Paplašinātā meklēšana

Meklējam mest.

Atrasts vārdos (132):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei
aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest
samastiņa [samestaukla]{s:2416}
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
aizmētāt Adot uzmest pirmo rindiņu
aizmastīt Adot uzmest pirmo valdziņu
iemastīt Adot uzmest pirmo valdziņu
aizkrāsnā aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
aizkrāsnī aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli
atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni)
pacelt cepuri aiziet, atstāt ko, pamest esošo darba, dzīves vietu
aizlingot Aizlidot (par mestiem priekšmetiem)
aizbrosīt Aizmest
aizlaist Aizmest
aizlidināt Aizmest
aizlingot Aizmest
aizplivināt Aizmest
aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast)
aizallēt Aizmest prom (lielā skaitā, daudzumā, ar sparu)
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko)
aizvirst Aizmesties
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
aizkliņģēties Aizmesties, aizkrist
mikņīties Aizmesties, aizķerties
aizvantēt Aizsviest, aizmest
izsnāt Aizvilkt, aizmest, izmētāt
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
Zāģeri apdzīvota vieta (pamesta viensēta) Ogresgala pagastā
aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti
tynkavuot apmest
apļepināt Apmest
apsviest Apmest (ap pleciem)
apsviest Apmest (ar ko)
izlepīt Apmest (celtni), parasti ar mālu
aptinkavāt Apmest ar javas kārtu
apvašāt Apmest ar smiltīm
apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā
apmesties Apmest sev (ko)
iemesties Apmesties (1)
samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku)
piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
saiet Apmesties (uz dzīvi kur) - par vairākiem, daudziem
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās)
skradāt Apmesties ar kraupi
nosamesties Apmesties kur dzīvot
piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku)
apsamesties Apmesties uz dzīvi
piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā)
apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties
iesataisīties Apmesties, iekārtoties uz dzīvi
palikt Apmesties, iemājot (kur, kādā vietā), arī dzīvot (kur, pie kāda)
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties
telšot Apmesties, pārnakšņot teltī
mesties Apmesties, piemesties; palikt
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
štukatūrēts Apmests
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest
apzaidīt Apsmērēt, aizziest, apmest
šļeksterēties Apsmidzināt vai apmest ar kādu šķidru masu
aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
rostot apvainot, pārmest
uzbraukt Apvainot; pārmest
čūksli uzmest apvainoties; kļūt neapmierinātam, dusmīgam; uzmest lūpu
krist Apzināti veikt strauju kustību, strauji mesties (kur)
sviest ar atvēzienu, virzīt, panākt, ka virzās pa gaisu; mest (1)
uzspārdīt ar kājām uzmest augšā
atšķūrēties ar lāpstu attīrīt, nomest, nostumt malā
iešķipelēt ar lāpstu ievirzīt, iemest
pamest ar metienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); mest nelielu attālumu; pasviest (1)
kartiņkaudze ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā)
mērķēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur)
tēmēt ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur)
aizallēt ar sparu samest, sviežot piepildīt (lielā skaitā)
cirst ar spēcīgu vēzienu sviest, mest (ko)
cirsties ar strauju kustību doties, mesties, griezties (kur, uz kurieni) - par cilvēku vai dzīvniekiem
pasviesties ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.); ar pēkšņu grūdienu, triecienu tikt pavirzītam, arī pagrieztam (kur, kādā virzienā u. tml.); pamesties (1)
sviest ar strauju kustību virzīt (piemēram, roku, kāju); arī mest (8)
aizsviest ar sviedienu aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizmest
iesviest ar sviedienu ievirzīt (kur iekšā); iemest (1)
izsviest ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest (1)
nosviest ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nomest (1)
pasviest ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2)
izsviest ar sviedienu novietot; izmest (3)
nosviest ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.); nomest (2)
pārsviest ar sviedienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest (1)
pasviest ar sviedienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); sviest nelielu attālumu; pamest (1)
piesviest ar sviedienu pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); piemest (1)
uzsviest ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2)
uzsviest ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1)
ūdenspārbaudījums ar ugunspārbaudījumu salīdzinājams t. s. Dieva tiesas veids: apsūdzētajam vai nu jābāž roka verdošā ūdenī un jāizņem tur iemestais gredzens, ja roka paliek verdošajā ūdenī vesela, tad apsūdzētais nevainīgs
kuprāt ar uzmestu kūkumu strādāt, iet
kuprāties ar uzmestu kūkumu strādāt, iet
izsviest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5)
Kivtu apmetne un kapulauks arheoloģisks piemineklis Ludzas novadā, Cirma ezera krastā; apmetnē (1. gt. p. m. ē. - 6. gs. m. ē.) dzīvojušas somu ciltis; 7.-12. gs. pamestās apmetnes teritorijā latgaļi ierīkojuši kapulauku
putka Arkla lemeša gals, ko uzmauc lemestiņam virsū
izgult Asi pārmest kādam; stipri rāties uz kādu
mesties virsū Asi pārmest, asi nosodīt
brukt Asi pārmest, kritizēt
nosviest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu); nomest (6)
plauksnāt Atdalīt, mest plaukas
izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4)
atsvaidelēt atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest
mest sejā atklāti teikt ko nepatīkamu vai aizvainojošu; pārmest
mest acīs (kādam kaut ko) atklāti, tieši teikt ko nepatīkamu, aizvainojošu, pārmest
iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu)
izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem)
atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu)
noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu
atplāt Atlocīt, atmest (mēteļa malu)
ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur)
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur)
atlingot Atmest
atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi)
nomest Atmest (nevēlamu paradumu)
abjicēt Atmest, nicināt
atrociski Atmuguriski, atpakaļ (mest)
lidojums ātra virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) — piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi
aizlidot ātri aizvirzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - par šāviņiem, mestiem priekšmetiem u. tml.
atlidot ātri atvirzīties šurp pa gaisu (piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem)
ievārīt ātri iesviest, iemest, iegrūst u. tml. (kur, kādā vietā)
ielidot ātri ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
izlidot ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
izsviesties ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties (2)
izlidot ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
notraicīt ātri nocelt, atmest
pārlidot ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
pārsviesties ātri pārvirzīties, piemēram, lecot (pāri kam, pār ko); pārmesties (1)
savantēt ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā)
savaņķīt ātri samest; sasviest
izverdēt ātri un izveicīgi izmest, izdzīt
uzvantēt ātri uzsviest, uzmest, uzkraut
uzvārīt ātri uzsviest, uzmest, uzkraut
uzskriet ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par raķetēm, mestiem priekšmetiem
uzlidot ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem; ātri uzvirzīties uz kādas vietas
lidošana ātri virzīšanās (pa gaisu, retāk pa ūdeni) – piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
lidot ātri virzīties (pa gaisu, retāk pa ūdeni) - piemēram, par šāviņiem, mestiem priekšmetiem
sviesties ātri virzīties (piemēram, iet, skriet noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.) - par cilvēkiem; ātri virzīties (piemēram, kam klāt, tam pieplokot, to saķerot u. tml.); mesties (1)
sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
emulsijas krāsa ātri žūstoša krāsa, kas sastāv no pernicas, kaļķu piena un dzīvnieku līmes vai citiem komponentiem; lieto betona un apmestu virsmu krāsošanai
savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā)
likties Ātri, steigā virzīties, doties (uz kurieni, pie kā u. tml.); mesties
ievantēt Ātri, strauji iemest, iesviest, iekraut u. tml.
novantēt Ātri, strauji nomest, nosviest
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400
Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
Raunas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Raunā, celta 13. gs. otrajā pusē 35 m augstā paugurā, ko norobežo gravas, 16. gs. sākumā paplašināta, vairākkārt cietusi karos, taču regulāri atjaunota, pēc izpostīšanas 1657. g. tika pamesta un pamazām sabruka
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā)
aiziet Atstāt, pamest
nolempēties Atstāt, pamest
atstāt kaunā atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu
atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai)
odds Attiecība starp ieguldījumu un laimestu derībās (totalizatorā); izredzes
priors Augsta (otrā aiz lielmestra) amatpersona bruņinieku ordeņos
samestaukla Aukla, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestava
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla
loma Aušanā metu garums starp diviem mestuvju posmiem jeb viena ceturtdaļa riņķa jeb līkuma
spēļu automāta spēle azartspēle, kurā dalībnieka laimēšanas iespējas un laimesta lielumu nosaka azartspēļu automāts
kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai
kauliņu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no kauliņu skaitļa uzmešanas un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai
bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas
derības Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot dalības maksu (likmi) un prognozējot kāda notikuma iespējamību vai neiespējamību, un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no spēlētāja prognozes pareizības, iemaksātās likmes un spēles noteikumos paredzētā laimesta aprēķināšanas koeficienta
totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta
cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete
azartspēļu automāts azartspēļu organizēšanai paredzēta elektroniska, mehāniska vai elektromehāniska ierīce ar īpašu programmu vai mehānismu laimesta lieluma noteikšanai
mājas vista Bankivas vistu modifikācija ("Gallus gallus f. domestica"), pasaulē \~250 šķirņu, mājputns olu un gaļas iegūšanai
rēgāties bārties, pārmest, ķildoties
mutīne Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžsēņu klases zemestauku dzimtas ģints ("Mutinus"), Latvijā konstatēta 1 suga
tīklene Bazīdijsēņu nodalījuma pūpēžu klases zemestauku rindas dzimta ("Clathraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne)
ielas bērns bērns, kuram iela (plašā nozīmē arī avārijas stāvoklī esošas būves, pagrabi, pamestas dzīvojamās, saimniecības ēkas vai automašīnas, stacijas, metro, parki) kļuvusi par dzīvesvietu un iztikas ieguves vietu
bezizejas bez izejas; pamests, izmisīgs
bomž bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva")
iemētāt Bieži iemest, iedzert
aizblīkšķināt Blīkšķinot aizmest
grosmeisters Bruņinieku ordeņos virsmestrs

Atrasts piemēros (25):

mest citās vārdnīcās:

MLVV

mest

LLVV

mest

MEV

mest

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies