Paplašinātā meklēšana
Meklējam pad.
Atrasts vārdos (750):
- pad:1
- pada:1
- pada:2
- pade:1
- pads:1
- padž:1
- apada:1
- padam:1
- padāt:1
- padda:1
- padēt:1
- padīn:1
- padis:1
- padje:1
- padla:1
- padot:1
- padus:1
- padža:1
- padžu:1
- aipads:1
- apadas:1
- apadīt:1
- dipada:1
- espada:1
- ompadi:1
- padaba:1
- padābt:1
- padābt:2
- padans:1
- padāre:1
- padari:1
- padārs:1
- padedē:1
- padega:1
- padegt:1
- padeģe:1
- padēja:1
- padēls:1
- padene:1
- padeve:1
- padiet:1
- padīgt:1
- padijs:1
- padīks:1
- padīkt:1
- padilt:1
- padiņš:1
- padiņš:2
- padižs:1
- padjom:1
- padobt:1
- padoma:1
- padome:1
- padoms:1
- padone:1
- padoņi:1
- padots:1
- padube:1
- padūgt:1
- paduks:1
- padukt:1
- padūkt:1
- paduls:1
- padumš:1
- padūņa:1
- padupe:1
- padurt:1
- paduse:1
- padzīt:1
- padzīt:3
- padzīt:2
- slipad:1
- spadze:1
- upadhi:1
- klapada:1
- lampadu:1
- limpadu:1
- padabāt:1
- padabūt:1
- padacka:1
- padaiļš:1
- padalīt:1
- padalka:1
- padaļģe:1
- padāļģe:1
- padārgs:1
- padārgt:1
- padarīt:1
- padārze:1
- padaudz:2
- padaudz:1
- padauza:1
- padauze:1
- padauzs:1
- padauža:1
- padāvāt:1
- padbors:1
- paddijs:1
- padēdēt:1
- padegas:1
- padegme:1
- padeģis:1
- padejot:1
- padēkle:1
- padēkls:1
- padēlis:1
- padeļķi:1
- padesāt:1
- padesēt:1
- padesot:1
- padēvēt:1
- padevis:1
- padicīt:1
- padīcīt:1
- padīdīt:1
- padiebt:1
- padiegt:2
- padiegt:1
- padieks:1
- padievs:1
- padīkot:1
- padikts:1
- padilis:1
- padimāt:1
- padimīt:1
- padīrāt:1
- padirbt:1
- padirst:1
- padīžāt:1
- padmale:1
- padnīms:1
- padobjš:1
- padomāt:1
- padomēt:1
- padomju:1
- padoska:1
- padraza:1
- padrāzt:2
- padrāzt:1
- padrēbe:1
- padrīži:1
- padroja:1
- padroja:2
- padrošs:1
- padrozs:1
- padrūms:1
- padrups:1
- padrupt:1
- padruve:1
- padsmit:1
- padūcīt:1
- padūdot:1
- padūlēt:1
- padulls:1
- padulns:1
- padumjš:1
- padūmot:1
- padunēt:1
- padupes:1
- padupēt:1
- padures:1
- padurns:1
- padurve:1
- padusēt:1
- padusis:1
- paduška:1
- padvara:1
- padvest:1
- padvēst:1
- padvīga:1
- padvīgt:1
- padzelt:1
- padzert:1
- padzēst:1
- padzijā:1
- padzijē:1
- padziks:1
- padziļš:1
- padzist:1
- padzīve:1
- pāpadas:1
- puspads:1
- spadauc:1
- upadāna:1
- vompadi:1
- zapadlo:1
- cerapads:1
- Draupadī:1
- espadons:1
- klopadža:1
- kompadre:1
- nepadārs:1
- padabuit:1
- padainot:1
- padakšot:1
- padalbēt:1
- padambēt:1
- padampēt:1
- padampis:1
- padancāt:1
- padancot:1
- padarams:1
- padārdēt:1
- padārgai:1
- padarīts:1
- padauzīt:1
- padebess:1
- padebess:2
- padebeši:1
- padedzis:1
- padeglis:1
- padegune:1
- padēklis:1
- padēknis:1
- padelcis:1
- padeldēt:1
- padēstīt:1
- padetruā:1
- padevējs:1
- padevība:1
- padevīgs:1
- padibene:1
- padibeni:1
- padibens:1
- padibeņi:1
- padibine:1
- padibins:1
- padidits:1
- padīdzēt:1
- padiecēt:1
- padiekot:2
- padiekot:1
- padienēt:1
- padiktai:1
- padiktēt:1
- padilles:1
- padimdēt:1
- padiņģēt:1
- padirnēt:1
- padišahs:1
- padjezds:1
- padlaiki:1
- padlodka:1
- padmalis:1
- padmetka:1
- padnoška:1
- padnožka:1
- padomija:1
- padomiņš:1
- padoniņa:1
- padotība:1
- padoties:1
- padovana:1
- padračāt:1
- padračot:1
- padragāt:1
- padrasēt:1
- padraugs:1
- padrazas:1
- padrāzns:1
- padrebēt:1
- padrēgns:1
- padresēt:1
- padrevēt:1
- padrīžāk:1
- padrukns:1
- padrupas:1
- padruška:1
- padruvēt:1
- padružka:1
- padsmiti:1
- padsmits:1
- padšilka:1
- padubene:1
- paducīgs:1
- paduckāt:1
- padundot:1
- padungāt:1
- padungot:1
- padunkāt:1
- padunkot:1
- padurnēt:1
- padūšīgs:1
- padutīns:1
- padzanāt:1
- padzedrs:1
- padzejot:1
- padzelka:1
- padzenāt:1
- padzenēt:1
- padzēris:1
- padzesēt:1
- padzīdēt:1
- padzidrs:1
- padzimte:1
- padziras:1
- padzirna:1
- padzirne:1
- padzīrot:1
- padzirst:1
- padzīvāt:1
- padzīvot:1
- padžaira:1
- repadata:1
- apadījums:1
- apadīties:1
- espadrons:1
- estrapade:1
- gaspadiņš:1
- knopadata:1
- lampadato:1
- lampadiņa:1
- lappadeve:1
- padakarēt:1
- padakstīt:1
- padarināt:1
- padarmija:1
- padaudzīt:1
- padebatēt:1
- padebesis:1
- padebesis:2
- padēdināt:1
- padegulis:1
- padegunis:1
- padeģelis:1
- padeģēlis:1
- padekatrs:1
- paderināt:1
- padesmiti:1
- padespaņs:1
- padeviens:1
- padežurēt:1
- padibenes:1
- padibenis:1
- padibināt:1
- padibines:1
- padibinēt:1
- padidelēt:1
- padidināt:1
- padīdināt:1
- padiedzēt:1
- padieklis:1
- padieties:1
- padievīgs:1
- padīkalēt:1
- padīkties:1
- padirknīt:1
- padirslis:1
- padirsnis:1
- padīvains:1
- padīvelēt:1
- padkleika:1
- padmāsana:1
- padolieši:1
- padomieši:1
- padomisks:1
- padomisms:1
- padonieki:1
- padopināt:1
- padraisks:1
- padraņķēt:1
- padraņķot:1
- padraskāt:1
- padraškot:1
- padraudēt:1
- padrāztīt:1
- padrellēt:1
- padrillēt:1
- padriskāt:1
- padrīskāt:1
- padrupans:1
- padrupens:1
- padrusciņ:1
- padruškas:1
- padubenes:1
- padubenis:1
- paducināt:1
- padūcināt:1
- padudināt:1
- padugains:1
- padukšlis:1
- padukurēt:1
- padumaješ:1
- paduračēt:1
- padurstīt:1
- padusināt:1
- padusmīgs:1
- padusties:1
- padzaldīt:1
- padzeltēt:1
- padzemdēt:1
- padzestrs:1
- padziedāt:1
- padziedēt:1
- padzievāt:1
- padzimdīt:1
- padzirdēt:1
- padzirdīt:1
- padzirkle:1
- padzirnās:1
- padzirnis:1
- padzīties:1
- padzivine:1
- padzoline:1
- padžaldīt:1
- padžekste:1
- padžēksti:1
- padžerkle:1
- padžirkle:1
- padžirkne:1
- pompadūra:1
- pompadūrs:1
- rūpadhātu:1
- Spadafora:1
- spadēties:1
- šķēpadata:1
- Dampadrova:1
- Dampadruva:1
- Dhammapada:1
- dijpadsmit:1
- divpadsmit:1
- dujpadsmit:1
- Eiropadome:1
- kniepadata:1
- kņiepadata:1
- mahāpadama:1
- mazpadsmit:1
- nepadevīgs:1
- nepadzērne:1
- padakoniks:1
- padakterēt:1
- padalīties:1
- padancināt:1
- padarbināt:1
- padārdināt:1
- padarīšana:1
- padarīties:1
- padedzināt:1
- padejoties:1
- padeklamēt:1
- padēklītis:1
- padelverēt:1
- padenderēt:1
- paderbelēt:1
- padevīgums:1
- padīdīties:1
- padīdzināt:1
- padiedelēt:1
- padievināt:1
- padīkāties:1
- padīkāties:2
- padīkoties:1
- padimdināt:1
- padirbelēt:1
- padirsenis:1
- padirsināt:1
- padiskutēt:1
- padisputēt:1
- padīžāties:1
- padižoties:1
- padmarauka:1
- padmatanka:1
- padokterēt:1
- padomāties:1
- padomjzeme:1
- padomnieki:1
- padomnieks:1
- padraiskāt:1
- padraiskot:1
- padraņķīgs:1
- padrāzties:1
- padrebināt:1
- padricināt:1
- padrīksnāt:1
- padrīvelēt:1
- padrošināt:1
- padrupināt:1
- padsmitais:1
- padunkurēt:1
- padurnieki:1
- padusēties:1
- padzelstīt:1
- padzeltāns:1
- padzeltens:1
- padzēriens:1
- padzerklis:1
- padzerties:1
- padzesināt:1
- padzēsināt:1
- padzīdināt:2
- padzīdināt:1
- padziekste:1
- padzīkstēt:1
- padziļināt:1
- padzirklis:1
- padzirknis:1
- padzirnava:1
- padzirnave:1
- padzirties:1
- padzisināt:1
- padzīvājis:1
- padzīvojis:1
- padžēkstes:1
- pašpadevis:1
- pēcpadomju:1
- propadiēns:1
- rindpadeve:1
- sešpadsmit:1
- sūkņpadeve:1
- četrpadsmit:1
- divipadsmit:1
- divpadsmits:1
- dujpadesmit:1
- jampadracis:1
- lampadarijs:1
- padaiļoties:1
- padainoties:1
- padairēties:1
- padairīties:1
- padambējums:1
- padancāties:1
- padancoties:1
- padarboties:1
- padārdzināt:1
- padarīšanas:1
- padaudzināt:1
- padauzīties:1
- padebesītis:1
- padebešains:1
- padekāteris:1
- padiekoties:2
- padiekoties:3
- padiekoties:1
- padieneškas:1
- padieneškāt:1
- padiņģēties:1
- padišahiene:1
- padīšļāties:1
- padokoņņiks:1
- padomdevējs:1
- padomdošana:1
- padomjlaika:1
- padomjtauta:1
- padracīties:1
- padračāties:1
- padračoties:1
- padrasēties:1
- padraudzene:1
- padraudzīgs:1
- padrāztelēt:1
- padrebēties:1
- padridzināt:1
- padrigderēt:1
- padroztalāt:1
- padsmitgadi:1
- padumpoties:1
- padunajieši:1
- padunajišķi:1
- padunkāties:1
- padunkoties:1
- padusmoties:1
- padvičorkas:1
- padzalkstīt:1
- padzeldināt:1
- padzerdināt:1
- padzērdināt:1
- padzērienis:1
- padzidrināt:1
- padziedināt:2
- padziedināt:1
- padzildināt:1
- padziļināts:1
- padzirdināt:1
- padzirksnis:1
- padzirkstēt:1
- padzirkstīt:1
- padzīroties:1
- padzirsties:1
- padzīvāties:1
- padzīvoties:1
- padzjākavāt:1
- padžiekstes:1
- padžinkstēt:1
- pašpadevējs:1
- piecpadsmit:1
- postpadomju:1
- pretpadomju:1
- puspadarīts:1
- saspadēties:1
- sešpadsmits:1
- trīspadsmit:1
- tukšpadsmit:1
- ūdenspadeve:1
- viempadsmit:1
- vienpadsmit:1
- vienpadsmīt:1
- vispadevīgs:1
- astaņpadsmit:1
- astoņpadsmit:1
- astuņpadsmit:1
- četrapadsmit:1
- četrpadsmits:1
- četrupadsmit:1
- deveņpadsmit:1
- deviņpadsmit:1
- gaspadiņiems:1
- kaskādpadeve:1
- padakstīties:1
- padamalēties:1
- padaudzīties:1
- padebešmannā:1
- padomjļaudis:1
- padomjvalsts:1
- padraiskuļot:1
- padraņķēties:1
- padraņķoties:1
- padrašķīties:1
- padraugoties:1
- padriskāties:1
- padrumstaļāt:1
- padrūzmēties:1
- padsmitnieks:1
- padudināties:1
- piecpadsmits:1
- pirmspadomju:1
- spadzivāties:1
- svampadniski:1
- trīspadsmits:1
- vienapadsmit:1
- vienpadesmit:1
- vienpadsmits:1
- astaņpadsmits:1
- astoņpadesmit:1
- Belakanpadana:1
- četrupadsmits:1
- deveņpadsmits:1
- divpadsmitace:1
- divpadsmitais:1
- ģenerālpadome:1
- padelverēties:1
- padiedelēties:1
- padliteratūra:1
- padomjcilvēks:1
- padraiskāties:1
- padraiskoties:1
- padraiskulīgs:1
- padraišķīties:1
- padraudzēties:1
- padrebeļoties:1
- padrebināties:1
- padsmitgadīgs:1
- padzerstīties:1
- padzīkstēties:1
- padziļinājums:1
- padziļinātājs:1
- padziļināties:1
- padzirksteļot:1
- padžinkstināt:1
- priekšpadomju:1
- pusdivpadsmit:1
- septeņpadsmit:1
- septiņpadsmit:1
- sešpadsmitais:1
- spadzivuošona:1
- traktorpadeve:1
- četrpadsmitais:1
- divtrīspadsmit:1
- hipadrenālisms:1
- nacionālpadome:1
- padārdzinājums:1
- padārdzināties:1
- padomjpilsonis:1
- piecpadsmitais:1
- pirmpadsmitais:1
- pusvienpadsmit:1
- septeņpadsmits:1
- trešpadsmitais:1
- trīspadsmitais:1
- viempadsmitais:1
- vienpadsmitais:1
- Zapadnijmaniča:1
- astaņpadsmitais:1
- astoņpadsmitais:1
- astuņpadsmitais:1
- četrupadsmitais:1
- devēņpadsmitais:1
- deviņpadsmitais:1
- divpadsmitniece:1
- divpadsmitnieki:1
- divpadsmitrindu:1
- divpadsmitskaņu:1
- divpadsmitstāvu:1
- iepadzīkstēties:1
- municipālpadome:1
- padraiskuļoties:1
- padsmitgadnieks:1
- sešpadsmitnieks:1
- trīsčetrpadsmit:1
- divpadesmitniece:1
- divpadsmitgadīgs:1
- divpadsmitgalvis:1
- padevējgliemezis:1
- pasaspadzīvāties:1
- septeņpadsmitais:1
- septiņpadsmitais:1
- sešpadsmitgadīgs:1
- sešseptiņpadsmit:1
- slepenpadomnieks:1
- vienpadsmitstāvu:1
- četrpadsmitgadīgs:1
- četrpadsmitlīniju:1
- divpadsmitpirkstu:1
- divpadsmitskaldņu:1
- divpadsmittūkstoš:1
- hipadrenalinēmija:1
- komunālpadomnieks:1
- piecpadsmitgadīgs:1
- sešpadsmitdaļnots:1
- sešpadsmittūkstoš:1
- titulārpadomnieks:1
- trīspadsmitgadīgs:1
- vienpadsmitactiņa:1
- vienpadsmitgadīgs:1
- astoņpadsmitgadīgs:1
- četrpadsmittūkstoš:1
- deviņpadsmitgadīgs:1
- divpadsmitskaldnis:1
- mazpadsmitgadnieks:1
- piecpadsmitkapeika:1
- piecpadsmittūkstoš:1
- septiņastoņpadsmit:1
- septiņastuņpadsmit:1
- sešpadsmitdaļpauze:1
- trīspadsmittūkstoš:1
- vienpadsmittūkstoš:1
- astoņpadsmittūkstoš:1
- deviņpadsmittūkstoš:1
- municipālpadomnieks:1
- septiņpadsmitgadīgs:1
- divpadsmittūkstošais:1
- septiņpadsmittūkstoš:1
- sešpadsmittūkstošais:1
- četrpadsmittūkstošais:1
- padomdevējinstitūcija:1
- piecpadsmittūkstošais:1
- trīspadsmittūkstošais:1
- vienpadsmittūkstošais:1
- astoņpadsmittūkstošais:1
- deviņpadsmittūkstošais:1
- septiņpadsmittūkstošais:1
Atrasts etimoloģijās (5):
Atrasts vārdu savienojumos (102):
- aizlikt padeni
- ANO Aizbildnības padome
- Apadu ezers
- apriņķu zemes padomes
- ar līku padusi
- Astoņpadsmit svētību lūgšana
- Astoņpadsmitais brimērs
- atlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.)
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga
- Augstākā padome, Latvijas Republikas
- Augstākā padome, LPSR
- Baltijas centrālā padome
- baznīcas padome
- bezzemnieku padomes
- būt padomā
- celt padebešos
- Cyphon padi
- Didymodon spadiceus
- divpadsmit apustuļi
- divpadsmitpirkstu zarna
- divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma
- divpadsmitskaņu tehnika
- Drošības padome
- Eskarpadas rags
- Federācijas padome
- formas padeve
- frakciju padome
- ģenerālprokurora padome
- iet ar līko padusi
- iet ar padusi
- interneta arhitektūras padome
- interneta darbības padome
- ir ko padomāt
- izbaudīt līdz padibenēm
- jūsu padevīgais kalps
- Kapadokijas omfalode
- Karaļa padome
- komercijas padomnieks
- konsultatīvā padome
- lappadeves skeneris
- Latviešu centrālā padome
- Lielais Apadu ezers
- Liepājas rajons padomju laikā
- likt padeni
- likt padnošku
- Lycoperdon spadiceum
- Madonas rajons padomju laikā
- malkas padrazas
- Mazais Apadu ezers
- ministru padome
- mutē padevies
- nacionālā padome
- nevarēt ne dzert padot (kādam)
- Omphalodes cappadocica
- padarīt galu
- padarīt nekaitīgu
- padauzīt bumbu
- padeģeļos iet vai braukt
- padeģos iet vai braukt
- padeves ātrums
- padeves kārba
- padeves nevienmērība
- padeves nevienmērīgums
- padeves spēks
- padevju kārba
- padod maisiņu
- padoma devējs
- padomdevēja balss
- padomdevēja balsstiesības
- padome "IAB"
- padomju kongress
- padomju laiks
- padomju saimniecība
- padomju zemes reforma
- padošanās līgumi
- padošanās līgums
- padot (arī pasniegt) mēteli, kažoku u.tml.
- padot dievpalīgu
- padziļinātā izvērtēšana
- padzīt jokus
- padzīt muļķi
- papīra padeve
- pasniegt (arī padot) mēteli, kažoku u.tml.
- piecas minūtes pirms divpadsmitiem
- Psathyrella spadicea
- puspadzijā (aust)
- puspadzijā aust
- Rēzeknes rajons padomju laikā
- ruļļu padeves iespiedmašīna
- sešpadsmitnieku [skaitīšanas] sistēma
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome
- smilšpadeves sistēma
- tautas deputātu padomes
- tautas saimniecības padome
- Thekospora pada
- Thelotrema lepadinum
- Trifolium spadiceum
- ūdens padille
- Yponomeuta padella
- Zapadna Morava
- Zapadnaja Dvina
- zinātniskā padome
Atrasts skaidrojumos (400):
- liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
- Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
- aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
- pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
- Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada padures pagasta teritorijā
- Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
- brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum")
- rēkot abpusēji dot padomu
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
- Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
- Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
- Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-padekalē un Pikardiju
- kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas
- dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (padomju Savienībā lietots apzīmējums)
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
- rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
- šamade agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos
- Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
- agrorūpnieciskā apvienība agrorūpnieciskā kompleksa organizācijas forma, kas ietvēra rajonu kolhozus , padomju saimniecības, lauksaimniecības produkcijas pārstrādes, materiāltehniskās apgādes u. c. uzņēmumus
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
- dzirū Aicinājums govīm padzerties
- gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara
- aizdzīt ellē aizdzīt prom, padzīt
- aizpujāt Aizdzīt, padzīt
- pabēdzināt Aizdzīt, padzīt
- tremt Aizdzīt, padzīt
- triekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām
- Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā
- pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu
- padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "padure" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu padure" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "padure" iedzīvotāji
- aizdzīt Aizraidīt; padzīt
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
- aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
- aizstīdīt Aiztriekt, padzīt
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
- kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
- Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants
- Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
- Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā
- kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
- Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju
- Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā
- Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā
- Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
- jasenicieši Alūksnes novada padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
- jaseņecieši Alūksnes novada padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji
- tjuršinieši Alūksnes novada padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji
- zabolovieši Alūksnes novada padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji
- zaicevieši Alūksnes novada padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji
- pagāza Alus atliekas, padibenes
- pagāze Alus atliekas, padibenes
- pagāzne Alus atliekas, padibenes
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
- patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos
- pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu
- ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu
- holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli
- gastroduodenostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu
- hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu
- impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums
- Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
- Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām
- novaldzināt Apadīt
- iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
- uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
- hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
- naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu
- gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam
- smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
- sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
- aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu
- apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu
- Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
- Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
- Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
- Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
- Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
- Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada padures pagastā
- Krācnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada padures pagastā
- Līzesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada padures pagastā
- Tigas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada padures pagastā
- Vēgas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada padures pagastā
- Ābari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība")
- Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
- Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
- Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: padskoči
- Sausgaļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada padures pagastā
- Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
- Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Kalvene apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Tāšu-padures muižas ("Tels-Paddern") teritorijā, pagasta centrs
- Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
- Neikšāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe
- Deksne apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Dexten" teritorijā, padures pagasta administratīvais centrs
- Ķimale apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada padures pagastā
- Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
- Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.)
- Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
- Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
- Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
- Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) departamenta rietumu daļā
- Berga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
- Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Noras departamentā
- Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Padekalē departamentā
- Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
- Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
- Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
- Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-padekalē) reģionā
- Sēnlenobla apdzīvota vieta Francijā, Noras-padekalē reģiona Noras departamentā
- Tempļeva apdzīvota vieta Francijā, Noras-padekalē reģiona Noras departamentā
- Ēnēna-Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-padekalē reģiona Padekalē departamentā
- Frēvēna apdzīvota vieta Francijā, Noras-padekalē reģiona Padekalē departamentā
- Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-padekalē reģiona Padekalē prefektūrā
- Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, padregsfjorda ziemeļu piekrastē
- Bila Krinica apdzīvota vieta Ukrainā, Čerņivcu apgabala dienvidos, kur 1941. g. 1. aprīlī padomju robežsargi nogalināja desmitiem civiliedzīvotāju
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
- grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku
- pazuss apģērba daļa, kas aptver padusi
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt)
- sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju)
- siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
- apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu
- atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu
- piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
- apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām
- sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību
- griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda
- padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā
- lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
- apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
- pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
- rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
- caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei
- frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība
- appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju
- inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu
- apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
- saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
- satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu
- ADKP Apvienotā darba kolektīvu padome
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
- tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
- stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
- nourrāt ar "urrā" saucienu padzīt runātāju no katedras
- segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
- vaga ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm
- uzbrukt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
- uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
- iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
- ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
- rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
- divpadsmitskaldņu ar divpadsmit skaldnēm
- divpadsmitskaņu ar divpadsmit skaņām
- divpadsmitstāvu ar divpadsmit stāviem
- aizdūlēt ar dūlāju kvēpinot padzīt
- ar suņa godu ar dusmām, necieņu, tikpat kā padzenot
- padzeltāns ar dzeltenu nokrāsu; padzeltens
- rakt ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem
- izdzīt ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt
- mādīt ar kaunu padzīt
- uzkniepēt ar kniepadatām uzspraust
- nokristīt ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo
- aizkvēpināt ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu
- labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
- atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
- aizmaskēt ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
- aizmaskot ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
- izārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.)
- aizmentēt ar menti padzīt prom
- piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
- iegorains ar padziļinājumu vidū
- piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
- immūnizēt ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu
- izjēgties ar pūlēm padarīt
- plūkāt ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu)
- apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
- nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
- norocīt ar rokām kaut ko darīt, padarīt
- ienest ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur)
- parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
- izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
- iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
- nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
- apēnot ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot
- iejaukties ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā)
- atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
- saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
- pretoties ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku)
- saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
- pagrūst ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko)
- peļķe ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā
- palts ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe
- sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu
- izpuijāt ar varu padzīt
- izraidīt ar varu padzīt, aizdzīt
- norullēt ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu
- sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
- vienpadsmitstāvu ar vienpadsmit stāviem
- ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
- ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
- arēna Arēnas kapela - neliela kapela Itālijas pilsētā padujā, kuras sienas ir apgleznojis Džoto
- kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien
- revolucionārās komitejas ārkārtējie padomju varas pagaidu orgāni Pilsoņu kara laikā Krievijā, kas ar teroru un represijām nostiprināja padomju varu Sarkanās Armijas ieņemtajā teritorijā
- ArmPSR Armēnijas padomju Sociālistiskā Republika
- Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
- apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
- vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu)
- autoterapija Ārstēšanās, izmantojot paša zināšanas, bez ārsta padoma
- izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
- frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
- badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
- elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas
- uzasināt Asinot padarīt smailu
- aiztecināt asinot padarīt trulu
- astaņpadsmit Astoņpadsmit
- astoņpadesmit Astoņpadsmit
- astuņpadsmit Astoņpadsmit
- tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi
- astaņpadsmitais Astoņpadsmitais
- astaņpadsmits Astoņpadsmitais
- astuņpadsmitais Astoņpadsmitais
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
- šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku
- izmest uz ielas (kādu) atbrīvot, padzīt (biežāk no darba)
- dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu vai fiziski iznīcinot
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas)
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku
- Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā
- uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku
- jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas
- atdzīdināt atkārtoti aizdzīt, padzīt
- iešaust atkārtoti perot, padarīt bailīgu
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
- atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku
- atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu
- oglekļa vienība atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12
- atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku
- otium post negotium atpūta pēc padarītā darba
- Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
- atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.)
- sapļuderēt ātri un pavirši padarīt (kādu darbu)
- nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt
- panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties
- aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties
- aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt
- atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas
- Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m
- Lielais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada padures pagastā, platība - 70,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,5 m; Lielais Nabas ezers
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
- traucēt atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- kvarkšķis Atsevišķs padobjš, skarbs troksnis
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties
- noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku
- zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
- atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu
- impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
- satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
- šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām
- mentors audzinātājs, padomdevējs
- kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
- rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai
- irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
- ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.)
- AP Augstākā padome
- padomju kongress augstākais KSFPR un PSRS valsts varas orgāns (1917.-1936. g.), notika 17 šādi kongresi (no tiem 9 Viskrievijas kongresi un 8 PSRS); 1936. g. funkcijas pārņēma PSRS Augstākā padome
- APP Augstākās padomes Prezidijs
- senāts Augstskolas padome
- akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums
- stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
- augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls
- labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls
- Vilkupe Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- Zariški Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "padomnieki" daļa, agrāk atsevišķs skrajciems
- libriforms augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru
- līķtrose augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas
- vairsīpoli augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā
- fantomass Automašīna "Luaz" (senāk ražota padomju Savienībā)
- pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevējs
- pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevis
- spēka palīgiekārta autonoma gaisakuģa iekārta enerģijas padevei tā sistēmām uz zemes vai lidojumā avārijas gadījumos
- APSR Autonomā padomju Sociālistiskā Republika
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
- onze-et-demi Azartspēle ar 52 kārtīm (vienpadsmit ar pusi)
- AzPSR Azerbaidžānas padomju Sociālistiskā Republika
- Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā
- atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada)
- izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt
- bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu
- attramdīt baidot padzīt
- attrenkāt baidot padzīt
- pabaidēt Baidot padzīt
- atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta)
- izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
- izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
- BCP Baltijas Centrālā padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās
- BJVP Baltijas jūras valstu padome
- BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council")
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X)
- BaltkrPSR Baltkrievijas padomju Sociālistiskā Republika
- BPSR Baltkrievijas padomju Sociālistiskā Republika
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
- Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
- ezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas endoskopija
- fibroezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas tieša apskate ar aparātu, ar ko vienlaikus var paņemt audus izmeklēšanai
- basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā
- Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā
- Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā
- Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā
- Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā
Atrasts piemēros (18):
- čukstēt - Es padomāšu,- nobijies čukstēju, jo sapratu, ka klasesbiedri nejoko.
- padarīt - Nē, protams, bet ko tad viņi mums padarīs?
- padomāt - Tu padomā tik, kas par katarsi!
- esi tik laipns – Kaptein, esiet tik laipns un pavēliet padot man barkasu!
- padarīt – Vai tad nepietiek, ka jūs viņus aplaupījāt un padarījāt par nabagiem?
- raidījums — Bet pie mums ap divpadsmitiem pēkšņi aprāvās televīzijas raidījumi.
- vēl — Jūs esat ielenkti, — viņš sauca, — padodieties, kamēr vēl esat dzīvi!
- saulgozis — Man ir nojauta, ka patīkamo saulgozi tūdaļ nomāks tumšs padebesis.
- grozīt — Nekas vairs nav grozāms, labāk padomāsim, ko darīt tālāk...
- izvilkt — Tā jau es domāju, — viņa nosaka, izvelk no kabatas maciņu, no maciņa spožu latu un padod Billei.
- padarīt — Tiem neviens neko nevar padarīt!
- liecināt — Viņš šodien apsolījis liecināt, taču lūdza zvanīt pēc vienpadsmitiem.
- nodarboties — Visa padomju literatūra ar to nodarbojas.
- rasties " Zini, kā ir, no tā laika ir radies tāds likums, jo padomju laikos, cik es zinu, bija 120 nerakstīti likumi tieši čigāniem.
- priekšsēdētājs (4) Valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ievēlē padome.
- brīdināšana Abos lēmumos titulvaininieku lomā tiek sodīti divi samērā neievērojami darbi, lai pēc tam partijiskā lēmuma otrajā nodaļā vai, tā teikt, dibenplānā nemanāmi nonāktu arī līdz galveno noziedznieku, padomju kultūrā prominentu un plašā pasaulē atzītu personu, brīdināšanai.
- padomāt Ai, ejam tālāk, citādi kāds padomās, ka mums tas darbs patīk, ja mēs te tik ilgi stāvam...
- aizņemt Aizņēmuši rindu, iegriežamies pārtikas veikalā, kur uzmācīgi smaržo pēc padomju bakalejas: šā aromāta galvenās sastāvdaļas ir lētā klona maize, papirosu tabaka un saimniecības ziepes.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa pad.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv