- iznesāt:1
- nesadera:1
- nesaiste:1
- nesālīts:1
- nesamais:1
- nesamaņa:1
- nesamērs:1
- nesaņķis:1
- nesāpīgs:1
- nesāšķis:1
- nesātība:1
- nesātīgs:1
- nesātnis:1
- nesekmes:1
- neseknis:1
- nesenējs:1
- nesesers:1
- nesienis:1
- nesīgums:1
- nesīklas:1
- nesīklis:1
- nesilkas:1
- neskarts:1
- neslaiks:1
- neslēpts:1
- neslikts:1
- nesmagai:1
- nespargi:1
- nespēcis:1
- nespetns:1
- nespodrs:1
- nestavas:1
- nestiprs:1
- nestules:1
- nestuļas:1
- nestunda:1
- nestunde:1
- nestuves:1
- nesvaigs:1
- alksenes:1
- aļģsēnes:1
- apartnes:1
- aperenes:1
- aperenes:2
- apzarnes:1
- atpēdnes:1
- aukšenes:1
- aušķenes:1
- avasenes:1
- avatenes:1
- Baldones:1
- Baldūnes:1
- baltenes:1
- bārksnes:1
- baugznes:1
- biksenes:1
- blisenes:1
- blīvenes:1
- blusenes:1
- blusines:1
- brīdines:1
- brizenes:1
- bruzenes:1
- bullenes:1
- ceļūtnes:1
- citmēnes:1
- cūkaines:1
- čīgotnes:1
- čūskenes:1
- drabenes:1
- drabines:1
- dubļenes:1
- dūraines:1
- durtenes:1
- dzelknes:1
- dzirenes:1
- dzirknes:1
- džesenes:1
- flaķenes:1
- gailines:1
- galvenes:1
- gardīnes:1
- glāzenes:1
- glīvenes:1
- gorgones:1
- gostenes:1
- grebines:1
- grieznes:1
- griķenes:1
- Gulbenes:1
- gundenes:1
- guntenes:1
- ģirtenes:1
- ģirtines:1
- imagines:1
- īrisenes:1
- izčognes:1
- izdotnes:1
- jaktenes:1
- jēlmenes:1
- jēlmines:1
- juceknes:1
- juktenes:1
- jurģīnes:1
- jusmīnes:1
- kājmines:1
- kaklines:1
- kalvenes:1
- Kalvines:1
- kārtenes:1
- kaulenes:1
- kaulenes:2
- Kaupines:1
- kazlines:1
- klabenes:1
- klabūnes:1
- klēpines:1
- Klētenes:1
- kļošenes:1
- knīpenes:1
- kramenes:1
- kreķenes:1
- krēpenes:1
- kresenes:1
- krosenes:1
- kuibenes:1
- kulbenes:1
- Kulpīnes:1
- ķērmenes:1
- laiksnes:1
- lakšines:1
- lapsenes:1
- lazdenes:1
- lēkatnes:1
- lettones:1
- lichenes:1
- lichēnes:1
- līdzanes:1
- liepenes:1
- lievenes:1
- līgātnes:1
- līgotnes:1
- līgotnes:2
- Līgotnes:1
- lintines:1
- līntines:1
- Lučkines:1
- magaunes:1
- mauktnes:1
- mellanes:1
- mellines:1
- melmenes:1
- melnenes:1
- mežģenes:1
- mežģīnes:1
- mīdeknes:1
- mīdiknes:1
- miklenes:1
- mīklenes:1
- mīklines:1
- miltenes:1
- moduknes:1
- mustenes:1
- naglenes:1
- nationes:1
- nervenes:1
- noartnes:1
- norātnes:1
- oleksnes:1
- pabrīnes:1
- Pakalnes:1
- Pakalnes:2
- pākšenes:1
- palmenes:1
- paskanes:1
- paupenes:1
- pēkšenes:1
- peldenes:1
- peternes:1
- piemines:1
- pienenes:1
- pienines:1
- Afidnesa:1
- Agranesa:1
- aiznesāt:1
- akinesis:1
- amnestēt:1
- baronese:1
- Batanesa:1
- bēdnesis:1
- Brimness:1
- datnesis:1
- dieneste:1
- dienests:1
- drunesis:1
- drūnesis:1
- Ejnesila:1
- ernestia:1
- ēstnesis:1
- Faifness:1
- fenestra:1
- highness:1
- ieknesēt:1
- ienesība:1
- ienesīgs:1
- ienesums:1
- inesieši:1
- iznesība:1
- iznesīgs:1
- jeunesse:1
- kabnesis:1
- Keitnesa:1
- nesagādis:1
- nesaldāns:1
- nesamauts:1
- nesaņķība:1
- nesaņķīgs:1
- nesapraša:1
- nesaskaņa:1
- nesātnība:1
- nesātnīgs:1
- nesauķīgs:1
- nesaulīgs:1
- nesavākts:1
- nesavtība:1
- nesavtīgs:1
- nesējkoks:1
- nesējmāte:1
- nesekmība:1
- nesekmīgs:1
- nesēlisks:1
- nesidraba:1
- neskaidri:1
- neskaidrs:1
- neskaists:1
- neskaitot:1
- neskolots:1
- neslavans:1
- nesmeķīgs:1
- nesmucība:1
- nesmukums:1
- nesomimus:1
- nesparīgs:1
- nespēcība:1
- nespēcīgs:1
- nespējība:1
- nespējīgs:1
- nespēkots:1
- nespertns:1
- nespetnis:1
- nespīdīgs:1
- nestiepts:1
- nestingrs:1
- nestraujš:1
- nestspēja:1
- nestuklas:1
- nestūklas:1
- nestūkles:1
- nesvarīgs:1
- nesvētība:1
- nesvētīgs:1
- achimenes:1
- ammomanes:1
- apdzirnes:1
- apkārtnes:1
- apkūlines:1
- appērsnes:1
- askusēnes:1
- atbāzenes:1
- augstenes:1
- aveksenes:1
- avieksnes:1
- Bangotnes:1
- blaktenes:1
- brakšenes:1
- buberenes:1
- buburenes:1
- bundzenes:1
- burtaines:1
- celogīnes:1
- cīkstenes:1
- cūkpienes:1
- cūksaknes:1
- čikstenes:1
- čīkstenes:1
- čūpstenes:1
- debesines:1
- dievaines:1
- dridzenes:1
- dzeltenes:1
- dzelvenes:1
- dzērvanes:1
- džinsenes:1
- eleizīnes:1
- elksnenes:1
- Eurolines:1
- frisiones:1
- Gadžiunes:1
- gaisetnes:1
- gļotsēnes:1
- graulenes:1
- graulines:1
- griemenes:1
- grīstenes:1
- iekārtnes:1
- ieliktnes:1
- izdevīnes:1
- izdotenes:1
- izraktnes:1
- Kapteines:1
- kardzenes:1
- karklenes:1
- kārklenes:1
- karpitnes:1
- klidzenes:1
- klimpenes:1
- kļautenes:1
- kniedenes:1
- Krampenes:1
- Krampines:1
- krūklenes:1
- krustenes:1
- krustenes:2
- kumelenes:1
- Kvītaines:1
- ķimelenes:1
- legzdenes:1
- liekatnes:1
- linkalnes:1
- lupstenes:1
- marodenes:1
- matutines:1
- medulenes:1
- melnotnes:1
- mērsaknes:1
- nerimenes:1
- nogulsnes:1
- nolaidnes:1
- norudenes:1
- ogassēnes:1
- opiliones:1
- padibenes:1
- padibines:1
- padubenes:1
- pagāzenes:1
- pakāpenes:1
- panāksnes:1
- Pārkalnes:1
- pažobenes:1
- pēkšķenes:1
- pērkaunes:1
- Piekalnes:1
- pilnatnes:1
- pirmsēnes:1
- pirstenes:1
- amnestija:1
- anestezēt:1
- apnesties:1
- astnesējs:1
- atnesties:1
- avianesis:1
- balsnesis:1
- baumnesis:1
- bezmēness:1
- bruņnesis:1
- Čūsknesis:1
- druvnesis:1
- e-bizness:1
- Fāgernese:1
- farnesols:1
- Helgeness:1
- Hermaness:1
- ienesties:1
- Invernesa:1
- iznesties:1
- Kambaness:1
- kanestēns:1
- kineskops:1
- nesadarība:1
- nesadarīgs:1
- nesadegams:1
- nesaderība:1
- nesaderīgs:1
- nesaimnīca:1
- nesaistīgs:1
- nesaistīts:1
- nesaistošs:1
- nesakarība:1
- nesakarīgs:1
- nesalasāms:1
- nesamanīgs:1
- nesamdeķis:1
- nesamērība:1
- nesamērīgs:1
- nesanitārs:1
- nesāpīgums:1
- nesapraška:1
- nesapratne:1
- nesaticība:1
- nesaticīgs:1
- nesātīgums:1
- nesatīkoņa:1
- nesatiksme:1
- nesatīķoņa:1
- nesātnieks:1
- nesaturīgs:1
- nesaudzīgs:1
- nesavnieki:1
- nesējspēja:1
- nesējtrose:1
- nesieviete:1
- neskaiškai:1
- neskaitāms:1
- neskaitlis:1
- neskartība:1
- nesnaudaļa:1
- nesnaudule:1
- nespetnēns:1
- nesterieši:1
- nestilties:1
- nestipreņš:1
- nestiprums:1
- nestoriāņi:1
- nestorieši:1
- nestorisms:1
- nestrādīgs:1
- nestrīķēts:1
- nesuntulis:1
- apdzerenes:1
- apdzirenes:1
- apgalvines:1
- appļāvenes:1
- appļāvines:1
- audeklenes:1
- balandenes:1
- bārkstenes:1
- bezaugsnes:1
- bezģimenes:1
- bezšķirnes:1
- brūnsaknes:1
- cielavenes:1
- cietpienes:1
- cīrmagones:1
- citronenes:1
- dakiulenes:1
- dārzsaknes:1
- drumbetnes:1
- drumpetnes:1
- džustrenes:1
- garšsaknes:1
- govpurenes:1
- Grahmatnes:1
- hippomanes:1
- iešļūcenes:1
- indricenes:1
- izgāšmēnes:1
- kamielenes:1
- klājsaknes:1
- klikšķenes:1
- Kvietaines:1
- lēdzerknes:1
- lēdzirknes:1
- lierdienes:1
- māllapenes:1
- māllēpenes:1
- maucuksnes:1
- mazģimenes:1
- mežmagones:1
- nāgelkenes:1
- nāģelķenes:1
- nākammēnes:1
- nākošmēnes:1
- nēgelkenes:1
- nēģelķenes:1
- nīģeļķenes:1
- nosmeltnes:1
- pagastenes:1
- pakulaines:1
- pakūlaines:1
- palievenes:1
- pāradaines:1
- paslēpenes:1
- paukšķenes:1
- pepermenes:1
- piepjsēnes:1
- aiznesties:1
- alksnesīši:1
- alusnesējs:1
- Ānesmēmele:1
- anestēzija:1
- anestezīns:1
- augstnesis:1
- avianesējs:1
- avionesējs:1
- biznesmens:1
- dienesnīca:1
- fenestella:1
- fenestella:2
- fenestrons:1
- fenestrula:1
- Gaberonesa:1
- Hernesanda:1
- ienesāties:1
- ienesīgums:1
- izanesties:1
- iznesāties:1
- iznesīgums:1
- jaunestīgs:1
- jaunmēness:1
- nesadarīgai:1
- nesaīsināms:1
- nesajēdzība:1
- nesajēdzīgs:1
- nesakarīgai:1
- nesakārtots:1
- nesakritīgs:1
- nesalaužams:1
- nesaldināts:1
- nesalīdzīgs:1
- nesaprašana:1
- nesapratība:1
- nesaprātība:1
- nesapratīgs:1
- nesaprātīgs:1
- nesaraujams:1
- nesaredzams:1
- nesarežģīts:1
- nesaskanīgs:1
- nesatikšana:1
- nesavāktība:1
- nesavaldāms:1
- nesavaldība:1
- nesavaldīgs:1
- nesaveicīgs:1
- nesavtīgums:1
- nesējraķete:1
- nesējskrūve:1
- nesējslānis:1
- nesējvielas:1
- neskaidrība:1
- neskatoties:1
- nesmēķētājs:1
- nesmulēties:1
- nespēcīgums:1
- nespēcnieks:1
- nespējnieks:1
- nespokoinai:1
- nestandarta:1
- nesteidzība:1
- nesteidzīgi:1
- nesteidzīgs:1
- nesuntulīgs:1
- nesvabadība:1
- alcaligenes:1
- bārkšsaknes:1
- bezgalotnes:1
- bezpagātnes:1
- brendelenes:1
- bumbierenes:1
- cūkpienenes:1
- distancenes:1
- drumpatenes:1
- gundedzenes:1
- krizdolenes:1
- lēdzieksnes:1
- leidzirknes:1
- mušmirsēnes:1
- nokulstenes:1
- palagzdenes:1
- perdrigones:1
- pērkaunenes:1
- piepjusēnes:1
- abiogenesis:1
- aizanesties:1
- amnestierēt:1
- anestētikas:1
- atsanesties:1
- bizenesmens:1
- biznesmenis:1
- Borgardnesa:1
- Brennesunda:1
- darbnespēja:1
- dasanesties:1
- defenestrēt:1
- dienesmaita:1
- dienestnīca:1
- Dnestrovska:1
- Draungsnesa:1
- ernestnieki:1
- fenestraria:1
- fenestrella:1
- Fūnesdālena:1
- grāmatnesis:1
- Hemnesberge:1
- iesanesties:1
- karognesējs:1
- nesaderīgums:1
- nesakarīgums:1
- nesamākslots:1
- nesamērīgums:1
- nesamērojams:1
- nesaprašanās:1
- nesaslimšana:1
- nesaticīgums:1
- nesaturēšana:1
- nesavtinieks:1
- nesējsignāls:1
- nesējsistēma:1
- nesievišķīgs:1
- nesimetrisks:1
- neskaitāmība:1
- neskvegonīts:1
- nestrādājošs:1
- nestrādnieks:1
- actinoplanes:1
- aizdzērienes:1
- anamorfsēnes:1
- ārpusģimenes:1
- ascolichenes:1
- atmateņsēnes:1
- baltdriģenes:1
- bazīdijsēnes:1
- cietpienenes:1
- himēnijsēnes:1
- izgājušmēnes:1
- lauknaglenes:1
- mēnešzemenes:1
- mošuszemenes:1
- paškumelenes:1
- pelējumsēnes:1
- petromyzones:1
- anestezēšana:1
- anestezētājs:1
- baložmēnesis:1
- dienestmeita:1
- dienestnieks:1
- dižrenesanse:1
- fenestrācija:1
- fenestrārija:1
- Garžlegonese:1
- karadieneste:1
- karadienests:1
- nesabiedrisks:1
- nesakārtotība:1
- nesalaužamība:1
- nesalīdzināms:1
- nesamaksājams:1
- nesamierināms:1
- nesankcionēts:1
- nesapratīgums:1
- nesaprātīgums:1
- nesasniedzams:1
- nesatricināms:1
- nesavaldāmība:1
- nesavaldīgums:1
- nesavienojams:1
- nesējelements:1
- nesmalkjūtīgs:1
- nespeciāliste:1
- nespeciālists:1
- nestoriānisms:1
- nestrukturēts:1
- aizpagāšmēnes:1
- aizsargacenes:1
- ananaszemenes:1
- baltvēderenes:1
- bērzlapjsēnes:1
- dabaszinātnes:1
- galasmadzenes:1
- hitridijsēnes:1
- hitrīdijsēnes:1
- Lamentationes:1
- mīkstpienenes:1
- akranestēzija:1
- anesteziologs:1
- ārpusdienesta:1
- asinsdienests:1
- aukstumnesējs:1
- Balatonkenese:1
- Bjardnardness:1
- cilvēkmēnesis:1
- civildienests:1
- darbnespējīgs:1
- dienestpuisis:1
- dzimumnespēja:1
- dzimumnespēks:1
- Gausenesciems:1
- holīnesterāze:1
- izlūkdienests:1
- Johannesburga:1
- kinanestēzija:1
- nesadarbošanās:1
- nesaimniecisks:1
- nesamērojamība:1
- nesaspiežamība:1
- nesējfrekvence:1
- nesējlidmašīna:1
- nesimetriskums:1
- nesistemātisks:1
- nestrādātspēja:1
- asinsstrutenes:1
- augstpapēdenes:1
- dižgalvpurenes:1
- jūraszvaigznes:1
- krustkrustenes:1
- laterītaugsnes:1
- papidsmadzenes:1
- anesteziometrs:1
- batianestēzija:1
- defenestrācija:1
- dienestpersona:1
- hemianestēzija:1
- nesabalansētība:1
- nesabiedriskums:1
- nesamierināmība:1
- nesamierinātība:1
- nesasniedzamība:1
- nesatricināmība:1
- nesavienojamība:1
- nestorpapagaiļi:1
- aizpagājušmēnes:1
- basidiolichenes:1
- deuterolichenes:1
- kamerālzinātnes:1
- anestezioloģija:1
- darbnespējīgums:1
- hipocenestēzija:1
- hirokinestēzija:1
- nesaimnieciskums:1
- draugidraudzenes:1
- inženierzinātnes:1
- anestezioloģisks:1
- dienesttiesīgais:1
- dispečerdienests:1
- gargalanestēzija:1
- hipercenestēzija:1
- inženierdienests:1
- nesējkonstrukcija:1
- antiholīnesterāze:1
- elektroanestēzija:1
- glosokinestētisks:1
- antiholīnesterāzes:1
- bizneskartogrāfija:1
- hidrometeodienests:1
- hemitermoanestēzija:1
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- terra incognita _burtiski_ "nepazīstama zeme"; sveša sfēra; kaut kas nesaprotams.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- hors concours "ārpus konkurences"; nepārspēts; nesalīdzināms; tāds, kas kaut kur piedalās ārpus konkursa.
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
- Mvetsi "Mēness", Zimbabves šonu mitoloģijā - pirmais cilvēks.
- brimērs "miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
- caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru
- (pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- in octavo (papīra) astotdaļloksnes formātā
- in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā
- in folio (papīra) pusloksnes formātā
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
- gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
- trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
- činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
- nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
- imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
- Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
- Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
- pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Abaits Abaita ezers Ķeipenes pagastā
- abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- sīpolnica ābele (Borsdorfas šķirnes)
- zaķpurnis Ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābols
- gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
- koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos
- simbolizācija Abstraktu fenomenu pārnesums konkrētos priekšmetiskos tēlos; baiļu atvairīšanas mehānisms
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
- acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
- pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna
- acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
- Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā
- Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
- fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis
- oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu
- kseroftalmija Acs konjunktīvas un radzenes epitēlija sausums A vitamīna trūkuma dēļ; var kļūt par akluma cēloni
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
- plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks
- keratīts Acs radzenes iekaisums
- skiaskopija acs refrakcijas noteikšanas metode, novērojot ēnas kustību uz tīklenes, kuru izraisaar gaismas stara projekciju acī
- cikloparēze Acs starenes muskuļa vājums
- rodopsīns Acs tīklenes fotoreceptoru (nūjiņu) pigments
- retinīts Acs tīklenes iekaisums
- pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ
- iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
- Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
- gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai
- iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums
- retinitis Acu ābola trešās kārtas (tīklenes) iekaisums
- ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
- Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
- adermoģenāze Ādas defektu nesadzīšana
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- kamenieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Kamenes" iedzīvotāji
- megžine Adījums, kas ir adīts, cieši nesaistot valdziņus
- megžināt Adīt, cieši nesaistot valdziņus
- Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
- Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
- Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
- Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
- Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
- Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā
- Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
- Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā
- Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
- Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
- Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
- Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
- Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
- Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
- Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
- Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
- Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
- Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
- Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
- Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
- Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
- Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
- Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
- Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
- Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
- Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
- Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
- Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
- Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
- Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
- Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
- Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
- Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
- Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
- Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
- Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
- Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
- Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
- Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
- Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
- Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
- Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
- Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
- Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot
- disgramatisms Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja pareizi lietot vārdus
- akatafāzija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja sintaktiski pareizi veidot frāzi
- anaritmija Afāzijas veids, ko raksturo nespēja skaitīt
- akalkūlija Afāzijas veids, nespēja izrēķināt vienkāršus matemātikas uzdevumus
- ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija
- sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
- patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
- kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā)
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
- achimenes Ahimēnes
- achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes
- Lēnām pa tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
- izaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) iznāk (no kurienes, kur u. tml.)
- pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas)
- ainavu fizika ainavzinātnes nozare, kas izmanto fizikas principus un metodes ainavapvalka izpētē
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu)
- izairēties Airējot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints
- atpīles Aitas vai kazas, kas atnesas vēlu rudenī
- lycopsis Aitenes
- merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita
- taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
- rupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida rupju vilnu, kas sastāv no dūnvilnas, pārejas matiem un akotmatiem
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
- faringorinīts Aizdegunes iekaisums
- nazofaringīts Aizdegunes iekaisums
- retronazāls Aizdegunes-
- SOB Aizdusa, elpas trūkums (angļu "shortness of breath")
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
- aizfīrēt Aizgādāt, aiznest
- aizstabulēt Aizgādāt, aiztransportēt, aiznest
- nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris
- vursuļot Aizgūtnēm, nesaprotami runāt
- aizdulburēt aiziet neskaidri murminot
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
- heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs
- kalvānieši Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji
- Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
- Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski
- aizkāršas Aizkārtnes, aizkārtnis, atceļama šķēršļa kārts pāri ceļam
- Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
- dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji
- rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji
- bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji
- podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji
- Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums
- Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
- Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
- gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji
- pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums
- pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji
- silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko)
- pakaļtrepe Aizmugures kāpnes
- pakaļtrepes Aizmugures kāpnes
- aiznasāt Aiznesat
- eferents Aiznesošs, piem., motoriskais nervs, kas vada impulsus no centrālas nervu sistēmas
- aizšķibēt Aiznest
- nonest Aiznest (uz kurieni, kur u. tml.)
- aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu)
- dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai
- danest Aiznest līdz kādai vietai
- dasanesties Aiznest līdz kādai vietai
- aiztrumpēt Aiznest prom
- aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām
- aiznest labas dienas aiznest sveicienus
- aizkrāmēt Aiznest, aizkravāt (kur projām)
- aizderglīt Aiznest, aizvazāt
- pajemt Aiznest, aizvest (sev līdzi), piemēram, priekšmetus, produktus
- atvairot Aiznest, attālināt
- vāčīt aiznest, nolikt
- Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
- Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī
- aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī
- aizveņu Aizpagājušo (gadu, mēnesi, nedēļu)
- aizplevināt Aizplivināt, aizlidināt, aiznest ar vēju
- Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
- kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji
- mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
- kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
- vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt
- aizmeņģēt Aizvilināt, aiznest
- aizgniezt Aizvilkt, aiznest
- aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu)
- aiztušīt Aizvilkt, aiznest ar pūlēm
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem)
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
- akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ
- Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā
- Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Akmeniešu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
- Akmenišku ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
- Akmenišķu ezers Akmenīšu ezers Rēzeknes novadā
- Akmeņu Akmenka - ezers Demenes pagastā
- Akmenkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
- Akmeņkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
- Akmeņu ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai
- ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml, ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai; konstrukcijas, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
- fistulina Aknenes
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- polypogon Akotaines
- NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- ierinda Aktīvais karadienests, arī fronte
- civilpersona Aktīvajā karadienestā neiesaistīta persona
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
- Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi
- antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā
- Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos
- alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis
- metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
- slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- alyogyne Aliogīnes
- cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes
- berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
- johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
- ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā
- badakāsība Alkatība; negausība; nesātība
- etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
- Clematis alpina alpu atragēnes "Atragene alpina" nosaukuma sinonīms
- Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms
- Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
- Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
- Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā
- ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi
- Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
- iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
- Alyst Alūksnes nosaukums 8. gs. Pleskavas hronikās
- alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji
- bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
- celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji
- karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji
- Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē
- kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji
- Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums
- nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji
- rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji
- rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji
- Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
- Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
- Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
- Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
- strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
- tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji
- Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē
- Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums
- Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- annenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" iedzīvotāji
- atenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji
- atieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji
- Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē
- Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums
- vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji
- Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē
- Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē
- Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
- Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums
- Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā
- Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums
- Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā
- Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
- Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
- Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
- Zīmers Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeri" nosaukuma variants
- veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji
- veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji
- vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji
- ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji
- Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums
- jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
- Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums
- Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji
- Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants
- Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
- Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
- garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji
- Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants
- jaunalūksnieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunalūksne" iedzīvotāji
- kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji
- Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
- Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums
- Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē
- Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants
- Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants
- Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē
- vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji
- Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē
- Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums
- Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē
- jaunannenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunanna" iedzīvotāji
- lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji
- Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē
- meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji
- Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē
- svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
- svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
- Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē
- apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji
- Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums
- apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji
- Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē
- jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji
- Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē
- Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants
- kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji
- kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji
- Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē
- Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski
- adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji
- Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums
- Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
- aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji
- Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
- Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
- Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums
- demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji
- kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji
- kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji
- liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji
- liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji
- Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
- rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
- rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
- rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
- palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
- palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
- saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji
- saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji
- Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants
- strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
- strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
- Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums
- Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
- brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
- brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
- Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē
- malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji
- Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē
- Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē
- Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums
- alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji
- ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji
- Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums
- Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē
- Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē
- ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji
- gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji
- igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji
- Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
- mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji
- Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē
- Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē
- Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē
- sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji
- Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē
- Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji
- lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji
- Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums
- mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji
- volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji
- Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
- jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji
- tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji
- zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji
- zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji
- čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
- čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
- ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji
- Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums
- Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums
- kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji
- kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji
- kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji
- ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji
- naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji
- pededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
- stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji
- Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
- korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji
- mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji
- veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji
- Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji
- Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums
- Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē
- Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē
- Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē
- Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē
- Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē
- māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji
- Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē
- Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē
- Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji
- ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji
- Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski
- alūksnieši Alūksnes pilsētas iedzīvotāji
- Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums
- Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
- Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- pagāza Alus atliekas, padibenes
- pagāze Alus atliekas, padibenes
- pagāzne Alus atliekas, padibenes
- paķimene Alus nogulsnes (no rauga)
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece
- Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu
- iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
- žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus
- pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
- eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
- lāgers alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi zemā temperatūrā (9-14°C) un tā notiek tilpnes lejasdaļā
- upju nogulumi alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi
- azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai
- jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai
- phycomycota Aļģsēnes
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
- phycomycetes Aļģu sēnes
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
- dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji
- ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji
- Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums
- pērkonieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoņi" iedzīvotāji
- sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji
- Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums
- Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari)
- Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
- virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
- pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
- pārvaldes amatpersona amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem
- abutilon megapotamicum Amazones abutilone
- Alocasia x amazonica Amazones alokāzija
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru
- Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē
- Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
- Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru
- Cephalopterus ornatus Amazones saulsargputns
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
- karaliskā viktorija Amazones viktorija
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
- čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes
- hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
- amnestierēt Amnestēt
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
- autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci
- Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā
- anabionti Anabiotiski augi, kas vairākas reizes zied un nes augļus
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
- komparatora režīms analītiskā stereoinstrumenta darbības režīms, kurā instrumenta koordinātas pārnes attiecībā 1:1 uz ainas koordinātām
- aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
- Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
- laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā
- Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums
- Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
- Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
- Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants
- Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski
- Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums
- bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
- Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski
- Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants
- Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums
- golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji
- golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji
- Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums
- Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums
- Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski
- grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji
- grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji
- Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums
- Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski
- Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski
- Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski
- Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums
- Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
- mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji
- Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski
- Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski
- Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants
- murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji
- murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji
- Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski
- Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants
- Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants
- Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
- stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji
- strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski
- vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski
- zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji
- Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants
- Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski
- Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
- Anerauda ezers Aneraudu ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā
- Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
- enesi Anesehi
- anestētikas Anestezējošie līdzekļi - vielas, kas rada vietēju anestēziju (novokaīns, kokaīns u. c.)
- neirālā anestēzija anestēzija ko panāk, ievadot anestēzijas līdzekli nervā vai nerva tuvumā
- parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
- reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum
- anestezēšana Anestēzijas iestāšanās
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists, ārsts, kas izdara anestēziju
- Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
- plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
- NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
- Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
- zīmētā animācija, multiplikācija animācija, kurā attēlu uzzīmē uz celuloīda pamatnes un to uzņem kā filmas kadru
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām
- Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piemēram, tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai
- levomicetīns Antibiotika, ko izstrādā starainās sēnes
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
- desmopresīns Antidiurētiskā hormona atvasinājums, medikaments, ko lieto, lai ārstētu urīna nesaturēšanu naktīs
- ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
- mutuli Antīkā arhitektūrā plātnes zem geizona, virs triglifu joslas
- anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē
- Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
- antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
- atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
- Antropoles ezers Antropovas ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā
- Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
- Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
- Merksema Antverpenes pilsētas rajons, tās ziemeļu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, osta Šeldas-Māsas kanālu sistēmā, \~42000 iedzīvotāju
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- pamatne Apakšējā (celtnes) daļa
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa
- dibens Apakšējā daļā (piemēram, traukam), apakšā, tuvu pamatnei, uz pamatnes
- pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags
- pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags
- uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā
- katakombas Apakšzemes kapenes ar labirintiem un sānu ejām (piemēram, senajā Romā, Neapolē)
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu
- piemines Apaļās vilkpienes ("Euphorbia peplus")
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
- nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones")
- apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla
- anesteziometrs aparāts anestēzijas līdzekļa dozēšanai
- oftalmodinamometrs aparāts asinsspiediena mērīšanai tīklenes artērijās
- kserogrāfs aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
- kotonizators aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā
- kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai
- keratoiridoskops aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei
- iktometrs aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai
- kardiosfigmogrāfs aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai
- kimogrāfs aparāts skaņu līknes pierakstīšanai eksperimentālajā fonētikā
- telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti
- batitermogrāfs aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā
- pirheliometrs aparāts tiešas Saules radiācijas absolūtai mērīšanai uz perpendikulāras plaknes
- skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem
- teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti
- mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops
- datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
- aploks Apdārzs (ap Mēnesi)
- dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks
- Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā
- Silaktis apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Kraujas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Gārsenes pagastā
- Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
- Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā
- Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Garoza apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mežotnes pagastā
- Veczosna apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Landze apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Everti apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Ogres novada Lēdmanes pagastā
- Balda apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
- Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
- Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
- Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
- Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
- Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
- Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
- Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā
- Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
- Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
- Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
- Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
- Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
- Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
- Avoti apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs
- Sauleskalns apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Krauja apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā
- Lociki apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā
- Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
- Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
- Audriņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs
- Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
- Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
- Strūžāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni
- Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
- Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
- Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
- Vecružina apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
- Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
- Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
- Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
- Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
- Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
- Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
- Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
- Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
- Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
- Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
- Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
- Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
- Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
- Dīķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā
- Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā
- Celenski apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Cerkazi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Čuksti apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Kaltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Nēķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Rezaka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Tūja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Dacvari apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Dostas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Grēveles apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Kadilas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Otte apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Ruķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Tarlapi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Vecanna apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
- Čonkas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- Ezerslokas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- Adrakaši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Beja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Bundzene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Kanaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Lenkava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Rečiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Saļņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Siseņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Struņķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Vecputrene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Visikums apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Ievedne apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
- Mežtekas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
- Bērziņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Stiliņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Tortuži apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Petrova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Blūmreiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Kaķi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Luņķi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Naglas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Proņkas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Alodzene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Bāterava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Grundas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Mežnieki apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Sofikalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Žērveļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Blekteskalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Cirakalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Degumi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Ezīšava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Lejaskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Ežupalte apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Golovkina apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Klaškina apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Poļakova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Putrovka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Steržinova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Tupicene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Romeškalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Vēzes apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Blūmji apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Garoži apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Kampji apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Kārkļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Pauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Ratenieki apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Šķērsti apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā
- Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā
- Ādams apdzīvota vieta (mazciems) Apes novada Trapenes pagastā
- Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
- Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
- Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā
- Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
- Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Bērzkalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā
- Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
- Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
- Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
- Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
- Apši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
- Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
- Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
- Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
- Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
- Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
- Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
- Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Graši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
- Kumbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā
- Stirbļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā
- Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā
- Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
- Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
- Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
- Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
- Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā
- Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
- Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
- Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
- Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
- Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
- Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
- Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
- Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
- Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā
- Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Apšine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Debesnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Ģevrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Izabelina apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Kalnamačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Laude apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Lejasmačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Ļūcāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Mazslate apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Mikaine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Moči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Rātupes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Stagari apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Šumitāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Vilciņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
- Braņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
- Lapas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
- Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
- Kalīši apdzīvota vieta (mazciems) Kalkūnes pagastā
- Krusāta apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
- Rudbāržu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
- Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
- Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
- Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
- Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
- Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
- Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
- Kaplava apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
- Lipši apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
- Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
- Upeslīči apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
- Urgas apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
- Ūsiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
- Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Vērdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kurmenes pagastā
- Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
- Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā
- Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
- Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā
- Sinepes apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā
- Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
- Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
- Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā
- Ļustiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Dzirnaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Grostona apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Iedzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Ozolkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Viļķeni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Auziņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Bebri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
- Volkova apdzīvota vieta (mazciems) Mārkalnes pagastā
- Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
- Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
- Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
- Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
- Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
- Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
- Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
- Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
- Aliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
- Diedziņš apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
- Šķērsteni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
- Vatrāne apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
- Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā
- Apšukalni apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Birznieki apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Damradi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Grēnes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Kalmes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Rājumi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Grišina apdzīvota vieta (mazciems) Pasienes pagastā
- Stēģi apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā
- Treuhi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Brukāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Rogozovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Gribuļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Meirāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Pudinova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Puisāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Šaurītes apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Vējpļavas apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Čapkova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Tihanovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Kļasica apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Rogs apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Liuzinīki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
- Laļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Mortišķi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Antonopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Baļucki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Belobabina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Jekimovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Karnopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Krasutina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Odumāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Ostrovski apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zahariha apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Tūmuži apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Amatnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
- Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
- Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā
- Krolīši apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā
- Talsiņa apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā
- Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā
- Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā
- Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža"
- Ķurbēni apdzīvota vieta (mazciems) Skaņkalnes pagastā
- Vecskujene apdzīvota vieta (mazciems) Skujenes pagastā
- Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Ruikas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
- Drandi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jeberi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
- Grotūzis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Jaunbilska apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Lūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
- Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
- Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
- Čīkstiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Fridriķmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Garlene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Jaunokte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Odre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Okte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Pilskalnciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Pļavmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Šķēde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Strīķciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Vagargals apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Dārte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Iģene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Klāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Mazsārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Valgalciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
- Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
- Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
- Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
- Indriķi apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
- Krampji apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
- Rūpnieki apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
- Blāzma apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
- Burtnieki apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
- Mariņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
- Jaunvarieba apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā
- Pūces apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
- Bazāni apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
- Dumpiete apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
- Dzirciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
- Rindzele apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
- Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā
- Varieba apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā
- Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
- Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
- Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Ūdrande apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Kaitra apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
- Meļova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
- Rusački apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
- Zujeva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
- Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā
- Aišpūri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Bički apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Nitiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Naujenes pagastā
- Žluktova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Šķaunes pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
- Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
- Zeiles apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
- Austrumi apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
- Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
- Rasas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
- Ratnicēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
- Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
- Kukalēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā
- Ilzene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novadā 25 km no Alūksnes
- Mežslokas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- Paiķēni apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- Garasimi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Garjuri apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Igaunīši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Jurenski apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Lāzberģis apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Mārtiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Murjāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Ploskums apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Sauliķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Stocene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Supes apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Tereški apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Vēverkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
- Gribažas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
- Lēģernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
- Silaveršas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
- Svari apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
- Auguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Opekalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Vēciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Ermiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
- Gotlupi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
- Jerlani apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
- Ķelles apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
- Okani apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
- Puļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
- Pūzupi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
- Uranaži apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
- Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
- Adamova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Aizgārša apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Bērzupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Briežudārzs apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Demšas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Doktas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Franciskopole apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Gornasti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Kalvene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Kudinava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Polsas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Prīduļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Purnava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Saides apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Sprinduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Stārdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Surikava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Truļļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
- Brūnas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Kopmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Mērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Pūriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Sebežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Sviestiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
- Briedinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Tarvas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Jaunzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Pujakalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Vaidava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Vuķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Bruņiševa apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Čistigi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Fjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Jaseņeci apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Klementine apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Kūdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Ķurši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Naumova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Orlīši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Pļevna apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Ponkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Puncene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Šeļehova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Snopova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Stuborova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Zabolova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Zagorje apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Zvaneri apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
- Kalnapededze apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze
- Bārdaskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Druskas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Peņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Rules apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
- Joškas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
- Kundrati apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
- Micpapi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
- Bieranti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Cielavas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Šļukums apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Vengerski apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
- Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Golovanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Grabova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Grigodinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Grišāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Grīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Janokra apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Janovci apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Kotoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Libiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Malka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Muntiški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Andrupenes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Dagdas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Rogaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Slesari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Stalīdzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Tizori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Usači apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Užaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Vasiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Vigori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
- Dzirvaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Karaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Kriņica apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Kurļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Meņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Reiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Rubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Zeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Zukulova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
- Grandāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Kozuliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Lindāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Loškas apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Marinzeja apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Nārta Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Nārtas Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Nārtmale apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Rijnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Rockāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Zirnaites apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
- Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
- Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Pokropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
- Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Skurbenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
- Spaļenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
- Stūri apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
- Vārpas apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
- Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Auzāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Babāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Brieževa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Brūklāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Burčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Dubļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Elkšņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Krievkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Lielmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Moziņki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Mūrava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Ploskena apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Silakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Taureskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Vējava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Vistusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
- Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā
- Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā
- Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
- Krūškalns apdzīvota vieta (skrajciems) Bēnes pagastā
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā
- Mazblīdene apdzīvota vieta (skrajciems) Blīdenes pagastā
- Kosa apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
- Andrēni apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
- Ūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Cesvaines pagastā
- Ferma apdzīvota vieta (skrajciems) Dagdas novada Asūnes pagastā
- Brataniški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Briģene apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Brīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Gateņi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Gulbenes apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Imantas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Jāņuciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Kanavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Kavališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Klabani apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Kočergino apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Kuhališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Kurcums apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Lakstīgalas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Matkunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Matulanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Mežaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Misjunci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Rumpišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Šakališki apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Sējas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Skirna apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Trikopci apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Vasariški apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Vīksnas apdzīvota vieta (skrajciems) Demenes pagastā
- Aizpores apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta austrumu daļā
- Meļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Dzērbenes pagastā
- Cūkauši apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Kazimirvāle apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Lavide apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Vitkuški apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
- Gāršas apdzīvota vieta (skrajciems) Garkalnes pagastā
- Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
- Vecmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
- Žļābji apdzīvota vieta (skrajciems) Gārsenes pagastā
- Gāršenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Naglene apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Spriņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Briči apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Elstes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Lapši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Dravnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Lielvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mazvasaraudži apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mežkleivas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Mežlaskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Silmači apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Trušļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Ziemeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
- Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Barani apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Krāces apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lapati apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latvasas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Olekši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Pirtsmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salaki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Zvārtavi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Skujenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
- Plukši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Viņķeles apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Bierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kālanci apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Luķes apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Plūkši apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Saliņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Skrejatas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Sproģi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Namsadi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Skolas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Stūrastas apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Siljāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Sturņi apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Dārtiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Jauntirza apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Zosēni apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Ilūkstes novada Bebrenes pagastā
- Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Bajāri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Baldone apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Grauzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Kaktagals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Miests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Olksna apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Riteniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Skromi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Spēlēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Svoki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Jaunplatone apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Platones pagastā
- Katrinsils apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
- Kumpiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
- Kupčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
- Niedras apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
- Romaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
- Samsonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
- Sīkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
- Slobodka apdzīvota vieta (skrajciems) Kalkūnes pagastā
- Baranova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Diervanīši apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Grabežova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Rūzori apdzīvota vieta (skrajciems) Kārsavas novada Mērdzenes pagastā
- Ķevieši apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā
- Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā
- Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi
- Andiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Birža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Piruški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Aprobavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Butkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Kiuliņauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Klabauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Ļutavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Mazā Asūne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Mazā Jolza apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Parfenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Paukštova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Pļupova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā
- Borkuici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Davidenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Kiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Mazie Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Novički apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Oļšaniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Peickova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Ratkova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Landskorona apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona
- Kvietaines apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā
- Pulkarne apdzīvota vieta (skrajciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
- Āboltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Blome apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Brīdaga apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Lapsiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
- Boltāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Dekterova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Kausinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Parsikova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Adamova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Biksi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Dauguļova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Dolgije apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Garaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Kazaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Pinti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Piragova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Pirdova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Pricimova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Pasienes pagastā
- Aizpūre apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Banoņeja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Biņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Bolūžova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Diunokļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Franapole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Jaunzeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Jaunžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Kiuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Obuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Orehova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Pikstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Pūdukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Ražanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
- Čieri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Kozukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Kravcovka apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Lapatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Malzubri apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Mihalova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Miški apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Repki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Šalaji apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Silagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Silkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Škirmanti apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Tabulova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Vecpiragova apdzīvota vieta (skrajciems) Mērdzenes pagastā
- Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Arklinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Ikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Karolīna apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Kozsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Meža Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Siksala apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Silagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Teicejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Tiltagals apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Trizelnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Tropi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Vēršuzepi apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Vidsola apdzīvota vieta (skrajciems) Murmastienes pagastā
- Berezovka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Cirši apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Gribusti apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Januseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Jezufova apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Kašatniki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Konopecka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Kreipāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Kriškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Krīvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Ļesnije apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Ļesovščizna apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Ļukeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Ļumeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Maskaļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Melderiški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Mazie Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Ogorodņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Rudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Rukliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Sandariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Sargeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Slutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Sprukti apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Strojenka apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Stropica apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Teivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Vasargeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Vecpils apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Vecračina apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Vecstropi apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Viļuši apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Zastenki apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Židina apdzīvota vieta (skrajciems) Naujenes pagastā
- Blijas apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Uzvaras Līdums apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Rēķi apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Veismaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Ķesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines pagastā
- Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolaines pagastā
- Gorbači apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Guzenki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Katalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Kolnačova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Konovalova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Koršupļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Latišonki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Meikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Rieči apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Sapatņi apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Šeški apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Šikucki apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Škauna apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Tarčilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Tiuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Trubilova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Zaborje apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Žoglova apdzīvota vieta (skrajciems) Pasienes pagastā
- Aizkalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Biubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Bloki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Daugavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Gāgas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Gorliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Grociškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Jegoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Kancepole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Kudļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Otrie Pīzeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Pirmie Sparāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Trešie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Otrie Vucāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Pirmie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Otrie Džeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Mazie Šņepsti apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Otrie Garkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Otrie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Trešie Pūdži apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Pirmie Patari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Trešie Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Novosele apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Pelečanka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Pēteri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Pinkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Raipole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Raudauka apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Rinči apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Ročāni apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Silinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Slātava apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Strodopole apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Žeļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aizkalnes pagastā
- Vērēmes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā 8 km no Rēzeknes
- Asači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Davidovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Drebi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Goruškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Greivuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Hvorobina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Janīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Jegorovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Kaulači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Krīvmaizes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Kuciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Līpūri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Lounīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Mežāres apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Mivrinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Muhi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Lielā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Mazā Fiļkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Mazā Puderova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Novaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Samrekovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Skredeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Strankaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Šuļohi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Tabakirkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Vusari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Zīmeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Augstikalni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Čumine apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Grebeiži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Juzupole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Kaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Klopotova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Ļetki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Maļejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Maļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Mediņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Micāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Tihaja Pristaņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Nirīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Palsinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Petuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Pūriski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Rejeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Silaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Steivanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Teļakalni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Uļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Uškaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Vecināni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Vidne apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Vovernīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Anci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Balbiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Baļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Bandari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Besovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Bratova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Broliši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Bulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Buši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Dergilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Foļvarkova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Golenti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Īvuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Kaipi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Kalnāji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Karpuškina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Kazeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Kazuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Kisluhina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Knutova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Kolpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Kovaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Kupčinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Ladusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Lipušķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Mahoņina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Mežāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Mitri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Pirmie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Otrie Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Mazie Barīsi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Melnais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Baltais Dukstigals apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Patrejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Petuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Piskuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Plīns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Putrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Račiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Rečeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Rivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Silagoli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Šņitniki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Soboļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Sokorņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Tarkilova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Tilīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Uškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Vagaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Vaičuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Zapāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Zīdi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Žogotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Žurīli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Aļņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Armuškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Cakuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Jaunsaimnieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Obeliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Ožinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Puduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Sondori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā
- Abramovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Aizupīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Apšinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Asinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Batarāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Beleviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Ceglineica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Češļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Čirkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Daukstes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Drebejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Dreimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Drinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Dzeņagols apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Jaunlesna apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Kakarvieši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Kaulači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Ķipļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Kises apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Krusti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Kūzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Lempi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Lizdiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Mortuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Mosāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Ozinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Piļcine apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Piļkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Piziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Plasi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Poikas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Putrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Raibie apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Ratinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Rūbežneica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Rudzusīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Saukavīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Semuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Skūškova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Smaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Smuti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Špuni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Susekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Taunaga apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Trimaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Turcines apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Vacainīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Veitulnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Vēršukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Viļumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Zakari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Zarečka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Zileņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Zimkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Zuiči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
- Adamiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Akminīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Černoste apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Červjakovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Cibļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Dubina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Dudari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Ezergailīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Grudes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Kancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Kazmirova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Leinakolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Leperi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Liska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Maļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Meļderi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Meža Gaileiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Mazie Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Pūdnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Rušenica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Šahmovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Šejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Seksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Skrauči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Timošiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Vainova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Valaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Veideri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Vorslovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
- Krupeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Preiļu novada Rušonas pagastā
- Apšinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Atlaka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Briežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Cīmota apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Dērvaniene apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Drobas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Dūliņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Dziļāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Karitoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Kozori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Krēsle apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Kučkauški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Kuderi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Liepusala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Cīmotas Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Strūžānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Strūžānu Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Sauleskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Stribas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Susekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Vilnauce apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Žogotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Žogotkakts apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Dervāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Dreizi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Gajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Geikina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Ignašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Jeroškina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Jusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Košeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Ladusi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Litavniki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Manuhina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Minkina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Niperova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Pocelujevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Punduri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Račeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Rūņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Šļahotska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Sļesarovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Smuškova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Staroščiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Stolbovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Taraputki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Tumenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Vipinga apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Zemesgols apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Aizezere apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Blantiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Čudarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Danči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Dirši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Ērzeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Gleizdi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Goliševa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Gorsvani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Ivgulova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Ivoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Jaungailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Jekimāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Ķipļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Klaugi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Klomostova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Kozudauņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Kūkoji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Ļadi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Letki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Lucatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Lupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Mortuzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Gola Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Lielie Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Šķerbinieki 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Šķerbinieki 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Maļinovka 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Maļinovka 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Plešaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Puisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Puksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Puskundži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Reidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Rogozi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Sološnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Stogoršņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Turlaji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Vaņkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Vecgailumi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Voseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Zagorje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Zaļūkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Žogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Bancuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Ciskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Dundas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Kantinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Klementinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Krusti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Leimaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Mihalki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Mīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Pauri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Piertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Romanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Staudži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Sūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Zīmeļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Zirkova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Zjabki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kantinieku pagastā
- Ababļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Akmenīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Antropova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Baranova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Batņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Bidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Bridiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Bukateņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Čerņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Gajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Golišovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Graši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Idzepole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Izoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Kalinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Karpiņje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Katkovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Labovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Lamaši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Leiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Lesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Malinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Marguči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Meški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Mihailovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Mozgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Mukoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Asticu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Namjoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Novinka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Pārtova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Piliki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Pintāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Rozalina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Silvestrina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Skadeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Šļakoti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Spirgini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Sprestišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Sprūževnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Vecsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Vilkakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Virvi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Zabeļje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
- Astici apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta"
- Apši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Biži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Brusova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Cīmota apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Ciskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Kozubērži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Križini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Leški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Livza apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Midziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Morcinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Poznane apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Požogi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Pūriski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Rūņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Skinči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Skobuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Suņova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Taudejāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Vilkusola apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Voskāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Voverova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Zabalotje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
- Astiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Dupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Grumuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Gudeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Harčenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Ivuški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Kivleņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Ļadi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Maiziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Mostovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Pušbāri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Pustoška apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Rabskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Regži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Rubčinska apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Skradeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Soboļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Stilbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Turčāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Ūzuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Višķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Ismeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā pie Čornajas pagasta robežas
- Barauha apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Bereznīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Bungas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Dvarči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Galdeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Gineviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Grumuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Ilza apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Jaunstašuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Krepši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Ļoļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Luciški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Maiziki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Maltečka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Malukšta apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Martušovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Melteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Milka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Plīna Romani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Krievu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Latviešu Virauda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Novaja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Pozņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Purviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Rabskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Rukmoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Rusiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Škrjabi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Staraja apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Stepiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Stikuti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Stiļbi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Utāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Vecstašuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Zeļenopole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Zeļonki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- Barauha apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Bički apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Bikaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Brīžgoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Černoste apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Dupini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Dzementova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Dzeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Garkolni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Griščati apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Jakoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Jevtišovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Kiseļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Lapatiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Leimaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Lejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Locukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Maltečka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Mīškoņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Paškeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Pinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Sergejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Skutāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Šmeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Solomenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Špieļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Strodziškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Viškeri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Zagajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā
- Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- Drabāki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- Īdeņa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- Ļodāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- Orenīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- Sūļagols apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- Teirumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- Terumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- Zvejsola apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nagļu pagastā
- Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Bilinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Bliseni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Brožgola apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Čakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Caunīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Cepleiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Čornie apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Dekteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Drikaškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Gabri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Gļaudas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Gleizdova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Goldadiervīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Īvulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Jaškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Jaudzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Jaundzemļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Jūrdži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Kapiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Kloneites apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Kristiņkas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Kuciņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Laigolova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Laizani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Leškas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Livzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Maigļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Mazuri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Miglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Miglinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Mikitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Miurinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Obrumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Opiņki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Pārkolni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Piļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Pintāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Pujati apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Pūramola apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Putrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Rancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Razgaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Rejeņas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Rūbežnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Ruduki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Rudukova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Sārņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Saukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Saukavīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Šķesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Smilktinis apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Soloviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Sosiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Upeitnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Ūzuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Vilkadūbīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Znūteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Žogotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Zuši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Pirmās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas)
- Otrās Drankas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā (agrāk - Drankas)
- Zaļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 4 km no Rogovkas, bijušās muižas ēku komplekss
- Meikaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā; Meikales; Meikali; Meikalis
- Andronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Benislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Deimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Gaiduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Groverišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Jeroščenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Kampišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Kivki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Križevņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Losi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Maremonts apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Škvarki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Ūsveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Dreijerovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Jaunsaimnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Jaunsloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Kozori apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Latviešu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Krievu Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Ratinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Spundžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Voronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
- Akmenka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Babri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Balda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Butleri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Dītlovi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Dorotpole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Gulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Kirkiliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Kristceļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Lazareva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Liuki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Loci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Ostrovīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Parma apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Peirāgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Šauriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Siugaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Stolbovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Svātova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Virbuli apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Vocīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Žagari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Žierkļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Pušas pagastā
- Asnīņis apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Babrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Baļtina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Dagumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Dzipšļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Jaunrikova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Jezupova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Kolnasāta apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Kūrpinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Liuzi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Makuži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Medinski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Mihalki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Osnīši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Piertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Piliskolns apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Pļuskova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Sameņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Skujaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Solaviersi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Žagatnis apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Aļhovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Apari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Bolbiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Bondarevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Boriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Cerkovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Deičmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Dzerkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Garanči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Gurilišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Keidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Komulteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kraupeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kudļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kukuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kurtiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Lakši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Lukna apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Mežalovnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Mežasorgi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Mihejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Azara Bodži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Lejas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kolna Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Jaunā Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Lielā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Mazā Markova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Odotas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Pedeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Pertnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Pilveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Pivteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Rjabki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Silinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Skangaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Skromelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Spočinoki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Stirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Studeni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Subinaite apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Uļjanova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Žabrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Agejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Beloglazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Bikaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Bodrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Bondari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Burlakovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Čulki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Danilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Deneliški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Feklistovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Gasuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Groveriški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Gruzdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Gušči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Hatki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Ignatovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Indričāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Jaskina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Jaunružina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Kļonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Kurteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Kvasovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Lisovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Losa apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Māmulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Meža Juri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Teiruma Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Trūpu Zamoži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Losu Čači apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Meža Pīgožņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Paramonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Paški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Patrejevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Putni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Rubāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Sopri apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Špēļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Sprinda apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Šutovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Tarakanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zabolotje apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zaikovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zakutajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zemski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Zuji apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Akremi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
- Antonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
- Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
- Dilmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
- Garjuša apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
- Jaunmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
- Jugermani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
- Parapani apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
- Podļizovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sokolku pagastā
- Asāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Batari apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Dilāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Doroškeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Fomkini apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Gudakovski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Mihalina apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Ostrovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Pokrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Poludņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Rikopole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Rosica apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Rozeļmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Rudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Viši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Zakati apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Zverinci apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā
- Biksinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Burzova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Djogi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Gabinova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Gajova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Greivuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Gribuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Iugulova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Jaunborisova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Jermolas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Jurki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Juškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Kleperova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Krampova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Labvārži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Loborži apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Meļņova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Mežagaiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Kolna Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Lejas Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Obricki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Olūtnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Plikpūrmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Pūrmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Pustinki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Ratinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Rubļevski apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Rūdzes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Silinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Škierbinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Skudras apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Stučeva apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Taudejāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Vecborisova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Veremes apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Aleksandropole apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Blūzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Frolovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Jaunviļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Juški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Lagoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Piziči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Privši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Rampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Sokolki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā, 7 km no Viļāniem, pagasta centrs
- Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Ģērķēni apdzīvota vieta (skrajciems) Skujenes pagastā
- Peļļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smilltenes novada Apes pagastā
- Dauškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Kalpaki apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Apes pagastā
- Biksēja apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jāņmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Kaiberis apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Purēnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
- Jaundrusti apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
- Bemberi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Caunes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Kalējiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Dāmi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Kainaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Cepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Kļavaisi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Lankaskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Grošļi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ķempes apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ķeņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Rudbārži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Ūdrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
- Bindi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
- Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā
- Lūkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes pagastā
- Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Kožanki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Krasnopole apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Mači apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Malcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Muižnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Mazā Luknīca apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Lielie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Mazie Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Taperi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Tīmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Zabiņaki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Zamišoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Zeiļova apdzīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- Silkakts apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Skreite apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Sniķeri apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Uguņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Vecumvirsa apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Brežģis apdzīvota vieta (skrajciems) Taurenes pagastā
- Jaunpļavas apdzīvota vieta (skrajciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
- Kokāji apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
- Pušči apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
- Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
- Seimuškas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
- Vecumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā
- Labrags apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- Gārzde apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Karaļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Lagzdiena apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
- Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Černomordi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Kristužāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Kušņerova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Lauči apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Miltukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Muizinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Muizinski apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Mazie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Mazie Lītaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Lielie Lītaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Rudzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Šalupinki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Seļekova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Severki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Špegi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Teļakolni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Ūdeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Ustja apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Ūtičova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Vacžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Vasarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Veserova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Vierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Virpi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Zitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Zuzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos
- Pullans apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Daugava apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Birkineļu dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Eglīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Misa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
- Rozītes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
- Sarma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Baldones pagastā
- Makstenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Skuķīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Suži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Garkalnes pagastā
- Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
- Mičurinietis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
- Varavīksne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Kalkūnes pagastā
- Kažoki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
- Luksofors apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā
- Vasarnīcas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Naujenes pagastā
- Dāvi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Ezītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Galiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Jāņupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Stīpnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Vaivadi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Virši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
- Lapsas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
- Purviņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā
- Pleikšņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
- Ziedi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Sērenes pagastā
- Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ilgas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Kamaldiņa apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Lejaslabiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Plēsums apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems, agrāk Šlosberga) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils un 3 km no Ilūkstes, izveidojusies bijušās muižas "Schlossberg" teritorijā, Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
- Irši apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 40 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Hirschenhof" teritorijā, pagasta centrs
- Pilskalne apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Neretas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 55 km no Aizkraukles un 11 km no Neretas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta administratīvais centrs
- Stukmaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Stockmannshof" teritorijā, Klintaines pagasta administratīvais centrs
- Bormaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; Balbieri
- Brenci apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs
- Anna apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs
- Ziemeri apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 13 km no Alūksnes; izloksnē - Zīmers
- Mārkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 14 km no Alūksnes, pagasta centrs
- Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
- Jaunlaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, pagasta centrs
- Mālupe apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
- Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
- Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
- Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
- Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
- Karva apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Aizupītes apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas
- Jaunzemi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs
- Matisene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Beja
- Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns
- Mariampole apdzīvota vieta (vidējciems) Andrupenes pagastā
- Troškas apdzīvota vieta (vidējciems) Atašienes pagastā
- Birkineļi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Randene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
- Dunski apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
- Mencendarbe apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Baldones pagastā
- Ceplis apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Jumprava apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Strēlnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
- Putni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Skaistkalnes pagastā
- Ilze apdzīvota vieta (vidējciems) Bebrenes pagastā
- Stūri apdzīvota vieta (vidējciems) Blīdenes pagastā
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
- Ķempji apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
- Pērkoņi apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
- Kraukļi apdzīvota vieta (vidējciems) Cesvaines pagastā
- Zemgale apdzīvota vieta (vidējciems) Demenes pagastā
- Dzeguzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
- Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
- Priedkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes novadā
- Langstiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Garkalnes pagastā
- Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
- Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
- Galgauska apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši
- Līgo apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 22 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās, tāda paša nosaukuma pusmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Tirza apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 25 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Tirsen" teritorijā, pagasta centrs
- Stradi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 3 km no Gulbenes; bijušie nosaukumi - Pomeri, Pāmeri
- Druviena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 30 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Druween" teritorijā, pagasta centrs
- Letes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Ozolkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Svelberģis apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Krapa apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Stari apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
- Jānuži apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Sinole apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Velēna apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Gaujasrēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Rēveļi apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
- Kalniena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
- Vecstāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās Stāmerienas muižas "Stomersee" teritorijā, Stāmerienas pagasta administratīvais centrs
- Ceļmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
- Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
- Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Slate apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
- Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
- Lielvircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
- Pēterlauki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
- Poķi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
- Muitas apdzīvota vieta (vidējciems) Kalkūnes pagastā
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
- Račeva apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
- Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Līgatnes pagastā
- Āstere apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā
- Pudinava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Mērdzenes pagastā
- Lucmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā
- Stropi apdzīvota vieta (vidējciems) Naujenes pagastā
- Medemciems apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Pārolaine apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Pēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Stūnīši apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
- Šuškova apdzīvota vieta (vidējciems) Pasienes pagastā
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Bekši apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs
- Sakstagals apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 14 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Tiskādu muižas "Tiskaty" teritorijā, pagasta centrs
- Liuža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 15 km no Rēzeknes, Kantinieku pagasta administratīvais centrs; Kantinieki
- Lendži apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 17 km no Rēzeknes, pagasta centrs
- Ilzeskalns apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Ilzesberg" teritorijā, pagasta centrs, arī Iļžukolns, līdz 1989. g. saucās Gailumi
- Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
- Gornica apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Prezmas muižas teritorijā, Silmalas pagasta administratīvais centrs
- Silmala apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola)
- Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores
- Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
- Krupi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Audriņu pagastā
- Marientāle apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Bērzgales pagastā
- Ratnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
- Strūžāni apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
- Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
- Janopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Jupatovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
- Gaigalava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs
- Vertukšne apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Zosna apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
- Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
- Rozentova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Maltas pagastā 2 km no Maltas
- Rasnupļi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Rogovka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā 24 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zaļmuižas teritorijā, Nautrēnu pagasta administratīvais centrs; Nautrēni
- Ozolmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā 7 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Ciskādi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- Kruki apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Prezma apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Pustinka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Štikāni apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Tiskādi apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Stoļerova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Škeņeva apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
- Sondori apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs
- Adamova apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Adamovas ezera rietumu krastā 4 km no Rēzeknes; Odumova
- Radopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
- Sprūževa apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, Griškānu pagasta administratīvais centrs
- Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
- Baltezers apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
- Pilsblīdene apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Blīdenes pagastā
- Mēmele apdzīvota vieta (vidējciems) Skaistkalnes pagastā
- Sērmūkši apdzīvota vieta (vidējciems) Skujenes pagastā
- Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
- Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Branti apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā 14 km no Smiltenes, izveidojušies bijušās Brantu muižas ("Horstenhof") teritorijā, pagasta centrs
- Lobērģi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
- Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
- Vidzeme apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
- Dārzciems apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā
- Vizla apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
- Aumeisteri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā 25 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Serbigal" teritorijā; bijušais nosaukums - Aumeisteris, sarunvalodā dažkārt - Aumeistari
- Silva apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauza apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
- Brutuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
- Blome apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā, 8 km no Smiltenes, pagasta centrs
- Pļavas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Lādzere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Vandzenes skola apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
- Līzespasts apdzīvota vieta (vidējciems) Trapenes pagastā
- Lestene apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 26 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Lestenes muižas teritorijā, pagasta centrs
- Vitrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Viļķenes pagastā
- Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
- Bērtiņi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Spīdzenieki apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
- Ambrozi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī
- Asari apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā
- Popji apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Vārņi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Smugauši apdzīvota vieta (viensēta) Baldones pagastā
- Pavēņi apdzīvota vieta (viensēta) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Ķetas apdzīvota vieta (viensēta) Dzērbenes pagastā
- Viculaikas apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Robežkalns apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Rūrāni apdzīvota vieta (viensēta) Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā
- Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
- Vīnakalns apdzīvota vieta (viensēta) Klintaines pagastā
- Aizpuri apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
- Mežites apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas
- Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā
- Bēņas apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
- Vecrikava apdzīvota vieta (viensētu grupa) Rēzeknes novada Rikavas pagastā
- Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī
- Benūda apdzīvota vieta Alžīrijā, Bejedas vilājas rietumu daļā, Vādī el Rabrī sausgultnes
- Ārgaila apdzīvota vieta ASV (_Argyle_), Minesotas štata ziemeļrietumu daļā
- Babita apdzīvota vieta ASV (_Babbitt_), Minesotas štata ziemeļaustrumos
- Aila apdzīvota vieta ASV (_Isle_), Minesotas štatā
- Morisa apdzīvota vieta ASV (_Morris_), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ņūporta apdzīvota vieta ASV (_Newport_), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Velsa apdzīvota vieta ASV (_Wells_), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Eida apdzīvota vieta ASV ("Ada"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Orora apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bolivara apdzīvota vieta ASV ("Bolivar"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Keimbridža apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kenbi apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sentervila apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Klintona apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kavingtona apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Deitona apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Fejitvila apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Hendersona apdzīvota vieta ASV ("Henderson"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Džespera apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kingstona apdzīvota vieta ASV ("Kingston"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Linčbērga apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Medisona apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Mauntplezanta apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ošenpainsa apdzīvota vieta ASV ("Ocean Pines"), Merilendas štatā, 11700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Onaida apdzīvota vieta ASV ("Oneida"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentčārlza apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Savana apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sīmora apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Tenesī štatā, 10900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Springveli apdzīvota vieta ASV ("Spring Valley"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Springfīlda apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.)
- Svītvotera apdzīvota vieta ASV ("Sweetwater"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Tailera apdzīvota vieta ASV ("Tyler"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Trentona apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veinsboro apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Vorena apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Veiverli apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Bārnsvila apdzīvota vieta ASV, Minesotas štatā
- Bensona apdzīvota vieta ASV, Minesotas štata rietumu daļā
- Begli apdzīvota vieta ASV, Minesotas štata ziemeļrietumu daļā
- Bekstera apdzīvota vieta ASV, Minesotas štatā, Breinerdas rietumu piepilsēta
- Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos
- Vilreika apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai
- Bērse apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Brashāta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Brehta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Heistopdenberga apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Herentalsa apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Shotena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Vesterlo apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provincē
- Balena apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces austrumos
- Kalmthauta apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Antverpenes provinces ziemeļu daļā
- Upmale apdzīvota vieta bijušā Abrenes apriņķa teritorijā 50 km no Abrenes un 20 km no dzelzceļa stacijas Žīguri
- Augšpils apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad _Vyšgorodok_ (Višgorodoka) Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas
- Anažasa apdzīvota vieta Brazīlijā (_Amajás_), Paras štatā, Amazones grīvas Maražo salā
- Bardai apdzīvota vieta Čadā, Borku-Ennedi-Tībestī reģionā, Tibestī kalnienes ziemeļu daļā
- Ārlingtona apdzīvota vieta Dienvidāfrikas Republikas Frīsteitas provinces Thabo Mofucaņanes distrikta rietumu daļā
- Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī
- Fontenblo apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.)
- Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Akmeņrūči apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
- Aurova apdzīvota vieta Gulbenes novada Litenes pagastā
- Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā
- Koluvere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
- Kullamā apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
- Risti apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa austrumos
- Kirbla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
- Tūdi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
- Vatla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa dienvidu daļā
- Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa rietumos
- Neva apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļos
- Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā
- Linnamē apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
- Martna apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
- Palivere apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
- Taebla apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī
- Ūemeiza apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, blakus Hāpsalu, uz austrumiem no tās
- Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā
- Hullo apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Vormsi salā
- Akāšāta apdzīvota vieta Irākā (_ʻAkāshāt_), Anbāras muhāfazas rietumos, Sīrijas tuksnesī
- Sandgerdi apdzīvota vieta Islandē, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā
- Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā
- Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Kvēragerdi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, austrumos no Reikjanesas pussalas
- Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Tourshebna apdzīvota vieta Islandes ziemeļaustrumos, Launganesa pussalas dienvidrietumos
- Ama apdzīvota vieta Japānā (_Ama_), Šimanes prefektūrā, Oki salu Nakano salā
- Kacēni apdzīvota vieta Krievijā _Kačanovo_, 12 km no Latvijas robežas, kas 1922.-1944. g. bija Latvijas teritorija Abrenes apriņķī
- Alkatvaama apdzīvota vieta Krievijā (_Alˈkatvaam_), Čukotkas autonomā apgabala dienvidaustrumos, Korjaku kalnienes ziemeļaustrumos
- Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
- Gauri apdzīvota vieta Krievijā (bijušā Abrenes apriņķa teritorijā) 6 km no tagadējās Latvijas robežas aiz Grebņovas (Grebņevas) robežkontroles punkta; krieviski - Gavry
- Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
- Bokova apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā
- Balahņinska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļbaikāla kalnienes ziemeļu daļā
- Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
- Ribačija apdzīvota vieta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, Kuršu kāpās, dibināta kā Rositenes pils 1372. g.
- Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
- Agloni apdzīvota vieta Lietuvā (_Agluonai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
- Alķišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alkiškiai_), Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
- Barvīdži apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
- Ķivīļi apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Akmenes rajonā
- Nendelne apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Ešenes pagasta dienvidaustrumu daļā
- Šānvalde apdzīvota vieta Lihtenšteinā, Maurenes pagastā
- Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī
- Aksdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Aksdal_), Rūgalannes filkes ziemeļrietumu daļā
- Andenēse apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andenes_), Vesterolu salu Annejas salas ziemeļu galā
- Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askøy_), Hordalannes filkē
- Askvolla apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askvoll_), Sognas un Fjūranes filkē
- Eidfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Fitjara apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Grānvina apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Innrearna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Knārvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Linnosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Lufthusa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Mangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Nūrheimsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Streume apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Ulvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Ūseiru apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Vosevangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
- Stūrehē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē, Hutarejas salā
- Reldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidaustrumu daļā
- Sveijo apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidrietumos
- Etne apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidu daļā
- Reine apdzīvota vieta Norvēģijā, Lofotu salu Moskenesejas salā
- Brenneisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Ernēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Glomfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Hemnesberge apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Hjēpsvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Mūirāna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Nesna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Rongnana apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Streumene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- Trūfoša apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā
- Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos
- Hūseja apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Trēnas salā
- Sērlanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Verejas salā
- Terroka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes dienvidos
- Ballangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļu daļā
- Bangna apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Bismu apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Doka apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Fosbergoma apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Grānrudmūene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Hunnorpa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Hūva apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Lena apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Reufosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Ringebū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Sēgalstabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Vanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Vogomū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
- Jevnākere apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidos
- Jārene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā
- Rūa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā
- Dumbosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā
- Leša apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā
- Ēgersunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Hummersoka apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Jelmelannsvogene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Klepe apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Moija apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Olgora apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Vikeso apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
- Skudnēshavna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Karmeijas salas dienvidu galā
- Tānangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Ziemeļjūras piekrastē
- Heuge apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes dienvidos
- Ēlene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļos
- Sanna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā
- Bālestranna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Dāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Eurlannsvangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Ēvreordāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Flūre apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Geupne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Heijangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Hermansverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Lerdālseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Neustāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Ordālstangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Sandane apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Sanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Sogndālsfjēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Svelgene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Vīkseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
- Hardbake apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, Sūlas salas dienvidos
- Nūrfjūreida apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā
- Strīna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā
- Bellpata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces austrumu daļā, Kačhi tuksnesī
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas
- Hāga apdzīvota vieta Šveicē (_Haag_), Sanktgallenes kantona austrumos
- Cveizimmene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantoā, Zimmes upes krastā
- Frūtigene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Innertkirhene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Ītendorfa apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Lauterbrunnene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Meiringene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Minhenbuhzē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Bīrene pie Āres apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Oberdīsbaha apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Ostermundigene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Švarcenburga apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Vatenvile apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā
- Grindelvalde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā
- Langnava Emmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā
- Zumisvalde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona austrumu daļā
- Gštāde apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā
- Lenka apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidrietumu daļā
- Ādelbodene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā
- Kanderštēge apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona dienvidu daļā
- Hercogenbuhzē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā
- Kirhberga apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā
- Ucenštorfa apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantona ziemeļu daļā
- Brīenca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Briencas ezera ziemeļu krastā
- Špīca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Tūnas ezera dienvidrietumu piekrastē
- Erlenbaha Zimmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Zimmes upes kreisajā krastā
- Arosa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Bonaduca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Domata apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Flimsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Lencerheide apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Savoņina apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Truna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Valsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- Mištaira apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Senta apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Škuola apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumos
- Ardeca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Cerneca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Cuoca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Suša apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona austrumu daļā
- Poskjāvo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienviaustrumu daļā
- Bruzio apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Pontrezīna apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Samedana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidaustrumu daļā
- Lostallo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Mezoko apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Roveredo apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidrietumu daļā
- Silsmarija apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
- Silvaplana apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona dienvidu daļā
- Disentisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
- Sumvitga apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumos
- Sumviča apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona rietumu daļā
- Igisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Jēnaca apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Klostersa-Serneisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Šīrsa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Trimmisa apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantona ziemeļu daļā
- Andēre apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā, Aizreinas krastos
- Breila apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā; Brigelsa
- Buohsa apdzīvota vieta Šveicē, Nidvaldenes kantonā, Fīrvaldšteterezera krastā
- Alpnaha apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
- Engelberga apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
- Lungerne apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
- Zahselne apdzīvota vieta Šveicē, Obvaldenes kantonā
- Bičvile apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Ebnata-Kapele apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Flāvile apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Frimzene apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Grabsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Neslava apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Vatvīle apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Zargansa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantonā
- Gamsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumos
- Tribaha apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumos
- Zevelene apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona austrumos
- Bādragaca apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona dienvidaustrumos
- Flumsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona dienvidu daļā
- Melsa apdzīvota vieta Šveicē, Sanktgallenes kantona dienvidu daļā
- Jaunroze apdzīvota vieta tagadējā Smiltenes novada Apes pilsētā, kas līdz 1956. g. bija atsevišķa apdzīvota vieta
- Dašava apdzīvota vieta Ukrainā ("Dashava"), Ļvivas apgabala dienvidos, dabasgāzes atradnes, gāzes vads arī uz Rīgu
- Rītupe apdzīvota vieta un dzelzceļa stacija Abrenes apgabala austrumos (tagad Krievijā)
- Porca apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta
- Vanne-Eikele apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai
- Aldingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālajā zemē
- Breizaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Denclingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Efringene-Kirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Ērenkirhene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Fērenbaha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Furtvangene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Gundelfingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Kanderne apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Kirhcartene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Marha apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Neištate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Šalštate apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Štaufene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Veile apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Vēre apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Mīlheima apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģiona rietumos
- Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
- Bēcingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Bonndorfa apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Ercingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Lenckirhe apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Sanktblazīna apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Vutešingene apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtenburgas federālās zemes Freiburgas reģionā
- Borghorsta apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Kēsfelde apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Notulna apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Zendene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā
- Metingene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļu daļā
- Rēsa apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes rietumu daļā
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
- Ohusa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åhus_), Skones lēnē
- Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Ostorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åstorp_), Skones lēnē
- Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē
- Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē
- Brumella apdzīvota vieta Zviedrijā (_Bromölla_), Skones lēnē
- Eda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ed_), Vesterjētlandes lēnes rietumu daļā
- Hēganēsa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höganäs_), Skones lēnē
- Hēra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höör_), Skones lēnē
- Hērbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hörby_), Skones lēnē
- Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos
- Šivīka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kivik_), Skones lēnē, Hānes līča piekrastē
- Klipana apdzīvota vieta Zviedrijā (_Klippan_), Skones lēnē
- Erkeljunga apdzīvota vieta Zviedrijā (_Örkelljunga_), Skones lēnē
- Ūsbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Osby_), Skones lēnē
- Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas
- Pēštorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Perstorp_), Skones lēnē
- Šēbu apdzīvota vieta Zviedrijā (_Sjöbo_), Skones lēnē
- Skūrupa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Skurup_), Skones lēnes dienvidu daļā
- Svēdāla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Svedala_), Skones lēnes dienvidu daļā
- Tomelilla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tomelilla_), Skones lēnes dienvidu daļā
- Vinslēva apdzīvota vieta Zviedrijā (_Vinslöv_), Skones lēnē
- Smēdjebakena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Frēdriksberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidos
- Grengesberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā
- Smēdjebākena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā
- Lakso apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes dienvidrietumu daļā
- Kopaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes ziemeļu daļā
- Hammarstranda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes austrumu daļā
- Iterhūgdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidaustrumu daļā
- Lilherdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā
- Svega apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā
- Valšebīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
- Fūnesdālena apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
- Kūlosena apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
- Ore apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
- Bake apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļaustrumos
- Jedede apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Ēveruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnes ziemeļu daļā
- Ēnongera apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
- Jūsne apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
- Norsundeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
- Igesunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumu daļā
- Berjše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
- Gnarpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
- Sērfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
- Lūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļrietumu daļā
- Dēlsbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Ferila apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Hasela apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Jervse apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Jūsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Ramše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Gamlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnes ziemeļrietumu daļā
- Junosuando apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Korpilombolo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Palaja apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
- Juokosengi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, uz polārā loka
- Ēverkāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumu daļā
- Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē
- Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē
- Elvsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Glommerstreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos
- Jekvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
- Haradsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Muskusēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Vidsēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Kutainena apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos
- Nikaluokta apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā
- Ēversoperū apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
- Jukasjervi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
- Tūšhella apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes ziemeļu daļā
- Halstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnes ziemeļaustrumos
- Skūtšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnes ziemeļos
- Elvkārlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnes ziemeļu daļā
- Orjenga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumu daļā
- Kopoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
- Omotfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
- Šarlotenberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
- Teksfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
- Sislebeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļos
- Līšenēsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļu daļā
- Stelleta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļu daļā
- Būlīdena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Burtreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Robertsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Vindelna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē
- Nūrdmālinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos
- Bjurholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Hernefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Holmsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Vennesa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Risbeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
- Fredrika apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidu daļā
- Bengtsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Timro apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā
- Onge apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā
- Vī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā
- Estavalla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Frensta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Matfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Stēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Junsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Bolsta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnes austrumos
- Lejasšķiņķi Apdzīvotās vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Iļžukolns Apdzīvotās vietas "Ilzeskalns" Rēzeknes novadā nosaukuma variants
- Apukalns Apekalns, kalns Jaunlaicenes pagastā
- Appelthen Apeltienas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Aronas un Cesvaines pagasta teritorijā
- Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.)
- Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.)
- ādamieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Ādams" iedzīvotāji
- līzieši Apes novada Trapenes pagasta apdzīvotās vietas "Līzespasts" iedzīvotāji
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju
- Arnsberga apgabals Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē
- ģimenes slodze apgādājamo skaits uz vienu ģimenes locekli, kam ir pastāvīgi ienākumi
- zvaigznes redzamais spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni
- redzamais zvaigznes spožums apgaismojums, kuru no zvaigznes saņem virsma, kas orientēta perpendikulāri virzienam uz zvaigzni
- robežteorēma Apgalvojums par funkciju virknes robežas īpašībām, ja ir zināmas funkciju īpašības; problēmu aplūko arī varbūtību teorijā
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu)
- koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- amence Apjukums un nesakarīga domāšana psihisku traucējumu rezultātā
- murdi apjukums; nesaprotamas sarunas, murmināšana, drudžainas fantāzijas
- sajumt Apjumt (vairākas, daudzas celtnes)
- cementikuls Apkaļķots deģenerācijas perēklis zoba saknes kaula plēvē
- klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
- apkārtnieki Apkārtnes cilvēki, iedzīvotāji
- apkaimietis Apkārtnes iedzīvotājs
- videonovērošana Apkārtnes novērošana ar videoiekārtu
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums)
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava
- aizklusēties Apklust un ieturēt nesamērīgu pauzi, aizdomājoties
- apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi)
- šķelderiski Aplami, nesakarīgi
- baltā biļete apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
- baltais beļets apliecība par atbrīvošanu no karadienesta
- aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa
- mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību
- cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai
- lepista Aplocenes
- tondo apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāļu renesanses mākslā)
- rotavīruss Apļveida vīrusu ģints; tiek pārnesti fekāli orālā ceļā un izraisa akūtu gastroenterītu un caureju bērniem, pusaudžiem, kā arī daudzām dzīvnieku sugām; Rota vīruss
- saduzt apmākties, kļūt dūmakainam, neskaidram, blāvam
- Geastrum limbatum apmalotās zemeszvaigznes "Geastrum coronatum" nosaukuma sinonīms
- calumnia Apmelojums, neslavas celšana
- kalumniātors Apmelotājs, neslavas cēlējs
- kalumniants Apmelotājs, neslavas cēlējs: kalumniātors
- izrijolēt Apmēslot, nomēslot (kādu zemes platību), ierokot mēslojuma slāni zem augsnes virskārtas
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
- nefelopija Apmiglota redze radzenes apduļķojuma dēļ
- nogūstīties Apmulsumā nesaprotami nomurmināt
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu
- piesūbējis Appelējis; blāvs, neskaidrs, netīrs
- iebraukt laulības ostā apprecēties, salaulāties, uzsākt ģimenes dzīvi
- kukaiņappute Appute, kurā ziedputekšņus pārnes kukaiņi
- aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt
- rektificēt Aprēķināt līknes, loka garumu
- diskontēt aprēķināt nākotnes ienākumu vai izdevumu tagadnes vērtību
- budžets aprēķins par (ģimenes, atsevišķas personas) ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms
- diskontētā naudas plūsma aprēķinu metode, ko var lietot, lai novērtētu paredzamos kapitāla ieguldījumus; ieguldījumu realizācijas laikā gaidāmie maksājumi, ienākumi un ietaupījumi tiek diskontāti līdz tagadnes vērtībai, noņemot nost uzkrātos procentus tā, lai projekta izmaksas un ieņēmumi būtu salīdzināmi; kapitālaieguldījumu vērtēšanā par diskonta likmi var izmantot kapitāla izmaksu normu
- kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām
- sīkaprikoze Aprikožu šķirne ar sīkiem augļiem; šīs aprikožu šķirnes auglis
- Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs
- Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
- ulpe Aprobežots, nesaprātīgs cilvēks
- izšmurgāt Aprunāt, celt neslavu, apmelot
- neformālā aprūpe aprūpe ārpus formālās aprūpes sistēmas, un to veic cilvēks, kurš ir sociālās attiecībās ar aprūpējamo (piemēram, radinieks, kaimiņš, draugs), nav sociālā darba speciālists un nesaņem par aprūpi atalgojumu
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
- apsīdi Apsīdas - kāda debess ķermeņa orbītas lielās ass galotnes
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
- abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs)
- abstrūss Apslēpts, nesaprotams, neskaidrs
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu
- diskutēt Apspriest strīdīgu, neskaidru jautājumu; piedalīties diskusijā
- iecikloties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu
- dastāt Apstāties, nespējot tālāk pavilkt ratus, vezumu u. tml.
- apstibīt Apstiept, apnest apkārt ar pūlēm (kaut ko smagu)
- apdarināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus, sēnes), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo
- darināt Apstrādāt (piemēram, sakņaugus), nogriežot lakstus, lapas, sīkās saknes
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu
- izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
- koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
- Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā
- kleidot Apšūt (celtnes sienas) ar dēļiem
- apkleidot Apšūt (celtnes) sienas ar dēļiem
- ģimenes plānošanas aptaujas aptaujas, kurās iegūst informāciju par ģimenes plānošanu un dzimstības kontroles praksi
- eklipse Aptumsums (Saules vai Mēness)
- zirgu ķerzine aptuveni 1 metru augsts skalu grozs, ar kuru nes sauso lopbarību
- nors Aptuveni mēnesi ilgas militārās mācības
- smadzeņu apvalki apvalks, kas apņem galvas un muguras smadzenes
- tukšums apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām; paslēpenes
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization")
- Zamšoviki apzdīvota vieta (skrajciems) Šķaunes pagastā
- vijebons apzīmē pretenciozu ākstīšanos vai runātāju kaitinošu un viņam nesaprotamu darbību vai priekšmetu
- miģis Apzīmējums cilvēkam vai dzīvniekam, kurš nespēj uzreiz saskatīt norādīto
- Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- jaukt prātu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību
- SOC Apziņas līmenis (angļu "state of consciousness")
- apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus
- somnambulisms apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms
- Ēslēva apzīvota vieta Zviedrijā (_Eslöv_), Skones lēnē
- tavējs ar "tu" uzrunātā ģimenes loceklis, piederīgais
- klēpiski ar abām rokām aptvert (un nest)
- neapgalējams ar acīm vai prātu neaptverams, nesasniedzams
- krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts, norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē
- pārvarēt ar aktīvu darbību panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams sabiedrībā) mazinās, zūd, nespēj kavēt (piemēram, kā attīstību)
- fotoautogrāfija ar autogrāfisku tinti vai litogrāfisku tušu uz akmens vai metāla fotogrāfiski pārnesta zīmējuma vai rokraksta iespiešana gludspieduma tehnikā
- Bindēnu pilskalns ar biezu mežu apaudzis paugurs Madonas novada Bērzaunes pagastā \~500 m uz ziemeļaustrumiem no Kalna Bindēnu mājām, bez izteiktām pilskalna pazīmēm, visstāvākā ir ziemeļaustrumu nogāze (augstums \~20 m), stāvas arī ziemeļu un austrumu nogāzes, pārējās nogāzes lēzenākas, nav izteiktu nocietinājumu
- telpa ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa
- izdedzināt ar dedzināšanu izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- būksna ar dusmām runājošais; neskaidri runājošais
- adenozīntrifosfāts ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots
- nepārzināms ar esošajām zināšanām neaptverams, nesaprotams
- ķūģis ar grābekli gareniski sapresēts siena klēpis, kas paredzēts novietošanai uz nesamajiem kokiem - ķestēm
- atmocīt ar grūtībām atnest vai atvest
- atstiept ar grūtībām atnest, atdabūt šurp; ar grūtībām atnest, atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- izmakarēt ar grūtībām izvirzīt no kurienes (ko aizkritušu, iekritušu)
- timbāt ar grūtībām nest, vilkt
- izboksterēt ar grūtībām, lēni, neskaidri izlasīt
- boksterēt ar grūtībām, lēni, neskaidri lasīt
- novelt ar grūtībām, neskaidri izrunāt
- viļāt ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko)
- velt ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko)
- nesaderība ar hromosomu strukturālajām atšķirībām nesaistīti gamētu saplūšanas traucējumi apaugļošanās procesā
- nokrāmēties ar iedzīvi pārvākties, pārvietoties lejā (no kurienes, kur); nokravāties
- šķilināt ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti
- asējuma plate ar īpašu necaurlaidīgas vielas kārtu pārklāta metāla plate, uz kuras pārnes zīmējumu
- stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
- novirzīšanās no kursa ar īstā kursa līniju nesakrītoša peldlīdzekļa pārvietošanās pa ūdens virsmu, ko izraisa drifte, straume, viļņi, kompasa vai stūrētāja kļūdas
- uzlīst ar iztapību, viltu u. tml. iegūt amata, dienesta pakāpi
- izrakstīt (sev) nabadzības apliecību ar izturēšanos, rīcību, runu paust (savu) garīgo aprobežotību, nespēju
- apertinences ar kādu muižu vai mājām nesaistīti, bet pie tām piederoši īpašumi
- uzticības uzdevums ar klienta reorganizāciju, maksātnespēju un likvidāciju saistīts neatkarīga eksperta uzdevums, kā arī īpašuma pārvaldīšana
- kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
- dūmenis ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis
- termiska krāsu sublimācija ar krāsu klātas lentes izmantošana termiskas krāsu sublimācijas un termopārneses printeros
- frajers ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks
- fucins ar kriminālvidi nesaistīts cilvēks
- skurstenis ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis
- lakrica ar lakricsaknes sulu, cukuru, cietes sīrupu un želatīnu iebiezināts miltu klīsteris
- Seces pauguraine ar Lauces ieleju nošķirtā Sēlijas paugurvaļņa daļa Seces, Sērenes un Daudzeses pagastā, garums — 15-16 km, platums — \~6 km, augstākā virsotne (Grebļa kalns) — 137,8 m vjl., kas paceļas \~65 m virs pieguļošajām ielejām
- viņķelēt ar leņķmēru veidot (taisnus leņķus celtnes stūros)
- izmādīties ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
- izmocīties ar lielām grūtībām izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
- aizmurīt ar lielām pūlēm aiznest
- ar sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, dziļu pārdzīvojumu, dedzību, nesavtību
- izmocīt ar lielu piepūli izdabūt (no kurienes, kur u. tml. kādu priekšmetu)
- abartikulārs ar locītavu nesavienots, no tās atdalīts; ārpus locītavas, piem., iekaisums
- atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
- izmānīties ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
- izmānīt ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.); izvilināt (1)
- izmest ar metienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml); izsviest (1)
- nomest ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nosviest (2)
- nomest ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- kruncele ar mežģīņu adatām izgatavotas mežģīnes
- aizmocīt ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.)
- pārsteigt ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā
- atstumt ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē
- izmakšķerēt ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes)
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
- ar līkumu ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties)
- nozīmes nobīde ar nozīmes pārnesumu nesaistītas pārmaiņas valodas vienības jēdzieniskajā saturā
- pornobizness ar pornogrāfiju saistīts bizness
- iestīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot) ienest, iedabūt (kur iekšā)
- aizstīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), aiznest, aizgādāt
- atstīpāt ar pūlēm (velkot, smagi ceļot), atnest, atgādāt, atvest
- apdimīt ar pūlēm apnest (kaut ko smagu) apkārt kaut kam
- izsisties ar pūlēm iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.)
- iestibīt ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā)
- iestiept ar pūlēm ienest, iedabūt (kur iekšā)
- izstiept ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
- izstīpāt ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur)
- istaščīt ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur); iztaščīt
- izstiept ar pūlēm iznest, izdabūt cauri (kam), caur (ko)
- aizstiept ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizstiept ar pūlēm nesot, aizdabūt prom
- apstibīt ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā
- apstiept ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā
- nostiept ar pūlēm nonest
- pastiept ar pūlēm panest
- pārstiept ar pūlēm pārnest (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.)
- pārstiept ar pūlēm pārnest, pārdabūt (pāri kam, pār ko)
- piestiept ar pūlēm pienest (2); ar pūlēm pienest (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- sastīvēt ar pūlēm sanest
- uzstaipīt ar pūlēm uznest (kaut ko smagu)
- iztošāties ar pūlēm, grūtībām (arī lēni, tūļīgi) izvirzīties (no kurienes, kur)
- sastibīt ar pūlēm, grūtībām (piemēram, velkot) sanest
- aiztaskāt ar pūlēm, grūtībām aiznest, aizvilkt
- atstibīt ar pūlēm, grūtībām atnest (parasti ko smagu)
- attaskāt ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt
- atdimīt ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (ko smagu)
- atstīvēt ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (parasti ko smagu)
- iedimīt ar pūlēm, grūtībām iecelt, ienest, ievilkt (ko smagu)
- izdimīt ar pūlēm, grūtībām iznest
- izstibīt ar pūlēm, grūtībām iznest
- izstīvēt ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur)
- iztaskāt ar pūlēm, grūtībām iznest, izvilkt
- uzsisties ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
- izskrapāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties (no kurienes, kur)
- izkošņāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur)
- izkušņāties ar pūlēm, grūtībām izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur)
- aizanesties ar pūlēm, grūtībām nesot, parasti ko smagu, aiziet
- stibīt ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu)
- stīpāt ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt (ko smagu)
- nostīvēt ar pūlēm, grūtībām nonest, novilkt
- pastibīt ar pūlēm, grūtībām panest
- stiept ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest)
- stīvēt ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest); stiept (4)
- piestibīt ar pūlēm, grūtībām pienest, pievilkt
- sadimīt ar pūlēm, grūtībām sanest, savilkt
- tēls ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols
- sarīkot ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas)
- skalot ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem
- sērst ar smiltīm pienest, piegulsnēt
- sērt ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt
- sagraut ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts
- nospert ar spērienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
- nospert ar spērienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- saspiest ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu
- iegāzt ar spiedienu, triecienu izlauzt un strauji ievirzīt celtnes iekšienē
- vizuliņš ar spīguļiem izšūts meitenes vainags
- izspļaut ar spļāvienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- izsviest ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1)
- nosviest ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2)
- nosviest ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- izsvilpot ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- divcirkņu ar šķērssienu divās daļās sadalīts sēklotnes dobums (augam)
- spaistot ar tērauda spiedoga asajām malām izspiest uzlipnes u. c. darbus zināmās formās
- kriminālsodāms bankrots ar tiesas nolēmumu konstatēts maksātnespējas stāvoklis, līdz kuram parādnieks ir novests apzināti (ļaunprātīgs bankrots) vai nolaidības dēļ
- maksātnespēja ar tiesas spriedumu konstatēts uzņēmuma ekonomiskais stāvoklis, kad tas nespēj veikt kārtējos maksājumus un nomaksāt parādus; bankrots
- mīkstais arums ar traktoru veiktā darba mērvienība - 1 hektārs 20-22 centimetru dziļumā uzartas rugaines
- notriekt ar triecienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); ar triecienu novirzīt (nost no kurienes), ļaujot, arī panākot, ka nokrīt zemē
- sabradāt ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām)
- vienslīpuma ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīps
- vienslīps ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīpuma
- vienslīpes ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpuma; vienslīpnes; vienslīps
- izkravāties ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.)
- nokravāties ar visu iedzīvi pārvietoties, pārvākties lejā (no kurienes, kur, uz kurieni u. tml.)
- ārē Ārā, laukā no kurienes (virzīties)
- arābs Arābu šķirnes zirgs, dižciltīgākais no visiem austrumzemju zirgiem
- Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības
- eksterjers Ārējais (celtnes) izskats
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā
- universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
- standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām
- datnes iedalīšana ārējās krātuves piešķiršana datnes ierakstam un datnes iezīmes fiksēšana sējuma satura rādītājā
- Rēzeknes senleja ārēji ieleju atgādinoša reljefa forma Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā no Rēzeknes pilsētas līdz Pēterniekiem, pa kuru 20 km garā posmā tek Rēzeknes upe, dziļums — 30-35 m, platums — 1,5-2,5 km, nogāzes paugurotas, vietām kāpļainas
- Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Avedata arheoloģisko pētījumu vieta Izraēlā (_‘Avedat_), Dienvidu apgabalā, Negavas tuksnesī
- Belenija salas arhipelāgs Klusajā okeānā, 300 km no Antarktīdas, platība - 2000 kvadrātkilometru, neapdzīvotas, 3 lielāku un vairāku sīku vulkānisku salu virknes (160 km), maksimālais augstums - 1524 m, klāj ledājs
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa
- edikula Arhitektonisks elements - niša, ko ietver uz pamatnes stāvošas kolonnas, kuras balsta frontonu
- industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību
- sofita Arhitrāva, arkas, plātnes un tml. skats no apakšas
- Arishof Ārīšu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagasta teritorijā
- kolapss Ārkārtīga fiziska nespēka stāvoklis
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
- Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā
- Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā)
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^
- Lusins Armēņu mitoloģijā - mēness personifikācija, viņam bija veltīti daudzi tempļi
- statice Armērija - plumbagu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā 1 suga
- rālis Armijas komandējošā sastāva loceklis, kura dienesta pakāpes nosaukums beidzas ar "-rālis"
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona
- Arohnen Arones muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Sventas pagasta teritorijā
- aramsloksne Arot apvērstā augsnes sloksne
- izart Arot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- vādze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā
- vardze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā
- eksterns Ārpusē esošs, kas nāk no ārienes, svešs
- alternatīvā aprūpe ārpusģimenes aprūpe
- gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs
- adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu
- heteroterapija Ārstēšana, kas vērsta pret slimības simptomiem; nespecifiska terapija
- Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms
- Stachys officinalis ārstniecības pātaines "Betonica officinalis" nosaukuma sinonīms
- taraksacerīns Ārstniecības pienenes jeb cūkpienenes piensulā atrodama viela, ko izmanto ārstniecickos nolūkos
- izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
- aftenksija Artikulētu skaņu vāja vai neskaidra izruna
- feierverkers Artilērijas jaunākā komandējošā sastāva dienesta pakāpe Krievijas armijā līdz 1917. g.
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem)
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
- karboksihemoglobīns Asiņu hemoglobīna un oglekļa oksīda (tvana gāzes) savienojums, kas nespēj saistīt un pārnēsāt skābekli un tādējādi izraisa saindēšanos ar tvanu
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
- asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
- cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu
- ascomycota Asku sēnes
- askomicētes Asku sēnes - augstākās sēnes, kuru dzimumvairošanās notiek ar sporām, kas attīstās maisveidīgās vai cilindriskās somiņās - askos
- askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos
- hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
- zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
- humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
- endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
- leptosfērija Asku sēņu nodalījuma pleosporu dzimtas ģints ("Leptosphaeria"), gk. saprofītiskas sēnes, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- Asmaņa ezers Asmenis, ezers Dzērbenes pagastā
- Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
- skaudrs Ass, nesaudzīgs, arī aktuāls, atklāts (piemēram, par strīdu, kritiku, problēmu)
- Dzeguze Astašova, apdzīvota vieta Andrupenes pagastā
- Zaguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā
- Dzeguzes ezers Astašovas ezers Andrupenes pagastā
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
- floreāls Astotais mēnesis (no 20.-21. aprīļa līdz 19.-20. maijam) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā
- selenogrāfija Astronomijas nozare, kas apraksta un kartografē Mēness virsmas detaļas
- selenodēzija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness ģeometrisko formu un izmērus, nosaka Mēness virsmas reljefa raksturlielumus un kartografē Mēness virsmu
- selenoloģija Astronomijas nozare, kas pētī Mēness uzbūvi, tā ķīmiski mineraloģisko sastāvu, izcelšanos un attīstību
- neparalelitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji paralēlas, bet veido kādu no 0⁰ atšķirīgu leņķi. Neparalelitāti raksturo šī leņķa grādos un tā daļās (minūtēs, sekundēs). Neparalelitāte starp asīm vai virsmām, kam jābūt paralēlām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
- neperpendikularitāte asu vai plakņu savstarpējā ģeometriskā stāvokļa raksturojums: asis vai plaknes nav savstarpēji perpendikulāras, bet veido kādu no 90⁰ atšķirīgu leņķi; novirze starp asīm vai virsmām, kam jābūt perpendikulārām, ir defekts, kas rodas izgatavošanas vai montāžas kļūdu dēļ vai arī ekspluatācijas laikā, detaļām dilstot
- Mudrilova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Asūne" daļa
- Dzirvaniškys Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaniški" nosaukums latgaliski
- Lielie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukuma variants
- Leluos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Zeizi" nosaukums latgaliski
- Mazā Osiune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants
- Mazā Osiuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants
- Mozuo Osyune Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski
- Mozuo Osyuna Asūnes pagasta apdzīvotās vietas “Mazā Asūne” nosaukuma variants latgaliski
- Mazie Zeizi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukuma variants
- Mozuos Zeizis Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Zeizi" nosaukums latgaliski
- Meņgi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Meņģi" nosaukums latgaliski
- Mudrylova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mudrilova" nosaukums latgaliski
- niedrezerieši Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Niedrezers" iedzīvotāji
- Reini Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Reiņi" nosaukums latgaliski
- Rubynova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubinova" nosaukums latgaliski
- Krīveņi Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Rusački" otrs nosaukums
- Zujova Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Zujeva" nosaukuma variants
- Osunskaja Asūnes pagasta nosaukums krieviski
- Dagda Asūnīcas augštece starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru un Dagdas novadā; Dagdica
- Dagdica Asūnīcas augšteces posms starp Dagdas un Lielo Asūnes ezeru; Dagda
- sorosieši ASV biznesa magnāta Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji, personas, kam ir saistība ar Dž. Sorosu
- saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas
- mičmanis ASV Jūras kara akadēmijas vecākā kursa kadets (dienesta pakāpe)
- dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis)
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi; ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus
- Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam
- Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
- parnassia Atālenes
- Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km
- Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km
- Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā
- Ataschan Atašienes muižas nosaukums vāciski
- Karoliņi Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Borkova" otrs nosaukums
- grandānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Grandāni" iedzīvotāji
- kozulinieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliņi" iedzīvotāji
- Kvītaines Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kvietaines" nosaukums latgaliski
- marindzieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji
- marinzejieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji
- Marindze Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants
- Marindzeja Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants
- Rejnīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" nosaukums latgaliski
- Skudrinīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukums latgaliski
- troškānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" iedzīvotāji
- Ziernaites Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukuma variants
- Ziernaitis Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukums latgaliski
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs
- atbāžu cūkas atbāzenes
- atbāžas Atbāzenes
- atbraucīt Atbīdīt uz augšu (piedurknes)
- kompleksa skaitļa arguments atbilstošā kompleksās plaknes punkta rādiusvektora leņķis ϕ ar reālo asi (0≤ϕ<2π)
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu
- atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes
- athlorēt Atbrībvot no hlora klātbūtnes
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
- demobilizācija atbrīvošana no armijas pēc kara vai obligātā dienesta laika izbeigšanās
- atspirtot Atbrīvot (ko) no spirta klātbūtnes
- disociācija atdalīšana, viens no psihes aizsardzības mehānismiem, kam raksturīga psihes spēja īstermiņā vai ilgtermiņā atdalīt no apziņas pārmērīgu (nesamērīgu esošajai spējai izturēt) emocionālu vai fizisku traumu ar mērķi pasargāt cilvēka psihi no sāpīgām jūtām, šīs traumas destruktīvās ietekmes un sekām
- ablācija Atdalīšana; aortas, tīklenes u. c. atslāņošanās, atdalīšanās
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes) atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam. būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
- atskapēt Atgādāt, atnest
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes)
- pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes)
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- metageitnions Atiešu mēnesis, kas atbilst augusta otrai un septembra pirmai pusei
- maimaktērions Atiešu mēnesis, kas atbilst novembra otrajai pusei un decembra pirmajai pusei
- gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības
- restitutio in integrum atjaunošana iepriekšējā (neskartā) veidā
- atkalatdzimšana Atjaunošana; atdzīvināšana; renesanse
- Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam
- skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās)
- enurēze atkārtota nespēja kontrolēt urinēšanu jeb urīna nesaturēšana
- izderēties atkārtoti nesekmīgi mēģināt salīgt darbā
- pārnesāt atkārtoti pārnest (pāri)
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu
- kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot
- klajš Atklāts, neslēpts
- soliflukcija atkusušas, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs; kriosoliflukcija
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas
- gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas
- deciduoma Atlobenes audu audzējs; dzemdes audzējs, kurā ir atlobenes elementi
- deciduomatoze Atlobenes audu veidošanās sievietei, kas nav grūtniece
- deciduīts Atlobenes iekaisums
- norocīt Atlocīt piedurknes
- apdūris Atloks, piedurknes atloks
- lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas
- agaricales Atmatenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
- agaricus Atmatenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints
- lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes)
- nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja
- elektrostatiskā atmiņa atmiņa, kurā par datu nesējiem izmanto uz dielektriķa virsmas uzkrātus statiskās elektrības lādiņus
- apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars
- pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā)
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
- azotifiksācija Atmosfēras slāpekļa saistīšana augsnes mikroorganismos
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
- atstiept Atnest
- atnēsāt Atnest pa daļām vai vairākos paņēmienos
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā; atnest un atdot (kā lielāku daudzumu)
- atvākt Atnest, atvest
- atvadāties Atnesties
- apjēroties Atnesties (aitai)
- atsanesties Atnesties (par dzīvniekiem)
- atsavesties Atnesties (par dzīvnieku)
- teļoties Atnesties (par govīm)
- pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem)
- jēroties Atnesties, dzemdēt (par aitu)
- pazemināt dienesta pakāpi atņemt augstāku dienesta pakāpi un piešķirt zemāku
- kodolglābējs Atomenerģijas rūpniecības avārijas dienesta darbinieks
- atomradikāļi Atomi, kuros ir nesapāroti elektroni
- radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni
- atpēžos Atpēžos iet - apmeklēt vietu, kur nesen viesojies
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark"
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress
- Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
- Ceplīšu ezers atradās Baldones pagastā, nosusināts
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
- Briģenes muiža atradās Demenes pagastā, galvenās ēkas nav saglabājušās, parkā atrodas daļēji saglabājusies kapliča (19. gs. beigas), tā ir ar kupolu pārsegta mūra celtne uz augstiem granīta pamatiem, ar izteiksmīgu doriskā ordera portiku un greznām metālkaluma durvīm
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
- Ķentes pilskalns atradās Ogres austrumu nomalē starp tagadējo Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ogres upi, aizņēma 1,5 km gara morēnu paugura augstāko vietu, kas pacēlās 26-28 m virs apkārtnes, 1950. gados veikta arheoloģiskā izpēte un pēc tam norakts, bijis apdzīvots līdz 9. gs.; Ķenča kalns
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
- Cēlēna dzirnavezers atradās tagadējā Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
- Drubenes ezers atradās Talsu novada Laucienes pagastā, aizaudzis
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
- atragene Atragēnes - gundegu dzimtas ģints
- izraisīt Atraisīt un izņemt, raisot izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli
- viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem)
- ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem)
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- ledustilka Ātraudzīga rutku šķirne ar garenu, pelēkbaltu sakni; šīs šķirnes rutks
- bekoncūka Ātraudzīgas šķirnes cūka, kura, intensīvi barota, ātri pieaug, veidojot liesu gaļu ar plānu speķa kārtu
- bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu
- īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai
- kā pa maisu atrauti no citiem cilvēkiem, nesaņemot informāciju
- atsvešināts atrauts, nesaistīts
- atskriet ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes)
- izkasīt ātri iziet (no kurienes, kur)
- iztvert ātri izņemt, izvilkt (no kurienes, kur u. tml.)
- izmesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- iztraukties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izbirt ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
- izskriet ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
- izlidot ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- izsviesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2)
- noskriet ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.)
- noskriet ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.)
- nobirt ātri noiet, nonākt, noskriet lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
- traukt ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko)
- beizelēt ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties
- bļebināt ātri un nesakarīgi runāt
- verveļverveļiem ātri un nesaprotami (runāt)
- kravalāt ātri un nesaprotami runāt
- sepenēt ātri un nesaprotami runāt
- putru putrām runāt ātri un nesaprotami, jaucot vārdus, runāt
- berbelēt ātri un neskaidri runāt
- dāterēt ātri un neskaidri runāt
- mermelēt ātri un neskaidri runāt
- tervelēt ātri un neskaidri runāt
- verveļot ātri un neskaidri runāt
- vībeļot ātri un neskaidri runāt
- vursuļāt ātri un neskaidri runāt
- novībeļot ātri un neskaidri sacīt
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
- bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā
- vatelēt Ātri, nesaprotami un daudz runāt
- putrot Ātri, neskaidri runāt
- kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas
- kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomās
- novidžurēt Ātri, smalkā balsī norunāt, pateikt; arī neskaidri norunāt
- izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.)
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet (no kurienes, kur u. tml)
- izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur u. tml.)
- nocirsties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
- nojūgties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
- nonesties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
- notriekties Ātri, strauji noiet, noskriet (no kurienes, kur); nodrāzties
- arābu zirgi ātro jājamzirgu šķirnes zirgi
- Pušas pilskalns II atrodas \~300 m uz dienvidrietumiem no Pušas pilskalna I, ir apkārtnes augstākais paugurs ar stāvām un augstām nogāzēm, plakums — ieapaļš ar lielāko platumu \~40 m, apdzīvotības laiks nav zināms
- Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Pastmuižas Velnakmens atrodas Aizkraukles novada Kokneses pagastā pie bijušās Pastmuižas, sastāv no 2 daļām, lielākās daļas garums - 3,5 m, platums - 3,1 m, augstums - 0,9-1,9 m, mazākās daļas garums - 2,7 m, platums - 2 m, augstums - 1,7 m, abu daļu forma liecina, ka senatnē tas varēja būt viens akmens
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
- Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m
- Annasmuižas kalns atrodas Alūksnes augstienes dienvidu daļā, Alūksnes novada Annas pagastā, absolūtais augstums - 185 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
- Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
- Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
- Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
- Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms
- Gniļnas ezers atrodas Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 3, 6 ha
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
- Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs
- Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
- Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
- Kangaru ezers atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,6 ha
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Pālmera Zeme atrodas Antarktīdas pussalas dienvidu daļā (“Palmer Land”), augstums — 2000-4200 m vjl., lielu daļu (izņemot augstākās virsotnes) klāj ledājs
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
- Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem
- Jezupovas muiža atrodas Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, tās jaunā pils celta 1901. g. kā divstāvu mūra ēka ar masīvu cokolstāvu un augstu mansarda jumtu, nodedzināta 1942. g. un vairs nav atjaunota
- Kalnišķu pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, tas ir savrups rietumu-austrumu virzienā orientēts, ar mežu apaudzis paugurs (augstums \~10 m), plakums aizņem paugura platāko galu, daļēji postīts ar 1. pasaules kara tranšejām un grants ieguvi 20. gs. 20. gados, bijis apdzīvots 1.-4. gs.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas
- Briģenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 147,9 m vjl., platība — 136,5 ha, garums — 3,8 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 10 m, lielākais dziļums — 31 m; Demenes-Briģenes ezers
- Demenes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,4 m vjl., platība — 30,2 ha, garums 0,9 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 17,6 m, aizaugums — 8%, mīt ūdensputni, ondatras, asari, līdakas, līņi, plauži, raudas; Deglāja ezers; Degleikas ezers; Demenes-Briģenes ezers
- Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri
- Sventes ezers atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu un Sventes pagastā, 137 m vjl., platība — 735 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 2,8 km, vidējais dziļums — 7,8 m, lielākais dziļums — 38 m (Latvijas 10. dziļākais ezers), viens no dzidrākajiem Latvijas ezeriem
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
- Ugandas–Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m
- Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
- Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
- Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
- Glušika ezers atrodas Bebrenes pagastā, platība - <1 ha; Glušaku ezers
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Mazais Ilgas ezers atrodas blakus Lielajam Ilgas ezeram, Medumu pagastā, Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, garums — \~1,2 km, lielākais platums — \~0,4 km
- Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha
- Paranas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes dienvidu daļā, Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajā, Urugvajā, platība — \~800000 kvadrātkilometru, augstums, vidēji — 400-600 m, dienvidaustrumos — līdz 1870 m
- Paresisa grēda atrodas Brazīlijas plakankalnes rietumu malā ("Serra dos Parecis"), Brazīlijā, vidējais augstums - 450-600 m, lielākais - 669 m, smilšakmens plakanvirsas palikšņi, krūmu savanna, nogāzēs meži
- Borboremas plato atrodas Brazīlijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā ("Planalto da Borborema"), kāpļveida nogāzes; berilija, volframa, niobija, titāna rūdu atradnes, subekvatoriāls, sauss klimats, kātinga
- Dravnieku dīķi atrodas Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 5,9 ha
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
- Mazais Zemgales ezers atrodas Demenes pagastā, platība — 1 ha; Špigeles ezers; Špigeļņa ezers; Špiļgeskas ezers; Zemgales ezers
- Kalvenes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, \~30 m augsta paugura malā, plakums ovāls \~40 x \~40 m, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka bijis apdzīvots \~9-12 gs. un saistāms ar 13. gs. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Calwien"
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
- Evergleidsas nacionālais parks atrodas Evergleidsas zemienes dienvidu daļā, platība - 5500 kvadrātkilometru, dibināts - 1947. g.
- Sekšu ezers atrodas Garkalnes novadā, platība – 10 ha, garums – 550 m, lielākais platums – 350 m, vidējais dziļums – 2,5 m, lielākais dziļums – 6 m; Seķītis
- Kolhīdas rezervāts atrodas Gruzijā, Kolhīdas zemienē, platība - 5 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g., lai saglabātu Kolhīdas zemienes kompleksus (mežus, purvus) un pētītu meliorācijas un lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz tiem
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas
- Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Druvienas muiža atrodas Gulbenes novada Druvienas pagastā, ēkas celtas 19. gs 2. pusē, bet vēlāk pārbūvētas, saglabājies ainavu parks ar lielu dīķi
- Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
- Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Kauguru ezers atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā pie robežas ar Stāmerienes pagastu, garums - \~1,4 km, lielākais platums - \~0,3 km, platība - 23,9 ha; Kaugura ezers; Kušalas ezers; Kūšolu ezers
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Lizuma muiža atrodas Gulbenes novada Lizuma pagastā, kungu māja celta 1864. g. gotiskās formās, tā ir divstāvu mūra ēka ar ziemeļrietumu stūrī piebūvētu astoņstūrainu torni ar ieejas portālu, ko rotā četrstūraini mūra stabi, centrālās fasādes rizalītam ir kāpienveida zelminis ar tornīšiem; līdz mūsu dienām saglabājusies arī klēts u. c. saimniecības ēkas
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi
- Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers
- Lielais Virānes ezers atrodas Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Cesvaines novada robežas, platība - 60,9 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 2 m
- Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers
- Gulotnes kalns atrodas Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Umurgas pagastā, ieapaļas formas paugurs \~200 m diametrā, absolūtais augstums - 125,4 m vjl., relatīvais augstums - 39 m
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers
- Rietumaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, starp Austrumindijas grēdu un Austrālijas kontinentu, lielākais dziļums — 6459 m, gultnes reljefs — paugurains
- Austrumindijas grēda atrodas Indijas okeāna austrumu daļā, stiepjas gk. pa 90 grādu austrumu garuma meridiānu, starp ziemeļu platuma 10 grādiem un dienvidu platuma 34 grādiem, virs okeāna gultnes paceļas par 1000-2000 m, dziļums virs kores 2000-4000 m, dienvidos - 870 m
- Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
- Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola
- Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
- Mazsāliju pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, savrups \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm norobežo avotaina upītes grīva, rietumu pusē tas nocietināts ar \~6 m augstu valni un grāvi, plakums - ovāls \~50 x 25 m, blakus pilskalnam \~1 ha liela apmetnes vieta, domājams, ka pilskalns un apmetne bijuši apdzīvoti \~9.-12. gs.
- Sauliešu pilskalns atrodas Ķekavas novada Katlakalna ciemā (agrākajā Pļavniekkalna ciemā, kas iekļauts Katlakalnā), bijis paugurs dabiski aizsargātā vietā starp Daugavas palienes pļavām un strauta gravu, stipri postīts un zaudējis sākotnējo pilskalna formu, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē.
- Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
- Šķaunes ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 148 m vjl., platība — 254,8 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 1,3 m, vidējais dziļums — 5,7 m, lielākais dziļums — 12,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
- Kaunatas ezers atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 161 m vjl., platība - 54,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,6 m, eitrofs, no rietumiem intensīvi aizaug, iztek Rēzeknes upe
- Vārnu kalns atrodas Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, absolūtais augstums - 184 m vjl., relatīvais augstums - 20,5 m (virs Rāznas ezera līmeņa), virsotnē triangulācijas tornis
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
- Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.)
- Līgatnes pilskalns atrodas Līgatnes pagastā, \~500 m uz austrumiem no Līgatnes upes, netālu no Līgatnes pilsētas robežas, aizņem savrupa 60 m augsta un 175 m gara paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 35 x 30 m, datējums nav zināms
- Sudas purva ezers atrodas Līgatnes pagastā, platība - 13,7 ha; Immeru ezers; Inderdēļu ezers
- Ikšķiļu svētā liepa atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā pie Ikšķiļu mājām, senāk tai bijuši vairāki stumbri (saglabājies tikai viens), pēc nostāstiem pie tās senatnē pielūgti dievi, nesti ziedojumi, pie tās atradusies baznīca
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Ģedušu pilskalns atrodas Līvānu novada Turku pagastā, tas ir savrups, 7-9 m augsts, garens paugurs, plakums 95 x 30 m ar nedaudz augstāku ziemeļaustrumu daļu, vaļņu un grāvju nocietinājumi; Gavartines pilskalns
- Mazais Virānes ezers atrodas Madonas novada Cesvaines pagastā pie Gulbenes novada robežas, platība - 47,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
- Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
- Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m
- Vulkāniskā grēda atrodas Meksikas kalnienes dienvidu malā, Meksikā (sp. val. "Cordillera Neovolcanica"), garums - \~1000 km, platums - 50-100 km, darbīgi vulkāni, augstākā virsotne - 5700 m, virsotnēs apledojums
- Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Markovas pilskalns atrodas Naujenes pagasta Markovas ciemā, \~40 m augsts ar 2 vaļņiem un grāvjiem nocietināts paugurs, postīts ar grants rakumiem, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Šķērstēnu pilskalns atrodas Ogres novada Ķeipenes pagastā, plakums - 75 x 40 m, pilskalns stipri postīts, ņemot granti, kā arī izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām
- Kordovas grēda atrodas Pampas ziemeļrietumu daļā (sp. val. “Sierra de Cordoba”), Argentīnā, garums — līdz 500 km, augstums — līdz 2884 m, berīlija un volframa atradnes
- Meikšānu pilskalns atrodas Pasienes pagasta Meikšānu ciemā, 10 m augsts garena paugura dienvidu gals, kas no pārējā paugura atdalīts ar valni, un tagad aizmilzušiem grāvjiem, nogāzes dabiski stāvas, plakums apaļš, diametrs - 30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Liepājas ezers atrodas Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Liepājas pilsētā un Grobiņas un Nīcas novadā, 0,2 m vjl., platība — 3715 ha, garums — 16,2 km, lielākais platums — 3,5 km, lielākais dziļums — 2,8 m, 13 salas, eitrofs, stipri aizaudzis (40%)
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
- Juglas ezers atrodas Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, 0,1-0,3 m vjl., platība — 570 ha, garums — 4,6 km, lielākais platums — 2,1 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 5 m
- Ibērijas kalni atrodas Pireneju pussalā (sp. val. _Cordillera Iberica_), uz ziemeļaustrumiem no Mesetas plakankalnes, Spānijā, garums — 400 km, platums — līdz 250 km, augstākā virsotne — 2313 m
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
- Teirumnīku ezers atrodas purva vidusdaļā Rēzeknes novada Nagļu pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m)
- Spruktu ūdenskrātuve atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā, izveidota Rēzeknes upē 1957. g., platība - 153 ha, garums - 5,2 km, lielākais platums - 0,45 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,7 m
- Bondaru ezers atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 1,5 ha; Lazauska ezers
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs
- Glušanka ezers atrodas Rēzeknes novada Griškānu pagastā, platība - 4,3 ha
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
- Ababļevas ezers atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta austrumu daļā, platība - 6,6 ha; Ababļovas ezers; Babļeva; Babļevas ezers; Babļevo
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
- Rubčinska ezers atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība — 3,2 ha
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu)
- Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
- Leimanišķu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Maltas pagastā, mežā pie Kirzaka ezeriņa, izveidots 12 m augstā reljefa pacēlumā, ko no 3 pusēm apņem purvs, plakums - ovāls \~30 x 15 m, datējums nav zināms
- Īdeņu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagasta Īdeņu ciemā, pilskalnam stāvas ziemeļu un rietumu nogāzes, bet dienvidos un dienvidaustrumos tas ir tikai dažus metrus augsts, plakumam (35 x 35 m) ir nedaudz augstāka centrālā daļa, pilskalns izmantots lauksaimniecībā un noarts
- Sūļagola purvs atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 1811 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras sapropelis
- Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers
- Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers
- Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Tarakanovas ezers atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 12,7 ha; Ludinkas ezers; Ludzenka ezers; Ludziņa ezers
- Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
- Kazdangas dzirnavezers atrodas Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes upē, 55 m vjl., platība – 21,3 ha, garums – 0,9 km, lielākais dziļums – 3,1 m, vidēji aizaudzis; Dzirnavezers
- Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Pilsblīdenes parka dīķis atrodas Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 2,9 ha
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
- Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
- Silvas dendrārijs atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē, platība 14,8 ha, konstatēti 234 koku un krūmu taksoni (t. sk. 47 skujkoki)
- Kapusila pilskalns atrodas Smiltenes novada Launkalnes pagastā, Kapusila mežā, tālu no apdzīvotām vietām, savrups 10-13 m augsts paugurs, plakums neliels 16 x 14 m, izlīdzināts, uzskatāms par nelielu, labi nocietinātu patvēruma pilskalnu
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Grebļa kalns atrodas starp Daugavas un Secenes-Lauces ieleju, Seces pagastā, lokveidīgs paugurs \~4 km garumā, platums - 1,8 km, absolūtais augstums - 137,8 m vjl., relatīvais augstums - 15-25 m; Greblis; Grūbeļu kalns
- Purgaiļu dzelme atrodas Sudas purvā, Līgatnes pagastā, platība — 1,1 ha
- Žaunerānu pilskalns un apmetne atrodas šajā ciemā starp Lielo Gaušļa un Mazo Gaušļa ezeru, postīts, izmantojot zemi lauksaimniecības vajadzībām, plakumam ir 2 daļas, dienvidu daļa ir 3 m augstāka par ziemeļu daļu un mazāka \~50 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., austrumu pakājē konstatēta apmetnes vieta
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
- Silenieku pilskalns atrodas Taurenes pagastā, ir garens austrumu-rietumu virzienā orientēts paugurs ar stāvu ziemeļu un dienvidu nogāzi, plakums — izlīdzināts, dienvidrietumu nogāze gandrīz visa norakta grantī, datējums nav zināms
- Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers
- Siksalas ezers atrodas Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība — 14 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~400 m; Sīksalas ezers
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
- Turkmēnijas Karakums atrodas Turānas zemienes dienvidu un dienvidaustrumu daļā, Turkmenistānā, platība - \~350000 kvadrātkilometru, garums - \~800 km, platums - \~450 km
- Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.)
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
- Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km
- Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m
- Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns
- Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Fonņa–Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^
- Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē
- paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem)
- atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus)
- atraitīt Atrotīt (piedurknes, bikšu galus)
- raitīties atrotīt (piedurknes)
- šļaucīt Atrotīt (piedurknes)
- atbrucināties Atrotīt piedurknes
- atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes)
- atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus)
- atbrauces Atrotītas piedurknes
- estafete Ātrs vēstnesis jāšus, kara kurjers
- stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
- augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
- atsajas atsānes, ilkšu streņģes
- otosi atsānes, ilkšu streņģes
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- atsērsnu Atsērsnu bārni zaķim - pirmie, martā (sērsnu mēnesī) dzimušie zaķēni
- savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā)
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
- katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja
- singletes atsevišķas vienvienīgas spektrāllīnijas, ko nosaka elektronu kvantu pārejas starp kvantu sistēmas nesašķeltajiem līmeņiem
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
- koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu
- motoriskā apraksija atsevišķu kustību pareizības traucējums, dažreiz atsevišķu pirkstu kustības nespēja
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
- atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus
- kliemstēt Atskanēt neskaidrai skaņai no tālienes
- nodžergzdēt Atskanēt vājai, neskaidrai skaņai
- nodžergzdēties Atskanēt vājai, neskaidrai skaņai
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā
- retrospektīvais skatījums atskats uz bijušo; pagātnes notikumu tēlojums un apcere literatūrā (mākslā)
- ahalāzija Atslābšanas nespēja; grūti novēršama sfinkteru spazma
- uzkačāties atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu
- izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes)
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas
- izsūtīt Atsūtīt (kādu no kurienes, kur u. tml.)
- atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.)
- norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup
- atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
- atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu
- brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu
- brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam
- pazust attālinoties, nonākot (kur, aiz kā, u. tml.), ievirzoties (kur), kļūt nesaskatāmam
- kudurs Attāls kādas celtnes stūris
- gadskārtas platums attālums radiālajā virzienā starp koksnes divu gadskārtu robežām
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem)
- spārna vēziens attālums starp gaisakuģa nesošās plāksnes galiem; gaisakuģī ar maināmu spārna bultveidību lidojumā mainās arī spārna vēziens
- solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem
- attēla diagonāle attālums starp optiskā attēla pretējiem stūriem televizora kineskopā
- profila negludumu maksimālais augstums attālums starp profila visaugstākās virsotnes punktu un zemākās rievas punktu bāzes garuma robežās
- rindu atstarpe attālums starp rindām, ko rokas salikumā veidoja starp saliktajām rindām ievietotas plēksnes; rindu atstarpi parasti mēra punktos, datorā – pikseļos vai milimetros; rindstarpa; starpinājums
- apķēriens Attapība, atjautība, izpratnes ātrums
- atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu
- nokratīt pīšļus no (savām) kājām atteikties no (savas) pagātnes; atteikties no visa, kas bijis
- dinoda efekts attēla kropļojums kineskopā
- trīce attēla neliela vibrācija vai pārvietošanās displeja ekrānā, ko izraisa pārraidītā signāla nestabilitāte
- transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses
- skaldītais ekrāns attēlošanas veids, kas sadala displeja ekrānu vairākos logos, dažādos logos attēlojot dažādas datnes vai vienas un tās pašas datnes dažādas daļas
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas
- optogramma Attēls uz tīklenes, kas rodas, atkrāsojoties redzes purpuram gaismas ietekmē
- jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls
- pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē, - reliģisks vai heraldisks islāma simbols
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- trafarets attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību
- kserokopēšana Attēlu kopiju izgatavošana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
- dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare
- dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare
- lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare
- zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare
- iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
- lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums
- idioventrikulārs attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes)
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem)
- fruktificēt Attīstīt, nest augļus
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts
- demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ
- primārā atvasināšana atvasināšana no saknes
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus
- atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem
- atvērtne Atverama durvju vērtnes augšdaļa telpas vēdināšanai un izgaismošanai
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības
- servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes)
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu)
- lentes atzīme atzīme magnētiskajā lentē, kas norāda datnes vai lentes sākumu vai beigas
- locījuma atzīme atzīmes, ko pirmsdrukas sagatavošanas procesā saliek uz loksnes, lai atvieglotu locīšanu
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu)
- mācīšanās atziņu, izpratnes, pieredzes gūšana
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu)
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu)
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam
- atgāzene Atzveltnes krēsla atzveltne, atzveltnes krēsls
- lēnkrēsls Atzveltnes krēsls
- atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni
- korpačpakaļa Atzveltnes ragavu pakļējā daļa
- korpačpriekša Atzveltnes ragavu priekšējā daļa
- kanaps Atzveltnes sols
- Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine
- bēnenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Bēne" iedzīvotāji
- kukurnieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kukuri" iedzīvotāji
- rozenieki Auces novada Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Rozes" iedzīvotāji
- Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- miza audu grupējums auga stumbra, zaru un saknes ārējā daļā
- anoksija Audu nespēja saņemt vai izmantot nepieciešamo skābekļa daudzumu
- kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- izaudums Audums, tā dekoratīvais noformējums, bārkstis gar sagšas, villaines malām
- pūrs Audumu, veļas, apģērbu krājums, ko sieviete sagatavojusi nākamajai ģimenes dzīvei
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
- Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām
- Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
- Kvēpenes ozols aug Raiskuma pagastā pie Kvēpenes pilskalna, stumbra apkārtmērs — 6,1 m, augstums — 20 m, vainaga projekcija — 28,5 x 30,5 m, viens no kuplākajiem kokiem Latvijā
- Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
- Billīšu kastaņa aug Sidrabenes pagastā pie Billīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,6 m, stumbrs sadalās 5 žuburos, koks atgādina biķeri, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 16 x 13,5 m
- Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
- Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
- Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
- Zentenes īve aug Tukuma novada Zentenes pagastā, bijušās Zentenes muižas parkā, 30 m uz ziemeļiem no Zentenes muižas pils, ir visdižākā īve Baltijā, tās stumbra apkārtmērs — 0,5 m augstumā 2,52 m, koka augstums — 12,5 m, vainaga projekcija — 85 kvadrātmetri, zaru garums — līdz 7,3 m
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
- naregamīns Auga "Naregamia alata" (Indijā) saknes mizas alkaloids, kas izraisa vemšanu līdzīgi ipekakuānai
- augšanas konuss auga ass orgānu (stumbra, zaru, saknes) galotne, kur intensīvi veidojas jaunas šūnas
- piere Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
- piets Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
- hipokotils Auga dīgsta stumbriņa daļa no saknes kakla līdz dīgļlapām
- seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija
- lapas šķēlums auga lapas plātnes seklāks vai dziļāks iegriezums, kas nosaka vai lapa ir daivaina, šķelta vai dalīta
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
- neauglība Auga, tā daļu nespēja veidot augļus
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis
- šķirtvainaglapji Augi ar brīvām, nesaaugušām vainaglapām
- skudrmīļi Augi ar sēklām, kurām gaļīgi piedēkļi, ko ēd skudras un līdz ar to pārnēsā sēklas, veicinot šo augu izplatīšanos; Latvijas florā strutenes u. c.
- eksoti Augi vai dzīvnieki, kas ir ievesti un tiek audzēti zemēs, kurās klimats krasi atšķiras no to dzimtenes klimata
- indikatoraugi Augi vai to grupas, kas cieši saistīti ar noteiktiem vides apstākļiem, kurus var konstatēt pēc šo augu klātbūtnes
- vasas augi augi, kam ir vasas un saknes
- hemikriptofīti Augi, kam ziemošanas vai atjaunošanās pumpuri atrodas tieši virs augsnes
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
- hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem
- ombrofobi Augi, kas nepanes noēnojumu un aug sausos apgabalos
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
- mezofīti augi, kas pielāgojušies vidēji mitrām augtenēm un panes lielas mitruma svārstības, pat ilgstošu sausumu
- nitrofilie augi augi, kuru augšanai nepieciešams daudz augsnes slāpekļa
- kompasa augi augi, kuru lapu plātnes novietojas ar šķautnēm meridiāna virzienā
- imorteles Augi, kuru ziedi arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu; sauszieži, salmenes
- symphyta Auglapsenes
- fertils Auglīgs, augļus nesošs; vaislīgs
- meslīgs Auglīgs, ienesīgs
- iniencefālis Auglis ar iedzimtu pakauša šķeltni, pa ko galvas smadzenes iespiedušās muguras smadzeņu kanālā
- monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties
- derencefāls Auglis, kura galvaskausa kauli attīstījušies rudimentāri; mazattīstītās galvas smadzenes atrodas šķeltos augšējos kakla skriemeļos, trūkst pakauša kaula mugurējās daļas; anencefālijas veids
- proencefālis Auglis, kura smadzenes izspiedušas uz āru pa galvaskausa spraugu pieres apvidū
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas
- augļu puve augļu sapūšana kokos un glabātavās, ko izraisa slimību ierosinātājas sēnes
- flegmons Augonis, sastrutojums, iekaisums, kas radies, lietojot nesterilu šļirci
- augots Augošs (par Mēness fāzi)
- iestiept Augot ievirzīt (piemēram, zemē saknes) - par augiem
- sasakņoties Augot izveidot vairākas, daudzas saknes (par augiem)
- izaugt Augot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par augiem, to daļām
- starāt Augot veidot vairākas piesaknes, arī dakšveidā zarotu stumbru
- laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā, piemēram, saknes, zarus)
- ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes
- ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis
- punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija
- tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus
- skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne
- irdne Augsne, zeme; augsnes, zemes irdenā virskārta
- piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas
- potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas
- apakšaugsne Augsnes apakškārta
- apakšgrunts Augsnes apakškārta
- zemesdarbs Augsnes apstrādāšana, kopšana
- zemes darbs augsnes apstrādāšana, kopšana; [zemesdarbs]{s:2169}
- rondalēšana Augsnes apstrāde ar šķīvju kultivatoru
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
- sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu
- augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā
- eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai
- augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām
- milons Augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām
- trapekss Augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām
- kankoļi Augsnes gabali, kukuržņi
- ģipšošana Augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai
- augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos
- dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi
- kaplēšana Augsnes irdināšana un nezāļu nociršana ar kapli
- diskecēšas augsnes irdināšanas darba rīks ar diskveida nažiem sakņu iznīcināšanai
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes
- minerālzeme Augsnes maztrūdainā apakškārta
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana
- minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti
- augsnes iekšējā mitrināšana augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā
- augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai
- agrotehniskā erozija augsnes nonese pa nogāzi apstrādes procesā
- vējerozija Augsnes nopūšana, aizpūšana
- frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
- lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju
- plantāžaršana Augsnes pamatapstrādes process, augsni apvēršot 60-100 cm dziļumā pirms augļu dārzu un vīnogulāju ierīkošanas
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu)
- augsnes monolīts augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi
- edafiskie faktori augsnes radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
- rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi
- arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis
- augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām
- agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu
- sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
- humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām
- ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens
- aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru
- augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
- aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis
- virsūklis Augsnes virskārta, velēna, sazēlums purvā, pļavā
- lobītājs augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar ko apstrādā (loba) augsni 6–14 cm dziļumā pēc graudaugu novākšanas; apstrādā arī papuves un viengadīgos zālājus
- kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
- šļūkšana Augsnes virspusēja apstrāde ar šļūci
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas
- ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens
- šķīvošana augsnes virspusējas (4–10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ko izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām
- pedoloģija Augsnes zinātne
- augsnes morfoloģija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu
- augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības
- apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā
- arīdās augsnes augsnes, kas veidojas arīda klimata apstākļos
- reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
- podzolētās glejaugsnes augsnes, kas veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process
- noskalotās augsnes augsnes, kurām pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos horizontus
- zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums
- piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos
- pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā
- tornis Augsta cilindrveida, piramīdveida, konusveida u. tml. patstāvīga celtne vai celtnes, arī iekārtas, ierīces u. tml. sastāvdaļa
- slepenpadomnieks Augsta civildienesta pakāpe (dažās valstīs); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- lappuses aprakstvaloda augsta līmeņa valoda printera izdrukas aprakstīšanai, kas ļauj ievērojamu printera izvada veidošanas darba apjomu pārnest no datora uz printeri
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
- Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerāladmirālis Augstākā dienesta pakāpe cariskās Krievijas flotē, ko piešķīra tikai cara ģimenes locekļiem, laikā no 1796. līdz 1908. gadam
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- admirālis augstākā dienesta pakāpe kara flotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās
- Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe; attiecīgais konsulārais darbinieks; kādas valsts pilnvarotais, ko ieceļ darbā citas valsts lielākajās pilsētās
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
- iekapsulēšana Augstāka slāņa protokola kadra galvenes un datu ievietošana zemāka slāņa protokola kadrā
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis
- Avrins augstākā virsotne Armēnijas kalnienes Kotura grēdā, augstums - 3623 m
- Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m
- Bintumani Augstākā virsotne Leones-Libērijas augstienē, atrodas Sjerraleones ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1940 m
- Velki Dzjals augstākā virsotne Ļubļinas augstienes Roztočes grēdā Polijas dienvidaustrumos, augstums - 390 m
- Dupgara kalns augstākā virsotne Satpūras kalnos, Indijā, Dekānas plakankalnes ziemeļu daļā, augstums - 1393 m
- Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m
- Beluha Augstākais kalns Altajā, Katuņas grēdā, Krievijas Altaja novadā, 2 virsotnes: Rietumbeluha (4440 m) un Austrumbeluha (4506 m), apledojums – 70 kvadrātkilometru, nogāzēs šļūdoņi
- Munkusardiks Augstākais kalnu masīvs Austrumsajānos, Krievijas Burjatijas Republikā pie Mongolijas robežas, ko veido 6 virsotnes, augstākā 3491 m vjl., apledojums - 1,3 kvadrātkilometri
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m
- bazīdiju sēnes augstākās sēnes, kam ir daudzšūnu micēlijs un sporas veidojas uz bazīdijām
- virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais (vecākais) tiesnesis
- mikoriza Augstāko augu saknes un sēņu micēlija simbioze, tādējādi savstarpēji tiek sekmēta ūdens un barības vielu uzņemšana
- mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī
- perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
- oreljefs Augstcilnis - cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes vairāk nekā par pusi no sava biezuma
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
- Ardēni augstiene (_Ardennes_ / _Ardennen_), Reinas Šīferkalnu rietumu daļa Beļģijas dienvidos, Francijā un Luksemburgā, vidējais augstums - 400 m vjl., augstākā virsotne - 694 m vjl. (Botranža kalns)
- Kučiļagrande Augstiene Brazīlijas plakankalnes dienvidos ("Cuchilla Grande"), Urugvajā, augstums - līdz 377 m
- Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
- Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
- augstkalnu reljefs augstkalnājs; jauno kalnzemju reljefs, kam raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes
- Mežmuižas dzirnavezers Augstkalnes dzirnavezers Augstkalnes pagastā
- Mežamuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums
- Mežmuiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Augstkalne" bijušais nosaukums; arī Augstkalnes muiža
- kaijēnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijēni" iedzīvotāji
- meženieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- mežmuižnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežmuiža" iedzīvotāji
- svētupnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Svētupe" iedzīvotāji
- Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums
- vilkaišnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji
- vilkašnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa
- staubenis Augsts celms, vai koks bez galotnes
- stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
- ēnojums augstspiedes tehnoloģijā – stiprs burtu iespiedums papīrā, no kā loksnes otrā pusē rodas paaugstinājumi; ēnojumu novērš, apstrādājot iespiestās loksnes gludināšanas spiedēs
- Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
- Boltaiskrūgs Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- Doļnā Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" bijušais nosaukums
- Kudeiki Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Doļnaja" daļa
- Kurši Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gekeļi" bijušais nosaukums
- Kazimiriški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" nosaukuma variants
- Konecpole Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Koņecpole" nosaukuma variants
- Miltināni Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" bijušais nosaukums
- Kiuliņi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kūliņi" nosaukuma variants
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lajiški" nosaukuma variants
- Raguliški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ludvigova" bijušais nosaukums
- Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Pristaņa Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pristaine" nosaukuma variants
- Dronkusola Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Skaistkalni" otrs nosaukums
- Lajiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrā nosaukuma "Lejiški" variants
- Lejiški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Timšāni" otrs nosaukums
- Ozolkalns Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zamečka" bijušais nosaukums
- alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji
- andrijovieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrijova" iedzīvotāji
- Bouku sola Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Būku sala" bijušais nosaukums
- Bevernskaja Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Augļi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Auguliški" nosaukuma variants
- Dedeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dedelišķi" nosaukuma variants
- demenieši Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji
- demenišķi Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" iedzīvotāji
- Dirvaniški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dervaniški" nosaukuma variants
- Fabijanovka Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums
- Labetiški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" bijušais nosaukums
- Kočergina Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kočergino" nosaukuma variants
- Paškeliški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Pašķelišķi" nosaukuma variants
- Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
- galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji
- Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums
- Birkeneļi Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" nosaukuma variants
- Berķenele Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" senāks nosaukums
- Bandališkas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukuma variants
- Bandališkys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bandališki" nosaukums latgaliski
- buciškieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Buciškas" (arī "Butiški") iedzīvotāji
- Būkšteņi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
- Būkšti Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Bukšti" nosaukuma variants
- Buciškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants
- Butiškas Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukuma variants
- Buciškys Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiškas" nosaukums latgaliski
- Sila Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums
- Syla Osmi Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Butiški" bijušais nosaukums latgaliski
- Dileviči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dileviči" nosaukuma variants
- Dūdeli Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūdeļi" nosaukuma variants
- dunskieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunski" iedzīvotāji
- Jureiši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukuma variants
- Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums
- Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- pritikinieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pritikini" iedzīvotāji
- putānieši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" iedzīvotāji
- Vecā Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukuma variants
- Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski
- Maļinovskaja Augšdaugavas novada Naujenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Baltaiskrogs Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- dolnājieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
- dolnišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dolnāja" iedzīvotāji
- kazimerieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
- kazimirišķi Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
- kazimirišķieši Augšdaugavas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirišķi" iedzīvotāji
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
- virss Augšējā (sēnes) augļķemeņa daļa
- cepurīte Augšējā (sēnes) augļķermeņa daļa
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm
- palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes
- takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas
- Egļu kalns Augšzemes augstienes augstākā virsotne, Augšdaugavas novada Sventes pagastā, uz rietumiem no Sventes ezera, absolūtais augstums – 220 m vjl., kalns apaudzis ar egļu mežu
- ekotops Augtenes vides komplekss, kas ietekmē augu valsti
- cistogons augu aizsardzībā lietojams preparāts, ko lieto augsnes kaitēķļu (nematodu) apkarošanai
- aerotropisms augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma
- hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu
- aeroponika augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā
- dobe augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām
- subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
- genonīms augu ģints, dzimtas, sugas vai šķirnes (taksona) nosaukums
- giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori"
- salizturība augu izturība pret salnām; atkarīga no augu sugas, šķirnes un attīstības fāzes
- skosta augu jaunie dzinumi, arī galotnes
- libriforms augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru
- haimatoksilīns augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum"
- mikotrofija augu minerālbarošanās ar sēņu micēlija starpniecību; šo augu — mikotrofu — saknes ar sēnēm ir simbiotiskās attiecībās
- organoģenēze augu pamatorgānu (saknes, stumbra, lapu, ziedu) aizmetņu rašanās un attīstība no nediferencētiem veidotājaudiem auga individuālās attīstības gaitā (ontoģenēzē)
- luba augu sega; sanesumu un augu sega, kas - it kā mizas kārta - klāj ūdeni
- fuzarioze augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
- rūsa augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā
- puve augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela
- traheomikozes augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas)
- fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas
- micela augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību
- kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora
- Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā
- Auku ezers Aukas ezers Murmastienes pagastā
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
- palatorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana
- stafilorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
- izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu
- aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis)
- Aulejs Aulejas ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Aulejas pagastā
- izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- Aula Auļu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
- Serbigal Aumeisteru muiža, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novada Grundzāles pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Aumeisteri"
- Aluna ezers Auna ezers Launkalnes pagastā
- auriscalpiaceae Ausenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
- eldenēt Aust pīnes
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs
- Vavilakas Austrālijā, Arnemlendas jolngu mitoloģijā - divas māsas, pirmsences un varones
- Septiņas māsas Austrālijas aborigēnu mitoloģijā - septiņas klejojošas Sapņu laika pirmsences un varones, kas iebrida jūrā un tad uzlēca debesīs, kur kļuva par Sietiņu
- Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Praulienas pauguraine Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma galējā austrumu daļa Madonas novada Praulienas, Lazdonas, Mārcienas un Ļaudonas pagastā, platība — 10800 ha, garums — 18 km, platums — 8 km, augstākā virsotne pie Salājkalniem — 160 m vjl.
- Vidusdaugavas zemiene Austrumlatvijas zemienes dienvidu daļa, Latvijā, augstums - līdz 160 m
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu
- Sīrins Austrumslāvu mitoloģijā - paradīzes putns, kas nes laimi un slavu
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā
- Cotoneaster x matrensis Domokos austrumu klintenes "Cotoneaster orientalis" nosaukuma sinonīms
- iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni
- kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
- riekava Aušanas palīgdarbarīks - šķietam līdzīgs rīks ar retiem zariem, ko lieto, liekot velku dzijas uz aužamajiem stāviem, lai tās nesablīvētos
- ķeimuris Aušīgs, nesaprātīgs cilvēks
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks
- rēzeknieši Autobuss, kas kursē no Rēzeknes vai uz Rēzekni
- teatrofons Automātiska ierīce, kas iemetot tajā naudas gabalu ļāva pa telefonu noklausīties koncertus, teātra izrādes vai līdzīgus priekšnesumus
- telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai
- automātiska rotoru līnija automātiska līnija, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
- elastīga automātiska līnija automātiska līnja, kurā, mainoties ražojumu nomenklatūrai, ir iespējama automātiska pārstādīšana, darba priekšmetu uzkrāšana un to nesinhrona pārvietošanās starp mašīnām
- koordinatometrs Automātiska vai pusautomātiska koordinātu mērierīce, kas izraudzītu punktu koordinātas reģistrē kādā no datu nesējiem
- lunahods Automātisks visurgājāejs Mēness virsmas pētījumiem; lunomobilis
- SCAD Automatizēts centrālais dokumentu dienests (datubāze)
- rezonanses invertors autonomais invertors, kurā ventiļu komutācijas nodrošināšanai izmanto pārejas procesu īpatnības ķēdēs ar induktivitāti un kapacitāti; strāvai plūstot caur kondensatoru, tas svārstību režīmā uzlādējas līdz spriegumam, kas ir augstāks par līdzstrāvas tīkla spriegumu, bet pēc tam strāva virzienu mainīt vairs nevar, jo tad aizveras ventiļi (tiristors); virknes invertors
- Friuli–Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra
- autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības
- Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
- Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi
- festuca Auzenes
- salmene Auzenes ("Festuca")
- salsifija Auzu sakne - divgadīgs kurvjziežu dzimtas augs, saknes lieto pārtikā kā piedevu zupām, pīrāgu pildījumam un vārītas kā ziedu kāpostus
- līkāns Aužamo stāvu sviras, kas minot paminas paceļ un nolaiž veldenes ar nītīm
- aušķenes Avenes
- aveši Avenes
- aukšenes Avenes ("Rubus idaeus")
- avasenes Avenes ("Rubus idaeus")
- avatenes Avenes ("Rubus idaeus")
- aveikšas Avenes ("Rubus idaeus")
- avēkšas Avenes ("Rubus idaeus")
- aveksenes Avenes ("Rubus idaeus")
- avenajs Avenes ("Rubus idaeus")
- aveņi Avenes ("Rubus idaeus")
- avesināji Avenes ("Rubus idaeus")
- aveškas Avenes ("Rubus idaeus")
- avieksene Avenes ("Rubus idaeus")
- avieksnājs Avenes ("Rubus idaeus")
- avieksnes Avenes ("Rubus idaeus")
- avieksnis Avenes ("Rubus idaeus")
- aviekstenājs Avenes ("Rubus idaeus")
- avieša Avenes ("Rubus idaeus")
- aviešas Avenes ("Rubus idaeus")
- aviesi Avenes ("Rubus idaeus")
- avieši Avenes ("Rubus idaeus")
- aviesis Avenes ("Rubus idaeus")
- avietes Avenes ("Rubus idaeus")
- avīkšas Avenes ("Rubus idaeus")
- avīkstes Avenes ("Rubus idaeus")
- avīkšūgas Avenes ("Rubus idaeus")
- avines Avenes ("Rubus idaeus")
- avīša Avenes ("Rubus idaeus")
- avīši Avenes ("Rubus idaeus")
- avīska Avenes ("Rubus idaeus")
- aviškas Avenes ("Rubus idaeus")
- avīžas Avenes ("Rubus idaeus")
- kaulenāji Avenes ("Rubus idaeus")
- kazogas Avenes ("Rubus idaeus")
- lācenes Avenes ("Rubus idaeus")
- maļinas Avenes ("Rubus idaeus")
- sārmene Avenes ("Rubus idaeus")
- aviekša Avenes auglis
- aveņoga Avenes oga
- knēziņš Avenes serdīte
- aušenes Avenes; aušķenes
- avianesējs Avionesējs
- avianesis Avionesējs
- philonotis Avoksnes
- Lošu ezers Avošiņš, ezers Bērzaunes pagastā
- catabrosa Avotenes
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām
- fontanāliji Avotu dievam Fontam veltīti svētki senajā Romā, kurus svinēja 13. oktobrī, kad avotos meta ziedu vītnes un ar ziediem izrotāja akas
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups
- Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Bodži Azara Bodži - apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
- eternīts Azbestcementa seguma plāksnes
- azeotrops Azeotrops maisījums - divu vai vairāku šķidrumu viendabīgs maisījums, kas pārtvaices procesā nesadalās frakcijās
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā
- Ozupin Āzupines muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā
- pangāmskābe B15 vitamīns, kristāliska, ūdenī šķīstoša viela, šūnās aktivē skābekļa pārneses procesus
- Bābenes ezers Bābenis, ezers Launkalnes pagastā
- Bābele Babilona - viena no senatnes lielākajām pilsētām, atradās pie Eifratas upes, \~100 km no tagadējās Bagdādes Irākā
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā
- Bārītes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā
- Bērzes ezers Bācītes ezers Launkalnes pagastā
- lielvēderis Badakāsis, nesātnieks
- Lophozia badensis Bādenes smaillape
- Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte
- aizbadīt badot neskart
- laringoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no balsenes
- applūdināt Bagātīgi, plaši apgaismot (par sauli, mēnesi)
- mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos
- izčakāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur)
- izčokāt Bakstot, rakņājot (ar kādu rīku), izdabūt (no kurienes, kur)
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu
- gramnegativitāte Baktērijas nespēja nokrāsoties, ja tās krāso ar Grama metodi un pēc tam apstrādā ar spirtu vai acetonu
- korinebaktērija Baktēriju nodalījuma "Firmicutes" klases "Tallobacteria" ģints "Corynebacterium", aerobiskas vai fakultatīvi aerobiskas, nesporulējošas, nekustīgas grampozitīvas nūjiņas
- prototrofs Baktēriju vai sēņu klons, kas spēj augt uz minimālas barotnes
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā
- Misas meteorīts Baldones meteorīts
- Baldohn Baldones muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Baldones pagastā
- Baldon Baldones muižas un pagasta nosaukums vāciski
- Vilciņi Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Laiņi" otrs nosaukums
- mercendarbieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji
- riekstkalnieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Riekstukalns" iedzīvotāji
- stūrenieki Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
- šaugalieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Šaugales" iedzīvotāji
- vārpieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
- vilcinieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji
- amolinieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Amoliņi" iedzīvotāji
- avotieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Avoti" iedzīvotāji
- berkavieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Berkava" iedzīvotāji
- bernastieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Bernasti" iedzīvotāji
- lapsēnieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Lapsēni" iedzīvotāji
- Mercendarbe Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mencendarbe" bijušais nosaukums
- mencendarbieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mercendarbe" jeb "Mencendarbe" iedzīvotāji
- mežvidieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
- stūrieši Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
- vecskrundenieki Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vecskrundas" iedzīvotāji
- Baldonskaja Baldones pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Baldones pilsēta ar lauku teritorija Baldones pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
- baldonieši Baldones pilsētas un lauku teritorijas iedzīvotāji
- pabalēt Balējot kļūt mazliet, daļēji neskaidram, pavāji saredzamam
- izbalēt Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam
- izbaloties Balējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam
- izbālēt Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam
- Balgaln Balgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
- bālraibs Bāli raibs; ar nespilgtiem raibumiem
- bruņčballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota)
- kaktballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota)
- brička Balle lauku mājās (īpaši neorganizēta, nesagatvota); iedzeršana
- atriplex Balodenes - balandu dzimtas ģints
- pabālot Balojot kļūt mazliet neskaidram, vājāk saredzamam
- mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu
- laringorāģija Balsenes asiņošana
- Tla Balsenes audzējs ar priekšējās komisūras iesaisti (angļu "tumor of the larynx with involvement of anterior comissure")
- krups Balsenes difterija
- balss rīkle balsenes dobums, arī elpvads
- balsenīce Balsenes dobums, arī elpvads
- svētdienasrīkle Balsenes dobums; arī elpvads
- tireokrikotomija Balsenes elastīgā konusa pārgriešana
- laringīts Balsenes gļotādas iekaisums
- laringokseroze Balsenes gļotādas sausums
- pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu
- vellābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; ādamābols
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšējā daļā; gāmurs
- laringektomija Balsenes izgriešana
- ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā
- laringisms Balsenes krampji, gk. bērniem kā spazmofilijas izpausme
- laringometrija Balsenes mērīšana
- laringovestibulīts Balsenes priekštelpas iekaisums
- laringocentēze Balsenes punkcija vai incīzija
- ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi
- laringorāfija Balsenes sašūšana
- laringospazma Balsenes spazma, balss saišu krampji
- četrstūrveida membrāna balsenes šķiedraini elastīgās membrānas augšējā daļa
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana
- laringotraheotomija Balsenes un elpvada augšējās daļas gareniska pārgriešana
- laringotraheīts Balsenes un elpvada iekaisums
- laringofaringektomija Balsenes un rīkles pieguļošās daļas izgriešana
- vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis
- hordopeksija Balss kroku laterālas fiksācijas operācija, lai novērstu balsenes hronisku stenozi
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību
- monotonija Balss toņa nemainīgums, ko novēro balsenes muskuļu paralīzes gadījumā
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi
- nosmēķēta balss balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi
- sturmstute Balstkoks celtnes iekšpusē pie spārēm
- konsole Balstošais elements izvirzītai celtnes daļai (piemēram, balkonam, dzegai, izrotājumam)
- argēma Balta čūla radzenes malā, fliktēnas sekas
- dzidrābele Baltā dzidrā - vasaras šķirnes ābele ar saldskābiem, sulīgiem augļiem
- levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti
- lūnula Baltais plankumiņš pie rokas pirkstu nagu pamatnes
- Silene alba baltās spulgotnes "Melandrium album" nosaukuma sinonīms
- ķērsu baltenis balteņu dzimtas suga ("Anthocharis cardamines"); dzelteni balts tauriņš ar sārtiem priekšspārnu galiem, lido pavasarī un vasaras sākumā
- Balteny Balteņu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
- Baltmuižas ezers Baltezers Eglaines pagastā
- Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams
- BNS Baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service")
- Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes
- pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā
- leucopaxillus Baltmietenes
- uperieši Baltmiltu maizītes, ko agrāk nesa uz baznīcu, lai ziedotu Dievam
- leikoma Balts radzenes apduļķojums, bieza rēta pēc ievainojuma vai iekaisuma
- leucocortinarius Balttīmeklenes
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
- Balta Baltupe Gulbenes novadā
- rīslings Baltvīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām
- Aizpūre Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Aizpurve" nosaukuma variants
- taureskalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" (agrāk "Taureskalns") iedzīvotāji
- bērzkalnieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalne" iedzīvotāji
- brieževieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" iedzīvotāji
- Briežava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brieževa" nosaukuma variants
- Briukloji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukuma variants
- Bryukluoji Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Brūklāji" nosaukums latgaliski
- Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants
- Lozdukolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" nosaukums latgaliski
- lielmežnieki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" iedzīvotāji
- Lilmežnīki Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lielmežnieki" nosaukums latgaliski
- Mūrova Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mūrava" nosaukums latgaliski
- plaskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Plaskiene" iedzīvotāji
- Ploskīne Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskena" nosaukuma variants
- ploskenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji
- ploskinieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ploskenas ciems" iedzīvotāji
- rubenieši Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
- Rubini Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants
- Rubyni Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukums latgaliski
- Sylakrūgs Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silakrogs" nosaukums latgaliski
- Taureskolns Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Taureskalns" nosaukums latgaliski
- Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski
- Pedeļeva Balvu novada Pasienes pagasta apdzīvotās vietas "Pedeļova" nosaukuma variants
- Baldūne Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukuma variants
- Baldūnes Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Baldones" nosaukums latgaliski
- zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
- balziens Balzenis; ragavu daļa, kas savieno divi pretējas mietnes
- paradīzes banāns banānu suga ("Musa paradisiaca"), ko visvairāk izmanto pārtikā, izveidotas daudzas šķirnes
- bankrotējušais Bankrotētājs - maksātnespējīgs parādnieks, kas par tādu atzīts likumā noteiktajā kārtībā
- federāti barbaru ciltis, kas iesaistījās romiešu militārajā dienestā
- pogonatum Bārdaines
- bārdainis Bārdains cilvēks; ar bārdu apaudzis, neskuvies cilvēks
- noze Barības nestuves
- balastviela Barības sausnas grūti sagremojamā vai nesagremojamā daļa, kas paliek gremošanas traktā, līdz izdalās no organisma ekskrementu veidā
- Borchowo Barkavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā
- puškieloks Bārkstis, kas visapkārt rotā villaines malu
- klājsaknes Bārkšu saknes; bārkšsaknes
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
- nobārstīt Bārstīt un pabeigt bārstīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava
- basenži Basendži - suņu šķirne, sauc arī par Kongo dogu; raksturīga iezīme - šīs šķirnes suņi nerej; dzimtene - Zaira
- Rūrānu batarejas kalns Batarejas kalns Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā
- Bērzi Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
- garoznieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Garoza" iedzīvotāji
- jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji
- mežotnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Mežotne" iedzīvotāji
- strēlnieki Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Strēlnieki" iedzīvotāji
- Mesothen Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums
- Mežotnenskaja Bauskas novada Mežotnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Ānesmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Ānmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Jaunmēmele Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mēmele" bijušais nosaukums
- Jaunsaules muiža Bauskas novada Skaistkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Saule" bijušais nosaukums
- Švitenes pagasts Bauskas novada Svitenes pagasta bijušais nosaukums
- urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
- Bauzis Bauzes ezers Jaungulbenes pagastā
- bairītis Bavāriešu alus šķirne; šīs šķirnes alus; pudeļu alus
- īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi
- basidiomycota Bazīdijsēnes - sēņu nodalījums
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
- basidiomycetes Bazīdijsēnes, senāk - bazidiomicētes
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
- himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes
- koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
- pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes
- melnplaukas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu rinda (“Ustilaginales”), parazītiskas sēnes, kas attīstās uz augstāko augu lapām, stublājiem, ziediem, retāk uz saknēm, 48 ģintis, \~850 sugu, Latvijā konstatēts 15 ģinšu, 77 sugas
- bazidiomicētes Bazīdiju sēnes - liela sēņu klase (cepurīšu jeb lapiņu sēnes, melnplaukas sēnes, rūsas sēnes, piepes u. c.); šīm sēnēm ir īpaši vairošanās orgāni - bazīdijas, kas attīsta noteiktu daudzumu sporu (pa lielākajai daļai četras)
- adatene Bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
- nomokanons Baznīcas kanonu un civillikumu krājums, kas attiecas uz dzīves veidu un ģimenes tiesībām; Krievzemē nomokanons (stūres grāmata) bija spēkā līdz 18. gs.
- izbāzt Bāžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- Bewern Bebrenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrenes pagastā
- Danefelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušā nosaukuma variants
- Danienfelde Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Apšukolns" bijušais nosaukums
- Diņģeļkolns Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Diņģeļkalns" nosaukuma variants
- ilzieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilze" iedzīvotāji
- Ilzesmuiža Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzmuiža" bijušais nosaukums
- indrikovieši Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Indrikova" iedzīvotāji
- Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē
- Bewern Bebrenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Mežezers Bebriņu ezers Skujenes pagastā
- Belbošu ezers Bebrišu ezers Andrupenes pagastā
- Bobry Bebru muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagastā
- Bebrīte Bebrupe Kokneses novadā
- Bebrupīte Bebrupe Kokneses novadā
- Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km
- Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
- izbēgt Bēgot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
- nobēgt Bēgot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
- rības Bekas, sēnes
- baravika beku dzimtas beku ģints grupa ("Boletus"), vērtīgas ēdamas sēnes
- Polygonum kitaibelianum Bellarda sūrenes "Polygonum bellardii" nosaukuma sinonīms
- Belmont Belmontu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
- beloperone Beloperones
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā
- Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- iršenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Irši" iedzīvotāji
- kaijenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji
- krūškalnieši Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Krūškalne" iedzīvotāji
- laurenieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji
- vecmiķeļnieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmiķeļi" iedzīvotāji
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes)
- Zelta lācis Berlīnes kinofestivāla galvenā balva
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori
- Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm
- atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ
- žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm
- Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.)
- bērnurīts Bērniem veltīts sarīkojums (ar priekšnesumiem, pārrunām, rotaļām un dejām), kas notiek priekšpusdienā
- jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē)
- ķemperis Bērns, kas neveikli pārvietojas, nesen iemācījies staigāt
- audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas gādībā un audzināšanā
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
- bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
- BJSS Bērnu un jaunatnes sporta skola
- izbērt Berot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- nobērt Berot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.)
- nobērt Bērt un pabeigt bērt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- Birkenruh Bērzaines muiža, kas atradās Cēsu pilsētas lauku teritorijā
- Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums
- lielvīkulieši Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Lielvīkuļi" iedzīvotāji
- Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
- Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka
- Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka
- izberzēt Berzējot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- Bērze Bērzene, upe Baldones un Ķekavas pagastā
- Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā
- Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā
- Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- Grauzdu upīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe
- berzes variators berzes pārvads ar nepārtraukti maināmu pārnesumskaitli
- Krīvkolns Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Krievkalns" nosaukums latgaliski
- krimilde Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints 6 sugu grupa, ēdamas sēnes ar pelēcīgi brūnu cepurīti un baltu kātu
- rudmiese bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints divas sugas, ēdamas lapiņu sēnes ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras
- izberzt Beržot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā
- Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā
- kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem
- ar sausām acīm bez asarām; nespējot raudāt
- acis ir sausas bez asarām; nespējot raudāt
- izavazāties bez atļaujas tikt paņemtam, aiznestam, izmētātam
- impromptu bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā
- (ar) tukšām rokām bez kā nesama
- tukšā bez nesamā; bez kravas, pasažieriem
- jukjukām bez noteiktas secības, nesakarīgi
- juku jukām bez noteiktas secības, nesakarīgi
- noputroties bez panākumiem, nesekmīgi cīnīties
- afonisks bez skaņas, neskanīgs, sēcošs
- mikroatspoļu stelles bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā
- taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis
- pārkvalificēšana Bezdarbnieku izglītošana, dodot tiem iespēju apgūt citas profesijas nodarbinātības dienesta rīkotos kursos
- Bezdibena ezers Bezdibenis, ezers Launkalnes pagastā
- zvaigžņlielums bezdimensijas lielums, kas raksturo debess spīdekļa spožumu; skala izveidota tā, lai piecu zvaigžņlielumu starpībai atbilstu zvaigznes radītā apgaismojuma attiecība 100
- eksospora Bezdzimuma vairošanās spora, kas rodas sēnes hifas vienā galā pumpurošanās ceļā
- aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta
- aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints
- muldoņa Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana
- kvākšēt Bezjēdzīgi, nesakarīgi un bez satura runāt šo un to
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām
- caponlaka Bezkrāsaina vai krāsaina nitrocelulozes laka, kas nesatur plastifikatoru
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus
- ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm)
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns
- bezmargas Bezmargas krēsls - krēsls bez atzveltnes
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
- adatādaiņi Bezmugurkaulnieku tips - jūras un okeāna dzīvnieki siltajos apgabalos: jūraszvaigznes, jūraseži, jūrasgurķi u. c.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
- Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m
- Dangrajums Beznotekas sālsezers ("Tangra Yum Tso") Tibetas kalnienes dienvidos, starpkalnu ieplakā 4434 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība \~920 kvadrātkilometru, ietek Targocangpo upe
- Namco ezers beznoteksāļezers Tibetas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Nam Tso"), Ķīnā, 4627 m vjl., platība - 2000-2500 kvadrātkilometru, garums - \~80 km, lielākais platums - 35 km, dziļums - 40 m
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
- bezpagātnes Bezpagātnes ļaudis - cilvēki, kam nav pieminēšanas vērtas pagātnes
- brizols Bezpamatnes hidroizolācijas ruļļmateriāls, ko izgatavo no sasmalcinātas gumijas un bitumena, pievienojot azbesta šķiedras un plastifikatorus; lieto ēku un konstrukciju aizsardzībai pret mitrumu
- bezprāta Bezprāta cilvēks - plānprātīgs, nesaprātīgs cilvēks
- žiro Bezskaidras naudas norēķinu forma, kas tiek realizēta kā ar papīra nesēju (norēķinu čeku), tā arī ar elektronisko sakaru līdzekļu palīdzību
- nespēkots Bezspēcīgs, nespēcīgs
- slāpoņa Bezspēks, nesamaņa, ģībonis
- bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem
- imponderabls Bezsvara, nesverams
- dziks Bezšķirnes (par mājdzīvnieku)
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
- Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā
- Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm
- Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
- Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem
- Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm
- Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls
- Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme
- grāmatnesis Bibliotēkas darbinieks, kas pienes lasītājiem bibliotekas grāmatas dzīves vai darba vietā
- trijkāja trepes bīdāmās kāpnes, kam nav vajadzīgs vertikālais atbalsts
- izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- nobīdīt Bīdot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot atvirzīt nost, attālināt (no kā)
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā)
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- sarumbāties Biezi un neskaisti apģērbties
- kolokācija bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma
- Čudarānu dzirnavezers bija uzpludināts Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
- Asūnes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Asūnes upes, platība - 5 ha
- Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā
- Aviekstes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Aviekstes upes Lēdmanes pagastā, platība — 10 ha
- Rēzna Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Rozenmuiža Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- Ružina Bijusī apdzīvotā vieta Rēzeknes novada Silmalas pagastā
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
- Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē
- Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
- Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos
- Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē
- Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere
- Ilzesberg Bijušas Ilzeskalna muižas Rēzeknes novadā nosaukums
- Kalkuhnen Bijušās Kalkūnes muižas nosaukums; tās teritorijā tagadējā Kalkūnes pagastā izveidojies lielciems Kalkūni
- Kownaty Bijušās Kaunatas muižas nosaukums, kuras teritorijā Rēzeknes novadā izveidojies Kaunatas ciems
- Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne
- Rozentovas muiža bijušās muižas "Rozantowo" latviskais nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
- Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi
- Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
- Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene
- Lettihn Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Litene
- Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
- Paltmale Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Līgatnes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Augšlīgatne
- Rozantowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Malta
- Gaigolowo Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
- Pusza Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Puša
- Vecrikavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Rikava
- Gaigalavas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rēzeknes novada Nagļu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Nagļi
- Adsel Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smiltenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Gaujiena
- Lindenberg Bijušās Rankas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Gulbenes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ranka
- Bykow Bikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- apbildināt Bildināt (daudzas meitenes vienu pēc otras)
- Bjenna Bīle - pilsēta Šveicē, Bernes kantonā
- marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus
- Bilsteinshof Bilstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā
- mēnešbiļete Biļete braukšanai satiksmes līdzekļos vienu mēnesi
- sakārtojums bināra transitīva attieksme R, kas ir refleksīva un antisimetriska (t. i., no aRb un bRa izriet a=b; nestingrs sakārtojums – piemēram, ≤, ≥) vai arī antirefleksīva (nav iespējams aRa) un asimetriska (ja aRb, tad bRa nav spēkā; stingrs sakārtojums – piemēram, <, >)
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- mikoloģija Bioloģijas un medicīnas nozare, kas pētī sēnes
- neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu
- mediators Bioloģiski ļoti aktīva viela, kas nervu uzbudinājuma laikā izdalās nervu šķiedru un šūnu kontaktu vietās un pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru
- biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
- ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
- kolektors bipolārā tranzistora elektrods, kas uzņem no emitera cauri bāzei izgājušos lādiņnesējus; apzīmējums C
- emiters Bipolārā tranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji ieplūst tranzistora bāzē
- nobirdināt Birdināt un pabeigt birdināt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.); birdinot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) nobirst (kur, uz kā, garām kam u. tml.)
- Kalkūnes muižas pusmuiža Birkeneļu muiža Kalkūnes pagastā
- birmieši Birmas šķirnes kaķis
- nobirt Birt un pabeigt birt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā
- Biržagols Biržgaļa muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā
- parazītkamene Bišu dzimtas ģints ("Psithyrus"), plēvspārnis, grūti atšķirams no kamenes, katra suga dzīvo noteiktas kameņu sugas ligzdā, Latvijā konstatētas 7 sugas
- badabite Bite, kas nenes medu
- badbite Bite, kas nenes medu
- geum Bitenes
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu
- sile Biznesa cikla punkts, kad reālais ražošanas apjoms sasniedz viszemāko līmeni
- IMPAC Biznesa konsultāciju uzņēmums Dublinā, Īrijā
- IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām
- bizenesmens Biznesmenis
- biznesmens Biznesmenis
- bizītis bizness
- B2B Bizness - biznesam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi savstarpēji pērk un pārdod preces un pakalpojumus)
- B2C Bizness - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi pārdod preces un pakalpojumus patērētājiem)
- B2G Bizness - valdībai (B2B (bizness - biznesam)) veids, kur uzņēmumi un valdības institūcijas apmainās ar informāciju un savstarpēji sadarbojas, izmantojot internetu
- izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
- Vieža ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā
- Bīžu ezers Bižas ezers Andrupenes pagastā
- ononis Blaktenes
- savvaļņi Blakus ienākumi, pekūlijs, banda 2; savvalnes
- blāvbaltums Blāva, nespodra baltā krāsa
- rēns Blāvs, arī nespodrs (parasti par gaismu, krāsu)
- nespodrs Blāvs, neskaidrs
- pelēks Blāvs, nespodrs (par gaismu)
- ūdeņains Blāvs, nespodrs (par krāsu, tās toni)
- netīrs Blāvs, nespodrs, arī melni pelēcīgs (par krāsu, tās toni)
- palss Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs
- palsens Blāvs, nespodrs, arī pelēcīgs; palss (1)
- Blendinen Blendenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kazdangas pagastā
- Lielblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Blīdene" bijušais nosaukums
- Mazblīdiene Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazblīdene" bijušais nosaukums
- Stūru muiža Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" bijušais nosaukums
- zīlenieki Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji
- Blīdenes–Stūru pagasts Blīdenes pagasta bijušais nosaukums
- Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts Blīdenes pagasta bijušais nosaukums
- Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
- Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
- Blinten Blintenes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Alšvangas (Alsungas) pagastā
- kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem
- ekscīpuls Blīvs sēnes hifu aizsargveidojums, kas aptver apotēciju
- acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes
- blokbasters Blokbāsters - grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā
- blusines Blusenes
- blusu zāles blusenes (1)
- Bobēnu ezers Bobēnu ezers - atrodas Smiltenes pilsētas teritorijas dienvidaustrumu nomales mežā, platība - <1 ha
- body Body shape - fitnesa metode, kuras pamatā ir spēka nodarbības ķermeņa veidošanai
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam
- Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- Bojen Bojas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Kalvenes pagastā
- konjektūra Bojāta vai nesalasāma teksta izlabošana vai restaurēšana, pamatojoties uz minējumiem; izlabojamais vai restaurējamais teksts
- makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
- Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
- Borowka Borovkas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
- pomoloģija Botānikas nozare, kas pētī augļu koku un krūmu sugas un šķirnes
- Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha
- fotons bozonu grupas elementārdaļiņa, kas darbojas kā elektromagnētiskās mijiedarbības nesējs; viena no daļiņām, kam nepiemīt masa un kas pārvietojas ar gaismas ātrumu
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
- Brankūžu Brankūžu ezers - Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
- Horstenhof Brantu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Launkalnes pagastā
- komandējums Brauciens dienesta darīšanās; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu
- izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- nobraukt Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.)
- nobraukt Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
- nobraukt Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.)
- nobraukt Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli
- izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- nobraukt Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml)
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- Botoke Brazīlijas centrālās daļas kajapu mitoloģijā - jaunietis, kurš cilvēkiem atnesa uguni, loku un bultas
- Brigelsa Breila - apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā
- atbrēkties Brēkt ilgi, kamēr vairs nespēj
- Teiču II ezers Brēku ezers Atašienes pagastā
- Brēmenes federālā zeme Brēmenes Hanzas brīvpilsēta
- darba cilindrs bremžu pievada sastāvdaļa, kas ar šķidrumu pārnes spēku no galvenā cilindra uz bremžu mehānisma bremžu uzlikām
- Brencēnu ezers Brencītis, ezers Bērzaunes pagastā
- Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
- Bergūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
- Brengūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
- Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Dzērbenes pagastā
- Brengūzis Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
- Brengūžu ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
- Brenkūža ezers Brenkūzis, ezers Taurenes pagastā
- maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni
- purslas briedenes ("Sarcodon imbricatus", senāk "Hydnum imbricatum")
- Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera
- izbrist Brienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- seseli Briežsaknes
- Hirschenheide Briežu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Skujenes pagastā
- brigāders Brigādes komandieris, dienesta pakāpe krievu armijā 18. gs., starp pulkvedi un ģenerālmajoru
- Demenes-Briģenes ezers Briģenes ezers Demenes pagastā
- Brueggen Briģenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- actenes Brilles, acenes (gāzmaskai, skafandram u. tml.)
- pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis
- noplātīt muti vien brīnīties, būt pārsteigtam; nespēt parunāt
- manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi
- medusmēnesis brīvdienas, ceļojums, kurā jaunlaulātie dodas pēc kāzām; pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē; medmēnesis
- sevvaļīgi Brīvi, nesaistīti
- raišus Brīvi, nesaistīti, bez pinekļiem
- nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu)
- sociāli atbildīga uzņēmējdarbība brīvprātīgas biznesa iniciatīvas, kas labvēlīgi ietekmē sabiedrības sociālos apstākļus, valsts tautsaimniecību un apkārtējo vidi
- algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem
- virsdienests Brīvprātīgs militāro speciālistu dienests armijā vai flotē pēc obligātā karadienesta pabeigšanas
- logs Brīvs laikposms, pārtraukums, piemēram, darbā, ja nākamais darba posms neseko tieši iepriekšējam
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
- improvizatorisms Brīvs, visos aspektos svabads priekšnesuma veids, pat ja skaņdarbs iespējami precīzi fiksēts
- brezeles Brizenes
- dūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji
- stūrenieki Brocēnu novada Blīdenes pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
- broliski Broliski runāt - runāt augšzemnieciski, latgaliski, arī neskaidri runāt (kā mazs bērns)
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
- bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles
- bruģa kungs bruģa tiesas tiesnesis
- Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms
- brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
- Coniophora cerebella brūnās pagrabu klājpienes "Coniophora puteana" nosaukuma sinonīms
- zilganā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche coerulescens"), parazitē uz lauku vībotnes ("Artemisia campestris") saknēm, ir adventīva suga
- lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs
- lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa
- neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem
- phaeolepiota Brūnsardzenes
- Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā
- ophisaurus Bruņglodenes
- pangolīns Bruņnesis
- izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma)
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu
- mantapgāde Bruņoto spēku karaspēka apgādes sistēma ar mantām, mazgāšanas līdzekļiem un remonta materiāliem, ko veic speciāls apgādes dienests
- kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem)
- Bruņenes ezers Bruņu ezers Skrudalienes pagastā
- bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām
- mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija
- divskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas divas pretējās sānu skaldnes
- četrskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas šķiedru garengriezienā četras sānu skaldnes
- trīsskaldņu brusa brusa, kurai ir apzāģētas vai nofrēzētas trīs sānu skaldnes
- bucene Bucenes
- Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā
- Gautama Budas ģimenes vārds; leģenda Budu attēlo kā cildenu princi, kurš dzimis karaliskā ģimenē
- Gemaury Budbergas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Panemunes pagastā
- nāgas Budismā - neredzamas būtnes, kas tiek asociētas ar ūdeni un šķidro enerģiju
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- kleša Budisma filozofijā ilūzija, ko rada cilvēka pieci maņu orgāni un smadzenes
- naikans Budisma mācības iespaidota pagātnes meditācija
- Kšitigarbha Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura īpašā sūtība bija glābt būtnes, kas atradās ellē; viņu uzskata arī par ceļotāju, bērnu un karavīru aizstāvi
- rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk
- pretas budisma mitoloģijā - gari, kas nespēj apmierināt savas vēlēšanās, par kādiem kļūst tie, kas dzīvē bijuši skopi, mantkārīgi, cietsirdīgi un rijīgi
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja
- pratjekabuda Budisma mitoloģijā - tas, kas sasniedzis nirvānu, bet nesludina dharmu
- rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām
- suburgana Budisma sakrālā trīspakāpju celtnes (stūpas) tips Mongolijā
- dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas
- pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti
- dzenbudisms Budisma virziens, kas radies Ķīnā 6. gs.; 12.-13. gs. ieviesās Japānā, kur pastāv arī mūsu dienās; akcentē intuīciju un izvirza meditāciju kā līdzekli apskaidrības un dzīves jēgas izpratnes iegūšanai
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā)
- laco Bufonādisks triks, komisks priekšnesums (akrobātisks, mūzikas vai mutvārdu), kas iestarpināts masku komēdijas pamatdarbībā
- Bugru ezers Bugru ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - <1 ha
- Bukmujža Bukmuiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
- blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam
- sagittaria Bultenes
- Buļļi Buļļezers, ezers Garkalnes pagastā
- novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis
- izburbuļot Burbuļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- lurkšis Burkšķis, neskaidrs troksnis
- izburkšēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izburkšķēt Burkšķot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- rotakisms Burta "R" neskaidra izruna; rotacisms
- apcirknītis Burtenes nodalījums viena zināma burta vai slēdzeņa novietošanai
- atņēmiens Burtliču izveicība visātrāki un pareizi no burtenes apcirknīša saņemt burtu un novietot to liknī
- izbīdīšana Burtliktuvē salikuma nogādāšana no kopuļa uz salikuma dēļa vai slēdzamās plātnes ieslēgšanai spiedēs
- salikšana Burtu komplektēšana vārdos, rindās un lappusēs; var izdarīt ar rokām (mūsdienās reti), no 19. gs. b. - ar rindu liešanas mašīnām (linotipiem), tagad gk. ar fotosalikumu, tekstu ierakstot datora atmiņā un ar datoru vadot salikšanas mašīnu, vai izdrukājot uz caurspīdīgas pamatnes, no kuras izgatavo iespiedformu
- šprīttakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kad jahtai ir četrstūraina bura, bet nav gafeles, lai bura nesaplaktu, tai pa diagonāli iet šprītbomis
- nešļavas Burvja nesamais, ko viņš aiznes un noliek zināmā vietā, lai noburtu lopu vai lauku svētību
- dienēt būt aktīvajā karadienestā
- izspurt būt ar nesasukātiem matiem (par cilvēku)
- sirmot būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu; izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu
- neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest
- nokārties būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.)
- caurstrāvot būt galvenajam, dominēt (kādā kultūras, zinātnes, sabiedriskās dzīves parādībā)
- spraukties būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem)
- režģīties būt juceklīgam, neskaidram
- konfliktēt būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties
- atdalīties būt labi dzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām)
- izdalīties būt labi sadzirdamam, nesaplūst (ar citām skaņām)
- atdot (arī novilkt) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
- novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
- novilkt (arī atdot) pēdējo kreklu, arī novilkt (pēdējo) kreklu no muguras būt ļoti nesavtīgam, izpalīdzīgam
- nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam
- nevar pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt
- sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
- no (arī aiz) dusmām (vai) sprāgt (arī plīst) būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
- no (arī aiz) dusmām (vai) plīst (arī sprāgt, pārsprāgt), arī sprāgt (arī plīst) (vai) pušu no (arī aiz) dusmām būt ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi
- spert vai zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties
- svārstīties būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties
- būt ragos būt naidā, nesatikt
- būt uz nažiem būt naidīgās attiecībās, dzīvot ļoti nesaticīgi, naidā, nesamierināmā cīņā
- neglaudīt galvu būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt, izteikt pārmetumus, neslavēt
- nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties
- nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
- sacirsties būt nesaskanīgam, nonākt asā pretrunā (ar ko)
- paslēpties būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam (par ķermeņa daļu)
- slēpties būt nesaskatāmam vai vāji saskatāmam, kam citam atrodoties visapkārt vai priekšā
- izspurt būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu)
- lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
- lēkt (arī sprāgt) no ādas ārā (arī laukā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
- sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)
- izplūst būt nesavaldīgam (psihiska stāvokļa izpausmē)
- mudžināties būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem)
- karāties gaisā būt neskaidram, neatrisinātam; būt bez pamatojuma
- vīdēt būt neskaidri nojaušamam, uztveramam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
- bālēt būt neskaidri saskatāmam
- jausties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi)
- viesties būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties
- lenturēties būt nestabilam, ļodzīties
- vaļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
- vāļāties būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4)
- mētāties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu)
- svaidīties būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4)
- saduļķot būt par cēloni tam, ka (acis) kļūst neskaidras, nespodras, blāvas
- stindzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti
- pabalināt būt par cēloni tam, ka (kas) balējot kļūst mazliet neskaidrs, pavāji saredzams
- turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās
- novadīt būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm
- izgāzt būt par cēloni tam, ka izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
- izvilināt būt par cēloni tam, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) - par parādībām dabā
- nostiept būt par cēloni tam, ka tiek pārpūlētas (rokas) - par smagu nesamo
- dzēst būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu
- brīnīties būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast
- viedēt būt redzamam (parasti vāji, neskaidri)
- viedēties būt redzamam (parasti vāji, neskaidri)
- blāvot būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu
- vīdēt būt redzamam, parasti neskaidri
- nīkuļot būt saimnieciski vāji attīstītam, būt nestabilam
- laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību
- zālāt būt tādam, kam lapas attīstās spēcīgāk nekā saknes, augļi
- reprezentēt būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to)
- ievirzīt būt tādam, kas augot stiepj (kur iekšā, piemēram, saknes) - par augiem
- nokarāties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem
- nokārties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu
- savienot būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu
- murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
- zarot būt tādam, kura daļas (piemēram, saknes) veidojas, stiepjas dažādos virzienos (par augiem); arī būt šādām (auga) daļām
- slāpt būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcionēšanas dēļ) - par iekšdedzes motoriem
- vadīt būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni)
- nodarboties būt tādam, kurā veic (kāda objekta) pētīšanu (par zinātnes nozari)
- nogulsnēties būt tādam, no kura izdalās nogulsnes
- novest būt tādam, pa ko var nokļūt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- novest būt tādam, pa ko var novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ceļiem, takām u. tml.
- slieties būt vērstam laukā (no kurienes)
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā
- sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piemēram, ar vietu, vidi, cilvēkiem)
- svētās čūskas būtnes, kas bieži tikušas asociētas ar dievieti māti, īpaši mīnojiskajā reliģijā; čūskas nomet ādu, tāpēc tās simbolizē nemirstību, tās asociē arī ar gudrību un dziedniecību
- stāvbūve Būve ar vertikālām nesošām konstrukcijām, elementiem
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
- bloķēt Būvējot, ierīkojot apvienot (piemēram, celtnes, ierīces)
- guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas)
- preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas)
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem; attālums starp celtnes balstiem
- fibrolīts būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai)
- Rabica būvveids būvmeistara K. Rabica 1878. g. izgudrots būvveids, kas sastāv no stiepļu pinuma, kuru piestiprina pie nesējas konstrukcijas, un no cementa, kaļķu vai ģipša javas apmetuma
- retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos
- propofols C~12~H~18~O, anestēzijas un nomierinošs līdzeklis; lieto ievadnarkozei, nomierināšanai vai vispārējai narkozei mazāk nekā 1 h ilgas procedūras gadījumā
- prozerīns C~13~H~22~N~2~O~6~S, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; pavājina holīnesterāzes aktivitāti un kavē acetilholīna noārdīšanos, kurāres pretinde
- pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus"
- nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās
- mezoporfirīns C~32~H~36~N~4~(COOH)~2~, kristālisks porfirīns, kas nesatur dzelzi; iegūts no hematīna reducēšanas procesā
- ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā
- takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu
- metalēnestrils C18H22O3, sintētisks nesteroidāls estrogēnu grupas preparāts; lietošanas indikācijas tādas pašas kā estrogēnam
- skutelarīns C21H18O12, Baikāla ķiverenes glikozīds; hidrolīzē veidojas skutelareīns un glikouronskābe
- tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorldu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis
- temulīns C7H12N2O, indīgs alkaloīds reibuma airenes sēklās
- streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā
- Ķerubiņu ezers Cabišku ezers Bebrenes pagastā
- capatā Capatā nest - kukuragās nest
- apanāžas zemes cara ģimenes locekļu īpašumi Krievijā 18. gs. b. - 20. gs. sākumā
- lientērija Caureja ar gandrīz nesagremotu barību
- evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
- logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai
- optiskā keratoplastika caurspīdīgas radzenes pārstādīšana rētas vietā, lai uzlabotu redzi
- želatīns caurspīdīgs šāds materiāls, ko izmanto kā sudraba sāļu nesēju fotoemulsijā
- vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām
- Cavo Cavo Nacionālais parks - atrodas Kenijas dienvidu daļā ("Tsavo National Park"), Austrumāfrikas plakankalnes austrumu malā, platība - 20800 kvadrātkilometru, dibināts 1948. g., ilgtermiņa medību liegums
- cekulis Cekula nesējs, piem., cekule (govs), cekulītis (cīrulis)
- Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
- Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
- celines Celenes
- Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha
- Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
- armillaria Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints
- armirallariella Celmenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints, tās sinonīms nosaukums
- salikts celms celms, kurā ir vismaz divas saknes
- Celma ezers Celmu ezers Kalvenes pagastā
- coelogyne Celogīnes
- apķērkt Celt neslavu
- gnauzt Celt neslavu
- iekliegt Celt neslavu
- saķengāt Celt neslavu, aprunāt
- slāvīt Celt neslavu, aprunāt
- ienievāt Celt neslavu, bojāt reputāciju
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu
- blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt
- laupīt godu celt neslavu; pazemot
- nolaupīt godu celt neslavu; pazemot
- aizskart godu celt neslavu; pazemot
- ķīpāt Celt, nest, vilkt (parasti ko smagu)
- stīgāt Celt, stiept, nest
- dimīt Celt, vilkt, nest (ko smagu)
- piebūve Celtne, arī konstrukcija, kas ir piebūvēta pie kādas citas celtnes un kas, salīdzinot ar to, ir mazāka, vienkāršāka
- jaunceltne Celtne, ko paredzēts celt, ko pašlaik ceļ vai kas tikko vai nesen ir pabeigta
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem
- brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums
- stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats
- sētas puse celtnes aizmugure; celtnes daļa, pie kuras atrodas pagalms
- lejas stāvs celtnes apakšējais stāvs
- pildrežģu ēkas celtnes ar koka karkasu, kas pildīts ar ķieģeļu vai akmeņu mūri vai arī ar citu materiālu
- architektonika Celtnes atsevišķo daļu kopa, uzbūve; arhitektonika
- spārinīca Celtnes augšējais vainags, kurā iestiprina spāres
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot)
- pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas; telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā
- kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes
- rizalīts Celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā
- pudamente Celtnes pamats, fundaments
- krustenkurs Celtnes pamatu stūru saistījums, kas veidots, liekot krusteniski pamatu akmeņus
- piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai
- aila Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm)
- aile Celtnes sienā atstāta vai izveidota sprauga (logam vai durvīm)
- durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
- sienmale Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
- sienmalis Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
- rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā
- puspagraba stāvs celtnes stāvs (zem pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa
- pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas
- pusģēvele Celtnes zelmiņa puse
- tipa projekts celtnes, inženierbūves projekts, kas ir paredzēts daudzkārtējai izmantošanai
- sakrālā arhitektūra celtnes, ko izmanto reliģiskai darbībai un ceremonijām
- būve celtnes, sarežģītas ierīces izgatavošana; būvēšana; darbība, process --> būvēt
- sēšanās Celtniecībā - pamatu un visas celtnes vertikāla pārvietošanās, ko izraisa grunšu deformācijas pamatnes aktīvajā zonā
- nulles cikls celtniecības darbi, kas saistīti ar celtnes pamatu likšanu un sagatavošanas darbiem celtniecības objektā
- CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP)
- portālceltnis Celtnis uz portālveida statnes ar riteņiem, kurš pārvietojas pa sliedēm
- kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti
- cietkoksnes celuloze celuloze, kas iegūta no cietas koksnes (galvenokārt lapu kokiem)
- sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes
- sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes
- salmu celuloze celuloze, ko ražo rajonos, kur nav koksnes, bet ir daudz salmu (Ukrainā, Pievolgā, Rietumeiropā, ASV)
- natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
- mehāniskā celuloze celulozes šķiedras, kas papīra ražošanas procesā no koksnes tiek atdalītas, koksni mehāniski maļot
- brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš
- ceļa sega ceļa konstrukcijas daļa virs uzlabotās grunts pamatnes
- ceļa seguma pamats ceļa nesošā kārta, kas balsta segumu un pārnes transportlīdzekļu (riteņu) slodzi uz segas papildkārtu vai grunts pamatni
- sabata ceļš ceļa posms (apm. 1 km), ko jūdi sabatā drīkstēja noiet; attālums no nometnes tālākās vietas līdz saiešanas teltij
- nosvaide Ceļa slīpums, ko ziemā veido vienā ceļa pusē sanests sniegs
- ceļa garenprofils ceļa zemes klātnes vertikālais griezums pa ceļa asi
- minezingeri ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi); viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē; tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai
- seksa tūrisms ceļojumi uz valstīm, kuras pazīstamas ar plašu prostitūtu piedāvājumu, bet arī tūrisms ar mērķi nodibināt ar prostitūciju nesaistītas seksuālas attiecības
- izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
- nocelt Ceļot novirzīt, noņemt (nost no kurienes, kur u. tml.)
- nocelt Ceļot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; izraisīt sev sastiepumu (1); arī sastaipīties
- sastaipīties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, izraisīt sev sāpes kādā ķermeņa daļā; iztaisīt sev sastiepumu (1); arī sastiepties (1)
- pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt
- izcelties Ceļoties izvirzīties, pacelties uz augšu (no kurienes, kur u. tml.)
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda
- loks Ceļš, virziens, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; virziens (piemēram, ceļam, upei), kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
- purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā)
- bārstīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos)
- vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās)
- vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras
- baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms
- pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā
- ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis
- Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness
- tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes
- dispečersistēma Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma, dispečerdienests
- Centrālā izlūkošanas pārvalde centralizēts ASV dienests ārvalstu izlūkošanai, dib. 1947. g.
- filtrējošā centrifūga centrifūga, kuras rotors ir perforēts un kur ir ieklāts audums, caur ko filtrējas šķidrums, bet nogulsnes paliek uz filtra
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
- Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- ķaupis Cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure
- ķaupītis Cepure ar izliekumu; sēnes cepure
- encalypta Cepurenes
- nags Cepures pusmēness veida izvirzījums virs pieres
- laime ceriņu zieds, kam ir vairāk nekā četras vainaglapas, āboliņa lapa, kam ir vairāk nekā trīs lapiņas un kas - pēc tautas ticējumiem - to atradējam nes veiksmi
- Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
- Cērpnīca Cērpa ezera noteka uz Kustaru ezeru Grāveru pagastā, lielākajā daļā tecējuma arī robežupe ar Andrupenes pagastu; Cierpnīca; Tērpīca; Tērpeces strauts
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
- cēspusietis Cēsu apkārtnes iedzīvotājs
- Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins"
- Auļu muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Auļi" bijušais nosaukums
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
- dzērbenieši Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" iedzīvotāji
- Jaunķempju muiža Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķempji" bijušais nosaukums
- ratnieki Cēsu novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ratnieki" iedzīvotāji
- ļauļēnieši Cēsu novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļauļēni" iedzīvotāji
- Pilsskujenes pagasts Cēsu novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums
- Bānuži Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Bānūži" nosaukuma variants
- Nēķins Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Taurene" daļa
- Raimdoti Cēsu novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Zaļkalns" otrs nosaukums
- Noetkenshof Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums
- Netkenskaja Cēsu novada Taurenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Sesswegen Cesvaines muiža, kas atradās Madonas apriņķa Cesvaines pagastā
- dreiki Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Dreikas" iedzīvotāji
- grasēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Graši" iedzīvotāji
- krauklēnieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
- pavārieši Cesvaines novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Pavāri" iedzīvotāji
- kārklēnieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji
- kārklieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārkli" iedzīvotāji
- kārzdabieši Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Kārzdaba" iedzīvotāji
- Sesswegen Cesvaines pagasta bijušais nosaukums
- Cesvanskaja Cesvaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Cesvaines pilsētas lauku teritorija Cesvaines pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
- cesvainieši Cesvaines pilsētas iedzīvotāji
- Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
- kvadrants Ceturtā (piemēram, plaknes, riņķa) daļa
- metilēnhlorids CH2Cl2, gaistošs anestezējošs šķidrums
- metilhlorīds CH3Cl, metilgrupa, lieto vietējai anestēzijai
- metilēteris CH3OCH3, dimetilēteris, bezkrāsaina gāze ar anestēziskām īpašībām
- bērzinieki Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzinieki" iedzīvotāji
- lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji
- ceturtdaļcicero Cicero bieznes (12 punkti) ceturtdaļas apzīmējums - 3 punkti
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls ar maizi vai kāds cits cienasts), ko aiznes, ejot pirmo reizi ciemos pie jaunas mājas vai jauna dzīvokļa iemītniekiem
- Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā
- palata Ciemats, kurā dzīvo vairākas lielģimenes
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
- mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem
- matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte
- iesirmā ciesa ciesu suga ("Calamagrostis canescens syn. Calamagrostis lanceolata")
- salāčot cieši satīt, satuntuļot (lai nesaltu)
- retes cietākas koksnes pumpas, kokam ar cietu koksni
- Erysimum hieracifolium ssp. durum cietās pērkonenes "Erysimum durum" nosaukuma sinonīms
- ciesnējs Cietās sēnes
- katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
- saskarne IDE cieto disku diskdziņu saskarnes standarts, ko izmanto _IBM PC_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros
- uzlabotā mazo ierīču saskarne cieto disku saskarnes standarts, kuru izmantojot iespējams pārsūtīt 10-15 megabaitus sekundē
- crepis Cietpienes
- cietpienenes Cietpienes ("Crepis")
- cietpienīte Cietpienes ("Crepis")
- krepis Cietpienes ("Crepis")
- kurpis Cietpienes ("Crepis")
- trulsaknis Cietpienes ("Crepis")
- ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
- pseidosklerocijs Ciets sēnes hifu un substrāta daļiņu pinums
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
- kūms Cietuma drošības dienesta darbinieks
- musors Cietuma drošības dienesta darbinieks
- krusttēvs Cietuma drošības dienesta darbinieks, kriminālpolicijas darbinieks
- krjostnijs Cietuma drošības dienesta, kriminālpolicijas darbinieks
- lādiņnesēju kustīgums cietvielās lādiņnesēju (elektronu un caurumu) virzītās kustības (dreifa) ātrums metros sekundē elektriskā laukā ar intensitāti viens volts uz metru; lādiņnesēju kustīgumu nosaka izkliede uz kristāliskā lauka defektiem un fononiem
- lēcienveida vadītspēja cietvielu elektrovadītspējas mehānisms, kam raksturīgi elektronu lēcieni starp lokalizētiem stāvokļiem; lēcieniem nepieciešamo enerģiju rada atomu termiskās svārstības; piemīt nesakārtotām sistēmām
- Persijas ciklamena ciklamenu suga ("Cyclamen persicum"), no kuras izaudzētas daudzas šķirnes, ko arī Latvijā audzē augumājās un lecektīs
- talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas
- cīkstas Cīkstenes
- čīkstas Cīkstenes
- izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piemēram, auga saknes, zemi)
- kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts
- puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība
- pārneses cilindrs cilindrs, kas loksni pārnes no iespiedcilindra uz nākamo iespiedsekciju vai tālāk uz izvadu
- puscilnis Cilnis, kura apjomīgā daļa izceļas virs plaknes tieši ar pusi no sava biezuma
- plakancilnis Cilnis, kurā veidojums placināti paceļas virs pamatplaknes
- van Cilts vadonis Senajā Ķīnā; valdnieka apzīmējums no 16. gs. p. m. ē., arī valdnieka ģimenes locekļu apzīmējums sākot no \~200. g. p. m. ē.
- atmiņa cilvēka apziņā saglabāti konkrēti pagātnes priekšstati, iespaidi, pārdzīvojumi u. tml.
- tualete cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana)
- valodas traucējumi cilvēka attīstības traucējumi, kas izpaužas valodas sapratnes vai lietošanas grūtībās
- oreola efekts cilvēka kādreizējā vērtējuma ietekme uz viņa tagadnes vērtējumu
- incapacitas cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties
- inkapacitāte cilvēka nespēja ņemt, sagrābt, turēt vai ar ko rīkoties
- radiotrauma cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas
- sīkasni cilvēka uzturam audzējamas saknes
- bezvēstures ļaudis cilvēki bez vēsturiskās pagātnes
- malēnieši Cilvēki, kas rīkojas, izturas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalikuši cilvēki
- mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2)
- baltrocis cilvēks ar baltām, nesastrādātām rokām
- plauķis cilvēks ar izspūrušiem, nesukātiem matiem
- pinkainis cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem
- lupnadzis cilvēks ar vārgām, bezspēcīgām rokām vai stīviem, neveikliem pirkstiem, kurš nespēj neko noturēt rokās
- privātpersona cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu
- bezdarbnieks cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu
- kluncis cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks
- drellis cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu
- vergs cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2
- žļampa cilvēks vai dzīvnieks, kas daudz un nesātīgi dzer
- ieklīdenis cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes
- nēsātājs cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu
- darbnespējīgs cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs
- matainis cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati
- zaķlūpa cilvēks, kam ir nesaaugusi virslūpa
- rezerve cilvēks, kam ir uzdevums cita prombūtnes vai bezdarbības laikā veikt tā darbu, pienākumu vai arī vajadzības gadījumā palīdzēt veikt kādu darbu, pienākumu; šādu cilvēku grupa
- vieninieks cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem
- nepraša cilvēks, kam nav vajadzīgās izpratnes, zināšanu (piemēram, kādā jautājumā)
- dimza cilvēks, kam nesokas darbs; neveikls cilvēks, kas visu sev apkārt gāž
- altruists cilvēks, kam raksturīgs altruisms, nesavtība
- karognesējs cilvēks, kam uzticēts nest karogu, cilvēks, kas nes karogu
- karodznieks cilvēks, kam uzticēts nest karogu, kas nes karogu
- nornieks cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās
- nepieskaitāms cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
- pazudušais dēls cilvēks, kas aizgājis no savas ģimenes vai kolektīva, nepakļaujoties to dzīves tradīcijām un nosacījumiem, prasībām
- sērferis cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfists cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- sērfotājs cilvēks, kas apmeklē dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to
- šķeltnieks cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piemēram, uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā)
- berbelis cilvēks, kas ātri un neskaidri runā
- vursulis cilvēks, kas ātri un neskaidri runā
- pitriņš cilvēks, kas ātri uztraucas, dusmojas, izturas nesavaldīgi
- beidzējs cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; abiturients; cilvēks, kas nesen beidzis (mācību iestādi); absolvents
- brīvprātīgais cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā
- volontieris cilvēks, kas brīvprātīgi (bez mobilizācijas) iestājas karadienestā; brīvprātīgais (fr. "volontaire")
- pasaules lāpītājs cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem
- ziņotājs cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī [ziņnesis]{s:2377}
- bļorstiķis cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa
- bļurstiķis cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa
- blorstiķis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu)
- blurstiķis cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu)
- blaužgoņa cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā
- kaukāns cilvēks, kas daudz un nesakarīgi runā
- ekspatriants cilvēks, kas dzīvo ārpus savas dzimtenes (bēglis, emigrants, trimdinieks)
- lūkplēsis cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas
- iebraucējs cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes
- ieceļotājs cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps
- rutinieris cilvēks, kas iesīkstējis rutīnā, kas nespēj izjust jauno
- amatieris cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
- pamatlicējs cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu)
- ienācējs cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes
- puskokalēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
- puskoklēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoka lēcējs
- puskoka lēcējs cilvēks, kas kādā darbības posmā atsakās no izvirzītā mērķa; cilvēks, kas neveic vai nespēj veikt to, ko uzņēmies, gribējis; puskoklēcējs
- ņauga cilvēks, kas klusu, neveikli un neskaidri runā
- nesējs cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē
- lūris cilvēks, kas lūr, neskatās atklāti
- māceklis cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē)
- skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
- miskastnieks cilvēks, kas mēdz pārmeklēt atkritumu tvertnes
- izlīdzējs cilvēks, kas meklē izlīgumu, kompromisu starp nesamierināmiem, naidīgiem virzieniem, uzskatiem
- mežinieks cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā
- tumans cilvēks, kas neko nesaprot
- čainiks cilvēks, kas neko nesaprot no datoriem
- čaiņiks cilvēks, kas neko nesaprot no datoriem
- sendvičs cilvēks, kas nes divus reklāmas plakātus - vienu uz krūtīm, otru uz muguras
- promots cilvēks, kas nesamaksā paspēlēto parādu
- sunduks cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
- gračs cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar noziedznieku
- vaņoks cilvēks, kas nesaprot, ka kontaktējas ar zagļiem
- pusciemiņš cilvēks, kas nesen pārnācis dzīvot (pie kāda) un vēl nav iedzīvojies
- murmuļs cilvēks, kas neskaidri runā
- svepstētājs cilvēks, kas neskaidri runā, svepst
- svepstiķis cilvēks, kas neskaidri runā, svepst
- memurs cilvēks, kas neskaidri, nesakarīgi runā
- bebele cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- bebelis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- murmulis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā
- penteris cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; arī pļāpa
- murkšis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1)
- murkšķis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1)
- muršķis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1)
- bolderis cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā
- bulduris cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā
- marasmatiķis cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2)
- rotaļlieta cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai
- nabags cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā
- voits cilvēks, kas nestrādā
- ļenderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā
- planderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- ploderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- loderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists
- nestrādnieks cilvēks, kas nestrādā, nevar strādāt
- līkstenieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti
- līkstinieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks
- līkstnieks cilvēks, kas no meža nes šūpuļa līksti; līkstenieks
- spiegs cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks
- ūdensnesējs cilvēks, kas nodarbojas ar ūdens piegādi, to nesot (kādā traukā); cilvēks, kas (kādā traukā) nes ūdeni; ūdens nesējs
- vēstnesis cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis
- ziņnesis cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis
- velorasts cilvēks, kas pārvietojas ar velosipēdu un nespēj ievērot visus satiksmes noteikumus
- pienesējs cilvēks, kas pienes labību pie kuļmašīnas galdiņa
- rīkstnieks cilvēks, kas prot noteikt ūdens atradnes ar rīkstniecības paņēmieniem
- bokšis cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi
- bokšķis cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi
- bokšs cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi
- bošķis cilvēks, kas runā aplinkus, izvairīgi, neskaidri, arī nesakarīgi
- muldeklis cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu
- muldoņa cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu
- vēpla cilvēks, kas skaļi un nesaturīgi runā
- čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu
- herētiķis cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris
- boksts cilvēks, kas staigā apkārt, klaiņo, ir tūļīgs darbā, rīcībā, nesakarīgs runā
- bumbiņpūtējs cilvēks, kas stāsta ko nepatiesu, nesaturīgu; blēņu stāstītājs
- atbraucējs cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis (no kurienes)
- jaunpilsonis cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību
- jaunatbraucējs cilvēks, kas tikko vai nesen ir atbraucis
- jaunbagātnieks cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieguvis bagātību
- gurķis cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt
- jauniņais cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt
- jauniņš cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē)
- jaunatnācējs cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies
- jauniesaukts cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā
- jaunkareivis cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi
- nomirušs cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris
- jaunlaulāts cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies
- lasītājs cilvēks, kas vāc, piemēram, ogas, sēnes
- aizvestais cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais
- plānotājs cilvēks, kas veido (kāda objekta, piemēram, celtnes) plānu, projektu
- mankurts cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes
- aizmugures žurka cilvēks, kas, no frontes vairīdamies, iekārtojas aizmugures dienestā
- savādnieks cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem
- audzinātājs cilvēks, kura nodarbošanās ir bērnu vai jaunatnes audzināšana; pedagogs
- transpersona cilvēks, kura subjektīvā dzimumidentitātes izjūta nesakrīt ar bioloģisko dzimumu
- mujaklis cilvēks, kuram darbs nesokas
- mujākls cilvēks, kuram darbs nesokas
- funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto
- jauniesaucams cilvēks, kuru iesauc aktīvajā karadienestā
- pirmmežs Cilvēku darbības neskarts, nepārveidots mežs; arī mūžamežs
- saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
- mazaizsargātā sociālā grupa cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības
- loks Cilvēku virkne, arī grupa, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma; šāds cilvēku izkārtojums, grupējums
- elfs Cilvēkveidīgas būtnes ar smailām ausīm, dabas gari ģermāņu mitoloģijā
- Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus
- lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem
- cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes
- Dabašana grēda Cinlina kalnu grēdas dienvidaustrumu atzars Ķīnas vidienē ("Dabashan"), garums - \~200 km, augstums līdz 2708 m (Šanšupina kalns), saposmots dziļām ielejām, virsotnes noapaļotas
- saknes rādītājs cipars, ar ko apzīmē kāpinātāju virs saknes zīmes
- numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus
- sklerektomija Cīpslenes gabaliņa izgriešana, ārstējot glaukomu
- sklerotomija Cīpslenes pārgriešana
- Cirīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā
- Cīrīša ezers Cirītis, ezers Mārkalnes pagastā
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus
- atrakcija Cirka vai estrādes priekšnesums, kas sevišķi saista publikas uzmanību
- Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
- Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
- Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
- Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā
- malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m
- Poa bulbosa ssp. crispa cirtainās skarenes "Poa crispa" nosaukuma sinonīms
- tuksnešcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Ammomanes")
- smiltāju tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes cincturus")
- pauguraiņu tuksnešcīrulis cīruļu suga ("Ammomanes deserti")
- alisma Cirvenes - viendīgļlapju klases cirveņu dzimtas ģints
- cirvja vaigi cirvja plātnes daļa uz leju līdz notrinumam
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
- imports Citas programmas vai datu apstrādes sistēmas datnes formāta pārvēršana formātā, ko var izmantot aplūkojamā programma vai sistēma
- plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties
- citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā
- oftalmotoksīns Citotoksīns, kas rodas, injicējot starenes emulsiju
- civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti
- civilās aviācijas gaisakuģis civilās aviācijas reģistrā ierakstīts gaisakuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai policijas dienesti
- vicmundieris Civildienesta ierēdņu formas svārki Krievijā pirms 1917. g.
- titulārpadomnieks Civildienesta pakāpe (dažās valstīs, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā); persona, kam ir šāda civildienesta pakāpe
- kolēģijas asesors civildienesta rangs (Krievijā līdz 1917. g.)
- punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu
- ģimenes tiesības civiltiesību apakšnozare, kas regulē ģimenes tiesisko attiecību izveidošanos un izbeigšanos, kā arī ģimenes locekļu personiskās un mantiskās attiecības
- gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi
- Lactarius turpis cūcenes "Lactarius necator" nosukuma sinonīms
- cūces Cūcenes ("Rubus nessensis")
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks
- vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai
- saldinātāji Cukuru nesaturošas vielas, kas dod produktiem saldu garšu
- izčāpāt Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
- izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
- čaviks Čau-čau šķirnes suns
- almazi Čečenu un ingušu (Priekškaukāza austrumi) mitoloģijā - ļaunie meža dēmoni, galvenokārt sieviešu kārtas būtnes
- Čečava Čečora, Rēzeknes pieteka
- Čečere Čečora, Rēzeknes pieteka
- Čečorka Čečora, Rēzeknes pieteka
- Čičora Čečora, Rēzeknes pieteka
- grifola Čemurenes
- lyophyllum Čemurpūkaines
- kerbeļrācenis Čemurziežu dzimtas divgadīgs augs, sasknes miza tumši pelēka, saturs balts, garša saldeni sāja ar mandeļu piegaršu
- Morozowka Černostas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
- Belmontu ezers Čerņava - ezers Demenes pagastā
- Melnezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
- Černavu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
- Černovu ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
- Drisvjatas ezers Čerņava, ezers Demenes pagastā
- kvaterna Četras cita citā ieliktas loksnes
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai)
- puspetits Četru punktu bieznes apzīmējums; šādas bieznes burtus sauc par dimanta burtiem
- šļobenes Čības; iešļūcenes
- šļopenes Čības; iešļūcenes
- Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi
- Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu
- Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā
- rozites Čigānenes
- baložu rāceņi čīkstenes
- Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
- Černaja Čornaja - apdzīvota vieta un pagasts Rēzeknes novadā
- Oph Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs
- Ophiuchus Čūsknesis, ekvatoriāls zvaigznājs
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai
- minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti)
- Stupeņu ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
- Stupeņu-Dabaru ezers Dabaru ezers Taurenes pagastā
- Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Lielauces pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienes Dienvidaustrumu daļā, platība — 707 kvadrātkilometri, garums — 45 km, platums — 18 km, augstums — 10-110 m vjl.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
- Lubāna līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes centrālajā daļā, platība — 1427 kvadrātkilometri, garums ziemeļu dienvidu virzienā — \~55 km, platums — \~45 km
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Pieventas līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība 1062 km^2^, garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir \~60 km, platums no 30 km ziemeļos līdz 18 km dienvidos
- Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
- Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
- Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
- Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
- Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
- Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
- Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
- Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
- Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
- Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
- Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
- Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
- Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
- Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
- Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
- Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
- Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
- Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
- Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
- Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
- Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
- Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
- Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
- Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
- Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
- Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
- Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
- Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
- Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
- Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
- Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
- Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
- Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
- Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha
- Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
- Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
- Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
- Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
- Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
- Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
- Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
- Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
- Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
- Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
- Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
- Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
- Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
- Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
- Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
- Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
- Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
- Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
- Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
- Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- Atikiki provinces parks dabas parks Kanādā (_Atikaki Wilderness Provincial Park_), Manitobas provinces dienvidu daļā, austrumos no Vinipega ezera
- Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
- Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
- Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
- Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
- Augšzemes augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) turpinājums, platība - 21100 ha, Daugavas ieleja to atdala no Latgales augstienes, rietumos un ziemeļrietumos labi izteikta kāpe to norobežo no Aknīstes nolaidenuma, austrumos robežojas ar Polockas zemieni
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
- Baimameili Sjuešaņs dabas rezervāts Ķīnā, Tibetas kalnienes dienvidu daļā
- Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
- fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija
- dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
- koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību
- lignīna sorbenti dabiskas izcelsmes organiskie sorbenti, kas veidojas izdalot lignīnu no koksnes
- veidsmiltis Dabiskas izcelsmes ugunsizturīgs izejmateriāls ar noteiktu graudainību, mineraloģisko un ķīmisko sastāvu (kvarca smiltis, cirkonija smiltis u. tml.), kas derīgas liešanas veidnes izgatavošanai
- valodas zīmes patvaļīgums dabiskas saiknes neesība starp valodas zīmes divām pusēm - apzīmējošo jeb materiālo apvalku un apzīmējamo jeb nozīmi
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
- faktoriāls dabisko skaitļu virknes secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam skaitlim (piemēram, 4!=1x2x3x4=24)
- astašovieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Astašova" iedzīvotāji
- bizieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Biža" iedzīvotāji
- broncieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
- griezēnieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Griezēni" iedzīvotāji
- stradieši Dagdas novada Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
- fermieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Ferma" iedzīvotāji
- kurlinovieši Dagdas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Kurlinova" iedzīvotāji
- asūnieši Dagdas novada Asūnes pagasta iedzīvotāji
- novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
- poļeščinieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Poļeščina" iedzīvotāji
- šķaunieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Šķaune" iedzīvotāji
- Dzenišķu ezers Dagu ezers Bebrenes pagastā
- Deguhnen Daigones muiža, kas atradās Talsu apriņķa Kandavas pagastā
- daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana
- deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna
- daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļruna
- daksti Dakstiņi - no māla izgatavotas ēku jumta plātnes
- konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus
- lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu
- Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- līdzdeva Daļa no tās mantas, kas ir sievai līdzi dota pūrā, ir minēta laulības līgumā un kļūst par ģimenes īpašumu (piemēram, nekustams īpašums, naudas līdzekļi)
- lietotāja dati daļa no ziņojuma vai paketes, kas satur lietotājam piederošu informāciju, bet nesatur vadības vai citu informāciju, kas tiek izmantota pārraides organizēšanai
- Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares
- disnomija Daļēja nomināla afāzija; nespēja pareizi izrunāt īpašvārdus
- agrāfija Daļēja vai pilnīga nespēja rakstīt, kuras cēlonis ir bojājumi galvas smadzenēs
- iridosterēze Daļēja vai pilnīga varavīksnenes izņemšana
- līgotnis daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas
- pusatklāts daļēji atklāts, neslēpts
- pusdulls daļēji nesaprātīgs, muļķīgs
- pussveikā daļēji nesodīts
- pusnešus daļēji nesot
- pabrukt daļēji sabrukt (piemēram, par celtni); daļēji izbrukt (par celtnes pamatiem)
- sociogēnās augsnes daļēji vai pilnīgi mākslīgi radītas augsnes apdzīvotu vietu parkos, skvēros u. c. apzaļumotās platībās
- lauka kvants daļiņa vai fotons, kas pārnes vienu no fundamentālajām mijiedarbībām
- Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
- Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
- Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Danciņš Dancenes dīķis Seces pagastā
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Bebrebnes pagastā
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes
- sociālalga Darba atalgojums, pie kura ņem vērā ģimenes stāvokli un bērnu skaitu
- alternatīvais dienests darba dienests pilsoņiem, kuru pacifiskā vai reliģiskā pārliecība vai citi likumā paredzētie apstākļi neļauj dienēt karaspēkā
- DJS Darba Jaunatnes Savienība
- biļetens Darba nespējas lapa
- zilā lapa darba nespējas, arī slimības lapa
- drapsna Darba nespējīgs, mazvērtīgs cilvēks
- teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji
- šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes
- irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai
- glāmāt Darbā slinkot, nesteigties
- publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā
- nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes
- pliska Darbarīks māla augsnes izlīdzināšanai
- parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā sabiedriski derīgu darbu un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem; liekēdis
- liekēdis Darbaspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem
- prettiesiska darbība darbība, kas nesakrīt ar tiesību normu prasībām, neatbilst tiesiskiem priekšstatiem, var nodarīt zaudējumus, ir atzīstama par pārkāpumu un sodāma
- apskate darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā
- izsekošana darbība, kuras laikā tiek izsekota lietotāja uzvedība internetā, izmantojot dažādas tehnoloģijas, piemēram automātiski reģistrējot un saglabājot datus par to, kādas tīmekļa vietnes lietotājs apmeklē un cik ilgs ir šāds apmeklējums
- pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
- pretizlūkošana darbība, pasākumi, kas ir vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, izlūku, diversantu darbību
- nesaturēšana darbība, process --> nesaturēt
- pārnese darbība, process --> pārnest (4)
- simports Darbības mehānisms, kas nodrošina divu savienojumu vienlaicīgu pārnesi caur šūnas membrānu vienā virzienā, vienai vielai tiekot pārnestai koncentrācijas gradienta virzienā, bet otrai - pret to
- briedu Darbības vārda "brist" tagadnes forma - brienu
- saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
- infinīta forma darbības vārda forma, kam nav personas nozīmes un personas galotnes, piemēram, nenoteiksme, divdabis, supīns
- aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās)
- vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē
- augments Darbības vārda vienkāršās pagātnes un aorista formveidošanas priedēklis indoeiropiešu valodās
- atematiska konjugācija darbības vārdu locīšanas tips, kurā personu galotnes pievienotas saknei tieši, bez tematiskā patskaņa
- tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
- verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām
- Tjatja Darbīgs vulkāns Kunaširas salas ziemeļaustrumos, Kuriļu salu grupā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1819 m, pareizi veidotā sommas konusa augstums - 1485 m, diametrs pie pamatnes - 15-18 km, konusa augstums sommā - 337 m, piekājē platlapju-skujkoku meži, augstāk akmens bērzu un pundura ciedrupriežu audzes
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
- Monpelē Darbīgs vulkāns Martinikas ziemeļos, Mazajās Antiļu salās, augstums - 1397 m, diametrs pie pamatnes - 15 km, krāteris \~750-1000 m diametrā, to aizņem divi \~400 m augsti andezīta lavas stabi, kas pacēlušies 1902. un 1929. g. izvirdumā
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums)
- materiāli atbildīgā persona darbinieks, kas nes pilnu materiālo atbildību par zaudējumu, kas rodas, ja netiek saglabātas tam uzticētās materiālās vērtības
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci
- pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā
- ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā
- lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai)
- grieznes Darbmašīna vai darbarīks materiāla nogriešanai ar paralēliem, slīpiem (giljotīngrieznes) vai diska asmeņiem
- kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls)
- kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu
- koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna)
- kinematiskā shēma darbmašīnas mehāniskās kustības avota, kustības pārneses un pārveidošanas elementu shematisks attēls ar kinemātiskiem raksturojumiem
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu)
- izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā
- ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi
- izdārdināt Dārdinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml)
- izdārdināt Dārdinot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izdārdēt Dārdot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- rebe Darījums (slepens, nesolīds)
- teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
- knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus
- ziņot darīt (ko) zināmu priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas
- gurdināt darīt gurdenu, vārgu, nespēcīgu
- patapt darīt kaut ko nesteidzoties, lēnām
- miglot darīt neskaidru (piemēram, apziņu, prātu)
- mudžināt Darīt, veidot (ko) neskaidru, juceklīgu
- nesējs darītājs --> nest
- drīve Darvā mērcētas pakulas, kuras iedzen spraugās, lai ūdens nesūcas laivā
- Gatiņu ezers Dārza ezers Demenes pagastā
- reminis dārza zemenes
- aureola Dārzs ap mēnesi vai sauli, lokveidīgs atspīdums spilgtākās vai blāvākās spektra krāsās
- apgrozs Dārzs apkārt saulei vai mēnesim
- Dārzu ezers Dārzu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Demenes pagastā, 149,3 m vjl., platība - 51,1 ha, garums 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 4,8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%, dūņas; Dārzamuižas ezers; Gatenes ezers; Gateņa ezers; Gatiņu ezers
- Dārzamuižas ezers Dārzu ezers Demenes pagastā
- Gatenes ezers Dārzu ezers Demenes pagastā
- Gartenhof Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- Gartensee Dārzu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā
- izplātā datne datne, kas nav fizikāli saistīta ar citām datnēm un nesatur norādes uz tām, tai nepiemīt hierarhiska struktūra
- datu datne datne, kura atšķirībā no instrukciju (komandu) vai programmu datnes satur tikai datus
- programmu datne datne, kurā ir programmu izpildāmās daļas, piemēram, vārdu procesors, izklājlapu programma, komunikāciju programmu pakotnes, dažādas lietojumprogrammas
- labojumu datne datne, kuru izmato pamatdatnes labošanai
- datnes drošība datnes aizsardzība pret tīšu vai netīšu rīcību, kas var radīt tās modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu
- datnes uzturēšana datnes atjaunināšana, pievienojot, izmainot vai izslēdzot no tās datus
- tilpatspiede Datnes atspiešana, kuras saspiešanai izmantotas speciālas programmas
- datnes konversija datnes datu pārvēršana no viena formāta otrā, nemainot tās saturu
- fraktāļattēlu formāts datnes formāts tādu grafikas attēlu uzglabāšanai, kuri ir ievērojami saspiesti, izmantojot fraktāļus
- datnes lielums datnes garums baitos
- datnes izkārtojums datnes ierakstu organizācijas veids, kurā var ietilpt arī ierakstu struktūras apraksti
- fiziskā dzēšana datnes magnētiskā ieraksta likvidēšana
- lejupielāde datnes pārsūtīšana internetā no attāla datora uz lietotāja datoru vai uz citu digitālu ierīci
- eksports Datnes pārvēršana no formāta, kādā to izmanto noteikta programma vai datu apstrādes sistēma, citā formātā, lai to varētu izmantot cita programma vai sistēma
- datnes pārsūtīšana datnes pārvietošana uz tās izmantošanas vai glabāšanas vietu, piemēram, no vienas datoru tīkla stacijas uz otru vai no vienas datu vides uz otru
- formāts PCX datnes standartformāts krāsainu grafikas attēlu uzglabāšanai datora atmiņā
- datnes saspiešana datnes uzglabāšanai nepieciešamās atmiņas telpas samazināšana
- atjaunināšana Datnes vai datu bāzes satura maiņa, kas var ietvert sevī jaunu datu ierakstīšanu, datu dzēšanu vai atsevišķu to fragmentu aizstāšanu ar citiem
- datnes struktūra datnes vai kopīgi apstrādājamās datņu kopas apraksts, kurā ietilpst datņu izkārtojums un katras apskatāmās datnes izvietojums
- datnes paplašinājums datnes vārda paplašinājums
- BMP datne datnes vārda paplašinājums, kas norāda, ka datnē ir operētājsistēmas "Microsoft Windows" standartam atbilstoši bitkartētas grafikas attēli
- hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
- defragmentēšana Datņu pārrakstīšana tā, lai visas datnes daļas būtu ierakstītas blakus esošajos diska sektoros
- datņu pakalpojumu protokols datņu pārsūtīšanas protokolam līdzīgs protokols, kas nosaka, kā jāpārkopē dažādos datoros izvietotas datnes
- dalītā datņu sistēma datņu sistēma, kurā datnes izvietotas dažādās dalītās datoru sistēmās vai datoru tīklu komponentos un ir vienādi pieejamas katrai šīs sistēmas vai tīkla sastāvā esošā datora programmai
- lietojumprogramma "File Manager" datņu, direktoriju un disku pārvaldībai paredzēta lietojumprogramma _Microsoft Windows_ vidē, kas displeja ekrānā parāda diska direktoriju struktūru un tajos esošās datnes
- datortrauksme datora aizsardzības sistēmas reakcija uz nesankcionētām darbībām interneta tīklā
- grafikators datora izvadierīce, kas aprēķinu rezultātus zīmē uz papīra līknes veidā, izmantojot noteiktu koordinātu sistēmu
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
- panoramēšana Datorgrafikas attēlošanas veids, kad pārskates logs pa displeja ekrānu tiek bīdīts horizontāli vai vertikāli, lai redzes lokā pakāpeniski ienestu attiecīgā attēla daļas, kas ekrānā nav redzamas
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
- domēnu vārdu serveris dators internetā, kurš satur attiecīgās programmas un datnes, kas veido domēnu vārdu datu bāzi, un veic domēnu vārdu pārveidošanu _IP_ adresēs
- mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā
- bastiondators Datoru tīklā - dators, kas pasargā no nesankcionētas ieiešanas tīklā un piekļuves tīkla resursiem
- tīkla drošība datoru tīkla aizsargātība pret nesankcionētu piekļuvi, tīšu vai netīšu iejaukšanos tā normālajā darbībā, kā arī tīkla aizsardzība pret tīkla komponentu bojāšanas mēģinājumiem. Datoru tīkla drošība ietver tā ierīču, programmatūras, datu un personāla aizsardzību
- aktīvi draudi datoru tīkla stāvokļa tīšas, nesankcionētas maiņas draudi
- drošība datoru tīklos un datoru sistēmās glabājamo datu aizsardzība pret to bojāšanu vai zaudēšanu, kā arī nesankcionētu izmantošanu
- iekštīkls Datoru tīkls, kas izmanto TCP/IP protokolu saimi un pieder vienai organizācijai; no nesankcionētas pieejas to aizsargā ugunsmūris
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
- datorinženierija Datorzinātnes nozare, kas ietver datoru aparatūras pamatprincipu izstrādi un projektēšanu
- mākslīgais intelekts datorzinātnes nozare, kas pētī tādu uzdevumu risināšanas metožu izstrādāšanu, kam nav efektīvu atrisināšanas algoritmu
- datortehnika Datorzinātnes nozare, kurā ietilpst datoru aparatūras pamatprincipu izstrāde un projektēšana
- datorzinātnieks datorzinātnes speciālists
- datu drošība datu aizsargātība pret tīšu vai netīšu nesankcionētu rīcību, kas var radīt to modificēšanu, atklāšanu vai bojāšanu
- datnes galvene datu apstrādē - pirmais ieraksts, kas identificē datni; var saturēt datnes nosaukumu, tās pēdējo izmaiņu datumu un citu informāciju
- galvene datu apstrādē - pirmais ieraksts, kas identificē datni; var saturēt datnes nosaukumu, tās pēdējo izmaiņu datumu un citu informāciju; datnes galvene
- saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus
- sistēmas piesātināšana datu apstrādes sistēmas stāvoklis, kurā tā vairs nespēj pietiekami ātri apstrādāt visus pieprasījumus
- datu izgūšana datu atgūšana, meklējot tos un nolasot no datnes, atmiņas, ārējās iekārtas vai datu bāzes
- izplātās datnes datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas glabā, organizē un izgūst informāciju vienlaicīgi tikai no vienas datnes. Šādām programmām nepiemīt relāciju datu bāzu pārvaldības iespējas
- datu elements datu datnes vismazākā apstrādājamā sastāvdaļa
- arhivēšana datu kopiju radīšana ārējos informācijas nesējos
- programmprodukts Datu nesējā ierakstīta programma, kas tiek uzskatīta par ražošanas produktu
- pamatjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, kas par nesēju izmanto kodētu signālu
- ierakste Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē
- ierakstīšana Datu reģistrēšana atmiņā vai citā nesējvidē
- saspiešana reāllaikā datu saspiešana un atspiešana bez ievērojamiem apstrādes laika zudumiem, salīdzinot ar nesaspiesto datu apstrādi
- kopnes sekotājs datu satekne, kas saņem datus no kopnes vedēja
- šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu
- magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju
- piežaut daudz (nesakarīgi) runāt
- izlaisties punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā)
- bļerkšēt daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi)
- piemuldēt daudz sarunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu)
- čāvāt daudz un nesakarīgi runāt
- balamutēt daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt
- balmutēt daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt; balamutēt
- uznēsāt daudz vai bieži uznest
- vatalēt Daudz, ātri (un nesaprotami) runāt
- blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt
- larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt
- aitusuņi Daudzas suņu šķirnes, kas sākotnēji tika izmantotas ganāmpulka uzraudzīšanai un pārdzīšanai, piemēram, kolliji, vācu aitusuņi u. c.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments
- Lunaria rediviva daudzgadīgā mēnesene
- ogu krūmi daudzgadīgi krūmi (jāņogas, upenes, ērkšķogas, avenes, zilenes, dzērvenes u. c.), kuru augļus (ogas) izmanto uzturā
- pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
- krimsagīzs Daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, kam saknes satur kaučuku un kas savvaļā aug Krimā
- legio Daudzi, neskaitāmi
- enerģijas migrācija cietvielās daudzkārša bezizstarojuma elektronu ierosinājuma enerģijas pārnese, kuru veic elektroni, caurumi, eksitoni
- pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes)
- slēgaļāt Daudzkārt nesekmīgi mēģināt aizslēgt
- varavīksnains Daudzkrāsains, visās varavīksnes krāsās
- druka uz mitra daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes klāj uzreiz bez laika intervāla, kas nepieciešams iepriekšējās iespiedkrāsas pilnīgai vai daļējai nožūšanai
- druka uz sausa daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes uzklāj pēc iepriekšējās krāsas nožūšanas; parasti šādu drukas veidu izmanto, drukājot krāsu darbus uz vienkrāsu iespiedmašīnām vairākos caurgājienos
- iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes)
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni
- oktaedrs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis
- četrskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo četras plaknes
- tetraedrs daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis
- divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes
- piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes
- pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis
- sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes
- prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami
- regulārs daudzskaldnis daudzskaldnis, kura visas skaldnes ir vienādi regulāri daudzstūri; ir pieci regulāri daudzskaldņi (Platona ķermeņi): tetraedrs, oktaedrs, kubs, dodekaedrs un ikosaedrs
- prizmatoīds Daudzskaldnis, kuru no divām pusēm ierobežo paralēli pamati - daudzstūri (ar jebkuru malu skaitu), bet sānu skaldnes ir trijstūri vai trapeces
- Arhimēda ķermeņi daudzskaldņi, kuru skaldnes ir vairāku veidu regulāri daudzstūri; pusregulārie daudzskaldņi
- ievilkts daudzstūris daudzstūris, kura visas virsotnes atrodas uz dotās riņķa līnijas
- ģimenes dārziņu kolonija daudzu ģimenes dārziņu kopa; vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā
- somatogāmija Daudzu sēņu dzimumprocess, kur kopā saplūst divas veģetatīvas sēņotnes šūnas
- inženierdienests Daudzu valstu bruņoto spēku speciāls dienests, kas veic karadarbības inženiernodrošinājuma uzdevumus, karaspēka apgādi ar inženiernodrošinājumam nepieciešamām mantām un līdzekļiem un nodrošina to pareizu izmantošanu un remontu
- neirolipomatoze Daudzu zemādas lipomu veidošanās, kuras spiež uz nerviem, radot sāpes, jušanas traucējumus un nespēku
- nesiens Daudzums, ko nes vienā reizē
- somatizācija Daudzveidīgi, mainīgi, pārejoši somatiski simptomi, kuru izcelsme saistīta ar sociālo situāciju, personīgo attiecību vai ģimenes saišu saraušanu
- Festuca rubra subsp. multiflora daudzziedu auzenes "Festuca multiflora" nosaukuma sinonīms
- Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte
- Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
- Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte
- Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā
- Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
- Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
- Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām
- Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā
- Dviete Daugavas pietekas Berezaukas kreisā satekupe Augšdaugavas novadā, garums - 37 km, kritums - 49 m, sākas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē; Slabada; Zesere; augštecē - Bokānu upe
- brigenieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Briģene" iedzīvotāji
- jāņciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" iedzīvotāji
- jaunciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaisciems" iedzīvotāji
- līdumnieki Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
- Demenskaja Daugavpils novada Demenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- berķenelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" (agrāk "Berķenele") iedzīvotāji
- birkinelieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Birkineļi" iedzīvotāji
- dzintarieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
- jeruzalemieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Jerusalimka" (senāk - "Jeruzaleme") iedzīvotāji
- palabišķi Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Palabišķi" iedzīvotāji
- piļušinieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Piļušina" iedzīvotāji
- romāniškieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Romānišķi" iedzīvotāji
- cirsieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Cirši" iedzīvotāji
- goftenberģieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Goftenberga" (tagad - "Krauja") iedzīvotāji
- grustānieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Grustāni" iedzīvotāji
- kraujieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauja" iedzīvotāji
- locikieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" iedzīvotāji
- markavieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Markava" iedzīvotāji
- vecpilieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
- paduse Dāvana (ko parasti nesa padusē)
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes)
- danaju dāvana dāvana ar ļaunu, nodevīgu nodomu, kas saņēmējam nes nelaimi
- mantes Dāvanas, ko bērēs pasniedz zārka nesējiem u. c.
- burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
- burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
- sivēnu (cūkgaļas) ražošanas ritms dažāda ilguma ražošanas procesa elementu vienmērīga atkārtošana vai zināma produkcijas daudzuma ražošana noteiktā laika vienībā (nedēļā, mēnesī, gadā)
- heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa
- koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā
- fenders Dažādas formas koka, gumijas vai no virvēm sapīts aizsargs, ko piestiprina pie piestātnes sāniem vai kuģa borta, lai mazinātu triecienu, kuģim pieejot pie piestātnes, un novērstu kuģa borta bojājumus, ko stāvēšanas laikā rada berze
- uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem
- pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
- diskrepance Dažādība, divu jēdzienu nesaskaņa
- garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem
- miscellanea dažādu lietu kopums; tematiski nesaistītu datu, ziņu u. tml. kopums
- motīvu cīņa dažādu motīvu nesavienojamība, kas izraisa iekšējo konfliktu
- patrulēšana Dažādu objektu un karamantu apsargāšanas metode, veicot sardzes dienestu
- eklektisms Dažādu pagātnes stilu atdarināšana un savienošana 19. gs. arhitektūrā un mākslā
- demogrāfiskā efektivitāte dažādu pasākumu un programmu īstenošanas efekts, bieži ģimenes plānošanas programmas efekts vai specifisku kontraceptīvo līdzekļu ietekme uz iedzīvotāju skaita pieaugumu vai samazinājumu
- krustošana dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai
- atomflote Dažādu tipu kuģi ar atomu (kodolu) dzinējiem - zemūdenes un virsūdens kuģi
- štāba rotmistrs dažās armijās - vecāko virsnieku dienesta pakāpju (majors, apakšpulkvedis, pulkvedis) kopējais nosaukums
- Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums
- aste dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta)
- mahari dažu dienu ilgs pārgājiens tuksnesī kamieļa mugurā, nereti - ar nakšņošanu beduīnu teltīs vai ghorfā
- hromofāns dažu dzīvnieku tīklenes konusu iekšējo segmentu pigments (hlorofāns, rodofāns, ksantofāns)
- preterits dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks
- evaņģēlikālisms dažu kristīgā protestantisma virzienu nostādnes, kurās sevišķi liela nozīme piešķirta Bībeles autoritātei, ticības apliecībai un indivīda personiskajai apņēmībai pieredzēt tādus pārdzīvojumus, kuri viņā nostiprinātu ticību
- klosteris dažu kristīgo konfesiju vai budistu mūku draudze; šīs draudzes celtnes, teritorija
- skeletēšana dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas
- terjers dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers
- raganu riņķis dažu sēņu augļķermeņu novietojums pa gandrīz precīzu riņķa līniju, ko izveido sēnes micēlija hifas, kas katru gadu visos virzienos izaug aptuveni vienādā attālumā
- pavīdēt Dažviet neskaidri parādīties, arī tikko pamanāmi kļūt redzamam
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
- radiālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija uz taisnes, kas debess ķermeni savieno ar novērotāju
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
- urtikācija Dedzināšanas, niezes sajūta nātrenes gadījumā
- māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām
- savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept
- angioskotoma Defekts redzes laukā, kura cēlonis ir tīklenes asinsvadu ēnas
- defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras
- Deglāja Deglāja ezers - Demenes ezers Demenes pagastā
- Degleika Degleikas ezers - Demenes ezers Demenes pagastā
- konhīts Deguna gliemenes iekaisums
- konhotomija Deguna gliemenes rezekcija
- rinolaringīts Deguna gļotādas un balsenes iekaisums
- iridomalācija Deģeneratīva varavīksnenes atmiekšķēšanās
- divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji
- solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs
- izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- žigolo dejotājs, kas par samaksu deju lokālā dejo ar apmeklētājām; izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu
- Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
- Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku)
- baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms
- mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti
- lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu
- kleiddēlis Dēlis, ko lieto (celtnes) apšūšanai
- buciņa dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes
- bukiņa dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes
- kapenītes dem. --> kapenes
- kāpnīte dem. --> kāpnes
- meitenīši dem. --> meitenes
- mēnesiņš dem. --> mēness
- mēnesniņš dem. --> mēness
- mēnestiņš dem. --> mēness
- mēnestītis dem. --> mēness
- nestipreņš dem. --> nestiprs (2)
- pilnesīte dem. --> pilnesis; pipetīte
- plēšiņas dem. --> plēšenes
- smadzenītes dem. --> smadzenes
- fusicladium Demāciju dzimtas ģints, kuras sēnes attīsta īsus konīdiju nesējus ar zaļganbrūnām konīdijām, vairākas sugas ierosina augļu koku kraupjus, Latvijā konstatētas 9 sugas
- Demenes-Briģenes ezers Demenes ezers Demenes pagastā
- Demmen Demenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- Upesmuiža Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Behova" bijušais nosaukums
- briģinišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Briģene" iedzīvotāji
- Taržaks Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Demene" bijušais nosaukums
- Dzirvaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Dirvaniški" nosaukuma variants
- gatenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji
- gatenišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gatene" iedzīvotāji
- Gateņa Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gateņi" nosaukuma variants
- Ugarinka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbenes" otrs nosaukums
- janovcieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Janovka" iedzīvotāji
- Janovka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums
- Kumbuļs Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kombuļi" nosaukuma variants
- Kumbele Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" bijušais nosaukums
- kumbulieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Kumbuļi" iedzīvotāji
- matulānišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji
- matulānišķieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulānišķi" iedzīvotāji
- Matulaniški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Matulanišķi" nosaukuma variants
- Rumpiški Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Rumpišķi" nosaukuma variants
- turmontieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Turmonti" iedzīvotāji
- turmontišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Turmonti" iedzīvotāji
- upenieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
- upesmuizieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
- upesmuizišķi Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Upesmuiža" iedzīvotāji
- Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums
- zemgalieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
- Demmen Demenes pagasta bijušais nosaukums
- aprakstošā demogrāfija demogrāfijas zinātnes daļa, kura vispārīgi (aprakstoši) raksturo iedzīvotāju skaitu, to ģeogrāfisko izvietojumu, struktūru un izmaiņas
- sociāli ekonomiskā demogrāfija demogrāfijas zinātnes nozare, kas pētī iedzīvotāju demogrāfisko (matrimoniālo, reproduktīvo, vitālo jeb pašsaglabāšanās un migratīvo) uzvedību un paaudžu nomaiņas procesu, kā arī ekonomisko un demogrāfisko procesu mijiedarbību
- potenciālā demogrāfija demogrāfiskās analīzes nozare, kas pētī iedzīvotājus kā noteikta demogrāfiskā potenciāla nesējus
- dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms
- Ardēni departaments Francijā (_Ardennes_), Lielajā Austrumu (līdz 2016. g. - Šampaņas-Ardēnu) reģionā, atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, pie robežas ar Beļģiju
- hipotermālās atradnes derīgo izrakteņu atradnes, kas veidojušās no karsta minerālu šķīduma līdz 100 km dziļi Zemes dzīlēs zem augsta spiediena un temperatūrā, kas augstāka par 300 ⁰C
- ādas hipertireotiskā miksoze dermatoloģiska manifestācija hipertireozes gadījumā: ādā nesāpīgi blīvas konsistences infiltrāti ar nelīdzenu virsmu; histoloģiski - gļotainās deģenerācijas aina
- Ustankas ezers Dervanišku ezers Demenes pagastā
- Ustaukas ezers Dervanišku ezers Demenes pagastā
- Dirwainischki Dervanišķu muiža, kas atradās Demenes pagastā
- jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība
- dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes
- destilācija vakuumā destilācijas veids, ko izmanto termiski nestabilu, augstā temperatūrā virstošu vielu maisījumu sadalīšanai (vakuumā process noris zemākā temperatūrā)
- izolators Detaļa, ierīce, viela, kas neļauj enerģijai vai vielai aizplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes
- pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz iekārtas dzenošajiem riteņiem
- demodulēšana Detektēšana - elektrisko svārstību pārveidošana, kurā no modulētām augstfrekvences svārstībām iegūst svārstības ar modulācijas frekvenci (no nesējviļņa atdala signālu)
- Dasypus novemcinctus deviņjoslu bruņnesis
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa)
- diadinamisks Diadinamiskās (Bernāra) strāvas - zemfrekvences, modulētas, pastāvīgas polaritātes strāvas impulsu virknes ar frekvenci 50 Hz un 100 Hz; lieto elektroterapijā
- iridodiagnoze Diagnozes noteikšana, galvenokārt uz varavīksnenes apskates pamata
- diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī
- klimatogramma Diagramma, kas grafiski raksturo kādas vietas gaisa temperatūru un nokrišņu daudzumu noteiktā laika periodā (nedēļā, mēnesī, gadā)
- vējroze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesi, sezonā, gadā u. tml.)
- vēju roze Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.); vējroze (1)
- Hercšprunga–Rasela diagramma diagramma, kurā grafiski attēlots zvaigžņu sadalījums atkarībā no to temperatūras un starjaudas; zvaigznes tajā veido nodalītas zvaigžņu grupas – pārmilzu zvaigznes, milzu zvaigznes, galvenās secības zvaigznes un baltos pundurus
- strukturālā dialektoloģija dialektoloģijas nozare, kurā pēta kādas valodas dialektus un izloksnes ar strukturālās valodniecības metodēm
- likt pamatus Dibināt (pilsētu, ciemu u. tml.), ceļot pirmās celtnes
- Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets
- zannichellia Diedzenes
- makramē Diegu vai auklu siešanas rokdarbu tehnika, veidojot rupjas mežģīnes, bieži vien ar bārkstīm; mezglošana
- Bezdubenis Diemests, ezers Laucienes pagastā
- niktalopija Dienas aklums, nakts redze; redzes vājums dienas gaismā, ja ir pastiprināta tīklenes jutība; spēja redzēt vājā apgaismojumā
- uzdienēt Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi
- uzdienēties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēt (1)
- uzkalpoties Dienējot (karadienestā, policijā u. tml.), iegūt augstāku dienesta pakāpi; uzdienēties (1)
- teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei), pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes
- strēļi dienesta ļaudis Krievijā (16.-18. gs. sākums), no kuriem tika komplektēts karaspēks; dzīvoja brīvciemos, nodarbojās arī ar tirdzniecību un amatniecību, piedalījās tautas nemieros; karaspēku likvidēja Pēteris I pēc regulārās armijas izveidošanas
- kukuļņemšana dienesta ļaunprātība, kas izpaužas materiāla vai citāda labuma (kukuļa) pieņemšanā jebkādā veidā, ko izdarījusi valsts amatpersona personīgi vai caur starpnieku par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs, ko amatpersonai vajadzēja vai tā varēja izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli
- lielgabalnieki Dienesta muižnieki Krievijā 16.-17. gs., kurus pēc iesaukuma ņēma dienestā artilērijas vienībās un šis amats bija mantojams
- čina Dienesta pakāpe (cariskajā Krievijā)
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- majors dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā - dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu)
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- štalmeisters Dienesta pakāpe dažos pilsgalmos; zirgu pārzinis
- staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī žandarmērijas darbinieks
- degradējums Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram
- degradēšana Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram
- činavnieks Dienesta persona
- amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā)
- korupcija dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns
- bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne
- sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne
- uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1)
- retrīvers Dienesta un medību suns ar labu ožu un vieglu sakodienu, kas nebojā medījumu; attiecīgā suņu šķirne
- dežūra Dienesta vai sabiedrisku pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā
- patrulēšana Dienesta veids, ko organizē garnizonos, lai uz ielām un sabiedriskās vietās karavīru vidū uzturētu augstu disciplīnu
- telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija
- družiņš Dienestnieks
- dienaste Dienests
- dienasts Dienests
- sluga Dienests
- služba Dienests (armijā)
- krievi Dienests PSRS armijā
- radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai
- transporta dienests dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu
- transportdienests Dienests, kas ir saistīts ar (kā) transportēšanu; transporta dienests
- patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu
- laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu
- palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā
- meža sardze dienests, kas uzrauga mežu (piemēram, lai novērstu nelikumīgu koku ciršanu, meža ugunsgrēkus, malumedības)
- servisdienests Dienests, kas veic kādu iekārtu garantijas apkalpi un citus pakalpojumus
- presbirojs Dienests, ko izveido žurnālistu informēšanai kādu lielu pasākumu rīkotāji
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- vācu aitu suns dienestu suņu šķirne, ko sākumā izmantoja aitu ganāmpulku uzraudzīšanai; mūsdienās izmanto par redzes invalīdu pavadoni, policijā, glābšanas darbos u. c.
- nodienēt Dienēt (aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu aktīvajā karadienestā) un pabeigt dienēt
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā)
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
- Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju
- mangls Dienvidamerikas koki, kas laiž no stumbriem lielas gaisa saknes, kuras iestiprinās zemē
- krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus
- zvejniekkaķis Dienvidaustrumāzijā mītoša kaķu dzimtas suga ar apspalvojumu, kas daļēji atgrūž šķidrumu un nesamirkst ūdenī, spēj nirt un medīt zivis arī zem ūdens
- Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km
- diždrodzenieki Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Diždroga" iedzīvotāji
- Tāšu Padure Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas “Kalvene” bijušais nosaukums
- Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
- Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu
- zadruga dienvidu slāvu ģimenes kopiena, lielā ģimene (patriarhālā ģimene), tajā ietilpa vairākas paaudzes (20-30 cilv.), pastāvēja līdz 19. gs. b.
- Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā
- anikonisms Dieva klātbūtnes attēlošana, neizmantojot antropomorfiskus priekšstatus
- antardhana Dieva Kuberas mītiskais ierocis, kas minēts seno indiešu eposā "Mahābhārata"; visas būtnes, pret kurām pavērš šo ieroci, acumirklī iemieg un miegā mirst
- Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
- Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai
- Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
- Vandzenes parka dīķis dīķis — atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 1,4 ha
- Uriekstes dīķis dīķis Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 4,5 ha
- izdilas Dilstošā Mēness laiks
- vecagals Dilstošs mēness
- iedilt Dilstot iegūt sirpja formu (par Mēnesi)
- Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā
- Melnkalnes plato Dināru kalnienes dienvidu daļa, Melnkalnēs Republikā, vidējais augstums — 800-1000 m, lielākais — 1895 m, gk. kaļķakmeņi, intensīvi karsta procesi
- troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem
- eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas
- dichodon Diochodon viscidum - šaubīgās radzenes "Cerastium dubium" nosaukuma sinonīms
- stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- dispečera norādījumi direktīvidirektīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu
- koplietojams resurss direktoriji, datnes, programmas, kā arī modemi, printeri, ploteri un citas ievadizvades ierīces, ko kopīgi izmanto datoru tīkla lietotāji
- sākumdirektorijs Direktorijs, kas piekārtots lietotāja kontam, no kura tas uzsāk darbību un kurā tas glabā savas datnes
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori)
- Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana
- zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
- tagadnes neto vērtība diskontētās naudas plūsmas analīzes rādītājs, ko nosaka kā starpību starp nākamo naudas ieņēmumu un ietaupījumu un nākamo naudas izdevumu tagadnes vērtību
- atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ
- netieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada (vai var radīt) nelabvēlīgas sekas personai vai personu grupai saistībā ar kādu no diskriminācijas pazīmēm (dzimums, vecums, veselības un ģimenes stāvoklis, rase u. c.)
- starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai
- forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
- Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni
- Diunakļu Diunakļu ezers - Diunokļa ezers Zvirgzdenes pagastā
- balss saites divas balsenes audu krokas, kas vibrējot palīdz veidot skaņas
- Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
- duerna Divas viena otrā ieliktas loksnes
- dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne
- divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne
- zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes
- nesams divd. --> nest
- nesošs divd. --> nest
- panesams divd. --> panest
- tagadnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiek vienlaicīgi ar teikuma galveno darbību; tagadnes particips
- nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips
- sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
- lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene
- kontorti Divdīgļlapju augu rinda, koki un lakstaugi, ar divdzimumu, gk. 5-skaitļa ziediem, ziedlapiņas apakšējā daļā saaugušas un sedz vītņveidīgi viena otras malu, pie kam tām vītnes veidā sagriezts stāvoklis arī pumpurā
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi)
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
- tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
- armērija divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints ("Armeria"), daudzgadīgi lakstaugi ar bezlapu ziednesi; \~50 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- eskalonija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas eskalonijaugu dzimtas ģints ("Escallonia"), izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
- platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi)
- ambigvitāte Divdomīgums, kas rodas, lietojot neskaidrus terminus
- serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim
- Lunaria biennis divgadīgā mēnesene
- pāra Divi (priekšmeti, dzīvas būtnes); pāris
- Čonku dīķi divi dīķi Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 1 ha
- Kurtoša ezeri divi ezeri Feimaņu pauguraines ieplakā, Rušonas pagastā, 151 m vjl., \~400 m viens no otra, abpus Kurtoša ciemam
- Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi
- krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars
- anadikrotisms Divi papildu viļņi pulsa līknes augšupejošā daļā
- koaksiāls propelleris divi propelleri (vai nesošās gaisa skrūves), kas novietoti tuvu viens aiz otra un griežas pretējos virzienos
- apakšburtene Divkāršās burtenes apašējā daļa
- mite divkāršas laulības, apprecoties vienas ģimenes brāļiem un māsām ar citas ģimenes brāļiem un māsām
- bisistolija Divkāršs sistolisks tonis uz sirds galotnes, kambaru nevienlaicīgas sistoles pazīme
- saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes
- fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
- strāvas cilpa divpunktu savienojuma četru vadu saskarne termināļu un datoru savienošanai līdz vairāku kilometru attālumam. Divus vadus izmanto raidīšanai un divus uztveršanai. Šādas saskarnes lieto arī videotermināļos
- pēdiņas divpusēja pieturzīme (« ») vai (“ ”), ko lieto tiešās runas vai citātu atdalīšanai, simbolisko nosaukumu apzīmēšanai, pārnestā nozīmē lietotu vārdu izcelšanai u. c.
- Hensoma kebs divriteņu ekipāža (kabriolets) ar durvīm priekšpusē; kučiera vieta atrodas ārpusē aiz kabīnes
- diedrs Divskaldnis, vienkāršā kristalogrāfiskā forma, kas līdzīga divslīpju jumtiem, divas neparalēlas skaldnes
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē)
- heterohronija Divu procesu nesakrišana laikā
- diskordance Divu radniecisku būtņu, piem., dvīņu, pazīmju neatbilstība, nesakritība
- tandēms Divvietīgs divriteņu velosipēds ar divkārši bloķētu pārnesumu
- Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri
- Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām
- bunias Dižpērkones
- macrolepiota Dižsardzenes
- Gross-Sehnen Dižsēnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
- octodiceras Dižspārnes
- reynoutria Dižsūrenes
- clavariadelphus Dižvālenes
- Dņeprorudnoje Dņiprorudnes pilsētas nosaukums līdz 1991. g.
- bērzainieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzaine" iedzīvotāji
- klintenieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Klinti" iedzīvotāji
- augstkalnieki Dobeles novada Augstkalnes pagasta iedzīvotāji
- Behnen Dobeles novada Bēnes pagasta bijušais nosaukums
- Rengenhof Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums
- Rengengofskaja Dobeles novada Zebrenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- dobelieši Dobeles pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāji
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs
- Dobroczin Dobročinas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
- cenolophium Dobspārnes
- ieberzēt Dobspiedumā (grebumā, gravīrā) pirmā plāksnes resp. gravēta litogrāfijas akmens iekrāsošana
- oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā; zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; asējums
- asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; oforts
- izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
- priekšmetu rādītājs dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu
- indekss dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu; datu bāzu vadības programmās – datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu
- caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesību iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes)
- fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa
- dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi)
- darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu; kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu
- slimības lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu
- rakstāmautomāts Dokumentu apstrādes līdzeklis, kas tika izmantots automatizētai vairāku dokumenta eksemplāru vai vairāku līdzīgu dokumentu izgatavošanai, tekstu ierakstot perfolentē vai magnētiskā informācijas nesējā
- atsevišķas domas domas vai spriedums, kas nesaskan ar vairākuma domām
- disimbolija Domāšanas traucējums, kas izpaužas kā nespēja izteikt domas vārdos
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres, izpratnes veids (cilvēkam, cilvēku grupai)
- noduzot Domāt, nespējot neko izdomāt
- mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku
- nesadera Domstarpības, nesaderība
- Vidusdonava Donavas vidusposms no Vīnes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~970 km
- Perkuhnen Donnershof - Pērkones muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Pērkones pagastā
- veltīt dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim)
- izlaist dot iespēju (cilvēkam) iziet (no kurienes, kur u. tml.)
- kaisīt pērles cūkām priekšā dot iespēju gūt, iepazīt ko labu, skaistu, vērtīgu kādam, kas nav tā cienīgs, nespēj to novērtēt
- pārkreditēt dot pārāk lielu kredītu, ko tā saņēmējs nespēj atmaksāt
- škurstīties Doties dzīvot kur citur; izklīst (par ģimenes locekļiem)
- šķirties Doties prom (no kurienes)
- izklīst Doties prom (pa vienam vai nelielās grupās no kurienes)
- izkortelēties Doties prom, aiziet (no kurienes ar mantām, iedzīvi); izkravāties
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2)
- Ziļma ezers Dovales ezers Aizkalnes un Vārkavas pagastā
- Dzeņaukas ezers Dovales ezers Aizkalnes un Vārkavas pagastā
- drabas Drabenes
- aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai
- pasīvie draudi draudi nesankcionētā veidā iegūt informāciju, nemainot datoru tīkla stāvokli
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu
- draugidraudzenes Draugi un draudzenes
- nodružināt Drāžot atdalīt (koksnes kārtu); drāžot nolīdzināt
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai
- Drycany Dricēnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagastā
- valna pauti driģenes
- hyoscyamus Driģenes
- Drigānes ezers Driģenes ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
- draba Drojenes
- badene Drojenes ("Draba")
- dzegužzāle Drojenes ("Draba")
- dzeguzzāles Drojenes ("Draba")
- Lielais Dronkas ezers Dronku ezers Rubenes pagastā
- Lielais Dronku ezers Dronku ezers Rubenes pagastā
- liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība
- ceļa trasēšana drošas satiksmes kustības prasībām atbilstoša autoceļa mērķtiecīga iekļaušana apkārtnes ainavā
- šnifts Drošības dienesta darbinieks
- SD Drošības dienests (vācu Sicherheitsdienst)
- autentificēšana drošības pasākumi sakaru sistēmas aizsargāšanai pret nesankcionētu ziņojumu pārraidi
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu
- augstiņi Drudzenes ("Gentiana")
- encians Drudzenes ("Gentiana")
- enciāns Drudzenes ("Gentiana")
- encijans Drudzenes ("Gentiana")
- gencians Drudzenes ("Gentiana")
- druka ar apmešanu druka divos laidienos - nodrukā loksnes A pusi, tad novilkumus apmet, mainot priekšējā greifera malu, pēc tam drukā B pusi
- ēnošanās drukas defekts, kad iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma emulģēšanās dēļ uz iespiedloksnes novilkuma parādās viegla vispārēja krāsu ēna
- dublēšanās drukas defekts, kas līdzīgs iespiedelementu dubultošanās defektam uz iespiedloksnes; tā cēlonis ir pārāk liels spiediens starp ofseta un drukas cilindru, kā rezultātā iespiedelementi uz novilkuma veidojas dubulti ar nelielu novirzi deformējoties un izsmērējoties (gurķa formā)
- atspiešanās drukas defekts, kas rodas, iespiedkrāsai, uzreiz pēc uzklāšanas, no novilkuma apdrukātās puses pārejot uz nākamās loksnes otru pusi
- piekārtošanas krusti drukas kvalitātes kontroles zīmes uz fotoformas vai iespiedformas divu īsu, taisnā leņķī sakrustotu līniju veidā; tās paredzētas, lai novērtētu piekārtošanas precizitāti uz iespiedloksnes un kontrolētu krāsu savstarpējo savietošanu drukas laikā
- druka ar apvēršanu drukas tehnoloģija, kad uz vienas formu plates kopē drukas darba A un B pusi; druka notiek divos laidienos bez iespiedformu maiņas, pēc pirmā laidienaloksnes apvērš, mainot sānu malas, tad veic otro laidienu
- dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis
- drunica Druvnesis
- druvnice Druvnesis
- druvnītis Druvnesis
- zarkauda Druvnesis
- diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
- inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
- inkrementālais dublējums dublējums, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublēšanas; šis dublējuma tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
- arhīvdublējums Dublēšanas procedūra, kuras izpildes gaitā visas citajā diskā esošās datnes ar programmas starpniecību arhivācijas vajadzībām tiek pārkopētas citā datu vidē
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem
- Dubļu ezers Dubulis, ezers Andrupenes pagastā
- Albireo dubultzvaigzne Gulbja zvaigznājā (β), oranža 3,2. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne 35'' attālumā no zilās 5,1. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigznes, attālums 400 ly
- Algieba dubultzvaigzne Lauvas zvaigznājā (Lauvas γ), atrodas 126 ly attālumā, abas komponentes (2,2. un 3,5. zvaigžņlieluma) atrodas 5'' attālumā, kurš laika gaitā palielinās, pavadones apriņķošanas periods ir 619 gadu
- aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu
- astrometriskā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras vājākais komponents spīd tik vāji, ka nav saskatāms; tā klātbūtni konstatē pēc periodiskām novirzēm spožākā komponenta zvaigznes īpatnējā kustībā; neredzamais pavadonis
- Dabyli Dubuļu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
- izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem
- some Dūdas, kulenes, dūkas
- Dīču ezers Duģis, ezers Blīdenes pagastā
- Dugu ezers Duģis, ezers Blīdenes pagastā
- Duģa ezers Duģis, ezers Blīdenes pagastā
- Duģu ezers Duģis, ezers Blīdenes pagastā
- Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
- Duksztygal Dūkstigala muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
- duga Duļķains šķidrums (visbiežāk vīns, sula) vai šķidruma nogulsnes; duļķes
- selkme Duļķe, nogulsnes
- duļķe Duļķes; nogulsnes
- sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt
- sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis
- calliergon Dumbrenes
- dutka Dumja, neskolota meita
- Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Podunai Dunavas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā
- dralināt Dungāt, trallināt, neskaidri runāt
- skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
- dugnējs Dūņains, neskaidrs
- limosella Dūņenes - cūknātru dzimtas ģints
- megaloptera Dūņenes - kukaiņu klases kārta
- Dūņu ezers Dūņenieks, ezers Jaunalūksnes pagastā
- Lēpītis Dūņezers, ezers Garkalnes pagastā
- durklis Duramais tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā
- Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
- bajonnete Durklis, šautenes galā liekams, ap 1640. gadu Bajonnes pilsētā izgudrots duramais
- parforss Durstīga kaklasiksna medību un dienesta suņiem
- Gross-Dursuppen Dursupes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
- rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā)
- aiz dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt
- ellenīca Dusmīga, ķildīga, nesaticīga sieviete
- urkstēt Dusmīgi ņurdēt (neskaidri runājot)
- ellenieks Dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks
- dzalkstis Dusmīgs, nikns, nesaticīgs cilvēks
- pravans Dūšīgs, iznesīgs, krietns
- Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā
- Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka
- Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā
- Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km
- Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
- omfalozīts Dvīņauglis; parazīts bez sirds, dzīvotnespējīgs pēc piedzimšanas; nomirst, tiklīdz nosien nabassaiti
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
- kabnesis Dzegas sija, kam piestiprina kabas saknes galu aizvietotāju kāsi
- epipactis Dzeguzenes
- Dzeguze Dzeguzes ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā
- Dzegūžu Dzegūžu ezers - Astašovas ezers Andrupenes pagastā
- malārijas ods dzēlējodu dzimtas kukainis, malārijas plazmodiju pārnesējs; malārijods
- ass Dzēlīgs, nesaudzīgs (par satīru, kritiku, polemiku u. tml.)
- kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens
- furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā
- genciānas sakne dzeltenās drudzenes jeb genciānas saknenis; līdzeklis pret gremošanas traucējumiem
- krējumes Dzeltenās pīpenes
- hemofuscīns Dzeltenbrūns pigments, kas nesatur dzelzi, hemosiderīna noārdīšanās produkts audos
- chroogomphus Dzeltenpēdenes
- ksantofāns Dzeltens pigments tīklenes vālītēs
- Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg"
- Weissensee Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes novadā) nosaukums 1898.-1917. g.
- Eilenburg Dzelzceļa pieturas "Baltezers" (tagad Garkalnes pagastā) nosaukums 1917.-1919. g.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
- Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ilzēni Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 104 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.; Ilzene
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Kastrāne Dzelzceļa stacija uz līnijas Rīga-Ērgļi, Ogres novada Ķeipenes pagastā
- Rollbusch Dzelzceļa stacijas "Baloži" nosaukums 1904.-1919. g. tagadējā Olaines novada Olaines pagastā
- Jelovka Dzelzceļa stacijas "Eglaine" nosaukums 1873.-1921. g., Eglaines pagastā
- automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem
- šaursliežu dzelzceļš dzelzceļš, kura sliežu platums ir līdz 1200 mm, izmanto rūpniecības uzņēmumos, raktuvēs, kūdras un koksnes sagatavošanas vietās, kā arī pasažieru pārvadāšanai
- centaurea Dzelzenes
- šļucka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai)
- šļutka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai); šļucka
- poduškas dzelzs plāksnes zem ratu koka asīm
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) atvirzās nost, attālinās (no kā)
- nodzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
- izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.)
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt
- Juvera upīte Dzērbe, Gaujas pieteka Dzērbenes pagastā
- Schloss-Serben Dzērbenes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Dzērbenes pagastā
- Zerbenskaja Dzērbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Grāvkalnu strauts Dzērbes kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
- šlūteris Dzērienu pienesējs
- šļūteris Dzērienu pienesējs; dzērienu pārzinis kāzās
- šļurpstēt Dzērumā nesakarīgi, raudulīgi runāt
- deivalāt Dzērumā neskaidri runāt jaucot krievu un vācu valodas
- dunduļot Dzērumā streipuļot un neskaidri runāt
- Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Krievu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, purva platība — 154 ha, dzērvenāju segums 50-70%
- Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
- oxycoccus Dzērvenes
- dzērvanes Dzērvenes ("Oxycoccus")
- dzērveņas Dzērvenes ("Oxycoccus")
- dzērveņi Dzērvenes ("Oxycoccus")
- dzērviņa Dzērvenes ("Oxycoccus")
- dzērvine Dzērvenes ("Oxycoccus")
- dzērvenājs Dzērvenes ("Oxycoccus"), dzērveņu cers; arī dzērveņaudze
- spangales Dzērvenes; arī smiltenes
- Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
- Dzestrupīte Dzestrenes augšteces paralēls nosaukums
- Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka
- Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe
- solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu
- itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus)
- augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm
- dziļkultūra Dziļa, līdz 25-30 cm un vairāk augsnes apstrādāšana
- rijolēšana Dziļāka augsnes pārrakšana, novietojot virsējo slāni dziļumā un apakšējo slāni virspusē
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē)
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu
- ārlaulības dzimstība dzimstība laulībā nesastāvošām personām
- sievietes viltus impotence dzimumnespēja, kuras iemesls ir partnera traumējošā uzvedība
- impotence Dzimumnespēks
- astifija Dzimumnespēks; dzimumlocekļa erekcijas trūkums
- frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu
- paludella Dzīparenes
- Lamiņu ezers Dzirciema ezers Zentenes pagastā
- LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level")
- pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums
- Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā
- zābaks Dzirnavās - graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu
- Vatrānes dzirnavezers dzirnavezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība — 1 ha
- Brantu dzirnavezers dzirnavezers Smiltenes novada Brantu pagastā, Mutulītes upē; Dzirnavu ezers
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
- Asare Dzirnavupīte Asares un Rubenes pagastā
- Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- horioidīts Dzīslenes iekaisums
- horoidīts Dzīslenes iekaisums
- horoidopātija Dzīslenes patoloģija
- horioidopātija Dzīslenes saslimšana
- horioidociklīts Dzīslenes un cilārā ķermeņa iekaisums
- horoidiciklīts Dzīslenes un ciliārā ķermeņa iekaisums
- horioidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums
- horoidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums
- kvēpināt Dzīt (piemēram, ārā no kurienes), kūpinot dūmus
- mīņa Dzīva būtne, kas nespēj ilglaicīgi palikt vienā vietā
- mirstība Dzīvas būtnes (visbiežāk cilvēka) pakļautība nāvei, bojāejai
- uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums; izturēšanās (2)
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra
- temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli)
- organisms Dzīvas būtnes, dzīva ķermeņa fiziskā un psihofiziskā uzbūve
- kodolšūnaiņi Dzīvās dabas šūnaiņu tipa organismi ("Nuclearia" jeb "Eucariota"), kuru šūnas sastāv no plazmas un ar membrānu norobežota kodola (piem., vienšūnas aļģes, sēnes, augi, dzīvnieki); eikarioti
- protisti Dzīvās dabas valsts, kas ietver oomicētes, hitridomicētes, gļotsēnes un aļģes
- vecummāja Dzīves un aprūpes vieta veciem, slimiem, darba nespējīgiem ļaudīm
- likteņupe Dzīves vai dzimšanas vietas tuvākā lielākā upe; dzimtenes lielākā upe
- Arbor vitae dzīvības koks; tā sauc mazās smadzenes, kas šķērsgriezumā izskatās pēc koka
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm
- sakņgrauži Dzīvnieki, galvenokārt kukaiņi, kas grauž augu saknes; mizgrauži, kas perinās skuju koku saknēs
- litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži)
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
- ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilga laiku, arī ir ieradies no citurienes
- aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, apspalvojuma, ādas, arī olu krāsa, kas pielāgota apkārtnes dominējošai krāsai
- asins atjaunošana dzīvnieku audzēšanas metode, pēc kuras tīraudzēšanas ietvaros pieļaujama to šķirņu ģenētiskā materiāla izmantošana, kas piedalījušās šķirnes izveidošanā
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli
- radiāti Dzīvnieku klasifikācijā 19. gs. lietots apzīmējums dzīvniekiem ar radiāru (starainu) simetriju (piem., jūras zvaigznes, sūkļi u. c.)
- ālavība dzīvnieku mātīšu neauglība, nespēja radīt pēcnācējus dzimumbrieduma periodā
- vecvecāku forma dzīvnieku šķirnes vai līnijas, kuras izmanto krustošanai, lai iegūtu vecāku formu
- pelagiālā cenoze dzīvo būtņu kopums, kas mīt ūdenstilpnes pelagiālē
- zemākie augi dzīvo organismu grupa, kurā apvieno baktērijas, gļotsēnes, aļģes un ķērpjus
- kajīte Dzīvojamā vai dienesta telpa (kuģī)
- neražošanas pamatlīdzekļi dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta
- anaerobioze Dzīvošana bez nesaistīta molekulāra skābekļa
- auklēt rokas klēpī dzīvot dīkā, nestrādāt; slinkot
- turēt rokas klēpī dzīvot dīkā, nestrādāt; slinkot
- Vāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas jaunākais brālis
- Prativāsudeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Baladevas ļaunais ienaidnieks
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks
- Džofa Džaufa - oāze Lībijas tuksnesī
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
- Džagbuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī
- Džarabuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī
- džīnas Džinsi - stipras kokvilnas bikses; audeklenes; džinsas
- Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks, viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību
- Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe
- Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
- e-apgāde E-komercijas kategorijas bizness - biznesam veids, kurā preču piegādātāji piedāvā preces un pakalpojumus, izmantojot internetu
- šedi Ebreju mitoloģijā - dēmoni, ļaunie gari, kurus attēloja kā būtnes ar putnu kājām
- Metatrons Ebreju mitoloģijā - Dievam vistuvākais eņģelis, kas tieši no Dieva saņem visus norādījumus un kas vadījis ebrejus cauri Sīnāja tuksnesim
- Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm
- eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
- pesachsvētki Ebreju svētki, kas svinēti pavasara mēnesī, pilna mēness naktī pēc saules rieta
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
- riekstenes Ēdamas sēnes, bērzlapju pasuga
- coenaculum Ēdamistaba un arī augšstāvs seno romiešu ģimenes mājās
- rauška ēdelīgs, nesātīgs zirgs
- Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km
- Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
- Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants
- baltmuizieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji
- Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums
- eglainieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji
- krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
- Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums
- lavidieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
- lavīdieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
- vitkuškieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" iedzīvotāji
- Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants
- Lassen Eglaines pagasta bijušais nosaukums
- Gomphidius glutinosus eglaines zeltkāte
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
- Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška
- sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
- Ratnieku upe Egļupīte, Līgatnes pieteka no Ratnieku ezera
- Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to
- Pahta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, valdniece tuksnesī, kas atradās austrumos no ēģiptiešu zemēm
- Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim
- Honss Ēģiptiešu mitoloģijā - mēness dievs, laika, skaitļu un skaitīšanas dievs
- Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils
- Bess Ēģiptiešu mitoloģijā – dievība, kura ar savu neglīto izskatu atbaidīja ļaunos spēkus un aizsargāja cilvēkus un viņu mītnes, bija ģimenes pavarda sargātājs un bērnu aizstāvis
- introni Eikariota gēna rajoni, kas nesatur ģenētisko informāciju par polipeptīdu struktūru (aminoskābju secību)
- Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita
- EĀDD Eiropas Ārējās darbības dienests
- ULEB Eiropas Basketbola līgu apvienība; dibināta 1991. gadā (franču "Union des Ligues Europeennes de Basket-Ball")
- EBR Eiropas Biznesa reģistrs
- ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969. gada
- ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā
- EURES Eiropas nodarbinātības dienesti ("European employment services")
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
- COST Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ("European cooperation in science and technology")
- sviesta bungas Eiropas saulpurenes ("Trollius europaeus")
- OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis)
- vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE)
- ECTS Eiropas vienotā kredītpunktu pārneses sistēma (angļu)
- Oxalis europae Eiropas zaķskābenes "Oxalis fontana" nosaukuma sinonīms
- Oxalis fontana f. purpurea Eiropas zaķskābenes sarkanlapainā forma
- Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie")
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt (kam) garām, (to) neskarot
- iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās)
- klondavāties Ejot nest, vilkt sev līdzi (priekšmetus); dzīt sev līdzi (dzīvniekus)
- noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
- erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei
- klinšainās gruntis ēkas pamatne, kas praktiski ir nesaspiežama, tomēr atmosfēras procesu iedarbībā pakāpeniski sadēdē
- dispersijas laka ekoloģiska laka uz ūdens un spirta bāzes, kas ir caurspīdīga, ātri žūst un aizsargā iespieddarbu pret dzeltēšanu; ar to pārklātus novilkumus var uzreiz apstrādāt, tie nesmērējas rīsē un apstrādes procesos
- ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām
- maržinālisms Ekonomikas zinātnes novirziens, kas radies 19. gs. 70. gados un kura sekotāji ir neoklasiskās skolas pārstāvji
- mikroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus, produkcijas un preču veidus u. tml.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu
- makroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī valsts vai teritorijas kopējās ekonomiskās parādības un dažādu faktoru ietekmi uz tām; ekonomikas kā veseluma pētniecība
- iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
- ekonomģeogrāfija ekonomiskā ģeogrāfija - zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas teritoriālo izvietojumu, attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un reģionos, kā arī iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojumu
- parādu segšanas rādītājs ekonomisks rādītājs, ko aprēķina nesadalītas peļņas un amortizācijas (nolietojuma) summu izdalot ar kārtējo atmaksājamā parāda summu
- mitraine Ekosistēma, kam raksturīgs pastāvīgs apūdeņojums vai liels augsnes mitrums
- ekrāna notveršana ekrāna attēla saglabāšana teksta vai grafikas datnes veidā datora diskatmiņā
- ekrāna tveršana ekrāna attēla saglabāšana teksta vai grafikas datnes veidā datora diskatmiņā
- eksofītisks Eksofītisks micēlijs - parazītiskas vai simbiotiskas sēnes micēlijs, kas aug uz saimniekauga virsmas
- turbolidnis Eksperimentāls vertikālās pacelšanās lidaparāts bez aerodinamiskajām nesošajām, stabilizējošajām un vadības virsmām; cēlējspēku tam dod turboreaktīvais dzinējs, horizontālo kustību regulē ar vilces vektora atliekšanu, vada ar strūklas gāzes stūrēm
- apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
- glosālijas Ekstātiskas runas nesaprotamā valodā, kuras izsaka Dieva gara piedzīvojumu
- ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids
- kompresijas mielīts ekstramedulārs audzējs, patoloģiski procesi mugurkaulā u. tml., kas saspiež muguras smadzenes
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos
- cakīgi Eleganti; iznesīgi
- cakīgs Elegants; fasonīgs; iznesīgs
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva
- koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām
- elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai
- elektroenerģijas kvalitāte elektroenerģiju raksturojošo parametru atbilstība noteiktām prasībām; trīsfāžu patērētāju saņemtās enerģijas kvalitāti raksturo sprieguma un frekvences novirzes no to nominālajām vērtībām, sprieguma nesinusoīdalitātes koeficients, fāžu spriegumu nesimetrijas koeficients u. c.
- attīstītājs elektrofotogrāfijā - dispersa vide, kas sastāv galvenokārt no tonera un nesēja, ko savstarpēji saista elektrostatiskie spēki, kas spēj vizualizēt slēptu elektrostatistisku attēlu
- kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu
- elektromagnētiskā lauka enerģija elektromagnētiskā laukā lokalizēta enerģija, kuru mainīga lauka gadījumā pārnes elektromagnētiskie viļņi
- elektriskais lādiņš elektromagnētiskās mijiedarbības avots, diskrēts lielums, ko raksturo lādiņnesējas elementārdaļiņas – pozitīvi un negatīvi lādiņi; starptautiskā mērvienība kulons ( C ); elektriskā lādiņa minimālā porcija ir vienāda ar negatīvi lādētā elektrona lādiņa absolūto vērtību e=1,60217733·10^-19^ C
- elektromiogramma Elektromiogrāfiskās līknes attēls
- programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem
- spams Elektroniskais surogātpasts - nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā
- izvērsējstars Elektronu stars, kas, pārveidojoties kineskopā, veido attēlu uz ekrāna
- izvērses ģenerators elektroshēmas kamerā vai kineskopā, kas ģenerē zāģveida vilni, lai virzītu signālu vai televīzijas rastru veidojošo katodstaru kūli
- dzīves laiks elementārdaļiņu nestabilo kodolu, kā arī enerģijas līmeņu kvazidaļiņu ierosināto stāvokļu vidējais eksistēšanas ilgums
- balstenis Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu, konsole
- kores kopturis elements, kas balsta spāru augšgalus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to uz statņiem un atgāžņiem
- apakšējais kopturis elements, kas balsta statņus un atgāžņus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to tālāk uz sienām vai bēniņu pārsegumu
- elektromagnētiskais sajūgs elements, kas pārnes rotācijas kustību
- Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
- Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā
- eliptiskā galaktika elipsoidāla galaktika, kurā ir tikai vecas zvaigznes, nav gāzu un putekļu mākoņu, nav spirālzaru
- Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m
- Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
- paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai
- aeroporotomija Elpvada atvēršanas operācija balsenes stenozē
- nerīkle Elpvads (atšķirībā no barības vada); balsenes dobums
- karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā
- kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes
- fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins
- ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
- embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu
- izmisums emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko
- mediastinoskops Endoskopijas instruments videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšanai
- mediastinoskopija Endoskopijas veids, videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšana ar speciālu instrumentu
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu
- dzenvārpsta Enerģijas pārneses mehānisma daļa (mašīnām, motoriem)
- Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu
- Jurģupe Engures ezera pieteka Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - 11 km, lejtecē sauc arī par Bērģupi
- fosfotransferāze Enzīms, kas katalizē fosfātgrupu intramolekulāro vai starpmolekulāro pārnesi
- fosfoheksokināze Enzīms, kas katalizē fruktoz-1,6-difosfāta veidošanos, pārnesot fosfātu no adenozintrifosfāta uz fruktoz-6-fosfātu
- oksidāze Enzīms, kas katalizē oksidēšanās un reducēšanās reakcijas, nodrošinot ūdeņraža vai elektronu pārnesi
- transferāze Enzīms, kas pārnes ķīmisko grupu no viena savienojuma (donora) uz citu savienojumu (akceptoru)
- tiešā oksidāze enzīms, kas pārnes molekulāro skābekli tieši uz kādu vielu
- datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās
- Melisa Epidamas pilsētā, kur medus rūpals bija sevišķi attīstīts, tā sauca Dēmetras un Artemīdas priesterienes
- epidūra epidurālā anestēzija
- erica Ērikas jeb sārtenes
- Asmera Eritrejas galvaspilsēta (_Āsmera_), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.)
- Ermīte Ērmīte, Vārzgūnes ezera pieteka
- Ernsthof Ernesta muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
- klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums
- Anninga Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - mēness personifikācija, kas sākumā bijis cilvēks
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem)
- mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas
- Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos
- etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
- etnokonfrontācija Etnosu, tautu konfrontācija jeb nesaskaņas
- Herkle etrusku mitoloģijā - etrusku ciltstēvs, ko identificēja ar grieķu Hēraklu; no 6. gs. p. m. ē. parādās neskaitāmas viņa bronzas statuetes; viņa galva attēlota uz etrusku bronzas un sudraba monētām no 4. gs. p. m. ē.
- šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
- šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
- šķērsēveļmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
- ēvelnazis Ēvelmašīnas griezējinstruments, kas paredzēts finiera sloksnes nogriešanai no sagataves
- Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m)
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus
- Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru järv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā
- isoetes Ezerenes
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis)
- Jeserne Ezernes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
- Liskas ezers ezers — atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība — 7,4 ha; Liska ezers
- Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
- Grundu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, 133 m vjl., platība — 48,9 ha, garums — 960 ha, platums — 640 m, lielākais dziļums — 1,3 m, diseitrofs, aizaugošs
- Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers
- Skudriņka ezers Aglonas pagastā, platība - 9,2 ha; Skudrines ezers; Skudrinkas ezers; Skudrīša ezers
- Dāmenezers ezers Aiviekstes pagastā, 9 km uz ziemeļiem no Pļaviņām, platība - 15,3 ha, garums - 650 m, platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, akačainos krastos, nepieejams, aizaug; Damenes ezers; Dāmenes ezers; Dāmeņa ezers
- Tulmenītis ezers Aiviekstes pagastā, platība - 1,3 ha; Tulmenes ezers; Tulmens; Tulmeņu ezers
- Spīganas ezers ezers Aiviekstes pagastā, platība — 6,4 ha, dziļums — līdz 1,4 m; Spiganes ezers; Spīganu ezers
- Vaidavas ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 170,5 m vjl., platība — 22 ha, garums — 0,75 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dūņains
- Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers
- Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
- Indzeris ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
- Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
- Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
- Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m
- Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers
- Lūkumietis ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers
- Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
- Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
- Dūņenieks ezers Alūksnes nova Jaunalūksnes pagastā, platība - 6,3 ha; Dūņu ezers
- Zviedrīšu ezers ezers Alūksnes novada Allažu pagastā, platība - <1 ha
- Bišulāču ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brīdaku ezers
- Brutulīts ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis
- Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers
- Čikstu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1 ha
- Jaunbērtiņu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,1 ha
- Pameitiņa ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers
- Skujenieku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,8 ha; Skujienas ezers
- Buliņa ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 15,6 ha
- Silakroga ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha
- Meža ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha
- Plaužu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha; Jaunslaviešu ezers; Slaviešu ezers; Slavišu ezers
- Celensku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 1,2 ha
- Tūjas ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7 ha
- Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers
- Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers
- Pempju ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 1,4 ha
- Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis
- Siseņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 3,6 ha
- Maltenieku ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, garums — \~200 m, platums — \~100 m
- Kurvica ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kurvicu ezers
- Rūcu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,1 ha
- Pienotavas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,6 ha
- Luckas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 5,1 ha
- Jaunlaicenes ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,7 ha
- Vēciņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība- <1 ha
- Palpieris ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers
- Mazais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā pie Balvu novada robežas, platība 4,1 ha
- Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha
- Velnača ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība - 1 ha
- Liepnicas ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 13,0 ha; Lipencas ezers; Lipencs; Lipenecas ezers
- Kunala ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - <1 ha; Kunalu ezers
- Meistara ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2 ha; Meistaru ezers; Meistera ezers
- Cirītis ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers
- Mudenieks ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers
- Mazais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 1,3 ha; Vārnu ezers
- Sīļu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 2,7 ha
- Lielais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 3,1 ha; Vārnas ezers; Vārnu ezers
- Bezdibeņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha
- Kugras ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kugres ezers
- Kūriņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kūriņu ezers
- Trumulītis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts
- Erņu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1 ha
- Sūneklis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,7 ha; Sūnekļa ezers
- Maskaļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,7 ha
- Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers
- Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
- Veclaicenes ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 10,3 ha, dziļums — līdz 3,5 m
- Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers
- Kaķīšu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
- Smilšājs ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers
- Pātražs ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers
- Ķiploku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 25,2 ha; Ķiploks
- Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers
- Ādiņu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 1 ha
- Mācītāja ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - <1 ha; Mācītāju ezers
- Spieķu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,2 ha
- Tālešu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,8 ha
- Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers
- Ķirlītis ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,1 ha; Kirlīts; Ķirlīša ezers; Ķirlīšu ezers; Ķirlīts
- Garais ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 3,8 ha
- Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers
- Pārmetnis ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 7,4 ha; Pārmetņa ezers; Pārmetņu ezers
- Garožu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1 ha
- Prošku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1,7 ha
- Zīļu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 4,6 ha, dziļums — līdz 4,0 m
- Bērtūžu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība 1,5 ha
- Delviķītis ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 1,1 ha
- Vidus ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,3 ha
- Aneraudu ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,5 ha; Anerauda ezers
- Kvēpītis ezers Alūksnes pilsētā, platība - <1 ha
- Circeņu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 1,6 ha
- Zundovas ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 15 ha; Kumena ezers; Kumenas ezers; Zundu ezers; Zundu-Kamanes ezers
- Ilgošu ezers ezers Andrupenes pagastā, platība - 2,7 ha; Ildze
- Križovs ezers Andrupenes pagastā, platība - 25,2 ha; Križovas ezers; Križava ezers; Križutu ezers
- Tīvgols ezers Andrupenes pagastā, platība - 8,1 ha; Dilmaņu ezers; Rakuskova ezers; Rakuskovas ezers
- Sevans ezers Armēnijas austrumu daļā, atrodas tektoniskā ieplakā starp Armēnijas kalnienes grēdām 1900 m vjl., platība - 1240 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 83 m, ietek 28 nelielas upes, iztek Araksas pieteka Razdana
- Driksnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers
- Glušaks ezers Asūnes pagastā, platība - 2,4 ha; Fermas ezers; Ferma ezers; Glušaka ezers; Glušoka ezers
- Mazais Asūnes ezers ezers Asūnes pagastā, platība - 3,4 ha
- Veizinišku ezers ezers Asūnes pagastā, platība - 3,4 ha
- Veteraucu ezers ezers Asūnes pagastā, platība — 1,9 ha; Bezdibeņa ezers; Bezdibeņu ezers; Bezdonnoje ezers; Veteravcu ezers
- Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km
- Apereda ezers ezers ASV (_Upper Red Lake_), Minesotas štata ziemeļu daļā
- Bārklija ezers ezers ASV, Kentuki un Tenesī štatā, platība 234 km^2^, garums - 216 km, vidējais dziļums - 4,6 m
- Aperreda ezers ezers ASV, Minesotas štata ziemeļu daļā
- Veigantu ezers ezers Atašienes pagastā, Teiču purvā, platība - 12 ha
- Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
- Cabišku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība - 6,1 ha; Ķerubiņu ezers
- Ezernieku ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība — 1 ha
- Ancānu ezers ezers Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Akmenka ezers Augšdaugavas novada Demenes pagastā, platība - 22 ha; Akmenkas ezers; Akmeņkas ezers; Akmeņu ezers
- Baltezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers
- Arlaka ezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 2,5 ha
- Deguta ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība - 3 ha
- Peļušinas ezers ezers Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, platība — 4,8 ha; Pelečinas ezers; Pelečina ezers
- Driģenes ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība - 1 ha; Drigānes ezers
- Dimantu ezers ezers Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā, platība — 1 ha
- Bedušu ezers ezers Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, Silenes dabas parka teritorijā, platība - 4,6 ha
- Taurenes ezers ezers Augšgaujas pazeminājumā, Taurenes pagastā, 178,7 m vjl., platība — 31,6 ha, garums — 0,80 km, lielākais platums — 0,62 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
- Dubiķis ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers
- Dervanišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, 120,4 m vjl., platība — 68,7 ha, garums 2,2 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, aizaugums — \~13%; Ustankas ezers; Ustaukas ezers
- Skirnas ezers ezers Augšzemes augstienē, Demenes pagastā, uz robežas ar Lietuvu, 143,4 m vjl., platība — 84,3 ha (Latvijā 31,8 ha), garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 16,5 m, nedaudz eitrofs, aizaugums — neliels (~7%); Šķirnas ezers
- Dūnakļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Silenes mežos, Augšdaugavas novada Salienas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 18,7 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,5 m, sala 1,2 ha, mīt zivis un ūdensputni
- Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Koļesņikova ezers
- Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
- Lielais Kumpinišku ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, 134,3 m vjl., garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 3 m, lielākais dziļums - 13,1 m, eitrofs, aizaugums - \~30%; Kumpīnišķu ezers
- Meduma ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Medumu pagastā, 136,7 m vjl., Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, dabas parka “Medumu ezeraine” teritorijā, platība 265 ha, garums 3,1 km, lielākais platums 1,2 km, vidējais dziļums 6,9 m, lielākais dziļums 25,3 m, ļoti līčains; Medumu ezers
- Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers
- Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
- Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs
- Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs
- Krīgānu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Rites pagastā, 85,3 m vjl., platība - 61,5 ha, garums - 1,55 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs ezers, aizaugums - 80%
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers
- Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers
- Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers
- Ugarinka ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers
- Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers
- Sila ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 146,3 m vjl., platība - 262 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,8 m, eitrofs, ar aizaugušiem līču krastiem
- Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers
- Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
- Svētes ezers ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 87,6 m vjl., platība — 55,0 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,55 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svētezers; Ārīšu ezers
- Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
- Valguma ezers ezers Austrumkursas augstienes Abavas senlejā, Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 4,3 m vjl., platība - 60,3 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 10,4 m, lielākais dziļums - 27 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda
- Zebrus ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Dobeles novada Bikstu pagastā, 86,5 m vjl., platība - 412 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 1,75 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs; Zebras ezers; Zebres ezers
- Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”
- Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%
- Nūmierņas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, 103,9 m vjl., platība — 73,8 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, lielākais dziļums — 4 m, ezerdobe ovāla, eitrofs, vidēji aizaudzis, iztek Kūkova; Numernes ezers
- Pērkonu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā, 100,7 m vjl., platība - 230 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,3 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Pārkuņu ezers; Pērkoņu ezers
- Orlovas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, 130,7 m vjl., platība — 82 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums 0,8 km, lielākais dziļums — 1 m, eitrofs, stipri aizaudzis ezers
- Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
- Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
- Laukezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Kūku pagastā, 103,6 m vjl., platība - 52,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 19,8 m, kanāls savieno ar \~100 m uz austrumiem esošo Ilzenieku ezeru, eitrofs, aizaugums - 4%; Lauku ezers
- Sāvienas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, 104,2 m vjl., platība — 57,9 ha, garums — 2,3 km, platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums 10%
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
- Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
- Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
- Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
- Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis
- Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
- Kalnis ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Balvu novada Rugāju pagasta un Gulbenes novada Litenes un Stradu pagasta robežas, 102,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Kalna ezers; Kaļņa ezers
- Lazdags ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz Rugāju un Stradu pagasta robežas, 99,1 m vjl., platība - 148 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1,4 km, vidējais dziļums - 1,4 m, eitrofs; Lazdaga ezers; Lazdogas ezers
- Liliju ezers ezers Baldones pagastā, izveidojies karsta piltuvveida iegruvē virs ģipša slāņiem, platība - 0,4 ha
- Kausu ezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,4 ha; Gaustu-Kausu ezers; Kausa ezers; Kausa ezers; Lielais Kausa ezers; Lielais Kausezers
- Zāļezers ezers Baldones pagastā, platība - 1,8 ha; Zāļu ezers
- Dūņu ezers ezers Baldones pagastā, stipri aizaudzis
- Ploskīnes ezers ezers Balvu novada Lazdulejas pagastā, Ploskīnes purvā, 123,3 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,1 km, platums — 0,8 ha, lielākais dziļums — 3,0 m; Plaskina ezers; Ploskenas ezers; Ploskinas ezers; Ploskines ezers
- Raicinis ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 22,8 ha, iztek Raicene; Raicene; Raicenes ezers
- Asarnica ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Andužu ezers ezers Bauskas novada Kurmenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Baltezers ezers Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, platība - 3,9 ha
- Diņģeļkalna ezers ezers Bebrenes pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 2 ha
- Lunas ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 1,5 ha; Dziļais ezers
- Ilzines ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 19,2 ha; Ilzes ezers; Ilziņas ezers; Ilzumuižas ezers; Rūķu ezers
- Dagu ezers ezers Bebrenes pagastā, platība - 4,5 ha; Dzenišķu ezers
- Krūtaiņu ezers ezers Bēnes pagastā, platība - 6,1 ha
- Zilūža ezers ezers Bērzaines pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,3 m; Zilūzis
- Iņņu ezers ezers Blīdenes pagastā, platība - 3,6 ha
- Lapsu ezers ezers Blīdenes pagastā, platība — 3,6 ha; Lapu ezers
- Dardacis ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība - 1 ha
- Dīķīšu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, platība — 3,1 ha
- Pēterēnu ezers ezers Cēsu novada Līgatnes pagastā, stipri aizaugusi dzelvīte Sudas purvā
- Asaru ezers ezers Cēsu novada Nītaures pagastā pie Līgatnes pagasta robežas, platība 23 ha
- Bebriņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagasta dienvidos, platība - 2,6 ha; Mežezers
- Piparu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība - 5,2 ha
- Pīslas ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 1,2 ha
- Drapmaņu ezers ezers Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 5,9 ha
- Pēterīša ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, platība - 1,1 ha
- Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
- Dziļūksnis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis
- Mucenieks ezers Cesvaines pagastā, pie Cesvaines pilsētas dienvidu robežas, platība - 1,8 ha; Mucenieku ezers
- Lielezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 1,8 ha; Lietezers
- Zupānu ezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 3,3 ha; Spārviņu ezers; Zupas ezers
- Kaulacezers ezers Cesvaines pagastā, platība - 7 ha; Kaulacu ezers; Kaulacu-Osvis; Kaulača ezers; Kaulaču ezers; Oša ezers
- Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers
- Garasts ezers Dagdas novada Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mačulkas ezers; Mačulkas III ezers; Mačuļu ezers
- Narūts ezers Dagdas pagastā, platība - 6 ha; Narotne; Naritka; Narutakes dzirnavezers; Narutenes dzirnavezers
- Balts ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers
- Šķirsteņu ezers ezers Daugavpils novada Medumu pagastā, dabas parka "Medumu ezeraine" teritorijā, platība - 26 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 300 m, lielākais dziļums - >7 m; Šķirstenes ezers; Šķirstiņu ezers
- Gaišais ezers ezers Daugavpils novada Naujenes pagastā, platība — 6,3 ha; Gaišezers
- Škirnates ezers ezers Demenes pagastā un Lietuvā, platība - 21,6 ha; Šķirnates ezers
- Rostovkas ezers ezers Demenes pagastā, platība - 1,6 ha
- Varpinkas ezers ezers Demenes pagastā, platība - 2,9 ha
- Skriķu ezers ezers Demenes pagastā, platība - 4,7 ha; Skriki ezers
- Tevišku ezers ezers Demenes pagastā, platība - 9 ha, dziļums - līdz 3,4 m
- Kruku ezers ezers Demenes pagastā, platība - 9,4 ha; Kruki ezers
- Straumenes ezers ezers Demenes pagastā, platība — 1,6 ha; Straumes ezers
- Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule
- Bratanišku ezers ezers Demenes pagastā, platība — 2,6 ha, cauri tek Kumpota
- Zemgales ezers ezers Demenes pagastā, platība — 7,4 ha
- Jaunarāju ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība - 2,8 ha
- Podnieku ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 10 ha, iztek Tebra; Rušķu ezers
- Celmu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, platība — 3,9 ha; Celma ezers
- Kapeņu ezers ezers Dobeles novada Annenieku pagastā, platība - 2,8 ha; Kapenes ezers
- Stūra ezers ezers Dobeles novada Bēnes pagastā, platība — <1 ha
- Randenis ezers Dobeles novada Lielauces pagastā, platība - 1,6 ha; Randenes ezers; Raudenes ezers
- Iesaliņš ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha
- Sietaliņu ezers ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha
- Velniņš ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš
- Brenkūzis ezers Dzērbenes pagastā, platība - 1,6 ha; Bergūža ezers; Brengūža ezers; Brenkūža ezers
- Spanderu ezers ezers Dzērbenes pagastā, platība - 9,7 ha
- Sūnekļa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,1 ha; Sunekļu ezers
- Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers
- Zeļenka ezers Eglaines pagastā, platība - 2 ha
- Kugrainis ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers
- Geraņimovas Ilzas ezers ezers Feimaņu paugurainē, Kastuļinas pagastā, 150,3 m vjl., platība — 328 ha, garums — 8,1 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 9,8 m, lielākais dziļums — 46 m, aizaugums — 20% (meldri, niedres, kosas, glīvenes, ūdensrozes); Geraņimova ezers; Ilzas ezers; Ilza ezers; Ilžas ezers; Ilzes ezers
- Vidusezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers
- Venču ezers ezers Garkalnes novadā, platība - 10,1 ha
- Dūņezers ezers Garkalnes novadā, platība - 4,9 ha; Lēpītis
- Mašēnu ezers ezers Garkalnes pagastā pie Rīgas robežas, platība - 34,9 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~600 m, lielākais dziļums - 1,2 m; Mašenu ezers
- Melnezers ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā
- Vecmuižas ezers ezers Gārsenes pagastā, platība — 11,7 ha; Veismuižas ezers
- Opulītis ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m
- Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha
- Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš
- Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha
- Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha
- Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha
- Velniņa ezers ezers Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - <1 ha
- Bauzes ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - <1ha; Bauzis
- Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers
- Ādmiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 28 ha
- Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers
- Pīļavas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - <1 ha
- Bušmaņa ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1 ha; Bušmeņezers
- Kugru ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,4 ha; Kugres ezers; Kugrītis
- Aizupju ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha
- Dūkstiņu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Kūkstiņu ezers
- Pakurlītis ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 1,5 ha; Pakurlīšu ezers; Pakurlīts; Pakurļu ezers; Sikšņu ezers
- Roznieku ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 12,1 ha, dziļums - līdz 5 m
- Mustera ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 16,4 ha; Musteru ezers; Mustura ezers
- Sila ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 2 ha; Silezers
- Vaguļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība - 8 ha; Lēļa ezers; Leļu ezers; Lēļu ezers
- Silamiķeļu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 1,3 ha; Silameteļu ezers; Dilles ezers
- Grimnaužu ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 2,6 ha
- Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
- Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
- Umbezers ezers Gulbenes novada Lejasciena pagastā, platība - 4,2 ha; Umba; Umbas ezers; Umbazars; Umbis
- Teļezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,1 ha; Teļu ezers
- Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers
- Cepļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība — 12 ha; Melnais ezers; Melnezers
- Uķis ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 3,6 ha; Uku ezers; Ūķis
- Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers
- Pogas ezers ezers Gulbenes paugurvaļņa pārejā uz Adzeles pacēlumu, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 113,5 m vjl., platība — 27,9 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 5,5 m, lielākais dziļums — 14,2 m eitrofs, maz aizaudzis
- Svētais ezers ezers Gulbenes pilsētā, Emzes (Marijas) parka dienvidu daļā (Spārītes parkā)
- Asaru ezers ezers Gulbenes pilsētā, Spārītes parkā
- Valmes ezers ezers Gulbenes pilsētas rietumu nomalē, platība - \~8 ha
- Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
- Raiskuma ezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Cēsu novada Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 78,5 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10,6 m, eitrofs; Raiskums
- Augstrozes Lielezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Limbažu novada Umurgas pagasta ziemeļaustrumu daļā, 78 m vjl., platība — 400 ha, ezerdobe ieapaļa, diametrs — \~2,5 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 10%; Lielezers
- Mazezers ezers Idumejas augstienes Augstrozes paugurvaļņa ziemeļu malā, Dikļu pagastā, 77,2 m vjl., platība - 62,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,75 km, lielākais dziļums - 2,8 m; Dauguļu Mazezers
- Sārumezers ezers Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Straupes pagastā pie Limbažu pagasta robežas, 50,8 m vjl., platība - 189 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,95 km, vidējais dziļums - 2,3 m, lielākais dziļums - 6 m, eitrofs, aizaugums 20%; Sārmes ezers; Saruma ezers; Sāruma ezers; Sārums
- Vertsjervs ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers
- Spārnu ezers ezers Īles pagastā, 92,2 m vjl., platība — 14 ha, garums — 600 m, lielākais platums — 500 m, lielākais dziļums — 4,5 m, sala (0,04 ha); Spārņu ezers; Spārnes ezrs
- Ružu ezers ezers Īles un Zebrenes pagastā, platība - 7 ha
- Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers
- Hāmūns ezers Irānas kalnienes Sistānas beznoteces ieplakā \~500 m vjl., Irānā pie robežas ar Afganistānu, bezlietus periodā sadalās vairākos atsevišķos ezeros
- Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers
- Jauniešu ezers ezers Jēkabpils novada Atašienes pagastā, platība - 6,2 ha
- Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers
- Mazais Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — <1 ha
- Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers
- Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
- Ceriņu ezers ezers Kalkūnes pagastā, platība - 4,1 ha
- Višķeru ezers ezers Kalkūnes pagastā, platība - 5,7 ha, dziļums - līdz 6,3 m
- Tīdu ezers ezers Kalvenes pagastā, 103,2 m vjl., platība - 30,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 5,6 m, eitrofs, aizaugums - neliels
- Vārdenes ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,1 ha; Vardene; Vārdene; Vardenes ezers; Vardes ezers
- Vecvagaru ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,2 ha
- Ģēģeru ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 5 ha
- Melnezers ezers Kokneses pagastā, platība - 1,1 ha
- Ragaļu ezers ezers Kokneses pagastā, platība - 6,7 ha; Ragāļezers
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers
- Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers
- Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers
- Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers
- Dubulis ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers
- Galenis ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība - 4,3 ha; Galājais; Galējais ezers
- Ļutavcu ezers ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība — 14,5 ha
- Trešā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, aizaugošs
- Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers
- Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers
- Lielā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 21,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 0,5 m
- Mazā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība — 18,5 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 0,5 m
- Ņuks ezers Krievijā, Karēlijas Republikā, Rietumkarēlijas augstienes ziemeļu daļā 134 m vjl., platība - 214 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 40 m, līčains, daudz salu
- Jesejs ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži
- Kriteņu ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - <1 ha
- Ķeles ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - <1 ha
- Varžu ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - <1 ha
- Silezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1 ha
- Krustezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1,6 ha; Krustenes ezers; Krustene
- Kublišķu ezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 1,8 ha; Kublišku ezers
- Ķīšezers ezers Kurmenes pagastā, platība - 2 ha
- Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%
- Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
- Slujas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Rendas pagastā, 31,5 m vjl., platība - 57 ha, garums - 1,15 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,6 m, distrofs, aizaugums - 20%; Slūjas ezers
- Gulbju ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, 30,4 m vjl., platība — 115 ha, garums — 1,55 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 2,1 m; Gulbītis
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers
- Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda
- Cāļu ezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - <1 ha
- Pakuļezers ezers Ķekavas novada Baldones pagastā, platība - 1 ha; Pakuļu ezers
- Ajakumkels ezers Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidaustrumu daļā, dienvidos no Altintaga kalnienes
- Ačikels ezers Ķīnā, Tibetas kalnienes ziemeļu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas autonomajā reģionā
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers
- Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
- Gadrinkas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 150 m vjl., platība - 34,2 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,3 km, dziļums - 1-1,7 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 30%; Godrinka; Gordinkas ezers; Gordrinkas ezers
- Galdacis ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, 153,6 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,9 m
- Idzepoles ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pie Ludzas novada robežas, 186,2 m vjl., platība — 48,0 ha, garums — 1,55 km, lielākais dziļums — 6,6 m, ļoti līčains, eitrofs, dūņains, aizaugums — 40%; Idzipoles ezers; Idzipoļes ezers
- Pārtovas ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, 180,9 m vjl., platība — 83,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,1 m, eitrofs; Partavas ezers; Pārtavas ezers; Partovas ezers
- Kauguris ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 159 m vjl., platība - 52,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 0,9 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dibenā dūņas; Kaugaru ezers; Kaugurs; Kauguru ezers
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
- Dziļūts ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, 153,7 m vjl., platība - 33,1 ha, garums - 0,9 km, platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 5,4 m, mezotrofs, aizaugums - neliels; Dziļutas ezers
- Pintu ezers ezers Latgales augstienes austrumu stūrī, Ludzas novada Pasienas pagastā, Grebļa kalna piekājē, 121,6 m vjl., platība — 39,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 7,4 m, aizaugums — niecīgs
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers
- Sološnieku ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Dricānu pagastā pie robežas ar Ilzeskalna pagastu, 160,6 m vjl., platība — 81,2 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 8,4 m, 3 salas, eitrofs, maz aizaudzis; Salošu ezers; Sološu ezers
- Sedzeris ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 139 m vjl., platība - 57,7 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2 m, eitrofs, aizaugums - 80%; Sedzera ezers; Sedzeru ezers; Zeltiņš; Zeltiņu ezers
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
- Pujatu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, 165,2 m vjl., platība — 36,6 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,1 m, sala 0,5 ha, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Pujata ezers
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Lielais Asūnes ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainā, Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., platība - 19,5 ha, garums - 0,5 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m; Asūnes ezers
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
- Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains
- Udrijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ezernieku pagastā, 169,4 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,1 m, lielākais dziļums - 8,7 m, 3 salas, eitrofs, nedaudz aizaudzis
- Jazinks ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers
- Koškinas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155 m vjl., platība — 91 ha, garums — 2,5 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 22 m, sala 1,3 ha, eitrofs, aizaugums — >10%; Koškino ezers
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
- Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
- Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
- Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
- Ots ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
- Drīdzs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
- Indrs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers
- Plisūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Ludzas novada Istras pagastā, 149,8 m vjl., platība - 480 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Plisūna ezers; Plisunas ezers; Plisūnas ezers; Plusina ezers; Plusonas ezers
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
- Ižūns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 101,6 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ižūna ezers
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
- Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels
- Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
- Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%
- Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km
- Skaists ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%
- Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
- Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
- Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 150 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 300 m, vidējais dziļums - 5,6 m, aizaugums - 5%; Ilza-Kameņeca ezers; Ilzas-Kamencas ezers; Kamencas ezers
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers
- Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
- Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
- Černostes ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Maltas pagastā, 163 m vjl., platība — 213 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 4 m
- Svātovas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 163 m vjl., platība — 133 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 3,5 m, stāvošs, eitrofs, vidēji aizaudzis; Svātavas ezers; Svatovas ezers
- Bicānu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 149,4 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,1m, lielākais dziļums - 18,8 m (dienvidu daļā); Bacānu ezers; Gaļinovas ezers; Gelenovas ezers; ezera ziemeļaustrumu daļu sauc arī par Percovkas ezeru
- Salmejs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Riebiņu novada Rušonas pagastā, platība - 104 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums \~30%; Cišu ezers; Cīšu ezers; Kišu ezers; Ķīšu ezers; Gailīšu ezers; Salmeja ezers; Salmejas ezers; Salmu ezers
- Zolvas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149,6 m vjl., platība — 365 ha, garums — 5,5 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 2,8 m, lielākais dziļums — >6,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Aglonas ezers ezers Latgales augstienes malā, 144 m vjl., Preiļu novada Aglonas pagastā, platība - 33 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,4 km, vidū dziļums - >3 m; Egles ezers
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers
- Pakalnis ezers Latgales augstienes malas ieplakā, Preiļu novada Aglonas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 54,8 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 11,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, cauri tek Tartaks; Pakalna ezers; Pakalnes ezers; Pakaļņa ezers; Pakalniņu ezers; Pakaļnes ezers; Pakaļņa ezers
- Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
- Salājs ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs
- Ilzas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,6 m vjl., platība - 40,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 1,7 m, 2 salas, eitrofs; Ilzes ezers
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
- Tiskāda ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Silmalas pagastā, 129,9 m vjl., platība — 179 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 3 m, lielākais dziļums — 7 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers
- Ismeru-Žagatu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Čornajas pagastā pie Lūznavas pagasta robežas, 167,6 m vjl., platība - 141 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, sastāv no 2 daļām, Ismeru ezera un Žagatu ezera, ko šķir 200 m plata sažmauga (agrāk - pussala)
- Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers
- Ancovas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Pureņu pagasta robežas, platība - 29,2 ha, dziļums - 3-3,5 m, sala 0,4 ha; Nedolta ezers; Rosica ezers; Rosicas ezers; Rosīcas ezers
- Mazais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā uz rietumiem no Lielā Ludzas ezera, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība — 36,5 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m, aizaugums — \~75%
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
- Križutu ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā, 144,4 m vjl., platība — 67,1 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m
- Nirzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Nirzas pagastā, 156,2 m vjl., platība — 552 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m, lielākais dziļums — 21 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Nirza
- Diunokļa ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas pilsētas teritorijā, 132,9 m vjl., platība - 82,7 ha, garums 1,6 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 3,7 m, sala 7 ha, eitrofs, aizaugums - \~50%; Dūnākļa ezers; Dunakļu ezers
- Dukanu ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā Ludzas novada Cirmas pagastā, 134,7 m vjl., platība — 144 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, dibenā dūņas, aizaugums — \~25% platības; Saliņu ezers
- Cirma ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, 138,4 m vjl., platība — 1261,2 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 4 km, lielākais dziļums — 8,5 m, atrodas Ludzas novada Cirmas pagastā, pie robežas ar Rēzeknes novadu
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
- Asariņs ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha
- Alauksts ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers
- Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe
- Auna ezers ezers Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība 1,3 ha; Aluna ezers
- Ruņģu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība - 3,9 ha; Runģu ezers
- Mazais Ilziņu ezers ezers Launkalnes pagastā, platība 1,1 ha; Mazais Ilziņš; Ilziņu I ezers
- Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers
- Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
- Sesavas ezers ezers Lielauces pauguraines Zebrus-Īles paugurgrēdā, Īles pagastā, 90,5 m vjl., platība — 17 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,2 m; Linezers; Linmārka ezers; Linmārks
- Lodis ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība 1320 ha, dziļums - līdz 16,5 m, savienots ar vairākiem apkārtnes ezeriem, caur to tek Šventoja
- Zviedru ezers ezers Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, Sudas purva centrālajā daļā, 113,5 m vjl., platība - 27,3 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 2,5 m, distrofs, dibenā zem dūņām kūdra
- Velna ezers ezers Līgatnes pagastā, platība - 5,7 ha; Velnu ezers
- Salas ezers ezers Līgatnes pagastā, platība — 9,2 ha; Sāls ezers
- Ratnieku ezers ezers Līgatnes pagastā, Sudas purva ziemeļaustrumu malā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 44,1 ha, garums — \~1,3 km, lielākais platums — \~0,6 km, dziļums - līdz 2,8 m; Ratnieks
- Čaules dzelme ezers Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība - 2,9 ha
- Kancieris ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - <1 ha
- Ļauziņas ezers ezers Ludzas novada Pasienes pagastā, platība - 7,2 ha
- Rudņas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība — 3,5 ha; Rudnes ezers
- Lipielu ezers ezers Madonas novada Aronas pagastā, pie Bērzaunes pagasta robežas, platība 10,6 ha; Lipēna ezers; Lipēnu ezers; Lipiela ezers; Lipiens; Rutuļu ezers
- Grīvu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, caurtek Taleja, platība - 9 ha; Grīvas ezers; Grīvs; Lipšu-Grīvu ezers
- Aklāviess ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, Gaiziņkalna apkārtē, platība mazāka par 1 ha
- Mestrēnu ezers ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
- Sīksnis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - <1 ha
- Žautrītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,3 ha
- Brencītis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 2,5 ha; Brencēnu ezers
- Krustiņš ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 4,9 ha
- Zābaks ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 6,0 ha; Zābaciņš; Zābaka ezers; Zābaku ezers
- Virkstenis ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers
- Dēklainis ezers Madonas novada Bērzaunes un Aronas pagastā, platība - 5,1 ha; Daklaiņu ezers; Deklaiņu ezers; Dēklaiņu ezers
- Lūšu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagastā pie Dzelzavas pagasta robežas, platība - 6,4 ha; Daukstes ezers
- Banurtu ezers ezers Madonas novada Cesvaines pagasta ziemeļu daļā, platība - <1ha
- Gulbeniņš ezers Madonas novada Liezēres pagastā, platība - 2,6 ha; Gulbenes ezers; Gulbenu ezers; Gulbēnu ezeru; Brikšņu ezers; Brikšu ezers
- Limenezers ezers Madonas novada Mētrienas pagastā, platība - 3,9 ha; Limanu ezers; Limenas ezers; Limenes ezers; Limeņu ezers
- Salas ezers ezers Madonas pilsētas austrumu malā, 122,2 m vjl., platība — 31,8 ha, dziļums — līdz 9 m; Baznīcas ezers; Baznīcezers; Bērzaunes ezers; Deķēnu ezers; Dēķenu ezers; Salu ezers
- Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers
- Soročkas ezers ezers Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 157,6 m vjl., platība - 11,4 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,4 m; Ilzas ezers; Soreits; Soričkas ezers; Soročka
- Lielais Ilgas ezers ezers Medumu ezeraines dabas parka teritorijā, Daugavpils novada Medumu pagastā, platība — 115 ha, garums — 2,3 km, lielākais platums — 1,1 km, lielākais dziļums — 12,6 m; Ilgas ezers; Lielais Ilzes ezers
- Āsteres ezers ezers Metsepoles līdzenumā, 53 m virs jūras līmeņa, Viļķenes pagastā, platība - 84,9 ha, garums - 3,3 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,1 m, rietumu daļā 3 salas
- Raunaisis ezers Mežoles paugurainē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 206,6 m vjl., platība - 31,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, iztek Rauna; Raunaizis; Raunaiža ezers; Raunaižu ezers; Raunas ezers
- Banamanas ezers ezers Mozambikā, Iņambanes provincē
- Motrīnes ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Baltinavas pagastā, platība - 12 ha; Motrēnu ezers; Motrina ezers
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
- Zilezers ezers Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, uz Latvijas (Līdumnieku pagastā) un Krievijas robežas, 104,4 m vjl., platība - 216,0 ha (Latvijā 56,9 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Siņeje ezers; Siņejes ezers; Zilais ezers
- Acīte ezers Murmastienes pagastā, platība mazāka par 1 ha; Mazais Murmasts
- Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts
- Aukas ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purvā, platība - 5,3 ha; Auku ezers
- Bigdins ezers Norvēģijā, Oplannes filkē
- Rannsfjūrs ezers Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā
- Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
- Blošē ezers Norvēģijā, Rūgalannes un Vestagderes filkē
- Resvatne ezers Norvēģijas vidienē, Nūrlannes filkā 374 m vjl., platība - 189 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 25 m, līčains
- Abzītis ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība - 1 ha
- Abaita ezers ezers Ogres novada Ķeipenes pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Līņezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers
- Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
- Mazais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu novadā, platība 199 ha, garums 2,5 km (dienvidu-ziemeļu virzienā), lielākais platums 1,5 km, dziļums līdz 10 m
- Lielais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu un Ropažu novadā, 0,1 m virs jūras līmeņa, platība — 597 ha, garums — 3,9 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,5 km, dziļums — līdz 5,9 m
- Dūņezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers
- Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers
- Dzirnezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 1 km uz austrumiem no Gaujas dzelzceļa stacijas, 0,4 m vjl., garums - 2 km, lielākais platums - 1,25 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,4 m, 5 salas, bioloģiski piesārņots, vāji attīrās
- Ummis ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Carnikavas pagastā, 2,9 m vjl., platība - 25,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 6,2 m, viens no tīrākajiem Latvijas ezeriem, aizaugums - tikai \~6%; Ummas ezers; Umu ezers
- Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers
- Kaņieris ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers
- Ķīšezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, platība - 1730 ha, garums - 8,9 km, lielākais platums - 3,6 km, vidējais dziļums - 2,4 m, 3 salas, piesārņots, pašattīrīšanās nepietiekama, 10. lielākais ezers Latvijā; Ķīšu ezers
- Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
- Mamrijs ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu
- Jamno ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 2240 ha
- Gardno ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 2470 ha
- Medves ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība - 3530 ha
- Dombes ezers ezers Polijā, piejūras zemienē, pie Pomožes ezeru augstienes, platība — 5600 ha
- Limanka ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība - 12,7 ha; Limankas ezers; Limaņu ezers; Liminkas ezers; Limonka
- Pelēču ezers ezers Preiļu novada Aizkalnes pagastā, platība — 82 ha; Peleča ezers; Pelēča ezers
- Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers
- Lielais Ilziņu ezers ezers Raunas pagastā pie Launkalnes pagasta robežas, platība — 1,3 ha; Lielais Ilziņa ezers; Lielais Ilziņš
- Gaiduļu ezers ezers Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 168,3 m vjl., platība — 66,1 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 4,5 m
- Zarežnoje ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - <1 ha
- Vusars ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers
- Puderovas ezers ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība — 9,7 ha; Pūderovas ezers; Puderu ezers
- Kapineits ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā pagastā, platība - 8,4 ha; Kapenītis; Kapiņa ezers; Kapiņu ezers; Kupinīša ezers; Palsinieku ezers; Paļzenieku ezers
- Provala ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1 ha
- Semena ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 1,7 ha; Siemanīša ezers
- Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers
- Līduča ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 3,2 ha; Leidaču ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Medņevkas ezers; Pidaču ezers
- Marientāles ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība — 2,9 ha
- Baļinovas ezers ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā, platība - 13,2 ha; Gulbinka; Guļbinka; Romanu ezers
- Zileņu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 2,8 ha
- Kuces ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība - 8,2 ha; Lempu ezers; Pilcines ezers; Pilsenes ezers
- Lempu ezers ezers Rēzeknes novada Dricānu pagastā, platība 6,2 ha; Pustoška ezers; Pustoškas ezers; Pustošku ezers
- Lapuku ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 1,7 ha
- Dziļūkšņu ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 11,5 ha; Dziļukšņas ezers
- Līdacis ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 3,8 ha; Līdočka; Līdočkas ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
- Vēveru ezers ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība - 8,1 ha
- Arhipovka ezers Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Guļbeits ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,5 ha; Gulbītis; Gulbja ezers; Gulbju ezers
- Aklis ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 5,8 ha
- Mazais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 1,3 ha
- Lielais Svētiņu ezers ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 18,8 ha; Svētiņu ezers
- Lielais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība — 65,8 ha, garums 1 km, lielākais platums 0,5 km, lielākais dziļums 3,1 m, 2 salas; Kiuriņu ezers; Kūriņa ezers; Lielā Kiuriņa ezers; Lielais Kiuriņa ezers; Lielkivriņu ezers; Lielķivriņu ezers; Lielais ezers
- Mazais Kiuriņš ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, Salas purvā, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Lielā Kiuriņa, platība 16,8 ha, garums 0,5 km, platums 0,5 km, lielākais dziļums 1 m; Kiuriņa ezers; Mazais Kinreņa ezers; Mazais Kinriņa ezers; Mazais Kiureņu ezers; Mazais Kiuriņa ezers; Mazais Kūriņa ezers; Mazkiuriņu ezers; Mazkivriņa ezers
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
- Niperovas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā, plkatība — 13,3 ha
- Sivēnu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - <1 ha
- Kugras ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība - 11,8 ha; Kurgas ezers; Puškrieva ezers; Puškrievu ezers; Puškrīvu ezers
- Čudarānu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 2,4 ha
- Gailumu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 24,4 ha
- Mazais Čakšu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība — 8,2 ha; Čakšu ezers; Pirtnieku ezers; Pertnieku ezers
- Stogoršņu ezers ezers Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, platība 19,3 ha; Klaugu ezers; Stagāršņu ezers; Stagoršņu ezers
- Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers
- Orehovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,3 ha
- Daņilova ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 1,4 ha; Daņilovas ezers; Daņilovkas ezers
- Noviku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha
- Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers
- Širinu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,6 ha; Sariņu ezers; Širina ezers; Šīrina ezers
- Akmenīšu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 7,4 ha, Akmeniešu ezers; Akmenišku ezers; Akmenišķu ezers
- Liepukalna ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — \~1 ha
- Marguču ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 16 ha
- Mazais Sprestišku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 3 ha; Sprestiškas ezers
- Sprestišķu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,4 ha; Lielais Sprestišku ezers; Sprestiškas ezers
- Joniku ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 5,7 ha; Bidzānu ezers
- Zabeļjes ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība — 6,7 ha; Beloje; Belova; Belovo; Svetinka
- Vurvuļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 3,3 ha, dziļums - līdz 6,2 m
- Mežgaiļu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība - 5,6 ha
- Voskānu ezers ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā, platība — 4,3 ha
- Vertukšnes ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 139,2 m vjl., platība — 52,8 ha; garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 5 m
- Ūzulišķu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha
- Špogu ezers ezers Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, platība - 4,3 ha, dziļums - līdz - 4,1 m; Spodas ezers; Spogu ezers; Špaga ezers; Špagas ezers
- Boltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta rietumu daļā, platība - 26 ha; Baltais ezers; Baltezers
- Stiebrājs ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 156,2 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 2,6 m, eitrofs, aizaugums - 50%; Stibrais ezers; Stībrais ezers; Stiebraiša ezers; Stiebriešu ezers; Stiebrīšu ezers
- Baltais ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 158,4 m vjl., platība — 26,0 ha, lielākais dziļums — 7,5 m; Baltezers
- Bungu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,2 ha; Padēlītis; Padelis
- Dēlinis ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,3 ha; Dēliņa ezers
- Rusišķu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,7 ha; Rusičku ezers; Rusiška ezers
- Meruškas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 1,8 ha
- Kraku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 18,7 ha; Kraķu ezers
- Cirvītis ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 2,5 ha
- Padieleits ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība - 3,5 ha; Padēlis; Padelis
- Krievu Viraudas ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — <1 ha
- Krievu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 2 ha
- Smagaņu ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 3 ha, garums — \~300 m, lielākais platums — \~200 m; Smageņu ezers
- Piertnīku ezers ezers Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, platība — 5,4 ha; Petriņu ezers; Pirtnieku ezers
- Lubāniņš ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,1 ha; Lubaniņa ezers; Lubāniņas ezers
- Līdaciņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 1,7 ha
- Šķērzlateņa ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 2,7 ha
- Šaudiņu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība - 5,4 ha
- Špieļu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 18,8 ha, dziļums — līdz 2,9 m; Spēļu ezers; Špeļu ezers; Špēļu ezers
- Maltas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 4,5 ha
- Griščatu ezers ezers Rēzeknes novada Maltas pagastā, platība — 5,1 ha
- Pušankas ezers ezers Rēzeknes novada Maltas un Pušas pagastā, platība - 1,5 ha; dziļums - līdz 5 m; Pušenka; Pušenkas ezers
- Mazazars ezers Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, caurtek Zušupe, platība - 3,4 ha; Mazezers
- Serpovkas ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,3 ha; Serpovka
- Rubuļu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
- Tēveņu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
- Podberezjes ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,6 ha
- Gluhars ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
- Saukuma ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
- Jušu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha; Jusu ezers; Ežu ezers
- Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers
- Brālīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 3,2 ha
- Lielais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 4 ha, Budjanka ezers; Buzanka ezers; Buzjanka ezers
- Mazais Krivoje ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,5 ha; Krivaja ezers
- Usvīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha
- Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers
- Poļivaru ezers ezers Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā, stipri aizaudzis
- Umaņu ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, 157,0 m vjl., platība - 56,2 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,8 m, eitrofs, aizaugums - \~12%; Patmalnieku ezers
- Krūdziņa ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - <1 ha
- Purišs ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 10,1 ha; Puraša ezers; Puriša ezers; Pūriša ezers; Pūrīšu ezers; Puroša ezers; Purša ezers; Puršu ezers
- Svātavas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 133,3 ha, dziļums - līdz - 6,1 m; Svatavas ezers; Svatovas ezers
- Žierkleits ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 20,3 ha; Žerklis; Žerkļu ezers; Žirklītis
- Ošura ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 22 ha
- Čerstogas ezers ezers Rēzeknes novada Pušas pagastā, platība - 27,4 ha
- Pilveļu ezers ezers Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, platība — 8,5 ha
- Dupenu ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
- Dužņeva ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 1 ha
- Gluhoje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,2 ha
- Sļepoje ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,5 ha; Slemoje ezers
- Baļucku ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 2,8 ha
- Javines ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,1 ha
- Timseņš ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 4,4 ha; Timsiņa ezers; Tomsiņa ezers; Tumsiņa ezers; Tumšņa ezers
- Veduščeje ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība - 7,6 ha
- Prezmas ezers ezers Rēzeknes novada Silmalas pagastā, platība — 3 ha, dziļums — līdz 3,4 m; Prezmu ezers
- Aprūbs ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta austrumos pie robežas ar Ludzas rajona Ņukšu pagastu, platība 1,7 ha
- Šostu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā pie Ludzas novada Ņukšu pagasta robežas, platība - 17,2 ha, dziļums - līdz 12,5 m, garums — \~0,75 km, lielākais platums — \~0,5 km; Petrovskas ezers
- Polūdņu ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 2,4 ha
- Služevas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 6,2 ha; Nušina ezers; Nušinas ezers; Nušino ezers; Služeva ezers; Služinas ezers; Služinu ezers
- Zverinca ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība - 7,5 ha
- Rikapoles ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 12,4 ha; Rikopoles ezers
- Stoļerovas ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 16,7 ha
- Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers
- Vizulītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 11,6 ha, dziļums - līdz 5,3 m
- Nirītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš
- Iugulovs ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers
- Meļņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — <1 ha
- Škeņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — 6,8 ha; Šķeņevo; Šķeņovas ezers
- Lukstenītis ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers
- Radopoles ezers ezers Rēzeknes novada Viļānu pagastā, platība — 1,2 ha
- Kovšu ezers ezers Rēzeknes pilsētas teritorijas dienvidrietumu daļā, platība - 22 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,8 m, dibens dūņains, ūdenszāles; Kauša ezers; Kovševas ezers; Rēzeknes ezers
- Ilziks ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers
- Pinku ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, 53,6 m vjl., platība - 29 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 12 m; Pinķu ezers; Piņķu ezers; Leismaču ezers
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers
- Zvirgzdu ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Alsungas un Gudenieku pagastā, 49,1 m vjl., platība — 74,7 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 12,3 m, mezotrofs, aizaugums — niecīgs
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
- Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
- Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers
- Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
- Peldezers ezers Ropažu novada Garkalnes pagastā, platība - 4 ha; Peldu ezers; Sāres ezers
- Pietenezers ezers Ropažu novadā, platība 1,3 ha; Piestenes ezers; Pietenes ezers; Pietēnu ezers
- Duģis ezers Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 1,9 ha; Dugu ezers; Duģa ezers; Duģu ezers; Dīču ezers
- Dāvainis ezers Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 12 ha
- Ildzis ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers
- Melnais ezers ezers Salienas pagastā, platība - 4,9 ha; Melnes ezers
- Vidējais ezers ezers Salnavas pagastā, Numernes valnī, platība - 4,7 ha; Lielais Kugrenes ezers
- Ilzins ezers Sausnējas pagastā, platība - 21,6 ha; Ilzenes ezers; Ilzēnu ezers
- Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers
- Lielais Melnezers ezers Skaistkalnes pagastā, platība — 1 ha; Melnezers
- Bruņu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, 147,8m vjl., platība - 37 ha, garums - 0,8 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,6 m, eitrofs, ļoti produktīvs, tiek izmantots zivju audzēšanai; Bruņenes ezers
- Vjazgines ezers ezers Skrudalienes pagastā, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Vjargiņu ezers; Vjazgine
- Sērmūkšu ezers ezers Skujenes pagastā, platība - 11,2 ha
- Vanagu ezers ezers Skujenes pagastā, platība — 1,2 ha
- Pērkoņu ezers ezers Skujenes pagastā, platība — 1,2 ha
- Sarkaņu ezers ezers Skujenes pagastā, platība — 18 ha
- Bezdibenis ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibens
- Peļļu ezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, platība — <1 ha
- Mazezers ezers Smiltenes novada Apes pagastā, savienots ar Kalekaura ezeru un Bezdibeni; Rencītis
- Sūcis ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība - 6,1 ha, dziļums - līdz 3,5 m; Sūcezers; Sūcu ezers; Sūča ezers; Sūčezers; Sūču ezers
- Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers
- Paltes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība - <1 ha
- Brantu ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 10 ha, noteka uz Mutulītes upi augšpus dzirnavezera
- Strantes ezers ezers Smiltenes novada Brantu pagastā, platība — 7,1 ha
- Dūķis ezers Smiltenes novada Drustu pagasta dienvidaustrumu daļā, platība - 18 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Dukļu ezers; Dūku ezers; Dūķa ezers; Dūķu ezers
- Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers
- Doles ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, nosusināts
- Raudu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība - 2,8 ha
- Nesaules ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 2,4 ha; Nesaulītes ezers
- Jaundrustu ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība — 3,3 ha
- Aldaru ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, platība mazāka par 1 ha; Alusdarītavas ezers
- Boksts ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
- Krusta ezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - <1 ha
- Dūņainis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1 ha; Dūņu ezers
- Duņķis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,5 ha
- Baltezers ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha
- Bezdibenis ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība - 1,8 ha; Bezdibens; Bezdibeņa ezers
- Velna acs ezers Smiltenes novada Grundzāles pagastā, platība — <1 ha
- Bācītes ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 1,6 ha; Bārītes ezers; Bērzes ezers
- Niedrājs ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,5 m vjl., platība - 17,7 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 360 m, lielākais dziļums - 8,5 m, viens no Smiltenes ezeriem; Niedrāju ezers
- Spicieris ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,6 m vjl., platība - 16,0 ha, garums - 1700 m, lielākais platums - 130 m, lielākais dziļums - 7,1 m, viens no Smiltenes ezeriem; Spiciera ezers; Spicieru ezers; Špicieris
- Mellūzis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 1,1 ha, garums - 130 m, lielākais platums - \~120 m, viens no Smiltenes ezeriem
- Salainis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,7 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - 240 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Smiltenes ezeriem
- Bābenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 120,9 m vjl., platība - <1 ha, garums - 190 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Smiltenes ezeriem; Bābenes ezers
- Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
- Velkas ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha
- Bezdibenis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - <1 ha; Bezdibena ezers
- Slepkavu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 1,4 ha
- Ķežu ezers ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 8,9 ha
- Kugura ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība - <1 ha
- Krievu purva ezers ezers Smiltenes novada Palsmanes pagastā, platība — <1 ha
- Drūgu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība - 1,1 ha
- Cepļu ezers ezers Smiltenes novada Raunas pagastā, platība — 1,3 ha; Cepļa ezers
- Slīpju ezers ezers Smiltenes novada Smiltenes pagastā, platība - 19,3 ha, dziļums - līdz 6,8 m; Naugārdes ezers; Sikšņu ezers; Slepu ezers; Sliepu ezers; Slīpa ezers; Slīpis; Slīpu ezers
- Garais ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 19,2 ha
- Sētas ezers ezers Smiltenes novada Trapenes pagastā, platība - 4,6 ha
- Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers
- Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers
- Klievezers ezers Smiltenes pilsētas dienvidu nomalē, 126,1 m vjl., platība - 3,3 ha, garums - 300 m, lielākais platums - 150 m, viens no Smiltenes ezeriem; Klievu ezers
- Pūla ezers Somijā (_Puula_), Austrumsomijas lēnes Dienvidsavo reģiona rietumos 95 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 67 m, līčains, daudz salu
- Gauratas ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Dobeles novada Dobeles pagastā, 43,4 m vjl., platība — 13,8 ha, garums — 760 m, lielākais platums — 250 m, vidējais dziļums — 5,8 m, lielākais dziļums — 15,5 m; Gaurata ezers; Griežezers
- Lestenes ezers ezers Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, 54 m vjl., platība — 36 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,44 km, lielākais dziļums — 2,1 m, eitrofs, aizaugums — 40%; Pālamsu ezers; Pālandes ezers; Palansu ezers; Pālansu ezers
- Kulpenes ezers ezers Susāju pagastā, platība — 13,0 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~300 m; Kulpines ezers; Kulpīnes ezers
- Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers
- Zeiļovas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 14,2 ha
- Molovja ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 26,4 ha; Moivojes ezers; Molovas ezers; Molvejas ezers; Molvojs
- Ķīša ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 27,6 ha; Ķīšu ezers; Tima ezers
- Šķeteris ezers Šķaunes pagastā, platība - 4,8 ha; Mazais Mačuļu ezers; Mačulkas II ezers; Močulkas ezers
- Gordojas ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 45,3 ha; Gordojs
- Mačula ezers ezers Šķaunes pagastā, platība - 9,4 ha; Māčuļu ezers; Malčulas ezers; Malčūlas ezers
- Briencas ezers ezers Šveicē, Bernes kantonā
- Vālenezers ezers Šveicē, Sanktgallenes kantonā, atrodas augstu kalnu ielenkumā, ūdens temperatūra vasarā nepārsniedz 20 °C
- Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts
- Zvārtavas ezers ezers Tālavas zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, 57 m vjl., platība — 33,9 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,9 m
- Sapņezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 110 m vjl., platība - 2 ha, dziļums - līdz 7,2 m; Sapņu ezers
- Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers
- Podniekezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2 ha; Podnieku ezers
- Bezdibeņa ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība - 2,2 ha; Koku ezers
- Mācītājmājas ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība — 1,5 ha; Mācītājmuižas ezers
- Aklais ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, platība 1 ha; Stulbiņš
- Bērzene ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 130 m vjl., platība – 3,2 ha, lielākais dziļums – 15,8 m; Bērzenes ezers
- Purva ezers ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - <1 ha
- Iģene ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 2 ha
- Stupēnu ezers ezers Taurenes pagastā, 184,8 m vjl., platība — 37,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,7 m, lielākais dziļums — 7,2 m, cauri tek Gauja; Stupeņu ezers; Stemiķis; Stemiķu ezers
- Grāvnieku ezers ezers Taurenes pagastā, platība - <1 ha
- Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
- Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers
- Liepsalas ezers ezers Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība — 35,4 ha, garums — 840 m, lielākais platums — 670 m, lielākais dziļums — 7,5 m, distrofs, bez noteces; Melnais ezers
- Islienas ezers ezers Teiču purva ziemeļrietumu malā, starp Kurtavas un Mindaugas purvu, Murmastienes pagastā, platība — 11,2 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m
- Ciematnieka ezers ezers Teiču purvā, Atašienes pagastā, platība - 54,7 ha, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km; Pieslaista ezers
- Tolkājas ezers ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 14,3 ha, garums - \~750 m, lielākais platums - \~300 m
- Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers
- Lisiņš ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers
- Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers
- Luksta ezers ezers Trapenes pagastā, platība - 10,9 ha; Lukstu ezers; Luksts; Šaku ezers
- Ķīsītis ezers Trapenes pagastā, platība - 3,2 ha; Ķīša ezers; Ķīšu ezers
- Kundziņu ezers ezers Tukuma novada Lestenes pagastā, platība — <1 ha
- Ciemene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers
- Mellene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Melleņu ezers; Melnenes ezers; Melnenis
- Vīkslas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,6 ha; Vīksalas ezers; Vīkseles ezers; Vīksnes ezers
- Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers
- Dzelzkalnis ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - <1 ha
- Varžezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 1 ha; Varžu ezers; Važu ezers
- Vaskaris ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers; Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers
- Rindzeles ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 5,3 ha, dziļums - līdz 4,5 m
- Ammerezers ezers Vācijā (_Ammersee_), uz dienvidiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 531 m vjl., platība - 47,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 82,5 m
- Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m
- Sutainis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers
- Saules ezers ezers Valmieras novada Bērzaines pagastā, platība — 1,1 ha
- Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers
- Lielā Ace ezers Vānes pagasta ziemeļrietumos, platība - 5,3 ha; Aces ezers; Acs ezers; Stulbes ezers; Stulbais ezers; Stulbezers; Stulbis
- Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers
- Mācītājmuižas ezers ezers Veclaicenes pagastā, platība — 1,1 ha
- Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
- Pāžezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers
- Brenču ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 2 ha
- Vecventas ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 7,5 ha
- Seklene ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers
- Pelcenes ezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība — 3,4 ha; Palcenes ezers
- Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers
- Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs
- Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
- Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m
- Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m
- Zaļezers ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m
- Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
- Juveris ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū
- Mazais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - \~1 ha
- Lielais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 1,1 ha, viens no Dzērbenes ezeriem
- Āraisis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers
- Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers
- Asmenis ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers
- Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m
- Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru
- Kapsētas ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 11,6 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 3 m, viens no Dzērbenes ezeriem
- Vāržums ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers
- Šķesteris ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Šķeteru ezers
- Gulbēris ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
- Sezēris ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers
- Odzes ezers ezers Vidzemes augstienes dienvidu stūrī, Aiviekstes pagastā, 93 m vjl., platība — 269 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,7 m; Trakšēnu ezers
- Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis
- Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers
- Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
- Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
- Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers
- Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis
- Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
- Salājs ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers
- Kāla ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
- Zosins ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers
- Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
- Liezēris ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers
- Viešūrs ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs
- Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha
- Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers
- Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš
- Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha
- Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
- Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers
- Glūdainis ezers Viesatu pagastā, platība - 31,2 ha; Glūdaines ezers
- Notras ezers ezers Viļānu pagastā, platība — 4,7 ha; Nātras ezers; Notra ezers; Notrenes ezers
- Sūnāklis ezers Zentenes pagastā, stipri aizaudzis; Sūneklis; Sūnakles ezers
- Laidzes ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēluma malā, Talsu novada Laidzes pagastā, platība — 171 ha, 42 m vjl., garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs, aizaugums — 16%; Sārcenes ezers
- Lubezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 38,6 m vjl., platība - 129,6 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 3,3 m, eitrofs, aizaugums - 13%
- Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru
- Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina
- Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
- Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers
- Mazbrenguļu ezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu pagastā, platība — 3,6 ha, garums — \~270 m, lielākais platums — \~140 m
- Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers
- Salainis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas
- Šešku ezers ezers Zilupes līdzenumā, Pasienes pagastā, 120,5 m vjl., platība — 40,0 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,5 m, eitrofs, aizaugums — 20%; Šeševskas ezers; Šešķu ezers; Zaborjes ezers
- Raganas ezers ezers Zvārtavas pagastā, platība — 1,1 ha; Ravanes ezers
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
- Akajaure ezers Zviedrijā (zviedru _Akkajaure_; sāmu _Áhkájávrre_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos
- Osundens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnes dienvidu daļā
- Svegsšēns ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā
- Kalšens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
- Tenfošens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
- Torrens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
- Rugens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
- Kvarnbergsvatnets ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumos
- Torens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Flošens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļu daļā
- Stremsvatudāls ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļu daļā
- Nordellens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Serdellens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Čegelvass ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Udjaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Vulvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Vuolvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Virihaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes rietumos
- Čakčajaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Skalka ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Stūralulevatens ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Ivešens ezers Zviedrijā, Skones lēnē
- Foksens ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumos
- Kvansbergsvatnets ezers Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Osnens ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas
- Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma
- Veserovas ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība - 2,2 ha; Veserova ezers
- Utičovas ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība - 2,8 ha
- Ilzītes ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība — <1 ha
- Seļekova ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība — 1,3 ha; Selekovas ezers; Seļakovas ezers
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
- Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers
- Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
- Nabes ezeri ezeru pāris Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Kuldīgas novada Padures pagastā, 2,1 m vjl., eitrofi, vidēji aizauguši ezeri; Nabas ezeri
- Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris
- Pilskalnes ezeri ezeru virkne Ilūkstes pauguraines subglaciālajā iegultnē, Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, uz ziemeļrietumiem no Ilūkstes, lielākie ir Puru un Steļmaka ezeri, kā arī Dubezers un Tartaks
- ičhāšakti Ezoterismā apzīmē gribas spēku, kas dod iespēju raudzīties nākotnē, kā arī ierobežotā veidā iepriekš noteikt nākotnes notikumus
- muni Ezoterismā cilvēks, kurš nerunā par savu nodarbošanos ar jogu un nestāsta par to, ko mācās
- Lappula echinata ežadatu lipenes "Lappula squarrosa" nosaukuma sinonīms
- Lappula myosotis ežadatu lipenes "Lappula squarrosa" nosaukuma sinonīms
- Eschenhof Ežu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Skujenes pagastā
- rezerves kopija faila kopija, kuru saglabā citā datu nesējā, lai to būtu iespējams atjaunot sistēmas vai oriģinālā faila bojājuma gadījumā
- nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju
- dopings farmakoloģiskie u. c. līdzekļi, kas uz laiku uzmundrina cilvēka vai dzīvnieka organismu; arī pārnestā nozīmē
- strīķis Fāze (mēness)
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī
- enkoprēze fēču un gāzu nesaturēšana jeb patvaļīga izdalīšanās
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE
- Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme
- fenestraria Fenestrārijas
- Fenestraria aurantiaca fenestrāriju suga
- Fenestraria rhopalophylla fenestrāriju suga
- apanāžas zemnieki feodāli atkarīgie Krievijas lauku iedzīvotāji, kas piederēja cara ģimenes locekļiem
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem
- soģis feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; fogts
- Glušoks Fermas ezers Asūnes pagastā
- Glušaka ezers Fermas ezers Asūnes pagastā
- Glušoka ezers Fermas ezers Asūnes pagastā
- izomerāzes Fermenti, kas katalīze dažu organisko vielu grupu iekšmolekulārās pārneses reakcijas
- formilāze Ferments, kas etiķskābi pārvērš nestabilā skudrskābē
- karboksipeptidāze Ferments, kas šķeļ polipeptīdus no tā virknes gala, kurā ir brīva karboksilgrupa; atrodams aizkuņģa dziedzeru sulā
- transferāzes Fermentu klase; veicina dažādu ķīmisku grupu pārnesi no viena savienojuma uz otru
- pārneses simetrija figūras periodiska sakrišana ar sevi, ja figūru pārvieto kādas taisnes virzienā
- PNA Filipīnu informācijas aģentūra (angļu Philippines News Agencv)
- Filipīnas Filipīnu Republika - valsts Dienvidaustrumu Āzijā (tagalu val. "Pilipinas", angļu val "Philippines"), aizņem >7000 salu Klusā okeāna rietumu daļā, platība - 300000 kvadrātkilometru, 97976600 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Manila, administratīvais iedalījums - 17 reģionu, no tiem 1 autonoms
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta
- plurālisms Filozofiska koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām substancēm, esamībām un tāpēc ir izskaidrojams ar atšķirīgām, pat nesaderīgām teorijām (pretstats monismam)
- nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu
- slokšņu finieris finiera loksne, kuras izmēri pēc garuma vai platuma ir mazāki par pusi no pilnformāta loksnes
- drāžamā mašīna finiera ražošanas darbgalds koksnes lokšņu drāšanai no brusas
- šaterings Finiera veidnes, kurās sapilda šķidru betonu, lai tas sacietē noteiktā formā (angļu "shuttering")
- firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai
- IBM firma "International Business Machines, Inc."
- ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_
- specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm
- tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus
- valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
- atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_
- operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
- tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā
- firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram
- datorkopne Firmas "DEC" minidatoram izmantotā kopnes struktūra
- tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS
- koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
- skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē
- elektriskā caursite fizikāls process, kad neliels skaits sākuma brīvo lādiņnesēju izraisa to strauju vairošanos; notiek lielas intensitātes elektriskajā laukā
- fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime)
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā
- uzaicinātājs Fiziskā vai juridiskā persona, kura uzaicina ārzemnieku un uzņemas atbildību par viņa izbraukšanu no valsts noteiktā laikā, kā arī, ja nepieciešams, nodrošina ar ārzemnieka veselības aprūpi, uzturēšanos Latvijas Republikā un atgriešanos mītnes zemē saistīto izdevumu segšanu
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori
- vājulis Fiziski un garīgi vājš, nespēcīgs cilvēks
- iezīme fizisks ieraksts ārējā datu vidē, kas nosaka sējuma vai datnes sākumu, iezīmi ieraksta apkalpojošā rutīna
- Skudnēsfjords fjords Norvēģijas dienvidrietumos, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā
- aniloksa cilindrs fleksogrāfijas krāsu aparāta sastāvdaļa – cilindrs vai krāsu velme, kuras virsmā iegravētas šūnas ar speciālu rastra struktūru (120–180 līnijas/cm), kas krāsas vai lakas slāni no krāsu kastes pārnes uz iespiedformas apdrukājamiem elementiem, kuri atrodas padziļinājumos
- melanoflokulācija Flokulācijas reakcija serumā malārijas diagnostikai; par antigēnu lieto tīklenes ekstraktu, kas satur melanīnu
- Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem
- bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts
- vokālisks fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli
- rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību
- printera fonts fonts, kas pastāvīgi atrodas printera atmiņā vai tiek uz to pārsūtīts, tas var būt iebūvēts, ielādējams vai arī fontu kasetnes fonts
- Mavu Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - mēness dievs, kas simbolizē pasaules gudrību; vēlāk apvienojoties ar saules dievieti izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
- Liza Fonu (Rietumāfrika, Benina, Togo) agrīnajos mītos - saules dieviete, kas simbolizē spēku; vēlāk apvienojoties ar mēness dievu izveidojās viena dievība "Mavu-Liza"
- veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem
- retranšements Fortifikācijas palīgietaise nocietinājuma iekšienes aizstāvēšanas pastiprinājumam, ja daļa no priekšējā vaļņa jau zaudēta
- direktogrāfija Fotografēšanas paņēmiens uz metāla plāksnes, kuru kā negatīvu kodinot pārvērš iespiežamā plāksnē
- opalotipija Fotogrāfiska kopija uz opālstikla vai porcelāna plāksnes
- aktinogravīra Fotogrāfisks asējums; dobspieduma plātnes sagatavošana no fotoattēla
- direktoplāksne Fotogrāfisks kopēšanas paņēmiens, ko lietolitogrāfiskā pārveduma vietā, oriģinālnegatīvu kopē tieši uz metāla plāksnes
- antiplanēts Fotogrāfisks objektīvs ar 2 nesimetriskām, pretējā stāvoklī novietotām ahromatiskām lēcām
- dziļkodinājums Fotoķīmigrafijā trešās pakāpes kodinājums līdz dziļumam, ko velme nesniedz
- neaktīniskais apgaismojums fotolaboratorijas apgaismojums, kura gaismas viļņu spektrālais sastāvs nesagaismo fotomateriālu, neskar tā spektrālās sensibilizācijas zonas
- fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums
- printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes
- bajonete Fotoobjektīva un fotoaparāta korpusa savienošanas mezgls operatīvai optikas nomainīšanai, kā arī mehāniskai vai elektroniskai informācijas pārnesei no kameras uz fotoobjektīva mehānismiem
- phragmobasidiomycetidae Fragmobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
- konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls
- Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
- Franču Polinēzija Francijas valdījums Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. _Polynesie Francaise_), uz dienvidiem no ekvatora, ietver 5 salu grupas, platība - 4167 kvadrātkilometri, 291000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Papeete
- klarisietes Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215 dib. Asīzes Klāra; klarisas
- klarisas Franciskāņu sieviešu ordeņa (Nabaga Klāru ordeņa) mūķenes, kuru 1215. g. dibinājusi Asīzes Klāra
- messidor Franču lielās revolūcijas kalendāra 10. mēnesis (no 20. jūnija līdz 19. jūlijam)
- plivioze Franču revolūcijas kalendārā 5. mēnesis (no 20. janv. līdz 18. febr.)
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu
- BVJS Freie Deutsche Jugend (FDJ) – Brīvās vācu jaunatnes savienība (VDR)
- sānfrekvence Frekvence, kas modulētās svārstības spektrā atrodas nesējfrekvences abās pusēs
- vienlaidu aršanas frēze frēze purvu, mežu un tīrumu augsnes sastrādāšanai
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai
- Mēns Frīģiešu (Mazāzijas ziemeļrietumi) mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Anatolijā, viņš bija dievs - dziedinātājs un kapa vietu aizgādnis
- free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu
- bezsvina glazūra fritēta, svinu nesaturoša glazūra
- Frozinone Frozinones province - Itālijas Lacio reģiona province ("Provincia di Frosinone"), platība - 3244 kvadrātkilometri, 498000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 91 komūnā
- apsitīrija Funkcionāla afonija, pilnīgs mēmums, nespēja pat čukstēt
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
- mogifonija Funkcionāls balss nespēks
- futurologs Futuroloģijas speciālists; nākotnes pētītājs, prognozētājs
- paketētā krava gabalkrava, kas komplektēta kravas vienībās (paketēs) no atsevišķiem iesaiņotiem vai nesaiņotiem gabaliem. Paketēto kravu visbiežāk pārvadā, komplektētu uz paletes. Paketēto kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita
- Gaberonesa Gaborones pilsētas nosaukums līdz 1966. g.
- termidors Gada 11. mēnesis (19. jūlijs -17. augusts) pēc Francijas Lielās revolūcijas kalendāra
- augusts Gada astotais mēnesis
- aprīlis Gada ceturtais mēnesis; sulu mēnesis
- oktobris Gada desmitais mēnesis
- septembris Gada devītais mēnesis
- decembris Gada divpadsmitais mēnesis
- gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā
- dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta)
- februāris Gada otrais mēnesis
- maijs Gada piektais mēnesis
- janvāris Gada pirmais mēnesis
- muharrams Gada pirmais mēnesis musulmaņu kalendārā
- jūlijs Gada septītais mēnesis
- jūnijs Gada sestais mēnesis
- marts Gada trešais mēnesis
- novembris Gada vienpadsmitais mēnesis
- locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- maikatās iet gādāt par kaimiņienes saimniecību
- vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev)
- neatkarīgi notikumi gadījumlielumu virkne, kas realizējas savstarpēji nesaistītos statistiskos eksperimentos (piemēram, metot spēļu kauliņu)
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti
- cirsmas piesliešanās laiks gadu skaits (neskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts nocirst nākamo cirsmu
- Gajgalowo Gaigalavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā
- cantharellus Gailenes
- elknuši Gailenes
- gailiņi Gailenes
- nogainīt Gainot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.); nogaiņāt
- izgaiņāt Gaiņājot izdzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.)
- augsnes aerācija gaisa apmaiņa starp augsnes slāni un atmosfēru
- eļļas gaisa filtrs gaisa filtrs, kura filtrējošais slānis ir eļļā samitrināts metāla siets vai perforētas plāksnes
- gaišie elfi gaisa gari - skaisti, mazi, apmēram vienu collu gari cilvēciņi ar ziedu cepurītēm galvā, kas mēdz dejot mēness gaismā, un viņu mūzika apbur klausītājus
- plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu
- Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas galvenokārt paredzēts minēto dienestu funkciju izpildei
- opijs Gaisā sažuvusi miega magones nenogatavojušos pogaļu sula, kas satur alkaloīdus (piemēram, morfīnu, kodeīnu)
- Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora
- orpēšana Gaisakuģa kustība horizontālā plaknē virzienā, kas nesakrīt ar garenasi, piem., lidmašīnas pārvietošanās ar dažādu dzinēju vilci, planiera pārvietošanās, ja to velk utt.
- gaisakuģa manevrēšana gaisakuģa pārvietošanās ar mazu ātrumu pa lidlauka marķējuma līnijām, izmantojot spēku iekārtas vilci; manevrēšanu izpilda kapteinis vai pēc viņa norādījuma otrais pilots, vada lidlauka kustības dienesta dispečers
- servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
- pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
- pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā
- kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam
- elektroretinogrāfija Gaismas iedarbībā radušos acs tīklenes bioelektrisko potenciālu reģistrēšana ar oscilogrāfu
- opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi
- likarni Gaismas nesējs, devējs; logi bēniņu jumta daļā vai kupolā
- nakts debess spīdēšana gaismas parādības, kas nosaka nakts debess spožumu skaidrā bezmēness naktī; šo spīdēšanu veido jonizēto gāzu spīdēšana atmosfērā, Piena Ceļa gaisma, zodiakālā gaisma un ar neapbruņotu aci nesaskatāmo zvaigžņu, miglāju un galaktiku spīdēšana
- levorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana pa kreisi
- magnetorotācija Gaismas polarizācijas plaknes griešana, gaismai ejot cauri vielai, kas ievietota magnētiskajā laukā; Faradeja efekts
- Faradeja efekts gaismas polarizācijas plaknes pagriešanās, ja noteiktā vielā, kas atrodas ārējā magnētiskajā laukā, piem., ūdenī vai kvarcā, lineāri polarizēta gaisma izplatās magnētiskā lauka spēka līniju virzienā
- fosfēns Gaismas sajūta, kas rodas no mehāniska tīklenes kairinājuma (sitiens, spiediens)
- aberrācija Gaismas stara novirzīšanās no taisnes; aberācija
- eksponēšana gaismjutīga materiāla (fotoemulsijas) pakļaušana gaismas ietekmei, lai pārnestu attēlu
- luciferāze Gaismu izstarojošs proteīns, kas aktivizējas ķīmiskās reakcijās un rada bioluminescences efektus
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli)
- hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli
- zust Gaistot, kliedējoties kļūt nesajūtamam (par smaržu), nesadzirdamam (par skaņu)
- naga mēnestiņš gaiša lokveida josla pie naga saknes
- gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā
- Gaišezers Gaišais ezers Naujenes pagastā
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
- gaisetnes gaišas naktis, kad ir mēnesnīca
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis
- apdārzs Gaišs loks (ap mēnesi vai sauli)
- dārziņš Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm
- mēnešdārzs Gaišs loks, apmale ap mēnesi vai zvaigznēm
- blāzma Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot)
- telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti
- Galājais Galenis, ezers Asūnes pagastā
- Galējais ezers Galenis, ezers Asūnes pagastā
- Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā
- apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
- apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
- fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā
- arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
- barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
- borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
- iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
- vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
- mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas
- Pachysandra terminalis galotnes jeb Japānas pahisandra
- nullgalotne Galotnes trūkums, kam ir noteikta vārda gramatiskā nozīme pretstatā vārdiem ar galotni citās locījumu formās
- apicīts Galotnes, piem., zoba saknes galotnes iekaisums
- Galten Galtenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Zentenes pagastā
- bēniņi Galva; smadzenes
- hipencefalons Galvas smadzeņu apvidus, ko veido vidussmadzenes, tilts un iegarenās smadzenes
- papidsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas ir muguras smadzeņu turpinājums; iegarenās smadzenes
- cerebrastēnija Galvas smadzeņu funkcionāls vājums: nespēja koncentrēties, emocionāla labilitāte; var būt primāra un sekundāra; cēloņi: garīga pārpūle, psihiska trauma, smadzeņu satricinājums, hroniskas infekcijas, intoksikācijas
- prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās
- smadzeņdaļa Galvaskausa daļa, kurā atrodas galvas smadzenes
- neirokrānijs Galvaskausa daļa, kurā atrodas smadzenes
- galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes
- paspartū Galvenā atslēga; atslēga, ar ko var atslēgt visas slēdzenes
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti
- sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī
- mājaslapa galvenā tīmekļvietnes lapa, sākumlapa
- Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
- pamatdisciplīna Galvenā, nozīmīgākā (zinātnes, sporta) nozare; galvenais, nozīmīgākais mācību priekšmets
- parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē
- piektā starjaudas klase galvenās secības zvaigznes
- galvene Galvenes
- pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums
- Njame Ganas akanu mītos - dieviete māte, kas radījusi pasauli, identificēta ar mēnesi
- geranium Gandrenes
- vārnaskājas Gandrenes
- ģeranijas Gandrenes ("Geranium")
- rānija Gandrenes ("Geranium")
- beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts
- akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis
- ļekata Gara runāšana, mēlnesība
- skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem)
- sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne
- galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas
- Kunluns Garākā kalnu sistēma Āzijā ("Kunlunshan"), Tibetas kalnienes ziemeļos, Ķīnā, garums - \~2700 km, platums - 100 km rietumos, līdz 600 km austrumos, augstums - 5500-6000 m, augstākā virsotne - 7723 m (Ulugmuztags)
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi)
- Kemijoki garākā upe Somijā (somu val. _Kemijoki_), Lapzemē, garums - 552 km, sākas Mānselkes augstienes austrumu malā pie Krievijas robežas, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- delkrēdere Garantija pret debitora maksātnespēju
- skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas
- Mačulkas III ezers Garasts Šķaunes poagastā
- Mačulkas ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā
- Mačuļu ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum
- grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi, arī kalnu virknes
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- vandžinas Garīgas būtnes austrāliešu Sapņu laikā, kuras ir atstājušas savas ēnas klints un alas sienu zīmējumos un grebumos
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1)
- Garujuru grāvis Garjuru grāvis Jaunalūksnes pagastā
- autoservisieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Autoserviss" iedzīvotāji
- berģciemieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Berģuciems" (arī "Berģi") iedzīvotāji
- lankstinieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji
- Krievupe Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Makstenieki" bijušais nosaukums
- remberģieši Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Remberģi" iedzīvotāji
- Dumbrāji Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
- Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki"
- ziemeļnieki Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeļnieki" iedzīvotāji
- Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos)
- garkalnieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji
- juglasciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji
- juglciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji
- langstinieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Langstiņi" iedzīvotāji
- VEF Ozoli Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas “Skuķīši” bijušais nosaukums
- sunīšnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" iedzīvotāji
- tumšupieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Tumšupe" iedzīvotāji
- Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi"
- upesciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" iedzīvotāji
- upeslejieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upeslejas" iedzīvotāji
- berģieši Garkalnes pagasta un Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Berģi" iedzīvotāji
- Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
- Garykolna Garkalnu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
- Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
- Garrosen Garozes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- vizionārs Garreģis, kas redz citiem nesaredzamas lietas; cilvēks, kam ir parādības
- Garssen Gārsenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Gārsenes pagastā
- gārsenieši Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" iedzīvotāji
- gārsinieši Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" iedzīvotāji
- Gārsine Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Gārsene" nosaukuma variants
- Vilaniški Gārsenes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalni" bijušais nosaukums
- Garssen Gārsenes pagasta bijušais nosaukums
- Garsenskaja Gārsenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Fuko svārsts garš, masīvs svārsts, ar kura palīdzību Ž. B. L. Fuko pierādīja, ka Zeme griežas ap savu asi, jo noteiktu brīdi pēc svārsta iesvārstīšanas var konstatēt, ka tas ir novirzījies no sākotnējās kustības plaknes, kas fiksēta uz Zemes virsmas
- rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā)
- galerija Garš, šaurs balkons gar celtnes fasādi
- slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām)
- skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piemēram, citrons, dzērvenes; attiecīgā vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar garšas analizatoriem
- oregano Garšvielu maisījums vai parastās raudenes izžāvētas lapas, kuras izmanto par garšvielu, piem., picās
- Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā
- Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km
- fotogastroskops Gastroskops ar fotoaparātu kuņģa iekšienes fotografēšanai
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu
- veidnēt Gatavot (veidzemes vai cita materiāla veidnes dobumu un ielietņu sistēmu), izmantojot veiduli vai šablonu
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
- Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
- Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe
- Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km
- Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga
- Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate
- Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa
- Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe
- Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
- Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema
- Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā
- Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
- Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe
- Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas
- Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
- Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe
- Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe
- Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte
- tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu
- Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
- biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi
- izgāzelēties Gāzelējoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml)
- toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā
- adiabatiska plūsma gāzes plūsma, kurā nenotiek siltuma pārnese starp gāzi un apkārtējo vidi
- iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas
- izgāzt Gāžot izdabūt (no kurienes, kur u. tml., daudz, ko smagu); gāžot panākt, ka (cilvēks) izkrīt (no kurienes, kur u. tml.)
- nogāzt Gāžot virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji
- gentiana Genciānas jeb drudzenes
- genciopikrīns Genciānas saknes glikozīds
- gencianīns Genciānas saknes glikozīdu un gentizīnskābes komplekss, iegūts no genciānas saknēm
- gentizīnskābe Genciānas saknes sastāvdaļa; atrodama urīnā pēc salicilskābes lietošanas; kavē hialuronidāzes darbību
- letāli faktori gēni un hromosomu pārveidojumi, kuru dēļ organisms iet bojā, nesasniedzis dzimumgatavību
- gēntehnika Gēnu inženierija - molekulārbioloģiska manipulēšana ar šūnu iedzimtības materiālu pārnesot DNS fragmentu no viena organisma citā radot tam jaunas īpašības
- Džeimsona gerbera gerberu suga ("Gerbera jamensonii"), kurai ir izveidotas neskaitāmas šķirnes
- Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim)
- ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās
- Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
- glābšanas stacija glābšanas dienesta iestāde, kas darbojas noteiktā teritorijā
- gēsti Glaciālo nogulumu veidotas zemienes ziemeļrietumu Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā; smiltāji, virsāji, kūdrāji
- stāvju glezna glezna, kas gleznota uz stāvjiem, nesaistīti ar telpu vai kādu citu priekšmetu
- litofānija Glezniecisks attēls uz apdedzināta, neglazēta porcelāna plātnēm; ja plātnes tur pret gaismu, reljefi izceļas attēla gaismēna
- bivalvia Gliemenes
- blodiņa gliemenes čaula
- gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula
- goļa Gliemenes, gliemeža vāks vai mājiņa
- najadas Gliemeņu dzimta, plaši izplatīta un daudzām sugām, kuras visai mainīgas; galvenās ģintis: dīķa gliemenes, upes gliemenes un upes pērlenes
- pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes
- pundurgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Sphaeriidae"), sīkas gliemenes ar plānu ovālu čaulu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugas
- hygrophorus Gliemezenes
- vītņveida dzineklis gliemežveida skrūve ar augstu vītnes profilu, kura, rotējot ap savu asi, virza transportlīdzekli
- macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā
- poligopiperīns Glikozīds, ko satur skarbās sūrenes ("Polygonum scabrum") droga
- provīgs Glīts, košs, iznesīgs
- potamogeton Glīvenes
- gārdas Glīvenes ("Potamogeton")
- glīvas Glīvenes ("Potamogeton")
- glīves Glīvenes ("Potamogeton")
- samazāles Glīvenes ("Potamogeton")
- upespuķe Glīvenes ("Potamogeton")
- Taraxacum laevigatum gludās pienenes "Taraxacum erythrospermum" nosaukuma sinonīms
- ciliārķermenis gludo muskuļu veidojums aiz varavīksnenes, kas iestiepj vai atslābina lēcu; starene
- tabula rasa gluds dēlītis, t. i., neaprakstīta lapa; kaut kas tīrs, neskarts
- sensibilizācija Gludspieduma formas izgatavošanai paredzētas metāla plātnes virsmas iepriekšēja ķīmiska apstrāde
- monotipija Gludspieduma tehnika - attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos)
- Ferma ezers Glušaks, ezers Asūnes pagastā
- Glušaku ezers Glušika ezers Bebrenes pagastā
- glēma Gļotainas nogulsnes
- miksomikēti Gļotainas sēnes, kas stāv uz robežām starp kustoņiem un augiem
- limacella Gļotaines
- myxomycota Gļotsēnes
- myxophyta Gļotsēnes
- kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
- stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
- trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
- granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu
- gņēze Gnēze (dārzāja saknes virsējā daļa)
- aioni Gnostiķu mācībā būtnes, kas vidū starp Dievu un cilvēkiem
- parastā goba gobu suga ("Ulmus glabra syn. Ulmus scabra"), koks ar zāģzobainām, pie pamata nesimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse
- ad honores goda dēļ; nesaņemot atlīdzību
- Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību
- lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes
- kedijs Golfa spēlētāja asistents, kas palīdz nest inventāru, meklē bumbiņas u. tml.
- Ķīnas gorals goralu suga ("Chinese goral")
- Gordojs Gordojas ezers Šķaunes pagastā
- izgorīties Goroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā
- Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape"
- govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats
- atdiene Govs, kas atnesusies jau otrā gadā
- adaine govs, kas atnesusies otrajā gadā
- atdienīte govs, kas atnesusies otrajā gadā
- adienīte Govs, kas atnesusies otrajā gadā; atdienīte
- jaunpiengove Govs, kas ir tikko vai nesen atnesusies
- jaunpiengovs Govs, kas ir tikko vai nesen atnesusies
- pirmpiena govs govs, kas pirmo reizi atnesusies
- otrpiene Govs, kura ir otrreiz atnesusies
- izgrābāt Grābājot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābstīt (2)
- Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
- izgrābt Grābjot (ar grābekli), izdabūt (no kurienes, kur u. tml.)
- izgrābt Grābjot (ar rokām, ar liekšķeri u. tml.), izņemt (no kurienes, kur u. tml.)
- izgrabēt Grabot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- izgrābstīt Grābstot izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izgrābāt (2)
- incidenču matrica grafa attēlojums matricas M veidā: 1) neorientēta grafa gadījumā matricas M elements m~ij~=1 tad un tikai tad, ja grafā ir šķautne, kas savieno virsotnes i un j; 2)orientēta grafa gadījumā m~ij~=1, ja loks savieno virsotni i ar j, m~ij~=-1, ja loks savieno virsotni j ar i, m~ij~=0 visos pārējos gadījumos
- krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē
- pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās
- kodināšana Grafikas metode attēla iegūšanai uz metāla plāksnes ar skābes palīdzību
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas)
- maināma apdare grafikas vai audiodatne, ko izmanto, lai mainītu kādas programmas lietotāju saskarnes ārējo izskatu vai mainītu izskatu kādam spēles personāžam, nemainot programmas funkcijas
- laringogrāfija Grafiska balsenes kustību reģistrācija
- apekskardiogrāfija Grafiska krūšu priekšējās sienas sirds grūdienu izraisītās pulsācijas reģistrēšana sirds galotnes apvidū
- grafiskā ierīču saskarne grafiskās lietotāja saskarnes daļa, kas ļauj programmētājam atveidot displeja ekrāna dialoglodziņus un citus grafikas elementus, izsaucot grafiskajā ierīču saskarnē šim nolūkam paredzētās procedūras
- atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta
- resursu kompilators grafiskās lietotāju saskarnes programmatūra, kas pārveido un sasaista resursus (izvēlnes, dialoglodziņus, ikonas, fontus u. c.) izpildāmās programmās
- PHIGS grafiskās saskarnes standarts (angļu "Programmer's Hierarchical Interactive Graphics Standard")
- multigrafs grafs, kam ir vairākkārtīgas šķautnes (piemēram, ceļu tīkls starp pilsētām)
- sakarīgs grafs grafs, kurā ikkatras divas virsotnes savieno šķautņu virkne (maršruts)
- izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās
- foliants Grāmata pusloksnes formātā
- ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus
- sapņu grāmata grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā
- audiogrāmata Grāmata, kuras teksts, parasti aktiera izpildījumā, ierunāts un saglabāts informācijas nesējā
- pirātizdevums Grāmata, skaņu ieraksts, videolente, datorprogramma u. tml., kas tiek kopēta un pārdota, autoram nesaņemot atlīdzību
- oktāvs Grāmatas formāts, iedalot loksni 8 lapās; arī papīra formāts, loksnes astotdaļa
- nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene
- nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2)
- elatīvs Gramatikā - locījums (virzības lokatīvs, piemēram, somu valodā), kas atbild uz jautājumu "no kurienes ārā?"
- kontekstatkarīgā gramatika gramatika, kuras izvedumkārtulas (atšķirībā no kontekstneatkarīgās gramatikas) ir šādas: zaz-->xyz, kur a - palīgsimbols, bet x, y, z - patvaļīgas pamatsimbolu un palīgsimbolu ķēdītes; ķēdītes x un z var būt arī tukšas (t. i. nesaturēt nevienu simbolu
- supletīva forma gramatiskā forma, kurā gramatiskā nozīme izteikta ar saknes maiņu
- formveidošanas līdzeklis gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss, palīgvārds, palīgdarbības vārds, skaņu mija vai saknes maiņa
- morfoloģiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatiskās nozīmes izteikšanai izmanto afiksus, latviešu valodā parasti galotnes
- semantiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatisko nozīmju izteikšanai izmanto dažādas saknes vai celmus vienas paradigmas robežās
- atspraudene Grāmatu spiestuvēs burtenes atspraužamo burtu novietošanai starp koka līstēm
- bibliologs Grāmatu zinātnes speciālists
- reports Grāmatvedībā - summas pārnesums citā lappusē
- etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
- Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.)
- artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
- graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
- sīkmaluma (arī sīka maluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
- sīka maluma (arī sīkmaluma) milti graudu milti, kas nesatur graudu apvalkus vai arī satur tos nelielā daudzumā
- kvieši graudzāļu dzimtas ģints (_Triticum_), viengadīgi labības augi, \~20-30 sugu, Latvijā kultivē 2 sugu šķirnes, vairākas no tām Latvijā izveidotas
- blīvceru stiebrzāles graudzāļu dzimtas lakstaugi ar cerošanas mezgliem augsnes virspusē
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss
- blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters
- Grafental Grāvendāles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Mežotnes pagastā
- akvitanta gravīras tehnika, kuras pamatā ir metāla plāksnes kodināšana ar skābi vietās starp tai pielipušām asfalta vai citu putekļu daļiņām, radot efektu, kas tuvs tonālam zīmējumam; bieži izmanto savienojumā ar ofortu, kurā atveido kontūrlīnijas un sīkās detaļas
- susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai
- sāngrāvis Grāvis katrā ceļa pusē (vai vienā pusē), kas savāc un novada virszemes ūdeni no ceļa klātnes un brīvjoslas; ceļa grāvis
- ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās
- Grebļa kalns Grebļakalns, dabas liegums Pasienes pagastā
- krāteris Gredzenveida ieplaka (uz Mēness virsmas)
- Dobeles struktūra gredzenveida struktūra, kas izveidojusies devona iežos gandrīz 800 m dziļumā, neskarot dziļāk ieguļošos silūra, ordovika un kembrija iežus
- Griškāni Greiškāni - apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 7 km uz austrumiem no Rēzeknes pilsētas
- celiakija gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība
- egļu sešzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus")
- Grenztal Grenctāles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Demenes pagastā
- Neuhof Grenču muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Zebrenes pagastā
- Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu
- papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
- Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā
- patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā)
- stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete
- Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju
- Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos
- Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas
- Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
- Ikarijs grieķu mitoloģijā - atēnietis, Ērigones tēvs, kurš deva patvērumu Dionīsam, kas bija atnesis vīnogulāju dēlu Stafilu (burtiski "ķekaru") dzemdējušās Ērigones mīļotajam
- Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu
- Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
- Teja Grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas meita, saules dieva Hēlija, rītausmas dievietes Ēosas un mēness dievietes Selēnas māte
- kēres Grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dievietes Niktes bērni, kas cilvēkiem nes nelaimi un nāvi
- daktili grieķu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas tika uzskatītas par Rejas (Kibeles) pavadoņiem, dzīvoja Idas kalnā Frīģijā (vai Krētas salā), tiem tika piedēvēta dzelzs apstrādes izgudrošana
- Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība
- Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu
- Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas
- Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne)
- menādas grieķu mitoloģijā - Dionīsa pavadones, kas apvijušās ar vīnstīgām un vīnogulāju lapām barā seko dievam, savā ceļā visu saplosot un sadauzot ar nūjām (tirsiem)
- Kirēnes briedis grieķu mitoloģijā - dzīvnieks ar zelta ragiem un vara nagiem, kas dzīvoja Kirēnes kalnā Arkādijā, veikdams savu trešo varoņdarbu Hērakls to sagūstīja
- Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
- palīki grieķu mitoloģijā - htoniskas dievības, dēmoniskas būtnes, pēc nostāstiem tie ir dvīņi, kas dzimuši Sicīlijā Zevam un nimfai Talijai vai arī Hēfaistam un Etnai, tos saistīja ar Etnas vulkānisko darbību
- Nemeja Grieķu mitoloģijā - ieleja Argolīdā, Peleponesā
- Melamps Grieķu mitoloģijā - Iolkas dibinātāja Amitaona un Idomenes dēls, pareģis un dziednieks, kas spēja izārstēt cilvēku pat bezcerīgos gadījumos
- Mentors grieķu mitoloģijā - itakietis, Odiseja draugs, kas rūpējās par Tēlemahu u. c. mājiniekiem valdnieka prombūtnes laikā
- Stenels grieķu mitoloģijā - Kapaneja un Eiadnes dēls, kurš piedalās epigoņu karagājienā, kā viens no Helenas preciniekiem piedalās Trojas karā, komandējot daļu Agrosas flotes, ievainots kājā jau pirmajā karagājienā, cīnās kaujas ratos; viņš ir Diomēda palīgs un kaujas ratu vadītājs
- Pigmalions grieķu mitoloģijā - Kipras valdnieks, tēlnieks, kas izgatavoja skaistu meitenes Galatejas statuju, kurā pats iemīlējās; uzklausījusi Pigmaliona lūgšanas, Afrodīte tēlu atdzīvinājusi, un Galateja kļuvusi par Pigmaliona iemīļoto
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju
- Selēne grieķu mitoloģijā - Mēness personificējums, titānu Hiperīona un Tejas meita, Hēlija un Ēosas māsa; romiešu mitoloģijā tai atbilda Diāna
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieku Afareja un Arēnes dēls, viens no argonautiem, kuram bija tik asa redze, ka viņš spēja redzēt cauri zemei
- Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs
- Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
- Liks grieķu mitoloģijā - Nikteja pēctecis, kuru nogalināja Hērakls, tēpēc ka viņš Hērakla prombūtnes laikā bija sagrābis varu Tēbās un izdzinis no pils Hērakla sievu Megaru
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni
- Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli
- Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Poseidona un danaīdas Amimones dēls, kurš nodibināja Nauplijas pilsētu, ostu pie Argolīdas līča, ko vēlāk izmantoja Sparta, jo tai nebija piekļuves pie jūras
- Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
- Nots Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas un Astraja dēls, dienvidu vēja personifikācija, kas nesa mitrumu un miglu
- Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
- Faetonts Grieķu mitoloģijā - Saules dieva Hēlija un okeanīdas Klimenes dēls, kurš neprasmīgi vadīja Hēlija kaujas ratus un Zevs bija spiests viņu nogalināt
- Hēlijs grieķu mitoloģijā - saules dievs, titānu Hiperiona un Tejas dēls, Selēnes un Ēosas brālis, sena pirmsolimpiska dievība, kas ar savu stihisko spēku dāvā dzīvību un arī soda ar aklumu noziedzniekus
- Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais
- Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- Endimions Grieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, kuru Mēness dieviete Selēne lika iemidzināt mūžīgā miegā, jo mīlēja to un vēlējās saglabāt viņam mūžīgo jaunību
- Pēgass grieķu mitoloģijā - spārnotais zirgs, no kura pakava sitiena Helikona kalnā radies Hipokrēnes avots, kura ūdens esot iedvesmojis dzejniekus
- Ismēne Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa meita, Antigones māsa
- Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
- Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu
- Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
- Īfikls Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Amfitriona un Alkmēnes dēls, Hērakla brālis, kurš piedalījās vairākos Hērakla varoņdarbos
- Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
- plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības
- Menoitijs Grieķu mitoloģijā - titāns, Japeta un Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Epimeteja brālis
- gorgonas grieķu mitoloģijā - trīs māsas briesmones (Steno, Eiriale un Medūza), kuras izceļas ar savu briesmīgo izskatu, ar čūskām matu vietā, ar ilkņiem un skatienu, kas visu dzīvo pārvērš akmenī
- Pēnelope grieķu mitoloģijā - Trojas kara varoņa Odiseja sieva, kas palika uzticīga savam vīram viņa 20 gadu ilgās prombūtnes laikā; uzticīgas sievietes simbols
- Ladons grieķu mitoloģijā - upes dievs Arkādijā, Okeāna un Tētijas dēls, Dafnes tēvs
- Briseīda Grieķu mitoloģijā - valdnieka Brīsa meita, Lirnesas valdnieka sieva Mazāzijā, Ahilleja gūstekne, kuras dēļ izcēlās Ahilleja strīds ar Agamemnonu
- Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs
- Hērakls Grieķu mitoloģijā - varonis, pusdievs, Zeva un Alkmēnes dēls, kurš veicis 12 varoņdarbus
- Kalliope grieķu mitoloģijā - vecākā no deviņām mūzām, episkās dzejas un zinātnes aizbildne
- Zagrejs grieķu mitoloģijā - viena no arhaiskām dieva Dionīsa hipostāzēm, Krētas Zeva un dievietes Persefones dēls, kuru saplosīja Hēras atsūtītie titāni
- Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās
- Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita
- Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji
- Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu
- Eiterpe grieķu mitoloģijā - Zeva un Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām, mūzikas un liriskās dzejas aizbildne, tiek attēlota ar dubultflautu, no upes dieva Strīmona viņai piedzimis dēls Rēss
- Artemīda grieķu mitoloģijā - Zeva un titanīdas Lēto meita un Apollona māsa, sākumā auglības, medību un mēness dieviete, vēlāk - sieviešu nevainības sargātāja un dzemdētāju aizstāve; atbilst Diānai seno romiešu mitoloģijā
- Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus
- Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus
- Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu
- stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā
- Maja grieķu un romiešu mitoloģijā - vecākā no septiņām plejādēm, jūras nimfas Pleiones un titāna Atlanta septiņām meitām; no viņas vārda radies maija mēneša nosaukums
- lektika grieķu un romiešu nesamais krēsls; Grieķijā to lietoja gk. dižciltīgas dāmas; Romā tās lietošana bija sevišķā kārtas privilēģija
- piekārti griesti griesti, kas ierīkoti pie jau esošajiem griestiem vai ēkas nesošajām konstrukcijām
- funaria Griezenes
- galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā
- iridosklerotomija Grieziens sklērē un varavīksnenes malā glaukomas gadījumos
- vītnes grieznis grieznis vītnes ievirpošanai
- cirpt Griezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu
- lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes)
- koksnes garengriezums griezums koksnes šķiedru virzienā, kas sakrīt ar galveno mehānisko un vadošo elementu garenasi
- atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes)
- izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
- Griszczaty Grisčatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā
- Griszkany Griškānu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Rēznas pagastā
- grīšļu pūslītis grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu
- brūnganais grīslis grīšļu suga ("Carex brunnescens")
- Uguņupe Grīva, tās paralēls nosaukums posmā pie Uguņciema Vandzenes pagastā
- Grēvas ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā
- Grēves ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā
- Greivas ezers Grīvas ezers Šķaunes pagastā
- Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
- Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā
- Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe
- Grīvs Grīvu ezers Bērzaunes pagastā
- Lipšu-Grīvu ezers Grīvu ezers Bērzaunes pagastā
- Grīvas ezers Grīvu ezers Bērzaunes pagastā
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku)
- rēvlente Grotburas apakšējai malai paralēli piešūta lente, kurā var būt izveidoti nelieli apaļi caurumiņi (gāķeni) reilīnes ievēršanai vai piešūtas rēvsaites
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki
- šķorīties Grozīties, šķobīties, nestāvēt mierā, gāzelēties
- Grunču Grunču grāvis - ūdenstece Tukuma novada Zentenes pagastā, ietek Engures ezerā
- Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha
- Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera
- pamatne Grunts masīvs, uz kuru celtnes pamati pārnes slodzi
- būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem
- smagai Grūti (strādāt, celt, nest)
- magnētcietie magnētiskie materiāli grūti magnetizējami materiāli, kas ilgi saglabā magnetizāciju, tiem ir augsta paliekošā magnētiskā indukcija un liels koercitīvais spēks (dzelzs, niķeļa un alumīnija sakausējumi leģētie martensīta tēraudi u. c.); izmanto pastāvīgo magnētu un magnētisko informācijas nesēju izgatavošanai
- ambas Grūti pieejamas plakankalnes Abesīnijas (Etiopijas) kalnājā, stāvām nogāzēm
- izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.)
- nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); grūžot atvirzīt nost, attālināt (no kā)
- nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
- Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
- Gulbēnu ezers Gulbenes ezers Dzērbenes pagastā
- Gulbenes depresija Gulbenes ieplaka
- Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku
- Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Prodes pagastā
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
- Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
- Lejasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušais nosaukums
- Stukmaņi Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Līgo" daļa
- Stāmeriene Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stāmeriena" nosaukuma variants
- Pāmeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
- Pomeri Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Stradi" bijušais nosaukums
- Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums
- augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji
- Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums
- beļavieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji
- blomēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji
- Butāni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants
- Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants
- lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
- lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji
- letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji
- mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji
- Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
- Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums
- naglēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Nagliena" iedzīvotāji
- Blome Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
- Lazdukalns Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa
- ozolkalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" iedzīvotāji
- Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
- Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
- Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums
- pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji
- Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants
- pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji
- sīlēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji
- Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- daukstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukste" iedzīvotāji
- daukstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Daukstes" iedzīvotāji
- dreinēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiņi" iedzīvotāji
- elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji
- krapēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Krapa" iedzīvotāji
- lieplejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
- liepulejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Liepulejas" iedzīvotāji
- plaskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Plaskupji" iedzīvotāji
- ploskupieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Ploskupi" iedzīvotāji
- rožlejieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Rožlejas" iedzīvotāji
- starēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
- starieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Stari" iedzīvotāji
- tenieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Teņi" iedzīvotāji
- vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji
- Druween Gulbenes novada Druvienas muižas bijušais nosaukums
- druvēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Druviena" iedzīvotāji
- Lielvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Lielvasaraudži" nosaukuma variants
- Mazvasaraudzi Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Mazvasaraudži" nosaukuma variants
- pērlēnieši Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Pērlis" iedzīvotāji
- Saltupe Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Saltupes" nosaukuma variants
- Svilāre Gulbenes novada Druvienas pagasta apdzīvotās vietas "Svilāres" nosaukuma variants
- Druvenskaja Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Druwen Gulbenes novada Druvienas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums
- galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji
- Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
- Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
- Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums
- pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
- Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa
- rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji
- veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji
- zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji
- Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums
- Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- vecgulbenieši Gulbenes novada Gulbenes pilsētas daļas "Vecgulbene" iedzīvotāji
- adlienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
- adulienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
- adulnieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
- agrumieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Agrumi" iedzīvotāji
- gulbītieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbītis" iedzīvotāji
- Gulbītis Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- jaungulbenieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" iedzīvotāji
- Obrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Obrova" nosaukuma variants
- Abrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas “Obrova” nosaukuma variants
- Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Ķēriķi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Aļļi" daļa
- cincēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Cinci" iedzīvotāji
- dūrenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Dūre" iedzīvotāji
- jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji
- krustakmenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Krustakmens" iedzīvotāji
- lapatieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" iedzīvotāji
- Lopati Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lapati" nosaukuma variants
- lejasciemieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
- lejenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Lejasciems" iedzīvotāji
- mālmuižnieki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" (senāk - "Mālu muiža") iedzīvotāji
- mālenieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Māli" iedzīvotāji
- Mālumuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Mālmuiža" nosaukuma variants
- Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
- Solaki Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salaki" nosaukuma variants
- Salmeņi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Salmaņi" nosaukuma variants
- Kurmi Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Sinole" daļa
- Skujenīši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Skujenieši" nosaukuma variants
- vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji
- Aahof Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums
- Ļeiskaja Gulbenes novada Lejasciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Līgomuiža Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
- līgciemieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Līgo" iedzīvotāji
- Siltāji Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltais" nosaukuma variants
- siltājieši Gulbenes novada Līgo pagasta apdzīvotās vietas "Siltāji" iedzīvotāji
- atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
- atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji
- kordonieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Kordona" iedzīvotāji
- lešķēnieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Lešķi" iedzīvotāji
- Silava Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" daļa, agrāk atsevišķs ciems
- litenieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Litene" iedzīvotāji
- Lettin Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums
- Litenskaja Gulbenes novada Litenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- gatvēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gatves" iedzīvotāji
- Gužīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
- Gūžīlas Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Gužilas" nosaukuma variants
- Kalaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
- Kolaņģi Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Kolanģi" nosaukuma variants
- lizumnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Lizums" iedzīvotāji
- Stopāni Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Stapāni" nosaukuma variants
- velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji
- Ļizumskaja Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Lijsohn Gulbenes novada Lizuma pagasta bijušais nosaukums vāciski
- blomēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Blomi" iedzīvotāji
- Kartonfabrika Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" bijušais nosaukums
- gaujasrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji
- gaujsrēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Gaujasrēveļi" iedzīvotāji
- rancēnieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Ranka" iedzīvotāji
- rēvelieši Gulbenes novada Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" iedzīvotāji
- Ramkau Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums
- Ramkauskaja Gulbenes novada Rankas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- kalnēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" iedzīvotāji
- Kalniene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kalniena" nosaukuma variants
- kāvēnieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
- kāvieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Kāvi" iedzīvotāji
- mednieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji
- Vārgaļi Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" daļa
- stāmerieši Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeriena" jeb "Stāmeriene" iedzīvotāji
- Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants
- Stomersee Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums
- Stomerskaja Gulbenes novada Stāmerienas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- namsadieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Namsadi" iedzīvotāji
- stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji
- vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji
- antanieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antani" iedzīvotāji
- Antani Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Antāni" nosaukuma variants
- ceļmalieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Ceļmalas" iedzīvotāji
- lejasstradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasstradi" iedzīvotāji
- mārdzēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Margas" iedzīvotāji
- palēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Paliena" iedzīvotāji
- pededzieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
- saminieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Samiņi" iedzīvotāji
- stāķēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
- stāķieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stāķi" iedzīvotāji
- Paliena Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" daļa
- stradēnieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
- stradieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
- šķienerieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Šķieneri" iedzīvotāji
- zeltlejieši Gulbenes novada Stradu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltaleja" iedzīvotāji
- Āžudzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
- Āža dzirnavas Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnavas" nosaukuma variants
- tirzmalieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Tirza" iedzīvotāji
- vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
- vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji
- virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji
- Zamok-Tirzenskaja Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Schloss-Tirsen Gulbenes novada Tirzas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Vecgulbene Gulbenes pilsētas daļa
- gulbenieši Gulbenes pilsētas iedzīvotāji
- Švānenburga Gulbenes pilsētas nosaukuma vācu valodā "Schwanenburg" latviskojums
- izslēdzējgultnis Gultnis, kas pārnes ass slodzi no sajūga izslēdzējdakšas uz sajūga mehānisma rotējošajām detaļām
- aerodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerodinamisko eļļošanu; darbojas ar ļoti lielu ritu (apgriezienu) skaitu
- aerostatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar aerostatisko eļļošanu
- hidrodinamiskais gultnis gultnis, kura nestspēju nodrošina ar hidrodinamisko eļļošanu
- gāzstatiskais gultnis gultnis, kura nestspēju rada ievadītā saspiestā gaisa vai citas gāzes statiskais spiediens
- hidrodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana bez eļļojamo virsmu tiešas saskares; darbojas t. s. nesošais eļļas ķīlis, kas veidojas eļļojamo konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā
- aerodinamiskā eļļošana gultņu un vadotņu eļļošana, eļļas vietā izmantojot t. s. nesošo gaisa ķīli, kas veidojas konstrukcijas elementu savstarpējā griezes vai virzes kustībā
- balks Guļbūves ēkas baļķis (kā celtnes detaļa); griestu sija
- ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus
- delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem
- borago Gurķenes
- nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts)
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu
- Gvajānas plakankalne Gvajānas plakankalne - atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Guiana Highlands"), starp Amazones un Orinoko zemieni, garums - >2000 km, augstums - līdz 3014 m
- Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls)
- Gvatemala Gvatemalas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Ciudad de Guatemala"), atrodas kalnienes ieplakā \~1500 m vjl., 1022000 iedzīvotāju (2002. g.)
- imūnģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organisma imūnsistēmu attīstību un ģenētisko determināciju, piem., asins grupu iedzimšanu, mātes un augļa nesaderību, audu nesaderību, pret patogēniem mikroorganismiem vērstu aizsardzības sistēmu veidošanos organismā u. tml.
- embrioģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī organismu pazīmju veidošanos embrioģenēzē, kā arī mātes un augļa imunoloģiskās nesaderības cēloņus un teratogēnu izraisītās izmaiņas
- seksdukcija ģenētiskā materiāla pārnese no vienas baktērijas uz otru konjugācijas procesā
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- transkripcija Ģenētiskas informācijas pārnese molekulas sintezēšanās procesā
- konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā
- poligonometrija Ģeodēzisko darbu mērīšanas metode - tādu punktu izvēle un iezīmēšana dabā, kuri ir daudzstūru virsotnes un kuru atrašanās vietu nosaka, izmērījot leņķus un malu garumu
- izokrimas ģeogrāfiskā kartē novilktas līnijas, kas savieno jūras virsmas punktus, kuros visaukstākajā gada mēnesī ir vienāda temperatūra
- aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos
- pamatformācijas Ģeoloģijā tās formācijas, kas sastāda irdeno uznesumu pamatu
- ekspluatācijas izpēte ģeoloģiskā izpēte, kuru veic atradnes izmantošanas procesā derīgā izrakteņa saguluma apstākļu, kvalitātes un krājumu precizēšanai
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
- Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
- Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
- Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
- Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
- Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
- Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
- Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
- Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
- Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- longimetrija Ģeometrijas daļa, kas apskata tikai punktus uz ņemtās taisnes
- riņķis ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli; [aplis]{s:458}
- desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis - daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes
- daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs
- jūras ģeomorfoloģija ģeomorfoloģijas nozare, kurā pēta jūru un okeānu gultnes reljefa veidošanos un izmaiņas
- ģeorežģis Ģeosintētisks, no izturīgi savienotiem polimēru elementiem regulāra režģa veidā izgatavots materiāls, kas veido labu mehānisko sasaisti ar apkārtējo materiālu; to iestrādā gruntī būvju un ceļu pamatnes nestspējas palielināšanai, uzbērumu, nogāžu noturības palielināšanai
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- komplektģērbs Ģērbu kopums, kuru projektē, izgatavo, pārdod, uzskaita un valkā kā vairāku nesimetriski dažādo savrupģērbu komplektu, piem., uzvalks, kostīms
- ģimenes fideikomiss ģermāņu tiesībās institūts, pēc kura fideikomisa dibinātājs ar tiesisku darījumu rada kādai muižai speciālu civiltiesisku režīmu, lai savas vai citas ģimenes spožuma interesēs nodrošinātu muižu uz visiem laikiem šai ģimenei (plašākā nozīmē)
- Holda Ģermāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - sievietes tēls, kas var būt gan ļauna ragana, gan labsirdīga, baltās drānās tērpta sieviņa, kura labiem cilvēkiem nes dāvanas, bet ļaunos - soda
- ģībums ģībonis, nesamaņa
- Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā
- egalitāra ģimene ģimene, kurā ģimenes locekļu savstarpējo attiecību pamatā ir līdztiesība un relatīva autonomija
- izjukusi ģimene ģimene, kurā šķiršanās, viena vecāka nāves vai aiziešanas no ģimenes dēļ trūkst kāda no vecākiem; viena vecāka ģimene
- ģimenes galva ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis
- saplūdušas ģimenes ģimenes ar bērniem no iepriekšējām attiecībām
- ģimenes ar multiplām problēmām ģimenes ar komplicētām, savstarpēji saistītām un ilgstošām (vairāk nekā gadu) problēmām; raksturīga problēmu pārnese no paaudzes uz paaudzi un atbalsta sistēmas trūkums
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo
- ģimenes pavards ģimenes dzīves apstākļu kopums; ģimenes miteklis
- ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
- sekundogenitūra Ģimenes fideikomisā muižas mantojuma priekšrocība otrajam dēlam pēc vecuma
- ģimenes budžets ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms un saraksts
- piederīgs Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; arī radinieks
- tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks
- saimes loceklis ģimenes loceklis vai cita persona, kas ir daļa no saimes
- atsevišķi dzīvojošs ģimenes loceklis ģimenes loceklis, kurš pastāvīgi dzīvo citā dzīves vietā
- piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks
- ģimenes apvienošana ģimenes locekļu atkalapvienošanās, galvenokārt pēc migrēšanas
- ģimenes lielums ģimenes locekļu skaits
- ģimenes vidējais lielums ģimenes locekļu skaits vidēji vienā ģimenē
- ģimenes sastāvs ģimenes locekļu strukturāls raksturojums pēc tās locekļu demogrāfiskām vai sociāli ekonomiskām pazīmēm
- ģimene Ģimenes mācība
- ģimenes ligzda ģimenes miteklis; arī ģimene
- salikta ģimene ģimenes modelis, kas veidojas atkārtotu partnerattiecību gadījumā; tā ir ģimene ar tēvu vai māti un patēvu vai pamāti un viņu bērniem no iepriekšējām attiecībām un jaunajās attiecībās dzimušajiem bērniem
- paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu
- conseil de famille ģimenes padome
- ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
- funkcionāla ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad ģimene darbojas kā viens veselums un atbilstoši savai sociālajai jēgai un visu ģimenei piederošo rīcība ir vērsta uz sociālās sistēmas (ģimenes) mērķa realizēšanu
- nelabvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad starp ģimenes locekļiem nav pozitīvu savstarpēju attiecību vai tās ir traumētas būtiskos aspektos
- labvēlīga ģimene ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme, kad visi ģimenes locekļi uztur pozitīvas savstarpējās attiecības visos ģimenes dzīves aspektos, kas ir viena no ģimenes sistēmas funkcionalitātes pazīmēm
- atraitnība ģimenes stāvoklis personai, kurai ir miris laulības partneris un kura nav noslēgusi atkārtotu laulību
- ģimenes stabilitāte ģimenes stāvokļa nemainība (noturība) attiecīgos apstākļos
- pater familias ģimenes tēvs
- pilna ģimene ģimenes tips kuru veido laulātais pāris
- nukleāra ģimene ģimenes tips, ko veido vecāki un viņu neprecētie bērni
- nepilna ģimene ģimenes tips, kurā nav viens no laulātajiem
- atvērta ģimene ģimenes tips, kuras locekļi sadarbojas ar ārpus ģimenes esošām personām, uztur regulārus kontaktus, izmanto citu idejas, lai veicinātu izmaiņas ģimenē
- slēgta ģimene ģimenes tips, kuras locekļiem ir izteikta iekšējo attiecību prioritāte un kuri nav orientēti uz sadarbību ar citiem cilvēkiem, kas nav ģimenes locekļi
- jauna ģimene ģimenes tips, parasti ģimne kopdzīves pirmajos piecos gados; attiecas uz laulātajiem līdz 30 gadu vecumam, kas stājušies pirmajā laulībā
- ģimenes vajadzības ģimenes un tās atsevišķu locekļu prasība pēc konkrēto vērtību realizēšanas garīgajā (izziņas, tikumiskās un estētīskās vajadzības), materiālajā un sociālajā jomā
- savējs Ģimenes vai citas noteiktas cilvēku grupas loceklis no šīs kopas locekļu viedokļa
- ģimenes sadzīves formas ģimenes vajadzību apmierināšanas veidu un paņēmienu kopums, kopdzīves paražas, rituāli un normas
- savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa)
- gypsophila Ģipsenes
- ģipsmīle Ģipsenes ("Gypsophila")
- šleieriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
- šleijeriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
- veidnes uzsūktspēja ģipša veidnes spēja uzsūkt ūdeni no keramiskās lejamās masas, lai veidotos drumstala
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru
- Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
- paviljons halles veida celtne, arī celtnes daļa, piemēram, eksponātu novietošanai, tirdzniecībai, kinofilmu uzņemšanai
- stāvviļņu jūra haotiska un stāva jūras viļņošanās, ja viļņu virziens nesakrīt ar vēja virzienu vai arī ja vēja virziens strauji mainās un ir perpendikulārs straumes virzienam
- kanāki Havaju salu pirmiedzīvotāji (cilvēki, turienes valodā)
- Helenenstein Helenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā
- rudens helēnija helēniju suga ("Helenium autumnale"), kuras atsevišķas šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- heliakālais Heliakālais lēkts - zvaigznes vai cita debess spīdekļa pirmā parādīšanās rītausmā pēc neredzamības perioda (spīdekļu heliakālo lēktu novērojumi bija izplatīti Senās Babilonijas un Senās Ēģiptes astronomijā)
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
- zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass
- biohelminti Helminti, kuru olas vai kāpuri no saimnieka organisma nonāk apkārtējā vidē no kurienes tos caur gremošanas traktu uzņem starpsaimnieki, visbiežāk bezmugurkaulnieki
- chelone Helones
- hematoporfirīns Hēma derivāts, kurš nesatur dzelzi; atrodams asinīs, saindējoties ar sulfātiem un hematoporfīrijas gadījumos
- methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
- karbaminohemoglobīns Hemoglobīna savienojums ar oglekļa dioksīdu cirkulējošas asinīs; viens no oglekļa dioksīda pārnešanas veidiem, kurā tas nestabili saistīts ar brīvu hemoglobīna aminogrupu
- peroksidāze Hemu saturošs enzīms, oksireduktāze, kas katalizē aktīvā skābekļa pārnesi no ūdeņraža peroksīda uz skābekļa akceptoru audu elpošanā
- nestoriānisms Herētiska kristiešu mācība, kuras piekritēji apgalvoja, ka Kristus inkarnāciju veido divas savstarpēji nesaistītas personas - cilvēciskā un dievišķā
- thallophyta Heterogēna dzīvo būtņu grupa, kurā iekļāva gan baktērijas un ciānbaktērijas, gan sēņes un aļģes, gan gļotsēnes un ķērpjus
- poliestersveķi Heterovirknes polimēri, kuru makromolekulu galvenajā virknē ir estergrupas
- Arma hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei)
- Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes
- austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
- kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes
- Bernulli vienādojums hidraulisko aprēķinu vienādojums - izsaka, ka stacionārā šķidruma plūsmā stāvotnes, spiediena un kinētiskās enerģijas summa kopā ar spiediena enerģijas zudumiem ir konstanta
- hidroloģiskā stacija hidroloģiskā dienesta iestāde upju, ezeru, purvu un jūras ūdeņu hidroloģiskā režīma elementu novērošanai
- hidrometeodienests Hidroloģiskās un meteoroloģiskās novērošanas un izziņošanas dienests
- ūdenszīlniecība Hidromantika - zīlēšana ar apvārdota ūdens palīdzību, kurā zīlnieks it kā saskata parādāmies nākotnes un pagātnes tēlus un ainas
- meteoroloģiskā observatorija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri veic meteoroloģiskos novērojumus pēc plašas programmas
- agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes
- ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim
- šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes
- koks hierarhiska datu struktūra, kuras visi elementi, izņemot saknes elementu, satur atsauci uz vienu vai vairākiem zemāka līmeņa datu struktūras elementiem un vienu augstākā līmeņa datu struktūras elementu
- Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
- himenomicētes Himēnija sēnes, liela sēņu grupa, kurām sporu veidotāju šūnu kārta (himēnijs) atrodas augļķermeņa virspusē; pie himenomicētēm pieder gandrīz visas cepurīšu sēnes
- hymenomycetes Himēnijsēnes
- himēnija sēnes himēnijsēnes - bazīdiju sēņu klase ("Hymenomycetes"); tajā ietilpst ari cepurīšu sēnes
- piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
- kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
- sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
- mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas
- virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
- naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
- ziemene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Flammulina"), vērdiņsēnēm līdzīgas sēnes, augļķermeņiem garš izstiepts kātiņš, gļotaina cepurīte, jauniem augļķermeņiem lapiņas pieaugušas pie kātiņa, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- zvīņene Himēnijsēņu klases atmateņu sēņu rindas virpainīšu dzimtas ģints ("Pholiota"), dzeltenbrūnas sēnes, bieži ar zvīņainu cepurīti un kātiņu, uz kura skaidri saskatāms gredzens, aug uz trūdošiem kokiem, ugunskuru vietās, \~30 sugu
- tumšbeka Himēnijsēņu klases beku rindas zvīņbeku dzimtas ģints ("Porphyrellus"), sēnes cepurīte un kātiņš tumši pelēkbrūni, sporas tumšbrūnas, Latvijā konstatēta 1 suga
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
- antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
- čiekursēne himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas lapiņu sēņu ģints ("Strobilurus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, pavasara sēnes, kas masveidā aug uz trūdošiem, zemē iegrimušiem čiekuriem
- ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām
- sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās
- nāgas Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas Kadru bērni - pusdievišķas būtnes ar čūskas rumpi un vienu vai vairākām cilvēka galvām
- nakšatras Hindu mitoloģijā - dieva Dakšas meitas, kuras identificēja ar zvaigznājiem Mēness ekliptikā
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks
- Tāra Hindu mitoloģijā - dievu skolotāja Brihaspati sieva, kuru nolaupīja mēness dievs Soma, kā rezultātā viņai piedzima dēls Budha
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju
- Purūravass Hindu mitoloģijā - pirmais Mēness dinastijas valdnieks, Ilas un Budhas dēls
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
- kinnaras Hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas tiek attēlotas vai nu kā cilvēki ar zirgu galvām vai arī kā putni ar cilvēku galvām, budas Šākjamuni skolnieka riši Kāšjapas vai paša dieva Brahmas bērni, dieva Kuberas pavadoņi, debesu dziedoņi un muzikanti
- Mandara hindu mitoloģijā - svētais kalns, kur mīt dažādas dievības un pusdievišķas būtnes (jakšas, gandharvas, kinnaras u. c.)
- Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
- Alambuša hindu un budisma mitoloģijā - asinskārs asura, kura kaujas ratos esot bijušas iejūgtas vairākas mitoloģiskas būtnes
- dživatma Hinduismā - dzīvais gars jeb neredzamās enerģijas būtnes
- prāna Hinduismā - dzīvas būtnes ķermenī esošais dzīvības spēks jeb dzīvības dvašas, ko hindu filozofija iedala desmit kategorijās
- gata Hinduismā - platas kāpnes, kas ved lejup pie kādas no svētajām upēm
- abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki
- sati Hinduisma paraža, kur atraitne, bieži vien sabiedrības un ģimenes spiesta, izdara pašnāvību, pati iekāpdama vīra bēru sārtā
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu
- adenoīdi Hipertrofēti aizdegunes limfadenoīdie audi
- eholāls Hipnotizēta persona, kas atkārto dzirdētus vārdus, nesaprotot to nozīmi
- ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu
- probionti Hipotētiskas dzīvības sākuma formas, pusbūtnes
- Buridāna ēzelis hipotēze, kas apgaismo gribas brīvības problēmu: ēzelis starp divām vienāda lieluma siena kaudzēm nomirst badā, jo nespēj izvēlēties nevienu no tām; šī dilemma tiek kļūdaini piedēvēta franču filozofam Žanam Buridānam (14. gs.)
- batigrāfiskā līkne hipsogrāfiskās līknes daļa, kas raksturo jūru un okeānu dziļuma sadalījumu
- dizagregācija Histērijā nespēja koordinēt dažādas jaunas sajūtas un saistīt tās ar redzes iespaidiem
- chytridiomycota Hitrdijsēnes un hitridijmicētes
- hitridijmicētes Hitridijsēnes
- jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai
- pušķu hlorofīts hlorofītu suga ("Chlorophytum comosum"), telpaugs, izveidotas vairākas šķirnes
- hloroformisms Hloroforma tvaiku anestētiskais efekts
- pantoiltaurīns HOCH2C(CH3)2CHOHCONHCH2CH2SO3H, pantoīnskābes un taurīna amīds, pantotēnskābes antagonists dažiem mikroorganismiem, kas nesintezē pantotēnskābi
- Klarpfiszke Hoftenbergas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
- galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē
- holobasidiomycetidae Holobazīdijsēnes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases apakšklase
- Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes
- terase Horizontāla (vaļēja vai segta) celtnes piebūve, arī kādas daļas pārsegums
- ūdenslīnija Horizontālas, ar mierīga ūdens virsu sakrītošos plaknes un ūdens transportlīdzekļa korpusa šķēluma līnija, kuras augstums sakrīt ar transportlīdzekļa iegrimi un ir atkarīgs no ūdensizspaida; šādas līnijas apzīmējums uz transportlīdzekļa korpusa
- rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis
- deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes
- afīnā hromatogrāfija hromatogrāfija, kurā bioloģiski aktīvas vielas saistās ar specifiskām molekulām (ligandiem), kas ir ķīmiskā veidā fiksētas uz nesēja
- eihromatīns Hromosomas daļa, kura nes gēnus; tā sastāv no dezoksiribonukleīnskābes un globulīnu tipa proteīniem; labi saista krāsvielas
- rinosporidioze Hroniska dziļā mikoze, kam raksturīgi polipiem līdzīgi izaugumi uz deguna un balsenes gļotādas
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi
- hromomikoze Hroniska granulomatoza dermatoze, dziļo mikožu grupas slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes
- mediastinoperikardīts Hroniska perikardīta izraisīts videnes audu iekaisums
- jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes)
- tabess Hroniska sifilitiska nervu sistēmas slimība, kas gk. bojā muguras smadzenes
- laringoskleroma Hronisks balsenes iekaisums, ko ierosina rinoskleromas nūjiņa; novēro mezglainus infiltrātus ar sekojošu rētošanos un balsenes lūmena sašaurināšanos
- HSB HSB krāsu modelis jeb krāssātspozmes modelis (angļu "hue-saturation-brigthness"), kurā krāsa tiek definēta, izmantojot trīs īpašības: tonis (_hue_), piesātinājums (_saturation_) un spilgtums (_brightness_)
- Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas
- Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa
- Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā
- Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte
- Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
- Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
- Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite
- senitāļu valodas ide valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mirusī latīņu, osku, umbru u. c. valodas; senākie rakstu pieminekļi (neskaitot latīņu valodu) no 6. gs. p. m. ē. saglabājušies \~300 uzrakstu, vietvārdu; rakstības pamatā grieķu, etrusku un latīņu alfabēts
- lūkoties (arī skatīties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo
- raudzīties (arī skatīties, lūkoties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo
- skatīties (arī lūkoties, raudzīties) (uz dzīvi) caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo
- skatīties caur rožainām brillēm idealizēt ko, nesaskatīt negatīvo
- parūsija Idejas klātbūtnes veids priekšmetos Platona ideju mācībā
- humānisms Idejiska kustība renesanses laikmetā (14.-16. gs.)
- noslēgumiezīme Identifikācijas vai vadības informācija, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās
- noslēgums Identifikācijas vai vadības informācija, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka
- čūlainais kolīts idiopātisks, nespecifisks lokzarnas iekaisums; tam raksturīgi tenesmi ar gļotu, asins vai strutu piejaukumu izkārnījumiem
- Ezupol Idzipoles, Izatu muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagastā
- toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
- mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums
- gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažāda augstuma posmiem
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no vairākiem pakāpieniem un noder satiksmei starp celtnes stāviem vai tās atsevišķiem dažādiem augstuma posmiem; kāpnes (1)
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa
- Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā
- Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km
- Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā
- Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe
- Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe
- Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
- mūžīgais dzinējs iedomāta ierīce, kas spēj nemitīgi darboties, nesaņemot enerģiju no ārienes vai arī saņemot enerģiju, kas rodas no temperatūras starpības starp ierīci un siltāko apkārtējo vidi
- ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes
- ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi
- cogans Iedomīgs, spītīgs un nesaticīgs cilvēks, kurš ir augstās domās par sevi
- pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam)
- resistence Iedzimta auga sugas vai šķirnes īpašība, kas to aizsargā pret kādu parazītu, neļaujot tiem ieviesties, vai radot to attīstībai nelabvēlīgus apstākļus
- mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes
- mongoloidālā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā, kas raksturīga mongoloīdajai rasei
- shizoprozopija Iedzimta šķeltne sejā, piem., lūpas vai aukslēju šķeltne; vairākas šķeltnes sejā
- retinoblastoma Iedzimta tīklenes glioma, kas attīstās parasti bilaterāli pirms ceturtā mūža gada
- diastemomiēlija Iedzimti gareniski šķeltas muguras smadzenes
- zaķlūpa Iedzimts anatomisks defekts - nesaaugusi virslūpa
- rēzus faktors iedzimts antigēns, kas atrodams dažu pērtiķu un 85% cilvēku eritrocītos un, nonācis rēzus negatīvā organismā (kas pats to nesintezē), ierosina specifisku antivielu rašanos
- embriotoksons Iedzimts apduļķojums radzenes malā
- protanopija iedzimts daļējs krāsu aklums - nespēja uztvert sarkanu krāsu
- iriderēmija Iedzimts pilnīgs vai daļējs varavīksnenes trūkums
- fakoma Iedzimts tīklenes audzējs, redzams mikroskopiski
- pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi
- hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi
- ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji iedzīvotāji, kas darba nespējas vai citu iemeslu dēļ nestrādā un aktīvi nemeklē darbu
- iečammāt Ieēst, kārtīgi nesakožot, viļājot pa muti
- uškurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai
- uzkuris Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai
- uzkurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai
- zeķturis Iegurņa joslu aptverošs, nestaklēts jostveida apakšģērbs ar vairākiem garo zeķu turētājiem
- jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm
- ķinķele Iejaukšanās, apjukums, nesaskaņas, strīdi, šķērslis
- neīstais krups iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums
- fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai
- uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo)
- spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas; ir mehāniskās un hidrauliskās spiednes (preses)
- polarimetrs iekārta, ar ko mērī gaismas polarizācijas plaknes pagrieziena leņķi
- izvadiekārta iekārta, ar kuru attēls tiek pārnests uz materiāla (fotofilmas, caurspīdīgas plēves, kaļķa, papīra, formas plati u. c.), piemēram, printeris, fotoizvades ierīce, imidžseteris
- automātiskais numerators iekārta, kas nodrošina secīgu numuru uzdrukāšanu uz katras iespiedloksnes
- automātiskā dzirdne iekārta, kas padod ūdeni automātiski, bez cilvēka klātbūtnes
- iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi
- akustiskais kanāls iekārtu komplekss un fizikālā vide, kas pārnes skaņas un ultraskaņas signālus
- rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus
- pastarpināt Iekļaut (kādā sistēmā, norisē u. tml.) elementu, sastāvdaļu, kurā ir cita informācijas forma, cits informācijas nesējs
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā)
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā)
- aizturēties Iekonservēties, saglabāties (sataupītam, neskartam)
- sakačāt Iekopēt datora (vai pārnēsājamajā) atmiņā informācijas datnes (mūziku, attēlus u. c., parsti no interneta)
- apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai
- kodols Iekšējā, centrālā (piemēram, priekšmeta, celtnes) daļa
- beznoteces apgabals iekškontinentālās noteces apgabals, ko upju sistēma nesaista ar okeānu un iekšējām jūrām
- dibenledus Iekšledus, kas nostiprinājies ūdenstilpnes dibenā
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa
- Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā
- Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
- ieliktne Ieliktnes
- gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai
- ekstrapolēšana Ienākumu pašreizējās vērtības pielīdzināšana ar faktiskās procentu likmes palīdzību nākotnes ienākumu vērtībai
- mešļa Ienesība
- mešlība Ienesība (par labības sugu)
- lukrātīvs Ienesīgs
- naudīgs Ienesīgs
- lecīgs Ienesīgs (par ražu, graudiem)
- lēcīgs Ienesīgs (par ražu, graudiem)
- mešlīgs Ienesīgs (par ražu, pļauju)
- mešļīgs Ienesīgs (par ražu, pļauju)
- beneficijs Ienesīgs amats Romas katoļu baznīcā
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu
- nepotisms Ienesīgu amatu, augstu titulu, zemju, īpašumu piešķiršana radiniekiem varas nostiprināšanas nolūkā; radu būšana, draugu būšana
- ienesība Ienesīgums
- komercrentabilitāte Ienesīgums - uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs, kas raksturo peļņas un uzņēmuma līdzekļu proporciju
- birzums Ienesīgums, kulšanas iznākums, rezultāts; birums (1)
- iesanesties Ienest
- ievazāt Ienest līdz ar ko citu (kur iekšā ko nevajadzīgu)
- iekamāt Ienest, ievilkt (kaut ko smagu)
- ietaskāt Ienest, ievilkt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
- produktīvais, galvenais ienesums ienestā nektāra krājumi, kas vairākkārt pārsniedz saimes patēriņu un veido atņemamo medu
- ievākums Ienesums
- nesums Ienesums
- stimulējošais ienesums ienesums, kas aktivizē saimes attīstību
- čina Ieņemamais amats, dienesta pakāpe
- kruķīt Iepazīties, lai iedzertu uz sveša rēķina un aizietu nesmaksājot
- Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes
- Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. Kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
- Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
- ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
- koksnes termodinamiskā modificēšana iepriekš uzsildītas, iztvaicētas, sausas vai pildītas koksnes modificēšana, to blīvinot ar sekojošu augsttemperatūras žāvēšanu un termisko apstrādi
- zaudēšana iepriekšējā izskata, kvalitātes nesaglabāšana
- vakar Iepriekšējā laikposmā; samērā nesenā pagātnē
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām
- avanss Iepriekšēja samaksa (par darāmo darbu, par vēl nesaņemto preci u. tml.)
- vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne
- algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt)
- ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes
- vagona bukse ierīce (kārba, kurā ievietots gultnis), kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānvirzi braukšanas laikā
- izlīdzinātājs ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai
- fizioskops ierīce ar ko rāda dzīvas būtnes pārmērīgā palielinājumā
- kolonimetrs ierīce baktēriju koloniju saskaitīšanai uz cietas barotnes
- katapulta ierīce cilvēka automātiskai izmešanai (no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā)
- aviācijas sekstants ierīce debess spīdekļa augstuma un kursa virziena noteikšanai no gaisakuģa kabīnes
- rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi)
- eļļas spiedne ierīce eļļas izspiešanai no eļlasaugu sēklām un augļiem; ir hidrauliskās spiednes un gliemežspiednes
- gruntssmēlējs ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai
- gruntscaurule ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā
- pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi
- līnmetējs ierīce līnes padošanai uz citu kuģi vai krastu - raķešpistole ar papildu rokturi, raķeti un 400 m garu līni, kas ievietota speciālā kastē
- fluorometrs ierīce luminescences intensitātes mērīšanai
- šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes
- erkensators ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai
- korobats ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli
- siltumsūknis ierīce siltuma pārnesei (termiskais sūknis) no siltuma avota ar zemāku temperatūru (āra gaiss, grunts, ūdenstilpne, notekūdeņu kolektors u. c.) uz patērētāju ar augstāku temperatūru (siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas sistēmas u. c.), patērējot mehānisko vai elektrisko enerģiju
- siltumcaurule ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām
- siltuma sūknis ierīce siltuma pārnesei no siltuma avota ar zemāku temperatūru uz patērētāju ar augstāku temperatūru, izmantojot mehānisko vai elektrisko enerģiju
- hektogrāfs ierīce teksta, zīmējuma pavairošanai (no speciālas masas vai vaska papīra, uz kura pārnests oriģināls)
- pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
- vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu
- mutoskops ierīce zīmējumu vai fotogrāfisku attēlu virknes ātrai demonstrēšanai
- lobmašīna ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā)
- heliometrs ierīce, ar ko mērī mazus leņķiskos atstatumus (līdz 1 grādam) starp spīdekļiem, kā arī Saules, Mēness un planētu leņķisko diametru
- telūrijs ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi, Zemes griešanos ap Sauli, Mēness griešanos ap Zemi
- fiziskā slēdzene ierīce, kas aizsargā datus pret lietotāja piekļuvi, izmantojot, piemēram, datora slēdzenes atslēgas pārslēgu vai datnes aizsargmehānismu disketē
- spēkratu un tehnoloģisko iekārtu sinhronizators ierīce, kas atvieglo pārnesumu pārslēgšanu un samazina detaļu triecienslodzi pārnesumkārbā, sinhronizējot saslēdzamo vārpstu un zobratu griešanās ātrumus
- pašpielicējs ierīce, kas automātiski padod loksnes lokšņu iespiedmašīnā
- kopņu tilts ierīce, kas datorā savieno divas līdzīgas vai atšķirīgas kopnes
- plašlicis ierīce, kas no datora izvadnes veido plates iespiedmašīnai
- aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates
- universālās secīgās kopnes centrmezgls ierīce, kas palielina datora kopnes _USB_ portu skaitu; tā tiek pievienota datoram kopnes _USB_ pieslēgvietā
- ģeofons ierīce, kas reģistrē akustiskos viļņus, kuri rodas Zemes garozā dažādu mehānisku procesu rezultātā; izmanto ģeofizikālos pētījumos, avāriju dienestā, kalnrūpniecībā
- reduktors ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas
- skrembleris ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
- galvgala remodulators ierīce, kas uztver datus no jebkuras platjoslas marķiermaģistrāles tīkla stacijas, izmantojot vienu nesējfrekvenci, un pārraida tos citām stacijām, izmantojot citu nesējfrekvenci
- piebīdne ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim)
- izcēlājs ierīce, mašīna sakņu izcelšanai no augsnes
- sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsmas daļa, ko no vienas puses apskalo siltumnesējs un no otras puses - sildāmā vide
- lūnārijs Ierīkojums, kas izrāda mēness griešanos ap zemi
- kārt šūpoles ierīkot šūpoles (šūpotnes)
- speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē
- armifers Ieroču nesējs
- jauktā ierosme ierosme, kurā vienlaikus izmanto virknes un paralēlos ierosmes tinumus
- aferents Ierosu uz smadzenēm pārnesošs
- iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
- palīkt iesākt līgt, bet nesalīgt
- iemērcēt Iesālīt (gurķus, sēnes)
- strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird"
- paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā)
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā)
- noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā
- vienādtoņa plate iespiedforma vai tās daļa, kuras virsma pilnībā sastāv no iespiedelementiem un nesatur nedrukājamos elementus
- elastīga iespiedforma iespiedforma, kuras iespiežamie un neiespiežamie elementi izvietoti uz elastīgas pamatnes – alumīnija vai fotopolimēru plates, papīra, filmas u. c.
- signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu
- greifera mala iespiedloksnes priekšējā mala (apm. 10 mm), kas atrodas ārpus apdrukājamā laukuma un paredzēta loksnes paņemšanai ar satvērējiem un tālākai virzīšanai caur iespiedmašīnu drukas procesa laikā
- divkrāsu iespiedmašīna iespiedmašīna ar divām krāsu sekcijām, kas ļauj drukāt ar divām krāsām vienā laidienā; šāda iespiedmašīna ar perfektoru ļauj vienā laidienā nodrukāt divas krāsas uz vienas loksnes puses (2 + 0) vai pa vienai krāsai uz katras loksnes puses (1 + 1)
- mitrināšanas velme iespiedmašīnas mitrināšanas sistēmas velme, kas uzņem mitrināšanas šķīdumu no tvertnes
- ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā
- gludspiedums Iespieduma veids - teksta vai attēla uznešana uz akmens plātnes, ko pēc tam kodina
- satriept Iespiedumloksnes notraipīšana iespiešanas procesā vai izliekot
- prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem
- merkurogrāfija Iespiedums ar īpašām krāsām no metāla plātnēm, kas nesavienojas ar dzīvsudrabu
- spaistojums Iespiedums kartonā vai citā materiālā locīšanai vai izgriezums līmpapīra virsējā kārtā vajadzīgās kontūras līmējamās lapiņas noņemšanai no pamatnes
- piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam
- tampondruka iespiešanas tehnoloģija, kurā krāsa no dobspiedes iespiedformas tiek pārnesta uz apdrukājamā materiāla virsmas ar elastīgu tamponu
- folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes
- budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem
- nespējnieku patversme, arī nespējnieku nams (arī māja) iestāde, kurā uztur un kopj vecus, darba nespējīgus cilvēkus
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
- izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
- lāpstāt Iet ar lieliem soļiem, neskatoties kur kāju liek
- iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem)
- Mustera kanāls ietek Mustera ezerā Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā
- čamains Ietiepīgs, nesapratīgs
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
- Cesvaines pagasta teritorija ietver daļu no pirmskara Cesvaines pagasta, pievienota visa pirmskara Grašu, Kārzdabas un Kraukļu pagasta teritorija, kā arī neliela daļa pirmskara Oļu pagasta teritorijas
- Sarkaņu pagasta teritorija ietver gandrīz visu pirmskara Sarkaņu pagasta teritoriju un bijušā Patkules pagasta teritoriju, daļu bijušā Cesvaines pagasta teritorijas un nedaudz no bijušā Lazdonas pagasta; savukārt neliela bijušā Sarkaņu pagasta platība pievienota tagadējiem Praulienas un Aronas pagastam
- Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu
- Jenšēpingas lēne ietver Smolandes ziemeļrietumu daļu, platība — 10495 kvadrātkilometri, 337000 iedzīvotāju, izveidojās 1687. g., atdaloties no Krūnubergas lēnes
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
- Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
- apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti)
- izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu
- brūce ievainota un nesadzijusi audu vieta
- Ievalču-Auļu ezers Ievalča ezers Dzērbenes pagastā
- Auļu ezers Ievalča ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte
- Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
- Rubenes pagasta teritorija ievērojami palielinājusies padomju laika pārkārtojumos gk. uz pirmskara Bebrenes un Asares pagastu rēķina
- matematizēt Ieviest matemātikas metodes (zinātnes nozarēs, cilvēku darbības jomās u. tml.)
- ieceļot Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem)
- ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem)
- sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam
- iegrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam
- nogrimt Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.)
- iesērēt Ievirzīties, iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumos)
- datnes beigu iezīme iezīme, kas seko tieši pēc pēdējā ieraksta datnē un atzīmē datnes beigas. Datnes beigu iezīme var ietvert arī kontrolsummu, ko izmanto datu pareizības pārbaudei
- apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
- apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta
- vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā
- oļi Iežu atlūzas, akmeņi, kas sanesti jūras vai ezera krastā un noapaļojušies, beržoties citam gar citu
- denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos
- tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos
- morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis
- bazāls slānis iežu slāņkopas pamatnes slānis
- Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis
- Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
- Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale
- Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe
- ipheion Ifeones
- igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji
- kleperis Igaunijā izaudzētas braucamzirgu šķirnes zirgs
- Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
- Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi
- igaunītis Igaunijas šķirnes zirgs; Igaunijā pirkts zirgs
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
- Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts
- atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt
- blorkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt
- blurkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt
- boķis Īgns, dusmīgs, ķildīgs, nesaticīgs cilvēks
- Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas
- Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
- Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts
- Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā
- berliniāna Ikgadējais Berlīnes starptautiskais kinofestivāls; berlināle
- ceturtdalis Ikkatras burtu bieznes ceturtdaļas slēdzenis, ko šauros burtos lieto arī par vārdu starpu
- atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas
- Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā
- fuzariotoksikoze Ikviena no daudzām cilvēka un dzīvnieka mikotoksikozēm, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
- polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām
- keratopātija Ikviena radzenes slimība, kas nav radusies iekaisuma dēļ
- keratocīts Ikviena saistaudu šūna, kas atrodas starp radzenes fibrozo audu slāņiem
- neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi
- Vizlas ezers Ilgājs Veclaicenes pagastā
- Ilgais ezers Ilgājs, ezers Veclaicenes pagastā
- nonesiens Ilgāks nesiens, kas saistīts ar piepūli, grūtībām
- nokarcinēt ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku)
- izdienēties ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā)
- izņemties ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi
- saļēļot ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt
- izstīvēties ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties
- aizmērēt ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā
- izārdīties ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties
- izloderēties ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā
- uzglabāt ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts
- nostiepties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest
- nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
- nonesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam)
- izstibīties ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt
- izblēdīties ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā)
- iztrakoties ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties
- izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml)
- izsmurgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties
- iznesties ilgāku laiku, daudz nest
- izmuldēties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
- sanesties ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
- nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.)
- nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.)
- nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām
- kāpniedra Ilggadīga stiebrzāle, pelēki zaļā krāsā, aug sausās kāpu smiltīs; veido spēcīgus apakšzemes dzinumus un saknes
- izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu)
- Ildze Ilgošu ezers Andrupenes pagastā
- botriomikoma Ilgstoša sastrutojuma rezultātā radies nespecifiska iekaisuma mezgliņš vai mezgls ar sašaurinātu pamatni ādas virsā; mīkstas konsistences, bagāts asinsvadiem
- sociālās aprūpes centrs ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, kas nodrošina pastāvīgu dzīvesvietu (mājvietu) bērniem vai pilngadīgām personām (senioriem, cilvēkiem ar viegliem, vidējiem un smagiem garīga vai fiziska rakstura traucējumiem), kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā aprūpēt un nodrošināt savas pamatvajadzības
- nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam
- nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam
- kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass
- Bajburta ils Turcijas austrumu daļā, robežojas ar Rizes, Erzurumas, Erzindžanas, Gimišhanes un Trabzonas ilu
- Šlosbergskaja Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Munda Ilūkstes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā
- bebrenieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Bebrene" iedzīvotāji
- bebrišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Bebrene" iedzīvotāji
- neigovieši Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji
- neigovišķi Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Neigova" iedzīvotāji
- Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē
- ārieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
- bērenfeldieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērenfelde" iedzīvotāji
- lasieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji
- maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji
- neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji
- pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji
- pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
- pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
- stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
- stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
- Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Baltaiskrūgs Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
- dobulieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji
- dobulišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji
- dobulišķieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dobuļi" iedzīvotāji
- ozolnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" iedzīvotāji
- padomnieki Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Padomnieki" iedzīvotāji
- pakupišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pakupišķi" iedzīvotāji
- pilskalnieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji
- pliķišķieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pliķišķi" iedzīvotāji
- poguļancieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Poguļanka" iedzīvotāji
- poguļankišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Poguļanka" iedzīvotāji
- šurieši Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji
- šurišķi Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Šuri" iedzīvotāji
- Schlossberg Ilūkstes novada Pilskalnes pagasta bijušais nosaukums
- ilūzija iluzionista programmas numurs, atsevišķs priekšnesums
- Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
- Purva ezers Ilzes ezera ziemeļu daļas lokāls nosaukums Cēsu novada Dzērbenes pagastā
- Ilzes-Purva ezers Ilzes ezers Dzērbenes pagastā
- Ilzes-Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā
- Lodes ezers Ilzes ezers Taurenes pagastā
- Ilzikezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilziķis Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilzika ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilzikas ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilziķa ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilziķu ezers Ilziks, ezers Kalvenes pagastā
- Ilzes ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā
- Ilziņas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā
- Ilzumuižas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā
- Rūķu ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā
- Ilzmuižas ezers Ilzines ezers Bebrenes pagastā
- Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā
- Ilgen Iļģu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Silenes pagastā
- Hilchensfaehr Iļķenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
- psihokinēzija Impulsīva maniakāla darbība; nespēja savaldīt primitīvus instinktus, kam sekas ir vardarbīga vai pārsteidzīga rīcība
- Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe
- Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera
- Sārcene Imulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā
- Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava
- Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte
- imūndepresīvs Imūndepresīvie līdzekļi - vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnreakcijas; lieto pret alerģiskām reakcijām, autoimūnslimību ārstēšanā, audu nesaderības reakcijas novēršanai
- Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā
- vincetoxicum Indaines
- heterotoksīns Inde, kas iekļuvusi organismā no ārienes
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- arari indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- arekuni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- bakiri Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- čoko Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- karihoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- majogoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- makuši Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- motiloni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- panari Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- tapariti Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- vaivaji Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
- Čandra Indiešiem mēness personifikācija
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā
- Jakšasi Indiešu mitoloģijā - dievišķas būtnes, kas piedzima vienlaikus ar rakšasiem, bet atšķirībā no tiem ir noskaņoti pret cilvēkiem labvēlīgi
- dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones
- ribhu Indiešu mitoloģijā dieviem līdzīgas būtnes, skaitā 3, kas raksturojas ar veiklību mākslās
- mokša Indiešu reliģijā un filozofijā - dvēseles atbrīvošanās no empīriskās eksistences un ciklisko pārdzimšanu (reinkarnāciju) virknes (hinduismā); apskaidrība, pasaules realitātes jeb savas nerealitātes saskatīšana un atbrīvošanās no ciešanām kā vārti uz nirvānu (budismā)
- neitrīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes
- muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piemēram, mušmires raganu bekas un sūrās bērzlapes, pieder pie holīnu grupas alkaloīdiem
- bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu
- iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem)
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
- Indonēzijas Republika Indonēzija, valsts pilnais nosaukums ("Republik Indonesia")
- Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
- Liedesmala Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Piekalnes" bijušais nosaukums
- Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā
- Indriķmuiža Indriķi, mazciems Trapenes pagastā
- heteroinfekcija Infekcija no ārienes, pretstatā infekcijai ar paša mikrobiem
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa, parasti mikroskopiskas, patogēnās sēnes
- stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam
- datnes apraksts informācija, kas ietver sevī datnes nosaukumu, versijas numuru, pēdējās izmantošanas datumu un laiku, kā arī datnes derīguma termiņu un ierakstu struktūru
- frekvences modulācija informācijas kodēšana, mainot nesējfrekvenci
- signalogramma Informācijas nesējs ar tajā ierakstītiem signāliem, piem., skaņuplate, kinolente
- magnētlente Informācijas nesējs ārējā atmiņā - lente ar magnētisku pārklājumu
- magnētdisks Informācijas nesējs ārējā atmiņā - rotējošs disks ar magnētisku pārklājumu
- vienjoslas pārraide informācijas pārraide, kurā izmantota amplitūdas modulācija ar nomāktu nesējfrekvenci un tikai viena sānjosla
- Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways"
- datorika Informātika - zinātnes nozare, kas pētī datorsistēmu uzbūves un izmantošanas matemātiskos un tehnoloģiskos pamatus
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums
- antreprenierisms Iniciējoša ekonomiskā darbība, kas tiek īstenota par paša vai aizņemtiem līdzekļiem uz savu risku un atbildību, tās galvenais mērķis ir peļņas gūšana un sava biznesa attīstīšana
- Mama Kilija inku (vēst. Peru, Bolīvija, Ekvadora) mitoloģijā - mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva
- Mamakilja Inku (vēst., Dienvidamerika) mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem
- Iljapa Inku mitoloģijā - vētru un laikapstākļu dievs, kas tika pielūgts kā auglīgo lietu nesējs
- Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem
- inkvizitors Inkvizīcijas tiesas tiesnesis
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
- urbis instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma
- augsnes urbis instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei
- mikrobiofotometrs instruments baktēriju kultūru augšanas mērīšanai pēc barotnes krāsas intensitātes maiņas
- laringoskops instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta
- direktoskops instruments balsenes un elpvada augšdaļas tiešai apskatei bez spoguļiem vai optiskām sistēmām
- aksiometrs instruments dažos ģeodēzijas aparātos, ar kuru mērī aparāta ass attālumu (novirzi) no sākumplaknes
- konhotoms instruments deguna gliemenes izņemšanai
- anesteziometrs instruments kādas ķermeņa daļas anestēzijas pakāpes noteikšanai
- selēnostats instruments mēness aplūkošanai
- keratoskops instruments radzenes izliekuma noteikšanai (piemēram, astigmatisma noteikšanai)
- velmis Instruments, ar kuru velmē loksnes un lentes, kā arī iegūst šķirņu velmējumus
- slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai
- IKD Integrētais konsultatīvais dienests
- rigiditāte Intelektuāls, emocionāls, arī motivācijas inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem
- mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus
- sistēma Archie interneta datņu meklēšanas sistēma, kas lietotājam ļauj ērti uzzināt, kur atrodas viņu interesējošās datnes
- baltās lapas interneta izziņu dienests, kurā ir informācija par tā lietotājiem - elektroniskā pasta adreses, telefona numuri, pasta adreses u. c., kas atvieglo šīs informācijas izguvi
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes
- trollis Interneta trollis - persona, kas sēj nesaskaņas tiešsaites sarunās, publicējot aplamus, muļķīgus, diskusijai neatbilstošus ziņojumus ar tīšu nodomu provocēt citus lasītājus vai citādi traucēt normālu diskusiju
- punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa
- ekstubācija Intubācijas caurules izņemšana, piem., no balsenes
- paracentriskā inversija inversija, kas neskar centromēras rajonus
- hidrotehniskā meliorācija inženiertehnisku pasākumu kopums, kas radikāli palielina augsnes auglību, uzlabojot tās aerāciju un mitruma režīmu
- bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde
- inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi
- spēļu vadības adapters īpaša adaptera karte ar pieslēgvietu kursorsviras vai spēļvadnes pievienošanai datoram, lai to varētu izmantot datorspēlēm
- nabaglāde Īpaša lāde, kase, kur glabājas nespējnieku vajadzībām paredzētā nauda
- nabagu lāde īpaša pagasta pašvaldības kase, kuras ienākumus (ko ieguva no dažādām soda naudām) izlietoja pagasta nespējnieku uzturēšanai
- orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes
- seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes
- hidroželeja Īpaša viela, poliakrilamīds, kas satur garas ķīmisko vielu akrilamīda un akrilskābes molekulu virtenes, un spēj līdzīgi sūklim uzsūkt lielu daudzumu ūdens
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes
- izvērses kopne īpašas datora kopnes un protokolu kopums, kas ļauj paplašināt datora funkcijas un resursus, pievienojot tam izvērses plates un perifērijas ierīces
- perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas
- kristāls Īpašas šķirnes degvīns; attiecīgā degvīna šķirne
- siera desa īpašas šķirnes siers, kam ir desai raksturīgā forma
- Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
- aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu)
- nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos
- nesaderība īpašība, kas izpaužas detaļu un agregātu komplektēšanā: detaļu vai agregātu nespēja savstarpēji sastrādāties, tās pamatā var būt izmēru vai raksturojumu atšķirība, konstruktīvas īpatnības
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē
- velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai
- trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās
- pseidogāmija Īpašs sēņu vairošanās veids, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidomikse
- aparatūras atslēga īpašs slēdzis vai speciāla ierīce, kas aizsargā datoru vai noteiktu programmatūru pret nesankcionētu izmatošanu
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā)
- derelikcija Īpašuma atmešana, tīša atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz kādu citu personu
- friktopātija Īpatnēja drebuļu sajūta, ko izraisa anestēzijas zonu kairinājums histēriskām personām
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst
- atpakaļējs spēks ir Krimināllikumam, kas atzīst nodarījumu par nesodāmu, mīkstina sodu vai citādi ir labvēlīgs personai
- Bīriņu parks ir neorenesanses stilā veidots parks 5,8 ha platībā ar paviljonu ezera krastā, parkā aug 23 vietējās un 67 introducētās koku un krūmu sugas
- Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to
- pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas
- Frangrasians Irāņu mitoloģijā - un "Avestā" Turānas valdnieks, turāniešu ciltstēva Tura atvase, Irānas valdnieku nesamierināms ienaidnieks; Afrāsijābs
- viburnum Irbenes
- Irbu dīķis Irbes dīķis Blīdenes pagastā
- genista Irbulenes
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- sačākstējis Irdens, caurumains, nestiprs
- šautrs Irdens, čaugans; porains, nesablīvēts
- šķidrs irdens, viegli šķirams, nesapikājies
- šleifs Irdenu nogulumiežu josla, kas veidojusies, saplūstot izneses konusiem, un aptver kalna vai augstienes piekāji
- iresine Irezīnes
- izirt Irot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, laivu), izairēt (1)
- izirties Iroties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izairēties (2)
- IS IS elementi - visvienkāršākie transportējamie elementi, kas samērā viegli izšķeļas no genoma un var tikt pārnesti uz citām genoma vietām, izraisot mutācijas un gēnu transpozīcijas (pārvietošanos)
- recensija Īsa atsauksme par kādu literatūras, mākslas, vai zinātnes ražojumu, teātra izrādi vai koncertu; recenzija
- Fiku strauts Isankas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
- neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības
- neiroleptanalgēzija īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus
- kursi īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas
- mukarna Islāma arhitektūrā, īpatna nišveidīga forma, kas pārvada no šķautnes uz plakni vai otrādi
- tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
- džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu
- Asmags Islāma mitoloģijā - viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem dēmoniem, strīdu un un nesaskaņu dievs, viens no ļaunākajiem dēmoniem
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
- mufti Islāmticīgo tiesnesis
- Žagatu ezers Ismeru-Žagatu ezers Rēzeknes novada Čornajas pagastā
- standarts īss (pamatnes un garuma attiecība 1:2) trīsstūrains karodziņš, kas norāda uz jahtas piederību kādam klubam vai klubu savienībai
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām
- rīls īss video, parasti ar fona mūziku, publicēts izklaides vai mārketinga nolūkos īpašā sociālo tīklu (_Instagram_, _Facebook_, _TikTok_) lietotnes sadaļā
- sānistaba Istaba, kas atrodas (celtnes) sānu daļā; arī blakusistaba
- stūristaba Istaba, kas atrodas celtnes stūrī
- vidusistaba Istaba, kas atrodas celtnes, tās daļas vidū, arī starp citām istabām
- bucuins Īstens un nesatricināms princips, ko dzenbudisma skolā nemainīgi nodod "no sirds sirdij", no skolotāja skolniekam
- Zeiļovas strauts Istras ezera pieteka Istras pagastā, augštece Šķaunes pagastā, iztek no Zeiļovas ezera
- nopurpuļāt īsu brīdi ņurdot kaut ko neskaidri bārdā noņurdēt
- pavīdēt īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam
- nomurkšēt īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas
- nomurkšķēt īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas
- Tiesnešu strauts Isvintenu strauts, Prūsenes pieteka
- neiemērkt ne pirkstu ūdenī it neko nedarīt, nestrādāt
- pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni
- mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai
- trečento Itāļu apzīmējums laikam no 1300. līdz 1400. gadam; šajā laikā turpinājās dučento aizsākusies protorenesanse, kas kvatročento sākumā pārgāja agrīnajā renesansē
- Andželiko itāļu gleznotājs (Fra Angelico; ap 1387.-1455. g.), agrīnās renesanses pārstāvis
- Befana Itāļu zemākā līmeņa mitoloģijā - mītiska būtne, kas no 1.-6. janvārim klīst pa zemi briesmīgas vecenes veidolā, kas dažkārt ir labestīga un nes dāvanas bērniem, bet dažkārt ir ļauna
- Ivušķu ezers Ivušku ezers Ozolaines pagastā
- vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
- vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas, draudzīgas attiecības
- kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā)
- trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā)
- jaukts dzimums izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji
- jaukta izcelšanās izcelšanās no ģimenes, kurā vecāki ir dažādu rasu, nāciju, tautību pārstāvji
- provenanse Izcelšanās vieta, dzimšanas vieta, no kurienes kas nācis, piem., kuģis, prece
- korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks
- skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks; ģēnijs
- izmunsturēt Izdabūt (ko no kurienes, ar grūtībām)
- izvākt Izdabūt (no kurienes, kur u. tml. cilvēku)
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem)
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2)
- rūsganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar sava rūsgano krāsu
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu baltumu vai gaišumu; kļūt baltam
- dzeltēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu dzelteno krāsu
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu)
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm)
- melnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu; melnēt (2)
- pelēksnēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu
- pelēksnīt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgo nokrāsu
- pelēkot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēko krāsu
- raiboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raibot (1)
- raibot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu raibumu; būt klātam ar ko raibu; raiboties (1)
- rudot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rudo krāsu
- rūsēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu rūsgano krāsu
- sarkanot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu
- sarkaņot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano krāsu; būt sarkanam, ar sarkanu nokrāsu
- sarkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot (2)
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties (2)
- sudraboties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudrabot (2)
- sudrabot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu; sudraboties
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltot (1)
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino krāsu; zeltoties
- zilganot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilgano krāsu; kļūt vai būt zilganam
- zilot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot
- zilēt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; zilot
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgmot
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; arī zilgot
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu
- tumšot Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu; tumst (2)
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.)
- pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
- zemdegas Izdegusi zeme, apakšzemē gruzdoša zeme; degošs purvs, kad deg kūdra augsnes zemkārtā
- inplano izdevuma formāts veselas izvērstas viengabala loksnes lielumā
- vārti Izeja (piemēram, pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes
- izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
- izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
- izlāsmot Izgailēt, kļūt tumšam, nespodram
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana
- ISEC Izglītības satura un eksaminācijas centrs (Izglītības un zinātnes ministrijā)
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- IZM Izglītības un zinātnes ministrija
- izkājot Iziet (no kurienes)
- izķegot Iziet; izbēgt (no kurienes, kur)
- atjaukt Izjaukt ko nesen saliktu (piemēram, siena kaudzi)
- destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
- disjecta membra izkaisīti vai nesaistīti fragmenti (gk. par literāru darbu)
- zivju milti izkaltētas un samaltas nestandarta zivis un zivju pārstrādes atliekas; izmanto par olbaltumvielu, arī tauku un A, B, D grupas vitamīnu avotu mājdzīvnieku ēdināšanā, galvenokārt kombinētās spēkbarības un bagātinātājpiedevu sastāvā
- izkast Izkašņāt no kurienes
- balagans Izklaidējoša rakstura bezgaumīgs priekšnesums vai izrādes iestarpinājums
- kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās)
- izkaišu Izklaidus, nesaistīti
- izkaišus Izklaidus, nesaistīti
- pakaišam Izklaidus, nesaistīti
- izbļaustīt Izklaigāt, celt neslavu
- izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem)
- izbļaut Izkliegt (parasti skaļi, nesavaldīgi)
- izkulties Izkļūt, izvirzīties ar grūtībām (no kurienes, kur u. tml.)
- izgāzties izkrist, izbirt, izlīt (no kurienes, kur u. tml.)
- nošļenderēties Izlaistīties (nesot)
- nosvēpēt Izlamāt, celt neslavu
- elektīvs Izlasveida, piem., elektīvas mikroorganismu barotnes, kurās attīstās un aug tikai noteikti mikroorganismi; tāds, kas iedarbojas tikai uz noteiktiem audiem vai sistēmām
- rīse izlīdzināts neapdrukāta vai apdrukāta papīra lokšņu vai novilkumu krāvums (agrāk uzskatīja, ka tās ir 480–500 papīra loksnes, kas novietotas cita uz citas, vēl senāk arī - 1000 loksnes), mūsdienās šo apzīmējumu lieto bez skaitliskiem ierobežojumiem
- izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku
- konformisms izlīgšanas politika, atšķirību, nesaskaņu nogludināšana, tiekšanās pēc vienotiem uzskatiem
- akords Izlīgums starp maksātnespējīgu (pirms tiesa viņu atzinusi par tādu) parādnieku un aizdevēju par to, cik procentu no parāda summas maksās labprātīgi, neķeroties pie parādnieka mantības pārdošanas
- piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām
- leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds)
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur)
- izlūks Izlūkdienesta līdzstrādnieks
- rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas citā valstī
- aģentūra Izlūkošanas dienests
- sažņaugta balss izmainīta, neskanīga balss
- izvēles izmaksas izmaksas, kas ierobežotu resursu (deficīta) gadījumā līdzinās peļņas vai ietaupījuma summai, no kā atsakās, izlietojot šos resursusvienam nolūkam tā vietā, lai izmantotu tos citā ienesīgākā veidā
- tiešās izmaksas izmaksas, kas tieši saistās ar noteiktu izmaksu nesēju (izstrādājumu veidu, pasūtījumu un ražošanas pašizmaksu)
- kalkulācijas objekts izmaksu nesējs
- korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos; uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus)
- apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma formulējuma neprecizitāti, arī citu likumu, lai nesodīts varētu izdarīt nelikumību
- izšaut pulveri izmantot visu spēku, enerģiju un vairāk neko nespēt
- kodolmagnētiskā rezonanse izmeklēšanas metode, kurā ar magnētiskā lauka un radioviļņu palīdzību izmeklē iekšējos orgānus, smadzenes
- žabārkstis Izmeklētas koku saknes
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā)
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus
- dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā
- uznesība Iznesība
- šmīze Iznesīga meitene
- karakolēt Iznesīgi jāt, vadot zirgu sarauksmē, lai ar skaisto zirga izskatu pievērstu apkārtējo uzmanību
- šiki Iznesīgi, glīti
- uznesīgs Iznesīgs
- uzstāvīgs Iznesīgs
- žeberīgs Iznesīgs, dūšīgs, nevaldāms; mundrs, veikls
- pravīgs Iznesīgs, enerģisks, darbīgs
- prezentabls Iznesīgs, pēc ārienes cienīgs
- štramms Iznesīgs; stalts
- izpudāt Iznest ārā
- izanesties Iznest sev līdzi
- izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ) - par augiem
- notiesātā atbrīvošana no soda izņemot amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, var izdarīt tikai tiesa likumā norādītajos gadījumos un kārtībā
- izpaunāt Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.)
- izpaunot Izņemt (mantas, saiņus no kurienes, kur u. tml.)
- izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem)
- izjemt Izņemt no kurienes
- izlikt Izņemt, lai noliktu; izņemt (no kurienes) un nolikt (kur)
- atraut Izolēt, nesaistīt domās, uzskatos, daiļradē u. tml. (ko savstarpēji saistītu); aplūkot izolēti
- gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu
- hermētiskā kabīne izolēts lidaparāta tilpums ar regulējamu pārspiedienu un temperatūru; ir ventilācijas, skābekļa ventilācijas, reģenerācijas tipa kabīnes
- izohiēta Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu nokrišņu daudzumu noteiktā laika posmā (diennaktī, mēnesī, gadā), vai arī punktus, kuros daudzus gadus pēc kārtas ir vienāds nokrišņu daudzums mēnesī vai gadā
- koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā
- koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu
- izmaut Izpeldēt no kurienes
- pielankšķēt Izplatīt tenkas, runāt daudz un nesakarīgi
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
- nākt Izplatīties (no kurienes, arī kur iekšā) - par smaržām
- nākt Izplatīties (no kurienes), kļūt skaļākam (par skaņu); tikt izteiktam
- segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.)
- halācija Izplūdis attēls uz tīklenes, ja ir pārāk liels vai pārāk stiprs gaismas avots
- retransfūzija Izplūdušu nesarecējušu asiņu ievadīšana atpakaļ paša asinsritē
- izrasot Izplūst lāšu, pilienu veidā (no kurienes, kur u. tml.)
- akatalepsija Izpratnes trūkums
- redzēšana izpratnes veidošana apziņā
- urķēšanās Izpriecas labad vai ļaunprātīgi vai krāpnieciskā nolūkā veikta nesankcionēta piekļūšana datoram vai programmatūrai
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā
- repetīcija Izrādes, koncerta, filmas kadra u. c. sagatavota priekšnesuma mēģinājums
- Mossad Izraēlas izlūkdienests
- aptriekt izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām
- naidot izraisīt ķildas, nesaskaņas, arī nesaticību
- varažāt Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem
- varažot Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem
- izrāpāt Izrāpot no kurienes
- dépaysé izrauts no pierastās vides, apkārtnes
- repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.)
- azafija Izrunas neskaidrība, sevišķi, ja ir cieto un mīksto aukslēju defekti
- aizmuldēties Izrunāt nesaprotamus vārdus
- izpentarēt Izrunāt, izteikt (parasti neskaidri)
- izpenterēt Izrunāt, izteikt (parasti neskaidri)
- izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
- izpentarēties Izrunāties (parasti neskaidri)
- izpenterēties Izrunāties (parasti neskaidri)
- pūtes Izsitumi sejas, krūšu un muguras ādā cilvēkiem, kam ir pastiprināta tauku dziedzeru sekrēcija; pinnes
- iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas)
- eluviālais horizonts izskalošanās horizonts augsnes profila augšdaļā
- izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt
- ražens Izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, liels, veselīgs (par cilvēku, tā augumu)
- ražins izskatīgs, iznesīgs, arī spēcīgs, veselīgs (par cilvēku, tā augumu)
- izdesāt Izskriet, izbēgt (no kurienes)
- izdesot Izskriet, izbēgt (no kurienes)
- izjūgt Izskriet, izbēgt (no kurienes)
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes)
- atsprukt Izslīdēt, izkrist no rokām (parko smagu, kas tiek nests, celts u. tml.); atraisīties
- aplacināšana Izsmiešana, neslavas celšana
- ībēt Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt
- īboties Izsmiet, nespēt savaldīt smieklus, smīnēt
- izsoļāt Izsoļot no kurienes
- špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs
- izmiegt Izspiest no kurienes
- ekstrūzija Izspiešana, izvilkšana; izspiešanās, piem., zoba izspiešanās uz āru no sakodiena plaknes
- pinka Izspūrusi, samudžinājusies, arī nesakopta (matu, bārdas) šķipsna
- izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu)
- blāzmot Izstarot vai atstarot (vāju) gaismu; būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu gaišumu
- mūžīties Izstiepties, ilgi ilgt, nespēt tikt uz priekšu, mocīties
- kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes
- cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitas vai kazas āda; virsģērbs no šādas kažokādas
- izdzīt Izstumt, izgrūst (no kurienes, kur u. tml. transportlīdzekli)
- ekspatriēt Izsūtīt no dzimtenes
- izšķiešana Izšķērdēšana - pārkāpums, kad vainīgais piesavinās īpašumu, kas viņam ir uzticēts saskaņā ar vienošanos vai dienesta pienākumiem un par kuru viņš ir atbildīgs
- bārstīties Izšķērdīgi, nesaimnieciski rīkoties; šķiesties
- endosmoze Izšķīdušu vielu iesūkšanās šūnā no ārienes
- nošļenderēt Izšļakstīt (nevērīgi nesot)
- nošķelvinēties Izšļakstīties (nesot, no šķidruma vaļējā traukā)
- sakurināt pirti izteikt ļoti asus pārmetumus, radīt kādam grūti panesamus, neciešamus apstākļus
- participācija Izteikti ciešas saiknes starp objektiem jeb personām
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs
- šķeberēt izteikums par veca, nespēcīga cilvēka gaitu, iešanu
- neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0
- Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas
- selenīti Iztēlē radīti Mēness iedzīvotāji
- ģesties Iztikt, nesasniegt
- iznešanās Izturēšanās (parasti lepna, iznesīga)
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2)
- žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piemēram, nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); arī just līdzi (kādam)
- izanesties Izturēties iznesīgi
- iznesties Izturēties iznesīgi
- ālēties Izturēties nesavaldīgi, trokšņaini, arī nepieklājīgi, aizskaroši
- izdevas Izvadīšana karadienestā
- izdeve Izvadīšana karadienestā
- izdevības Izvadīšana karadienestā
- izdeviņas Izvadīšana karadienestā
- izdotenes Izvadīšana karadienestā
- Amatas novads izveidojās Cēsu rajonā 2000. g., apvienojot Drabešu un Amatas pagastu; 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, kas ietvēra arī Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastu
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē)
- Demenes pagasta teritorija izveidojusies 19. gs. 80. gados apvienojot Briģenes, Šembergas, Behovas, Feldhovas, Demenes un Demenes mācītājmuižas pagastu, 1990. gadā atjaunojot pagastus teritorijā izveidoja Demenes un Līdumnieku pagastu, kas ietvēra arī daļu pirmskara Silenes pagasta, bet 1998. g. tika pievienots Demenes pagastam
- Akmenes latviešu kopiena izveidojusies Akmenē un tās apkaimē 19. gs. sākumā, un 21. gs. sākumā Akmenē vēl dzīvoja \~30 latviešu ģimeņu, visā Akmenes rajonā \~360 latviešu
- Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime)
- Sīļukalna pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
- Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
- Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas
- Bērziņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Asūnes, Ezernieku (Bukmuižas) un Šķaunes pagasta
- Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas
- Dunavas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu pirmskara Dignājas, Rubenes, Bebrenes un Dvietes pagasta teritorijas
- Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu
- Goliševas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā, aizņemot tā ziemeļaustrumu daļu
- Cirmas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Zvirgzdenes pagasta teritorijā, pievienojot nelielu daļu no bijušā Rēznas pagasta
- Isnaudas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa pirmskara Zvirgzdenes, Pildas un Ciblas pagasta teritorijas
- Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības
- savītņot izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes
- noapaļot izveidot (kam) apaļīgu, lokveida, lodveida, arī plūdlīnijas formu; nolīdzināt (kā šķautnes)
- savienot izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp valstīm, pilsētām, reģionālām vienībām u. tml.), arī iekļaut (tās) kādā savienībā
- apsakņoties izveidot saknes (par spraudeņiem)
- Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam
- Dīriķu ūdenskrātuve izveidota Aizkraukles novada Vietalvas pagastā uz Naskānes upes, platība — 3 ha
- Papes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, ietver pašu ezeru un tā piekrastes mitraines, platība - 2205 ha
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā
- Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
- Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
- Raunas novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietvēra Drustu un Raunas pagastu; 2021. g. iekļauts Smiltenes novadā
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana
- sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi
- apakšizvēlne Izvēlne, kas ir kādas citas izvēlnes (galvenās vai pamatizvēlnes) sastāvdaļa
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs ar rādītājierīces starpniecību izvēlas kādu objektu, piemēram, tekstu, ritjoslu vai dialoglodziņu; kad lietotājs izvēlas noteiktu izvēlnes elementu, tad šī izvēlne no displeja ekrāna pazūd
- parametrs izvēlnes elements, kuram vērtību piešķir vai nu operators, vai sistēma tajā momentā, kad izvēlne tiek interpretēta
- kaskādizvēlne Izvēlnes sistēma, kurā komandas izvēle izvēršamajā izvēlnē izraisa nākamās izvēlnes parādīšanos; apzīmē ar trīsstūri izvēlnes labajā malā
- atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības)
- izdzīt Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus)
- izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur u. tml.)
- izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām
- izcilnis Izvirzījums (priekšmeta) virsmā; vieta vai priekšmets, kas izdalās no apkārtnes ar savu augstumu
- izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu)
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas
- izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu)
- izbūve Izvirzīta (piemēram, celtnes, konstrukcijas) daļa
- izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem
Citās vārdnīcās nav šķirkļa nes.