Paplašinātā meklēšana
Meklējam Cen.
Atrasts vārdos (16):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1349):
- RCT A/s "Rīgas Centrālais tirgus".
- Šilonena Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - kukurūzas dieviete, kas tika attēlota kā dzeltensarkanās drānās tērpusies meitene.
- Šočipilli Acteku (Centrālamerika) mitoloģijā - ziedu dievs, kurš bija arī vasaras dievs, deju, spēļu, dzīru un gleznošanas aizbildnis.
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva.
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis.
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis.
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju.
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete.
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs.
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm.
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt.
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs.
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus.
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā.
- koļi Aimari - indiāņu tauta Dienvidamerikā, dzīvo Centrālajos Andos, ap Titikakas ezeru.
- Altiplana Altiplano - depresiju josla Centrālajos Andos.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- kešjukoks Anakardiju dzimtas suga - rietumu anakardija ("Anacardium occidentale"), mūžzaļš koks, kura augļu kātus un sēklas (kešjuriekstus) lieto uzturā; dabā izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- Āne Apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof).
- Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
- Iecēni apdzīvota vieta (mazciems) Cenu pagastā
- Raubēni Apdzīvota vieta (mazciems) Ozolnieku novada Cenu pagastā.
- Ābari Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zirņu pagastā (padomju laikā saucās "Centība").
- Lazdiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Cenu pagastā
- Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
- Tetele apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagastā; bijušais nosaukums - Tetelminde, padomju laikā arī Progress
- Cena Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža".
- Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentreilija Apdzīvota vieta ASV ("Centralia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aba apdzīvota vieta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā
- Epernona apdzīvota vieta Francijā, Centra reģionā
- Mentnona apdzīvota vieta Francijā, Centra reģionā
- Iraklija apdzīvota vieta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, <10000 iedzīvotāju
- Ajosa apdzīvota vieta Kamerūnā, Centra reģiona dienvidaustrumos
- Altanbulaga apdzīvota vieta Mongolijā (_Altanbulag_), Centra aimakā
- Argalanta apdzīvota vieta Mongolijā (_Argalant_), Centra aimakā
- Arhusta apdzīvota vieta Mongolijā (_Arhust_), Centra aimaka austrumu daļā
- Bajana apdzīvota vieta Mongolijā (_Bajan_), Centra aimakā
- Bajandžargalana apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka dienvidaustrumu daļā
- Bajanundžūla apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka dienvidrietumu daļā
- Bajancagāna apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka dienvidu daļā
- Bajanhangaja apdzīvota vieta Mongolijā, Centra aimaka rietumu daļā
- Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
- Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs.
- acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā.
- taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus").
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
- Terekas-Sunžas augstiene atrodas Centrālajā Priekškaukāzā, starp Tereku un Sunžu, Krievijā (Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā un Čečenijas Republikā), Terekas grēdas augstums - līdz 664 m, Sunžas grēdas - līdz 926 m, tās šķir Alhačurtas ieleja
- Ujuni solončaks atrodas Centrālajos Andos ("Salar de Uyuni"), Altiplanas dienvidos, Bolīvijā, platība - 10000 kvadrātkilometru, izveidojusies tektoniskā depresijā sena ezera vietā 3680 m vjl.
- Džungārijas līdzenums atrodas Centrālās Āzijas ziemeļu daļā, starp Mongolijas Altaju un Tjanšanu, Ķīnas ziemeļrietumu daļā, platība — >700000 kvadrātkilometru, augstums — gk. 300-800 m
- Tikalas nacionālais parks atrodas Gvatemalā, Centrālamerikā, senas civilizācijas drupas, izveidots 1955. g., platība - 576 km^2^
- Indijas okeāna Centrālā lielieplaka atrodas Indijas okeāna centrālajā daļā, starp Centrālo Indijas, Maldivu un Austrumindijas zemūdens grēdu, garums - \~3800 km, platums - \~1700 km, dziļums - līdz 6090 m, ziemeļu daļā pacēlums līdz 1549 m zjl.
- Rietumindijas grēda atrodas Indijas okeāna dienvidrietumu daļā, savienojas dienvidrietumos ar Āfrikas-Antarktīdas grēdu, ziemeļaustrumos - ar Arābijas-Indijas un Centrālo Indijas grēdu, garums - \~4000 km, platums - 200-300 km, dziļums pārsvarā - 2000-3000 m, mazākais - 250 m, grēda ļoti saposmota
- Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- Manuela Antonio nacionālais parks atrodas Kostarikā, Centrālamerikā, izveidots 1972. g., platība - 6,83 km^2^
- Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
- Eštrelas kalni atrodas Mesetas plakankalnes rietumu malā ("Serra de Estrella"), Centrālajā Kordiljerā, Portugāles vidienē, garums - 80 km, augstums - līdz 1993 m
- Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
- Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu
- dzelzdadzis Augs ("Centaurea jacea").
- Almansora kalns augstākā virsotne (2592 m) Centrālajā Kordiljerā, Gredosa grēdā, Spānijas vidienē
- Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
- Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m
- Pulags Augstākā virsotne Lusonas salā, Centrālās Kordiljeras grēdas dienvidos, Filipīnās, augstums - 2934 m
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m
- puna augsti paceltas plakankalnes Andos, starp Rietumkordiljeru un Centrālo Kordiljeru (Peru, Bolīvijā, Čīlē, Argentīnā), augstums - 3500-4600 m vjl., raksturīgs plakankalnes reljefs un trūcīga veģetācija
- Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
- skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos)
- čemuru augstiņš augstiņu suga ("Centaurium erythraea", arī "Centaurium umbellatum" un "Erythraea centuarium"), viengadīgs vai pārziemojošs viengadīgs genciānu dzimtas lakstaugs, no kura žāvētām lapām gatavo tējas un novārījumus gremošanas trakta darbības uzlabošanai
- jūrmalas augstiņš augstiņu suga ("Centaurium littorale syn. Centaurium vulgare"), Latvijā aizsargājams
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- bazendi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- ņamņami Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- sandi Azandi - tauta, dzīvo Kongo ziemeļaustrumos, kā arī Dienvidsudānā un Centrālāfrikas Republikā.
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
- centramuizieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Centramuiža" iedzīvotāji.
- jakpi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- lindi Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- mbandži Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- mono Bandu tautas cilts, dzīvo Centrālāfrikā un Kongo ziemeļaustrumos.
- Belize Beliza – valsts Centrālamerikā.
- Čatirkels Beznoteces ezers Centrālā Tjanšana ieplakā 3530 m vjl., Kirgizstānā, platība - 175 kvadrātkilometri, dziļums līdz 3,8 m
- Kukunors Beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Kuku Nur"), Naņšaņā 3205 m vjl., Ķīnas rietumu daļā, platība - mainīga 4200-5700 kvadrātkilometru, garums - 105 km, lielākais platums - 65 km, dziļums - 38 m, vairākas salas, ietek 23 upes; Cinhai.
- Beļģu Kongo bijusī Beļģijas kolonija Centrālajā Āfrikā, tagad Kongo Demokrātiskā Republika (Zaira)
- Franču Kongo bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Congo Francais"), tagadējā Kongo Republika
- Viduskongo Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Moyen-Congo"), tagad Kongo Republika.
- Ubangi-Šari Bijusī Francijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Ubangi-Chari"), tās nosaukums līdz 1958. g. 1. decembrim, tagadējā Centrālāfrikas Republika.
- Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā.
- Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā.
- Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
- abrometiellas Bromēliju dzimtas augi, lapu rozetes apakšējās lapas lineāri lancentiskas, cietas dzeloņainas, dzimtene Centrālā Amerika, audzē dzīvokļos.
- lielā brūnkāte brūnkāšu suga ("Orobanche elatior", arī "Orobanche major"), parazitē uz lielās dzelzenes ("Centaurea scabiosa") saknēm, ir rets un aizsargājams augs
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gadsimtā un no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam izplatījās Centrālāzijas ziemeļos starp mongoļu tautām.
- CFR Cena un frakts (angļu "cost and freiht") - pārdevējam jāsamaksā nepieciešamie izdevumi un frakts, lai nogādātu preces uz noteikto galamērķa ostu, bet risks par preču zaudējumu vai bojājumu, kā arī jebkuri papildus izdevumi, kas radušies neparedzētu notikumu rezultātā pēc preču piegādes uz kuģa klāja, pāriet no pārdevēja uz pircēju, brīdī, kad preces ir pārvietotas pār kuģa reliņiem iekraušanas ostā.
- banko Cena vai kurss, pēc kura banka pārdod vai pērk vērtspapīrus.
- kriens Cena vai tās simbols, ar ko pastāvot pirkuma laulībai līgavainis atpirka līgavu no viņas dzimts.
- pretium Cena, alga.
- praiss Cena, atalgojums (angļu "price").
- c&f Cena, ieskaitot kravas atvešanu (angļu "cost and freight").
- nominālcena Cena, kas ir atzīmēta uz preces vai cenrādī.
- standartcena Cena, kas noteikta pēc standartizēta parauga.
- pamatcena Cena, kura tiek minēta līgumā par preču pirkšanu-pārdošanu.
- transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
- kurss Cena, par kādu tiek pārdotas akcijas, obligācijas un citi vērtspapīri kredītu finanšu tirgos.
- vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
- cens Cena.
- cēns Cena.
- dekorts Cenas atlaide par maksāšanu pirms termiņa vai par preces daudzuma vai kvalitātes neatbilstību darījuma noteikumiem.
- vairumatlaide Cenas atlaide, kuru nosaka pārdevējs, ja pircējs pērk preci lielākos daudzumos.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā.
- Zennhof Cenas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē.
- piecenojums Cenas paaugstinājums, parsti tirdzniecības izdevumu segšanai.
- atlaide Cenas pazeminājums (pārdodot preci); nolaide.
- līgumcenas Cenas un tarifi, kurus līgumos pēc savstarpējas vienošanās nosaka pārdevēji un pircēji.
- nolaide Cenas, maksas pazeminājums.
- ķenksle Cenksle, cīpsla pacelē.
- censulis Censlis, censonis.
- censeklis Censonis, karjerists.
- centībnieks Censonis.
- starāties Censties (darboties, rīkoties, strādāt), pūlēties.
- raudzīt Censties (ko darīt, īstenot); mēģināt.
- lūkot Censties (ko darīt, īstenot).
- svetēties Censties (ko) uzzināt.
- sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
- nocistināt Censties apklusināt sakot "cst!".
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecēties (par sievieti).
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecēties (par sievieti).
- ķert preciniekus (arī vīriešus, puišus) Censties apprecināt (kādu).
- ķert puišus (arī vīriešus, preciniekus) Censties apprecināt (kādu).
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
- cīnīties Censties ar fizisku spēku, veiklību pieveikt, uzvarēt.
- atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
- gaināties Censties atbrīvoties (no kā trucējoša, uzmācīga).
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
- atsapaģirāties Censties atbrīvoties no paģirām.
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
- minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
- žirbināt Censties atdabūt pie samaņas (paģībušu vai pārlieku piedzērušos).
- pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
- atķepurāties Censties atkal tikt uz kājām.
- meklēt Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
- nosteigt Censties ātrāk pabeigt; steigā pabeigt.
- skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
- minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
- piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā).
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- gainīt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt (3).
- gaiņāt Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu).
- gainīties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma); gaiņāties (3).
- gaiņāties Censties atvairīties (piemēram, no domām, jūtām, noguruma).
- kapīties Censties atvairīties, tikt vaļā.
- turēties kopā Censties būt blakus.
- purķīt Censties dabūt (ko kur iekšā vai no kurienes ārā).
- furķēt Censties dabūt ārā.
- gaut Censties dabūt, gūt (ko lielākā daudzumā).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- dūšināt Censties iedvest drosmi, pašapziņu.
- kundēties Censties iegūt (kāda) labvēlību; pielabināties.
- kantēties Censties iegūt (kāda) simpātijas; lakstoties.
- apcelt Censties iegūt kāda simpātijas.
- mēģināties Censties iegūt kādas iemaņas; vingrināties.
- gauties Censties iegūt, dabūt ko (vairāk, nekā vajadzīgs, nekā spēj patērēt).
- skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu); raudzīties (3).
- raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
- borēt Censties iestāstīt; pārliecināt; apnicīgi stāstīt.
- likt Censties ievietot, iekārtot (kādu, piemēram, audzināšanas, ārstniecības iestādē).
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
- knapināt Censties izdot, izlietot iespējami maz (piemēram, naudas, kāda materiāla).
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
- baidīt Censties izraisīt (kādā) bailes.
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
- kūdīt Censties izraisīt negatīvas emocijas.
- meklēt Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli); censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
- meklēties Censties izraisīt strīdu.
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
- ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
- tapšņāt Censties iztapt.
- zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst.
- zīmināt Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmēt.
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
- piļīt Censties kaitēt (kādam).
- dreselēties Censties kaut kur kāpt, rāpties.
- labāties Censties kļūt labākam.
- kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- piršļāt Censties ļoti ātri (ko) darīt, veikt.
- žēlot Censties neiztērēt, nedot; arī taupīt (1).
- pietaupīt Censties nenolietot.
- tuvēt Censties nokļūt (kur), pārvarot noteiktu attālumu.
- gūstīt Censties noķert, notvert (to, kas bēg).
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
- pakaļmeklēties Censties noskaidrot (ko notikušu).
- ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
- vairīties Censties novērsties (no kāda cilvēka skatiena); censties novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- rosināt Censties padarīt (kādu) rosīgu, aktīvu; censties panākt, ka sākas (darbība, rīcība).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
- meklēt Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- kārdināt Censties panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kādam) rodas spēcīga tieksme, vēlēšanās (pēc kā, ko darīt).
- konkurēt Censties panākt pārākumu, priekšrocības (kādā jomā); sacensties (ar kādu, savā starpā) par labākiem rezultātiem.
- rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
- klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
- mudināt Censties panākt, ka (kāds) ātrāk iet, pārvietojas (noteiktā virzienā).
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- kaisināt Censties panākt, ka iekarst, iekaist.
- dasalīdzināties Censties panākt, ka ir līdzvērtīgs kādam.
- piesalīdzināties Censties panākt, ka kļūst līdzvērtīgs (kādam).
- vairīties Censties panākt, ka nav jāsaskaras (piemēram, ar nepatīkamu attieksmi).
- vairīties Censties panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams); censties pasargāt sevi (no kā nevēlama).
- vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- vairīties Censties panākt, ka netiek skarts, nesaskaras.
- jaukt prātu (arī galvu) Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- klusināt Censties panākt, ka vairs neatskan (piemēram, vārdi, saucieni).
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
- ķert rokā Censties panākt, notvert.
- galvot Censties pārliecināt (par ko), panākt, ka sāk ticēt (kam).
- sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, spējām u. tml.).
- spēkoties Censties pārspēt kādu (piemēram, atjautībā, zināšanās).
- pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
- izcīnīt Censties pārvarēt (ko sarežģītos, grūtos apstākļos).
- kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- piesargāt Censties pasargāt (no kā nevēlama).
- gauties Censties patērēt, izlietot (kā pārmērīgi lielu daudzumu).
- kūkņāties Censties piecelties.
- līmēties Censties piesaistīt sev uzmanību, iegūt simpātijas.
- zelīties Censties piesūkties.
- pietiekties Censties pietuvināties (kaut kam); pielavīties.
- koļīt Censties pievērst (sev) uzmanību, lai iepazītos.
- tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties (3).
- tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
- pietaupīt Censties saglabāt, lieki neiztērēt (piemēram, enerģiju, spēkus).
- tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (to).
- pakacēties Censties sasniegt, paņemt.
- meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
- meklēt Censties sastapt (kādu).
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu.
- tivēt Censties tikt klāt.
- izcensties Censties tikt uz augšu.
- ķepurāt Censties tikt uz kājām.
- spīrināties Censties tikt uz priekšu.
- ķarstīt Censties uztvert (runāto).
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- zīlēt Censties uzzināt (ar dažādiem paņēmieniem) nākotni; minēt (to, kas notiks drīzumā vai tuvākajā nākotnē); censties (ko) paredzēt; arī pareģot.
- spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piemēram, ar cīņas sporta paņēmieniem).
- nagoties Censties, cīnīties.
- stenkties Censties, dzīties, cīnīties.
- merkavuot Censties, gādāt, bažīties.
- jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
- ģegot Censties, ilgoties.
- tiekt Censties, kārot.
- lūkāt Censties, mēģināt (ko darīt).
- pičakāt Censties, mēģināt aizziest.
- lābt Censties, mēģināt atlabt.
- izcenst Censties, panākt.
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
- bāzīties Censties, rūpēties.
- cīsties Censties; mēģināt, cīnīties.
- cītīties Censties.
- provēt Censties.
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības.
- kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
- mammonisms Cenšanās pēc pasaules labumiem, tiekšanās pēc mammona.
- aizcīsties Cenšoties sasniegt.
- cental Centāls.
- Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- uzdzinība Centība, censonība.
- aizgūtne Centība, cītība, dedzīga vaļas brīžu izmantošana.
- aizgūtnība Centība, dedzība, alkas.
- censība Centība.
- censme Centība.
- censonība Centība.
- cīte Centība.
- centībnieki Centībnieks.
- eskeipisms Centieni aizbēgt, izvairīties no nepatīkamā, mēģinājumi izstumt to no apziņas, piesātinot apziņu ar patīkamo.
- aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām.
- panibērisms Centieni tuvināt spāniešu un portugāļu tautas, kā Ibērijas pussalas iedzīvotājus, viņu radniecīgām tautām Amerikas kontinentā, lai pretstāvētu panamerikānismam.
- ideāls Centienu augstākais galamērķis.
- uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1).
- uzdienēt Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzkalpoties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzstrādāties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā.
- uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
- āķēt Centīgi, čakli strādāt.
- rūķēt Centīgi, nenogurstoši strādāt, darboties.
- urbiķis Centīgs strādnieks.
- pumpītis Centīgs, bet ne sevišķi gudrs cilvēks.
- krujīgs Centīgs, cītīgs.
- urbītis Centīgs, čakls cilvēks.
- starīgs Centīgs, darbīgs, strādīgs.
- centrs Centīgs, dedzīgs.
- tīcīgs Centīgs, mērķtiecīgs.
- ūķis Centīgs, mierīgs strādnieks; rūķis.
- kopīgs Centīgs, rosīgs, kārtīgs, saimniecisks.
- īverīgs Centīgs, rosīgs.
- ēdoņa Centīgs, strādīgs cilvēks.
- dzinīgs Centīgs, tāds, kas tiecas.
- censīgs Centīgs.
- urcīgs Centīgs.
- mērspieķis Centimetros iedalīts metāla vai cita materiāla stienis dzīvnieka ķermeņa garuma, platuma un augstuma mērīšanai; uz stieņa ir atsevišķas skalas katram parametram.
- centimetris Centimetrs.
- centneris Centners (100 kg).
- q Centners (arī c, cnt).
- Centrs Centra rajons ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem, platība - 3 kvadrātkilometri, bet iedzīvotāju skaits (2012. g.) bija 23 500 (vismazākais Rīgā).
- kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
- kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
- Ekvatoriālā Āfrika Centrālā Āfrika.
- Čujas Belki Centrālā Altaja grēdas, kas paceļas virs sniega līnijas.
- pleroma Centrālā daļa augstāko augu sakņu augšanas zonā, kā arī dzinuma galotnes augšanas zonā.
- ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
- CĢL Centrālā ģenētikas laboratorija (spec.).
- ātrijs Centrālā halle, virs kuras ir stiklots jumts.
- CHL Centrālā hokeja līga (Ziemeļamerikā).
- CIA Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu "Central Intelligence Agency"), ASV.
- CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
- CIK Centrālā izpildu komiteja.
- Viļujas zemiene Centrālā Jakutijas zemiene.
- CK Centrālā komiteja.
- CKK Centrālā kontroles komisija.
- CENTO Centrālā līguma organizācija (angļu "Central Treaty Organization").
- hidromiēlija Centrālā muguras smadzeņu kanāla izplešanās, uzkrājoties likvoram.
- CNS Centrālā nervu sistēma (angļu "central nervous system").
- indeksreģistrs Centrālā procesora reģistrs, kuru izmanto adrešu modifikācijas konstantes glabāšanai.
- CSP Centrālā statistikas pārvalde.
- centrokinēzija Centrāla stimula radīta kustība.
- CTPS Centrālā taksometru pasūtījumu stacija (Rīgā).
- nervs Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā).
- CV Centrālā valde (kopā ar nosaukumu).
- komerckolēģija Centrālā valsts iestāde, kas nodarbojas galvenokārt ar iekšējās tirdzniecības jautājumiem.
- CZPL Centrālā zinātniskās pētniecības laboratorija.
- nervs Centrālā, arī svarīgākā, nozīmīgākā daļa (piemēram, kādā sistēmā).
- Goliāts Centrālāfrikā izplatīta skarabeju dzimtas vabole.
- mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa.
- atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi.
- CĀ Centrālāfrikas Impērija.
- CF Centrālāfrikas Republika, valsts divburtu kods.
- CAF Centrālāfrikas Republika, valsts trīsburtu kods.
- CĀ Centrālāfrikas Republika.
- CĀR Centrālāfrikas Republika.
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.).
- CAHI Centrālais aerohidrodinamikas institūts.
- CAMK Centrālais automotoklubs.
- nirvāna Centrālais jēdziens indiešu reliģijā un filozofijā, it īpaši budismā: pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis, kad izzūd visas dzīves alkas, saplūsme ar dievišķo.
- CKB Centrālais konstruktoru birojs.
- CPU Centrālais procesors (angļu "Central Processing Unit").
- CPKTB Centrālais projektu konstruktoru un tehnoloģiskais birojs.
- centrālpulkstenis Centrālais pulkstenis, kura darbība sinhronizē periferiālos pulksteņus.
- centrostigma Centrālais punkts, kurā sastopas visas asis.
- CRK Centrālais riteņbraukšanas klubs.
- CSN Centrālais sporta nams (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CSN).
- CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK).
- CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs.
- slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
- ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes.
- Šiutekutli Centrālamerikas indiāņu (acteku) uguns un vulkānu dievs ("Tirkīza kungs"), gan debesu, gan nesaudzīgās un visu aprijošās pazemes uguns dievs, kā arī mājas pavarda dievs.
- Tonakasiutla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākā dieva Tonakatekutli sieva, kas piedalījās pasaules radīšanā.
- Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem.
- čaneke Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - mazas būtnes, kas dzīvo mežos, izskatās kā rūķi un ir visumā labvēlīgas cilvēkiem, lai gan reizēm izspēlē kādu joku, jāpielabina ar upuriem.
- Teskatlipoks Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - nakts un tumsas dievs, viens no galvenajiem maiju cilts dieviem.
- Siuakoatla Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no senākajām dievībām - zemes, bērnu dzimšanas un kara dieviete.
- Kecalkoatls Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - viena no trīs galvenajām dievībām - dievs - pasaules, cilvēku un kultūru radītājs, stihiju pavēlnieks, rīta zvaigznes, dvīņu dievs, priesteru un zināšanu aizbildnis.
- Unapu Centrālamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs ir Šbalanke), kas iznāca no pazemes kā mēness.
- Panamas zemesšaurums Centrālamerikas šaurākā kontinenta daļa (sp. val. “Istmo de Panama”), starp Karību jūru ziemeļos un Klusā okeāna Panamas līci dienvidos, mazākais platums — 48 km, mazākais augstums ūdensšķirtnē — 87 m, lielākais — 180 m
- Agriocharis ocellata Centrālamerikas tītars.
- CAVO Centrālamerikas valstu organizācija.
- Centrālamerikas kopējais tirgus Centrālamerikas valstu reģionāls tirdznieciski ekon. grupējums, izveidots 1961.
- nēģeri Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji, kas veido negroīdās rases galveno daļu.
- tizanidīns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzenes.
- baklofēns Centrālās darbības miorelaksantu aktīvā viela, kas ietekmē galvas un muguras smadzeņu nervus.
- neirocisticerkoze Centrālās nervu sistēmas infekcija ar cūku lenteņa ("Taenia solium") cisticerkiem.
- neirosifiliss Centrālās nervu sistēmas sifiliss.
- atmiņa Centrālās nervu sistēmas spēja saglabāt un atveidot apziņā agrāk saņemto informāciju, iespaidus.
- neirotomogrāfija Centrālās nervu sistēmas tomogrāfija.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada un regulē kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
- četvertes Centrālās valsts iestādes Krievijā 16.-17. gs., kas veica finanšu un tiesu administrācijas funkcijas noteiktā valsts teritorijā, arī savāca nodokļus no iedzīvotājiem.
- prikazs Centrālās valsts pārvaldes administratīvi tiesiska institūcija (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam).
- Leucosticte nemoricola Centrālāzijas kalnžubīte.
- Phylloscopus griseolus Centrālāzijas lapuķauķis.
- Prunella himalayana Centrālāzijas peļkājīte.
- Rhodopechys mongolica Centrālāzijas tuksneškeģis.
- apakšcentrāle Centrāle, kas pakļauta lielākai centrālei.
- Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
- CAEV Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.
- centrālists Centrālisma piekritējs.
- centrālkontrolpulkstenis Centralizēta laika kontroles ierīce.
- fondapgādātība Centralizētās plānošanas sistēmas ekonomikas rādītājs, kas raksturo materiālajā ražošanā nodarbināto apgādātību ar ražošanas pamatfondiem.
- dispečersistēma Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma, dispečerdienests.
- dispečerdienests Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma.
- vienādmaksis Centralizēts tarifs.
- Bolīvijas kalniene Centrālo Andu austrumu daļa Bolīvijā, ko veido Punas plakankalne, Austrumkordiljeras, Kordiljera Reala, Centrālā Kordiljera u. c. Andu grēdas.
- boka Centrālo kanālu savienojumu atvere uz vulkānu nogāzi, pa kuru izvirduma laikā izplūst vulkānisma produkti.
- centraļņiks Centrāltirgus.
- centranthus Centrantes.
- sarkanā centrante centrantu suga ("Centranthus ruber")
- centrifugalspēks Centrbēdzes spēks.
- hidroklons Centrbēdzes tipa papīrmasas attīrītājs; lieto galvenokārt makulatūras masas attīrīšanai no metāliskiem piemaisījumiem.
- nocentrēt Centrēt un pabeigt centrēt.
- lokomotori Centri smadzenēs, kas pārvalda ķermeņa locekļu kustības.
- ultracentrifūga Centrifūga ar rotācijas ātrumu līdz 70 000 apgr./min.; izmanto makromolekulu un dažādu bioloģisku sistēmu pētīšanā, izotopu atdalīšanai utt.
- eksodisks Centrifugāls; tāds, kas virzās uz perifēriju.
- diplosoma Centriolu pāris zīdītāju dzīvnieku šūnās.
- abtermināls Centripetāls (elektriskās strāvas virziens muskulī).
- ezodisks Centripetāls, aferents.
- centrophyceae Centriskās kramaļģes.
- centrists Centrisma piekritējs.
- kinetohors Centromēra jeb primārā iežmauga.
- centreņi Centromēri - vietas dubultajā hromosomā jeb māthromosomā, pie kurām šūnu dalīšanās laikā piestiprinās no centriolām nākošie pavedieni.
- centronotus Centronotus gunnellus - Atlantijas taukzivs "Pholis gunnellus" nosaukuma sinonīms.
- ektosfēra Centrosomas ārēja zona.
- centris Centrs; vidusdaļa.
- ARAS Centrtiecīga, retikulāra aktivizēšanas sistēma smadzenēs.
- centripetāls Centrtiecīgs, tāds, kas tiecas uz (smadzeņu) centru; aferents.
- pjorka Centrurbis, ko ievieto patronā.
- sents Cents - Lietuvas Republikas sīknaudas vienība 1918.-1940. g.
- eirocents Cents; eiro simtdaļa.
- cent Cents.
- centurions Centūrijas komandieris seno romiešu armijā.
- cwt Centweight, 100 mārciņas, jeb 50,802 kg.
- Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā.
- Spartaks Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Āne" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Cenas muiža Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Cena" nosaukuma variants.
- dalbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
- dalbenieši Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Dalbe" iedzīvotāji.
- irbenieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Irbes" iedzīvotāji.
- mežmalnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežmalnieki" iedzīvotāji.
- spartaknieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Spartaks" iedzīvotāji.
- Tetelminde Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums.
- tetelnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" iedzīvotāji.
- tetelmindnieki Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetelminde" iedzīvotāji.
- preiskurants Cenu rādītājs, cenu saraksts.
- ceņņiks Cenu saraksts; cena.
- svārstreklāma Cenu zīme vai reklāma, kuras stiprinājums kustas (svārstās).
- cenzitārijs Cenzīvas (mantojamas zemes) īpašnieks Francijā 12.-18. gs.
- raudzenieks Cenzors, uzraugs.
- censs Cenzs.
- logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
- XAF CFA franks ("BEAC"); Centrālāfrikas Republikas, Čadas Republikas, Ekvatoriālās Gvinejas Republikas, Gabonas Republikas, Kamerūnas Republikas un Kongo Republikas valūtas kods, sīknauda - santīms.
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi).
- ragainā cikāde cikāžu kārtas dzeltņcikāžu dzimtas suga ("Centrotus cornutus")
- maki Cilšu grupa (maki, ndžemi, so, ngumbi, bakveli, kaki, poli), dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos, kaimiņrajonos Centrālāfrikas Republikā, Kongo un Gabonā, kā arī atsevišķās vietās Kamerūnas dienvidrietumos un Ekvatoriālajā Gvinejā, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- loinangi Cilšu grupa Indonēzijā, dzīvo Sulavesi salas austrumu daļā un Pelenas salā, Centrālajā Sulavesi provincē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tradicionālie animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie.
- pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā), kuru piederīgajiem ir raksturīgs mazs augums.
- Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju.
- miedzenica Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- miedzenīca Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- sirdsāderes Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- sirdszāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- sirdszālīte Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- tūkstošzeltis Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- vēderzāle Čemuru augstiņš - augstiņu suga ("Centaurium erythraea").
- drudžazāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- sāpeszāle Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- sāpeszālīte Čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama.
- sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
- Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
- Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m
- Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums.
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
- universāli Deklaratīvi programmatiska rakstura aicinājumi, kurus 1917. un 1918. g. publicēja Ukrainas Centrālā rada.
- Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m)
- Nkongolo Despotisks valdnieks, kas figurē Centrālāfrikas savannu reģionu tautu mitoloģijā.
- Činavezi Dienvidāfrikas un Centrālafrikas tautu mitoloģijā - pirmatnējā kosmosa čūska, visa esošā māte, sadalīja pasauli ar savu vīru Nkubu ("zibeni"), viņa bija zemes un ūdens saimniece.
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- Džūba Dienvidsudānas galvaspilsēta un Centrālās Ekvatorijas vilājas administratīvais centrs, 177300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku.
- gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
- Inilčeks Divi garenieleju šļūdoņi Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garumi - 59,5 km (Dienvidinilčeks) un 38,2 km (Ziemeļinilčeks).
- kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos
- Baltava Dzelzcela stacija Ogres novada Taurupes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- Auseklis Dzelzceļa pietura Alojas novada Brīvzemnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 109 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
- Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Auri Dzelzceļa pietura Dobeles novada Auru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. g.
- Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
- Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā.
- Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
- Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla".
- Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg".
- Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Degas Dzelzceļa pieturas punkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 187 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Daugmale Dzelzceļa pieturas punkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 7 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Garciems Dzelzceļa pieturpunkts Ādažu novada Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Dendrārijs Dzelzceļa pieturpunkts Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 66 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Garupe Dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 27 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Gauja dzelzceļa pieturpunkts Carnikavas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 32 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dalbe Dzelzceļa pieturpunkts Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 29 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1920. g.
- Durbe Dzelzceļa pieturpunkts Durbē, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Liepāja, 197 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1929. g.
- Elste Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Daukstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas - Gulbene, 201 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1924. g.
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
- Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā.
- Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Gaisma Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Zolitūde Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, \~8,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
- Depo Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 8 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1950. g. Zasulauka lokomotīvju depo darbinieku vajadzībām.
- Dārziņi dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 14 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1967. g. Salaspils memoriālā ansambļa apmeklētāju vajadzībām
- Dole Dzelzceļa pieturpunkts Salaspils novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 16 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Egļupe dzelzceļa pieturpunkts Siguldas novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene–Rīga–Lugaži, 44 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Alotene Dzelzceļa stacija Aizkraukles novada Klintaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 102 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Babīte Dzelzceļa stacija Babītes novada Babītes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g., līdz 1919. g. saucās "Pupe", 1919.-1926. g. - "Pūpe".
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
- Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Cena dzelzceļa stacija Cenu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 34 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. gadā
- Āraiši dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā (2,5 km no Āraišu ciema), atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 84 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Ērgļi Dzelzceļa stacija Ērgļu novada Ērgļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 97 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1937. g.
- Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
- Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I".
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Aloja dzelzceļa stacija Limbažu novadā, pie dzelzceļa līnijas Skulte-Ipiķi, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. g.
- Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
- Carnikava Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 30 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1933. gadā.
- Jaundubulti Dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 26,6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
- Vecāķi Dzelzceļa stacija pie Rīgas-Skultes dzelzceļa līnijas, 18,3 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Bolderāja Dzelzceļa stacija Rīgā, 15 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. kā privātas dzelzceļa līnijas Rīga-Bolderāja galastacija ar tvaika lokomotīvju depo.
- Jāņavārti Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga pie atzarojuma uz Ērgļiem, \~5,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Čiekurkalns Dzelzceļa stacija Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Rīga-Sortirovočnaja II", 1911.-1919. g saucās "Kaiserwald", 1919.-1929. g. - "Krūzesmuiža".
- Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
- Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži.
- Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
- Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā.
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
- Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
- Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
- Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā.
- dzelzs nezāle dzelzene ("Centaurea")
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- smiltāja dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea arenaria")
- starainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea calcitrapa")
- baltsarmainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea dealbata")
- skrajā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea diffusa")
- Ibērijas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea iberica")
- pļavas dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea jacea")
- lielgalvainā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea macrocephala")
- kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis
- bārkšu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea phrygia")
- skaistā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea pulcherrima")
- lielā dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea scabiosa")
- Turfanas ieplaka dziļākā tektoniskā ieplaka Centrālajā Āzijā (angļu val. "Turfan Depression") un trešā dziļākā pasaulē, atrodas Ķīnas ziemeļrietumu daļā, Austrumtjanšana atzaros līdz 154 m zjl., garums - \~200 km, platums - līdz 70 km
- ECB Eiropas Centrālā banka.
- Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m).
- EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction").
- CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies").
- Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle").
- EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia").
- CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques").
- EUSC Eiropas Savienības Satelītcentrs ("European Union Satellite Centre").
- ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control").
- Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas.
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
- Geseriāda Episks mongoļu teiku cikls par varoni Geserhanu; izplatīts Centr. Āzijā un A-Āzijā; pabeigts 16.-17. gs., pazīstami arī tibetiešu, burjatu, kalmiku varianti.
- PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis.
- Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
- Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs
- Bolsēnas ezers ezers Itālijā ("Lago di Bolsena"), Centrālo Apenīnu priekškalnē, platība — 115 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 146 m, izveidojies sena vulkāna kalderā, 335 m vjl.
- Nikaragvas ezers ezers Nikaragvā (sp. val. “Lago de Nicaragua”), Centrālamerikas lielākais ezers, platība — 8200 kvadrātkilometru, garums — 177 km, vidējais platums — 58 km, dziļums — 60 m, >400 salas
- persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts
- firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram
- Transhimalaji Gandisišaņs - kalnu grēda Centrālajā Āzijā, Ķīnā.
- jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos.
- baji Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- manži Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- ngbaki Gbaji - tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- blandi Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- bogoti Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- buli Gbaju tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos.
- augstiņi Genciānu dzimtas ģints ("Centaurium"), viengadīgi lakstaugi ar četršķautnainu stulbāju un pretējām, sēdošām, stulbāja vidū iegareni lancetiskām, eliptiskām vai lineārām lapām.
- Ajonoras Autonomā Klostervalsts Grieķijas administratīvi teritoriāla vienība ar autonomas klostervalsts statusu, platība - 336 km^2^, 2262 iedzīvotāji (2001. g.), administratīvais centrs - Karjes, pirmais klosteris dibināts 963. g., atrodas Ajonoras pussalā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju.
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.).
- Gvatemala Gvatemalas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Guatemala"), platība - 108889 kvadrātkilometri, 13550440 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 departamenti, robežojas ar Meksiku, Belizu, Hondurasu un Salvadoru, austrumos apskalo Karību jūras Hondurasas līcis, rietumos - Klusais okeāns.
- centritractus Heterokoku klases dzimtas "Centritractaceae" aļģu ģints.
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu.
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera.
- Kongo ieplaka ieplaka Centrālajā Āfrikā (gk. Kongo Demokrātiskajā Republikā), to veido Āfrikas platformas ieliece, gk. pārpurvots līdzenums 300-500 m vjl., malās kāpļainas plakankalnes līdz \~1000 m vjl.
- Krozē lielieplaka ieplaka Indijas okeāna dienvidu daļā, starp Rietumindijas un Centrālo Indijas grēdu, dziļums — līdz 5625 m
- Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
- kasiks Indiāņu cilts virsaitis Centrālamerikā un Dienvidamerikā līdz 16. gs.
- aimari Indiāņu tauta Centrālajos Andos ap Titikakas ezeru (Bolīvijā, Peru, Čīlē).
- indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas
- individuālie statistiskie dati informācija par privātpersonām vai valsts institūcijām, kuru Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija, kas nodarbojas ar valsts statistiku, statistiskiem nolūkiem saņem tieši no respondentiem vai reģistriem, datubāzēm vai citiem avotiem
- CIREA Informācijas, diskusiju un apmaiņas centrs patvēruma jautājumos ("Centre for Information, Discussion and Exchange on Asylum").
- tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos.
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem
- idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā.
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
- Penandžuna līcis jūras līcis Indonēzijā, Javas salas dienvidu piekrastē, Rietumjavas un Centrālās Javas provincē
- Gretagrunda sēklis jūras sēklis Rīgas jūras līča ziemeļu daļā, Centrālajā pacēlumā, garums - \~30 km, platums - \~10 km, tā ziemeļu daļā atrodas Roņu sala un dienvidu daļas virsa atrodas tikai dažus metrus zem jūras līmeņa
- Centaurium vulgare jūrmalas augstiņa "Centaurium littorale" nosaukuma sinonīms
- singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos.
- spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi.
- Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
- Dvartes kalns kalns Centrālajā Kordiljerā ("Pico Duarte"), Haiti salā, Dominikanā, augstākā virsotne Lielajās Antiļu salās - 3175 m; Rusiļa
- dzelzine Kalnu dzelzene ("Centaurea montana").
- Dienvidčujas grēda kalnu grēda Centrālajā Altajā, Krievijas Altaja novadā, garums - 120 km, augstākā virsotne - 3942 m, vairāk nekā 100 šļūdoņi, lielākais - 8 km
- Terskejalatau Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā uz dienvidiem no Isikula ieplakas, Kirgizstānā, garums - 375 km, vidējais augstums - 4000-4200 m vjl., lielākais augstums - 5216 m
- Inilčektavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~65 km, augstums - līdz 5697 m, mūžīgais sniegs, ledāji.
- Hantengri Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, lielākais apledojums Tjanšanā, daudz šļūdoņu.
- Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks)
- Kuilitavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, starp Kuili upi un Učkelas upi, Kirgizstānā, garums - \~500 km, augstums - līdz 5203 km
- Saridžazs Kalnu grēda CentrālajāTjanšanā, starp Inilčekas un Saridžazas upi Kirgizstānā, garums - 100 km, augstums - līdz 4799 m, vairāki šļūdoņi.
- dabans kalnu grēda, kalnu pāreja Centrālāzijā un Sibīrijā; davans
- alatau Kalnu grēdas Centrālāzijas, Dienvidsibīrijas un Urālu kalnos.
- Centrālā Kordiljera kalnu grēdu sistēma Spānijā un Portugālē (sp. val. "Cordillera Central"), Mesetas plakankalnes vidienē, garums - \~400 km, augstākā virsotne - 2592 m
- Parnass Kalnu masīvs Centrālajā Grieķijā, uz ziemeļiem no Korinta līča, augstums - līdz 2457 m vjl.
- Ahagars Kalnu masīvs Centrālajā Sahārā, Alžīrijā (angļu valodā _Ahaggar_), Tamarānsetas vilājā, kāpļainas grēdas (vidējais augstums - 800 m), bazalta plato (2000 m) ar aprimušu vulkānu konusiem (līdz 3000 m); urāna, platīna, volframa, vara, cinka, hroma, niķeļa rūda, dimanti.
- Akšijraks Kalnu masīvs Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, Narinas un Saridžazas baseina ūdensšķirtne, garums - \~50 km, augstums - līdz 5126 m vjl., sastāv no 3 kalnu grēdām, apledojums - 439 km^2^, 59 šļūdoņi.
- Iļimani Kalnu masīvs Centrālajos Andos, Kordiljera Reālā, Bolīvijā, augstākā virsotne - Kondorblanka 6882 m
- Gransaso Kalnu masīvs Centrālajos Apenīnos ("Gran Sasso d'Italia"), Itālijā, Abruco augstākā (ziemeļaustrumu) daļa, augstums - līdz 2914 m, ziemeļu daļā neliels firna šļūdonis - Kalderone (~390 m garš, vienīgais Apenīnos).
- Maladeta Kalnu masīvs Centrālajos Pirenejos ("Maladeta"), Spānijā, augstums - līdz 3404 m (Aneto smaile).
- Sevēni Kalnu masīvs Francijas dienvidos, Centrālā masīva dienvidaustrumu daļa, augstums - līdz 1702 m, platoveida virsotnes.
- Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā).
- Gandisišaņs Kalnu sistēma (angļu val. "Gangdisishan") Centrālajā Āzijā, Tibetas kalnienes dienvidos, Ķīnā, no Himalajiem to atdala Cangpo (Bramaputras) un Indas upes ielejas, garums - \~1600 km, platums - līdz 300 km, augstums - līdz 7315 m, nelieli ladāji; Transhimalaji.
- Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas.
- Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m
- Altajs Kalnu sistēma Centrālāzijā (Kazahstānā, Ķīnā, Krievijā, Mongolijā), stiepjas no Rietumsibīrijas līdzenuma rietumos līdz Gobi līdzenumam austrumos vairāk nekā 2000 km, augstākā virsotne - Beluha (4506 m).
- Centrālie kalni kalnu sistēma Jaungvinejas salā ("Central Range"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, kas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas visā salas garumā
- Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis.
- Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm
- centrante Kaprifoliju dzimtas ģints ("Centranthus"), dekoratīvas puķes ar sārtrozā ziediem un jūras zaļām lapām.
- marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā.
- Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra.
- Šbalanke Kiču (Centrālamerika) mitoloģijā - viens no dievišķajiem dvīņiem (otrs - Unapu), kas piemuļķoja pazemes dievus un iznāca no pazemes kā saule.
- Škakau Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - kakao pupiņu aizgādne; visu Centrālamerikas tautu vidū vienīgā kakao dievība.
- Kirgizstāna Kirgizstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kirg. val. "Kyrgyzstan"), platība - 198500 kvadrātkilometru, 5430000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Biškeka, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 2 pilsētas, robežojas ar Kazahstānu, Ķīnu, Tadžikistānu un Uzbekistānu.
- Kjaravalle Kjaravalle Čentrāle - pilsēta Itālijā ("Chiaravelle Centrale"), Kalabrijas reģiona Katandzāro provincē, 5800 iedzīvotāju (2014. g.).
- ceka Komunistiskās partijas Centrālkomiteja.
- Kongo Kongo Demokrātiskā Republika, valsts Centrālajā Āfrikā.
- Kongo Kongo Republika, valsts Centrālajā Āfrikā.
- JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre").
- KCNA Korejas Centrālā informācijas aģentūra (angļu "Korean Central News Agency"; KTDR).
- CTAK Korejas Centrālā informācijas aģentūra (krievu "Centraļnoje teļegrafnoje agenstvo Koreji").
- Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kostarika Kostarikas Republika - valsts Centrālajā Amerikā (sp. val. "Costa Rica" / "República de Costa Rica"), platība - 51060 kvadrātkilometru, 4516200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Sanhosē, administratīvais iedalījums - 7 provinces, robežojas ar Nikaragvu un Panamu, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- centriskās kramaļģes kramaļģu iedalījuma klase ("Centrophyceae"), kurām vāciņi ir radiāli bez rafes, mīt jūrās un saldūdeņos gk. planktonā un ir nekustīgas
- kaimans Krokodilu kārtas aligatoru dzimtas rāpulis (2 sugas); izplatīts Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus
- dzelkņcikāde Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Membracidae"), izplatītas gk. tropos, Latvijā 2 sugas, no kurām pazīstamākā ir ragainā cikāde ("Centrotus cornutus").
- herkulesvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
- Cinhai Kukunors - beznoteksāļezers Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qinghai Hui"), Ķīnas rietumu daļā.
- Kamerūns Kupolveida vulkānisks masīvs Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun"), Biafras līča piekrastē, Kamērūnā, augstums - 4095 m, periodiski notiek izvirdumi (pēdējais 1959. g.).
- dzelzene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Centaurea"), \~550 sugas, Latvijā savvaļā 9 sugas, daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi.
- gailardija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Gaillardia"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, ziedi kurvīšos, dzelteni vai sarkanbrūni, Ziemeļamerikas un Centrālamerikas prērijās, 28 sugas, Latvijā atsevišķas šķirnes audzē dārzos.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- Huandi Ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, galvenais no pasaules pušu valdniekiem - Centra valdnieks, kas bijis ļoti liela auguma, ar četrām sejām un četrām acīm, lai labāk varētu vērot debespuses.
- Sporādas Lainas salas Centrālajā Polinēzijā.
- LCIK Latvijas Centrālā izpildkomiteja.
- LCP Latvijas Centrālā padome.
- LCD Latvijas Centrālais depozitārijs.
- LCVVA Latvijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs (spec.).
- CVORA Latvijas PSR Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas arhīvs.
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos
- Ain Sālaha liela oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā (“In Salah”), atrodas Centrālajā Sahārā, pie Transsahāras autoceļa (Agvāta-Zindera), <10000 iedzīvotāju
- Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
- Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā _Liechtenstein_), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu.
- bokarneja Liliju dzimtas kokveida sukulents, savvaļā sastopams Centrālamerikā, stumbra pamatdaļa plata, pudeļveida paplašināta; pārziemo vēsās siltumnīcās vai dzīvokļos, vasarā novieto laukā, zālājos, skaits un īpatnējs krāšņumaugs.
- sabadils Liliju dzimtas sīpolaugs, kas aug Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas kalnu pļavās; sēklas lieto veterinārijā un medicīnā.
- Viljamsa lofofora lofoforu suga ("Lophophora williamsii"), kuru Centrālamerikas indiāņi sauc par peiotu un izmanto šī auga daļas kā apreibinošu vielu
- kvintāls masas mērvienība vairākās Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīs, Francijā, Spānijā, Portugālē (svārstās starp 45 un 69 kg); īsais centners
- Centrālā Mesa Meksikas kalnienes dienvidu daļa (“Mesa Central”), Meksikā, 2000-2400 m augsts lavas plato ar vulkānu konusu virsotnēm.
- uipils Meksikas un citu Centrālamerikas reģionu iedzimmto tautu sieviešu tradicionālais tērps no diviem vai trim četrstūra drānas gabaliem, ko sastiprināja ar lentītēm.
- Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā
- guava Miršu dzimtas kultūraugs, ko kultivē gk. Centrālamerikā un Indijā; arī tā auglis ar muskata aromātu un plānu zaļi dzeltenu mizu.
- Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
- dzerens Mongolijas gazele, antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Procapra gutturosa"), dzīvo gk. Centrālāzijā, aizsargājams dzīvnieks.
- folverks Muižnieku saimniecības veids Centrāleiropas un Austrumeiropas zemēs līdz 19. gs. vidum (Polijā līdz 1944. g.).
- lakvjeti Mūsdienu vjetnamiešu senči, kas dzīvoja Centrālajā Vjetnamā un Z-Vjetnamā 3. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
- NARIC Nacionālais akadēmiskās izglītības apliecinošo dokumentu atzīšanas informācijas centrs ("National Academic Recognition Information Centre").
- Andrē-Feliksa nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā (_André-Félix, Parc National_), Vakagas provinces austrumu daļā
- Bamingi-Bangoranas nacionālais parks nacionālais parks Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūrā
- Bandingilo nacionālais parks nacionālais parks Dienvidsudānā, Centrālās Ekvatorijas, Džūnkalī un Austrumu Ekvatorijas vilājā
- Bakas-Rajas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Centrālās Kalimantānas un Rietumkalimantānas provincē
- velnābols Nakteņu dzimtas ģints ("Datura"), koki, krūmi, lakstaugi ar lieliem, stipri smaržojošiem piltuvveida ziediem un augli - dzeloņainu pogaļu, 10-25 sugas (gk. Centrālamerikā), Latvijā konstatētas 2 sugas, abas adventīvas.
- fizālis Nakteņu dzimtas ģints ("Physalis"), viengadīgi, retāk daudzgadīgi lakstaugi, savvaļā aug tropos un subtropos Centrālamerikā un Ziemeļamerikā, \~110 sugu, Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus vai dārzeņus.
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās
- tingass Neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- netropisks Netropiskais apgabals - viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem pamatapgabaliem, ietver Centrālo Ameriku un Dienvidameriku.
- cenkoņnieki Nīcas novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Cenkone" iedzīvotāji.
- banānu republikas nievājošs nelielu (gk. Centrālamerikas) republiku apzīmējums, kurās galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana
- Nikaragva Nikaragvas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Nicaragua"), platība - 120254 kvadrātkilometri, 5995900 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Managva, administratīvais iedalījums - 15 departamentu un 2 autonomi reģioni, robežojas ar Hondurasu un Kostariku, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
- aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā.
- Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
- narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
- Karakorums Otra augstākā (aiz Himalajiem) kalnu sistēma pasaulē (angļu val. "Karakoram"), atrodas Centrālajā Āzijā, uz ziemeļrietumiem no Himalajiem, garums - \~500 km, platums - 150-250 km, grēdu vidējais augstums - 6000 m, 4 virsotnes >8000 m, augstākā virsotne - 8611 m
- Lielupe Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" bijušais nosaukums padomju laikā.
- brancenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Brankas" iedzīvotāji.
- cenenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Cenas" iedzīvotāji.
- Pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpēternieki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- lejasbēnūžnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lejasbēnūži" iedzīvotāji.
- līdumnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- lielupnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji.
- magazinieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Magazinieki" iedzīvotāji.
- mežciemnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji.
- pauļenieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pauļi" iedzīvotāji.
- pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
- spartakieši Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Spartaks" iedzīvotāji.
- Progress Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Tetele" bijušais nosaukums padomju laikā.
- titelmindnieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Titelminde" iedzīvotāji.
- Austrālijas-Antarktīdas pacēlums pacēlums Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā, starp 80 un 160 austrumu garuma grādiem, savieno Centrālo Indijas grēdu ar Klusā okeāna dienvidu pacēlumu, garums - 6000-6500 km, platums - 500-550 km, mazākais dziļums 1648 m austrumu daļā
- Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
- Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga.
- Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
- Pjandža Pandža, upe Centrālajā Āzijā.
- Pilkomajo Paragvajas labā krasta pieteka Bolīvijā, Paragvajas un Argentīnas robežupe (sp. val. "Pilcomayo"), garums - 1200 km, sākas Centrālajos Andos, grīvā Paragvajas galvaspilsēta Asunjona; Pilkomaja.
- rudzupuķe Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
- boa Parastā žņaudzējčūska ("Constrictor constrictor syn. Boa constrictor"), žņaudzējčūsku dzimtas suga, mīt Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropiskajos mežos, līdz 4 m garš rāpulis.
- Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
- gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids.
- Himalaji Pasaules augstākā kalnu grēda ("Himalaya"), atrodas pie Indijas ziemeļu robežas, \~2500 km gara, 80-200 km plata, 14 virsotnes >8000 m vjl., veido klimatisko robežu starp Indijas tropisko musonu klimatu un Centrālāzijas sauso un auksto apgabalu.
- WDCM Pasaules Mikroorganismu datu centrs (angļu "World Data Centre for Microorganisms").
- PTC Pasaules tirdzniecības centrs (angļu World Trade Center).
- WTC Pasaules tirdzniecības centrs Ņujorkā (angļu "World Trade Center"), divas ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās divas teroristu lidmašīnas; dvīņu torņi; PTC.
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
- Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
- Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā
- adiri Paugurainas, tuksnešainas priekškalnes vai atsevišķas izolētas augstienes Centrālāzijā.
- Austrummaķedonija un Trāķija perifērija Grieķijā (_Anatoliki Makedonía kai Thráki_), atrodas valsts ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Centrālo Maķedoniju, kā arī ar Bulgāriju un Turciju, apskalo Trāķijas jūra
- negrilli Pigmeji - ciltis Centrālajā Āfrikā, neliela auguma cilvēki.
- Huhuja Pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Jujuy"), Centrālajos Andos, Riograndes ielejā 1260 m vjl., provinces administratīvais centrs, 719000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senteniala Pilsēta ASV ("Centennial"), Kolorādo štatā, 107200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentervila Pilsēta ASV ("Centerville"), Jūtas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentervila Pilsēta ASV ("Centerville"), Ohaio štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentrala Pilsēta ASV ("Central"), Luiziānas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentreilija Pilsēta ASV ("Centralia"), Ilinoisas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentreilija Pilsēta ASV ("Centralia"), Vašingtonas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elsentro Pilsēta ASV ("El Centro"), Kalifornijas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bugojno Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Busovača Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Fojnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Jajce Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kiseļaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kreševa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Travnika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viteza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Serove Pilsēta Botsvanā ("Serowe"), Centrālā distrikta administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Mahalapje Pilsēta Botsvanā, Centrālajā distriktā, 39700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Selebi-Phikve Pilsēta Botsvanā, Centrālajā distriktā, 49800 iedzīvotāju (2001. g.).
- Alindao pilsēta Centrālāfrikas Republikā (_Alindao_), Lejaskoto prefektūrā
- Karno Pilsēta Centrālāfrikas Republikā ("Carnot"), Mambere-Kadei prefektūrā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bimbo Pilsēta Centrālāfrikas Republikā, 155000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bria Pilsēta Centrālāfrikas Republikā, 35200 iedzīvotāju (2003. g.).
- Bambuti pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Augšbomu prefektūras dienvidaustrumos
- Bani pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Augškoto prefektūrā
- Bamingi pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūras dienvidu daļā
- Bangasu pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Mbomu prefektūras administratīvais centrs, 31600 iedzīvotāju (2003. g.)
- Baoro pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Nana-Mambere prefektūrā
- Bvara Pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Nanas-Mamberes prefektūras administratīvais centrs, 40400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Bajanga pilsēta Centrālāfrikas Republikā, Sanga-Mbaere prefektūras dienvidu daļā
- Berberati Pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Augšsangas prefektūras administratīvais centrs, 76900 iedzīvotāju (2003. g.).
- Bambari Pilsēta Centrālāfrikas Republikas dienvidu daļā, Vakas prefektūras administratīvais centrs, 41400 iedzīvotāju (2003. g.).
- Babva pilsēta Centrālāfrikas Republikas rietumos (_Baboua_), Nana-Mambere prefektūrā
- Bosanga Pilsēta Centrālāfrikas Republikas ziemeļrietumu daļā ("Bossangoa"), Vamas krastos, Vamas prefektūras administratīvais centrs, 36500 iedzīvotāju (2003. g.).
- Krasna Hora pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1020 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kralupi pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 17850 iedzīvotāju (2012. g.)
- Novi Knina pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kosteleca pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3270 iedzīvotāju (2012. g.)
- Libšice pie Vltavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.)
- Zruča pie Sāzavas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lisa pie Labas pilsēta Čehijā, Centrālčehijas apgabalā, 8990 iedzīvotāju (2012. g.)
- Agonoja pilsēta Filipīnās (_Hagonoy_), Centrālās Lusonas Bulakanas provincē
- Tarlaka Pilsēta Filipīnās ("Tarlac"), Lusonas salas rietumos, Centrālās Lusonas reģionā, 318300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Toledo Pilsēta Filipīnās ("Toledo"), Centrālās Visajas reģionā, Sebu salas rietumu daļā, 157100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bajavana pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģiona Austrumnegrosas provincē, Negrosas salas dienvidrietumu piekrastē
- Ambuāza pilsēta Francijā (_Amboise_), Centra reģiona Luāras un Šēras departamentā
- Ardente pilsēta Francijā (_Ardentes_), Centra reģiona Endras departamentā
- Aržantona pie Krēzas pilsēta Francijā (_Argenton-sur-Creuse_), Centra reģiona Endras departamenta dienvidu daļā
- Šartra pilsēta Francijā (_Chartres_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 38900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Drē pilsēta Francijā (_Dreux_), Centra reģiona Ēras un Luāras departamentā, 31000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Orleāna pilsēta Francijā (_Orléans_), Centra-Valdeulāra reģiona un Luarē departamenta administratīvais centrs, osta Luāras labajā krastā, 114100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tūra pilsēta Francijā (_Tours_), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 134800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bluā Pilsēta Francijā ("Blois"), Centra-Valdeluāra reģionā, Luāras un Šēras departamenta administratīvais centrs, Luāras labajā krastā, 46500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senona Pilsēta Francijā ("Cenon"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šatorū Pilsēta Francijā ("Châteauroux"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras departamentā, 46100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Flerīlezorbe Pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Žuēletūra Pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vjerzona Pilsēta Francijā ("Vierzon"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamentā, 26900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Burža Pilsēta Francijas centrālajā daļā ("Bourges"), Centra-Valdeluāras reģiona Šēras departamenta administratīvais centrs, 66400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Abura Dunkva pilsēta Ganā, Centrālajā reģionā
- Agona Svedru pilsēta Ganā, Centrālajā reģionā
- Apama pilsēta Ganā, Centrālajā reģionā, Atlantijas okeāna Beninas līča krastā
- Amfiklija pilsēta Grieķijā (_Αμφίκλεια_), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amfisa pilsēta Grieķijā (_Άμφισσα_), Centrālās Grieķijas perifērijā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arideja pilsēta Grieķijā (_Αριδαία_, _Aridaía_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Mola pilsēta Grieķijā (_Μώλος_), Centrālās Grieķijas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ajosatanasa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Αθανάσιος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ajoskonstantina pilsēta Grieķijā ("Άγιος Κωνσταντίνος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ajospavlosa pilsēta Grieķijā ("Άγιος Παύλος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eginija pilsēta Grieķijā ("Αιγίνιο/Αιγίνιον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aleksandrija pilsēta Grieķijā ("Αλεξάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~50 km uz rietumiem no Salonikiem, 14800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aljarta pilsēta Grieķijā ("Αλιάρτος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Alistrate pilsēta Grieķijā ("Αλιστράτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amarinta pilsēta Grieķijā ("Αμάρυνθος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ampelokipa pilsēta Grieķijā ("Αμπελόκηποι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Amfipolisa pilsēta Grieķijā ("Αμφίπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Antikira pilsēta Grieķijā ("Αντίκυρα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 1450 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aksupole pilsēta Grieķijā ("Αξιούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Apollonija pilsēta Grieķijā ("Απολλωνία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arahova pilsēta Grieķijā ("Αράχωβα/Αράχοβα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Atalande pilsēta Grieķijā ("Αταλάντη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 8300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vagija Pilsēta Grieķijā ("Βάγια"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vasilika Pilsēta Grieķijā ("Βασιλικά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Verija Pilsēta Grieķijā ("Βέροια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, \~60 km uz rietumiem no Salonikiem, nomes administratīvais centrs, 66600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galakside pilsēta Grieķijā ("Γαλαξίδι"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Janica pilsēta Grieķijā ("Γιαννιτσά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 29800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Gumenisa pilsēta Grieķijā ("Γουμένισσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Delfi pilsēta Grieķijā ("Δελφοί"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 1000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Desfina pilsēta Grieķijā ("Δεσφίνα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Diona pilsēta Grieķijā ("Δίον"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Distoma pilsēta Grieķijā ("Δίστομο"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Domoka pilsēta Grieķijā ("Δομοκός"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Edesa pilsēta Grieķijā ("Έδεσσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 18200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Elateja pilsēta Grieķijā ("Ελάτεια"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 5600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Elefterija-Kordelija pilsēta Grieķijā ("Ελευθέριο-Κορδελιό"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Epanome pilsēta Grieķijā ("Επανομή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eretrija pilsēta Grieķijā ("Ερέτρια"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Efkarpija pilsēta Grieķijā ("Ευκαρπία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Evosma pilsēta Grieķijā ("Εύοσμος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 52600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Terme Pilsēta Grieķijā ("Θέρμη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 53200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tēbas Pilsēta Grieķijā ("Θῆβαι"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Istieja pilsēta Grieķijā ("Ιστιαία"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas ziemeļu daļā, 5500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Itea pilsēta Grieķijā ("Ιτέα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kalamarja pilsēta Grieķijā ("Καλαμαριά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Soloniku piepilsēta, 91300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kalandra pilsēta Grieķijā ("Καλάνδρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 670 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kamena Vurla pilsēta Grieķijā ("Καμένα Βούρλα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Karpenise pilsēta Grieķijā ("Καρπενήσι"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Karista pilsēta Grieķijā ("Κάρυστος"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas dienvidos, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kasandreja pilsēta Grieķijā ("Κασσάνδρεια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2780 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kilkida pilsēta Grieķijā ("Κιλκίς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 28700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kolindra pilsēta Grieķijā ("Κολινδρός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Korina pilsēta Grieķijā ("Κορινός"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kufalja pilsēta Grieķijā ("Κουφάλι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krija Vrise pilsēta Grieķijā ("Κρύα Βρύση"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 11000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kime pilsēta Grieķijā ("Κύμη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salas austrumu daļā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lagkada pilsēta Grieķijā ("Λαγκαδάς"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 41100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lamija pilsēta Grieķijā ("Λαμία"), Centrālās Grieķijas perifērijas administratīvais centrs, 74700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Leptokarja pilsēta Grieķijā ("Λεπτοκαρυά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Levadija pilsēta Grieķijā ("Λιβαδειά"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 22200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Litohora pilsēta Grieķijā ("Λιτόχωρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Lutrohore pilsēta Grieķijā ("Λουτροχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 460 iedzīvotāju (2011. g.)
- Makrakome pilsēta Grieķijā ("Μακρακώμη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2250 iedzīvotāju (2011. g.)
- Malesina pilsēta Grieķijā ("Μαλεσίνα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Menemeni pilsēta Grieķijā ("Μενεμένη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, Saloniku piepilsēta, 14900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nausa pilsēta Grieķijā ("Νάουσα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 32500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Neaartake pilsēta Grieķijā ("Νέα Αρτάκη"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Neamudanja pilsēta Grieķijā ("Νέα Μουδανιά"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Neapotedaja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ποτείδαια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Neapole pilsēta Grieķijā ("Νεάπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nigrita pilsēta Grieķijā ("Νιγρίτα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Olimpiake Akte pilsēta Grieķijā ("Ολυμπιακή Ακτή"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 320 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ormilija pilsēta Grieķijā ("Ορμύλια"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Uranupole Pilsēta Grieķijā ("Ουρανούπολη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 960 iedzīvotāju (2011. g.).
- Panorama pilsēta Grieķijā ("Πανόραμα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 14600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pelasgija pilsēta Grieķijā ("Πελασγία"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pefkohore pilsēta Grieķijā ("Πευκοχώρι"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1650 iedzīvotāju (2011. g.)
- Platamona pilsēta Grieķijā ("Πλαταμώνας"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Plati pilsēta Grieķijā ("Πλατύ"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 2300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Polihne pilsēta Grieķijā ("Πολίχνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 36100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Polijira pilsēta Grieķijā ("Πολύγυρος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Polikastra pilsēta Grieķijā ("Πολύκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Polihrona pilsēta Grieķijā ("Πολύχρονο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1060 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pidna pilsēta Grieķijā ("Πύδνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 1200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Pilaja pilsēta Grieķijā ("Πυλαία"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rodoliva Pilsēta Grieķijā ("Ροδoλίβος"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Seres Pilsēta Grieķijā ("Σέρρες"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 76200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sidirokastra Pilsēta Grieķijā ("Σιδηρόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sperhejada Pilsēta Grieķijā ("Σπερχειάδα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Stilida Pilsēta Grieķijā ("Στυλίδα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sikes Pilsēta Grieķijā ("Συκιές"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 37800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tanagra Pilsēta Grieķijā ("Τανάγρα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, 3800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Torone Pilsēta Grieķijā ("Τορώνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Halastra pilsēta Grieķijā ("Χαλάστρα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Halkidona pilsēta Grieķijā ("Χαλκηδόνα"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Halkida pilsēta Grieķijā ("Χαλκίδα"), Centrālās Grieķijas perifērijā, Evijas salā, 59100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Haniotisa pilsēta Grieķijā ("Χανιώτης/Χανιώτη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 970 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hortjatisa pilsēta Grieķijā ("Χορτιάτης"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.)
- Oreokastra pilsēta Grieķijā ("Ωραιόκαστρο"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arnaja Pilsēta Grieķijā, Centrālās Maķedonijas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Saloniki pilsēta Grieķijas ziemeļos (_Θεσσαλονίκη_), Centrālās Maķedonijas perifērijas administratīvais centrs, osta Egejas jūras Termes līča krastā, 790800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Katerine pilsēta Grieķijas ziemeļu daļā ("Κατερίνη"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, netālu no Termes līča rietumu krasta, 85800 iedzīvotāju (2015. g.)
- Ambarava pilsēta Indonēzijā (_Ambarawa_), Javas salas vidusdaļā, Centrālās Javas provincē
- Ampana pilsēta Indonēzijā (_Ampana_), Sulavesi salā, Centrālās Sulavesi provincē, Tomini līča dienvidu piekrastē
- Surakarta Pilsēta Indonēzijā ("Surakarta"), Javas salas vidienē, Centrālās Javas provincē, 489900 iedzīvotāju (2000. g.).
- Bandžarnegara pilsēta Indonēzijā, Centrālās Javas provincē
- Bangai pilsēta Indonēzijā, Centrālās Sulavesi provincē, Bangai arhipelāga Bangai salā
- Semarana Pilsēta Indonēzijā, osta Javas salas ziemeļu pusē, Centrālās Javas provinces administratīvais centrs, 1352900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Čento Pilsēta Itālijā ("Cento"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ferrāras provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čentola Pilsēta Itālijā ("Centola"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 5100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akonolinga pilsēta Kamerūnā (_Akonolinga_), Centrālās provinces dienvidaustrumu daļā
- Bafija pilsēta Kamerūnā (_Bafia_), Centrālās provinces rietumu daļā
- Avae pilsēta Kamerūnā, Centra reģiona dienvidos
- Fumbana Pilsēta Kamerūnā, Centra reģionā, 113100 iedzīvotāju (2001. g.).
- Medeljina Pilsēta Kolumbijā (sp. val. "Medellin"), Centrālajā Kordiljerā 1525 m vjl., Antjokijas departamenta centrs, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ivage Pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā ("Ibague"), Centrālās Kordiljjeras austrumu nogāzē 1250 m vjl., 553500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Manisalesa Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Manizales"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 2153 m vjl., Kaldasas departamenta administratīvais centrs, 358500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pereira Pilsēta Kolumbijas Republikā ("Pereira"), Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1467 m vjl., Risaraldas departamenta administratīvais centrs, 379600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Popajana Pilsēta Kolumbijas Republikas dienvidrietumos, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1760 m vjl., Kaukas departamenta administratīvais centrs, 230600 iedzīvotāju (2007. g.).
- Palmira Pilsēta Kolumbijas Republikas rietumos ("Palmira"), Valje del Kaukas departamentā, Centrālās Kordiljeras rietumu piekājē 1085 m vjl., 233300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sevilja Pilsēta Kolumbijas rietumos (sp. val. "Sevilla"), Centrālās Kordiljeras rietumu nogāzē 1600 m vjl., 45100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kabve Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā ("Kabwe"), Centrālās provinces administratīvais centrs, 176800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Boma Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālajā Kongo provincē, jūras osta Kongo lejteces labajā krastā, 171600 iedzīvotāju (2004. g.).
- Matadi Pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Centrālās Kongo provinces administratīvais centrs, 245900 iedzīvotāju (2004. g.).
- Salima Pilsēta Malāvijā, Centrālajā reģionā, 20400 iedzīvotāju (1998. g.).
- Kasungu Pilsēta Malāvijā, Centrālajā reģionā, 27800 iedzīvotāju (1998. g.).
- Bagahangaja pilsēta Mongolijā (_Bagahangaj_), Centra aimaka dienvidu daļā
- Baganūra pilsēta Mongolijā (_Baganauur_), Centra aimaka austrumos
- Dzūnmoda Pilsēta Mongolijā ("Zuunmod"), Centra aimaka administratīvais centrs, 1530 m vjl., 14700 iedzīvotāju (2006. g.).
- Bajandelgera pilsēta Mongolijā, Centra aimaka austrumu daļā
- Bajancogta pilsēta Mongolijā, Centra aimaka rietumu daļā
- Bajančandmaņa pilsēta Mongolijā, Centra aimakā, pie Ulanbatoras ziemeļrietumu robežas
- Aregva pilsēta Paragvajā (_Areguá_), Centrālā departamenta administrtīvais centrs
- Aleksandrovaca pilsēta Serbijā (_Aleksandrovac_), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Aleksinaca pilsēta Serbijā (_Aleksinac_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ariļe pilsēta Serbijā (_Arilje_), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 6800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Niša pilsēta Serbijā (_Niš_), Centrālās Serbijas Nišavas apgabala administratīvais centrs, 183200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Arandželovaca Pilsēta Serbijā ("Arandelovac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Babušnica Pilsēta Serbijā ("Babušnica"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bela Palanka pilsēta Serbijā ("Bela Palanka"), Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Blace Pilsēta Serbijā ("Blace"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Boļevaca Pilsēta Serbijā ("Boljevac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 3330 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bujanovaca Pilsēta Serbijā ("Bujanovac"), Centrālās Pčiņas Toplicas apgabalā, 12000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čačaka Pilsēta Serbijā ("Čačak"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, Zapadna Moravas labajā krastā, 73300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čičevaca Pilsēta Serbijā ("Čičevac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čuprija Pilsēta Serbijā ("Čuprija"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 19400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Despotovaca Pilsēta Serbijā ("Despotovac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gorņi Milanovaca pilsēta Serbijā ("Gornji Milanovac"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 24200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ivaņica Pilsēta Serbijā ("Ivanjica"), Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 11700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jagodina Pilsēta Serbijā ("Jagodina"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kladova Pilsēta Serbijā ("Kladovo"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kņaževaca Pilsēta Serbijā ("Knjaževac"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 18100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kosjeriča Pilsēta Serbijā ("Kosjerič"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kostolaca Pilsēta Serbijā ("Kostolac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kragujevaca Pilsēta Serbijā ("Kragujevac"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 150800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kraļeva Pilsēta Serbijā ("Kraljevo"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, pie Ibaras ietekas Zapadna Moravā, 68700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kruševaca Pilsēta Serbijā ("Kruševac"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 58700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kučeva Pilsēta Serbijā ("Kučevo"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 3950 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuršumlija Pilsēta Serbijā ("Kuršumlija"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lapova Pilsēta Serbijā ("Lapovo"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lazarevaca Pilsēta Serbijā ("Lazarevac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 25500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lebane Pilsēta Serbijā ("Lebane"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Leskovaca Pilsēta Serbijā ("Leskovac"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ļiga Pilsēta Serbijā ("Ljig"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Loznica Pilsēta Serbijā ("Loznica"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 19200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Majdanpeka Pilsēta Serbijā ("Majdanpek"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 7600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mladenovaca Pilsēta Serbijā ("Mladenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Negotina Pilsēta Serbijā ("Negotin"), Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Niška Baņa pilsēta Serbijā ("Niška Banja"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 4380 iedzīvotāju (2011. g.)
- Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Obrenovaca Pilsēta Serbijā ("Obrenovac"), Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 24600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paračina Pilsēta Serbijā ("Paračin"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrovaca Pilsēta Serbijā ("Petrovac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 7450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pirota Pilsēta Serbijā ("Pirot"), Centrālās Serbijas daļā, apgabala administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Požarevaca Pilsēta Serbijā ("Požarevac"), Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 44200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Požega Pilsēta Serbijā ("Požega"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Preševa Pilsēta Serbijā ("Preshevo"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 13400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Priboja Pilsēta Serbijā ("Priboj"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prijepoļe Pilsēta Serbijā ("Prijepolje"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 13300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Prokupļe Pilsēta Serbijā ("Prokuplje"), Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 27300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Raška Pilsēta Serbijā ("Raška"), apgabala administratīvais centrs Centrālajā Serbijā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sevojno Pilsēta Serbijā ("Sevojno"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 7100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sjenica Pilsēta Serbijā ("Sjenica"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabalā, 14100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Smedereva Pilsēta Serbijā ("Smederevo"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, osta Donavas labajā krastā, 64200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Smederevska Palanka pilsēta Serbijā ("Smederevska Palanka"), Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 23600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Sokobaņa Pilsēta Serbijā ("Sokobanja"), Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 8000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surdulica Pilsēta Serbijā ("Surdulica"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 11400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svilajnaca Pilsēta Serbijā ("Svilajnac"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 9200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svrļiga Pilsēta Serbijā ("Svrjliga"), Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Šabaca Pilsēta Serbijā ("Šabac"), Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 53900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Topola Pilsēta Serbijā ("Topola"), Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trstenika Pilsēta Serbijā ("Trstenik"), Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tutina Pilsēta Serbijā ("Tutin"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Uba Pilsēta Serbijā ("Ub"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Užice Pilsēta Serbijā ("Užice"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabala administratīvais centrs, 59700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vaļeva Pilsēta Serbijā ("Valjevo"), Centrālās Serbijas Kolubaras apgabala administratīvais centrs, 59100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vladičinhana Pilsēta Serbijā ("Vladičin Han"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 8100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vlasotince Pilsēta Serbijā ("Vlasotince"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vraņe Pilsēta Serbijā ("Vranje"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 55100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vraņska Baņa pilsēta Serbijā ("Vranjska Banja"), Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vrņačka Baņa pilsēta Serbijā ("Vrnjačka Banja"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Zaječara Pilsēta Serbijā ("Zaječar"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 38200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zreņanina Pilsēta Serbijā ("Zrenjanin"), Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 76500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rudovci Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Surčina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sopota Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ovča Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pinosava Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rucka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 320 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ostružnica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veļiki Crļeni pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Umka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pečani Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 560 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dobanovci Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 7900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grocka Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Belgradas apgabalā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Doņi Milanovaca pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Brza Palanka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Boras apgabalā, 850 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bački Jaraka pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Veļika Gradište pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Braničevas apgabalā, 5800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Grdelica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medvedža Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vučje Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sijarinska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 360 iedzīvotāju (2011. g.)
- Divčibare Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 130 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mionica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 1570 iedzīvotāju (2011. g.).
- Belanovica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lajkovaca Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Kolubaras apgabalā, 3200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mali Zvornika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krupaņa Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Baņa Koviļača pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Mačvas apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
- Guča Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 1800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lučani Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Moravicas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aleksinački Rudnika pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Nišavas apgabalā, 1470 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bosilegrada Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bela Poļe pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pčiņas apgabalā, 500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Dimitrovgrada Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pirotas apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Resavica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Brusa Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Rasinas apgabalā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jošanička Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Baļevaca Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ribnica Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mataruška Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Rača Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Batočina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Šumadijas apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kuršumlijska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Toplicas apgabalā, 100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Bogovina Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zaječaras apgabalā, 1350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zlatibora Pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 2350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bajina Bašta pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Novi Bečeja pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 13100 iedzīvotāju (2011. g.); Terekbeče
- Jaša Tomiča pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Žitište Pilsēta Serbijā, Vojvodinas Centrālbanatas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bora Pilsēta Serbijas austrumos ("Bor"), Centrālajā Serbijā, apgabala administratīvais centrs, 34150 iedzīvotāju (2012. g.).
- Domžale Pilsēta Slovēnijā ("Domžale"), Centrālslovēnijas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Grosupļe Pilsēta Slovēnijā ("Grosuplje"), Centrālslovēnijas reģionā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Hrastnika Pilsēta Slovēnijā ("Hrastnik"), Centrālsavas reģionā, 5300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kamnika Pilsēta Slovēnijā ("Kamnik"), Centrālslovēnijas reģionā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Litija Pilsēta Slovēnijā ("Litija"), Centrālsavas reģionā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Logateca Pilsēta Slovēnijā ("Logatec"), Centrālslovēnijas reģionā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Medvode Pilsēta Slovēnijā ("Medvode"), Centrālslovēnijas reģionā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mengeša Pilsēta Slovēnijā ("Mengeš"), Centrālslovēnijas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trbovļe Pilsēta Slovēnijā ("Trbovlje"), Centrālsavas reģionā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Višņa Gora pilsēta Slovēnijā ("Višnja Gora"), Centrālslovēnijas reģionā, 800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Vrhnika Pilsēta Slovēnijā ("Vrhnika"), Centrālslovēnijas reģionā, 8500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Zagorje Pilsēta Slovēnijā ("Zagorje pie Savas"), Centrālsavas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandi Pilsēta Šrilankā, Centrālās provinces administratīvais centrs, 119600 iedzīvotāju (2006. g.).
- Anurādhapura pilsēta Šrilankā, Ziemeļu Centrālās provinces administratīvais centrs, 56600 iedzīvotāju (2001. g.)
- Sokode Pilsēta Togo Republikā, Centrālā apgabala administratīvais centrs, 101000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas
- Azandes plakankalne plakankalne Centrālajā Āfrikā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Sudānā, Āfrikas platformas pacēlums ar vairākiem kupolveida atliku kalniem, augstums - 600-1400 m, zelta un dimantu atradnes
- Turānas zemiene plašs līdzenums Centrālajā Āzijā un Kazahstānas dienvidrietumos, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1600 km, rietumu-austrumu virzienā 1000 km, to norobežo Torgajas plato, Kazahstānas sīksopkaine, Tjanšana, Pamira-Altaja kalni, Kopetdags un Paropāmiza priekškalnes, Kaspijas jūra un Mugadžara kalni
- Stavropoles augstiene platoveida augstiene Centrālajā Priekškaukāzā, gk. Krievijas Stavropoles novadā, garums — \~300 km, platums — 170 km, augstums — līdz 831 m (Strižaments), saposmo ielejas, gravas, vecgravas
- dzelzene Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
- dzelzgals Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
- dzelziņa Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
- dzelzine Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
- dzelzuzāle Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
- bitene Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
- cītine Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
- dadzis Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
- dadzītis Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
- daklis Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
- grietiņa Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
- pumpene Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
- suseklīte Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
- CAF Polijas centrālā fotoaģentūra (poļu "Centralna Agencja Fotograficzna").
- Augšmbomu prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haut-Mbomou, Préfekture du_), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Mbomu un Augškoto prefektūru, kā arī ar Dienvidsudānu
- Augškoto prefektūra Centrālāfrikas Republikā (_Haute-Kotto, Préfecture de la_), robežojas ar Augšmbomu, Mbomu, Lejaskoto, Vakas, Bamingi-Bangoranas un Vakagas prefektūru, kā arī ar Sudānu un Dienvidsudānu, administratīvais centrs - Bria.
- Bamingi-Bangorana prefektūra Centrālāfrikas Republikā, administrtīvais centrs - Ndele, robežojas ar Vakagas, Augškoto, Vakas un Nana-Grebizi prefektūru, kā arā ar Čadas Republiku
- sīkaudzīte Prīmulu dzimtas ģints ("Centunculus"), nelieli, viengadīgi lakstaugi, 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Austrummašonalenda provincce Zimbabvē (_Mashonaland East Province_), administratīvais centrs - Marondera, robežojas ar Manikalendas, Masvingo, Midlendsas, Rietummašonalendas un Centrālās Mašonalendas provinci, kā arī ar Mozambiku
- Austrumkalimantāna province Indonēzijā (_Kalimantan Timur_), Kalimantāna salas austrumu daļā, robežojas ar Dienvidkalimantānas un Centrālaš Kalimantānas provinci, kā arī ar Malaiziju, austrumos apskalo Sulavesi jūra un Makasaras šaurums
- Adamavas province province Kamerūnā (_Adamoua, Province de l'_), robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Rietumu, Centrālo un Austrumu provinci, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku
- Bangveulu purvi purvi Zambijā, Luapulas, Ziemeļu un Centrālajā provincē, kā arī Kongo Demokrātiskās Republikas Augškatangas provincē
- Jukatanas pussala Pussala Centrālajā Amerikā, starp Karību jūru un Meksikas līci, ziemeļu daļa pieder Meksikai, dienvidu daļa — Belizai un Gvatemalai, platība — \~180000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1122 m, daudzu maiju kultūras pilsētu drupas.
- Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
- Karību jūra pusslēgtā jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Caribben Sea"), starp Centrālameriku, Dienvidameriku un Antiļu salām, platība - 2,7 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2429 m, lielākais dziļums - 7090 m
- tinamveidīgie Putnu kārta ("Thinamiformes"), vidēji lieli (0,2-1,5 kg) putni, atgādina irbes, dzīvo un ligzdo uz zemes, lido maz (veic tikai nelielus pārlidojumus), sastopami mežos, krūmājos, stepēs Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- Austrumu reģions reģions Burkinafaso austrumos (_Est_), robežojas ar Centra-Austrumu, Centrālo Plato un Sāhelas reģionu, kā arī ar Nigēru, Beninu un Togo, administratīvais centrs - Fada Ngurma
- Austrumlogone reģions Čadas Republikas dienvidos, robežojas ar Rietumlogones, Tandžiles un Mandūlas reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Republiku
- Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
- Ašanti reģions Ganā (_Ashanti_), robežojas ar Brongahafo, Voltas, Austrumu, Centrālo un Rietumu reģionu
- Austrumu reģions reģions Ganā (_Eastern_), robežojas ar Voltas, Lielās Akras, Centrālo un Ašanti reģionu, administratīvais centrs - Koforidua
- Adamava reģions Kamerūnā, administratīvais centrs Ngaundere, robežojas ar Ziemeļu, Ziemeļrietumu, Centra un Austrumu reģionu, kā arī ar Nigēriju un Centrālāfrikas Republiku
- Austrumi reģions Kamerūnas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bertva, robežojas ar Dienvidu un Centra reģionu, kā arī ar Centrālāfrikas Rebubliku un Kongo Republiku
- RCT Rīgas Centrālais terminālis.
- RCUV Rīgas Centrālais universālveikals.
- centraļņiks Rīgas Centrālcietums.
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
- Maskavas forštate Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, robežojas ar Vecpilsētas, Centra, Avotu ielas, Dārzciema, Ķengaraga, Salu un Katlakalna apkaimēm.
- Brasa Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Skanstes, Sarkandaugavas, Mežaparka, Čiekurkalna, Teikas, Grīziņkalna un Centra apkaimēm.
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
- vasilka Rudzpuķe ("Centaurea cyanus").
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim
- Bangai sala Bangai arhipelāgā, Indonēzijas Centrālās Sulavesi provincē
- Kokosa Sala Klusajā okeānā ("Isla del Coco"), 480 km no Centrālamerikas krastiem (Kostarikas īpašums), platība - 24 kvadrātkilometri.
- centībnieki Saldus novada Zirņu pagasta apdzīvotās vietas "Centība" iedzīvotāji.
- Karimundžavas salas salu grupa Javas jūras dienvidu daļā, Indonēzijas Centrālās Javas provinces teritorija.
- Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns.
- Poopo ezers sāļezers Centrālajos Andos (sp. val. "Lago de Poopo"), Bolīvijā, Altiplano augstkalnu līdzenumā 3690 m vjl., platība - 2500-3000 kvadrātkilometru (mainās sezonāli), dziļums - līdz 5 m, lietus sezonā līmenis ceļas līdz 20 m
- Kosiho Sapoteku (Centrālamerika) zibens un lietus dievs, kas pielīdzināms lielajam acteku dievam Tlalokam.
- mangu Saskaņā ar Centrālāfrikas azandu metafiziskajiem uzskatiem īpaša viela, kas cilvēku padara par burvi.
- tolteki Sena indiāņu tauta, kas 8. gs. iebruka Centrālajā Meksikā un 9. gs. izveidoja valsti; 12. gs. šo civilizāciju sagrāva no ziemeļiem iebrukušās ciltis.
- usuņi Senas klejotāju ciltis Centrālāzijā, nodarbojās gk. ar zirgkopību; līdz 5. gs.
- Belgrada Serbijas Republikas galvaspilsēta ("Beograd"), atrodas Centrālajā Serbijā, pie Savas ietekas Donavā, 1167000 iedzīvotāju (2011. g.).
- tīruma sīkaudzīte sīkaudzīšu suga ("Centunculus minimus syn. Anagallis minima"), vienīgā, kas sastopama Eiropā, Latvijā aizsargājama
- Slovākijas Republika Slovākija, valsts Centrāleiropā.
- Slovākija Slovākijas Republika - valsts Centrāleiropā (slovāku valodā _Slovensko_), platība - 49034 kvadrātkilometri, 5463000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Bratislava, administratīvais iedalījums - 8 novadi, robežojas ar Poliju, Ukrainu, Ungāriju, Austriju un Čehiju.
- koraļļčūskas spilgti krāsainas kobru dzimtas čūskas; gk. Centrālamerikā un Dienvidamerikā
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
- ICSI Starptautiskais zinātniskās informācijas centrs (angļu "International Center of Scientific Information").
- valsts statistika statistika, kuru apkopo Centrālā statistikas pārvalde vai kāda cita valsts institūcija valsts statistiskās informācijas programmas ietvaros
- baibaks Stepes murkšķis - grauzēju kārtas vāveru dzimtas murkšķu ģints suga ("Marmota bobak"), sastopams galvenokārt Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, Latvijā neveiksmīgi mēģināts audzēt kā kažokzvēru, bet dažkārt audzē kā mājdzīvnieku.
- Sudāna Sudānas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumu daļā (arābu val. "As Sūdān"), platība - 1886068 kvadrātkilometri, 32827000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Hartūma, administratīvais iedalījums - 15 vilājas, robežojas ar Eritreju, Etiopiju, Dienvidsudānu, Centrālāfrikas Republiku, Čadu, Lībiju un Ēģipti, ziemeļrietumos apskalo Sarkanā jūra.
- Logone Šari kreisā krasta pieteka (fr. val. "Logone"), Centrālāfrikas Republikā, Kamerūnā un Čadā, veidojas satekot Mberei un Vinai, garums kopā ar Mberi - 965 km
- Cenangium abietis šīs ģints sugas "Cenangium ferrugineum" nosaukuma sinonīms
- Ziemeļinilčeks Šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garums - 38,2 km
- Dienvidinilčeks Šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Meridionālās grēdas rietumu nogāzē, garums - 59,5 km, platība - >800 kvadrātkilometru.
- Semjonova šļūdonis šļūdonis Centrālajā Tjanšanā, Saridžaza grēdas ziemeļu nogāzē, Saridžazas augšteces apvidū, Kirgizstānā, garums - 21 km, platība 69,4 kvadrātkilometri, sākas Semjonova-Tjanšanska smailes piekājē 4300 m vjl., noslīd līdz 3320 m vjl.
- sors Šors - sezonāli applūstoša solončaku ieplaka vai pazeminājums Centrālāzijā.
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
- Tadžikistāna Tadžikistānas Republika - valsts Centrālāzijā, platība - 143100 kvadrātkilometru, 7349000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Dušanbe, administratīvais iedalījums - 2 vilojati, 1 autonoms vilojats, 13 republikas pakļautības rajonu, robežojas ar Kirgizstānu, Ķīnu, Pakistānu, Afganistānu un Uzbekistānu.
- kibeti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- marariti Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- sungori Tamu tautai radniecīga cilts, dzīvo Čadas, Sudānas un Centrālāfrikas Republikas robežrajonos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- tarpana mežu pasuga tarpana sugas pasuga ("Equus gmelini silvaticus"), kas bijusi sastopama Centrāleiropā, Polijā un Baltijā, pēdējais īpatnis nogalināts 1814. g Prūsijā
- bongo Tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- kreiši Tauta Centrālāfrikas Republikā un Čadā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- gbaji Tauta Centrālāfrikas Republikas dienvidrietumu daļā, Kamerūnas dienvidaustrumos un Kongo Republikas ziemeļos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, dabas spēku un senču kults, neliela daļa - kristīgie.
- sari Tauta Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, tuvu radniecīgi bagirmiem, reliģija - gk. islāms.
- seremundi Tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- bandi Tauta, dzīvo Centrālāfrikas Republikā, Zairā, Sudānā, valoda pieder pie Nigēras-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa bandu - kristieši.
- tubi Tauta, dzīvo Centrālajā Sahārā, gk. Čadas ziemeļu daļā, arī Nigēras austrumos un Lībijas dienvidos, valoda (tubu) pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, iedalās 2 galvenajās grupās: tedi (ziemeļu daļā, Tibesti kalnienē) un dazi (dienvidos), reliģija - islāms (sunnisms).
- mabi Tauta, dzīvo Čadā, arī kaimiņrajonos Sudānā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- tami Tauta, dzīvo Čadas dienvidaustrumos un Sudānas dienvidrietumos, kā arī Centrālāfrikas Republikas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - islāms.
- murli Tauta, dzīvo Etiopijā, Sudānā un Dienvidsudānā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- savari Tauta, dzīvo Indijā, Orisas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie mundu saimes, Centrālās Indijas kalnienes seniedzīvotāju pēcteči, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - hinduisms, izplatīta garu pielūgšana.
- vuti Tauta, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- numuji Tauta, dzīvo Kamerūnā. Čadā un Centrālāfrikas Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- ngbandi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) ziemeļrietumos, Ubangi kreisajā krastā un Veles lejteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, tuvu radniecīgi bandiem un gbajiem, saglabājušies ģints iekārtas kulti.
- azandi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskās Republikas ziemeļaustrumos, arī Dienvidsudānas rietumos un Centrālāfikas Republikā, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi.
- kaduglikringi Tauta, dzīvo Sudānas dienvidos, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- bareji Tauta, dzīvo Ugandā un Kongo Demokrātiskajā Republikā, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām.
- Kalifornijas ieleja tektoniska ieliece Kordiljeros (angļu val. “California Central Valley”), starp Piekrastes grēdu un Sjerranevadas kalniem, ASV, garums — 800 km, platums — līdz 80 km, 20-160 m vjl.
- Ziemeļāzija Teritorija Āzijas ziemeļos, no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Vidusāzijai, Centrālajai Āzijai dienvidos un Austrumāzijai austrumos.
- Mongolija Teritorija Centrālāzijas austrumos, starp Sibīriju ziemeļos un Ķīnu dienvidos, platība - \~3 mlj kvadrātkilometru, reti apdzīvots augstkalnes plato, sadalīta Mongolijas Republikā (Ārējā Mongolija) un Iekšējā Mongolijā, kas ir autonomais reģions Ķīnā.
- centrs NOC tīkla operāciju centrs (angļu "Network Operations Center")
- dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.)
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai
- Daugavmalas tirgus tirdzniecības vieta Rīgā Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1571. g., bija lielākais pārtikas produktu tirgus Rīgā, likvidēts 1930. g., kad tika atklāts Centrālais tirgus
- popolāni tirgotāji un amatnieki Ziemeļitālijā un Centrālajā Itālijā (12.-16. gs.), kuri bija apvienojušies cunftēs
- Anagallis minima tīruma sīkaudzītes "Centunculus minimus" nosaukuma sinonīms
- oguzi Tjurku cilts Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā 7.-11. gs.; piedalījušies turkmēņu, azerbaidžāņu, turku, gagauzu un karakalpaku etnoģenēzē.
- Tolimans trīskārša zvaigzne Centaura zvaigznājā, kuras divas komponentes apriņķo viena otru 80 gados, bet trešā α Cen C jeb Proksima orbītu ap sistēmas smagumcentru noiet \~1 mlj gadu; Centaura Alfa.
- tibi Tubi - tauta Centrālajā Sahārā.
- dazi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Čadas ziemeļrietumu daļā un Nigēras austrumos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- tedi Tubu tautas grupa Centrālajā Sahārā, dzīvo gk. Tibesti kalnienē Čadas ziemeļu daļā un Lībijas dienvidos, valoda pieder pie nilotu saimes kanuru grupas, reliģija - islāms (sunnisms).
- Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
- tūkstošveselība Tūkstošveselības zāle - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- tūkstošveselība Tūkstošveselības zālīte - čemuru augstiņš ("Centaurium erythraea").
- Aizupes dīķis ūdenskrātuve Jelgavas novada Cenu pagastā, platība mazāka par 1 ha
- Miglupīte ūdenstece Babītes pagastā, ietek Babītes ezerā, sākas Cenas tīreļa rietumu malā; Annaskroga upe.
- Vama Upe Āfrikā ("Ouham"), Centrālāfrikas Republikā un Čadā, Šari kreisā krasta pieteka.
- Bamingi upe Āfrikā, Centrālāfrikas republikā, lejteces daļā ir Bamingi-Bangoranas un Nana-Grebizi prefektūras robežupe, Satekot ar Bngoranu uz Čadas robežas izveido Šari upi, kas ietek Čada ezerā
- Ārkanzasa upe ASV (_Arkansas River_), Misisipi labā krasta pieteka, garums - 2410 km, sākas Klinšu kalnos, tek pa Lielajiem un Centrālajiem līdzenumiem
- Ziemeļu Redrivera upe ASV un Kanādā (“Red River of the North”), garums — 920 km, sākas Minesotas štatā, satekot Bua de Sū un Oterteilai, plūst pa Centrālajiem līdzenumiem, ir Minesotas robežupe ar Dienvidakotu un Ziemeļdakotu, ietek Vinipega ezerā
- Mamore Upe Bolīvijā ("Rio Mamore"), Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande.
- Bermeho Upe Bolīvijā un Argentīnā ("Rio Bermejo"), Paragvajas labā krasta pieteka, garums – 1450 km, sākas Centrālo Andu austrumu nogāzē.
- Baba upe Centrālāfrikas Republikā (_Baba_), Vamas labā krasta pieteka
- Koto Upe Centrālāfrikas Republikā ("Kotto"), Ubangi labā krasta pieteka.
- Lobaje Upe Centrālāfrikas Republikā ("Lobaye"), Ubangi labā krasta pieteka.
- Vaka Upe Centrālāfrikas Republikā ("Ouaka"), Ubangi labā krasta pieteka.
- Sanga Upe Centrālāfrikas Republikā un Kongo Republikā, arī abu šo valstu robežupe ar Kamerūnu (dažu kilometru garumā ar katru), Kongo labā krasta pieteka, veidojas Adamavas plakankalnes dienvidaustrumos, satekot Kadeji un Mamberei, garums - \~790 km, kopā ar Kadeji - \~1300 km
- Bangorana upe Centrālāfrikas Republikā, Bamingi-Bangoranas prefektūrā, Bamingi labā krasta pieteka
- Pama Upe Centrālāfrikas Republikā, Ubangi labā krasta pieteka.
- Kasai Upe Centrālajā Āfrikā ("Kasai", lejtecē "Kva"), Kongo (Zairas) lielākā, kreisā krasta, pieteka (Angolā un Kongo Demokrātiskajā Republikā), garums - 2153 km, sākas Lundas plato, lejtecē Kongo ieplakā līdz 6 km plati ezerveida paplašinājumi.
- Šari Upe Centrālajā Āfrikā, CĀR, Čadā, lejtecē Čadas un Kamerūnas robežupe (fr. val. "Chari"), garums - \~1400 km (kopā ar Vamu), veidojas satekot Bamingi un Gribingi, ietekot Čada ezerā, kopā ar Logoni veido kopēju deltu.
- Kongo Upe Centrālajā Āfrikā, garums - 4320 km, sākas Šabas plato dienvidos 1435 m vjl., ietek Atlantijas okeānā veidojot \~700 km garu un līdz 19 km platu estuāru.
- Ubangi Upe Centrālajā Āfrikā, Kongo pieteka, Kongo Demokrātiskās Republikas, Kongo Republikas un Centrālāfrikas Republikas robežupe, veidojas satekot Mbomu un Velei, garums - \~1200 km
- Kerulena Upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā.
- Pandža Upe Centrālajā Āzijā, Tadžikistānas un Afganistānas robežupe visā garumā, Amudarjas kreisā satekupe (labā - Vahša), garums - 921 km, veidojas satekot Pamirai un Vāhānai.
- Ili Upe Centrālāzijā (Ķīnā un Kazahstānā), garums - 1001 km (kopā ar Tekesu 1439 km), veidojas satekot Tekesai un Kungesai Austrumtjanšanā (Ķīnā), ietek Balhaša ezerā.
- Austrumlogone upe Čadā (_Logone Oriental_), Logones labā satekupe, augštece Centrālāfrikas Republikā, kur saucas - Pende
- Auka upe Čadā un Centrālāfrikas Republikā (_Aouk, Bahr_), šo valstu robežupe visā tās garumā, Šari labā krastā pieteka, augštece sausajā sezonā izsīkst
- Loa Upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā.
- Endra Upe Francijā ("Indre"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 282 km, sākas Centrālā masīva ziemeļu malā.
- Adūra Upe Francijas dienvidrietumos ("Adour"), garums - 335 km, sākas Centrālajos Pirenejos, 1930 m vjl., ietek Biskajas līcī, kuģojama 132 km, grīvā Bajonas osta.
- Šaranta Upe Francijas rietumos ("Charente"), garums - 360 km, sākas Centrālā masīva rietumu atzaros, tek pa Garonnas zemienes ziemeļu malu, ietek Biskajas līcī uz ziemeļiem no Žirondas, veido estuāru.
- Vjenna Upe Francijas rietumos ("Vienne"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 372 km, sākas Centrālā masīva ziemeļrietumos, tek pa Luāras zemieni.
- Šēra Upe Francijas vidienē ("Cher"), Luāras kreisā krasta pieteka, garums - 320 km, izteka Centrālā masīva ziemeļos, kur iegrauzusies priekškalnu plato.
- Aljakmona upe Grieķijā (_Aliákmon_), Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijā, garums - 314 km, sākas Pinda kalnu ziemeļu daļā, ietek Egejas jūras Termes līcī; Vistrica
- Aksja upe Grieķijā (_Axiós_), Centrālās Maķedonijas perifērijā, augštece Ziemeļmaķedonijā (kur saucas - Vardara), kopējais garums - 388 km, izteka Šarplaninas kalnu dienvidos, ietek Egejas jūras Termes līcī
- Enipefa Upe Grieķijā, Centrālās Grieķijas un Tesālijas perifērijā, Pinjas labā krasta pieteka.
- Šenona upe Īrijā (_Shannon_), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā; Šonona
- Tibra Upe Itālijas vidienē (it. "Tevere", lat. "Tiberis"), garums - 405 km, sākas Centrālajos Apenīnos 1268 m vjl., augštecē krāces, 108 m augsta kaskāde, lejtecē meandrē, ietek Tirēnu jūrā.
- Flaja Upe Jaungvinejas salas dienvidos ("Fly"), Papuā-Jaungvinejā, garums - 1130 km, sākas Centrālajos kalnos, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī, veidojot līdz 80 km platu estuāru, paisuma vilnis (5 m) līdz 320 km no grīvas.
- Narina Upe Kirgizstānā un Uzbekistānā, Sirdarjas labā satekupe, garums - 807 km, sākas Centrālā Tjanšana ledājos.
- Neči Upe Kolumbijā ("Rio Nechi"), Kaukas labā krasta pieteka, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
- Kauka Upe Kolumbijā (sp. val. "Cauca"), Magdalenas kreisā krasta pieteka, garums - 1350 km, sākas Andu Centrālajā Kordiljerā.
- Magdalena Upe Kolumbijā (sp. val. "Magdalena"), garums - 1550 km, sākas Andos (Centrālajā Kordiljerā), ietek Karību jūrā.
- Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu.
- Vācija Vācijas Federatīvā Republika - valsts Centrālajā Eiropā (vācu valodā "Deutschland"), platība - 357021 kvadrātkilometrs, 82330000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Berlīne, administratīvais iedalījums - 16 federālu zemju, robežojas ar Poliju, Čehiju, Austriju, Šveici, Franciju, Luksemburgu, Beļģiju, Nīderlandi un Dāniju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru.
- maiju raksti vairāku Centrālās Amerikas indiāņu cilšu - maiju hieroglifi
- Kongo Demokrātiskā Republika valsts Centrālajā Āfrikā ("Congo" / "République Démocratique du Congo"), platība — 2344855 kvadrātkilometri, 68692500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Kinšasa, administratīvais iedalījums — 26 provinces, robežojas ar Kongo Republiku, Centrālāfrikas Republiku, Dienvidsudānu, Ugandu, Ruandu, Burundi, Tanzāniju, Zambiju un Angolu
- Kongo Republika valsts Centrālajā Āfrikā (“Congo” / “République du Congo”), platība — 342000 kvadrātkilometru, 4012800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Brazavila, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Gabonu, Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku un Kongo Demokrātisko Republiku, \~150 km apskalo Atlantijas okeāns
- Zambijas Republika valsts Centrālajā Āfrikā (angļu val. "Zambia"), platība - 752614 kvadrātkilometru, 11862700 iedzīvotāju (2009. g.). galvaspilsēta - Lusaka, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Kongo Demokrātisko Republiku, Tanzāniju, Malāviju, Mozambiku, Zimbabvi, Namībiju un Angolu
- Centrālāfrika valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Republique Centrafrique_), platība - 622984 kvadrātkilometri, 4511500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 14 prefektūras, 2 ekonomikas prefektūras un 1 komūna
- Čada valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. _Tchad_), platība — 1284000 kvadrātkilometru, 10329200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Ndžamena, administratīvais iedalījums — 18 reģioni, robežojas ar Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, Kamerūnu, Nigēriju un Nigēru
- Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra.
- Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru.
- Mongolija Valsts Centrālāzijā ("Mongol uls"), 1924.-1991. g. - Mongolijas Tautas Republika, 1992. g. notika brīvās vēlēšanas, taču joprojām valda reformētā komunistu partija, platība - 1564100 kvadrātkilometru, 2766500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Ulanbatora, administratīvais iedalījums - 21 aimaks un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Krieviju un Ķīnu.
- Plana Veļika Plana - pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Podunavļes apgabalā, 16100 iedzīvotāju (2011. g.).
- zebu vēršu ģints suga (_Bos taurus indicus_), liels mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta
- dereģistrācija Vērtspapīru uzskaites pārvietošana no sākotnējā reģistra otrreizējo reģistru Latvijas Centrālajā depozitārijā un uz vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās.
- Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru.
- Lione Vēsturiska province Francijā ("Lyonnais"), Centrālā masīva ziemeļaustrumos, ietver Ronas un Luāras departamentu, platība - 8000 kvadrātkilometru.
- Limuzēna Vēsturiska province Francijas Centrālā masīva ziemeļrietumos ("Limousin"), ietver Augšvjennas, Krēzas, Korēzas deapartamentu, platība - 17000 kvadrātkilometru.
- Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu.
- Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas.
- Centrālais masīvs vidēji augstu plakankalņu un plato apgabals Francijas centrālajā un dienvidu daļā (_Massif Central_), garums - 450 km, vidējais augstums - 400-700 m, augstākā virsotne - 1885 m
- uluss Vidusāzijas un Centrālās Āzijas, Sibīrijas tjurku un mongoļu tautām - cilts apvienība.
- 3. klimatiskais rajons Vidzemes Centrālā augstiene un rajons uz ziemeļiem no tās - vismitrākais un aukstākais rajons.
- piebaldzēns Vidzemes Centrālās Augstienes vidienes (Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas apkārtnes) iedzīvotājs.
- Ganību grēda viena no Lielā Kaukāza priekškalnes kuestu grēdām uz ziemeļiem no Klinšu grēdas, Rietumkaukāzā un Centrālajā Kaukāzā, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novados un Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1541 m
- Tibetas kalniene viena no lielākajām un augstākajām pasaules kalnienēm, atrodas Centrālās Āzijas dienvidu daļā, Ķīnā un Indijā, platība - \~2 mlj kvadrātkilometru, augstums - līdz 7000 m vjl.
- saragulaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- sarambaji Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- sarangami Viena no sari tautas ciltīm Čadas dienvidrietumos, Logones augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas un Austrumsudānas tautu valodām, reliģija - gk. islāms.
- Proksima viena no zvaigznēm Centaura zvaigznāja trīskāršās zvaigznes Centaura Alfa jeb Tolimana sistēmā, kas ir Saulei vistuvākā zvaigzne, attālums 4,3 ly.
- galimi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- sugi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- vavi Viena vutu tautas ciltīm, dzīvo Kamerūnā, Sanagas augšteces apvidū, valoda pieder pie Centrālās Sudānas valodām, reliģija - islāms.
- Panamerika Vienots apzīmējums teritorijai, kas ietver Ziemeļameriku, Centrālameriku un Dienvidameriku.
- Austrumeiropas līdzenums viens no lielākajiem līdzenumiem pasaulē (_Vostočno-Evropejskaja ravnina_), ietver teritoriju starp Barenca un Balto jūru ziemeļos, Melno jūru, Kaukāzu un Kaspijas jūru dienvidos, Karpatiem, Centrāleiropas un Skandināvijas kalniem, rietumu-austrumu virzienā stiepjas 3000 km garumā, ziemeļu-dienvidu virzienā - 2750 km, vidējais augstums - 170 m vjl., lielākais augstums Hibīnos (Kolas pussalā) - 1191 m vjl.
- Austrumu Ekvatorija vilāja Dienvidsudānas dienvidos (_Eastern Equatorial_), robežojas ar Centrālās Ekvatorijas un Džūnkalī vilāju, kā arī ar Etiopiju, Keniju un Ugandu, administratīvais centrs - Kapoeta
- subincizija Vīriešu apgraizīšanas paņēmiens, kas izpaužas urīnkanāla (uretra) apakšējās daļas uzgriešanā, gk. sastopama Ziemeļrietumu un Centrālā Austrālijā.
- Dankova smaile virsotne Centrālajā Tjanšanā, Kokšaltava grēdā, uz Kirgizstānas un Ķīnas robežas, augstums — 5982 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Ankouma virsotne Centrālajos Andos (_Ancohuma, Nevado_), Kordiljera Realā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6427 m
- Iļamps Virsotne Centrālajos Andos ("Illampu"), Kordiljera Reālā, Soratas granīta masīvā, Bolīvijā, augstums - 6485 m
- Asralthairhanūls virsotne Mongolijā (_Asralt Hajrhan uul_), Henteja grēdā, Centra aimakā, augstums - 2800 m
- Almansors virsotne Spānijā (_Almazor, Pico_), Centrālajā Kordiljērā, agstums 2592 m
- VACP Vissavienības Arodbiedrību Centrālā Padome.
- kokvistputni Vistveidīgo putnu dzimta ("Cracidae"), 8 ģintis, \~45 sugas, sastopami Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
- Tibesti Vulkāniska kalniene Ziemeļāfrikā, Centrālajā Sahārā, Čadas ziemeļrietumos (angļu val. "Tibesti"), garums - 480 km, platums - \~240 km, augstākā virsotne - 3415 m
- Takana Vulkāniska virsotne Kordiljeros, Meksikas dienvidaustrumos, 4092 m vjl., Čjapasas Sjerramadres un Centrālamerikas Vulkāniskās grēdas saskare.
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
- aguts Zeltzaķis jeb kuprzaķis - grauzējs ar ļoti īsu asti; mīt Dienvidamerikā un Centrālamerikā.
- Tevantepekas zemesšaurums zemesšaurums starp Atlantijas un Kluso okeānu Meksikā ("Istmo de Tehuantepec"), mazākais platums — 215 km, Centrālamerikas ziemeļu robeža
- Ronas zemiene zemiene Francijas dienvidaustrumos, Ronas upes vidustecē un lejtecē, aizņem šauru un dziļu grābenu starp Centrālo masīvu un Dofinē Alpiem, garums — \~300 km
- Garonnas zemiene zemiene Garonnas lejtecē, starp Pirenejiem dienvidos un Centrālo masīvu ziemeļaustrumos, garums — \~200 km, zems, akumulatīvs līdzenums, mežainākais rajons Francijā; Akvitānija
- Arābijas-Indijas grēda zemūdens grēda Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, stiepjas 4500 km no Adenas līča uz dienvidaustrumiem, pārejot Centrālajā Indijas grēdā, platums - līdz 750 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m, mazākais 1658 m, riftu aizās līdz 6492 m
- sniega leopards zīdītāju klases plēsēju kārtas kaķu dzimtas lauvu ģints suga (“Leo uncia”), apmatojums brūnpelēks ar melniem riņķveida plankumiem, izplatīts Centrālāzijas kalnu masīvos
- Vidusamerika Ziemeļamerikas dienvidu daļa, platība - 2730000 kvadrātkilometru, ietver Meksiku, Centrālameriku un Vestindiju.
- rudzu puķe zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus")
- ceļmalītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- dzeltenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- dzelzene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naksnenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktenīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktenīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktine Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktinīcas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- naktiniece Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- raganiņas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- rudzpuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- rudzupuķīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- rudzzīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- suseklīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- suseklītis Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļcenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasilkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļkas Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļki Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļočeks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasiļoks Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vasjolka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vosilka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- vosiļka Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- zīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- žīdene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- žīdenes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- žīdenīte Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- zilene Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- zilenītes Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- zilinīca Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
- iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna.
- mūrniekputns Zvirbuļveidīgo putnu tirānputnu apakškārtas dzimta ("Furnariidae"), nelieli brūni vai rudi putni (masa - 8-20 g), veido bumbveida ligzdas no māliem, dūņām, zāles, Dienvidamerikā un Centrālajā Amerikā, 34 ģintis, 218 sugas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Cen.