Paplašinātā meklēšana

Meklējam eu.

Atrasts vārdos (505):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (2014):

Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
piocianins "Pseudomonas aeruginosa" pigments, piocianāzes sastāvdaļa.
pavasara pienpulkstenītes Karpatu varietāte ("Leucojum vernum var. carpathicum").
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
ābeļu lapu pasvilnis ābeļlapu māņkode ("Choreutis pariana")
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum")
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium")
parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia")
AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia")
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia)
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
libis Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
libīte Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko iesprauž pavasarī bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
lipene Alkšņa koka pulciņa, ar rievu, ko pavasarī iesprauž bērzā ieurbtā caurumā sulas iztecināšanai
Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
brīvmeistars Amatā (cunftē) neuzņemts amatnieka meistars
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria")
Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress")
piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.)
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība
aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Raunieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
Jaunauce apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novadā 48 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Autz" teritorijā, pagasta centrs
Alumine apdzīvota vieta Argentīnā (_Aluminé_), Neukenas provinces rietumos
Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā
Fēra apdzīvota vieta Francijā (_Feurs_), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā
Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Montreija apdzīvota vieta Francijā ("Montreuil"), Parīzes austrumu priekšpilšeta, ka senāk bija patstāvīga pilsēta
Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza
Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā
Atka apdzīvota vietta ASV (_Atka_), Aleutu salu Andrejanova salās
Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju
Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos
Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu
RIND Apgriezeniskais išēmiskais neiroloģiskais deficits (angļu "reversible ischemic neurologic deficit")
C. S. N. apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai Francijā (franču "Comite superieur de normalisation")
ultravioletais starojums ar aci neuztverams elektromagnētisks starojums, kam viļņa garums ir aptuveni no 2 līdz 400 nanometriem; daudzos materiālos tas rada fluorescenci, līdz ar to tie sāk izdalīt jau redzamu starojumu
sulfoogle ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās
immūnizēt ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu
dzirvens ar zāli apaugusi neuzarta vieta
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries")
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
artava Arams (bet vēl neuzarts) lauks
Neukenas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība (“Neuquen” / “Provincia de Neuquen”), platība — 94078 kvadrātkilometri, 565200 iedzīvotāju (2010. g.)
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija)
platlapu armērija armēriju suga ("Armeria pseudoarmeria")
dadadzis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria")
dadazis Ārstniecības ancītis ("Agrimonia eupatoria")
anči Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
dadaza Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
dadzīši Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
dadzītis Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
vīntēja Ārstniecības ancītis (Agrimonia eupatoria")
fugasa šāviņš artilērijas šāviņš, raķete, aviācijas bumba, kam ir plānas sienas, liels sprāgstvielu lādiņš un kas sprāgst pēc ieurbšanās kādā objektā
bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi
haimatotoraks Asiņu ieplūdums pleuras dobumā
hematotoraks Asiņu ieplūdums pleuras dobumā
pseidoplektānija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Pseudoplectania")
aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria")
zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga
spožkausene asku sēņu nodalījuma ģints ("Pseudoplectania")
balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs
atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu
Bengālijas audējputns audējputnu dzimtas suga ("Ploceus benghalensis")
ķiršu augļsmecernieks augļsmecernieku suga ("Rhynchites cupreus")
vīnzālīte Augs - ancītis ("Agrimonia eupatoria")
Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
šķiedrviela augu izcelsmes uzturlīdzekļu sastāvdaļas, kas zarnās netiek sašķeltas un neuzsūcas
baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus")
austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu
ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst")
sarkanspārnu melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Agelaius phoeniceus")
neatsperotā masa automobiļa daļu masa, kuras slodzi neuzņem balstiekārtas elastīgie elementi
aivieses Avene ("Rubus idaeus")
ausene Avene ("Rubus idaeus")
aušene Avene ("Rubus idaeus")
auškene Avene ("Rubus idaeus")
aušķene Avene ("Rubus idaeus")
aviekstene Avene ("Rubus idaeus")
avieška Avene ("Rubus idaeus")
avietene Avene ("Rubus idaeus")
aukšenes Avenes ("Rubus idaeus")
avasenes Avenes ("Rubus idaeus")
avatenes Avenes ("Rubus idaeus")
aveikšas Avenes ("Rubus idaeus")
avēkšas Avenes ("Rubus idaeus")
aveksenes Avenes ("Rubus idaeus")
avenajs Avenes ("Rubus idaeus")
aveņi Avenes ("Rubus idaeus")
avesināji Avenes ("Rubus idaeus")
aveškas Avenes ("Rubus idaeus")
avieksene Avenes ("Rubus idaeus")
avieksnājs Avenes ("Rubus idaeus")
avieksnes Avenes ("Rubus idaeus")
avieksnis Avenes ("Rubus idaeus")
aviekstenājs Avenes ("Rubus idaeus")
avieša Avenes ("Rubus idaeus")
aviešas Avenes ("Rubus idaeus")
aviesi Avenes ("Rubus idaeus")
avieši Avenes ("Rubus idaeus")
aviesis Avenes ("Rubus idaeus")
avietes Avenes ("Rubus idaeus")
avīkšas Avenes ("Rubus idaeus")
avīkstes Avenes ("Rubus idaeus")
avīkšūgas Avenes ("Rubus idaeus")
avines Avenes ("Rubus idaeus")
avīša Avenes ("Rubus idaeus")
avīši Avenes ("Rubus idaeus")
avīska Avenes ("Rubus idaeus")
aviškas Avenes ("Rubus idaeus")
avīžas Avenes ("Rubus idaeus")
kaulenāji Avenes ("Rubus idaeus")
kazogas Avenes ("Rubus idaeus")
lācenes Avenes ("Rubus idaeus")
maļinas Avenes ("Rubus idaeus")
sārmene Avenes ("Rubus idaeus")
meža avene aveņu suga ("Rubus idaeus")
mainīgā avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron commutatum")
paparžu avotspalve avotspalvju suga ("Cratoneuron filicinum")
Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach")
didināt Baidīties, neuzdrīkstēties kaut ko darīt vai uzsākt; vienam otru velti gaidīt
vilnene Baltā krimilde ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
pseidakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
robinija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
viltakacija Baltā robīnija ("Robinia pseudoacacia")
teiba baltais sapals (_Leuciscus leuciscus_)
tulcis baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
robīns Baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") mizas fitotoksīns; tam ir caureju veicinoša darbība
rūgtā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus amarus")
sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus")
milzu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus giganteus")
trīskrāsu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus tricolor", syn. "Leucopaxillus compactus")
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
gumainā balttīmeklene balttīmekleņu suga ("Leucocortinarius bulbiger")
melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus")
metake Bambusu dzimtas ģints ("Pseudosasa"), dekoratīvi, tumšzaļi augi ar stāviem jaunajiem dzinumiem, kas pēc gada noliecas
brūnvidus bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma mesophaeum")
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
parastā sviestbeka beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs
okerdzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula ochroleuca")
rūgtenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula pseudointegra")
baltkrūšu bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus leucorhynchus")
sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea")
kriminālnodarījums Bīstams ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīts nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods; noziedzīgs nodarījums
kanniņa Bitene ("Geum")
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti
krāšņsarkanā bitene biteņu suga ("Geum coccineum"), kas Latvijā tiek kultivēta
sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos; tautā saukta arī par _dunduru puķi_ un _zirgu nadži_
pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos
blēgs Blēdīgs, viltīgs, izmanīgs, neuzticams
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
brūnsānu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops erythropleura")
bišu ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Māras ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
dzeltenīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
melnīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
dzeltenais āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
brūnais bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
dzeltenīs āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Jāņa āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Pētera āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Jāņa ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Pētera ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
santābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
āboltiņi Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
bolis Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
bālziedu brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche pallidiflora"), aug mitros krūmājos, mežmalās un parazitē uz lēdzerkstes ("Cirsium oleraceum") saknēm
zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum")
rūsganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum ferrugineum")
pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
baltvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus leucogenys")
apaļlapu bupleire bupleiru suga ("Bupleurum rotundifolium")
ziemeļu burātājs burātāju dzimtas suga ("Oceanodroma leucorhoa"), Latvijā ļoti rets ieceļotājs, reģistrēts tikai dažas reizes
pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam
neuzvīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties
lidināties pa mākoņiem būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam
krāpt būt neuzticīgam (attiecībās, laulības dzīvē)
izmest līku kāju būt neuzticīgam, krāpt sievu
slēpt būt tādam, kas ietver sevī, dara neredzamu, neuztveramu (kādu īpašību, pazīmi); būt tādam, kas ļauj (ko) nojaust (pēc kādām pazīmēm)
pentamidīns C~19~H~24~N~4~O~2~, pretinfekcijas līdzeklis; lieto izetionāta sāls veidā; efektīvs pret "Pneumocystis carinii"
pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus"
riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas
viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā
robinīns C33H40O19, baltās robīnijas jeb t. s. baltās akācijas ("Robinia pseudacacia") ziedu glikozīds
kurcumi Caurums, ko ieurbj kokā sulu tecināšanai
sirmais cefalocerejs cefalocereju suga ("Cephalocereus senilis")
Jamakuras cerejs cereju suga ("Cereus jamacaru")
Peru cerejs cereju suga ("Cereus peruvianus")
Urugvajas cerejs cereju suga ("Cereus uruguayanus")
Rauguļi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Leukādijas" bijušais nosaukums
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
ekstrasenss cilvēks, kam piemīt spēja (pagaidām zinātniski nekonstatēta) uztvert un raidīt dažādus ar zināmajiem jutekļiem neuztveramus biofizikālos impulsus; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
krāpnieks cilvēks, kas ir neuzticīgs (attiecībās, laulības dzīvē)
biezmizis cilvēks, kas ne par ko neuztraucs
ziloņkaula cimbīdija cimbīdiju suga ("Cymbidium eburneum")
ķirtupelis Cirslītis; meža cirslis ("Sorex araneus")
meža cirslis ciršļu suga ("Sorex araneus"), kas dzīvo gk. laukos un dārzos
dzeltenbaltais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis ochroleuca")
zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
Cystocoleus niger cistokoleju sugas "Cystocoleus ebeneus" nosaukuma sinonīms
culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam
melnbaltā čakste čakstu dzimtas suga ("Corvinella melanoleuca")
biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium")
latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
meistarsakne Čemurziežu dzimtas rūgtdiļļu ģints suga "Peucedanum ostruthium", tās apakšzemes daļas - zemes stumbri un stīgas, satur līdz 1% ēteriskās eļļas, sveķus, rūgtvielu
Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
ceļteku daglītis dadglīšu suga (Echium plantagineum")
lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem
kopne DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus (DQDB)")
DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus")
Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja
Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m
piendadzīši Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pienene Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pieņi Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
pienis Dārza mīkstpiene ("Sonchus oleraceus")
caurspīdīgi dati dati, ko uztverošā ierīce vai programma neuzskata par pārraides vadības rakstzīmēm un nereaģē uz to parādīšanos
rabarbers Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ("Rheum") ar labi attīstītu sakneni, lielām lapām, gariem, sulīgiem lapu kātiem
ovālā daudzspārne daudzspārņu suga ("Pterygoneurum ovatum"), Latvijā aizsargājama
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
individuālā imunitāte dažu indivīdu neuzņēmība pret noteiktām infekcijām
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
Taivānas deicija deiciju suga ("Deutiza taiwanensis")
robotā deicija deiciju suga ("Deutzia crenata"), ko Lartvijā audzē visbiežāk
smuidrā deicija deiciju suga ("Deutzia gracilis")
skarbā deicija deiciju suga ("Deutzia scabra")
kalmijlapu deicija deiciju suga ("Deutzia x kalmiiflora")
Lemuāna deicija deiciju suga ("Deutzia x lemoinei"), kas ir ziemcietīgākā no Latvijā audzētajām
selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus")
pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs
dīžāt Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžļāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžļoties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
dīžot Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties
pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
sapium Divdīgļlapju augu ģints euforbiaceju dzimtā, koki vai krūmi, kādas 95 sugas gk. tropos
bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga
neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos
kelreitērija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Koelreuteria"), ko audzē apstādījumos
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
divkanši Divkanšu miezis ("Hordeum distichon")
dveiļi Divkanšu miezis ("Hordeum distichon")
Hordeum vulgare ssp. distichon divkanšu mieža "Hordeum distichon" nosaukuma sinonīms
pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā)
dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu
ežu dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium erinaceus")
pelēkais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus giganteus")
ceļmallapu doronika doroniku suga ("Doronicum plantagineum")
lēģerīgi Draiskulīgi, arī neuzmanīgi
tumšzilā drudzene drudzeņu suga ("Gentiana pneumonanthe"), aizsargājams augs
Daugavas dumbrainis dumbraiņu suga ("Helodes pseudominutus"), atrodams tikai Daugavas senlejā
lielā dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon giganteum")
salmu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon stramineum")
purne dzegužu purne - Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī
krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
baltmuguras dzenis dzeņu suga ("Picoides leucotos"), Latvijā aizsargājama
Eiropas dziedenīte dziedenīšu suga ("Sanicula europaea"), ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
klinšu dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta neumayer")
Dambo astoņkājis dziļjūras dzīvnieks ar lielām tumšām acīm un īsiem strupiem taustekļiem (_Grimpoteuthis_), bieži sastopams guļam jūras dibenā, vai peldam virs tā
Aleutu dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna ziemeļos, stiepjas gar Aleutu salu dienvidu malu, lielākais dziļums - 7855 m
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu
litofagi Dzīvnieki, kas spēj ieurbties akmeņos (iežos), kā dažas gliemenes, kā arī daži tādi, kas ar atdalīto skābju palīdzību spēj iežos iespiesties (daži sūkļi, jūras eži)
otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā
ložis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae", senāk "Glechoma hederaceum")
melnīgsnējais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus adustus")
Poselgera ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus poselgeri")
Beilija ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii var. baileyi")
Reihenbaha ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus reichenbachii")
cietais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus rigidissimus")
mazērkšķainais ehinocerejs ehinocereju suga ("Echinocereus subinermis ")
Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii")
kodija Eiforbiju dzimtas ģints ("Codiaeum")
UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē
Cenelec Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation electrotechnique")
CERD Eiropas Izpētes un attīstības komiteja (fr. "Comite europeen de la recherche et du developpment")
CERN Eiropas kodolpētījumu organizācija (fr. "Organisation europeene pour la recherche nucleaire")
CEPT Eiropas pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (fr. "Conference europeenne des administrations des postes et des telecommunications")
CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques")
aungalva Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
aungalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
aungalviņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
aungalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
āžpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļapiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bullīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļļpiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļļpieres Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļpierītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbulīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbuļpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbuļpuķes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bundagas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bunduļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bunduliņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bunduliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bundulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
cāļgalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
cāļgalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dižgalvpurenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužbumbas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzeguze Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužoliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzeltene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
gundega Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
gundegas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
kundzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
kungs Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
mežmagones Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužu purne Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pauniņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pauniņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
podzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
poga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pogas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pondzele Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
porma Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pormis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
porms Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
porns Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pulksteņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pureņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
purenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pureņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
purina Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
purins Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
saulpurini Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviestene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviestenītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviestpodiņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vācporniņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vācpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
varžpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vējpurene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vizbules Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vizbuļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vizbulītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zaķpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zvārgulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zvārgulītis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zvārguls Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviesta bungas Eiropas saulpurenes ("Trollius europaeus")
bezbēnis Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bezbēnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bezbērnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
mēlītes Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
zvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
AEDE Eiropas skolotāju asociācija (franču Association europeenne des enseignants)
CEN Eiropas standartu koordinācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation")
Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie")
akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi
dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus")
sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus")
embates Embotiņi ("Teucrium")
embutes Embotiņi ("Teucrium")
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā
kaķu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium marum"), kas vietām Latvijā audzēta kā krāšņumaugs; kaķu zāle
ķiploku embotiņš embotiņu suga ("Teucrium scordium"), Latvijā aizsargājams augs
melioidoze Endēmiska zoonoze Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā, kuru ierosina "Pseudomonas pseudomalleus"
kokveida eonija eoniju suga ("Aeonium arboreum", arī "Sempervivum arboreum")
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas
kviešu eremopīre eremopīru suga ("Erempyrum triticeum")
gaišpaura erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus auroreus")
leikoteja Ēriku dzimtas ģints ("Leucothoe"), zemu augoši graciozi krūmi ar nokareniem zariem, rudenī purpurbrūnas lapas
aleutu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, nav rakstības
eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem)
vācšveicieši Etniska grupa ("Deutch-Schweizer"), daļa no Šveices pamatiedzīvotājiem
Svētais vakarēdiens euharistija
lielziedu eustoma eustomu suga ("Eustoma grandiflorum")
Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
Keuruselke ezers Somijā (_Keurusselkä_), Vidussomijas reģionā
Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā
ezeru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
mazais niedru ķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
ezeru purvuķauķis ezeru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpaceus")
dzirvans Eža, neuzarta zemes strēmele, josla starp diviem tīrumiem
zālainā ežgalvīte ežgalvīšu suga ("Sparganium gramineum syn. Sparganium friesii"), Latvijā aizsargājama
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži
brūnkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus europaeus"), Latvijā saudzējams
cilindriskais ferokaktuss ferokaktusu suga ("Ferocactus cylindraceus")
UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu
svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika
lūzerīgs flegmatisks, neuzmanīgs, nolaidīgs
redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums
Eiropas forsītija forsītiju suga ("Forsythia europaea")
BVJS Freie Deutsche Jugend (FDJ) – Brīvās vācu jaunatnes savienība (VDR)
pataurene gaileņu dzimtas sēņu ģints ("Pseudocraterellus")
Craterelus crispus gaileņu dzimtas sugas "Pseudocraterellus sinuosus" nosaukuma sinonīms
pelēkā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cinereus")
kalmārs galvkāju klases kārta ("Teuthida"), jūras gliemis (ap 350 sugu), kas pieder pie desmittaustekļu galvkāju apakškārtas; izmanto pārtikā
pelēkā gandrene gandreņu suga ("Geranium cinereum")
sarkanbrūnā gandrene gandreņu suga ("Geranium phaeum")
asinssārtā gandrene gandreņu suga ("Geranium sanguineum")
kā aizmidzis gausi, neuzmanīgi, vienaldzīgi, neko neredzot, nepamanot
diska gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus discoideus")
medainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus melizeus")
birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni
pirmgliemji Gliemju apakštips ("Amphineura"), kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji; šī apakštipa dzīvnieki
zālainā glīvene glīveņu suga ("Potamogeton gramineus")
dekstrāns Glukozes lielmolekulārs polimērs, ko sintezē no saharozes baktērijas "Leuconostoc mesenteroides"; tā 6% šķīdumu izotoniskā vārāmās sāls šķīdumā lieto kā plazmas aizvietotāju
zaķa pastala gļēvs, bailīgs, neuzņēmīgs cilvēks
ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks
bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā
divdīgu- Graudaugi vai lini, kuriem sēklas neuzdīgst vienlaicīgi
mieži Graudzāļu dzimtas ģints ("Hordeum"), viengadīgi labības augi ar blīvu vārpu un palielām, iegarenām sēklām
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
prokatalēktisks Grieķu metrikā pants, kam sākumā atkritusi pēdas neuzsvērtā daļa
katalekse Grieķu metrikā pēdas neuzsvērtās daļas (arses) atkrišana, kas visbiežāk notiek panta beigās
Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus
Koronīda Grieķu mitoloģijā - Tesālijas lapita Flegija meita, Apollona iemīļotā un dziedniecības dieva Asklēpija māte, kas, gaidot dieva bērnu, kļuva viņam neuzticīga ar mirstīgo cilvēku Ishiju
pikre Grīšļu dzimtas ģints ("Pycreus"), lakstaugi ar ložņājošu vai īsu sakneni un stāvu stulbāju, aug mitrās vietās, ziedi sīki, divdzimumu, bez apziedņa, \~70 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
dižmeldru grīslis grīšļu suga ("Carex pseudocyperus")
kordeballets Grupās dejojoši dejotāji un dejotājas, kuri savrupējās lomās neuzstājas; kordebalets
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra)
Chamaecereus silvestrii Hamecereju ehinopsis ("Echinopsis chamaecereus")
vizbuļu heihēra heihēru suga ("Heuchera brizoides")
sīkziedu heihēra heihēru suga ("Heuchera micrantha")
asinssarkanā heihēra heihēru suga ("Heuchera sanguinea")
šarlaksarkanā hemante hemantu suga ("Haemanthus coccineus")
hiperhermeneutika Hermeneutikas apakšgadījums, kad interprets izlasa vai nu vairāk vai mazāk nekā domājis autors
botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints
goniochloris Heterokoku klses dzimtas "Pleurochloridaceae" ģints
kokveida hibiskmalva hibiskmalvu suga ("Malvaviscus arboreus")
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
sārtsporene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucoagaricus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus")
skaistgalvene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas ģints ("Pseudoclitocybe")
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā
Magnolia obovata iebaltās magnolijas "Magnolia hypoleuca" nosaukuma sinonīms
iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši)
iešlīherēties Iekļūt (neuzkrītoši, nepamanīti)
urva ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties
urve ierīce govju piesiešanai, kas sastāvēja no dēlīša, kam katrā galā ieurbts caurums, caur kuru izvilkta saite, kas tādējādi nevarēja samežģīties
aizurbt iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt
iegriezt Ieskrūvēt; arī ieurbt
neiespiežamais elements iespiedformas daļa, kas neuzņem krāsu, un tajās vietās uz apdrukājamā materiāla paliek balti laukumi
ierubināt Ieurbināt - mazliet, arī vietumis paurbināt
ieķirmināt Ieurbt
ieurpt Ieurbt
ievurbt Ieurbt
ieborēt Ieurbt, parasti akmenī
ieurbulēties Ieurbties
iecirsties Ieurbties (kur iekšā) - par lodēm, šāviņiem
aizurkstēties Ieurkšķēties
ieorkšēties Ieurkšķēties
Hyponomeuta evonymella ievu tīklkodes ("Yponomeuta evonymellus") nosaukuma sinonīms
Hyponomeuta malinella ievu tīklkodes ("Yponomeuta malinella") nosaukuma sinonīms
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
Padmasambhava Indiešu mistiķis un tantriķis (okultists), kurš 762. gadā pēc Tibetas valdnieka Hri Srongldeubcana aicinājuma ieviesa budismu Tibetā
blankoindosaments Indosamenta veids, kad indosamentu izdara, neuzrakstot indosatāra vārdu
ISCV Internacionālā studentu celtnieku vienība (kopā ar nosaukumu, piem., ISCV "Freundschaft")
sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati)
apšu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium populeum")
dzeltenā īszobe īszobju ģints sēņu suga ("Stecherinum ochraceum")
svilte Izdeusi vieta mežā
izzust Izkliedējoties kļūt nesaskatāmam, neuztveramam (piemēram, par dūmiem)
eskimosu–aleutu valodas izolēta valodu saime, ietilpst aleutu un eskimosu valoda
meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju)
nošļanderēt Izšļakstīt (neuzmanīgi pārvadājot trauku ar šķidrumu, tā saturu)
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt, veikt); neuzņemties, arī vairs neizpildīt (piemēram, kādu darbu); atteikties
ieteikums Izteikums, kas (neuzspiežot savu gribu) ierosina, ko darīt, kā rīkoties, izturēties; paveikta darbība, rezultāts --> [ieteikt]{s:2443}
skatīties greizi izturēties ar nepatiku, neuzticību, aizdomām, būt nelabvēlīgi noskaņotam
slēpt zem maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
slēpt aiz maskas izturēties, rīkoties, runāt tā, ka citi neuzzina īstenību, patiesību
slimībizturība Izturība, arī neuzņēmība (augiem) pret slimībām
rībenes Jāņogu suga ("Ribes aureum")
zelta jāņoga jāņogu suga ("Ribes aureum"), ko arī audzē dārzos
asinssarkanā jāņoga jāņogu suga ("Ribes sanguineum")
Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
jenuts Jenotsuns ("Nyctereutes procyonoides")
melnskropstu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus atromarginatus")
briežu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus cervinus", syn. "Pluteus atricapillus")
iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus")
lauvu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus leoninus")
baltā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus pellitus")
zvīņainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus petasatus", syn. "Pluteus patricius")
Romella jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus romellii")
vītolu jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus salicinus")
ēnainā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus umbrosus")
Epimetejs Jupitera pavadonis ("Epimetheus"), vidējais attālums no planētas - 151400 km, izmēri - 119 km
zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi
baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī
jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem
govsmīža kāda beku suga ("Boletus luteus")
baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā
cefalocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Cephalocereus")
ehinocerejs Kaktusu dzimtas ģints ("Echinocereus")
neīstā Veiča kalateja kalateju suga ("Calathea pseudoveitchiana")
graudzāļu kalme kalmju suga ("Acorus gramineus")
Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m
avota kaļķenīte kaļķenīšu suga ("Gymnostomum calcareum"), Latvijā aizsargājama
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā
dienvidu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus stentoreus"
lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā
redeles Kāpnes, kas veidotas, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos
redeļtrepes Kāpnes, kas veidotas, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos; redeļveida kāpnes
redeļstrepes Kāpnes, kas veidotas, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos; redeļveida kāpnes; redeļtrepes
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
neuzbrukšana Karadarbības, agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti)
purpura kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis phoeniceus")
sārtkrūšu kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Pheucticus ludovicianus")
mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens")
sapals karpu dzimtas suga (_Leuciscus cephalus_), saldūdens zivs ar platu muguru, sarkanām spurām
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš
ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš
orfa Karpu dzimtas sugas ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), audzē dīķos un akvārijos; zelta ālants
dižais kāšgalvis kāšgalvtārpu suga ("Macracanthorhynchus hirudinaceus")
rozā katarante katarantu suga ("Catharanthus roseus")
mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!"
jēglot kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties
ņuņe Kautrīga sieviete, kura neuzdrīkstas runāt ar svešiniekiem
sārtā kazroze kazrožu suga ("Epilobium roseum")
skarainā kelreitērija kelreitēriju suga ("Koelreuteria paniculata"), ko mēdz audzēt kā krāšņumaugu, sauc arī par pūslīškoku
Kaušani Keušeni - pilsēta Moldovā
Kišjenē Kišineu-Kriša - pilsēta Rumānijā
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe
klūpu Klupšus, streuipuļojot
kalnu kļava kļavu suga ("Acer pseudoplatanus")
blusa Kļūda, kas programmētāja vai shēmtehniķa neuzmanības dēļ rodas programmas vai shēmas sastādīšanas procesā
pārskatīšanās Kļūdīšanās, kļūda nevērīgas, neuzmanīgas skatīšanās dēļ
pazust kļūt nesajūtamam, neuztveramam ar maņām (dzirdi, redzi, ožu u.c.)
nosalaisties kļūt neuzņēmīgam, slinkam; zaudēt enerģiju, uzņēmību
bokstēties kļūt neuzticīgam
bokstīties kļūt neuzticīgam
pievilt kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē, draudzībā)
pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru)
piekrāpt kļūt neuzticīgam, pievilt (laulības dzīvē, arī draudzībā)
raibā kodija kodiju suga ("Codiaeum variegatum")
lapkoku kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Hylecoteus dermestoides")
skujkoku kokurbis kokurbju dzimtas suga ("Hylecoteus flabellicornis")
kokveida kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium arboreum")
lakstainā kokvilna kokvilnas suga ("Gossypium herbaceum")
egļu korallene koralleņu ģints sēņu suga ("Ramaria eumorpha", syn. "Ramaria invalii)
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
Stereum purpureum kortīciju sugas "Chondrostereum purpureum" nosaukuma sinonīms
sērdzeltenā kosmeja kosmeju suga ("Cosmos sulphureus")
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas sevi neuzskata par piederīgu ne pie vienas tautas
Kosovas Republika Kosova, valsts pilnais nosaukums ("Republika e Kosovës" / "Reublika Kosovo")
purpursarkanā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium purpureum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
deiteranopija Krāsu akluma veids, kurā neuztver zaļo krāsu
skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem
Krauna Kreuna, upe Prodes pagastā
Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei
kāzuss Kriminālistikā - gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; darbība, kurai ir pārkāpuma, nozieguma pazīmes, bet kurā nav vainas elementa
Romas katoļu un ortodoksālās baznīcas sakraments kristīšana, euharistija, iesvētīšana, laulības, ordinācija, gandarīšana un pēdējā svaidīšana (slimo iesvaidīšana)
dzeltenā kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus birnbaumii")
brūnvidus kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus brebissonii")
sīpolkāta kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus cepistipes")
ceriņkrāsas kroksardzene kroksardzeņu ģints sēņu suga ("Leucocoprinus ianthinus")
frinolizīns Krupja Bombinator igneus hemolītiska inde
jātnieciņš kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu
tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
vairogviendienīte kukaiņu klases viendienīšu kārtas suga ("Prosopistoma foliaceum"), Latvijā aizsargājama
parastā kumeļpēda kumeļpēdu suga ("Asarum europaeum"), kas konstatēta arī Latvijā
pīpene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, \~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea")
purva bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum holopus", syn. "Leccinum niveum"), bērzu mikorizas sēne, aug purvos vai mitros mežos, cepurīte parasti pelēkzaļgana
melnā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum melaneum"), aug mitros mežos un zem bērziem, cepurīte melngana
Tomina lāčauza lāčauzu suga ("Bromus hordaceus syn. Bromus thominii")
čīkstuļu laimiņš laimiņu suga ("Sedum telephium syn. Sedum purpureum, Sedum telephium subsp. telephium")
pastalas lamuvārds neattapīgam, neuzņēmīgam cilvēkam
zīdainais lapeņputns lapeņputnu suga ("Ptilonorhynchus violaceus")
karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus")
niedrveida lapsaste lapsastu suga ("Alopecurus arundinaceus")
baltsamtīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Leucobryum"), \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
īlenlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Pleuridium"), kas Latvijā sastopama samērā reti
vāverastīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Leucodontaceae"), daudzgadīgi divmāju augi, kas veido tumšzaļas vai brūnganas velēnas, 7 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga
leskejīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases leskeju dzimtas ģints ("Pseudoleskella"), Latvijā konstatēta 1 suga
avotspalve Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas ģints ("Cratoneuron"), 1-10 cm gari divmāju augi, \~19 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
augumāju zaļā laputs laputu apakškārtas suga ("Macrosiphum euphorbiae")
latavāni latvānis (_Heracleum_)
latvaņi latvānis (_Heracleum_)
bārkšes Latvāņi ("Heracleum")
bārkšķes Latvāņi ("Heracleum")
ķepaiņi Latvāņi ("Heracleum")
lāčnagi Latvāņi ("Heracleum")
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus")
knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām
garausu lēcējpele lēcējpeļu suga ("Euchoreutes naso"), sastopama Austrumāzijas tuksnešos un pustuksnešos
lēdzeknis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum")
līdzēkši Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum")
lēdakša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdurkšni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ledzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzekne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēksne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzeksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzeksta Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzekstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēkstis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzēksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzerknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ledzērkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzerkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdziekša Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzieksnes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirkne Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirknes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirksni Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirkšņi Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirksnis Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ļedzirkste Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
lēdzirkstes Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
liedzeksts Lēdzerkste ("Cirsium oleraceum"), dadžu suga
ledzēksnis Lēdzerkste ("Cirsum oleraceum")
lēdzeksnīte Lēdzerkste ("Cirsum oleraceum")
LIF Leikocītu migrāciju nomācošais faktors (angļu "leukocyte migration inhibitory factor")
LAP Leikocītu sārmainā fosfatāze (angļu "leukocyte alkaline phosphatase")
LAF Leikocītus aktivizējošais faktors (angļu "leukocyte-activating factor")
žākļu leikoteja leikoteju suga ("Leucothoe axillaris")
ķekaru leikoteja leikoteju suga ("Leucothoe racemosa")
Valtera leikoteja leikoteju suga ("Leucothoe walteri")
lēlens Lēlis ("Caprimulgus europaeus")
vakarlēpis Lēlis ("Caprimulgus europaeus"), slaids lēļveidīgo kārtas naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu
lēcis Lēlis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
lemperis Lempis, apkārtdauža; neveikls, neizdarīgs cilvēks; arī gļēvulīgs, neuzņēmīgs cilvēks
gūguris Lēns, neuzņēmīgs cilvēks
plere Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
pleris Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
leucoium Leucojum - pienpulkstenītes
Leukādijas Leukādiju dīķis - atrodas Priekuļu pagastā, platība - 1 ha
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama
niedrustrazds Lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
niedru strazds lielais kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus"), arī niedru kāpelētājķauķis
Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra
Eustoma grandiflorum lielziedu eustoma
Eiropas liepa liepu suga ("Tilia europaea")
Krimas liepa liepu suga ("Tilia x euchlora"), ko retumis audzē parkos
oranžbrūnā liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus picreus")
skujkoku liesmene liesmeņu ģints sēņu suga ("Gymnopilus sapineus")
neuzbrukšanas pakts līgums starp valstīm par savstarpēju neuzbrukšanu
lauka lija liju suga ("Circus cyaneus"), Latvijā ligzdo, aizsargājama
ēnu ekonomika likumā atļautas, bet neuzskaitītas ekonomiskās aktivitātes, par kurām netiek maksāti nodokļi valstij, sociālais nodoklis strādājošiem un kas netiek uzrādītas statistiskajos pārskatos
Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē
Leuvardena Ljauveta, pilsēta Nīderlandē, tās nosaukums holandiešu valodā (_Leeuwarden_)
Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu
traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs
kokveida lupīna lupīnu suga ("Lupinus arboreus")
dzeltenā lupīna lupīnu suga ("Lupinus luteus"), ko Latvijā audzē gk. zaļmasas ieguvei
skaistnātre Lūpziežu dzimtas ģints ("Coleus"), tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām, ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; raibnātre
embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas
krokjoslu haizivs ļoti primitīva haizivju kārtas suga (_Chlamydoselachus anguineus_), kas dzīvo dziļvagās ap Japānas salām, izskatās kā vairākus simtus miljonu gadus vecas fosilijas, kas atrastas visā pasaulē; patiesībā tā īpaši nelīdzinās haizivīm, bet vairāk atgādina lielus, spēcīgus zušus
metrika mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei
imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus
ookineta Malārijas parazīta apaugļotā makrogameta oda organismā; tā ieurbjas oda kuņģa sienā, kur pārveidojas par oocistu
egļu malkcirtis malkciršu suga ("Acanthocimus griseus")
ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā
Ēģiptes mangusts mangustu suga ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku
spīdīgais māņmīkstspārnis māņmīkstspārņu suga ("Malachius aeneus")
spīdīgais māņspīdulis māņspīduļu suga ("Rhizophagus aeneus")
pelēkais maoristrazds maoristrazdu dzimtas suga ("Callaeas cinereus")
baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi
neīstais vilnainais mārsils mārsilu suga ("Thymus precox var. pseudolanuginosus")
Mēza Māsa, upe Francijas austrumos (fr. val. "Meuse"), Beļģijā un Nīderlandē
brūnganpelēkā mauraga mauragu suga ("Hieracium fuscocinereum")
Helix minutissima mazā punktgliemeža "Punctum pygmaeum" nosaukuma sinonīms
spuris Mazais stagaris ("Gasterosteus aculeatus")
ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā
maronas mazi augi ar dzelteniem ziediem, kas pavasarī lielā skaitā zied neuzartos laukos
saru meldrs meldru suga ("Scirpus setaceus", arī "Isolepis setacea"), Latvijā aizsargājama
īskāta melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca brevipes")
parastā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca melanoleuca")
stīvkātiņa melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca strictipes")
kārpainā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca verrucipes")
debeszilais meloņkaktuss meloņkaktusu suga ("Melovavtus azureus")
Pseudotsuga douglasii Menzīsa duglāzijas "Pseudotsuga menziesii" nosaukuma sinonīms
pelēkā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. caesia") arī ir dekoratīvs koks, kura tumšzaļās skujas klāj pelēcīga apsarme
zilganā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. glauca") ir dekoratīvs koks ar zilganām skujām
zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu
zaļganais mērkaķis mērkaķu suga ("Cercopithecus sabaeus")
merulius Merulius molluscus - konioforu dzimtas sugas "Leucogyrophana mollusca" nosaukuma sinonīms
pienbaltā mēslene mēsleņu ģints sēņu suga ("Bolbitius lacteus")
pūslīšu mēslsūna mēslsūnu suga ("Splachnum ampullaceum")
Japānas metake metaku suga ("Pseudosasa japonica")
daļenieks Metrs toniskās vārsmošanas sistēmā, kur metriski neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām nav stingri noteikts, bet mainās robežās no vienas līdz divām
civirksne Meža cirslis ("Sorex araneus")
dīriķis Meža cirslis ("Sorex araneus")
šnīcere Meža cirslis ("Sorex araneus")
dveiļi Mieži ("Hordeum")
miezis Mieži ("Hordeum")
vārpate Mieži ("Hordeum")
divkanšu miezis miežu suga ("Hordeum distichon") ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša
seškanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare sulup hexastichon", arī "Hordeum hexastichion") ar sešās rindās sakārtotām vārpiņām pie vārpas ass un blīvām vārpām, kam šķērsgriezumā ir regulāra sešstūra veids
četrkanšu miezis miežu suga ("Hordeum vulgare", arī "Sulup vulgare" un "Hordeum tetrastichum") ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem
dārza mīkstpiene mīkstpieņu suga ("Sonchus oleraceus")
vienas nakts sakars mīlas dēka vienas nakts garumā, kad divi cilvēki iepazīstas, kopā pavada nakti un nākamajā rītā izšķiras, nedodami nekādus solījumus un neuzņemdamies saistības
milzu miskante miskantu suga ("Miscantus floridulus syn. Miscantus synensis var. giganteus")
priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns
Mgr Monseigneur
Montrē Montreija, pilsēta Francijā ("Montreuil")
plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas
vītolu mūķene mūķeņu suga ("Leucoma salicis")
debeszilā muskare muskaru suga ("Muscari azureum")
melnais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula hypoleuca"), kas sastopama arī Latvijā
nabagsēkla Nabadzīgs, neuzņēmīgs cilvēks
Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai
OPEC Naftas eksportētājvalstu organizācija (angļu "Organisation of the Petroleum Exporting Countries")
ciklamenziedu narcise narcišu suga ("Narcissus cyclamineus")
trompetnarcise Narcišu suga (Narcissus pseudonarcissus), tās ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām
baltvalis Narvaļu dzimtas suga ("Delphinapterus leucas"), ziemeļu jūru un okeānu delfīns baltā krāsā
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties
likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem); neuzbrukt (kādam) par dzīvniekiem
atteikties Neatzīt par savu, noliegt; paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko)
gulēt uz ausīm nedzirdēt, būt neuzmanīgam, nevērīgam
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt)
strups Neiejūtīgs, nevērīgs, neuzmanīgs (piemēram, par izturēšanos, rīcību)
Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
Neiplezansa Neijīplezansa, pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance")
Neijī pie Marnas Neijīsīrmarna, pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne")
Neijī pie Sēnas Neijīsīrsēna, pilsēta Francijā (“Neuilly-sur-Seine”)
NCA Neirocirkulatoriskā astēnija (angļu "neurocirculatory asthenia")
NLA Neiroleptanalgēzija (angļu "neuroleptanalgesia")
NM Neiromuskulārs (angļu "neuromuscular")
NSS Neirosekretoriskā viela (angļu "neurosecretory substance")
NSM Neirosekretoriskais materiāls (angļu "neurosecretory material")
lapegle Neīstā lapegle - priežu dzimtas ģints ("Pseudolarix"), vasarzaļi dekoratīvi koki ar krāšņām krāsām rudenī
zeltainā neīstā lapegle neīsto lapegļu suga ("Pseudolarix amabilis", senāk "Pseudolarix kaempferi")
NCF Neitrofilo leikocītu hemotakses faktors (angļu "neutrophil chemotactic factor ")
neds Neitronstarojuma dozas mērvienība (angļu "neutron exposure dose")
žerbelīgs Neizlēmīgs, svārstīgs, neuzticams
čabata Neizskatīgs, arī neuzvedīgs cilvēks
snātinis Neizveicīgs, darbā neuzmanīgs cilvēks
lēverīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi
lēvarīgi Nekārtīgi (piemēram, ļogoties, šūpojoties, lēkājot iet, kustēties); arī neuzmanīgi; lēverīgi
pluncka Nekārtīgi saģērbusies un nobridusies meita; neuzvedīga, nekārtīga sieviete; nevīža
kalbaks Nekārtīgs, neuzvedīgs cilvēks
kadaks Nekārtīgs, neuzvedīgs, parasti dzērājs, vīrietis
lamza Nekārtīgs, nolaidīgs, arī netīrīgs, neuzvedīgs cilvēks; nevīža
aizlaist Nekopjot, netīrot, neuzraugot pieļaut, ka nonāk nolaistā, arī neizmantojamā stāvoklī
ragulops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks
lops Nekrietns, nelietīgs, arī neuzvedīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks
šķību aci nelabvēlīgi, arī neuzticīgi
Amaka neliela sala ASV (_Amak Island_), Beringa jūras dienvidaustrumos, Aleutu salās, Foksu salu ziemeļaustrumos
holostejas Neļķu dzimtas alsiņu apakšdzimtas ģints ("Holosteum")
cerejs Neļķu rindas kaktusu dzimtas ģints ("Cereus"), kaktuss ar cilindrveida stumbru
klinšu neļķe neļķu suga ("Dianthus petraeus"), ko Latvijā bieži audzē akmeņdārzos
nekurnieks Nemiera pilns, kāds, kurš nekur neuzturas ilgstoši
izlaist Neminēt, nepateikt, arī neuzrakstīt (kādā tekstā, stāstījumā); neievērot, neizlasīt (teksta daļu)
neuzvīdīgs Nenovēlīgs, nenovīdīgs; neuzvēlīgs
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko)
forsmažors Nepārvarama vara (fr. "force majeure"), ārkārtējs gadījums, ko nevar ne paredzēt, ne novērst, piem., dabas katastrofa
braģags Nepatīkams, neuzticams vīrietis
mošaka Nepieklājīgs, neuzvedīgs cilvēks
itakonskābe Nepiesātināta dikarbonskābe, balta kristāliska viela, šķīst ūdenī un spirtā; iegūst, pārraudzējot cukuru ar mikroskopisko sēni "Aspergillus terreus"
cistokoleja Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints ("Cystocoleus"), Latvijā konstatēta 1 suga
melnā cistokoleja nepilnīgi pazīstamo ķērpju suga ("Cystocoleus ebeneus syn. Cystocoleus niger"), Latvijā aizsargājama
Fungi imperfecti nepilnīgi pazīstamo sēņu "Deuteromycota" nosaukuma sinonīms
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
Protejs Neptūna pavadonis ("Proteus"), vidējais attālums no planētas - 117600 km, izmēri - 416 km
kā ar malku nesaudzīgi, neuzmanīgi, kā ar parastām lietām
Tripleurospermum inodorum nesmaržīgās suņkumelītes "Tripleurospermum perforatum" nosaukuma sinonīms
nestāstīt ne savam kreklam nestāstīt, neuzticēties nevienam
plandūkšņa netīra, neuzmanīga, sliktas uzvedības būtne
iedaris Neuzarts tīrums
iedars Neuzarts tīrums
neuzmācīgs Neuzbāzīgs, atturīgs, pieklājīgs
nerakls Neuzirdināts (par tīrumu, zemi)
necelt Neuzlabot, nepalielināt
lidjosla Neuzlabota virsma, kas ir pielāgota, lai nodrošinātu lidaparātu pacelšanos un nolaišanos un kurā parasti ir tikai pats nepieciešamākais aprīkojums
iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā)
iejādīties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā)
iejāties Neuzmanīgi, nevērīgi ejot vai braucot, iekļūt (parasti bīstamā vietā)
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu
peizeris neuzmanīgs, neattapīgs cilvēks
nemanīgs neuzmanīgs, nevērīgs
neievērīgs Neuzmanīgs, tāds, kas neņem vērā
panimunitāte Neuzņēmība pret daudzām (visām) infekcijām
specifiskā imunitāte neuzņēmība pret noteiktu slimības ierosinātāju vai pret noteiktu antigēnu
iedzimtā imunitāte neuzņēmība, kuras pamatā ir iedzimtas bioloģiskas īpašības, kas piemīt noteiktai dzīvnieku sugai vai cilvēkam
immūnizācija Neuzņēmības radīšana pret lipīgām slimībām dzīvnieka organismā
refraktārs Neuzņēmīgs
imūns Neuzņēmīgs pret infekcijas slimību izraisītājiem un svešām vielām
kūtrs Neuzņēmīgs, negribīgs
ņāka Neuzplaucis, panīcis augs
tumšais tīkls neuzrādīta interneta daļa, ko tādējādi nav iespējams atrast, izmantojot ierastos meklēšanas rīkus
agrapha Neuzrakstītais
pamest (arī atstāt) savā vaļā neuzraudzīt, ļaut, lai dara, ko grib, kas patīk
gaidīt Neuzsākt (ko darīt), atturēties (no kādas darbības)
nogaidīt Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.)
nedot ne pieci neuzskatīt ko par vērtīgu, nebūt drošai pārliecībai par kaut ko
proklītika Neuzsvērts vārds, kas fonētiski pieslienas uzsvērtam vārdam, kurš tam seko
klītika Neuzsvērts vārds, kas runas plūsmā pieslienas blakusvārdam
enklītika Neuzsvērts vārds, kas uzsvara ziņā pieslienas iepriekšējam, uzsvērtajam vārdam
šlubriks Neuzticama persona
špuhts Neuzticama persona
krāpība Neuzticamība, blēdīgums
novērtīgs Neuzticams
ašais Neuzticams cilvēks
ģevuška Neuzticams cilvēks
klimšķins Neuzticams cilvēks
ļetars Neuzticams cilvēks
ovčina Neuzticams cilvēks tiesāto vidū
žvaukste Neuzticams cilvēks, kas vienmēr izdara kaut ko nepareizi
krāpīgs Neuzticams, blēdīgs
pleksteris Neuzticams, nekārtīgs cilvēks
pleksters Neuzticams, nekārtīgs cilvēks
žerbelis Neuzticams, nepastāvīgs cilvēks
nedross Neuzticams; apšaubāms
nevērns Neuzticams; neuzticīgs
skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko); arī skepticisms (2)
neuzticība Neuzticēšanās, aizdomu pilna attieksme
atkritība Neuzticība
novērtnība Neuzticība
krāpšana Neuzticība (attiecībās, laulības dzīvē)
perfidija Neuzticība, vārda neturēšana, nodevība
nevērnība Neuzticība; neuzticamība
atkritīgs Neuzticīgs
neuzticīgi Neuzticīgs (3)
takāls Neuzticīgs vīrs
ļaundomīgs Neuzticīgs, tāds, kas citiem neuzticas
perfīds Neuzticīgs, viltīgs; arī nodevīgs
neņemt aubē neuztraukties (par ko); neņemt vērā
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības
astrālā miesa neuztverama dvēseles viela, kas var pieņemt caurspīdīga ķermeņa veidu
palaist gar ausīm (kaut ko) neuztvert dzirdēto; apzināti neievērot
nepievarams Neuzvarams, nevaldāms
piružīņa Neuzvedīga sieviete
žūla Neuzvedīga sieviete
lebeznieks Neuzvedīgs cilvēks
kā mežā audzis neuzvedīgs, neaudzināts
leins Neuzvedīgs, nekārtīgs cilvēks
moška Neuzvedīgs, netīrīgs cilvēks
olderis Nevaldāms, izlaidīgs, neuzmanīgs
brāļošanās Nevardarbīgo cīņu dalībnieku draudzīga personīgā attieksme pret pretinieka karavīriem, policistiem un zemākajiem ierēdņiem, tai pašā laikā turpinot pretestību un tīši cenšoties pamudināt pretinieku uz neuzticamību savai vadībai
ieļēpāties Neveikli (arī neuzmanīgi) ejot, kustoties, iekāpt (kur iekšā)
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko)
bradāties Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt, lauzīt (ko)
uzžākstīties Nevērīgi, neuzmanīgi uzkāpt (kur augšā)
apkležāt Nevīžīgi, neuzmanīgi apiet kaut kam apkārt
šļubraks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona
šļubriks Nevīžīgs, netīrs cilvēks; neuzticama persona
lielais niedru ķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
lielais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
lielais purvuķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus arundinaceus")
mazais niedruķauķis niedru kāpelētājķauķis ("Acrocephalus scirpacreus")
Alopecurus ventricosus niedru lapsastes "Alopecurus arundinaceus" nosaukuma sinonīms
kajeputeļļa no Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem
skurvitsja nodot, kļūt neuzticīgam
nogrimt sevī nodoties savām domām, pārdzīvojumiem, tā ka neuztver apkārtējo
uzkosties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus
uzķerties uz āķa (arī makšķeres) nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus
uzķerties uz kāda makšķeres nokļūt nevēlamā stāvoklī, neuztverot kāda rīcības slēptos motīvus
paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā
euforisms Novirziens filozofijā - eudaimonisma un perfekcionisma apvienojums, kas par cilvēka pēdējo un augstāko mērķi uzlūko pilnīgu personību un valsts pilnību
kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi
Eiropas olīvkoks olīvkoku suga ("Olea europaea"), zems, mūžzaļš koks ar pelēkzaļām lapām, dzeltenīgiem ziediem un plūmveidīgiem kauleņiem - olīvām, no kuru mīkstuma un sēklām iegūst olīveļļu, ko izmanto kulinārijā, arī ziežu un ziepju ražošanā
sīkrievainais oreocerejs oreocereju suga ("Oreocererus pseudofossulatus ")
Celza oreocerejs oreocereju suga ("Oreocereus celsianus")
zelta ālants orfa - mākslīgi izveidota ālanta krāsu varietāte ("Leuciscus idus var. orfa"), ko audzē kā krāšņumzivi dīķos, parku baseinos un akvārijos
imunitāte Organisma neuzņēmība (pret infekcijas slimību izraisītājiem vai indēm)
embates Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
emboši Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
embotes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
embutes Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
mežeglīte Ozollapu embotiņš ("Teucrium chamaedrys")
rocgaliski Pa roku galam, neveikli, neuzmanīgi
brūnganā pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon spadiceus"), Latvijā aizsargājama
Tufa pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon tophaceus"), Latvijā aizsargājama
arse Pacēlums; antīkā pantmērā pēdas vieglā, neuzsvērtā daļa; mūzikā - aiztakts
uļans Padumjš, muļķīgs, neuzmanīgs
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja
Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja
Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja
Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja
Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
saķert pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē)
žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks
secen Paliekot nepamanītam, neuztvertam
aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam
iet garām Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam
paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam
sārtā panātre panātru suga ("Lamium purpureum")
Eifratas papele papeļu suga ("Populus euphratica")
neīstā nakteņu paprika papriku suga ("Solanum pseudocapsicum")
okstīt par cilvēku - svešā vietā, neuzkritīgi, paslepus ievākt dažādas ziņas
okstot par cilvēku - svešā vietā, neuzkritīgi, paslepus ievākt dažādas ziņas
kumeļa pēdi parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
cūkpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
kumeļpēdiņas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
kumeļpēdiņš Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
mežpipari Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
palagzde Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
palagzdene Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
palagzdenes Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
palegzdi Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
piparlapas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
piparnāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
pipernājas Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
pipernāji Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
pipernājs Parastā kumeļpēda ("Asarum europaeum")
Hordeum sativum parastā mieža "Hordeum vulgare" nosaukuma sinonīms
sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum")
mīzene parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
asinspuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
babene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
babenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balgalve Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
balpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltaispuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltāpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltgalvis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
baltpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
bebene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
cirtumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
gaigalas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīkšas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīza Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
govmīža Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
grietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ilzītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaijpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaipuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kaļķpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumeles Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelīši Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
kumelītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
laukkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
laukmargrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrieta Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrieti Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietīna Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mārgrietiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņas Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrietiņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margrita Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
margritīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mārīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mēslpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
mīlpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
peipiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
peipine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
piepine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpenes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpens Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpiene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pīpine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pļavpuķiņa Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
popi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdampuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdējumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdējumpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
pūdēmpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramoliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ramūni Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romaška Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romuleņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romulītis Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
romuls Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
rūtkumele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
saulstarīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierenīte Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sierenītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sūdpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sūdpuķes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
tīrumpuķe Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
žagatene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ziemele Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
ziemeļzīle Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumelene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumeliņi Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumeliņš Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumelītes Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
zirgkumlene Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare")
sviestene parastā sviestbeka ("Suillus luteus", senāk "Boletus luteus")
sviesta beka parastā sviestbeka ("Suillus luteus")
zalktenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum", senāk "Spiraea ulmaria")
čūskenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
čūskenes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
drudžliepa Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzelsis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltanaji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzelte Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltene Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltenes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
dzeltinājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalkškociņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalksnes Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalkšukārklis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zaļlūciņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalša Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalši Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zalškociņš Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zaltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zaltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zaltinājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zeltenaji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zeltenāji Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zeltenājs Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zeltene Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
zeltinis Parastā zalktene ("Daphne mezereum")
aklis Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
dzeltenes Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
zeltkale Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
zeltnātre Parastā zeltnātrīte ("Galeobdolon luteum")
barbari Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
barbars Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
barberi Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
rabarberis Parastais rabarbers ("Rheum rhaponticum")
sausiņš parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussviedis parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausējs Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sauskaulis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussperdņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussverdiņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausvēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausvids Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausviedis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
smiļģis parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea")
zvāpulis Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea")
Chrysanthemum leucanthemum parastās pīpenes "Leucanthemum vulgare" nosaukuma sinonīms
meža ciriņi parastās zalktenes ("Daphne mezereum")
Lamiastrum galeobdolon parastās zeltnātrītes "Galeobdolon luteum" nosaukuma sinonīms
supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem
neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram
nizīns pārtikas piedeva E234, konservants, antimikrobiāla viela, Eiropas Parlaments 2003. g. ieteica to nelietot, jo tas cilvēkiem var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām
E407a pārtikas uzlabotājs - apstrādātas jūraszāles ("Eucheuma"), biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - pastāv šaubas par šīs piedevas nekaitīgumu
E234 pārtikas uzlabotājs - nizīns, konservants, iespējamā iedarbība - Eiropas Parlaments 2003. gadā ieteica nelietot, var izraisīt neuzņēmību pret antibiotikām
bērna aizsardzība pasākumi, kas tiek veikti, lai pasargātu bērnus no tīšām vai neuzmanības dēļ nodarīta ļaunuma
WABBA Pasaules Amatieru bodibildinga (kultūrisma) asociācija (angļu "World Amateur Body-Building Association")
WFN Pasaules Neiroloģijas federācija (angļu "World Federation of Neurology")
viļņotā pataurene pataureņu ģints sēņu suga ("Pseudocraterellus undulatus", syn. "Pseudocraterellus sinuosus")
citronvaniļa Patentēts līdzeklis pret neuraļģiju un migrēnām
ķap ļap pavirši, neuzmanīgi
izlaist no acīm (kādu, kaut ko) pazaudēt no redzes loka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt (_biežāk_ nolieguma teikumos)
izlaist no acīm pazaudēt no redzes loka; pietiekami neuzmanīt
izlaist no acīm kādu pazaudēt no redzesloka, atstāt neievērotu; pietiekami neuzmanīt, neuzraudzīt
subpolārās depresijas pazemināta gaisa spiediena apgabali; ziemeļu puslodē - Islandes un Aleutu depresija, dienvidu puslodē - subantarktiskās depresijas
elohists Pentateucha (piecu Mozus grāmatu) rakstu avots, kur lietots vārds "elohim"
anonimitāte Personas (piem., autora, liecinieka) vārda neuzrādīšana, turēšana slepenībā
dzeltenā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus luteus")
baltā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius bertillonii syn. Lactarius vellereus")
meduszvīņu krimilde pienaiņu suga ("Lactarius repraesentaneus")
baltenes Pieneņu dzimtas ēdamsēne "Lactarius vellereus", pasīvu garšu, parasta
vasaras pienpulkstenīte pienpulkstenīšu suga ("Leucojum aestivum")
pavasara pienpulkstenīte pienpulkstenīšu suga ("Leucojum vernum")
baltpulkstenīte Pienpulkstenīte ("Leucojum")
četrplankumu piepjmīlis piepjmīļu suga ("Endomychus coccineus"), kas Latvijā biežāk sastopama
melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena")
augļukoku cietpiepe piepju sēņu grupas cietpiepju ģints suga ("Phellinus pomaceus")
baltdzeltenā egļpiepe piepju sēņu grupas egļpiepju ģints suga ("Pycnoporellus alboluteus")
piepju jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia pseudozilingiana")
purpura sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Chondrostereum purpureum", syn. "Stereum purpureum")
ozolu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum gausapatum")
sarainā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum hirustum")
raupjā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum rugosum")
asinssarkanā sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum sanguinolentum")
alkšņu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum subtomentosum")
tumšā violetpiepe piepju sēņu grupas violetpiepju ģints suga ("Trichaptum fuscoviolaceum")
košā zeltpore piepju sēņu grupas zeltporu ģints suga ("Hapalopilus croceus")
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
zeltainā krokaine piepju sēņu krokaiņu ģints suga ("Pseudomerulius aureus")
piediedelēt Pieubagot
pygosteus Pygosteus pungitius - deviņadatu stagara "Pungitius pungitius" nosaukuma sinonīms
dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta
Andakollo pilsēta Argentīnā (_Andacollo_), Neukenas provinces ziemeļu daļā
Neukena pilsēta Argentīnā ("Neuquen"), tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 227000 iedzīvotāju (2005. g.)
Kordeleina pilsēta ASV ("Coeur d'Alene"), Aidaho štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Stjūbenvila pilsēta ASV ("Steubenville"), Ohaio štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Doičvāgrama pilsēta Austrijā ("Deutsch-Wagram"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Doičlandsberga pilsēta Austrijā ("Deutschlandsberg"), Štīrijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gallneikirhene pilsēta Austrijā ("Gallneukirchen"), Augšaustrijas federālajā zemē, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Klosterneiburga pilsēta Austrijā ("Klosterneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, Vīnes ziemeļrietumu piepilsēta, 25900 iedzīvotāju (2013. g.)
Korneiburga pilsēta Austrijā ("Korneuburg"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neifelde pilsēta Austrijā ("Neufeld an der Leitha"), Burgenlandes federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Neikirhene pilsēta Austrijā ("Neukirchen"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neilengbaha pilsēta Austrijā ("Neulengbach"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Neimarkte pilsēta Austrijā ("Neumarkt am Wallersee"), Zalcburgas federālajā zemē, 5900 iedzīvotāju (2013. g.)
Neizīdle pilsēta Austrijā ("Neusiedl am See"), Burgenlandes federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Obervarta pilsēta Austrijā ("Oberwart"), Beurgenlandes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Peierbaha pilsēta Austrijā ("Peuerbach"), Augšaustrijas federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Purbaha pilsēta Austrijā ("Purbach am Neusiedler See"), Burgenlandes federālajā zemē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Vīnerneištate pilsēta Austrijā ("Wiener Neustadt"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 39900 iedzīvotāju (2007. g.)
Nefšato pilsēta Beļģijā (_Neufchateau_), Valonijas reģiona Luksemburgas provincē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Flērusa pilsēta Beļģijā ("Fleurus"), Valonijas reģiona Eno provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lerē pilsēta Beļģijā ("Le Roeulx"), Valonijas reģiona Eno provincē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lēvena pilsēta Beļģijā ("Leuven"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 97700 iedzīvotāju (2014. g.)
Lozē Eno pilsēta Beļģijā ("Leuze-en-Hainaut"), Valonijas reģiona Eno provincē, 13500 iedzīvotāju (2013. g.)
Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
Nivporta pilsēta Beļģijā (fr. _Nieuport_, nl., vācu _Nieuwpoort_), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vornē pilsēta Beļģijā (fr. "Fumes", nl., vācu "Veume"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Zotleiva pilsēta Beļģijā (fr. "Leau", nl., vācu "Zoutleeuw"), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 8250 iedzīvotāju (2013. g.)
Šerpenhovela-Zihema pilsēta Beļģijā (fr. "Montaigu-Zichem", nl., vācu "Scherpenheuvel-Zichem"), Flandrijas reģiona Flāmu Brabantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neuma pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Iļeusa pilsēta Brazīlijā ("Ilheus"), Baijas štatā, jūras osta pie Kašueiras ietekas Atlantijas okeānā, 148500 iedzīvotāju (2010. g.)
Suvona pilsēta Dienvidkorejas ziemeļrietumos (korejiešu val. "Suwon"), uz dienvidiem no Seulas, Kjongido provinces administratīvais centrs, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Amberjēanbižē pilsēta Francijā (_Ambérieu-en-Bugey_), Overņas-Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā
Aržanteija pilsēta Francijā (_Argenteuil_), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, Sēnas labajā krastā, Parīzes piepilsēta ziemeļrietumos no tās, 103100 iedzīvotāju (2010. g.)
Aržantona pie Krēzas pilsēta Francijā (_Argenton-sur-Creuse_), Centra reģiona Endras departamenta dienvidu daļā
Drē pilsēta Francijā (_Dreux_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Evrē pilsēta Francijā (_Évreux_), Augšnormandijas reģiona Ēras departamentā, 50500 iedzīvotāju (2010. g.)
Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Orleāna pilsēta Francijā (_Orléans_), Centra-Valdeulāra reģiona un Luarē departamenta administratīvais centrs, osta Luāras labajā krastā, 114100 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Baņē pilsēta Francijā ("Bagneux"), Ilderfansas reģiona Odesēnas departamentā, 38100 iedzīvotāju (2010. g.)
Burguēnžaljē pilsēta Francijā ("Bourgoin-Jallieu"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Desīna Šarpjē pilsēta Francijā ("Décines-Charpieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.)
Deilabāra pilsēta Francijā ("Deuil-la-Barre"), Ildefransas reģiona Valduāzas departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Flerīlezorbe pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lakurnejēva pilsēta Francijā ("La Courneuve"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 38000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lekrezo pilsēta Francijā ("Le Creusot"), Burgundijas reģiona Sonas un Luāras departamentā, 22800 iedzīvotāju (2010. g.)
Leperē pie Marnas pilsēta Francijā ("Les Perreux-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32500 iedzīvotāju (2010. g.)
Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.)
Meizjē pilsēta Francijā ("Meyzieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.)
Medona pilsēta Francijā ("Meudon"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 45000 iedzīvotāju (2010. g.)
Monanbarēla pilsēta Francijā ("Mons-en-Baraeul"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī le Broteņē pilsēta Francijā ("Montigny-le-Bretonneux"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 33300 iedzīvotāju (2010. g.)
Monreija pilsēta Francijā ("Montreuil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 102800 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīplezansa pilsēta Francijā ("Neuilly-Plaisance"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrmarna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.)
Neijīsīrsēna pilsēta Francijā ("Neuilly-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
Perigē pilsēta Francijā ("Périgueux"), Akvitānijas reģiona Dordoņas departamentā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.)
Rijē Lapapa pilsēta Francijā ("Rillieux-la-Pape"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tūrnefei pilsēta Francijā ("Tournefeuille"), Dienvidu-Pireneji reģiona Augšgaronna departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vandjevra pie Nansī pilsēta Francijā ("Vandoeuvre-lès-Nancy"), Lotringas reģiona Mertas un Mozeles departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vēnizjē pilsēta Francijā ("Vénissieux"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 59800 iedzīvotāju (2010. g.)
Vinjē pie Sēnas pilsēta Francijā ("Vigneux-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 27300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva d'Ornona pilsēta Francijā ("Villeneuve-d'Ornon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 28400 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva la Garonna pilsēta Francijā ("Villeneuve-la-Garenne"), Ildfransas reģiona Odesēnas departamentā, 25200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva Senžorža pilsēta Francijā ("Villeneuve-Saint-Georges"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva pie Lo pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot"), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilērbāna pilsēta Francijā ("Villeurbanne"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 145100 iedzīvotāju (2010. g.)
Senbrijē pilsēta Francijā (franču: _Saint-Brieuc_; bretoņu: _Sant-Brieg_), Bretaņas reģiona Kotdarmoras departamentā, 46200 iedzīvotāju (2010. g.)
Morčāno di Leuka pilsēta Itālijā ("Morciano di Leuca"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ansana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā; hangilā: 안산시 ; handžā: 安山市), Seulas piepilsēta, 705000 iedzīvotāju (2007. g.)
Anjana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta (hangilā: 안양시 ; handžā: 安養市 ; angļu val. _Anyang_), Kjongido provincē, 624200 iedzīvotāju (2007. g.)
Kunpho pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 275400 iedzīvotāju (2007. g.)
Phadžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 303800 iedzīvotāju (2007. g.)
Kvanmjona pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 313000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hvasona pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 372000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sihina pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 390600 iedzīvotāju (2007. g.)
Ijdžonbu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 421900 iedzīvotāju (2007. g.)
Namjandžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 492300 iedzīvotāju (2007. g.)
Jonina pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 800300 iedzīvotāju (2007. g.)
Pučhona pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 864000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kojana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 924800 iedzīvotāju (2007. g.)
Sonnama pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Seulas piepilsēta, 954000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ulanude pilsēta Krievijā, Burjatijas Republikas administratīvais centrs, atrodas pie Udas ietekas Selengā, 421500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1934. g. saucās Verhņeudinska
Akloma pilsēta Laosā (_A Kleum_), Sēkonas provinces ziemeļu daļā
Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
Keinari pilsēta Moldovā, Keušenu rajonā, 4800 iedzīvotāju (2014. g.)
Etena-Lēra pilsēta Nīderlandē (_Etten-leur_), Ziemeļbrabantes provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ternēzena pilsēta Nīderlandē (_Terneuzen_), Zēlandes provincē, 54800 iedzīvotāju (2014. g.)
Benedena-Leivena pilsēta Nīderlandē ("Beneden-Leeuwen"), Gelderlandes provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Beiningene pilsēta Nīderlandē ("Beuningen"), Gelderlandes provincē, 25300 iedzīvotāju (2014. g.)
Beisihema pilsēta Nīderlandē ("Beusichem"), Gelderlandes provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Breikelena pilsēta Nīderlandē ("Breukelen"), Utrehtas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dreimele pilsēta Nīderlandē ("Dreumel"), Gelderlandes provincē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Heikeluma pilsēta Nīderlandē ("Heukelum"), Gelderlandes provincē, 1970 iedzīvotāju (2014. g.)
Heimena pilsēta Nīderlandē ("Heumen"), Gelderlandes provincē, 16400 iedzīvotāju (2014. g.)
Heisdene pilsēta Nīderlandē ("Heusden"), Ziemeļbrabantes provincē, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Leisdena pilsēta Nīderlandē ("Leusden"), Utrehtas provincē, 29000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvbeijerlande pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Beijerland"), Dienvidholandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvbīnene pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Buinen"), Drentes provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvlekerlande pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Lekkerland"), Dienvidholandes provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvlosdrehta pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Loosdrecht"), Ziemeļholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvnamena pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Namen"), Zēlandes provincē, 1060 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvdorpa pilsēta Nīderlandē ("Nieuwdorp"), Zēlandes provincē, 1170 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvegena pilsēta Nīderlandē ("Nieuwegein"), Utrehtas provincē, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvendeika pilsēta Nīderlandē ("Nieuwendijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 3460 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīverkerka pie Eseles pilsēta Nīderlandē ("Nieuwerkerk aan den Ijssel"), Dienvidholandes provincē, 22300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvkopa pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkoop"), Dienvidholandes provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvkeika pilsēta Nīderlandē ("Nieuwkuijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 2100 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvleisena pilsēta Nīderlandē ("Nieuwleusen"), Overeiselas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvporta pilsēta Nīderlandē ("Nieuwpoort"), Dienvidholandes provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvstate pilsēta Nīderlandē ("Nieuwstadt"), Limburgas provincē, 3350 iedzīvotāju (2014. g.)
Ofeizdene pilsēta Nīderlandē ("Opheusden"), Gelderlandes provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Rēieka-Dorpa pilsēta Nīderlandē ("Reeuwijk-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.)
Rīderkerka pilsēta Nīderlandē ("Reeuwijk-Dorp"), Dienvidholandes provincē, 45200 iedzīvotāju (2014. g.)
Slēiveika pilsēta Nīderlandē ("Sleeuwijk"), Ziemeļbrabantes provincē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ljauveta pilsēta Nīderlandē (frīzu val. _Ljouwert_), Frīzlandes provinces administratīvais centrs, 108200 iedzīvotāju (2014. g.); Leuvardena (holandiešu val. _Leeuwarden_)
Lamegu pilsēta Portugālē ("Lamego"), Viseu apgabalā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.)
Mangvaldi pilsēta Portugālē ("Mangualde"), Viseu apgabalā, 19900 iedzīvotāju (2011. g.)
Santakomba Dana pilsēta Portugālē ("Santa Comba Da~o"), Viseu apgabalā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanpedru du Sula pilsēta Portugālē ("São Pedro do Sul"), Viseu apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2011. g.)
Taroka pilsēta Portugālē ("Tarouca"), Viseu apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.)
Tondela pilsēta Portugālē ("Tondela"), Viseu apgabalā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.)
Viseu pilsēta Portugālē ("Viseu"), apgabala administratīvais centrs, 99300 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1. g. m. ē.
Senlo pilsēta Reinjonas salā (_Saint-Leu_), Francijas aizjūras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tirguokna pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 11300 iedzīvotāju (2011. g.)
Dermenešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.)
Buhuši pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.)
Komenešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 19600 iedzīvotāju (2011. g.)
Moinešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 21800 iedzīvotāju (2011. g.)
Onešti pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 39200 iedzīvotāju (2011. g.)
Slenika-Moldova pilsēta Rumānijā, Bakeu žudecā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
Bekljana pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Neseuda pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sindžorzbeja pilsēta Rumānijā, Bistricas-Neseudas žudecā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.)
Pogoanele pilsēta Rumānijā, Bluzeu žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Nehoju pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 10200 iedzīvotāju (2011. g.)
Rimnikuserata pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 33800 iedzīvotāju (2011. g.)
Petirladžele pilsēta Rumānijā, Buzeu žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Bistrica pilsēta Rumānijas ziemeļos, Bistricas upes krastos, Bistricas-Neseudas žudeca administratīvais centrs
Seuta pilsēta Spānijā ("Ceuta"), Spānijas teritorijas anklāvs Ziemeļāfrikā, iepretī Gibraltāram, autonoma pilsēta, 85000 iedzīvotāju (2014. g.)
Manļeva pilsēta Spānijā ("Manlleu"), Katalonijā, Barselonas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Reusa pilsēta Spānijā ("Reus"), Katalonijā, Taragonas provincē, 105000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kreiclingene pilsēta Šveicē (_Kreuzlingen_), Turgavas kantonā, 20800 iedzīvotāju (2013. g.)
Montrē pilsēta Šveicē ("Montreux"), Vo kantonā, Ženēvas ezera austrumu krastā, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
Neihauzene pie Reinfalles pilsēta Šveicē (“Neuhausen am Rheinfall”), Šafhauzenes kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neinkirhe pilsēta Šveicē ("Neunkirch"), Šafelhauzenes kantonā, 2020 iedzīvotāju (2013. g.)
Villeneiva pilsēta Šveicē ("Villeneuve"), Vo kantonā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Leika pilsēta Šveicē (fr. _Loeche-Ville_, vācu, it. _Leuk_), Valē kantonā, 3720 iedzīvotāju (2013. g.)
Zoloturna pilsēta Šveicē (fr. _Soleure_, vācu _Solothum_, it. _Soletta_, retoromāņu _Solotum_), kantona administratīvais centrs, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neišatele pilsēta Šveicē (fr. "Neuchatel", vācu "Neuenburg", it. "Neocastello / Nuovocastello", retoromāņu "Neuchatel or Neufchatel"), kantona administratīvais centrs, 33800 iedzīvotāju (2013. g.)
Laneivevilla pilsēta Šveicē (fr., it. "La Neuveville", vācu "Neuenstadt"), Bernes kantonā, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bādkreicnaha pilsēta Vācijā (_Bad Kreuznach_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādneienāra-Ārveilere pilsēta Vācijā (_Bad Neuenahr-Ahrweiler_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 26900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādneištate pilsēta Vācijā (_Bad Neustadt an der Saale_), Bavārijas federālajā zemē, 15100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neienburga pilsēta Vācijā (_Neuenbürg_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiminstere pilsēta Vācijā (_Neumuenster_), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 77100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neisa pilsēta Vācijā (_Neuss_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 152300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neivīde pilsēta Vācijā (_Neuwied_), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 63900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādgotleiba-Bergīshībele pilsēta Vācijā ("Bad Gottleuba-Bergießhübel"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergneištate pilsēta Vācijā ("Bergneustadt"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 18800 iedzīvotāju (2013. g.)
Blaubeirene pilsēta Vācijā ("Blaubeuren"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Breiburga pilsēta Vācijā ("Breuberg"), Hesenes federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreisene pilsēta Vācijā ("Creussen"), Bavārijas federālajā zemē, 4800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreisburga pilsēta Vācijā ("Creuzburg"), Tīringenes federālajā zemē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Feihtvangene pilsēta Vācijā ("Feuchtwangen"), Bavārijas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Freidenberga pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Freidenberga pilsēta Vācijā ("Freudenberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Freidenštate pilsēta Vācijā ("Freudenstadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Greisene pilsēta Vācijā ("Greussen"), Tīringenes federālajā zemē, 3650 iedzīvotāju (2013. g.)
Heibaha pilsēta Vācijā ("Heubach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Heizenštamme pilsēta Vācijā ("Heusenstamm"), Hesenes federālajā zemē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohene Neiendorfa pilsēta Vācijā ("Hohen Neuendorf"), Brandenburgas federālajā zemē, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Hohenleibene pilsēta Vācijā ("Hohenleuben"), Tīringenes federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.)
Imenštate pilsēta Vācijā ("Immenstadt im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Iznī pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Kaufbeirene pilsēta Vācijā ("Kaufbeuren"), Bavārijas federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kemptene pilsēta Vācijā ("Kempten im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 65000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreictāle pilsēta Vācijā ("Kreuztal"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 30900 iedzīvotāju (2013. g.)
Leina pilsēta Vācijā ("Leun"), Hesenes federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.)
Leina pilsēta Vācijā ("Leuna"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 13900 iedzīvotāju (2013.g.)
Leitenberga pilsēta Vācijā ("Leutenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Leitershauzene pilsēta Vācijā ("Leutershausen"), Bavārijas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lindenberga pilsēta Vācijā ("Lindenberg im Allgaeu"), Bavārijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.)
Markneikirhene pilsēta Vācijā ("Markneukirchen"), Saksijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Marktleitene pilsēta Vācijā ("Marktleuthen"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Meizelvica pilsēta Vācijā ("Meuselwitz"), Tīringenes federālajā zemē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Neianspaha pilsēta Vācijā ("Neu-Anspah"), Hesenes federālajā zemē, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiizenburga pilsēta Vācijā ("Neu-Isenburg"), Hesenes federālajā zemē, 35700 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiulma pilsēta Vācijā ("Neu-Ulm"), Bavārijas federālajā zemē, 55000 iedzīvotāju (2013. g.)
Neibrandenburga pilsēta Vācijā ("Neubrandenburg"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 63400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neibūkova pilsēta Vācijā ("Neubukow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3870 iedzīvotāju (2013. g.)
Neibulaha pilsēta Vācijā ("Neubulach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiburga pilsēta Vācijā ("Neuburg an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 28700 iedzīvotāju (2013. g.)
Neidenava pilsēta Vācijā ("Neudenau"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Neienburga pie Reinas pilsēta Vācijā (“Neuenburg am Rhein”), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11700 iedzīvotāju (2013. g.)
Neienrāde pilsēta Vācijā ("Neuenrade"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12000 iedzīvotāju (2013. g.)
Neienšteina pilsēta Vācijā ("Neuenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neierburga pilsēta Vācijā ("Neuerburg"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 1530 iedzīvotāju (2013. g.)
Neifene pilsēta Vācijā ("Neuffen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neihauza pilsēta Vācijā ("Neuhaus am Rennweg"), Tīringenes federālajā zemē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Neikālene pilsēta Vācijā ("Neukalen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Neikirhene-Vluīne pilsēta Vācijā ("Neukirchen-Vluyn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 26800 iedzīvotāju (2013. g.)
Neikirhene pilsēta Vācijā ("Neukirchen"), Hesenes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013. g.)
Neiklostere pilsēta Vācijā ("Neukloster"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3900 iedzīvotāju (2013. g.)
Neimarka pilsēta Vācijā ("Neumark"), Tīringenes federālajā zemē, 460 iedzīvotāju (2013. g.)
Neimarkte pilsēta Vācijā ("Neumarkt in der Oberpfalz"), Bavārijas federālajā zemē, 38500 iedzīvotāju (2013. g.)
Neimarkte-Sanktveite pilsēta Vācijā ("Neumarkt-Sankt Veit"), Bavārijas federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neinburga pilsēta Vācijā ("Neunburg vom Wald"), Bavārijas federālajā zemē, 8000 iedzīvotāju (2013. g.)
Neinkirhene pilsēta Vācijā ("Neunkirchen"), Zāras federālajā zemē, 45600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neietinge pilsēta Vācijā ("Neuoetting"), Bavārijas federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Neirupīne pilsēta Vācijā ("Neuruppin"), Brandenburgas federālajā zemē, 30300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neizasa pilsēta Vācijā ("Neusaess"), Bavārijas federālajā zemē, 21400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neizalca-Špremberga pilsēta Vācijā ("Neusalza-Spremberg"), Saksijas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustad an der Weinstrasse"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 52400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt am Kulm"), Bavārijas federālajā zemē, 1200 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt am Ruebenberge"), Lejassaksijas federālajā zemē, 43400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Aisch"), Bavārijas federālajā zemē, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Donau"), Bavārijas federālajā zemē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Orla"), Tīringenes federālajā zemē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt an der Waldnaab"), Bavārijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt bei Coburg"), Bavārijas federālajā zemē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate-Glēve pilsēta Vācijā ("Neustadt Glewe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt in Holstein"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt in Sachsen"), Saksijas federālajā zemē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištate pilsēta Vācijā ("Neustadt"), Hesenes federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Neištrēlica pilsēta Vācijā ("Neustrelitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 20400 iedzīvotāju (2013. g.)
Neitraublinga pilsēta Vācijā ("Neutraubling"), Bavārijas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Preiziša pilsēta Vācijā ("Preussisch Oldendorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 12500 iedzīvotāju (2013. g.)
Rādebeile pilsēta Vācijā ("Radebeul"), Saksijas federālajā zemē, Elbas labajā krastā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Škeidica pilsēta Vācijā ("Schkeuditz"), Saksijas federālajā zemē, 17000 iedzīvotāju (2013. g.)
Šlezingene pilsēta Vācijā ("Schleusingen"), Tīringenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Štāfenhāgene pilsēta Vācijā ("Stavenhagen, Reuterstadt"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 5620 iedzīvotāju (2013. g.)
Teiblica pilsēta Vācijā ("Teublitz"), Bavārijas federālajā zemē, 7300 iedzīvotāju (2013. g.)
Teiherne pilsēta Vācijā ("Teuchern"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 8500 iedzīvotāju (2013. g.)
Teipica pilsēta Vācijā ("Teupitz"), Brandenburgas federālajā zemē, 1800 iedzīvotāju (2013. g.)
Teišnica pilsēta Vācijā ("Teuschnitz"), Bavārijas federālajā zemē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tīršenreita pilsēta Vācijā ("Tirschenreuth"), Bavārijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Tītizē-Neištate pilsēta Vācijā ("Titisee-Neustadt"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Treihtlingene pilsēta Vācijā ("Treuchtlingen"), Bavārijas federālajā zemē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Treiene pilsēta Vācijā ("Treuen"), Saksijas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Treienbrīcene pilsēta Vācijā ("Treuenbrietzen"), Brandenburgas federālajā zemē, 7400 iedzīvotāju (2013. g.)
Vaghauzele pilsēta Vācijā ("Waghaeusel"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
Vangene pilsēta Vācijā ("Wangen im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Verneihene pilsēta Vācijā ("Werneuchen"), Brandenburgas federālajā zemē, 8100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ceilenroda pilsēta Vācijā ("Zeulenroda"), Tīringenes federālajā zemē, 17100 iedzīvotāju (2013. g.)
benedikts Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
cīruļgalva Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
gailīši Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
ķerainis Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
ķerainīte Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
ķēvpupi Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
nadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
pīpiņi Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
sirdszāle Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
ūdrene Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
ūdrenes Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
zirgnadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
zirgunadži Pilsētas bitene ("Geum urbanum")
baltaispuķe Pīpene ("Leucanthemum")
baltāpuķe Pīpene ("Leucanthemum")
milzu pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum maximum"), ko Latvijā audzē dārzos kā krāšņumaugu
parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa
Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem
baltā planārija planāriju suga ("Dendrocoelum lacteum")
platessa Platessa platessa - jūras zeltplekstes "Pleuronectes platessa" nosaukuma sinonīms
plindere Plekste jeb bute ("Pleuronectes flesus", senāk "Pleuronectes platessa")
zeltplekste Plekstu dzimtas ģints ("Pleuronectes"), Baltijas jūrā konstatēta 1 suga
plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta ("Pleuronectidae"), kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē, >40 ģinšu, \~100 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 sugas
jenotsuns Plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints ("Nyctereutes")
runča pauti pļavas bitene ("Geum rivale")
babūksnīte Pļavas bitene ("Geum rivale")
biškanniņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
bullītis Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
buļpieriņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
dievmaizīte Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurājs Pļavas bitene ("Geum rivale")
dunduriņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurnaji Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurnāji Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurpuķe Pļavas bitene ("Geum rivale")
dundurzāle Pļavas bitene ("Geum rivale")
dzegužpodiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
gailītis Pļavas bitene ("Geum rivale")
kalteņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
ķēvpupi Pļavas bitene ("Geum rivale")
medene Pļavas bitene ("Geum rivale")
melngalve Pļavas bitene ("Geum rivale")
pēterīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
pīpiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
polīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
pulkstenīts Pļavas bitene ("Geum rivale")
pumpurīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
rumpauši Pļavas bitene ("Geum rivale")
runcīši Pļavas bitene ("Geum rivale")
runčpauti Pļavas bitene ("Geum rivale")
runčpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārniņkājiņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārnkājas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārnkājiņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
vārpakauši Pļavas bitene ("Geum rivale")
vectēvgalviņas Pļavas bitene ("Geum rivale")
vizbuliņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
zaķpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale")
zirgāboliņš Pļavas bitene ("Geum rivale")
simols pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timantiņš Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timotei Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timotējs Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timots Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timuks Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timutiņš Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
vālītes Pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
vidējā bitene pļavas un pilsētas biteņu hibrīds ("Geum x intermedium")
pneumothorax Pneumotoraks
skarveida pogonatēra pogonatēru suga ("Pogonatherum paniceum")
varavīksnes forele polimorfa lašu dzimtas suga ("Oncorhynchus myksis syn. Salmo gairdneri, Salmo irideus"), kas ietver vairākas morfoekoloģiskas formas un selekcionētas šķirnes
zeltainā polipodija polipodiju suga ("Polypodium aureum")
gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību; vakcīna (1)
Kasandras fenomens prāta stāvoklis, kurā cilvēks neuzticas brīdinājumiem vai brīdinošiem signāliem
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna
MRSA Pret meticilīnu rezistentais stafilokoks (angļu "methicillin-resistant "Staphylococcus aureus"")
euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize
duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā
Maķedonijas priede priežu suga ("Pinus peuce")
drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā
Eiropas protejs proteju suga ("Proteus anguinus")
makronukleuss Protozoju veģetatīvais kodols, kuram atšķirībā no mikronukleusa piemīt vairošanās funkcija
Frīzlande Province Nīderlandes ziemeļrietumos ("Friesland"), platība - 3349 kvadrātkilometri, 646300 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Leuvardena
PHP Pseidohipoparatireoze (angļu "pseudohypoparathyroidism")
PCE Pseidoholinesterāze (angļu "pseudocholinesterase")
melnganā pseidoplektānija pseidoplektāniju ģints suga ("Pseudoplectania nigrella")
pseudokumidīns Pseudokumola pārstrādes produkts, ko iegūst nitrējot pseudokumolu un iegūto nitroproduktu pēc tam reducējot
plektenchima Pseudoparenhima, audu veida sēņu hifu savienojumi
Molotova-Ribentropa pakts PSRS un Vācijas līgums par neuzbrukšanu un tam pievienotais slepenais protokols par interešu sfēru sadali Eiropā, noslēgts 1939. g. 23. augustā Maskavā
folīnskābe Pteroilglutamīnskābes atvasinājums, atrodams aknu ekstraktā; nepieciešams baktēriju "Leuconostoc citrovorum" augšanai; lieto megaloblastiskās anēmijas ārstēšanā
bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams
purva pūce pūču dzimtas suga ("Asio flammeus"), Latvijā aizsargājama
baltmietene pūkaiņu dzimtas sēņu ģints ("Leucopaxillus"), 18 sugas, augļķermeņi gaļīgi ar ieritinātu cepurītes malu, cepurītes diametrs - 3-40 cm, aug laucēs, pļavās, mežos, augļķermeņi veido apļus vai grupas
baltbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma albobrunneum")
sudrabpelēkā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma argyraceum")
dzeltenbrūnā pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma fulvum", syn. "Tricholoma flavobrunneum")
ziepju pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma saponaceum")
sēra pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sulphureum")
zemes pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma terreum")
septiņvīre Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Phyteuma"), daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, vārpstveidigu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
plānčaulas pundurgliemene pundurgliemeņu ģints suga ("Sphaerium corneum")
priežu pundurmizgrauzis pundurmizgraužu suga ("Crypturgus cinereus")
plānmalu punktlape punktlapju suga ("Rhizomnium pseudopunctatum")
ugunssarkanā pupiņa pupiņu suga ("Phaseolus coccineus")
purvāju rūgtņi purva rūgtdille ("Peucedanum palustre") ar šķautnaini dziļi rievotu, bieži purpursarkanu, dobumainu, kailu, galotnē zarainu stublāju, baltiem vai sarkaniem ziediem, daudz vīkāllapām ar baltu plēvvīli
mārka aļeri purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
kalvas Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
šķelpsene Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
ūdenszobenājs Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
viltskalbe Purva skalbe - īrisu suga ("Iris pseudacorus")
zālainā pusdienziede pusdienziežu suga ("Dorotheanthus gramineus syn. Mesembryanthemaceae pyropaeum")
gaišdzeltenā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia ochroleuca")
hēmiopija Pusredze, kad abās acīs viena tīklenes puse neuztver ārējos iespaidus
Beringa jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā, starp Āziju un Ziemeļameriku, ar Komandoru un Aleutu salām dienvidos, platība – 2,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 4190 m
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
svilpējstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Myiophoneus")
kalnžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas ģints ("Leucosticte")
spilgtā purvspāre puvspāru suga ("Leucorrhinia pectoralis"), Latvijā aizsargājama
dienvidu rabarbers rabarberu suga ("Rheum australe")
ārstniecības rabarbers rabarberu suga ("Rheum officinale")
Tangūtijas rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum var. tanguticum")
palmlapu rabarbers rabarberu suga ("Rheum palmatum")
parastais rabarbers rabarberu suga ("Rheum rhaponticum")
purpura ragzobe ragzobju suga ("Ceratodon purpureus"), kuras izplatība palielinājusies saimnieciskās darbības rezultātā, aug uz atsegtas smilts un kūdras augsnes, pilsētās zālienos, smilšu sanesās uz jumtiem, notekcaurulēm, akmeņiem, koku mizas spraugās
redeles Ratu sānu mala, kas veidota, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos
plukšķis Rauda ("Rutilus rutilus", senāk "Leuciscus rutilus")
adatreceklene recekleņu sēņu ģints ("Pseudohydnum")
RF Reimatoīdais faktors (angļu "rheumatoid factor")
heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta
neimaņa retējs retēju suga ("Potentilla neumanniana")
Eiropas segliņš reti sastopams augs, krūmājos, lapu koku mežos, 90-240 cm garumā, četršķautņainiem, gludiem zariem, sarkanu, indīgu augli (Euonymus europaeus)
treuhieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" iedzīvotāji
Triuhi Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Treuhi" nosaukuma variants
Katmaja rezervāts rezervāts ASV ("Katmai National Monument"), Aļaskā, Aleutu grēdā, dibināts 1918. g., platība - 10790 kvadrātkilometru, darbīgs vulkāns, augstums - 2047 m
sānlēciens Rīcība, kas saistīta ar neuzticību mīlestībā, laulības pārkāpšanu
sānsolis Rīcība, kas saistīta ar neuzticību, laulības pārkāpšanu
krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses
baltā robīnija robīniju suga ("Robinia pseudoacacia")
dzeltenais rododendrs rododendru suga ("Rhododendron luteum")
tumšsarkanais rodohitons rodohitonu suga ("Rhodochiton atrosanguineum")
padoms Rosinājums, ieteikums (neuzspiežot savu gribu) ko darīt, kā rīkoties, izturēties
parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes
bitene Rožu dzimtas ģints ("Geum"), daudzgadīgi lakstaugi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, \~40 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
ruču rauda rudulis ("Scardinius erythrophthalmus", senāk "Leuciscus erythrophtalmus")
rūgtņi Rūgtdilles - čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum")
briežu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum cervaria")
kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi
kalnu rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum")
purva rūgtdille rūgtdiļļu suga ("Peucedanum palustra")
zāļu rūgtņi rūgtņu suga ("Peucedanum officinale") ar cilindrisku stublāju, dzelteniem ziediem, 2-3 reizes par augli garākiem čemurstariem
dziedāt savu dziesmu runāt, neuzklausot citus, citu iebildumus
Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos
sillabotonisks saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes
kā slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku; saka par cilvēku, kura āriene, poza u. tml. izraisa nožēlu
hui s ņim! saka par to, ko var neņemt vērā, par ko var neuztraukties
nedrīkst (arī nevar) ne papīkstēt saka, ja (kāds) neuzdrošinās, arī nespēj iebilst (pret ko), izrādīt neapmierinātību (ar ko)
pakulu dūša saka, ja kādam kļūst nelabi, redzot asinis, ja kāds ir gļēvs, neuzņēmīgs
staigā kā kaķis ap karstu putru saka, ja kāds grib kaut ko darīt, bet neuzdrošinās, rīkojas izvairīgi
atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.) saka, ja kāds neuzklausa cita teikto
vārdi (arī padoms) atlec kā no sienas saka, ja kāds neuzklausa cita teikto
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu
ne suns pakaļ nerej saka, ja ko neuzzina, nepamana, ja par ko neliekas ne zinis
cik (arī tik) gudri bijām (arī atnācām), tik gudri palikām (arī aizgājām) saka, ja kur ieradušies, ko noklausījušies u. tml., nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro
galva nesāp saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko)
ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko)
ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko)
pie dirsas mazas ragutiņas saka, kad teicējam ir pilnīgi vienalga, teicēju nemaz neuztrauc apspriežamā reālija
Unalaška sala Aleutu salu austrumos (ASV Aļaskas štatā), platība - 2782 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 2035 m (darbīgs vulkāns), krastos fjordi; Analaska
Adaka sala ASV (_Adak Island_), Aleutu salu Andrejanova salās
Amļa sala ASV (_Amlia Island_), Aleutu salu Andrejanova salu austrumu daļā, Aļaskas štata teritorija
Amčitka sala Klusā okeāna ziemeļrietumos (_Amchitka Island_), Aleutu salu rietumu daļā, Retu salu grupas dienvidos, ASV teritorija
Agata sala Klusajā okeānā (_Agattu Island_), ASV teritorija, Aleutu salu rietumos esošo Nīru salu dienvidos
Amukta sala Klusajā okeānā (_Amukta Island_), Aleutu salu Foksu salu rietumos
Atka sala Klusajā okeānā (_Atka Island_), ASV teritorija, Aleutu salu grupas Andrejanova salās
Atu sala sala Klusajā okeānā (_Attu Island_), Aleutu salu rietumos, lielākā no Nīru salām, ASV teritorija
sajāt Salauzt; nepareizi vai neuzmanīgi lietojot sabojāt
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1)
Amadeiusa ezers sālsezers Austrālijā (_Amadeus, Lake_), Ziemeļu teritoriju dienvidrietumu daļā, mainīga krasta līnija
Andrejanova salas salu grupa Aleutu salu vidusdaļā (_Andreanof Islands_), ASV teritorija
kastaņu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus spadiceus")
sudrabainā samtīte samtīšu suga ("Bryum argenteum")
lielā samtīte samtīšu suga ("Bryum pseudotriquetrum")
Vārenes samtīte samtīšu suga ("Bryum warneum"), Latvijā aizsargājama
aizsegtā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus calyptratus")
rievainā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus cornucopiae")
ozolu sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus dryinus")
austeru sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus ostreatus"); austersēne
dzeltējošā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus pulmonarius")
Pyrethrum roseum sārtās zeltpīpenītes "Pyrethrum coccineum" nosaukuma sinonīms
violetā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma euchroum")
zīdainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sericeum")
riekstu sārtsporene sārtsporeņu ģints sēņu suga ("Leucoagaricus leucothites", syn. "Leucoagaricus naucinus")
sarmeldri Saru meldrs ("Scirpus setaceus")
sējas sāre sāru suga ("Panicum miliaceum") jeb prosa (1), kas ir viens no senākajiem kultūraugiem
saķert Saslimt (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.)
Polideiks Saturna pavadonis ("Polydeuces"), vidējais attālums no planētas - 377400 km, izmēri - 4 km
Prometejs Saturna pavadonis ("Prometheus"), vidējais attālums no planētas - 139400 km, izmēri - 100 km
Eiropas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius europaeus"), kas Latvijā sastopama savvaļā, lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem
tīmekļu saulrietenis saulrieteņu suga ("Sempervivum arachnoideum")
parastais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera xylosteum")
laisties savienojumā ar "klāt", "tuvumā": ļaut pietuvoties (par dzīvniekiem); neuzturēties, nenākt tuvu (kādam)
Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
parastā prosa sējas sāre ("Panicum miliaceum")
prosa sējas sāre ("Panicum miliaceum") - viengadīgs cerains sausumizturīgs graudzāļu dzimtas labības augs
lielziedu selenicerejs selenicereju suga ("Selenicereus grandiflorus")
tīklainais sempervivs sempervivu suga ("Sempervivum arachnoideum")
Herkulāna sena pilsēta Itālijā ("Herculaneum"), pie Neapoles līča, Vezuva izvirduma laikā 79. g. tika aprakta reizē ar Pompeju, izrakumos vērtīgi atradumi
Alkajs Sengrieķu dzejnieks (Alcaeus of Mytilene; ap 620. g. - ap 580. g. p m. ē.)
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā
Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams
eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām
Rodasī senindiešu mitoloģijā - divskaitī - debesu uz zemes pāra tēls, līdzīgs divām jaunavām, kuras ir neuzvaramas un labklājības pārpilnas
zilganā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pseudocorticola")
nepilnīgi pazīstamās sēnes sēņu valsts nodalījums (_Deuteromycota syn. Fungi imperfecti_), kurā ietilpst sēnes, kuru attīstības ciklā nav dzimumvairošanās, 1825 ģintis, 15000 sugu, Latvijā konstatēts \~240 ģinšu, \~1360 sugu
Eiropas septiņstarīte septiņstarīšu suga ("Trientalis europaea")
septiņvīru spēks septiņu vīru spēks jeb vārpainā septiņvīre (_Phyteuma spicatum_)
septiņvīrspēks Septiņvīre ("Phyteuma")
apaļā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma orbiculare"), Latvijā aizsargājama
vārpainā septiņvīre septiņvīru suga ("Phyteuma spicatum")
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā
latvaņi Sibīrijas latvānis (_Heracleum sibiricum_)
bārkšes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
barkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bārkšķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršķis Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
bāršļi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
boaršķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
ķepaiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
lāčnagi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latvārņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
latviņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
letiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum")
supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem
Stereum fasciatum sīkpiepju sugas "Stereum subtomentosum" nosaukuma sinonīms
baltā sīkslieka sīkslieku suga ("Enchytraeus albidus"), ko audzē dīķos un akvārijos dzīvojošo zivju barībai
bebru sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus castoreus")
tīģeru sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Lentinus lepideus", syn. "Panus tigrinus")
zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem)
oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā
purpursarkanais sīpols sīpolu suga ("Allium atropurpureum")
zilganais sīpols sīpolu suga ("Allium caeruleum syn. Allium azureum")
milzu sīpols sīpolu suga ("Allium giganteum")
krūmāju sīpols sīpolu suga ("Allium oleraceum")
sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
Somijas skābene skābeņu suga ("Rumex pseudonatronatus syn. Rumex fennicus")
asinssārtā skābene skābeņu suga ("Rumex sanguineus")
dzeltenā skabioza skabiozu suga (Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama; dzeltenā krievpoga
kausveida skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe cyathiformis")
rūsganā skaistgalvene skaistgalveņu ģints suga ("Pseudoclitocybe expallens")
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā
sārtā skaistgalve skaistgalvju suga ("Rugosomyces carneus")
greznā skaistnātre skaistnāru suga ("Coleus blumei"), saukta arī par Blūma koleju
purva skalbe skalbju suga ("Iris pseudacorus")
ultraskaņa skaņas viļņi, kuru svārstību frekvence ir robežās no 15-20 kiloherciem (kHz) līdz apmēram 1000000 megaherciem (MHz); izmanto zinātnē, tehnikā, medicīnā (lokācijai, iekšējo orgānu zondēšanai u. c.); cilvēka ausis ultraskaņas svārstības neuztver
Phleum annuum skarainā timotiņa "Phleum paniculatum" nosaukuma sinonīms
lielā melnā skrejvabole skrejvaboļu suga ("Carabus coriaceus"), lielākā Latvijas skrejvabole, ķermeņa garums - \~40 mm, sastopama lapkoku un jauktos mežos, aktīva gk. naktīs
sprogainā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium sericeum")
stratigrāfs Slāņu rakstītājs, kas automātiski atzīmē urbja ieurbšanās ātruma attiecību pret urbja apgriezienu skaitu un tā ļauj spriest par caururbto slāņu blīvumu un veidu
pa kluso slepeni, tā lai citi neuzzin
klāt Slēpt (ko), darīt neuztveramu, neatminamu u. tml.
pelēkā slieka slieku suga ("Octolasium lacteum")
piocianoze Slimība, ko ierosina zilo strutu nūjiņas ("Pseudomonas aeruginosa")
metallofobija Slimīgas bailes no metāliem, neuzdrīkstēšanās tiem pieskārties
purpursarkanais slotzaris slotzaru suga ("Cytisus purpureus")
sakņu selerija smaržīgās selerijas varitāte ("Apium graveolens var. rapaceum")
smieties bārdā smieties pie sevis (parasti neticot kam, neuztverot ko nopietni)
klientu novērošana sociālā darba metode, saskaņā ar kuru sociālais darbinieks cik vien iespējams neuzkrītoši novēro klientu ikdienas dzīvē un piedalās viņa ikdienas darbībās
sociālā pieredze sociālo prasmju, zināšanu un sociālo iemaņu kopums, kas ir uzkrāts, cilvēkam pildot dažādas sociālās lomas noteuktā sociālā vidē
Rumex fennicus Somijas skābenes "Rumex pseudonatronatus" nosaukuma sinonīms
doņu spartija spartiju suga ("Spartium junceum")
purvspāre Spāru dzimtas ģints ("Leucorrhinia"), ķermeņa garums - 21-28 mm, uzturas purvos un pie tiem, kā arī pārpurvotu ezeru krastos, Latvijā konstatētas 5 sugas
SPF sivēni speciālās laboratorijās sterili iegūti sivēni, lai palielinātu sivēnu neuzņēmību pret infekcijas slimībām
angļu miers spēja neuztraukties, saglabāt mieru jebkurā situācijā
parastais piepjspīdulis spīduļu dzimtas suga (“Pocadius ferrugineus”), vaboles ķermenis 2,8-4,5 mm garš, rūsganbrūns, mazliet spīdīgs
sfagnu spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania episphagnum")
melnā spožkausene spožkauseņu ģints sēņu suga ("Pseudoplectania nigrella")
zilais linu spradzis spradžu apakšdzimtas suga ("Aphthona euphorbiae")
spīdīgais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Selatosomus aeneus")
baltmuguras stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Gymnorhina hypoleuca")
trīsadatu stagars stagaru dzimtas suga ("Gasterosteus aculeatus")
deviņadatu stagars stagaru dzimtas suga ("Pungitius pungitius syn. Pygosteus pungitius")
jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti
apvadze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla
apvādze Starp 2 vagām neuzarta palikusi (šaura) zemes josla
FIBA Starptautiskā Amatieru basketbola federācija (franču "Federation internationale de basket-ball amateur")
AIBA Starptautiskā amatieru boksa asociācija (franču "Association internationale de boxe amateur")
AITA Starptautiskā amatieru teātra asociācija (franču "Association internationale du theatre d'amateurs")
CISAC Starptautiskā Autoru un komponistu biedrību konfederācija (franču "Confederation Internationale des Socieetes d'Auteurs et Compositeurs")
ICOM Starptautiskā muzeju padome (angļu "International Council of Museums")
UNICA Starptautiskā neprofesionālā kino asociācija (franču "Union internationale du cinema d'amateurs")
IARU Starptautiskā radioamatieru apvienība (angļu "International Amateur Radio Union")
IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation")
BITEJ Starptautiskais jaunatnes tūrisma un sakaru birojs (franču "Bureau international pour le tourisme et les echanges de la jeunesse")
CEIES Statistikas informācijas ekonomikas un sociālajā sfērā padomdevēja komiteja (fr. "Comite consultatif europeen de l'information statistique dans les domaines economique et social")
baltpaura stērste stērstu suga ("Emberiza leucocephala")
labības stiebrlapsene stiebrlapseņu dzimtas suga ("Cephus pygmaeus")
melnējošā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe pseudoconica")
Pensilvānijas strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia pensilvanica"), ko Latvijā reizēm audzē dārzos
parastā strauspaparde strauspaparžu suga ("Matteuccia struthiopteris syn. Struthiopteris filicastrum") ar garām, piltuvveidīgi sakārtotām plūksnainām lapām
akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus")
sārtais strazds strazdu suga ("Sturnus roseus"), kas Latvijā ieceļo ļoti reti
žagatveida strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Grallina cyanoleuca")
zilrīkles strupknābis strupknābju dzimtas suga ("Pseudocalyptomena graueri")
struthiopteris Struthiopteris filicastrum - parastās strauspapardes "Matteuccia struthiopteris" nosaukuma sinonīms
baltrīkles stumbrložņa stumbrložņu suga ("Climacteris leucophaea")
Alisma loeselii Gorski sugas "Alisma gramineum" nosaukuma sinonīms
sulfurēšana Sulfogrupas (-S03H) ievadīšana organiska savienojuma molekulā ar koncentrētu sērskābi, oleumu, hlorsulfoskābi, kompleksi saistītu SO3; lieto medicīnisko preparātu, mazgāšanas līdzekļu u. c. sintēzē
nesmaržīgā suņkumelīte suņkumelīšu suga ("Tripleurospermum perforatum syn. Tripleurospermum inodorum, Matricaria perforata")
suņa ramoleņš suņkumelīte ("Tripleurospermum")
tauriņu svārstene svārsteņu ģints sēņu suga ("Panaeolus papilionaceus", syn. "Panaeolus sphinctrinus")
aitborvīķene Sviesta beka ("Boletus luteus")
aitborvīķis Sviesta beka ("Boletus luteus")
sviestine Sviesta beka ("Boletus luteus")
govju sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus")
tedeums Svinīgs, cildens, visbiežāk izvērsts sakrālās mūzikas (vokālinstrumentāls) žanrs ar tekstu "Te Deum laudamus", mūsdienās arī instrumentālas versijas
zeltainais šakālis šakāļu suga ("Canis aureus"), izplatīts Eiropas dienvidos, Āfrikas ziemeļos un austrumos, Āzijas dienvidaustrumos, ap 2010.g. daži īpatņi konstatēti Ukrainā un Polijā, bet 2013. g. viens īpatnis nomedīts Igaunijā
eksemplārs Šaubīga, neuzticama persona
putns Šaubīga, neuzticama persona
labais mika Šaubīgs, neuzticams vīrs
pavādze Šaura, neuzarta josla starp divām vagām
atvādze Šaura, neuzarta sloksne starp divām vagām
zilganā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus coeruleus"), attīstās un barojas uz sausseržiem
purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos
lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā
baltlāsumainā vēdekļaste šīs apakšdzimtas suga ("Rhipidura leucophrys")
laikzvaigzne šīs dzimtas ģints ("Astraeus"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
ziedputniņš šīs dzimtas ģints ("Dicaeum")
sīkeglīte šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
vāverastīte šīs dzimtas ģints ("Leucodon"), Latvijā konstatēta 1 suga
strauspaparde šīs dzimtas ģints ("Matteuccia"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sānause šīs dzimtas ģints ("Pleurotus), ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē, Latvijā konstatētas 4 sugas
jumtene šīs dzimtas ģints ("Pluteus"), Latvijā konstatētas 9 sugas
šeihcērija šīs dzimtas ģints ("Scheuchzeria"), kurā 1 suga
sīkpiepe šīs dzimtas ģints ("Stereum")
plekste šīs dzimtas suga ("Platichthys flesus syn. Pleuronectes flesus"), plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē
kurmis šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis
laikzvaigzne šīs ģints suga ("Astraeus hygrometricus syn. Astraeus stellatus")
lēlis šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis
baltuzacu sārtčakstīte šīs ģints suga ("Cossypha heuglini")
sarkanais ziedputniņš šīs ģints suga ("Dicaeum cruentatum")
ugunsgalvas ziedputniņš šīs ģints suga ("Dicaeum trochileum")
baltcekula krūmājsīlis šīs ģints suga ("Garrulax leucolophus")
gludā limanda šīs ģints suga ("Limanda limanda syn. Pleuronectes limanda"), zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē
Lazūra māņķauķis šīs ģints suga ("Malurus cyaneus")
zilais svilpējstrazds šīs ģints suga ("Myiophoneus caeruleus")
zilmelnā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe Leucopyga")
melnā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe leucura")
niedrāju papagaiļknābulis šīs ģints suga ("Paradoxornis heudei")
orangutans šīs ģints suga ("Pongo pygmaeus"), liels primāts, augums līdz 150 cm, masa - līdz 200 kg, roku plētums - līdz 3 m (Kalimantānas un Sumatras salas mežos)
melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi
svītrainais ceplītis šīs ģints suga ("Thryothorus pleurostictus")
Cenangium abietis šīs ģints sugas "Cenangium ferrugineum" nosaukuma sinonīms
jenotsuns šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu
ļarva Šķidra parasti neuzrūgusi mīkla
Beleliou štats Palau salu dienvidrietumu daļā, aptver vairākas salas (Beliliou, Nedpusu, Nereu u. c.), administratīvais centrs - Klouklubeta
trijzilbju metri tā tradicionāli apzīmē sillabotoniskos metrus, kuru pamatvienība - pēda - sastāv no trim zilbēm (vienas uzsvērtas un divām neuzsvērtām dažādā izkārtojumā)
multilaterālisms Tāda tirdzniecība vairāk nekā starp divām valstīm, kur nešķiro, kāda ir preču izcelsmes vieta vai galamērķis, un neuztraucas pat par liela tirdzniecības bilances deficīta rašanos
muļķudrošs Tādas ierīces vai programmas, kas aizsargātas pret nemākulīgu vai neuzmanīgu izmantošanu
gļēvs tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas; mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs
anonīms tāds, kam nav norādīts autors; tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu; bez paraksta
bezparaksta tāds, kam nav norādīts autors; tāds (autors), kas neuzrāda savu vārdu; bez paraksta, anonīms
šaubīgs tāds, kas (kādā) izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas
nejutīgs tāds, kas (specifiskos apstākļos) neuztver vai vāji uztver iedarbību un nereaģē vai vāji reaģē uz to (piemēram, par aparātu, ierīci, vielu)
aizdomīgs tāds, kas citiem neuzticas, kam ir aizdomas pret citiem; tāds, kurā izpaužas neuzticība, aizdomas
vienkāršs tāds, kas īpaši neizceļas no cita līdzīga; neuzkrītošs (3)
viegls tāds, kas ir maz manāms, neuzkrītošs (piemēram, par iezīmi, īpašību)
lēns tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas
paviršs tāds, kas izturas ar nevērību, neuzmanību, arī necieņu pret kādu, pret ko
nepiesardzīgs tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas
klātneesošs tāds, kas neatrodas, neuzturas (kādā vietā noteiktā laikposmā), nepiedalās (kādā norisē, pasākumā)
murmeklis tāds, kas neuzdrošinās, nespēj vai neprot pateikt savu domu
aflogistisks tāds, kas neuzliesmo
neuzticīgs tāds, kas neuzticas, nepaļaujas (uz kādu); tāds, kam ir aizdomas
netīrīgs tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apģērba, apkārtnes) tīrību
nejutīgs tāds, kas neuztver vai vāji uztver kairinātājus un nereaģē vai vāji reaģē uz tiem (par organismiem, to daļām)
slepens tāds, kas noris, tiek veikts tā, ka citi (parasti nevēlami) cilvēki par to neuzzina, to nepamana
apšaubāms tāds, kas rada neuzticību, aizdomas; šaubīgs
nepopulārs tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme
nerezidents tāds, ko neuzskata par nodokļu maksātāju attiecīgajā valstī
neiecietīgs tāds, kura attieksme pret citiem ir skarba, arī īgna; tāds, kurš neuzklausa, necenšas izprast citu domas, uzskatus
kautrīgs tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga
šaubīgs tāds, kurā izpaužas šaubas, arī neuzticība, aizdomas
kautrs tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga
baltkāju cekulainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus leucopus")
ūsainais rudgalvas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus melanoleucus")
laulības pārkāpējs tas, kas kļuvis neuzticīgs
zilā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum azureum")
kožtinēji tauriņu kārtas dzimta ("Choreutidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-17 mm), aktīvi dienā saulainā laikā, bieži aplido ziedus, sūc nektāru, Latvijā konstatētas 8 sugas
tīklkode tauriņu kārtas dzimta ("Yponomeutidae syn. Hyponomeutidae"), neliels tauriņš (spārnu plētums - 6-26 mm), kura kāpuri dzīvo tīklojumos uz augiem un bojā tos, \~800 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
ābeļlapu māņkode tauriņu kārtas kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana"), nelieli tauriņi, spārnu plētums 10-13 mm, priekšspārni brūnganpelēki ar zigzagveida šķērssvītrām, pakaļspārni pelēki, kāpurs dzeltenzaļš, barības augi - ābeles, bumbieres, pīlādži, vilkābeles
aleuti tauta, dzīvo Aleutu salās un Aļaskas pussalā (ASV), kā arī Komandora salās (Krievijā); runā aleutu valodā
terapeutiski Terapeutisks
reformēto baznīcu sakraments tikai kristīšana un euharistija, jo tās abas ir iedibinājis Kristus
hyponomeutidae Tīklkožu dzimtas "Yponomeutidae" nosaukuma sinonīms
hyponomeuta Tīklkožu dzimtas ģints "Yponomeuta" atsevišķu sugu nosaukuma daļa pēc senākas klasifikācijas
ievu tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta evonymellus syn. Hyponomeuta evonymella")
ābeļu tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta malinella")
augļu koku tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta padella")
bumbieru tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma flaviventris")
plūmju tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma nemoralis")
planipennia Tīklspārņu kārtas "Neuroptera" nosaukuma sinonīms
adiafora Tikumiskā ziņā vienaldzīgas lietas, ko neuzskata ne par atļautām, ne neatļautām, labām vai ļaunām; tās atstātas personīgai pašizvēlei
upes tilbīte tilbīšu suga ("Actitis hypoleucos syn. Tringa hypoleucos")
pelēkā tilbīte tilbīšu suga ("Xenus cinereus"), Latvijā sastopama nelielā skaitā
Tolysporium leptideum tillēciju sugas "Tomentella leptideum" nosaukuma sinonīms
baltvioletā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius alboviolaceus")
brūnā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius brunneus")
kanēļa tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius cinnamomeus")
vilnainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius cotoneus")
purpursarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius phoeniceus")
zvīņainā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius pholideus")
asinssarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius sanguineus", syn. "Dermocybe sanguinea"); asinssarkanā ādgalve
sarkanlapiņu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius semisanguineus", syn. "Dermocybe semisanguinea"); sarkanlapiņu ādgalve
violetā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius violaceus")
skarainais timotiņš timotiņa suga ("Phleum paniculatum")
stepes timotiņš timotiņa suga ("Phleum phleoides")
pļavas timotiņš timotiņa suga ("Phleum pratense")
timantiņš Timotiņš ("Phleum")
smiltāju timotiņš timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
Phleum bertolanii timotiņu sugas "Phleum nodosum" nosaukuma sinonīms
Phleum boehmeri timotiņu sugas "Phleum phleioides" nosaukuma sinonīms
vizuļojošā tintene tinteņu ģints sēņu suga ("Coprinellus micaceus", syn. "Coprinus micaceus")
deuzeit Tipveida laika čarterlīgums Vācijā līdz \~20. gs. vidum (vācu "deutscher Zeitfrachtvertrag")
noziedzīgs nodarījums tīši vai aiz neuzmanības darīta darbība vai bezdarbība, kura paredzēta Krimināllikumā un par kuras izdarīšanu draud kriminālsods
melnraibais zemesčiekurs trifeļu dzimtas zemesčiekuru suga ("Pachyphloeus melanoxanthus")
dirsplēsis Trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus")
mazais stagaris trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus"), līdz 11 cm gara zivs, nārsto no aprīļa līdz jūnijam
sarkanknābja faetons tropisko jūrasputnu faetonu ģints suga ("Phaethon aethereus"), sastopama tropiskajos okeānos
Anagers tuksnesis Alžīrijā (_Anagueur, Erg el_), Bejedas vilājas dienvidaustrumu daļā
šļagans Tūļīgs, neuzņēmīgs
šļegans Tūļīgs, neuzņēmīgs
raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs
ežu tumšvītene tumšvīteņu ģints sēņu suga ("Phaeomarasmius" erinaceus")
Augšurālas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Verhneural’skoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, izveidota uz Urālas upes
Kajetura ūdenskritums ūdenskritums Esekibo pietekā Potaro (angļu val. "Kaieteur Falls"), Dienvidamerikā (Gajanā), augstums - 226 m, augšdaļas platums - 90-105 m
lielā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis corneus"), lielākais Latvijā sastopamais ūdensspolīšu dzimtas gliemezis (čaula >30 mm diametrā), dzīvo ezeru, dīķu u. c. saldūdeņu piekrastes zonā starp ūdensaugiem
Andu ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus leucocephalus")
CTIF Ugunsgrēku novēršanas un dzēšanas starptautiskā tehniskā komiteja (franču "Comite technique international de prevention et d'extinction du feu")
Phaseolus multiflorus ugunssarkanās pupiņas "Phaseolus coccineus" nosaukuma sinonīms
Eiropas ulekss uleksu suga ("Ulex europaeus"), ziedi dzelteni, jūnijā-jūlijā
pleurococcus Ulotrihu rindas "Pleurococcaceae" dzimtas ģints
Luvua upe Āfrikā ("Luvua"), Lualabas (Kongo augšteces) pieteka Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, iztek no Mveri ezera; bieži tiek uzskatīts, ka upe caurtek Bangveulu un Mveri ezeru, kopējais garums - >1500 km, izteka uz dienvidiem no Tanganjikas ezera, augšteci līdz Bangveulu ezeram sauc par Čambeši, bet posmu līdz Mveru ezeram - Luapula
Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
Rionegro upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā
Džeimsa upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota
Kašueira upe Brazīlijā, Baijas štatā, ietek Atlantijas okeānā, grīvā jūras osta Iļeusa
Hangana upe Dienvidkorejā ("Hangang"), garums - 514 km, sākas Austrumkorekas kalnos, ietek Dzeltenās jūras Kanvamana līcī, krastos Seula
Mē upe Francijā ("Meu"), Bretaņā, Vilēnas labā krasta pieteka
Māsa upe Francijas austrumos, Beļģijā un Nīderlandē (fr. val. _Meuse_, flāmu val. _Maas_), garums - 925 km, sākas Langras plato 384 m vjl., ietek Reinas deltas kreisajā atzarā - Vālā; Mēza
Sēņa upe Francijas rietumos ("Seugne"), Šarantas kreisā krasta pieteka
Apruaga upe Gviānā (_Approuague, Fleuve l’_), ietek Atlantijas okeānā
Čornaja upe Kreivijas Arhangeļskas apgabalā, viena no Piņegas sateupēm, garums - \~40 km
Kriauna upe Lietuvā, sākas Latvijā, Ilūkstes novadā, kur saucas - Kreuna, ietek Sartu ezerā
Kubolta upe Moldovā ("Cubolta"), Reutas kreisā krasta pieteka
Luapula upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu
Tringa hypoleuca upes tilbītes "Actitis hypoleucos" nosaukuma sinonīms
ābeļu urbējs urbēju dzimtas sugas ("Zeuzera pyrina")
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu
krokaine uz kokiem augošu piepju sēņu ģints ("Pseudomerulius")
ekoskepticisms Uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās ekodomāšanas idejām
pantpēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu
pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu
DAAD Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (vācu "Deutscher Akademischer Austauschdienst")
DDR Vācijas Demokrātiskā republika (bij. A-Vācija); (vācu "Deutsche Demokratische Republik")
Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru
DPA Vācijas informācijas aģentūra (vācu "Deutsche Presse-Agentur")
ARD Vācijas TV kanāls (vācu "Arbeitsgemeinschaft Rundfunkanstalten Deutschlands")
DAF Vācu darba fronte (vācu "Deutsche Arbeitsfront")
Edeka vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler"); tajā ietilpa laikrakstu izdevniecība, organizācija naudas operācijai un kooperatīvu finansēšanai, oganizācija preču iepirkšanai un organizācija arodinterešu pārstāvēšanai un apvienoto kooperatīvu revīzijām
D.Mark Vācu marka - Vācijas naudas vienība līdz 2002. g. (vācu "Deutsche Mark")
NSDAP Vācu nacionālsociālistu partija (vācu "Nationalsozialistische Deutsche Arbeiterpartei")
DIN Vācu rūpniecības standarts (vācu _Deutsche Industrie Norm_)
DSF Vācu televīzijas kompānija, kuras raidījumu galvenā tematika ir sports (vācu "Deutsche SportFernsehen GbmH")
Jērikas roze vairākas kurvjziežu dzimtas sugas Ziemeļāfrikas un Rietumāzijas tuksnešu apgabalos, t. sk. "Odontospermum pygmaeum", sausā laikā savelkas kamolā, bet mitrā laikā atkal atveras, lai varētu izkrist sēklas
krustziežu vairogblakts vairogblakšu suga ("Eurydema oleraceum")
baltgalvas vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle leucocephala")
atsacīties Vairs neizpildīt (kādas saistības); paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); atteikties
pakulzaķis Vājš, neuzņēmīgs cilvēks; arī trūcīgs (pakulu drānās ģērbies) cilvēks
pļera Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus")
pļergāns Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus")
pļeris Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus")
pļerra Vakarlēpis ("Caprimulgus europaenus")
lēpis Vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
vakarpļeris Vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
lelis Vakarlēpis, lēlis ("Caprimulgus europaeus")
bēdrozis Vārnu dzimtas ģints ("Perisoreus")
azūra zilkrauklis vārnu dzimtas suga ("Cyanocorax caeruleus")
Amerikas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus canadensis"), baltgalvas sīlis jeb Kanādas sīlis
Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
toniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem
parastā vāverastīte vāverastīšu suga ("Leucodon sciuroides")
dzeltenais ķermenis veidojums ("corpus luteum"), kas attīstās cilvēka un zīdītājdzīvnieku olnīcās pēc ovulācijas un funkcionē kā iekšējās sekrēcijas orgāns
metrizēt veidot (tekstu) atbilstoši noteiktiem garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju izkārtošanas likumiem
ķerstlaka Vēja grābslis, auša, neuzticama persona
diantre Velns; eufēmistisks izsauciens "diable" vietā
dzeltenā vēlziede vēlziežu suga ("Colchicum luteum")
LGV Venēriskā limfogranuloma (angļu "lymphogranuloma venereum")
krasta veronika veroniku suga ("Veronica teucrium", arī "Veronica latifolia")
ābeļu vērpējs vērpēju suga ("Malacosoma neustria"), kuras kāpuri dzīvo uz ozoliem, apsēm, ābelēm, ievām
sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā
Augšbeira vēsturisks novads Portugālē (_Beira-Alta_), Viseu un Guardas apgabalā
niebt Veuikt, pievarēt
skepticisms Viedoklis, uzskatu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām u. tml. un pastāvošo zināšanu ticamības noliegšana
jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās
šelderīša Vieglprātīga, neuzticama sieviete
putrbiksis Vieglprātīgs, straujas dabas cilvēks; arī cilvēks, kas bieži kļūdās, ir neuzmanīgs, jauc (ko) u. tml.
abiurēts viela, kas rodas noārdoties olbaltumu molekulai fermentu vai ķīmisku vielu ietekmē; tā nesatur peptīdu saites un neuzrāda biurēta reakciju
euforbijs viela, ko iegūst no dažu euforbijas sugu iegriezumiem, no kuriem iztek pienaina ātri sacietējoša sula
eolieši viena no galvenām sengrieķu ciltīm, kas pēc teikas nostāsta cēlusies no Deukaliona dēla Eola (Aiola)
ielu sociālais darbs viena no sociālā darba jomām – darbs ar grūti sasniedzamiem indivīdiem un grupām: 1) kuras neuztur kontaktus ar formālām atbalsta sistēmām; 2) kurām bieži nav noteiktas dzīvesvietas; 3) kuru vienīgā atbalsta sistēma nereti ir tikai ielas vide; 4) kur pastāv augsti apdraudējuma riski (vardarbība, nosalšana, pārtikas trūkums); 5) kur pastāv augsti sociālās funkcionēšanas traucējumu riski (vājas saites ar izglītības, veselības un nodarbinātības jomām, atkarības, sociālā atstumtība)
ditogrāfija Viena un tā paša burta vai vārdkopas vārda atkārtojums, kas radies pārrakstītāja neuzmanības dēļ
šeihcērija Viendīgļlapju klases dzimta ("Scheuchzeriaceae"), kurā 1 ģints
nonneja Viengadīgs lakstaugs "Nonnea Boragineu" dzimtā, lapas pārklātas matiņiem, ziedi piltuvveidīgi, ar 5 vainaglapiņām, parasti iesārti brūnā krāsā
metrs vienmērīga garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju maiņa
metrika vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība; metrs^2^(2)
metrs vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība; uzsvaru, akcentu regulāra mija
Eiropas vija viju suga ("Cuscuta europaea")
Eiropas vilknadze vilknadžu suga ("Lycopus europaenus")
Vilnēvsīrlota Vilnēva pie Lo, pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot")
jaunvīns vīns, kura vecums nepārsniedz gadu; dažas vīna šķirnes mēdz lietot tieši šajā laika posmā ar īpašu pasniegšanas veidu, piemēram, "heirigera" (vācu val. "Heuriger") vīns Austrijā, ko pasniedz bieza stikla kausos (tilpums - 250 ml)
sarkanacu vireons vireonu suga ("Vireo olivaceus")
ragnesis Vīrs, kuram ir neuzticīga sieva
neuzmanība vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; izklaidība
neuzmanīgums vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (1)
neuzmanība vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
neuzmanīgums vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (2)
neuzmanība vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī vienaldzība
neuzmanīgums vispārināta īpašība --> neuzmanīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzmanība (3)
neuzņēmība vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; gļēvulība
neuzņēmīgums vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (1)
neuzņēmība vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
neuzņēmīgums vispārināta īpašība --> neuzņēmīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzņēmība (2)
neuzticamība vispārināta īpašība --> neuzticams
neuzticīgums vispārināta īpašība --> neuzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
neuzvaramība vispārināta īpašība --> neuzvarams (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
neuzvedība vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
neuzvedīgums vispārināta īpašība --> neuzvedīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; neuzvedība
vampīrkalmārs vispazīstamākais dziļjūras galvkājis (_Vampyroteuthis infernalis_) ar lielām spīdīgām acīm un dzeloņainiem taustekļiem, kas kopā ar drūmo, tumšbrūno ādu veido mantiju; savu vārdu tas ir ieguvis tikai biedējošā izskata dēļ, bet neizsūc medījuma asinis
vairoga vītene vīteņu suga ("Gymnopus androsaceus", syn. "Marasmius androsaceus")
garkāta vītene vīteņu suga ("Mycetinis alliaceus")
smirdošā vītene vīteņu suga ("Mycetinis querceus")
bongo antilope vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
Hordeum murimum ssp. leporium zaķu mieža "Hordeum leporium" nosaukuma sinonīms
pelēkais zaķis zaķu suga ("Lepus europaenus")
Sparganium friesii zālainās ežgalvītes "Sparganium gramineum" nosaukuma sinonīms
Mesembrianthemum pyropaeum zālainās pusdienziedes "Dorotheantus gramineus" nosaukuma sinonīms
Zilaha Zaleu - pilsēta Rumānijā
parastā zalktene zalkteņu suga ("Daphne mezereum"), Latvijā sastopama brīvā dabā, aizsargājama
pleirotēnija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Pleurotaenium"), cilindriskas vienšūnas zaļaļģes ar iežmaugu vidū; \~400 sugu, Latvijā 9 sugas
daudzspārne Zaļsūnu apakšklases potiju dzimtas ģints ("Pterygoneurum")
skrajsamtīte Zaļsūnu apakšklases srajlapīšu dzimtas ģints ("Pseudobryum"), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ķiploks Zelta ķiploks - sīpolu ģints suga ("Allium moly syn. Allium luteum")
Peziza aurantia zeltainās aleirijas "Aleuria aurantia" nosaukuma sinonīms
Pseudolarix kaempferi zeltainās neīstās lapegles ("Pseudolarix amabilis") senāks nosaukums
rožsārtā zeltkāte zeltkāšu ģints sēņu suga ("Gomphidius roseus")
parastā zeltnātrīte zeltnātrīšu suga ("Galeobdolon luteum syn. Lamiastrum galeobdolon")
sārtā zeltpīpenīte zeltpīpenīšu suga ("Pyrethrum coccineum syn. Pyrethrum roseum")
Adjē rags zemesrags Austrālijas kontinenta dienvidos (_Adieu, Cape_), Lielā Austrālijas līča krastā
krustziežu ziedspīdulis ziedspīduļu suga ("Meligethes aeneus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
sinkarions Zigotas kodols, kas izveidojies, saplūstot diviem pronukleusiem
trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums
Allium azureum zilganā sīpola ("Allium caeruleum") nosaukuma sinonīms
zilā zīlīte zīlīšu suga ("Parus caeruleus"), Latvijā sastopama samērā bieži
milzu zilpodze zilpodžu suga ("Eryngium giganteum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
imunoloģija zinātne, kurā pēta aizsargreakcijas, kas nodrošina cilvēka un dzīvnieku organisma neuzņēmību pret infekcijas ierosinātājiem, svešiem audiem un vielām
Reiters Ziņu aģentūra "Reuters"
zirgspēks zirgspēja (franču "cheval vapeur")
medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti
māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
arguloze Zivju helmintozes veids, vēžveida parazīta "Argulus foliaceus" ierosināta zivju slimība, slimo karpu dzimtas zivis, visbiežāk vasarā, konstatēta arī asaru un zandartu mazsveida nobeigšanās
nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma
diplostomoze Zivju slimība, ko izraisa parazīti, sūcējtārpi ("Diplostomum spathaceum")
kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos
baltvaigu tumšzoss zosu suga ("Branta leucopsis"), Latvijā ir regulāra caurceļotāja
Cefejs zvaigznājs debess ziemeļu pola tuvumā (latīņu "Cepheus", saīsinājums "Cep") starp Kasiopeju un Gulbi; spožākā ir 2,5. vizuālā zvaigžņlieluma zvaigzne Aldermins jeb Cefeja α
melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas zīlīšu ģints suga ("Parus caeruleus"), neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi
raķetastes drongo zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas drongu dzimtas drongo ģints suga ("Dicurus paradiseus")
karpu zivjēdis žaunastvēžu suga ("Argulus foliaceus"); karpu uts
Reitera žibulītis žibulīšu suga ("Euphrasia x reuteri")
baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs
sarkanais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus puniceus")
Sibīrijas svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus roseus")
sārtā kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte arctoa")
klinšu kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte brandti")
Centrālāzijas kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte nemoricola")
tundras kalnžubīte žubīšu dzimtas suga ("Leucosticte pustulata")
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums
ļurba Žūpa; lempis; plencis; neuzticama persona

eu citās vārdnīcās:

MLVV