šaustīt1
šaustīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | šaustu | šaustām | šaustīju | šaustījām | šaustīšu | šaustīsim |
2. pers. | šausti | šaustāt | šaustīji | šaustījāt | šaustīsi | šaustīsiet, šaustīsit |
3. pers. | šausta | šaustīja | šaustīs |
Pavēles izteiksme: šausti (vsk. 2. pers.), šaustiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šaustot (tag.), šaustīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šaustītu
Vajadzības izteiksme: jāšausta
2.parasti formā: trešā persona Kustībā strauji skart (ko) – parasti par vēju, nokrišņiem.
3.Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Nē, Koļa, tev uz ātrāko jābeidz šaustīt sevi.
- Gadās arī šādi brīži," Aleksandrs daudz sevi nešaustīja.
- Esmu un pēc tam par to sevi šaustīju, mokoties vainas apziņā.
- Beidz sevi šaustīt un piedod savus grēciņus, kļūdas un nepareizus lēmumus.
- Mēdzat sevi šaustīt par to, ko neesat darījusi pareizi?