Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam top.

Atrasts vārdos (600):

Atrasts vārdu savienojumos (6):

klientu tops
operētājsistēma TOPS
protokols TOP
tip top
uz tip top
uz tip-top

Atrasts skaidrojumos (2752):

histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
puskortelis 1/8 stopa.
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā.
borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš.
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode.
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode.
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā.
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama.
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums.
bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis").
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas.
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis.
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu.
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem.
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums.
serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos.
Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus").
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes.
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti.
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati.
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs.
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta.
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas.
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas.
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē.
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi.
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā.
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta.
atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts.
obskurīns Alkaloīds, kas sastopams apdziru lakstos.
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli.
folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops).
vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs).
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas.
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības.
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas.
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas.
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci.
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta.
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī.
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem.
ausbunds Anabaptistu garīgu dziesmu krājums, sastādāts 1971, bet sastopams vairs tikai 1583 izdevumā.
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu.
divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs.
tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem.
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās.
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā.
parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā.
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
kobaltlielgabals Aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co.
skeneris Aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu.
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi.
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā.
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug.
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas.
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs.
Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Stopiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem.
Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Dzidriņas Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā.
Vālodzes apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
Cekule Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
Rumbula Apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā.
Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas.
Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā.
Brekši Apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā.
kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs.
parastais apinis apiņu suga ("Humulus lupulus"), sastopama arī Latvijā.
aplakstīt Aprūpēt iztopot un apkalpojot.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls).
adenozīntrifosfāts Ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots.
fiksēt Ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra.
fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates.
fotopapīrs Ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates.
plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate.
piekļūt Ar grūtībām panākt, ka sastop (kādu).
štopkukulis Ar putukrējumu pildīta kūka; štopkūka.
neorokoko Ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā.
pinosoma Ar šķidrumu pildīta vakuola šūna citoplazmā, kura radusies pinocitozē.
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem.
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs.
ekto- Ārējs (piem., ektoparazīti).
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni.
radioterapija Ārstēšanos metode, kurā izmanto radioaktīvos izotopus.
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi.
arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā.
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas.
jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu.
startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai.
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts.
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts.
pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
haimeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments.
hemeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments.
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti.
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās.
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti.
zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm).
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem.
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm.
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi.
kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos.
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi.
mazā kočiņa astotdaļa stopa.
bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula).
oglekļa vienība atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12.
hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas.
ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas.
izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu.
Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi.
Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%.
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
atstopele Atstope.
atstopnieks Atstope.
odīte Atstope.
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
blastoneiropora Atvere, kas dažreiz īslaicīgi izveidojas embrijā, saplūstot blastoporai ar neiroporu.
limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī.
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts.
hidrosintāze Audu, membrānu vai protoplazmas uzbriedums no ūdens iesūkšanās.
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā).
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos.
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu.
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos.
sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem).
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas.
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži.
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām.
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos).
Faļtofa Augšdaugavas novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faļtopi" nosaukuma variants.
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā.
himera Augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus.
kosmopolīts augs augu suga, kas sastopama visā pasaulē dažādās klimata joslās.
citolemma Augu šūnas protoplazmas ārējais slānis jeb plazmatiskā membrāna.
plastīdas Augu šūnu citoplazmas organellas ar dažādu funkciju.
plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli.
fitoplazma Augu šūnu protoplazma.
organoīdi Augu un dzīvnieku šūnu struktūras, kas pastāvīgi atrodas citoplazmā.
citoplazma Augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju.
pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis.
ektofīts Augu valsts ektoparazīts.
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei.
spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām.
rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos.
starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
autopiesaiste Autopiesaistes lidojums - tūrisma vai transporta uzņēmuma piedāvājums, kurā iekļauts lidojums un automobiļa noma, parasti lidosta ir vieta, kur automobilis tiek nomāts un atdots, pastāv arī iespēja automobili nodot citā lidostā.
automātiskais pilots autopilots.
oktoploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir astoņi haploidāli hromosomu komplekti (8x).
pentaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir pieci haploidāli hromosomu komplekti (5x).
heksaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir seši haploidāli hromosomu komplekti.
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju.
distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos.
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
beriberi B1 avitaminoze, sastopama apvidos, kur iedzīvotāju galvenais uzturs ir gludināti rīsi.
Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya").
stengbakštagas Bakštagas, kas nāk no stengas topa.
dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem.
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā.
salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama.
kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas.
skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
ceļotājbalodis Baložu dzimtas ģints ("Ectopistes"), 1 suga.
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos.
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā.
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru.
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas.
čemurainā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum umbellatum"), Latvijā savvaļā sastopama samērā reti, audzē arī kā krāšņumaugu.
tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu.
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā.
briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai.
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama.
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta.
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta.
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama.
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti.
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži.
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama.
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti.
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti.
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos.
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti.
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski.
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži.
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti.
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos.
brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus").
bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru.
nonstop Bez apstājas; bez pārtraukuma (angļu "non-stop").
aizstopot Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot.
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā.
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti.
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti.
sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm.
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni.
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes.
baltroku gibons biežāk sastopamā gibonu suga ("Hylobates lar").
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi.
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu.
akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis").
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko nav lietderīgi izmantot informācijas meklēšanā.
kolokācija bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
pārības bits binārajiem datiem pievienojams pārbaudes bits, kas kopā ar datu masīvos sastopamo vieninieku skaitu summā vienmēr dod pāra vai nepāra skaitli, atkarībā no tā, kā tas paredzēts sistēmā.
pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma.
audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus.
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti.
sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos.
pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos.
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs.
gastropors Blastopors - atvere dzīvnieku organisma embrijā caur kuru embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi.
sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti.
rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda.
boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts.
uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā.
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu.
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā.
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi.
raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili.
semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā.
kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne.
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas.
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta.
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem.
Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā.
Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
pavīdēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām).
pazibēt Būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību).
čumēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
mudžēt Būt izplatītam, bieži sastopamam (kur).
mētāties apkārt Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
mētāties riņķī Būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam.
augt Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
atrasties Būt sastopamam; arī gadīties, parādīties.
atsarasties Būt sastopamam; arī gadīties; parādīties.
pārstāvēt Būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas.
reprezentēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams.
pārstāvēt Būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā.
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos.
pulegons C~10~H~16~O, ketons, kas sastopams līdz 80% dažādu lūpziežu ēteriskās eļļās.
salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā.
C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu.
pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa.
ksiluloze C~5~H~10~O~5~, ketopentoze, ko atrod urīnā pentozūrijas gadījumā.
benzīls C~6~H~5~∙CH~2~-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis.
damolskābe C12H22O2, organiska skābe, sastopama govs urīnā.
oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns.
tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai.
ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā.
protokatechualdehids C6H3(OH)2CHO, 3,4-dioksibenzaldehids, grūti sintezējams, parasti iegūst no dabā sastopamajiem atvasinājumiem.
benzoīls C6H5CO-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis.
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā.
oktoze C8H16O8, sintētisks monosaharīds ar astoņiem oglekļa atomiem; dabā nav sastopams.
uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā.
umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos.
capitophorus Capitophorus ribis - jāņogulāju sarkanās laputs nosaukuma sinonīms.
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti.
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos.
skrejsisenis Ceļojošais sisenis, saranča, kaitīgs, Latvijā nav sastopams.
stopi ceļošana ar gadījuma mašīnām; [autostops]{s:2202}
stopošana Ceļošana ar gadījuma mašīnām; stopi; autostops.
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama.
Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs.
koriģēšana Ceļu, dzelzceļu u. c. atspoguļojums uz kartes vai plāna attiecībā pret topogrāfiskās vides detaļām.
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
centrostigma Centrālais punkts, kurā sastopas visas asis.
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
ultracentrifūga Centrifūga ar rotācijas ātrumu līdz 70 000 apgr./min.; izmanto makromolekulu un dažādu bioloģisku sistēmu pētīšanā, izotopu atdalīšanai utt.
Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk.
cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem.
lielā kočiņa ceturtdaļa stopa.
metoksigrupa CH3O-grupa, kas bieži sastopama organiskos savienojumos.
selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos.
gana ciba ciba 250 kubikcentimetru (0,25 l) tilpumā = 1 sauja = 1 glāze = 1/6 stopa.
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava.
pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs.
dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti.
dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs.
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
ehovīrusi Cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints.
pārejas vecums (arī laiks) Cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu.
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi.
kapitulants Cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
pielīdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; līdējs.
līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop.
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās.
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem.
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu.
mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži.
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
šaurlapu cirvene cirveņu suga ("Alisma lanceolatum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži.
desmoferments Citoplazmā cieši saistīts ferments, pretēji brīvajam liofermentam.
plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties.
perikarions Citoplazma, kas aptver šūnas kodolu.
citoplasma Citoplazma.
ektoplazma Citoplazmas ārējais slānis.
bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām.
ozonofors Citoplazmas granula.
citomikrosoma Citoplazmas graudiņš.
endoplazma Citoplazmas iekšējais slānis.
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa.
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija.
cikloze Citoplazmas kustības šūnā, nedeformējot membrānu.
oksiplazma Citoplazmas oksifilā daļa.
deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.).
endolīze Citoplazmas sairšana vai izšķīšana.
hialoplazma Citoplazmas šķidrā daļa.
citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem.
trofoplazma Citoplazmas veģetatīvā, barojoša daļa.
arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē.
CVS Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte.
citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā.
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas.
gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos.
cūkutis Cūku utis - dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis").
lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste.
lielā čakste čakstu ģints suga ("Lanius excubitor"), Latvijā sastopama samērā reti.
Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā.
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem.
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki.
pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns.
četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos.
aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē.
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras.
retzemju elementi dabā reti sastopamu elementu grupa - skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti).
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas.
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši.
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis.
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus.
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama.
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos.
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis).
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi.
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus.
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus.
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži).
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes).
Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole).
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas.
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi.
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai.
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi.
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis").
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas.
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni.
Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus.
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis.
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus.
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus.
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas.
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes).
Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes).
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi.
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus.
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību.
Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams.
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes).
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi.
Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus.
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu.
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos.
zeatīns dabisks citokinīns, sastopams kukurūzā.
kinetīns Dabisks citokinīns, sastopams raugos.
falanga darba kopiena, kolektīvā saimniecība utopiskā sociālista Š. Furjē (1772. - 1837. g.) sistēmā.
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā.
zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni.
gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā.
gredzentopoloģija datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu.
gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi.
maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts.
datu manipulēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - tādu datu bāzu manipulēšanas pamatoperāciju kā datu dzēšana, datu iespraušana, datu modificēšana un datu izgūšana izpilde.
asinhronā (startstopa) pārraide datu pārraide, atsevišķi sinhronizējot katru rakstzīmi, bloku vai vārdu; to panāk, pārraidot speciālus startsignālus un stopsignālus.
startstopa režīms datu pārraides asinhronais režīms, kuru izpildot pārraides sākums un beigas tiek noteiktas ar start- un stopbitiem.
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli.
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās.
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās.
fumarskābe Daudzos augos sastopama maleīnskābes ģeometriskā izomērija.
bismutils Daudzos bismuta savienojumos sastopamā grupa, BiO- (piem., BiOCl).
fenīls Daudzos organiskos savienojumos sastopamais radikāls C6H5.
nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā.
plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem.
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma.
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4).
izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8).
pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem.
mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci.
subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas.
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt.
Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums.
Skaņaiskalns dažkārt sastopams Valmmieras novada apdzīvotās vietas "Skaņkalne" nosaukums.
tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās.
oksihematoporfirīns Dažreiz urīnā atrodams pigments, hematoporfirīna atvasinājums.
flavoni Dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās.
periplasts Dažu vienšūnas organismu protoplazmas blīvais ārējais slānis, kas nav krasi norobežots no citoplazmas.
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
deitoplazmolīze Deitoplazmas līze.
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem.
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma.
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
purva diedzene diedzeņu suga ("Zannichellia palustris"), Latvijā sastopama samērā reti un ir aizsargājama.
stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē.
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā.
grafu teorija diskrētās matemātikas nozare, kas pētī grafu kombinatoriskās un topoloģiskās īpašības.
ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas.
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem.
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
ērcene Divdīgļlapju augs skarblapju dzimtā, ar gaišziliem ziediem, dzeloņainu augli, ar vāju peļu smaku, reti sastopams smilšainās vietās.
obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās.
moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā.
plikši Divdīgļlapju ģints tropu zāļaugi, radniecīgi amarantiem; Latvijā sastopami kā krāšņumaugi.
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos.
leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā.
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints.
muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu.
goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas.
akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
zonneratija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas ģints ("Sonneratia"), kas sastopama mangrovēs.
nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē.
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu.
gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs.
dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu.
baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā.
diagonālštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu.
starpštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu.
stengštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasts stengas apakšas iet uz grotmasta topu.
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku.
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas.
cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību.
binukleācija Divu šūnas kodolu veidošanās vienā šūnā, neatdaloties citoplazmai.
naftilēns divvērtīga palieka, C~10~H~6~, kas sastopama daudzos naftalīna atvasinājumos.
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
augstā dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum elatius"), kas sastopama arī Latvijā.
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams.
pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt.
brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti.
meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams.
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās.
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama.
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons.
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos.
guta doriskā ordera elementi — nelieli nošķelta konusa formas izvirzījumi, kas atrodas virs triglifiem un metopām, kā arī zem tiem.
astoņvainaglapu driāde driāžu suga ("Dryas octopetala").
melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem.
pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega.
trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs.
rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama.
rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā.
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas.
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
cūku uts dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis").
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts.
plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama.
huitain Dzeja no 8 rindām, sastopama senākā franču lirikā.
briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā.
cirtainais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus crispus"), kas bieži sastopama lapkoku mežos, krūmājos, pļavās, gar dzelzceļiem, ceļmalās, nezālienēs.
pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos.
hromoplasti Dzeltenas vai sarkanas plastīdas augu šūnu protoplazmā.
nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
ksantoma Dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā. Histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā.
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos.
kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis.
baltmugurdzenis Dzeņu dzimtas, raibo dzeņu ģints putnu suga, Latvijā reti sastopama.
jandags Dzerams trauks ar 1/4 stopa tilpumu.
zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
aborigēni Dzīvie organismi, kas radušies tikai kādā apvidū un ir sastopami tur arī patlaban, autohoni.
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem.
otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā.
ksantīns Dzīvnieku audos un dažos augos sastopama purīnbāze, kas veidojas no guanīna, tam hidrolītiski dezaminējoties, vai no hipoksantīna, tam oksidējoties.
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas.
zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
karioplazma Dzīvnieku vai augu šūnas kodola protoplazma.
falanstēra Dzīvojamā ēka ar plašām papildus telpām franču utopista Furjē piedāvātās falangas centrā.
tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos.
Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum").
cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi.
aegyptopithecus Egiptopiteki.
astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos.
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija.
Rhodeus sericeus amarus Eiropā (arī Latvijā) sastopama spidiļķu pasuga.
ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu.
akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu.
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem.
AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_).
alosoma Eksogēni ieslēgumi citoplazmā.
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm.
parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu.
tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu.
ārējie parazīti ektoparazīti.
ektolīze Ektoplazmas sairšana.
baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām.
acanthopanax Eleiterokoki jeb akantopanaksi - arāliju dzimtas ģints.
kodolbaterija Elektriskās enerģijas avots, kurā radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģija tiek pārvērsta elektriskajā enerģijā; atombaterija, izotopiskais ģenerators.
elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa.
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole.
planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku.
mazais emu emu suga ("Dromaius minor"), kas bija sastopams Austrālijai tuvējās salās, bet 19. gs. iznīcināts.
citoretikuls Endoplazmatiskais tīklojums šūnas citoplazmā.
enkurķēdes aizturis enkurķēdes stopors.
vārpu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum spicant"), kas sastopama arī Latvijā.
pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos.
mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili.
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas.
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas.
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
acercus Ērču kārtas ūdensērču grupas ģints, kas sastopama dīķos.
melnais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus ochruros"), kas paretam sastopama arī Latvijā.
rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā.
akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi.
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros.
decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai.
plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā.
peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
Ezerdruvu ezers ezers Ropažu novada Stopiņu pagastā, platība - 1 ha.
Ruņģu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība - 4,1 ha.
Sauriešu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība — 1,1 ha.
Bangveulu Ezers Zambijā ("Bangweulu"), Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi.
njanza Ezers; Āfrikas ezeru nosaukumos sastopams vārds.
avatārs Ezoterismā ļoti reti sastopama persona, kurai nav karmas, kurai nav nepieciešams būt cilvēkam, bet kura pieņem cilvēka formu, lai varētu cilvēkiem palīdzēt.
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži.
parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā.
falansters Falangas kopējā dzīvojamā ēka franču sociālista Furjē utopiskajā mācībā.
ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts.
baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti).
Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija.
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
kodaks Firmas "Kodak" fotoaparāts vai (reti) cita kinofotoprodukcija.
bakterioze fitopatogēno baktēriju ierosināta augu slimība.
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus.
fitoftorozes Fitopatogēno sēņu ierosinātas augu slimības.
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
izotopiskais efekts fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem.
vokālisks fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
lignīts fosilā koksne, kam ir zema pārogļotība un kas sastopama brūnoglēs u. c. nogulumos.
imediogrāfija fotografēšanas paņēmiens; attēls tiek uzņemts tieši uz jutīgas metāla fotoplates.
autohroms Fotogrāfisks materiāls un apstrādes process tiešu krāsainu diapozitīvu iegūšanai uz stikla fotoplates.
stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
infrahromatiski materiāli fotomateriāli (fotoplates, filmas, fotopapīrs), kas ir ne vien gaismjutīgi, bet reaģē arī uz infrasarkano starojumu.
citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos.
fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei.
ekrāngalds Fotopalielinātāja optiskajai sistēmai plakanparalēla horizontāla plakne (galds), uz kuras projicē fotogrāfisko attēlu.
kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību.
bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu.
bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu.
matēts papīrs fotopapīrs, uz kura kopētām fotogrāfijām ir nespodra virsma.
emulsijas kamera fotoplate ar vairākām emulsijas kārtām, ko izmanto kodolfizikā jonizējošā starojuma reģistrēšanai.
negatīvs fotoplate vai filma ar apgrieztu fotoattēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem.
noģīmis Fotoportrets.
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem.
simonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760-1825) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms); sensimonisms.
sensimonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760.-1825. g.) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms).
rekursīva funkcija funkcija, kas attēlo naturālo skaitļu kopu sevī un izsakāma ar galīgu skaitu pamatoperatoru un elementāru funkciju.
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops).
garizmēra krava gabalkrava, kuras garuma izmērs pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus; autopārvadājumos tie ir 3 m.
parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos.
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga.
fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai.
centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē.
tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm.
astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts.
radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem.
stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās.
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
gaiļpiesīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
kresiņas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
lūģīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
mastorska Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
mastorskas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
nastorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
naštorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
nasturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
našturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
riteņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
ritiņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
trese Garā krese ("Tropaeolum peltophorum").
dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem.
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā.
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes.
introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu.
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle.
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību.
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā.
salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos.
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts.
perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām.
tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās.
linarīns Glikozīds, ko sastop vīrcelē.
smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs.
GEOREF Globālā ģeogrāfiskā referencsistēma - pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
rombs Gludais rombs - akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), kas sastopama arī Baltijas jūrā.
glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai.
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes.
dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās.
parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs.
velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos.
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur).
etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta.
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas.
granoplazma Graudaina citoplazma.
granuloplazma Graudaina citoplazma.
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti.
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus.
granula graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku un augu šūnas citoplazmā.
garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra").
klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius").
platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās.
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas.
dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
sinhronā optiskā tīkla gredzens gredzentopoloģijas optisko šķiedru sinhronās pārraides tīkls, kurā pārraides ātrums sniedzas no 51,84 Mbit/sek līdz vairākiem Gbit/sek un kurā izmanto vienu vai vairākus pārraides ceļus starp tīkla mezgliem.
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas.
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks.
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs.
asinssārtais grimonis grimoņu suga ("Swida sanguinea"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
ūdeņu grīslis grīšļu suga ("Carex aquatilis"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
attālinātais grīslis grīšļu suga ("Carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams.
zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama.
Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā "Amiraniani", teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos.
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem.
delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem.
birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti.
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk.
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite.
menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli.
fosilais ledus ģeoloģiskā pagātnē veidojies ledus, kas sastopams gk. pazemes ledus veidā.
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas.
varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
halkofils Halkofilie elementi - ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā.
psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu.
harmonikas harmoniskas (sinusoidālas) svārstības, kuru summa veido jebkuru praksē sastopamu periodisku signālu.
hPa hektopaskāls.
hematoporfirīns Hēma derivāts, kurš nesatur dzelzi; atrodams asinīs, saindējoties ar sulfātiem un hematoporfīrijas gadījumos.
hemopirols Hematoporfirīna redukcijas produkts.
hematoporfirinēmija Hematoporfirīns asinīs.
hematoporfirīnūrija Hematoporfirīns urīnā (asinssarkans urīns), piem., saindējoties ar sulfonamīdu.
deiterohemīns Hemīna derivāts, kas izveidojas hematoporfirīna sintēzes procesā; hemīna noārdīšanās produkts pūšanas procesā zarnās.
feroprotoporfirīns Hemoglobīna u. c. elpošanas fermentu (citohroma) prostētiskā grupa; sastāv no protoporfirīna un dzelzs.
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes.
pretējlapu hiastofila hiastofilu suga ("Chiastophyllum oppositifolium").
matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe.
mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama.
hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis.
puslocene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Phyllotopsis").
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas.
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis").
bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem.
mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia").
diplomitopore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Diplomitoporus").
apmalpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Fomitopsis").
brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis").
pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni.
histiocitoze Histiocītu proliferācija, sevišķi limfmezglos u. c. hematopoētiskās sistēmas orgānos.
jodapskābe HOJ, nav sastopama dabā.
galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē.
tauroholskābe Holskābes un taurīna savienojums, sastopama suņa žultī, atrodama arī cilvēka žultī.
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas.
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas.
hromīdijs Hromatīna graudiņš citoplazmā.
paraplastins Hromofila viela šūnas kodolā un citoplazmā.
hromatofori Hromogēna baktērija, kuras pigments uzkrājas protoplazmā.
histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
donovanoze Hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē; sastopama gk. tropos.
dulluma kaite hroniska smadzeņu tūska, kas rodas, ja kavēta smadzeņu šķidruma attecēšana, biežāk sastop vecākiem smagā tipa zirgiem, retāk suņiem, govīm.
eritromieloze Hroniska vai akūta febrila asinsrades orgānu sistēmas slimība ar sarkanās rindas hiperplāziju, progresējošu anēmiju, trombocitopēniju, hemorāģisko diatēzi, hepato - un splenomegāliju.
jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā.
mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā.
citoplazmatiskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka citoplazmā lokalizētie gēni.
plazmonts Iedzimtības faktori citoplazmā.
fenoģenēze Iedzimto pazīmju attīstība ontoģenēzē idiotopa un vides faktoru mijiedarbības rezultātā.
aprozops Iedzimts kroplis bez ģīmja; shistoprozopijas augstākā pakāpe.
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
mieds iegrimusī raglape ("Ceratophyllum demersum").
alerģisks iekaisums iekaisums, kas rodas, alergēnam atkārtoti nonākot organismā un sastopoties ar antivielām.
viscerotomija Iekšēja orgāna pārgriešana, piem., autopsijā.
satikšanās Ierašanās vienā vietā, vienā un tajā pašā laikā, sastopoties (par diviem vai vairākiem).
izgaismotājs Ierīce attīstītas fotofilmas, fotoplates izgaismošanai.
ortoptoskops Ierīce ortoptiskiem vingrinājumiem.
erkensators Ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai.
starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
radioizotopiskais termoelektroģenerators ierīce, kas radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalīto siltumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
aposoma Ieslēgums citoplazmā, kas radies no šūnas.
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām.
Pinku ezera dabas parks ietver šo ezeru un tā apkārtni, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., teritorijā ir savdabīgi dīķu biotopi, konstatētas >25 retu augu sugas, ligzdo vairākas retas putnu sugas.
akcesoriskie minerāli iežos niecīgā daudzumā sastopamie minerāli, kas dažkārt veido raksturīgu piejaukumu, kurš norāda iežu izcelsmi.
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs.
feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu.
Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži.
mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm.
seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos.
giromitrīns indīga viela, kas sastopama parastās bisītes ("Gyromitra esculenta") augļķermeņos.
karajs Indijā sastopams koks.
endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā.
trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
vietvārds īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu; toponīms.
aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti.
parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā.
izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti.
Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē.
sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā.
lakmus Izkaltēta dažu ķērpju sula, no kā pagatavo tinktūru reaktīviem jeb lakmus papīriem, kas piesūcināti ar minēto tinktūru un noder sārmu un skābju izzināšanai: sarkans papīrs no sārma top zils un zils no skābes atkal sarkans.
kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam.
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos.
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā.
egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči.
pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos.
productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā.
productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos.
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
titanotheriidae Izmiruši, tapiriem līdzīgi, ziloņa lieluma zīdītāji, sastopami eocena un oligocena nogulumos.
temnospondyli Izmirušu abinieku apakšrinda ar skriemeļiem, kuru pārkaļķošana norisinājusies tikai atsevišķās vietās, tāpēc tie sastāv no vairākām daļām, sastopami karbonā līdz triasam.
kumols Izopropilbenzols, aromātisks ogļūdeņradis, arēns, bezkrāsains šķidrums, sastopams akmeņogļu darvā, lieto fenola, acetona ražošanā.
izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu.
iezīmētais atoms izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem.
vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
jodofilija Izteikta šūnu tieksme saistīt jodu; leikocītu citoplazmas intensīva krāsošanās ar jodu liecina par intoksikāciju vai sastrutojumu.
flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē.
no vilka bēg, uz lāci krīt izvairoties no mazākā ļaunuma, sastopas ar vēl lielāku.
Stopiņu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajona sastāvā bijušā Stopiņu pagasta teritorijā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, 2021. g. atjaunots Stopiņu pagasts, kas iekļauts Ropažu novadā.
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
fotomedības Izziņas tūrisma aktivitāte, kas paredzēta, lai izziņas objektu - visbiežāk reti sastopamus, eksotiskus dzīvniekus, novēro, lai iegūtu viņu fotogrāfijas dabiskajā dzīves vidē (džungļos, savannā, zem ūdens u. c).
jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku.
pastāvīgi liekti apaļkoki jahtu takelāžā sastopami arī liekti masti (to augšdaļa), bomji un citi apaļkoki, kas speciāli veidoti konkrētai jahtai.
vārpainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes spicatum var. pubescens"), sastopama upju ielejās, krūmājos, arī lapkoku mežos.
jaunaudze Jaunie speciālisti, arī topošie speciālisti.
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā.
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs.
asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams.
baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī.
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas.
parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī.
žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus").
žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga.
stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi.
kalns kā pagāniska kulta vieta pazīstams visā Latvijā, folkloras, arheoloģiskie un toponīmiskie materiāli apliecina vairāk par 600 kulta kalnu pastāvēšanu Latvijā
heteradēnija Kāda dziedzera nenormāla lokalizācija, distopija.
vederes Kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā.
ruģeļi kāda linos sastopama nezāle.
čirkstuns Kāda nezāle, kas sastopama dārzos.
mandieši Kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju.
meldziris Kāds smilgai līdzīgs augs, kas sastopams sausās vietās.
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā.
tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā.
jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai.
parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
radiokalcijs Kalcija radioaktīvs izotops ar pussabrukšanas periodu 163,5 dienas; lieto kalcijmaiņas pētījumos.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni.
aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs.
kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem.
singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos.
smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā.
asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā.
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi.
argalis Kalnu auns ar ļoti lieliem ragiem; sastopams Āzijas kalnos; arhars.
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama.
plānspārnu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum leptopterum"), Latvijā adventīvs augs.
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu.
Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum aromaticum"), kas sastopams tikai kultūrā.
krūmu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus dumetorum", kas sastopama arī Latvijā.
grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā.
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā.
lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā.
ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām.
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti.
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama.
smiltāja kāpuniedre kāpuniedru suga ("Ammophila arenaria"), sastopama ne visai bieži kāpās jūras (arī Rīgas līča) piekrastē.
strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu.
gliemeždolomīts karbonātiezis, kas sastāv gk. no gliemežu, nautilu un žaunkāju čaulām, stromatoporu, koraļļu kolonijām, kuras metasomatiski pārveidojušās.
radiokardiogrāfija Kardiogrāfija, ievadot vēnā radioaktīvu izotopu un skaitot impulsus dažādās sirds vietās.
pusmastā Karoga stāvoklis sēru gadījumos, kad to nolaiž no topa uz leju par 1/4 no masta augstuma.
mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens").
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos.
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa.
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs.
abramis Karpu dzimtas zivju ģints, no kuras Latvijā sastopamas divas sugas.
kardināls karpu dzimtas zivs; satopama Ķīnas dienviddaļā, pazīstama kā akvārija zivs.
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij.
topogrāfiskā kartogrāfija kartogrāfijas nozare, kas pētī topogrāfisko telpisko attēlu veidošanas un izmantošanas jautājumus.
rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts.
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā.
atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem).
osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt.
mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās.
jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā.
aloza Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas suga ("Alosa alosa"), kas dažkārt literatūrā minēta kā sastopama arī Baltijas jūrā, bet mūsu dienās ziņu par tās konstatēšanu nav.
novērošana Kaut kā piemitības, sastopamības, izplatības konstatēšana.
pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā.
pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai.
keratofakija Keratoplastika, kuras gadījumā donora radzenes daļu saliec un transplantē zem recipienta radzenes, lai veidotos pareizais liekums.
keratomileize Keratoplastika, kuras laikā izgriež daļu slimnieka radzenes, to sasaldē, izveido nepieciešamo liekumu un retransplantē slimniekam; izmanto redzes defektu korekcijai.
paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā.
laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga).
asala Klinšu jeb hieroglifu čūskas vietējais nosaukums, milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīklotu zīmējumu, 4-5 m gara, sastopama tropu Āfrikā.
antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas.
cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu.
pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt.
syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties.
mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu.
energīda Kodols un tam apkārt esošais protoplazmas iecirknis šūnā; daudzkodolu šūnām ir vairākas energīdas.
hromidioze Kodolvielas un hromatīna izplūšana no kodola citoplazmā.
longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
kokaīnkrūms Kokaīnaugu dzimtas suga ("Erythroxylon coca"), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu.
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas.
sarkanastes kokķauķis kokķauķu suga ("Setophaga ruticilla").
kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku.
kollenhima Koksnes šūnu veids, izodiametriskas vai garenas šūnas, kas sastopamas augošās auga daļās.
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas.
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
tars Koku ģints, kas sastopama Latīņamerikā, gk. Peru.
ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta.
diksonija Kokveida paparžu augu ģints ("Dicksonia"), sastopama tropos, Eiropas ziemeļu daļā mēdz audzēt telpās un siltumnīcās.
anigozants Komelīnu rindas ģints ("Anigozanthos"), dekoratīvi augi, kas sastopami Austrālijas sausajos rietumu rajonos, plaši tiek izmantoti kā telpaugi, 11 sugas.
cifci-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
cific-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
automātiskā lidojuma vadības sistēma kompleksa sistēma gaisakuģa vadīšanai pa noteikto trajektoriju, kas sastāv no aeronavigācijas kompleksa un autopilota; pilotāžas un navigācijas komplekss.
vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
novērot konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību).
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu.
konomioidīns Kontraktila citoplazmas viela tīklenes vālītēs.
konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā.
kilometru tīkls koordinātu tīkls topogrāfiskajā kartē, kas izvilkts pēc noteikta km skaita.
stagmalīti Kopējs apzīmējums visiem alās un dobumos sastopamiem lāsakmeņiem, stalaktītiem un stalagmitiem.
dihroīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls.
jolīts kordierīts, metamorfos iežos sastopams minerāls.
sējas koriandrs koriandru suga ("Coriandrum sativum"), sens kultūraugs, savvaļā sastopams kā dārzbēglis.
kosmiskā kartogrāfija kosmisko uzņēmumu un kosmiskās informācijas izmantošana topogrāfisko un tematisko karšu veidošanā.
Kostopole Kostopiļa, pilsēta Ukrainā.
vizuļojošais kotings kotingu dzimtas suga ("Cotinga cayana"), viens no skaistākajiem kotingu dzimtas pārstāvjiem, satopams Dienvidamerikā.
vijoļniekkrabis Krabju suga, kas bieži sastopama mangrovju audzēs.
plūksnainās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Pennatophyceae"), kas mīt galvenokārt saldūdeņos, to vāciņiem raksturīga divpusējā simetrija, un tās spēj aktīvi pārvietoties.
ahnante Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Achnanthaceae"), vienšūnas vai koloniju organismi, kas ietverti krama bruņās, 4 ģintis, kas sastopamas arī Latvijā.
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs).
cianīni Krāsvielu tips; no dabā sastopamajiem cianīniem atkarīga ziedu un tauriņu spārnu krāsa.
skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem.
zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi.
sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem.
sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
ugunsspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Pyrrhosoma"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama un aizsargājama suga.
zaļā šaurspārnkrāšņvaole krāšņvabolu dzimtas suga ("Agrilus viridis"), kas Latvijā ir visbiežāk sastopamā krāšņvabole, dzīvo uz kārkliem un apsēm.
vekseļu diskonts kredītoperācija - vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
konsolidācija kredītoperācija, ar kuru īstermiņa saistības pārvērš par pastāvīgiem (ilgtermiņa) parādiem.
ūdenskrese Krešu dzimtas ģints ("Nasturtium"), diezgan reti sastopami augi, kas labi nosedz dīķa dibenu; ūdensķērsa; baltķērsa.
garā krese krešu suga ("Tropaeolum peltophorum").
vilkvālīšu kriksis krikšu suga ("Thelmatophilus typhae").
Krima Krimas Autonomā Republika - Ukrainas administratīvi teritoriāla vienība (no 2014. g. Krievijas okupēta), platība - 26100 kvadrātkilometru, 1967300 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Simferopole, robežojas ar Hersonas apgabalu un Sevastopoles pilsētu.
sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes.
purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma.
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni.
ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā.
ķiplocene Krustziežu dzimtas ģints ("Alliaria"), vienkāršiem matiņiem klāti lakstaugi, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama reti gk. upju ielejās.
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
miagra Krustziežu dzimtas ģints ("Myagrum"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
cilpene Krustziežu dzimtas krāšņumaugs ("Iberis"), savvaļā sastopams Kaukāzā un Dienvideiropā, vairākas sugas audzē arī kā krāšņumaugus.
herme Krūšu tēls jeb galva staba galā, ko Atēnās lietoja kā ceļa rādītāju; vēlāk sastopamas arī ar 2 galvām.
nokaisītā ksantoparmēlija ksantoparmēliju suga ("Xanthoparmelia conspersa"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug mežos, mežmalās gaišākās vietās uz laukakmeņiem, laponis dzeltenzaļš, tā virspusē daudz koraļļveida izīdiju.
stenga kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; topmasts (fokstenga, grotstenga, kreisstenga).
laptauriņš Kukaiņu kārtas tauriņu klases raibeņu dzimtas ģints ("Kallima"), 10 sugu, sastopamas Āzijas austrumos un dienvidos.
āržokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi.
cikādīte Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cicadellidae"), sīkas un vidēji lielas cikādes (ķermeņa garums - 2-8 mm), kustīgas, spēj izdarīt tālus lēcienus, sastopamas gk. uz lakstaugiem, Latvijā konstatēts 170 sugu.
zirnekļmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas.
krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
burkānmušas Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Psilidae"), sīki un vidēji lieli (garums - 3-8 mm) mušveidīgie, sastopamas pļavās, laukos, dārzos, kāpuri ir augēdāji, Latvijā zināmas tikai uz kultūraugiem dzīvojošas sugas.
mēslmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās.
puvummuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Sphaeroceridae"), ķermeņa garums - 1-3 mm, sastopamas zem nobirušām lapām, grauzēju alās, dažādās ligzdās, atkritumos, mēslos.
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša.
raibspārnmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tephritidae syn. Trypetidae"), sīki vai vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-9 mm) mušveidīgie ar raibiem spārniem, sastopami tīrumos, dārzos, pļavās, Latvijā nav pētīta.
samtmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta.
miģele Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Heleidae syn. Ceratopogonidae"), sīks asinsūcējs kukainis ar garām kājām, knislis, Latvijā nav pētīti, domājams, ka varētu būt \~100 sugu.
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
dzīvniekutis Kukaiņu klases kārta ("Phthiraptera"), sīki, 1-6 mm gari (reti garāki), dorsoventrāli saplacināti kukaiņi, siltasiņu dzīvnieku ektoparazīti, 2 apakškārtas - grauzējutis un dūrējutis.
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
māņjātnieciņš Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes.
goliātvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas.
herkulesvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
Falco vespertinus vespertinus kukaiņu piekūna pasuga, kas izplatīta Eirāzijā un reizēm sastopama arī Latvijā.
Falco vespertinus amurensis kukaiņu piekūna pasuga, kas sastopama Tālajos Austrumos.
bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi.
ārstniecības kumelīte kumelīšu suga ("Matricaria recutita", arī "Matricaria chamomilla"), kuru Latvijā audzē dārzos, retumis sastopama arī kā dārzbēglis.
vaļgalvis Kurpjknābis - reti sastopams Āfrikas purvu putns.
ilzīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Anthemis"), \~150 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 sugas.
mārpuķīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bellis"), \~7 sugas, Latvijā sastopama 1 suga, kas kā dārzbēglis ieviesusies no kultūras.
kosmeja Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cosmos"), sastopama tropiskajā un subtropiskajā Amerikā, 26 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā krāšņumaugu.
ehinācija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinacea"), ārstniecības augs, savvaļā sastopams gk. Ziemeļamerikā, Latvijā audzē dārzos, arī kā krāšņumaugu.
saulgrieze Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, \~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte.
mēlziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ligularia"), daudzgadīgi lakstaugi, 120 sugu, Latvijā savvaļā sastopama 1 suga; ligulārija.
oleārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Olearia"), dekoratīvi ziedaugi, brīvā dabā sastopami gk. Austrālijā, Eiropā audzē aizvējā un iekšējos pagalmos.
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
sūriči Kurvjziežu dzimtas ģints ("Pulicaria"), \~40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama ļoti reti ceļmalās, viengadīgs lakstaugs ar specifisku smaržu, stublājs līdz 40 cm augsts, ziedu kurvīši pa 1 zaru galos un lapu žāklēs, ziedi gaišdzelteni.
katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti.
sklandu žogs Kurzemē sastopams guļsētas veids, kāršu žogs.
kinocilija Kustīgs protoplazmas pavediens uz šūnas virsmas.
radioaktivācijas analīze kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir noteicamajos elementos radīto radioaktīvo izotopu pussabrukšanas periods, starojuma enerģijas un intensitātes mērīšana.
melngalvas ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia atricapilla"), Latvijā sastopama samērā bieži.
dārza ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia borin", senāk "Sylvia hortensis"), Latvijā sastopama samērā bieži.
brūnspārnu ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia communis"), Latvijā sastopama samērā bieži.
gaišais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia curruca"), Latvijā sastopama samērā bieži.
svītrainais ķauķis ķauķu ģints suga ("Sylvia nisoria"), Latvijā sastopama samērā reti.
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
amiloplasts Ķermenītis auga šūnas citoplazmā, kas veido cieti fotosintēzes ceļā.
somatoplazma Ķermeņa šūnas protoplazma kā pretstats dīgļšūnas protoplazmai.
plaušu ķērpis ķērpis ar lielu krevveida, dakšveidīgi zarotu, noapaļotām, jomotām lēverēm un nelīdzenu virsu; sastopams uz ēnainām iežu sienām u. c.
eritrīts Ķērpjos, sūnās un aļģēs sastopams četrvērtīgs spirts, kas ūdenī dod saldu šķīdumu.
bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
putekļuts Ķērpjutu kārtas dzimta ("Trogiidae"), sīki (1,2-2 mm) kukaiņi ar reducētiem, bezdzīslotiem zvīņveida priekšspārniem vai vispār bez spārniem, sastopamas dzīvokļos putekļainās vietās.
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās.
rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās.
izlocītā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine flexuosa"), kas ļoti reti sastopama Latvijas rietumu daļā un ir aizsargājama.
hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons.
radioķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī radioaktīvo elementu un radioaktīvo izotopu īpašības.
masspektrs Ķīmiskā elementa izotopu masu sadalījuma fotogrāfisks attēls vai diagramma.
kalifornijs Ķīmiskais elements - aktinīdu grupas radioaktīvs metāls, atomnumurs - 98, mākslīgi radīts 1950. g., zināmi 11 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
sudrabs Ķīmiskais elements - balts (gaisa iedarbībā melnējošs), spīdīgs, samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls, atomnumurs - 47, Ag, atommasa - 107,868, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; pārtikas piedeva E174, krāsviela (metāliska), ļoti lielā daudzumā toksisks, uzkrājas audos, var izraisīt nieru bojājumus. Izstrādājumi no šī metāla.
lantāns Ķīmiskais elements - balts metāls, retzemju elements, ko izmanto, piemēram, sakausējumos, optiskajā rūpniecībā, La, atomnumurs - 57, atommasa - 138,9055, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
skābeklis Ķīmiskais elements - bezkrāsaina, par gaisu mazliet smagāka gāze, periodiskās sistēmas 8. elements, O, atommasa - 15,9994, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
neons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 10. elements, Ne, atommasa - 20,183, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
ksenons Ķīmiskais elements - cēlgāze, periodiskās sistēmas 54. elements, simbols Xe, atommasa - 131,30, zināmi 24 izotopi, no kuriem 9 ir stabili.
urāns Ķīmiskais elements - ciets, smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 92. elements, U, atommasa - 238,029, zināmi 14 radioaktīvie izotopi.
germānijs Ķīmiskais elements - ciets, trausls, pelēki balts metāls, periodiskās sistēmas 32. elements, atommasa - 72,59, simbols Ge, zināmi 14 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
hlors Ķīmiskais elements - dzelteni zaļgana, indīga, ķīmiski ļoti aktīva gāze; simbols Cl, atomnumurs 17, atommasa 35,453, zināmi 9 izotopi, no kuriem divi ir stabili.
stroncijs Ķīmiskais elements - dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, periodiskās sistēmas 38. elements, Sr, atommasa - 87,62, zināmi 16 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
fluors Ķīmiskais elements - dzeltenzaļa, ļoti indīga un ķīmiski aktīva gāze, simbols F, atomnr. 9, atommasa - 19,0, halogēns, zināmi 6 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements, V, atommasa - 50,9414, zināmi 9 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
ūdeņradis Ķīmiskais elements - gāze bez krāsas, smaržas, garšas, atomnumurs - 1, atommasa - 1,0079, ir 3 izotopi: protijs, deitērijs un tritijs; pārtikas piedeva E949, iesaiņošanas gāze, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
fosfors Ķīmiskais elements - indīgs nemetāls, kas dabā sastopams tikai savienojumos, atomnumurs - 15, atommasa - 30,97376, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils, eksistē vairāki alotropiskie veidi.
lutēcijs Ķīmiskais elements - lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 71. elements, Lu, atommasa - 174,97, zināmi 12 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
irīdijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, sudrabaini balts metāls, simbols Ir, atomnumurs - 77, atommasa - 192,22, zināmi 16 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
osmijs Ķīmiskais elements - ļoti ciets, zilgani pelēks platīna grupas cēlmetāls, periodiskās sistēmas 76. elements, Os, atommasa - 190,2, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; ļoti cietu, nodilumizturīgu sakausējumu sastāvdaļa.
jods Ķīmiskais elements - melnpelēki kristāli ar metālisku spīdumu, atomnumurs - 53, atommasa - 126,9045, halogēns, zināmi 23 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
rubīdijs Ķīmiskais elements - mīksts sudraba krāsas, ļoti aktīvs sārmmetāls, periodiskās sistēmas 37. elements, Rb, atommasa - 85,4678, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
cērijs Ķīmiskais elements - mīksts, pelēks metāls, simbols Ce, atomnumurs - 58, atommasa - 140,12, zināmi 15 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
gallijs Ķīmiskais elements - mīksts, valkans, sudrabaini balts metāls ar ļoti zemu kušanas temperatūru, atomnumurs - 31, atommasa - 62,73, zināmi 13 izotopi, nokuriem 2 ir stabili.
pallādijs Ķīmiskais elements - mīksts, viegli kaļams un veidojams, sudrabaini balts, spožs metāls, periodiskās sistēmas 46. elements, Pd, atommasa - 106,4, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
tallijs Ķīmiskais elements - mīksts, zilgani balts metāls, periodiskās sistēmas 81. elements, Tl, atommasa - 204,38, zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
kobalts Ķīmiskais elements - par dzelzi cietāks sudrabbalts metāls ar iesarkanu spīdumu, periodiskās sistēmas 27. elements, Co, atommasa - 58,9332, zināmi 10 izotopi, no tiem 1 stabils.
platīns Ķīmiskais elements - pelēkbalts metāls ar augstu kušanas temperatūru, periodiskās sistēmas 78. elements, Pt, atommasa - 195,09, zināmi 17 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
bors Ķīmiskais elements - pelēki melns nemetāls, simbols B, atomnumurs 5, atommasa - 10,81, zināmi 6 izotopi, no tiem 2 ir stabili.
silīcijs Ķīmiskais elements - pelēks vai brūns kristālisks nemetāls, Si, atomnumurs 14, atommasa 28,086, zināmi 7 izotopi, no kuriem 3 ir stabili; pēc izplatības Zemes garozā ir otrajā vietā aiz skābekļa.
niobijs ķīmiskais elements - pelēks, spīdīgs, ķīmiski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 41. elements, Nb, atommasa - 92,9064, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
radons ķīmiskais elements - radioaktīva inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā, simbols Rn, atomnumurs - 86, atommasa 222,02, radioaktīva cēlgāaze, zināmi 19 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
varš Ķīmiskais elements - sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu, Cu, atomnumurs - 29, atommasa - 63,546, zināmi 12 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums, simbols Br, atomnumurs 35, atommasa - 79,904, zināmi 18 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
magnijs Ķīmiskais elements - spīdīgs, sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 12, atommasa - 24,312, zināmi 6 izotopi, no kuriem 3 ir stabili.
antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
hafnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts plastisks metāls (izmanto, piemēram, elektronu lampās, televīzijas aparatūrā), atomnumurs - 72, atommasa - 178,49, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
niķelis ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ciets, korozijizturīgs, grūti kūstošs (1455 °C) metāls ar lielu blīvumu - 8,9 g/cm^3^, periodiskās sistēmas 28. elements, Ni, atommasa - 58,69, zināmi 11 izotopi, no kuriem 5 ir stabili; lieto galvaniskiem pārklājumiem, sakausējumos ar varu un hromu; svarīgs leģētājelements tēraudos.
rēnijs ķīmiskais elements - sudrabaini balts, grūti kausējams metāls, Re, atomnumurs - 75, atommasa - 186,207, zināmi 14 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
kalcijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, simbols - Ca, atomnumurs - 20, atommasa - 40,08, zināmi 12 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
nātrijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmu metāls, periodiskās sistēmas 11. elements, Na, atommasa - 22,98977, zināmi 7 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
kālijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti mīksts, ķīmiski ļoti aktīvs sārmzemju metāls, atomnumurs - 19, atommasa - 39,102, zināmi 9 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
rādijs Ķīmiskais elements - sudrabaini balts, ļoti rets, radioaktīvs sārmzemju metāls, simbols Ra, atomnumurs - 88, zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
telūrs ķīmiskais elements - sudrabaini pelēka trausla viela (pusmetāls), periodiskās sistēmas 52. elements, Te, atommasa - 127,60, zināms 21 izotops, 8 no tiem ir stabili.
bismuts Ķīmiskais elements - sudrabaini sārts, trausls metāls, simbols Bi, atomnumurs 83, atommasa - 208,98, zināmi 19 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
rodijs Ķīmiskais elements - sudrabains, ķīmiski ļoti pasīvs platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 45. elements, Rh, atommasa - 102,9055, zināmi 16 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
molibdēns Ķīmiskais elements - sudrabpelēks, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 42. elements, Mo, atommasa - 95,94, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
dzīvsudrabs Ķīmiskais elements - šķidrs metāls sudraba krāsā; simbols Hg, atomnumurs - 80, atommasa - 200,59, zināmi 17 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
volframs ķīmiskais elements - tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls, periodiskās sistēmas 74. elements, W, atommasa - 183,85, zināmi 13 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
kadmijs Ķīmiskais elements - viegli kūstošs sudrabaini balts metāls, atomnumurs - 48, atommasa - 112,41, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
hroms Ķīmiskais elements - zilgani balts, spožs, ļoti ciets metāls, simbols Cr, atomnumurs 24, atommasa 51,996, zināmi 11 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
svins ķīmiskais elements - zilganpelēks, smags (blīvums 11,34 g/cm^3^), mīksts, plastisks, viegli kūstošs metāls (kušanas temperatūru 327 °C), periodiskās sistēmas 82. elements, Pb, atommasa - 207,2, zināmi 19 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
berilijs ķīmiskais elements – ciets, viegls, elastīgs, trausls, sudrabaini balts metāls, simbols Be, atomnumurs 4, atommasa – 9,012, blīvums 1,86 g/cm^3^, augsta kušanas temperatūra - 1284 °C, zināmi 5 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; lietojumu ierobežo toksiskums; izmanto berilija un vara sakausējumos.
rutēnijs ķīmiskais elements ("Ruthenium"), sudrabaini pelēks platīna grupas metāls, periodiskās sistēmas 44. elements, Ru, atommasa - 101,07, zināmi 16 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
neodīms Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 60. elements, Nd, atommasa - 144,24, zināmi 14 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
tūlijs Ķīmiskais elements (lantanoīds) - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 69. elements, Tm (agrāk arī Tu), atommasa - 168,9342, zināmi 14 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
ogleklis ķīmiskais elements C, kas dabā tīrā veidā sastopams kā dimants vai grafīts, atomnumurs - 6, atommasa - 12,011, nemetāls, zināmi 7 izotopi, no kuriem 2 ir stabili; visu organisko savienojumu pamatsastāvdaļa; svarīgākās kristāliskās alotropās formas ir dimants, grafīts, lonsdeilīts; pie alotropām formām pieskaita vēl amorfo oglekli (ogli) un fullerēnus; svarīgs tēraudu un čuguna sastāva komponents, kas maina to kušanas un sacietēšanas temperatūru, mehāniskās un tehnoloģiskās īpašības.
sērs ķīmiskais elements S, cieta, trausla, dzeltena viela, atomnumurs - 16, atommasa - 32,06, zināmi 9 izotopi, no kuriem 4 ir stabili.
skandijs ķīmiskais elements Sc, balts, spožs, viegls metāls, kas dabā ir sastopams kopā ar lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 21. elements, atommasa - 44,956, zināmi 11 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto vieglu sakausējumu ražošanai.
titāns ķīmiskais elements Ti, periodiskās sistēmas 22. elements, atommasa - 47,88, pelēks, ļoti ciets plastisks, pelēks metāls ar kušanas temperatūru 1668 °C, blīvumu – 4,5 g/cm^3^; iegūst vieglus, korozijizturīgus sakausējumus (aviācijai un raķešu būvei), zināmi 9 izotopi, no kuriem 5 ir stabili.
cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
itrijs ķīmiskais elements, atomnumurs 39, pelēcīgs, plastisks retzemju metāls, simbols Y (Yttrium), atommasa - 88,9059, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils.
nobelijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts sudrabbalts metāls, periodiskās sistēmas 102. elements, No, zināmi 3 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
terbijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie lantanoīdiem, metāls, periodiskās sistēmas 65. elements, simbols Tb, atommasa - 158,9254, zināmi 18 izotopi, no kuriem 1 ir stabils; izmanto speciālu stiklu un katalizatoru izgatavošanai.
holmijs Ķīmiskais elements, lantanoīdu grupas metāls, periodiskās sistēmas 67. elements; simbols Ho (Holmium), atommasa - 164,9304, zināmi 16 izotopi, no kuriem tikai 1 ir stabils.
litijs ķīmiskais elements, ļoti viegls, mīksts, sudrabaini baltas krāsas sārmu metāls, atomnumurs - 3, atommasa - 6,941, pazīstami 5 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
indijs Ķīmiskais elements, mīksts, balts, viegli kūstošs metāls, simbols In, atomnumurs - 49, atomsvars - 114,82, zināmi 20 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
selēns Ķīmiskais elements, nemetāls, Se, atomnumurs - 34, atommasa - 78,96, zināmi 17 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
nilsborijs Ķīmiskais elements, Ns, mākslīgi radīts, atomnumurs - 105, zināmi 4 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
torijs ķīmiskais elements, pelēcīgi balts radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 90. elements, pieder pie aktionīdiem, Th, atommasa - 232,0381, zināmi 12 izotopi, stabilu izotopu nav.
disprozijs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 66. elements, lantanoīdu grupas metāls; simbols Dy; atommasa - 162,50; zināmi 19 izotopi, no kuriem 7 ir stabili; nosaukums radies tādēļ, ka elementu ārkārtīgi grūti atdalīt no citiem.
einšteinijs Ķīmiskais elements, pieder pie aktinoīdiem, periodiskās sistēmas 99. elements; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1954. g.; simbols Es (Einsteinium), zināmi apmēram 10 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
eiropijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 63. elements; to lieto kodoltehnikā, speciāla stikla izgatavošanai u. c.; simbols Eu (Europium), zināmi 17 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
gadolīnijs Ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdiem, periodiskās sistēmas 64. elements, atommasa - 157,25, simbols Gd, zināmi 18 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
iterbijs ķīmiskais elements, pieder pie lantanoīdu grupas, atomnumurs 70, mīksts sudrabbalts metāls, simbols Yb (Ytterbium), atommasa - 173,04, zināmi 13 izotopi, no kuriem 7 ir stabili.
borijs Ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, atklāts 1981. g., simbols Bh, atomnumurs - 107, tā stabilākā izotopa - borija-270 - pussabrukšnas periods ir 61 s.
cēzijs Ķīmiskais elements, simbols Cs - ļoti mīksts zeltainas krāsas metāls, atomnumurs - 55, atommasa - 132,905, zināmi 22 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
francijs Ķīmiskais elements, simbols Fr, atomnumurs 87, atommasa - 223,02, radioaktīvs sārmu metāls, eksistē vairāk nekā 20 radioaktīvie izotopi.
mangāns Ķīmiskais elements, sudrabaini balts, ciets, trausls metāls, periodiskās sistēmas 25. elements, Mn, atommasa - 54,9381, zināmi 8 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
koordinatīvā saite ķīmiskās saites veids – vienas vielas (donora) elektronu pāra nodošana otras vielas (akceptora) tukšajā orbitālē; visbiežāk sastopama kompleksajos savienojumos.
mikroelementi Ķīmiskie elementi, kas ģeoķīmiskajās sistēmās sastopami nelielā daudzumā (mazāk pa 0,01%).
halkofilie elementi ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā.
iezīmētie atomi ķīmisko elementu atomu izotopi, kuru fizikālās īpašības (radioaktivitāte un (vai) atomsvars) atšķiras no tā paša elementa citiem izotopiem, kas ļauj tos atšķirt no citiem šā elementa izotopiem.
sulfhidrilgrupa Ķīmiskos savienojumos sastopamā SH grupa.
sulfogrupa Ķīmiskos savienojumos sastopamā SO3H grupa.
erbijs Ķīmisks elements, mīksts sudrabains metāls, atomnumurs - 68, atommasa - 167,26, blīv. 9,045 g/cm^3^, simbols Er, zināmi 14 izotopi, no kuriem 6 ir stabili.
triāde ķīniešu vidū sastopama organizētās noziedzības forma.
tladianta Ķirbju dzimtas ģints ("Thladiantha"), daudzgadīgi lakstaugi ar kāpelējošu stublāju, >20 sugu, Latvijā 1 sugu dažkārt audzē kā krāšņumaugu un vietām tā pārgājusi savvaļā, sastopama reti nezāļainās vietās, izgāztuvēs, gar sakņu dārziem.
hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā.
sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama.
pļavas ķirzaka ķirzaku suga ("Lacerta vivipara"), Latvijā sastopama ļoti bieži, gk. mitrās vietās.
parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
šķēplapu ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria hastifolia"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
ķiverveida ramalīna ķiverveida ramalīna ("Ramalina obtusata"), kam samērā īsi lentveidīgi lapoņi ar ķiverveidīgiem sorāļiem galos, sastopama pareti.
Nabiņurga Ķivuļurgas kreisā krasta pieteka Ropažu novada Stopiņu pagastā, augštece Salaspils novada Salaspils pagastā, garums - 7 km.
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
Lagerheimia minor lagerheimiju suga, Latvijā sastopama ļoti reti Usmas un Slokas ezerā.
fiat lux lai top gaisma!
pereat mundus, fiat iustitia lai top taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā.
fiat iustitia, pereat mundus lai top taisnība, kaut pasaule ietu bojā.
fiat Lai top! Lai notiek!
pirkstveida laminārija lamināriju suga ("Laminaria digitata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā.
cukura laminārija lamināriju suga ("Laminaria saccharina") ar lentveida līdz 7 m garu laponi, bieži sastopama arī Baltijas jūrā.
prometijs Lantanīdu grupas mākslīgs radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 61. elements, Pm, mākslīgi radīts 1947. g., zināmi 14 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
samārijs Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, mīksts, sudrabbalts metāls, simbols Sm, atomnumurs - 62, atommasa - 150,36, zināmi 17 izotopi, no kuriem 8 ir stabili.
prazeodīms Lantanoīdu grupas ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 59. elements, Pr, atommasa - 140,9077, zināmi 13 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem.
sārtgalve lapiņu sēņu ģintis ("Clitopilus" un "Clitocella").
karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus").
dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas.
divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
leptodora Lapkājvēžu kārtas kladoceru apakškārtas dzimta ("Leptodoridae"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā.
iekšējā aplieva lapkoku kodolkoksnē izvietotas gadskārtas, kuru izskats un uzbūve līdzīgi aplievas gadskārtām; bieži sastopama ozolu un ošu kodolkoksnē.
vāles lāpstenīte lāpstenīšu ģints sēņu suga ("Spathularia flavida"), saprofītiska sēne, tās augļķermeņi lāpstveidīgi, dzelteni vai oranži, kātiņš cilindrisks, balts vai iedzeltens, augļķermeņi sastopami samērā bieži skujkoku mežos sūnās vasarā un rudenī, dažkārt veido t.s. raganu apļus.
baltās sūnas lapu sūnas, kas sastopamas augstajos purvos vai pārpurvotos mežos; sfagni.
shistostega Lapu sūnu ģints, spulgsūna, kas sastopama arī Latvijā smilšakmens iežu alās un ir neliels, tikai dažus mm augsts augs ar visai sīku, gandrīz apaļu sporu vāceli.
avoksne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases bartrāmiju dzimtas ģints ("Philonotis"), divmāju, retāk vienmājas augi, veido blīvas 2-13 cm augstas velēnas, aug avotainās vietās, grāvjos, dūkstainās pļavās, dīķu un strautu krastos, \~240 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no kurām 5 sastopamas reti un ir aizsargājamas.
suņzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Cynodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
lapmete Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Dicranodontium"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
matzobe Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Ditrichum"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
kārpvācelīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Oncophorus"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
īlenlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Pleuridium"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
svītraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Rhabdoweisia"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
garkaklīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Trematodon"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
zīmlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Sematophyllaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
čuņčiņš Lapuķauķu ģints suga, neliels putns (masa - ap 7 g), Latvijā ļoti bieži sastopams mežos ar bagātīgu pamežu, parkos, dārzos.
jāņogulāju sarkanpangu laputs laputu apakškārtas suga ("Cryptomyzus ribis syn. Capitophorus ribis").
plūmju-niedru laputs laputu apakškārtas suga ("Hyalopterus pruni"), Latvijā bieži sastopama fakultatīvi migrējoša laputs, mātītes un kāpuri visbiežāk uz plūmēm, tēviņi mīt niedrēs.
rožu-graudzāļu laputs laputu apakškārtas suga ("Metopolopium dirhodum").
pupu laputs laputu apakškārtas suga (“Aphis fabae”), Latvijā sastopama bieži, ir postīga lauka pupām un bietēm, blīvās kolonijās sūc augu sulu lapu apakšpusē un uz stublājiem
Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu).
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
katrans Latviešu literatūra sastopams nosaukums augam "Statice Gmelini", kas ljas florā nav sastopams.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, ko izpilda aplī pa pāriem, sitot plaukstas un partneriem savstarpēji saskaroties ar pirkstiem (vai citām ķermeņa daļām); mūsdienās sastopamas vairākas interpretācijas.
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
kuronismi Latviešu vārdi, kuros sastopami ar normālo latviešu skaņu attīstības pakāpi nesaskanīgi elementi, kas savukārt saskan ar kuršu valodas skaņām, piem., dzintars, kaķis, leitis.
Cryptophagus pseudodentatus Latvijā biežāk sastopamā pelējumgraužu suga.
aderus populneus Latvijā biežāk sastopamā trūdvaboļu suga.
zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus").
Baltijas betīds Latvijā konstatēta un aprakstīta zinātnei jauna suga ("Baetopus balticus Kazlauskas").
lielā brūngalvīte Latvijā ļoti reti sastopama brūngalvīšu suga ("Prunella grandiflora"), aizsargājams augs.
oksitropis Latvijā rets stepju elements, tauriņziedis pazvilu stublāju un bāli dzelteniem ziediem, sastopams tikai pie Tukuma, Siguldas un Indras.
Lagopus lagopus rossicus Latvijā sastopamā baltirbju pasuga.
sausseržu raibspārnis Latvijā visbiežāk sastopamā raibspārņu suga ("Zygaena lonicerae"), kāpuri dzīvo uz āboliņiem, vanagnadziņiem.
ezera forele Latvijas ezeros sastopama zivs (ezera lasis) zaļu vai pelēku muguru, melniem plankumiem sānos un uz muguras spurās (kur tie apaļi).
vadlaukakmeņi Laukakmeņi, kas ir atrauti no iežiem, kuri pirmatnējā sagulumā zemes virspusē sastopami tikai vienā lokālā rajonā.
vējslota Laukos kā nezāle sastopams skarains salmaugs.
poligīnija Laulības forma - vīrieša kopdzīve ar vairākām sievām; daudzsievība; tagad vēl sastopama dažām musulmaņu tautām.
garausu lēcējpele lēcējpeļu suga ("Euchoreutes naso"), sastopama Austrumāzijas tuksnešos un pustuksnešos.
bazofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar bāziskām un metahromatiskām krāsvielām; heparīna, histamīna un triptāzes nesējs.
eozinofilais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā, kas krāsojas ar skābām krāsvielām; parasti divdaivu kodols.
granulārais leikocīts leikocīts ar graudiņiem citoplazmā.
agranulārais leikocīts leikocīts bez graudiņiem citoplazmā: limfocīts, monocīts, plazmocīts un Tirka (Turk) iritācijas šūnas.
agranulocīts Leikocīts, kuram, atšķirībā no granulocīta, citoplazmā nav olbaltumvielu graudiņu (granulu).
peļlemurs Lemuru dzimtas puspērtiķu ģints, pieder pie pašiem mazākajiem primātiem (ap 10 cm garš, \~80 g), sastopams tikai Madagaskarā, vairākas sugas.
Lumpenus lampretaeformis lampretaeformis lentzivs pasuga, kas satopama arī Baltijas jūrā.
ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
ieslīgumi Lēzeni Zemes virsmas pazeminājumi, kas sastopami tikai lesa vai lesveidīgo iežu izplatības rajonos.
zemkalnājs Lēzenu kalnu un kalnu grēdu reljefs, kam raksturīgas noapaļotas virsotnes, nav augstumjoslojuma; sastopams mērenu tektonisko pacēlumu zonā, plašu kalnāju perifērijā, kur notiek intensīva erozija.
trieciensams Līdz 50 cm gara Nīlā un Senegālā sastopama dižzivs, kas dod vāju elektrisko triecienu.
epizoicīds Līdzeklis pret ektoparazītiem.
kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
pamatkarte Liela mēroga topogrāfiskā karte, kuras satura elementi un simboli ir obligāti citu mērogu topogrāfiskajām kartēm attiecīgajā valstī; kartogrāfiskā pamatinformācija vienā vai vairākos slāņos, kurus izmanto kā standartstruktūru papildus datu ievietošanai.
Tirka iritācijas leikocīts liela mononukleāra šūna bez granulām, līdzīga plazmocītam, ar stipri bazofilu citoplazmu, kurā bieži ir vakuolas; asinīs atrodama, ja kaulu smadzenēs ir kairinājums.
makrokonīdija Liela vārpstveida daudzšūnu spora, bieži sastopama dažādos dermatofītos.
anakonda Liela žņaudzējčūsku dzimtas čūska ("Eunectes murinus"), sastopama Dienvidamerikā tropu joslā (garums 5-6 m).
jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris.
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
stopine Lielgabala deglis; stopīns.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums - raksturīga šūnu citoplazmas sastāvdaļa, kas piedalās informācijas pārnesē no iedzimtības vielas uz jaunradāmo olbaltumvielu; RNS.
megaloblasts Liels eritroblasts, kura diametrs >11 mikrometriem; citoplazma homogēna, ar relatīvi lielu kodolu un graudainu hromatīnu.
monocīts liels leikocīts ar vienu kodolu un vāji bazofilu citoplazmu, kurā ir smalki azurofili graudiņi un sīkas vakuolas; pieder pie retikuloendoteliālās sistēmas.
limfogonijs Liels limfocīts ar relatīvi lielu kodolu un negraudainu citoplazmu; to atrod limfoleikozes gadījumā.
Goldži komplekss liels organoīds šūnas citoplazmā, kas piedalās ogļhidrātu un lipīdu sintēzē; plātnīškomplekss.
kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas.
parastā liepa liepu suga ("Tilia cordata", arī "Tilia praviofilia"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
chrysozona Lieteņu 1 ģints "Haematopota" nosaukuma sinonīms.
parastais ligustrs ligustru suga ("Ligustrum vulgare"), kas Eiropā sastopama brīvā dabā, bet Latvijā introducēta 1805. g.
pļavas lija liju ģints suga (“Circus pygargus”), gājputns, mazākā no lijām, Latvijā sastopama samērā reti, gk. R daļā
Bucculatrix thoracella līktaustkožu suga, kas masveidā sastopama pilsētu apstādījumos.
zilais līķskudrulītis līķskudrulīšu suga ("Necrobia violacea"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
rūtainā fritilārija liliju dzimtas fritilāriju ģints suga ("Fritillaria meleagris"), 15-30 cm augsts sīpolaugs, Latvijā sastopama ļoti reti palieņu pļavās, aizsargājama.
kamasija Liliju dzimtas ģints ("Camassia"), krāšņumaugi, 5 sugas, savvaļā sastopamas Ziemeļamerikā, ziedi lielos ķekaros, tumšāk vai gaišāk zili, retāk balti, ziednesis 35-90 cm augsts.
tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu.
bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs.
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
martagonlilija Liliju ģints suga ("Lilium martagon"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenu, olveida sīpolu, Latvijā sastopama reti, tikai Daugavas ielejā, kā dārzbēglis sastopama visā Latvijā vecos muižu parkos un to apkaimē; Daugavas lilija.
alstremērija Liliju kārtas ģints ("Alstroemeria"), brīvā dabā sastopama Dienvidamerikā, Čīles centrālajā daļā, kur aug ceļmalās.
dracēna Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Dracaena"), tropu augs (palmai līdzīgs koks vai krūms), kas Latvijā sastopams kā telpaugs.
asparāgaugi Liliju rindas dzimta ("Asparaginaceae"), daudzgadīgi lakstaugi un krūmi, lapas reducētas, to žāklēs filoklādiji - pārveidoti zari, kas veic lapu funkcijas; 4 ģintis, \~300 sugu, Latvijā tikai reti sastopams ārstniecības asparāgs jeb sparģelis, ko daudzviet audzē gan kā dārzeni, gan krāšņumaugu.
limfocīts Limfšūna, no limfaudiem cēlies vienkodola leikocīts ar apaļu kodolu un negraudainu protoplazmu.
pļavas linlape linlapju ģints suga (“Thesium ebracteatum”), pusparazītisks, 10-30 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, Latvijā sastopama ļoti reti
viscins Lipīga viela, produkts, kas rodas, pārveidojoties dažu augu šūnu sieniņām un protoplazmai.
gravilāts Literatūrā sastopams apzīmējums gailīšiem un bitenēm, kuru saknes izmantoja ārstniecībā.
mošus Literatūrā sastopams auga "Mimulus moschatus" nosaukums.
pelnene Literatūra sastopams cinerāriju ("Cineraria") sugas nosaukms, kurvjziežu dzimtas augs.
kaijgāle Literatūrā sastopams kaiju sugas "Larus glaucus" nosaukums; šī kaija ir tālo ziemeļu putns un Latvijā nav sastopama.
kremele Literatūrā sastopams nosaukums cietai bērzlapei.
daudzrija Literatūrā sastopams nosaukums tinim.
irši Literatūrā sastopams staltbriežu nosaukums (vācu "Edelhirsch").
lithops Litopši.
Rīgas kanna Livonijas laikā 14. gs. 1 kanna = 2 stopi = \~2,58 l.
Dortmaņa lobēlija lobēliju suga ("Lobelia dortmanna"), kas Latvijā vienīgā sastopama savvaļā un ir aizsargājama.
akropatoloģija Locekļu patoloģija, galvenokārt ortopēdiska rakstura.
vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim.
vides piekļuves vadības protokols lokālo tīklu protokols, kas, ievērojot lokālā tīkla topoloģiju, vada piekļuvi datu pārraides videi un nodrošina datu apmaiņu starp datu stacijām; _MAC_ protokols.
mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem.
stoponieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" iedzīvotāji.
Stopuoni Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponi" nosaukums latgaliski.
monarda Lūpziežu dzimtas ģints ("Monarda"), daudzgadīgi lakstaugi, šķautnainu 1-1,5 m augstu stulbāju, sarkaniem, sārtiem vai violetiem ziediem, kas sakopoti mieturos, sastopami gk. Ziemeļamerikā, \~12 sugu, Latvijā atsevišķi hibrīdi tiek audzēti kā krāšņumaugi.
embotiņš Lūpziežu dzimtas ģints ("Teucrium"), lakstaugi, \~300 sugas, Latvijā ļoti reti sastopamas 2 sugas.
karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā.
trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene).
Sumatras tīģeris ļoti apdraudēta tīģeru pasuga ("Panthera tigris sumatrae"), ne vairāk kā 400-500 indivīdu, vismazākie no visiem vēl sastopamajiem tīģeriem, dzīvo tikai Sumatrā, strauji izmirst malu medniecības dēļ.
apkakles agāma ļoti iespaidīga, līdz 80 cm gara ķirzaka ("Chlamydosaurus kingii"), kas sastopama Austrālijā, iztraucēta tā izpleš savu koši sarkandzelteno kakla apkakli, atpleš koši sarkano muti, šņāc un šūpojas no vienas puses uz otru.
brūndzelzsrūda Ļoti izplatīta dzelzsrūda, sastopama dažādos veidos: spīdīgos, šķiedrainos vai radiālšķiedrainos apaļos vai stalaktītveidīgos agregātos.
forlana Ļoti jautra deja 6/4 vai 6/8 taktī, sastopama 18. gs. sākumā, piem., Baha un Telemana darbos.
tritanomālija Ļoti reta anomāla trihromāzija, samazināta zilo krāsu uztverošo vālīšu jutība, ar X hromosomu saistīta pārmantota pazīme, ko sastop 0,0001% baltās rases vīriešu.
neiroendokrīnā familiārā osteopātija ļoti reti sastopama familiāra hipofosfatēmiska kaulu distrofija ar kompleksiem centrālās nervu sistēmas darbības un endokrīniem traucējumiem.
panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
lonsdeilīts Ļoti reti sastopams minerāls, tāpat kā dimants, sastāv no oglekļa atomiem, tikai tie izkārtoti atšķirīgā režģī, dabā sastopams tikai ar piemaisījumiem, bet laboratorijas apstākļos iegūts bez piemaisījumiem, tas izrādījās par 58% cietāks nekā dimants.
murīds Māceklis, kas apgūst islāma slepenās mācības; sevišķi bij sastopami dervišu ordenī.
magnetorezistīvais efekts magnetopretestība.
auslecīte Magoņu dzimtas augs cīrulītis ("Corydalis"), divdīgļlapis, divkārt trīsdalītām lapām, zied pavasarī daudziem piešotiem purpursarkaniem ziediem, diezgan bieži sastopams ēnainos mežos; cīruļa zāle.
glaucija Magoņu dzimtas ģints ("Glaucium"), viengadīgi, divgadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, nezāles, ziedi dzelteni vai sarkani, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama retumis kā adventīvs augs.
Antonija kārdinājumi mākslā bieži sastopams motīvs.
sintētiskais kristāls mākslīgi audzēts krisāls, kas dabā ir reti sastopams vai arī nav sastopams; vairums to ir plaši lietoti, piemēram, pusvadītāji, pjezoelektriķi, segnetoelektriķi.
mendelevijs Mākslīgi iegūts ķīmiskais elements; pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts periodiskās sistēmas 101. elements; simbols Md, zināmi 6 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos.
tritijs mākslīgi iegūts radioaktīvs ūdeņraža izotops ar masas skaitli 3; T.
tehnēcijs Mākslīgi radīts ķīmiskais elements - radioaktīvs metāls, periodiskās sistēmas 43. elements, Tc, zināmi 20 radioaktīvie izotopi.
plutonijs mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 94. elements, Pu, atommasa 244,06, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 15 radioaktīvie izotopi.
neptūnijs mākslīgi radīts transurāna ķīmiskais elements, Np, atomnumurs 93, atommasa 237,05, aktinoīds, iegūts mākslīgi, zināmi 11 radioaktīvie izotopi; sabrūkot veido plutoniju.
kopernikijs Mākslīgi sintezēts ķīmiskais elements ar simbolu Cn ("Copernicium") un atomnumuru 112, stabilākā izotopa pussabrukšanas periods \~30 sekundes, pirmo reizi radīts 1996. gadā, līdz 2010. gadam konstatēti aptuveni 75 šī elementa atomi.
pintaders Māla spiedogs ar reljefu ornamentu, sastopami dažādās kultūrās no neolīta līdz viduslaikiem.
eritrēmiskā mieloze maligns eritro- un mielopoēzes palielinājums pieaugušiem: izteikta perifēriska eritroblastoze; normohroma anēmija ar anizo- un poikilocitozi; trombocitopēnija ar hemorāģiskās diatēzes iezīmēm; neraksturīga leikocitoze ar novirzi pa kreisi; palielinātas aknas un liesa ar sekundārās asinsrades centriem šais orgānos.
Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
meža sicista māņlēcējpeļu dzimtas suga (“Sicista betulina”), mazs grauzējs, ķermeņa garums 6-8 cm, masa 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās.
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi.
īstais mārdadzis mārdadžu suga ("Silybum marianum"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvo augu, paretam sastopams kā dārzbēglis.
divpunktu mārīte mārīšu dzimta suga ("Adalia bipunctata"), Latvijā sastopama bieži, parasti apdzīvotās vietās un to tuvumā, ķermenis 3,5-5 mm garš, ieapaļš, krāsa mainīga.
septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā.
adaptīvā maršrutēšana maršrutēšana, kas automātiski piemērojas datoru tīkla topoloģijas vai trafika izmaiņām; dinamiskā maršrutēšana.
Buclers Mārtiņš Buclers - fotogrāfs, fotorūpnieks, izdevējs (1866.-1944. g.), Latvijas fotomākslas pamatlicējs, 1903. g. atvēris pirmo fotopreču veikalu Latvijā, sarakstījis pirmo fotografēšanas pašmācības grāmatu latviešu valodā, nodibinājis pirmo latviešu fotogrāfu biedrību.
Patagonijas mara maru suga ("Dolichotis patagonia"), kas sastopama visbiežāk.
dirka Masta topa blokā ievērta tieva mīksta tērauda trose, kuras viens gals piestiprināts grotbomja nokam, lai, buru nolaižot, grotbomis nenokristu uz klāja.
kodolmateriāli Materiāli, kuri satur izotopus, kas spēj dalīties, mijiedarbojoties ar neitroniem, un kuri kodoldalīšanās procesā rada jonizējošo starojumu.
kaveola Maza bedrīte, iedobums vai invaginācija, kas veidojas uz šūnas membrānas pinocitozes laikā; pēc tam tā slēdzas un šūnas citoplazmā veido pinosomu.
M. Mazais (toponīmijā: M. Hingāns; M. Nometņu iela).
Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos.
ciņu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum caespitosum"), Latvijā reti sastopams un aizsargājams augs.
glomīza Mazs gliemezītis, kas sastopams uz zāles lapām un sēnēm.
maggiore Mažors; apzīmējums sastopams minora skaņdarbos virs mažorā rakstītās daļas.
nukleārmedicīna Medicīnas nozare, kas pēta radioaktīvo izotopu (radionuklīdu) izmantošanu slimību diagnostikā un ārstēšanā.
mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe.
Viduseiropas tumšā medusbite medusbišu rase, kas Latvijā sastopama visbiežāk un ir labi pielāgojusies vietējiem apstākļiem.
megakarioftīze Megakariocītu trūkums kaulu smadzenēs, kas rada trombocitopēniju asinīs.
utopisms Mēģinājums, centieni īstenot kādu no utopijām (1).
olīvzaļā melanēlija melanēliju suga ("Melanelia olivacea"), kas sastopama bieži uz kokiem, laponis ar labi attīstītiem apotēcijiem.
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe.
melnā slīce melnkakla dūkuris ("Podiceps nigricollis", senāk "Proctopus nigricollis").
kara- Melns; vietvārdos bieži sastopama nosaukuma daļa turku tautu apdzīvotās zemēs.
miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
Sibīrijas mēlziede mēlziežu suga ("Ligularia sibirica"), Latvijā sastopama savvaļā, aizsargājama.
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei.
volutīns Metahromatiski nukleoproteīna graudiņi baktēriju un rauga protoplazmā.
magnetopretestība Metāla relatīvās īpatnējās elektriskās pretestības izmaiņa magnētiskajā laukā attiecībā pret tā īpatnējo elektrisko pretestību bez elektriskā lauka (ir gareniskā magnetopretestība un šķērsmagnetopretestība).
retie metāli metāli (piemēram, vanādijs, volframs, molibdēns, tantals), kuri dabā ir reti sastopami, neveido minerālu nogulas vai kuru iegūšana ir sarežģīta.
autoradiogrāfija Metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju; radioautogrāfija.
polimērmateriālu spiedienliešana metode precīzu dažāda lieluma (no 1-2 mm līdz 1,5 m) un sarežģītas konfigurācijas izstrādājumu iegūšanai no plastmasas (termoplasta, reaktoplasta, putuplasta) vai gumijas maisījuma.
radioencefalogrāfija Metode, ar ko pētī injicētu iezīmētu radioaktīvo izotopu plūsmu caur smadzeņu asinsvadiem, noteicot to ar ārēju scintilācijas skaitītāju.
fotosalikums Metode, ar kuru iespieddarbs tiek salikts tieši uz filmas vai fotopapīra.
stereofotogrammetriskā uzmērīšana metode, ar kuru veido topogrāfiskās kartes, izmantojot aeroainu stereopārus.
subtrakcija Metode, ko lieto neskaidru anatomisku struktūru rentgenogrāfiskā vai scintigrāfiskā attēla uzlabošanai; attēla negatīvu, kas iegūts pirms kontrastvielas vai radioizotopa ievadīšanas, datorizēti vai fotogrāfiski atdala no vēlāk iegūta attēla.
masspektrometrija Metožu kopums izotopu masas, masas skaitļu un relatīvās izplatības noteikšanai ar masspektrometru vai masspektrogrāfu.
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža.
sēņu kailgliemezis meža kailgliemežu dzimtas suga ("Malacolimax tenellus"), kas sastopama uz sēnēm.
vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki.
mercene Meža pīle ("Anas platyrhynchos"), zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
mežapīle Meža pīle (mercene) - zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas lielākā peldpīle, Latvijā sastopama ļoti bieži visu gadu.
sicista Meža sicista - māņlēcējpeļu dzimtas suga ("Sicista betulina"), viens no vismazākajiem grauzējiem, ķermeņa garums - 6-8 cm, masa - 6-10 g, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium).
mežazoss Meža zoss - zosveidīgo kātas liels trokšņains ūdensputns; Latvijā caurceļotāja, sastopama samērā bieži.
melnais mežastrazds mežastrazdu ģints suga ("Turdus merula"), kas Latvijā sastopama samērā bieži.
silastrazds Mežastrazdu ģints suga ("Turdus viscivorus"), slaids dziedātājputns, lielāks par mājas strazdu, Latvijā sastopams samērā bieži, tomēr ir retākais no Latvijā ligzdojošajiem mežastrazdiem, izplatīts nevienmērīgi.
mūru mežsalāts mežsalātu suga ("Mycelis muralis", arī "Lactuca muralis"), daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu, stulbājs līdz 80 cm augsts, samērā bieži sastopams mežos, krūmājos, meža ceļu malās.
trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
ektoendomikoriza mikorizas paveids jeb jauktā mikoriza, kas sastopama pareti.
bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
loricifera mikroskopisks, nogulumos mītošs jūras bezmugurkaulnieks, kas parasti sastopams starp smilšu un dubļu daļiņām okeānā, atklātas dažas sugas, kas, vismaz šķietami, dzīvo vidē bez skābekļa.
rūsganais mīkstspārnis mīkstspārņu suga ("Cantharis fusca"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
vītolu miķelīte miķelīšu suga ("Aster salignus", senāk "Aster salicifolius"), sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
globālā ģeogrāfiskā referencsistēma militāra rakstura sakaru sistēma (GEOREF) uz Zemes esošu punktu un areālu noteikšanai un fiksēšanai (veidota uz 1:250000 un sīkākiem mērogiem); pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā.
galvainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps capitata"), kas sastopama uz briežtrifelēm.
miltainā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps farinosa"), kas sastopama uz pieaugušiem naktstauriņiem.
sazarotā milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps polyarthra"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām.
irbuļu milnene milneņu ģints sēņu suga ("Cordyceps stylophora"), kas sastopama uz kukaiņu kūniņām.
parastā miltene milteņu ģints suga ("Arctostaphylos uva-ursi"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos silos un kāpu mežos, mūžzaļš sīkkrūms ar ložņājošiem, stipri zarotiem dzinumiem.
megatērijs Milzīgs, fosils nepilnzobju kārtas dzīvnieks, līdzīgs tagadējiem sliņķiem, to atliekas sastopamas Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
mārabuls Milzu āboliņš, tauriņziežiem piederīgas ģints augs, Latvijā sastopamas 3 sugas.
tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda.
eleoplasts Milzu šūna, kuras citoplazmā ir eļļas pilieni.
kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās.
stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
geli Minerālgeli - dabā sastopamas neorganiskas vielas, kas amorfā stāvokļa dēļ nav uzskatāmas par minerāliem.
barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos.
anhidrīts minerāls - ūdeni nesaturošs kalcija sulfāts CaSO~4~; Latvijā sastopams ģipšakmeņos sīku ieslēgumu veidā.
pleonasts Minerāls melnā vai tumši zaļā krāsā, parasti sastopams pārkristalizētos un kontaktā ar magmu pārveidotos kaļķakmeņos.
ilzemanīts Minerāls Mo~3~O~8~•nH~2~O, zils, melns, zemjaini agregāti, arī minerālu un iežu pigments; Latvijā sastopams smilšu starpslāņos devona māla iegulās.
piromorfīts Minerāls zaļā krāsā, kristalizējas heksagonālā singonijā, sastopams kopā ar citiem svina minerāliem, kā pēdējo pārvēršanās produkts.
seladonīts Minerāls, dzelzs, magnija un kālija silikāts, zemjains vai sīkzvīņains, sastopams pārveidotu tufu un mandeļiežu tukšumos, lieto kā zaļu krāsvielu.
melanterīts Minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā, dabā sastopams samērā reti, jo viegli šķīst, un tādēļ nepastāvīgs.
pektolits Minerāls, kristalizējas triklīnā singonijā, satopams bāzisku izvirdumu iežu tukšumos.
haimatīts Minerāls, kristālos ar metāla spīdumu, dabā sastopams dažādos veidos.
karnotīts minerāls, spilgti dzeltens, graudaini agregāti, radioaktīvs, sastopams urāna un vanādija atradņu oksidēšanās zonās, arī smilšakmeņos: urāna un vanādija rūda.
mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
parastā mizložņa mizložņu suga ("Certhia familiaris"), kas sastopama arī Latvijā, pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
modifikācija Modificēšanās, neliela pārveidošanās (nepārtopot par ko citu); tās rezultāts.
biomembrāna Molekulāra izmēra struktūra, kas norobežo ikvienas šūnas protoplastu un tās organoīdus.
zilganā molīnija molīniju suga ("Molinia caerulea"), Latvijā sastopama samērā bieži, tiek audzēta arī kā krāšņumaugs un izveidotas vairākas šķirnes.
rapānas Molusku dzimtas jūras vēderkāji, kas sastopami gk. Japāņu jūrā (ievesti arī Melnajā jūrā), iznīcina austeres.
sakaji Mongolīdu rases Malakas pussalas pirmiedzīvotāji, kas vēl 20. gs. bija sastopami kalnāju pirmmežos.
garšīgā monstera monsteru suga ("Monstera deliciosa"), dabā sastopama Panamā un Meksikas dienvidu apgabalos, kur tā uzkāpj līdz 20 m augstu, augļi pēc garšas atgādina gan banānu, gan ananasu.
goliātvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas varžu dzimtas suga ("Rana goliathe"), ķermeņa garums - līdz 32 cm, masa - \~3 kg, sastopama Āfrikā.
plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā.
protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām.
apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija.
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums.
sarkoplazma Muskuļšķiedras citoplazma, kurā atrodas miofibrillas.
burka musulmaņu sievietes apģērba konservatīvākais veids, tradicionāli visbiežāk sastopams Afganistānā, sedz visu seju, atstājot nelielu šķirbiņu acīm, lai valkātāja varētu kaut ko saskatīt, un to pašu dažreiz sedz tīkliņš.
skroderputns Mušķērāju dzimtas dziedātājputnu suga, ligzdu veido no vienas vai vairākām lapām, kuru malas sašuj kopā ar augu šķiedras u. c. pavedieniem, sastopams Indijā un Šrilankā.
melnais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula hypoleuca"), kas sastopama arī Latvijā.
mazais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula parva"), sastopama arī Latvijā.
pelēkais mušķērājs mušķērāju suga ("Muscicapa striata"), sastopama arī Latvijā.
citoplazmatiskās mutācijas mutācijas, kas skar citoplazmatiskās iedzimtības faktorus.
parastā muzejvabole muzejvaboļu suga ("Anthrenus museorum"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
Akageras nacionālais parks nacionālais parks Ruandā (_Akagera, Parc National ď_), atrodas valsts ziemeļaustrumos pie Tanzānijas robežas, dibināts 1934. gadā, ietver savannu, kalnu un purvu biotopus.
Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs.
kaulīnija Najādu dzimtas ģints ("Caulinia"), maigi, trausli, ūdenī iegrimuši viengadīgi augi, lapas šauri lineāras, ar sīkzobainu malu, īsu maksti un austiņām, 45 sugas, Latvijā 2 sugas, abas aizsargājamas un ļoti reti sastopamas.
brunsfelsijas Nakteņu dzimtas nelieli krūmi ar mūžzaļām lapām, savvaļā sastop Dienvidamerikā, ziedi sākumā tumši violeti, vēlāk izbalo un kļūst balti.
lielā nāra nāru suga ("Nājas mājor"), Latvijā sastopams divmāju augs ar dzeloņainu, stīvu un ļoti zarainu stublāju.
pakalnu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga ("Myosotis ramosissima"), Latvijā sastopama samērā reti un aizsargājama
sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā).
gludā nefroma nefromu suga ("Nephroma laevigatum"), sastopama reti, atrasta Slīterē, kā arī Žīguru pagastā, parasti pie koku pamatnes vai uz apsūnojušām klintīm, tās daivu malas ir gludas vai mazliet robainas, retāk viļņainas, virspuse dzeltenīgi brūngana vai brūngana, lapoņa virspuse gluda, spīdīga, kaila, apakšpuse gaišāka, dažreiz dzeltenīga vai bāli oranža, augļķermeņi — apotēciji — attīstās lielā skaitā.
vienādā nefroma nefromu suga ("Nephroma parile") sastopama reti uz apsūnojušām koku stumbru pamatnēm, apsūnojušiem akmeņiem un cita substrāta, lapoņi pelēkbrūni vai brūni, daivu malas ar sorēdijām.
iegadīties Negaidot rasties, būt sastopamam; gadīties.
bālā negailene negaileņu suga ("Hygrophoropsis pallida"), sastopama ļoti reti egļu mežos, mitrās vietās, sfagnos.
platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās.
neīstenojams Neizpildāms, utopisks.
neizdarāms Neizpildāms, utopisks.
nepamirkšķināt ne acu neizrādīt savas izjūtas, sastopoties ar ko neparastu, nepatīkamu, grūtu; bez sirdsapziņas pārmetumiem, drosmīgi, aukstasinīgi; vienaldzīgi.
neutrs Nekatra kārta, viena no trim ide valodu lielākajā daļā sastopamajām gramatiskajām kārtām; nekatra dzimte.
planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
sanikula Neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos.
gugatnis Neliels tārtiņu dzimtas melnbalts purva putns ("Philomachus pugnax", senāk "Machetes pugnax"), Latvijā sastopams mitrās pļavās un zāļu purvos, bet ligzdo reti.
paronihija Neļķu dzimtas apakšdzimta ("Paronychinoideae"), no kuras Latvijā sastopami gauri, pagauri un trūkumzālītes.
alsiņi Neļķu dzimtas apakšdzimta, no kuras Latvijā sastopamas gaurenītes, holostejas, honkēnijas, mēringijas, radzenes, smiltenītes, ūdensvirzas, virzas un žultszālītes.
melnodzene Neļķu dzimtas ģints ("Cucubalus"), 1 suga, kas sastopama arī Latvijā.
megakarioblasts Nenobriedis megakariocīts - milzu šūna ar negraudainu, stipri bazofilu citoplazmu un kodolu, kuram ir smalka hromatīna struktūra un vairāki kodoliņi.
mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu.
zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras.
sterilo micēliju rinda nepilnīgi pazīstamas sēnes ("Mycelia sterilia"), kas neveido sporas un sastopamas dažādās sterilās stadijās, kas ir micēlija veidojumi un noder pārziemošanai un jauna micēlija veidošanai; rindā 28 ģintis, 200 sugu.
monīlija Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma hifomicēšu klases dzimta ("Moniliaceae"), sastopamas gan kā saprofīti, gan kā parazīti - augu, dzīvnieku un cilvēku slimību ierosinātājas; Latvijā konstatētas \~35 ģintis, \~230 sugu.
neiroplazma Nervu šūnas citoplazma.
atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās.
radioaktīvais izotops nestabils ķīmiskā elementa izotops, kam piemīt radioaktivitāte.
niedrāzis Niedrājantilopju apakšdzimtas suga, skausta augstums - 1,2-1,3 m, masa - \~250 kg, sastopams gandrīz visā Āfrikas teritorijā.
melnvēdera niedrskrējējs niedrskrējēju suga ("Odacantha melanura"), 6,5-7,5 mm garš ķermenis ar košiem oranžiem segspārniem, zaļu galvu, sastopama mitrās un pārpurvotās vietās.
spuldzeņu nikandra nikandru suga ("Nicandra physaloides"), Latvijā reti sastopama sakņu dārzos, pagalmos, nezālienēs, audzē arī kā krāšņumaugu.
pundurnīlzirgs nīlzirgu dzimtas suga ("Choeropsis liberiensis"), ķermeņa garums 170-185 cm, astes garums 15-17 cm, masa 250-275 kg, sastopama reti.
Garkalnes pagasts no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā.
aramiešu alfabēts no fēniķiešu alfabēta cēlies raksts, ko sastop papirusa tīstokļos blakus vadžu rakstiem arābu apdzīvotos apgabalos.
bardūna No masta topa nākoša trose stengas nostiprināšanai atpakaļvirzienā.
pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves.
nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums.
calando Nomierinoties; klusāk un lēnāk topot.
non-stop Nonstop.
pretī Norāda uz tuvošanos kam tādam, ar ko ir jāsastopas.
kalnu norgalvīte norgalvīšu suga ("Jasione montana"), Latvijā samērā bieži sastopama sausās pļavās, izcirtumos, priežu mežos, kāpās.
skenēt Noteikt organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanos.
bioma Noteiktā klimatiskajā reģionā sastopamo augu un dzīvnieku kopums.
augšanas apstākļi noteiktā vietā sastopamas dzīvo organismu un nedzīvās vides pašregulējošas sistēmas ar līdzīgu uzbūvi un dzīvības norisēm galveno koku sugu audžu augšanas gaitā un līdzīgu meža atjaunošanos pēc audzes nociršanas.
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
karšu rekognoscēšana novecojušu topogrāfisko karšu satura korekcija atbilstoši jaunajām apvidus īpatnībām.
līklapu novellija novelliju suga ("Nowellia curvifolia"), sastopama samērā reti, gk. mitros un slapjos mežos, kā arī kūdreņos, uz trupošām skujkoku (egļu, priežu) kritalām pēc mizas atdalīšanās (retumis aug uz mizas).
sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu.
gjurza Odžu dzimtas suga, līdz 1,6 m gara čūska, ļoti indīga, sastopama Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumu daļā.
punduržirafe Okapi - žirafu dzimtas suga ("Okapia johnstoni"), vienīgā ģintī, ķermeņa garums - \~2 m, masa - \~250 kg, Āfrikā Kongo baseinā, reti sastopama, aktīva naktīs, ēd gk. krūmu lapas.
arhejs Okeāna planktonā sastopams vienšūnas organisms.
arhiblasts Olšūnas citoplazma.
dīgļplazma Olšūnas protoplazma, kas satur vielu krājumu augošā dīgļa barošanai.
ķikurigū Onomatopoēze - gaiļa dziesma.
mainīgā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha varia"), kas uz lapu kokiem bieži sastopama visā Latvijā, tai gaišs laponis un iegareni, zaroti, bieži vien zvaigžņveida grupās sakārtoti apotēciji.
ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
stereoautogrāfs Optiski mehānisks instruments stereoainu grafiskai apstrādei, kuru lieto, sastādot topogrāfiskos plānus, kartes, profilus.
analogais stereoinstruments optiski mehānisks stereoinstruments, ar kuru veic mērījumus optiskā vai optiski mehāniskā formā veidotā ainu stereomodelī, izmantojot stereoskopiskās aplūkošanas un mērīšanas iespējas; stereomodelis paredzēts topogrāfisko karšu sagatavošanai.
densimetrs Optisks instruments fotoplates, fotolentes, fotopapīra gaismasjutīgā slāņa melnojuma blīvuma noteikšanai.
pektīnviela Organiska viela, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīni.
pektīni Organiskas vielas, kas pieder pie polisaharīdiem un tiem līdzīgiem savienojumiem un kas sastopami sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā; pektīnvielas.
nitrozogrupa Organiskos savienojumos sastopamā -N:O grupa.
propils Organiskos savienojumos sastopamais radikālis C3H7.
heptils Organiskos savienojumos sastopamais radikālis C7H5.
fenīlens Organiskos savienojumos sastopams divvērtīgs radikālis -C6H4-.
acetils Organiskos savienojumos satopamais etiķskābes radikālis CH~3~CO.
sincītijs Organisma audu veidojums, kurā šūnas nav norobežotas cita no citas, bet starp to atsevišķām protoplazmas daļām un kodoliem ir starpsienas.
kodols Organisma šūnas sastāvdaļa, kas atrodas protoplazmā.
prokarioti Organismi, kam šūnas kodols nav ar membrānu norobežots no citoplazmas.
poliploīdi Organisms, kura šūnās ir divi vai vairāki veseli hromosomu komplekti (genomi); rodas, divkāršojoties, trīskāršojoties utt. tā paša organisma genomam (autopoliploīdi) vai apvienojoties vairāku sugu genomiem (alopoliploīdi).
bletila Orhideju dzimtas ģints ("Bletilla"), savvaļā sastopama Ķīnas dienvidos, Eiropā audzē kā krāšņumaugu.
bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu.
koraļļsakne Orhideju dzimtas ģints ("Corallorhiza"), daudzgadīgi lakstaugi ar sulīgu, koraļļveidīgi sazarotu sakneni \~15 sugu, Latvijā sastopama viena suga.
saulenīte Orhideju dzimtas ģints ("Goodyera"), daudzgadīgi lakstaugi ar zarotu, ložņājošu pavedienveida sakneni, \~30 sugu, Latvijā samērā bieži sastopama 1 suga.
hermīnija Orhideju dzimtas ģints ("Herminium"), daudzgadīgi lakstaugi, gumi lodveidīgi, 30 sugu, Latvijā 1 suga, kas sastopama reti, mitrās pļavās un meža klajumos.
divlape Orhideju dzimtas ģints ("Listera"), daudzgadīgi lakstaugi (parasti sastopami mitrās pļavās, mežu klajumos).
dzegužpuķe Orhideju dzimtas ģints ("Orchis"), daudzgadīgi lakstaugi ar ziediem vārpās (dažu sugu gumus lieto ārstniecībā), \~85 sugas, Latvijā sastopamās 4 sugas ir aizsargājami augi.
falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā.
naktsvijole Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas.
odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē.
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
mušu ofrīda orhideju dzimtas suga (“Ophrys insectifera syn. Ophrys muscifera”), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama, aug pārpurvotos priežu mežos, kaļķainos zāļu purvos un purvainās pļavās.
ortopaidija Ortopēdija.
ortopēds Ortopēdijas speciālists.
tūtors Ortopēdiska ierīce kustību izslēgšanai vienā vai vairākās locītavās, fiksējot attiecīgās locītavu daļas.
korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā ieliek apavos.
ortopēdists Ortopēds.
ortēzes Ortozes - ortopēdiskas palīgierīces vai aparāti slimā locekļa vai mugurkaula imobilizācijai, atslogošanai vai koriģēšanai.
Kurzemes apledojums otrais viduspleistocēna apledojums Latvijā, kura morēnas nogulumi sākotnēji nodalīti un nereti sastopami atsegumos Rietumkurzemē.
kaprilalkohols Otrējais metīlheksilkarbinols, dabā nav sastopams, iegūst mākslīgi, pārziepojot rīcineļļu ar kodīgo kāliju un ziepes ātri pārtvaicējot; bezkrāsains eļļains šķidrums ar aromātisku, bet ne visai patīkamu smaku.
parastā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia vulgaris"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš.
panhromatisms Paaugstināts (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
Tufa pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon tophaceus"), Latvijā aizsargājama.
parastais pabērzs pabērzu suga ("Rhamnus catharticus"), kas Latvijā sastopama savvaļā.
viņpavasar Pagājušajā pavasarī; arī topavasar.
Ropažu pagasts pagasts Ropažu novadā (2004.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2004. g. Rīgas rajonā, 1819.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Stopiņu un Garkalnes pagastu, kā arī ar Siguldas, Ogres un Salaspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rodenpois, krieviski — Rodenpoiskaja.
Stopiņu pagasts pagasts Ropažu novadā (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 2004.-2009. g. novads Rīgas rajonā) ar administratīvo centru Ulbrokā, robežojas ar Garkalnes un Ropažu pagastu, kā arī ar Salaspils novadu un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurtenhof, krieviski — Stopinskaja.
pasamīties Paiet vai pabraukt garām tā, ka nesastopas.
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
Coturnix coturnix coturnix paipalu pasuga, kas satopama arī Latvijā.
vidusmērs Pakāpe (kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga bieža sastopamība, parastums, kādu ievērojamu, izcilu pazīmju trūkums.
taisīties Pakāpeniski veidoties (parasti par parādībām dabā); būt tādam, kam piemīt topošas norises, topoša stāvokļa u. tml. pazīmes.
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
keratofīri Paleotipa efuzīvie ieži ar masīvu tekstūru un albīta fenokristāliem, sastopami kopā ar bāziskajiem efuzīvajiem iežiem.
parastā palmciveta palmcivetu suga ("Paradoxurus hermaphroditus"), sastopama Indijā, Šrilankā, Indonēzijā un Filipīnās.
rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā.
hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija.
vaskapalma Palmu rindas ģints ("Ceroxylon"), sastopama Dienvidamerikā, tās 60 metru augstais stumbrs klāts ar plānu vaska kārtu.
zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta.
sīpolu muša pamušu dzimtas suga ("Chortophila antiqua").
uzgrūst Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāveic, jāpārdzīvo; panākt, ka ierodas, jāsastop (nevēlams cilvēks).
avicennijas Panātru rindas koku ģints ("Avicennia"), kas sastopama mangrovju audzēs.
ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
korella Papagaiļu ģints ("Cacatua") apakšģints ("Licmetis") 6 sugas, kas brīvā dabā sastopamas no Austrālijas līdz Filipīnām.
ezerene Paparžaugu grupas klase ("Isoetopsida"), heterospori lakstaugi, kuriem lapas rozetē, pie lapas pamata ir mēlīte (ligula 1(2)) un zem tās bedrītē atrodas sporangijs.
psilotāli Paparžaugu klase ("Psilotales"), gk. sastopami vēlīnā silūrā un devonā, bet ir arī dažas recentas formas.
likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu.
spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē.
saistītā iedzimšana parādība, ka hibrīdiem vecāku pazīmju kombinācijas ir sastopamas biežāk, nekā sagaidāms, pamatojoties uz varbūtības likumiem.
valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas).
lingvistiskā universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās; valodas universālija.
palmaciti Pārakmeņojušās palmu atliekas, kas sastopamas terciārā laikmetā.
ļukkurpīte Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris"); aklenīte - bieži sastopama nezāle.
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju.
Šinca šņibītis parastā šņibīša pasuga ("Calidris alpina schinzii"), kas sastopama arī Latvijā, aizsargājama.
koplietojamais tīkls Ethernet parastā tīkla _Ethernet_ topoloģija, kad tīkla stacijas kopīgi izmanto visu tīkla joslas platumu.
erizimotoksīns Parastās pērkonenes lakstu drogā sastopama viela, kas ir gandrīz divreiz aktīvāka par strofantīnu, bet ar mazāku toksiskumu.
cineols Parastās vībotnes lapās sastopama ēteriska eļļa.
makets Paraugs, kas atspoguļo (topoša darba) saturu un izveidi.
hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem.
ehinorinhs Parazītskrāpju suga; sastopami mugurkaulnieku un cilvēka zarnās, sagādā lielas sāpes.
zaļgalvas parazītskrejvaboles parazītskrejvaboļu suga ("Lebia chlorocephala"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
normoblasts Pārejas stadija starp normālu eritrocītu un proeritroblastu; tam ir piknotisks kodols un hemoglobīns citoplazmā.
vermiporellas Pārkaļķojušās organismu atliekas, kas veido kaļķakmeņus, Latvijā sastopamas augšordovika Pirgu horizonta Ludzas svītas nogulumos.
citokinēze Pārmaiņas, kas notiek citoplazma šūnas dalīšanās procesā.
engramma Pārmaiņas, kas paliek citoplazmā, piem., neironā pēc noteikta kairinājuma.
recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu.
smalkā parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga ("Parmelia elegantula"), izplatīta uz platlapu kokiem mitrākās vietās, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā.
kausveida parmēlija parmēliju suga ("Parmelia acetabulum"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
brūnmelnā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia fuliginosa"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
Mužo parmēlija parmēliju suga ("Parmelia mougeotii"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
klinšu parmēlija parmēliju suga ("Parmelia saxatilis"), Latvijā sastopama bieži, tai lapoņa virspuse ar tumšām, cilindriskām izīdijām, aug gk. uz akmeņiem, bet Baltijas jūras piekrastē palielinātā mitruma dēļ pāriet arī uz koku stumbriem.
ādainā parmēlija parmēliju suga ("Parmelia tiliacea"), Latvijā sastopama reti, ir aizsargājama.
džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans.
garna pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas suga ("Antilope cervicapra"), sastopama Indijas līdzenumos.
gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka.
titāna dioksīds pārtikas piedeva E171 (sastopama dabā, var saturēt nanodaļiņas), krāsviela (balta), tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontaktā ar ādu var izraisīt kairinājumu, ir pierādījumi par vēža izraisīšanu dzīvniekiem.
kālija sulfāti pārtikas piedeva E515 (dabā sastopams minerāls), skābuma regulētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu, lietošanai uzturā nelielā daudzumā, bet lielas devas var izraisīt kuņģa un zarnu trakta asiņošanu.
E223 Pārtikas uzlabotājs - nātrija metabisulfīts, konservants, iespējamā iedarbība - astma (dzīvībai bīstamas lēkmes), siena drudzis, nātrene, atopisks dermatīts.
tanzanīts Pasaulē visretāk sastopamais dārgakmens, kuru var atrast tikai četrus kilometrus garā joslā Kilimandžāro piekalnēs Tanzānijā.
WOC Pasaules Ortopēdijas koncerns (angļu "World Orthopaedic Concern").
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
Dreiliņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Stopiņu novadā un Rīgas pilsētā.
pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni.
pašbilde Pašportrets, parasti fotografēts ar viedtālruni, turot to rokā; pašfoto; fotopašportrets.
hematoporfirīnisms Patoloģisks stāvoklis, ko raksturo hematoporfinēmija un jutība pret saules gaismu.
alysiella Pavedienveidīgo daudzšūnu baktēriju trihobaktēriju ģints, sastopamas dzīvnieku mutes dobumā.
pagaist Pazust, nebūt vairs sastopamam, arī vairs neeksistēt (parasti par cilvēku); aizmirst.
fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
apkakles pekars pekaru suga ("Tayassus tajacu"), kas sastopama biežāk.
šķavu pelašķis pelašķu suga ("Achillea ptarmica syn. Ptarmica vulgaris"), Latvijā savvaļā sastopams reti, tiek audzēts kā krāšņumaugs.
toplaterna Peldlīdzeklā signāllaterna, kas izvietota tā masta topā.
spinakera bloks peldlīdzekļa masta topā (vai augšdaļā) piestiprināts bloks, caur kuru rit spinakerfalle, ar ko paceļ spinakerburu.
Baltijas garnele peldvēžu apakškārtas dzimtas "Palaemonidae" suga ("Palaemon squilla"), kuras sīka varietāte (garums - līdz 4 cm) sastopama arī Rīgas līcī.
makstene Pelēkā makstsēne ("Amanata vaginata", senāk "Amanitopsis vaginata"), himēnijsēņu klases atmateņu rindas mušmiru dzimtas ēdama lapiņsēne mēreni lielu pelēkbrūnu cepurīti, kam pamitra spīdīga virsa, un pagaru brūnu kātiņu, ap kura paplašināto pamatu diezgan liela maksts, gaļa balta un trausla.
pelēkā roņa Baltijas jūras pasuga pelēkā roņa pasuga ("Halichoerus grypus macrorhynchus") no kuras sastopami tikai daži simti īpatņu.
Picus canus canus pelēkās dzilnas pasuga, kas sastopama Latvijā.
cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži.
andezīts Pelēks vai melns efuzīvs iezis, kas sastāv no plagioklaziem un viena vai vairākiem tumšajiem minerāliem (biotīta, amfiboliem, piroksēniem); pēc izplatības otrais (aiz bazalta) vulkānisko izlijumiežu tips, mineraloģiski un ķīmiski līdzīgs diorītam, ir tā efuzīvais ekvivalents; Latvijā sastopams Ādažu-Inčukalna rajonā apakšproterozoja Ādažu slāņkopā.
peperīns Pelēks, sīkgraudains vulkānisks iezis, bieži sastopams Romas klajumos.
sakņu pelūde pelūžu suga ("Hypochoeris radicata"), kas samērā bieži sastopama sausos priežu mežos, laucēs, sausieņu pļavās, atmatās, grantsbedrēs, ceļmalās, daudzgadīgs lakstaugs.
pelēkā peļkājīte peļkājīšu suga ("Prunella modularis"), kas sastopama arī Latvijā.
glutations Peptīds, kas sastāv no 3 aminoskābju - glutamīnskābes, cisteīna, glicīna atlikumiem; sastopams gandrīz visos dzīvajos organismos.
aktinoīdi Periodiskās sistēmas 3. grupas 14 (90.-103.) ķīmiski tuvu radioaktīvu elementu (metālu) kopa, kas šai sistēmā atrodas aiz aktīnija; dabā sastopami urāns un torijs, citus iegūst mākslīgi.
mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā.
hedhanters Personāla atlases konsultants ("galvu mednieks"), kura uzdevums ir nolūkot topošam vai esošam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus citos jau darbojošos uzņēmumos.
pašfoto Personas pašportrets, kas parasti uzņemts ar viedtālruni vai planšetdatoru, turot to rokā; fotopašportrets; pašbilde.
lāsainā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus guttatus"), kas Latvijā sastopama brīvā dabā.
izbalējošā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria albescens"), kas sastopama bieži gan uz lapu kokiem, gan uz skuju kokiem, tai ir diskveida sorāļi.
puslodes pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria haemisphaerica"), aug gk. uz gludas lapu koku mizas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
gludā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria leioplaca"), kas bieži sastopama uz gludas lapkoku mizas, tās apotēciji atrodas pie pamata paplašinātos kārpveida izaugumos.
caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām.
panhromatizēt Piejaucot emulsijai attiecīgas vielas, paaugstināt (piemēram, fotoplates, fotofilmas) jutīgumu pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem.
herpetotherinae Piekūnu dzimtas apakšdzimta, kuras pārstāvji Latvijā nav sastopami, dzīvo Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas subtropu un tropu mežos.
ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas.
egļu rudmiese pienaiņu suga ("Lactarius deterrimus"), bieži sastopama egļu mežos.
purva pienene pieneņu suga ("Taraxacum palustre"), latvijā sastopama reti, aizsargājama.
četrplankumu piepjmīlis piepjmīļu suga ("Endomychus coccineus"), kas Latvijā biežāk sastopama.
kopaugošā aitupiepe piepju sēņu aitupiepju ģints suga ("Albatrellus confluens"), sastopama reti, augļķermeņa cepurīte dzeltenbrūna līdz sarkanīga, augļķermeņi veido 10-30 cm platas kopas, kam kopējs sazarots kātiņš un 5-12 kopā saaugušas cepurītes.
parastā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis pinicola").
rožainā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis rosea").
pelēkā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis grisea").
melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena").
milzu čemurene piepju sēņu čemureņu ģints suga ("Grifola gigantea"), aug pie lapu koku (gk. ozolu) pamatnes, Latvijā sastopama ļoti reti.
apmalotā piepe piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis pinicola"), kas aug uz skuju koku un lapu koku celmiem, to augļķermeņi ar gaišu malu.
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
iedzeltenā diplomitopore piepju sēņu grupas diplomitoporu ģints suga ("Diplomitoporus flavescens").
maigā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Leptoporus mollis").
Lindblada pelēkpore piepju sēņu grupas pelēkporu ģints suga ("Cinereomyces lindbladii", syn. "Diplomitoporus lindbladii").
hromatoplazma Pigmentētas šūnas protoplazmas krāsainā daļa.
hromatofori Pigmentēti ieslēgumi aļģu šūnu protoplazmā; pieder pie krāsainajiem plastīdiem; reizēm par hromatoforiem sauc visus kā zemāko, tā augstāko augu krāsainos plastīdus.
uropterīns Pigments, identisks ksantopterīnam; izolēts no zīdītāju, arī no cilvēka urīna.
Smerdele Piķurga - upe Stopiņu pagastā un Rīgas pilsētas austrumu malā.
Dauguļupīte Piķurgas kreisā krasta pieteka Stopiņu novadā, garums - 3 km.
Karātavu grāvis Piķurgas labā krasta pieteka Stopiņu pagastā.
nirējs Pīlādžu kode - mazs tauriņš tīklu kožu dzimtā, maija beigās un jūnijā sastopams pīlādžu un ābeļu lapu apakšpusē, oliņas dēj uz pīlādžu ogām un āboliem, kāpuri graužas ābolos.
polimorfoze Pīlēm un zosīm sastopams helmintozes veids, ko ierosina "Polymorphidae" dzimtas dzelkņgalvji.
alibidomija Pilnīgs seksuālās dziņas trūkums; visbiežāk sastopama sievietēm, to izraisa iedzimti vai iegūti endokrīno dziedzeru darbības vai psihiskie traucējumi.
Pilobolus longipes pilobolu suga, kas arī sastopama uz zirgu ekstrementiem, bet retāk.
Pilobolus crystallinus pilobolu suga, kas bieži sastopama uz zirgu ekstrementiem.
Gendže Pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada.
Ahtopole Pilsēta Bulgārijā ("Ahtopol"), Burgasas apgabalā, 1430 iedzīvotāju (2014. g.).
Petjonvila Pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 212500 iedzīvotāju (2003. g.).
Karefūra Pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 365600 iedzīvotāju (2003. g.).
Delma Pilsēta Haiti, tās galvaspilsētas Portoprensas piepilsēta, 604200 iedzīvotāju (2003. g.).
Aktopana pilsēta Meksikā (_Actopan_), Idalgo pavalstī.
Bačka Topola pilsēta Sebijā ("Bačka Topola"), Vojvodinas Ziemeļbačkas apgabalā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.); Bāčtopoja.
mājas zirneklis piltuvjzirnekļu dzimtas suga ("Tegenaria domestica"), Latvijā brīvā dabā sastopams ļoti reti.
brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle.
tumšpīle Pīļu dzimtas ģints, ķermeņa masa - līdz 1,7 kg. Eirāzijā un Ziemeļamērikā; Latvijā sastopamas 2 sugas.
baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru.
spilvenieks Pīļu ģints ("Somateria mollissima") ar ļoti mīkstām dūnu spalvām, kas reizēm sastopama Latvijas piekrastē, pa ceļam uz Sāmsalu, kur perē.
sarkanā piraija piraiju suga ("Pygocentrus nattereri"), parasti sastopama tikai Dienvidamerikā, galvenokārt Brazīlijā, bet 2008. g. viens īpatnis izmakšķerēts Daugavpils nomalē Porohovkas dīķī, Eiropā konstatēti deviņi šīs sugas sastapšanas gadījumi dabā.
topštaga Pirmā štaga, kas iet no jahtas priekšgala uz masta vai stengas topu.
bioplazma Pirmējā viela, no kuras veidoti audi; būtiskākā vai vitālākā protoplazmas daļa pretēji paraplazmai.
kriptoficeja Pirofītu kārtas klase ("Cryptophyceae").
augīts Piroksēnu grupas iežveidotājs minerāls, sastopams andezītā, bazaltā, diabazā un citos, galvenokārt bāziskajos izvirduma iežos.
diopsīds Piroksēnu grupas minerāls, zaļš, plaši sastopams metamorfajos iežos; kristāli - dārgakmeņi.
Placynthium nigrum placintiju dzimtas suga, vienīgā, kas konstatēta Latvijā un bieži sastopama Daugavas ielejā uz dolomīta.
anortīts Plagioklazu grupas iežveidotājs minerāls, balts, pelēks, iesarkans, Latvijā sastopams kristāliskajā pamatklintājā un laukakmeņos.
barete Plakana cepure ar apaļu vai četrstūrainu dibenu, bija modē 16. gs., vēlāk sastopama kā atsevišķu amatu tērpa daļa (tiesnešiem, akadēmiķiem u. c.).
dzelzs un mangāna konkrēcijas plakani vai lodveida minerālu veidojumi, kas sastāv no dzelzs un mangāna hidroksīdiem un ir sastopami ūdenstilpju (jūru, okeānu, ezeru) dibenā; perspektīvas dzelzs un mangāna rūdas.
Ganoderma resinaceum plakanpiepju suga, kas Latvijā sastopama reti uz dzīvu koku stumbriem; tai bojājot koksni, kokā veidojas dobums.
parastais plakanstaipeknis plakanstaipekņu ģints suga (“Diphasium complanatum”, arī “Lycopodium complanatum”), Latvijā sastopams ne visai bieži priežu, retāk egļu mežos, kur zemsedzē veido vairākus kvadrātmetrus lielas tīraudzes, Latvijā aizsargājams
girodaktili Plakantārpu tipa monogeneju klases ģints ("Gyrodactylus"), no kuras Latvijā biežāk sastopamas 2 sugas, kas parazitē uz karpu un karūsu ādas un žaunām un ierosina girodaktilozi.
dinoflagelāts Planktonā sastopams mikroskopisks, apaļīgs vienšūnis ar pātagveidīgiem piedēkļiem.
plasti Plastīdi - dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā.
plastoms Plastīdos lokalizēto citoplazmas materiālo iedzimtības nesēju (plazmogēnu) kopums.
plazmogāmija Plastogāmija - tikai dzimumšūnu citoplazmas saplūšana apaugļošanās procesā (kodoli saplūst vēlāk).
laptiņi Plaša zemāko naktstauriņu dzimta, radniecīga kodēm, iedala 3 apakšdzimtās, no kurām Latvijā sastopamas 27 ģintis ar 117 sugām, no tām 31 suga vairāk vai mazāk kaitīgas; tinēji.
Āzijas bifeļa domesticētā forma plaši sastopams mājlops ("Bubalus arnee f. bubalis"), kas domesticēts Indijā pirms \~5000 gadiem.
Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas.
platišisma Platišisma dolomīts - gliemeždolomīta paveids, sastopams vietumis Daugavas svītas nogulumos.
cipus Plātnes veidā stāvošs kapa piemineklis, ko bieži sastop antīkā laikmetā, vēlāk pie jūdaisma un islāma ticīgajiem.
zvoncs Platopaugurs - paugurs ar izteiktu virsotnes plakanumu, kuru veido bezakmens māls.
klinšu petrorāgija plaukšķeņu apakšdzimtas suga ("Petrorhagia saxifraga syn. Tunica saxifraga"), kas Latvijā ir dārzbēglis un sastopama ļoti reti vecos parkos un ceļmalās.
pamatacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Basommatophora").
kātacu plaušgliemeži plaušgliemežu kārta ("Stylommatophora").
parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
melnais pļavnagainis plavnagaiņu suga ("Dasytes niger"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
II transkobalamīns plazmas glikoproteīns, kas veido kompleksu ar B12 vitamīnu, kurš reabsorbēts no tievās zarnas, un pārnes to audiem, gk. uz aknām, kur tas tiek absorbēts; tā trūkums pārtrauc imūnglobulīnu sintēzi, izraisa megaloblastisko anēmiju, granulocitopēniju un trombocitopēniju un tievās zarnas bārkstiņu atrofiju; visus minētos traucējumus var novērst, ievadot B12 vitamīnu.
plastogāmija Plazmogāmija - tikai dzimumšūnu citoplazmas saplūšana apaugļošanās procesā (kodoli saplūst vēlāk).
plazmotips Plazmons (2), citoplazmā esošo iedzimtības faktoru kopums.
obolus Pleckāju ģints "Obolidae" dzimtā ar apaļiem vākiem, kas sastāv no raga un kaļķa un formā un iekšējā uzbūvē atgādina zirga naga apakšējo virsmu, sastopams silūra nogulumos Baltijas un Skandināvijas zemēs.
terebratula Pleckāju ģints ar ovālu, gludu, bieži arī krokotu vāka virsmu, kas fosilā veidā sastopama sākot ar triasu, bet tagad apdzīvo siltas jūras no 11 m līdz lielam dziļumam.
lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi.
zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas suga ("Mustela nivalis"), Latvijā sastopama bieži, mazs dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
sikofants Plēsīgu, zaļu vaboļu suga, kas sastopama Viduseiropā.
kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros.
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas.
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
zīdainā plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus prunulus").
kausiņa plūmene plūmeņu ģints sēņu suga ("Clitopilus scyphoides").
vēršacītis Pļavas vēršacītis - tauriņu kārtas samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), kas jūnijā - augustā samērā bieži sastopams pļavās, mežmalās, laukos.
Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas.
līkvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia camptotrachela"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
resnsetas polija poliju suga ("Pohlia delicatula"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
garvācelīšu polija poliju suga ("Pohlia elongata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
diegveida polija poliju suga ("Pohlia filum"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
Leskerjē polija poliju suga ("Pohlia lescuriana"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
inulīns Polisaharīds; augu rezerves ogļhidrāts, sastopams cigoriņu saknēs, topinambūra bumbuļos u. c.
tīkls Ethernet populāra lokālo tīklu arhitektūra, ko 1970. gadu vidū izstrādāja firma "Xerox", tajā izmanto maģistrāles tīklu topoloģiju, piekļuve kopējai maģistrālei tiek īstenota, izmantojot metodi CSMA/CD.
haimīni Porfirīni ar papildus 1 dzelzs atomu, dabā sastopami krāsvielās.
dārzeņu portulaka portulaku suga ("Portulaca oleracea"), kas Latvijā ir adventīva, zināma kopš 1942. g., sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem vai nezālienēs.
jūraszirnekļi posmkāju tipa helicerātu klase ("Pantopoda"), zirnekļveidīgi jūras dzīvnieki.
senposmeņi Posmtārpu klase, ķermenis (2-50 mm) ar primitīvu posmojumu, sastopami jūru piekrastes joslās, \~400 sugu.
daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi.
bromeļļas process pozitīva kopēšanas metode, kas pamatojas uz bromsudraba fotopapīra gaismjutīgā slāņa želatīna spēju miecēties hroma sāļu ķīmiskā ietekmē; tas dod iespēju ļoti plašā spektrā variēt fotoattēla tonalitāti.
projekcijkopēšana Pozitīvas fotokopijas iegūšana ar fotopalielinātāju, projicējot un eksponējot negatīva attēlu uz pozitīvā materiāla (fotopapīra); var iegūt gan palielinātas, gan samazinātas negatīva attēla kopijas.
fotogramma Pozitīvs vai negatīvs priekšmetu siluetu attēls, ko iegūst tieši uz fotopapīra, nelietojot fotoaparātu; iegūst ar kontaktmetodi, novietojot objektus tieši uz fotopapīra un eksponējot ar virzītas gaismas plūsmu vai ar projekcijas metodi; izmanto mākslas fotogrāfijā, lietišķajā grafikā, botānikā, kopiju iegūšanai no dažādām detaļām, arī no rasējumiem un grafiskiem attēliem.
prakses modeļi sociālajā darbā praksē atzīti profesionālās darbības vispārināti, shematiski apraksti par to, kā noteiktas sociālā darba teorijas un metodes tiek īstenotas; sastopami pieci vispāratzīti prakses modeļi: 1) problēmu risināšanas modelis; 2) uzdevumcentrētais modelis (īstermiņa pieeja); 3) naratīvā pieeja; 4) kognitīvi biheiviorālā terapija; 5) krīzes intervences modelis.
blāvais praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga ("Gnorimus octopunctatus"), Latvijā aizsargājama.
lapkoku praulgrauzis praulgraužu apakšdzimtas suga (“Osmoderma eremita”), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole.
algonkins Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas; algonkijs.
algonkijs Prekembrija augšdaļa, kurā jau sastopamas organismu atliekas.
algonks Prekembrija augšējā daļa, kurā jau sastopamas organiskas atliekas.
forbiāts Preparāts augsnē sastopamo augu kaitēkļu (nematodu, kāpostu mušas olu un kāpuru u. c.) apkarošanai, satur 20% dimetilditiokarbamīnskābes metilesteri.
gammagramma Priekšmeta attēls uz fotoplates, kas iegūts, caurstarojot pētāmo priekšmetu ar gamma stariem.
hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju.
babuīns Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio cynocephalus"), sastopama Āfrikā.
hamadrils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio hamadryas"), sastopama Āfrikā.
drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā.
pienzāle Prīmulu dzimtas ģints ("Glaux"), daudzgadīgs lakstaugs, sastopams tikai ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 1 suga.
ķekarzeltene Prīmulu dzimtas ģints ("Naumburgia"), kurā 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā, sastopama arī Latvijā.
pavedienu vairodzene prīmulu dzimtas vairodzeņu ģints suga (“Androsace filiformis”), 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti
dezaktivācija Process, kad molekula zaudē enerģiju un top neaktīva.
mīksttapšana Process, kurā (kas, piemēram, viela) top mīksts.
pasta robots programma, kas automātiski atbild uz e-pasta ziņojumiem vai veic darbības, kuras balstītas uz komandām, kas sastopamas ziņojumos.
lecitoproteīns Proteīna savienojums ar lecitīnu, atrodams citoplazmā.
plasmodijs Protoplasmatiska sēnīšu masa.
protoplasma Protoplazma.
plastosoma Protoplazmas granula vai pavediens, kas saista krāsvielu.
plazmoptīze Protoplazmas izplūšana no šūnas, pārplīstot šūnapvalkam.
gimnoplasts Protoplazmas masa bez norobežojoša apvalka; gimnocīts.
plastīds Protoplazmas organoīds.
monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna.
hidroplazma Protoplazmas šķidrā daļa.
protoporfirinūrija Protoporfirins urīnā.
protopterus Protopteri.
amoks Psihiska traucējuma veids, kas sastopams Malajas arhipelāga iedzīvotājiem; slimnieks pēc īslaicīgas lēkmes metas skriet, iznīcinot visu, kas gadās ceļā.
zilgalvis Pūcīšu dzimtai piederīgs tauriņš, sastopams rudeņos, kāpuri sevišķi kaitē plūmju kokiem.
baltā pūce pūču dzimtas suga ("Nyctea scandiaca"), Latvijā sastopama tikai retumis, kā ziemas viesis, Eiropā aizsargājama.
meža pūce pūču dzimtas suga ("Strix aluco"), Latvijā visbiežāk sastopamā pūce.
ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā.
milzu pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma colosus"), Latvijā sastopama ļoti reti priežu silos, aizsargājama.
kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos.
platpulkstenīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Platycodon"), 1 suga, savvaļā sastopama Austrumāzijā, citur, arī Latvijā, to audzē kā daudzgadīgu krāšņumaugu grupās un ziedu griešanai.
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
nokarenā pumpursmilga pumpursmilgu suga ("Melica mutans"), kas sastopama arī Latvijā.
fotonadīrs Punkts, kurā vertikālā līnija caur fotoaparārta lēcas perspektīvas centru šķērso fotoplakni.
ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos.
pūpēdītis Pūpēžu dzimtas ģints ("Bovista"), \~8 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no kurām 3 sastopamas reti.
ežu pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon echinatum"), aug skujkoku un lapkoku mežos, sastopams reti.
smirdošais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon faetidum"), reti sastopama un maz pētīta.
bumbieru pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon pyriforme"), augļķermeņi bumbierveidīgi (1,5-2,5 cm diametrā un 2-4 cm augstumā), aug puduros, sastopams ļoti bieži mežos uz augsnes, celmiem un kritalām.
brūnais pūpēdis pūpēžu ģints suga ("Lycoperdon umbrinum"), aug lapkoku mežos, sastopams reti.
raupjā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum campestre"), sīka pūpēžsēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama.
purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
Falco columbarius aesalon purva piekūna pasuga, kas sastopama Latvijā.
plūksnpaparde Purvpaparžu dzimtas ģints ("Phegopteris"), daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas apakšējais plūksnu pāris atliecies lejup; \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā bieži sastopama ēnainos egļu un platlapju mežos.
trape Purvu putns (ģints), vidēji garu, it kā vistas knābi, vidēja garuma spārniem un asti, gariem, spēcīgiem stilbiem, trīspirkstu pēdu, īsiem, platiem pirkstiem, pabailīgi putni, neveikli lidotāji, lielākā suga 14-16 kg smaga, sastopami Viduseiropā un siltākos apgabalos Eirāzijā un Austrālijā.
eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras.
celestīns Pusdzidrs minerāls, stroncija sulfāts, prizmatiski kristāli, graudaini vai šķiedraini agregāti; Latvijā sastopams Salaspils svītas ģipšakmeņos, retāk mazi ieslēgumi dolomītos; tā preparātus lieto cukurrūpniecībā un pirotehnikā.
pusstops Puse stopa (aptuveni 0,6 kubikdecimetri); šāda tilpuma trauks.
pusosiņa puskortelis jeb 1/8 stopa.
trauslā pūslīšpaparde pūslīšpaparžu suga ("Cystopteris fragilis"), sastopama ne visai bieži stāvos upju krastos uz smilšakmens vai dolomīta, gravās, strautiņu krstos.
pušķžaunu Pušķžaunu zivis, tievas un garas, bet citādi sīkas jūras zivis, kurām pieder Latvijas piekrastē sastopamā jūras adata.
monauli Putni, fazānu ģints, ar skaistu raibu spalvu, sastopami Himalaju mežos 2000-3000 m augstumā, medību putni.
papildhromosomas Putniem, divspārņiem, dažām augu sugāms sastopamas, gk. nelielas, hromosomas, kuru funkcijas nav saistītas ar morfoloģisko pazīmju determinēšanu un tās pastāv līdzās diploidālajam hromosomu komplektam.
raķelis putns - rubeņa un medņa krustojums, biežāk rodas, ja sapārojas medņa mātīte ar rubeņa tēviņu; neauglīgs, tā ārējā izskatā ir gan medņa, gan rubeņa raksturīgākās pazīmes, sastopams ļoti reti.
tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
auspūcīte Putnu klases pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Otus scops"), Latvijā sastopama kā rets maldu viesis.
marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu.
jūrasžagata Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), 1 ģints, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
hoacīns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Opisthocomidae"), putnu masa - \~800 g, fitofāgi, sastopami Amazones baseinā, pārtiek gk. no kokaugu lapām, parasti ligzdo virs ūdens, mazuļi labi peld un briesmu gadījumā veikli rāpjas pa zariem.
fazāns Putnu klases vistveidīgo kārtas dzimta ("Phasianidae"), dažāda lieluma sauszemes putni, sastopami gandrīz visā pasaulē, 5 apakšdzimtas (63 ģintis, 213 sugu); Latvijā konstatētas 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 6 sugas.
pērļvista putnu klases vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Numida meleagris"), putns ar zilganpelēku apspalvojumu, kam raksturīgi balti plankumi, savvaļā sastopama Āfrikā; daudzviet audzē gaļas ieguvei.
kukaiņdzeņputni Putnu klases zaļnvārnveidīgo kārtas dzimta ("Meropidae"), nelieli putni (garums - 15-30 cm, masa - līdz 100 g) ar diezgan spilgtu apspalvojumu, izplatīti gk. tropos un subtropos, 3 ģintis, 26 sugas, Latvijā kā rets ieceļotājs sastopama 1 suga.
pūkpīle Putnu klases zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas ģints ("Somatreia"), 3 sugas, Latvijā kā caurceļotājas, arī ziemotājas sastopamas 2 sugas.
strupknābis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta ("Eurylaimidae"), 8 ģintis, 14 sugas, sastopami gk. koku lapotnē Dienvidaustrumazijā un Malaju arhipelāgā (10 sugas) un Āfrikā (4 sugas).
stāvaste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas strupknābjputnu apakškārtas dzimta, 12 ģintis, 30 sugas, sastopamas Dienvidamerikā, mežos un krūmmājos, retumis stepēs un bezmežainos augstkalnos.
kokķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas austrumķauķu dzimtas ģintis ("Dendroica" un "Setophaga").
krāšņžubīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Estrildidae"), nelieli putni (masa - 8-60 g), sastopami Āfrikā un no Āzijas dienvidaustrumiem līdz Austrālijai, 28 ģintis, 127 sugas.
medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta.
bulbuls Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 15 ģintis, 123 sugas, sastopami gk. tropu zonā Āfrikā, Āzijā un daļēji Malaju arhipelāgā.
dzelkņspalvenis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 9 ģintis, 70 sugas, sastopami mežos un krūmājos, gk. tropu zonā, izņemot Ameriku.
stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā.
māņžagata Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Picathartinae"), 1 ģints, 2 sugas, abas sastopamas Āfrikā.
kukaiņķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Platysteirinae"), kas satopama gk. Āfrikā.
zīlīšķauķis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Leptopoecile").
zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns.
tangars Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas apakšdzimta ("Thraupinae"), 57 ģintis, 238 sugas, kas sastopamas Amerikā no Kanādas līdz Argentīnai.
bārdstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas strazdu dzimtas suga ("Creatophora cinerea").
tritons Radioaktīvā ūdeņraža izotopa - tritija atoma kodols, kas sastāv no viena protona un diviem neitroniem.
radioizotops Radioaktīvais izotops.
iezīmētie atomi radioaktīvi vai stabili izotopi, kurus lieto par indikatoriem
dabiskā radioaktivitāte radioaktivitāte, kas piemīt dažiem dabā sastopamajiem ķīmiskajiem elementiem, galvenokārt smagajiem elementiem, kuri atrodas periodiskās sistēmas beigās (urāna, aktīnija un torija saimes).
radioizotopiskā diagnostika radioaktīvo elementu, to izotopu un ar tiem iezīmētu savienojumu izmantošana slimību noteikšanā.
radionuklīdiskā diagnostika radioaktīvo elementu, to izotopu un ar tiem iezīmētu savienojumu izmantošana slimību noteikšanā.
radiodzelzs Radioaktīvs dzelzs izotops; pussabrukšanas periods 5SFe2,94 g., 59Fe 45,1 diena; šo izotopu maisījumu lieto asins izmeklēšanā.
radiofosfors Radioaktīvs fosfora izotops ar pussabrukšanas periodu 14,22 dienas; to plaši lieto bioloģijas pētījumos par iezīmētu atomu.
radiojods Radioaktīvs joda izotops; visbiežāk lietotais ir 131I, ko iegūst, apstarojot telūru ciklotronā; pussabrukšanas periods astoņas dienas; lieto vairogdziedzera funkciju noteikšanai, vairogdziedzera karcinomas metastāžu lokalizācijas noteikšanā, tireotoksikozes terapijā.
radiokālijs Radioaktīvs kālija izotops ar pussabrukšanas periodu 12,52 dienas; lieto kālijmaiņas pētījumos.
radiokobalts Radioaktīvs kobalta izotops ar pussabrukšanas periodu 5,24 g., kurš no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto radioterapijā.
polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements - sudrabaini balts metāls, periodiskās sistēmas 84. elements, Po, zināmi 25 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements ("Actiniuum") - sudrabbalts metāls, sastopams urāna rūdās, simbols - Ac, atomnumurs - 89, atommasa - 227,03, aktinoīds, ir 12 izotopu.
fermijs Radioaktīvs ķīmiskais elements, metāls, pieder aktinoīdiem; pirmo reizi mākslīgi iegūts 1953. g.; atomnr. 100, simbols Fm, zināmi 8 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav, dabā nav sastopams.
radionātrijs Radioaktīvs nātrija izotops ar pussabrukšanas periodu 15,06 h, kas no katra sabrūkoša atoma izstaro vienu negatīvu beta daļiņu un divus gamma starus; lieto dažu leikožu formu terapijā.
radioogleklis Radioaktīvs oglekļa izotops, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadi.
radiosērs Radioaktīvs sēra izotops ar pussabrukšanas periodu 86,3 dienas; lieto sēra metabolisma pētījumos.
radioslāpeklis Radioaktīvs slāpekļa izotops ar pussabrukšanas periodu 10,08 min; iegūst, boru apstarojot ar alfa daļiņām.
radiostroncijs Radioaktīvs stroncija izotops ar pussabrukšanas periodu 50,5 dienas; lietots kaulu audzēju terapijā.
radiotorijs Radioaktīvs torija izotops ar pussabrukšanas periodu 1,9 g.; sabrūkot izstaro alfa starojumu.
radioaktīnijs Radioaktīvs torija izotops ar pussabrukšanas periodu 18,17 dienas; izstarodams alfa starojumu, tas pārvēršas par aktīniju X.
jonijs Radioaktīvs torija izotops, kas emitē alfa un gamma daļiņas.
ionijs Radioaktīvs torija izotops.
glotohronoloģija Radniecīgu valodu dalīšanās laika noteikšana, procentos aprēķinot to vārdu daudzumu, kas saglabājušies no sākotnējā vārdu krājuma visbiežāk sastopamo ikdienišķo parādību apzīmēšanai.
purpurradzene Radzeņu suga, sastopama gar ceļmalām, mežos, sarkaniem ziediem, ačgārni olējādām vai garenām lapām, īskātainām apakšlapām, sēdošām augšlapām.
zilā skujkoku ragaste ragastu suga ("Paururus juvencus"), Latvijā sastopama retāk, tās kāpuri priedes stumbrā attīstās 3-4 gadus.
lielā skujkoku ragaste ragastu suga ("Sirex gigas"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tās kāpuri koksnē attīstās 2 vai vairākus gadus un dažkārt stipri bojā egļu stumbrus.
pusgrimusī raglape raglapju ģints suga (“Ceratophyllum submersum”), ūdenī iegrimis, daudzgadīgs vienmājas lakstaugs, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
iegrimusī raglape raglapju suga ("Ceratophyllum demersum").
esparsetu raibspārnis raibspārņu suga ("Zygaena carniolica berolinensis"), Latvijā aizsargājama, sastopama tikai Latvijas dienvidaustrumu daļā.
bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos.
trauslā ramalīna ramalīnu suga ("Ramalina thrausta"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti.
parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
oregano Raudenes - panātru dzimtas ģints, kurā ietilpst arī Latvijā sastopamā parastā raudene, ko izmanto tautas ārstniecībā un kā garšvielu.
parastā raudene raudeņu suga ("Origanum vulgare"), sastopama samērā bieži sausos priežu mežos, norās, pie meža ceļiem, sausās pļavās, krūmājos; stublājs 35—85 cm augsts, bieži vien iesārts, zarojas ziedkopā, lapas veselas, iegareni olveidīgas, pretējas, ziedi sārtvioleti, sakopoti plašā ziedkopā.
zemā raudupe raudupju suga ("Scorzonera humilis"), kas Latvijā sastopama ne visai bieži mežu laucēs, mežmalās, izcirtumos, pļavās, tā ir 10—40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku, melnbrūnu sakni, stublājs ar 1—2 zariem, klāts tūbainiem matiņiem, lapas lancetiskas, sakārtotas rozetē.
puslodes rebūlija rebūliju suga ("Reboulia hemisphaerica"), kas bija reti sastopama uz dolomīta pie Daugavas, posmā starp Koknesi un Pļaviņām, pirms tā applūdināšanas un Pļaviņu HES ūdenskrātuves izveides.
negatīvs Redzamais attēls uz fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums ir pretējs oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas ir papildkrāsas oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
splēniskā neitropēnija un reimatoīdais artrīts reimatoīdā artrīta forma: reimatoīdais poliartrīts, palielināta liesa, leikopēnija, granulocitopēnija, trombocitopēnija, anēmija, hiper- un disproteinēmija.
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
plazmotomija Reprodukcija, atdalot no mātšūnas nelielus kodolus saturošus protoplazmas fragmentus.
theromorpha Reptiļu rinda, kuros saskatāmas abinieku, reptiļu un bruņurupuču pazīmes, nogulumos sastopami no augškarbona līdz triasam.
apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
kokķengurs Reta, izmirstoša ķenguru suga, kas sastopama tikai visgrūtāk sasniedzamos Jaungvinejas reģionos.
aklīši Retāk sastopams nezāļu "akļi" veids - platlapu akļi.
smiltāju retējs retēju suga ("Potentilla arenaria"), kas sastopama samērā reti sausos, skrajos priežu mežos, norās, atklātās, smilšainās vietās.
blāvais retējs retēju suga ("Potentilla impolita"), kas sastopama samērā bieži sausos, skrajos priežu mežos, norās, izcirtumos, karjeros.
taisnais retējs retēju suga ("Potentilla recta", arī "Potentilla erecta" un "Potentilla tormentilla"), Latvijā adventīva, sastopama bieži skujkoku un jauktos mežos, izcirtumos, mežmalās, norās, purvos.
smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza.
zemeņāboliņš Reti sastopama āboliņa suga (pļavās, gar upjmalām, jūrmalā), 7-20 cm garumā, zied no jūnija līdz septembrim, rožsārtiem ziediem, auglis nogatavojoties uzpūsts.
poikilodermatomiozīts reti sastopama ģeneralizēta dermatomiozīta forma ar poikilodermiju: sākumā hroniska, febrila dermatomiozīta klīniskā aina ar iniciālām muskuļu sāpēm un pietūkumu; vēlāk iestājas sekundāra muskulatūras atrofija un funkcionāls muskuļu vājums
osteohondrodesmodisplāzija Reti sastopama iedzimta saistaudu (skeleta, locītavu un to kapsulu, saišu) displāzija; mazs vai punduraugums, iedzimts locītavu vaļīgums ar multiplām luksācijām un subluksācijām; nereti fleksijas kontraktūras.
artroperikarditiskā steatoreja reti sastopama intestināla lipidoze ar uzsūkšanās un neitrālo tauku sintēzes traucējumiem un reimatoīdām izpausmēm.
pseidodifterija Reti sastopama jaundzimušo mutes dobuma slimība ar pseidodifterītiskiem aplikumiem uz mīkstajām aukslējām.
demielogēnā leikodistrofija reti sastopama leikodistrofijas forma agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas ar augstu temperatūru un krampju lēkmēm; progresējoša hidrocefālija; attīstība apstājas.
progērija Reti sastopama pārmantota anomālija (iespējams, autosomāli recesīva pārmantošana): bērniem senils izskats, plāni, sirmi mati, plāna āda, kas atgādina sklerodermisku ādu; nagi distrofiski vai atrofiski, akromikrija; proporcionāls punduraugums; senilais nanisms.
holedohocēle Reti sastopama pārmantota kopējā žultsvada cistiskā dilatācija, kuras paplašinātā daļa ir žultsvada sienā.
bertrānisms Reti sastopama perversija, seksuālas tieksmes uz sadalīties sākušu vai pat pussatrūdējušu līķi.
cinkālisms Reti sastopama saindēšanās, ko parasti novēro cinka vai tā oksīda tvaiku inhalācijas gadījumā, gk. cilvēkiem, kas strādā ar metālu; simptomi ir drudzis, drebuļi, muskuļu sāpes, caureja, vemšana un pneimonīts.
vampīrisms reti sastopama seksuālā patoloģija, kam raksturīgs sadisma un fetišisma savienojums, kad fetišs ir partnera asinis.
spontānā osteolīze reti sastopamas progresējošas osteolīze paveids: simptomi manifestējas pēc traumas; koncentriski (sākot no traumas vietas) mazinās kaulviela, līdz attiecīgā kaula daļa vai viss kauls izzūd; process noris pakāpeniski; citas skeleta daļas paliek neskartas.
pseidorahītiskā acidotiskā osteopātija reti sastopami osteopātiski un acidotiski vielmaiņas traucējumi ar pseidorahītu un raksturīgu fenotipu (iespējams, pārmantots enzīmu defekts).
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā.
Eiropas sedliņš reti sastopams augs, krūmājos, lapu koku mežos, 90-240 cm garumā, četršķautņainiem, gludiem zariem, sarkanu, indīgu augli.
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
(tāds), kādu var (tālu) pameklēt, arī tādu var (tālu) pameklēt reti sastopams; ļoti labs.
(tāds), kādu var tālu pameklēt, arī tādu var tālu pameklēt reti sastopams; ļoti labs.
rara avis retums; reti sastopama lieta vai cilvēks.
Belovežas gārša rezervāts Baltkrievijā un Polijā, Nemunas, Bugas un Pripetes ūdensšķirtnē, kopējā platība - \~1400 kvadrātkilometru, sastopamas 55 zīdītāju un >200 putnu sugu.
ciklotrons Rezonanses cikliskais lādētu daļiņu paātrinātājs, lieto kodolfizikāliem pētījumiem un arī radioaktīvo izotopu iegūšanai.
Dārziņi Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Rumbulas apkaimi, kā arī ar Stopiņu un Salaspils novadu.
Rumbula Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā starp Ogres virziena dzelzceļa līniju un Daugavu, robežojas ar Šķirotavas un Dārziņu apkaimēm, kā arī ar Stopiņu pagastu.
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu.
Getliņi Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas ekoloģiskais poligons, atrodas Stopiņu pagastā, platība - 86 ha, darbojās kopš 1973. gada kā Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuve, kas 21. gs. sākumā modernizēta.
RTOI Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas institūts.
universālais robots robots, kas var veikt dažādas ražošanas procesa operācijas – pamatoperācijas un palīgdarbus.
Amors Romiešu mitoloģijā - mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām, atbilst grieķu Erotam.
pogainais ronis roņu dzimtas suga (“Phoca hispida syn Pusa hispida”), Latvijas piekrastē sastopams Rīgas līča ZA daļā, aizsargājams.
dreilinieši Ropažu novada Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Dreiliņi" iedzīvotāji.
parastā rožgalvīte rožgalvīšu suga ("Rhodobryum roseum"), kas sastopama ļoti bieži zemsedzē vidēji mitrās vietās gan uz minerālaugsnes, gan uz nosusinātas kūdraugsnes.
spireja Rožu dzimtas apakšdzimta ("Spiraeoideae"), no kuras Latvijā kā adventīvas sugas sastopami fizokarpi un sorbārijas.
persiks Rožu dzimtas ģints ("Persica"), augļu koks ar samtainiem, sulīgiem, dzeltenīgi sārtiem augļiem, savvaļā sastopams Ķīnā, 5 sugas, tiek kultivēts jau 2000 gadu.
zaļvālīte Rožu dzimtas ģints ("Poterium"), daudzgadīgs lakstaugs ar zaļganiem vai sarkanbrūniem ziediem, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas reti.
smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
zeltītā rožvabole rožvaboļu suga ("Cetonia aurata"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
kalnu rūgtņi rūgtdiļļu suga ("Peucedanum oreoselinum", senāk "Peucedanum ceruselinum") ar veltenisku (cilindrisku) ļoti smalki rievotu stublāju, Latvijā reti sastopams augs, sausos mežos, pļavās; kalnu pētersīļi.
Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
Runģu ezers Ruņģu ezers Stopiņu pagastā.
jūras rupija rupiju ģints suga ("Ruppia maritima syn. Ruppia brachypus"), Latvijā aizsargājama, retumis sastopama Rīgas jūras līča piekrastē.
pegmatīts Rupjgraudains izvirduma iezis, kas ir sastopams dzīslu, lēcu, ligzdu veidā.
Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos.
Krištopeni Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Krištopeņi" nosaukums latgaliski.
narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
santonisms Saindēšanās ar santonīnu; pazīmes: vemšana, caureja, ksantopsija, krampji.
labrocīts Saistaudu šūna ar bazofilām granulām citoplazmā, kuras satur heparlnu, hondroitīnsulfātu, hialuronskābi, histamlnu, serotonīnu un tripāzi.
fibroblasts Saistaudu šūna, zvaigžņveida vai vārpstveida šūna ar lielu kodolu un plānu citoplazmas slāni, kas piedalās saistaudu šķiedru veidošanā.
aerofototopogrāfisks Saistīts ar aerofototopogrāfiju, tai raksturīgs.
izotopisks Saistīts ar izotopiem, tiem raksturīgs.
magnetorezistīvs Saistīts ar magnetopretestību.
onomatopoētisks Saistīts ar onomatopoēzi, tai raksturīgs.
ortopēdisks Saistīts ar ortopēdiju, tai raksturīgs.
patopsiholoģisks Saistīts ar patopsiholoģiju, tai raksturīgs.
protoplanetārs Saistīts ar protoplanētu, tai raksturīgs.
topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (1), tai raksturīgs.
topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (2), tai raksturīgs.
topogrāfisks Saistīts ar topogrāfiju (3), tai raksturīgs.
topoloģisks Saistīts ar topoloģiju, tai raksturīgs.
toponīmisks Saistīts ar toponīmiju (1), toponīmiku (1), tai raksturīgs.
toponīmisks Saistīts ar toponīmiju (2), toponīmiku (2), tai raksturīgs.
utopisks Saistīts ar utopiju (1), tai raksturīgs.
utopisks Saistīts ar utopiju (2), tai raksturīgs.
kā balts zvirbulis saka par cilvēku, kas ar kaut ko stipri atšķiras no pārējiem, par kaut ko neparastu, reti sastopamu.
ir uz mutes kritis saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
kā bļatka saka par ko lielu, platu, apjomīgu, arī tādu, ko sastop lielā vairumā.
kādu ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas.
ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitās sastopas.
uz katra soļa (arī katrā solī, arī ik uz soļa) saka, ja kas gadās, arī ir sastopams bieži.
varēt saskaitīt uz pirkstiem saka, ja kas ir nelielā, niecīgā skaitā, reti sastopams.
iesist kā ar āmuru pa pieri saka, sastopoties ar ko negaidītu, nepatīkami pārsteidzošu, dzirdot ko pārāk tieši, asi teiktu, pēkšņi apjēdzot kaut ko.
(nav) ne (mazākās) jausmas Saka, uzsverot, ka kas nepastāv, nav sastopams.
parastais sakņmīlis sakņmīļu suga ("Dascillus cervinus"), 10-12 mm gara ovāla, melna vabole, kas sastopama uz ziediem, kāpuri attīstās mitrā augsnē un pārtiek no augu saknēm.
promegaloblasts Sākotnējā anomāla eritrocīta attīstības forma B12 vitamīna un folijskābes deficīta gadījumā; atbilst pronormoblasta stadijai, bet atšķiras no tās ar lielākiem izmēriem, bazofilu citoplazmu un nekondensētu kodola hromatīnu.
ezera salaka salaku saldūdens forma ("Osmerus eperlanus morpha spirinchus"), Latvijā sastopama Latgales augstienes dziļajos ezeros; sniedze.
parastā salātene salāteņu suga ("Lapsana communis"), kas sastopama samērā bieži izcirtumos, arī mitros mežos un krūmājos; tā ir 30—100 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar vārpstveidīgu sakni, stublājs zarots, augšējās lapas lancetiskas vai olveidīgas, sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, apakšējās lapas plūksnaini dalītas, ar garu kātu un daudz lielāku galotnes plūksnu.
Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni.
Lauku muiža Salienas pagasta apdzīvotās vietas “Faļtopi” bijušais nosaukums.
cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās.
dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža.
kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
pļavas vēršlācītis samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), viens no Latvijā visbiežāk sastopamajiem samteņu dzimtas tauriņiem.
parastais samtenis samteņu suga ("Aphantopus hyperanthus"), vidēji liels tauriņš ar pelēkbrūniem, retāk ar tumšbrūniem, rudiem, dzelteniem vai baltiem plankumiem klātiem spārniem.
oranžā puslocene sānaušu dzimtas sēņu suga ("Phyllotopsis nidulans").
utopists Sapņotājs, fantazētājs, fantasts, cilvēks, kas aizraujas ar utopijām (2).
mionēmas Sarauties spējīgi pavedieni dažu vienšūnas organismu citoplazmā.
cerazīns Sarkana azokrāsviela citoplazmas krāsošanai.
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī.
sirmā sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium canescens"), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
ēriku sarmenīte sarmenīšu suga ("Racomitrium ericoides), kas bieži sastopama mežmalās, kāpu mežos, norās, sausās priežu retainēs uz smilts augsnes un grants.
vēdekļa sārtaine sārtaiņu suga ("Rhodotus palmatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug uz dzīviem vai kritušiem lapu kokiem.
fikoeritrīns Sārtaļģēs sastopamā sarkanā krāsviela ar oranždzeltenu fluorescenci.
Japānas sārtburkšķis sārtburkšķu suga ("Torilis japonica"), kas sastopama samērā bieži krūmājos, mežmalās un ruderālās vietās, 40-100 cm augsts stublājs ar seklām rievām, no pamata zarots.
nošķeltā sārtgalve sārtgalvju ģints sēņu suga ("Clitopilus geminus", syn. "Rhodocybe truncata").
spožā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma nitidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
pūkainā sarvabole sarvaboļu suga ("Lagria hirta"), ar 7-10 mm garu ķermeni, kas blīvu klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem, segspārni dzeltenbrūni, sastopama uz lakstaugiem, kāpuri attīstās zemsegā.
autoimūnā saslimšana saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
nogrābt Sastopot un apstādinot (kādu), panākt, ka (tas) uzklausa, iesaistās kādā darbībā.
paklupt Sastopoties ar grūtībām, kļūdīties, pārstāt darboties, ko darīt un nespēt turpināt.
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
satelītkartogrāfija Satelītuzņēmumu un kosmiskās informācijas izmantošana topogrāfisko un tematisko karšu veidošanā.
izkliedētā Saules radiācija saules siltuma daļa, kas izkliedējas atmosfērā, sastopoties ar gaisa molekulām, putekļiem un ūdens daļiņām.
saulessargu korifa saulesarga korifa ("Corypha umbraculifera"), kas sastopama Āzijas dienvidaustrumos, ziedkopas garums - 14 m, platums - 12 m.
Eiropas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius europaeus"), kas Latvijā sastopama savvaļā, lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem.
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
sukulents sausumizturīgs augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens; izplatīti tuksnešos un pustuksnešos, Latvijā savvaļā sastopami lapu sukulenti — saulrieteņi (priežu silos) un laimiņi.
entopisks Savā dabiskā vietā esošs (atšķirībā no ektopiska).
deponents Savienojumā "deponenti verbi" - dažās valodās sastopami darbības vārdi ar ciešamās kārtas formu, bet darāmās kārtas nozīmi.
maurs Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
ie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas izveidojas, top (piemēram, kādā priekšmetā, virsmā).
vāleņstromu Savienoumā "vāleņstromu sēņu rinda" - asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Clavicipitales"), augu, kukaiņu un sēņu parazīti, 7 ģintis, 150 sugu, Latvijā bieži sastopami "melnie graudi" u. c.
svītrainais scinks scinku dzimtas suga ("Chalcides sexlineatus"), sastopama Kanāriju salās.
obdukcija Sekcija - līķa uzšķēršana nāves cēloņa noskaidrošanai; autopsija.
kivete Sekls trauks (piemēram, fotoplašu apstrādei).
ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos.
pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība = 3 sieki = 3 ķipi = 4 sētuves = 240 riekšavas = 54 stopi = 69,5 litri (citviet arī \~70-100 litru; 48 kg).
tepe sena dzīvesvieta; 30-40 m augsts paugurs, kas izveidojies no māla kleķa celtņu paliekām ilgstošas apdzīvotības rezultātā: uz sagruvušo celtņu peliekām būvēja jaunas celtnes, tādājādi gadsimtu un pat gadu tūkstošu gaitā apmetne auga augstumā; bieži sastopamas Vidusāzijā, Kaukāzā, Indijā, Balkānu pussalā, kā arī Tuvajos austrumos.
passamezzo Sena itāliešu deja no 16. gs. divdaļīgā taktsmērā, paātrā tempā, sastopama svītā līdz 18. gs.
vācele Sena tilpuma mērvienība vienāda ar 6-8 stopi.
vedris Senāk arī Latvijā lietots šķidrumu mērs, spainis, 10 stopi jeb 12,2994 litri.
kraps Senatnē pazīstama sarkana krāsviela un literatūrā sastopams nosaukums krāsu augam "Rubia tinctorum", no kura saknes šo krāsu ieguva; vēlāk to aizvieto ar mākslīgo krāsvielu alizarīnu.
pazemes sēnes sēnes, kuru augļķermeņi attīstās augsnē vai meža trūdu kārtā, saprotrofi un mikorizas sēnes; Latvijā sastopamas vairāku ģintis, bet mežos tikai briežtrifeles un jumjupūpēži; reti sastopamas, maz izpētītas un maz pazīstamas.
zemākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, aizmetņa tipa micēlijs (rizomicēlijs) vai labi attīstīts, zarains, šūnās nesadalīts micēlijs.
Aristofans Sengrieķu dramaturgs (Aristophanēs; ap 445. g. - 385. g. p. m. ē.), komēdijas žanra pamatlicējs.
nomenklātors Seniem romiešiem vergs, kas savam kungam teica nepazīstamo sastopamo personu vārdus.
Nārājana senindiešu mitoloģijā - augstākā dievība (vēdu himnās šis vārds vēl nav sastopams, tāpēc pētnieki domā, ka tas bijis neāriešu dievs, kas senindiešu un hindu mitoloģijā iekļauts vēlāk).
gājatrī Senindiešu pantmērs, bieži sastopams vēdās, pastāv no trīsreiz astoņām zilbēm.
palaeocranium Seno dzīvnieku galvaskausa priekšējā daļa, kas cēlusies no ass ģindeņa aizmetņa, bet sastopama atsevišķi apaļmutaiņiem.
izotopiskā paleotermometrija seno jūru un okeānu ūdens temperatūras noteikšana pēc skābekļa izotopu (180, 160) attiecības tālaika organismu kalcīta čaulās vai skeletā.
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
upurrituāls sens rituāls, kurā tiek veikts ziedojums, sastopams visā pasaulē un sniedzas līdz cilvēces aizvēsturei; sākotnēji daudzviet bija saistīts arī ar cilvēku upurēšanu.
dvālekts Sens tilpuma mērs, dažādos apvidos dažāds, 1/12-1/2 pūra; arī: 5,75 litri, 4,5 stopi, 20 riekšavas, puse spaiņa, puse sieciņa.
asins sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena haematopoda var, haematopus"), Latvijā reta, atrasta Inčukalnā.
dzidrā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena pura"), bieži sastopama skujkoku un lapkoku mežos rudenī, cepurīte (2-5 cm diametrā) sārta līdz gaišvioleta, mīkstums ūdeņains ar rutku smaržu un garšu, kātiņš savijies, sīksts.
rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti.
četrplankumu sēņgrauzis sēņgraužu dzimtas suga ("Mycetophagus quadripustulatus"), Latvijā visvairāk izplatītais sēņgrauzis.
fungivoridae Sēņodiņu dzimtas "Mycetophilidae" nosaukuma sinonīms.
hitrīdijsēnes sēņu valsts nodalījums ("Chytridiomycota"); sēņu veģetatīvais ķermeis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs; vairojas dzimumiski un bezdzimumiski (ar zoosporām), gk. ir aļģu un sauszemes ziedaugu parazīti, retāk saprotrofi.
gļotsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Myxomycota"), bezhlorofila organismi, kas sastopami uz augsnes, sūnām, celmiem vai trūdošiem kokiem mitrās un tumšās vietās.
purva sermulīte sermulīšu ģints suga ("Hottonia palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, ziednesis 10-40 cm garš, biezlapains ar skraju ziedkopu.
brionija Sētvija - ķirbju dzimtas ģints ("Bryonia"), daudzgadīgi kāpelējoši vienmājas vai divmāju lakstaugi ar bietei līdzīgu sakni, \~10 sugu, Latvijā kā dārzbēglis sastopama 1 suga.
Akjara Sevastopole, tās nosaukums tatāru valodā.
topoloģija Shēmas topoloģija - elektriskās ķēdes (shēmas) attēls bez elektriskās ķēdes elementiem (pretestībām, enerģijas avotiem), kurā attēloti visi shēmas mezgli un tos savienojošie zari.
tīkla topoloģija shematisks datoru tīkla staciju (mezglu) un sakaru posmu (saišu) izvietojums; tīkla topoloģiju var izmantot par klasifikācijas pazīmi, pēc kuras tīklus iedala lineāros tīklos, gredzentīklos, zvaigžņtīklos, koktīklos, režģtīklos.
asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā.
degunradžsienāzis Sienāžu ģints ("Copiphora rhinoceros") ar savdabīgu ragu uz galvas un košās krāsās, sastopams tropos, vienpatnis.
knapaugšiņa sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš (parasti bez piedurknēm); topiņš.
augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops.
topsiteils sieviešu matu sakārtojums _topsy tail_.
matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu.
pūslīšpaparde Sievpaparžu dzimtas ģints ("Cystopteris"), nelieli, 20-25 cm augsti daudzgadīgi lakstaugi, 18 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
parastā sievpaparde sievpaparžu suga ("Athyrium filix-fenina"), kas sastopama bieži ēnainos lapkoku un skujkoku mežos (vērī, gāršā, slapjajā gāršā, dumbrājā) barības vielām bagātā, vāji skābā augsnē.
nucula Sīka kodolveidīga gliemene, sastopama sākot no silūra līdz mūsdienām.
ampulārā aneirisma sīka maisveida aneirisma, visbiežāk sastopama smadzeņu artērijās.
nanocīts Sīkas dažu zilaļģu šūnas, kas veidojas mātšūnā, sadaloties tās protoplastam.
akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas.
neirosoma Sīkas granulas, mitohondriji neirona citoplazmā.
kapa faktori sīkas reproduktīvas struktūras infuzorijas citoplazmā, kuru klātbūtnes iespēju nosaka infuzorijas genotips.
tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama.
spalvgrauži Sīki bezspārnu kukaiņi ar grauzēja tipa mutes orgāniem, putnu ektoparazīti, grauzējutu grupa, \~3000 sugu, Latvijā konstatēta 61 suga (iespējams, ka varētu būt \~200 sugu).
statolīti Sīki cietes graudiņi, kas sastopami augošās augu daļās un zināmā mērā ietekmē augšanas virzienu.
parastā sīkķērsa sīkķērsu suga ("Cardaminopsis arenosa syn. Arabis arenosa"), vienīgā, kas sastopama Latvijā, 15-40 cm augsts, viengadīgs vai divgadīgs, retumis daudzgadīgs augs, sastopama samērā bieži gk. smilšainās vietās.
mūru sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium rutamuraria”), Latvijā sastopama reti, gk. Daugavas un Lielupes baseina upju krastos kaļķainās augtenēs, ir aizsargājama
plūksnu sīkpaparde sīkpaparžu ģints suga (“Asplenium trichomanes syn. Asplenium trichomanes subsp. quadrivalens”), Latvijā sastopama ļoti reti, kaļķainās augsnēs, kā arī uz veciem mūra žogiem parkos un kapsētās, aizsargājama
lazdu brūnsvārcene sīkpiepju dzimtas brūnsvārceņu ģints sēņu suga ("Hymenochaetopsis tabacina").
plaisājošā rūtaine sīkpiepju dzimtas rūtaiņu ģints sēņu suga ("Xylobolus frustulatus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug klājeniski lielās grupās cieši cits pie cita uz bojā gājušu ozolu stumbriem.
tāla sīkplikstiņš sīkplikstiņu suga ("Arabidopsis thaliana"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, gk. sausās, smilšainās vietās pauguru nogāzēs, atmatās, skrajos priežu mežos u. c., līdz 40 cm augsts viengadīgs vai divgadīgs augs ar vienkāršiem un zarotiem matiņiem.
gaiļbiksīšu sīkraibenis sīkraibeņu dzimtas suga ("Hamearis lucina"), spārnu plētums - 25-30 cm, spārni tumšbrūni ar rudu zīmējumu, taustekļi vālesveidīgi, snuķis labi attīstīts, kāpuri dzīvo uz gaiļbiksītēm, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
meža sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha hero"), spārnu plētums - 28-35 mm, sastopams tikai dažās vietās, ļoti cieš no mežu meliorācijas.
parastais sīksamtenis sīksamteņu ģints suga ("Coenonympha pamphilus"), spārnu plētums - 24-33 mm, sastopams sausās pļavās, laukos mežmalās.
skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē.
platspārnu sikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Eptesicus serotinus syn. Vespertilio serotinus”), ziemo alās, pagrabos, pamestās akmeņlauztuvēs, aizsargājams; Latvijā sastopams reti.
kalonga Sikspārņu kārtas augļsikspārņu dzimtas suga ("Pteropus vampirus"), lielākais sikspārņu kārtas dzīvnieks, spārnu plētums sasniedz 1,5 m, sastopams Indonēzijā.
zvīņainā sīkstene sīksteņu ģints sēņu suga ("Neolentinus lepideus", syn. "Lentinus lepideus"), kas Latvijā satopama bieži uz zemē ieraktas koksnes (stabiem, gulšņiem).
silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos.
vizla Silikātu grupas minerāls, parasti ar plākšņainu uzbūvi, sastopams magmatisko, metamorfo un noguluma iežu sastāvā.
granāts silikātu klases minerālu grupa, dažādas krāsas graudaini vai masīvi agregāti ar izteiksmīgu dodekaedrisku kristālu formu; izmanto abrazīviem un juvelierizstrādājumiem; Latvijā sastopami niecīgā daudzumā dažāda vecuma nogulumiežos.
pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
lielais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia alcyone"), mīt tikai Latvijas DA daļā sausos priežu mežos, sastopams reti, aizsargājams.
parastais silsamtenis silsamteņu suga ("Hipparchia semele"), sastopams visā Latvijā, visbiežāk piejūras kāpu mežos.
Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē.
Adatas raga straume siltā straume Indijas okeānā pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem, veidojas saplūstot Mozambikas un Madagaskaras straumei, vidējais ātrums - 2,7-3,7 km/h, sastopoties ar auksto Rietumvēju straumi grimst.
brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos.
Atlantijas siļķe siļķu suga ("Clupea harengus"), kuras pasuga ir Baltijas jūrā sastopamā reņģe.
geophilus Simtkāju apakšklases ģints, kuras sugas sastopamas augsnē līdz 60 cm dziļumā, uz 1 m^2^ augsnes var būt līdz 2000 īpatņu.
Kristofa sīpols sīpolu suga ("Allium christophii").
kardiotopogrāfija Sirds un tās apvidus topogrāfiskā anatomija.
lamantīns Sirēnu jeb zālēdāju valzivju kārtas zīdītājs, līdz 6 m garš; sastopams Atlantijas okeānā Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastē un upēs, kas ietek šai okeānā, kā arī Čadas ezerā.
niedru sisinātājķauķis sisinātājķauķu ģints suga ("Locustella luscinioides"), Latvijā vietām sastopama samērā bieži
upes sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella fluviatilis"), sastopama arī Latvijā.
kārklu sisinātājķauķis sisinātājķauķu suga ("Locustella naevia"), sastopama arī Latvijā.
parastais skābardis skābaržu ģints suga (“Carpinus betula”), līdz 20 m augsts dekoratīvs koks, Latvijā sastopams reti, tikai dienvidrietumu daļā, aizsargājams.
minerālskābes Skābes, kuru sāļus sastop minerālu veidā.
atommasa skaitlis, kas rāda, cik reižu kāda atoma masa ir lielāka par 1/12 daļu oglekļa izotopa ^12^C atoma masas (1,6605402 x 10^-27^ kg).
standartfunkcija Skaitļošanas algoritmos bieži sastopama elementāra funkcija, ko aprēķina ar īpašu fiksētu (iebūvētu) standartprogrammu.
standartprogramma Skaitļotāja programma, ko izmanto bieži sastopamas funkcijas veikšanai; parasti ir apakšprogramma, ko var ietvert citās programmās.
iksija Skalbju dzimtas ģints ("Ixia"), sastopama Dienvidāfrikā, dažas sugas audzē kā krāšņumaugus.
parastā skaldlapīte skaldlapīšu ģints suga ("Schizophyllum commune"), kas sastopama ļoti bieži, saprotrofs uz trupošas koksnes, kritalām, zaru kaudzēm, reizēm uz apstrādātas koksnes, augļķermeņi gliemeņveidīgi, 2—5 cm plati, to virspuse gaiši pelēcīga, pūkaina, mala viļņaina; apakšpusē sārtbrūnas, sazarotas lapiņas.
praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas.
maijvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Melolontha"), vabole, kas pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem, Latvijā konstatētas 2 bieži sastopamas sugas.
smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī.
jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem.
dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi.
skarbene Skarblapju dzimtas ģints ("Asperugo"), viengadīgs lakstaugs ar nelielu sakneni, Latvijā sastopama reti, stublājs 20-40 cm garš, guļošs vai pacils, šķautņains, ar asiem atpakaļ vērstiem sarveida matiņiem.
smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti.
melnais skraidulis skraiduļu ģints suga ("Pterostichus niger"), viens no lielākajiem (ķermeņa garums - 16-21 mm) un Latvijā biežāk sastopamajiem skraiduļiem.
racējskrejvabole Skrejvaboļu dzimtas apakšdzimta ("Scaritinae"), sastopama dažādos biotopos, gk. ūdeņu tuvumā, pārtiek no sīkiem kukaiņiem; >600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 15 sugu.
blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Cicindela"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas parasti sastopamas smilšainās vietās.
mizskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Dromius"), gk. mīt kokos, kur medī gremzdgraužus, bet bieži sastopami arī zālē gar ūdeņu krastiem; Latvijā konstatētas 9 sugas.
krastskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Elaphrus"), Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 6-10 mm garš, bronzas krāsā, ar zaļganu spīdumu, stridulācijas laukumi segspārnu galos, sastopami ūdeņu krastos, kur aktīvi medī citus kukaiņus.
lielā melnā skrejvabole skrejvaboļu suga ("Carabus coriaceus"), lielākā Latvijas skrejvabole, ķermeņa garums - \~40 mm, sastopama lapkoku un jauktos mežos, aktīva gk. naktīs.
mežaskudra skudru dzimtas ģints ("Formica"), kas bieži sastopama Latvijas mežos, kur no skujām un sīkiem zariņiem veido kupolveidīgas ligzdas.
faraonskudra Skudru dzimtas suga ("Monomorium pharaonis"), darbaskudras dzeltenbrūnas bez spārniem, sastopamas gk. siltās telpās, kur ir centrālapkure.
īvjaugi Skujkoku klases dzimta, mūžzaļi divmāju vai vienmājas koki un krūmi, koksne un skujas nesatur sveķus, izplatīti Z puslodē, gk. A-Āzijā, 5 ģintis, 20 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
diagonalslāņojums Slāņojuma veids, kur slāņi iet slīpi, šķērsām horizontāliem; sastopams deltu un kāpu nogulumos.
nitrāti Slāpekļskābes sāļi vai esteri; amonija, kālija, kalcija un nātrija nitrātus sauc par salpetriem; dabā sastopami minerālu veidā; tos izmanto par minerālmēsliem, ārstniecības līdzekļu, sprāgstvielu ražošanā.
babezioze Slimība, kas attīstījusies pēc inficētas ērces koduma; sastopama gan cilvēkiem gan dzīvniekiem.
autoimūnā slimība slimība, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju.
autoimūns slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma
ģeopatoloģija Slimību īpatnību pētīšana atkarībā no topogrāfijas, klimata, uztura, paradumiem u. c. faktoriem dažādās pasaules malās.
pantoponisms Slimīga tieksme pēc pantopona.
hipersplenisms Slimīgs stāvoklis, ko izraisa liesas hemolītiskās funkcijas pastiprināšanās; to raksturo splenomegālija (ne vienmēr), trombocitopēnija, normāla kaulu smadzeņu aina.
briljants Slīpēts dimants, kuram ir 58 šķautnes, izmanto rotas lietām; sastopams visās spektra nokrāsās, bet visvērtīgākie ir baltie.
D Smagā ūdeņraža (ūdeņraža izotopa ^2^H) deitērija ķīmiskais simbols.
krastmalu smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium albinum syn. Xanthium riparium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās.
dzeloņainais smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium spinosum"), Latvijā sastopams ļoti reti.
dziedzerainais smaildadzis smaildadžu ģints suga ("Xanthium strumarium"), Latvijā sastopams samērā reti ruderālās vietās.
Rutes smaillape smaillapju ģints suga ("Lophozia rutheana), lielākā no Latvijas smaillapēm, sastopama reti, aug zemajos jeb zāļu purvos, aizsargājama.
Sofijas smalkžodzene smalkžodzeņu suga ("Descurainia sophia", arī "Sisymbrium sophia"), sastopama samērā bieži, 20-70 cm augsts augs.
vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā.
sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks.
dižsmeceris Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Cleoninae"), kas sastopama arī Latvijā.
graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas.
lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām.
gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm.
sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas.
Mujunkums Smilšu tuksnesis Kazahstānā, Turānas zemienes ziemeļaustrumos, starp Karatava un Kirgīzijas grēdu dienvidos un Ču upi ziemeļos, platība - \~37500 km^2^, no 300 m vjl. ziemeļos līdz 700 m dienvidaustrumos, smilšu grēdas (rietumos) un pauguri (austrumos), sastopami barhāni, krasi kontinentāls, sauss klimats.
kontentanalīze Sociālās un lietišķās psiholoģijas metode, kas paredz tekstu analīzi, ņemot vērā noteiktu vārdu, izteicienu, emocionālo izpausmju sastopamības biežumu.
ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro.
oposumžurkas Somaino zīdītāju dzīvnieku ķenguru peļu apakšdzimtas suga, sastopama Austrālijā un Tasmānijā, dzīvnieciņi truša lielumā.
plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā.
planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās.
cukuroposums Somaiņu kārtas oposumu dzimtas suga, neliels dzīvnieciņš (līdz 160 g), ar lidplēvi, naktīs medī kukaiņus, pa dienu guļ, sastopams tropos, gk. Austrālijā un Indonēzijā.
kapa Somijā vismazākais labības mērs; dažviet 2,5 stopa; pūrā - atkarībā no novada - skaitīja 10-24 kapas (Rīgas pūrā - 24 kapas); Vidzemē zviedru laikos par kapi sauca kaudzes daļu, līdzīgu 1/24 pūra; par kapi sauca arī 1/25 pūrvietas, 1/35 mucasvietas, 6 rudzu status u. c.
plakanvēdera spāre spāru dzimtas suga ("Libellula depressa"), viena no skaistākajām un biežāk sastopamajām Latvijas spārēm.
ortopēdiskie apavi speciāli apavi cilvēkiem, kam ir dažādas pēdas deformācijas vai slimības, amputācijas radīti defekti vai kājas saīsinājums, kā arī cilvēkiem, kas izmanto kājas ortopēdiskos aparātus.
autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
transversalitātes kompetence spējas, kas nodrošina arvien biežāk sastopamās pārejas (sociālās, ar kvalifikāciju saistītās, personīgās), lai varētu noslēgt bijušo posmu un atklāt iespējas, kā sasaistīt iepriekšējo un jauno pieredzi.
līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos.
milibārs Spiediena mērvienība, bāra tūkstošdaļa (plaši lieto meteoroloģijā); apzīmējums - mbar.; SI mērvienību sistēmā milibāram atbilst hektopaskāls (hPa).
asarojošā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella velutina"), kas citviet norādīta kā atsevišķai ģintij piederīga ("Lacrimaria lacrimabunda), tās augļķermeņa cepurīte pelēcīgi brūngana, šķiedraini zvīņaina, lapiņas tumšbrūnas, ar šķidruma pilieniņiem, sastopama ļoti bieži lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās uz trūdvielām bagātas augsnes.
čemurainā spīgulīte spīgulīšu suga ("Psathyrella multipedata"), kas sastopama reti.
slaidā spilve spilvu suga ("Eriophorum gracile"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
spinakera lūvmala spinakera sānu mala, kura atrodas lūvpusē (vēja pusē), tā iet no spinakerbomja noka uz masta topu vai augšdaļu.
ektoplazma Spiritismā par ektoplazmu sauc psihisko enerģiju, kura plūst no medija un no kuras tiek materializēti dažādi priekšmeti un būtnes.
Spirogyra fluviatilis spirogīru suga, kas sastopama straujākos ūdeņos pie substrāta piestiprināta.
paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta").
plakanais spraugložņa spraugložņu dzimtas suga ("Bitoma crenata"), Latvijā bieži sastopama vabole, mīt zem koku mizas kreves plēksnēm un to spraugās, kur medī sīkākus kukaiņus, ēd to kāpurus un olas.
salnsprīžotājs Sprīžotāju dzimtas divas ģintis ("Erannis" un "Agriopis"), tauriņi sastopami vēlu rudenī vai agri pavasarī, Latvijā konstatētas 4 sugas; par salnsprīžotājiem dēvē arī dažas citas sprīžotāju dzimtas sugas.
sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas.
protijs Stabils ūdeņraža izotops ar masas skaitli 1.
degvielas uzpildes stacija stacija spēkratu uzpildei ar šķidro degvielu, eļļu, ūdeni un saspiestu gaisu, kā arī sīku autopiederumu un rezerves daļu iegādei, spēkratu mazgāšanai, tehniskā stāvokļa pārbaudei un nelieliem remontdarbiem.
jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets.
dzeloņsporu ezerene staipekņu nodalījuma ezereņu ģints suga ("Isoetes echonospora"), Latvijā sastopama reti, tikai Piejūras zemienes un Vidzemes augstienes ezeros 0,15-0,9 m dziļumā; aizsargājams ūdensaugs.
dalītās rindas dubultkopne standartā _IEEE 802.6_ izmantotā pilsēttīklu izveides topoloģija, kas paredz informācijas pārraidi pa divām paralēlām kopnēm, kuras darbojas neatkarīgi viena no otras.
šaurstares Staraino kurvjziežu ģints, Latvijā sastopama no Ziemeļamerikas ievestais krāšņumaugs - vasaras šaurstare, 0,5-1 m garumā, baltiem vai iezilganiem malu ziediem.
linu starenīte starenīšu suga ("Radiola linoides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
izflagošanās Starptautiskā signālkoda karodziņu virknes pacelšana no jahtas buga pāri masta topam līdz grotbomja nokam, kas parasti notiek svētku un svinību gadījumos.
start-stop Startstopa.
skenēšana Staru diagnostikas metode, ar ko reģistrē cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu uzkrāšanos slimajos audos vai orgānos.
spīdīgā stāvaine stāvaiņu suga ("Hylocomium splendens"), ir viena no visvairāk izplatītajām sūnām vidēji auglīgu un auglīgu sausieņu, kā arī nosusinātu mežu zemsedzē, retāk tā sastopama trūdvielām nabadzīgos sausieņu mežos un uz ciņiem slapjos mežos.
izplatība Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piemēram, telpā, vidē); process --> izplatīties (1).
posters Stenda referāts zinātniskā konferencē, kad referāts netiek lasīts, bet gan rakstiski izvietots stendā un autors noteiktā laikā ir sastopams pie sava darba.
steņģes Stenga (1), topmasts.
steņģis Stenga (1), topmasts.
baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku.
īstais humus stepju joslas melnzemēs un mērenā klimata neitrālās augsnēs sastopamās trūdvielas.
stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
blīvais stereokaulons stereokaulonu suga ("Stereocaulon condensatum"), Latvijā sastopams reti, aizsargājams, atrasts Slīteres rezervātā.
ergosterīns Sterīnu grupas organiska viela, kas ultravioleto staru iedarbībā pārvēršas vitamīnā D~2~; sastopams sēnītēs (melnajos graudos, raugā u. c).
Lapzemes stērste stērstu dzimtas suga ("Calcarius lapponicus"), Latvijā reizēm sastopama kā caurceļotāja; Lapzemes piešstērste.
meža stērste stērstu suga ("Emberiza rustica"), Latvijā sastopama reti, bet vismaz vienreiz arī ligzdojusi.
trīcule Stiebrzāle ar sagrieztām lapām, sastopama nabadzīgās, nemēslotās, sausākās augsnēs, lapu platnes augšgals griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam; zālājus mēslojot izzūd.
slaidā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe persistens"), ar spilgti dzelteniem augļķermeņiem, cepurīte smaila, koniska, ļoti bieži sastopama pļavās.
fonostilistika Stilistikas apakšnozare, kurā pēta stilistiski un emocionāli ekspresīvus fonētiskos valodas līdzekļus, piemēram, vārdu vai vārdformu izrunas variantus, runas intonāciju, uzsvaru, onomatopoēzi, aliterāciju, asonansi.
štop Stop.
savilcis Stopa aukla.
kortelis Stopa ceturtdaļa.
stopenīca stopa lieluma (~1,3 l) pudele.
Stopiushof Stopiņi.
Kurtenhof Stopiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā.
līcenieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
līcieši Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
silzemnieki Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Silzemnieki" iedzīvotāji.
stopinieši Stopiņu novada apdzīvotās vietas "Stopiņi" iedzīvotāji.
breksieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Brekši" iedzīvotāji.
cekulieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Cekule" iedzīvotāji.
juglieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jugla" iedzīvotāji.
liepziedieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Liepziedi" iedzīvotāji.
rumpieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Rumpji" iedzīvotāji.
sauriesieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Saurieši" iedzīvotāji.
sauriešnieki Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Saurieši" iedzīvotāji.
ulbrocieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Ulbroka" iedzīvotāji.
Stopinskaja Stopiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kurtenhof Stopiņu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
īkšķot Stopot, ar žestu lūgt garāmbraucošām mašīnām apstāties.
štoperis Stoppulkstenis.
stulps Stops - \~1,3 l trauks.
arbalets Stops - aukstais šaujamierocis, kas sastāv no laidē iestiprināta loka un palaižamās ierīces.
kručuks stops (1,2 l).
kvarta stops (1,2 l).
līksts Stops bultu šaušanai.
stopa Stops šaušanai.
krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs.
virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu.
mainīgā strupknābe strupknābju suga ("Amblystegium varium"), kas sastopama slapjā gāršā, dumbrājā, gravu mežos uz augsnes un trupošas koksnes.
krasta strupknābe strupknābju suga (“Amblystegium riparium"), kas sastopama seklā, periodiski izžūstošā ūdenī liekņas, dumbrāja, slapjās gāršas un niedrāja ieplakās un avotos uz humusvielām bagātas augsnes, akmeņiem un trupošas koksnes.
objektsaites Subjekta un objekta emocionālās saites, kas, pēc psihoanalītiķu teorijām, identificēšanās gaitā veido topošo ego.
bromsudrabs Sudraba bromīds AgBr, viens no gaismjutīgajiem savienojumiem, kuru lieto filmu vai fotopapīru emulsijās.
birztalu sulasvabole sulasvaboļu dzimtas suga ("Sphaerites glabratus"), Latvijā sastopama gk. mežos pie ievainotiem kokiem, no kuriem izdalās sula, ziemo zemsegā.
vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni.
meža suņburkšķis suņburkšķu suga ("Anthriscus sylvestris"), kas ļoti bieži sastopama krūmājos, mežos, pļavās un ir 60—120 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar rupji rievainu stublāju.
suņsmilga Suņu smilga ("Agrostis cania"), sastopama purvainās pļavās, 30-60 cm gara, pelēkzaļā krāsā, sarveidīgi ierotītām apakšlapām, garenu, zobotu mēlīti, violetām, reti kad dzeltenām vārpiņām.
griķi sūreņu dzimtas ģints ("Fagopyrum"), viengadīgs labības augs ar sārtiem vai baltiem ziediem un brūniem trīsstūrveida graudiem; 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas paretam sastopamas uz dzelzceļa uzbērumiem un nezālienos.
dižsusuris Susuru dzimtas suga ("Glis glis"), vāverei līdzīgs dzīvnieks Eiropā un Rietumāzijā, ķermeņa garums \~16 cm, aste \~13 cm., nakts dzīvnieks, ziemas guļā \~7 mēnešus, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
lipīgā sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama.
salangsvīre Svīru dzimtas ģints ("Collocalia"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā, uz klinšu un alu sienām būvē ligzdas no želatīnveidīgas vielas, kas sastāv galvenokārt no sacietējušām siekalām; dažu sugu ligzdas izmanto pārtikā.
dabas raugi šādas sēnes, kas sastopamas augsnē, no kurienes tās nokļūst uz augu augļiem.
sierene Šaurlapu saulkrēsliņš ("Thalictrum luridum "), sastopams pļavās, mitros krūmājos, 60-120 cm garumā, ar rievainu stublāju, ar iedzelteniem ziediem un ieapaļu augli.
zeltītā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus subauratus"), viena no skaistākajām Latvijas šaurspārnkrāšņvabolēm, sastopama Latvijas dienvidu daļā uz kārkliem.
koku šeflēra šeflēru suga ("Schefflera arboricola"), Taivānā sastopama liāna, populārs telpaugs.
purva šeihcērija šeihcēriju suga ("Scheuchzeria palustris"), daudzgadīgs lakstaugs ar īsu sakneni kas Latvijā sastopams sūnu purvos starp ciņiem, arī pārpurvotos ezeru krastos.
kosa Šī nodalījuma klase ("Equisetopsida").
mežastrazds Šīs apakšdzimtas ģints ("Turdus"), sastopama gandrīz visā pasaulē, izņemot dienvidaustrumu Āziju un Austrāliju, 63 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā.
mazais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailurus fulgens"), jenotveidīgs dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un garu pūkainu asti, sastopams gk. Himalajos.
bārdzīlīte Šīs apakšdzimtas suga ("Panurus biarmicus"), Latvijā reti sastopams neliels dziedātājputns ar garu asti, aizsargājams.
mušmire Šīs dzimtas ģints ("Amanita"), Latvijā konstatēts 11 sugu, pēc jaunākās sistemātikas pie mušmirēm pieskaita arī makstsēnes (bijušais ģints nosaukums "Amanitopsis").
beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes.
gailene šīs dzimtas ģints ("Cantharellus"), kuras 5 sugas sastopamas Latvijā.
raglape Šīs dzimtas ģints ("Ceratophyllum"), ūdensaugs ar divkārt vai trīskārt dakšveidīgi dalītām lapām un ar ziediem zem ūdens, 2 sugas.
cigoriņš šīs dzimtas ģints ("Cichorium") ar baltu vai iedzeltenu sakni, ģintī 10 sugu, Latvijā sastopama 1 suga.
pelējumgrauzis šīs dzimtas ģints ("Cryptophagus"), sīkas 1,4-3,5 mm garas vaboles, dzīvo trūdošās vielās, zemsedzē, uz piepēm u. c. sēnēm, trūdošā koksnē, putnu un zīdītāju ligzdās, telpās, Latvijā konstatētas 18 sugu.
kosa Šīs dzimtas ģints ("Equisetum"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, stāvu, zarainu vai bezzaru stublāju ar dobiem posmiem, \~30 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu un 3 reti sastopamas hibrīdiskas sugas.
eiglēna Šīs dzimtas ģints ("Euglena"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes ar zaļiem hromatoforiem, \~150 sugu, Latvijā konstatēts 40 sugu, kas sastopamas gk. nelielos, bieži vien piesārņotos ūdeņos, kā arī uz mitras augsnes.
avotsūna Šīs dzimtas ģints ("Fontinalis"), morfoloģiski ļoti mainīgi divmāju augi, garākās sūnas pasaulē (Islandē atrasti līdz 166 cm gari augi), sastopamas nepiesārņotos ūdeņos, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
zvīņlape Šīs dzimtas ģints ("Lepidozia"), \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama bieži.
parmēlija Šīs dzimtas ģints ("Parmelia"), lapu ķērpji (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopami uz akmeņiem, koku stumbriem, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas.
atālene Šīs dzimtas ģints ("Parnassia"), daudzgadīgs lakstaugs ar 10-40 cm augstu kailu stublāju, ziedi pa 1 stublāja galā, sastopama mitrās pļavās un purvainās vietās.
scenedesma Šīs dzimtas ģints ("Scenedesmus"), cenobijā parasti 4 vai 8 šūnas, >100 sugu, Latvijā konstatētas 30 sugas, kas mīt dažādos biotopos.
usneja Šīs dzimtas ģints ("Usnea"), veido nokarenus vai no substrāta atstāvošus krūmus, gk. uz koku mizas, zariem, \~600 sugu, šie ķērpji ir jutīgi pret gaisa piesārņojumu, tādēļ reti sastopami lielu pilsētu tuvumā, Latvijā konstatētas 9 sugas.
jūraszāles Šīs dzimtas ģints ("Zostera"), daudzgadīgi ūdensaugi, kas sastopami abu pusložu jūrās no subtropu līdz subarktiskajai joslai, aug seklūdeņos 1-4 m dziļumā, retumis līdz 10 m dziļumam, 15 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kanibālzirneklis Šīs dzimtas suga "Ero furcata", neliels zirneklis (ķermeņa garums - līdz 3 mm), parasti sastopams uz koku un krūmu stumbriem un zariem, pārtiek no citu sugu zirnekļiem.
pīļzoss Šīs dzimtas suga ("Anseranas semipalmatus"), kas sastopama Austrālijā un Jaungvinejā.
jūrasžagata Šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš.
ūdenstīkliņš Šīs dzimtas suga ("Hydrodictyon reticulatum"), kas veido maisveida cenobijus 40 cm garumā un garākus, kas sastāv no cilindruskām līdz 1 cm garām šūnām, dažreiz masveidā sastopami eitrofos ezeros.
ziemeļu vālodze šīs dzimtas suga ("Oriolus oriolus"), kas sastopama arī Latvijā, neliels putns (tēviņi dzelteni ar melniem spārniem un asti, mātītes zaļgandzeltenas), kas ligzdu veido parasti koku zaru garos.
zivjdēle Šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos.
kožodiņi šīs dzimtas suga ("Psychoda phalaenoides"), bieži sastopama telpās - pagrabos, vannasistabās, tualetēs.
lidvāvere Šīs dzimtas suga ("Pteromys volans"), Latvijā sastopama reti, gk. austrumu daļā, aizsargājama.
logspārnis Šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem.
knābjdelfīns Šīs dzimtas suga ("Ziphius cavirostris"), kas sastopama arī Baltijas jūrā.
Menzjesa madrone šīs ģints suga ("Arbutus menziesii"), sastopama ASV no Oregonas dienvidiem līdz Kalifornijas ziemeļu daļai, mūžzaļš koks ar daudziem nelieliem oranži sarkaniem augļiem.
melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti.
melnā mamba šīs ģints suga ("Dendroapsis polylepis"), garums - līdz 4 m, sastopama Āfrikā, dzīvo uz zemes.
austrumu lakstīgala šīs ģints suga ("Erithacus luscinia syn. Luscinia luscinia"), neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kas Latvijā sastopams samērā bieži.
ūdensvirza Šīs ģints suga ("Myosoton aquaticum syn. Malachium aquaticum"), daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļoganu, 15-45 cm garu, mazliet pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem, Latvijā sastopama samērā bieži.
krūmveida nipa šīs ģints suga ("Nipa fruticans"), sastopama Indonēzijā, aug sāļainās, pārplūstošās augsnes okeāna piekrastē un veido mangrovju audzes.
ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
pīļknābis Šīs ģints suga ("Ornithorhynchus anatinus", senāk "Ornithorhynchus paradoxus"), sastopams Austrālijā, ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
ezerspāre Šīs ģints suga ("Orthetrum cancellatum"), spāres ķermenis 26-35 mm garš, bieži sastopama pie ezeriem un mitrās pļavās visā Latvijā.
melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi.
milzu mamutkoks šīs ģints suga ("Sequoiadendron giganterum"), Amerikā sastopams skujkoks, līdz 100 m augsts, stumbra diametrs - līdz 12 m, var sasniegt 3000-4000 gadu vecumu, aug Viduskalifornijas augstajos kalnos; draud iznīcība.
druvu stegļi šīs ģints suga ("Spergula arvensis"), 10-50 cm gari, baltiem ziediem pačemuros, pēc ziedlaika lejup nolīkušiem ziedkātiņiem, sastopami ļoti bieži smilšainos laukos.
parastais paceplītis šīs ģints suga ("Troglodytes troglodytes") mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kas sastopams arī Latvijā, apspalvojums ir brūns ar tumšām šķerssvītrām; ceplītis.
pelēkais mežastrazds šīs ģints suga ("Turdus pilaris"), kas Latvijā sastopama samērā bieži bet nevienmērīgi; pelēkais strazds.
Exuviella baltica šīs ģints suga, kas bieži sastopama Baltijas jūras un Rīgas līča planktonā.
Centritractus belonophorus šīs ģints suga, kas bieži sastopama ezeru planktonā.
Cryphoeca silvicola šīs ģints suga, kas bieži sastopama meža zemsedzē.
Allopauropus danicus šīs ģints suga, kas Latvijā bieži sastopama augsnē.
Exosporium glomerulosum šīs ģints suga, kas Latvijā sastopama biežāk, mīt uz kadiķu skujām.
Euastropsis richteri šīs ģints suga, kas Latvijā sastopama ļoti reti.
Cenangium ferrugineum šīs ģints suga, kas Latvijā sastopama uz priežu zariem.
Aconitum ferox šīs ģints suga, kas sastopama Indijas austrumu daļā, satur pseidakonitīnu, visstiprāko no augu indēm.
Acartia bifilosa šīs ģints suga, kas sastopama Rīgas līcī.
Acrolepiopsis betulella šīs ģints suga, kas sastopama Slīteres rezervātā.
Eriophyes laevis šīs ģints suga, kas sastopama uz alkšņiem.
Eriophyes tristratus šīs ģints suga, kas sastopama uz alkšņiem.
Eriophyes piri šīs ģints suga, kas sastopama uz bumbierēm.
Eriophyes tiliae šīs ģints suga, kas sastopama uz liepām.
Eriophyes rudis šīs ģints suga, kas sastopama uz plūmēm.
Bangia pumila šīs ģints suga, kas satopama viļņu šļakatu joslā Baltijas jūras piekrastē.
Ammophila sabulosa šīs ģints suga, Latvijā sastopama bieži, baro kāpurus ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
Boreus hiemalis šīs ģints suga, sastopama ziemā atkušņu laikā uz sniega.
rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains.
Acarospora veronensis šīs ģīnts sugas, kas retāk sastopama uz granīta kā tumšsarkani lapoņi.
kosa Šīs rindas dzimta ("Equisetaceae"), daudzgadīgi vienādsporu (izospori), retāk dažādsporu (heterospori) lakstaugi, kam raksturīgs stublāja dalījums posmos un mezglos, mūsdienās sastopama tikai 1 ģints.
astpūpēdis Šīs rindas dzimta ("Hysterangiaceae"), bumbuļveidīgi pazemes augļķermeņi, perīdijs vienslāņa, reizēm izzūdošs, gleba ar dažādas formas dobumiem, kuru sieniņas, sporām nogatavojoties, pārvēršas pusšķidrā masā, Latvijā 2 ģintis, 2 reti sastopamas sugas.
monoblefarīdas Šīs rindas dzimta ("Monoblepharidaeae"), saldūdens saprofīti, kas sastopami uz dažādu koku zariem vai cita substrāta, kur veido smalku pūkveidīgu, pelēcīgu vai brūnganu micēliju, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas.
plumbagi Šīs rindas dzimta ("Plumbaginaceae"), lakstaugi, puskrūmi, arī sīkkrūmi, 15 ģintis, \~500 sugas, sastopama stepju un pustuksnešu sāļainās augsnēs.
bērzlape Šīs rindas dzimta ("Russulaceae"), 2 ģintis, abas sastopamas arī Latvijā.
saracēnija Šīs rindas dzimta ("Sarraceniaceae"), kas sastopama Amerikas tropu joslā, dažas sugas ļoti dekoratīvas un tiek audzētas augumājās.
volvokss Šīs rindas dzimta ("Volvocaceae"), cenobiju aļģes ar lodveida vai plātņveida laponi, sastopamas dažādos ūdeņos, augsnē.
volovoksi Šīs rindas dzimta ("Volvocaceae"), kas sastopama arī Latvijā un veido cenobijus.
Bombycilla garrulus garrulus šīs sugas nominālpasuga, kas sastopama Latvijā.
potocitoze Šķidruma cirkulācija šūnas citoplazmā.
kvantu šķidrums šķidrums, ko veido hēlija izotopi, ja temperatūra ir zemāka par 2 K.
dabiskā šķiedra šķiedra, kas sastopama dabā un veidojas augos (augšķiedra), dzīvniekos (dzīvniekšķiedra) un minerālos (minerālšķiedra).
kapilīcijs Šķiedrveidīga struktūra, kas savijusies ar sporu; sastop dažām baktērijām, protozojiem un sēnēm.
parastais šņibītis šņibīšu ģints suga (“Calidris alpina”), Latvijā reti sastopams aizsargājams gājputns, mazāks par mājas strazdu.
Upis ceramboides šo vaboļu suga, kas sastopama Aļaskā, tās ķermenī ir antifrīza molekulas, ko veido cukuri un taukskābes un kas ļauj tām izdzīvot pie temperatūras līdz mīnus 60 grādiem pēc Celsija skalas.
priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras.
pārštaga Štaga, kas savieno grotmasta topu ar bezānmasta topu; starpštaga.
spongiocīts Šūna ar sūklim līdzīgu, vakuolizētu citoplazmu virs-nieru garozā.
retikuloendoteliocīts Šūna, kas spēj fagocitēt svešas daļiņas un uzkrāt citoplazmā koloidālas vielas; pie tiem pieder irdeno neizveidojušos saistaudu makrofāgi, asinsrades orgānu retikulārās šūnas, asinsrades orgānu kapilāru endotēlijšūnas u. c.
centrocīts Šūna, kuras citoplazmā ir dažāda lieluma atsevišķas vai divkāršas granulas, kas krāsojas ar hematoksilīnu; atrodama dažādu ādas slimību gadījumā.
plazmons Šūnas citoplazmā esošo iedzimtības faktoru kopums; plazmotips.
šūnas kodols šūnas daļa, kuru no citoplazmeas atdala šūnas kodola apvalks un kurā atrodas hromosomas, kodoliņš un kariolimfa.
telofāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes, mejozes) pēdējā fāze, kurā hromosomas despiralizējas, veidojas jaunas jauno šūnu kodolu apvalki un dalās citoplazma.
kariorekse Šūnas kodola sabrukšana; hromatīna kondensēšanās citoplazmā graudiņu veidā, kuri pēc tam tiek izstumti no šūnas.
endoplazmatiskais tīkls šūnas organoīds, ko veido ar membrānu norobežotu kanālu, pūšļu un cisternu sistēma; citoplazmatiskais tīkls.
makrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kad viens liels tauku piliens aizņem lielāko daļu šūnas, bet citoplazma ar kodolu novietojas tam apkārt.
mikrosteatoze Šūnas pārmaiņas, kam raksturīgi daudzi sīki tauku pilieni citoplazmā.
plazmalemma Šūnas protoplazmas ārējais slānis; membrāna.
plazmatoze Šūnas protoplazmas likvefakcija.
plazmolīze šūnas protoplazmas sarukšana, kas notiek, tai osmozes ceļā zaudējot ūdeni.
kinetoplazma Šūnas protoplazmas visvairāk kontraktilā daļa.
plazmozīns Šūnu citoplazmas proteīns.
plazmatogāmija Šūnu citoplazmas saplūšana, neizzūdot kodoliem.
spongioplazma Šūnu protoplazmas smalkais tīklojums, kas redzams fiksēta šūnā.
apiņu šūpotnis šūpotņu suga ("Hepialus humuli"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
retai Tā ka ir maz sastopams, lietots; tā, ka kas ir tikai dažiem, nedaudziem.
lintopišķi Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lintopišķi" iedzīvotāji.
lintopišķieši Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Lintopišķi" iedzīvotāji.
metaģenēze Tāda dzīvnieku paaudžu mija, kur dzimumpaaudzei (paaudzei, kurā vairošanās noris dzimumiski) seko viena vai vairākas bezdzimumpaaudzes (kur vairošanās noris dalīšanās vai pumpurošanās ceļā); sastopama daudziem zarndobumaiņiem (hidrozojiem un scifozojiem), dažiem tārpiem, zemākajiem hordaiņiem.
kompakta kopa tāda kopa topoloģiskā telpā, kuras katra bezgalīga elementu virkne satur konverģentu apakšvirkni (t. i., tai ir robežpunkts).
dārzs Tāds (kultūraugs), kas audzējams dārzā; tāds (dzīvnieks), kas parasti sastopams dārzos, parkos.
anizofilija Tāds lapu nevienādības gadījums, kad vienam un tam pašam augam tai pašā stumbra daļā sastopamas reizē dažāda (parasti divējāda) lieluma un veida lapas.
panhromatisks Tāds, kam ir paaugstināts jutīgums pret zaļiem, dzelteniem un sarkaniem stariem (piemēram, par fotoplati, fotofilmu).
distopisks Tāds, kam raksturīgas antiutopiskas iezīmes, negatīvas nākotnes vīzijas.
viduvējs Tāds, kas (pēc kvalitātes, daudzuma u. tml.) ir bieži sastopams, parasts un kam nepiemīt kādas ievērojamas, izcilas pazīmes (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
ģenerāls tāds, kas aptver visus (vai visu), visur sastopams; vispārējs.
intracitoplazmatisks Tāds, kas atrodas citoplazmā.
intracitoplazmisks Tāds, kas atrodas citoplazmā.
ragiokrīns Tāds, kas attiecas uz koloīda pildītām vakuolām dziedzeršūnu citoplazmā secernējošo granulu attīstības stadijā.
nukleocitoplazmisks Tāds, kas attiecas uz šūnas kodolu un citoplazmu.
valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais, arī tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
stenotops Tāds, kas dzīvo tikai stingri noteiktos biotopos un citur nav sastopams (par organismiem).
sarkanjutīgs Tāds, kas ir jutīgs pret sarkano gaismu (parasti par fotofilmām, fotoplatēm).
mazizplatīts Tāds, kas ir maz izplatīts, reti sastopams.
neparasts Tāds, kas ir reti sastopams, vērojams; tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama.
nešķirams Tāds, kas ir tik cieši saistīts (ar kādu), ka to grūti vai neiespējami šķirt (no tā); tāds, kas parasti ir sastopams kopā (ar kādu).
klanīgs Tāds, kas iztop, izdabā (kādam, parasti savtīgā nolūkā).
caurmērs Tāds, kas ne ar ko neizceļas, parasts; visbiežāk sastopamais.
parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā (kā) daudzuma, lieluma (par daudzumu, lielumu).
smiltis Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
pļava Tāds, kas parasti ir sastopams šādā platībā, zālājā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
lauks tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem vai augiem, to sugām).
mežs Tāds, kas parasti sastopams mežos (par savvaļas dzīvniekiem, augiem, to sugām).
purvs Tāds, kas parasti sastopams purvos vai to tuvumā (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
stepe Tāds, kas parasti sastopams šāda veģetācijas tipa vidē (par savvaļas dzīvniekiem, augiem).
tīrums Tāds, kas parasti sastopams šādos zemes gabalos, laukos, arī dārzos (par savvaļas augiem, dzīvniekiem, to sugām).
upe tāds, kas parasti sastopams upēs vai to krastos.
jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir nodibināts, izveidots, radīts; tāds, kas pašlaik top.
rets Tāds, kas pastāv, atrodas (kur) mazā skaitā, daudzumā; tāds, kas parasti nav sastopams, novērojams.
vietējs Tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā, tāds, kas ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai (piemēram, par augiem, dzīvniekiem).
izplatīts Tāds, kas sastopams plašā teritorijā; tāds ko plaši pazīst, ko daudzi zina vai lieto.
endēmisks Tāds, kas sastopams tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā.
nomaļš Tāds, kur reti ir sastopami cilvēki (par attālu vietu).
radioizotopisks Tāds, kur tiek izmantoti radioaktīvie izotopi.
perihromisks Tāds, kurā Nisla ķermenīši ("corpuscula Nissl-i") izkaisīti pa visu citoplazmu (nervu šūna).
burbains Tāds, kura šķērsgriezumā sastopami lielāki un mazāki tukšumi.
leģendārs Tāds, par ko stāstīts leģendās (1); tāds, kas sastopams galvenokārt leģendās (1).
ortogēnija Taisnais sakodiens, kad augšzobi sastopas ar apakšzobiem gandrīz vertikālā stāvoklī.
pļavsisenis Taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas ģints ("Chorthippus"), kuras pārstāvji bieži sastopami arī Latvijā.
klasiskais kutertakelējums tajā bija četrstūraina grotbura ar gafeli, topbura, štagbura, klīvers un ārējais klīvers (flīgers).
tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas.
tarpana stepju pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini gmelini"), kas bijusi sastopama Eiropas stepju zonā un Rietumkazahstānā, savvaļā pēdējais īpatnis nogalināts 1879. g. Ukrainā, bet nebrīvē pēdējais īpatnis nodzīvoja līdz 1918. g.
tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā.
akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus.
pavadonis Tas (piemēram, dzīvnieks, augs, arī viela), kas parasti ir sastopams, izplatīts kā tuvumā.
iemītnieks Tas, kas (kādā vietā, vidē) dzīvo, ir sastopams; apdzīvotājs.
retums Tas, kas ir reti sastopams, atrodams, novērojams.
vēlumnieks Tas, kas ir sastopams, ierodas, ko dara vēlu.
jauns Tas, kas radies nesen, top, aug, veidojas; tas, kas virza attīstību.
sāpju bērns Tas, kas radies vai top ar grūtībām, mokām; neatrisināts jautājums, kas sagādā daudz grūtību.
skarbā tauksakne tauksakņu suga ("Symphytum asperum"), Latvijā sastopama samērā reti, kā dārzbēglis.
zvīņspārnis Tauriņš - kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), spārnu plētums - no 3 mm līdz 30 cm, Latvijā sastopamajām sugām - līdz 13 cm, izplatīti visā pasaulē (izņemot Antarktīdu), \~140 tk sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu.
pīlādžu tīklkode tauriņu kārtas argirestīdu dzimtas suga (“Argyresthia conjugella”), spārnu plētums — 9-14 mm, Latvijā sastopama dārzos un mežos, kur aug pīlādži, ābeles un vilkābeles.
bārkstspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Alucitidae"), sīki vai nelieli tauriņi (spārnu plētums - 7-20 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
māņkode Tauriņu kārtas dzimta ("Glyphipterigidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 5-15 mm), \~250 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, sastopamas ūdeņu krastos, purvos, mitrās pļavās.
sīkkode Tauriņu kārtas dzimta ("Heliozelidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-9 mm), galva gluda, klāta ar spīdīgām zvīņām, kāpuri alo ozolu, bērzu, alkšņu, grimoņu lapas, Latvijā konstatētas 4 sugas, kas sastopamas tikai vietām un reti.
pūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm).
stiebrkode Tauriņu kārtas dzimta ("Ochsenheimeriidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 10-16 mm), galva klāta ar atstāvošām, izspūrušām zvīņām, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas reti.
raibkājkode Tauriņu kārtas dzimta ("Stathmopodidae"), sīki tauriņi ar 7-15 mm spārnu plētumu, ļoti šauri spārni ar garām bārkstīm, \~300 sugu (gk. tropos), Eiropā 1 suga, kas Latvijā sastopama samērā bieži, kāpuri dzīvo alkšņu augļos.
abraxas Tauriņu kārtas sprīžotāju dzimtas ģints, no kuras Latvijā sastopama viena suga.
vējpupa Tautā sastopams vairāku vilkpieņu sugu apzīmējums.
apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās.
līdiskā skaņkārta tautasmūzikā sastopama skaņkārta, mažors ar augstu ceturto pakāpi.
krimčaki Tautība, dzīvo galvenokārt Krimas pilsētās (Simferopolē, Sevastopolē, Kerčā u. c.), valoda pieder pie tjurku grupas, ticīgie - jūdaisti, etnoģenēze neskaidra, domājams, ka cēlušies no Krimas seniedzīvotājiem, kam vēlāk piejaukušies ebreji, tjurki, varbūt arī itāļi (dženovieši).
minilaboratorija Tehnoloģiskā aprīkojuma komplekss automatizētai fotomateriālu apstrādei un fotoattēlu kopēšanai; sastāv no diviem patstāvīgiem blokiem - fotofilmu apstrādes procesora un fotoattēla kopēšanas ierīces (printera) un fotopapīra apstrādes procesora.
izotopu starojuma avots tehnoloģiska iekārta, kas paredzēta radioaktīvo izotopu kodolenerģijas pārvēršanai ķīmiskajā enerģijā, lai realizētu dažādus tehnoloģiskos procesus vai zinātniskus pētījumus.
tektopsihisks Tektopsihiskā vide - mākslīgi radītais cilvēka darbības un dzīves lauks jeb t. s. kultūras ainava; ielas dārzi, ēkas, ciemi, pilsētas utt.
ultravioletais teleskops teleskops kosmisko objektu ultravioletā starojuma uztveršanai un reģistrēšanai; konstruktīvi līdzinās optiskajam teleskopam, arī tā izšķirtspēja ir aptuveni tāda pati, tikai par starojuma uztvērēju tajā izmanto speciālu fotoplati vai fotoelektronu daudzkāršotāju.
vidikons Televīzijas pārraides lampa, kurā izmantota fotopretestība.
zvīņainā telotrēma telotrēmu dzimtas suga ("Thelotrema lepadinum"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
akrotērichs Tempļu jumtgales vai namu stūru skulptūras veida izrotājums; sastopams arī kapu pieminekļos.
mikroliegums Teritorija, ko nosaka, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina.
ģeoloģiskā karte teritorijas ģeoloģiskās uzbūves attēlojums noteikta mēroga topogrāfiskajā kartē, parādot galvenokārt dažāda vecuma iežu izplatību (neieskaitot kvartāra nogulumus).
ģeognozija Termina "ģeoloģija" sinonīms, kas lietots gk. 18. gs. b. un 19. gs. 1. p.; 20. gs. literatūrā sastopams darbos par ģeoloģijas vēsturi.
bulta Tieva (metāla, kaula, koka) stiegra ar atkarpainu galu (šaušanai no loka, stopa).
skropstiņas Tievi šūnas citoplazmas diegveida vai sarveida izaugumi, kas spēj ritmiski kustēties.
sālsaugi Tikai ar zināmām barības sālīm bagātā zemē sastopamie augi, lielāko tiesu mīkstām lapām un mīkstu stublāju, mazu pārkokojumu un zemu augumu.
modulārais centrmezgls tīkla centrmezgls, kuru veido, tam pievienojot dažādus moduļus, kuri katrs atbalsta konkrētu topoloģiju, piemēram, tīklu _Ethernet_ vai tīklu _Token Ring_.
koktīkls Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāk nekā divi terminālmezgli un vismaz divi starpmezgli un kurā starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš.
zvaigžņtopoloģija Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāki terminālmezgli un tikai viens starpmezgls.
režģtīkls tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vismaz divi mezgli, starp kuriem ir ne mazāk kā divi ceļi.
kaskādzvaigzne Tīkla topoloģijasvariants ar vairākiem centrmezgliem, kuru savienojumi veido tīkla abonentu hierarhijas līmeņus.
ularsava Tīklotā čūska - milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīkloti saistītiem plankumiem, var sasniegt līdz pat 10 m garumā, sastopama gk. Malakas pussalā un Malajas arhipelāgā.
zars Tīklu topoloģijā - ceļš, kas savieno divus blakus mezglus un nesatur nevienu starpmezglu.
lineārs tīkls tīklu topoloģijas paveids, kurā ir tikai divi terminālmezgli, galīgs skaits starpmezglu un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš.
dīķa tilbīte tilbīšu suga ("Tringa stagnatilis"), Latvijā sastopama nelielā skaitā.
pelēkā tilbīte tilbīšu suga ("Xenus cinereus"), Latvijā sastopama nelielā skaitā.
tīne Tilpuma mērs = 3 pūri = 9 sieki = 162 stopi = 208 litri = 720 riekšavas.
sarkanjoslu tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius armillatus", syn. "Telamonia armillata"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sarkanā jostene.
sila tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius mucosus", syn. "Myxacium mucosum"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sila gļotpēdene.
smiltāju timotiņš timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem.
rožu laptinējs tinēju dzimtas suga, tauriņa spārnu plētums - 18-22 mm, Latvijā sastopams bieži.
tiptop Tip-top.
tiptops Tip-top.
celoidīns Tīra, no kolodija gatavota nitroceluloze, ko lieto fotopapīra gatavošanai.
metapolitika Tīri filozofiska politisko teoriju mācība, kas cenšas noskaidrot valsts pirmcēloņus un mērķus, neraugoties uz īstenībā sastopamām valsts formām.
kviešu tīrumpūcīte tīrumpūcīšu suga ("Euxoa tritici"), tauriņu spārnu plētums - 30-35 mm, kāpuri sastopami uz graudzāļu (arī kultūraugu) saknēm.
Helianthus tuberosus topinambūrs.
aerofototopogrāfija Topogrāfijas nozare, kas meklē iespējas, kā pilnveidot topogrāfisko karšu izstrādāšanu pēc attēliem, kuri iegūti, apvidu fotografējot no lidaparātiem.
apriskarte Topogrāfiskā vai speciāla karte, kas iespiesta vienā vai vairākos pavājinātos krāsu toņos; izmanto par topogrāfisko pamatni karaspēka taktiskās, operatīvās situācijas grafiskai atainošanai, karaspēka kaujasdarbības citu grafisko zīmju uzzīmēšanai.
aerofototopogrāfiskā uzmērīšana topogrāfiskās uzmērīšanas veids, kas balstās uz aerofotoainu izmantošanu.
acumēra uzmērīšana topogrāfiskās uzmērīšanas vienkāršota metode, lai ātri sastādītu uzskatāmi, bet neprecīzu shematisko plānu.
funkciju telpa topoloģiska vektoru telpa, kuras elementi ir noteikta veida funkcijas (piemēram, nepārtrauktas, ierobežotas vai integrējamas funkcijas).
toponīmists Toponīmijas (1), toponīmikas (1) speciālists.
lielais brālis totalitāras varas personifikācija Džordža Orvela antiutopiskajā romānā "1984"; persona, organizācija vai sistēma, kas, savu interešu vadīta, vēlas kontrolēt cilvēku dzīvi un ierobežot viņu brīvību.
mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos.
Tranzschelia fusca tranšēliju suga, kas sastopama uz silpurenēm un vizbuļiem.
disgrāfija Traucēta pareiza rakstīšana, parasti sastopama vienlaikus ar artikulācijas traucējumiem un nepilnībām fonemātiskajā dzirdē, novērojami burtu aizvietojumi, to vietas nomaiņa, vārdu saplūšana rakstot.
stopiņš Trauks, kura tilpums ir aptuveni puse no stopa.
Traumas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.
puplašķi Trejlapu puplaksis ("Menyanthes trifoliata"), ilggadīgs savvaļas ārstniecības augs, sastopams slapjās pļavās, strautu iztekās, ezeru, dīķu malās.
šķeltlapu trejsmailīte trejsmailīšu suga ("Tritomaria exsectiformis"), sastopama mežos uz kūdras, sfagniem un trupošas koksnes.
triceratops Triceratopsi.
dioptazs Trigonālās singonijas smaragdzaļš, rets minerāls; sastopams Altintubē Sibirijā, Kliftonā Arizonā, Ķīnā.
deiteranomālija Trihromātiska anomālija ar samazinātu zaļās krāsas spektra vālīšu jutību; iedzimst saistībā ar X hromosomu; visbiežāk sastopamā krāsu redzes nepilnība.
TMP-SMX Trimetoprīms/sulfametoksazols (angļu "trimethoprim/sulfamethoxazole").
Aeolothtrips intermedius tripšu suga, kas Latvijā bieži sastopama uz krāšņumaugiem.
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē.
pārštagbura Trīsstūrveida bura, ko paceļ pie štagas, kura savieno keča grotmasta topu ar bezānmasta topu, šīs buras halzstūris atrodas pie bezānmasta lejasgala, fallstūris - grotmasta topā, bet šotstūris - bezānmasta topā, to lieto vieglā vējā.
trofoderma Trofoblasta augošā, aktīvā daļa placentas apvidū (placentas trofobiasts, ektoplacenta; perifēriskais trofoblasts).
imūntrombocitopēnija Trombocitopēnija, ko izraisa antitrombocitāras antivielas.
trombopoēze Trombocitopoēze.
hialomērs Trombocītu bāli homogēnā citoplazma krāsotos preparātos atšķirībā no centrālās graudainās daļas.
granulomērs Trombocītu centrālā graudaina daļa, krāsotos preparātos tā ir violetsarkana atšķirībā no bāli homogēnās citoplazmas.
sarkanknābja faetons tropisko jūrasputnu faetonu ģints suga ("Phaethon aethereus"), sastopama tropiskajos okeānos.
raflēzija tropu parazītaugs ("Rafflesia"), vairāk nekā 40 sugas, visas ir sastopamas Dienvidaustrumāzijā, tām raksturīgs ļoti liels zieds.
ahterštaga Trose vai stieple, kas no masta topa.
raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs.
hemozoīns Tumšs pigments malārijas plazmodiju citoplazmā, sagremotā hemoglobīna atliekas.
driade tundras pundurkrūms ("Dryas octopetala"), pēc kura atliekām nosaukta driasa flora.
zaļā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium bursaria"), kas sastopama samērā netīros ūdeņos.
astainā tupelīte tupelīšu suga ("Paramecium caudatum"), kas sastopama netīros ūdeņos.
dabas tūrisms tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu, apskatīt raksturīgas ainavas, biotopus, novērot augus un dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas aizsardzības jautājumos.
bastarda tūsklape tūsklapju suga ("Petasites spurius"), Latvijā dārzbēglis, sastopama samērā reti.
vikariāti Tuvu radniecīgas augu vai dzīvnieku sugas, kas dažādos areālos viena otru nomaina vai viena areāla robežās sastopamas dažādās ekoloģiskajās nišās.
gredzenūbele Ūbeļu ģints suga ("Streptopelia decaocto"), slaidāka un nedaudz mazāka par mājas balodi, Latvijā nometnieks, pēc 1970. g. sastopama visā Latvijas teritorijā, ligzdo gk. pilsētās un apdzīvotās vietās; gredzena ūbele.
parastā ūbele ūbeļu suga ("Streptopelia turtur").
elkši Ūdens usnes, bidroharitacēju dzimtas viendīgļlapis, diezgan parasts ūdens augs ar alojei līdzīgām biezām zobenveidīgām, apmalē dzeloņainām lapām spēcīgā rozetē, biežāk sastopams ezermalās un aizaugušos ūdeņos.
smagais ūdens ūdens, kurā parastais ūdeņraža izotops ir aizstāts ar deiteriju.
aponogēti Ūdensaugi, savvaļā sastopami Āfrikā, Madagaskarā, Dienvidāzijā, dažas sugas audzē akvārijos, kur caurtekošs ūdens.
Hydrobates longipalpis ūdensērču suga, kas sastopama upēs.
facēlija Ūdenslapju dzimtas ģints ("Phacelia"), \~200 sugu (gk. Amerikas kontinentā), Latvijā sastopama tikai 1 suga, Eiropā vairākas audzē kā dekoratīvus augus.
dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis".
baltā ūdensroze ūdensrožu suga ("Nymphaea alba"), izplatīta visā Eiropā, Latvijā sastopama visā teritorijā stāvošos un lēni tekošos ūdeņos līdz 5 m dziļumam, ziedi balti, smaržīgi (diametrs 6-15 cm).
gludā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Anisus laevis"), Latvijā sastopama reti.
plakanā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Choanomphalus riparius"), Latvijā sastopama reti.
lielā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis corneus"), lielākais Latvijā sastopamais ūdensspolīšu dzimtas gliemezis (čaula >30 mm diametrā), dzīvo ezeru, dīķu u. c. saldūdeņu piekrastes zonā starp ūdensaugiem.
Lietuvas ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria lithuanica"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama.
svītrainā ūdenszāle ūdenszāļu suga ("Glyceria striata"), Latvijā sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
deitērijs Ūdeņraža stabilais izotops ar masas skaitli 2.
ūdeņu dēņene ūdeņu dūņene ("Limosella aquatica"), kas sastopama seklās ūdenstilpēs un mitrās vietās, krastmalās.
Stubbensee Ulbrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Stopiņu pagastā.
akladioze Ulceroza dermatomikoze uz plaukstām un pēdu apakšām, sastopama Ceilonā un Malajā.
ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
Kača Upe Krimā, sākas Krimas kalnos, ietek Melnajā jūrā pussalas rietumu krastā, \~20 km uz ziemeļiem no Sevastopoles.
Kuranha upe Peru (_Curanja, Rio_), Ukajali reģiona dienvidaustrumos, Altopurusas kreisā krasta pieteka.
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte.
alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem.
plankumainā urlaja urlaju ģints suga ("Trommsdorffia maculata syn. Achyrophorus maculatus", senāk "Hypotheris maculata"), sastopama ne visai bieži sausos, skrajos priežu mežos u. c., daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, melnbrūnu sakneni, stublājs līdz 80 cm augsts.
īsmatainā usneja usneju suga ("Usnea hirta"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, tai ir īss krūmveida laponis, uz kura virsmas ir bedrītes, kā arī sorēdijas.
utopists Utopijas (1) piekritējs, paudējs, arī īstenotājs.
egalitārisms Utopiska nostādne, ka visiem sabiedrības locekļiem vajadzētu būt vienlīdzīgiem.
furjerisms Utopiskā sociālisma lielākā pārstāvja - franču domātāja Šarla Furjē (1772-1837) un viņa sekotāju mācība par ražošanas organizēšanu sevišķās kopdzīves sabiedrībās - falangās.
falangists Utopiskās falangas iedzīvotājs.
katoptrisks Uz katoptriku attiecīgs, ar to saistīts.
prīma Uz vērtspapīriem sastopama klauzula, kas apzīmē, ka šis ir vērtspapīra pirmais eksemplārs.
staigāt Uzturēties, būt, parasti bieži, sastopamam (kur).
eļļas vaboles vaboļu (augēdāju) kārtas dzimta ("Meloidae") ar 2300 sugām, no tām Latvijā sastopamas 4 sugas.
dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns.
lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem.
trūdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Aderidae"), 700 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 2-3 mm garš, sastopamas zem trūdošām augu atliekām, zem koku mizas.
ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās.
mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga.
gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā.
ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās.
spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē.
pelējumgrauzis vaboļu kārtas dzimta ("Cryptophagidae"), sīkas vaboles (1-4 mm), kas pārtiek gk. no pelējumsēnēm; \~1000 sugu, Latvijā \~50 sugu.
pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem.
strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
dīķvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrochidae"), vaboļu ķermenis iegarens 2-4 mm garš, uz segspārniem 10 gareniskas punktu rindas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, Latvijā maz pētītas, konstatētas 4 sugas; mitriniece.
putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas.
līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi.
spīdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Lampyridae"), \~2000 sugu, vairākums no tām siltās zemēs; Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas, no kurām vietām sastopams parastais jāņtārpiņš, retāk mazais jāņtārpiņš.
māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem.
sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm.
māņīsspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Micropeplidae"), ķermenis šaurs 1,0-2,5 mm garš, satopamas trūdošās augu atliekās, trūdošā koksnē, dzīvnieku ekskrementos un citur, Latvijā maz pētītas, konstatētas 2-3 sugas.
smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem.
māņkoksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Oedemeridae"), 800 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis šaurs, garens, maz hitinizēts, sastopamas gk. uz ziediem; šaurspārņu dzimta.
trūdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Orthoperidae syn. Corylophidae"), pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un sēņotnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml., 425 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
praulmīļi Vaboļu kārtas dzimta ("Pythidae"), Latvijā konstēta 1 suga ("Pytho depresus"), 7-16 mm garas vaboles ar plakanu, kailu ķermeni, segspārni ar rievām, melni, violeti vai rūsganbrūni, sastopami zem skuju koku mizas, izcirtumos un kokzāģētavās zem baļķiem.
vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
spalvspārnītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptiliidae"), \~600 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, mazākās Latvijas faunas vaboles, ķermenis 0,3-1,2 mm garš, sastopamas dažādās trūdvielām bagātās vietās, pārtiek no sēņu sporām.
parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās.
māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
pundurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scydmaenidae"), iegarenas 0,8-2 mm vaboles ar pūkainu virspusi, sastopamas zem trūdošiem augiem, sūnām, akmeņiem, skudru pūžņos, plēsīgas, pārtiek nokolembolām u. c. sīkiem kukaiņiem, >1600 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu.
dūņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Spercheidae"), 5 sugas, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga, vaboles ķermenis stipri izliekts, 5-7 mm garš, sastopamas stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu krastos, zem izskalojumiem vai mitrā augsnē.
lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē.
kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem.
sīksarainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Cortiarina"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermenis 1,0-1,9 mm garš, iegarens, sastopami zemsegā, zālē, uz sēnēm.
krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām).
mēslenis Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Onthophagus"), plaši izplatītas rajonos ar siltu, sausu klimatu, Latvijā konstatētas 6 sugas, no kurām lielākā daļa ir ļoti reti sastopamas.
laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos.
kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas.
Mahākāla vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams un dharmapāla, kas literatūrā aprakstīts dažādi, Tibetā sastopamas vairākas variācijas.
pirazoloni Vairākās tautomerās formās sastopami savienojumi, ko iegūst kondensējot acētetiķesteri ar arilhidrazīniem.
palagzdenes Vairāki augi, kas parasti sastopami zem lazdām (vizbulīši, pipariņi).
stopoties Vairākkārtīgi šaut ar loku, stopu.
brenc- Vairākos ķīmiskos savienojumos sastopamais priedēklis, norāda, ka attiecīgā viela iegūta karsējot tālāk minēto vielu.
vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos.
izvairīties Vairoties panākt, ka nesastopas (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
purva vaivariņš vaivariņu suga ("Ledum palustre"), kas sastopama arī Latvijā.
dobultiņi Vakuolas - šūnas organoīdi; dažāda lieluma un formas dobumi citoplazmā.
fūziju valoda valoda, kurā plaši sastopama fūzija, piem., sanskrits.
toponīmika Valodniecības nozare, kas pētī vietvārdus; toponīmija (1).
toponīmija Valodniecības nozare, kas pētī vietvārdus; toponīmika (1).
profesiju klasifikators valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa, kurā grupētas profesijas starptautiski atzītā kārtībā, aptverot visas valsts tautsaimniecībā sastopamās darbinieku profesijas, un noteiktas profesiju kvalifikācijas pamata (minimuma) prasības.
rezerves fonds valsts zelta monētu, dārgmetālu stieņu, dārgakmeņu u. tml. vērtību krājums, kas nodrošina naudas sistēmas un kredītoperāciju stabilitāti.
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas.
vistu vanags vanagu ģints suga ("Accipiter gentilis"), plēsējputns, Latvijā sastopams samērā bieži visā teritorijā, dzīvo skujkoku un jauktos mežos, arī parkos, kapsētās.
stengvantis Vantis, kas nāk no stengas topa.
topvantis Vantis, kas no masta topa pāri zāliņa nokam nāk no bortiem pie klāja.
sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs.
parastais krauklis vārnu dzimtas suga ("Corvus corax"), putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi, Latvijā sastopams samērā bieži.
parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži.
parastā žagata vārnu dzimtas suga ("Pica pica", senāk "Pica caudata"), vidēji liels putns ar melnbaltu apspalvojumu un pagarinātu asti, Latvijā sastopams bieži.
pundurzāle Vārpainajiem salmaugiem piederīgs smiltāju augs, sīka, velēnīga, pavedienveidīga zāle; reti sastopams Kurzemē.
ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās.
gamla Vecs; sastopams vietu vārdos.
ventrofiksācija Vēdera nostiprināšana; distopiska orgāna, piem., dzemdes, piestiprināšana pie vēdera sienas.
mitosoma Veidojums citoplazmā, kas sastāv no iepriekšējās mitozes dalīšanās vārpstas atliekām.
hialosoma Veidojums šūnas kodolā, kas līdzīgs kodoliņam; vāji krāsojas ar kodola vai citoplazmas krāsvielām.
rudens vēlziede vēlziežu ģints suga (“Colchicum autumnale”), indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā savvaļā sastopama reti, aizsargājama; audzē kā krāšņumaugus
telīdija Verukāriju dzimtas ģints ("Thelidium"), krevju ķērpji, kam ir vienveidīgs laponis, 120 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, tās reti sastopamas, atrastas gk. Daugavas ielejā uz klintīm.
Mārgrube Vēstures avotos 16. gs. un vēlāk sastopams Mērsraga nosaukums.
burātājs Vētrasputnveidīgo kārtas jūras putnu dzimta ("Hydrobatidae"), kas uz sauszemes sastopami tikai vairošanās laikā, ligzdo kolonijās neapdzīvotos jūru krastos un salās, 8 ģintis, 20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
makrotriksa Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Macrothricidae"), Latvijā samērā reti sastopami vēži, kas dzīvo gk. uz substrāta, 9 sugas.
ķekarspireja Vidēja auguma ziemcietīgs rožu dzimtas krāšņumaugs, Latvijā reti sastopams.
mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās.
cecīlija Vidusamerikā sastopams primitīvs bezkāju abinieks ("Dermophis mexicanus").
purniņš Viduslaikos krievu ādas naudas vienība ar dažādu skaidrojumu, kas sastopama tikai Novgorodas un Pleskavas kņazistēs; iespējams tā apzīmētas caunu vai vāveru ādas, vai monētas ar šo dzīvnieku galvas attēlu; pēc citas interpretācijas tā sauca sudraba stieņa naudu, ko katru glabāja ietītu ādas gabaliņā vai galviņā.
klēpjdators viegls, pārnēsājams personālais dators ar atvāžamu plakanu displeju, parasti ar autonomu barošanas avotu; piezīmjdators; laptops.
peristafīns Viela, kas sastopama četrlapu čūskogas ogās.
timohidrohinons Viela, ko atrod urīnā pēc timola iekšķīgas lietošanas un kas krāso urīnu zaļā krāsā; sastopams arī dabiskajās eļļās.
sīkkātnis Vielapainais sīkkātnis - orhideju dzimtas sīkkātņu ģints suga, Latvijā reti sastopams purvājos, dzeltenzaļā krāsā, 5-50 cm garumā, dzeltenzaļiem ziediem garā, retā, daudzziedainā ķekarā.
mols Vielas daudzuma mērvienība (viena no SI pamatvienībām); 1 mols ir tāds vielas daudzums (elementārobjektu skaits), kas vienāds ar atomu skaitu 0,012 kg oglekļa izotopa ^12^C - 6,0221367 x 10^23^.
fiksāža Vielu šķīdums, kas nostiprina attēlu, izšķīdinot no fotopapīra vai filmas nesadalījušos sudraba bromīdu.
kortelītis Viena ceturtā daļa litra vai stopa; šāda tilpuma trauks.
scintigrāfija Viena no cilvēka orgānu izmeklēšanas metodēm, izmantojot radioaktīvos izotopus.
epiteliofibrilla Viena no fibrillām, kas caurvij epitēlijšūnas citoplazmu.
magari Viena no himalajiešu tautām Nepālā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu.
gurungi Viena no himalajiešu tautām Nepālas centrālajā un rietumu daļā, kas sajaucoties ar ienācējiem no Indijas XVIII gs. veidoja Gorkas radžistes iedzīvotāju būtisku daļu, bet vēlāk kļuva par topošās nepāliešu nācijas etnisko pamatu, dzīvo Himalajos 2000-3000 m vjl., valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas himalajiešu apakšgrupas, reliģija - hinduisms.
taipāns Viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti.
atkāpšanās Viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, kas ir plānota, saskaņota un kontrolēta vienības pārvietošanās virzienā projām no pretinieka.
patrulēšana Viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, ko veic mobilas apakšvienības, lai pārvaldītu teritoriju, iegūtu informāciju un iznīcinātu pretinieku vai traucētu tā darbību.
arapaima Viena no lielākajām saldūdens zivīm (līdz 4 m un 200 kg), sastopama Dienvidamerikas upēs.
Latviešu rokasgrāmata viena no pirmajām grāmatām latviešu valodā, kuras izveidošanu topošās evaņģēliski luteriskās baznīcas vajadzībām 16. gs. 20. gados aizsāka vairāki Rīgas latviešu draudzes mācītāji; sākumā tika izmantoti rokraksti.
hondriosoma Viena no šūnas citoplazmas graudainajām struktūrām.
mikrosomas Viena no šūnas frakcijām, kuru atdala no citoplazmas centrifugējot; sastāv no nukleoproteīdiem un lipoīdiem un piedalās olbaltumvielu sintēzē.
intracitoplazmatiskā injicēšana viena spermatozoīda injicēšana olšūnas citoplazmā.
plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu kopums (ķīmisko elementu periodiskās sistēmas vienā un tai pašā vietā).
izo- Vienād., vienāds, līdzīgs (piem., izotops, izoglosa).
ūdens ēzelītis vienādkāju kārtas vēžu suga (_Asellus aquaticus_), kas Latvijā bieži sastopama stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, it īpaši vietās ar biezāku ūdensaugu augāju.
māņēzelītis Vienādkājvēžu kārtas dzimta ("Parasellidae"), no kuras atsevišķas sugas sastopamas arī Latvijā.
integrodiferenciālvienādojumi Vienādojumi, kuros nezināmā funkcija atrodas aiz integrāļa zīmes, kur sastopami arī šās funkcijas atvasinājumi.
krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis.
kommelinācejas Viendīgļlapju augu dzimta, kam ziediem izšķir vienu kausiņu un vainadziņu, gk. tropos, Latvijā sastopama kā istabas augs.
grenlandija Viendīgļlapju klases glīveņu dzimtas ģints ("Groenlandia"), ūdensaugs, kura vienīgā suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļāfrikā, Latvijā nav konstatēta.
hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti.
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās.
katleja Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas un orhideju dzimtas ģints ("Cattleya"), epifītisks augs, sastopams Amerikas tropu mežos, Latvijā audzē siltumnīcās.
kalipso Viendīgļlapju klases orhideju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, satopami līdz 66 grādu ziemeļu platumam, \~25000 sugu, Latvijā 31 suga.
ūdeņu biezlapīte vienīgā Latvijā konstatētā biezlapju dzimtas biezlapīšu ģints suga ("Tillaea aquatica syn. Crassula aquatica"), kas sastopama ļoti reti un ir aizsargājama.
kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti.
Acantholeberis curviostris vienīgā Latvijā konstatētā šīs ģints suga, kas sastopama skābos ūdeņos (piem., Lielajā Jūgezerā).
mazā vaskainīte vienīgā Latvijā konstatētā vaskainīšu suga ("Cerinthe miror"), 15-60 cm augsta, adventīva, sastopama ļoti reti dārzos, gar dzelzceļiem.
sudraba sālskrūms vienīgā Latvijā sastopamā sālskrūmu suga, skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem.
mazais sūricis vienīgā Latvijā sastopamā sūriču suga ("Pulicaria vulgaris").
ziemas svertija vienīgā Latvijā sastopamā svertiju ģints suga ("Swertia perennis"), aizsargājama.
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu.
sfenoīds Vienkārša kristāla forma, kas sastopama tikai kopā ar citām formām, sastāv no 2 plāksnēm, kas krustojas kādā leņķī.
protamīns Vienkāršs bāzisks proteīns, sastopams zivju un putnu spermā; tā bāzisko raksturu nosaka bāzisko aminoskābju, gk. arginīna atlikumi.
dromedārs Vienkupra kamielis ("Camelus dromedarius"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Āfrikā un Āzijas dienvidrietumu daļā.
gafelkuters Vienmasta buru kuģis ar gafelburu un topburu.
neirofibrilla Viens no citoplazmas pavedieniem nerva šūnā un tās izaugumos.
gliosoma Viens no graudiņiem neiroglijas šūnas citoplazmā.
ajolots Viens no pasaules dīvainākajiem rāpuļiem, kas dzīvo zem zemes un sastopami tikai nelielā teritorijā Meksikas rietumos, izskatās pēc lielas sliekas, var sasniegt 25 cm garumu un aptuveni pirksta resnumu, priekšpusē tam ir īsu muskuļotu priekškāju pāris, bet nav pakaļkāju; kurmjķirzaka.
tetrametilendiamins Viens no ptomaīniem jeb pūšanas indēm, saukts arī putrascīns, vāji indīga viela, dažu slimību gadījumos sastopams arī urīnā.
lizosoma Viens no sīkajiem graudiņiem citoplazmā, kas saredzami elektronmikroskopā; satur dažādus enzīmus, gk. hidrolītiskos.
ovenisms viens no utopiskā sociālisma galvenajiem virzieniem.
radiolārija vienšūņu sarkodīnu klases apakšklase ("Radiolaria"), kuras pārstāvjiem raksturīga centrālā kapsula, kas ietver kodolu un tā tuvumā esošo plazmu, sarežģīti veidots kramains skelets un pavedienveida pseidopodijas; šīs apakšklases dzīvnieki, mikroskopiski jūras planktona organismi, sastopami galvenokārt siltajās jūrās.
selenonīms Vietvārds, astrotoponīma paveids, kas nosauc dabas objektu uz Mēness.
ģeonīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem).
ģeotoponīms Vietvārds, kas nosauc uz Zemes lokalizētu fizioģeogrāfisku objektu (sastatījumā ar astrotoponīmiem).
toponīmika Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā); toponīmija (2).
toponīmija Vietvārdu kopums (piemēram, kādā teritorijā); toponīmika (2).
kalnrozīšaugi Vijolīšu rindas dzimta, nelieli krūmi, lakstaugi ar vienkāršām veselām pamīšus sakārtotām lapām, 8 ģintis, \~180 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama saulrozīšu ģints.
Lindmaņa vilkābele vilkābeļu ģints suga ("Crataegus lindmanii syn. Crataegus calycina"), Latvijā sastopama ļoti reti, tikai Kurzemē, aizsargājama.
kalceolārija Vīrceļu dzimtas ģints ("Calceolaria"), savvaļā sastopama Amerikā, Latvijā paretam audzē kā dekoratīvus augus siltumnīcās un istabā.
subincizija Vīriešu apgraizīšanas paņēmiens, kas izpaužas urīnkanāla (uretra) apakšējās daļas uzgriešanā, gk. sastopama Ziemeļrietumu un Centrālā Austrālijā.
ūdens vērpete virsējā ūdens slāņa apļveida kustība; veidojas atsevišķos ūdenstilpju vai gultnes teces posmos, sastopoties divām straumēm, straumei aptekot krasta izvirzījumus vai strauji izplešoties gultnei.
tendertakelējums Virsklāja aprīkojuma paveids nelielam vienmasta buru peldlīdzeklim ar slīpajām burām; tam ir gāfeltakelēta grotbura (grots), topbura (var būt lugertākelēta) un divas vai trīs priekšburas (štagbura un viens vai divi klīveri).
ģeofāgija Visās dabas tautās sastopamā zemes ēšana, dažreiz kā nepārvarama tieksme.
zivju resursi visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot.
sēklaugi Visaugstāk attīstīto augu nodalījums ("Spermatophyta"), kuru raksturīga pazīme ir sēklu veidošanās, \~301000 sugu.
elementārlādiņš Vismazākais dabā sastopamais elektriskais lādiņš; e = 1,6022 x 10^-19^ C.
utopisms Vispārināta īpašība --> utopisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
laukirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Perdix perdix"), putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti, Latvijā aizsargājams, sastopams samērā reti.
kokvistputni Vistveidīgo putnu dzimta ("Cracidae"), 8 ģintis, \~45 sugas, sastopami Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
bongo antilope vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā.
Aster salignus vītolu miķelīte, sastopama kā dārzbēglis samērā reti.
lepidolīts vizlu grupas minerāls, balts, gaiši rožains vai violets; sastopams pegmatītos, greizenos; veidojas magmatiskos procesos.
riturnels Vokālajā mūzikā sastopamās instrumentālās starpspēles, kas atkārtojas starp dziedājuma posmiem, apvij tos.
dzimumhromatīns X hromosomu veidoti ķermenīši, kas atrodas dažādu audu šūnu kodolā, parasti pie kodola apvalka, augstākajiem zīdītājiem un cilvēkiem tie sastopami tikai sievišķajiem īpatņiem vai ar'īpatņiem ar dzimumhromosomu skaita novirzēm.
noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
gludenā čūska zalkšu dzimtas suga ("Coronella austriaca"), neindīga brūngana čūska ar gludām zvīņām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama; oldzīvdzemdētāja — mazuļi izšķiļas olu dēšanas brīdī; tie (parasti 4—8) piedzimst augusta 2. pusē.
parastā zalktene zalkteņu suga ("Daphne mezereum"), Latvijā sastopama brīvā dabā, aizsargājama.
zālājsisenis Zaļais zālājsisenis - taisnspārņu kārtas siseņu apakškārtas suga ("Omocestus viridulus"), kuras pārstāvji sastopami arī Latvijā.
tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā.
hetofora Zaļaļģu klases ulotrihu rindas dzimta ("Chaetophoraceae"), laponis sastāv no substrātam pieguļošiem un bieži vien zarotiem, vertikāliem pavedieniem, kuru galā ir bezkrāsains viešūnas vai daudzšūnu matiņš, Latvijā konstatētas 7 ģintis.
hamesifoni Zaļaļģu nodalījuma klase ("Chamaesiphophyceae"), vienšūnas aļģes, kas diferencētas pamatā un galotnē, piestiprinātas pie substrāta, sastopamas samērā reti.
konjugāta Zaļaļģu nodalījuma klase ("Conjugatophyceae"), vienšūnas vai daudzšūnu zaļaļģes, kas vairojas konjugējot, \~5000 sugu, iedalās 6 dzimtās, kas konstatētas arī Latvijā.
zignēma Zaļaļģu nodalījuma konjugātu klases dzimta ("Zygnemataceae"), makroskopiskas pavedienveida daudzšūnu aļģes, pavedieni nezaroti, sastāv no 1 cilindrisku šūnu rindas, \~13 ģinšu, Latvijā konstatētas 8 ģintis, parasti sastopamas stāvošos ūdeņos.
sifonaļģes Zaļaļģu nodalījuma rinda, laponis cauruļveidīgs vai lodveidīgs, bez šķērssienām, protoplastā daudz kodolu un diskveida hromatoforu, vairojas veģetatīvi; briopsīdu rinda.
zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos.
āķveida kroklape zaļsūnu apakšklases strupknābju dzimtas kroklapju ģints suga ("Sanionia uncinata"), kas Latvijā bieži sastopama slapjo un pārpurvoto mežu ieplakās uz augsnes, koku stumbru pamatnes, uz trupošiem kokiem kūdreņos, niedrājā, dumbrājā, liekņā, kā arī slapjajā damaksnī, slapjajā vērī un slapjajā gāršā; ļoti mainīga suga, kuras izskatu un pazīmes ietekmē ekoloģiskie apstākļi.
umbellas Zarndobumaiņu tipa dzīvnieki, kas veido kolonijas, fosilijām raksturīgi kārtaini kaļķa skeleti, kas sastāv no daudzām horizontālām plāksnītēm - lamīnām - un vertikāliem stabiņiem, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
savannas zebra zebru suga ("Equus burchelli"), kas ir visbiežāk sastopama.
kalnu zebra zebru suga ("Equus zebra"), reti sastopama.
laškrāsas zeltpore zeltporu suga (Hapalopilus salmonicolor), kas sastopama ļoti reti.
hloromonādaļģes Zemāko aļģu nodalījums ("Chloromonadophyta"), kurā apvienotas mikroskopiskas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, ko klāj plāna protoplazmas plēvīte - plazmalemma, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
heterogenerāti Zemāko augu brūnaļģu nodalījuma klase ("Heterogeneratophyceae"), aug jūrās uz akmeņiem un epifītiski uz citām aļģēm, iedala 7 rindās, Latvijā konstatētas 2 rindas, 6 ģintis, 7 sugas.
kriptofītaļģes Zemāko augu nodalījums ("Cryptophyta"), mikroskopiskas, kustīgas, dorsiventrālas vienšūnas aļģes, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
brūnaļģes Zemāko augu nodalījums ("Phaeophyta"), aļģu grupa (brūnā krāsā), kuras sastopamas galvenokārt jūrās.
miksīna Zemāko mugurkaulnieku apaļmutnieku klases apakšklase ("Myxini"), bāli sarkanīgs nēģim līdzīgs apaļmutnieks, garums - līdz 50 cm, ap sūcējmuti izvietoti četri taustekļu pāri, paretam sastopama Barenca jūrā, Latvijā nav konstatēta.
fācija Zemes virsmas dabas teritoriālās diferenciācijas sīkākā vienība jeb elementārais (topoloģiskais) apvidus ģeogrāfiskais komplekss.
aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama.
sīkā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum minimum"), Latvijā sastopama reti skujkoku un jauktos mežos, augļķermenis līdz 3,5 cm diametrā, saprofīts, aizsargājama.
pūkainā zemzālīte zemzālīšu suga ("Luzula pilosa"), kas sastopama visbiežāk.
Acanthopanax sieboldianus Zībolda akantopanakss.
bruņnesis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas dzimta ("Dasypodidae"), vidēji lieli un lieli zīdītāji (garums kopā ar asti - 15-147 cm, masa - līdz 54 kg), ķermeņa virspusi un kājas sedz ar ragvielu klāti kaula vairodziņi, sastopami Amerikas kontinentā, 9 ģintis, 21 suga.
skudrlācis Zīdītāju klases nepilnzobju kārtas zīdītāju dzimta ("Myrmecophagidae"), ar pagarinātu sejas daļu, garu, lipīgu mēli, sastopami Meksikā, Vidusamerikā un Dienvidamerikā, 4 sugas, vienīgo mazuli nēsā uz muguras.
pekars Zīdītāju klases pārnadžu kārtas dzimta ("Tayassuidae"), vidēji liels neatgremotājs ar smirdoša sekrēta dziedzeri uz muguras, sastopams no ASV dienvidrietumu daļas līdz Argentīnas ziemeļiem, tiek medīts gaļas un ādas ieguvei, 2 sugas.
mangusts Zīdītāju klases plēsēju kārtas viveru dzimtas ģints ("Herpestes"), neliels plēsīgs zīdītājs, sastopams Dienvidāzijā, Āfrikā un Eiropas dienvidrietumos, ķermeņa garums - līdz 65 cm, masa - līdz 4,5 kg, pārtiek gk. no grauzējiem un čūskām, viegli pieradināmi un bieži tiek turēti mājās, kur tie izķer čūskas, peles un žurkas.
lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu.
kata Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur catta"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
varis Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas lemuru dzimta suga ("Lemur variegatus"), neliels pērtiķis, sastopams Madagaskarā un Komoru salās.
plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus.
surikats zīdītāju tipa plēsēju kārtas mangustu dzimtas suga ("Suricata suricata"), neliels dzīvnieks, kas savvaļā sastopams Dienvidāfrikas pustuksnešos.
krustziežu ziedspīdulis ziedspīduļu suga ("Meligethes aeneus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk.
laimes palēcīte ziemciešu dzimtas palēcīšu suga ("Orthilia secunda syn. Ramischia secunda", senāk arī "Pyrola secunda"), sastopama samērā bieži gaišos skujkoku (it īpaši priežu) mežos (lānā, damaksnī, vērī) sausā, kaļķainā augsnē, tā ir 5—20 cm augsts puskrūms ar \~1 m garu sakneni, stumbrs stāvs vai pacils, koksnains, lapas otrādi olveidīgas, ādainas, spīdīgas, ar sīkzobainu malu.
faksodijzieži Ziemeļamerikā un Ķīnā sastopama skujaiņu dzimta (Eiropā gandrīz izmirusi), pie kuras pieder arī sekvojas.
cianeja Ziemeļu cianeja - zarndobumaiņu tipa scifozoju klases suga ("Cyanea capillata"), kas sastopama arī Baltijas jūrā, gk. tās dienvidu daļā, Latvijas piekrastē ieklīst reti, Baltijas jūrā medūzas diametrs - līdz 60 cm, sāļākās jūrās >1 m.
suseklītis Zilā zīdene - viengadīga un divgadīga, 30-75 cm gara, bieži sastopama starp labību, sevišķi rudziem, zied no jūnija līdz augustam (medus augs), ziliem, retāk violetiem vai baltiem ziediem.
melnā zīlaine zīlaiņu ģints suga ("Ballota nigra"), daudzgadīgs lakstaugs, stublājs stāvs, 20-120 cm augsts, lapas olveidīgas ar robotu malu, ziedi pušķos lapu žāklēs, sastopama ļoti reti, ceļmalās vai nezālienēs.
lingbija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Lyngbya"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 22 sugas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos uz grunts, retāk planktonā.
formīdija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Phormidium"), pavedieni sastāv no diskveida šūnām; \~100 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu, kas sastopamas ne visai bieži dažādos ūdeņos, augsnē, uz mitrām klintīm, epifītiski uz citām aļģēm.
šizotrihas Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Schizotrix"), pavedieni neīsti zaroti, cieši savijušies, veido ādainas, garozveidīgas vai spilvenveidīgas kopas, \~80 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu, kas ne visai bieži sastopamas uz augsnes, klintīm, upju krastos, arī apaugumos, tekošos ūdeņos.
gleokapsa Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Gloeocapsa"), sastopamas pa vienai vai kolonijās pa 2-8 (dažreiz arī daudz vairāk), kolonijas ir mikroskopiskas, gļotainas, lodveidīgas, sastāv no vairākiem gļotainiem pūšļiem, kas ietver cits citu, \~65 sugas, Latvijā konstatēts 17 sugu.
merismopēdija Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Merismopedia"), kolonijas mikroskopiskas, līdzīgas taisnstūra plāksnītēm, dažreiz neregulāras, biežāk sastopamas ūdenstilpnēs ar stāvošu ūdeni, 14 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas.
entophysalidales Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases rinda, no kuras Latvijā retumis sastopamas 2 sugas.
esparsešu zilenītis zilenīšu suga ("Polyommatus damon syn. Agrodiaetus damon"), Latvijā aizsargājama, sastopama ļoti reti.
kalnu zīlīšķauķis zīlīšķauķu suga ("Leptopoecile sophiae").
purva zīlīte zīlīšu ģints suga ("Parus palustris"), Latvijā sastopama samērā bieži.
meža zīlīte zīlīšu suga ("Parus ater"), Latvijā sastopama ne visai bieži.
zilā zīlīte zīlīšu suga ("Parus caeruleus"), Latvijā sastopama samērā bieži.
lielā zīlīte zīlīšu suga ("Parus major"), Latvijā sastopama bieži; tauku zīlīte.
pelēkā zīlīte zīlīšu suga ("Parus montanus", senāk "Poecile montana"), Latvijā sastopama samērā bieži.
baltzvaigznes zilkrūtītis zilkrūtītis ar baltu vecumā pazūdošu zvaigzni, sastopams Viduseiropā.
Indijas zilonis ziloņu suga ("Elephas maximus"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos, Kalimantānā un Sumatrā.
astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību.
aerotopogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta topogrāfisko karšu izstrādāšanas metodes pēc attēliem, kas iegūti, fotografējot apvidu no lidaparātiem.
kiangs Zirgu ģints kulanu sugas pasuga ("Equus hemionus kiang"), samērā liels, ātrs un izturīgs dzīvnieks ar brūnu apmatojumu; paretam sastopams Tibetas un Nepālas kalnu stepēs.
kulans Zirgu ģints suga ("Equus hemionus") savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā, sastopams reti, ir vairākas pasugas.
purvzīriņi Zīriņu suga, Latvijā nav sastopami.
riteņzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Araneidae"), vidēja lieluma un lieli, retāk sīki zirnekļi (ķermeņa garums - 3-11 mm), kas veido riteņveida, katrai sugai specifiskus, ķeramtīklus, mīt zālē, dažādā augstumā no zemes, sastopami arī kokos un krūmos, Latvijā konstatētas 38 sugas.
kruzuļzirnekļi Zirnekļu kārtas dzimta ("Dictynidae"), nelieli, 2-4 mm gari zirnekļi, dažas sugas sastopamas uz koku un krūmu lapām, kā arī uz lakstaugiem, citas - tikai zemsedzē, Latvijā konstatētas 6 sugas.
māņlēcējzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Oxiopidae"), Latvijā konstatēta 1 suga ("Oxyopes ramosus"), vidēji liels zirneklis (ķermeņa garums - 5-6 mm), mīt gk. sausās pļavās krūmos un zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams samērā reti.
medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti.
labirintzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Theridiidae"), sīki vai vidēji lieli zirnekļi (ķermeņa garums - 3-10 mm), kam raksturīgs nesimetriski austs labirintveida ķeramtīkls, sastopami ļoti bieži laukos un mežos dažādās dabiskās slēptuvēs, Latvijā konstatētas 32 sugas.
koata Zirnekļveida pērtiķis, tvērējastes pērtiķu ģints, sastopams Dienvidamerikas tropiskajos mežos.
sņitka Zivs, salakas pundurforma, līdz 10-11 cm gara, dzīvo saldūdeņos, sastopama dažos Latgales ezeros un ļoti iecienīta krievu tautības aprindās, kas to patērē gavēņa laikā; ezera salaka.
alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama.
zolīte Zoles formai un lielumam atbilstošs ieliktnis apavā (piemēram, siltumizolējošs, ortopēdisks).
gaura Zosveidīgo kārtas pīļu apakšdzimtas ģints ("Mergus"), liela vai vidēja auguma nirējputns ar garu, tievu knābi; 7 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas.
lielā zvaigznīte zvaigznīšu suga ("Astrantia major"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
astrofilīts Zvaigžņaini, paralēlšķiedraini agregāti, kas sastopami nefelīnsienītos un pegmatītos; krāsa dzeltenbrūna un brūna.
melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs.
rupjā tumšbeka zvīņbeku dzimtas suga, Latvijā sastopama ļoti reti, veido mikorizu ar priedēm vai eglēm, aizsargājama.
parastā zvīņpiepe zvīņpiepju suga ("Polyporus squamosus"), kas bieži sastopama uz lapu koku celmiem un stumbriem, augļķermeņi var sasniegt līdz 50 cm diametrā.
čūskveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dažāda lieluma rāpuļi ar pagarinātu ķermeni \~2700 sugu, Latvijā sastopamas 3 sugas; čūskas.
apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu.
mājas zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer domesticus"), Latvijā sastopama bieži.
lauka zvirbulis zvirbuļu ģints suga ("Passer montanus"), Latvijā sastopama bieži.
mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas.
garastīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - līdz 17 g), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā sastopama 1 suga.
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
dzeltenā stērste zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Emberiza citrinella"), putns ar dzeltenu vēderu (tēviņam arī dzeltena galva), gareniski raibiem spārniem un brūni melnu muguru, Latvijā sastopama bieži.
dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
tirānputns Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Tyranni"), sīki putni (5-80 g) ar spilgti dekoratīvu apspalvojumu, sastopami Amerikā, 13 dzimtas; kliedzējputns.
kokložņa Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Dendrocolaptidae"), sastopama Dienvidamerikas un Vidusamerikas mežos, 13 ģinšu, 52 sugas.
divlapu žagatiņa žagatiņu suga ("Maianthemum bifolium"), kas sastopama bieži mežos ēnainās vietās trūdvielām bagātā augsnē, tā ir 5—15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar garu sakneni.
sīkziedu žibulītis žibulīšu ģints suga (“Euphrasia micrantha”, arī “Euphrasia gracilis”), Latvijā sastopams ļoti reti rietumu daļā, aizsargājams, 4-15 cm augsts, pusparazītisks, viengadīgs lakstaugs.
kardināls žubīšu dzimtas dziedātājputniņš ar purpursarkanām spalām; sastopams Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.
pelēkā žurka žurku suga ("Rattus norvegicus"), Latvijā ieceļojusi ar kuģiem ap 16. gs., Latvijas austrumu daļā sastopama retāk.

top citās vārdnīcās:

LLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: