Paplašinātā meklēšana

Meklējam g.

Atrasts vārdos (992):

Atrasts vārdu savienojumos (9):

Atrasts skaidrojumos (9999):

konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
standarts MPOA _ATM_ foruma izstrādāts standarts, lai integrētu asinhronās pārsūtīšanas režīmu (_ATM_) eksistējošos tīklos _Ethernet_, marķiergredzena tīklos un protokolu _TCP/IP_ vadītajos tīklos.
lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
kā zvērs _biežāk savienojumā ar_ strādāt: Saka raksturojot kādas darbības lielu intensitāti, kādas pazīmes spilgtu izpausmi.
memento mori _burtiski_ "atceries nāvi"; neaizmirsti, ka esi mirstīgs.
liberum veto _burtiski_ "brīvais veto" - no 16. gs. līdz 18. gs. beigām Polijas seimā pastāvējušās tiesības brīvi protestēt: viens seima loceklis, nepiekrizdams seima lēmumam, varēja to padarīt par spēkā neesošu.
self-made man _burtiski_ "cilvēks, kas pats sevi veidojis"; cilvēks, kas paša spēkiem izsities uz augšu.
live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
raison dʽêtre _burtiski_ "esamības jēga"; saprātīgs pamats, jēga.
pastor _burtiski_ "gans"; mācītājs (kura pārziņā ir draudze vai baznīca).
honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
sapienti sat _burtiski_ "gudram (ar to) pietiek"; gudrais sapratīs.
nota bene! _burtiski_ "labi iegaumē" (piezīme, norādījums tajā grāmatas, dokumenta u. tml. vietā, uz kuru grib vērst sevišķu uzmanību).
laissez-passer _burtiski_ "ļauj iet (garām, cauri)"; atļauja; caurlaide (dokuments).
laissez-faire _burtiski_ "ļauj rīkoties"; valdības neiejaukšanās tirgus funkcionēšanā.
vade mecum _burtiski_ "nāc man līdzi"; īsa rokasgrāmata, rādītājs, ceļvedis.
non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
nihil obstat _burtiski_ "nekas nekavē"; katoļu baznīcā - apstiprinājums, ka pret grāmatu nav iebildumu reliģijas vai morāles aspektā.
non possumus _burtiski_ "nevaram"; kategorisks atteikums.
nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
pied-à-terre _burtiski_ "pēda pie zemes"; neliels dzīvoklis vai māja (gk. izmantošanai atsevišķos gadījumos).
proxime accessit _burtiski_ "pienāca ļoti tuvu"; otrā vieta konkursā, eksāmenā u. tml.; arī šādas vietas ieguvējs.
son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
dončiks _Donalda Daka_ košļājamās gumijas papīrītis.
izvērstā atmiņa _IBM PC_ tipa vai ar tiem saderīgajos personālajos datoros pamatatmiņas paplašinājums, kura izmantošanu panāk, ar speciālas aparatūras un programmu starpniecību apvienojot atsevišķas atmiņas shēmas vienotā adrešu blokā.
caurspīdīgā avotmaršrutēšana _IEEE_ standarts, kas nodrošina tīkla _Ethernet_ un marķiergredzena tīkla mijiedarbību. Tīkls _Ethernet_ izmanto caurspīdīgās tiltošanas protokolus, bet marķiergredzena tīkls - avota tiltmaršrutēšanas protokolus. Caurspīdīgā avotmaršrutēšana jeb protokols _SRT_ nodrošina, ka abiem tīkla veidiem paketes tiek nosūtītas tiem vajadzīgajā formātā.
intertīkla adrese _IP_ adrese, kas viennozīmīgi identificē mezglu intertīklā.
datne Scrapbook _Macintosh_ saimes personālajos datoros - sistēmas datne, kurā ierakstīti bieži izmantoti teksta un grafikas objekti, piemēram, firmas veidlapas galvene.
marļiks _Marlboro_ cigaretes.
parļiks _Parlament_ (arī _Parliament_) cigaretes un degvīns.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
lietotāja datogrammu protokols _TCP_ protokolu komplekta protokols, kas ļauj lietojumprogrammai nosūtīt ziņojumu vienam vai vairākiem kāda datora lietojumiem.
vienkāršais tīkla pārvaldības protokols _TCP/IP_ protokolu saimes sastāvdaļa, kas veic datoru tīkla mezglu un iekārtu (piemēram, tiltu, maršrutētāju) pārvaldību un konfigurācijas pārraudzību.
made in ... _uzraksts uz eksportprecēm_ - izgatavots, ražots (attiecīgajā valstī).
sulfonilgrupa -SO~2~ -, divvērtīga grupa.
-morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
-morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
agrot "agri" pastiprinājums
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
litopēdijs "Akmens bērns" nedzīvs, pārkaļķojies miesas auglis.
bunostoma "Ancylostomatidae" dzimtas velteniskais tārps, kas lokalizējas atgremotāju tievajās zarnās, bojā to gļotādu, rada gļotādu asiņojumus, sūc asinis, izdala hemolītiskas vielas.
plaudite "Applaudējiet!" - romiešu aktieru gala vārds.
Buda "Apskaidrotais" - Sidhārtha Gautama, gudrais no Šākju cilts, kas dzīvoja Indijā 6. gs. p. m. ē., budisma pamatlicējs.
cum grano salis "ar graudiņu sāls"; ironiski.
guanidāze "Aspergillus niger" ferments, kas katalizē guanidīna hidrolīzi urīnvielā un amonjakā.
tragakanta "Astragalus" ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; lieto par emulģētāju.
hi-fi "augsta atskaņošanas precizitāte"; termins, kas norāda uz pastiprinātāju, skaļruņu un atskaņošanas aparatūras augstu kvalitāti.
ētiskie hakeri "baltās cepures" - personas, kas savas datu sistēmu uzlaušanas prasmes izmanto legāliem un ētiski labiem nolūkiem, piemēram, lai atklātu drošības robus un ziņotu par tiem, tādējādi nodrošinot, ka tos varēs novērst.
ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
melitīns "Brucella melitensis" 20 dienu kultūras filtrāts; lieto intrakutānām raudzēm brucelozes diagnostikā.
sīrineica "būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
sierinīca "Būrītis" siera žāvēšanai ēkas galā.
esse est percipi "būt nozīmē būt uztveramam"; Dž. Bērklija (1685.-1753. g.) subjektīvā ideālisma pamatnostādne.
homo homini lupus est "cilvēks cilvēkam vilks" (no seno romiešu dramaturga Plauta komēdijas).
C. L. "citato loco"; minētajā vietā (grāmatā, dokumentā).
kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
C "Čarli" (angļu val. _Charlie_) - starptautisks signāls - nozīmē "jā" vai "iepriekšējā karogu (signālu) grupa ir jālasa apstiprinošā formā".
sencontotočtini "Četrsimt truši", augumā nelielas acteku dievības, kas saistītas ar reibinošo dzērienu oktli, ko gatavoja no agaves sulas un plaši izmantoja publiskos rituālos un svinībās.
Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
Didahe "Divpadsmit apustuļu mācība", viens no vecākajiem kristiešu rakstiem, kas noteica draudzes kārtību; agrās kristietības ārtikas normu un baznīcas darbības rokasgrāmata, kas sarakstīta ap 130. gadu Sīrijā.
džēlēt "džēļs ād" - dedzinošas sāpes kaklā no pārmērīga skābes daudzuma kuņģī.
bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
cogito, ergo sum "Es domāju, tātad es esmu" - franču filozofa Dekarta (1596.-1650. g.) pamattēze.
ave, Caesar, morituri te salutant "Esi sveicināts, Cēzar, nāvei nolemtie tevi sveicina" (Senās Romas gladiatoru sveiciens imperatoram pirms cīņas).
homo sum, humani nihil a me alienum puto "Esmu cilvēks un nekas cilvēcisks man nav svešs" no seno romiešu dramaturga Terencija komēdijas).
ESA "Euroatom" Sagādes aģentūra ("Euratom Supply Agency").
čamsa "Fatimas roka" - talismans, kas simbolizē piecus ticības pīlārus, piecas lūgšanas dienā, piecas svētās naktis.
franglais "frangļu valoda", franču valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem.
atskāre "Gaismas zaglis" - apogļota dakts vai skala daļa, kas atkarājas liesmas vidū un samazina apgaismojumu.
darkwave "Goth" un "electronic" virzieniem tuva mūzika, ko reizēm dēvē arī par gotikas atzaru, kurā ir mazāk roka, bet vairāk jūtu un emociju (angļu "tumšais vilnis").
bibliotāfs "Grāmatu apbedītājs", humoristisks nosaukums bibliotēkas īpašniekam, kas neļauj citiem lasīt savas grāmatas.
Metīda "Gudrība" - grieķu mitoloģijā - okeanīda, Okeāna un Tētijas meita, Zeva pirmā sieva, kas palīdzēja Zevam atņemt varu viņa tēvam Kronam.
Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
ghāzi "Iekarotājs", turku karavadoņu un valdnieku goda tituls (pirms vārda).
fikcionālisms "It kā" filozofija, pēc kuras vispārīgie jēdzieni, priekšstati un kategorijas ir fikcijas, kas radītas, lai regulētu mūsu sajūtas un rīcību; izstrādājis vācu filozofs H. Faihingers (1852. - 1933. g.).
gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
Japlish "japļu valoda", japāņu un angļu valodas sajaukums, ko lieto Japānā.
blusu tirgus "krāmu tirgus", kurā pārdod lietotus priekšmetus (mēbeles, mājsaimn. lietas, apģērbus u. c.).
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
similis simili gaudet "līdzīgs ar līdzīgu priecājas"; tāds tādu atrod.
parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^
monasters "Mātzvaigzne", figūra, ko mitozes metafāzes stadijā veido hromosomas dalīšanās vārpstas ekvatoriālajā plaknē.
egregors "Mentālais kondensāts", ko rada domas un emocijas un kas sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, palīdzot vai kaitējot cilvēkiem, kuri to radījuši.
kabans "Mersedes" markas vieglā automašīna.
brimērs "miglas mēnesis", otrais mēnesis Lielās fr. revolūcijas laika kalendārā (22. X - 20. XI)
Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
vigilants "Modrības" komitejas ("linčošanas piekritēju") loceklis (amer. "vigilante").
MRA "Morālā pārbruņošanās" (saīs. no angļu "Moral Re-Armament") - kristīga, antikomunistiska kustība.
plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
testimonium paupertatis "nabadzības apliecība"; gara nbadzības apliecinājums.
NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze".
Adrāsteja "Neizbēgamā", saskaņā ar orfisko tradīciju viena no divām sākotnējām dievībām (otra ir Hrons - "laiks"), kas pastāvēja pasaules radīšanas sākumā.
daņ "Nemirstības eliksīra" alegorisks nosaukums daoisma "iekšējā alķīmijā".
Anahita "Nevainojamā", persiešu auglības dieviete, kas cēlusies no Asīrijas un Babilonijas.
procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
PCP "Pneumocystis carinii" izraisīta pneimonija (angļu "Pneumocystis carinii pneumonia").
PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
piocianins "Pseudomonas aeruginosa" pigments, piocianāzes sastāvdaļa.
karfoloģija "Puteklīšu lasīšana", bezmērķīga, neapzināta gultas veļas plūkāšana stiprā drudzī un spēku izsīkumā, sevišķi tīfā.
RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
ese "S" veidīgs ķēdes posms.
maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
ksirospazma "Skūšanās spazma" rokai sastingstot tādā stāvoklī, kā skujoties.
Spanglish "spangļu valoda", spāņu valoda, kas piesārņota ar angļu vārdiem un izteicieniem
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
tertius gaudens "trešais, kas priecājas"; trešā persona, kas no divu pretinieku strīda vai cīņas gūst labumu.
traduttore, traditore "tulkotājs ir nodevējs" (nevienu tekstu pilnīgi precīzi pārtulkot nav iespējams).
punctum saliens "uz priekšu izvirzīts punkts"; svarīgs punkts, svarīgs apstāklis.
exegi monumentum "Uzcēlis esmu es pieminekli" (Horācija "Odu" 3. grāmatas 30. odas sākums).
azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
omnia mea mecum porto "visu savu mantu nēsāju līdzi" (sengrieķu filozofa Bianta izteiciens) - cilvēka īstā bagātība ir viņa iekšējais saturs.
lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
jeunesse dorée "zelta jaunatne"; bagāti jaunieši, kas seko jaunākajai modei, nodarbojas ar dārgiem sporta veidiem, apmeklē teātrus, restorānus u. tml.
aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
B “Bravo” - starptautisks signāls, kas nozīmē “es iekrauju, izkrauju” vai “man uz borta ir bīstama krava”
Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^
normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
(pa)ņemt vagu (arī pēdu) (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
brūvētājs (Alkoholisko dzērienu) gatavotājs
brūvēšana (Alus) gatavošana, darīšana
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām
ielīst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
mest (arī maukt) (sev) cilpu kaklā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
ielīst (arī salīst) kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
maukt (arī mest) (sev) cilpu kaklā, arī līst cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā
salīst kā murdā (apzināti) iesaistīties riskantā vai ļoti neizdevīgā pasākumā (par vairākiem, daudziem)
aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
(pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku)
apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei
aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi)
vienstibus (Augs) ar vienu kātu
hereditārā methemoglobinēmija (autosomāli recesiva pārmantošana): vispārēja pelēcīga vai netīri brūngana cianoze, kas rodas dzimšanas laikā vai pirmajos mūža mēnešos
šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu
(būt) stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī
būt uz bānēm (būt) grūtniecības stāvoklī
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
trifenilmetāns (C~6~H~5~)~3~CH, ogļūdeņradis, kas ir krāsvielu parafuksīna, fuksīna, malahītzaļās u. c. pamatstruktūra
(iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam
penicilamīns (CH3)2C(SH)CH(NH2)COOH, aminoskābe, iegūta no penicilīna, to karsējot minerālskābē
lutidīni (CH3)2C5H3N, stipras bāzes, atrodamas akmeņogļu un brūnogļu darvā, kaulu eļļā u. c.
izopropils (CH3)2CH, vienvērtīgs radikālis
metaldehīds (CH3CHO)4, acetaldehīda polimerizācijas produkts; balta viela, deg ar zilu liesmu; indīgs
paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku
acis (arī plaksti) aizdarās (cilvēks) iemieg, aizmieg
(cīnīties) uz dzīvību un (arī vai, uz) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
(cīnīties) uz dzīvību vai (arī un) nāvi (cīnīties) neatlaidīgi, nežēlojot dzīvību
ietilpība (daiļdarba, teksta) satura nozīmīgums, dziļums
pa krietnam (diezgan) daudz
elektrogramma (Dzīvo audu) elektrisko norišu grafisks attēls
ulbs (Garīgi) aprobežots; apjucis, muļķīgs
tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji
likties (arī ielikties, nelikties) gultā (ie)gulties, (no)gulties guļasvietā
iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
uz otru kāju (ieliet, iedzert) (ieliet, iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena)
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
(no)slēpt (arī bāzt) (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
(no)slēpt, arī bāzt (visus) galus ūdenī (iz)darīt tā, ka zūd pārkāpuma, nozieguma pēdas
(sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
(uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
(pa)laist vējā (arī pa vējam) (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot
aizvandīt (Izsvaidot) aizstumt, aizgrūst sienu priekšā durvīm (tā, ka tas traucē)
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
izpilde (kā iepriekš sagatavota) atveidošana, paveikšana; process, arī rezultāts --> izpildīt (2)
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
nopļukstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
nopļupstēt (Kādu brīdi) trokšņaini plīst (par gaisa burbuļiem virs šķidruma)
špice (Koka) galotne
letene (Lāča) ķepa, nags
letenis (Lāča) ķepa, nags
letens (Lāča) ķepa, nags
slāns (liela auguma) slaists, slamāns
siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem
ņurķis (Līks) deguns
VOC (Narkozes aparāta) ārējās cirkulācijas kontūra iztvaikotājs (angļu "vaporizer outside circuit")
(ne)krist svarā (Ne)būt svarīgi, nozīmīgi
(ne)būt no svara (ne)būt svarīgi, nozīmīgi, arī (ne)būt svarīgam, nozīmīgam
(ne)iet pie dūšas (ne)garšot
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt traucēt ar apnicīgu, uzmācīgu runāšanu, jautājumiem
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam
piekandavot (Neveikli) piekalt, piesist, pienaglot
dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
(no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku)
(no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
(no)iet (retāk aiziet) dibenā (no)slīkt, (no)grimt; panīkt; pagrimt, nonīkt
turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko)
apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
(pa)agra rīta stunda (pa)agrs rīts
(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(no)smelt krējumu (pa)ņemt, (ie)gūt kā labāko daļu
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
(iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi
iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
(pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
(pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana
apgrantēt (Pavirši) apkaisīt ar granti
(sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem)
izsmelt (visus) spēkus (pilnīgi) izlietot spēkus
Riga-Strand (Rīgas) Jūrmala
(pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
(sa)gatavot stundu (sa)gatavoties mācību stundai (par skolotāju)
iet (arī likties, nolikties, aiziet) gulēt (sa)kārtoties gulēšanai un (no)gulties guļasvietā
(sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu (sa)liekt muguru
(uz)mest kūkumu (sa)liekt, izliekt muguru
klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda
(sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
virsenieks (Sildot) sarecinātais rūgušpiens, kas paceļas sūkalu virspusē
LAD (Sirds elektriskās) ass novirze pa kreisi (angļu "left axis deviation")
VPC (Sirds) kambaru ekstrasistole (angļu "ventricular premature contraction")
VF (Sirds) kambaru fibrilācija (angļu "ventricular fibrillation")
VSD (Sirds) kambaru starpsienas defekts (angļu "ventricular septal defect")
VT/VF (Sirds) kambaru tahikardija / fibrilācija (angļu "ventricular tachycardia / fibrillation")
LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy")
LA (Sirds) kreisais priekškambaris (angļu "left atrium")
RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy")
RV (Sirds) labais kambaris (angļu "right ventricle")
aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest
germinācija (Sporas, sēklas) dīgšana
menza (Studentu) kopgalds; azaids
inaugurēt (Svinīgi) iesvētīt amatā
drīzala (Svītrainas) govs vārds
pro hac vice (tikai) šim gadījumam
aizgrūstīt (Vairākkārt) aizgrūst aiz kaut kā
aizgrābāt (vairākkārtīgi pārvietojot) ar rokām aizpildīt
pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt
pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt
aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu
pofiga (Viss) vienalga
noplādīt (Zāli vai labību) pie zemes piegāzt
kraute (Zirga) plecu daļa
šņagas (Žagaru, mizu u. c.) smalkumi
abejpusīgs [abpusējs]{s:2386}, [abpusīgs]{e:56990}.
apguve [apgūšana]{s:416} , mācīšanās process
Bēra lagūna [Bērs]{s:2263} -- lagūna Francijas dienvidos.
autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
vilciens [Dzelzceļa]{e:57038} [transportlīdzeklis]{e:57037} - sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons
gal [galons]{s:2108}
laulību gredzens [gredzens]{s:2124}, ko valkā pirkstā par [laulības]{s:2125} simbolu
guļa [gulēšana]{s:1897}
gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
hamoks [guļamtīkls]{e:57111}
augumlielums [ģērba]{s:1665} adresātu tipfigūras raksturotājs ar vadmēra vai vairāku vadmēru samērības robežgarumu intervāliem, kurus skaitliski apzīmē ar to vidējām vērtībām.
lantionīns [HOOCCH(NH2)CH2]2S, tiodialanīns, aminoskābe, kas iegūta no vilnas, matu, spalvu vai laktalbumīna hidrolīzitāta, ja hidrolīzi veic ar sārmu.
dopamīns [hormons]{s:1629}, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija.
endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
ilgot [Ilgoties]{s:159}.
kliega [klaigas]{s:2347}
krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
letgaļi [latgalis]{s:2149}
letgaļi [latgaļi]{s:2148}
Galuā lauks [lauks]{s:1637} ar galīgu elementu skaitu; elementu skaits šādā laukā vienmēr ir pirmskaitļa pakāpe
legators [legāta]{s:2342} atstājējs
Norma [Leņķmērs]{s:1461}, niecīgs zvaigznājs uz dienvidiem no Skorpiona.
mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
privātnams [nams]{s:1880}, kas pieder atsevišķam cilvēkam vai atsevišķu cilvēku grupai
negrīti [negritosi]{s:2142}
negrīti [negritoss]{s:2143}
vēsture [pagātne]{s:1871}; pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā
ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
risinājums [pasniegšanas]{s:2184} veids
pingvīnēns [pingvīna]{s:2485} mazulis
O [skābekļa]{s:1932} simbols ķīmijā (latīņu _Oxigen_).
skrējiens [skriešana]{s:652}, steigšanās kaut kur – ejot, braucot; vienreizēja paveikta attiecīgā darbība (par cilvēku)
skreja [skriešana]{s:672}; steidzīga iešana, braukšana
skuteris [skuters]{s:2203} - ātrgaitas motorlaiva
T-krekls [T krekls]{e:57084} – īspiedurkņu kokvilnas krekliņš, kas izklājumā atgādina burtu T
gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
prāmis [Ūdens transportlīdzeklis]{s:2540} sauszemes transportlīdzekļu, kravu un pasažieru regulārai pārcelšanai pāri ūdens šķēršļiem
zaigs [zaiga]{s:2617}
konka [zirgu tramvajs]{e:57033}
1 hektārs = 100 āri = 2,74 pūrvietas = 0,91554 desetīnas = 2,47 akri (angļu) = 3,9 morgeni (vācu) = 1,79 morgi (poļu) = 1,9 johi.
1 zelta mārka = 16 lotes = 24 karāti = 96 grāni = 288 grēni.
1 Rīgas mārka = 8 ēres = 24 ārtigi = \~208 g = 8 unces = 16 lotes = 64 kventņi.
tiolgrupa =SH vienvērtīga grupa, svarīga daudzu enzīmu darbībā.
tionilgrupa =SO, vienvērtīga grupa.
Rīgas aptiekās lietotā Nirnbergas medicīniskā mārciņa 0,357854 kg.
krievu aptiekas mārciņa 0,358323 kg.
angļu aptiekas mārciņa 0,373242 kg.
Trojas mārciņa 0,373242 kg.
krievu tirdzniecības mārciņa 0,409512 kg.
Rīgas sudraba mārciņa 0,41568 kg.
Rīgas tirdzniecības mārciņa 0,418829 kg.
angļu tirdzniecības mārciņa 0,453592 kg.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru; 1 at = 1 kG/cm^2^ = 98066,5 Pa = 980,665 hPa = 735,559 mm Hg.
eukonogens 1-amino-2-naftol6-sulfoskābes nātrija sāls, lieto fotogrāfijā kā attīstītāju.
novalgīns 1-fenīl-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-metīlamidometānsulfoskābes nātrijs, gandrīz balts kristālisks pulveris bez smakas, lieto iekšķīgi kā analgētisku un antipiretisku līdzekli.
melubrīns 1-fenol-2-3-dimetīl-5-pirazolon-4-amidometānsulfoskābes nātrija aizsargātais nosaukums; balts kristālisks pulveris, kas viegli šķīst ūdenī.
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
decimālā pēda 1/10 mērrīkstes = \~31,4 cm, Rīgā ieviesās 18.-19. gs. no Holandes.
ulmanītis 1/4 litra degvīna pudele.
žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
kurzemnieks 1/8 litra degvīna pudele.
rožu kāzas 10 gadu kāzu jubileja.
decennijs 10 gadu laiks.
Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
makroelementi 10 visizplatītākie ķīmiskie elementi, kas veido 99,92% no Zemes garozas masas (O, Si, Ca, Al, Fe, Mg, K, Na, Ti, Mn).
auģis 10-12 gadus vecs bērns.
atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
berāks 10–12 g. vecs puika.
berēks 10–12 g. vecs puika.
Labrenča diena 10. augusts.
guņs dīna 10. augusts.
beris 10.–18. g. vecs zēns.
centennijs 100 gadu laiks, gadsimtenis.
sotelis 100 gramu (alkoholiska dzēriena).
stopars 100 gramu glāze.
Aironbridža 100 pēdu (~33 m) augsts tilts šajā ciemā Lielbritānijā, izgatavots no čuguna 1779. gadā.
audzes virsaugstums 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
absolūtā graudu masa (svars) 1000 graudu masa (svars) gramos.
absolūtā graudu masa 1000 graudu masa kilogramos.
tūkstošsēklu masa 1000 kondicionētu sēklu vai sausu viensēklas augļu masa gramos; materiāla kvalitātes rādītājs, kas raksturo sēklas materiāla rupjumu un gatavības pakāpi.
garā tonna 1016 kg.
neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
Austrumu shizma 1054. g. shizma, kad no katoļu baznīcas atšķēlušies austrumu pareizticīgie (grieķu katoļi).
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
kartēzieši 11. gs. Francijā (Šartrēzes klosterī) dibināts mūku ordenis; kartauzieši.
mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
trīnitāriji 1199. gadā dibināts mūku ordenis, kas stādīja sev par mērķi izpirkt no turkiem kristīgos gūstekņus.
LP 12 collu diam. skaņuplates ar griešanās ātrumu 33 un 1/3 apgriezienu minūtē un skanējuma ilgumu 30–50 min.
lielais gross 12 mazie grosi, t. i. 1728 gabali.
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
Amenemhets I 12. dinastijas dibinātājs, valdīja ap 2000.-1969. g. p. m. ē.
Amenemhets III 12. dinastijas faraons, valdīja ap 1850.-1800. g. p. m. ē.
valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
garīgie bruņinieku ordeņi 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
mariāni 1233. gadā Boloņā dibināta bruņinieku ordeņa locekļi.
Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
sanskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); samskaras.
samskaras 14 ceremonijas hinduismā, ar kurām iezīmē mūža gājumu (ieņemšana, bērna svētīšana grūtniecības laikā, dzimšanas ceremonija, vārda došana, pirmā došanās ārpus mājas, pirmās cietās barības uzņemšana, galvas skūšana, iniciācijas saņemšana no guru, svētās auklas uzlikšana, otrā galvas skūšana, svētās uguns aizdedzināšana, kāzas, nāve un kremācija); sanskaras.
Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
vaņķis 14–15 pēdu garš ozola bluķis mucu dēlīšu taisīšanai.
Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
Bataļas klosteris 14. gadsimtā dibināts dominikāņu klosteris Portugālē, Leirijas apgabalā, liesmojošās gotikas un manuelino stilu sajaukums, 1983. g. iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī.
hulks 14. gs. kravas kuģis.
opričņina 14.-15. gs. īpašs lielkņazu ģimenes sieviešu dalienas īpašums.
končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
Raganu veseris 1487. g. Strasbūrā publicēts juridisks kodekss, kas tika lietots kā sodu kodekss tiesu praksē līdz 17. gs.
sarkanzvaigznes zilkrūtītis 15 cm garš (22 cm spārnu vēzienā), ar brūnu virsu un nespodri baltu apakšu, pie kakla gaišzils ar kaneļsarkanu zvaigzni, dzīvo Skandināvijā, Krievijas ziemeļos, Sibīrijā.
indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
dzintara kāzas 15 gadu kāzu jubileja.
Lelō Mōrys dīna 15. augusts.
āķa bise 15. gs. bise ar āķi zem stobra, kuru aizlika aiz mūra, lai bise šaujot nesistu atpakaļ.
facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
starptautiskā baltā spieķa diena 15. oktobris, diena, kad sabiedrībai tiek pastiprināti atgādināts par neredzīgajiem un viņu problēmām.
kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
galjona 15.-18. gs. kara un tirdzniecības burukuģis ar augstu priekšgalu.
psalms 150 senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas ietvertas Bībeles kanoniskajās grāmatās.
trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
"Ektachrome" tehnoloģija 16 mm beznegatīva krāsu filmu izgatavošanas tehnoloģija.
menonīti 16. gadsimtā izveidojusies anabaptisma sekta, kas prasa baznīcas priekšrakstu bezierunu ievērošanu un neatzīst bruņotu cīņu; šīs sektas locekļi; mennonieši.
anabaptisms 16. gadsimta reformācijas kustības novirziens (reliģiska plebeju sekta) un tā mācība, kurā, prasot baznīcas reformas, tika izteikts arī sociāls protests pret feodālo iekārtu.
uskoki 16. gadsimtenī no Turcijas uz Austriju aizbēguši serbi, kas dzīvoja no laupīšanas.
činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
monodija 16. gs. Itālijā - solo dziedājums mūzikas instrumenta pavadījumā.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
kakla tiesas privilēģija 16. gs. Livonijas muižnieku pieprasītās tiesības iztiesāt nodarījumus, par kuriem draud nāvessods.
antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
gorgia 16. gs. termins koloratūrām, trilleriem, pasāžām u. c. melodijas izgreznojumiem.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
pennālisms 16. un 17. gadsimtenī vācu studentu paraša izmantot savus jaunākos biedrus, kuriem atņēma jaunas drēbes, lietoja viņu naudu utt.
publika 16.-18. gs. Neapoles vara 1, 3 un 4 tornezu monēta.
galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
auzu bušelis 17,690115 kg.
prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
ovisti 17. gs. biologi, kas kļūdaini domāja, ka pieaudzis organisms jau izveidots sievietes dzimumšūnā (olšūnā).
ovulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām sievišķajā dzimumšūnā - olšūnā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
animalkulisti 17. gs. biologi, pēc kuru domām vīrišķajā dzimumšūnā - spermatozoīdā - jau ir sīks pieaudzis dzīvnieks vai cilvēks.
Mazā Klīversala 17. gs. no uzsērējumiem līdzās Klīversalai radusies neliela sala.
universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
sinfonia 17. un 18. gs. arī uvertīras apzīmējums.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
damaskini 17.-18. gs. bulgāru literatūras pieminekļi: svēto dzīves aprakstu, sprediķu, apokrifu, didaktisku stāstu krājumi rokrakstā.
rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
ārpilsēta 17.-18. gs. tirdzniecības un rūpniecības centrs, kam nebija cietokšņa.
redemptoristi 1732. gadā Neapolē dibināts katoļu mūku ordenis, kura uzdevums bija atgriezt atpakaļ no katoļu ticības atkritušos.
ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
referendāriju tiesas 1776. g. Žeščpospolitā nodibinātas institūcijas kas aizstāja attiecīgo amatpersonu.
Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
mesidors 1793. g. Konventa ievestā franču republikāniskā kalendāra desmitais mēnesis (no 19.-20. jūnija līdz 18.-19. jūlijam).
nivozs 1793. g. Konventa ievestajā Franču revolūcijas republikāniskajā kalendārā - ceturtais mēnesis (no 21.-23. decembra līdz 19.-21. janvārim).
Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
Amenhoteps III 18. dinastijas faraons, valdīja ap 1455.-1419. g. p. m. ē., viņa laikā uzbūvēts Amona-Ra templis Luksorā.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
jaunapustuļi 18. gs. Anglijā izveidojusies sekta, ko dibinājis Eduards Irvings.
setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
Altona 18. gs. beigās iekārtota muižiņa Pārdaugavā pie Māras ezera, vēlākā Altonava.
incroyable 18. gs. beigu modes āksts Francijā.
neohumānisms 18. gs. dzīves uzskats, kurā kristietība audzināšanā un izglītībā mēģināta apvienot ar sengrieķu dzīves ideālu.
hotelis 18. gs. franču aristokrātu dzīvojamā māja, kurā par galveno uzskatīja nevis reprezentācijas uzdevumus, bet lietderīgumu.
nabobs 18. gs. Lielbritānijā un Francijā - augsts ierēdnis, kurš kļuvis bagāts, saraušot bagātības kolonijās (gk. Indijā).
petimetrs 18. gs. literatūrā - satīrisks jauna švīta, vējgrābšļa tēls.
čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
Arhangeļska 18. gs. muiža un muzejs Krievijā (_Arhangel’skoe_), Maskavas apgabalā, grezns piepilsētas īpašums, neoklasicisma pils un daiļdārzi.
volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
plūtonisms 18. gs. radusies ģeoloģijas teorija, kas gandrīz visu iežu veidošanos un visus ģeoloģiskos procesus saista ar norisēm dziļi Zemes dzīlēs, ar "centrālo uguni".
kambarnieki 18. gs. un 19. gs. sākumā hernhūtieši, kas pulcējās saiešanas namos jeb kambaros.
fleša 18. un 19. gs. lietots atsevišķs 40-50 m plats lauka nocietinājums.
slūpe 18.-19. gs. buru flotes karakuģis.
sanpjerino 18.-19. gs. Romā kalta pāvesta vara monēta, 2,5 bajoka, vēlāk 1,5 bajoka vērtībā.
pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
pilskungs 1819.-1889. g. - tiesu un policijas amatpersona.
Parīzes konvencija 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību (1967. gada 14. jūlijā Stokholmā pieņemtajā redakcijā, ar 1979. gada 28. septembrī izdarītajiem grozījumiem).
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
jaunlatvieši 19. gadsimta 50. un 60. gadu latviešu nacionālās atmodas kustības aktīvisti.
nihilisms 19. gadsimta sešdesmitajos gados raznočincu vidū izplatīts krievu sabiedriskās domas virziens, kas vērsās pret dzimtbūšanu, muižnieku kultūras tradīcijām un principiem.
pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
nihilists 19. gs. 60. gadu raznočincu inteliģences pārstāvis, kas noliedza dzimtbūšanu un muižnieciskās sabiedrības principus un tradīcijas.
Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
kvotes zeme 19. gs. apzīmējums zemnieka vai klaušu zemei, kuru sākot ar 1819. g. pievienoja muižu zemei.
ārieši 19. gs. ar vārdu "ārieši" sāka apzīmēt tautas, kuru valodas pieder pie indoeiropiešu valodu saimes.
adiafons 19. gs. beigās Leipcigā izgudrots mūzikas instruments, līdzīgs klavierēm, bet stīgu vietā tam noskaņotas dakšiņas.
Harbinas latviešu kolonija 19. gs. beigās sakarā ar Harbinas dzelzceļa būvi tur nonāca pirmie latvieši (gk. inženieri un tehniķi), pēc Krievijas Pilsoņu kara Mandžūrijā bija \~2500 latviešu bēgļu, kas pakāpeniski izceļoja uz dažādām valstīm, 1935. g. bija \~100 latvieši un 1940. gadu otrajā pusē latvieši no Ķīnas izceļoja uz Austrāliju un Ziemeļameriku.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
imanences filozofija 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma filozofijas virziens, kura pamatā ir uzskats, ka ārpus subjektīvās apziņas nekas neeksistē, objekts ir nesaraujami saistīts ar subjektu.
panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
altins 19. gs. otrajā pusē - turku zelta nauda 3 piastru vērtībā.
urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
mesmērisms 19. gs. radusies netradicionālās medicīnas mācība par cilvēkiem un dzīvniekiem piemītošu magnētismu, kas tiem ļauj demonstrēt pārdabiskas īpašības.
Ciķeļgrāvis 19. gs. rakts grāvis no Lubāna klāniem uz Aivieksti.
Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
aritmorels 19. gs. sākumā konstruētas rēķināmās mašīnas nosaukums; demonstrēta 1849. g. Parīzes akadēmijas sēdē.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
dilūvijs 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē lietots pleistocēna nosaukums, kas radīts saistot attiecīgā laika nogulumu veidošanos ar Bībelē minētajiem grēku plūdiem.
evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
difuzionisms 19. un 20. gs. mijā radies virziens etnogrāfijā un arheoloģijā, saskaņā ar kuru kultūras elementi pasaulē radušies tikai dažviet vai pat vienviet un izplatījušies difūzijas ceļā.
rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
Oktobra revolūcija 1917. g. XI boļševiku apvērsuma (revolūcijas) nosaukums (pēc Krievijas tā laika kalendāra).
Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
īsmatainie truši (rekši) 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda, īpaši skaists apmatojums ir Kāstorrekšiem – mugura tumši brūna, sāni gaiši pelēki.
īsmatainie truši 1919. g. Francijā izveidoti truši, kam dūnmati un akotmati gandrīz vienādā garumā; apmatojuma krāsa dažāda.
haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
aizsargu pulks 1920. gadu sākumā apriņķu aizsargu nodaļas pārveidoja par pulkiem, bet nodaļa aptvēra pagasta teritoriju.
GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
červoncs 1923. g. kaltās PSRS zelta monētas (masa 8,61 g).
ciems 1936. g. likumdevēja noteikts nosaukums tādām biezi apdzīvotām vietām, kam nebija pilsētas tiesību, un kuru iedzīvotāju skaits bija mazāks par 2000
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Kongo (Leopoldvilas) 1960.-1966. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
Kosmonautikas diena 1961. g. 12. aprīlis, pasaulē pirmais cilvēka lidojums kosmosā.
Kongo (Kinšasas) 1966.-1971. g. lietots tagadējās Kongo Demokrātiskās Republikas teritorijas nosaukums.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
Gobdziņu ala 1988. g. atklāta ala Gobdziņu klintīs, no kuras izplūst avots, garums — 26 m, platums — \~2 m, bet augstums — tikai 30-40 cm.
Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
Preiļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta tikai trešdaļa pirmskara Preiļu pagasta teritorijas, bijusī pagasta austrumu daļa tagad atrodas Riebiņu novada Rušonas pagastā, bet ziemeļu daļa Saunas pagastā un Riebiņu novada Riebiņu pagastā.
Raiskuma pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta visa pirmskara Lenču pagasta teritorija un lielākā daļa Kūduma pagasta teritorijas.
Priekules pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Asītes pagasts, kā arī daļa no Gramzdas pagasta pirmskara teritorijas.
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
Daugmales pagasta teritorija 1990. g. atjaunotais pagasts ietver arī daļu no pirmskara Ikšķiles un Salaspils pagastu teritorijas, savukārt pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzbūvēšanas daļa Daugavas ielejas applūdusi.
Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Aizkalnes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta tikai aptuveni trešdaļa pagasta pirmskara teritorijas, bijušā Aizkalnes pagasta dienvidu daļā izveidots tagadējais Pelēču pagasts, austrumu daļa pievienota tagadējam Rušonas pagastam.
Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
Mazozolu pagasta teritorija 1990. g. nodibinātajā Mazozolu pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Ogres pagasts un daļa Taurupes un Ērgļu pagasta teritorijas.
Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
Audriņu ezeriņi 2 ezeriņi Audriņu pagastā, platība mazāka par 1 ha
Abavas rumba 2 m augsts vairākpakāpju ūdenskritums Abavā 3 km lejpus Sabiles, platums — 35 m
dubultpunkts 2 punkti pie nots, no kuriem pirmais pagarina noti par pusi no viņas pašas ilguma, bet otrais vēl par pusi no pirmā punkta ilguma.
dubulttrilleris 2 toņu trilleris vienā akordā, izpildāms tāpat kā vienkāršs trilleris, bet tehniski daudz grūtāks.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
drēbju uts 2-4 mm gara uts, kas dzīvo cilvēku veļā; asinis sūc 2-3 reizes dienā; rada niezi un ekzēmu un izplata izsitumu tīfu.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
postmodernisma laikmets 2. gs. 2. puse (sākot no 60. gadiem), kad ekonomikai, zinātnei un citām cilvēka darbības sfērām (gk. attīstītajās valstīs) raksturīga atklātība, decentralizācija, vietējā autonomija, plurālisms u. tml.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
morgs 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morga^2^(2).
morga 2/3 desetīnas (~0,74 ha) zemes; morgs^2^(2).
māšu kanniņas 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
iecirte 20-30 m plata kailcirte līdz 40 gadu vecās egļu audzēs cirtes malu pieradināšanai pie vēja līdz audzes ciršanas vecumam.
etiķa esence 20-70% etiķskābes šķīdums, ko atšķaidot, iegūst etiķi.
indigo bērns 20. gadsimta 80. gadu sākumā šo terminu ieviesusi bērnu psiholoģe Nensija Anna Teipa (Tape), kas cilvēka īpašības un uzvedības modeļus saistīja ar viņa elektromagnētiskā lauka jeb auras krāsām - t. s. sarežģīto bērnu aurā N. A. Teipa konstatējusi indigo jeb dziļo zilo krāsu.
cilindriskais skeneris 20. gadsimta beigās plaši lietota iekārta attēlu skenēšanai, kurā tika izmantots fotoelektronu pavairotājs, kas spēja nolasīt gaismas daudzumu tikai vienā punktā; cilindram rotējot un nolasošajam fotoelementam pārvietojoties gareniski, punktu pa punktam un līniju pa līnijai tika veikta mehāniska izvērse
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
neoracionālisms 20. gs. 1. p. racionālisms filozofijā, kas akcentē dabaszinātnisko izziņas specifiku.
metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
četri labklājības dūži 20. gs. 60 gadu sociologu ieviests apzīmējums ledusskapim, veļas mazgājamai mašīnai, televizoram, automobilim.
psihedēliskais roks 20. gs. 60.-70. gadu rokmūzikas skaņdarbi un it īpaši dziesmu teksti, kurus mūziķi sarakstījuši halucinogēnu iespaidā.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
pedagoģijs 20. gs. dažās valstīs mācību iestāde pamatskolu skolotāju sagatavošanai.
urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
neopozitīvisms 20. gs. pozitīvisms; tā pārstāvji par vienīgajām zināšanām uzskata atsevišķo zinātņu atziņas, atsakās no filozofiskiem skaidrojumiem, neatzīst klasiskās filozofiskās problēmas.
imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
neoprotestantisms 20. gs. sākumā radušies protestantisma virzieni.
stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
jurģi 23. aprīlis kā nomas un darba līgumu termiņš; pāriešana uz citu nomas vai darba vietu.
Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
Bērtuļdiena 24. augusts.
sudraba kāzas 25 gadu kāzu jubileja.
ugunsizturīgs šamots 25–45% alumīnija oksīdu saturoši līdz daļējai saķepšanai apdedzināti ugunsizturīgi māli.
Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha
tekātnis 3-4 gadus vecs bērns.
ciekurgrauzis 3-4 mm gara maza vabolīte ar kapucveidīgu krūšu vairogu, dēj oliņas egļu čiekuros, kurus pēc tam kāpuri alo un grauž.
pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
modālisti 3. gadsimteņa hairetiķi, kas trīsvienību turēja tikai par veidiem, kādos vienīgais Dievs parādās cilvēkiem.
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
Livingstona ūdenskritumi 32 krāču un ūdenskritumu sērija Kongo upes lejtecē (angļu val. “Livingstone Falls”), starp Kinšasu un Matadi Kongo Demokrātiskajā Republikā un uz robežas ar Kongo Republiku, posma garums — 360 km, augstumu starpība \~260 m, lielākās krāces augstums — 87 m
pritaneja 33 vai 36 dienu laiks, kurā seno grieķu padomes locekļi pritani izpildīja savus amata pienākumus.
ogļu bušelis 33,86825 kg.
pilnais rullis 365 m garš 16 mm filmas rullis, kas atbilst apm. 30 demonstrēšanas minūtēm.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
angļu trojmārciņa 373,2484 grami.
Mazais Ararats 3925 m augsta virsotne Armēnijas kalnienē.
skābeņu lapgrauzis 4-5 mm gara, metāliski zaļa vabole, kas bojā skābenes un rabarberus.
rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
quadragesima 40 dienas garais gavēņa laiks pirms Lieldienām.
bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
atiskā mina 432 g.
franču mārciņa 489,5058 grami.
Holandes trojmārciņa 492,1677 grami.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
Centra ūdenskrātuve 5 ūdenskrātuvju kaskāde uz Slampes upes Tukuma novada Slampes pagastā, platība — 12 ha
karbogēns 5-7% ogļskābās gāzes un 95-93% skābekļa maisījums; lieto kā līdzekli, kas pastiprina plaušu ventilāciju.
sēmipelagiāņi 5. g. s. Kasiāna dibināta sekta, kas mācīja, ka pirmdzimtais grēks cilvēka dabu nav tā samaitājis, lai tas vairs nespētu labu vēlēties un to darīt.
quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
zelta kāzas 50 gadu kāzu jubileja.
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
garais centners 50,80 kg (lieto Lielbritānijā).
nonparels 6 punktus liels tipogrāfisko burtu tips.
Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
stapa 60 gabali.
šoks 60 gabalu (5 duči).
stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
prolamīns 70-90% spirtā šķīstošs proteīns, satur daudz prolīna, asparagīnskābes un glutamīnskābes; atrodas labības graudos.
dimanta kāzas 75 (dažās kultūrās - 60) gadu laulības dzīves jubileja.
briljanta kāzas 75 gadu kāzu jubileja, dimanta kāzas.
fizikālā atmosfēra 760 milimetru augsta dzīvsudraba stabiņa spiediens, ja temperatūra ir 0 °C; 1 atm = 760 mm Hg = 101324,72 Pa = 1013,2472 hPa.
pūdeņš 8 kg.
žeibonis 8-12 gadīgs kustīgs bērns, kas daudz šurp un turp skraida un daudz runā.
Rīgas pods 8,376 kg (oficiāli lietots līdz 1845. g.).
kodziki 8. gs. sarakstīta japāņu hronika, galvenais japāņu mitoloģijas avots.
Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
Aglabidi 9. gadsimta arābu dinastija, kas valdīja Tunisijā.
īsā tonna 907 kg.
stādāmais šķēps 95–105 cm garš, 4–5,4 kg smags rokas darbinstruments – ar rokturiem aprīkota tērauda stieņa galā piestiprināts 10–12 cm plats un 35–50 cm garš ķīļveida asmens stādāmās spraugas veidošanai; praksē izplatīts arī nosaukums "Koļesova šķēps".
putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā
apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
stradivāri A. Stradivāri izgatavota vijole, kam raksturīga pilnīga forma un skaista skaņa
versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā
LG A/s "Latvijas gāze"
RCT A/s "Rīgas Centrālais tirgus"
RPO A/s "Rīgas Pasažieru osta"
gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
Nava Aba - pilsēta Ķīnā ("Ngaba"), Sičuaņas provincē, tās nosaukums ķīniešu valodā
Babļeva Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
Babļevas ezers Ababļevas ezers Kaunatas pagastā
Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
Abaits Abaita ezers Ķeipenes pagastā
Aghbana Abakana - pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, tās nosaukums hakasu valodā
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
Abasieši Abasa pēcteči, Bagdādes kalifu dinastija (762.-1258. g.)
Vecupe Abavas augšteces vecā, neregulētā gultne
Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā
Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene
Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
Abaushof Abavas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Padures pagasta teritorijā
Abaushof Abavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagasta teritorijā
Valgales pagasts Abavas pagasta nosaukums līdz 1949. gadam
Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē
Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m
Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
abāzu valoda abāzu-adigu valodu grupas valoda, 2 dialekti: tapantu (lit. val. pamatā) un ašharu dialekts; sintētiska valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts (no 1938. g.)
Pareto metode abc analīze - kontrolinga tehnoloģija uzņēmējdarbībā
abdērītisms Abdērītu uzskats, ka cilvēce paliks tagadējā attīstības stāvoklī; vientiesība, muļķība
gaiļa ābece ābece ar gaiļa attēlu uz vāka
apbēda Abēda - svaigi kautas cūkas gaļas ēdiens, gan zupa, gan arī cepta gaļa; skābu kāpostu zupa ar svaigu cūkas gaļu un aknām, ar vai bez miežu putraimiem
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
pepiņš Ābele ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem; attiecīgā ābeļu šķirne
krustābele Ābele, kas aug uz kaimiņu zemju robežas
zeltābele Ābele, kurā aug zeltainas krāsas āboli
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza
abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Ābeļu ezers Ābelītis, ezers Talsu novada Lībagu pagastā, platība - 5,3 ha
ābelnīce Ābeļdārzs; augļu dārzs
māņkode Ābeļlapu māņkode - kožtinēju dzimtas suga ("Choreutis pariana")
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
Zemgaļi Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" bijušais nosaukums padomju laikā
grāverieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji
sīļukalnieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" iedzīvotāji
zemgalieši Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zemgaļi" iedzīvotāji
Nola cucullatella ābeļu pundurvērpējs, šīs ģints suga
ogu ābele ābeļu suga ("Malus baccata", pēc senākas klasifikācijas "Pirus baccata")
mājas ābele ābeļu suga ("Malus domesticus")
krāšņziedu ābele ābeļu suga ("Malus floribunda")
agrīnā ābele ābeļu suga ("Malus praecox")
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
gada aberācija aberācija, kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ap Sauli; tā novirza zvaigznes uz kustības acumirklīgā apeksa pusi, kā rezultātā gada laikā zvaigznes apraksta elipses, kuru lielās pusasis visām zvaigznēm ir konstantas un vienādas ar 20,5 loka sekundēm
izohromosoma Aberativa hromosoma ar diviem morfoloģiski un ģenētiski identiskiem pleciem, kura veidojusies nepareizas centromēras dalīšanās gadījumā
medane Abesīniešu šķidruma mērs, 8,127 l; pieņemtais svars sviestam - 7,465 kg
Abgunst-Greenpelte Abgunst-Gruenfeldt
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks
Abrskils abhāzu varoņeposā — varonis, kurš piedzima nevainīgai jaunavai un drīz vien kļuva par neuzveicamu spēkavīru, savas tautas aizstāvi
abhāzu valoda abhāzu-adigu valodu grupas valoda
abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti
Abia Abias štats - Nigērijas administratīvi teritoriālā vienība ("Abia" / "Abia State"), administratīvais centrs - Umuahija, platība - 6320 km^2^, 2834000 iedzīvotāju (2007. g.), atrodas valsts dienvidu daļā
amphibia Abinieki - mugurkaulnieku klase
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā
bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
abiniece Abinieku sūrene ("Polygonum amphibium")
kolumella Abinieku, rāpuļu un putnu vidējā ausī iegarens kauliņš, kas savieno bungplēvīti ar iekšējās auss ovālo lodziņu, zīdītājiem sadalījies 3 dzirdes kauliņos
Koļesņikova ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā
Amazones abutilone abituloņu suga ("Abutilon megapotamicum")
svītrainā abutilone abituloņu suga ("Abutilon striatum")
Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
Blana rags Abjada raga agrākais nosaukums
benga Ābolainas govs vārds
pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
āboltains Ābolains (par zirgiem)
dābolainis Ābolains (par zirgu)
grundulains Ābolains (zirgs)
bangainis Ābolains zirgs
ripainis Ābolains zirgs
spangainis Ābolains zirgs
ābolots Ābolains, par zirgu
dārzaugļi Ābolaugļi, kauliņaugļi un ogas
stumbans Āboliņa auga kāts
cegone Āboliņa augu apakšējā daļa ar saknēm
Rhizobium trifolii āboliņa gumiņbaktērija
abuliņkaudzēšana Āboliņa kraušana kaudzēs, gubās
abuliņkaudzētājs Āboliņa krāvējs kaudzēs, gubās
inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu
laimpuķe Āboliņa suga
Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre")
stūrainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angulatum")
šaurlapu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium angustifolium")
matainais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium arvense")
tīrumu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium campestre", pēc senākas klasifikācijas arī "Trifolium procumbens")
smalkais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium elegans")
izplestais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium expansum")
zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
inkarnāta āboliņš āboliņa suga ("Trifolium incarnatum")
lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster")
zirgu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium medium")
kalnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium montanum")
sarkanais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium pratense")
sīkziedu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium retusum")
sējas āboliņš āboliņa suga ("Trifolium sativum")
brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum")
dzeltenais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium strepens", arī "Trifolium aureum" un "Trifolium agrarium")
ābulinis āboliņš, atsevišķas sugas
āboloties Ābolu augšana un nogatavošanās ābelē
kalvadoss Ābolu degvīns
borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
pusskābītis Ābolu šķirne ar ieskābu garšu
suislepss Ābolu šķirne, auglis sārts, pietiekoši liels, sevišķi sulīgs, ienākas septembra sākumā, uzglabājas līdz novembrim
borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.)
telekss Abonentu telegrāfa sakari, kurus realizē pa telefona tīklu
kabeļtelevīzija Abonentu televīzijas sistēma, kurā signālu raida pa kabeļiem
izrakstīt Abonēt (laikrakstu, žurnālu), pasūtīt (grāmatas)
aborīgins Aborigēni
vaļējas, kanālus veidojošas poras abos galos atvērtas poras
drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā
gumija pret gumiju abpusējas vienlaicīgas drukas tehnoloģija, ko nodrošina atbilstoša ofseta ruļļu iespiedmašīnas sekciju konstrukcija
bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu)
divpusgriezīgs Abpusgriezīgs
abpusass Abpusgriezīgs; abpusēji ass
abstarpējs Abpusīgs, abpusējs
abstarpīgs Abpusīgs, abpusējs
ambilaterāls Abpusīgs, divpusīgs
ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai
lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai
Jaunlatgale Abrenes pilsētas nosaukums 1925.-1938. g., 1944. g. pievienota Krievijai un pārdēvēta par Pitalovu; līdz 1925. g. pastāvēja dzelzceļa stacija un miests Pitalova
VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
kontrapertūra Abscesā radīta papildatvere iepretim iepriekš izdarītam griezumam, kas atvieglina strutu atdalīšanos
aukstais abscess abscess, kas nav saistīts ar ievērojamu temperatūras paaugstināšanos
orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu
absolūtais ilgmūžīgums absolūtā ilgizturība
relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
relatīvais (attiecinātais) pieaugums absolūtā pieauguma attiecība pret vidējo pieaugušo masu
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu
abzolutisms Absolūtisms - valsts pārvaldes forma, kur augstākā vara neierobežoti pieder vienai personai; neierobežota patvaldība
barbotāžas absorbers absorbcijas iekārta, kurā absorbcija notiek, burbuļojot gāzi caur šķidrumu
tumšais miglājs absorbcijas miglājs
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes
kategoriālā nozīme abstrakta nozīme, kas vispārina vārdu grupas leksisko vai vārdformu gramatisko nozīmi
implementācija abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
implementēšana abstrakta shēmas vai algoritma apraksta konkrēts īstenojums
tīkla virtuālais terminālis abstrakta termināļa koncepcija, kas ļauj izmantot vienotā tīklā dažādas datu galiekārtas ar atšķirīgiem protokoliem, kodiem un formātiem. Sadarbība tiek panākta ar to, ka katras reālās iekārtas pārraidāmie dati vispirms tiek pārveidoti virtuālā termināļa standartā, bet pēc tam tā termināla formātā, kam tie adresēti
gramatiskā nozīme abstrakta valodas gramatiskās sistēmas nozīme, kas regulāri izpaužas gramatiskā formā
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
in abstracto abstrakti, vispārīgi
apakšējais testers abstrakts apzīmējums tām programmām un ierīcēm, ar kurām konformances testu izpildes gaitā tiek kontrolēta testējamās protokolu realizācijas apakšējā servisa robeža
ģeotelpisks objekts abstrakts reālās pasaules atspoguļojums, kas saistīts ar konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisko apgabalu
absurda teātris absurda dramaturģija; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana
dekstroklinācija Abu acu vertikālo meridiānu augšējo polu rotācija pa labi
jērs abu dzimumu aitu sugas mazuļi no dzimšanas līdz viena gada vecumam
pusaudzis Abu dzimumu cilvēki pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 15 gadiem)
jaunietis Abu dzimumu cilvēki vecumā starp pusaudža un brieduma gadiem
Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
Spindupe Abula kreisā pieteka Brenguļu pagastā, garums - \~6 km
Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote
Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
Lueggen Aburta muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām
Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka
Abza Abze, Mazās Juglas pieteka
Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
logadektomija Acābola konjunktīvas gabaliņa izgriešana
nistagmoīds Acābola kustības, kas atgādina nistagmu
nistagmogrāfija Acābola kustību reģistrēšana nistagma gadījumā
Smerinthus ocellatus acainais sfings
māzers Acains koks (bērzs), ļoti ciets; no acaina koka pagatavots priekšmets
Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
acainieks Aceknis - kuņģa daļa atgremotājiem
actenis Aceknis (atgremotājdzīvniekiem)
traumatiskais retikulīts acekņa iekaisums pēc ievainojuma ar asiem priekšmetiem (svešķermeņiem), bieži novēro govīm, retāk aitām un kazām
pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna
retējlapu acēna acēnu suga ("Acaena anserinifolia")
Bjūkenena acēna acēnu suga ("Acaena buchananii")
Magelāna acēna acēnu suga ("Acaena magellanica")
sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla")
acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
diacetanilīds Acetanilīda derivāts; fizioloģiski darbīgāks par acetanilīdu
salofens Acetil-p-amidosalols, balti kristāli bez smakas un garšas, lieto pret reimatismu un sāpju remdināšanai
tetrahloretans Acetilēna savienojums ar hloru, labi šķīdina celulozes acetātu, kādēļ to lieto vecu krāsojumu noņemšanai, laku firnisu un sveķu kausējamo trauku tīrīšanai, attaukošanai, ateļļošanai utt., ļoti izturīgs pret skābēm
etīns acetilēns, nepiesātināts ogļūdeņradis
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
acetilbetametilholīns Acetilholīna derivāts, ietekmē parasimpātisko sistēmu līdzīgi acetilholīnam
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā
acetonēmija Acetonķermeņu palielināts daudzums asinīs kā tauku un olbaltumvielu nepilnīgas noārdīšanās sekas
divkrāsu acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera bicolor")
Tubergena acidantēra acidantēru suga ("Acidanthera tubergenii")
ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
aķīgs Acīgs
špullīgs Acīgs
ačīgs Acīgs; uzmanīgs, mundrs, izveicīgs
seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem
acilācija Acila grupas ievešana vai veidošana organiskā savienojumā
acilēšana Acilgrupas ievadīšana organiskos savienojumos
evidents Acīm redzams, pilnīgi skaidrs
rokām taustāms acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams
Aciņa ezers Acīte, ezers Murmastienes pagastā
Mazais Murmasts Acīte, ezers Murmastienes pagastā
uzacot Acot un pabeigt acot
ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi
enoftalms Acs ābola iegrimums orbītā
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
acābols Acs ābols - lodveida orgāns ap 2,5 cm diametrā, atrodas acs dobumā (orbītā), ko norobežo galvaskausa kauli un izklāj taukaudi
anatropija Acs ābolu tieksme miera stāvoklī pavērsties uz augšu
fotopija Acs akomodācija gaismai; redze dienā
biomikroskopija acs apskate spraugas lampā
cīpslene Acs ārējā apvalka daļa, kas apņem acs ābola mugurējo un sānu daļu un veido acs baltumu
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte
kantotomija Acs ārējā kaktiņa pārgriešana
starene Acs asinsvadu apvalka daļa, kuras sastāvam ir raksturīgas dažāda virziena muskuļu šūnas
epikants Acs augšējā plakstiņa kroka, kas lokveidīgi pāriet uz apakšējo plakstiņu un daļēji aizsedz acs iekšējo kaktiņu līdz ar asaru ezeru
plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu
orbitogrāfija Acs dobuma un tā satura rentgenogrāfiska vai datortomogrāfiska vizualizācija
blenoreja Acs gļotādas strutojošs iekaisums
blefaroklonuss Acs gredzenmuskuļa kloniski krampji, acs krampjaina mirkšķināšana
blefarospazma Acs gredzenmuskuļa toniski krampji
ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
fakolizīns Acs lēcas albumīns; lieto agrīnas kataraktas stadijas ārstēšanā
lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim
fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā
rinokantektomija Acs mediālā kaktiņa izgriešana
oftalmomiotomija Acs muskuļu pārgriešana
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks
blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība
tuvredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tālu objektu saskatīšanā
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu objektu saskatīšanā
skiaskopija acs refrakcijas noteikšanas metode, novērojot ēnas kustību uz tīklenes, kuru izraisaar gaismas stara projekciju acī
acs adaptācija acs spēja piemēroties apgaismojuma izmaiņām
blefarostenoze Acs spraugas nenormāls sašaurinājums
blefarorāfija Acs spraugas pilnīga vai daļēja aizšūšana
kantorāfija Acs spraugas saīsināšana, sašujot tās kaktiņu
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā
rodopsīns Acs tīklenes fotoreceptoru (nūjiņu) pigments
Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
Omejokatla Acteku mitoloģijā - augstākā debesu sfēra "divējādības vieta" kurā valdīja pirmās dievības pasaulē Ometeotla abas hipostāzes - Ometekutli un Omesivatla
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
Tlaloks acteku mitoloģijā - lietus un pērkona dievs, visu uzturā lietojamo augu pavēlnieks
Miktlana Acteku mitoloģijā - mirušo zeme, baismīga valstība, kas nebija tikai soda vieta, jo gan grēciniekiem, gan tikumīgajiem bija jāiet tai cauri, izņemot vardarbīgā nāvē mirušos
Uištosiuatla Acteku mitoloģijā - sāls un sāļo ūdeņu dievība, lietus dieva Tlaloka vecākā māsa, tika uzskatīta par izlaidības aizbildni, viņu attēloja ar viļņotām līnijām klātā tērpā, ar baltu vairogu un meldru vālīti rokās
Tonatiu Acteku mitoloģijā - saules dievs, kuram jaunības saglabāšanai katru dienu bija jāsaņem upuru asinis
Veveteotls Acteku mitoloģijā - uguns un mājas pavarda dievs, vecākā dievība un pirmais cilvēku sabiedrotais
Ejekatls Acteku mitoloģijā - vēja dievs, viens no lielā dieva Kecalkoatla iemiesojumiem, nozīmīgs demiurgs, kas piedalījās pasaules kārtības izveidošanā
Tlasolteotla Acteku mitoloģijā - zemes, auglības, seksuālās izlaidības un grēku nožēlas dieviete, grēcinieku aizbildne
Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs
Tonalpohualli Acteku svētais almanahs, kas bija daļa no kalendāra, aptvēra 260 dienu periodu, katrai dienai bija savs vārds un skaitlis un dienas bija sagrupētas nedēļās; par katru dienu grupu bija atbildīgas konkrētas dievības
Tonalpovalli Acteku svētais kalendārs, kurā bija 260 dienas, kas tika sadalītas divdesmit nedēļās, katrā pa 13 dienām; kalendārs tika izmantots reliģiskiem mērķiem un darbojās paralēli kārtējam saules kalendāram 52 gadu ciklā
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
blennorreia Acu gļotādas strutains iekaisums
blenoftalmija Acu gonoreja
halkīts Acu iekaisums ar asarošanu un jutību pret gaismu; rodas no acu berzēšanas, ja rokām bijusi saskare ar varu
leproftalmija Acu iekaisums lepras gadījumā; leproza oftalmija
fotoftalmija Acu iekaisums no pārāk stipras gaismas
oftalmogrāfija Acu kustību pētīšana un grafiska attēlošana
komentārs Acu liecinieka vai darbinieka piezīmējumi par notikumiem, kuros viņš bijis dalībnieks vai galvenais varonis
ortoforija Acu muskuļu darbības ideālais līdzsvars, kad pilnīgā miera stāvoklī abu acu redzes asis ir paralēlas
akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes
skatījums acu orientācija uz kādu redzes objektu, lai iegūtu informāciju, (ko) iepazītu; rezultāts no [skatīt]{s:2375}
glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
nagata Acu slimība; zirgu acu slimība
acumirklējs Acumirklīgs
momentāns Acumirklīgs; ļoti ātri pārejošs
Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
raugs Acuraugs, dārgums, mīlulis
ačagārni Ačgārni
ačgāniski Ačgārni
ačgari Ačgārni
ačgārnis Ačgārni
ačgārniski Ačgārni
ačgārnus Ačgārni
ačigārni Ačgārni
ačugārniski Ačgārni
ačugārniskis Ačgārni
adžgāniski Ačgārni
adžigārni Ačgārni
adžugarni Ačgārni
atkāleņ Ačgārni
atkaļņi Ačgārni
atsprēkleņ Ačgārni
atžagarni Ačgārni
atžagarnis Ačgārni
atžagniski Ačgārni
kleivuski Ačgārni
adžgārni ačgārni - otrādi, atmuguriski
obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup
adžubeniski Ačgārni, atpakaļiski, otrādi, atmuguriski
adžubu Ačgārni, otrādi, atmuguriski
atžubu Ačgārni, otrādi, atmuguriski
ķedeliski Ačgārni, sajaucot secību
atkāņu Ačgārni; no labās puses uz kreiso
adžgārns Ačgārns
retrogrāfija Ačgārns raksts; spoguļraksts
antistrefons Ačgārns slēdziens
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
Madaļāni Ačkirkas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukuma variants
gludā āda āda ar dabisku ādas graudu
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
tehniskā āda āda tehniskai izmantošanai; īpašības un tehniskās prasības var būt ļoti dažādas atkarībā no izmantošanas - dažos gadījumos ādai jābūt cietai, blīvai, izturīgai, vienmērīga biezuma, citos - mīkstai, porainai
ragādiņa Āda, kas klāj briežveidīgo ragus un asinsvadu tīklu ragu augšanas periodā
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni
oderāda Āda, ko izmanto oderu gatavošanai
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
pastalāda Āda, no kuras gatavo pastalas; juhtāda
adažio Adagio - mēreni, lēnām
ādinieks Ādainis - vājš, vecs, nodzīts zirgs
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā
skrumslis Ādamābols, gāmurs
cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai
adāmmašīnas klase adāmmašīnu iedalījums pēc adatu skaita garuma vienībā
Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts
Vilku ezers Adamovas ezers Ezernieku pagastā
Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Adumavas ezers Adamovas ezers Vērēmu pagastā
Adamowa Adamovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagasta teritorijā
dezadaptācija Adaptācijas traucējumi, zūdot cilvēka spējai pielāgoties sociālajiem apstākļiem
līnijas adapters adapters, kas nodrošina datora vai atsevišķa termināļa savienošanu ar sakaru līniju, pārveidojot ciparsignālus formā, kura piemērota to pārsūtīšanai pa sakaru līniju, un pārveidojot pa sakaru līniju saņemtos signālus formā, kas piemērota to apstrādei datorā
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni
Arakana grēda Adaro grēda Mjanmas (Birmas) rietumos
Viktorijas kalns Adaro grēdas augstākā virsotne, Mjanmas (Birmas) rietumos, augstums — 3053 m
gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot
eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā
čapši Ādas aizsargbikses jātniekiem; čapsi; čaparahosi
fotoatjaunošana Ādas atjaunināšana ar intensīviem gaismas impulsiem, kas iekļūstot ādā, iedarbojas uz kolagēnšķiedrām, nostiprina un stimulē to sintēzi, novērš kuperozi un pigmentācijas traucējumus
panadzis Ādas atšķēlums virs nagiem
sarkoīds Ādas audzējs, kas atgādina sarkomu
sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas
piepildīšana Ādas biezuma izlīdzināšana ar organiskām un neorganiskām vielām un sintētiskiem polimēriem izturības stiprināšanai pret ārējo faktoru iedarbību
apdegums ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā; izšķir 4 pakāpes
bulans Ādas cepure ar ausu apsegiem
dermoīdektomija Ādas cistas izgriešana
kuperoze Ādas defekts: kapilāru tīklojuma skarta āda (redzamas t. s. asinsvadu zvaigznītes)
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
kankroīdķermenīši Ādas epiteliomas mezgliņi
SED Ādas eritēmas deva (angļu "skin erythema dose")
ādasgabals Ādas gabals
ādgabals Ādas gabals
ādsgabals Ādas gabals
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti
sarkoīds Ādas granuloma sarkoidozes gadījumā
helioksantoze Ādas iedegums, pigmentācija saules starojuma ietekmē
naglis Ādas iekaisums (suņu nagli)
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisa intensīvs, ilgstošs mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā
radiodermatīts Ādas iekaisums, ko izraisa rentgenstarojums un radioaktīvais starojums
ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
reimatīds Ādas izsitumi reimatisma gadījumā
tripanosomīdi Ādas izsitumi tripanosomozes gadījumā
uremīdi Ādas izsitumi urēmijas gadījuma
segāda Ādas izstrādājums (kā) pārsegšanai
fotosensibilizācija Ādas jutības pastiprināšanās pret gaismu, īpaši pret saules gaismu
kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā
ahromija Ādas krāsas zudums, piem., albīnisma gadījumā
pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu
piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos
mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu
seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2)
naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu
riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas
intarsija Ādas mozaīka grāmatu iesiešanas tehnikā
dermatotomija Ādas pārgriešana
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
ādeņīca ādas pātaga
ādainīca Ādas pātaga
ādaunīca Ādas pātaga
ādavnīca Ādas pātaga
ādenīca Ādas pātaga
kapsantinoze Ādas pigmentācija no paprikas pārmērīgas lietošanas
kapsantioze Ādas pigmentācija, ko rada pārmērīga paprikas lietošana
pigmentplankums Ādas plankums, kas rodas, pastiprināti veidojoties kādam pigmentam
sprosla Ādas poga vai kažokādas cilpa
varžacs Ādas ragvielas sacietējums uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas
spalva ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm
kontaktreakcija Ādas reakcija saskares vietā ar kairinošu vielu (alergēnu)
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
dermoanerģija Ādas reakcijas trūkums uz antigēna injekciju
mozulis Ādas sacietējums, kas radies no ilgstoša spiediena uz ādu
šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai
pelagroze Ādas sindroms pelagras gadījumā; raksturīga pigmentācija, eritēma un hiperkeratoze
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu
zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu
pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos
mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana
niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana
keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās
vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi
eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai
svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana
rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu
serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus
favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte
skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim
vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās
dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā
kandidīns Ādas testa antigēns, ko iegūst no "Candida albicans", lieto, lai noskaidrotu organisma jutību pret attiecīgo mikroorganismu
epidermatoplastika Ādas transplantācija, pārvietojot epidermas gabaliņus uz bojātajiem apvidiem
tuberkulīds Ādas tuberkulozes forma, kam raksturīgi papulozi izsitumi un stipri izteikta alerģiskā reakcija
eflorescence Ādas un gļotādas izsitumi
segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu
krauroze Ādas un gļotādu pirmsvēža progresējoša sacietēšana un sarukšana, ko pavada nieze
lūpa Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu
depigmentācija Ādas un to veidojumu normālas krāsas pigmentācijas zudums (piem., putniem intensīvas olu dēšanas periodā vai nepilnvērtīgas ēdināšanas pēc)
ranica Ādas vai audekla soma, kur kareivji ieliek savas lietas un skolnieki grāmatas
petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai
sakvojāžs Ādas vai blīva auduma iegarena, nedziļa soma
erozija ādas vai gļotādas epitēlija bojājums
kseroze Ādas vai gļotādu sausums
dispigmentācija Ādas vai matu pigmentācijas patoloģija
šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai)
segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni
kankroīds Ādas vēzis (plakanā epitēlija vēzis); tas lēni aug un izplatās audu virspusē
mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
braunas Ādas virskārtai nolupušas plēnītes; blaugznas
repis Ādas, drēbes vai kaltēta un izmīcīta cūkas pūšļa tabakas maks, kur dažkārt glabājas arī šķiltavas; arī naudas maks
papula Ādas, gļotādas pārveidojuma mezglveida elements
kniepadata Adata ar apaļu, bieži krāsainu, galviņu tērpa rotāšanai
repadata Adata pīpes galviņas un kāta kanāla tīrīšanai
mežģīņadata Adata, kuru izmanto mežģīņu izgatavošanai
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
Echinocystis lobata adatainais dzeloņgurķis
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
dzenolis Adatas gals
dzenols Adatas gals
Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem
Aguļaša rags Adatas rags, Āfrikas galējais dienvidu punkts
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
gludais adatgliemezis adatgliemežu suga ("Acicula polita")
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
parastā adatreceklene adatrecekleņu sēņu ģints suga ("Pseudohydnum gelatinosum")
kivano Adatu gurķis ("Cucumis metuliferus", angļu val. "kiwano")
adatnieks Adatu izgatavotājs vai tirgotājs
dzelonis Adatveida izaugumi (dzīvniekiem)
sferolīts Adatveida kristālu agregāts, kam ir sfēras forma un radiāli staraina struktūra
rotadata Adatveida rotas lieta (kā, piemēram, apģērba saspraušanai un greznošanai)
vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli
syngnathiformes Adatzivjveidīgo kārta
Syngnathus typhle adatzivs jeb gardeguna adatzivs
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
ādažmuižnieki Ādažu novada Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Ādažmuiža" iedzīvotāji
sigulieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Siguļi" iedzīvotāji
Dārznieks Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Carnikava" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 1 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Garciems 2 Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
garciemieši Ādažu novada Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Garciems" iedzīvotāji
Aahof Ādažu pagasta (tagadējā novada) bijušais nosaukums
baltezerieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Baltezers" iedzīvotāji
garkalnieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Garkalne" iedzīvotāji
gaujieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Gauja" iedzīvotāji
jaunkūlieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkūlas" iedzīvotāji
kalngalieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Kalngale" iedzīvotāji
nagainieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Nagaiņi" iedzīvotāji
straumieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
Adažskaja Ādažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof)
resnā adēnija adēniju suga ("Adenium obesum")
adenozīntrifosforskābe Adenīna, d-ribozes un 3 fosforskābes molekulu savienojums, šūnu enerģijas avots; piedalās fosforilēšanas reakcijās glikolīzē
adenozīndifosfāts Adenīna, d-ribozes un divu fosforskābes molekulu savienojums; piedalās glikolīzes procesos
ādaunieks Ādenis, kleperis; vecs, vājš zirgs
kraģis Ādenis, vecs zirgs
adenotomija Adenoīdu izgriešana
holangiokarcinoma Adenokarcinoma, kas attīstījusies no intrahepatisko žultsvadu epitēlija; sastāv no eozinofilām kubveida vai kolonveida epitēlijšūnām, kas veido mazas caurulītes vai acīnus ar fibrozu stromu, var producēt gļotas, bet ne žulti
miksadenoma Adenoma, kas pa daļai miksomatozi deģenerējusies; gļotu dziedzera adenoma
ATP Adenozīntrifosfāts (angļu "adenosine triphosphate"); ATF
ATF Adenozīntrifosfāts, nukleotīds, enerģijas uzkrājējs visos dzīvajos organismos
Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā
Fistehlen Aderkašu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Taurupes pagastā
dermocybe Ādgalves
kanēļa ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe cinnamomea")
sarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe sanguinea")
asinssarkanā ādgalve ādgalvju suga ("Dermocybe semisanguinea")
dermestidae Ādgraužu dzimta
muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio")
Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi")
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
graudu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Trogoderma granarium"), kas pārtiek no augu poduktiem
Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
adiantaceae Adiantaugi
Adiantum pedatum adiantu suga
sarmatainā adiante adiantu suga ("Adiantum hispidulum")
ķīļveida adiante adiantu suga ("Adiantum raddianum")
Adigheheble Adigehabļa, apdzīvota vieta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā
Adigeja Adigejas Republika
temirgoji Adigejiešu etnogrāfiska grupa (uz tās dialekta pamata veidota adigejiešu nacionālā rakstība)
bžeduhi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, kas veido šās tautas lielāko daļu
abadzehi Adigejiešu etnogrāfiska grupa, senatnē viena no lielākajām adigu ciltīm
Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
Tha adigu mitoloģijā augstākā dievība, ģenētiski saistīta ar arhaisko saules dievību
Sataneja adigu nartu eposa varone, Sosruko u. c. nartu māte un audzinātāja, viņu aizbildne un padomdevēja, saimniece, kuras pārziņā ir visa nartu saimniecība, ar nevīstošu skaistumu apveltīta sieviete
Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums
apadas Adījuma nobeigums
kombinētie adījuma pinumi adījuma pinumi, kas satur vismaz divus galvenos, atvasinātos un rakstu pinumu elementus
žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas
atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi
pēdainītis adījuma raksts cimdiem, ko ada ar divām dzijām un izveido zaķa pēdām līdzīgu rakstu
cūkactiņas Adījuma raksts, kas atgādina acis
plīšpinums Adījuma rakstu pinums, kurā ieadīti papildu pavedieni vai štāpeļa šķiedras, kas veido pagarinātus pārstaipus
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas un kura rindas abos virzienos veidotas, noceļot valdziņu un vienlaicīgi izdarot pār to apmetumu un labiski saadot valdziņus
rakstu pinumi adījumu pinumi, kas iegūti uz galveno atvasināto adījumu pinumu bāzes, ieadot tajos papildu struktūras elementus vai mainot adīšanas procesus
dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains)
stūga ādiņa spriguļa vālītes piestiprināšanai pie kāta
celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem
uzmaucene Adīta vilnas sieviešu cepure; cepure ar ausu pārsegiem
pērslaiņi adīti cimdi ar vienmērīgi ieadītām dažādu krāsu zvaigznītēm
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals
uzvalaiži Adītu zeķu un cimdu augšējā mala
ģērskābe Ādminībā izmantota ūdenī šķīstoša, iedzeltena pulverveidīga masa, ko iegūst iztvaicējot no ozola, priedes vai vītola mizas u. c.; miecskābe
komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals
virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns)
arbitrāža Administratīva institūcija, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija
Noras-Padekalē-Pikardijas reģions administratīvais reģions Francijā, kas pastāvēja 2016. gadā no 1, janvāra līdz 28. septembrim, kad tika pārdēvēts par Augšfrancijas reģionu
autokefālā baznīca administratīvi patstāvīga Austrumu baznīca
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
ciems Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos PSRS laikā pagasta vietā; attiecīgā teritorija
vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā
ķarks Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Albānijā; viens no 12 Albānijas apgabaliem
marzs administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Armēnijā; viens no 10 šīs valsts apgabaliem
kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem
Ammasalika administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Grenlandē līdz 2009. g., aizņēma salas dienvidaustrumu daļu līdz Kanerlusuaka līcim
ostāns Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Irānā; viens no 30 šīs valsts apgabaliem
Bites ciems administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība padomju laikā, aizņēma tagadējā Tērvetes pagasta ziemeļu daļu un Auru pagasta dienvidu daļu
meģe Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Ungārijā; viens no 19 šīs valsts apgabaliem
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
rajons Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība, kas apvieno vairākas administratīvi teritoriālas pamatvienības (piemēram, pagastus, ciemus, pilsētas, pilsētciematus) vai ietver pilsētas daļu, iekļaujoties savukārt kā sastāvdaļa augstākā administratīvi teritoriālā vienībā
guberņa Administratīvi teritoriāla pamatvienība Krievijā no 18. gs. līdz 1930. gadam
volosna Administratīvi teritoriāla pamatvienība laukos Krievijā (līdz 1919. gadam)
nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē
grāfiste Administratīvi teritoriāla vienība (Lielbritānijā, arī Īrijā un citās angļu ietekmes zemēs)
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
prezidiāts Administratīvi teritoriāla vienība 1582.-1598. g. Pārdaugavas hercogistē; 1598. g. pārdēvēja par vaivadijām jeb vojevodistēm
Austrumaugšējais reģions administratīvi teritoriāla vienība Ganas ziemeļaustrumos (_Upper East_), robežojas ar Ziemeļu un Rietumaugšējo reģionu, kā arī ar Burkinafaso
Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
Akmolas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqmola oblısı_), aptver valsts galvaspilsētu Astanu, robežojas ar Ziemeļkazahstānas, Pavlodaras, Karaghandi un Kostanajas apgabalu
Aktebes apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Aqtöbe oblısı_), robežojas ar Kostanajas, Karaghandi, Kizilordas, Manghistau, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Krieviju un Uzbekistānu
Atirau apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kazahstānā (_Atırau oblısı_), valsts rietumu daļā, robežojas ar Rietumkazahstānas un Aktebes apgabalu, aptver Kaspijas jūras ziemeļaustrumu galu
Batkenas apgabals administratīvi teritoriāla vienība Kirgizstānā, robežojas ar Ošas apgabalu, kā arī ar Tadžikistānu un Uzbekistānu
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi
pilskunga iecirknis administratīvi teritoriāla vienība Kurzemes hercogistē un Kurzemes guberņā 17.-19. gs.
Alašas aimaks administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā (_Alaša ayimaɣ_), pie Mongolijas dienvidu robežas
Altaja vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona ziemeļos, robežojas ar Kazahstānu, Krievijas Altaja Republiku un Mongoliju, kā arī ar Čandzji Hueju autonomo prefektūru un Tarbagatajas vilajetu
Aksu vilajets administratīvi teritoriāla vienība Ķīnas rietumu daļā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_)
Alojas pilsēta ar lauku teritoriju administratīvi teritoriāla vienība Limbažu rajonā 1990.-2009. g., ievēra Alojas pilsētu un Alojas pagastu
aimaks Administratīvi teritoriāla vienība Mongolijā
filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem
Daugaviešu ciems administratīvi teritoriāla vienība padomju laikā, kas atradās tagadējā Birzgales pagasta dienvidu daļā
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala
Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts
mērija Administratīvi teritoriāla vienība, kuras galva ir mērs
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta
Ances pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Ances pagasta piejūras daļa ir iekļauta tagadējā Tārgales pagastā, savukārt daļa bijušā Dundagas pagasta teritorijas ir iekļauta tagadējā Ances pagastā
Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta
Birzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Birzgales pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Taurkalnes un Tomes pagasta teritorijas
Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā
Šķaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Šķaunes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Bērziņu un Pasienas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar tagadējo Istras pagastu
Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā
Barkavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pagasta teritorijas pievienota tagadējam Murmastienes un Ošupes pagastam, savukārt tagadējā Barkavas pagastā iekļauta daļa bijušā Saikavas pagasta teritorijas
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Aulejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Aulejas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Grāveru un Šķeltovas pagastam
Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā
Brigu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Briģu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līdumnieku un Zaļesjes pagastam, savukārt tagadējā Brigu pagasta teritorijā iekļauta daļa bijušā Nirzas pagasta platības
Dagdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Konstantinovas, Andrupenes, Asūnes pagastam un Dagdas pilsētai, savukārt Dagdas pagastā iekļauta daļa bijušā Ezernieku pagasta
Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam
Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā
Ilzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Ilzenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Trapenes pagastā
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
Kalvenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalvenes pagasta teritorijas (Boju apkaime) iekļauta tagadējā Kazdangas pagastā, savukārt Kalvenes pagastam pievienota neliela pirmskara Krotes pagasta daļa
Kaunatas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kaunatas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Čornajas, Stoļerovas un Nukšas pagastā
Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
Litenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Litenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Stāmerienes pagastā
Naudītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Naudītes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Īles, Annenieku un Auru pagastā, savukārt Naudītes pagastam pievienota Apgulde no pirmskara Auru pagasta teritorijas
Nirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Nirzas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Briģu, Pildas un Rundānu pagastā
Klintaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Aiviekstes pagastā un Pļaviņu pilsētā
Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā
Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam
Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā
Ezernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Dagdas, Andzeļu, Bērziņu un Svariņu pagastam
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā
Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas
Pasienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Zaļesjes un Istras pagastam, savukārt Pasienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķaunes pagasta teritorijas
Taurupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Taurupes pagasta teritorijas pievienota Mazozolu pagastam
Zlēku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Zlēku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ugāles pagastā (Cirkales apkaime) un Rumbas pagastā (Pārabava), savukārt pievienota neliela Pārventas daļa, kas bija Ziru un Ēdoles pagastā
Daudzeses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Daudzeses pagastam pievienota daļa pirmskara Sērenes, Mazzalves un Zalves pagasta
Drustu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Drustu pagastam pievienots pirmskara Gataras pagasts un daļa Dzērbenes pagasta, savukārt daļa pirmskara Drustu pagasta tagad pievienota Zosēnu pagastam
Dunalkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dunalkas pagastam pievienota pirmskara Rāvas pagasta teritorija
Dvietes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dvietes pagastam pievienota daļa pirmskara Bebrenes pagasta, bet neliela daļa pirmskara Dvietes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Pilskalnes un Dunavas pagastam
Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta
Dzērbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzērbenes pagastam pievienota neliela daļa pirmskara Raunas un Taurenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Dzērbenes pagasta iekļauta tagadējā Drustu pagastā
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Asūnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela daļa pirmskara Asūnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Svariņu, Bērziņu un Ķepovas pagastā, bet daļa bijušā Dagdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Asūnes pagastam
Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta
Trikātas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa bijušā Trikātas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Strenču novada Plāņu pagastā
Andrupenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Andrupenes pagasta platības tika pievienota tagadējam Mākoņkalna un Andzeļu pagastam, daļa - tagadējam Pušas pagastam; savukārt liela daļa pirmskara Kapiņu un Dagdas pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Andrupenes pagastam
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
Bērzaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bauņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaines pagastam
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Cīravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cīravas pagasta rietumu mala iekļauta Sakas pagastā, savukārt Cīravas pagastā iekļauta pirmskara Dzērves pagasta teritorijas lielākā daļa
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Dikļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Dikļu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā, bet pievienota gandrīz visa pirmskara Dauguļu pagasta teritorija
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas
Lielvārdes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Lielvārdes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Lēdmanes pagastā un Lielvārdes pilsētā
Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam
Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta
Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
Tērvetes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa Tērvetes pagasta pievienota Penkules pagastam tagadējā Auces novadā
Aizkraukles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā nelielu daļu bijušās pagasta teritorijas aizņēma Aizkraukles pilsēta, neliela daļa applūdināta Pļaviņu HES ūdenskrātuvē un neliela daļa iekļauta tagadējā Skrīveru novadā
Naujenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā (austrumu daļā) iekļauta daļa pirmskara Izvoltas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Naujenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Maļinovas pagastam
Gaviezes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta austrumu daļā iekļauta neliela daļa pirmskara Tadaiķu pagasta teritorija, savukārt pirmskara Gaviezes pagasta dienvidrietumu stūris pievienots tagadējam Bārtas pagastam
Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
Jeru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Rūjienas pagasta teritorijas
Lībagu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Stendes pagasta ziemeļaustrumu daļa ar Dižstendi
Gramzdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Aizvīķu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gramzdas pagasta pievienota tagadējam Priekules pagastam
Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Katvaru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pociema pagasta teritorija
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
Vilpulkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Ternejas pagasta lielākā daļa un bijušā Rūjienas pagasta ziemeļrietumu daļa
Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā
Inčukalna pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Allažu un Siguldas pagasta teritorijas
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
Īles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bēnes, Lielauces un Naudītes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īles pagasta taritorijas pievienota tagadējam Annenieku un Zebrenes pagastam
Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Padures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Īvandes pagasta teritorijas
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
Ķeipenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kastrānes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Ķeipenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Madlienas pagastam
Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
Madlienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķeipenes un Plāteres pagasta teritorijas
Kocēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ķieģeļu un Mujānu pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Kocēnu (Kokmuižas) pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Zilākalna pagastā
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
Nautrēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Makašēnu pagasta neliela daļa Tilžas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nautrēnu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežvidu pagastam; līdz 1999. g. Nautrēnu pagasts administratīvi bija pakļauts Ludzas rajonam
Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam
Lizuma pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Sinoles pagasta teritorijas (Pārgauja), savukārt neliela pirmskara Lizuma pagasta teritorijas (ziemeļaustrumu stūris) pievienota tagadējam Lejasciema pagastam
Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala
Glūdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Šķibes un Svētes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Glūdas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Zaļenieku pagastam
Grobiņas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Tāšu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Grobiņas pagasta teritorijas pievienota Liepājas pilsētai un tagadējam Medzes un Otaņķu (Nīcas novadā) pagastam
Kurmenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Taurkalnes un Skaistkalne pagasta teritorijas, kā arī nelielu daļu bijušā Bārbeles pagasta platības, savukārt daļa pirmskara Kurmenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mazzalves pagastam
Ķoņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Ternejas pagasta teritorijas
Plāņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Trikātas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Plāņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Smiltenes novada Bilskas pagastam
Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam
Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam
Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam
Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam
Nītaures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Ķēču pagasta teritorijas un neliela platība no pirmskara Zaubes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Nītaures pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līgatnes pagastam
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas
Krimuldas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Turaidas pagasta teritorijas, pirmskara Bīriņu pagasta austrumu daļa un neliela teritorija no bijušā Siguldas pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Krimuldas pagasta pievienota Siguldas pilsētai
Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
Lestenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Lestenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Džūkstes un Degoles pagastam
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
Penkules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Tērvetes pagasta teritorijas
Jūrkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ulmāles un Užavas pagasta teritorijas
Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā
Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
Mazzalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Mēmeles pagasta ziemeļu daļa un Kurmenes pagasta austrumu daļa, savukārt pirmskara Mazzalves pagasta dienvidaustrumu daļa - Mazzalves apkaime pievienota tagadējam Zalves pagastam
Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija)
Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai
Kokneses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Viskāļu pagasta austrumu daļa
Zentenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Zentenes pagasta lielākā daļa (izņemot Balgales apkaimi, kas iekļauta Talsu novadā) un bijušā Dzirciema pagasta austrumu daļa
Gudenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Basu pagasta teritorija, savukārt neliela daļa pirmskara Gudenieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Sakas pagastam un nedaudz mainījusies robeža ar Alsungas novadu
Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts
Virgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts arī viss bijušais Purmsātu pagasts un nedaudz mainījušās robežas ar Priekules pagastu
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
Turlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Klosteres pagasts, bet neliela daļa bijušā Turlavas pagasta pievienota tagadējam Kurmāles pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Ļaudonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sāvienas pagasts un daļa bijušā Mētrienas pagasta, kā arī nedaudz mainījušās robežas ar tagadējo Mārcienas un Praulienas pagastu
Mālpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Sidgundas pagasts un neliela daļa bijušā Allažu pagasta
Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Kurmāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts viss pirmskara Planicas pagasts un daļa Turlavas pagasta teritorijas
Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam
Zasas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijai pievienota daļa no bijušā Dignājas pagasta
Mālupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijas rietumu daļā nodibināts Malienas pagasts un 1990. g. atjaunotais Mālupes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas pārējo daļu
Vaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā tika iekļauts bijušais Rāmuļu pagasts un daļa no bijušā Cēsu, Priekuļu un Sērmūkšu pagasta teritorijas
Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā
Taurenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Sērmūkšu pagasta ziemeļaustrumu daļa
Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
Bilskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa pirmskara Birzuļu pagasta teritorijas un neliela daļa no pirmskara Smiltenes, Plāņu un Cirgaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela pirmskara Bilskas pagasta teritorijas daļa iekļauta Smiltenes pagastā
Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā
Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime
Zaubes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Ķēču pagasta dienvidu daļa, bet neliela daļa bijušā Zaubes pagasta teritorijas iekļauta Nītaures un Taurupes pagastā
Zebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Lielauces un Īles pagasta ziemeļu mala, savukārt pirmskara Zebrenes pagasta ziemeļu mala pievienota tagadējam Bikstu pagastam
Auru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Auru pagastam pievienota daļa bijušā Dobeles un Tērvetes pagasta, bet Krimūnu apkaime atdota tagadējam Krimūnu pagastam; robežas mainījušās arī ar Naudītes pagastu
Bunkas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Bunkas pagasta teritorijai pievienots bijušais Krotes pagasts un daļa bijušā Tadaiķu pagasta
Drabešu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Drabešu pagasta teritorijai pievienota arī bijušā Kārļu pagasta teritorija, Cēsu pagasta daļa, savukārt Drabešu pagasta dienvidu daļā izveidots Amatas pagasts
Kalncempju pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalncempju pagasta dienvidaustrumu daļa iekļauta tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
Mērdzenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Mērdzenes pagasta teritorijā izveidojās un 1990. g. nodibināti četri pagasti - Mērdzenes, Goliševas, Blontu un Pušmucovas, tagadējais Mērdzenes pagasts aizņem savas pirmskara teritorijas ziemeļrietumu daļu
Neretas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Neretas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa iekļauta tagadējā Pilskalnes pagastā, nedaudz mainījušās arī robežas ar Saukas un Rites pagastu
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
Ezeres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta rietumu daļā izveidots tagadējais Zaņas pagasts
Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Dignājas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ābeļu, Dunavas, Zasas, Leimaņu un Kalna pagastam
Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam
Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam
Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam
Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas
Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam
Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta
Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
Slampes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Slampes pagastam pievienota bijušā Praviņu pagasta austrumu daļa un Smārdes pagasta dienvidu daļa (Ozolnieki)
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā
Blomes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Blomes pagastam pievienota daļa pirmskara Smiltenes pagasta teritorijas
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Vietalvas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī daļa no pirmskara Odzienas pagasta
Vecates pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta bijušā Sēļu pagasta dienvidu daļa (Košķeles apkaime) un bijušā Mazsalacas pagasta dienvidu stūris
Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta
Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
Ugāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Ugāles pagastā iekļauta daļa bijušā Puzes, Piltenes un Zlēku pagasta teritorijas, savukārt bijušā Ugāles pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Usmas pagastam
Usmas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Usmas pagastā iekļauta daļa no bijušā Ugāles pagasta, kā arī neliela teritorija no bijušā Spāres, Puzes un Rendas pagasta, savukārt neliela bijušā Usmas pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Ģibuļu pagastam
Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa
Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta
Zalves pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Zalves pagastā iekļauts viss pirmskara Zalves pagasts, daļa bijušā Mazzalves pagasta un neliela teritorija no bijušā Saukas un Mēmeles pagasta
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta
Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas
Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā)
piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām
daļa administratīvi un saimnieciski patstāvīga vienība armijā
mezgls Administratīvi vai ekonomiski svarīga vieta, teritorija; vieta, teritorija, kurā koncentrēta kāda nozare, tās vadība; centrs
centrs Administratīvi, ekonomiski nozīmīga (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs)
baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē
tūkstošnieks Administrators vietējā pārvaldē Krievijā līdz 19. gs.
Balakenas rajons adminstratīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā, valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Zagatalas rajonu. kā arī ar Gruziju un Krieviju
ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
brauķis Ādmiņa darbarīks ādas gludināšanai
enkura štoks admiralitātes enkuram tas var būt nekustīgs vai arī nolokāms pie enkura dilba
Adoekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
Ado-Ekiti Ado Ekiti, pilsēta Nigērijā
ārzdoks Ādogs
Amūras adoniss adonisu suga ("Adonis amurensis")
pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā
aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā
noadīt Adot izgatavot
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot (kā lielāku daudzumu)
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pieadīt Adot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, pūru)
saadīties Adot izgatavot sev (ko) lielākā daudzumā; adot izgatavot sev (kā lielāku daudzumu)
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko, piemēram, ar ornamentu, rakstu)
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
nosaadīties Adot nogurt
adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā
atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību
grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīkla
lokālā tīkla grupas adrese adrese, kas norāda kādas noteiktas staciju grupas vietu datoru tīklā
vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu
ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
asociatīvā adresēšana adresēšanas metode, kuru izmantojot nenorāda precīzu datu atrašanās vietu, bet uzdod vārdu, kas raksturo vajadzīgās šūnas saturu, nevis tās adresi
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa
izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1
elūcija Adsorbētās vielas atdalīšana no cieta adsorbenta virsmas hromatogrāfijā
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
parastā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Forficula auricularia")
mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor")
piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna
vikse Ādu spodrināšanas līdzeklis no kauloglēm, sīrupa vai melases un eļļas (vācu "wichse")
Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā
Vecadulienas ezers Adulienas ezers Tirzas pagastā
Aduliena Adulīte, upe Tirzas pagastā
Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
baristrs Advokāts ar tiesībām piedalīties lietu izskatīšanā Anglijas augstākajās tiesās
zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
Adžārija Adžārijas Autonomā Republika (_Acharis Avtonomiuri Respublika_) - Gruzijas Republikas autonoma republika, platība - 2900 km^2^, 380200 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Batumi, robežojas ar Gruziju un Turciju, rietumos apskalo Melnā jūra
iekšējā orientēšana aeroainu rāmja marku mērīšana fotogrammetriskajos instrumentos un digitālajās darba stacijās; mērīšanas rezultātā nosaka sakarību starp instrumenta vai pikseļu koordinātām un ainas koordinātām
ūdeņražbaktērijas Aerobiskas baktērijas, kas enerģijas ieguvei var oksidēt molekulāro ūdeņradi, bet par oglekļa avotu izmantot CO, zināms \~20 ģinšu
leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību
bacilis Aerobiski vai anaerobiski nūjiņveida mikroorganismi, kas veido endosporas; dažas sugas ir patogēnas vai potenciāli patogēnas, bet pārējo sugu pārstāvji ir saprofīti
aerokoki Aerobisku, grampozitīvu lodveida mikrobu ģints
kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
aerodinamiskā kvalitāte aerodinamiskā cēlējspēka attiecība pret gaisakuģa aerodinamisko pretestību, kas rodas noteiktos lidojuma apstākļos
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
aerofotoainas analīze aerofotoainā attēlotās informācijas sadale atsevišķos elementos, šo elementu fotografisko īpašību analīze, sakarību starp objektiem un to savstarpējo atkarību noteikšana
aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts
aeroaina Aerofotogrāfija
aerouzņēmums Aerofotogrāfija
aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei
haomantija Aeromantijas nozare, pareģošana ar vīziju tēliem, ko veido mākoņi un to sagrupējumi
anemoskopija Aeromantijas nozare, pareģošana pēc vēju ātruma, virziena un skaņām, kā arī pētot, kādas formas nokrītot izveido gaisā pasviestu putekļu, smilšu vai graudu sauja
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gāzu un tajās iegremdētu ķermeņu kustību
aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
gaiskuģošana Aeronavigācija
aizsarggaisma Aeronavigācijas bāka aeronavigācijā bīstamu šķēršļu apzīmēšanai
identifikācijas bāka aeronavigācijas bāka, kas izstaro kodētu signālu, pēc kura var identificēt noteiktu zemes orientieri
lidlauka bāka aeronavigācijas bāka, ko izmanto lidlauka atrašanās vietas noteikšanai no gaisa
zonālā navigācija aeronavigācijas metode, pēc kuras gaisakuģi veic lidojumus pa jebkuru vēlamo trajektoriju aeronavigācijas radiobāku darbības zonās autonomo aeronavigācijas sistēmu iespēju robežās
aeronavigācijas karte aeronavigācijas vajadzībām paredzēts virsmas reljefa un būvju nosacīts attēlojums (ar mērogu 1 : 1000000 un lielāku), kas paredzēts lidojumiem pa maršrutu (maršrutu kartes), ielidošanai un izlidošanai u. c.
deksapolkorts Aerosola veida medikaments, pretapdeguma līdzeklis
atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gaisa atsvaidzinātājs aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai
gondola Aerostata apvalkam piekārts grozs cilvēku, ierīču, bagāžas novietošanai
ati Aeti - negritosu ciltis Filipīnās
inagti Aeti - negritosu ciltis Filipīnās
aphanizomenon Afanizomenonas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot
paralizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks it kā zaudē samaņu un paliek sastindzis nemainīgā pozā
atskabargu afelandra afelandru suga ("Aphelandra squarrosa")
visceroreceptors Aferentā nerva galaorgāns, kas uztver kairinājumus no iekšējiem orgāniem
AF Afganistāna, valsts divburtu kods
Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān)
AFG Afganistāna, valsts trīsburtu kods
Syringa afghanica Afganistānas ceriņš
ADR Afganistānas Demokrātiskā Republika
ADJO Afganistānas Demokrātiskās jaunatnes organizācija
Kabula Afganistānas galvaspilsēta (puštu val. "Kābul"), vilajeta centrs, atrodas Kabulas upes ielejas oāzē, 1795 m vjl., 2536300 iedzīvotāju (2006. g.)
AIA Afganistānas Islāma apvienība
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
Montifringilla theresae Afganistānas kalnzvirbulis
kišlaks Afganistānas un Irākas klejotājtautu ziemošanas vieta
afgani Afgāns
AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls
afg. afgāņu
gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
dušmanis Afgāņu kaujinieks PSRS un Afganistānas kara laikā (Padomju Savienībā lietots apzīmējums)
alizaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
ishakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
nurzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas pandžpavu zara cilts
ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis
pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
acakzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
alkozaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
popalzaji Afgāņu tautas durranu cilšu grupas ziraku zara cilts
sinharmonisms Afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes patskanim; progresīvās asimilācijas (3) veids
patskaņu harmonija afiksa patskaņa kvalitātes pielāgošanās vārda saknes vokālismam; sinharmonija
formveidošanas afikss afikss, ko izmanto gramatiskās formas veidošanā
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
organofilija Afinitāte pret kādu orgānu vai tā audiem
Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_)
oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas
afotisks Afotiskā zona - jūru un saldūdens baseinu dziļumzona, kurā neiekļūst gaisma
apridi Afridiji - puštunu (afgāņu) cilšu grupas pašnosaukums
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm
būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā
afrikānss Afrikandu (būru) valoda - viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām; izveidojusies, sajaucoties nīderlandu dialektam ar vācu, angļu un dažām vietējām valodām
būru valoda afrikandu valoda - ģermāņu valodu grupas valoda, viena no Dienvidāfrikas Republikas valsts valodām
afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda
gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
džembes Afrikāņu bungas
huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
Agapanthus africans Āfrikas agapants
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
Kalunga Āfrikas bantu valodās runājošo tautu (ovambu, lubu, kongu, mbundu, čokvu u. c.) mitoloģijā plaši izplatīts personāžs - pirmsencis un pērkona dievība; Karunga
ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
Kāpzeme Āfrikas dienvidu gals aiz Oranžas upes, t. i. Dienvidāfrikas Republikas dienvidu daļa
Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā
Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības
Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā
Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
aitiopisms Āfrikas krāsaino kristīgo tautu brīvības kustība 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
Khya senegalensis Āfrikas mahagons
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
Macaca sylvana Āfrikas makaks jeb magots
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
ĀNK Āfrikas Nacionālais kongress
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju)
PANA Āfrikas valstu informācijas aģentūra (angļu "Pan-African News Agency")
afrikanizācija Āfrikas valstu kurss uz pašām savu speciālistu gatavošanu sabiedrības dzīves jomās, uz nacionālās kultūras atjaunošanu un attīstīšanu
ĀVO Āfrikas vienības organizācija
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
melnie musulmaņi Afroamerikāņu kustība, kas dibināta 1930. gadā, savos tempļos neielaiž baltos cilvēkus un ievēro stingras morāles prasības
bandžo Afroamerikāņu strinkšķināmais stīgu instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros
tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
aftoīds Aftām līdzīgs
AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem
agama Agāmas
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
agamidae Agāmu dzimta
agāmeņi Agāmu dzimta ("Agamidae") - zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta, 35 ģintis, >300 sugu
chlamydosaurus Agāmu dzimtas ģints
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
Agaņa Aganja - Guamas galvaspilsēta
Hāgatņa Aganja - pilsēta Guamā
agapanthus Agapanti
Āfrikas agapants agapantu suga ("Agapanthus africans")
austrumu agapants agapantu suga ("Agapanthus orientalis")
agara Agars
agaragars Agars
Schistidium agassizii Agasica šķeltcepurene
Mazozolu pagasts agasts Ogres novadā ar administratīvo centru Līčupē, robežojas ar Meņģeles un Taurupes pagastu, kā arī ar Cēsu un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Ogres pagasts, vāciski — Ogerhof, krieviski — Ogerskaja
agathis Agati
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
agave Agaves
henekens Agaves šķiedra
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
Eryngium agavifolium agavjlapu zilpodze
agavjaugi Agavju dzimta - liliju rindas dzimta, kokveida augi ar sakneņiem, \~20 ģinšu, >550 sugu
agavaceae Agavju dzimta jeb agavjaugi
juka agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi kokveida augi (35 sugas), audzē arī kā krāšņumaugu; palmu lilija
jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi
Amerikas agave agavju suga ("Agave americana"), ko Indijā stāda dzīvžogos, lai norobežotos no savvaļas dzīvniekiem
vēršragu agave agavju suga ("Agave bovicornuta")
diegveida agave agavju suga ("Agave filifera")
zilā agave agavju suga ("Agave tequliana"), kuras sulu izmanto tekilas ieguvei
aģenda Agenda
Agenčiks Āgenskalns
Āģenīte Āgenskalns
Āģītis Āgenskalns
Hagensberg Āgenskalns
Hāgenskalns Āgenskalns
ageratum Agerāti
Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
Agdaša Aghdaša - pilsēta Azerbaidžānā
Agdžabedi Aghdžabedi - pilsēta Azerbaidžānā
Akstafa Aghstafa - pilsēta Azerbaidžānā
Ahsu Aghsu - pilsēta Azerbaidžānā
Aghizela Agidela, pilsēta Krievijā
virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību
jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā
Dzibo Aglomerācija Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Zibo"), Šaņdunas provincē, Šaņdunas kalnu piekājē, sastāv no 5 pilsētām un 3 lauku teritorijām, 41,4 mlj iedzīvotāju
megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole
Egles ezers Aglonas ezers Aglonas pagastā
Madaļāni Aglonas Madaļāni - Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madelāni" nosaukuma variants
Madelāni Aglonas Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Akatnieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Akatnīki" literarizēts nosaukums
eglūnieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Eglūna" iedzīvotāji
gutinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gutiņi" iedzīvotāji
kamencieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
kamincieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
kapenieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji
kapinieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" iedzīvotāji
misānieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" iedzīvotāji
salenieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
salinieki Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salinieki" iedzīvotāji
spieķieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji
Jankeviči Aglonas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Grabavščizna" otrs nosaukums
eizbahovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Eizbahova" iedzīvotāji
gereņimovieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Geraņimova" iedzīvotāji
gutieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Guta" iedzīvotāji
pustoškieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Pustoška" iedzīvotāji
Rovini Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Rovini" nosaukums latgaliski
ubagavieši Aglonas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Ubogova" iedzīvotāji
kreķelieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Krekeļi" iedzīvotāji
slostieši Aglonas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Slostovka" iedzīvotāji
Oskerkas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" bijušais nosaukums
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ačkirkas Madelāni" nosaukums latgaliski
Somerseta Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglona" daļa
Agliunas Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukuma variants
Aglyunys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Aglonas Madaļāni" nosaukums latgaliski
Ačkirkys Madaļāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ašķiras Madelāni" nosaukums latgaliski
batarieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Batari" (tagad - "Botori") iedzīvotāji
Briuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants
Bryuveri Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski
Gorodoks Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gorodoka" nosaukuma variants
Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski
Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums
kameņecieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kamenca" iedzīvotāji
Kamenca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kameņeca" nosaukums latgaliski
Kapeņi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukuma variants
Kapeni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kapiņi" nosaukums latgaliski
Krivašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukuma variants
Kryvašeji Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Krivošeji" nosaukums latgaliski
kundziniškieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundziniški" iedzīvotāji
Kundziniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
Kundziniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukuma variants
Kuņdziniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Kundzinišķi" nosaukums latgaliski
leitānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Leitāni" iedzīvotāji
Liudaniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
Liudaniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukuma variants
Liudaniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livandišķi" nosaukums latgaliski
livdānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" iedzīvotāji
Liudāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Livdāni" nosaukuma variants
lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji
Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants
Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski
Lučkiņas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
Lučkines Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukuma variants
Lučkinis Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lučķini" nosaukums latgaliski
Lielie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Mazie Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
Lelī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Lielie Matisāni" nosaukums latgaliski
Mozī Matisāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Matisāni" daļas "Mazie Matisāni" nosaukums latgaliski
Meirieļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants
Meirieli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukuma variants latgaliski
Meiruli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Meiruļi" nosaukums latgaliski
Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski
Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski
Repšas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants
Riepši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukuma variants
Riepšys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Repši" nosaukums latgaliski
Ruskuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
Ruskuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukuma variants
Ruskuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskulišķi" nosaukums latgaliski
Ciriša Ruskuļi Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" bijušais nosaukums
Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Ruskuļi" nosaukuma variants
Rutuliškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
Rutuliški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukuma variants
Rutuliškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Rutulišķi" nosaukums latgaliski
Salinīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Salenieki" nosaukuma variants
samarsetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Samarsets" iedzīvotāji
Sekli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sekļi" nosaukums latgaliski
Zgajevski Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sgajevski" nosaukuma variants
Sīnapūrs Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" nosaukuma variants
Mikāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Sienapurvs" otrs nosaukums
Skudru Grebieži Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skudru Grebeži" nosaukuma variants
skujānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
skujieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
somersetieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" iedzīvotāji
Samarsets Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Somerseta" nosaukums latgaliski
spīkānieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīki" iedzīvotāji
Spīki Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Spīķi" nosaukums latgaliski
starodvorieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Starodvorje" iedzīvotāji
Stasjkuni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Staskuni" nosaukuma variants
Tūli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Tūļi" nosaukums latgaliski
valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji
Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski
Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski
Zlotniškas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
Zlotniški Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukuma variants
Zlotniškys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Zlotnišķi" nosaukums latgaliski
Kapeņu Ruskuli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas “Kapiņu Ruskuļi” nosaukums latgaliski
aglaonema Aglonēmas
mainīgā aglonēma aglonēmu suga ("Aglaonema commutatum")
Pricenovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
Pričimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
Pricimovas ezers Aglonkas ezers Istras pagastā
digitoksigenīns Aglukons, kas rodas, atņemot digitoksīnam trīs digitoksozes molekulas
aglutinatīva Aglutinatīva valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido gk. ar aglutināciju
aglutinējoša Aglutinējoša valoda - valoda, kurā vārdus un vārdu formas veido galvenokārt aglutinācijas ceļā
aglutinētāja Aglutinētāja valoda - valoda, kurā vaļīga priedēkļu un piedēkļu pievienošana saknei; tie var iegūt arī patstāvīga vārda nozīmi
aglutinofors Aglutinīna aktīvā molekulu grupa, kas izraisa aglutināciju
izoaglutinogēns Aglutinīns (A vai B) eritrocītos, kas rada to aglutināciju, sajaucot ar serumu, kurā ir atbilstošais aglutinīns alfa vai beta (t. i., ar anti-A vai anti-B)
idioheteroaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret citu sugu dzīvnieku šūnām
idioizoaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, aktīvs pret tās pašas sugas šūnām
heterohemaglutinīns Aglutinīns normālās asinīs, kas aglutinē svešas sugas eritrocītus
izohemaglutinīns Aglutinīns, kas aglutinē tās pašas sugas cita indivīda eritrocītus
idioaglutinīns Aglutinīns, kas atrodas organismā neatkarīgi no antigēna injekcijas
aglutinoīds Aglutinīns, kas temperatūras, skābju, ilgas glabāšanas ietekmē zaudējis aglutinoforās grupas, bet saglabājis haptoforās īpašības
sudraba nitrāts AgNO~3~, līdzeklis piededzināšanai, "elles akmens"
agnostiķis Agnosticisma piekritējs
apraktognozija Agnozijas veids, kurā neatšķir labo pusi no kreisās
nagns Agns
agone Agoniskā līnija - nulles izogona, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle
agonisks Agoniskā līnija - nulles izogona, līnija, kas kartē savieno punktus, kuru magnētiskā deklinācija ir nulle
cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām
agonistiķis Agonistiķu sektas loceklis
mazās dienās agrā bērnībā
pirmpaļāvība Agrā bērnībā iegūta drošības pieredze
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
Chimonanthus praecox agrā himonante
Delia brassicae agrā kāpostu muša
Cotoneaster praceox agrā klintene
Kniphofia praecox agrā knifofija
mazā tumsā (arī tumsiņā) agra rīta krēslā
mazā tumsiņā (arī tumsā) agra rīta krēslā
pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
Agrocybe praecox agrā tīrumene
Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi
ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā
senais akmens laikmets agrais akmens laikmets
Carex praecox agrais grīslis
Cytisus x praecox agrais slotzaris
laura Agrajā baznīcā - vientuļnieku (anahorētu) apmetne, kas bija pakļāuta vienam abatam, lai gan katrs anahorēts dzīvoja atsevišķā mītnē
kapitulāriji Agrajā feodālajā laikmetā, it īpaši Karolingu laikā - karaļa izdoti likumi
ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
apakļāk Agrāk
feronjēre agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres
jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
master agrāk - zēnu uzruna mājā, jaunais kungs
resurrēkcionisti agrāk Anglijā līķu laupītāji, kas tos pārdeva anatomiem
suselnieks agrāk apkārtstaigājošs sīktirgotājs, kas laukos uzpirka cūku sarus (arī vecas sukas) un no tiem taisīja sukas, susekļus u. c.
klasts agrāk atloks bikšu priekšā
diascordium agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija
kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā
klabate agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce
klabiķis agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce
klaburis agrāk durvju atveramā un aizveramā ierīce
merkuriālijas agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām
salabuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
salabuks agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
saladuka agrāk gavēņa laikā iecienīts ēdiens no rudzu miltiem
anšefs agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks
mehmendars agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki
fiskāli agrāk ierēdņi, kas aizstāvēja fiska intereses, cēla viņa vārdā sūdzības utt.
bažibuzuks agrāk īpaša turku milicija
pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
saru pēršana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī
saru dzīšana agrāk īpašs maza bērna dziedināšanas rituāls, ko veica izkurinātā pirtī; saru pēršana
libra agrāk itāliešu svara vienība, mārciņa, kas līdzinājās vienai simtdaļai centnera
konversija agrāk izlaisto valsts aizņēmumu noteikumu grozīšana (piemēram, pazeminot aizņēmuma procentu, mainot dzēšanas termiņu)
rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
kaņepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
kanupene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki
kanapene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
kanepene agrāk kaņepju ražas novākšanas svētki; kaņepene 2
kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
altins agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām
daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas
cereoli agrāk lietots veids zāļu ievešanai dzimumorgānos; sastāvēja no cilindriskos spieķīšos satītiem un ar vasku piesātinātiem audekla gabaliņiem
spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums
liegums agrāk meža klajumi, kas paredzēti apaudzēšanai ar mežu
laicīgi agrāk nekā nepieciešams, laikus
plaiksna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
plaisma agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
plaisna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
priekš agrāk par
bez agrāk par (noteiktu laiku)
šamade agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos
ternarijs agrāk Polijā un Prūsijā kādas trīskāršas mazas naudas vienības (piem., trīs denariju monētas) apzīmējums latīņu valodā
garrote agrāk savāds nāves sods Spānijā un Kubā, nožņaugšana ar dzelzs riņķi
retors agrāk semināros 3 vecāko klašu skolēns
lazarete agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams
bakfišs agrāk studentu valodā bakalaura palama
pārsvēte agrāk tā sauca mazāk svarīgas svētku dienas; sena katoļu svētku diena
sbirri agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī
kadinas agrāk turku sultāna 7 likumīgās sievas
agha agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs
optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas
klafters agrāk Vācijā garuma mērs = 1,9 m
Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
spahi agrāk viegla turku kavalērija
biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem
dihlofoss agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto
denāro agrāk Z Itālijā ļoti izplatīta zelta naudas mazākā vienība, līdzinājās 1/12 soldo; kala arī no vara
priekšlaikus Agrāk, nekā vajag; arī priekšlaicīgi
papriešu Agrāk, papriekšu
laikāk Agrāk, pirms parastā laika
laikāki Agrāk, pirms parastā laika; laikāk
laikākis Agrāk, pirms parastā laika; laikāk
agrāki Agrāk, senāk, iepriekš
ci-devant agrāk, senāk; agrākais, senākais, iepriekšējais
agrākgadus Agrāk, senāk; agrākos gados
uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo
vecpuse Agrākā dzīvesvieta un tās apkārtne
mušīrs Agrākā Francijā augstākais militārtituls, civilā dienestā atbilda vezīram
livra Agrākā franču svara vienība 489,5 g, līdz 1840. g. arī 1/2 kg
Britu Hondurasa agrākā Lielbritānijas kolonija, tagad neatkarīga valsts Beliza, tās nosaukums līdz 1973. g.
grosz Agrākā poļu graša nosaukums
Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava
Ziemeļupe Agrākā, tagad aizsērējusī, Lielupes ieteka jūrā Buļļu salas austrumu daļā
agrākejais Agrākais
agrākējais Agrākais
pirmākais Agrākais
senējais Agrākais
landsmols Agrākais jaunnorvēģu valodas nosaukums
minimālisti Agrākais krievu sociāldemokrētu mazinieku (meņševiku) nosaukums
spagīrija Agrākais nosaukums ķīmijai, alķīmijai
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
kādreizējais Agrākais, bijušais
restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām
automnēzija Agrākās dzīves atmiņu spontāna pamošanās
repatriācija Agrākās pilsonības vai pavalstniecības atgūšana
sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne
humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki
restitūcija Agrāko tiesību atjaunošana
sviesta riteņi agrākos laikos - neapkalti riteņu loki
iztekas diena agrākos laikos minēta Jāņu noslēguma diena
cikārtinis Agrāks, kādreizējs
citkārtinis Agrāks, kādreizējs
ātrs Agrāks, pagājis
sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām
akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām
petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
digeri Agrārās kustības dalībnieki (lauku un pilsētu trūcīgie iedzīvotāji) Anglijā 17. gs.; digeri uzraka neapstrādātos laukus, prasīja privātīpašuma likvidēšanu un dzīves pārkārtošanu pēc nolīdzināšanas principa
diggeri Agrārās kustības dalībnieki Anglijā 17. gs.
ARK Agrārrūpnieciskais komplekss
montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai
stāvs Agregāts (materiālu) spiedapstrādei
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
motorģenerators Agregāts līdzstrāvas pārvēršanai maiņstrāvā vai viena sprieguma līdzstrāvas pārvēršanai cita sprieguma līdzstrāvā, sastāv no elektrodzinēja un ģeneratora
malšanas agregāts agregāts materiāla sasmalcināšanai
krāsns agregāts agregāts materiāla vai izstrādājuma apdedzināšanai
žāvēšanas agregāts agregāts materiāla žāvēšanai ar vienlaicīgu smalcināšanu
stirpu vedējs agregāts salmu vai siena stirpu iekraušanai, pārvešanai un izkraušanai
valcētava Agregāts, kas (ko) valcē
termoagregāts Agregāts, kas sastāv no primārā termodzinēja un viena vai vairākiem tam mehāniski pievienotiem elektroģeneratoriem
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
paralēlasu agregāts agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas ar atsevišķām asīm, no kurām katra piedzen savu ģeneratoru
tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no viena vai vairākiem sūkņiem un vienas vai vairākām piedziņas turbīnām
ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas
agregātveids Agregātstāvoklis
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums
agrens Agrējs, agrīns, agrs
garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum")
sarcoscyphaceae Agreņu dzimta
pseudoplectania Agreņu dzimtas ģints
Austrijas agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha austriaca")
košā agrene agreņu ģints sēņu suga ("Sarcoscypha coccinea")
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
uzbrucīgs Agresīvi noskaņots, gatavs uzbrukt
uzbrukt Agresīvs
rabuslis Agresīvs cilvēks
totālais karš agresīvs karš, kurā tiek izmantoti visi līdzekļi un paņēmieni, lai masveidīgi iznīcinātu pretinieka karaspēku un mierīgos iedzīvotājus
džingoisms Agresīvs šovinisms, urāpatriotisms
negants Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
nešpetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem)
špetns Agresīvs, nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks
ātri Agri (kāda laika posma pašā sākumā)
ātri Agri (pirms parastā laika)
agroties Agri nogatavoties
papuves augi agri novācami kultūraugi, kurus audzē ziemāju un vasarāju sējai paredzētajos aizņemtās papuves laukos
agroties Agri sākt, darboties, rosīties jau agri no rīta
izmesls Agri, nelaikā dzimis
Agridženta Agridžento - pilsēta Itālijā
pirmssokratieši Agrie sengrieķu filozofi 6. un 5. gs. p. m. ē., kā arī daži to sekotāji (galv. pārstāvji: Taless, Anaksimandrs, Anaksimens, Heraklits, Ksenofans, Pitagors, Parmenīds, Empedokls, Anaksagors, Leikips un Dēmokrits), kas risināja gk. natūrfilozofiskus jautājumus
agriene Agriena
agrīgsnējs Agrīgs, tāds, kas mēdz agri celties
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds ir elastīgs un saspiests izdala baltu masu
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt
Malus praecox agrīnā ābele
dusens Agrīnā ābele ("Malus praecox")
splitābele Agrīnā ābele ("Malus precox")
Dunninga process agrīna divu kino attēlu apvienošana vienā kadrā, izmantojot panhromatisko filmu un dažādu uzņemamā kadra izgaismojumu
ērzeļpauts Agrīna ēdamā sēne - bisīte, ēdamais murķelis ("Morchella esculenta")
ķēvpupa Agrīna ēdama sēne - ķēvpups
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, dziļi krokotu cepurīti; bisīte
Kobus magnolija agrīnā magnolija
senilisms Agrīna novecošana; pāragra vecuma pazīmju rašanās
kvatročento Agrīnā renesanse Itālijā (15. gadsimtā)
proiomenoreja Agrīna vai priekšlaicīga menstruācija
peristāze Agrīna vaskulāro pārmaiņu stadija iekaisuma gadījumā
Weigela praecox agrīnā veigela
drīzene Agrīnais kartupelis
foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
hormetonija Agrīnas kontraktūras veids centrālu paralīžu gadījumos, ar periodiskām toniskām spazmām un pastiprinātiem aizsardzības refleksiem
drīzuļi Agrīni augļi, dārzāji, sevišķi kartupeļi
agrīnums Agrīnība
agrīms Agrīns
visagrs Agrīns
agrs Agrīns (4)
drīzenis Agrīns dārzājs
agrains Agrīns, agrs
agrējs Agrīns, agrs
agrinājs Agrīns, agrs
Colchicum aggripinum Agripinas vēlziede
ātraudži Agro kartupeļu šķirne
ērstlingi Agro kartupeļu šķirne
enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem
Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
agronoms Agronomijas speciālists
ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga")
ARK Agrorūpnieciskā komiteja
agrokombināts Agrorūpniecisks uzņēmums, kas apvienoja atsevišķu lauksaimniecības produktu veidu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību
vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā
mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
agrotehniķis Agrotehnikas speciālists
dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs
sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas
agrīgs Agrs (3)
svīta Agrs gaismas svīdums no rīta
paagra (rīta) stunda agrs rīts
agraine Agrs rīts
agraiņām Agrumā
agre Agrums
Agteleka Agtelekas ala
Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
Baradla Agtelekas alas nosaukums ungāru valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
Agulas Belki Agulas grēda
agūtis Aguts
Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā
Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma
devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju
sindikāts aģentūra, kas piegādā informāciju vairākiem periodiskajiem izdevumiem vienlaikus
Palciema ezers Aģes ezers Lēdurgas pagastā
Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis
Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe
Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
Hogars Ahagars - kalnu masīvs Alžīrijā
ahajieši Ahaji - sengrieķu cilts
agats Ahāts - svītrains minerāls rotu izgatavošanai
Ahdara Ahdara grēda - augstākā virsotne Kirēnaikas plato, Ziemeļāfrikā, Lībijas ziemeļaustrumos, augstums - līdz 876 m vjl.
pentarhija Āhenes kongresā 1818. g. nodibināta 5 lielvalstu (Anglija, Austrija, Krievija, Prūsija un Francija) savienība
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums
achlya Ahlijas - aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints, ūdenssēnes
Achlya americana ahliju suga
Achlya apiculata ahliju suga
Achlya flagellata ahliju suga
Achlya polyandra ahliju suga
achnantes Ahnantes - kramaļgu nodalījuma ahnantu dzimtas ģints
rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
Achnantes hungarica ahnantu suga
Achnantes lanceolata ahnantu suga
Achnantes microcephala ahnantu suga
Achnantes minutissima ahnantu suga
Achnantes taeniata ahnantu suga
bezkrāsainās krāsas ahromatiskās krāsas - melnā, baltā un pelēkā krāsa, ko raksturo tikai pēc vienas pazīmes - gaišuma
ašvado Ahvahu tautības pašnosaukums, Krievijā, Dagestānas Republikā
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
dzirū Aicinājums govīm padzerties
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nepārsteigties (ko darot)
Lēnām pa (arī pār) tiltu! Aicinājums nesteigties, būt uzmanīgam (kur ejot, virzoties)
bildinājums Aicinājums noslēgt laulību
biežāk apgriezt stilu aicinājums rakstniekiem savus darbus rūpīgi labot
paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
ņemt palīgā aicināt palīgā (kādu)
uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
dumpot aicināt uz dumpi 1; radīt protesta noskaņojumu (kādā cilvēku grupā)
grumadāt aicināt uz grumadu
kviest Aicināt, ielūgt
piesaukt Aicināt, ielūgt
vīkšināt Aicināt, ielūgt
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu)
kužināt Aicināt, pievilināt zirgu
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (sapulci, sesiju, kongresu u. tml.)
eidenieks aidinieks - zirgs, kas riksī sper vienas puses abas kājas reizē
Lielais ezers Aijažu ezers Lēdurgas pagastā
Ayasch Aijažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Lēdurgas pagastā
Aijasch Aijažu muiža, kas atradās tagadējā Krimuldas novada Lēdurgas pagasta teritorijā
aik Aik bekers - kabalistiskās gematrijas variants, kurā visi ebreju alfabēta burti tiek pielīdzināti skaitļu rindas pirmajiem deviņiem cipariem
dāris Aila pirts griestos dūmu novadīšanai
Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms
augstais ailants ailantu suga ("Ailanthus altissima")
pavārte Aile celtnes sienā ieejai pagalmā
Arhangajs aimaks Mongolijā (_Arhangay_), robežojas ar Bulganas, Uvurhangaja, Bajanhongoras, Dzavhanas un Huvsgula aimaku
Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, Vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
Bajanhongora aimaks Mongolijā, robežojas ar Gobi Altaja, Dzavahanas, Arhangaja, Uvurhangaja un Dienvidgobi aimaku, kā arī ar Ķīnu
Austrumi aimaks Mongolijas austrumos (_Dornod_), robežojas ar Henteja un Suhebatora aimaku, kā arī ar Krieviju un Ķīnu; Austrumu aimaks
Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
kultūrainava Ainava, kas pilnīgi vai daļēji izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā
pirogēnā ainava ainava, kas rodas ugunsgrēka rezultātā
igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas)
noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju)
province ainavapvalka rajonēšanas vienība fizioģeogrāfiskās zemes robežās, ko nodala pēc morfostruktūras pazīmēm un klimata
āraine Ainavisko vienību tips, kurā dominē agroainavas - lauksaimniecībā izmantojamās zemes
viļņaine Ainavisko vienību tips, kurā vaļņi un pauguri ar lēzenām nogāzēm un nelielu relatīvo augstumu (mazāk par 25 m) miojas ar reljefa pazeminājumiem
nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā
silājieši Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Silāji" iedzīvotāji
Surču ciems Ainažu pagasta apdzīvotās vietas "Surčciems" nosaukuma variants
Hainažskaja Ainažu pagasta krieviskais nosaukums
Ainažu pilsētas lauku teritorija Ainažu pagasta nosaukums 1990.-2009. g.
Hainasch Ainažu pagasta vāciskais nosaukums
Enejs Ainejs - grieķu mitoloģijā - Anhīsa un Afrodītes dēls, viens no izcilākajiem trojiešu varoņiem
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
tulis Aira platais (lāpstas) gals
tullis Aira platais gals, lāpstiņa
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko)
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu) garām (kam), arī gar (ko)
paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
paairēt Airējot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
uzairēt Airējot uzvirzīt (piem., laivu, augšup pret straumi līdz kurienei)
uzairēties Airējot uzvirzīties (piem., augšup pret straumi līdz kurienei)
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, kā) un pabeigt virzīt
noairēt Airējot virzīt (piemēram, laivu, visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt
noairēt Airējot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko)
noairēties Airējot virzīties un pabeigt virzīties nost, gar (ko)
lolium Airenes - graudzāļu dzimtas ģints
Carex loliacea aireņu grīslis
daudzziedu (itāļu) airene aireņu suga ("Lolium multiflorum")
daudzgadīgā airene aireņu suga ("Lolium perenne")
linu airene aireņu suga ("Lolium remotum", arī "Lolium linicola" un "Lolium arvense")
reibuma airene aireņu suga ("Lolium temulentum")
noairēt Airēt (piemēram, laivu, visu laikposmu) un pabeigt airēt
aizairēt Airēt prom; airējot nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
dromons Airu kara burukuģis 5.-7. gs. Bizantijā
neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea")
gaurodytes Airvaboļu dzimtas airētāju ģints "Agabus" nosaukuma sinonīms
airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
dzeltenmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus circumcinctus")
zeltmalu airvabole airvaboļu suga ("Dytiscus marginalis")
ledus kalns Aisbergs
kalvings Aisbergu veidošanās
Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
lamenīca Aita ar garu asti un garu vilnu
garvillene Aita ar garu vilnu
ragana Aita ar ragiem
ēzelīte Aita ar smalku, sprogainu vilnu
Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs
vigoņa Aitai līdzīgs kustonis Amerikas Andu kalnos, ar ļoti smalku vilnu
aitine Aitām piederīgs
aitesgaļa Aitas gaļa
aitgaļa Aitas gaļa
jērgaļa Aitas gaļa
aitcepetis Aitas gaļas cepetis
vienmitis Aitas vienīgais jērs
eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
aitbūda Aitu aizgalds; nožogojums (kūtī) aitām
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
aitgane Aitu gane
aitniece Aitu gane
aitganeklis Aitu ganības
aitiņs aitu ganības, aploks
aitgans Aitu gans
aitnieks Aitu gans
avinieks Aitu gans
čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā)
griešanāskaite Aitu griešanās kaite (cenuroze)
griezauka Aitu griešanās slimība
hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās
aitpricis Aitu kāvējs vai uzpircējs, arī citu gadījuma darbu strādnieks
Trichocephalus ovi aitu matgalvis
aitmazgāšana Aitu mazgāšana
kalnu aita aitu suga ("Ovis ammon")
mājas aita aitu suga ("Ovis aries")
taukaste Aitu suga ("Ovis platyura") Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
rambujē Aitu suga ar ļoti smalku vilnu
aitu māte aitu sugas sievišķais dzīvnieks pēc atnešanās
merīnaita Aitu šķirne ar smalku, garu vilnu; šīs šķirnes aita
taukastes Aitu šķirnes Āfrikā un Āzijā, kas var uzkrāt taukus astē (līdz 10 kg)
pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem
pussmalkvilnas aitas aitu šķirņu grupa, aitas ar vienveida pussmalku vilnu, kas sastāv no pārejas matiem vai rupjas dūnvilnas
kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks
nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
lanolīns Aitu vilnas tauki, ko iegūst, attaukojot vilnu
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā
Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
Ewstehof Aiviekstes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Sāvienas pagastā
dankerieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Dankeri" iedzīvotāji
īvānieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Īvāni" iedzīvotāji
Geriņi Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
Spridzēni Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" daļa, kas senāk bija atsevišķs ciems
krievciemieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Krievciems" iedzīvotāji
kriškalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Kriškalni" iedzīvotāji
ķūdzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ķūģi" iedzīvotāji
mālkalnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji
spridzēnieši Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Spridzēni" iedzīvotāji
aiz gara laika aiz garlaicības (ko darīt)
gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt)
aiz gara laika, arī gara laika dēļ aiz garlaicības (ko darīt)
izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
paseijā aiz muguras
aizrocnieks aiz muguras esošais (kāršu spēlē)
pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
aizlaist garu ceļu aiz nevērības pieļaut, ka neiegūst (ko)
barbets aiz nocietinājuma brustvēra uzbērts laukums ložmetēju un lielgabalu uzstādīšanai
sadirt aiz noguruma sarauties
gludā apstrāde aiz rupjās apstrādes sekojošs apstrādes posms, kurā iegūst apstrādātās virsmas lielāku kvalitāti
noskaust aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko)
mērgavot aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku
noskopot aiz skopuma neizdot, neiegādāt (ko)
sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
sūtnis aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs
skaldāja Aiza, grava
skaldājs Aiza, grava
defilē Aiza, šaura eja starp augstienēm vai ūdens šķēršļiem (kalnu defilē, ezeru defilē)
pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem
pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem
pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem
aizaizpērn Aizaizpagājušajā gadā; pirms trim gadiem
aizkrampēt Aizāķējot krampi, nostiprināt (aizvērtu logu, durvis u. tml.)
Aizalajs Aizalaja grēda
aizdzīt Aizart (vagu) ciet
potēt ar tiltiņu aizaudzēt palielu brūci augļkoka stumbra mizā ar vienu vai vairākiem, vertikāli aiz mizas aizspraustiem, kultivējamā auga potzariem vai atvasēm
aizstatīt Aizaudzēt, audzējot sasniegt
aizcerojis Aizaudzis ar augiem, kas aug ceros, puduros
Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā
Mazais Kangaru ezers aizaudzis ezers Ropažu pagastā, Velna ezers
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
aizlapojis Aizaudzis tā, ka ir nosegts ar lapām
Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
piezelties Aizaugt
pieziedēt Aizaugt (par ūdenstilpni)
aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli
aizcerāt Aizaugt ar krūmiem
pārkrūmoties Aizaugt ar krūmiem
piekrūmāt Aizaugt ar krūmiem
sastiebrot aizaugt ar meldriem
aizburbēt Aizaugt ar mīkstiem, porainiem augiem
popēt aizaugt ar popi, sūnu, krevi
samežot aizaugt ar savvaļas kokiem
aizstīgot Aizaugt ar stīgām
piezelēt Aizaugt ar zaļumiem
aizziedēt aizaugt ar ziedošām puķēm
aizsūnot Aizaugt, aizbāzt ar sūnām
aizrumpēt Aizaugt, aizdzīt
melst Aizaugt, piesērēt
palēvene Aizaugusi krastmala
sumbra Aizaugusi vieta purvainā mežā
ceļvieta Aizaugusi, maz lietota ceļa vieta
čūslējs Aizaugusi, purvaina vieta
līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā
palēne Aizauguša ezera virskārta
palēpene Aizauguša ezera virskārta
palēpne Aizauguša ezera virskārta
palēsts Aizauguša ezera virskārta
padžiekstes Aizausis, kakla aizmugurējā daļa
otoantrīts Aizauss paugura dobuma iekaisums
antrektomija Aizauss paugura dobuma sienu izgriešana vai kuņģa vārtnieka ieejas rezekcija
antrotimpanīts Aizauss paugura dobuma un bungdobuma iekaisums
antroatikotomija Aizauss paugura dobuma un virsbungdobuma ieliekuma atvēršana
mastoideocentēze Aizauss paugura punkcija
mastoīdektomija Aizauss paugura šūnu izgriešana
mastoidotomija Aizauss paugura šūnu vai dobuma pārgriešana
opistotisks Aizauss-; tāds, kas attiecas uz dzirdes aparāta mugurējo daļu vai uz piramīdas osifikācijas centru
padziekste Aizauss, kakla aizmugurējā daļa
atbrīdināt Aizbaidīt prom, darīt uzmanīgu
drīvāšana Aizbakstīšana - apšuves spraugu aizpildīšana ar organiskas šķiedras materiālu, lai novērstu sūces
paugāt Aizbāzt, drīvēt (plaisas starp grīdas dēļiem ar sūnām vai zāli)
notīt makšķeri aizbēgt
paņemt pēdu (arī vagu) aizbēgt
piesist pēdu aizbēgt
paraut fraciņu aizbēgt
paņemt fraku aizbēgt
paraut fraku aizbēgt
aizlaisties Aizbēgt
aizmuģīt Aizbēgt
aizmukāt Aizbēgt
aizmukināt Aizbēgt
aizšpannēt Aizbēgt
juzonuķ Aizbēgt
smitsja Aizbēgt
sorvatsja Aizbēgt
sviņķiķ Aizbēgt
uhrkaķ Aizbēgt
ukahaķ Aizbēgt
apmukt Aizbēgt zem kaut kā
novickuļot Aizbēgt, aizlidot
aizlaisties lapās aizbēgt, aizmukt
aizmatot Aizbēgt, izbēgt, ātri aiziet
pabēgt Aizbēgt, izmukt
aizmukt Aizbēgt, izvairīties, aiziet
pabēgties Aizbēgt, patverties
aizsperties Aizbēgt, pielekt kājās un laisties lapās
aizšmaugt Aizbēgt, taisīties prom, laisties lapās
aizgrābīt Aizbērt ar rokām (vairākkārt grābjot)
aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni)
vārstali Aizbīdāmas kārtis, ko lieto žoga vārtu vietā
vēlogs Aizbīdāms logs (vai lūka) rijā dūmu izlaišanai
aizsargbīdnis aizbīdnis, kas paredzēts drošībai, aizsargāšanai
aizruna Aizbildināšanās; atrunāšanās; arī iegansts
kuratorija Aizbildnība, aizgādnība
protekcija Aizbildnība, aizgādnība
aizbildība aizbildniecība, gādība
aizšļūkt aizbraukt ar ragavām
aizkankāt aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu
aizdārdzēt aizbraukt grabot, dārdot
aizorēt aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu
aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt
aizņurcīt Aizcirst (aizgriezt) ar neasu instrumentu
aiznākamgad Aizcitu gadu
aizgrābīt Aizdabūt prom, vairākkārt grābjot
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai
ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs
siļķe aizdare mēteļa aizmugurē
vienpogaizdare aizdare, kas aizdarāma ar vienu pogu
aizlipināt Aizdarīt (ar ko lipīgu salipinot malas, galus u. tml.)
sasakņopkāties Aizdarīt (ar spiedpogu) savu apģērbu
aizvākot Aizdarīt (bišu šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (nosedzot gatavo medu vai perus)
saknopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
sakņopēt Aizdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu)
aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām
aizvākot Aizdarīt ar vāku vai vākam līdzīgu veidojumu
aizlepīt Aizdarīt ar zīmoglaku
knopēties Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogas savam apģērbam); arī pogāties
knopēt Aizdarīt vai atdarīt (spiedpogu vai ar spiedpogu); arī pogāt
aizlīmēt Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.)
stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni
krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses
aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
asinssviests Aizdars no gaļas sālījuma
sarkansviests Aizdars no gaļas sālījuma
aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
aizdarvot Aizdarvot, darvojot noslēgt
aizdauga Aizdaugava, Daugavas otrs krasts
Aizdaugava Aizdaugavas hercogiste - Pārdaugavas hercogiste, retāk lietots tās nosaukums
aukstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto forsētiem motoriem ar augstu saspiešanas pakāpi un lielu griešanās frekvenci
karstā aizdedzes svece aizdedze svece, ko lieto neforsētiem motoriem ar nelielu griešanās frekvenci
baterijas aizdedze aizdedze, kurā zemsprieguma enerģijas avots ir akumulatoru baterija vai, motoram darbojoties, ģenerators
magneto aizdedze aizdedze, kuras sistēmā visas enerģijas ražošanai, pārveidošanai, aizdedzes apsteidzes leņķa regulēšanai lieto vienu agregātu - magneto
posis Aizdedzināmais; izkaltēta piepe, kas sagatavota šķiltavu dzirksteļu uztveršanai un iekvēlināšanai; posa
grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt papirosu, cigareti u. tml. smēķēšanai
uzpīpēt Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
uzpīpot Aizdedzināt, aizkvēlināt pīpi, cigāru u. tml. smēķēšanai; aizpīpēt
pielīpi aizdedzināt, iekurt, izraisīt ugunsgrēku
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni
piedegt Aizdedzināt, pieliekot liesmu iedegt
izdedzināt Aizdedzinot radīt (kur caurumu, robu) - par ko degošu vai karstu
izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
pašaizdegšanās Aizdegšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
iežibt Aizdegt
uzlāktīt Aizdegt (uguni)
aizgunīt Aizdegt gaišu uguni
aizzēvelēt Aizdegt sērkociņu
zēvelēt Aizdegt sērkociņu
salipīt Aizdegt, aizdedzināt
salipt Aizdegt, aizdedzināt
aizlāktīt aizdegt, aizdedzināt; iededzināt
lipināt Aizdegt, iededzināt
uzlipīt Aizdegt, iededzināt
uzlipt Aizdegt, iededzināt
pielipīt Aizdegt, pielaist uguni
aizadegties Aizdegties
iekveldoties Aizdegties, uzliesmot
faringorinīts Aizdegunes iekaisums
nazofaringīts Aizdegunes iekaisums
retronazāls Aizdegunes-
kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
aizdevu izmaksa aizdevuma izsniegšanas process
aizdevuma pagarināšana aizdevuma termiņa pagarināšana, pusēm rakstiski vienojoties
hipotekārais aizdevums aizdevums, kas nodrošināts ar zemesgrāmatā ierakstītu nekustamā īpašuma ieķīlājumu (hipotēku) atbilstoši Civillikuma noteikumiem; hipotekārais kredīts
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
aizdaidzīt Aizdiegt, pavirši sašūt
aizmētāt Aizdiegt, vaļīgi aizšūt
aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā
risonuķ Aizdomīgi skatīties
smīksnēt aizdomīgi vai ņirgājoties smaidīt
drūms Aizdomīgs
čalītis Aizdomīgs jauneklis
murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka
timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju)
suspekts Aizdomīgs; apšaubāms
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus
aizvicināties Aizdoties prom (grozoties šurpu turpu)
aiztenterēties Aizdoties prom (pēc tūļīgas sagatavošanās)
Dumblis Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Aizdumbļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Dutvulu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Aizdubļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Dumblu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
aizadurties Aizdurties (piemēram, par skabargu)
dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums
SOB Aizdusa, elpas trūkums (angļu "shortness of breath")
Adsern Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
Adsirn Aizdzires muiža, kas atradās tagadējā Tukuma novada Kandavas pagasta teritorijā
aizstuidīt Aizdzīt (grūžot)
aizbuknīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem
aizbuksnīt Aizdzīt ar īsiem grūdieniem
aizstuknīt Aizdzīt grūžot
nobust Aizdzīt miegu
aizbēdzināt Aizdzīt, aizgaiņāt
aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi
atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni)
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem)
novāķīt Aizgādāt
aizšķūtēt Aizgādāt (klaušu kārtā ar pajūgiem)
aizvest Aizgādāt (ko) - par transportlīdzekli
aiznest Aizgādāt (par transportlīdzekļiem)
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to
aizstellēt Aizgādāt ar sakaru iestādes vai kādas personas starpniecību
aizkruķēt Aizgādāt projām
izpaļīt Aizgādāt projām
noskapēt Aizgādāt projām
aizpudīt Aizgādāt prom, aizvest
aizpuģīt Aizgādāt prom, aizvest
aizridāt Aizgādāt prom, novākt
aizfīrēt Aizgādāt, aiznest
aizstabulēt Aizgādāt, aiztransportēt, aiznest
nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību)
aizdzīt Aizgādāt, aizvest
aizgrabināt Aizgādāt, izraisot graboņu, rīboņu, nogādāt aiz kaut kā
aizšķūtēt Aizgādāt; nogādāt (kur)
aizgādnība Aizgādība
aizgādniecība Aizgādība
patronāts Aizgādība, aizbildnība
paspārne aizgādība, aizbildnība, pakļautība
zem spārniem (arī spārna) aizgādībā, aizbildnībā; arī patvērumā
nogādnīce Aizgādne
cura Aizgādnība
aizgādnieks Aizgādnis
konstitūtorijs Aizgādņa vai aizbildņa apliecība, ko viņam izdeva bāriņu iestāde, ieceļot vai apstiprinot amatā
nodzanāt Aizgaiņāt (kukaiņus)
veļenieks Aizgājējs
nabaštiks Aizgājējs (2)
nabašnieks Aizgājējs (2) - cilvēks, kas tikko vai nesen ir nomiris
priekšgadi Aizgājušie gadi
aizviņu Aizgājušo (nedēļu, dienu u. tml.)
aizgaldnieks Aizgaldā turēts mājlops
aizdārs Aizgalds
aizgalde Aizgalds
aizgaldis Aizgalds
azgalds Aizgalds (1)
aizdors aizgalds (kūtī)
ķērcis Aizgalds cūkām
ķerča Aizgalds cūkām; ķērcis
ķercis Aizgalds cūkām; ķērcis
daņģis Aizgalds cūkkūtī
gards Aizgalds kūtī
gurba Aizgalds, kur ievieto lopus
gurbs Aizgalds, kur lopus ievieto
aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds
būda Aizgalds, nožogojums (kūtī, stallī)
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
aizgāzelēt Aizgāzelēties
aizgrauties Aizgāzt sev kaut ko priekšā
aizgraut Aizgāzt, nogāžot zemē aizsprostot ceļu
aizagāzties Aizgāzties kam priekšā, to aizsprostojot
aizglāstīt Aizglaust
aizglaudīt Aizglaust
iecava Aizgore
aizgrābīgs Aizgrābjošs, aizkustinošs, saviļņojošs
aizgramstīt Aizgrābt
aizkašāt Aizgrābt (2)
aizkasīt Aizgrābt (2)
eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot
eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma
eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs
aizkrubināt Aizgrauzt
aizkrimst Aizgrauzt, aizkrimst, aizkost, iekost
aizgriežamais Aizgrieznis
baskils Aizgrieznis logu vai durvju nostiprināšanai pie aplodas
aizgraizīt Aizgriezt
aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu)
aizmurīt Aizgriezt, kaujot ievainot
aizsukt Aizgriezt, pagriezt
aizgrūsties Aizgriezties, kaut kur doties
aizgrīļot Aizgrīļoties
aizstreimuļot Aizgrīļoties, aizstreipuļot, aizlīgoties
aizstumt Aizgrūst (2)
aizvandīt Aizgrūst (aizstumt, aizvākt) (izmētājot, izsvaidot)
aizčuknīt Aizgrūst (bakstot, bikstot)
aizbirkstīt Aizgrūst prom noņemto ogli
aizčukstīt Aizgrūst, aizbakstīt
aizčukurēt Aizgrūst, aizbakstīt
aizgrozīt Aizgrūst, grozot šurp un turp
aizpuinīt Aizgrūst, grūžot dabūt prom
aizguldīt Aizguldināt
aizagulēties Aizgulēties
aizčučāties Aizgulēties
aizčučēties Aizgulēties
dasagulēties Aizgulēties
āzguļa Aizgulte
aizgult Aizgulties
aizgulēt Aizguļoties nokavēt; nogulēt
aizguvumu asimilācija aizgūšanas procesa beigu posms, kad citvalodas vienība - vārds, vārdu savienojums, vārddaļa u. tml. - ir jau pilnībā ienākusi un iesakņojusies aizguvējvalodas sistēmā
kompilēt Aizgūt, pārņemt (ko) bez patstāvīga viedokļa, vērtējuma; šādi veidot (kādu darbu)
aizgūdamies Aizgūtnēm
aizraudamies Aizgūtnēm
ķepāt Aizgūtnēm ēst ar roku liekot mutē putru
ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
neatgūdamies Aizgūtnēm, aizrautīgi
test Aizgūtnēm, alkatīgi dzert
neatlaizdamies Aizgūtnēm, neatlaidīgi, nemitīgi
vursuļot Aizgūtnēm, nesaprotami runāt
citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības
aizgūtenis Aizguvums
slāvisms aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas
anglicisms aizguvums no angļu valodas
anglisms aizguvums no angļu valodas
orientālisms aizguvums no Austrumu tautu valodām
baltisms aizguvums no baltu valodām
francisms aizguvums no franču valodas
gallicisms aizguvums no franču valodas
grieķisms aizguvums no grieķu valodas
slāvisms aizguvums no kādas slāvu valodas
somugrisms aizguvums no kādas somugru valodas
rusisms aizguvums no krievu valodas
kursisms aizguvums no kuršu valodas
latīnisms aizguvums no latīņu valodas
leticisms aizguvums no latviešu valodas
letisms aizguvums no latviešu valodas; latvisms
latvisms aizguvums no latviešu valodas; letisms
lībisms aizguvums no lībiešu valodas
lietuvisms aizguvums no lietuviešu valodas
lituānisms aizguvums no lietuviešu valodas
leitisms aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms
polisms aizguvums no poļu valodas
polonisms aizguvums no poļu valodas
romānisms aizguvums no romāņu valodām
hellēnisms aizguvums no sengrieķu valodas
ģermānisms aizguvums no vācu valodas
zviedrisms aizguvums no zviedru valodas
aizdipāt aiziet (neatsperīgiem vai maziem soļiem)
nokležāt aiziet (nicīgi vai smagā gaitā)
aizseperēt aiziet (par bērniem, kas tikko sāk staigāt)
aizrāpot aiziet (parasti lēni, ar grūtībām)
aizmeloties aiziet ar izdomātu ieganstu
aizļurkāt aiziet ar ļenganiem soļiem
aizkluburēt aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem)
aizklunkurēt aiziet ar pūlēm vai klibojot (par veciem cilvēkiem vai zirgiem)
aizlāpstot aiziet ar smagiem soļiem
izmirt aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu)
noslīkt aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem)
izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.)
sabrukt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
sagrūt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
nobeigties aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām)
sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā
aizbungāt aiziet bungojot
aizrozīties aiziet gāzelēdamies (un lēnām)
aizšļaukāties aiziet goroties
aizpenterēt aiziet grīļīgi, streipuļojot
nolikties uz auss aiziet gulēt
aizsluburot aiziet klūpot, ļogoties
aiziet par tālu aiziet līdz galējībai, neievērot pieņemtās normas
aizstuknīties aiziet negribīgi, nelabprāt
atkāpties aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata
doties (arī iet) pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju
aizkankāt aiziet nogurušiem soļiem
aizmirdzināt aiziet pāri, garām (par lietu)
aizstierēt aiziet pastaigājoties
aizcierāt aiziet pastaigas solī
aizcierēt aiziet pastaigas solī
emeritēties aiziet pensijā, saglabājot akadēmisko nosaukumu, titulu u. tml.
aizposties aiziet pieklājīgi ģērbtam
aizblozīties aiziet prom lēni gāzelējoties
aizsliept aiziet smagā gaitā
aizgrūst aiziet smagiem soļiem
aizklubašot aiziet smagiem soļiem
aizšļokāt aiziet smagiem, šļūcošiem soļiem
tērestība aiziet tērestībā - tikt nelietderīgi izlietotam; sabojāties
aizčaukstināt aiziet viegliem soļiem (pastalās)
notīties aiziet, aizbēgt
oborvatsja aiziet, aizbēgt
obrivs aiziet, aizbēgt
otvaļiķ aiziet, aizbēgt
otvaļitsja aiziet, aizbēgt
poļiņaķ aiziet, aizbēgt
posedeķ aiziet, aizbēgt
svaļiķ aiziet, aizbēgt
aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
ieslīdēt aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu
aizkūleņot aiziet, aizskriet (nevienādā gaitā, krītot un ceļoties)
sastaigāt aiziet, aizstaigāt līdz (kam)
sastaiģinēt aiziet, aizstaigāt līdz (kam)
aizsūdīt aiziet, aizsteigties
aizļepatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
aizļēpatot aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku)
aizklambāt aiziet, streipuļojot, grīļojoties
aizklumzāt aiziet, velkot kājas smagos apavos
aizļumēt aiziet, viegli šūpojoties tuklām ķermeņa daļām
aizpātarot aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizpātaroties aiziet, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (rājoties, kurnot, šķendējoties)
aizķegot aiziet; aizbēgt
aizsiērēt aiziet; pastaigājoties aiziet
knabināt Aizjīugt (zirgu)
rēdes Aizjūga piederums - slejas
šlejas Aizjūga piederums - slejas
braka Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
braks Aizjūga piederums (divjūga arkliem, ratiem u. tml.) - šķērskoks, pie kura piestiprinātas zveņģeles
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu
heknejs aizjūga rikšotājzirgi ar skaistām ķermeņa formām un iznesīgiem, augstiem rikšiem; heknijs
loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs
lence Aizjūga slejas
načina Aizjūgs
sajūgs Aizjūgs
pribaks Aizjūgs salmus velkot nost no mašīnas ar zirgu
lenčot Aizjūgt, iejūgt (zirgu)
kalvānieši Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji
Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski
Zeilis Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Zeiles" nosaukums latgaliski
aizkārtne Aizkaramā atslēga
spīne Aizkaramā atslēga
pusaizkari Aizkari, kas nosedz tikai loga apakšējo pusi
antipendijs Aizkars katoļu baznīcas altāra priekšā, bagātīgi greznots ar zelta un sudraba izšuvumiem
aizkubināt Aizkārt, aizklāt, aizsegt (ar lakatu)
Dienvidgruzijas kalniene Aizkaukāza kalnienes daļa Gruzijas teritorijā, ietver Džavahetijas kalnieni, Meshetijas un Trialetas grēdu
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ)
nomākt Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) - piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem
nokavēt Aizkavēt (kā) paveikšanu, iegūšanu
izdēdināt Aizkavēt kultūraugu augšanu sausuma dēļ
panhipogonādisms Aizkavēta visu dzimumorgānu audu attīstība ar samazinātu gonādu funkcionālo aktivitāti
aizlaidne Aizklājs, ko aizlaiž priekšā durvīm vai logiem gaismas plūsmas regulēšanai; žalūzija
žalūzijas Aizklājs, ko aizlaiž priekšā logiem vai durvīm gaismas plūsmas regulēšanai
Mazupīte Aizklāņupe, ūdenstece Dundagas un Rojas pagastā
aizkabināt Aizklāt, aizsegt
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aizklāt (ko) tā, ka (tas) nelaiž vai mazāk laiž cauri gaismu
aizmiglot Aizklāt, pavājinot priekšmetu saskatāmību (par miglu, tvaiku, arī par dūmiem, putekļiem)
aizšausties Aizklāties, aizsegties
atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt
Ascheraden Aizkraukles muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Aizkraukles pagastā
aiviekstieši Aizkraukles novada Aiviekstes pagasta iedzīvotāji
plēsēnieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta apdzīvotās vietas "Plēsas" iedzīvotāji
aizkrauklieši Aizkraukles novada Aizkraukles pagasta iedzīvotāji
jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji
Beverskaja Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bevershof Aizkraukles novada Bebru pagasta bijušais nosaukums vāciski
daudzevieši Aizkraukles novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzeva" iedzīvotāji
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevas pagasts Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums
Daudzevaskaja Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušais nosaukums krieviski
Daudzsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukuma variants
Daudsewa Aizkraukles novada Daudzeses pagasta bijušās Daudzevas muižas nosaukums vāciski
pērsēnieši Aizkraukles novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Pērse" iedzīvotāji
jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji
jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji
Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums
dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji
rīterieši Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Rīteri" iedzīvotāji
bormanieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
koknesieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Koknese" iedzīvotāji
podupieši Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Podupi" iedzīvotāji
Paugas Aizkraukles novada Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" bijušais nosaukums
buividieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Buividas" iedzīvotāji
pēternieki Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
pilkalnieši Aizkraukles novada Neretas pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" iedzīvotāji
Gricgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
Gridzgales muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" bijušais nosaukums
gricgalieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Gricgale" iedzīvotāji
pilkalnes muiža Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilkalne" bijušais nosaukums
pilskalnieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalne" iedzīvotāji
silavēverieši Aizkraukles novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Silavēveri" iedzīvotāji
altenieši Aizkraukles novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Altene" iedzīvotāji
Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums
piksterieši Aizkraukles novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants
alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji
Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā
Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums
lielzalvieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Lielzalva" jeb "Lielzalve", tagad - "Zalve" iedzīvotāji
oškalnieši Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Oškalns" iedzīvotāji
pēternieki Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji
Oškalns Aizkraukles novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Sproģi" bijušais nosaukums padomju laikā
Ascheraden Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums
Ašeradenskaja Aizkraukles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Ašerādena Aizkraukles pagasta un apdzīvotās vietas (ciema) vāciskā nosaukuma latviskojums
Stučka Aizkraukles pilsētas nosaukums 1967.-1990. g.
Augstie kalni Aizkraukles pilskalns Skrīveru pagastā
ozosalēnieši Aizkrauklles novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolsala" iedzīvotāji
norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
aizsvelties Aizkrist, aizgāzties
šleperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga
šneperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga
tīmektomija Aizkrūtes dziedzera izgriešana
Aiskuje Aizkujas muiža, kas atradās tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagasta teritorijā
heteropankreātisms Aizkuņģa dziedzera darbības neregularitāte
glikagonoma Aizkuņģa dziedzera glikagonu sekretējošo alfa šūnu audzējs, dažreiz ļaundabīgs
glikagons Aizkuņģa dziedzera hormons; organismā piedalās ogļhidrātu maiņas regulācijā
lipokaīns Aizkuņģa dziedzera iekšējās sekrēcijas produkts, hormons, kas piedalās taukvielu maiņas regulācijā aknās
pankreātisms Aizkuņģa dziedzera inkretoriskās funkcijas patoloģisks pieaugums; tā sekas - pārmērīga glikogēna uzkrāšanās aknās, aknu palielināšanās
depankreatizācija Aizkuņģa dziedzera izgriešana
pankreātemfrakse Aizkuņģa dziedzera izvadkanāla aizsprostojums un tā izraisītais sastrēguma stāvoklis
pankreātektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana
pankreatoduodenektomija Aizkuņģa dziedzera vai tā daļas izgriešana līdz ar pieguļošo divpadsmitpirkstu zarnas dalu
orlistats Aizkuņģa lipāzes inhibitors, kas kavē gremošanu un uztura tauku absorbciju; lieto adipozitātes ārstēšanā
aizsmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu degošu papirosu, cigareti; piesmēķēt
piesmēķēt Aizkvēlināt papirosu vai cigareti ar citu, degošu papirosu, cigareti
aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu)
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu
aizlaika Aizlaiku, savlaicīgi
aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs)
aizģuģināties Aizlavīties, aizbēgt
aiztīties Aizlavīties, aizbēgt
aizčurkstēt Aizlidot (par bezdelīgu)
uzlikt nikolaju aizliegt
aizrūķēt Aizliegt
aizsacīt Aizliegt
saliegt Aizliegt
zeģināt Aizliegt
apturēt Aizliegt turpmāk izdot (periodiskus izdevumus)
prohibēt Aizliegt, noliegt
norūķēt Aizliegt, novērst, izskaust, attālināt, izspiest, izstumt
enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā
katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
embargo Aizliegums ievest vai izvest (piemēram, preces)
izmeklēšanas noslēpums aizliegums izpaust pirmstiesas izmeklēšanas datus
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās
mantas arests aizliegums rīkoties ar savu personisko īpašumu
zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu
bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus
bans Aizliegums, publisks pasludinājums
interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu
prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana
aizliegumsistēma Aizliegumu sistēma
tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
aizlīgoties Aizlīgot (1)
aizlīkt Aizlīgt
aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu
atsalūgties Aizlūgt
aizlūgšana Aizlūgums
ofīcijs Aizlūgums par mirušajiem
pieklepāt Aizlūzt (par vairākiem, daudziem augošās labības stiebriem)
aizblādēties Aizmaldīties uz kaut kurieni, ieteikt maldīgu ceļu uz kaut kurieni
aizmirstīgs Aizmāršīgs
piemirsīgs Aizmāršīgs
abuze Aizmāršīgs cilvēks
aitagalva Aizmāršīgs cilvēks
aitgalva Aizmāršīgs cilvēks
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks
aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast)
aizsviest Aizmest, nosviest (kā nederīgu); vairs nelietot, neizmantot (ko)
aizriest Aizmesties un sākt piebriest (par pumpuriem, ogām u. tml.)
aizmirkšt Aizmiegt, aizvērt
lūziens Aizmigšana
atplīst Aizmigt
izmigt Aizmigt
izrubīties Aizmigt
nomigt Aizmigt
atņirgties Aizmigt (aiz noguruma)
atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma)
noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ)
atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
apmigt Aizmigt, iemigt (par visu subjektu kopumu)
pamest Aizmirst (kur), nepaņemt līdzi (piemēram, aiz paviršības, steigā); arī pazaudēt
pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus)
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko)
palimnēze Aizmirsta atmiņas fragmenta atcerēšanās
pakaļiena Aizmugure
pakaļā Aizmugurē (kādam, kam)
nopakaļ Aizmugurē līdzi (kādam, kam)
nopakaļus Aizmugurē līdzi (kādam, kam)
muguraspakaļa Aizmugure, mugurpuse
mugurpakaļa Aizmugure, mugurpuse
pakalene Aizmugure, pakaļpuse
pakaļene Aizmugure, pakaļpuse
pakaļšdaļa Aizmugurējā daļa
pakaļrinda Aizmugurējā rinda
pakaļmasts Aizmugurējais masts
pakaļsēdeklis Aizmugurējais sēdeklis
backing Aizmugurējais, fonā esošais
pakaļrati aizmugurējie riteņi
duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes
jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai
atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai
pirle Aizmugures daļa, aste, tūpļa kauls
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai)
pakaļtrepe Aizmugures kāpnes
pakaļtrepes Aizmugures kāpnes
klātneesot Aizmuguriski
aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni
aizacīs Aizmuguriski, klāt neesot
aizmuknīt aizmukt, aizbēgt
atnaglot Aiznaglot; naglojot sabojāt
aizcitgadu Aiznākamā gadā
aizcitugad Aiznākamā gadā
aizcitugada Aiznākamā gadā
aizcitugadu Aiznākamā gadā
aiznākošgad Aiznākamgad
aizdaņģināt Aiznest ar pūlēm (kaut ko smagu)
dastiept Aiznest ko smagu līdz kādai vietai
aizbangot Aiznest prom (piemēram, laivu, kuģi) - par viļņiem, bangām
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
Daugavas dabas parks aizņem Daugavas ieleju Aizkraukles novada Aizkraukles, Skrīveru un Sērenes pagastā, platība - 674 ha, dibināts 1977. g., lai aizsargātu Daugavas senlejas raksturīgāko posmu, kas vēl palicis nepārveidots būvējot Pļaviņu HES
Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.)
salienēt Aizņemoties (no daudziem) savākt vajadzīgo apjomu
apbūvēt Aizņemt ar celtnēm (teritoriju gar kādu ielu, ceļu u. tml.)
vietēt Aizņemt vietu, pielāgot
iejemt Aizņemt, ieņemt, iegūt
aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu
izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām)
kupīra Aizņēmuma obligācija
īstermiņa aizņēmums aizņēmums, kurš atmaksājams agrāk nekā gadu pēc pārskata gada beigām
repatriācija aizņēmumu kapitāla atgriešanās no ārzemēm, kur tas atradies bankās un kapitālieguldījumos
aizizgājušais Aizpagājušais
aizviņā Aizpagājušajā (dienā, nedēļā u. tml.)
aizpagājušgad Aizpagājušajā gadā
aizpagāšgad Aizpagājušajā gadā
aizpērn Aizpagājušajā gadā
aizpagājušmēnes Aizpagājušajā mēnesī
aizpagāšmēnes Aizpagājušajā mēnesī
aizpagājušnakt Aizpagājušajā naktī
aizpagājušonakti Aizpagājušajā naktī
aizpagāšnakt Aizpagājušajā naktī
aizpagājušnedēļ Aizpagājušajā nedēļā
aizpagāšnedeļ Aizpagājušajā nedēļā
aizpagājušpavasar Aizpagājušajā pavasarī
aizpagāšpavasar Aizpagājušajā pavasarī
aizpagājušreiz Aizpagājušajā reizē
aizpagāšreiz Aizpagājušajā reizē
aizpagājušruden Aizpagājušajā rudenī
aizpagāšruden Aizpagājušajā rudenī
aizruden Aizpagājušajā rudenī
aizpagājušsestdien Aizpagājušajā sestdienā
aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā
aizpagājušvasar Aizpagājušajā vasarā
aizpagāšvasar Aizpagājušajā vasarā
aizpagājušziem Aizpagājušajā ziemā
aizpagāšziem Aizpagājušajā ziemā
aizveņu Aizpagājušo (gadu, mēnesi, nedēļu)
aizviņnakt Aizpagājušo nakti
aizviņnedēļ Aizpagājušo nedēļu
aizviņreiz Aizpagājušo reizi
aizviņsvētdien Aizpagājušo svētdien
forvarda līgums aizpārdevums, preču, vērtspapīru, valūtas pirkšanas/pārdošanas līgums, kurā paredzēts, ka pircējs preci u. tml. saņems noteikta datumā vai līdz noteiktam termiņam
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies
FITB Aizpildi veidlapu (angļu "fill in the blank")
aizcementēt Aizpildīt ar cementu (piemēram, plaisas, spraugas)
sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes)
piecikstēt Aizpildīt ar žagariem (par bedrēm uz ceļa)
attiecēt Aizpildīt rindas vienmērīgos atstatumos, piem., sarakstos, programmās
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt
aizķepināt Aizpildīt, arī pārklāt (ar ko mīkstu, lipīgu)
aizglumēt Aizpildīties ar ko glumu (piemēram, ar dubļiem, dūņām)
piepiķēties Aizpildīties ar piķi, vai kaut ko citu lipīgu
aizdrīvēt Aizpildot (spraugu), izlabot (ko)
aizmežģīt Aizpīt tīklā caurumu ar šķeterētu diegu
apzilis Aizplīvurots, miglaini zils
aizplostot Aizplostot, nogādāt ar plostu
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu)
nopogāties Aizpogājot savam apģērbam visas pogas, cieši aizdarīt to
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt (ko)
aiztaisīt pogas aizpogāt
aizkniepēt Aizpogāt
aizknopēt Aizpogāt
aizmest Aizpogāt
aizpumpāt Aizpogāt
sapogāt Aizpogāt (kā vairākas, visas pogas)
iemest Aizpogāt (pogu)
aizpogāties Aizpogāt sev (apģērbu, pogas)
pārkņopēt Aizpogāt vēlreiz
sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu)
aizapogāties Aizpogāties
Bachausen Aizpriedes muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta teritorijā
Aispurn Aizpures muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Smārdes pagasta teritorijā
Rothof Aizputes apriņķa Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Kļaviņi" bijušais nosaukums
Schloss Hasenpoth Aizputes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
gravaskalnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Gravaskalni" iedzīvotāji
ievadnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ievade" iedzīvotāji
kūdrenieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
padurnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
pundiķnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Pundiki" iedzīvotāji
remesnieki Aizputes novada Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji
gaiļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Gaiļi" iedzīvotāji
jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji
jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
remesnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Remesi" iedzīvotāji
rūļenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Rūļu muiža" iedzīvotāji
videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji
Zierausche Aizputes novada Cīravas pagasta bijušais nosaukums vāciski
kalvenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji
mazdrodzenieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazdrogas" iedzīvotāji
padurnieki Aizputes novada Kalvenes pagasta apdzīvotās vietas "Tāšu Padure" iedzīvotāji
plocenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji
pūņenieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Pūņi" iedzīvotāji
vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji
anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji
apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji
kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji
lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji
laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji
liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji
padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji
štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji
Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Marijas Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērve" bijušais nosaukums
Lavīži Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Ķibji" bijušais nosaukums
lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji
rokasbirzenieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
rokasbirznieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Rokasbirze" iedzīvotāji
Aizputes-Pilspagasts Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
Šloss-Gazenpotskaja Aizputes pilspagasta vāciskā nosaukuma "Schloss-Hasenpoth" krieviskojums
Schloss-Hasenpoth Aizputes pilspagasta vāciskais nosaukums
Aizputes pilspagasts Aizputes-Pilspagasts - Aizputes pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu
a battuta aizrādījums stingri ieturēt ritmu
apsauka Aizrādījums, aizliegums
drudzis Aizraušanās (ar kādu pasākumu), pārmērīga nodošanās (kam)
paseisms Aizraušanās ar pagātni, tīksmināšanās ar to, tai pašā laikā paužot ārēju vienaldzību pret tagadni, progresu; uzskatu atpalicība, konservatīvisms
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2)
laisma Aizrautīga nodarbošanās (ar ko)
likties Aizrautīgi nodoties (kādai nodarbībai)
palikt bez iekšām aizrautīgi smieties
palikt bez desām aizrautīgi smieties
aprīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert
rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot)
no pilnas sirds aizrautīgi, dedzīgi
aizgūtnīgi Aizrautīgi, dedzīgi
degt Aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam), ilgoties (pēc kā)
kaist Aizrautīgi, dedzīgi tiekties (pēc kā); aizrautīgi, dedzīgi darboties (kur), nodoties (kam)
kvēls Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku)
liesmains Aizrautīgs, dedzīgs; spēcīgs (par pārdzīvojumu)
patētisks Aizrautīgs, emocionāli saviļņots (par cilvēku, tā psihes īpašībām, psihiskajām norisēm)
celmlauzis Aizsācējs (piemēram, lielam, arī ar grūtībām saistītam plašākam darbam, pasākumam); pamatlicējs
sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi
dzīt pirmo vagu aizsākt ko jaunu, svarīgu, nozīmīgu
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
rīts Aizsākums, agrīnais laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums
māja Aizsardzībā (sporta spēlēs), tuvāk saviem vārtiem vai savam grozam
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
kiberaizsardzība Aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un kibernoziegumiem
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
magnētiskā ekranēšana aizsardzība pret zemas frekvences magnētisko lauku iespaidu
biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas
Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde
jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību
presings aizsardzības veids sporta spēlēs - cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā
Aira un Teneres rezervāts aizsargājama dabas teitorija Nigērā (_Aïr et du Ténéré, Réserves naturelles de lʾ_), Agadesas reģionā
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
Ķemeru Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija, platība 40692 ha (t. sk. 2100 ha jūras akvatorija), dibināts 1997. g., liela bioloģiskā daudzveidība, >520 sēņu sugu, >130 ķērpju, >890 sēklaugu un paparžaugu sugu, 47 zīdītāju, >230 putnu, 7 rāpuļu, 10 abinieku, 19 zivju, >3090 kukaiņu, >190 zirnekļveidīgo un >90 gliemju sugu
pretvēja josla aizsargājama josla gar mežaudžu malām, t. s. meža kažoks
flankēšana Aizsargājamas pozīcijas pieeju segšana no flanga
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
dabas rezervāts aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuru izveidošanas mērķis ir saglabāt tipiskas un unikālas ainavas un nepieļaut ekosistēmu dabiskā stāvokļa sagraušanu, tajos ir aizliegta jebkāda saimnieciska darbība, atļauti tikai zinātniski pētnieciski darbi, kas neietekmē rezervāta hidroloģisko režīmu, augus un dzīvniekus
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
Bebrenes parks aizsargājams dabas objekts 5,6 ha platībā, atrodas uz ziemeļaustrumiem no Bebrenes muižas pils, tajā aug 17 vietējās un 33 introducētas koku un krūmu sugas
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
sargjumts Aizsargājošs jumts
atgaiņājošs Aizsargājošs; tāds kas atgaiņā
atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības
diskete Aizsargapvalkā ievietots plastmasas disks, kas pārklāts ar magnētisku materiālu datu ierakstīšanai
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai
makstenīca Aizsargapvalks, maksts 1
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko veic pats ar saviem spēkiem
pārsargāt aizsargāt
ekranēt Aizsargāt ar ekrānu (2) (piemēram, ierīci, instrumentu no elektriskā vai magnētiskā lauka, starojumiem u. tml.)
apmantot Aizsargāt ar maģisku aktu vai rituālu
ņemt savā aizsardzībā aizsargāt, aizstāvēt
prezervēt Aizsargāt, novērst
aizastāvēties Aizsargāties
atkost Aizsargāties ar kodienu; iekost pretī
aizstāvēties Aizsargāties pret fiziskiem pārdarījumiem; enerģiski pretoties
atsargāties Aizsargāties, aizstāvēties
salirgans Aizsargāts nosaukums kompleksam salicilalilamidoetiķskābes nātrija un dzīvsudraba savienojumam, lieto gk. pret sifilisu
migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm
aizsargacenes Aizsargbrilles
patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai
puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
ķīveris Aizsargcepure, bruņucepure
ķivere Aizsargcepure; arī bruņucepure
cista Aizsargčaula, kas palielina zemāko organismu izturību nelabvēlīgos apstākļos
valna Aizsargdēlītis bišu kokā, ko liek priekšā dravai tā, lai dzīvnieki nevarētu piekļūt
kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas
bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta)
izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu
izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
parapets Aizsargmargas, aizsargsēta (piemēram, uz tilta, gar jumta malu)
potēšana Aizsargpotēšana; vakcinācija
rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm
smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem
beks Aizsargs (futbolā)
apvāks Aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākam
dzērvīte Aizsargs jumta virsai
suspensorijs Aizsargs sēklinieku maisiņam, ko lieto, piem., hokejisti
pievējš Aizsargs; patvērums
palisāde Aizsargsiena, aizsargžogs, kas veidots no augšgalā, retāk abos galos, nosmailinātiem un vertikāli zemē ieraktiem baļķiem
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis
profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
ekrāntrose Aizsargtrose - zemēts vai no zemes ar dzirksteļspraugu izolēts kailvads, kas novilkts virs gaisvadu līnijas fāzes vadiem, lai aizsargātu tos no tiešiem zibens spērieniem
filaktisks Aizsargu
aizsargs aizsargu organizācijas loceklis
estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla
basteja Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
bastija Aizsargu tornis nocietinājumu laidā, aizsargu mūra izlaidums
aleksīns Aizsargviela asins serumā
amboceptors Aizsargviela, kas rodas asins serumā, imunizējot organismu ar mikrobiem, un kas veicina to izšķīdināšanu (nonāvēšanu)
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms, izstrādā toksīnu ietekmē un kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos
antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību
aizplīvurot Aizsedzot (piemēram, ar miglu, dūmiem), padarīt vāji saskatāmu; aizmiglot
aizsedze Aizsegs
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā)
romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos
defilāde Aizsegs, defilē
kriša Aizsegs, kriminālgrupa, kas it kā pasargā biznesmeņus no citu kriminālapdraudējumiem
šurmis Aizsegs; lietussargs
apslēpt Aizsegt (2)
aizēnot Aizsegt (gaismas avotu)
aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu
aizlapot aizsegt ar meijām
ģelaķ probku, stengu aizsegt citus, grūstīt upuri, lai viņš nemana apzagšanu
māžoties Aizsegt gaismu
aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
aizmeijot Aizsegt, aizklāt ar meijām, arī izpušķot
aiznaglot Aizsegt, aizklāt, nostiprinot ar naglām
viept Aizsegt, aizklāt; aizplīvurot
aizmiglot Aizsegt, pārklāt (acis), traucējot, pavājinot iespēju saredzēt
aizkūpināt Aizsegt, pārklāt (ar putekļu kārtu)
plīvurot Aizsegt, pārklāt ar plīvuru
aizkubināties Aizsegties
aizdzēdēt Aizsērēt, aizaugt
nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri)
aizsprangāt Aizsiet vezumu ar rungu
aizzmaugt Aizsiet, žņaugt
aizklaņģēt Aizsist ar malkas pagali
aiznaglot Aizsitot ar naglām, aizdarīt
aizķert Aizskart (ar vārdiem), arī apvainot vai sarūgtināt
ķibelēt Aizskart (kādu); nedot miera (kādam); kavēt, traucēt; sagādāt, radīt nepatikšanas
rīvēt kantes (kāda) godam aizskart kāda godu
aizķert Aizskart, pieskarties (garām vai pāri virzoties)
dot vaļu rokām Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu
aizdilbāt Aizskriet gariem, lieliem soļiem
aizsprūkt Aizskriet projām, aizbēgt, izbēgt
aizdikāt Aizskriet stīvi un smagnēji
aizbēgalēt Aizskriet, aizbēgt (atkārtoti)
aizkniebt Aizskriet, aizsteigties
aizlēkt Aizskriet, aizsteigties
aizbraukšēt Aizskriet, brīkšķinot (zarus, žagarus)
aizjūgties Aizskriet; aizbēgt
noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri)
aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt; arī aizslēgt
ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā
aizslēga Aizslēgs
slēdzis Aizslēgs
pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā
pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā
aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba
aizzieģelēt Aizslēgt
aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni
aizmūķēt Aizslēgt ar mūķi
apstieņot Aizslēgt ar stieni
konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai
slēģot aizslēģot (visus logus)
noslēģot Aizslēģot (visus logus)
aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot)
širmis Aizslietnis; aizsegs (ap gultu)
aizkrākt Aizsmakt (no kliegšanas)
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli)
aizsmelgt Aizsmelgties
aizglužināt Aizsmērēt, nolīdzināt gludu; aizlīdzināt
aizkacēt Aizsniegt
aizsnēgt Aizsniegt
atsnaicīt Aizsniegt
dasnēgt Aizsniegt
iesnēgt Aizsniegt
snēgt Aizsniegt
uzsnēgties Aizsniegt (uz augšu)
uzsniegties Aizsniegt (uz augšu)
aiztvert Aizsniegt un satvert
aizdabūt Aizsniegt, notvert
dasniegt Aizsniegt, sasniegt
sasnēgt Aizsniegt, sasniegt
aizsniekties Aizsniegties
dasasniegties Aizsniegties
uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu)
aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem)
aiztrīties Aizspiesties (ar pūlēm) garām citiem
sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi
zaboboni aizspriedumi (laimīgās un nelaimīgās dienas u. c.)
kartica Aizsprosta zvejas rīks - klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
katica Aizsprosta zvejas veids; no klūgām sapīta sēta no 2-2,5 m garām un 3-4 cm platām, plānām priežu laktiņām
barāža Aizsprostojums gaisā ienaidnieka lidmašīnu lidojuma traucēšanai, izveido no aerostatiem, kurus palaiž gaisā un ar tērauda trosēm saista pie zemes
barrikades Aizsprostojums no kokiem, zemes, mēbelēm, ratiem un citiem priekšmetiem, kas spēj aizkavēt ienaidnieka kustēšanos un aizsargāt pret tā šāvieniem
aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam
profundoplastika Aizsprostotas vai stenotizētas augšstilba artērijas dziļās daļas rekonstruēšana
aizsērēt Aizsprostoties, aizķept (ar netīrumiem, gružiem u. tml.)
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
dakriagogatrēzija Aizsprostots vai nepilnīgi attīstīts asaru kanāliņš
slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai
nostaigāt Aizstaigāt (uz kurieni, kur u. tml.)
prolīns Aizstājamā aminoskābe, 2-karboksipirolidīns; organismā ir brīvā veidā un olbaltumvielās
cisteīns Aizstājama aminoskābe, daudzās olbaltumvielās, glutationā, nozīme vielmaiņā kā sēra avotam, organismam toksisku savienojumu saistīšanā
serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos
citrulīns Aizstājama aminoskābe, svarīga nozīme urīnvielas un arginīna biosintēzē
vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks
ersatz Aizstājējs, surogāts; īstā un vērtīgā atvietojums ar neīstu un nevērtīgu
hormonaizstājējterapija Aizstājoša hormonterapija, ko izmanto, ja kāds endokrīnais dziedzeris neizdala attiecīgo hormonu
izlāpīties Aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, mazāk derīgu), iztikt
ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
iesauka aizstājvārds vai ieraksts adrešu grāmatā, ko izmanto dažās e-pasta programmās, piemēram, programmā _Eudora_
apmainīt Aizstāt (ko nederīgu, nolietotu) ar citu, derīgu
mainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu
pārmainīt Aizstāt (piemēram, ko nederīgu, nolietotu) ar ko citu, derīgu
protezēt Aizstāt (trūkstošu ķermeņa daļu) ar protēzi; izgatavot (kā) protēzi
dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju; tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā
atsvērt Aizstāt; būt līdzvērtīgam
parapets Aizstāvēšanās būve - valnis, kas pasargā no pretinieka lodēm, šāviņiem
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
ierakums Aizstāvēšanās būve (zemē) uguns pozīciju ierīkošanai, cilvēku un ieroču aizsargāšanai no pretinieka uguns un novērošanas
pātēt aizstāvēt, aizsargāt
pārstāvēt Aizstāvēt, aizsargāt pret pāridarījumiem, apvainojumiem u. tml.
atķepuroties Aizstāvēties, atgaiņāties
gliebties Aizstāvēties, glābties, paciest
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs
aizaskubināties Aizsteigties
aizkasīt Aizsteigties
aizķest Aizsteigties
aizkrutēt Aizsteigties
aizmitrīt Aizsteigties
aizpucēt Aizsteigties
aizsnāt Aizsteigties
aizsukāt Aizsteigties
aizžiglot Aizsteigties
aizsteigt Aizsteigties (1)
aizsteigt Aizsteigties (2)
aizplīst Aizsteigties (nicīgi)
aizbrikšēt Aizsteigties brīkšķinot (zarus)
aizdilināt Aizsteigties īsiem rikšiem
aizskriet aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.)
anticipēt Aizsteigties notikumiem priekšā, tos paredzot vai nojaušot
aizkudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
aizmudīties Aizsteigties pēc paša ierosmes
aizleksīt Aizsteigties prom
aiztriekties Aizsteigties, aizdrāzties (piespiedu kārtā vai ļoti ātri)
aizplezdināties Aizsteigties, vēcinot spārnus
aizplidināties Aizsteigties, vēcinot spārnus
pāriet Aizstiepjoties, plešoties kādā virzienā, pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu (par reljefa veidojumiem, augāju)
aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.)
atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
notulderēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
notuldurēt Aizstreipuļot (ar izplestām rokām saglabājot līdzsvaru)
aizgraudot Aizstumt, aizgrūst
aizgrodot Aizstumt, aizgrūst
aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst aiz kaut kā
aizbiknīt Aizstumt, aizgrūst prom
aizdicelēt Aizsūtīt nederīgā veidā
splinte Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā
splintele Aizšaujamais (aizbīdnis) bultas galā
aizkniebt Aizšaut (garām)
aizblīkšķināt Aizšaut garām
nopļūrīt Aizšaut garām, sabojāt, saķēzīt
pūdelis Aizšauts garām mērķim
apšķipelēt Aizšķūrēt sniegu
lundzinieks Aiztaisāms un atverams caurums pirts vai senās dūmistabas griestos dūmu novadīšanai
aiztepēt Aiztaisīt ar tepi (spraugas, caurumus)
aizskleist Aiztaisīt grāmatu
aizskliest Aiztaisīt grāmatu
aizčirkstināt Aiztaisīt, izraisot čirkstēšanu, švīkstēšanu, gurkstēšanu
aizsist ciet aiztaisīt, slēgt
Aistern Aizteres muiža, kas atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagasta teritorijā
žabrēties Aiztikt (atkārtoti) kaut ko (maigi ar rokām)
piecipt Aiztikt, piegrūst
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
aptriekties Aiztriekties, pamatīgi izrunāties
internēt Aizturēt un atbruņot (karojošas valsts karavīrus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā); aizturēt (karojošas valsts pilsoņus, kas nokļuvuši neitrālas valsts teritorijā) un atņemt (tiem) brīvību līdz kara beigām
poputaķ Aizturēt, atmaskot noziegumā
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
mūrdzītne Aizturu nagla ar atkarpēm, ko lieto koka piestiprināšanai pie mūra
Asupen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
Asuppen Aizupes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
aizurdzēt Aizurgt
aizoderēt Aizvadīt, aizgriezt, aizstūrēt aiz kaut kā
izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu)
aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas
obturators Aizvars, kas ar noteiktiem starplaikiem uz mirkli pārtrauc gaismas plūsmu dažādos aparātos (kinoaparātos, fotoelektroniskajās u. c. ierīcēs)
10. Hērakla varoņdarbs Aizveda milža Gēriona govis un uzcēla Hērakla stabus
aizbukurēt Aizvelt (kaut ko smagu)
aizzvelt Aizvelt (kaut ko smagu) aiz kaut kā vai (nosprostojot) kaut kam priekšā
piekloģināt Aizverot noslēgt, nostiprināt ar kloģi
aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu)
sakļaut Aizvērt (ziedus) - par augiem
pievākot Aizvērt vāku un noslēgt
pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus)
aizverkšķis Aizvērtām acīm, bet ne pilnīgi
aizlipt Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu)
salipt Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu)
ciešains Aizvērts, nosegts, noslēgts (trauks)
aizstebļīt Aizvest (kādu pret tā gribu)
noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm
aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.)
nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.)
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu
allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni
Asvikenskaja Aizvīķu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Aizviķu pagasts Aizvīķu pagasta nosaukuma variants
Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski
Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski
aizmīlināt Aizvilināt glāstot, apmīļojot
aizstebīt Aizvilkt (kaut ko smagu)
aizstebļīt Aizvilkt (kaut ko smagu)
aizstenēt Aizvilkt (kaut ko smagu) stenot, vaidot
aizvilcināt aizvilkt, aizgādāt
aizkniebt Aizvilkt, aiznest (kaut ko smagu)
aizgrabināt Aizvilkt, izraisot graboņu
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
apņaukties Aizvilkties ar miglu un mākoņiem
aizstebīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstebļīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizstepīt Aizvilkties, aiziet smagiem soļiem, lēnām un stīvi
aizdzīt Aizvirzīt (ko), piemēram, stumjot, grūžot (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm)
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā)
aizvelties Aizvirzīties ar kustību, kas atgādina velšanos (par transportlīdzekļiem)
aizbangot Aizvirzīties prom (par viļņiem, bangām); aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
daiet Aizvirzīties, aizplūst (par liesmu, uguni)
aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni)
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlundēt Aizzagties, aizlavīties
aizķepēt Aizziest, aizpildīt, arī pārklāt ar ko mīkstu, lipīgu; aizķepināt
aizštempelēt Aizzīmogot
aizzēģelēt Aizzīmogot
aizzieģelēt Aizzīmogot
uzlakāt Aizzīmogot (ar zīmoglaku un zīmogu)
obligācija aizzīmogots (citiem cilvēkiem nepieejams) solījums izmaksāt naudu
aizspiest Aizžņaugt
aizžmaugt Aizžņaugt
aizžmiegt Aizžņaugt
aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt
aizjemt Aizžņaugt, smacēt
rēstes Aizžogojums ap bīstamu vietu
rēstiņas Aizžogojums ap bīstamu vietu
gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem
tace Aizžogojums zivju ķeršanai
barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera
aizsprostāt Aizžogot
aiztaisīt Aizžogot
sprostāt Aizžogot
aizmargot Aizžogot, norobežot ar margām
Ajaguza Ajageza - pilsēta Kazhstānā
Ajaguza Ajageza - upe Kazahstānā
OMG Ak mans Dievs! (angļu "Oh, my God!")
OIC Ak tā, es saprotu (angļu "oh, I see"; īsziņās)
AB Ak tu tētīt! (angļu "ah bless!"; īsziņās)
griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva
nosēdaka Aka, tvertne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
zīda akācija akācija ar lielām sarkanvioletām ziedu galviņām
acacia Akācijas, mimozaugu dzimtas ģints
Arābijas akācija akāciju suga ("Acacia arabica")
blāvā akācija akāciju suga ("Acacia dealbata")
Senegālas akācija akāciju suga ("Acacia senegal")
čemuru akācija akāciju suga ("Acacia spirocarpa")
akats Akacis, nepārejama vieta purvā, kur aug tikai sūna un purva zāle, bet ne koki un krūmi
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā)
Gymnasium academium Akadēmiskā ģimnāzija, bijušās Pētera akadēmijas nosaukums pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai 1795. g. līdz 1806. g.
tenūra akadēmiskā personāla prognozējamas karjeras sistēma
kongregācija Akadēmiska sapulce (Anglijas universitātēs), kurai ir padomdevējas tiesības
augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
maģistrs Akadēmiskais grāds (nākamais pēc bakalaura grāda); persona, kam piešķirts šāds grāds
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
asociētais profesors akadēmiski pedagoģiskais amats starp docentu un profesoru
gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta
akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs
Agadira Akadira, pilsēta Kazahstānā (_Agadyrʾ_), tās nosaukums krievu valodā
acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints
sarmatainā akalifa akalifu suga ("Acalypha hispida")
afelandra Akantaugu dzimtas ģints ("Aphelandra")
fitonija Akantaugu dzimtas ģints ("Fittonia")
hemigrafe Akantaugu dzimtas ģints ("Hemigraphis")
hipoeste Akantaugu dzimtas ģints ("Hypoestes")
justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia")
pahistahe Akantaugu dzimtas ģints ("Pachystachys")
tunbergija akantaugu dzimtas ģints ("Thunbergia"), dekoratīvs vīteņaugs, kas jāaudzē podā siltā vietā
Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus")
afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
Ungārijas akants akantu suga ("Acanthus hungaricus")
mīkstais akants akantu suga ("Acanthus mollis")
dzeloņainais akants akantu suga ("Acanthus spinosus")
akants Akantu sugas ("Acanthus mollis") lapu un stublāja stilizēts atveidojums (kolonnu, kapiteļu, karnīžu u. tml. rotājums)
estersulfonāts Akaricīds, iedarbīgā viela ir organisks sēra savienojums, lieto siltumnīcu kultūru unn augļu koku apmiglošanai
tiofoss Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai
parations Akaricīds, insekticīds, ātri sadalās saules gaismā, izmanto gk. dārzu miglošanai; tiofoss
sarcoptes Akarīdērču grupas ģints
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
grīvlāde akas dubultais apšuvums, lai aizsargātos no smiltīm
brodi akas grodi
renteļi akas grodi
rentiņi akas grodi
sirobi akas grodi
sirobs akas grodi
sirubi akas grodi
sirubs akas grodi
trisienis akas grodi
trisums akas grodi
brodenis akas grods
brodiņš akas grods
brods akas grods
apcirknis akas grodu vainagi
syrūbi akas koka grodi, vaiņagi
trisīņs akas koka grodi, vaiņagi
grodi akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm
svirkstenis akas vinda, kuras galā karājas kārts ar spaini ūdens smelšanai
Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
personcentrētā pieeja akcentē cilvēka unikalitāti un viņa spējas atklāt personiskos resursus pašrealizācijas procesā; tās izmantošana sekmē veselīga paštēla un identitātes veidošanos; uzsver personu kā savas dzīves galveno ekspertu
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (šajā vārdā)
personāla akcija akcija, kuru iegūst tikai akciju sabiedrības darbinieki
illācija Akciju cenas samaksa par aportu (akcionāra noguldījumu ne naudā, bet mantā)
fondu emisija akciju kapitāla pieaugums kādā uzņēmumā, ieskaitot akciju kapitāla fondus vai sadalāmo peļņu
MBO Akciju pārdošana vadībai (angļu "management buy-out"), darījums, kurā uzņēmuma vadība pērk sava uzņēmuma akcijas no līdzšinējiem akcionāriem
A.g. Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
A/G Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
AG Akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft")
holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
atklāta akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kuras akcijas tiek pirktas un pārdotas brīvā tirgū un jebkurš tās var iegādāties
akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida
pašlikvidācija Akciju sabiedrības darbības izbeigšana pēc akcionāru sapulces lēmuma
skripi Akciju sabiedrības izdotas īstermiņa obligācijas, ko sabiedrība izdala akcionāriem dividendes vietā
akcijkapitāls Akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentā statūti
akciju kapitāls akciju sabiedrības kapitāls, kura apjomu reglamentē statūti, un kas veidojas vērtspapīru emisijas rezultātā
ģenerālsapulce Akciju sabiedrību augstākais orgāns, kura lēmumi ir saistoši visiem pārējiem orgāniem; pilnsapulce
koncerns Akciju sabiedrību grupa, kas apvienotas mātes sabiedrību un meitas sabiedrību attiecībās
grātisakcijas Akciju sabiedrību pamatkapitāla paaugstināšanas veids uz peļņas konta vai rezerves kapitāla rēķina, grozot statūtus
akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās
aports Akcionāra noguldījums ne naudā, bet mantā
atliktā nodokļa maksāšana akcīzes nodokļa samaksas atlikšana attiecībā uz akcīzes preču ražošanu, pārstrādi, uzglabāšanu un pārvadāšanu
pieclapu akebija akebiju suga ("Akebia quinata")
trīslapu akebija akebiju suga ("Akebia trifoliata")
Klingenberg Akenstakas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
akets Aketa laiks - ikgadējā plūdu perioda apzīmējums senajā Ēģiptē ("akhet hierglyph and seasson")
alkilācija Akila iesaistīšana dažādos ķīmiskos savienojumos; lieto dažādu medikamentu iegūšanai
Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā
Znotiņu ezers Aklais ezers Valles pagastā
Indrānu ezers Aklais ezers Valles pagastā
Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā
Aklais ezers Aklais Palsis, ezers Madonas novada Liezēres pagastā
aklis Aklais, neredzīgais
paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums
cekektomija Aklās zarnas izgriešana
cekotomija Aklās zarnas pārgriešana
vermogrāfija Aklās zarnas piedēkļa rentgenizmeklēšana
Aklais ezers Aklezers Lapmežciema pagastā
ticēt kā dievam akli, paļāvīgi ticēt kādam
Aklais ezers Aklis, ezers Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis
Homērs Akls grieķu dzejnieks, dzīvojis 8. gs. pr. Kr.; tiek uzskatīts, ka viņš sarakstījis "Iliādu" un "Odiseju"
stulbs Akls, neredzīgs
naģis Akls, vai arī tāds, kas uzvedās kā akls vai vājredzīgs
glaukoze Aklums, kura cēlonis ir glaukoma
ablepsija Aklums, pilnīgs redzes zudums
šķeltais aklis akļu suga ("Galeopsis bifida")
platlapu aklis akļu suga ("Galeopsis ladanum")
mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens")
raibais aklis akļu suga ("Galeopsis speciosa")
parastais aklis akļu suga ("Galeopsis tetrahit")
ādamisms Akmeisms - virziens krievu modernisma literatūrā (gk. dzejā) 1910.-1920. g., kas prasīja stila skaidrību un realitātes pašvērtību
Akmendsiren Akmendzires muiža, kas atradās tagadējā Saldus novada Kursīšu pagasta teritorijā
Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
Kormiļcevas dzirnavezers Akmenīcas dzirnavezers Šķeltovas pagastā
Akmenicu dzirnavezers Akmenīcu dzirnavezers Šķeltovas pagastā
Akmeņu Akmenka - ezers Demenes pagastā
Akmenkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
Akmeņkas ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
Akmeņu ezers Akmenka, ezers Demenes pagastā
sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai
aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
kalkuls Akmens dažādos orgānos, sastāvošs no minerālsāļiem
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
litoglifika akmens gravēšana; griezums akmenī
akmeņzivs Akmens grundulis
iekārtošana Akmens iespiedumā berzēja ielikšana rokas spiedē, resp. ātrspiedes akmens pamatnē, lai, litogrāfijas akmens biezumam mainoties, dabūtu vajadzīgo iespieduma spriegumu
cistolitotomija Akmens izņemšana no urīnpūšļa ar griezienu
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
Sārnates apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta tagadējā Užavas pagastā, \~500 m uz austrumiem no Sārnates ciema, bijusi apdzīvota vidējā neolītā (3400.-2300. g. p. m. ē.)
petrurģija Akmens lējumu izgatavošana; attiecīgā ražošanas nozare
Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta
Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
ahondrīts Akmens meteorīts, kas nesatur apaļus graudiņus - hondras
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
balasts Akmens šķembas vai grants, ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
nārags Akmens tīklā, tā nogremdēšanai
pagālis Akmens vai koka bloks, kuru novieto zem sviras, paceļot smagu priekšmetu
Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5 cm
torāna Akmens vārti ar grieztiem reljefiem Indijas budisma kulta arhitektūrā, kuri ved uz indiešu relikvāriju - stūpu
sierakmens akmens, ko lieto siera slogošanai
sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai
cilātnis Akmens, ko var viegli pacelt
kultakmens Akmens, kuru izmantoja kā pielūgšanas vietu vai kurš simbolizēja kādu pārdabisku būtni
pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
Akmeņraga bāka Akmensraga bāka
Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
petrofīti Akmeņaugi, litofīti; augi, kas aug uz akmeņiem un klintīm
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus
upes akmeņgliemezis akmeņgliemežu suga ("Lithoglyphus naticoides")
akmengrauzis Akmeņgrauzis
akmingrauzis Akmeņgrauzis
lišiņš Akmeņgrauzis
šlistiņš Akmeņgrauzis
slišiņš Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
slisītis Akmeņgrauzis ("Cobitis taenia")
dzelmes puišiņš akmeņgrauzis ("Cobitis taenia"), karpveidīgo kārtas zivs
alksnis Akmeņgrauzis, akmeņplekste
Cobitis taenia akmeņgrauzis, šīs ģints suga
akmiņgrauzis Akmeņgrauzis; grundulis
smerdele Akmeņgrauzis; šmerliņš
oļgrauži Akmeņgrauži
misgurnus Akmeņgraužu dzimtas ģints
noemacheilus Akmeņgraužu dzimtas ģints
tipoliti Akmeņi ar augu, kustoņu nospiedumiem
androkefaloīdi Akmeņi cilvēka galvas izskatā
Waldstein Akmeņkroga muiža, kas atradās Rīgas apriņķī
astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
liellape Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Darmera"), dekoratīvi augi, kas veido rozā ziedus uz kailiem kātiem, kuri izaug tieši no zemes, vēlāk parādās lielas, apaļas lapas, kas rudenī iegūst lielisku sarkanu nokrāsu
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
telima Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tellima") ar 1 sugu
tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
tolmeja Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tolmiea"), blīvi, ātraudzīgi un mazprasīgi zemsedzes augi ar neuzkrītošiem ziediem
neīstais jasmīns akmeņlauzīšu dzimtas krūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
Fortīna akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia var. fortunei")
ādlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cortusifolia")
ķīļlapu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga cuneifolia")
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
stīgu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga stolonifera")
trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
pilsētas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x urbium")
cūkpipars Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
iežgrauzis Akmeņlauzīte ("Saxifraga")
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
akmiņogle Akmeņogle
mazliesmainas ogles akmeņogles
melnais zelts Akmeņogles
antracīts Akmeņogles ar lielu siltumspēju
fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei
antracēneļļa Akmeņogļu darvas destilācijas frakcija ar viršanas temperatūru 270-360 C
karboleļļa Akmeņogļu darvas frakcija, ko iegūst 165-185 Celsija grādu temperatūrā, izmanto gk. naftalīna un karbolskābes iegūšanai
kennelogle Akmeņogļu pasuga melnā krāsā, blāva, ar gludu vai gliemju lūzumu, viegli pulējama, deg līdzīgi svecei ar gaišu liesmu
karbons akmeņogļu periods - paleozoja ēras piektais periods (pirms 350-285 miljoniem gadu); karbona periods
ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers
ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks
parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
gludais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex laevigata")
zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
mieturu akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex verticillata")
Psetta maxima akmeņplekste jeb āte, šīs ģints suga
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā
litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu
krāsnaita Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnaite Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnata Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnate Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
krāsnats Akmeņu kaudze, kas pa daļai ar zemēm apaugusi; senu ēku pamati
pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
atbalsta siena akmeņu krāvums vai mūris, kas nostiprina nogāzi
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
Otto-Meiershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
Otto-Meyershof Akmeņu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Grenču pagastā
tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā
spunde Akmeņu tilts pāri grāvim vai strautam
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu
Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā
mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
blāvais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia brachydactyla")
lūsumainais akmeņzvirbulis akmeņzvirbuļu suga ("Petronia petronia")
hepatotoksīns Aknās radies indīgs produkts
aknīšāni Aknīstes (senāk Aknīša) pagasta iedzīvotāji
Oknist Aknīstes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Aknīstes pagastā
mālupieši Aknīstes novada Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji
encenieši Aknīstes novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Encene" iedzīvotāji
Kriškāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Ancīši" bijušais nosaukums
Kalnaģeidāni Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnageidāni" nosaukuma variants
Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē
Lukštaraupi Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Navicki" otrs nosaukums
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē
susējieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Susēja" iedzīvotāji
vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji
zeltiškieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiškas" iedzīvotāji
aknīstieši Aknīstes pagasta iedzīvotāji
Okņistskaja Aknīstes pagasta nosaukuma krieviskojums
Aknīstes pilsētas lauku teritorija Aknīstes pagasta nosaukums 1991.-2009. g.
preciroze Aknu cirozes sākumstadija, kad vēl nav cirozei raksturīgo simptomu
urikanikāze Aknu enzīms, kas katalizē urokanīnskābes pārvēršanos 1-glutamīnskābē
histidāze Aknu ferments, kas šķeļ l-histidīnu amonjakā, glutamīnskābē un skudrskābē
malārijas ciroze aknu fibroze un pigmentācija, kuras cēlonis ir ilgstoša malārija
hromoholoskopija Aknu funkcionālā diagnostika, pārbaudot zem ādas vai vēnā ievadītas krāsvielas izdali ar žulti
LFT Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests")
LFTs Aknu funkcionālie testi (angļu "liver function tests")
hepatikotomija Aknu izvadkanāla pārgriešana
aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā)
perihepatīts Aknu peritoneja un tam pieguļošo audu iekaisums
hepatomelanoze Aknu pigmentācija, melanoze
kapnohepatogrāflja Aknu rentgenogrāfija pēc intravenozas oglekļa dioksīda ievadīšanas
hepatogrāfija Aknu rentgenogrāfija; aknu pulsācijas pieraksts
hepatogramma Aknu rentgenuzņēmums; kādas aknu funkcijas, piem., pulsācijas, grafisks attēlojums
Musci hepatici aknu sūnas, tagad "Hepaticae"
maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
steatohepatīts Aknu taukainā infiltrācija alkoholisma gadījumā
hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
hepatosplenomegālija Aknu un liesas vienlaicīga palielināšanās
hepatonefromegālija Aknu un nieru vienlaicīga palielināšanās
hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
Aknupīte Akņupīte, Eglonas pieteka
Studions akoimetu klosteris Konstantinopoles rietumu daļā, dibināts 463. g.
ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda
arpedžo Akorda skaņu izpildījums nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
arpeggio akorda skaņu izpildīšana nevis vienlaicīgi, bet lauzti, kāpjošā vai krītošā secībā
fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
barre akords, ko spēlē, noteiktā grifa vietā ar pirkstiem piespiežot ģitāras vai tai līdzīga instrumenta stīgas
Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve
Gaillardia aristata akotainā gailardija
Carex atherodes akotainais grīslis
Carex siegertiana akotainais grīšļa "Carex atherodes" nosaukuma sinonīms
Monpeljē akotaine akotaiņu suga ("Polypogon monspeliensis")
būkāšana Akotu atdalīšana no miežu graudiem
acrasiomycetes Akrasiomicētes - sēņu valsts gļotsēņu nodalījuma klase
bīstamās iekārtas pārbaude akreditētas un akreditēto inspicēšanas institūciju sarakstā iekļautas inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, - normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām
akridīnkrāsviela Akridīna atvasinājums, kas satur auksohromiskās grupas, krāsviela dzelteni oranžos un brūnos toņos
pasāža Akrobātikā, cirkā - divu voltižieru apmainīšanās vietām vingrojuma gaitā
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu
Humbolta akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum humboldtiana")
Manglesa akroklīnija akroklīniju suga ("Helipterum manglesii")
NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
akrostichs Akrostihs - dzejolis, kura rindu pirmie burti (lasot no augšas uz leju) veido kādu vārdu vai frāzi
akrostikons Akrostihs - dzejolis, no kura rindiņu sākuma vai beigu burtiem var sastādīt kādu vārdu vai teikumu
ac Akrs, laukuma mērvienība angļu mēru sistēmā, 1 ac = 4046,86 kv. m
akselerogramma Akselerogrāfa pieraksts
Aksjonova Aksenova - apdzīvota vieta Šķeltovas pagastā
Aņisimovas ezers Aksenovas ezars Šķeltovas pagastā
Saviča ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
Aņisimova ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
Aksjonovas ezers Aksenovas ezers Šķeltovas pagastā
Kaplāna turbīna aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas aprīkota ar regulējamām lāpstiņām, un paredzēta zemam kritumam un lielam ūdens patēriņam
propellerturbīna Aksiāla reaktīvā hidroturbīna, kas paredzēta nemainīgam krituma augstumam
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē
aksotomija Aksona pārgriešana vai noraušana
shizaksons Aksons, kas dalās divos pilnīgi vai gandrīz vienādos zaros
marote Āksta zizlis ar grotesku lelles galvu un zvārgulīšiem
ampelība Ākstīga izdarība
plere Ākstīga, nenopietna sieviete
zvinguļot Ākstīgi uzvesties
vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
ākstains Ākstīgs
māžīgs Ākstīgs
ķemēks Ākstīgs cilvēks
nerēms Ākstīgs cilvēks
Pūcesspieģelis Ākstīgs cilvēks
ķēmarausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis
ķēmrausis Ākstīgs cilvēks, savādnieks, neprātis
izrādīgs Ākstīgs, ārišķīgs
pusmāžs Ākstīgs, ārišķīgs cilvēks
ārgalīgs Ākstīgs, muļķīgs
pintiķīgs Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs
pintiķis Ākstīgs, muļķīgs, arī nemākulīgs cilvēks
žauga Ākstīgs, pārlieku uzkrītoši ģērbies cilvēks
švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs
švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks
krakstīties Ākstīties, grimases šķobīt, ļodzīties
žābīties Ākstīties, muļķīgi runāt
žauklis Āksts, auša; plātīga, mutīga persona
šagalis Āksts, jokdaris, vieglprātis
ļēļaks Āksts, paviegls cilvēks
āveklis Āksts; muļķīgi lepns cilvēks
Jermaka Aksu - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums līdz 1992. g.
Aktava Aktau - apdzīvotās vietas un pilsētas nosaukums līdz 1964. g.
Aktjubinska Aktebe - pilsēta Kazahstānā, tās nosaukums 1869.-1992. g.
Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice
komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos
teicējs Aktieris, kas (piemēram, daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā
raksturlomu tēlotājs aktieris, kas gk. tēlo psiholoģiski zīmīgus, savdabīgus tēlus, t. s. raksturlomas
dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju
pirmais mīlētājs aktieris, kas tēlo galvenās mīlētāju lomas
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
teātra maska aktieru spēles aksesuārs sejas aizklāšanai, ar kura palīdzību tiek paspilgtinātas noteiktam tēlam raksturīgas īpašības
actinidia Aktinīdijas - divdīgļlapju klases aktinīdiju dzimtas ģints, kokveida liānas
asā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia arguta")
Ķīnas aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia chinensis")
parastā aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia kolomikta")
purpura aktinīdija aktinīdiju suga ("Actinidia purpurea")
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
aktinons Aktīnija emanācija, gāzveida radioaktīvs elements; pussabrukšanas periods 3,9 sek.
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
smaragdīts Aktinolīta pasuga
aktinogramma Aktinometra pierakstījuma līkne, kas attēlo Saules radiācijas gaitu
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
aktivitāte Aktīva darbība, rosīga, enerģiska rīcība; rosme
kauja Aktīva darbošanās, pārvarot grūtības, šķēršļus; cīņa (7)
Seiferta galaktika aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas
Peltona turbīna aktīvā hidroturbīna, kas paredzēta augstam ūdens kritumam un mazam ūdens patēriņam
īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
pretošanās Aktīva pretdarbība varas pārstāvja vai citas amatpersonas likumīgajām prasībām, realizējot tai piešķirtās pilnvaras
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību
ASP aktīvā servera lappuse (angļu "Active Server Page")
atlikusī bilances vērtība aktīva vērtība, tā derīgās izmantošanas laika beigās
allicīns Aktīva viela, kas atrodas ķiplokos un citos sīpolaugos
sildenafils Aktīvā viela, ko lieto erekcijas izraisīšanai erektilās disfunkcijas gadījumā, piemēram, medikamentā viagra
pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
ADO aktīvais datu objekts (angļu "Active Data Object")
tūrisms Aktīvās atpūtas un sporta veids - ceļojumi ārpus pastāvīgās dzīvesvietas ar nolūku iepazīt dabas un kultūras objektus
epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu
jaudas koeficients aktīvās un pilnās jaudas attiecība maiņstrāvas ķēdē: cosφ= P/S=P/UI (φ – fāžu nobīdes leņķis starp spriegumu U un strāvu I)
vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
transglutamināze Aktivētā XIII koagulācijas faktora forma
kauties Aktīvi censties (pēc kā), rīkoties, lai iegūtu (ko)
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piemēram, pretinieka uzbrukumu)
sacelties Aktīvi izpaust pretestību (pret ko), arī neapmierinātību (ar ko), nepatiku (pret ko); stingri iebilst (pret ko)
darboties Aktīvi piedalīties (kur); būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
izcīnīties Aktīvi pretojoties, pārvarēt grūtības, briesmas
aizstāvēt Aktīvi rīkojoties, aizsargāt (kādu, ko) pret ko nevēlamu
kinēzija Aktīvi un pasīvi vingrinājumi
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piemēram, sporta spēlēs)
nostaigāt Aktīvi veikt līdz galam (dzīves, darba u. tml. gaitas)
apkarot Aktīvi vērsties (pret citādi domājošiem cilvēkiem, cilvēku grupām)
taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
virpuļstrāvu zudumi aktīvie jaudas zudumi feromagnētiskās serdēs, ko rada serdē plūstošās virpuļstrāvas
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, arī pakļaujoties kā cita ietekmei, panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, arī izbeidzas
pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt u. tml.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes)
tonizēt Aktivizēt, stiprināt (organismu, tā daļas, norises tajās) - piemēram, par vielām, vides parādībām; uzlabot pašsajūtu, izraisīt darbīgumu, aktivitāti
glomangioma Aktīvo gloma audzēju izpausmes asinsrites sistēmā; audzēji producē neidentificētu vielu, kas izraisa vispārējus simptomus; audzējam ir zilgana nokrāsa un dažāds lielums
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
darbīgs Aktīvs (par vielām); arī iedarbīgs
kavēšana Aktīvs bioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu organisma regulatorisko procesu ietekmē
aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados
atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2)
hopkalīts Aktīvs vielu maisījums, ko lieto, lai tvana gāzi oksidētu par ogļskābo gāzi
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
spirgts Aktīvs, arī veselīgs (par dzīvniekiem)
enerģisks Aktīvs, darbīgs
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs, ar ilgstošām darbaspējām (par cilvēku)
nadzīgs Aktīvs, neatlaidīgs, darbīgs, arī veikls
možs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem)
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem)
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
travestija Aktrise, kas atveido pusaudžu, zēnu, meiteņu lomas vai tēlo lomas, kurās jāpārģērbjas par vīrieti; attiecīgais lomu ampluā
kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare
Akuarika Akuarike del Kapo - pilsēta Itālijā ("Acquqrica del Capo"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 20900 iedzīvotāju (2014. g.)
purva nogulumi akumulatīvi autohtonas kūdras veidojumi, kas rodas uzkrājoties nepārvietotām augu atliekām dažādā sadalīšanās pakāpē
deltas nogulumi akumulatīvi veidojumi upju grīvās
nogulumu ģenētiskais tips akumulatīvs veidojums, kas radies noteiktu eksogēno ģeoloģisko procesu darbības rezultātā un līdzīgos šo procesu norises apstākļos
hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators
klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama
fizioloģiskā akustika akustikas nozare, kas pētī skaņu uztveri un veidošanu dzīvos organismos
sirēna Akustiska ierīce, kurā skaņas jaudu iegūst, mainot vai pārtraucot pievadītās gāzes vai šķidruma plūsmu; šīs ierīces raidītās skaņas
taure Akustiska signālierīce (piemēram, transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu
svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas; šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa
barija Akustiskā spiediena mērvienība; vienlīdzīga 1 dina spiedienam uz 1 kvadrātcentimetru
spektrogrammu metode akustiskā valodas pētīšanas metode, kuras pamatā ir runas skaņu spektrogrammas akustiskā analīze
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas
elektrokohleogrāfija Akustisko signālu radīto dzirdes elektrisko potenciālu reģistrēšana; mērījumus veic ar speciāliem elektrodiem ārējā dzirdes ejā, uz bungplēvītes vai caur to
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm
sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā
termofons Akustisks starotājs, kura darbības pamatā ir periodiska elastīgas vides temperatūras maiņa
stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji
listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms
vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa
listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība
herpess Akūta herpesvīrusu ierosināta dermatoze ar vezikulāriem izsitumiem uz ādas un gļotādas
terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli
vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris
herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas
Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi
izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm
masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija
skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks
katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi
encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia")
AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia")
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia)
mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam
ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis
paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums
enkefalīts Akūts galvas smadzeņu substances iekaisums
tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā
hematomielīts Akūts mielīts ar asinsizplūdumu muguras smadzenēs
akūts mielīts akūts muguras smadzeņu iekaisums
grunts sastāvs akvatorija dibena vietas struktūra (smilts, grants, māls, oļi, akmeņi un dubļi)
mērlīnija Akvatorijas iecirknis, kas aprīkots kuģa ātruma mērīšanai, lagas korekcijai un kuģa dzenskrūves apgriezienu skaita atbilstības noteikšanai attiecīgam ātrumam
akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
Summa theologica Akvīnas Toma (1225. vai 1226.-1274. g.) ievērojamākais dogmatiskais darbs (lat. "teoloģijas summa")
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
distantie akvitatori akvitatori, kas darbojas ārpus savas cilmvietas un organismā var izplatīties difundējot (difundējošie hormoni) vai arī ar starpšūnu šķidrumiem (cirkulējošie hormoni); hormoni
Pāvilostas Lielais akmens Āķagala Lielais akmens
Dambupīte Āķenupīte, Ogres pieteka
Dravnieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
Priednieku upe Āķenupīte, Ogres pieteka
metināt Āķēt, kabināt; arī pogāt
kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem
kakažiņa Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakazis Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
kakažnieks Āķis ratiem vai citam braucamajam aizmugurē, kur var piesiet virvi u. tml.
ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai
suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas)
knābis Āķis, ar kuru no uguns izņem gludekļa dzelzi un ievieto gludeklī
Lapzemes āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis lapponicus")
spīdīgais āķītis āķīšu suga ("Hamatocaulis vernicosus")
līkknābja vangačakste āķknābja vangačakste
Vanga curvirostris āķknābja vangačaste
Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā
cilpāniski Āķveidīgi, plaši
kastiks Āķveidīgs instruments, ko izmanto pinot izstrādājumus no koku mizas
piekablis Āķveidīgs pieķeršanās orgāns (dažiem tārpveida parazītiem)
Mamuta ala ala Austrijas vidienē ("Mammuthoehle"), Dahšteina kaļķakmens masīvā >1400 m vjl., eju garums - 25,9 km, dziļums - 280 m, sena Traunas pazemes gultne
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km
Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
Garā Buļu ala ala Buļu iezī, atrodas 17 m tālāk no Mazās Buļu alas, tai ir plata un augsta ieeja (3,5 x 3,2 m), bet dziļumā tā pakāpeniski sašaurinās (cilvēkiem izdevies iekļūt līdz 13 m dziļumam)
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
Mazā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa, dziļums — 8 m, pamatnes platums — 0,5 m, 5 m dziļumā nedaudz paplašinās, griestu augstums — 1 m, izplūst avots
Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos
Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
Altamiras ala Ala Spānijā, Kantabrijas kalnos, kurā 1879. g. atklāja pirmos agrā akmens laikmeta gleznojumus, kas bija tapuši pirms 30000-15000 gadiem
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
pīte Ala, dobums (tikai dziesmu grāmatā)
Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
Alainu ezers Alaiņu ezers Amatas pagastā
Alakst Alakstes muiža, kas atradās tagadējā Talsu novada Dundagas pagasta teritorijā
caureju rosinošā alamanda alamandu suga ("Allamanda charactica"), ko dēvē arī pa zelta trompeti
Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
žaunata Ālants, karpu dzimtas suga
Alarihs Alarihs I - vestgotu karalis (ap 370.-410. g.), Ilīrijas vietvaldis, izmantoja pretrunas starp Romas impērijas daļām, 410. g. iekaroja un izlaupīja Romu
ismaēlieši Alarodu tautiņa Sīrijas rietumos, runā arābu valodā, turas pie asasīnu (šiītu sektas) ticējumiem, kam 12. un 13. gs. bij svarīga loma Sīrijas dzīvē
Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
Helanšana grēda Alašaņa grēda Ķīnā
alatavs Alatau - kalnu grēda
Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
Tirāna Albānijas Republikas galvaspilsēta (albāņu valodā _Tirane_), atrodas valsts vidienē, 40 km no Adrijas jūras, ķarka administratīvais centrs, 386000 iedzīvotāju
karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora")
milzu albatross albatrosu suga ("Diomedea exulans")
albiģietis Albī (latīniski - Albiga) pilsētas iedzīvotājs, Francijas dienvidos
akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla
antialbumāts Albumīna nepilnīgas sagremošanas produkts, kas nesadalās pepsīna ietekmē; tripsīna ietekmē pārvēršas antipeptonā
antialbumīns Albumīna sastāvdaļa, kas kuņģa gremošanas ietekmē pārvēršas antialbumozē
keratinoze Albumoze, ko iegūst, hidrolizējot keratīnu
gelatoze Albunoze, želatīna hidrolīzes produkts; lieto kā emulgatoru
Alsasva Alčasu - pilsēta Spānijā, Navarras autonomā apgabala rietumos, tās nosaukums spāņu valodā (_Alsasua_)
Vorošilovska Alčevska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1931.-1961. g.
Seišelu milžbruņurupucis Aldabras atolā dzīvojošs milžbruņurupucis, vairoga garums - līdz 125 cm
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
Alusdarītavas ezers Aldaru ezers Smiltenes novada Drustu pagastā
aldoksīms Aldehīda savienojums, kur -CHO grupā skābeklis aizstājas ar -NOH grupu, veidojot -CHNOH grupu
glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā
oksīmi Aldehīdu un ketonu atvasinājumi, ko iegūst to reakcijā ar hidroksilamīnu
Hollershof Alderu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ādažu pagastā
aldas Aldīnas - 15.-16. gs. grāmatmākslas paraugi
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā
spirolaktons Aldosterona antagonists, kas veicina nātrija izdali caur nierēm
hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
Ali Ale - ibo (Nigērija) mitoloģijā
Ana Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā
Ani Ale - zemes un auglības dieviete ibo tautas mitoloģijā
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums
anagoģija Alegoriska tulkošana
allegorisks Alegorisks
mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde
alegorisms Alegoriskums
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
smalkgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,025-0,01 mm
vidējgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,05-0,025 mm
rupjgraudainais aleirīts aleirīts ar graudu izmēriem 0,1-0,05 mm
allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve
alejveida Alejai, gatvei līdzīgs
aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu
čakene Aleksandra Čaka iela Rīgā
Būkefals Aleksandra Lielā mīļākais zirgs, vispārim dūšīgs zirgs
Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
Ārijs Aleksandrijas kristiešu garīdznieks (Arius; ap 250.-336. g.), ariānisma radītājs
sinkrētisti Aleksandrijas skolas pārstāvji, kas centās grieķu filosofiju savienot ar austrumnieku mācībām
Aleksandrovas ezers Aleksandrovkas ezers Preiļu novada Rušonas pagastā
Alekša upīte Alekšupīte, ūdenstece Kuldīgas novadā un Kuldīgā
Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Pelčupe Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē
Sūrupīte Alekšupītes paralēls nosaukums tās augštecē, Kuldīgas novada Pelču pagastā
recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī
dominantās alēles alēles, kas heterozigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē vairāk nekā recesīvās alēles
dominants gēns alēles, kas nomāc citu tā paša gēna alēļu (recesīvo gēnu) iedarbību uz noteiktu organisma pazīmi
recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta
skaldīšanās Alēlisku gēnu pāru sadalīšanās un izvietošanās dažādās šūnās
Ranunculus fallax Alemana gundega
Ranunculus allemannii Alemana gundegas "Ranunculus fallax" nosaukuma sinonīms
alamaņi Alemaņi - ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Reinas augšteces apvidū no 3. gs. sākuma, 10. gs. izveidojās Alemanijas jeb Švābijas hercogiste
alenča Alenča govis - Holandes šķirnes govis
Olina Alene - latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs.
alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
dealerģizācija Alergēna neitralizēšana vai inaktivēšana ar kādu terapeitisku līdzekli
kontaktalergēns Alergēna viela, kas iekļūst organismā caur ādu vai gļotādu
alergologs Alergoloģijas speciālists
paterģija Alerģija pret vairākiem alergēniem
neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā
dismenoroiskais dermatīts alerģiska rakstura izsitumi, kas rodas menstruācijas traucējuma gadījumā
metalerģija Alerģiska reakcija uz nespecifisku alergēnu pēc sensibilizācijas ar specifisku alergēnu
Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos
polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi
nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija
serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu
skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
dizalerģizācija Alerģiskā stāvokļa izbeigšanās vai pārtraukšana
alerģizācija Alerģiska stāvokļa rašanās; alergēna iekļūšana organismā
epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion")
Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
Ēlešda Alešda, pilsēta Rumānijā, tās nosaukums ungāru valodā (_Élesd_)
jakterēt Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
jakterēties Ālēties, jokot, skaļi trokšņojot skraidīt, steigties; nebēdnīgi dauzīties
traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties
AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā
Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē
metionīns alfa-amino-gamma-metiltiosviestskābe, sēru saturoša neaizstājama aminoskābe, kas ir dzīvnieku olbaltumvielās, piedalās to biosintēzes procesos CH~3~S–CH~2~CH~2~CH(NH~2~)–COOH
majuskulis Alfabēta lielais burts (gk. latīņu un grieķu rakstā)
palīgrādītājs Alfabētiskā secībā sakārtoto, grāmatas tekstā minēto personu vai priekšmetu saraksts, kas norāda, kādās grāmatas lappusēs vai paragrāfos šīs personas vai priekšmeti minēti
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus
autorkatalogs Alfabētiskais katalogs
konkordance Alfabētisks kādas grāmatas vārdu rādītājs, kurā citēti teikumi vai to daļas, kur šie vārdi lietoti
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
grieķu alfabēts alfabēts, kas veidojies uz feniķiešu alfabēta pamata 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē.
algojums Alga
algs Alga
cālungs Alga
loņa Alga
lons Alga
lūne Alga
olga Alga
palučka Alga
polučka Alga
želavaine Alga
želaviņa Alga
lona Alga (1)
lone Alga (1)
dāņa Alga naturālijās
akordalga Alga par paveikto gabaldarbu
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās
morns Alga, algas daļa natūrā
pamatalga Alga, kas paredzēta par ieņemamo amatu (bez piemaksām)
dienas alga alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu
aplokšņu alga alga, ko maksā, nenoformējot dokumentus, bez nodokļu nomaksas
pelninieks algādzis
algācis Algādzis
dzīvelnieks Algādzis
malacis Algādzis
nomaudnieks Algādzis
peļņenieks Algādzis
savinieks Algādzis
naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus
dieninieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu dienu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto dienu
nedēļnieks Algādzis, kas salīdzis strādāt noteiktu nedēļu skaitu un saņem samaksu par katru nostrādāto nedēļu
peļņinieks Algādzis; peļņenieks
kambarnieki Algādži Kurzemes un Zemgales hercogistes pilsētās 17. un 18. gs.
alģebra Algebra
inversija Algebrā - elementu dabiskās vērtības maiņa naturālo skaitļu virknē
aģe Algebra (mācību priekšmets)
aldžebra Algebra (mācību priekšmets)
aļģe Algebra (mācību priekšmets)
algebrene Algebra (mācību priekšmets)
alģene Algebra (mācību priekšmets)
alīzebra Algebra (mācību priekšmets)
allene Algebra (mācību priekšmets)
alzebra Algebra (mācību priekšmets)
alzēbrika Algebra (mācību priekšmets)
gabrele Algebra (mācību priekšmets)
gebra Algebra (mācību priekšmets)
ģebra Algebra (mācību priekšmets)
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
grupu teorija algebras nozare, kas pētī grupas kā matemātikas objektu
polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem
apmērīšanas formula algebriska izteiksme, kurā ietverti daudzi noteikti jahtas parametri
vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas
pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju
grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements
grāddiena Algebriskā starpība starp diennakts vidējo temperatūru un kādu standarta (atskaites) temperatūru
faktiskā novirze algebriska starpība starp faktiskā un nominālā izmēra vērtībām
alģebrisks Algebrisks
kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
diferenču shēma algebrisku vienādojumu sistēma, kas izveidojas, ar galīgo diferenču metodi aproksimējot kādu matemātiskās fizikas problēmu
izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
Alga Algha - pilsētas nosaukuma rakstība padomju laikā
algināts Algīnskābes sāls
Atahons Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - augstākais dievs un pasaules radītājs
Manabozo Algonkinu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis, pasaules radītājs, triksters, dzimis kā mirstīgās sievietes un rietumu vēja dēls
Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam
Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris
Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam
Glūskaps Algonkinu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievišķas izcelsmes kultūrvaronis un krāpnieks
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
Mondamīns Algonkinu un odžibvu (Amerika, Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kukurūzas dievs
algoritmiskais drošums algoritma (programmas) spēja izpildīt savas funkcijas, ja izmainās tā (tās) darbības apstākļi (noteikumi)
algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
informacionālais drošums algoritma vai programmas spēja pareizi funkcionēt kļūdainu sākuma datu gadījumā
jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē
zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma
jaucējfunkcija Algoritms, kas pārveido dažāda garuma tekstu fiksēta garuma izvadē
nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija
aldzināt Algot
algāt Algot
lonēt Algot
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā
algādzēt Algot darbiniekus
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada muižas saimniecību
pārvaldnieks Algota amatpersona, kas pārzina, vada uzņēmumu, iestādi, arī īpašumu
bonne Algota bērnu audzinātāja ģimenē
slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā
apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
kalpone Algota laukstrādniece
saimniece Algota sieviete, kuras pienākums ir veikt, arī pārzināt mājsaimniecības darbus ģimenē
kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
avanturjēri Algoti kareivji
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos
algādzis Algotnis (2)
hetmans Algotņu karaspēka komandieris Polijā 15.-16. gs., visas armijas komandieris 16.-18. gs.
kondota Algotņu karaspēka nosaukums 14.-16. gs. Itālijā
kondotjers Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
kondotjērs Algotņu vienību vadonis 14.-16. gs. Itālijā
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības)
ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātfirmas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
aldzinieks Algots darbinieks
dienests Algots darbs (pie privātas personas)
kalps algots laukstrādnieks
klakeris Algots plaukšķinātājs (applaudētājs) sarīkojumos
algotnis Algots strādnieks
pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem
zuāvs Algotu strēlnieku karaspēka daļu kareivis sultānu Turcijas armijā
algas sistēmas algu aprēķina pēc dažādām metodēm, izšķirot divas galvenās sistēmas: pēc darba laika ilguma (laika alga) vai pēc darba iznākuma – akorda alga
aspargīnskābe Alifātiska, aizstājama aminoskābe, ir dzīvnieku un augu olbaltumos, piedalās pirimidīnbāžu veidošanā, urīnvielas sintēzē, pāraminēšanās reakcijās; aminodzintarskābe
heksāns alifātiskais ogļūdeņradis C~6~H~14~, ir vairāki izomēri
heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums
izooktāns alifātiskais ogļūdeņradis C~8~H~18~, viens no oktāna izomēriem, standartviela benzīna oktānskaitļa noteikšanai; tā oktānskaitli pieņem par 100
mannīts alifātiskais sešvērtīgais spirts HOCH~2~-(CHOH)~4~-CH~2~OH
aminospirti alifātiski savienojumi, kuru molekulās ir hidroksilgrupa OH un aminogrupa NH~2~, kā piem., alkaloīds efedrīns, hormons adrenalīns; galvenā nozīme etanolamīniem
acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos)
heksametilēndiamīns alifātisks amīns H~2~N-(CH~2~)~6~-NH~2~; lieto poliamīdu, poliurīnvielu un poliuretānu iegūšanai; ptomaīns pūstošā gaļā
alkadiēns Alifātisks ogļūdeņradis, kas satur divas dubultsaites
alligator Aligatori
alegators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks
alligators Aligators - krokodilu kārtas dzīvnieks
alligatoriidae Aligatoru dzimta
caiman Aligatoru dzimtas ģints, viena no 3 kaimanu ģintīm
Misisipi aligators aligatoru suga ("Aligator missisipiensis")
Ķīnas aligators aligatoru suga ("Aligator sinensis")
Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
alyogyne Aliogīnes
Hēgeļa aliogīne aliogīņu suga ("Alyogyne huegelii")
Stjuarta Alisspringsa, pilsēta Austrālijas vidienē, tās nosaukums līdz 1933. g.
kausainā alise ališu suga ("Alyssum calycinum")
tuksneša alise ališu suga ("Alyssum desertorum")
Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
mūru alise ališu suga ("Alyssum murale")
sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
kalorizācija Alitēšana - tērauda un čuguna izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar alumīniju, lai padarītu tos karstumizturīgus
diēnogļūdeņraži Alkadiēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar divām dubultsaitēm
alaklopēnija Alkāliju iztrūkums organismā; relativa acidoze, biežāk zīdaiņiem
kaustificēšana Alkāliju karbonātu pārvēršana attiecīgos alkālijos, ko panāk ar kaļķu pienu vai citādi
hinidīns Alkaloīdiem tuva organiska viela, kas palēnina sirdsdarbību un novērš aritmiju
kalikantīns Alkaloīds "Calycanthus" ģints augos ar strhnīnam līdzīgu darbību; ļoti indīgs
brucīns Alkaloīds ar strihnīnam līdzīgu, bet vājāku darbību
anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem
taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos
ibogaīns Alkaloīds Kongo auga "Tabernanthe iboga" saknēs; darbojas līdzīgi kofeīnam; pārdozēšana rada halucinācijas un paralīzes
bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu
harmalīns Alkaloīds savvaļas rūtas "Peganum harmala" saknēs un sēklās
cisampelīns Alkaloīds, iegūts no "Cissampelos pareira" saknes
javanīns Alkaloīds, iegūts no dažādu sugu cinhonu mizas
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea")
eritroidīns Alkaloīds, iegūts no koraļļkoku ģints ("Erythrina") sugām, bāze ar kurārei līdzīgu darbību
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas
berberīns Alkaloīds, kas atrodams daudzos augos, it ipaši bārbeles saknes mizā; lieto medicīnā, rūpniecībā to ražo sintētiski
violīns Alkaloīds, kas atrodas daudzos vijolīšu dzimtas augos
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli
jerbīns Alkaloīds, ko iegūst no "Ilex paraguayensis St. Hill."; tā iedarbība līdzīga kofeīnam
johimbīns Alkaloīds, ko iegūst no kāda Rietumāfrikā augoša rubiju dzimtas koka mizas; tam ir dzimumierosu stimulējošas, kā arī anestēziskas īpašības
apomorfins Alkaloids, ko iegūst no morfina, atšķeļot ūdens molekulu
kolhicīns Alkaloīds, ko iegūst no rudens vēlziedēm ("Colchicum autumnale") un izmanto medicīnā, ģenētikā, selekcijā; inde, kas kavē mitozi
homokapsaicīns Alkaloīds, ko iegūst no viengadīgās paprikas augļiem
salicilīns Alkaloīds, ko iegūst no vītoliem un kārkliem
nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
selagīns Alkaloīds, ko satur indīgais augs apdzira
homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga
pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga
ergotīns Alkaloīds, melno graudu galvenā iedarbīgā viela; medicīnā lieto asiņošanas (galvenokārt dzemdes asiņošanas) gadījumos
ergotamīns Alkaloīds, melno rudzu graudu galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
ezerīns Alkaloīds; antiholīnesterāze; atrodas indīgās fizostigmas sēklās; izmanto medicīnā, gk. glaukomas ārstēšanā
fagarīns Alkaloīdu grupa Argentīnas koka "Fagara coco" lapās; līdzīgi hinīnam ietekmē sirds ritmu
pentāns alkans C~5~H~12~, akmeņogļu destilācijas produkts; degvielu sastāvdaļa, šķīdinātājs; ir trīs izomēri
aizdzinīgs Alkans, kārīgs, nepierīdāms
tanha Alkas; galvenais ciešanu cēlonis, ko Buda analizē mācībā par četrām cildenajām patiesībām
Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā
badakāsība Alkatība; negausība; nesātība
kā kraukļi ap maitu alkatīgi
apklemsēt Alkatīgi aprīt, nosukāt
raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā
aizgauties Alkatīgi censties iegūt, saņemt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt)
lamsīt Alkatīgi ēst
mickāt Ālkatīgi ēst, rīt
saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu)
izkļaut Alkatīgi iztukšot, izēst
raust ogles ar cita rokām alkatīgi piesavināties cita darba augļus
apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst
alkatains Alkatīgs
karpis Alkatīgs cilvēks, mantrausis
gribelis Alkatīgs, kārīgs cilvēks
smails Alkatīgs, kārs
kārs Alkatīgs, mantkārīgs
badīgs Alkatīgs, mantkārīgs, skops
nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2)
olefīni Alkēni - nepiesātināti ogļūdeņraži, kas satur vienu divkāršo C=C saiti
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
enamīni Alkēnu atvasinājumi ar slāpekļa atomu pie dubultsaites oglekļa atoma
enoli Alkēnu savienojumi ar hidroksilgrupu pie dubultsaites oglekļa atoma
gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai
pentaftalsveķi Alkīdsveķi, kuru iegūšanai galvenās izejvielas ir ftalskābes anhidrīds un četrvērtīgs alifatiskais spirts pentaeritrīts; lieto laku un krāsu materiālu ražošanā
alkīdlaka Alkīdsveķu šķīdumis gaistošā organiskā šķīdinātājā
alkilēšana Alkilgrupu ievadīšana organiskos savienojumos
štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī
dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
autopilots Alkohola vai narkotisko vielu izraisīts smaga reibuma stāvoklis, kura laikā izdarīto darītājs pats vēlāk neatceras
ceļa kāja alkoholiska dzēriena glāze, ko tukšo pirms došanās ceļā
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer pirms došanās ceļā
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē
d-laičiks alkoholiskais dzēriens _D-light_
bols Alkoholiskais dzēriens, ko gatavo no atšķaidīta vīna ar konjaka vai ruma piedevu un augļiem; punšs (speciālā traukā)
todijs Alkoholiskais kokteilis (alkohols, cukurs, ūdens), kuru var dzert gan aukstu, gan arī karstu (angļu "toddy")
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana
riteņkrodzniecība alkoholisko dzērienu pārdošana ar piegādi
monopols alkoholisko dzērienu tirgotava (XX gs. 20. un 30. gados)
malibu Alkoholisks dzēriens (21%) uz Karību baltā ruma bāzes ar kokosriekstu garšu
velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
knikerbokers Alkoholisks dzēriens ar rumu un garšvielām
rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu
zāļu šņabis alkoholisks dzēriens, kas gatavots no ārstniecības augu izvilkuma degvīnā
araks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kokospalmu vai dateļpalmu sulas vai rīsa
groks Alkoholisks dzēriens, ko gatavo, piejaucot saldai, karstai tējai rumu, konjaku vai spirtu
šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
tekila Alkoholisks dzēriens, ko iegūst no raudzētas zilās agaves sulas
brendijs Alkoholisks dzēriens, ko iegūst, destilējot vīnu
vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas
alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
špukteris Alkoholisks dzēriens; glāzīte degvīna
skrūve Alkoholisks kokteilis: degvīns ar apelsīnu sulu
porteris Alkoholisks tumšs, rūgtens dzēriens, ko gatavo no grauzdēta iesala, apiņiem, cukura un rīsiem
punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām
brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana
Minesotas programma alkoholisma un citu atkarību ārstēšanas metode, kurā tiek izmantota atveseļošanas programma ar medicīnas, psiholoģijas un anonīmo alkoholiķu 12 pakāpju terapiju
tioalkoholi Alkoholu analogi, kuros skābeklis aizstāts ar sēru, sulfhidrāti
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
Alksnāju grāvis Alksnājgrāvis Mērsraga pagastā
alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta
Hot4U Alkstu pēc tevis (angļu "hot for you"; īsziņās)
tummaks Alkšņa miza, koka miza, no kuras gatavo turzas
kursiņš Alkšņa mizas turza ogu lasīšanai
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs
alšvanga Alkšņu grava
ruste Alkšņu mizās iegūta krāsa; alkšņu mizu krāsviela
alkšņruste Alkšņu mizās iegūts sarkanbrūns (auduma) krāsojums
sirdslapiņu alksnis alkšņu suga ("Alnus cordata"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku
Špēta alksnis alkšņu suga ("Alnus spaethti"), ko reizēm audzē kā dekoratīvu koku, kas rudenī krāsojas purpursarkans
Agelastica alni alkšņu zilais lapgrauzis
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā
tirpt Alkt, ilgoties
kaira Alku dzimtas ģints ("Uria"), pīles lieluma jūras putni ar smailu knābi, uz sauszemes uzturas tikai ligzdošanas laikā, 2 sugas
lielais alks alku dzimtas suga ("Alca torda"), aizsargājams jūras putns
mazais alks alku dzimtas suga ("Alle alle syn. Plotus alle")
Arktikas svilpējalks alku dzimtas suga ("Cepphus grille")
kalcinācija Alķīmijā pirmā gudrības akmens iegūšanas stadija
magisterijs Alķīmiķiem kādas vielas galvenā un cēlākā daļa pulvera veidā
indes zīme alķīmiķu dzīvsudraba simbols, kas agrāk lietots aptiekās uz indes traukiem
Allažu ezers Allažezers Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Allažu luterāņu baznīca Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca būvēta 1926.gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta un ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Allaschen Allažu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta teritorijā
Allasch Allažu muiža, kas atradās tagadējā Siguldas novada Allažu pagasta teritorijā
Allasch Allažu pagasta bijušais nosaukums
Allažskaja Allažu pagasta bijušais nosaukums krieviski
almanachs Almanahs - kabatas kalendārs vai kabatas grāmatiņa
Vernija Almati - pilsētas nosaukums 1885.-1921. g.
Alces alces alnis, šīs ģints suga
alohīrija Alohestēzijas forma, ko novēro tabesā; izdarot sāpīgu kairinājumu vienā rokā, sāpes sajūt otrā rokā
antropohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar cilvēku darbību
zoohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar dzīvniekiem
hidrohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar ūdeni
anemohori alohori augi, kuru sēklas vai augļi izplatās ar vēju
barbaloīns Aloīna darbīgā sastāvdaļa
aloīns Alojas darbīgo sastāvdaļu maisījums, dzeltens, kristālisks pulveris
Allendorf Alojas muiža, kas atradās tagadējā Limbažu novada Alojas pilsētas teritorijā
niksieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" iedzīvotāji
smildzieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji
pilieši Alojas novada Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Ungurpils" iedzīvotāji
blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji
gāršnieki Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Gāršas" iedzīvotāji
ozolieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
paeglieši Alojas novada Brīvzemnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paegļi" iedzīvotāji
dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji
karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji
rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji
rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji
maztālieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Maztāles" iedzīvotāji
Vecnikšas Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Nikšas" nosaukuma variants
stābeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
stābergieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
stākenbeģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
stākenberģieši Alojas pagasta apdzīvotās vietas "Stākenberģi", "Stākenbeģi", "Stāberģi" jeb "Stābeģi" iedzīvotāji
alojieši Alojas pilsētas un pagasta iedzīvotāji
Lova alokāzija alokāziju suga ("Alocasia lowii")
Sandera alokāzija alokāziju suga ("Alocasia sanderiana")
Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu
dialurskābe Aloksāna ketogrupas redukcijas produkts līdz otrējā spirta grupai
izoaloksazīns Aloksazīna izomērs; tā derivāti plaši izplatīti augos un dzīvnieku audos, piem., riboflavīns un dzeltenie fermenti
Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km
Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
aloģenēze Alomorfoze - evolūcijas virziens, kam raksturīgas nelielas organisma struktūras un funkciju pārmaiņas
Alonsoa ssutifolia alonsoju suga
lineārā alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa linearis")
dienvidu alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa meridionalis")
Varševiča alonsoja alonsoju suga ("Alonsoa warscewicsii")
alopatigs Alopātijai piederīgs
alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds
amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
Alosa alosa aloza, šīs ģints suga
alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums
Alpu jāņoga alpīnā jāņoga ("Ribes alpinum")
purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata")
traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti)
žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas
leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā)
Atragene alpina Alpu atragēne
Clematis alpina alpu atragēnes "Atragene alpina" nosaukuma sinonīms
Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms
luizija Alpu augs, ko audzē akmensdārzos
Potamogeton alpinus Alpu glīvene
Lychnis alpina Alpu guntiņa
vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs)
Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum")
mazā raganzālīte Alpu raganzālīte
Circaea alpina Alpu raganzālīte
raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds
bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Oranžā alstremērija alstremēriju suga ("Alstroemeria aurantiaca")
Allschwangen Alsunga
Alschwangensche Alsungas (senāk Alšvangas) pagasta bijušais nosaukums vāciski
Alšvangas dzirnavezers Alsungas dzirnavezers
alsundznieki Alsungas iedzīvotāji
Alschwangen Alsungas muiža, kas atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā
Stirnumuiža Alsungas novada apdzīvotās vietas "Bērzkalni" bijušais nosaukums
jaunmājnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
reģenieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Reģe" iedzīvotāji
tīreļnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji
anužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" ("Anužas") iedzīvotāji
balandnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Balande" iedzīvotāji
ciekaužnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ciekauži" iedzīvotāji
grāvernieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" iedzīvotāji
stirnmuižnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Stirnumuiža" iedzīvotāji
ziedlejnieki Alsungas pagasta apdzīvotās vietas "Ziedlejas" iedzīvotāji
Aliswangis Alsungas pagasta bijušais nosaukums, kas minēts 1230. g. pāvesta legāta līgumā ar kuršiem
Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā
Alsup Alsupes muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Tirzas pagasta teritorijā
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā
Aļšvangenskaja Alšvangas (tagad Alsungas) pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe
Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m
Sibiraea altaiensis Altaja sibirejas "Sibiraea laevigata" nosaukuma sinonīms
Abakanas grēda Altaja un Rietumsajānu robežgrēda ("Abakanskij hrebet"), garums - \~300 km, augstums - līdz 1984 m, virs 1700 m vjl. kalnu tundra, nogāzēs taiga
tjurku valodas altajiešu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, turku, tatāru, turkmēņu, azerbaidžāņu, uzbeku, jakutu, kazahu, kirgīzu valodas
oiroti Altajiešu tautas nosaukums 1922.-1948. g.
kirgīzu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
čuvašu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
jakutu valoda altajiešu val. saimes tjurku val. gr. valoda; rakstības pamatā kr. alfabēts
mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā
burjatu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kalmiku valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
baškīru valoda altajiešu valodu saimes tjurku val. grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
čulimu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas austrumu atzara uiguru-oguzu grupas valoda
uiguru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lieto arābu rakstu, daļa krievu (bijušās PSRS teritorijā)
uzbeku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1939. g. krievu alfabēts, no 1990. g. - gan krievu gan latīņu, no 2005. g. - latīņu
turkmēņu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, lietots arābu raksts, no 1940. g. rakstības pamatā bija krievu alfabēts, no 1996. g. - latīņu
hakasu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
altajiešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karačaju-balkāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
karakalpaku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kumiku valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
nogaju valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
kazahu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
šoru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
tuviešu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
gagauzu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā krievu alfabēts
karaīmu valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu un krievu alfabēts
tatāru valoda altajiešu valodu saimes tjurku valodu grupas valoda; rakstības pamatā līdz 1927. g. arābu raksts, vēlāk - modificēts krievu alfabēts
evenku valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā kr. alfabēts
nanaju valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
evenu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
udehu valoda altajiešu valodu saimes tungusu-mandžūru valodu grupas viena no ziemeļu apakšgrupas valodām
tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
mongoļu valodas altajiešu vaodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder mongoļu, burjatu, kalmiku valoda u. c. valodas
retabls Altāra dekoratīvā paaugstinātā daļa
menza Altāra galds vai tā virsma
mappa Altāra sega katoļu baznīcā
ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi
Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.)
althaea Altejas - malvu dzimtas lakstaugu ģints
ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai
rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota
crossover Alternatīvās rokmūzikas paveids - dažādu atšķirīgu muzicēšanas stilu apvienojums
iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs
avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums
andragoģija alternatīvs pedagoģijas virziens, kas orientēts uz pieaugušo izglītību (kā sinonīms tiek lietots arī jēdziens “pieaugušo pedagoģija”)
impulssignālu altimetrs altimetrs, kas, izstarojot impulsveida signālus, mēra laika intervālu no elektromagnētisko viļņu impulsa noraidīšanas līdz no Zemes virsmas atstaroto impulsu uztveršanai
barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma
Altowit Altovītes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagasta teritorijā
viola Alts (mūsdienu stīgu instruments)
OT Alttuberkulīns (angļu "old tuberculine")
žeirāt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim
žeirēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim
žīrēt Alu gatavojot laist misu cauri žeirim
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
aluzinis alu pētnieks jeb speleologs
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
Schistostega penata alu spulgsūna
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
Alyst Alūksnes nosaukums 8. gs. Pleskavas hronikās
alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē
kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums
nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē
Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
annenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" iedzīvotāji
atenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji
atieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji
Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē
Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums
vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji
Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē
Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē
Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji
veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji
vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji
ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji
Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums
jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji
Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants
Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants
jaunalūksnieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunalūksne" iedzīvotāji
kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē
Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants
Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants
Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē
vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē
jaunannenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunanna" iedzīvotāji
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē
meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē
svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē
apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji
Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums
apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē
jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants
kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji
kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski
adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji
kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji
kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji
liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji
liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji
saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē
malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums
alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji
ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē
ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji
igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji
Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē
Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski
degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums
mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji
volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji
tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji
zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji
čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums
kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji
kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji
kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji
ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji
naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji
pededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums
Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji
veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē
Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē
Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē
māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji
ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji
Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju
reflektors alumīnija folija vai apsudrabota virsma saules gaismas virzīšanai uz filmējamo objektu ārskatu uzņemšanas laikā
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas
alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
boksīts Alumīnija rūda, kas radusies bazaltu un gneisu sairšanas procesā
duralijs Alumīnija sakausējums ar 4% vara un 0,5% mangāna
lautals alumīnija sakausējums ar 4% vara un 2% silīcija, var metināt un ir izturīgs pret koroziju; izmanto lidmašīnu un automobiļu būvē
partinijs Alumīnija sakausējums ar alvu, varu un magniju
magnalijs Alumīnija sakausējums ar magniju (1-13%) u. c. elementiem; labi metināms, liela korozijizturība un plastiskums
tialīts alumīnija titanāts Al~2~TiO~5~; lieto oderējumam motoru būvē; galvenā īpašība - karsēts līdz 700 °C, neizplešas
dūralumīnijs Alumīnija un vara sakausējums ar nelielu mangāna, magnija, silīcija un dzelzs saturu
sklerons Alumīnija, cinka, vara, mangāna, litija, silīcija un dzelzs sakausējums
cietais porcelāns alumosilikātu materiāls, kurā ir 50% kaolīna, 25% laukšpata un 25% kvarca; glazētu izstrādājumu maksimāla apdedzināšanas temperatūra ir 1380–1460 °C
māla minerāli alumosilikātu minerālu grupa ar ļoti sīkiem daļiņu izmēriem, piemīt plastiskas īpašības, sorbcijas un jonu apmaiņas spēja; izplatītākie minerāli ir kaolinīts, ilīts, smektīti
alumīntermija Alumotermija - metālu iegūšana, to oksīdus reducējot ar alumīnija pulveri
elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds
Nunusaku alunu un vemalu (Austrumindonēzija) mitoloģijā - pasaules koks, svētais koks, kas stāv kalna galā pie trīs upju iztekas Seramas salas rietumu pusē, no tā radušies visi aluni un vemali, tajā mīt pirmsenču dvēseles
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
aldarība Alus gatavošana
karstraugs Alus ieraugs, kas iegūts, ieliekot raugu karstā misā
klapa Alus kanna, kroga kanna, kanna ar vāku
paķimene Alus nogulsnes (no rauga)
drāka Alus paliekas, ieskaitot raugu mucas apakšā
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā
Giness Alus ražošanas firma Īrijā, kas izdod Ginesa pasaules rekordu grāmatu
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
aizblunkšķēties Alus rūgšanas laikā izdot zināmas skaņas
sāmāt Alus rūgšanas procesa fāze, kad tas puto un čaukst
žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis
APA alus veids - [ipai]{s:2055} līdzīgs [eila]{s:2056} paveids ar īpaši izteiktu apiņu garšu, bet mazāku alkohola grādu daudzumu
saisons alus veids - gaišs, sauss, krietni gāzēts [eila]{s:2057} veids, kas radies Francijā un bijis paredzēts laukstrādniekiem
pilzeners alus veids - relatīvi viegls, nedaudz vairāk apiņots [lāgera]{s:2058} paveids; Pilzenes alus
ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
eils alus veids, kam fermentācija veikta relatīvi augstā temperatūrā (16-26°C) un tā notiek tilpnes augšdaļā
stauts alus veids, ko gatavo ar grauzdētu iesalu, tumšs, ar karameļu garšu; tas var būt gan [eila]{s:2078}, gan [lāgera]{s:2079} veida alus, bet eila veidā gatavo biežāk
mīksts alus alus, kas izraisa vieglas, patīkamas garšas sajūtas
merisa Alus, ko Austrumāfrikā gatavo no durras
baltais (bālais) alus alus, ko gatavo ar kviešu iesalu (pārējos alus veidus gatavo ar miežu iesalu); kviešu alus
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma
tāpins Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma
uzdziras Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma
tapīņas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas
tāpiņš Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma; patekas
guļdeitais alus, siers, degvīns, ar ko cienā kāzu viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
guldītais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
gulētais Alus, siers, degvīns, ar ko cienā viesus pēc jaunā pāra uzmodināšanas
Indas-Gangas līdzenums aluviāla zemiene no Arābijas jūras līdz Bengālijas līcim, starp Himelajiem (ziemeļos) un Dekānas plakankalni (dienvidos), Pakistānā, Indijas ziemeļu daļā un Bangladešā, garums - \~3000 km, platums - 250-300 km, augstums - līdz 270 m
palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi
Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
upju nogulumi alūvijs, upju straumju sanesti nogulumi
pelēkā alva alva temperatūrā zem 13,2 Celsija grādiem pakāpeniski maina krāsu un pie -30 grādiem sairst pelēkā pulverī
trauslā alva alva temperatūrā, kas augstāka par 161 Celsija grādu
baltā alva alva temperatūru intervālā no 13,2 līdz 161 Celsija grādam, kad tā ir sudrabaini balts, mīksts metāls
lapiņzelts Alvas sulfīds - zeltaini dzeltena ūdenī nešķīstoša, kristāliska viela ko izmanto krāsu sastāvā imitējot apzeltījumu poligrāfijā, glezniecībā, arī ģipša un koka priekšmetu apzeltīšanai
kalcīna Alvas un svina sakausējums, ko apdedzina, līdz tas kļūst pelniem līdzīgs; lieto glazūras izgatavošanai
cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama
kokveida alveja alveju suga ("Aloe arborescens")
sīksvītrainā alveja alveju suga ("Aloe striatula")
īstā alveja alveju suga ("Aloe vera")
alveolektomija Alveolārā izauguma nogriešana
Alverka Alverka du Ribatežu - pilsēta Portugālē ("Alverca do Ribatejo"), Lisabonas apgabalā, 31100 iedzīvotāju (2011. g.)
azulēchi Alvētas glūdas plātnes, ko Spānijas mauri 13. gs. sāka lietot klonu un sienu izgreznošanai
Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
noalvot Alvot un pabeigt alvot
tirkosi Alžīras strēlnieki franču armijā, tie sastādās pa pusei no iedzimtiem, pa pusei no frančiem; augstākā priekšniecība sastāv tikai no frančiem
sultānī Alžīras, Tripoles un Tunisas 18.-19. gs. zelta monēta
zuāvs Alžīriešu strēlnieks karaspēka daļās, kuras Francijas armijā gk. komplektēja no Alžīrijas iedzīvotājiem
Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
Pūšļu svētki Aļaskas inuītu ziemas svinības, kurā gada laikā noķerto jūras dzīvnieku pūšļi tiek vilkti caur ledū izcirstiem āliņģiem, lai dzīvnieku dvēseles atdotu garu pasaulei un tiktu vēlreiz sūtītas uz šo pasauli kā medījums
Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes
jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
syncephalastraceae Aļģsēņu grupa, ko dažkārt izdala no piptocefalu dzimtas
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām
lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
aplanes Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints
archilegnia Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases saprolegniju dzimtas ģints, kas 20. gs. beigās nodalīta no saprolegniju ģints
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
aphanomyces Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints
ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
ancylistes Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases kukaiņpelējumu dzimtas ģints
actinomucor Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mucoru dzimtas ģints
absidia Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases mukoru dzimta
pilobolaceae Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimta
pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
piptocephalis Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases piptocefalu dzimta ģints
endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta
saprolegniju sēnes aļģsēņu oomicēšu klases ūdenssēnes - gan saprofīti, gan parazīti uz ūdensdzīvniekiem (bezmugurkaulniekiem, zivīm, to ikriem) un zemākajiem augiem (aļģēm)
algologs Aļģu pētnieks, speciālists algoloģijā 1 jeb aļģu pētniecībā
anterīdijs Aļģu, sēņu, sūnaugu un paparžaugu vīrišķais dzimumorgāns
platradzis Aļņa bullis ar lāpstveida ragiem
briedule Aļņa krāsas govs
dūrējs Aļņa, brieža vai stirnas vīriešu kārtas īpatnis ar ragiem, kuriem nav žuburu
skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium")
apaļradzis Aļņu bullis, kam ragi nav lāpstveida
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta
Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā
baltais amarants amarantu suga ("Amaranthus albus")
balandu amarants amarantu suga ("Amaranthus blitoides")
astainais amarants amarantu suga ("Amaranthus caudatus")
asinssarkanais amarants amarantu suga ("Amaranthus cruentus")
zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus")
liektais amarants amarantu suga ("Amaranthus retroflexus")
dzeloņainais amarants amarantu suga ("Amaranthus spinosus")
peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
eihāre Amariļļu dzimtas ģints ("Eucharis"), dekoratīvi, krāšņi augi, kas piemēroti audzēšanai apsildāmā dobē siltumnīcā
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
iksiolirioni Amariļļu dzimtas ģints ("Ixiolirion"), dekoratīvi sīpolaugi
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās
tuberoze Amariļļu dzimtas ģints ("Polianthes"), krāšņumaugs ar ļoti smaržīgiem ziediem
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
tulbāgija Amariļļu dzimtas ģints ("Tulbaghia)
valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi
zefirante Amariļļu dzimtas ģints ("Zephyranthes"), daudzgadīgs augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem
dzeltenā narcise amariļļu dzimtas sīpolaugs, ziednesis bez lapām, ziedi dzelteni ar trompetveidīgu vainadziņu; audzē kā krāšņumaugu
Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
amata puisis amata meistara māceklis, kas 2-6 gadus apguva amatu, lai kļūtu par zelli
darbaudzināšana Amata prasmju ilgstoša apmācība darba vietā
šrāgs Amata rullis; šrāga
amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju
aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis
kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka
Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā
Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km
Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km
Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe
Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km
Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa
Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km
Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā
Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata
Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte
Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
drabesieši Amatas novada Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Drabeši" iedzīvotāji
araišnieki Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Āraiši" iedzīvotāji
billēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Bille" iedzīvotāji
rācēnieši Amatas novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" iedzīvotāji
krīgalieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Krīgaļi" iedzīvotāji
ķēcēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Ķēči" iedzīvotāji
laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji
merķelieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Merķeļi" iedzīvotāji
briedēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Briežumuiža" iedzīvotāji
ezēnieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ežu muiža" iedzīvotāji
pērkonieši Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Pērkoņi" iedzīvotāji
sērmūksēni Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sērmūkši" iedzīvotāji
Skujenes muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas "Skujene" bijušais nosaukums
Kosas muiža Amatas novada Skujenes pagasta apdzīvotās vietas “Ģērķēni” bijušais nosaukums
Schloss-Schujen Amatas novada Skujenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
bērzļaudieši Amatas novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzs" (senāk – "Bērzmuiža") iedzīvotāji
Neuhof Amatas novada Zaubes pagasta bijušais nosaukums
ģiksēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji
ģiksieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Ģikši" iedzīvotāji
leimanieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
rencēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Rencēni" iedzīvotāji
Tālie Sīļi Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukuma variants
spārēnieši Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" iedzīvotāji
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
Rencēnu skola Amatas pagasta apdzīvotās vietas “Amatas skola” nosaukuma variants
akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
APS amatieru fotofilmas formāta standarts ar kadra izmēru 16,7x30,2 mm un tā apstrādes sistēma automatizētai fotoattēlu izgatavošanai; ieviests 1996. g., izstrādāja firma "Advanced Photo System"
mājamatniecība Amatniecība sākotnējā stadijā, kad patērētāja saimniecībā izgatavoja tai nepieciešamos amatnieku ražojumus
ergastērijs Amatniecības darbnīca Senajā Grieķijā, Romas austrumu provincēs, vēlāk - Bizantijā; izmantoja vergu darbu
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
skārdniecība Amatniecības nozare, kas pagatavo, izlabo skārda izstrādājumus un jumj skārda jumtus
namdarība Amatniecības nozare, kas pārzina koka ēku celšanas un ēku koka daļu izgatavošanas darbus
stīpniecība Amatniecības nozare, kas pārzina mucu un stīpu pagatavošanu
riepniecība Amatniecības vai rūpniecības nozare, kas izgatavoja sienamos pavedienus, auklas, valgus, virves, riepes u. c.
mucniecība Amatniecības, arī rūpniecības nozare - mucu, arī citu koka trauku izgatavošana
papeterija Amatnieciska papes un papīra izstrādājumu pagatavošana
amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība
būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists
ķepis Amatnieks (īpaši mūrnieks), kura darba rezultāts ir neglīts
taisītājs Amatnieks, kas (ko) gatavo, darina
galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes
kocnieks Amatnieks, kas gatavo koka traukus
traukmeisters Amatnieks, kas gatavo koka traukus
banderis Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks
banders Amatnieks, kas gatavo koka traukus; mucinieks
skritulnieks Amatnieks, kas gatavo ratu riteņus
ratenieks Amatnieks, kas gatavo ratus, riteņus
štellmakars Amatnieks, kas gatavo ratus; ratnieks
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus
ratiņdreimanis Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus
ratīnmeistars Amatnieks, kas gatavo vērpjamos ratiņus
zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus
kuģa namdaris amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas
kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus)
tūbnieks Amatnieks, kas izgatavo filca izstrādājumus
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos
mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus
ragavnieks Amatnieks, kas izgatavo ragavas
sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1)
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces
širenieks Amatnieks, kas izgatavo širas (zirga aizjūga piederumu)
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus
riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves; virvju vijējs
gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu
krustārijs Amatnieks, kas nodarbojas ar izcilu attēlu izgriešanu
maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs
piegriezējs Amatnieks, kas piegriež 2 (1)
sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
koka amatnieks amatnieks, kas strādā ar koku, gatavo koka priekšmetus
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu
traucinieks Amatnieks, trauku izgatavotājs
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); amats, cunfte
amats Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (feodālajā Rīgā); cunfte, brālība
Vairogmiests Amatnieku un zvejnieku apmetnes nosaukums, kas 16. gadsimtā bija izveidojusies tagadējā Bauskas pilsētas vietā Mēmeles un Mūsas sanesumu izveidotā pussalā; vienlaicīgi jau tad tika lietots arī Bauskas vārds
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
mantzinis Amatpersona (dažās zemēs), kas glabā un pārzina valsts kasi
staļļmeistars Amatpersona (galmā, muižā, pilsētā), kuras pārziņā bija stallis ar zirgiem un zirgu puiši
mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
virsnieks Amatpersona bruņotajos spēkos (arī, piemēram, policijā), kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus
asesors Amatpersona dažāda ranga tiesu vai citās valsts iestādēs
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls
kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam; persona, kam ir šāds tituls
kamerārijs Amatpersona Francijā 10.-11. gs., kura vadīja kamerālīpašumu pārvaldi; vēlāk šis amats kļuva par goda amatu
pagastturis Amatpersona Krievijā 11.-16. gs., kas lielkņaza vai dalienas kņaza vārdā pārvaldīja pagastu, kārtoja administratīvās un tiesu lietas; algu nesaņēma, bet dzīvoja uz pagasta rēķina
kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus
izmeklētājs amatpersona pirmstiesas izmeklēšanas iestādē, kura ir tiesīga pieņemt procesuālus lēmumus un veikt procesuālas darbības un kuras pienākums ir likumā noteiktā kārtībā izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu šai iestādei piekritīgās krimināllietās
instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās
referendārijs Amatpersona Žečpospolitas karaļa galmā 16.-18. gs., kurš uzklausīja privātpersonu sūdzības un nodeva tās kancelejā tālākai paziņošanai karalim
pārvaldnieks Amatpersona, kam ir augstākā administratīvā vara (kādā valsts teritorijā)
komandants Amatpersona, kas (piemēram, dzelzceļa stacijā, ostā) uzrauga militāro transportu
inspicients Amatpersona, kas gādā par to, lai pakļautās iestādes vai personas izpildītu attiecīgos pienākumus
instance amatpersona, kas ir pastāvīgs posms uzņēmuma pārvaldes procesā, dokumentu apgrozībā
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
arbitrs Amatpersona, kas izšķir saimnieciskus strīdus starp uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm
bizūkurs Amatpersona, kas ko pārmeklē, kontrolē; uzraugs
cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju
gobnieks Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
gobzinis Amatpersona, kas pārzināja gobu nodevas
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piemēram, valsts iestādi, organizāciju, biedrību)
apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
amatļaunprātība Amatpersonas izdarīts noziedzīgs nodarījums, kas paveikts ļaunprātīgā nolūkā
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana
uzture Amatpersonu uzturēšana uz vietējo iedzīvotāju rēķina Senkrievijā un Maskavas valstī līdz 16. gs.
silta vieta amats vai darbavieta ar labu atalgojumu, bet minimālām prasībām, kur var ērti, bezrūpīgi justies
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā
blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku
nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru
Ene Amazones garākās iztekupes Apurimakas upes paralēls nosaukums tās lejtecē
Para Amazones grīvas dienvidu atteka Brazīlijā, garums - \~200 km, platums - 10 km, lielākais dziļums - 40 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 3,5 m, ietek Maražas līcī
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
Jurva Amazones pietekas Žurua nosaukums augštecē, Peru
Cephalopterus ornatus Amazones saulsargputns
īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
Amazonija Amazones zemiene, atrodas Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Amazones līdzenums Amazonija - zemiene Dienvidamerikā (Brazīlijā, Peru, Kolumbijā, Ekvadorā, Bolīvijā) Amazones baseinā, visplašākā zemiene pasaulē, platība - >5 miljoni kvadrātkilometru, austrumu-rietumu virzienā stiepjas 3200 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā 500-1600 km, izveidojusies Dienvidamerikas platformas ieliekumā, ko aizpildījuši paleozoja nogulumi
Ombu muiža Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ambeļi" bijušais nosaukums
Nadviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums
Nadvyški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Augškalne" bijušais nosaukums latgaliski
Berezovka Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Bērzene" nosaukuma variants
Daņiļeviči Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Daniļeviči" nosaukuma variants
Dzirvaniškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukuma variants
Dzirvaniškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Dzirvaņišķi" nosaukums latgaliski
Garšani Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Garšāni" nosaukuma variants
Gņilaruča Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
Gņiloj Ručej Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Gļinaruča" bijušais nosaukums
Greiži Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Graiži" nosaukuma variants
greizieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Greiži" iedzīvotāji
Zaporkas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums
Zaporkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ivanovka" otrs nosaukums latgaliski
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski
škaparieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" iedzīvotāji
Kolna Škapari Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Škapari" nosaukums latgaliski
Kaļķis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļkes" nosaukums latgaliski
Kaļkes Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
Kaļkis Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķes" nosaukuma variants
Karališki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukuma variants
Karališkys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Karališkas" nosaukums latgaliski
Kloveni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kloveņi" nosaukums latgaliski
Kondaunīki Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kondavnīki" nosaukuma variants
Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski
Mīžasāta Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mīžusāta" nosaukuma variants
Skrebeli Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skrebeļi" nosaukuma variants
Skromuoni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Skromoni" nosaukums latgaliski
Svieteņi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukuma variants
Svieteni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Svēteņi" nosaukums latgaliski
Skeiviškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
Šķiviški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukuma variants
Škeiviškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Škīviški" nosaukums latgaliski
Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants
Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski
Ubadziškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
Zabornaja Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zaborjes Ubadziņš" nosaukuma variants
Mozī Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Kuseņi” nosaukums latgaliski
Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski
Rogačevka Ambeļu un Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Rogačovka" nosaukuma variants
Annenburg Amberģes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Ezeres pagasta teritorijā
tīģerambistoma Ambistomu dzimtas ģints ("Amblystoma tigrina")
ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
antiamboceptors Amboceptora antiviela; darbojas uz tā komplementofilo grupu
biceptors Amboceptors ar divām komplementofilām grupām
alori Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
aruāņi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
kaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
makasaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mambaji Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
mari Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
rotieši Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
serami Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
tokodi Ambontimuriešu grupai piederīga cilts, dzīvo Moluku salu dienvidos un Mazo Zundu salu austrumos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas
Ambracken Ambrakas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Ārlavas pagasta teritorijā
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
Amerikas ambraskoks ambraskoku suga ("Liquidambar styracifula")
vērmeļlapu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia artemisiifolia")
kailvārpu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia psilostachhya")
trīsdaivu ambrozija ambroziju suga ("Ambrosia trifida")
ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju
doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās
OPD Ambulatoriskā nodaļa; poliklīnika; ambulance (angļu "outpatient department")
Dzaknaka Amdo - apdzīvota vieta Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā, tās nosaukums tibetiešu valodā (_Pagnag_)
ameboīds Amēbai līdzīgs
entamēba Amēbu ģints, kuras sugas parazitē cilvēkā
amebioma Amēbu izraisīta granuloma zarnu trakta sienā amebiāzē
dūņu amēba amēbu suga ("Amoeba limax")
proteja amēba amēbu suga ("Amoeba proteus"), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām
starainā amēba amēbu suga ("Amoeba radiosa")
smaganu amēba amēbu suga ("Entamoeba gingivalis"), kas konstatēta cilvēku mutes dobumā un uz smaganām
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
āmens Āmen; beigas
atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē)
Inc. Amerikāņu apzīmējums akciju sabiedrībai (angļu "incorporated")
longtonna Amerikāņu apzīmējums angļu tonnai, kas satur 20 "Hunderweight" pa 112 mārciņām katrā, jeb 1016 kg
TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
betmens Amerikāņu komiksu detektīvseriāls; sikspārnis (sikspārņa maskā tērpies izveicīgs cilvēks), kurš aizstāv tos, kam tiek darīts pāri, radījis Bobs Keins (attēls) un Bils Fingers (teksts) 1939. g.
kolts Amerikāņu parauga revolveris
tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados
AIDA Amerikāņu reklāmas formula - uzmanība, interese, vēlēšanās, aktivizēšana (angļu "attention, interest, desire, activation")
Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa Teritorija — nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi (angļu val. "Territory of America Samoa"), platība — 195 kvadrātkilometri, 66430 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Fanatono, administratīvais iedalījums — 3 distrikti un 2 neorganizēti atoli
Amerikāņu Samoa Teritorija Amerikāņu Samoa, nepievienota teritorija (angļu val. "Territory of American Samoa")
zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums
baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums
korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu
SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās
Agave americana Amerikas agave
amerikānisms Amerikas angļu valodas leksiska vai gramatiska īpatnība, kādas nav Lielbritānijas angļu valodā; reti - vārds vai teiciens, kas angļu valodā aizgūts no Amerikas spāņu vai portugāļu valodas
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās
Grossularia hirtella Amerikas ērkšķoga
AFI Amerikas Filmu institūts (angļu "American Film Institute")
cathartidae Amerikas grifu dzimta
AHL Amerikas hokeja līga
nēģeri Amerikas iedzīvotāji, kas cēlušies no šiem Āfrikas pamatiedzīvotājiem, kuri tika ievesti Amerikā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam; Amerikas nēģeri
ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
kods ASCII Amerikas informācijas apmaiņas standartkods (angļu "American Standard Code for Information Interchange")
AFIPS Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija (angļu "American Federation of Information Processing Societies, Inc.")
Ribes americanum Amerikas jāņoga
Auriparus flaviceps Amerikas jeb zeltgalvas somzīlīte
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
Zelta avene Amerikas Kinoakadēmijas balva par lielākajām gada kinoneveiksmēm
liriodendrs Amerikas koks magnoliju dzimtā, līdz 65 m augstumā un 4 m caurmērā
prēriju rati Amerikas kolonistu ceļošanas furgons
enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā"
kaskarīns Amerikas krūkļa darbīgā viela; glikozīds
Larix laricina Amerikas lapegle
Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
grafikas kodola sistēma Amerikas Nacionālā standartu institūta un Starptautiskās standartizācijas organizācijas rekomendēts datorgrafikas standarts, kas nodrošina programmētājus ar standartizētām grafisko attēlu aprakstīšanas, apstrādāšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas metodēm
ANSI Amerikas Nacionālais standartu institūts (angļu "American National Standarts institute")
spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku
Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
WTA Amerikas profesionālā sieviešu tenisa asociācija (angļu "Women's Tennis Association")
Gymnocladus dioicus Amerikas ragukoks
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs
prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji
USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods
Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā
Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu
Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu
buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā
čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes
gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne
grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
AVO Amerikas valstu organizācija
tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām
Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
glucīns Amidotriazīnsulfoskābes natrija sāls, nekaitīga saldumviela, 100 reiz saldāka par cukuru
monoamīds Amīds, kas satur vienu amīdgrupu
aminogrupa amīniem raksturīga funkcionāla grupa; pirmējā aminogrupa -NH~2~, otrējā aminogrupa =NH, trešējā aminogrupa ≡N
glukozamīns Aminocukurs, d-glukozes aminoderivāts
fruktozamīns Aminocukurs, kas rodas, reducējot glukozamīna osazonu
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
dezaminēšana Aminogrupas (NH2) atšķelšana no kāda ķīmiska savienojuma
transaminēšana Aminogrupas pārnešana no viena savienojuma uz otru
aminēšana Aminogrupas tieša ievadīšana organiskos savienojumos ūdeņraža, halogēnu vai citu atomu vietā
dezaminācija Aminogrupu atšķelšana no aminoskābēm
karbamīnskābe Amīnoogļskābe, brīvā veidā nav pazīstama; dažiem tās atvasinājumiem ir praktiska nozīme
ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos
triptamīns Amīns, kas rodas atšķeļot no triptofāna karboksilagrupu COOH
monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns
amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
ammi Ammijas - divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints
lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi
ammodenia Ammodenia peploides - neļķu dzimtas honkēniju ģints vienīgās sugas "Honckenya peploides" nosaukuma sinonīms
ammofoska Ammofosa veids, kas satur visas trīs galvenās augu barības vielas
lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
perisphinctes Ammonītu 2 "Stephanoceratidae" dzimtas ģints, čaula ar iežmaugiem, ieejas caurums ar garām sānu ausīm, 300 sugas juras un krīta formācijās, sevišķi dogerā un malmā
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā
Amnesty Amnesty International - starptautiska organizācija cilvēktiesību aizsardzībai, dibināta 1961. gadā Londonā
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
amniota Amnioti - augstākie mugurkaulnieki
Amnokana Amnokgana - Ķīnas un Ziemeļkorejas robežupes nosaukums korejiešu valodā
Amnokana Amnokgana - Ziemeļkorejas kalnu rietumu daļa
Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
baltais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus albus")
augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva
zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva
ārstniecības amoliņš amoliņu suga ("Melilotus officinalis")
Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva
briežraga sāls amonija hidrogēnkarbonāts, kas ir pārtikas piedeva, mīklas irdinātājs (piemēram, piparkūku cepšanā)
amonolīze Amonjaka radīta ķīmisko saišu šķelšanās, kurā izveidojas gk. karbonskābju amīdi, amīni
ammonjaks Amonjaks - slāpekļa un ūdeņraža savienojums, gāze ar asu smaku
amoniēmija Amonjaks vai tā savienojumi asinīs; simptomi: pazemināta temperatūra, vājš pulss, gremošanas traucējumi, koma
duļķains Amorāls, pagrimts (piemēram, par uzskatiem, dzīves veidu)
mannitāns Amorfa vai kristāliska viela, ko iegūst, daļēji dehidrējot mannītu ar sērskābi
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
digitālīns Amorfs glikozīds, spēcīga sirds inde, ko iegūst no sarkanās uzpirkstītes
masiko Amorfs, sarkans svina glets (svina oksīds); no tā gatavo dzeltenu krāsu, svina baltumu, glazūru, tepi u. tml.
pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
ampērvijumi ampērs (2) - magnetodzinējspēka mērvienība
ampērvijumi ampērs (3) - magnētisko potenciālu starpības mērvienība
sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci
amplitūdas detektēšana amplitūdas modulētā signāla detektēšana
krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā
amplitūdas un fāzes detektēšana amplitūdas un fāzes modulētā signāla detektēšana
loksotomija Amputācija ar slīpu griezienu
Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā
Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga
Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
Ligustrum amurense Amūras ligustrs
Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
Augšamūra Amūras upes augšteces posms līdz Blagoveščenskai, garums - \~900 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Lejasamūra Amūras upes lejteces posms Krievijā, Habarovskas novadā, no Habarovskas pilsētas līdz grīvai, garums - \~920 km
Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
Amūras-Zejas Amūras-Zejas plato - plato starp Amūru un Zeju, Krievijā, Amūras apgabalā, augstums līdz 904 m
sfirektomija Āmuriņa izgriešana
maleotomija Āmuriņa pārgriešana dzirdes kauliņu ankilozes gadījumā
zubila Āmuriņš ar asu galu metāla ciršanai; cirtnis
dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs
pinne Āmurs (tā galvas šaurākā daļa), ar ko kapina izkapti
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
Amuru ezers Āmuru ezers Zaubes pagastā
pārkristītāji Anabaptisti - sekta, kas neatzīst bērnu kristību, bet kristī tikai pieaugušas apzinīgas personas un mēdz kristīt no jauna uzņemot draudzē tos, kas jau kristīti bērnībā
ausbunds anabaptistu garīgu dziesmu krājums, kas sastādīts 1571. g., bet sastopams vairs tikai 1583. g. izdevumā
mennonieši Anabaptistu mērenā virziena piekritēji, prasa pilnīgu baznīcas šķiršanu no valsts un atzīst par vienīgiem kristiešu ieročiem Dieva vārdus un mīlestību; kristī ne jaunākus par 14 gadiem; mācība un parašas ir tuvāk reformātu baznīcai nekā luterismam; menonīti
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
anabaena Anabēnas - zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints
anabionti Anabiotiski augi, kas vairākas reizes zied un nes augļus
metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu
acidoaminococcus Anaerobu gramnegatīvu koku baktēriju ģints
izoanafilakse Anafilakse, kas izraisīta ar tās pašas sugas seruma ievadīšanu, piem., ja cilvēkam ievada cilvēka serumu
aktīvā anafilakse anafilakse, kas rodas, ievadot antigēnu
reversā pasīvā anafilakse anafilakse, ko izraisa, vispirms ievadot antigēnu, pēc tam specifisko antivielu; rodas šoks
anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi)
sirdszālīte Anagallis
anagrama Anagramma
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā
parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku
sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa
proktotomija Anālās vai rektālās striktūras pārgriešana
analgētiskās vielas analgētiskie līdzekļi
pretsāpju līdzekļi analgētiskie līdzekļi - medicīnā izmantojamās vielas sāpju mazināšanai
analgētisks analgētiskie līdzekļi - pretsāpju līdzekļi, vielas, kas, iedarbojoties uz smadzeņu sāpju centriem, samazina sāpes
analgētiķis Analgētisks (pretsāpju) līdzeklis
fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.)
metamizols Analgīns - nenarkotisks pretsāpju līdzeklis
transcendenta funkcija analītiska funkcija, kas nav algebriska (piemēram, eksponentfunkcija, logaritmiskā funkcija, trigonometriskās funkcijas)
multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
rotācija Analītiska vai grafiska faktoru matricas pārvietošana; secīga lomu maiņa
fluorometrija Analītiska vielas identificēšana un tās daudzuma noteikšana, izmantojot ultravioletās gaismas avotu un mērot raksturīgo vielas izstaroto fluorescento gaismu
ekvivalences punkts analītiskajā ķīmijā – stāvoklis analīzes gaitā, kad reakcijā reaģents pilnīgi līdzsvaro analizējamās vielas daudzumu šķīdumā
automorfās funkcijas analītiskās funkcijas, kuru nozīmes nemainās, ja ar to argumentiem izdara lineārus daļveida pārveidojumus
elektrogravimetrija Analītiskās ķīmijas elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir uz elektroda izdalījušos nogulšņu masas mērīšana
elektroniskie svari analītiskie svari, kuru pleca pārbīdes leņķis pārvēršas elektriskā signālā un to reģistrē elektroniskā ierīce
intersekcionalitāte analītisks jēdziens, kas apzīmē cilvēka dzīves laikā mainīgo dažādo identitāšu pārklāšanos un mijiedarbību ar sabiedrībā pastāvošajām varas, apspiešanas un diskriminācijas sistēmām
analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju
pašrakstītājanalizators Analizators, kura iegūtos datus fiksē tam pievienots pašrakstītājs
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
priekšanalīze Analīze, ko indivīds veic, gatavodamies publiskai saziņai izvēloties iespējami konkrētu un klausītājiem interesantu tēmu un viņiem saprotamu valodu
rentgenanalīze Analīze, kurā izmanto rentgenstarojumu
termogravimetriskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga masas izmaiņu un temperatūras reģistrēšana karsēšanas gaitā
derivatogrāfiskā analīze analīze, kuras pamatā ir parauga vienlaicīga masas un temperatūras reģistrēšana karsēšanas vai dzesēšanas gaitā
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai
izmaksu un ieguvumu analīze analīze, kuras uzdevums ir noskaidrot projekta, pirkuma vai kāda cita līdzekļu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu
topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai
portfeļa analīze analīzes metode, ko pielieto kontrolingā un stratēģiskajā plānošanā; uzņēmuma portfelis iekļauj visus darījumus, darbības un notikumus; analīzes mērķis ir noskaidrot cik liela ir uzņēemuma vai tā stratēģiski nozīmīgas struktūrvienības normāla peļņas norma (bruto peļņa pret vidējo uzņēmumā ieguldīto kapitālu procentos), kādi stratēģiski faktori ietekmē peļņas normu, cik lielai jābūt uzņēmuma tirgus daļai
izanalizēt Analizēt un pabeigt analizēt
blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem
blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
ADC analogciparu pārveidotājs (angļu "Analog-to-Digital Converter")
analogā attēlu apstrāde analogo attēlu ģeometriskā vai radiometriskā transformēšana, izmantojot fizikālus vai ķīmiskus procesus
videotveršana Analogo videosignālu pārveidošana ciparu formā un to saglabāšana datora lielapjoma atmiņā
analoģisks Analogs
stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti
iztveršana Analogsignāla nolase diskrētos laika momentos
impulskoda modulācija analogsignāla pārveidošanas metode ciparsignālā. Analogsignāla amplitūda noteiktos laika momentos tiek diskretizēta un pēc tam kvantēta
diskretizācija Analogsignāla pārvēršana diskrētā signālā, atsevišķos laika momentos fiksējot analogsignāla vērtības
signālu apstrāde analogsignāla vai diskrētā signāla apstrāde ar programmatūras vai speciālas programmaparatūras palīdzību
nolase Analogsignāla vērtība kādā noteiktā laika momentā
operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
machajevieši Anarhistiem un sindikālistiem radnieciska strāva krievu sabiedrībā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā
mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās
anastatisks Anastatisks izdevums - atkārtots izdevums, kas iespiests reproducējot agrākā izdevuma tekstu ķīmiskā ceļā uz litogrāfijas akmens vai metāla
sinogrāfija Anastatisks paņēmiens jaungatavotiem zīmējumiem
anastatisks Anastatisks pārvedums - vecu novilkumu poligrāfiskas reproducēšanas paņēmiens: tajos ķīmiski apstrādā krāsaino attēlu, kuru pārved uz litogrāfijas akmens vai cinka (mūsdienās tiek praktizēti procesi, kuru pamatā ir fotografēšana)
dagors Anastigmats
aristostigmats Anastigmats ar nesimetriskiem objektīva elementiem, kas pagatavoti no nelīmētām lēcām; objektīvu var lietot pilnā sastāvā kā anastigmatu, vai katru elementu atsevišķi kā dabas skatu objektīvus ar dažādu fokusa garumu
patoloģiska anastomoze anastomoze, kas savieno vēnu ar limfvadu un padara iespējamu asiņu ieplūšanu limfmezglos
izoperistaltiska anastomoze anastomoze, ko izveido starp divām gremošanas trakta daļām tā, lai tajās sakristu peristaltikas virzieni
gastroezofagostomija Anastomozes izveidošana starp kuņģi un barības vadu barības vada apakšējā gala sašaurināšanās gadījumos
ureteropielostomija Anastomozes izveidošana starp urīnvadu un nieres bļodiņu, izgriežot vai atstājot urīnvadā sašaurināto daļu
ureteroureterostomija Anastomozes izveidošana starp viena urīnvadā diviem segmentiem vai starp abiem urīnvadiem
baš Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g)
bašs Anašas (narkotikas) porcija (0,2-0,3 g)
herems Anatēma (lāsts un izslēgšana) jūdaismā
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs
estezioloģija Anatomijas daļa, kas pētī maņu orgānus
splanhnoloģija Anatomijas nozare, kas pētī iekšējos orgānus
himenoloģija Anatomijas nozare, kas pētī membrānas, gļotādas
prosektors Anatomijas profesora palīgs, kas anatomijas mācību iestādēs sagatavo preparātus un veic sekcijas; prozektors
anatomiskais teātris anatomikums; arī morgs
gļotezers anatomiska lokalizācija kuņģī, gļotu uzkrājums
Parīzes anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, kas pieņemta 1955. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Parīzē un pašlaik ir spēkā
Bāzeles anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; atcelta 1955. gadā
Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā
retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma
vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli)
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
dzimumceļi anatomisska vienība, orgāni, kas saistīti ar reprodukciju
Anzen Ances pagasta bijušais nosaukums vāciski
ancils Ancila laiks - laika posms aluvijā, aptuveni pirms 15000 līdz 9500 gadiem
Djegosvaresa Anciranana - pilsēta Madagaskaras ziemeļos
agrimonia Ancīši - divdīgļlapju klases rožu dzimtas ģints
spilvainais ancītis ancīšu suga ("Agrimonia pilosa")
ārstniecības ancītis ancīšu suga (Agrimonia eupatoria")
Nedolta ezers Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
Rosicas ezers Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
Rosica Ancovas ezers Stoļerovas pagastā
Ancveriņi Ancveriņi 1 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Ancveriņi Ancveriņi 2 - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā
Anīku strauts Ančku strauts Apes pagastā
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
andamaniešu valodas Andamanu salu aborigēnu valodas, runā ap 400 cilvēku, maz izpētītas, hipotēzes par ģenealoģisku saistību ar papuasu valodām; rakstības nav
underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes
Celsijs Anderss Celsijs - zviedru astronoms un fiziķis (1701.-1744. g.)
andocezi Andocezu tautas - mazu tautu grupas Dagestānā (Krievijā): andi, ahvahi, baguli, botlihi, čamali, godoberi, karāti, tindi, cezi (didoji), bežti, gunzebi, ginuhi, tvarši; saplūst ar tuvu radniecīgajiem avāriem; valoda pieder pie nahu-dagestāniešu valodām
Andora La Velja Andoras valsts galvaspilsēta (_Andora la Vella_)
Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā
lai tā būda rūc Andreja Ezeriņa 1998. gadā iestudētas dejas nosaukums
Upīša memoriālmāja Andreja Upīša memoriālā muzeja struktūrvienība Skrīveru novada Skrīveros, Daugavas ielā 58
klinšu andreja andreju suga ("Andrea rupestris")
Grantskalns Andrēnu kalna (Skujenes pagastā) dažkārt lietots nosaukums
telugi Andri - tauta Indijā (gk. Andras štatā), valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - hinduisti, musulmaņi
andriamanitra Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
zanahari Andriamanitra Zanahari ("Smaržīgais kungs") - augstais dievs, kas tiek pielūgts Madagaskaras pirmatnējās reliģijās
hipoandrogēnisms Androgēno hormonu iztrūkums
androstandiols Androgēns hormons, iegūts no androsterona redukcijas ceļā
androstandions Androgēns hormons, iegūts no testikuliem, testosterona izomērs
androstendions Androgēns hormons, uzbūves ziņā tuvs androstēnam
interseksualitāte Androginija
androginija Androgīnija
And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
zillapu andromeda andromedu suga ("Andromeda glaucophylla")
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
Andrekaln Andrukalna muiža, kas atradās tagadējā Gulbenes novada Rankas pagasta teritorijā
Ondrupines Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Andrupenes Sloboda" nosaukuma variants
Briuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukuma variants
Bryuveri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīveri" nosaukums latgaliski
Bronkas Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" bijušais nosaukums
bronkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" iedzīvotāji
Bronkys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Bronki" nosaukums latgaliski
Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Dagdas Sloboda" nosaukuma variants
Golovāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovāni" bijušais nosaukums
golovanovcieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji
golovanovkieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Golovanovka" iedzīvotāji
Grabauski Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grabova" bijušais nosaukums
Grigadinduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" bijušais nosaukums
Grigodynduni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grigodinduni" nosaukums latgaliski
grišānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grišāni" iedzīvotāji
grizānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Grizāni" iedzīvotāji
Kotariški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kotoriški" bijušais nosaukums
Kraukli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" nosaukums latgaliski
Krauli Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski
Libini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Libiņi" nosaukums latgaliski
Litvini Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" bijušais nosaukums
Lītaunīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Lītaunieki" nosaukuma variants
mariampolieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mariampole" iedzīvotāji
Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants
Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski
Munciškys Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Munciški" nosaukums latgaliski
Munciški Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Muntiški" nosaukuma variants
murānieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji
murēnieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji
Rogali Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Rogaļi" nosaukums latgaliski
Sleseri Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Slesari" nosaukuma variants
Biržas Sloboda Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" nosaukuma variants
Staleidzāni Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stalīdzāni" nosaukuma variants
stankeviči Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Stankeviči" iedzīvotāji
strodieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
užanišķi Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Užanišķi" iedzīvotāji
Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski
vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji
Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski
Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski
zundieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" iedzīvotāji
Zuņdes Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukuma variants
Zuņdis Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Zundi" nosaukums latgaliski
Andrepno Andrupienes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Andrupenes pagasta teritorijā
Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā
Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā
Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
Patagonijas Kordiljera Andu kalnu sistēmas dienvidu daļa, uz dienvidiem no 39 grādu dienvidu platuma, uz Čīles un Argentīnas robežas, augstākā virsotne — 4058 m
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē)
Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m)
Anduma ezers Andums - ezers Ērģemes pagastā
Vecmuižas ozols Andumu upurozols Lībagu pagastā
grižankieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Grižanka" iedzīvotāji
krauklieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Krauli Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Krauļi" nosaukums latgaliski
Kromāni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants
Kromoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukuma variants
Kromuoni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Kromani" nosaukums latgaliski
lipuškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Lipuški" iedzīvotāji
mamonieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Mamoni" iedzīvotāji
murānieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji
murēnieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Murāni" iedzīvotāji
rešetnieki Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Rešetnieki" iedzīvotāji
ruduškieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ruduški" iedzīvotāji
slobodieši Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sloboda" iedzīvotāji
Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski
Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski
Zigmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukuma variants
Zygmani Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zigmani" nosaukums latgaliski
aortas aneirisma aneirisma, kas rodas galvenokārt uz sifilisa vai sklerozes pamata
aneirismektomija Aneirismas maisa izgriešana
aneirismotomija Aneirismas maisa pārgriešana
sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
eritronormoblastiskā anēmija anēmija, kad asinīs ir normoblasti, bet nav megaloblastu
hipoplastiskā anēmija anēmija, kas saistīta ar organisma asinsradošās funkcijas pavājināšanos sakarā ar dzīvnieku pārpūlēšanu, nepilnvērtīgu ēdināšanu, minerālvielu, mikroelementu un vitamīnu trūkumu
Aneša Aneo, pilsēta Togo dienvidos
Anerauda ezers Aneraudu ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā
Hahns-Memelshof Ānes Mēmeles muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistkalnes pagastā
parciālā jeb daļējā anestēzija anestēzija, kad daļa jutības vēl saglabājusies
vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
reģionālā jeb apvidus anestēzija anestēzija, kurā panāk nejutību ar tā nerva blokādi, kurš inervē noteiktu ķermeņa apvidu, vai arī anestēzijas vielu injicē visapkārt vajadzīgajam apvidum
Ahnfeltia plicata ānfeltiju suga
Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums
Annenhof Angava muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagasta teritorijā
angažments Angažements
Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā
AI Angilja, teritorijas divburtu kods
AIA Angilja, teritorijas trīsburtu kods
horioangioma Angimatozs horija audzējs
anginoīds Angīnai līdzīgs
farmakoangiogrāfija Angiogrāfija, kuras gadījumā asinsvadus vizualizē, mainot asins plūsmu ar asinsvadus paplašinošiem vai sašaurinošiem preparātiem
angiokardiogramma Angiokardiogrāfiska izmeklējuma rezultātu grafisks pieraksts
arterioloģija Angioloģijas nozare par artērijām
fleboloģija Angioloģijas nozare par vēnām
kavernoma Angioma
hondrangioma Angioma ar skrimšļa elementiem
angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ
hipertrofiskā angioma angioma, kas sastāv no kapilāriem ar hiperplastisku endotēliju
angioneuroze Angioneiroze
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
vazostomija Angiostomija - kāda orgāna apasiņojoša liela asinsvada atvēršana un kaniles ievietošana asinsvada atvēruma vietā
AKEI angiotenzīna konvertējoša enzīma inhibitori
angiotriptors Angiotripsijā lietojamais instruments
jomeni Anglijā - 14.-18. gs. zemnieki, kas saimniekoja patstāvīgi; sīki zemes īpašnieki
solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas
šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus
ģenerālsolisitors Anglijā - ģenerālprokurora faktiskais vietnieks
skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
stjuarts Anglijā - lielas saimniecības pārzinis, ekonoms
krīks Anglijā - neliels līcis
komoners Anglijā - netitulēta persona (kas nepieder pie pēriem)
common law Anglijā - vispārējās tiesības, kuru pamatā ir parapzas, tradīcijas un precedenti
jomenis Anglijā - zemnieks, kas saimnieko patstāvīgi (14.-18. gs.); sīks zemes īpašnieks, nomnieks
lātitūdinārieši Anglijā 17. gs. reliģisko strīdu laikā ļaudis, kas centās satikt ar visām partijām, un bija ļoti iecietīgi pret citām ticībām
troā-svars Anglijā dārgmetālu, dārgakmeņu un medikamentu svars, 1 troā-mārciņa ir vienāda ar 373,242 g.
anglikānis Anglijā izplatītas protestantu konfesijas piederīgais; anglikāņi
georgdors Anglijā kalta zelta monēta (1758.-1839. g., ar pārtraukumiem), kas bija apgrozībā Hannoverē, svars - 6,05 g.
mandāmus Anglijā karaliskās tiesas pavēle karaļa vārdā
minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi
hockdays Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai
hocktide Anglijā otrā pirmdiena vai otrdiena pēc lieldienām, kad mēdza ar virvēm aizsprostot ielas un ievāca naudas ziedojumus labdarībai; hockdays
claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums
Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress")
Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija")
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
billbrokers Anglijā un ASV vekseļu māklers, kas pieņem vekseļus diskontam
todus Anglijā un citās zemēs stiprs dzēriens no spirta, ūdens, cukura un ledus
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku
angļi Anglija; Lielbritānija
albions Anglijas (Britānijas) senais nosaukums
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi
ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse
proctor Anglijas garīgo tiesu advokāta tituls
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
Suprematijas akts Anglijas parlamenta 1534. g. 3. novembra likums, kas noteica karaļa augstāko visvaru pār Anglijas baznīcu un radīja no Romas pāvesta neatkarīgu anglikāņu baznīcu
komoners Anglijas parlamenta apakšnama loceklis
testakts Anglijas parlamenta likums (1673. g.), saskaņā ar kuru valsts amatus varēja ieņemt tikai personas, kas zvērēja uzticību anglikāņu baznīcai
Anglijas revolūcija Anglijas pilsoņu karš
homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija
amalgamēšana Anglijas sīko vietējo arodbiedrību saplūšana valsts mēroga nozaru centrālajās arodbiedrībās
Tautas harta Anglijas strādnieku petīcija parlamenta apakšnamam 1838. g.
sixpence Anglijas sudraba 1/2 šiliņa (6 peniju) monēta no 1551. g. līdz 20. gs.
drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
ITV Anglijas televīzijas sabiedrība (angļu "Independent Television")
jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem
Simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam
ševiotaita Anglijas un Skotijas robežkalnos "Cheviot-Hills" audzēta aitu šķirne
Dauningstrīts Anglijas valdība vai ārlietu ministrija, pēc ielas nosaukuma
lordleitnants Anglijas valdības iecelts Īrijas pārvaldnieks (līdz 1922. g.)
džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie
lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
self-government Anglijas vietējā pašvaldība
Demlo Anglijas ziemeļaustrumu daļa, kurā 9-10. gs. valdīja vikingi; tur spēkā bija Dānijas likumi
Ziemeļanglija Anglijas ziemeļu daļa
anglofilija Anglijas, angļu, visa angliskā apjūsmošana
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
konformisms Anglikāņu baznīcas mācība; saskaņa ar šo mācību
augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu
konformists Anglikāņu baznīcas piekritējs
metodisti Anglikāņu baznīcas sekta; šīs sektas locekļi
angļiks Anglis
angols Anglis
pjūzisms Anglokatolicisms; pēc angļu teologa Edveda Būveri Pjūzi (1800.-1882.) vārda
jiti anglosakšu cilts
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
briti Angļi (1)
uitlenderi Angļi, kas 19. gs. pārceļoja uz Dienvidāfrikas (būru) valstīm; atšķirībā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem būriem, uitlenderiem nebija pilsoņu tiesību, līdz Anglija iekaroja Transvālu un Oranžu
Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV)
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
džingo Angļu (sākotnēji) un amerikāņu urāpatriotu un šovinistu iesauka
viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji
estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ"
aulekšotājs Angļu aulekšotājs jeb angļu pilnasiņu zirgs, zirgu šķirne, jājamzirgs kas piemērots ātriem aulekšiem un sacīkšu sportam
sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu
dogerels Angļu dzejā radies termins, kas apzīmē dažāda garuma negribēti vai apzināti komiski "sarīmētas" sentimentālas vārsmas
lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā
beagle Angļu dzinējsuņu šķirne, īsspalvains, var būt dažādas krāsas, taču jābūt arī kādam baltam plankumam vai zīmei
pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas
bingo Angļu galda spēle, līdzīga loto spēlei
Herefordas govis angļu gaļas govju šķirne, sarkanbrūnas, ar baltu galvu un baltām kājām
čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi)
kārts Angļu garuma mērvienība ("pole") = 16,5 pēdas = 198 collas = 5,02292 m
ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m
astotdaļjūdze Angļu garuma mērvienība = 40 kārtis = 110 asis = 220 jardi = 201,168 m
jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm)
honourable angļu goda tituls, ko pievieno augstākās aristrokrātijas locekļu vārdam; cienīgajais, cēlais
bītli angļu grupa no Liverpūles, sāka koncertēt 1960. gadā
limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds
neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni
Drednauts Angļu karakuģis (1906. g.), kas bija tik nesalīdzināmi spēcīgāks par jebkuru iepriekšējo karakuģi, ka to būvēšanu visās valstīs nekavējoties pārtrauca un uzsāka līdzīgu karakuģu (drednautu) būvi
Valpurga Angļu karaļa Ričarda IX meita, ko katoļu baznīca pieskaitījusi svētajiem par viņas pacietību, kad viņu reliģijas dēļ vajāja; viņa pasargājot no raganām un burvjiem
tomijs Angļu karavīrs
tommijs Angļu kareivja palama
anglizācija angļu kultūras un valodas [dominance]{s:2552}, kā arī ietekme uz citām pasaules kultūrām un valodām; [angliskošana]{e:57076}
angliskošana angļu kultūras un valodas [dominance]{s:2553}, kā arī ietekme uz citām pasaules kultūrām un valodām
jomenri Angļu leibgvarde
Būls angļu matemātiķis un loģiķis Džordžs Būls (George Boole, 1815.-1864. g.), izveidojis loģikas algebru, tā nodibinot matemātisko loģiku
tonna Angļu mērvienību sistēmā izmanto arī dažus atšķirīgus lielumus
pelagiāni Angļu mūka Pelagija domu biedri (5. gadsimtenī), kas neatzina iedzimtus grēkus un apgalvoja, ka cilvēks svēts varot tikt bez Dieva žēlastības, tikai ar savu gribu vien
guinea Angļu naudas vienība, kas sākumā kalta no Gvinejas (Guinea) zelta
futs Angļu pēda, garuma mērs, 0,30479 m
foot Angļu pēda, puse no jarda, 0,305 m
portlends Angļu pēru tituls
angloarābs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums
kečs Angļu polifonās dziesmas žanrs; izplatīts 17.-18. gs.
Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā
vedžvuds Angļu porcelāns ar baltām, reljefām figūrām uz krāsaina fona
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
piligrims Angļu puritānis
piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV
hobiti Angļu rakstnieka Dž. R. R. Tolkīna [Tolkien, 1892-1973] izdomāta un aprakstīta tauta, kas sastāv no mazītiņām, cilvēkam līdzīgām radībām
ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
lambetvoks Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados
spinātveida skābene angļu skābene
bedlingtonterjers Angļu suņu suga, neliels suns ar mazu galvu un īsu, cirtainu zilganbaltu apmatojumu
pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai
hundredweight Angļu svara mērvienība 100 mārciņas jeb 50,8023824 kg; centweight
kontrdanss Angļu tautas deja 2/4, 6/8 taktsmērā
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā
centweight Angļu tirdzniecības svara mērs, 100 mārciņas jeb 50,802 kg
trojgrēns Angļu trojgrēns - svara mērvienība - 0,06479895 grami
links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis)
konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce
karako Angļu un franču dragūnu kamzolis 15. gs. beigās
nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai
prokters Angļu universitātēs studentu inspektors
mylady Angļu uzruna dižciltīgām kundzēm
mylord Angļu uzruna dižciltīgiem kungiem
sir Angļu uzrunas forma, kad nelieto vārdu
džingoists Angļu vai amerikāņu šovinists, urāpatriots
anglene Angļu valoda (mācību priekšmets)
anglīte Angļu valoda (mācību priekšmets)
ingliš Angļu valoda (mācību priekšmets)
anglene Angļu valoda (saziņas līdzeklis)
anglofonisks Angļu valodā runājošs; anglofons
anglene Angļu valodas skolotāja
greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
New- Angļu vietvārdos Jaun-, Ņū-
lake Angļu vietvārdu priekšā apzīmē ezeru
HP mērces angļu virtuvē iecienītas ēdiena piedevas
gineja Angļu zelta monēta 1662. - 1813. g., kas pēc vērtības vienāda ar 21 šiliņu
soverins Angļu zelta monēta, līdzīga vienai mārciņai; sovrins
sovereign Angļu zelta nauda, 20 šiliņu
piksi Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - elfi, par kuriem stāstīja, ka tie esot to druīdu pēcteči, kuri nebija pārgājuši kristietībā
Bogarts Angļu zemākā līmeņa mitoloģijā - gars vai mājas gariņš
gentry Angļu zemākā muižniecība
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
toņmāls Angoba - plāns, necaurspīdīgs, balts vai krāsains keramikas pārklājums, kura pamatsastāvdaļa ir balti vai krāsaini mālis; izmanto zemglazūras dekoriem
AO Angola, valsts divburtu kods
AGO Angola, valsts trīsburtu kods
Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
ANGOP Angolas informācijas aģentūra (angļu Angola Press)
angolārs Angolas naudas vienība 1961.-94. g., vienāda ar 100 sentavo
Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru
Angola Angolas Republika (_Angola, República de_) - valsts Āfrikas dienvidrietumos, galvaspilsēta - Luanda, administratīvais iedalījums - 18 provinču, Kabindas provinci (7100 kvadrātkilometru) no galvenās valsts daļas atdala Kongo Demokrātiskās Republikas teritorija, platība - 1246700 kvadrātkilometru, 12800000 iedzīvotāju (2009. g.)
angolieši Angolas Republikas iedzīvotāji
MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola")
maziti Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
mgvangari Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
ngoni Angoni - tauta Austrumāfrikā, gk. Tanzānijas dienvidos un vairākos Malāvijas rajonos, arī Zambijas austrumos
tiftiks Angoras kazu vilnas nosaukums Mazāzijā; kemela vilna
Ahrimāns Anhro Mainju, galvenais negatīvais gars zoroastrismā
anigozanthos Anigozanti
anilīds Anilīna derivāts, ko iegūst, aizvietojot amīdgrupas ūdeņraža atomus ar skābes radikāļiem
anilīngumija Anilīngumijas iespiedums - izcilspiedums no gumijas klišejām ar spirtā izšķīdinātām krāsām, kas ātri žūst
mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem
Agfa Anilīnražotāju akciju sabiedrība (vācu "Aktiengesellschaft für Anilinfabrikation")
siluetu animācija animācija, kurā kadru pa kadram uzņem filmā divdimensiju figūras un formas
anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu
anetols Anīsa un fenheļa eļļas galvenā sastāvdaļa
anisonema Anisonēmas - eiglēnaļģu nodalījuma ģints
anīse Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga
anīsi Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga
aniss Anīss ("Pimpinella anisum"), noragu suga
parastais anīss anīsu suga ("Anisum vulgare"), kas tiek kultivēta eļļu un ēterisko eļļu ieguvei
Kāpzemes anizodonteja anizodonteju suga ("Anisodontea capensis")
mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem
divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs
intrakapsulārā ankiloze ankiloze no fibrozu vai kaulaudu saaugumiem starp locītavas virsmām
daļēja ankiloze ankiloze, kas rada locītavas kustības ierobežojumu, bet ne pilnīgu nekustību
ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma
kaulainā ankiloze ankiloze, kas rodas, kaulaudiem aizpildot locītavas spraugu
ankilopoēze Ankilozes vai saaugumu rašanās
Annopol Annapoles muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Istras pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā
Annenberg Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Dobeles novada Annenieku pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Mārupes novada Babītes pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Ogres novada Lielvārdes pagasta teritorijā
Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā
Annasmuiža Annenieku pagasta apdzīvotās vietas "Annenieki" bijušais nosaukums
UNEP ANO Apkārtējās vides programma (angļu "United Nations Environment Programme")
starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību
UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
FAO ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ("Food and Agriculture Organization of the United Nations")
COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space")
UN ANO, Apvienoto Nāciju Organizācija (angļu "United Nations")
anodspriegums Anodbaterijas spriegums
kolektors anods, kas savāc sekundāros elektronus no ikonoskopa vai līdzīgas ierīces mozaīkas
anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā
dermatodishroja Anomāla ādas pigmentācija
aberācija Anomāla elektrisko signālu pārvade sirds vadīšanas sistēmā
hromatisms Anomāla pigmentācija
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālajā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām
malrotācija Anomāla vai patoloģiska rotācija, piem., mugurkaula skriemeļiem
heteropātija Anomāla vai slimīgi pastiprināta reakcija uz kairinājumiem
diskarioze Anomālas šūnas kodola pārmaiņas; novēro dzemdes kakla epitēlijšūnās grūtniecības laikā
mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela
makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā
polimastija Anomālija - papildus krūtsgalu izveidošanās (cilvēkam vai zīdītājdzīvniekam)
spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku
Staiceles magnētiskā anomālija anomālija, ko izraisa dzelzsrūdas iegula kristāliskajā pamatklintājā, minimālais iegulas dziļums - 688 m
asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu
mikronormoblasts Anomāls eritrocīta priekštecis ar defektīvu hemoglobīna sintēzi
bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti
cimtābols Anona koku auglis, tropos
annonaceae Anonaugi
AA Anonīmo alkoholiķu kustība (angļu "Alcoholics Anonymous")
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
asideroze Anormāla dzelzs rezervju samazināšanās organismā
hromosomu neizšķiršanās anormāls gadījums mejozes vai mitozes anafāzē, kad attiecīgi divas homoloģiskās hromosomas vai vienas hromosomas divas hromatīdas nonāk vienā meitšūnā
Bergsons Anrī Luī Bergsons (1859.–1941. g.), filozofs, Franču akadēmijas loceklis
Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast."
Anzpaki Anspaku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Preiļu pagasta teritorijā
Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā
hamsa Anšovs - sīka siļķveidīgo kārtas jūras zivs, izmanto pārtikas rūpniecībā
arhitrāvs Antablementa galvenā sija, apakšējā daļa
almagels Antacīdais līdzeklis, kombinēts preparāts, kas satur alumīnija hidroksīda gelu, magnija oksīdu un sorbītu
kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu
Antananariva Antananarivu, Madagaskaras galvaspilsēta
Antoniszki Antanišku muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Silajāņu pagasta teritorijā
Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija
Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums
CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija ("Comission for the Conservation of Antarctic marine Living Resources")
šelfa ledājs antarktiskā vai arktiskā segledāja daļa, kas iespiežas jūrā; ārējā daļa ir peldoša un no tās atšķeļas aisbergi
Antajs Antejs, gigants sengrieķu mitoloģijā
teleskopiskā antena antena, ko veido apmēram vienāda garuma cita citā iebīdāmas metāla caurulītes
antianēmisks Antianēmiskie līdzekļi - medikamenti, kas atjauno trūkstošo hemoglobīnu vai eritrocītus
antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai
alicīns Antibakteriāla viela, ko iegūst no īpašas sugas ķiploka vai sintētiski
piocianāze Antibakteriāla viela, ko ražo "Pseudomonas aeruginosa"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
hlorofilipts Antibakteriālas darbības preparāts, ko iegūst no eikalipta lapu hlorofila
hlorheksidīns Antibakteriāls līdzeklis; efektīvs pret daudziem gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem; antiseptisks, dezinficējošs līdzeklis
Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
aktinomicīns Antibiotiska viela ķīmiski līdzīgu vielu grupā, kuras producē dažādi aktiomicētu celmi
kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem
bacitracīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis" kultūrām; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
eimicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Bacillus subtilis"; aktīva pret difterijas, tuberkulozes u. c. baktērijām
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
grizeofulvīns Antibiotiska viela, iegūta no "Penicillium griseofulvum"; aktīva pret vairākiem dermatomicētiem
eritromicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces erythreus"; aktīva pret grampozitīviem mikrobiem (streptokokiem, stafilokokiem u. c.)
grizeīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces griseus"; aktīva pret grampozitīvām un gramnegatīvām baktērijām
karbomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces halstedii"; iedarbīga pret grampozitīvajām baktērijām un lielajiem vīrusiem
kanamicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Streptomyces kanamyceticus"; aktīva pret grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem, arī pret tuberkulozes mikobaktērijām
eritrīns Antibiotiska viela, iegūta no eritrocītiem
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
hlorelīns Antibiotiska viela, iegūta no zaļaļģēm "Chlorella vulgaris"; kavē grampozitīvu un gramnegatīvu baktēriju augšanu
helvolskābe Antibiotiska viela, izolēta no "Aspergillus fumigatus" mutanta "Helvola"
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu sugu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski
gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
ampicilīns Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
ampiokss Antibiotiska viela, penicilīna veids, kas nezaudē aktivitāti gremošanas traktā, tāpēc to lieto iekšķīgi
nebularīns Antibiotiska viela, pret-tuberkulozes līdzeklis, izolēta no "Clitocybe nebularis" sulas; piemīt antimitotiska aktivitāte, augsta šķīduma koncentrācija aizkavē dažu vēža šūnu veidu augšanu
streptotricīns Antibiotiska, toksiska viela, ko iegūst no "Streptomyces lavendulae"; iedarbīga pret gramnegatīviem un grampozitīviem mikroorganismiem
sintomicīns Antibiotisks ārstniecības preparāts - balts, kristālisks pulveris ar rūgtu garšu
tirotricīns Antibiotisks vielu maisījums, iegūts no "Bacillus brevis", sastāv no gramicidīna un tirocidīna; aktīvs pret grampozitīviem mikroorganismiem
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
amitriptilīns Antidepresantu grupas medikaments, ko lieto, piemēram, panikas lēkmju ārstēšanā
antidiabētisks Antidiabētiskie līdzekļi - savienojumi, kas veicina ogļhidrātu izmantošanu audos un uzkrāšanos aknās, tādējādi samazinot cukura daudzumu asinīs
ADH Antidiurētiskais hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva
vazopresīns Antidiurētisks hormons (neirosekrēcijas produkts); sašaurina asinsvadus, paaugstina asinsspiedienu
žakērija antifeodāla zemnieku sacelšanās Francijā 1358. g., ko apspieda ar briesmīgu cietsirdību; vēlāk - jebkura zemnieku sacelšanās
rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu
kabošieši Antifeodālas sacelšanās dalībnieki Parīzē 1413. g.
krokāni Antifeodālās zemnieku kustības dalībnieki 16. gs. b. - 17. gs. Francijā
antifobijisks Antifobijiskie līdzekļi - ārstniecības līdzekļi, ko lieto baiļu, patoloģisku bažu un paaugstinātas uzbudināmības gadījumos
antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.)
haptēns Antigēna molekulas vai kompleksa daļa, kas nosaka tā imunoloģisko specifiskumu
ergofors Antigēna specifisko īpašību nesēja ķīmiskā grupa
seroreakciju Antigēna un tā pretvielu savienošanās ārējās, kā arī iekšējās pārmaiņas un parādības
imūnfiltrācija Antigēna vai antivielas attīrīšana, lietojot imūnadsorbentu
imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju
imunogēni Antigēni - lielmolekulāras vielas (olbaltumvielas vai to kompleksi), kas cilvēka vai dzīvnieka organismā ierosina antivielu rašanos
antitoksigēns Antigens (toksīns), kas stimulē antitoksīna rašanos asinīs
izoantigēns Antigēns dažu, bet ne visu tas pašas sugas indivīdu audos, piem., asins grupu antigēni
dermatomicīns Antigēns dermatomikožu diagnosticēšanai, profilaksei vai ārstēšanai
konjugēts antigēns antigēns kurā viena acila grupa vai vienkāršs savienojums piesaistīts proteīnam
imūnadsorbents Antigēns vai antiviela, ko izmanto nešķīstoša antivielas un antigēna kompleksa iegūšanai; lieto homoloģiskā antigēna vai antivielas saistīšanai un izdalīšanai no dažādu vielu maisījuma
viciņu antigēns antigēns, kas atrodams kustīgo baktēriju, piem., salmonellu viciņās
heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
autoantigēns Antigēns, kas atrodas antivielas producētāja organisma audos
amboceptorogēns Antigēns, kas ierosina amboceptora rašanos
idiotoksīns Antigēns, kas izraisa alerģisku reakciju; alergēns
paralergīns Antigēns, kas izraisa paralerģiskas reakcijas
ektoantigēns Antigēns, kas nekovalenti saistīts ar baktēriju virsmu un viegli atdalāms no tās; baktēriju apvalka produkts
aleksofiksagēns Antigēns, kas stimulē komplementa saistītāju antivielu rašanos
koktoantigēns Antigēns, ko modificē siltumterapija
mākslīgs antigēns Antigēns, kura specifiskums izmainīts fizikālā un ķīmiskā ceļā, piem., denaturējot, nitrējot vai oksidējot
poligēns Antigēnu komplekss, kas ierosina vairāku specifisku antivielu rašanos
Frankenšteina ēdiens antiglobālistu dota iesauka ģenētiski modificētiem produktiem
antigonon Antigonone
tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
ATG Antigva un Barbuda, valsts trīsburtu kods
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.)
antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā
sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu
astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums
mutuli Antīkā arhitektūrā plātnes zem geizona, virs triglifu joslas
geisons Antīkā arhitektūrā spēcīgi izvirzīta plātne virs antablementa
nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota
Asplenium antiquum antīkā asplēnija, šīs ģints suga
dibrachs Antīka divzilbīga pantpēda, kurā abas zilbes īsas; tas pats, kas pirrichijs
conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi
amfibrachs Antīka trīszilbīga pantpēda, kur 1. un 3. zilbe ir īsa (viegla), bet 2. gara (smaga)
stilobats Antīkajā arhitektūrā - kāpņveidīga cokola augšējā virsma
anti Antīkajā arhitektūrā celtnes sānsienu pagarinājumi galvenās fasādes, reizēm arī aizmugures pusē
eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām
epitalāmija Antīkajā dzejā - kāzu dziesma; dzejolis jaunlaulātajiem par godu
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem
kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes
aporija Antīkajā filozofijā - loģiska grūtība, nepārvarama pretruna problēmas risināšanā
elements Antīkajā filozofijā - tas pats, kas stihija (uguns, gaiss, ūdens un zeme)
stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme
kvintesence Antīkajā filozofijā ēters, piektais elements (blakus četriem zemes elementiem - ūdenim, zemei, ugunij, gaisam)
logaēds Antīkajā kvantitatīvajā metrikā vārsmas, kas veidotas kā dažāda garuma moru (trīsmoru - trohaja, jamba; četrmoru - daktila, anapesta) salikumi
epifānija Antīkajā literatūrā - himnisks dzejojums par godu dieviem
greifs Antīkajā mitoloģijā - spārnots lauva ar ērgļa galvu
Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu
kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda
pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi
eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi
oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā
bakhijs Antīkajā vārsmošanā - pēda, kas sastāv no vienas īsas zilbes un divām garām zilbēm
epods Antīkajā vārsmošanas sistēmā - lirisks dzejolis, kurā garais pants mijas ar īso
antibakhijs Antīkajā vārsmošanas sistēmā - pēda, kas sastāv no divām garām zilbēm un vienas īsas zilbes
pelasgi Antīkajos nostāstos minētie Senās Grieķijas pirmiedzīvotāji, kurus ap 2000. g. p. m. ē. pakļāvušas grieķu ciltis un vēlāk asimilējušas
pastorāle Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums; šī dzejas paveida daiļdarbs
idille Antīkās bukoliskās dzejas paveids; dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi
bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs
elēģiskais distihs antīkās dzejas stingrā strofiskā forma, kas sastāvēja no divām rindām - pirmā heksametrā, otrā pentametrā
bukolika Antīkās dzejas žanrs, kas izveidojies no folkloras - idilliskajām ganu dziesmām; šī žanra daiļdarbs
efezieši Antīkās Efesas pilsētas (tag. Turcijā) iedzīvotāji
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, neuzbudināmība
Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
Aleksandrijas bibliotēka antīkās pasaules ievērojamākā bibliotēka, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., gājusi bojā m. ē. 7.-8. gs.
Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku
Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus
brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu
omefīns Antikoagulants, iedzeltens, kristālisks pulveris, praktiski nešķīst ūdenī, aizkavē vairāku asins recēšanas faktoru veidošanos organismā
antiprotrombīns Antikoagulants, kas kavē protrombīna pārvēršanos trombīnā
hirudīns Antikoagulants, ko izdala medicīniskās dēles
autoantikomplements Antikomplements, kas radiesorganismā un spēj neitralizēt paša seruma komplementu
ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums)
spina Antīkos cirkos iekārtota garensiena, kas sacīkšu laukumu sadalīja 2 daļās
Partenons antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē; Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots
lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
oinohoja Antīks olveidīgs māla vai metāla trauks ar vienu osu un kaklu; savulaik izmantots vīna liešanai
anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests
krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām
subaerata Antīku, gk. Romas republikas un ķeizaru laikmeta monētu viltojumi, kuru kodols sastāvēja no mazvērtīgāka metāla nekā monētas ārējais platējums
dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai
mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām
antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā
piknogenols Antioksidants, kas iegūts no priežu mizas, izmanto košļājamā gumijā un citur piedevās, arī kā pretnovecošanas līdzekli
antipirētika Antipirētiska viela - ārstniecības līdzeklis pret paaugstinātu temperatūru
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem
antiseptiku korodēšanas spēja antiseptiku spēja iedarboties uz metāliem vai citiem materiāliem, sagraujot to virsmas vai pazeminot fizikāli mehāniskās īpašības
timols Antiseptiska viela - bezkrāsaini kristāli ar raksturīgu smaržu un asu garšu
kālija permanganāts antiseptisks līdzeklis - tumši violeti kristāli ar metālisku spīdumu; dezinfekcijas līdzeklis, t. s. zilie graudiņi
borfenilskābe Antiseptisks līdzeklis, indīgs zemākām dzīvības formām, nekaitīgs augstākām; iegūst, fosfora oksihlorīdam iedarbojoties uz borskābes un fenola maisījumu
antitireoidāls Antitireoidālie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
antitireoīds Antitireoīdie līdzekļi - vielas, kas pamazina vairogdziedzera darbību; tās lieto hipertireozes un difūzā toksiskā kākšļa ārstēšanā
autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
antivīruss Antiviela (ārstniecības preparāts) - mikrobu kultūru filtrāts, kas aizkavē tās mikrobu sugas vairošanos, no kuras iegūts
atopisks reagīns antiviela cilvēku serumā, kuram ir dabiski pastiprināta jutība pret alergēniem; to iespējams pasīvi pārnest, ievadot serumu citai personai
spermolizīns Antiviela pret spermatozoīdiem, ko iegūst, ievadot tos dzīvniekos
antisensibilizīns Antiviela sensibilizētā dzīvniekā, kura, savienojoties ar antigēnu (sensibilizīnu), izraisa anafilaktisko šoku
koagulīns Antiviela, kas ierosina antigēna precipitāciju
hemaglutinīns Antiviela, kas izraisa hemaglutināciju
mikoprecipitīns Antiviela, kas izraisa precipitāciju raugu un sēņu ekstraktos
autohemolizīns Antiviela, kas lizē autologus eritrocītus
autoizolizīns Antiviela, kas noārda indivīda šūnas, no kura tā iegūta, kā arī tās pašas sugas citu indivīdu šūnas
autoantiviela Antiviela, kas radusies organismā pret paša audiem
izoantiviela Antiviela, kas savienojas ar audu antigēnu no dažiem, bet ne visiem tās pašas sugas indivīdiem
imūnopsonīns Antiviela, kas sensibilizē noteiktu antigēnu fagocitozei
antituberkulīns Antiviela, kas veidojas organismā pēc tuberkulīna injekcijas
zooprecipitīns Antiviela, ko iegūst, atkārtoti parenterāli ievadot dzīvnieku proteīnus
reagīns Antivielai līdzīga viela, kas saista komplementu un izraisa alerģiskas parādības
imunoglobulīni Antivielas - asins seruma globulīni, kuru sintēzi ierosina kāds mikroorganism s vai antigēns un kuri ar šo antigēnu reaģē, organismu aizsargājot
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā
antokiani Antociāni -augu pigmenti, kas nosaka to krāsu
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
antonavka Antonovkas auglis
Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā
Stolānu ezers Antoslavas ezers Ņukšu pagastā
antrahinons Antracēna oksidācijas produkts; tā derivāti atrodami rabarberā, alojā, sennā, krūkļa mizā, pabērza augļos un nosaka to laksatīvo darbību
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās
Bokovoantracita Antracita - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1962. g.
anthracoidea Antrakoīdejas - melnplaukas sēņu rindas ustilāgu dzimtas ģints
Cintractia echinospora antrakoīdeju sugas "Anthracoidea echinospora" nosaukuma sinonīms
Cintractia fischeri antrakoīdeju sugas "Anthracoidea fischeri" nosaukuma sinonīms
Cintractia subinclusa antrakoīdeju sugas "Anthracoidea subinclusa" nosaukuma sinonīms
antropofaģija Antropofāgija
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi
sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija
brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai
kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus
antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem
goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju
stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas
Asticu ezers Antropovas ezers Kaunatas pagastā
Antropoles ezers Antropovas ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
kristāla antūrija antūriju suga ("Anthurium crystallinum")
Berhema Antverpenes piepilsēta ("Berchem"), kas tagad iekļauta tās sastāvā
Borgerhauta Antverpenes pilsēta rajons Beļģijā ("Borgerhout"), kas agrāk bij atsevišķa pilsēta, 45900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hobokena Antverpenes pilsētas dienvidrietumu daļa Beļģijā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, 34400 iedzīvotāju (2006. g.)
Anuļupīte Anuļa, upe Kocēnu pagastā
Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā
reflektoriskā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir smadzeņu garozas impulsi
prerenālā anūrija anūrija, kuras cēlonis ir traucējumi nieres asinsritē, piem., šoka vai nieres asinsvadu trombozes gadījumā
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
Imduguds Anzu - šumeru un akādiešu mitoloģijā - milzīgu izmēru putns, kura vārds saistīts ar nozīmi "vējš, vētra"; Zu
Atarfe aodzīvota vieta Spānijā (_Atarfe_), Andalūzijas autonomā apgabala Granadas provincē
aēds Aoids - sengrieķu dziesminieks pirmsklasiskajā laikmetā; varoņdziesmu sacerētājs
vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim)
aortas stenoze aortālās atveres sašaurinājums, kura rašanos veicina aortas vārstuļa viru saaugšana (pēc endokardīta) vai arī pārkaļķošanās (pēc endokardīta vai aterosklerozes dēļ)
aortektomija Aortas daļas izgriešana
aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas
aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū
sifilitiskais aortīts aortas sienas difūzs iekaisums, iekšējo orgānu sifilisa biežākā izpausme
aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ
asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
klopadža Ap 14-17 gadus vecs puisis
totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
partizāne ap 2,5 m garš šķēps ar garu. plakanu galu; 16. gs. bija landsknehtu, 17. gs. - miesassargu, 18. gs. - parādes ierocis
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu
apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags
elektronu čaulas ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala
linkainis Ap galvu tinams lakats sievietēm (Kursā)
mudurs Ap gurniem krokās (muduros) savilkti svārki, jaka vai mētelis; svārku krokas
stulpiņi Ap kāju apliekami, zābaka stulmam līdzīgi apģērba gabali
kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente
šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
boa Ap kaklu apliekams kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums
medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
halfazāle Ap metru gara, cieta stepju zāle, aug Spānijā un Ziemeļamerikā; izmanto virvju, sandaļu pazoļu, kā arī papīra izgatavošanai
snāne Ap pleciem liekama balta vilnas seģene; galvas sega; bērna autiņi
rokassaite Ap roku nēsājama saite, kas norāda, piemēram, uz personas piederību pie kādas cilvēku grupas, uz veicamo uzdevumu
apkupate Ap siena gubu izārdītais siens
apgabane Ap siena gubu izārdīts siens
bucenes Ap vertikālo asi grozāmas vējdzirnavas, kas darbojas nostādot pret vēju
rotācijas galds ap vertikālu asi griežams galds
puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku)
taļļens Ap vidu ieņemts, cieši piegulošs
parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze
apagaļ Apagaļš; atpakaļ; atpagaļ
sub- Apakš-, zem-, (piem., subglaciāls)
apakškultūra Apakšaugs
gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala
piekāje Apakšējā (reljefa paaugstinājuma vai ielejas, ezerdobes) daļa
grotbura Apakšējā bura grotmastā
priekšplāns Apakšējā daļa (piemēram, gleznai, grafikai), kurā lineārajā perspektīvā rāda skatītājam tuvāko attēlojamo objektu
apakša Apakšējā daļā; pašās beigās
hipokonīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
hipokonulīds Apakšējā dzerokļa distālais paugurs
parakonīds Apakšējā dzerokļa meziolingvālais paugurs
kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam)
metakonīds Apakšējā lielā dzerokļa iekšējais priekšējais (meziolingvālais) paugurs
tritokonīds Apakšējā mazā dzerokļa distobukālais paugurs
testu koordinācijas procedūras apakšējā un augšējā testera mijiedarbības noteikumi testēšanas procesa laikā
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm)
pamatne Apakšējā, saknēm vai stumbram tuvākā (auga orgāna) daļa
pavilnis Apakšējā, sūcekļainā, mīkstā kārta bekai (ar sporām), kas viegli atdalāma
pamatvainags Apakšējais (celtnes) vainags
pamatvaiņags Apakšējais (celtnes) vainags
LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter")
apakšgals Apakšējais gals
lejasgals Apakšējais gals
lejgalis Apakšējais gals
zemgalis Apakšējais gals
apužgals Apakšējais gals, apakšējā daļa
hipofīze Apakšējais galvas smadzeņu piedēklis
pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi
ieklājs Apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai)
apakšraugs Apakšējais raugs - raugs, kas alu izdzerot paliek mucas dibenā
pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā)
untermans Apakšējais vingrotājs akrobātiskajā numurā cirkā
pavilna Apakšējais, īsākais, biezākais, mīkstais un smalkais apmatojums atšķirībā no virsējā, garākā, kas veido akotu
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam)
rūcoņa apakšējie spārniņi, kas (būtnēm ar diviem spārnu pāriem) lidojot ļauj saglabāt līdzsvaru
interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā
herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls
Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
subkonts Apakškonts - kāda grāmatvedības konta daļa
uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
apukšpalags Apakšpalags
kreodonti Apakšrinda plēsīgo zīdītāju rindā, izmiruši gaļēži, kam daudz līdzības ar somainiem tā arī īstiem plēsīgiem
Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
magnētisko lenšu apakšsistēma apakšsistēma, kas nodrošina centrālā procesora piekļuvi datiem, kas ierakstīti magnētiskajās lentēs; šī sistēma sastāv no vienas vai vairākām lenšiekārtām un kontrollera, kas veic arī magnētisko lenšu formatēšanu
hiposkēnijs Apakšskatuve, seno grieķu teātros nodalījums starp orķestri un skatuves priekšsienu, kas atbilst moderno teātru orķestra padziļinājumam
pārveidotājapakšstacija Apakšstacija, kuras galvenais uzdevums ir pārveidot maiņstrāvu līdzstrāvā vai otrādi
krinolīns Apakšsvārki, kas austi no grodi savērptas dzijas un zirgu astriem; valkāja zem kleitas, lai tai būtu plata zvanveida forma
Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
kopgarantētājs Apakšuzņēmēja kredīta garantētājs, kas ir gatavs segt iespējamos zaudējumus savas valsts garantijas ņēmējam
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai
dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku
ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
pulcēšanās Apakšvienību un daļu darbība pēc noteikta signāla un to sapulcēšanās nozīmētā rajonā (punktā)
drenēšana Apakšzemes cauruļvada ierīkošana gruntsūdens novadīšanai vai tā pazemināšanai
drena Apakšzemes cauruļvads gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai
bumbuļsīpols Apakšzemes daļa (ziedaugiem), kas klāta ar sausām zvīņveida lapām (pārejas forma starp bumbuli un sīpolu)
kolektors apakšzemes galerija dažādu kabeļu vai cauruļu (ūdensvada, gāzesvada utt.) izvietošanai
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu
kondilijs Apakšžokļa galviņas laterālais gals
dekstrokondilisms Apakšžokļa locītavas pauguru novirze pa labi
retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai
maksillas Apakšžokļi posmkāju (bezmugurkaula) dzīvniekiem, bieži 2 pāri, un augšžokļi mugurkaula dzīvniekiem
Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas
Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV (_Allegheny Plateau_), augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos; viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas
Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato
apalusks Apalisks, apaļīgs
depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks
uzalvot Apalvot, alvojot izgatavot no jauna
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers
monopters Apaļa celtne, kas apjozta ar kolonnu rindu, ēku tips, kas bija izplatīts sengrieķu un romiešu sakrālajā arhitektūrā
bole Apaļa cepure bez naga
bonere Apaļa cepure bez naga
bene Apaļa cepure bez naga un malām, berete
jermolka Apaļa cepurīte, ko valkā ebreju vīrieši, galvenokārt ortodoksālie jūdi; kipa; banīte
trohocefālija Apaļa galvaskausa forma pāragras vainagšuves pārkaulošanās dēļ
runte apaļa grope, rante
flagštoka galviņa apaļa koka cepurīte ar skritulīti vai diviem caurumiņiem flaglīnei
līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals
buzga Apaļa malkas pagale, sprungulis
rumbulis Apaļa pagale; sprungulis
fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas
Symphoricarpos orbiculatus apaļā sniegoga
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā
glābšanas riņķis apaļa vai pakavveida ierīce cilvēku glābšanai uz ūdens; oranžā krāsā
tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām)
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga
rozete Apaļā, plašā mezglā sasieta lente
žokejmice Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure
žoķene Apaļa, zema cepure ar nagu; žokejcepure
Neogobius melanostomus apaļais jūrasgrundulis
būvbaļķis apaļais kokmateriāls (sortiments), ko izmanto guļbūvju un stāvbūvju sienu, ēku siju, statņu, kā arī rotaļu un atpūtas laukuma elementu un citu objektu būvniecībā
finierklucis Apaļais kokmateriāls lobītas vai drāztas finierskaidas iegūšanai
garais sortiments apaļais kokmateriāls, kas ir garāks par 6 metriem
Apaļais ezers Apaļais Sniedziņu ezers - Opolais Snidzins, ezers Ņukšu pagastā
doķis Apaļas formas mārks; ūdens bedre; veca upes gultne; ieleja; aizaugusi avota vieta
cērtis Apaļas formas zāle, kuras stiebru galos ir balts plankums
galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa
Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ
phrynocephalus Apaļgalves
gabina Apaļi krauta siena gubiņa; gabana
ažģīši Apaļi savelta zāle gubošanai
čabatas Apaļi sniega apavi
rags apaļi stikla trauciņi ar biezām, gludām malām, ko liek uz noteiktām ķermeņa vietām, bankas 2(1)
kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā
Petri trauciņi apaļi, sekli stikla vai plastmasas trauciņi ar vertikālām malām; lieto galvenokārt bakterioloģiskajās un ķīmiskajās laboratorijās
resnie kokmateriāli apaļie kokmateriāli, kuru tievgala caurmērs ir lielāks par 25 cm
muncis Apaļīga, labi nobarojusies dzīva radība
apalains Apaļīgs
apalans Apaļīgs
tuncīgs Apaļīgs (īpaši par jaunu meiteni)
formīgs apaļīgs (par cilvēku, ķermeņa daļām)
noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām)
apalītis Apaļīgs cilvēks
pumpa Apaļīgs izcilnis (piemēram, uz priekšmeta)
zundurs Apaļīgs mazs zēns
mopsis Apaļīgs suns vai bērns
čonkeris apaļīgs un mīlīgs bērns vai mājdzīvnieks
spuleņģis Apaļīgs, dzīvīgs zēns; nebēdnis, nevaldāms puika; mazs, sīks vērsītis; mazs teļš
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot
ruķis Apaļīgs, nobarojies bērniņš
rācenīgs apaļīgs, rācenim līdzīgs
brosls Apaļīgs, resns
makucis Apaļīgs, resns bērns
burbis Apaļīgs, simpātisks puisis
špīres Apaļkoki - masti, grotbomji spinakerbomji u. c., kas var būt izgatavoti no koka vai vieglmetāla caurulēm
pakaļgala izliktnis apaļkoks bezānburas vadīšanai, kas izvirzīts pāri kuģa pakaļgalam uz aizmuguri
šprītbomis Apaļkoks četrstūrainas šprīttakelētas buras veidošanai un saturēšanai, tas iet no buras halzstūra pie masta pa diagonāli uz buras augšējo brīvo stūri
palocis Apaļkoks kādu četru pēdu garumā, ko liek uz ragavām abās pusēs, lai veidotu garās malkas kravu
martinbomis Apaļkoks, ar kuru novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
eldenīte Apaļkoks, guļbaļķis; veldene
bugšprits Apaļkoks, kas izvirzīts pāri kuģa priekšgalam, lai dotu iespēju pacelt buras tālāk uz priekšu
kājrāja Apaļkoks, kas piestiprināts priekšējās štagburas (fokburas) apakšējai malai
grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai
bezānbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi piestiprināts bezānmasta apakšdaļā, bet tam otrā galā piestiprināta bezānšote, ko izmanto bezānburas apakšējā līķa (malas) piestiprināšanai un buras vadīšanai
gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
stampštoks Apaļkoks, kuru izmantojot novērš bugšprita un tā pagarinājuma - klīverbomja izlieci vertikālajā plaknē
fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā
normālais raukums apaļkoku caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma pakāpeniska samazināšanās visā to garumā par 1 cm uz sortimenta garuma 1 m
kaķbūve Apaļkoku guļbūve
Geranium rotundifolium apaļlapainā gandrene
Batrachium circinatum apaļlapu ūdensgundega
Ranunculus circinatus apaļlapu ūdensgundegas "Batrachium circinatum" nosaukuma sinonīms
ieapaļā rasene apaļlapu un garlapu rasenes hibrīds ("Drosera x obovata"), kas tiek uzskatīts par atsevišķu sugu
kačka Apaļmaizīte, kas pēc formas atgādina pīli
svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
apaļo kokmateriālu sausā glabāšana apaļo kokmateriālu glabāšana gaissausā stāvoklī, noturot šo stāvokli visā to glabāšanas laikā
apaļo kokmateriālu glabāšana ūdenī apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana, iegremdējot tos ūdenī
globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms
milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums
pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai)
rullīgs apaļš (un veselīgs)
pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
pimpuris Apaļš izaugums uz koka
apalums Apaļš izaugums, veidojums
cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas
kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis
rulis Apaļš koka gabals
rungulis Apaļš koka gabals
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis
čerpeks Apaļš koka trauks ar garu kātu šķidruma smelšanai
tolenis Apaļš koka trauks bez vāka un osīm piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
kriecis Apaļš koka trauks miltu un graudu nešanai uz kūti
tolītis Apaļš koka trauks piena, skābputras u. c. šķidrumu uzglabāšanai
bočiņš Apaļš koka trauks sāls uzglabāšanai
parulis Apaļš koks, ko paliek zem smaga priekšmeta, lai to pārvietotu
rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla
bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
ēpule Apaļš miets ar noasinātu galu
kolocīts Apaļš nanorobots, kas ieprogrammēts darboties grupā veicinot asins sarecēšanu un šī grupa spēj arī zibenīgi salāpīt pārplīsušu asinsvadu
rundalis Apaļš rausis no rudzu miltu mīklas, taukiem un gaļas
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu
strapals Apaļš salipis fekāliju gabals
apaļtērauds Apaļš tērauda stienis, ko izmanto kā sagatavi dažādiem izstrādājumiem
pupķins apaļš uzgalis
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piemēram, dziju, diegu)
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā
kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis
kagami Apaļš vai ziedkausa veida, mugurpusē izrotāts japāņu metāla spogulis, ko lieto arī budistu un sintoistu kultā
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata, formas atgādina redzes orgānu
ruņģis Apaļš, (miesās) stingrs cilvēks vai dzīvnieks
kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī
kukulis Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis)
kamols Apaļš, bumbai līdzīgs veidojums, kas rodas, ja satin, piemēram, dziju, diegu
pērle Apaļš, ciets dažādas krāsas perlamutra vielas grauds (pusdārgakmens), kas izveidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos
ķozuls Apaļš, grozam līdzīgs trauks bitēm; spietuve
mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā
tīna Apaļš, mucveidīgs koka trauks, visbiežāk ar vāku
karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā)
mālšpiks Apaļš, vienā galā smails konusveida irbulis no dzelzs, misiņa vai cieta koka, ko lieto spleisēšanas darbos
gludstobru bises kalibrs apaļu ložu skaits, ko atlej no vienas mārciņas (453,6 g) svina ar diametru, kas vienāds ar stobra kanāla diametru - 16 lodes 16 kalibram, bet 12 lodes - divpadsmitajam
runguļmalka Apaļu pagaļu, sprunguļu malka
koksnes piesūcināšana ar spiedienu caur pieres daļu apaļu, nemizotu, svaigi cirstu kokmateriālu piesūcināšana ar spiedienu pa vienu no gala virsmām
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
parastā apaļvācelīte apaļvācelīšu suga ("Aphanorhegma patens")
aphanorhegma Apaļvācelīte - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases griezeņu dzimtas ģints
Jungermannia sphaerocarpa apaļvācelītes jungermannija
Carex globularis apaļvārpu grīslis
vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
caurumkamera aparāts ("camera obscura"), kurā ar maza caurumiņa palīdzību iegūst priekšmeta attēlu
regulētājaparāts aparāts (kā) regulēšanai
fototransformators aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu
fonoelektrokardiogrāfs aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu
aglutinoskops aparāts ar lupu aglutinācijas noteikšanai mēģenē
sfigmomanometrs aparāts arteriālā asinsspiediena netiešai mērīšanai, paaugstinot asinsspiedienu ar piepūšamu pneimatisku aproci
palpatometrs aparāts artērijas sprieguma mērīšanai
oksimetrs aparāts asins hemoglobīna skābekļa koncentrācijas pakāpes mērīšanai
oksigenators aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa
fotohemotahometrs aparāts asinsrites ātruma noteikšanai ar fotogrāfijas palīdzību
barometrs aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai
laterna magica aparāts att. projicēšanai, izgudrots, domājams, 17. gs.
kserogrāfs aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
makrotoms aparāts audu griezumu pagatavošanai anatomiskiem pētījumiem
vakuumekstraktors aparāts augļa izvadīšanai dzemdību laikā
ortokinometrs aparāts augšējo un apakšējo locekļu koordinācijas traucējumu noteikšanai
antifons aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem
autogēns aparāts autogēnai metināšanai
likvefaktors aparāts cietu un gāzveida ķermeņu pārvēršanai šķidros
smilšstrūklas aparāts aparāts cietu virsmu apstrādei ar smilšu strūklu, ko padod ar saspiestu gaisu; lieto stikla virsmu dekoratīvai apstrādei, ķieģeļu ēku virsmas tīrīšanai, metāla virsmu apstrādei
klasifikācijas aparāts aparāts cietvielu daļiņu sadalīšanai pēc to izmēriem, veida un blīvuma; lieto minerālo izejvielu bagātināšanai
elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
polarimetrs aparāts cukura daudzuma noteikšanai šķīdumos, pamatojoties uz gaismas polarizācijas likumiem
mikromanipulators aparāts dažādu darbību veikšanai ar ļoti maziem objektiem, piemēram, ar organisma šūnām
tenzometrs aparāts deformāciju mērīšanai (piemēram, materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs)
skrubers aparāts deggāzes attīrīšanai no amonjaka
hidroseparators aparāts derīgo izrakteņu (akmeņogļu, rūdas) bagātināšanai ar kāpjošas ūdens strūklas palīdzību
frenogrāfs aparāts diafragmas kustību reģistrācijai
ergometrs aparāts dozēta mehāniska darba izpildei; to lieto, lai noteiktu, kādas funkcionālas pārmainās organismā notiek darba laikā
digestors aparāts drogu macerēšanai
ekstrahēšanas aparāts aparāts ekstrakcijai ar gāzēm vai šķidrumiem
reoskops aparāts elektriskās strāvas konstatēšanai; galvanoskops
kontrollers aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos)
spirometrs aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai
spirogrāfs aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai
resuscitators aparāts elpošanas ierosināšanai asfiksijas gadījumā
emulgators aparāts emulsijas pagatavošanai
koercitometrs aparāts feromagnētiķu koercitīvā spēka mērīšanai
deviometrs aparāts frekvences deviācijas mērīšanai, ar kuru kontrolē radio un televīzijas signālu kvalitāti
rinoanemometrs aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā
humidometrs aparāts gaisa mitruma mērīšanai
psihrometrs aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem
aeroskops aparāts gaisa putekļu satura noteikšanai
spirolits aparāts gaisa sastāva analīzei
termobarohigrometrs aparāts gaisa spiediena, temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērīšanai
pneumometrs aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās
ciklons aparāts gaisa un gāzes attīrīšanai no suspendētām cietām daļiņām (putekļiem) ar centrbēdzes spēku
galvanogustometrs aparāts galvaniskās strāvas izraisītu garšas sajūtu noteikšanai
cefalogrāfs aparāts galvas kontūru atzīmēšanai
encefalogrāfs aparāts galvas smadzeņu biostrāvu reģistrēšanai
gamma defektoskops aparāts gamma defektoskopijas veikšanai
tropometrs aparāts garo kaulu torsijas pakāpes noteikšanai
aerotonometrs aparāts gāzes spraiguma un spiediena mērīšanai; arī skābekļa un citu gāzu spraiguma mērīšanai asinīs un dažādos šķidrumos
orsataparāts aparāts gāzu analīzēm, ko lieto gk. fabriku kurtuvju pārbaudēm; analizē skābekļa un ogļskābās gāzes saturu dūmgāzēs
mikrorespirometrs aparāts gāzu apmaiņas noteikšanai audu paraugā
dezintegrators aparāts gāzu attīrīšanai no suspendētām šķidrām vai cietām daļiņām (putekļiem); lieto galvenokārt domnu cehos metalurģiskajās rūpnīcās
aspirators aparāts gāzu paraugu noņemšanai
mikroaerotonometrs aparāts gāzu parciālā spiediena noteikšanai asinīs
hemataerometrs aparāts gāzu spiediena mērīšanai asinīs
absorbers aparāts gāzu u. c. vielu uzsūkšanai vai saistīšanai
manometrs aparāts gāzu un šķidrumu spiediena mērīšanai
mitruma mērītājs aparāts gāzu, šķidruma un cietu (arī beramu) vielu mitruma noteikšanai
uroglikometrs aparāts glikozes līmeņa noteikšanai urīnā
vektorkardiogrāfs aparāts grafiskai vektorkardiogrammas attēlošanai
kompass aparāts ģeogrāfiskā vai magnētiskā meridiāna virziena noteikšanai
hemoglobinometrs aparāts hemoglobīna daudzuma noteikšanai šķidrumā (asinīs, urīnā)
plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
pneimotahogrāfs aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai
aeropletismogrāfs aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai
iegaismotājs aparāts iegaismošanai
homogenizators aparāts iepriekšējai piena apstrādei pirms sterilizācijas; homogenizatorā piena tauku lodītes tiek tā sasmalcinātas, ka tās neceļas augšup un nenostājas pienam virsū, tāpēc homogenizēts piens labāk uzglabājas
integrāfs aparāts integrāllīnijas uzzīmēšanai pēc dotā diferenciālvienādojuma
irigators aparāts irigācijai (2)
perimetrs aparāts kāda orgāna vai veidojuma apkārtmēra mērīšanai
petehiometrs aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas
dēkolorimetrs aparāts kaula ogļu atkrāsošanas spēju mērīšanai, sevišķi lietots cukura rūpniecībā
mikseris aparāts kombinētu signālu iegūšanai no diviem vai vairākiem signālu avotiem; miksēšanas iekārta
oftalmoleikoskops aparāts krāsu redzes pārbaudei, lietojot polarizētu gaismu
pneogrāfs aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā
gastrogrāfs aparāts kuņģa peristaltikas un intragastrālā spiediena grafiskai reģistrācijai
fotokimogrāfs aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai
farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
kinetoskops aparāts ķermeņa kustību sērijveida fotografēšanai
aerojonizators aparāts liela daudzuma negatīvo jonu radīšanai gaisā
ferozonde aparāts magnētisko lauku konstatēšanai un mērīšanai
oscilogrāfs aparāts mainīgu fizikālu (galvenokārt elektrisku) lielumu vizuālai novērošanai un fiksēšanai
grauzdētājs aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris
retorte aparāts metalurģijā metālu iegūšanai no oksidētām vai apdedzinātām rūdām
grizumetrs aparāts metāna daudzuma noteikšanai raktuvju gaisā
hipnokinematogrāfs aparāts miega stāvoklī izdarīto kustību reģistrācijai
fermentators aparāts mikroorganismu kultivēšanai un dažādu vielu (antibiotiku, aminoskābju, fermentu) mikrobioloģiskai sintēzei
mikromotoskops aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai
hidrociklons aparāts minerāla daļiņu sadalīšanai pēc to masas ūdens vidē centrbēdzes spēku ietekmē; izmanto kalnrūpniecībā - ogļu un iežu šķirošanai, arī mazgāšanai; celulozes un papīra rūpniecībā - šķiedru šķirošanai; silikātu tehnoloģijā - kaolīna bagātināšanai
skoliozometrs aparāts mugurkaula deformācijas mērīšanai
miogrāfs aparāts muskuļu kontrakcijas pierakstīšanai (grafiskai reģistrācijai)
mimeogrāfs aparāts neliela novilkumu skaita iegūšanai no teksta, kas ar roku vai ar rakstāmmašīnu uzrakstīts uz vaska papīra
saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā
kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai
podometrs aparāts nostaigāta ceļa mērīšanai, soļu skaitītājs
karbonometrs aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai
biometrs aparāts oglekļa dioksīda daudzuma noteikšanai dzīvajos audos
pletismogrāfs aparāts orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas grafiskai reģistrācijai
onkometrs aparāts orgānu, gk. nieru un liesas apjoma pārmaiņu mērīšanai
ortodiagrāfs aparāts ortodiagrammas attēlošanai
denzometrs aparāts papīra gaisa caurlaidības noteikšanai
laktoskops aparāts piena tauku satura noteikšanai pēc piena caurspīdīguma
kompensators aparāts polarizācijas plaknes griešanās leņķa mērīšanai
katoptroskops aparāts priekšmetu apskatei ar atstarotu gaismu (spoguli)
sfigmometrs aparāts pulsa biežuma un spraiguma noteikšanai
zimoskops aparāts rauga fermentētspējas noteikšanai
rentgenaparāts aparāts rentgenstarojuma iegūšanai un izmantošanai
jonometrs aparāts rentgenstaru devas noteikšanai, nosakot gaisa jonizācijas pakāpi
rentgenkamera aparāts rentgenstaru difrakcijas ainas reģistrēšanai ar fotogrāfisko metodi
fonoskops aparāts runas fonētisko īpatnību un attiecīgo lūpu un sejas muskuļu kustību pētīšanai
algezimetrs aparāts sāpju sajūtas noteikšanai, lietojot svaru, kas ar smailo galu atspiezdamies uz ādas virsmas, rada sāpes, vai ādas krokas saspiešanas metodi, vai arī elektrisko strāvu
klasifikators aparāts sasmalcinātu graudainu materiālu šķirošanai pēc lieluma, formas, blīvuma
piranogrāfs aparāts Saules radiācijas vai atmosfērā izkliedētās radiācijas pastāvīgai reģistrēšanai
seismogrāfs aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai
signālaparāts aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei
iktometrs aparāts sirds galotnes grūdiena stipruma mērīšanai
kardiosfigmogrāfs aparāts sirds galotnes grūdiena un spieķa kaula artērijas pulsa vienlaicīgai reģistrācijai
kardiokairogrāfs aparāts sirds kardiogrammas iegūšanai katrā sirdsdarbības fāzē
kardiopneimogrāfs aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai
kardiogrāfs aparāts sirdsdarbības spēka un rakstura grafiskai attēlošanai
magnetofons aparāts skaņu magnētiskai ierakstīšanai un atskaņošanai
skeneris aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu
skoliotons aparāts smagas skoliozes korekcijai
hidromonitors aparāts spēcīgas vadāmas ūdens strūklas iegūšanai; to gk. lieto kalnrūpniecībā
diafons aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā)
kompresimetrs aparāts spiediena noteikšanai motora cilindros (motora tehniskā stāvokļa pārbaudei spiedienu nosaka kompresijas gājiena beigās, ar starteri griežot motora kloķvārpstu)
potenciometrs aparāts sprieguma lieluma regulēšanai
rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
nostādinātājs aparāts suspensijas cieto daļiņu vai savstarpēji nešķīstošu šķidrumu atdalīšanai zemes gravitācijas spēku ietekmē
kimogrāfs aparāts svārstību (arī kustību) grafiskai reģistrācijai
aspirators aparāts šķidruma uzsūkšanai no organisma dobumiem
telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti
telegrāfs aparāts telegrammu tekstu vai nekustīgu attēlu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts
videomikseris aparāts televīzijas studijā vai ārpusstudijas raidītājā, kas ļauj atlasīt un kombinēt vienotā programmā no vairākiem avotiem pienākošus videosignālus
termoskops aparāts temperatūru noteikšanai no attāluma, salīdzinot objekta un etalona spilgtumu
tomogrāfs aparāts tomogrāfiskai izmeklēšanai un tomogrammas iegūšanai
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes
deaerators aparāts ūdenī izšķīdušo gāzu (skābekļa un oglekļa dioksīda) izdalīšanai, jo tās izraisa iekārtas koroziju; lieto termoelektrostacijās un katlu mājās katlu barošanas ūdens sagatavošanai
boilers aparāts ūdens karsēšanai siltuma un karstā ūdens apgādes sistēmā
limnigrafs aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā
limnimetrs aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs
tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators)
galvanometrs aparāts vāju elektrisko strāvu (līdz pat 10^-13^ A), spriegumu un elektrisko lādiņu konstatēšanai un mērīšanai
otokalorimetrs aparāts vestibulārā aparāta funkciju pārbaudei, nosakot nistagma ilgumu, kas parādās, ielejot ausī aukstu vai siltu ūdeni (kaloriskā reakcija)
videomagnetofons aparāts vienlaicīgai videosignāla un skaņas ierakstīšanai videolentē un reproducēšanai no tās
inklinators aparāts Zemes magnētiskā lauka inklinācijas mērīšanai
kriofors aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot
inkubators aparāts zivju mazuļu iegūšanai no apaugļotiem ikriem
elektronogrāfs Aparāts, ar ko iegūst un reģistrē difrakcijas ainu, kura rodas elektroniem izkliedējoties vielā
stetofonogrāfs Aparāts, ar ko izklausa un grafiski reģistrē skaņas, kuras rodas cilvēka un dzīvnieku organismā
rentgenometrs Aparāts, ar ko mērī saņemto rentgenstarojuma un gamma starojuma dozu
lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem
spinterometrs Aparāts, ar ko noteic pārmaiņas rentgenlampā un rentgenstarojuma caurspiedīgumu
klīnostats Aparāts, ar ko novēršama tā augu orgānu liekšanās, kas rodas gaismas un smaguma spēka ietekmē
aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
siltummainis Aparāts, ar ko realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru
kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti
dzesinātājs aparāts, ar kuru aizvada siltumu no šķidruma, gāzes vai cietas vielas, pazeminot tā temperatūru līdz apkārtējās vides temperatūrai un zemāk
ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas
griezējaparāts Aparāts, ar kuru griež 2 (1)
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei)
vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu
blīvummērs Aparāts, ar kuru mērī šķidrumu vai gāzu blīvumu
esteziometrs Aparāts, ar kuru mērī, cik jutīga ir āda pret pieskārienu vai spiedienu
adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni
kakaerometrs Aparāts, ar kuru noteic gaisa netīrības pakāpi
gravimetrs Aparāts, ar kuru relatīvi mēra, kā mainās Zemes smagumspēka paātrinājums (uz zemes, urbumos, jūrā, kosmosā utt.)
epidiaskops Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus
projektors aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē caurspīdīgus vai necaurspīdīgus attēlus; projekcijas aparāts
pulsators Aparāts, ierīce, kas rada vienmērīgus grūdienus vai impulsus
selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem
hibrīdaparāts Aparāts, kas apvieno divu vai vairāku atšķirīgu grupu aparātu īpašības
statmografs Aparāts, kas atzīmē dzelzceļa braucienu ātrumu un ilgumu un tāpat arī pieturu ilgumu
odogrāfs aparāts, kas automātiski iezīmē kartē kuģa kursu, izmantojot žirokompasa un lagas rādījumus
opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna
acidomehanogrāfs Aparāts, kas dod iespēju vienlaicīgi grafiski reģistrēt pārmaiņas kuņģa sulas aciditātes pakāpē un kuņģa motorikā
scintiloskops Aparāts, kas domāts, lai novērotu sīkus gaismas uzliesmojumus, kas rodas, pret fluorescējošu ekrānu atsitoties radioaktīvām daļiņām
magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem
stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības
ehoencefalogrāfs Aparāts, kas ģenerē un reģistrē ultraskaņas svārstības, kuras izplatoties galvas smadzeņu audos atstarojas no tiem
auksanometrs Aparāts, kas mērī augu pieaugumu garumā
magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā
kritofonoskops Aparāts, kas pārveido redzamos vai dzirdamos signālos kriptofona pārraidītos signālus
taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
viļņošanās pašrakstītājs aparāts, kas pieraksta viļņu profilus, pēc kuriem nosaka viļņu augstumu, ātrumu un periodiskumu
indikators Aparāts, kas procesa gaitu vai objekta stāvokli attēlo cilvēkam ērti uztveramā formā
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā
dzirksteļkamera Aparāts, kas reģistrē ātru lādētu daļiņu kustības trajektorijas (trekus), reģistrējot vai fotografējot šo daļiņu izraisīto dzirksteļizlādi
elektroencefalogrāfs Aparāts, kas reģistrē galvas smadzeņu nervu šūnu darbības elektriskos potenciālus
kardiotahometrs Aparāts, kas reģistrē sirds sitienu skaitu ilgākā laika periodā, arī izmēģinājuma personai kustoties
hidroforogrāfs Aparāts, kas reģistrē urīna plūsmu urīnvadā un muguras smadzeņu šķidruma spiedienu (punkcijas laikā)
magnetola Aparāts, kas sastāv no radiouztvērēja un magnetofona
ultraskaņas uztvērējs aparāts, kas ultraskaņas svārstību mehānisko enerģiju pārvērš elektromagnētiskajās svārstībās
tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
amnioskops Aparāts, ko ievada grūtnieces dzimumceļos lai pārbaudītu augļa ūdeni
bronhospirometrs Aparāts, ko lieto vitālās kapacitātes, skābekļa saistīšanas un ogļskābās gāzes atdalīšanas noteikšanai katrā plaušā atsevišķi
osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi
radiokombains Aparāts, kurā funkcionāli apvienoti radiouztvērējs, televizors, magnetofons un elektrofons
elektrodializators Aparāts, kurā realizē elektrodialīzi - iegūst divus šķīdumus, vienu ar pazeminātu, otru ar palielinātu sālu koncentrāciju
hromatogrāfs Aparāts, kuru lieto organisko vielu maisījumu analīzei ar hromatogrāfijas paņēmienu
hardware Aparatūra datortehnikā, kur par aparatūru tiek uzskatīts viss, kas nav programmatūra un disketes
meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli
filmu skeneris aparatūra negatīvu un slaidu pārvēršanai ciparu formātā
radiofons Aparatūra runas un mūzikas pārraidīšanai, izmantojot elektromagnētiskos viļņus
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei
automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu
vide aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts
apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas
multivides jaunināšanas aprīkojums aparatūra un programmatūra, kas ļauj pārveidot standarta personālo datoru multivides personālajā datorā
paraksts Aparatūrā vai programmatūrā iebūvēts unikāls kods, ko izmanto autentifikācijai
videoaparatūra aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai
afrometrs Aparatūra, ar ko mēra virsspiedienu dzirkstošā un viegli dzirkstošā vīna pudelēs
pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti
līnijdiagnostika Aparatūras diagnosticēšana tās darba laikā
disfunkcija aparatūras fizikālā defekta vai programmas kļūdas rezultāts, kas izpaužas to nepareizā vai neapmierinošā funkcionēšanā
klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju
testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu
datu aizsardzība aparatūras un programmatūras apvienojums, kas izveidots, lai izsargātos no datu zaudēšanas vai bojāšanas nesankcionētas piekļuves gadījumā
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartuzstādījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
multivides aprīkojums aparatūras un programmatūras komplekts, kas datoram piešķir spējas apstrādāt informāciju multividē
arhitektoniskā projektēšana aparatūras un programmatūras komponentu un to saskarņu noteikšana datoru sistēmas struktūras izstrādāšanai
laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi
interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem
videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai un reproducēšanai
interaktīvā ciparu videosistēma aparatūras un programmatūras sistēma, kas veic diskrētās video- un audioinformācijas saspiešanu tās tālākai izmantošanai personālajos datoros
iespējošana Aparatūras vai programmatūras darbības traucējumu novēršana un funkcionēšanas atjaunošana, lai tā spētu veikt lietotājam nepieciešamās darbības
spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem
darbgatava sistēma aparatūras vai programmatūras sistēma, kas tūlīt pēc tās iestatīšanas ir gatava izmantošanai
bojājumpiecietība Aparatūras vai programmatūras spēja pareizi funkcionēt gadījumos, kad sistēmas iekārtās ir bojājums
pielāgojamība Aparatūras vai programmatūras spēja piemēroties mainīgiem apstākļiem vai izpildāmajiem uzdevumiem
uzturamība Aparatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina tās spēju saglabāt vai atjaunot tādu stāvokli, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
uzturēšana aparatūras vai tās komponentu saglabāšana vai restaurēšana tādā stāvoklī, kurā tā izpilda uzdotās funkcijas
aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai
operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai
vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_
vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos
indolente Apātiski, vienaldzīgi
smūkls apātisks, noraizējies, nokārtu degunu
bēdīgs Apātisks; bez žirgtuma
fekundācija Apaugļošana
impregnācija Apaugļošana
prēgnācija Apaugļošana
apvaisļošanās Apaugļošanās
svešapaugļošanās Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām
alogāmija Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās
alomikse Apaugļošanās ar cita organisma dzimumšūnām; svešapaugļošanās; alogāmija
apauglināt Apaugļot
grūtināt Apaugļot
apvaislot Apaugļot (par cilvēkiem, dzīvniekiem, augiem)
aprūkāt Apaugļot (par dzīvniekiem)
izmīt Apaugļot (par putniem)
čiegot Apaugļot (putnu mātīti)
čīgot Apaugļot (putnu mātīti)
nočīgot Apaugļot (putnu mātīti)
sajakarēt apaugļot, padarīt grūtu
nospundēt Apaugļot, piegulēt
citula Apaugļota olšūna
arhicitula Apaugļota olšūna kodola veidošanās sākuma stadijā
arhicīts Apaugļota olšūna pirms dalīšanās
monerula Apaugļota olšūna pirms kodola dalīšanās
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām
arhikarions Apaugļotas olas kodols
nidācija Apaugļotas olšūnas ieligzdošanās dzemdes gļotādā
genoblasts Apaugļotas olšūnas kodols
apauglināt Apaugļoties
apvaisloties Apaugļoties
apdauzīties Apaugļoties (par dzīvnieku)
apsajaukties Apaugļoties (par dzīvnieku)
apsadauzīties Apaugļoties (par govi)
apņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
pieņemt vēršus apaugļoties (par govīm)
apņemt āžus apaugļoties (par kazām)
apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem)
aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu)
aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem)
apaugļošanās procents apaugļoto dzīvnieku procentuāla attiecība pret visu lecināto dzīvnieku skaitu
oosperma Apaugļots ovocīts, zigota
inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem
pedikulācija Apaugšana ar utīm
ieaugt Apaugt (ar bārdu)
apkverpt Apaugt (ar sūnām vai ķērpjiem)
notruntēties apaugt ar bumbuļiem, truntēm
notrunēties Apaugt ar bumbuļiem, truntēm
appaugāt Apaugt ar dažādiem krāmiem, grabažām
kverpt Apaugt ar ķērpjiem un sūnām
samatot Apaugt ar matiem
apkrapēt Apaugt ar nelīdzenu mizu
nozālēt Apaugt ar nezālēm
virzēt Apaugt ar nezālēm
aizpiepēt Apaugt ar piepēm
piepēt Apaugt ar piepēm
nopūkoties Apaugt ar pūkām
saserot apaugt ar sariem
iesūnāt Apaugt ar sūnām
nosūbēt Apaugt ar sūnām
uzsūnot Apaugt ar sūnām
apķērpēt Apaugt ar sūnām, ķērpjiem
aizzāļot Apaugt ar zāli
sazālīt Apaugt ar zāli
apzarot Apaugt ar zariem
sūnīt Apaugt sūnām
nolapot Apaugt, pārklāties ar lapām
apsūnot Apaugt, pārklāties ar sūnu
aptamzēt Apaust (tīklu) ar rupju diegu
appurņi Apaušu daļa ap zirga purnu
apgalvji Apaušu galvas daļa
papēdis Apava detaļa - zoles apakšas mugurējā daļā piestiprināts paaugstinājums
zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
kurpes Apavi, kas izgatavoti no stingra materiāla (piemēram, ādas) ar papēžiem un cietām zolēm un ietērpj pēdu ne augstāk par potīti
virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem
puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi
štihs Apavu pēdas garuma mērvienība - 2/3 centimetra
purnis Apavu vai zeķes daļa, kas aptver kājas pirkstus; purngals
godaraksts Apbalvojuma veids LPSR, ko piešķīra LPSR AP Prezidijs, ministrijas u. c. resori, kā arī iestādes un organizācijas
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
godalgot Apbalvot (kādu) ar godalgu; piešķirt godalgu (kādam darbam)
sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi
akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
darīt pāri apbēdināt, sagādāt ciešanas
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
guldīt zemes klēpī apbedīt, apglabāt
atdot zemei (arī zemes klēpim) apbedīt, apglabāt
apguldīt Apbedīt, apglabāt
guldināt Apbedīt, apglabāt
guldīt Apbedīt, apglabāt
pabest Apbedīt, apglabāt
ramdīt Apbedīt, apglabāt
saguldīt Apbedīt, apglabāt (vairākus, daudzus)
bērot Apbērēt, apglabāt
apdrauzāties Apbirt ar blaugznām
noblaugznāties Apbirt ar blaugznām
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
brīnišķs apbrīnojams, pārsteidzošs, brīnumains; [brīnišķīgs]{s:2214}
apbrīnēt Apbrīnojot uzlūkot ar naidīgu, ļaunu skatienu
nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu)
apbruņot līdz zobiem apbruņot ar iedarbīgiem ieročiem, arī ar vairākiem vai daudziem ieročiem
sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi
karakuģis Apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; kara kuģis
kara kuģis apbruņots kuģis, kas var veikt noteiktus kaujas uzdevumus, kam ir sava kaujas komanda un valsts jūras kara karogs; karakuģis
bruņuautomobilis Apbruņots, ar metāla plākšņu aizsargsegumu pārklāts automobilis
apšņurkāt Apbružāt; padarīt neizskatīgu, netīru u. tml.
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja
rindapbūve Apbūve, kam raksturīgs būvobjektu novietojums rindā
Āgenskalna priedes apbūves mikrorajons Rīgā, Pārdaugavā, atrodas starp Alises, Āgenskalna, Dreiliņu un Kristapa ielu, tipveida piecstāvu dzīvojamo māju apbūve (1958.-1962. g., arhitekts N. Rendels), agrāk smilšainajā kāpu valnī auga priedes
perimetrālā apbūve apbūves veids, kad ēkas atrodas cieši cita pie citas un ar ugunsmūriem saskaras
privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai
padeģeļos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
padeģos iet vai braukt apceļot apkārtni izlūdzoties žēlastības dāvanas (pēc ugunsgrēka)
apklaiņāt Apceļot, apstaigāt (visapkārt)
applāt Apceļot, apstaigāt, izstaigāt
apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā
izšmorēt Apcept un izsautēt (parasti gaļu)
apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.)
grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
tenaje Apcietinājuma daļa vai atsevišķs apcietinājums gludās artilērijas laikā, leņķa veidā ar stūri uz iekšu, lai veiktu uzbrūkošā pretinieka apšaudi gandrīz paralēli cietokšņa sienai
sutkas Apcietinājums (līdz 15 diennaktīm) par sīko huligānismu, vai auto vadīšanu alkohola reibumā
palanka Apcietinājums no mietiem, gar kura iekšpusi piemestas zemes
retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks
paņemt Apcietināt, arestēt; vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību
nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt
tenājs Apcietināta stūraina līnija, tā ka var šaudīt lielgabaliem uz visām pusēm
profoss Apcietināto kareivju uzraugs
arods Apcirknis labības glabāšanai
trumpēt Apcirst koka galotni
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
būvapkalumi Apdarei, kā arī logu un durvju nostiprināšanai lietotie metāla izstrādājumi
apdares klājuma novecošana apdares klājuma īpašību nelabvēlīgas izmaiņas laika gaitā
apdares paņēmiens apdares materiāla uzklāšanas veids (izsmidzinot, uzlejot, veltņojot, iegremdējot u. c.)
izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas
aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
apziedot Apdāvināt ar līgavas sarūpētām dāvanām
galvīgs Apdāvināts (kam laba galva)
reģenerācija apdēdējuša kristāla formas atjaunošanās, nokļūstot augšanai labvēlīgā vidē
apdedzināšana verdošā slānī apdedzināšana, pulverveida vielai sajaucoties ar virpuļojošas gāzes plūsmu, kurā notiek intensīva masas un siltuma apmaiņa
apsmeltēt Apdedzināt ķieģeļus virspusēji (nepietiekoši ilgi)
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai
glazēšana ar iemērkšanu apdedzinātu keramikas izstrādājumu iemērc glazūras suspensijā
magistrāls Apdedzinātu un sagrūstu sēra un vara zvirgzdu piemaisījums sudraba kausējamai rūdai
iegalis Apdedzis malkas gals
degzna Apdega, dega, izdega, neliels svilums
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no visām pusēm, vietumis)
čulna Apdeguma tulzna
žuldze Apdeguma tulzna
apdedze Apdegums
apdedzinājums Apdegums
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību
2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes
apdaidzīt Apdiegt, piediegt visapkārt
Zūra apdīvota vieta Šveicē, Ārgavas kantonā
tolmēt Apdomāt (kaut ko), gudrot
apgudrēt Apdomāt, apgudrot
vairi Apdomīgi, piesardzīgi
lipināt Apdomīgi, piesardzīgi iet
lipināties Apdomīgi, sīkiem soļiem iet
gudrs Apdomīgs
nepārsteidzīgs Apdomīgs
nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis
paducīgs Apdomīgs, nopietns
ieskatīgs Apdomīgs, sapratīgs
nepārsteidzība Apdomīgums
nepārsteidzīgums Apdomīgums
apstrostēt Apdraudēt, stingri nobrīdināt
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
Bengālijas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, atlikuši 1800-2700 indivīdi (2008. g.)
apdrust Apdriskāties; ar vātīm apaugt
prēmija Apdrošinājuma ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas organizācijā
apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam
anderraiters Apdrošināšanā - juridiska persona, kas atbild par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas līgumiem un apdrošināšanas saistību portfeļa veidošanu
apdrošināšana pret zaudējumiem un bojājumiem apdrošināšana, kad tiek apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses un izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no apdrošinātajam radušos zaudējumu apmēra
apdrošinājuma summa apdrošināšanas līgumā noteikta naudas summa, par kuru apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem ir apdrošinātas mantiskas vērtības vai intereses, personu apdrošināšanā ir apdrošināta personas dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā - atbildības limits
pamattarifs Apdrošināšanas pamattarifs - gadam noteiktais apdrošināšanas bāzes tarifs, kuru piemēro attiecīgajam transportlīdzekļa tipam, ņemot vērā transportlīdzekļa piederību fiziskajai vai juridiskajai personai, tā lietošanas vidu un reģistrācijas vietu
apdrošinātais risks apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošinātā gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanās iespējama nākotnē
memorands apdrošināšanas polisēs - to nelaimes gadījumu uzskaitījums, uz kuriem apdrošināšana neattiecas
asekurance Apdrošināšanās pret nelaimes gadījumiem, īpaši pret uguni
apdrošināšanas līgums apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām
nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas
fluorescējoša apdruka apdruka, kas nav redzama parastā gaismā, bet kas fluorescē (t. i., kļūst redzama) UV gaismā
ieciršana apdrukājamā materiāla virsmas nepilnīga caurciršana vai iegriešana, ko veic kastīšu, pašlīmējošu materiālu pastmarku un citas iespiedprodukcijas izgatavošanas procesā
iegriešana apdrukājamā materiāla virsmas nepilnīga caurciršana vai iegriešana, ko veic kastīšu, pašlīmējošu materiālu pastmarku un citas iespiedprodukcijas izgatavošanas procesā; [ieciršana]{s:2555}
piezīmju blociņš apdrukātu vai neapdrukātu lapu grāmatiņa ar sastiprinātām izplēšamām vai neizplēšamām lapām
aizzvadzināt Apdullināt zvanot (klabot, grabot, žvadzot)
aizzviegt Apdullināt zviedzot (vai nebēdnīgi smejoties)
sadullināt Apdullināt, nogurdināt
stulbināt Apdullināt, nogurdināt, samulsināt, apmulsināt
aizpātarot Apdullināt, vienmuļīgi skaitot lūgšanas (lasot morāli)
apmauts Apdullināts, apstulbis, pārsteigts
durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu
dulbins Apdullis, nesaprātīgs cilvēks
apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas
izliet Apdzēst uguni (ar ūdeni)
gānu dziesmas apdziedāšanās dziesmas ar ķengājošu saturu
apziņģēt Apdziedāt (vulgāri)
aplīgot Apdziedāt ar līgo dziesmām
aģirene Apdziras - daudzgadīgs staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos
apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzīt gar lēpusi apdzīt, kad panācēja jahta paiet garām panāktajai jahtai gar tās aizvēja pusi
orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes
Hanstholma apdzīvora vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Skageraka krastā
Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Leksingtona apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā
Adamstauna apdzīvota vieta (_Adamstown_), Lielbritānijas aizjūras teritorijas Pitkērnas administratīvais centrs, 48 iedzīvotāji (2010. g.)
Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.)
Aneja apdzīvota vieta (_Aney_), Nigēras Republikas Agadesas reģionā, viena no Kavara oāzēm
Aksvata apdzīvota vieta (_Aqswat_), Ziemeļkazahstānas apgabala rietumos
Arja apdzīvota vieta (_Ar’ja_), Ņižņijnovgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Belikeli apdzīvota vieta (_Ballykelly_) Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Limavadi apgabalā
Braiana apdzīvota vieta ("Bryan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūstona apdzīvota vieta ("Houston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hjūstona apdzīvota vieta ("Houston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantsvila apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hūrona apdzīvota vieta ("Huron"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mežezers apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Aiviekstes pagastā
Reģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alsungas novadā
Silaktis apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Pamūšas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Īslīči apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā
Amatas skola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Amatas pagastā
Jaunzosuļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Cēsu novada Nītaures pagastā
Aizvīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Aisswicken" teritorijā; bijušie nosaukumi - Āzvīķi, Āzviķi
Kraujas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Gārsenes pagastā
Iļģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Grobiņas pagastā
Īles sanatorija apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā
Stirnas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Īles pagastā
Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Aleksandrova apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
Pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Skangaļi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Liepas pagastā
Skaļupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Līgatnes pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
Lielmēmele apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mazzalves pagastā
Garoza apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Mežotnes pagastā
Aizupes apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Veczosna apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rēzeknes novada Lūznavas pagastā
Internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Rudbāržu pagastā
Stīveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Siguldas novada Allažu pagastā
Ziedugravas apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Skrīveru pagastā
Vīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Staiceles pagastā
Veģi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Abavas pagastā
Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Kāķīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Mežmalieši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tērvetes pagastā
Ceplīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tīnūžu pagastā
Ķīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Rauda apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā
Landze apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
Rozališki apdzīvota vieta (bijusī pils) Vecsalienas pagastā
Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā
Ruckas apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Stalbes pagastā
Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā
Viesturciems apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Everti apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Ogres novada Lēdmanes pagastā
Balda apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Rēzeknes novada Maltas pagastā
Valgale apdzīvota vieta (ciems) Talsu novada dienvidu daļā, Abavas pagasta centrs
Idavere apdzīvota vieta (ciems) Ziemeļigaunijā
Bezļesje apdzīvota vieta (divas viensētas, senāk - skrajciems) Ludzas novada Rundēnu pagastā
Pracapole apdzīvota vieta (divas viensētas) Ludzas novada Pureņu pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā
Plepji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobelas novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plēpji
Plēpji apdzīvota vieta (izzudusi) Dobeles novada Bērzes pagastā, senāk - Plepju muiža; Plepji
Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā
Kalējtriņi apdzīvota vieta (izzudusi) Tērvetes pagastā
lauku sētu kopa apdzīvota vieta (laukos) - lauku sētu grupa, kurai ir vienīgi dzīvesvietas funkcija
Babīte apdzīvota vieta (lielciems) 13 km uz dienvidrietumiem no Rīgas starp pilsētas robežu un apvedceļu
Carnikava apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu novadā, atrodas pie Gaujas 3 km no tās ietekas jūrā un 30 km no Rīgas, izveidojusies muižas "Zarnikau" teritorijā
Kadaga apdzīvota vieta (lielciems) Ādažu pagastā
Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
Nereta apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 51 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs
Skrīveri apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Rēmera muižas "Remershof" teritorijā, novada centrs
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
Bebrene apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. Daugavpils rajonā) 16 km no Ilūkstes un 42 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
Medumi apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Meden" teritorijā, pagasta centrs
Kalkūni apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 3 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kalkuhnen" teritorijā, Kalkūnes pagasta centrs
Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
Kuprava apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs
Žīguri apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
Tilža apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā 30 km no Balviem, izveidojusies bijušās Ruskulovas muižas teritorijā, pagasta centrs; līdz 1925. gadam saucās Kokoreva
Vecumnieki apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža
Pilsrundāle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 15 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Ruhental" teritorijā, Rundāles pagasta administratīvais centrs; ietver arī bijušo atsevišķo apdzīvoto vietu "Rundāle"
Svitene apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Rundāles novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 19 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Schwitten" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Švitene
Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs
Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā
Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga"
Bērstele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele
Mežotne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 10 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Mesothen" teritorijā, pagasta centrs
Vecsaule apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 11 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dāviņi apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 13 km no Bauskas, pagasta centrs; bijušais nosaukums Birzes
Code apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā 7 km no Bauskas, pagasta centrs
Mūsa apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā
Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
Uzvara apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Bauskas
Rītausmas apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Bērzkalni apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai
Bārbele apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā, 29 km no Bauskas, pagasta centrs
Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
Nītaure apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā. 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Nitau" teritorijā, pagasta centrs
Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.)
Liepa apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 13 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Lindenhof" teritorijā, pagasta centrs
Priekuļi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 6 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Freudenberg" teritorijā, novada un pagasta centrs
Vecpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs
Dzērbene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
Augšlīgatne apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Līgatnes pagatnā, 5 km no Līgatnes, izveidojusies bijušās Paltmales muižas teritorijā, Līgatnes pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Līgate
Jāņmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Priekuļu pagasta ziemeļu daļā 8 km no Cēsīm; muižas apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē
Veismaņi apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā
Cīrava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Aizputes novadā, 1950.-2009. Liepājas rajonā) 49 km no Liepājas un 13 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Zierau" teritorijā, pagasta centrs
Kapsēde apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs
Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
Rucava apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 47 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Rutzau" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Paurupe
Vaiņode apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 63 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wainode" teritorijā, pagasta centrs
Kazdanga apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.–2021. g. Aizputes novadā, 1990.–2009. g. – Liepājas rajonā) 60 km no Liepājas un 9 km no Aizputes, izveidojusies bijušās muižas "Katzdangen" teritorijā, pagasta centrs
Dubeņi apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā 8 km no Grobiņas
Krimūnas apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 10 km no Dobeles, pagasta centrs
Naudīte apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 14 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Nauditten" teritorijā, pagasta centrs
Jaunbērze apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 15 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Kazupes muižas ("Kasuppen") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums Grundmaņi
Penkule apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā 19 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Pankelhof" teritorijā, pagasta centrs
Kaķenieki apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Annenieku pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Annas muižas ("Annenhof") teritoriijā
Gardene apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Auru pagastā, bijušais nosaukums padomju laikā - "Dobele 2"
Miltiņi apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Bēne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, 13 km no Auces un 22 km no Dobeles (pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1958. g.), izveidojusies bijušās Bēnes muižas ("Behnen") teritorijā, pirmo reizi rakstos minēta 1272. gadā, pagasta centrs
Augstkalne apdzīvota vieta (lielciems) Dobeles novadā, Augstkalnes pagasta centrs, pie Lielupes pietekas Svētes, 80 km no Rīgas un 30 km no Dobeles, līdz 1937. g. saucās Mežmuiža, arī Mežamuiža
Ieriķi apdzīvota vieta (lielciems) Drabešu pagastā 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Ramotzky" teritorijā
Upesciems apdzīvota vieta (lielciems) Garkalnes pagastā
Jaungulbene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 17 km no Gulbenes, tagad pagasta centrs, jo bijušais pagasta administratīvais centrs Gulbītis iekļauts lielciema sastāvā
Litene apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lettihn" teritorijā, pagasta centrs
Ranka apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā 40 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lindenberg" teritorijā
Šķieneri apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Stāķi apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Lizums apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, 28 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas "Lisohn" teritorijā, pagasta centrs
Lejasciems apdzīvota vieta (lielciems) Gulbenes novadā, kas izveidojusies bijušās Lejasmuižas ("Aahof") teritorijā, miesta tiesības piešķirtas 1873. g., 1928.-1940. g. bija pilsētas tiesības, pagasta centrs
Gauja apdzīvota vieta (lielciems) Inčukalna pagastā 10 km no Siguldas, pie Rīgas-Siguldas šosejas
Mežāre apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Ozolnieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs
Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Nākotne apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles
Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras
Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs
Inciems apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā 60 km no Rīgas un 13 km no Siguldas
Murjāņi apdzīvota vieta (lielciems) Krimuldas pagastā un Sējas pagastā 40 km no Rīgas un 15 km no Siguldas
Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda
Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
Renda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 23 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Ronnen" teritorijā, pagasta centrs
Kabile apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 28 km no Kuldīgas, pagasta centrs
Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
Priedaine apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā 3 km no Kuldīgas
Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
Daugmale apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novadā 35 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Līvesmuižas ("Dunhof") teritorijā, pagasta centrs, bijušais nosaukums - Līve
Avoti apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas novada Baldones pagastā 1 km no Baldones pilsētas, Baldones pagasta administratīvais centrs
Valdlauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā
Valdauči apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas blakus Katlakalnam
Katlakalns apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā
Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem
Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
Liepupe apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā (2009.-2021. g. Salacgrīvas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās Pernigeles muižas "Pernigel" teritorijā, pagasta centrs
Pociems apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 13 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Posendorf" teritorijā, Katvaru pagasta administratīvas centrs
Viļķene apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 15 km no Limbažiem, pagasta centrs
Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
Ozolaine apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novada Limbažu pagastā 2 km no Limbažu pilsētas
Malnava apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā (2009.-1021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas un 3 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas "Malnow" teritorijā, pagasta centrs
Rundāni apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 33 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Rundany" teritorijā, Rundēnu pagasta administratīvais centrs; literarizēti - Rundēni
Tutini apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni
Cirma apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, vairāk pazīstama ar nosaukumu Tutini, pagasta centrs
Vecslabada apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novada Istras pagastā 50 km no Ludzas, pagasta administratīvais centrs
Ērgļi apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā) 40 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Erlaa" teritorijā, pagasta centrs
Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
Mētriena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 24 km no Madonas, izveidojusies bijušās Odzienas muižas "Odsen" teritorijā, pagasta centrs
Barkava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 28 km no Madonas, pagasta centrs
Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
Prauliena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Praulen" teritorijā, pagasta centrs
Biksēre apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 8 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Libien" teritorijā, Sarkaņu pagasta administratīvais centrs
Kusa apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Aronas pagastā 7 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Kussen" teritorijā
Sauleskalns apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
Jaunmārupe apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Mārupes pagastā, 12 km no Rīgas
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas
Tīraine apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā 8 km no Rīgas
Skulte apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes pagastā, aiz lidostas Rīga teritorijas
Krauja apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā
Lociki apdzīvota vieta (lielciems) Naujenes pagastā
Kalni apdzīvota vieta (lielciems) Nīgrandes pagastā
Rembate apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ķeguma novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā, t. sk. 2002.-2009. Ogres rajona Ķeguma novadā) 15 km no Ogres, pagasta administratīvais centrs
Tīnūži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Ikšķiles novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 7 km no Ogres, pagasta centrs
Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
Lēdmane apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. Ogres rajonā) 30 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Ledmannshof" teritorijā, pagasta centrs
Suntaži apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 24 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Madliena apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Lielās muižas "Essenhof" teritorijā, pagasta centrs
Laubere apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 40 km no Ogres, izveidojusies bijušās Ozolmuižas "Ohselshof" teritorijā, pagasta centrs
Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
Taurupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 65 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Meņģele apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 66 km no Ogres, izveidojusies bijušās muižas "Altenwoga" teritorijā, pagasta centrs
Līčupe apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 67 km no Ogres un 15 km no Ērgļiem, Mazozolu pagasta administratīvais centrs
Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
Birzgale apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā, izveidojusies Birzgales pusmuižas ("Birsgalen") teritorijā, pagasta centrs
Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Otaņķu pagastā 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās Nīcas pusmuižas teritorijā, Otaņķu pagasta administratīvais centrs
Riebiņi apdzīvota vieta (lielciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 6 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas "Rybiniszki" teritorijā, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Rībeni, agrāk - Ribiniški
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Audriņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 12 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, pagasta centrs
Lūznava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 18 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
Malta apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, 1950.-1959. g. bija rajona centrs, izveidojusies bijušās Rozentovas muižas _Rozantowo_ teritorijā, pagasta centrs
Strūžāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni
Kaunata apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 27 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Kownaty" teritorijā, pagasta centrs
Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
Nagļi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 52 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Gaigalavas muižas "Gaigolowo" teritorijā, pagasta centrs
Vecružina apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Rude apdzīvota vieta (lielciems) Rojas pagastā 4 km no Rojas; bijušie nosaukumi: Rudesmuiža, Rudsmuiža, Rojupe
Silakrogs apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 21 km no Rīgas
Zaķumuiža apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 23 km no Rīgas
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa
Saulaine apdzīvota vieta (lielciems) Rundāles pagastā, līdz 1944. g. saucās "Kaucminde"
Svētciems apdzīvota vieta (lielciems) Salacgrīvas pagastā
Acone apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils novada Salaspils pagasta ziemeļrietumu daļā, netālu no Rīgas pilsētas robežas; TEC-2
Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas
Remte apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā, 1990.-2009. g. Saldus rajonā) 16 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Remten" teritorijā, pagasta centrs
Lutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 10 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Luttringen" teritorijā, pagasta centrs
Kursīši apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Kursiten" teritorijā, pagasta centrs
Šķēde apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 22 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Blīdene apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs
Jaunlutriņi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 25 km no Saldus, izveidojusies bijušās Lutriņu muižas ("Luttringen") teritorijā, pagasta centrs
Pampāļi apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 27 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Pampeln" teritorijā, pagasta centrs
Druva apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 3 km no Saldus, izveidojusies bijušās Kumbru muižas "Kumbern" teritorijā, Saldus pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Kumbri
Ezere apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 35 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Essern" teritorijā, pagasta centrs
Nīgrande apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 55 km no Saldus, izveidojusies bijušās muižas "Nigranden" teritorijā, pagasta centrs
Draudzība apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs
Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem
Lēdurga apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. - Krimuldas novadā, 1990.-2009. g. - Limbažu rajonā) 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Loddiger" teritorijā, pagasta centrs
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Mālpils apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Rīgas rajonā) 58 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Lemburg" teritorijā, pagasta centrs
Allaži apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā
Peltes apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā 2 km no Siguldas, izveidojusies bijušās Lorupes muižas "Kronenberg" teritorijā, Siguldas pagasta administratīvais centrs
Ragana apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā 44 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Engelārtes muižas ("Engelhardshof") teritorijā, Krimuldas pagasta administratīvais centrs
Milzkalne apdzīvota vieta (lielciems) Smārdes pagastā 4 km no Tukuma, izveidojusies bijušās Šlokenbekas muižas "Schlockenbeck" teritorijā; bijušais nosaukums Šlokenbeka
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Rauna apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. Cēsu rajonā) 23 km no Cēsīm, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Raunas pilsmuiža; pilsētas tiesības no 14. gs. līdz Ziemeļu karam (1700.-1721. g.)
Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs
Kalnamuiža apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs
Palsmane apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis
Variņi apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
Ropaži apdzīvota vieta (lielciems) tāda paša nosaukuma novadā 30 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Rodenpois" teritorijā, novada centrs
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Kolka apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Lauciene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 10 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Nurmuižas "Nurmhusen" teritorijā, pagasta centrs, līdz 1939. g. saucās Nurmuiža, arī Nūrmuiža
Vandzene apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 16 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā un pievienojot Krepliņus, pagasta centrs
Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Pūņas apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs
Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs
Kroņauce apdzīvota vieta (lielciems) Tērvetes pagastā
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs
Smārde apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 12 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schmarden" teritorijā, pagasta centrs
Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
Vienība apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 10 km no Tukuma, Degoles pagasta administratīvais centrs
Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
Slampe apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 17 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Schlampen" teritorijā, pagasta centrs
Irlava apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 18 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Irlow" teritorijā, pagasta centrs
Džūkste apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Tume apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 6 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Tummen" teritorijā, pagasta centrs
Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema
Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
Rencēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs
Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs
Burtnieki apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā
Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs
Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs
Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs
Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā
Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā
Misa apdzīvota vieta (lielciems) Vecumnieku pagastā
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
Ugāle apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs
Tārgale apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs
Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs
Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs
Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā
Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Jaunpils apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales rietumu daļā, Tukuma novadā, pagasta centrs (2009.-2021. g. arī novada centrs, 1990-2009. g. Tukuma rajonā), 30 km no Tukuma
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
Paulēni apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā
Līkumciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Mārupes novada Salas pagastā
Kalēji apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Saldus novada Pampāļu pagastā
Lakšciems apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
Atari apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
Iļķene apdzīvota vieta (mazciems) Ādažu pagastā
Dankeri apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Maiļupsala apdzīvota vieta (mazciems) Aiviekstes pagastā
Klintaine apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Pļaviņu novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 6 km no Pļaviņām; pagasta administratīvais centrs
Āpēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Draudavas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Ezerkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Juči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Papardes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā
Gaidupes apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Bebru pagastā
Lāči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Daudzeses pagastā
Alkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Avotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Dīķīši apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Klintaines pagastā
Atradze apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Auliciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Putnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Gricgale apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Pilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Aprāni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Biķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Bitāni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Jauči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Pinkas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Pučiņas apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Purviņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Seces pagastā
Dīķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sērenes pagastā
Klidziņa apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Skrīveru pagastā
Pikslauki apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Sunākstes pagastā
Alunēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Aparēni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Bites apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Zalves pagastā
Aizkraukles stacija apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Spriņģi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkreukles novada Kokneses pagastā
Ievade apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Ķibji apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Kriepaste apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Meti apdzīvota vieta (mazciems) Aizputes pagastā
Mežaraupi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Smeķerstāni apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Striki apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Susēja apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Tuņķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Valdaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Vilkupe apdzīvota vieta (mazciems) Aknīstes pagastā
Nikšas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Stābeģi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Vecdreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Alojas pagastā
Dienvidstacija apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas novadā
Grāveri apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā
Ziedlejas apdzīvota vieta (mazciems) Alsungas pagastā
Celenski apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Cerkazi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Čuksti apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Kaltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Nēķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Rezaka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Tūja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Dacvari apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Dostas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Grēveles apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Kadilas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Otte apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Ruķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Tarlapi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Vecanna apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Čonkas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Ezerslokas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Adrakaši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Beja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Bundzene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Kanaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Lenkava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Putāni apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Rečiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Saļņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Siseņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Struņķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Vecputrene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Visikums apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Ievedne apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Mežtekas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Bērziņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Stiliņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Tortuži apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Petrova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Blūmreiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Kaķi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Luņķi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Naglas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Proņkas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Alodzene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Bāterava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Grundas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Mežnieki apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Sofikalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Žērveļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Blekteskalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Cirakalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Degumi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Ezīšava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Lejaskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Ežupalte apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Golovkina apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klaškina apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Poļakova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Putrovka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Steržinova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Tupicene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Romeškalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Vēzes apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Blūmji apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Garoži apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Kampji apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Kārkļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Pauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Ratenieki apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Šķērsti apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Ķavari apdzīvota vieta (mazciems) Amatas novada Nītaures pagastā
Reinas apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Rencēni apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Spāre apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Venči apdzīvota vieta (mazciems) Amatas pagastā
Stankeviči apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā
Vecokra apdzīvota vieta (mazciems) Andrupenes pagastā
Ruduški apdzīvota vieta (mazciems) Andzeļu pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā
Vējiņi apdzīvota vieta (mazciems) Annas pagastā
Ādams apdzīvota vieta (mazciems) Apes novada Trapenes pagastā
Uskalni apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Apes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ārlavas pagastā
Viduči apdzīvota vieta (mazciems) Aronas pagastā
Vienības apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
Vilkaiši apdzīvota vieta (mazciems) Augstkalnes pagastā
Behova apdzīvota vieta (mazciems) Augšaugavas novada Demenes pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
Grivka apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Voitusola apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pašķelišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Galdnieki apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Papušina apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Bisteri apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Kazimirišķi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
Arone apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Auziņi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Buras apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Elerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Ostrovi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
Kalnciema masīvs apdzīvota vieta (mazciems) Babītes novada Babītes pagastā
Brīvkalni apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Cielavas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liberi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Liepezers apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Skārduciems apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Trenči apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Vīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Babītes pagastā
Tiltnieki apdzīvota vieta (mazciems) Balgales pagastā
Kotlova apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Kožurki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Silagaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Teležnīki apdzīvota vieta (mazciems) Baltinavas pagastā
Punduri apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Bērži apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Ciganova apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Egļeva apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Nikolajevka apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Kakarava apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Tilžas pagastā, kas 20. gs. 80-tajos gados iekļauta lielcima Tilža sastāvā
Auška apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Gailīši apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Zemitāni apdzīvota vieta (mazciems) Bārbeles pagastā
Sūnuciems apdzīvota vieta (mazciems) Bārtas pagastā
Augškalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Bardžūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Grigani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Irbēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Kukuči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Grenctāles pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Brunavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Zluktenes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Rākani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Šķirāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Stiļķene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Tervidāni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Tunkūni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Valteķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Zluktene apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Brunavas pagastā
Ārce apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Bangas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mēmele apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Pumpēni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā
Ciņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Dāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Guntas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Kundziņkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Rudzukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Strēļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Veizes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Codes pagastā
Brukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Dāviņu pagastā
Birzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Bukubirzs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Mazbirzgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Mazkrievgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pamūša apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Pograniča apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Taumaņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Gailīšu pagastā
Audrupi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dartija apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dzelzāmurs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Dzimtmisa apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Airītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Juknišķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Lielsvirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Rudeņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Viteikas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
Bērzkalni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Mežotnes pagastā
Jāņukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Priedītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Punslavas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Švirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Rundāles pagastā
Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā
Ceļmalnieki apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Kaģeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Likverteni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Mazbrukna apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Rīkani apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Vidiņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Zulleni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā
Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā
Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā
Diņģeļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Bebrenes pagastā
Brencēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Tupiešēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Bebru pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā
Vecmiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
Vecsniķere apdzīvota vieta (mazciems) Bēnes pagastā
Jaunburtnieku skola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
Vākšēni apdzīvota vieta (mazciems) Bērzaines pagastā
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Bērzpils pagastā
Saule apdzīvota vieta (mazciems) Beverīnas novada Brenguļu pagastā
Linde apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā
Širmeļi apdzīvota vieta (mazciems) Birzgales pagastā; Dzintari
Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Brunavas pagastā
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Medne apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Rociņas apdzīvota vieta (mazciems) Bukaišu pagastā
Briedupes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Pidriķis apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Taubes apdzīvota vieta (mazciems) Burtnieku pagastā
Laveri apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā
Mežgarciems apdzīvota vieta (mazciems) Carnikavas pagastā
Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā
Korģeļciems apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Marijonka apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Rēzes apdzīvota vieta (mazciems) Cēres pagastā
Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Amatas pagastā
Rāceņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā
Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
Apši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Auļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Dzērbenes pagastā
Alitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Baldišēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Celmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Cirsti apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Dauguņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Dzērvēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Jēkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Kleivēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Lodēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Reinkaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Inešu pagastā
Baši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Cebuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Bumbi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Pēterēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Kaives pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā
Obuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Liepas pagastā
Lūsari apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Ramas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Līgatnes pagastā
Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Jaunkalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Pieškalni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Priekuļu pagastā
Bundes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Pielekši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā
Drapmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
Māļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Skujenes pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Stalbes pagastā
Bānūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Jērūži apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Lode apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Taurenes pagastā
Eicēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Ģūģeri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Lielmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Pinderes apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Rāmuļmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Slaņķi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā
Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Augstlīci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baltaci apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā
Annas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Bērzs apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Kliģene apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā
Anna apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Zaubes pagastā 45 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Annasmuižas (vācu - Annenhof) teritorijā
Cērteles apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Graši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārkli apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārklumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kārzdaba apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Kubas apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Lejieši apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Mentes apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Valdes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Sakums apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Taureņi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Vīboti apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Voļģi apdzīvota vieta (mazciems) Cesvaines pagastā
Brocenmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā
Lielciecere apdzīvota vieta (mazciems) Cieceres pagastā
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Cīravas pagastā
Ilziņi apdzīvota vieta (mazciems) Codes pagastā
Juneļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
Papuļi apdzīvota vieta (mazciems) Daugavpils novada Medumu pagastā
Kumbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā
Stirbļi apdzīvota vieta (mazciems) Demenes pagastā
Medzes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 14 km no Grobiņas
Dubeņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
Dzērve apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā
Plostgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā
Akmene apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Dzērves skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā
Dunalkas skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā
Padomes skola apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Padone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Prāmciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Durbes pagastā
Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā
Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
Pērbone apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā
Piņķi apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā
Auzumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
Bētiņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā
Banažgals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā
Asīte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, 10 km no Priekules, izveidojusies muižas "Bagge-Assieten" teritorijā
Papes Priediengals apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Papes Ķoņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, ievērojams tautas celtniecības piemineklis
Aisteres muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā
Bieranti apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā
Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā
Plienkalni apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidurzemes novada Medzes pagastā
Ķelderi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā
Mazbrenguļi apdzīvota vieta (mazciems) Dikļu pagastā
Ausātas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Ļukas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Zebru muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Slagūne apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Annenieku pagastā
Klinti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Bērzkrasti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Auru pagastā
Vilciņu ciems apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bērzes pagastā
Līvi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Mazbiksti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Bikstu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Bukaišu skola apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bukaišu pagastā
Bitenieki apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā
Bērzbeķe apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā
Degu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Parūķis apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Krimūnu pagastā
Līdumi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
Lielapgulde apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Naudītes pagastā
Ābeles apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Ālave apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Baldonas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Skujaine apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Vecvagares apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Penkules pagastā
Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā
Kalnavērši apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Melturi apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Vāļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Drabešu pagastā
Mīlakšas apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
Tulči apdzīvota vieta (mazciems) Drustu pagastā
Murāni apdzīvota vieta (mazciems) Druvienas pagastā
Svenči apdzīvota vieta (mazciems) Dubnas pagastā
Ildzere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Šlītere apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Valpene apdzīvota vieta (mazciems) Dundagas pagastā
Slamsti apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā
Šuķene apdzīvota vieta (mazciems) Dunikas pagastā
Krupmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
Līguti apdzīvota vieta (mazciems) Durbes pagastā
Kopupļaides apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Kraujeļmi apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Kraujveideres apdzīvota vieta (mazciems) Dzelzavas pagastā
Brici apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Šovītes apdzīvota vieta (mazciems) Dzērbenes pagastā
Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
Abragciems apdzīvota vieta (mazciems) Engures pagastā
Katrīna apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā
Ruģēni apdzīvota vieta (mazciems) Ērgļu pagastā
Lielsatiķi apdzīvota vieta (mazciems) Gaiķu pagastā
Sunīši apdzīvota vieta (mazciems) Garkalnes pagastā
Indāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Jakāni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Rūdupe apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Zīlēni apdzīvota vieta (mazciems) Gārsenes pagastā
Kradzes apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Mazgavieze apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Gaviezes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Gaviezes pagastā
Zahari apdzīvota vieta (mazciems) Goliševas pagastā
Dāma apdzīvota vieta (mazciems) Gramzdas pagastā
Grobiņa apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Rolava apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Vītiņi apdzīvota vieta (mazciems) Grobiņas pagastā
Butāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Gulbītis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Mili apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Silamala apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā
Auguliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā
Lejasandži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Šļaukas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Vienvārstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Daukstu pagastā
Kanciņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Ķempji apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Pērlis apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Saltupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Svilāres apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tīrumkleivas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Tirzieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Druvienas pagastā
Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Aļļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Amši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Andriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Cinci apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Čipati apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Gārša apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Grēdas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Ķilpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kožas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Krampani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Kručki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Majani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Mālmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Oldermaņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Paideri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Palata apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Silamiķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Skujenieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Staidi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Umari apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viešķeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Viģubi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Zellenes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lejasciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Liedeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Siltais apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Līgo pagastā
Aurava apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Kordona apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Lešķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Vārpiņas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Zāģernieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Litenes pagastā
Elstes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Grimnauži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Gužilas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Ievāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kāmieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Kolanģi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Melderi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Pieti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Rodzupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Stapāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Strēbeles apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Velēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Lizuma pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Kāķupi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ķeži apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lācumēri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Mežsilieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pakalnieši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pāpani apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Pavāriņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Sāvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Ureikste apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Vecāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Rankas pagastā
Lāčplēši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Medņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Stancmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienas pagastā
Āboliņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stāmerienes pagastā
Lejasstradi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mācītājmāja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Mezīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Nātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Samiņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Zeltaleja apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā
Margas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā, pie Gulbenes pilsētas robežas, Stradu pagasta administratīvais centrs
Antāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Stradu pagastā; Antani
Alsupes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Jaunaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kalvīši apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Peļņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Vecaduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Virāne apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Tirzas pagastā
Kraujas apdzīvota vieta (mazciems) Ģibuļu pagastā
Vanči apdzīvota vieta (mazciems) Iecavas pagastā
Rūcupe apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novada Prodes pagastā
Viesulēni apdzīvota vieta (mazciems) Inčukalna pagastā
Cepurnieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Moroza apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Roznieki apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Vecumi apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (mazciems) Indrānu pagastā, 7 km no Lubānas
Briņģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Čolēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Grinēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Kušļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Naurēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Spietēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Tūļi apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Ūdrēni apdzīvota vieta (mazciems) Inešu pagastā
Ipiķu skola apdzīvota vieta (mazciems) Ipiķu pagastā
Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā
Konecpole apdzīvota vieta (mazciems) Istras pagastā
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naudēļi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Roci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
Saule apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Jaunpils pagastā
Brandavas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Struteles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Strutele apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Veclauki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
Platači apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Sīļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Celminieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Ģipterāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Šķērstāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Jērānīši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Putrāmi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Virgulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Apšine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Debesnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ģevrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Izabelina apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Kalnamačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Laude apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Lejasmačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ļūcāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mazslate apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mikaine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Moči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Rātupes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Stagari apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Šumitāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ādmināni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Salaspils apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā
Arbidāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Alūnāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Baltgalvji apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Bauri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Deles apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Akmeņāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Bērzone apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
Glūda apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas
Apšukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Birzītes apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Daumanti apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Mazeleja apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Zizma apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Ūdeles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Īslīcas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Pakuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Smedēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Celmraugciems apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Mazlapsas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Poķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Braņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Bāči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Cimāles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaungrīva apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Tušķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Lapas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Buķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Klieņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Lielsesava apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Pīlādži apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Skursteņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Ķīši apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Klīvmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Pogas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Žibukakts apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Zvīguļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Bandenieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Blankenfelde apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Buļļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Erverti apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Roķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Šķīras apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Bičuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Gauriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Pēterkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Spurģi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Jēņi apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā
Ķeiži apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Jumpravas pagastā
Kapūņi apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā
Virdzes apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā
Vējava apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagasta austrumu daļā 10 km no Jumurdas
Gropiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Maisēļi apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Māli apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Muilēni apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Zilaiskalns apdzīvota vieta (mazciems) Kaives pagastā
Meiri apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā
Upesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kalētu pagastā
Kalīši apdzīvota vieta (mazciems) Kalkūnes pagastā
Kaļķis apdzīvota vieta (mazciems) Kalnciema pagastā
Krusāta apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
Rudbāržu stacija apdzīvota vieta (mazciems) Kalvenes pagastā
Vecciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas novada Cēres pagastā
Griepciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Kurzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Liepas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Līgciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Mazrūmene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Mustene apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Līgas dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Rēzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Šķērsciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Tapilciems apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Valtermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kandavas pagastā
Doņikova apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Goliševas pagastā
Rumpļi apdzīvota vieta (mazciems) Kārsavas novada Mežvidu pagastā
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Katvaru pagastā
Iemetēji apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Ķiguļi apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Sapas apdzīvota vieta (mazciems) Kauguru pagastā
Cildi apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Kannenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Tebras apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Vāģkalns apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Vecpils apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Ziemciems apdzīvota vieta (mazciems) Kazdangas pagastā
Čulkstēni apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Ilgciems apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Skaistlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Sturti apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Zemlejas apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā
Rīteri apdzīvota vieta (mazciems) Klintaines pagastā, netālu no Daugavas pie robežas ar Kokneses pagastu
Cimpēni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Mujāni apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Rieviņas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Sprīdīši apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Tarnīsas apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Tilgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Kocēnu pagastā
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Kaplava apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Lipši apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Upeslīči apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Urgas apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Ūsiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kokneses pagastā
Sīkrags apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā
Uši apdzīvota vieta (mazciems) Kolkas pagastā
Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Soleimi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
Auguļova apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Prinosini apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
Brasla apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā
Vētras apdzīvota vieta (mazciems) Krimuldas pagastā
Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Krimūnu pagastā
Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Kūku pagastā
Pāpuļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā
Bisenieki apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Lopdārzi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Mežākas apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Sankaļi apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils pagastā
Brēdiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Indriķēni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Ķikuri apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Kondrāti apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Lauciņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Lauki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Sūnu Paleja apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Ribāki apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Speldziņi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Stukuli apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Vāglāni apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Veseļi apdzīvota vieta (mazciems) Kūku pagastā
Nīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas
Kurmāle apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā 5 km no Kuldīgas
Balande apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Alsungas pagastā
Mātras apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Ēdoles pagastā
Ludženieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Gudenieku muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Gudenieku pagastā
Mazīvande apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Īvandes pagastā
Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Kalnansi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Leiši apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Vecā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Pusgaldiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kabiles pagastā
Alejas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Jātele apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Upīškalns apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Vecvilgāle apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Zaļāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
Rude apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
Alturpe apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
Bērzkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
Keramika apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Krācnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Līzesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Tigas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Vēgas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Padures pagastā
Kaltiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Raidstacija apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Slipiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā
Āpciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Ezeri apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Jaunmeži apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Kroņrenda apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Mazrenda apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rendas pagastā
Birži apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Jaunsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Kokapuze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Ļūdikas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Pelči apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā
Ēdas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Rumbenieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Veldze apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Rumbas pagastā
Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā
Kundi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Snēpeles pagastā
Grantiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Jāmaiķi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Jaunziemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Klostere apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Ķoniņciems apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Valāti apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Turlavas pagastā
Vērdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Kurmenes pagastā
Lāčplēsis apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Birzgales pagastā
Tomes zivjaudzētava apdzīvota vieta (mazciems) Ķeguma novada Tomes pagastā
Laiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā
Riekstukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Baldones pagastā, LU Radioastrofizikas observatorija
Alejas apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas novada Ķekavas pagastā
Mellupi apdzīvota vieta (mazciems) Ķekavas pagastā
Unguriņi apdzīvota vieta (mazciems) Ķoņu pagastā
Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā
Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā
Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā
Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā
Bricēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Mizas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Rītarasas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Rozītes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tīrumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tropmači apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Tutiķi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Vālodzes apdzīvota vieta (mazciems) Lēdmanes pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā
Mudurgas apdzīvota vieta (mazciems) Lēdurgas pagastā, kas agrāk bija Lēdurgas daļa
Stradi apdzīvota vieta (mazciems) Leimaņu pagastā
Krivanda apdzīvota vieta (mazciems) Līdumnieku pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā
Ražotāji apdzīvota vieta (mazciems) Lielauces pagastā
Lēdmanes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā
Senči apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā
Svētiņi apdzīvota vieta (mazciems) Lielvārdes pagastā
Liepasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepas pagastā
Kumpāni apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Ķurmrags apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Lembuži apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Mežciems apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Liepupes pagastā
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Kravažas apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Miķelēni apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Vēķi apdzīvota vieta (mazciems) Liezēres pagastā
Sinepes apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes novada Līgatnes pagastā
Ķopas apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Vildoga apdzīvota vieta (mazciems) Līgatnes pagastā
Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
Puikules stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Ozoli apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Līcīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Upēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Viekaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Katvaru pagastā
Duntes skola apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Porkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Liepupes pagastā
Inte apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Jumpravmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Muižkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Pelodas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Limbažu pagastā
Drieliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Tenīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Avotkalni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Salacgrīvas pagastā
Dūči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Imšas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Lauči apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Miršas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Vārzas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Viļķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Skultes pagastā
Puršēni apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā
Dzegužkakts apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Iesalkājas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Oliņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Piķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Roperbeķi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Serkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Slavenes apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Vainiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā
Augstrozes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Umurgas pagastā 18 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Schloss Hochrosen" teritorijā
Igate apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā
Ķirbiži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūkas apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Rūstuži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Šķirstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Vaigaži apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā
Stūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu pagastā
Silenieki apdzīvota vieta (mazciems) Litenes pagastā
Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Babri apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Druvas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lāčkāji apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lietaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Lojāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mālnieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mežancāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Muktupāveli apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rušenieki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Rusiņi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Sproģi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rožupes pagastā
Caunes apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Nadzežda apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Rudzātu pagastā
Bernāni apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Lipuški apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Zaļā Pļava apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Meža Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Ceļa Onckuļi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Ragaviki apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Rengentova apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Sanaude apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Sutru pagastā
Dabari apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Grugules apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Turku pagastā
Lielustes apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
Žagatas apdzīvota vieta (mazciems) Lodes pagastā
Degļova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Blontu pagastā
Jučova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Brigu pagastā
Lielā Pīkova apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Ņivņiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Opuļi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Reiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Briģu pagastā
Garbari apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Cirmas pagastā
Anapole apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Istras pagastā
Ārmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Astenci apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Līdumnieku pagastā
Gaveiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Ņukšu pagastā
Brodaiža apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pildas pagastā
Stoponi apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Pureņu pagastā
Ciskāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Kaļvi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Kaniņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Līdēre apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Šķūri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Aronas pagastā
Jaudzemnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Veczeltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Barkavas pagastā
Dzirnaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Grostona apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Iedzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Ozolkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Viļķeni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Bērzaunes pagastā
Auziņas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Bebri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jokums apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Jukāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Kočkares apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Noras apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Pavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rakuti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Rēzēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Cesvaines pagastā
Bučauska apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Grases apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Gribažas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Jaunbakāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Krampāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Kroņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Laucene apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Mežļaides apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Mucenieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Padoms apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Skutāneļmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Tūjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā
Bakani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Dzelzavas pagastā; Bakāni
Branti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Indrānu pagastā
Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā
Apšuriņķis apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Liepnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Maisi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Mārtiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Stepes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Trekaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Tuteni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Veckalsnava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Anckani apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Blākaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Bukas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Bulēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Celmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Dzeņumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Gravasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Grotūži apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Grūslēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Kaupiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Kurmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Lielstāpeles apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Lubeja apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Namdari apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Ruļmurēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Šķētes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Slieķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Sveiļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Sveļmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Telvieši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Tīrumskanuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Tošpavāri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Vērmi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Virgabaļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Ziedaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Liezēres pagastā
Aburti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Anzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Cekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Kalnvirsa apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Ķepši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Ruķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Sāviena apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Silieši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Stopāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Toce apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ļaudonas pagastā
Randoti apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mārcienas pagastā
Aizpurves apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Alžāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Dēgļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Dūkstupi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Jurjāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Ķimstnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Lielnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Ozolkalns apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Palejas apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Pamati apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Mētrienas pagastā
Asni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Cesvainieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Kalnagals apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Ošupes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Būdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Kalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Lūza apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Saikava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silkalpi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Silnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Trakši apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Vecpoļi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Praulienas pagastā
Bāguņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Bērzmilni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Caurvēderi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Dravnieks apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Jaunpatkule apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Klaucēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Krieviņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Poļvarka apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Sprīzdāni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Piekalnes apdzīvota vieta (mazciems) Madonnas novada Indrānu pagastā
Kārsavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Naglāni apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Zibla apdzīvota vieta (mazciems) Malnavas pagastā
Vite apdzīvota vieta (mazciems) Mālpils pagastā
Volkova apdzīvota vieta (mazciems) Mārkalnes pagastā
Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Annas apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Beberi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dižbārdi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Dzērves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Egļuciems apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Kaupi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Klīves apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Babītes pagastā
Ezerlīči apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
Kaģi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
Remesi apdzīvota vieta (mazciems) Mārupes novada Salas pagastā
Parkmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Tīši apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Unguri apdzīvota vieta (mazciems) Mazsalacas pagastā
Krasti apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Vecmēmele apdzīvota vieta (mazciems) Mazzalves pagastā
Kščeva apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā
Vanagiški apdzīvota vieta (mazciems) Medumu pagastā
Ievkalni apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā
Stirnas apdzīvota vieta (mazciems) Medzes pagastā
Latvīšu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
Krīvu Stiglova apdzīvota vieta (mazciems) Mērdzenes pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Mētrienas pagastā
Gobiņas apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Gromalti apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Leišusils apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Taurupe apdzīvota vieta (mazciems) Mežāres pagastā
Griudinīši apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā
Mežmala apdzīvota vieta (mazciems) Mežvidu pagastā
Bārbaļi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Boles apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Darvinieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Inčārnieki apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Kanči apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Zepi apdzīvota vieta (mazciems) Murmastienes pagastā
Dīķeri apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu novada Ķoņu pagastā
Mirķi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Nurmi apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Tēcēni apdzīvota vieta (mazciems) Naukšēnu pagastā
Neretaslauki apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā
Svajāni apdzīvota vieta (mazciems) Neretas pagastā
Cenkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Grīnvalti apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Kalnišķi apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Lauciņciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Kaires ciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Pērkone apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Sējējciems apdzīvota vieta (mazciems) Nīcas pagastā
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Nīcgales pagastā
Līce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Maznīkrāce apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Rogas apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Vormsāte apdzīvota vieta (mazciems) Nīkrāces pagastā
Merķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Niedras apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Viļums apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā
Ķēči apdzīvota vieta (mazciems) Nītaures pagastā 10 km no Nītaures
Mazozoli apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novadā 72 km no Ogres un 13 km no Ērgļiem
Gāguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā
Pumpuri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā, kas senāk saucās - Daugavieši
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Birzgales pagastā; Širmeļi
Aronijas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Jumpravas pagastā
Krapesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā
Veckrapes Kalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Krapes pagastā
Aliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
Diedziņš apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
Šķērsteni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
Vatrāne apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ķeipenes pagastā
Cēsītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
Krodzinieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
Bekas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lēdmanes pagastā
Lielāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Saules iela apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Plātere apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Vecķeipene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Vērene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Madlienas pagastā
Ogresmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā
Vecogre apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Mazozolu pagastā
Meņģeles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Meņģeles pagastā
Jaunzāģeri apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
Lībieškalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
Silavas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Ogresgala pagastā
Duklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Rembates pagastā
Viršņukalns apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Suntažu pagastā
Aderkaši apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Bēvulēni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Lakstene apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Virticēni apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Zvaigznītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Taurupes pagastā
Dobelnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Pusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tīnūžu pagastā
Arāji apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Bekuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Berkava apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Tomes pagastā
Apšukalni apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Damradi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Grēnes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Kalmes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Rājumi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Laukgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Laurciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Mežgals apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Škuburi apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Upmaļciems apdzīvota vieta (mazciems) Otaņķu pagastā
Raubēni apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Cenu pagastā
Plāņi apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Salgales pagastā
Veldres apdzīvota vieta (mazciems) Pampāļu pagastā
Grišina apdzīvota vieta (mazciems) Pasienes pagastā
Sējas apdzīvota vieta (mazciems) Penkules pagastā
Šalkas apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Vadži apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Višķi apdzīvota vieta (mazciems) Plāņu pagastā
Stēģi apdzīvota vieta (mazciems) Pļaviņu novada Klintaines pagastā
Rušona apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 26 km no Preiļiem
Anspoki apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Dzeņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Lielie Leiči apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Lielie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Mazie Pupāji apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Sanauža apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Preiļu pagastā
Antonišķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Asinovka apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Bašķi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Kategrade apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Rušonas pagastā
Giži apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Locinieki apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Saunas pagastā
Pūgaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Preiļu novada Upmalas pagastā
Kaņepji apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Mazgramzda apdzīvota vieta (mazciems) Priekules pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā
Vaives dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Priekuļu pagastā
Inkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Ķingas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Kunči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Leukādijas apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Mežciemi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Šautuves apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Vīstuči apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu pagastā
Viliški apdzīvota vieta (mazciems) Prodes pagastā
Lenči apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Miglači apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Vējkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Raiskuma pagastā
Smilgas apdzīvota vieta (mazciems) Raņķu pagastā
Cimza apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Lisa apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Marijkalns apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Strīķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Stuķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Vieķi apdzīvota vieta (mazciems) Raunas pagastā
Smukas apdzīvota vieta (mazciems) Remtes pagastā
Rencēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rencēnu pagastā
Treuhi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Čornajas pagastā
Brukāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Dricānu pagastā
Rušona Petrovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Rogozovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Feimaņu pagastā
Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Gribuļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Pudinova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Puisāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Šaurītes apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Vējpļavas apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā
Čapkova apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Tihanovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Griškānu pagastā
Kļasica apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā
Rogs apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
Liuzinīki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
Laļi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Mazie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Lielie Garanči apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā
Mortišķi apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā
Antonopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Baļucki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Belobabina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Jekimovka apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Karnopole apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Krasutina apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Karnopoles Bikaunieki apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Odumāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Ostrovski apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Zahariha apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Silmalas pagastā
Tūmuži apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā
Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Kostigi apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Sidorovka apdzīvota vieta (mazciems) Riebiņu pagastā
Kacīte apdzīvota vieta (mazciems) Rites pagastā
Žocene apdzīvota vieta (mazciems) Rojas pagastā
Amatnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Lielkangari apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Rotkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Vāverkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Villasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Vingri apdzīvota vieta (mazciems) Rožkalnu pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Rožupes pagastā
Miglāni apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
Silagals apdzīvota vieta (mazciems) Rubenes pagastā
Mangaļi apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā
Nida apdzīvota vieta (mazciems) Rucavas pagastā
Kandeļi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Vecsieksāte apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Zaļumi apdzīvota vieta (mazciems) Rudbāržu pagastā
Lepšas apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Mazmežotne apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Vecrundāle apdzīvota vieta (mazciems) Rundāles pagastā
Saļiena apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā
Ulmale apdzīvota vieta (mazciems) Sakas pagastā
Ciukori apdzīvota vieta (mazciems) Sakstagala pagastā
Kotlopi apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Lauvas apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Šķīsterciems apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Uņģeni apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Vitrupe apdzīvota vieta (mazciems) Salacgrīvas pagastā
Plītes apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
Bunči apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
Piķurgas apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils novada Salaspils pagastā
Mežstūrīši apdzīvota vieta (mazciems) Salaspils pagastā
Blīdenes mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Blīdenes pagastā
Amberģis apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Garozas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Grīvaiši apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Mauri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Marijas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Ezeres pagastā
Ezerkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Kalnjāņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Ropmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Brūzilas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Kūdras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Pekšņas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Pļuras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Rīteļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Kursīšu pagastā
Lašupe apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Lutriņu pagastā
Atvari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
Dziras apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
Meldzere apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
Piķeļmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Nīgrandes pagastā
Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Puķukalni apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Sātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Sesile apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Strazdi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Auniņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Lukas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Pakalni apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Pūteļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Pampāļu pagastā
Kaulaci apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Remtes pagastā
Rubas skola apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Rozes apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Rubas pagastā
Lagzdiņas apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā
Saldus stacija apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā
Tiruļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Saldus pagastā
Ķinguti apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Vidzeri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Benkava apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Vadakstes pagastā
Franči apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
Lībji apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
Silaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
Zaņasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā
Zaņa apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zaņas pagastā 34 km no Saldus
Bukupe apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Būtnāri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Cāļlauks apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Grebūtnieki apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Ķiviļi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Stālmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Viduskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Višķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā
Ābari apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība")
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zvārdes pagastā
Jaunborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Lielborne apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Stašališki apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Zaļesje apdzīvota vieta (mazciems) Salienas pagastā
Korecki apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
Sola apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
Zaciški apdzīvota vieta (mazciems) Salnavas pagastā
Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā
Dalbes apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Kaļandri apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Kampāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Ķebļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Škutāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Zemgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Ziedāni apdzīvota vieta (mazciems) Seces pagastā
Gāršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Sējas pagastā
Brūlāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Gretes apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Īlenāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Ķipukalns apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Spietiņi apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Ūdrāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Vecsēlpils apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Zaķēni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā
Idus apdzīvota vieta (mazciems) Sēļu pagastā
Krolīši apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā
Talsiņa apdzīvota vieta (mazciems) Sērenes pagastā
Sarmas apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā
Vidusmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Sesavas pagastā
Plānupe apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Allažu pagastā
Eikaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Turaidas skola apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Krimuldas pagastā
Juglas apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Knīderi apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagastā
Aijaži apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā
Kotļarova apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Rozalina apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Seveļi apdzīvota vieta (mazciems) Silajāņu pagastā
Broki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Kapenieki apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Opolie apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Sprukstini apdzīvota vieta (mazciems) Sīļukalna pagastā
Kalnakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā
Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā
Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža"
Ķurbēni apdzīvota vieta (mazciems) Skaņkalnes pagastā
Salapi apdzīvota vieta (mazciems) Skrīveru pagastā
Bruņene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Ilga apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Katineļi apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Šengeida apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Stūriški apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Tarasovka apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Vārpene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Viktorija apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā
Tukums apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas novada Nīkrāces pagastā
Bračas apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Rūnaiši apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Vēršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Videnieki apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā
Vecskujene apdzīvota vieta (mazciems) Skujenes pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Skultes pagastā
Cērkste apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Lielaisciems apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Zvirbuļi apdzīvota vieta (mazciems) Smārdes pagastā
Jaunā muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Apes pagastā
Roņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Ruikas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā
Džindžas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Bilskas pagastā; Džindzas
Drandi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Jeberi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Blomes pagastā
Lembis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Žīguri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Brantu pagastā
Dūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā
Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
Bindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Lamsteri apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Mārci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Grundzāles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Rudaci apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Grundzāles pagastā
Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
Mačāni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Mālejas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Pūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Palsmanes pagastā
Bormaņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Klinči apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Raunas pagastā
Grotūzis apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Jaunbilska apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Lūķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Smiltenes pagastā
Kuļķi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lazdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Lindes apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā
Varicēni apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes pagastā
Muktiņi apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Robežkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Staburaga pagastā
Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
Daibe apdzīvota vieta (mazciems) Stalbes pagastā
Straumes apdzīvota vieta (mazciems) Stradu pagastā
Lielstraupe apdzīvota vieta (mazciems) Straupes pagastā
Zilkalne apdzīvota vieta (mazciems) Sunākstes pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Suntažu pagastā
Mucukalns apdzīvota vieta (mazciems) Susāju pagastā
Samtenes apdzīvota vieta (mazciems) Sventes pagastā
Tīrumi apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
Virsīte apdzīvota vieta (mazciems) Svitenes pagastā
Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Čerbakova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Krutova apdzīvota vieta (mazciems) Šķilbēnu pagastā
Cibuļovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lasenberga apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Lazovka apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Saviški apdzīvota vieta (mazciems) Tabores pagastā
Šukteri apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Vārve apdzīvota vieta (mazciems) Tadaiķu pagastā
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Ezergaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lielvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lipsti apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Lūši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Mazvirbi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Pedvāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Režas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Rinkule apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Abavas pagastā
Ambrakas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Kroņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Riepaldciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ārlavas pagastā
Raudziņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Balgales pagastā
Anstrupe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Plintiņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Dundagas pagastā
Arkliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Iliņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kaleši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Līči apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mazspāre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Mordanga apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Turkmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā
Dūmciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Grodnieki apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Īves pagastā
Košrags apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Kolkas pagastā
Krievragciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Ķūļciema pagastā
Miegūze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Sārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Vīgrieze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
Čīkstiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Fridriķmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Garlene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Jaunokte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Odre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Okte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Pilskalnciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Pļavmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Šķēde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Strīķciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Vagargals apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
Andumi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Birzmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Bungciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Gailīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Mazstende apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lībagu pagastā
Kalnradži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lībe apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Lubeskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Popervāle apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Sārkaste apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Lubes pagastā
Apšuciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Birziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Pūrciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagastā
Aizklāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Rojas pagasta ziemeļu galā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Mazstrazde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Saulīšciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Strazdes pagastā
Gambija apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Klīve apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Lielsalas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Pobuži apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Vecpūņas apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā
Dārte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Iģene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Klāņi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Mazsārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Valgalciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Skrunda apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā
Krustakrogs apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Mežrijas apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Runtes apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Zaļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Taurenes pagastā
Kalnāji apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Kranciems apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Saulesdārzs apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Turkalne apdzīvota vieta (mazciems) Tīnūžu pagastā
Troškas apdzīvota vieta (mazciems) Tirzas pagastā
Ķieģeļceplis apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Latgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Muiža apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Rutki apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Sala apdzīvota vieta (mazciems) Tomes pagastā
Indriķi apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Krampji apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Rūpnieki apdzīvota vieta (mazciems) Trapenes pagastā
Kačori apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā
Vāle apdzīvota vieta (mazciems) Trikātas pagastā
Balklāvi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā
Oksle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Cēres pagastā
Džūkstesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Grauzde apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Ķunduri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Pēteri apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Džūkstes pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Engures pagastā
Dārtsmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Pētertāle apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Snapji apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Irlavas pagastā
Jaunsēži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Josti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Aizas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Bruži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Pičas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Sautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Vecsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Kalnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā
Aizdzire apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
Antiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā
Blāzma apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Burtnieki apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Mariņmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lestenes pagastā
Beķermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Daigone apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Galciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Kalnēji apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Mazlamiņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Meiniķi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Pūres stacija apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Putnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Vidusciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Vildene apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Pūres pagastā
Birztala apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Birzule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Cerība apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Plieņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Vilksala apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā
Brizule apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas ("Hof Bresilgen") teritorijā
Rideļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Sēmes pagastā pie Engures pagasta robežas
Praviņas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā
Spirgus apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā
Vīksele apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Slampes pagastā
Aizpure apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Kūdra apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Radziņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Smārdes pagastā
Gaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Sēlīši apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Sloklejas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Vecmokas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Vilkāja apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Tumes pagastā
Jaunvarieba apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā
Pūces apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā
Rāvi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Viesatu pagastā
Jaundziras apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zantes pagastā
Klāvciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zemītes pagastā
Bazāni apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Dumpiete apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Dzirciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Rindzele apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Zentenes pagastā
Krīvi apdzīvota vieta (mazciems) Tumes pagastā
Zundāni apdzīvota vieta (mazciems) Turku pagastā
Vilkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ukru pagastā
Marģitava apdzīvota vieta (mazciems) Upmalas pagastā
Bregži apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Košas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Ķūķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Silavnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Šķirbas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Struņķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā
Lielbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Vaiņodes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Varķe apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Vecbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā
Staļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā
Kalnstaldoti apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
Ķeizarpurvs apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
Saule apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā
Bāci apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Lācupi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Kaģumciems apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Putras apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Vērsīši apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā
Liepkalni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Mazvalle apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Tenteni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā
Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs
Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā
Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā
Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā
Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā
Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā
Arakste apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas _Arras_ teritorijā
Blāķi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Blanka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā
Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā
Bidzi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Oliņas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā
Baloži apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā
Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā
Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā
Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā
Baužmala apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā
Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Daliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā
Varieba apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā
Maurāni apdzīvota vieta (mazciems) Varakļānu pagastā
Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā
Stivrenieki apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā
Znotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā
Rimeikas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā
Rūdēkas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā
Kleķeri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā
Ļūdi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā
Gulbji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā
Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža
Kirliški apdzīvota vieta (mazciems) Vecsalienas pagastā
Brūveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā
Zvirgzde apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā
Irbene apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ances pagastā
Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Ūdrande apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Popes pagastā
Dandzītes apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Banku ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Puzenieki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Speltes apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā
Amele apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā
Akmeņdziras apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Ēvartciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Kamārce apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Krievlauki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Liepene apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Miķeļtornis apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Muižnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā
Dzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā
Amjūdze apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Desuciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Zaļais ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Usmas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā
Leči apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā
Sise apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ziru pagastā
Abavmala apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
Laidzesciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
Pasilciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
Vāverciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā
Svikļi apdzīvota vieta (mazciems) Vērēmu pagastā
Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā
Lauski apdzīvota vieta (mazciems) Vestienas pagastā
Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā
Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā
Kaivēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Rušēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Silajāņi apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Vecskolas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Vērsēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Zaprauskas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Zobēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vijciema pagastā
Lucāni apdzīvota vieta (mazciems) Viļānu pagastā
Leišupi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Daugavas Ķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Rudzāti apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Stikānturki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Straumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Trepe apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā
Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā
Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā
Cīruļkalns apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Kalnamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Salas apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Sierotava apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Smaltāni apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Vērtūži apdzīvota vieta (mazciems) Zalves pagastā
Savelinki apdzīvota vieta (mazciems) Zaļesjes pagastā
Miezāji apdzīvota vieta (mazciems) Zantes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Zasas pagastā
Krūsāri apdzīvota vieta (mazciems) Zaubes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Zemītes pagastā
Gobas apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā
Griguļi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā
Strautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Ziemera pagastā
Magonas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Murdēni apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Spulgas apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Zosēnu pagastā
Zāģeri apdzīvota vieta (pamesta viensēta) Ogresgala pagastā
Kergesāre apdzīvota vieta (pilsētciemats) Igaunijā, Hījumā salas ziemeļu daļā
Pūņicas apdzīvota vieta (saimniecība) Talsu novada Lubes pagastā
Kaitra apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Meļova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Rusački apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Zujeva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Asūnes pagastā
Beķeri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Cēsu novada Inešu pagastā
Katuži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā
Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā
Suhocki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Grāveru pagastā
Dzirvani apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā
Sauši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Konstantinovas pagastā
Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
Aišpūri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Asūnes pagastā
Vikiški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Aulejas pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
Čaplinščina apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
Kuzmini apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
Zagorci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
Dreģeļi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Manuha apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
Juhņeviči apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Suhorukova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Volkojedi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
Leiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Skaistas pagastā
Bički apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
Laivacums apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Rožupes pagastā
Budži apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Līvānu novada Turku pagastā
Nitiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Naujenes pagastā
Brušvīti apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Nīcas pagastā
Osuņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Riebiņu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Silajāņu pagastā
Podosinovka apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Preiļu novada Upmalas pagastā
Mazupciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rojas pagastā
Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Sviļu ciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Rucavas pagastā
Žluktova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Šķaunes pagastā
Dižmežciems apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Talsu novada Rojas pagastā
Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā
Bikova apdzīvota vieta (skrajciems. izzudis) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
Āņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
Divezeri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Ādažu pagastā
Eimuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ādažu novada Carnikavas pagastā
Akatnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas novada Aglonas pagastā
Brūveri apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Čuhnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Gorodoka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Guļbinka apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Gūteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Janova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Kapiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Krivošeji apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Kukari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Kundzinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Leitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Livdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Livdanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Lopoti apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Lučķini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Meiruļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Misāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Aglonas Madelāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Ezera Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Meža Ukini apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Skudru Grebeži apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Kapiņu Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Repši apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Rivari apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Ruskulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Rutulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Salenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Sekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Sgajevski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Sienapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Spīķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Starodvorje apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Staskuni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Šumski apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Terehova apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Tūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Ūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Valaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Voguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Zaikovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Zlotnišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Zukuli apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā
Mailīšciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā
Surčciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ainažu pagastā
Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Sirmauši apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Skujaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Trakšēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Vesetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aiviekstes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
Zeiles apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkalnes pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā
Austrumi apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Rasas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Ratnicēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā
Viņaukas apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Pilskalnes pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā
Kukalēni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes novada Gārsenes pagastā
Kalnageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kalnarāciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kalnaraupi apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kaņupaites apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Kungudruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Navicki apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Stūrageidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Aknīstes pagastā
Būcmaņciems apdzīvota vieta (skrajciems) Alsungas pagastā
Mežslokas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Paiķēni apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Garasimi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Garjuri apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Igaunīši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Jurenski apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Lāzberģis apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Mārtiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Murjāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Ploskums apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Sauliķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Stocene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Supes apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Tereški apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Vēverkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Gribažas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Lēģernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Silaveršas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Svari apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Auguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Opekalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Vēciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Ermiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Gotlupi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Jerlani apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Ķelles apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Okani apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Puļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Pūzupi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Uranaži apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
Adamova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Aizgārša apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Bērzupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Briežudārzs apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Demšas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Doktas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Franciskopole apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Gornasti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Kalvene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Kudinava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Polsas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Prīduļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Purnava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Saides apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Sprinduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Stārdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Surikava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Truļļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Brūnas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Kopmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Mērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Pūriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Sebežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Sviestiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Briedinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Tarvas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Pujakalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vaidava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vuķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Bruņiševa apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Čistigi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Fjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Jaseņeci apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klementine apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Kūdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Ķurši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Naumova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Orlīši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Pļevna apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Ponkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Puncene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Šeļehova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Snopova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Stuborova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Zabolova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Zagorje apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Zvaneri apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Kalnapededze apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze
Bārdaskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Druskas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Peņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Rules apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Joškas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Kundrati apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Micpapi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Bieranti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Cielavas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Šļukums apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Vengerski apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Stākas apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā
Velmeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā
Zāģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Amatas pagastā
Dzirvaņišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Garšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Gļinaruča apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Graiži apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Guta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Ignatoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Isajevka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Ivanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Jaunaiskrūgs apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kaļķes apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kapči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Karališkas apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kondavnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kurloviči apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Lukjanska apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Mīžusāta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Lauka Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Vecie Stupeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Jaunie Stupeļišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Kalna Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Zaborjes Ubadziņš apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Meža Škapari apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Mazie Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Zastennije Kuseņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Meža Ļāperi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Škīviški apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Skromoni apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Škuta apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Svēteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Uļiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu pagastā
Rogačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Ambeļu un Biķernieku pagastā
Brīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Bronki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Golovanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Grabova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Grigodinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Grišāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Grīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Ivanova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Janokra apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Janovci apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Kotoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Kraukļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Libiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Lītaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Malka apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Mivrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Muntiški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Andrupenes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Dagdas Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Rogaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Slesari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Stalīdzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Sukaili apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Tizori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Usači apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Užaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Vasiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Vigori apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Zundi apdzīvota vieta (skrajciems) Andrupenes pagastā
Grižanki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Jakiži apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Kondraši apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Kovaļovka apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Krauļi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Kromani apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Kuiki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Kulakova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Lapi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Ličmurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Mamoni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Mamonova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Mihaļina apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Mižuki apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Rokoli apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Vamžuški apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Virzas apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Vucini apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Zigmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Andzeļu pagastā
Grūbe apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā
Lipski apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā
Rumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā
Žubes apdzīvota vieta (skrajciems) Apes pagastā
Teiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aronas pagastā
Kapteiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Tuksneši apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Vārkava apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Veldres apdzīvota vieta (skrajciems) Asares pagastā
Dzirvaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Gorki apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Karaļova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Kriņica apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Kurļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Meņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Reiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Rubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Zeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Zukulova apdzīvota vieta (skrajciems) Asūnes pagastā
Grandāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Kozuliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Lindāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Loškas apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Marinzeja apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārta Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārtas Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Nārtmale apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Rijnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Rockāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Zirnaites apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā
Zarečje apdzīvota vieta (skrajciems) Audriņu pagastā
Dzerbaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšaugavas novada Maļinovas pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Doļnaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Gekeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Jaunlaši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Koņecpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kreposte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Kūliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Lajiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Liellazdas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Ludvigova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Padomnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pristaine apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Pupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Sabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Skaistkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Vilcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā
Augškalne apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Bērzene apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Daniļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Jurgelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Kloveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Koktagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Lielā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Peikstuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Pītreiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Podgaršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Ragačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Ambeļu pagastā
Būku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
Akleņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Buteņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Pavlovskoje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā
Auguliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Daukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Dedelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Gandiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Paegļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Pastorāts apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Pokropiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Putrami apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Demenes pagastā
Akmani apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Baiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Borovaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Ornišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Petrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Pipari apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Dubnas pagastā
Palabiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Peļušina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā
Aizupieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Andrijova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Audzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Baltači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Baltaiskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Bībelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Lāčukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Peršaki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Plonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Pramanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Kalupes pagastā
Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Auksteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Gančevski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Barsuki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Jaunā Porečje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Maļinovas pagastā
Biruliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ēģipte apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ērgļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Pļaviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Ragauniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Medumu pagastā
Bandališki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Bukšti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Butiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Diļeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Dūdeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Kaušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Pritikina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Raščina apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Naujenes pagastā
Auseika apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Buivīši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Dreiski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Dukurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Nīcgales muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Rasnači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Nīcgales pagastā
Zamečka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Pilskalnes pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā
Ausekļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Bučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Bundišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Nīcgale apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Pilači apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Pīlādži apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Podbornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Sventes pagastā
Melderi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Šķeltovas pagastā
Arhipišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Budiški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Elkšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Orešņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Prudiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Tabores pagastā
Aizbalti apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Baltakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā
Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā
Antāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Balašķi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Deiķi-Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā
Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
Rejnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
Vaišļi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā
Brāslava apdzīvota vieta (skrajciems) Aulejas pagastā, Sivera ezera rietumu galā
Skurbenieši apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Spaļenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Stūri apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Vārpas apdzīvota vieta (skrajciems) Baldones pagastā
Danski apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Dziervīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Grikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Jorzova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Karpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kaši apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Ķēvesdruva apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kolnumeži apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Kuzņecova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Lauruti apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Leidumi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Lemešova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Mačusola apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Maiļupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Maksi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Morkova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Obeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Risova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Slostova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Surikova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Svātūne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Sviļpova apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Timšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Tutinava apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Upiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Vārnīne apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Viborgi apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Žeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Zeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Zubki apdzīvota vieta (skrajciems) Baltinavas pagastā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Rugāju novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 34 km no Balviem, izveidojusies bijušās Augustovas muižas "Augustow" teritorijā; Lozdukolns
Apšova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Blauzgova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Boncāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Buksti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Demerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Dokti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Ezerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Kļangova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Odumova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pazlauga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pleitova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Pliešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Puncuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas pagastā
Brieksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Baltinavas un Briežuciema pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Āžudambis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Centramuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Dobenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Dūrupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Dzeņulauza apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Kārklinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Keņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Lāčugabali apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Lācupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Lemešava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Mēķi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Pilskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Plītinava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Rāvusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Reči apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Salmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Silamala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Stepjugabali apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Vaņki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Verpuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Žaugupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Balvu pagastā
Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Auzāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Babāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Brieževa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Brūklāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Burčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Dubļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Elkšņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Krievkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Lazdukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Lielmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Moziņki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Mūrava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Ploskena apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Silakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Taureskalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Vējava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Vistusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzkalnes pagastā
Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Augstari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Beļauski apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Bērzieši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Bonifacova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Gabrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Golvari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Gribkova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Jabalova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Javenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Kažoki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Kiļauka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Kļaviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Kononi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Lāčaunieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Lauskinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Masalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Pāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Pelerijas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Pugači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Saksmale apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Sprodzenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Tabakova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Vasariņa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Viškuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Zosuli apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Bērzpils pagastā
Abriņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Augstasils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Ausala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Begunova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Bēliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Bilga apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Bokova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Briežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Cērpene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Čilipīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Dambergi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Denicova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Dukuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Grūšļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kroni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kvašņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Lazduleja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Ostrolīdumi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Ploskene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Pūšļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Pužulova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Štikunova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Stouberova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Briežuciema pagastā
Kaupiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Krampiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Mežupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Naglīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Purviņas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Putrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Runcene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Vakšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Vītoli apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Zeltupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Žogi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Krišjāņu pagastā
Briedīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Celmene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Celmenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Druvenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Dvorupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Esmeraldova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Ežusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Gobusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Grīvgals apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Guznava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Jāņusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Kozlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Krasnogorka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Līdumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Meirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Nikolajeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Oļģina apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Paulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pērkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Pordari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Silaciems apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Sita apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Steķintava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Stirnusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Tīreļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Tropiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Vasiļjeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Vladimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kubulu pagastā
Gailova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Kupravas pagastā
Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā
Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
Akmeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Avikši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Dukuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Grīva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Kīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Orlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Ozolava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Ščeglova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Stīgas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Zirgadobe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
Aizgalīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Aizpurve apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Bahmatova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Bordova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Kļučniki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Loduma apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Olutova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Rači apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Medņevas pagastā
Pedeļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Pasienes pagastā
Aizstirne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Anengofa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Baldones apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Biškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Bolupnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Daudzene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Daugasne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Drebēji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Egļusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Foršteja apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Medņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Oparnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Perdiklāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pērtupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pliksna apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Pokrata apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Rugāju pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Egļava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Eržepole apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Jauji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Keiši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Posacki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Susāju pagastā
Ančipova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Antonovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Bākarova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Buki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Dubļova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Eriki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Gabačova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Logini apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Lotuši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Pakašova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Peksīne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Porskova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Prisjolova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Raipuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Šķilbēnu pagastā
Barbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Degumnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Dievžeikari apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Eglīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Jaujas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kadiševa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kāpessils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Keibinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kļavusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Kuģenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Mēneši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Mežarijas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Raicene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Roditeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Rutkova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Siltene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Spirģi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Toki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Ūdrene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Vindava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Tilžas pagastā
Dambīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Grūznis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Lutenāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Ranguči apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Rozenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Sāvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Sudrabe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Vilkarūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Vuškusala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā
Badnova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā
Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā
Aizezere apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Annasbirzs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Apšukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Ašusils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Augstābirzs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Berezņaks apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Čāgas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Dampadruva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Derdziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Dubudeksnis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Egļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Georgijeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Kačupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Kuprava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Lauzas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Mežārija apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Miezāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Pakalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Pokuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Smiltene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Sprogas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Ukraina apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Valentinova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Makšinava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka
Katleši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā
Pritikova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Žīguru pagastā
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Barkavas pagastā
Ķīburi apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā
Krūte apdzīvota vieta (skrajciems) Bārtas pagastā
Pleči apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Iecavas pagastā
Palejas apdzīvota vieta (skrajciems) Bauskas novada Kurmenes pagastā
Akmiņupe apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Apšukolns apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Baliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Dirbeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Ilzmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Kaupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Ūžuļu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Mazie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Lielie Sīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Putnu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Žāgeri apdzīvota vieta (skrajciems) Bebrenes pagastā
Krūškalns apdzīvota vieta (skrajciems) Bēnes pagastā
Inčuki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā
Voveri apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzgales pagastā
Brenči apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Gereniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Grizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kozlovka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kriškinova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kromāni apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Kuzminci apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Lastovki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Moroziki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Rusecki apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Samaniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Stašova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Stoponīši apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Valuhi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Vidņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Zjazuļka apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Zjazuļova apdzīvota vieta (skrajciems) Bērziņu pagastā
Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzkalnes pagastā
Somi apdzīvota vieta (skrajciems) Bērzpils pagastā
Bramaņiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Brenteļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Gorbačovka apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Guļino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Kolobuhino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Krasnoje apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Krivošejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā
Kudino apdzīvota vieta (skrajciems) Biķernieku pagastā

g citās vārdnīcās:

MLVV

MEV