Paplašinātā meklēšana

Meklējam pad.

Atrasts vārdos (602):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (3733):

liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
aizkalināt (Ļaut) aizperēt olas un tādā veidā padarīt tās nelietojamas
skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum")
rēkot abpusēji dot padomu
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
kārsis Ādmiņa instruments, ar ko padara mīkstas aitādas
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
šamade agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
dzirū Aicinājums govīm padzerties
gādātniece Aizbildne, kas domā par visu īstajā laikā un visu padara
aizdzīt ellē aizdzīt prom, padzīt
aiztriekt (retāk aizsūtīt) pie joda (arī pie velna, pie visiem velniem) aizdzīt, padzīt
pasūtīt (aizsūtīt, biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda, ratā) aizdzīt, padzīt
aizsūtīt (biežāk aiztriekt) pie velna (arī pie visiem velniem, pie joda) aizdzīt, padzīt
aizpujāt Aizdzīt, padzīt
pabēdzināt Aizdzīt, padzīt
tremt Aizdzīt, padzīt
aiztriekt ratā aizdzīt, padzīt, dzīt projām
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā
pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu
aizdzīt Aizraidīt; padzīt
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
aizstīdīt Aiztriekt, padzīt
nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi)
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
Ševčenka Aktau - pilsētas nosaukuma padomju laikā - Ševčenko - rakstības variants
Ševčenko Aktau - pilsētas nosaukums padomju laikā
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
Alkaja strofa Alkaja izveidota četrindu panta forma, sastāv no četrām rindām, pirmās divas ir vienpadsmitzilbju, trešā - deviņzilbju, ceturtā - desmitzilbju
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
pagāza Alus atliekas, padibenes
pagāze Alus atliekas, padibenes
pagāzne Alus atliekas, padibenes
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos
pankreatoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp aizkuņģa dziedzera izvadu un divpadsmitpirkstu zarnu
ezofagoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp barības vadu un divpadsmitpirkstu zarnu
holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli
gastroduodenostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu
hepatikoduodenostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un divpadsmitpirkstu zarnu
impresija Anatomijā iespiedums, padziļinājums
Andižāna Andidžona, pilsētas nosaukums padomju laikā
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas
lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
Alkmana strofa antīkajā dzejā divrindu pants, kurā pirmā rinda sacerēta heksametrā, bet otrā ir vienpadsmitzilbju vārsma, kas sastāv no četrām daktiliskām pēdām
novaldzināt Apadīt
iedzerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedžerklis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
iedzirknis Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģērkle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
ieģerle Apakšējais dibena padziļinājums traukam ar apaļu dibenu
uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
aptrakot Apdullināt, samulsināt, padarīt biklu
apkurlināt Apdullināt; padarīt kurlu
Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
Ābari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība")
Jaunsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Sahten" teritorijā; padomju laikā blakus esošie Abavnieki bija iekļauti šajā ciemā
Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
Neikšāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe
Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
Līdumnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.)
Mēri apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; bijušie nosaukumi - Mēris, padomju laikā arī Birzuļi
Mundigciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā (_Șığıs Qazaqstan oblısı_), administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu
grūtot Apgrūtināt, padarīt grūtāku
pazuss apģērba daļa, kas aptver padusi
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt)
sakampties apķerties, savlaicīgi padomāt (par ko, kād iespēju)
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
apmiglot Apņemt, apklāt ar miglu, arī dūmaku, padarot nesaskatāmu, necaurredzamu
atskalot Apskalojot atsegt, padarīt vaļēju, redzamu
piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību
griešanas režīmi apstrādājamā ķermeņa un griezējinstrumenta savstarpējo iedarbību raksturojošie parametri: griešanas ātrums, padeve, griešanas dziļums, griešanas spēks un griešanas jauda
padeves ātrums apstrādājamā ķermeņa vai (un) instrumenta pārvietošanās ātrums padeves kustībā
lāgot Apstrādājot (piemēram, detaļu), padarīt (to) ģeometriski pareizu
apapaļot Apstrādājot padarīt apaļu
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to spoguļgludu
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2)
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
caurvilkšana Apstrāde ar caurvilci; griešanas kustība ir caurvilča virzes pārvietošana, padeve - caurvilča blakuszobu augstuma pieaugums; izmanto dažādu formu caurumu apstrādei, rievu un zobu apstrādei caurumos, retāk ārējo fasonvirsmu apstrādei
frēzēšana Apstrāde ar frēzi; griešanas kustība ir frēzes rotācija, padeve - apstrādājamā ķermeņa un frēzes savstarpējā virzes kustība
appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju
inaktivēt Apturēt aktivitāti; padarīt neaktīvu
apraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
saraibīt Apvārdot, ar burvju vārdiem padarīt dziedinošu, ārstējošu
satuvināt Apvienot, padarīt (ko) mazāk atšķirīgu
ADKP Apvienotā darba kolektīvu padome
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek paveikts, padarīts nepieciešamais (kur, kādā darbā, darba veidā, nozarē); apzīmē lādu stāvokli, kad tiek panākts pozitīvs rezultāts, atrisinājums
tektoniti Apzīmējums iežiem, kas veidojušies tektoniski kustīgās zonās, būdami pakļauti spiedienam un saberšanai un padaļai par jaunu pārkristalizējušies
apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
stulbot Apžilbināt, apdullināt, apstulbināt, padarīt muļķīgu
nourrāt ar "urrā" saucienu padzīt runātāju no katedras
segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
vaga ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm
uzbrukt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
uzklupt ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
uzkrist ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2)
iebarot ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku)
ieēdināt ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku); iebarot (2)
rūpes ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu
divpadsmitskaldņu ar divpadsmit skaldnēm
divpadsmitskaņu ar divpadsmit skaņām
divpadsmitstāvu ar divpadsmit stāviem
aizdūlēt ar dūlāju kvēpinot padzīt
ar suņa godu ar dusmām, necieņu, tikpat kā padzenot
padzeltāns ar dzeltenu nokrāsu; padzeltens
rakt ar kājām vai purnu raušot zemi ārā, veidot (padziļinājumu, alu) - par dzīvniekiem
izdzīt ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu); padzīt
mādīt ar kaunu padzīt
uzkniepēt ar kniepadatām uzspraust
nokristīt ar kristības ceremoniju padarīt (kādu) par noteiktas konfesijas piederīgo
aizkvēpināt ar kvēpināšanu padarīt necaurredzamu vai vāji caurredzamu
labināt ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt)
atšaut ar lodi, šāviņu sadragāt, atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu)
aizmaskēt ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
aizmaskot ar masku aizklāt, aizsegt (lai padarītu nepazīstamu, mainītu izskatu)
izārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem padarīt pilnīgi veselu (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.)
aizmentēt ar menti padzīt prom
piekaķēt ar namdara darbarīku - kaķi - ievelkot svītru (apaļbaļķī) un izveidojot rievu, pielīdzināt, padarīt (to) būvei piemērotu
iegorains ar padziļinājumu vidū
piemāguļot ar pirkstiem ēdienu piešmurgāt, padarīt neēdamu (par bērniem)
immūnizēt ar potēšanu padarīt organismu neuzņēmīgu
izjēgties ar pūlēm padarīt
plūkāt ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu)
apsvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem)
nosvētīt ar reliģisku rituālu padarīt (ko) svētu, piešķirt (kam) svētību (pēc ticīgo priekšstatiem); apsvētīt
norocīt ar rokām kaut ko darīt, padarīt
ienest ar savu ierašanos padarīt (ko) sajūtamu, uztveramu (kur)
parādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust un padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi); izrādīt (2)
izrādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piemēram, psihisku stāvokli, attieksmi)
iedrošināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt drošu, izraisīt drošības izjūtu, drosmi; būt par cēloni tam, ka kļūst drošs, rodas drošības izjūta, drosme
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
apēnot ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot
iejaukties ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā)
atsist ar sitienu, triecienu padarīt jutīgu, sāpīgu (ķermeņa daļu, orgānu); ar sitienu, triecienu ievainot
saskrotēt ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot
pretoties ar spēku turēties pretī, nepadoties (par dzīvnieku)
saplacināt ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi
pagrūst ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko)
peļķe ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā
palts ar ūdeni, retāk ar dubļiem pildīts sekls padziļinājums, piemēram, zemes, ceļa virsā; ūdens, retāk dubļi šādā padziļinājumā; peļķe
sabungot ar vāli dauzot padarīt gludu, mīkstu
izpuijāt ar varu padzīt
izraidīt ar varu padzīt, aizdzīt
norullēt ar veltni padarīt blīvu, līdzenu, gludu
sarullēt ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu
vienpadsmitstāvu ar vienpadsmit stāviem
ieģērkle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
ieģerle Ārējais padziļinājums starp zirga žokļa kauliem
kesons Arhitektonisks veidojums - padziļinājums griestos, arku un velvju iekšējās virsmās
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas
apart Arot, padziļinot vagu, apraust (piemēram, kartupeļu stādījuma rindu); vagot
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu)
autoterapija Ārstēšanās, izmantojot paša zināšanas, bez ārsta padoma
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
frīlansers Ārštata darbinieks, kas strādā ārpus biroja un atalgojumu saņem atkarībā no padarītā; līgumstrādnieks
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām
elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas
uzasināt Asinot padarīt smailu
aiztecināt Asinot padarīt trulu
astaņpadsmit Astoņpadsmit
astoņpadesmit Astoņpadsmit
astuņpadsmit Astoņpadsmit
tephilla Astoņpadsmit svētību lūgšana - lūgšanu virkne, kurās pirmās trīs ir svētības, pēdējās trīs - pateicības, bet pārējie - lūgumi
astaņpadsmitais Astoņpadsmitais
astaņpadsmits Astoņpadsmitais
astuņpadsmitais Astoņpadsmitais
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku
izmest uz ielas (kādu) atbrīvot, padzīt (biežāk no darba)
dabūt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, padarot to nekaitīgu
attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas)
drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku
Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā
uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku
jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku
nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas
atdzīdināt atkārtoti aizdzīt, padzīt
iešaust atkārtoti perot, padarīt bailīgu
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku
atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu
oglekļa vienība atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12
atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku
otium post negotium atpūta pēc padarītā darba
Smiltenes viduslaiku pils atradās Smiltenes pagastā, bijušās Smiltenes muižas centrā, Livonijas kara laikā vairākkārt ieņēma un postīja krievu karaspēks, bet atjaunota un pastāvēja vēl 17. gs., taču izbūvējot blakus Smiltenes muižas centrā, tā pamesta novārtā un pakāpeniski sabrukusi, padomju laikā pagalmā ierīkotas Smiltenes tehnikuma mehāniskās datrbnīcas, uzceltas siltumnīcas u. c. saimnieciska rakstura būves
atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.)
sapļuderēt ātri un pavirši padarīt (kādu darbu)
nodrēbt Ātri, steigā padarīt, paveikt
panesties Ātri, steigā pavirzīties; padrāzties
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties
aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp
Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums
Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem
nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu
traucēt atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
kvarkšķis Atsevišķs padobjš, skarbs troksnis
manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties
mest (arī sviest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
sviest (arī mest) plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmei
noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku
zibināt zobus atverot un aizverot muti (runājot, smejoties u. tml.), padarīt redzamus zobus
atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
satinēšana Auduma, papīra, ādas u. c. materiālu apstrāde ar veltņiem, lai tā virsmu padarītu gludu un spožu
šūniņaudums Audums, kura sējums veido padziļinājumus un paaugstinājumus, līdzīgi bišu šūnām
mentors audzinātājs, padomdevējs
kranioklāzija Augļa galvaskausa sadragāšana ar kranioklastu, lai dzemdības padarītu iespējamas
rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
ģenerālštati Augstākā kārtu pārstāvniecības iestāde ar padomdevēja tiesībām Francijā (1302.-1792. g.) un Nīderlandē (no 1643. g.)
senāts Augstskolas padome
akadēmiskie nosaukumi augstskolas zinātniskās padomes piešķirts (uz mūžu) docenta vai profesora nosaukums
stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls
labdzimtība Augstu civilo amatpersonu (valsts padomnieku) tituls
libriforms augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru
līķtrose augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas
vairsīpoli augu veģetatīvās vairošanās orgāni - sīkie bumbuļsīpoli gladiolām, frēzijām, krokusiem; pumpursīpoli liliju lapu padusēs; sīpoli ķiploku centrālā loka galā
pašpadevis Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevējs
pašpadevējs Automātiska ierīce, iekārta (kā) padošanai; pašpadevis
spēka palīgiekārta autonoma gaisakuģa iekārta enerģijas padevei tā sistēmām uz zemes vai lidojumā avārijas gadījumos
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
onze-et-demi Azartspēle ar 52 kārtīm (vienpadsmit ar pusi)
Saliena Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Piņķi" nosaukums padomju laikā
atbadīt Badot (ko), padarīt neasu (rīku, ar ko bada)
izbagarēt Bagarējot viscaur padziļināt, iztīrīt
bīdīt Baidīt, padarīt tramīgu
attramdīt baidot padzīt
attrenkāt baidot padzīt
pabaidēt Baidot padzīt
atbakstīt Bakstot (ko), padarīt neasu (to, ar ko baksta)
izbakstīt Bakstot padarīt viscaur caurumainu
baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
izbalsināt Balsinot padarīt viscaur baltu, tīru
Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
BJVP Baltijas jūras valstu padome
BIMCO Baltijas un starptautiskā jūrniecības padome (angļu "Baltic and International Maritime Council")
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
ezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas endoskopija
fibroezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas tieša apskate ar aparātu, ar ko vienlaikus var paņemt audus izmeklēšanai
basmicvahs Barmicva divpadsmitgadīgām meitenēm - mazāk izplatīta jūdaisma tradīcija uzņemšanai pieaugušo sabiedrībā
Baškīrija Baškortostāna - Republikas nosaukums padomju laikā
Rainis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Grenctāle" bijušais nosaukums padomju laikā
Komjaunietis Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tunkūni" bijušais nosaukums padomju laikā
Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā
Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā
kuldains Bedrains, ar padziļinājumiem
iegruve bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei
ankravas Bedres, padziļinājumi uz ceļiem, tīrumiem un sevišķi purvainās pļavās
krustu bedrītes bedrītēm līdzīgi padziļinājumi jostasvietas skriemeļu apovidū, sevišķi sievietēm
omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
mazgadība bērna vecums līdz četrpadsmit gadiem
mazgadīgais Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu
Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne"
nobružģāt Berzējot padarīt netīru
izbraucīt Berzējot, braukot padarīt mīkstāku vai līdzenāku
dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens
saberzt Beržot sasmalcināt; beržot padarīt viendabīgu, arī mīkstu
attrīt Beržot vai nemākulīgi trinot padarīt neasu
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu
kā suni bez žēlastības, cilvēka necienīgi (nošaut, nosist, padzīt, aprakt)
apbezdēt Bezdot padarīt smirdīgu
nobezdēt Bezdot padarīt smirdošu
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā
Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls
vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
bidināt Biedēt, padzīt
šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi
svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam)
tumēt Biezināt (šķidrumu), padarīt (to) tumīgu
dobele Biezputrā iespiests padziļinājums aizdara ieliešanai
apdeldēt Bieži atkārtojot, padarīt neinteresantu
nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu
nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3)
vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt tramīgu
Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva
iebikstīt Bikstot padarīt bailīgu, tramīgu (dzīvnieku)
piramīda Biljarda spēle ar piecpadsmit bumbām; biljarda bumbas, kuras spēles sākumā saliek trijstūrveidīgi
kaķoties Blēņoties, niekoties, drusku ko padarīt
izblietēt Blietējot padarīt pilnīgi blīvu, izlīdzināt
pieblietēt Blietējot saplacināt, padarīt blīvu, līdzenu
skutelis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks
skutuls Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks
skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda
kaušķis Bļoda, padziļš (parasti apaļš) trauks
skramba Bojājums - iegarens, šaurs padziļinājums (priekšmeta) virskārtā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā
bendēt Bojāt, padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darba rīku)
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
nopļekāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
izbradāt Bradājot padarīt nelīdzenu, grumbuļainu
branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai
izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
interneta pētniecības uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta ilgtermiņa pētniecisko problēmu risināšanu un protokolu izstrādāšanu, kā arī jaunu attīstības virzienu ieteikšanu interneta arhitektūras padomei
interneta tehniskā uzdevumgrupa brīvprātīgu speciālistu grupa, kas nodarbojas ar interneta tehnisko problēmu risināšanu, protokolu standartu un ieteikumu izstrādāšanu interneta arhitektūras padomei, kā arī veicina interneta pētniecības uzdevumgrupas izstrādāto tehnoloģiju ieviešanu
Gāršas Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puikules stacija" bijušais nosaukums padomju laikā
bišu ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Māras ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
dzeltenīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
melnīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
dzeltenais āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
brūnais bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
dzeltenīs āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Jāņa āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Pētera āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Jāņa ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
Pētera ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
santābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
āboltiņi Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
bolis Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas; valdnieka uzticības persona, padomdevējs
spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu
basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu
nobružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt ļoti neizskatīgu
pabružāt Bružājot, nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgāku
Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu
rūpāvačāras budisma mitoloģijā - dievību grupa, kas mīt rūpadhātu, kur nav vajadzīgs uzturs, apģērbs, mājoklis, viņiem nav dzimumorgānu, taču viņi nav arī bezdzimuma būtnes, kas piedzimst brīnumainā kārtā un viņu vecāki ir tie, kas tajā brīdī atradušies vistuvāk
treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai
neredzene Burvju cepure, kas padarītu neredzamu
izburzīt Burzot padarīt viscaur mīkstāku, arī tīrāku
saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
atšķirties būt ar tādām īpašībām vai pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); nebūt līdzīgam (citiem)
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam
līst uz vēdera būt ļoti padevīgam, iztapīgam
būt aiz ādas (kādam) būt nodomā, padomā, prātā kaut kam slēpjamam, ļaunam, nosodāmam
sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
rībēt būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis
dzēst būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu
laizīt kāda stērbeles būt pārmērīgi pazemīgam, padevīgam, glaimīgam, kāda priekšā izdabāt, lišķēt kādam
rībēt būt samērā spēcīgam, padobjam, nevienmērīgam (par skaņu)
nomaskēt būt tādam, kas padara (ko) neieraugāmu
saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
rībēt būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu)
vagot būt tādam, kurā ir gareni padziļinājumi, grambas u. tml. (piemēram, par ceļu, lauku)
rūkt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim
urkšķēt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim
omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
rakt Ceļot ar lāpstu, arī ar kādu iekārtu, ierīci, mašīnu u. tml, zemi ārā, veidot (piemēram, padziļinājumu, bedri)
rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība)
bhāratjudha centrālais senindiešu eposa sižets - kuravu un pāndavu kauja Kurukšetrā, kas ilgusi astoņpadsmit dienas un vainagojusies ar pāndavu uzvaru
Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem
Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā
apcept Cepot padarīt brūnu, arī apgrauzdēt (no virspuses, no visām pusēm)
apbrūnināt Cepot, grauzdējot padarīt no virspuses brūnu (piemēram, gaļu, maizi); kausējot padarīt brūnu (piemēram, sviestu)
bizantīnisms Ceremoniāla galma dzīve, kas iezīmējas ar lišķību, glaimiem, padevību un avantūrismu (nos. no bizantiešu galma)
barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
atbelzt Cērtot (sitot) padarīt neasu
atcirst Cērtot padarīt (ko) vaļēju
izcirst Cērtot padarīt klaju, brīvu, bez kokiem
atcirst Cērtot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens)
atbuinīt Cērtot padarīt neasu; atcirst
izkantēt Cērtot padarīt, izveidot stūrainu
orta Ceturtā daļa no dāldera, kas dalāms 4 pimberos, 5 zeseros, 10 markās, 20 vērdiņos vai 30 kapeikās; monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām
Imantas Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Lielciecere" bijušais nosaukums padomju laikā
salsavets Ciema padome
Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas
Ogreslīči Ciems padomju laikā Ogres rajonā, tagadējā Meņģeles pagasta teritorijā
slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
gramslis Cieti, asi padibeņi zem ūdens
duktorvelme cilindrs, kas rotējot paņem iespiedkrāsu vai mitrināšanas šķīdumu no krāsu kastes vai mitrināšanas aparāta šķīduma kastes un padod uz padeves velmēm
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm
dulbinis cilvēks, kam grūti padodas lasīšana
neveiklis cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), cilvēks, kam (kas) neveicas, nepadodas
pakalpiņš cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}
zombijs cilvēks, kas ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu un mehānisku uzvedību atgādina šādu atdzīvinātu mironi; arī cilvēks, kas ar narkotikām, hipnozi u. tml. metodēm padarīts par citu gribas aklu izpildītāju
piršlis cilvēks, kas cenšas ļoti ātri visu padarīt
mākoņu stūmējs cilvēks, kas daudz un gudri runā par augstām lietām, bet pamet nepadarītus savus dienišķos darbus
padomdevējs cilvēks, kas dod kādam padomu
kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
rokaspuisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš
rokas puisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2)
advokāts cilvēks, kas kārto kāda lietas vai cenšas būt par aizstāvi, padomdevēju
devējs cilvēks, kas kulšanā padod tālāk kūļus
roklaiža cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm
skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
dienderis cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai
padsmitgadnieks cilvēks, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties
četrapadsmit Četrpadsmit
četrupadsmit Četrpadsmit
četrpadsmits Četrpadsmitais
četrupadsmitais Četrpadsmitais
četrupadsmits Četrpadsmitais
pazusnieks Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj padusē
spēdelītis Četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
fagedēnikas Čūlas, kas iet arvien plašumā un nepadodas dziedēšanai
dobele Dabiskā veidā radusies dobe, padziļinājums
denaturēšana Dabisko īpašību atņemšana, ēdamu vai dzeramu vielu padarīšana par nederīgām, bet tā, lai tās varētu lietot citiem, sevišķi rūpnieciskiem mērķiem
dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
aizsērt daļēji piepildot (ar smiltīm, akmeņiem u. tml.), padarīt seklu (upi, ezeru u. tml.)
puspadarīts Daļēji, nepilnīgi padarīts
piedangāt Dangājot padarīt ļoti netīru
izdangāt Dangājot padarīt viscaur bedrainu, nelīdzenu (piemēram, ceļu); dangājot radīt, izveidot (kur bedres, iedobumus u. tml.)
DKP Darba kolektīva padome
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
nostrādāt Darba procesā pilnīgi izmantot, arī padarīt nederīgu turpmākai izmantošanai
DAP Darba un aizsardzības padome
atvēršana darbība --> atvērt; padarīt pieejamu
padarīšana darbība --> padarīt
pašneitralizēšana darbība, lai padarītu mīnas palaišanas ierīci par darboties nespējīgu pēc iepriekš noteikta laika posma, izmantojot ierīci, kas ir neatņemama mīnas sastāvdaļa
padeve darbība, process --> padot (2)
humanizācija darbība, process, kurā kaut kas tiek padarīts cilvēkam piemērotāks, pieejamāks, humānāks
slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei
potenciālu starpība darbs, ko padara elektriskā lauka spēki, pārvietojot pozitīvu vienības lādiņu starp diviem lauka punktiem
stakrs Dārgs, padārgs
pārdarīt darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.)
klausīties Darīt, rīkoties, izturēties pēc (kāda) padoma; klausīt (1)
padevējs darītājs --> padot
padziļinātājs darītājs --> padziļināt
gaistoša atmiņa datora atmiņa, kas zaudē datus, ja tiek atslēgta enerģijas padeve
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas
uzskaitāmība Datoru tīkla īpašība, kas saistīta ar tā drošību un kas ļauj atsevišķas darbības piekārtot konkrētiem izpildītājiem, tādējādi padarot tos atbildīgus par šīm darbībām
heksadecimālā notācija datu pieraksts sešpadsmitnieku skaitīšanas sistēmā
noēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
(no)ēst matus no galvas daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt
nobezdēties daudz bezdot padarīt smirdīgu
sadzerties daudz dzerot, pilnīgi padzerties
sanennāties daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties
saninnāties daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties; sadzerties; sanennāties
sadzerties daudz iedzert (ko); daudz iedzerot (ko), pilnīgi padzerties (to)
sazīsties daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to)
sadrillēt daudz lietojot padarīt neasu
izdrillēt daudz lietojot, padarīt plānu, ļodzīgu; izdeldēt, izļodzīt
salakties daudz lokot, pilnīgi padzerties
pieraudāt daudz raudot, padarīt slapju (ko)
piekladzināt daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.)
atmīt daudz staigājot, padarīt sāpīgas (kājas, nagus); atspaidīt
sastrādāt daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas
sastrēbties daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties
dicelēt daudz un nevajadzīgi nodarbināt kādu ar sīkiem darbiem un vienmēr izrādīt neapmierinātību par padarīto
sazīsties daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties
atveķēt Daudzkārt sitot padarīt neasu
divpadsmitskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo divpadsmit plaknes
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000 (desmit divpadsmitajā pakāpē); miljons miljonu; tūkstotis miljardu
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
slāna Dauzoņa, padauza
paupēt Dauzot padarīt mīkstāku (piemēram, ābolu)
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur mīkstu vai mīkstāku
izdauzīt Dauzot padarīt viscaur plānāku, asāku; dauzot izveidot vēlamā formā
sastaukāt dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
staukāt Dauzot, kaļot padarīt platāku un plānāku
sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
paduse Dāvana (ko parasti nesa padusē)
kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli
mords Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; hiršs
hiršs Dažās kāršu spēlēs, piem., bridžā, tarokā u. c. atbildes paņēmiens uz pretinieka "suprā" un spēles likmes sešpadsmitkāršošana; mords
izdedzināt Dedzinot izdezinficēt, padarīt tīru
ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni
padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos
pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē
padiņš dem. --> pade (1)
padebesītis dem. --> padebesis 1
padēklītis dem. --> padēklis
padomiņš dem. --> padoms
denkastes Denkastes padot - padevīgi sveicināt
viendesmit Desmit (savienojumā ar sekojošu vienciparu skaitli (1-9) - padsmit)
vijroklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu
vijorklis Desmit līdz piecpadsmit centimetrus garš koks ar caurumiem, pa kuriem iever un izver ap koku aptīto pavedienu; vijroklis
matrice Detaļa (ierīcēm, instrumentiem, ko izmanto apstrādē ar spiedienu), kurā ir apstrādājamā priekšmeta formai atbilstošs padziļinājums
vibrobunkurs Detaļu orientēšanas un padošanas ietaise, kas darbojas ar vibrācijas piedziņu
deveņpadsmit Deviņpadsmit
devēņpadsmitais Deviņpadsmitais
deveņpadsmits Deviņpadsmitais
duodecima Diatoniskās gammas divpadsmitā pakāpe
Dunikas pagasta teritorija dibināta 1919. gadā, apvienojot 13 Rucavas, Bārtas un Nīcas pagastu ciemus, padomju laikā teritorijā papildus iekļauta neliela daļa pirmskara Rucavas pagasta teritorijas
pušdienas Dienas vidus; laikposms apmēram starp pulksten divpadsmitiem un četrpadsmitiem
Jaunlieģi Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Lieģi" bijušais nosaukums padomju laikā
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
direktorāts direktoru padome, kolēģija
duodenoduodenostomija Divās daļās sadalītas divpadsmitpirkstu zarnas anastomozes
padots divd. --> padot
padzīvojis divd. --> padzīvot
tetragonolobus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, lakstaugi ar ziediem lapu padusēs un cilindriskām pākstīm, 7 sugas
Dvietes ezeri divi ezeri, kas atradās Dvietes senlejas glaciālajos padziļinājumos (Dvietes ezers - 80 ha un Skuķu ezers - 110 ha), nolaisti 1936. g. regulējot Dvietes upi, lai novērstu lauksaimnieciski izmantojamās zemes applūšanu; pārpurvojušies
dijpadsmit Divpadsmit
divipadsmit Divpadsmit
dujpadesmit Divpadsmit
dujpadsmit Divpadsmit
Bībeles apustuļi divpadsmit Jēzus Kristus izvēlētie mācekļi
dodekalogs Divpadsmit likumi
gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā)
gads Divpadsmit mēnešu jeb 365 vai 366 dienu ilgs laika sprīdis pasaules laika skaitīšanas sistēmā (skaitot no 1.janvāra līdz 31.decembrim)
duodenoplastika Divpadsmit pirkstu zarnas daļas reparatīva operācija
duodenoskopija Divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar duodenofibroskopu; viens no endoskopijas veidiem
divpadesmitniece Divpadsmit pudus smaga runga, boze
divpadsmitniece Divpadsmit pudus smaga runga, boze
divtrīspadsmit Divpadsmit vai trīspadsmit
dodeka- Divpadsmit-
divpadsmits Divpadsmitais
fruktidors Divpadsmitais mēnesis (no 18.-19. augusta līdz 17.-18. septembrim) Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā, ko bija ievedis Konvents 1793. g.
duodenorāfija Divpadsmitpirkstu zarnas brūces sašūšana
duodenostomija Divpadsmitpirkstu zarnas fistulas izveidošana
duodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums
periduodenīts Divpadsmitpirkstu zarnas perito- neja iekaisums
periduodenits Divpadsmitpirkstu zarnas peritoneja iekaisums
duodenogramma Divpadsmitpirkstu zarnas rentgenogramma
duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums
duodēnektomija Divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana
dodekagons Divpadsmitstūris
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
Dobele 2 Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Gardene" bijušais nosaukums padomju laikā
Bērzaine Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Bērze" bijušais nosaukums padomju laikā
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos)
čopa Dobums, padziļinājums
grebe Dobums, padziļinājums
ote Dobums, padziļinājums krāsnī; ots
ots Dobums, padziļinājums, caurule mūrī, krāsnī; padziļinājums pelniem krāsns priekšā
sadzirdīt Dodot daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras
sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt
ieteikt Dodot padomu, ierosinot norādīt, ka (kāds) ir vēlams, piemērots
Dzelzs vārti Donavas ielejas sašaurinājums (līdz 150 m) 117 km garā posmā, starp Dienvidkarpatiem un Austrumserbijas kalniem (rumāņu val. "Portile de Fier", serbu val. "Derpad"); Džerdapa
pacienāt dot (viesim) paēst, padzert
pamielot dot (viesim) paēst, padzert; pacienāt
sacienāt dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to)
samielot dot daudz apēst, izdzert (ko); dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to)
sadzirdīt dot daudz iedzert (ko); dodot daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to)
padomēt dot padomu
samācīt dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu)
ieteikt dot padomu, ierosināt (ko darīt)
ievēlēt dot padomu, ierosināt (ko darīt); [ieteikt]{s:2380}
iesacīt dot padomu, ierosināt (ko darīt); ieteikt (1)
mācīt dot padomu, norādījumu, pamācīt
iedot dot un panākt, ka apēd, izdzer; paēdināt, padzirdināt
parādīt dot vai ļaut apskatīt, skatoties iepazīt (ko); rādot padarīt (ko) redzamu, saskatāmu
sviedru lapas drānas gabaliņi vai speciāli nelieli izstrādājumi, kurus piešuj apģērbam padusēs (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem
uzkāršana Drānu virsmas īpašību maiņa - ar attiecīgām iekārtām no drānas virsmas izvelk šķiedru galus, kas aizklāj drānas struktūru, padara virsmu pūkaināku, mīkstāku, palielina siltumizolācijas īpašības
vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu
draugalka Draudzene, padraudzene
līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību
uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt
nodrāzt Drāžot padarīt smailu; drāžot piešķirt vēlamo formu
nostrupināt Drāžot, cērtot u. tml., padarīt strupu
izdrupināt Drupinot padarīt viscaur robainu, caurumainu
Družkovka Družkivka - pilsētas nosaukums padomju laikā
ievu dumbrvabole dumbrvaboļu suga ("Cyphon padi")
atdurt Durot padarīt neasu
atdukurēt Durot, durstot padarīt neasu
atdurstīt Durstot padarīt neasu
izdurstīt Durstot padarīt viscaur caurumainu
atbadīt Durstot, spiežot padarīt sāpīgu, arī ievainot (kājas pēdu)
dvāliķis Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra
dvālikts Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra
rondele Dzejas forma, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas trijos pantos un divas atskaņas; šādā formā uzrakstīts dzejolis
relaksīns Dzeltenā ķermeņa hormons, kas grūtniecībā un dzemdībās padara elastīgākus mazā iegurņa saistaudu savienojumus un paplašina dzemdes kakla kanālu
bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; arī padzerties
pienennāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties
pieninnāt Dzerot piepildīt (kuņģi); padzerties
atdzerties Dzerot remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairs negribas
tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu
nostrumpēt Dzert, padzerties, izdzert
pārdzesēt Dzesējot padarīt pārāk aukstu
izdzesēt Dzesējot padarīt pilnīgi, viscaur aukstu
pārdzesināt Dzesinot padarīt pārāk aukstu; pārdzesēt (1)
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu; izdzesēt
loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas
aizdziedāt Dziedot padzīt
kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī
kolka Dziļš ūdens, dzelme, padziļinājums jūrā vai citā ūdenī
aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi
vecajie Dzimtas mirušo gari, kas ar padomu, arī darbiem palīdz vai kaitē dzīvajiem; arī vecaji, vecīši, vecļaudis
novada saistība dzimtbūšanas vieglākā forma, kas izveidojās 15. gs. un nozīmēja, ka zemnieki nedrīkstēja bez muižnieka atļaujas atstāt savu sētu vai vispār muižas novadu, savukārt muižnieks nevarēja padzīt zemnieku no viņa sētas, ja zemnieks kārtīgi maksāja nodevas un pildīja klaušas
uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt
naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus
triekt pie velna dzīt projām, padzīt
vaņķēt Dzīt projām, padzīt
pasūtīt pie joda dzīt projām, padzīt (kādu)
uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus)
Tuata Ēģiptiešu mitoloģijā drūmas tumsības zeme, kas ir iedalīta divpadsmit apgabalos, no kuriem katrs atbilst savai nakts stundai; mirušo dvēselēm ir jāšķērso šī vieta, lai stātos Ozīrisa tiesas priekšā
EIP Eiropas Integrācijas padome
atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas)
atmīdīt Ejot, mīdoties padarīt sāpīgas (kājas)
Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja
novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms
Ecosoc Ekonomikas un sociālo lietu padome (ANO; "Economic and Social Council")
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
UN elements elektronisks loģiskais elements, kura izejā parādās signāls, kas atbilst loģiskajam 1 (patiess) tad un tikai tad, kad uz visām tā n ieejām (n>2) padoti signāli, kas atbilst loģiskajam 1; ja kaut uz vienu no ieejām padots signāls, kas atbilst loģiskajai 0 (aplams), tad šī elementa izejā būs signāls, atbilstošs loģiskajai 0
pernica Eļļa, ar ko piesūcina koku vai drēbi, lai padarītu ūdens necaurlaidīgu
duodenofibroskops Endoskopa veids, instruments divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskatei
ERP Energoapgādes regulēšanas padome
ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku
šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu
atēvelēt Ēvelējot padarīt neasu (ēveli)
Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers
nidāna Ezoterismā viens (jebkurš) no divpadsmit nelaimju cēloņiem
papaīns Ferments, ko satur papajas augļu sula un ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kulinārijā, lai cietu gaļu padarītu mīkstāku
uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm
aniloksa cilindrs fleksogrāfijas krāsu aparāta sastāvdaļa – cilindrs vai krāsu velme, kuras virsmā iegravētas šūnas ar speciālu rastra struktūru (120–180 līnijas/cm), kas krāsas vai lakas slāni no krāsu kastes pārnes uz iespiedformas apdrukājamiem elementiem, kuri atrodas padziļinājumos
sinorija Florencē augstākā valdības padome
pārformulēšana Formulējuma mainīšana; tulkošanā - vienā valodā paustās domas izteikšana citā valodā atšķirīgā veidā, mainot vārdus, vārdu secību, teikumu kārtību u. c., piemēram lai padarītu mērķvalodas tekstu vieglāk saprotamu, dabiskāku
ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem
noele Franču tautas satīriska dziesmiņa, sastāv no astoņām rindām sillabiskā vārsmošanas sistēmā (pirmās četras rindas ir sešzilbīgas, piektā - divpadsmitzilbīga, sestā un septītā - astoņzilbīga, bet pēdējā - sešzilbīga)
pretfrēzēšana Frēzēšana, kurā griešanas virziens ir pretējs padeves virzienam
pendelists Futbolists, kurš parasti izpilda vienpadsmit metru soda sitienu
decembris Gada divpadsmitais mēnesis
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis
padsmitgadi Gadu skaits (cilvēkam) robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu
plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu
trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju
apvārdzināt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
apvārgt Galīgi novārdzināt, padarīt nespēcīgu
vaga Garenisks padziļinājums zemē
rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem
rieva Garens, šaurs padziļinājums (priekšmeta, auga virsmā)
rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka
sarkanēji Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas
sarkanes Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas
sarkaņi Gari padebeši horizonta malā, kas saulei norietot sārtojas
sinode Garīdzniecības institūcija ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā); garīdzniecības sapulce ar padomdevējas tiesībām (katoļu vai pareizticīgo baznīcā)
ceļa maize garīgas vērtības, padomi, ko dod kādam līdzi tālākās dzīves gaitās
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā)
veršoks garuma mērs (senā krievu mēru sistēmā, kas izmantota arī Latvijas teritorijā), aršinas sešpadsmitdaļa (1,75 collas) jeb 44,445 mm
atometrs Garuma mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) metra
kompostēt Gatavot (ko) kompostam, padarīt (ko) par kompostu
iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas
kaldera Gāzu eksplozijas rezultātā radies ovāls vai apaļš vulkāna krātera padziļinājums
izglaudīt Glaudot padarīt viscaur gludu; izglaust (1)
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku
izglaust Glaužot padarīt viscaur gludu; glaužot viscaur izlīdzināt
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus)
diagonālie ādas muskuļi gludās muskuļšķiedras sejā, ap krūtsgaliem, padusēs, ap tūpli
plicināt Gludināt, padarīt gludu
mīksts Gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs (par raksturu, gribu)
pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu
pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu
devots Godbijīgs, padevīgs, dievbijīgs
GAZ Gorkijas automobiļu rūpnīca (krievu "Gorkovskij avtozavod"), atrodas Ņižņijnovgorodas pilsētā, kas padomju laikā saucās Gorkija
punktēšanas maniere grafikas dobspiedes tehnikas – oforta – veids, kurā attēlu veido sarežģītas nelielu, padziļinātu punktu sistēmas iegravēšana tieši metāla plātnē; punktīrs
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā)
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
strīķvieta grāmatas iesējuma vākam paralēls padziļinājums, kas uzlabo grāmatas atveramību
mundīt Grambāt, padarīt nelīdzenu
graudu kondicionēšana graudu hidrotermiska apstrāde, kurā maina graudu struktūru, mehāniskās un bioķīmiskās īpašības – padara graudu apvalkus elastīgākus (kad maļ miltus, tie nesadrūp, pilnīgāk atdalās no grauda), iedarbojas uz graudu olbaltumvielu kompleksu (uzlabojas miltu cepamība), aktivizē fermentus, kas sekmē mīklas rūgšanu
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
sausās adatas paņēmiens gravīrai analoģisks paņēmiens, kad ar asām tērauda adatām tiek veidoti padziļinājumi tieši metālā, neizmantojot kodināšanas šķīdumus
tranšeja Grāvjveida būve, padziļinājums (piemēram, kādas darbības veikšanai)
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
sigma grieķu alfabēta astoņpadsmitais burts (Σ, σ)
ksī grieķu alfabēta četrapadsmitais burts (Ξ, ξ)
tau grieķu alfabēta deviņpadsmitais burts (Τ, τ)
mī grieķu alfabēta divpadsmitais burts (Μ, μ)
omikrons grieķu alfabēta piecpadsmitais burts (Ο, ο), apzīmē īsu un šauru o skaņu
ro grieķu alfabēta septiņpadsmitais burts (Ρ, ρ)
pi Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts
pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π)
nī grieķu alfabēta trīspadsmitais burts (Ν, ν)
lambda grieķu alfabēta vienpadsmitais burts (Λ, λ)
Erimants grieķu mitoloģijā - Apollona dēls, ko padarīja aklu Afrodīte, kad viņš nejauši bija redzējis dievieti peldamies; atriebjoties viņš nogalināja Adonīdu
Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu
Faons grieķu mitoloģijā - Lesbas iemītnieks, kas pārvedot dievieti Afrodīti, neņēma no tās samaksu, par ko viņam tika piešķirtas lieliskas zāles, kas padarīja viņu tik jaunu un skaistu, ka visas sievietes viņā iemīlējās
Kalhants Grieķu mitoloģijā - pareģis, kas pavadīja grieķus karagājienā uz Troju un izteica vairākus pareizus parģojumus par Trojas karu, pēc viņa padoma tika izveidots koka zirgs un ar viltu ieņemta Troja
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus
Hekabe Grieķu mitoloģijā - Trojas valdniece, Priama sieva, Hektora, Parīda, Kasandras, Troila (citās versijās - vēl četrpadsmit bērnu) māte
Kalliroja grieķu mitoloģijā - upes nimfa, Aheloja meita, Alkmaiona sieva, Akarnāna un Amfotera māte, kura pēc Alkaimona nāves izlūdzās Zevam padarīt viņas mazgadīgos dēlus tūlīt pieaugušus, kuri pēc tam atriebās par tēvu un nogalināja Fēgeju, viņa sievu un bērnus
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā
Antēnors Grieķu mitoloģijā - viens no Trojas vecākajiem, Priama padomnieks, kurš izcēlās ar godprātību
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci
stimfalidas Grieķu mitoloģijā putni, kas mitinājās pie Stimfalas ezera (Arkadijā) un ar savām spalvām bultu asumā ievainoja cilvēkus, līdz Hērakls nošāva vai padzina tos
agatodēmons Grieķu un ēģiptiešu talismans, kurā attēlota čūska ar lauvas galvu un septiņiem vai divpadsmit starojošiem kroņiem, kas simbolizē planētas vai Zodiaka zīmes
pamatkustības griešanas un padeves kustības griešanas procesā
duodenotomija Grieziens divpadsmitpirkstu
atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā
atgriezt Griežot padarīt neasu
nošķeterēt Griežot uz pretējo pusi, padarīt mazāk grodu (dziju)
grunts stabilizēšana grunts uzlabošana, pievienojot citus materiālus, īpaši saistvielas, kas padara grunti salizturīgu un noturīgu pret ūdens iedarbību, palielina stiprību
šairi Gruzīnu episkās dzejas pantmērs, kurā sacerēta 12. gs. dzejnieka Šotas Rustaveli poēma "Bruņinieks tīģera ādā"; bija divi paveidi - sešpadsmitzilbnieks un astoņzilbnieks, izcelsme gruzīnu episkajā tautas dzejā
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu, arī netīru (to)
iegulēt Guļot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
iegulēt Guļot (vienā un tajā pašā vietā), padarīt (to) ērtu gulēšanai
nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi
sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt
conseil general ģenerālpadome, departamentu priekšstāvība
ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
tauvēties Ģērēt (ādu), padarīt mīkstu
vācināt Ģermanizēt, pārvācot, padarīt par vācieti
Mimirs ģermāņu mitoloģijā - gudra būtne, kurai Odins prasīja padomus
conseil de famille ģimenes padome
landhofmeistars Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kas pārzināja saimnieciskās lietas
landmaršals Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales hercogistē, kurš pārzināja akcīzu jautājumus un ārlietas
virsburggrāfs Hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
Gorņaka Hirnika - pilsētas Ukrainā nosaukums padomju laikā
čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā
kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm
duodēnektāzija Hronisks divpadsmitpirkstu zarnas paplašinājums
krāteris Ieapaļš padziļinājums (zemes virsmā), ko rada, piemēram, meteorīti, sprādzieni
apbaidīt Iebaidīt, biedējot padarīt tramīgu, bailīgu
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu (cilvēku)
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums
kategorizēt Iedalīt kategorijās; padarīt par kategoriju
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
rine Iedobums, padziļinājums krāsns siltummūrī
ligzda Iedobums, padziļinājums, vieta (kā) ievietošanai
paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1)
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1)
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1)
dobe Iedobums, pasekls padziļinājums (kāda priekšmeta virsmā)
dobulis Iedobums, pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
iedzirdināt Iedot nedaudz dzert, bet nepietiekoši, lai justos padzēries
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
moniletrihoze Iedzimtu anomāliju komplekss ar pārtraukumainu matu aplāziju un acs lēcas apduļķojumu (autosomali dominanta, iespējams, arī autosomali recesīva pārmantošana): reti mati (intermitējoša matu aplāzija), bieži - matu folikulu keratoze (uz galvas, uzacīm, paduses, uz augšstilbiem, reizēm - uz visa ķermeņa), acs lēcas apduļķojums
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ādā)
rieva Iegarens, šaurs padziļinājums (ķermeņa virsmā)
sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
ielīst bez ziepēm iegūt labvēlību ar padevību un glaimiem
izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām
greiferis iekārta lokšņu iespiedmašīnās precīzai, izlīdzinātai lokšņu padevei no padeves galda uz padeves vai drukas cilindra satvērējiem, vienlaikus piešķirot tām vienmērīgu paātrinājumu
priekšvērpējs Iekārta, kas padara šķiedru lenti tievāku un grodāku
aniloksa krāsu aparāts iekārta, kas padod iespiedkrāsu uz iespiedformas ar aniloksa cilindra vai velmes palīdzību
automātiskā dzirdne iekārta, kas padod ūdeni automātiski, bez cilvēka klātbūtnes
iesnarkšēties Iekrākties, radot padobju, vibrējošu troksni
NKVD Iekšlietu Tautas komisariāts (krievu: "Narodnij komissariat vnutreņņih ģel") - iekšlietu ministrijas sākotnējais nosaukums Padomju Savienībā laikposmā no 1924. līdz 1946. gadam, viena no represīvajām padomju struktūrām
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus)
pamiegt Iemiegt (parasti padusē)
Vadiennatruna Ieplaka Ēģiptē ("Wadi en Natrun"), Nīlas deltas rietumos, 24 m zjl., garums - \~40 km, platums - 3-8 km, aizņem tektonisku plaisu, ko padziļinājusi senas upes erozija un deflācija, sāļezeros (>10) vārāmās sāls, dabīgās sodas ieguve
teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava
rennis Ieplaka, padziļinājums (pļavā, tīrumā), kur uzkrājas ūdens
predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību)
aizstrāzdāt Iepriekš padarīt
menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē
momentoskops ierīce dīzeļmotora augstspiediena sūkņa degvielas padeves momenta noteikšanai
eļļotājs ierīce eļļas padevei tieši pie berzes virsmām
gruntssmēlējs ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai
līnmetējs ierīce līnes padošanai uz citu kuģi vai krastu - raķešpistole ar papildu rokturi, raķeti un 400 m garu līni, kas ievietota speciālā kastē
sadalītājs ierīce vienmērīgai regulējamai materiālu (piem., kaļķakmens, stikla šihtas un betonmaisījuma) padevei no bunkuriem un teknēm uz transportierīcēm un pārstrādes iekārtām
padziļinātājs ierīce, iekārta (kā) padziļināšanai
racējs ierīce, iekārta, mašīna padziļinājumu rakšanai zemē
padevējs ierīce, iekārta, mehānisms (kā) padošanai, pārvietošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu, ierīci, iekārtu, mehānismu u. tml.
pašpielicējs ierīce, kas automātiski padod loksnes lokšņu iespiedmašīnā
griešanās frekvences ierobežotājs ierīce, kas ierobežo kloķvārpstas maksimālo griešanās frekvenci; karburatormotorā tā iedarbojas uz droseļvārstu, samazinot cilindros ieplūstošā degmaisījuma daudzumu, bet dīzeļmotorā – maina cilindrā padotās degvielas daudzumu, praktiski nemainot padoto gaisa daudzumu
strāvas ierobežotājs ierīce, kas ierobežo no ģeneratora padodamo strāvas stiprumu
pēdvilcis ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala (to uz apkārtējā fona); marķieris 2(2)
marķieris ierīce, kas padara (ko, piemēram, ceļu) skaidri saskatāmu, izdala to (uz apkārtējā fona); pēdvilcis
skrembleris ierīce, kas transformē signālus vai kodē raidītāja nosūtāmo ziņojumu kodē tā, lai padarītu to nesaprotamu radiouztvērējam, kam nav attiecīgās dešifrēšanas ierīces
bremžu krāns ierīce, kas vada saspiestā gaisa padevi no resivera uz transportlīdzekļa bremžu kamerām
iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni)
iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni)
pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā)
etiķešu līnija iespiedmašīna ar ruļļu padevi, visbiežāk fleksogrāfijas, taču tajā var būt arī ofseta, augstspiedes, sietspiedes, dobspieddes, karstspiedes un izciršanas sekcijas vai to kombinācija, ko izmanto etiķešu drukai
ruļļu padeves iespiedmašīna iespiedmašīna drukāšanai uz nepārtrauktas apdrukājamā materiāla lentes, kas tiek padota no ruļļa; nodrukātā produkcija tiek izvadīta salocītu burtnīcu, lokšņu vai arī lentes veidā
binārs process iespiedprocess, kas spēj atveidot tikai divus vienas krāsas intensitātes līmeņus, no kuriem viens ir balts apdrukājamais materiāls, bet otrs – iespiedkrāsa, kuras slāņa biezums atkarībā no padeves var atšķirties, tomēr ir aptuveni vienāds visā tirāžā; starptoņus iespiedprocesā panāk ar rastra palīdžbu
izdungāt Iespiest, iedauzīt; padarīt bedrainu, izdangāt
metalogrāfija Iespiešana no plakanām gravētām vai kodinātām metāla iespiedformām, kam ir padziļināts zīmējums
dobspiedums Iespiešanas tehnikas veids - attēla iegūšana, uz papīra no iespiedformas padziļinātajām, ar krāsu pildītajām vietām
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus (praktiskos jautājumos)
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni)
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku
ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku
šķaute Iešuve tautastērpa krekla padusēs
šķautne Iešuve tautastērpa krekla padusēs
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni
pamācība Ieteikums, norādījums, padoms (kā rīkoties, izturēties)
pieveikt Ietekmējot (kāda) psihi, panākt, ka (tas) padodas, nepretojas
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu
pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt
rādīt ceļu (kādam) ievadīt, ievirzīt dzīvē, darbā; mācīt, dot padomu
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti)
izsist no ierindas Ievainojot vai nogalinot padarīt kaujai nespējīgu
iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu)
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu); padarīt (ko) rievainu
Rubenes pagasta teritorija ievērojami palielinājusies padomju laika pārkārtojumos gk. uz pirmskara Bebrenes un Asares pagastu rēķina
atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā)
sovietizēt Ieviest padomju iekārtu
sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai
parastā ieva ievu suga ("Padus avium syn. Padus racemosa", arī "Prunus padus" un "Cerasus padus")
nodrātēt Ieziest ar vasku vai piķi lai padarītu stīvu
iesmirdināt Ieziežot ar smirdošu vielu, padarīt smirdošu
Lielais Tells Igauņu teiku varonis ("Suur Tõll") no milžu ģimenes, kurš stājas pretī zemē iebrukušajiem ienaidniekiem apbruņots ar vēršu ratiem vai ratu riteņiem, kad ienaidniekiem izdodas nocirst viņam galvu, viņš paņem to padusē un turpina cīņu, kamēr ienaidnieks sakauts
aizbļaut ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
izgulēt ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri); iegulēt (1)
izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
noslidināt ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu
noslaucīt ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu
noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu
notekāt ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
novalkāt ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus)
noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
izdeldēt Ilgi lietojot, padarīt plānu, nestipru, arī cauru, robainu (piemēram, apģērbu, priekšmetu)
nomuļināties Ilgi strādājot gandrīz neko nepadarīt
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu
aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
hiperventilācija Ilgstoša, paātrināta un padziļināta elpošana
sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli)
apvazāt Ilgstoši lietojot, padarīt netīru, aptraipīt, apdeldēt; nevīžīgi, neuzmanīgi lietojot, apnēsāt, apbružāt
būkšone Ilgstošu, padobju trokšņu kopums; arī būkšķis
lasieši Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta (padomju laikā - Lašu ciema) iedzīvotāji
Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas
introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
mācīšanās infografika infografika, kurā tiek doti padomi vai norādes, kā sasniegt kādu noteiktu mērķi
nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās
frakciju padome institūcija, kas apvieno pa vienam pārstāvim no katras frakcijas un bloka - lai saskaņotu darba kārtībā esošos jautājumus - ir padomdevēja tiesības
skrūvgriezis instruments skrūvju skrūvēšanai - rokturī iestiprināts viengabala stienis ar speciāli veidotu galu, kas atbilst skrūves galvas rievas vai padziļinājuma formai
sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu)
padome "IAB" interneta darbības padome (angļu "Internet Activities Board")
lielā septima intervāls - vienpadsmit pustoņu
septima Intervāls - vienpadsmit vai desmit pustoņu
mīnētājs Inženierkaraspēka kareivis, kas izliek mīnas vai padara tās nekaitīgas
ekrāns īpaši veidota virsma, kuras atstarojošās vai caurspīdīguma īpašības padara to piemērotu attēla projekcijai
centība īpašība, kas piemīt cilvēkam, kas nepadodas, tiecoties uz mērķi, pūlas (ko) sasniegt, izdarīt pēc iespējas labāk, vairāk, kārtīgāk
atšķirība īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība
starpība īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība
nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu "otģel miļicii osobogo naznačeņija"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; melnās beretes
melnās beretes īpašu uzdevumu milicijas vienības (krievu saīs. "OMON"), kas tika izveidotas kā padomju milicijas apakšstruktūras cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem; 20. gs. 80. gadu beigās - 90. gadu sākumā kļuva par galveno represīvo spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību
Sraoša Irāņu mitoloģijā - reliģiskās padevības un kārtības gars
izirdīt Irdināt, uzkult, padarīt vaļīgāku
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni)
atspējošana īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis
mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps
valoda ESTELLE ISO standartizēta formāla protokolu specifikāciju valoda, kas paplašina tradicionālās galīgo automātu valodas iespējas, padarot pētāmā objekta aprakstu kompaktāku
padzirkstīt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstēt (1)
padzirkstēt īsu brīdi spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties; padzirkstīt (1)
nozibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
nožibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
nožvibināt īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu
paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu)
paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2)
izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu
piebārstīt Izbārstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
piebirdināt Izbirdinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt nekārtīgu, netīru (piemēram, grīdu)
izkapāt Izbojāt, padarīt grumbuļainu (piemēram, ceļu, grīdu), vairākkārt skarot (to) - par pakaviem, asiem papēžiem u. tml.
izkapāt Izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (ko), skarot (to), triecoties (pret to) - par lodēm
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
padakstīt Izdāļāt; padalīt (vienam otram)
pasašiverēties Izdarīgi, čakli padarboties, pastrādāt
paklausīt izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, pavēles, padoma, norādījumiem u. tml.
izvaņķīt Izdzīt, padzīt
izķuidīt Izdzīt, padzīt, iztrenkt, izdabūt ārā; izmest
nodarīties Izgatavot priekš sevis, padarīt
sapļikšināt Izgludināt, padarīt plakanu (ar rokām, kādu mīkstu masu)
izmundīt Izgrambāt, padarīt nelīdzenu
izdžakāt Izgriezt, padarīt lielāku, plašāku (par caurumu)
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu
noliekt galvu (kāda, kaut kā priekšā) izjust padevību; zemoties
priekšdzija izkārstas vilnas lente, kura ir padarīta mazliet grodāka un no kuras vērpj dziju
izbrīvēt Izkārtot tā, ka nav aizņemts; padarīt izmantojamu
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku
izlopot Izkropļot, padarīt neglītu
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt
pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu)
izdaņgināt Izlikt no dzīvokļa, padzīt no dzīvesvietas
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt
izglēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu
izgļēvināt Izlutināt, padarīt gļēvu
lulis Izlutināts bērns, vientiesīgs, padumjš cilvēks
atsāpināt Izmantojot pretsāpju medikamentus padarīt nejūtīgu sāpošo vietu vai mazināt sāpes
uzmiekšēt Izmērcēt, padarīt mīkstu
uzmiekšķēt Izmērcēt, padarīt mīkstu
iznelgot Izmuļķot, par nelgu padarīt
izdzēst Iznīcināt, padarīt par nebijušu
triekt zemē Iznīcināt; arī pakļaut, padarīt padevīgu
padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu)
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā)
liekt muguru izrādīt padevību, zemoties
izrūcināt Izrūcināt māju ar lāci - padzīt ļaunumu no mājas, kur ļaudis dzīvojuši naidā, izvadājot pa to rūcošu lāci
prātam Izsaka izbrīnu, neatbilstību; padomā tik!
bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni
būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni
bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni
iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas)
palādīties izskatīties jauki, padarīt sevi jaukāku
izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes)
iesmiet Izsmiet, padarīt kādu par apsmieklu, apsmiet
piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu)
atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu
pavēlēt Izteikt, rakstiski formulēt pavēli (padotajiem)
ieplēst Iztīrot (kādā vietā) krūmus, celmus, akmeņus u. tml., padarīt (to) lauksaimnieciski izmantojamu
atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku)
Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā
Salnavas pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā un ietver bijušā Kārsavas pagasta rietumu daļu, bijušā Baltinavas pagasta dienvidu malu un bijušā Tilžas pagasta dienvidaustrumu daļu
Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu
Staburaga pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Sēlpils pagasta ziemeļaustrumu daļu
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime)
Sīļukalna pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
Šēderes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta pirmskara Lašu pagasta dienvidaustrumu daļa, gandrīz viss bijušais Raudas pagasts, bijušā Sventes pagasta dienvidrietumu mala un neliela daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
ieveidot izveidot (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēlu, padziļinājumu, iedobumu); panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kādā virsmā, priekšmetā, piemēram, attēls, padziļinājums, iedobums)
ievirzīt izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā
iekārēt izveidot padziļinājumu, iedobumu
krapēt izveidot žoga stabā rievotu padziļinājumu
izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai)
ierobin Izveidot, padziļināt robu
savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi
izvagot Izveidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā padziļinājumus, grambas u. tml.)
pielāgot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas
piemērot Izvēlēties atbilstoši (kam), arī padarīt atbilstošu (kam), piemēram, pēc krāsas, arī formas; pielāgot (2)
pagludināt Izvēloties atbilstošākus izteiksmes līdzekļus, palabot, padarīt precīzāku (valodu, stilu)
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem
stiepšana izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu; apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama
slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām
sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu
Otosi japāņu mitoloģijā - dievība, kuras tēvs ir vētras un ūdens stihijas dievs Susano, viņam ir sešpadsmit bērnu, to vidū mājas pavarda un ģimenes sargdievības, pavarda un pavarda uguns dievības
Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu
JSP Jauno speciālistu padome (Zinātņu Akadēmijā)
JZP Jauno zinātnieku padome
šņergulis Jauns dzīvnieks, kurš naviemācījies padzerties
šņerglis Jauns mājdzīvnieks, kurš nav iemācjies padzerties
publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai
saplaka Jebkurš padziļinājums, ieleja
līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo
Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā
Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā
Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā
Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā
Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
Straume Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" bijušais nosaukums padomju laikā
mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur)
iejosta Jostas veida padziļinājums
eluls Jūdaistu civilā kalendāra divpadsmitais mēnesis
avs jūdaistu civilā kalendāra vienpadsmitais mēnesis
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem
Grenlandes ieplaka jūras dibena reljefa padziļinājums Grenlandes jūras dienvidaustrumos
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos
admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs Lielbritānijā
gulēt pie kājām justies uzvarētam, padevīgam
konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori
akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu
institucionalizēt kādas sabiedriski nozīmīgas funkcijas īstenošanu padarīt par institūtu (3, 4)
visšķiris kāds, kam visi darbi padodas (šķiras)
murdelis kāds, kurš padara nedaudz neskaidru (ūdeni u. tml.)
stereotipizēt kādu darbību padarīt stereotipisku (1)
privatizēt kādu īpašumu padarīt par privātu (3); valsts vai sabiedrisku īpašumu pārņemt privātīpašumā
imediātizēt kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu
errināt Kaitināt, kūdīt, padarīt ļaunu
šutināt Kaitināt, padarīt dusmīgu
kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus
žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils
kalpišķība Kalpiska padevība
Latgale Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Bībelišķi" bijušais nosaukums padomju laikā
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu, izvirzījumu, piemēram, kokā, akmenī)
kanclers Kantonu padomes sekretārs (Šveicē)
Omphalodes cappadocica Kapadokijas omfalode
atkapāt Kapājot padarīt neasu (darba rīku, kam ir asmens vai asa mala)
cucullus non facit monachum kapuce nepadara par mūku
mašīnkarabīne Karabīne ar automātisku patronu padevi no aptveres
kapitulācija Karadarbības pārtraukšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem
rezervists karadienestam padota persona, kas neatrodas aktīvajā karadienestā
kantons Karaklausībai padoto iecirknis (Prūsijā no 1733. gada līdz 1813. gadam)
priekšnieks Karavīru dienesta kategorija, kas nosaka attieksmi pret padotajiem karavīriem
konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu; vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas
piešempt Kāri un pietiekoši (ar nepieciešamo daudzumu) padzerties
bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni
atgleijāt Karsējot padarīt mīkstu
astoņpadsmitais kārtas skait. --> astoņpadsmit (18.)
astoņpadsmittūkstošais kārtas skait. --> astoņpadsmittūkstoš (18 000.)
četrpadsmitais kārtas skait. --> četrpadsmit (14.)
četrpadsmittūkstošais kārtas skait. --> četrpadsmittūkstoš (14 000.)
deviņpadsmitais kārtas skait. --> deviņpadsmit (19.)
deviņpadsmittūkstošais kārtas skait. --> deviņpadsmittūkstoš (19 000.)
divpadsmitais kārtas skait. --> divpadsmit (12.)
divpadsmittūkstošais kārtas skait. --> divpadsmittūkstoš (12 000.)
padsmitais kārtas skait. --> padsmit
piecpadsmitais kārtas skait. --> piecpadsmit (15.)
piecpadsmittūkstošais kārtas skait. --> piecpadsmittūkstoš (15 000.)
septiņpadsmitais kārtas skait. --> septiņpadsmit(17.)
septiņpadsmittūkstošais kārtas skait. --> septiņpadsmittūkstoš (17 000.)
sešpadsmitais kārtas skait. --> sešpadsmit(16.)
sešpadsmittūkstošais kārtas skait. --> sešpadsmittūkstoš (16 000.)
trīspadsmitais kārtas skait. --> trīspadsmit (13.)
trīspadsmittūkstošais kārtas skait. --> trīspadsmittūkstoš (13 000.)
vienpadsmitais kārtas skait. --> vienpadsmit (11.)
vienpadsmittūkstošais kārtas skait. --> vienpadsmittūkstoš (11 000.)
pagodīt Kārtīgi (darbu) padarīt
kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi
izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu)
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
infibulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
inflbulācija Kaunuma lūpu vai priekšādas saspraušana, lai padarītu neiespējamus dzimumsakarus (dažās pirmatnējās tautās)
atkausēt Kausējot ledu, atsegt (ko), arī padarīt (ko) lietojamu
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna galotnē vai nogāzēs), pa kuru notiek vulkāna izvirdumi
izskaidrošana kaut kā padarīšana pilnīgi saprotamu, izmantojot paskaidrojumu
kaut kas aiz ādas kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams)
beidzenīte kaut kas, kas beidzot ir pabeigts, padarīts
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
aizsildīt kaut ko padarīt siltu, uzsildīt
Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati
Ceļinograda Kazahstānas mūsdienu galvaspilsētas Astanas nosaukums padomju laikā
Kuļaba Keloba, pilsētas Tadžikistānā nosaukums padomju laikā
Kurgantibe Kergontepa, pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums padomju laikā
krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt
sliepnēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; špaktelēt
detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
aizklaigāt Kliedzot padzīt
pacatamente Klusi, padevīgi, mierīgi, apmierināti
nokārt galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
kunkulēt kļūt kunkuļainam, padarīt kunkuļainu
atmīkšķēt kļūt mīkstam, padarīt mīkstu; tikt pārklātam ar dubļiem
samazināties kļūt vai tikt padarītam par mazāku, vājāku, īsāku utt. nekā iepriekš
kļauties kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu
izknābāt Knābājot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknābt Knābjot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
izknibināt Knibinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu
izkniebt Kniebjot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu
piespraudu adata kniepadata
bulavka Kniepadata
kņiepadata Kniepadata
knopadata Kniepadata
šteknādele Kniepadata
kniepe Kniepadata (1)
spraudīte Kniepadata (1)
krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu
mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu
iekala Kokā iekalts padziļinājums
kūlienis Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa galu
kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu
vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā
ģenerālprokurora padome koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības aspektus
nolaižamais kombinētais lodziņš kombinētā lodziņa paveids, kurā sarakstlodziņš ir apslēpts līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai to padarītu redzamu
mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri
Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija
KP Konkurences padome
karboksiterapija Kontrolētas medicīnas ogļskābās gāzes injekcijas ādā vai zemādā ar mērķi stimulēt ādas atjaunināšanās mehānismus, veidot pilnvērtīgu kapilāru sazarojumu un nodrošināt ilgstošu skābekļa padevi audos
piltuve Konusveida padziļinājums zemes (planētas) virsā
padsmits Kopa, kuras vienību skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi)
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu
KNP Korupcijas novēršanas padome
COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē
knazerēt Kožot padarīt nemierīgu
knazierēt Kožot padarīt nemierīgu
Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā
Ezerkalni Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkalns" bijušais nosaukums padomju laikā
Ošupe Krāslavas novada Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Neikšāni" bijušais nosaukums padomju laikā
aizkrāsot Krāsojot padarīt necaurredzamu, necaurspīdīgu u. tml.; krāsojot aizsegt
rudināt krāsot, padarīt sarkanbrūnu
īrisspiede krāsu druka ar vairākām krāsām, kas vienlaikus tiek padotas no vienas ar šķērssienām sadalītas krāskastes, izmantojot izvelmēšanas velmes ar nelielu aksiālu sānsoli
atdricināt Kratot padarīt vaļīgu
izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu
pamiltināt Kratot, valstot (katlu ar novārītiem sausiem kartupeļiem), padarīt (tos) mazliet miltainākus
ieinteresētās personas attiecībā uz kredītiestādi kredītiestādes akcionāri, padomes, valdes un tām pielīdzināto pārvaldes institūciju vai iekšējā audita dienesta vadītājs un locekļi vai sabiedrības kontrolieris, kā arī šo personu laulātie, vecāki un bērni; personas, kurām ar kredītiestādi ir darba tiesiskās attiecības
kredītiestādes ļaunprātīgs bankrots kredītiestādes bankrots, kuram ir šādas pazīmes: kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētājs un locekļi, rīkotājdirektors ir slēpuši vai iznīcinājuši dokumentus, kuros ir informācija par kredītiestādi, vai kredītiestādes aktīvus, izvairījušies no piedalīšanas pārbaudēs vai apgrūtinājuši to veikšanu, vai uzrādījuši fiktīvas saistības lietas pilnīgi un objektīvu izskatīšanu; tas radies kredītiestādes padomes, valdes priekšsēdētāja vai locekļu, rīkotājdirektora tīšas darbības vai bezdarbības rezultātā un ar to nodarīts būtisks kaitējums citu personu likumīgajām tiesībām un interesēm
pēdelis krekla padusē iestrādāta trīsstūrveida iešuve paduses palielināšanai
sociālrevolucionāri Krievijā 1901. g. nodibināta un pēc 1917. g. revolūcijas padomju valdības apspiesta atsevišķa sociālistu partija - eseri
doktordesa Krievijā un citās bijušajās padomju republikās populāra vārītu desu šķirne; tā ir sava veida zema tauku satura desa, tāpēc to uzskata par diētisku produktu
Iskosols Krievijas 12. armijas kareivju deputātu padomju izpildu komiteja, kas 1917. g. revolūcijas laikā reprezentēja šo Latvijā esošo armiju
sinode krievu pareizticīgo baznīcā - Maskavas un visas Krievzemes patriarha padomdevējinstitūcija
atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam
poļitruks Krievu saīsinajums - politiskais vadītājs - ideoloģiski politiskā darba vadītājs padomju armijā, arī uzņēmumos
Centrs Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā
Krimulda Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Sunīši" bijušais nosaukums padomju laikā
Filips Kristietības mitoloģijā - viens no divpadsmit apustuļiem
kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm
kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa dalu)
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu)
sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to)
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (par šķidrumu, masu)
krepēšana Krokotas struktūras veidošana papīram, lai padarītu to mīkstāku, palielinātu uzsūkšanas spēju un izstiepjamību (līdz pārtrūkšanai)
izpucināt Kūdot suni aizdzīt, padzīt
šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā
Skrunda 2 Kuldīgas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" bijušais nosaukums padomju laikā, armijas pilsētiņa un radiolokācijas stacija
Matkules baznīcas kalns kulta vieta Matkules pagastā, Imulas kreisajā krastā, \~16 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - \~20 x 40 m, domājams, ka bijusi tautas sapulču vieta, datējums nav zināms
Galetenes svētavots kulta vieta Talsu novada Balgales pagastā, meža malā pie Doru mājām, \~1 km uz dienvidaustrumiem no bijušās Galtenes muiža, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma paugurgrēdas austrumu pakājē, iztekas vieta ir dažus kvadrātmetrus liela, tālāk tas kā neliels strautiņš tek uz Oksles upi; ūdens satur daudz karbonātu
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms
Galtenes svētavots kulta vieta, atrodas Talsu novada Balgales pagastā, iztek no \~3 m dziļa padziļinājuma, kas aizņem dažus kvadrātmetrus, veido strautiņu, kas ietek Oksles upē, ūdens satur daudz karbonātu, tādēļ tam ir neparasta krāsa, jau senatnē tas lietots dažādu slimību ārstēšanai
Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā
gastroduodenoskopija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas apskate ar gastroskopa palīdzību
gastroduodenīts Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums
gastroduodēnektomija Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas izgriešana
pilorostenoze Kuņģa vārtnieka daļas sašaurinājums, kas kavē vai neļauj barībai pārvietoties no kuņģa uz divpadsmitpirkstu zarnu, izraisa čūla vai audzējs
antroduodenektomija Kuņģa vārtnieka daļas un divpadsmitpirkstu zarnas vai tās daļas izgriešana
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns)
Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori
skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu)
samiltināt Kustinot, kratot katlu ar izvārītiem sausiem kartupeļiem, padarīt (tos) miltainus
ieluncināt Kustoties ievingrināt, padarīt lunkanu
dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli tiek uzkrāti padziļinājumā zem dzīvnieku stāvvietas
seklā kūts kūts, kurā nav īpaša padziļinājuma kūtsmēslu uzkrāšanai
lakunārs Kvadrātveida vai daudzstūrains padziļinājums griestos vai arkas, velves iekšējā virsmā
Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums
Kromms Kruahs ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievība, kas bija izveidota zelta elka izskatā, kuram apkārt novietoti divpadsmit mazāki elki
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (apgaismotu negatīvu vai gaismasjutīgu papīru), lai padarītu fotouzņēmumu redzamu
hemosterilanti ķīmiski preparāti, kas padara kukaiņus vairoties nespējīgus
degazators Ķīmisks produkts, kas gāzi padara nekaitīgu, piem., aktīvā ogle
iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu
Mīlgrāvis Ķīšezera noteka uz Daugavu, garums - 12,6 km, platums - 200 m, lielākais dziļums - 9 m, sākotnēji izveidots 13. gs., padziļināts un paplašināts kopš 19. gs.; Mīlgrāvja atteka; Dūņupe
Kūļciema ciems Ķūļciema pagasta nosaukums padomju laikā
šneks Labības kombaina detaļa - padevējgliemezis
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai
pieejas laiks laika intervāls no lasīšanas vai ierakstīšanas komandas padošanas līdz lasīšanas vai ierakstīšanas procesa sākumam
mēnesis Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada
izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu)
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt
aplaistīt Laistot padarīt mitru vai slapju; vairākkārt vai vairākos paņēmienos apliet
aplaizīt Laizot padarīt mitru; laizot notīrīt; nolaizīt
lamblioze Lambliju infestācija cilvēka divpadsmitpirkstu zarnā vai žultspūslī; lamblijas var būt hroniska enterīta un holecistīta cēlonis
ievu-labības laputs laputu pakškārtas suga ("Rhopalosiphum padi syn. Siphonaphis padi")
l latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
ī latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
ļ latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
h latviešu alfabēta divpadsmitais burts
j latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
ķ latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
k latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
i latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
ģ latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
LNPL Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā
Atsevišķā latviešu partizānu vienība latviešu padomju partizānu vienība, ko izveidoja 1942. g. novembrī Maskavas apgabalā no latviešiem, kas 1941. g. vasarā bija evakuējušies uz Krieviju, 1943. g. martā pārveidota par latviešu partizānu brigādi
Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons
Iskolastrels Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja, Latviešu strēlnieku vēlēta pašvaldības institūcija (1917. III/IV - 1919. VII)
LCP Latvijas Centrālā padome
LNSP Latvijas Nacionālā sporta padome
LPE Latvijas padomju enciklopēdija
LPSP Latvijas Pašvaldību sporta padome
Augstākā padome, LPSR Latvijas PSR augstākā valsts varas institūcija 1940.-1990. g. padomju okupācijas apstākļos
Augstākā padome, Latvijas Republikas Latvijas Republikas augstākā varas institūcija 1990.-1993. g., ko izveidoja no 1990. g. 18. martā ievēlētās LPSR Augstākās padomes pēc tam, kad 1990. g. 4. maijā bija pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, darbojās līdz 1993. g. 6. jūlijam, kad darbu uzsāka 5. Saeima
LSFP Latvijas Sporta federāciju padome
Iskolats Latvijas Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja - pirmā Latvijas padomju valdība (1917.-1918. g.)
LSP Latvijas Studentu padome
Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu
Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju)
LTKP Latvijas Tūrisma konsultatīvā padome
LVU Latvijas Valsts universitāte -- Latvijas Universitātes nosaukums padomju varas gados
LZP Latvijas Zinātnes padome
LZAP Latvijas Zvērināto advokātu padome
pārkārtošanās latviskots viens no diviem saukļiem (otrs bija "atklātība"), ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve
pārtikas repartīcija lauksaimniecības produktu sagādes metode, ko padomju vara lietoja kara komunisma laikā: visa lauksaimniecības produkcija virs normās paredzētā minimuma bija jānodod valstij
LOSP Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome
deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
gaidamaki Laupītāju bandas 18. gs. sākumā Ukrainā; 1917. g. Ukrainas centrālās radas, bet pēc tam Skoropadska un direktorijas karaspēks
izlauzīt Lauzot, arī ilgi lietojot, izkustināt no parastā stāvokļa, padarīt nelīdzenu
izlauzt Laužot radīt (kur, piemēram, robu); laužot padarīt robainu
klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels
kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā
kars Ledāju iedarbībā radies kausveida padziļinājums kalnos, parasti netālu no to virsotnes
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu)
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet
limpatu Lēkājot, ar palēcieniem; limpadu
nošļampāt Lempīgi padarīt
ļabraks Lempīgs, padumjš cilvēks
vadības stili lēmumu pieņemšnas un padoto ietekmēšanas paņēmienu kopums, ko izmanto vadītāji
samērgļāt Lēnām, ar lielām pūlēm kaut ko padarīt
ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā
pačopāties lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt
nokukšināt lēni, pamazām padarīt, paveikt
izlēvurot Lēverains, padarīt lēverainu
iedobe Lēzens, pasekls, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā)
liāne Liāna - vijīgs augs, kas siltās zemes tinas ap kokiem un padara mežus necaurejamus
ģimnascjorka Līdz augšai pogājami vīriešu svārki (parasti bez padrēbes) ar ciešu, stāvu apkakli
šitāmet Līdz šai vietai (norādot, piemēram, līdz padusēm)
skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā
laipot Līdzēt, izpalīdzēt, palīdzēt ar padomu
aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt
kā izsmērēts liekulīgi laipns, padevīgs
L lielais latviešu alfabēta astoņpadsmitais burts
Ī lielais latviešu alfabēta četrpadsmitais burts
Ļ lielais latviešu alfabēta deviņpadsmitais burts
H lielais latviešu alfabēta divpadsmitais burts
J lielais latviešu alfabēta piecpadsmitais burts
Ķ lielais latviešu alfabēta septiņpadsmitais burts
K lielais latviešu alfabēta sešpadsmitais burts
I lielais latviešu alfabēta trīspadsmitais burts
Ģ lielais latviešu alfabēta vienpadsmitais burts
Daugava Lielākā Latvijas upe, garums 1005 km (Krievijā 325 km, Baltkrievijā 328 km, Latvijā 352 km), kritums - 221 m (Latvijā 99 m); Baltkrievijā saucas - Zachodniaja Dvina, Krievijā - Zapadnaja Dvina
imamisti Lielākais musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka divpadsmitais imāms Muhammeds al-Mahdī pēdējā dienā no jauna parādīsies kā mahdī
maksimālais ātrums lielākais transportlīdzekļa ātrums, kuru var sasniegt ar konkrētu pārnesumu un pilnu slodzi ar pilnu degvielas padevi uz horizontāla asfaltbetona seguma ceļa
tjūtors Lielbritānijā - augstskolas mācībspēks, kas ir noteiktu studentu konsultants un padomdevējs
Belfūra deklarācija Lielbritānijas ārlietu ministra A. Dž. Belfūra 1918. g. 11. novembra paziņojums Latviešu Pagaidu nacionālās padomes pārstāvim Londonā Z. A. Meierovicam, ka Lielbritānija atzīst padomi par Latvijas valdību "de facto", kas bija pirmais dokuments, kurā kāda lielvalsts atzina iespēju izveidot neatkarīgu Latvijas valsti, un tas veicināja Latvijas valsts proklamēšanu 1918. g. 18. novembrī
Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā
darba ražīgums lielums, ar kuru izsaka padarītā darba daudzumu laika vienībā (parasti stundā); darba daudzumu raksturo ar apstrādāto platību (ha/h), iegūtā produkta daudzumu (kg/h, t/h) vai kādu citu rādītāju
lauka potenciāls lielums, kas ir vienāds ar darbu, kāds jāpadara, lai vienu vienību lielu pozitīvu lādiņu vai vienu vienību lielu masu no bezgalīgi tāla punkta pārnestu lauka punktā, kurā nosaka potenciālu
bacu lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni
babāc lieto, atdarinot padobju kritiena troksni
brāks lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot
zlaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
pauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
paukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
buh lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni
buk lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni
bacs lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
bact lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badāc lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badaukš lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
bah lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badāc lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni
badaukš lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni
pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni
bur lieto, lai atdarinātu skaņu kopu, kas rodas, padobjiem trokšņiem atkārtojoties ar nelieliem starplaikiem
tā lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis
Ej tu! lieto, lai noraidītu kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ķič lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
ķic lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
ķiz lieto, lai padzītu kaķi, aitu, kazu
atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni)
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, padarīt veselu (ķermeņa daļu)
nolietot Lietojot padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu
savalkāt Lietojot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (parasti no auduma, ādas, virvēm gatavotu priekšmetu)
ielietāt Lietojot vai valkājot padarīt par ērti lietojamu vai valkājamu
izstaipīt Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas)
izstīvēt Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas)
iestaipīt Lietojot, valkājot padarīt pietiekami ērtu, arī vaļīgu (piemēram, apģērbu)
ekspertīze Lietpratēja veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), kurā nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatota lietpratēja atzinumu, arī padomu
Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā
Rūpnieki Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Ķopas" bijušais nosaukums padomju laikā
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt); līgstot vienoties par paveikto, padarīto dot (noteiktu atlīdzību)
dienenieks Līgumstrādnieks, kas katru dienu saņem atalgojumu par šajā dienā padarīto
piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu
aizkūdīt likt aiziet, dabūt prom, padzenot, sakūdot
padancināt likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā)
Valsts dome likumdošanas institūcija Krievijā; Krievijas parlamenta (Federālās padomes) apakšpalāta
pumpursīpols liliju dzimtas augu veģetatīvās vairošanās orgāns, kas izaug ziedkāta lapu padusītēs (piemēram, lilijām) vai centrālā loka galā (piemēram, ķiplokiem)
Veskulte Limbažu novada apdzīvotās vietas "Skulte" bijušais nosaukums padomju laikā
Ausmas Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" bijušais nosaukums padomju laikā
Skulte Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vieta Mandegas bijušais nosaukums padomju laikā
Augstroze Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Oliņi" bijušais nosaukums padomju laikā
iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi
ēvelēšana lineāru virsmu apstrāde ar ēvelēšanas griezni; griešanas un padeves kustības ir instrumenta un apstrādājamā ķermeņa virzes kustības
smetēt lipt, ķepēt, padarīt slidenu
akmeņdruka Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai
akmesspiedums Litogrāfija - tipogrāfiskā gludspieduma veids, kurā izmantoja ogļskābā kalcija šīfera īpašības viegli uzsūkt un aizturēt taukus un padoties dažādu skābju iedarbībai
falekijs Logaēdisks pantmērs, vienpadsmitzilbnieks, kurā īsās zilbes starp garajām izki noteiktā kārtībā, izņemot pēdējo zilbi, kas varēja būt kā īsa, tā gara; nosaukums no sengrieķu Aleksandrijas laikmeta dzejnieka Falekija vārda
rotīt Lokot (ko) pakāpeniski samērā šaurās joslās (uz augšu, arī uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku
pielakt Lokot padarīt netīru (ēdienu, dzērienu)
pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem)
žāvēšanas tunelis lokšņu žāvēšanas iekārta ruļļu padeves žurnālu iespiedmašīnās
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
izložņāt Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu
tautas saimniecības padome LSPR Tautas komisāru padomes institūcija 1919. g., kas koordinēja ar saimniecisko darbību saistīto tautas komisariātu darbu
izlutināt Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu
pašūmēties Ļauties satraukumam (kādu laiku); padusmoties
pakņābt ļoti maz padarīt, paveikt
sagandēt ļoti nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt ļoti nepievilcīgu, neizturamu, nepieņemamu
piesmērēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
pietriept ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
piezieķēt ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
sakaltēt ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu
zemāks par zāli ļoti padevīgs, pazemīgs
hiperbolizēt ļoti pārspīlēt (tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku
saindēt ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi)
sagandēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu (ķermeņa daļu)
sabeigt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
sabendēt ļoti sabojāt (veselību); padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu)
samocīt ļoti sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
aiznasāt ļoti savalkāt, padarīt netīru (parasti apģērba gabalu)
ļumdināt Ļumīgu, tauku padarīt, šļakstēt (līt) pāri
filantropīns Mācības un audzināšanas iestāde pēc Ruso idejām, atmetot sodus un stingrību un cenšoties mācīšanos padarīt patīkamu un vieglu
skološana mācīšana, parasti mācību iestādē, padomu došana, pamācīšana
rēdēt mācīt, padomu dot
cienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
mācītājcienīgtēvs Mācītājs (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
uzmācīties Mācoties papildināt, padziļināt savas zināšanas, prasmi
papildināt Mācoties, strādājot padarīt plašāku, vispusīgāku (ko, piemēram, savas zināšanas, pieredzi); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, kāda zināšanas, pieredze) kļūst plašāks, vispusīgāks
ahkins Maiju augstais priesteris, kurš bija astoņu vai divpadsmit priesteru sapulces pārstāvis
komunikācijas prasmes māka sazināšanos padarīt efektīvāku, nodot informāciju citiem cilvēkiem, klausīties, pārliecināt, orientēties cilvēkos un situācijās, izteikt atzinību vai kritiku
samaksa Maksa par padarīto darbu
ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai
MP Mākslas padome
vaga Mākslīgi izveidots garens padziļinājums zemes virskārtā (piemēram, irigācijas vajadzībām)
izbagarēts fārvaters mākslīgi padziļināts kuģojamais ceļš
divpadsmitskaņu tehnika mākslīgi radīta kompozīcijas sistēma, kuras patoss ir visu divpadsmit skaņu līdztiesība un līdzvērtība
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē)
grāvis Mākslīgi veidots garš padziļinājums zemes virsmā (ūdens uzņemšanai un vadīšanai, arī robežas iezīmēšanai)
tautas deju ansamblis mākslinieciskās pašdarbības deju kolektīva goda nosaukums, ko no 1960. līdz 80. gadu 2. pusei piešķīra LPSR Kultūras ministrijas kolēģija kopā ar Augstākās padomes Prezidiju
padmalis Māla klona (pada) mala piedarbā
krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam, piemēram, gravai)
Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā _Malta_), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes
padiecēt Mantas vai naudas ziņā padarīt tukšāku
kapķorka Mantu glabātuve (padomju armijā)
kaptjorka Mantu glabātuve (padomju armijā)
kaptjorščiks Mantzinis, uzturzinis (padomju armijā)
kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) neieraugāmu
radikāla mastektomija mastektomija, kurā izgriež arī apkārtējos audus, ieskaitot lielā krūšu muskuļa daļu un visus limfaudus krūškurvja sienā un padusē
stirpotājs Mašīna cukurbiešu izkraušanai no transportlīdzekļiem, notīrīšanai no zemes un lapām un atkritumu iekraušanai atpakaļ transportlīdzeklī; sastāv no piekabināmās daļas, ar kuru bietes no autotransporta padod uzkarināmajai daļai, kas tās notīra un nokrauj stirpā
gaisa pūte mašīna gaisa vai citas gāzes padevei un spiediena paaugstināšanai; pēc spiediena palielināšanas pakāpes izšķir ventilatorus un kompresorus
plastikācija materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku
automātiskā barošana materiāla, sagatavju vai detaļu automātiska orientēšana (ja tā ir vajadzīga) un padošana mašīnas darba zonā
hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību
histricisms Matu saslimšana, kas matus padara stīvus un cietus
spunnis Maza četrstūraina lupatiņa, ko iešuj krekla padusē tā, ka viens stūris iznāk paduses priekšpusē, otrs - muguras pusē; sievietēm spunnītis tikai padusēs, bet vīriešu krekliem katrā pusē pie kakla iešuj pa vienai spunnīša pusei
čaukstaine maza, nepadevusies kāpostgalviņa
uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses)
izmazgāt Mazgājot padarīt viscaur tīru
piemazgāt Mazgājot, mazgājoties padarīt ļoti netīru (parasti ūdeni traukā, arī trauku ar ūdeni)
pieplanckāt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni)
piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē)
piežampāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
piežolgāt Mazgājot, mazgājoties, plunčājoties u. tml. padarīt netīru (ūdeni)
paapaļināt mazliet noapaļot, padarīt apaļu
paapaļot mazliet noapaļot, padarīt apaļu
paķīlēt mazliet padauzīt, viegli iesist (vairākkārtīgi)
padieties mazliet padejot
dziļš mazliet padziļināts (par pēdām, grambām, vagām u. tml.)
apņurcīt mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu
papļummēt mazliet, neilgu laiku dzert; padzert
papļummēties mazliet, neilgu laiku dzert; padzerties
pieslīpēt mazliet, vietumis slīpējot, padarīt (ko) asāku
Salaca Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Priedāji" bijušais nosaukums padomju laikā
MRC Medicīnas pētījumu padome (angļu "Medical Research Council")
medsanbats Medicīnas un sanitārā dienesta bataljons (padomju armijā)
CIOMS Medicīnas zinātņu starptautisko organizāciju padome (angļu "Council for International Organizations of Medical Sciences")
regenerātors Mehānikā tā siltuma uzglabāšana, kas vēl atrodas jau savu darbu padarījušos tvaikos
automātiskie barošanas līdzekļi mehānismi un ietaises, kas veic detaļu (sagatavju) glabāšanu, automātisku orientēšanu un padošanu automāta darba zonā
barotājs Mehānisms (ietaise), kas veic beramvielu un orientētu gabalobjektu (detaļu vai sagatavju) padošanu no bunkuriem, renēm un magazīnām automāta darba zonā
papīra padeve mehānisms automatizētai pusfabrikātu (lokšņu, burtnīcu, grāmatu bloku, iesiešanas vāku u. c.) padošanai un novietošanai stāvoklī, kas piemērots nākamās operācijas veikšanai; padeve; papīrra padeves galds; pašpielicējs
padeve mehānisms automatizētai pusfabrikātu padošanai un novietošanai stāvoklī, kas piemērots nākamās operācijas veikšanai
vienkadra mehānisms mehānisms, kas ļauj eksponēt filmu kadru pa kadram, tā padarot iespējamu animācijas kino
melndebeši Melni mākoņi, padebeši
samiekšķēt Mērcējot padarīt mīkstu; arī dubļainu (lietū)
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstu, mīkstāku; atmiekšķēt
mikropoliadenopātija Mērens daudzu zemādas limfmezglu palielinājums (kaklā, padusēs, cirkšņos), piem., bērnu tuberkulozes, sekundārā sifilisa gadījumā
individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu
niķelēšana Metāla priekšmetu virsmas pārklāšana ar plānu niķeļa kārtiņu, lai tos pasargātu no korozijas un padarītu glītākus
padevju kārba metālgriešanas mašīnas pārnesumkārba padeves regulēšanai
kordēt Metālu tehnikā apstrādāt darba rīku rokturus, padarot tos grubuļainus, vieglāk noturamus
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu
aizmētāt Metot padzīt
piekļuves mezgls mezgli uz piekļuves tīkla, kas nodrošina individuālam lietotājam piekļuvi tīklam; šādā mezglā individuālās piekļuves līnijas tiek apvienots padeves maģistrālē; šajos mezglos var veikt arī dažādu protokolu konversiju vai adaptāciju
FSC meža uzraudzības padome (angļu "Forest Stewardship Council")
knipelēšana Mežģīņu izgatavošanas metode - pavedienu ar irbuļu palīdzību aptin ap kniepadatām, kas iestiprinātas rakstā uz speciāla spilventiņa
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.)
nostakāt Mīcot vai mīdot padarīt stingrāku
piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur bedrainu; mīdot, arī mīdoties viscaur nodeldēt
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu
mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem)
snaudināt midzināt, padarīt miegainu
atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu
izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu
žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt
sedzoša glazūra miglinātājus un krāsvielas saturoša necaurspīdīga glazūra, kas vājina drumstalas krāsu vai padara to neredzamu
helikobaktērija Mikroorganisms, kas ir nozīmīgs kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības attīstībā
draugmīlestība mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību; līdzgaitnieciska mīlestība
sbori Militārās mācības rezervistiem padomju armijā, parasti ilga 1-2 mēnešus
dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem
piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu
piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1)
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur bedrainu; mīņājot, arī mīņājoties viscaur nodeldēt
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu
mitrināšana mitrināšanas šķīduma padeve uz ofseta iespiedformu vai krāsu aparāta velmi, ja tiek izmantots mitrināšanas šķīdums uz spirta bāzes
ieēdums Mitruma iedarbībā cinka klišejā, ja tā nav pietiekami rūpīgi konservēta, radies bojājums, kas padara šo klišeju nederīgu iespiešanai
nonarrāt Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt
nonerrot Mocot, ņurcot u. tml. padarīt slimu (piemēram, dzīvnieku); arī savainot, sabojāt; nonarrāt
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem
orte Monēta, kas atbilda ceturtdaļdālderim jeb astoņpadsmit grašiem, cara laikos 30 kapeikām
pārtrauce [motora darbībā] motora darbības defekts, kas izpaužas tās īslaicīgā pārtraukšanā, un visbiežāk gadās, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela; pārtrauču sērija izraisa motora raustīšanos
cilindru izslēgšanas metode motora darbības noteikšanas metode bez speciālu stendu lietošanas, kad kādu no cilindriem slogo, citus izslēdzot (pārtraucot degvielas padevi vai aizdedzi) - cilindra jaudas noteikšanai, vai arī atslēdzot pēc kārtas pa cilindram - atteiču noteikšanai
motora raustīšanās motora defekts, kas izpaužas īsos tā darbības pārtraukumos, kas visbiežāk rodas, ja ir pārtraukumi aizdedzē, nepietiekama un/vai nevienmērīga degvielas padeve, nekvalitatīva degviela
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu)
lielmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, arī turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
cienīgmāte Muižnieka, muižas pārvaldnieka, mācītāja vai cita turīga cilvēka sieva (parasti padoto vai mazturīgo uzrunā)
monasticisms Mūku dzīve - pašaizliedzīga, ar nabadzības, šķīstības un padevības zvērestu apliecināta nodošanās reliģiozai dzīvei
pičkāt muļķot, mēģināt padarīt smieklīgu
municipālpadomnieks Municipālpadomes loceklis
kausveida lāpsta mūrnieku darbarīks javas paņemšanai no javas kastes, padošanai uz mūra virsmu un izlīdzināšanai
zullhidža Musulmaņu kalendāra divpadsmitais mēnesis, kas ir svētceļojumu mēnesis, šī mēneša laikā jāveic Lielais ceļojums hādžs uz Meku
zulkada Musulmaņu kalendāra vienpadsmitais mēnesis
letālās mutācijas mutācijas, kas padara organisma eksistenci neiespējamu un kādā no attīstības stadijām to nonāvē
ampluā Muzikālu skatuves darbu populāro lomu pamatraksturojums (pirmais mīlētājs, padumjš tēvocis, veikla spindzele, pretencioza vecmeita u. tml.)
NRTVP Nacionālā radio un televīzijas padome
NTSP Nacionālā trīspusējās sadarbības padome
NDP Nacionālās drošības padome (ASV)
teļa acis naivs, muļķīgs, padevīgs skatiens
šīberis Naktspods guļošam slimniekam, padube
pritanejs Nams, kur grieķu padomes locekļi pritani noturēja savas sēdes
nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām
kramgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks, kam grūti padodas mācības; arī nepaklausīgs, stūrgalvīgs cilvēks
ieveldzēt nedaudz samitrināt, padarīt mitru, valgu
piestrupēt Nedaudz, mazliet neasu padarīt
non placet negatīvs balsojums (piemēram, baznīcas vai universitātes padomē)
pačegāt Negribīgi padarīt
padīkot neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties
pabikstīt neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt
padīdīties neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties
paslīpēt neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku
nemoļīgs Nejēdzīgs, padulns
izzambot Nekārtīgi apstrādāt, padarīt nelīdzenu
smurkāt Nekārtīgi ēdot (piemēram, šļakstot, rakņājot), padarīt nelietojamu (ēdienu)
apsmurgāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt, padarīt nelietojamu (ēdienu)
saķaulāt Nekārtīgi padarīt (rokdarbu)
apvarzāt Nekārtīgi padarīt kādu darbu
jēmēkls Nekārtīgi padarīts darbs
sapļurkāt Nekārtīgi, nemākulīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
nomoļļāt Nekārtīgi, nevīžīgi padarīt
genro Nekonstitucionāla valsts institūcija Japānā 1889.-1940. g., kas sastāvēja no šiem padomniekiem
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt
kukuruzņiks neliela vienkārša lidmašīna, kādu padomju gados parasti izmantoja lauksaimniecības aviācijā
beķene neliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins
beķens NEliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins
iegroba neliels padziļinājums
rovis neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai)
judre neliels padziļinājums zirga priekšzobos
bedre neliels padziļinājums, iedobums (kādā ķermeņa daļā)
bedre neliels padziļinājums, iedobums (kāda produkta, ēdiena vidū, kur ievieto aizdaru)
kabata neliels padziļinājums, iedobums (piemēram, orgānā)
krope neliels padziļinājums, sprauga
cifela neliels regulāras formas padziļinājums dažu lapu ķērpju lapoņa apakšpusē
pažobele neliels sainītis padusē
degsnis Neliels, parasti mitrs, padziļinājums meža pļavā
ieplaka Neliels, sekls iedobums, padziļinājums kādā (parasti ceļa, laukuma) virsmā
kanaļa Nelietis, bezgodis; salašņas, padibenes
drancka Nelietis, neliete, padauza
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
sacūkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
saļurbāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
saļurkāt Nemākulīgi, nekārtīgi rīkojoties, ko darot, sabojāt, padarīt nelietojamu
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt
sakleķerēt Nemākulīgi, pavirši (ko) padarīt (parasti samūrēt, uzmūrēt)
piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1)
piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt
danaīdu muca nepadarāms, nevajadzīgs un neauglīgs darbs
neticis Nepadevies dabā un darbā
perpļi Nepadevušies augļi
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt)
sasaturēties Nepadoties; neļaut sevi izmuļķot, apsmiet
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot
nokavēt Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
novēlot Nepaveikt, nepadarīt (ko) īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; nokavēt (2)
nokavēties Nepaveikt, nepadarīt īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
izgubīt Nepiemēroti apģērbjot, padarīt jocīgu, smieklīgu
uz savu galvu neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties)
neredžu Neredžu drēbes - apģērbs, kas tā nēsātāju padara neredzamu
zāģu skaidas izpurini nerunā muļķības, padomā!
saraustīt Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
saraustīties Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu
zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ)
pazaudēt balsi Nespēt parunāt, padziedāt (piemēram, slimības, psihiska stāvokļa dēļ)
slampa Netikla, izlaidīga sieviete; padauza
nokavēties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā
novēloties Netikt paveiktam, padarītam īstajā, visizdevīgākajā, arī paredzētajā, noteiktajā laikā; arī nokavēties (2)
savazāt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru, neizskatīgu
samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.)
pačammāties Neveikli, tūļīgi parīkoties, padarboties
apburzīt Nevērīgi valkājot, lietojot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt
nolaistīt Neviļus, negribēti izlaistot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
noliet Neviļus, negribēti izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni)
samuļļāt Nevīžīgi valkājot, lietojot, padarīt netīru
noploskāt Nevīžīgi valkājot, padarīt netīru, nolietot (apģērbu, apavus)
perplekss Neziņā esošs, apmulsis, bez padoma
perpleksitāte Neziņa, apmulsums, bezpadoma stāvoklis
izniecava Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus
izniciņa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekaļa Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekule Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekulis Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
izniekuls Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
iznikala Nicināta persona vai arī tā, kas citus grib padarīt nicināmus; izniecava
mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu
subalterns no cita atkarīgs, citam pakļauts, citam padots jeb pakārtots
sērija no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību
EKW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
apdeldēt no virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu
meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam
nourdīt nobiedēt, aizbaidīt, padzīt
pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu
norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku
aizņemšana Nodarbināšana (mašīnas, ierīces), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
atklāt nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju)
nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu
sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni
nolaist ausis nokaunēties; padoties
sadildināt Nolietot, padarīt neasu
sadilināt Nolietot, padarīt neasu
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni)
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu
nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot
duodēn- norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu
duodeno- norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu
sa- norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains
aizrādījums Norādījums, padoms
pamācība Norādījums, padoms (piemēram, kāda darba, darbības veikšanai)
norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt
noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku)
Iskolata republika nosacīts nosaukums Latvijas teritorijas ziemeļaustrumu daļai Pirmā pasaules kara beigu daļā, kurā tika izsludināta padomju vara (1917.-1918. g.)
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti)
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
noguldzēt Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi)
apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru
erastisms Nostādne, ka baznīcai jābūt padotai valstij
iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu)
cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu
nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu
marginalizācija Nostumšana sociālā, politiskā perifērijā; padarīšana par maznozīmīgu
pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1)
uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu
uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu
infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis
Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.)
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu)
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu)
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu
piedilināt Notrulināt, padarīt neasu
brīvdalījums Nots ilguma sadalījums jebkurā nesimetriskā vienāda ilguma skaņu skaitā pretēji pamatdalījumam, kad katru nošu ilgumu dala divās, četrās, astoņās, sešpadsmit utt. daļās
sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt
nolietāt Novalkāt, padarīt nederīgu
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2)
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to)
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita
Sutapitaka Nozīmīgākā theravādas budistu svēto rakstu kolekcija, ko veido Budas sprediķi, to vidū Dhammapada
mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām
iet uz Kanosu nožēlot grēkus, lūgt piedošanu, pazemoties pretinieka priekšā, padoties uzvarētāja žēlastībai
nodrauvēt Nupat, tikko padarīt
odera Odere - padrēbe mētelim
ieklājs odere, padrēbe
iekšdrēbe Odere, padrēbe
valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids
kolēģija Oficiāli apstiprināta līdztiesīgu personu grupa - administratīva, rīcības vai padomdevēja institūcija
noslēgt Oficiāli vienoties (par ko); savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu
oleāze Olīveļļas enzīms, kurš padara eļļu rūgtu un kura darbības dēļ tā zaudē krāsu
Kapadokijas omfalode omfalodu suga ("Omphalodes cappadocia")
duodenolīze Operācija divpadsmitpirkstu zarnas atbrīvošanai no saaugumiem
telestereoskops Optiska ierīce, kas ainavu padara it kā telpiskāku; pēc šās ierīces shēmas izgatavoti dubultteleskopi, kuros attālums starp objektīviem ir lielāks nekā attālums starp okulāriem
dubultloksnes detektors optiska, ultraskaņas vai mehāniska kontroles ierīce, kura novērš dubultu lokšņu padevi, kas rodas elektostatiskā lādiņa ietekmē
hils Orgāna vārti; padziļinājums orgāna virsmā, kurā ieiet vai no kura iznāk asinsvadi un limfvadi, nervi un izvadkanāli
interneta numurpiešķires institūcija organizācija, kas strādā interneta arhitektūras padomes pakļautībā un ir atbildīga par jaunu interneta _IP_ adrešu piešķiršanu
pievienot Organizatoriski padarīt par (kādas valsts, organizācijas u. tml.) sastāvdaļu
divans Osmaņu impērijā u. c. valstīs valdnieka padomnieku padome
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās
Lielupe Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" bijušais nosaukums padomju laikā
Pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpēternieki" bijušais nosaukums padomju laikā
Progress Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums padomju laikā
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai; neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas; par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu
hiperpnoja Paātrināta un padziļināta elpošana
nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā)
pavējoties Paaušoties, padraiskuļoties
brūnganā pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon spadiceus"), Latvijā aizsargājama
pabērnis Pabērns (padēls vai pameita)
apčubināt Paceļot vai ar plaukstām nolīdzinot, padarīt (guļas vietu) mīkstāku
pačužināt Pacilāt (ko blīvu, padarot to čaganu)
apmiglot padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju
aizgrecelēt padarīt (balsi) neskanīgu
izskalot padarīt (ceļu) nelietojamu, neizbraucamu (parasti par palu vai lietus ūdeņiem)
nobaltināt padarīt (cilvēku) baltu
birokratizēt padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks
aizdarīt padarīt (ēdienu) taukāku, pieliekot pavalgu, aizdaru
aizplīvurot padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu vai uztveramu; maskēt
aizdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses nepieejamu (piemēram, aizbāžot, aizsedzot ar ko)
atdarīt padarīt (kā iekšējo daļu) no ārpuses pieejamu (piemēram, ko paceļot, izvelkot, atvelkot)
atdzīvināt padarīt (kādu teritoriju) izmantojamu augu audzēšanai
sastindzināt sirdi padarīt (kādu) bezjūtīgu
stindzināt sirdi padarīt (kādu) bezjūtīgu
sālsstabs padarīt (kādu) nekustīgu (parasti par bailēm, pārsteigumu)
izērmot padarīt (kādu) neparastu, jocīgu
iznervāt padarīt (kādu) nervozu, satrauktu
atbruņot padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos)
veikt padarīt (kādu) vāju, pretoties nespējīgu
banalizēt padarīt (ko vērtīgu, cienījamu) banālu; novazāt, nodrāzt
primitivizēt padarīt (ko, parasti atziņu, mākslas tēlu) pārāk vienkāršu, arī nepilnīgu; arī apzināti vienkāršot (ko)
racionalizēt padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
sazarot padarīt (ko, parasti parādību sabiedrībā), parasti ievērojami, daudzveidīgu
paspilgtināt padarīt (ko, piemēram, mākslas darbu, tā sastāvdaļas) izteiksmīgāku
liesināt padarīt (ko, piemēram, mālus) liesāku, piejaucot smiltis
normalizēt padarīt (ko) atbilstošu normai (2), panākt, ka (kas) atbilst normai (2)
demokratizēt padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku
efektivizēt padarīt (ko) efektīvāku, paaugstināt (kā) efektivitāti
apgaismot padarīt (ko) gaišu (ar gaismas avotu)
apgaismot padarīt (ko) gaišu, izstarojot gaismu (par gaismas avotiem)
samākslot padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu, parasti (to) pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot
konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (1); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (1)
konkretizēt padarīt (ko) konkrētu (2); būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst konkrēts (2)
liberalizēt padarīt (ko) liberālu (1) vai liberālāku
pielīdzināt padarīt (ko) līdzenāku
literarizēt padarīt (ko) literāru (1), iekļaut daiļdarbā
anestezēt padarīt (ko) nejutīgu
aprīt padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt
normalizēt padarīt (ko) normālu (1) vai normālāka, panākt, ka (kas) kļūst normāls (1) vai normālāks
normalizēt padarīt (ko) normālu (2) vai normālāku, panākt, ka (kas) kļūst normāls (2) vai normālāks
fetišizēt padarīt (ko) par fetišu (1)
priekšmetiskot padarīt (ko) par priekšmetu (1)
sabiedriskot padarīt (ko) par tādu, kas ir saistīts ar lielu sabiedrības daļu; padarīt (ko) par kopīgu sabiedrībai, arī par sabiedrības īpašumu
pelēkot padarīt (ko) pelēku
salīdzināt padarīt (ko) pilnīgi līdzenu, gludu
piepildīt padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu (ar ko)
plānināt padarīt (ko) plānu vai plānāku
atsegt padarīt (ko) redzamu (atbrīvojot no virskārtas)
atsegt padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj)
revolucionizēt padarīt (ko) revolucionāru 2(1) vai revolucionārāku; pamudināt uz revolucionāru 2(1) darbību
ierobīt padarīt (ko) robainu
ierobot padarīt (ko) robainu
atdzīvināt padarīt (ko) rosīgu, darbīgu
atsaldināt padarīt (ko) saldu, saldāku
atdzīvināt padarīt (ko) spilgtāku, pievilcīgāku, izteiksmīgāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst spilgtāks, pievilcīgāks, izteiksmīgāks
trivializēt padarīt (ko) triviālu
izcirst logu padarīt (ko) tuvāku, pieejamāku; radīt jaunas iespējas
universalizēt padarīt (ko) universālu
izgrambāt padarīt (ko) viscaur grambainu
izkrokot padarīt (ko) viscaur krokainu
izkruzuļot padarīt (ko) viscaur kruzuļainu
izrievot padarīt (ko) viscaur rievainu
izrobot padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu
sapiparot padarīt (ko), parasti pārmērīgi, nepieklājīgu, rupju
sarūtot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viscaur, rūtainu
cirtot padarīt (matus) cirtainus
imunizēt padarīt (organismu) imūnu (piemēram, potējot)
appūst padarīt (parasti sejas ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju)
apraut padarīt (parasti seju) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku (par vēju, sauli, salu)
noplicināt padarīt (parasti vietu, teritoriju) nabadzīgu, nenozīmīgu, arī samazināt (tās) ietekmi
sagatavot padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, arī patērēšanai derīgu; arī pagatavot (ēdienu)
uzsārtināt padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtus (vaigus, lūpas), parasti mazliet
savandīt padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi
izvagot padarīt (priekšmetu) rievainu, viscaur saskrambāt
laidināt padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veida atdzist
pabiezināt padarīt (šķidrumu, masu) biezāku
biezināt padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku
atsvabināt padarīt (valsti, teritoriju, arī tautu) neatkarīgu, nepakļautu (okupācijai, naidīgai varai u. tml.); atbrīvot (2)
cietināt padarīt (veļu) cietāku, mazāk burzīgu (ar cieti)
cietināt padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu
nocietināt padarīt (vielu) cietu, blīvu, izturīgu
izčagināt padarīt (viscaur) irdenu; uzirdināt
atkarot padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus)
pārkrieviskot padarīt [krievisku]{e:57055}
aklināt padarīt aklu
aktualizēt padarīt aktuālu
saasināt padarīt aktuālu, arī būtisku (problēmu, jautājumu, prasības u. tml.)
aktualizācija padarīt aktuālu, uzsvērt, pievērst pastiprinātu uzmanību
saasināt padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli)
izmērcēt (arī samērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei (arī līdz ādai, kaulam) padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
samērcēt (arī izmērcēt) līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu)
sareibināt padarīt apskurbušu, apreibušu
atšaubīt padarīt apšaubāmu
atšaudīt padarīt apšaubāmu; atšaubīt
papildināt padarīt ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāku (piemēram, stāstījumu, dokumentu), pievienojot (tam) jaunu daļu; būt par cēloni tam, ka (piemēram, stāstījums, dokuments) kļūst ar informāciju, faktiem, materiāliem bagātāks, ka (tas) tiek paplašināts
aromatizēt padarīt aromātisku, smaržīgu
asinhronizēt padarīt asinhronisku
izasināt padarīt asu; iztrīt, uzasināt
piemērot padarīt atbilstošu (piemēram, apstākļiem, iespējām); pielāgot (3)
atdzīvināt padarīt atkal mundru, možu, rosīgu, darbīgu (cilvēku)
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam
iezīmāt padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi
iezīmēt padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi, īpašību
izcelt padarīt atšķirīgu no pārējā teksta (burtu, vārdu ar salikumu, rakstījumu)
attālināt padarīt atšķirīgu, ar citādām, jaunām īpašībām
automatizēt padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai)
automatizēt padarīt automātisku (piemēram, kustību)
bagātināt padarīt bagātāku, pilnīgāku
ietraucēt padarīt bailīgu, ietramdīt
iebaidīt padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes
iebiedēt padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iedvest bailes; iebaidīt
uzbaltināt padarīt baltāku, baltu
balsināt padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem)
bālināt padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ)
bēdināt padarīt bēdīgu
sagaudināt padarīt bēdīgu, noskumdināt
iedobelēt padarīt bedrainu
panīcināt padarīt bezspēcīgu
noģībināt padarīt bezspēcīgu, panākt, ka zaudē samaņu
iebiezināt padarīt biezāku (parasti ēdienu, piemēram, ar miltu piedevu)
žļugāt padarīt biezputrveidīgu
notušēt padarīt blāvu, mazāk spilgtu (krāsu, gaismu u. tml.)
blīvēt padarīt blīvu vai blīvāku (piemēram, spiežot, stampājot, aizdarot spraugas)
sablieķēt padarīt blīvu, glīzdainu
pieblīvēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, piespiežot, aizdarot spraugas)
blietēt padarīt blīvu, līdzenu (piemēram, zemi, betonu), spēcīgi sitot, stampājot
svabadināt padarīt brīvāku
svabadīt padarīt brīvāku
atsvabināt padarīt brīvu (ieslodzītu, sagūstītu, saistītu cilvēku); atbrīvot (1)
izbrīvēt padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku)
atbrīvot padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā)
brūnināt padarīt brūnganu, brūnu (piemēram, ādu) - par sauli, vēju
apbrūnēt padarīt brūnu
apbrūnināt padarīt brūnu (cilvēka ādu) - par sauli, vēju; apraut, appūst
noārdēt padarīt brūnu, arī raupju (ķermeņa daļu) - par sauli, vēju
murduļot padarīt burbuļveidīgu, putot
humanizēt padarīt cilvēkam piemērotu, cilvēkam lietojamu
atbruņot padarīt cīņas nespējīgu, atņemot ieročus, apbruņojumu; likvidēt bruņotos spēkus
raut darbu no rokām ārā padarīt cita vietā; padarīt cita darbu
nodot padarīt citiem uztveramu to (parasti psihisku stāvokli), ko grib slēpt
izpužināt padarīt čauganu, irdenu; izbužināt
izdaiļot padarīt daiļu, patīkamu
nonīkāt padarīt darbu (parasti ātri); nostrādāt
raibīt padarīt daudzkrāsainu
kuplināt padarīt daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml); papildināt
daudzveidot padarīt daudzveidīgu (2), dažādot
samezglot padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu)
piedraudzināt padarīt draudzīgu
atmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
atmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
izmiekšēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
izmiekšķēt padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu
aizduļķēt padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu)
aizduļķot padarīt duļķainu, neskaidru, netīru (šķidrumu)
aizkaitināt padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt
apkaitināt padarīt dusmīgu; aizkaitināt
blīvot padarīt dzelzs vai tērauda kniežu savienojumus ūdens vai gāzes necaurlaidīgus
uzdzidrināt padarīt dzidrāku, skaidrāku, spožāku
nostiprināt padarīt dziļāku, aptverošāku, arī stabilāku (piemēram, attiecības, uzskatus)
dziļināt padarīt dziļāku, gremdēt
dzīvināt padarīt dzīvību (1) iespējamu, veicināt to, būt par cēloni, ka dzīvība (1) ir iespējama, tiek veicināta
ieļodzīt padarīt elastīgāku
vīkstīt padarīt elastīgu
pagarināt padarīt garāku (ejamo, braucamo attālumu)
izstiept padarīt garāku (rindu, kolonnu u. tml.)
izlaist padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas), izmantojot iešūtas joslas
palaist padarīt garāku, platāku (tērpu, tā daļas); atārdīt (vīles, iešuves), lai padarītu tērpu, tā daļas garākas, platākas
uzgardināt padarīt garšīgāku
garšināt padarīt garšīgu, pievienojot kādas ēdiena sastāvdaļas vai garšvielas
glīdināt padarīt glīzdainu
uzgludināt padarīt gludu
pārpucēt padarīt gludu (piemēram pārēvelējot)
izgludināt padarīt gludu (piemēram, drēbi, papīru), izlīdzinot, parasti ar rokām, rievas, grumbas u. tml; izlīdzināt, parasti ar rokām (rievas, grumbas u. tml.)
apgludināt padarīt gludu vai gludāku (visapkārt, no vairākām pusēm)
nogludināt padarīt gludu, līdzenu
gļēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju
glēvināt padarīt gļēvu, laupīt enerģiju; gļēvināt
bābot padarīt gļēvu, sievišķīgu, bābisku
noglumināt padarīt gļotainu, glumu
graudināt padarīt graudainu
sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt
izgrumbāt padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
izgrumbot padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
izgrumbuļot padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu
pagrūtināt padarīt grūtāku
samezglot padarīt grūti nokārtojamu, atrisināmu (piemēram, parādību sabiedrībā, problēmu); sarežģīt (piemēram, dzīvi, attiecības)
sabojāt padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri)
pagurdināt padarīt gurdenāku, vārgāku, nespēcīgāku
cilvēciskot padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku
pastiprināt padarīt iedarbīgāku (darbību, procesu)
pieteikt padarīt iepriekš zināmu
pieteikties padarīt iepriekš zināmu savu ierašanos, apmeklējumu
iesārtot padarīt iesārtu
iespējot padarīt iespējamu
īgnēt padarīt īgnu
paildzināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli)
pagarināt padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli); paildzināt (1)
paildzināt padarīt ilgāku (laikposmu)
pagarināt padarīt ilgāku (laikposmu); paildzināt (2)
intensificēt padarīt intensīvāku, palielināt intensitāti
sabiezināt padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti negatīvu parādību sabiedrībā); padarīt intensīvu, iedarbīgu (parasti psihisku stāvokli)
atsvaidzināt padarīt interesantāku, daudzveidīgāku
īsināt padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
papužināt padarīt irdenāku, papurināt, pabužināt
izkūdrāt padarīt irdenu
izkūdrot padarīt irdenu
kūdrot padarīt irdenu, izkūdrot
apirdināt padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
noīsināt padarīt īsāku
paīsināt padarīt īsāku
paīksināt padarīt īsāku; paīsināt
atkapināt padarīt izkapti neasu, nemākulīgi uzasināt
slāpināt padarīt izslāpušu
izspūrināt padarīt izspūrušu; ērkulēt
sīkstināt padarīt izturīgāku
izakstināt padarīt izveicīgu, ņipru
pajaunināt padarīt jaunāku
nozobīties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
nozoboties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
apmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu
atmizot padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus) - par ko skābu; nomizot
pataisīt par cilvēku padarīt kāda raksturu, uzvedību labāku
notalkāt padarīt kādu darbu talkas veidā
mest pār kārti padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt
saņemt saujā (kādu) padarīt kādu pakļāvīgu, tikt galā ar kādu
pliķēt padarīt kailu, noplicināt (tīrumu)
iekaislināt padarīt kaislīgu; iedvesmot kaislībām
apglītināt padarīt kārtīgu, tīru, skaistu (visapkārt)
lielināt padarīt kaut ko lielāku apjomā
salekšķēt padarīt kaut ko netīru
pievaldīt padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos)
aizcirst durvis (kaut kam) padarīt ko neiespējamu, nepieejamu, nepieļaut ko
sabiezināt padarīt koncentrētu, arī ietekmīgu (mākslas darba sastāvdaļu, izteiksmes līdzekli)
krēslināt padarīt krēslainu
sakruzuļot padarīt kruzuļainu
iekuplināt padarīt kuplāku
pakuplināt padarīt kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu)
pabozt padarīt kuplākus (matus)
kuplināt padarīt kuplu vai kuplāku (piemēram, matu sakārtojumu)
izkuplināt padarīt kuplu, kuplāku
piekaitēt padarīt kvēlojoši karstu
pastiprināt padarīt labāku, efektīvāku, arī intensīvāku (darbību, procesu)
aplaimot padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt
lēnīt padarīt lēnāku
nošļipavāt padarīt līdzenu, gludu (piemēram, dziju)
aplīdzināt padarīt līdzenu, nolīdzināt (virsmu vai malu visapkārt)
pietuvināt padarīt līdzīgu (kam), pielīdzināt (ko atšķirīgu)
tuvināt padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes
pupurēt padarīt līdzīgu bērza pumpuriem
egalizēt padarīt līdzīgu, izlīdzināt
cilvēciskot padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam
atmiekšēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
atmiekšķēt padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
kuplināt padarīt lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
ielīksmot padarīt līksmu, iepriecināt
lutināt padarīt ļenganu, mīkstu vai šķidru
ieļodzīt padarīt ļodzīgu
izļodzīt padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu)
izbojāt padarīt ļoti neglītu, nepatīkamu
piecūkot padarīt ļoti nekārtīgu
pieķempāt padarīt ļoti netīru
pieķēpāt padarīt ļoti netīru
piemēslot padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni)
piedzīvot padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu)
piemēslot padarīt ļoti netīru, ļoti notraipīt ar mēsliem (parasti par dzīvniekiem)
piecūkot padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
piegānīt padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni)
pieķērnāt padarīt ļoti netīru; pieķēpāt
izmērcēt padarīt ļoti slapju
atmaidzināt padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
noplicināt padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga
paseklināt padarīt mazāk būtisku, saturīga, padarīt nenozīmīgāku
atvēsināt padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu
noplicināt padarīt mazāk saturīgu, mazāk daudzveidīgu
izlādēt padarīt mazāk spēcīgu (psihisku stāvokli)
attālināt padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; atsvešināt
atsvešināt padarīt mazāk tuvu, draudzīgu; radīt attiecībās vēsumu
saīsināt padarīt mazāku (piemēram, ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu
ieskumdināt padarīt mazliet bēdīgu
iebrūnināt padarīt mazliet brūnu; padarīt mazliet tumšāku
pakuplināt padarīt mazliet daudzveidīgāku, bagātāku (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.); mazliet papildināt
apduļķot padarīt mazliet duļķainu, neskaidru, necaurspīdīgu
pakuplināt padarīt mazliet lielāku, plašāku (piemēram, cilvēku grupu)
palumdīt padarīt mazliet mīkstāku (piemēram, audumu)
apmuļļāt padarīt mazliet netīru (no virsas, no ārpuses)
pieplacināt padarīt mazliet plakanu
paremdināt padarīt mazliet remdenu; pasildīt
parimdināt padarīt mazliet remdenu; pasildīt
iesaldināt padarīt mazliet saldenu
pavoļnīt padarīt mazliet vaļīgāku
pabojāt padarīt mazvērtīgāku, mazāk noderīgu
nomelnīt padarīt melnu
blektēt padarīt melnu, nesalasāmu
noblektēt padarīt melnu, nesalasāmu
samelnināt padarīt melnu, netīru
samelnot padarīt melnu, netīru
mērināt padarīt mērenāku, remdināt
atvaldzināt padarīt miklu, valganu
mīkstot padarīt mīkstāku
pamīkšēt padarīt mīkstāku
uzpūdēt padarīt mīkstāku (cepeti)
miešķināt padarīt mīkstu
uzmīcīt padarīt mīkstu
atlaidināt padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni)
izmīkstīt padarīt mīkstu, atmiekšķēt
izžļidzināt padarīt mīkstu, atmiekšķēt, nekārtīgi mazgāt
lumdīt padarīt mīkstu, lokanu
atmīkstināt padarīt mīkstu, mīkstināt
miltot padarīt miltainu
apmirdzēt padarīt mirdzošu ar savu gaismu
atmitināt padarīt mitru, izmērcēt
mitināt padarīt mitru, izmērcēt
aptaisīt padarīt mitru, slapju
nosiekalot padarīt mitru, slapju, arī notraipīt ar siekalām
stridzināt padarīt mitru, staignu
pajestrināt padarīt možāku, kustīgāku
novilkt bikses (kādam) padarīt nabagu, izputināt, atņemt pēdējo
murzāt padarīt ne tā, kā vajag
atdukņāt padarīt neasu
dildināt padarīt neasu
atstaukāt padarīt neasu, notrulināt
atstūkāt padarīt neasu, notrulināt
uļināt padarīt neasu, trulināt
ulināt padarīt neasu, trulināt
iemīkšķēt padarīt nedaudz mīkstāku
iemīkšķināt padarīt nedaudz mīkstāku
ieslīpināt padarīt nedaudz slīpu
izģeldēt padarīt nederīgu
nobendēt padarīt nederīgu lietošanai (piemēram, ierīci, darbarīku)
izsist no ierindas padarīt nederīgu, neizmantojamu (piemēram, mašīnu, ierīci)
izlopot padarīt nederīgu, nelietojamu; sabojāt
apgrūtināt padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību)
pabojāt padarīt neglītāku, nepatīkamāku
bojāt padarīt neglītu, nepatīkamu
apmantāt padarīt neievainojamu (ar burvestību)
apzāļot padarīt neievainojamu ar burvju zāļu palīdzību
neitralizēt padarīt neitrālu (1)
bružāt padarīt neizskatīgu (nevērīgi lietojot)
mirināt padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem)
apmērdēt padarīt nejūtīgu, anestezēt
apcietināt padarīt nejūtīgu, nepieejamu (attieksmē pret citiem cilvēkiem)
novākt no ceļa padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt
izjaukt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt
sajoksīt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt
imobilizēt padarīt nekustīgu (parasti locekli)
sabojāt padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu); būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte)
uzgrambāt padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas
uzgrambot padarīt nelīdzenu (ceļu), iebraucot grambas
izragāt padarīt nelīdzenu, izkapāt
dangot padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu)
izlīdzināt padarīt nemanāmu, mazāk redzamu
driksināt padarīt nemirkstamu
atsvabināt padarīt nenoslogotu, (kādam pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot (3)
saduļķot padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu)
noslēpt padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu
šuldurēt padarīt nepareizi, šaubīties
apēnot padarīt nepatīkamu, drūmu, samaitāt (ko labu); aptumšot
aizcirst durvis padarīt nepieejamu (ko); pārtraukt saistības (ar ko)
aizžogot padarīt nepieejamu, norobežojot ar žogu; nožogot
graut padarīt nerealizējamu (piemēram, plānu)
nomērdēt padarīt nesāpīgu, nejūtīgu (piemēram, zobu, nervu)
apsegt padarīt nesaskatāmu (par tumsu, miglu, mākoņiem u. tml.)
hidrofobizēt padarīt nesaslapināmu ūdenī (materiālu, virsmu u. tml.)
aptumšot padarīt neskaidru (apziņu, domas u. tml.)
apmiglot padarīt neskaidru (prātu, izpratni, apziņu)
aizmiglot padarīt neskaidru (skatienu) - par alkoholisku dzērienu, slimību u. tml.
aizplīvurot padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis)
aizmiglot padarīt neskaidru, nesaprotamu, grūti uztveramu (piemēram, domu, uzskatu, nolūku)
saduļķot padarīt neskaidru, pretrunīgu (piemēram, apziņu, uzskatus)
piežmiegt padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt
izsist no ierindas padarīt nespējīgu strādāt, aktīvi darboties (cilvēku)
sašūpot padarīt nestabilu
pieķezināt padarīt netīru
pieķockāt padarīt netīru
pieļurbāt padarīt netīru
piesmulēt padarīt netīru
piešmurguļot padarīt netīru
sašmurgāt padarīt netīru
sašmurgulēt padarīt netīru
sekšēt padarīt netīru
šekšēt padarīt netīru
šļurgāt padarīt netīru
piepļeckāt padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām
piešmurgāt padarīt netīru (parasti ēdienu, dzērienu, arī ēdiena, dzēriena trauku)
piesmuļļāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru)
pešmullāt padarīt netīru (piemēram, drānu, slaukot tajā ko netīru); pieslaucīt
pieķeckāt padarīt netīru (piemēram, trauku ar ko mīkstu, lipīgu)
aptraipīt padarīt netīru (vietumis); notraipīt
sastrucināt padarīt netīru un mitru (ar strutām)
pievārtīt padarīt netīru vārtot vai vārtoties; savārtīt
pietraipīt padarīt netīru, aptraipīt
novārtīt padarīt netīru, arī notraipīt, parasti vārtot vai vārtoties pa zemi, nometot zemē
noziest padarīt netīru, arī traipainu; notraipīt
sašļurgāt padarīt netīru, nosmērēt
sakārnīt padarīt netīru, nosmulēt
lekšēt padarīt netīru, nosmulēt, notraipīt
smuļāt padarīt netīru, notašķīt
sableķot padarīt netīru, notraipīt
sacūkāt padarīt netīru, notraipīt
sašmulēt padarīt netīru, notraipīt
sasmurgāt padarīt netīru, notraipīt
sasmurkāt padarīt netīru, notraipīt
saķockāt padarīt netīru, notraipīt (ar ko šķidru, mīkstu)
sazieķēt padarīt netīru, notraipīt (parasti ar ko lipīgu)
piekoskāt padarīt netīru, pieķepinot, piemēram, ar dubļiem, smiltīm
šmucēt padarīt netīru, piemēslot
noļēpāt padarīt netīru, staigājot (pa ko), mīdoties
nomuļļāt padarīt netīru, traipainu
parzāt padarīt netīru, traipīt
savīšķēt padarīt netīru; arī saburzīt
sašmullēt padarīt netīru; notraipīt, savārtīt
sasmuļļāt padarīt netīru; notraipīt; savārtīt
piejoksīt padarīt netīru; piegružot
pieroidāt padarīt netīru; piegružot
piecūkāt padarīt netīru; piegružot, piemēslot
smulēt padarīt netīru; traipīt
smurgaļot padarīt netīru; traipīt
smurgāt padarīt netīru; traipīt
samudžināt padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus)
gāzt no kājām (kādu) padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt
diskreditēt padarīt nevērtīgāku, pazemināt; mazināt (kā) ietekmi, nozīmi
sabojāt padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību)
ieniķot padarīt niķīgu (parasti zirgu)
mistificēt padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu
pacelt pār (ko), arī pacelt pāri (kam) padarīt nozīmīgāku (salīdzinājumā ar ko citu)
kļaut padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu
ietvert padarīt par (kā) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2)
iekļaut padarīt par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu
uzņemt padarīt par (kāda kopuma.) sastāvdaļu, daļu; iekļaut (2)
izākstīt padarīt par ākstu, izsunīt, nozākāt
boļševizēt padarīt par boļševistisku, palielināt boļševiku ietekmi, boļševiku skaitu (sabiedrībā, organizācijā)
saraganot padarīt par burvestību līdzekli
iekausēt padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu (piemēram, mākslas darbā); iekļaut (2)
ņemt gūstā padarīt par gūstekni
kanonizēt padarīt par kanonu 1 (1)
pārlopot padarīt par lopu, zvēru
marginalizēt padarīt par maznozīmīgu; noniecināt
pārkāpt pāri savai ēnai padarīt par nebijušu pieredzēto, piedzīvoto
izslēgt padarīt par neiespējamu, nepieļaut
prostituēt padarīt par prostitūtu
izslēgt padarīt par spēkā neesošu
atcelt padarīt par spēkā neesošu (likumu, pavēli u. tml.); likvidēt (ieviestu kārtību)
nullificēt padarīt par spēkā neesošu, nenozīmīgu; anulēt
izkropļot padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt
komercializēt padarīt par tādu, no kā gūst peļņu
zombēt padarīt par zombiju, noburt un padarīt pakļāvīgu
pārbiezināt padarīt pārāk biezu (parasti pārtikas produktu, ēdienu)
pārpiparot padarīt pārāk piparotu (ēdienu)
pārplānināt padarīt pārāk plānu
pārsaldināt padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu)
pārsālīt padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu)
pārskābināt padarīt pārāk skābu
pārslapēt padarīt pārāk slapju
pārspilgtināt padarīt pārāk spilgtu; arī padarīt ļoti spilgtu
pāršķidrināt padarīt pārāk šķidru
pārtaukot padarīt pārāk taukainu; pievienot pārāk daudz taukvielu
izkoriģēt padarīt pareizu, precīzu; izlabot (2)
izžuldzēt padarīt pārlieku slapju un mīkstu
iemidzināt padarīt pasīvu, trulu (piemēram, apziņu, uztveri, jūtas); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, apziņa, uztvere, jūtas) kļūst pasīvs, truls
saldināt padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku
uzstutēt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei
nostādīt uz kājām padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei (par cilvēku)
personificēt padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām
paļaut padarīt pieejamu (piemēram, kā iedarbībai, ietekmei)
nodot padarīt pieejamu (piemēram, lasītājam, skatītājam iespieddarbu, mākslas darbu)
atvērt padarīt pieejamu, dot iespēju lietot, izmantot
pavērt padarīt pieejamu, izmantojamu, arī īstenojamu (piemēram, iespēju, kādu parādību)
publiskot padarīt pieejamu, zināmu daudziem vai visiem
derināt padarīt piemērotu
izkropļot padarīt pilnīgi kroplu
saglezēt padarīt pilnīgi mīkstu, lipīgu (piemēram, mālus)
bagātināt padarīt pilnvērtīgāku (piemēram, attīrot, papildinot)
apkaikarāt padarīt pinkainu, nosmulēt
uzplacināt padarīt plakanāku
paplacināt padarīt plānāku; sitot (ar āmuru) kaut ko saplacināt
noplacināt padarīt plānu vai plānāku, arī zemu vai zemāku
ieviest padarīt plaši zināmu; padarīt plaši lietojamu
appluskāt padarīt plušķainu, neizskatīgu
apstarot padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml.); apmirdzēt
apspīdēt padarīt priecīgu, gaišu (par jūtām, idejām u. tml); apmirdzēt
apraibot padarīt raibu
apraibināt padarīt raibu (vispāri vai vairākās vietās)
noraibināt padarīt raibu (visu kā virsmu vai tās lielāko dalu)
apvaldīt padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku)
atklāt padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt
atsegt padarīt redzamus (zobus) - piemēram, smejoties
apremdināt padarīt remdenāku
rindināt padarīt remdenu
retināt padarīt retāku (augu kopu vai auga daļas)
izretināt padarīt retākus augus (kādā vietā)
ritmizēt padarīt ritmisku (1) vai ritmiskāku
ritmizēt padarīt ritmisku (2)
ritmizēt padarīt ritmisku (3)
sasūrot padarīt rūgtu
sūrot padarīt rūgtu, sāļu
sūroties padarīt rūgtu, sāļu
atraisīt mēli padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni, ka kļūst runīgs, valodīgs
iemūžināt padarīt saglabājamu atmiņā, padarīt neiznīkstošu
sakritināt padarīt sakrītošu
pasalināt padarīt saldāku (iesalu), uzlejot vārītu ūdeni
atspaidīt padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4)
atspiest padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2)
atmiegt padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī
sakodināt padarīt sāpīgu, savainot ar kodīgām vielām
aizvadīt padarīt saprotamu (domu, ideju u. tml.)
uzbost padarīt sarainu vai pinkainu
rimenēt padarīt sarkanīgu
riminēt padarīt sarkanīgu
apsārtot padarīt sārtu
sārtot padarīt sārtu (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem)
harmonizēt padarīt saskanīgu
iesvīdēt padarīt sasvīdušu
apsausināt padarīt sausāku (parasti no virspuses); apsusināt
kaltēt padarīt sausu (ādu, gļotādu); būt par cēloni tam, ka (āda, gļotāda) kļūst sausa
izvītēt padarīt savītušu, ļaut izkalst
izvītināt padarīt savītušu, ļaut izkalst
bāloties padarīt sevi baltu, tīru vai tādam kļūt
izdaiļoties padarīt sevi daiļu (piemēram, ar rotas lietām); izrotāties, izgreznoties
smulēties padarīt sevi netīru; traipīties
smurgāties padarīt sevi netīru; traipīties
nosusināties padarīt sevi sausu (piemēram, slaukoties)
sacūkāties padarīt sevi smieklīgu
sacūkoties padarīt sevi smieklīgu
izmeimuroties padarīt sevi smieklīgu, izblamēties
sasmērēties padarīt sevi, parasti ļoti, viscaur, netīru
pasīcināt padarīt sīkāku, mazāku, iztukšot naudas maku
iezīmēt padarīt skaidri saskatāmu (piemēram, apgaismojot), izdalīt (uz apkārtējā fona)
apskaidrot padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt skaidrību
atreibināt padarīt skaidru no reibuma
atskaidrot padarīt skaidru; noskaidrot
apmirdzēt padarīt skaistāku, pievilcīgāku (par jūtu izpausmi sejā)
apmirdzēt padarīt skaistu, patīkamu
paskarbināt padarīt skarbāku
saasināt padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.)
skarbināt padarīt skarbu, skābu, nepatīkamu, ar asu garšu
uzglumināt padarīt slidenu
sašļūcināt padarīt slidenu, ieslidināt
lubricēt padarīt slidenu, palielināt slīdamību
bojāt padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu
izbojāt padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt
izbojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt
sabojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu
apstribināt padarīt slimu
nošļaubināt padarīt slīpu
noslīpināt padarīt slīpu
šļaubināt padarīt slīpu
smaidināt padarīt smaidīgu, panākt, ka (kāds) sāk smaidīt
nosmailināt padarīt smailu
noasināt padarīt smailu; nodrāzt
izlopot padarīt smieklīgu, neglītu; (ļauni) izjokot, izmuļķot
piespogot padarīt smieklīgu, piemuļķot
izmērkaķot padarīt smieklīgu; (ļauni) izjokot, izmuļķot
apsmerdēt padarīt smirdīgu
apsmirdināt padarīt smirdīgu, piepildīt ar smaku (smirdoņu)
sasmacināt padarīt smirdošu
nostiprināt padarīt spēcīgu, stabilu, drošu (piemēram, stāvokli, norisi, organizatorisku, formu sabiedrībā)
nospīdināt padarīt spīdīgu (parasti apģērbu), ilgstoši lietojot, arī notraipot ar ko taukainu
satinēt padarīt spīdīgu un gludu kā satīnu
sakvitināt padarīt spīdošu
sabiezināt padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krasu, tās toni)
saasināt padarīt spilgtu, skaidri uztveramu (piemēram, mākslas darba elementu)
apspodrināt padarīt spodru (spožu, spīdīgu)
izspožināt padarīt spožu, mirdzošu
saasināt padarīt spraigu, arī nežēlīgu (piemēram, cīņu, sacensību)
spurdzelēt padarīt spurainu
nostiprināt padarīt stabilu vai stabilāku, arī stingrāku, drošāk izmantojamu
staltināt padarīt staltāku, pašpārliecinātāku
sastingrināt padarīt stingrāku
nostiprināt padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas)
atsvaidzināt padarīt svaigu (parasti gaisu, arī augus); atvēsināt, atveldzēt
svešināt padarīt svešu, atsvešināt
izšaubīt padarīt šaubīgu
sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties
raibīt padarīt šķebinošu, apšķebināt
aizšķiebt padarīt šķību, sašķobīt
novecināt padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā
smīdrināt padarīt taisnu, slaidu
piecirmeņot padarīt tārpainu
sataucēt padarīt taukainu, taukaināku
iztaucēt padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu)
tautot padarīt tautiskāku
tautināt padarīt tautisku
atduļķot padarīt tīrāku, arī tīru (duļķainu šķidrumu)
aptīrīt padarīt tīru (kādu platību); uzkopt (parasti dzīvokli)
notīrīt padarīt tīru, atbrīvojot (piemēram, no netīrumiem, gružiem, traipiem), arī padarīt spodru (kā) virsmu
notraipīt padarīt traipainu, netīru
ārprātināt padarīt traku
aiztracināt padarīt traku, mežonīgu
aptreknot padarīt treknu
aptrulināt padarīt trulu
atālēt padarīt trulu
atasināt padarīt trulu
atbuilēt padarīt trulu
atmurīt padarīt trulu
attrulināt padarīt trulu
tuklināt padarīt tuklu
ieēnot padarīt tumšāku (kā) fonu, apkārtējo daļu
aptumšot padarīt tumšu vai tumšāku (aizsedzot gaismas avotu vai pārtraucot tā darbību)
iededzināt padarīt tumšu, brūnu (parasti cilvēku, viņa ķermeņa daļas) - par sauli; ļaut iedegt
latviskot padarīt tuvāku, atbilstošāku latviešu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt latvisku vai latviskāku
vāciskot padarīt tuvāku, atbilstošāku vācu valodas uzbūvei, sistēmai; padarīt vācisku vai vāciskāku
tuvināt padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības
iztvīcināt padarīt tveicīgu, smacīgu
nodrellēt padarīt urbi neasu
iezīmēt padarīt uzskatāmu (piemēram, kādu apģērba līniju), viegli uztveramu, atšķiramu no pārējā
uzrādīt padarīt uztveramu (piemēram, informāciju par kādu fizikālu lielumu); būt tādam, pēc kā var konstatēt (piemēram, kādu parādību, stāvokli)
parādīt padarīt uztveramu informāciju par noteiktu fizikālo lielumu (par mēraparātiem, mērierīcēm u. tml.)
atvērt padarīt uztveramu, zināmu
pavērt padarīt uztveramu, zināmu
attālināt padarīt vājāk dzirdamu (piemēram, skaņu), skaņas avotam aizvirzoties projām
pieklusināt padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā)
klusināt padarīt vājāk uztveramu; neizcelt
satievināt padarīt vājāku, tievāku
pamīkšēt padarīt valgu
apveldzēt padarīt valgu, samitrināt
attaisīt padarīt vaļēju (apģērbu), atpogājot pogas, atāķējot āķus u. tml.
attaisīt padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); atvērt (2)
atvērt padarīt vaļēju, pieejamu (noņemot vāku, pārsegu, atverot durvis, vārtus, atraisot iesaiņojumu u. tml.); vērt vaļā; attaisīt
atvilkt padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā)
atlaist padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko cieši savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.)
slābināt padarīt vaļīgāku, brīvāku
izpūrināt padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt
izdīžāt padarīt vaļīgu, ļodzīgu
izvēderot padarīt vēderainu
paakstināt padarīt veiklu, možu
dārdzināt padarīt vērtīgāku, celt cenu; vairot cieņu
atvēsināt padarīt vēsāku vai vēsu (gaisu, šķidrumu u. tml.)
apdzesēt padarīt vēsāku; ļaut mazliet atdzist; padzesēt
dziedināt padarīt veselu (ķermeņa daļu)
atvieglot padarīt vieglāku vai vieglu (piemēram, darbu, kādu norisi)
nolīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā; izlīdzināt
izlīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzīgu (kam), parasti, novēršot atvirzes no vajadzīgā, vēlamā
pielīdzināt padarīt vienādu (ar ko), līdzvērtīgu (kam)
novienādot padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu
atsaldēt padarīt vienaldzīgu, atsvešināt
aizmidzināt padarīt vienaldzīgu, miegainu; vājināt, mazināt (modrību, aktivitāti)
novienkāršot padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot
izlīdzināt padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml)
aptaurēt padarīt vientiesīgu, domāt nespējīgu
ievingrināt padarīt vingru, lokanu
maskulinizēt padarīt vīrišķīgu, vīrieša tēlam atbilstošu
izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
izcaurumot padarīt viscaur caurumainu (piemēram, kādu priekšmetu)
sasmurguļot padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņorgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņurkāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem
sašņurgāt padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt
izplacināt padarīt viscaur plānāku (piemēram, sitot ar āmuru)
saraibot padarīt viscaur raibu
izraibināt padarīt viscaur raibu, būt par cēloni tam, ka kļūst viscaur raibs
palielināt padarīt vizuāli lielāku (priekšmetu, tā attēlu)
izpaust padarīt zināmu
izplūdināt padarīt zināmu
izdaudzināt padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt
paziņot padarīt zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā
piekārt pie (lielā) zvana padarīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
izadaudzināties padarīt zināmu daudziem, visiem
nopludināt padarīt zināmu plašākai sabiedrībai
pavēstīt padarīt zināmu, izpaust rakstveidā
publicēt padarīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem
gaismot padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; apgaismot (3), izglītot
apgaismot padarīt zināšanām, atziņām bagātāku; izglītot
izausīt padarīt žiglu, uzmudināt
iedot prātu padarīt, arī izaudzināt prātīgu, gudru
nodarīt padarīt, paveikt (darbu, darbību); [izdarīt]{s:2381}
opus operatum padarīts, izpildīts darbs
izlaist dejas soli padejot
izlocīt kājas padejot
padeves nevienmērīgums padeves nevienmērība
padeves spēks padeves virzienā vērsta pretestības spēka komponente
maksāt meslus padevīgi darīt ko, piekāpties kā priekšā
staigāt pa drāti padevīgi, paklausīgi izpildīt jebkuru pavēli
iet kāda pavadā padevīgi, paļāvīgi rīkoties pēc cita gribas, pakļauties kādam
mīksts kā pūpēdis padevīgs, jūtīgs
Oenanthe fistulosa padiļļu suga
ūdens padille padiļļu suga ("Oenanthe aquatica"), indīgs augs, kas aug stāvošos vai lēnos ūdeņos, krastmalās, purvainēs
iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi)
pakustināt smadzenes padomāt
pagrozīt (biežāk palauzīt) galvu padomāt, pagudrot
palauzīt galvu padomāt, pagudrot
padoma devējs padomdevējs (1)
konsultors Padomdevējs, piesēdētājs, piem., pāvesta kongregācijās, bīskapu padomēs
padomdevējinstitūcija padomdevēju institūcija
interneta darbības padome padome, kas ir atbildīga par interneta standartu veidošanu un interneta biedrības darbības koordinēšanu
conseil Padome, padoms
Homo soveticus padomju cilvēks
refjuzņiks Padomju ebrejs, kuram padomju gados bija atteikta atļauja emigrēt; persona, kura atsakās pieņemt kādu situāciju vai priekšlikumu; disidents; refuzniks; refjuzniks
Marksisma ļeņinisma universitāte padomju izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā apguva marksismu ļeņinismu
jehovists padomju laikā lietots, nekorekts starptautiskās reliģiskās organizācijas "Jehovas licinieki" dalībnieka apzīmējums
jehovieši padomju laikā lietots, nekorekts starptautiskās reliģiskās organizācijas "Jehovas licinieki" dalībnieku apzīmējums
piemājas saimniecība padomju laikā personīgā palīgsaimniecība, parasti - augļu un sakņu dārzs
Rudzātu pagasta teritorija padomju laika teritoriālajos pārkārtojumos daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota Rožupes pagastam, savukārt neliela daļa bijušā Turku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rudzātu pagastam
piemājas zeme padomju laikā zemes gabals, kas nodots lauku iedzīvotāju ģimenei personīgās palīgsaimniecības ierīkošanai
padlaiki padomju laiki
tautas saeima padomju okupācijas apstākļos 1940. g. 14.-15. jūlijā ievēlētā augstākā likumdošanas institūcija Latvijā, kas 1940. g. 25. augustā tika pārdēvēta par LPSR Pagaidu Augstāko padomi
krievu laiki padomju okupācijas laiks (Latvijā)
14. jūnija deportācija padomju okupācijas varas īstenota masveidīga iedzīvotāju izvešana no Latvijas 1941. g. 14. jūnijā
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju
padomija Padomju Savienība, padomju valsts
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana
mācīšana padomu, norādījumu došana, pamācīšana
akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks
baltais karogs padošanās zīme (parasti karā)
balts karogs padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals
pacelt baltu karogu padoties
mesties (kāda) apkampienos padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu
satinella Padrēbes (oderu) audums atlasa sējumā, stipri spožs, lieto puszīda padrēbes satīna atvietošanai
padzisināt Padzesināt, padzesēt
iestrīķēšana padziļinājuma izveide iesietas grāmatas vākā, lai atvieglotu tās atvēršanu
rieva padziļinājums iesietas grāmatas vākā, lai atvieglotu tās atvēršanu
gultne padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst (piemēram, upes vai strauta) ūdens
krājkasīte padziļinājums, rieva starp dibena vaigiem sēžas rajonā (par cilvēku)
ierīvēt sāli rētās padziļināt ciešanas ar jaunām sāpēm
padzerdināt Padzirdināt, padzirdīt
triekt ellē (kādu) padzīt
patriekt (arī aiztriekt) ratā (arī uz elli) padzīt, aizdzīt
pavadīt ar kruķi padzīt, izraidīt (kādu, parasti lielās dusmās)
aizlecināt padzīt, likt aizlēkt projām
pakaņģerēt Padzīt, padzenāt
nelabojams (arī zvērināts) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā
zvērināts (arī nelabojams) vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus)
pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts
PMAP Pagaidu militārā administratīvā padome (Etiopijā)
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
Rembates pagasta teritorija pagasta teritorijai padomju laikā pievienotas daļas no bijušā Ogresgala un Suntažu pagasta, savukārt daļa no pirmskara Rembates pagasta teritorijas pievienota Lēdmanes pagastam
Tabores pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Vecsalienas, Skrudalienas un Laucesas pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Skrudalienas pagasta ziemeļu daļu
Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu
Baltinavas pagasts pagasts Balvu novada dienvidaustrumos (2009.-2021. g. patstāvīgs novads), pirms 2. pasaules kara tā teritorija bija nedaudz mazāka, jo padomju gados daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un Salnavas pagastam, savukārt daļa bijušā Tilžas pagasta platības iekļauta atjaunotajā Baltinavas pagastā; bijušais nosaukums krieviski — Baltinovskaja
Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu
Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu
Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja
Vaidavas pagasta teritorija pagasts izveidots 1894. gadā, padomju laika administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa no bijušā Ķieģeļu pagasta
Rožkalnu pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Rimeicānos (teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Kalupes pagasta ziemeļu daļu un bijušā Līvānu pagasta dienvidaustrumu malu), robežojas ar Upmalas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas un Līvānu novadu
Vērēmu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sondoros, robežojas ar Rēzeknes pilsētu, Ozolmuižas, Audriņu, Ilzeskalna, Bērzgales, Lendžu un Griškānu pagastu: pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tajā iekļauta bijušā Makašēnu pagasta dienvidaustrumu daļa, bijušā Bērzgales pagasta dienvidrietumu daļa un bijušā Rēznas pagasta ziemeļrietumu mala
Saulkrastu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, no trim pusēm aptver Saulkrastu pilsētu, robežojas ar Sējas pagastu un Ādažu novadu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem nelielu daļu bijušā Pabažu un Bīriņu pagasta teritorijas
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja
Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu
Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja
samižģēt Pagriežot padarīt sāpīgu; arī izmežģīt
saļumēt Pagriežot padarīt sāpīgu; sastiept; arī izmežģīt
samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml., padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu); arī izmežģīt
padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci)
papunkterēt Pagudrot, padomāt
izkustināt kājas paiet, paskriet kādu gabalu; arī padejot
pakustēties Paiet, pastaigāt; arī padarboties, pastrādāt
palocīt kājas Paieties, paskrieties; arī padejot
kaskādpadeve pakāpeniska lokšņu padeve
kurlināt pakāpeniski padarīt kurlu
krāt pakāpeniski padarīt spēcīgāku (psihisku, parasti negatīvu, stāvokli)
sub- Pakārtots, padots (piem., subordinācija)
obēdiencija Paklausība, padevība
ņarga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
ņērga Paklīdis, nonīcis, bet spītīgs radījums, kas nepadodas
padūdot Paklusu padziedāt, arī paspēlēt
mesli Pakļaušanās, padošanās, arī piekāpšanās (kam)
angliskot pakļaut (ko) angļu valodas vai kultūras ietekmei; padarīt anglisku vai angliskāku
pieveikt pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt
Ārciems Pāles pagasta teritorijas nosaukums padomju laikā
laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus
aktivēt Palielināt aktivitāti (2); padarīt aktīvu 1(2)
pabūdīgs Paliels, padrukns, ar platām krūtīm
pabestrs Paliels, padūšīgs
kubla kausi palīgierīce betona padošanai būvlaukumā no automašīnām ar celtni tieši uz iestrādes vietu
aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts)
pačigānēt Palūgt; padiedelēt
padakarēt Palūgt; padiedelēt
pačigānēties Palūgties; padiedelēties
pačingāties Palūgties; padiedelēties
uztaustīt Pamanīt, uztvert, arī padarīt saskatāmu (par skatienu, arī optisku ierīci)
blusīt Pamatīgi apkrāpt, padarīt kādu par muļķi; vairākkārtīgi knaibīt
samīkstināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst, parasti ļoti, gļēvs, vājš, padevīgs
pārvērst panākt, būt par cēloni, ka (kāds, tā psihes, rakstura, personības īpašības) pārveidojas; padarīt (kādu) par ko citu; arī pārveidot (3)
liekt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas
saliekt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas, parasti pilnīgi
pakļaut panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); padarīt (ko) atkarīgu (no kā)
precizēt panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piemēram, datus), padarīt precīzāku vai precīzu
pakļaut panākt, ka (kas), parasti cēloniski, nosaka (ko citu), padara (to) atkarīgu (no kā cita); būt tādam, kas nosaka (ko citu), no kā ir atkarīgs (kas cits)
kallitipija Paņēmiens fotogrāfiski kopēt papīrus, kas dzelzs oksīda sāļos padarīti jutīgi un ko pēc kopēšanas attīsta sudraba nitrāta, nātrija nitrāta un amonjaka šķīdinājumā
mecotinta paņēmiens vara iespiedformu izgatavošanai ar rokām - ar speciāliem instrumentiem metāla plāksni padara raupju attēla redzamajās vietās, pēc tam izpulē laukumus, kas nav nepieciešami attēla atveidošanai
izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas
piepeļņa Papildu samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu
traktorpadeve Papīra padeves kontroles metode, izmantojot caurumus papīra malās un zobus uz vadības riteņa
balināšanas iekārta papīrražošanas iekārta, kurā papīrmasai tiek pievienotas vielas, kas padara papīru baltāku
kalandrēts papīrs papīrs, kas apstrādāts, to izlaižot caur papīrmašīnas kalandru, lai struktūru padarītu blīvāku, bet virsmu – no abām pusēm vienmērīgāku un gludāku
sānu rezerves paplašināti vai padziļināti sāngrāvji ceļa brīvjoslās, lai iegūtu uzbērumu veidošanai vajadzīgo grunts daudzumu un novadītu no ceļa ūdeni
parizgoties Paplosīties, padauzīties
papokņīt Papļaukāt, padunkāt
uzballēt Papriecāties, padejot ballē
padraškot Papriecāties, padraiskoties
pačagināt Papurināt (lai padarītu porainu, irdenu, apvērstu u. tml.)
ķausis par biezu padevies ēdiens; biezenis
atstrīķēt par daudz un nemākulīgi strīķējot padarīt neasu
novazāt pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
novalkāt pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu
pārsaldināt pārāk izskaistināt (ko, parasti mākslā); padarīt pārāk sentimentālu
sastiept pārāk strauji, stipri stiepjot nepareizā virzienā (locekli), izraisīt (tā mīksto audu) daļēju plīsumu, arī padarīt (to) sāpīgu
aušanas pamatne paralēlu šķēru pavedienu uztinums, ko novieto steļļu aizmugurē un no kā aušanas laikā tiek padoti šķēri uz auduma veidošanas zonu
žīdauka Parastā ieva ("Prunus padus")
žīdavs Parastā ieva ("Prunus padus")
kaut parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties
klajā parasti savienojumā "laist klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
rakt parasti savienojumā ar "zemē": novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi
kaunuma utis parazīti, kas dzīvo kaunuma, padušu, bārdas, retumis galvas matos
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību
supermenis Pārcilvēks; varonis, kas apveltīts ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; vīrietis ar izciliem fiziskiem dotumiem
Delfu orākuls pareģošanas vieta, ko esot dibinājis Apollons un kas kļuva par vispāratzītu grieķu padomdevēju politiskajos, koloniju dibināšanas un citos jautājumos
nostādīt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
uzstutēt uz kājām Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
uzvest uz ceļa Pareizi ievirzīt, padarīt stabilu (piemēram, uzņēmumu, saimniecību)
katisma Pareizticīgajā baznīcā katra no divpadsmit daļām, kurās ir iedalīta psalmu grāmata
aizmiglot Pārklājot ar ūdens pilieniem, padarīt vāji caurredzamu
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.)
cistinoze Pārmantota defekta klīniskās izpausmes, ko nosaka gēnu mutācija; liesā, limfmezglos, kaulu smadzenēs atrod cistīna kristālus; rahītiskās pārmaiņas nepadodas D vitamīna terapijai
seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis
pārgāzēt Pārmērīgi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes motorā)
pameņģēties Parotaļāties, arī pajokoties, padraiskoties
Dvietes ezers pārpurvojies ezers Dvietes senlejas glaciālajā padziļinājumā, Augšdaugavas novada Pilskalnes un Dvietes pagastā, platība - 80 ha
konsultēties Pārrunāt, noskaidrot kādu jautājumu (ar speciālistu); saņemt padomu, paskaidrojumus (kādā jautājumā)
legislatūra Pārstāvības institūcijas (parlamenta, municipālās padomes) vai vēlētas amatpersonas (prezidenta, gubernatora, mēra) pilnvaru laiks
reģenerēt Pārstrādājot atjaunot (piemēram, izmantotai vielai, ierīcei) sākotnējo ķīmisko sastāvu un fizikālās īpašības, padarot (to) derīgu turpmākai izmantošanai
izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā
E331 pārtikas uzlabotājs - nātrija citrāti, antioksidants, skābuma regulētājs, iespējamā iedarbība - var izraisīt dažu zāļu izdalīšanos ar urīnu, padarot tās vai nu mazāk iedarbīgas, vai iedarbīgākas
nolikt ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem
padeves kārba pārvadu kārba padeves regulēšanai
padome pārvaldes, administratīva vai padomdevēja institūcija, ko ievēlē vai ieceļ, lai risinātu uzraudzības, uzņēmuma darbības stratēģijas u. c. jautājumus
uzķīlēt Pārveidot, padarīt ātrāku
uzčinīt Pārveidot, salabot, padarīt ātrāku
satjūningot Pārveidot, uzlabot, padarīt ātrāku
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu (dabiskajai formai, izskatam)
agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju)
pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai
racionalizācija Pasākumu kopums, kuru mērķis ir padarīt (ko, parasti darbību, norisi ražošanā, arī ražošanas produkciju) lietderīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.; šādu pasākumu kopuma realizēšana
WBC Pasaules Boksa padome, nodibināta 1963. gadā (angļu "World Boxing Council")
PCTP Pasaules Ceļojumu un tūrisma padome - starptautiska organizācija, ko veido dažādu tūrisma sektoru pasaulē lielāko uzņēmumu pārstāvji
kosmocentrisms Pasaules skatījums, kurā par galveno uzskata kosmosu un tajā valdošo kārtību, pieņemot, ka dievi gan pastāv, taču, tāpat kā cilvēki ir pakļauti kosmosā valdošajai kārtībai, padoti tā likumiem
pasitināt Pasist, padauzīt
ievadīt Paskaidrojot, iepazīstinot (piemēram, ar kādu parādību), padarīt (to) saprotamu, zināmu
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.)
pasteigt Paspēt (ko padarīt laikā)
pamalties Pastaigāt, pabraukāt; arī padrūzmēties
Upenieku pagasts pastāvēja bijušajā Preiļu rajonā 1990.-1992. g., pārdēvēts par Sīļukalna pagastu; teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver pirmskara Galēnu pagasta ziemeļrietumu daļu un bijušā Stirnienes (Stirnienas) pagasta dienvidaustrumu daļu
Viestura ciems pastāvēja padomju laikā tagadējā Šķēdes pagastā
aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību)
sabiezināt Pastiprināt, arī padarīt biežu (kādu darbību); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, norise) pastiprinās, kļūst biežs
aktualizēšana Pastiprinātas uzmanības pievēršana, padarot (ko) aktuālu
padzievāt Pastrādāt, padarīt
berzes pašpielicējs pašpielicējs, kurā lokšņu materiāls tiek atdalīts no rīses un padots tālāk uz iespiedmašīnu vai locīšanas iekārtu ar rotējošiem gumijotiem veltnīšiem, nevis piesūcekņiem
pašvaldības nodeva pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā likumā paredzētajos gadījumos
apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes
relatīvā patiesība patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma
pajārēties Patrokšņot, padraiskuļoties
saliekties deviņos līkumos paust padevību, pakļāvību, glaimot, zemoties
sešpadsmitdaļpauze Pauze, kuras ilgums atbilst vienai veselas pauzes sešpadsmitajai daļai
nosagrozīties Pavadīt laiku, lēni kustoties un neko nepadarot
pavējot Pavēdināt, arī padzisināt (parasti telpu)
nodzīvot Paveikt, padarīt (darbu); no kopt (piemēram, lauku)
apdarīt Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
apdarīties Paveikt, padarīt (daudzus vai visus darbus)
apsapravīties Paveikt, padarīt visus darbus
pabeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam
nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt (1)
apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt
padārdzinājums paveikta darbība, rezultāts --> padārdzināt
padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (1)
padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (2)
padziļinājums paveikta darbība, rezultāts --> padziļināt (3)
pagarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piemēram, priekšmetam), kas padara (to) garāku
pasvītrojums paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1); svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
Rokas augšā! pavēle pacelt rokas un padoties
paskatīties Pavērot, padomāt, pārbaudīt (pirms kā izlemšanas, uzsākšanas, pamēģināšanas)
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu
sačunčināt pavirši (kādu darbu) padarīt, (kādu priekšmetu) pagatavot
pazvelt Pavirši padarīt
savīžot Pavirši padarīt
apgūbāt Pavirši padarīt (darbu)
saķēburot Pavirši, nejēdzīgi padarīt (kādu darbu)
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam
pacelt rokas pavirzīt rokas uz augšu par zīmi, ka padodas
piezemēt Pazemināt, padarīt ikdienišķu, parastu
izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust
zefiroti pēc jūdaistu kabalistiskā misticisma mācībām iezīmes, kas raksturo Dieva aktus un padara viņu zināmu
Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū
kampaņa pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā)
nošķīstīt pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru
nošķīstīties pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru
postsovjetisks Pēcpadomju
akseleratora pedālis pedālis, ar kuru maina darbmaisījuma padevi motora cilindrā
klāja iedobums peldlīdzekļa klāja padziļinājums
penalti Pendelis - vienpadsmit metru soda sitiens futbolā
pulsējošais taisnteces gaisa reaktīvais dzinējs periodiskas darbības gaisa reaktīvais dzinējs ar siltuma padevi, kad paaugstinās spiediens gāzes plūsmā; lieto lidmašīnās, lādiņos un bezpilota lidmašīnās, kuras izmanto par mērķiem
bajāru dome periodiski sasaukta vai pastāvīga padomdevēja iestāde pie Krievijas kņaziem, izveidojās 9.-10. gs., atcelta 1711. g.
perforācija periodisku, nelielu iegriezumu veidošana, lai novērstu lokāmo burtnīcu pabiezinājumus muguriņas locījuma vietā, kā arī lai padarītu ērtāku dokumentu, čeku grāmatiņu, kalendāru, pastmarku lietošanu
iepērt Peroties padarīt (pirtsslotu) lokanu, mīkstu, piekļāvīgu
spīčraiters persona (vadītāja padomnieks, palīgs u. tml.), kas raksta runas, referāta tekstu citai personai, kura uzstājas kā autors
apakšnieks persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais
adoptētājs persona, kura ir vismaz divdesmit piecus gadus veca un vismaz astoņpadsmit gadus vecāka par adoptējamo; adoptējot bērnu, tā iegūst ar viņu radniecības tiesiskās attiecības
paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem
Petropavlovska Petropavla, padomju laikā lietots pilsētas nosaukums
pitnariks piecpadsmit
piecpadsmitkapeika Piecpadsmit kapeiku monēta
ceturtdaļstunda Piecpadsmit minūtes
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums
kvindecemvīru Piecpadsmit vīru
piecpadsmits Piecpadsmitais
nagpiedurkne piedurkne bez paduses daļas
reglāna piedurkne piedurkne, kura no paduses slīpi pāri plecam tiek iestrādāta kakla izgriezumā
naratīva pieeja pieeja sociālajā darbā, kas fokusējas uz padziļinātu cilvēka pieredzes izpratni un sociālajām nozīmēm stāstos, ko cilvēki stāsta par sevi, attiecībām ar citiem, savas dzīves notikumiem, iecerēm un mērķiem; stāstījuma pieeja
DDP piegādāts ar nodevas samaksu (angļu "delivered duty paid") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
DDU Piegādāts bez nodevas samaksas (angļu "delivered duty unpaid") - pārdevējs izpilda savas saistības piegādāt preces, kad tās ir padarītas pieejamas noteiktajā vietā valstī, uz kuru preces importē
pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību)
latviskošana Pielāgošana, padarot atbilstošu latviešu valodai, tās īpatnībām, struktūrai
asimilēt Pielīdzināt sev, padarīt sev līdzīgu (tautu, cilvēku grupu)
asimilēt Pielīdzināt, padarīt (kādu valodu) sev līdzīgu (par valodu)
pieķēzīt Piemēslot (1); padarīt ļoti netīru, neizmantojamu
darbs Pienākums, uzdevums; tas, kas jāpadara
laimots Piepildīts, padarīts laimīgs
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
posa piepju sēņu masa, kas sārma iedarbībā tiek padarīta mīksta un sarullēta brūnos, mīkstos gabalos; poss
piepīt Piesaistīt, iesaistīt (kādā, parasti nevēlamā, pasākumā, stāvokli), padarīt par (kāda, parasti nevēlama, pasākuma) līdzdalībnieku, līdzzinātāju
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt
piedauzīt Piesitot (pie kā), atsitot (pret ko), padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu.)
aizsmirdināt Piesmirdināt; padzīt ar smaku
saliekt ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam
saliekt gredzenā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt
saliekt āža ragā piespiest būt paklausīgam, padevīgam, pārmācīt, pieveikt
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt
sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi)
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku
darotīt Piešūt (auduma gabalu), lai padarītu garāku apģērbu
izgurdināt Pietiekami nogurdināt, padarīt piekusušu
atgalēt Pievārēt, padarīt
izlauzt zobus pieveikt, padarīt nekaitīgu; bargi pārmācīt
piekļaut Pievienojot (kādam kopumam, sistēmai), padarīt par (tās) sastāvdaļu, dalu
atšķaidīt Pievienojot (šķīdumu), samazināt (kā) koncentrāciju, arī padarīt (ko) šķidrāku
papildināt Pievienot (piemēram, izstrādājumam, veidojumam) kādu detaļu, elementu (lai padarītu to lietderīgāku, glītāku u. tml.); būt par cēloni tam, ka (piemēram, izstrādājums, veidojums) kļūst lietderīgāks, glītāks u. tml.
dienasgrāmata Piezīmes pa dienām par pieredzēto, padarīto, par saviem pārdzīvojumiem, pārdomām u. tml. (ko raksta atsevišķs cilvēks, retāk kolektīvs)
svētināt Pildīt ar svētumu, padarīt svētu
pilka Pile padegunē
piepilināt Pilinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
nopilināt Pilinot (ko), ļaujot pilēt (kam), padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ar to); izdalot pilienus, padarīt slapju, mitru, arī notraipīt (ko)
radikālā modificētā mastektomija pilnīga mastektomija ar paduses limfadenektomiju, bet saglabājot krūšu muskuļus
pieninnāties pilnīgi padzerties
pienennāties pilnīgi padzerties (pienu, tēju u. tml.)
pazudināt pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu)
pārstāvniecības vara pilnvaru kopums, ko ir deleģējusi tauta vai tās daļa ievēlētiem pārstāvjiem, kuri ir apvienoti speciālā koleģiālā institūcijā (parlamentā, municipiālā padomē) uz stingri noteiktu laiku, kā arī pašu pārstāvniecības varas institūciju kopums
pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību)
Herāta pilsēta Afganistānā ("Herat"), vilajeta administratīvais centrs, 349000 iedzīvotāju (2006. g.), kādreiz bijis kultūras centrs ar skaistu apbūvi, ko padomju karaspēks iznīcinājis
Armavira pilsēta Armēnijā (_Armavir_), marzas administratīvais centrs, 33600 iedzīvotāju (2011. g.), padomju laikā saucās "Oktemberjana"
Širvana pilsēta Azerbaidžānā, piestātne Kūras krastā, pilsētas tiesības kopš 1954. g., padomju laikā saucās Alibairamli
Spadafora pilsēta Itālijā ("Spadafora"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
Zapadnaja Dvina pilsēta Krievijā, Tveras apgabala rietumos, Daugavas (Zapadnaja Dvinas) kreisajā krastā, 8630 iedzīvotāju (2014. g.)
Čačaka pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.)
Kraļeva pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.)
Artemivska pilsēta Ukrainā (_Artemivs’k_), Doņeckas apgabalā, 78000 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saucās Bahmuta, padomju laikā – Artjomovska
Priviļļe pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabalā, administratīvi pakļauta Lisičanskas pilsētas padomei, 7700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sosnivka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka
PP Pilsētas padome (spec.)
oldermenis Pilsētas padomes loceklis ASV un Austrālijā
Skuju pilskalns pilskalns Aglonas pagasta Skuju ciemā, ir \~15 m augsts paugurs, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem, plakums - \~45 x 25 m, nogāžu augšdaļa (4-5 m) mākslīgi padarīta stāvāka
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
Rendas pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas kreisajā krastā, ir lēzens, 3-4 m augsts reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm apliec Abava un tās pieteka Mazupīte, ziemeļrietumu puse norobežota ar valni, plakums — ovāls \~40 x 25 m, datējums nav zināms, domājams, ka saistāms ar 1230. g. kuršu padošanās līgumā minēto vietvārdu “Rende”
Aronas pilskalns pilskalns Madonas novada Bērzaunes pagastā, Aronas labajā krastā, Madonas-Pļaviņu ceļa labajā pusē pie Brencēnu mājām, četrstūrains 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, rietumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni un mākslīgi padziļinātu gravu, plaknums 75 x 45 m
Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns
Plāteres pilskalns pilskalns Ogres novada Madlienas pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, kam nolīdzināta virsa un nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — ovāls \~100 x 50 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Saldu Piliņgore pilskalns un senkapi Konstantinovas pagastā, pilskalns ir 13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, rietumu, ziemeļu un ziemeļaustrumu pusē \~4-5 m zem plakuma līmeņa ierīkota 2-2,5 m plata terase, ir ziņas, ka pilskalnā atrastas senlietas un cilvēku kauli, datējums nav zināms
Zabornajas pilskalns pilskalns Višķu pagastā, \~13 m augusts, savrups paugurs Tartaka labajā krastā, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, apliec terase, plakums — \~70 x 60 m, bijis apdzīvots 5.-8. gs.
Vīnakalns pilskalns, kas atradās Tīnūžu pagastā, bija morēnu paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakumu (platība - 420-460 kvadrātmetri), apjozusi 6-10 m plata nocietinājumu josla ar valni, koka aizsargsienu un ieeju ziemeļu pusē, norakts ap 1970. g. būvējot Rīgas-Ogres autoceļu
mudehāri Pireneju pussalas musulmaņi, kas tur palika pēc tam, kad maurus no turienes padzina
tepējums Plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādāts tepes kopums; masa, ar ko tepē
iegrebe Plakans padziļinājums
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu
plasticēšana Plastikācija - materiāla termiskā un (vai) mehāniskā apstrāde, lai padarītu to plastiskāku
tepe Plastiska masa (parasti cietējoša), ko lieto, piemēram, plaisu, padziļinājumu aizziešanai, blīvēšanai
vērstava Platas dakšas, ko izmanto kulšanas laikā labības padošanai kuļmašīnā
breijāt Plaucēt (miltus, lai padarītu mīklu saldu)
ieplakt Plokot ieveidot, radīt padziļinājumu, pazemināties līmeņa ziņā (piemēram, par zemes virsu, slāni)
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku
applūkt Plūcot padarīt tukšu, kailu (piemēram, kādu vietu, koku)
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku
applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu
pieplančāt Plunčājoties (ūdenī) padarīt to netīru un izšļakstīt
izurgot Plūstot padarīt (ko) rievainu, nelīdzenu (par ūdeni)
izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu, arī noārdīt (piemēram, iezi) - par ūdeņiem
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež
politruks Politiskais komisārs un kontrolieris padomju armijā, sīks politikānis; poļitruks
popa Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
popājs Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
popiens Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
pops Polsterējums, mīksta padrēbe zirga sakām, mēbelēm (krēsliem)
Dieva auss populāra kafejnīca Rīgā, kas padomju okupācijas gados bija ierīkota pareizticīgo draudzei atsavinātā katedrālē pilsētas centrā
eļļas spiedne portatīva ierīce eļļas vai konsistentas smērvielas padevei ar spiedienu; ar eļļas spiedni eļļu iespiež spēkratu ziežvārstos, karteros un citās slēgtās eļļošanas vietās
pneimatiskais kalibrators portatīva mēriekārta motoru degkameras tehniskā stāvokļa pārbaudei, izmantojot saspiesta gaisa padevi motora cilindros; dažkārt to sauc arī par pneimotesteri
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību; vakcīna (1)
Dravnieki Preiļu novada Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Polkorona" bijušais nosaukums padomju laikā
pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna
14. jūnija demonstrācija pret padomju okupāciju vērsta protesta akcija 1987. g. 14. jūnijā Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, 1941. g. 14 jūnija deportāciju upuru piemiņai
pretskrāpējumu Pretskrāpējumu tērauds - nerūsējošais tērauds, kura virsma apstrādāta ar slāpekļa un oglekļa atomiem, padarot to sevišķi izturīgu, jo tērauda kristāliskā struktūra absorbē atomus virsmas iedobēs, tāpēc šādā materiālā tikpat kā nevar ieskrāpēt
atto- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g = 0,000000000000000001 g.
ato- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daļu nosaukumu veidošanai; nozīmē 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē), piem., 1 ag (atograms) = 10^-18^ g.
peta- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai, kas nozīmē - desmit piecpadsmitajā pakāpē
tera- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - desmit divpadsmitajā pakāpē, 10^12^, apzīmējums - T; piem., 1 TN (teraņūtons) = 1000000000000 N
eksa- Priedēklis fizikālo lielumu mērvienību daudzkārtņu nosaukumu veidošanai; nozīmē - kvintiljons jeb miljards miljardu, t. i. 10 astoņpadsmitajā pakāpē, apzīmējums - E, piem., 1 Em (eksametrs) = 10^18^ m = 1000000000000000000 m jeb desmit astoņpadsmitajā pakāpē metru
pavēle Priekšnieka mutvārdu vai rakstveida rīkojums padotajiem; attiecīgais teksts, dokuments
proenterons Priekšzarna, embrija entodermas caurulīte no rīkles membrānas, ietverot žaunu zarnu, līdz dzeltenuma ejas atiešanas vietai; no tā attīstās rīkle, plaušas, barības vads, kuņģis, aknas, daļa divpadsmitpirkstu zarnas; to apasiņo trijzaru stumbrs
datnes dzēšana process, kurā datne tiek padarīta par nelietojamu. Izšķir divus datņu dzēšanas veidus: fizisko un loģisko
elektroniskā programmatūras izplatīšana programmatūras un programmatūras jauninājumu izplatīšana, nevis individuāli instalējot programmatūru katrā datorā atsevišķi, bet gan padarot šos produktus pieejamus internetā
allēns Propadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis ar kumulētām dubultsaitēm, bezkrāsaina gāze
rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.)
aizpūderēt Pūderējot padarīt neredzamu vai mazāk pamanāmu
nopulēt Pulējot padarīt spīdīgu, spožu
pusseptiņi Pulksteņa laika moments: astoņpadsmit trīsdesmit minūtes
sešpadsmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem
četri Pulksteņa laika moments: četras stundas pēc divpadsmitiem; sešpadsmit
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem
astaīņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem
astaņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai divdesmit četriem
pustrīs pulksteņa laika moments: četrpadsmit trīsdesmit minūtes
pusastoņi Pulksteņa laika moments: deviņpadsmit trīsdesmit minūtes
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem
divi Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem; četrpadsmit
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem
pusdiena Pulksteņa laika moments: divpadsmit
pusviens Pulksteņa laika moments: divpadsmit trīsdesmit minūtes
septiņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem
pieci Pulksteņa laika moments: piecas stundas pēc divpadsmitiem; septiņpadsmit
pusčetri Pulksteņa laika moments: piecpadsmit trīsdesmit minūtes
septiņi Pulksteņa laika moments: septiņas stundas pēc divpadsmitiem; deviņpadsmit
pusseši Pulksteņa laika moments: septiņpadsmit trīsdesmit minūtes
seši Pulksteņa laika moments: sešas stundas pēc divpadsmitiem; astoņpadsmit
puspieci Pulksteņa laika moments: sešpadsmit trīsdesmit minūtes
piecpadsmit Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem
trīs Pulksteņa laika moments: trīs stundas pēc divpadsmitiem; piecpadsmit
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem
deveņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem vai trīs stundas pirms divdesmit četriem
pusdivi Pulksteņa laika moments: trīspadsmit trīsdesmit minūtes
trīspadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem
viens Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem; trīspadsmit
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem
pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: vienpadsmit trīsdesmit minūtes
punktīrs Punktēšanas maniere - grafikas iespiedtehnika (dobspiedums), kurā attēlu veido nelieli punktveidīgi padziļinājumi metāla plātnē vai uz grunts, ko pēc tam kodina
uzpužināt Purinot, bužinot padarīt irdenāku, čauganāku, kuplāku
Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs
vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze; arī padsmitgadnieks; par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene
puskārtenis pusceļā (par nepadarītu darbu)
pušdarus Pušdarus darītājs - kāds, kurš darbu pa pusei padara un pamet
aizdvašot Pūšot dvašu, padarīt nespodru, neskaidru
izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu (par vēju)
izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju)
papūst Pūšot padzesēt (ko)
aizputināt Putinot pārklāt (ar sniegu, ar kupenām); putinot (sniegu), padarīt (ceļu) nelietojamu vai grūti lietojamu
nodrošināt radīt (kam) priekšnoteikumus, padarīt iespējamu, reālu (piemēram, norisi, stāvokli)
pukšēt radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem)
pukšķēt radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem)
pukstēt radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt (2)
bakšēt radīt īslaicīgu padobju troksni, par ko mīkstu, pasmagu, kas krīt, atsitas pret ko; atskanēt šādam troksnim
paukšēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
paukšķēt radīt īslaicīgu, padobju troksni (piemēram, par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko, arī par ko sprāgstošu); atskanēt šādam troksnim
noplokšēt radīt īslaicīgu, padobju, paklusu troksni; noskanēt šādam troksnim
purkšēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
purkšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
takšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem
pukšēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
pukšķēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem
pukstēt radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu); atskanēt šādiem trokšņiem; pukšķēt (1)
samudžināt radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības)
guldzēt radīt padobjas mainīga skaļuma skaņas (parasti par smiekliem); atskanēt šādam skaņām
brakšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brākšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brakšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brākšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
žvurkstēt radīt padobju rūcošu vai sprakšķošu troksni, piemēram, par sausiem priekšmetiem, kas deg; atskanēt šādam troksnim
dipēt radīt padobju soļu troksni
bakšķēt radīt padobju troksni (kam pasmagam atsitoties pret ko vai saskaroties ar ko); atskanēt šādam troksnim
blorkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
blurkšēt radīt padobju troksni (piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem); atskanēt šādam troksnim
zlakšēt radīt padobju troksni, piemēram, kam pasmagam atsitoties pret ko, krītot; atskanēt šādam troksnim; blīkšēt
žvorkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
žvurkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim; žvorkšēt
zvorkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
zvurkšēt radīt padobju, rūcošu, sprakšķošu troksni, piemēram, degot sausai malkai, žagariem; atskanēt šādam troksnim
ļerkāt radīt padobju, skarbu troksni
ļerkšēt radīt padobju, skarbu troksni
ļerkšķēt radīt padobju, skarbu troksni
ļurdzēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
ļurkšēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
ļurkšķēt radīt padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
bankšķēt radīt padobjus, ne visai skaļus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem
pļokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, ejot smagiem soļiem pa ko mīkstu, slapju); atskanēt šādam troksnim
pokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko, par ko biezu, kas vārās); atskanēt šādam troksnim
plokšēt radīt paklusu, padobju troksni (piemēram, par ko pasmagu, mīkstu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
buknēt radīt paklusu, padobju troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties; atskanēt šādam troksnim
znakšēt radīt paklusu, padobju troksni, piemēram, ko sulīgu laužot, griežot, graužot u. tml.; atskanēt šādam troksnim
pokšināt radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
pokšināties radīt paklusus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemāram, par motoru, kas darbojas)
pokšināt radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi)
pokšināties radīt raksturīgas paklusas, padobjas, citu citai sekojošas skaņas (parasti par ezi)
rubināt radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem)
rībēt radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (par motoriem, ierīcēm)
rībēt radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (parasti par pērkonu)
rībēt radīt samērā spēcīgu, padobju, nevienmērīgu troksni (piemēram, par ko grūstošu, krītošu)
ļurkšķināt radīt vairākkārtīgus padobjus trokšņus (piemēram, par samirkušiem apaviem, arī par šķidrumu, ko saspiež, virza)
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko), padarīt pazīstamu (daudz vai visu)
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli darboties
savainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku vai dzīvnieku), parasti pilnīgi, nespējīgu normāli kustēties, darboties
(pa)sūtīt (arī (aiz)triekt) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem raidīt kādu prom, noraidīt kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
parādīt, kur mūrnieks sienā caurumu atstājis raidīt projām, padzīt
parādīt durvis (kādam) raidīt projām, padzīt; atraidīt
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
uzurkņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, izbojāt (parasti par dzīvniekiem)
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt
iezīme Raksturīga pazīme, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem)
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu
dubultsite Rakstzīmju divkārša drukāšana, lai padarītu to attēlus tumšākus
bagarēt Rakt ar bagaru (parasti upes, ezera gultnē); padziļināt, tīrīt (piemēram, upi)
lesnica Rāmjveidā sastiprināti dēļi, kārtis, ko liek uz ragavām, lai tās padarītu platākas
Gaujaslīči Rankas pagasta apdzīvotās vietas "Rēveļi" bijušais nosaukums padomju laikā
saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu), parasti ievērojami, grumbainu; raucot pavirzīt (sejas daļu), parasti ievērojami
noraudāt Raudot padarīt mitru (parasti seju, vaigus)
rausis Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu
mieles Rauga nogulsnes, padibenes; arī raugs, rauga sēnes
padarīties refl. --> padarīt (1); tikt padarītam
padriskāties refl. --> padriskāt; tikt padriskātam
padziļināties refl. --> padziļināt (1); tikt padziļinātam
padziļināties refl. --> padziļināt (2); tikt padziļinātam
padziļināties refl. --> padziļināt (3); tikt padziļinātam
dodekaedrs Regulārs divpadsmitskaldnis
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu
RP Rektoru padome
kristības Reliģiska darbība, ar ko atbrīvo cilvēku no grēka un padara par baznīcas locekli
Valdaja augstiene reljefa paaugstinājums uz ziemeļrietumiem no Maskavas augstienes, augstākā virsotne - 346 m, apkārtnē sākas Volga, Dņepra un Daugava (Zapadnaja Dvina)
iegruvums reljefa padziļinājums, kas veidojas karsta iežos, iegrūstot pazemes iedobuma griestiem vai arī izkustot apraktam ledum nogulumiežu slānī
kontrmatrica reljefa, paaugstināta, tieši pretēji padziļinātai matricai izgatavota forma, ko izmanto drukai vai reljefspiedumam, kā arī matricu izgatavošanai
vistulieši Rembates pagasta apdzīvotās vietas "Vistuļi" (padomju laikā "Uzvara") iedzīvotāji
rimdināt Remdēt; padarīt remdenu
RP Republikāniskā padome (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" RP)
somatostatinoma Reti sastopams audzējs, kas izdala somatostatīnu; tie ir gk. aizkuņģa dziedzera saliņu šūnu audzēji, kas saistīti ar cukura diabēta attīstību vai anomālu glikoztoleranci; attīstās arī divpadsmitpirkstu zarnā
uzretināt Retināt vēlreiz, padarīt vēl retāku
izretušēt Retušējot izlabot, padarīt skaidru (piemēram, attēlu)
pritani Rezidējošie seno grieķu padomes (būles) locekļi, kas sastāvēja vienā no 10 padomes sekcijām, kuras pēc kārtas nodarbojās ar tekošām valsts lietām
apadījums rezultāts --> apadīt
palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts
ielādināt Rīdot padarīt (suni) niknu
ierīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties
pieninieši Riebiņu novada Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Pieniņi" (padomju laikā arī "Pieneņi") iedzīvotāji
RES Rietumeiropas savienība (RES padome)
RIKAP Rīgas individuālo kinoamatieru padome
RPP Rīgas pilsētas padome
guldzināt Rijot šķidrumu, vairākkārt radīt padobjas skaņas
direktīva Rīkojums, norādījums, ko augstāka institūcija dod zemākām institūcijām, vadītājs - padotajiem
dzīvot ar savu galvu rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem
bražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu (piemēram, ādu, auklu)
izbražāt Rīvējot, berzējot padarīt mīkstu, gludu (piemēram, auklu, audeklu)
šņibis Robveida padziļinājums vai (izliekts) cauruļveida veidojums (trauka malā, sānos šķidruma liešanai, pilināšanai)
lūpa Robveida padziļinājums, izliekums trauka vienā malā liešanai
Rojupe Rojas novada apdzīvotās vietas "Rude" nosaukums padomju laikā
atrakt Rokot atsegt, padarīt pieejamu (ko apbērtu, iestigušu u. tml.)
norakt Rokot ko nost, padarīt līdzenu
atrakt Rokot padarīt pieejamu vai brīvu, tukšu (ko aizbērtu, aizgruvušu u. tml)
parakt Rokot padziļināt, paplašināt (ko)
rakties Rokot, piemēram, padziļinājumu, bedri, virzīties tajā (dziļāk, arī uz priekšu)
pacele Rombveida padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē
indigeti romiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas tika uzlūkoti par Jupitera padomē ietilpstošiem dieviem, kas sargāja dažas pilsētas
Mezentijs romiešu mitoloģijā - etrusku pilsētas Kairas valdnieks, nežēlīgs tirāns; kad pavalstnieki viņu padzina, viņš bēga pie Turna un cīnījās tā pusē pret Aineju
Aka Lārentija romiešu mitoloģijā - gana sieva, Romula un Rema zīdītāja, divpadsmit dēlu māte
Ēgerija romiešu mitoloģijā - nāra, zīlniece un valdnieka Numas Pompilija sieva un labu padomu devēja
Zaķi Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zaķumuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
joņaizsardzība Rotācijas ātrumu ierobežojoša ierīce, kas pārtrauc tvaika padevi turbīnā, nometot tai slodzi
virpošana Rotācijas ķermeņu apstrāde ar griezni; griešanas kustība ir apstrādājamā ķermeņa rotācija, padeve ir griežņa virzes kustība
zobratu sūknis rotācijas sūknis, kura galvenās daļas ir divi vai vairāki savstarpēji sazobēti zobrati, kas griežas sūkņa korpusā; lieto eļļas padevei eļļošanas sistēmās un hidroiekārtu vajadzībām; ir iekšējās un ārējās sazobes zobratu sūkņi
izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, daiļāku
pajaktēties Rotaļājoties paskraidīt; parotaļāties; padauzīties, patrakot
lāčoties Rotaļājoties vāļāties, kūleņot u. tml. (parasti, notraipot sevi, padarot netīras drēbes)
ārdēt Rūdīt, padarīt izturīgāku (parasti cilvēku)
savangalēt rullēt izmazgāto veļu, lasi padarītu gludāku
pasacīt Runājot, parasti īsi, izpaust, padarīt zināmu (ko); pateikt (1)
Rundāles skola Rundāles novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecrundāle" bijušais nosaukums padomju laikā
Liepas Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Mazbērstele" bijušais nosaukums padomju laikā
subhadevas rūpavačāru grupas dievības budisma mitoloģijā, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās (pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas)
samazgāties rūpīgi mazgājoties (piemēram, vannā) padarīt ūdeni ziepjainu
izsviest pa durvīm (kādu) rupji aizraidīt projām, padzīt
aizraidīt uz elli Rupji padzīt
IRDAC Rūpnieciskās pētniecības un attīstības padomdevēja komiteja ("Industrial Reserch and Development Advisory Committee")
sarušināt Rušinot padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, irdenu
sadrausmēt Sabārt, iebiedējot padzīt
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
brīvprātīgo kārtības sargu vienības sabiedrisko organizāciju no 1988. g. veidotas vienības sabiedriskās kārtības uzturēšanai; 1990. g. 30. maijā Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma šīs organizācijas vienotu nolikumu
sapockāt Sabojāt, padarīt putrveidīgu, mīklveidīgu
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku
sakruķīt Sabojāt; padarīt nelietojamu
satvirtināt sacietēt, padarīt cietu
satrupināt Sadauzīt, lai padarītu mīkstu
pompadūrs sadzīves stila elementi, kas saistīti ar marķīzes Pompadūras vārdu
izsist no segliem sagraut kāda uzskatus, pārliecību; padarīt bezpalīdzīgu, samulsināt kādu; atņemt kādam varu
kundze Saimniece, darba devēja (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašniece
kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto); saimniecības, uzņēmuma u. tml. īpašnieks
panurs Sainis, pauna, kuru nes rokā vai padusē
specfonds Saīsinājums no "speciālais fonds", padomju laikos bibliotēkās ierīkots slepens grāmatu fonds, kurā lasītāji varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot
sapļankāt sajaucot (rakņājoties) padarīt duļķainu (piemēram, ūdeni dīķī)
haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu
lēns kā jērs saka par biklu, padevīgu cilvēku
rāms (arī lēns) kā jēriņš (arī jērs) saka par biklu, padevīgu cilvēku
mīksts kā vasks saka par cilvēku ar vāju griba, par padevīgu, viegli ietekmējamu cilvēku
kāju pamesls saka par cilvēku, kas padots citu patvaļai, tiek pazemots, nicināts, nievāts
kā auns saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprot, ir neattapīgs, (arī) padevīgs
tā ir (tīrā) nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu
tā ir tīrā nāve saka par ko nepatīkamu, grūti veicamu, padarāmu, pat neiespējamu
kauliņi ir mesti saka par lēmumu, darbību, kas padara kādu svarīgu norisi negrozāmu, neapturamu
kā aitu bars saka par padevīgu, apmulsušu cilvēku kopu
dūša kā miets saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku
nospiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) (kā akmens, arī slogs) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
nospiež prātu (arī sirdi, retāk apziņu) saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
runāt visi ir gudri saka, ja citi dod tikai padomus
kāda, kaut kā dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve, kaut kas beidz pastāvēt, ja kāds tiek atlaists no darba, padzīts
ardievu saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.)
kā aita saka, ja kādam ir ļoti lēna daba, ja kāds ir padevīgs, bailīgs
smaga roka saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts
cieta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt ko grib
vest savu kazu tirgū saka, ja kāds lieki, nevietā dod padomu, kaut ko ierosina, izsaka līdzjūtību
būt pie rokas saka, ja kas (_biežāk_ padoms) ir prātā, ir zināms
nospiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
(no)spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) kā slogs (arī akmens) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
spiež sirdi (arī prātu, retāk apziņu) saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
viens rūciens saka, ja kas notiek, tiek veikts, padarīts ļoti ātri, vienā mirklī
ne ar cirvi izcirst (kaut ko) saka, ja kaut ko nav iespējams mainīt, padarīt nebijušu
tagad (arī pēc tam) visi ir gudri saka, ja labi padomi, vērtīgas atziņas tiek izteiktas par vēlu
balss pazūd saka, ja nespēj parunāt, padziedāt (parasti psihiska stāvokļa vai slimības dēļ)
kā cimdu saka, ja viegli izdodas kādu uzveikt, pakļaut, padarīt padevīgu
pie (visiem) deviņiem velniem, arī pie visiem velniem saka, kādu padzenot
lai kāda smaks nebūtu saka, kādu raidot projām, padzenot
Ej, kur esi nācis! saka, kādu raidot prom, padzenat
iet ganīt cūkas saka, padzenot kādu no līdzšinējā darba, uzskatot par stāvokļa necienīgu
Ej (tu) ratā (arī pie velna, arī pa gaisu)! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
Vācies (arī ej) pie velna (arī ratā), arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ej (arī vācies) pie velna, arī pie visiem (arī deviņiem) velniem! saka, raidot kādu prom, noraidot kāda piedāvājumu, padomu u. tml.
ēdis vai neēdis, galvu augšā saka, uzmundrinot jebkuros apstākļos saglabāt pašpaļāvību, dzīvesprieku, nezaudēt drosmi, nepadoties vājumam
gatavi milti saka, uzskatot kaut ko par sasniegtu, padarītu
iedražnīt Sakaitināt, padarīt niknu (dzīvnieku)
saērcināt Sakaitināt; arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu
aizzietēt Sakarsēt (lai padarītu lokanu)
sakarstināt Sakarsēt, padarīt karstu
sakaisēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
sakveldinēt Sakarsēt, padarīt kvēlojošu
piespiesties Sakopojot spēkus, enerģiju, pārvarot nevēlēšanos u. tml., piespiest sevi paveikt, padarīt (ko)
turēties Sakopojot spēkus, pārvarēt grūtības; nepadoties grūtībām, šķēršļiem
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus, apģērbu) valkāšanai ērtu
aiziet krievos sākt dienēt armijā (parasti par padomju laiku)
izsviest sākt pārdot (parasti deficīta preci padomju laikā)
atsēt sākt sēju tikai pēc kaimiņa, jo tad labāka raža padodoties
divans Sākumā saraksta, reģistra apzīmējums, vēlāk tiesa, padome islāma valstīs viduslaikos
noķaulēt Saķēzīt, padarīt neglītu
sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu; arī sabojāt (1)
Bērzi Saldus novada Cieceres pagasta apdzīvotās vietas "Emburga" bijušais nosaukums padomju laikā
Centība Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Ābari" bijušais nosaukums padomju laikā
Nākotne Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Bukupe" bijušais nosaukums padomju laikā
Bērzi Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā
Kurzeme Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Būtnāri" bijušais nosaukums padomju laikā
dipitāls Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai arī atļaujot izmantot zemi; deputāts 2
deputāts Samaksa par padarīto darbu naturālijās (pārtikas produktos, malkā u. tml.) vai ļaujot izmantot zemi
darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu
gabalalga Samaksa, atlīdzība par padarīto
gabalsamaksa Samaksa, atlīdzība par padarīto
peļņa Samaksa, atlīdzība, ko saņem par padarīto darbu
apcirpt Samazināt, izkropļot, padarīt nenozīmīgu
padzestrs samērā atturīgs, arī paskarbs; padzedrs (2)
tālu samērā daudz (padarīt, paveikt u. tml.)
pamīksts samērā gļēvs, nenoteikts, vājš, padevīgs
palēts samērā lēts; pretstats: padārgs
rībēt samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentiem)
rībēt samērā spēcīgi, padobji, nevienmērīgi skanēt, parasti pēc satricinājuma, trieciena
satopelēt Samīdīt, salāčot netīru, padarīt mitru, slapju
saticināt Samierināt; padarīt saticīgus
kastaņu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus spadiceus")
izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu
izsist no līdzsvara samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu
nomulsināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt
nomulšināt Samulsināt, padarīt muļķīgu, maldināt
Sandarišķi Sandariškas, apdzīvota vieta Naujenes pagastā, kas padomju laikā bija atsevišķas ciema padomes administratīvais centrs
strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku
iemiegt Saņemt un saspiest (padusē, starp kājām), lai saturētu
atdauzīt Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko); vairākkārt sitot (ar roku, pirkstu), padarīt (to) jutīgu, sāpīgu
piņķelīgs sarežģīts, tāds, kas risinās lēnām; darbs, kas nepadodas, neveicas
antilumīna papīrs sarkani iekrāsots un ar vasku padarīts caurspīdīgs papīrs lietošanai fotogrāfa darbistabā kā sarkanās gaismas filtrs
rupatene Sārmene ("Stachys") - lūpziežu dzimtas divdīgļlapju augu ģints, lakstaugi, puskrūmi un krūmi ar robotām lapām, ziediem lapu padusēs neīstos mieturos, auglis - riekstiņu skaldauglis
saņemt Sasaistīt, saturēt, arī sašaurināt (piemēram, apģērbu, tā detaļas), piešķirot kādu veidojumu; padarīt kompaktu (piemēram, matu sakārtojumu)
satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu)
mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi
sastrieties Saslieties pretī, spītēt, nepadoties; strieties
saslimināt Saslimdināt, padarīt slimu
Valdemārpils ezers Sasmakas ezera dienvidu daļa Talsu novada Ārlavas pagastā; padomju laikā arī visa ezera oficiālais nosaukums
samužināt Sasmērēt, padarīt netīru
aizkniepēt Saspraust ar kniepadatām
sabiezināt Sastādīt, sasēt cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus augus); padarīt (parasti vienveidīgu augu stādījumu, sējumu) tādu, kur augi atrodas cieši, tuvu cits pie cita
apstrīpāt Sastrīpot, padarīt neglītu, velkot strīpas
saruņģēt Satīt, sarotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus)
uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu
uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu
pasniegums Satura atklāšanas vai paskaidrošanas rezultāts ar nolūku padarīt to pēc iespējas uztveramāku
kokšķināt Sauciens govīm "kokš, kokš, kokš" aicinot tās padzerties
ust Sauciens, ko lieto, lai atbaidītu, padzītu cūku
izgrasīties Savā nodabā darboties, pajokot, padauzīties
divpadsmitpirkstu savienojumā "divpadsmitpirkstu zarna": tievās zarnas daļa, kas atrodas aiz kuņģa
vainags savienojumā "sonetu vainags": piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu četrpadsmit sonetu pirmo rindu apvienojums
uzskate savienojumā "uzskates līdzeklis": tas, piemēram, priekšmets, tabula, kas sagatavots demonstrēšanai, ko mācot, informējot u. tml., lai mācību vielu, informāciju u. tml. padarītu vieglāk uztveramu, uzskatāmāku u. tml.
piesēdētājs savienojumā "zvērinātais piesēdētājs": koleģiālās padomes loceklis, kam tiesas procesā ir lēmēja tiesības
laist savienojumā ar "klajā": padarīt pieejamu, izmantojamu daudziem, plašai sabiedrībai (piemēram, tēlotājas mākslas, kinomākslas darbu)
lampadu savienojumā ar "limpadu" izmanto zaķa lēcienu aprakstīšanai
furņīt savienojumā ar ārā: censties dabūt ārā; izdzīt, padzīt
ie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts derīgs kādam nolūkam
pie- savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā kas tiek padarīts ļoti netīrs, tiek ļoti notraipīts
ievirzīt Savilkt (ķermeņa daļu) tā, ka rodas padziļinājums
SEPP Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome
COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991
uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.)
sažmaudzināt Sažņaugt kādā vietā, padarīt plānāku, tievāku
hierarhija Secība no zemākā (amata, dienesta, sabiedriskā) stāvokļa līdz augstākajam; secība, kādā zemākie resori ir pakļauti augstākajiem padotības un pārvaldes kārtībā
lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai
geronti Senā Grieķijā vecajo padome
bule Senajā Grieķijā Homēra laikā - basileja dzimtas dižciltīgo padome, kas padota basilejam
penketiji Senās Apūlijas iedzīvotāji apmēram no Bari līdz Brindizi, kas padevās romiešiem 3. gs. p. m. ē.
būle Senās Grieķijas izpildvaras un kontroles institūcija, padome ar 500 vai 400 locekļiem
heronts Senās Grieķijas polisās par 60. g. vecāks kopienas loceklis, kas uz mūžu ievēlēts vecāko padomē jeb herūsijā
sinedrijs Senās Jūdejas vecāko padome septiņdesmit cilvēku sastāvā, kam bija arī tiesas un administratīvās funkcijas
Kvindecemvīru priesteru kolēģija senās Romas institūcija (piecpadsmit vīru kolēģija), kuras galvenais uzdevums bija valstij kritiskos brīžos skaidrot dievu zīmes un senos tekstos atrast norādes uz problēmu risinājumiem
dekurions Senās Romas Republikas laikā — to iedzīvotāju kārtas pilsonis, kuri veidoja pilsētas padomi
peripli Sengrieķu literatūras darbi, kuros aprakstīti ceļojumi gar jūras piekrasti un sniegti praktiski padomi jūrasbraucējiem
olimpietis Sengrieķu mitoloģijā - ikviens no divpadsmit galvenajiem dieviem
Amalteja Sengrieķu mitoloģijā - kaza, kas ar savu pienu baroja mazo Zevu, tās nejauši nolauzto ragu Zevs padarīja par savu pārpilnības ragu; pēc citas versijas - nimfa, kas bija ieslodzīta Krētā alā par to, ka reiz bija draudējusi titāniem
Ganimēds Sengrieķu mitoloģijā - skaists jauneklis, ko Zevs liek ērglim uznest Olimpā un padara par dzērienu pasniedzēju
rudras senindiešu mitoloģijā - dievību grupa, kas saistīta ar Rudru, sākotnēji bija astoņi rudras: Bhava, Šarva, Pašupati, Ugra, Mahādeva, Rudra, Īšana, Ašani, pēc tam vienpadsmit; Mahans, Mahātmans, Matimans, Bhīšana, Bhajamkara, Ritudhvadža, Urdhvakeša, Pingalakša, Ruči, Šuči, Rudra un trīsdesmit trīs
Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu
Draupadī Senindiešu mitoloģijā - un eposā "Mahābhārata" valdnieka Drupadas meita, kas bija izdaudzināta par skaistāko sievieti pasaulē, dievietes Lakšmī iemiesojums
diakonise Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
kvintsekstakords Septakorda apvērsums, kad tā apakšējo toni paceļ oktāvu augstāk, tā padarot tā tercu par septakorda zemāko toni
septeņpadsmit Septiņpadsmit
gātas Septiņpadsmit himnas, ko uzrakstījis Zaratustra, tās ir zoroastriešu svēto rakstu krājuma "Avesta" galvenā, vecākā daļa
septiņastoņpadsmit Septiņpadsmit vai astoņpadsmit
septiņastuņpadsmit Septiņpadsmit vai astoņpadsmit
septeņpadsmitais Septiņpadsmitais
septeņpadsmits Septiņpadsmitais
Kuška Serhetabata, pilsēta Turkmenistānas dienvidos, tās nosaukums padomju laikā
metamorfisms Servilisma paveids, pasīvais partneris uzņemas padevīga mājdzīvnieka lomu, libertēns rīkojas nežēlīgi
sešpadsmitnieks sešpadsmit (cilvēku, priekšmetu, skaitļu u. tml.) kopa
sešseptiņpadsmit Sešpadsmit vai septiņpadsmit
sešpadsmits Sešpadsmitais
pajaunināties Sevi padarīt jaunāku
iesēdēt Sēžot (uz kā), padarīt (to) ērtu sēdēšanai
iesēdēt Sēžot (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
pievembelēt Siekalojoties, slienājoties padarīt viscaur netīru; pieslienāt
adata Sienamā aparāta darbīgā daļa, kas siešanas procesā aptver stiebru (linu, labības) kūlīti un auklu padod spīlēm
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis
piesiet Sienot piestiprināt (augus, to daļas pie kā, kam klāt), lai padarītu (tos) stabilākus
supersieviete Sieviete ar pārcilvēka īpašībām; izcila, varonīga sieviete, kas apveltīta ar tādām īpašībām, kas viņu padara neuzvaramu, neatvairāmu u. tml.; sieviete ar izciliem fiziskiem dotumiem
dardeklis signalizācijas dēlis, pa kuru sitot padod ziņu tālumā strādājošajiem
Ausmas Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Allažmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
lonžerons Sijai līdzīgs garenvirziena elements (karkasos) lidmašīnas spārnā, kas padara to stabilu
ledāja skrambas sīki lineāri padziļinājumi cieto iežu virsmā, kuru garums var sasniegt vairākus metrus, platums - līdz 15 cm, dziļums - 0,5-3 cm
refraktārs Sīksts, tāds, kas nepadodas ārstēšanai
remināt sildīt, padarīt remdenu
Irmingera straume siltā straume Atlantijas okeānā, Islandes dienvidu piekrastē (Ziemeļatlantijas straumes rietumu atzars), ātrums - \~1 km/h, padara maigāku Islandes klimatu
adenolipomatoze Simetriski nesāpīgi tauku nogulsnējumi limfmezglos ap kaklu, padusēm un cirkšņiem
siphonapis Siphonapsis padi - ievu-labību laputs "Rhopalosiphum padi" nosaukuma sinonīms
sīpoliņu dentārija sīpoliņu zobainīte ("Dentaria bulbifera"), rets augs lapu koku mežos ar veģetatīvās vairošanās pumpuriem lapu padusēs, izmanto ārstniecībā
kapināt Sist ar āmuru, lai iztaisnotu, padarītu plānāku, asāku (parasti izkapti)
drenāžas un uzpūtes sistēma sistēma spiediena regulēšanai tvertnē virs degvielas vai cita šķidruma, lai sekmētu šķidrumu padevi sūkņiem bez kavitācijas; realizē, savienojot tvertnes ar ārēju atmosfēru vai saspiestās gāzes avotu
Liepupīte Sitas kreisā krasta pieteka Balvu novada Kubulu padastā
izklapēt Sitot (ar āmuru), padarīt plānāku, mīkstāku (gaļas šķēli)
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu)
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti)
izplakanot Sitot padarīt plakanu (saplacināt)
atsist Sitot vairākkārt (parasti ar roku), padarīt (to) sāpīgu
sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
izklopēt Sitots (ar āmuru), padarīt plānāku (gaļas šķēli)
sknabarāt skabargāt, padarīt atskabargainu un negludu
izskaidrot skaidrojot padarīt pilnīgi saprotamu
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu
izskaidrojums Skaidrošanas rezultāts, kurš vērsts uz to, lai padarīto kaut ko pilnīgi saprotamu, uztveramu
skaidrināt Skaidrot, padarīt skaidru, saprotamu
ducis Skaita mērvienība - 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu
padsmitnieks Skaitlis robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
kvintiljons Skaitlis, ko raksta ar deviņpadsmit cipariem (10^18^) krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā vai ar trīsdesmit vienu ciparu (10^30^) vācu un vecajā angļu skaitīšanas sistēmā
kvadriljons Skaitlis, ko raksta ar sešpadsmit cipariem (1 000 000 000 000 000; miljons miljardu; tūkstotis triljonu) krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā
sazilināt Skalojot (ko) veļas ziluma šķīdumā, padarīt (to), parasti viscaur, zilganu
izskalot Skalojot padarīt tīru
noskalot Skalojot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi
oktāva Skaņurindas intervāls, kas ietver divpadsmit pustoņus
lappadeves skeneris skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam
smurināt skumdināt, bēdīgu padarīt
pieskurināt Skurinot, skurinoties padarīt slapju, arī notraipīt (piemēram, grīdu)
slokātne Slaists, padauza
pieslacīt Slakot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
noslacīt Slakot (ko), ļaujot slacīties (kam), padarīt mitru, slapju, arī notraipīt (ar to)
ieslacīt Slakot padarīt mazliet mitru
izslacīt Slakot padarīt viscaur mitru, slapju
izslapināt Slapinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju
saslaucīt Slaukot (ar ko), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, netīru; arī pieslaucīt (3)
uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu)
izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru
izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piemēram, acis, matus)
noslaucīt Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi
uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu
pieslaucīt Slaukoties vai slaukot (ko), padarīt ļoti netīru, arī slapju (piemēram, dvieli, kabatlakatu)
izslavēt Slavējot padarīt plaši pazīstamu, ievērojamu
atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu)
atslēgt Slēdzot padarīt atveramu (piemēram, durvis, vārtus)
pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu)
laiviņa Slēgtas, gludas sieviešu kurpes bez sprādzēm, ar padziļu ovālu izgriezumu priekšpusē
dīvāns Slepena padomdevēju institūcija senajās Austrumu zemēs
ieslidināt Slidinoties padarīt gludu (parasti ledu)
sukņa Sliktas kvalitātes, nepadevušies lini vai graudaugi
apperpēt Slikti augt, padoties (par augiem)
vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi
triskaidekafobija Slimīgas bailes no skaitļa trīspadsmit
specene Slimnīca padomju nomenklatūras darbiniekiem
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu
noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot kam (vēlamo formu)
noslīpēt Slīpējot padarīt asu
uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu
iesmēķēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (piemēram, pīpi, iemuti)
iepīpēt Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
iepīpot Smēķējot padarīt piemērotu smēķēšanai (pīpi)
mužināt Smērēt, padarīt netīru
pečkāt Smērēt, padarīt netīru
apsmidzināt Smidzinot padarīt mitru, slapju (par lielu)
aizsmidzināt Smidzinot padarīt neredzamu, paslēptu
Birzuļi Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Mēri" bijušais nosaukums no 1939. g. un padomju laikā
Lapsiņas Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jeberi" bijušais nosaukums padomju laikā
reklamēt Sniegt interesantā, saistošā formā informāciju ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, izraisīt interesi (par ko), padarīt (ko) populāru u. tml.
rekomendēt Sniegt padomu, norādījumu, pamācību (kādai darbībai)
veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā
SSSR Sociālistisko padomju republiku savienība (krievu "Sojuz sovetskih socialističeskih respublik")
SPRS Sociālistisko padomju republiku savienība; saīsinājums izmantots Latvijā līdz 1940. g., vēlāk PSRS
sociālā darba komunikācijas prasmes sociālo darbinieku prasmju veids, kas sazināšanos padara efektīvāku, veicina informācijas nodošanu citiem cilvēkiem
sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu
disciplinārsods Sods padotības kārtībā (bez tiesas) saskaņā ar likumu
saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas)
proceri Spānijā pilsētas augstmaņi, valsts padomnieki, augšnama locekļi; vispār ievērojamākie, dižciltīgie
silva Spāņu liriskās dzejas četrrindu strofiskā forma, kurā parasti secīgi mijas vienpadsmitzilbju un septiņzilbju rindas, retākos gadījumos astoņzilbju un četrzilbju rindas
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku
grāmatas bloka griezuma iekrāsošana speciālas krāsas (zelts, sudrabs, bronza u. c.) uznešana uz grāmatas bloka griezuma, lai padarītu grāmatu greznāku; lieto galvenokārt mākslas un reprezentācijas izdevumiem
apvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) blīvāku, mīkstāku; uzvelt
izvelt Speciāli apstrādājot, padarīt (audumu) viscaur blīvāku, mīkstāku
konsultants Speciālists, kas sniedz padomus, paskaidrojumus (kādā jautājumā)
interneta arhitektūras padome speciālistu padome, kas pārrauga protokolu _TCP/IP_ uzturēšanu un citu interneta standartu izplatīšanu
uzlādēt Spēcīgi rosināt (kādu); padarīt spēcīgu (psihisku stāvokli)
spēdelīte Spēdele; četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē
palīgspēka iekārta spēka iekārta papildu enerģijas iegūšanai, ko izmanto pamatdzinēju iedarbināšanai un lai padarītu gaisakuģi neatkarīgu no zemes apkopes līdzekļiem
apskates bedre spēkratu apskates un tehnisko apkopju darba vieta ar padziļinājumu pazemē, lai piekļūtu spēkratiem no apakšas, ko izbūvē garāžās un remontdarbnīcās; spēkratus uzbrauc uz bedres pa horizontālām sliedēm, izšķir starpriteņu, sānu un ar riteņu tiltiņiem aprīkotas bedres
liekt ragā spiest būt paklausīgam, padevīgam
mīt Spiest, spaidīt ar rokām vai kājām (piemēram, mālus), lai padarītu mīkstu, viendabīgu
kastaņbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea" syn. "Psilocybe spadicea")
kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala")
piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu)
piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru no iekšpuses (parasti trauku)
pārspodrināt Spodrinot padarīt tīru, spodru visu (kā) virsmu; spodrināt visu (kā) virsmu vēlreiz, no jauna
sprikstenis Sprukstiņš, padauža, nemierīgs bērns, straujš cilvēks
linu jucekņa kalte stacionāra lauksaimniecības mašīna pogaļu jucekņa kaltēšanai un padevei stacionārajā linu jucekņa kuļmašīnā; ir karuseļa un konveijera tipa linu jucekņa kaltes
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to)
piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt
piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt
piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
saleskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, kājas)
saloskāt Staigājot pa slapju, netīru vietu, padarīt netīru, notraipīt (parasti apavus, zeķes, kājas)
pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu)
piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā)
pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot
pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt
pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt
pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt
ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā)
izstaipīt Staipot padarīt garāku (priekšmetu)
pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku (priekšmetu)
Vienotnes Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Rozula" bijušais nosaukums padomju laikā
sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt, parasti pilnīgi, viendabīgu, arī mīkstu
annonšu birojs starpnieku iestāde starp sludinātāju un publiku; sludinājumu vākšanas, izziņas un dažādu padomu vieta
ICAS Starptautiskā aeronautikas padome (angļu "International Council of Aeronautical Sciences")
CIOFF Starptautiskā Folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome (franču "Comite international des Organisations des Festivals de Folklore")
IMPAC Dublinas literārā prēmija starptautiska literāra balva (angļu "The International IMPAC Dublin Literary Award"), ko piešķir Dublinas pilsētas padome un uzņēmums IMPAC, bet pasākumu administrē Dublinas pilsētas publiskā bibliotēka, pretendentus izvirza pasaules valstu bibliotēkas
ICOM Starptautiskā muzeju padome (angļu "International Council of Museums")
ICOMOS Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome (angļu "International Council of Monuments and Sites")
ICBP Starptautiskā putnu aizsardzības padome (angļu "International Council for Bird Preservation")
ICSW Starptautiskā Sociālās labklājības padome
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko)
CEIES Statistikas informācijas ekonomikas un sociālajā sfērā padomdevēja komiteja (fr. "Comite consultatif europeen de l'information statistique dans les domaines economique et social")
pakļautība stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.); stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā)
pusrats stāvoklis, kad (kas iesākts) netiek pabeigts, padarīts līdz galam
pretruna stāvoklis, kad kas (piemēram, izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu
sasteigtība stāvoklis, kad ko dara, veic, arī kad kas ir padarīts, paveikts steigā, parasti pavirši
iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.)
sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt
raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu
Stelpes pienotava Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums padomju laikā
izstiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
pastiept Stiepjot padarīt garāku (priekšmetu)
pastiept Stiepjot padarīt vaļīgāku, lielāku (priekšmetu)
pavilkt Stiepti padziedāt
opālstikls Stikls, kas ar vienmērīgi visā stikla masā sadalītiem smalkiem izgulsnējumiem padarīts nedzidrs
pievietēt stipri sitot, blietējot, stampājot padarīt cietu
stingrināt Stiprināt, padarīt stingrāku
rūsa Stirpa, guba, arī padziļinājums zemes virsā (sakņaugiem)
pārstrādāt Strādāt vēlreiz, no jauna (parasti ko pietiekami labi nepadarītu)
pusstrādnieks Strādnieks, kas padara tikai pusi darba
nogāzt strauji izlejot (parasti lielāku kā daudzumu), pārklāt, padarīt slapju (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
paderbelēt strauji, pavirši kaut ko padarīt
nostrēbties Strebjot paēst, arī padzerties
pastrēbt Strebjot paēst, arī padzerties
piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties
SP Studentu padome
sufliera būda suflierim iekārtots, daļēji segts padziļinājums skatuves priekšplānā
nosukāt Sukājot padarīt (dzīvnieka) apmatojumu gludu, tīru
nosukāt Sukājot padarīt gludu, līdzenu (ko, parasti matus); sukājot noglaust uz leju (parasti matus)
katla barošanas sūknis sūknis katla barošanas ūdens padevei tvaika katlā vajadzīgajā spiedienā; izmanto centrbēdzes sūkņus un virzulsūkņus ar elektrisko piedziņu, retāk tvaika sūkņus un inžektorus
plunžersūknis Sūknis, kas ar lielu spiedienu padod dozētu degvielas daudzumu dīzeļmotora sprauslām
aizsunīt Sunījot padzīt, padzīt kā suni
nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi
atograms Svara mērvienība, kas atbilst 10^-18^ (desmit mīnus astoņpadsmitajā pakāpē) grama
purims Svētki februāri un martā par piemiņu jūdu izglābšanai no izkaušanas persiešu valdnieka Kserksa (Artakserksa) sievai Esterci, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību
sviedrlapa Sviedru lapa - drānas gabaliņš vai speciāls neliels izstrādājums, kuru piešuj apģērbam padusē (no iekšpuses), lai pasargātu to no sviedru radītajiem bojājumiem
piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1)
atklāšana Svinīga ceremonija, pasākums, kurā pēc celtniecības, izveides (ko) nodod lietošanai, padara pieejamu, skatāmu
rušināt šādā veidā padarīt irdenu augsni (ap augiem)
slēgt šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.)
meredits Šaha uzdevums (divvilcis), kura sākuma stāvoklī nav vairāk kā divpadsmit figūru
viena šāviena šaujamierocis šaujamierocis, kuram nav padeves aptveres vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku
kripta Šaurs padziļinājums, lakūna
subglaciālā vaga šaurs taisnvirziena vai mazliet līkumots ielejveida padziļinājums, kas orientēts ledāja kustības virzienā
Alibairamli Širvana - pilsēta Azerbaidžānā, tās nosaukums padomju laikā
piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķaidīt Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošķaidīt Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
izšķelt Šķeļot izveidot (kur), piemēram, caurumu, robu; šķeļot padarīt (ko) caurumainu, robainu
izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu
luncīties Šķietami enerģiski strādāt, bet faktiski gandrīz neko nepadarīt
piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
nošķiest Šķiežot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošķiest Šķiežoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
vērt Šķirot padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu); šķirot aizdarīt (piemēram, grāmatu)
sašķobīt Šķobot izkustināt (no kāda stāvokļa); šķobot padarīt (ko), parasti pilnīgi, šķību, greizu
izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; šķobot izkustināt
nošļākt Šļācot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
apšļākt Šļācot, arī šļācoties padarīt slapju, arī netīru
nošļākt Šļācoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
piešļakstināt Šļakstinot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
nošļakstināt Šļakstinot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
piešļakstīt Šļakstot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu)
nošļakstīt Šļakstot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
nošļakstīt Šļakstoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu)
aizsprauslāt Šņācot, šķaudot, sprauslājot aizdzīt, padzīt
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu)
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt
sašņukt Šņaucot padarīt netīru
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu)
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt
Ādama smaile Šripada - kalns Šrilankā (_Adam's peak_), augstums 2524 m
iešūt Šujot padarīt, parasti šaurāku
Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas
Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs
izgrīļot Šur un tur izļodzīt, padarīt nestabiu
īļāt Šurp un turp kustinot padarīt vaļīgu
šujampiederumi Šūšanai paredzēti piederumi (piemēram, adatas, kniepadatas, šķēres, diegi)
nacionālpadome Šveices parlamenta otrā kamera - blakus pavalstu pārstāvju padomei
apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus
bezšķiru Tāda (sabiedrība, iekārta), kurā (pēc padomju ideoloģijas) nav šķiru
finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti
divpadsmitace Tāda, kam ir divpadsmit acis
Latvlauktehnika Tadaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Aistere" bijušais nosaukums padomju laikā
mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt
četrpadsmitlīniju tāds (cilindrs), kam ir četrpadsmitā lieluma izmērs; tāda (lampa), kurai ir četrpadsmitā lieluma izmēra cilindrs
vienšneka tāds (labības kombains) kam ir viens šneks jeb padevējgliemezis
duodecimāls tāds (par skaitīšanas sistēmu), kā pamatā ir divpadsmit vienības, katrai augstākai vienībai sastāvot no 12 zemākām vienībām
dziļš tāds (priekšmets), kas veidots ar padziļinājumu, iedobumu
neparakstīts tāds dokuments, kam nav paraksta, kas to padarītu oficiālu
divpadsmitrindu tāds, kā daļas izkārtojas divpadsmit rindās; tāds, kas aptver, ietver divpadsmit rindas
tukšpaurains tāds, kam grūti padodas mācības; mazattīstīts
astoņpadsmitgadīgs tāds, kam ir astoņpadsmit gadu
četrpadsmitgadīgs tāds, kam ir četrpadsmit gadu
deviņpadsmitgadīgs tāds, kam ir deviņpadsmit gadu
divpadsmitgadīgs tāds, kam ir divpadsmit gadu
divpadsmitgalvis tāds, kam ir divpadsmit galvas
lēzens tāds, kam ir neliels pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem)
lēvs tāds, kam ir neliels, pakāpenisks padziļinājums, iedobums (parasti par traukiem)
konsultatīvs tāds, kam ir padomdevēja tiesības (kādā jautājumā)
piecpadsmitgadīgs tāds, kam ir piecpadsmit gadu
plecīgs tāds, kam ir raksturīgi plati pleci (par augumu); arī padrukns
strups tāds, kam ir samērā īss, padrukns augums (par cilvēkiem)
rupjš tāds, kam ir samērā platas, dziļas rievas, padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli)
smalks tāds, kam ir samērā šauras, seklas rievas, nelieli padziļinājumi virsmā (piemēram, par vīli); tāds, kas ir samērā šaurs, sekls (piemēram, par rievu, padziļinājumu)
septiņpadsmitgadīgs tāds, kam ir septiņpadsmit gadu
sešpadsmitgadīgs tāds, kam ir sešpadsmit gadu
trīspadsmitgadīgs tāds, kam ir trīspadsmit gadu
vienpadsmitgadīgs tāds, kam ir vienpadsmit gadu
lūpains tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi)
lūpaiņš tāds, kam malā ir robveida padziļinājums, izliekums liešanai (parasti par krūzi)
bezrakstura tāds, kam nav stingra rakstura, tāds, kas viegli padodas citu ietekmei vai savām iegribām
neveikls tāds, kam nav vajadzīgās izveicības (piemēram, kādā darbā), tāds, kam (kas) neveicas, nepadodas
antitoksisks tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
intraduodenāls tāds, kas atrodas divpadsmitpirkstu zarnā
paraduodenāls tāds, kas atrodas divpadsmitpirkstu zarnas tuvumā
pankreatikoduodenāls tāds, kas attiecas uz aizkuņģa dziedzeri un divpadsmitpirkstu zarnu
divpadsmitgadīgs tāds, kas ilgst divpadsmit gadus; tāds, kas paredzēts divpadsmit gadiem
vienpadsmitgadīgs tāds, kas ilgst vienpadsmit gadus; tāds, kas paredzēts vienpadsmit gadiem
pusdarīts tāds, kas ir iesākts darīt, bet nav līdz galam padarīts
izdevies tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi
atvieglots tāds, kas ir padarīts vienkāršāks, vieglāks (kam samazināts svars, detaļu daudzums u. tml.)
rezerve tāds, kas ir padots karadienestam, bet neatrodas aktīvajā karadienestā
mīksts tāds, kas ir paklausīgs, padevīgs
padomjlaika tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisks
padomisks tāds, kas ir saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomjlaika
neizdzēšams tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu
sekls tāds, kas ir veidots ar nelielu padziļinājumu, iedobumu (par priekšmetiem)
pazemīgs tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu)
raits tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību)
šķirīgs tāds, kas labi veicas, padodas (par darbu, darbību)
maskējošs tāds, kas maskē, padara neieraugāmu, nepamanāmu
mazgadīgs tāds, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu (par bērnu)
vilceklis tāds, kas neko nevar padarīt laikā, tūļa
ireinokulējums tāds, kas nepadodas otrreizējai vakcinācijai; ko nevajag otrreiz vakcionēt
ciets tāds, kas nepadodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.)
bagātinātājs tāds, kas padara bagātīgāku, vērtīgāku
panoptisks tāds, kas padara saredzamu mikroskopā katru daļu, piem., dažas krāsvielas histoloģijā
sausējošs tāds, kas padara sausu, sausāku
slapeklis tāds, kas padara slapju, samitrina
atenuēts tāds, kas padarīts nepatogēns, piem., dzīvā vakcīna
padziļināts tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks
dializējams tāds, kas padodas dialīzei, kas spēj iziet cauri dabiskai vai mākslīgai membrānai
paklausīgs tāds, kas pakļaujas bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem
akatnieks tāds, kas par maksu padodas karaklausībai kāda cita vietā
pirmspadomju tāds, kas pastāv, noris pirms padomju iekārtas nodibināšanās
priekšpadomju tāds, kas pastāvēja, norisēja pirms padomju iekārtas nodibināšanās; pirmspadomju
trakalis tāds, kas pats ir traks, pārdrošs, pārgalvīgs vai var citu par tādu padarīt
sovjets tāds, kas saistīts ar padomju iekārtu
postpadomju tāds, kas sākas, pastāv, notiek pēc padomju varas likvidēšanas bijušās Padomju Savienības teritorijā
mīkstulīgs tāds, kas viegli padodas citu ietekmei, savām iegribām, tāds, kam ir vājš raksturs; tāds, kas ir nespēcīgs
vijīgs tāds, kas viegli padodas deformācijai un ātri pēc tās izbeigšanās atjauno iepriekšējo formu, tāds, kas viegli lokāms, liecams; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
plastisks tāds, kas viegli padodas deformācijai un saglabā pēc tās radušos formu (par cietvielām, materiāliem u. tml.)
mīksts tāds, kas viegli padodas spiedienam (par mēbelēm, spilveniem u. tml.); ērts, patīkams (par stāvokli šādās mēbelēs, guļvietās u. tml.)
bemberis tāds, kas vienmēr steidzas un neko nepadara līdz galam
reljefs tāds, ko izmanto, lai (piemēram, priekšmeta) virsmā veidotu izciļņus, padziļinājumus
melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts
ielejots tāds, kur ir ielejas; tāds, kur ir padziļinājumi, bedres
iedobains tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums
iedobs tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums
iedobens tāds, kur ir lēzens, pasekls, parasti ieapaļš padziļinājums; iedobains
heksadecimāls tāds, kur par pamatu izmantots skaitlis sešpadsmit
ūdeņains tāds, kura augsnē ir pārmērīgs ūdens daudzums, tāds, kura padziļinājumos ir sakrājies ūdens (par vietu)
padsmitgadīgs tāds, kura gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit (par cilvēku)
dobainis tāds, kurā ir bedres, padziļinājumi (par lauku, ceļu u. tml.)
dobāts tāds, kurā ir bedres, padziļinājumi (par lauku, ceļu u. tml.)
sīksts tāds, kurā izpaužas neatlaidība, izturība, apņēmība nepadoties (par darbību, izturēšanos)
pusmūžs tāds, kura vecums ir aptuveni piecdesmit gadi; arī padzīvojis, vecs
piecpadsmitkapeika tāds, kura vērtība ir piecpadsmit kapeiku (par monētu)
reljefs tāds, kura virsmā ir izciļņi, padziļinājumi; tāds, kura formai ir raksturīgs izcilnis vai padziļinājums kādā virsmā
čenčere tāds, kuram darbs nepadodas
dimža tāds, kurš saviem strādniekiem liek darīt vairāk nekā var padarīt
vienpadsmitactiņa tāds, tāda, kam ir vienpadsmit acis
Uzvara Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Aizupes" bijušais nosaukums padomju laikā
Ezerkalne Talsu novada Lībagu pagasta apdzīvotās vietas "Mundigciems" nosaukums padomju laikā
capa Tapveida izvirzījums (koka detaļai), ko ievieto otras detaļas padziļinājumā (lai sastiprinātu šīs detaļas)
Džambula Taraza - pilsētas Kazahstānā nosaukums padomju laikā, no 1938. g.
darāms tas (darbs), kas jāpadara, jāpaveic, tas (darbs), ko dara
aizkari tas (parasti lietus, mākoņi), kas ko aizsedz, padara nesaskatāmu
ērtības tas (piemēram, ierīces, priekšmeti, telpas), kas padara ko ērtu
priekškars tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu (ko)
neērtība tas, kas apgrūtina (piemēram, dzīvi, uzturēšanos kur), padara neparocīgu, arī neizdevīgu; ērtību trūkums
vecināts tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks
pēcpadomju tas, kas ir pēc padomju iekārtas
sovjets tas, kas ir saistīts ar padomju iekārtu; padomju cilvēks
rota tas, kas ir skaists, vērtīgs un padara (ko) izcilāku, skaistāku
izglītotājs tas, kas kaut ko padara izkoptu, glītu
šķērslis tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanu, īstenošanas
vanskars tas, kas nav lāga padevies
gaisma tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas)
piesegs tas, kas piesedz, aizklāj, padara (ko) neredzamu vai grūti saskatāmu
sovetisms tas, kas saistīts ar bijušo PSRS un pārējām sociālistiskajām valstīm; tām raksturīgs; padomisms
spogulis tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi
paziņotājs tas, kurš padara zināmu (kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā
atbrīvotājs tas, kurš palīdz padarīt valsti, tautu, reģionu neatkarīgu, brīvu (parasti militārā ceļā)
pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu)
notašķīt Tašķot (ko), notraipīt, arī padarīt slapju (ar to)
notašķīt Tašķoties notraipīt, arī padarīt slapju (par šķidrumu, masu)
TDP Tautas deputātu padome
apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot
apella Tautas sapulce Spartā, senajā Grieķijā, kas apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus; balsoja kliedzot
balsinātājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu gaišu, baltu
mellotājs Tautas ticējumos - pārdabisks spēks, kas padara visu tumšu
notecināt Tecinot (ko), ļaujot tecēt (kam), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to)
grava Tekošu ūdeņu izveidots vagveida padziļinājums, ieleja ar stāvām nogāzēm
apdrukāt Tekstilrūpniecībā - pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu
reklāma teksts, attēls, videomateriāls u.tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru
TTP Telekomunikāciju tarifu padome
zvīņainā telotrēma telotrēmu dzimtas suga ("Thelotrema lepadinum"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
aceple telpa (padziļinājums) zem krāsns; paceplis
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses)
iekšējais normatīvais akts tiesību akts, kuru publisko tiesību subjekts izdevis ar mērķi noteikt savas vai sev padotas institūcijas iekšējās darbības kārtību vai izskaidrot kāda ārējā normatīvā akta piemērošanas kārtību savā darbības jomā (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.)
tukšā zarna tievās zarnas vidējais posms, kas atrodas starp divpadsmitpirkstu zarnu un līkumaino zarnu
augļu koku tīklkode tīklkožu dzimtas suga ("Yponomeuta padella")
dabūt vilka pasi tikt atbrīvotam no darba, no kādiem pienākumiem; tikt padzītam, atraidītam
pieveikt tikt galā (ar kādu darbu), padarīt (lielāku darba daudzumu)
izlidot tikt izslēgtam (no mācību iestādes); tikt atlaistam (no darba); tikt padzītam (no kurienes)
padārdzināties tikt padārdzinātam
iekļauties tikt padarītam par (kāda kopuma, sistēmas) sastāvdaļu, daļu
balstīties tikt uz priekšu, padoties, labi augt
Krasnovodska Tirkmenbaši, pilsētas nosaukums padomju laikā
attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību)
ruņģēt Tīt, rotīt jostas vietā (lai padarītu īsākus svārkus)
komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks
genro Tituls, kas Japānā 19. gs. beigās un 20. gs. sakumā bija valdošās šķiras virsotņu pārstāvjiem, uz visu mūžu ieceltiem imperatora padomniekiem
Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu
tracēt Tracināt; padarīt traku, nemierīgu
transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas
ritenis Transportlīdzekļa elements - rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību
aptriekt Triecot padzīt kam apakšā
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt
Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja trimdas baltiešu organizācija ASV, izveidoja 1961. g. aprīlī Amerikas latviešu apvienība, Igauņu nacionālā padome un Lietuviešu nacionālā padome, tās mērķis ir sadarboties ar ASV valdību un likumdošanas iestādēm, informēt tās par situāciju Baltijas valstīs, veicināt Baltijas valstu uzņemšanu NATO
notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt; trinot izveidot (kam) vēlamo formu
trīsčetrpadsmit Trīspadsmit četrpadsmit
velna ducis trīspadsmit, pēc tautas ticējumiem, nelaimīgs skaitlis
tercdecima Trīspadsmitā pakāpe no dotās
trešpadsmitais Trīspadsmitais
trīspadsmits Trīspadsmitais
špēdelīna Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā
špēdelītis Trīsstūrveida ķīlis, ko iešuj krekla paduses daļā
rulete Tureklī iestiprināts ritenītis punktu un līnijveida padziļinājumu veidošanai metāla plāksnē, ko lieto dažos grafiskos paņēmienos
turētājbankas ieinteresētas personas turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, ar turētājbanku saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un personas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē, kā arī visu iepriekš minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni
animators Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs
izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators
Turkmēnija Turkmenistānas bijušais nosaukums padomju laikā
Ašgabata Turkmenistānas galvaspilsēta (turkmēņu valodā "Asgabat", padomju laikā (1927.-1992. g.) - Ašhabada), atrodas Kopetdaga priekškalnu līdzenumā, Ahalas oāzē, 848000 iedzīvotāju (2007. g.)
čubukčijs Turku zēns, kura uzdevums ir aizsmēķēt un padot pīpes
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā; padarīt ikdienišķu, parastu
savināt Tuvināt, censties padarīt par sev garīgi vai citādā ziņā tuviem
priekšsildenis Tvaika katla ūdens padeves iekārta, kas ar atstrādāto tvaiku daļēji sasilda katlam pievadāmo ūdeni
iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi)
tece Ūdens kustība zemes virsas krituma, padziļinājuma virzienā; ūdens daudzums, tā straume, plūdums upēs, kanālos u. tml.
Oenanthe aquatica ūdens padille
ūdensviesulis Ūdens vērpete, no padebešiem uz leju piltuves veidā ūdeni sasniedzošs un virpuļojošu ūdens stabu pa piltuvi augšā velkošs šaurs viesulis, kas sasniedz līdz 20 m caurmērā un līdz 1000 m augstumā
hidrauloss ūdensērģeles; sens mūzikas instruments, mūsdienu ērģeļu priekštecis, kuram gaisa padevi nodrošināja ūdens staba spiediens
venčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica")
vinčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica")
vīncems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica")
vīnčems Ūdeņu padille ("Oenanthe aquatica")
holodomors Ukrainas nacionālās traģēdijas (padomju varas 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada) nosaukums
Belaja Cerkova Ukrainas pilsētas Bilacerkvas nosaukums padomju laikā
Parnaiba upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā
Ibara upe Melnkalnē, Kosovā un Serbijā ("Ibar"), Zapadna Moravas labā krasta pieteka, garums - 241 km
Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai
Zapadna Morava upe Serbijā (“Zapadna Morava”), Velika Moravas kreisā satekupe
erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis
Vārkava II Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušā nosaukuma variants padomju laikā
Otrā Vārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
Vecvārkava Upmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
izurbināt Urbinot padarīt (ko) caurumainu, robainu
gremdurbis urbis konisku vai cilindrisku padziļinājumu un atbalsta virsmu apstrādei ap urbumiem
skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums
izurbt Urbjot izveidot (piemēram, caurumu, padziļinājumu (kur))
izurbt Urbjot izveidot caurumu, padziļinājumu (kur); ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu
urbšana Urbumu (caurumu un dobumu) izveidošana vienlaidu materiālā un apstrāde ar rotācijas griezējinstrumentu - urbi; griešanas kustība ir urbja rotācija, padeve - urbja un apstrādājamā ķermeņa savstarpējā virzes kustība
saurdīt Urdot padarīt (kādu, tā psihi) rosīgu
pieslapināt Urinējot padarīt mitru, slapju, notraipīt (ko)
piečurāt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju
piemīzt Urinējot piepildīt (ar urīnu); urinējot padarīt slapju
duodenāls uz divpadsmitpirkstu zarnu attiecīgs
ģimenes konsultēšana uz ģimeni kā sistēmu vērsta metode sociālajā darbā, tā iekļauj vismaz trīs konsultāciju veidus – informatīvās, uz personu vērstās un uz palīdzību vērstās konsultācijas; mērķis ir sniegt padomus, ieteikumus noteiktu problēmu risināšanai vai mazināšanai
pazibināt uz īsu brīdi strauji padarīt redzamu
padakstīties uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam
palīgsaimniecība uz piemājas zemes izveidota personiska saimniecība (kolhozniekiem, padomju saimniecību darbiniekiem)
Fwd uz priekšu; padot (angļu forward)
izrobījumi uz zāģmateriālu virsmas vai detaļas cits citam līdzās sīki padziļinājumi - šķiedru kūlīšu vai koksnes daļiņu izrāvumi
blīdināt Uzbarot, padarīt tuklu
Uzbekija Uzbekistānas bijušais nosaukums padomju laikā
uzkužināt Uzbužināt, padarīt mīkstāku, kuplāku
aizvietēt uzkarsēt (lai padarītu elastīgu)
apšķūrēties Uzkopt, sakārtot; padarīt visu tīru
nosusināt Uzlabojot (zemes virsējo slāni, parasti augsni), padarīt (to) sausāku
piesiet Uzskatīt, arī censties padarīt par vainīgu (kādā nodarījumā)
nošļurkstēt Uzšļakstot, apšļakstot padarīt netīru
apslacīt Uzšļakstoties, uzpilot padarīt slapju
nospiest uz ceļiem (arī ceļos) uzvarēt, piespiest padoties; pakļaut savai varai
Baltijas baronu kopa Berlīnē vācbaltiešu muižnieku grupa, kas 1. pasaules kara laikā sadarbojās ar Vācijas valdību un ieteica Vācijai anektēt Krievijas Baltijas guberņas; pēc tam kad 1917. g. Vācija bija okupējusi Vidzemi, grupas dalībnieki izveidoja Vidzemes bruņniecības Uzticības padomi, kas sadarbojās ar okupācijas varu
žults izvadceļi vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā
žultsvadi Vadi organismā, pa kuriem žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā; žults izvadceļi
liberālais vadības stils vadības stils, kur vadītājs praktiski neiejaucas padoto darbā, tikai nosaka attālāku mērķi, kas gala rezultātā jāsasniedz
Hevadžra vadžrajānas budisma mitoloģijā - idams, kas personificē gudrību un līdzcietību, pēc dažiem tekstiem tiek uzskatīts par Akšobhjas emanāciju; viņu parasti attēlo ar astoņām sejām, sešpadsmit rokāmun četrām kājām, viņa pradžnja (sievišķā atbilsme) Nairatmjasimbolizē būtni, kam svešs egoisms
noblankšķināt Vairākas reizes padobji noskanēt (piemēram, ejot pa dubļiem)
sabraukt vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml.; vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko
izbraukt vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu (parasti ceļu)
bokšināties vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni
bukšināties vairākkārt būkšķināt; darīt ko, radot padobju troksni; bokšināties
iecilāt vairākkārt cilājot, padarīt lokanākas (kājas)
apmurdzināt vairākkārt gumzot, murdzot, padarīt inertu (šļauganu, bezspēcīgu)
iekacināt vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
iekacināties vairākkārt kaitinot, padarīt niknu (dzīvnieku, parasti suni); iekaitināt
aizlaistīt vairākkārt lejot, padarīt slapju
iemazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt mīkstu
nomazgāt vairākkārt mazgājot, padarīt tādu, kas ir zaudējis sākotnējo krāsu, kļuvis neizskatīgs
iepļaut vairākkārt pļaujot, padarīt piemērotu pļaušanai (darba rīku)
guldzināt vairākkārt radīt raksturīgas padobjas skaņas (par dažiem putniem)
atdauzīt vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt
sabungāt vairākkārt sitot, piemēram, ar vāli, padarīt gludu, mīkstu (parasti veļu, audumu pēc mazgāšanas)
pārburzīt vairākkārt spaidīt, lai padarītu mīkstu (piemēram, ādu)
iebraucīt vairākkārt velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstu, gludu (linu, pakulu audumu)
parišads Valdnieka padomnieku, augstmaņu sapulce Senajā Indijā
reskripts valdnieka, augstas amatpersonas (piemēram, pāvesta) rakstveida rīkojums, pavēle kādai amatpersonai vai padotajam, atbilde uz lūgumu vai ziņojumu, pateicības izteikums, paziņojums par apbalvojum u. tml.
bungvāle Vāle, ar ko sit, dauza (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tos) padarītu gludus, mīkstus
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem
noslampāt Valkājot padarīt netīru, neizskatīgu
ieplatīt Valkājot padarīt platāku (piemēram, apavus)
savalkāt Valkājot padarīt, parasti ļoti, viscaur, netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu)
Vārpa Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Lugaži" bijušais nosaukums padomju laikā
Lugaži Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Sēļi" bijušais nosaukums padomju laikā
Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā
Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā
kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" (padomju laikā "Kaugurieši") iedzīvotāji
Kaugurieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums padomju laikā
Austrumi Valmieras novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Košķele" bijušais nosaukums padomju laikā
apropriācija Valsts budžeta likuma piešķirtā pilnvara noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei asignēt un veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem, vai pašvaldības domes (padomes) lēmums veikt maksājumus pašvaldības mērķiem no pašvaldības budžeta ieņēmumiem
nodokļu (nodevu) administrācija Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes (padomes) ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, kuras pilnvarotas ar likumu pārzināt nodokļu ievākšanu
fizisko personu reģistrs valsts informācijas sistēma, kurā tiek uzkrāta ierobežotas pieejamības informācija un kuras pārzinis un turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; iekļaujot reģistrā ziņas par personu, pārvalde tai piešķir automātiski ģenerētu individuālo personas kodu no vienpadsmit cipariem, nodrošinot personas kodu neatkārtošanos
sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība (saīsinājums no krievu "sovetskoje hozjaistvo")
Conseil d Etat valsts padome
konsulta Valsts padome, sevišķi Itālijā un Spānijā
mustešari Valsts padomnieki (iekšlietu un ārlietu ministrijā) agrākajā Turcijā
gosplāns Valsts plāna komisija pie tautas komisāru (vēlāk ministru) padomes Padomju savienībā, kas vadīja visu plānu saskaņošanu un kontrolēja izpildi
valsts vai pašvaldības iestāde Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, Valsts kontrole, visas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldību domes (padomes), tiesu un prokuratūras iestādes, kā arī citas valsts vai pašvaldību iestādes
civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta
Jaunā valsts valsts Senajā Ēģiptē (ap 1600. g. - 1050. g. p. m. ē.), kura nomainīja sairušo Vidējo valsti; radās pēc hiksu padzīšanas un tās galvaspilsēta bija Tēbas
darba ņēmējs valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā - persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis
savāļāt Vāļājoties saburzīt (ko), arī padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru
Izraēls Vārds, kurā pārdēvēts patriarhs Jēkabs (senebr. "jisrāēl"), semītu tautu (Izraēla bērnu) ciltstēvs, cilšu vārdi Bībelē pēc Jēkaba divpadsmit dēlu vārdiem
Pirmā Vārkava Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
Vārkava I Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" bijušais nosaukums padomju laikā
gerontes Vecajo padomes locekļi senā Spartā; bijuši pavisam 28
gerūsija Vecāko padome senajā Grieķijā
herūsija Vecāko padome Senajā Grieķijā, kurā izskatīja svarīgākās valsts lietas pirms to apspriešanas tautas sapulcē
geronts Vecāko padomes (gerūsijas) loceklis Senajā Grieķijā
gerūzija Veco padome Spartā
ievest Vedot sev līdzi, padarīt pazīstamu (kādai sabiedrībai), arī iesaistīt (kādā sabiedrībā)
auglināt Veicināt auglību, padarīt auglīgu
pielāgot Veidojot, pārveidojot (piemēram, priekšmetu, celtni), padarīt (to) labāk izmantojamu (noteiktā darbībā, procesā u. tml.)
sprosts Veidojums, kas padara neiespējamu kustību, pārvietošanos (pa ko)
šķērslis veidojums, priekšmets u. tml., kas traucē, arī padara neiespējamu pārvietošanos pa to (kādā virzienā)
reljefēt veidot ar izciļņiem un padziļinājumiem; padarīt reljefu^2^
kompostrēt veidot kontroles zīmi, parasti caurumus (kādā dokumentā, piemēram, biļetē), lai padarītu (to) derīgu lietošanai
dobt veidot no viengabala koka (priekšmetus ar padziļinājumu)
vagot Veidot, radīt (piemēram, zemē, ceļā, garenus padziļinājumus, grambas u. tml.)
galēt Veikt, padarīt, arī izlietot
atvesties Veikties, iet no rokas, padoties
aprāvas vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
aprāvas vējš vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
devocija vēlākā nozīmē - dieva un svēto bijīga godināšana, dievlūgšana; vispār padevība
ievelēt Velējot padarīt (audumu) mīkstu un gludu
izvelēt Velējot padarīt (audumu) pilnīgi mīkstu un gludu
ievelēt Velējot padarīt (velējamo vāli) ērtu, parocīgu, velēšanai
savelēt Velējot padarīt, parasti viscaur, tīru, arī mīkstu, gludu
pančājata Vēlēta padome (5 locekļi) Indijā u. c. Dienvidāzijas valstīs, kura vada kooperatīvu, kastu, kopienu vai citu apvienību, dažkārt locekļu skaitu noteic pēc vajadzības
siet Velkot (kā) stūrus, malas, saites no mezgla, padarīt (to) vaļīgu, ņemt nost no ķermeņa daļas
nobraucīt Velkot (parasti vairākkārt ar plaukstu), novirzīt uz leju (apģērba gabalu); velkot (pa ko vairākkārt ar plaukstu), padarīt (to) gludu vai gludāku
sabraucīt Velkot pa spraugu starp aizvērtu durvju apakšu un slieksni, padarīt mīkstāku, gludāku (linu audumu)
pavilkt Velkot padarīt mazliet garāku; pastiept
pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu)
pacelt Velkot, arī darbinot īpašu iekārtu, ierīci, pārvietot uz augšu un nostiprināt vajadzīgajā vietā, padarīt nekustīgu, stabilu (ko nolaižamu, arī rotējošu)
savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus
ievelmēt Velmējot ieveidot (kādā materiālā, piemēram, padziļinājumus)
parullēt Veltnējot padarīt blīvāku, līdzenāku, gludāku
savemt vemjot aptraipīt, padarīt netīru, slapju
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru
pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu)
sunisks verdziski padevīgs, arī glaimīgs
lošnīgs Verdziski pazemīgs, padevīgs
atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu (piemēram, grāmatu, lappusi); atšķirt
šņūka Vērpjamā ratiņa pavedienu padeves sprauga
ērkulis Vērpjamā ratiņa rociņa, caur kuru tiek lini padoti
apelēt Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma
pretpadomju Vērsts pret padomju iekārtu
apelācija Vēršanās (pie kā) pēc atbalsta, padoma
siena Vertikālā iekšējā daļa (dabiskam vai mākslīgam padziļinājumam), kas (to) norobežo
margas Vertikāli padziļinājumi grāmatas muguras abās malās
orderklauzula Vērtspapīrā ievietojama klauzula, kas to padara par orderpapīru
jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
kūrija Viduslaikos - senjora padome un tiesa, kuru locekļi bija senjora vasaļi
asīze Viduslaikos Rietumeiropā - kādas padomes vai tiesas svinīga sēde, kā arī tajā pieņemtie lēmumi
patriciji Viduslaiku pilsētās bagātākās un iespaidīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja arī pilsētas padomes jeb rātes locekļus
izčabināt Viegli izpurināt; viegli purinot, padarīt irdenu
uzčabināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčagināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
uzčakstināt Viegli purinot, cilājot, padarīt irdenu, čauganu; uzpurināt
izplikšināt Viegli sitot, padarīt gludu (piemēram, mīklu)
nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt
tīt ap pirkstu (kādu) viegli, nemanāmi pakļaut savai gribai, padarīt pilnīgi padevīgu (bieži pretējā dzimuma pārstāvi); veikli apmuļķot
virska Vieglprātīga sieviete; padauza
denaturāts Viela (piemēram, spirts), kas ar citām vielām padarīta nederīga dzeršanai, ēšanai
presekretīns Viela divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā, no kuras kuņģa sulas sālsskābes ietekmē veidojas sekretīns
virulīns viela, kas atvieglo patogēno mikrobu iekļūšanu saimnieka audos un padara tos izturīgus pret fagocitozi
adrenoblokators viela, kas padara audus nejūtīgus pret nervu impulsiem
cietinātājs viela, kas pārstrādes procesā padara augļu un dārzeņu audus stingrus vai kraukšķīgus un savienojumā ar recinātājiem veido vai cietina želeju
žultsdzinējs viela, kas pastiprina žults veidošanos aknu šūnās vai veicina žults izvadīšanu no žultspūšļa divpadsmitpirkstu zarnā
holinoblokators viela, kas šūnās bloķē holinoreceptorus un padara tos nejutīgus pret acetilholīna u. c. holinomimētisko līdzekļu iedarbību
analeptikas Vielas, kas smadzenēs stimulē elpošanas un vazomotoriskos centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu
analeptiskie līdzekļi vielas, kas uzbudinot CNS, gk. elpošanas un asinsvadu motorikas centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu
glazētājvielas Vielas, ko izmanto produktu ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgāku vai izveidotu aizsargslāni
vendi viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet, kuršu padzīta no turienes un pēc tam no Rīgas apkaimes, apmetās ap 13. gadsimtu Cēsu novadā
anga viena no divpadsmit džainisma svētās literatūras daļām, ko atzīst švetāmbaru sekta
Ēfraimi viena no Israēla divpadsmit ciltīm, kas cēlusies no Jāzepa dēla Ēfraima
vadības rakstzīme viena no pirmajām 32 koda ASCII rakstzīmēm, kurām katrai piekārtota noteikta noteikta vadības standartfunkcija, piemēram, rakstatgrieze, rindpadeve vai atsolis; lai izpildītu pirmajām 26 rakstzīmēm (A-Z) atbilstošās standartfunkcijas, jānospiež vadīšanas taustiņš un attiecīgās rakstzīmes taustiņš
platforma viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai
kenomāni viena no stiprākām gallu ciltīm Z Itālijā, Po upes labā krastā, ieceļoja Itālijā ap 400 pr. Kr., ap 225 labprātīgi padevās romiešiem un bija to sabiedrotie
Hokma viena no trim augšējām zefirotām, kas veido Kosmiskā koka intelekta apvidu, atbilst divpadsmit zodiaka zīmēm
puspunkts Viena tipogrāfiskā punkta puse vai sešpadsmitdaļpetits
atdzīties Vienam otru padzīt
segtspēja vienmērīga krāsas vai emaljas slāņa spēja padarīt krāsojamo virsmu neredzamu
viendesmit viens vienpadsmit
vienpadsmīt vienpadsmit
viempadsmit Vienpadsmit
vienapadsmit Vienpadsmit
vienpadesmit Vienpadsmit
pendele Vienpadsmit metru soda sitiens (futbolā); septiņu metru soda metiens (handbolā)
pendelis Vienpadsmit metru soda sitiens futbolā; arī pārnestā nozīmē
pirmpadsmitais Vienpadsmitais
viempadsmitais Vienpadsmitais
vienpadsmits Vienpadsmitais
padeviens vienreizēja paveikta darbība --> padot (2)
dans viens no divpadsmit meistarības līmeņiem džudo cīņā
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs)
paplašinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem sociālajā darbā, kuram ir raksturīga vispusīgas informācijas iegūšana un uzmanības pievēršana vienlaikus vairākiem sociālās situācijas aspektiem, nevis vienas problēmas padziļinātai jeb fokusētai izvērtēšanai
izglītojoša grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, kur grupas mērķis ir jaunu zināšanu un prasmju apgūšana vai esošo padziļināšana grupas dalībnieku sociālās funkcionēšanas uzlabošanai
Aragona viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads (_Aragón_), platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos
plesa vieta (upē), kur ir padziļinājums
plēsa vieta (upē), kur ir padziļinājums
barības galds vieta vai iekārta (sile, redeles, padziļinājums), kur ēdināšanas laikā novieto dzīvniekiem paredzēto barību
aģitpunkts vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju
kara komisariāts vietējā militārās pārvaldības institūcija PSRS, Krievijā u. c., kuras galvenā funkcija ir karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā
džirga Vietējo cilšu padome Pakistānā un Afganistānā
Ausmas ciems Vilces pagasta bijušais nosaukums padomju laikā
noviļāt Viļājot notraipīt, padarīt netīru
saviļināt Viļājot padarīt (apaļu, gludu)
saviļāt Viļājoties padarīt (ko), parasti ļoti, viscaur, netīru, arī saburzīt (ko)
sagatavot Vingrinot, norūdot, veicot ārstnieciskas procedūras u. tml., padarīt (cilvēku vai dzīvnieku, organismu, tā daļas) piemērotu, parasti kādai slodzei, iedarbībai
universālā virpa virpa ar plašiem griešanas ātruma, padeves un apstrādājamo ķermeņu izmēru diapazoniem; vītņgriešanas virpa
oberburggrāfs Virsburggrāfs - hercoga augstākais padomnieks Kurzemes un Zemgales Hercogistē, kurš pārzināja pilsētu rātes, amatniecību, tirdzniecību un lēņu lietas (vācu "Oberburggraf")
matēšana Virsmas (metāla, plastmasu u. c.) apstrāde, lai to padarītu mikronelīdzenu, piemēram, stikla virsmas apstrāde ar fluorūdeņražskābi vai smilšu strūklu, lai virsmu padarītu blāvu vai fakturētu
reljefs Virsmas veidojums (piemēram, ķermeņa daļai), kam raksturīgi izciļņi, padziļinājumi
eritrasma Virspusēja dermatomikoze ar dzeltenbrūniem, asi norobežotiem laukumiem padusēs un cirkšņos, kur lobās āda
satreibēt virspusēji padarīt
eirokomunisms Virziens Francijas, Itālijas un dažu citu valstu komunistiskajās partijās 20. gs. 70. gados, kas neatzina padomju kompartijas ģenerāllīniju un vadošo lomu
mērkt Virzīt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
vērt Virzīt (plakstiņus, žokļus, lūpas) tā, ka acis, mutes dobums kļūst vaļējs vai slēgts; šādā veidā padarīt (acis, mutes dobumu) vaļēju vai slēgtu; būt par cēloni tam, ka (parasti plakstiņi) virzās šādā veidā, arī ka (acis) kļūst vaļējas vai slēgtas
kāpt Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā)
vagot Virzoties, pārvietojoties panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas joslas, līnijas veida padziļinājumi
oroseptiskais limfadenīts visbiežāk vērojamā limfadenīta forma; lokalizācija - kaklā, īpaši zem žokļa, virs atslēgas kaula, padusēs, parakardiālā apvidū
plikās anniņas vislētākās karameles bez iesaiņojuma (padomju laikā)
padevība vispārināta īpašība --> padevīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
padevīgums vispārināta īpašība --> padevīgs (1); šīs īpašības konkrēta izpausme
padevīgums vispārināta īpašība --> padevīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
padotība vispārināta īpašība --> padots (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (5)
padotība vispārināta īpašība --> padots (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; pakļautība (6)
plastiskums vispārināta īpašība --> plastisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām) viegli padoties deformācijai un saglabāt pēc tās radušos formu
VMP Vispasaules Miera padome
reihsrāts Visvācijas padome (no 1919. gada līdz 1934. gadam), kurā ietilpa visu reiha zemju (novadu) valdību pārstāvji (reihstāga augšpalāta)
vispadevīgs Visvairāk padevīgs
panjē XVIII gs. aristrokrātu modes piederumi, lokveida stiepļu režģi, ko sievietes nēsāja uz katra gurna zem kleitas, lai to padarītu pēc iespējas platāku
bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis)
nolaist galvu zaudēt pašpaļāvību, padoties izmisumam; noskumt, bēdāties
bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai)
māju spridzināšana zemnieku padzīšana no mājām un viņu iekoptās zemes pievienošana muižas zemei 16.-17. gs.
humils Zems; pazemīgs, padevīgs
pieziest Ziežot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru
aizzīmogot Zīmogojot nodrošināt, padarīt neaizskaramu
ZMP Zinātniski metodiskā padome
iekultivēšana Zinātniski pamatots agrotehnikas un meliorācijas pasākumu komplekss augsnes īpašību uzlabošanai, mazauglīgas augsnes pārveidošanai auglīgā augsnē - mitruma regulēšana, akmeņu un krūmu novākšana, augsnes virsmas nolīdzināšana, aramkārtas padziļināšana, mēslošana, skābo augšņu kaļķošana
botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas
pazīsties Zīžot paēst, padzerties
aizjendzēt Zobojot padzīt
Gaujaslīči Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Melnbārži" bijušais nosaukums padomju laikā
ZAP Zvērināto advokātu padome
žmaudzināt Žņaugt kādā vietā, censties padarīt plānāku, tievāku

Citās vārdnīcās nav šķirkļa pad.