Paplašinātā meklēšana
Meklējam balsī.
Atrasts vārdos (27):
- balsī:1
- balsīt:1
- balsīgs:1
- pusbalsī:1
- balsīgums:1
- balsīties:1
- nebalsīgs:1
- bezbalsīgs:1
- divbalsīgs:1
- pusbalsīte:1
- četrbalsīgs:1
- nebalsīgums:1
- piecbalsīgs:1
- trijbalsīgs:1
- trīsbalsīgs:1
- vienbalsība:1
- vienbalsīgs:1
- astoņbalsīgs:1
- daudzbalsība:1
- daudzbalsīgs:1
- septiņbalsīgs:1
- vairākbalsība:1
- vairākbalsīgs:1
- vienbalsīgums:1
- daudzbalsīgums:1
- tūkstošbalsīgs:1
- vairākbalsīgums:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (338):
- kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt.
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
- krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
- krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
- atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
- uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
- nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2).
- pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
- balssatbilde atbilde, ko sniedz balsī.
- atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
- atčiepstēt Atbildēt čiepstošā balsī.
- atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
- atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
- atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- patarkšēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
- patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
- novidžurēt Ātri, smalkā balsī norunāt, pateikt; arī neskaidri norunāt.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- balss atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa nošu partija
- spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt.
- krecināt Āža balsī dziedāt.
- greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm.
- bumburēt Burbuļot, čalot, kaut ko pusbalsī runāt par savu pretinieku.
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
- čērkstele Cilvēks, kas runā čērkstošā balsī.
- nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
- nokrekšēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
- nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
- nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
- krekšēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
- krekšķēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
- krekstēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
- barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos.
- četrbalsu Četrbalsīgs.
- nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
- nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt; dārdošā balsī norunāt.
- runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī.
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
- mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā.
- heterofonija Daudzbalsības veids, kura pamatā ir epizodiska vienas vai vairāku balsu novirze no unisona.
- partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss.
- homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
- ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam.
- mise Daudzbalsīgs, ciklisks vokāls vai vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu latīņu valodā.
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība.
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība.
- organums Dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum.
- mikterofonija Deguna pieskaņa balsī, runāšana ar deguna pieskaņu.
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt; dimdošā balsī norunāt.
- divbalsu Divbalsīgs (2).
- korelāts Divi vai vairāki valodas sistēmas elementi, kas savstarpēji atšķiras vienā aspektā (piem., balsīgās vai nebalsīgās fonēmas).
- spiegt Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī.
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- pusdziedādams Dziedošā balsī, it kā dziedot.
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā.
- caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus.
- dux Fūgas tēma, kāda tā parādās galvenā torņkārtā sācējā balsī.
- korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
- ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
- iesvepstēt Iečukstēt šļupstošā balsī.
- aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī.
- ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
- iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
- iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
- iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī.
- iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
- ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
- iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī.
- iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
- iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī.
- rūkt Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt.
- izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
- iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī.
- kvekšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
- kvankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
- oktets Instrumentāls skaņdarbs astoņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs astoņām balsīm; ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji.
- kvartets Instrumentāls skaņdarbs četriem instrumentiem, vokāls skaņdarbs četrām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
- kvintets Instrumentāls skaņdarbs pieciem instrumentiem, vokāls skaņdarbs piecām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
- septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
- sekstets instrumentāls skaņdarbs sešiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs sešām balsīm.
- tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
- trio Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
- audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu.
- ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
- izkaukt Izkliegt kaucošā balsī.
- skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
- izbumbarot Izteikt klusi un rupjā balsī.
- joikēšana Joikas izpildīšanas maniere, kur cilvēka balsī atbalsojas senu tautas skaņu rīku un dzīvnieku balsu tembri.
- džergzdis Kāds, kas runā aizsmakušā balsī.
- krēklis Kāds, kas runā ķērcošā balsī.
- žarga Kāds, kurš nepatīkamā balsī kliedz, klaigā.
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- kliedz kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- bļauj kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
- žargt Kliegt nepatīkamā balsī.
- bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
- kontrsubjekts Kontrapunkts pirmā balsī, kas pavada otrā balsī pirmoreiz ievesto tēmu.
- pretsalikums Kontrapunkts polifonas formas pirmajai atbildei, kas skan tajā pašā balsī, kurā bija tēmas izklāsts.
- jaukts koris koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm.
- kvīkt Kviekt (smalkā balsī).
- ieķērkties Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties.
- uzķērkt Ķērcošā balsī uzkliegt.
- atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt.
- noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
- lasīt Lasīt balsī (arī skaļi) - lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu).
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
- izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
- ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām.
- atkliegt Ļoti skaļā balsī atbildēt.
- nokliegt Ļoti skaļā balsī nodziedāt.
- norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt; ļoti skaļā balsī norunāt.
- sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
- brēkt Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt.
- kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt).
- polifonija Mācība par šo daudzbalsības veidu; kontrapunkts (2).
- kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
- ostinētais bass melodiska figūra, kas nemainīga atkārtojas skaņdarba apakšējā balsī.
- konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā.
- pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- doma Neizsakot balsī, sevī.
- fugeta Neliela fūga, parasti trīsbalsīga.
- invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
- bļerkstēt Nesakarīgi runāt ķērkstošā balsī.
- izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties.
- sīkt Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
- dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt.
- izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta).
- nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
- rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
- nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī.
- izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā).
- nozviegt Nosmiet skaļā balsī; nozviegties(2).
- nozviegties Nosmieties skaļā balsī.
- augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
- lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties.
- lirkšēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet, arī runāt.
- ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt.
- murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm).
- nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt).
- asimilācija balsīguma ziņā pēc balsīguma dažādu blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās, abām skaņām kļūstot līdzīgām balsīguma ziņā.
- piebasēt Piebalsot zemā balsī.
- piecbalsu Piecbalsīgs.
- spigāt pīkstēt, kliegt spalgā balsī.
- a voce piena pilnā balsī.
- koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
- streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī.
- imitāciju polifonija polifonijas veids, kas balstās uz imitācijām, resp. vienas vai vairāku tēmu tiešiem vai variētiem atkārtojumiem dažādās balsīs.
- fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas; šīs formas skaņdarbs.
- foburdons Psalmu dziedājums vienā tonī, dažreiz arī vairākbalsīgi, vienmērīgā ritmā.
- mezza voce pusbalsī (dziedāt).
- parpināt Pusbalsī ķildoties.
- duļļāt Pusbalsī raudāt.
- sottovoce Pusbalsī, ar klusinātu balsi.
- pusčukstošs Pusbalsī, pa pusei čukstot.
- mezzo vove pusbalsī.
- sotto voce pusbalsī.
- pusbalsā Pusbalsī.
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas; riet smalkā balsī.
- noņerkstēt Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt.
- ķilāt Riet (smalkā balsī).
- ķīlot Riet (smalkā balsī).
- saporkstēt Runājot neskaidrā balsī sastāstīt.
- piknofrāzija Runāšana neskaidrā, aizsmakušā balsī.
- hemifonija Runāšana pusbalsī, pusčukstus.
- ņaudas Runāšana žēlā, raudulīgā balsī; arī žēlošanās, sūdzēšanās.
- tītināt Runāt (parasti augstā, spiedzīgā balsī).
- ģervelēt Runāt aizsmakušā balsī.
- gārgt Runāt aizsmakušā, sēcošā balsī.
- ķerkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
- ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
- čiepstēt Runāt smalkā balsī (parasti par bērniem).
- pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
- ņaudēt Runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī žēloties, sūroties.
- ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
- iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
- iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
- kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
- ķērc kā vārna saka, ja kāds runā, kliedz, dzied skaļā, griezīgā balsī.
- rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā.
- avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku.
- laist vaļā savu tauri sākt raudāt skaļā balsī.
- dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
- kipišs Saruna skaļā balsī.
- sačančināties sarunāties neskaidrā balsī.
- nosēkties Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkt (2).
- nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2).
- gārkstēt Sēcošā, aizsmakušā balsī runāt.
- kants Senlaicīga, vairākbalsīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
- koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai).
- pīkšēt sīkā balsī brēkt.
- sīkalēt sīkā balsī raudāt.
- uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- jorāt Skaļā balsī niķoties.
- nosaukt Skaļā balsī pateikt.
- vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas.
- drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu).
- izkliegt Skaļā balsī runājot, izreklamēt; skaļā balsī runājot, piedāvāt (preci).
- sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
- skaladīt Skaļā balsī runāt.
- zviegt Skaļā balsī smieties.
- klendzināt Skaļā balsī stāstīt.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust.
- iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (atsevišķus vārdus, īsu teikumu).
- iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (kur iekšā).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
- nokliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt; skaļā balsī, kliedzot norunāt.
- balsiem Skaļā balsī.
- kā aizkauts skaļā, izmisīgā, nelabā balsī (brēkt, kliegt).
- klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
- atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt.
- ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
- izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
- norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
- norēkties Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkt (3).
- norēkt Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkties (3).
- izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
- rēkt Skaļā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt.
- rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
- kvalkšēt Skaļi riet, skaļā balsī runāt.
- blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
- biūvāt Skaļi, balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt).
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
- harmoniķis Skaņradis, kas savu darbu daudzbalsību dibina uz akordu secībām.
- užināt Skaņu verbs, ko izmanto nenoteiktu daudzbalsīgu, ne pārāk skaļu skaņu aprakstīšanai.
- kā meža balodis skumjā, žēlā balsī.
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
- atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt.
- nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt.
- izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
- nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt.
- papīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt.
- nospiegt Spiedzīgā balsī noteikt, pateikt.
- apņēmība Šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
- izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
- balsu krustojumi tādas vietas vairākbalsīgā kompozīcijā, kur zemākā balss (piemēram, alts) dzied augstākas balss skaņas nekā augstākā (piemēram, soprāns).
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā.
- vairākbalsīgs Tāds (skaņdarbs,), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; daudzbalsīgs (2).
- četrbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts četrām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic četri izpildītāji.
- divbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts divām balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji.
- piecbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts piecām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic pieci izpildītāji.
- trīsbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts trim balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic trīs izpildītāji.
- daudzbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; vairākbalsīgs.
- brēcīgs Tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties.
- lasība Tāds, kas paredzēts lasīšanai, īpaši balsī (priekšā lasīšanai).
- vienbalsīgs Tāds, kas rodas, skanot vienai balsij, arī divām vai vairākām balsīm vienlaicīgi.
- daudzbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot daudzām balsīm.
- tūkstošbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm.
- vairākbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot vairākām balsīm; arī daudzbalsīgs (1).
- čirkstelis Tāds, kas runā aizsmakušā, ķērkstošā balsī.
- astoņbalsīgs Tāds, kas vienlaicīgi skan, ir atskaņojams astoņās balsīs.
- paralēls Tāds, kura kustībai ir viens un tas pats virziens (piemēram, par intervāliem, balsīm).
- ķērka Tas, kas runā skaļā, ķērkstošā balsī.
- bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
- trīsbalsu Trīsbalsīgs (2).
- trijbalsīgs Trīsbalsīgs.
- trijbalsu Trīsbalsīgs.
- kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
- spiedzoņa Troksnis, ko rada kliegšana, pīkstēšana spalgā balsī.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- korāļapstrādājums Vairākbalsīga kompozīcija, kuras pamatā kāda korāļa melodija, kas vai nu brīvi citu balsu apvīta, vai arī imitēta.
- dubultķērieni Vairākbalsīga spēle uz viena un tā paša stīgu instrumenta.
- končertato Vairākbalsīgas kompozīcijas atskaņotāju solistu sastāvs 17. gs. sākumā.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- vairākbalsu Vairākbalsīgs (1).
- vairākbalsu Vairākbalsīgs (2).
- kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā.
- klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
- absolūtais (balsu) vairākums vairākums, kas aptver vairāk nekā pusi no balsošanas procesā nodotajām balsīm.
- ņēgt Vājā balsī kliegt, kā novājējis jērs.
- ņergāns Vārgulis, kas runā klusā balsī.
- ņergava Vārgulis, kas runā klusā balsī.
- ņergavs Vārgulis, kas runā klusā balsī.
- ņeršķis Vārgulis, kas runā klusā balsī.
- pusbalsī Vidēji klusā balsī.
- imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- gimels Viena no agrīnajām daudzbalsības formām, radusies 13. gs. Britu salās.
- kondukts Viena no agrīnās daudzbalsības formām.
- balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips.
- sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
- monodija vienbalsīgs dziedājums, arī vairāku balsu dziedājums unisonā vai oktāvā bez pavadījuma.
- ģenerālpauze Vienlaicīga pauze visās skaņdarba balsīs.
- all'unisono Vienlaicīgi, unisonā; vairākām balsīm dziedāt vai spēlēt vienu un to pašu.
- unanuimitāte Vienprātība, vienbalsība.
- konsenss Vienprātība; vienošanās; vienbalsīgi pieņemts lēmums, kas tapis, nevienprātīgiem lēmējiem meklējot savstarpēju kompromisu iespējas.
- unanims Vienprātīgs, vienbalsīgs (balsojot vienprātīgi pieņemts lēmums).
- villanella Viens no itāļu (galvenokārt neapoliešu) daudzbalsīgo dziesmu žanriem, radniecīgs frotolai.
- univoce Vienvārda, vienbalsīgi.
- balsīgums Vispārināta īpašība --> balsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums.
- nebalsīgums Vispārināta īpašība --> nebalsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daudzbalsīgums (1).
- vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzbalsīgums (2).
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- madrigāls Vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs ar laicīgu saturu (galvenokārt 16. un 17. gadsimtā).
- duets Vokāls skaņdarbs divām balsīm; instrumentāls skaņdarbs diviem instrumentiem.
- fricassee Zobgalīgs nosaukums 16. gs. daudzbalsīgām dziesmām, kurās katra balss dziedāja savu tekstu.
- izņaudēt Žēlā balsī izlūgt (1).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa balsī.