Paplašinātā meklēšana

Meklējam dari.

Atrasts vārdos (142):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

dari, kā patīk (arī ko gribi, kā gribi), arī lai dara, kā patīk (arī ko grib, arī kā grib)

Atrasts skaidrojumos (1454):

caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
aldarieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
alderieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Alderi" (senāk - "Aldermuiža", arī "Aldari") iedzīvotāji
jostainais ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Dermestes lardarius")
roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu
Afganistānas Islāma Republika Afganistāna, valsts pilnais nosaukums (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān)
Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē
ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem
kunāriks Āksts, jokdaris
narva Āksts, jokdaris
narvis Āksts, jokdaris
šagalis Āksts, jokdaris, vieglprātis
alusviris Aldaris
brūvelis Aldaris
brūveris Aldaris
alusdarniecība Alus darināšana
daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība
taisītājs Amatnieks, kas (ko) gatavo, darina
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari)
minstreļi Anglijā līdz 16. gs. beigām nosaukums dziedoņiem, spēlmaņiem, stāstītājiem un jokdariem, kas uzjautrināja savu kungu; vēlāk galma dziedoņi
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus)
apderināt Apdarināt
apdarīt Apdarināt (2)
skulbīties apdarināt (ar cirvi)
izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas
drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot
apmergot Apdarināt ar rakstiem
aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus
apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm)
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai)
iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai
mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai
slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls
kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot
galaveška Apdedzināta pagale, ko lieto namdaris, galdnieks svītru vilkšanai
Bagdarina apdzīvota vieta Krievijā (_Bagdarin_), Burjatijas Republikā
deonimizācija Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
deonimizēšana Apelativācija vai sugasvārda darināšana no īpašvārda, izmantojot vārddarināšanas afiksus
talkš Apvienojumā "tilkš, talkš" izmanto zvana skaņu atdarināšanai
adījums ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai
adīt ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko)
tēst ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko)
namēšnieks ar asinīm notašķījies cilvēks, ļaundaris
cirtnis tautas celtniecībā ar cirvi darināta vientelpas guļbūve
solidarizēties ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti (1)
grebt ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla)
simulēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
buku ar sitienu (pret kaut ko mīkstu) saistītu skaņu atdarinājums
tākeliņot ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos
purpurs ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma
dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs
bronzas laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja bronzu
vara laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms, kad cilvēki darba rīku un ieroču darināšanai izmantoja varu
telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls
brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas
neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms
duduks Armēņu tautas mūzikas instruments, klarnetei līdzīgs pūšaminstruments ar dubultmēlīti un 9 atverēm, ko tradicionāli darina no aprikozes koka (arī plūmes vai riekstkoka)
sordārija Asku sēņu pirenomicēšu klases sfēriju rindas dzimta ("Sordariaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
vesternizācija ASV kinorūpniecības radītā samākslotā "mežonīgo Rietumu" un kovboju dzīves tēla atdarināšana reālajā dzīvē
spriugt Atdarina knipja sitiena troksni
stirks Atdarina skaņu, kas rodas apģērbam plīstot
prikš Atdarina šļakstiena skaņu
pakaļmēģinājums Atdarinājums
pakaļtēlojums Atdarinājums
kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa
imitācija Atdarināšana; arī atdarinājums
imitēt Atdarināt
kopēt Atdarināt
pakaļmēģināšanās Atdarināt
pakaļmēģināties Atdarināt
pakaļrakstīt Atdarināt
darīt pakaļ atdarināt (kādu)
taisīt (arī darīt) pakaļ atdarināt (kādu)
ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību
antīkizēt Atdarināt antīkos mākslas darbus
kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā
ruļļot Atdarināt cīruļa balsi
izdandalāties Atdarināt čigānus runā un kustībās
bizenēt Atdarināt dundura rūkšanu
grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga
iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties
viltot atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam
tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt
veiglot Atdarināt, pakaļdarīt
tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ
līdzskrējējs Atdarinātājs
pakaļmēģinātājs Atdarinātājs
tāpulis Atdarinātājs
mēzeklis Atdarinātājs, kāds, kurš visu atdarina
pakaļsekotājs atdarinātājs, sekotājs
imitando Atdarinot
piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku)
bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu
piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu
uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus)
atgriezeniskais formants atgriezenisko darbības vārdu vai atgriezenisko lietvārdu darināšanā un gramatisko formu veidošanā izmantotais līdzeklis - afikss vai vietniekvārds, kas sākotnēji norādījis, ka darbība vēršas atpakaļ uz darītāju
urkš Atkārtojumā atdarina cūkas rukšķēšanu
stipata Atkārtojumā atdarina kliba cilvēka soļu skaņas
pu Atkārtojumā atdarina pupuķa balsi
šņuk atkārtojumā atdarina raudāšanu
viļu Atkārtojumā izmanto lai atdarinātu vālodzes dziesmu
džin Atkārtojumos atdarina zvārguļu skaņas
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas)
nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot"
sarkstošā atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus langei", syn. "Agaricus haemorrhoidarius")
Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu
karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā
atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari)
atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari)
salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
sekundārā atvasināšana atvasināšana no vārddarināšanas celma, kurā saknei jau pievienots kāds piedēklis vai priedēklis
hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām
derivatīvs Atvasināts; vārdu darināšanas-
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1)
gultasmaikss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai
gultasmaiss Audums, kas paredzēts šāda maisa darināšanai
zelts augstākās kategorijas apbalvojums; no šī cēlmetāla darināta medaļa
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
korrobori Austrālijas pirmiedzīvotāju deja, kuras kustības atdarina kara notikumus un medību piedzīvojumus, arī seksuālas norises, skatītājiem taktī plaukšķinot rokas vai dziedot
vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā
cigun Austrumu (ķīniešu) netradicionālās vingrošanas veids, psihofizisko vingrinājumu sistēma, kas radusies sensenos laikos, atdarinot dzīvnieku kustības
oņera Auša, blēņdaris, draiskulis
oņeris Auša, blēņdaris, draiskulis
ehopraksija Automātiska, neapzinīga atdarināšana
atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni
noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko); noaust (1)
baldahīns Baldahā (Bagdādē) darināts bagāta raksta zīda audums
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē
vaigs Baļķa neapdarinātā apaļā mala
ēcholalija Bezsaturīga otra runas atdarināšana
plode Bieza miza, no kuras darināja bērnu rotaļlietas
guetiffa Biezi, uzkārsti paklāji, kādus darina un lieto berberu ciltis
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu
blēndaris Blēņdaris
blēnderis Blēņdaris
blēniķis Blēņdaris
blēņumaiss Blēņdaris
nedrēms Blēņdaris
prokvasts Blēņdaris, nerātnis, palaidnis
smatrons blēņdaris, palaidnis
galsteris Blēņdaris, palaidnis
aušulis Blēņdaris, palaidnis trakulis
balavnieks Blēņdaris; nerātnis
balvans Blēņdaris; nerātnis
gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai
punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma
puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma
Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers
Bondarišķis Bondarišku ezers Andzeļu pagastā
taumatūrgs Brīnumdaris
brasku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums
brisku Brisku brasku - vairāku vienam pēc otra sekojošu knakšķu skaņu atdarinājums
lithoderma Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
neribaudiella Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
pleurocladia Brūnaļģu nodalījuma izogenerātu klases rindas "Cordariales" ģints
brūvenis Brūvējums, darinājums
plotnīks būvgaldnieks, namdaris
celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda
cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi
būvmanis Celtnieks, namdaris
nerrs Ceļojošs aktieris, jokdaris
pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko)
vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi
grenadins Cieti sagriezta, šķetināta zīda dzija mežģīņu darināšanai
mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
parvēnijs cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt
joku Pēteris cilvēks, kam patīk jokot, jokdaris
taisītājs cilvēks, kas (ko) gatavo, veido, darina
simulants cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
filantrops cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā.; labdaris
cirtējs cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris
apdarnieks cilvēks, kas veic apdari
puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes
platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai
cērknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cirsnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.)
cēknis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cēksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
cērksnis Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis
pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts
darināšana darbība --> darināt (1, 3)
rotaļa darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana
karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’
apdarināšana darbība, process --> apdarināt
atdarināšana darbība, process --> atdarināt
darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību)
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
metāldarinājums Darinājums, kas ir izgatavots no metāla; metāla darinājums
mest Darināt (ko), veidojot cilpas; darinot ko, veidot (cilpas)
mest tīklu darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem)
noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu)
doin Darīt; dari (angļu "doing"; īsziņās)
hromolitogrāfija Daudzkrāsu litogrāfija; lieto gk. stājgrafikā gravīru darināšanai
kategoriālais daudznozīmīgums daudznozīmīgums, kas piemīt noteiktam vārddarināšanas tipam atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas sistēmai
somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
bandarišķieši Daugavpils novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Bandarišķi" iedzīvotāji
untas Dažāda veida kažokādas apavi; darina gk. no ziemeļbrieža kāju ādas, rotā gaišiem un tumšiem kažokādas gabaliņiem, krellītēm vai krāsaina tūka strēmelītēm
vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu
eklektisms Dažādu pagātnes stilu atdarināšana un savienošana 19. gs. arhitektūrā un mākslā
derivatīvais dialektisms dialektisms, kurš atšķiras no literārās valodas ekvivalenta ar vārddarināšanas afiksu
bindarnieki Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji
dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta
sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums
apdrāzt Drāžot apdarināt (visapkārt)
skrodeļšūts Drēbnieka šūts, darināts
bizz Dunduru radītās skaņas atdarinājums
biz dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot
bīz dunduru radītās skaņas atdarinājums, ko lieto, mudinot govis bizot
ēchokinēzija Dziņa atdarināt otra kustības
ēchopraksija Dziņa atdarināt otra kustības
ēchomīmija Dziņa atdarināt otra vaibstus
artefakts Dzīvajiem audiem neraksturīgi veidojumi, kas rodas kādas iedarbības vai apstrādes gaitā; cilvēka darinājums
anakreontika Dzīvespriecīga satura lirika, 18. gs. lirikas virziens, kas atdarināja Anakreonta vīna un mīlas dziesmas
knidārija Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu nodalījuma tips ("Cnidaria")
Bazile Džanbatista Bazile - itāļu folklorists (Giambattista Basile; 1575.-1632. g.), vāca, apdarināja un izdeva tautas pasakas
koloniālstils Eiropas būvstils, atdarināts aizjūras kolonijās
simulācija Eksperimentāliem mērķiem radīts realitātes atdarinājums
vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm
bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla
āverģēlis Ēverģēlis - nerātns jokdaris, draiskulis
Bondarišku ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība — 5,5 ha; Bondarišķis
Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū
Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula
salamuri Flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, ko darina no niedres vai koka
printogravīra Fotomehānisks svītru atdarinājums zemes karšu (atlantu) iespiešanai, izlietojot šai nolūkā pēc diapozitīviem dziļi kodinātas plātnes
merveilleuse Francijā 18. gs. beigās nosaukums sievietei, kas dūrās acīs ar pārspīlētu modi: grieķu tunikas atdarinājumu vai kupliem brunčiem
gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās
Faberžē nams G. Faberžē juvelierizstrādājumu uzņēmums, kurā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Pēterburgā darināja izsmalcinātus zelta un emaljas izstrādājumus, gk. galma vajadzībām
cikarigu Gaiļa dziesmas atdarinājums
cikurigu Gaiļa dziesmas atdarinājums
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari
šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls
sufiksālā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; derivatīvā galotne
derivatīvā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; sufiksālā galotne
kazakīns Gara virsjaka ar āķīšu aizdari
milna Garš, apaļš koks ar smailu galu, ko sprauž alus darināmās baļļas dibenā
cept Gatavot, darināt, taisīt
tempera Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādu krāsu un darbus darina uz dēļa, auduma, kartona
Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs
podnieku zīmes grafiskas zīmes, kas izveidotas uz māla trauku dibena, to darināšanas gaitā
grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris
oriģinālgravīra Gravīra, kuras iespiedumformu metālā, kokā vai linolejā darinājis zīmējuma autors
krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju
Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci
hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem
chorda Heterogenerātu klases rindas "Chordariales" ģints
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem
šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā)
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu
sociālpārmantošana Iemaņu, paradumu, pieredzes un garīgās kultūras pārmantošana no paaudzes paaudzē ar signālu (valodas, rakstības, apmācīšanas, vērošanas, atdarināšanas utt.) palīdzību
bukloke ierīce, ar kuru pievilina stirnu tēviņus, atdarinot viņu balsi
imitators ierīce, kas iespējami precīzi atdarina kaut ko (piemēram, imitēta kosmiskā kuģa kabīne)
iedarināt iesākt darināt
ietaisīt iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt
iesalniece Iesala darinātāja; speciāliste iesala gatavošanā
iesalnieks Iesala darinātājs; speciālists iesala gatavošanā
posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris
kukla Imitācija, pakaļdarinājums
skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu
puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts
haiteks Industriālā stila atdarinājums interjeros u. c., kam raksturīgi ar modernām tehnoloģijām radīti materiāli, kā arī attiecīgi apdares paņēmieni un formas
bleiks Interjekcija šāviena trokšņa atdarināšanai
brazdu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
brazgu Interjekcija trokšņa atdarināšanai, kas rodas, piemēram, ejot caur kaņepju lauku
sī Interjekcija, zīlītes dziesmas atdarinājums
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.)
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu)
buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai
strops Īpaši darināts bišu miteklis
zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai
uzlīme īpaši izgatavots neliels garens, apaļš u. tml. formas lietišķās grafikas darinājums (zīmējums, uzraksts) uzlīmēšanai; etiķete (1)
īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis
adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašības vārda saliktenis
vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa
apelativācija Īpašvārda pārtapšana par sugas vārdu (nepievienojot papildu vārddarināšanas līdzekļus)
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām
klips īslaicīga knakšķa atdarinājums
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
petrarkisti Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) dzejas paņēmienu atdarinātāji
petrarkisms Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) paņēmienu atdarināšana dzejā
sbacaj Izdari (kaut ko)!
izdarināt Izdarināt (alu)
izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
aust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
izaust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko)
izflīzēt Izklāt, apdarināt ar flīzēm
iemēdīt Izķēmoti atdarināt (kāda) izrunu
pīku Izmanto pīles balss atdarināšanai
plaskata Izmanto, lai atdarinātu klabošu skaņu
bauc Izsauciens atdarinot šāvienu
briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
brīkt Izsauksmes vārds krišanas trokšņa atdarināšanai
briuks Izsauksmes vārds kritiena trokšņa atdarināšanai
bridāc Izsauksmes vārds lēkšanas, lēkāšanas skaņu atdarināšanai
pliukt Izsauksmes vārds šāviena trokšņa atdarināšanai
pļunkt Izsauksmes vārds tāda trokšņa atdarināšanai, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
kau Izsauksmes vārds, ko izmanto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu suņa reju
tigurigu izsauksmes vārds, ko izmanto gaiļa dziesmas atdarināšanai
hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni
bum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot klusinātu attālu pērkona dunu vai līdzīgas skaņas
pum Izsauksmes vārds, ko lieto atkārtojumā atdarinot soļu skaņu vai ratu rīboņu
cigu-cigu Izsauksmes vārds, ko lieto lai atdarinātu gurkstošu, čerkstošu skaņu
bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni
būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni
bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni
skrauc Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai
skrauč Izsauksmes vārds, ķērcošas skaņas atdarināšanai
bliukada Izsaukums ar ko atdarina sitienu ar kādu lielāku priekšmetu
rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta
rišeljē Izšuvuma tehnikas veids, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, kontūru, fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu
mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu
jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus
vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes
potenciālisms Jaunas parādības, jauna jēdziena vai jaunu attieksmju izteikšanai atbilstoši vārddarināšanas likumiem darināts jauns vārds vai vārdu savienojums
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas; darbība --> darināt (2)
jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai
arlekīns Jautrs asprātis, jokdaris, nerrs
sociālā kohēzija jēdziens, kas raksturo sabiedrības saliedētību, tās struktūru saistību, savstarpējās saiknes un solidaritātes pakāpi sabiedrībā, valstī un starpvalstu attiecībās
joku gailis jokdaris
peikstiņš jokdaris
āmeglis Jokdaris
čepēsls Jokdaris
džauga Jokdaris
jocinieks Jokdaris
jokavnieks Jokdaris
jokmanis Jokdaris
jokmīlis Jokdaris
jokotājs Jokdaris
jokpēteris Jokdaris
jokugailis Jokdaris
jokupēteris Jokdaris
kaita Jokdaris
pigurmeisters Jokdaris
pigurnieks Jokdaris
pigurpēteris Jokdaris
pigurtaisītājs Jokdaris
saltembanks Jokdaris
smīdaklis Jokdaris
smīdākls Jokdaris
smīdekls Jokdaris
smīdiklis Jokdaris
smīdīklis Jokdaris
smiekliņš Jokdaris
stiķmeistars Jokdaris
svitka Jokdaris
unspieģelis Jokdaris
velldzinējs Jokdaris
āmeklis Jokdaris, āksts
peiksts Jokdaris, āksts
žomāklis Jokdaris, āksts
kumēdiņš Jokdaris, āksts, komediants
mēklis Jokdaris, āksts; komisks savādnieks
niekonis Jokdaris, draiskulis, āmeklis
pūcesspieģelis jokdaris, galvenais personāžs vācu tautas nostāstos no 16. gs.
pajacs Jokdaris, īpaši cirkā
jaukturis Jokdaris, jokupēteris
smaiklotājs jokdaris, klauns
kumedenčiks Jokdaris, klauns
bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku
ķeks Jokdaris, ķekatnieks
smiedēklis Jokdaris, smīdinātājs
štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukaunieks Jokdaris, viltnieks, gudrinieks
žoklis Jokdaris, zobgalis
pigornieks Jokdaris; arī auša
jokmeisters Jokdaris; klauns
tērzeklis Jokotājs, jokdaris
mēglis Jokupēteris, jokdaris, āksts
Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem
pakaļķēmošanās Kā pārspīlēta, ākstīga atdarināšana
šmugumi kāda koka nelieli zari, kas nokrituši vai nodarināti
čum kādas skaņas atdarināšanas vārds
ēmeklis kāds, kas atdarina citus
šaipa kāds, kas zobgalīgi šķoba lūpas; jokdaris
mēdeklis kāds, kurš atdarina, izsmej, izzobo
braga brags kādu skaņu atdarinošs izsauciens, piemēram: _ledi gāja braga brags_
krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm)
akmeņu kamene kameņu suga ("Bombus lapidarius")
vienkupra kamielis kamieļu suga ("Camelus dromedarius"), savvaļā iznīcināta pirms 2000 g., dometicēts 4. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras; dromedārs
kārbinieks Kārbu darinātājs
karbinieks Kārbu darinātājs
kardigans Kardiganjaka - adīta jaka ar priekšējo aizdari (var būt ar kabatām un jostu)
Veinemeinens Karēļu un somu mitoloģijā un eposā - demiurgs un kultūrvaronis, gudrs sirmgalvis, brīnumdaris un burvis
biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai)
biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai)
mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu
mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu
korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos
komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm
burka kaukāziešu apmetnis melnā vai baltā krāsā, darināts no voiloka
surogāts kaut kā atdarinājums, viltojums
stāvi Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot
stāvji Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot; stāvi
vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla
kapbaļķis Koka stumbru resgaļa nogrieznis (baļķis), gludi nodarināts, mizots, eksporta sortiments
stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals
mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija
pusdārgakmeņi Krāsaini, puscaurspīdīgi minerāli, kas izmantojami rotas lietu un māksliniecisku darinājumu izgatavošanai (piemēram, dzintars, lazurīts, malahīts, granāts, cirkons un topāzs)
Byndari Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris
blaukstiens Kritiena, sitiena skaņu atdarinoša interjekcija
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
sirdsķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaria"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
ķeki Ķekatnieki, jokdari
labģeris Labdaris
fotolaboratorija Laboratorija, kurā veic fotouzņēmumu un fotofilmu apdari
kinofotolaboratorija Laboratorija, kurā veic kinofilmu, fotouzņēmumu un fotofilmu apdari
laidaliņš Laidariņš
barbaru mākslas periods laikposms Rietumeiropā apmēram no 5. līdz 8. gs., kad sagrautās Romas kultūru nomainīja barbaru tautu kultūra un māksla izpaudās gandrīz vienīgi ornamentos, kas rotāja amatnieku darinājumus
jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
puskoka lēcējs latvietis, kas cenšas atdarināt vāciešus, atsakās no savas tautības un valodas
Fausts Leģendārs brīnumdaris, kas savu dvēseli pārdevis velnam
pakaļskrējējs Līdzskrējējs, atdarinātājs
akratofora liela tilpuma pudele, ko izmanto šampanieša darināšanai
vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem
ančakrysts liels blēņdaris, nepaklausīgs (bērns)
rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas
sudrabkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina lietišķus un dekoratīvus sudraba izstrādājumus
zeltkalis Lietišķās mākslas speciālists, kas darina, parasti dekoratīvus, zelta izstrādājumus; arī rotkalis
žvīgs lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
kluk lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni
au lieto (bērnu valodā), lai atdarinātu suņa riešanu
plik lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
svompati lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot skriešanu, lēkšanu
vompati lieto (parasti atkārtojumā), atdarinot zirga lēkšošanu
rok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu cūkas balss skaņas
pļok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
pļop lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
klok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
klokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
kluk lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
klukš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas
brac lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu smagu, ātru soļu, skrējiena troksni
cup lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot
cupiņ lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot
cupst lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot
klopš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
plokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu
klibic lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas)
klop lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
budī lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni
klipš lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
klīr lieto (parasti savienojumā ar "klār"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas
klapš lieto (parasti savienojumā ar "klipš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
klār lieto (parasti savienojumā ar "klīr"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas
cup lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību
tlir lieto atdarinot kādu nenoteiktu, grabošu, čīkstošu skaņu, kas rodas, piemēram, paverot vecas durvis
taukš lieto atdarinot kādu paklusu skaņu, kas var rasties, piemēram, strauji nostiepjot pirms tam vaļīgu virvi
čagu lieto atdarinot klusu soļu skaņas
pakts lieto atdarinot pēkšņas darbības, kritiena skaņu
pēks lieto atdarinot pīles pēkšķēšanu
pluiks lieto atdarinot šāviena skaņu
klibklab lieto atdarinot zirga soļu skaņas
graba lieto atkārtojumā "grabu, grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
čirka lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas
dūpa lieto atkārtojumā atdarinot zābaku soļu klaudzoņu
klišu lieto atkārtojumā un savienojumā ar "lumzu, lumzu" atdarinot vecu ratu riteņu braucot radītas skaņas
zī lieto atkārtojumā zīlītes balss atdarināšanai
čiņ lieto atkārtojumā, lai atdarinātu augstāku toņu zvana skaņas
pļep lieto atkārtojumā, lai atdarinātu bieza ēdiena, parasti biezputras, vārīšanās troksni
čura lieto atkārtojumā, lai atdarinātu cepšanas vai vārīšanās skaņas
čuru lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas
ķirks lieto čirkstošas skaņas atdarināšanai
cuk lieto dažu skaņu atdarināšanai (motora darbība, katla vārīšanās u. c.)
džiņ lieto džinkstošas, šķindošas skaņas atdarināšanai
krāks lieto krāciena vai ķērciena atdarināšanai
klauks lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni
kliuks lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni
klaukt lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni
kliukt lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni
bļekšķēt lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem
pludunč lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
kar lieto lai atdarinātu vārnas balss skaņas
bacu lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni
čipa lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni
čira lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas
čira lieto savienojumā "čira čura", lai atdarinātu slīpēšanas, pulēšanas, strīķēšanas skaņas
griba lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
gribu lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
ķava lieto suņa rējienu atdarināšanai
lir lieto šķindošas skaņas atdarināšanai, piemēram, saskandinot glāzītes
blaks lieto, atdarinot kritiena troksni, blaks!
babāc lieto, atdarinot padobju kritiena troksni
baks lieto, atdarinot viegla sitiena troksni
da- lieto, darinot verbus ar pabeigtas darbības nozīmi
pti lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu
ptu lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu
šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
ī lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas
kikē lieto, lai atdarinātu (jauna gaiļa) neskanīgu dziesmu
plīks lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
plīkš lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
paf lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni
boū lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu
bū lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu
brakt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
brākt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
brāks lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot
zliuks lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni
žvāks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
žvaukt lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
žviukt lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
pik lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas
pīk lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas
ņiukt lieto, lai atdarinātu augstas, spiedzīgas suņa balss skaņas, kad tas dzen medījumu
tinkš lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem
buku lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas
buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas
cī lieto, lai atdarinātu cāļu čiepstēšanu
klaukš lieto, lai atdarinātu cieta priekšmeta plīšanas troksni
čak lieto, lai atdarinātu cirvja cirtiena troksni
čok lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas
bē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas
mū lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas
mē lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas
čik lieto, lai atdarinātu dažu putnu balss skaņas
bonc lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi
banks lieto, lai atdarinātu dobju sitiena vai kritiena troksni
blākš lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
būkš lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot
čapa lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni
kukū lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas
džinks lieto, lai atdarinātu džinkstošu, šķindošu skaņu
ņam lieto, lai atdarinātu ēšanas procesu (parasti atkārtojumā, sarunā ar bērniem)
ņamm lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
kikerigā lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu
kikerigī lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu
kikerigū lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu
kikerikī lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu
kikirigī lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu
kikergī lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu
kikerikū lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu
kikirigū lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu
grabu lieto, lai atdarinātu grabēšanu
čirk lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas
dir lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas
plinkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam
plirkš lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam
švirks lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
čir lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni
vit lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas
čiv lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas
plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
zlaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko
zlaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
puk lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam
blaukt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
zlaukt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
spraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot
blāgs lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu
brik lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni
kriukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
šnakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt
šņikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
šņaku lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež
šņiku lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež
brakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brīks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
pliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
skrap lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
skrapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
krakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks
baukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni
blauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
blaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
blakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
plakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum
bliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš
bliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ
bliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ
skrip lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
skript lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
pauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
paukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
plink lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments
šņakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
šņaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož
krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
blūks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
blūkš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
klabu lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu
čik lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni
čiks lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni
ļoku lieto, lai atdarinātu jāšanas kustības
miau lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu
mjau lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu
ņau lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu
ņur lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu
ņurr lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu
blast lieto, lai atdarinātu kritiena troksni
brūkš lieto, lai atdarinātu kritiena troksni
braiks lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot
braikt lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot
pļaukš lieto, lai atdarinātu kritiena, trieciena troksni
buh lieto, lai atdarinātu kuļmašīnas lokomotīves radītu troksni
guldz lieto, lai atdarinātu lielu šķidruma malku rīšanas troksni
tipu-tapu lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni
čoukst lieto, lai atdarinātu momentānu darbību
čabu lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni
čibu lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni
čabum lieto, lai atdarinātu neskaidru, peles radītu troksni
bāc lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni
būc lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni
kling lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
buh lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni
buk lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni
bacs lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
bact lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badāc lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badaukš lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
bah lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badāc lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni
badaukš lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni
čirks lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
čap lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čapu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čipu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni
čer lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas
ko lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas
čir lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas
klang lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas
špudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
šmudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs
šmudauks lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot
čipu lieto, lai atdarinātu pēršanās troksni
pēk lieto, lai atdarinātu pīles balss skaņas
stirkš lieto, lai atdarinātu plīstoša auduma troksni
dirkš lieto, lai atdarinātu plīstošu drēbju troksni
kūvist lieto, lai atdarinātu pūces balss skaņas
virkš lieto, lai atdarinātu putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas
čak lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas
plunks lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkš lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkšķ lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
čavu lieto, lai atdarinātu riešanu
klap lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
klip lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
klapu lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli
klipu lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli
pi lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu
pī lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu
pi-pī lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu
ļukš lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni
pik lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni
džindž lieto, lai atdarinātu skaļu troksni
žvoukst lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot
bur lieto, lai atdarinātu skaņu kopu, kas rodas, padobjiem trokšņiem atkārtojoties ar nelieliem starplaikiem
čark lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot
čerk lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot
čirk lieto, lai atdarinātu slaukšanas troksni, kas rodas, pienam tekot slaucenē, parasti īsām, spēcīgām strūklām
ha lieto, lai atdarinātu smieklus
hi lieto, lai atdarinātu smieklus
ho lieto, lai atdarinātu smieklus
dip lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu
trinks lieto, lai atdarinātu spalgu troksni
trinkš lieto, lai atdarinātu spalgu troksni
brīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties
breikš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties; brīkš
brākš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties
blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
blīkt lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu
tfi lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tfu lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tfū lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tpu lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tpū lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
veu lieto, lai atdarinātu stirnu buka balss skaņas
šast lieto, lai atdarinātu strauja kritiena troksni
šmak lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību
žipst lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību
krapt lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu)
žakst lieto, lai atdarinātu strauju, spēju dūrienu
ļer lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot
vau-ū lieto, lai atdarinātu suņa gaudošanu
vau lieto, lai atdarinātu suņa riešanu
bliukt lieto, lai atdarinātu šāviena troksni
blīkš lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni
apčī lieto, lai atdarinātu šķaudiena troksni
klapst lieto, lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni
bļur lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas
bur lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas
brāk lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
bic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
buk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas motoram lēni darbojoties
bum-bum lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas piesitot tukšam tilpumam
dipada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem)
braku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot
briku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot
krabic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
krapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
pļorkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni
ļurkā lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ejot ar lieliem vai izmirkušiem apaviem
tuk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot
čaku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1)
čiku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1)
caps lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
bums lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
bradāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot
bukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
baca lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
bacada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
būkt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ledum plaisājot
knakšt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem
tak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
blāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladāks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladaudz lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladaukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
knapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
knipu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
skrapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
čurks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties
trak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem
bom lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, sitot ar vāli, rībinot bungas u. tml.
puh lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu
klamp lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, strauji rijot ēdienu
pik lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko
pīk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko
klunkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
cip lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu
čau lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas
fui-iū lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas
kva lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas
kvā lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas
čak lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soļu troksni
ki lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, kad tā tikko izdējusi olu
kudī-ka-ka lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot
eu lieto, lai atdarinātu zaķa balss skaņas
bu lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu
ihihī lieto, lai atdarinātu zirga zviedzienu
ga lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņas
gā lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņu
din lieto, lai atdarinātu zvana skaņas
bim lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus
bamm lieto, lai atdarinātu zvana skaņu; bam
bam lieto, lai atdarinātu zvana skaņu; bamm
murr lieto, lai atdarinātu, parasti kaķa, murrāšanu
tapu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
tipu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
tū lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu
vidžu lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas
lik lieto, lai atdarinātu, parasti suņa, kaķa, lakšanas troksni
šņak lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
šņik lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
šņiks lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
krā lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas
pif lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni
plak lieto, lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
čiep lieto, lai attdarinātu cāļa balss skaņas
krū lieto, parasti atkārtojumā "krū, krū", lai atdarinātu dzērvju balss skaņas
čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas
ompadi lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu
vompadi lieto, rotaļājoties ar bērnu un atdarinot, piemēram, jāšanu, lēkšanu
substantīvsaliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; lietvārda saliktenis
lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus
blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus
šķelbete Linu kulstāmās ierīces sastāvdaļa - kustīgā ritenī iestiprināts apdarināts dēlis
diegains Linu, nātns, no diegiem darināts
autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors); šāda attēla izgatavošana
amati Lociņinstrumentu nosaukums, kas izceļas ar savu skanējumu; tos darinājuši itāliešu meistari - Amati dzimtas locekļi (16.-18. gs.)
locelainis Loka veidā darināts priekšmets
tekstilpavediens Lokans, samērā stiprs veidojums, kam ir mazs šķērsgriezums un liels garums un ko izmanto tekstilizstrādājumu darināšanai
nodara Lūka sloksne, kam ir nodarināta miza
velnenieks Ļaundaris, negantnieks
slimdaris Ļaundaris, noziedznieks
pūkaiņš ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras
ažūrs ļoti smalks, mākslinieciski darināts
biku, baku maizes mīcīšanas skaņu atdarinājums
arhaistika Mākslā - seno formu, senlaiku manieres atdarināšana
pastičo Mākslas darbs, kurā apzināti atdarināts cita laikmeta vai mākslinieka stils
mimēze mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība
mimeze Mākslas teorijā, estētikā - īstenības atdarināšana (bet ne kopēšana) kā mākslas sūtība
dekoratīvi lietišķā māksla mākslas veids, lietišķās mākslas nozare, kas pievēršas galvenokārt cilvēku sadzīvei domātu mākslas priekšmetu darināšanai
esperanto mākslīgi veidota starptautiska valoda, kuras zīmju sistēmā izmantoti galvenokārt Eiropas izplatītāko dabisko valodu leksikas elementi; pamatā ir latīņu alfabēts un pēc aglutinācijas principa veidota vārddarināšanas un gramatikas sistēma
adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts, ko pasniedz svinīgā ceremonijā
menuki Mākslinieciski darināti metāla izrotājumi japāņu zobenu rokturiem, kas tiem piestiprināti ar zīda auklu
tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām
ekslibrists Mākslinieks, kas darina grāmatzīmes (1)
keramiķis Mākslinieks, kas darina keramikas izstrādājumus; keramikas (3) speciālists
sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus
pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu; pīšanas speciālists
blitne Makšķeres paveids, ar ko ziemā zvejo asarus, ēsmai izmantojot metāla zivtiņas atdarinājumu
Čūdari Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Čudari" nosaukuma variants
keramika Māls vai mālu saturoša masa, no kuras darina šos izstrādājumus
dabi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gamergi Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
gidari Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
matakami Mandari grupas cilts Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
apofonija mantotā patskaņu mija - no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā
baroka lietišķā māksla mēbeles bija bagātīgi dekorētas ar inkrustācijām un apkalumiem, plaši ieviesās gobelēni, ko darināja pēc ievērojamu mākslinieku metiem
meistardarbs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums
šedevrs Meistarīgs veikums, darinājums, veidojums
mākslas darbs Meistarīgs, rūpīgs, nevainojams veikums, darinājums, veidojums
megzt Mest, darināt (tīklu)
umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti
atcilošana Metāla naudas neatļauta atdarināšana, ja atdarinātājam ir naudas kalšanas atļauja, bet viņš atdarina citu naudu
varažošana Metāla stīgotu rakstu darinājums villainē
kažokmētelis Mētelis ar kažokādas oderi un apdari
mirmekoīdija Mīmikrijas veids, kad dzīvnieks līdzinās skudrai un atdarina tās ķermeņa formu, dzīves veidu un tipiskās kustības
mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu
vārddarināšanas modelis modelis, pēc kura izvēlas un noteiktās semantiskās un sintaktiskās attieksmēs saista un izkārto vārdus, to celmus un afiksus, darinot jaunus vārdus atbilstoši konkrētas valodas vārddarināšanas tipiem
monu-khmeru Monu-khmeru valodas - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, valodas ar bagātu vokālismu, lielākai daļai raksturīgas ierobežotas nefinīto zilbju veidošanas iespējas un vienzilbes vārdi, afiksāla vārdu darināšana (prefiksi un infiksi), izolējošas valodas, sintaktiskās attieksmes izteic vārdu kārta un speciāli palīgvārdi
suprafikss Morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā; superfikss
Aleksandrija muhāfaza Ēģiptē (_Al Iskandariyah_), Vidusjūras piekrastē, robežojas ar Matrūhas un Buheirātas muhāfazu
šāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
žāksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
žeiksts Muļķīgs cilvēks, acu apmānītājs, āksts; jokdaris
budaunieks Namdaris
cimermanis Namdaris
plotnieks Namdaris
timermanis Namdaris
timmermans Namdaris
kārpenters Namdaris (angļu "carpenter")
kārpis Namdaris (angļu "carpenter")
būmanis Namdaris, celtnieks
Sandariški Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukuma variants
Sandariškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandariškas" nosaukums latgaliski
sandarišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Sandarišķi" (tagad "Sandariški") iedzīvotāji
bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums
karlīno Neapoles Kārļa II (1283-1309) ievesta sīknauda, ko atdarināja visā Itālijā, 1818 Neapolē pielīdzināta 1/2 dukātam
skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt
netaisi šūpuļa, kamēr nav bērna nedari kādu darbu, kamēr nav vajadzības
cokolstāvs nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari
paskulbīt Nedaudz, mazliet nodarināt (kokus)
anavakcīna Nedzīva vakcīna, kas darināta, kombinējot formalīna un temperatūras iedarbību
epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs
pakaļtaisīts Neīsts, atdarināts
čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi
čabati Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi
čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs
pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva
krinītis Neliels, četrstūrains, tītaviņām līdzīgs koka darinājums
gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai
poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to
onomatopoētiski vārdi nelokāmi vārdi (izsauksmes vārdi), kas ar savu skanisko sastāvu atdarina apkārtējā vidē dzirdamas skaņas (blaukš, vau vau, kukū)
subrepcija Nepareiza slēdziena darināšana, apzināti vai neapzināti pielaižot kādu jēdzienu samainīšanu
pantkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks; pantdaris
ēverģēlis Nerātns jokdaris, draiskulis
narrs Nerrs; āksts, jokdaris
drēģi Nestuves, ko darina no 2 kārtīm, iepinot starp tām kārklu klūdziņas
novalks Niekdaris, palaidnis, nekrietns cilvēks
malbeks no "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā
drēģi no 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai
kājkažoks no ādām darināta kamanu sega, ko sedz uz kājām braucot
ādaine no ādas darināta vīriešu ziemas cepure
pērkona lode no akmens darināts cirvis, ko lietoja akmens un bronzas laikmetā un kam piedēvētas dziednieciskas īpašības
bišu koks no apaļkoka bluķa darināts bišu strops
puspriedēklis no apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš)
šmukstuls no auga stublāja darināta rokas šļirce
mēršavs no augstvērtīga koka darināta pīpe
sulalus no bērza sulām darināts alus; sulu alus
suseklis no cūku sariem darināta matu suka
bābele no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
bāka no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
braka no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
braks no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā)
bābels no četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā); bābele
diagonālribas no dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai
melanždzija no dažādas krāsas šķiedrām darināta dzija
sturmstute no dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem)
jerzika no dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai)
ježika no dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai)
švurkstens no doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidruma šļākšanai
šmurkstens no doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidrumu šļākšanai
šļircka no doba stublāja darināts bērnu rotaļu rīks šķidruma šļākšanai
bukumbārda no doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus
īsinājums no garāka apzīmējuma veidots viena un tā paša jēdziena apzīmējums, ko darina, atmetot kādu daļu no garākā vai izvēloties īsāku sinonīmisku vārddaļu
mantotā patskaņu mija no indoeiropiešu pirmvalodas mantota morfonoloģiska vokālisma mija saknes un afiksu morfēmās, kas izpaužas vārddarināšanā un formveidošanā
apelativējums no īpašvārda darināts sugas vārds
juktzābaki no juhtādas darināti zābaki
kažaukveste no kažokādas darināta veste; veste ar kažokādas oderi
Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā
bulens no koka darināts putna (parasti pīles) atveidojums šo putnu pievilināšanai (medībās)
klāvs no koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda
cūbele no koka mizas darināts trauks ogošanai
vācele no koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku
torza no koku mizas darināta kārba
dižcauņu no kvalitatīvas caunas ādas (darināts)
groze no liepas mizas darināta kārba ar vāku
lupatlellis no lupatām darināta lelle
keramika no māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi
melanžēts no melanždzijas darināts
būrīšslazdi no metāla režģū būrīša vai koka kastes darināts slazds
berete no mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga
šmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
žmurkšs no neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu
jēlmene no nemītas (nemiecētas) ādas darināta pastala
roža no papīra darināts zieds
paratuberkulīns no paratuberkulozes mikobaktēriju kultūras darināta vakcīna
plundurs no priežu mizas, korķa vai zosu spalvas darināts makšķeres pludiņš
centunculus no raibām lupatām darināts seno romiešu jokdaru tērps
pēkša no rudzu stiebriem darināta svilpīte, rotaļlieta
zopara kule no rupja taras auduma darināts maiss (paredzēts superfosfāta fasēšanai)
salmdeķis no salmiem darināta sega
tīkls no samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals
širas no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
bočka no skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja
būkšķis no skriemeļa darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
smurkšis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
švurkstenis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
žvūkstenis no skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu
antemijs no stāvus nostādītiem ziediem, lapām vai stilizētiem palmu zariņiem darināts izgreznojums antīkā arhitektūrā
triko no šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem)
porcelāns no šāda materiāla darināts izstrādājums
pončo no taisnstūrveida auduma darināts apmetnis ar izgriezumu galvai
kārba no tāss, krijas vai lubas darināts liekts trauks ovālā va cilindriskā formā
tārba no tāss, krijas vai lubas darināts liekts trauks ovālā vai cilindriskā formā
tekstilgalantērija no tekstilšķiedrām darināta galantērija
tekstilpreces no tekstilšķiedrām darinātas preces
tekstilizstrādājumi no tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi)
tekstilijas no tekstilšķiedrām darināti priekšmeti
tīkliņš no tievas stieples darināts elektrods
tīkliņš no tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai)
laukums no tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa; kādas virsmas norobežota daļa
tīkliņš no viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai)
brička no vienkārša materiāla ne visai rūpīgi darināta gulta
zaķkāja no zaķa kājas darināta ota ziešanai
egļi no zarainas egles galotnēm darinātas ecēšas
zīdaubīte no zīda darināta aube
nodzenēt Nocirst kokam (zarus); nodarināt (skujas, zarus)
skulbt Nodarināt
dadarināt Nodarināt (ko) papildus
nodzenāt Nodarināt (koku, zarus)
šķenēt Nodarināt kokam zarus
noskabīt Nodarināt, nokapāt, nocirst zarus
dzenolis Nodzenāts, apdarināts koks
dzenols Nodzenāts, apdarināts koks
neatdarināms nolieguma divdabis --> atdarināt
pakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu
retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns
stādīt (arī likt) par priekšzīmi norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu
stādīt (arī likt) par priekšzīmi (arī paraugu) norādīt uz kādu, ko kā uz atdarināmu paraugu
strukturāli semantiskais modelis noteiktas struktūras un semantikas vārddarinājums, ko aktīvi izmanto par paraugu citu līdzīgas struktūras un semantikas leksisko vienību darināšanai
vārddarināšanas nozīme nozīme, kas ir kopīga viena varddarināšanas tipa darinājumiem attiecībā pret motivētājvārdiem
derivatīvā nozīme nozīme, ko atvasinājumam piešķir vārddarināšanas afikss
mešķēt Ņemt ar kādu rīku, piemēram, apdarinātu kociņu (karotes, naža aizstājēju)
Olimpiskā kustība Olimpiskā kustība ir saskaņota, organizēta, vispārēja un ilglaicīga darbība, kura tiek realizēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas vadībā, un kurā tiek iesaistīti visi Olimpiskās idejas vērtību iedvesmotie cilvēki. Tā aptver piecus kontinentus. Tās mērķis ir pulcēt visas pasaules labākos atlētus grandiozos sporta, jaunības, solidaritātes un miera festivālos – olimpiskajās spēlēs. Tās simbols ir pieci savstarpēji savīti apļi
pluralizācija Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā
pluralizēšana Onomastikā - daudzskaitlinieka darināšana no nomena vienskaitļa formā
ieroča kopija oriģinālā ieroča precīzs atdarinājums, kuram ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas
treljāža Ornamentāli dekoratīvs elements, kas atdarina režģveida konstrukciju no koka līstēm; no koka līstēm veidots režģis, ko bieži izmanto parku arhitektūrā un apaudzē ar zaļumiem
pievaldīt Padari; lēnāku, arī savaldīgāku
tuju Paipalas balss atdarinājums
vaķ Paipalas balss skaņas atdarinājums
rimeiks pakaļdarinājums, pārfilmējums; populāru dziesmu pārveidojums
padzelka Pakaļdarinājums, viltojums
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1)
pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2)
nomēdīt Pakaļķēmoties, atdarināt
taftēšana Paklāju darināšanas tehnika, kurā dzijas pavedienu izvelk cauri pamataudumam, taču nenostiprina ar mezglu, bet pielīmē ar lateksu un gatavam bārkšaudumam aizmugurē uzlīmē audekla oderi
cokols Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari
virspamats Pamatu, arī pagraba sienu virszemes daļa (ēkai), kas atšķiras ar materiālu vai apdari; cokols (1)
mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu
supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem
attēlot Parādīt, atveidot (ko imitējot, atdarinot)
krēķis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
sīlis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
zīlrozis Parastais sīlis ("Garrulus glandarius")
tik parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko
plakāts parasti savienojumā "plakāta māksla": grafikas nozare, kas ietver šādu darbu darināšanu
tik parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam)
finierēt pārklāt ar finieri vai saplāksni; apdarināt ar finieri vai saplāksni
aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu)
atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna; atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā
anglomānija Pārspīlēta visa angliskā cienīšana un atdarināšana
programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi
samoklops Pašdarinājums
samtrests Pašdarinājums
diegu poga pašdarināta krekla poga
šmakauka pašdarinātas stiprs dzēriens
pašdarīts Pašdarināts (1)
Aglyunas breinums pašdarināts degvīns
krūmine Pašdarināts degvīns
samagonka Pašdarināts degvīns
šļerga Pašdarināts degvīns
šļorga Pašdarināts degvīns
šmerga Pašdarināts degvīns
šmola Pašdarināts degvīns
šperga Pašdarināts degvīns
Aglonas brīnums pašdarināts degvīns 20. gs. 40.-60. gados
ļurļuks Pašdarināts, ļoti stiprs alkoholisks dzēriens
darinājums paveikta darbība, rezultāts --> darināt (1)
pakaļdarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1)
pakaļdarinājums paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2)
pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets
apdrāzt Pavirši, nelīdzeni apdarināt
atsišķis pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
atsišņa pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē
imitators persona, kas kādu atdarina
matronīms Personvārds (parasti iesauka vai uzvārds), kas darināts no mātes vārda, iesaukas vai cita veida apzīmējuma
piederināt Piedarināt
piedarīt Piedarināt (1)
piemašot Piedarināt, piepildīt
piematīt Piedarināt, piepildīt; piemašot
mīmikrēt Pielāgoties, atdarināt
skrote Piešūta svārku vai bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma
kverle Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma
kverlis Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma
pekšēt pīles balss skaņas atdarinājums
pērkš Pīles pēkšķēšanas atdarinājums
Ahdarīja pilsēta Alžīrijā (_Lakhdaria_), Būīras vilājā
glazierpīpe Pīpe ar glazētu ārējo apdari
Getlinga ložmetējs pirmais zināmais pusautomātiskais ierocis, kas patentēts ASV 1862. g., vēlāk pārdots un atdarināts visā pasaulē
vārddarināšanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts motivētājvārda celms, ko izmanto citu vārdu darināšanai
cestodāriji Plakantārpu tipa klase ("Cestodaria"), Latvijā nav konstatēti
marote Plastisks sievietes galvas atdarinājums, ko izliek logā modistes, frizieri u. tml.
šlute Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šluta; šļuta; šļute
šluta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šlute; šļuta; šļute
šļuta Platcirvis slīperu malu apdarināšanai, nolīdzināšanai; šļute
baļķus laist Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus
gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
Bondariškas Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukuma variants
Bondariškys Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Bondariški" nosaukums latgaliski
bindarieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" iedzīvotāji
Byndari Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Bindari" nosaukums latgaliski
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus
internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
putnu biedēklis priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus
atlējums Priekšmetu atdarināšana ar plūstošu un ātri sacietējošu vielu palīdzību
Liesmas Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" bijušais nosaukums
audarnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Audari" iedzīvotāji
priekšgala procesors procesors, kas atvieglo resursdatora darbu, veicot dažādus palīguzdevumus, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu apdari, kodu pārveidošanu, kļūdu vadību u. c.
sociālā mācīšanās process, kurā mācīšanās notiek, balstoties uz indivīda spēju novērot noteiktu uzvedības modeli un atdarināt to savā darbībā
māneklis Pūšamais instruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai)
vīlējsvilpe Pūšaminstruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai); māneklis (2)
zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā
šļakšināt radīt dažādas skaņas ar muti (par cūkām) vai tās atdarināt
korpača Ragavas ar atsevišķi darinātu (noceļamu un uzliekamu) virsdaļu un atzveltni
kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus
remiķis Remesis - namdaris, amatnieks
ramiķis Remesis, amatnieks, namdaris
remess Remesis, namdaris, amatnieks
Bondari Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Bandari" bijušais nosaukums
atdarinājums rezultāts --> atdarināt (1)
darinājums rezultāts --> darināt (2)
Kolna Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Randari" nosaukums latgaliski
Lejis Randari Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Lejas Randari" nosaukums latgaliski
bika, baks rijas kulšanas skaņu atdarinājums
bika, bak rijas kulšanas skaņu atdarinājums
robotzivs Robots, kas ārēji izskatās tāpat kā kādas konkrētas sugas zivi un spēj atdarināt tās uzvedību
urkas Rupjas, mājās darinātas mežģīnes
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē)
parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā)
parodija Saasināts, parasti komisks (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnību atdarinājums, izcēlums (parasti mākslas darbā)
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piemēram, apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko
šūt saistīt kopā ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt tā apdari
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes)
solidārs saistīts ar solidaritāti (1), tai raksturīgs
siku, suku saka atdarinot steidzīgu, ātru iešanu
plik plak saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni
pliku plaku saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni
džinsi Sākotnēji - 19. gs. - no izturīga, īpaši apstrādāta auduma (džinsauduma), tad no balējoši zilo šķēru denima, vēlāk no citiem blīviem audumiem piegrieztas virsdrēbju bikses, kuras parasti darina ar kontrastējošām nošuvēm, ar divām zem šaurām V veida gūžatdaļām uzšūtām dibenkabatām, dažādu fasonu sānkabatām; šuvumu nostiprina ar kniedēm
dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm
atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
saīsinājumu saliktenis saliktenis, ko darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem
apstākļa vārda saliktenis salikts apstākļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī apstākļa funkcijā lietotas nominālas (lietvārda) vārdkopas komponentus
stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
rodiņš samērā tieva apdarināta kārts, ar ko piestiprina, piespiež salmus jumtam
Sandarišķi Sandariškas, apdzīvota vieta Naujenes pagastā, kas padomju laikā bija atsevišķas ciema padomes administratīvais centrs
gudžarati Sanskrita valodas nozare ar plašu literatūru un laikrakstiem; raksta ar kursīvburtiem, kas atdarināti no devanāgari
repertorijs Saraksts, sistemātiska sakārtojuma atdarinājums, kas atvieglina ātru orientēšanos
aizkņopkāt Sastiprināt (spiedpogas); nostiprināt (apģērba, tā daļas) aizdari ar spiedpogām
či savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas
čī savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas
čiga savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni
čigu savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni
džinkš savienojumā ar "džankš" lieto skaļu trokšņu atdarināšanai
trušu savienojumā ar "rušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni
striuku savienojumā ar "strauku" lietoja siena pļaušanas skaņu atdarināšanai
trapa savienojumā ar "tripa" atdarina apģērba plīšanas skaņu
rušu savienojumā ar "trušu" atdarina trauslas alkšņa mizas lūšanas troksni
viku savienojumā ar "vaku" atdarina ritmiskas skaņas
vaku savienojumā ar "viku" atdarina ritmiskas skaņas
knapa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas
knipa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas
vārddarināšanas ķēde secīgi darinātu un savstarpēji motivētu vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums
lupatsega Sega, ko darina no linu diegiem un drēbes sloksnēm, nelieliem drēbes gabaliem
pigmalionisms Seksuālās perversijas veids, kad slimnieks iemīlas pats savā (vai citu) darinājumā (piem., statuju apgānīšana)
vārda nozīmes maiņa semantiskais termindarināšanas paņēmiens, ar kuru jaunu terminu darina mainot vispārlietojama vārda vai citā nozarē jau lietota termina nozīmi
vārdu nozīmes maiņa semantiskais termindarināšanas paņēmiens, ar kuru jaunu terminu darina, mainot vispārlietojama vārda vai citā nozarē jau lietota termina nozīmi
kokošņiks sena precētas krievu sievietes galvassega, ko nēsāja svētkos (gk. ziemeļu guberņās), raksturīga sekstveida forma, darināja no cieta materiāla, rotāja ar brokātu, pozamentu, stikla zīlītēm, pērlēm, lietots līdz 19. gs.
pektorāle Senajā Ēģiptē un dzelzs laikmeta Eiropā - no metāla darināta rota, kas sedza krūtis un plecus
akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu
anakreontieši Sengrieķu dzejnieka Anakreonta atdarinātāji, kas apdzied mīlu un vīnu
Ikars Sengrieķu mitoloģijā - jauneklis, Daidala dēls; no ieslodzījuma bēgot pāri jūrai ar spārniem, ko viņa tēvs darinājis no spalvām un vaska, Ikars pielido pārāk tuvu saulei, vasks izkūst, un viņš iekrīt jūrā un noslīkst
hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass
bomolohs Sengrieķu teātrī - jokdaris, labsirdīga viltnieka tēls
grēcisms Sengrieķu valodai raksturīga parādība; šādas parādības atdarinājums citā valodā; aizguvums no grieķu valodas
Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti)
fliāki Seno grieķu jokdari ar popētu vēderu, dibenu un fallu
arhaizācija Seno mākslas formu apzināta atdarināšana
Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu
piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt
piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2)
pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma
andronīms Sievietes personvārds, kas darināts no vīra personvārda
sudarieši Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Sudari" iedzīvotāji
Sudarinkas Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Sudari" nosaukuma variants
krāķis Sīlis ("Garrulus glandarius")
meritokrātija sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.)
pekšēt sitiena skaņas atdarinājums (_sit jumtu, ka pekš vien_)
žmekšēt Sitiena trokšņa atdarinājums
skaitļa vārda saliktenis skaitļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī skaitļa vārdu vārdkopas komponentus
termina pieņemamības vērtes skala skala, pēc kuras vērtē, vai konkrētais termins ir piemērots (ieteicams, pieļaujams) konkrēta jēdziena izteikšanai, vai atbilsttermina prasībām un vai atbilst attiecīgās valodas sistēmai, valodas normām, vārddarināšanas modeļiem u. c.
skalderis Skaldaris
apskaldīt Skaldot apdarināt
uldēt skaņas atdarinājuma verbs: "upe klusi uld"
bak skaņas atdarinājums, piemēram, mīklu mīcot, riju kuļot
barkš skaņas atdarinājums, piemēram, ratu rīboņa
šļirkt skaņas atdarinājums; šļirkstēt
kampanella Skaņdarbs, kas atdarina zvaniņu skanēšanu
kariljons Skaņdarbs, kurā atdarinātas zvanu skaņas
onomatopoētika Skaņu atdarinājums literārā darbā
parēhēze Skaņu veiglošana, dabas skaņu atdarināšana vārdos
svaukšēt skaņu verbs (ko mēdz izmantot, lai atdarinātu lidojošu bumbu)
verzele Slejas (parasti darinātas no auklām, valgiem)
patomimēze Slimības simptomu atdarināšana (piem., histērijas gadījumā)
bracāt Smagu, ātru soļu, skrējiena atdarinājums
faberžē Smalki zelta un emaljas izstrādājumi, kādus 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā darināja Pēterburgā, galvenokārt galma vajadzībām
sīkbaļķis Smalkšķiedrains priedes baļķis, kas ir garāks par 6,4 metriem un ko parasti izmanto jahtu mastu un laivu darināšanai
karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam
atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai
zolidaritate Solidaritāte
solidarizācija Solidaritātes paušana, izpausme
šenijs Spalvainam kāpuram līdzīga zīda vai vilnas aukliņa dažādā krāsā, ko gatavo noaužot taftas sējumā 8-15 cm platu lentu, to sagriežot strēmelēs, izvelkot tām malējos diegus un savijot tās aukliņās, lieto apšuvēm, izšuvumiem, šaļļu, lakatu un tepiķu darināšanai, mākslīgu puķu izgatavošanai, mežģīnēm utt.
buru šuvējs speciālists, kas piegriež, sašuj un apdarina (arī labo un pāršuj) buras
buru izgatavotājs speciālists, kas piegriež, sašuj un apdarina (arī labo un pāršuj) butras
amnestiskā apraksija spēja atdarināt kustības, bet nespēja izpildīt tās pēc rīkojuma
dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas
zāgāties Spēlēt kādu bērnu spēli, kas atdarina zāģēšanu
kneģis Spieķis; apdarināts koks atbalstam ejot
spirālgredzens Spirālveidīgi darināts gredzens; gredzens ar spirālveida reljefu
karaspēle sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību
kara spēle sporta spēle, arī rotaļa, kas atdarina karadarbību; karaspēle (2)
brākš Sprādziena trokšņa atdarinājums
spēga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
spidzene Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
spīga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra
pieaurošana Staltbrieža vai aļņa auru (baurošanas) atdarināšana, lai viņu pievilinātu medniekam
piebaurošana Staltbrieža vai aļņa baurošanas atdarināšana, lai viņu pievilinātu medniekam
savārsnis Steigšus un neveikli darināts rokdarbs
bļīkstēt Stipra lietus skaņu atdarinājums
džiņdža Stiprs pašdarināts alus vai degvīns
artikulators Stomatoloģijā lietojams aparāts, kas ar ģipša modeļiem atdarina žokļu dabiskās košļāšanas kustības
diberēt Strādāt galdnieka darbu, darināt
timerēt Strādāt galdnieka darbu, darināt
atraut strauji, ar rāvienu attaisīt (apģērbu, arī tā aizdari)
atrauties strauji, ar rāvienu attaisīties (par apģērbu, tā aizdari)
ķiuks Suņa reju atdarinājums
superfikss Suprafikss - morfoloģiska supramorfēma, kas īstenojas vārda vai vārdformas robežās un kas parasti saistīta ar zilbes intonāciju vai vārda uzsvaru vārddarināšanas vai formveidošanas funkcijā
krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi
makramē šādā tehnikā darināts izstrādājums
akvarelis šādā tehnikā darināts mākslas darbs
akvatinta šādā tehnikā darināts mākslas darbs
pastelis šādā tehnikā darināts mākslas darbs
tempera šādā tehnikā darināts mākslas darbs
sangīna šādā tehnikā darināts zīmējums
autolitogrāfija šādā veidā darināts mākslas darbs
spiest šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.)
rokdarbi šādi darināts izstrādājums
batika šādi krāsots audums; šādā tehnikā darināts mākslas priekšmets
lipināt šādi saistot priekšmetus, darināt (ko)
keramika Šādu izstrādājumu darināšana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare
lice Šaura īpatnēji austa lenta, trese vai aukla malu apdarināšanai uniformām, livrejām, priekšautiem, kreklam, rīta svārkiem u. tml.
baltenis Šaurs, garens tīkls (darināts no baltiem kokvilnas vai linu diegiem), ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā; tina
blidīc Šāviena triokšņa atdarinājums
šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
skabīt Šķibīt, kasīt; nodarināt zarus
skabināt Šķibīt, nodarināt zarus
šļaupēt Šļaupt, nodarināt slīpu
šļaubt Šļaupt, slīpi nodarināt
šnaderis Šnadaris
atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu)
atkantēt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu)
apdiegšana Šuvekļa griezummalas apdarināšana ar rokdarba vai overloka šujmašīnas pārmalas diegu dūrieniem, kas novērš griezummalas iršanu
Henlijas krekls T kreklam līdzīgs krekls ar pogu pusaizdari priekškakles šķirtnē
tantra Tā sauktajā tantriskajā hinduismā - reliģiska grāmata, kurā aprakstītas maģiskās un seksuālās jogas paražas, kas atdarina dievu Šivas un Sākti attiecības; budismā - Budam piedēvētie teksti, kuros aprakstītas apskaidrības iegūšanas metodes
pakaļ tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.)
blidīdz Tāda trokšņa atdarinājums, kas rodas smagam priekšmetam iekrītot kādā šķidrā masā
ratains tāds (auduma raksts), kurā ir apļveida elementi; tāds (audums), kas darināts šādā rakstā
rataiņš tāds (auduma raksts), kurā ir apļveida elementi; tāds (audums), kas darināts šādā rakstā
rupucains tāds (audums, adījums), kas darināts reljefā rakstā
rupucaiņš tāds (audums, adījums), kas darināts reljefā rakstā
rozains tāds (audums, adījums), kura rakstā vai rotājumā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma
pusvillas tāds (audums), kam ir nātni velki, bet vilnas audi; tāds (apģērbs, tā daļa), kas darināts no šāda auduma
austs tāds (audums), kas darināts mājās
rupš tāds (audums), kas darināts no šādas dzijas; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma
dzeguļots tāds, kas apdarināts ar [dzeguļiem]{e:56831}
gaumīgs tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām; ar gaumi veidots, darināts
vācīgs tāds, kas atdarina visu vācisko
piecgabalu tāds, kas darināts no pieciem atsevišķi piegrieztiem gabaliem (piemēram, par svārkiem)
vienkoča tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.): vienkoka
madarains tāds, kas ir darināts madarojuma tehnikā
pašdarināts tāds, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
brizantinis tāds, kas ir darināts no brezenta
bomelinis tāds, kas ir darināts no kokvilnas diedziņiem (par audumu, adījumu)
sprasts tāds, kas ir darināts no lēta vai zemākas kvalitātes materiāla, izejvielām; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts
nātininis tāds, kas ir darināts no linu šķiedrām
nātīns tāds, kas ir darināts no linu šķiedrām
lininis tāds, kas ir darināts no linu šķiedras, auduma
pašausts tāds, kas ir darināts no mājas apstākļos, mājsaimniecībā austa auduma
rupjš tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums
smalks tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums
rups tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir smērā liels šķērsgriezums
smalkvadmalas tāds, kas ir darināts no smalkas vadmalas
kaņepājs tāds, kas ir darināts no šādas šķiedras
pustērūdinis tāds, kas ir darināts no tērauda un citu vielu piemaisījumma
vilnāns tāds, kas ir darināts no vilnas, vilnas dzijas vai vilnas auduma
štapelinis tāds, kas ir darināts no vistras
zeltinis tāds, kas ir darināts no zelta
šolks tāds, kas ir darināts no zīda
zīdinis tāds, kas ir darināts no zīda
drēbinis tāds, kas ir darināts, gatavots no audekla
cisinis tāds, kas ir darināts, gatavots no salmiem
viengabalainis tāds, kas ir darināts, gatavots no viena gabala
zutinis tāds, kas ir darināts, gatavots no zuša ādas
vatēts tāds, kas ir darināts, iešujot siltinājuma kārtu (piemēram, vati, vatelīnu)
vienkocinis tāds, kas ir darināts, izdobjot vienu koka gabalu
trūcīgs tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu)
pelēkzīda tāds, kas ir darināts, veidots no pelēka zīda
kārklinis tāds, kas ir gatavots, darināts no kārkla
šolcinis tāds, kas ir gatavots, darināts no zīda
kocinis tāds, kas ir gatavs, darināts no koksnes
bērzinis tāds, kas ir iegūts, darināts no bērza koksnes
liepinis tāds, kas ir iegūts, darināts no liepas koksnes
osinis tāds, kas ir iegūts, darināts no oša koksnes
ozolinis tāds, kas ir iegūts, darināts no ozola koksnes
apsine tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses
apsinis tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses
mākslīgs tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm); tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta
mežģīņains tāds, kas ir rotāts ar mežģīnēm; tāds, kas ir darināts no mežģīnēm
mežģīņots tāds, kas ir rotāts ar mežģīnēm; tāds, kas ir darināts no mežģīnēm
mozaīka tāds, kas ir rotāts ar šādā tehnikā darinātiem attēliem, ornamentiem
spalvots tāds, kas ir rotāts vai apdarināts ar spalvām
vecs tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots, sen izgudrots, atklāts
neatdarināms tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt
rustikāls tāds, kas ir veidots, neapdarinot detalizēti (parasti par mākslas darbu)
neatkārtojams tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā); tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot
paprosts tāds, kas ir vienkāršs, pazemas kvalitātes, ne visai rūpīgi apdarināts
prosts tāds, kas ir zemas kvalitātes; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts
stilizēts tāds, kas izveidots, atdarinot kādu stilu
vaļējs tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari (piemēram, pogām) - par apģērbu, tā daļu; tāds, ko apģērbs neaizsedz (par ķermeņa daļu)
vairāktāžu tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, joslām u. tml.; tāds, kas darināts no vairākām kārtām, joslām u. tml.
pseidovēsturisks tāds, kas stilā vai saturā pavirši atdarina ko vēsturisku; šķietami vēsturisks
māja tāds, ko veic, darina, izmanto dzīvesvietā, mājokli vai cieša saistībā ar to
piņķerīgs tāds, kura darināšanā, gatavošanā nepieciešams daudz laika
supletīvs tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem
fecit taisījis, darinājis (bieži vien atrodams uz mākslas darbiem pirms mākslinieka paraksta)
taisums Taisījums, darinājums
dēt Taisīt, darināt
pašdarinājums tas, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā
retro tas, kas ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila iezīmēm
emulators tas, kas spēj pielāgoties citam, atdarināt, aizstāt citu
šablons tas, ko atdarina (parasti) bez radošas pieejas, oriģinalitātes meklējumiem
trafarets tas, ko atdarina (parasti) bez radošas pieejas, oriģinalitātes meklējumiem; šablons (2)
hazareji tauta Afganistānā, Irānā, runā hazareju valodā, kas tuva dari valodai, pieder pie irāņu valodām; ticīgie - musulmaņi
mogoli tautība, dzīvo atsevišķās grupās Afganistānas ziemeļrietumos un vidienē, daļa runā arhaiskā mongoļu valodas dialektā, pārējie - dari valodā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), cēlušies no mongoļu ienācējiem (XIII gs.), reliģija - islāms (sunnisms)
mundi Tautu grupa (santali, mundari, ho, hariji, džuangi) Indijā, runā mundu valodās
popiela teatrāli muzikāls konkurss, kurā populāra mākslinieka uzstāšanās tiek imitēta, izmantojot fonogrammu un atdarinot mākslinieku ar horeogrāfijas, tērpu, grima un aksesuāru palīdzību
simulators Tehniska ierīce un programmatūra, kas atdarina reālās dzīves situācijas (piem., lidošanas simulators, autobraukšanas simulators)
sīkplastika Tēlniecības, lietišķās mākslas veids, kas ietver neliela apjoma darbu darināšanu; šādu darbu darināšana
primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana
solidārisma teorija teorija, kas pauž uzskatu, ka tiesību būtība izpaužas sabiedriskā solidaritātē, kas valstij ir jāievēro - ja tiesību būtība atšķiras no tām vai citām tiesību normām, tad lieta jāizlemj ne uz šo normu pamata, bet saskaņā ar "laikmeta juridisko sirdsapziņu"
salikts termins termins, kas darināts no diviem vai vairākiem celmiem (diviem vai vairākiem vārdiem)
dezafiksācija Terminu darināšanā - afiksa atmešana, ja tam nav semantiskas slodzes
nozīmes pārnesums terminu darināšanā - vārda nozīmes maiņas paveids, kurā mainās vārda vai citā nocīmē lietota termina jēdzieniskais saturs, pamatojoties uz loģiski (arī tehniski) asociatīvām saitēm strp reālijām, resp., notiek vārda vai citā nozarē lietota termina nozīmes pārnsums pēc jēdzienu pakļautības klasifikācijas sistēmā, pēc tehniskās vai ārējās analoģijas, pēc jēdzienu robežošanās u. c.
jaundarinājums Tikko vai nesen valodā izveidots darinājums (piemēram, vārds)
matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta: no izdobta koka darinātas lellītes, kas ieliekamas cita citā
kilti Tradicionāli Skotijas Hailendsas jeb Kalnienes vīriešu svārki, kas darināti no katram klanam raksturīgā tartāna - austa rūtaina vilnas auduma
vācelīte trauciņš, kas darināts no koka mizas, saknēm vai zariem; dem. --> [vācele]{s:2222}
ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies
purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma
čuk-čuk Tvaika lokomotīves skaņas atdarinājums
neoromānika uz romānikas stila celtņu atdarināšanu balstīts arhitektūras stils, kas Eiropā 19. gs. attīstījās eklektisma ietvaros
metronīmija uzvārda darināšana no mātes, nevis no tēva vārda
imitēšana Vairāk vai mazāk apzināta parauga reproducēšana, atdarināšana
atblāzma Vājš atspoguļojums, atveidojums, atdarinājums
vakamaļģes Vakame - japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"
linot Vākt linus, lūgt dāvanas, mangot; sena paraža, ka rudenī meitas apbraukāja precētas radinieces, lai pavairotu savus linu krājumus pūra darināšanai; to pašu darīja arī mācītāji, saņemot no draudzes bez liniem arī citas dāvanas graudā
vārddarināšanas funkcija valodas elementa funkcija, kas īstenojas, darinot vārdus
sociolekts Valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšanas modeļi)
aglutinatīvās valodas valodas, kurās vārdu darināšanai un gramatisko formu veidošanai izmato aglutināciju
vārddarināšana Valodniecības nozare, kas pētī atvasinātus vārdus, to uzbūvi, vārddarināšanas līdzekļus un paņēmienus
formants Vārda daļa, kas kalpo vārddarināšanai un vārda formu maiņai
prefiksālā vārddarināšana vārda darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot priedēkļus; prefiksācija
vārddaļa Vārda sastāvdaļa, kam vārdu (īpaši vienvārda terminu) darināšanā ir patstāvīga varddarinašanas līdzekļa funkcija
līdzeklis vārddarināšanā vai formveidošanā izmantotais valodas elements - afikss, skaņu mija, uzsvara maiņ u. c.
derivatoloģija Vārddarināšanas apakšnozare, kurā pēta atvasināšanas, resp., derivācijas, procesu, atvasinātos vārdus, vārdu atvasināšanas paņēmienus, tipus, modeļus, dažādu vārdšķiru vārdu darināšanas īpatnības u. tml.
vārddarināšanas ligzda vārddarināšanas ķēdēs un tipos izkārtots vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums
vārddarināšanas paņēmiens vārddarināšanas līdzekļu nosacīts vārdu darināšanas veids; latviešu valodā tiek izmantoti trīs varddarināšanas paņēmieni - morfoloģiskais, sintaktiskais un semantiskais
deetimoloģizācija Vārddarināšanas motivācijas zudums, piemēram, ir zudusi motivācija starp vārdu "tūkt" un tā motivēto vārdu "tauki"
deetimoloģizēšanās Vārddarināšanas motivācijas zudums, piemēram, ir zudusi motivācija starp vārdu "tūkt" un tā motivēto vārdu "tauki"
separācija vārddarināšanas paņēmiens, kurā par patstāvīgi lietojamu vārdu kļūst vārda daļa
teleskopēšana Vārddarināšanas paveids, ko izmanto terminoloģijā, - terminu darināšana, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu)
motivācija Vārddarināšanas pazīme, kas norāda uz semantisku saikni starp darinājumu un vārdu vai vārdu savienojumu, no kura tas darināts
vārddarināšanas tips vārddarināšanas sistēmas pamatvienība, ko nosaka motivētājvārda vārdšķira, varddarināšanas paņēmiens, varddarināšanas līdzeklis un varddarināšanas nozīme
rakstnieka valodas vārdnīca vārdnīca, kurā sakopota kāda rakstnieka daiļradē lietotā leksika, jaundarinājumi, frazeoloģismi, vārdformas un kuras mērķis ir rakstnieka individuālā stila atspoguļošana
atvasināts vārds vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā
atvasinājums vārds, kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā; derivāts
puskalks Vārds, kas darināts gan no tulkotiem, gan aizgūtiem vārddarināšanas elementiem
internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms
saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus
deonīms Vārds, kas radies, īpašvārdam apelativējoties, vai kas darināts no īpašvārda
strupvārds Vārds, ko, īsinot garāku atvasinājumu vai salikteni, darina, patvaļīgi nošķeļot un pēc tam apvienojot vārda daļas
pamatvārds Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi
fleksācija Vārdu darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot derivatīvās galotnes
fleksīvā vārddarināšana vārdu darināšana (atvasināšanas paveids), izmantojot dervatīvās galotnes
vārddarināšanas līdzeklis vārdu darināšanā izmantotais līdzeklis: afikss, skaņu mija, metatonija, sintaktiskais sakars
salikteņu darināšana vārdu darināšana, apvienojot vienā leksikas vienībā vārdu savienojuma (vārdkopas vai vārdrindas) vismaz divus patstāvīgus vārdus vai to celmus
semantiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšana, piešķirot jau esošai leksiskai vienībai jaunu nozīmi
onomatopoija Vārdu darināšana, stila līdzeklis, kas lietu parādību raksturošanai izlieto nevien vārdu loģisko nozīmi, bet vārdus izvēlas ar tādu nolūku, ka tie ar savu skaņu atgādina raksturojamo priekšmetu vai parādību
atvasināšana Vārdu darināšana, vārda saknei vai celmam pievienojot afiksu - piedēkli, priedēkli vai derivatīvo galotni - atbilstoši valodas vārddarināšanas modeļiem
derivatīvais paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens ar afiksa pievienošanu saknei
morfoloģiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā jaunu vārdu atvasināšanā izmato afiksus, latviešu valodā parasti piedēkļus
sintaktiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā tiek darināts saliktenis, apvienojot vārdu savienojuma divus vai vairākus vārdus resp. celmus
onomatopoēze Vārdu veidošana, to skanējumā atdarinot dabas skaņas
parastais sīlis vārnu dzimtas suga ("Garrulus glandarius"), putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi, Latvijā sastopams bieži
pralka Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli
sprēslīce Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai
koika Veca, no dēļiem primitīvi darināta gulta; guļamā lāviņa
ašera Vecajā Derībā - zaraini vai nodarināti kulta stabi tempļos
siet Veidojot noteiktu mezglu, cilpu sistēmu, darināt, gatavot (ko)
midzenis Veidojums, kas darināts, piemēram, no zariem, sūnām (piemēram, alā) un kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem
patronēt veidot (auduma) rakstu, apdari, izmantojot patronu (3)
rustikalizēt veidot (parasti mākslas darbu), neapdarinot (to) detalizēti
tapināt veidot, darināt; izteikt
darīt Veidot, taisīt; darināt
mimētisks Veikls atdarināšanā; tāds, kas atdarina
spēlēt veikt darbību kopumu (spēli) ar mērķi sagādāt prieku, izklaidēšanos, kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļāties
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3)
saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē
bārkstiņas viegli darināms, ļoti dekoratīvs apģērba u. c. tekstilizstrādājumu rotājums, ko darina no pamatam pieskaņota materiāla ar dažādiem paņēmieniem - atirdina, savij, sasien, šuj vai met
pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē
varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus
korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni
nāras Vienkārša, no dēļiem darināta guļasvieta
silesapauši Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī
silesiemaukti Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī; silesapauši
stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments
pīvuliņš Vienkāršs, pašdarināts mūzikas instruments
ķēdīte Vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kas darināts ar vienu pavedienu un veido vienu cilpu stabiņu
dromedārs Vienkupra kamielis ("Camelus dromedarius"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Āfrikā un Āzijas dienvidrietumu daļā
amarone viens no labākajiem Itālijas vīniem, ko darina no žāvētām (vītinātām) vīnogām
veidošana viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi
imitētājvingrinājums viens no vispopulārākajiem vingrinājumu veidiem, lai apgūtu konkrētas darbības iemaņas vai iejustos cita cilvēka ādā, apzināti atdarinot ārēju paraugu
buru izgatavošanas darbnīca vieta, kur pēc zīmējumiem piegriež, sašuj un apdarina buras
vietniekvārda saliktenis vietniekvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī vietniekvārdu savienojuma komponentus
epotoponīms Vietvārds, kurš ir apelativējies vai no kura ar vārddarināšanas līdzekļiem darināts sugasvārds
vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums
pigulants viltīgs cilvēks, jokdaris
stukaunieks Viltīgs krāpnieks, jokdaris
vīndedzis Vīndaris
retsina Vīns, ko tradicionāli darina Grieķijā un Kiprā, specifisku garšu tam piešķir pievienotie priežu sveķi
grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums
tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā); šādā veidā darināt (ko)
karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs
nozīmēt Zīmējot atdarināt, atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, attēlu, shēmu, karti)
nīšu žogs žogs, ko gatavoja iepinot nodarinātus, bet nemizotus paegļu vai egļu (retāk cita koka) zarus starp trīs horizontāli novietotām kārtīm, kuras abos galos piestiprinātas stabiem

Citās vārdnīcās nav šķirkļa dari.