Paplašinātā meklēšana

Meklējam balsī.

Atrasts vārdos (27):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (335):

kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt.
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
d Alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās.
krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2).
pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
balssatbilde atbilde, ko sniedz balsī.
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
atčiepstēt Atbildēt čiepstošā balsī.
atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
patarkšēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
novidžurēt Ātri, smalkā balsī norunāt, pateikt; arī neskaidri norunāt.
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt.
krecināt Āža balsī dziedāt.
greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm.
bumburēt Burbuļot, čalot, kaut ko pusbalsī runāt par savu pretinieku.
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
čērkstele Cilvēks, kas runā čērkstošā balsī.
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
nokrekšēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
krekšēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
krekšķēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
krekstēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos.
četrbalsu Četrbalsīgs.
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt; dārdošā balsī norunāt.
runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā.
heterofonija Daudzbalsības veids, kura pamatā ir epizodiska vienas vai vairāku balsu novirze no unisona.
partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss.
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam.
mise Daudzbalsīgs, ciklisks vokāls vai vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu latīņu valodā.
vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība.
daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība.
organums Dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum.
mikterofonija Deguna pieskaņa balsī, runāšana ar deguna pieskaņu.
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt; dimdošā balsī norunāt.
divbalsu Divbalsīgs (2).
korelāts Divi vai vairāki valodas sistēmas elementi, kas savstarpēji atšķiras vienā aspektā (piem., balsīgās vai nebalsīgās fonēmas).
spiegt Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī.
falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
pusdziedādams Dziedošā balsī, it kā dziedot.
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā.
caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus.
dux Fūgas tēma, kāda tā parādās galvenā torņkārtā sācējā balsī.
korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
iesvepstēt Iečukstēt šļupstošā balsī.
aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī.
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī.
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī.
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī.
rūkt Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt.
izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī.
kvekšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
kvankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
oktets Instrumentāls skaņdarbs astoņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs astoņām balsīm; ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji.
kvartets Instrumentāls skaņdarbs četriem instrumentiem, vokāls skaņdarbs četrām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
kvintets Instrumentāls skaņdarbs pieciem instrumentiem, vokāls skaņdarbs piecām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
sekstets instrumentāls skaņdarbs sešiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs sešām balsīm.
tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
trio Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu.
ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
izkaukt Izkliegt kaucošā balsī.
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
izbumbarot Izteikt klusi un rupjā balsī.
joikēšana Joikas izpildīšanas maniere, kur cilvēka balsī atbalsojas senu tautas skaņu rīku un dzīvnieku balsu tembri.
džergzdis Kāds, kas runā aizsmakušā balsī.
krēklis Kāds, kas runā ķērcošā balsī.
žarga Kāds, kurš nepatīkamā balsī kliedz, klaigā.
gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
kliedz kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
bļauj kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
žargt Kliegt nepatīkamā balsī.
bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
kontrsubjekts Kontrapunkts pirmā balsī, kas pavada otrā balsī pirmoreiz ievesto tēmu.
pretsalikums Kontrapunkts polifonas formas pirmajai atbildei, kas skan tajā pašā balsī, kurā bija tēmas izklāsts.
jaukts koris koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm.
kvīkt Kviekt (smalkā balsī).
ieķērkties Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties.
uzķērkt Ķērcošā balsī uzkliegt.
atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt.
noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
lasīt Lasīt balsī (arī skaļi) - lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu).
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām.
atkliegt Ļoti skaļā balsī atbildēt.
nokliegt Ļoti skaļā balsī nodziedāt.
norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt; ļoti skaļā balsī norunāt.
sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
brēkt Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt.
kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt).
polifonija Mācība par šo daudzbalsības veidu; kontrapunkts (2).
kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
ostinētais bass melodiska figūra, kas nemainīga atkārtojas skaņdarba apakšējā balsī.
konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā.
pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
doma Neizsakot balsī, sevī.
fugeta Neliela fūga, parasti trīsbalsīga.
invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
bļerkstēt Nesakarīgi runāt ķērkstošā balsī.
izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties.
sīkt Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt.
izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta).
nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī.
izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā).
nozviegt Nosmiet skaļā balsī; nozviegties(2).
nozviegties Nosmieties skaļā balsī.
augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties.
lirkšēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet, arī runāt.
ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt.
murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm).
nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt).
asimilācija balsīguma ziņā pēc balsīguma dažādu blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās, abām skaņām kļūstot līdzīgām balsīguma ziņā.
piebasēt Piebalsot zemā balsī.
piecbalsu Piecbalsīgs.
spigāt pīkstēt, kliegt spalgā balsī.
a voce piena pilnā balsī.
koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī.
imitāciju polifonija polifonijas veids, kas balstās uz imitācijām, resp. vienas vai vairāku tēmu tiešiem vai variētiem atkārtojumiem dažādās balsīs.
fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas; šīs formas skaņdarbs.
foburdons Psalmu dziedājums vienā tonī, dažreiz arī vairākbalsīgi, vienmērīgā ritmā.
mezza voce pusbalsī (dziedāt).
parpināt Pusbalsī ķildoties.
duļļāt Pusbalsī raudāt.
sottovoce Pusbalsī, ar klusinātu balsi.
pusčukstošs Pusbalsī, pa pusei čukstot.
mezzo vove pusbalsī.
sotto voce pusbalsī.
pusbalsā Pusbalsī.
ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas; riet smalkā balsī.
noņerkstēt Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt.
ķilāt Riet (smalkā balsī).
ķīlot Riet (smalkā balsī).
saporkstēt Runājot neskaidrā balsī sastāstīt.
piknofrāzija Runāšana neskaidrā, aizsmakušā balsī.
hemifonija Runāšana pusbalsī, pusčukstus.
ņaudas Runāšana žēlā, raudulīgā balsī; arī žēlošanās, sūdzēšanās.
tītināt Runāt (parasti augstā, spiedzīgā balsī).
ģervelēt Runāt aizsmakušā balsī.
gārgt Runāt aizsmakušā, sēcošā balsī.
ķerkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
čiepstēt Runāt smalkā balsī (parasti par bērniem).
pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
ņaudēt Runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī žēloties, sūroties.
ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā.
avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku.
dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
kipišs Saruna skaļā balsī.
sačančināties sarunāties neskaidrā balsī.
nosēkties Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkt (2).
nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2).
gārkstēt Sēcošā, aizsmakušā balsī runāt.
kants Senlaicīga, vairākbalsīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai).
pīkšēt sīkā balsī brēkt.
sīkalēt sīkā balsī raudāt.
uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
jorāt Skaļā balsī niķoties.
nosaukt Skaļā balsī pateikt.
vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas.
drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu).
izkliegt Skaļā balsī runājot, izreklamēt; skaļā balsī runājot, piedāvāt (preci).
sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
skaladīt Skaļā balsī runāt.
zviegt Skaļā balsī smieties.
klendzināt Skaļā balsī stāstīt.
uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust.
iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (atsevišķus vārdus, īsu teikumu).
iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (kur iekšā).
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
nokliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt; skaļā balsī, kliedzot norunāt.
balsiem Skaļā balsī.
kā aizkauts skaļā, izmisīgā, nelabā balsī (brēkt, kliegt).
klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt.
ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
norēkties Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkt (3).
norēkt Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkties (3).
izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
rēkt Skaļā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt.
rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
kvalkšēt Skaļi riet, skaļā balsī runāt.
blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
biūvāt Skaļi, balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt).
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
harmoniķis Skaņradis, kas savu darbu daudzbalsību dibina uz akordu secībām.
užināt Skaņu verbs, ko izmanto nenoteiktu daudzbalsīgu, ne pārāk skaļu skaņu aprakstīšanai.
kā meža balodis skumjā, žēlā balsī.
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt.
nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt.
izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt.
papīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt.
nospiegt Spiedzīgā balsī noteikt, pateikt.
apņēmība Šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
balsu krustojumi tādas vietas vairākbalsīgā kompozīcijā, kur zemākā balss (piemēram, alts) dzied augstākas balss skaņas nekā augstākā (piemēram, soprāns).
vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā.
vairākbalsīgs Tāds (skaņdarbs,), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; daudzbalsīgs (2).
četrbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts četrām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic četri izpildītāji.
divbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts divām balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji.
piecbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts piecām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic pieci izpildītāji.
trīsbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts trim balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic trīs izpildītāji.
daudzbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; vairākbalsīgs.
brēcīgs Tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties.
lasība Tāds, kas paredzēts lasīšanai, īpaši balsī (priekšā lasīšanai).
vienbalsīgs Tāds, kas rodas, skanot vienai balsij, arī divām vai vairākām balsīm vienlaicīgi.
daudzbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot daudzām balsīm.
tūkstošbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm.
vairākbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot vairākām balsīm; arī daudzbalsīgs (1).
čirkstelis Tāds, kas runā aizsmakušā, ķērkstošā balsī.
astoņbalsīgs Tāds, kas vienlaicīgi skan, ir atskaņojams astoņās balsīs.
paralēls Tāds, kura kustībai ir viens un tas pats virziens (piemēram, par intervāliem, balsīm).
ķērka Tas, kas runā skaļā, ķērkstošā balsī.
bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
trīsbalsu Trīsbalsīgs (2).
trijbalsīgs Trīsbalsīgs.
trijbalsu Trīsbalsīgs.
kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
spiedzoņa Troksnis, ko rada kliegšana, pīkstēšana spalgā balsī.
izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
korāļapstrādājums Vairākbalsīga kompozīcija, kuras pamatā kāda korāļa melodija, kas vai nu brīvi citu balsu apvīta, vai arī imitēta.
dubultķērieni Vairākbalsīga spēle uz viena un tā paša stīgu instrumenta.
končertato Vairākbalsīgas kompozīcijas atskaņotāju solistu sastāvs 17. gs. sākumā.
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
vairākbalsu Vairākbalsīgs (1).
vairākbalsu Vairākbalsīgs (2).
kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā.
klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
absolūtais (balsu) vairākums vairākums, kas aptver vairāk nekā pusi no balsošanas procesā nodotajām balsīm.
ņēgt Vājā balsī kliegt, kā novājējis jērs.
ņergāns Vārgulis, kas runā klusā balsī.
ņergava Vārgulis, kas runā klusā balsī.
ņergavs Vārgulis, kas runā klusā balsī.
ņeršķis Vārgulis, kas runā klusā balsī.
pusbalsī Vidēji klusā balsī.
imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
gimels Viena no agrīnajām daudzbalsības formām, radusies 13. gs. Britu salās.
kondukts Viena no agrīnās daudzbalsības formām.
balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips.
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
monodija vienbalsīgs dziedājums, arī vairāku balsu dziedājums unisonā vai oktāvā bez pavadījuma.
ģenerālpauze Vienlaicīga pauze visās skaņdarba balsīs.
all'unisono Vienlaicīgi, unisonā; vairākām balsīm dziedāt vai spēlēt vienu un to pašu.
unanuimitāte Vienprātība, vienbalsība.
konsenss Vienprātība; vienošanās; vienbalsīgi pieņemts lēmums, kas tapis, nevienprātīgiem lēmējiem meklējot savstarpēju kompromisu iespējas.
unanims Vienprātīgs, vienbalsīgs (balsojot vienprātīgi pieņemts lēmums).
villanella Viens no itāļu (galvenokārt neapoliešu) daudzbalsīgo dziesmu žanriem, radniecīgs frotolai.
univoce Vienvārda, vienbalsīgi.
balsīgums Vispārināta īpašība --> balsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums.
nebalsīgums Vispārināta īpašība --> nebalsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daudzbalsīgums (1).
vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzbalsīgums (2).
vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
madrigāls Vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs ar laicīgu saturu (galvenokārt 16. un 17. gadsimtā).
duets Vokāls skaņdarbs divām balsīm; instrumentāls skaņdarbs diviem instrumentiem.
fricassee Zobgalīgs nosaukums 16. gs. daudzbalsīgām dziesmām, kurās katra balss dziedāja savu tekstu.
izņaudēt Žēlā balsī izlūgt (1).

Citās vārdnīcās nav šķirkļa balsī.