Paplašinātā meklēšana
Meklējam kājas.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (74):
- (ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas)
- (no)laist no kājas
- (pa)ņemt kājas pār pleciem
- (tikko) (pa)vilkt kājas
- (tikko) spēt (arī varēt) pavilkt kājas
- (tikko) varēt (arī spēt) pavilkt kājas
- (tikko) vilkt kājas
- apsildīt kājas
- atstiept (arī notirināt) kājas, arī atstiept pēdas;
- atstiept kājas
- atstiept kājas (arī pēdas)
- atstiept pēdas (arī kājas)
- aut kājas
- bučot kājas (kādam)
- cik (arī ko) kājas nes
- iespert (savu) kāju (arī kājas)
- izkustināt kājas
- izlaist kājas no vilnas
- izlocīt kājas
- kā medū mērcēt (kājas)
- kājas bumba
- kājas garums
- kājas kā mālu mīcītājam
- kājas līdz zemei
- kājas neceļas
- kājas neklausa
- kājas nemetas pie zemes
- kājas nenes
- kājas nenokritīs
- kājas nes
- kājas nokarcināt
- kājas paliek aukstas
- kājas pieaug (priekšmetam)
- ko kājas nes
- koka kājas
- kur kājas nes
- laist (arī skriet) ko kājas (arī nagi) nes
- laist kājām vaļu, arī laist ļekas (arī kājas) vaļā
- laist kājas (arī ļekas) vaļā, arī laist kājām vaļu
- laist kājas vaļā
- laist ļekas (arī kājas) vaļā, arī laist kājām vaļu
- laist no kājas
- laist, ko māk, arī laist (arī skriet), ko nagi (arī kājas) nes
- lauzīt kājas
- likt (arī ņemt) kājas pār pleciem
- likt kājas (arī kāju) (kā)
- locīt kājas
- mājiņa uz vistas kājas
- melnās kājas
- ne kājas pie zemes nemetas
- ņemt (arī likt) kājas pār pleciem
- ņemt kājas apakšā
- ņemt kājas pār pleciem
- no bērna (arī bērnu) kājas (arī kājām)
- no bērna kājas
- nolaist no celma (arī no kājas)
- nolaist no kājas
- nolaist no kājas (arī no kājām, kātiem)
- notirināt (arī atstiept) kājas
- notirināt kājas
- o kājas
- palocīt kājas
- pie kājas
- saistīt rokas (un kājas)
- saistīt rokas un kājas
- skriet (arī laist) ko kājas (arī nagi) nes
- spert (arī celt) (savu) kāju (arī kājas)
- strīķēt kājas
- tā, ka kājas pie zemes nemetas
- tikko pavilkt kājas
- vārnu kājas
- vilkt kājas
- x kājas
- žiglas kājas
Atrasts skaidrojumos (617):
- lielais pirksts (kājas) īkšķis.
- nagas Abas rokas; rokas un kājas.
- stulmenis Adīta uzmava, ko uzmauc uz (kājas vai rokas) stilba.
- eidenieks Aidenieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē.
- aizčaukstināt Aiziet lēnām, velkot kājas (sacīts par veciem cilvēkiem).
- aiztakšķināt Aiziet sadzirdamiem soļiem (sitot kājas).
- aiztapšķināt Aiziet, sitot kājas.
- aizšļukāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
- aizšļurāt Aiziet, velkot kājas (pārāk lielās tupelēs).
- aizbružāt Aiziet, velkot kājas pa zemi.
- aizklumzāt Aiziet, velkot kājas smagos apavos.
- aizšļaukt Aiziet, velkot kājas, aizšļūkt.
- aizēvelēt Aiziet, velkot kājas, šļūcot.
- aizslūtēt Aiziet, velkot kājas.
- špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās.
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai.
- askēlija Apakšstilba vai kājas attīstības traucējums, trūkums.
- klambaris Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambars Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambens Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klambins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klamburs Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- klimbins Apaļkoks, ko piesien cūkai pie kājas vai apsien ap kaklu, lai tā nevarētu ātri skriet.
- pedodinamometrs Aparāts kājas muskuļu spēka mērīšanai.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
- uzaut Apaut (kājas).
- uzauties Apaut sev kājas; apauties (1).
- apauties Apaut sev kājas.
- purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals.
- zeķes Apģērba gabals kas sedz kājas.
- getras Apģērba piederums, kas sedz kājas no pēdas virspuses līdz potītēm vai ceļgaliem un ko valkā virs apaviem (zeķes bez pēdas).
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- sazampāties aptīt kājas ar vecām lupatām (par autiem pastalās).
- pāršļaukties Ar grūtībām, lēnām kājas kustinot, pārvietoties pāri.
- klozēt Ar lieliem apaviem, kājas velkot iet.
- robotkājas Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- zampas Ar vecām skrandām apģērbtas kājas.
- čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^.
- trombembolija Asinsvada aizsprostojums ar embolu, kas atrāvies no tromba, piem., plaušu artērijas embolija, ja ir kājas vēnas tromboze.
- autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu.
- uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas.
- pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
- slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- dirbt Ātri kustināt (kājas); ātri skriet.
- dirbināt Ātri kustināt (kājas); mīdīties.
- dirbēt Ātri kustināt (kājas).
- ņirbņirbu Ātri pārvietoties, maziem solīšiem, kājas zibinot.
- atšļupāt Atslampāt, kājas velkot atnākt.
- atkarcināt Atstiept (kājas).
- atstirināt Atstirināt kājas - nosprāgt, nobeigties.
- valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis.
- atslupāt Atšļūkt (lielās čībās), kājas pa zemi velkot.
- aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas.
- monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu.
- speleogrifaceja Augstāko vēžu kārtas ("Spelaeogriphacea") vienīgā suga, bezkrāsains, bezacains primitīvs vēžveidīgais (ķermeņa garums - 7,5 mm), ekstremitātes veidotas kā ejkājas.
- danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu).
- danciski Augsti cilājot kājas, ar palēcieniem, dejas solī.
- auties Aut sev (kājas).
- žetē Baleta termins, ar ko apzīmē ar kājas sviedienu izpildītas kustības.
- raustīklis Bērnu rotaļlieta: izkrāsota kartona figūra, kas raustot to aiz īpašas saites, mētā rokas un kājas.
- ratu sega bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
- ūdensskraiduļi Blakšu kārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi, kas dzīvo uz ūdens un kam ir īsas kājas; šīs dzimtas kukaiņi.
- blaski Blasku blaskiem skriet - ātri un kājas stipri apdauzot skriet.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- blacāt Bradāt, sabrist kājas.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- burta augstums burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
- pavarška Caurumiņu virkne pastalas augšējā malā, caur kuriem tiek izvērta auklas pastalas savilkšanai un piestiprināšanai pie kājas.
- riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
- apkrampēt Cieši un stingri apņemt (pirkstus, rokas, kājas ap ko).
- mīt Cilājot kājas (ejot, staigājot, arī stāvot uz vietas), spiest, skart (ko) ar tām.
- veltņakauls Cilvēka kājas pēdas kauls, kuru lielā un mazā lielakaula apakšgali ar savām potītēm aptver dakšveidīgi un izveido apakšstilba un pēdas locītavu.
- slumpa cilvēka kājas.
- slampa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slompa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- sluika Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- slumpa Cilvēks vai dzīvnieks, kas nevīžīgi, neglīti iet (velkot kājas gar zemi).
- ķeburkājis Cilvēks, kam ir līkas, nepareizi veidotas kājas.
- plesniķis Cilvēks, kas ejot kājas leiniski jeb uz āru met.
- ļēpis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi; ļēpucis.
- ļēpainis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
- ļēpucis Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
- loipata Cilvēks, kas iet neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi.
- cinksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa.
- činksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- skuldas Cūkas kājas.
- skulduņi Cūku kājas.
- aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas.
- kājgalis Daļa, gals (guļasvietai), kur gulētājs liek kājas.
- kājgalis Daļa, gals (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas; vieta pie šīs daļas, gala.
- mīšana Darba kustība, ko panāk, mainot kājas stāvokli, un izlieto dažādu ierīču darbināšanai.
- zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piemēram, skrienot).
- atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
- atmīt Daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu.
- slūšāt Dejojot (vai ejot) vilkt kājas pa zemi.
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
- buldogs Dienesta suns, kam raksturīga liela galva, strups purns, platas krūtis un spēcīgas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- sepaks Dienvidaustrumāzijā iecienīts volejbola paveids, ļoti akrobātiska spēle, kurā spēlētājs nedrīkst pieskarties bumbai ar rokām, tādēļ izmantotas tiek kājas, pleci, galva.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- dishondrosteoze Dishondroplāzijas forma, kas izraisa mikromēlijas attīstību (izteikti mazas kājas un rokas).
- atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu).
- toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas.
- tripodija Dvīņu kroplība, trīs kājas, no kurām viena ir kopīga abiem dvīņiem.
- tapšināt Dzirdami (kājas piesitot) staigāt.
- stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
- pakaļgūža Dzīvnieka pakaļkājas gurns.
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- četrkāji Dzīvnieks, kam ir četras kājas.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski.
- durstelēties Ejot piesardzīgi likt kājas.
- atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas).
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
- matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti.
- indrija Ezoterismā jebkurš no desmit orgāniem cilvēka ķermenī, ar kuru palīdzību var iegūt dažādu informāciju: dzirde, redze oža, garša, tauste un konkrētas darbības orgāni, kas saistīti ar izdalījumiem, dzimumu, pārvietošanos (kājas), pieskaršanos (rokas) un sazināšanos (mēle).
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes.
- kankāns Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements - augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika.
- nakladka Futbolā - bīstams spēles noteikumu pārkāpums, futbolzābaka likšana kustībā esošas pretspēlētāja kājas priekšā.
- klingas Garas, tievas kājas (cilvēka).
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
- lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas.
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
- Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis.
- Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
- gankstīties Guļot uz sola, karināt galvu un kājas uz leju, kā to dara bērni.
- nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts).
- ievilkt Ģērbjot, aujot (ko), ievirzīt (rokas piedurknēs, kājas apavos).
- gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā.
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju.
- iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši ietvert (kājas) - par apaviem.
- shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas.
- syndactylia Iedzimts pirkstu saaugums, resp. nepilnīga rokas un kājas pirkstu nodalīšanās attīstības laikā.
- ektropodisms Iedzimts viena vai vairāku kājas pirkstu trūkums.
- sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
- šekums Iegurņa josla; arī augšējā (kājas) daļa.
- iekandavāt Iekalt cilvēka kājas koka klučos.
- likt kājas (arī kāju) (kā) iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes.
- aizklēpjot Iet augsti ceļot kājas.
- aizklēpot Iet augsti ceļot kājas.
- sluburēt Iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
- sluburot Iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
- šļēpāt Iet kājas pa zemi velkot.
- klišāt Iet kājas velkot.
- lāpsot Iet kājas velkot.
- šļūkstināt Iet skaļi velkot kājas pa zemi.
- šļūgāt Iet šļūcot, kājas pa zemi velkot.
- brist Iet, augstu ceļot kājas (piemēram, pa garu zāli).
- kāpt Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
- lāpāt Iet, kājas gar zemi velkot.
- šļockāt Iet, staigāt (pa dubļainu vietu); iet, staigāt, velkot kājas gar zemi.
- šļurbāt Iet, staigāt, velkot kājas gar zemi.
- slūžāt Iet, velkot kājas gar zemi.
- slūžot Iet, velkot kājas gar zemi.
- ieaut Ietērpt (apavos, zeķēs kājas).
- ieauties Ietērpt sev kājas (apavos, zeķēs).
- saaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas), parasti silti.
- apaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas).
- ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
- iesastaigalēties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas.
- iesastaigāties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas.
- iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piemēram, apavos, biksēs).
- policizācija Īkšķa aizstāšana vai rehabilitācija, biežāk ķirurģiska īkšķa konstruēšana no rādītājpirksta vai kājas pirksta.
- noskriet Ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas).
- peropuss Indivīds ar iedzimtu pēdas vai kājas kroplību.
- pārose īpaša vieta pastalas vai vīzes malā, aiz kuras aizver auklu piestiprināšanai pie kājas; pastalai tādas ir 2, bet vīzei līdz 12.
- aideniski Īpašs zirga solis, kad vienā laikā ceļ abas kreisās kājas un pēc tam abas labās, kā rezultātā gaita ir līgana.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- likt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piemēram, rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- ekstensija Izstiepšana - mugurkaula, rokas vai kājas lūzuma vai deformācijas gadījumā.
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
- izplest Izstiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
- izīpāt Izšūpot (bērnu uz kājas).
- sumo Japāņu cīņas veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- platkājnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platkājas" iedzīvotāji.
- cilkāns Kāds, kam ir garas kājas.
- klišs Kāds, kam kājas uz iekšu ieliektas, līkkājis.
- ķeburkāja Kāds, kam vārgas vai sakropļotas kājas.
- audējs Kāds, kas auj kājas.
- lenka Kāds, kas iet gāzelēdamies un kājas vilkdams.
- sluburs Kāds, kas iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
- klišis Kāds, kas iet kājas velkot.
- sļoka Kāds, kas iet kājas velkot.
- ķeska Kāds, kas ķeskājas.
- pančka Kāds, kas pančkājas.
- laipenis Kāds, kas piesardzīgi iet, lai nenosmērētu kājas.
- slundurkājis Kāds, kas staigā kājas velkot pa zemi.
- šņurka Kāds, kas šņaukājas.
- mīkstkāja Kāds, kuram ir mīkstas kājas (kā lācim).
- svinkājis Kāds, kuram ir svina smaguma kājas.
- midris Kāds, kurš ejot ātri kustina kājas.
- tenterkājis Kāds, kurš staigā kājas vilkdams, nedroši.
- pašļukāt Kādu laiku iet velkot kājas pa zemi.
- reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā.
- ļeka Kāja, kājas pēda; leka.
- ļēka Kāja, kājas pēda; leka.
- leka Kāja, kājas pēda; ļeka.
- stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
- skruva kājas locītava celī (lopiem).
- pavōrškys kājas locītava pie pēdas.
- povōrškas kājas locītava pie pēdas.
- potīte Kājas locītava, kas savieno apakšstilba un pēdas kaulus; kājas daļa pie šīs locītavas; izcilnis kājas apakšstilba un pēdas locītavas abos sānos, kuru veido apakšstilba kaula apakšējie gali.
- kājas nemetas pie zemes kājas nesniedzas līdz zemei.
- lytkys kājas no ceļgala uz augšu.
- slupāt kājas pa zemi velkot iet.
- lepeste kājas pēda; arī pēdas locītava.
- kājapuža Kājas pēda; kājas pēdas apakšējā daļa.
- pakāpiens Kāpņu daļa - horizontāls un vertikāls veidojums, uz kura kāpjot liek kājas.
- cirmenis Kāpurs (kukaiņiem), kuram ir vāji attīstītas kājas vai to pavisam nav.
- iegurņa joslas skelets kauli, kas kājas pievieno rumpim; pieaugušam cilvēkam sastāv no diviem gūžas kauliem.
- spudas Kauta dzīvnieka galva, kājas un iekšas.
- liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem.
- liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi.
- atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi.
- gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
- klunduris Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas.
- klundurkāja Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas.
- klundurkājis Klaiņotājs, līkkājis, tāds, kam vājas kājas.
- antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās.
- arabeska Klasiskajā baletdejā - poza, kurā dejotājs stāv uz vienas kājas, otra, celī izstiepta, atvirzīta atpakaļ.
- atitīde Klasiskajā baletdejā - viena no pamatpozām, kur dejotājs stāv uz vienas kājas, otra celī saliekta un pacelta atpakaļ.
- padene Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā.
- padnoška Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā.
- padnožka Klupināšana; kājas aizlikšana priekšā.
- lecīši Koka kājas (bērnu rotaļām).
- mežkājas Koka kājas, ķekatas, rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- kūjaki Koka kājas.
- kūjāki Koka kājas.
- stalkas Koka kājas.
- krūtaža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- krūteža Koks, kurā iestiprinātas vērpjamā ratiņa kājas.
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
- kurba Kopvārds vairākām pārmaiņām zirga lecamās locītavas pakaļpusē, no kā izmainās kājas kontūra.
- medniekprusaki Kukaiņu kārta, 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs.
- pangodiņš Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Cecidomyiidae syn. Itonididae"), sīks kukainis, kam ir tievas, garas kājas un taustekļi un kas izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, Latvijā konstatētas 392 sugas.
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
- pleznāties Kustināt kājas kā airējot.
- izkūcināties Kustoties nogurdināt rokas un kājas.
- karcenēt Ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
- sirenomēlija Ķermeņa apakšdaļas attīstības anomālija, viena nepilnīgi attīstīta apakšējā ekstremitāte vai kopā saaugušas kājas.
- iegurņa josla ķermeņa daļa, kas kājas pievieno rumpim.
- ziloņslimība Ķermeņa daļas (parasti kājas) apjoma palielināšanās, sabiezējot ādai un zemādas audiem, ja traucēta limfas rite.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- lokveida somatomērs ķermeņa virsmas somatomērs, kura mērgarumu nosaka ar mērlenti, piem., galvas apkārtmērs, krūšu apkārtmērs, kājas garums, virskrūšu pārskausta pusloks.
- slidens laiks laikapstākļi, kad ejot vai braucot stipri slīd kājas, riteņi.
- aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā.
- atkāpelēt Laipojot atnākt, skatoties, kur liek kājas.
- tumbiņa Lēciens, saliecot kājas (vingrošanā).
- tideriski Lecot (uz vienas kājas).
- ielēpāt Lempīgi (lēnām, kājas velkot) ienākt, ieiet.
- sašļukāt Lempīgi velkot kājas ienākt (par vairākiem).
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet.
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet, ienākt (kur iekšā).
- slāt Lempīgi, kājas velkot, iet.
- izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
- noslāt Lempīgi, kājas velkot, noiet, nonākt.
- paslāt Lempīgi, kājas velkot, paiet, panākt.
- pārslāt Lempīgi, kājas velkot, pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pieslāt Lempīgi, kājas velkot, pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- apslūžāt Lēnā, neveiklā gaitā apstaigāt (velkot kājas gar zemi).
- soļi Lēnākais zirgu gaitas veids, kurā katra kāja atrodas citā stāvoklī un kontaktā ar zemi ir trīs vai brīžam divas kājas.
- ķūlēties Lēnām apaut kājas.
- kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā); likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
- klupšus krišus lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupdams krizdams.
- klupdams krizdams lielā steigā, arī satraukumā (doties, virzīties), parasti tā, ka ķeras kājas, tā, ka nevar veikli paiet; klupšus krišus.
- īkstis Lielais cilvēka rokas un kājas pirksts.
- beizis Lielāka auguma cilvēks, kas staigā kājas vilkdams.
- klešņa Lielāks kājas sakropļojums.
- ķuļņi Lielas, resnas rokas un kājas.
- divdimensiju lielums lielums, kas ģērbu raksturo ar diviem [vadmēriem]{s:1662}, piemēram, džinsu 33"/34" lielums der tiem, kuru vidukļa apkārtmērs ir (33,0±0,5) collu intervālā un kājas garums – (34±1) collu intervālā.
- reboskēlija Līkas, greizas kājas.
- laipināt Likt iet pa laipu, un tā lai nesasmērētu kājas.
- izdancināt Likt izlēkāties, izskraidīties; panākt, ka izlēkājas, izskraidās.
- pēdmērs Lineāls cilvēka kājas pēdas mērīšanai, lai noteiktu apavu izmēru.
- ķilkas Locekļi (rokas, kājas).
- celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals.
- angioretikulosarkomatoze Ļaundabīga re-tikulohistiocitārās sistēmas slimība: grupēti, parasti nesāpīgi purpursarkani vai zilgani mezgliņi ādā; slimība vispirms skar rokas un kājas; patoģenēzē liela nozīme imunitātei: sindroms ir viena no agrīnām klīniskām AIDS izpausmēm.
- kluiņāt Ļogoties, kājas velkot iet.
- žākļstāja Mājdzīvnieku kāju anomālija - kājas izvēršas uz sāniem un dzīvnieks nevar nostāvēt.
- ķulduri Mārtiņdienas ēdiens, vārītas vistu un zosu kājas.
- iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
- demperis Maza augum apaļīgs cilvēks, kas iet ātri cilājot kājas.
- nadzene Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe.
- naģele Maza, kājas izmēram neatbilstoša kurpe.
- paplest Mazliet ieplest (parasti rokas, kājas, spārnus).
- kurts Medību suns, kam raksturīga maza galva, smails purns, platas krūtis un tievas, garas kājas; attiecīgā suņu šķirne.
- taksis Medību suņu šķirnes, kuru pārstāvjiem raksturīgs neliels augums, garš, spēcīgs viduklis, īsas, līkas kājas, samērā liela galva, nokarenas ausis.
- dievlūdzējs Medniekprusaks ("Mantis religiosa") - 1-15 cm gari kukaiņi, kas pārtiek no zirnekļiem un kukaiņiem; gaidot medījumu, priekškājas tiek paceltas it kā lūgšanas pozā, dzīvo siltās zemēs, 2010. g. vasarā vairāki īpatņi konstatēti Daugavpils apkaimē.
- dīžļāt Mīdīties, būt nemierīgam, cilāt kājas.
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- pārmīņāties Mīņājoties pārnest sava ķermeņa masu (no vienas kājas uz otru); mīņājoties pārvietoties (uz citu vietu).
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ.
- leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
- caurā roze nedzīstoša kājas čūla.
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- šmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - smurkša - gatavošanai.
- žmurkškauls Neliels cūkas priekškājas kauls, ko izmanto rotaļlietas - žmurkša - gatavošanai.
- makromēlija Nenormāli lielas rokas vai kājas.
- mikropodija Nenormāli mazas kājas kā attīstības traucējums.
- mikromēlija Nenormāli mazas rokas un kājas.
- čablas Netīras kājas.
- čambas Netīras kājas.
- iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
- ļepučot Neveiklā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
- aizloibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, aiziet.
- lompāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet, aiziet.
- loibāt Neveiklā gaitā, velkot kājas gar zemi, iet.
- ļepāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
- ļēpāt Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, velkot kājas gar zemi.
- paslūžāt Neveikli paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi.
- klumzāties Neveikli, lempīgi, kājas velkot iet.
- sluināt Nevīžīgi, kājas velkot iet.
- aizslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot aiziet.
- ieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot ieiet, ienākt (kur iekšā).
- izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt.
- noslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot noiet, nonākt.
- pieslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
- plenckadi Nevīžīgi, lieliem soļiem, velkot kājas, pieklibojot u. tml. (iet).
- vōrnadži nezāle vārnkājas ("Comsrum").
- siksnaukla No ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu).
- spraugu grīda no dažādiem materiāliem (metāla sakausējuma, čuguna, plastmasas) veidotas kūts grīdas režģis ar piemērotu spraugu platumu katrai dzīvnieku sugai un katram dzīvnieku vecumam, lai netraumētu kājas, bet mēsli izkristu cauri spraugām un nonāktu zemgrīdas kanālā; izmanto cūku, liellopu un aitu kūtīs.
- šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- zaķkāja No zaķa kājas darināta ota ziešanai.
- ataut Noaut (kājas).
- nostirināt Noraustīt kājas.
- pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju.
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- pastopāt Paiet, pastaigāt, ar grūtībām ceļot kājas.
- paslēpēt Paiet, pastaigāt, velkot kājas gar zemi.
- čimslis Pakaļkājas cīpsla, Ahileja cīpsla, augšstilbs, ciska.
- pakaļšciska Pakaļkājas ciska.
- pakaļķepa Pakaļkājas ķepa.
- pakaļķetna Pakaļkājas ķetna.
- pakaļčinkslis Pakaļkājas pēdas apakšējā daļa.
- pakulināt Pakūļāt (kājas, asti).
- pakulstīt Pakustināt, pašūpot (parasti kājas, spārnus, asti).
- peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos).
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- stulka Paplatināta kājas apakšējā daļa līdz nagam (dažiem dzīvniekiem).
- lodalēt Par dzīvniekiem, kam ir kājas.
- pārauties Pāraut sev kājas.
- makroskēlija Pārmērīgi garas kājas.
- traktūra Pārvadu sistēma ērģelēs, kas nodrošina to, ka nospiežot taustiņu vai kājas pedāli, zem attiecīgās stabules atveras gaisa ventilis.
- pavārkslis pastalas aukla ar ko tā piestiprināta pi kājas.
- pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas.
- pavārksnis Pastalas auklu krusts virs kājas.
- ieplest Pastiept sānis (parasti rokas, kājas).
- pavazāt Pavilkt (kājas).
- pēsku Pēsku pēskumis - steidzīgi, svārstoties, ļogoties, kājas lēni velkot (un ar nekoptu ārējo izskatu).
- lipste Pie naktsšņorēm - ūdām šņores kājas, kuru galos piesieti āķi.
- pieaut Piestiprināt (pastalu pie kājas).
- nostiept Pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas).
- krumslis Pirksta locītava; kājas potīte.
- īksis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts; īkstis (2).
- īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
- sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām.
- spiritoskops Planšetes (2) veida ierīce, ko spiritisti lieto savos seansons suģestīvai automātiskai rakstīšanai, līdzinās mazam trijkāju galdiņam, kam vienas kājas vietā iestiprināts zīmulis.
- degunlācītis Plēsēju kārtas jenotu dzimtas ģints ("Nasua"), 3 sugas, ķermeņa garums līdz 40-67 cm, aste līdz 70 cm, masa - \~11 kg, īsas kājas, slaids purns, dzīvo Amerikā; koats.
- priekšgūža Priekškājas gūža.
- priekšķepa Priekškājas ķepa.
- priekšķetna Priekškājas ķetna.
- pasējs Prievīte, paķele; kājas apsējs zem ceļa.
- koka kāja primitīva kājas protēze.
- bikšainais apogs pūču dzimtas suga ("Aegolius funereus"), neliels putns, kam ir lielāka, apaļāka galva un spalvainākas kājas nekā mājas apogam; Latvijā aizsargājams.
- karcināt Purināt, drebināt; ķepurojoties kustināt (parasti rokas, kājas).
- puskāja Puse kājas garuma (skaitot no pēdas).
- pusģeņģeris Puse kājas.
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
- dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni.
- dūkurputni Putnu klases dūkurveidīgo kārtas vienīgā dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 20-60 cm, masa - 0,1-1,5 kg), kājas īsas, uz zemes neveikli, labi peld un lido, 5 ģintis, \~20 sugas.
- krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
- žele Receklis, galerts, ko iegūst, novārot teļa galvu, kājas.
- žņauglis Rīks, ar kuru saspiež zirgam lūpas (kamēr tiek apkaltas kājas).
- ķengas rokas un kājas.
- rokaskājas Rokas un kājas.
- stumbēns Rokas vai kājas daļa, kas palikusi pēc plaukstas vai pēdas amputācijas.
- akroataksija Rokas vai kājas pirkstu muskuļu koordinācijas traucējums.
- ekstremitātes Rokas, kājas.
- Tumšupe Ropažu novada apdzīvotās vietas "Podkājas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Jugla Ropažu pagasta apdzīvotās vietas "Podkājas" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- pašritis Rotaļlieta, kas sastāv no plāksnes ar diviem riteņiem un stūres un ko virza ar vienas kājas atspērieniem.
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas.
- koka kājas rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- saauties Saaut sev kājas; saaut sev kājas (apavos, zeķēs).
- saslampāt Sabradāt (dubļos, netīrumos) kājas, zābakus.
- sabristies Sabrist sev, parasti apavus, kājas.
- pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
- aizaut Sākt aut kājas.
- nolaisties uz visām četrām saliecot kājas ceļgalos, novietoties tā, ka atbalstās uz tiem (par dzīvniekiem).
- fantoma sajūtas sāpes vai citas sajūtas, kas šķietami nāk no amputētas rokas vai kājas.
- repecis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas.
- repucis Sarepējušas, sasprēgājušas rokas vai kājas.
- sapīt Sasaistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (dzīvniekam) ir grūti vai neiespējami kustēties.
- sapineklot Sasaistīt (zirga kājas).
- ķēst Sasaistīt divu zirgu priekškājas potīšu līmenī tā, lai kopā būtu abu labās vai kreisās kājas.
- sesils Sēdošs, tāds, kam nav kājas; nekustīgs, piem., audzējs.
- Švīces govis sena piena-gaļas govju šķirne, kas izveidota Šveicē no vietējām govīm; ātraudzīgas, ar stipru skeletu un labi attīstītu muskulatūru; apmatojums pelēkbrūns, mugura un kājas gaišas.
- ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
- Hipokrēne Sengrieķu mitoloģijā - avots Heliona kalnā, radies no spārnotā zirga Pēgasa kājas spēriena; avotam piemīt brīnumaina spēja iedvesmot dzejniekus.
- Antejs Sengrieķu mitoloģijā - milzis, jūras dieva Poseidona un zemes dievietes Gajas dēls; kamēr Anteja kājas skar māti zemi, viņš ir neuzvarams; Hērakls Anteju pieveic, paceldams gaisā un nožņaugdams.
- brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki.
- slorpa Sieviete, kas nevīžīgi iet (velkot kājas gar zemi).
- podstavkas Sievietes kājas.
- bikāt Sist kājas pret zemi.
- spert Sitot ar strauju, kājas kustību, virzīt (ko).
- dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi.
- hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
- slompāt Slampāt - nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
- šļumpt Slīdināt, vilkt kājas pa zemi.
- uzčunčurot Slikti apaut (kājas ar pastalām).
- mironkauls Slimīgs veidojums, sacietējums uz kājas kaula virspuses (parasti zirgiem).
- sluburiski Sluburiski iet - iet kājas gar zemi velkot, klūpot.
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- sieriņi Smirdīgas kājas; nemazgātas zeķes.
- ķeblains Spalvainas kājas.
- ķengāties Spārdīties, rokas un kājas staipīt kā mazs bērns.
- ortopēdiskie apavi speciāli apavi cilvēkiem, kam ir dažādas pēdas deformācijas vai slimības, amputācijas radīti defekti vai kājas saīsinājums, kā arī cilvēkiem, kas izmanto kājas ortopēdiskos aparātus.
- psoas Spēcīgs kājas muskulis (ciska, gurns), kas sākas no jostas skriemeļiem un beidzas pie ciskas kaula augšējās daļas; arī psoas muskulis.
- sastirināt Spert, noraustīt kājas.
- saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas).
- saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas).
- šļaukāt Staigāt kājas pa zemi velkot.
- nošļūtēt Staigāt kājas velkot pa zemi.
- klušāt Staigāt koka tupelēs, kājas velkot.
- šļederēt Staigāt pa dubļiem, kājas velkot pa zemi.
- žļūgāt Staigāt, kājas velkot.
- baltais stārķis stārķu dzimtas suga ("Ciconia ciconia"), liels putns (ķermeņa garums \~1,5 m, masa 2,6-4,5 kg), taisnais garais knābis un kājas sarkani (jaunajim putniem tumšbrūni), kakls garš, apspalvojums balts, tikai lidspalvas melnas, spārni gari un plati; svētelis.
- mīties Stāvot, ejot balstīties uz kājas pēdas.
- utilmilti Sterilizētas, izkaltētas un samaltas lopkopībā, galvenokārt putnkopībā, radušās atliekas: uzturā nelietojami kautķermeņi, kritušie putni, spalvas, galvas, kājas, iekšas; izmantojami putnu un cūku ēdināšanā kombinētās spēkbarības sastāvā.
- plest Stiept sānis (piemēram, rokas, kājas, spārnus); stiept un atvirzīt citu no cita, arī iztaisnot (pirkstus).
- stulte Stilbs; kājas daļa starp ceļgalu un cisku.
- koncka Stilbs; stilbkauls; arī dzīvnieka ādas daļa pie kājas.
- atspert Stingri atbalstīt (kājas).
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājas uz augšu).
- skrejritenis Stūrējams, ar kāju stumjams rotaļu braukšanas rīks ar plāksni vienas kājas novietošanai.
- stampāt šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.); šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas).
- garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte.
- jūrasžagata Šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš.
- kurmis Šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis.
- ugunsspārīte Šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti.
- gepards šīs ģints vienīgā suga ("Acinonyx jubatus"), paliels plēsējs (ķermeņa garums 120 - 150 cm, astes garums 63 - 75 cm, masa 50 - 65 kg), galva maza, kājas garas, izplatīts Āfrikas un Āzijas tuksnešos un savannās.
- kukaragas Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- kukuragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
- slēpeniski Tā, ka kājas velkas, arī slīd pa zemi.
- sēdus Tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas.
- četrkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir četras kājas, cilvēka četrkājainie draugi.
- daudzkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir daudzas (parasti vairāk nekā četras) kājas.
- četrkājains Tāds (priekšmets, piemēram, mēbele), kam ir četras kājas.
- trīskājaiņš Tāds (priekšmets), kam ir trīs kājas.
- jātenisks Tāds (sēdus stāvoklis), kad sēdētāja kājas atrodas katra savā pusē priekšmetam, uz kura viņš sēž.
- dika Tāds vai tāda, kas dikājas, spārdās.
- trejkājains Tāds, kam ir 3 kājas.
- četrikājas Tāds, kam ir četras kājas.
- divkājains Tāds, kam ir divas kājas (parasti par cilvēku pretstatā dzīvniekiem).
- garstilbains Tāds, kam ir garas kājas, gari stilbi.
- garkājains Tāds, kam ir garas kājas.
- sēpuris Tāds, kam ir īsas kājas.
- zemkājains Tāds, kam ir īsas kājas.
- zemkājītis Tāds, kam ir īsas kājas.
- strupkājains Tāds, kam ir īsas, parasti paresnas, kājas.
- kājains Tāds, kam ir kājas (parasti par dzīvniekiem).
- lielkāja Tāds, kam ir lielas kājas.
- lielkājis Tāds, kam ir lielas kājas.
- līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas (1).
- līkkājains Tāds, kam ir līkas kājas (2).
- ļenkarkāja Tāds, kam ir līkas kājas vai deformēta kājas pēda.
- greizkājains Tāds, kam ir līkas, kroplas kājas.
- pahipods Tāds, kam ir nenormāli resnas kājas.
- melnkājis Tāds, kam ir netīras kājas.
- letenkājis Tāds, kam ir neveiklas, neattīstītas kājas.
- plakankājis Tāds, kam ir pekainas kājas.
- plakankājītis Tāds, kam ir pekainas kājas.
- raibpēdains Tāds, kam ir raibas kājas, pēdas (par dzīvniekiem).
- sakņkājains Tāds, kam ir sakņveidīgas kājas.
- sarkankājains Tāds, kam ir sarkanas kājas.
- rudkājis Tāds, kam ir sarkanīgas vai brūnas kājas.
- šķeltkāja Tāds, kam ir sašķelta kājas pēda (piem., daži putni).
- pekainis Tāds, kam ir spēcīgas kājas, kas var labi skriet.
- tievkājains Tāds, kam ir tievas kājas.
- klibs Tāds, kam kājas ir dažāda garuma, tāds, kam kādas kājas trūkst (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- paklibs Tāds, kam kājas nav pilnīgi vienāda garuma (parasti par galdu, gultu, krēslu).
- bass Tāds, kam nav apautas kājas (par cilvēku).
- krebiķis Tāds, kami r vārgas kājas.
- nedikts Tāds, kas ātri novalkājas; neizturīgs.
- šļederis Tāds, kas ejot velk kājas pa zemi.
- ņerdzīgs Tāds, kas izvēlīgi ēd, rakājas ēdienā.
- garš Tāds, kas parasti sniedzas kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) garumā (par apģērbu, tā daļu).
- šņuska Tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas.
- šņuskis Tāds, kas puņķus velk uz iekšu, šņaukājas.
- makņa Tāds, kas rakājas pa kaut ko, kas izrakņā, izjauc.
- pusgarš Tāds, kas sniedzas līdz kādas ķermeņa daļas (piemēram, rokas, kājas) vidum vai nedaudz pāri tam (par apģērbu, tā daļu).
- šņaukurs Tāds, kas šņaukājas.
- ieskaža Tāds, kas vienmēr ieskājas, kasās.
- šļūcenisks Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
- sisenis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Acridodea"), kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem, >10000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- rakņa Tas (tā), kas rakājas, rakņājas.
- baskājis Tas (tāds), kam ir basas kājas.
- garstilbis Tas (tāds), kam ir garas kājas, gari stilbi.
- garkājis Tas (tāds), kam ir garas kājas.
- strupkājis Tas (tāds), kam ir īsas, parasti paresnas, kājas.
- līkkājis Tas (tāds), kam ir līkas kājas (1).
- staltkājis Tas (tāds), kam ir taisnas, parasti garas, kājas.
- tievkājis Tas (tāds), kam ir tievas kājas.
- divkājainis Tas, kam ir divas kājas (parasti cilvēks pretstatā dzīvniekiem).
- kontraposts Tēlniecības paņēmiens, kad ķermeņa svars tiek balstīts tikai uz vienas kājas, bet otra paliek brīva, kas rada ilūziju, kas skulptūra it kā atdzīvojas.
- aut Tērpt (kājas apavos, zeķēs).
- ķēku lēkt tikt šūpinātam uz kājas.
- Tolkaju Tolkaju ezers - Tolkājas ezers Murmastienes pagastā.
- emprostotonuss Toniski muskuļu krampji, kas savelk galvu un kājas uz priekšu.
- trifalangisms Trīs falangas rokas vai kājas īkšķī, attīstības anomālija.
- smurkšķis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa; smurksis.
- smurksis Trokšņojama ierīce bērnu rotaļai un medībām, parasti no kāda cūkas kājas kauliņa.
- truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes.
- čamparkāja Tūļīga, neveikla kāja; kāds, kuram ir šādas kājas.
- uzkauliņi Uzaugumi uz kājas priekšpuses, visbiežāk zirgiem.
- uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
- pārmīt Uzminot (kādam uz kājas), ievainot (to).
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni; viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piemēram, kājas, galvas).
- mentēt Vairākkārt ātri kustināt (piemēram, rokas, kājas).
- mīņāties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ nelielā platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru; mīdīties.
- mīdīties Vairākkārt cilājot kājas, pārvietoties no vienas vietas uz otru, turp un atpakaļ neliela platībā; stāvot uz vietas, cilāt kājas un vairākkārt pārnest sava ķermeņa masu no vienas kājas uz otru.
- iecilāt Vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas).
- kuļņāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas), kūļāt.
- kuļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kūļāt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kuļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kūļāties Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kulcinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- kulinēt Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
- paklapēt Vairākkārt mazliet piesist (piemēram, kājas vienu pret otru).
- nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
- spīrināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa dalās, parasti kājas).
- spirināt Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt (ķermeņa daļas, parasti kājas).
- spārdīt Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
- lodāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
- ložņāt Vairākkārt, arī dažādos virzienos iet, staigāt (parasti, ko meklējot) - par dzīvniekiem, kam ir kājas.
- kulstīt Vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti); arī kūļāt (1).
- comarum Vārnkājas.
- gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību.
- dzērves zābaki vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- dzērvjzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- dzērvzābaki Vējā un mitrumā sasprēgājušas kājas.
- noblorcāt Velkot kājas gar zemi, nošķiebt, nobružāt (apavus).
- velotriāls Velosacensības, kuru laikā sportistiem jāizbrauc šķēršļota trase, nepieliekot kājas pie zemes.
- kangročnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kangrotkājas" (senāk - "Kangročciems") iedzīvotāji.
- kangrotkājnieki Ventspils novada Užavas pagasta apdzīvotās vietas "Kangrotkājas" iedzīvotāji.
- krūtiņa Vērpjamā ratiņa daļa, kurā iestiprinātas kājas un skrūve.
- beņķītis Vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kur iestiprinātas ratiņa kājas.
- ratiņa krūtis vērpjamā ratiņa pamatdaļa, kurā iestiprinātas pārējās ratiņa detaļas - kājas, stabiņi, skrūve u. c.
- ilkss Vērpjamam ratiņam kājas, kurās karājas ritenis.
- lapkājvēzis Vēžu klases žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Phyllopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki, kam ķermeņa lielākā daļa ietverta čaulā un kājas nav posmotas (izņemot dažas plēsīgas ūdensblusas), 700 sugu, Latvijā konstatētas 87 sugas.
- ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu.
- sānkājas Viena sāna kājas.
- monoplēgija Vienas rokas, vai kājas, vai ģīmja puses pamirums, trieka; monoplēģija.
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām); tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- lielakauls Viens no diviem kājas apakšstilba skeletu veidojošajiem kauliem.
- balotāde Viens no klasiskās jāšanas skolas zirga lēcieniem, kad zirgs ieņem pakaļkājas zem sevis ar pakaviem uz āru un atpakaļ.
- liels Vieta (apaviem, biksēm, zeķēm) ap šo kājas daļu.
- kājgals Vieta pie kājas potītes, kur beidzas stilba kauls.
- Wilkajen Vilkājas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā.
- slūtēt Vilkt (ejot, kājas pa zemi).
- šļūtēt Vilkt (kājas) pa zemi.
- šļaukt Vilkt kājas.
- fuetē Virtuozs baleta elements, primbalerīnas (parasti 32) apgriezieni uz vienas kājas par 360 grādiem, otru ieliecot un vēzējot.
- skriešana virzīšanās, pārvietošanās, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm); pārvietošanās [skrienot]{s:642}
- kāpt Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs).
- skriet Virzīties, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes, tā ka brīžam kājas neskar zemi (par dzīvām būtnēm).
- šļūkt Virzīties, parasti iet, tā, ka kājas pārmaiņus slīd samērā ilgi pa (kā) virsmu.
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas).
- slaucīt Virzot (apautas vai kailas kājas) pa ko, piemēram, pa kājslauķi, tīrīt (apavus, kājas).
- šļūkāt Virzoties pa (kā) virsmu, vilkt (kājas) pa to.
- ķelna Vistas kāja; locekļi (kājas un rokas); bikses.
- ķimbulis Vistas kājas stilbiņš.
- tītars Vistveidīgo kārtas 2 fazānputnu dzimtas ģintis ("Agriocharis" un "Meleagris"), putns, kam parasti ir brūnganmelns apspalvojums ar metālisku spīdumu, spēcīgas kājas, īsi spārni, kārpainu ādu klāta galva un daļa kakla un gaļīgs kārpains izaugums virs knābja.
- X X kājas - kāju deformācija: ceļa locītavas savirzītas uz iekšu, bet apakšstilbi uz āru.
- zābaka purns zābaka daļa, kas aptver kājas pirkstus.
- ūza Zeķes daļa, kas aptver kājas stilbu.
- ūze Zeķes daļa, kas aptver kājas stilbu.
- racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis.
- sikspārnis zīdītāju klases kārta ("Chiroptera"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli lidojoši dzīvnieki, kam priekškājas ir pārveidotas par spārniem un kam raksturīgs biezs, zīdains apmatojums, 2 apakškārtas, \~950 sugu.
- bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
- kaza zīdītāju klases pārnadžu kārtas atgremotāju apakškārtas dobradžu dzimtas kazu un aitu apakšdzimtas kazu ģints ("Capra") (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- aida Zirga gaita, kad, pārejot no soļiem uz paātrinātu gaitu, zirgs vienlaikus ceļ vienas puses kājas un tāpat vienlaikus arī noliek.
- aizcirtums Zirga kājas kronīša ievainojums virs naga.
- vēzītis Zirga kājas posms starp kronīša locītavu un pēdvidu.
- aidinieks Zirgs, kas iet, reizē liekot abas vienas puses kājas.
- garkājzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pholcidae"), 2,5-3,5 mm garš, kompakts ķermenis un it kā nesamērīgi garas (20-30 mm) tievas kājas, atgādina māņzirnekļus, Latvijā konstatēta 1 suga.
- tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi.
- starpzole Zole, ko novieto, iestrādā starp apava detaļām vai zem kājas pēdas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kājas.