Paplašinātā meklēšana
Meklējam Mi.
Atrasts vārdos (402):
- Mi:1
- Mi:2
- Mic:1
- Mig:1
- CMi:1
- LMi:1
- UMi:1
- Miči:1
- Mids:1
- Mijo:1
- Mila:1
- Mili:1
- Mils:1
- Mins:1
- Miņa:1
- Miņo:1
- Mira:1
- Mira:2
- Mirē:1
- Misa:1
- Miso:1
- Mito:1
- Miasa:1
- Micis:1
- Miega:1
- Mihrs:1
- Milda:1
- Milka:1
- Milla:1
- Milna:1
- Minčo:1
- Minčs:1
- Mineo:1
- Minja:1
- Minna:1
- Miori:1
- Mirķi:1
- Misas:1
- Misis:1
- Miski:1
- Misko:1
- Misse:1
- Miški:1
- Mišna:1
- Mitau:1
- Mitho:1
- Mitla:1
- Mitra:1
- Mitri:1
- Miusa:1
- Mizas:1
- Micani:1
- Micāni:1
- Micars:1
- Miciva:1
- Mičela:1
- Mičels:1
- Mičuri:1
- Midass:1
- Midija:1
- Midūza:1
- Miests:1
- Mihasa:1
- Mijava:1
- Mijori:1
- Mikāni:1
- Mikaža:1
- Mikeli:1
- Mikona:1
- Mikova:1
- Mikuņa:1
- Miķeļi:1
- Miķeļi:2
- Milaco:1
- Milāna:1
- Milasa:1
- Mildas:1
- Milēta:1
- Mileto:1
- Miliča:1
- Miliči:1
- Miloma:1
- Milupe:1
- Miluza:1
- Mimass:1
- Mimirs:1
- Mimoņa:1
- Minija:1
- Minona:1
- Minori:1
- Minska:1
- Miņeja:1
- Mirahs:1
- Miramā:1
- Mirāno:1
- Mirīna:1
- Miroku:1
- Mirska:1
- Miršas:1
- Miruta:1
- Misāni:1
- Mistra:1
- Misūri:1
- Mišena:1
- Mithow:1
- Mizija:1
- Mizila:1
- Mizūla:1
- Mižuki:1
- Miarice:1
- Micaiči:1
- Mickūni:1
- Micpapi:1
- Midjata:1
- Midveja:1
- Midzeņi:1
- Midzini:1
- Midziņi:1
- Midžāno:1
- Miegupe:1
- Mieguze:1
- Miegūze:1
- Mieldas:1
- Mieneši:1
- Mierene:1
- Mierini:1
- Mieriņi:1
- Miezāji:1
- Miežupe:1
- Miglači:1
- Miglājs:1
- Miglāni:1
- Mihaēls:1
- Mihalki:1
- Mihelne:1
- Mikaīls:1
- Mikaine:1
- Mikēnas:1
- Miklājs:1
- Miklojs:1
- Miknēsa:1
- Mikucki:1
- Mikuris:1
- Miķelis:1
- Miķelis:2
- Milagro:1
- Milleri:1
- Miltiņi:1
- Miltona:1
- Milvoki:1
- Milzara:1
- Milzava:1
- Milzene:1
- Mimants:1
- Mindelu:1
- Mindena:1
- Mindene:1
- Mindoro:1
- Mineola:1
- Minerva:1
- Minhene:1
- Minkina:1
- Miņjara:1
- Mionica:1
- Miranda:2
- Miranda:1
- Mircams:1
- Mirfaks:1
- Mirkšis:1
- Mirkūra:1
- Mirnija:1
- Mirnijs:1
- Mirsine:1
- Mirtils:1
- Mirzams:1
- Misjūni:1
- Mislata:1
- Misrāta:1
- Misshof:1
- Mišanka:1
- Miškina:1
- Miškova:1
- Mitišči:1
- Mizaiņi:1
- Miaņjana:1
- Michalow:1
- Mičigana:1
- Mičigans:1
- Midgarda:1
- Midlenda:1
- Midlsbro:1
- Midltona:1
- Miernīki:1
- Mieržova:1
- Miežišķi:1
- Mihalina:1
- Mihalova:1
- Mihalovo:1
- Mihaļina:1
- Mikazāni:1
- Mikitame:1
- Mikitāni:1
- Mikolova:1
- Mikstata:1
- Miktlana:1
- Mikulova:1
- Miķelāni:1
- Miķelene:1
- Miķelēni:1
- Milakovo:1
- Milbruka:1
- Miletina:1
- Miletīna:1
- Milevsko:1
- Milforda:1
- Millroze:1
- Milovice:1
- Milporta:1
- Milsbēka:1
- Miltauna:1
- Milupīte:1
- Mindanao:1
- Minesota:1
- Minstere:1
- Minturno:1
- Miramasa:1
- Mirošova:1
- Mirotice:1
- Mirovice:1
- Misisipi:1
- Misisoga:1
- Misjunci:1
- Misovska:1
- Mistreta:1
- Misurata:1
- Misūrija:1
- Mišenskī:1
- Mišiņeca:1
- Miškolca:1
- Mitamita:1
- Mitiline:1
- Mitveida:1
- Mizauski:1
- Mizorāma:1
- Mizovski:1
- Mizupīte:1
- Michalova:1
- Mickeviči:1
- Mičuļevka:1
- Mičuļovka:1
- Midlbērga:1
- Midltauna:1
- Miegupīte:1
- Mielaģēni:1
- Mielezers:1
- Mielupīte:1
- Mieļupīte:1
- Mierkalns:1
- Mierupīte:1
- Miežupīte:1
- Miglinīki:1
- Miglupīte:1
- Mihailina:1
- Mihailova:1
- Mihaiļina:1
- Mihalgazi:1
- Mihalovce:1
- Mihejevka:1
- Mijadzaki:1
- Mikailina:1
- Miklusēni:1
- Mikolajki:1
- Mikolišķi:1
- Miķelītis:1
- Milišeuci:1
- Miljoniko:1
- Millerova:1
- Milnupīte:1
- Milomlina:1
- Miloslava:1
- Milstrīta:1
- Miltināni:1
- Miltupīte:1
- Milzkalne:1
- Miļļupīte:1
- Mindsenta:1
- Minhberga:1
- Minningen:1
- Mintedama:1
- Mirandela:1
- Mirandola:1
- Mirbašira:1
- Mirgoroda:1
- Mirhoroda:1
- Mironovka:1
- Miroņivka:1
- Miroņjūra:1
- Miroslava:1
- Mirzačela:1
- Mirzačula:1
- Mirzāpura:1
- Mirzojana:1
- Misilmeri:1
- Misleņice:1
- Misliboža:1
- Mislovice:1
- Misņikova:1
- Mišenskie:1
- Miškiņova:1
- Miškoatls:1
- Mitrovica:1
- Mittelhof:1
- Miurinīki:1
- Miusinska:1
- Mivrinīki:1
- Mizenheds:1
- Mizilmeri:1
- Mičurinska:1
- Midelburga:1
- Midelfarta:1
- Midelkerke:1
- Midlotiana:1
- Miekojervi:1
- Miglinieki:1
- Mihailovka:1
- Mihaļčenki:1
- Miheilešti:1
- Mihelštate:1
- Mikaševiči:1
- Mikolajiva:2
- Mikolajiva:1
- Mikroskops:1
- Milanuveka:1
- Miledžvila:1
- Milhauzene:1
- Millikoski:1
- Miltukolni:1
- Milzgrāvis:1
- Milzukalns:1
- Mingečaura:1
- Mingrēlija:1
- Minhauzens:1
- Minheberga:1
- Mino-Ovari:1
- Minsingene:1
- Minusinska:1
- Mircušlāga:1
- Mirjālgūda:1
- Mirkšezers:1
- Misisipija:1
- Mistelbaha:1
- Mišenvjeho:1
- Mitenvalde:1
- Miterteiha:1
- Miterzille:1
- Mivrinieki:1
- Kai-Minšou:1
- Mičelstauna:1
- Midlailenda:1
- Mihailovska:1
- Mihaliččika:1
- Mijadzuhime:1
- Mikolajevka:1
- Mikolajivka:1
- Mikronēzija:1
- Miķeļtornis:1
- Miltenberga:1
- Miltonkīnza:1
- Minatitlana:1
- Mincenberga:1
- Mindelheima:1
- Mineapolisa:1
- Mingečevira:1
- Minhenbuhzē:1
- Minnerštate:1
- Miroslaveca:1
- Microscopium:1
- Mičurinietis:1
- Midelharnisa:1
- Mijakonodžjo:1
- Mikulašovice:1
- Minasžeraisa:1
- Mineralvelsa:1
- Minhenšteine:1
- Miritiparana:1
- Misterbjanko:1
- Misūrisitija:1
- Mičigansitija:1
- Midvestsitija:1
- Mihailovgrada:1
- Mikojanšahara:1
- Mindortbatoni:1
- Minjakgankars:1
- Miktlantekutli:1
- Milfordheivena:1
- Miltaunmolbeja:1
- Mirdalsjegidls:1
- Lafertē-Milona:1
- Pauza-Miltrofa:1
- Minstermaifelde:1
- Minhenbernsdorfa:1
- Korntāle-Minhingene:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (3210):
- tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
- Aglaja "Mirdzošā", viena no trim haritām (romiešu grācijām), Zeva un okeanīdas Eirinomes meitām.
- Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
- Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
- Smārdes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Smārdes pagastā iekļauts arī gandrīz viss pirmskara Milzkalnes pagasts, nedaudz mainījušās robežas ar Sēmes pagastu, savukārt pirmskara Smārdes pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Slampes pagastā.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Ilamatekutli acteku mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, Miškoatla pirmā sieva, viena no Siuakoatlas hipostāzēm.
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem.
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
- Iecavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Iecavas pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Zālītes, neliela daļa Garozas, Misas un Sidrabenes (Salgales) pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Iecavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
- Engures pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Milzkalnes pagasta teritorijas.
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
- Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa.
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
- misānieši Aglonas novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" iedzīvotāji.
- Mykāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mikāni" nosaukums latgaliski.
- Mysāni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Misāni" nosaukums latgaliski.
- garkāta agrenīte agrenīšu ģints sēņu suga ("Microstoma protractum").
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas.
- Baldones meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1890. g. 10. aprīlī Baldones tuvumā, Stūru māju tīrumā, masa 5,8 kg, paraugi nosūtīti vairākām meteorītu kolekcijām, divi paraugi (25,5 un 10,9 g) glabājas Rīgas kolekcijā; Misas meteorīts.
- Alienhof Alīnes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas.
- Altavilla Miliča Altavilla Miliča - pilsēta Itālijā ("Altavilla Milicia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā.
- Amarneek Amarnieku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- Myglāni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Floridas un Misisipi štatu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- Miurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukuma variants.
- Myurinīki Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinieki" nosaukums latgaliski.
- Mrs. Anglijā tituls precētām dāmām, ko neuzrunā par lēdijām (angļu "Mistress").
- Altona Antlavas muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta teritorijā.
- vides vadības saskarne aparatūrneatkarīga programmēšanas saskarne, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _IBM_ un kas nodrošina multivides iekārtu vadības pamatfunkcijas (piemēram, atskaņošanu, apturēšanu, pārtīšanu); saskarne _MCI_; _MCI_.
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hjūstona Apdzīvota vieta ("Houston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hjūstona Apdzīvota vieta ("Houston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantsvila Apdzīvota vieta ("Huntsville"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
- Mērdzene apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 16 km no Ludzas, izveidojusies bijušās Mihalovas muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Albiona apdzīvota vieta ASV (_Albion_), Mičiganas štatā.
- Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā.
- Alegana apdzīvota vieta ASV (_Allegan_), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā.
- Alma apdzīvota vieta ASV (_Alma_), Mičiganas štatā.
- Ārgaila apdzīvota vieta ASV (_Argyle_), Minesotas štata ziemeļrietumu daļā.
- Āva apdzīvota vieta ASV (_Ava_), Misūri štata dienvidu daļā.
- Heistingsa apdzīvota vieta ASV (_Hastings_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā.
- Aironrivera apdzīvota vieta ASV (_Iron River_), Mičiganas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Aironvuda apdzīvota vieta ASV (_Ironwood_), Mičiganas štata ziemeļrietumos.
- Aila apdzīvota vieta ASV (_Isle_), Minesotas štatā.
- Aiuka apdzīvota vieta ASV (_Iuka_), Misisipi štata ziemeļaustrumos.
- Morisa apdzīvota vieta ASV (_Morris_), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūberi apdzīvota vieta ASV (_Newberry_), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velsa apdzīvota vieta ASV (_Wells_), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eida Apdzīvota vieta ASV ("Ada"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Olbani Apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Orora Apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Boulinggrīna Apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kenbi Apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentreilija Apdzīvota vieta ASV ("Centralia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šarlota Apdzīvota vieta ASV ("Charlotte"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbija Apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkorda Apdzīvota vieta ASV ("Concord"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Durenta Apdzīvota vieta ASV ("Durant"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fortlenardvuda Apdzīvota vieta ASV ("Fort Leonard Wood"), Misūri štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Frankforta Apdzīvota vieta ASV ("Frankfort"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fultona Apdzīvota vieta ASV ("Fulton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Galatina Apdzīvota vieta ASV ("Gallatin"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Greenfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Holispringsa Apdzīvota vieta ASV ("Holly Springs"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Itaka Apdzīvota vieta ASV ("Ithaca"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Marshfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meisona Apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Memfisa Apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Maiami Apdzīvota vieta ASV ("Miami"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mineapolisa Apdzīvota vieta ASV ("Minneapolis"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mišena Apdzīvota vieta ASV ("Mission"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mūrheda Apdzīvota vieta ASV ("Moorhead"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okvila Apdzīvota vieta ASV ("Oakville"), Misūri štatā, 36100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filadelfija Apdzīvota vieta ASV ("Philadelphia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ripablika Apdzīvota vieta ASV ("Republic"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentluisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sandaski Apdzīvota vieta ASV ("Sandusky"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Savana Apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Springveli Apdzīvota vieta ASV ("Spring Valley"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
- Tailera Apdzīvota vieta ASV ("Tyler"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorena Apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorso Apdzīvota vieta ASV ("Warsaw"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veiverli Apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Mičiganas štatā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alendeila apdzīvota vieta ASV (“Allendale”), Mičiganas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akcjabra apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabr_), Minskas apgabalā.
- Akcjabrski apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akciabrski_), Minskas apgabalā.
- Akoļica apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Akolica_), Minskas apgabalā.
- Aļahnoviči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Alachnovičy_), Minskas apgabalā.
- Asipaniči apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Asipavičy_), Minskas apgabala ziemeļrietumu daļā.
- Astrašicki Haradoka apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrašycki Haradok_), Minskas apgabalā.
- Astrošici apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Astrošycy_), Minskas apgabalā.
- Ašmjanu stacija apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Ašmiany (st.)_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā, pie Viļņas - Minskas dzelzceļa līnijas.
- Azjarco apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Aziarco_), Minskas apgabalā.
- Svislača Apdzīvota vieta Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī.
- Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā.
- Abra de Iloga apdzīvota vieta Filipīnās (_Abra de Ilog_), Mindoro salas ziemeļos, Rietummindoro reģionā.
- Basilana Apdzīvota vieta Filipīnās, Mindanao Musulmaņu autonomajā reģionā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu daļā, Izabelas pilsētas daļa, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta.
- Adama apdzīvota vieta Grieķijā, Dienvidegejas perifērijā, Mitrejas jūras Milas salā.
- Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
- Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā.
- Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē.
- Tērska apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, starp Midlsbro un Jorku.
- Ain Leūha apdzīvota vieta Marokā (_Ain Leuh_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā.
- Alnīfa apdzīvota vieta Marokā (_Alnif_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona dienvidrietumu daļā.
- Alamora apdzīvota vieta Mikronēzijā (_Alamoar_), Ponpejas salas ziemeļaustrumos.
- Arbuzinka apdzīvota vieta Ukrainā (_Arbuzynka_), Mikolajivas apgabala ziemeļu daļā.
- Metingene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļu daļā.
- Borghorsta apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā.
- Kēsfelde apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā.
- Notulna apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā.
- Zendene apdzīvota vieta Vācijā, Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā.
- Bobra Apdzīvota vietas Baltkrievijā, Minskas apgabalā.
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
- nacionālais mērvienības etalons ar Ministru kabineta normatīvu aktu atzīts etalons, ko lieto par noteikta lieluma bāzi citiem ar to saistītiem lieluma etaloniem valstī.
- Misjonesas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Misiones" / "Provincia de Misiones"), administratīvais centrs - Posadasa, platība - 29801 kvadrātkilometrs, 1111400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija.
- mikareja Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Micareaceae"), krevju ķērpji ar pelēku vai melnu, graudainu laponi, 2 ģintis, 30 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas.
- micīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- sīkmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Microglossum"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- agrenīte asku sēņu nodalījuma ģints ("Microstoma").
- mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- mikroasks Asku sēņu nodalījuma plektomicēšu klases rinda ("Microascales").
- selimena Asprātīgas koķetes apzīmējums pēc Moljēra "Mizantropa".
- SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
- Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo.
- Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array").
- Ānta atols Mikronēzijā (_Ahnd_), Ponpejas štatā, Seņavina salu dienvidrietumu daļā.
- Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega.
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis.
- Mistasini ezers atrodas Kanādā ("Mistassini"), Lorensa augstienē 371 m vjl., platība - 2335 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 120 m, līčains, daudz salu, bagāts zivīm, iekļauts Mistasini rezervātā; ap ezeru atrodas Kanādā lielākās melleņu plantācijas.
- Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli.
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.).
- Upembas nacionālais parks atrodas Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidu daļā Augšlomani, Augškatangas un Lulabas provincē, platība - 9500 kvadrātkilometru, dibināts 1939. g., atrodas Upembas grābenā un Mitumbas kalnu dienvidrietumos, vairāki ezeri, purvi ar papirusu audzēm, savannas, 115 zīdītāju sugu un 600 putnu sugu.
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai.
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens.
- Mizaiņu pilskalns atrodas Saldus novada Lutriņu pagastā 250 m uz ziemeļiem no bijušajām Mizaiņu mājām, savrups, 10-12 m augsts iegarens paugurs, rietumu un ziemeļrietumu sānā purvs, dienvidrietumu pusē lēzena ieplaka, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta, datējums nav zināms.
- programmēšanas valoda "Visual Basic" augsta līmeņa programmēšanas valoda lietojumprogrammu izstrādei _Microsoft Windows_ vidē.
- Dzeržinska kalns augstākā virsotne Baltkrievijā, atrodas Minskas apgabala rietumu daļā, augstums - 345 m vjl.
- Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
- Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m.
- Ašmjanu augstiene augstiene Baltkrievijā (_Ašmianskaje ūzvyšša_), Grodņas apgabala ziemeļu daļā un Minskas apgabala rietumos, augstums - līdz 320 m vjl.
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
- mongondou Austronēziešu saimes indonēziešu grupas valoda, kurā runā bolangmongondovi Indonēzijā, Sulavesi salas Minahasu pussalā.
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants.
- Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene.
- Miarice Biarica, pilsēta Francijā ("Miarritze").
- Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
- Lautzen bijušās Laucesas muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Laucesas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Mirnijs.
- Schlockenbeck Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Smārdes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Milzkalne.
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- IFO indekss biznesa vides noskaņojuma indekss, ko gatavo Minhenes universitātes Tautsaimniecības pētījumu institūts sadarbībā ar citām organizācijām.
- Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- sizomicīns C~19~H~37~N~5~O~7~, aminoglikozīdu grupas antibiotiskā viela, kas iegūta no "Micromonospora inyoensis", radniecīga gentamicīna kompleksa komponentam; baktericidāls līdzeklis, aktīvs pret daudziem gramnegatīviem un dažiem grampozitīviem organismiem; darbības mehānisms līdzīgs gentamicīnam.
- rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- Labklājības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus sociālās drošības jomā.
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā.
- Zerxten Cērkstes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- krūmcīrulis Cīruļu dzimtas ģints ("Mirafra").
- dalītais programmkomponentu objektmodelis COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
- DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows".
- Apo darbīgs vulkāns Filipīnās (_Apo_), Mindanao salas dienvidos, augstākā virsotne - 2954 m vjl., izplūst sēra un ogļskābā gāze, ūdens tvaiki.
- BMP datne datnes vārda paplašinājums, kas norāda, ka datnē ir operētājsistēmas "Microsoft Windows" standartam atbilstoši bitkartētas grafikas attēli.
- lietojumprogramma "File Manager" datņu, direktoriju un disku pārvaldībai paredzēta lietojumprogramma _Microsoft Windows_ vidē, kas displeja ekrānā parāda diska direktoriju struktūru un tajos esošās datnes.
- naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile.
- mirnijieši Daugavpils novada Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Mirnijs" iedzīvotāji.
- mīkālis Dažos novados Miķeļa un Miķeļu dienas nosaukums.
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks.
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā.
- Miķelītis Dem. --> Miķelis.
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
- miltiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Miltiņi" iedzīvotāji.
- Miltiņu muiža Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas “Miltiņi” bijušais nosaukums.
- bulbokapnīns Dobo cīrulīšu "Corydalis cava (Mill.) Schw, et K." guma alkaloīds; kavē šķērssvītrotās muskulatūras reflektorisko un motorisko darbību.
- skuju dobumsēnīte dobumsēnīšu suga ("Marasmiellus perforans", syn. "Micromphale perforans").
- pīcka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- pīckainis Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- pīka Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- pīkala Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- pīkāls Dūņu pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- Durben Durbes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dakota Džeimsa - upe ASV, Misūri pieteka.
- MENA Ēģiptes informācijas aģentūra (angļu "Middle East News Agency").
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- izplestā ēnsmilga ēnmilgu suga ("Milium effusum").
- Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva.
- Mihaļinas ezers ezers Andzeļu pagastā, platība — 3 ha; Mihalina ezers.
- Apereda ezers ezers ASV (_Upper Red Lake_), Minesotas štata ziemeļu daļā.
- Mičigans Ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru.
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
- Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
- Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
- Mirkšis ezers Cēsu novada Stalbes pagastā, platība - 2,2 ha; Mirkšezers; Mirkšķa ezers.
- Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers.
- Prudoka ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 4,7 ha; Milaka ezers; Orilana ezers.
- Micānu ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 139 m vjl., platība — 123,2 ha, garums, 3,3 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Bērziņu ezers; Mincānu ezers.
- Jačmeņu ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 1,1 ha; Miezaiņu ezers.
- Miklājs Ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 1 ha; Miglājs; Miklais ezers; Miklojs.
- Miekojervi ezers Somijā (_Miekojärvi_), Lapzemes dienvidrietumu daļā.
- Mičūnu ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 1,6 ha; Mičuna ezers.
- Islienas ezers ezers Teiču purva ziemeļrietumu malā, starp Kurtavas un Mindaugas purvu, Murmastienes pagastā, platība — 11,2 ha, garums — \~700 m, lielākais platums — \~300 m.
- Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers.
- Melnezers Ezers Tukuma novada Smārdes pagastā, platība - 1,3 ha; Mielezers.
- Ammerezers ezers Vācijā (_Ammersee_), uz dienvidiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 531 m vjl., platība - 47,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 82,5 m.
- Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta.
- CorelDraw firmas _Corel_ grafikas programmu pakotne, kas darbojas _Microsoft Windows_ vidē. Komplektā ietilpst vektorgrafikas redaktors, fotoattēlu un bitkartētu attēlu apstrādes programma, kā arī trīsdimensiju modelēšanas un trīsdimensiju animāciju veidošanas līdzekļi, kas ērti izmantojami informācijas precizēšanai.
- firmas "Microcom" tīklošanas protokoli firmas _Microcom_ protokolu saime, ko izmanto, pārraidot datus pa sakaru līnijām ar modemu starpniecību. Dažādas šo protokolu versijas praktiski ir kļuvušas par kļūdu atklāšanas, labošanas un dažādas pakāpes datu saspiešanas procedūru standartiem.
- protokoli MNP firmas _Microcom_ tīklošanas protokoli (angļu "Microcom Networking Protocols").
- programma NetMeeting firmas _Microsoft Corporation_ izstrādāta programma, kas nodrošina interneta pārraides vides izmantošanu telekonferencēm.
- tīkla draivera saskarnes specifikācija firmas _Microsoft_ izstrādāta aparatūrneatkarīgu draiveru specifikācija, kas, vienlaicīgi lietojot vienu un vai vairākas tīkla saskarnes kartes, ļauj izmantot vairākus protokolus.
- datu bāzes pārvaldības sistēma FoxPro firmas _Microsoft_ izstrādāta datu bāzes pārvaldības sistēma, kas paredzēta firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajiem datoriem, kā arī _Macintosh_ saimes personālajiem datoriem.
- sistēmas pārvaldības serveris firmas _Microsoft_ izstrādāta līdzekļu kopa, kas palīdz pārvaldīt lokālajam tīklam pievienotus personālos datorus.
- valoda VBScript firmas _Microsoft_ izstrādāta programmēšanas valoda, ar kuru veido skriptu, ko izmanto kā iegultās miniprogrammas, lai ar pārlūkprogrammas _Internet Explorer_ starpniecību ērtāk pārskatītu valodā _HTML_ veidotās tīmekļa lappuses.
- OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu.
- valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga.
- standarts "Video for Windows" firmas _Microsoft_ izstrādātas standarts videoinformācijas un audioinformācijas uzglabāšanai datora atmiņā.
- pārlūkprogramma "Internet Explorer" firmas _Microsoft_ izveidota globālā tīmekļa pārlūkprogramma, kas lietotājam ļauj apskatīt tīmekļa lappuses.
- operētājsistēma MS-DOS firmas _Microsoft_ izveidota personālo datoru operētājsistēma.
- programma Excel firmas _Microsoft_ izveidota plaša izklājlapu apstrādes programma, kas lietojama firmas _IBM_ un _Apple_ datoriem. Tā var apvienot vairākas izklājlapas un nodrošina lietotājam lielu grafisko līdzekļu klāstu.
- interneta servera lietojumprogrammu saskarne firmas _Microsoft_ izveidotā tīmekļa servera - interneta informācijas servera - lietojumprogrammu saskarne, kas ļauj programmētājam izveidot tīmekļa lietojumprogrammas, kas cieši integrētas tīmekļa serverī, un tādēļ to izpilde aizņem mazāk laika.
- RTF standarts firmas _Microsoft_ izveidots teksta formatēšanas standarts. Pēc šī standarta izveidotā datne ir teksta datne, kurā ietvertas instrukcijas, kas apraksta dokumenta formatēšanu. Šādi kodētu dokumentu var lasīt cita ar šo standartu saderīga tekstapstrādes programma, kā arī to var pārsūtīt pa sakaru kanāliem.
- attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām.
- operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību.
- tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā.
- specifikācija JavaBeans firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta valodas _Java_ objektu sadarbības specifikācija. Šai specifikācijai atbilstošu objektu sauc par _JavaBean_.
- valodas Java programmizstrādes aprīkojums firmas _Sun Microsystems_ izstrādāti valodas _Java_ programmu veidošanas līdzekļi.
- caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi.
- programmkomponentu objektmodelis firmas "Microsoft" attīstīta tehnoloģija komponentu izstrādāšanai, kas ļauj jaunizstrādātos komponentus asamblēt programmās, vai arī tos var pievienot tām esošajām programmām, kas tiek izpildītas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē, lai paplašinātu šo programmu funkcionālās iespējas.
- kopējais objekta modelis firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- sistēma Active Movie firmas "Microsoft" izstrādāta standartizēta sistēma, kas multivides lietojumos īsteno straumēšanu.
- ActiveX tehnoloģija firmas "Microsoft" izstrādāta tehnoloģija, kas nodrošina tādu programmatūras komponentu izstrādāšanu, kas datoru tīklā var sadarboties, neņemot vērā programmēšanas valodu, kura izmantota to izveidei.
- aktīvas straumēšanas formāts firmas "Microsoft" izstrādāts straumēšanas formāts, kas nodrošina audio, video, diapozitīvu (slīdu) un sinhronizētu notikumu pārraidi.
- saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles.
- aktīvais datu objekts firmas "Microsoft" programmēšanas saskarne, kas izstrādāta kā šīs firmas standarts datiem un pakāpeniski kļūst pieejams visām šīs firmas programmēšanas valodām un lietojumprogrammām.
- tagu attēlu datņu formāts firmu _Aldus_ un _Microsoft_ izstrādāts datņu standartformāts, ko izmanto grafisku attēlu glabāšanai datora atmiņā un kas nodrošina vienkrāsas un dažāda pelēkuma, kā arī 8 vai 12 bitu krāsu attēlu apstrādi. Praksē tiek izmantotas formāta TIFF versijas, kas atšķiras ar tajās iekļautajiem datu saspiešanas algoritmiem.
- tehnoloģija TrueType firmu _Apple_ un _Microsoft_ fontu veidošanas tehnoloģija, kas nodrošina mērogojamu kontūrfontu attēlošanu displeja ekrānā un nodošanu printeriem firmas _Apple_ operētājsistēmu un operētājsistēmas _Mocrosoft Windows_ vidēs; šo fontu izdruka ir identiska to attēlojumam displeja ekrānā.
- standarts PnP firmu _Compaq_, _Microsoft_, _Intel_ un _Phoenix_ izstrādāts standarts, ko plaši izmanto aparatūras ražotāji un kas nodrošina automātisku personālo datoru aparatūras konfigurācijas maiņu.
- telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
- uzlabotā konfigurācijas un barošanas bloka saskarne firmu "Microsoft", "Intel" un "Toshiba" izstrādāta barošanas pārvaldības standartizēta saskarne, kas ļauj personālajam datoram vadīt barošanas sprieguma padevi dažādām ar šo datoru savienotām perifērijas ierīcēm.
- arhitektūra CD-ROM XA firmu "Philips", "Sony" un "Microsoft" 1988. g. izstrādātais lasāmatmiņas kompaktdiska arhitektūras uzlabojums, kas nosaka, kā lasāmatmiņas kompaktdiskā jāuzglabā informācija, lai nodrošinātu vienlaicīgu piekļuvi kā audioinformācijai, tā arī videoinformācijai.
- Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības.
- Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon").
- apropriācijas rezerve gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem.
- mičuļevskieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" iedzīvotāji.
- Mičuļovka Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mičuļevka" nosaukuma variants.
- Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu.
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
- virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
- Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
- Glušanku Glušanku III - Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- mišenskieši Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenski" iedzīvotāji.
- Mišenskī Goliševas pagasta apdzīvotās vietas "Mišenskie" nosaukums latgaliski.
- Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
- Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.).
- ēnsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Milium"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, 40-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar īsu ložņājošu sakneni.
- miskante Graudzāļu dzimtas ģints ("Miscanthus"); sudrabniedres.
- Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku.
- Gordijs Grieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, Mida tēvs, kurš nodibināja galvaspilsētu un citadelē novietoja vezumu, kura jūgu sasēja sarežģītā mezglā.
- hērakleidi grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras pēcteči, kurus pēc Hērakla bojāejas un Dējaneiras pašnāvības sāka vajāt Mikēnu valdnieks Eiristejs.
- Atēna grieķu mitoloģijā - kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita; romiešu mitoloģijā - Atēnai atbilda Minerva.
- Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
- Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Aigista dēls, kuru nogalināja likumīgā valdnieka Agamenona dēls Orests.
- Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs.
- Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu.
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
- Ergīns grieķu mitoloģijā - Poseidona dēls, viens no argonautiem, kas ieradās pie Jāsona no Milētas un kļuva par kuģa "Argo" stūrmani.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- Elektrions Grieķu mitoloģijā - varonis, Perseja un Andromedas dēls, Mikēnu valdnieks, Hērakla mātes Alkmēnes tēvs.
- Persejs grieķu mitoloģijā - varonis, Zeva un Danajas dēls, kas nocērt galvu Medūzai, no jūras briesmoņa atbrīvo Andromedu, nodibina Mikēnas.
- Gružu strauts Grūžupe, Miegupītes pieteka.
- Aganja Guamas galvaspilsēta, Mikronēzijā, atrodas Guamas salā, Marianas salu dienvidos, 1120 iedzīvotāju (2000. g.).
- Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
- Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
- kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
- Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu.
- golenkinia Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniacae" ģints.
- micractinium Hlorokoku rindas dzimtas "Micractiniaceae" ģints.
- toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā.
- Amhairgirs īru mitoloģijā - Mila dēlu - miliešu vadonis, arī dzejnieks un burvis, kura vadībā tika sakauta daniešu tauta; miliešus uzskata par tagadējo Īrijas iedzīvotāju senčiem.
- rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā.
- Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks.
- Mīkāls islāma mitoloģijā - viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem, kurš atbilst Bībeles erceņģelis Miķelis.
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem.
- testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē.
- Milāna Itālijas province (_Provincia di Milano_), Lombardijas reģionā, platība - 1575 kvadrātkilometri, 3195200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
- kampilobaktērija Izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica. Mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos.
- Daugavas-Misas kanāls izrakts Ķekavas pagastā, savieno Ķekaviņas upi ar Misu, to izmanto Daugavas ūdeņu pārsūknēšanai uz Misu.
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai.
- Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē.
- miķelānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Miķelāni" iedzīvotāji.
- mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji.
- Mītava Jelgavas vāciskā nosaukuma "Mitau" latviskots variants.
- Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri).
- mistautieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Mistauti" iedzīvotāji.
- Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos.
- Saronikas līcis jūras līcis Mirtejas jūras ziemeļu daļā, Grieķijas piekrastē, garums - 67 km, platums pie ieejas - 50 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,7 m.
- Basilanas šaurums jūras šaurums Filipīnu dienvidaustrumu daļā, atdala Basilanas un Mindanao salu.
- Astotā grāda šaurums jūras šaurums Indijas okeānā un Lakšadvīpu jūrā (_Eight Degree Channel_), starp Minikojas salu un Maldīvu salām
- Alihurasa šaurums jūras šaurums Maldīvu salās (_Alihuras Kandu_), starp Miladunmardulu un Ziemeļu Mārlosmardulu salu grupu.
- Anava šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Anaw, Mochun_), Čūkas arhipelāgu ieskaujošo koraļļu salu virknes ziemeļrietumu daļā.
- Aru šaurums jūras šaurums Mikronēzijā (_Aru Passage_), Ponpejas salas austrumos.
- miķeļot Kādu Miķeli saukt.
- Blūridži Kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m.
- Mitumbas kalni kalni Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā (fr. val. "Mitumba"), Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos un austrumos, garums - 400 km, augstums - līdz 3305 m.
- Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m.
- Amigitans kalns Filipīnās (_Hamiguitan, Mountain_), Mindanao salas dienvidrietumos, Davao reģiona Austrumdavao provincē, augstums - 1633 m.
- Abukumas plakankalne kalnu grēda Japānā (_Abukuma-kōchi_), Ibaraki, Fukušimas un Mijagi departamentā.
- Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
- Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži.
- Myglāni Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
- kupolveida kapenes kapenes, segtas ar kupolu; slavenas ir Mikēnu kupolveida kapenes Grieķijā (ap 1500-1300 pr. Kr.).
- mizerere Katoļu baznīcas dziedājums; nosaukums cēlies no liturģiskā teksta "Miserere mei, Deus!" - "Apžēlojies par mani, Dievs!".
- kaunīte Kautrā mimoza ("Mimosa pudica").
- sarkanā klija kliju suga ("Milvus milvus"), Latvijā ļoti reta ieceļotāja.
- Moluku jūra Klusā okeāna starpsalu jūra (angļu val. "Molucca Sea") starp Sulavesi, Sanihes, Mindanao, Talaudu, Halmaheras un Sulas salu, platība - 274000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4970 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,2 m.
- mildieši Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mildas" iedzīvotāji.
- Mildas Kocēnu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" kļūdains paralēlā nosaukuma "Mieldas" variants.
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
- Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas.
- COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē.
- operētājsistēmas Windows atvērto sistēmu arhitektūra kopējs termins dažādām firmas _Microsoft_ programmēšanas saskarnēm, kas nodrošina lietojumprogrammu sadarbību operētājsistēmas _Windows_ vidē.
- Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas.
- Ačača koraļļu sala Mikronēzijā, Čūkas štatā.
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- Mihailova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" nosaukuma variants.
- Mykova Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mikova" nosaukums latgaliski.
- miglānieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" iedzīvotāji.
- Myglāni Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Miglāni" nosaukums latgaliski.
- sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
- micieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Miči" iedzīvotāji.
- lielareāla krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa javanica").
- zvirbuļveida krūmcīrulis krūmcīruļu suga ("Mirafa passerina").
- Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m.
- mīkstblaktis Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Miridae"), kuras pārstāvjiem ir četrposmaini taustekļi, trīsposmainas pēdas un nav acu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas \~135 sugas.
- mikānija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Mikania"), \~160 sugu, visas Amerikas tropos un subtropos; no atsevišķām sugām iegūst līdzekļus pret čūsku un skorpionu indēm.
- Morchella hybrida lāčpurnu sugas "Mitrophora semilibera" nosaukuma sinonīms.
- Morchella rimosipes lāčpurnu sugas "Mitrophora semilibera" nosaukuma sinonīms.
- Lambertshof Lambertu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
- Fraternitas Vanenica latviešu studentu korporācija, dib. 1947. g. Minhenē (Vācijā), no 1950. g. darbojas gk. ASV.
- LMAK Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteja.
- Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
- Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants.
- Austrumsomija lēne Somijā (_Itā-Suomi / Östra Finland_), pastāvēja 1998.-2009. g., robežojās ar Oulu, Rietumsomijas un Dienvidsomijas lēni, kā arī ar Krieviju, administratīvais centrs bija Mikeli.
- Lesba Lesbas sala - atrodas Egejas jūras austrumos (gr. val. "Lesvos"), pieder Grieķijai, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 967 m, administratīvais centrs - Mitilini.
- Mandauga Liedes kreisā krasta pieteka Gulbenes un Lubānas novadā, garums - 17 km, kritums - 11 m; Mandaugas; Mandaugu grāvis; Mindaugas strauts.
- dakoti Lielākā siu cilšu indiāņu grupa Z-Amerikā, agrāk apdzīvoja lielas teritorijas ap Misūri; 17. gs. tika atspiesti prērijā.
- Misisipi Lielākā upe Ziemeļamerikā, ASV (angļu val. "Mississippi"), garums - 3950 km, iztek no Aitaskas ezera Minesotas štata ziemeļu daļā 450 m vjl., ietek Meksikas līcī.
- MI Lielbritānijas militārās izlūkošanas dienests (angļu "Military Intelligence").
- Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas.
- HPM Lieljaudas mikroviļņu ierīce (angļu "High Power Microwave").
- Valzivs liels zvaigznājs debess ekvatora rajonā (latīņu "Cetus"; saīsinājums "Cet"), uz dienvidiem no Zivīm un Auna; spožākās zvaigznes - Mira, Deneb Kaitoss un Menkars; Latvijā vislabāk novērojams rudenī.
- protokols "Dinamiskā datu apmaiņa" lietojumprocesu mijiedarbības protokols, ko nodrošina tādas operētājsistēmas kā "Microsoft Windows", "Macintosh System 7", "OS/2".
- lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
- lietojumprogramma "Print Manager" lietojumprogramma, kas paredzēta lietošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas koordinē visu operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumprogrammu izpildes rezultātu drukāšanu.
- direktoriju pārvaldība lietotāju piekļuves administrēšana datņu serveru direktorijiem, kas parasti tiek attiecināta uz "NetWare" serveriem, "Microsoft Windows NT" serveriem vai citām sistēmām ar hierarhisku direktoriju struktūru.
- miglene Lietuvā ražota šokolādes konfekte _Migle_.
- mošus Literatūrā sastopams auga "Mimulus moschatus" nosaukums.
- maiglieši Ludzas novada Miglinieku pagasta apdzīvotās vietas "Maigļi" iedzīvotāji.
- miglinieki Ludzas novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miglinieki" iedzīvotāji.
- Mariānu salas Mariannas salas Mikronēzijā.
- Mončak Mīlika Mauntmelika, pilsēta Īrijā ("Mointeach Milic"), tās nosaukums īru valodā.
- Boršoda-Abaūja-Zemplēna Meģe Ungārijas ziemeļaustrumos, platība - 7024 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Miškolca.
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Hatiņa Memoriālkomplekss fašisma upuriem Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 54 km no Minskas, izveidots bijušā Hatiņas ciemata vietā, kas tika nodedzināts kopā ar visiem tā iedzīvotājiem 1943. g. 22. martā.
- mihalovieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji.
- mikalavieši Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji.
- Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats.
- myagrum Miagras.
- estriāze Miāze, ko ierosina "Oestrus" ģints dundura kāpuri.
- Mincānu ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā.
- Bērzgales ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā.
- Bērzgaļu ezers Micānu ezers Bērzgales pagastā.
- štoga Mice, cepure.
- smičuks Mice, neliela, apaļa cepure.
- mica Mice.
- nice Mice.
- micēls Micēlijs.
- purva micīte micīšu ģints sēņu suga ("Mitrula paludosa").
- mitrula Micītes.
- Masava Miciva, pilsēta Eritrejā ("Massawa").
- mičāšana Mičošana.
- cepurot Mičot jauno sievu.
- mārtot Mičot jauno sievu.
- nomičot Mičot un pabeigt mičot.
- micāt Mičot.
- mičāt Mičot.
- ničot Mičot.
- Mičuna ezers Mičūnu ezers Šēderes pagastā.
- Aronia mitschurinii Mičurina aronija.
- Kozlova Mičurinska, pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1932. g.
- Hemerocallis middendorfii Midendorfa dienziede.
- Tīsaida Midlsbro - pilsēta Anglijā, tās senāks nosaukums ("Teeside").
- midzene Midzenis, miga.
- pritons Midzenis, perēklis; zaņķis; vieta, kur uzdzīvo kriminālvidei piederīgie.
- midzeklis Midzenis.
- midzeknis Midzenis.
- midzinis Midzenis.
- migulis Midzenis.
- vaislīca Midzenis.
- pouļi Midzeņi.
- mirdināšana Midzināšana (ar anestēzijas līdzekļiem).
- mirdināt Midzināt (par anestēzijas līdzekļiem); padarīt nejūtīgu (ar anestēzijas līdzekļiem).
- čučināt Midzināt.
- midzīt Midzināt.
- madžu Midžu madžu - jukām kopā; jūklī.
- midžu Midžu madžu - jukām kopā; jūklī.
- atmiecēt Miecējot padarīt mīkstāku, mīkstu.
- sausmiecēšana Miecēšana ar sausām miecvielām.
- rustīt Miecēt (pelnos un alkšņu mizās).
- izmiecēt Miecēt un pabeigt miecēt.
- āderēt Miecēt, ģērēt, pērt.
- iztauvēt Miecēt, izmiecēt.
- ģērēt Miecēt.
- mīt Miecēt.
- rustēt Miecēt.
- rustot Miecēt.
- tauvēt Miecēt.
- mīdzeknis Miecēta āda.
- mītāda Miecēta āda.
- juhtāda Miecēta un ar eļļām piesūcināta mīksta (parasti liellopu) āda.
- miecētājs Miecētājmateriāls, miecmateriāls.
- kvības Miecētas ādas atkritumi.
- narba Miecētas ādas gludā puse.
- mītene Miecētas pastalas.
- ādnīca Miecētava, ādas apstrādes darbnīca.
- ģērētava Miecētava.
- mītavas Miecētava.
- mītns Miecēts.
- kvebrahoekstrakts Miecviela, ko iegūst ekstrahējot ar ūdeni kvebraho koku.
- tanīns Miecviela, ko satur augi, visvairāk ozolu mizas.
- miecēklis Miecviela.
- miecētājviela Miecviela.
- miecekstrakti Miecvielu ekstrakti.
- depsidi Miecvielu grupa, pēc ķīmiskā sastāva vairāku savstarpēji saistītu fenolkarbonskābju esteri.
- miecgarša Miecvielu raksturīgā rūgteni sīvā garša (piemēram, aronijām).
- barbamils Miega līdzeklis, kas pieder pie barbiturātiem, balts amorfs pulveris, šķīst ūdenī un spirtā.
- gulenis Miega pūznis; gulētājs.
- septiņguļa Miega pūznis; viens no septiņiem gulētājiem.
- nokņukstēt Miegā radīt skaņu, kas atgādina raudāšanu.
- iemidziens Miega stāvoklis tikko kā aizmiegot.
- iemidzis Miega stāvoklis, īpaši par nesen aizmigušu cilvēku.
- nomidzis Miega stāvoklis.
- somnipātija Miega traucējumi.
- disomnija Miega traucējums.
- agripnija Miega trūkums.
- lumināls Miega un pretkrampju līdzeklis; fenobarbitāls.
- hipnozofija Miega un tā parādību pētīšana.
- miegazāles Miega zāles - viela, medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
- somnifera Miega zāles.
- nomaigā Miegā.
- midzis Miegacis - miegains cilvēks.
- miegaļa Miegaina, neizdarīga sieviete; miegule.
- tvāpuļot Miegainam būt, miegoties.
- milsums Miegainība, snauda.
- miedzība Miegainība.
- miegulība Miegainība.
- somnolencija Miegainība.
- sabulis Miegainis, guļava.
- midze Miegainis, sliņķis.
- miedzīgs Miegains (1).
- miegpilns Miegains (1).
- miegulīgs Miegains (1).
- miegulīgs Miegains (2).
- miegacis Miegains cilvēks; midzis.
- miguzis Miegains cilvēks; migacis.
- migoņa Miegains cilvēks; migonis.
- migulis Miegains cilvēks; migonis.
- miegons Miegains cilvēks.
- migacis Miegains cilvēks.
- migonis Miegains cilvēks.
- migulītis Miegains mazs bērns.
- tvāpulis Miegains un noguris cilvēks; domāt nespējīgs darbinieks.
- lāmis Miegains, mazkustīgs cilvēks.
- miegājs Miegains, snaudulīgs.
- miegojs Miegains, snaudulīgs.
- maigots Miegains; apmiegojies.
- aizmiegots Miegains.
- lielmiedzīgs Miegains.
- miegainis Miegains.
- miegaiņš Miegains.
- miegots Miegains.
- migudzis Miegains.
- tuznīgs Miegains.
- parasomnija Miegam līdzīgs stāvoklis bez reakcijas uz verbāliem kairinājumiem, bet ar saglabātiem refleksiem.
- hipnoīds Miegam līdzīgs; hipnozei līdzīgs.
- biemis Miegamice (lamuvārda nozīmē).
- pļumete Miegamice, guļava.
- ļempurs Miegamice, lempis.
- šlāpmice Miegamice, miegaina meitene.
- miga Miegamice, sliņķis.
- minguris Miegamice, snaudulis.
- biezausis Miegamice.
- smicans Miegapele, susuris.
- midzenēties Miegapūznis (attiecībā uz garīgo dzīvi).
- miegons Miegoņi.
- miegāt Miegot.
- Miķelītis Miegs (bērnu valodā).
- dusa Miegs; gulēšana miegā.
- ērmanītis Miegs.
- maķis Miegs.
- musts Miegs.
- sīmanis Miegs.
- nirkšt Miegt (acis), mirkšķināt.
- vieglis Miegu zaudējis cilvēks.
- miegala Miegule.
- mieguļa Miegule.
- Mūrmuižas dzirnavezers Miegupes dzirnaezers Kauguru pagastā.
- Ķempe Miegupīte, Gaujas pieteka.
- Miega Miegupīte, Gaujas pieteka.
- Miegupe Miegupīte, Gaujas pieteka.
- Sapa Miegupīte, Gaujas pieteka.
- Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
- Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Grūžupe Miegupītes labā krasta pieteka Kauguru pagastā; Gružu strauts.
- Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
- Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
- nomiekšēt Miekšējot panākt, ka atdalās (parasti netīrumi).
- izmiekšēt Miekšējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot atdalīt nost.
- atmiekšēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- atmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt mīkstu vai mīkstāku.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt pilnīgi mīkstu.
- žļidzināt Miekšķēt, padarīt mīkstāku, nekārtīgi mazgāt.
- miešķēt Miekšķēt.
- mīkšināt Miekšķēt.
- bēres Mielasts mirušā piemiņai, ko parasti rīko tuvinieki.
- ēža Mielasts, ēdiens.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- kokteiļbankets Mielasts, kurā viesu apkalpošana notiek pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes.
- barbekjū Mielasts, svētki, kurā tiek pasniegts uz oglēm cepts ēdiens.
- mieleste Mielasts.
- mielests Mielasts.
- ļēmi Mieles.
- mielanas Mieles.
- mielas Mieles.
- mieļi Mieles.
- mieloģenēze Mielīna apvalka veidošanās ap aksonu.
- medulācija Mielīna apvalka veidošanās.
- mielinoma Mielīna audzējs.
- mielinopātija Mielīna patoloģija; deģeneratīvas pārmaiņas galvas smadzeņu baltajā vielā.
- mieloidīns Mielīnam līdzīga viela tīklenes pigmentšūnās.
- mieloblastēmija Mieloblasti asinīs.
- paramieloblasts Mieloblasts ar robainu, nevis apaļu kodolu; atrodams dažos akūtās leikozes gadījumos.
- eozinoblasts Mieloblasts, kas vēlāk pārveidojas par eozinofilo leikocītu.
- mielēmija Mielocīti perifēriskās asinis.
- mielanemija Mielocīti perifēriskās asinīs.
- metamielocīts Mielocīts kodola pārveidošanās stadijā; starpstadija starp mielocītu un segmentkodolaino leikocītu.
- mieloidoze Mieloīdo audu hiperplāzija.
- mielanemija Mieloleikoze.
- mielēmija Mieloleikoze.
- izgārdināt Mielot acis, baudīt izgaršot.
- izgardināt Mielot acis, baudīt, izgaršot.
- mielāt Mielot.
- mielēt Mielot.
- mīlēt Mielot.
- mieslot Mieloties ar gardiem ēdieniem.
- strubulēt Mieloties pie sveša galda.
- pamieloties Mieloties un pabeigt mieloties.
- mielāties Mieloties.
- Mēļupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
- Mielupīte Mieļupīte, Gaujas pieteka.
- miongi Miengi - tauta Vjetnamā.
- Mierene Miera iela un tās apkārtne.
- eirēniķi Miera ļaudis, kas atturas no polēmikas ticības konfesiju starpā.
- irēniķi Miera ļaudis, kas atturas no polēmikas ticības konfesiju starpā.
- statospora Miera stāvoklī esoša spora, snaudspora.
- statika Miera stāvoklis, arī līdzsvara stāvoklis.
- deoskulatorijs Miera sveiciens (miera skūpsts), kas parasti tiek lietots svētajā misē.
- indava Miera traucētājs.
- ķibinātājs Miera traucētājs.
- oāze Miera un atpūtas vieta.
- kontraposts Miera un kustības izlīdzinātība stāvoša cilvēka attēlojumā tēlotājā mākslā.
- bosanova Mierīga sambai līdzīga deja, cēlusies Brazīlijā, 20. gs. 60. gadu sākumā.
- rāmulīte Mierīga, rāma meitene.
- rāmuļīte Mierīga, rāma meitene.
- queto Mierīgi, nekustīgi.
- quieto Mierīgi, nekustīgi.
- stilli Mierīgi, rāmi, stalti, vingri.
- stilu Mierīgi, rāmi; stili.
- stili Mierīgi, rāmi.
- posatamente Mierīgi, svarīgi, solīdi.
- postamente Mierīgi, svinīgi, solīdi.
- mierīgai Mierīgi; klusi; rāmi.
- tranquillo Mierīgi; rāmi, klusi.
- molča Mierīgi; vienkārši.
- calmato Mierīgi.
- pacato Mierīgi.
- spokoinai Mierīgi.
- maigs Mierīgs (parasti par miegu).
- rīnums Mierīgs ūdens dziļā vietā.
- klusīgs Mierīgs, apdomīgs, kluss.
- netraucēts Mierīgs, bez traucējumiem.
- idille Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
- mīksts Mierīgs, ciešs (par miegu).
- mielīgs Mierīgs, lēns (par dzīvnieku).
- tēns Mierīgs, lēns.
- lēnīgs Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
- lēns Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
- līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
- apvaldīts Mierīgs, nesteidzīgs (par gaitu, kustībām, žestiem).
- rātns Mierīgs, pakļāvīgs (par dzīvniekiem).
- lāms Mierīgs, rāms, lēns.
- trāps Mierīgs, rāms, skaidrs, bezvējains, skanīgs (par laiku).
- aprāms Mierīgs, rāms.
- stila Mierīgs, rāms.
- stils Mierīgs, rāms.
- stints Mierīgs, rāms.
- tiens Mierīgs, skaidrs (par laiku).
- jauks Mierīgs, skaists, arī idillisks (par dabu, vietu dabā).
- mierans Mierīgs.
- spokoins Mierīgs.
- tēns Mierīgs.
- duš Mierinājuma sauciens govij, to slaucot.
- consolatio Mierinājums, iepriecinājums; mierinājuma runa vai raksts pakaļpalicējiem; senatnē izkopta literāriska forma.
- konsolācija Mierinājums, iepriecinājums.
- ramane Mierinājums, miers.
- apmierinājums Mierinājums.
- pavēja Mierinājums.
- apkušināt Mierināt, apklusināt.
- kušināt Mierināt, sakot "kuš, kuš!".
- brīdēt Mierināt.
- mierīt Mierināt.
- iepriecētājs Mierinātājs; prieka izraisītājs.
- iepriecinātājs Mierinātājs; prieka izraisītājs.
- apaijāt Mierinot (bērnu) kādu laiku aijāt, šūpot.
- mierlīgums Mierizlīgums.
- ar labu, retāk ar labu prātu Miermīlīgi, saprašanās ceļā.
- omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- remens Miermīlīgs, remdens.
- lēnīgsnējs Miermīlīgs.
- lēnītis Miermīlis, lēndabis.
- lēnprātis Miermīlis.
- lēnulis Miermīlis.
- rāmulis Miermīlis.
- dusa Miers, arī sastingums (dabā).
- repos Miers, atpūta.
- snauda Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
- snauds Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
- rimtums Miers, klusums.
- Šalom Miers; jūdu sveiciens.
- pax Miers.
- gaļa Miesa (cilvēkam).
- aiznadze Miesa zem naga.
- čīča Miesa, gaļa.
- pluta Miesa, gaļa.
- kūna Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūnis Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- kūns Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs.
- mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
- blūda Miesa.
- mīsa Miesa.
- miesls Miesai nodevies, miesisks.
- kiotrofija Miesas augļa barošanās.
- embrioktonija Miesas augļa nogalināšana.
- mastirka Miesas bojājumu nodarīšana sev, lai izvairītos no kādiem pienākumiem.
- kompleksija Miesas būve, ķermeņa uzbūve.
- koiloma Miesas dobums starp zarnām un ķermeņa sienām, izklāts ar savu epitēliju; celoms.
- miesprātis Miesas kārība.
- tonus Miesas orgānu un audu normālais stāvoklis, viņu spraigums.
- jumala Miesās pilnīga meita, arī tauka govs.
- nobarojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības; barojums.
- barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam) atkarībā no patērētās barības.
- kondīcija Miesas stāvoklis (lauksaimniecības dzīvniekam) noteiktos ēdināšanas, turēšanas un ekspluatācijas apstākļos.
- noža Miesas un gara spēks; vara.
- miesasbūve Miesas uzbūve.
- asaka Miesās vājš cilvēks.
- kārsprāklis Miesaskārīgs cilvēks.
- satīrs Miesaskārīgs, kaislīgs cilvēks.
- gvarde Miesassardze.
- trabants Miesassargs, arī pavadonis.
- apsardznieks Miesassargs, zaldāts, kas kalpo miesassardzē.
- satelīts Miesassargs; bruņots (piemēram, augstmaņa) pavadonis.
- bodigārds Miesassargs.
- eksekūcija Miesassods.
- metadrāze Miesīga vai garīga pārpūle.
- īstdēliņš Miesīgs dēls.
- miesisks Miesīgs.
- iegūroties Miesiski sajaukties.
- skālis Miesnieka veikals, skārnis.
- fleišers Miesnieks.
- miesinieks Miesnieks.
- miesniece Miesnieks.
- skārnnieks Miesnieks.
- slakteris Miesnieks.
- miestinieks Miesta (1) iedzīvotājs.
- miestinieks Miesta (2) iedzīvotājs.
- miešķānis Miesta 1 iedzīvotājs.
- mīškons Miesta vai pilsētas iedzīvotājs; miešķāns.
- miešķāns Miesta vai pilsētas iedzīvotājs.
- burgs Miestiņš; pilsētiņa.
- miestiņš Miests 1(1).
- miestiņš Miests 1(2).
- Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā.
- asperula Miešķis.
- mietsgalis Mieta gals; neliels miets.
- puleņģis Mieta vai tapas veidā apstrādāts koka gabals.
- piemiets Mietam blakus esošs, papildus, atbalsta miets.
- paxillus Mietenes.
- paxillaceae Mieteņu dzimta.
- nārstekļi Mieti, zedeņi zedeņu žogā.
- struļķis Mietiņš ar smailu galu, ar ko sagatavo vietu puķes stādīšanai.
- siļķīte Mietiņš telts nostiprināšanai.
- pintiķis Mietiņš, puļķis.
- miekne Mietne - slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām).
- mietna Mietne.
- stipīns Mietne.
- bolgzdi Mietnes, ragavu balsti starp sliecēm un virsdaļu.
- bolzdi Mietnes, ragavu balsti starp sliecēm un virsdaļu.
- mietpilsoniskums Mietpilsonība.
- mietpilsonisms Mietpilsonība.
- špīsers Mietpilsonis, cilvēks ar šauru redzesloku.
- mietpilsonīgs Mietpilsonisks.
- vaba Miets (viens no daudziem) žāvējamo zvejas tīklu uzkāršanai.
- braģis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu.
- braķis Miets ar zariem, kam krauj virsū labības gubiņu.
- badeklis Miets kā bakstīšanai, rušināšanai.
- badīkla Miets kā bakstīšanai, rušināšanai.
- badīklis Miets kā bakstīšanai, rušināšanai.
- pīlādžmiets Miets no pīlādža koka.
- mita Miets, dakšas kāts.
- žeiksts Miets, kārts.
- stigmiets Miets, ko novieto vertikāli līnijas nospraušanai vai attāluma mērīšanai starp diviem punktiem.
- ramma Miets, stabs.
- stakls Miets, stabs.
- strongylosis Mietu tārpi, zirgu, var ieviesties visu, visbiežāk tomēr jaunu zirgu aklā un lokveida zarnā.
- charophyta Mieturaļģes.
- mieturalgas Mieturaļģes.
- trohiliski Mieturaļģu ģints ("Trochiliscus"), no zaļaļģēm cēlušies daudzšūnu organismi, dzīvojuši devona saldūdens baseinos vai pasāļūdens lagūnās un veidojuši biezokņus, Latvijā fosilijas sastopamas devona nogulumos.
- hara Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Chara"), makroskopiskas, līdz 50 cm garas aļģes, ārēji līdzīgas kosām, izplatītas stāvošos saldūdeņos, retāk mazāk sāļās jūras līču piekrastēs 1-5 m, dažreiz 30-40 cm dziļumā, \~70 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- nitella Mieturaļģu nodalījuma ģints ("Nitella"), makroskopiskas daudzšūnu aļģes, kas pēc ārējā izskata atgādina augus, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- lychnothamnus Mieturaļģu nodalījuma ģints.
- nitellopsis Mieturaļģu nodalījuma ģints.
- tolypella Mieturaļģu nodalījuma ģints.
- daudzzaris Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- ģīga Mieturis - no samērā tievas zarainas egles galotnes izgatavots priekšmets maisīšanai, putošanai.
- menturis Mieturis - tradicionāls mājturības rīks, ko lietoja maisīšanai, vārot biezputru.
- kuļčēklis Mieturis (2).
- žukurs Mieturis (miltu putras maisīšanai); mietiņš.
- žukuris Mieturis (miltu putras maisīšanai).
- žeperis Mieturis miltu iejaukšanai ūdenī.
- žeperklis Mieturis miltu iejaukšanai ūdenī.
- mengriča Mieturis putras maisīšanai.
- dukuris Mieturis.
- jaukturis Mieturis.
- ķemburs Mieturis.
- ķencele Mieturis.
- kultnica Mieturis.
- kulturis Mieturis.
- menderiņš Mieturis.
- mentals Mieturis.
- mieturs Mieturis.
- žeberis Mieturis.
- žeburs Mieturis.
- žēpars Mieturis.
- žepere Mieturis.
- bastardmētra Mieturu mētra ("Mentha verticillata").
- mieturveidīgs Mieturveida.
- mietēt Mietus likt; miet (1); uzspraust mietā.
- hymenostylium Mietvācelītes.
- stakle Mietveida, stabveida balsts.
- mietveidīgs Mietveida.
- miežāji Miezāji.
- miezaine Miezājs (1).
- miezaita Miezājs (1).
- miezaite Miezājs (1).
- miezāja Miezājs.
- miežājs Miezājs.
- Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof.
- Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit.
- Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof.
- cāļknābis Miežagrauds.
- miezains Miežains.
- miežkāts Miežgrauds acī.
- miezis Miežgrauds.
- vistknābis Miežgrauds.
- vistnags Miežgrauds.
- dveiļi Mieži ("Hordeum").
- miezis Mieži ("Hordeum").
- vārpate Mieži ("Hordeum").
- četrkanšu Mieži ar trim auglīgām vārpiņām pie vārpas ass loceklīša, no kurām viena ir uz īsāka kātiņa, divas - uz vienāda garuma garākiem kātiņiem.
- divkanšu Mieži ar vienu auglīgu vārpiņu pie vārpas ass loceklīša.
- hordeum Mieži.
- boķēt Miežiem kuļot akotus noberzt.
- vārps Miežiem līdzīgs augs.
- nogalis Miežu akoti, vāji attīstīti, akotaini miežu graudi (ašķugali); sīki graudi; izkultas linu pogaļas.
- miezis Miežu alus.
- miezis Miežu grauds - akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera (arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera) iekaisums.
- grūtas Miežu grūbas.
- žūre Miežu ķīselis.
- miezājs Miežu lauks.
- lipņi Miežu miltu medusraušu veids.
- bļina Miežu miltu pankūka.
- mekuška Miežu miltu plācenis.
- miezenis Miežu plācenis.
- dižvirsa Miežu putra, ko smērē uz dižraušiem.
- aizburas Miežu putraimi.
- azbārs Miežu putraimi.
- lejnieks Miežu rausis.
- miežaimi Miežu salmi.
- miezājs Miežu salmi.
- miezāji Miežu stiebru paliekas pēc pļaujas.
- hanna Miežu šķirne.
- hannchen Miežu šķirne.
- mīzāite Miežu tīrums pēc to novākšanas.
- cīsas Miežu un auzu kopiņas.
- miežauzas Miežu un auzu maisījums.
- miežabrālis Miežubrālis - liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
- niedra Miežubrālis ("Phalaroides").
- niedrzāle Miežubrālis ("Phalaroides").
- spulgzāle Miežubrālis ("Phalaroides").
- phalaroides Miežubrāļi.
- thyphoides Miežubrāļu "Phalaroides" nosaukuma sinonīms.
- digraphis Miežubrāļu ("Phalarroides") nosaukuma sinonīms.
- Mazupīte Miežupīte, Braslas pieteka.
- migs Miga.
- muga Miga.
- dūmēgs Migla (īpaši par miglu pār pļavu).
- dūmēks Migla (pār pļavu).
- rūgsme Migla ziemā.
- garainis Migla, kas ceļas no ūdeņiem vai slapjām vietām.
- dvinda Migla, tvaiks; dvinga.
- blāve Migla.
- rūksme Migla.
- slaka Migla.
- miglans Miglacis.
- miglots Miglains (1).
- miglots Miglains (2).
- miglots Miglains (3).
- miglaine Miglains laiks.
- vīslains Miglains un lietains.
- nebulozs Miglains, apmācies, drūms.
- dumakains Miglains, lietins.
- aizdudzis Miglains, neskaidrs.
- dūmagains Miglains.
- mergains Miglains.
- migļains Miglains.
- miglāts Miglains.
- mākonis Miglājs (2).
- radiomiglājs Miglājs, kam ir raksturīgs spēcīgs radiostarojums.
- migliena Miglājs.
- migliens Miglājs.
- miglojs Miglājs.
- nībelungi Miglas bērni, vāciešiem mītiska punduru cilts, kas glabājusi dārgas mantas.
- migloņi Miglas vāli virs lauka.
- kūpoņa Miglas veidošanās aukstā gaisa masā virs siltākas ūdens virsmas.
- migla Migliņš.
- pomona Miglošanas aparāta tips.
- motomiglotājs Miglošanas aparāts ar motora piedziņu.
- miglāt Miglot (1).
- miglināt Miglot, līņāt, smidzināt.
- nomiglot Miglot, smidzināt un pārstāt miglot, smidzināt (par lietu).
- miglīt Miglot.
- dugt Migloties, apmākties, kļūt neskaidram, dūmakainam, smacīgam (par laika apstākļiem).
- Annaskroga upe Miglupīte, Babītes ezera pieteka.
- miglveidīgs Miglveida.
- MIF Migrāciju inhibējošais faktors (angļu "migration-inhibiting factor").
- lūzt Migt.
- migties Migt.
- migucis Migulis (2).
- heleidae Miģeļu dzimta.
- ceratopogonidae Miģeļu dzimtas "Heleidae" nosaukuma sinonīms.
- culocoides Miģeļu dzimtas ģints.
- Mikuris Mihaēls, Miķelis (uzruna jaunietim Kurzemes jūrmalā).
- Gorbijs Mihaila Gorbačova (dz. 1931), Padomju Savienības Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra (1985.-1991. g.) un Padomju Savienības prezidenta (1990.-1991. g.), iesauka Rietumos.
- Rožņo Mihalovce, pilsēta Slovākijā.
- Mihalina ezers Mihaļinas ezers Andzeļu pagastā.
- Gymnocalycium mihanovichii Mihanoviča gimnokalīcijs.
- mītnieks Mijējs (2).
- mitinieks Mijējs.
- saite Mijiedarbība (parasti elektriska), kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
- kokaudze Mijiedarbībā saistītu koku kopums, galvenā mežaudžu sastāvdaļa.
- komplementācija Mijiedarbība starp diviem celulārajiem vai virusālajiem gēnu komplektiem vienā un tai pašā šūnā vai tā, ka šūna spēj funkcionēt arī tad, ja katrs gēnu komplekts satur mutantu vai nefunkcionējošu gēnu.
- pretruna Mijiedarbība, kas piemīt, parasti krasi atšķirīgām, parādībām dabā un sabiedrībā un ir kustības, attīstības iekšējais cēlonis.
- dīls Mijiedarbība.
- interakcija Mijiedarbība.
- mijiedarbe Mijiedarbība.
- reperkusija Mijiedarbība.
- mijieskaits Mijieskaita norēķini - bezskaidras naudas norēķinu veids, kas pamatojas uz pušu savstarpējo prasījumu ieskaitīšanu saskaņā ar līgumu.
- mijkrēsla Mijkrēslis (1).
- mijkrēsla Mijkrēslis (2).
- mikrēslis Mijkrēslis.
- mitkrēslis Mijkrēslis.
- mijmaiņa Mijmaiņas līgums - ārpusbiržas atsavinātais līgums, kas paredz maksājumu plūsmas apmaiņu starp diviem līgumslēdzējiem, kuri vienojas par dažādu nosacījumu parādu apmaiņu.
- aizmīt Mijot aizdot prom.
- atmīt Mijot atgūt savā īpašumā (ko iepriekš aizmītu).
- kaņģerēt Mijot zirgus jādelēt.
- mikādo Mikado.
- mikania Mikānijas.
- trīskāršā mikānija mikāniju suga ("Mikania ternata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- micareaceae Mikareju dzimta.
- micarea Mikareju dzimtas ģints.
- scoliciosporum Mikareju dzimtas ģints.
- cisturetrogrāfija Mikcijas cisturetrogrāfija - urīna plūsmu novērošana urīnizvadkanālā.
- mikellārs Mikellārā sistēma - Nēgeli teorija par mikellām, vissīkākām kristalliskam daļiņām, no kurām sastādoties organizēti ķermeņi.
- mikipele Mikimauss - amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs.
- lānis Mikla pļava.
- drēgzna Mikla vieta.
- Miglājs Miklājs, ezers Mārcienas pagastā.
- Miklojs Miklājs, ezers Mārcienas pagastā.
- Miklais ezers Miklājs, ezers Mārcienas pagastā.
- klančains Mikli lipīgs.
- gleme Mikli māli.
- mikns Mikls 1.
- jēlīgs Mikls, lipīgs.
- sadrēgnēt Mikls, valgans (par apģērbu).
- ķebls Mikls, valgans, lipīgs.
- valdzens Mikls, valgans.
- valdzigsnējs Mikls.
- viļīgs Mikls.
- valdzenis Miklums, valgums.
- Meknesa Miknēsa, pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Meknes").
- mikobakterioze Mikobaktēriju (izņemot "Mycobacterium tuberculosis") ierosināta slimība.
- mycobacteriaceae Mikobaktēriju dzimta.
- mycobacterium Mikobaktēriju dzimtas ģints.
- mycoblastus Mikoblasti.
- mycocalicium Mikokalīcijas.
- mycocaliciaceae Mikokalīciju dzimta.
- chaenothecopsis Mikokalīciju dzimtas ģints.
- mycoplasma Mikoplazmu ģints.
- mikoplazmoze Mikoplazmu ierosināta cilvēku, dzīvnieku un augu infekcijas slimību grupa.
- mikordza Mikoriza.
- mycosphaerella Mikosferellas.
- kladioze Mikoze zemādas mezgliņu virknes veidā, kuri ar laiku atmiekšķējas un sačūlo.
- penicilioze Mikoze, gk. plaušu, ko ierosina dažas penicīliju sugas.
- skopulariopsoze Mikoze, ko ierosina "Scopulariopsis" ģints sēnes.
- micrasterias Mikrastērijas.
- micro- Mikro-.
- microascaceae Mikroasku dzimta.
- petriellidium Mikroasku dzimtas ģints.
- microascales Mikroasku rinda.
- maršrutka Mikroautobuss - maršruta taksometrs.
- mazautobuss Mikroautobuss.
- mikriks Mikroautobuss.
- mikriņš Mikroautobuss.
- mikrītis Mikroautobuss.
- mikrobēmija Mikrobi asinīs.
- bakteriologs Mikrobiologs.
- reseminācija Mikrobioloģijā pārsēšana, pārsējums.
- atenuācija Mikrobioloģijā patogēnu mikrobu virulences samazināšana, pakļaujot tos nelabvēlīgiem vides faktoriem.
- mikrobiologs Mikrobioloģijas speciālists.
- bakterioloģija Mikrobioloģijas un epidemioloģijas nozare, kas pēta baktēriju uzbūvi, fizioloģiju, bioķīmiju, iedzimtību, mainību un izplatību dabā.
- aerotanks Mikrobioloģiska notekūdeņu attīrīšanas iekārta, kurā procesa norisei notiek intensīva aerācija.
- bakterioloģisks Mikrobioloģisks.
- piokultūra Mikrobu kultūra, izolēta no strutām.
- galaktotoksīns Mikrobu ražota inde vai ptomaīns pienā.
- aglomerācija Mikrobu vai ļoti sīku vielas daļiņu sablīvēšanās šķidrumā.
- mikrocaurulīte Mikrocaurulītes.
- hidromikrencefālija Mikrocefālija un likvora daudzuma palielināšanās smadzeņu ventrikulos.
- nicrocystis Mikrocistas.
- mikrocitoze Mikrocīti asinīs; raksturīga dažām anēmijas formām.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par daļiņas pilno enerģiju.
- mikroelektrodzinējs Mikroelektromotors.
- akustoelektronika Mikroelektronikas nozare, kurā izmanto akustisko svārstību un elektronu (vai kvazidaļiņu) mijiedarbību cietvielā, galvenokārt pjezoelektriskā materiālā.
- molibdēnmēsli Mikroelementu mēslošanas līdzekļi, kuros ir molibdens augiem uzņemamā veidā.
- pinophytina Mikrofilie kailsēkļi.
- mikrografika Mikrofilmu un mikrofišu izveidošana, apstrāde un izmantošana.
- coniferophytina Mikrofilo kailsēkļu, priežaugu jeb skuju koku evolūcijas zara "Pinophytina" nosaukuma sinonīms.
- fiša Mikrofiša.
- miofons Mikrofons cilvēka muskuļu trokšņu izmeklēšanai.
- laringofons Mikrofons, ko piestiprina pie kakla un kas uztver cilvēka runu bez blakus trokšņiem.
- katodofons Mikrofons, kurā izmantots skaņas viļņu iespaids uz jonizētu gāzi.
- mikromonofons Mikrofons, kura membrānai ir ļoti asa rezonanses spēja, kādēļ tas uztver tikai noteiktus tam pieskaņotus trokšņus.
- miķis Mikrofons.
- mikrofotoattēls Mikrofotogrāfija - mikroskopā palielinātu objektu fotogrāfija.
- nanoftalmija Mikroftalmijas tips, nenormāli mazs acābols, orbīta un acs sprauga.
- mikroftalmija Mikroftalms, nenormāli mazi acāboli.
- arhitektūra MCA mikrokanāla arhitektūra (angļu "Micro Channel Architecture").
- gliokoks Mikrokoks ar gļotainu apvalku.
- gafkija Mikrokoku ģints.
- mikrokosms Mikrokosmoss.
- mikrokristallisks Mikrokristālisks.
- mikrokristaloskopija Mikroķīmiska vielu kvalitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir raksturīgu kristālisku nogulšņu veidošanās.
- microlepia Mikrolēpijas.
- alu mikrolēpija mikrolēpiju suga ("Micropelia speluncae"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu
- gokarts Mikrolitrāžas sacīkšu (kartinga) automobilis ar divtaktu iekšdedzes motoru, bez virsbūves.
- micromeles Mikromeles.
- alkšņlapu mikromele mikromeļu suga ("Micromeles alnifolia"), ko Latvijā retumis audzē kā krāšņumaugu.
- mikrons Mikrometrs (1).
- objektmikrometrs Mikrometrs ar ļoti smalkām (mikroskopiskām) iedaļām uz skalas (parasti stikla), ko nolasa novietojot uz mikroskopa galdiņa blakus pētāmajam objektam.
- okulārmikrometrs Mikrometrs, kura okulārā iebūvēta caurspīdīga skala ar iedaļām, kas novietota tā, ka to redz kopā ar priekšmeta (objekta) attēlu.
- mikromilimetris Mikromilimetrs.
- miniatūrmodulis Mikromodulis - mazu izmēru funkcionāls radioelektroniskās aparatūras mezgls, kurā blīvi samontētas speciālas detaļas un elementi.
- Iolofats Mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā - kultūrvaronis un krāpnieks, saukts arī par Olofatu, bieži vien identificēts ar sauli.
- FSM Mikronēzija, valsts trīsburtu kods.
- Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati.
- Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Langa Mikronēzijas Uliti atola iedzīvotāju mitoloģijā - debesu valstība.
- mikroproteīni Mikroorganisma šūnas proteīni.
- monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst, piemēram, laboratorijā.
- mikropzarazīti Mikroorganismi, kas dzīvo ā parazīti, radīdami slimības.
- dīglis Mikroorganismi, kas izraisa slimību.
- lofotrihs Mikroorganisms ar divām vai vairākām vicām vienā galā.
- pneimobacilis Mikroorganisms, kas ierosina pneimoniju.
- helikobaktērija Mikroorganisms, kas ir nozīmīgs kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimības attīstībā.
- oligaerobs Mikroorganisms, kas iztiek ar niecīgu skābekļa daudzumu.
- hemoglobinofils Mikroorganisms, kas labi aug barotnē, kurai pievienots hemoglobīns vai asinis.
- nozoparazīts Mikroorganisms, kas pavada kādu slimību un ietekmē tās gaitu, bet nav tās ierosinātājs, piem., stafilokoki gripas gadījumā.
- mikronauts Mikroorganisms, kas pētnieciskos nolūkos nosūtīts kosmosā.
- parahromofors Mikroorganisms, kas producē pigmentu, bet neizdala to savā ārējā vidē.
- ķimioautotrofs Mikroorganisms, kas sintezē savas šūnas sastāvdaļas no oglekļa dioksīda ar enerģiju, ko dod neorganiskas reakcijas.
- aerofobs Mikroorganisms, kas spēj attīstīties tikai bez skābekļa.
- amfimikrobs Mikroorganisms, kas var būt aerobs vai anaerobs atkarībā no vides apstākļiem.
- barofils Mikroorganisms, kas vislabāk attīstās augsta atmosfēras spiediena apstākļos.
- karbofils Mikroorganisms, kas vislabāk aug oglekļa dioksīda atmosfērā.
- aerofils Mikroorganisms, kura attīstībai nepieciešams daudz skābekļa.
- ieraugs Mikroorganismu (pienskābes baktēriju) koncentrāts skābpiena produktu garšas, smaržas un konsistences veidošanai.
- drūza Mikroorganismu (sēnīšu) kolonija; kraupis.
- kultivēšana Mikroorganismu audzēšana laboratorijas apstākļos.
- sintrofisms Mikroorganismu augšanas veicināšana, pievienojot barotnei citas sugas mikroorganismus.
- involūcija Mikroorganismu deģenerēšanās, izviršana nelabvēlīgā vidē.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos un kura nodrošina iespēju ilgstoši saglabāties.
- vibrions Mikroorganismu ģints; īsas, komatveidīgas, kustīgas, aerobiskas, gramnegatīvas nūjiņas.
- biomutācija Mikroorganismu īpašību izmaiņas pēc ievadīšanas dzīvnieka ķermenī.
- antiseptika Mikroorganismu iznīcināšana vai to attīstības aizkavēšana ar ķīmiskām vielām.
- dezinfekcija Mikroorganismu iznīcināšana.
- amonifikācija Mikroorganismu izraisīta slāpekli saturošu organisku vielu noārdīšanās, kuras rezultātā veidojas augiem izlietojams amonjaks.
- mikropatoloģija Mikroorganismu izraisīto slimību radītās patoloģiskās pārmaiņas.
- pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisko savienojumu noārdīšanās process.
- kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
- bioplēve Mikroorganismu kopums - plānu, gļotainu baktēriju, sēņu un aļģu veidota kārtiņa, kas sastopama uz slapjām vai mitrām virsmām, piemēram, uz jūras akmeņiem un augiem, arī ūdens cauruļu iekšpusē vai kā zobu aplikums mutē.
- mikroflora Mikroorganismu kopums (kādā vidē).
- inkubācija Mikroorganismu kultūras ievietošana termostatā audzēšanas nolūkā.
- disociācija Mikroorganismu mainības izpausme, ko nosaka mutācijas.
- antagonisms Mikroorganismu savstarpēja pretiedarbība.
- virbulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- virulence Mikroorganismu spēja izraisīt slimību.
- hemotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā.
- ķimiotakse Mikroorganismu tuvošanās ķīmiskam stimulam vai attālināšanās no tā.
- micropeltaceae Mikropeltu dzimta.
- microthyriella Mikropeltu dzimtas ģints.
- virstaktēšana Mikroprocesora darbināšana ātrāk par tam paredzēto ātrumu.
- reālrežīms Mikroprocesoru darba režīms, kurā katrai programmai ir noteikts izvietojums un tieša piekļuve servisiekārtām.
- mikroinstrukcija Mikroprogrammas instrukcija, kas nosaka vienas vai vairāku mikrooperāciju izpildi.
- mikroprogrammēšana Mikroprogrammas sagatavošana un izmantošana.
- Nordeķi Mikrorajons Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā aptuveni starp Buļļu un Slokas ielu no Dzegužu ielas līdz Bolderājas dzelzceļam.
- mikrosferocitoze Mikrosferocīti asinīs.
- mikrene Mikroshēma.
- mikroskopija Mikroskopa izmantošanas metožu, paņēmienu kopums; apskate, analīze ar mikroskopu.
- mikrofotogrāfija Mikroskopā palielinātu objektu fotogrāfija.
- ahromats Mikroskopa, fotoaparāta, tālskata u. tml. objektīvs, kurā novērsta hromatiskā aberācija.
- mikrokinematogrāfs Mikroskopam pierīkots kinematogrāfs, kas var uzņemt filmā mikroskopā redzamo norisi.
- amplifikācija Mikroskopijā redzes lauka paplašināšana; palielinājums.
- mikroincinerācija Mikroskopiska audu preparāta pārpelnošana, lai noteiktu tā neorganiskās sastāvdaļas.
- mikrokolonija Mikroskopiska baktēriju kolonija.
- domēns Mikroskopiska izmēra apgabals, kas izveidojas feromagnētiķī vai segnetoelektriķī pie temperatūras, kas zemāka par Kirī punktu.
- mikroinvāzija Mikroskopiska ļaundabīgo šūnu ievirzīšanās blakusaudos lokalizētas karcinomas gadījumā.
- sēnīte Mikroskopiska sēņu valsts sīkbūtne.
- micetēmija Mikroskopiskās sēnes asinīs.
- akremonioze Mikroskopiskas sēnes ierosināta slimība, kas izpaužas kā drudzis un gumām līdzīgi pampumi.
- pelējumsēnes Mikroskopiskas sēnes, kas rada pelējumu.
- diatoma Mikroskopiskas vienšūnas planktonveida aļģes.
- bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi, kas palielina tās virsmas laukumu.
- sporas Mikroskopiski organismu veidojumi, ar kuriem tie vairojas un saglabājas nelabvēlīgos apstākļos.
- miofibrillas Mikroskopiski pavedieni, kas iet pa gludo un šķērssvītroto muskuļu šķiedrām un regulē muskuļu saraušanos; saraušanās pavedieni.
- hifas Mikroskopiski šūnu pavedieni, kas veido sēņu veģetatīvo daļu - sēņotni jeb micēliju.
- lipomikrons Mikroskopiski tauku emulsijas pilieni asinīs.
- konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
- stomatomikoze Mikroskopisko sēņu (visbiežāk "Candida" ģints) ierosināta mutes dobuma slimība.
- malasēzijas Mikroskopisko sēņu ģints, raugveida organismi, kas neveido micēliju.
- epidermomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta epidermas slimība.
- labiomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta lūpu slimība.
- trihomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta matu slimība.
- paronihomikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta paronīhija.
- enteromikoze Mikroskopisko sēņu ierosināta zarnu slimība.
- onkosfēra Mikroskopisks daudzu lenteņu kāpurs.
- animalkuls Mikroskopisks dzīvnieka organisms; Lēvenhuka nosaukums viņa atklātajiem spermatozoīdiem.
- mikroembols Mikroskopisks embols.
- mikrocaurulīte Mikroskopisku izmēru caurule.
- mikrokinematogrāfija Mikroskopisku objektu filmēšana.
- mikrogrāfija Mikroskopisku priekšmetu aprakstīšana.
- pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas parasti rada kārtu (uz kā).
- fotomikroskops Mikroskops ar fotokameru mikrofotoattēlu iegūšanai.
- mikropolariskops Mikroskops ar tam pievienotu polariskopu.
- angioskops Mikroskops sīko asinsvadu un kapilāru pētīšanai.
- ultramikroskops Mikroskops, ar kuru iespējams saskatīt objektus, kas ir dažu nanometru lielumā un kas nav saskatāmi ar parasto mikroskopu.
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto elektronu kūli vakuumā un stikla lēcu vietā fokusējošus elektromagnētus; izšķirtspēja līdz 5 angstrēmi (gaismas mikroskopam 2000 angstrēmi); attēlu novēro uz luminiscējoša ekrāna vai fotografē.
- Mic Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Microscopium Mikroskops, neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- sīkskatis Mikroskops.
- mikrosociologs Mikrosocioloģijas speciālists.
- mikrosporoģenēze Mikrosporas, arī vīrišķā gametofīta attīstība.
- akulalions Mikrotelefonisks aparāts kurlmēmo runas apmācībai.
- microthyriaceae Mikrotīriju dzimta.
- microthyrium Mikrotīriju dzimtas ģints.
- microthyriales Mikrotīriju rinda.
- molekulārģenerators Mikroviļņu diapazona molekulārais kvantu ģenerators, māzers.
- māzers Mikroviļņu pastiprinātājs vai ģenerators, kura darbības pamatā ir inducētais starojums un tas darbojas pēc tiem pašiem principiem kā lāzers, radītajam starojumam piemīt tādas pašas īpašības (piem., monohromatiskums un koherence) kā lāzera starojumam.
- ātrkūlējs Mikseris, maisītājs, putotājs.
- miksers Mikseris.
- myxidium Miksīdijas.
- myxini Miksīnas.
- myxiniformes Miksīnveidīgie.
- stigmatiella Miksobaktēriju ģints.
- archangium Miksobaktēriju rindas ģints.
- myxococcus Miksobaktēriju rindas ģints.
- polyangium Miksobaktēriju rindas ģints.
- miksoneiroma Miksoma kopā ar neiromu.
- miksopapiloma Miksoma kopā ar papilomu.
- rabdomiomiksoma Miksoma kopā ar rabdomiomu.
- miksomatoze Miksomatozā jeb gļotainā deģenerācija, patoloģisks stāvoklis, kam raksturīga multipla miksoma.
- kapilīcijs Miksomicēšu augļķermeņu iekšējā struktūra.
- myxomycetes Miksomicētes.
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
- mikspiķeļi Mikspikli.
- mikspikles Mikspikli.
- mikspikls Mikspikli.
- Mikaža Miķelis (uzruna jaunietim Kurzemes piejūras ciemos).
- miķiļnīca Miķelīte ("Aster tripolium").
- asterene Miķelīte ("Aster").
- ziemastere Miķelīte ("Aster").
- miķelnīca Miķelīte.
- miķelīši Miķelītes.
- Miķelene Miķeļa diena - 29. septembris.
- Miķeļi Miķeļa diena (29. septembris); ziemas sākuma svētki latviešu mitoloģijā.
- miķiļnīca Miķeļa diena (29. septembris).
- Euphorbia milii Mila eiforbija.
- Milupe Mila, Aiviekstes pieteka.
- semprevivo Milānas 16. gs. sudraba monēta, vienāda ar 10 soldiem.
- Milas stepe Milas līdzenums Azerbaidžānā.
- Brachythecium mildeanum Mildes īsvācelīte.
- miledi Milēdija.
- millenium Milēniums - tūkstošgade.
- Meletina Miletina, upe Rumānijā.
- Balja Nangaloglaha Milforda - apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē.
- miliaria Miliaria calandra - lielās stērstes "Emberiza calandra" nosaukuma sinonīms.
- mentene Milicija; policija; policijas (senāk milicijas) iecirknis.
- mentūra Milicija; policija.
- menta Milicija.
- mandarīns Milicijas automašīna "Moskvič".
- lunahods Milicijas automašīna UAZ.
- citroniņš Milicijas dienesta automašīna dzeltenā krāsā.
- citrons Milicijas mašīna.
- divriči Milicijas mašīna.
- OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa).
- obehess Milicijas struktūrvienība cīņai ar saimnieciskajiem noziegumiem (Padomju Savienībā, no krievu "Otģel borbi s hiščeņijami sociaļisķičeskoj sobstvennosķi").
- bobsons Milicijas, policijas darbinieks.
- dūzene Milicijas, policijas mašīna.
- ments Milicis, policists.
- musors Milicis, policists.
- ielasmeita Milicis; policists.
- mentozaurs Milicis; policists.
- musars Milicis; policists.
- polismenis Milicis; policists.
- stekists Milicis; policists.
- mencis Milicis.
- mīlis Milicis.
- pelēcis Milicis.
- svetafors Milicis.
- mg% Miligramprocents.
- decimilimetrs Milimetra desmitā daļa.
- mikromilimetrs Milimetra tūkstošdaļa; mikrometrs.
- mOsm Miliosmols, viena tūkstošā daļa osmola.
- tūkstošdaļsekunde Milisekunde.
- blokāde Militāra (teritorijas, karaspēka grupējuma, atbalsta punkta) izolācija, ielenkšana.
- milene Militārā apmācība.
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- MDIC Militārā dienesta iesaukšanas centrs.
- militārmediķis Militārā dienesta medicīnas darbinieks, kara ārsts.
- deņikiniāde Militāra diktatūra (1918.-1920. g.), ko nodibināja A. Deņikins Dienvidkrievijā un Ukrainā.
- bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I un atjaunoja Napoleons III.
- šinelis Militāra formas tērpa mētelis.
- komandantūra Militāra iestāde dažādiem uzdevumiem, galvenokārt kārtības uzturēšanai un militāras drošības radīšanai aizmugures rajonos.
- intendantūra Militāra iestāde, kas apgādā karaspēku un militārās iestādes ar pārtiku un kara saimniecības priekšmetiem.
- stratokratija Militāra jeb karavīru valdība, arī karaspēka patvaļīga un varmācīga rīcība.
- Pentagons Militārā katedra.
- Mig Militāra lidmašīna, PSRS ražots iznīcinātājs; pirmais "Mig" tika izgatavots 1940. g., nosaukums pēc konstruktoru A. Mikojana un M. Gurēviča uzvārdiem.
- šuckors Militāra organizācija Somijā, kas 1917. g. izveidojās neatkarības aizstāvēšanai.
- furažieris Militāra persona, kas ietilpa darba komandā, kuras uzdevums bija sagādāt karaspēkam pārtiku un lopbarību un glabāt un izsniegt lopbarību.
- raitnieks Militāra persona, kas izpilda komandiera dienesta rīkojumus (piemēram, nodod tālāk pavēles, informāciju).
- simmahija Militāra savienība starp grieķu pilsētām, kas noslēgta ofensīvos vai defensīvos nolūkos.
- ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā).
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
- MMC Militārais medicīnas centrs.
- pulcēšanās Militārajos reglamentos noteiktais ierindas vadīšanas signāls.
- aeroizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkapakšvienības, visas kaujas uzdevumu izpildē iesaistītās ekipāžas, kā arī bezpilota lidaparāti, lai saņemtu ziņas par pretinieku, apvidu u. c. faktoriem.
- avioizlūkošana Militārās izlūkošanas veids, ko veic izlūkaviācijas daļas, aviācijas vienību izlūkošanas apakšvienības, visas ekipāžas, kas pilda kaujas uzdevumus, kā arī bezpilota lidaparāti, lai iegūtu ziņas par pretinieku, apvidu un citiem situācijas faktoriem.
- sbori Militārās mācības rezervistiem padomju armijā, parasti ilga 1-2 mēnešus.
- kursants Militāras vidējās speciālās mācību iestādes audzēknis.
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- mil. Militārās zinātnes; militārā terminoloģija.
- landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945.
- bloķēt Militāri izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
- nobloķēt Militāri pilnīgi izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
- kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- dot (arī atdot) godu Militāri sveicināt.
- reihsbanner Militarizēta labējo sociāldemokrātu organizācija Vācijā 1924.-1933. g., kuras darbība bija vērsta pret monarhistu reakciju un fašistisko teroru; pēc fašistu nākšanas pie varas organizācija tika likvidēta.
- sjogunāts Militāro feodāļu (sjogunu) pārvaldes sistēma Japānā 1192.-1867. g., feodāļu diktatūras militārpolitiska forma.
- militārisms Militāro ideālu un noskaņojuma pārmērīga ietekme sabiedrībā.
- sargmainis Militārpersona (sardzes sastāvā), kas posteņos nostāda un maina sargus.
- kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
- raibais Militārpersona, zemessargs, kas tērpies raibā formā.
- virskapelāns Militārpersonas amats, kas paredzēts karavīru reliģiskās un garīgās aprūpes nodrošināšanai.
- cietoksnis Militārs (parasti pilsētu) ilglaicīgs nocietinājums ar stabili izveidotām aizstāvēšanās ierīcēm.
- eskorts Militārs konvojs, sardze.
- kapitulācija Militārs nolīgums, ko noslēdz uzvarētājs ar sakauto pretinieku par karadarbības pārtraukšanu.
- kolčakiāde Militārs režīms 1918 XI - 1920 II, ko nodibināja A. Kolčaks Sibīrijā, Urālos un Tālajos Austrumos.
- militārisks Militārs.
- militarizācija Militāru objektu būvēšana, apbruņojuma un karaspēka izvietošana kādā teritorijā.
- patruļdienests Militāru pasākumu sistēma kādu militāru objektu vai karaspēka pārvietošanās maršrutu pastiprinātai apsardzei, arī kārtības uzturēšanai.
- patruļa Militāru, bruņotu vai civilu cilvēku grupa, kas uztur kārtību vai apsargā kādu teritoriju veicot tās apgaitu.
- miljarddaļa Miljardā daļa.
- biljons Miljards (krievu, franču, amerikāņu skaitīšanas sistēmā); tūkstoš miljardu (vācu, angļu skaitīšanas sistēmā).
- arbūzs Miljards (piem., latu, dolāru).
- Gyr Miljards gadu.
- gigahercs Miljards hercu.
- gigakalorija Miljards kaloriju.
- kubikkilometrs Miljards kubikmetru.
- gigalitrs Miljards litru.
- gigametrs Miljards metru jeb miljons kilometru.
- gigaoms Miljards omu.
- gigavats Miljards vatu.
- miljondaļa Miljonā daļa.
- megabars Miljons bāru 5.
- megadžouls Miljons džoulu.
- megahercs Miljons hercu.
- kvadrātkilometrs Miljons kvadrātmetru, laukums, kas atbilst tāda kvadrāta laukumam, kura malas garums ir viens kilometrs.
- bilijons Miljons miljonu.
- MIPS Miljons operāciju sekundē; procesora ātrdarbības mērvienība (angļu "millions of instructions per second").
- kvinkviljons Miljons piektā pakāpē.
- megatonna Miljons tonnu.
- megavats Miljons vatu.
- milijons Miljons.
- millennijs Millenārijs.
- Anjalankoski Millikoski, apdzīvota vieta Somijā.
- mills Milna 1(1).
- millis Milna 1(2).
- milīns Milna; runga.
- milena Milna.
- milens Milna.
- milins Milna.
- cordyceps Milnenes.
- miltīgs Miltains.
- miltojs Miltains.
- arbutīns Miltenāju glikozīds; sārmainā vidē sadalās hidrohinonā un glukozē.
- miltenājs Miltene (1), milteņu cers; arī milteņu audze.
- govmēle Miltene, pabāršķis, ēdama sēne.
- miltenājs Miltenēm apaugusi vieta.
- smiltenāji Miltenes ("Arctostaphylos").
- smiltenes Miltenes; smiltenāji.
- tyroglyhoidea Miltērces.
- kleseklis Milti ar samazgām cūkām.
- uzbiras Milti, ko uzber maizes mīklai abrā.
- aizbars Milti, ko uzber uzrūgušai mīklai abrā, pirms maizi laiž krāsnī.
- pabārsts Milti, ko uzbērt uz lizes, cepot maizi.
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg.
- milkti Milti.
- miltiņš Milti.
- milts Milti.
- ķirpa Miltiem līdzīgas ķirmju izēstu koku atliekas.
- ķirmgrauzis Miltiem līdzīgi putekļi, kas paliek ķirmju grauzumos.
- ķirmis Miltiem līdzīgi putekļi, kas radušies ķirmjiem sagraužot koksni.
- Jaunpagasta dīķis Miltiņu dīķis Virbu pagastā.
- Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā.
- pandaimonijs Miltona "Pazaudētā paradīzē" ļaunu garu valstība, kur tie apspriežas par cilvēces pavešanu.
- miltonia Miltonijas.
- susna Miltu (miežu, kviešu, zirņu u. tml.) maisījums, ko ēd atsevišķi vai kopā ar raudzētu pienu.
- kultene Miltu biezputra (ar tauku piedevām).
- kultenīca Miltu biezputra (ar tauku piedevām).
- ķeziņš Miltu biezputra ar taukiem.
- tasla Miltu biezputra, ķīselis.
- jēbele Miltu biezputra.
- ķēcis Miltu biezputra.
- ķence Miltu biezputra.
- miltenīca Miltu biezputra.
- pļepine Miltu biezputra.
- švīlpine Miltu biezputra.
- kleze Miltu biezputrai līdzīgs, biezs, negaršīgs ēdiens.
- dzirduklis Miltu dzira govīm.
- miltinieks Miltu ēdiens.
- miltums Miltu ēdiens.
- koļi Miltu ērces; kodes; koksngrauži.
- miltķobis Miltu grābjamais trauks.
- radziņš Miltu izstrādājums, kas pēc formas atgādina nelielu ragu.
- kolis Miltu kode; kode.
- kole Miltu kode; kolis.
- žebenica Miltu maiss.
- žebenīca Miltu maiss.
- žebenice Miltu maiss.
- žebenīce Miltu maiss.
- ķeniņš Miltu mērce.
- miltmērce Miltu mērce.
- meltne Miltu pabiras.
- dzersis Miltu padzēriens (visbiežāk vārīts) govīm vai citiem mājlopiem.
- uzmets Miltu piedeva lopu vai zirgu barībai; uzmats.
- aplepiene Miltu putra.
- jukna Miltu putra.
- miltenīce Miltu putra.
- miltumnīca Miltu putra.
- miltuška Miltu putra.
- plepine Miltu putra.
- plepinīca Miltu putra.
- studzene Miltu putra.
- kārne Miltu tīne.
- pusdamašķis Miltu un putraimu vai kartupeļu un miltu ēdiens (parasti, biezputra).
- biguzis Miltu vai kartupeļu ēdiens ar piedevām.
- miltumiņš Miltums.
- Saltupīte Miltupīte, Kāla ezera pieteka.
- Asmenīte Miltupīte.
- miltveidīgs Miltveida.
- Miļļupīte Mīlupīte, Misas kreisā krasta pieteka.
- Mīlupīte Milupīte, Misas labā krasta pieteka.
- Milzara Milzava, Valgales pieteka.
- milzāns Milzenis.
- milzonis Milzenis.
- tridacnidae Milzgliemenes.
- Mīlgrāvis Milzgrāvis - Melnsilupes satekupe Dundagas un Rojas pagastā.
- Kusperlankgrāvis Milzgrāvja augštece Dundagas un Kolkas pagastā, arī šo pagastu robežupe.
- Ellsgrāvis Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Dundagas pagastā, augštecē arī Kolkas pagasta robežupe.
- Ellsupe Milzgrāvja kreisais atzarojums Talsu novada Kolkas pagastā.
- haijs Milzīga rijīga jūras zivs.
- moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki.
- makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makrokosmoss; pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss.
- makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makropasaule; pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule.
- gigantozaurs Milzīgs (līdz 35 m garumā) izmirušu rāpuļu īpatnis no dinozauru grupas.
- Kolizejs Milzīgs amfiteātris Senajā Romā, romiešu arhitektūras piemineklis (celts 75.-80. g.).
- lepidodendrons Milzīgs koks akmeņogļu laikmetā, kad no tā sastāvēja veseli meži.
- spinozaurs Milzīgs krīta perioda dinozaurs ar krokodila žokli, viens no vislielākajiem plēsoņām, kas jebkad dzīvojis uz Zemes (~8 t, >17 m garumā).
- koloss Milzīgs priekšmets, arī dabas veidojums; liela, milzīga auguma būtne.
- atomsēne Milzīgs putekļu mākonis, kas paceļas augšup pēc atomsprādziena pieņemot sēnes formu.
- ģilstēgs Milzīgs vairums.
- pastbumba Milzīgs ziņojumu skaits vai pārmērīgs datu apjoms, ko apzināti nosūta kādam elektroniskā pasta lietotājam, cerot, ka tas izsauks datora atmiņas pārpildīšanu vai pat avārijas situāciju lietotāja pasta programmā.
- megatērijs Milzīgs, fosils nepilnzobju kārtas dzīvnieks, līdzīgs tagadējiem sliņķiem, to atliekas sastopamas Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā.
- miriādes Milzīgs, nesaskaitāms (kā) daudzums.
- varmācēns Milzīgs, pārmērīgs.
- milzenīgs Milzīgs.
- milzisks Milzīgs.
- milzonīgs Milzīgs.
- Argoss Milzis ar 100 acīm, kuru dieviete Hēra, Zeva sieva, pielika par sargu karaļmeitai Īo, Zeva mīļākai.
- bagatieris Milzis, gigants.
- lilieris Milzis, milzenis.
- milzens Milzis, tirāns.
- saims Milzis, varonis.
- gāgans Milzis; garāka virve.
- cimenis Milzis.
- Goliāts Milzis.
- milgs Milzis.
- milze Milzis.
- milziņs Milzis.
- seime Milzis.
- storags Milzis.
- storaks Milzis.
- milzēt Milzt, tūkt.
- milzīt Milzt.
- mārabuls Milzu āboliņš, tauriņziežiem piederīgas ģints augs, Latvijā sastopamas 3 sugas.
- klejotājalbatross Milzu albatross - albatrosu ģints suga ("Diomedea exulans").
- megacers Milzu briežu ģints.
- tīģerčūska Milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga plankumotu muguru un sāniem, parasti līdz 3,5 m garumā, sastopama Indijā, vietējais nosaukums - pedapoda.
- pludotava Milzu peļķe, kas sasalstot kļūst par slidotavu.
- sekvoja Milzu sekvoja - mamutkoks ("Sequoiadendron").
- rīzenšnaucers Milzu šnaucers - lielākais šnauceru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
- polikariocīts Milzu šūna ar vairākiem kodoliem.
- megakariocīts Milzu šūna kaulu smadzenēs ar lielu lēverainu kodolu, no kuras rodas trombocīti.
- hondroklasts Milzu šūna, kas noārda skrimsli.
- eleoplasts Milzu šūna, kuras citoplazmā ir eļļas pilieni.
- trauslkājods Milzu trauslkājods - trauslkāju dzimtas suga ("Pedicia rivosa"), Latvijā aizsargājama.
- karaļčūska Milzu žņaudzējčūska (galvenokārt Gvajānā, Brazīlijā); boa.
- pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni.
- milzens Milzu, milzīgs.
- plorums Milzums, liels daudzums.
- makrosomija Milža augums.
- testudo Milžbruņurupuči.
- megalobatrachus Milžsalamandras.
- Mīļumupe Mīļuma, Miegupītes pieteka.
- Mimants Mimass - Saturna pavadonis.
- mimosa Mimozas.
- mimosaceae Mimozu dzimta.
- akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti.
- zīdakācija Mimozu dzimtas ģints ("Albizzia"), \~50 sugas, dekoratīvs koks tropos un subtropos.
- kautrā mimoza mimozu suga ("Mimosa pudica") ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas (aizsargreakcija pret stiprām tropu lietusgāzēm).
- kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās.
- Lumimuuta Minahasu (Indonēzija, Sulavesi salas ziemeļi) mitoloģijā - dieviete, dievu un cilvēku ciltsmāte.
- Toars Minahasu (Rietumindonēzija) mitoloģijā - saules dievs, dievietes Lumimuutas un rietumvēja dēls.
- Minču šaurumi Minča un Litlminča senāks kopējs nosaukums.
- Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m.
- Mindaugas ezers Mindaugas ezers - atrodas Teiču purva ziemeļu daļā, Murmastienes pagastā, platība - 36 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 4,1 m, distrofs, bez aizauguma; Mindaukas ezers.
- Mindaukas ezers Mindaugas ezers Murmastienes pagastā.
- Muende Mindes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sakas pagastā.
- periklīns Minerāla albīta pasuga, kas kristalizējusise īpatnējos izstieptos vai sadvīņotos kristālos.
- spesartins Minerāla almandīna pasuga, kurā dzelzs oksidula vietā pa daļai vai pilnīgi stājies mangāna oksiduls.
- hiastolīts Minerāla andaluzīta paveids (andaluzīts ar ogļveida ieslēgumiem).
- minerālmēsli Minerāla barības viela vai minerālu barības vielu maisījums, kas ir vajadzīgs augiem.
- hēliodors Minerāla berila caurspīdīgi, dzelteni kristāli.
- morganīts Minerāla berila pasuga rožainā krāsā, ko atrod Madagaskarā.
- klīnocoizīts Minerāla epidota ar Fe nabagā pasuga, kristalizējas monoklīnā singonijā.
- kašolongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā; kaholongs.
- kaholongs Minerāla halcedona pasuga piena baltā krāsā.
- oniks Minerāla halcedona pasuga, kurā melnas svītras mijas ar baltām.
- stilpnosiderīts Minerāla limonīta ar silīcija dioksīdu vai fosforskābi bagāta pasuga, kam lūzuma virsma ir gliemaina, ar taukainu spīdumu, bieži sastopams Latvijas purva rūdās.
- autolīze Minerāla pašattīrīšanās no piemaisījumiem pārkristalizācijas procesos.
- stanciēnits Minerāla retinita pasuga melnā krāsā, ļoti trausls, praktiski gandrīz nesatur dzintarskābi.
- sferosiderīts Minerāla siderīta pasuga, kas veido sfēriskus agregātus.
- ceilonīts Minerāla spinela pasuga, tumši zaļā līdz melnā krāsā.
- leukoksens Minerāla titanīta īpatnējs izveidojums, kad tas ir par minerāla ilmenīta apvalku atdzisuma iežos.
- minerālaugsna Minerālaugsne.
- minerālzeme Minerālaugsne.
- sēravots Minerālavots, kura ūdens satur sērūdeņradi.
- sālsavots Minerālavots.
- dzelzsūdeņi Minerālavotu ūdeņi, parasti ar zemu temperatūru, bez dzelzs, kā galvenās sastāvdaļas satur hidrokarbonāta, hlora, sulfāta, kalcija un natrija jonus.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās un pazemes tukšumu veidošanās.
- transformatoreļļa Minerāleļļa transformatoru elektroizolācijai, dzesēšanai; transformatoru eļļa.
- vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums - gaiša ziede, ko izmanto, piemēram, kosmētikā, tehnikā.
- geli Minerālgeli - dabā sastopamas neorganiskas vielas, kas amorfā stāvokļa dēļ nav uzskatāmas par minerāliem.
- alumosilikāti Minerāli (laukšpati, vizlas, māla minerāli), kuru struktūrā alumīnijam ir tāda pati vieta kā silīcijam.
- biolīti Minerāli un ieži, kas radušies organismu dzīvības procesu norises rezultātā, piem., kaļķakmens, akmeņogles, fosforīti.
- izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautas saimniecībā.
- celolīti Minerāli, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti, kas veidojas hidrotermālos procesos.
- fosformēsli Minerālmēsli, kas satur fosforskābes sālis.
- slāpeklis Minerālmēsli, kas satur šo ķīmisko elementu.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- amofoss Minerālmēsli, ko iegūst neitralizējot fosforskābi ar amonjaku.
- tomasmilti Minerālmēsli, ko iegūst, samaļot tomassārņus.
- mikromēsli Minerālmēsli, kuru darbīgā viela ir mikroelementi; ir bora, vara, molibdēna, cinka, mangāna, kobalta m., kā arī polimikromēsli, kuru sastāvā ietilpst divi vai vairāki mikroelementi.
- minerālmēslojums Minerālmēsli.
- skunstmēsli Minerālmēsli.
- škunstmēsli Minerālmēsli.
- amonjakūdens Minerālmēslojums, amonjaka šķīdums ūdenī.
- fosfoģipsis Minerālmēslu (precipitāta, amofosa) rūpniecības blakusprodukts, pelēks vai gaiši pelēks smalks pulveris, ko izmanto kā mēslojumu gk. māla augsnēm.
- asfalts Minerālo izejvielu - smilts, šķembu - un organisko saistvielu maisījums, ko lieto ceļa segumam un elektroizolācijai.
- uzpūšanās Minerālo izejvielu (mālu, vermikulīta) īpašība palielināties tilpumā, ja to karsē.
- oriktognosija Mineraloģijas daļa, kas apraksta minerālu vispārējās īpašības, viņu pazīšanu un sadalīšanu šķirās.
- mineragrāfija Mineraloģijas nozare, kas pētī rūdu un rūdu minerālu sastāvu un uzbūvi.
- mineralogs Mineraloģijas speciālists.
- barīts Minerāls - bārija sulfāts, satur 65,7% barija oksīda (BaO), izomorfos piemaisījumos stroncijs, kālijs, svins, rādijs u. c.; izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā; Latvijā kā rets piemaisījums sastopams devona dolomītos.
- smaragds Minerāls - berilija alumīnija silikāts (dārgakmens) zaļās krāsas dažādās nokrāsās.
- kainīts Minerāls - magnija sulfāta un kālija hlorāta dubultsāls; lieto lauka kultūraugu mēslošanai.
- pirīts Minerāls - sulfīdu dzelzsrūda; gk. izmanto sērskābes ražošanai.
- halkopirīts Minerāls - vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu; rūda, no kuras iegūst varu.
- safīrs Minerāls - zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (alumīnija oksīds ar dažādiem piemaisījumiem, parasti dārgakmens).
- trona Minerāls (Na2CO3 NaHCO3 2H2O), kas veidojas no ogļskābes sālīm, gk. nogulsnējoties atsevišķos ezeros.
- polihalīts Minerāls baltā, iesarkanā, iedzeltenā vai pelēkā krāsā, ko kopā ar citiem kālija minerāliem lieto kālija mēslošānas līdzekļu gatavošanai.
- hrīsoberills Minerāls iedzelteni zaļganā krāsā.
- hēmimorfīts Minerāls kalamīns, kas kristalizējas rombiskā singonijā.
- mellits Minerāls medus krāsā, veido tetragonālas piramīdas un blīvus ieslēgumus ogļu nogulumos.
- polibazīts Minerāls melnā krāsā ar metālisku spīdumu, sastāv no sudraba (līdz 75%), vara (līdz 10%) ar antimona un arsēna piemaisījumiem.
- pleonasts Minerāls melnā vai tumši zaļā krāsā, parasti sastopams pārkristalizētos un kontaktā ar magmu pārveidotos kaļķakmeņos.
- periklazs Minerāls MgO, kristalizējas kubiskā singonijā, kontakta joslas minerāls.
- ilzemanīts Minerāls Mo~3~O~8~•nH~2~O, zils, melns, zemjaini agregāti, arī minerālu un iežu pigments; Latvijā sastopams smilšu starpslāņos devona māla iegulās.
- žadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem; jadeīts.
- jadeīts Minerāls no ābolu līdz smaragdu zaļai krāsai, no malām caurspīdīgs, ārējā izskatā ļoti līdzīgs nefrītam, optiskās īpašībās un skaldnības veidā ļoti tuvs augītiem.
- pertīts Minerāls ortoklazs, regulāri cauraudzis sīkiem albīta gabaliņiem.
- cinvaldīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu); litionīts.
- litionīts Minerāls pelēkā vai brūnā krāsā, bieži sešstūra kristālos, F2K2Al2Si3O9 (ar pastāvīgu litija piemaisījumu).
- andezīns Minerāls plagioklazu grupā; raksturīgs magmatiskajiem iežiem ar vidēju silīcijskābes saturu.
- hrīsolits Minerāls spoži dzeltenā krāsā, skaisti laistās.
- molibdenīts Minerāls svina pelēkā krāsā - molibdēna sulfīds.
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piemēram, kalcīts, dolomīts).
- piromorfīts Minerāls zaļā krāsā, kristalizējas heksagonālā singonijā, sastopams kopā ar citiem svina minerāliem, kā pēdējo pārvēršanās produkts.
- onikss Minerāls, ahāta paveids ar melnu un baltu slāņu miju, pusdārgakmens.
- stannīns Minerāls, alvas kolčedāns; rūda, no kuras iegūst alvu.
- jordizīts Minerāls, amorfs molibdenīta paveids, koloidāli blīvi un pulverveida agregāti, melns, pusmetālisks spīdums.
- skorodits Minerāls, arsēna, dzelzs un skābekļa savienojums; rūda arsēna iegūšanai.
- diaspors Minerāls, balts vai pelēks, boksītu sastāvdaļa.
- datolīts Minerāls, balts, gaišdzeltens, iezaļgans; veidojas efuzīvo iežu tukšumos, bora rūda.
- fenakīts Minerāls, berilija silikāts; ar beriliju bagāta rūda.
- glauberīts Minerāls, bez krāsas, iesarkanā, iedzeltenā vai iepelēkā krāsā, ūdenī pa daļai šķīst.
- hialīts Minerāls, bezkrāsains opāls, kas sastāv no ļoti smalkiem šķiedrveida kristāliem.
- bēmīts Minerāls, bezkrāsains, balts, pelēks, retāk brūngans, boksītu sastāvdaļa, rodas, nefelīnam pārveidojoties hidrotermālos procesos.
- langbeinīts Minerāls, bezkrāsains, dzeltens, iesarkans, violets, graudaini agregāti, lēni šķīst ūdenī; no tā iegūst kālija mēslus ko izmanto pret hloru jutīgu kultūru (kartupeļu, griķu, tabakas, lupīnas) mēslošanai.
- aleksandrīts Minerāls, caurspīdīgs hrizoberila paveids, dārgakmens, kas maina krāsu atkarībā no apgaismojuma - dienas gaismā smaragdzaļš, mākslīgā - violeti sārts.
- smitsonīts Minerāls, cinka špats; rūda, no kuras iegūst cinku.
- cirkons Minerāls, cirkonija silikāts, prizmatiski kristāli, ieslēgumi citos minerālos; dzidrie paveidi (piemēram, hiacinti) ir dārgakmeņi.
- kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu.
- kolumbīts Minerāls, derīgais izraktenis, kas satur tantalu un niobiju.
- seladonīts Minerāls, dzelzs, magnija un kālija silikāts, zemjains vai sīkzvīņains, sastopams pārveidotu tufu un mandeļiežu tukšumos, lieto kā zaļu krāsvielu.
- leicīts Minerāls, kālija alumosilikāts, gaišā krāsā, izveidojas, sacietējot lavai, kurā maz kramzemes; var izmantot zemes mēslošanai un alumīnija un kālija iegūšanai.
- aktinolīts Minerāls, kas pieder pie amfiboliem; veido kristāliskus slānekļus.
- niķelīns Minerāls, kas sastāv no niķeļa un arsēna; rūda, no kuras iegūst niķeli.
- ortīts Minerāls, kas satur cēziju, itriju, lantānu u. c. elementus; radioaktīvs; to izmanto kā izejvielu retzemju elementu iegūšanai.
- pirohlors Minerāls, kas satur galvenokārt niobiju un tantalu; radioaktīvs.
- tantalīts Minerāls, kas satur tantalu.
- brannerīts Minerāls, kas satur titānu, urānu, toriju un itriju; no brannerīta iegūst urānu.
- uraninīts Minerāls, kas satur urāna (II) oksīdu un svinu, kalciju un citus ķīmiskos elementus.
- otenīts Minerāls, kas satur urānu; stipri radioaktīvs; to izmanto urāna un urāna savienojumu ieguvei.
- mirabilīts Minerāls, ko veido sērskābais nātrijs un ūdens.
- kobaltīns Minerāls, kobalta spīde; kobalta, sēra un arsēna savienojums; rūda, no kuras iegūst kobaltu, lieto zilās krāsvielas izgatavošanā u. c.
- smaltīns Minerāls, kobalta un arsēna savienojums, dažkārt ar niķeļa piemaisījumu; lieto smaltas izgatavošanai; rūda, no kuras iegūst kobaltu.
- fergusonīts Minerāls, komplicēts oksīds, kas satur niobiju, itriju, tantalu, titānu, urānu, toriju.
- melanterīts Minerāls, kristalizējas monoklīnā singonijā, dabā sastopams samērā reti, jo viegli šķīst, un tādēļ nepastāvīgs.
- apofillīts Minerāls, kristalizējas plākšņainos tetragonālās sistēmas kristālos, kuru kvadrātiskajam pamatam ir perlamutra spīdums un īpatnēja gaisma; ihtioftalms.
- pektolits Minerāls, kristalizējas triklīnā singonijā, satopams bāzisku izvirdumu iežu tukšumos.
- haimatīts Minerāls, kristālos ar metāla spīdumu, dabā sastopams dažādos veidos.
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- špinelis Minerāls, magnija un alumīnija oksīds, kura dzidrie paveidi (piem., cēlšpinelis jeb Bālas rubīns) ir dārgakmeņi.
- kriolīts Minerāls, nātrija alumīnija fluorīds, ko lieto stikla rūpniecībā un alumīnija ražošanā.
- paragonīts Minerāls, nātrija vizla, iedzeltenā, iepelēkā vai zaļganā krāsā.
- paulīts Minerāls, no kura pagatavo dažādas rotas lietas.
- viterīts Minerāls, ogļskābais bārijs; rūda bārija un tā sāļu iegūšanai.
- cerusīts Minerāls, ogļskābes svins; no cerusīta, kas ir svina rūdā, iegūst svinu.
- kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns.
- vezuvīns Minerāls, salikts kalcija un alumīnija silikāts dzeltenā, zaļā, tumšbrūna krāsā; dažkārt lieto kā sīkizstrādājumu materiālu.
- cinkīts Minerāls, sarkanā cinka rūda (cinka oksīds), bieži ar mangāna piemaisījumu; no tā iegūst cinku.
- villemīts Minerāls, sarkanas vai zaļas krāsas, cinka savienojums ar kramskābi.
- bornīts Minerāls, sarkans, veido hidrotermālas atradnes, vara rūda.
- eidialīts Minerāls, sārts, aveņsarkans, brūns vai dzeltens, no tā iegūst cirkoniju.
- kallaīts Minerāls, satur alumīniu un fosforu ar vara dzelzs piemaisījumiem, kristalizējas triklīnā singonijā, tomēr kristāli ļoti reti, bet parasti tas atrodams blīvās nierveidīgās masās vai stalaktītos.
- sericīts Minerāls, sīkzvīņains muskovīta vai paragonīta paveids; bezkrāsains vai iezaļgans, ar zīdainu spīdumu; metamorfo un intruzīvo iežu iežveidotājs minerāls.
- kerargirīts Minerāls, sudraba rūda.
- argentīts Minerāls, tumšs, svinpelēks, izcelsme epitermāla, sudrabu saturoša rūda.
- enhidross Minerāls, ūdens iegultņiem bagāts caurspīdīgs un blīvs sīku kvarca šķiedru agregāts.
- kleveīts Minerāls, uraninīta paveids; tā sastāvā ir retzemju elementi (galvenokārt itrijs); izmanto kā rūdu urāna un rādija iegūšanai.
- violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu.
- minerāļi Minerāls.
- minerālijas Minerāls.
- minerālbarība Minerālsāļi, ko izmanto par lopbarības piedevu.
- demineralizācija Minerālsāļu samazināšanās organismā vai kaulos; to izvadīšana ar ekskrētiem pārmērīgā daudzumā.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- minerālografija Minerālu aprakstīšana.
- halogenīdi Minerālu grupa, halogēnūdeņražskābju sāļi.
- špineļi Minerālu grupa, saliktie oksīdi, kuru dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
- ceolīti Minerālu grupa, sārmu un sārmzemju metālu hidroalumosilikāti ar ļoti lielām sorbcijas un jonu apmaiņas spējām.
- molibdāti Minerālu klase, molibdēnskābes sāļi, pavisam ir \~15 minerālu.
- volframāti Minerālu klase, volframskābes sāļi; dzeltenīgi, sarkanbrūni līdz melni, reti - bezkrāsaini, gk. hidrotermāla ģenēze; volframa rūda.
- stalaktoni Minerālu kolonnas karsta alās, kas rodas, savienojoties stalagmītiem un stalaktītiem; stalagnāti.
- habituss Minerālu kristālu forma, to skaldņu kopums.
- kristallografija Minerālu kristālu formu mērīšana un aprakstīšana.
- fajanss Minerālu masa, ko gatavo no īpašām māla šķirnēm ar ģipša un citu vielu piejaukumu un izmanto keramikā.
- kataklazīti Minerālu pārkristalizēšanos un jaunu minerālu veidošanos neizraisoša dinamometamorfisma produkti.
- frakcionēšana Minerālu sadalīšana frakcijās mineraloģiskai analīzei.
- minerālagregāts Minerālu sakopojums.
- skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldība.
- skaldība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos; skaldnība.
- lāseņi Minerālu veidojumi, kas izgulsnējas no aukstiem mineralizētiem ūdeņiem gk. alās.
- konkrēcija Minerālu veidojums, sakopojums, kas rodas nogulumu iežos un kam parasti ir apaļa vai ieapaļa forma.
- sinģenēze Minerālu veidošanās no nogulām vienlaicīgi ar to krāšanos.
- pneimatolīze Minerālu veidošanās procesi, kurus ierosinājušas no magmas izdalījušās karstās gāzes.
- spineli Minerālu, oksīdu grupa; sarkanais spinels ir dārgakmens.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (konusu, stabu formā) uz alas grīdas, kuri rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi (lāsteku, bārkšu u. tml. formā), kuri pie karsta alas griestiem, tās dobumos rodas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalagnāti Minerālu, parasti kalcija karbonāta, veidojumi, kas karsta alās rodas, saplūstot stalaktītiem ar stalagmītiem.
- minerālītis Minerālūdens; gāzēts ūdens.
- miņiki Minerālūdens.
- miņuks Minerālūdens.
- krenoterapija Minerālūdeņu lietošana terapijā.
- cements Minerālviela, kas nogulumiežos aizpilda telpu starp dažāda sastāva un izcelsmes daļiņām, tās sasaistot.
- ilūvijs Minerālvielas un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi ieskalojuši augsnes dziļākā horizontā vai iežos.
- pildāmvielas Minerālvielas, ko lieto papīra rūpniecībā, lai iegūtu blīvāku un smagāku papīru ar gludāku virsu un mazāku caurspīdīgumu.
- hipomineralizācija Minerālvielu iztrūkums organismā.
- minēties Minēt (2).
- titulēt Minēt (kāda) titulu (1), uzrunājot (to) vai runājot, rakstot (par to).
- pamatot Minēt faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., kas pierāda (kā) patiesumu, nepieciešamību.
- izminēties Minēt vairākus vai daudzus.
- valkāt (kāda, kā) vārdu Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
- valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
- tipt Minēt.
- minezengeri Minezingeri, trubadūri vācu zemēs.
- Mingečaura Mingečevira, pilsēta Azerbaidžnā.
- Mingečauras ūdenskrātuve Mingečeviras ūdenskrātuve.
- medaljons Miniatūra attēla, rotas lietas ovāls ietvars.
- integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
- minilaboratorija Miniatūra laboratorija.
- miniskanda Miniatūra skanda 2.
- pirkstlampa Miniatūra vakuumlampa.
- ca-ca Miniatūras stūpas vai Budu un Bodhisatvu figūras, kas izgatavotas vai nu no māliem, vai no sīki samaltiem gaļai nokauta dzīvnieka kauliem.
- liliputizdevums Miniatūrizdevums.
- mikromodulis Miniatūrmodulis - mazu izmēru funkcionāls radioelektroniskās aparatūras mezgls, kurā blīvi samontētas speciālas detaļas un elementi; to izmanto lidaparātos, raķetēs un kosmiskajā tehnikā.
- peidžers Miniatūrs abonenta uztvērējs tekstveida informācijas saņemšanai uz ekrāna.
- minokss Miniatūrs fotoaparāts, kuru 1937.-1944. g. ražoja rūpnīcā VEF Rīgā, sava laika smalkmehānikas meistardarbs.
- mikrokontrolieris Miniatūrs mikrodators, kuram ir centrālais procesors, ievada un izvada porti, operatīvā atmiņa un parasti arī noteikts mašīnkomandu komplekts; tiek izmantots dažādu iekārtu kontrolei.
- gliptika Miniatūrtēlniecība, sīkformu griezumi akmenī.
- miniators Miniatūru gleznotājs.
- futzāls Minifutbols.
- MAC Minimālā alveolārā koncentrācija (angļu "minimum alveolar concentration").
- MBC Minimālā baktericidālā koncentrācija (angļu "minimum bactericidal concentration").
- MED Minimālā efektīvā deva (angļu "minimum effective dose").
- MHD Minimālā hemolitiskā deva (angļu "minimal hemolytic dose").
- MIC Minimālā inhibējošā koncentrācija.
- MLD Minimālā letālā deva ("minimum lethal dose").
- MFD Minimālā letālā deva (angļu "minimum fatal dose").
- minimālisms Minimālā māksla, mākslas virziens, kurā pielieto tikai viselementārākās ģeometriskās formas (gk. tēlniecībā).
- MBD Minimālā smadzeņu disfunkcija (ngļu "minimal brain dysfunction").
- tiks Minimālais lielums vērtspapīra cenas izmaiņai tirgū.
- minimālists Minimālisti.
- minims Minimums.
- viceministrs Ministra vietnieks.
- klopcs Ministrants (parasti jauns zēns).
- klopcjuks Ministrants.
- ministeris Ministrs.
- ministris Ministrs.
- vispārīgie būvnoteikumi Ministru kabineta izdoti noteikumi, kas reglamentē būvniecības pamatnosacījumus, ciktāl tos nenosaka šis likums.
- valsts muzejs Ministru kabineta izveidota publiska aģentūra (iestāde) vai šīs publiskās aģentūras (iestādes) struktūrvienība, kuras valdījumā nodots muzeja krājums un kura īsteno Muzeju likumā noteiktās funkcijas.
- privatizācijas sertifikātu konts Ministru kabineta noteiktajās kredītiestādēs atvērts konts, kurā tiek fiksēti sertifikātu īpašniekam piederošie sertifikāti un operācijas ar tiem.
- MK Ministru kabinets.
- MP Ministru Padome.
- miņiki Minisvārki.
- miņuks Minisvārki.
- minnesdziedoņi Minnesdziesmas sacerētāji - dziesminieki; reizē dzejnieki un savas dzejas komponisti.
- minnezangers Minnezengers.
- minnezingers Minnezengers.
- moll Minora skaņkārtas (arī akorda) apzīmējums burtu notācijā.
- molls Minors (alfabētiskajā burtu notācijā).
- minore Minors.
- aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt.
- iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
- aizmīt Minot ievainot.
- nomīt Minot nodzēst (uguni, ko degošu).
- nomīt Minot nospiest uz leju (piemēram, pedāli, paminu).
- piemīt Minot saplacināt, piespiest (pie kādas virsmas).
- izmīt Minot viscaur sablīvēt.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
- uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
- aizmīt Minot, mīdot aiztaisīt.
- piemīt Minot, mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- izpliekšt Minot, staigājot izveidot (taku, ceļu).
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
- MAZ Minskas automobiļu rūpnīca (krievu "Минский автомобильный завод").
- MLĢ Minsteres Latviešu ģimnāzija.
- minstīties Minstināties (1).
- minstīties Minstināties (2).
- ļumstīties Minstināties.
- mīstīties Minstināties.
- minata Minūte.
- minats Minūte.
- minote Minūte.
- minotne Minūte.
- minots Minūte.
- minūkne Minūte.
- miņūte Minūte.
- minūts Minūte.
- miņūts Minūte.
- piemīņāt Miņājot saspiest, padarīt blīvāku; piemīdīt (1).
- Mineraļnije Vodi Miņeraļnije Vodi, pilsēta Krievijā.
- miohippus Miocēna zirgs, fosils zirga priekštecis miocēnā.
- mioglobinēmija Mioglobīna nonākšana asinīs no bojātiem šķērssvītrotajiem muskuļiem.
- metmioglobīns Mioglobīna oksidēšanās produkts, kas satur trisvērtīgo dzelzi.
- mioglobulinūrija Mioglobulīna klātiene urīnā.
- miokardiorāfija Miokarda ievainojuma sašūšana.
- MI Miokarda infarkts (angļu "myocardial infarction").
- kriokardioplēģija Miokarda kontrakciju apstāšanās, lietojot aukstumu sirds ķirurģijā.
- miokardiogramma Miokarda kustību grafisks attēlojums, ko iegūst ar miokardiogrāfu.
- kardiomiopeksija Miokarda sašūšana ar krūšu muskuļu segatu, lai uzlabotu sirds kolaterālo asinsriti.
- mioendokardīts Miokarda un endokarda vienlaicīgs iekaisums.
- mioperikardīts Miokardīts kopa ar perikardītu.
- miokarditis Miokardīts.
- leiomioma Mioma ar gludās muskulatūras šķiedrām.
- miksomioma Mioma, kas satur miksomatozus audus.
- angiomioma Mioma, kurā ir daudz asinsvadu vai limfvadu.
- hondromioma Mioma, kurā ir skrimšļaudi.
- miolipoma Mioma, kurā ir tauki vai lipomatozi elementi.
- miomektomija Miomas izgriešana.
- histeromiomektomija Miomas izlobīšana no dzemdes sienas.
- miomhisterektomija Miomatozas dzemdes izgriešana.
- dioksonijs Miorelaksants, kas pārtrauc nervu impulsu vadīšanu no motoriskajiem nerviem uz skeleta muskulatūru.
- tetrazepāms Miorelaksants, viela, kas atslābina skeleta muskuļus ietekmējot galvas un muguras smadzeņu nervus.
- miotisks Miotiski līdzekļi, sašaurina acu zīlītes (pilokarpīns).
- neiromiotonija Miotonija, ko izraisījuši perifēriskā nerva elektriskās aktivitātes traucējumi; raksturīgs stīvums, kavēta atslābšana un nekoordinēta muskuļšķiedru rauste.
- miozinūrija Miozīns urīnā.
- mirabelle Mirabele.
- mirabilis Mirabiles.
- glaubersālis Mirabilīts; glaubersāls.
- Halapas mirabilis mirabiļu suga ("Mirabilis jalapa").
- Miramasa Miramā, pilsēta Francijā ("Miramas").
- Miranda Miranda de Erbo - pilsēta Spānijā ("Miranda de Erbo"), Kastīlijas-Leonas autonomā apgabala Burgosas provincē, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miranda Miranda du Doru - pilsēta Portugālē ("Miranda do Douro", arī "Miranda de l Douro"), Bragansas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- hronomirāža Mirāža, kurā vērojami vēsturiski sižeti vai vēsturiskas celtnes, kas vairs neeksistē.
- miražs Mirāža.
- spogatne Mirāža.
- mirdzums Mirdzeklis.
- mirdzāt Mirdzēt (1).
- mirdzāt Mirdzēt (2).
- izmirdzēt Mirdzēt un pabeigt mirdzēt.
- varavīkšņot Mirdzēt varavīksnes krāsās; daudzkrāsaini mirdzēt.
- sprigot Mirdzēt, dzirkstēt.
- apžibēt Mirdzēt, iemirdzēties, tikt apžilbinātam; apžilbt.
- virmot Mirdzēt, laistīties (piemēram, par gaismu, krāsu); arī būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
- zvilnēt Mirdzēt, laistīties, līgoties.
- spogāt Mirdzēt, laistīties.
- spogot Mirdzēt, laistīties.
- lipēt Mirdzēt, mirgot, spīdēt.
- margāt Mirdzēt, mirguļot.
- spulgot Mirdzēt, parasti paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- degt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam (par acīm).
- kveldēt Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
- gailēt Mirdzēt, spīdēt, paužot kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti naidu, skumjas, sāpes) - par acīm, skatienu.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par acīm, skatienu).
- ņidzēt Mirdzēt, spīdēt, zaigot.
- mergot Mirdzēt, spīdēt.
- švitēt Mirdzēt, spīdēt.
- zvaidrīt Mirdzēt, spīdēt.
- strēlot Mirdzēt, starot.
- zvirnēt Mirdzēt, vizēt, kvēlot.
- spīdelēt Mirdzēt, vizēt.
- spīduļot Mirdzēt, vizēt.
- zvidzēt Mirdzēt, vizēt.
- zvidzināt Mirdzēt, vizēt.
- zvidzināties Mirdzēt, vizēt.
- zvīgznāt Mirdzēt, vizuļot.
- zilbēt Mirdzēt, zaigot.
- blizēt Mirdzēt, zibēt.
- mārgot Mirdzēt.
- mirdzot Mirdzēt.
- ņirdzēt Mirdzēt.
- svīlot Mirdzēt.
- vīpnot Mirdzēt.
- zibstīt Mirdzēt.
- zvaigot Mirdzēt.
- bārstīt Mirdzināt, zibināt (piemēram, starus).
- atmirdzēt Mirdzoši atspoguļoties (kur).
- pērle Mirdzošs (kā) piliens.
- spožs Mirdzošs (par acīm, skatienu).
- spridzīgs Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- sprigans Mirdzošs (par acīm), kustīgs, možs (par skatienu).
- margojošs Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
- margots Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
- margs Mirdzošs, spīdīgs, raibs.
- spilktans Mirdzošs, spīdīgs.
- dīvs Mirdzošs, spīdošs.
- skaidrs Mirdzošs, spožs (piemēram, par acīm, skatienu).
- zvērains Mirdzošs, ugunīgs, stiklains.
- pārmirdzēt Mirdzot apspīdēt (ko).
- aizmirdzēt Mirdzot attālināties; aizmirgot.
- piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- iemirdzēties Mirdzot parādīties (acīs) - par asarām.
- kvēla Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- kvēle Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa fizioloģisks vai psihisks stāvoklis.
- gaile Mirdzums, spīdums (acīs), ko izraisa kāds psihisks stāvoklis (parasti jūtas).
- mirdzoņa Mirdzums, spīdums, atspīdums.
- marga Mirdzums.
- mirdza Mirdzums.
- mirdze Mirdzums.
- zaigulis Mirdzums.
- zvaiga Mirdzums.
- kūkt Mirēja gārgšana.
- aizgājējs Mirējs.
- atmirgot Mirgojoši atspoguļoties (kur).
- žibuļi Mirgojoši rotājumi, uzliesmojumi, spīguļi.
- virzienlukturītis Mirgojošs dzeltenas gaismas lukturītis, kas iedegas, ieslēdzot pagrieziena rādītāja sviru.
- vizns Mirgojošs, gaišs, spīdīgs.
- apmirgot Mirgojot apgaismot.
- aizmirgot Mirgojot attālināties.
- aizmirgot Mirgojot izplesties, aizsniegties.
- izzibt Mirgojot izzust.
- pārmirgot Mirgojot sajukt.
- apmirgot Mirgojot, smalki līņājot, apņemt, apklāt.
- mirga Mirgojums.
- mirguļojums Mirgojums.
- mirdzaritmija Mirgošanas aritmija; fibrilācija.
- mirguļot Mirgot (1).
- mirkšķināt Mirgot (1).
- mirguļot Mirgot (2).
- midžināt Mirgot mazām gaismiņām; zibināties gar acīm.
- izmirgot Mirgot un pabeigt mirgot.
- nomirgot Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu); nosmidzināt.
- līpināties Mirgot, paspīdēt.
- šilerēt Mirgot, spīdēt.
- šilerēties Mirgot, spīdēt.
- vitrēt Mirgot, spīguļot, vizuļot.
- vitrināt Mirgot, spīguļot, vizuļot.
- vīguļot Mirgot, spīguļot.
- līpināt Mirgot; mirguļot.
- mirgāt Mirgot.
- Mirgoroda Mirhoroda, pilsēta Ukrainā.
- myrinia Mirīnijas.
- myrinaceae Mirīniju dzimta.
- gest. Miris (vācu "gestorben").
- nelaiķis Miris cilvēks; mirušais.
- obiit Miris, ieraksts kapu pieminekļos.
- defunctus Miris, mirušais.
- beigts Miris, nedzīvs (par cilvēku).
- m. Miris; miršanas-.
- auksts Miris.
- mirkšķēties Mirkstināties.
- mirkstoņa Mirkstoņa laiks - mitrs laiks, lietains laiks.
- atmirkt Mirkstot atdalīties, atlobīties nost.
- nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
- atmirkt Mirkstot kļūt mīkstam vai mīkstākam.
- iemīkšēt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam.
- iemīkšt Mirkstot kļūt mīkstam, mīkstākam.
- Mirkšezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā.
- Mirkšķa ezers Mirkšis, ezers Stalbes pagastā.
- niktitācija Mirkšķināšana.
- bulināt Mirkšķināt (acis), parasti atmostoties, arī pārsteiguma, izbrīnā.
- plaišķināt Mirkšķināt acis.
- mirkšķīt Mirkšķināt ar acīm.
- izmirkšķēt Mirkšķināt, blisināt acis.
- izmirkšķināt Mirkšķināt, blisināt acis.
- mirkšt Mirkšķināt, māt ar acīm.
- miģelēt Mirkšķināt, miegt ar aci.
- blisnīt Mirkšķināt.
- klipināt Mirkšķināt.
- libināt Mirkšķināt.
- migot Mirkšķināt.
- migoties Mirkšķināt.
- mirkšināt Mirkšķināt.
- mirkšīt Mirkšķināt.
- mirkstināt Mirkšķināt.
- mirkstināties Mirkšķināt.
- miršķināt Mirkšķināt.
- nirkšināt Mirkšķināt.
- plikšināt Mirkšķināt.
- pļikšināt Mirkšķināt.
- pļikšķināt Mirkšķināt.
- pļikstināt Mirkšķināt.
- verkšināt Mirkšķināt.
- vipšķināt Mirkšķināt.
- mirkšis Mirkšķinātājs.
- mirkšēt Mirkšķināties.
- mirkšināties Mirkšķināties.
- mirkšķēt Mirkšķināties.
- izblisināt Mirkšķinot aizdzīt miegu.
- samirkšķināties Mirkšķinot sazināties.
- žulgt Mirkt (1).
- žulkt Mirkt (1).
- žulkt Mirkt (2).
- ūdeņāt Mirkt ūdenī.
- zvingt Mirkt, atrasties ūdenī.
- ļurgt Mirkt, piemirkt.
- mīkst Mirkt.
- smirkt Mirkt.
- žurgt Mirkt.
- žurkt Mirkt.
- myrmecodia Mirmekodijas.
- miroņmiesa Mironis, līķis.
- hmuriks Mironis.
- mirons Mironis.
- mirunis Mironis.
- mirūnis Mironis.
- nāvesgalva Miroņgalva (2).
- Mironovka Miroņivka, pilsēta Ukrainā.
- resurrēkcija Miroņu augšāmcelšanās.
- mortuārijs Miroņu kambaris.
- ganda Miroņu velve zem baznīcas.
- myrothamnaceae Mirotamnaugu dzimta.
- verzes Mirres.
- myrsiniaceae Mirsīnijaugu dzimta.
- mirstīgums Mirstība (1).
- mortalitāte Mirstība, nāves gadījumu skaita attiecība pret iedzīvotāju kopskaitu vai atsevišķas iedzīvotāju grupas apjomu.
- letalitāte Mirstība.
- nekroloģija Mirstības statistika; zinātne, kas pētī mirstības cēloņus.
- mirīgs Mirstīgs.
- Adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem, ko tēloja kā skaistu jaunekli.
- adonīds Mirstošas un atdzimstošas dabas dievs senajiem sīriešiem un feniķiešiem; tā pielūgšana bija plaši izplatīta Senajā Grieķijā un Romā.
- vītuksnis Mirstošs cilvēks.
- moribunds Mirstošs.
- atkrākties Mirstot pēdējo reizi iekrākties.
- sastibt Mirstot sastingt.
- štipele Miršana, nāve.
- miriens Miršana; nāve.
- iešana Miršana.
- laišanās Miršana.
- mira Miršanas brīdis.
- commiphora Mirškrūmi.
- vieči Miršlapu kārkls ("Salix myrsinites").
- myrtaceae Miršu dzimta.
- kalistēma Miršu dzimtas ģints ("Callistemon"), savvaļā Austrālijā, Latvijā bieži audzēti krāšņumaugi.
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
- leptosperma Miršu dzimtas ģints ("Leptospermum").
- guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
- vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
- vējmietiņaugi Miršu rindas dzimta ("Lythraceae"), kokaugi un lakstaugi (mērenajā joslā) ar veselām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; vējmietiņš.
- rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija.
- naktssvečaugi Miršu rindas dzimta, lakstaugi, retāk krūmi ar vienkāršām, pretēji vai pamīšus izvietotām lapām, 20 ģinšu, \~650 sugu.
- mirinēt Mirt (pa jokam).
- sprāgt Mirt (par cilvēkiem).
- krist Mirt (parasti epidēmijā) - par cilvēkiem.
- labu galu neņemt, arī nelabu galu ņemt Mirt traģiskā nāvē.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt Mirt traģiskā nāvē.
- nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt Mirt traģiskā nāvē.
- nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Mirt traģiskā nāvē.
- ģeibt Mirt, iet bojā.
- krist Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.
- aizčākstēt Mirt.
- aizmirt Mirt.
- atšķenst Mirt.
- iet bojā Mirt.
- nobajoties Mirt.
- šķirties Mirt.
- mirtne Mirte 1(3).
- mitre Mirte.
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- apbedīšana Mirušā apglabāšana, parasti ar sēru ceremoniju; bēres.
- vāķenieks Mirušā apstāvētājs naktī pirms apglabāšanas.
- atdusa Mirušā atrašanās kapā.
- ka Mirušā cilvēka enerģija Senās Ēģiptes reliģijā, jeb dzīvības spēks, kas kopā ar mūmiju mīt kapā un ietu bojā, ja nelaiķa ģimene to neapgādātu ar pārtiku.
- mironis Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
- beatifikācija Miruša cilvēka pieskaitīšana katoļu baznīcas svētlaimīgajiem un viņa relikviju vai tēlu godināšana ar īpašu pāvesta atļauju.
- beatificēšana Miruša cilvēka pieskaitīšana pie katoļu baznīcas svētlaimīgajiem; pirmais solis uz kanonizēšanu.
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ).
- līķis Miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis.
- vita Mirušā gars, dvēsele.
- gribētājs Mirušā gars, kas dara ļaunu dzīvajiem, vai nu aiz skaudīgā rakstura dzīves laikā, vai arī tāpēc, ka netikušas ņemtas vērā nomirēja vēlēšanās.
- izvadības Mirušā izvadīšana no mājām uz kapiem; izvadi.
- izvadi Mirušā izvadīšana no mājām uz kapiem.
- palicējs Mirušā pavadītājs.
- atradi Mirušā vīra vai sievas radi.
- izmirējs Mirušais, nelaiķis.
- aizgājušais Mirušais.
- bedējs Mirušo apracējs; arī kapracis.
- kapusvētki Mirušo atcerei veltīts sarīkojums kapsētā; kapu svētki.
- dieviņi Mirušo dvēseles.
- pauniņi Mirušo gari (kas laikā no 5.oktobra līdz 2. novembrim naktī tiek aicināti pie klāta galda ar pārtiku).
- māni Mirušo gari romiešu mitoloģijā, kurus pielūdza kā dievišķus un dažkārt identificēja ar veļu valstības dieviem.
- iļģi Mirušo gari, veļi.
- urguči Mirušo gari.
- mānisms Mirušo kults, senču kults.
- nekrolatrija Mirušo pielūgšana.
- rekviēms Mirušo piemiņai veltīta mise.
- zemlikas Mirušo piemiņas diena.
- koko Mirušo senču gari Ņūmeksikā dzīvojošās zunu cilts kultos; gari tiek reprezentēti ceremoniālās dejās, kurās visi dalībnieki vīrieši valkā dievu maskas.
- mirstība Mirušo skaits, bieži attiecībā pret dzīvo (cilvēku, dzīvnieku) skaitu.
- šeols Mirušo valstība (Vecās Derības izpratnē).
- hadess Mirušo valstība, apakšzemes valstība, kur mīt mirušo gari.
- vela Mirušo valsts valdniece.
- veļi Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
- Gagarina Mirzačelas pilsētas Uzbekistānā senāks nosaukums.
- Misse Misa.
- Misshof Misa.
- Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte.
- Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
- Milupīte Misas labā krasta pieteka Baldones pagastā; Mīlupīte.
- Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte.
- Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna.
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
- Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa.
- Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m.
- Misshof Misas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
- mese Mise 1.
- Misis Mise 1.
- misa Mise, katoļu galvenais dievkalpojums.
- mesa Mise.
- miša Mise.
- misīšana Misēklis, kļūdīšanās.
- misaklis Misēklis.
- ordinārijs Mises muzikālā daļa.
- miļīties Misēties.
- neizdoties Misēties.
- misione Misija.
- misiņots Misiņa krāsā.
- tompaks Misiņa paveids, vara sakausējums ar cinku (3-12%), dažreiz ar alvas piedevu; krāsa - no zeltaini dzeltenas līdz vara sarkanai; īpaši noturīgs pret koroziju, labs antifriktīvs materiāls.
- sieglingia Misiņsmilgas.
- misens Misiņš 1.
- misinis Misiņš 1.
- misīns Misiņš 1.
- misionērs Misionārs.
- pievērtnieks Misionārs.
- ārmisisja Misionāru organizācija, kas darbojas ārpus savas zemes.
- misija Misionāru organizācija; celtne, telpas, kurās darbojas šāda organizācija.
- missis Misis.
- mistrese Misis.
- mistris Misis.
- mistrise Misis.
- mistriss Misis.
- Alligator missisipiensis Misisipi aligators.
- Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā.
- Misisipija Misisipi, štats ASV dienvidos.
- miscanthus Miskantes.
- iesārtā miskante miskantu suga ("Miscanthus purpurascens"), ko Latvijā bieži audzē kā krāšnumaugu.
- raibziedu miskante miskantu suga ("Miscanthus sacchariflorus").
- Ķīnas miskante miskantu suga ("Miscanthus sinensis").
- milzu miskante miskantu suga ("Miscantus floridulus syn. Miscantus synensis var. giganteus").
- miskito Miskiti.
- Misurata Misrāta, pilsēta Lībijas ziemeļrietumos.
- mystacocarida Mistakokarīdi.
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
- bāuls Misticiskas bengāļu sektas loceklis; šī sekta kā sevišķu vērtību uzsver brīvību no spaidiem, no dogmām un no sociālo kastu sistēmas un vairās no jebkādām ārējām reliģiskas pielūgsmes izpausmēm.
- sūfisms Misticisks un askētisks virziens islāmā, kas radās 8.-9. gadsimtā un uzskata, ka galvenais ir garīgā attīstība, nevis Korāna skaitīšana no galvas; mūsdienās izplatīts Irākā un Indijā, arī Kosovā.
- absolūts Misticisma pamatjēdziens; nemainīgais, mūžīgais, savā ziņā vienīgais un cilvēka prātam neaptveramais.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
- mistiķis Misticisma, mistikas (1) piekritējs.
- dervišs Mistiķis islāmā, kurš pieder kādam no ordeņiem un praktizē nonākšanu ekstātiskā stāvoklī ar kustību, dejas un Dieva vārdu piesaukšanas starpniecību.
- tarika Mistiska Absolūtās Patiesības izzināšanas metode sūfisma skolās.
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām.
- duālisms Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu.
- kviētisms Mistiska mācība, kas sludināja, ka dievbijība sasniedzama ar samierināšanos (sevišķi izplatīta 17. gs.).
- martinisti Mistiska sekta, XVIII gadsimtenī dibināta.
- pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem.
- namčuvangdan Mistiska tibetiešu formula (tibetiešu - desmit spēku valdnieks), kas sastāv no alfabēta zilbēm un simboliskām zīmēm - mistiska monogramma un ļoti spēcīgs amulets.
- Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums.
- pārpersonīgais Mistiskais, noslēpumainais.
- sofioloģija Mistiski filozofiska sistēma pareizticībā, kuras mācības pamatā ir priekšstats par "Sofiju" (gr. gudrība) kā "Dieva iekšējo būtību", kam ir divi aspekti - debesu un zemes.
- familisti Mistiski reliģiska sabiedrība, ko nodibināja Heinrichs Niklāss (1501-1580) Amsterdamā un Emdenē.
- čakra Mistisks iesvētīto tantristu loks, kas veido "dievišķu" savienību, rituāli tādā lokā tiek uzskatīti par sevišķi iedarbīgiem.
- Mašu Mistisks kalns pasaules rietumdaļā, ar divām virsotnēm, starp kurām, kā caur vārtiem katru vakaru norietēja saule.
- ab-i-haiat Mistisks nemirstības ūdens, kas atdod jaunību un ļauj dzīvot mūžīgi, alķīmiskā Eliksīra arābu variants.
- lelis Mistisks personāžs, kas saistīts ar kapiem un mirušajiem.
- hesihasms Mistisks reliģiozi filozofiskās un sabiedriski politiskās domas virziens Bizantijā.
- anamnēze Mistisku ideju atcerēšanās koncepcija Platona izziņas teorijā.
- bēralas Mistra labība lopbarībai.
- piemistrot Mistrojot pievienot (augu kopai augus).
- mistra Mistrojums.
- maīši Mistrs (parasti auzu un miežu).
- mistri Mistrs (parasti auzu un miežu).
- mistris Mistrs.
- suaheli Mistru tauta Āfrikas austrumu piekrastē; suaheļi.
- Glušanka III ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušanku III ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušonka III ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušaku ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Grossularia missouriensis Misūri ērkšķoga.
- Džeimsa Misūri kreisā krasta pieteka ASV (angļu val. "James"), Dienviddakotas un Ziemeļdakotas štatā, garums - 1142 km.
- Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
- Oenothera missouriensis Misūri naktssvece.
- Milka Misūri pieteka ASV un Kanādā (angļu val. "Milk"), garums - 1173 km, sākas Klinšu kalnos.
- Misūrija Misūri, štats ASV.
- ofertorijs Mišas 4. nodalījums, kura laikā uznes altāri, dievmaizi un vīnu.
- Scilla mischtschenkoana Miščenko zilsniedzīte.
- tanaīts Mišnā minēts vai mišnas laikmetam piederīgs jūdaistu bauslības mācītājs.
- mašu Mišu mašu - juku jukām.
- mišu Mišu mašu - juku jukām.
- sprosts Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; būris; krātiņš.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; sprosts; krātiņš.
- midzenis Miteklis (parasti noziedzniekiem).
- krātiņš Miteklis (parasti plēsīgiem dzīvniekiem), kas veidots no metāla vai koka režģiem; sprosts; būris.
- perēklis Miteklis (putniem), kurš veidots, piemēram, no zariem, sūnām, māla un kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus līdz attiecīgajai attīstības stadijai; ligzda (1).
- sprosts Miteklis (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- krātiņš Miteklis, (sagūstītiem putniem), kas parasti veidots no metāla pinuma.
- mitene Miteklis.
- mītene Miteklis.
- mitulis Miteklis.
- pārlīt Mitēties līt.
- izsmelgt Mitēties sāpēt.
- izzibsnīt Mitēties zibsnīt.
- norimstīties Mitēties, atslābt, mazināties.
- stikmīties Mitēties, beigties.
- pabeigties Mitēties, nostāties, beigties; arī apklust.
- misties Mitēties, pārtraukt.
- gurt Mitēties, pierimt.
- mitēt Mitināt.
- mitēties Mitināties; uzturēties.
- riestāt Mitināties.
- citomikrosoma Mitohondrija.
- hondrosoma Mitohondriju graudainā forma.
- ichors Mitoloģijā ēterisks šķidrums, ko piedēvēja dieviem asiņu vietā; dzīvības sula.
- metamorfoze Mitoloģijā pārvēršanās citā dzīvā būtnē vai nedzīvā lietā dievišķu spēku iejaukšanās rezultātā.
- ragana Mitoloģijā, arī reliģijā - sieviete, kurai ir pārdabisks spēks, kura prot burt (parasti saistībā ar velnu).
- trejgalvis Mitoloģijā, folklorā - būtne ar trim galvām.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā - mistisks skaitlis trīsreiz deviņi; arī ļoti daudz.
- trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
- trejgalvains Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvu.
- trejgalvu Mitoloģijā, folklorā - tāds, kam ir trīs galvas.
- mitologs Mitoloģijas (2) speciālists.
- Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
- bags Mitoloģiska būtne - mājas gars, elku dievs.
- nāra Mitoloģiska būtne - ūdeņu dievība, parasti daļēji sievietes, daļēji zivs veidolā.
- vāravbērns Mitoloģiska būtne – pus cilvēks (jaunava), pus zivs.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā), kas parasti ir saistīta ar kādu parādību dabā.
- nāve Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidā ar izkapti), kas pārtrauc cilvēka dzīvību.
- ģiltine Mitoloģiska būtne (parasti cilvēka skeleta veidolā).
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- gars Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura spīd un maldina, vilina cilvēkus; arī ragana.
- viegle Mitoloģiska būtne latviešu folklorā, ragana, burve.
- spīgainis Mitoloģiska būtne maldugunij, arī jāņtārpiņam līdzīgā veidolā.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
- maldinātājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- maldītājgars Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- maldītājs Mitoloģiska būtne, gars, kas vilina prom no pareizā ceļa, virziena.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa.
- Kamelota Mitoloģiskā karaļa Artura pils, kurā atradās Apaļais galds - bruņinieku pulcēšanās vieta.
- Sāba Mitoloģiska ķēniņvalsts tagadējās Etiopijas vai Jemenas teritorijā.
- pazemis Mitoloģiska pazemes radībiņa, burvītis.
- likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
- milži Mitoloģiskas, lielas, spēcīgas, cilvēkiem līdzīgas būtnes; daži neveikli un vientiesīgi, citi - ļauni un viltīgi.
- mandragora Mitoloģiski ētiskajos priekšstatos brīnumains augs, kam tika piedēvētas pārdabiskas īpašības.
- heinceļi Mitoloģiski mājas gari Prūsijā, mazi radījumi ar biezu brūnu vilnu, var pieņemt citu radību veidolu, tiek uzskatīts, ka mājā, kur mitinās šie gariņi, plauks labklājība.
- vilkacis Mitoloģiskos priekšstatos, pasakās - cilvēks, kas pārvērsts vai pārvēršas (parasti par vilku) un uzglūn mājlopiem un cilvēkiem.
- čūska Mitoloģisks tēls teju vai visu tautu reliģijās, saistīta ar auglība, sievišķību, zemi, ūdeni, uguni, un citām parādībām un norisēm.
- demiurgs Mitoloģisks tēls, kas rada pasaules un Visuma elementus, kā arī kultūras objektus un cilvēkus, viņa darbība ir līdzīga amatnieka darbam.
- Mani Mitoloģizēts irāņu reliģiskā reformatora un pravieša, maniheimisma dibinātāja tēls, viņa mācība par glābiņu pamatojas uz labā un ļaunā savstarpējo cīņu pasaulē.
- preprofāze Mitotiskā cikla stadija starp dezoksiribonukleīnskābes sintēzi un profāzes sākumu; G2 periods.
- kariokinēze Mitoze - šūnas kodola dalīšanās, kas nodrošina ģenētiskā materiāla vienlīdzīgu sadalīšanos starp meitšūnām.
- amfiasters Mitozes ahromatiska figūra; sastāv no divām zvaigznēm, kas savienotas ar vārpstu.
- prometafāze Mitozes fāze, kas sākas ar kodola membrānas izzušanu; šūnas centrā vērojama zona ar palielinātu šķidruma daudzumu, kurā hromosomas kustas brīvi un noteiktā secībā ekvatora virzienā.
- mitoģenēze Mitozes indukcija.
- čūksta Mitra (aizpuvusi) pagale, kas deg tikai čūkstēdama.
- mitrenis Mitra jeb buksuss ("Buxus sempervivus").
- žļega Mitra malka, mitra labība.
- zvingelmalka Mitra malka.
- zvingels Mitra pagale.
- draņas Mitra pļava, kas bieži pārplūst.
- valgmājs Mitra pļava, mitra vieta.
- spilvis Mitra pļava.
- liediķis Mitra smilšaina vieta pašā jūras malā, kur iestieg.
- žļuga Mitra smilts zeme.
- sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
- ļevēnīca Mitra vieta, purvaina pļava.
- pļurna Mitra zeme zem virskārtas.
- slāpoņa Mitra zeme, dumbrs.
- valgsne Mitra zeme.
- tērce Mitra, auglīga pļava.
- lēkna Mitra, auglīga zeme; pļava.
- apsatecēties Mitra, bezvēja laikā žūstot, kļūt plankumainam, dzeltenīgam (par balto veļu).
- gļema Mitra, gluma zeme.
- kandava Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
- kandavs Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā.
- dumbriens Mitra, kūdraina zeme.
- porķis Mitra, lipīga viela, masa.
- bleņģis Mitra, pielijusi vieta uz lauka vai ceļa.
- liekne Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- liekņa Mitra, purvaina vieta, kur parasti ir melnalkšņu audzes ar bērza un oša piemistrojumu; purvaiņu meža augšanas apstākļu tips ("Filipendulosa").
- sutrienis Mitra, purvaina vieta.
- sutriens Mitra, purvaina vieta.
- gārša Mitra, purvaina zeme.
- gārši Mitra, purvaina zeme.
- vēksne Mitra, purvam līdzīga vieta.
- vēksnis Mitra, purvam līdzīga vieta.
- dekveris Mitra, staigna vieta; arī neizbraucama dūksts uz ceļa.
- appurvis Mitra, zema vieta, kas aizaugusi ar krūmiem un kalpo par ganībām.
- sūklis Mitra, zema vieta, kur aug grīslis.
- mitraēma Mitraismā alai līdzīga svētnīca, kurā atrodas statuja, kas attēlo, kā Mitra nogalina vērsi.
- MR Mitrālā regurgitācija (angļu "mitral regurgitation").
- MS Mitrālā stenoze (angļu "mitral stenosis").
- MVP Mitrala vārstuļa prolapss (angļu "mitral valve prolapse").
- ļocka Mitras masas kunkulis, pika.
- muga Mitras smiltis upes krastos.
- zlaņķis Mitras vielas kaudze.
- vēris Mitras, zāļainas upju līču pļavas; purvainas pļavas.
- oniscoidea Mitrenes.
- ligidum Mitreņu apakškārtas ģints.
- oniscus Mitreņu apakškārtas ģints.
- porcellio Mitreņu apakškārtas ģints.
- trichoniscus Mitreņu apakškārtas ģints.
- mitriķine Mitriķis.
- dzēst Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
- uzplaucēt Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
- valgmot Mitrināt, apslapināt.
- lašķēt Mitrināt, veldzēt (dedzinātus kaļķus).
- mitrēt Mitrināt.
- mitrot Mitrināt.
- valdzēt Mitrināt.
- valdzināt Mitrināt.
- hydrochus Mitrinieces.
- mitriniece Mitrinieču dzimta - dīķvaboļu dzimta.
- atslapināt Mitrinot atlīmēt.
- samitrināt Mitrinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, mitrs.
- hileja Mitro tropu meži; tropiskā lietus meži, ekvatoriālie meži.
- mitroties Mitrot (2).
- Kosovska Mitrovica Mitrovica, pilsēta Kosovā.
- avoksnijs Mitrs (par zemi, augsni).
- sutme Mitrs karstums.
- zuntēga Mitrs koka gabals, kas slikti deg.
- smirkoņa Mitrs laiks.
- teicis Mitrs meža ceļš pavasarī.
- ledusgabals Mitrs priekšmets, kas sala iedarbībā kļuvis stingrs, ciets.
- nošurcis Mitrs un sasalis.
- drēgns Mitrs un vēss.
- pīss Mitrs, liels mežs (priežu, egļu, apšu p).
- pļekains Mitrs, lipīgs, saķepējis.
- pļekaiņš Mitrs, lipīgs, saķepējis.
- pļekans Mitrs, lipīgs, saķepējis.
- vilcens Mitrs, mikls, valgans.
- mīknains Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem).
- mīksnējs Mitrs, mīksts, maigs (piemēram, par laika apstākļiem).
- pašķīsts Mitrs, muklājs.
- nidrs Mitrs, nelāgs.
- selva Mitrs, pirmatnējs tropu mežs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
- mēgls Mitrs, purvains.
- smēceklis Mitrs, pussapuvis siens.
- slapjumains Mitrs, saslapināts.
- savildzis Mitrs, slapjš.
- žļādzans Mitrs, slapjš.
- žlagans Mitrs, slapjš.
- dambrains Mitrs, staigns; purvains.
- sūlātns Mitrs, sūlājošs.
- slapjūksnājs Mitrs, ūdeņains.
- slapūksnājs Mitrs, ūdeņains.
- ūdains Mitrs, ūdeņains.
- drēgzns Mitrs, valgans, slapjš.
- ļekns Mitrs, valgans.
- milkans Mitrs, valgans.
- vilknans Mitrs; valgans.
- humīds Mitrs.
- mīkns Mitrs.
- mikrs Mitrs.
- mitrens Mitrs.
- slājš Mitrs.
- slapsnains Mitrs.
- smitrs Mitrs.
- valgnājs Mitrs.
- valgnējs Mitrs.
- valkums Mitrs.
- volgans Mitrs.
- volgs Mitrs.
- maucekņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- mauklēji Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- maukļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami; maucekļi.
- maucekļi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami.
- maucikņi Mitru vietu un ūdens augi, kas viegli izraujami vai noraujami, izmaucami.
- šļumurs Mitru, gļotainu ūdensaugu kušķis.
- ieēdums Mitruma iedarbībā cinka klišejā, ja tā nav pietiekami rūpīgi konservēta, radies bojājums, kas padara šo klišeju nederīgu iespiešanai.
- ieplaukt Mitruma iedarbībā sākt plukt.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
- plukt Mitruma iedarbībā zaudēt spilgtumu, kļūt gaišākam (par krāsu).
- mitrināšana Mitruma ievadīšana kailādā pēc žāvēšanas (atkarībā no tās veida un deformācijas pakāpes), lai āda iegūtu plastiskumu.
- vārgļacis Mitruma izraisīts iekaisums kāju pirkstu starpā.
- sautēt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- sutināt Mitrumā karsēt (kādu materiālu), lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- piemirkt Mitruma kļūt ļoti slapjam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- ļēpt Mitrumā kļūt mīkstam un netīram.
- norūgt Mitrumā kļūt mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem); izrūgt (2).
- izmīkšēt Mitrumā kļūt mīkstam; izmiekšķēties.
- izmīkstēt Mitrumā kļūt mīkstam.
- izmirkt Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, grūti lietojamam (piemēram, par ceļiem).
- izrūgt Mitrumā kļūt viscaur mīkstam, pazaudēt sākotnējo veidu.
- izmirkt Mitrumā pietūkt (piemēram, par ādu).
- samist Mitrumā sabojāties (par līmējumiem).
- iesust Mitrumā sakarstot kļūt jēlam.
- sašūpēt Mitrumā sapelēt.
- aizsust Mitrumā un siltumā sākt pūt.
- fitoklimats Mitruma un temperatūras režīms augu augšanas vidē (piem., zālājā, koku vainagos u. tml.).
- atmitrinātājs Mitruma uzsūcējs; nosusinātājs.
- uzsūlāt Mitrumam izsūkties virspusē.
- oāze Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
- oāzis Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
- mitrumizturīgums Mitrumizturība.
- valgme Mitrums (parasti auglīgs, veldzējošs).
- miklums Mitrums (parasti neliels).
- valganums Mitrums (parasti neliels).
- drēgnums Mitrums un vēsums.
- ievasa Mitrums zemē, sula kokos.
- dzieds Mitrums, drēgnums istabā.
- velgs Mitrums, drēgnums.
- žulga Mitrums, drēgnums.
- valgums Mitrums, slapjums (parasti neliels).
- žurme Mitrums, slapjums.
- vilgme Mitrums.
- volgums Mitrums.
- ūdukšņains Mitrumu saturošs, ūdeņains.
- ūdokšnājs Mitrumu saturošs.
- ūdoksnis Mitrumu saturošs.
- ūdūkšnājs Mitrumu saturošs.
- koska Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem).
- koza Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem).
- gramzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grebzda Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- grebzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzde Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- gremzdi Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
- skura Miza, apvalks.
- lupsna Miza, čaula, gabals, atplīsums; nolobīta egļu miza.
- grepuči Miza, nokasas.
- gremzda Miza, piem., kartupelim.
- cortex Miza; anatomijā ārējā, pelēki sarkanā smadzeņu kārta (kortikālviela).
- čamas Miza.
- lobs Miza.
- zievis Miza.
- mizalains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizelains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizlāns Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- mizulains Mizai līdzīgs audums, kuram viena puse gluda, bet otra ir raupja, pūkaina; skujaini austs, raupjš.
- pamiza Mizas apakšējā (iekšējā) daļa.
- mizapuža Mizas apakšējā daļa; vieta zem mizas.
- mizošana Mizas atdalīšana no koku stumbriem un sortimentiem (zaļbaļkiem, finierklučiem, stabiem, papīrmalkas u. c.).
- lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
- mizalas Mizas.
- aradidae Mizasblaktis - blakšu kārtas dzimta.
- mist Mizēt.
- mizt Mizēt.
- gremdulis Mizgrauzis.
- krijgrauzis Mizgrauzis.
- mizgrauži Mizgrauzis.
- ipidae Mizgraužu dzimtas "Scolytidae" nosukuma sinonīms.
- tipogrāfs Mizgraužu dzimtas vabole, Eiropas un Sibīrijas priežu un egļu mežu kaitēklis; lielais egles mizgrauzis.
- mizgrauži Mizgraužu skudrulītis - skudrulīšu dzimtas vaboļu suga ("Thanassimus formicarius"), segspārni melni ar sarkanu pamatdaļu un 2 baltām šķērsjoslām, Latvijā bieži sastopams priežu mežos, izcirtumos.
- Misilmeri Mizilmeri, pilsēta Itālijā.
- spicdeguns Mizložņa ("Certhia familiaris").
- mizloža Mizložņa.
- certhiidae Mizložņu dzimta.
- certhia Mizložņu dzimtas ģints.
- salpornis Mizložņu dzimtas ģints.
- boridae Mizmīļu dzimta.
- ekstrospektācija Mizofobijas ārīga izpausme, slimniekam pastāvīgi apskatot savu ādu, pārbaudot tās tīrību.
- nomizot Mizojot atdalīt (kam) mizu.
- nomizot Mizojot atdalīt (mizu).
- iemizāt Mizojot ievirzīt (kur iekšā).
- uzmizāt Mizojot ļaut uzkrist.
- uzmizot Mizojot ļaut uzkrist.
- piemizot Mizojot papildināt (kā daudzumu).
- piemizāt Mizojot piepildīt.
- uzlupināt Mizojot, lobot, plūcot u. tml. uzkrist.
- tīrmizošana Mizošana, kurā pilnīgi atdala mizas un zaru atliekas.
- mizotājs Mizošanas mašīna - darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes (galvenokārt no apaļkoku) virsmas.
- mizēt Mizot (1).
- mizināt Mizot (ābolus, kartupeļus).
- mizāt Mizot (koku).
- mizināt Mizot (koku).
- grūdīt Mizot, lobīt.
- misot Mizot, lobīt.
- skust Mizot, lobīt.
- laupīt Mizot; arī lobīt.
- laupēt Mizot.
- laupīt Mizot.
- šibēt Mizot.
- tarst Mizot.
- konculājs Mizoti pupu stublāji; auga stublājs bez lapām, arī linsēklu salmi.
- vabiņa Mizots egles zars žoga pīšanai; zedenis.
- drominus Mizskrējēji.
- philorhizus Mizskrējēji.
- loža Mizu loža - mizložņa.
- Mazupīte Mizupīte, Reņģeļa pieteka.
- cerylonidae Mizvaboļu dzimta.
- cerylon Mizvaboļu dzimtas ģints.
- mižģu Mižģu mežģiem - sajaukt, sarežģīt.
- Asjūta muhāfaza Ēģiptē (_Asyūț_), robežojas ar Minjas, Bahr el Ahmaras, Sauhāgas un Vādī el Džedīdas muhāfazu.
- resursu apmaiņas datnes formāts multivides datu formāts, ko kopīgi izstrādājušas firmas _IBM_ un _Microsoft_ un kas nodrošina datņu apmaiņu starp dažādām aparatūras platformām.
- ekselence Mūsdienu Latvijā šo uzrunu piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kā arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā.
- Akgela nacionālais parks nacionālais parks (_Ağ-göl Milli Parkı_) Azerbaidžānā, Aghdžabedi, Bejleganas un Imišli rajonā.
- Altiaghadžas nacionālais parks nacionālais parks Azerbaidžānā (_Altıağac Milli Parkı_), Hizi rajona ziemeļu daļā, pie Hizi pilsētas.
- mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule.
- ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
- Mikroskops neievērojams debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Microscopium", saīsinājums "Mic"), Latvijā nav redzams; 380 ly tālās galvenās zvaigznes Mikroskopa α spožums ir tikai 5,0. zvaigžņlielums.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste.
- Rona neliela sala Atlantijas okeānā, Britu salu ziemeļu daļā, ziemeļos no Minča šauruma, Lielbritānijas teritorija, tās nosaukums gēlu valodā; Roneja (angļu val.).
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls.
- Mazais Suns neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Minor", saīsinājums "CMi") zem Dvīņiem, tā spožākā zvaigzne ir Procions, kas kopā ar Betelgeizi un Sīriusu veido gandrīz vienādmalu trijstūri, t. s. ziemas trijstūri, Latvijā vislabāk novērojams ziemā.
- Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- hurrieši Nezināmas izcelsmes senas ciltis Tuvajos Austrumos; Mezopotāmijā nodibināja Mitannijas valsti 2000-1500 pr. Kr. bija vadošā lielvara Āzijā.
- Zēlande Nīderlandes province, atrodas valsts dienvidrietumos, Ziemeļjūras piekrastē, platība - 2934 kvadrātkilometri, 381000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Midelburga.
- mikrosporīns No "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām.
- uzticības persona nodarbināto ievēlēta persona, kura apmācīta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un pārstāv nodarbināto intereses darba aizsardzībā.
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru.
- Mikronēzija Okeānijas daļa Klusā okeāna rietumos (angļu val. "Micronesia"), gk. uz ziemeļiem no ekvatora, platība - 2600 kvadrātkilometru, \~300000 iedzīvotāju, ietver \~1500 salu 8 mlj kvadrātkilometru plašā akvatorijā.
- Olainīte Olaine, Misas pieteka.
- tiešais kabeļsavienojums operētājsistēmā _Microsoft Windows 95_ paredzēta iespēja veidot tiešu divu personālo datoru savienojumu, izmantojot seriālos vai paralēlos kabeļus.
- grafisko ierīču saskarne operētājsistēmā _Microsoft Windows_ - lietojumprogrammu funkcija kopa, kas nodrošina gan grafisko izvadu ekrānā, gan arī grafiskajam izvadam vajadzīgo ploteru un printeru atlasi.
- WAVE datne operētājsistēmā _Microsoft Windows_ izmantotā metode analogsignālu uzglabāšanai ciparu formā; šo datņu paplašinājums .WAV.
- MS-DOS Operētājsistēma (Microsoft Disc Operating System), kuru lietoja ar IBM saderīgajos datoros pirms Windows sistēmas izstrādes.
- tīkla apkaime operētājsistēmas _Microsoaft Windows 95_ mape, kurā ir ar izmantojamo lokālo tīklu savienoto datoru, printeru un citu resursu saraksts.
- čaula "Program Manager" operētājsistēmas _Microsoft Windows_ čaulas programma, kas īsteno lietojumprogrammu un uzdevumu izpildes pārvaldību.
- ziņojumapmaiņas lietojumprogrammu saskarne operētājsistēmas _Microsoft Windows_ programmu saskarne tādiem lietojumiem kā, piemēram, elektroniskais pasts, kalendārā plānošana un dokumentu pārvaldība; šī sistēma nodrošina dažādu lietojumprogrammu sadarbību ar dažādām ziņojumapmaiņas sistēmām, kurās izmantota atšķirīga aparatūra.
- lietojumprogrammu saskarne "DirectX" operētājsistēmas "Microsoft Windows 95" saskarņprogrammatūra, kas nodrošina lietojumprogrammām tiešu piekļuvi datoru skaņas un grafikas aparatūrai.
- piekļuves pilnvara operētājsistēmas "Microsoft Windows NT" iekšējā drošības karte, ko ģenerē tajā brīdī, kad lietotājs piesakās sistēmai, tajā ir lietotāja identifikators un visu to grupu identifikatori, kurās reģistrēts šis lietotājs; tā tiek piešķirta katram procesam, ko šis lietotājs iniciē.
- vienlape Orhideju dzimtas ģints ("Malaxis syn. Microstylis"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā, \~300 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- miltonija Orhideju dzimtas ģints ("Miltonia"), tropu epifīts, siksnveidīgām gludām lapām pāros, audzē siltumnīcās un augu mājās.
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja.
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu.
- Mērdzenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Malnavas, Goliševas, Blontu, Pušmucovas un Mežvidu pagastu; bijušie nosaukumi: Mihalovas pagasts, krieviski — Michalova.
- mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
- vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju.
- mikrolēpija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Microlepia").
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
- Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā).
- WFSRS Pasaules Miega pētniecības biedrību federācija (angļu "World Federation of Sleep Research Societies").
- WDCM Pasaules Mikroorganismu datu centrs (angļu "World Data Centre for Microorganisms").
- Minhauzens Pasaulslavens fantazētājs un melis - Karls Fridrihs Hieronīms fon Minhauzens (1720.-1797. g.); R. Raspe 1785. g. Londonā angļu valodā izdeva grāmatu, kurā fantāzijas aprakstīja kā Minhauzena personīgos piedzīvojumus.
- programma Eudora pasta programma, kas operētājsistēmu "Macintosh" un "Microsoft Windows 95" lietotājiem nodrošina piekļuvi interneta elektroniskā pasta pakalpojumiem.
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
- pundurpele Peļu dzimtas suga ("Micromys minutus"), kuras pārstāvju auguma garums - ir \~5-7 cm, masa - 7-12 g.
- iespraušanas punkts personālo datoru saimes _Macintosh_ datoros izmantojamo operētājsistēmu, kā arī operētājsistēmas _Microsoft Windows_ lietojumos - vertikāla mirgojoša svītra, kas norāda, kurā vietā uz ekrāna parādīsies ievadāmais teksts.
- lāsainā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus guttatus"), kas Latvijā sastopama brīvā dabā.
- dzeltenā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus luteus").
- prīmulveida pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus primuloides").
- atvērtā pērtiķmutīte pērtiķmutīšu suga ("Mimulus ringens").
- Lielie ezersi piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā (angļu val. "Great Lakes"), Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru.
- pīkstelis Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- šķobris Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- šķobrs Pīkste ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis").
- pīkstulis Pīkste^1^ ("Misgurnus fossilis").
- Ain Būsīfa pilsēta Alžīrijā (_Aïn Boucif_), Midījas vilājā.
- Alema pilsēta Argentīnā (_Alem_), Misjonesas provinces dienvidu daļā.
- Apostolesa pilsēta Argentīnā (_Apóstoles_), Misjonesas provinces dienvidrietumos.
- Posadasa Pilsēta Argentīnas ziemeļaustrumos ("Posadas"), Misjonesas provinces administratīvais centrs, 276000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Albertlī pilsēta ASV (_Albert Lea_), Minesotas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrija pilsēta ASV (_Alexandria_), Minesotas štatā, 11680 iedzīvotāju (2014. g.).
- Endovera pilsēta ASV (_Andover_), Minesotas štatā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anoka pilsēta ASV (_Anoka_), Minesotas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birmingema pilsēta ASV (_Birmingham_), Mičiganas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Česterfīlda pilsēta ASV (_Chesterfield_), Misūri štatā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heistingsa pilsēta ASV (_Hastings_), Minesotas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra pilsēta ASV (_Manchester_), Misūri štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eidriana Pilsēta ASV ("Adrian"), Mičiganas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alpīna Pilsēta ASV ("Alpena"), Mičiganas štatā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enārbora Pilsēta ASV ("Ann Arbor"), Mičiganas štatā, 117000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eplveli Pilsēta ASV ("Apple Valley"), Minesotas štatā, 50500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārnolda pilsēta ASV ("Arnold"), Misūri štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostina Pilsēta ASV ("Austin"), Minesotas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beisitija Pilsēta ASV ("Bay City"), Mičiganas štatā, Hūrona ezera krastā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beisentluisa Pilsēta ASV ("Bay Saint Louis"), Misisipi štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Batonrūža Pilsēta ASV ("Baton Rouge"), Luiziānas štata administratīvais centrs, jūras osta Misisipi kreisajā krastā, 228900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betlkrīka Pilsēta ASV ("Battle Creek"), Mičiganas štatā, Kalamazū krastā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boumonta Pilsēta ASV ("Beaumont"), Mičiganas štatā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beltona Pilsēta ASV ("Belton"), Misūri štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bemidži Pilsēta ASV ("Bemidji"), Minesotas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bentonhārbora Pilsēta ASV ("Benton Harbor"), Mičiganas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beverlihilsa Pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Mičiganas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bigleika Pilsēta ASV ("Big Lake"), Minesotas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bigrepidsa Pilsēta ASV ("Big Rapids"), Mičiganas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biloksi Pilsēta ASV ("Biloxi"), Misisipi štatā, Meksikas līča krastā, 45000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1699. g.
- Bismarka Pilsēta ASV ("Bismarck"), Misūri labajā krastā, Ziemeļdakotas štata administratīvais centrs, 68900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmingtona Pilsēta ASV ("Bloomington"), Minesotas štatā, 86300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolivara Pilsēta ASV ("Bolivar"), Misūri štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Breinerda Pilsēta ASV ("Brainerd"), Minesotas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brendona Pilsēta ASV ("Brandon"), Misisipi štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bridžtona Pilsēta ASV ("Bridgeton"), Misūri štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukheivena Pilsēta ASV ("Brookhaven"), Misisipi štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Braunsmilza Pilsēta ASV ("Browns Mills"), Ņūdžersijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bafalo Pilsēta ASV ("Buffalo"), Minesotas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērtona Pilsēta ASV ("Burton"), Mičiganas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadilaka Pilsēta ASV ("Cadillac"), Mičiganas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Pilsēta ASV ("Canton"), Misisipi štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keipžirado Pilsēta ASV ("Cape Girardeau"), Misūri štatā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārtidža Pilsēta ASV ("Carthage"), Misūri štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Časka Pilsēta ASV ("Chaska"), Minesotas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čikāga Pilsēta ASV ("Chicago"), Ilinoisas štatā, Mičigana ezera dienvidrietumu krastā, 2722000 iedzīvotāju (2014. g.), trešā lielākā ASV pilsēta.
- Kleitona Pilsēta ASV ("Clayton"), Misūri štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klārksdeila Pilsēta ASV ("Clarksdale"), Misisipi štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīvlenda Pilsēta ASV ("Cleveland"), Misisipi štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Pilsēta ASV ("Clinton"), Misisipi štatā, 25400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klokē Pilsēta ASV ("Cloquet"), Minesotas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koldvotera Pilsēta ASV ("Coldwater"), Mičiganas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Pilsēta ASV ("Columbia"), Misūri štatā, 116900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbusa Pilsēta ASV ("Columbus"), Misisipi štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korinta Pilsēta ASV ("Corinth"), Misisipi štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotidžgrova Pilsēta ASV ("Cottage Grove"), Minesotas štatā, 35600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kristala Pilsēta ASV ("Crystal"), Minesotas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Devenporta Pilsēta ASV ("Davenport"), Aiovas štatā, Misisipi labajā krastā, 102400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīborna Pilsēta ASV ("Dearborn"), Mičiganas štatā, 95500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīrborna Pilsēta ASV ("Dearborrn"), Mičiganas štatā, Detroitas piepilsēta, 95500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dubjūka pilsēta ASV ("Dubuque"), Aiovas štatā, osta Misisipi labajā krastā, 58400 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1852. g.).
- Dulūta Pilsēta ASV ("Duluth"), Minesotas štatā, osta Augšezera rietumu galā, 86200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īstbetela Pilsēta ASV ("East Bethel"), Minesotas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Idaina Pilsēta ASV ("Edina"), Minesotas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkrivera Pilsēta ASV ("Elk River"), Minesotas štatā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eskanaba Pilsēta ASV ("Escanaba"), Mičiganas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurīka Pilsēta ASV ("Eureka"), Misūri štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ekselsjorspringsa Pilsēta ASV ("Excelsior Springs"), Misūri štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērmonta Pilsēta ASV ("Fairmont"), Minesotas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Feribolta Pilsēta ASV ("Faribault"), Minesotas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtonhilsa Pilsēta ASV ("Farmington Hills"), Mičiganas štatā, 81400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Mičiganas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Minesotas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Misūri štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērgusfolsa Pilsēta ASV ("Fergus Falls"), Minesotas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Festusa Pilsēta ASV ("Festus"), Misūri štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Flinta Pilsēta ASV ("Flint"), Mičiganas štatā, 99000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florisanta Pilsēta ASV ("Florissant"), Misūri štatā, 52300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foristleika Pilsēta ASV ("Forest Lake"), Minesotas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fultona Pilsēta ASV ("Fulton"), Misūri štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārdensitija Pilsēta ASV ("Garden City"), Mičiganas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gladstona Pilsēta ASV ("Gladstone"), Misūri štatā, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goldenveli Pilsēta ASV ("Golden Valley"), Minesotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandheivena Pilsēta ASV ("Grand Haven"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandrepidsa Pilsēta ASV ("Grand Rapids"), Mičiganas štatā, 193800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandrepidsa Pilsēta ASV ("Grand Rapids"), Minesotas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandvjū Pilsēta ASV ("Grandview"), Misūri štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greitfolsa Pilsēta ASV ("Great Falls"), Montānas štatā, Misūri augšteces rajonā 1015 m vjl., 59150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvila Pilsēta ASV ("Greenville"), Misisipi štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvuda Pilsēta ASV ("Greenwood"), Misisipi štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grineida Pilsēta ASV ("Grenada"), Misisipi štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galfporta Pilsēta ASV ("Gulfport"), Misisipi štatā, 71700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanibala Pilsēta ASV ("Hannibal"), Misūri štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hetisbērga Pilsēta ASV ("Hattiesburg"), Misisipi štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hernando Pilsēta ASV ("Hernando"), Misisipi štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hibinga Pilsēta ASV ("Hibbing"), Minesotas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holenda Pilsēta ASV ("Holland"), Mičiganas štatā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hopmilsa Pilsēta ASV ("Hope Mills"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjūgo Pilsēta ASV ("Hugo"), Minesotas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hačinsona Pilsēta ASV ("Hutchinson"), Minesotas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jazūsitija Pilsēta ASV ("Yazoo City"), Misisipi štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indipendensa Pilsēta ASV ("Independence"), Misūri štatā, 117500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Independensa Pilsēta ASV ("Independence"), Misūri štatā, Kanzassitijas piepilsēta, 117500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indianola Pilsēta ASV ("Indianola"), Misisipi štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aionija Pilsēta ASV ("Ionia"), Mičiganas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksona Pilsēta ASV ("Jackson"), Mičiganas štatā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksona Pilsēta ASV ("Jackson"), Misisipi štata administratīvais centrs, 171200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksona Pilsēta ASV ("Jackson"), Misūri štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženingsa Pilsēta ASV ("Jennings"), Misūri štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoplina Pilsēta ASV ("Joplin"), Misūri štatā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalamazū Pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss.
- Kanzassitija Pilsēta ASV ("Kansas City"), Misūri štatā, osta pie Kanzasas ietekas Misūri, 470800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keneta Pilsēta ASV ("Kennett"), Misūri štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kērksvila Pilsēta ASV ("Kirksville"), Misūri štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kērkvuda Pilsēta ASV ("Kirkwood"), Misūri štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lansinga Pilsēta ASV ("Lansing"), Mičiganas štata administratīvais centrs, 114600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorela Pilsēta ASV ("Laurel"), Misisipi štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Misūri štatā, 14650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Liberti Pilsēta ASV ("Liberty"), Misūri štatā, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livonija Pilsēta ASV ("Livonia"), Mičiganas štatā, Detroitas piepilsēta, 95000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbīča Pilsēta ASV ("Long Beach"), Misisipi štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luisvila Pilsēta ASV ("Louisville"), Misisipi štatā, 554500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Misisipi štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mankeito Pilsēta ASV ("Mankato"), Minesotas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērivila Pilsēta ASV ("Maryville"), Misūri štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mārketa Pilsēta ASV ("Marquette"), Mičiganas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Minesotas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Misūri štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makūma Pilsēta ASV ("McComb"), Misisipi štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makminvila Pilsēta ASV ("McMinnville"), Oregonas štatā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makminvila Pilsēta ASV ("McMinnville"), Teksasas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meridiana Pilsēta ASV ("Meridian"), Misisipi štatā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meksiko Pilsēta ASV ("Mexico"), Misūri štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiamibīča Pilsēta ASV ("Miami Beach"), Floridas štatā, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiami Pilsēta ASV ("Miami"), Floridas štata dienvidos, Atlantijas okeāna krastā, 430300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiami Pilsēta ASV ("Miami"), Oklahomas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mičigansitija Pilsēta ASV ("Michigan City"), Indiānas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlbērga Pilsēta ASV ("Middleburg"), Floridas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Delavēras štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Konnektikutas štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Ņujorkas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Ohaio štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlenda Pilsēta ASV ("Midland"), Mičiganas štatā, 41900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlenda Pilsēta ASV ("Midland"), Teksasas štatā, 128000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlotiana Pilsēta ASV ("Midlothian"), Ilinoisas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midveja Pilsēta ASV ("Midway"), Floridas štatā, 16100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Midvestsitija Pilsēta ASV ("Midwest City"), Oklahomas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milforda Pilsēta ASV ("Milford"), Delavēras štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milforda Pilsēta ASV ("Milford"), Ņūhempšīras štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milbruka Pilsēta ASV ("Millbrook"), Alabamas štatā, 15170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miledžvila Pilsēta ASV ("Milledgeville"), Džordžijas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miltona Pilsēta ASV ("Milton"), Džordžijas štatā, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miltona Pilsēta ASV ("Milton"), Vērmontas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milvoki Pilsēta ASV ("Milwaukee"), Viskonsinas štatā, osta Mičiganas ezera krastā, 599600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mindena Pilsēta ASV ("Minden"), Luiziānas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineola Pilsēta ASV ("Mineola"), Ņujorkas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineralvelsa Pilsēta ASV ("Mineral Wells"), Teksasas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineapolisa Pilsēta ASV ("Minneapolis"), Minesotas štatā, osta Misisipi krastā, 407200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mainota Pilsēta ASV ("Minot"), Ziemeļdakotas štatā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mišenvjeho Pilsēta ASV ("Mission Viejo"), Kalifornijas štatā, 97200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mišena Pilsēta ASV ("Mission"), Teksasas štatā, 82400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizūla Pilsēta ASV ("Missoula"), Montānas štatā, 69800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Misūrisitija Pilsēta ASV ("Missouri City"), Teksasas štatā, 71700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mičela Pilsēta ASV ("Mitchell"), Dienviddakotas štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moberli Pilsēta ASV ("Moberly"), Misūri štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Mičigānas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montičelo Pilsēta ASV ("Monticello"), Minesotas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mūrheda Pilsēta ASV ("Moorhead"), Minesotas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntplezanta Pilsēta ASV ("Mount Pleasant"), Mičiganas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskīgona Pilsēta ASV ("Muskegon"), Mičiganas štatā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Načeza Pilsēta ASV ("Natchez"), Misisipi štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīošo Pilsēta ASV ("Neosho"), Misūri štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūorleāna Pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna.
- Ņūalma Pilsēta ASV ("New Ulm"), Minesotas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nailsa Pilsēta ASV ("Niles"), Mičiganas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Niksa Pilsēta ASV ("Nixa"), Misūri štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortbrānča Pilsēta ASV ("North Branch"), Minesotas štatā, 10150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortfīlda Pilsēta ASV ("Northfield"), Minesotas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okpārka Pilsēta ASV ("Oak Park"), Mičigānas štatā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okdeila Pilsēta ASV ("Oakdale"), Minesotas štatā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omaha Pilsēta ASV ("Omaha"), Nebraskas štatā, osta Misūri labajā krastā, 446600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovatona Pilsēta ASV ("Owatonna"), Minesotas štatā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovoso Pilsēta ASV ("Owosso"), Mičiganas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksforda Pilsēta ASV ("Oxford"), Misisipi štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozarka Pilsēta ASV ("Ozark"), Misūri štatā, 18850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paskagula Pilsēta ASV ("Pascagoula"), Misisipi štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pērla Pilsēta ASV ("Pearl"), Misisipi štatā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pikajūna Pilsēta ASV ("Picayune"), Misisipi štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pīra Pilsēta ASV ("Pierre"), Misūri krastos, Dienviddakotas štata administratīvais centrs, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plimuta Pilsēta ASV ("Plymouth"), Minesotas štatā, 75000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontiaka Pilsēta ASV ("Pontiac"), Mičiganas štatā, 59800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poplarblafa Pilsēta ASV ("Poplar Bluff"), Misūri štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porthūrona Pilsēta ASV ("Port Huron"), Mičiganas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portidža Pilsēta ASV ("Portage"), Mičiganas štatā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Remzi Pilsēta ASV ("Ramsey"), Minesotas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redvinga Pilsēta ASV ("Red Wing"), Minesotas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ripablika Pilsēta ASV ("Republic"), Misūri štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričfīlda Pilsēta ASV ("Richfield"), Minesotas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ridžlenda Pilsēta ASV ("Ridgeland"), Misisipi štatā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Mičiganas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Minesotas štatā, 111400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodžersa Pilsēta ASV ("Rogers"), Minesotas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rola Pilsēta ASV ("Rolla"), Misūri štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sagino Pilsēta ASV ("Saginaw"), Mičiganas štatā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentčārlza Pilsēta ASV ("Saint Charles"), Misūri štatā, 68100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentklauda Pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Minesotas štatā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentdžozefa Pilsēta ASV ("Saint Joseph"), Misūri štatā, 77000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentluisa Pilsēta ASV ("Saint Louis"), Misūri štatā, upes osta Misisipi krastā, 317400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentmaikla Pilsēta ASV ("Saint Michael"), Minesotas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Minesotas štata administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpītera Pilsēta ASV ("Saint Peter"), Minesotas štatā, 11570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpītersa Pilsēta ASV ("Saint Peters"), Misūri štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevidža Pilsēta ASV ("Savage"), Minesotas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sideilija Pilsēta ASV ("Sedalia"), Misūri štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šakopī Pilsēta ASV ("Shakopee"), Minesotas štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saikstona Pilsēta ASV ("Sikeston"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Misūri štatā, 165400 iedzīvotāji (2014. g.).
- Stārkvila Pilsēta ASV ("Starkville"), Misisipi štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērlinghaitsa Pilsēta ASV ("Sterling Heights"), Mičiganas štatā, 131700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stilvotera Pilsēta ASV ("Stillwater"), Minesotas štatā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērdžisa Pilsēta ASV ("Sturgis"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teilora Pilsēta ASV ("Taylor"), Mičiganas štatā, 61600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Travērssitija Pilsēta ASV ("Traverse City"), Mičiganas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trentona Pilsēta ASV ("Trenton"), Mičiganas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Mičiganas štatā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Misūri štatā, 11350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tjūpelo Pilsēta ASV ("Tupelo"), Misisipi štatā, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūniona Pilsēta ASV ("Union"), Misūri štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viksbērga Pilsēta ASV ("Vicksburg"), Misisipi štatā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veina Pilsēta ASV ("Wayne"), Mičiganas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volkera Pilsēta ASV ("Walker"), Mičiganas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorena Pilsēta ASV ("Warren"), Mičiganas štatā, 135100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorensbērga Pilsēta ASV ("Warrensburg"), Misūri štatā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Misūri štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpleinsa Pilsēta ASV ("West Plains"), Misūri štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Pilsēta ASV ("West Point"), Misisipi štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestlenda Pilsēta ASV ("Westland"), Mičiganas štatā, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaildvuda Pilsēta ASV ("Wildwood"), Misūri štatā, 35800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilmara Pilsēta ASV ("Willmar"), Minesotas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinona Pilsēta ASV ("Winona"), Minesotas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaiominga Pilsēta ASV ("Wyoming"), Mičiganas štatā, 74800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērtingtona Pilsēta ASV ("Worthington"), Minesotas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Detroita Pilsēta ASV Mičiganas štatā, pie Detroitas upes iztekas no Sentklēras ezera, 680200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džefersonsitija Pilsēta ASV, Misūri štata administratīvais centrs, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapfenberga Pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mistelbaha Pilsēta Austrijā ("Mistelbach an der Zaya"), Lejasaustrijas federālajā zemē, 11000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miterzille Pilsēta Austrijā ("Mittersill"), Zalcburgas federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Červjeņa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1924. g. - Igumeņa, pilsētas tiesības kopš 1795. g.
- Saļihorska Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 102300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valožina Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lahojska Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Starija Darohi pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ļubaņa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Faņipaļa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņasviža Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zaslavje Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barisava Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
- Smaļaviči Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stovbci Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marjina Horka pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dzjaržinska Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slucka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Žodzina Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjadzjela Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krupki Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 8600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Uzda Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maladzječna Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 97600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapiļa Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kļecka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Laņas kreisajā krastā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjerazino Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Bjarezinas krastos, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viļejka Pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Vilijas krastos, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirzāpura Pilsēta Bangladešas centrālajā daļā ("Mirzāpur"), 28600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Miliči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Agvasformozasa pilsēta Brazīlijā (_Águas Formosas_), Minasžeraisas štata austrumu daļā.
- Aimoresa pilsēta Brazīlijā (_Aimorés_), Minasžeraisas štata austrumos.
- Alenparaiba pilsēta Brazīlijā (_Além Paraíba_), Minasžeraisas štata dienvidaustrumu daļā.
- Alfenasa pilsēta Brazīlijā (_Alfenas_), Minasžeirasas štata dienvidrietumu daļā.
- Almenara pilsēta Brazīlijā (_Almenara_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Alpinopolisa pilsēta Brazīlijā (_Alpinópolis_), Minasžeraisas štata dienvidrietumu daļā.
- Andrelandija pilsēta Brazīlijā (_Andrelándia_), Minasžeraisas štatā.
- Arasuai pilsēta Brazīlijā (_Araçuai_), Minasžeraisas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Aragvari pilsēta Brazīlijā (_Araguari_), Minasžeraisas štata rietumu daļā.
- Araša pilsēta Brazīlijā (_Araxá_), Minasžeraisas štatā.
- Arkusa pilsēta Brazīlijā (_Arcos_), Minasžeraisas štatā.
- Arinusa pilsēta Brazīlijā (_Arinos_), Minasžeraisas štata ziemeļrietumu daļā.
- Konseļeirulafajeti Pilsēta Brazīlijā ("Conselheiro Lafaiete"), Minasžeraisas štatā 931 m vjl., 126400 iedzīvotāju (2016. g.).
- Diamantina Pilsēta Brazīlijā ("Diamantina"), Minasžeraisas štatā, Espiņasas grēdās, 1130 m vjl., 45000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Governadora Valadarisa pilsēta Brazīlijā ("Governador Valadares"), Minasžeraisas štatā, osta Dosi krastā, 245100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itabira Pilsēta Brazīlijā ("Itabira"), Minasžeraisas štatā, 118500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Teofiluotoni Pilsēta Brazīlijā ("Teifilo Otoni"), Minasžeraisas štatā, 105600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Uberaba Pilsēta Brazīlijā ("Uberaba"), Minasžereisas štatā, 289400 iedzīvotāju (2010.g.).
- Uberlandija Pilsēta Brazīlijā ("Uberlandia"), Minasžereisas štatā, 584100 iedzīvotāju (2010.g.).
- Belu Orizonti pilsēta Brazīlijā (port. val. "Belo Horizonte"), Minasžeraisas štata administratīvais centrs, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. G.).
- Aleimparaiba pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štata dienvidaustrumos.
- Ipatinga Pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, 237000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Posusa di Kaldasa pilsēta Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1200 m vjl., 148700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Orupreta Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos, Minasžeraisas štatā, Brazīlijas plakankalnē 1100 m vjl., 70200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dolna Mitropolija pilsēta Bulgārijā ("Dolna Mitropolija"), Plevenas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizija Pilsēta Bulgārijā ("Mizija"), Vracas apgabalā, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frīdekmīsteka Pilsēta Čehijā ("Frydek-Mistek"), Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 57800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Abū Kurkāsa pilsēta Ēģiptē (_Abū Qurqāș_), Minjas muhāfazā.
- Ašmūna pilsēta Ēģiptē (_Ashmūn_), Minūfījas muhāfazas dienvidu daļā.
- Abā el Vakfa pilsēta Ēģiptē ("Abā al Waqf", أبا الوقف ), Minjas muhāfazas Megāgas markazā, Nīlas kreisā krasta zaļajā zonā.
- Šibīn el Kauma pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Shibīn al Kawn"), Nīlas deltā, Minūfījas muhāfazas administratīvais centrs, 186300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Miciva Pilsēta Eritrejā ("Mits'iwa"), osta Sarkanās jūras krastā, 53000 iedzīvotāju (2012. g.); Masava.
- Arba Minča pilsēta Etiopijā (_Ārba Minch_), Dienvidu tautu kililā, Čamo ezera rietumu krastā.
- Iligana Pilsēta Filipānās ("Iligan"), Mindanao salas rietumos, 342600 iedzīvotāju (2015. g.).
- Alabela pilsēta Filipīnās (_Alabel_), Mindanao salas dienvidos, Sarangani līča krastā.
- Alubihida pilsēta Filipīnās (_Alubijid_), Mindanao salas ziemeļos, Boholas jūras Makahalaras līča rietumu piekrastē.
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Mindanao salas Dienviddavao provincē, Davao līča piekrastē.
- Butuana Pilsēta Filipīnās ("Butuan"), Mindanao salas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļagusanas provinces administratīvais centrs, osta Agusanas grīvā, 337000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Kagajana Pilsēta Filipīnās ("Cagayan de Oro"), osta Makalahara līča krastā Mindanao salas ziemeļos, Ziemeļmindanao reģiona administratīvais centrs, 554000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Davao Pilsēta Filipīnās (angļu val. "Davao"), atrodas Mindanao salas dienvidaustrumos, reģiona administratīvais centrs, jūras osta, 876000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Zamboanga Pilsēta Filipīnās, Mindanao salas dienvidrietumos, tāda paša noaukuma pussalā, 392400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mijo Pilsēta Francijā ("Millau"), Dienvidu-Pireneju reģiona Aveironas departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Miramā Pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmišela pie Oržas pilsēta Francijā ("Saint-Michel-sur-Orge"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Biarica Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Biarritz"), Biskajas līča krastā, Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.); Miarice.
- Mitiline pilsēta Grieķijā ("Μυτιλήνη"), Ziemeļegejas perifērijas administratīvais centrs, Lesbas salā, osta Egejas jūras Mitilines šauruma krastā, 29700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kankana Pilsēta Gvinejā, reģiona administratīvais centrs, osta Milo krastos, 114000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Doņi Miholjaca pilsēta Horvātijā ("Donji Miholjac"), Osijekas-Baraņas županijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mirjālgūda pilsēta Indijā (_Miriālgūda_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 118900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Āīzola pilsēta Indijas austrumu daļā (_Āīzawl_; hindi: आइज़ोल, _Āizol_, bengāļu: আইজল, _Āijal_), Mizorāmas štata administratīvais centrs, 293400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mirzāpura Pilsēta Indijas ziemeļos ("Mirzāpur"), Utarpradēšas štatā, Gangas labajā krastā, 233700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Midltona pilsēta Īrijā (_Midleton_), Mansteras provincē, 3730 iedzīvotāju (2011. g.).
- Abjategraso Pilsēta Itālijā ("Abbiategrasso"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arēze Pilsēta Itālijā ("Arese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bollate Pilsēta Itālijā ("Bollate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karugate Pilsēta Itālijā ("Carugate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasāno d'Ada pilsēta Itālijā ("Cassano d'Adda"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastāno Primo pilsēta Itālijā ("Castano Primo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Černusko sul Naviljo pilsēta Itālijā ("Cernusco sul Naviglio"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Činzello Balzamo pilsēta Itālijā ("Cinisello Balsamo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 71900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolonjo Moncenze pilsēta Itālijā ("Cologna Monzese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korbeta Pilsēta Itālijā ("Corbetta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korsiko Pilsēta Itālijā ("Corsico"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 34600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Garbahnate Milanēze pilsēta Itālijā ("Garbagnate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorgonzola Pilsēta Itālijā ("Gorgonzola"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenjāno Pilsēta Itālijā ("Legnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 58500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madženta Pilsēta Itālijā ("Magenta"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melenjāno Pilsēta Itālijā ("Melegnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melco Pilsēta Itālijā ("Melzo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midžāno Pilsēta Itālijā ("Miggiano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miljoniko Pilsēta Itālijā ("Miglionico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 2500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minjāno Monte Lungo pilsēta Itālijā ("Mignano Monte Lungo"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 3250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milaco Pilsēta Itālijā ("Milazzo"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mileto Pilsēta Itālijā ("Mileto"), Kalabrijas reģiona Vibo Valentijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineo Pilsēta Itālijā ("Mineo"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minervīno di Leče pilsēta Itālijā ("Minervino di Lecce"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 3700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minori Pilsēta Itālijā ("Minori"), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minturno Pilsēta Itālijā ("Minturno"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mira Pilsēta Itālijā ("Mira"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Elkāno pilsēta Itālijā ("Mirabella Eclano"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 7800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirandola Pilsēta Itālijā ("Mirandola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 23800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirāno Pilsēta Itālijā ("Mirano"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizilmeri Pilsēta Itālijā ("Misilmeri"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Misterbjanko Pilsēta Itālijā ("Misterbianco"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mistreta Pilsēta Itālijā ("Mistretta"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 5000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nova Milanēze pilsēta Itālijā ("Nova Milanese"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Novate Milanēze pilsēta Itālijā ("Novate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paderno Dugnano pilsēta Itālijā ("Paderno Dugnano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 46800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parabjago Pilsēta Itālijā ("Parabiago"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paullo Pilsēta Itālijā ("Paullo"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peskjēra Borromeo pilsēta Itālijā ("Peschiera Borromero"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pjoltello Pilsēta Itālijā ("Pioltello"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 35800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ro Pilsēta Itālijā ("Rho"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 50100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rocāno Pilsēta Itālijā ("Rozzano"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandonato Milanēze pilsēta Itālijā ("San Donato Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandžuliāno Milanēze pilsēta Itālijā ("San Giuliano Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmišele al Taljamento pilsēta Itālijā ("San Michele al Tagliamento"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanminjato Pilsēta Itālijā ("San Miniato"), Toskānas reģiona Pizas provincē, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santagata di Militello pilsēta Itālijā ("Sant'Ágata di Militello"), Sicīlijas reģiona Mesīnas provincē, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Segrate Pilsēta Itālijā ("Segrate"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sesto Sandžovanni pilsēta Itālijā ("Sesto San Giovanni"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 76400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terranova Sapo Minulio pilsēta Itālijā ("Terranova Sappo Minulio"), Kalabrijas reģiona Redžo di Kalabrijas provincē, 550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trečo sull'Ada pilsēta Itālijā ("Trezzo sull'Adda"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minervīno Murdže pilsēta Itālijā (“Minervino Murge”), Apūlijas reģiona Barletas-Andrijas-Trani provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mirabella Imbakari pilsēta Itālijā (“Mirabella Imbaccari”), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milāna pilsēta Itālijas ziemeļos (_Milano_), Padānas līdzenumā, Lombardijas reģiona un Milānas provinces administratīvais centrs, 1275000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mijadzaki Pilsēta Japānā ("Miyazaki"), Kjusju salas dienvidaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 401100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Mito Pilsēta Japānā ("Mito"), Honsju salas centrālajā daļā, Ibaraki prefektūras administratīvais centrs, 270800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Nobeoka Pilsēta Japānā ("Nobeoka"), Kjusju salas austrumos, Mijadzaki prefektūrā, 125200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Sudzuka Pilsēta Japānā ("Suzuka"), Honsju salā, uz rietumiem no Ises līča, Mie prefektūrā, 196400 iedzīvotāju (2015. g.).
- Cu Pilsēta Japānā ("Tsu"), Honsju salas dienvidos, Ises līča rietumu krastā, Mie prefektūras administratīvais centrs, 286000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hirosima Pilsēta Japānā (japāņu: 広島市, Hiroshima-shi; angļu val. "Hiroshima"), Honsju salā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 1945. g. 6. augustā amerikāņi nometa uz to atombumbu, mūsdienās atjaunota, \~1,1 mij iedzīvotāju, uzcelts Miera centrs un muzejs atombumbas sprādziena upuru piemiņai.
- Sendai Pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļaustrumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, Mijagi prefektūras administratīvais centrs, 1027300 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mijakonodžjo Pilsēta Japānā, Kjusju salas un Mijadzaki prefektūras dienvidos, 165000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Čeļabinska Pilsēta Krievijā, Dienvidurālos, Miasas krastos, apgabala administratīvais centrs, 1169000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ibiņa Pilsēta Ķīnā ("Yibin"), Sičuaņas provincē, osta pie Miņdzjanas ietekas Jandzi, 836300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fudžou Pilsēta Ķīnas dienvidaustrumu daļā ("Fuzhou"), osta Miņdzjanas krastā, Fudzjaņas provinces centrs, 1,22 mlj iedzīvotāju.
- Čendu Pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā (ķīn. val. "Chengdu"), Mindzjanas upes ielejā, Sičuaņas provinces centrs, 3,9 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Jelgava Pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow".
- Miltonkīnza pilsēta Lielbritānijā (_Milton Keynes_), Anglijā, Bakingemšīras grāfistes ziemeļaustrumos Greitūzas un Ūzelas upju un Grandjūniona kanāla krastos 33 km no grāfistes centra Eilsberi.
- Midlsbro Pilsēta Lielbritānijā ("Middlesbrough"), Anglijas ziemeļaustrumos, osta Tīsas grīvlīča krastā, 145600 iedzīvotāju (2005. g.).
- Ņūtoneiklifa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, rietumos no Midlsbro.
- Gargždi pilsēta Lietuvā (_Gargždai_), Klaipēdas apriņķa Klaipēdas rajonā, Minijas upes labajā krastā, 17 km uz austrumiem no Klaipēdas, 15000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1792. g.
- Akūrāi pilsēta Marokā (_Agourai_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļrietumu daļā.
- Akelmusa pilsēta Marokā (_Aguelmous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā.
- Ain Tāvdžtāta pilsēta Marokā (_Ain Taoujdate_), Miknēsa-Tāfīlāltas vilājā.
- Ait Īshāka pilsēta Marokā (_Aït Īshāka_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā.
- Aufūsa pilsēta Marokā (_Aoufous_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā.
- Arfūda pilsēta Marokā (_Arfoud_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona austrumu daļā.
- Azrū pilsēta Marokā (_Azrou_), Miknēsa-Tāfīlālta reģiona ziemeļu daļā.
- Aulād Mīmūna pilsēta Marokā (_Oulad Mimoun_), Tlīmsānas vilājas austrumu daļā.
- Miknēsa Pilsēta Marokā, Miknēsas-Tāfīlātas reģiona administratīvais centrs, 469200 iedzīvotāju (2004. g.).
- Agililja pilsēta Meksikā (_Aguililla_), Mičoakana de Okampo pavalsts rietumu daļā, Dienvidu Sjerramadres kalnos.
- Apacingana pilsēta Meksikā (_Apatzingán_), Mičoakana de Okampo pavalstī.
- Ario pilsēta Meksikā (_Ario_), Mičoakanas de Okampo pavalstī.
- Arteaga pilsēta Meksikā (_Arteaga_), Mičoakana de Okampo pavalstī.
- Lasarokardenasa Pilsēta Meksikā ("Lazaro Cardenas"), Mičoakanas de Okampo pavalstī, osta Klusā okeāna krastā, Balsasas grīvā, 178800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Minatitlana Pilsēta Meksikā ("Minatitlan"), Verakrusa de Ignaso de la Ljave pavalstī, Koacakoalkosas krastos, 157800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Morelija Pilsēta Meksikā ("Morelia"), Meksikas kalnienē 1880 m vjl., Mičoakanas de Okampo pavalsts administratīvais centrs, 608000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Urvapana Pilsēta Meksikā ("Uruapan"), Mičoakanas de Okampo pavalstī 1620 m vjl., 315350 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kolonja Pilsēta Mikronēzijā ("Colonia"), Japas štata administratīvais centrs, 3200 iedzīvotāju (2000. g.).
- Kolonja Pilsēta Mikronēzijā ("Kolonia"), Ponpejas štata administratīvais centrs, 5680 iedzīvotāju (2000. g.).
- Rekīpasa Pilsēta Mikronēzijā, 6160 iedzīvotāju (2000. g.).
- Moena Pilsēta Mikronēzijā, Čūkas štata administratīvais centrs, 13900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Tofola Pilsēta Mikronēzijā, Kosrae štata administratīvais centrs, 2500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Midelharnisa pilsēta Nīderlandē (_Middelharnis_), Dienvidholandes provincē, Gūrē-Overflakē salā, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hoge Mīrde pilsēta Nīderlandē ("Hooge Mierde"), Ziemeļbrabantes provincē, 1670 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mīrlo Pilsēta Nīderlandē ("Mierlo"), Ziemeļbrabantes provincē, 9920 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milla Pilsēta Nīderlandē ("Mill"), Ziemeļbrabantes provincē, 6070 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milsbēka Pilsēta Nīderlandē ("Milsbeek"), Limburgas provincē, 2650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sintmihīlsgestela Pilsēta Nīderlandē ("Sint-Michielsgestel"), Ziemeļbrabantes provincē, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midelburga pilsēta Nīderlandes rietumos (_Middelburg_), Valherenas salā, Zēlandes provinces administratīvais centrs, 47600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Minna Pilsēta Nigērijā ("Minna"), Nigēras štata administratīvais centrs, 261500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Alotau pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Alotau_), Milnbejas provinces administratīvais centrs, atrodas Jaungvinejas salas austrumu galā, starp Gošena šaurumu un Milna līci.
- Ajolasa pilsēta Paragvajā (_Ayolas_), Misjonesas departamentā.
- Meleca Pilsēta Polijā ("Mielec"), Priekškarpatu vojevodistē, Vislokas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1470. g.
- Mirandela Pilsēta Portugālē ("Mirandela"), Bragansas apgabalā, 23800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sanmigela Pilsēta Salvadorā ("San Miguel"), departamenta administratīvais centrs, 250000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorņi Milanovaca pilsēta Serbijā ("Gornji Milanovac"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sremska Mitrovica pilsēta Serbijā ("Sremska Mitrovica"), Vojvodinas Sremas apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mikeli Pilsēta Somijas dienvidaustrumos (somu val. "Mikkeli", zviedru val. "Sankt Michel"), Dienvidsavo reģionā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mjeresa Pilsēta Spānijā ("Mieres"), Astūrijas karalistes (autonomā apgabala) Astūrijas provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mihasa Pilsēta Spānijā ("Mijas"), Andalūzijas autonomā apgabala Malagas provincē, 77500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mislata Pilsēta Spānijā ("Mislata"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mudona Pilsēta Šveicē (fr., it. "Moudon", mvācu "Milden"), Vo kantonā, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Midjata Pilsēta Turcijā ("Midyat"), Mardinas ilā, 60400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mihalgazi Pilsēta Turcijā ("Mihalgazi"), Eskišehiras ilā, 1500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Milasa Pilsēta Turcijā ("Milas"), Muglas ilā, 55300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miusinska Pilsēta Ukrainā, Luhanskas apgabala dienvidos, Miusas krastos, 4700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miškolca Pilsēta Ungārijā ("Miskolc"), Boršoda-Abaūjas-Zemplēna meģes administratīvais centrs, 161300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Āhauza pilsēta Vācijā (_Ahaus_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 38800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Boholte pilsēta Vācijā (_Bocholt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 70900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Borkene pilsēta Vācijā (_Borken_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Dīlmene pilsēta Vācijā (_Duelmen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 45900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Emsdetene pilsēta Vācijā (_Emsdetten_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gešere pilsēta Vācijā (_Gescher_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Grēvene pilsēta Vācijā (_Greven_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 35300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gronava pilsēta Vācijā (_Gronau_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemes Minsteres apgabala rietumos, 46000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Halterne pilsēta Vācijā (_Haltern_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ibenbīrene pilsēta Vācijā (_Ibbenbueren_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Minsteres apgabala ziemeļu daļā, 50400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Līdinghauzene pilsēta Vācijā (_Lüdinghausen_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ohtrupa pilsēta Vācijā (_Ochtrup_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļrietumos, 19100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Reine pilsēta Vācijā (_Rheine_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabala ziemeļos, 73500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štatlona pilsēta Vācijā (_Stadlohnt_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 20000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Frēdene pilsēta Vācijā (_Vreden_), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Minsteres apgabalā, 22400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mihelštate Pilsēta Vācijā ("Michelstadt"), Hesenes federālajā zemē, 16200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīsbaha Pilsēta Vācijā ("Miesbach"), Bavārijas federālajā zemē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miltenberga Pilsēta Vācijā ("Miltenberg"), Bavārijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mindelheima Pilsēta Vācijā ("Mindelheim"), Bavārijas federālajā zemē, 14400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mindene Pilsēta Vācijā ("Minden"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 80000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mīrova Pilsēta Vācijā ("Mirow"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3450 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mitenvalde Pilsēta Vācijā ("Mittenwalde"), Brandenburgas federālajā zemē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Miterteiha Pilsēta Vācijā ("Mitterteich"), Bavārijas federālajā zemē, 6700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mitveida Pilsēta Vācijā ("Mittweida"), Saksijas federālajā zemē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ramšteina-Mīzenbaha Pilsēta Vācijā ("Ramstein-Miesenbach"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 750 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lostekesa Pilsēta Venecuēlā ("Los Teques"), Karību Andos 1169 m vjl., Mirandas štata administratīvais centrs, 236500 iedzīvotāju (2009. g.).
- Petare Pilsēta Venecuēlā ("Petare"), Mirandas štatā, Karakasas piepilsēta, 521000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Hošimina Pilsēta Vjetnamas dienvidu daļā ("Ho Chi Minh"), Saigonas upes krastos, 80 km no Dienvidķīnas jūras, 3500000 iedzīvotāju; Saigona - līdz 1976. g.
- Kvekve Pilsēta Zimbabvē, Midlendsas provincē, 87300 iedzīvotāju (2002. g.).
- Gveru Pilsēta Zimbabvē, Midlendsas provinces administratīvais centrs, 136400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Kēpenika Pilsētas rajons ("Koepenick"), Vācijas galvaspilsētas Berlīnes dienvidaustrumos, platība 127,3 kvadrātkilometri, pilsētas zaļā zona ar ūdeņiem (Šprē, Dāme, Migelezers).
- Micānu Kirkas kalns pilskalns Rēzeknes novada Bērzgales pagasta Micānu ciemā, savrups, \~20 m augsts, ieapaļas formas paugurs, plakums — 40 x 35 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- appļuovenis pirmā svētdiena pēc Miķeļiem (29. IX).
- Lielais Lācis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ursa Major", saīsinājums "UMa), kura spožākās zvaigznes - Dubhe, Meraks, Fekda, Megrecs, Aliots, Micars ar Alkoru un Benetnašs - veido kausam līdzīgu figūru; Latvijā nekad nenoriet; Lielie Greizie Rati.
- Misūri plato plato ASV un Kanādā (“Missouri Plateau”), Lielo līdzenumu ziemeļu daļā, augstums no 500 m austrumos, līdz 1600 m rietumos, vietām izolētu kalnu grupas.
- rokas PC plaukstdators, kas strādā operētājsistēmas _Microsoft Windows CE_ vadībā un izpilda šajā sistēmā izveidotās lietotājprogrammas.
- Pontjaka Pontiaka - pilsēta ASV, Mičiganas štatā.
- migelisti Prinča Migela vadītie absolūtisma atbalstītāji Portugālē 1823.-1834. g.
- programmatūra WinSock programmatūra, kas izpilda starpnieka lomu starp operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē strādājošām lietojumprogrammām un interneta protokoliem (parasti protokoliem TCP/IP) un kas atvieglo programmētājiem šo lietojumprogrammu izstrādāšanu.
- standarts MPC programmatūras un aparatūras standarts, ko firmas _Microsoft_ vadībā izveidojusi datorfirmu apvienība.
- Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku.
- Austrumdavao province Filipīnās (_Davao Oriental_), Davao reģionā, Mindanao salas dienvidaustrumos.
- Austrummisamisa province Filipīnās (_Misamis Oriental_), Mindanao salas ziemeļu daļā, Boholas jūras piekrastē.
- Austrummindoro province Filipīnās (_Oriental Mindoro_), Mindoro salas austrumu daļā.
- Mi PSRS un Krievijā ražoto helikopteru tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Mi-4, Mi-8, Mi-12 u. c.
- Mitrula phalloides purva micītes "Mitrula paludosa" nosaukuma sinonīms.
- Mazāzijas pussala pussala Rietumāzijā (angļu val. “Asia Minor”), starp Melno, Marmora, Egejas jūru un Vidusjūru (Turcijā), ziemeļrietumos — Bosfora un Dardaneļu jūras šaurums, platība — \~506000 kvadrātkilometru, augstums — līdz 3916 m.
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
- Lietuvas dižkunigaitija radās 13. gs. 30. gados, kad Lietuvā vienpersoniski valdīja Mindaugs, kurš 1253. g. tika kronēts par karali, dižkunigaitija pastāvēja līdz 1795. g., kad pēc Polijas 3. dalīšanas tās teritorijas lielākā daļa tika pievienota Krievijas impērijai.
- Aghdašas rajons rajons Azerbaidžānā (_Agdaṣ rayonu_), Kūras kreisajā krastā, lejpus Mingečeviras ūdenskrātuves.
- Sarkanā upe Redrivera, Misisipi pieteka.
- Lombardija Reģions Itālijā ("Regione Lombardia"), atrodas valsts ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Milāna, platība - 23861 kvadrātkilometrs, 9922000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 12 provinces - Bergamo, Brešas, Komo, Kremonas, Leko, Lodi, Mantujas, Milānas, Moncas un Briancas, Pāvijas, Sondrio un Varēzes, robežojas ar Trentīno-Alto Adidžes, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas, Ligūrijas un Pjemontas reģionu, kā arī ar Šveici.
- Austrumi reģions Marokas austrumos (_Oriental_), robežojas ar Miknēsa-Tāfīlālta, Būlmāna un Tāza-Hoseima-Tāvnāta reģionu, kā arī ar Alžīriju, ziemeļos apskalo Alvoranas jūra.
- mivrenieki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrenieki" iedzīvotāji.
- Miurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukuma variants.
- Myurinīki Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Mivrinīki" nosaukums latgaliski.
- micānieši Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" iedzīvotāji.
- Micani Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukuma variants.
- Mycāni Rēzeknes novada Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Micāni" nosaukums latgaliski.
- mitrānieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Mitri" iedzīvotāji.
- Midzini Rēzeknes novada Lendžu pagasta apdzīvotās vietas "Midziņi" nosaukums latgaliski.
- Mylka Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Milka" nosaukums latgaliski.
- Myurinīki Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Miurinīki" nosaukums latgaliski.
- mihalkieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalki" iedzīvotāji.
- Mihaļina Rēzeknes novada Stoļerovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihalina" nosaukuma variants.
- Apo rifs rifs Filipīnās (_Apo_), Mindoro šaurumā, rietumos no Mindoro salas.
- mihalovieši Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mihalova" iedzīvotāji.
- Marīka romiešu mitoloģijā - dieviete vai nimfa, ko godāja Minturnu apgabalā pie Līras upes viņai veltītajā birzī; Fauna sieva, Latīna meita, identificēta ar Veneru.
- ziloņronis Roņu dzimtas ģints ("Mirounga"), pasaulē lielākie roņveidīgie; 2 sugas.
- Mizauski Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Mizovski" nosaukuma variants.
- Myzauski Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Mizovski" nosaukums latgaliski.
- mikromele Rožu dzimtas ģints ("Micromeles"), vasarzaļi koki, lapas pamīšas, vienkāršas, ar zobainu malu, ziedi vairogos, 15 sugu.
- mikņinieki Rucavas novada Rucavas pagasta apdzīvotās vietas "Mikņuciems" iedzīvotāji.
- Mierini Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Mieriņi" nosaukums latgaliski.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības sabiedrisko organizāciju no 1988. g. veidotas vienības sabiedriskās kārtības uzturēšanai; 1990. g. 30. maijā Latvijas Republikas Ministru padome pieņēma šīs organizācijas vienotu nolikumu.
- Sagina Sagino, pilsēta ASV Mičiganas štatā.
- mičurinisks Saistīts ar I. Mičurina metodēm, tām raksturīgs.
- Mindes orga Sakas labā krasta pieteka Sakas pagastā; Mindes strauts.
- mindenieki Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Minde" iedzīvotāji.
- Detroitas latviešu kopiena sākusi veidoties 20. gs. sākumā, 1949. g. Mičiganas štatā ieceļoja vēl \~700 latviešu bēgļu, 70. gados bija \~800 latviešu (~150 no tiem dzīvoja Detroitas piepilsētā Livonijā, ko 1835. g. dibinājuši ieceļotāji no Vidzemes, domājams vācbaltieši), izveidots latviešu ārpilsētas īpašums "Garezers", darbojas vairākas latviešu organizācijas.
- Ailrojala sala Augšezerā (_Royale, Isle_), ASV Mičiganas štatā.
- Bohola Sala Filipīnu arhipelāgā ("Bohol"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - \~3900 kvadrātkilometru, vulkāniska izcelsme, plato, augstums - \~800 m vjl., piekrastē koraļļu rifi, lielākā pilsēta un osta Tagbilarana.
- Leite Sala Filipīnu arhipelāgā ("Leyte"), uz ziemeļiem no Mindanao salas, platība - 7200 kvadrātkilometru, kalnaina, daudz aprimušu vulkānu, augstākā virsotne - Lobi kalns - 1350 m.
- Palavana Sala Filipīnu arhipelāgā (angļu val. "Palawan"), uz rietumiem no Mindanao, platība - 11800 kvadrātkilometru, garums - \~450 km, kalnaina, augstums - līdz 2085 m, gar piekrasti koraļļu rifu josla.
- Negrosa Sala Filipīnu arhipelāgā uz ziemeļrietumiem no Mindanao, platība - 12700 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 2460 m.
- Panaja Sala Filipīnu arhipelāgā, starp Mindoru un Negrosu, platība - 11500 kvadrātkilometru, rietumu daļā kalni līdz 2127 m.
- Basilana Sala Filipīnu dienvidaustrumu daļā, starp Sulu un Mindanao jūru.
- Ponape Sala Klusajā okeānā ("Ponape"), Mikronēzijā, Karolīnu salu austrumos, platība 334 kvadrātkilometri, apdzīvota, vulkānisks masīvs, ko sašķeļ ielejas, augstums - līdz 891 m (Totoloms).
- Ananenimona sala Mikronēzijā (_Anangenimon_), Čūkas štata austrumos.
- Ajosjeorja sala Mirtejas jūras ziemeļu daļā (_Ágios Geórgios, Nísos_), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā.
- Antimila sala Mitrejas jūras austrumu daļā (_Antímilos, Nisída_), Grieķijas Dienvidegejas perifērijā.
- Ejina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Aigina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 87,4 km^2^, garums - 18,5 km; Aigīna.
- Salamina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Nisos Salamina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 96,04 kvadrātkilometri, maksimālais garums - 15 km, augstums - līdz 375 m vjl.
- Avina sala Papuā-Jaungvinejā (_Awin Island_), Bismarka jūrā, Bismarka arhipelāga rietumos, Minigo salu grupā.
- Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju.
- Japa Salu grupa ("Yap") Mikronēzijā, Karolīnu salu rietumos, kompaktā grupā, rifu ieslēgtas 3 lielākas un 10 sīkas salas (135 kvadrātkilometri), zemas koraļļu salas, augstāko - Japu veido seni izvirdumieži (Buras kalns - 330 m).
- Ārējās Hebridu salas salu grupa Atlantijas okeānā, Hebridu salu ziemeļaustrumos (_Outer Hebrides_), aiz Hebridu jūras un Litlminča un Minča šaurumiem; Lielbritānijas teritorija.
- Talaudu salas salu grupa Klusā okeāna rietumos ("Talaud"), starp Moluku salām un Mindanao salu Indonēzijā, platība - 1300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 680 m, lielākās salas - Karakelonga un Gabro.
- Marianas salas salu grupa Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Marianas Islands"), Mikronēzijā, platība - 1183 kvadrātkilometri, ietilpst 15 lielas salas un >50 sīku salu un rifu, stiepjas \~800 km garumā meridionālā virzienā, augstums - līdz 965 m vjl.
- Māršala salas salu grupa Mikronēzijas austrumos, 27 atoli un 867 sīkas salas, kas izvietotas 2 virknēs: Rataku salas austrumos un Raliku salas rietumos, augstums nepārsniedz 10 m vjl.
- Sulu arhipelāgs salu virkne Klusajā okeānā, Filipīnu dienvidrietumos, no Kalimantānas līdz Mindanao, kopējā platība — 4068 kvadrātkilometri, norobežo Sulu jūru no Mindanao jūras.
- sukspīre Sarkanā klija ("Milvus milvus").
- milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
- Mimass Saturna pavadonis ("Mimas"), vidējais attālums no planētas - 185600 km, izmēri - 397 km.
- ārējais normatīvais akts Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī starptautiskie līgumi.
- Abū Tarfa sausgultne Arābijas tuksnesī (_Abū Jarfah, Wādī_), Bahr el Ahmaras un Minjas muhāfazā.
- siuksi Savā laikā visai spēcīga Ziemeļamerikas indiāņu cilts, kas dzīvoja uz rietumiem no Missūri un Misisipi upēm.
- mičurinietis Selekcionārs, kas strādā pēc I. Mičurina metodēm.
- mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
- Sapfo Sengrieķu dzejniece (7. gs. p. m. ē), dzīvoja Lesbas salas pilsētā (tagadējā galvaspilsētā) Mitilēnē.
- Anaksimens Sengrieķu filozofs ("Anaximenes of Miletus", ap 558. - ap 525. g. p. m. ē.).
- Midass Sengrieķu mitoloģijā - Frīģijas valdnieks, kam Dionīss izpildīja vēlēšanos, lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos zeltā; pēc citas teikas, tam bijušas ēzeļa ausis, ko viņš dabūjis par sodu, jo mūzikas sacensībā starp Panu un Apollonu par labāko atzinis Panu; Mids.
- Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
- Mitla Senpilsēta Meksikā ("Mitla"), Oahakas pavalstī, Dienvidu Sjerramadres kalnos 1650 m vjl., dibināta - VIII gs. p. m. ē., X-XIV gs. - sapoteku kultūras centrs, XV gs. to iekaroja mišteki, XVI gs. - sapoteki un spāņi.
- SPM Senpjēra un Mikelona, teritorijas trīsburtu kods.
- Senpjēra Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopienas administratīvais centrs, 5500 iedzīvotāju (2006. g.).
- mitridāts sens ārstniecības līdzeklis, kas bija cienīts kā laba pretinde (no karaļa Mitridāta, kurš baidīdamies no nozāļošanas, ieņēma indi gribēdams panākt, ka tā viņam nekaitētu).
- Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši.
- zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām.
- sīksikspārnis Sikspārņu kārtas apakškārta ("Microchiroptera"), 17-18 dzimtu, \~775 sugas, Latvijā konstatēta 1 dzimta.
- crow Siu valodā runājoši nomadu mednieki, R no Misūri, dzīvo rezervātā Montānas štatā.
- Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte.
- mikrobiota Skuju koku klases ciprešu dzimtas ģints ("Microbiota").
- Slokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušā nosaukuma "Šlokenbeka" variants.
- Šlokenbeka Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" bijušais nosaukums.
- milzkalnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Milzkalne" iedzīvotāji.
- šlokenbecnieki Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Šlokenbeka" jeb "Slokumberga", tagad "Milzkalne" iedzīvotāji.
- Hela Smilšaina zemes strēle Polijas piekrastē ("Mierzeja Helska") starp Baltijas jūru un Gdaņskas līča rietumu daļu, garums - 34 km, platums - 0,5-3 km.
- Dienvidsavo Somijas reģions, platība - 18768 kvadrātkilometri, 150700 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Mikeli.
- kompetents speciālists speciālists, kurš ir kompetents veikt darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā un kura kompetence novērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- HIMEM.SYS specifikācijā _XMS_ paredzēts draiveris, kas programmām, kuras darbojas operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ vidē, nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu.
- Kalna Mičuļi Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukuma variants.
- Kolna Mičuleiši Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Mičulīši" nosaukums latgaliski.
- objektu sasaiste un iegulte Standartu kopa, ko izstrādājusi firma _Microsoft_ un kas izmantota operētājsistēmās _Microsoft Windows_ un firmas _Apple Macintosh_ saimes datoros. Šie standarti tiek lietoti, lai izveidotu dinamiskas, automātiski atjaunināmas saites starp dokumentiem, kā arī lai dokumentu, kas radīts vienam lietojumam, ievietotu dokumentā, kas izveidots citam lietojumam.
- Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m.
- Mindanao jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, starp Sulu arhipelāgu un Mindano salu, dienvidos nosacīta robeža ar Sulavesi jūru.
- IMT Starptautiskais kara tribunāls (angļu "International Military Tribunal").
- KFOR Starptautiskie Miera uzturēšanas spēki (Kosovas miera spēki).
- M Starptautisks signāls "Mike" - nozīmē "kuģis ir apstādināts un nekustas".
- tumšā strupaste strupastu ģints suga ("Microtus agrestis").
- lauka strupaste strupastu ģints suga ("Microtus arvalis").
- Austrumeiropas strupaste strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga.
- Ambrozijs Sv. Ambrozijs - Milānas arhibīskaps (Ambrose; ap 340.-397. g.), viens no Baznīcas tēviem.
- Charlottenhof Šarlates muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Misas pagastā.
- ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
- mimoza šīs dzimtas ģints ("Mimosa"), kurā ir \~350 sugu.
- krustpāru mikrobiota šīs ģints suga ("Microbiota decussata").
- Natiophilus stipraisi šīs ģints suga, ko pētījis Latvijas Dabas muzeja entomologs Mihails Stiprais un nosaukta viņa vārdā.
- mikroasks Šīs rindas dzimta ("Microascaceae").
- Mihaiļina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihailina" nosaukuma variants.
- Mikailina Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihailina" nosaukuma variants.
- mihaiļinieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Mihaiļina" iedzīvotāji.
- Mičigana Štats ASV ("Michigan"), administratīvais centrs - Lansinga, platība - 250439 kvadrātkilometri, 9910000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Misūri Štats ASV ("Missouri"), atrodas valsts centrālajā daļā, Misisipi labajā krastā, abpus Misūri lejteces, administratīvais centrs - Džefersonsitija, platība - 180533 kvadrātkilometri, 6063600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Misisipi Štats ASV dienvidos ("Mississippi"), administratīvais centrs - Džeksona, platība - 125433 kvadrātkilometri, 2994100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanzasa Štats ASV vidienē ("Kansas"), administratīvais centrs - Topīka, platība - 213096 kvadrātkilometri, 2819000 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Nebraskas, Misūri, Oklahomas un Kolorādo štatu.
- Minesota Štats ASV ziemeļu daļā ("Minnesota"), dibināts 1858. g., administratīvais centrs - Sentpola, lielākā pilsēta Mineapolisa, platība - 225171 kvadrātkilometri, 5457200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Viskonsinu, Aijovu, Dienviddakotu un Ziemeļdakotu, kā arī ar Kanādu, Ziemeļrietumos apskalo Augšezers.
- Minasžeraisa Štats Brazīlijas dienvidaustrumos ("Minas Gerais"), administratīvais centrs - Belu Orizonti, platība - 586528 kvadrātkilometri, 20033700 iedzīvotāju (2009. g.).
- Gojasa Štats Brazīlijas vidienē ("Gojas"), administratīvais centrs - Gojanija, platība - 340087 kvadrātkilometri, 5926300 iedzīvotāju, robežojas ar Federālo distriktu, Minasžeraisas, Matugrosu du Sula, Matugrosu, Tokantinsas un Baijas štatu.
- Mizorāma Štats Indijas austrumu daļā ("Mizorām"), administratīvais centrs - Āīzola, platība - 21087 kvadrātkilometri, 980000 iedzīvotāju (2008. g.), valoda - mizo.
- Čūka Štats Mikronēzijā, platība - 127 kvadrātkilometri, 53000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Moena.
- Nigēra Štats Nigērijā ("Niger"), administratīvais centrs - Minna, platība - 76363 kvadrātkilometri, 39502000 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts rietumu daļā.
- Miranda Štats Venecuēlas ziemeļu daļā ("Miranda" / Mirandas Bolivāra Valsts - "Estado Bolivariano de Miranda"), administratīvais centrs - Lostekesa, platība - 7950 kvadrātkilometru, 2988000 iedzīvotāju (2010. g.).
- valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
- likumpamatotie normatīvie akti tādi juridiski akti, kas satur tiesību normas un atbilst likuma prasībām (Ministru Kabineta noteikumi, instrukcijas, lēmumi, ministru un citu resoru vadītāju pavēles un instrukcijas, vietējo pašvaldības iestāžu lēmumi)
- amorieši Talmūda rakstu mācītāji, kas dzīvoja laikā pēc Mišnas uzrakstīšanas.
- Mieguze Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Miegūze" nosaukuma variants.
- mieguznieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Mieguzes" iedzīvotāji.
- miegužnieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Mieguzes" iedzīvotāji.
- grauzējkode Tauriņu kārtas zemāko vienādspārnu tauriņu apakškārtas dzimta ("Micropterigidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 6-12 mm), lido V-VI, aktīvi dienā, pārtiek no ziedputekšņiem, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- iloki Tauta Filipīnās, Lusonas salas ziemeļrietumu piekrastē un Kagajanas ielejā, arī Mindanao piekrastē, dzīvo arī Havaju salās, Guamā un Kalifornijā (ASV), runā iloku valodā, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas valodām, ticīgie - katoļi.
- magindanaji Tauta, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas dienvidu daļas vidienē, pieder pie moro tautām, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, stipra arābu valodas ietekme, reliģija - islams.
- lanaji Tauta, dzīvo gk. Mindanao salas iekšienē, Filipīnās, pieder pie moro tautām.
- sulusmali Tauta, dzīvo gk. Mindano rietumos un dienvidu piekrastē, arī Sulu arhipelāgā, Palavanas dienvidos (Filipīnās) un Kalimantānas ziemeļu piekrastē (Malaizijā), pieder pie moro tautām.
- lušeji Tauta, dzīvo Indijas austrumos, Mizorāmas štatā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - kristiānisms, arī animistiskie ticējumi.
- holontali Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; gorontali.
- gorontali Tauta, dzīvo Indonēzijā, Sulavesi salas ziemeļos, Minahasu pussalā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - musulmaņi, saglabājušies arī tradicionālie ticējumi; holontali.
- minahasi Tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasas pussalas ziemeļaustrumos, Indonēzijā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, ticīgie - kristīgie (protestanti, katoļi), daļa - musulmaņi, saglabājušies animistiski ticējumi.
- bolangmongondovi Tauta, dzīvo Sulavesi salas Minahasu pussalā (Indonēzijā), valoda (mongondou) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islams (sunnisms).
- bukidnoni Tautība, dzīvo Filipīnās, Mindanao salas ziemeļu daļas kalnos, pieder pie Filipīnu kalniešu tautām.
- mikronēzieši Tautu grupa Mikronēzijā, runā mikronēziešu valodās, ticīgie - kristieši.
- ārkārtējā situācija tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
- Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā.
- kristalogrāfiskie indeksi trīs veseli skaitļi, kas nosaka kristāla skaldņu atomu plakņu novietojumu (Millera indeksi) vai arī kristāla šķautņu novietojumu (Veisa indeksi) attiecībā pret kristalogrāfiskajām asīm.
- miķenieki Tukuma novada Džūkstes pagasta apdzīvotās vietas "Mikas" iedzīvotāji.
- Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
- Aghgels ūdenskrātuve Azerbaidžānā, Aghdzabeli rajonā, pie Galvenā Milas-Karbahas kolektora.
- Agvavarmeļas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Brazīlijā (_Água Varmelha, Represa de_), izveidota Riograndi upē uz Sanpaulu un Minasžeirasas štata robežas.
- Argazi ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā (_Argazinskoe vodohranilišče_), Čeļabinskas apgabalā, uzpludināta uz Miasas upes.
- Alkšņvalks ūdenstece Latvijā, Talsu novada Dundagas un Rojas pagastā, Milzgrāvja kreisā satekupe; Šteinertgrāvis.
- microspora Ulotrihu rindas dzimtas "Microsporaceae" ģints.
- Ārkanzasa upe ASV (_Arkansas River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2410 km, sākas Klinšu kalnos, tek pa Lielajiem un Centrālajiem līdzenumiem.
- Aiova upe ASV (_Iowa River_), Aiovas štatā, Misisipi labā krasta pieteka.
- Aperaiova upe ASV (_Upper Iowa River_), Aiovas štata ziemeļaustrumos, izteka Viskonsinas štatā, Misisipi labā krasta pieteka.
- Šaiena Upe ASV ("Cheyenne River"), Vaiomingas un Dienviddakotas štatā, Misūri labā krasta pieteka.
- Ilinoisa Upe ASV ("Illinois River"), Ilinoisas štatā, Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 439 km.
- Kanzasa Upe ASV ("Kansas"), Kanzasas štatā, Misūri labā krasta pieteka, veidojas satekot Ripablikanai un Smokihilai, kas sākas Augstajos līdzenumos, garums - 275 km (kopā ar Smokihilu - \~1000 km).
- Ohaio Upe ASV ("Ohio River"), Misisipi kreisā krasta pieteka, garums - 1579 km, sākas 214 m vjl., satekot divām upēm, kuru iztekas ir Apalaču kalnos.
- Plata Upe ASV (angļu val. "Platte River"), Misūri labā krasta pieteka, garums - 510 km (kopā ar Nortplatu 1415 km), satekupes Nortplata un Sautplata sākas Klinšu kalnos.
- Redrivera Upe ASV (angļu val. "Red River"), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2050 km, sākas Ljano Estakado plato, lejtecē sadalās Oldriverā (ietek Misisipi) un Ačafalajā (ietek Meksikas līcī).
- Ziemeļu Redrivera upe ASV un Kanādā (“Red River of the North”), garums — 920 km, sākas Minesotas štatā, satekot Bua de Sū un Oterteilai, plūst pa Centrālajiem līdzenumiem, ir Minesotas robežupe ar Dienvidakotu un Ziemeļdakotu, ietek Vinipega ezerā.
- Džeimsa Upe ASV, Misūri kreisā krasta pieteka, gareums - 1142 km, tek gar Lielo līdzenumu austrumu malu, uzplūdieni pavasarī un vasarā (lietus), izmanto apūdeņošanai; Dakota.
- Bjarezina Upe Baltkrievijā, Dņepras labā krasta pieteka, garums - 613 km, sākas uz ziemeļiem no Minskas augstienes.
- Svislača Upe Baltkrievijā, garums - 327 km, Bjarezinas labā krastā pieteka, sākas Minskas augstienē.
- Nemuna upe Baltkrievijā, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā (liet. val. _Nemunas_), garums - 937 km, izteka Minskas augstienē, lejtece sadalās 2 attekās, ietek Baltijas jūras Kuršu jomā.
- Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala austrumu daļā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Uša Upe Baltkrievijā, Minskas apgabala ziemeļrietumos, Vilijas (Nēres augšteces) kreisā krasta pieteka.
- Hajna Upe Baltkrievijā, Minskas apgabalā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- Laņa Upe Baltkrievijā, Minskas un Brestas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Aresa Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pcičas labā krasta pieteka.
- Sluča Upe Baltkrievijā, Minskas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka.
- Oļsa Upe Baltkrievijā, Minskas un Mogiļevas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Pciča Upe Baltkrievijā, Minskas, Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Pripetes kreisā krasta pieteka, garums - 486 km, sākas Minskas augstienē.
- Kļava Upe Baltkrievijā, Mogiļevas un Minskas apgabalā, Bjarezinas kreisā krasta pieteka.
- Alkobasa upe Brazīlijā (_Alvobaça, Rio_), Baijas štata dienvidrietumos, izteka un augštece Minasžeraisas štata austrumos.
- Akidavana upe Brazīlijā (_Aquidauana, Rio_), Matugrosu du Sula štatā, Mirandas labā krasta pieteka.
- Arasuai upe Brazīlijā (_Araçuai, Rio_), Minasžeraisas štatā, Žektiņoņas labā krasta pieteka.
- Aragvari upe Brazīlijā ("Rio Araguari"), Minasžeraisas štatā, Paranaibas kreisā krasta pieteka.
- Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
- Agusana upe Filipīnās (_Agusan_), Mindanao salā, ietek Boholas jūras Butuanas līcī.
- Alaha upe Filipīnās (_Alah_), Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
- Ala Upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
- Malbula Upe Filipīnās, Mindanao salā, Mindanao upes kreisā krasta pieteka.
- Alazani upe Gruzijā un Azerbaidžānā (arī robežupe; _Alazani_), Kūras kreisā krasta pieteka, garums - 351 km, kritums - 2741 m, sākas Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
- Jori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, garums - 320 km, sākas Lielajā Kaukāzā, ietek Mingečauras ūdenskrātuvē.
- Iori Upe Gruzijā un Azerbaidžānā, Kūras kreisā krasta pieteka, sākas Kartiljas grēdas ziemeļaustrumu nogāzē, ietek Mingečeviras ūdenskrātuvē.
- Minčo Upe Itālijas ziemeļos ("Mincio"), Lombardijas reģionā, Po kreisā krasta pieteka, iztek no Gardas ezera.
- Abukuma upe Japānā (_Abukuma_, 阿武隈川), Honsju salā, Fukušimas un Mijagi prefektūrā, ietek Klusajā okeānā.
- Barito Upe Kalimantānas salā ("Barito"), Indonēzijā, garums - 885 km, sākas Millera kalnu dienvidos, satekot Nurungai un Busangai, ietek Javas jūrā, kuģojama 400 km.
- Tertera Upe Kalnu Karabahā un Azerbaidžānā, Kūras labā krasta pieteka, kas tagad ietek Galvenajā Milas-Karabahas kolektorā.
- Ruperta Upe Kanādā, Kvebekā, iztek no Mistasini ezera, ietek Hudzonas līča Džeimsa līcī.
- Miritiparana Upe Kolumbijā ("Rio Miriti Parana"), Amazonasas departamenta ziemeļu daļā, Kaketas kreisā krasta pieteka.
- Meža Upe Krievijā, Kostromas apgabalā, Unžas kreisā krasta pieteka, garums - 186 km, veidojas satekot Koņugai un Mičugai, kuras sākas Ziemeļuvālos.
- Tīsa upe Lielbritānijā, Anglijā, ietek Ziemeļjūrā pie Midlsbro.
- Alanta upe Lietuvā (_Alantas_), Minijas kreisā krasta pieteka Klaipēdas apriņķī, augštece Telšu apriņķa Plunģes rajonā.
- Nēre upe Lietuvā (liet. val. _Neris_), Nemunas lielākā pieteka, garums - 510 km, augštece Baltkrievijā, kur saucas Vilija, sākas ziemeļos no Minskas augstienes.
- Babrunga Upe Lietuvā, Telšu apriņķī, Minijas labā krasta pieteka, iztek no Plateļu ezera.
- Melnsilupe upe Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī uz dienvidiem no Melnsila, garums - 2,2 km, veidojas satekot Milzgrāvim un Lorumupei; Melnsila.
- Miņo Upe Spānijas ziemeļrietumos, lejtecē Spānijas un Portugāles (kur saucas - Miņu) robežupe, garums - 340 km, ietek Atlantijas okeānā.
- Mindanao Upe šajā salā ("Mindanao", augštecē saucas - Pulangi), garums - \~550 km, ietek Sulavesi jūras Iljanas līcī.
- Miusa Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, garums - 258 km, sākas Doņecas skrausta dienvidu nogāzē, ietek Azovas jūras Miusas limānā.
- Krinka Upe Ukrainā un Krievijas Rostovas apgabalā, Miusas labā krasta pieteka.
- Miranda Urāna pavadonis ("Miranda"), vidējais attālums no planētas - 129900 km, izmēri - 471 km.
- sistēmas NetBios paplašinātā lietotāju saskarne uzlabota sistēmas _NetBios_ versija, ko izmanto tīkla operpetājsistēmas, kā arī operpetājsistēmas _Microsoft Windows 95_ un _Microsoft Windows NT_.
- ārstniecības iestāde uzņēmējsabiedrība, kam ir likumīgas tiesības nodarboties ar ārstniecību, to var izveidot valsts institūcija, pašvaldība, fiziska vai juridiska persona, ja ir saņemta akreditācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- darba aizsardzības speciālists uzņēmuma darbinieks vai dienesta attiecībās esoša persona, kuras pienākums ir organizēt un kontrolēt darba aizsardzības pasākumus un veikt darba vides iekšējo uzraudzību un kurš ir apmācīts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
- Miegupes dzirnavezers uzpludināts uz Miegupītes Valmieras novada Kauguru pagastā, platība — 5,6 ha; Mūrmuižas dzirnavezers.
- māņīsspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Micropeplidae"), ķermenis šaurs 1,0-2,5 mm garš, satopamas trūdošās augu atliekās, trūdošā koksnē, dzīvnieku ekskrementos un citur, Latvijā maz pētītas, konstatētas 2-3 sugas.
- Austrumzeme Vācu okupācijas laikā 1941-44 Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja "Reichskommissariat Ostland" Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- Mežupe Vadakstes kreisā krasta pieteka Saldus novada Vadakstes pagastā, augštece Lietuvā (Miežupis), lejtecē robežupe.
- lāpstdeguņi Vairākas storveidīgo ģintis (kopīgs nosaukums), saldūdens zivis ar platu purnu, Amerikā Misisipi baseinā un Vidusāzijā Amudarjas un Sirdarjas baseinā.
- Ērmihājfalva Valja lui Mihaja - pilsēta Rumānijā.
- mierkalnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Mierkalns" iedzīvotāji.
- Baltkrievijas Republika valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta — Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju.
- Kultūrkapitāla fonds valsts bezpeļņas akciju sabiedrība, kas darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem, kurus apstiprina Ministru kabinets.
- garantētājs Valsts kapitālsabiedrība, kurai Ministru kabinets uzdevis veikt eksporta kredītu garantēšanas funkcijas.
- civiliestāde Valsts prezidenta Kanceleja, Saeimas Kanceleja, Valsts kanceleja, Latvijas Banka, visas valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, tiesu, prokuratūras un Valsts kontroles iestādes, kā arī citas saskaņā ar Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem vai pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes lēmumu nodibinātas valsts vai pašvaldība institūcijas, kuras tiek finansētas no valsts vai pašvaldība budžeta.
- klija Vanagu dzimtas ģints ("Milvus"), vidēji liels putns ar platiem spārniem un garu, galā šķeltu asti, 2 sugas, abas sastopamas arī Latvijā un ir aizsargājamas.
- melnā klija vanagu dzimtas suga ("Milvus migrans").
- svētie vērši varas un spēka simboli, saistīti ar dievietes mātes pielūgšanu, īpaši senās Krētas mīnoiskajā reliģijā (mīts par Minotauru).
- Vārna Vārniņa, Misas pieteka.
- misenieki Vecumnieku novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Misa" iedzīvotāji.
- Velniņupe Velniņupīte, Miegupītes pieteka.
- mičurinieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Mičurins" iedzīvotāji.
- miķeļbācenieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļbāka" iedzīvotāji.
- miķeļbācnieki Venstspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļbāka" iedzīvotāji.
- Pizā Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļtornis" nosaukums lībiski.
- Pize Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Miķeļtornis" paralēles nosaukums.
- pizenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pize", tagad - "Miķeļbāka" iedzīvotāji.
- piznieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Pize", tagad - "Miķeļbāka" iedzīvotāji.
- MOH Veselības ministrija (angļu "Ministry of Health").
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- ēvele vieglā atomašīna _Mitsubishi Evolution_.
- bagobi Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- mandaji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- tiruraji Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- magiani Viena no Filipīnu kalniešu ciltīm, dzīvo Mindoro salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- subanoni Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindanao salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- bilani Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- manobi Viena no Filipīnu kalniešu tautībām, dzīvo Mindano salas kalnu rajonos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, saglabājušies tradicionālie ticējumi.
- Augšbavārija viens no septiņiem Vācijas federālās zemes Bavārijas apgabaliem, atrodas Bavārijas dienvidos, ap Minheni, kas ir apgabala administratīvais centrs; robežojas ar Bavārijas apgabaliem Lejasbavāriju, Augšpfalcu, Vidusfrankoniju un Švābiju, kā arī ar Austriju.
- mitridātijs Viens no visvecākajiem dziedniecības līdzekļiem, izslavēta pretinde, ko pēc Ponta karaļa Mitradāta vai viņa ārstu rakstiem sastādījis Nērona ārsts Dāmokrats.
- sīksporainis Vienšūņu tips ("Microsporidia"), parazitē dzīvnieku, gk. posmkāju un zivju zarnu epitēlija šūnās un veido tur ļoti sīkas (garums - 2-25 mikrometri) ovālas sporas, \~400 sugu, Latvijā nozīmīgākās ir bitēs parazitējošās nozemas, atrastas arī zivīs.
- Baliņa Vīksniņa, Misas pieteka.
- Aīsa virsotne Alžīrijā (_Aïssa, Djebel_), Mišrījas vilājā, Sahāras Atlasa kalnu rietumu daļā, augstums 2236 m.
- Aguļasnegrass virsotne Brazīlijā (_Agulhas Negras, Pico das_), uz Minasžeraisas un Riodežaneiro štata robežas, augstums 2791 m.
- Alkons virsotne Filipīnās (_Halcon_), Mindoro salas ziemeļu daļā, Mimaro reģiona Austrummindoro provinces ziemeļu daļā.
- Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m.
- Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m.
- tunelēšanas divpunktu protokols virtuālu privātu tīklu izveidošanas tehnoloģija, ko izstrādājušas firmas _Microsoft_ un _U. S. Robotics_. Tā kā internets ir atvērts tīkls, protokolu _PPTP_ lieto, lai nodrošinātu ziņojumu pārraidi starp _VPN_ tīkla mezgliem.
- VMP Vispasaules Miera padome.
- šeijeni Z-Amerikas indiāņu cilts, kas nodarbojās ar zemkopību Misisipi augštecē, 19. gs. dzīvoja prērijās; tagad rezervātos Montanā un Oklahomā.
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
- Arusa rags zemesrags Indonēzijā (_Arus, Tanjung_), Sulavesi salas Minahasu pussalas ziemeļrietumos.
- Brauheds zemesrags Īrijas salas dienvidrietumos, nedaudz uz austrumiem no Mizenheda.
- Avabiaras rags zemesrags Japānā (_Awabiara-saki_), Honsju salas austrumu daļā, Mijagi prefektūrā, Sendai līča ziemeļaustrumos.
- Ajosjoanna rags zemesrags Krētas salas ziemeļaustrumu daļā (_Ágios Ioánnis, Akrotíri_), Krētas jūras Mirambelas līča ziemeļrietumu piekrastē.
- Ziemeļrietumu grēda zemūdens grēda Klusā okeāna ziemeļos, sākas uz dienvidiem no Komandora salām, garums - \~3000 km, dienvidos - Havaju grēda, virsotnes paceļas līdz 1000, 1500 m virs okeāna gultnes (Milvoki sēklī - 11 m dziļumā).
- menomini Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, dzīvo ASV, uz rietumiem no Mičigana ezera, kopš 1852. g. iekļauti rezervātā, reliģija - katolicisms.
- mikrocista Zilaļģu nodalījuma hrookoku klases ģints ("Microcystis"), veido mikroskopiskas vai makroskopiskas (līdz 8 mm garas) nenoteiktas formas, retāk ieapaļas kolonijas, 25 suga, Latvijā konstatēts 13 sugu.
- dienvidu ziloņronis ziloņroņu suga ("Mirounga leonina"), mīt Antarktikā, tēvipš ir \~5 m garš, masa - 2,5 t, tam ir 40 cm garš snuķveida purns.
- ziemeļu ziloņronis ziloņruņa suga ("Mirounga angustirostris"), dzīvo pie Kalifornijas krastiem un ir nedaudz mazāks par dienvidu ziloņroni.
- Acta Latgalica zinātnisku rakstu krājums, ko izdeva Latgaļu pētniecības institūts 1965.-1981. g. Minhenē (Vācijā) reizi 2 gados (pavisam 7 laidieni), kopš 1993. g. iznāk Rēzeknē.
- pundurzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Micryphantidae"), sīki zirnekļi, garums - 2-4 mm, pārtiek no sīkiem posmkājiem, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 88 sugas.
- kanibālzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Mimetidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- medniekzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Sparassidae"), Latvijā konstatēta 1 suga "Micrommata roseum", liels zirneklis (ķermeņa graums līdz 15 mm), dzīvo kokos, krūmos un garā zālē, ķeramtīklus neveido, sastopams reti.
- daudzbalsu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Mimus polyglottos").
- baltuzacu zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Mimus saturninus").
- baltsvītru zobgaļstrazds zobgaļstrazdu dzimtas suga ("Mimus triurus").
- puika Zutim līdzīga zivs, pīkste 1 ("Misgurnus fossilis").
- Mazais Lācis zvaigznājs (latīņu "Ursa Minor", saīsinājums "UMi"), kurā atrodas debess ziemeļpols, tā spožākās zvaigznes ir Polārzvaigzne jeb Kinosura, Kohaba un Ferkada, Latvijā nekad nenoriet; Mazie Greizie Rati
- Zvirgzda Zvirgzde, Misas pieteka.
- Zvirgzdupe Zvirgzde, Misas pieteka.
- Myltukolni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Miltukolni" nosaukums latgaliski.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Mi.