Paplašinātā meklēšana

Meklējam auties.

Atrasts vārdos (193):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (566):

(iz)vicināt dūres (iz)kauties.
(ne)nolaist dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
sadirt aiz noguruma sarauties.
aizabļauties Aizbļauties.
aizķipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
aizlipt Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot.
saspārnoties Aizrauties (ar ko), sajūsmināties (par ko) un gatavoties (to) īstenot.
fanot Aizrauties (ar ko).
iepļāpāties Aizrauties ar pļāpāšanu.
aizrēķināties Aizrauties rēķinot.
iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
iekarst Aizrauties, sajūsmināties (darbā, spēlē, runā u. tml.), pilnīgi nodoties (kam); iekaist (2).
aizērģelēties Aizrauties, spēlējot ērģeles.
aizbļaustīties Aizrauties, vairākkārt skaļi kliedzot.
iemēlsties Aizrauties; būt ieinteresētam.
saālēties ālējoties, draiskuļojoties aizrauties, iekarst.
uzauties Apaut sev kājas; apauties (1).
apmaukties Apauties.
apsaauties Apauties.
apsamaukties Apģērbties; apauties.
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
nopaunāties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
nopaunoties Apkrauties ar daudzām mantām, daudziem priekšmetiem.
lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu).
aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties, parasti cieši.
uzlikt iemauktus (kādam) apvaldīt, ierobežot kādu, piespiest pakļauties.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
uzlidot Ar spēcīgu, strauju virzību brīdi atrauties no zemes, arī ūdens (par transportlīdzekļiem, arī braucējiem tajos).
atcināties Atbrīvoties, atrauties.
uzšaudīties Atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties.
nomušāties Atkauties no mušām.
otmahnutsja Atkauties.
novīdēties Atļaut, atļauties.
iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko).
uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko).
uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko).
atvēlēties Atļauties.
izgarīties Atļauties.
novēlēties Atļauties.
vīdēties Atļauties.
atmaut Atmauties.
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.).
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
atšaut Atšauties (2).
atšpļaudīties Atšpļauties.
emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
muskuļaudi Audi, kam piemīt spēja sarauties.
ieaugt Augot ievirzīties, iestiepties, iekļauties (kur iekšā).
dancot pēc kāda stabules bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, sākt cīņu, nepakļauties.
ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
plīskāties Blandīties, kauties, dzert.
pārkārtoties Braucot pārvietoties, iekļauties (kur) - par transportlīdzekļa vadītāju, transportlīdzekli.
palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību; atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā); iegult.
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; arī iekļauties (kur iekšā).
raustīties Būt lādam, kurā vairākkārt rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības (par ķermeņa daļām); būt tādam, kura ķermeņa daļās rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības; vairākkārt strauji sarauties (par muskuļiem).
turēties pie brunčiem (kādai) būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties uz kādu (māti, sievu).
nenovīdēties Būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.).
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu.
ieaugt ar (visām, arī dziļām, stiprām) saknēm būtiski, organiski iekļauties.
slieties Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
vildīt Cerēt, paļauties.
vildīties Cerēt, paļauties.
apkniebties Cieši apkļauties (par apģērbu, tā daļu).
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
skauties Cieši kļauties (pie kāda, kā).
rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
pielipt Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
piekniebties Cieši piekļauties augumam, ķermeņa daļām (par apģērba gabaliem).
lipt Cieši piekļauties, pieķerties.
pieplakt Cieši pieskarties, piekļauties (ar ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā.
sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
sasamiegties Cieši sakļauties.
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
peiksts Cilvēks uz ko nevar paļauties, nedrošs cilvēks; kaut kas nepilnvērtīgs, vājš.
liveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
ļiveris Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
livurs Cilvēks, kas bieži mēdz atrauties no darba.
kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
staknīties Cīnīties, kauties.
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai); nepakļauties (kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
staigāt (kā) pa diegu darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
ņagāties Dauzīties, kauties.
lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
dedzīt Dedzināt (mirdzēt) ļauties.
tiķens Drošs, tāds uz ko var paļauties.
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
iet savu ceļu dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem, neļauties citu ietekmei.
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
kleša Ezoterismā tas, no kā cilvēkam jāatbrīvojas, pirms viņš spēj izrauties no dzimšanas, dzīvošanas, miršanas un atdzimšanas loka.
palaist nagus fiziski ietekmēt, kauties.
apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās.
sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu (tam) sakļauties, saplakt.
vīstīt kulakus gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
vīkstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
vīstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
(sa)vīstīt dūres gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties.
pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu).
izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
duckāties Grūstīties, kauties.
iesilt Iejusties, aizrauties, ļauties, sajūsmai; arī iekaist (2), iekarst (1).
iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši).
ieplūst Iekļauties (kur), papildinot (ko); pievienoties.
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
nostāties Iekļauties kādā sistēmā noteiktās attieksmēs ar citiem tās elementiem.
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
iejukt Iekļauties, iejusties (apkārtējā vidē, noteiktos apstākļos u. tml.).
ieslēgties Iekļauties, iesaistīties (darbā, pasākumā, kolektīvā u. tml.).
iestāties Iekļauties, iesaistīties (tiesas procesā).
ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
sažuvēties Iekšķīgi sarauties, satrūkties.
aizmaurot Iemauties, iebauroties.
aizmauroties Iemauties.
uzbaurot Iemauties.
uzmaurot Iemauties.
iegrābties Iemīlēties, aizrauties.
ievilkties Ierauties (dziļāk apģērbā); ieģērbties.
ielīst Ierauties (kur iekšā).
iesarauties Ierauties.
datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā.
iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
ierāties Iesākt bārties un aizrauties ar bāršanos.
ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
iesitināties Iesilt, iekarst, aizrauties.
ieredzēties Iešauties prātā.
iesauties Iešauties.
simpātisms Ietekmējamība: spēja pakļauties hipnotiskai iedvesmai.
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties, pieplakt.
ieskrieties Ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties.
karsēties Ilgstoši ļauties karstuma iedarbībai; ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
izabļauties Izbļauties.
izštaukāties Izdunkāties, izkauties.
respektēt Izjust dziļu cieņu (pret kādu, ko), pakļauties (kāda, kā) ietekmei.
skumdināties Izjust skumjas, ļauties skumjām.
izkārpīties Izkauties, izlamāties.
izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
izvicoties Izkauties; arī izplosīties.
izvilloties Izkauties; izķildoties.
izmest pūku izkauties.
izvicināt dūres izkauties.
izakauties Izkauties.
izplūkties Izkauties.
izvicēties Izkauties.
izlanckāties Izlamāties; izkauties.
izmokšķoties Izrauties, izvairīties.
izdairīties Izrauties.
izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties.
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
izvasīties Izvairīties, izrauties, izmukt, tikt cauri ar veselu ādu.
prāvīties Jemties, rauties.
klupt kādam cekulā kaujoties plūkt aiz matiem, kauties; arī rāt.
krāgoties Kauties (1).
plēsties Kauties (par dzīvniekiem).
plūkties Kauties (par dzīvniekiem).
sisties Kauties (par dzīvniekiem).
izkauties Kauties un pabeigt kauties.
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu (par cilvēkiem).
plānīt Kauties, iekaustīt.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
klupt matos kauties, plēsties.
ķūlēties Kauties, plēsties.
loskāties Kauties, plēsties.
mizāties Kauties, plēsties.
mizoties Kauties, plēsties.
šļaukāties Kauties, plēsties.
žaustīties Kauties, plēsties.
spaloties Kauties, plūkties.
virskāties Kauties, plūkties.
zolēties Kauties, plūkties.
plāksnīties Kauties, pļaukāties.
vicoties Kauties; arī ķildoties.
villoties Kauties; arī ķildoties.
plūkties Kauties; arī strīdēties.
plosīties Kauties; arī trakot.
klupt cekulā (kādam) kauties; kritizēt.
ļokāties Kauties; ļockāties.
pļokāties Kauties; plēsties.
štaukāties Kauties; plēsties.
zvektēties Kauties; plēsties.
slopēties Kauties; sisties.
čīgāties Kauties; strīdēties.
čīgoties Kauties; strīdēties.
vicināt dūres kauties.
diekoties Kauties.
ģiskāties Kauties.
ģīzgāties Kauties.
ķemmēties Kauties.
knaulēties Kauties.
ļockāties Kauties.
lupīties Kauties.
močīties Kauties.
mokšīties Kauties.
palaist nagus (arī pirkstus) Kauties.
palaist pirkstus Kauties.
plektēties Kauties.
pluinīties Kauties.
pokāties Kauties.
stangoties Kauties.
testies Kauties.
tusīties Kauties.
veķēties Kauties.
vilnīties Kauties.
vitēties Kauties.
izbļaustīt Kliedzoši izšauties.
uzīdēt Klusu iemauties.
glausties Kļauties (ap ko, pie kā) - par apģērbu.
červelēt Kļūt červeļainam; čokuroties, rauties.
červelēties Kļūt červeļainam; sarauties, savilkties.
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam; sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma); krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
spurāties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam; nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties.
aizlasīties Lasot aizrauties, aizmirsties; intensīvi nodoties lasīšanai.
disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības.
aprucināt Likt sarauties, ierauties.
sakrupināt likt sarauties, sarukt.
ķerties Lipt, kļauties klāt (par ko lipīgu, mīkstu, slapju).
lutināties Lutināt sevi, atļauties (piemēram, kādas ērtības).
ļauties Ļaut iedarboties uz sevi (piemēram, vējam, saulei, skaņām), arī pakļauties šādai iedarbībai.
izmaudināt Ļaut izmauties.
pakļauties Ļauties (kā) ietekmei.
norunāties Ļauties atrunāt.
atdoties Ļauties iesaistīties intīmās attiecībās (ar pretējā dzimuma cilvēku).
ievedināties Ļauties kārdinājumam.
piebalvoties Ļauties piekukuļot.
pievilināties Ļauties pievilināt.
rezignēt Ļauties rezignācijai.
pašūmēties Ļauties satraukumam (kādu laiku); padusmoties.
sildīties Ļauties, arī pakļaut sevi, parasti ilgstoši, siltuma iedarbībai.
padoties Ļauties, arī pakļauties (kā) ietekmei.
likt novārdoties ļauties, lai novārdo.
ievilināties Ļauties, pakļauties vilinājumam.
laisties Ļauties.
likties Ļauties.
nosadoties Ļoti aizrauties, būt pārņemtam, parasti ar nevēlamu paradumu.
sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
glaust Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
glāstīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glaudīt Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
glausties Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām dabā).
tehnoloģiskās īpašības materiāla īpašības, kas raksturo materiāla spēju pakļauties dažādiem apstrādes veidiem: liešanai, metināšanai, štancēšanai, apstrādei ar griešanu u. c.
kaļamība materiālu (metālu un to sakausējumu) spēja pakļauties kalšanai; tiem piemīt plastiskums un maza pretestība deformācijai; viegli velmēt, presēt, vilkt.
šmauties Mauties, mukt nost.
izkaustelēties Ne sevišķi stipri izkauties.
izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
badenāties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
badinēties Neatļauties (ko) lietot, patērēt pietiekamā daudzumā; būt ļoti taupīgam; skopoties.
krist Neiederēties, neiekļauties (kādā veselumā).
lidināties pa mākoņiem neievērot reālo situāciju, domās, spriedumos atrauties no dzīves īstenības, neauglīgi fantazēt, būt izklaidīgam.
paļauties Neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim).
paraut Neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3).
pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
pajūtināties Neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam.
klīsteris Neizdarīgs, slinks cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
maksāt meslus nekritiski kam pakļauties.
kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties.
laist pār galvu neļauties negatīvām emocijām, neraizēties, nepārdzīvot nepatīkamo; atstāt bez ievērības.
spītēt Nepakļauties (kā, piemēram, vides) nevēlamai ietekmei.
atsacīties Nepakļauties (kādam rīkojumam, pavēlei u. tml.).
spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
pretoties Nepakļauties (savam psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim), censties pārvarēt (to).
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
izaturātīs Nepakļauties citu ietekmei.
nelikties uztraukties nepakļauties uztraukumam.
tirvēties Nepakļauties, pretoties; tiepties.
kārpīties Nepakļauties, runāt pretim.
terglis Nepastāvīgs cilvēks, uz kuru nevar paļauties.
ļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
paļauties Nepretojoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
disonēt Nesaskanēt, neiekļauties kopējā skanējumā.
nezaudēt dūšu nezaudēt drosmi, garīgo spēku; neļauties izmisumam.
izauties Noaut sev apavus; noauties.
nosamaukties Noauties.
nopļerkties Nobļauties.
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
neatraudamies Nolieguma divdabis --> atrauties.
nomaut Nomauties 1(1).
laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
pakļauties Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
apjūgties Noslogoties, apkrauties ar darbiem.
noharčoties Nospļauties.
nosašpļauties Nospļauties.
nošpļauties Nospļauties.
ietriekt (arī iedzīt) lodi galvā (arī pierē) nošaut, nošauties.
apšauties Nošauties (par lielu daudzumu).
nosasauties Nošauties.
sačupt Notupties un sarauties kamolā.
drullēties Pa jokam kauties, lauzties.
iet kāda pavadā padevīgi, paļāvīgi rīkoties pēc cita gribas, pakļauties kādam.
saliekties Padoties, pakļauties (citiem), parasti pilnīgi.
saplūst Pakāpeniski apvienojoties, arī asimilējoties izveidot (kādu cilvēku kopumu), iekļauties (tajā).
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (kādā vidē, pasākumā, darbā); arī iedzīvoties, iejusties.
ieaugt Pakāpeniski iekļauties (piemēram, kādās paražās, normās).
pasakauties Pakauties.
ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām); piekāpties.
iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
pasadoties Pakļauties (kādam).
paļauties Pakļauties (piemēram, kā ietekmei).
padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
padoties Pakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
ārstēties Pakļauties ārstēšanai; refl. --> ārstēt.
dancot, kā kāds pūš un spēlē pakļauties cita gribai, bez ierunām paklausīt.
karāties brunčos pakļauties kādai sievietei, būt atkarīgam no kādas sievietes.
kārties brunčos pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
nokristīties Pakļauties kristības ceremonijai.
nolaist rokas pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
pasakļauties Pakļauties.
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
cerēt Paļauties (uz kādu), gaidīt (piemēram, palīdzību no kāda).
palaisties Paļauties (uz ko, kādu), arī uzticēties (kādam).
atsadoties Paļauties (uz ko).
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā) - par dzīvniekiem.
atsavirīties Paļauties uz kādu.
ticēt Paļauties uz kaut ko.
atsaļauties Paļauties uz ko.
pasalaisties Paļauties uz ko.
aizvildīties Paļauties uz, rēķināties ar.
pavēlēties Paļauties, atdoties, nodoties.
pavildīties Paļauties, uzticēties.
pasaļauties Paļauties.
uzlaisties Paļauties.
uzļauties Paļauties.
uzvildīties Paļauties.
pieģaugties Paļāvīgi piekļauties.
saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
plēsināt Panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties.
ņemt Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu); atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
pacertalēties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
pacertāties Papļauties (parasti nemākulīgi, īsiem vēzieniem).
izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
noplosīties Pārāk aizrauties (ar ko).
sakārdināties Parasti savienojumā "ļauties sakārdināties": ļaut sevi sakārdināt.
perekovatsja Pārauties, pārģērbties.
peretiritsja Pārauties, pārģērbties.
pārsaauties Pārauties.
saaugt Pārklāties, piepildīties ar jauniem audiem (par ievainojumu augos); pārklājoties, piepildoties ar jauniem audiem, sakļauties kopā (par bojātām augu daļām).
galvīgs Pārliecināts, drošs; tāds, uz kuru var paļauties.
pārraustīties Pārrauties (1).
parauties Pārrauties.
paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties.
pašaut Pašauties (1).
krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
sakrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> sakraut, sakrauties.
sadrugt pazemināties, pazemoties, sarauties.
aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties.
ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ.
sliegties Pieglausties, piekļauties.
ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
pāriet Piekļauties citam sabiedriskam grupējumam, tā uzskatiem.
blīmēt Piekļauties kādam.
apkrampēties Piekļauties, cieši un stingri aptverot.
dakļauties Piekļauties, pieglausties.
vaigot Piekļauties, piegulēt (par šautenes laidi).
dagult Piekļauties, piegulēt.
piekļausties Piekļauties.
pieskauties Piekļauties.
piesniegties Piekļauties.
gliebties Pieķerties, turēties, piekļauties.
liekties Pielāgoties, pakļauties (citu gribai).
ieplakt Pieplakt, piekļauties (kur iekšā); iekļauties (kur iekšā).
ielikt asti spīlēs piespiest (kādu) pakļauties.
aizspiesties Piespiesties, piekļauties (aiz kā).
pieplakt Piespiesties, piekļauties ar augumu (pie kā, kam klāt) - par cilvēkiem.
izpļūtīties Pietiekoši ļauties caurejai.
socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
nodoties Pilnīgi ļauties (piemēram, netikumam, vājībai).
nodoties Pilnīgi ļauties (psihiskam stāvoklim, domām u. tml.).
izkāpināties Pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināt sevi.
izkāpināt sevi pilnīgi pakļauties jūtām; nodoties ļoti lielai paškritikai; izkāpināties.
likt uz kādu visas kārtis pareti pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
likt uz kādu visas kārtis pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
villāties Plēsties, kauties.
naskoties Plūkties, kauties (vairāk pa jokam).
panckoties Plūkties, kauties, plēsties.
dirkāties Plūkties, plēsties, kauties.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties.
aizčaloties Pļāpājot aizrauties.
stāt (biežāk stāties) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
stāties (retāk stāt) pretī (arī pretim, pret) Pretoties, nepakļauties (kāda varai).
aizraušanās Process --> aizrauties (2).
aizraušanās Process --> aizrauties (3).
aizraušanās Process --> aizrauties (4).
apgāšanās Process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties.
raukties Rauties (4).
šurkt Rauties (7), rukt.
ravēties rauties (7).
krunkoties Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem).
atrauties Rauties nost.
aizrauties Rauties prom.
atrauties Rauties šurp.
apstaroties Refl. --> apstarot (2); ļauties starojuma iedarbībai.
peristaltēt Ritmiski, viļņveidīgi sarauties (par dobu orgānu gludo muskulatūru).
aizrunāties Runājot aizrauties tā, ka zūd mēra (arī pieklājības) sajūta.
ierunāties Runājot aizrauties; iegrimt sarunā.
saķerties Runājot aprauties, parasti pēkšņi.
izlaisties (arī palaisties) mutē runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
palaisties mutē runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
aizrunāties Runāt pātrāk ilgi; aizrauties runājot.
sačumurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunčurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunčurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačungurēties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
sačunkurāties Sačokuroties; sarauties, savilkties.
savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
iegumt Sagumstot ierauties dziļāk (kur iekšā) - par cilvēku.
iedegties Sajūsmināties, aizrauties, dedzīgi no doties (kam).
savildīties Sajust paļāvību, paļauties.
virubitsja Sakauties ar kādu.
sakresties sakauties, iesist viens otram.
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem).
sašļaukāties Sakauties, saplēsties.
savilloties Sakauties, vienam otru iekaustīt.
sabelzties Sakauties.
sapesties Sakauties.
saplūkties Sakauties.
sapokāties Sakauties.
sasakauties Sakauties.
sarucināties Samazināties, sarauties, satīties.
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.), apkrauties (1).
sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
sačurnēties Sarauties (2), savilkties (3).
sasarausties Sarauties (no aukstuma, sāpēm, bailēm u. tml.).
sasarausties Sarauties (par audumu, apģērbu).
sakurcēt Sarauties (par vēderu).
čunkuroties Sarauties čokurā.
saverkšelēties sarauties krokās; sačervelēties.
mionēmas Sarauties spējīgi pavedieni dažu vienšūnas organismu citoplazmā.
čerrāt Sarauties, červuļoties (žāvējot).
apperkšķēt Sarauties, dabūt rūsas traipus, tā parasti saka par augu lapām vai ziediem.
aprukt Sarauties, ierauties.
pluzerēt sarauties, kļūt nevienādam, noplukt.
saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1).
sadrukt Sarauties, sakrunkāties.
sakņupt Sarauties, salīkt (parasti guļus stāvoklī).
sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
ierukt Sarauties, sarukt.
sašurkt Sarauties, sarukt.
sarinkt Sarauties, saslimt.
sačurroties sarauties, sašaurināties.
ķursē raut sarauties, savilkties.
kliebties Sarauties.
sakļauties Sarauties.
iederēties Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā, būt īstajā, piemērotajā vietā.
iederēt Saskanēt ar apkārtējo, labi iekļauties tajā.
saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties.
saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties.
sačorrāties sašaurināties, sarauties; savilkties (par negaisa mākoņiem).
saglausties sašļukt un sarauties sevī.
sajūkstēties Satrūkties; iebļauties.
apvārdoties Savienojumā ar "(ne)ļaut", "(ne)ļauties"; (ne)ļaut sevi apvārdot (2).
apcelties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcelt (1, 2).
apcirpties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļaut sevi apcirpt.
apmulsināties Savienojumā ar "(ne)ļauties": (ne)ļauties tikt apmulsinātam.
ierunāties Savienojumā ar "ļauties": ļaut sev ko iestāstīt, ieteikt.
pavesties Savienojumā ar "ļauties": ļaut sevi pavest (3).
ievilkties Savienojumā ar "sevī"; norobežoties no citiem, noslēgties (sevī); ierauties (2).
sašmukt Savilkties (par negaisu), sarauties.
sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
nabadzības slazds savstarpēji pastiprinošu apstākļu kopums, kuru rezultātā indivīds, grupa vai sabiedrība nevar izrauties no nabadzības.
svergties Sažūt, sarauties, savilkties.
kaldiji Sens Īrijas un Skotijas kristiešu ordenis, kas radies pirms 9. gs. un pastāvējis apmēram līdz 12. gs., kad ķeltu baznīca, pie kuras tas piederēja, bija spiesta pakļauties Romas tradīcijām.
automātija Sirds muskuļa spēja ritmiski sarauties pašā sirdī radušos uzbudinājuma impulsu ietekmē.
palaist rokas sist (kādam), kauties.
dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties.
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1).
siksnāties Sist vienam otru, citam citu; kauties.
smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
pamūksnīt Sist, kauties.
vicēties Sisties, kauties, plēsties.
zvelēties Sisties; kauties.
lēkt Slēpošanā - pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu.
militārais sociālais darbs sociālā darba joma, kas fokusējas uz atbalsta sniegšanu militārpersonām, palīdzot tām no jauna iekļauties profesionālajā dzīvē pēc pārvietošanas (rotācijas), ievainojuma vai personiskās krīzes, kā arī palīdz iekļauties civilajā dzīvē pēc atvaļināšanās.
kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
atkrist Spēji atrauties (no kā).
ķīkstēties Spēkoties, cīkstēties, kauties.
spēties spēkoties, kauties.
panest Spēt pakļauties (fiziskām sāpēm, psihiskām ciešanām) un izturēt (tās); paciest.
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (fiziskām sāpēm, mokām u. tml.) un izturēt (tās).
paciest Spēt pakļauties, arī pielāgoties (nevēlamu apstākļu iedarbībai) un izturēt (to).
paciest Spēt, parasti samērā ilgi, pakļauties, arī pielāgoties (negatīvam psihiskam stāvoklim, negatīvai psihiskai iedarbībai) un izturēt (to).
krist apkampienos strauji piekļauties (kādam) un ļaut sevi apkampt.
sacirsties Strauji, ar sitienu, grūdienu saskarties, sakļauties.
sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
cekoties strīdēties, kauties.
plēsties Strīdēties; arī kauties.
sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties.
krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
bisēties Šauties (duelī).
aizšauties Šauties prom; ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
nedrošs Tāds (cilvēks), uz ko nevar paļauties, tāds, kam nevar uzticēties; šaubīgs.
neuzticams Tāds, kam nevar uzticēties (2), uz kuru nevar paļauties.
uzticams Tāds, kam var uzticēties (2), uz kuru var paļauties.
uzticams Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzticīgs Tāds, kas ir draudzīgs, pakļāvīgs, uz kuru var paļauties (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem; arī mērķtiecīgs.
kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties (1) - par cilvēkiem.
kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kontraktils Tāds, kas spēj sarauties, savilkties, atbildot uz attiecīgo kairinājumu.
drošs Tāds, uz ko var paļauties; uzticams.
(pārāk) dārgs prieks tas, ko nevar atļauties (piemēram, līdzekļu trūkuma dēļ).
lēts prieks tas, ko var atļauties, kam pietiek līdzekļu.
stiprā pils tas, uz ko var paļauties.
čūrāties Te piecelties, te atkal nolaisties ceļos, tūļāties, [uz grīdas uzvesties kā bērnam]; minstināties, vilcināties, sarauties.
ierindoties Tikt attiecinātam (uz kādu grupu); iekļauties, tikt iekļautam (kādā grupā).
notrūkt Tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu).
glausties Tuvināties un maigi kļauties (pie kā).
ķerties matos (arī cekulā) uzbrukt, arī kauties.
mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties.
traucēt Veidojoties, pastāvot vienlaikus (ar kādu, parasti fizikālu, procesu), nevēlami iekļauties (tā) sistēmā, radīt (tam) nevēlamas īpašības.
traucēt Veidojoties, pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties (tajā), radīt (tam) nevēlamas īpašības.
pieglausties Viegli pieskarties, piekļauties, izraisot patīkamu sajūtu (parasti par audumu).
saglausties Viegli, maigi piekļauties vienam pie otra; viegli saskarties vienam ar otru, citam ar citu.
pieglausties Viegli, maigi piekļauties.
atstarotājs kodolfizikā vielas slānis, kurš aptver kodolreaktora aktīvo zonu un kura uzdevums ir atstarot tos neitronus, kas tiecas no aktīvās zonas izrauties.
sapīties Vijoties, tinoties u. tml., ieķerties (kur), apkļauties (ap ko).
termoplastiskums Vispārināta īpašība --> termoplastisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; spēja (cietvielām, materiāliem) sakarsētā stāvoklī viegli pakļauties deformācijai un atdziestot saglabāt pēc tās radušos formu.
zaudēt dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
palaist dūšu zaudēt drosmi, garīgo spēku; ļauties izmisumam.
nolaist spārnus zaudēt garīgos spēkus, drosmi, cerības, ļauties mazdūšībai, izmisumam.
locīt ceļus (kāda priekšā) zemoties kā priekšā, pakļauties kam.
sačerrāt Žāvējot sarauties.
savergties žūstot (karstumā) sarauties (piemēram, par pastalām).

auties citās vārdnīcās:

LLVV

auties