Paplašinātā meklēšana
Meklējam mest.
Atrasts vārdos (134):
- mest:1
- mesti:1
- mesto:1
- mestrs:1
- apmest:1
- atmest:1
- damest:1
- damest:2
- iemest:1
- izmest:1
- nomest:1
- pamest:1
- samest:1
- uzmest:1
- mesters:1
- mestici:1
- mesties:1
- aizmest:1
- pārmest:1
- piemest:1
- piemest:2
- piemest:3
- lumesti:1
- pamests:1
- remests:1
- rīmeste:1
- somests:1
- mestavas:1
- mestuves:1
- Diemests:1
- laimests:1
- mamestra:1
- pusmests:1
- saimeste:1
- semestrs:1
- slīmeste:1
- slīmests:1
- svīmests:1
- Vikmeste:1
- apmesties:1
- atmesties:1
- bimestris:1
- camestres:1
- damesties:1
- dermestes:1
- iemesties:1
- izmesties:1
- lemestiņa:1
- lemestiņš:1
- Nāmestovo:1
- nemesties:1
- nomesties:1
- pamestība:1
- pamesties:1
- samestava:1
- samesties:1
- samestuve:1
- semestris:1
- sklīmests:1
- slīmestēt:1
- slīpmests:1
- somestava:1
- sumestuve:1
- šļaumests:1
- Tihemesta:1
- trimestrs:1
- uzmesties:1
- mestaunīca:1
- aizmesties:1
- dimestrols:1
- domesticēt:1
- domesticus:1
- formestāns:1
- izamesties:1
- izamesties:2
- lemestnica:1
- lielmestrs:1
- pamestenis:1
- pārmesties:1
- piemesties:1
- puspamests:1
- saimestība:1
- slīmestevs:1
- slīmestuvs:1
- somestavas:1
- sumestevis:1
- sumestuvis:1
- trimestris:1
- virsmestrs:1
- zemestauki:1
- zemestiesa:1
- zemestrīce:1
- mesternieki:1
- mestrēnieši:1
- aizamesties:1
- apsamesties:1
- atsamesties:1
- dasamesties:1
- dasamesties:2
- dermestidae:1
- iesamesties:1
- klamesteris:1
- klimesteris:1
- nosamesties:1
- ordeņmestrs:1
- plaumestars:1
- samestaukla:1
- sasamesties:1
- slāmesteris:1
- slīmestuvis:1
- sumestaukla:1
- atmestļāvums:1
- detumestence:1
- Holmestranna:1
- hromestēzija:1
- kaumestēzija:1
- klamestīties:1
- pārsamesties:1
- piesamesties:2
- piesamesties:1
- skriemesteņš:1
- slīmestēties:1
- termestēzija:1
- tigmestēzija:1
- Diemestgrāvis:1
- domestikācija:1
- krustmesterēm:1
- seismestēzija:1
- Heržmanūvmesteca:1
- hipotermestēzija:1
- termestēziometrs:1
- hipertermestēzija:1
- pseidohromestēzija:1
- topotermesteziometrs:1
Atrasts vārdu savienojumos (113):
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku)
- (ie)mest sejā (arī acīs)
- (ie)mest sprunguli starp kājām (arī kājās, riteņos)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu)
- (iz)mest (arī (iz)sviest) naudu (vējā), arī (no)mest (arī (no)sviest) naudu zemē
- (iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē)
- (no)sviest (arī (no)mest) zemē
- (pār)mest (arī celt) tiltu
- (sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri
- (uz)mest garu
- (uz)mest kūkumu
- apzīmēt ar krustu (arī ar krusta zīmi), arī (pār)mest krustu, arī (aiz)mest krustu (priekšā)
- ar acīm mest
- izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā)
- kā (lingas, arī atsperes) sviests (biežāk mests)
- kā lingas mests
- kā lingas mests (arī sviests), arī kā linga
- klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā
- laist (arī mest, sviest) pār bortu
- liekt (arī mest) līkumu (arī loku)
- liekt (biežāk mest) līkumu apkārt
- likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā
- likt (arī mest) svaru kausos
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā
- maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā
- mest (acu) zibeņus
- mest (acu) zibšņus
- mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos
- mest (arī liekt) līkumu apkārt
- mest (arī likt) svaru kausos
- mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni
- mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā
- mest (arī sviest, likt) trumpi galdā
- mest (arī sviest) naudu zemē (arī vējā)
- mest (arī sviest) pār kanceli
- mest (arī sviest) plinti krūmos
- mest (retāk liekt) līkumu apkārt
- mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus)
- mest (uz kādu) acis (arī aci)
- mest acīs (kādam kaut ko)
- mest acis uz kādu
- mest akmeni uz kādu, kādam
- mest ar roku
- mest augstu vilni
- mest ceļā sprunguļus
- mest cilpu (arī cilpas)
- mest cilpu ap kaklu
- mest cilpu kaklā
- mest cilpu kaklā (kādam)
- mest cilpu kaklā, arī savilkt cilpu ap kaklu
- mest cimdu
- mest dubļus (uz kādu)
- mest ēnu
- mest garu
- mest ikrus
- mest izaicinājumu (kam)
- mest kaktā
- mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.)
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.)
- mest kauliņus (par kādu, kaut ko)
- mest kauliņus kopā (ar kādu)
- mest kolekti
- mest krustu (priekšā)
- mest kūkumu (retāk kupri), biežāk mesties kūkumā
- mest kūleni
- mest laukā (arī ārā) kādu
- mest mieru
- mest naudu
- mest no galvas laukā (arī ārā)
- mest ņurku
- mest ogu
- mest pa lampu
- mest pakaļ
- mest pār bortu (kaut ko, kādu)
- mest pār galvu
- mest pār kanceli
- mest pār kārti
- mest pār vienu kārti
- mest pāri galvai
- mest pie malas
- mest pie malas (retāk malā)
- mest pirmo akmeni
- mest plinti krūmos
- mest sausu
- mest sejā
- mest sev cilpu kaklā
- mest skatienu (arī skatu, acis)
- mest skatienu (arī skatu) atpakaļ
- mest skatu
- mest skatu atpakaļ
- mest sprunguļus riteņos
- mest tīklu
- mest tiltu
- mest vējā
- mest zemē
- mest zibeņus
- mest(arī sviest, laist) pār bortu
- mesties kūkumā, retāk mest kūkumu
- nezināt ne krusta mest (par kaut ko)
- puci mest
- rūsu mest
- savilkt cilpu ap kaklu, arī mest cilpu kaklā
- sist (arī mest) augstu vilni
- sliet (arī celt, mest) kūkumu (ari kupri)
- sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā
- sviest (arī mest, laist) pār bortu
- sviest (arī mest) naudu zemē (arī vējā)
- sviest (arī mest) pār kanceli
- sviest (arī mest) plinti krūmos
- sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās)
- tīklu mest
Atrasts skaidrojumos (999):
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei.
- aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
- mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus").
- ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava.
- jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius").
- aizmētāt Adot uzmest pirmo rindiņu.
- aizmastīt Adot uzmest pirmo valdziņu.
- iemastīt Adot uzmest pirmo valdziņu.
- aizkrāsnā Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- aizkrāsnī Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
- Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli.
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni).
- pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu.
- aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
- aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast).
- aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu).
- aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko).
- aizbrosīt Aizmest.
- aizlaist Aizmest.
- aizlidināt Aizmest.
- aizlingot Aizmest.
- aizplivināt Aizmest.
- aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.).
- aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist.
- mikņīties Aizmesties, aizķerties.
- aizvirst Aizmesties.
- aizvantēt Aizsviest, aizmest.
- izsnāt Aizvilkt, aizmest, izmētāt.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā.
- palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes.
- Zāģeri apdzīvota vieta (pamesta viensēta) Ogresgala pagastā.
- aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti.
- apsviest Apmest (ap pleciem).
- apsviest Apmest (ar ko).
- izlepīt Apmest (celtni), parasti ar mālu.
- aptinkavāt Apmest ar javas kārtu.
- apvašāt Apmest ar smiltīm.
- apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
- apmesties Apmest sev (ko).
- tynkavuot apmest.
- apļepināt Apmest.
- iemesties Apmesties (1).
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem.
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
- skradāt Apmesties ar kraupi.
- nosamesties Apmesties kur dzīvot.
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku).
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
- apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties.
- apsamesties Apmesties uz dzīvi.
- iesataisīties Apmesties, iekārtoties uz dzīvi.
- palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda).
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties.
- telšot Apmesties, pārnakšņot teltī.
- mesties Apmesties, piemesties; palikt.
- apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- štukatūrēts Apmests.
- aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
- izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest.
- apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest.
- šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu.
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības).
- rostot apvainot, pārmest.
- uzbraukt Apvainot; pārmest.
- čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu.
- krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur).
- sviest Ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest (1).
- uzspārdīt Ar kājām uzmest augšā.
- atšķūrēties Ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā.
- iešķipelēt Ar lāpstu ievirzīt, iemest.
- pamest Ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1).
- kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- aizallēt Ar sparu samest, sviežot piepildīt (lielā skaitā).
- cirst Ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko).
- cirsties Ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem.
- pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1).
- sviest Ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8).
- aizsviest Ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest.
- iesviest Ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1).
- izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1).
- nosviest Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nomest (1).
- pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2).
- izsviest Ar sviedienu novietot; izmest (3).
- nosviest Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2).
- pārsviest Ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1).
- pasviest Ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1).
- piesviest Ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- ūdenspārbaudījums Ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs.
- kuprāt Ar uzmestu kūkumu strādāt, iet.
- kuprāties Ar uzmestu kūkumu strādāt, iet.
- izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5).
- putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū.
- izgult Asi pārmest kādam; stipri rāties uz kādu.
- mesties virsū Asi pārmest, asi nosodīt.
- brukt Asi pārmest, kritizēt.
- nosviest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu); nomest (6).
- plauksnāt Atdalīt, mest plaukas.
- izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4).
- atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
- mest sejā atklāti teikt ko nepatīkamu vai aizvainojošu; pārmest.
- mest acīs (kādam kaut ko) atklāti, tieši teikt ko nepatīkamu, aizvainojošu, pārmest.
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu).
- izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
- noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu.
- atplāt Atlocīt, atmest (mēteļa malu).
- ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
- nomest Atmest (nevēlamu paradumu).
- abjicēt Atmest, nicināt.
- atlingot Atmest.
- atrociski Atmuguriski, atpakaļ (mest).
- lidojums ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē.
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
- aizlidot Ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
- atlidot Ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem).
- ievārīt Ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā).
- ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izlidot Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2).
- izlidot Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- notraicīt Ātri nocelt, atmest.
- pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- pārsviesties Ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1).
- savantēt Ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- savaņķīt Ātri samest; sasviest.
- izverdēt Ātri un izveicīgi izmest, izdzīt.
- uzvantēt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- uzvārīt Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
- uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas.
- lidošana ātri virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) – piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- lidot Ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
- sviesties Ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1).
- sviesties Ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2).
- emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai.
- savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties.
- ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
- novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest.
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā.
- Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400.
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini.
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam.
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi.
- Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka.
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
- atstāt (arī pamest) kaunā atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- aiziet Atstāt, pamest.
- nolempēties Atstāt, pamest.
- atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
- odds Attiecība starp ieguldījumu un laimestu derībās (totalizatorā); izredzes.
- priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos.
- samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestava.
- samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla.
- loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma.
- spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts.
- kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
- bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas.
- derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta.
- totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta.
- cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete.
- azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai.
- mājas vista Bankivas vistu modifikācija ("Gallus gallus f. domestica"), pasaulē \~250 šķirņu, mājputns olu un gaļas iegūšanai.
- rēgāties bārties, pārmest, ķildoties.
- mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints.
- Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
- ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu.
- bomž Bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva").
- iemētāt Bieži iemest, iedzert.
- aizblīkšķināt Blīkšķinot aizmest.
- grosmeisters Bruņinieku ordeņos virsmestrs.
- birņābele Bumbierābele ("Malus domestica").
- birnis Bumbierābele ("Malus domestica").
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
- sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.); mest (11).
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
- bruģis Ceļam dūkstī uzmesta žagaru, akmeņu un grants sega tilta vietā.
- piekaramais konteiners ciets plūdlīniju korpuss ar nodalījumiem; lieto kravas, aprīkojuma un ieroču pārvadāšanai; hermētiskus piekaramos konteinerus izmanto par degvielas tvertnēm, kuras var nomest pēc degvielas izlietošanas.
- iedzīvotāju zaudējumi cilvēkresursu samazinājumsdabas un sociālo kataklizmu dēļ (zemestrīces, kari, represijas, avārijas u. c.).
- brūnsvārcis Circenis ("Gryllus domesticus").
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
- valks Čūskas āda, kas nomesta.
- zuomauka čūskas nomestā āda.
- dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piemēram, zemestrīces, plūdi, vētras).
- puspamests Daļēji pamests, daļēji atstāts bez uzraudzības.
- apmešanās Darbība, process --> apmesties.
- domestikācija Darbība, process --> domesticēt.
- mešana Darbība, process --> mest.
- aizmetiens Darbības "aizmest" rezultāts.
- iemetējs Darītājs --> iemest.
- izmetējs Darītājs --> izmest.
- metējs Darītājs --> mest.
- slēgtā datne datne, kuru nevar modificēt, t. i., nevar pievienot jaunus ierakstus vai izmest vecos.
- saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus.
- snaidas dažādi nederīgi, nomesti krāmi (lupatas, salmi,diegi u. tml.), kas pinas pa kājām vai rada nekārtīgu izskatu.
- promese Dažās valstīs - dokuments, kas dod tiesības par īpašu maksu saņemt laimestu pēc loterijas biļetes, kura iegādāta uz nomaksu.
- papildskaitlis Dažu loto loteriju pēdējais skaitlis, kas maina laimesta lielumu.
- Bezdubenis Diemests, ezers Laucienes pagastā.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- dirināt Dirināt acis - mirkšķināt acis, mest ar acīm.
- metams Divd. --> mest.
- pamests Divd. --> pamest.
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos.
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
- izsveireit dzērāju "izmest".
- dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
- emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt.
- ķirpata Ecēšanas laikā kopā samestas nezāles ar saknēm.
- seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos.
- elateroides Elateroides dermestoides - lapkoku kokurbja "Hylecoetus dermestoides" nosaukuma sinonīms.
- pārnovas miglājs emisijas miglājs, kas rodas pārnovas sprādziena rezultātā; spīd, sprādzienā nomestajam gāzu apvalkam mijiedarbojoties ar starpzvaigžņu vidi.
- slībeņķis Ēvelsols (priekšmeta apstrādāšanai arēveli un slīmestu).
- Sarezas ezers ezers Pamirā ("kūli Sarez"), Tadžikistānā, starp Ziemeļaličuras un Muzokla grēdu 3239 m vjl., platība - 86,5 kvadrātkilometri, garums - \~75 km, platums - līdz 3,4 km, vidējais dziļums - 190 m, lielākais - 505 m, izveidojies 1911. g. pēc zemestrīces izraisītā nogruvuma, ledāja ūdeņu pieplūde.
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni.
- mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
- klupt krāgā fiziski ietekmēt, uzbrukt; pārmest.
- dopelendbols Futbola bumbai līdzīga bumba, ko garā atsperē pakarina pie griestiem, bet apakšā ar virvi, kas pārmesta pār bloku, piestiprina pie grīdas; lieto boksa treniņos.
- tercials Gada trešdaļa; līdzās trimestrim lietots studiju vai skolas (mācību) gada trijdalījumā.
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kādu) pieņem (piemēram, darba, skola), ka (kāds) var apmesties (kur).
- katapultējamais sēdeklis gaisakuģa ierīce, kas lidotājam dod iespēju avārijas gadījuma pamest lidaparātu pēc kapteiņa vai borta ierīču signāla un nolaisties ar izpletni.
- platpierainais vērsis gajals - gaura domesticēta forma.
- sielains Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
- sielājs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
- sielējs Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
- sielis Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
- siels Gareniski pār upi vai strautu pārmesti vairāki baļķi, koki.
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
- glodeņveidīgie Glodeņu dzimta - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Anguidae"), nelieli un vidēji lieli rāpuļi (garums - 20-120 cm), spēj nomest asti, gk Amerikā, 7-10 ģinšu, 60-80 sugu.
- slīmēt gludināt ar slīmestu.
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
- Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi.
- Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus.
- ķimpulēt Grīstot, vīt, cilpas mest (ar vienu adatu).
- izsviesties Gulēt ar sānis izstieptām rokām, kājām; izmesties (3).
- seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pētī zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
- seismotektonika Ģeoloģijas nozare, kas pētī zemestrīču rašanās ģeoloģiskos nosacījumus.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem.
- Phallus hadriani Hadriāna zemestauki.
- Ankorvats Hinduistu svētnīca Kambodžā ("Angkor Wat"), kas celta ap 1150. g. un 15. gs. pamesta, atrodas Ankoras ("Angkor") tempļu, piļu, ūdenskrātuvju un kanālu kompleksā (8.-13. gs.).
- imigrēt Ieceļot (citā valstī, lai tur apmestos uz pastāvīgu dzīvi) - par ārvalstnieku.
- seismiskā skala iedalījums zemestrīču spēka un enerģijas novērtēšanai Zemes virspusē.
- piesviest Iedot, piešķirt (ko) papildus; piemest (5).
- nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi).
- ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
- ieperināties Iekārtoties, apmesties uz dzīvi.
- ielidināt Iemest (1).
- ielingot Iemest (1).
- ielepīt Iemest (ar ko lipīgu).
- iesviest Iemest (piemēram, makšķeri, tīklu).
- ielikt Iemest (zvejas rīku).
- iemest vēstuli iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu.
- sastingrināties Iemest, iedzert (kādu alkoholisku dzērienu).
- ielaist Iemest, iešaut (kur iekšā).
- iemūdīt Iemest.
- ieplinderēt Iemest.
- ievirst Iemest.
- iepēkšties Iemesties un sākt izplatīties.
- iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; arī apmesties.
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
- nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu; apmesties.
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
- ūdensmetējdzinējs Ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku.
- iemostīties Iesākt darbu un pamest to nepabeigtu.
- stirkāties Iesākt un pamest nepabeigtu darbu.
- uzmest mezglu iesiet mezglu diega, auklas galā; aizmest mezglu.
- ielūkot Ieskatīties kādā; mest acis uz kādu.
- sadauzt iesviest, iemest.
- ieskliest Iesviest, iemest.
- pacelt asti gaisā iet projām, pamest, atstāt.
- iesasukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
- iesukties Ietīties, iemesties, iegriezties.
- iekortelēties Ievākties; ieņemt vietu; apmesties uz dzīvi; iekārtoties (telpās, dzīvesvietā).
- atkritne Ikona, kas displeja ekrānā norāda, kur tiek uzglabātas atmestās datnes, kuras var tikt atjaunotas vai arī pilnīgi likvidētas.
- atstāt Ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu).
- izmesties Ilgāku laiku, daudz mest.
- izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
- izsviesties Ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1).
- iesūnoties Ilgstoši apmesties, uzturēties vienā vietā.
- mājsēde īpašs pārvietošanās ierobežojums - prasība nepamest dzīvesvietu konkrētā laikā.
- pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot.
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās.
- lancīt Izcelt tīklu, izņemt zivis un iemest tīklu no jauna.
- saštukot Izdomāt, sarunāt, samest naudu.
- izčavāt Izdzīt, izmest.
- izķuidāt Izdzīt, izmest.
- izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest.
- izfurķēt Izdzīt; izmest.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- iesaprasīties Izlūgties, lai ļauj apmesties kur uz dzīvi, pārnakšņot u. tml.
- izlidināt Izmest (1).
- izlingot Izmest (1).
- izkrēst Izmest (ārā).
- izperņīt Izmest (ārā).
- izkapačāt Izmest (kūtsmēslus) no vezuma.
- katapultēt Izmest ar katapultu (cilvēku no lidaparāta, zemūdenes, piemēram, avārijas gadījumā).
- izdzirkstīt Izmest dzirksteles.
- noenkuroties virsvēja pusē izmest enkuru vēja pusē.
- spusķiķ Izmest lietiskos pierādījumus aizturēšanas laikā.
- guņģot Izmest loku, līkumot, tikt brīvā vaļā.
- kikot Izmest no čata.
- atinstalēt Izmest no datorsistēmas aparatūru vai programmatūru.
- izgraust Izmest un pazaudēt.
- dzīt tīklus izmest, izvietot tīklus (zvejas vietās).
- parašutēt Izmest, nolaist no lidaparāta ar izpletni.
- izforņīt Izmest; izstumt.
- izgraut Izmest.
- izručīt Izmest.
- izruķīt Izmest.
- izšvirnīt Izmest.
- izvaļīt Izmest.
- sevināt Izolēt, apmesties par sevi.
- izoseista Izolīnija, kas savieno punktus, kuros zemestrīce bijusi vienādi stipra.
- tirāža Izpērkamo aizņēmuma obligāciju, izpērkamo akciju, arī loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- selīties Izplatīties; apmesties uz dzīvi.
- postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
- čuš Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
- uzspārdīt Izspert un aizmest (ar kājām).
- izvantēt Izsviest, izmest; izmētāt, izsvaidīt.
- izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā); izmest (2).
- izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu); izmest (4).
- izpurņīt Izvākt ārā (ko); izmest.
- pārmesties Izveidoties zarnu aizsprostojumam; samesties (par zarnām).
- sarkanā jāņoga jāņogu suga ("Ribes rubrum var. domesticum"), kas ir pamatsuga dārzos audzētajām sarkano jāņogu šķirnēm.
- krāszēns Jauns krāsnesis, kas vēl nav izturējis zināmu pārbaudījumu vai kam trūkst vajadzīgo semestru.
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu.
- seismika Kādai teritorijai raksturīga zemestrīču varbūtība, intensitāte, izpausme.
- kakažiņa Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakazis Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- kakažnieks Kādas 5 pēdas garš koks ar līku galu, kuru lieto pie līkšu liekšanas, lai nemestos gaņģī; līka dīsele.
- aizkaisīt Kaisot aizmest, aizsviest.
- krājkase Kārba, kurā pa īpašu spraugu var iemest naudas zīmi, monētu (uzglabāšanai, sakrāšanai).
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi).
- alea iacta est kauliņi ir mesti.
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē - tiek uzmests un rada noteiktu stāvokli (par ciparu).
- meteklis Kaut kas nomests, atmests.
- pametņa Kaut kas pamests, nicināms.
- mets Kaut kas samests, piem., siena kaudze.
- atveltes Kāzinieku samestā nauda līgavai par viņas veltēm (dāvanām).
- atstātne Klusa, tukša, pamesta vieta; nomale.
- datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju.
- šķiemele Kociņš, ko iesprauž šķērumos, kur šķērējot iemest audekla krustu.
- lapkoku kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Hylecoteus dermestoides").
- apmešanās atļauja kompetentu valsts institūciju atļauja apmesties uz dzīvi valstī jeb tās teritorijas noteiktā vietā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.
- seismiskais dienests komplekss sistemātiskai zemestrīču novērošanai pēc vienotas programmas, ko realizē seismiskās stacijas.
- konoss Konusveida kartupeļu kaudze, kas nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi kartupeļu uzglabāšanai ziemā; stirpa.
- vallēt Kraut, mest, sviest u. tml., veidojot valni, uzbērumu.
- apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību.
- piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
- zemesutis Kukaiņu kārta, 2-3 mm gari spārnaini un bezspārnaini kukasiņi, kas līdzīgi termītiem var nomest spārnus; tropos, 1 dzimta, 1 ģints, 20 sugu.
- sakūkt Kūkumu uzmest.
- pa roku galam kur pagadās (sviest, mest u. tml.).
- kepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā - divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma.
- ķepšuks Kuršu (kursenieku) mitoloģijā divdabīgs jūras, ūdens gars, kas var līdzēt zvejniekam gūt bagātu lomu, bet var pamest zvejas vīrus pavisam bez loma; kepšuks.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- mežģīties Ķerties (kur), aizmesties (piemēram, par darba rīku); neveikties (par darbu).
- padibene Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padibenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padibens Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padibins Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- padubenis Labības vai siena kaudzes vieta ar pamatam samestiem zariem u. c.
- podjom Laimests.
- podjoms Laimests.
- vinnestība Laimests.
- vinnests Laimests.
- mājas lama lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. glama").
- istabas muša Latvijā visizplatītākā mušu dzimtas suga ("Musca domestica").
- vulkāniskās smiltis lavas, minerālu un iežu atlūzas (diametrs - 0,5-2,0 mm), kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā.
- trīsmēnešu lavatera lavateru suga ("Lavatera trimestris").
- salto mortale lēciens ar vienu vai vairākiem gaisā apmestiem kūleņiem.
- saltomortāle Lēciens ar vienu vai vairākiem gaisā apmestiem kūleņiem.
- kučkučiski Līderīgi, nekārtīgi samest vienā kaudzē.
- dasalaisties Lidojot uz īsu brīdi uzmesties uz kā (par putniem).
- reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā.
- grand-maitre Lielmestrs, ordeņa mestrs.
- krusa Liels daudzums (izšautu ložu, skrošu, mestu akmeņu u. tml.).
- laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
- atmestļāvums Lietotāja iezīmēta kadra īpašība (parasti speciāls kadra galvenes bits), kas norāda, ka kadrs var tikt prioritāri atmests, lai izvairītos no pārblīves.
- līcenis Līks slīmests.
- līcēns Līks slīmests.
- ievietot Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).
- nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu; likt apmesties (kur) uz laiku.
- pārvietot likt cilvēkam mainīt atrašanās, uzturēšanās vietu, likt apmesties citā vietā
- mūdīt Likt, mest.
- aizlikties Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties.
- legālservitūti Likumiski servitūti, agrāk ieviesies nepareizs apzīmējums īpašuma aprobežojumiem, kas vēlāk atmests, jo ar likumā noteiktu īpašuma aprobežojumu nevar nodibināties servitūts kā civila tiesība.
- pleistoseista Līnija (ģeogrāfiskajā kartē), kas ierobežo apgabalu ar vislielāko zemestrīces intensitāti.
- homoseismi līnijas, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus, kuros zemestrīce iestājas vienā laikā.
- homoseistas Līnijas, kas savieno vietas zemes virsū, kur zemestrīces grūdieni novērojami reizē.
- Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- Velves Andrejs Livonijas ordeņa mestrs 1241. g. un 1248.-1253. g.
- zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
- laimes aka loterija, kurā laimestus velk it kā no akas.
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- pieņemt Ļaut apmesties (kādam) savā mājā, dzīvoklī u. tml.
- bakstīt ar pirkstu acī ļoti tieši, nekautrīgi atgādināt, pārmest, pamācīt.
- nospalvoties Mainīt spalvu, matus, mest spalvu.
- Circenis Mājas gars, ko iedomājās esam mājas circeņa ("Gryllus domesticus") izskatā.
- glome Mājas plūme ("Prunus domestica").
- glomes Mājas plūme ("Prunus domestica").
- glūme Mājas plūme ("Prunus domestica").
- glūmis Mājas plūme ("Prunus domestica").
- krēķis Mājas plūme ("Prunus domestica").
- zoss mājas zosis - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putni (_Anser. Branta domesticus_), kas cēlušies no meža zosīm.
- svīpuris Mājas zvirbulis ("Passer domesticus", senāk "Fringilla domesticus").
- spurdzeklis Mājas zvirbulis ("Passer domesticus").
- makroseismisks Makroseismiskās svārstības - svārstības, kuras zemestrīču gadījumā tieši uztver mūsu maņu orgāni.
- māvēt Māt, mest (ar roku, ar acīm).
- merulius Merulius domesticus - slapjās ēku piepes jeb branta "Serpula lacrymans" nosaukuma sinonīms.
- laist (arī mest, sviest) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- mest(arī sviest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- sviest (arī mest, laist) pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- švirnīt Mest ārā, izmest.
- knikstiņus spēlēt (arī ķert) mest gaisā akmentiņus un tos noķert.
- uz kustu spēlēt mest gaisā mazus akmentiņus un uzlasīt zemē guļošus akmentiņus, pie tam, satverot drīkst vairākiem guļošiem akmeņiem.
- savančāt mest kopā, nevērīgi salocīt.
- spalvāt mest spalvu.
- dzīt tīklu mest tīklu.
- slaņķēt mest, sviest (nekārtīgi).
- nosviesties Mesties zemē; mesties ceļos; nogulties.
- bumbuļot Mētāt kā bumbu šurp un turp; apmest kūleni.
- vārtīties Mētāties, būt nekārtīgi nomestam (kur), parasti tā, ka kļūst netīrs.
- uzlingot Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest (1).
- izmētāt Metot izkliedēt; nomest vairākās vietās.
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu.
- Aleksandrijas bāka milzu bāka, ko uzcēla 3. gs. p. m. ē. Aleksandrijas ostas tuvumā uz Faras salas, 117 m augsta, tika uzskatīta par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, sagrāva zemestrīce.
- Bhadra mitoloģisks senindiešu personāžs - skaistule, Somas meita un riši Utathjas sieva, viņu esot iekārojis Indra un sūtījis Nāradu viņu bildināt, pierunājot pamest vīru, bet atteikusies to darīt, tāpēc aizvesta ar varu.
- piņķēties Mudžināties, mesties (piemēram, par diegiem, auklām).
- pļekāt Mūrēt, apmest.
- pļokāt Mūrēt, apmest.
- mājas nandīna nandīnu suga ("Nandina domestica").
- izmiris Neapdzīvots, pamests.
- šuvošana Neapmesta akmens vai ķieģeļu mūra šuvu nolīdzināšana ar javu mūra ārpusē (fasādes pusē); izšuvošana.
- džēlēt neatlaidīgi pārmest pārestības.
- poriomania Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, shizofrēnijas gadījumā.
- poriomānija Neatturama vēlme pamest savu māju vai vietu, kur dzīvo; novēro epilepsijas, psihopātijas, šizofrēnijas gadījumā.
- pasijāt Neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu).
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
- čuslis Nekārtīga istaba, kur daudzas lietas nekārtībā samestas.
- kudzums Nekārtīgi kopā samestas lietas.
- lēkšt Nekārtīgi mest, sviest.
- sažļiebt Nekārtīgi nolikt, samest.
- sazvalstīt Nekārtīgi nomest vai atbalstīt.
- pleknēt Nekārtīgi nomest, nosviest.
- ieķerlāt Nekārtīgi paņemt un pamest; nekārtīgi iesākt darbu un nepabeigt; iesaistīt.
- salēkšt Nekārtīgi samest, sasviest.
- saslaņķēt Nekārtīgi samest, sasviest.
- saslānīt nekārtīgi samest.
- sablaizīt Nekārtīgi samest.
- sastrēdzināt Nekārtīgi samest.
- peizums Nekārtīgi samesta kaudze.
- rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt vainu, kļūdu, nodarījumu; pārmest.
- šķimbuks neliela cūku kūts, no kuras mēslus nevar izvest ar zirgu, bet tikai izmest.
- pļeckāt Nemākulīgi krāsot vai apmest.
- zāģēt kā ar zāģi kādu nemitīgi pārmest kādam kaut ko.
- ēst Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).
- ēst ar ēšanu Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
- neteikt neko nepārmest, neizteikt nosodījumu.
- nepārvarama vara nepārvarams spēks; konkrētos apstākļos ārkārtējs, neparedzams un nenovēršams notikums (piem., dabas katastrofa - zemestrīce, plūdi; karadarbība), kas civiltiesībās var būt pamats atbrīvošanai no atbildības.
- atēnoties Neskaidri atspoguļoties; mest ēnu.
- atēnoties Neskaidri atšķirties, izdalīties (uz kāda, parasti gaiša, fona); mest ēnu (uz gaiša fona).
- ņoga Netīrumi, atkritumi, gruži; samestas drēbes, sasvaidītas lietas.
- ievalēt Nevērīgi iemest.
- lobt Nevērīgi mest (parasti priekšmetus).
- pazvelt Nevērīgi nomest, nosviest.
- savaļīt nevērīgi samest kopā.
- izsviest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt; izmest (6).
- uzkleķēt Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
- valīt Nevīžīgi, nevērīgi mest.
- murklēt Nīkt pie darba, nemest laikā mieru.
- trebušē No koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu.
- apmest kūleni no tupus stāvokļa pārmesties pār galvu.
- noenkuroties ar heķenkuru noenkuroties ar pakaļgala enkuru - noturēties uz vietas ar enkuru, kas izmests no peldlīdzekļa pakaļgala.
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- svētīties Nokrustīties, mest krustu.
- sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
- notupties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- nosēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- renegēt Noliegt, atkrist, atmest agrākos ieskatus vai ticību.
- šrots Nolietotu, pamestu u. tml. automobiļu savāktuve, kur var iegādāties lietotas rezerves daļas; autokapsēta.
- nomāsinēt Nolikt vai pamest tā, ka pēc tam nevar atrast.
- nodēt Nomest (kur); nejauši nolikt (kur) un neatrast.
- nokrausīties Nomest (par miežu akotu).
- nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu); atdalīt sev (ragus).
- nobrauņāties Nomest ādu (par čūsku).
- izbrucināties Nomest drēbes, atbrīvoties no apģērba.
- nolingot Nomest lejā, zemē, gar (ko).
- nolidināt Nomest lejā, zemē.
- apgraudēt Nomest siena kaudzes virsējo salijušo daļu, lai kaltētu sienu.
- noskurt Nomest spalvas.
- nokladīt Nomest uz leju.
- noskurāties Nomest veco ādu, čaulu.
- nokūlāties Nomest veco apspalvojumu.
- pasnāt nomest zemāk, zem sevis.
- plaukāt Nomest zvīņas.
- žvīnīties Nomest zvīņas.
- spilvot Nomest, izplatīt sēklas matiņus.
- nograudāt Nomest, nogrūst.
- nograust Nomest, nogrūst.
- nolingāt Nomest.
- novalks Nomesta (čūskas) āda, nometeklis.
- novalka Nomesta (čūskas) āda.
- žoma Nomesta čūskas āda; žauma.
- kūla Nomesta čūskas āda.
- kūlis Nomesta čūskas āda.
- kūlīte Nomesta čūskas āda.
- nomatekls Nomesta čūskas āda.
- nometakls Nomesta čūskas āda.
- nometekls Nomesta čūskas āda.
- zamauka Nomesta čūskas āda.
- zāmauka Nomesta čūskas āda.
- žauma Nomesta čūskas āda.
- laupata Nomestā vecā āda (dažiem rāpuļiem).
- četroties Nomesties četrrāpus; pārvietoties četrrāpus.
- atsamesties Nomesties uz ceļgaliem.
- nosamesties Nomesties uz ceļgaliem.
- iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem.
- atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības.
- nopurņīt Nostumt, nomest lejā.
- metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla.
- spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
- ietēmēt Notēmēt un iešaut, arī iemest (kur).
- kārsteklis Novārtā pamests žogs.
- novārtņa Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks.
- novārtnieks Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks.
- nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
- pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko); pārmest (2).
- samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- metrēgs Nūja ar ko sist, mest.
- stibiķis Nūja, runga; izmests, nelietojams koka gabals.
- padēkle Ola, ko atstāj mājputnu ligzdā, lai putns tur neatmestu dēšanu.
- ordeņmestrs Ordeņa 2 (2) mestrs.
- padzijē Padzijē aust - pa vienai dzijai mest šķieta zobos.
- iekaudze Pagaidām un steigā samesta siena kaudze, lielāka nekā guba.
- stāve Palikt, apmesties.
- pamaļš Pamaļš skatīties - uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
- brosnīt Pamest (darbu).
- atstāt likteņa varā pamest (kādu) un nerūpēties (par to).
- atstāt Pamest (kādu) vientulībā.
- izkarināt Pamest neapmierinātu, pamatīgi ķircināt, kaitināt.
- dalaist Pamest novārtā, ļaut aiziet bojā.
- apmest Pamest zem kā.
- pamest (arī atstāt) kaunā pamest, atstāt (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu.
- abandonēt Pamest, atstāt.
- pavaņķīt Pamest, paspert.
- pavantēt Pamest, pasviest.
- mest Pamest.
- skvots Pamesta māja (gk. Nīderlandē un Lielbritānijā), kurā ievācas bariņš neformāļu un dzīvo, nemaksājot īri (angļu "squat").
- Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti.
- čuhārija pamesta, nekopta vieta, tāla nomale; nekuriene.
- nekuriene pamesta, nekopta vieta, tāla nomale.
- pamestenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks.
- pametenis Pamests bērns; pamests dzīvnieks.
- kā dieva nepieņemts pamests, atstāts, novārdzis.
- jūrastrīce Parādību kopums, ko izraisa zemestrīce jūrās un okeānos.
- brīvgadi Parasti 3 gadi saimniecības iesākšanai un iekārtošanai, kad svešo ārpagastnieku muiža atbrīvoja no klaušām un nodevām, ja tas uzņēma aizbēgušā dzimtsvīra postā pamesto zemi.
- Phallus impudicus parastie zemestauki.
- ambilokāla dzīvesvieta paraža, saskaņā ar kuru jaunais pāris pēc laulībām var apmesties vai nu pie vīra vai pie sievas vecākiem vai to tuvumā.
- piekortelēties Pārcelties, apmesties uz dzīvi (pie kāda).
- hidromantija Pareģošana pēc ūdens, piemēram, vērojot iemestā akmens radīto ūdens ņirboņu, diegā iesieta gredzena iemērkšanu traukā ar ūdeni u. tml.
- šaktierēt Pārklāt ar javas kārtu; apmest.
- šikatorēt Pārklāt ar javas kārtu; apmest.
- pārlingot Pārmest (1).
- braukt virsū Pārmest (ko), bārt.
- pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
- skaitīt pātarus kādam pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt.
- nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu).
- apkrustīt Pārmest krustu; uzstādīt krustu par zīmi.
- nokrustīties Pārmest krustu.
- nokrustoties Pārmest krustu.
- sabrīdēt Pārmest, sabārt, salamāt.
- luhaķ Pārmest.
- luhnuķ Pārmest.
- pārmašāt Pārmest.
- mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēciena).
- mest kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- pārsamesties Pārmesties pāri.
- kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
- alpaka Pārnadžu kārtas lamu ģints gvanako sugas domesticēta forma ("Lama guanicoe f. pacos"), ko Dienvidamerikā audzē gk. augstvērtīgas vilnas iegūšanai.
- gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka.
- sprēķot pārrunāt, aprunāt, pārmest.
- mitēt Pārstāt, pamest.
- pārvantēt Pārsviest, pārmest (parasti enerģiski, intensīvi).
- atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest.
- atmest ar roku Pārtraukt, pamest (ko iesāktu); atstāt (ko) novārtā.
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- pašķipelēt Pasviest, pamest ar lāpstu; palāpstot.
- autotomija Pašsakropļošanās - dažu dzīvnieku reflektoriska spēja aizsargāšanās nolūkā nomest savas ķermeņa daļas, ja tās tiek stipri kairinātas.
- pasviest Pateikt (parasti īsi, aprauti); pamest (8).
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest (7).
- apmetums Paveikta darbība, rezultāts --> apmest (2).
- pametums Paveikta darbība, rezultāts --> pamest (3); kādā vietā atstāts, arī pazaudēts priekšmets.
- pārmetums Paveikta darbība, rezultāts --> pārmest (4).
- uzmetums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3).
- nogaisināt Pazaudēt, pamest.
- noklīdināt Pazaudēt, pamest.
- sviesties pēkšņi ātri mesties vai sākt skriet (citā virzienā).
- bīte Peļņa, laupījums, laimests.
- loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu.
- piestāt Piebraukt, lai apmestos (kur).
- kārt kaklā piedēvēt, pārmest (vainu, izteikumu u. tml.).
- piesēsties Pielaisties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un uzmesties (uz tā) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- aizsvaidīt Piemest, piesvaidīt (nosprostojot).
- piešķipelēt Piemest, piesviest ar lāpstu; pielāpstot.
- piemērķoties Piemesties, pielipt.
- piepļokāt Piepildīt, piemest (ar javu).
- pieplokņīt Piepildīt, piemest (ar javu).
- izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
- izbrīdināties Pietiekami, līdz nogurumam sūdzēties, pārmest, brīdināt.
- Asnama Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Asnam"), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
- Džeimstauna Pilsēta ASV ("Jamestown"), Ņujorkas štatā, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeimstauna Pilsēta ASV ("Jamestown"), Ziemeļdakotas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tremestjēri Etneo pilsēta Itālijā ("Tremestieri Etneo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Agdama Pilsēta Kalnu Karabahā, 22000 iedzīvotāju (1976. g.), 1990.-2010. g. kara darbības rezultātā pamesta.
- Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
- Rabaula Pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.).
- Jungaja Pilsēta Peru ("Yungay"), Ankašas reģionā, Vaskarana kalna piekājē 2500 m vjl., \~10000 iedzīvotāju, 1970. g. zemestrīcē pilsēta tika aprakta dubļu straumē, uzcelta no jauna \~2 km uz ziemeļiem no iepriekšējās, kur izveidots memoriāls.
- Varasa Pilsēta Peru, Ankašas reģiona administratīvais centrs, Vaskarana kalna piekājē, 100900 iedzīvotāju (2007. g.), 1970. g. zemestrīcē gandrīz pilnībā iznīcināta.
- Novo Mesto pilsēta Slovēnijā ("Novo mesto"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Barkisimeto Pilsēta Venecuēlas ziemeļos ("Barquisimeto"), Merida Kordiljerā 522 m vjl., Laras štata administratīvais centrs, 844100 iedzīvotāju (2000. g.), dibināta 1552. g., stipri cietusi zemestrīcā 1812. g.
- Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli.
- mājas zirneklis piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Tegenaria domestica"), Latvijā brīvā dabā sastopams ļoti reti.
- Āzijas bifeļa domesticētā forma plaši sastopams mājlops ("Bubalus arnee f. bubalis"), kas domesticēts Indijā pirms \~5000 gadiem.
- gajals platpierainais vērsis, gaura domesticēta forma ("Bos gaurus frontalis"), ko audzē Indijā; pieder pie govveidīgo apakšdzimtas.
- mājas plūme plūmju suga ("Prunus domestica").
- formas padeve printera komanda, kas liek tam pamest pašreiz izvadāmo lappusi un pārvietoties uz nākošās lappuses augšmalu.
- endogēniskie procesi procesi, ko izraisa Zemes iekšējie spēki - vulkāniskas parādības, zemestrīces u. tml.
- atmetums Projām aizmestais.
- dārzpūcīte Pūcīšu dzimtas ģints ("Mamestra"), tauriņu priekšspārni brūngani, pelēcīgi vai melnīgsnēji, kāpuri dzīvo uz lakstaugu lapām, Latvijā konstatēts 11 sugu.
- izsviedlādiņš Pulvera pildiņš, ko ievieto kasešu, gaismas, aizdedzinošajā, aģitācijas u. c. munīcijā, lai tajā ievietoto saturu izmestu no korpusa, to nesaārdot.
- plīvurene Pūpēžu klases zemestauku dzimtas ģints ("Dictyophora"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- apkarpīt Rakņājot, rušinot zemi, mazliet apmest ar to.
- vančāt Raut, plēst, gāzt, grūst, mest.
- piemesties Refl. --> piemest(4); tikt piemestam, parasti neviļus, negribēti.
- piesviesties Refl. --> piesviest(3); tikt piesviestam, parasti neviļus, negribēti; piemesties (5).
- svētās akas reliģiskas nozīmes objekti, īpaši ķeltu reliģijā; tās uzskata par vietām, kur notiek pāreja pazemē, tajās tiek mesti ziedojumi.
- Bukultu līgums Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas līgums, noslēgts 1546. g. 24. oktobrī Bukultos, Rīga atzina arhibīskapu par pilsētas senioru kopīgi ar Livonijas ordeņa mestru un arhibīskaps atzina Rīgas iedzīvotāju tiesības uz ticības brīvību.
- dalbāt Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību.
- dalbot Rīkoties ar dalbu: sienu mest ar dakšām kaudzē; apgriezt ārdos kaltējamo labību.
- stiknīt Rimties, mest mieru.
- noriņķot Riņķojot novērst, attālināt, pamest.
- lode Rokas šaujamieroča vai ložmetēja kaujas patronas priekšējā daļa, kas pēc šāviena tiek izmesta pa stobru.
- Tellūra Romiešu mitoloģijā - zemes un zemestrīču dieve, ko dēvēja arī par "Terra Mater" - Māti Zemi.
- gravenšteins Rudens šķirnes ābele, šīs šķirnes ābols ("Malus domestica 'Gravenstein'").
- sprēķēt Runāt; pārmest.
- noslaucīt savu durvju priekšu rūpēties par to, lai pašam neko nevarētu pārmest.
- atrušināt Rušinot aizvākt (to, ar ko kas apbērts, apmests, pārklāts).
- atrušināt Rušinot ko nost, atsegt (ko apbērtu, apmestu, pārklātu).
- džekpots Sacensību galvenā balva: "banka" kāršu spēlē; lielais laimests dažādās spēlēs.
- skrudzēt Sacirtoties, samesties, sagriezties.
- ēst matus no galvas nost sagādāt kādam rūpes, raizes, uztraukt, pārmest.
- ieperināt Sagatavot ligzdu, apmesties.
- seismisks Saistīts ar zemestrīcēm, tām raksturīgs.
- sakabīties Sakabināties (1), saķerties, samesties.
- samaktēt Sakraut, salikt, samest u. tml. (kur ko lielākā daudzumā).
- krist Sākt bārt, rāt (kādu), sākt pārmest (kādam).
- aizplukt Sākt mest spalvas.
- aizkļūdīties Sākt stostīties, samesties mēlei.
- saspranga Saku savelkamā aukla, samestaukla, somakstavas.
- Jamaika Sala Lielo Antiļu salu grupā, Karību jūrā, platība - 10990 kvadrātkilometru, kalnu grēda līdz 2256 m augstumam, tropisks klimats, daudz nokrišņu, notiek zemestrīces un tropiskie negaisi.
- kuprināties Saliekties, uzmest kupri.
- kukt Salīkt, uzmest kūkumu, tupēt.
- Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces.
- mirabele samērā liels, ērkšķains plūmju koks ("Prunus domestica"); attiecīgās plūmju šķirnes.
- saskrotēt samest (naudu, brīvprātīgi).
- sasalikties Samest (naudu), lai (ko) iegādātos, nopirktu -par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- sagubāt Samest kaudzē.
- sastudzināt samest kopā (naudu).
- sastiķēt Samest naudu, parasti kopējai iedzeršanai.
- savalēt Samest, sakraut.
- savālēt samest.
- sasprūdīt Samest.
- somastevis Samestaukla - siksna vai aukla, ar ko savelk un sasien sakas.
- samakšas Samestaukla sakās; somakstavas.
- somastaukla Samestaukla sakās.
- samaukstavs samestaukla, samestava.
- samastaukla Samestaukla; samastiņa.
- samastaukle Samestaukla; samastiņa.
- savalks samestaukla.
- samastiņa Samestaukla.
- samestuve Samestaukla.
- savalgs Samestaukla.
- savalka Samestaukla.
- savilcis Samestaukla.
- somakšas Samestaukla.
- somākšas Samestaukla.
- somākstava Samestaukla.
- somakstavas Samestaukla.
- somasaukla Samestaukla.
- somastaukle Samestaukla.
- somastauks Samestaukla.
- somastuvis Samestaukla.
- somaukstavs Samestaukla.
- somauksti Samestaukla.
- somausti Samestaukla.
- someslauki Samestaukla.
- somestava Samestaukla.
- somestavas Samestaukla.
- somests Samestaukla.
- somustauka Samestaukla.
- somustaukla Samestaukla.
- somustauks Samestaukla.
- somustavs Samestaukla.
- sumakstavs Samestaukla.
- sumastaukla Samestaukla.
- sumastevis Samestaukla.
- sumastuvis Samestaukla.
- sumastuvs Samestaukla.
- sumestaukla Samestaukla.
- sumestevis Samestaukla.
- sumstava Samestaukla.
- sumukstajs Samestaukla.
- sumukstars Samestaukla.
- sumukstavs Samestaukla.
- ādziene Samestava - ādas sienamais zirga iejūgam.
- sumestuvis Samestava (iejūgam).
- samazga samestava, samestaukla.
- riezties Samesties, izliekties.
- kalot Samesties, saliekties.
- pārmesties Samesties.
- Pitao Šoo sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā — jaguārs, zemestrīču dievs.
- žubīt Saraukt muti, uzmest lūpu.
- satutināties Sasēsties, novietoties, satupties, piemesties (kur).
- fraktālā saspiešana saspiešanas tehnika, kas sadala attēlus arvien mazākos četrstūros un, izmantojot matemātiskus pārveidojumus, cenšas atrast līdzvērtīgus attēla šablonus, kurus pēc tam dažādā veidā apstrādā. Atkārtojušies šabloni tiek saglabāti attēla rekonstrukcijai, bet pārējie kā mazsvarīgi tiek atmesti.
- salobt sasviest, samest.
- savadīt Sasviest; samest.
- uztvert Satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
- uravāt Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1).
- uravot Saucot "urā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2), urrāt (1).
- urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urrāt (1).
- urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urravot (2).
- mest Savienojumā "mest ēnu": radīt ēnu, būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
- svipšķis Savienojumā "svipšķi mest" - spēcīgi uzpūst uguni no oglēm.
- sviest Savienojumā ar "laukā", "ārā", "prom", "nost"; strauji, parasti ar atvēzienu, virzīt prom (ārā, nost); būt par cēloni tam, ka strauji virzās prom (ārā, nost); mest (3).
- iet Savienojumā ar "prom", "projām": atstāt, pamest.
- metin Savienojumā ar darbības vārdu "mest" raksturo šis darbības pastiprinājumu.
- mešus Savienojumā ar verba "mest" formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
- mest Savienojumos "mest acis", "mest skatienu": ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm.
- seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus.
- semestrs Semestris.
- Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms.
- Knosa Sena pilsēta Krētas salas ziemeļu daļā (Grieķija), viens no Egejas kultūras centriem, 22.-16. gs. p. m. ē. tā bija liela pilsēta, Krētas valsts galvaspilsēta; izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p. m. ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p. m. ē.).
- Trita senindiešu mitoloģijā - trešais no trim brāļiem, kas tiek iemests akā vecāko brāļu nodevības rezultātā, bet pēc tam izglābts.
- Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu.
- lielais sēņmīlis sēņmīļu suga ("Lathridius dermestoides").
- vulkāniskie pelni sīkas (diametrs - 0,05-0,5 mm) lavas, minerālu un iežu atlūzas, kas tiek izmestas vulkāna izvirduma laikā.
- platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti.
- vārīt Sist (ar ko); mest, sviest (ar ko).
- mājas skābene skābeņu suga ("Rumex domesticus").
- trāpīt Skart objektu, ievirzīties tajā (par ko mestu, virzītu, piemēram, ar roku).
- boķēt Skatīties; mest acis.
- boķīt Skatīties; mest acis.
- sērdienīgs Skumīgs; arī vientulīgs, pamests.
- šlīmeris Slaists, slīmests; sliņķis.
- svīmasts Slīmests (darbarīks).
- svīmests Slīmests (darbarīks).
- sleimastivs slīmests.
- slīmeists slīmests.
- steipnazs slīmests.
- sklīmests Slīmests.
- slīmasts Slīmests.
- slīmesis Slīmests.
- slīpmests Slīmests.
- stīpnazis Slīmests.
- slīmastivs Slīmestuvis, slīmests.
- slīmeste Slīmestuvis, slīmests.
- slīmestevs Slīmestuvis, slīmests.
- slīmestuvs Slīmestuvis, slīmests.
- lobt Smagi mest.
- noplakt Smagi nosēsties, nogulties, nomesties rāpus.
- sērties Spalvas mest, mainīt (par dažiem dzīvniekiem).
- nopluzganoties Spalvas mest.
- rēdot Spalvu mest.
- sērt Spalvu mest.
- drēbt Sparīgi mest.
- sakrēst sparīgi samest.
- vurnīt Spēcīgi mest.
- izspļaut Spēji izvadīt, izmest (no sevis) - par ierīcēm.
- promesse Spekulatīvs darījums ar loterijas lozēm, sakarā ar kuru noslēdz pirkuma līgumu par gaidāmo laimestu.
- boča Spēle brīvā dabā ar dažādu krāsu koka bumbām, tiek izmesta maza bumbiņa, un spēlētāji ar savām bumbām mēģina nokļūt tai pēc iespējas tuvāk.
- antagonistiska spēle spēle diviem spēlētājiem ar pretējām interesēm, kurā viena spēlētāja laimests ir vienāds ar otra zaudējumu (spēles summa ir 0).
- azartspēle Spēle, kurā persona, iemaksājot dalības likmi, var iegūt laimestu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīgs no nejaušībām.
- kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
- ruvēties stāties, mieru mest; rimties.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta.
- čādīt Steigā samest kopā.
- mazgāt galvu (kādam) stipri bārt, asi pārmest.
- slīmestēt Strādāt ar amatnieku darbarīku - slīmestu; apstrādāt (priekšmetu, detaļu) ar slīmestu.
- ķellāt Strādāt ar ķelli, apmest.
- vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt.
- atcirst Strauji atvirzīt atpakaļ; atmest.
- likties Strauji gāzties, mesties (kur iekšā).
- iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iemestam, iebērtam (kur iekšā) - par lielāku daudzumu.
- iešaut Strauji ielikt, iemest.
- iecirst Strauji iemest, ietriekt.
- ieklupt Strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā); iemesties.
- gāzt Strauji mest, arī bērt, kraut.
- šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
- krist Strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst.
- sakrist Strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem).
- nogāzt Strauji nomest, arī nobērt zemē (kur, uz kā u. tml., parasti lielāku kā daudzumu).
- nogāzties Strauji nomesties uz ceļiem, rāpus u. tml. (kur, uz kā u. tml.).
- nosviest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus); nomest (3).
- pārsviesties Strauji pagriežoties, mainīt sava ķermeņa stāvokli; arī pārmesties (2).
- piesviesties Strauji pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemesties (3).
- salikties Strauji sagāzties, iemesties (kur iekšā) - par vairākiem, daudziem.
- sagāzt Strauji samest, arī sabērt, sakraut.
- uzķert Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).
- spert Strauji virzīt (piemēram, mest, celt).
- sist Strauji virzīt, mest, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, liesmas, ūdens strūklas).
- nokrist Strauji, arī nespēkā nosēsties; strauji nomesties tupus, četrrāpus.
- iegāzt Strauji, arī nevērīgi iemest, iebērt (kur iekšā, parasti daudz).
- sviest Strauji, parasti ar vēzienu, virzīt, panākt, ka krīt (kur iekšā, kur); mest (2).
- grievalgs Striķis, egles zars vai bērza klūga, ar ko ilkss piestiprināta pie ragavām; samestava.
- perņīt Stumt, mest; jaukt izsvaidīt.
- semastava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
- somstava Sumestuve - ādas aukla, ar ko savelk zirga sakas.
- aizsviest Sviest prom; aizmest.
- graut Sviest, mest (kaut ko zemē).
- pļeckāt Sviest, mest ko mitru, lipīgu.
- graust Sviest, mest.
- pulīt Sviest, mest.
- piesviest Sviežot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, bedri); piemest (2).
- piesviest Sviežot papildināt (kā daudzumu); piemest (3).
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); samest (1).
- ķirzaka Šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas.
- pārsasviesties Šūpojoties pārmesties pāri.
- strungulains tāds (mājputns), kam spalvas vēl nav attīstījušās, vai arī tās ir nomestas
- vientulīgs Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- vientuļš Tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli).
- bārenīgs Tāds, kas ir pamests, atstāts bez apkopes.
- laimīgs tāds, kas sniedz laimestu
- parasts Tāds, kur (kāds) bieži vai vienmēr mēdz apmesties, arī tāds, pa kuru (kāds) bieži vai vienmēr mēdz doties (par vietu, teritoriju).
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
- vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu.
- nometakls Tas, kas nomests, nomaukts.
- nometeklis Tas, kas nomests, nomaukts.
- izmetums Tas, kas tiek izmests.
- atmesls Tas, kas tika atmests, atkritumi, nekrietnais, samaitātais, krāmi, grabažas, nicināmais.
- lasīt sprediķi kādam teikt garas pamācības, pārmest kādam, rāt, nosodīt kādu.
- sviest Teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; mest (6).
- lappārdale Tekstapstrādes un datorizdevniecības operācija, kas pārnumurē lappuses gadījumos, kad tiek iesprausts vai izmests teksts, pārvietotas rindkopas vai arī izdarītas kādas citas izmaiņas.
- nolidot Tiekot mestam, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par priekšmetiem; virzoties ar gaisa plūsmu, veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
- nolidot Tiekot mestam, virzīties (visu laikposmu) un pabeigt virzīties (par priekšmetiem); virzīties ar gaisa plūsmu (visu laikposmu) un pabeigt virzīties.
- Kurzemes hercogiste tika izveidota saskaņā ar 1561. g. 28. septembra līgumu starp Livonijas ordeņa mestru un Polijas karali, aptvēra bijušos Livonijas ordeņa īpašumus Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā, pastāvēja līdz 1995. g. martam, kad pēdējais hercogs P. Bīrons bija spiests Pēterburgā parakstīt atteikšanos no troņa.
- lidot Tikt izmestam.
- aizmesties Tikt neviļus aizmestam.
- atsasviesties Tikt nomestam.
- nosamētāties Tikt nomestam.
- aizķerties Tikt pēkšņi traucētam kustībā; aizmesties, arī aizkabināties; nokļūt (aiz kā).
- piesamesties Tikt piemestam, piebērtam.
- mājas tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinellus domesticus").
- Ziemeļamerikas tītars tītaru suga ("Melegaris gallopavo"), kas domesticēts 16. gs.
- Ndara Toradžu (Indonēzija, Sulavesi sala) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, kura nes Zemi rokās virs galvas; kad viņa kasās, notiek zemestrīces.
- trijoksnis Trimestris.
- trimestrs Trimestris.
- mazā rāše trīsmēnešu lavatera ("Lavatera trimestris").
- seismiskie viļņi ūdenslīmeņa svārstības, ko rada zemestrīces un vulkānu izvirdumi.
- tahiseismisks Uz ātrām zemestrīcēm attiecīgs; tās raksturojošs.
- uzgraudēt Uzbērt, uzmest.
- uzgraudot Uzbērt, uzmest.
- ieligzdoties Uzbūvēt ligzdu un apmesties tajā.
- uzgumt Uzgulties, uzmesties ar krūtīm (uz kā).
- piemesties Uzlaisties (par putniem); uzmesties.
- piesamesties Uzlidot un apmesties, uzmesties (kur) lielākā daudzumā.
- kukurēties Uzmest kūkumu itkā saraujoties aukstumā; četrrāpus kaut ko meklēt, īpaši dzērumā.
- uzmest kumbru uzmest kūkumu.
- šņerkāt Uzmest lūpas, kad kas nav pa prātam.
- atviebt Uzmest lūpu.
- atviept Uzmest lūpu.
- atviezt Uzmest lūpu.
- pamaļām Uzmest skatu kaut kur uz sāniem; pamaļ.
- pamaļ Uzmest skatu kaut kur uz sāniem.
- izaplēsties Uzmest uz pleciem (apģērba gabalu).
- uzgrandīt Uzmest, uzbērt.
- uzvallēt Uzmest, uzkraut u. tml., veidojot valni.
- uzpērt Uzmest, uzsist.
- izvalēt Uzmest.
- uzlāpstot Uzmest.
- čūkslis Uzmesta lūpa.
- čūris Uzmesta lūpa.
- uzkārnīties Uzmesties (3).
- satupt Uzmesties (kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem.
- dasamesties Uzmesties (par kukaiņiem, putniem).
- izamesties Uzmesties (par putnu).
- apgult Uzmesties (parasti par kukaiņiem).
- uzsēsties Uzmesties (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- sēsties Uzmesties (uz kā, kur u. tml.), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
- bosēt Uzmesties par rīkotāju; pārraudzīt.
- sasamesties Uzmesties, nosēsties (par putniem, kukaiņiem).
- piejemt Uzņemt savā ģimenē; ļaut apmesties (savā mājā, dzīvoklī).
- ādgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Dermestidae"), kuras kāpuri pārtiek, piemēram, no ādas, vilnas, >1000 sugu, Latvijā vairāk nekā 20 sugu un to skaits gandrīz katru gadu palielinās.
- landmeister Vācu ordeņa mestra nosaukums Livonijā.
- ģenerālkapituls Vācu ordeņa pilna sapulce, ko ikgadus sasuca virsmestrs 14. septembrī Marienburgā (Prūsijā).
- apmētāt Vairākkārt mest (kam) virsū.
- mētāt Vairākkārt mest (pa gaisu, kur, kur iekšā); svaidīt.
- mētāties Vairākkārt mest (viens otram, cits citam).
- laidīt Vairākkārt mest.
- kūleņot Vairākkārt pārmesties pār galvu (piemēram, no tupus stāvokļa, arī lēcienā).
- puļīt Vairākkārtīgi mest lejup (kaut ko vieglu, lielākā apjomā).
- applandīt Vaļīgi apmest.
- maska Vārds, ko veido bitu, baitu vai simbolu apvienojums un ko lieto salīdzināšanai ar citu tāda paša formāta datu struktūru, lai varētu saglabāt, izmest vai neņemt vērā noteiktus bitus vai simbolus.
- parkas Vecas vai nekārtīgi nomestas jaunas drēbes; arī veci apavi, skrandas.
- valdzene Vecs, izmests liellopu valgs.
- Arbuda Vēdisma mitoloģijā - teiksmains rāpuļveidīgs radījums un dieva Indras ienaidnieks, kas mitinās kalnā un ik pēc sešiem mēnešiem sakustas izraisīdams zemestrīces.
- anisakidae Veltņtārpu tipa nematožu klases cērmju apakškārtas dzimta, kas parazitē gk. pieaugušos domesticētos un savvaļas plēsējos.
- atsijāt Vērtējot nošķirt, atmest (parasti lieko, mazvērtīgo, kaitīgo u. tml.).
- obligācija Vērtspapīrs, kas tā īpašniekam dod ienākumu (iepriekš) noteikta procenta vai laimesta veidā.
- Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments.
- Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā.
- aizvētīt Vētījot atdalīt, aizmest.
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties.
- dzīvniekkopība Viena no lauksaimniecības pamatnozarēm; zinātne par domesticētiem (arī nedaudzu sugu nedomesticētiem) dzīvniekiem un to audzēšanu.
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- magnitūda Vienība, kas rāda, kāds enerģijas daudzums atbrīvojas zemestrīcē vai sprādzienā; to izmanto t. s. Rihtera skalā (no 0 līdz 10 magnitūdām).
- iemetiens Vienreizēja paveikta darbība --> iemest (1).
- izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (1).
- izmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> izmest (3).
- metiens Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1; 2).
- metienis Vienreizēja paveikta darbība --> mest (1).
- pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (1).
- pametiens Vienreizēja paveikta darbība --> pamest (9); arī pamājiens.
- uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (1).
- uzmetiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzmest (2).
- pamatizloze Viens no plānotajām (piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma) laimestu izlozēm.
- Bhudžju viens no senindiešu teiksmu personāžiem, kurš figurē kopš Rigvēdas laikiem pazīstamajā sižetā par Ašviniem, kas glābj no pazušanas jūras dzelmē ceļabiedru pamestu kuģinieku.
- sērdienība Vientulība, pamestība, skumjas.
- atstātība Vientulība, pamestība.
- grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze.
- nometne Vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām.
- piemiteklis Vieta, kur apmesties; mītnes vieta.
- čamburis Vieta, kur dažādas lietas ir nekārtīgi samestas.
- nogāztava Vieta, kur kaut kas tiek izmests, izgāztuve.
- Foreļstrauts Vikmeste, Gaujas pieteka.
- Vikmestes grava Vikmestes upītes dziļā ieleja Gaujas labajā stāvkrastā, Siguldā, 4 m augsts dzeltenīgi sarkanu smilšakmeņu atsegums un daži nelieli atsegumi.
- plaga Virs vaļēja pavarda vai plīts pie griestiem piestiprināta dēļu lāva, kas no apakšas piemesta ar māliem, dzirksteļu norobežošanai no griestu baļķiem.
- piepļikstināt Virspusēji apmest vai aizkrāsot (spraugas ar kaļķi vai mālu).
- šļakstīt Virzīt, piemēram, liet, mest (šķidru vielu, tās kopumu); arī šļākt (1).
- džekpots Vislielākais laimests loterijā, kurā ir iekļautas iepriekšējās tirāžās nevinnētās summas.
- nogultne Zaķu pamesta guļas vieta (miga).
- sīrāt Zaļot, mesties zaļš.
- sīrēt Zaļot, mesties zaļš.
- zeibeles Zeibeles mest - uguni (dzirksteles) ap acīm apmest.
- zemes tauki zemestauki.
- phallus Zemestauki.
- phallaceae Zemestauku dzimta.
- receptākuls Zemestauku dzimtas sēņu augļķermeņu iekšējā neauglīgā daļa, kas, augļķermenim augot, veido dobu, porainu kātiņu.
- phallales Zemestauku rinda.
- Hadriāna zemestauki zemestauku suga ("Phallus hadriani"), Latvijā aizsargājama.
- parastie zemestauki zemestauku suga ("Phallus impudicus"), zemesolas.
- dziļā zemestrīce zemestrīce, kas rodas mantijā no 300 līdz 700 km dziļumā.
- parastā zemestrīce zemestrīce, kas rodas Zemes garozā līdz 70 km dziļumā.
- zemes trīce zemestrīce.
- dirbņa Zemestrīce.
- hipocentrs Zemestrīces centrs Zemes garozā.
- epicentrs Zemestrīces hipocentra projekcija uz Zemes virsmas.
- Rihtera skala zemestrīču klasifikācijas sistēma pēc magnitūdām; tās pamatā ir seismisko viļņu enerģijas novērtējums, ko veic pēc 12 punktu skalas.
- aseismisks Zemestrīču neapdraudēts vai mazapdraudēts.
- seismotektonika Zemestrīču rašanās ģeoloģisko nosacījumu kopums.
- Namejs Zemgaļu vadonis 13. gs., dažos avotos dēvēts arī par Zemgales karali; 1279. g. viņa vadībā zemgaļi atguva Livonijas ordeņa ieņemto Tērveti, bet 1281. g. augustā bija spiesti pārspēka priekšā pamest Zemgali un devās uz Lietuvu.
- amata nauda zemnieku nodevas Livonijas ordeņa un bīskapu ierēdņiem par pagasta dzīru rīkošanu, ko bieži sauca arī pēc tā ierēdņa amata nosaukuma, kam bija tiesības to ievākt (mestra, komtura, fogta, staļļmeistara, galda brāļu, skrīvera nauda u. c.).
- ģeomantija Zīlēšana novērojot zemi, kā arī pēc gaisā izmestas saujas zemes, smilšu vai akmentiņu izkārtojuma nokrītot zemē.
- metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem; vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums.
- mājas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer domesticus"), Latvijā sastopama bieži.
mest citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV