Paplašinātā meklēšana
Meklējam sagatavot.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (513):
- izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2).
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa.
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas.
- spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (zara vai saknes daļa, atvase, pumpurs), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai.
- tafija Ar dažādām garšvielām sagatavots rums.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- iebarāt Ar īpaši sagatavotu vai noburtu ēdienu, arī dodot alkoholiskus dzērienus, ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- notrupināt Ar mēslojumu un mitrumu sagatavot (zemi) sējai.
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai.
- pārsteigt Ar negaidītu ierašanos, rīcību pēkšņi iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu), radīt (kādam) neērtu situāciju; būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi tiek iztraucēts, nokļūst neērtā situācijā.
- instruēt Ar norādījumiem, instrukcijām sagatavot kādai rīcībai, darbībai; informēt, arī rīkot.
- sakņubināt Ar pirkstu galiem sagatavot.
- keramiskā masa ar sajaukšanas vai samalšanas metodēm sagatavots keramikas izejvielu un dažādu piedevu (disperģēšanas līdzekļu, mineralizatoru u. c.) viendabīgs maisījums ar dažādu mitruma saturu; izmanto keramiskajiem izstrādājumiem.
- mazpulki Ārpusskolas jaunatnes organizācija Latvijā (dib. 1929. g.) ar galveno mērķi ieaudzināt jaunatnē tēvzemes mīlestību un sagatavot jaunatni darbam laukos dažādās lauksaimniecības nozarēs.
- direktrise Artilērijas poligonā noteikts virziens, kurā viss sagatavots šaušanai (uzstādīti mērķi, noorganizēti sakari, novērošanas punkti utt.).
- skribelis ass dzelzs priekšmets, ar kuru ieskrāpē atzīmes uz sijām, kas tiek sagatavotas pirms celtniecības.
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu.
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
- uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
- Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- spartiskā audzināšana audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- gāzģeneratora automobilis automobilis, kura motoru baro ar automobilī uzstādīta gāzģeneratora ražotu gāzi; gāzģeneratorā sadedzina iepriekš sagatavotu cieto kurināmo (malku, ogles, kūdru).
- autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu.
- lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi.
- bruņčballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota).
- kaktballe Balle lauku mājā (īpaši neorganizēta, nesagatavota).
- propsi Balsteņi jeb stutmalka, kas sagatavoti eksportam - skujkoku apaļais kokmateriāls šahtu eju nostiprināšanai.
- streineris Bāra sietiņš, caur kuru iepriekš sagatavotā glāzē pārlej dzērienu, lai atbrīvotu to no neizkusušiem ledus gabaliņiem, augļiem u. tml.
- ķiņģelis Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras); ķiņķēziņi.
- ķiņķēziņi Bērnu rotaļa Ziemassvētkos (izmantojot no olu čaumalām sagatavotas putnu figūras).
- piebīdelēt Bīdelējot sagatavot (pietiekami, daudz).
- sabīdelēties bīdelējot sagatavot pietiekošu daudzumu.
- uzbīdelēt Bīdelējot sagatavot vēl kādu daudzumu.
- boilija Boila - speciāli sagatavota zivju ēsmas lodīte.
- pārkvalificēšana Bruņoto spēku personālsastāva un rezervistu speciālās sagatavotības pilnīgošana vai apmācīšana radniecīgā vai jaunā specialitātē sakarā ar jaunas tehnikas ieviešanu karaspēkā, daļu un vienību izvēršanu, uzskatu maiņu par kaujasdarbību u. c.
- pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot), lai atvadītos; arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- vadīt Būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam) sagatavoties, arī atvadītos (no tā).
- gaidīt Būt sagatavotam (uz ko).
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā.
- vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- izcirst Cērtot sagatavot (daudz vai visu).
- piecirsties Cērtot sagatavot sev (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā; cērtot sagatavot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt.
- sturmēšana Cietokšņa, lielas apdzīvotas vietas vai stipri nocietinātu pozīciju ieņemšanas veids, ko veica iepriekš labi sagatavots karaspēks.
- mežābraucējs Cilvēks, kas brauc mežā cirst un vest malku, sagatavot kokmateriālus.
- diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta.
- sleja Cirsmas daļa, no kuras visus sagatavotos kokmateriālus izved pa vienu ceļu (starpcirtē - pa tehnoloģisko koridoru).
- sarūķēt Čakli strādājot, savākt, sagatavot.
- piekribināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- piekrubināt Dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; dalot nost, arī nolaužot, noraujot u. tml. (ko nelielu, sīku), sagatavot (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- darba intervija darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības veicamajam darbam novērtēšanai.
- intervija darba intervija ir darba devēja sagatavota mutvārdu vai rakstveida aptauja pretendenta piemērotības novērtēšanai.
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- kvalificēts darbs darbs, kura veikšanai nepieciešama speciāla sagatavotība.
- iepriekšējie rezultāti dati, kuri ir sagatavoti par tautas skaitīšanu, aptauju utt. pirms vēl nav zināmi galīgie rezultāti.
- pārlūktabula Datora atmiņā uzglabājamo datu izkārtojums, kas izklājprogrammai ļauj ātri piekļūt vajadzīgajiem, iepriekš sagatavotajiem datiem.
- šifrēšana Datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu.
- stenohromija Daudzkrāsu iespieduma paņēmiens ar speciāli sagatavotu krāsu saistītāju līdzekli un iespiežamā papīra preparēšanu ar speciālu šķīdinājumu.
- krokete Dažādu (piemēram, gaļas, dārzeņu) attiecīgi sagatavotu produktu masas apaļš vai iegarens veidojums.
- sāta Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- sārts Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār.
- sārds Dedzināšanai sagatavota žagaru jeb malkas kaudze; arī kaudze, zārds, krāvums vispār.
- sāts Dedzināšanai sagatavota žagaru vai malkas kaudze; arī kaudze, krāvums vispār; sārts.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- moleskins Diagonāli austs kokvilnas audums ar līmes piejaukumu, speciāli sagatavots ar vienmērīgu virsu iespiedumiem un grāmatu iesējumiem.
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī.
- galvanografija Dobiespieduma paņēmiens, ar galvaniskā ceļā sagatavotu iepriekš ar eļļas krāsām apgleznotu un grafita pulveri apkaisītu apsudrabotu vara plātni.
- kracis Dzijas uztīšanas rīks, kuru izmantoja, lai sagatavotu dziju aušanai, pirms dzijas tīšanas uz tītavām.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
- garnējums Ēdiena rotājums (īpaši sagatavota masa, augļi, zaļumi u. tml).
- košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
- eskalops Ēdiens - īpaši sagatavotas gaļas šķēles no (cūkas, vērša) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
- saekselēt Ekselējot apstrādāt, arī sagatavot.
- e-dokuments elektroniskā vidē sagatavots dokuments, ko pārsūta elektroniski un, ja nepieciešams, paraksta ar elektronisko parakstu.
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- buļvis Ēšanai sagatavoti kartupeļi; kartupeļu ēdiens.
- saēvelēt Ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; ēvelējot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- āsana Ezoterismā stāvoklis jeb sēdoša poza, ko cilvēks ieņem, lai sagatavotos meditācijai; tā nav konkrēta, bet katram individuāli ērtākā poza.
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot.
- eksportkopija Filmas kopija, kas īpaši sagatavota (ar dublāžu vai subtitriem) demonstrēšanai ārpus valsts, kurā tā uzņemta.
- montētais negatīvs filmas negatīvs, kas sagatavots pozitīvo izlaidumkopiju izgatavošanai.
- stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu.
- dēt Gatavot desas; pildīt sagatavoto masu, parasti zarnās.
- iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos.
- monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā.
- sagriezt Griežot sagādāt, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; griežot sagādāt, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pierotīt Griežot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; gropējot izgatavot, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- šķina Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
- šķinaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
- šķīnaga Grozu pīšanai sagatavotas rīkstes.
- gruntēšana Grunts krāsas uzklāšana krāsošanai sagatavotai virsmai.
- detalizētā ģeoloģiskā izpēte ģeoloģiskās izpētes darbi atradnēs, lai tās sagatavotu rūpnieciskai izmantošanai – noteiktu krājumus, kvalitāti, ieguves apstākļus.
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- stelles iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi.
- ekstemporāls Iepriekš nesagatavota runa, rakstu darbs, dzejolis u. c.
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā.
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
- klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos.
- izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā.
- ietaisīties Iesākt (ko darīt); sagatavoties (ko darīt).
- ietaisīt Iesālīt, iekonservēt, arī sagatavot ēšanai.
- piena virtuve iestāde, kas zīdaiņus apgādā ar speciāli sagatavotu, viņu vecumam atbilstošu uzturu.
- stādīties Ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus).
- ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē).
- brūnsiens Īpašā veidā sagatavots siens (apvidos, kur nav iespējams sienu pilnīgi izžāvēt); pusapžuvušu zāli sakrauj kaudzēs vai stirpās un rūpīgi noblīvē, šī masa pirmajās 3-6 dienās strauji sasilst un pēc tam 1,5-2 mēnešu laikā atdziestot siens iegūst dzeltenbrūnu nokrāsu.
- desa īpaši sagatavota (piemēram, gaļas, subproduktu) masa, kas iepildīta dzīvnieku zarnās, celofānā u. tml.
- pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
- kraklē stikls īpaši sagatavota sasprēgājusi stikla masa.
- befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens.
- strīnis Īpaši sagatavoti - sasisti māli priekš mūrēšanas.
- stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
- lakans Īpaši sagatavots klucis loku un slieču liekšanai.
- guļammaiss Īpaši sagatavots maiss, uz kura var gulēt.
- novelkamā bildīte īpaši sagatavots plāns attēls, kas paredzēts pielīmēšanai pie kādas virsmas, attēlu samitrinot un atdalot tā pamatni.
- dzēriens Īpaši sagatavots šķidrums dzeršanai.
- preparatīvā iridektomija iridektomija, lai sagatavotu kataraktas operāciju.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piedarināt Izgatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- lietas koks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls; lietaskoks (2).
- lietaskoks Izmantošanai sagatavots kokmateriāls, zāģmateriāls.
- repetīcija Izrādes, koncerta, filmas kadra u. c. sagatavota priekšnesuma mēģinājums.
- kāple Izstrādāšanai sagatavota, pakāpienveidīga iežu daļa, ko no augšas norobežo horizontāla, bet no sāniem vertikāla vai slīpa virsma.
- nopraktēt Izvadīt uz ceļa, sagatavot.
- iemīcīt Izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.
- suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi).
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
- noslodzes dati jebkura informācija vai dati, kas tiek apstrādāti, lai pārraidītu informāciju pa elektronisko sakaru tīklu vai sagatavotu rēķinus un uzskaitītu maksājumus.
- peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem.
- izpildīšana kā sagatavota, iestudēta atveidošana
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- gatavnieks Kāds, kas pats nerūpējas par savām vajadzībām, bet izmanto citu sagatavoto.
- mīnēt kādu objektu sagatavot uzspridzināšanai.
- sakaķēt Kaķējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā; kaķējot sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, maisu).
- piekaltēties Kaltējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kaltējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekapāt Kapājot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
- atiešana Karadarbība, kuras mērķis ir pasargāt karaspēka daļas no pretinieka triecieniem, ieņemt aizsardzībai izdevīgas pozīcijas, sagatavoties pretuzbrukumiem un prettriecieniem.
- kaujasprasme Karavīru zināšanu, prasmju un iemaņu komplekss, daļu (kuģu) un vienību personālsastāva sagatavotība kaujasdarbībām jebkurā situācijā atbilstoši to specifiskajiem uzdevumiem.
- sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
- piekārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- atrakstīties kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi).
- piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā.
- aitnīca Kažoka, cepures u. tml. šūšanai sagatavota aitāda.
- pieklāt Klājot (ko), sagatavot (guļasvietu).
- tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
- cisālijas Kļūdaini izkaltas monētas vai monētu kalšanai kļūdaini sagatavotas metāla ripiņas.
- kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini.
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus.
- piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piekonzervēt Konservējot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; konservējot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (pārtikas produktus).
- iekonservēt Konservējot sagatavot uzglabāšanai (piemēram, audus).
- noviržu analīzes ziņojums kontrolinga nodaļas (speciālista) sagatavots dokuments, kurā raksturotas uzņēmuma darbības faktisko rādītāju novirzes no plāna rādītājiem, ieteikti korekcijas pasākumi, sniegtas prognozes.
- kimči Korejiešu virtuves ēdiens: īpaši sagatavoti Ķīnas kāposti.
- komprese Kosmētiskam nolūkam sagatavots apliekamais, pārsējs.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- torbenieks Kūdras sagatavotājs.
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni.
- piekulstīt Kulstot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; kulstot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- sakulčerēt kuļot krējumu sagatavot sviestu.
- pienīt Kuļot sagatavot (sviestu) pietiekami, daudz.
- apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
- kurināties Kurināt (uguni pavardā, krāsnī); veikt ar kurināšanu saistītus darbus (sagatavot kurināmo).
- smardīgs kvalitatīvs, labi sagatavots (par darba instrumentu).
- sers Labības kopums, kas rijā ir sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- sēriens Labības kopums, kas rijā tiek sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- statistiskā multipleksēšana laikdales multipleksēšanas paveids, kas laikšķēles dinamiski pārdala, piešķirot tās tiem datu avotiem, kamir pārraidei sagatavoti dati, bet nevis visiem datu avotiem pēc kārtas.
- parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās.
- uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū īpaši sagatavotiem tējas vai kafijas augiem, pagatavot dzeršanai (tēju vai kafiju).
- lēmumu koks lēmumu variantu grafisks attēls, kas sagatavots, lai parādītu iespējamos alternatīvos darbības virzienus un iespējamos rezultātus , kāds būtu atsevišķi katram darbības virzienam.
- izgatavoties Lēnām sagatavoties.
- izgūbāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
- izgumzāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
- aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
- lidsagatavotība Lidotāja (lidsastāva) sagatavotības līmenis pilotāžas tehnikā, lidmašīnas vadīšanā, spēja darboties grupā.
- pusfabrikāts Līdz zināmai pakāpei sagatavots pārtikas produkts, kura sagatavošana ēdienā vēl jāpabeidz.
- piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt.
- uzmanība Lieto mutvārdos, lai izteiktu aicinājumu, brīdinājumu sagatavoties kam, piemēram, ko veikt, darīt; arī rakstveidā, lai izteiktu aicinājumu pievērsties sekojošajam tekstam.
- globuli Lodītēs sagatavoti medikamenti, parasti ar šķīstošu apvalku.
- vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā.
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- e-izglītība mācības internetā, ar elektroniski sagatavotiem mācību materiāliem.
- seminārs Mācību nodarbība, kurā dalībnieki noklausās un apspriež patstāvīgi sagatavotus referātus, ziņojumus.
- izmācīt Mācot pilnīgi sagatavot (piemēram, kādam uzdevumam, arodam).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam).
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz zināmai pakāpei).
- izmācīties Mācoties pilnīgi sagatavoties (piemēram, kādam uzdevumam, arodam), mācoties kļūt (par ko).
- iemaisīt Maisot panākt, ka sajaucas; maisot sagatavot.
- repetitors Mājskolotājs, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.
- substrāts mākslīga augsne, sūnu kūdra vai attiecīgās proporcijās sagatavoti kompostu, lapu trūdzemes, smilts, grants u. c. komponentu maisījumi attiecīgu siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai.
- piemalt Maļot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piemarinēt Marinējot sagatavot papildus.
- iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
- sarietināt masējot tesmeni sagatavot govi slaukšanai.
- redakcija Masveida informācijas līdzekļu sistēmas iestāde vai šādas iestādes nodaļa, kuras uzdevums ir sagatavot, arī vākt materiālus izdošanai.
- objektprogramma Mašīnvalodā translēta programma, kas ir sagatavota izpildīšanai.
- gids Materiāli, kas sagatavoti, lai ar kaut ko iepazīstinātu; piemēram, pircēja gids.
- darba dokumenti materiāli, kuri sagatavoti revidentam vai kurus sagatavo, iegūst un saglabā revidents un kuri ir saistīti ar revīzijas veikšanu saskaņā ar Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem; tie var būt sagatavoti datu veidā uz papīra, filmas, elektroniskos līdzekļos vai citā veidā.
- izmēģināt Mēģinot sagatavot (parasti skatuves uzveduma, kinofilmas daļu).
- alvošana Metāla izstrādājumu pārklāšana ar plānu alvas, alvas-svina, alvas-svina-cinka vai alvas-bismuta sakausējuma kārtiņu, lai aizsargātu virsmu no korozijas, vai sagatavotu lodēšanai.
- kulsms Metiens jeb klājiens, sagatavots kulšanai; kārta, daudzums.
- hārvarders mežizstrādes vairākoperāciju mašīna koku gāšanai, stumbru atzarošanai un sagarumošanai, kā arī sagatavoto sortimentu pievešanai; hārvestera un pievedējtraktora apvienojums.
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu).
- sociālā plānošana mijiedarbības process, kas ietver izpēti, pārrunas vai vienošanos ar cilvēku grupu, lai sagatavotu un realizētu programmu sabiedrības vajadzību vai sociālu problēmu risināšanai.
- junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas.
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- sieriņš Nelielā porcijā fasēta, īpaši sagatavota (parasti saldināta vai sālīta) biezpiena masa.
- skaidiņa Nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (piemēram, dārzeņi, mīkla).
- iešņava Nesālīti kausēti tauki; plēvē ietīti (īpaši sagatavoti) cūku tauki.
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- celmu malka no celmu virszemes daļas un resnākajām saknēm sagatavotā malka.
- audu kultūra no dzīva organisma izolēti audi, kas aug mākslīgi sagatavotā vidē.
- šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē 3-5 gadus uz īpaši sagatavotiem bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
- kadastra dokuments no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas sagatavots un noformēts dokuments, kas satur kadastra datus.
- kuskuss No smalkiem kviešu miltiem sagatavotas granulas.
- snājums No vilnas veidots pavediens, kas sagatavots vērpšanai.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sagādāts, sagatavots.
- ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
- dilsi Noteikta lieluma dēļi, kas sagatavoti eksportam.
- zāļforma noteiktam zāļu līdzekļa ievadīšanas veidam atbilstoši sagatavots medikamenta veids (piemēram, ārīgi vai iekšķīgi lietojamas zāļformas); zāļu forma.
- atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai.
- spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai.
- ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā.
- preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piemēram, anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
- nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- virtuālais izsaukums pakešu komutācijas tīklos virtuālās ķēdes izveidošana starp diviem termināļiem, lai sagatavotu lietotāju datu nosūtīšanu.
- pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.
- pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (piemēram, novietojot to īpaši sagatavota vietā).
- sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
- pārlādēt Pārmainot, piemēram, kaseti ar filmu, sagatavot (fotoaparātu, fotografējošu ierīci u. tml.) fotografēšanai; pārmainīt (piemēram, kaseti ar filmu) fotoaparātā, fotografējošā ierīcē u. tml.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
- treilēt Pārvietot (cirsmās sagatavotos kokmateriālus), velkot (tos) pa zemi.
- iztreilēt Pārvietot sagatavotos kokmateriālus ārpus cirsmas treilējot, velkot (tos) pa zemi.
- zemes ierīcība pasākumu kopums, lai lauksaimnieciski nozīmīgu zemi sagatavotu mērķtiecīgai izmantošanai.
- kultūrizglītība pasākumu kopums, lai nodrošinātu bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītošanos kultūras jomā, viņu radošo spēju attīstīšanu gan mācību iestādē, gan ārpus tās, kā arī sagatavotu kultūras darba speciālistus
- pašagatavots Paša sagatavots.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni).
- gobāt pavasarī sagatavot aitām gobu mizas.
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (1).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (2).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (3).
- sagatavojums Paveikta darbība, rezultāts --> sagatavot (4).
- diletantisms Pavirša nodarbošanās (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības; paviršība, zināšanu un sagatavotības, arī talanta trūkums (mākslā, zinātnē, arodā).
- sačakstināt Pavirši, ne visai rūpīgi sagatavot, salabot u. tml.
- grāmatas bloks pēc kārtas saliktas un sašūtas iesiešanai sagatavotas iespiestas grāmatas loksnes.
- galīgā montāža pēdējā montāžas stadija, kurā tiek sagatavota filmas pasūtītāja kopija.
- pārsteigt Pēkšņi sākoties, strauji norisinoties, ietekmēt, iesaistīt darbībā, norisē (kādu) nesagatavotu (par parādībām sabiedrībā).
- gaidīt Pēkšņi, tā, ka pārsteidz nesagatavotu.
- ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
- laukaprasme Personālsastāva prasmju un iemaņu komplekss, apakšvienību, daļu, vienību, vadības iestāžu sagatavotība, saliedētība un spēja veikt karadarbību vai paredzētos uzdevumus atbilstoši to specifikai dažādos apstākļos.
- mādīt Piegādāt; māt ar roku; sagatavot; gatavot.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- aizlaišana Piena veidošanas mērķtiecīga pārtraukšana, lai sagatavotu dzīvnieku nākamajai laktācijai.
- izpudāties Pilnībā sagatavoties.
- izlaist Pilnīgi pabeigt sagatavot, mācīt (kādu mācību iestādē).
- defētisti Pirmā pasaules kara laikā ap 1916 Francijā radies nosaukums tiem pilsoņiem, kas neticēja Francijas uzvarai, bet bij sagatavoti uz pilnīgu neveiksmi: vispār pesimisti.
- vijeklis Pīšanai (vīšanai) sagatavots materiāls.
- dekapēšana Plānas oksīdu kārtiņas (plāvas) noņemšana no metālu virsmas, to kodinot ar vājas koncentrācijas skābju (sērskābes, sālsskābes u. c.) šķīdumiem, lai virsmu sagatavotu pārklāšanai ar citu metālu pēc galvanostēģijas paņēmiena.
- izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas).
- saplēst Plēšot, arī raujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieplēst Plēšot, šķeļot pagatavot, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, grozu).
- sapļikšināt plikšķinot sagatavot, sataisīt.
- saplucināt Plucinot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; plucinot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pieplucināt Plucinot sagatavot (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; plucinot sagatavot (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- sapļaut Pļaujot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaujot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- sapļaustīt Pļaustot iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; pļaustot iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piepļaustīt Pļaustot sagatavot (pietiekami, daudz).
- sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību); arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
- noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks priekšmets, kurš iegūts, pielāgots, sagatavots noziedzīga nodarījuma izdarīšanai vai arī ar kuru tiek izdarīts nodarījums.
- cirsmas novērtēšana process, kura laikā, izmantojot koku dastlapā fiksēto vai datordastmērā uzkrāto informāciju (koku skaits pa sugām, to izmēriem atbilstošie rūpnieciskie sortimenti, koku augstumu mērījumi) un lietojot īpašas datorprogrammas, par katru pārdošanai sagatavoto kailcirti vai kopšanas cirti iegūst virkni cirsmu raksturojošu rādītāju.
- spīdzināt radīt spalgu skaņu pūšot speciāli sagatavotu stabulīti no spalvas stumbra (bērnu izklaide).
- opalogrāfija Rakstu un zīmējumu pavairošanas paņēmiens; ar īpašu tinti rakstītu vai zīmētu oriģinālu pārnes uz iepriekš sagatavotas stikla plates, ko apstrādājot iegūst iespiedplati.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieraudzēt Raudzējot sagatavot (piemēram, mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (piemēram, trauku).
- palīgražošana Ražošana, kas palīdz sagatavot galveno darbu kādā nozarē, kompleksā.
- palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot galveno darbu (rūpnīcā, uzņēmumā u. tml.).
- vairumpatērētāji Restorāni, bāri, slimnīcas, skolas un tamlīdzīgi uzņēmumi un iestādes, kur pārtikas preces tiek sagatavotas patēriņam.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
- pierīvēt Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- sienas avīze rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes u. tml. kolektīva dzīvi un kuru novieto pie sienas.
- (uz)turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- turēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- uzturēt kārtībā Rūpēties, lai (piemēram, darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
- iešvunkāties Sadūšoties, sasparoties; sagatavoties uz enerģisku darbību.
- iešvunkoties Sadūšoties; sagatavoties uz enerģisku darbību.
- sarūpēt Sagādāt, arī sagatavot (ko).
- sagat. Sagatavojis; sagatavotājs (kopā ar uzvārdu).
- saklunčināt sagatavot (kuļot sviestu).
- aploksnēt Sagatavot aploksni ar sūtītāja un saņēmēja adresēm, ievietot dokumentu vai vēstuli un aizlīmēt to; arī sagatavot bandroles iepakojumu.
- saburt sagatavot buršanas palīglīdzekļus.
- nolikt gulēt sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un noguldīt.
- likt gulēt sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un novietot, lai guļ.
- izcili kodināt sagatavot izcilspiedumam svītru vai autotipiju kodinājumu, kur attēls izceļas augstu virs plāksnes.
- iejaut maizi sagatavot maizei mīklu.
- ietaisīt dūmu sagatavot smēķējamo.
- uztaisīt (arī ietaisīt) dūmu sagatavot smēķējamo.
- uztaisīt ūdeni sagatavot ūdeni, ar ko dziedināt.
- pinčkāt sagatavot un novietot pinčkas (buršanās līdzekļus).
- piedarināt pūru sagatavot, atjaunot pūru.
- iestudēt Sagatavot, izveidot (lugas, muzikāli dramatiska darba) izrādi, sagatavot, izveidot (daiļdarba, skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- sariedīt sagatavot, piepildīt.
- iesvaidīt Sagatavot; izraudzīt un sagatavot.
- desu dēšana sagatavotas desu masas pildīšana iztīrītās dzīvnieku zarnās.
- kvalifikācijas paaugstināšana sagatavotības pakāpes pilnīgošana kādā darbības jomā (piemēram, turpinot izglītību dažādās mācību iestādēs, mācoties kursos, apgūstot citu pieredzi).
- savīrināties sagatavoties (kādam ceļojumam vai darbam).
- sapudžēties sagatavoties ceļojumam.
- sagatavot stundu sagatavoties mācību stundai (par skolotāju).
- sakūksnīties sagatavoties piecelties.
- savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
- salāgoties sagatavoties, sataisīties.
- sariežīties sagatavoties, sataisīties.
- sasprigāties sagatavoties, sataisīties.
- sačūdīties sagatavoties.
- ko dievs devis saka par ēdienu, kādu bijis iespējams sagatavot, kāds ir pieejams.
- siltalus Sakarsēts un īpaši sagatavots alus, kam ir pievienots vārošs piens, ar cukuru sakults olas dzeltenums un garšvielas (piemēram, ingvers, kanēlis).
- savest kārtībā Sakārtot, sagatavot lietošanai; arī izremontēt.
- izpravīties Sakārtoties, sagatavoties (ko darīt, kur doties u. tml.).
- sariedīties Sakārtoties, sagatavoties.
- sasataisīties Sakārtoties, sagatavoties.
- ievākt Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
- ķēniņāboli Saldais ēdiens no āboliem ar augļu marmelādi, kas sacepti kopā ar sagatavoto krēmu.
- zaļa siļķe sālīta, ēšanai īpaši nesagatavota siļķe.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesālīt Sālot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- uzdevumu rinda saraksts, kas satur ziņas par izpildīšanai sagatavotajiem uzdevumiem, kur vienlaicīgi pieprasa procesora laiku.
- uzvilkt Saspriegt (piemēram, atsperi) tā, lai (kas, piemēram, pulkstenis) tiktu sagatavota darbībai.
- izpudžināties Sataisīties, sagatavoties.
- uzriktēties Sataisīties, sagatavoties.
- ugunspiepe Sausi sagatavota gruzdviela no piepes uguns iešķilšanai ar kramu.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesautēt Sautējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- ietaukšķēties Sautējot sagatavot kādu daudzumu.
- laktarīns Savādi sagatavots piena kazeīns, pulveris, ko lietā krāsu nostiprināšanai.
- ierotāt Savākt, sagatavot ēdienu.
- sanītēt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
- sanītīt Savērt nītīs (šķērus); sagatavot, parasti pilnīgi, aušanai (verot nītīs šķērus).
- uzskate Savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
- decemviri Senajā Romā - valsts pārvaldes kolēģija, kurā bija 10 cilvēku; visvairāk pazīstami decemviri, kas bija ievēlēti likumu izdošanai. 5. gs. p. m. ē. viņu darba rezultātā tika sagatavoti 12 tabulu (plākšņu) likumi.
- pašsagatavotība Sevis sagatavotība.
- sienasavīze Sienas avīze - rokrakstā vai mašīnrakstā sagatavots periodisks izdevums, kuru novieto pie sienas.
- vaicājuma apstrāde sistēmas darbību kopums, kuras veicamas, lai sagatavotu vaicājuma izpildi: vaicājuma nolasīšanu un interpretāciju, tā ievietošanu rindā, resursu iedalīšanu, kā arī noslēguma operāciju izpildi.
- lietojamība sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- lietišķums Sistēmas īpašība, kas raksturo, cik viegli lietotājs var apgūt tās izmantošanu, sagatavot tai ieejas datus un interpretēt tās izejas datus.
- pieradināt Sistemātiski, pakāpeniski sagatavot (ķermeņa daļu) kādai slodzei.
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā.
- aboleīnskābe Skābe, sagatavota no eļļas skābes caur salpetra skābi.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskābēt Skābējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- izškaldīt Skaldot (kokmateriālus), sagatavot (kādā veidā, formā).
- saskaldīt Skaldot sagādāt, arī sagatavot (ko, parasti malku) lielākā daudzumā; skaldot sagādāt, arī sagatavot (kā, parasti malkas, lielāku daudzumu).
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
- sakalis Skalu malkas pagale, sveķains skals; īpaši sagatavota malkas pagale, kuru dedzināja apgaismošanai.
- pieskribināt Skribinot sagatavot (pietiekami, daudz).
- lavīties Slepeni sagatavoties.
- vienkāršs Smags, arī vienmuļš, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību (par, parasti fizisku, darbu).
- hidroaerodroms Speciāli sagatavota akvatorija, no kuras paceļas un kur nolaižas vai stāv hidrolidmašīnas un kurā ietilpst ēku un aprīkojuma komplekss hidroplānu ekspluatācijai.
- piesienamā trose speciāli sagatavota sintētiskā vai augu šķiedru trose ar iešpleisētām cilpām galos, kas paredzēta tikai peldlīdzekļa pietauvošanai (piesiešanai) krastā.
- boila Speciāli sagatavota zivju ēsmas lodīte; boilija.
- ēdiens Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.
- spārbaļķis speciāli sagatavots baļķis, jumta spāres izveidei.
- okeanauts speciāli sagatavots cilvēks, kas pētī okeāna dzīles.
- šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- lidjosla Speciāli sagatavots zemes iecirknis, kas nodrošina lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos divos savstarpēji pretējos virzienos.
- piespridzināt Spridzinot sagatavot.
- estamps Stājgrafikas darbs, kas pavairots novilkuma veidā no mākslinieka sagatavotas koka, metāla, linoleja vai cita materiāla plātnes (klišejas).
- sastudzināties Steigšus sagatavoties.
- saņemties Stingri nolemt un piespiest sevi, arī sagatavoties, sarosīties (ko veikt, izdarīt).
- nošķorēt Stipri sakurināt, sakarsēt; sagatavot (krāsni) maizes cepšanai.
- piesukāt Sukājot (linus) sagatavot tos pietiekami, daudz.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesutināt Sutinot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- žāvēt šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to garšu)
- kaltēt Šādā veidā mazināt (uzturlīdzekļu) ūdens saturu, piemēram, lai sagatavotu (tos) ilgstošai glabāšanai, pārveidotu (to) garšu.
- sakapāt Šādā veidā sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- pankūka Šādi sagatavots ēdiens no sīki sasmalcinātu produktu (piemēram, kartupeļu, biezpiena) masas.
- piešķelt Šķeļot sagatavot (pietiekami, daudz).
- saplēst Šķeļot, ar triecienu u. tml., iegūt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā; šādā veidā iegūt, sagatavot (kā lielāku daudzumu).
- piešķeterēt Šķeterējot sagatavot (diegus, dziju) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- uzlējums Šķidrums, kas uzliets un nostāvināts uz īpaši sagatavotām, parasti augu, daļām.
- ķempe Šķiltavām sagatavota piepe.
- ķempiņš Šķiltavām sagatavota piepe.
- diskoss Šķīvis, uz kura Pareizticīgo baznīcā tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas.
- izšuvošana Šuvju dekoratīva apstrāde būvniecībā ar īpaši sagatavotu javu.
- trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam.
- bekaiņš Tāds (neizmazgāts trauks), kurā ir bijušas (ēšanai sagatavotas) bekas.
- karpeļains Tāds (trauks), kas notriepts ar (ēšanai sagatavotu) kartupeļu atliekām.
- treniņa kondīcija tāds miesas stāvoklis, kad dzīvnieks ir sagatavots maksimālā ātruma, spēka un izturības pārbaudēm.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- pusgatavs Tāds, kas (piemēram, cepot, vārot) nav vēl pilnīgi sagatavots lietošanai (par ēdienu).
- viņsestdienējs Tāds, kas gādāts, sagatavots pagājušajā sestdienā.
- viņreizējs Tāds, kas gādāts, sagatavots u. tml. iepriekšējā reizē.
- pērnājais Tāds, kas ienācies, nobriedis, sagatavots u. tml. pagājušajā gadā; tāds, kas dzimis pagājušajā gadā (par dzīvniekiem).
- vasarējais Tāds, kas ir iegūts, iegādāts, sagatavots attiecīgā gada vasarā.
- sagatavošana tāds, kas ir paredzēts, lai sagatavotu kvalifikācijai, eksāmenam vai citam notikumam.
- gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt); tāds, kas ir ar mieru (ko veikt).
- rudenējs Tāds, kas ir sagatavots, ievākts rudenī.
- piekdienējs Tāds, kas ir sagatavots, savākts u. tml., piektdien; tāds, kas attiecas uz piektdienu.
- piektdienējs Tāds, kas ir sagatavots, savākts u. tml., piektdien; tāds, kas attiecas uz piektdienu.
- gatavs Tāds, kas ir sakārtots, sagatavots izmantošanai.
- nodevīgs Tāds, kas ir slepeni, ļaunprātīgi iecerēts; tāds, kas pārsteidz nesagatavotu.
- negatavs Tāds, kas nav līdz galam sagatavots lietošanai, tāds, kas ir nepilnīgi sagatavots (par ēdienu).
- nekārtīgs Tāds, kas nav sakārtots, arī nav tīrs (par apģērbu); tāds, kas nav sagatavots lietošanai.
- negatavs Tāds, kas nav vēl pilnībā apguvis, piemēram, kādas iemaņas; tāds, kas nav sagatavots, sagatavojies (kā veikšanai).
- izgājušgadējs Tāds, kas ražots, sagatavots, ievākts u. tml. pagājušajā gadā.
- izgāšgadējs Tāds, kas ražots, sagatavots, ievākts u. tml. pagājušajā gadā.
- pērnpavasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērnvasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērpavasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā pavasarī.
- pērnrudenējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī.
- pērrudenējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā rudenī.
- pērvasarējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā vasarā.
- pērziemējs Tāds, kas sagatavots, sagādāts u. tml. pērnā ziemā.
- nejaucīgs Tāds, ko ir grūti, nepatīkami apstrādāt, sagatavot u. tml.
- profesionāls Tāds, kurā izpaužas ar attiecīgo profesiju saistītas zināšanas, sagatavotība, pieredze, prasme; arī kvalificēts (3).
- pašdarbniecisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums; diletantisks.
- diletantisks Tāds, kurā izpaužas pietiekamu zināšanu, sagatavotības, arī talanta trūkums.
- nekvalificēts Tāds, kura veikšanai nav vajadzīga speciāla sagatavotība (par darbu); vienkāršs, nekomplicēts.
- programmējams funkcijtaustiņš tastatūras taustiņš, kas var izpildīt dažādas funkcijas, pārtverot tastatūras kodus un aizstājot tos ar iepriekš sagatavotām taustiņu kombinācijām vai taustiņsitienu sekvencēm (makrokomandām).
- pietaukšēt Taukšējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- pietaukšēt Taukšējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pietaukšķēt Taukšķējot (piemēram, zirņus), sagatavot (tos) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (piemēram, trauku).
- pietaukšķēt Taukšķējot sagatavot (piemēram, zirņus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- sezonas tehniskā apkope tehniskā apkope, ko veic divas reizes gadā (pavasarī un rudenī), lai sagatavotu spēkratus un darbmašīnas atbilstoši rudens-ziemas un pavasara-vasaras sezonai, šādā apkopē pārslēdz regulējamos ziemas-vasaras režīmus (dzeses sistēmā, apsildīšanā, ventilācijā u. c.), vajadzības gadījumā maina eļļas un citus šķidrumus, kā arī veic citus sezonālus tehniskās apkopes darbus.
- vieglā valoda teksts, kas sagatavots pēc īpašas metodikas tā, lai to varētu uztvert un saprast cilvēki ar uztveres grūtībām.
- autoatbildētājs telefona papildiekārta vai programmatūra, kas atbildot uz ienākošo zvanu, atskaņo iepriekš sagatavotu atbildi.
- profesionālā sagatavotība teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktas sarežģītības un atbildības pakāpes darbu atbilstoši profesijas standartā noteiktām attiecīgajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ko apstiprina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments.
- satēst Tēšot sagatavot, arī izgatavot (ko) lielākā daudzumā; tēšot sagatavot, arī izgatavot (kā lielāku daudzumu).
- sasataisīties Tikt sagatavotam, izveidotam.
- testēšana Treniņa procesa vērtēšana pēc izmaiņām sportista sagatavotībā.
- savācējtrose trose, ar kuru cirsmā sagatavotos kokmateriālus savāc saiņos pirms to treilēšanas vai pievešanas, tās viens gals ir nostiprināts uz traktora vinčas spoles; atkarībā no traktora jaudas un darba tehnoloģijas garums ir 25—50 m, diametrs 15—25 mm.
- satūļāties Tūļājoties sagatavoties, sakārtoties (lai ko darītu, kur dotos u. tml.).
- čūlēties Tūļīgi un neveikli sagatavoties.
- sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
- izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt).
- sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
- rūpes Turpmākā darbība, turpmāko (parasti neatliekamu, nozīmīgu) darbība kopums, kuru veikšanai nepieciešams sagatavoties, aktīvi darboties.
- katla barošanas ūdens tvaika katlā ar katla barošanas sūkni (ar vajadzīgo spiedienu) ievadāmais attiecīgi sagatavotais ūdens.
- ciparvideo Tveršanai, apstrādei un glabāšanai ciparformā sagatavota informācija.
- uzdot stundu uzdot (skolēnam) sagatavot stundu.
- uzstellēt Uzstādīt, sagatavot (piemēram, ierīci, mašīnu) lietošanai, darbināšanai.
- produkts Uzturlīdzeklis ēdiena gatavošanai; izstrādājums, kas sagatavots ēšanai.
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu.
- izvērtēšanas ziņojums Valsts probācijas dienesta sagatavota informācija, kas raksturo probācijas klientu.
- civildienests Valsts profesionāli sagatavotu ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdoto valsts funkciju un politisku lēmumu realizācija.
- ievārīt Vārot (augļus, ogas ar cukuru), sagatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievirināt Vārot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- pievārīt Vārot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- ievēcināt Vēcinot sagatavot (kādai darbībai).
- sastrādāt Veicot agrotehniskus pasākumus, sagatavot (augsni, tīrumu) sējai.
- pievelēt Velējot sagatavot (pietiekami, daudz).
- kodaļa Vērpšanai sagatavots (linu, pakulu, vilnas u. tml.) šķiedru kopums.
- ērkulis Vērpšanai sagatavots (vilnas, linu, pakulu) vīšķis.
- ievēzēt Vēzējot sagatavot (kādai darbībai).
- ievēzēties Vēzējot sagatavoties (kādai darbībai).
- ievicināt Vicinot sagatavot (kādai darbībai).
- vlogeris Video blogu sagatavotājs un publicētājs.
- bamija Viengadīgs malvu dzimtas augs, ļoti siltumprasīgs, Latvijā audzē tikai iepriekš sagatavotu dēstu, ko izstāda pēc pavasara salnu izbeigšanās.
- pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem).
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- sadreijāt Virpojot sagatavot.
- forma Virsma (ar iedobtu, reljefu vai cita veida attēlu), kas sagatavota iespiešanai; rāmī iestiprināts tipogrāfiskais salikums, kas sagatavots iespiešanai.
- VFS Vispārējā fiziskā sagatavotība.
- geiša Vispusīgi izglītota, profesionāli sagatavota japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās.
- palpiens Vīšanai sagatavotas linu un kaņepāju šķipsniņas pavedienu resnumā.
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piezāģēt Zāģējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; zāģējot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
- sazāģēt Zāģējot sagatavot, sagādāt.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
- uzsmērēt Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- uzziest Ziežot ko virsū, sagatavot (parasti sviestmaizi).
- mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
- komerczinības Zināšanu kopums par uzņēmējdarbību - tās uzsākšanu, vadīšanu, pilnveidošanu; studiju programma, kuras mērķis sagatavot uzņēmējdarbības speciālistus.
- revīzijas pārskats zvērināta revidenta sagatavots dokuments par valsts vai pašvaldības institūcijas finansu revīzijas rezultātiem.
- revidenta ziņojums zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts: ievads; veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem; zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu; norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību; zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piežāvēt Žāvējot (parasti dūmos), sagatavot (piemēram, gaļu, zivis) tādā daudzumā, ka (tās) piepilda (ko).
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (ko, piemēram, augļus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- iežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus, ogas) ilgstošai uzglabāšanai.
- piežāvēt Žāvējot sagatavot (piemēram, augļus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (ko).
- piežāvēties Žāvējot sagatavot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; žāvējot sagatavot sev (kā) pietiekamu vai lielāku daudzumu.
- želejsalāti Želejas veidā sagatavoti salāti.
sagatavot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV