Paplašinātā meklēšana

Meklējam cerēt.

Atrasts vārdos (37):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (322):

aizģist (Pēkšņi) atcerēties.
atminēties [atcerēties]{s:506}
atminēt [atcerēties]{s:744}
atminēt [atcerēties]{s:745}
aizdomāt Aizcerēt.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko).
autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus.
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām.
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs.
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums).
jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
izmocīt Ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt.
dasadomāties Atcerēties (ko) pēc kāda laika.
attēgties Atcerēties, atjēgties.
atcerēt Atcerēties, atminēties.
attipt Atcerēties, atminēties.
attipties Atcerēties, atminēties.
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
iegrūsties prātā atcerēties, iedomāties.
minstināt Atcerēties, iedomāties.
glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
aizmirst Atcerēties, paturēt prātā.
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā.
čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt.
iegādāties Atcerēties; iegādāt (3).
iegādāt Atcerēties; iegādāties (2).
paturēt prātā (retāk galvā) atcerēties.
paturēt galvā (biežāk prātā) atcerēties.
atčoknīties Atcerēties.
atdomāt Atcerēties.
atgādāt Atcerēties.
atgādāties Atcerēties.
atminināties Atcerēties.
atminstināties Atcerēties.
attikties Atcerēties.
dadomāt Atcerēties.
dagadāt Atcerēties.
ģedēt Atcerēties.
iecerēties Atcerēties.
ieminēt Atcerēties.
atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā.
nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi).
mest plinti krūmos atteikties no iecerētā, uzsāktā, apstāties grūtību priekšā.
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāt (1).
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3).
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs.
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
brabansonna Belģiešu nacionāla himna, sacerēta 1830. g. revolūcijā.
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
izadoties Būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts.
viedēties Būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam.
pievilt Būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek.
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
akustiķis Cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus.
izpildītājs Cilvēks, kas veic, īsteno (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi.
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus.
sacere Darbība, process --> sacerēt(1).
taisīties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1).
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1).
sacerētājs Darītājs --> sacerēt.
steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs.
iecerēts Divd. --> iecerēt.
pārdomāties Domājot atcerēties; domās pakavēties (pie kā).
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.); arī iecerēt (1).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt.
študierēt Domāt, iecerēt.
balādists Dzejnieks, balāžu sacerētājs.
dziedāt Dzejot; sacerēt dzejoļus.
bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
ziņģmeisters Dziesmu zinātājs un sacerētājs.
meditēt Dziļi pārdomāt, apcerēt.
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simfoniskā un džeza orķestra instrumenti.
edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem".
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās.
epigrammatiķis Epigrammu sacerētājs.
erotiķis Erotiskās literatūras sacerētājs vai mīlētājs.
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
apfantazēt Fantazējot apcerēt.
dabūt pigu gaidītā, cerētā vietā saņemt rupju atteikumu, noraidījumu, neko nedabūt.
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt).
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā.
doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati.
uzcerēt Iecerēt (1).
uzcerēt Iecerēt (2).
dibināt uz smiltīm iecerēt bez reāla pamata.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
pacerēt Iecerēt, paredzēt.
ieprātot Iecerēt.
piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm.
baltpuķīte Iecerētā, iemīļotā jauniete.
cerene Iecerētā, izraudzītā līgava.
līgava Iecerētā.
uz smiltīm dibināts iecerēts bez reāla pamata, maldīgs, šķietams.
domāts Iecerēts, gribēts.
ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko.
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1).
iesagādāties Iedomāties; arī atcerēties.
sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
ieplānot Iekļaut, paredzēt plānā; nodomāt, iecerēt.
iecerēt iemīlēt un cerēt, ka apprecēs; nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru).
paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
izcerēties Ilgāku laiku, ļoti cerēt.
commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām.
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot.
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu).
fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu).
sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt.
domāt Iztēlē, atmiņā veidot tēlus, ainas; iztēloties, atcerēties.
atprasties Izzināt, atcerēties.
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
viedēt Jaust, arī paredzēt, iecerēt.
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem.
sasniegšana kā vēlama, iecerēta īstenošana, panākšana
kalambūrists Kalambūru sacerētājs.
gudrot Kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs.
tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
mīkales Latviešu mistēriju spēles (lugas), kas sacerētas pamatojoties uz senām latviešu reliģiskām teiksmām un ticējumiem.
Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
libellists Libellas 2 sacerētājs, jo sevišķi nonievātājs, apsūdzētājs.
bē Lieto, lai izteiktu neapmierinātību, neiegūstot vēlamo, cerēto.
Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
marga Līgava, brūte, iecerētā.
merģele Līgava, brūte, iecerētā.
izredzēts Līgavainis; līgava; iecerētais, iecerētā.
atgādināt likt atcerēties (ko), parādīt atgādinājumu vai tml., lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
minināt Likt atcerēties.
atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
meliķis Lirisku dziesmu sacerētājs, liriķis.
paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
anamnēstika Māksla atcerēties.
pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai.
minināties Mēģināt atcerēties, uzminēt.
kurst Mēģināt saprast, atcerēties.
atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m).
monometrija Metriskās kompozīcijas veids, kad dzejolis pilnībā sacerēts tikai vienā metrā.
minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti.
mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
simfoniskā mūzika mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam.
vokālā mūzika mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā.
simfoniskais žanrs mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam.
kā no gaisa necerēti, negaitīti, pēkšņi; ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem.
necerams Negaidīts, necerēts, nejaušs.
parafrāze Neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām.
intrāde Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai.
intrāda Neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai.
jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.).
pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.); izjukt (3).
izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.).
pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi); nerealizēties (par nodomu).
russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas.
kā pa miegam neskaidri, neko īsti neapjēdzot; gausi, bez spraiguma; necerēti, negaidīti.
pragmatamnēzija Nespēja atcerēties priekšmeta izskatu.
necerēts Nolieguma divdabis --> cerēt.
mest (uz kādu) acis (arī aci) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt.
mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt.
tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas.
izdoties Notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu).
parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
pamfletists Pamfletu sacerētājs.
panākt savu panākt iecerēto, gribēto.
izjaukt Panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.).
panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē.
atminēties Parādīt uzmanību, gādību; pieminēt; atcerēties; iedomāties.
reflektēt Pārdomāt, apcerēt.
ieprogrammēt Paredzēt, iecerēt.
programmēt Paredzēt, iecerēt.
nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt).
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km.
paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība.
atgādināšana pateikšana (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (kaut ko); likšana atcerēties
grafomānija patoloģiska tieksme rakstīt, sacerēt, parasti tukšus, liekvārdīgus sacerējumus.
sacerējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt(1).
baletmūzika Pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība.
cerēties Pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām.
atģisties Pēkšņi atcerēties (ko aizmirstu).
attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko).
dasagādāties Pēkšņi atcerēties.
izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko).
rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
līdz pēdējam sīkumam pilnīgi (piemēram, zināt, atcerēties).
Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei.
projektēt Plānot, iecerēt.
piemiņa Priekšmets vai pazīme, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
atgādinātājs priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko).
Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem.
pretpārliecināšana Process, kurā kāda persona, politiskā grupa vai valdība tiek pārliecināta atteikties no tās ieplānotās vai iecerētās rīcības.
psalmists Psalmu sacerētājs.
akusmatagnozija Psihisks kurlums, nespēja saprast vai atcerēties dzirdēto.
vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli.
autokatarse Psihoterapijas metode, kurā slimniekiem ieteic atcerēties un aprakstīt savus piedzīvojumus, lai atbrīvotos no iekšējiem psihiskiem konfliktiem.
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā.
kā pēc notīm raiti, labi, veiksmīgi; tā, kā vajadzīgs, kā iecerēts.
piepildīt Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto).
gatas Ritmiskā valodā sacerēti himnu un reliģisko mācību teksti "Avestā" - 9.-3. gs. p. m. ē. zoroastrisma svēto rakstu grāmatā.
dzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā.
sadzejot Sacerēt (dzejas darbu).
sarīmēt Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas.
rīmēt Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi.
sadainot sacerēt (dzeju).
komponēt Sacerēt (skaņdarbu).
taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi.
nodarboties ar literatūru sacerēt daiļdarbus.
dzejot Sacerēt dzejas darbus.
komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.).
rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu).
sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
uzrakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus).
vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot.
komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu).
uzdzejot Sacerēt, parasti neilgā laikā (dzejas darbu).
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.).
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam).
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko).
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt).
paturēt Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties.
saštuderēt Sagudrot; sacerēt.
ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu.
kā aklai vistai mieža grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu.
kā zemē atrasts saka par nejauši, necerēti radušos atspaidu, īstajā reizē noderīgu atbalstu.
aizsiet baltā lupatiņā saka, atgādinot teiktā svarīgumu, liekot atcerēties, neaizmirst.
smaga galva Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties.
kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos.
laime uzsmaida saka, ja kāds sasniedz ko iecerētu, ja kādam laimējas.
melns kaķis pārskrien pār ceļu saka, ja kas negaidīts izjauc iecerēto, nodomāto.
kaķis aizvelk baļķi pār ceļu saka, ja kas negaidīts neļauj realizēt iecerēto.
trāpīt naglai uz galvas saka, ja kas sasniedz mērķi, atbilst iecerētajam, gribētajam.
spārni par īsiem saka, ja nav iespējams realizēt iecerēto.
Gaidi vien! saka, ja nav uz ko cerēt.
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
zaķis pārskrien pār ceļu saka, ja neizdodas gribētais, ja kas negaidīti traucē sasniegt iecerēto.
kā aklai vistai grauds saka, ja nejauši, necerēti gadās kas labās.
domāts - darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
(pašā) mēles galā saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt.
rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
nerādīties ne sapnī saka, ja notiek kaut kas pavisam necerēts, neiedomājams, negaidīts.
ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības.
mēles galā saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirsto nosaukumu, vārdu.
uz mēles būt saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
velti mīlēts saka, uzsverot, ka nenotiks tā kā gribēts, iecerēts.
salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā); arī sacerēt.
pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā).
ķerties pie spalvas sākt rakstīt, ko sacerēt.
spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk.
atkurst Saprast, attapties, atcerēties.
aizsniegt Sasniegt (ko agrāk iecerētu).
sasniegt Savā darbībā īstenot, panākt (ko vēlamu, iecerētu).
riši Senindiešu dzejnieki, "Rigvēdas" himnu sacerētāji.
angirasi Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, dievišķie dziedoņi, kurus uzskatīja par dzejdaru un svētrakstu sacerētāju tēviem.
gallijambi Sevišķā grieķu pantmērā sacerētas dziesmas.
komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu.
koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piemēram, operas) fragments, kas sacerēts kora izpildījumam.
decimets Skaņdarbs, iecerēts desmit izpildītājiem, ar patstāvīgu partiju katram.
ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
kompozitors Skaņdarbu sacerētājs; komponists.
onomatomānija Slimīga nosliece atcerēties kādu vārdu, atkārtot vienu un to pašu vārdu vai tam piešķirt īpašu nozīmi.
iegaume Spēja uztvert, atcerēties.
hipermetrija Stāvoklis, kad patvaļīgas muskuļu kustības pārsniedz iecerēto nolūku.
purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību.
atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu).
(kā) pēc notīm tā kā iecerēts, arī ļoti veiksmīgi, labi.
neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
pašsacerēts Tāds, kas ir kāda paša sacerēts.
gatavs Tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu); tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu).
vecs Tāds, kas ir samērā sen sacerēts, arī izdots.
nodevīgs Tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts; tāds, kas pārsteidz nesagatavotu.
daudzsološs Tāds, kas liecina par kāda cilvēka turpmākajiem panākumiem kādā darbības nozarē, ļauj cerēt uz tiem.
daudzsološs Tāds, kas ļauj cerēt uz ko; tāds, kurā izpaužas solījumi.
apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt; tāds, kas nododas pārdomām, kas ir saistīts ar pārdomām.
necerēts Tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu).
nepiekāpīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā).
jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir radīts, izveidots, sacerēts.
vēstīt Tāds, kas uzrakstīts, sacerēts stāstījuma veidā.
eksprompts Tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās; tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās.
daktilisks Tāds, kas, atbilst daktila pantmēram; tāds, kas sacerēts daktila pantmērā.
jaunums Tas, kas tikko vai nesen ir izveidots, sacerēts, izdots.
eksprompts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
ekspromts Tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās.
izpildījums tas, kas veikts, īstenots (kas bijis ieplānots, iecerēts, uzdots, apsolīts)
sasniedzējs tas, kurš savā darbībā īsteno, panāk (ko vēlamu, iecerētu)
dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā).
dziesmnieks Tautasdziesmu sacerētājs un dziedātājs.
rasties Tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu); veidoties (piemēram, par mākslas tēlu).
mest sprunguļus riteņos traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
ar garu degunu tukšā, neiegūstot cerēto; kaunā.
uzdzirties Uzcerēt.
grūta galva vājas spējas atcerēties vai saprast.
augusta pučs valsts apvērsuma mēģinājums PSRS, kas notika 1991. g. 18.-21. augustā un bija iecerēts, lai pārtrauktu reformas, bet rezultātā veicināja PSRS izjukšanu.
tapt Veidoties, rasties, tikt veidotam, sacerētam.
izpildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto).
pildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto).
žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas.
veidošana Viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi.
atvadīties Zaudēt, atzīt par zudušu (parasti ko dārgu, lolotu, iecerētu).
pārtrūkst filma, arī plīst filma zūd spēja atcerēties (parasti alkohola reibumā darīto).

cerēt citās vārdnīcās:

MLVV

cerēt

LLVV

cerēt

MEV

cerêt