Paplašinātā meklēšana
Meklējam ase.
Atrasts vārdos (199):
- ase:1
- ase:2
- base:1
- fase:1
- kase:2
- kase:1
- asens:1
- aseņa:1
- aseņi:1
- aseņš:1
- brase:1
- dBase:1
- dvase:1
- džase:1
- glase:1
- klase:1
- asemum:1
- asenes:1
- asenis:1
- aseņot:1
- asepse:1
- aseris:1
- atlase:2
- atlase:1
- atrase:1
- atvase:1
- Baseja:1
- basene:1
- baseņš:1
- Baseta:1
- basets:1
- časers:1
- dasegt:1
- dasekt:1
- Dasele:1
- e-pase:1
- fasete:1
- Grases:1
- Hasela:1
- izlase:1
- jarase:1
- Jaseņa:1
- karase:1
- Kasele:1
- kaseli:1
- kaseni:1
- Kasese:1
- kasete:1
- kirase:1
- Araseli:1
- Arasena:1
- asegajs:1
- asellus:1
- asenīši:1
- asesors:1
- Atvases:1
- Baseina:1
- baseins:1
- basella:1
- basenes:1
- basenži:1
- dižbase:1
- fasenda:1
- fasetēt:1
- Gaselte:1
- grimase:1
- Haselta:1
- Išasega:1
- Jaseļda:1
- Jasenci:1
- kasenis:1
- kasetne:1
- klasene:1
- Alvasete:1
- asenītes:1
- asenītis:1
- asenizēt:1
- asenpuķe:1
- asentiņi:1
- asentiņš:1
- aseņpuķe:1
- aseptika:1
- asercija:1
- avasenes:1
- basendži:1
- Belasela:1
- bezpases:1
- fasetacs:1
- Haseleja:1
- Jaseņeci:1
- kalebase:1
- karaseņa:1
- Karaseva:1
- kaseklis:1
- Kaseresa:1
- Kaserina:1
- Kaserīna:1
- apakštase:1
- aseksuāls:1
- asekurats:1
- asellidae:1
- asemblāža:1
- asemblers:1
- asensdesa:1
- asenskūka:1
- asenszāle:1
- asentiņas:1
- asenzabas:1
- aseņsērgs:1
- aseptiski:1
- aseptisks:1
- autotrase:1
- Avlasenki:1
- Balmaseda:1
- Barbasena:1
- baseballe:1
- Baseltona:1
- basenieki:1
- basetrags:1
- burnaseņš:1
- drumnbase:1
- frikaseja:1
- frikasejs:1
- Hasenpoth:1
- inkasents:1
- Ivaseviči:1
- izkasenis:1
- izmaserēt:1
- jūrasezis:1
- Karlovase:1
- kaseklīgs:1
- Kaselaide:1
- Almaseļesa:1
- apakšklase:1
- Aragvasema:1
- Asase-Afua:1
- aseismisks:1
- asekurance:1
- asenssērga:1
- asensvārdi:1
- Bafvasende:1
- bālasenība:1
- bālasenīgs:1
- dvasenieks:1
- iesaseties:1
- Īstsaseksa:1
- izasegties:1
- Karanasema:1
- Kasejovice:1
- kasešnieks:1
- kasetējums:1
- kasetnieks:1
- klasenieks:1
- apsasegties:1
- ārpusklases:1
- asekurierēt:1
- asenizācija:1
- asenizators:1
- aseņlāsītes:1
- asepticisms:1
- asertorisks:1
- audiokasete:1
- basethaunds:1
- celmatvases:1
- ciparkasete:1
- dasasegties:1
- ekstraklase:1
- ekstrasenss:1
- fluhtvasers:1
- fļuktvasers:1
- fruhtvasers:1
- fruktvasers:1
- intraserozs:1
- jasenicieši:1
- jaseņecieši:1
- Aivasedapura:1
- Alblaserdāma:1
- apakšbaseins:1
- aseksuālisms:1
- būvkrājkases:1
- deplasements:1
- fruktvaseris:1
- intrasellārs:1
- izmaserēties:1
- kabinetklase:1
- klasesbiedrs:1
- asekretorisks:1
- aseksualitāte:1
- asemantiskums:1
- Dunaserdaheja:1
- ekstrasensors:1
- gaserektomija:1
- Apanasenkovska:1
- Austrumsaseksa:1
- Agvalva-Kaseima:1
- demovideokasete:1
- Gaselterneivēna:1
- intrasegmentāls:1
- ekstrasensorisks:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- abrāzijas terase
- adāmmašīnas klase
- ainu rase
- akumulācijas terase
- Alises rasene
- Alkasera du Sala
- Alpu rase
- amatnieku kase
- Amatnieku kase
- apaļā rasene
- apaļlapu rasene
- arktiskā rase
- artēziskais baseins
- ārzemju pase
- aseismisks apgabals
- aseptiskā nekroze
- aseptiska pārtikas iesaiņošana
- atkārtotā izlase
- Atlantijas-Baltijas rase
- atlases kursors
- atlases lauks
- atlikumu klase (pēc moduļa m)
- Augšezera dzelzs rūdas baseins
- austrāliešu rase
- austrumāfrikāņu rase
- Balkānu–Kaukāza rase
- baltā rase
- Baltijas artēziskais baseins
- bangu terase
- Basaseačikas ūdenskritums
- Base Santasu
- Basella rubra
- bēru kases
- bezklases jahta
- bezklases starpdomēnu maršrutēšana
- beznoteces baseins
- biznesa klase
- ceļa trase
- celma atvases
- celmu atvases
- Centrālāzijas rase
- ceturtā starjaudas klase
- cilvēku rases
- ciršanas secības klase
- dabiskā izlase
- datu bāzes pārvaldības sistēma dBase
- Dienvidāzijas rase
- Dienvidsibīrijas rase
- diska kasetne
- disruptīvā izlase
- Donecas akmeņogļu baseins
- dravīdu rase
- dzeltenā rase
- eiropeīdā rase
- ekonomiskā klase
- ekonomiskās klases sindroms
- ekstrasensoriskā uztvere
- ekvatoriālā rase
- elektriskā videoieraksta kasete
- fasešu laukakmeņi
- Foksa baseins
- fontu kasetne
- gaisa trase
- garā rasene
- garlapu rasene
- grupālā izlase
- grupu atlase
- grupu izlases cirte
- grupveida izlase
- Haselberga parodija
- Hercšprunga-Rasela diagramma
- Hercšprunga–Rasela diagramma
- heterogēnā atlase
- hologrāfiskā ieraksta kasete
- homogēnā atlase
- ieapaļā rasene
- individuālā atlase
- individuālā izlase
- intrasomātiskā izlase
- izlases aptauja
- izlases cirtes
- izlases kļūda
- izlases kopa
- izlases metode
- iztvaicēšanas baseins
- jahtu klase
- jaunākās klases
- Jaunie Zaseki
- joslu izlases cirte
- jūras terase
- kalnu terases
- kanalizējošā izlase
- Kasegrēna sistēmas spoguļteleskops
- Kaselle Torinēze
- kases gabals
- kases grāmata
- kases ieņēmumu orderis
- kases izdevumu orderis
- kases kolēģija
- kases limits
- kases operācija
- kases orderis
- kasetnes fonts
- klase par sevi
- klases biedrs
- klases darbs
- klases žurnāls
- Kloster Hasenpoth
- kokaudzes vecumklase
- kolēģijas asesors
- koriģējošā atlase
- kustīgs kā aseris
- Kuzņeckas akmeņogļu baseins
- Lactobacillus casei
- lasāmatmiņas kasetne
- Laschen und Paddern-Hasenpoht
- Lasela Senklū
- Lasena smaile
- Lasenbekas pilskalns
- Lasenbergas pilskalns
- Laserpitium latifolium
- Laserpitium prutenicum
- ledāja baseins
- lēkt klases
- līdzsvarojošā izlase
- Lielā Baseina kalniene
- Lielais Artēziskais baseins
- Lielais Baseins
- liellopa pase
- magnētiskās lentes kasetne
- mākslīgā izlase
- malajiešu rase
- Manaseina revīzija
- Masedu di Kavaleiruša
- masveida izlase
- mazākās klases
- Mazovijas-Podlases zemiene
- melnā rase
- mongoloīdā rase
- Nasera ezers
- Oniscus asellus
- ostas baseins
- otrā starjaudas klase
- pagarinātas darba dienas klase
- pakāpeniskā izlases cirte
- Pallasea quadrispinosa
- palu terase
- Pamira-Fergānas rase
- Paraselu salas
- Parīzes baseins
- Parodia haselbergii
- pārvaldāmo objektu klase
- pasaules klase
- pašpalīdzības kase
- pašvaldības krājkase
- periodiskā izlase
- Phaseolus coccineus
- Phaseolus multiflorus
- Phaseolus vulgaris
- Photinia x fraserii
- piektā starjaudas klase
- pieledāja baseins
- pirmā starjaudas klase
- pirotehnisko izstrādājumu klase
- precizitātes klase
- reciprokā atkārtotā izlase
- regulētā izlases cirte
- reliktā metasekvoja
- sakņu atvases
- sarežģītības klases
- Sarkanais baseins
- Sasera ezers
- Saseru ezers
- savstarpējās palīdzības kase
- Schloss Hasenpoth
- sedimentācijas baseins
- septītā starjaudas klase
- servisa klase
- sestā starjaudas klase
- Sibīrijas rase
- sistēma dBase
- skāba grimase
- slimo kase
- soliflukcijas terase
- speciālā izlases cirte
- speciālās izglītības klase
- spektrālās zvaigžņu klases
- spinakerbrases izliktnis
- stabilizējošā izlase
- standarts 10 Base 2
- standarts 10 Base 5
- standarts 10 Base T
- standarts 100 Base-T
- starjaudas klases
- stāties publikas (arī auditorijas, klases u. tml.) priekšā
- super 8 kasete
- suprasegmentāls elements
- supraselārā meningioma
- tējas tase
- tonera kasetne
Atrasts skaidrojumos (500):
- geļiks _Mercedes-Benz_ G klases auto.
- kabans _Mersedes S klases w140_ vieglā automašīna
- āči "A" klases skolēni.
- bēči "B" klases skolēni.
- bēbītis "B" klases skolēns.
- cēči "C" klases skolēni.
- starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase
- ādskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādkrāsa
- ādkrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādaskrāsa; ādskrāsa
- ādaskrāsa Ādas krāsa (cilvēkam, piemēram, piederošam kādai rasei); ādskrāsa; ādkrāsa
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse")
- aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- aphanothece Afanotēces - zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints
- aphyllophorales Afilloforas - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
- filcene afilloforu rindas himēnijsēņu klases piepju dzimtas sēņu ģints ("Phaeolus"), Ljā konstatēta tikai Šveinica filcene jeb Šveinica piepe
- afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma
- copepoda Airkājvēži jeb peldkājvēži - žokļkājvēžu apakšklases kārta
- Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
- žokļžauņi Akantodes - izmirušu zivju klase
- acanthodii Akantodes jeb žokļžauņi, izmirušu zivju klase
- hepaticae Aknu sūnu klase
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
- krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
- actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas
- hidroakustika Akustikas nozare, kas pētī skaņas rašanos, izplatīšanos un absorbciju ūdensbaseinos
- aleuria Aleirija - asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- Drosera aliciae Alises rasene
- jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
- jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
- fikomicētes Aļģsēnes, zemāko sēņu klase ar labi attīstītu daudzkodolu micēliju, kas nav sadalījies šūnās
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
- rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
- fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
- harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
- monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
- albuginaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimta
- albugo Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases baltkrevju dzimtas ģints
- peronosporaceae Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
- apodachlya Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu dzimtas ģints
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām
- lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints
- archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
- actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints
- absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta
- pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
- piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints
- endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
- zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta
- saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
- cianoficejas Aļģu klase, zilzaļās aļģes
- nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru
- Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
- amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē)
- ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints
- Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga
- anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
- iztveršana Analogsignāla nolase diskrētos laika momentos
- agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
- andreae Andrejas - lapu sūnu klases andreju apakšklases ģints
- andreaeidae Andreju apakšklase
- Andrupīte Andrupe, Lielupes pieteka Gaujas baseinā
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
- cefalosporīni Antibiotisku vielu klase
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots
- etniskā antropoloģija antropoloģijas nozare, kas pētī rases
- antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos
- apakštasīna Apakštase
- apakštasīte Apakštase
- apužtasīna Apakštase
- pabļoda Apakštase
- tase Apakštase
- tasīte Apakštase
- spotka Apakštase, neliels šķīvis
- apaļā rasene apaļlapu rasene
- Drosera rotundifolia apaļlapu rasene
- raskrētiņa apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrēte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrētīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- raskrīte Apaļlapu rasene ("Drosera rotundifolia")
- ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
- nēģis Apaļmutnieku klases apakšklase ("Petromyzones")
- nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta
- aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints
- Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.)
- Bērina apdzīvota vieta Kanādā, Ņūfaundlendas un Labradoras provincē, Ņūfaundlendas salas dienvidos Plasenšas līča krastā
- Apanasenkovska apdzīvota vieta Krievijā (_Apanasenkovskoe_), Stavropoles novada ziemeļu daļā
- Stokmarknesa apdzīvota vieta Norvēģijā, Vesterolu salu Haselejas salā
- Barglova Koscelni apdzīvota vieta Polijā, Podlases vojevodistē
- Beržņiki apdzīvota vieta Polijā, Podlases vojevodistē, netālu no Lietuvas robežas
- Bakalaževo apdzīvota vieta Polijā, Podlases vojevodistes ziemeļrietumu pierobežā
- Balasote apdzīvota vieta Spānijā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Alvasetes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
- aposeris Aposēres - divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas ģints
- armeniaca Aprikozes - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai
- fasetēt Apstrādāt, slīpēt (ko), veidojot fasetes
- velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales")
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- dzeltenās briesmas apzīmējums, kas radies sakarā ar bailēm no tā, ka ķīnieši un japāņi varētu apdraudēt baltās rases pārākumu
- pikets Apzīmēts trases punkts (plānā vai teritorijā)
- mākslīgā izlase apzināta vai neapzināta izlase, ko veic cilvēks, veidojot jaunas, saimnieciski derīgas organismu formas, augu un dzīvnieku šķirnes
- kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
- balts ar gaišu ādas krāsu (kā rases pazīmi)
- taranči ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā
- karabinieris ar karabīni bruņots strēlnieks; izlases strēlnieks
- nebalts ar tumšu ādas krāsu (kā rases pazīmi)
- arcyriaceae Arcīrijas - gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta
- aristolochia Aristolohija - divdīgļlapju klases aristolohiju dzimtas ģints
- armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā
- ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci
- armeria Armērijas - divdīgļlapju klases limoniju dzimtas ģints
- desantvienības Armijas un flotes izlases vienības sauszemes operāciju veikšanai
- pašpalīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām; savstarpējās palīdzības kase
- aronia Aronijas - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
- arthonia Artonijas - asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints
- araceae Ārumi - viendīgļlapju klases cūkaušu rindas dzimta
- orontija Ārumu dzimtas ģints ("Orontium"), ūdenī iegrimuši dekoratīvi augi, kas iesakņojas baseina dibenā, bet to koši dzeltenās ziedvārpas parādās virs ūdens
- kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
- rotans asarveidīgo kārtas suga, neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
- asclepias Asklēpijas - divdīgļlapju klases asklēpiju dzimtas ģints
- ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā
- ascolichenes Asku ķērpji - ķērpju nodalījuma klase
- acarosporaceae Asku ķērpju klases akarosporu dzimta
- acarospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
- biatorella Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
- maronea Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
- sarcogyne Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
- strangospora Asku ķērpju klases akarosporu dzimtas ģints
- arthoniaceae Asku ķērpju klases artoniju dzimta
- arthothelium Asku ķērpju klases artoniju dzimtas ģints
- opegrafa Asku ķērpju klases artoniju rindas dzimta ("Opegraphaceae"), kurā apvienoti primitīvākie krevju ķērpji, 8 ģintis, \~530 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- aspicilia Asku ķērpju klases aspicīliju dzimtas ģints
- dothideales Asku ķērpju klases dotīdeju rinda
- pleospora Asku ķērpju klases dotīdeju rindas dzimta ("Pleosporaceae"), krevju ķērpji, kuru laponis attīstās substrātā vai virs tā, 13 ģintis, 400 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu, gk. uz lapu kokiem
- arthopyrenia Asku ķērpju klases dotīdeju rindas pleosporu dzimtas ģints
- strigulaceae Asku ķērpju klases dzimta
- akarosporas Asku ķērpju klases dzimta ("Acarosporaceae"), laponis krevveida, zvīņveida līdz lapveida, kas pie substrāta piestiprināts ar serdes hifām; augļķermeņi - apotēciji, kas atrodas lapoņa kārpveida izaugumos, 10 ģinšu, 400 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas
- artonija Asku ķērpju klases dzimta ("Arthoniaceae"), ķērpju krevveida laponis cieši saaudzis ar substrātu, 3 ģintis, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- aspicīliji asku ķērpju klases dzimta ("Aspiciliaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveida laponis, retumis lapveida vai krūmveida laponis, aug uz koku mizas un akmeņiem, 3 ģintis, 130 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- kladonija Asku ķērpju klases dzimta ("Cladoniaceae"), vertikālais sekundārais laponis var būt krūmveidīgs, īlenveidīgs, ragveidīgs vai kausveidīgs; ziemeļos tā ir galvenā ziemeļbriežu barība, 11 ģinšu, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 54 sugas
- grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- strigula Asku ķērpju klases dzimtas "Strigulaceae" ģints
- feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
- fiskonija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Physconia"), ķērpji ar lapveidīgu, pelēkbrūnu līdz tumšbrūnu laponi ar apsarmi, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
- asterothyriaceae Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta
- gialekta Asku ķērpju klases grafīdiju rindas dzimta ("Gyalectaceae"), krevju ķērpji ar vienveidīgu laponi, kas satur zaļaļģes, \~90 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
- porina Asku ķērpju klases ģints
- henotēka Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Chaenotheca"), ķērpjiem raksturīgs graudains, sīkzvīņains laponis, dažreiz ar sorēdijām, 23 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, šie ķērpji aug gk. uz koku mizas, ir sīki un grūti pamanāmi
- cifēlija Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints ("Cyphelium"), Latvijā konstatēta 1 suga
- coniocybe Asku ķērpju klases kalīciju dzimtas ģints, Latvijā konstatētas 2 sugas
- mikokalīcija Asku ķērpju klases kalīciju rindas dzimta ("Mycocaliciaceae"), ķērpjiem mazattīstīts, plāns krevjveida laponis, kas dažreiz grūti pamanāms, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama
- kladīnas Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Cladina"), raksturīgs divējāds laponis, primārais (horizontālais) laponis maz pamanāms, jo ātri izzūd, tā vietā attīstās sekundārais (vertikālais) laponis - podēcijs, līdz 20 cm augstumā, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- piknotēlija Asku ķērpju klases kladoniju dzimtas ģints ("Pycnothelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- bacīdija Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Bacidia"), raksturīgs krevju laponis, kas dažreiz var būt ieaudzis koka mizā vai akmenī, \~420 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- katillārijas Asku ķērpju klases lecideju dzimtas ģints ("Catillaria"), krevju ķērpji, kam laponis attīstās substrātā vai virs tā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- baeomyces Asku ķērpju klases lekanoru rindas beomicēšu dzimtas ģints
- beomicētes asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Baeomycetaceae"), ķērpjiem raksturīgs krevveidīgs vai sīkzvīņains, dažreiz lapveidīgs laponis, kam nav mizas kārtas, 3 ģintis, \~46 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- kandelārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Candelariaceae"), ķērpjiem ir sīkgraudaini vai sīkzvīņaini, gaišdzelteni līdz oranždzelteni, retāk pelēkdzeltenīgi lapoņi, 52 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kolēma Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Collemataceae"), lapu un krūmu ķērpji, 7 ģintis 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 13 sugu
- hipogimnija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Hypogymniaceae"), ķērpjiem raksturīgi lapveidīgi, pelēkzaļgani, gaišpelēki vai dzeltenbrūngani, bieži vien uzpūsti lapoņi, 4 ģintis, 80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- huilija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Huiliaceae"), ķērpjiem ir pelēks līdz zaļgandzeltens, vesels vai saplaisājis šūnveidīgs krevju laponis, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 11 sugu
- lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
- panārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pannaria"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- parmēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Parmeliaceae")
- pertuzārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Pertusariaceae"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs, vesels vai saplaisājis laponis ar labi attīstītu augšējo mizu, augļķermeņi - apotēciji, kas pa vienam vai vairākiem attīstās kārpveida izaugumos, 5 ģintis, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas
- fliktīda Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Phlyctidiaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 2 sugas
- placintija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Placynthiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- stereokaulons asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Stereocaulaceae"), ķērpju laponis divdaļīgs, augļķermeņi brūni vai melni apotēciji, 4 ģintis, \~132 sugas, Latvijā kontatēta 1 ģints
- telošista Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Teloschistaceae"), krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
- trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
- umbilikārija asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Umbilicariaceae"), Latvija konstatēta 2 sugas
- teliošistas Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta, krevju, lapu vai krūmu ķērpji, kam raksturīgs heteromērisks laponis ar dorsiventrālu vai radiālu uzbūvi, lapoņi dzelteni līdz oranži, retāk pelēki vai citā krāsā, 7 ģintis, >460 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 19 sugu
- anaptychia Asku ķērpju klases lekanoru rindas fisciju dzimtas ģints
- nefroma asku ķērpju klases lekanoru rindas ģints ("Nephroma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- menegacija Asku ķērpju klases lekanoru rindas hipogimniju dzimtas ģints ("Menegazzia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- huilia Asku ķērpju klases lekanoru rindas huiliju dzimtas huiliju ģints
- arthrorhapis Asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints
- mikoblasts asku ķērpju klases lekanoru rindas lecideju dzimtas ģints ("Mycoblastus")
- parmeliaceae Asku ķērpju klases lekanoru rindas parmēliju dzimta
- ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
- plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas
- telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- cetrēlija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetrelia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- clathroporinaceae Asku ķērpju klases pirenulu rindas dzimta
- polyblastiopsis Asku ķērpju klases pleosporu dzimtas ģints
- caloplacales Asku ķērpju klases rinda
- kalīcijas Asku ķērpju klases rinda ("Caliciales")
- dotīdeja Asku ķērpju klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatēti tikai pleosporu dzimtas ķērpji
- lekanoras Asku ķērpju klases rinda ("Lecanorales"), gk. krevu, retāk lapu un krūmu ķērpji, 33 dzimtas, 13000 sugu, Latvijā konstatētas 26 dzimtas, 1361 suga
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu
- pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas
- cianofilas Asku ķērpju klases rinda, gk. lapu ķērpji, kuru laponī ir zilaļģes vai zaļaļģes
- kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- ksantorijas Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints, raksturīgs lapveida laponis, 15 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
- dermatokarpons Asku ķērpju klases verukāriju dzimtas ģints ("Dermatocarpon"), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas aizsargājamas
- askomicēti Asku sēnes jeb somiņsēnes, augstāko sēņu klase; to raksturo daudzšūnu micēlijs un dzimumvairošanās sporu veidošanās īpašās šūnās - somiņās jeb askos
- ostropales Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rinda
- acrospermum Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
- hemiaskomicētes Asku sēņu klase ("Hemiascomycetes"), vienkāršākās asku sēnes bez augļķermeņiem, 60 ģinšu, 325 sugas, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, \~30 sugu
- pleospora Asku sēņu lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Pleosporaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz augu stublājiem, augļķermeņi - pseidotēciji, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 83 sugas
- geneja Asku sēņu nodalījuma dikomicāšu klases trifeļu rindas dzimta ("Geneaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
- micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstenīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Spathularia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- sarcoscypha Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
- sarcosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
- urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints
- pseidoplektānija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Pseudoplectania")
- sarkoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcoscypha")
- sarkosoma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Sarcosoma")
- urnula Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Urnula")
- beloniella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases demateju dzimtas ģints
- dermateja Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Dermateaceae"), saprofīti uz augu atliekām, arī parazīti, augļķermeņi gk. sīki un grūti pamanāmi, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 30 sugu
- hialoscifa Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hyaloscyphaceae"), vairākums saprofīti uz nokaltušu koku un krūmu zariem vai lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 28 sugas
- hipoderma Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Hypodermataceae"), saprofīti vai parazīti uz kokiem, krūmiem, lakstaugiem
- humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
- lāčpurns Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Morchellaceae"), saprofīti, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 9 sugas
- trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- kriptomicēte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases facīdiju rindas dzimta ("Cryptomycetaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- albotrichia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ģints
- belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums
- anthracobia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- cheilymenia Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- sepultaria Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- tricharina Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- trichophaea Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints
- aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria")
- zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis")
- askobola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Ascobolaceae"), Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugas
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu
- telebola Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Thelebolaceae"), no kuras Latvijā konstatētas 6 ģintis, 12 sugu
- ausene Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas kaussēņu dzimtas ģints ("Otidea"), Latvijā konstatētas 8 sugas
- bisporella Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju dzimtas ģints ("Bisporella")
- orbīlija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases leociju rindas dzimta ("Orbiliaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- apostemidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
- leocija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Leotiales syn. Helotiales"), Latvijā konstatētas 6 dzimtas
- kaussēne Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Pezizales"), augļķermeņi kausveidīgi, bieži spilgtā krāsā, ar kātiņu un cepurīti
- facīdija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rinda ("Phacidiales")
- bisīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases rumpuču dzimtas sēņu ģints ("Gyromitra"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- cūktrifele Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Choiromyces")
- zemesčiekurs Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu dzimtas ģints ("Pachyphloeus"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm)
- kudonija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Cudonia"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- endomicētes Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Endomycetales"), vienkāršākās asku sēnes, kam augļķermeņi neveidojas, bet aski attīstās no zigotas vai partenoģenētiski no atsevišķām šūnām
- protomicēte Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Protomycetales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- vējslotsēne Asku sēņu nodalījuma hemiaskomicēšu klases rinda ("Taphrinales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- agrene Asku sēņu nodalījuma kaussēņu rindas diskomicēšu klases dzimta ("Sarcoscyphaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, katrā 1 suga
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
- labulbeniomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Laboulbeniomycetes"), kukaiņu, dažas sugas arī zirnekļu parazīti, sēnes ar ļoti vienkāršu uzbūvi un uz substrāta virsmas veido sīku, no nedaudzām šūnām sastāvošu laponi, kas ieaug kukaiņa vai zirnekļa hitīna apvalkā, 127 ģintis, \~1500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - labulbēnijas
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
- pirenomicēte Asku sēņu nodalījuma klase ("Pyrenomycetes"), gk. saprofīti, kas dzīvo uz augu atliekām, 640 ģinšu, \~6000 sugu, iedala 6 rindās, Latvijā konstatētas 6 rindas, 18 dzimtu, 48 ģintis, 113 sugu
- labulbēnija Asku sēņu nodalījuma klases labulbeniomicēšu klases rinda ("Laboulbeniales")
- dothideales Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dotīdeju rinda
- dotiora Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Dothioraceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
- mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- lofiostoma Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases pleosporu rindas dzimta ("Lophiostomataceae")
- dotīdeja Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Dothideales"), no kuras Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- histērija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales")
- mikrotīrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases rinda ("Hysteriales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta
- bitunicatae Asku sēņu nodalījuma lokulomicēšu klases nosaukuma sinonīms
- amphisphaeriaceae Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases amfisfēriju dzimta
- anthostoma Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases diatripu dzimtas ģints
- gnomonija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Gnomoniaceae"), saprofīti uz atmirušām lapām un stublājiem, dažas sugas -augu parazīti, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 7 sugas
- nektrija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Nectriaceae"), sēņu augļķermeņi - peritēciji ir gaļīgi sarkani vai oranži, attīstās pa 1 vai grupās uz sarkanīgas vai oranžas spilvenveida stormas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu
- anthostomella Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases klipeosfēriju dzimtas ģints
- nummularia Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases ksilāriju dzimtas ģints
- klipeosfērija Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Clypeosphaeriaceae"), saprofīti uz nokaltušiem lakstaugu stublājiem, nobirušām koku lapām, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 5 sugas
- diatripa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Diatrypaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem, lakstaugu stublājiem, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu
- melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
- milnene asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas ģints ("Cordyceps"), kukaiņu un sēņu parazīti
- bercija Asku sēņu nodalījuma piromicēšu klases koronoforu rindas dzimta ("Bertiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- ascosphaerales Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rinda
- ascosphaeraceae Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimta
- ascosphaera Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases askosfēru rindas askosfēru dzimtas ģints
- īstās miltrasas sēņu dzimta asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Erysiphaceae"), obligāti parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, sēņu micēlijs veido haustorijas (izaugumus), kas ieaug saimniekauga lapu šūnās, dzimtā \~100 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugas (uz 300 sugu saimniekaugiem)
- ofiostoma Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases dzimta ("Ophiostomaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis
- mikroasks Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases rinda ("Microascales")
- īstā miltrasa asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases sēņu dzimta (“Erysiphaceae”), parazīti uz augstāko augu orgāniem, gk. lapām, \~100 sugas, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 60 sugu (uz 300 sugu saimniekaugiem)
- hipomicēte Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Hypomycetaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- melanospora Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Melanosporaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- polistigma Asku sēņu pirenomicēšu klases hipokreju rindas dzimta ("Polystigmataceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 7 sugas
- vāleņstromsēne Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas
- diaporta Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Diaporthales"), Latvijā konstatētas 3 dzimtas
- hipokreja Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Hypocreales"), saprofīti, arī augu parazīti, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas nektriju dzimtas 3 ģintis
- sfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Sphaeriales"), augļķermeņi lodveida vai bumbierveida peritēciji, pa vienam vai grupās, dažkārt iegrimuši blīvā micēlija pinumā, Latvijā konstatētas 6 dzimtas
- ksilārija Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Xylariales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- amfisfērija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Amphisphaeriaceae"), Latvijā konstatēta 2 ģintis, 2 sugas
- hetomija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Chaetomiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces")
- kailaski Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Gymnoascaceae"), Latvijā nav konstatēta
- onigenas Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Onygenaceae")
- eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem
- preisija Asku sūnu klases maršanciju apakšklases maršanciju dzimtas ģints ("Preissia")
- sklerocīnija Asku šēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Sclerotiniaceae"), gk. parazīti, retāk saprofīti uz dažādām augu daļām, raksturīgākā pazīme ir sklerociji un stromas, uz kuriem attīstās augļķermeņi - apotēciji, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 17 sugu
- leptogija askuķērpju klases kolēmu dzimtas ģints ("Leptogium"), Latvijā konstatētas 6 sugas, tām raksturīgs lapveidīgs vai zvīņveidīgs laponis
- melanēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Melanelia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, laponis brūns, lapveidīgs, ar stipri dalītām daivām, tā apakšpusē ir rizīnas, ar kurām ķērpis piestiprinās pie substrāta
- parmelīna askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Parmelina")
- ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
- solorīna askuķērpju klases peltigeru dzimtas ķērpju ģints ("Solorina"), Latvijā konstatēta 1 suga
- paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- aspiciliaceae Aspicīliji - asku ķērpju klases dzimta
- asteridae Asteru apakšklase
- astere Asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās
- astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
- astotklasnieks Astotās klases skolēns
- zelta vedējs ateju tīrītājs; asenizators
- periodiskā izlase atkārtotā izlase
- reciprokā atkārtotā izlase atkārtotā izlase, ko lieto abu vecākformu uzlabošanai
- vienpusīgā atkārtotā izlase atkārtotā izlase, ko lieto tikai vienas vecākformas uzlabošanai
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles
- iztveršana atlases process, kura mērķis ir izveidot tādu objektu kopu, no kuras izpētes rezultātā varētu iegūt informāciju par līdzīgiem objektiem, kas nav iekļauti šajā kopā
- rezīdijs Atlikumu klase - visu pēc dotā moduļa m savstarpēji kongruento veselo skaitļu klase
- agaricales Atmatenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda
- agaricus Atmatenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints
- Eiņa ezers atradās Madonas novada Ošupes pagastā uz ziemeļiem no Lubāna ezera, Abaines augšteces baseinā, tā platība bija \~35 ha, apaļš, sekls, dūņains, pēc Aiviekstes un tās pieteku regulēšanas pilnīgi aizaudzis (kūdrājs, mežs); tagad - Eiņa purvs
- Pļaviņu pilskalns atrodas Aizkraukles novada Klintaines pagastā, savrups 20-30 m augsts paugurs, stipri postīts, plakums - 30 x 25 m, 3-4 m zem tā visapkārt terase (platums - līdz 5 m), 5 m zemāk vēl viena terase (platums - līdz 20 m), kas, iespējams, izmantota par priekšpili, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
- Augšezera dzelzs rūdas baseins atrodas ASV, uz rietumiem no Augšezera, 160 km garā joslā Lorensa augstienē; viens no lielākajiem dzelzs rūdas baseiniem pasaulē
- Lasenbergas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbergas muižas centra, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
- Lasiņu pilskalns atrodas Daugavpils novada Tabores pagastā, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Lasenbekas muižas centra Lasiņiem, apaļš 4-5 m augsts paugurs, ko norobežo stāva grava, plakums - \~43 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
- Straujenieku pilskalns atrodas Gramzdas pagastā pie bijušajām Straujenieku mājām, ir \~7 m augsts, kukuļveidīgs paugurs purvainu pļavu vidū, plakums - \~30 x 20 m, \~1,5 m zem tā visapkārt 2-3 m plata terase, datējums nav zināms
- Krapas pilskalns atrodas Gulbenes novada Daukstu pagastā, savrups, \~20 m augsts paugurs (~250 x 150 m) ar stāvām nogāzēm, rietumu nogāzē 2 terases, plakums - 80 x 40 m, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
- Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
- Stikinas plato atrodas Kordiljeros ("Stikine Plateau"), Stikinas un Taku baseinā, Kanādā, augstums 750-1800 m, kontinentāls klimats, taiga
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Aģes purvs atrodas Krimuldas novadā, Aģes baseinā, platība - 1363 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 6 m
- Sunļao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, Sungari un Ļaohes baseinā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-300 m vjl.
- Arnicēnu pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, mežā 1,5 km uz ziemeļiem no Arnicēnu mājām, 15 m augsts paugurs, kam ziemeļu un dienvidu nogāze stāva, bet austrumu pusē senāk bijusi terase, kas tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar nogāzēm, plaknums 40 x 20 m
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m
- Pušas pilskalns I atrodas Pušas ciema austrumu daļā, ir \~10 m augsts paugurs, plakums — ovāls \~40 x 20 m, ko \~2 m zemāk apliec terase, austrumu nogāzē \~5 m zem tās ir otra terase, apdzīvošanas laiks nav zināms
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats
- Hudzona šaurums atrodas starp Labradoras pussalu un Bafina Zemi ("Hudson Strait"), savieno Hudzona līci un Foksa baseinu ar Labradoras jūru, garums — 806 km, platums — 115-407 km, dziļums — 200-600 m
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns)
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
- Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- ommatidijs Atsevišķā actiņa fasetu acīs
- albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm
- intrasomātiskā izlase atsevišķu somatisko šūnu izlase
- disģēnisks attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem
- atlase Atvase
- atose Atvase
- atvasa Atvase
- atvaša Atvase
- atvasis Atvase
- atvass Atvase
- ievasi Atvase
- izdzītnis Atvase, asns
- atzale Atvase, jauns (koku, krūmu) dzinums
- atzals Atvase, jauns (koku, krūmu) dzinums
- proles Atvase; bērns, pēcnācējs; jaunie karavīri
- atzaļas Atvases
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
- lentveida skaņnesis audiokasete; arī magnetofona lenta
- briestaudze Audze, kuras valdošās koku sugas vecums ir vienas vecumklases robežās pirms ciršanas vecuma
- gaši Auga apakšzemes atvases
- bērns Auga atvase; mazs, jauns augs
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
- Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m
- Jamantavs Augstākais kalnu masīvs Dienvidurālos, Simas pietekas Inzeras augšteces baseinā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1640 m
- ārieši Augstākās (ziemeļu) rases pārstāvji (pēc rasisma teorijas)
- autobāns Augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē; autobānis
- ģenerālkonsulāts Augstākās klases, līmeņa konsulāts, ko vada ģenerālkonsuls
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
- desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
- kutirjē augstas klases drēbnieks; apģērba modes radītājs
- ciparkasete Augstas kvalitātes magnētiskā lente, kas ievietota standartizmēra kasetē ar ierakstaizsardzības un standartformāta nodrošināšanas iespējām
- Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
- Augškamas augstiene augstiene Kamas un Čepcas augšteces baseinā Krievijā (_Verhnekamskaja vozvyšennost’_), Permas novadā, Kirovas apgabalā un Udmurtijas Republikā, augstums - līdz 337 m vjl., viļņots līdzenums
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
- Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
- Suomenselke Augstiene Somijas vidienē, Somu un Botnijas līča baseinu ūdensšķirtne, augstums - līdz 351 m, daudz ezeru, \~1/2 teritorijas pārpurvota
- parami Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.
- paramos Augstkalnu baseini Kolumbijas, Ekvadoras un Peru ziemeļdaļas Andos ap 2800-4500 m vjl.; parami
- Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
- aerotropisms augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma
- ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
- gneti augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu
- podokarps augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma skuju koku klases rinda ("Podocarpales")
- aurēlija Ausainā aurēlija - scifozoju klases suga ("Aurelia aurita"), viena no visvairāk izplatītajām medūzām
- auriscalpiaceae Ausenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta
- australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem
- vedoīdi Australoīdās rases atzars, pie kura pieder Šrilankas vedi, dažas dravīdu grupas Indijas dienvidos, senoji Malakas vidienē u. c.
- austrāliešu rase australoīdās rases atzars, pie kuras pieder Austrālijas pamatiedzīvotāji
- palaioāziāti Austrumāzijas pirmiedzīvotāji, kas tālā senatnē sastādījuši zināmu rases vienību, bet vēlāk, sajaucoties ar citām rasēm, pārveidojušies un izzuduši
- Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
- Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā
- burgundi Austrumģermāņu cilts, ap m. ē. sākumu ieceļojuši no Bornholmas salas, 5. gs. v. Ronas upes baseinā nodibināja agrā feod. valsti (534. g. to iekaroja franki)
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
- volīnieši Austrumslāvu cilšu savienība (10.-11. gs.) Bugas augšteces baseinā
- bānis Autobāns - augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē
- aristoģenēze Autoģenētiska koncepcija, kas apgalvo, ka evolūcija notiek bez dabiskās izlases, iekšēju radošu stimulu ietekmē un neatkarīgi no vides pārmainām
Atrasts piemēros (99):
- čukstēt - Es padomāšu,- nobijies čukstēju, jo sapratu, ka klasesbiedri nejoko.
- lai tā būda rūc —Ermoņika spēlē, kontrabase dūc, Rampa — rampa — ram — pam — pam, Lai tā būda rūc!
- izdot 1991. gadā tika izdota plašāka dzejas izlase.
- izlase 1991. gadā tika izdota plašāka dzejas izlase.
- skaidrojošā vārdnīca 3. klases mācību grāmatā ir ievads, piecas atšķirīga apjoma daļas, nobeigums, mīklas par dabas objektiem un skaidrojošā vārdnīca.
- atgādinātājs Abiem pietrūkst motivācijas (strādāju par atgādinātāju šajā laikā), bet jaunākajam īpaši pietrūkst tas, ka nav kopā ar klasesbiedriem un skolotājiem.
- pie sasistas siles Aizej atpūsties, bet attopies kā pie sasistas siles – nav vairs ne somas, ne atslēgu, nozagts telefons un pat pase.
- čības Apmeklējot sabiedriskās pirtis un baseinus, jāņem līdzi savas čības.
- pieprasījums Apmierināti vicinādams pases, viņš apsēdās pie nelielā galdiņa un sāka rakstīt pieprasījumu pārfotografēšanai.
- apmierināt Apsardzes darbinieku parādītā pase pilnīgi apmierināja, un viņš deva atļauju izkāpt.
- atļauja Apsardzes darbinieku parādītā pase pilnīgi apmierināja, un viņš deva atļauju izkāpt.
- riba Ar abām rokām Konrāds paguva sažņaugt ragu, un tā asais gals tikai pasekli iedūrās starp ribām.
- ārstniecisks Ārpus mājas mākslinieks apmeklē tikai baseinu un ārstniecisko vingrošanu.
- piedzimt Atkal pienākot Lielās talkas dienai, vērts aizdomāties, kāpēc atkritumi Latvijā joprojām ir problēma un kāpēc depozītsistēma plastmasenēm tā arī pie mums nav piedzimusi, kaut abās pārējās Baltijas valstīs jau veiksmīgi darbojas.
- pielaizīts Atspīdums uz cītīgi pulētā dzelzs rumaka virsbūves, kalni un ciemati, arī pašas trases — viss ideāli pielaizīts un nogludināts.
- dati Atsūtiet, lūdzu, savu personas kodu, pases datus un bankas konta numuru, lai varam noslēgt līgumu.
- konts Atsūtiet, lūdzu, savu personas kodu, pases datus un bankas konta numuru, lai varam noslēgt līgumu.
- atvase Atvases var griezt.
- plānojums Augstākā klase ir paneļu ēkas ar uzlaboto plānojumu, 119. sērija, komforta klase — staļinlaiku, bet ekonomiskā — hruščovkas.
- bronza Austrālijas izlase 2000. gadā kļuva par olimpiskajām čempionēm, bet pirms četriem gadiem Pekinā izcīnīja bronzu.
- audzinātājs Balle beidzās ar Mētras klases audzinātāja iekrišanu aktu zāles krēslos.
- vide Baltijas jūra ir lielākais iesāļūdens baseins pasaulē, un bažas par tās stāvokli arvien skaļāk izsaka vides eksperti un organizācijas.
- smaržot Bet kas labāks — dīvainis, kurš pārņemts smaržo šalli, vai aseksuāls datora draugs?
- kruta Bet tas skaitījās kruta, jo džekam, kuram tajos laikos bija kasete ar šīm dziesmām, stāvoklis sabiedrībā bija garantēts!
- izlase Bija izmantota nejauša izlase.
- jauns Biju gadu jaunāks par pārējiem klasesbiedriem, jaunekļa gados tas nenozīmē maz, un, iespējams, izrādījos nepietiekami nobriedis.
- bokss Boksa tālākajā sienā bija bīdāmas durvis, aiz kurām atradās betonētā priekštelpa, no kurienes savukārt durvis veda gan uz baseinu, gan arēnu.
- atražot Cehs tika būvēts, lai pavairotu un atražotu konkrētas upes baseina zivju populāciju.
- kopš Ceturtajā klasē biju sākusi apgūt angļu valodu arī skolā, un pirms piektās klases es pateicu vecākiem, ka skolā drīz būsim tikuši līdz tam pašam līmenim, ko esam sasniegušas privātstundās kopš četru gadu vecuma.
- ceturtdien Ceturtdien, 5. maijā, norisinājās kūku būvēšanas un dekorēšanas meistarklase tēviem ar viņu mazajām atvasēm.
- pastāvēt Cieši pastāvēju uz to, ka pase ir īsta.
- ārstētājs Cik daudzi arī tagad uzdodas par lāsta noņēmējiem, dažādu slimību ārstētājiem un ekstrasensiem?
- špikeris Citreiz vairāki klasesbiedri apvienojās ar vienotu špikeri, kas tika paslēpts vai nu tualetē, vai koridorā uz palodzes.
- dārzs Dārza terase – ar novelkamu strīpainu nojumi, dārziņā zied rudens puķes.
- rudens Dārza terase – ar novelkamu strīpainu nojumi, dārziņā zied rudens puķes.
- vilināt Dārzā zied jasmīni, un terases priekšā magones savu ugunīgo kausu tumsā vilina kolibrijus un bites.
- atdzimt Daži stari atlēca atpakaļ, mezdami atspīdumu griestos, citi izlauzās cauri ūdenim un vija virmojošus rakstus uz baseina grīdas, it kā tur dzimtu, mirtu un no jauna atdzimtu gaišzilas čūskas.
- purvs Dienvidus nosedza plašie Pripetes baseina purvi.
- cukurniedre Divpadsmit gadus izturētais rums Dictador ir tapis no neapstrādātas cukurniedru melases.
- baidīties Droši vien tāpēc Žanete paniski baidījās no ūdens – viņa turējās drošā attālumā no peldbaseina un pat vannā mazgājās tikai ar dušu.
- pieprasīt Durvis tiek noslēgtas, visiem pieprasa pases, dokumentus vai kaut ko tamlīdzīgu, jo miera nav.
- caurvējš Durvju atvēršana izsauca caurvēju, kas no klases parāva rajona izglītības pārvaldes pārstāvi.
- ierast Džefs ir miljonāra atvase, kurš ieradis, ka var dabūt visu, ko vien vēlas.
- trokšņains Es sagaidīju trokšņaino starpbrīdi, paķēru somu no klases un mēteli no koridora skapja un devos uz savu mīļo uzbērumu pie vilcienu sliedēm.
- simpatizēt Fīlds jau skolas gados simpatizējis nacismam un idealizējis Hitleru, ticējis baltās rases pārākumam.
- sēdēt Grāfs Freds fon Mēdems, senas Kurzemes baltvācu dzimtas atvase, ienāca mūsu klasē jau krietni vecāks par mums, pārējiem, jo, neizceldamies ar īpašu uzcītību, vairākās klasēs bija sēdējis divus gadus.
- grodums Iegājām pie Putniņiem, kam sevišķā specialitāte bija diegi, dzijas, dzīpari — simtiem nokrāsu, rases, groduma.
- paņēmiens Izlases cirtes var izpildīt, kad mežs ir pieaudzis, nocērtot to vairākos paņēmienos.
- base Iznākums pēc kaujas ir muzikantu kora izdalīšanās uz divām daļām: Tupele paliek pie vecā, Krādziņš dibina jaunu ar savu tēvu, kas spēlē basi un dēls pirmo pijoli; kad dēls spēlēja, pijole skanēja “Jaunam piens, jaunam siers, Jaunam skuķēns klāt gulēt”; base skanēja “Vecam rutki, vecam putra, Vecam runga pagalvī”.
- strīpa Kad piekritu divas nedēļas padzīvot paziņas vecāku dzīvoklī, lai neapzog, kamēr viņi būs ārzemēs, es šos cilvēkus gandrīz nemaz nepazinu, miglaini atcerējos viņu sejas no pamatskolas klasesvakariem, kur viņi pāris reižu bija redzēti sēžam strīpā ar citiem vecākiem pie cepumu un sarkanās dzēveņu limonādes galda.
- skatiens Kādu brīdi vēroju savējos, tad pamanīju klases biedrenes izbrīnīto skatienu.
- sagatavošana Kāpēc tad bērnam jāiziet sagatavošanas klase pirms iešanas skolā, bet politiķim, pirms viņš kļūst par sabiedrības līderi, nav jāmācās?
- operācija Kases operāciju uzskaite ir jāizdara tā, lai katrs saņemtais un izdarītais maksājums tiktu reģistrēts ik dienas.
- gribētājs Kases telpa neliela, biļešu gribētāju daudz.
- kautrīgs Klase ir pārsteigta, jo Elena mūžam ir ārkārtīgi klusa un kautrīga un ne uz ko nav iedrošināma.
- govs Klases audzinātāja bija sarunājusi vietu Irbēnu govju kompleksā, kur varēšot ātri sapelnīt naudu studijām.
- boulings Kompleksā plānots izvietot restorānus, bārus, koncertzāli, kazino, boulinga un biljarda zāli, kā arī sporta zāles, baseinus, pirtis, skaistumkopšanas salonus.
- brauciens Kopīgs brauciens uz Stokholmu klasei jau labu laiku bijis kluss sapnis, un virtuālā spēle nākusi tieši laikā, lai to realizētu.
- rediģējums Krājumam pievienota Kārļa Egles bibliogrāfija, tajā atzīmēti visi Raiņa darbu izdevumi līdz 1954. gada martam — rakstu kopojumi, izlases, dzeja, drāma, proza, tulkojumi, rediģējumi, kā arī Raiņa dzejoļu un lugu tulkojumi citās valodās, monogrāfijas un lielākie raksti par Raini.
- sākšana Labākais laiks pusdienu sākšanai bija ap pusvieniem, vēlāk terase jau pieplūda pilna.
- govs Labi vēl, ka manī bija kaut cik pārliecības un ticības, ka es neesmu tā resnā govs, kā man cenšas ieskaidrot klasesbiedri.
- braukt Laiks " skrien" ātri, un vēl pavisam nesen, retais vien varēja iedomāties, ka šodien glaudīsim telefonus, brauksim ar pirkstu pa digitālo, nevis papīra, karti, un cilvēki aizmirsīs, kas ir žilitons un kasetes.
- svaru stienis Laiks līdz 27. janvārim laiks paiet nemanot – skrienot krosiņus, peldot baseinā, mazliet cilājot svarus (veicot pietupienus, ar svaru stieni uz pleciem).
- atvase Līdz 60 gadu vecumam melnalksnis dod celma atvases.
- izlase Lielais augums un platās plaukstas man lika iztēloties viņu Latvijas basketbola izlases sastāvā, saņemot medaļu Eiropas čempionātā.
- tiesa Lielākā tiesa bērnu bija daudzbērnu ģimeņu atvases.
- kvartets Līgavas mazais brālis ar saviem mūzikas skolas klasesbiedriem – saksofonu kvartetu – nospēlēja dikti šķību, lai arī sirsnīgu skaņdarbu.
- vīrišķīgs Līva tūlīt arī iedomājās 12. klases Kaspara vīrišķīgo smaidu un apcerēja, cik skumji būs starpbrīžos nākamgad, kad Kaspars būs beidzis skolu.
- summatīvā vērtēšana Mācību noslēguma vērtējumi 1. – 6. klasei tiks izlikti, ņemot vērā summatīvās vērtēšanas principu – šī mācību gada vērtējumus.
- micuks Manam micukam laukos ir trīs tehniskās pases un trīs numuru komplekti, lai bez problēmām pamuktu no policijas.
- augstskola Mani klasesbiedri netika augstskolā.
- istaba Mani sūtīja izzagt no skolotāju istabas klases žurnālu un pārlabot tajā atzīmes — kaut manējās nebija no tām, kas jāpārlabo.
- sastāvs Manu klasesbiedru sastāvs bija paraibs.
- spēlēt Māte stingri raudzījās, lai skolā es būtu teicamnieks, lai labi spēlētu vijoli, kuru ienīdu un uzskatīju par malkas pagali, un lai uzvestos kā Anglijas karalienes augstdzimusī atvase.
- uzdot Mazajās klasītēs vecākiem vajadzētu pasekot līdzi, vai bērns tiek galā ar uzdotajiem mājasdarbiem.
- brančs Mēģiniet piecelties laicīgi, lai uzspētu uz šampanieša bufetes branču, bet pēc tam baudiet sauli kādā no karstajiem klubiem pie baseina.
- mācību gads Mēs nolēmām, ka jau nākamajā mācību gadā 3. klasei būs par vienu fizkultūras stundu vairāk – nevis divas, bet trīs.
- šūpoles Mēs visa klase sakāpām šūpolēs un uzšūpojāmies varen augstu.
- uzdevums Mūsu klases uzdevums bija biešu lauka kaplēšana un ravēšana.
- godalgot Nedēļas nogalē ASV Krasta apsardze steidzās palīgā godalgotajam aktierim Raselam Krovam, kad viņš apmaldījās laivu brauciena laikā.
- apmeklējums Nekādas ceļošanas, tas ir tik dārgi, nekādu izklaižu, baseina apmeklējumu vai tērēšanos dēļ niekiem.
- ceļošana Nekādas ceļošanas, tas ir tik dārgi, nekādu izklaižu, baseina apmeklējumu vai tērēšanos dēļ niekiem.
- elektrisks Nervu elektriskie impulsi, no talāma tiek vadīti uz smadzeņu garozu un atpakaļ (Kārters, Rasels, 2001).
- atrasties Nesteidzīgi iekārtojos viesnīcā, pārģērbos un devos uz baseinu, kas atradās pie okeāna.
- luksuss Nevarēja taču ar luksusa klases braucamo izrīkoties tā, kā puiši nereti darīja vēl pirms kādiem gadiem, kad žigulīša pretzagļu sistēmas apklusināšanai izmantoja kaut ko tik brutālu kā uzasinātu lauzni.
- formatīvā vērtēšana No ceturtās līdz divpadsmitajai klasei ir vienota summatīvā un formatīvā vērtēšanas sistēma, kur skolēni kāda mācību bloka ietvaros saņem vērtējumu ne tikai par testiem un kontroldarbiem, bet arī krāj punktus par darbu stundās, par dažādiem radošiem darbiem, ko veic mājās, un vēlāk punktu skaits pārtop atzīmē.
- izlase No katras grupas ceturtdaļfinālā iekļūs labākās četras izlases, bet pārējām PČ būs beidzies.
- ekstra No turienes baudāms fantastisks skats uz jūru, un villā ir gan tenisa korti, gan peldbaseins, gan citas ekstras.
- būvniecība Olimpiskā centra būvniecība Jelgavā turpinās, ka arī turpinās pieguļošās BMX trases būvniecība.
- opā Opā, izrādās kopš ziemas ir nedaudz pamainīta trase- jāskrien nevis pa lielo, plato ceļu, bet gan pa mazām taciņām.
- burties Pārdevēja būrās pie kases.
- klajums Pāris metrus tālāk sākās apaļš klajums, kluss zāles baseins pašā meža sirdī.
- izpildīties Pārtikas nodaļā es, protams, izpildījos pie pašapkalpošanās kases kā īstens latvietis.
- tostarp Pases izsniegtas pēc pāris mēnešiem, bet tostarp atbrīvotie bijuši spiesti uz trim gadiem noslēgt līgumu ar kombinātu.
- pārsteigums Pēc astotās klases pabeigšanas rudenī mūs sagaidīja nepatīkams pārsteigums.
- federācija Pēc Latvijas Futbola federācijas datiem, Pētersons izlases labā ir guvis 24 vārtus.
- atbildīgs Pēc sestās klases beigšanas uzreiz jāstrādā atbildīgā darbā.
- izlase Pētījumā nejaušas izlases kārtā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
- dziesma Pie baseina jau sākās havajiešu nacionālo dziesmu un deju izrāde.
ase citās vārdnīcās:
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv