Paplašinātā meklēšana

Meklējam lab.

Atrasts vārdos (193):

Atrasts etimoloģijās (18):

Atrasts normatīvajos komentāros (25):

Forma _špahtele_ saglabājusies vācu valodas ietekmē, bet par pareizāku formu atzīta _špaktele_. (šķirklī špaktele)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī apmocīties)
Vārds *pašreiz* darināts no vārdiem *[šajā] pašā reizē*. Valodas praksē bieži sastopamais variants *patreiz*, iespējams, radies kontaminācijā no vārdiem *patlaban* un *pašreiz*. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds *pašreiz*. (šķirklī pašreiz)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīties)
Lietvārda _blanka_ 'lapa' vietā labāk lietot latvisko darinājumu _veidlapa_. (šķirklī blanka)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī samocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīties)
Atsevišķās gramatikās un vārdnīcās norādīts, ka labskaņas dēļ daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas, tomēr tiek pieļautas paralēlformas. (šķirklī kūts)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī iemocīt)

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

Atrasts piemēros (40):

attālums - Cik daudz labprātāk es tagad atrastos simt kilometru attālumā no visa šī tirgus...
tirgus - Cik daudz labprātāk es tagad atrastos simt kilometru attālumā no visa šī tirgus...
ļaut - Es esmu tizls kritiķītis, nekas vairāk, tālab neuztraucieties, ļaujiet parezonēt.
šautene - Jāsalabo šautene!
mācīt - Kāds jums labums, ja mani " mācīdami" nobeigsiet?
atjaunošana - labi, būšu,- es noteicu un ķēros pie skropstu tušas atjaunošanas.
priekšnieks - labrīt, priekšniek!
kļūt - Nu re, man jau kļuva labāk.
puse - Saulē var labi redzēt- viens celiņa labajā, otrs kreisajā pusē.
tiesa - Tavā priekšā tiesas zālē var stāvēt nevis slikts cilvēks un noziedznieks, bet gan labs un taisnīgs tautas interešu aizstāvis.
atmiņa - Tev ir laba atmiņa.
informēt - Tu gan esi labi informēta!
nodarboties - Un mājās — ar ko labu nodarbojies mājās?
degt - Vai kāds var saglabāt azotē uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes?
gulēt - Vai naktīs labi guli?
spēt - Vai tu pats spēj būt labs pret visiem?
augt – Aplaistīt, lai labāk aug!
līksms – Cik jauki, ka fotogrāfijas saglabājušās un vecumā var atminēties līksmās jaunības dienas, – Hanna sacīja un mīlīgi pasmaidīja.
žurnālists – Es ar žurnālistiem runāju nelabprāt.
audzināt – Es saprotu, lēdij, tādi skati nav piemēroti labi audzinātai dāmai.
tēvišķs – Ķeļega, – tēvišķā skarbumā mani izlaboja vecais bārdainis, sašutis par manu barbarisko izrunu.
caurule – laba diena, vai te nav labojamas kādas saplīsušas caurules?
tizls – labāk paskaties uz savām tizlajām brillēm, – Robis nošņāc.
uzskats – labi, Marčello saka, paliksim katrs pie saviem uzskatiem.
noteikt – Lai jums arī labi veicas pie zobārsta, – smaidīgi noteicu.
lieliski – Lieliski, es būšu pēc kādas stundas, labi?
diezgan – Man ir pašam sava laiva, nav jau diez cik smalka, bet zvejai laba diezgan.
attiecības – Mums arī tagad ir tuvas attiecības, mēs esam labi draugi.
labot – Nē, nē, es negribu teikt neko sliktu par jūsu abu lielisko meistarību, – kapteinis Lī pasteidzās labot sacīto.
ieguvums – Redz, labi, ka iznācu, – Vecā pacēla savu ieguvumu aiz ausīm.
identitāte – Saglabāt latvisko identitāti – jo tālāk latvietis no ūdens, zemes, uguns un gaisa, jo tālāk pats no sevis un no savas tautības apziņas.
raža – Šogad ir laba dzērveņu raža, – zemais vīrs sacīja.
šogad – Šogad ir laba dzērveņu raža, – zemais vīrs sacīja.
agri vai vēlu – Taisnība agri vai vēlu nāks gaismā, – apgalvo viņi, lai gan tā nav taisnība, un vēl viņi saka: – Viss, kas notiek, notiek uz labu, – bet neapjēdz, ka ne jau vienmēr viņiem par labu!
nakts – Tev jau labi teikt, bet mūs senči naktī nelaidīs no mājas laukā.
strādāt – Un kur tad ir tā būtne, kura vakar izteica patiesu vēlmi strādāt reglamentētu darbu, ne pa labi, ne pa kreisi.
gluži – Vai zini, patiesībā viņa ir gluži laba meitene.
labot — Bet nepārdošu taču dzīvokli, lai varētu doties atvaļinājumā, — centos labot situāciju.
gulta — Ej labāk atpakaļ gultā.
bučoties — Es bučojos labāk!

lab citās vārdnīcās:

MEV

lab

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies