Paplašinātā meklēšana

Meklējam iznīcināt.

Atrasts vārdos (7):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (359):

totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus.
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
pārtvert Aizturēt, iznīcināt (piemēram, lidojošu pretinieka lidaparāta).
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
ugunsatbalsts Apšaude, kas saskaņota ar spēku manevriem, lai iznīcinātu, neitralizētu vai apspiestu pretinieku.
nesankcionētā piekļuve apzināts datu izmantošanas ierobežojumu pārkāpums, kura rezultātā dati tiek lasīti, izmainīti iznīcināti.
apkarot Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību iznīcināt (augus, dzīvniekus), ierobežot (augu, dzīvnieku) izplatību, attīstību.
izgremt Ar gremšanu iznīcināt.
datoru vīruss ar nolūku izveidota programma, kas spēj iespiesties citās programmās un tās iznīcināt.
ķert Ar rokām vai ierīcēm gūstīt (dzīvniekus), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (tos) iznīcinātu.
saķert Ar rokām vai kādu ierīci sagūstīt (dzīvnieku), lai, piemēram, iegūtu lomu, medījumu, arī lai (to) iznīcinātu.
šķaidīt Ar spēku iedarbojoties, bojāt, iznīcināt (ko).
spridzināt Ar sprādzienu graut, dalīt, pārvietot, arī iznīcināt.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
Kurkiks Džalali armēņu eposā "Sasunas Dāvids" - brīnumains zirgs, varoņu palīgs un padomdevējs, kurš iedvesmojis un palīdzējis iznīcināt ienaidniekus, darbojoties ar kājām kā ar kaujas vālēm un pūšot no nāsīm liesmas.
izart Arot likvidēt, iznīcināt (ko nevajadzīgu).
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piemēram, penicilīns, streptomicīns, kā arī augstāko augu un dzīvnieku organismu izstrādātas vielas), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
piededzināt Ārstnieciski iznīcināt (mīkstos audus) augstā temperatūrā vai ar ķīmiskām vielām.
novākt pie malas atbrīvoties no kāda, fiziski to iznīcināt; nogalināt.
dabūt nost no ceļa (kādu) atbrīvoties no kāda; iznīcināt.
tralēt Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem un dzīvniekiem; ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam, arī uz kā), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē.
aviotrieciens Aviācijas īslaicīga un spēcīga darbība uz pretinieku nolūkā iznīcināt tā virszemes (jūras) objektus, izmantojot dažādus aviācijas munīcijas veidus.
anahorēze Baktēriju saistīšana hroniska iekaisuma perēkļos, kur tās tiek iznīcinātas fagocitozes ceļā.
dronts Baložveidīgo kārtas putnu dzimta ("Raphidae"), lieli, ap 1 m gari, 10 kg smagi nelidojoši putni ar spēcīgu knābi, 3 sugas, dzīvojuši līdz \~1680. g. Maskarēnu salās uz austrumiem no Madagaskaras, iznīcināti.
BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu.
izbaurāt Baurojot izjaukt, iznīcināt.
izbaurot Baurojot izjaukt, iznīcināt.
maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem.
apniekot Bezmērķīgi iznīcināt, nevajadzīgi sabojāt.
Āzijas bifelis bifeļu suga ("Bubalus arnee") ar ļoti lieliem (garums - līdz 200 cm), izliektiem ragiem, savvaļā gandrīz iznīcināts.
bendēt Bojāt, iznīcināt (augus).
ēst Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
sabombardēt Bombardējot, sagraut, iznīcināt.
sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
izbraukāt Braukājot izbojāt, daļēji iznīcināt.
kaut Bruņotās sadursmēs sagādāt (pretiniekam) lielus zaudējumus, graut, iznīcināt (pretinieku).
karadarbība Bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; kara darbība.
kara darbība bruņoto spēku darbība, kuras mērķis ir iznīcināt vai sagūstīt pretinieka karaspēku, ieņemt kādu teritoriju, atsist pretinieka uzbrukumus; karadarbība.
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts; patērēt (daudz vai visu).
cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
izdedzinātās zemes taktika Cīņas taktika, kad ienaidnieka iebrukuma laikā tiek iznīcināti apgabali pašu zemē, lai aizkavētu pretinieka virzīšanos uz priekšu.
bojāt Daļēji iznīcināt.
paņīcināt Daļēji iznīcināt.
pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
pretdarbs Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
iznīcinātājs Darītājs --> iznīcināt.
destruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot dati tiek pārsūtīti datora procesoram, bet to kopija datora procesoram, bet to kopija datora atmiņā tiek mainīta vai iznīcināta.
fregate Dažu valstu flotēs - pārejas tipa karakuģis (starp korveti un iznīcinātāju vai iznīcinātāju un kreiseri).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
nodedzināt Dedzinot iznīcināt.
matainais degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros tichorinus"), kas dzīvoja vēlajā pleistocēnā, atliekas atrastas arī Latvijā, iznīcināts \~10. gs.
iznīcinošs Divd. --> iznīcināt.
taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
izdurt Durot iznīcināt (parasti augus).
izdurt Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
izdurstīt Durstot iznīcināt (parasti augus).
izdzēst Dzēšot (piemēram, ar dzēšamgumiju), iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
nodzēst Dzēšot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
mīt Ejot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
ozollapu embotiņš embotiņu suga ("Teucrium chamaedrys"), kura vienīgā zināmā atradne Koknesē iznīcināta HES celtniecības laikā.
mazais emu emu suga ("Dromaius minor"), kas bija sastopams Austrālijai tuvējās salās, bet 19. gs. iznīcināts.
finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana Finanšu un kapitāla tirgus komisijas konstatēts fakts, ka dati, kas apliecina ieguldītāja īpašuma tiesības uz finanšu instrumentiem un kas atrodas sistēmas dalībnieka datorsistēmā vai cita veida uzskaitē, ir neatgriezeniski iznīcināti vai sabojāti kādas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma dēļ un sistēmas dalībnieks atsakās atjaunot šos datus pēc ieguldītāja uzrādītajiem dokumentiem.
saēst miltos fiziski iznīcināt.
nomētāt ar akmeņiem (kādu) fiziski iznīcināt.
iznīcinātājaviācija Gaisa (arī - pretgaisa) karaspēka ieroču šķira, kuras bruņojumā ir kaujas lidmašīnas - iznīcinātāji.
izgaudot Gaudojot iznīcināt (par vēju).
biblioklasts Grāmatu iznīcinātājs, grāmatu bojātājs.
izgrauzt Graužot iznīcināt.
triecienhelikopters Helikopters, kas ir speciāli konstruēts dažādu ieroču sistēmu izmantošanai, lai varētu uzbrukt pretinieka mērķiem un tos iznīcināt.
hemolizoīds Hemolizīns, kura toksoforā grupa ir iznīcināta; tas var savienoties ar eritrocītu, to neiznīcinot.
Kālī Hinduismā - viena no Šivas sievišķajām avatārām, nāves dieviete, dēmonu iznīcinātāja, baismīgākā hinduisma dieviete.
apkost Iekost, arī nokost (visapkārt vai vietumis); kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai pakāpeniski iznīcinātu (to).
nāves ierocis ierocis, ar ko var nogalināt, iznīcināt.
unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat.
nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1).
nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to).
novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
Kajs Kāvūss irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas otrais valdnieks, kas, gribēdams iznīcināt ļaunumu nokļuva baltā dēva gūstā.
huroni Irokēzu grupas indiāņu tauta, kas dzīvoja pie Ontario ezera; 18. gs. gandrīz pilnībā tika iznīcināti.
ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti.
apdūmot Izdarīt apdūmošanu, lai pasargātu no salnām (augļu kokus, ogulājus), lai iznīcinātu kaitēkļus u. tml.
ekstingvēt Izdzēst, iznīcināt.
izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2).
nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) - par salu, salnu.
iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) iznīcināt, arī pazemot, aizvainot.
izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu (piemēram, reakcionāru parādību sabiedrības dzīvē).
izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē) iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē.
nahrenizēt iznīcināt, likvidēt.
noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā nogalinot, sagraut, nežēlīgi apspiest.
apgriezt kaklu (arī galvu) iznīcināt, noslepkavot.
apgriezt galvu (arī kaklu, sprandu) iznīcināt, noslepkavot.
apgriezt galvu (arī kaklu) iznīcināt, noslepkavot.
likt zem naga kādu iznīcināt.
sanīcināt iznīcināt.
iznīcinātājs pārtvērējs iznīcinātājs ar lielu lidojuma ātrumu un automatizētu radioelektronisko aprīkojumu.
ielenkt Izolēt (karaspēka grupējumu), lai (to) iznīcinātu vai saņemtu gūstā, izolēt (militāru objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
appostīt Izpostīt (sabojāt, iznīcināt, sagraut) visapkārt.
izrēdēt Izraut, izplēst, iznīcināt.
izravēt Izskaust (ko nevēlamu, negatīvu); iznīcināt, iznīdēt.
iemīt dubļos (kādu, kaut ko) izturēties varmācīgi, aizvainot, pazemot, iznīcināt.
izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu); jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pušķainā jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis kaufmannii syn. Pedicularis comosa"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā galvenā atradne Kokneses tuvumā iznīcināta Pļaviņu HES celtniecībā, aizsargājama; Kaufmaņa jāņeglīte.
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam.
bloķēšana Kāda objekta izolācija ar nolūku to iznīcināt vai sagrābt taktiska mēroga kaujasdarbībā.
vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs.
izkapāt Kapājot (piemēram, ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
reiders Karakuģis vai apbruņots tirdzniecības kuģis, kas veic patstāvīgus kaujas uzdevumus uz jūras vai okeāna satiksmes ceļiem, lai iznīcinātu pretinieka kara vai tirdzniecības transportlīdzekļus.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
izsvilēt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
izsvilt Karstumā, ar karstu šķidrumu tikt iznīcinātam, iznīkt.
izkasīt Kasot iznīcināt (kur, piemēram, uzrakstu).
nokasīt Kasot, skrāpējot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
izkast Kašņājot izraut, iznīcināt (piemēram, augus).
pārtvērējiznīcinātājs Kaujas lidmašīna, kuras uzdevums ir iznīcināt gaisa uzbrukumiem paredzētos pretinieka līdzekļus.
šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
Equus quagga kvaga, zirgu ģints zebru grupas suga, kas 19. gs. pilnīgi iznīcināta.
izkvēpināt Kvēpinot izdzīt (ko); kvēpinot iznīcināt (piemēram, slimību dīgļus).
biocīds Ķīmisku vielu grupa, ko lieto, lai iznīcinātu kaitēkļus, nezāles un sēnītes.
zudināt Ļaut iet zudumā; iznīcināt, noslēpt, slēpt, zaudēt.
izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
pļaut kā ar izkapti masveidā nogalināt; iznīcināt ko lielā platībā.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
Dromaius minor mazais emu, iznīcināts 19. gs.
deldēt Mazināt, arī likvidēt, iznīcināt.
izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
izmedīt Medījot iznīcināt daudzus vai visus dzīvniekus (kādā vietā).
noēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, iznīcināt.
samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem.
militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta.
iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
mīnēšana Mīnulauku iekārtošana, atsevišķu mīnu un mīnu grupu likšana, lai pretiniekam radītu zaudējumus, apgrūtinātu tā manevru un iznīcinātu būves.
samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt (daudzus vai visus augus); izmīdīt.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai iznīcināt daudzus vai visus augus (kādā vietā).
kalakuta Nāvējoša inde, kas uzpeldēja no okeāna dzīlēm kopā ar nemirstības dzērienu amritu un varēja iznīcināt visu dzīvo uz zemes, bet dievs Šiva to izdzēra, kā rezultātā viņa kakls ieguva raksturīgo tumši zilo nokrāsu.
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
noārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iznīcināt (piemēram, parādības sabiedrībā).
pārvilkt krustu (kaut kam) neļaut piepildīties; iznīcināt, sagraut.
ārdīt Nemitīgi nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (sabiedriskās attiecības, jūtas u. tml.).
nosaimniekot Nepareizi, neprasmīgi saimniekojot, padarīt mazvērtīgu, arī iznīcināt.
pieveikt Nevēlami iedarboties (uz ko), arī iznīcināt (ko) - par parādībām dabā.
zūmēt Nobeigt, slepkavot; iznīcināt.
nāvīt Nogalināt, iznīcināt.
pārkost (arī pārgriezt) (kādam) rīkli nogalināt; iznīcināt.
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
likt nazi pie rīkles nokaut, nogalināt; draudēt iznīcināt, censties panākt, lai kāds nokļūtu ļoti bīstamā situācijā, bezizejas stāvoklī.
neiznīcināms Nolieguma divdabis --> iznīcināt.
apēst Nomākt, iznīcināt.
izniecināt Noniecināt un iznīcināt.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots.
nost Norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots; norāda, ka (kas) mazinās, zūd.
sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts; norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd.
laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu.
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
nopuijāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt.
nopujāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt.
nonīcināt Novārdzināt, badināt, iznīcināt.
genocīds Noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru.
mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām.
aplasīt Ņemot pa vienam nolaupīt, arī iznīcināt (daudzus vai visus).
kauja Organizēta karaspēka vienību, daļu, apakšvienību bruņota sadursme ar pretinieku, lai iznīcinātu tā dzīvo spēku un kara tehniku.
mest pār kārti padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
novākt no ceļa padarīt nekaitīgu; arī iznīcināt.
piežmiegt Padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt.
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
pieveikt Pakļaut, pārspēt ar fizisku spēku; padarīt nekaitīgu, arī iznīcināt.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, dzīvnieki) turpina dzīvot, eksistēt, arī netiek iznīcināti.
salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties; arī iznīcināt (cilvēku).
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, kultūrā) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, materiālas vērtības) nezūd, turpina eksistēt, būt, arī netiek iznīcināts.
pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, neatzīts, zaudēts u. tml.
puijāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
pujāt Pārāk daudz izmantot, apspiest, izpostīt, iznīcināt.
maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, pērt, iznīcināt, nogalināt.
noslīcināt glāzē pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus, iznīcināt sevī ko vērtīgu; nodzert godu, cieņu.
sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs; sagraut (2).
sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņota cīņā; panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnīgi zaudē spēku, pārsvaru, ietekmi, kļūst nekaitīgs.
satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
graut Pārspēt, nomākt, iznīcināt (parādības sabiedrībā).
nomākt Pārspēt, pievārēt, uzveikt, iznīcināt.
pasterizācija Pārtikas produktu konservēšana, tos uzkarsējot līdz noteiktai temperatūrai, lai iznīcinātu baktērijas u. c. mikroorganismus.
saārdīt Pārvērst drupās, gruvešos u. tml. (par cilvēkiem); arī izpostīt, iznīcināt. Ienaidnieka saārdīta pilsēta.
nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko).
meklējumlidojums Patstāvīga atsevišķas lidmašīnas vai lidmašīnu grupas darbība, lai atklātu un iznīcinātu pretinieka lidmašīnas vai svarīgus virszemes objektus.
izzudināt Pazudināt, padzīt, iznīcināt, izskaust.
kapores pazudināts, iznīcināts; ebreju lāsts.
Gomora Pēc 1. Mozus grāmatas - pilsēta Palestīnā, kas savas netikumības dēļ iznīcināta reizē ar Sodomu.
samalt miltos piekaut, nosist, iznīcināt, uzvarēt.
svilināt Pieliekot ko karstu, degošu, iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu).
izspiešana Pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu vai tiesību uz mantu vai izdarīt kādas mantiska rakstura darbības, piedraudot ar vardarbību cietušajam vai viņa tuviniekiem, piedraudot izpaust apkaunojošas ziņas par cietušo vai viņa tuviniekiem, piedraudot iznīcināt viņu mantu vai nodarīt viņiem citu kaitējumu.
miltos Pilnīgi (sadalīt, iznīcināt u. tml.).
izdeldēt no zemes virsas Pilnīgi iznīcināt (kādu apdzīvotu vietu).
izravēt ļaunumu (ar visām saknēm) pilnīgi iznīcināt ļaunumu.
noslaucīt no zemes virsas pilnīgi iznīcināt.
(sa)mīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos pilnīgi iznīcināt.
samalt (arī samīt, satriekt u. tml.) pīšļos pilnīgi iznīcināt.
satriekt (arī samalt, samīt u. tml.) pīšļos, arī satriekt drupās pilnīgi iznīcināt.
triekt pīšļos (arī drupās) pilnīgi iznīcināt.
noslaucīt (arī izdeldēt) no zemes virsas (retāk virsus) pilnīgi iznīcināt.
noslaucīt (arī izdeldēt) no zemes virsus (biežāk virsas) - pilnīgi iznīcināt.
neatstāt (ne) akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
izkropļot Pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt.
izraut ar (visām) saknēm pilnīgi, pavisam iznīcināt.
izraut ar visām saknēm pilnīgi, pavisam iznīcināt.
Varasa Pilsēta Peru, Ankašas reģiona administratīvais centrs, Vaskarana kalna piekājē, 100900 iedzīvotāju (2007. g.), 1970. g. zemestrīcē gandrīz pilnībā iznīcināta.
Bašķu naudas kalns pilskalns Preiļu novada Rušonas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Aglonas dzelzceķa stacijas, 1928. g. bija ar terasēm, vaļņiem un grāvjiem nocietināts pilskalns ar stāvām nogāzēm, 1960.-1970. g. pilnīgi norakts un iznīcināts.
pucēt Plosīt, nogalināt, iznīcināt.
saplosīt Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sapluinīt Pluinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
postītājs Postgalis; iznīcinātājs.
ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā).
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) - par parādībām sabiedrībā.
nopostīt Postot iznīcināt, sagraut (ko).
izpostīt Postot pilnīgi iznīcināt, pārvērst drupās.
sist krustā prasīt visbargāko nosodījumu, nežēlīgi tiesāt, morāli iznīcināt.
dublējums programmas, diska satura vai adreses dublikāts, ko gadījumā, ja aktīvie dati var tikt bojāti vai iznīcināti, izmanto arhīva veidošanai vai vērtīgu datu drošai saglabāšanai.
saberzt Radīt (kādam) ļoti lielas grūtības, arī ļoti smagus apstākļus; arī iznīcināt.
mest cilpu kaklā (kādam) radīt kādam neciešams, draudošus apstākļus; iznīcināt kādu.
ravēt Raujot no augsnes (parasti ar rokām), iznīcināt nezāles (kādā platībā).
kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm (augus) ar kapli; ravēt, iznīcināt (nezāles) ar kapli.
Severīna dienas izlīgums Rīgas patriciāta un namnieku opozīcijas vienošanās 1589. g. 26. augustā, ar to beidzās Kalendāra nemieri un tika atjaunota agrākā rātes vara Rīgā, kā arī tika iznīcināts Lielās ģildes zīmogs, tādējādi uzsverot, ka tai nav publiskās varas pilsētā.
samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām).
izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām).
izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū).
izčabarēt Sabojāt, iznīcināt.
izpušerēt Sabojāt; arī iznīcināt.
kroplis Sabojāts, daļēji iznīcināts priekšmets.
izjaukt Sadalot atsevišķās daļās (piemēram, izārdot, salaužot, sagraujot), iznīcināt kā veselumu vai izpostīt (ko).
palikt dzīvam saglabāt dzīvību; netikt iznīcinātam, saglabāties.
noslaucīt Sagraut; arī iznīcināt.
sagrauzīt Sagrauzt, izpostīt, iznīcināt.
sīksta dzīvība saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt.
nav ne smakas saka par to, kā nav; saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts.
nepaliek ne smakas saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
lupatu lēveros saka, ja kaut kas tiek pilnīgi sabojāts vai pavisam iznīcināts.
kā noslaucīts saka, ja kur vairs nav nekā no pierastā, raksturīgā, ja kas ir pilnīgi iznīcināts.
aizpostīt Sākt postīt (graut, iznīcināt).
sautīt Saķert, iznīcināt utis.
sānziede Sānziedu mēringija - 6-15 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā reti, iespējams iznīcināta.
sašķiest Sasmalcināt, iznīcināt.
torpedēt Sašaut, iznīcināt ar torpēdu.
uilis Savienojumā "uilī iet" - sabojāt, iznīcināt.
no- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbība tiek pabeigta un tās rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
zudība Savienojumos "iet zudībā", "aiziet zudībā": tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam (par materiālām un garīgām vērtībām).
dzīvnieku reintrodukcija savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana teritorijā, kur tie kādreiz ir dzīvojuši, bet izzuduši vai iznīcināti, piemēram, Latvijā sekmīgi reintroducēts staltbriedis, kas bija izzudis 2. gt. sākumā, bet Lietuvā saglabājies līdz 16. gadsimtam.
sēklu kodināšana sēklu apstrāde ar ķimikālijām, lai iznīcinātu kaitīgus organismus, dīgstu slimību ierosinātājus.
amaleķieši Sena klejotāju tauta Dienvidpalestīnā, tuksnešainā apgabalā dienvidaustrumos no Nāves jūras, bieži iebruka Kanaānas zemē, līdz tika iznīcināti ap 700 g. p. m. ē.
izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus); slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
fagocīti Specializētas saistaudu šūnas, kas spēj satvert un iznīcināt organismā iekļuvušās dzīvās daļiņas (mikroorganismus, šūnu fragmentus).
ruderālā veģetācija spontāni veidojies augu sabiedrību kopums teritorijā, kurā cilvēka darbības dēļ pilnīgi vai daļēji iznīcināta iepriekšējā augu sega; viens no sinatropās veģetācijas veidiem.
izspridzināt Spridzinot iznīcināt (daudz vai visu).
uzspridzināt Spridzinot sagraut, iznīcināt.
saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
supervaskularizācija Staru terapijā relatīvi palielināta vaskularizācija, kad ir iznīcināta daļa audzēja šūnu un atlikušās labāk apasiņo nebojātie kapilāri.
endosimbioze Stāvoklis, ko novēro starp vīrusu un tā inficēto šūnu; šūnas dalīšanās ir traucēta, bet šūna netiek iznīcināta.
talamotomija Stereotaktiskās ķirurģijas metode, kad tiek iznīcinātas specifiskas šūnu grupas redzes paugurā; veic, lai mazinātu sāpes, trīci un stīvumu Pārkinsona (Parkinson) slimības gadījuma, kā arī izmanto psihoķirurģijā, lai mazinātu trauksmi, psihozes un maniakālo depresiju.
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
uztriekties Strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; strauji pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam; arī uzgrūsties (3).
samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
nosvilināt Svilinot iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu).
izsvilināt Svilinot iznīcināt, izbojāt (daudz vai visu); izdedzināt (1).
izsvilt Svilstot tikt iznīcinātam, izbojātam; izdegt.
ravēt Šādā veidā iznīcināt (nezāles).
izšaudīt Šaudot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
izsaudīt Šaudot iznīcināt.
izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus, arī dzīvnieku kāpumu).
skrandas Tā, ka (kas) tiek pilnīgi iznīcināts.
sterils Tāds, kam ir iznīcināta, zaudēta spēja radīt pēcnācējus, saglabājoties dzimumdziedzeru endokrīnai funkcijai.
nesatricināms Tāds, kas ir tik noturīgs, stabils, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
neizdzēšams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt, padarīt par nebijušu.
neiznīcināms Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, ka to grūti vai neiespējami vājināt, iznīcināt (parasti par kā saistību).
gametocidāls Tāds, kas spēj iznīcināt gametas vai gametocītus.
antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai aizkavēt to vairošanos.
antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
hereri Tauta Angolas dienvidrietumos un Namībijas ziemeļu daļā, valoda pieder pie bantu saimes rietumu grupas; 1904. g. sacēlās pret vācu koloniālo varu un gandrīz tika iznīcināta.
skarlauks Telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi.
nokodināties Termiski apstrādāties (par sēklām), lai iznīcinātu mikroorganismus.
(aiz)iet postā Tikt (iz)postītam, iznīcinātam.
ciest Tikt bojātam, iznīcinātam (katastrofā, kara laika apstākļos u. tml.) - piemēram, par ierīcēm, celtnēm un citām materiālām vērtībām.
izanicināties Tikt iznīdētam, iznīcinātam.
iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
(aiz)iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
aiziet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
iet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
aiziet zudumā tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
tarāns Trieciens ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu.
nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu.
sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām tūpļi, varmācīgi izpostīt, iznīcināt; rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
izēnināt Turot ēnā iznīcināt, nobeigt.
ķeramkoks Uz paliktņiem nogāzts koks ar visiem zariem, kas vīstot pievilina kaitēkļus, ko pēc tam ir vieglāk iznīcināt.
samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
satriekt Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā); sagraut (3).
sagraut Uzveikt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (parādības sabiedrībā).
Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā.
milžbruņurupuči Vairākas senas sauszemes bruņurupuču dzimtas sugas, fitofāgi, oldējēji, vairākums iznīcināti (gaļas un olu ieguves dēļ), saglabājušās tikai 2 sugas.
izbraukt Vairākkārt braucot, izbojāt, daļēji iznīcināt.
kašņāt Vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā).
nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
mīņāt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
taranēt Veikt ar savu kaujas mašīnu, transportlīdzekli triecienu (kādam objektam, parasti lidaparātam, kuģim, tankam), lai (to) bojātu, iznīcinātu.
cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
cīņa Vēršanās (pret ko nevēlamu), cenšanās iznīcināt, pārvarēt, novērst (to).
Utnapišti Vidējo Austrumu tautu mītos - cilvēks, kurš palika dzīvs pēc lielajiem plūdiem, ko dievi uzsūtīja, lai iznīcinātu cilvēku dzimumu.
nospiest kā blakti viegli, bez lielām pūlēm panākt kāda bojāeju, padarīt kādu nekaitīgu, iznīcināt.
patrulēšana Viena no kājnieku karaspēka taktikas pamatoperācijām, ko veic mobilas apakšvienības, lai pārvaldītu teritoriju, iegūtu informāciju un iznīcinātu pretinieku vai traucētu tā darbību.
masas nezūdamības likums viens no vielas fizikas likumiem: ja ķermeņu sistēma nav pakļauta ārējai iedarbībai, tās kopējā masa laika gaitā nemainās; tas nozīmē, ka masu nevar ne iznīcināt, ne radīt no nekā, tā ir matērijas neatņemama sastāvdaļa; relatīvistiskajā mehānikā šis likums ietverts enerģijas nezūdamības likumā.
postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas, graušanas.
blankisms Virziens sociālistiskajā kustībā (Francijā 19. gadsimtā), kuram raksturīgs uzskats, ka ekspluatāciju var iznīcināt nelielas revolucionāru grupas bez plašāku masu līdzdalības.
jūrasgovs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dugongu dzimtas suga ("Hydrodamalis gigas"), dzīvojusi Beringa jūrā pie Komandora salām, pēdējā zināmā iznīcināta 1768. g.; Stellera jūrasgovs.
dugongs Zīdītāju klases jūrassirēnu kārtas dzimta ("Dugongidae"), divas sugas, no kurām viena - jūrasgovs - 18. gs. iznīcināta.
kvaga Zirgu ģints suga ("Equus quagga"), stepes zebra, iznīcināta 19. gs.; pēdējā nobeigusies 1883. g. Amsterdamas zooloģiskajā dārzā.
izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis).

iznīcināt citās vārdnīcās:

MLVV

iznīcināt

LLVV

iznīcināt