Paplašinātā meklēšana
Meklējam censt.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (401):
- (iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko).
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
- glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo.
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2).
- skultēt Ar dažādiem paņēmieniem, viltībām u. tml. censties panākt, ka izdod, atdod (naudu).
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piemēram, teikto, atskaņoto).
- sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
- izlauzīties Ar grūtībām, pūlēm censties paveikt (piemēram, darbu).
- rīdīt Ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka suns uzbrūk (cilvēkam vai dzīvniekam); ar īpašu saucienu, izteikumu censties panākt, ka (suns) uzbrūk cilvēkam vai dzīvniekam.
- urbināt Ar ko smailu censties izdabūt (ko no kāda cauruma, dobuma, spraugas u. tml.).
- čeģelīties Ar kosmētiskiem līdzekļiem censties darīt sevi skaistāku.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- slēpties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi).
- maskēties Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
- cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
- mangalēt Ar pūlēm censties ko izvilkt, dabūt.
- mangoties Ar pūlēm, grūtībām censties iegūt, dabūt ko tādu, kā ir maz.
- papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
- nopūšļot Ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- noriebt Ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu).
- noriebt Ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku.
- lenkt Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
- slēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties neizpaust, nerādīt (piemēram, psihisku stāvokli, domas, attieksmi, arī rakstura, personības īpašības).
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- ietekmēt Ar savu rīcību, izturēšanos, uzskatiem censties panākt, ka (kāds) maina rīcību, izturēšanos, uzskatus (par cilvēku).
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml censties panākt, lai (kāds) ko dara.
- mudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- uzmudināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- skubināt Ar savu runu, arī žestu, izturēšanos u. tml. censties panākt, lai (kāds) ko dara; arī mudināt (1).
- mērķēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests trāpītu (kur).
- tēmēt Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
- spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
- izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- grūst Ar spēcīgu, strauju kustību, pieskārienu censties atvirzīt (ko) no sevis, panākt (kā) virziena vai stāvokļa maiņu.
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
- steigt Ātri veikt (darbu, darba objekta izveidi); censties paveikt (darbu, darba objekta izveidi) cik iespējams ātri.
- klupināt Auļos jājot censties apturēt zirgu.
- baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama).
- lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (piemēram, cauri kam).
- kauties Būt (kā nevēlama) ietekmē, varā, censties pārvarēt (ko nevēlamu).
- stāvēt blakus (kādam, kaut kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
- griezt zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- kost zobus Būt ļoti sadusmotam un censties kaitēt, atriebties.
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti.
- mozgas kompostrēt censties apmānīt, stāstīt nepatiesību.
- rīt asaras censties apvaldīt raudas.
- rīt siekalas censties apvaldīt savu kāri pēc kā ēdama, dzerama, kas nav dabūjams.
- taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
- raudzīties censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
- ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties.
- kāpt uz galvas (kādam) censties būt noteicējam, neievērojot kāda cieņu, tiesības, uzkundzēties; neklausīt.
- līst acīs kādam censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, lai piesaistītu sev uzmanību.
- lēkt acīs (kādam) censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību.
- tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- meklēt ceļu uz sirdi censties iegūt (kāda) atsaucību, simpātijas, mīlestību.
- tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
- iekrist kājās censties iekost (par suni).
- kaisīt (arī bārstīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- bārstīt (arī kaisīt) pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, iejūsmināt ar kādiem ideāliem cilvēku, kas tos neizprot un nespēj novērtēt.
- meklēt ar acīm censties ieraudzīt.
- meklēt ar acīm (arī ar skatienu) censties ieraudzīt.
- meklēt ar skatienu (arī ar acīm) censties ieraudzīt.
- bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas.
- vilkties pie vēja censties iet ciešāk pie vēja, vairāk pie vēja.
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
- likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- (sa)likt prātus (arī galvas) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- salikt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- (sa)likt galvas (arī prātus) kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- izgrozīt galvu censties izdomāt, censties atrisināt.
- ķeras kā slīcējs pie salmiņa censties izkļūt no grūtas, arī bezcerīgas situācijas, izmantojot pēdējo iespēju.
- glābt savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, darot ko nosodāmu.
- sargāt (arī glābt, žēlot) savu ādu censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi
- peikāties censties izkļūt no staignas vietas.
- ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu.
- turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties.
- meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
- griezt ceļu (kādam) censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu, piekāpties, paklausīt (biežāk nolieguma teikumos).
- meklēt vārdus censties izvēlēties atbilstošu satura izpausmi (runā, rakstos).
- ostīt gaisu censties izzināt apstākļus, situāciju.
- izlīst cauri censties kādam pārāk izpatikt, izdabāt.
- ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
- maldīties kā pa tumsu censties ko izdarīt, paveikt bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties.
- sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
- mēzt Augeja staļļus censties likvidēt lielu nekārtību, cīnīties pret bezjēdzību, atpalicību, nolaidību.
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- meklēt pakaļ censties noskaidrot (ko notikušu).
- urķēties pakaļ censties noskaidrot.
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums.
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- ņemt nost censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
- vārdu ar knīpstangām (no mutes) izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
- vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- sarcināt censties panākt, ka nosarkst.
- vilkt laukā ar knīpstangām censties panākt, lai kāds ko saka.
- mānīt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- vilt (pašam) sevi (ar ko) censties pārliecināt sevi par ko īstenībā neesošu.
- pūderēt smadzenes censties pārliecināt; censties apmānīt.
- kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
- ķert aubē censties piemānīt.
- ķert bebrus censties piemānīt.
- pielēnot censties pierunāt, pārliecināt.
- čakarēt (kompostrēt, pūderēt, safārēt) smadzenes censties pierunāt; censties (par ko) pārliecināt.
- izmest makšķeri (arī āķi, tīklu) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- izmest tīklu (arī makšķeri, āķi) censties piesardzīgi, ar viltību gūt sev labumu, panākt sev vēlamo rezultātu.
- koļīties censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos
- meklēt kopēju valodu censties saprasties.
- meklēt kopīgu valodu censties saprasties.
- kantēties klāt censties savaldzināt.
- kratīties nost (arī vaļā) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- kratīties vaļā (arī nost) censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- kāpt uz kakla censties uzkundzēties, apspiest.
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
- urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) - par acīm, skatienu; cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
- boksēt Cīnīties, sacensties boksā.
- boksēties Cīnīties, sacensties boksā.
- buksierēties Cīnīties, sacensties boksā.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
- fektēt Diedelēt; censties iegūt.
- mērķēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
- tēmēt Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
- slīcināt Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
- sisties Dzīvot nabadzībā, postā, censties pārvarēt to.
- piegaidīt Gaidīt noteiktu laiku; censties (kādu) sagaidīt.
- atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgaiņāties.
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga); atgainīties.
- meklēt Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu); censties iegūt (informāciju).
- pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
- iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- urķēties Iedziļinoties, pētījot censties noskaidrot; arī urbties (3).
- iesvatāt Iepazīstināt precību nolūkā; censties apprecināt.
- sakantēt Iepazīstināt un censties saprecināt.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- mīkstināt sirdi iežēlināt kādu, censties panākt, lai kāds kļūtu pielaidīgāks, maigāks.
- izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
- izpunktierēties Ilgāku laiku censties izdomāt.
- piekliegt pilnas ausis intensīvi (skaļi) stāstīt; intensīvi (skaļi) runājot, censties iestāstīt.
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
- smalkai Izglītotam cilvēkam raksturīgi (piemēram, runāt, censties runāt atbilstoši literārajai valodai).
- koļīties klāt izrādīt uzmanību, censties iedraudzēties.
- elpēties Izturēt, pūlēties, censties.
- ākstīties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.
- māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties.
- ņirgāties Izturēties nekaunīgi, pazemojoši, ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties pazemot.
- bokstēties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- bokstīties Izturēties nepiemēroti, ārišķīgi, ākstīgi; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, runā; ākstīties, blēņoties.
- nolasīt no acīm izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos.
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.
- rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko).
- patribināt Kādu laiku censties iebaidīt; saukt pie atbildības, pratināt tiesā; sarāt.
- būt (ar) rokām un kājām (kam) pretī (arī pretim, pret) kategoriski pretoties (kam); enerģiski censties aizkavēt (ko).
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
- salikt galvas kopā kopīgi censties ko izdomāt, izlemt, atrisināt.
- skalot smadzenes lasīt morāli; censties kaut ko ieskaidrot, borēt, pārliecināt par ko citu
- košņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
- kušņāties Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
- ielūgt Lūdzot censties panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās).
- pielūgt Lūdzot, laipni izturoties, censties panākt (no kāda) vēlamu rīcību.
- sargāt kā no uguns ļoti censties atturēt (kādu no kā).
- sargāties kā no uguns ļoti censties atturēties (no kā).
- stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams.
- (no)turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- turēt abām rokām ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- uz galvas stāvēt ļoti censties paveikt, sasniegt.
- piekliegt (pilnas) ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skali runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- piekliegt pilnu galvu ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
- piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
- lēkt laukā no biksēm ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam, pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
- galoties Ļoti iekārot, censties ko iegūt, dabūt, panākt u. tml.
- uzēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (tam).
- ieēsties Ļoti neieredzēt (kādu) un censties kaitēt, darīt pāri (viņam).
- iekosties ar zobiem ļoti pieķerties kaut kam, censties visiem spēkiem ko saglabāt.
- paurēt Mācīties, censties iegaumēt.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, censties kļūt labākam nekā iepriekš.
- atmazgāt Mazgājot ar apvārdotu ūdeni, censties novērst (ko nevēlamu).
- promēt Mēģināt, censties (ko) darīt.
- izasvatāties Mēģināt, censties vairākkārt bildināt (kādu).
- taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
- slēpties Meklēt (kur) patvērumu, censties izsargāties (no kā).
- lovīties Meklēties; meklēt draugu, draudzeni; censties noķert.
- bāzt banānus ausī(s), arī spraust banānus ausīs melot; censties apmānīt.
- spraust batonus (ausīs), arī bāzt batonus (ausīs) melot; censties apmānīt.
- pastatīt uz sava neatkāpties no saviem uzskatiem, censties būt noteicējam; nepiekāpties.
- pielipt Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
- lauzties Neatlaidīgi censties (piemēram, ko panākt, izdarīt).
- lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipināties.
- lipināties Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā, lai iegūtu (tā) labvēlību; uzmācīgi izturēties; lipt.
- lēkt vai no ādas ārā neatlaidīgi censties ko iegūt.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
- iet (arī nākt) uz ādas, arī iet virsū neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- iet (arī nākt) uz ādas neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nākt (arī iet) uz ādas (arī virsū) neatlaidīgi censties ko panākt; uzplīties.
- lauzties Neatlaidīgi censties nokļūt (kur).
- atkūkāt Neatlaidīgi censties pierunāt, ietekmēt.
- lipt Neatlaidīgi censties saglabāt (piemēram, īpašumu).
- dzīt pēdas kādam neatlaidīgi meklēt, gūstīt kādu, censties uzzināt, izdibināt, kur kāds, kaut kas atrodas.
- iet (arī nākt) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nākt (arī iet) uz kakla neatlaidīgi, arī uzmācīgi censties ko panākt; uzplīties.
- nedot mieru ne koka šķirbā neatlaidīgi, izmantojot katru iespēju, prasīt ko, censties ko panākt.
- tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
- tiept Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties pārliecināt (par ko).
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- pačužināt Nedaudz dziedot vai pierunājot censties nomierināt (bērnu).
- pakalt Neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- paurķēties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2).
- paurbties Neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko).
- pacīnīties Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- pasekot Neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko).
- pamēroties Neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- pievaldīt (arī savaldīt) muti (arī mēli) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- savaldīt (arī pievaldīt) mēli (arī muti) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- valdīt (arī savaldīt, pievaldīt) mēli (arī muti) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- bāzties Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
- plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
- iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
- spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
- pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
- ierūsēt Nepieņemt, neatzīt jauno, censties saglabāt novecojušo; būt kūtram, neaktīvam.
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); arī ziedot, upurēt; atteikties.
- atteikties Netīkot, necensties (pēc kā); iztikt (bez kā); arī ziedot, upurēt.
- likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
- iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- ieteikt Norādīt (ko) kā vēlamu (kādam), censties pierādīt, ka (kas) ir derīgs, piemērots.
- pamerkavāt Pacensties (ko paveikt).
- parakņāties Pacensties atcerēties (ko bijušu, arī aizmirstu).
- pacīsties Pacensties.
- pasacensties Pacensties.
- pastarāties Pacensties.
- izsekot Pakāpeniski censties izprast, uztvert (kā) saturu, nozīmi, būtību.
- jaunēties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam.
- jaunoties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam.
- aplidot Parādīt (kādam cilvēkam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties panākt pretmīlestību, fizisku tuvību.
- rauties Parasti savienojumā ar "sevī": censties norobežoties no citiem, noslēgties.
- lēkties Parasti savienojumā ar verba "iet" formām: sacensties lēkšanā.
- meklēt Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.).
- dirsu plēst pārcensties.
- pārsacensties Pārcensties.
- rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
- laist vai garu laukā pārmērīgi censties, ļoti nopūlēties; beigties nost.
- padoties Pārstāt, neturpināt sacensties (parasti sportā), atzīstot sevi par uzvarētu.
- lauzties Pārvarot grūtības, censties sasniegt kādu mērķi, stāvokli.
- lauzt sev ceļu pārvarot lielas grūtības, censties panākt sev ko vēlamu, gūt panākumus.
- pieglābt Pasargāt; censties glābt pirms negadījums ir noticis.
- pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- ņemt kājas apakšā pašam gribēt, censties, spēt ko darīt.
- izstiepties Paveikt neiespējamo; pārcensties.
- zīlēt pēc rokas (arī delnas) pēc delnas līnijām censties (kādam) paredzēt nākotni, arī noteikt pagātni.
- nagot Pēc kaut kā censties.
- meklēt Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā).
- rakņāties Pētīt, censties izzināt, arī atcerēties (parasti pagātnes faktus).
- cīnīties Piedalīties (parasti sporta sacensībās) un censties uzvarēt, iegūt pārsvaru.
- spījot Piedalīties sacīkstēs, sacensties.
- ķezāties Piekasīties, ķildoties, censties visur izraisīt ķildas.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot kādu, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot vienam otru, censties vienoties par (izdevīgu, pieļaujamu u. tml.) preces cenu (par pircēju, pārdevēju).
- pieknapināties Pietaupot censties iztikt ar niecīgiem līdzekļiem, niecīgu daudzumu.
- rēķināt Plānojot, paredzot (ko), censties atrast (tā) skaitlisko vērtību.
- pudrīt mozgas pūderēt smadzenes - censties pārliecināt; censties apmānīt.
- lēkt vai no ādas laukā (ārā) pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
- plūties Pūlēties, censties.
- uzcīsties Pūlēties, censties.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt (1).
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- skriet ar pieri sienā rīkoties nesaprātīgi, bez apdoma, censties izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- kurt Rosināt (kādu) darbībai; kūdīt (kādu); censties izraisīt (piemēram, naidu, karu); kurināt (2).
- kurināt Rosināt (kādu) darbībai; kūdīt (kādu); censties izraisīt (piemēram, naidu, karu).
- paļāt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to); pelt.
- pelt Runājot neatzinīgi, nievīgi u. tml. (par kādu), censties pazemot, apkaunot (to).
- ierunāt Runājot pārliecināt; runājot censties panākt, ka notic (teiktajam); iestāstīt.
- parūpēties Rūpējoties (par ko), pacensties izdarīt ko, sasniegt ko.
- stāravēties Rūpēties, censties.
- izskriet līdzi Sacensties (ar kādu).
- kosties Sacensties (ātrumā).
- mēroties Sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā).
- adīties Sacensties adīšanā.
- pakosties Sacensties ātrumā.
- braukties Sacensties braukšanā.
- bristies Sacensties brišanā; slēgt derības, kurš dziļāk iebridīs.
- mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties fiziskajā spēkā.
- gulēties Sacensties gulēšanā.
- kliegties Sacensties kliegšanā.
- mēroties (retāk pamēroties) spēkiem, retāk mēroties spēkos Sacensties prasmē, arī atjautībā.
- skrieties Sacensties skriešanā.
- rambāt Sacensties sporta spēlēs.
- izastiepties Sacensties stiepšanā.
- svilpties sacensties svilpšanā.
- švilpties Sacensties svilpšanā.
- sacīkstēties Sacensties; sacīkstīties.
- kapāties Sacensties.
- mācoties Sacensties.
- sacīkstīties Sacensties.
- sacīnīties Sacensties.
- sacīsties Sacensties.
- samačoties Sacensties.
- sasacensties Sacensties.
- rivalizēt Sāncensim būt, sacensties.
- lauzties Satverot pretinieku ar rokām, censties nogāzt zemē; arī cīkstēties.
- palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē; pacīkstēties.
- urbties Savienojumā ar "cauri": censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
- furņīt Savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt.
- izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), censties pierādīt savu viedokli, arī panākt savstarpēju saprašanos, vienošanos.
- skaidroties Savstarpēji censties pierādīt savu viedokli, arī censties panāk savstarpēju vienošanos.
- žagnīties Sirdīties, sirdīgi censties.
- kankaroties Skopojoties, taupot neiegādāties (ko), censties iztikt (a ko vecu, bojātu u. tml.).
- rikšoties skrieties, sacensties rikšošanā.
- tecēties Skrieties, sacensties skriešanā.
- slepināt Slēpt, censties paslēpt.
- perināt Slepus, parasti neatlaidīgi, censties rast (rīcības, darbības plānu), parasti, lai kādam kaitētu, arī lai izkļūtu no nevēlamas situācijas.
- kaparoties Spārdīties, censties izkulties.
- kapuroties Spārdīties, censties izkulties.
- sparāties sparoties, censties.
- izspītēt Spītējot censties (ko) panākt.
- pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu.
- iestāstīt Stāstot pārliecināt; stāstot censties panākt, ka notic (teiktajam).
- tumelēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
- tumulēties Stostīties, stāstot censties kaut ko slēpt.
- negot Strādāt ar vislielāko dedzību, censties.
- neģot Strādāt ar vislielāko dedzību, censties.
- ķerstīties Strauji vairākkārt censties saņemt, satvert (ko).
- pakaļdzīties Strauji virzoties, traucot, censties panākt (kādu).
- mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
- sviest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
- cīnīties ar sevi svārstīties; censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- turēt augstu (kaut kā) karogu svēti glabāt kādu ideju, ideālu, aizstāvēt to un censties īstenot.
- ūjināt Šādā veidā censties sasaukt (kādu).
- midzināt Šūpojot, dziedot u. tml. censties panākt, lai (kāds) aizmieg.
- ziģenēt Taujāt, prašņāt, censties izzināt.
- iztaupīt Taupīgi rīkojoties panākt, ka pietiek kādam laikam; taupot censties saglabāt (ilgākam laikam).
- pietaupīt Taupīgi rīkojoties, censties lieki neiztērēt (piemēram, naudu).
- grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
- cīnīties Tiekties (uz kādu mērķi), censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
- tendēt Tiekties (uz ko), censties (pēc kā); būt ar tendenci (uz ko).
- mudoties Tiekties uz kaut ko, censties kaut ko sasniegt.
- krujāties Tiekties, censties, pūlēties.
- cīties Tiekties, cīnīties, censties.
- pretendēt Tīkot, tiekties (pēc kā); censties (ko) panākt, pieteikt savas tiesības (uz ko).
- balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu; ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
- savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem.
- sieties Uzbāzīgi censties veidot saskarsmi (ar kādu).
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties sadzirdēt.
- ieklausīties Uzmanīgi klausoties, censties uztvert, atšķirt.
- taustīt Uzmanīgi, arī nemanāmi censties (ko) uztvert, izzināt.
- drošināt Uzmundrinot, nomierinot censties darīt drošu, paļāvīgu.
- kārties kaklā uzplīties, uzmākties, visiem spēkiem censties iegūt pretējā dzimuma (parasti vīrieša) uzmanību.
- piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā).
- tvarstīt Vairākkārt censties satvert, noķert (ko bēgošu), dzenoties (tam) pakaļ, parasti, mainot virzienu.
- tvārstīt Vairākkārt censties satvert, noķert.
- rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko; arī rakņāties (1).
- rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
- munstierēt Vairākkārt mēģinot, censties (ko) izdarīt.
- tvarstīt Vairākkārt tvert, censties satvert (parasti kustīgu priekšmetu); taustot (ko), censties satvert (to).
- purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piemēram, smiltis, gružus no apģērba).
- aizbēgt Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
- pesties vārdiski uzbrukt; censties rast iemeslu kautiņam.
- atraibīt Vārdojot censties novērst (ko nevēlamu).
- gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša); gaiņāties (1).
- gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
- risināt Veicot intelektuālas darbības, censties rast atbildi (mīklai, matemātikas, šaha uzdevumam u. tml.).
- zvejot Velkot, bīdot, raušot u. tml. censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- makšķerēt Velkot, raušot u. tml., censties dabūt ārā (parasti no grūti pieejamas vietas).
- ķert vēju veltīgi censties ko sasniegt, iegūt; rīkoties neapdomīgu, vieglprātīgi.
- nomodināt Veltīgi censties pamodināt.
- ķert (tukšu) vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- ķert tukšu vēju Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- ķīķerēt Vērot, skatīties, arī censties ko saskatīt (parasti slepus).
- cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
- rāpties (arī līst) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- līst (arī rāpties) pa sienu augšā visiem spēkiem pūlēties, censties (ko panākt, paveikt).
- sisties (vai) nost visiem spēkiem pūlēties, censties (ko paveikt, realizēt).
- lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- sprāgt (arī lēkt) no ādas ārā (arī laukā) Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt).
- līst no ādas laukā visiem spēkiem pūlēties, pārmērīgi censties (ko realizēt, paveikt); darīt gandrīz neiespējamo.
- žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku.
censt citās vārdnīcās:
MEV