Paplašinātā meklēšana

Meklējam cerēt.

Atrasts vārdos (38):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

brīnus cerēt

Atrasts skaidrojumos (322):

aizģist (Pēkšņi) atcerēties
atminēt [atcerēties]{s:744}
atminēt [atcerēties]{s:745}
aizdomāt Aizcerēt
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, ievērot, izdarīt (ko)
autonomāzija Amnestiska afāzija, ko raksturo nespēja atcerēties lietvārdus
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts (nepieciešamais, paredzētais, iecerētais), tiek atrisināts (kāds jautājums)
jelgavnieks apzīmējums zoles kāršu spēlē tādai desmitnieka kārtij, kura ir spēlētajam, kas spēlē lielo, un kura no attiecīgā masta ir vienīgā kārts uz rokas, un ar kuru tiek cerēts paņemt stiķi pie atbilstoša kāršu sadalījuma un pretinieku izspēles
fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu
izmocīt ar lielu piepūli, ne visai veiksmīgi izveidot, sacerēt
paturēt prātā atcerēties
atčoknīties Atcerēties
atdomāt Atcerēties
atgādāt Atcerēties
atgādāties Atcerēties
atminināties Atcerēties
atminstināties Atcerēties
attikties Atcerēties
dadomāt Atcerēties
dagadāt Atcerēties
ģedēt Atcerēties
iecerēties Atcerēties
ieminēt Atcerēties
dasadomāties Atcerēties (ko) pēc kāda laika
attēgties Atcerēties, atjēgties
atcerēt Atcerēties, atminēties
attipt Atcerēties, atminēties
attipties Atcerēties, atminēties
atģist Atcerēties, attapties, iedomāt
paģist Atcerēties, attapties, iedomāt
pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas)
iegrūsties prātā atcerēties, iedomāties
minstināt Atcerēties, iedomāties
glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst
aizmirst Atcerēties, paturēt prātā
pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā
čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt
iegādāties Atcerēties; iegādāt (3)
iegādāt Atcerēties; iegādāties (2)
atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā
nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi)
mest plinti krūmos atteikties no iecerētā, uzsāktā, apstāties grūtību priekšā
atminēties atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus); [atcerēties]{s:506}
iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāt (1)
iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3)
baletmeistars Baleta inscenētājs; deju sacerētājs; deju iestudētājs
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums
brabansonna Belģiešu nacionāla himna, sacerēta 1830. g. revolūcijā
minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā)
izadoties būt iespējai ko izdarīt, paveikt; norisināties tā, kā iecerēts
viedēties būt jaušamam, arī būt paredzētam, iecerētam
pievilt būt par cēloni tam, ka (kāda) gaidītais, cerētais nenotiek
komponēt būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās
brīnus cerēt cerēt uz brīnumiem
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu
akustiķis cilvēks, kas spēj vairāk atcerēties dzirdes priekšstatus
izpildītājs cilvēks, kas veic, īsteno (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
dzeja Daiļliteratūras veids, kam raksturīgi saistītā valodā sacerēti liriski, liroepiski un humoristiski satīriski daiļdarbi
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus
sacere darbība, process --> sacerēt(1)
gatavoties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt)
taisīties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai); iecerēt, paredzēt (ko darīt); arī gatavoties (1)
posties darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; iecerēt, paredzēt (ko darīt); gatavoties (1)
sacerētājs darītājs --> sacerēt
steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus
dzejdaris Diletantisku, nemākulīgu dzejoļu sacerētājs
iecerēts divd. --> iecerēt
pārdomāties Domājot atcerēties; domās pakavēties (pie kā)
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.); arī iecerēt (1)
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot, arī iecerēt
študierēt Domāt, iecerēt
balādists Dzejnieks, balāžu sacerētājs
dziedāt Dzejot; sacerēt dzejoļus
bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas
ziņģmeisters Dziesmu zinātājs un sacerētājs
meditēt Dziļi pārdomāt, apcerēt
simfodžezs Džeza mūzika, kas iecerēta atskaņošanai lielā mūziķu kolektīvā, kurā apvienoti simfoniskā un džeza orķestra instrumenti
edisks Ediskā dzeja - skandināvu tautas dzeja, kurā sacerēta "Senākā Eda" un "Sāgas par senlaikiem"
gandarījums Emocionāls stāvoklis, jūtas, ko izraisa, piemēram, labi paveikts darbs, kā iecerēta īstenošanās
epigrammatiķis Epigrammu sacerētājs
erotiķis Erotiskās literatūras sacerētājs vai mīlētājs
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
apfantazēt Fantazējot apcerēt
dabūt pigu gaidītā, cerētā vietā saņemt rupju atteikumu, noraidījumu, neko nedabūt
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties
rīkoties Gatavoties (kam), iecerēt, paredzēt (ko darīt)
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā
doksogrāfi Hellēnisma laikmeta autori, kuru darbos apcerēti sengrieķu filozofu uzskati
ieprātot Iecerēt
uzcerēt Iecerēt (1)
uzcerēt Iecerēt (2)
dibināt uz smiltīm iecerēt bez reāla pamata
pacerēt Iecerēt, paredzēt
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
līgava Iecerētā
piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm
baltpuķīte Iecerētā, iemīļotā jauniete
cerene Iecerētā, izraudzītā līgava
uz smiltīm dibināts iecerēts bez reāla pamata, maldīgs, šķietams
domāts Iecerēts, gribēts
ieplīties Iedomāties, iecerēt kaut ko
sagudrot Iedomāties, nodomāt, iecerēt (piemēram, ko darīt, veikt); arī sadomāt (1)
iesagādāties Iedomāties; arī atcerēties
sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk
ieplānot Iekļaut, paredzēt plānā; nodomāt, iecerēt
iecerēt iemīlēt un cerēt, ka apprecēs; nolūkot, nodomāt (par dzīvesbiedru)
paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.)
leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti
izcerēties ilgāku laiku, ļoti cerēt
iet cauri īstenoties, realizēties, kā iecerēts
commedia Itāliešu literatūra, sākumā katrs itāliešu valodā sacerēts dzejas darbs ar bēdīgu sākumu un priecīgām beigām
sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.)
safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus)
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); vēlēties, tiekties; arī iecerēt, gatavoties (ko darīt)
mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot
gandarīt Izraisot pozitīvas jūtas (piemēram, par labi paveiktu darbu, kā iecerēta īstenošanu), apmierināt (kādu)
fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā
sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu)
sacerēt Iztēlē, arī praktiskā darbībā radīt, izveidot, arī iecerēt
domāt Iztēlē, atmiņā veidot tēlus, ainas; iztēloties, atcerēties
atprasties Izzināt, atcerēties
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto
viedēt Jaust, arī paredzēt, iecerēt
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem
sasniegšana kā vēlama, iecerēta īstenošana, panākšana
traucējums kāda cilvēka uzmanības vai iecerētās darbības, procesa nevēlama apgrūtināšana vai pārtraukšana
kalambūrists Kalambūru sacerētājs
gudrot kaut ko domās risināt, apcerēt u. tml.
žirši Kazahu tautas dziesminieks, teicējs; atšķirībā no akina ir izpildītājs, nevis sacerētājs
tuvoties kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam
Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme
mīkales Latviešu mistēriju spēles (lugas), kas sacerētas pamatojoties uz senām latviešu reliģiskām teiksmām un ticējumiem
Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus
libellists Libellas 2 sacerētājs, jo sevišķi nonievātājs, apsūdzētājs
bē lieto, lai izteiktu neapmierinātību, neiegūstot vēlamo, cerēto
Še tev, žīdiņ, Vasarsvētki! lieto, lai norādītu, ka negaidīti situācija nav izvērtusies tāda, kā cerēta, kaut kas negaidīti nav izdevies
marga Līgava, brūte, iecerētā
merģele Līgava, brūte, iecerētā
izredzēts Līgavainis; līgava; iecerētais, iecerētā
minināt likt atcerēties
atgādināt likt atcerēties (ko), parādīt atgādinājumu vai tml., lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
atgādināt savu klātbūtni likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi)
meliķis Lirisku dziesmu sacerētājs, liriķis
paļauties ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam)
sacerēties ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.)
nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
anamnēstika Māksla atcerēties
pseidomitoloģija Mākslīgi sacerēts mītu kopums, kas tiek piedēvēts kādai tautai vai kopienai
minināties Mēģināt atcerēties, uzminēt
kurst Mēģināt saprast, atcerēties
atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m)
monometrija Metriskās kompozīcijas veids, kad dzejolis pilnībā sacerēts tikai vienā metrā
minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti
mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu
simfoniskā mūzika mūzika, kas ir iecerēta simfoniskā orķestra atskaņojumam
vokālā mūzika mūzika, kas sacerēta dziedāšanai ar instrumentālo pavadījumu vai bez tā
simfoniskais žanrs mūzikas žanrs, kas ietver skaņdarbus, kuri ir iecerēti simfoniskā orķestra atskaņojumam
kā no gaisa necerēti, negaitīti, pēkšņi; ļoti viegli, bez darba, bez pūliņiem
necerams Negaidīts, necerēts, nejaušs
parafrāze neliels fantāzijas tipa instrumentāls virtuozs skaņdarbs, kas sacerēts par vienu vai vairākām, parasti aizgūtām, tēmām
intrāda neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai
intrāde neliels instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts svinīgu ceremoniju ievadīšanai, augstu personu iznāciena vai gājiena pavadīšanai
jukt Nenotikt (par iecerētu norisi, pasākumu), nerealizēties (par nodomu, ieceri u. tml.)
izjukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.)
pajukt Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi), nerealizēties, netikt realizētam (par nodomu, ieceri u. tml.); izjukt (3)
pašķīst Nenotikt (par iecerētu pasākumu, norisi); nerealizēties (par nodomu)
russ Nerealizēta cariskās Krievijas naudas vienība; 1895. g. bija iecerēts laist apgrozībā zelta 5, 10 un 15 rusu monētas
kā pa miegam neskaidri, neko īsti neapjēdzot; gausi, bez spraiguma; necerēti, negaidīti
pragmatamnēzija Nespēja atcerēties priekšmeta izskatu
necerēts nolieguma divdabis --> cerēt
mest (uz kādu) acis (arī aci) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt
mest (uz kādu) acis (arī aci, retāk skatienus) nolūkot (sev) līgavu vai līgavaini; iecerēt
tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas
paveikties notikt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams; palaimēties
izdoties notikt, noritēt labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams (piemēram, par pasākumu)
parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu)
pamfletists Pamfletu sacerētājs
panākt savu panākt iecerēto, gribēto
izjaukt panākt, būt par cēloni, ka nenotiek (iecerēts pasākums, norise) vai netiek realizēts (nodoms, iecere u. tml.)
panegirists Panegiriku sacerētājs; cilvēks, kas kaut ko pārmērīgi slavē
atminēties Parādīt uzmanību, gādību; pieminēt; atcerēties; iedomāties
reflektēt Pārdomāt, apcerēt
ieprogrammēt Paredzēt, iecerēt
programmēt Paredzēt, iecerēt
nodomāt Paredzēt, nolemt, arī iecerēt (parasti ko veikt, darīt)
Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km
paroimija Parunas un sakāmvārdi, daļa no kuriem sacerēta saistītā (ritmiskā) valodā un ar formulu palīdzību; raksturīgas vārdspēles, atskaņas, asprātība
atgādināšana pateikšana (kādam), lai atceras, ievēro, izdara (kaut ko); likšana atcerēties
grafomānija patoloģiska tieksme rakstīt, sacerēt, parasti tukšus, liekvārdīgus sacerējumus
sacerējums paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt(1)
baletmūzika pēc libreta sacerēts skaņdarbs, kam atbilstoši veidota horeogrāfiskā darbība
cerēties pēc savstarpējas vienošanās cerēt uz apprecēšanos, kāzām
dasagādāties pēkšņi atcerēties
atģisties pēkšņi atcerēties (ko aizmirstu)
attapties pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko)
izšauties caur smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko)
izšauties cauri smadzenēm pēkšņi iedomāties, atcerēties (ko)
rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus)
līdz pēdējam sīkumam pilnīgi (piemēram, zināt, atcerēties)
Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei
agri pirms iecerētā vai paredzētā laika; priekšlaicīgi, pāragri
projektēt Plānot, iecerēt
piemiņa Priekšmets vai pazīme, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos
atgādinātājs priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
atgādinājums Priekšmets, pazīme u. tml., kas atgādina, liek atcerēties (ko)
Priesteru kodekss priesteru sacerēts pēceksila raksts (570.-450. g. p. m. ē.), kas tiek uzskatīts par vienu no Pentateiha avotiem
pretpārliecināšana process, kurā kāda persona, politiskā grupa vai valdība tiek pārliecināta atteikties no tās ieplānotās vai iecerētās rīcības
psalmists Psalmu sacerētājs
akusmatagnozija Psihisks kurlums, nespēja saprast vai atcerēties dzirdēto
vilšanās Psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīgs sarūgtinājums, neapmierinātība, piemēram, par cerētā, gaidītā neīstenošanos; arī norises, takti, kas izraisa šādu psihisku stāvokli
autokatarse Psihoterapijas metode, kurā slimniekiem ieteic atcerēties un aprakstīt savus piedzīvojumus, lai atbrīvotos no iekšējiem psihiskiem konfliktiem
safabricēt Radīt, sacerēt (parasti mazvērtīgus mākslas darbus) lielākā daudzumā
kā pēc notīm raiti, labi, veiksmīgi; tā, kā vajadzīgs, kā iecerēts
piepildīt Realizēt, īstenot (piemēram, iecerēto, nodomāto)
gatas Ritmiskā valodā sacerēti himnu un reliģisko mācību teksti "Avestā" - 9.-3. gs. p. m. ē. zoroastrisma svēto rakstu grāmatā
dzejot Sacerēt (daiļdarbu) saistītā valodā
sadzejot Sacerēt (dzejas darbu)
sarīmēt Sacerēt (dzejoli), ievērojot atskaņas
rīmēt Sacerēt (dzejoļus, pantus), parasti diletantiski, nemākulīgi
sadainot sacerēt (dzeju)
komponēt Sacerēt (skaņdarbu)
taisīt Sacerēt (tekstu, piemēram, dzejoli), veidot (piemēram, attēlu), parasti nemākulīgi
nodarboties ar literatūru sacerēt daiļdarbus
dzejot Sacerēt dzejas darbus
komponēt Sacerēt skaņdarbu (ar kādiem paņēmieniem, kādām metodēm, kādā stilā u. tml.)
rakstīt Sacerēt un ar rakstības līdzekļiem izveidot tekstu (par kādu tematu)
sarakstīt Sacerēt un fiksēt, piemēram, ar raksta zīmēm (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu)
rakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus)
uzrakstīt Sacerēt un nošu rakstā fiksēt (skaņdarbu, tā elementus)
vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot
komponēt Sacerēt vokālu vai vokāli instrumentālu skaņdarbu (izmantojot kāda daiļdarba tekstu)
uzdzejot Sacerēt, parasti neilgā laikā (dzejas darbu)
rakstīt Sacerēt, veidot un ar rakstības līdzekļiem fiksēt (daiļdarbu, zinātnisku darbu, publicistisku tekstu u. tml.)
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam)
sadomāties Sadomāt (piemēram, ko darīt), iecerēt, arī izfantazēt (ko)
uzdomāt Sadomāt, nolemt, arī iecerēt (ko veikt, darīt)
paturēt Saglabāt (ko atmiņā) tā, ka iespējams viegli atcerēties
saštuderēt Sagudrot; sacerēt
ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu
kā aklai vistai mieža grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu
kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu laimīgu atgadījumu
kā zemē atrasts saka par nejauši, necerēti radušos atspaidu, īstajā reizē noderīgu atbalstu
aizsiet baltā lupatiņā saka, atgādinot teiktā svarīgumu, liekot atcerēties, neaizmirst
smaga galva saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast
būt mēlgalā saka, ja kāds kaut ko zina, bet acumirklī nevar atcerēties
kā no miroņiem augšā cēlies saka, ja kāds ļoti pārsteidz ar pēkšņu, negaidītu, necerētu, neiedomājamu parādīšanos
melns kaķis pārskrien pār ceļu saka, ja kas negaidīts izjauc iecerēto, nodomāto
kaķis aizvelk baļķi pār ceļu saka, ja kas negaidīts neļauj realizēt iecerēto
trāpīt naglai uz galvas saka, ja kas sasniedz mērķi, atbilst iecerētajam, gribētajam
spārni par īsiem saka, ja nav iespējams realizēt iecerēto
Gaidi vien! saka, ja nav uz ko cerēt
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies
zaķis pārskrien pār ceļu saka, ja neizdodas gribētais, ja kas negaidīti traucē sasniegt iecerēto
kā aklai vistai grauds saka, ja nejauši, necerēti gadās kas labās
domāts – darīts saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties
(pašā) mēles galā saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu; saka par to, ko grib pateikt
rokas par īsām saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt
nerādīties ne sapnī saka, ja notiek kaut kas pavisam necerēts, neiedomājams, negaidīts
ceļš nav rozēm kaisīts saka, ja, cenšoties sasniegt iecerēto, jāpārvar grūtības
mēles galā saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirsto nosaukumu, vārdu
uz mēles būt saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu
velti mīlēts saka, uzsverot, ka nenotiks tā kā gribēts, iecerēts
salikt Sakārtot, savirknēt (piemēram, vārdus teikumā); arī sacerēt
pirmtēls Sākotnēji iecerētais, izveidotais (kā) tēls (parasti mākslas darbā)
ķerties pie spalvas sākt rakstīt, ko sacerēt
spert kādu soli sākt realizēt ko iecerētu, noteiktu, darīt kaut ko, rīkoties, izzināt ko vairāk
atkurst Saprast, attapties, atcerēties
aizsniegt Sasniegt (ko agrāk iecerētu)
sasniegt Savā darbībā īstenot, panākt (ko vēlamu, iecerētu)
riši Senindiešu dzejnieki, "Rigvēdas" himnu sacerētāji
angirasi Senindiešu mitoloģijā - pusdievi, dievišķie dziedoņi, kurus uzskatīja par dzejdaru un svētrakstu sacerētāju tēviem
gallijambi Sevišķā grieķu pantmērā sacerētas dziesmas
komponists Skaņdarba sacerētājs; cilvēks, kas nodarbojas ar skaņdarbu sacerēšanu
koris Skaņdarbs vai skaņdarba (piemēram, operas) fragments, kas sacerēts kora izpildījumam
decimets Skaņdarbs, iecerēts desmit izpildītājiem, ar patstāvīgu partiju katram
ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm
kompozitors Skaņdarbu sacerētājs; komponists
pie sasistas siles sliktā situācijā (parasti attiecina uz finansiālo situāciju), kad kaut kas ir zaudēts vai nav piepildījies cerētais
onomatomānija Slimīga nosliece atcerēties kādu vārdu, atkārtot vienu un to pašu vārdu vai tam piešķirt īpašu nozīmi
iegaume Spēja uztvert, atcerēties
hipermetrija stāvoklis, kad patvaļīgas muskuļu kustības pārsniedz iecerēto nolūku
purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību
atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu)
(kā) pēc notīm tā kā iecerēts, arī ļoti veiksmīgi, labi
neizdevies tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt
pašsacerēts tāds, kas ir kāda paša sacerēts
gatavs tāds, kas ir pilnīgi uzrakstīts, sacerēts, izstrādāts (piemēram, par tekstu); tāds, kura veidošana ir pilnīgi pabeigta (piemēram, par priekšnesumu, pasākumu)
nodevīgs tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts; tāds, kas pārsteidz nesagatavotu
daudzsološs tāds, kas liecina par kāda cilvēka turpmākajiem panākumiem kādā darbības nozarē, ļauj cerēt uz tiem
daudzsološs tāds, kas ļauj cerēt uz ko; tāds, kurā izpaužas solījumi
apcerīgs tāds, kas mēdz domās apcerēt; tāds, kas nododas pārdomām, kas ir saistīts ar pārdomām
necerēts tāds, kas nav gaidīts, uz ko nav cerēts (parasti par ko patīkamu)
nepiekāpīgs tāds, kas neatlaidīgi, nelokāmi īsteno (piemēram, savas ieceres, nodomus), tāds, kas neatkāpjas (no iecerētā, nodomātā)
jaunākais tāds, kas tikko vai nesen ir radīts, izveidots, sacerēts
vēstīt tāds, kas uzrakstīts, sacerēts stāstījuma veidā
eksprompts tāds, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās; tāds, kas saistīts ar veidošanu, sacerēšanu bez iepriekšējas sagatavošanās
daktilisks tāds, kas, atbilst daktila pantmēram; tāds, kas sacerēts daktila pantmērā
eksprompts tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās
ekspromts tas, kas veidots, sacerēts bez iepriekšējas sagatavošanās
izpildījums tas, kas veikts, īstenots (kas bijis ieplānots, iecerēts, uzdots, apsolīts)
sasniedzējs tas, kurš savā darbībā īsteno, panāk (ko vēlamu, iecerētu)
dziesminieks Tautas dziesmu sacerētājs un dziedātājs, arī tautas dziesmu zinātājs (parasti cittautu folklorā)
dziesmnieks Tautasdziesmu sacerētājs un dziedātājs
rasties tikt sacerētam, arī parādīties atklātībā (par mākslas darbu); veidoties (piemēram, par mākslas tēlu)
mest sprunguļus riteņos traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto
ar garu degunu tukšā, neiegūstot cerēto; kaunā
uzdzirties Uzcerēt
grūta galva vājas spējas atcerēties vai saprast
augusta pučs valsts apvērsuma mēģinājums PSRS, kas notika 1991. g. 18.-21. augustā un bija iecerēts, lai pārtrauktu reformas, bet rezultātā veicināja PSRS izjukšanu
tapt Veidoties, rasties, tikt veidotam, sacerētam
izpildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
pildīt Veikt, īstenot (ieplānoto, iecerēto, uzdoto, apsolīto)
žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas
veidošana viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi
atvadīties Zaudēt, atzīt par zudušu (parasti ko dārgu, lolotu, iecerētu)

cerēt citās vārdnīcās:

MLVV

cerēt

LLVV

cerēt

MEV

cerêt