Paplašinātā meklēšana
Meklējam gar.
Atrasts vārdos (190):
- gar:1
- gar.:1
- garā:1
- agara:1
- Agara:1
- agari:1
- Agaro:1
- agars:1
- garai:1
- ačgari:1
- Agarfa:1
- āgaris:1
- Angara:1
- Atgara:1
- bagare:1
- bagars:1
- Bigara:1
- bogars:1
- bugars:1
- Čogara:1
- dagari:1
- fagara:1
- Figaro:1
- Gāgari:1
- gāgars:1
- garage:1
- Ābgarma:1
- Agaraka:1
- Agartha:1
- Ahagars:1
- Algarve:1
- Algarvi:1
- apgarēt:1
- apgarot:1
- Asgarda:1
- atgarēt:1
- atgarot:1
- atgarša:1
- atgarža:1
- bagarēt:1
- Bagarva:1
- Bangara:1
- Bengara:1
- Bogarts:1
- Bolgara:1
- Bulgara:1
- čingari:1
- dangari:1
- dižgars:1
- gagarēt:1
- gāgarēt:1
- gangaru:1
- garaimi:1
- agaricus:1
- Agartala:1
- aizgarot:1
- Alīgarha:1
- Angarska:1
- apgarots:1
- Asangaro:1
- Asgarāna:1
- atžagars:1
- Bargarha:1
- Bigaraks:1
- bulgaria:1
- cigarete:1
- cigarets:1
- dogarese:1
- ēdgardis:1
- fagarīns:1
- fragaria:1
- Gagarina:1
- adžugarni:1
- agaragars:1
- agaricins:1
- Agariševa:1
- Anūpgarha:1
- atgarināt:1
- Āthagarha:1
- atlangars:1
- atžagarni:1
- avangarde:1
- avangards:1
- Avangards:1
- Āzamgarha:1
- Bagarjaka:1
- Balgarova:1
- Bāngarmau:1
- Barnagara:1
- Bugarikta:1
- cigarella:1
- cigarells:1
- cigarills:1
- Dhangarhi:1
- dungariņš:1
- Džagarolo:1
- Džetigara:1
- fragarīns:1
- gāgarieši:1
- garabērns:1
- garadiena:1
- garādiena:1
- Adžaigarha:1
- agaricales:1
- Ahangarana:1
- angarēties:1
- antlangars:1
- apgardināt:1
- apgarēties:1
- apgarīties:1
- apgarojums:1
- apgarotība:1
- apgarotums:1
- arjergarde:1
- arjergards:1
- Ašoknagara:1
- atgardināt:1
- atgarēties:1
- atgaroties:1
- atžagarnis:1
- autogarāža:1
- bagarēties:1
- bagarnieks:1
- baltmugara:1
- baltmugare:1
- Bandiagara:1
- Baranagara:1
- Begarslans:1
- bezgaršība:1
- bezgaršīgs:1
- Bhāvnagara:1
- bigarādija:1
- Bjalogarda:1
- boksgarāža:1
- Bolgarčaja:1
- Čandīgarha:1
- devanagari:1
- Dibrugarha:1
- Džāmnagara:1
- Galapagara:1
- garadskais:1
- garagaisma:1
- agaricaceae:1
- Ahmadnagara:1
- aizgarēties:1
- Altugarsasa:1
- Anandnagara:1
- Angarandebu:1
- Angarhajūls:1
- apakšgaroza:1
- apakšgarums:1
- Augšgaronna:1
- bagarmašīna:1
- Bahmangarha:1
- Birātnagara:1
- Borgardnesa:1
- Brēmgartene:1
- Čhatīsgarha:1
- čungarāties:1
- garadāvanas:1
- Andirlengara:1
- atgarozēties:1
- avangardisks:1
- avangardisms:1
- avangardists:1
- Bahādurgarha:1
- bezgaršīgums:1
- Bidžainagara:1
- Bolungarvika:1
- Djegogarsija:1
- fragariaceae:1
- Gāndhīnagara:1
- antilogaritms:1
- apgardināties:1
- avangardnieki:1
- Bahāvalnagara:1
- Bandartengara:1
- Bandžarnegara:1
- Bhandžanagara:1
- Brugštargarde:1
- dēdējumgaroza:1
- Bhainsrorgarha:1
- Bīrendranagara:1
- aizsargarmatūra:1
- Bandarpengarama:1
- Baumgartsbrunna:1
- bezdelīgtangars:1
- finiergarklucis:1
- Brādžarādžnagara:1
- decimāllogaritms:1
Atrasts etimoloģijās (39):
- _Barnagar_ (šķirklī Barnagara)
- _Bela Pratāpgarh_ (šķirklī Bela Pratāpgarha)
- malajiešu: _Batang Ai, Taman Negara_ (šķirklī Batanai nacionālais parks)
- _Paingar_ (šķirklī Bengara)
- _Baumgartsbrunn_ (šķirklī Baumgartsbrunna)
- _Begarslan_ (šķirklī Begarslans)
- _Bhainsrorgarh_ (šķirklī Bhainsrorgarha)
- _Bhanjanagar_ (šķirklī Bhandžanagara)
- _Biggar_ (šķirklī Bigara)
- franču: _Bugarach, Pech de_ (šķirklī Bigaraks)
- poļu: _Białogard_ (šķirklī Bjalogarda)
- gudžaratu: જામનગર, _Jāmnagar_ (šķirklī Džāmnagara)
- _Bangar_ (šķirklī Bangara)
- _Bāngarmau_ (šķirklī Bāngarmau)
- dēvanāgarī: इंदौर, angļu: _Indore_ (šķirklī Indaura)
- hindi: ईटानगर, angļu: _Itanagar_ (šķirklī Itānagara)
- angļu: _Chandigarh_, pendžabu: ਚੰਡੀਗੜ੍ਹ, hindi: चण्डीगढ़ (šķirklī Čandīgarha)
- _Brajarajnagar_ (šķirklī Brādžarādžnagara)
- _Birātnagar_ (šķirklī Birātnagara)
- marathu: छत्रपती संभाजी नगर, _chatraptī sambhājīngar_ (šķirklī Šambhadžinagara)
- urdu: سری نگر, _Srī Nagar, Śrīnagar_; kašmiriešu: سِری نَگَر, _Sirī Nagar_; angļu: _Srinagar_ (šķirklī Šrīnagara)
- islandiešu: _Bolungarvik_ (šķirklī Bolungarvika)
- islandiešu: _Borgarnes_ (šķirklī Borgardnesa)
- malajiešu: _Bandar Tenggara_ (šķirklī Bandartengara)
- _Bandhavgarh National Park_ (šķirklī Bandhavgarha nacionālais parks)
- _Bandiagara_ (šķirklī Bandiagara)
- _Falaises de Bandiagara (pays Dogon)_ (šķirklī Bandiagaras kraujas)
- _Banjarnegara_ (šķirklī Bandžarnegara)
- _Birendranagar_ (šķirklī Bīrendranagara)
- _Cambagarav bajgalijn cogcolbort_ (šķirklī Cambagarava nacionālais parks)
- No franču _garantir_. (šķirklī garantēt)
- _Bijainagar_ (šķirklī Bidžainagara)
- _Bhāvnagar_ (šķirklī Bhāvnagara)
- _Bolgar_ (šķirklī Bolgara)
- No franču _ligue_, kam pamatā latīņu _ligare_ 'sasiet'. (šķirklī līga)
- gudžaratu: ગાંધીનગર, angļu: _Gandhinagar_ (šķirklī Gāndhīnagara)
- _Bahmangarh_ (šķirklī Bahmangarha)
- bulgāru: _Bălgarovo_ (šķirklī Balgarova)
- _Bulgar_ (šķirklī Bulgara)
Atrasts normatīvajos komentāros (4):
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: _adiabāta_. (šķirklī adiabāta)
- Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani _ē_: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- Jaunākos avotos lietuviešu valodas īpašvārds _Neris_ kļūdaini atveidots kā _Nēre_. Lietuviešu valodā upes nosaukumā _Neris_ _e_ ir īsais saknes patskanis, tāpēc nav pamata to pagarināt arī latviešu valodā. Pareizs šī vārda atveidojums latviski ir _Nere_. (šķirklī Nere)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2015. gadā kā pareizāku šī vārda formu ieteikusi *štrīcele*, tomēr, kā var spriest pēc Korpuss.lv datiem 2025. gadā, šī forma nav iegājusies, jo praksē sastopams tikai šī vārda lietojums ar garo patskani. (šķirklī štricele)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (ar) gariem zobiem
- (garš) kā kārts
- (garš) kā maiksts
- (tikko) vilkt dzīvību (retāk garu)
- (tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību)
- (uz)mest garu
- absolūtais skaņas garums
- Acanthus hungaricus
- Achnantes hungarica
- Agaricus arvensis
- Agaricus bisporus
- Agaricus campester
- Agaricus haemorrhoidarius
- Agaricus macrosporus
- Agaricus silvaticus
- Agaricus vaporarius
- Agrostis vulgaris
- Ahagara nacionālais parks
- Ahagara Tasili plato
- Ahelenchoides fragariae
- airu garums
- aiz gara laika
- aiz zviedru gardīnēm
- Aizangaras plato
- aizdevuma pagarināšana
- aiziet gar ausīm (kādam)
- aiziet gar degunu
- aiziet garām
- aiziet garo ceļu
- aiziet garu ceļu
- aizlaist gar degunu (kaut ko)
- aizlaist garu ceļu
- aizstāju pagarinājums
- akmeņu garnele
- Albergarija a Velja
- Alchemilla vulgaris
- Allažu Kangari
- Ambāgarha Čauki
- Anaphalis margaritacea
- Angaras skrausts
- apdzīt gar lēpusi
- apiet gar virsvēja pusi
- apiet gar zemvēja pusi
- Aquilegia vulgaris
- ar garām acīm
- ar gardu muti
- ar gariem zobiem
- ar garšu
- ar garu degunu
- Arcella vulgaris
- Armeria vulgaris
- Artemisia vulgaris
- astrālie gari
- atžubriski žagarus raut
- austrumu garums
- Austrumu Nusa Tengara
- avangarda kino
- avangarda māksla
- bada garoza
- Baltijas garnele
- Bandhavgarha nacionālais parks
- Bandiagaras kraujas
- bankas garantija
- Barbarea vulgaris
- Baumgartnera pārzobe
- bāzes garums
- Bela Pratāpgarha
- Belgarda pie Valzerēnas
- Berberis vulgaris
- Beta vulgaris
- bez garšas
- bezānburas apakšējā līķa garums
- bezānburas priekšējā līķa garums
- Bilagarsija de Arousa
- Bjargdaungara rags
- Bombycilla garrulus
- Bombycilla garrulus garrulus
- Borgaro Torinēze
- brūnais garausainis
- Bulgaria inguinans
- burtu garnitūra
- Calluna vulgaris
- Cambagarava nacionālais parks
- Campanula garganica
- Carlina vulgaris
- Carteria vulgaris
- ceļa garenprofils
- Centaurium vulgare
- Cerasus vulgaris
- Ceratophyllus garei
- četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna
- Chara vulgaris
- čhatīsgarhu valoda
- Chenopodium vulgaria
- cik garš, tik plats
- cik īkss, tik gars
- Circus pygargus
- Cirsium vulgare
- Clinopodium vulgare
- Clorella vulgaris
- Coracias garrulus
- Cosmarium margaritiferum
- Cugaru šaurums
- cūkas garums
- dabiskais vilnas garums
- dabūt garu degunu
- dabūt žagarus
- Dādra un Nagarhaveli
- dārza garkāja
- daudzstāvu garāža
- dēdēšanas garoza
- deguns stiepjas garāks
- dējības cikla garums
- delma garums
- deviņadatu stagars
- Diatoma vulgare
- dot žagarus
- Dracunculus vulgari
- Dufouera vulgaris
- Dupgara kalns
- Džainagara Madžilpura
- dzirksteles gar acīm nošķīst
- dzirkstis šķīst gar acīm (kādam)
- dzīt garām
- Echium vulgare
- Egretta garzetta
- Eiropas garausainis
- Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāji
- ekliptiskais garums
- eksporta kredīta garantija
- elektriskā ķēde ar izkliedētiem parametriem (garā līnija)
- elektromagnētiskā viļņa garums
- elementu gari
- Encalypta vulgaris
- Endoptychum agaricoides
- enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma
- enkurtroses pagarinātājs
- Erithacus megarhynchos
- ēst (ar) gariem zobiem
- ēst ar gardu muti
- Falcaria vulgaris
- Filipendula vulgaris
- Foeniculum vulgare
- fokusa garums
- Fothergilla gardenii
- Fragaria chiloensis
- Fragaria moschata
- Fragaria vesca
- Fragaria virginiana
- Fragaria viridis
- Fragaria x ananassa
- fundamentālais garums
- gaisa gars
- galaktiskais garums
- galīgi garām
- gar degunu
- gar degunu (kādam)
- gara acīm skatīt
- gara acis
- gara aristokrātija
- garā balodene
- gara bērns
- gara dāvanas
- garā diena
- gara fokusa objektīvs
- gara gaisma
- gara ieroči
- garā iesma drāzējs
- garā iespiedkrāsa
- garā krese
- garā kurkuma
- gara mantas
- gara mēle
- gara milzis
- garā pakaļa
- garā rasene
- gara seja
- garā tonna
- garā vājš
- garā zilbe
- garaiņu mēnesis
- garais Ancis
- garais ansis
- garais centners
- garais dižmeldrs
- garais gads
- garais Indriķis
- garais klepus
- garais lietus
- garais pirksts
- garais priekšskanis
- garais putns
- garais sīmanis
- garais sortiments
- garais stāsts
- garais tārps
- garais Toms
- garais vējš
- garais vīrs
- garām ejot
Atrasts skaidrojumos (200):
- laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
- marļiks _Marlboro_ cigaretes.
- parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
- testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
- ulbs (garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs
- (ne)iet pie dūšas (ne)garšot
- (ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
- šņagas (Žagaru, mizu u. c.) smalkumi
- augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
- Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
- vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
- īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
- Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
- dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
- drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
- māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
- cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
- ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
- pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
- skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
- Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
- stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
- kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
- pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
- salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
- adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā
- sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma
- Syngnathus typhle adatzivs jeb gardeguna adatzivs
- Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
- garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "garciems" iedzīvotāji
- garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "garkalne" iedzīvotāji
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
- cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums
- plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
- adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā
- hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- spiričuels afroamerikāņu garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
- agara Agars
- agaragars Agars
- klafters agrāk Vācijā garuma mērs = 1,9 m
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā
- noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko)
- paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
- noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko)
- noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
- lamenīca Aita ar garu asti un garu vilnu
- garvillene Aita ar garu vilnu
- merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstes, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt)
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai
- aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
- eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot
- aizmirdzināt aiziet pāri, garām (par lietu)
- aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt
- piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
- apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.)
- piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa)
- Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
- pretvēja josla aizsargājama josla gar mežaudžu malām, t. s. meža kažoks
- Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
- Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
- Abavas Velnala aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu)
- aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties)
- aizdilbāt Aizskriet gariem, lieliem soļiem
- aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus)
- aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem
- kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
- katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
- aizkniebt Aizšaut (garām)
- aizblīkšķināt Aizšaut garām
- nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
- pūdelis Aizšauts garām mērķim
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
- Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus")
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
Atrasts piemēros (30):
- laiva - Dzirdat, kā smiltis šļakst un sitas gar laivas malām?
- izmeklētājs - Maldāties, izmeklētāja kungs,- Romualds neslēpa, ka izgaršo uzrunas frāzi.
- vieta - Mūsējais ir izgājis no mājas un noklīdis,- sveiciena vietā noburkšķ Edgars.
- atcerēties - Nē,- to Edgaram nepatīk atcerēties.
- jauns - Uzvārīs boršču,- Silvija pagriežas un ver jauno ledusskapi, kuru pirms nedēļas kopā ar Edgaru lēti nopirka pēc sludinājuma, pielīmēta tepat, tramvaja pieturā.
- spēcīgs – Andrejs iztēlojās resno, plato ceļmalas priedi ar garo, spēcīgo zaru pāri ceļam.
- garums – Biznesa un lietišķas sievietes ģērbšanās stilā viens no noteikumiem ir tērpa garums.
- garšot – Es nekad neesmu garšojis sieru, – Šēmass teica.
- sērija – Filmas vai filmu, vai sēriju garumam nav nozīmes, galvenais ir līdz jūlijam safilmēt melno materiālu.
- pūst – Mmmmm, cik neparasta garša, – pūšot, lai ātrāk atdziest, secina Anna.
- pazīme – Sakopta āriene ir sakopta gara pazīme.
- garšot – Savādi garšo.
- gards – Šie tomāti ir patiešām gardi!
- šķērssvītra – Tiem garšo gaļa, viņiem uz segspārniem ir robaina šķērssvītra ar melniem punktiņiem.
- ierobežojums – Vai ir kādi garuma ierobežojumi?
- garšot – Vai jums ķiļķēni garšo?
- uzdevums — Bet tas taču logaritmiskais uzdevums!
- garšīgs — garšīgākais sīpolklopsis ir Dzirnavu ielas stūrī “Rīgā”.
- lūdzu — Lūdzu, nogaršojiet maizītes!
- ieplānot — Man ir ieplānots garš ceļojums, es nevarēšu jums samaksāt!
- sudrabains — Paga, paga, liekas, redzu arī sievieti — garā, sudrabainā kleitā.
- garšot — Pērku to, kas man garšo.
- garantēt — Vai tu vari garantēt, ka visu aparatūru bija sadauzījuši tieši viņi?
- miesa — Veselā miesā stiprs gars!
- garšīgs — Viņš nosmej garo, garšīgo smieklu.
- sēta — Zemnieku sētas, baznīca, ciemats, katlu māja, ceļi, muzejs, visa Dunava, — saka Ķiploks, — visu 29 kilometru garumā būtu sakopta arī bez konkursiem un prēmijām.
- pankūka "Jūtos priecīgs, ka bērniem garšo pankūkas, kas ceptas no Latvijas zemnieku audzēto graudu miltiem, kuriem dots nosaukums "Iecienītie pankūku milti"," sacīja Svilpe.
- apmācīt 15. gs. garīdzniekiem vajadzēja apmācīt vecmātes, kā pareizi kristīt jaundzimušo: Anglijā lietoja latīņu formulu, savukārt vācu zemēs 15. gs. beigās minēti tulkojumi tautas valodā.
- naudas līdzekļi 15. Par ienākumiem šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5. pantā minētie ienākumi, kā arī pašvaldības iepriekš izmaksātie sociālās palīdzības pabalsti un sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās, kā arī naudas līdzekļi, kas iegūti no labdarības fondiem, studējošā kredīts un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums.
- rezultatīvs 192 cm garais basketbolists LBL turnīrā laukumā devās trīs spēlēs, kurās vidēji 28 nospēlētās minūtēs guva 8,3 punktus, izcīnīja 4,3 atlēkušās bumbas un izdarīja 5 rezultatīvas piespēles.
gar citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv