Paplašinātā meklēšana

Meklējam balsī.

Atrasts vārdos (27):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (338):

kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt
nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt
vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt
nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda
krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm
krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm
atšņākt ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt
uzšņākt ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt
nošņākties ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2)
pašņākt ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt
balssatbilde atbilde, ko sniedz balsī
atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot)
atčiepstēt Atbildēt čiepstošā balsī
atdūkt Atbildēt dobjā balsī
atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī
atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī
atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī
imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos
ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi)
patarkšēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt
patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt
novidžurēt Ātri, smalkā balsī norunāt, pateikt; arī neskaidri norunāt
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm)
balss atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa nošu partija
spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt
krecināt Āža balsī dziedāt
greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm
bumburēt Burbuļot, čalot, kaut ko pusbalsī runāt par savu pretinieku
rūcējs cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī
brēka cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties
čērkstele cilvēks, kas runā čērkstošā balsī
nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties
nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt
nokrekšēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2)
nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2)
krekšēt Čerkstošā balsī runāt (ko)
krekšķēt Čerkstošā balsī runāt (ko)
krekstēt Čerkstošā balsī runāt (ko)
četrbalsu Četrbalsīgs
barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos
nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties
nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt; dārdošā balsī norunāt
runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1)
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija
mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā
heterofonija Daudzbalsības veids, kura pamatā ir epizodiska vienas vai vairāku balsu novirze no unisona
partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē
partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis
particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss
homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada
ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam
mise Daudzbalsīgs, ciklisks vokāls vai vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu latīņu valodā
vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība
daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība
organums dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum
mikterofonija Deguna pieskaņa balsī, runāšana ar deguna pieskaņu
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt; dimdošā balsī norunāt
divbalsu Divbalsīgs (2)
korelāts Divi vai vairāki valodas sistēmas elementi, kas savstarpēji atšķiras vienā aspektā (piem., balsīgās vai nebalsīgās fonēmas)
spiegt Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī
falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem
pusdziedādams Dziedošā balsī, it kā dziedot
kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā)
replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā
caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus
dux Fūgas tēma, kāda tā parādās galvenā torņkārtā sācējā balsī
korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts
ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī
iesvepstēt Iečukstēt šļupstošā balsī
aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī
ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm)
iesēkties Ierunāties sēcošā balsī
iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem)
iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī
iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī
ieskanēties iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli
iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī
iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku)
iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī
rūkt Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt
izgavilēties ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt
izzviegties ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku)
izņaudēties ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties
iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī
kvekšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt
kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt
kvankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt
kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt
oktets instrumentāls skaņdarbs astoņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs astoņām balsīm
kvartets instrumentāls skaņdarbs četriem instrumentiem, vokāls skaņdarbs četrām balsīm
kvintets instrumentāls skaņdarbs pieciem instrumentiem, vokāls skaņdarbs piecām balsīm
septets instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm
sekstets instrumentāls skaņdarbs sešiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs sešām balsīm
tercets instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm
trio instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm
audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu
ietrīcēties īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu
izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī)
izkaukt Izkliegt kaucošā balsī
skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām
atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.)
izbumbarot Izteikt klusi un rupjā balsī
joikēšana Joikas izpildīšanas maniere, kur cilvēka balsī atbalsojas senu tautas skaņu rīku un dzīvnieku balsu tembri
džergzdis kāds, kas runā aizsmakušā balsī
krēklis kāds, kas runā ķērcošā balsī
žarga kāds, kurš nepatīkamā balsī kliedz, klaigā
gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
kliedz kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī
bļauj kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī
izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli)
bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem)
žargt Kliegt nepatīkamā balsī
bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī)
kontrsubjekts Kontrapunkts pirmā balsī, kas pavada otrā balsī pirmoreiz ievesto tēmu
pretsalikums Kontrapunkts polifonas formas pirmajai atbildei, kas skan tajā pašā balsī, kurā bija tēmas izklāsts
jaukts koris koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm
kvīkt Kviekt (smalkā balsī)
ieķērkties Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties
uzķērkt Ķērcošā balsī uzkliegt
atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt
noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt
lasīt Lasīt balsī (arī skaļi) - lasīt tekstu un vienlaikus to runāt
nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu)
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu
izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt
ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām
atkliegt ļoti skaļā balsī atbildēt
nokliegt ļoti skaļā balsī nodziedāt
norībināt ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt; ļoti skaļā balsī norunāt
sakliegties ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties
sakliegt ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu
sakliegt ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa
nograut ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt
brēkt ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt
kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt)
kontrapunkts mācība par šo daudzbalsības veidu
polifonija mācība par šo daudzbalsības veidu; kontrapunkts (2)
ostinētais bass melodiska figūra, kas nemainīga atkārtojas skaņdarba apakšējā balsī
konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā
pazviegt neilgu laiku smieties skaļā balsī
pakaukt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī
pakliegt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem)
paņaudēt neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties
paķērkt neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī
doma Neizsakot balsī, sevī
fugeta neliela fūga, parasti trīsbalsīga
invence neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju
bļerkstēt Nesakarīgi runāt ķērkstošā balsī
izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties
sīkt Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt
dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt
izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta)
nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta)
rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt
nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī
izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā)
nozviegt Nosmiet skaļā balsī; nozviegties(2)
nozviegties Nosmieties skaļā balsī
augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji
lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties
lirkšēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet, arī runāt
ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt
murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm)
nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt)
asimilācija balsīguma ziņā pēc balsīguma dažādu blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās, abām skaņām kļūstot līdzīgām balsīguma ziņā
piebasēt Piebalsot zemā balsī
piecbalsu Piecbalsīgs
spigāt pīkstēt, kliegt spalgā balsī
a voce piena pilnā balsī
koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai)
streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī
imitāciju polifonija polifonijas veids, kas balstās uz imitācijām, resp. vienas vai vairāku tēmu tiešiem vai variētiem atkārtojumiem dažādās balsīs
fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas; šīs formas skaņdarbs
foburdons Psalmu dziedājums vienā tonī, dažreiz arī vairākbalsīgi, vienmērīgā ritmā
mezzo vove pusbalsī
sotto voce pusbalsī
pusbalsā Pusbalsī
mezza voce pusbalsī (dziedāt)
parpināt Pusbalsī ķildoties
duļļāt Pusbalsī raudāt
sottovoce Pusbalsī, ar klusinātu balsi
pusčukstošs Pusbalsī, pa pusei čukstot
ķiukstēt radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī
ķaukstēt radīt īsas, samērā augstas balss skaņas; riet smalkā balsī
noņerkstēt Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt
ķilāt Riet (smalkā balsī)
ķīlot Riet (smalkā balsī)
saporkstēt Runājot neskaidrā balsī sastāstīt
piknofrāzija Runāšana neskaidrā, aizsmakušā balsī
hemifonija Runāšana pusbalsī, pusčukstus
ņaudas Runāšana žēlā, raudulīgā balsī; arī žēlošanās, sūdzēšanās
tītināt runāt (parasti augstā, spiedzīgā balsī)
ģervelēt runāt aizsmakušā balsī
gārgt runāt aizsmakušā, sēcošā balsī
ķerkstēt runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi)
ķērkstēt runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi)
čiepstēt runāt smalkā balsī (parasti par bērniem)
pīkstēt runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī
ņaudēt runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī žēloties, sūroties
ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī
iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties
iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties
kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied
ķērc kā vārna saka, ja kāds runā, kliedz, dzied skaļā, griezīgā balsī
rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā
avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku
laist vaļā savu tauri sākt raudāt skaļā balsī
dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā
kipišs Saruna skaļā balsī
sačančināties sarunāties neskaidrā balsī
nosēkties Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkt (2)
nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2)
gārkstēt Sēcošā, aizsmakušā balsī runāt
kants Senlaicīga, vairākbalsīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma
koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai)
pīkšēt sīkā balsī brēkt
sīkalēt sīkā balsī raudāt
balsiem Skaļā balsī
uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega)
jorāt Skaļā balsī niķoties
nosaukt Skaļā balsī pateikt
vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas
drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu)
izkliegt Skaļā balsī runājot, izreklamēt; skaļā balsī runājot, piedāvāt (preci)
sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums)
skaladīt Skaļā balsī runāt
zviegt Skaļā balsī smieties
klendzināt Skaļā balsī stāstīt
uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli)
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust
iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (atsevišķus vārdus, īsu teikumu)
iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (kur iekšā)
izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt
nokliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt; skaļā balsī, kliedzot norunāt
kā aizkauts skaļā, izmisīgā, nelabā balsī (brēkt, kliegt)
klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko)
atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt
ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties
izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties
norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties
norēkties Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkt (3)
norēkt Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkties (3)
izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt
rēkt Skaļā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt
rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt
kvalkšēt skaļi riet, skaļā balsī runāt
blākšēt skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus
biūvāt Skaļi, balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt)
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai
ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm
harmoniķis Skaņradis, kas savu darbu daudzbalsību dibina uz akordu secībām
užināt Skaņu verbs, ko izmanto nenoteiktu daudzbalsīgu, ne pārāk skaļu skaņu aprakstīšanai
kā meža balodis skumjā, žēlā balsī
Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī
atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt
nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt
izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt
nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt
papīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt
nospiegt Spiedzīgā balsī noteikt, pateikt
apņēmība šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā)
izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt
balsu krustojumi tādas vietas vairākbalsīgā kompozīcijā, kur zemākā balss (piemēram, alts) dzied augstākas balss skaņas nekā augstākā (piemēram, soprāns)
vienbalsīgs tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā
vairākbalsīgs tāds (skaņdarbs,), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; daudzbalsīgs (2)
četrbalsīgs tāds (skaņdarbs), kas rakstīts četrām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic četri izpildītāji
divbalsīgs tāds (skaņdarbs), kas rakstīts divām balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji
piecbalsīgs tāds (skaņdarbs), kas rakstīts piecām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic pieci izpildītāji
trīsbalsīgs tāds (skaņdarbs), kas rakstīts trim balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic trīs izpildītāji
daudzbalsīgs tāds (skaņdarbs), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; vairākbalsīgs
brēcīgs tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties
lasība tāds, kas paredzēts lasīšanai, īpaši balsī (priekšā lasīšanai)
vienbalsīgs tāds, kas rodas, skanot vienai balsij, arī divām vai vairākām balsīm vienlaicīgi
daudzbalsīgs tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot daudzām balsīm
tūkstošbalsīgs tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm
vairākbalsīgs tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot vairākām balsīm; arī daudzbalsīgs (1)
čirkstelis tāds, kas runā aizsmakušā, ķērkstošā balsī
astoņbalsīgs tāds, kas vienlaicīgi skan, ir atskaņojams astoņās balsīs
paralēls tāds, kura kustībai ir viens un tas pats virziens (piemēram, par intervāliem, balsīm)
ķērka tas, kas runā skaļā, ķērkstošā balsī
bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē
trijbalsīgs Trīsbalsīgs
trijbalsu Trīsbalsīgs
trīsbalsu Trīsbalsīgs (2)
kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm
spiedzoņa Troksnis, ko rada kliegšana, pīkstēšana spalgā balsī
izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko)
līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti
absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm
korāļapstrādājums Vairākbalsīga kompozīcija, kuras pamatā kāda korāļa melodija, kas vai nu brīvi citu balsu apvīta, vai arī imitēta
dubultķērieni Vairākbalsīga spēle uz viena un tā paša stīgu instrumenta
končertato Vairākbalsīgas kompozīcijas atskaņotāju solistu sastāvs 17. gs. sākumā
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma
vairākbalsu Vairākbalsīgs (1)
vairākbalsu Vairākbalsīgs (2)
kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā
klaigas vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī
absolūtais (balsu) vairākums vairākums, kas aptver vairāk nekā pusi no balsošanas procesā nodotajām balsīm
ņēgt Vājā balsī kliegt, kā novājējis jērs
ņergāns Vārgulis, kas runā klusā balsī
ņergava Vārgulis, kas runā klusā balsī
ņergavs Vārgulis, kas runā klusā balsī
ņeršķis Vārgulis, kas runā klusā balsī
pusbalsī Vidēji klusā balsī
imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos
gimels viena no agrīnajām daudzbalsības formām, radusies 13. gs. Britu salās
kondukts viena no agrīnās daudzbalsības formām
balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips
sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā
melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi
monodija vienbalsīgs dziedājums, arī vairāku balsu dziedājums unisonā vai oktāvā bez pavadījuma
ģenerālpauze Vienlaicīga pauze visās skaņdarba balsīs
all'unisono Vienlaicīgi, unisonā; vairākām balsīm dziedāt vai spēlēt vienu un to pašu
unanuimitāte Vienprātība, vienbalsība
konsenss Vienprātība; vienošanās; vienbalsīgi pieņemts lēmums, kas tapis, nevienprātīgiem lēmējiem meklējot savstarpēju kompromisu iespējas
unanims Vienprātīgs, vienbalsīgs (balsojot vienprātīgi pieņemts lēmums)
villanella viens no itāļu (galvenokārt neapoliešu) daudzbalsīgo dziesmu žanriem, radniecīgs frotolai
univoce Vienvārda, vienbalsīgi
balsīgums vispārināta īpašība --> balsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
daudzbalsīgums vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
daudzbalsīgums vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums
nebalsīgums vispārināta īpašība --> nebalsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
vairākbalsīgums vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daudzbalsīgums (1)
vairākbalsīgums vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzbalsīgums (2)
vienbalsīgums vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
vienbalsīgums vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
vienbalsīgums vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
madrigāls Vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs ar laicīgu saturu (galvenokārt 16. un 17. gadsimtā)
duets Vokāls skaņdarbs divām balsīm; instrumentāls skaņdarbs diviem instrumentiem
fricassee Zobgalīgs nosaukums 16. gs. daudzbalsīgām dziesmām, kurās katra balss dziedāja savu tekstu
izņaudēt Žēlā balsī izlūgt (1)

Citās vārdnīcās nav šķirkļa balsī.