Paplašinātā meklēšana

Meklējam ingri.

Atrasts vārdos (23):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (451):

procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
a battuta aizrādījums stingri ieturēt ritmu.
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri).
noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko).
kinēzija Aktīvi un pasīvi vingrinājumi.
apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt.
nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri).
nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
mērķis apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
vingrināt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst piemērots (kādas darbības, uzdevuma) veikšanai, iegūst (kādu fizisku vai psihisku) īpašību, spēju.
trenēt Ar attiecīgām darbībām, vingrinājumiem panākt, arī, attiecīgi iedarbojoties, būt par cēloni, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) kļūst piemērots (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūst (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
sagrožāt Ar grožiem stingri saturēt (zirgu).
ielumdīt Ar pūlēm, grūtībām iemācīt, ievingrināt (parasti zirgu).
iesalauzīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
iesalumdīties Ar pūlēm, grūtībām iemācīties, ievingrināties.
izratavīt Ar stingriem vārdiem norīkot (darbos).
ratavīt Ar stingriem vārdiem steidzināt darbu.
terenkūrs ārstēšana ar laika un attāluma ziņā stingri dozētām pastaigām.
hidrokinēziterapija Ārstēšana ar zemūdens vingrinājumiem.
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
pārtērpināt Atkārtoti stingri nopratināt.
astru drēbe audums, ko lika mēteļu apkaklēs un atlokos, lai būtu stingri.
saru drēbe audums, kurā ir iestrādāti stingri, rupji dzīvnieku mati vai stingri, rupji kāda materiāla pavedieni.
cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības.
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
fonaksija Balss vingrināšana, seno grieķu dziedāšanas un runas māksla.
nobāzt Bāžot stingri sapakot.
body Body bike - vingrinājumu sistēmam kurā tiek izmantots īpašs stacionārais divritenis; spinnings.
izbraukāt Braukājot izvingrināt.
nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
abhidhammapitaka Budisma raksti par prāta vingrināšanas tehnikām, lai atbrīvotos no Es idejas; pamatdarbs budisma psiholoģijā.
nostiept Būt piestiprinātam tā, ka izpleš (ko) stingri.
korelēt Būt statistiskā, varbūtiskā sakarībā, kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs (par divām parādībām, notikumiem).
mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties.
apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
stiprai Cieši, stabili, stingri (piemēram, nostiprināt, sasaistīt).
nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
krampēties Cieši, stingri ķerties (pie kā).
nosieties Cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko); cieši, stingri nosiet sava ķermeņa daļu (ar ko lielākā daudzumā).
saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
žmiegt Cieši, stingri saņemt, arī spiest, spaidīt (ko).
cieti Cieši, stingri.
grodi Cieši, stingri.
kristāli Cietviela, kurā daļiņas (atomi, joni, molekulas) izvietotas stingri noteiktā kārtībā.
pašattīstība Cilvēka garīga vai fiziska attīstība ar patstāvīgiem vingrinājumiem, nodarbībām.
vingrošana cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem
trapistieši Cisterciešu ordeņa atzars, dibināts 17. gs., stingri noteikumi, t. sk. aizliegums runāt.
dziņ daņ daoistu "iekšējā alķīmijā" "nemirstības eliksīra" nosaukums, kas tiek izstrādāts cilvēka organismā ar speciālu vingrinājumu palīdzību.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
regulārais (arī ģeometriskais) dārzs (arī parks) dārzs (parks), kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
ģeometriskais dārzs dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
baitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas stingri nefiksē vadības simbolu izvietošanu kadrā; šo simbolu interpretācija ir atkarīga no izmantojamā koda.
sabatisms Dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis.
dipsoterapija Dažu slimību ārstēšana, stingri ierobežojot uzņemamā šķidruma daudzumu.
brīvā deja dejas forma, kas izveidojās ap 1900, paredz brīvu horeogr. risinājumu, stingri neievērojot klasiskā baleta likumus.
dramzēt Dīdīt, mācīt, vingrināt.
apmācīt Dresēt, vingrināt (dzīvniekus).
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
iedziedāt Dziedot ievingrināt (parasti balsi).
ciklogrāfija Dzīvu būtņu, cilvēka vai ķermeņa daļu kustības fāžu fotogrāfiska reģistrēšana; izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustību izpētei.
hronofotogrāfija Dzīvu būtņu, galvenokārt cilvēka, visa ķermeņa kustības fāžu fotogrāfiska reģistrācija, ko izmanto dažādu darba procesu un sporta vingrinājumu kustības izpētei.
rečaka Ezoterismā elpošanas vingrinājums - pilnīga izelpa nolūkā ar nākamo ieelpu ieelpot iespējami vairāk.
sādhana Ezoterismā garīgi vingrinājumi, ko lieto lai atbrīvotos no vēlmēm, kaislībām un iekārēm.
halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes.
farizejisms farizeju mācība, kas prasīja stingri un precīzi pildīt bauslibas priekšrakstus.
iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam.
kalanētika Fizisko vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija ("Callan Pinckney", ASV).
hathajoga Fizisku un psihisku vingrinājumu sistēma, kas sakņojas Patandžali mācībā par astoņām jogas pakāpēm.
pilates Fizisku vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana.
rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, kurus izpilda no rīta.
ritmoplastika Fizisku vingrinājumu sistēma (mūzikas pavadībā) cilvēka ķermeņa vispusīgai, harmoniskai attīstībai.
ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
ritmplastika Fizisku vingrinājumu sistēma, kas veicina ritma izjūtu, ķermeņa plastiku un kustību koordināciju.
kultūrisms Fizisku vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt spēku un palielināt muskuļu masu.
korikajs Garens pagalms, arī pārsegta halle palaistrās, kur vingrinājās smiltīm vai miltiem pildītu maisu sviešanā.
rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
griezts Grods, stingri savērpts.
ievarināties Gūt spēkus un ievingrināties.
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna.
rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis.
praktizēties Iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, vingrinoties (piemēram, amatā, darbā).
iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
iepratināt Iemācīt, ievingrināt.
apgūt iemācīties un pilnībā pārzināt (profesiju, specialitāti u. tml.), mācoties, vingrinoties iegūt (prasmi, iemaņas)
dasajemties Iemācīties uztvert runas saturu; ievingrināties kādā darbā, apgūt darba prasmi.
ieprasties Iemācīties, ievingrināties.
ortoptoskops Ierīce ortoptiskiem vingrinājumiem.
pievilkt grožus, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
pievilkt grožus stingrāk, arī saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
iejāties Iesākt jāt un pierast pie jāšanas; ievingrināties jāšanā.
ielocīt kaulus ievingrināt locekļus, locītavas.
ielauzīt Ievingrināt.
ielocīt Ievingrināt.
ievingurēt Ievingrināt.
dasamanīties Ievingrināties kādā darbā; apgūt darba prasmi.
ielidināties Ievingrināties lidot.
iesastaigalēties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas.
iesastaigāties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas.
ietīrīties Ievingrināties tīrīt.
iegudrēties Ievingrināties, iemanīties.
iepravīties Ievingrināties; iemanīties.
ielobīties Ievingrināties.
iepratināties Ievingrināties.
ievingurēties Ievingrināties.
iespiest Ievirzot, iebāžot (kur iekšā), panākt, ka tiek stingri, cieši iestiprināts; stingri saspiest (ko iebāztu, ievirzītu kur iekšā).
forotons Instruments acs muskuļu vingrināšanai.
metronoskops Instruments vāji koordinētu acu kustību koriģēšanai ar ritmiskas lasīšanas vingrinājumiem.
standartizētā intervija intervijas veids, kurā norādīti visi pamatjautājumi un papildjautājumi, to saturs un secība ir stingri fiksēta, norādīti arī iespējamie atbilžu varianti.
terči Īsas, stingri savērptas pakulas.
noprasīt Īsi, parasti stingri, pajautāt.
izstirināt Izkustināt, izvingrināt.
novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu.
izluncināt Izvingrināt.
izvingurēt Izvingrināt.
izvingurēties Izvingrināties.
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
izkopšana Jauniepazītas darbības nostiprināšana un uzlabošana, veicot regulāru attiecīgu uzdevumu risināšanu (visbiežāk vingrinājumu).
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus.
prānājāma Jogas elpošanas vingrinājumu sistēma, kas noregulē smalko enerģiju plūsmas organismā un pakļauj tās gribas kontrolei.
āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas.
sabats Jūdaistu dievlūgšanas un atpūtas diena, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam un ir stingri jāievēro.
ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju.
apguve kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
apgūšana Kādas jomas, profesijas iemācīšanās un pārzināšana; kādas prasmes, iemaņu iegūšana vingrinoties, mācoties
ceremoniālmaršs Karaspēka gājiens saskaņā ar stingri noteiktu reglamentu (ceremoniālu) ar mūziku (bungām) parādēs, ierindas skatēs, dažādos svinīgos pasākumos.
eksercīcijas Katoļticīgo garīgo vingrinājumu, ikdienas pārdomu un lūgšanu sistēma.
kamaldulieši Katoļu mūku ordenis, ko 1012. g. dibināja benediktiešu mūks Romualds Kamaldoli ielejā pie Areco, stingri askēti, valkā baltus tērpus.
pulsārs Kosmiskā elektromagnētiskā starojuma avots, kura starojuma impulsi seko cits citam ar stingri noteiktu vai ļoti lēni augošu periodu.
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
lentarēties Kustēties, ļodzīties (par stingri neiestiprinātu, nenostiprinātu priekšmetu).
iestaipīt Kustinot ievingrināt (ķermeņa daļas).
izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas); vairākkārt izstiept (3).
pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu.
izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības.
falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
taiči Ķīniešu vingrinājumu sistēma ("Tai-Dzi"), kur vingrinājumus izpilda lēnā tempā, koncentrējoties, ar mērķi atbrīvot cilvēka iekšējo enerģiju.
tai-či Lēnā tempā, koncentrējoties izpildāmi vingrinājumi ar mērķi atbrīvot "iekšējo enerģiju"; izstrādāti Ķīnā.
nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt.
enerģijas saglabāšanās likums likums, kas izsaka, ka atsevišķi enerģijas veidi var pārvērsties cits citā stingri noteiktos samēros, bet visas enerģijas pārveidības kopējais enerģijas daudzums nemainās.
kā knaiblēs ļoti cieši, stingri.
nodiktēt Ļoti kategoriski pavēlēt (ko), arī stingri noteikt (ko).
spēle Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
spēles Ļoti sens mūzikas instruments, viens no latviešu muzikālā loka paveidiem - koka loks, kura gali ir savilkti ar vienu stingri nostieptu stīgu.
kā dadzis ļoti stingri, neatlaidīgi (turēties, ieķerties).
stāvēt (arī būt) uz papēžiem ļoti stingri, neatlaidīgi uzmanīt, uzraudzīt.
kā atspere ļoti strauji, vingri, veikli, saspringti; elastīgi.
sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību, kāda uzdevuma veikšanai.
akadēmisks Mākslā - tāds, kas stingri ievēro tradīcijas, tāds, kas ir saistīts ar tām.
ikonogrāfija Mākslas zinātnē - stingri noteikta zināmas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma.
starpniekvaloda Mākslīgi veidota stingri formalizēta valoda mašīntulkošanā uz kuru vispirms pārveido tekstu, lai pēc tam tulkotu citā (arī vairākās) valodā.
mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
mandu Mandu valodas - Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo atzara valodu grupa, kas iedalās 4 grupās (bobofingu, austrumu, dienvidrietumu un ziemeļu grupa), kas apvieno 13 apakšgrupas, ģenealoģiskā piederība neskaidra, izplatīta Āfrikas R daļā (no Nigērijas līdz), izteikti analītiskas valodas, morfoloģiskie līdzekļi ierobežoti, liela nozīme sintaksei, stingri noteikta vārdu kārta.
mulsturis Maršēšana, vingrināšanās.
suseklītis Matu suka no stingriem cūku sariem.
pasarozīties Mazliet izvingrināt ķermeni.
filipisti Melanchtona piekritēji pretstatā stingriem luterāņiem.
daļenieks Metrs toniskās vārsmošanas sistēmā, kur metriski neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām nav stingri noteikts, bet mainās robežās no vienas līdz divām.
stilli Mierīgi, rāmi, stalti, vingri.
mjaojao Mjaojao valodas - radniecīgu valodu grupa, kuras ģenealoģiskā piederība nav pilnībā noskaidrota, dažkārt pieskaita pie austroaziātu valodām, tipoloģiski līdzīgas citā dienvidaustrumu Āzijas valodām, maz palīgmorfēmu, stingri noteikta vārdu kārta un zilbes uzbūves likumības, bagātas toņu sistēmas.
trenažieris modeļierīce, ar ko (piemēram, lidotāji, kosmonauti) trenējas izpildīt darba operācijas, kuras dabiskos apstākļos nevar apgūt (piemēram, vingrinās saslēgt kosmosa kuģus).
kristāliskie bloki monokristāla apgabali (ar izmēriem no mikrometriem līdz centimetriem), kas nav stingri paralēli cits citam.
duidubis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem); duidubenis.
duidibenis Mucveidīgs koka trauks šķidrumu pārnēsāšanai ar stingri aiztaisāmu koka vāku (jeb diviem dibeniem).
ierzekls Mudžeklis, ko veido stingri savītas auklas.
senilā keratoma multipli, stingri norobežoti, plakani, hiperkeratotiski veidojumi dzeltenbrūnā vai netīri pelēkā krāsā uz atsegtām ādas daļām; bieži pāriet epiteliomā.
membranofoni Mūzikas instrumentu grupa, kuros skaņas avots ir membrāna (stingri nostiepta āda), pie šīs grupas pieder bungas, timpāns tamburīns.
ekvivalences princips mehānikā un gravitācijas lauka teorijā neatkarīgi no elementārdaļiņu mijiedarbības veida un matērijas konkrētās struktūras jebkura ķermeņa gravitācijas spēku noteicošā gravitējošā masa un tās inerces mērs - inertā masa ir stingri proporcionālas (vienādas).
pavingrināt Neilgu laiku, mazliet vingrināt.
pavingrināties Neilgu laiku, mazliet vingrināties.
uzsacīties Nejauši vai negribēti pārāk stingri pateikt.
maldīgi priekšstati nepārprotami nepatiesa pārliecība, kas ir pretrunā ar realitāti; cilvēks var stingri turēties pie šādas savas pārliecības, neatkarīgi no acīmredzamas realitātes vai objektīviem pierādījumiem par pretējo.
nokrist Nepiegult, neturēties stingri klāt, virsū un noslīdēt nost virzienā uz leju.
krist Neturēties stingri iekšā vai klāt, velties, slīdēt ārā (no turienes) vai nost (no turienes), atdalīties.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
kuņķains Nevienāds, nelīdzens, vietām stingri, cieši, vietām vaļīgi noadīts (par adījumu); nevienāds, nelīdzens (par dziju, pavedienu).
Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
Bualo Nikolā Bualo - franču dzejnieks (Nicolas Boileau-Despreaux; 1636.-1711. g.), viens no franču barokālā klasicisma teorētiķiem, savā poēmā "Dzejas māksla" kanonizēja klasicisma estētiskos principus, prasīja stingri ievērot Aristoteļa formulēto vietas, laika un darbības vienības principu.
skautot nodarboties ar skautu vingrinājumiem, piedalīties skautu vienībā.
statuēt Noteikt, stingri norobežot.
kondicionēšana Noteikto refleksu ievingrināšana.
eksersīzs Noteikts vingrinājumu komplekss klasiskajā baletā.
saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
standartizētā novērošana novērošanas veids, kuru raksturo stingri noteikta procedūru secība un tiek veikta saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu.
hierarhija pakļautības kārtība dzīvnieku grupā, kurā indivīdu savstarpējās attiecības tiek stingri regulētas, t. i., vieni grupā dominē, citi – pakļaujas.
piestiprināt Panākt (piemēram, naglojot, līmējot, sienot), ka (kas) stingri turas (pie kā, kam klāt).
turēt grožos (kādu) panākt pilnīgu paklausību; stingri valdīt pār kādu.
pārstiept Pārāk stingri nostiept (piemēram, mūzikas instrumenta stīgas).
pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
pastringi Pastingri.
patrenēties Pavingrināties.
pavingurēties Pavingroties; pavingrināties.
balzametiķis Pēc stingri noteiktas tehnoloģijas no vīnogu misas (parasti Itālijā) ražots etiķis.
algoritms Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
signāllaterna Pēc stingriem priekšrakstiem izgatavota laterna signalizācijai.
nodravēt Piedraudēt, stingri norāt.
apkrampēties Piekļauties, cieši un stingri aptverot.
paģērēt Pieprasīt, arī pavēlēt, parasti stingri, kategoriski.
nosiet Piesienot, pārsienot (parasti cieši, stingri), nostiprināt.
pietērpināt Pietiekoši (stingri) izklaušināt, nopratināt.
pārstāvniecības vara pilnvaru kopums, ko ir deleģējusi tauta vai tās daļa ievēlētiem pārstāvjiem, kuri ir apvienoti speciālā koleģiālā institūcijā (parlamentā, municipiālā padomē) uz stingri noteiktu laiku, kā arī pašu pārstāvniecības varas institūciju kopums.
gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
režīms Precīzi, stingri noteikta (darbības, izturēšanās) kārtība, sadalījums laikā.
rigoroso Precīzi, stingri.
pārrakstīšana Rakstītprasmes apguves vingrinājums vai pārbaudes uzdevums, kurā valodas apguvējs pārraksta tekstu, parasti rokrakstā, lai pilnveidotu pareizrakstības prasmes.
ierakstīt Rakstot ievingrināt (piemēram, roku); rakstot pielāgot rakstīšanai.
dravīt Rāt (kādu); bargi, stingri izturēties (pret kādu).
izraut Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
monotona funkcija reāla argumenta reāla funkcija, kas ir neaugoša vai nedilstoša; augošu vai dilstošu funkciju sauc par stingri monotonu.
batualia Romā vingrināšanās ieroču cīņai; arī vietas, kur tā notika.
inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem.
suazorijas Romiešu retorikā parastie temati līdzās kontroversijām, ko deva skolnieku vingrinājumos.
Vyngri Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
kasta Sabiedrības grupa, kas stingri sargā savu noslēgtību, nošķirtību un savas grupas, sava sabiedriskā stāvokļa privilēģijas, intereses.
fiziskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
ģimniskie agoni sacensības miesas vingrinājumiem.
monotips Sacīkšu jahta, kura pieder pie noteiktas klases un kurai ir stingri noteikti izmēri.
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu, parasti, lai apturētu asiņošanu.
dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
nervi kā striķi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
tērauda (biežāk dzelzs) nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.
iesalt Sala ietekmē kļūt tādam, ko stingri apņem, ietver ledus, sasalusi zeme.
lēšķene Sapelējis, stingri salipis kūtsmēslu vai siena saišķis.
sacirsties Savienojumā "sacirsties pretī": stingri, kategoriski iebilst, arī spītīgi atbildēt.
griezt Savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": stingri savijot (slapjas drēbes, veļu), izspiest (ūdeni).
cirsties Savienojumā ar "pretī" vai "pretim": stingri, bez vilcināšanās atbildēt, kategoriski iebilst.
sabatieši Sektanti, kas turoties stingri pie bībeles un tiecoties pēc reliģiskās pilnības, prasa Vecās Derības sabata svinēšanu kristīgās svētdienas vietā; sabatisti.
farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot Bībeles priekšrakstus.
konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas.
septiņrinde Septiņrindu strofa, kurā rindas parasti savstarpēji atskaņotas, bet atskaņu kompozīcija nav stingri noteikta.
barzaks Siena bez vārtiem, kas atdala debesis no Allāha troņa; sūfiju tēlu valodā tā apzīmē mistisko šķērsli starp cilvēku un Dievu, kuru var pārvarēt ar garīgajiem vingrinājumiem.
nosiet Sienot (parasti cieši, stingri), pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
maršs Skaņdarbs ar enerģisku, noteiktu ritmu un stingri vienmērīgu, ar soli saskaņotu tempu; attiecīgais mūzikas žanrs.
vokalīze Skaņdarbs vokālam atskaņojumam bez teksta (parasti vingrinājums balss tehniskās meistarības izkopšanai).
noskatīt Skatīt un pabeigt skatīt, parasti stingri, cieši.
iespiest Spiežot ievirzīt (kur iekšā); stingri, cieši iebāzt (kur iekšā).
treniņš Sportā - vingrinājumu sistēma, kuras mērķis ir attīstīt vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas; attiecīgā nodarbība.
daudzcīņa Sporta sacensības, arī sporta vingrinājumu komplekss, kurā ietilpst vairākas kāda sporta veida disciplīnas vai vairāki sporta veidi.
kultūrisms Sporta veids - šāda vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi, parasti efektīgās pozās; bodibildings.
korelācija Statistiska, varbūtiska sakarība (starp divām parādībām, notikumiem), kurai nav stingri noteikts funkcionāls raksturs.
sociālā anomija stāvoklis sabiedrībā, kuru raksturo daļējs vai pilnīgs stingri noteiktu morāles normu trūkums.
neapziņa Stāvoklis, kad nav izveidojusies šķiras apziņa, stingri sabiedriski politiskie uzskati.
trenētība Stāvoklis, kad treniņu, vingrinājumu, dzīves režīma ievērošanas u. tml. rezultātā ir iegūtas, izveidotas vēlamās fiziskās un psihiskās īpašības, iemaņas, spējas.
stenobats Stenobatie organismi - ūdens organismi, kas dzīvo stingri noteiktā dziļumā.
amblioskops Stereoskopam līdzīgs aparāts, ar kuru vingrina ambliopisko aci un pieradina sadarbībai ar otru.
durt Stingri (piemēram, ar pirkstu, zīmuli) pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību (kam), norādītu (uz ko).
apbalzīties Stingri apbāzīt sev segu.
nodievoties Stingri apgalvot, apzvērēt.
savilkt Stingri apņemot ar ko, sastiprināt, sasaistīt (kā) daļas.
atspert Stingri atbalstīt (kājas).
atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
atsperties Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena).
sasperties Stingri atsperties.
ausināt Stingri bārt; pārmācīt, pērt, kult.
drīzināt Stingri brīdināt, noteikt, pieteikt (ka kas jādara, kur jāiet u. tml.).
zeģināt Stingri brīdināt, pateikt, noteikt.
(sa)turēt naudu pirkstos stingri ierobežot naudas izdevumus; skopi tērēt naudu.
saturēt naudu pirkstos stingri ierobežot naudas izdevumus; skopi tērēt naudu.
turēt naudu pirkstos stingri ierobežot naudas izdevumus; skopi tērēt naudu.
dzelzs priekškars stingri kontrolētā robeža Eiropā 1945.-1990. g. starp rietumu un austrumu bloka valstīm
notriekt Stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko); stingri liekot, pavēlot, panākt, ka (cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
lasīt lekciju stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
lasīt notācijas stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
lasīt sprediķi stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
sprediķot morāli stingri mutvārdos pamācīt (kādu), moralizēt, arī nosodīt, rāt.
nobiktēt Stingri nobārt; nostrostēt.
nostrostēt Stingri nobārt.
nostrutēt Stingri nobārt.
sadrīzināt Stingri nobrīdināt, pieteikt (ka kas jādara); arī sabārt.
satimerēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt.
satribulēt Stingri nobrīdināt, pieteikt; sarāt.
nodrīzināt Stingri nobrīdināt; noteikt (kas jādara, kur jāiet u. tml.).
nostrostot Stingri nobrīdināt.
saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
sazvērēties Stingri nolemt vērsties (pret kādu); arī vērsties (pret kādu).
notiept Stingri noliegt, apstrīdēt.
notincināt Stingri nopratināt, iztaujāt.
nobraņīt Stingri norāt.
nodrāvēt Stingri norāt.
nobačkāt Stingri nostampāt, nomīdīt (siena vezumu).
strindzināt Stingri nostiept.
piekarpīties Stingri nostiprināties, pieturēties.
forma Stingri noteikta (rīcības, darbības u. tml.) kārtība.
disciplīna Stingri noteikta likumīga kārtība, kas ir obligāta kāda kolektīva locekļiem; šīs kārtības ievērošana.
etiķete Stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti.
gaisakuģu ierinda stingri noteikts savstarpējs gaisakuģu stāvoklis kopējā lidojumā un manevrēšanā; izkārtojumu raksturo distance, intervāls un augstuma starpība.
dzelžains Stingri noteikts, arī nemaināms.
dzelzs Stingri noteikts, arī nemaināms.
nodracīt Stingri piekodināt.
pieēsties Stingri piesūkties, iekosties (par dzīvniekiem).
piekodināt Stingri pieteikt, norādīt, arī nobrīdināt (lai ko paveic, izdara).
nodricelēt Stingri pieteikt, pamācīt (kādu).
piestrostēt Stingri pieteikt, piekodināt.
piedrīzināt Stingri pieteikt.
piezeģināt Stingri pieteikt.
diplomātiskā etiķete stingri reglamentēti izturēšanās, uzvedības noteikumi diplomātiem viņu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsts vai starptautiskās organizācijas amatpersonām.
saposīt Stingri sabārt, izlamāt.
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
sakrampēties Stingri saķerties (rokās, elkoņos).
sastagāt stingri samīdīt, sapresēt (par sienu šķūnī).
sasprundzelēt Stingri sasaitēt un nostiprināt ar sprūdu, sprunguli.
nostilpāt Stingri sasiet, nosiet.
uzkrampēt Stingri satvert (laužoties).
sakrampēt Stingri satvert (rokā, pirkstos).
nokrampt Stingri satvert.
grīzte Stingri savērpta dzija.
sasprādzēties Stingri savilkt sprādzes un nostiprināt.
sastrindzināt Stingri savilkt, nospriegot.
iestilpēt Stingri savilkt.
saņaukt Stingri savilkt.
greids Stingri savīta virve, cieši savērpta dzija.
grods Stingri savīts, savērpts.
grožs Stingri savīts.
durties Stingri skarties (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām.
misurato Stingri taktī, pēc ritmiski "brīvākas" epizodes.
stumburēt Stingri un neatlaidīgi skubināt.
gunīt Stingri uzmanīt.
izspangot Stingri uzpampt, izstiept.
mīt uz papēžiem stingri uzraudzīt, uzmanīt kādu, izrīkot.
griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni.
paradigma Stingri zinātniska teorija, kas izteikta tādu jēdzienu sistēmā, kuri atspoguļo būtiskas lietu īpašības.
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; arī trenkt (2).
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
triekt augšā stingri, arī varmācīgi modināt.
triekt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda).
trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām; ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda).
sasažņaugties Stingri, cieši aptīt, apsiet sev (ko) visapkārt, parasti ap vidukli.
iespiest Stingri, cieši ielikt (rokā); dodot panākt, ka paņem (rokā).
spiest Stingri, cieši likt (rokā); dodot panākt, ka ņem (rokā).
žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām).
izausināt Stingri, cieti ar kādu apieties.
kā mūris stingri, droši, ar negrozāmu pārliecību.
uzstāvēt Stingri, neatlaidīgi pieprasīt (piemēram, lai ko dara, izpilda).
stricte Stingri, noteikti, uz mata.
stilli Stingri, taisni; stipri; nesvārstoties, nešūpojoties.
auši Stingri, varonīgi.
diktai Stingri.
grodīgi Stingri.
denkts Stingrs, stingri savilkts.
stengri Stipri, stingri.
pagrābt Strauji un stingri paņemt, satvert (ko).
nogrābt Strauji un stingri satvert, saķert (aiz kā, pie kā u. tml).
sagrābt Strauji un stingri satvert, saņemt (ko).
grābt Strauji un stingri tvert, ņemt (ko).
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
palogs Stūros, parasti ar ķīļiem vai šķēršļiem, nostiprināts rāmis, uz kura stingri uzstiepj un nostiprina audeklu; ķīļrāmis.
spongiosa Sūcekļveidīga kaulu substance, kas atrodas kaulu iekšienē un būvēta no kaula stīdziņām un plāksnītēm, kas ikvienā kaulā savstarpēji saistītas un krustojas pēc stingri noteikta plāna.
nizāmija Sūfistu brālība, kas prasīja stingri ievērot šariata likumus, reliģiskajos rituālos atkārtoja galvenās sūfisma tēzes, daudzas šīs brālības organizācijas savā praksē izmanto arī dažādus jogas veidus.
Atanasijs Sv. Atanasijs - Aleksandrijas bīskaps (Athanasius of Alexandria; 295.-373. g.), viens no baznīcas tēviem, kurš stingri pretojās ariānisma mācībai un attīstīja kristīgās doktrīnas par inkarnāciju un trīsvienību.
pāršaut Šaut (piemēram, vingrinājuma šaušanas sportā) vēlreiz, no jauna (piemēram, lai noskaidrotu uzvarētāju, sacensībās ieņemamo vietu).
ortoptika Šķielējošas acs labošanas metode, parasti ar apmācību un vingrinājumiem.
sociālistiskais reālisms šķietami reālistisks mākslas un literatūras virziens, ko stingri reglamentēja komunistiskā partija PSRS u. c. komunistiskajās zemēs; raksturīgs darba tautas heroizēts attēlojums.
misticisms Tāda reliģiozitāte, kuras pamatā ir ticība mistikai - tiešai intuitīvai saskarsmei ar dievišķo (var būt saistīta ar vīzijām, transu un ekstāzi); prakse, kuras mērķis ir ar specifisku vingrinājumu, pašsuģestijas, ekstāzes u. tml. palīdzību nonākt tiešā saskarē ar pārdabiskiem spēkiem.
stenobatisks Tāds (par ūdens dzīvnieku), kas spēj dzīvot tikai stingri noteiktā dziļumā.
sabiedriskā drošība tāds cilvēku sabiedrībā pastāvošs attiecību un saistību stāvoklis, kad tiek stingri ievērotas tās juridiskās un tehniskās normas, kas vērstas uz bīstamu situāciju novēršanu un kas garantē šīs cilvēku, sabiedrības un valsts intereses.
kristālisks Tāds, kam ir raksturīga atomu un molekulu stingri noteikta, regulāra kārtība (par vielas uzbūvi, tās stāvokli).
regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to daļām, vienībām).
ģeometrisks Tāds, kam ir stingri noteiktas līnijas, kompozīcija, kuras atgādina ģeometriskus objektus, tāds, kurā izmantoti ģeometrijas abstrakcijas paņēmieni (parasti par mākslas darbu).
radikāls Tāds, kam ir stingri, konsekventi uzskati; tāds, kura uzskatiem, darbībai ir raksturīgs radikālisms (2).
neapzinīgs Tāds, kam nav stingri sabiedriski politiskie uzskati.
stenotops Tāds, kas dzīvo tikai stingri noteiktos biotopos un citur nav sastopams (par organismiem).
principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2), tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
bargs Tāds, kas izturas ļoti stingri, asi, arī neiecietīgi; tāds, kas iedveš bailes.
vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
ļengans Tāds, kas nav stingrs, tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām); tāds, kas nav stingri nostiepts (par priekšmetiem).
ļenkurīgs Tāds, kas neturas stingri, kustas, ļogās.
paģērīgs Tāds, kas pieprasa, arī pavēl, parasti stingri, kategoriski.
principiāls Tāds, kas stingri ievēro principus (2).
zvērināts Tāds, kas stingri turas pie noteiktiem uzskatiem, arī tāds, kas neatlaidīgi, aizrautīgi nodarbojas ar ko u. tml.; arī pārliecināts (2).
neatlaidīgs Tāds, kas, nevairoties no grūtībām, pārvarot šķēršļus, stingri, nelokāmi cenšas sasniegt mērķi, realizēt savas ieceres, nodomus.
sarains Tāds, kur aug stingri, rupji mati (par cilvēka ķermeņa daļām); tāds, ko veido stingri, rupji mati (par cilvēka apmatojumu).
kristālisks Tāds, kura atomi, molekulas ir izvietotas stingri noteiktā, regulārā kārtībā un veido kristālrežģi (par vielu).
stiegrains Tāds, kurā ir gari, samērā tievi, stingri reljefi audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
Tai-Dzi Taiči - ķīniešu vingrinājumu sistēma.
kanons Tas, kas ir stingri noteikts, obligāts; tas, kas ir vispārpieņemts.
etīde Teātra mākslā - vingrinājums (parasti nelielas dramatiskas ainas veidā bez teksta).
uzdevums Teorētisks, praktisks vingrinājums, kas izmantojams zināšanu nostiprināšanai un pārbaudei.
iestaipīties Tikt iekustinātam, ievingrinātam (par ķermeņa daļām).
iesastaipīties Tikt ievingrinātam (par ķermeņa daļu).
izvingrināties Tikt izvingrinātam (par ķermeņa daļu).
tvert Tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem.
ušu Tradicionālās ķīniešu cīņas mākslas, kas balstās uz filozofiskiem, ētiskiem un psihofiziskiem personības pilnveidošanas aspektiem; specifiska fizisku vingrinājumu sistēma, t. sk. cīņas paņēmieni ar dažādiem ieroču veidiem un bez tiem.
uztrenēt Trenējot, vingrinot attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei (spējas, atmiņu u. tml.).
uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties attīstīt, parasti līdz vēlamajai pakāpei, spējas, atmiņu u. tml.
uztrenēties Trenējoties, vingrinoties Iegūt vēlamo, parasti sportisko, formu.
sparings Treniņcīņa, vingrinājums ar partneri prasmju meistarības izkopšanai.
trenēt Treniņos apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
treniņsacīkstes Treniņsacensības - vingrinājuma brauciens kopā ar konkurentiem, lai radītu regates atmosfēru un noteiktu vietu kārtību finišā.
turēt grožos turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
Ūtri Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Vingri" nosaukums latgaliski.
Pyrmī Vyngri Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Vingri" nosaukums latgaliski.
ievadāt Vadājot ievingrināt iešanā (piemēram, kastrētu zirgu).
iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
staipīt Vairākkārt kustināt, iztaisnot (ķermeņa daļas), piemēram, lai vingrinātu (tās).
staipīties Vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni, piemēram, lai vingrinātu to.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
iepraktizēties Vairākkārt veicot (kādu darbību), iegūt zināšanas, prasmi, veiklību; ievingrināties.
ievingrināt Vairākkārt vingrinot, arī ko darot, panākt, ka (parasti ķermeņa daļa) iegūst vēlamo veiklību.
ievingrināties Vairākkārt vingrinoties, arī ko darot, iegūt vēlamās iemaņas; iegūt prasmi, veiklību (piemēram, veikt kādu darbu).
kinofilmas cilpa vaļīgais kinofilmas posms pirms pārtinējmehānisma, lai kinolente projektorā vai kamerā nebūtu stingri nostiepta, mazāk diltu un retāk trūktu.
vādžapeja Vēdiskā kulta svarīgs upurēšanas rituāls bez stingri noteiktas formas, ko dažādās vietās sasista ar vietējām tautas tradīcijām.
kristalizēt Veidot ļoti skaidri (piemēram, domu, priekšstatu); ļoti stingri vērtēt šķirojot, atlasot.
mikšīnām Viegli, ne stingri.
imitētājvingrinājums Viens no vispopulārākajiem vingrinājumu veidiem, lai apgūtu konkrētas darbības iemaņas vai iejustos cita cilvēka ādā, apzināti atdarinot ārēju paraugu.
skeitparks Vieta, kas aprīkota ar speciālām konstrukcijām, kur iespējams izpildīt dažādus skeitborda un skrituļslidošanas vingrinājumus.
iegurņa vingrinājumi vingrinājumi, kas nostiprina vēdera lejasdaļas muskuļus ap tūpli, urīna izvadkanālu un maksti, tādējādi novēršot urīna nesaturēšanu, dzemdes un maksts izkrišanu.
attīstītājvingrinājumi Vingrinājumi, kas paredz ne atkārtošanu, bet atrastā principa izmantošanu cita veida uzdevuma risināšanā vai dažādu risinājuma līdzekļu salīdzināšanu un izvēli.
automātisms Vingrinājumos izveidota spēja atkārtot noteiktas kustības, tās neregulējot apzināti.
diktāts Vingrinājums pareizrakstībā - skolotāja diktēta teksta rakstīšana; arī uzrakstītais teksts.
bezpriekšmetu darbība vingrinājums skatuves mākslā - dažādu darbību veikšana, imitējot priekšmetu lietošanu.
eksesaizs Vingrinājums, uzdevums.
eksercicija Vingrinājums, vingrināšanās, mācīšanās.
eksersiss Vingrinājums.
exercice Vingrinājums.
core Vingrinājumu sistēma, ko izpilda uz īpaša kustīga dēlīša, attīsta koordināciju un līdzsvara sajūtu.
spinnings Vingrinājumu sistēma, kurā tiek izmantots īpašs stacionārs divritenis.
solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
eksercicijs Vingrināšanās ieročiem.
vingrināties Vingrināt sevi, cenšoties iegūt kādas fiziskas vai psihiskas īpašības, spējas.
lumdīt Vingrināt, locīt, grozīt (locekli).
veiklināt Vingrināt.
vingurēt Vingrināt.
izvingrināties Vingrināties un pabeigt vingrināties.
mulsterēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt.
mulsturēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt.
vingrāties Vingrināties.
vingurēties Vingrināties.
izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeņa daļu).
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai.
āzis Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem; buks.
buks Vingrošanas rīks uz četrām kājām lēkšanas vingrinājumiem.
kučkoties Vingrot, izpildīt vingrinājumus ar kūleni.
stringoties Vingrot, nodarboties ar fizkultūras vai sporta vingrinājumiem.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ingri.