Paplašinātā meklēšana

Meklējam Lo.

Atrasts vārdos (296):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Vilnēva pie Lo

Atrasts skaidrojumos (2127):

raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
Vondsvērta Administratīvais rajons Londonā ("Wandsworth")
loaoze Āfrikas filarioze, ko ierosina nematode "Loa loa"; ir mikrofilāriju diennakts periodiskums asinīs un zemādas pietūkums
ĀKK Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstis (Lomes konvencijas dalībvalstis)
lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji
Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants
Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski
daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum")
daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne")
linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense")
reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum")
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs
Logana apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Logana apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Landona apdzīvota vieta ASV ("London"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Longbīča apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Louela apdzīvota vieta ASV ("Lowell"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ņūlandona apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sentluisa apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Agondanža apdzīvota vieta Francijā (_Hagondange_), Lotringas reģiona Mozeles departamentā
Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Tula apdzīvota vieta Francijā, Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta rietumu daļā
Blēnvillsīrlo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Linevila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Mirkūra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Muajenmutjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Nefšato apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Pontamusona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Sarbūra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Vitela apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģionā
Longijona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Longvī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Pjēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Tukeņjē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Vilripta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Žarnī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamentā
Etēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Klermonanargona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Monmedī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Djē pie Mēzas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Stenē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā
Ajanža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Amnēvila apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Biča apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Etanžgrāna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Fameka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Floranža apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Fremēna-Merlbaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Kreicvalde apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Montiņīlemeca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Sentavolda apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Sjerklebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Vuapī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā
Adola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Arša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Bēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Bresa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Darnē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Eluā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Ksertiņī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Lamarša apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Letijo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Levaldažola apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Martiņīlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Montiro pie Sonas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Ripa pie Mozeles apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Granža pie Voloņas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Solksīra pie Mozlotas apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Plombjērlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Puksē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Remiremona apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Sennabora apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Vaņē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Žēradmēra apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā
Belimahona apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistē
Mēhastrima apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistē
Leinsboro apdzīvota vieta Īrijā, Longfordas grāfistes rietumos
Conjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Dalmine apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Gandīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Alcāno Lombardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kolonjo al Sērio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kastelli Kalepjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Kosta Volpīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Sanpellegrīno Terme apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Pjaca Brembāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Stecāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē
Lovēre apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Izo ezera ziemeļu gala rietumu piekrastē
Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
Skilpārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumos
Kastione della Prezolāna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provinces ziemeļaustrumu daļā
Bagolīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Breno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Čedegolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Garnjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gavardo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Malonno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Kapo di Ponte apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Gardone Vala Trompija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Toskolāno Maderno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Nave apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Ospitaleto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaca apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjaco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pjamborno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sansebastjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Sareco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vestone apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Vobarno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
Palacolo sull'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces rietumos
Ponte di Lenjo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļaustrumu daļā
Edolo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Veca d'Oljo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provinces ziemeļu daļā
Lecēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas rietumu atzara dienvidu krastā
Belladžo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas sazarojumā
Ballabio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
Odžono apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē
Bellano apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Dervio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Mandello del Lārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Koliko Pjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
Paderno Dunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Milānas provincē
Aprika apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Delebio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Dubīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Novate Mecola apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Berbenno di Valtellīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Talamona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Villa apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Grozoto apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumos
Grozio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
Sondalo apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces austrumu daļā
Bormio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Čepīna apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Izolačija apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Santantonio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļaustrumu daļā
Kampodolčīno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļrietumos
Kastiljone Olona apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
Gavirate apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Varēzes ezera ziemeļrietumu krastā
Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
Bezoco apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumu daļā
Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
Taroka apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.)
Reine apdzīvota vieta Norvēģijā, Lofotu salu Moskenesejas salā
O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā
Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos
Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains
ALU aritmētiski loģiskais bloks ("Arithmetic and Logical Unit")
lobārija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Lobariaceae"), Latvijā konstatētas 1 ģints 4 sugas
plaušķērpis Asku ķērpju klases lobāriju dzimtas ģints ("Lobaria"), 80 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
lofiostoma Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases pleosporu rindas dzimta ("Lophiostomataceae")
Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
Cīruļu smilšu atradne atrodas Cēsu novadā, 6 km uz ziemeļaustrumiem no Lodes dzelzceļa stacijas, balti, vāji cementēti augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi, satur 90-97% silīcija oksīda, segkārta 5,9 m, rūpnieciskie krājumi 16,4 mlj t, prognozētie krājumi 307 mlj t
Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus
Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas
Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu
Ladušu pilskalns atrodas Rāzeknes novada Čornajas pagastā starp Ladušu un Locu ciemu, 12-14 m augsts paugurs, kas rietumu pusē ar \~10 m platu pārrakumu nodalīts no apkārtnes, no pārējām pusēm to apņem purvaina ieplaka, plakums - ieapaļš (lielākais platums - 55 m)
Lošu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Silmalas pagsatā, Lošu ciemā, ir 12 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - gandrīz apaļš \~23 m diametrā, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m
Eurostar Ātrvilciens "Eurostar" - starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša; tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā
Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m
Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
Angvundasčorra kalns augstākā virsotne Lovezera tundras kalnu masīvā Kolas pussalā, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums - 1120 m
Lāči Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums
Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.)
Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
balisumbavieši Balisumbaviešu tautas - tautu grupa (balieši, sasaki, sumbavieši), dzīvo Bali, Lombokas un Sumbavas salā, Indonēzijā, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
lodumieši Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" iedzīvotāji
Lodums Balvu novada Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Loduma" nosaukuma variants
Luogini Balvu novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" nosaukums latgaliski
Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste"
Kronenberg Bijušās Lorupes muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Siguldas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Peltes
Lodenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Rūjienas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Lode
Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.)
Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas
Maunaloa darbīgs vulkāns ASV (angļu val. _Mauna Loa_), Havaju salu Havajas salas dienvidu daļā, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados
Rindžani Darbīgs vulkāns Lombokas salā ("Gunung Rinjani"), Indonēzijā, augstums - 3726 m, konusveida virsotnē 480 m dziļš krāteris (izdala sēra gāzes), uz rietumiem no virsotnes 4,8 km gara un 3,5 km plata kaldera ar 230 m dziļu ezeru
Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa
locikieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" iedzīvotāji
Augšluāra departaments Francijā (_Haute-Loire_), Overņas-Ronas-Alpu reģionā
Atlantijas Luāra departaments Francijā (_Loire-Atlantique_), Luāras reģiona rietumu daļā
Amazonasa departaments Peru (_Amazonasa_), valsts ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Loreto, Sanmartinas un Kahamarkas departamentu, kā arī ar Ekvadoru
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu
strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
lobēlija Divdīgļlapju klases dzimta ("Lobeliaceae"), \~30 ģinšu, >1200 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos
Žerāra donis doņu suga ("Juncus gerardii Loisel"), Latvijā aizsargājama
Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas
šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra")
Bakeberga ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis backebergii", agrāk "Lobivia winteriana")
asinsziedu ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis haematantha", agrāk "Lobivia rebutioides")
Pentlanda ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis pentlandii", agrāk "Lobivia boliviensis")
Tīgela ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis tiegeliana", agrāk "Lobivia tiegeliana")
biodialīze Eksperimentālajā fizioloģijā zarnu skalošana vienu stundu ar Loka un Ringera šķīdumu 37 Celsija grādu temperatūrā
Dabaru ezers ezers — atrodas Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība — 17,8 ha, garums 1,2 km, platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 5,3 m; Stupeņu ezers; Stupeņu-Dabaru ezers
Kalēņu ezers ezers Cēsu novada Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6,4 ha; Kālenes ezers; Kāliņu ezers; Kalnītes ezers; Kalnītis; Kalniņu ezers
Ljankives ezers ezers Čīlē ("Lago Llanquihue"), Longitudiālās ielejas dienvidu galā 51 m vjl., platība - \~740 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 108 m, iekļauts Rosalesa nacionālajā parkā
Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs
Koriba ezers ezers Īrijas rietumu daļā (_Lough Corrib_), Golvejas grāfistē, neliels ziemeļrietumu stūris - Mejo grāfistē, platība - 170 kvadrātkilometru, garums - 44 km, platums - līdz 10 km, bet sažmaugā tikai 1,5 km, dziļums - līdz 50 m
Idro ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē
Varēzes ezers ezers Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē
Gardas ezers ezers Itālijā, Lombardijas un Venēcijas reģionā, Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m
Nipigona ezers ezers Kanādā (“Lake Nipigon”), Sentlorensas baseinā, Lorensa augstienē 260 m vjl., platība — 4843 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 150 m, līčains, >1000 salu
Reindīra ezers ezers Kanādā (angļu val. "Reindeer Lake"), Saskačevanas un Manitobas provincē, Lorensa augstienē 350 m vjl., platība - 6650 kvadrātkilometru, garums - 245 km, platums - 56 km, dziļums - līdz 60 m
Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 151,4 m vjl., platība — 66,2 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,6 m, lielākais dziļums — 3,6 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Labāržu ezers; Lobaržu ezers; Salatu ezers; Solotu ezers
Aunīškalna ezers ezers Lēdurgas pagasta dienvidu daļā, platība - 6,2 ha; Loges ezers
Lohness ezers Lielbritānijā (_Loch Ness_), Skotijas ziemeļos, platība - 5600 ha, garums - 38 km, dziļums - līdz 230 m, Kaledonijas kanāla sastāvdaļa
Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs
Aperērna ezers ezers Lielbritānijā (_Upper Lough Erne_), Ziemeļīrijas Fermenas apgabalā, caurtek Ērnas upe
Šina ezers ezers Lielbritānijas salas ziemeļos (_Loch Shin_), Skotijā, Saterlendā, ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā \~28 km garš un vidēji 0,5 km plats
Lomonda ezers ezers Lielbritānijas ziemeļu daļā (_Loch Lomond_), Skotijā, uz ziemeļrietumiem no Glāzgovas, Grempjanu kalnu dienvidrietumu malas ielejā 7 m vjl., platība - 71 kvadrātkilometrs (lielākais ezers Skotijā), dziļums - līdz 187 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, daudz salu
Laņģezers ezers Lodes pagastā, platība - 10,3 ha; Langa ezers; Laņģa ezers; Laņģu ezers
Avošiņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers
Lodumas ezers ezers Medņevas pagastā, platība — 2,6 ha, garums — \~700 m, platums — līdz \~100 m; Loduma ezers; Lodumu ezers
Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru
Stundezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 10,2 ha, dziļums - līdz 6,3 m; Stundas ezers; Stundu ezers; Lodes ezers
Brenkūzis ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 11,8 ha, garums - 0,6 km, platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4 m; Brankūžu ezers; Brengūzis; Brenkūža ezers; Brengūžu ezers
Rijas ezers ezers Taurenes pagastā, viens no Lodes-Taurenes ezeriem, platība - 6 ha; Lodes ezers
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers
Luāra Francijas lielākā upe (_Loire_), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
garastes gorals goralu suga ("Long-tailed goral")
bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu
Lītrima grāfiste Īrijā, robežojas ar Kevanas, Longfordas, Roskomonas, Slaigo grāfisti, kā arī ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju)
Roskomona grāfiste Īrijā, robežojas ar Slaigo, Lītrimas, Longfordas, Vestmītas, Ofali, Golvejas un Mejo grāfisti
Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.)
airenes Graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
neeiklīda ģeometrija ģeometrija, kas atšķiras no Eiklīda ģeometrijas ar citādu paralēļu aksiomas formulējumu (Lobačevska, Rīmaņa ģ.)
Sigina Ģermāņu mitoloģijā - dieviete, krāpnieka Lokija sieva, kas sodīto Lokiju sargāja no čūsku indes
Haijavata H. Longfelova episkas poēmas "Dziesma par Haijavatu" (1855. g.) varonis
Paao Havajiešu (Okeāniaja) mitoloģijā - dievs, kas aizsācis rituālus saistībā ar dievam Lono veltītajiem Makiiki svētkiem
Avašas lejteces ieleja ieleja Etiopijā (_Lower Valley of the Āwash_), Afaras kililā, kur atrastas senākās cilvēku apmetne pēdas
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km
Makarova lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, starp Lomonosova grēdu un Alfas pacēlumu, dziļums — līdz 3940 m, gultnē — dūņas
Amundsena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeānā, starp Lomonosova un Gakeļa grēdu, garums — \~2000 km, platums — 200-400 km, lielākais dziļums — 4321 m, nogulumu slāņa biezums — 2000 m
bruņurupucis ierīce grafisku attēlu zīmēšanai, ko parasti vada, izmantojot valodas "Logo" instrukcijas
lotuzīns Indīgs "Lotus arabicus L." glikozīds, kas hidrolizējot veido zilskābi un pigmentu lotoflavīnu
Bergāmo province Itālijas Lombardijas reģiona province ("Provincia di Bergamo"), platība — 2723 kvadrātkilometri, 1107500 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 244 komūnās
Brešas province Itālijas Lombardijas reģiona province, platība — 4784 kvadrātkilometri, 1267000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 206 komūnās
Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.)
Komo Itālijas province ("Provincia di Como"), Lombardijas reģionā, platība - 1288 kvadrātkilometri, 599500 iedzīvotāju (2012. g.)
Moncas un Briancas province Itālijas province (“Provincia di Monza e della Brianza”), Lombardijas reģionā, platība — 405 kvadrātkilometri, 859000 iedzīvotāju (2012. g.)
Pāvija Itālijas province ("Provincia di Pavia"), Lombardijas reģionā, platība - 2965 kvadrātkilometri, 552400 iedzīvotāju (2012. g.)
Lotus 1-2-3 izklājprogramma _Lotus 1-2-3_
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
Losandželosas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. sākumā, 1920. gados bija \~300 latviešu un Losandželosā darbojās Latvijas konsulāts, ap 1950. g. ieceļoja \~500 latviešu, 1980. gados bija \~3500-4000 latviešu
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
Smolandsfarvandets jūras līcis un šaurums Dānijā, starp Zēlandes salu ziemeļos un Lollandes un Falsteras salu dienvidos
Femerbelts jūras šaurums Baltijas jūras rietumos, starp Lollandes salu Danijā un Burgas salu Vācijā
Langelandsbelts jūras šaurums Dānijā, starp Langelandes un Lolandes salu, savieno Lielo Beltu ar Ķīles līci
Alasas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, starp Lombokas un Sumbavas salu
Lombokas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, starp Bali un Lombokas salu, savieno Bali jūru ar Indijas okeānu.
Krūzenšterna šaurums jūras šaurums Kuriļu salu loka ziemeļu daļā, starp Lovušku salām ("Kamennije Lovuški") un Raikokes salu, platums - 55 km, dziļums - līdz 1764 m
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes
lofofora Kaktusu dzimtas ģints ("Lophophora")
UCLA Kalifornijas universitāte Losandželosā (angļu "University of California at Los Angeles")
ANZAC smaile kalna virsotne Hērda salas Lorensa pussalā (_Anzac Peak_), Indijas okeānā, Austrālijas teritorijas Hērda un Makdonalda salās
Beišans Kalniene Ķīnā (angļu val. "Beishan"), Lobnora ezeru ieplaku rietumos Žošui upi austrumos, garums - \~700 km, platums - \~250 km, augstākā virsotne - 2791 m
Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes
Lovezera tundras kalnu masīvs Kolas pussalā starp Umbezeru un Lovezeru, Krievijā, Murmanskas apgabalā, augstums — līdz 1120 m
Kamara Kamara di Lobuša - pilsēta Portugālē ("Camara de Lobos"), Madeiras autonomajā reģionā, Madeiras salā, 35700 iedzīvotāju (2011. g.)
Kampišķi Kampišķu purvs - Losu purvs Rēzeknes novadā
Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.)
sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu
kārklu ķauķis kārklu sisinātājķauķis ("Locustella naevia")
Katrīndzirnavu Katrīndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Lojas upes Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 5,7 ha
jūrasvelns kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas grupa (_Lophius_), ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, lielākā daļa ir dziļjūras zivis, kas var dzīvot pat 4000 m dziļumā
dizainparaugu starptautiskā klasifikācija klasifikācija, kas iedibināta ar 1968. gada 8. oktobra Lokarno nolīgumu par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu; Lokarno klasifikācija
Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka
Albertholla Koncertzāle Londonā ("The Royal Albert Hall of Art and Sciences"), celta 1867.-1871. g., 10000 vietu
Lozdas Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants
Lozdauski Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukuma variants
Lozdys Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Lozdi" nosaukums latgaliski
Austrumu Londonas rifs koraļļu sala Dienvidķīnas jūrā (_East London Reef_), strīdus teritoriālā piederība; Dons (vjetnamiešu _Đông, Đá_)
Luoceiši Krāslavas novada Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Loceiši" nosaukums latgaliski
Ločusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants
Luočusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Loči" nosaukuma variants latgaliski
Lelī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Loči” nosaukums latgaliski
Luoceiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Loči" nosaukuma variants
Mozī Luoči Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Loči” nosaukums latgaliski
Luoci Krāslavas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
sarkanknābja amarantžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Loganosticta senegala")
trīskārtainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura malaccara")
kalnu krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura montana")
lāsumainā krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura punctulata")
smailastes krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Lonchura striata")
lodieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lodes" iedzīvotāji
egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis
priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus")
lopdārzieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Lopdārzi" iedzīvotāji
lobulārija Krustziežu dzimtas ģints ("Lobularia"), dekoratīvi ziedaugi
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte
tjeņtaisms Ķīnas budisma virziens, kuru nodibināja Huišu (515-577) un kura pamatā ir Lotosa sūtra, šās sūtras komentāri un paša Huišu mācība
hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā
FTSE Laikraksta Financial Times un Londonas Fondu biržas kopuzņēmums, kas aprēķina un publicē ietekmīgu biržas indeksu (angļu Financial Times Stock Exchange)
Londona Landona, pilsēta Kanādā ("London")
Langa Laņģezers, ezers Lodes pagastā
Laņģa ezers Laņģezers, ezers Lodes pagastā
Laņģu ezers Laņģezers, ezers Lodes pagastā
Koknese Latgaļu un sēļu apdzīvots novads 12. gs. un 13. gs. sākumā, iespējams, ka aizņēma teritoriju starp Daugavu, Lokmani, Lobes ezeru un Lobi, bet dažos avotos minēta daudz lielāka teritorija, ietverot arī Madlienas un Ērgļu apkārtni
LLDRA Latvijas Logu un durvju ražošanas asociācija
Lodes Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" nosaukuma variants
Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
Griniča Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvais rajons, kurā atradās astronomiskā observatorija, kas 1953. g. pārcelta 75 km uz dienvidaustrumiem
Kroidona Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas administratīvs rajons ("Croydon"), atrodas pilsētas daļā uz dienvidiem no centra
Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.)
Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru
Londona Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes galvaspilsēta (angļu valodā "London"), atrodas Anglijas dienvidaustrumos, Temzas krastos, 8173000 iedzīvotāju (2011. g.)
ULS serveris lietotājnovietojuma serveris (angļu "User Location Service server")
glaumes Linu airene ("Loliumremontum"), arī linu rudzīši
Lūjāni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lojāni" nosaukuma variants
Aeschynanthus lobbianus Loba ešinante
panģeometrija Lobačevska ģeometrija, kas atzīst vairāk nekā trīs dimensijas; tai ir liela filozofiska nozīme tai ziņā, ka tā pierādījusi iespēju loģiski domāt arī tādas lietas, kas stāv ārpus laika un mūsu parastā izplatījuma
laupiķi Lobāmi kartupeļi
Helenenstein Lobanas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Dzelzavas pagastā
lobariaceae Lobāriju dzimta
Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
labvēlīte Lobēlija
lobelia Lobēlijas
lobeliaceae Lobēliju dzimta
lohēlijas Lobēliju dzimtas ģints, lakstaugi, krūmi vai koki ar piltuvveida, divlūpu vainaga ziediem, indīgi augi; \~400 sugu, Latvijā 1 suga
košsarkanā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia cardinalis")
Dortmaņa lobēlija lobēliju suga ("Lobelia dortmanna"), kas Latvijā vienīgā sastopama savvaļā un ir aizsargājama
zemā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia erinus"), viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām, reizumis lineārām lapām un ziliem, violetiem, baltiem, arī sārtiem ziediem
spožā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia fulgens")
uzpūstā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia inflata"), kuras lakstus lieto pret astmu un klepu
zilā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia siphilitica")
krāšņā lobēlija lobēliju suga ("Lobelia speciosa")
vālīšu lobēlija lobēliju suga ("Lobelia tupa")
Žerarda lobēlija lobēliju suga ("Lobelia x gerardii")
Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā
Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka
Viskāļu ezers Lobes ezers Krapes pagastā
Lubīte Lobes kreisā krasta pieteka Ogres novada Krapes pagastā
abori Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
aki Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
dafli Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
miri Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
mišmi Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
apatani Lobi (2) grupas cilts, dzīvo kalnos Bramaputras izliekuma apvidū, Tibetas dienvidaustrumos, Indijas ziemeļaustrumos (Arunāčalas Pradēšas un Asamas štatā) un Butānas austrumos, valoda pieder pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, antropoloģiskā ziņā - mongoloīdi, stipras ģints iekārtas paliekas, vietējie tradicionālie cilšu kulti
lobētājs Lobijs
lobiisms Lobisms
lobiists Lobists
boļāt Lobīt
bolēt Lobīt
gaļdāt Lobīt
ķolēt Lobīt
lupt Lobīt
olīt Lobīt
vobīt Lobīt
čumalēt Lobīt (riekstus, zirņus, pupas)
mizināt Lobīt (vārītas pupas)
mizot Lobīt ārējo apvalku (sakņaugiem, saknēm, augļiem, sēklām)
šatravāt Lobīt ārējo apvalku graudiem, parasti miežiem
ģaldīt Lobīt, lupināt
galdot Lobīt, lupināt (pupas, riekstus, zirņus)
galdīt Lobīt, lupināt (zirņus, pupas)
kolot Lobīt, mizot
tarsāt Lobīt, mizot
tārsāt Lobīt, mizot
garenloksne Lobītā finiera loksne, kuras garums pārsniedz tās platumu
šķērsloksne Lobītā finiera loksne, kuras platums pārsniedz tās garumu
lobskaida Lobītā finierskaida
čaulāt Lobīties
čaumalāt Lobīties
čaumalot Lobīties
ģaldīties Lobīties
galdoties Lobīties
laupīties Lobīties
lupināties Lobīties
noplēvēt Lobīties
olīties Lobīties
zvīņot Lobīties
šķilties Lobīties (no sēklapvalka) - parasti par kastaņiem
galdīties Lobīties (piemēram, par zirņiem, pupām)
lobties Lobīties, atdalīties
blaugznāt Lobīties, lupt (par ādu)
blaugznāties Lobīties, lupt (par ādu)
blaugznot Lobīties, lupt (par ādu)
blaugznoties Lobīties, lupt (par ādu)
Lobita Lobitu, pilsēta Angolā
atlobīt Lobot (ko nost), atsegt
uzlobīt Lobot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
atlaupīt Lobot atdalīt
nolobīt Lobot atdalīt (apvalku, parasti mizu, čaumalu, arī ārējo daļu)
nolobīt Lobot atdalīt (kam) apvalku, parasti mizu, čaumalu
atlobīt Lobot atdalīt, noņemt (kā virskārtu); nolobīt
atlobīt Lobot atdarīt vaļā
ielobīt Lobot ievirzīt (kur iekšā)
izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka)
pielobīt Lobot papildināt (kā daudzumu)
uzlobīties Lobot vai mizojot parādīties
uzlobīt Lobot, mizojot u. tml. ļaut uzkrist
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties (piemēram, par mizu, ādas virskārtu)
lobularia Lobulārijas
jūrmalas lobulārija lobulāriju suga ("Lobularia maritima")
loceknis Loceklis
locīklis Loceklis
locuknis Loceklis
locukšnis Loceklis
lokums Loceklis
membrum Loceklis
biedrs Loceklis (organizācijā, biedrībā, apvienībā)
liekums Loceklis 1(1)
mūsējs Loceklis kolektīvā, grupā, sabiedrībā, pie kuras pieder arī runātājs vai rakstītājs
dute Loceklis, kam norauts vai nogriezts gals, piem., roka vai kāja bez pēdas
tībija Loceklītis kukaiņu kājās
dizartikulācija Locekļa amputācija locītavā
deartikulācija Locekļa izlobīšana, atdalīšana locītavas vietā
obdormīcija Locekļa notirpšana, kas rodas pēc spiediena uz jušanas nervu
proksimoataksija Locekļa proksimālās daļas muskuļu koordinācijas traucējums
dolabra Locekļa spirālveida pārsējs
shistomēlija Locekļa šķeltne kā attīstības anomālija
cirkumdukcija Locekļa vai acs aktīva vai pasīva lokveida kustība
ekstorsija Locekļa vai orgāna izgriešanās uz āru
dismembrācija Locekļa vai tā lielākās daļas amputēšana
gentiles Locekļi
ķilkas Locekļi (rokas, kājas)
kangas Locekļi, ekstremitātes
melatrofija Locekļu atrofija
leipirija Locekļu aukstums drebuļdrudža gadījumā
akrotrofoneiroze Locekļu distālo daļu slimību grupa, kuras izpaužas kā asinsrites trofikas traucējumi
akroskleroze Locekļu distālo daļu, kakla un sejas skleroderma, parasti kā Reino slimības sekas
kamptomēlija Locekļu liekšana, lai veidotu bojāto daļu stabilu saliekumu vai izliekumu
akromiotonija Locekļu muskulatūras toniskas spazmas, kas dažreiz rada roku vai kāju deformāciju
akropatoloģija Locekļu patoloģija, galvenokārt ortopēdiska rakstura
akrognoze Locekļu un to stāvokļa maņa
akroagnoze Locekļu, sevišķi to galu nejušana
inesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos kaut kur iekšā vai laiku
adesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos, piederību vai darbības līdzekli
allatīvs Locījums, kas izsaka darbības uztvērēju
abesīvs Locījums, kas izsaka kaut kā neesamību vai trūkumu
translatīvs Locījums, kas izsaka objekta pāreju citā stāvoklī
komitatīvs Locījums, kas izsaka pavadonību vai kopību
esīvs Locījums, kas izsaka sasniegtu stāvokli vai laiku
absolutīvs Locījums, kurš ergatīvajās valodās nosauc nepārejošu verbu tiešo objektu
locums Locījums, loceklis
deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem)
punta Lociņa asais gals, smaile
tire Lociņa vilciens uz leju
amati Lociņinstrumentu nosaukums, kas izceļas ar savu skanējumu; tos darinājuši itāliešu meistari - Amati dzimtas locekļi (16.-18. gs.)
picikato Lociņinstrumentu spēles paņēmiens, kur skaņu rada, stīgu strinkšķinot ar pirkstu; skaņdarbs, tā daļa, kas rakstīta atskaņošanai ar šādu spēles paņēmienu
lociņi Lociņš
bogana Lociņš (stīgu instrumentiem)
bogens Lociņš (stīgu instrumentiem)
bogums Lociņš (stīgu instrumentiem)
arco Lociņš, stīginstrumentu piederums
lasmanis Locis
locmanis Locis
lūcs Locis
vilmete Locīšanās
lietēt Locīt
lenkšot Locīt (kaut ko lentveidīgu)
deklinēt Locīt (nomenu)
konjugēt Locīt (verbu)
pārlocīt Locīt vēlreiz, no jauna
gubināt Locīt, burzīt
šķinēt Locīt, gropēt
šaubīt Locīt, klanīt
brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku
locināt Locīt, likt locīties
pinnēt Locīt, savienot
klanīt Locīt, šūpot (piemēram, augus, to daļas) - par vēju
artikulācija Locītava
eņģe Locītava
ģeņģe Locītava
loceklis Locītava
locekne Locītava
locīkla Locītava
locītuve Locītava
mītava Locītava
mīti Locītava
mītne Locītava
vīpote Locītava
vīpotne Locītava
lokmanis Locītava (elkonis, ceļgala locītava)
ciklartroze Locītava ar cirkulārām vai rotējošām kustībām
celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals
čunkslis Locītava, pacele
lokums Locītava; vieta ap locītavu
lokumvieta Locītava; vieta ap locītavu
locavīcas Locītavas
mīte Locītavas
artrodēze Locītavas ankilozēšana operācijas ceļā
heilektomija Locītavas bedres nenormālu lūpveidīgu kaula šķautņu nokalšana, lai atbrīvotu locītavā kustības
subluxatio Locītavas bojājums, vienai locītavas kaula virsmai noslīdot no otras tā, ka tie pa daļai vēl aizskar viens otru, ko sauc arī par nepilnīgu mežģījumu
artroendoskopija Locītavas dobuma apskate ar endoskopu
heilotomija Locītavas dobuma malu kaula izauguma ekscīzija
artrotomija Locītavas dobuma operēšana
erāzija Locītavas ekscīzija
amfidiartroze Locītavas forma, kas reizē ir amfiartroze un diartroze, piem., deniņu kaula un apakšžokļa locītava
enantrīts Locītavas iekšējās virsmas iekaisums
enartrīts Locītavas iekšējās virsmas iekaisums
kapsuloplastika Locītavas kapsulas plastiska operācija
artrosteīts Locītavas kaula daļu iekaisums
osteoartrektomija Locītavas kaulainās daļas izgriešana
knoķis Locītavas kauliņš (pirkstam); potītes kauliņš; potīte
artrolīts Locītavas konkrements
artrometrija Locītavas kustību apjoma noteikšana
artrocentēze Locītavas punkcija
pneimartrogrāfija Locītavas rentgenogrāfija pēc gaisa vai gāzes ievadīšanas, kuru izmanto par kontrastvidi
artropneimorentgenogrāfija Locītavas rentgenogrāfija, ievadot locītavas dobumā gaisu
artrogrāfija Locītavas rentgenogrāfija, ievadot locītavas dobumā gaisu ar kontrastvielu
artrektomija Locītavas rezekcija
artropātija Locītavas saslimšana, sevišķi bez izteiktām iekaisuma pazīmēm
artrosinovīts Locītavas sinoviālā apvalka iekaisums
sinovektomija Locītavas sinoviālā apvalka izgriešana
artrohondrīts Locītavas skrimšļa iekaisums
hondroartrīts Locītavas skrimšļaino daļu iekaisums
artronoze Locītavas slimība
artrestēzija Locītavas stāvokļa sajūta
ankiloze Locītavas stīvums, nekustīgums kā patoloģiska procesa sekas locītavas virsmās
lipoartrīts Locītavas taukaudu iekaisums
artredēma Locītavas tūska
artroksēze Locītavas virsmas nokasīšana
artro- Locītavas-, locītavu., (piem., artroplastika)
mītis Locītavas, arī mugurkauls, krusti; skrimslis
meniscīts Locītavas, sevišķi ceļa locītavas meniska iekaisums
kondilektomija Locītavpaugura amputācija
kondiloklāzija Locītavpaugura laušanas operācija, lai izlabotu kāju stāvokli "genu varum" (O veida kāju) gadījumā
kondilotomija Locītavpaugura pāršķelšana
periartrīts Locītavu aptverošo audu iekaisums
akinēzija Locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ
artrīts Locītavu iekaisums; vienas locītavas iekaisums ir monoartrīts, vairāku - poliartrīts
artragra Locītavu podagra
reimartrīts Locītavu reimatisms
ģergzde Locītavu sāpe (dzirkste 2)
čīkste Locītavu sāpes
artroze Locītavu saslimšana, ko parasti izraisa vielmaiņas traucējumi, deģeneratīvas izmaiņas locītavās; distrofiskais artrīts
artroskleroze Locītavu stīvums, sevišķi vecumā
valdzēties Locīties
vingurot Locīties
vinguroties Locīties
vinkuroties Locīties
švaītīties Locīties (piemēram, sienu pļaujot)
kukšņāties Locīties uz priekšu un atpakaļ, neveikli kustēties
klanīties Locīties uz priekšu, piemēram, sveicinot, godinot
viņģot Locīties, grozīties, vīties
guņāties Locīties, klanīties
diekoties Locīties, klanīties, izdabāt, ārstēties, pieglaimoties
kumurot Locīties, krampjaini raustīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); arī ķepuroties
staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem)
dandzīties Locīties, raustīties
stervelēties Locīties, raustīties (agonijā) guļus (par dzīvniekiem)
klanīties Locīties, šūpoties (parasti vēja) - par augiem, to daļām
lokņāties Locīties, vairākkārt noliekties
aizlodāt Lodājot aizvirzīties
aplodāt Lodājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
izlodāt Lodājot izveidot ejas, caurumus (kur)
aplodāt Lodājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās)
izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās); lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
lodelēt Lodalēt
liede Lodalva
cinnēmurs Lodāmurs
pojāļnieks Lodāmurs
landāt Lodāt
lodalēt Lodāt (par bezkāju dzīvnieku)
apčāpāt Lodāt ap kaut ko
deglode Lode ugunsgrēka izraisīšanai
loda Lode, bumba
lodiņa Lode, bumba
šāviņš Lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti vai vielas, kas paredzēti vai pielāgoti šaušanai no ieroča vai tiek izšauti no ieroča (Ieroču aprites likums)
nāveklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis
nāvēklis Lode, šāviņš, lādiņš, ķīmiskais, bioloģiskais ierocis
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu)
ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā)
aizlodēt Lodējot izlabot (metāla priekšmetu); salodēt
izcinēt Lodējot pārklāt
pielodēt Lodējot piestiprināt (pie kā, kam klāt)
uzlodēt Lodējot piestiprināt (uz kā, kam)
salodēt Lodējot savienot; lodējot salabot
Linezers Lodes ezers Lēdurgas pagastā
Lodes Lodes ezers Stundezers Ģibuļu pagastā
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Taurenes pagastā
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kusas pagastā
Lodenhof Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
Laizeem Lodes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Turaidas pagastā
Metzkuell Lodes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā
Meckjuļskaja Lodes pagasta bijušais nosaukums krieviski
pārlidojums Lodes, šāviņa lidojums augstāk un tālāk par mērķi
cinnēšana Lodēšana (ar cinku, retāk alvu, varu)
cietlodēšana Lodēšana ar cietlodi
mīkstlodēšana Lodēšana ar mīkstlodi
ātrlodēšana Lodēšana ar viegli kustošiem sakausējumiem
cietlode Lodēšanai izmantojams metālu sakausējums ar kušanas temperatūru virs 400 Celsija grādiem, sastāvā biežāk varš, sudrabs un cinks, bet izmanto arī citus metālus
cinīt Lodēt
pojīt Lodēt
cinnēt Lodēt (ar cinku, retāk alvu, varu)
aizlodēt Lodēt ciet
pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna
pojētājs Lodētājs
lodīšgultnis Lodīšu gultnis
lodene Lodīšu pildspalva
lodīšpildspalva Lodīšu pildspalva
lodīšspalva Lodīšu pildspalva
skrotzīmulis Lodīšu pildspalva
globuli Lodītēs sagatavoti medikamenti, parasti ar šķīstošu apvalku
sphaerobolaceae Lodmešu dzimta
sphaerobolus Lodmešu ģints
sphaerobolales Lodmešu rinda
Loduma ezers Lodumas ezers Medņevas pagastā
Lodumu ezers Lodumas ezers Meņevas pagastā
lodveidīgs Lodveida
sferobaktērija Lodveida baktērija, piem., koks
koki Lodveida baktērijas, kuru diametrs nav lielāks par 1 mikrometru
lampropedia Lodveida baktēriju (koku) ģints
megasphaera Lodveida baktēriju (koku) ģints
streptococcus Lodveida baktēriju koku ģints
pediococcus Lodveida baktēriju koku ģints, kas izraisa alus bojāšanos
mikrokoki Lodveida baktēriju paveids
bumba Lodveida formas priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla
hondriosfēra Lodveida hondriosoma
ieloks Lodveida ieliekums (ķermeņa daļai)
bumba Lodveida priekšmets (sportam, vingrošanai, rotaļām), kas izgatavots no elastīga materiāla un pildīts ar saspiestu gaisu
sferofora Lodveida sferosfora - asku ķērpju klases kalīciju rindas suga ("Sphaerophorus globosus"), Latvijā konstatēta tikai Slīteres rezervātā uz egles stumbra pamatnes, aizsargājama
zīle Lodveida tauku pilieni karstā šķidrumā (parasti zupā)
zibeņlode Lodveida zibens
maļķermeņi Lodveida, cilindriski vai muciņveida dažāda caurmēra cieta dabiska (krams) vai sintētiska (porcelāns, korunds tērauds) materiāla ķermeņi, ko izmanto cietu materiālu malšanai ložu, vibrācijas u. c. dzirnavās
globulārs Lodveidīgs, lodveida
fenestella Lodziņš
fenestrella Lodziņš
fenestrula Lodziņš
sarakstlodziņš Lodziņš ar ritināmām izvēlnēm, no kurām lietotājs var atlasīt vienu
tekstlodziņš Lodziņš displeja ekrānā, kas iezīmē laukumu, kurā lietotājs var ievadīt tekstu
kormuška Lodziņš kameras durvīs, caur kuru kaut ko dod
glazoks Lodziņš kameras durvīs, caur kuru uzraugs var novērot ieslodzītos
pluksts Lodziņš virs durvīm
balkons Lodžija
lophiostomataceae Lofiostomu dzimta
lophophora Lofoforas
Viljamsa lofofora lofoforu suga ("Lophophora williamsii"), kuru Centrālamerikas indiāņi sauc par peiotu un izmanto šī auga daļas kā apreibinošu vielu
palodze Loga ailas apakšējā daļā iestrādāta plāksne
logaile Loga aile; logaila
logaila Loga aile; logaile
aizkaramais Loga aizkari
gardīnes Loga aizkari
gardīnstanga Loga aizkaru stienis
gardīnštanga Loga aizkaru stienis
stavnes Loga aizvirtņi
aizvars Loga aizvirtņi, slēģi
logapuža Loga apakšdaļa
svini Loga ietvars
apšuva Loga rāmis
sprusts Loga rāmis
virslogs Loga rāmja režģa vai durvju augšējā daļa
rūte Loga rūts
šeiba Loga rūts
šeibe Loga rūts
šiba Loga rūts
slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi
aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi
kliediņš Loga vai durvju apmale
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda
naturāllogaritms Logaritms, kura bāze ir skaitlis e; apzīmē ln x
logaritmēšana Logaritmu atrašana, t. i., viena no divām darbībām, kas ir pretējas skaitļa kāpināšanai kādā pakāpē
logaritmika Logaritmu mācība
Logena Logene, upe Norvēģijā
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pētī runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai
logopēds Logopēdijas speciālists
aloģis Logosa mācības noliedzējs 2. gs. p. m. ē.
logos Logoss
starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā
logo Logotips - viegli atpazīstamas zīmes, emblēmas, burtu vai simbolu veidā attēlots organizācijas vai firmas nosaukums, ko lieto dokumentos, iespieddarbos, reklāmas materiālos
logotipers Logotipu saliekamā un lejamā mašīna
Logroņa Logronjo, pilsēta Spānijā
fenestra Logs
lūgs Logs
vindovs Logs
loģe Logs 1(1)
augštienis Logs griestos
augšgaisma Logs kajītes griestos
fenestrācija Logs vai atvere kādā struktūrā
sānlogs Logs, kas atrodas (kā) sānu daļā
gropeslogs Logs, kura aplodā izveidotas gropes vērtņu ielikšanai
videologs Logs, kurā neatkarīgi no pārējās displeja ekrānā attēlotās informācijas izspīdina kustīgus videoattēlus
očko Logs, vēdlodziņš
thyrididae Logspārņu dzimta
thyris Logspārņu dzimtas ģints
stora Logu aizklājs, kas nolaižams un uzvelkams ar auklu vai stiepuli ar rokām vai mehānisku ierīci
klediņi Logu aizsegi
apdarene Logu apsitums
sprieti Logu rāmju šķērskoki
logakaļi Logu sagatavo un iebūvē sienā logu konstrukcijas
bēģele Logu slēģi
bēģelis Logu slēģi
lodzenīcas Logu slēģi
sleņģi Logu vai durvju aploda
kleida Logu, durvju apmale
kleidunga Logu, durvju apmale
kvantificēšana Loģikā - daudzuma vai skaita norādīšana ar tā sauktajiem kvantoriem
loģistika Loģika (3, 4), loģikas zinātne
baralips Loģikā 4. sillogisma figūras 5. modus, kur abas premisas vispār apgalvojošas, bet slēdziens pa daļai apgalvojošs
kvantifikācija Loģikā daudzuma vai skaita norādīšana spriedumos, ievedot norādījumus vai predikāts attiecināms uz subjektu visā apjomā vai tikai daļā
subkontrars Loģikā partikulārs apstiprinošs (vai noliedzošs) tipa spriedums attiecībā pret partikulāro noliedzošo (vai apstiprinošo) tipa spriedumu, kam tas pats subjekts un predikāts
bocardo Loģikā trešās slēdziena figūras piektais modus: virsteikums partikulāri noliedzējs, apakšteikums vispār apgalvotājs, bet slēdziens partikulāri noliedzējs
faziloģika Loģika, kas speciāli izveidota zināšanu un cilvēka domāšanas procesu attēlošanai
loģiķis Loģikas (1) speciālists
fallācijas Loģiskā ceļā iegūti aplami secinājumi
demultipleksors Loģiska iekārta, kas ieejai pievadīto signālu nosūta uz vienu no vairākām izejām
amfibolija Loģiska kļūda, kas rodas neskaidrās, daudznozīmīgās valodas konstrukcijās; izteiciens, kuru var dažādi saprast
hysteron proteron Loģiska kļūda, kas tiek pielaista, kad kādu apgalvojumu grib pierādīt ar kaut ko, kas pats var tikt pierādīts tikai ar šo apgalvojumu
konjunkcija Loģiska operācija - divu vai vairāku izteikumu savienošana ar saikli, kura funkcijas ir līdzīgas saikļa "un" funkcijām
implikācija Loģiska operācija, kurā veido izteikumu pēc shēmas "ja A, tad B"
ģeneralizācija Loģiska pāreja no atsevišķā uz vispārīgo; atsevišķu parādību pakļaušana vispārīgam principam; vispārināšana
LLC apakšslānis loģiskā posma vadības apakšslānis (angļu "Logical Link Control sublayer (LLC Sublayer)")
LLC protokols loģiskā posma vadības protokols (angļu "Logical Link Control protocol")
fizikālisms Loģiskā pozitīvisma koncepcija, kas mēģināja izveidot visām zinātnēm vienotu valodu uz fizikas valodas pamata
anagoģija Loģiska redukcija
aloģisms Loģiskas zinātniskās izziņas iespēju noliegšana; intuīcijas, atklāsmes, ticības pretstatīšana loģikai
bloks Loģiski patstāvīga programmas daļa
atblokošana Loģisko ierakstu izdalīšana no fiziskā ieraksta - bloka
secīgs Loģisks
abstrakcija Loģisks process, kurā doma novēršas no kāda priekšmeta vai parādības nebūtiskajām, nejaušajām pazīmēm un izdala, fiksē to vispārīgās un būtiskās pazīmes; abstrahēšana
lohiometra Lohiju uzkrāšanās dzemdē
Balja Loka Riaha Lohreja, pilsēta Īrijā ("Baile Locha Riach"), tās nosaukums īru valodā
Lohvicja Lohvica, pilsēta Ukrainā
Lloids Loids
Lohge Loja
Lohja Loja
Loja Loja džirga - Afganistānas tradicionālā tautas sapulce
Klinšupīte Loja, Gaujas pieteka
Loģe Loja, Gaujas pieteka
Lose Loja, Gaujas pieteka
lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes
sekunde Loka grāda 1/3600 daļa
cirkumskripcija Loka novilkšana, norobežojums telpā
dawwar Lokā saslietas teltis Tunisijā, kuras cilts locekļi ceļ ap vadoņa mītni, tāda kā maza pavalsts, suverēna un autonoma
lokspuldze Loka spuldze
līkstinieks Loka šāvējs
locelainis Loka veidā darināts priekšmets
čirksts Loka, matu cirta
erozija Lokāla (materiālu virsmas) sairšana
elektroanestēzija Lokāla anestēzija, ko panāk ar anestezējošās vielas elektroforēzi
cilpa Lokālā tīkla konfigurācija, ko veido gredzenā savienoti mezgli
platformneatkarība Lokālā tīkla spēja strādāt, ja tīklam pievienoti savstarpēji nesaderīgi datori
LAN Lokālais tīkls ("local area network")
dikaīns Lokālās anestēzijas līdzeklis, iedarbīgāks un toksiskāks par novokaīnu un kokaīnu
piroksikāms Lokālas darbības pretsāpju līdzeklis, kas uzsūcas caur ādu
pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties
lokalēt Lokalizēt
pseidolipoma Lokalizēta neiropātiskas cilmes tūska, kas atgādina lipomu
limforoīds Lokalizēta perianālo limfvadu paplašināšanās, kas līdzinās hemoroīdiem; dažreiz venēriskās limfogranulomas gadījumā
angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām
augonis Lokalizēts strutains iekaisums
turis Lokāls identifikators, ar kura palīdzību var realizēt pieeju kādai ierīcei vai tādiem objektiem kā dators, logi vai dialoglodziņi; grafiskajā lietotāja saskarnē tos izmanto šo objektu identificēšanai
infiltrāts Lokāls organisma audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu, asins plazmas un limfas uzkrāšanās audos
naktslokāls Lokāls, kas darbojas naktī
lansade Lokam līdzīgs zirga lēciens
liecamība Lokāmība, cietu ķermeņu īpašība, ka to atsevišķo daļu pirmatnējo savienojuma virzienu var mainīt, neiznīcinot to kopsakaru
locība Lokāmība, lunkanība
šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei
spēģis Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga
spika Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga
spiks Lokana kārklu vica; stiba, nūja; makšķerkāts; spiga
slīksns Lokana kārts
lūtaga Lokana rīkste
mīkstenīca Lokana rīkste
sutenice Lokana rīkste, pātaga
sutēns Lokana stiba pēršanai
stupure Lokana, slaida vica
locenes Lokanas kārkla klūdziņas grozu pinējam
spirohetas Lokanas spirālveidīgas vienšūnas baktērijas, pieder pie rindas "Spirochaetales" dzimtām "Spirochaetaceae" un "Leptospiraceae"
flessible Lokani
lokanums Lokanība (1)
lokanums Lokanība (2)
luknums Lokanība, veiklība
lokns Lokans
mikls Lokans
plīckains Lokans
šmūgans Lokans
valkans Lokans
vīkns Lokans
lunkans Lokans (1)
fibroezofagoskops Lokans ezofagoskops ar stikla šķiedras optiku barības vada izmeklēšanai
nazofaringolaringoskops Lokans fibroskops rīkles nazālās daļas un balsenes apskatei
mīkstanīca Lokans zars
mīkstaunīca Lokans zars; kārkla klūdziņa
loks Lokans, elastīgs
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
pļotka Lokans, elastīgs priekšmets sišanai; pletne
smīdrs Lokans, garš, arī veikls (par cilvēku)
daiļvijīgs Lokans, graciozi vijīgs
leperīgs Lokans, kustīgs, mīksts
locīgs Lokans, lunkans
lodzīgs Lokans, lunkans
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai
smaidrs Lokans, smails
glauniķis Lokans, smalks jauns cilvēks
locens Lokans, veikls
plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām)
Lokarna Lokarno, pilsēta Šveicē
mūsos Lokatīvs no "mēs"
barbares Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata")
pērkoņi Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata")
zvēres Lokaugļu zvērene ("Barbarea arcuata")
lokouts Lokauts
sīkloki Loki ar sīkiem, smalkiem stublājiem
lokmale Lokmala
Lokamane Lokmene, Lobes ezera pieteka
Lokmane Lokmene, Lobes ezera pieteka
Lokmenīte Lokmene, Lobes ezera pieteka
Elkšņupe Lokmenes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Bebru pagastā
gūgurēties Lokņāties
dampis Lokomobile
lokomobilis Lokomobile
tvaicene Lokomobile; ar tvaiku darbināma iekārta
morluks Lokomobiles detaļa katla tīrīšanai
brīvrumba Lokomobiles rats, kas nedarbina siksnu un kuļmašīnu
dampjkučeris Lokomobiles vadītājs
dampkučeris Lokomobiles vadītājs
lokomotīva Lokomotīve
lokomotivs Lokomotīve
tvaikrati Lokomotīve
tvaikvilcis Lokomotīve
kompoundlokomotīve Lokomotīve ar kompounda tvaikmašīnu
atomlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju
kodollokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar kodoldzinēju
dīzeļlokomotīve Lokomotīve, ko darbina iekšdedzes dzinējs (parasti dīzeļmotors)
tanklokomotīve Lokomotīve, kurā var novietot ūdens un kurināmā krājumu
motorvilcējs Lokomotīve, kuras dzinējs ir nelielas jaudas motors
elektrolokomotīve Lokomotīve, kuras elektromotori elektrisko enerģiju saņem pa kontakttīklu no ārējā enerģijas avota vai no akumulatoru baterijas
bukse Lokomotīves un vagona mehānisks mezgls slodzes novadīšanai no ratiņiem vai galvenā rāmja uz riteņpāra asi riteņpāra garenisko kustību un šķērskustību ierobežošanai
lokomotīvists Lokomotīves vadītājs
mašīnists Lokomotīves, elektrovilciena, dīzeļvilciena vadītājs
manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem, lai, piemēram, sastādītu vilcienus
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku
cirtināt Lokot (matus)
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt
nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei; noliekt (1)
salocīt Lokot (piemēram, papīru), izveidot (ko no tā)
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās
uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi
aplakt Lokot apēst, lokot aprīt (šķidru ēdienu)
aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt)
atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu, ielocītu)
ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt
ielocīt Lokot ievirzīt (kur iekšā)
izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku)
izlocīt Lokot izveidot (ko) līkumotu; izveidot līkumotu
izlocīt Lokot izveidot (priekšmetu)
izlocīt Lokot izvirzīt (detaļu uz augšu, uz āru), atlocīt (sānis)
izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu)
nolakt Lokot nodzert (daļu)
pārlocīt Lokot novietot pāri (kam), pār (ko)
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu)
nolakties Lokot paēst (par kaķi vai suni)
palocīt Lokot pavirzīt (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā
pielocīt Lokot pievirzīt (piemēram, priekšmetu, tā daļu pie kā, kam klāt)
pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem)
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2)
uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli)
uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt
vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā)
aizlocīt Lokot, ielokot aizlikt, aizbīdīt (aiz kā)
siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums
aplocīties Lokoties apņemt; apvīties
atlocīties Lokoties atlīst (parasti par rāpuļiem, tārpiem)
noviņģot Lokoties ātri aizvirzīties (par čūsku vai zivi)
aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.)
iesalocīties Lokoties ievirzīties
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) - piemēram, par ceļu, upi
izlocīties Lokoties izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izlocīties Lokoties izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
izalocīties Lokoties izvirzīties, izkļūt
nosakivāties Lokoties nogurt
nosalocīties Lokoties nogurt
palocīties Lokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par rāpuļiem)
pieviņģot Lokoties pielīst, piepeldēt
uzviņģot Lokoties šurp un turp uzvirzīties
atviņģot Lokoties un līkumojot ierasties
kampis Loks
kopls Loks
locenis Loks
līkums Loks (2)
kampinis Loks (zirga)
kamps Loks (zirga)
vītne Loks, aplis (piemēram, spirālveida veidojumā, salikumā)
zigoma Loks, ko veido deniņu kaula vaiga izaugums un vaiga kauls
dancis Loks, riteņa gabals
bogens Loks; līkums; priekšmets, kam lokveida forma; izliekts spieķis
būgans Loksne
loksna Loksne
vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā
starploksne Loksne, ko novieto starp iespiežamām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
Lokstiņa Lokstene, Daugavas pieteka
Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas
četrlocis Lokšņu locīšanas paņēmiens, 32 lappušu divkāršloksni loka 4 locījumos grāmatas veidā
piesūcējierīce Lokšņu pašpielicēja ierīce iespiežamā papīra piesūkšanai
rotari Lokšņu pieliekamais aparāts iespiežamām un lokāmām mašīnām
diedze Lokšņu sasaistīšana ar diegu vai stiepli
diegums Lokšņu sasaistīšana ar diegu vai stiepli
gludizgriešana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā iegūst plakanas detaļas ar virsmai perpendikulāru, precīzu griezumu
atlokošana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā pa sagataves ārējo kontūru vai ap caurumu sagatavē izveido atloku
izgriešana Lokšņu štancēšanas operācija, kurā vienu materiāla daļu (sagatavi vai detaļu) pilnīgi atdala no otras pa noslēgtu kontūru
šķērsperforācija Lokšņu vai lapu perforēšana šķērsvirzienā
locenieks Loku izgatavotājs
loculascomycetes Lokulaskomicētes
ascoloculares Lokuloaskomicētes - asku sēņu nodalījuma klases "Loculoascomycetes" sinonīms nosaukums
loks Lokveida
lokveidīgs Lokveida
apkārt Lokveidā (apvirzīties pilnīgi vai daļēji)
visapkārt Lokveidā (pilnīgi apvirzīties)
ietvert Lokveidā apņemt, ieskaut (parasti seju)
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut; iekļaut
līkne Lokveida ceļš, ceļa posms; iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā)
līkums Lokveida formā
līkne Lokveidā liekta līnija
spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve
sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve; spraislis (2)
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (piemēram, atrasties, ietvert)
riņķī Lokveidā, riņķveidā (ap ko, kam apkārt virzīties)
riņķī Lokveidā, riņķveidā (kam) apkārt, (ko) ietverot (būt novietotam, atrasties)
Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas
kolokleize Lokzarnas aizsprostošanās
parakolīts Lokzarnas apaudu iekaisums retroperitoneālajā telpā
koloskopija Lokzarnas apskate ar koloskopu
mezokolons Lokzarnas apzarnis
kolorāģija Lokzarnas asiņošana
kololīze Lokzarnas atbrīvošana no saaugumiem
kolotomija Lokzarnas atvēršana
lumbokolotomija Lokzarnas atvēršana jostas apvidū
hemikolektomija Lokzarnas daļas izgriešana
kolektomija Lokzarnas daļēja vai pilnīga izgriešana
kolostomija Lokzarnas fistulas izveidošana
koloptoze Lokzarnas noslīdēšana vai prolapss
kolektāzija Lokzarnas paplašināšanās
perikolīts Lokzarnas peritoneja iekaisums
kolohepatopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie aknām
kolopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie vēdera sienas (latīņu "colopexia")
kolocentēze Lokzarnas punkcija
koloklīze Lokzarnas skalošana
kolorāfija Lokzarnas šuve
koloproktīts Lokzarnas un taisnās zarnas iekaisums
megakolons Lokzarnas vai tās daļas (sevišķi S veida zarnas) ārkārtīgs paplašinājums; var būt iedzimts vai iegūts
Lollana Lollande, sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāgā
Lollanna Lollande, sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāgā
izlolot Lolojot izaudzināt
lolomiņš Lolojums
ļoļumiņš Lolojums
lolovēt Lolot
čunčināt Lolot, lutināt, glāstīt
čunkāt Lolot, lutināt, rūpēties
lolojiņa Lolotāja
auklējums Lolots, mīlēts bērns; lolojums
kinoloma Loma kinofilmā
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai
varoņloma Loma, kurā attēlots cildens, varonīgs cilvēks, spēcīga personība, kas cīnās par kādiem ideāliem: arī galvenā loma
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai
raksturloma Loma, kurā spilgti attēlots raksturs
kinoaktieris Lomas tēlotājs kinofilmā
repertuārs Lomas, ko attiecīgajā laikposmā tēlo kāds aktieris, skaņdarbi, daiļdarbi, ko attiecīgajā laikposmā izpilda dziedātājs, mūziķis, daiļlasītājs
sestino Lombardijas-Venēcijas 18. gs. vara monēta, vienāda ar 1/6 solda ("soldo") jeb 2 denāriem
lombardi Lombards
lumps Lombs, vidēja labuma cukurs; smalkais cukurs no sīrupa
logomi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos
lomagi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos
tomi Lomi - tauta Libērijas ziemeļos un Gvinejas dienvidaustrumos
Lohlomonds Lomonds jeb Lomonda ezers Lielbritānijā, Skotijā
Oranienbauma Lomonosova, pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1948. g.; tagad Sanktpēterburgas sastāvā
ķēriens Loms
ķērums Loms
mekucis Loms
valksna Loms
durins Loms, kas iegūts ar žebērkli zivis durot
luģis Loms, ķēriens
lobiens Loms, medījums
ekspektācijas Lomu gaidas; gaidas, cerības
ampluā Lomu tips, kas atbilst aktiera talanta īpatnībām (piem., mīlētāja, varoņa, ļaundara, vientieša loma)
Lone Lonaste, Stendes pieteka
Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē
Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts
Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
Lohnasten Lonastes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē
Brenta Londonas administratīvais rajons ("Brent")
Bromli Londonas administratīvais rajons ("Bromley"), 320000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas pilsētas dienvidaustrumos
Īlinga Londonas administratīvs rajons ("Ealing"), atrodas Londonas rietumu daļā
Londinium Londonas agrākais latīņu nosaukums
koknejs Londonas austrumdaļas (mazizglītoto iedzīvotāju) izloksne
koknejs Londonas austrumdaļas iedzīvotājs
sitija Londonas centrālā daļa, ko pārvalda lordmērs un kur atrodas finanšu iestādes, firmu kantori u. tml.
Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs
cockney Londonas dialekts; nievājoša to Londonas iedz. iesauka, kuri runā šajā dialektā
Skotlendjards Londonas Galvaspilsētas policijas pārvalde; šīs pārvaldes kriminālmeklēšanas nodaļa
Dauningstrīta Londonas iela, kur atrodas Lielbritānijas premjerminista rezidence, ārlitu ministrija un dažas valdības iestādes
Vaithols Londonas iela, kurā izvietotas daudzas valdības iestādes
LME Londonas Metālu birža ("London Metal Exchange")
Barneta Londonas piepilsēta, t. s. Lielās Londonas sastāvdaļa, 374900 iedzīvotāju (2014. g.), arhitektūras piemineklis - baznīca (1250. g.)
Vestminstera Londonas pilsētas rajons Lielbritānijā ("Westminster"), Anglijā, Temzas kreisajā krastā, 219400 iedzīvotāju (2011. g.)
Enfīlda Londonas rajons (_Enfield_), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām
gildhala Londonas rātsnams
gildhale Londonas rātsnams
Gildhalle Londonas rātsnams
Gildholla Londonas rātsnams
Gildhols Londonas rātsnams
guildhall Londonas rātūzis, celts 1411.-1431. g.
vestends Londonas rietumu daļa, ko apdzīvo bagātnieki
LIBOR Londonas starpbanku piedāvājumu likme - viens no autoritatīvākajiem biržas indeksiem valūtu tirgū (angļu "London Interbank Offered Rate")
koknijs Londonietis, arī londoniešu akcents (angļu "cockney"); koknejs
Longforta Longforda - pilsēta un grāfiste Īrijā (_An Longfort_), tās nosaukums īru valodā
Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā
Lonen Loņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
činkulis Lopa ciska, žāvētas gaļas gabals
spraids Lopam kāju starpā iespriests koks
čuba Lopbarība
ēdoklis Lopbarība
ēdokslis Lopbarība
lopēdiens Lopbarība
furāža Lopbarība (karaspēka vajadzībām); lopbarības krājums
mitekls Lopbarība (ziemai)
koncentrāts Lopbarība ar bagātīgu barības vielu saturu, (piemēram, graudi, klijas, rauši)
rupjbarība Lopbarība, kas satur salīdzinoši daudz kokšķiedras un kuras sakošļāšanai vajadzīgs daudz enerģijas
samaisas Lopbarība, ko pagatavo, samaisot kopā vairākas sasmalcinātas barības sastāvdaļas
vitamīnmilti Lopbarība, ko ražo īpašā iekārtā (parasti no sasmalcinātas, samaltas un mākslīgi izkaltētas zāles) un kas ir bagāta ar vitamīniem
elpe Lopbarība; karaspēkā lietojamā zirgu barība: siens, auzas, salmi (arī pakaišiem), ko izsniedz pēc zināmām normām
atkritumprodukti Lopbarībai noderīgie produkti, kas rodas kā blakusprodukti līdztekus citu (pārtikas) produktu ražošanai, gk. lauksaimniecības produkcijas pārstrādāšanā
lops Lopbarības
smalcinātājkamera Lopbarības (cūkām, putniem) sagatavošanas mašīna sulīgās un rupjās barības sasmalcināšanai 2-10 mm gabalos
nuzgi Lopbarības atliekas
nužģis Lopbarības atliekas
izēdas Lopbarības atliekas pēc labākās barības izēšanas
alfalfa Lopbarības augs, zāle
runckulis Lopbarības biete
rungulis Lopbarības biete
runkulis Lopbarības biete
runkuļrāceņi Lopbarības bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta crassa")
puscukurbietes Lopbarības bietes, kurām lapu masa ir aptuveni puse no sakņu masas; attiecīgā lopbarības biešu šķirne
pluceklis Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis
plucekls Lopbarības buljons - ar vārošu ūdeni applaucētas rudzu pelavas, auzu plēkas, siena ziedi un āboliņa kušķis
ēdamība Lopbarības īpašība, ko raksturo patika, ar kādu lopi barību ēd
lapiņkāposts Lopbarības kāposts - kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea", var. "acephala"); kacenkāposts
asipka Lopbarības milti
precipitāts Lopbarības piedeva, arī minerālmēsli, kas satur kalciju un fosforu
goveņi Lopbarības rāceņi
sutinātājs Lopbarības sagatavošanas mašīna barības termiskai apstrādei (sakņu mazgāšanai, sutināšanai un sašķaidīšanai)
austeri Lopbarības siles
skābēšana Lopbarības skābēšana - viens no lopbarības konservēšanas veidiem, ko lieto augu zaļās masas, sakņaugu un graudu saglabāšanai, izmantojot pienskābo rūgšanu vai organiskās un minerālās skābes
enstele Lopbarības tvertne
enstere Lopbarības tvertne
enzers Lopbarības tvertne
renstele Lopbarības tvertne; enstere
enceri Lopbarības tvertnes
jēms Lopbarības veids: ar pelavām savārīti milti
proteīns Lopbarības, dzīvnieku un augu produktu slāpekļvielas
pārnieks Lopenieks un lopeniece, kas kopā ar vedējiem ved līgavas pūra lopus uz jaunā vīra mājām
pecus Lopi, ganāmpulks
benkāts Lopi, kas dzimuši no nevienādas sugas
lopišķs Lopisks
lopība Lopiskums
boiņa Lopkautuve
kautuve Lopkautuve
slaktūzis Lopkautuve
konfiskāti Lopkautuvju atkritumi, kurus veterināri sanitārā ekspertīze atzinusi par cilvēka uzturā nederīgiem
kūtniece Lopkopēja
lopene Lopkopēja
lopeniece Lopkopēja
lopaudzinātājs Lopkopējs
lopenieks Lopkopējs
lopinieks Lopkopējs
lopnieks Lopkopējs
naktinieks Lopkopējs, kas strādā fermā pa nakti
lopturība Lopkopība
lops Lopkopība (mācību priekšmets lauksaimniecības augstskolā)
pastorālisms Lopkopība kā noteicošais saimniekošanas un dzīves veids
zootehnija Lopkopība, šaurākā nozīmē, mājlopu audzēšanas mācība
reproduktorkomplekss Lopkopības celtņu komplekss, kas paredzēts jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei
ranča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos
renča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos
govkopība Lopkopības nozare - govju audzēšana piena, gaļas, pārtikas un vieglās rūpniecības izejvielu ieguvei
kazkopība Lopkopības nozare - kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei
zvērkopība Lopkopības nozare - kažokzvēru audzēšana
zirgkopība Lopkopības nozare - zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam
kamieļkopība Lopkopības nozare, kurā nodarbojas ar kamieļu audzēšanu un izmantošanu
lopsaimniecība Lopkopības saimniecība
lopturis Lopkopības saimniecības īpašnieks; lopkopis
zooinženieris Lopkopības speciālists ar augstāko izglītību
skotniks Lopkopis (fermā)
slaucējs Lopkopis, parasti lauksaimniecības dzīvnieku fermā, kurš nodarbojas ar šo dzīvnieku (parasti govju) slaukšanu, arī ar to kopšanu
pastorālisti Lopkopji
masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus
lopbērns Lops
glumausis Lops ar itin šmulkanu galvu
žļarga Lops, kas no siles ēdot ar purnu ēdamo izgāž
gārda Lopu aizgalds
gārds Lopu aizgalds
ārlaidars Lopu aploks uz lauka
corral Lopu aploks; iežogojums pie vēršu cīņu arēnas, kurā pirms iziešanas arēnā atrodas vērši
jēmas Lopu barība: ar pelavām savārīti milti; pretīgs sauss vai slapjš mistrs
jautiņmilti Lopu barības maisījums
karklis Lopu barības redeles
murcauka Lopu barības trauks
rančošana Lopu baru ganīšana stepē un to izaudzināšana
kūteri Lopu dunduru kāpuri; kūtari
kūtaris Lopu dunduru kāpurs; anksteris
kūturis Lopu dunduru kāpurs; kūtars
sauts Lopu dzersis
lopdzinējs Lopu dzinējs
lopdzinis Lopu dzinējs
dzirdīkla Lopu dzirdinātava
lopgans Lopu gans
koldaņi Lopu iekšas
plunči Lopu iekšas
koldonas Lopu iekšas; koldaņi
pluņģi Lopu iekšas; plunči
šķērstuves Lopu iekšējie orgāni (zarnas, plaušas u. c.)
dangra Lopu iemīta pēda
mīņa Lopu izmīta vieta labībā
kustoņkāvējs Lopu kāvējs
slaktētājs Lopu kāvējs; miesnieks
lopuža Lopu kopēja muižā
kustoņkopējs Lopu kopējs
kazere Lopu kūts
lopkūts Lopu kūts
strēpala Lopu mēslu gabals (šķēle)
mazmuiža Lopu muiža; pusmuiža; folverks
pakāja Lopu pakāje - tāda vieta, kur lopi bieži iet
staupe Lopu pēda
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
lopkupča Lopu uzpircējs
miesnieks Lopu uzpircējs
teļkupča Lopu uzpircējs
olburis Lopuris
šērt Lopus barot
loranthaceae Lorantu dzimta
lēdija Lorda vai baroneta sievas tituls; lorda vai baroneta sieva
lordmaijers Lordmērs
lordmajors Lordmērs
lords-mers Lordmērs
itilordoze Lordoze bez sānu izliekumiem
lards Lords
lorts Lords
teni Lordu nosaukums Skotijā viduslaikos
augšnams Lordu palāta Anglijas parlamentā
Coelogyne lawrenceana Lorensa celogīne
Lorera Loreto, pilsēta Itālijā
otiņmēļputni Loriju dzimta ("Loriidae")
Loriāna Lorjāna, pilsēta Francijā ("Lorient")
lornets Lornete
lorņets Lornete
lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu
lorisidae Loru dzimta jeb lorveidīgie
nycticebus Loru dzimtas ģints
slaidie lori loru ģints ("Loris")
Greba grāvis Lorupes kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā
Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu
Losandželosa Losanhelesa - pilsēta Čīlē
Losglasjaresa Losglasjaresas nacionālais parks ("Parque Nacional Los Glaciares") atrodas Patagonijas Andos, Argentīnā, platība - 6000 kvadrātkilometru, dibināts 1937. g., augstkalnu reljefs līdz 3600 m vjl., ledāji, notofāgu meži
Lūše Losis, Ventas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Lietuvā
Loša Losis, Ventas pieteka
Lose Losis, Ventas pieteka
Luša Losis, Ventas pieteka
Luše Losis, Ventas pieteka
Chamaecyparis lawsoniana Losona paciprese
Ospitaleta Lospitaleta de Ļobregata - pilsēta Spānijā
losains Loss
losis Loss zirgs
losītis Loss zirgs
Čači Losu Čači - apdzīvota vieta (skrajciems) Silmalas pagastā
Losinskoje ezers Losu ezers Ozolaines pagastā
Lošu ezers Losu ezers Ozolaines pagastā
Zvērupe Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā
Spinnis Loša kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā, garums 14 km
Luosi Lošu Čači - Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Ločupe Lošupe, Būšnieku ezera noteka
Lošupīte Lošupe, Būšnieku ezera noteka
Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā
lots Lote - masas, svara mērvienība - aptuveni 12,78 grami
lotereja Loterija
luse Loterija
alegri Loterija ar tūlītēju izlozi (it. "allegri!" - "neskumstiet!"; mierinošs uzraksts uz zaudējušām loterijas biļetēm)
laimesnauda Loterijā laimēta nauda
momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz
loze Loterijas biļete
lotlīnis Lotes aukla, dziļuma mērīšanai; lotlīne
lotlīne Lotes aukla, dziļuma mērīšanai; lotlīnis
LSL Loti; Lesoto Karalistes valūtas kods, sīknauda - sente
lotto Loto
juxta Loto zīmēm, loterijas biļetēm u. c. maziem vērtspapīriem atdalāma maza strēmele, kas atšķiras ar zīmējumu un noder biļetes pareizības pārbaudīšanai
valklapa Lotosa zieds
lotospuķe Lotoss
lotuss Lotoss
nelumbonaceae Lotosu dzimta
nelumbo Lotosu dzimtas ģints
nelumbonales Lotosu rinda
Lovela Louela, pilsēta ASV, Masačūsetsas štatā
Ērna ezers Louerērna ezers
Alocasia lowii Lova alokāzija
Cymbidium lowianum Lova cimbīdija
lorbēre Lozberis - lauru lapa
lorberis Lozberis - lauru lapa
lorbēris Lozberis - lauru lapa
lorbers Lozberis - lauru lapa
lozbēris Lozberis - lauru lapa
burte Loze
žerobas Loze
žerebiņš Loze, metamais kauliņš u. tml.
klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā)
klērūchs Lozējot iegūtās daļas (klēra) īpašnieks vai izmantotājs (lietotājs)
izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali)
izlozēt Lozējot noteikt (piemēram, starta kārtību, kārtējo pretinieku)
izlozēt Lozējot sadalīt (piemēram, priekšmetus, vietas, pienākumus)
izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale
izloze Lozējot veikta (piemēram, priekšmetu, vietas, pienākumu) sadale
izloze Lozējot veikta (piemēram, starta kārtības, kārtējo pretinieku) noteikšana
žerbiņi Lozes
žerbji Lozēšana, izloze
burtēt Lozēt
mesloties Lozēt
žeberēt Lozēt ar kauliņiem
čikoties Lozēt uz pirkstiem
čikāties Lozēt uz pirkstiem; pēc kārtas skaitīties
pārlozēt Lozēt vēlreiz, no jauna
meslot Lozēt; nolemt daļu
Lozovaja Lozova, pilsēta Ukrainā
ložens Loža, ložņa
karteča Ložmetēja veida sešstobru šaujamierocis (19. gadsimta vidū)
ložmetējlizda Ložmetējligzda
ložbērējs Ložmetējs
ložberis Ložmetējs
ložmetis Ložmetējs
mašīnšautene Ložmetējs
ložmetējrati Ložmetējs kopā ar tā balsta iekārtu un transportiekārtu
kauluzāģis Ložmetējs, automāts, mašīnpistole
zenītložmetējs Ložmetējs, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai
lingotne Ložņa, okšķeris
ložņu Ložņājošs (par augiem, to daļām)
ložņaugs Ložņājošs augs
zvilnājs Ložņājošs krūmājs
aizložņāt Ložņājot aizvirzīties
apložņāt Ložņājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
uzlodāt Ložņājot atrast
uzložņāt Ložņājot atrast
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu
izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās); ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
uzložņāt Ložņājot uzkļūt
laižņāt Ložņāt
līdelēt Ložņāt
liedāt Ložņāt
līžņāt Ložņāt
ložināt Ložņāt
ložinēt Ložņāt
ļožņāt Ložņāt
ložnēt Ložņāt
lundēt Ložņāt
žatāties Ložņāt
lavīties Ložņāt apkārt, glūnēt
valbīties Ložņāt apkārt, pa kaktiem
ložāt Ložņāt šurpu turpu
ložņot Ložņāt šurpu turpu
vataļoties Ložņāt, rāpot
zemrāpus Ložņāt, rāpot pa zemi
šlīherēties Ložņāt; pielīst
loža Ložņātājs, rāpulis
sudabrine Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
ugunspuķe Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vardukļi Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
varduklis Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vardūkšņi Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vardūkšnis Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
varzulājs Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vedriņš Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vedris Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vēdris Ložņu gundega ("Ranunculus repens")
vardulenes Ložņu gundegas ("Chelidonium majus")
vardulis Ložņu gundegas ("Chelidonium majus")
pieclapīte Ložņu retējs ("Potentilla reptans")
piecpirkstes Ložņu retējs ("Potentilla reptans")
triticīns Ložņu vārpatas ("Agropyron repens (L.) P. B.") fruktozes polisaharīds
mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem
Lojaltī salas Luajotē salu nosaukuma tulkojuma variants no angļu valodas ("Loyalty Islands")
Luopsti Ludzas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Lopsti" nosaukums latgaliski
Luočukolni Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Ločukolni" nosaukums latgaliski
Loceva Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukuma variants
Luocova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Locova" nosaukums latgaliski
Luociši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Lociši" nosaukums latgaliski
Lobuorži Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski
losiškieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Losiški" iedzīvotāji
Lomaši Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Lomoši" nosaukuma variants
Brails Luijs Brails - franču pedagogs (Louis Braille; 1809.-1852. g.), kurš izgudroja rakstu neredzīgajiem
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
lodēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
Lago Madžore Madžores ezers (_Lago Maggiore_) Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
Prezma Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Silmalas pagastā, iztek no Losu ezera, garums - 5 km
Portluī Maurīcijas galvaspilsēta ("Port Louis"), osta Indijas okeāna Maurīcijas salas ziemeļrietumu piekrastē, 158000 iedzīvotāju (2007. g.); Portluija
Aizvēja salas Mazo Antiļu salu dienvidu daļa Karību jūrā, platība - 1200 km^2^, ietver Arubu, Kirasao, Bonairi un Margaritas salu, Latortugu, Avesu, Losrokesas, Orčilu, Blankiļu, Losermanosu salas
pakišops mazs veikaliņš (Londonā u. c.), kura saimnieks visbiežāk ir pakistāniešu izcelsmes
Lobnors Mazu, sezonālu sālsezeru un purvu rajons Ķīnas ziemeļrietumos (angļu val. "Lop Nur"), atrodas Tarimas līdzenuma austrumu daļā, Sjindzjaņas Uiguru autonomajā apgabalā, 780 m vjl., platība - 3100 kvadrātkilometru, kopš 1964. g. kodolieroču izmēģinājumu centrs
pelotīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii (Xemaire) Coult." alkaloīds; izraisa centrālās nervu sistēmas depresiju
anhalonīns Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloids; rada miegainību, reibumu, optiskas halucinācijas
vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs
sākummeridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; pēc starptautiskas vienošanās 1884. gadā par tādu pieņemts toreizējās Griničas observatorijas (Londonā) meridiāns; sākuma meridiāns; nulles meridiāns; nullmeridiāns, Griničas meridiāns; galvenais meridiāns
Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m
makšķerzivjveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Lophiiformes")
Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus
Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals
Peresa Rosalesa nacionālais parks nacionālais parks Čīlē, Longitudiālās ielejas dienvidu galā, platība - 1352 kvadrātkilometri, dibināts 1926. g.
Aketadžaves-Lolobatas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Aketajawe-Lolobata, Taman Nasional_), Ziemeļmoluku provincē, Halmaheras salā, kas ir vitāli svarīgs vismaz 23 endēmisku putnu sugu izdzīvošanai
Loči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušā nosaukuma "Lāči" variants
Luoči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušais nosaukums latgaliski
Lohnejs Neja ezers Ziemeļīrijā (_Lough Neagh_), Lielbritānijā
Nepālas Federatīvā Demokrātiskā Republika Nepāla, valsts pilnais nosaukums ("Sanghiya Loktāntrik Ganatantra Nepāl")
Seivi ķauķis niedru sisinātājķauķis ("Locustella luscinioides")
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
Liepas māla atradne nozīmīgākā devona māla atradne Latvijā, atrodas Cēsu novada Liepas pagastā, Lodes dzelzceļa stacijas apkaimē, platība 62 ha, veido 5 iegulas, ko veido sarkanbrūns un zilganpelēks liess māls ar gaišpelēka trekna, grūti kūstoša māla lēcām
Bruklina Ņujorkas administratīvais rajons ("Brooklyn"), Longailendas salā, platība - 180 kvadrātkilometru, 2636700 iedzīvotāju (2015. g.)
Lobe Ogres kreisā krasta pieteka Ogres un Lielvārdes novadā, garums - 22 km, kritums - 20 m, iztek no Lobes ezera (dažkārt par augšgalu uzskata Bebrupi, kas ietek Lobes ezerā)
Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja
Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
Vilpulkas pagasts pagasts Rūjienas novadā, robežojas ar Lodes, Ķoņu, Jeru, Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Igauniju
Lēdurgas pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Krimuldas pagastu, kā arī ar Limbažu un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lodiger, krieviski — Loddigerskaja
Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja
Lonicera baltica Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms
Lonicera pallasii Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms
Seišeļu palma palmu dzimtas suga ("Lodoicea seychellanum"), kuras augļu masa sasniedz 25 kg
zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta
otiņmēļi Papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), nelieli, neparasti kustīgi putni ar spilgtu, krāsainu apspalvojumu, mēles gals otiņveidīgi sašķelts vai ar izaugumiem, dzīvo mežos, Austrālijā un salās līdz Filipīnām, 11 ģinšu, 55 sugas
apkakles paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Lophorina superba")
mencka Parastā vēdzele ("Lota lota", senāk "Lotus vulgaris", arī "Gadus lota")
zvirpis Parastais dižknābis ("Coccothraustes coccothraustes", senāk "Lotia coccothraustes")
saranča Parastais klejotājsisenis ("Locusta migratorius")
sausiņš parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussviedis parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausējs Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sauskaulis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussperdņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
saussverdiņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausvēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausvids Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
sausviedis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium")
Haidparks Parks Londonā ("Hyde Park"), uz ziemeļiem no Temzas, atvērts sabiedrībai 1635. g., šeit atrodas t. s. "oratoru stūris", kur var uzstāties ar runu jebkurš cilvēks
Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
Arakstes pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Lodes pagastam
Sējas novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā ar administratīvo centru Lojā, nodibināts bijušā Sējas pagasta teritorijā 2006. g. Rīgas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, no 2021. g. pagasts Saulkratsu novadā
Kaja Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā), Šanas kalnienes dienvidaustrumos ("Kayah"), administratīvais centrs - Loiko, platība - 11670 kvadrātkilometru, 293000 iedzīvotāju (2002. g.)
lielā slīce pelēkvaigu dūkuris ("Podiceps grisegena", senāk "Lophaethya griseigena")
Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m
Lobitu pilsēta Angolā ("Lobito"), Bengelas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 129000 iedzīvotāju (2004. g.)
Lomasa de Samora pilsēta Argentīnā ("Lomas de Zamora"), Buenosairesas piepilsēta, 627300 iedzīvotāju (2007. g.)
Stepanavana pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.)
Tumanjana pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 1700 iedzīvotāju (2011. g.)
Ahtala pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
Šamluga pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 800 iedzīvotāju (2011. g.)
Tašira pilsēta Armēnijā, Lori marzā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
Spitaka pilsēta Armēnijā, Lori marzā, Pambakas krastos 1550 m vjl., 15100 iedzīvotāju (2011. g.)
Vanadzora pilsēta Armēnijā, Pambakas labajā krastā 1425 m vjl., Lori marzas administratīvais centrs, 105000 iedzīvotāju (2011. g.)
Alaverdi pilsēta Armēnijas ziemeļos, Lori marzā, Debedas kanjonā, 16350 iedzīvotāju (2011. g.)
Anahaima pilsēta ASV (_Anaheim_), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.)
Berbanka pilsēta ASV ("Burbank"), Kalifornijā, Losandželosas piepilsēta
Lokhārta pilsēta ASV ("Lockhart"), Floridas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lokhārta pilsēta ASV ("Lockhart"), Teksasas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lokporta pilsēta ASV ("Lockport"), Ilinoisas štatā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lodi pilsēta ASV ("Lodi"), Kalifornijas štatā, 63900 iedzīvotāju (2014. g.)
Lodi pilsēta ASV ("Lodi"), Ņūdžersijas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.)
Logana pilsēta ASV ("Logan"), Jūtas štatā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.)
Logansporta pilsēta ASV ("Logansport"), Indiānas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lompoka pilsēta ASV ("Lompoc"), Kalifornijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.)
Landona pilsēta ASV ("London"), Ohaio štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Longbīča pilsēta ASV ("Long Beach"), Kalifornijas štatā, 473500 iedzīvotāju (2014. g.)
Longbīča pilsēta ASV ("Long Beach"), Misisipi štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Longbīča pilsēta ASV ("Long Beach"), Ņujorkas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.)
Longbrānča pilsēta ASV ("Long Branch"), Ņūdžersijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Longmonta pilsēta ASV ("Longmont"), Kolorādo štatā, 90200 iedzīvotāju (2014. g.)
Longvjū pilsēta ASV ("Longview"), Teksasas štatā, 81600 iedzīvotāju (2014. g.)
Longvjū pilsēta ASV ("Longview"), Vašingtonas štatā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Longvuda pilsēta ASV ("Longwood"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.)
Loreina pilsēta ASV ("Lorain"), Ohaio štatā, osta Ēri ezera krastā, 63800 iedzīvotāju (2014. g.)
Losalamosa pilsēta ASV ("Los Alamos"), Ņūmeksikas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.)
Losandželosa pilsēta ASV ("Los Angeles"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 3928000 iedzīvotāju (2014. g)
Losbanosa pilsēta ASV ("Los Banos"), Kalifornijas štatā, 37100 iedzīvotāju (2014. g.)
Loslunasa pilsēta ASV ("Los Lunas"), Ņūmeksikas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Luisvila pilsēta ASV ("Louisville-Jefferson"), Kentuki štatā, upes osta Ohaijo kreisajā krastā, 612800 iedzīvotāju (2014. g.)
Luisvila pilsēta ASV ("Louisville"), Kolorādo štatā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Luisvila pilsēta ASV ("Louisville"), Misisipi štatā, 554500 iedzīvotāju (2006. g.)
Lavlenda pilsēta ASV ("Loveland"), Kolorādo štatā, 72600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lavlenda pilsēta ASV ("Loveland"), Ohaio štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lavingtona pilsēta ASV ("Lovington"), Ņūmeksikas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Louela pilsēta ASV ("Lowell"), Masačūsetsas štatā, 109900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūlandona pilsēta ASV ("New London"), Konnektikutas štatā, osta pie Longailendas šauruma, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
Pasadīna pilsēta ASV ("Pasadena"), Kalifornijas štatā, Losandželosas ziemeļaustrumu piepilsēta, 140800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentluisa pilsēta ASV ("Saint Louis"), Misūri štatā, upes osta Misisipi krastā, 317400 iedzīvotāju (2014. g.)
Šovlova pilsēta ASV ("Show Low"), Arizonas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Toransa pilsēta ASV ("Torrance"), Kalifornijas štatā, Losandželosas piepilsēta, 148500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bridžporta pilsēta ASV, Konektikutas štatā ("Bridgeport"), Atlantijas okeāna Longailendas šauruma piekrastē, 147600 iedzīvotāju (2016. g.)
Lokerena pilsēta Beļģijā (_Lokeren_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, 39900 iedzīvotāju (2013. g.)
Lomela pilsēta Beļģijā (_Lommel_), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 33400 iedzīvotāju (2013. g.)
Laluvjēra pilsēta Beļģijā ("La Louviere"), Valonijas reģiona Eno provincē, 78800 iedzīvotāju (2013. g.)
Loreninge pilsēta Beļģijā ("Lo-Reninge"), Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Otigni Lovena la Nove pilsēta Beļģijā ("Ottignies-Louvain-la-Neuve"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 31200 iedzīvotāju (2013. g.)
Borglūna pilsēta Beļģijā (nl., vācu "Borgloon", fr. "Looz"), Flandrijas reģiona Limburgas provincē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lopare pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lobace pilsēta Botsvānas dienvidaustrumos ("Lobatse"), Dienvidaustrumu distriktā, 29100 iedzīvotāju (2011. g.)
Avelinulopisa pilsēta Brazīlijā (_Avelino Lopes_), Pjaui štata dienvidu daļā
Aprilci pilsēta Bulgārijā (_Aprilci_), Lovečas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2014. g.)
Jablanica pilsēta Bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Loma pilsēta Bulgārijā ("Lom"), Montanas apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.)
Loveča pilsēta Bulgārijā ("Loveč"), Osamas krastos, apgabala administratīvais centrs, 37600 iedzīvotāju (2014. g.)
Loznica pilsēta Bulgārijā ("Loznica"), Razgradas apgabalā, 2300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lukovita pilsēta Bulgārijā ("Lukovit"), Lovečas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tetevena pilsēta Bulgārijā ("Teteven"), Lovečas apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Trojana pilsēta Bulgārijā ("Trojan"), Lovečas apgabalā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ugarčina pilsēta Bulgārijā ("Ugarčin"), Lovečas apgabalā, 2740 iedzīvotāju (2014. g.)
Letnica pilsēta Bulgārijā, Lovečas apgabalā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mundu pilsēta Čadas dienvidos ("Moundou"), Logones kreisajā krastā, Rietumlogones prefektūras administratīvais centrs, 108700 iedzīvotāju (2000. g.)
Ačao pilsēta Čīlē (_Achao_), Loslagosas reģionā, Čiloje salas austrumos
Ankuda pilsēta Čīlē (_Ancud_), Loslagosas reģionā, Čilojes salas ziemeļos, \~30000 iedzīvotāju
Osorno pilsēta Čīlē ("Osorno"), Longitudinālajā ielejā, Loslagosas reģionā, 132200 iedzīvotāju (2002. g.)
Puertomonta pilsēta Čīlē ("Puerto Montt"), Loslagosas reģiona administratīvais centrs, osta pie Ankudas līča atzara, 153800 iedzīvotāju (2002. g.)
Valdivija pilsēta Čīlē, Losriosas reģiona administratīvais centrs, 128600 iedzīvotāju (2002. g.)
Linaresa pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Linares"), Longitudiālajā ielejā, 107300 iedzīvotāju (2015. g.)
Losanhelesa pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Los Angeles"), Longitudiālajā ielejā, Biobio provincas administratīvais centrs, 187000 iedzīvotāju (2012. g.)
Lota pilsēta Čīles centrālajā daļā ("Lota"), osta Klusā okeāna krastā, 47300 iedzīvotāju (2012. g.)
Talka pilsēta Čīles centrālajā daļā, Longitudinālajā ielejā, Maules reģiona administratīvais centrs, 192400 iedzīvotāju (2002. g.)
Nakskova pilsēta Dānijā (_Nakskov_), Zēlandes reģionā, Lollandes salas rietumos, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Īstlondona pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. _East London_, būru val. _Oos-London_), Austrumkāpas provincē, Indijas okeāna piekrastē, 194800 iedzīvotāju (2001. g.)
Ītona pilsēta Dienvidanglijā pie Temzas ("Eton"), 30 km uz rietumiem no Londonas \~4000 iedzīvotāju, šeit atrodas slavenākā Anglijas zēnu internātskola "Eton College" (dib. 1440. g.)
Losalkarrisosa pilsēta Dominikānas Republikā ("Los Alcarrizos"), Santodomingo piepilsēta, 263900 iedzīvotāju (2012. g.)
Babaojo pilsēta Ekvadorā (_Babahoyo_), Losriosas provinces administratīvais centrs
Loha pilsēta Ekvadoras dienvidos ("Loja"), Andos 2200 m vjl., pie Panamerikas autoceļa, 129000 iedzīvotāju (2003. g.)
Epināla pilsēta Francijā (_Épinal_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzu departamentā, osta Mozeles kreisajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2010. g.)
Forbaka pilsēta Francijā (_Forbach_), Lielā austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Meca pilsēta Francijā (_Metz_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamenta administratīvais centrs, 120700 iedzīvotāju (2010. g.)
Vogēzu Sendjē pilsēta Francijā (_Saint-Dié-des-Vosges_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Vogēzi departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sargemina pilsēta Francijā (_Sarreguemines_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 21500 iedzīvotāju (2010. g.)
Tjonvila pilsēta Francijā (_Thionville_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mozeles departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Bakara pilsēta Francijā ("Baccaratt"), Lotringas reģionā, 50 km uz dienvidaustrumiem no Nansī, Mertas un Mozeles departamentā, 4600 iedzīvotāju (2012. g.)
Kaora pilsēta Francijā ("Cahors"), Dienvidu-Pireneju reģiona Lo departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Lonžūmo pilsēta Francijā ("Longjumeau"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Losa pilsēta Francijā ("Loos"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Lorjāna pilsēta Francijā ("Lorient"), Bretaņas reģiona Morbiānas departamentā, 57200 iedzīvotāju (2010. g.)
Montiņī pie Mecas pilsēta Francijā (“Montigny-lès-Metz”), Lotringas reģiona Mozeles departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Sensebastjēna pie Luāras pilsēta Francijā ("Saint-Sébastien-sur-Loire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vandjevra pie Nansī pilsēta Francijā ("Vandoeuvre-lès-Nancy"), Lotringas reģiona Mertas un Mozeles departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēva pie Lo pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot"), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.)
Senluī pilsēta Francijā (fr. _Saint-Louis_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
Portluī pilsēta Francijas aizjūras reģionā Gvadelupā ("Port-Louis"), Grantēra salas ziemeļrietumu piekrastē, 5500 iedzīvotāju (2007. g.)
Ažāna pilsēta Francijas dienvidrietumos (_Agen_), Akvitānijas reģiona Lo un Garonnas departamentā, Garonnas labajā krastā, 34000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nansī pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Nancy_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mertas un Mozeles departamenta administratīvais centrs, 105400 iedzīvotāju (2010. g.)
Mali Lošiņa pilsēta Horvātijā ("Mali Lošinj"), Piejūras-Kalnu županijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
Bajana pilsēta Indonēzijā (_Bayan_), Rietumu Nusa Tengara provincē, Lombokas salas ziemeļu piekrastē
Matarama pilsēta Indonēzijā, Lombokas salas rietumu piekrastē, Rietumu Nusa Tengara provinces administratīvais centrs
Praja pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, Lombokas salā
Labuhanlomboka pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, Lombokas salas austrumu piekrastē, Alasas šauruma krastā
Sepi pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengaras provincē, Lombokas salas dienvidu piekrastē
Banasala pilsēta Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengra provincē, Lombokas salas ziemeļrietumos
Longforda pilsēta Īrijā (_Longford_), grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Longforta
Granārda pilsēta Īrijā ("Granard"), Longfordas grāfistē, 1000 iedzīvotāju (2011. g.)
Albīno pilsēta Itālijā (_Albino_), Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Andžera pilsēta Itālijā (_Angera_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalolciokorte pilsēta Itālijā (_Calolziocorte_), Lombardijas reģiona Leko provincē, 13900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kantu pilsēta Itālijā (_Cantù_), Lombardijas reģiona Komo provincē, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasāno Manjago pilsēta Itālijā (_Cassano Magnago_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 21500 iedzīvotāju (2014. g.)
Čezāno Maderno pilsēta Itālijā (_Cesano Maderno_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 37300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjavenna pilsēta Itālijā (_Chiavenna_), Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļrietumu daļā, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Činizello Balsāmo pilsēta Itālijā (_Cinisello Balsamo_), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kluzone pilsēta Itālijā (_Clusone_), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Dezio pilsēta Itālijā (_Desio_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
Erba pilsēta Itālijā (_Erba_), Lombardijas reģiona Komo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gallarate pilsēta Itālijā (_Gallarate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 51000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džusāno pilsēta Itālijā (_Giussano_), Lombardijas reģiona Noncas un Briancas provincē, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Induno Olona pilsēta Itālijā (_Induno Olona_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lenjāno pilsēta Itālijā (_Legnano_), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 58500 iedzīvotāju (2014. g.)
Livinjo pilsēta Itālijā (_Livigno_), Lombardijas reģiona Sondrio provinces ziemeļu daļā, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Luino pilsēta Itālijā (_Luino_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Lago Madžores ezera austrumu krastā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.)
Malnate pilsēta Itālijā (_Malnate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Merate pilsēta Itālijā (_Merate_), Lombardijas reģiona Leko provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Monca pilsēta Itālijā (_Monza_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 120500 iedzīvotāju (2014. g.)
Morbenjo pilsēta Itālijā (_Morbegno_), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Saronno pilsēta Itālijā (_Saronno_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 39000 iedzīvotāju (2014. g.)
Serenjo pilsēta Itālijā (_Seregno_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43600 iedzīvotāju (2014. g.)
Seriate pilsēta Itālijā (_Seriate_), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 24900 iedzīvotāju (2014. g.)
Somma Lombardo pilsēta Itālijā (_Somma Lombardo_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 17300 iedzīvotāju (2014. g.)
Sondrio pilsēta Itālijā (_Sondrio_), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Tirāno pilsēta Itālijā (_Tirano_), Lombardijas reģiona Sondrio provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tradate pilsēta Itālijā (_Tradate_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 18400 iedzīvotāju (2014. g.)
Treco sull'Ada pilsēta Itālijā (_Trezzo sull'Adda_), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Valmadrēra pilsēta Itālijā (_Valmadrera_), Lombardijas reģiona Leko provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vimerkate pilsēta Itālijā (_Vimercate_), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
Abjategraso pilsēta Itālijā ("Abbiategrasso"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.)
Alčāno Lombardo pilsēta Itālijā ("Alzano Lombardo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Apjāno Džentile pilsēta Itālijā ("Appiano Gentile"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Arēze pilsēta Itālijā ("Arese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Azola pilsēta Itālijā ("Asola"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Banjolo Mella pilsēta Itālijā ("Bagnolo Mella"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bardzāno pilsēta Itālijā ("Barzano"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Beldžoiozo pilsēta Itālijā ("Belgioioso"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6240 iedzīvotāju (2014. g.)
Bezanna Briancā pilsēta Itālijā ("Besanna in Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bollate pilsēta Itālijā ("Bollate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgo Sanlorenco pilsēta Itālijā ("Borgo San Lorenzo"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bočolo pilsēta Itālijā ("Bozzolo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.)
Brugērio pilsēta Itālijā ("Brugherio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kalko pilsēta Itālijā ("Calco"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kapriate Sandžervāzio pilsēta Itālijā ("Capriate San Gervasio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.)
Karate Brianca pilsēta Itālijā ("Carate Brianza"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 17700 iedzīvotāju (2014. g.)
Karavadžo pilsēta Itālijā ("Caravaggio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kardāno al Kampo pilsēta Itālijā ("Cardano al Campo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Karonno Pertuzella pilsēta Itālijā ("Caronno Pertusella"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Karugate pilsēta Itālijā ("Carugate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazalmadžore pilsēta Itālijā ("Casalmaggiore"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kazalpusterlengo pilsēta Itālijā ("Casalpusterlengo"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kasāno d'Ada pilsēta Itālijā ("Cassano d'Adda"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastāno Primo pilsēta Itālijā ("Castano Primo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastedžo pilsēta Itālijā ("Casteggio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastelgofredo pilsēta Itālijā ("Castel Goffredo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastela Sanlorenco pilsēta Itālijā (“Castel San Lorenzo”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastellanca pilsēta Itālijā ("Castellanza"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Kastiljone delle Stivjēre pilsēta Itālijā (“Castiglione delle Stiviere”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 22700 iedzīvotāju (2014. g.)
Černobo pilsēta Itālijā ("Cernobbio"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Černusko sul Naviljo pilsēta Itālijā ("Cernusco sul Naviglio"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kjari pilsēta Itālijā ("Chiari"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.)
Kodonjo pilsēta Itālijā ("Codogno"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Koliko pilsēta Itālijā ("Colico"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kolonjo Moncenze pilsēta Itālijā ("Cologna Monzese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
Komo pilsēta Itālijā ("Como"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 83500 iedzīvotāju (2014. g.)
Konkorečo pilsēta Itālijā ("Concorezzo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Korbeta pilsēta Itālijā ("Corbetta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.)
Korsiko pilsēta Itālijā ("Corsico"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Krema pilsēta Itālijā ("Crema"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kremona pilsēta Itālijā ("Cremona"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 72100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurtatone pilsēta Itālijā ("Curtatone"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Dalmīne pilsēta Itālijā ("Dalmine"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Dezencāno del Garda pilsēta Itālijā ("Desenzano del Garda"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 27000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fanjāno Olona pilsēta Itālijā ("Fagnano Olona"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12200 iedzīvotāju (2014. g.)
Garbahnate Milanēze pilsēta Itālijā ("Garbagnate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gardone Valla Trompija pilsēta Itālijā ("Gardone Val Trompia"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Gedi pilsēta Itālijā ("Ghedi"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorgonzola pilsēta Itālijā ("Gorgonzola"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Leko pilsēta Itālijā ("Lecco"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lisone pilsēta Itālijā ("Lissone"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 43400 iedzīvotāju (2014. g.)
Loano pilsēta Itālijā ("Loano"), Ligūrijas reģiona Savonas provincē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lokri pilsēta Itālijā ("Locri"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 12500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lodi Vekjo pilsēta Itālijā (“Lodi Vecchio”), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lodi pilsēta Itālijā ("Lodi"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
Lomaco pilsēta Itālijā ("Lomazzo"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Lonate Pocolo pilsēta Itālijā ("Lonate Pozzolo"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lonato del Garda pilsēta Itālijā ("Lonato del Garda"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lonigo pilsēta Itālijā ("Lonigo"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Loreo pilsēta Itālijā ("Loreo"), Venēcijas reģiona Rovigo provincē, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Loreto Aprutino pilsēta Itālijā (“Loreto Aprutino”), Abruco reģiona Peskāras provincē, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Loreto pilsēta Itālijā ("Loreto"), Markes reģiona Ankonas provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lumecāne pilsēta Itālijā ("Lumezzane"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Lurate Kačivio pilsēta Itālijā ("Lurate Caccivio"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
Madženta pilsēta Itālijā ("Magenta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Mandello del Lario pilsēta Itālijā ("Mandello del Lario"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Manerbio pilsēta Itālijā ("Manerbio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12800 iedzīvotāju (2014. g.)
Mantuja pilsēta Itālijā ("Mantova"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 47200 iedzīvotāju (2014. g.)
Marjāno Komense pilsēta Itālijā ("Mariano Comense"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Martinendžo pilsēta Itālijā ("Martinengo"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Masa Maritima pilsēta Itālijā (“Massa Marittima”), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Meda pilsēta Itālijā ("Meda"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23300 iedzīvotāju (2014. g.)
Melenjāno pilsēta Itālijā ("Melegnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
Melco pilsēta Itālijā ("Melzo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.)
Montikjari pilsēta Itālijā ("Montichiari"), Brešas reģiona Lombardijas provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Mortāra pilsēta Itālijā ("Mortara"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mudžo pilsēta Itālijā ("Muggio"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nova Milanēze pilsēta Itālijā ("Nova Milanese"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novate Milanēze pilsēta Itālijā ("Novate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Oldžate Komasko pilsēta Itālijā ("Olgiate Comasco"), Lombardijas reģiona Komo provincē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Oldžate Olona pilsēta Itālijā (“Olgiate Olona”), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Oldžinate pilsēta Itālijā ("Olginate"), Lombardijas reģiona Leko provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.)
Orio al Sērio pilsēta Itālijā ("Orio al Serio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 1750 iedzīvotāju (2014. g.)
Ordzinuovi pilsēta Itālijā ("Orzinuovi"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Paderno Dugnano pilsēta Itālijā ("Paderno Dugnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 46800 iedzīvotāju (2014. g.)
Palacolo sull’Oglio pilsēta Itālijā ("Palazzolo sul'Oglio"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.)
Palestro pilsēta Itālijā ("Palestro"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 1900 iedzīvotāju (2014. g.)
Parabjago pilsēta Itālijā ("Parabiago"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
Paullo pilsēta Itālijā ("Paullo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pāvija pilsēta Itālijā ("Pavia"), Lommbardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 68300 iedzīvotāju (2014. g.)
Peskjēra Borromeo pilsēta Itālijā ("Peschiera Borromero"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Pjoltello pilsēta Itālijā ("Pioltello"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 35800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pontida pilsēta Itālijā ("Pontida"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Porto Mantovano pilsēta Itālijā (“Porto Mantovano”), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ro pilsēta Itālijā ("Rho"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 50100 iedzīvotāju (2014. g.)
Robio pilsēta Itālijā ("Robbio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.)
Romāno di Lombardija pilsēta Itālijā ("Romano di Lombardia"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Rocāno pilsēta Itālijā ("Rozzano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.)
Samarate pilsēta Itālijā ("Samarate"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 16200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandonato Milanēze pilsēta Itālijā ("San Donato Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sandžuliāno Milanēze pilsēta Itālijā ("San Giuliano Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanmartīno Sikomerio pilsēta Itālijā ("San Martino Siccomario"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanačaro de Burgoni pilsēta Itālijā ("Sanazzario de' Burgondi"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Segrate pilsēta Itālijā ("Segrate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 33600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesto Kalende pilsēta Itālijā ("Sesto Calende"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesto Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Sesto San Giovanni"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 76400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sevezo pilsēta Itālijā ("Seveso"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Solferīno pilsēta Itālijā ("Solferino"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sončīno pilsēta Itālijā ("Soncino"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 7750 iedzīvotāju (2014. g.)
Sorezīna pilsēta Itālijā ("Soresina"), Lombardijas reģiona Kremonas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sorto il Mone Džovanni XXIII pilsēta Itālijā ("Sorto il Monte Giovanni XXIII"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Stradella pilsēta Itālijā ("Stradella"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sudzāra pilsēta Itālijā ("Suzzara"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Travaljato pilsēta Itālijā ("Travagliato"), Lombardijas reģiona Brešas provincē, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Treviljo pilsēta Itālijā ("Treviglio"), Lombardijas reģiona Bergamo provincē, 28700 iedzīvotāju (2014. g.)
Varedo pilsēta Itālijā ("Varedo"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Varēze pilsēta Itālijā ("Varese"), Lombardijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 79300 iedzīvotāju (2014. g.)
Viadāna pilsēta Itālijā ("Viadana"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vidževāno pilsēta Itālijā ("Vigevano"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 61500 iedzīvotāju (2014. g.)
Vogēra pilsēta Itālijā ("Voghera"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 38300 iedzīvotāju (2014. g.)
Salo pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, 10600 iedzīvotāju (2014. g.)
Darfo Boario Terme pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Rovato pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, 18500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ardenno pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona Sondrio provincē
Breša pilsēta Itālijā, Lombardijas reģiona un Brešas provinces administratīvais centrs, 188600 iedzīvotāju (2014. g.)
Milāna pilsēta Itālijas ziemeļos (_Milano_), Padānas līdzenumā, Lombardijas reģiona un Milānas provinces administratīvais centrs, 1275000 iedzīvotāju (2014. g.)
Busto Arsīcio pilsēta Itālijas ziemeļos (it. _Buso Arsizio_), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
Bergāmo pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu piekājē, provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1815. g.
Loverhata pilsēta Jaunzēlandē ("Lower Hutt"), Velingtonas piepilsēta, 97600 iedzīvotāju (2006. g.)
Landona pilsēta Kanādā ("London"), Ontārio provinces dienvidos, 353100 iedzīvotāju (2006. g.)
Kabinda pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabinda"), Lomami provinces administratīvais centrs, 219200 iedzīvotāju (2012. g.)
Basankusu pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Lopori un Maringas satekā, kur izveidojas Kongo pieteka Lulonga
Žiguļovska pilsēta Krievijā, Samaras apgabalā, Volgas labajā krastā, Samaras Loka ziemeļos, 55600 iedzīvotāju (2014. g.)
Luojana pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Henaņas provinces ziemeļrietumos, Lohes krastos, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Bezildona pilsēta Lielbritānijā (_Basildon_), Anglijā, 51 km uz austrumiem no Londonas centra
Čelmsforda pilsēta Lielbritānijā (_Chelmsford_), Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Londonas, Eseksas grāfistes administratīvais centrs, 168300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kroli pilsēta Lielbritānijā (_Crawley_), Anglijas dienvidu daļā, uz dienvidiem no Londonas, 106600 iedzīvotāju (2011. g.); pilsētas teritorijā atrodas Londonas Getvikas lidosta
Hārlova pilsēta Lielbritānijā (_Harlow_), Anglijā, Londonas ziemeļu piepilsēta
Deri pilsēta Lielbritānijā (_Londonderry_), Ziemeļīrijā, apgabala administratīvais centrs, osta Foilas līča krastā, 85000 iedzīvotāju (2008. g.), dibināta kā apmetne VI gs. vidū; Derija; Londonderija
Lauta pilsēta Lielbritānijā (_Louth_), Anglijā
Loustofta pilsēta Lielbritānijā (_Lowestoft_), Anglijā, Saffolkas grāfistes ziemeļaustrumos, osta Ziemeļjūras krastā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.)
Meidenheda pilsēta Lielbritānijā (_Maidenhead_), Anglijā, uz rietumiem no Londonas, 73400 iedzīvotāju (2017. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Vindzoru u. c. izveidojot Vindzoras un Meidenhedas apgabalu
Votforda pilsēta Lielbritānijā (_Watford_), Anglijā, Londonas ziemeļrietumu piepilsēta, 90300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vokinga pilsēta Lielbritānijā (_Woking_), Anglijā, Londonas dienvidrietumu piepilsēta, 62800 iedzīvotāju (2011. g.)
Eilsburija pilsēta Lielbritānijā ("Aylesbury"), Anglijā, 58 km no Londonas, Bakingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 58700 iedzīvotāju (2011. g.)
Epsoma-Jūela pilsēta Lielbritānijā ("Epsom and Ewell"), Londonas pavadoņpilsēta, 78300 iedzīvotāju (2014. g.)
Hemelhempstida pilsēta Lielbritānijā ("Hemel Hempstead"), Anglijā, Londonas pavadoņpilsēta, 39 km uz ziemeļrietumiem no Londonas, 91900 iedzīvotāju (2011. g.)
Hārforda pilsēta Lielbritānijā ("Hertford"), Anglijā, \~30 km uz ziemeļiem no Londonas, Hārfordšīras grāfistes administratīvais centrs, 26000 iedzīvotāju (2011. g.)
Kingstona pilsēta Lielbritānijā ("Kingston upon Thames"), Anglijā, ietilpst Lielās Londonas sastāvā, tās teritorijas dienvidrietumu daļā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.)
Vindzora pilsēta Lielbritānijā ("Windsor"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 32200 iedzīvotāju (2016. g.), agrāk bija atsevišķa pilsēta, XX gs. beigās apvienota ar Meidenhedu ("Maidenhead")
Vimbldona pilsēta Lielbritānijā (Wimbledon"), Anglijā, Lielās Londonas dienvidaustrumu daļā, 68200 iedzīvotāju (2011. g.)
Lūtona pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, \~50 km uz ziemeļiem no Londonas, 186100 iedzīvotāju (2005. g.)
Bedforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
Elgina pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, dienvidos no Losimutas
Lohema pilsēta Nīderlandē (_Lochem_), Gelderlandes provincē, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
Lūnene pie Vehtas pilsēta Nīderlandē ("Loenen aan de Vecht"), Utrehtas provincē, 3230 iedzīvotāju (2014. g.)
Lopika pilsēta Nīderlandē ("Lopik"), Utrehtas provincē, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lopersima pilsēta Nīderlandē ("Loppersum"), Groningenas provincē, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Losera pilsēta Nīderlandē ("Losser"), Overeiselas provincē, 2260 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvlosdrehta pilsēta Nīderlandē ("Nieuw-Loosdrecht"), Ziemeļholandes provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ūdlosdrehta pilsēta Nīderlandē ("Oud-Loosdrecht"), Ziemeļholandes provincē, 1720 iedzīvotāju (2014. g.)
Lokodža pilsēta Nigērijā ("Lokoja"), Kogi štata administratīvais centrs, 90000 iedzīvotāju (2005. g.)
Longjērbīene pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanlorenso pilsēta Paragvajā ("San Lorenzo"), Asunjonas piepilsēta, 252600 iedzīvotāju (2016. g.)
Aljansakristjana pilsēta Peru (_Alianza Cristiana_), Loreto raģiona rietumu daļā
Angoterosa Monterriko pilsēta Peru (_Angoteros Monterrico_), Loreto reģiona ziemeļu daļā
Ikitosa pilsēta Peru ("Iquitos"), Loreto reģiona administratīvais centrs, osta Amazones kreisajā krastā, 371000 iedzīvotāju (2007. g.)
Aleksandrova Ludzka pilsēta Polijā (_Aleksandrów Łódzki_), Lodzas vojevodistē, 21200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1822. g.; Lodzas Aleksandrova
Radomsko pilsēta Polijā ("Radomsko"), Lodzas vojevodistē, 48000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1266. g.
Rava Mazovecka pilsēta Polijā ("Rawa Mazowiecka"), Lodzas vojevodistē, 17800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1321. g.
Seradza pilsēta Polijā ("Sieradz"), Lodzas vojevodistē, Vartas kreisajā krastā, 43700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1250. g.
Skerņevice pilsēta Polijā ("Skierniewice"), Lodzas vojevodistē, 48700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1457. g.
Tomašova Mazovecka pilsēta Polijā ("Tomaszów Mazowiecki"), Lodzas vojevodistē, 65500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1830. g.
Bžezini pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 12600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1332. g.
Koluški pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 13500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1949. g.
Lenčica pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 14900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1267. g.
Glovno pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1427.-1869. g. un kopš 1925. g.
Konstantinova Ludzka pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 17700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1830.-1870. g. un kopš 1924. g.
Laska pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 18200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
Šadeka pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1400.-1870. g. un kopš 1919. g.
Ozorkova pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1816. g.
Opočno pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 22300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
Blaški pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1772. g.
Volboža pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1273.-1870. g. un kopš 2011. g.
Veluņa pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 23800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
Kameņska pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1374.-1870. g. un kopš 1994. g.
Uņejova pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3020 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1285.-1870. g. un kopš 1919. g.
Bjala Ravska pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1495.-1870. g. un kopš 1925. g.
Varta pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1255. g.
Zločeva pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1605.-1870. g. un kopš 1919. g.
Žgova pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3440 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1467.-1870. g. un kopš 2006. g.
Strikova pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1394.-1870.g. un kopš 1923. g.
Pšedboža pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
Dzjalošina pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1412. g.
Dževica pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1987. g.
Zduņska Vola pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 43900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1825. g.
Krosņevice pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1442.-1870. g. un kopš 1926. g.
Kutno pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 46000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1386. g.
Zgeža pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 57800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1317. g.
Belhatova pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 60000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1743.–1875. g. un kopš 1925. g.
Sulejova pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 6400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1292.-1870. g. un kopš 1927. g.
Pajenčno pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1276.-1870. g. un kopš 1958. g.
Pabjaņice pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 68300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1297. g.
Tušina pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 7300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1416.-1870. g. un kopš 1924. g.
Pjotrkova Tribunalska pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 76400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
Podembice pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1400. g.
Zelova pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1857. g.
Verušova pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1297.-1870. g. un kopš 1919. g.
Žihlina pilsēta Polijā, Lodzas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1370.-1870. g. un kopš 1924. g.
Lordelo pilsēta Portugālē ("Lordelo"), Portu apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2011. g.)
Loule pilsēta Portugālē ("Loule"), Faru apgabalā, 70600 iedzīvotāju (2011. g.)
Loriša pilsēta Portugālē ("Loures"), Lisabonas apgabalā, 205000 iedzīvotāju (2011. g.)
Loroza pilsēta Portugālē ("Lourosa"), Aveiru apgabalā, 10400 iedzīvotāju (2011. g.)
Senluī pilsēta Reinjonas salas dienvidrietumu piekrastē (fr. "Saint-Louis"), Francijas aizjūras departamentā, Senpjēras apriņķī, 52000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senluī pilsēta Senegālā (fr. "Saint-Louis"), reģiona administratīvais centrs, 171300 iedzīvotāju (2007. g.)
Loznica pilsēta Serbijā ("Loznica"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.)
Logateca pilsēta Slovēnijā ("Logatec"), Centrālslovēnijas reģionā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Škofja Loka pilsēta Slovēnijā ("Škofja Loka"), Goreņskas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lohja pilsēta Somijā (_Lohja_, _Lojo_), Ūsimā reģionā, 39700 iedzīvotāju (2014. g.)
Loimā pilsēta Somijā (_Loimaa_), Varsinaissuomi reģionā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lovīsa pilsēta Somijā (_Loviisa_), Ūsimā reģionā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Loha pilsēta Spānijā ("Loja"), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē, 21600 iedzīvotāju (2014. g.)
Lorka pilsēta Spānijā ("Lorca"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 91800 iedzīvotāju (2014. g.)
Losbarjosa pilsēta Spānijā ("Los Barrios"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 22900 iedzīvotāju (2014. g.)
Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Lospalasjosa i Viljafranka pilsēta Spānijā ("Los Palacios y Villafranca"), Andalūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 37700 iedzīvotāju (2014. g.)
Losrealohosa pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lobamba pilsēta Svazilendā ("Lobamba"), šīs valsts karaļa un parlamenta mītne, 11000 iedzīvotāju (2006. g.)
Lelokla pilsēta Šveicē (_Le Locle_), Neišateles kantonā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lokarno pilsēta Šveicē (_Locarno_), Tičīno kantonā, Lagomadžores ezera ziemeļu krastā, 15700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lozona pilsēta Šveicē ("Losone"), Tičīno kantonā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Leika pilsēta Šveicē (fr. _Loeche-Ville_, vācu, it. _Leuk_), Valē kantonā, 3720 iedzīvotāju (2013. g.)
Lozanna pilsēta Šveicē (fr., vācu "Lausanne", it. "Losanna"), Vo kantona administratīvais centrs, 132800 iedzīvotāju (2013. g.)
Bānmī pilsēta Taizemē, Lopburī provinces rietumu daļā
Bānmo pilsēta Taizemē, Lopburī provinces rietumu daļā
Golfe pilsēta Togo Republikā, Lomes piepilsēta, 355000 iedzīvotāju (2003. g.)
Brjanka pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, Lozovajas krastos, 47500 iedzīvotāju (2013. g.)
Harkiva pilsēta Ukrainas ziemeļaustrumos, Harkivas, Lopaņas, Udas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1442500 iedzīvotāju (2013. g.)
Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Lefingene pilsēta Vācijā (_Loeffingen_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lēningene pilsēta Vācijā (_Loeningen_), Lejassaksijas federālajā zemē, 12900 iedzīvotāju (2013. g.)
Leraha pilsēta Vācijā (_Loerrach_), Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, 48200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lone pilsēta Vācijā (_Lohne im Oldenburg_), Lejassaksijas federālajā zemē, 25200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādlobenšteina pilsēta Vācijā ("Bad Lobenstein"), Tīringenes federālajā zemē, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Lēbava pilsēta Vācijā ("Loebau"), Saksijas federālajā zemē, 15500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lehne pilsēta Vācijā ("Loehne"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 39500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lesnica pilsēta Vācijā ("Loessnitz"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Lēvenšteina pilsēta Vācijā ("Loewenstein"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 3150 iedzīvotāju (2013. g.)
Lohmāra pilsēta Vācijā ("Lohmar"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Lora pilsēta Vācijā ("Lohr am Main"), Bavārijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Loica pilsēta Vācijā ("Loitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lollāra pilsēta Vācijā ("Lollar"), Hesenes federālajā zemē, 9800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lommača pilsēta Vācijā ("Lommatzsch"), Saksijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lorha pilsēta Vācijā ("Lorch"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lorha pilsēta Vācijā ("Lorch"), Hesenes federālajā zemē, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Lorša pilsēta Vācijā ("Lorsch"), Hesenes federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Rehburga-Lokuma pilsēta Vācijā ("Rehburg-Loccum"), Lejassaksijas federālajā zemē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vetīna-Lēbejūna pilsēta Vācijā ("Wettin-Loebejuen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 10200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lostekesa pilsēta Venecuēlā ("Los Teques"), Karību Andos 1169 m vjl., Mirandas štata administratīvais centrs, 236500 iedzīvotāju (2009. g.)
Baoloka pilsēta Vjetnamā, Lomdonas provincē
Tujenkuana pilsēta Vjetnamas ziemeļu daļā, Lo upes labajā krastā, provinces administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2011. g.)
Īstenda Pilsētas daļa Londonā (angļu "East End"), ostas un strādnieku rajons līdz 20. gs. 60.-70. g., kad viss tika nojaukts un tā vietā uzceltas kantoru ēkas un ultramoderni dzīvokļi
lordmērs pilsētas pašvaldības galva (Londonā un dažās citās Lielbritānijas pilsētās)
Lojas pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā Lojas kreisajā krastā, ziemeļos norobežo dziļa grava, rietumos — 15 m augsta smilšakmens klints, dienvidu un austrumu pusē nocietināts ar 65 m garu un 4 m augstu valni, kam priekšā 3 m dziļš grāvis, datējums nav zināms
parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
plašais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria amplissima"), Latvijā ievākts Slīterē 1870. g., pēc tam uzskatīta par izzudušu, bet 2014. gadā konstatēta atkal, Latvijā aizsargājama
izplūdušais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria linita"), ievākts tikai 1870. g. Vecgulbenē, bet sugas identitāte nav pārliecinoša
dobumainais plaušķērpis plaušķērpju suga ("Lobaria scrobiculata"), Latvijā aizsargājama
ķērpis Plaušu ķērpis - plaušķērpju suga ("Lobaria pulmonaria")
ļakauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lapaugši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lapaukši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lapauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
laukausi Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
laukauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
ļaukauši Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
lobārija Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
seinoles Plaušu ķērpis ("Lobaria pulmonaria")
LOT Polijas aviosabiedrība (poļu "Polskie Linie Lotnicze")
Lomi-Bortnīki Preiļu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lomi-Bortnieki" nosaukuma variants
Locinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukuma variants
Luocinīki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Locinieki" nosaukums latgaliski
lodēnieši Priekuļu novada Liepas pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
loris Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lorveidīgo dzimta ("Lorisidae"), 6 ģintis, 11 sugas, izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos
Augšogove province Gabonā (_Haut-Ogoouē_), robežojas ar Ogoves-Lolo un Ogoves-Ivindo provinci, kā arī ar Kongo Republiku, administratīvais centrs - Fransvila
Sondrio province Itālijā (_Provincia di Sondrio_), Lombardijas reģionā, platība - 3212 kvadrātkilometri, 183400 iedzīvotāju (2012. g.)
Kremona Province Itālijā ("Provincia di Cremona"), Lombardijas reģionā, platība - 1771 kvadrātkilometrs, 365100 iedzīvotāju (2012. g.)
Leko Province Itālijā ("Provincia di Lecco"), Lombardijas reģionā, platība - 816 kvadrātkilometru, 338000 iedzīvotāju (2012. g.)
Lodi Province Itālijā ("Provincia di Lodi"), Lombardijas reģionā, platība - 782 kvadrātkilometri, 229100 iedzīvotāju (2012. g.)
Varēze Province Itālijā ("Provincia di Varese"), Lombardijas reģionā, platība - 1199 kvadrātkilometri, 888800 iedzīvotāju (2012. g.)
Mantuja Province Itālijā ("Provncia di Mantova"), Lombardijas reģionā, platība - 2339 kvadrātkilometri, 417800 iedzīvotāju (2012. g.)
Augšlomami province Kongo Demokrātiskajā Republikā (_Haut-Lomami_), valsts dienvidu daļā, robežojas ar Tangaņikas, Augškatangas, Lualabas un Lomami provinci
Austrumkasai province Kongo Denokrātiskajā Republikā (_Kasaї Oriental, Province du_), robežojas ar Sankuru, Lomami un Lulua provinci, administratīvais centrs - Mbužimaji
lorijs Putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Loriidae"), papagailis ar gariem spārniem un spilgtas krāsas apspalvojumu; izplatīts Filipīnās, Austrālijā, Polinēzijā; otiņmēļputns
amarantžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas krāšņžubīšu dzimtas ģints ("Loganosticta")
sisinātājķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Locustella"), sīks dziedātājputns (ķermeņa masa - 12-32 g), kura dziesma atgādina taisnspārņu sisināšanu, 9 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
Dižupe Raķupe - Lonastes kreisā satekupe
Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē
Rakupe Raķupe, Lonastes kreisā satekupe
Rāķupe Raķupe, Lonastes satekupe
Araukānija reģions Čīlē (_Araucanía, Región de_), starp Biobio un Losriosas reģionu
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona
Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici
Emīlija-Romanja Reģions Itālijā ("Regione Emilia-Romagna"), Apenīnu pussalas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Boloņa, platība - 22123 kvadrātkilometri, 4400000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 9 provinces - Boloņas, Ferrāras, Forli-Čezēnas, Modēnas, Parmas, Pjačencas, Ravenas, Redžo nell'Emīlijas un Rimini, robežojas ar Ligūrijas, Pjemontas, Lombardijas un Venēcijas reģionu ziemeļos, ar Markes un Toskānas reģionu, kā arī ar Sanmarīno Republiku dienvidos, austrumos apskalo Adrijas jūra
Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici
Venēcija Reģions Itālijā ("Veneto"), valsts ziemeļaustrumu daļā, platība - 18399 kvadrātkilometri, 4914000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 7 provinces - Belluno, Padujas, Rovigo, Trevizo, Venēcijas, Veronas un Vičencas, robežojas ar Emīlijas-Romanjas, Lombardijas, Trentīno-Alto Adidžes un Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionu, apskalo Adrijas jūra
ciesis Reibuma airene ("Lolium temulentum")
ciši Reibuma airene ("Lolium temulentum")
glaumes Reibuma airene ("Lolium temulentum")
raiblēšanas zāle reibuma airene ("Lolium temulentum"), arī daudzgadīgā airene ("Lolium perenne"); koriandrs
Briežu ezers Reindīra ezers Kanādā, Lorensa augstienē
Lovnīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Lounīki" nosaukuma variants
Loči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants
Luoci Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski
Luoči Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukuma variants latgaliski
Luoči Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski
Luoči Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Loči" nosaukums latgaliski
Luocukolns Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Locukolns" nosaukums latgaliski
Lozdys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski
losānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" iedzīvotāji
Luosi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" nosaukums latgaliski
locieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" iedzīvotāji
Luoci Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Loci" nosaukums latgaliski
Losi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
Loši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants
Luosi Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
Luoši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losa" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants
Luošu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Luosu Čaci Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Losu Čači" nosaukuma variants latgaliski
Lošu Čači Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas “Losu Čači” nosaukuma variants latgaliski
Lobuorži Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Loborži" nosaukums latgaliski
lomieši Riebiņu novada Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lomi" iedzīvotāji
Lozdi Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukuma variants
Lozdys Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski
Sutra Rūjas kreisā krasta pieteka Lodes pagastā, iztek no Laņģezera; Laņģupīte; Lode
Silupīte Rūjas labā krasta pieteka Lodes pagastā, garums - 8 km; Skolupīte; augštecē Enčupīte
Kolkupīte Rūjas labā krasta pieteka Rūjienas novada Lodes pagastā, augštece Igaunijā, garums - 8 km; Kolkas upe; Kolkiņa
Raudava Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Ķoņu pagastā, augštece Lodes pagastā, garums - 12 km
arakstieši Rūjienas novada Lodes pagasta apdzīvotās vietas "Arakste" iedzīvotāji
lodieši Rūjienas novada Lodes pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
Rušu strauts Rūšupe, Lonastes pieteka
Rušupe Rūšupe, Lonastes pieteka
Longailenda sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Long Island"), ASV, Īstriveras caurteka un Longailendas šaurums to atdala no kontinenta, platība - 4500 kvadrātkilometru, garums - \~190 km, platums - 32 km
Longailenda sala Bahamu salās (angļu val. "Long Island"), garums - \~100 km, lielākais platums - \~7 km
Lollande sala Baltijas jūrā (dāņu val. "Lolland"), Dānijas arhipelāga dienvidos, platība - 1241 kvadrātkilometrs, augstums - līdz 25 m, ar Falsteras salu savieno tilti, prāmja satiksme ar Fēmarnas salu (Vācijā)
Longailenda sala Bismarka arhipelāga dienvidrietumu daļā ("Long"), starp Bismarka jūru un Vitjaza šaurumu, garums - \~30 km, lielākais platums - \~25 km
Leite sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m
Longailenda sala Hudzona līcī pie ieejas Džeimsa līcī (angļu val. "Long Island"), Kanādā, garums - \~50 km, lielākais platums - \~10 km
Penida sala Indijas okeānā, dienvidrietumos no Bali salas, Indonēzijas Bali provinces teritorija, ko no Bali salas atdala Badunas šaurums, austrumos - Lombokas šaurums
Lomboka sala Indonēzijā, Rietumu Nusa Tengara provincē, Mazo Zunda salu grupā, platība - 5435 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 3726 m (Rindžani vulkāns), dienvidos - Indijas okeāns, ziemeļos - Bali jūra, rietumos - Lombokas šaurums, austrumos - Alasas šaurums
Eustvogeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Flakstaeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Vestvogeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Moskeneseja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salu dienvidu daļā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m
Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas
Čenela salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Channel Islands"), Ziemeļamerikas piekrastē, pretī Losandželosai (ASV), kalnainas, augstums līdz 753 m, lielākās: Santakrusa -254 kvadrātkilometri, Santarosa - 218 kvadrātkilometri, Santakatalina - 192 kvadrātkilometri
Dānijas arhipelāgs salu grupa starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru — Zēlande, Fīna, Lollanna, Langelanna, Falstera, Mena, Alsa
Sant'Andželo Sant'Andželo Lodidžiāno - pilsēta Itālijā ("Sant'Angelo Lodigiano"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 12900 iedzīvotāju (2014. g.)
Loborņica Sarjankas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā, iztek no Loboržu ezera
bodi Sasaku tautas grupa Indonēzijā Lombokas salā, kas ir hinduisti
Logi Saturna pavadonis ("Logi"), vidējais attālums no planētas - 23065000 km, izmēri - 6 km
sausavietis sausserdis ("Lonicera")
kazlapis Sausserdis ("Lonicera")
laengeri Sausserdis ("Lonicera")
pliederīts Sausserdis ("Lonicera")
plieders Sausserdis ("Lonicera")
sausēdis Sausserdis ("Lonicera")
sauserdis Sausserdis ("Lonicera")
sauseši Sausserdis ("Lonicera")
sausevietis Sausserdis ("Lonicera")
sausēži Sausserdis ("Lonicera")
sausieši Sausserdis ("Lonicera")
sausiņš Sausserdis ("Lonicera")
sauskauli Sausserdis ("Lonicera")
sauskaulis Sausserdis ("Lonicera")
sauskauls Sausserdis ("Lonicera")
sausperdiņi Sausserdis ("Lonicera")
sausserde Sausserdis ("Lonicera")
sausserdes Sausserdis ("Lonicera")
saussērdiņi Sausserdis ("Lonicera")
saussērdis Sausserdis ("Lonicera")
sausverdiņi Sausserdis ("Lonicera")
sausviedri Sausserdis ("Lonicera")
sausviedris Sausserdis ("Lonicera")
sausvieši Sausserdis ("Lonicera")
sausvieži Sausserdis ("Lonicera")
sausviezis Sausserdis ("Lonicera")
seglenajs Sausserdis ("Lonicera")
kaprifolija Sausserdis ("Lonicera"), dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem
gurķu vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera acuminata")
zilais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. caerulea"), Latvijā introducēta
Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu
parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā
ēdamais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera edulis"), Latvijā introducēta
smaržīgais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera fragantissima")
Henrija vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera henryi")
Japānas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera japonica")
Kamčatkas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera kamtschatica"), Latvijā introducēta
Koroļkova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera korolkowii")
Ledebūra sausserdis sausseržu suga ("Lonicera ledebourii")
Morova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera morrowii")
spožais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera nitida")
Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā
cepurīšu sausserdis sausseržu suga ("Lonicera pileata")
mūžzaļais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera sempervirens")
Tatārijas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera tatarica"), Latvijā introducēta
Tēlmaņa vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera tellmaniana")
Brauna vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x brownii")
Hektora vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x heckrottii")
parastais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera xylosteum")
lojieši Sējas novada apdzīvotās vietas "Loja" iedzīvotāji
divsmaiļu sekstīte sekstīšu suga ("Lophocolea bidentata")
dažādmalu sekstīte sekstīšu suga ("Lophocolea heterophylla")
mazā sekstīte sekstīšu suga ("Lophocolea minor")
Harapas kultūra sena kultūra Indostānas ziemeļrietumu daļā, līdzenumā ap Indas upi, ap 2500.-1500. g. p. m. ē.; izrakumos atsegtas Harapas, Mohendžodaro un Lotalas drupas; piktogrāfiskais raksts nav atšifrēts
liverijas Senējas ģildes Londonā
Albalonga Seno latīņu galvenā pilsēta Itālijā ("Alba Longa"), dibinājis viens no Eneja dēliem, ap 600. g. p. m. ē. to izpostījuši romieši
Tauers Senos laikos Londonā - karaļa pils (1085.-1685. g.), vēlāk valsts cietums īpaši bīstamiem noziedzniekiem; daudzu izcilu personu soda vieta; mūsdienās - Ieroču muzejs
Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā
Veserupīte Silupītes kreisā krasta pieteka Lodes pagastā
Krūmiņupīte Silupītes labā krasta pieteka Lodes pagastā, augštece Igaunijas ielīkumā starp Ipiķu un Lodes pagastu
niedru sisinātājķauķis sisinātājķauķu ģints suga ("Locustella luscinioides"), Latvijā vietām sastopama samērā bieži
raibastes sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella certhiola"), Latvijā konstatēts tikai 1 reizi Papes ezerā (1971. g.)
lielais sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella fasciolata")
upes sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella fluviatilis"), sastopama arī Latvijā
svītrainais sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella lanceolata")
kārklu sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella naevia"), sastopama arī Latvijā
piejūras sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella ochotensis")
Siguna Skandināvu mitoloģijā - dieviete, ļaunā dieva Lokija sieva
Hēds Skandināvu mitoloģijā - fiziski ļoti spēcīgs, bet akls dievs, Odina un Frigas dēls, kurš Lokija ļaunās viltības dēļ kļūst par sava brāļa - gaišā dieva Baldra slepkavu
Jormunganda Skandināvu mitoloģijā - pasaules čūska, ko ļaunajam Lokijam dzemdējusi milze Angerbode
Nīflhēla Skandināvu mitoloģijā - pazemes veļu valstība, kurā valda briesmone Hēla, ļaunā dieva Lokija meita
Hēla skandināvu mitoloģijā - veļu valstība pazemē, arī tās valdniece, viena no trim htoniskajiem briesmoņiem, ko milze Angrboda dzemdējusi Lokijam
Asks Skandināvu mitoloģijā - viens no pirmajiem diviem cilvēkiem (otrs - viņa sieva Embla), kurus radīja dievi Odins, Lokijs un Hēnirs izveidoja no jūras krastā atrastiem kokiem, atdzīvināja un deva tiem vārdus
bedlems Slimnīca Londonā "St. Mary of Betlehem"
Bādenes smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia badensis")
robainā smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia bicrenata")
kaļķu smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia collaris")
izgrieztā smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia excisa")
Lēveru smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia incisa")
Rutes smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia rutheana), lielākā no Latvijas smaillapēm, sastopama reti, aug zemajos jeb zāļu purvos, aizsargājama
uzpūstā smaillape smaillapju ģints suga("Lophozia ventricosa")
astīšu smaillape smaillapju suga ("Lophozia ascendens"), aizsargājama
bantrijas smaillape smaillapju suga ("Lophozia bantriensis"), Latvijā aizsargājama
galvainā smaillape smaillapju suga ("Lophozia capitata"), Latvijā aizsargājama
libelange Smaržīgais sausserdis ("Lonicera caprifolium")
lobērģieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Lobērģi" iedzīvotāji
sausais smogs smogs, kurā kaitīgie maisījumi ir bez miglas; Losandželosas smogs
mitrais smogs smogs, kurā kaitīgie maisījumi ir kopā ar miglu; Londonas smogs
fabiānisms sociāla kustība un teorija, kas radās Fabiāņu biedrības darbības rezultātā Londonā 1884. gadā un tika balstīta uz pakāpeniski īstenojamām sociālistiskām idejām; noliedza marksisma revolucionāro taktiku, atbalstot demokrātiskā sociālisma ideju īstenošanu
Ģirupīte Spinnis, Loša pieteka
Spinne Spinnis, Loša pieteka
Spiņņupe Spinnis, Loša pieteka
Spinupe Spinnis, Loša pieteka
džobers Starpnieks, kas strādā Londonas Fondu biržā
Bali jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, Indonēzijā, starp Javu, Bali, Lomboku, Sumbavu, Sabalanas, Kangeanas salu, Sulavesi un Maduru, platība - 400000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 800 m, plūdmaiņas - līdz 1,7 m
ātrvilciens Eurostar starptautisks ātrvilciens, kas kursē starp Londonu un Parīzi, kā arī Londonu un Briseli, izmantojot tuneli zem Lamanša, tā ātrums ir aptuveni 300 km/h, tādējādi no Londonas centra Parīzes vai Briseles centrā var nonākt trīs stundu laikā
Lonaste Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 12 km, Pāces un Raķupes koptekupe; Lone
Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe
svēdenborgieši Svēdenborga (1688.-1772.) reliģisko uzskatu piekritēji, gk. ASV un Lielbritānijā; pirmā draudze izveidojās 1787. g. Londonā
Linlauns Šanu (Mjanma) mitoloģijā - zibens un lietus dievs, kas dzīvo Loisaomonga kalnā, tiesā cilvēkus un pats tos soda
Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km
lobēlija šīs dzimtas ģints ("Lobelia"), lakstaugs, retumis puskrūms vai krūms, arī koks, \~400 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
sekstīte šīs dzimtas ģints ("Lophocolea"), Latvijā konstatētas 3 sugas
loginieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Logini" iedzīvotāji
Upsalas šļūdonis šļūdonis Andos, Argentīnā, garums - 60 km (garākais Dienvidamerikā), sākas Patagonijas dienvidu ledājā, ieslīd Lagoarhentina ezerā, iekļauts Losglasjaresas nacionālajā parkā
Luiziāna Štats ASV (angļu val. "Louisiana", fr. "Louisiane"), atrodas valsts dienvidos pie Meksikas līča, administratīvais centrs - Batonrūža, platība - 134265 kvadrātkilometri, 4650000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kogi Štats Nigērijā ("Kogi"), administratīvais centrs - Lokodža, platība - 29833 kvadrātkilometri, 3278500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidusdaļā
Miranda Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Miranda" / Mirandas Bolivāra Valsts - "Estado Bolivariano de Miranda"), administratīvais centrs - Lostekesa, platība - 7950 kvadrātkilometru, 2988000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lodes muiža Taurenes pagasta apdzīvotās vietas “Lode” bijušais nosaukums
vanagnadziņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lotus"), viengadīgi vai daudzgadīgi cerojoši lakstaugi, >100 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas
balieši tauta Bali salā un Lombokas salas rietumdaļā (Indonēzijā), valoda. pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - hinduisti
sari tauta Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, tuvu radniecīgi bagirmiem, reliģija - gk. islāms
sasaki tauta Indonēzijā Lombokas salā, valoda pieder pie indonēziešu valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa - hinduisti
solori tauta Indonēzijā, dzīvo Lomblenas u. c. salās, pieder pie ambontimoriešu tautām, animistiski ticējumi, daļa - musulmaņi
masi tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
dari tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Logones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
marbi tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
museji tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
muzgi tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
sigili tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
lotringieši tautība Francijas ziemeļaustrumos, Lotringas vēsturiskā novada pamatiedzīvotāji, runā gk. franču valodā, daļa - lejasvācu dialektā, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti)
Valmieras-Lokno izcilnis tektoniska struktūra, kas aizņem daļu pamatklintāja Baltijas vairoga dienvidu nogāzes Latvijā, Igaunijas dienvidaustrumu daļā un Krievijas Pleskavas apgabalā, garums - \~200 km, platums - 20-30 km, relatīvais augstums pamatklintāja virsā - \~100 m, absolūtais augstums lokālajos pacēlumos - \~300-270 m zjl.; Lokno struktūra; Pleskavas-Valmieras valnis
Zvirbuļu kalni teritorija Krievijas galvaspilsētas Maskavas dienvidrietumu daļā, Maskavas upes labajā krastā, starp Setuņas ieteku un Loka dzelzceļa tiltu, pamatkrasts, augstums — līdz 80 m
Tavda Tobolas kreisā krasta pieteka (Obas baseinā) Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, izveidojas, satekot Lozjvai un Sosjvai, garums 719 km (kopā ar Lozvju - 1356 km)
Tamarugalas pampa tuksnesis Longitudinālajā ielejā ("Pampa del Tamarugal"), starp Rietumu un Krasta Kordiljerām, Čīles ziemeļos, platums - 30-60 km, augstums - 900-1200 m, atsevišķi gadi bez nokrišņiem
Eirotunelis Tunelis zem Lamanša šauruma (37 km no kopējā garuma 50 km), kas savieno Lielbritāniju un Franciju, ko izmanto regulāriem pasažieru pārvadājumiem ar vilcienu "Eurostar" no Londonas uz Parīzi vai Briseli, automašīnu, autobusu un kravu pārvadājumiem ar vilcienu
Dīveja ūdenstece Aizkraukles novada Kokneses pagastā, ietek Lobes ezerā
Deimanka Ūdenstece Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, ietek Losu ezerā, garums - 9 km
boiki Ukraiņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Karpatos, starp Sanu, Lomnicu, Užu un Teresvu (Ukrainas ziemeļrietumos), saglabājuši dažas dialekta, etnogrāfiskās un sadzīves īpatnības; verhovinieši
Lomami upe Āfrikā (fr. val. "Lomami"), Kongo kreisā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - 1500 km, sākas Katangas plato
Lokmene upe Aizkraukles un Ogres novadā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu robežupe, garums - 21 km, sākas pie Iršiem, ietek Lobes ezera ziemeļrietumu galā, netālu no Lobes upes iztekas un dažkārt tiek uzskatīta par Lobes pieteku; Lokamane; Lokmane; Lokmenīte
Kamčija upe Bulgārijas austrumos, garums - 244 km (kopā ar Goļama Kamčiju), sākas Staraplaninā, lejtece (40 km) pārplūstošajā Longoza zemienē (sanešiem aizpildīts limāns), ietek Melnajā jūrā
Lobaje upe Centrālāfrikas Republikā ("Lobaye"), Ubangi labā krasta pieteka
Šari upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu
Austrumlogone upe Čadā (_Logone Oriental_), Logones labā satekupe, augštece Centrālāfrikas Republikā, kur saucas - Pende
Loa upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā
Luēna upe Francijā ("Loing"), Sēnas kreisā krasta pieteka
Lo upe Francijā ("Lot"), Garonnas labā krasta pieteka, garums - 480 km, izteka Sevēnu rietumu nogāzē
Selē upe Francijā, Lo labā krasta pieteka
Trijēra upe Francijā, Lo labā krasta pieteka
Seija upe Francijas austrumos ("Seille"), Lotringas reģionā, Mozeles labā krasta pieteka
Lū upe Francijas austrumu daļā (_Loue_), Dū kreisā krasta pieteka
Luāra upe Francijas ziemeļrietumos (_Loir_), Sartas kreisā krasta pieteka, garums - 311 km, izteka Armorikas austienē Peršas masīva austrumu malā, tek pa Luāras zemieni
Avijegi upe Igaunijā (_Avijõgi_), Rietumviru un Austrumviru apriņķī, ietek Peipusa ezerā pie Lohusū
Ērna upe Īrijas salā, Lielbritānijā (Ziemeļīrijā) un Īrijā, caurtek Otera, Aperērna un Louerērna ezeru, ietek Atlantijas okeāna Donegolas līcī
Kjeze upe Itālijas ziemeļos (_Chiese_), Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka
Minčo upe Itālijas ziemeļos ("Mincio"), Lombardijas reģionā, Po kreisā krasta pieteka, iztek no Gardas ezera
Mella upe Itālijas ziemeļos, Lombardijas reģionā, Oljo kreisā krasta pieteka
Loma upe Kamerūnā ("Lom"), Sanagas kreisā satekupe
Sanaga upe Kamerūnā ("Sanaga"), veidojas Adamavas plakankalnē satekot Džeremai un Lomai, garums kopā ar Djeremu - 918 km, ietek Gvinejas līcī
Otava upe Kanādā (angļu val. "Ottawa", fr. val. "Outaouais"), Sentlorensas kreisā krasta pieteka, garums - 1271 km, sākas Lorenca augstienē
Baka upe Kanādas ziemeļos, garums - 973 km, sākas Lorensa augstienē nelielā ezerā 390 m vjl., tek caur Peli, Gara, Makdugala, Franklina ezeru, ietek Ziemeļu Ledus okeāna Čantri līcī
Lulonga upe Kongo Demokrātiskajā Republikā, Ekvatora provincē, Kongo kreisā krasta pieteka, veidojas satekot Lopori un Maringai, garums no satekas - 180 km, kopā ar Lopori - \~1000 km
Redja upe Krievijā, Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka
Lovate upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, garums - 530 km, iztek no Lovateca ezera Baltkrievijā, ietek Ilmeņa ezerā
Poļista upe Krievijā, Pleskavas un Novgorodas apgabalā, Lovates kreisā krasta pieteka
Kuņja upe Krievijā, Pleskavas, Tveras un Novgorodas apgabalā, Lovates labā krasta pieteka
Čerčena upe Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, garums \~725 km, sākas Arkataga grēdā, lejtecē izsīkst, palu laikā (jūlijā-augustā) aizplūst līdz purviem Lopnūra (Lobnora) ezera dienvidrietumos
Tarima upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā
Veiveni upe Lielbritānijā, Anglijas austrumos, ietek Ziemeļjūrā pie Loustoftas
Temza upe Lielbritānijas dienvidaustrumos, garums - 328 km, izteka Kotsvoldas augstienē, šķērso Čilternas augstieni, lejtece Londonas baseinā, ietek Ziemeļjūrā, veido estuāru (platums līdz 16 km)
Atna upe Norvēģijā (_Atna_), Oplannes un Hēdmarkas filkē, Lomas labā krasta pieteka
Numedālslogene upe Norvēģijā, Logenes augšteces nosaukums līdz Kongsbergai
Vinstra upe Norvēģijā, Oplannes filkē, Logenes labā krasta pieteka
Uta upe Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā, Logenes labā krasta pieteka
Jēra upe Norvēģijā, Oplennes filkē, Logenes labā krasta pieteka
Mandālselva upe Norvēģijā, Vestagderes filkē, ietek Ziemeļjūrā, iztek no neliela ezera, kurā ietek Longna
Altaelva upe Norvēģijas ziemeļos (_Altaelva_), Finmarkas filkē, ietek Lophāveta dienvidu atzarā
Nera upe Polijā ("Ner"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 126 km
Pilica upe Polijā ("Pilica"), Vislas kreisā krasta pieteka, garums - 319 km, sākas Krakovas-Čenstohovas augstienē 350 m vjl., tek pa Mazpolijas augstieni un Mazovijas zemieni, izmanto Lodzas ūdensapgādei
Prosna upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km
Vidavka upe Polijā ("Widawka"), Lodzas vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 103 km
Melnsilupe upe Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Melnsila, garums - 2,2 km, veidojas satekot Milzgrāvim un Lorumupei; Melnsila
Bebrupe upe Viduslatvijas nolaidenumā, Aizkraukles novada Iršu un Bebru pagastā, lejtecē arī Bebru un Kokneses pagastu robežupe, ietek Lobes ezera austrumu galā, garums - 27 km, kritums - 23 m, sākas pie Iršiem; Bebrīte; Bebrupīte; Lobe
Pallasa ķauķis upju sisinātājķauķis ("Locustella fluviatilis")
ELEC uzņēmuma vietējais sakaru operators (angļu "Enterprise Local Exchange Carrier")
Krapes dzirnavezers uzpludināts uz Lobes upes Ogres novada Krapes pagastā, platība — <1 ha
klejotājsisenis Vairākas siseņu dzimtas sugas; izplatīts ir parastais klejotājsisenis ("Locusta migratoria"), kas dzīvo Eirāzijas un Āfrikas stepēs, atsevišķi indivīdi ieklīst arī Latvijā
Metzkuell Valmieras novada Lodes pagasta bijušais nosaukums
Lokno struktūra Valmieras-Lokno izcilnis
Pleskavas-Valmieras valnis Valmieras-Lokno izcilnis
Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā (_Timor Lorosae_), aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju
Togo valsts Rietumāfrikā (_Togo_; _Togolaise, République_), platība - 56785 kvadrātkilometri, 6031800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lome, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, robežojas ar Ganu, Burkinfaso un Beninu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis
aunradziņi Vanagnadziņi ("Lotus")
pākstāboliņš Vanagnadziņi ("Lotus")
vaiņaglīciņas Vanagnadziņi ("Lotus")
šaubīgais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus ambiguus")
tīruma vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus arvensis")
Baltijas vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus balticus")
virsāju vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus callunetorum")
ragainais vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus corniculatus")
dūkstu vanagnadziņš vanagnadziņu suga ("Lotus uliginosus")
lodēnieši Vecpiebalgas novada Taurenes pagasta apdzīvotās vietas "Lode" iedzīvotāji
luce vēdzele (_Lota lota_)
luca Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
lucis Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
lucka Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
luncis Vēdzele ("Lota lota", senāk "Lota vulgaris")
lonastnieki Venstspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Lonaste" iedzīvotāji
Losis Ventas kreisā krasta pieteka Saldus novada Nīgrandes pagastā (augštece Lietuvā), garums - 43,6 km, kritums - 82 m, Latvijas un Lietuvas robežupe 27 km; Lose; Loša; Luša; Luše (Lietuvā Lūše)
Silciems Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Lonaste" daļa
Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis
Lotringa vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos (_Lorraine_), no 2016. g. iekļauta Lielo Austrumu reģionā, ietvēra Mertas un Mozeles, Vogēzu, Mēzas departamentu
saragulaji viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
sarambaji viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
sarangami viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms
reibumzāle Viengadīga sēklu nezāle "Lolium temulentum L.", radniecīga kultūraugam - raizālei, sēklas indīgas, satur alkaloīdu temulinu
vietrādis URL vienotais resursu vietrādis (angļu "Uniform Resource Locator")
Ligūrija viens no 20 Itālijas reģioniem ("Liguria"), administratīvais centrs - Dženova, platība - 5420 kvadrātkilometru, 1586000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Dženovas, Impērijas, Spēcijas un Savonas, robežojas ar Pjemontas, Lombardijas, Emīlijas Romanjas un Toskānas reģionu, kā arī ar Franciju, apskalo Ligūrijas jūra
Aisena viens no Čīles Republikas 15 reģioniem (_Aisén, Región de_), atrodas valsts dienvidu daļā, robežojas ar Loslagosas reģionu ziemeļos un Magaljanesa un Čīles Antarktikas reģionu dienvidos
lonieši Viesītes novada Saukas pagasta apdzīvotās vietas "Lone" iedzīvotāji
LEC vietējais sakaru operators (angļu "Local Exchange Carrier")
Pubuļupe Vijas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 16 km, kritums - 14 m; Lobēģu upe; Lobērģu upe; Mētra; Mētras strauts; Pubulīte; Pubuļa; Sūcupīte
Fenrirs Vilkveidīgs briesmonis skandināvu mitoloģijā, milzes Angrbodas un ļaunā Loki dēls, kuru āsi bija sasaistījuši, bet viņš spēja atbrīvoties, kad iestājās dievu mijkrēslis
Vilnēvsīrlota Vilnēva pie Lo, pilsēta Francijā ("Villeneuve-sur-Lot")
Bafalolukauts virsotne ASV (_Buffalo Lookout_), Ārkanzasas štata ziemeļrietumu daļā, augstums - 781 m
liverijas Visi Londonas iedzīvotāji, kam ir balstiesības
Lozdys Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lozdas" nosaukums latgaliski
killikilliks Vītolu lūku cigārs, smēķē indiāņi un ļoti ciena Londonas klubos
Dryococelus australis zarkukaiņu suga, kas nebija redzēta kopš 1920. g. bet 2001. g. 24 īpatņi atrasti uz vientuļas klints Klusajā okeānā, 23 km attālumā no Lorda salas, kas bija to dzīvesvieta līdz 1918. g., kad no avarējuša kuģa šajā salā nokļuva žurkas
longtoms Zelta skalojamais aparāts (angļu "Long Tom")
Losu purvs zemais un augstais purvs Rēzeknes novadā ap Losu ezeru, platība — 592 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3,5 m; Kapišķu purvs
Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums
Glenmora Zemiene Lielbritānijā, šaurā tektoniskā ieplakā starp Grempjanu kalniem un Ziemeļskotijas kalnienes ziemeļrietumu daļu no Marifērta austrumos līdz Lohlines līcim dienvidrietumos, garums - \~100 km, gari, šauri ezeri, kurus savā starpā un ar jūru savieno Kaledonijas kanāls
zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā
Āfrikas zilonis ziloņu suga ("Loxodonta africana"), izplatīta Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Loxia"), putns ar krusteniski izliektu knābi, 4 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lo.