Paplašinātā meklēšana
Meklējam Lo.
Atrasts vārdos (295):
- Lo:1
- Loa:1
- Loba:1
- Lobe:1
- Lobu:1
- Loci:1
- Loči:1
- Lode:1
- Lodi:1
- Logi:1
- Loģe:1
- Loha:1
- Loja:2
- Loja:1
- Loki:1
- Loķe:1
- Loma:1
- Lome:1
- Lomi:1
- Lone:1
- Lono:1
- Loņa:1
- Lora:1
- Lori:1
- Losa:2
- Losa:1
- Lose:1
- Losi:1
- Loša:1
- Loši:1
- Lota:1
- Lots:1
- Loano:1
- Lobņa:1
- Lodes:1
- Lodis:1
- Lodza:1
- Lodze:1
- Lohge:1
- Lohja:1
- Lohja:2
- Loica:1
- Loiko:1
- Loimā:1
- Lokri:1
- Loksa:1
- Lomža:1
- Lonen:1
- Loņki:1
- Looma:1
- Lopju:1
- Lopra:1
- Loreo:1
- Lorha:1
- Lorka:1
- Lorša:1
- Losis:1
- Lotwa:1
- Loule:1
- Louni:1
- Louzi:1
- Lovua:1
- Lozdi:1
- Lo-Dzu:1
- Lobace:1
- Lobaje:1
- Lobaņa:1
- Lobēģu:1
- Lobeza:1
- Lobitu:1
- Loceva:1
- Lociki:1
- Lociši:1
- Locova:1
- Locupi:1
- Ločupe:1
- Lodēni:1
- Lodona:1
- Loduma:1
- Lodums:1
- Logana:1
- Logans:1
- Logeja:1
- Logena:1
- Logene:1
- Logini:1
- Logone:1
- Lohema:1
- Lohita:1
- Lohkva:1
- Lohova:1
- Lohusū:1
- Lojana:1
- Lojāni:1
- Loketa:1
- Lokijs:1
- Lomaco:1
- Lomami:1
- Lomaši:1
- Lomela:1
- Lomoši:1
- Longna:1
- Longvī:1
- Lonigo:1
- Lopare:1
- Lopati:1
- Lopesa:1
- Lopika:1
- Lopoti:1
- Lopsti:1
- Lorela:1
- Lorera:1
- Loreto:1
- Loriša:1
- Loroza:1
- Lorupe:1
- Losera:1
- Losice:1
- Loškas:1
- Lošupe:1
- Lotona:1
- Lotuši:1
- Louela:1
- Lovate:1
- Loveča:1
- Lovela:1
- Lovēre:1
- Loviča:1
- Lovīsa:1
- Loxten:1
- Lozdas:1
- Lozdys:1
- Lozjva:1
- Lozona:1
- Lozova:1
- Lo-Haņs:1
- Lobamba:1
- Lobērģi:1
- Lobnors:1
- Loborži:1
- Lobovka:1
- Loceiši:1
- Ločkoji:1
- Lodiger:1
- Lodrīno:1
- Lodumka:1
- Loesern:1
- Logocki:1
- Logovci:1
- Logovka:1
- Logroņa:1
- Lohmāra:1
- Lohnejs:1
- Lohness:1
- Lohreja:1
- Lohvica:1
- Loizaha:1
- Lokarna:1
- Lokarno:1
- Lokčima:1
- Lokerbi:1
- Lokmane:1
- Lokmene:1
- Lokodža:1
- Lollana:1
- Lollāra:1
- Lomboka:1
- Lommača:1
- Lompoka:1
- Lonaste:1
- Londona:1
- Longins:1
- Longvjū:1
- Lontova:1
- Lonžūmo:1
- Lopasņa:1
- Lopotas:1
- Lopotys:1
- Lordelo:1
- Loreina:1
- Lorensa:1
- Lorjāna:1
- Losinga:1
- Losiški:1
- Loštice:1
- Loufaņa:1
- Lounīki:1
- Lovnīki:1
- Lowiden:1
- Lozanna:1
- Lozdova:1
- Loznica:1
- Lobuorži:1
- Locinīki:1
- Ločupīte:1
- Ločusola:1
- Loddiger:1
- Lodenhof:1
- Logateca:1
- Logronjo:1
- Lohdergs:1
- Lohranca:1
- Lohvicja:1
- Lokamane:1
- Lokerena:1
- Lokhārta:1
- Lokporta:1
- Lokstene:1
- Lokstiņa:1
- Lollande:1
- Lollanna:1
- Lomjanki:1
- Londrina:1
- Longbīča:1
- Longeija:1
- Longjira:1
- Longvuda:1
- Lonšomuā:1
- Lopdārzi:1
- Loreleja:1
- Lorumupe:1
- Losimuta:1
- Lostallo:1
- Lošupīte:1
- Lotyšsko:1
- Lotringa:1
- Lovezers:1
- Lovosice:1
- Lozovaja:1
- Loborņica:1
- Lobžeņica:1
- Locinieki:1
- Locukolns:1
- Ločaunīki:1
- Ločukolni:1
- Ločukrūgs:1
- Lohkoribs:1
- Lohnasten:1
- Lokmenīte:1
- Lonalaida:1
- Londinium:1
- Longforda:1
- Longforta:1
- Longijona:1
- Longmonta:1
- Lonsujena:1
- Lopāmudra:1
- Lopersima:1
- Lophāvets:1
- Lopubirze:1
- Loreninge:1
- Losbanosa:1
- Loslunasa:1
- Lostekesa:1
- Louerhata:1
- Loustofta:1
- Lovalangi:1
- Loverhata:1
- Lozdauski:1
- Lozduļova:1
- Ločugobali:1
- Lohengrīns:1
- Lohgilheda:1
- Lohlomonds:1
- Lombardija:1
- Lomonosova:1
- Longbrānča:1
- Lonsestona:1
- Lorensvila:1
- Lorinbērga:1
- Losalamosa:1
- Losbarjosa:1
- Louisenhof:1
- Lozdukolns:1
- Logansporta:1
- Longailenda:1
- Longshitana:1
- Lorensbērga:1
- Losanhelesa:1
- Lohpagastela:1
- Londekzdroja:1
- Londonderija:1
- Longjērbīene:1
- Losandželosa:1
- Losrealohosa:1
- Loddigerskaja:1
- Lomi-Bortnīki:1
- Losglasjaresa:1
- Ložmetējkalns:1
- Lomi-Bortnieki:1
- Lorensumarkiša:1
- Losalkarrisosa:1
- Losinopetrovska:1
- Rehburga-Lokuma:1
- Beivuda-Losososa:1
Atrasts etimoloģijās (16):
- angļu: _Baywood-Los Osos_ (šķirklī Beivuda-Losososa)
- angļu: _Big Lost River_ (šķirklī Biglostrivera)
- _Bueng Khong Long_ (šķirklī Binkhonlona)
- latīņu: _Alba Longa_ (šķirklī Albalonga)
- angļu: _Bay Saint Louis_ (šķirklī Beisentluisa)
- indonēziešu: _Lombok_ (šķirklī Lomboka)
- spāņu: _Los Angeles_ (šķirklī Losandželosa)
- spāņu: _Los Angeles_ (šķirklī Losanhelesa)
- angļu: _Loughrea_, īru: _Baile Locha Riach_ (šķirklī Lohreja)
- _Bǎi Tử Long, Vườn quờc gia_ (šķirklī Bajtilona nacionālais parks)
- vjetnamiešu: _Bạch Long Ví, Đảo_ (šķirklī Baķlonvi)
- angļu: _Long Beach_ (šķirklī Longbīča)
- franču: _Lorient_ (šķirklī Lorjāna)
- franču: _Louvre_ (šķirklī Luvra)
- _Sang, Loi_ (šķirklī Cans)
- _Central London Reef_; _Trường Sa Đông Đảo_ (šķirklī Centrālais Londonas rifs)
Atrasts vārdu savienojumos (217):
- Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks
- Alcāno Lombardo
- Alčāno Lombardo
- Austrumu Londonas rifs
- Balja Loka Riaha
- Begonia Lorraine
- Centrālais Londonas rifs
- Ilzes-Lodes ezers
- izklājprogramma Lotus 1-2-3
- Lielie Loči
- Loaitas sēklis
- Loba ešinante
- Lobaria amplissima
- Lobaria linita
- Lobaria pulmonaria
- Lobaria scorbiculata
- Lobaržu ezers
- Lobēģu upe
- Lobelia cardinalis
- Lobelia dortmanna
- Lobelia erinus
- Lobelia fulgens
- Lobelia inflata
- Lobelia sessifolia
- Lobelia siphilitica
- Lobelia speciosa
- Lobelia tupa
- Lobelia x gerardii
- Lobērģu upe
- Lobes ezers
- Lobi kalns
- Lobivia boliviensis
- Lobivia rebutioides
- Lobivia tiegeliana
- Lobivia winteriana
- Lobomonas francei
- Lobomonas stellata
- Lobularia maritima
- Lobvoržu muiža
- Ločmelu ezers
- Ločmeļu ezers
- Loco laudato
- Loču kanāls
- Locusta migratoria
- Locustella certhiola
- Locustella fasciolata
- Locustella fluviatilis
- Locustella lanceolata
- Locustella luscinioides
- Locustella naevia
- Locustella ochotensis
- Lodeinoje Poļe
- Lodes ezers
- Lodes iežājs
- Lodes muiža
- Lodes pagasts
- Lodes-Taurenes ezeri
- Lodi Vekjo
- Lodiņu ezers
- Lodoicea seychellanum
- Loduma ezers
- Lodumas ezers
- Lodumu ezers
- Lodzas Aleksandrova
- Lofotu lielieplaka
- Lofotu salas
- Lofti grēdas
- Loges ezers
- Lojaltī salas
- Lojas pilskalns
- Lokarno klasifikācija
- Lokarno līgumi
- Lokas ūdenskrātuve
- Lokno struktūra
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils
- Lolium multiforum
- Lolium perenne
- Lolium remotum
- Lolium temulentum
- Lomasa de Samora
- Lombārdes ezers
- Lombardijas līga
- Lombardijas skola
- Lombardijas zemiene
- Lombokas šaurums
- Lomnicas smaile
- Lomnice nad Lužnices
- Lomnice pie Popelkas
- Lomonda ezers
- Lomonosova ģimnāzija
- Lomonosova grēda
- Lomonosova straume
- Lonate Pocolo
- Lonato del Garda
- Lonchura malacca
- Lonchura montana
- Lonchura punctulata
- Lonchura striata
- Londonas Karaliskā biedrība
- Londonas latviešu kopiena
- Londonas līgums 1915
- Londonas rifi
- Londonas smogs
- Lones grāvis
- Lones pagasts
- Longa šaurums
- Longitudinālā ieleja
- Lonicera acuminata
- Lonicera baltica
- Lonicera caerulea var. caerulea
- Lonicera caerulea var. pallasii
- Lonicera caprifolium
- Lonicera edulis
- Lonicera fragantissima
- Lonicera henryi
- Lonicera japonica
- Lonicera kamtschatica
- Lonicera korolkowii
- Lonicera ledebourii
- Lonicera morrowii
- Lonicera nitida
- Lonicera pallasii
- Lonicera periclymenum
- Lonicera pileata
- Lonicera sempervirens
- Lonicera tatarica
- Lonicera tellmaniana
- Lonicera x brownii
- Lonicera x heckrottii
- Lonicera xylosteum
- Lontovas svīta
- Lopatina kalns
- Lopatišķu Karņecka kalns
- Lopatkas rags
- Lophius piscatorius
- Lophocolea bidentata
- Lophocolea heterophylla
- Lophocolea miknor
- Lophodermium pinastri
- Lophophora williamsii
- Lophorina superba
- Lophozia badensis
- Lophozia bicrenata
- Lophozia collaris
- Lophozia excisa
- Lophozia incisa
- Lophozia rutheana
- Lophozia ventricosa
- Lopsu Slabadeņa
- Lopu atteka
- Lopu māte
- Lorda Hava sala
- Lorda Oklenda sēklis
- Lordu palāta
- Lorenca spēks
- Lorenca transformācijas
- Lorensa augstiene
- Lorensa celogīne
- Lorensu Markiša līcis
- Loreto Aprutino
- Lorupes grants atradne
- Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne
- Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne
- Losandželosas latviešu kopiena
- Losandželosas smogs
- Lošas upe
- Losglasjaresas nacionālais parks
- Losinskoje ezers
- Losljanosa de Aridane
- Lošmita skaitlis
- Losona paciprese
- Lospalasjosa i Viljafranka
- Lospitaleta de Ļobregata
- Lostoresa de Kotiljasa
- Losu Čači
- Lošu Čaci
- Lošu Čači
- Losu ezers
- Lošu ezers
- Lošu pilskalns
- Losu purvs
- Lota lota
- Lotas ezers
- Lotosa sūtra
- Lotus 1-2-3
- Lotus ambiguus
- Lotus arvensis
- Lotus balticus
- Lotus callunetorum
- Lotus corniculatus
- Lotus uliginosus
- Loučna pie Kļinovces
- Louerērna ezers
- Lova alokāzija
- Lova cimbīdija
- Love Parade
- Lovezera tundras
- Loxia curvirostra
- Loxia leucoptera
- Loxia pytyopsittacus
- Loxodonta africana
- Lozannas konference
- Lozannas miera līgums
- Lozē Eno
- Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
- Mali Lošiņa
- Mazie Loči
- Meža Lounīki
- Meža Lovnīki
- Otigni Lovena la Nove
- Romāno di Lombardija
- Škofja Loka
- Somma Lombardo
- the City of London
- Valmieras-Lokno izcilnis
- valoda Logo
- Vilnēva pie Lo
Atrasts skaidrojumos (400):
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
- Breknelforista administartīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, viena no Anglijas apvienotajām pārvaldēm, rietumos no Londonas
- Vondsvērta Administratīvais rajons Londonā ("Wandsworth")
- loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
- ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis)
- lopotieši AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji
- Lopotas AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants
- Lopotys AgLonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski
- daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum")
- daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne")
- linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense")
- reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum")
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
- Beovulfs AngLosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
- Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
- Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
- Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
- Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
- Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
- Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
- Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
- Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
- Bišesari apdzīvota vieta Andorā, Santžulijas de Lorijas pagastā
- Logana apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Logana apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Landona apdzīvota vieta ASV ("London"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Louela apdzīvota vieta ASV ("Lowell"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ņūlandona apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Sentluisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā
- Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
- Tula apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta rietumu daļā
- Blēnvillsīrlo apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Linevila apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Mirkūra apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Muajenmutjē apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Nefšato apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Pontamusona apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Sarbūra apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Vitela apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
- Longijona apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Longvī apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Pjēna apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Tukeņjē apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Vilripta apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Žarnī apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
- Etēna apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Klermonanargona apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Monmedī apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Djē pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Stenē apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
- Ajanža apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Amnēvila apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Biča apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Etanžgrāna apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Fameka apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Floranža apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Fremēna-Merlbaka apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Kreicvalde apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Montiņīlemeca apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Sentavolda apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Sjerklebēna apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Vuapī apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
- Adola apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Arša apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Bēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Brese apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Darnē apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Eluā apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Ksertiņī apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Lamarša apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Letijo apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Levaldažola apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Martiņīlebēna apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Montiro pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Ripa pie Mozeles apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Granža pie Voloņas apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Solksīra pie Mozlotas apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Plombjērlebēna apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Puksē apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Remiremona apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Sennabora apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Vaņē apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Žēradmēra apdzīvota vieta Francijā, LieLo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
- Belimahona apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistē
- Mēhastrima apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistē
- Leinsboro apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistes rietumos
- Conjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Dalmine apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Gandīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Kolonjo al Sērio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Kastelli Kalepjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Kosta Volpīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Sanpellegrīno Terme apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Pjaca Brembāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Stecāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
- Lovēre apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Izo ezera ziemeļu gala rietumu piekrastē
- Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
- Skilpārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumos
- Kastione della Prezolāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumu daļā
- Bagolīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Breno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Čedegolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Garnjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Gavardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Malonno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Kapo di Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Gardone Vala Trompija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Toskolāno Maderno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Nave apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Ospitaleto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pjaca apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pjaco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pjamborno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Sansebastjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Sareco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Vestone apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Vobarno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
- Palacolo sull'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces rietumos
- Ponte di Lenjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļaustrumu daļā
- Edolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
- Veca d'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
- Lecēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas rietumu atzara dienvidu krastā
- Belladžo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas sazarojumā
- Ballabio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
- Odžono apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
- Bellano apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Dervio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Mandello del Lārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Koliko Pjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Paderno Dunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Milānas provincē
- Aprika apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Delebio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Dubīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Novate Mecola apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Berbenno di Valtellīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Talamona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Villa apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
- Grozoto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumos
- Grozio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
- Sondalo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
- Bormio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Čepīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Izolačija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Santantonio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
- Kampodolčīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļrietumos
- Kastiljone Olona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
- Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
- Gavirate apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Varēzes ezera ziemeļrietumu krastā
- Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
- Bezoco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumu daļā
- Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
- Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
- Reine apdzīvota vieta Norvēģijā, Lofotu salu Moskenesejas salā
- O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā
- Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos
- Čāgai apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provincē, Lora ezera rietumu krastā
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkiLometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains
- ALU aritmētiski Loģiskais bloks ("Arithmetic and Logical Unit")
- lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas
- plaušķērpis Asku ķērpju klases Lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
- lofiostoma Asku sēņu nodalījuma Lokuloaskomicēšu klases pleosporu rindas dzimta ("Lophiostomataceae")
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
- Augšezera dzelzs rūdas baseins atrodas ASV, uz rietumiem no Augšezera, 160 km garā joslā Lorensa augstienē; viens no lielākajiem dzelzs rūdas baseiniem pasaulē
- Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
- Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus
- Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas
- Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
- Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu
- Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m)
- Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
- Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m
- Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
- Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā
- Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m
- Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
- Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
- Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.)
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkiLometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
- balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
- lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji
- Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants
- Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski
- Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
- Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes
- Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode
- Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte
- lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
- slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
- Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
- Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas
- Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
- Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
- Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
- locikieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" iedzīvotāji
- Augšluāra departaments Francijā (_Haute-Loire_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā
- Atlantijas Luāra departaments Francijā (_Loire-Atlantique_), Luāras reģiona rietumu daļā
- Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novada robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
- lobēlija Divdīgļlapju klases dzimta ("Lobeliaceae"), \~30 ģinšu, >1200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos
- Žerāra donis doņu suga ("Juncus gerardii Loisel"), Latvijā aizsargājama
- Djakovas kultūra dzelzs laikmeta kultūra (1. gt. p. m. ē. 2. puse - 1. gt. p. m. ē. 1. puse) Volgas, Okas, Daugavas un Lovates augšteces apvidū, nocietinātas un nenocietinātas apmetnes, raksturīga tekstilā, vēlākajā posmā - švīkātā un gludā keramika
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
- Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju hoLokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas
- šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
- šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
- šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
- Bakeberga ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis backebergii", agrāk "Lobivia winteriana")
- asinsziedu ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis haematantha", agrāk "Lobivia rebutioides")
- Pentlanda ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis pentlandii", agrāk "Lobivia boliviensis")
- Tīgela ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis tiegeliana", agrāk "Lobivia tiegeliana")
- biodialīze Eksperimentālajā fizioLoģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā
- Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
- Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
- Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā
- Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs
- Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m
- Idro ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
- Varēzes ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
- Gardas ezers ezers Itālijā, Lombardijas un Venēcijas reģionā, Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m
- Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), SentLorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu
- Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m; Briežu ezers
- Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, lielākais dziļums 10 m, ietek >50 upju, lielākā - Lovate, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
- Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
- Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
- Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
- Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers
- Lohness ezers Lielbritānijā (_Loch Ness_), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa
- Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs
- Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
- Šina ezers ezers Lielbritānijas salas ziemeļos (_Loch Shin_), Skotijā, Saterlendā, ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā \~28 km garš un vidēji 0,5 km plats
- Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
- Laņģezers ezers Lodes pagastā, platība - 10,3 ha; Langa ezers; Laņģa ezers; Laņģu ezers
- Lagomadžore ezers Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība 212 km^2^, garums 62,5 km, lielākais dziļums 372 m; tūrisms; kūrorti: Lokarno (Šveicē), Arona, Pallanca (Itālijā)
- Avošiņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers
- Lodumas ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 2,6 ha, garums — \~700 m, platums — līdz \~100 m; Loduma ezers; Lodumu ezers
- Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers
- Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa Lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
- Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
- Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
- Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
- Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers
- Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
- Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī
- Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
- garastes gorals goralu suga ("Long-tailed goral")
- bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti vaLodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu
- Lītrima grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Longfordas, Roskomonas, Slaigo grāfisti, kā arī ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju)
- Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
- Bonga grāfiste Libērijā, administratīvais centrs Gbarnga, robežojas ar Nimbas, Crandbasas, Margibi, Montserado, Gbarpolu un Lofas grāfisti, kā arī ar Gvineju
- Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
- airenes graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas, 15 s., Latvijā konstatētas 5 sugas
- Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoLoģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
- Krāču kalni ģeoLoģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
- Līču-Laņģu klintis ģeoLoģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
- neeiklīda ģeometrija ģeometrija, kas atšķiras no Eiklīda ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu (Lobačevska, Rīmaņa ģ.)
- Sigina Ģermāņu mitoLoģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes
- Haijavata H. Longfelova episkas poēmas "Dziesma par Haijavatu" (1855. g.) varonis
- Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoLoģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem
- Avašas lejteces ieleja ieleja Etiopijā (_Lower Valley of the Āwash_), Afaras kililā, kur atrastas senākās cilvēku apmetne pēdas
- Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km
- Makarova lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, starp Lomonosova grēdu un Alfas pacēlumu, dziļums — līdz 3940 m, gultnē — dūņas
- Amundsena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeānā, starp Lomonosova un Gakeļa grēdu, garums — \~2000 km, platums — 200-400 km, lielākais dziļums — 4321 m, nogulumu slāņa biezums — 2000 m
- bruņurupucis ierīce grafisku attēlu zīmēšanai, ko parasti vada, izmantojot vaLodas "Logo" instrukcijas
- lotuzīns Indīgs "Lotus arabicus L." glikozīds, kas hidrolizējot veido zilskābi un pigmentu lotoflavīnu
- Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province, platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās
- Brešas province Itālijas Lombardijas reģiona province, platība — 4784 kvadrātkilometri, 1267000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 206 komūnās
- Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lotus 1-2-3 izklājprogramma _Lotus 1-2-3_
- izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
- Losandželosas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1920. gados bija \~300 latviešu un Losandželosā darbojās Latvijas konsulāts, ap 1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1980. gados bija \~3500-4000 latviešu
- Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
- Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos
- jezuīti Jēzus biedrības Locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
- Smolandsfarvandets jūras līcis un šaurums Dānijā, starp Zēlandes salu ziemeļos un Lollandes un Falsteras salu dienvidos
- Femerbelts jūras šaurums Baltijas jūras rietumos, starp Lollandes salu Danijā un Burgas salu Vācijā
- Langelandsbelts jūras šaurums Dānijā, starp Langelandes un Lolandes salu, savieno Lielo Beltu ar Ķīles līci
- Alasas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, starp Lombokas un Sumbavas salu
- Lombokas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, starp Bali un Lombokas salu, savieno Bali jūru ar Indijas okeānu.
- Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu Loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m
- Lielais Belts jūras šaurums starp Lollanas un Zēlandes salu austrumos un Langelanas un Fīnas salu rietumos, savieno Baltijas jūru ar Kategatu
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes
- lofofora Kaktusu dzimtas ģints ("Lophophora")
- UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles")
- ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
- Bizoups kalna virsotne Vjetnamā, Lomdonas provinces ziemeļaustrumos, augstums 2287 m
- Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m
- Bergāmo Alpi kalnu grēda Itālijā, Lombardijas un Trentīno-Alto Adidžes / Dienvidtiroles reģionā, augstākā virsotne - 3554 m (Adamello)
- Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes
- Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m
- Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kampišķi Kampišķu purvs - Losu purvs Rēzeknes novadā
- Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.)
- sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu
- kārklu ķauķis kārklu sisinātājķauķis ("Locustella naevia")
- Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha
- jūrasvelns kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas grupa (_Lophius_), ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, lielākā daļa ir dziļjūras zivis, kas var dzīvot pat 4000 m dziļumā
- dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija
- Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
- Lozdas Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants
- Lozdauski Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants
- Lozdys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukums latgaliski
- Austrumu Londonas rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā (_East London Reef_), strīdus teritoriālā piederība; Dons (vjetnamiešu _Đông, Đá_)
- Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski
- Ločusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants
- Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski
- Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski
- Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants
- Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski
- Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
- sarkanknābja amarantžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Loganosticta senegala")
- trīskārtainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura malaccara")
- kalnu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura montana")
- lāsumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura punctulata")
- smailastes krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura striata")
- lodieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lodes" iedzīvotāji
- garie kurgāni kriviču senkapi (6.-10. gs.) Daugavas, Dņepras, Volgas, Lovates augšteces rajonā, Veļikajas upes, Pleskavas ezera baseinā, Austrumigaunijā, Austrumlatvijā; tiem ir vaļņveida forma, garums 10-30 m, platums 5-10 m, augstums 1-2 m; mirušie sadedzināti
- egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"), Latvijā ligzdo; mazais krustknābis
- priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus"), Latvijā ligzdo
- lopdārzieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Lopdārzi" iedzīvotāji
- lobulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Lobularia"), dekoratīvi ziedaugi
- Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte
- tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība
- hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā
- FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange)
- Londona Landona - pilsēta Kanādā ("London")
- Langa Laņģezers, ezers Lodes pagastā
- Laņģa ezers Laņģezers, ezers Lodes pagastā
- Laņģu ezers Laņģezers, ezers Lodes pagastā
- Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni
- LLDRA Latvijas Logu un durvju ražošanas asociācija
- Lodes Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" nosaukuma variants
- B. Houpa lidosta lidosta ASV, Kalifornijas štatā, Losandželosas ziemeļu piepilsētā
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
- Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
- Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem
- Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra
- Britu bibliotēka Lielbritānijas nacionālā bibliotēka, viena no lielākajām bibliotēkām pasaulē, dibināta 1972. g. (atvērta 1973. g.) Londonā uz Britu muzeja bibliotēkas (dibināta 1753. g.) u. c. lielāko bibliotēku bāzes
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru
- Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu vaLodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.)
- ULS serveris lietotājnovietojuma serveris (angļu "User Location Service server")
- Lokarno līgumi līgumi par Vācijas rietumu robežu garantēšana, noslēgti 1925. g. 1. decembrī Londonā; sagatavoti un apspriesti Lokarno konferencē (1925. g. 5.-16. oktobrī); 1936. g. Vācija atteicās pildīt to noteikumus
- Lozannas miera līgums līgums, ko noslēdza Dienvidslāvija, Francija, Grieķija, Itālija, Japāna, Lielbritānija un Rumānija ar Turciju1923. g. Lozannas konferencē, atzina Turcijas neatkarību un noteica tās robežas
- glaumes Linu airene ("Loliumremontum"), arī linu rudzīši
- Lūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lojāni" nosaukuma variants
- Aeschynanthus lobbianus Loba ešinante
- panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma
- laupiķi Lobāmi kartupeļi
- Helenenstein Lobanas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
- lobariaceae Lobāriju dzimta
- Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
- labvēlīte Lobēlija
- lobelia Lobēlijas
- lobeliaceae Lobēliju dzimta
- lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga
- košsarkanā lobēlija Lobēliju suga ("Lobelia cardinalis")
- Dortmaņa lobēlija Lobēliju suga ("Lobelia dortmanna"), kas Latvijā vienīgā sastopama savvaļā un ir aizsargājama
- zemā lobēlija Lobēliju suga ("Lobelia erinus"), viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem
- spožā lobēlija Lobēliju suga ("Lobelia fulgens")
- uzpūstā lobēlija Lobēliju suga ("Lobelia inflata"), kuras lakstus lieto pret astmu un klepu
- zilā lobēlija Lobēliju suga ("Lobelia siphilitica")
- krāšņā lobēlija Lobēliju suga ("Lobelia speciosa")
- vālīšu lobēlija Lobēliju suga ("Lobelia tupa")
- Žerarda lobēlija Lobēliju suga ("Lobelia x gerardii")
- Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
- Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
- Viskāļu ezers Lobes ezers Krapes pagastā
- Lubīte Lobes kreisā krasta pieteka Ogres novada Krapes pagastā
- abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
- aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
Atrasts piemēros (32):
- stīvs 14 gadīga meitene bez krūštura, Lolita pludmalē, večiem stīvais...
- līdzeklis 1939. gada rudenī Pīters palika Londonā bez pajumtes un iztikas līdzekļiem.
- radze Aiz tuvākās klinšu radzes, Spūnijas fregatēm neredzama, meiteni gaidīja« Speķa Lodes» glābšanas laiva.
- iesniegums Aļģis rakstīja Lotes kandidatūras iesniegumu Valsts Apbalvojumu komitejai.
- galā Apmeklējot galā pasākumu Nacionālajā portretu galerijā Londonā, hercogiene Ketrīna (37) bija ģērbusies garā vakarkleitā, kas ļoti atgādināja kādu agrāk jau redzētu viņas tērpu.
- vingrotava Aptaujas dalībnieki bija dažādu skolu audzēkņi, kā arī darba meklētāji, naktsklubu un vingrotavu apmeklētāji no Londonas, Mančestras, Ņūkāslas un Bangoras Ziemeļvelsā.
- raidieraksts Arī citi mākslinieki un raidierakstu veidotāji, piemēram, Nilss Lofgrens, Brenē Brauna un "Crosby, Stills, Nash& Young", arī paziņoja par" Spotify" boikotu.
- dievišķs Atnākusi pie manis, Lolita mīļuprāt sēdēja tieši uz tepiķa, atspiedusies pret sofu, saliekusi savas dievišķās kājas un mirkšķinādama dzidrām acīm.
- aprakstīt Gaisa karš virs Londonas daudz aprakstīts literatūrā.
- šūpot Gaitenī mani ir jau gaidījusi Lolita, tieši tāpat šūpodama augumu uz priekšu un atpakaļ…
- jandelēt Ilgspējīgais miers pašlaik jandelē Londonas ielās.
- tulkojums Jau ģimnāzijas gados viņš ķērās pie Lorda Bairona poētiskās drāmas “Manfrēds” tulkojuma.
- baumas Jau vairākas nedēļas medijos virmo baumas, ka maijā Cīrihē un Lozannā gaidāmais pasaules čempionāts tiks atcelts.
- atdzimt Kad manī atdzimst veltās cerības, daudzreiz zaudētās cerības, mani žņaudz vēlme tikai glāstīt un skūpstīt Lolitu — vienīgi sirds brīdinoši klaudzina nemierīgajā, Ģedimina iemīļotajā svingojošajā ritmā.
- ellišķīgs Lobsangs Paldens Ješe sīki aprakstījis pasakainās ainavas, kalnus, birztalas, dārzus, upes, tuksnešus un pilsētas un aizrautīgi stāstījis par neredzētiem augiem, zivīm, zvēriem, putniem, cilvēciskām, ellišķīgām un dievišķām būtnēm.
- blenderis Lociņus, dilles, ķiplokus, mazliet mārrutkus un sāli samaļ blenderī.
- krūts Lode apsargam trāpīja krūtīs, man šķita, tieši sirds apvidū, un viņš lēnām, plaukstu piespiedis trāpījuma vietai, lēnām saļima.
- vieta Lode apsargam trāpīja krūtīs, man šķita, tieši sirds apvidū, un viņš lēnām, plaukstu piespiedis trāpījuma vietai, lēnām saļima.
- sudrabs Lode ir no sudraba, kā tam arī jābūt.
- lidošana Lode, kas pārkāpj skaņas barjeru, rada skaļu lidošanas skaņu jeb„skaņas triecienvilni”.
- spēja Lodei ir mazāks ātrums un enerģija, kas būtiski samazina tās caursišanas spējas un rikošetu.
- porains Lodīte līdzinājās nelielai porainai švammītei, un tā smaržoja kā…
- šķidrs Loga aizkari bija pavisam šķidri un nodriskāti, aiz ilgās mazgāšanas.
- istaba Logā iekārti puķu podi ar istabas puķēm.
- šķirba Logā nebija ne nelielas šķirbas, ne vēdlodziņa.
- putekļi Logi melniem putekļiem klāti.
- režģis Logiem aizvilka priekšā īpašu režģi, lai neizkristu laukā.
- aizņemt Logs aizņēma gandrīz visu sienas platumu un augstumu, atverot skatienam zilas debesis ar baltiem, ātri skrienošiem mākoņiem.
- kosmopolitizācija Loģiski domājot, globalizācijas un kosmopolitizācijas procesi ir neizbēgami un neapturami.
- līdz šai baltai dienai Loģiski, ka pāri palika divi zeķbikšu gali, kuri līdz šai baltai dienai nostāvēja čupā, kuras nosaukumu jūs jau zināt no g a l v a s- visi kopā: "Labojamo drēbju čupa".
- atgādināt Loģiski, ka vecums dzīvos biedē, jo atgādina par nāvi.
- uzbrukums Loģiski, ka« Jelgavas» futbolisti sāka ar aktīviem uzbrukumiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lo.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv