Paplašinātā meklēšana

Meklējam god..

Vārdos nav.

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (731):

honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem.
rīvēt kantes (kāda) godam aizskart kāda godu.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā).
beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu.
Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km).
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām.
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums.
Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski.
honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu.
epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem.
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam).
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
negods Apkaunojoša, arī negodīga rīcība.
kauna traips apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods.
Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava.
kauns Apkaunojums; arī negods.
apkaunot (kāda, kā) vārdu apkaunot (kāda) personu, godu, arī (kādu) profesiju, tās cieņu u. tml.
aptraipīt Apkaunot (piemēram, vārdu, godu).
apčakarēt apmānīt, piekrāpt; izjokot, izmuļķot; izmantot naivāka cilvēka ticību citu cilvēku godīgumam.
brama appušķoti goda vārti (piemēram, kāzās).
bramas Appušķoti goda vārti kāzās.
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
dot goda vārdu (arī godavārdu) apsolīt ar godavārdu.
savstarpēja uzticība apstākļi, pie kuriem tiek respektētas valstu savstarpējās tiesības un pienākumi, kad partnervalstu uzvedība (rīcība) starptautiskajā dzīvē vieš ticību to godprātībai, to starptautisko saistību pildīšanai bez viltus, mānīšanās utt.
celt neslavu apzināti izplatīt nepatiesas ziņas (par kādu), aizskarot (viņa) godu, graujot (viņa) reputāciju
mānīt Apzināti izturēties negodīgi; arī krāpt.
godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
nogodāt Ar godu apbedīt.
godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgā ceļā iegūts.
aizstāvēt Ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.).
trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
iedzert Ar tostu izteikt novēlējumu, godināt un izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
ievilināt lamatās ar viltīgiem, negodīgiem paņēmieniem panākt, lai kāds nokļūtu nepatīkamā, bīstamā situācijā.
muļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; mānīt.
piemuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
Nanē armēņu mitoloģijā - dieviete, Aramazda meita, godināta arī kā Lielā māte (armēņu tautas valodā šis vārds ieguvis sugas vārdu "vecmāmiņa", "māte" nozīmi).
gvarde armijas daļu, vienību goda nosaukums, ko PSRS piešķīra 2. pasaules kara laikā.
dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās.
atgodināt Atgodāt.
pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
Aleksandra arhipelāgs atrodas Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Ziemeļamerikas piekrastē, pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu. (Angļu valodā "Alexander Archipelago") Nosaukts par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II.
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus.
atgode Atsvēte, goda atsvētīšana pēc kāda laika, parasti nedēļu vēlāk.
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
cienīt Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko).
iegodināt Atzīt kādu par godīgu.
oligodendroblastoma Audzējs, kas sastāv no nenobriedušām oligodendroglijas šūnām.
oligodendroglioma Audzējs, kas sastāv no oligodendroglijas.
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
gaons Augstāko jūdu akadēmiju vadītāju tituls Babilonijas pilsētās Surā un Pumbeditā; krāšņums, godība.
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls (sultānu Turcijā, Ēģiptē un dažās citās muhamedāņu zemēs); persona, kam ir šāds tituls.
a. god. augsti godājamais; augsti godājamā.
monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem).
adorācija Austrumnieku paradums godināt valdniekus kā dievus, krītot viņu priekšā ceļos.
fontinālijas Avotu jeb aku svētki senajā Romā, ko svinēja 13. oktobrī par godu avotu nimfām.
Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem.
nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
impietāte Bezdievība, godprātības trūkums.
infāms Bezgodīgs, kauna pilns.
bezgodība Bezgodīgums; bezgodīga rīcība.
negodnieks Bezgodis, bezkauņa.
knēts Bezgodis, krāpnieks.
negoža Bezgodis, negodis.
bodīte Blēdība, negodīga rīcība.
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.).
koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē).
galantuomo Bruņinieks, goda vīrs.
Contarinia pyrivora bumbieru pangodiņš.
rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods.
uzticēties Būt pārliecinātam par (kāda) labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi.
roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot).
likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
nemeitiņa Būtne, kas nav meitene; necienīga, negodājama meitene.
nepuisītis Būtne, kas nav puisis; necienīgs, negodājams puisis.
līkopi Cienasts par godu tirdzniecības darījumam, saistībām.
respektābils Cienījams, godājams; pieklājīgs.
olāt Cienīt, godāt.
olīt Cienīt, godāt.
turēt cieņā (arī godā) cienīt; izturēties ar godbijību, ar respektu.
ciens Cieņa, gods, uzmanība.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu; cilvēks, kas rīkojas negodīgi.
bruņinieks Cilvēks, kas godprātīgi, ar cieņu izturas pret sievieti, kas aizstāv un aizsargā sievieti.
laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās).
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas negodīgi, zemiski, arī bezjēdzīgi.
kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu; krāpnieks.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
aplātnieks Cilvēks, kas piedalās katoļu baznīcas svētkos par godu kādam svētajam (aplātā 2(2)).
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags.
godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
gavilnieks Cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs.
gaviļnieks Cilvēks, kuru publiski godina; arī jubilārs.
Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
Austrumāzijas čipste čipstu suga ("Anthus godlewskii").
sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai.
diena Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
cerebrālijas Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
cereras Dāvanas, lauku augļi; seno romiešu svētki par godu Cererai.
nijama Desmit tantriskie baušļi: godīgums; apmierinājums; upurēšana; ticība Dievam; Tā Kunga godāšana; skolotāju cienīšana; pārdomas; svinīga solīšanās; mantru atkārtošana; askētisms.
jama Desmit tantrisma baušļi: nevardarbība, patiesīgums, nesavtība, tiklība, iecietība, izturība, līdzcietība, godīgums, sātība, tīrība.
godināt Dēvēt, saukt; godāt (2).
protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls.
vārda diena diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
godājams Divd. --> godāt.
godāts Divd. --> godāt.
Godsefa dracēna dracēnu suga ("Dracaena godseffiana").
nolīgot Dziedāt līgodziesmas (visu laikposmu) un pabeigt dziedāt.
līgot Dziedāt līgodziesmas.
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (līgosvētkus).
pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
epinīkija Dziesma par godu uzvarētājiem sacīkstēs.
itifalli Dziesmas par godu Bakhum (priesteri Dionisa svētkos, par sievietēm apģērbušies, dziedādami nesa fallus).
apdziedāšanās Dziesmu kara veids kāzās, kristībās, talkās, Jāņos (aplīgošanās) u. c. godībās.
bijība Dziļa cieņa, arī apbrīna; godbijība.
pietāte Dziļa cieņa; arī godbijība.
iet šauro ceļu dzīvot, ievērojot kristietības normas, būt pazemīgam, pieticīgam, godīgam.
Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus.
derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis.
Esi vīrs! esi vīrišķīgs, bezbailīgs, arī godīgs! būt vīrišķīgam, spēt pārciest lielas sāpes, ciešanas.
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
šrī Ezoterismā "godājamais" vai "svētais", tiek lietots kā priedēklis svētas personas vai svētas grāmatas priekšā.
čeņ Ezoterismā godīgums un vienkāršība, kas piemīt patiesīgiem cilvēkiem.
asmita Ezoterismā īpašības, kas raksturo garīgi neattīstītu cilvēku - godkārība, egoisms, patmīlīgs lepnums.
adharma Ezoterismā norāda uz tikumu un godprātības trūkumu.
konnetabls Francijā augstākā pakāpe kara dienesta līdz 1647. gadam; arī goda tituls.
Tenītis Gadskārtu ieražu diena (17. janvāris) par godu cūku aizgādnim Tenim.
lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.).
Pačakamaks Galvenais dievs inku reliģijā, kuram par godu tika uzcelts lielais templis, kas atrodas netālu no mūsdienu Peru galvaspilsētas Limas.
šaržētais Galvenokārt studentu aprindās (korporācijās) persona, kas ieņem izcilu, goda amatu - šaržu.
ad honores goda dēļ; nesaņemot atlīdzību.
point dʽhonneur goda lieta.
Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
rēdeņs goda svārks.
rēdiņš goda svārks.
komercijas padomnieks goda tituls, ko dažās valstīs piešķir izciliem finansistiem, rūpniekiem un lieltirgotājiem; cilvēks, kam ir šāds tituls.
goda biedrs godabiedrs.
šeihs godājams cilvēks.
ad honorem godam, par brīvu (izpildīt kādu amatu bez atalgojuma).
apgodināt Godāt, godināt, apbērt ar goda un cieņas pierādījumiem.
reveranss godbijības vai iztapības izpausme.
pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2).
klausīties kā evaņģēlijā goddevīgi, bijīgi, ar lielu paļāvību, uzticību klausīties.
lielziedu godēcija godēciju suga ("Godetia grandiflora"), kuru Latvijā audzē kā krāšņumaugu, arī dažādas tās šķirnes.
Regnum gloriae godības valstība.
fair play godīga spēle; godīga rīcība.
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, arī vislabākās) sirdsapziņas, arī ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
ar godu godīgi, ievērojot sabiedriski ētiskās normas
godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs.
goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks.
bezviltus cilvēks godīgs, godprātīgs cilvēks.
krietna sirds godīgums, labsirdība.
celt iz orkla godināt, lielīt.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības.
goda pilns godpilns.
goda prāts godprātība, godīgums.
gredzens nenokritīs gods netiks aizskarts; nekāda vaina nebūs.
pretgodīgs Godu aizskarošs, godlaupīgs.
Alkipe grieķu mitoloģijā - Areja un Aglauras meita, kuras godu mēģināja laupīt Halirotijs.
Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
Lāodike grieķu mitoloģijā - hiperboju zemes meitene, kas uz Dēlas salu atveda Apollona kulta priekšmetus un tur tika godāta kā viena no Apollona tempļa iedibinātājām.
Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
Mopss grieķu mitoloģijā - Manto un krētieša Rakija (variants: Apollona) dēls, godāts par varoni, viņam bija savs orākuls Kolofonas pilsētas apkārtnē un Kilikijas pilsētas Mallas tuvumā; gāja bojā cīņā ar Amfilohu jaunāko par Mallas pilsētas iegūšanu savā varā.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Nemejas valdnieka Likurga sieva, Ofelta (Arhemora) māte (viņam par godu tika iedbinātas Nemejas spēles).
Tēmens grieķu mitoloģijā - Pelasga dēls, arkādiešu leģendas varonis, kurš audzināja Hērau un deva tai pajumti Stimfālā, kad viņa sastrīdējās ar Zevu; Hērai par godu viņš nodibināja trīs tempļus.
Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves.
Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību.
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
Irmins Ģermāņu mitoloģijā - galvenais dievs, ko godāja galvenokārt herminonu cilšu apvienība, vēlāk arī sakši.
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
Bali Hindu mitoloģijā - daitju valdnieks, kas ar askēzi un tikumīgu dzīvi bija iemantojis varu visās trijās un piedraudējis dievam Indram atņemt tam pasaules valdnieka godu.
pūdža Hinduisma dievības tēla godināšanas rituāls - mantru dziedāšana, mudru izpildīšana, svēto tekstu lasīšana un upurēšana.
Satguru Hinduismā jēdziens, kas apzīmē godājamu skolotāju.
svami Hinduisma reliģiskā skolotāja goda tituls; autoritatīva persona; pandits.
mahariši Hinduistu guru jeb garīgais vadonis (goda tituls).
Holi Hinduistu pavasara svētki par godu Krišnas un Rādhas mīlestībai; to raksturīga iezīme ir trakulīgas spēles, kas atgādina par Krišnas mīlas rotaļām ar ganēm, kuras aprakstītas Mahābhāratā.
Dasara Hinduistu rudens svētki par godu dievietei Kālī.
stigma Iededzināta zīme (senāk - noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu, arī noteiktu tā daudzumu kādam par godu, atzīmējot kādu notikumu, izsakot novēlējumu).
entree Ieeja, priekšnams; ieejas maksa; goda mielastos uzkoda; priekšspēle mūzikā.
vilkt bagātu lomu iegūt bagātību, kādu labumu (pat bieži negodīgiem līdzekļiem).
rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
izgodāties Ilgāku laiku izgodāt (kādu kā).
nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
izgodāt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
izgodēt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
izgodīt Ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt.
bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
šakti Indiešu tantrisma rituālajā praksē - vispagodinošākais tituls sievietei, kura piedalās tantriskajos rituālos.
bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
Kusko Inku valsts galvaspilsēta un vieta, kur atrodas lielais templis, kas celts par godu Saules dievam; pēc leģendas, paklausot Saules dieva norādījumiem, Kusko dibinājis pirmais inku valdnieks Manko Kapaks.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piemēram, stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; godasardze.
lepnums Īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu.
faleronīms Īpašvārds, kas nosauc ordeni, medaļu vai goda zīmi.
tosts Īsa uzruna, īsa apsveikuma runa (viesībās, sarīkojumos u. tml.), pēc kuras uzaicina iedzert par godu kādam, kam.
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām.
līberālijas Itāļu svētki par godu Līberam notika 17. martā Romā, kad pieaugušos jaunekļus pirmoreiz kapitolā ietērpa vīra togā.
izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
maestro Izcila šahista goda nosaukums; šahists, kam ir šāds nosaukums.
mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (gk. Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
augsts Izcili nozīmīgs (ētiski), godpilns, cildens; tāds, kam ir dziļš saturs.
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela.
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
viltot Izgatavot (ko) neīstu, parasti līdzīgu pēc izskata; arī, parasti negodīgi, atdarināt (piemēram, parakstu).
iecienīt Izjust dziļu cieņu, godbijību, arī patiku (pret kādu cilvēku).
noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust, apliecināt cieņu, goddevību.
ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi.
benefice Izrāde vai koncerts par godu kādam no šīs izrādes vai koncerta dalībniekiem.
piekāpties Izrādīt godbijību.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
godāt Izturēties ar goddevību, atzīt par cienījamu; cienīt.
locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
locīt ceļus izturēties godbijīgi, ar cieņu; izturēties pazemīgi.
godināt Izturoties ar goddevību, atzīt (kādu) par vērtīgu, cienījamu; publiski cildināt.
nominācija Izvirzīšana par kandidātu kādam amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
nominēt Izvirzīt par kandidātu amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
Svetozareva Jagodina - pilsēta Serbijā, tās nosaukums 1946.-1992. g.
derbi Jāšanas sacensību godalga.
oligoastrocitoma Jaukta glioma; sastāv no astrocītu un oligodendrogliocītu izcelsmes elementiem.
vainags Jaunavas gods, nevainība.
Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms).
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta.
apskaidrošanās Jēzus parādīšanās dievišķā godībā.
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
skatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ).
Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju.
nominants Kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
ķerties pie cepures (kādam) kaitēt godam, būt par kaunu.
Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis.
tikle Kārtīga, darbīga, pieklājīga un godīga meitene.
gadīgi Kārtīgi, godīgi, mēreni (garīgos rakstos).
aplāts Katoļu baznīcas svētki par godu kādam no svētajiem.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija.
kanoniks Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps.
šmucestība Kauns, negods, stipri kompromitējošs gadījums.
apkauns Kauns, negods.
pajauniķis Kāzās līgavaiņa goda viesis, kurš dodas arī uz līgavas māju.
vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
perekovatsja Kļūt godīgam pēc soda izciešanas.
apsaziesties Kļūt negodīgam.
pieci attiecību veidi Konfūcija mācības kodifikācija un pielietošana attiecībā pret pieciem galvenajiem attiecību veidiem cilvēka dzīvē; izšķir attiecības starp tēvu un dēlu, vecāko brāli un jaunāko brāli, vīru un sievu, vecāko un jaunāko, valdnieku un pavalstnieku; vājākajam ir jāizrāda godbijība, bet stiprākajam - labvēlība; šajās attiecībās ir svarīgi ievērot savstarpēju cieņu, kas, pēc Konfūcija domām, ļaus sabiedrībai iet pa "debesu ceļu".
cortege Kortežs, goda pavadonība.
goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
gadība Krietnums, godīgums, taisnīgums.
kavalergardi Krievijas imperatora ģimenes locekļu goda sardze un miesassargi sevišķi svinīgos gadījumos.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
monstrancija Kulta trauks jeb ietvere, kurā novieto hostiju, lai izstādītu to ticīgo godināšanai un pielūgšanai vai nestu apkārt teoforiskās procesijās.
Mayetiola destructor labības pangodiņš jeb Hesenes odiņš.
manitu Labs vai ļauns gars kā pielūgsmes un godbijības objekts (Amerikas indiāņiem); tas, kam piemīt pārdabisks spēks.
kami Labvēlīgi dabas gari, kurus godina sintoismā.
grosmeisters Laicīgos ordeņos attiecīgās valsts valdnieka goda tituls.
transmutācija Lamarka teorija, ka dzīvās dabas īpatņi pārveidojas pielāgodamies dzīves apstākļu izmaiņām.
pārzobe Lapu sūnu klases pūkcepureņu dzimtas ģints ("Zygodon"), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre.
Curonia Latvijas Universitātes studentu biedrība (līdz 1932. g. vācu studentu korporācija, 1934. g. apstiprināti jauni biedrības statūti); davīzes: "Sirds - kurzemnieka gods. Draugs - draugam"; krāsas - zaļš, zils, balts; slēgta 1939. g.
piečakarēt laupīt ticību cilvēku godīgumam.
liekt galvu (kā priekšā ) Liecot galvu, parādīt cieņu, godu.
grand prix lielā balva - augstākā godalga izstādē; starpt. sacensības, gk. auto un motosportā un zirgu sportā.
tip top lieliski, vislabākajā kārtībā, "uz goda", “pa pirmo”.
tip-top Lieliski, vislabākajā kārtībā, uz goda, "pa pirmo"; vislabākais; augstākā pakāpe.
Godetia grandiflora lielziedu godēcija.
šaher-maher Lieto, lai raksturotu ko blēdīgu, negodīgu.
šuher-maher Lieto, lai raksturotu ko blēdīgu, negodīgu.
urā Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko; lieto, lai uzmundrinātu, pamudinātu kādai darbībai; urrā.
urro Lieto, lai suminātu, godinātu kādu, ko.
šmugel-mugel Lieto, runājot par blēdību, negodīgiem darījumiem.
kungs un valdnieks (biežāk ķeizars, ķēniņš, arī pavēlnieks) lieto, uzrunājot šādu cilvēku vai godbijīgi runājot par viņu.
kungs un ķēniņš (arī ķeizars, retāk valdnieks, pavēlnieks) lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
kungs un pavēlnieks lieto, uzrunājot valdnieku vai godbijīgi runājot par viņu.
zāļdiena Līgodiena.
jāņudziesmas Līgodziesmas.
līgotnes Līgodziesmas.
līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
līgāt Līgot, dziedāt līgodziesmas.
operatīvā darbība likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības,ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot.
hozianna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas sauciens jūdaismā un kriestietībā.
hosanna Lūgums, sajūsmas pilns Dieva godināšanas, cildinājuma sauciens jūdaismā un kristietībā; ozianna; hozianna.
luperkālijas Luperkāliji - seno romiešu pavasara svētki par godu faunam Luperkam, kas dod auglību un svētību.
apsalaisties Ļaut pret sevi izturēties negodīgi.
turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu ļoti rūpēties, uzmanīt. šaubīties (par kādu); nebūt pārliecinātam par (kāda) godīgumu. neizpaust; arī slēpt.
ahimsa Mācība, ka pret visu dzīvo (arī pret zemākajām dzīvības formām un pat pret elementiem) jāizturas godbijīgi un nevardarbīgi.
braunijs Mājas gariņš angļu folklorā, parādās tikai naktī, ļoti čakls un godīgs, nesavtīgs.
diženais Mākslā - īpašība, kas iedveš godbijību, vai kam piemīt vērienīgums.
tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju.
markīzāts Marķīza novads, cieņa un gods.
tiesiskās attiecības objekts materiālie un nemateriālie labumi, kā arī personas darbības, uz ko tiesiskajā attiecībā ir vērstas subjektīvās tiesības un juridiskie pienākumi un kuru dēļ rodas konkrēta tiesiskā attiecība: lietas, gods, vārds, parāda atdošana, tiesībpārkāpums u. c.
ieskrambāt Mazināt (piemēram, slavu, godu).
medību karalis medību dienas vai sezonas veiksmīgākais mednieks, kuru medību dalībnieki saskaņā ar mednieku kolektīva tradīcijām ieceļ vai ievēlē un attiecīgi godina.
memoratīvs memoriāls īpašvārds - vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
goda tiesa militarizēta formējuma kolektīvā izveidota sabiedriska institūcija, kura pēc šī formējuma komandiera vai priekšnieka lēmuma var nodot izskatīšanai šā kolektīva biedra izdarīto disciplināro pārkāpumu vai nodarījumu, kas aizskar militārā formējuma godu, lai viņu ietekmētu sabiedriski.
beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
cieņa Morālā vērtība, morālā stāja, arī gods.
gods Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko); arī pagodinājums.
neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
gazī Muhamedāņu pagodinājuma tituls, kas tiek dots tiem, kuriem sevišķi nopelni "svētajā karā" (sk. gazavats).
dervišs musulmaņu mūks, kas klejo ubagodams.
hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem.
svētuguns Mūžīgā uguns - piemiņas, godinājuma simbols.
Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
sacrosanctus Neaizskarams, augsti svēts, augsti godājams.
tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
aizdomas Nedrošs, nepilnīgi pamatots pieņēmums (par fakta esamību vai iespējamību); šaubas par apgalvojuma patiesīgumu vai rīcības godīgumu.
negodnīca Negode, bezgode.
prihvatizācija Negodīga privatizācija.
štelle Negodīga rīcība, blēdība.
blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
šmuce Negodīga rīcība.
viltība Negodīga, blēdīga rīcība (savtīgos nolūkos).
žākla Negodīga, draiskulīga meita.
velnauka Negodīga, nejauka sieviete.
velnuška Negodīga, nejauka sieviete.
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku, kādam kaitēt.
nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
spusķiķ Negodīgi apspēlēt.
nokāst Negodīgi iegūt (naudu).
prihvatizēt Negodīgi privatizēt.
ņarkstītiies Negodīgi smieties.
kupčot Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot.
kupčoties Negodīgi tirgoties, blēdīties, augļot.
šakarēt Negodīgi tirgoties, blēdīties.
pa tumšo negodīgi, arī noziedzīgi.
negoži Negodīgi; apkaunojoši.
mala fide negodīgi.
andele Negodīgs bizness; (pus)nelegāla darbošanās ar lielu, ātru peļņu.
negodis Negodīgs cilvēks.
kupčotājs Negodīgs tirgotājs, augļotājs.
afēra Negodīgs, arī bīstams pasākums; blēdīgs darījums.
nekrietns Negodīgs, arī zemisks (par cilvēku).
foul Negodīgs, nelikumīgs.
neklājīgs Negodīgs, netikls, aplams.
netaisns Negodīgs.
netīrumi Negodīgums; negodīgs, apkaunojošs notikums.
bezgods Negods.
nesmukums Negods.
oligodendroglija Neiroglijas audu pamatmasa, ko veido sīkas balstšūnas (oligodendrogliocīti).
nejaucība Nejauks notikums, gadījums; nejauka, negodīga rīcība.
bezgodiski Nekaunīgi, negodīgi.
bezgodene Nekauņa, bezgode.
necistai Neķītri, negodīgi.
necistība Neķītrība; negodīgums.
necistums Neķītrs, negodīgs cilvēks.
necists Neķītrs, negodīgs.
kanaļa Nelietis, bezgodis; salašņas, padibenes.
triks Neparasta, parasti negodīga, rīcība, paņēmiens (parasti savtīgos nolūkos).
nepiedauzīgs Nepiedauzīgs, godu neaizskarošs.
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties.
noliekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.
(no)liekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.
atgodēt Nolikt pēc godiem, lai saglabātu citai reizei.
aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas).
N. Nopelni, goda nosaukumos.
noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu.
honorants Noprotestēta vekseļa apmaksātājs; goda maksātājs.
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot.
peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs.
nogodāt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
nogodināt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
nogodīt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu).
ļevijs Nozagta, negodīgi iegūta manta.
kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi.
apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
hipodaktīlija oligodaktilija.
oligodendrogliomatoze Oligodendrogliomu diseminācija smadzeņu apvalkos vai smadzeņu ventrikulu ependīmas iekšējā kārtā.
regālija Ordenis, medaļa, goda zīme.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
pagodīgs Pa daļai godīgs.
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie, godināmie sporta sacensību uzvarētāji.
devocija Padevība, bijīga Dieva un svēto godināšana.
varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
palīgot Padziedāt līgodziesmas.
hādži pagodinājuma tituls musulmanim, kas veicis svētceļojumu uz Mekas svētnīcu Kaabu vai uz Medīnu, kur atrodas Muhameda kapavieta.
hāfiss Pagodinājuma tituls musulmanim, kas zina no galvas Korānu.
esquire Pagodinājuma vārds ar ko uzrunā katru cienījamāku vīru, kam nav sevišķa dižciltības titula.
babā Pagodinājuma vārds, ko lieto tjurku tautas, kad uzrunājami vecāki cilvēki.
godinājums Pagodinājums; apsveikums.
pagodāt Pagodināt (1).
nogodināt Pagodināt.
pagodēt Pagodināt.
uzgodināt Pagodinoši uzrunāt.
uzgodīt Pagodinoši uzrunāt.
Sturnus pagodarum pagodu strazds.
uncvads Palaidnis, bezgodis.
uncvats Palaidnis, bezgodis.
unsvats Palaidnis, bezgodis.
uzticēties Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, (tam) veikt, izmantot ko u. tml.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
uz goda vārda paļaujoties uz kāda godīgumu, bez lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem (dot, uzticēt kādam ko)
sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
cecidomyiidae Pangodiņu dzimta.
itonididae Pangodiņu dzimtas "Cecidomyiidae" nosaukuma sinonīms.
contarinia Pangodiņu dzimtas ģints.
harmandia Pangodiņu dzimtas ģints.
mayetiola Pangodiņu dzimtas ģints.
bumbieru pangodiņš pangodiņu suga ("Contarinia pyrivora").
labības pangodiņš pangodiņu suga ("Mayetiola destructor").
in favorem par labu (kādam); (kādam) par godu.
izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu); tikt apbalvotam.
godēties Parādīt cieņu, godbijību otram.
uzgodēt Parādīt godu (kādam).
pagodināt Parādīt godu.
atvadīties Parādīt pēdējo godu (mirušajam).
goda parāds parāds, kura atdošana saistīta tikai ar (cilvēka) godīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem.
apbrīna Pārdzīvojums, saviļņojums, kuru rada kas izcils, ievērojams, neikdienišķs un kurš izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
protohierejs Pareizticīgā baznīcā - virspriesteris; galvenais garīdznieks pie kādas baznīcas; par īpašiem nopelniem garīdzniekam piešķirts goda tituls.
uzticība Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi; paļāvība, ticība.
noslīcināt glāzē pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus, iznīcināt sevī ko vērtīgu; nodzert godu, cieņu.
Baumgartnera pārzobe pārzobju suga ("Zygodon baumgartneri").
košzaļā pārzobe pārzobju suga ("Zygodon viridissimus").
pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita.
kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
tiesnība Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums.
tiesnībe Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums.
česno Patiešām; godīgi.
saglabāt Paturēt, nezaudēt (īpašumu, priekšrocības, goda nosaukumu u. tml.).
krist ceļos (kāda priekšā) paust godbijīgu attieksmi, dievināt.
locīt ceļus (kāda priekšā) paust reliģiozu attieksmi; izturēties ar godbijību, cieņu; dievināt.
kukarka Pavāre, saimniece, kas godos, viesībās gatavo ēdienus.
pagodinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagodināt (1).
bazilika Pāvesta piešķirts goda tituls ievērojamām baznīcām.
ar tīru sirdsapziņu pavisam godīgi, patiesi, atklāti.
Ziemeļjūras garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Crangodinae" suga ("Crangon crangon").
peerage Pēra stāvoklis, gods; pēru kārtas apzīmējums Anglijā, agrāk arī Francijā.
goda pilsonis persona, kam valsts pilsonība vai pilsētas pilsoņa nosaukums piešķirts kā pagodinājums sevišķu nopelnu dēļ; attiecīgais nosaukums.
honorāts Persona, kuras godam vekselis intervenienta akceptēts.
godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda (2), slavas.
svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos.
adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns.
atgodīt Pienācīgi godāt.
tituls Piešķirts vai mantots goda nosaukums; arī amata, kvalifikācijas pakāpes nosaukums.
piegodināt Pietiekami parādīt godu.
sagrābt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei (piemēram, organizāciju, nozari, parasti ar negodīgiem līdzekļiem).
Sargodha Pilsēta Pakistānā ("Sargodha"), Pendžābas provincē, 484000 iedzīvotāju (2000. g.).
Olimpija Pilsēta Senajā Grieķijā, Peloponesas rietumdaļā, kurā ik pēc četriem gadiem notika seno grieķu lielākie svētki, ko rīkoja par godu Olimpa augstākajam dievam Zevam, un labākie atlēti no visas Grieķijas ieradās šeit, lai piedalītos olimpiskajās spēlēs.
Jagodina Pilsēta Serbijā ("Jagodina"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.).
priorāts Pirmais amats, gods.
adorācija Plašākā nozīmē arī godbijība pret sakrālām personām un objektiem.
nopļāvības Pļaujas svētki - svinības par godu pļaujas darbu pabeigšanai.
makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika.
skalpēt Prasīt negodīgi augstu cenu.
Fātima Pravieša Muhameda meita (602.-632. g.), kuru sevišķi godāja šiīti.
privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas.
renitence Pretošanās, atteikšanās, sevišķi goda lietu kārtošanā.
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piemēram, par uzvaru sporta sacensībās, par labu darbu); godalga.
precedencija Priekšroka, priekšrocības; amatu goda rinda.
prīms Prīma - augstākās klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
kalvinisms Protestantisma konfesija, ko nodibina Ž. Kalvins Šveicē 16. gadsimtā. Kalvins uzskatīja, ka daži cilvēki ir dieva izredzētie. Kuri tie ir, to nav iespējams pateikt, tāpēc visiem ir jāstrādā godīgi, čakli un jādzīvo taupīgi.
pusgodīgi Puslīdz godīgi, taisnīgi, pieklājīgi.
pusgodīgs Puslīdz godīgs, taisnīgs, pieklājīgs.
veltīt Radīt (piemēram, daiļdarbu), veikt (darbu, pasākumu), norādot, ka tiek parādīta cieņa, atzinība (kādam, arī kam), godinot (kādu, arī ko).
pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību.
paskvilla Rakstīts vai iespiests ražojums, kas aizskar kāda cilvēka godu; paskvila.
relikvija Reliģiskas godināšanas priekšmets, kas pēc ticīgo uzskatiem ir saistīts ar Kristus, dievmātes, svēto dzīvi.
fiesta Reliģiski svētki; svētki un brīvdienas; svinības par godu kādam notikumam, kura laikā tiek rīkoti gājieni, koncerti, uguņošana; karnevāls Spānijā un spāniski runājošās zemēs.
cilspiedums Reljefa attēla iespieduma veids, kurā uz grāmatu vākiem, goda rakstiem, dokumentiem u. tml. iespiež bezkrāsainus vai krāsainus portretus, ģerboņus, ornamentus, burtus; kongrevspiedums.
iet taisnu ceļu rīkoties godīgi, atklāti.
likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā.
pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas).
eminence Romas katoļu baznīcas kardinālu goda tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
Lūna Romiešu Mēness dieve, ko godināja vai nu atsevišķi vai kopā ar Saules dievu.
Virbijs romiešu mitoloģijā - Diānas mīļākais vai kalps, kas tika godāts kopā ar viņu svētajā birzī pie ezera.
Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru.
Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
Honors Romiešu mitoloģijā - pagodinājuma personifikācija, kas bija balva par drosmi un vīrišķību.
Māter Mātūta romiešu mitoloģijā - sieviešu dieviete, kurai par godu 11. jūnijā tika svinēti Matrāliji, kuru laikā sievietes aizlūdza par savu māsu bērniem.
Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu.
juvenāliji Romiešu svētki ar rotaļām un izrādēm par godu jaunības dievietei Juventai.
saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos.
infāmija Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc.
intestabilitas Romiešu tiesībās pilsoņa tiesību un darbības spējas mazinājums negodīgas uzvešanās pēc.
musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdīt.
kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties; sakūdīt.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī.
Vygoda Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Vigoda" nosaukums latgaliski.
uzsaukt Sacīt (tostu, laimes vēlējumu mielastā), parasti, uzaicinot klātesošos izdzert alkoholiska dzēriena glāzi, kausu u. tml. (par godu kādam, kam).
veiškis Sainis; uz godībām nesamie produkti.
vai tad nu atritu vairs saritinās saka par tādu, kas ir pazaudējis savu godu.
rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
kā baznīcā saka, ja ir liels, arī svinīgs klusums, ja cilvēki izturas godbijīgi.
nauda nesmird saka, ja kāds krāj vai izmanto negodīgi iegūtu naudu.
noliecas galva (kā priekšā) saka, ja, noliecot galvu, parāda cieņu, godu.
templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem; arī baznīca, mošeja, pagoda, sinagoga u. tml.
iegodīties Sākt rīkoties godīgāk.
evadē Sākumā nievājošs apzīmējums katoļu priesteriem, kas nolika savu amatu, vēlāk viņu pieņemts goda tituls.
orgijas Sākumā senējiem grieķiem dievkalpojumi par godu Dēmētrai, vēlāk Bakhum, vīna un jautrības dievam, pie kam notika dažādas pārmērības.
didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
bhagavats sanskritā - vispārpieņemta pagodinoša uzrunas forma saskarē ar svētvīriem, valdniekiem u. c. augstdzimušām personām.
glabāt Sargāt (godu, slavu u. tml.).
Sargoda Sargodha, pilsēta Pakistānā.
atgodāt Savstarpēji godāt vai cienāt par parādīto godu vai cienastu.
blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
Inku valsts sena indiāņu valsts Dienvidamerikas rietumu daļā, ap 1200. g. dibināja kečvu valodā runājoša indiāņu tauta, ap 1500. g. izveidojās par lielu valsti rietumu piekrastē, spānieši Pizarro vadībā 1533. g. to izlaupīja, galvaspilsēta - Kusko, uz ziemeļrietumiem no Titikakas ezera, valdnieku godināja kā Saules dēlu, bija strikts iedzīvotāju iedalījums šķirās, attīstīta birokrātija, organizēta satiksme, lieliskas pilsētas, nocietinājumi, lietoja mezglu rakstu (kipu).
komēdija Senajā Grieķijā - izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu dievam Dionīsam.
dionīsiji Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja 4 reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
dionīsijas Senajā Grieķijā - svētki par godu Dionīsam (Bakham), kurus svinēja četras reizes gadā (ar šiem svētkiem saistīta sengrieķu teātra rašanās).
ditirambs Senajā Grieķijā - svinīga dziesma par godu dievam Dionisam.
konsuls Senajā Romā - viena no divām augstākajām vēlētajām amatpersonām (republikas laikā); goda tituls (impērijas laikā); cilvēks, kam ir šāds goda tituls.
kvirinālijas Senajā Romā svētki 17. februārī par godu dievam Kvirīnam.
cereālijas Senajā Romā svētki par godu dievietei Cererai.
cincinnāts Senajā Romā visai godīgs diktators, kas pēc sava amata laika notecēšanas no tā atkāpās.
terminālijas Senajiem romiešiem svētki par godu robežu dievam Terminam.
kačinas Senču gari pueblo tautām, piemēram, hopiem un zuniem, kas mīt ASV dienvidrietumos; tiek godāti kā starpnieki starp cilvēkiem un lielajiem stihiju dieviem, arī kā saskaņas un pārticības nesēji.
kvirīnīlijas Senējiem romiešiem svētki par godu Kvirīnam kā sabīņi sauca Martu un Romulu.
mesirs Senējs franču goda tituls augstām personām.
pāgānālijas Seniem romiešiem lauku svētki, svinēja janvārī Cerērai un citām lauku dievībām par godu.
dāsas Senindiešu mitoloģijā - dieviem naidīgi dēmoni, kā arī ciltis, kas negodāja dievus, t. i. neārieši.
ašvamedha senindiešu mitoloģijā - sīki aprakstīts mitoloģiska rakstura rituāls ar teiksmainu iedarbības spēku, kas, kā apgalvo upanašidas, spēj iecelt rituāla rīkotāju pasaules valdnieka godā un gāzt Indru no debesu troņa.
Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās.
drapa seno ziemeļnieku slavas dziesmas, ko skaldi sacerēja par godu valdniekiem un dieviem, vēlākos laikos arī Kristum, Dievmātei un svētajiem.
pagodināties Sevi cildināt, godināt.
pašgodināšana Sevis godināšana.
saiminīca Sieviete, kas nodarbojas ar ēdienu gatavošanu (piemēram, godos, viesībās), viesību rīkošanu.
vulvas kults sievietes ārējo dzimumorgānu kā auglības un dzīvības simbola godināšana.
divāli Sikhu gaismas un piemiņas svētki par godu tam, ka sestais guru tika atbrīvots no ieslodzījuma un atgriezās Amritsaras pilsētā.
nozīmīte Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme (2) (1).
žetons Simboliska, parasti metāla, zīme, ko izlaiž par godu kādam notikumam, ievērojamai vietai u. tml.; nozīme 2(2).
Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār.
Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju.
prīma Skolās augstākā klase; šīs klases skolnieks; nereti arī citā klasē labākā skolēna goda tituls.
doksa Slava, gods, godība, krāšņums.
slavkārība slavas kāre, godkārība.
renomēt Slavēt, godāt, lielīt.
sazūmēt Slepus un negodīgi savākt.
pletīzeris Slinks cilvēks; slaists; arī negodīgs cilvēks (kas mēdz pielabināties savtīgos nolūkos).
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
gloriola Spožums ap svēto galvu; maza slava, sīka godkārība.
EFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par nopelniem izstāžu darbībā.
AFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas - FIAP goda tituls - mākslinieks (A - artist), ko piešķir par panākumiem nacionālās un starptautiskās izstādēs pēdējo 5 gadu laikā.
ESFIAP Starptautiskās fotomākslas federācijas FIAP goda tituls - ekselence, ko piešķir par ilggadēju sabiedrisku darbību mākslas fotogrāfijas laukā.
mānīties Stāstīt ko nepatiesu; rīkoties, izturēties negodīgi.
gods Stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem); arī godājams amats.
nogāžu stērste stērstu suga ("Emberiza godlewskii").
fizioloģiskais afekts stiprs psihiska uzbudinājuma stāvoklis, kas izpaužas sevišķi krasi izteiktā un intensīvā īslaicīgā emocijā, kas cilvēka apziņā kļūst par valdošo un ir reakcija uz ārējo kairinājumu, piemēram, vardarbību, smagu goda aizskārumu; šāds stāvoklis ievērojami vājina cilvēka spēju kontrolēt savu darbību un vadīt to.
menzūra Studentu divkauja (pēc goda tiesas lēmuma), parasti ar rapieriem vai zobeniem.
mensūra Studentu divkauja pēc goda tiesas lēmuma, kas parasti tiek izcīnīta ar rapieriem vai zobeniem.
salūts ar flagu sveiciens, goda parādīšana, paceļot un nolaižot jahtas vai kuģa karogu.
sumināties Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt.
sumt Sveikt, sveicināties, labu vēlēt, godināt.
panatēnaji Svētki Atikā (Senajā Grieķijā) par godu dievietei Atēnai no 6. gs. p. m. ē.
vertumnālijas Svētki par godu Vertumnam, seno romiešu dārzu dievam.
vestālijas Svētki par godu Vestai, jūnija mēnesī.
luperkāliji Svētki Senajā Romā (parasti 15. februārī) par godu dievam Luperkam (viens no Fauna vārdiem) - druvu, ganāmpulku aizbildnim.
saliji Svētnieku kolēģija senā Romā, kas godināja Martu un rīkoja procesija marta mēnesī.
svētceļošana Svēto vietu apmeklēšana, ko veic piligrimi. lai godinātu Dievu, svētos, iegūtu grēku piedošanu un izlūgtos Dieva žēlastību.
sacer Svēts, godājams, dieviem novēlēts.
linkēt Svinēt, godāt.
salūts Svinīga sveikšana, arī godināšana, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēna signāliem; zalvju, raķešu kopums šādā sveikšanā, arī godināšanā.
salutēt Svinīgi sveikt, arī godināt, parasti ar zalvēm, raķetēm, sirēnu signāliem.
kortežs Svinīgs gājiens vai brauciens; goda pavadonība; transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
bankets Svinīgs mielasts (par godu kādai personai, notikumam).
spalieris Špalera - gar abām ceļa pusēm nostādīta goda sardze.
deiderēt Šurp turp skraidīt, līgodamies iet.
Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu.
seijids tāda musulmaņa goda tituls, kurš sevi uzskata par pravieša Muhameda pēcteci.
sabiedriski publiskā kārtība tāda situācija, kas veidojas, ja sabiedriski publisko attiecību un saistību kopums sabiedriskās vietās un saskarsmes procesā atbilst šīs attiecības un saistības reglamentējošām normām, kuras uztur publisku mieru, cilvēku neaizskaramību un viņu cieņas un goda neaizskaramību.
bezgodīgs Tāds (cilvēks), kam nav goda jūtu; negodīgs.
šeptīgs Tāds (cilvēks), kas bieži iesaistās negodīgos darījumos.
gods Tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs; arī godājams.
netaktisks Tāds, kam ir raksturīgs takta, pieklājīgas uzvedības trūkums; tāds, kas nepatīkami aizskar kāda cilvēka cieņu, goda jūtas.
nelāgs Tāds, kam piemīt nevēlamas, nosodāmas rakstura, psihes, personības īpašības; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļauni, negodīgi.
godprātīgs Tāds, kam raksturīgs godīgums, apzinīgums.
augsts Tāds, kas apliecina (kā) nozīmību, vērtību, pauž lielu pagodinājumu.
lojāls Tāds, kas godprātīgi, korekti, ar cieņu izturas (pret ko).
godpratīgs Tāds, kas godu prot, pieklājīgs, uzmanīgs.
goda kārulis tāds, kas ir godkārīgs.
netīrs Tāds, kas ir iegūts, sasniegts ar negodīgiem, zemiskiem līdzekļiem.
svēts Tāds, kas ir ļoti nozīmīgs; tāds, kas ir saistīts ar visdziļākajām jūtām, godu.
zems Tāds, kas ir negodīgs, cietsirdīgs, zemisks.
godinis Tāds, kas ir paredzēts godībām.
piemiņa Tāds, kas ir saistīts ar (kā) atceri, pieminēšanu un godināšanu.
nenomazgājams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka no tā grūti vai neiespējami atbrīvoties (piemēram, par negodu).
bijīgs Tāds, kas izturas ar dziļu cieņu, arī apbrīnu; godbijīgs.
krietns Tāds, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda sava pienākumu; arī godīgs.
mantrausīgs Tāds, kas ļoti cenšas (parasti, izmantojot dažādus, arī negodīgus, līdzekļus) iegūt mantu, naudu, tāds, kas ļoti cenšas krāt naudu, mantu; arī skops.
zemsirdīgs Tāds, kas meklē pašlabumu, ir savtīgs, negodīgs, arī zemisks.
neaptraipīts Tāds, kas nav apkaunots; arī godīgs.
nelabs Tāds, kas neatbilst morāles normām, tāds, kurā izpaužas ļaunums, negodīgums.
nenopērkams Tāds, kas par samaksu neatsakās no savas pārliecības, principiem, goda.
hērostratisks Tāds, kas pazīstams savas godkāres dēļ; nosaukums cēlies no Hērostrata, kurš, gribēdams kļūt slavens, 356 pr. Kr. nodedzināja Artemīdas templi Efesā.
blēdīgs Tāds, kas rīkojas negodīgi, ar meliem vai viltu (lai gūtu sev labumu).
godpilns Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
gods Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
tumšs Tāds, kas saistīts ar ko slēpjamu, negodīgu, noziedzīgu, arī reakcionāru.
godkārīgs Tāds, kas tiecas pēc goda (2), slavas.
godājams Tāds, ko godā, cienī; tāds, kam pienākas gods, cieņa.
nelietīgs Tāds, kura attieksme pret citiem ir negodīga, nekrietna, arī zemiska; tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļaunprātīgi ar nolūku kādam kaitēt.
bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
goddevīgs Tāds, kurā izpaužas cieņa, godbijība; arī godbijīgs.
necienīgs Tāds, kurā izpaužas cieņas, godbijības trūkums (pret kādu, pret ko); tāds, kurā izpaužas (kāda) nopelnu, spēju u. tml. noniecināšana.
nelāgs Tāds, kurā izpaužas kas nevēlams, nosodāms, arī negodīgs.
nelietīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, nekrietnība, arī zemiskums; tāds, kurā izpaužas ļaunprātīgs nolūks kādam kaitēt.
blēdīgs Tāds, kurā izpaužas negodīgums, viltīgums.
uzticīgs Tāds, kurā izpaužas paļāvība, pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi pret sevi (par acīm, sejas izteiksmi u. tml.).
negodīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība neatbilst morāles normām, prasībām par godīgumu; tāds, kuram nav goda jūtu.
nelabs Tāds, kuram piemīt morāles normām neatbilstošas īpašības, kura attieksme (pret citiem) ir ļauna, negodīga.
pirmatnējās reliģijas tādu cilšu reliģijas, kam nav literārās tradīcijas; tās raksturo ticība dažādiem dabas parādībām piemītošiem garīgiem spēkiem, senču godināšana un kompakta sociālā sistēma, kurā pastāvošā kārtība ir aprakstīta un sankcionēta mītā.
banda Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
taisnprātīgs Taisnīgs, godīgs.
taisnsirdīgs Taisnīgs, godīgs.
abul Tas tēvs; lieto kopā ar dēla vārdu kā goda pavārdu.
svētums Tas, kas (kādam) ir ļoti nozīmīgs; tas, kas ir saistīts ar (kāda) visdziļākajām jūtām, godu.
ķēdes suns tas, kas ir gatavs veikt jebkuru, parasti negodīgu, zemisku, uzdevumu (kā) interesēs.
ieražu folklora tautas daiļrade (gk. tdz., arī buramvārdi, mīklas, pasakas, rotaļas, dejas), kas tematiski un funkcionāli saistīta ar darba, gadskārtu svētku un ģimenes godu ieražām.
pušķošana Telpu dekorēšana godos un svētku dienās.
pieņemšana Tikšanās kādā iestādē vai pie oficiālas personas, parasti par godu kam vai sakarā ar kādu notikumu.
būt godā tikt godātam. cienīt.
goda aizskaršana tīša personas goda un cieņas pazemošana mutvārdos, rakstveidā vai ar darbiem.
apaturijas Trijdienu svētki senās Atēnās par godu jaunekļu uzņemšanai frātrijā.
U-šen U-šen Laomu - galvenā ķīniešu budisma dieviete (Cienījamā Māte), kuru godā arī daoisti un sinkrētiskajos tautas kultos.
Eleka Upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
Irghiza Upe Kazahstānā, Aktebes apgabalā, Turgajas labā krasta pieteka, garums - 593 km, sākas Mugodžaru austrumu nogāzē, vasarā ūdens saglabājas atsevišķās iedzelmēs.
Saghiza Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras.
Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē.
Ora Upe Kazahstānas Aktebes apgabalā un Krievijas Orenburgas apgabalā, Urālas kreisā krasta pieteka, garums - 332 km, veidojas Mugodžaru rietumu nogāzē, satekot Šijli un Terisbutakai.
Iļeka Upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
Čita Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas kreisā krasta pieteka.
Oļenguja Upe krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka.
Džila Upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Ingodas labā krasta pieteka.
kaukala Uz ādas lokveida siksnas uzšūti zvārguļi, ko godībās, svētkos liek zirgam ap kaklu.
uzlīgot Uzdziedāt līgodziesmas.
uzdēvēt Uzrunāt (pagodinoši).
uzgodāt Uzrunāt pagodinājuma vārdā; pagodinoši uzrunāt.
godināties Uzskatīt par pagodinājumu (ko), lepoties ar to.
teocentrisms Uzskats, ka visa esošā centrā ir Dievs un Viņa pagodināšana.
goda vārds Uzvārds, arī godavārds (2).
magnificence Vācijā goda tituls universitātes u. c. augstāko mācības iestāžu vadītājiem - rektoriem, Hamburgas, Brēmenes un Lībekas birģermeistariem.
adiaforisti Vācijas protestantu grupa (radusies ap 1550. gadu), kas uzskatīja, ka noteikti rituāli un darbības (piemēram, konfirmācija, slimnieku sakraments, svēto godināšana u. c.) nav obligātas.
garnele Vairākas peldvēžu apakškārtas dzimtas ("Crangodinae, Palaemonidae" u. c.), neliels desmitkāju kārtas jūras vai saldūdens vēzis, \~2000 sugu; krevete.
izgodāt Vairākkārt godāt (kādu kā).
izgodēt Vairākkārt godāt (kādu kā).
izgodīt Vairākkārt godāt (kādu kā).
vakarbrālis Vakara vadītājs (goda amats).
vakarenis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vakarienis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vakarinis Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vakartēvs Vakarainis - kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
vākas Vāķēšana, goda sardze naktī pie mirušā.
porfira Valdniecības simbols, gods, vara.
rādža valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā); šī valdnieka tituls; koloniālisma periodā - dažu lielu zemes īpašnieku goda tituls.
vārddiena Vārda diena - diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā godadiena.
memoriāls īpašvārds vārds vai nosaukums, kas dots par godu kāda cilvēka, notikuma, vietas u. tml. piemiņai.
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma.
virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā - bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums.
žonglēt Veikli, bet ne visai godīgi operēt ar faktiem un vārdiem diskusijā, strīdā.
dignitāte Veiktā darba vērtība; vieta hierarhijā, nozīmība, goda amats.
devocija vēlākā nozīmē - dieva un svēto bijīga godināšana, dievlūgšana; vispār padevība.
džerimandra Vēlēšanu apgabala robežu pārgrozīšana, kuras nolūks - valdošajai partijai sagādāt negodīgas priekšrocības.
faleristika Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ordeņu, medaļu un goda zīmju vēsturi.
Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi).
bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.).
pakāpiens Viena no trīspakāpju (goda pjedestāla, paaugstinājuma) daļām.
godināties Vienam otru (citam citu) godināt.
Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša.
Lanselots Viens no karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem - ideāla bruņinieka tēls, kas veica varoņdarbus Sv. Grālam par godu.
godalgota vieta vieta (piemēram, sacensībās), kuras ieguvējs saņem godalgu.
tribīne Vieta goda viesiem, godināmajiem u. tml. (svētkos, svinībās).
manipulācija Viltīga, negodīga rīcība; mahinācija; viltīgs triks; tendencioza faktu sagrozīšana.
manipulēt Viltīgi, negodīgi rīkoties.
lēnaji Vīnogu spiešanas svētki Atēnās par godu Dionīsam (aptuveni janvāra beigās).
Lugs Visgodājamākais no ķeltu dieviem, kara dievs, tirdzniecības un naudas kalšanas aizbildnis, kā arī cilvēku prototips.
cincinnāts Vispār godīgs cilvēks, īpaši valsts darbonis, kas arī augstā amatā saglabā savu godīgo vienkāršību.
derby Vispār zirgu skriešanās un godalgas.
pētniecības ētika vispārcilvēcisku morāles normu un profesionālās darbības ētikas kodeksa ievērošana pētījumā; universāli labas zinātniskās prakses pamatprincipi: godprātīgums, caurskatāmība, objektivitāte, neatkarība.
bezgodīgums Vispārināta īpašība --> bezgodīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; negodīgums.
godbijība Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
godbijīgums Vispārināta īpašība --> godbijīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
goddevība Vispārināta īpašība --> goddevīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī godbijība.
godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
godīgums Vispārināta īpašība --> godīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
godkārīgums Vispārināta īpašība --> godkārīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
godprātīgums Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; godprātība.
godprātība Vispārināta īpašība --> godprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
negodība Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
negodīgums Vispārināta īpašība --> negodīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
OAMDG Visu lielākam Dieva godam (lat. "omnia ad maiorem Dei gloriam") - uzraksts uz baznīcu fasādēm.
kabiri Vulkāna un nimfas Kabiras bērni sengrieķu mitoloģijā, auglības dievības, jūrnieku aizbildņi; par godu kabiriem Samotrakes salā tika rīkotas mistērijas.
nogodāt Zaudēt godu.
krist negodā zaudēt meitas godu, zaudēt jaunavību.
infra dignitatem zem (kā) goda.
rāpulis Zemisks, negodīgs cilvēks.
Freirs Ziemeļu tautu mitoloģijā - auglības dievs, viens no vāniem, to īpaši godāja zviedri, par ko liecina tas, ka daudzos vietvārdos ietverts vārds Frē (Fro(s)).
preses bandīts žurnālists, kas apzināti raksta nepatiesību, lai laupītu kādas personas godu un aptraipītu tās labo vārdu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa god..